Upload
zahur
View
170
Download
3
Embed Size (px)
DESCRIPTION
Darba aizsardzības apmācības moduļi (mācību programmas) profesionālās izglītības iestādēs. ESF projekts Nr.1DP/1.3.1.3.2./08/IPIA/NVA/001. Kokapstrādes tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana. 6.modulis Darba aizsardzība kokapstrādes nozarē. 6.1. tēma - PowerPoint PPT Presentation
Citation preview
Darba aizsardzbas apmcbas modui (mcbu programmas) profesionls izgltbas iestdsESF projekts Nr.1DP/1.3.1.3.2./08/IPIA/NVA/001
Kokapstrdes tehnoloijas un izstrdjumu izgatavoana
6.modulisDarba aizsardzba kokapstrdes nozar
6.1. tmaKokapstrdes nozare un darba aizsardzba
Mea nozare apvieno mea resursus un mea produktu raoanu, tirdzniecbu un patriu vienot sistm
Finieru un pltu raoanafinieris, srkocii, saplksnis, skaidu pltnes, iedru pltnes u.c. pltnesMERPNIECBA (KOKAPSTRDE)Kokzana, vana un impregnanazmateriliMbeu un citur neklasifictu izstrdjumu raoanambeles, mzikas instrumenti, sporta preces, rotalietasKoka celtniecbas, galdniecbas izstrdjumu un taras raoanakoka celtniecbas un galdniecbas izstrdjumi, lmts pltnes, koka tara un paliktiKoka atlikumu prstrdemalka, eldas, briketesMerpniecba ir viena no lielkajm Latvijas apstrdes rpniecbas nozarm, un d griezum to sasinti sauc par kokapstrdi
MISK PRSTRDECelulozes, papra un kartona raoanaceluloze (paprmasa), paprs, kartons, papra un kartona izstrdjumimisks prstrdes produktu raoanakokogles, zalea prstrdes produkti, ekstraktvielas u.c.
Svargkie darba procesi nozar
Darbs ar manmMaterilu apstrde ar rokmMaterilu iroanaLakoana, lmana un impregnanaDarbs ar skaidu pltnmvanaMaterilu transportanaIepakoana un darbs noliktavsTelpu uzkopana
Darba aizsardzbas stvoklis nozar un to ietekmjoie faktori
Nelaimes gadjumu skaits 2008. gad
2008. gad nozar (izemot mbeu raoanu) reistrti 104 nelaimes gadjumi
Chart1
91
10
3
Sheet1
Nav smagi91
Smagi10
Letli3
Sheet1
Sheet2
Sheet3
Komercdarbbas veidi, kuros darba aizsardzbas sistmas izveid un uzturan jiesaista kompetenta institcija darba aizsardzb
Koka zanavelana un impregnanaFiniera loku un saplku raoanaLmto plku, skaidu pltu, iedru pltu un citu paneu un pltu raoana
Valsts darba inspekcijas 2009. gada 1. pusgad stenots inspicanas kampaa
Ekspertu viedoklisLatvij viena no lielkajm problmm darba aizsardzb t, ka darba devji lielkaj vairum gadjumu uzskata, ka darba aizsardzba tas ir kaut kas nenormli drgs, sarets, nevajadzgs, lieks, milzgi izdevumi. Realitt ne vienmr tas t ir. Realitt 80% gadjumu ir runa par primitvm, elementrm lietm, kas biei vien praktiski neko nemaks. Darbinieki biei vien protest pret tm vism prasbm, kas viiem it k trauc strd visi aizsardzbas ldzeki individulie un ierobeojumi manm, kad tur nevar tikt klt un grti strdt. [..] Cilvkam vairk t nauda interes nek tur kaut kda darba aizsardzba.
Idel gadjum ir jsaprot, kdas negatvas sekas var bt. Ja tu nelietosi ausu aizbus pie asfalta grieanas, tad pc pieciem, septiiem gadiem tu nedzirdsi, ka telefons zvana kabat tpc, ka dzirde bs saakarta. [..] Ja es strdu bez cimdiem, tad ir oti daudzi koli, kas strd ar bez pirkstiem. Ja cilvks to nesaprats, tad vi ar to nenss. Ja vi to saprats, tad vi to nss tikai tpc, ka vi negribs staigt ar etriem pirkstiem.
Pareiz situcija ir tda, ka galdnieki, kuri beidz arodskolu un kuriem neviens t sti nav pateicis, ka viiem bs jstrd troksn un jdara tas, tas un tas. Vii to reli vl neapzins. Msu apmcbas sistma darba aizsardzbas jom ir oti slikta. Vias stenb nemaz nav. Vidusskol par darba aizsardzbu vispr neststa. Tas beidzas ar to, ka ir cilvks, kur iet tlk uz universitti, kur viam atkal neko neststa, un iznk darbinieks, kur pirmo reizi uzzina, ka viam vajag pastaipties, ievrot kaut kdas atptas pauzes. Vi par to pirmo reizi varbt uzzina uzmum 26 gadu vecum.
Nodarbinto pieredze
Valsts socils apdroinanas aentras mcbu filma par darba aizsardzbu. Kokapstrdes darbi.
6.2. tmaRiska faktori kokapstrd
Traumatisma jeb mehniskie faktoriManas, darbgaldi un rokas darbarkiTehnoloisks iekrtasIekjais transports un satiksmePaklupana un krianaApdedzinans vai applaucans iespjaDarbs ar ku un celtu konstrukcijmUguns, eksplozijasmisko apdegumu un saindans bstambaCiti traumatisma riska faktori
Manu un darbgaldu radtie draudiTrieciena riskuNogrieanasNorauanasSagrieanasIevilkanas un citus draudus
UgunsdrobaKokapstrdes procesi saistti ar degou vielu kltbtniZmateriliKoka putekiSkaidasOrganiskie dintji u. c.
Papildus vizulais videomaterils: 6.2.tema_ugunsdrosiba.avi
Sprdzienbstamba Smalki (20400m) koka putekiemDegou vielu tvaiki
Elektriskie draudi Elektrisko iekrtu bojjumiInstalcijas bojjumiNeizoltas strvu vadoas daasElektrisko pievadu prrvumi
Fiziklie faktori
TroksnisVibrcijaNelabvlgs mikroklimatsNepietiekams apgaismojumsDarba telpas un darba vietas iekrtojums
Troki Paaugstinta troku skauma lmea ietekmeDzirdes orgnu nogurumsPastiprins nogurumsSamazins darbaspjasCie centrl nervu sistmaVar rasties bezmiegsVar paaugstinties asinsspiediens
Papildus vizulais videomaterils: 6.2.tema_troksnis.avi
Troku iedaljums pc iedarbbasPastvgs troksnis Maings troksnisImpulsveida troksnis
Troki un dzirdes aizsardzba
Vibrcija Vibrciju raksturojoie parametriVibrotrums V [m/s]Vibropatrinjums Q [m/s2]Vibronovirzes amplitda A [m]
Vibrciju iedaljums
Plaukstasrokas vibrcija (agrk zinma k lokl vibrcija)Visa ermea vibrcija (agrk zinma k visprj vibrcija)
Profilaktiskie paskumi vibrcijas ietekmes mazinanai
Vlams strdt cimdosSpiediena spks uz instrumentu Regulri prtraukumiDarba veida maiaSiltas (37C) roku peldes un masa
Pieaujamie rokasplaukstas vibrcijas ekspozcijas laiki
Mikroklimats Galvenie telpas mikroklimata rdtjiGaisa temperatraGaisa relatvais mitrumsGaisa plsmas trums
Temperatra Temperatra, kur cilvks jtas labi, ir atkarga no slodzes un var bt pla amplitdGaisa temperatrai raoanas telpu darba vietDiskomfortu rada telpu sienu, priekmetu un telpu gaisa atirgas temperatras
Mitrums Mitrumam ir btiska nozme cilvka labsajt, jo ietekm siltuma sajtu. Jo lielks mitrums, jo sliktk jtamies, ja ir zema vai augsta gaisa temperatra. Ieteicamais gaisa relatvais mitrums ir 4060%.
VentilcijaDabisk un piespiedu ventilcija
Piespiedu ventilcijaVelkmesPiepldeKombint velkmespiepldes
Recirkulcijas sistmas
Apgaismojums Prasbas telpu apgaismojumamDarba vietas jnodroina ar dabisko un mkslgo apgaismojumu Apgaismes ermei jizvieto t, lai pasargtu nodarbintos no nelaimes gadjumu un arodslimbu riskaDarba vietas, kur iespjama pka apgaismojuma izslganas jnodroina ar pietiekamu avrijas apgaismojumu
Nepietiekama apgaismojuma ietekme
Nodarbintie nepietiekami saredz detaas, kas var izraist nelaimes gadjumus, traumasPalielins acu sasprindzinjums, kas izraisa prieklaicgu redzes pasliktinanostrk iestjas nogurums
Ieteicamie apgaismojuma lmei dadm darba vietm kokapstrd
Puteki Aroda ekspozcijas robevrtbas putekiem 6 mg/m3 Ozola, oa, skbara putekiem, kuriem aroda ekspozcijas robevrtba ir 5 mg/m3, jo ie puteki spj izraist aundabgos audzjus
Kokapstrd izmantots misks vielas
LakasKrsasLmesOrganiskie dintjiPiescintjvielasApdares vielasSaistvielas u. c.
Kokapstrd biek sastopams misks vielasFormaldehdsKsilols, toluols, acetons, vaitspirts u. c. viegli gaistoi organiskie savienojumi Arsns, hroms un varu saturoi savienojumi koksnes apstrdanas ldzeki pret mitruma un mikroorganismu iedarbbu
Papildus vizulais videomaterils: 6.2.tema_kimiskas_vielas.avi
Bioloiskie faktori Bioloiskie faktori kokapstrd nav uzskatmi par btisku riska faktoru, tau atsevios gadjumos nodarbintie var saslimt ar ru prnestajm slimbm (ru encefaltu un Laimas boreliozi). Vl retk iespjama saslimana ar trakumsrgu vai stingumkrampjiem, ja bijis kontakts ar infictu dzvnieku
Ergonomiskie faktoriSmagumu prvietoanaDarbs piespiedu poz un atkrtotas kustbas
Smagumu prvietoana Faktori, kuri btiski ietekm riska pakpi prvietojot smagumusPrnsjamo lietu (priekmetu) patnbasSatveranas iespjasermea stvoklis ceot un prvietojotPrvietoanas virsma
Papildus vizulais videomaterils: 6.2.tema_smagumu_parvietosana.avi
Piespiedu darba pozasSdusStvusEjotGuusTupusNoliecotiesStiepjoties
Atkrtoto kustbu riski Darbs tiek darts automtiskiMazins uzmanba, koncentranVeicina nogurumu
Psiholoiskie un emocionlie faktoriNodarbinto kvantitatva un kvalitatva prpleVienmu, vienveidgs darbsSocil atbalsta trkumsZema ldzdalba lmumu izstrdKarjeras nenoteiktbaNedroba par palikanu darbZemas kvalifikcijas darbsNepareiza darba laika organizcijaInformcijas trkums u. c.
Dominjos arodslimbas Kokapstrd nodarbintajiem dominjos arodslimbas:aroda etioloijas vjdzirdba troka iedarbbas d;puteku bronhts koka puteku iedarbbas d.
Raksturgks slimbas, kuras netiek klasifictas k arodslimbasPaaugstints asinsspiediens (stress, mazkustba, pasv smana u. c.)Saaukstans (darbs caurvj, liet, nepiemrot darba aprb u. c.)Sps mugur, it pai jostaskrustu da (fiziska prslodze, smagumu prvietoana)
Darba aizsardzbas paskumi darba vides riska faktoru iedarbbas samazinanai vai novranaiOrganizatoriskie paskumiTehniskie paskumiIndividulo aizsardzbas ldzeku lietoana
Organizatoriskie paskumi Realizjamo darba aizsardzbas paskumu plnoanaDarba vides risku izvrtanaApmcba un instruanaObligts veselbas prbaudes u.c.
Tehnisko paskumu hierarhija Riska avotu likvidanaRiska ierobeoana t izcelsmes vietKolektvie aizsardzbas paskumi, izmantojot darba vietu iekrtojumu
Individulie ldzekiIndividulos ldzekus lieto, ja ar kolektvajiem aizsardzbas ldzekiem nav iespjams novrst darba vides riskusAr individulajiem aizsardzba ldzekiem jnodroina darba devjam
Tipiskkie individulie aizsardzbas ldzekiPiemrots darba aprbs, darba apavi ar purngala aizsardzbudarba cimdi (jatceras, strdjot pie atseviiem darbgaldiem cimdu lietoana var bt ar aizliegta)Dzirdes aizsardzbas ldzekiElpceu aizsardzbas ldzeki aizsardzbai pret putekiem aizsardzba un miskm vielm;sejas un acu aizsargldzeki.
6.3. tmaErgonomika
Cilvka ermenis un darbsDarba vietas iekrtoanai principi Apzint paredzts aktivittesNoteikt darbam nepiecieams lietasAprint nepiecieamo platbu
Faktori, kas nosaka darba vietas iekrtojumuDarbmanu gabarti un to kustgo elementu darbbai nepiecieams platbas un drobas zonas ap tiemDarba drobas prasbasApstrdjamo materilu, sagatavju izmri un to novietoanai nepiecieams platbas pirms apstrdes un pc tsApkalpojoajam personlam nepiecieams darbbas zonas u. c.
Kritriji darba vietu pamatizmru noteikanai tradicionlkajs darba pozs (sdus un stvus)
Optimls sasniedzams zonas;Darba virsmu augstums;Kjm iedalt telpa.
Optimls sasniedzams zonas sdus stvokl
Rokas sasniedzamais horizontlais loks un darba platba virs galda
Stvus maksimli sasniedzamais plauktu augstums
Darba virsmas augstums atbilstoi darbam stvus
Darba virsmas augstums atbilstoi darbam sdus
Darba vides organizcija un labiekrtoanartas darba vietas nosacjumiDarbu var veikt, neatrodoties piespiedu pozVar aizsniegt visus nepiecieamos materilus un instrumentus bez darba pamatpozas mainanasNodarbintajam nav lieki jprvietojas
6.4. tmaSmaguma celana un prvietoana
Smagumu prvietoanas nosacjumi un metodes
Smaguma prvietoanas normas Vcij ir izstrdta smagumu celanas un prvietoanas risku noteikanas metode Tringas jeb Kodu punktu metode, katram smagumam atbilst noteikts vrtjuma jeb riska punktu skaits
ermea augdaa taisna, nav rotcij (pagriezien), smagums tuvu ermenim, smaguma prvietoana stvus stvokl vai neliel attlum (ldz 2 m ) 1 punkts
Ierobeota ermea augdaas noliekans vai rotcija (pagrieans), smagums tuvu ermenim, sdana, stvana vai smaguma prvietoana liel attlum (vairk par 2 m) 2 punkti
Zema (dzia liekans) vai tla sniegans, ierobeota noliekans ar vienlaicgu ermea augdaas rotciju, smagums tlu no ermea vai virs plecu augstuma 4 punkti
Tla liekans (sniegans) ar vienlaicgu ermea augdaas rotciju, smagums tlu no ermea, ierobeota stjas stabilitte stvot, tupus vai uz ceiem 8 punkti
Satiksmes negadjumi Lielkos raoanas uzmumos rezerves dau, materilu, gatavo izstrdjumu prvietoan tiek izmantoti transportldzeki
Satiksmes negadjumu iespjambas mazinanaPrvietoans ceu un preju platumsTelpu grdu stvoklisri transporta ceMaterilu un transporta ldzeku novietoanas vietas
Priekmetu uzkrianas risks Kravu nostiprinanaNokrauanas gabartiAizsargapvalku droa fikscijaCelanas palgieru (cilpu, u) stiprinjumiNeatbilstoi ekspluatcijas instrukcijai lietoti celanas mehnismi
6.5. tmaDros darbs ar kokapstrdes darbmanm
Visprgs prasbas darbmanm
Nosacjumi darbmanu konstrukcijaiBstamie un kaitgie faktori un aizsardzbaAizsargiercesDarbmanas vadbas iercesInstrumentu iestatanas, sagatavju fikscijas un padeves iercesEoanas iercesNoscos ierces
Darba droba, strdjot ar ripzmanm, lentzmanm un garenfrzmanmDarbmanu specifisks aizsardzbas prasbas
Zripa ar nekustgu aizsargu
Zana izmantojot snu piespiedju - bdtju
ljnaa iestatjumi
Rcba darba proces un darbu beidzot Rcba, darbu skotRcba darba laik Rcba, darbu beidzot
Darba droba, strdjot ar frzmanm, horizontlajm un vertiklajm urbjmanm un slpmanm Nelielu detau frzana, izmantojot piespiedju, aizsargapvalku un bdtju
Lielu detau frzana, izmantojot atduru
Darba vrpstas aizsargs
Garenfrzmanas naa iestatana vrpst
Stacionra daudzvrpstu urbjmana
Stacionrs slpmanas
Darba droba, darb ar virpmKoka virpa ar prstatmo balstu un aizsargekrnu
6.6. tma Darbs ar lmanas iekrtm
Darba droba darbam ar vairogveida detau presm un lmspiedmBstamie un kaitgie faktori un aizsardzba Lmanas iekrtu specifisks aizsardzbas prasbas Rcba darba proces un darbu beidzot
Darba droba darbam ar augstfrekvences lmanas iekrtm Bstamie un kaitgie faktori un aizsardzba Rcba darba proces un darbu beidzot
6.7. tmaApdares darbi un koksnes misk aizsardzba
Apdares iecirka iekrtojums un droas darba metodesRisku faktori apdare darbosPaskumi risku faktoru mazinanaiDrobas prasbas apdares darbu iecirknDrobas prasbas darbam ar smidzinanas pamienuDrobas prasbas darbam antiseptizanas iecirkn