(2004-2006). Veiksmes stāsti

Eiropas Reģionālās attīstības fondainvestīcijas Latvijai2004. – 2006.

Veiksmes stāsti

Sagatavotājs:Centrālā fi nanšu un līgumu aģentūraSmilšu iela 1, Rīga, LV – 1919, LatvijaResursi internetā: http://www.cfl a. gov.lvwww.esfondi.lv

Izdevums elektroniskā formātā pieejams Centrālās fi nanšu un līgumu aģentūras mājas lapā

Izdevējs:SIA “LGV”

Saturs

Priekšvārds .....................................................................................................................................4

Eiropas Reģionālās attīstības fonds Latvijā 2004 – 2006 ............................................................5

Eiropas Reģionālās attīstības fonds ..................................................................................................6

Eiropas Reģionālās attīstības fonda fi nansējuma sadalījums ...........................................................6

Veiksmes stāsti ............................................................................................................................12

Veiksmīgas projektu ieviešanas nosacījumi ....................................................................................13

Veiksmīgi īstenoto projektu piemēri. Tūrisma un dabas un kultūras mantojuma attīstība .............15

Veiksmīgi īstenoto projektu piemēri. Pieejamības un transporta sistēmas attīstība .......................22

Veiksmīgi īstenoto projektu piemēri. Informācijas un sakaru tehnoloģiju attīstība .........................39

Veiksmīgi īstenoto projektu piemēri. Veselības aprūpes infrastruktūras attīstība ...........................42

Veiksmīgi īstenoto projektu piemēri. Izglītības infrastruktūras attīstība ..........................................48

Veiksmīgi īstenoto projektu piemēri. Sociālās infrastruktūras attīstība ...........................................52

Veiksmīgi īstenoto projektu piemēri. Pieeja fi nansējumam maziem un vidējiem uzņēmumiem ....55

Veiksmīgi īstenoto projektu piemēri. Atbalsts lietišķās zinātnes attīstībai valsts zinātniskajās

institūcijās .........................................................................................................................................58

Veiksmīgi īstenoto projektu piemēri. Vides infrastruktūras uzlabošana ..........................................62

4

Priekšvārds

Cienījamo lasītāj,

Nobeigumam tuvojas 2004. – 2006. gada plānošanas perioda struktūrfondu līdzfi nansēto projektu ieviešana, un pamazām sākas 2007. – 2013. gada plānošanas perioda struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošana.

Centrālā fi nanšu un līgumu aģentūra (CFLA) 2004. – 2006. gada plānošanas periodā pildīja Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) 2. līmeņa starpniekinstitūcijas funkcijas – izsludināja atklātos projektu konkursus, slēdza līgumus ar fi nansējuma saņēmējiem par struktūrfonda projekta ieviešanu, uzraudzīja projektu ieviešanu un sagatavoja izdevumu deklarāciju. Pašlaik CFLA uzsākusi darbu pie 2007. – 2013. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu ieviešanas, pildot sadarbības iestādes funkcijas.

Atskatoties uz projektu īstenošanu 2004. – 2006. gada periodā, jāsecina, ka rezultāti ir dažādi: gan teicami realizēti plāni, gan pārvērtētas ieceres. Projektos ir bijušas gan pārāk sarežģītas un grūti izpildāmas idejas, gan ļoti veiksmīgi un praktiski risinājumi. Kopumā 2004. – 2006. gada plānošanas periods ir labs sākuma un atskaites punkts nākamajam projektu ieviešanas periodam, jo ir sniedzis nepieciešamo pieredzi un praksi, tai skaitā, veiksmes stāstus un kļūdu vērtējumu.

Projektu ieviešanā ir nācies saskarties ar struktūrfondu līdzfi nansēto projektu ieviešanas pieredzes trūkuma radīto pārāk lielo regulējumu un pedantiski skrupulozo attieksmi pret atsevišķu normu izpildi, kas radīja nepieciešamību saskatīt lietu kopumu aiz atsevišķām lietām. Jāsecina, ka struktūrfondu fi nansējums bieži ir izrādījies pārāk dārgs, jo dažos gadījumos ticis uztverts kā lēta “Eiropas nauda”, aizmirstot, ka tie ir arī mūsu pašu resursi, ko Eiropas Komisija papildina ar citu Eiropas Savienības nodokļu maksātāju fi nansējumu. Dažkārt zināšanu un pieredzes trūkums projektu vadībā ir ielējis pilienu darvas medus mucā. Taču kopumā lielākajā daļā projektu ir sasniegti to sākotnējie mērķi, un to ieviesēji var patiesi lepoties ar sasniegtajiem rezultātiem. Ar daļu no šiem veiksmīgajiem rezultātiem iepazīstinām Jūs šajā grāmatā, lai parādītu, cik daudz dažādu ideju ir īstenots, pateicoties ERAF līdzfi nansējumam un projekta ieviesēju vēlmei savu ideju piepildīt, lai sniegtu ieskatu veiksmes stāstos un projektu ieviesēju pieredzē, kas varētu iedrošināt realizēt arī citas idejas, piesakoties struktūrfondu līdzfi nansējumam.

Mūsuprāt, projektu ieviešanas veiksmes pamatā, pirmkārt, ir skaidra un nozīmīga projekta ideja. Otrkārt, profesionāla projekta vadības komanda. Treškārt, sistemātisks un regulārs darbs visā projekta ieviešanas laikā. Un tam visam klāt – nedaudz veiksmes. Statistiskos rezultātus 2004. – 2006. gada programmām varēsim apkopot, kad programmas būs slēgtas, un valsts budžets saņems pēdējo maksājumu no Eiropas Komisijas, bet jau pašlaik varam redzēt pozitīvos ERAF līdzfi nansēto projektu ieviešanas rezultātus.

Struktūrfondu fi nansējums ir radījis jaunas iespējas, piedāvājot papildu fi nansējumu jaunu mērķu sasniegšanai. 2007. – 2013. gada plānošanas periods paver plašākas fi nansējuma iespējas attīstības projektiem. Mēs ceram, ka iepriekšējā programmēšanas perioda mācības neļaus atkārtot jau vienreiz pieļautās kļūdas, un šajā grāmatā stāstītie veiksmes stāsti un atziņas ļaus mums to mācīties!

Vēlos pateikt lielu paldies visiem projektu īstenotājiem par sadarbību projektu īstenošanas laikā, kā arī visiem speciālistiem, kuri rūpējās par projektu drošu, efektīvu un atbilstošu ieviešanu. Īpašs paldies visiem šajā projektu grāmatā minēto veiksmes stāstu radītājiem gan par ieguldījumu projektu veiksmīgā realizēšanā, gan par sadarbību šīs projektu grāmatas veidošanā, daloties iegūtajā pieredzē!

Armands EberhardsCentrālās finanšu un līgumu aģentūras direktors

5

Eiropas Reģionālāsattīstības fonds Latvijā2004 – 2006

6

Eiropas Reģionālās attīstības fonds

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) ir viens no četriem Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem, kura ietvaros Latvijai laika posmā no 2004. – 2006. gadam bija pieejams fi nansiālais atbalsts 382 043 677 eiro jeb 268 501 827 latu apmērā.

ERAF mērķis ir palīdzēt izlīdzināt atšķirības ES dalībvalstu reģionālās attīstības līmenī, piedaloties reģionu attīstības veicināšanā un strukturālā izlīdzināšanā, kā arī to industriālo reģionu pārmaiņu veicināšanā, kuru ekonomiskais stāvoklis pasliktinās. Šī fonda ietvaros palīdzība tiek sniegta mazāk attīstītajiem reģioniem, galvenokārt fi nansējot attīstības projektus, kuri vērsti uz produktīvām investīcijām, infrastruktūras uzlabošanu un vienotā tirgus attīstību.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un ES Padomes regulu Nr. 1783/1999 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu ERAF uzdevums ir veicināt:

labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi un uzņēmumu konkurētspēju, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

vietējās ekonomikas un nodarbinātības attīstību, tajā skaitā tūrisma un kultūras jomās, ja tas veicina pastāvīgu darbavietu radīšanu;

zinātnes un tehnoloģiju attīstību; vietējo, reģionālo un Eiropas komunikāciju tīklu attīstību; vides aizsardzību un uzlabošanu; dzimumu līdztiesības nodrošināšanu nodarbinātības jomā.

Latvijai ES struktūrfondu atbalsts 2004. – 2006. gada plānošanas periodā tika sniegts kā vienotam reģionam, kura klasifi kācija ir 1. mērķa1, NUTS2 2 reģions.

Latvijai piešķirtā 2004. – 2006. gada plānošanas perioda ES fi nansējuma izmantošanas mērķus un līdzekļus noteica divi pamatdokumenti – Vienotais programmdokuments (Latvijas Attīstības plāns) un Programmas papildinājums.

Vienotajā programmdokumentā (VPD) ir noteikta Latvijas valdības stratēģija un prioritātes 2004. – 2006. ga dam ar nolūku veicināt sociāli ekonomisko apstākļu izlīdzināšanu, izmantojot ES struktūrfondus. Šajā dokumentā ir noteikts, kā izmantojami ES struktūrfondi. VPD izstrādāja Latvija un apstiprināja Eiropas Komisija.

VPD paredzētos atbalsta pasākumus un aktivitātes tālāk skaidro Programmas papildinājums, norādot arī vispārīgos atbalsta saņemšanas pieteikumu atlases kritērijus, atbalsta pasākumu sagaidāmos rezultātus un to sasniegšanas indikatorus. Šo dokumentu sagatavoja un apstiprināja Latvija.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma sadalījums

ERAF fi nansējums, saskaņā ar VPD, tika piešķirts trijām prioritātēm:

1. prioritātei “Ilgtspējīgas attīstības veicināšana”(vides infrastruktūras uzlabošana un tūrisma veicināšana, pieejamības un transporta sistēmas attīstība, informācijas un sakaru tehnoloģiju attīstība, veselības, izglītības un sociālās infrastruktūras attīstība);

2. prioritātei “Uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana” (atbalsts inovāciju attīstībai, uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai, atbalsts mazās un vidējās uzņēmējdarbības veicināšanai, pieeja fi nansējumam maziem un vidējiem uzņēmumiem, atbalsts lietišķās zinātnes attīstībai valsts zinātniskajās institūcijās);

daļēji 5. prioritātei “Tehniskā palīdzība” (atbalsts programmas vadībai, citas tehniskās palīdzības izmaksas).

1. 1. mērķa reģioni – māzāk attīstīti reģioni, kur iekšzemes kopprodukts ir mazāks par 75% no ES vidējā līmeņa.

2. Lai noteiktu ES strukturālā atbalsta apjomu, tiek piemērota reģionālā klasifi kācija NUTS (Nomenclature of territorial units of statistics), kas ir Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eurostat) izstrādāta metode vienotam, dažādu administratīvo līmeņu iedalījumam. NUTS 2 klasifi kācijai atbilst teritorijas, kurās ir 0.8 – 3 milj. iedzīvotāju.

7

Katrai no prioritātēm bija noteikti pasākumi, kuru ietvaros piešķirts ERAF līdzfi nansējums. Finansējuma sadalījumu pa pasākumiem skatīt 1. grafi kā.

ERAF finansējuma sadalījums pa pasākumiem (LVL)

Avots: Eiropas Reģionālās attīstības fonda aktivitāšu fi nansējuma sadalījuma plāns (LVL) (apstiprināts 05.08.2008.)

Katram pasākumam tika noteiktas aktivitātes, kuru ietvaros piešķirts ERAF līdzfi nansējums projektu īstenošanai (skatīt 1.tabulu).

Vienotā programmdokumenta aktivitātes, kuras ieviestas ar ERAF līdzfinansējumu

Aktivitāte Ieviešanas veids

Pirmā līmeņa starpniek-institūcija/

grantu shēmu apsaimniekotājs

Finansējuma saņēmējs

Aktivitātei piešķirtais

finansējums, LVL

1.1.1.Ūdens sai m-niecības infra struk tū-ras attīstība ap dzī vo tās vietās ar ie dzī votāju skaitu < 2000

Struktūrfonda nacionālā programma

Vides ministrija Pašvaldības, pašvaldību ka pi-tāl sabiedrības, kuru dar bības sfēra ir sabiedrisku pa kal po ju-mu sniegšana

16 607 188.00

1.1.2.Dalītās atkritumu vākšanas punktu izveide

Atklāts projektu konkurss

Vides ministrija Pašvaldības 1 317 758.00

Vides infrastruktūras uzlabošana

Tūrisma un dabas kultūras mantojuma attīstība

Pieejamības un transporta sistēmas attīstība

Informācijas un sakaru tehnoloģiju attīstība

Veselības infrastruktūras attīstība

Izglītības infrastruktūras attīstība

Sociālās infrastruktūras attīstība

Atbalsts inovāciju attīstībai

Uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstība

Atbalsts mazās un vidējās uzņēmējdarbības veicināšanai

Pieeja fi nansējumam maziem un vidējiem uzņēmumiem

Atbalsts lietišķās zinātnes attīstībai valsts zinātniskajās institūcijās

Tehniskā palīdzība

32 683 830.00

8 855 331.00

65 889 702.00

14 323 848.00

12 036 924.00

7 159 924.00

7 161 922.91

2 904 770.00

70 237 037.00

4 678 564.00

18 140 666.00

13 951 885.00

10 475 422.00

1. grafi ks

1.tabula

8

1.1.3.Likumdošanas prasībām neatbilstošu atkritumu izgāztuvju rekultivācija


Vides ministrija Pašvaldības 3 162 618.00

1.1.4.1.Siltumapgādes sistēmu uzlabošana, samazinot sēra saturu kurināmajā


Ekonomikas ministrija

Pašvaldības, komersanti, kuri atbilstoši Enerģētikas likumam un Likumam par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem, sniedz sabiedriskos pakalpojumus siltumapgādē; enerģijas lietotāji sabiedriskajā sektorā energoefektivitātes projektu īstenošanai

3 294 527.00

1.1.4.2.Siltumapgādes sistēmu modernizācija atbilstoši vides prasībām un energoefektivitātes paaugstināšana gan siltumapgādes sistēmas ražošanas un sadales pusē, gan gala patērētāja pusē



Pašvaldības vai to iestādes; komersanti, kuri sniedz sabiedriskas nozīmes pakalpojumus, t.i. nodrošina likumā „Par pašvaldībām” 15.1 pantā noteiktās pašvaldības pastāvīgās funkcijas — organizēt komunālos pakalpojumus iedzīvotājiem — izpildi; enerģijas lietotāji sabiedriskajā sektorā energoefektivitātes projektu īstenošanai: skolas u.tml.

8 301 739.00

1.1.5.Tūrisma infrastruktūras uzlabošana, jaunu tūrisma produktu radīšana, kultūras un vēstures mantojuma efektīva izmantošana tūrisma attīstībā



Pašvaldības, valsts pārvaldes iestādes, valsts izglītības iestādes, biedrības, nodibinājumi un reliģiskas organizācijas, kuru īpašumā vai pārvaldījumā ir kultūras un vēstures pieminekļi ar nozīmīgu tūrisma potenciālu vai arī jau esošu nozīmīgu tūrisma plūsmu

6 483 367.00

1.1.6.Ekotūrisma infrastruktūras attīstība potenciālajās Natura 2000 teritorijās


Vides ministrija Pašvaldības, Vides ministrijas pārraudzībā un padotībā esošas institūcijas

2 371 964.00

1.2.1.Valsts 1. šķiras autoceļu infrastruktūras, kas savieno galvenos ekonomiskos centrus un veido to pieslēgumus TEN – T tīklam, rekonstrukcija


Satiksmes ministrija

Satiksmes ministrija 34 015 714.00

1.2.2.1. Transporta sistēmas organizācijas optimizācija un satiksmes drošības uzlabojumi apdzīvotās vietās



Pašvaldības 5 068 404.00

1.2.2.2. Rīgas pilsētas satiksmes vadības, satiksmes drošības infrastruktūras un sabiedriskā transporta vadības elementu uzlabošana



Rīgas Dome 15 756 163.00

9

1.2.3. Jūras ostu infrastruktūras un jūras pieejamības uzlabošana



Ostu pārvaldes 2 545 493.00

1.2.4. Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu ritošā sastāva modernizācija



A/S „Pasažieru vilciens” 8 503 928.00

1.3.1. Sabiedrisko informācijas un elektroniskas pārvaldes sistēmu attīstība


Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts

Pašvaldības un valsts institūcijas

9 494 309.00

1.3.2. Publisko interneta pieejas punktu attīstība


Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

Pašvaldības, valsts pārvaldes iestādes, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības, plānošanas reģionu attīstības aģentūras

1 807 385.00

1.3.3. Informācijas un sakaru tīklu attīstība ģeogrāfi ski attālinātajās teritorijās, paplašinot augstas kvalitātes platjoslas tīklus



Pašvaldības, valsts pārvaldes iestādes, valsts vai pašvaldību uzņēmumi (uzņēmēju sabiedrības), vai valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības

3 022 154.00

1.4.1. Primārās veselības aprūpes infrastruktūras (PVA) un aprīkojuma uzlabošana


Veselības ministrija Pašvaldības, veselības aprūpes sniedzēji

674 000.00

1.4.2. Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) sistēmas infrastruktūras un aprīkojuma uzlabošana


Veselības ministrija Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji

11 362 924.00

1.4.3. Vienotās asins donoru drošības un informācijas sistēmas izveide

Tiek ieviesta 1.3.1. aktivitātes struk tūrfonda nacionālās prog rammas ietvaros

Veselības ministrija Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji

–

1.4.4. Profesionālās izglītības iestāžu renovācija un mācību aprīkojuma modernizācija


Izglītības un zinātnes ministrija

Izglītības iestādes 2 556 206.00

1.4.5. Augstākās izglītības iestāžu telpu un iekārtu uzlabošana/modernizēšana



Augstākās mācību iestādes 4 603 718.00

1.4.6.1. Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju infrastruktūras un aprīkojuma uzlabošana


Labklājības ministrija

Sociālās aprūpes administrācija, sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēji

3 785 311.00

10

1.4.6.2. Alternatīvo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība

Grantu shēma Labklājības ministrija/ Sociālo pakalpojumu pārvalde

Sociālo pakalpojumu pārvalde 1 174 549.91

1.4.7. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju atbalsts sociālo pakalpojumu sistēmas administratīvajām institūcijām vienotas datu bāzes par invalīdiem izveidošanai



Valsts sociālās aprūpes institūcijas

126 948.00

1.4.8. Darba tirgus institūciju pilnveidošana



Nodarbinātības valsts aģentūra 2 075 114.00

2.1.2. Atbalsts paraugu un pilotmodeļu izstrādāšanai

Grantu shēma Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija/ Valsts reģionālās attīstības aģentūra

Komercsabiedrības 2 904 770.00

2.2.1.1. Investīcijas privātajā infrastruktūrā ražošanas procesu un produkcijas modernizēšanai

Grantu shēma Ekonomikas ministrija/ Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra


2.2.1.2. Atbalsts ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās

Grantu shēma Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija/ Valsts reģionālās attīstības aģentūra

Komercsabiedrības 4387 666.00

2.2.2. Atbalsts privātās infrastruktūras investīcijām koplietošanas iekārtās (testēšanas, sertifi cēšanas laboratorijām un līdzīgām aktivitātēm)



2.2.3. Atbalsts privātās infrastruktūras investīcijām sabiedriskās lietošanas tīklu (ceļi, elektrība, ūdens u.tml.) pieejamības nodrošināšanai



2.3.1. Atbalsts uzņēmumu līdzdalībai starptautiskos gadatirgos un pasākumos


Mazās un vidējās komercsabiedrības

2 755 032.00

2.3.2. Finansiālais atbalsts MVU ārējo konsultāciju pakalpojumu izmatošanai un pieredzes apmaiņai


Mazās un vidējās komercsabiedrības

1 923 532.00

11

2.4.1. Aizdevumi (t.sk. mikrokredīti) komercdarbības uzsākšanai



Latvijas Hipotēku un zemes banka

7 713 556.00

2.4.2. Aizdevumu garantiju sistēmas attīstība



Latvijas Garantiju aģentūra 4 976 582.00

2.4.3. Riska kapitāla fonds



Latvijas Garantiju aģentūra 5 450 528.00

2.5.1. Atbalsts lietišķajiem pētījumiem valsts zinātniskajās institūcijās



Valsts zinātnes institūcijas 4 833 657.00

2.5.2. Moderna aprīkojuma un infrastruktūras nodrošināšana valsts pētniecības iestādēs



Valsts zinātnes institūcijas 9 118 228.00

5.1.1. Atbalsts projektu atlasē, vērtēšanā programmu vadībā un uzraudzībā iesaistītajām institūcijām, arī fi nanšu kontrolēm un auditam


Finanšu ministrija Struktūrfondu vadībā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes

7 249 994.00

5.2.1. Apmācības Struktūrfonda nacionālā programma

Finanšu ministrija Finanšu ministrija 378 490.00

5.2.2. Informācija un publicitāte



1 137 624.00

5.2.3. Izvērtēšana un pētījumi


Finanšu ministrija Finanšu ministrija 509 690.00

5.2.4. Atbalsts datorizētas Vadības informācijas sistēmas izveidei



1 199 625.00

12

Veiksmes stāsti

13

Veiksmīgas projektu ieviešanas nosacījumi

Veiksmīga projektu ieviešana ir iespējama, ja projekta ieviesējam ir skaidra projekta misija un vīzija, kā arī projekta vadībā iesaistītajiem darbiniekiem ir skaidras un pieņemamas projekta vērtības un mērķi. Veiksmīgu projekta īstenošanu balsta trīs “pamatakmeņi” – plānošana, īstenošana un izvērtēšana.

Pirms tiek noslēgts līgums par projekta līdzfi nansēšanu no ES struktūrfonda līdzekļiem, projekta ieviesējam nepieciešams pievērst īpašu uzmanību plānošanai: jādefi nē projekta mērķi, jāapzina projektā iesaistītās puses un to vajadzības, ja nepieciešams, jāslēdz

partnerības līgumi, skaidri defi nējot katra partnera pienākumus un atbildību;

precīzi jānosaka projektā paredzamie iznākumi un jāsagatavo detalizēti plāni par to, kādi fi ziski izmērāmi rezultāti tiks sasniegti projekta ieviešanas rezultātā.

svarīgi ir plānot cilvēkresursus projekta ieviešanai. Jāizvērtē projekta komandā iesaistīto dalībnieku potenciāls, pieredze, spējas un zināšanas, lai varētu veiksmīgi sasniegt projekta mērķus.

savlaicīgi jāaprēķina projekta ieviešanas izmaksas noteiktā termiņā un jāplāno fi nanšu resursi pietiekamā apjomā un laikā. Jāatceras, ka ES līdzfi nansētu projektu ieviešana sākotnēji jānodrošina ar ieviesēja fi nanšu līdzekļiem, un tikai pēc noteikta projekta posma sekmīgas realizēšanas tiks veikta fi nansējuma atmaksa no ES struktūrfondu līdzekļiem.

projektu ieteicams sadalīt viegli pārvaldāmos posmos, jāieplāno to secība un veicamās aktivitātes, lai nepieciešamības gadījumā veiktu korekcijas.

savlaicīgi jāiepazīstas ar projekta ieviešanas nosacījumiem un prasībām, kuras publicētas par attiecīgo projekta jomu atbildīgās ministrijas mājas lapā, jāuzdod jautājumi atbildīgajām iestādēm visos projekta ieviešanas posmos un jāizmanto iespēja piedalīties informatīvajos semināros.

Pēc līguma noslēgšanas par projekta līdzfi nansēšanu no ES struktūrfondu līdzekļiem projekts jāīsteno atbilstoši šādiem nosacījumiem: rūpīgi jāiepazīstas ar noslēgtā līguma un tā pielikumu nosacījumiem un jāizvērtē projekta ieviešanas

plāna, izmaksu un resursu atbilstība līguma nosacījumiem. Ja reālā situācija atšķiras no iepriekš plānotās, nepieciešams veikt grozījumus līgumā/ projektā.

jāievēro Latvijas Republikas likumdošana, kas regulē ES struktūrfondu projektu ieviešanu, īpašu uzmanību pievēršot Publisko iepirkumu likumam, Darba likumam, vispārējiem būvnoteikumiem u.tml. Atmaksa no ES struktūrfondu līdzekļiem tiks veikta tikai par tiem izdevumiem, kas veikti, pilnībā ievērojot Latvijas Republikas saistošo likumdošanu.

jāizveido projekta vadības komanda, kas nodrošinās projekta ieviešanu saskaņā ar projekta plānu. Jāsadala pienākumi un atbildība komandā. Jānosaka projekta vadītājs, kas uzraudzīs kopējo projekta gaitu un citu komandas dalībnieku darbu.

ja ir radušies jautājumi par projekta ieviešanu, jāvēršas pie atbildīgās ministrijas, uzraugošās institūcijas vai citas attiecīgajā jautājumā kompetentas institūcijas darbiniekiem.

projekts jārealizē saskaņā ar plānu, koordinējot aktivitātes, cilvēku un fi nanšu resursus un ievērojot ieviešanas grafi kus. Svarīgi savlaicīgi apzināt un vadīt izmaiņas projekta ieviešanā, veicot grozījumus līgumā. Jānovērtē riski, kas var ietekmēt projekta mērķu sasniegšanu paredzētajā termiņā.

jānodrošina visa projekta ieviešanas procesa dokumentēšana, ievērojot līgumā noteiktās prasības (ieteicams ar projektu saistīto dokumentāciju uzglabāt atsevišķi no pārējās iestādes dokumentācijas). Jebkuras izmaiņas plānotajās aktivitātēs jādokumentē (piemēram, ja nepieciešams, jāveic izmaiņas būvprojektā).

14

regulāri jāsagatavo un jāiesniedz pieprasījums par līdzekļu atmaksu no ES struktūrfondu fi nansējuma, tādējādi nodrošinot pietiekošus fi nanšu resursus projekta tālākai ieviešanai.

Pēc līguma par projekta līdzfi nansēšanu no ES struktūrfondu līdzekļiem izpildes jāveic projekta ieviešanas izvērtēšana:

Jānovērtē projektā sasniegtie mērķi un rezultāti, analizējot problēmas un uzlabojot projekta ieviešanas procesu, lai, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, varētu sasniegt labākus rezultātus nākotnē.

15

Veiksmīgi īstenoto projektu piemēri. Tūrisma un dabas un kultūras mantojuma attīstība

Lai uzlabotu reģiona kultūrvidi, spēcinātu tā identitāti un piesaistītu apmeklētājus dažādām valsts teritorijām, ir svarīgi uzlabot pieejamību dabas un kultūrvēsturiskajiem apvidiem un to stāvokli, lai radītu jaunus, pievilcīgus tūrisma produktus un pakalpojumus. ERAF atbalsts piešķirts, lai saglabātu, atjaunotu un uzturētu dabas un kultūras mantojumu un veicinātu ar tūrismu saistītas infrastruktūras izveidi un attīstību.

Kaut arī Latvijā tūrisms ir strauji attīstījies, joprojām ir vairākas problēmas, kas kavē turpmāku nozares iespēju izmantošanu tūristu piesaistīšanai, piemēram, nepietiekami attīstīta tūrisma infrastruktūra un ar dabas un kultūrvēsturisko mantojumu saistītu tūrisma produktu trūkums (kultūra un ekotūrisms). Latvijā tūrisma politiku regulē Latvijas tūrisma attīstības nacionālā programma 2001. – 2010. gadam, un tās Rīcības plāns, ko varēja izmantot kā politiskas atsauces ar tūrismu saistītu aktivitāšu īstenošanai šī pasākuma ietvaros. Tūrisma infrastruktūras attīstība veicinās racionālāku dabas un kultūras resursu izmantošanu, kā arī sekmēs dažādu valsts teritoriju ilgtspējīgu attīstību.

Atbalsts sniegts investīcijām tūrisma infrastruktūrā (piemēram, tūrisma informācijas centru tīkla izveidei, norāžu uzstādīšanai un uzlabošanai, gājējiem un riteņbraucējiem paredzētās speciālās infrastruktūras izveidei u.c.). Attīstīta arī tūrisma produkcija, lai piesaistītu lielāku skaitu apmeklētāju un, uzlabojot esošos pakalpojumus, samazinātu sezonalitātes ietekmi. Atbalsta mērķis ir nodrošināt palīdzību iekštelpu infrastruktūras, tai skaitā, ekspozīciju un kultūras mantojuma objektu restaurācijas un adaptācijas aprīkojuma, pielāgošanai.

ERAF līdzfi nansējums novirzīts arī dabas tūrisma aktivitātēm, ietverot ekotūrisma infrastruktūras izveidi potenciālajās Natura 20001 teritorijās, lai tajās optimizētu tūristu plūsmu, tādējādi samazinot negatīvo ietekmi uz šīm teritorijām un aizsargājot Eiropas Savienības biotopus, dzīvnieku un augu sugas.

Tūrisma un dabas un kultūras mantojuma attīstību veicināja šādas VPD aktivitātes:

1.1.5. Kultūras un vēstures mantojuma efektīva izmantošana tūrisma attīstībā; 1.1.6. Ekotūrisma infrastruktūras attīstība potenciālajās Natura 2000 teritorijās.

Šo aktivitāšu ietvaros ieviesti 16 projekti.

1 Natura 2000 – ES valstu izveidots kopīgs aizsargājamo dabas teritoriju tīkls.

16

Tūrisma infrastruktūras pilnveidošana Rundāles pils ansamblī

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Rundāles pils muzejsProjekta kopējās izmaksas (LVL): 2 416 657.68ERAF līdzfi nansējums (LVL): 1 342 346.44Projekta īstenošanas vieta: Rundāles pagasts, Zemgale

Projekta vispārīgais mērķis bija veicināt tūrisma infrastruktūras attīstību Latvijā, pilnvērtīgi izmantojot dabas, vēstures un kultūras mantojuma iespējas, izveidojot un uzlabojot savdabīgu, daudzveidīgu un konkurētspējīgu Latvijas tūrisma produktu.

Projekta specifi skais mērķis bija pilnveidot tūrisma infrastruktūru Rundāles pilī, balstoties uz esošo resursu ilgtspējīgu izmantošanu, nodrošinot tūristu skaita pieaugumu, pamatojoties uz pakalpojumu dažādības palielināšanos un kvalitātes paaugstināšanos.

Lai sasniegtu projekta specifi sko mērķi, veiktas vairākas aktivitātes, ar kuru palīdzību uzlabota Rundāles pils infrastruktūra. Lai uzlabotu satiksmes drošību, rekonstruēts esošais stāvlaukums, pilnveidojot to par stāvlaukumu 10 autobusiem un izveidojot jaunu stāvlaukumu 100 automašīnām.

Palielinoties tūristu plūsmai, nepieciešams izveidot sanitāros mezglus, tādēļ, papildus vienīgajam sanitārajam mezglam pils teritorijā, izveidots sanitārais mezgls pilī – cokolstāvā, kurā izveidotas arī kabīnes cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Projekts devis iespēju arī restaurēt fasādes, lai neturpinātu to sabrukšanas procesu.

Lai nodrošinātu eksponātu atrašanos tiem atbilstošos apstākļos, kā arī, lai paaugstinātu apmeklētāju apmierinātību ar apskatāmo objektu – Rundāles pils ansambli, uzstādītas telpu klimata kontroles iekārtas.

Lai papildinātu Latvijā vienīgo franču regulāro parku, izveidota centrālā strūklaka ar tai pieguļošiem sānu baseiniem, atbilstoši F.B.Rastrelli projektam, kā arī rekonstruēta pils kanālu sistēma un attīrīti dīķi, kas dod iespēju sakārtot vidi un uzlabot ūdenstilpņu ekoloģisko stāvokli.

Projekta vadītāja Inga Biļeviča:

Rundāles pils muzejs ar šī projekta palīdzību un ERAF līdzfinansējumu būs sakārtojis vairākas lietas, kas šķita bezcerīgi tālas finansējuma trūkuma dēļ. Viena no tām ir pilnīga fasāžu restaurācija, strūklakas rekonstruēšana, tāpat arī cokolstāva un 1. stāva telpu rekonstrukcija un, visbūtiskākais, invalīdu pacēlāja ierīkošana. Bez šāda ES grūdiena visas realizētās lietas nebūtu iespējams izdarīt, vai arī tas prasītu ļoti daudzus gadus. Katrā ziņā vairākas lietas, iespējams, tā arī paliktu ideju līmenī, jo Rundāles pils muzejam nekad nebūtu tik daudz finanšu, lai realizētu visu to, kas ir paveikts šī projekta ietvaros.

Ir dažāda veida atziņas, domājot par ES līdzfinansētiem projektiem un to ieviešanu.

ES līdzfinansētu projektu ieviešana prasa milzīgu darbu un pedantismu darbā ar dokumentiem, jo jādokumentē jebkurš solis, izteikts vārds, lai ar to varētu pamatot pieņemtus lēmumus.

Ir labi, ja ir iespēja saņemt ES līdzfinansējumu, bet tas

17

ir pārāk birokrātisks process, sākot no projekta iesnieguma iesniegšanas un beidzot ar projekta ieviešanu un struktūrfondu pieprasījumu atmaksu. Ļoti daudzus viss birokrātiskais process var nobiedēt, un tādēļ būs cilvēki, kas nemēģinās pretendēt uz ES līdzfinansējumu. Arī es kā projekta vadītāja ļoti padomātu, vai kaut ko tādu darīt otrreiz.

Mēdz gadīties, ka pārbaudošie ierēdņi nav nozares speciālisti, bet izteikti teorētiķi, līdz ar to iznāk pārpratumi par nepamatotām vai pat absurdām prasībām.

Diemžēl mainīgā ekonomiskā situācija ir stipri palielinājusi projekta realizācijas izmaksas (mūsu gadījumā gandrīz divkārt), kas dažos citos projektos varētu apdraudēt kopējo projekta realizāciju.

Tas ir pārbaudījums sev, un ir ļoti interesanti kaut ko tādu uzņemties un realizēt, piepildīt kādu savu vai sava kolektīva lielo sapni, kas šķiet neiespējams. Lai arī tas nākas grūti, cilvēkiem, kuri tikai domā par kāda projekta realizāciju ar ES līdzfinansējumu, es teiktu: noticiet sev un uzdrīkstieties!

18

Vecā Ventas tilta restaurācija un atraktīvas tūrisma teritorijas izveide Kuldīgas sirdī

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Kuldīgas pilsētas domeProjekta kopējās izmaksas (LVL): 2 092 448.09ERAF līdzfi nansējums (LVL): 1 335 367.39Projekta īstenošanas vieta: Kuldīga, Kurzeme

Vispārīgais projekta mērķis bija reģionālās attīstības veicināšana, sekmējot tūrisma nozares attīstību Kuldīgā un Kurzemes reģionā.

Specifi skais mērķis bija atraktīvas tūrisma teritorijas izveide, restaurējot Kuldīgas nozīmīgāko kultūrvēstures un tūristu piesaistes objektu – veco Ventas tiltu – un veidojot infrastruktūru “dzīvā muzeja” kompleksam.

Projekta ietvaros veikta nozīmīgākā Kuldīgas tūrisma objekta – vecā Ventas ķieģeļu velvju tilta – restaurācija, sakārtota infrastruktūra tilta, Ventas rumbas un vecpilsētas kompleksa apskatei, un radīts pamats atraktīvas tūrisma teritorijas (“dzīvā muzeja” kompleksa) izveidei pilsētas centrā un to apkalpojošā biznesa attīstībai.

Vecā Ventas tilta tehniskais stāvoklis bija kritisks, un tilta turpmākā izmantošana, neveicot projektā paredzēto renovāciju, bija apdraudēta. Saskaņā ar izpētes rezultātiem, tilta laidumu un balstu konstrukcijas ilgstošas ekspluatācijas rezultātā bija nolietojušās, tām bija radušies nopietni defekti, kurus nelikvidējot varēja rasties nopietni traucējumi drošai tilta ekspluatācijai, kā arī būtu ievērojami saīsinājies tā kalpošanas laiks. Nolietojušies bija arī skatu laukumi un kāpnes Ventas rumbas apskatei, kas būtiski samazināja potenciālo tūrisma plūsmu un tās atdevi reģionālajā attīstībā.

Projekta īstenošana radīja infrastruktūru atraktīvas tūrisma teritorijas (“dzīvā muzeja” kompleksa) izveidei tūristu apmeklētākajā Kuldīgas vietā. “Dzīvā muzeja” izveides pamatmērķis ir aktīva tūristu iesaiste, sasaistot kultūrtūrisma un dabas tūrisma plūsmas un popularizējot dabas un kultūrvēstures vērtības ar interaktīvu un teatrālu priekšnesumu palīdzību. Vecais Ventas tilts šajā kontekstā ir nozīmīgākais elements: kā tilts uz Kuldīgu, kā tilts starp dabu un kultūru, kā tilts starp pagātni un nākotni un kā ceļš Ventas ielejas un Ventas rumbas vērošanai.

Projekta ietvaros veikta arī skatu laukuma un kāpņu rekonstrukcija un labiekārtošana – rekonstruētas kāpnes, nodrošinot ērtu pieeju pie Ventas rumbas, kā arī skatu laukumi rumbas un tilta apskatei. Skatu laukumi labiekārtoti, nodrošinot apgaismojumu un aprīkojot tos ar tālskatiem.

Kuldīgas pilsētas domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa:

Projekts veicinājis Kuldīgas atpazīstamību Latvijā un Eiropā, projekta īstenošanas laikā 2007. gadā Kuldīga uzvarēja Eiropas Komisijas projektā “Eiropas izcilākie tūristu galamērķi 2007”, savukārt 2008. gada pavasarī Kuldīgas pilsētas vēsturiskajam centram piešķirta Eiropas mantojuma zīme.

Kuldīdznieki jau vairāk nekā 20 gadus dzīvoja ar sapni par vecā Ventas tilta atjaunošanu, tika meklētas dažādas iespējas, kā to izdarīt – prasīta maksa par braukšanu pār tiltu, izveidots tilta atbalsta fonds u.c. aktivitātes. Tomēr neviena no šīm iniciatīvām neļāva uzsākt tilta restaurāciju. Pašvaldība tikai ar saviem finanšu līdzekļiem nebūtu spējusi īstenot tik apjomīgus tilta restaurācijas un Ventas krasta sakārtošanas darbus. Lai atjaunotu vienu no Latvijas simboliem – velvju tiltu pār Ventu, Kuldīgas pilsētas dome piesaistīja ERAF finansējumu.

19

Apsveicama ir Latvijas valsts iniciatīva ES struktūrfondu finansējumu izmantot nozīmīgu valsts kultūras pieminekļu restaurācijai un vienlaikus atraktīvu tūrisma teritoriju izveidei. Ļaujot atdzimt Latvijas simboliem, tostarp vecajam Ventas tiltam, valsts devusi nozīmīgu pienesumu pozitīva Latvijas tēla veidošanā.

Uzteicama ir iniciatīva izveidot CFLA reģionālās nodaļas, kas atvieglo projekta ieviesēju darba ikdienu. CFLA Kurzemes reģiona nodaļā Kuldīgā strādā kompetenti speciālisti, kas operatīvi sniedz piezīmes un komentārus par ES struktūrfondu projektu progresa pārskatiem un ES struktūrfondu pieprasījumiem.

Projekta ieviešanas gaitu sarežģīja ilgais termiņš no projekta iesnieguma iesniegšanas brīža līdz projekta līguma parakstīšanai. Līdz ar to bija jāpaātrina termiņi gan būvprojekta izstrādei, gan būvniecības procesam. Situāciju nedaudz uzlaboja būvniecībai labvēlīgie laika apstākļi 2007./2008. gada ziemā.

Nesamērīgās birokrātiskās prasības struktūrfondu progresa pārskatu un struktūrfondu pieprasījumu sagatavošanā samazināja laiku, ko projekta vadītājs un koordinators būtu varējis veltīt būtiskiem jautājumiem, kas saistīti ar objekta vizuālajiem risinājumiem un restaurācijas apjomiem.

Iespēja būvprojektu izstrādāt pirms ES projekta iesnieguma sagatavošanas garantētu kvalitatīvāku projekta iesniegumu izstrādi un realizāciju. Vēlams būtu būvprojekta izstrādes izdevumus iekļaut projekta attiecināmajās izmaksās.

Kuldīgas pilsētas domes pozitīvā pieredze var kalpot kā ierosme citām pašvaldībām un uzņēmējiem ES struktūrfondu projektu īstenošanā. Kuldīgas pilsētas domes piesaistītie ES struktūrfonda līdzekļi ļāvuši aptuveni četras reizes efektīvāk un ātrāk veikt nozīmīgus ieguldījumus pilsētas infrastruktūrā.

Vairākus miljonus vērtos ES projektos rūpīgi jāpārdomā projekta darba grupas sastāvs un kompetence.

Labs un rūpīgi izstrādāts ES projekta iesniegums ir drošākais garants, ka projekta ieceri izdosies īstenot kvalitatīvi, ar mazāk grozījumiem projekta līgumos.

20

Ekotūrisma infrastruktūras attīstība Teiču un Krustkalnu dabas rezervātos

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Teiču dabas rezervāta administrācijaProjekta kopējās izmaksas (LVL): 133 897.00ERAF līdzfi nansējums (LVL): 100 422.00Projekta īstenošanas vieta: Vidzeme

Projekta mērķi bija samazināt tūrisma slodzes negatīvo ietekmi uz rezervātiem, optimizējot apmeklētāju plūsmas un piesaistot tās projekta rezultātā izveidotajai infrastruktūrai, tādējādi nodrošinot Eiropas nozīmes augu, dzīvnieku sugu un biotopu saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Pilnveidot Teiču dabas rezervāta administrācijas ekotūrisma infrastruktūru, lai nodrošinātu efektīvu vides izglītības un informācijas darbu NATURA 2000 teritorijās – Teiču un Krustkalnu dabas rezervātos. Palielināt sabiedrības izpratni par rezervātu dabas vērtībām, to aizsardzības nepieciešamību, un dabas rezervātu lomu tajā. Piesaistīt vairāk apmeklētāju ne vien īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, bet visam reģionam, kas, savukārt, labvēlīgi ietekmēs nodarbinātību, mazinās sociālo spriedzi un veicinās kohēziju īpaši atbalstāmā valsts reģionā.

Projekts īstenots divās NATURA 2000 teritorijās – Teiču dabas rezervātā un Kurstkalnu dabas rezervātā. Abi rezervāti ir lielākās stingra režīma īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Latvijā.

Apmeklētājiem rezervāti pieejami tikai gida pavadībā pa speciāli šim nolūkam izveidotām laipām, jo lielāko daļu no Teiču dabas rezervāta vairāk kā 19 tūkstošiem hektāru lielās neapdzīvotās teritorijas aizņem purvs, bet Kurstkalnu rezervāta teritoriju – meži un ūdeņi. Strauji pieaugot apmeklētāju skaitam, esošā infrastruktūra vairs nebija pietiekami efektīva, un nekontrolēta tūristu slodze apdraudēja rezervātu dabas vērtības.

Projekta ietvaros veiktā tūrisma infrastruktūras izveide un informatīvie materiāli nodrošinās ilgtspējīgu attīstību un padarīs rezervātus atvērtākus sabiedrībai, kā arī palielinās izpratni par rezervātu dabas vērtībām, to aizsardzības nepieciešamību un Teiču un Krustkalnu rezervātu lomu tajā.

Teiču dabas rezervāta administrācijas direktors Juris Jātnieks:

No šī projekta realizēšanas ieguvumi ir daudz. Pirm kārt, uz la-bo ta infrastruktūra (Krustkalnu rezervātā uz bū vēts apmeklētāju tornis, ierīkots informācijas centrs, autostāvvietas, renovētas laipas Teiču pur vā). Otrkārt, izveidojot aizsargājošo in fras t ruk-tū ru, rasta iespēja apmeklētājiem pavērt citu skatu uz re zer-vātiem, nenodarot kaitējumu dabai, kas ir ļoti po zitīvs ie gu vums. Treškārt, pie administrācijas biroja izveidota izziņas zona, kas ļauj tiem cilvēkiem, kuri atbrauc uz rezervātu tikai īsu brīdi, arī redzēt kaut ko no dabas.

Bez ES līdzfinansējuma projekts būtu īstenots tikai daļēji, noteikti ne tādā apjomā un ne tik īsā laika posmā.

Pozitīvi ir tas, ka tiek domāts par dabas aizsardzību, vides izglītību un ka ir iespēja saņemt finansējumu šādu aktivitāšu īstenošanai.

Es ieteiktu nesadrumstalot vadlīnijas, veidot tās vienotas, vairāk

21

elastīgas, lai nav tā, ka viena projekta ietvaros var tikt finansēta tikai viena noteikta aktivitāte, bet kādu citu aktivitāti atbalsta cita projekta ietvaros, jo pamatā jau nauda nāk no viena un tā paša “maisa”.

Cilvēkiem, kuri tikai domā par projektu īstenošanu ar ES līdzfinansējumu, es iesaku rakstīt projektus, lasīt noteikumus un rakstīt projektus nepieciešamām lietām, nevis vienkārši naudas iegūšanai!

22

Veiksmīgi īstenoto projektu piemēri. Pieejamības un transporta sistēmas attīstība

ERAF fi nansiālais atbalsts novirzīts pirmās kategorijas autoceļu tīkla atjaunošanai, lai nodrošinātu, ka galvenie ekonomiskās attīstības centri ir savstarpēji labi savienoti un pievienoti TEN – T tīklam (TransEiropas tīkls).

Ar mērķi izveidot efektīvu sabiedriskā transporta modeli, uzlabot satiksmes plānošanu un vadību, kā arī paaugstināt atbilstību vides standartiem, ar ERAF līdzfi nansējumu veikti arī pasākumi pilsētu transporta sistēmu efektivitātes paaugstināšanai. Līdz ar to uzlabots vides stāvoklis, paaugstinot ceļu un pilsētu transporta kvalitāti, kā rezultātā palielinājusies arī satiksmes plūsmu efektivitāte.

Tā kā ekonomiskā attīstība piejūras teritorijās ir ļoti atkarīga no jūras ostu attīstības, ar ERAF līdzfi nansējuma atbalstu modernizētas ostu hidrotehniskās būves un nodrošināta pieeja jūrai.

Tāpat ar ERAF atbalstu tiek atjaunots pasažieru vilcienu ritošais sastāvs, lai nodrošinātu Rīgas piepilsētas satiksmi un tās atbilstību Eiropas Komisijas direktīvām par ilgtspējīgu un videi draudzīgu transporta sistēmu.

Pieejamības un transporta sistēmas attīstību atbalstīja šādas VPD aktivitātes:

1.2.1. Valsts 1. šķiras autoceļu infrastruktūras, kas savieno galvenos ekonomiskos centrus un veido to pieslēgumus TEN – T tīklam, rekonstrukcija;

1.2.2.1. Transporta sistēmas organizācijas optimizācija un satiksmes drošības uzlabojumi apdzīvotās vietās;

1.2.2.2. Rīgas pilsētas satiksmes vadības, satiksmes drošības infrastruktūras un sabiedriskā transporta vadības elementu uzlabošana;

1.2.3. Jūras ostu infrastruktūras un jūras pieejamības uzlabošana; 1.2.4. Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu ritošā sastāva modernizācija.

Kopā šajā aktivitātē ieviesti 102 projekti.

23

Valsts pirmās šķiras autoceļu attīstība

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Satiksmes ministrijaProjekta kopējās izmaksas (LVL): 60 653 796.12

ERAF līdzfi nansējums (LVL): 38 551 141.60Projekta īstenošanas vieta: Rīga, Lielrīga

Projekts “Valsts pirmās šķiras autoceļu attīstība” īstenots nacionālās programmas “Nacionālā programma valsts 1. šķiras autoceļu attīstībai” ietvaros. Nacionālajā programmā apstiprinātie projekti atbilst VPD 1. prio ri-tātes “Teritoriālās kohēzijas veicināšana” 1.2.mērķim “Pieejamības un transporta sistēmas attīstība”, kas ietver 1. šķiras autoceļu renovāciju ekonomiskās attīstības centru savienošanas un pieslēgumu TENT – T tīklam nodrošināšanai.

Nacionālajā programmā apstiprinātie projekti realizēti visos piecos Latvijas plānošanas reģionos.

Projekta realizēšana pozitīvi ietekmē apkārtējo vidi, jo autoceļu kvalitātes uzlabošana veicina apkārtējās vides sakārtošanu un mazina transporta līdzekļu kaitīgo izmešu daudzumu.

Projekta ietvaros veikta asfaltēto segumu pastiprināšana, grants ceļu asfaltēšana, uzlabota tiltu nestspēja un sakārtotas pilsētu tranzītlietas. Projekta rezultātā rekonstruēti 143,49 kilometri autoceļu un rekonstruēti 9 tilti.

VAS “Latvijas Valsts ceļi” ERAF programmas vadītāja Sanita Valnere:

Šīs programmas ietvaros ir īstenoti būvobjekti uz valsts 1. šķiras autoceļiem ar mērķi savienot svarīgākos rajonu attīstības centrus ar galveno Eiropas nozīmes autoceļu tīklu, kā arī – lai atbilstoši ES prasībām un standartiem uzlabotu autoceļu kvalitāti, satiksmes drošības apstākļus un samazinātu satiksmes kaitīgo ietekmi uz apkārtējo vidi.

Izmantojot ES fondu finansējumu valsts 1. šķiras autoceļu rekonstrukcijai, vairāk valsts budžeta līdzekļu iespējams investēt citas kategorijas ceļiem. Līdz ar to droši var teikt, ka no ES palīdzības iegūst ikviens ceļa lietotājs.

Nepiesaistot ES līdzfinansējumu, programmā iekļautie projekti būtu realizēti, bet tas prasītu daudz ilgāku laika periodu, sagaidot savu rindu finansējumam no valsts budžeta. Tātad lielākais ieguvums ir atjaunotais valsts 1. šķiras autoceļu tīkls salīdzinoši īsā laika periodā, bet ar ieguldījumu ilgtermiņā, attīstot gan ekonomisko, gan sociālo sfēru Latvijas rajonos.

ES līdzfinansētu projektu ieviešana prasa lielu darbu to sagatavošanā un īstenošanā. Strādājot ar lielu informācijas un dokumentu apjomu, nepieciešama sekmīga sadarbība starp visām iesaistītajām institūcijām, kas šajos projektos ir ne mazums. Neskatoties uz apjomīgo ieguldījumu, ieguvēja noteikti ir projekta kvalitāte un līdz ar to jebkurš ceļu lietotājs.

24

Ietves un veloceliņa izbūve Svētes ciemā

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Svētes pagasta padomeProjekta kopējās izmaksas (LVL): 89 095.21ERAF līdzfi nansējums (LVL): 66 821.41Projekta īstenošanas vieta: Svētes pagasts, Zemgale

Projekta mērķi bija paaugstināt apdzīvotās vietas transporta sistēmas efektivitāti un uzlabot gājēju drošību un apkārtējās vides kvalitāti, izbūvējot 567 metrus garu ietvi un veloceliņu.

Projekta “Ietves un veloceliņa izbūve Svētes ciemā” ietvaros kopīgā ietve un veloceliņš izveidots aiz valsts2. šķi ras autoceļa V1065 grāvja atsevišķā klātnē. Ierīkojot celiņu, iztīrīti grāvji un uzstādīts apgaismojums. Ietve un veloceliņš aprīkoti ar ceļa zīmēm. Uz Vilces ielas ierīkotas trīs gājēju pārejas, kuras aprīkotas ar atbilstošām ceļa zīmēm un apgaismotas. Izbūvējot gar Vilces ielu ietvi un veloceliņu, gājēji, sevišķi skolēni, būtiski pasargāti no iespējamiem nelaimes gadījumiem. Ietve un veloceliņš atrodas posmā, kurš ir visšaurākais un visintensīvāk izmantotais. Mazaizsargātie satiksmes dalībnieki ar gājēju barjeru palīdzību droši novirzīti no bīstamām vietām sānis uz projektētajām gājēju pārejām vai tālāk uz drošākām, labi pārredzamām vietām.

Realizējot projektu atrisināts gājēju drošības jautājums, īpašu uzmanību pievēršot bērnu – skolēnu drošībai, paaugstinājusies autovadītāju uzmanība uz ceļa, uzlabojusies satiksmes dalībnieku uzvedība, tiek veidota bērnu apziņa par satiksmes drošību, apgaismojuma ierīkošana padarījusi šo ielas posmu labi pārredzamu arī gada tumšajā periodā, apkārtējā vide ir pievilcīga un kvalitatīva.

Svētes pagasta padomes priekšsēdētāja Sandra Viniarska:

Svētes pašvaldība, realizējot ERAF projektu “Ietves un veloceliņa izbūve Svētes ciemā”, ieguvusi normālas pārvietošanās iespējas gājējiem un velobraucējiem. Projekta rezultātā sakārtota satiksmes drošība pie Svētes pamatskolas. Ieguvēji esam visi! Arī pagasta viesi ir pārsteigti, ka maza pašvaldība spējusi veiksmīgi realizēt šo projektu.

Šis projekts bija labs izaicinājums pašvaldības darbiniekiem, jo paši rakstījām projekta iesniegumu un administrējām projektu, nepiesaistot speciālistus no malas. Esam gandarīti par savu darbu. Ja daudzi sūdzas, ka apgūt ES projektus ir sarežģīti un birokrātiski, tad es tā nedomāju. Ja ir iespēja saņemt lielu finansējumu kapitālajiem projektiem, tad no mūsu puses “papīru kārtošana” ir sīkums. Nemitīgi meklējam iespējas piedalīties dažādos projektos. Arī šim projektam ir 2. kārta, šoruden sniegsim projekta iesniegumu ERAF līdzfinansējumam.

Tiem, kuri vēl tikai domā par ES finansējuma piesaisti projektu īstenošanai, es saku, ka ir jāraksta projekta iesniegumi un jāstartē dažādos konkursos. Neskatoties uz to, ka procesi ir ilgstoši un jārēķinās ar inflāciju. Pieprasot finansējumu, tāmes ieteicams likt ar “uzviju”, lai inflācija nepārsteigtu nesagatavotus, jo no projekta idejas līdz realizācijai var paiet pat divi un vairāk gadi.

25

Autobusu satiksmes organizācijas un kontroles sistēmas uz GPS bāzes realizācija

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Rīgas domes Satiksmes departamentsProjekta kopējās izmaksas (LVL): 824 086.04

ERAF līdzfi nansējums (LVL): 523 783.50Projekta īstenošanas vieta: Rīga, Lielrīga

Projekta mērķi bija paaugstināt satiksmes drošību un ieviest inteliģentās transporta sistēmas.

Pieaugošā satiksmes intensitāte arvien biežāk traucē pilsētas sabiedriskā transporta līdzekļu plānoto kustības grafi ku izpildi. Ir uzsākts jauns projekts – visa ritošā sastāva aprīkošana ar GPS iekārtām, kas saslēgtas vienotā dispečerdienestā. 2003. gadā GPS iekārtās tika uzstādītas 60 autobusiem, līdz ar to pašreiz novēro šo autobusu kustību pilsētas maršrutos. Projekta “Autobusu satiksmes organizācijas un kontroles sistēmas uz GPS bāzes realizācija” ietvaros aprīkoti visi autobusi ar GPS iekārtām un izveidota pasažieru uzskaites sistēma, ieviests vienotais norīkojums, uzstādītas GPS iekārtas.

Lai pasažierus piesaistītu sabiedriskajam transportam, ir jāpanāk sabiedriskā transporta sistēmas saskaņota funkcionēšana, kas spēj nodrošināt pasažieru vēlmes nokļūt vienā vai otrā vietā maksimāli ātri un ērti. Tikai padarot arvien pievilcīgāku sabiedrisko transportu, ir iespējams samazināt kopējo satiksmes apjomu, rezultātā virzoties uz galveno uzdevumu – veicināt pilsētvides aizsardzību un satiksmes drošību.

Projekta ieviešana radījusi pozitīvu ietekmi uz apkārtējo vidi pakārtotā veidā, jo viens no galvenajiem Rīgas pilsētas vides piesārņojuma avotiem ir automašīnu izplūdes gāzes, taču, optimizējot sabiedriskā transporta līdzekļu maršrutus un kontrolējot to regularitāti, uzlabosies pilsētas gaisa kvalitāte, jo samazināsies transporta līdzekļu skaits pilsētas ielās. Papildus ir jāmin, ka sabiedriskais transports ievērojami mazāk piesārņo apkārtējo vidi, salīdzinot ar autotransportu, ņemot vērā pārvietoto pasažieru skaitu sabiedriskajā transportā.

Rīgas domes Satiksmes departamenta ES finansēto projektu sektora speciālists Ēriks Šulcs:

Pēc projekta ieviešanas ir uzlabota autobusu satiksmes kontrole, kas dod iespēju paaugstināt tās regularitāti, labāk plānot maršrutus un to grafiku.

Paredzams, ka projekta rezultātā palielināsies pasažieru ērtība un apmierinātība ar sniegto pakalpojumu.

Rīgas dome projektu būtu īstenojusi arī bez ES finansējuma atbalsta, bet tādā gadījumā projekta sākšana būtu atlikta uz nenoteiktu laiku.

26

Tadaiķu ielas un Valdeķu ielas krustojuma rekonstrukcija

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Rīgas domes Satiksmes departamentsProjekta kopējās izmaksas (LVL): 1 360 000.00ERAF līdzfi nansējums (LVL): 864 406.00Projekta īstenošanas vieta: Rīga, Lielrīga

Būvprojekta mērķis bija pilnveidot Ziepniekkalna ielu tīkla satiksmes organizācijas shēmu, rekonstruējot šādu ielu krustojumus: Ulmaņa gatves vietējā josla – Neretas iela – Bauskas iela, Ulmaņa gatves vietējā josla – Bauskas iela – Viesītes iela, Viesītes – Garozes – Pērkones iela, Pērkones – Valdeķu iela, Valdeķu – Tadaiķu iela, Valdeķu – Saulkalnes iela, K.Ulmaņa gatve – Telts iela – Vaiņodes – Valdeķu – Garozes iela.

Nacionālās programmas “Rīgas transporta sistēmas uzlabošana” kopējais mērķis bija izveidot drošu, videi draudzīgu un ērtu transporta sistēmu, kas nodrošina iedzīvotāju vajadzības un pilsētas attīstību vietējā, ārpilsētas un starptautiskā līmenī.

Projekta “Tadaiķu ielas un Valdeķu ielas krustojuma rekonstrukcija” mērķi atbilst un papildina Nacionālās programmas kopīgos mērķus paaugstināt satiksmes drošību, ieviest satiksmes organizācijā inteliģentās transporta sistēmas, sakārtot ātrgaitas ielu tīklu, kas uzņemtu galvenās tranzīta plūsmas, apbraucot Rīgas centru, kā arī kravu transportu, t. sk. ostas kravas.

Rīgas pilsētai ļoti svarīga ir atsevišķu satiksmes mezglu uzlabošana. Viens no šādiem mezgliem ar transporta plūsmas sašaurinājumiem pirms projekta ieviešanas bija Tadaiķu ielas un Valdeķu ielas krustojums. Krustojumā regulāri veidojās garas automašīnu rindas, tika patērēts laiks, degviela, piesārņota apkārtējā vide ar izplūdes gāzēm. Šajā krustojumā bieži notika avārijas, kas satiksmi aizkavēja vēl vairāk.

Projekta realizēšana risināja minētās problēmas un nodrošināja paaugstinātu satiksmes drošību, samazinot arī apkārtējās vides piesārņojumu no autotransporta, kā arī samazināja transporta izmaksas satiksmes dalībniekiem.

Rīgas domes Satiksmes departamenta ES finansēto projektu sektora speciālists Ēriks Šulcs:

Galvenais ieguvums pēc projekta īstenošanas ir uzlabota satiksmes drošība Tadaiķu un Valdeķu ielas krustojumā.

Projekts būtu īstenots arī bez ERAF līdzfinansējuma, bet tad projekta uzsākšana būtu atlikta uz nenoteiktu laiku.

27

Dienvidu mola rekonstrukcija Skultes ostā

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Skultes ostas pārvaldeProjekta kopējās izmaksas (LVL): 2 580 361.05

ERAF līdzfi nansējums (LVL): 1 640 059.99Projekta īstenošanas vieta: Saulkrastu pilsēta ar lauku teritoriju,

Lielrīga

Projekta mērķis bija Skultes ostas Dienvidu mola rekonstrukcija, kas nodrošinātu ostas publisku pieejamību, uzlabotu kopējo ostas infrastruktūras kvalitāti un kuģošanas drošību atbilstoši pieaugošajiem kravu pārvadājumu apjomiem.

Projekta gaitā veikta ostas hidrotehnisko konstrukciju atjaunošana un veicināta ostas attīstība.

Skultes ostas pārvaldnieks Igors Akulovs:

Galvenais ieguvums no projekta “Dienvidu mola rekonstrukcija Skultes ostā” ir sakārtota ostas infrastruktūra un uzlabota kuģošanas drošība.

Ja nebūtu iespēja saņemt ERAF līdzfinansējumu projekta realizēšanai, tas būtu jārealizē, izmantojot tikai Skultes ostas pārvaldes finanšu resursus, līdz ar to Skultes ostas Dienvidu mola rekonstrukcija notiktu daudz lēnāk un, iespējams, mazākā apjomā.Manuprāt, ES līdzfinansējuma pieejamība projektu īstenošanai ir viennozīmīgi labs atbalsts, ostas gadījumā – koplietošanas infrastruktūras sakārtošanā.

Tiem, kuri vēl tikai domā par kāda projekta īstenošanu ar ES fondu līdzfinansējumu, es ieteiktu beigt domāt un sākt strādāt pie projekta iesnieguma gatavošanas!

28

Kalna ielas ietves izbūve un apgaismojuma rekonstrukcija

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Virbu pagasta padomeProjekta kopējās izmaksas (LVL): 125 848.84ERAF līdzfi nansējums (LVL): 80 543.26Projekta īstenošanas vieta: Virbu pagasts, Kurzeme

Projekta vispārīgais mērķis bija paaugstināt satiksmes vadības un transporta sistēmas organizācijas optimizāciju un veikt satiksmes drošības uzlabojumus apdzīvotās teritorijās.

Projekta specifi skais mērķis bija risināt ar satiksmes drošību saistītās problēmas Virbu pagasta centrā. Uzlabot satiksmes dalībnieku drošību, optimizējot transporta kustību un nodrošinot gājējiem drošu pārvietošanos Virbu pagasta Kalna ielā.

Projekta pasākumi ietvēra Virbu pagasta Kalna ielas sakārtošanu – ietves izbūvi 1540 m2, kā arī esošā apgaismojuma rekonstrukciju. Ielas rekonstrukcijas gaitā izbūvēta kustības drošības un satiksmes organizācijas prasībām atbilstoša brauktuve, gājēju ietve un krustojums, ierīkojot ar ceļu infrastruktūru saistītos elementus: gājēju pārejas, ielu apgaismojumu, ceļa zīmes un ceļu horizontālos apzīmējumus.

Projekta rezultātā uzlabota redzamība (rekonstruēts galvenās ielas apgaismojums, uzstādītas 19 laternas), uzlabota ceļu satiksmes drošība (izbūvēta 1540 m2 gājēju ietve). Maksimāli novērsta gājēju pārvietošanās pa braucamo daļu un līdz ar to īpaši smago avāriju skaits. Īpašu labumu ieguvuši neaizsargātie satiksmes dalībnieki – gājēji.

Virbu pagasta padomes priekšsēdētāja Sandra Pētersone:

Kā galveno ieguvumu no realizētā projekta var uzskatīt to, ka ir rasta iespēja gājējiem droši pārvietoties pagasta centrā, ir samazināti gājēju un transporta līdzekļu konfliktpunkti. Tomēr pats galvenais – ir nodrošināta bērnu drošība uz ielas, jo gājēju ietve sākas no autobusa pieturas un ved līdz Virbu pamatskolai.

Galvenā atziņa par ES līdzfinansētā projekta sagatavošanu un ieviešanu ir tā, ka precīzi ir jāizpilda visas prasības, kas izvirzītas iesniedzamajiem dokumentiem, ļoti labā līmenī un pārdomāti jāsagatavo tehniskais projekts un iepirkuma procedūra.

Tiem cilvēkiem, kas vēl tikai domā par kāda projekta īstenošanu ar ES fondu līdzfinansējumu, varētu ieteikt, pirmkārt, nenobīties un noteikti to darīt, jo tos darbus, ko ir iespējams izdarīt “piesaistot papildu finansējumu”, bieži vien nav iespējams izdarīt saviem spēkiem. Otrkārt, projektu iesniegumu sagatavošana ir pietiekami vienkārša, un ir iespējams saņemt ļoti pretimnākošu attieksmi un informāciju par neskaidrajiem jautājumiem no kompetentajām iestādēm.

Vislielākais gandarījums ir par to, ka mēs redzam, ka ES fondu naudu ir iespējams saņemt ne tikai dzīvojot lielās vai mazākās pilsētās, bet arī laukos, kur iedzīvotāju skaits nav tik liels, bet cilvēku dzīves kvalitāte no tā noteikti nedrīkst ciest.

29

Dundagas ciema Talsu ielas satiksmes drošības uzlabojumi

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Dundagas pagasta padomeProjekta kopējās izmaksas (LVL): 24 100.00

ERAF līdzfi nansējums (LVL): 15 424.00Projekta īstenošanas vieta: Dundagas pagasts, Kurzeme

Projekta vispārīgais mērķis bija paaugstināt satiksmes drošību, īstenojot konkrētus pasākumus satiksmes vadības un transporta sistēmas organizācijas optimizācijai.

Projekta specifi skais mērķis – uzlabot satiksmes dalībnieku drošību, optimizējot transporta kustību un nodrošinot gājējiem drošu pārvietošanos Dundagas ciema Talsu ielā.

Pēc gājēju ceļa izbūves panākta drošāka satiksmes un gājēju plūsma minētajā ielas posmā. Samazinājušās konfl ikta situācijas starp gājējiem un autotransporta vadītājiem, kas ir priekšnoteikums satiksmes drošībai. Maksimāli novērsta gājēju pārvietošanās pa braucamo daļu un līdz ar to īpaši smago avāriju skaits.

Dundagas pagasta padomes izpilddirektors Andris Kojro:

Galvenais ieguvums no projekta, protams, ir izveidotais gājēju trotuārs, tādējādi padarot drošu gājēju kustību pie dzīvās transporta satiksmes Talsu ielā. Un, nenoliedzami, vizuālais efekts – glīts trotuārs ar bruģakmeni un apmalēm – rada sakoptības iespaidu.

Projektu būtu realizējuši arī bez ES fondu atbalsta, jo finansiālās iespējas to atļāva, bet tas bija zināms izaicinājums – apgūt “Eiropas” naudu.

Galvenā atziņa, protams, ir tā, ka esam spējuši veiksmīgi ieviest šo projektu un apgūt mums projekta īstenošanai piešķirtos līdzekļus. Pirms startēšanas konkursā mums jau bija izstrādāts tehniskais projekts minētajam objektam. Negājām “uz visu banku”, bet startējām ar salīdzinoši mazu projektu, lai būtu drošība, ka, ja projekts nesaņemtu ERAF līdzfinansējumu, mēs to vienalga realizētu.

Projekta iesniegšana un atskaišu sniegšana nesagādāja nekādas grūtības. Šobrīd pārdomājam nākošos objektus un sagatavojam tehniskos projektus, lai iespējamības gadījumā varētu pieteikties ES fondu līdzfinansējumam to ieviešanai.

Ieteikums citiem – piedalīties ES fondu projektos! Pirms tam pārdomājiet pašu līdzfinansējuma un priekšapmaksas iespējas. Un, ja projekts tiks īstenots, gandarījums par paveikto neizpaliks.

30

Mērsraga ostas Ziemeļu mola rekonstrukcijas1. kārta

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Mērsraga ostas pārvaldeProjekta kopējās izmaksas (LVL): 1 527 743.60ERAF līdzfi nansējums (LVL): 982 829.71Projekta īstenošanas vieta: Mērsraga pagasts, Kurzeme

Projekta mērķis bija nodrošināt Mērsraga ostas kravu apgrozījuma pieaugumu, apkārtējā reģiona attīstību un vides sakārtotību. Nostiprināt ostas un pašvaldības fi nanšu stabilitāti, veidot jaunas darba vietas.

Projekta realizācijā ostas akvatorijs nodrošināts no viļņošanās, līdz ar to tika novērsta Mērsraga ostas piestātņu Nr. 6 un Nr. 7 dīkstāve nelabvēlīgos laika apstākļos, kas radīja fi nanšu zaudējumus Mērsraga ostas pārvaldei.

Tāpat samazinājušies bagarēšanas darbi, uzturot Mērsraga ostas kuģu ceļu. Krasta nostiprinājumu pasargāšana no viļņiem nelabvēlīga laika apstākļos ļaus Mērsraga ostas pārvaldei ietaupīt līdzekļus 10 000 latu apmērā, ko līdz šim izmantoja krasta nostiprināšanai katrus piecus gadus.

Mērsraga ostas pārvaldnieks Jānis Budreika:

Rekonstruējot un pagarinot Ziemeļu molu, Mērsraga osta kļuva vairāk pasargāta no jūras viļņiem un smilšu sanesumiem. Rezultātā ostā strādājošie uzņēmēji sāka justies drošāk, strādājot ostā, un līdz ar to kravu apgrozījums 2007. gadā pieauga par 34%, un arī 2008. gadā kravu apgrozījums ir pieaudzis par 35%.

Tiem, kuri vēl tikai domā par kāda projekta īstenošanu ar ES fondu līdzfinansējumu, es ieteiktu nebaidīties izmantot šos līdzekļus.

31

Satiksmes efektivitātes paaugstināšana un drošības uzlabošana Alsungas pagastā

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Alsungas pagasta padomeProjekta kopējās izmaksas (LVL): 122 135.00

ERAF līdzfi nansējums (LVL): 78 166.40Projekta īstenošanas vieta: Alsungas pagasts, Kurzeme

Projekta vispārīgais mērķis bija satiksmes drošības paaugstināšana Alsungā, veicot transporta sistēmas uzlabošanu.

Projekta specifi skais mērķis bija gājēju un pasažieru drošības paaugstināšana, veicot infrastruktūras uzlabošanu.

Projekta ietvaros veikta gājēju ietves seguma atjaunošana Pils un Skolas ielā, apgaismojuma uzstādīšana un četru jaunu pieturvietu izbūve.

Diennakts tumšajā laikā šī vieta bija gājējiem nedroša, jo vājā ceļu apgaismojuma dēļ autovadītājiem tumsā gājējus bija grūti pamanīt. Skolēni, gaidot autobusu, līdz šim pulcējās ceļa malās, tādējādi apdraudot savu drošību, pārējo satiksmes dalībnieku drošību, kā arī bija pakļauti nelabvēlīgiem laika apstākļiem.

Realizējot projektā paredzētās aktivitātes, ievērojami paaugstinājusies satiksmes drošība Alsungas pagastā, kā arī palielinājusies iedzīvotāju apmierinātība un labklājības līmenis.

Alsungas pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Bloks:

Galvenais ieguvums no mūsu projekta ir tas, ka ir nodrošināta gājēju drošība un satiksmes efektivitāte. Gājēju ietve ir piemērota arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuri pārvietojas ratiņkrēslos. Projekta realizācijas ietvaros Alsungas pagasta centra ielas ir izgaismotas. Kā projekta sastāvdaļa tika ietvertas četru autobusu pieturu izbūves skolēniem.

Atziņa pēc projekta ieviešanas: strikti jāievēro noteiktās prasības un nosacījumi.

Ja ir labas un interesantas idejas, kā arī vēlme un gribasspēks projektu realizēt, nevajag šaubīties, noteikti jāizstrādā projekta iesniegums un jāpiedalās konkursos.

32

Satiksmes uzlabojumi Ludzas pilsētā

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Ludzas pilsētas domeProjekta kopējās izmaksas (LVL): 83 036.99ERAF līdzfi nansējums (LVL): 62 277.74Projekta īstenošanas vieta: Ludza, Latgale

Projekta vispārējais mērķis bija veicināt transporta infrastruktūras sakārtošanu, lai paaugstinātu sabiedrības drošību un dzīves vides kvalitāti.

Projekta specifi skais mērķis bija veikt transporta sistēmas organizācijas optimizāciju un satiksmes drošības uzlabojumus Ludzā, lai samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu.

Lai sasniegtu projekta mērķus un rezultātus, projekta ietvaros izbūvētas autobusu pieturas piecās sabiedriskā transporta pieturvietās Ludzas galvenajā – Latgales ielā, lai samazinātu autosatiksmes sastrēgumus pasažieru iekāpšanas un izkāpšanas laikā, it sevišķi ziemas periodā, kad gar ceļa braucamo daļu sastumti sniega vaļņi. Veikta krustojumu rekonstrukcija divos satiksmes konfl iktpunktos Ludzas pilsētā – Stacijas un Raiņa ielas krustojumā un Latgales un Liepājas ielas krustojumā, remontējot brauktuves segumu un trotuāru, ierīkojot gājēju pāreju un izvietojot ceļa zīmes. Ierīkoti trīs ātrumu ierobežojošo vaļņi pie mācību iestādēm, kur notiek intensīva satiksme, uzstādītas un nomainītas ceļa zīmes atbilstoši ceļu satiksmes drošības prasībām.

Realizējot projektu, samazināts ceļu satiksmes konfl iktpunktu skaits Ludzas pilsētā, nodrošinot visu ceļu satiksmes dalībnieku – autobraucēju, gājēju un velosipēdistu – drošību.

Ludzas pilsētas domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Inga Bilinska:

Projekta rezultātā ir veicināta transporta infrastruktūras sakārtošana, lai samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu un paaugstinātu sabiedrisko drošību. Projekta galvenais ieguvums ir uzlabota dzīves vides kvalitāte pilsētā, ir uzlabota gājēju, it sevišķi bērnu drošība, kā arī visu ceļu satiksmes dalībnieku drošība.

Šis projekts mudinājis pašvaldību gatavot un iesniegt jaunus projektu iesniegumus ceļu satiksmes drošības uzlabošanai un infrastruktūras sakārtošanai. Ja netiktu saņemts ES atbalsts, projekts tiktu īstenots vēlāk par pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Ieteikums potenciālajiem projektu iesniedzējiem – nevajag ilgi domāt, bet, rūpīgi saplānojot laika, finanšu un cilvēkresursus, projektus īstenot!

33

Līvānu pilsētas Centra laukuma rekonstrukcija – satiksmes organizēšana un

drošības uzlabošana

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Līvānu novada domeProjekta kopējās izmaksas (LVL): 150 000.00

ERAF līdzfi nansējums (LVL): 112 500.00Projekta īstenošanas vieta: Līvāni, Latgale

Projekta vispārīgais mērķis bija veicināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību, optimizējot transporta satiksmes plūsmas drošu kustību.

Projekta specifi skie mērķi bija paaugstināt satiksmes drošības līmeni Līvānu pilsētas Centra laukumā, sakārtojot autotransporta, velosipēdistu un gājēju plūsmas un rekonstruēt Līvānu pilsētas Centra laukumu, izbūvējot divjoslu brauktuvi, gājēju ietves, veloceliņus un ierīkojot energoefektīvu elektroapgaismojumu.

Projekta realizācijas vieta bija Līvānu pilsētas Centra laukums, kas atrodas Līvānu pilsētā starp Rīgas un Dzelzceļa ielu. Projekta realizācijas laikā veikta laukuma ceļa un Dzelzceļa ielas seguma izbūve, laukuma rekonstrukcijas gaitā izbūvēts auto stāvlaukums, izbūvēta kopēja ietve un veloceliņš, veikti apzaļumošanas darbi.

Projekta realizācijas rezultātā Līvānu pilsētas Centra laukumā autotransporta satiksme tiek organizēta atbilstoši valsts standartiem.

Līvānu novada domes transporta tīkla inženieris Jānis Liepa:

Galvenais ieguvums no projekta – ar salīdzinoši nelielu pašvaldības līdzfinansējumu Līvānu pilsētas centrālais laukums ieguva sakārtota pilsētas transporta infrastruktūras objekta izskatu – gājēju un velosipēdistu kustība, kā arī autostāvvietas nodalītas no brauktuves, ierīkota lietus ūdens kanalizācija un ielas apgaismojums, laukums labiekārtots un apzaļumots. Projekts ir nozīmīgs papildinājums Līvānu kā sakārtotas pilsētvides tēlam.

Situācija Centra laukumā pirms projekta realizācijas bija tik nepievilcīga un nepieciešamība to sakārtot tik aktuāla, ka rekonstrukcijas projekts būtu īstenots arī bez ERAF atbalsta. Priekšprojektēšanas darbi bija uzsākti jau 2005. gadā. Protams, finanšu līdzekļi tiktu atrauti no citiem novadam akūtiem transporta infrastruktūras objektiem, un, iespējams, būvdarbi tiktu finansēti divu gadu laikā. Iespēja piedalīties ERAF projektu konkursā nāca īsti laikā, un būvdarbi faktiski tika realizēti un apmaksāti pusgada laikā.

Neapšaubāmi ES līdzfinansējums ir milzīgs atbalsts un iespējas pašvaldību attīstībai. Līvānu novada dome šīs iespējas izmantos maksimāli.

Tie cilvēki un pašvaldības, kas vēl tikai domā par projektu īstenošanu ar ES fondu atbalstu, jau ir zaudētāji un ieteikums būtu celt kapacitāti projektu realizācijai. Jebkuras teritorijas, vai tā ir pilsēta, pagasts, vai reģions mūsdienīga attīstība, realizējot finansiāli un laika ietilpīgus projektus, nav iedomājama bez ES fondu līdzfinansējuma.

34

Transporta sistēmas organizācijas un satiksmes drošības uzlabojumi Valkas pilsētā

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Valkas pilsētas domeProjekta kopējās izmaksas (LVL): 123 052.98ERAF līdzfi nansējums (LVL): 78 525.00Projekta īstenošanas vieta: Valka, Vidzeme

Projekta vispārīgais mērķis bija paaugstināt dzīves kvalitāti Valkas pilsētā.

Projekta specifi skais mērķis bija pilnveidot transporta sistēmas efektivitāti, uzlabojot transporta infrastruktūras kvalitāti un paaugstināt satiksmes drošību Valkas pilsētā.

Valkas pilsētā bija nepieciešams veikt vairāku ielu rekonstrukciju, jo to neapmierinošā kvalitāte radīja draudus transporta kustības un gājēju drošībai. Šī projekta ietvaros rekonstruēta Semināra iela. Semināra iela ir viena no visintensīvāk izmantotajām ielām pilsētā, jo tā ved uz Igaunijas Republikas robežu. Šajā ielā ar katru gadu pieaug transporta un gājēju plūsma. Satiksmei bīstamo situāciju uz šīs ielas radīja tas, ka ietves augstums atradās vienā līmenī ar braucamās daļas augstumu, ziemā, automašīnai slīdot, tā viegli varēja nokļūt uz trotuāra, apdraudot gājējus.

Projekta ietvaros, reizē ar rekonstrukcijas darbu veikšanu, Semināra ielā nomainīta arī ielu apgaismojuma armatūra. Ielu apgaismojums uzstādīts arī Blaumaņa, Tērauda, Poruka, Līvu un Pumpura ielā, kur atrodas blīvi apdzīvots privātmāju rajons. Projekta ietvaros uzstādītas arī papildu ceļa zīmes rekonstruētajā Semināra ielā, kā arī citās vietās, kur bija nepieciešams papildus izvietot ceļa zīmes.

Projekta rezultātā Valkas pilsētā ievērojami uzlabota satiksmes drošība: samazinājies konfl iktvietu skaits un negadījumu iespējas, kā arī paaugstinājusies gājēju drošība.

Valkas pilsētas domes priekšsēdētāja Unda Ozoliņa:

Galvenais ieguvums, realizējot projektu, ir sakārtota, ērta, braucējiem un gājējiem droša iela – Semināra iela, kas ir arī pilsētas un visas valsts vizītkarte, jo šī iela sākas no valsts robežas ar Valgu Igaunijā.

Ja nebūtu iespēja saņemt ES fondu atbalstu, projektu būtu īstenojuši, tomēr tas, iespējams, notiktu vēlāk, ne tādā apjomā – braucamā daļa, ērtas ietves, nobrauktuves, stāvvietas.

Projektu īstenošana ar ES atbalstu ir laba iespēja pašvaldībām saņemt atbalstu savu ieceru īstenošanai. Lai arī projektos ir jāiegulda daudz darba, rezultāti to attaisno.

Iesakām pasteigties ar projektu īstenošanu arī citus, jo tie, kas to jau ir darījuši, vairs nešaubās par šādu projektu lietderīgumu un ar nepacietību gaida, kad būs pieejamas nākamā plānošanas perioda ES struktūrfondu programmas.

35

Gājēju celiņa izbūve Cēsu rajona Stalbes pagastā

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Stalbes pagasta padomeProjekta kopējās izmaksas (LVL): 28 939.14

ERAF līdzfi nansējums (LVL): 21 704.36Projekta īstenošanas vieta: Stalbes pagasts, Vidzeme

Projekta mērķi bija satiksmes drošības un apkārtējās vides kvalitātes paaugstināšana ar investīcijām infrastruktūras attīstībai un pagasta iedzīvotāju apstākļu un vides sakoptības paaugstināšana, izbūvējot gājēju celiņu gar autoceļu Stalbe – Stūrīši.

Projekts tika realizēts pagasta iedzīvotāju un vispārējās satiksmes drošības uzlabošanai. Izvērtējot situāciju pagastā un fi ksējot galvenās problēmas, tika nolemts ieguldīt līdzekļus iedzīvotāju drošības uzlabošanai. Ceļš no autobusu pieturas līdz skolai ir ar intensīvu satiksmi un bīstams, tādēļ vispirms bija nepieciešams sakārtot šo ceļa posmu. Piesaistot ERAF līdzfi nansējumu, projekta realizācijas gaitā izbūvēts apgaismots gājēju celiņš no autobusa pieturas uz autoceļa A3 Rīga – Valmiera – Igaunijas robeža, gar autoceļu Stalbe – Stūrīši.

Stalbes vidusskolā mācās 230 skolēnu, kuriem nav citas alternatīvas kā nokļūt uz skolu, tikai pa šo ceļu, kur ir intensīva satiksme. Statistika un pagasta iedzīvotāju aptaujas liecināja par šī ceļa posma bīstamību. Izbūvējot apgaismotu gājēju celiņu, mazinājies ceļu satiksmes negadījumu skaits šajā ceļa posmā. Celiņa šķērsojumā ar autoceļu Stalbe – Stūrīši ierīkota gājēju pāreja.

Projekta ieviešanas rezultātā palielinājusies kopējā satiksmes drošība un apkārtējās vides kvalitāte, kā arī kāpināts kopējais pagasta iedzīvotāju dzīves līmenis un sakārtota pagasta infrastruktūra. Tas veicinās turpmāko pašvaldības attīstību, dos lielākas iespējas uzņēmējdarbības un tūrisma attīstībai.

Stalbes pagasta padomes priekšsēdētājs Alfs Lapsiņš:

Galvenais ieguvums pēc projekta īstenošanas ir iespēja iedzīvotājiem droši pārvietoties no autobusu pieturas uz pagasta centru un skolu.

Pēc projekta ieviešanas galvenās atziņas ir, ka sadarbība ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru bija veiksmīga un ES finansējuma pieejamība ir lieliska iespēja mazām pašvaldībām.

Cilvēkiem, kuri plāno ieviest projektus ar ES līdzfinansējumu, es ieteiktu nebaidīties un pieteikties uz ES līdzfinansējumu projektu īstenošanai!

36

Mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku drošības uzlabošana Cēsu pilsētā

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Cēsu pilsētas domeProjekta kopējās izmaksas (LVL): 66 686.92ERAF līdzfi nansējums (LVL): 50 015.19Projekta īstenošanas vieta: Cēsis, Vidzeme

Projekta vispārīgais mērķis bija uzlabot transporta sistēmas efektivitāti Cēsu pilsētā, paaugstinot satiksmes dalībnieku drošības līmeni, optimizējot satiksmes kustības organizāciju un samazinot transporta līdzekļu radīto vides piesārņojumu.

Projekta specifi skais mērķis bija uzlabot mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku drošību Cēsu pilsētā, nodrošinot atbilstošu ceļu infrastruktūru un satiksmes organizēšanu.

Lai uzlabotu gājēju kustību un nodrošinātu tās drošību, pārvietojoties no pilsētas centrālās daļas uz dzīvojamo māju mikrorajonu un komercdarbības centru pilsētas ziemeļaustrumu daļā, bija jārada drošas dzelzceļa šķērsošanas iespējas. Bija nepieciešams izbūvēt vienu, LR normatīvajiem aktiem atbilstošu gājēju pāreju, kas ļautu likvidēt atsevišķas bīstamas dzelzceļa šķērsotuves.

Lai nodrošinātu Cēsu pilsētā dzīvojošo un strādājošo cilvēku ar redzes invaliditāti drošību, bija nepieciešams rekonstruēt arī ielu apgaismojumu.

Cēsu pilsētas domes Attīstības plānošanas nodaļas projektu vadītāja Laine Madelāne:

Īstenojot šo projektu, Cēsu pilsētas iedzīvotāji ir guvuši drošāku un ērtāku pārvietošanās iespēju, jo, izveidojot gājēju pāreju pār dzelzceļu, ir atvieglota pārvietošanās pār dzelzceļu gan cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, gan gājējiem, gan velosipēdistiem. Līdz šim šajā vietā nebija izveidota atbilstoša un labiekārtota infrastruktūra, lai droši šķērsotu dzelzceļu, taču tagad ļoti daudzi izmanto šo pāreju.

Bez ES fondu atbalsta šādas infrastruktūras izbūve nenotiktu tik ātri, jo budžeta līdzekļi tiek paredzēti ielu infrastruktūras uzturēšanai, rekonstrukcijai utt. Cēsu pilsētas dome konsekventi realizē pilsētas ielu sakārtošanas politiku, kas pirmkārt paredz maģistrālo ielu sakārtošanu. ES fondu atbalsts ļauj pilsētai risināt tās problēmas, par kurām vienmēr tiek domāts, bet budžetā līdzekļu to risināšanai ne vienmēr pietiek. Šī projekta īstenošana ir ļoti atvieglojusi pārvietošanos redzes invalīdiem, ierīkojot apgaismojumu ielā, kurā atrodas Cēsu neredzīgo biedrība. Apgaismojuma ierīkošana vienmēr atstāj pozitīvu ietekmi uz dzīves vides kvalitāti, jo apgaismotas vietas mazina sīko huligānismu un vides piesārņošanu.

Atziņas pēc projekta ieviešanas: nelielu projektu ieviešana ir salīdzinoši viegla projekta īstenotājiem, taču ir arī negatīvas atziņas, kas galvenokārt saistās ar naudas atmaksu. Pašvaldības ne vienmēr ātri var atgūt priekšfinansētos līdzekļus, un tas ļoti apgrūtina naudas līdzekļu plānošanu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.

Noteikti ir jāizmanto iespēja saņemt ES fondu atbalstu, jo tā pašvaldība var risināt tās nelielās vai lielās problēmas, kuras varbūt ir sasāpējušas, taču nepietiek rocības to risināšanai. Un tā kā mazās problēmas agri vai vēlu pārvēršas lielās un dārgās, ES fondu atbalsts ļauj mums ar mazākiem līdzekļiem novērst problēmu un iepriecināt savas pilsētas iedzīvotājus, kuri vienmēr atzinīgi novērtē lietas, kas paaugstina viņu dzīves kvalitāti un ļauj justies droši un ērti savā pilsētā.

37

Ceļu satiksmes drošības uzlabošana Zaubes pagastā

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Zaubes pagasta padomeProjekta kopējās izmaksas (LVL): 67 774.33

ERAF līdzfi nansējums (LVL): 41 155.85Projekta īstenošanas vieta: Zaubes pagasts, Vidzeme

Projekta vispārīgais mērķis bija sekmēt Zaubes pagasta ilgtspējīgu attīstību, uzlabojot satiksmes drošību un veidojot drošu dzīves vidi iedzīvotājiem.

Projekta specifi skais mērķis bija uzlabot satiksmes drošību Zaubes pagastā, nodalot gājēju plūsmu no noslogotākās ielas braucamās daļas un ierīkojot apgaismojumu.

Projekta ietvaros izbūvēts gājēju celiņš 450 metru garumā un ierīkots ielas apgaismojums ar 20 jaunām apgaismes laternām Zaubes pagasta noslogotākajā ielā, pa kuru uz Zaubes pamatskolu un pagasta bibliotēku ik dienas pārvietojas skolēni, viņu vecāki un citi pagasta iedzīvotāji.

Realizējot projektu, ir nozīmīgi uzlabota satiksmes drošība Zaubes pagastā. Tādējādi tiek novērsti draudi iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, samazināts ceļu satiksmes negadījumu risks, veidota droša dzīves vide iedzīvotājiem, un līdz ar to sekmēta pagasta līdzsvarota un ilgtspējīga attīstība.

Zaubes pagasta padomes komunālās daļas vadītāja Valda Veisenkopfa:

Galvenais ieguvums no mūsu projekta “Ceļu satiksmes drošības uzlabošana Zaubes pagastā” realizācijas ir gājējiem drošāka pārvietošanās iespēja uz daudzdzīvokļu mājām, skolu un bibliotēku, izbūvējot glītu un apgaismotu bruģakmens gājēju celiņu. Papildus tam ir sakārtota vide iepriekš nesakoptā vietā.

Ceļš no projekta iesnieguma līdz tā atbalstam un realizācijai ir garš, bet ES līdzfinansētu projektu ieviešana ļauj īstenot tādas ieceres, kuras pašu finanšu līdzekļu nepietiekamības dēļ nav iespējamas. Jāmin arī, ka nepieciešamo dokumentu un atskaišu sagatavošana iesācējiem ir sarežģīta, jo trūkst pieredzes, tāpēc var rasties nepatīkamas kļūdas līguma izpildes gaitā; attieksmei pret projektu ieviešanu jābūt ļoti nopietnai.

Tomēr ieteiktu nenobīties no it kā sarežģītās dokumentācijas, ja nepieciešams, izmantot profesionālu palīdzību projektu sagatavošanā un projektus īstenot!

38

Esošo elektrovilcienu vagonu modernizācija

Līdzfi nansējuma saņēmējs: A/s “Pasažieru vilciens”Projekta kopējās izmaksas (LVL): 17 024 734.53ERAF līdzfi nansējums (LVL): 8 077 170.10Projekta īstenošanas vieta: Rīgas rajons, Lielrīga

Projekta mērķis bija esošo elektrovilcienu vagonu modernizācija. Veikta 68 elektrovilcienu vagonu modernizācija kapitālo remontu laikā, kā arī veikta drošības iekārtu modernizācija 23 elektrovilcienu “galvas” vagoniem.

Projekta rezultātā ir uzlaboti mašīnistu darba apstākļi, drošāka aprīkojuma ieviešanas rezultātā palielinājusies satiksmes drošība, nodrošināta iespēja mašīnistam vienatnē vadīt vilcienu pretēji iepriekšējai situācijai – diviem mašīnistiem uzreiz. Veikta vilcienu salonu modernizācija, nomainot neredzamās iekšējās apdares konstrukcijas, kā arī veicot redzamo interjeru modernizēšanu (nomainīti pasažieru krēsli pret atsevišķiem krēsliem, kuru ražošanā izmantoti antivandālisma un slikti degoši materiāli, ierīkoti velosipēdu turētāji un atvāžamie sēdekļi, nomainīti salonu logi), ierīkotas pasažieriem domātās automātisko durvju atvēršanas pogas no perona puses un no tamburu iekšpuses, kā arī ierīkots elektriski izbīdāmais papildu pakāpiens. Ierīkoti ventilācijas kanālu elektrokaloriferi, nodrošinot uzlabotu gaisa izkliedi salonā un samazinot gaisa padeves trokšņus. Ierīkotas jaunas elektriskās krāsnis zemlogu kanālos, uzlabojot siltuma izkliedi, komfortu, elektroenerģijas patēriņa samazināšanu salona temperatūras uzturēšanai.

A/s “Pasažieru vilciens” sabiedrisko attiecību speciālists Egons Ālers:

Projekta “Esošo elektrovilcienu vagonu moder-nizācija” ietvaros ir veikts kapitālais remonts un modernizēti 68 vagoni, kā arī veikta drošības iekārtu modernizācija 23 elektrovilcienu galvas vagoniem. Realizējot projek tu, ir iespējams izpildīt valsts pasūtījuma nosacījumus un palielināt pasažieru pārvadājumu intensitāti pa dzelzceļu.

A/s “Pasažieru vilciens” ir guvusi pārliecību par ES fondu izmantošanas lietderību un efektivitāti. Uzsākot darbības ERAF fondu izmantošanai, tika saskatīta iespēja uzlabot dzelzceļa pasažieru pārvadājumu kvalitāti. Savukārt pēc projektu noslēgšanas a/s “Pasažieru vilciens” ir pārliecināta, ka ERAF izmantošana bija labākais risinājums esošajā situācijā.

Visiem, kas vēl domā, vai uzsākt kādu projektu ar ES fondu līdzfinansējumu, iesakām sākt un darīt. Ja ievērosiet fondu nosacījumus un strādāsiet profesionāli, konstatēsiet, ka runas par pārmērīgu birokrātiju un neelastīgajiem termiņiem ir pārspīlētas.

39

Veiksmīgi īstenoto projektu piemēri. Informācijas un sakaru tehnoloģiju attīstība

Latvija atpaliek no lielākās daļas ES dalībvalstu informācijas un sakaru jeb komunikāciju tehnoloģiju izmantošanas jomā. Pieeja informācijas un komunikācijas tehnoloģijām atšķiras dažādās valsts teritorijas daļās, kas pasliktina mazo un vidējo komercsabiedrību konkurētspēju un palielina atšķirību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un ciparu tehnoloģiju izmantošanā. Ar ERAF līdzfi nansējumu sniegts atbalsts sabiedriskās informācijas un komunikācijas infrastruktūras un pakalpojumu attīstībai, tādējādi stimulējot sociālo un ekonomisko izlīdzināšanos valstī. Tas tiek sasniegts, orientējoties uz elektroniskās pārvaldes iniciatīvas īstenošanu, veidojot publiskus interneta pieejas punktus un atbalstot augstas caurlaidības platjoslas tīkla paplašināšanu.

Atbilstoši koncepcijai par valsts iestāžu sniegto informācijas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, pasākuma ietvaros sniegts atbalsts valsts un pašvaldību iestādēm, veidojot pamatu informācijas sabiedrības attīstīšanai. Uzlabojot vispārējo elektronisko pieeju sabiedriskā sektora informācijai, sabiedrisko informācijas sistēmu (piemēram, pašvaldību, izglītības, bibliotēku, arhīvu un muzeju) attīstības rezultātā palielinājusies pakalpojumu efektivitāte un informācijas pieejamība. Lai uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti, sniegts atbalsts telekomunikāciju līniju ciparizācijai ģeogrāfi ski attālinātajās teritorijās.

Atbilstoši valsts programmai “Informātika”, nepieciešams garantēt vienādas piekļuves iespējas internetam visā Latvijas teritorijā. Tādēļ pasākums fi nansēja arī publisko interneta pieejas punktu izveidi sabiedriskajās iestādēs. Šie interneta pieejas punkti kalpos kā dažāda veida informācijas (zinātniskās, fi nanšu, uzņēmējdarbības, izglītības u.tml.) saņemšanas iespēja.

VPD aktivitātes, kuras atbalstīja informācijas un sakaru tehnoloģiju attīstību:

1.3.1. Sabiedrisko informācijas pārvaldes sistēmu attīstība; 1.3.2. Publisko interneta pieejas punktu attīstība; 1.3.3. Informācijas un sakaru tīklu attīstība ģeogrāfi ski attālinātajās teritorijās, paplašinot augstas

kvalitātes platjoslas tīklus.

Kopā šajās aktivitātēs īstenoti 33 projekti.

40

IT infrastruktūras un cilvēkresursu prasmju pilnveidošana Preiļu novada un rajona attīstībai

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Preiļu novada domeProjekta kopējās izmaksas (LVL): 118 331.00ERAF līdzfi nansējums (LVL): 88 748.00Projekta īstenošanas vieta: Preiļi, Latgale

Projekta mērķis bija veicināt Preiļu novada un rajona attīstību, nodrošinot e – pārvaldes praktisku ieviešanu Preiļu novadā un Latgales pašvaldību darbinieku kompetences paaugstināšanu šajā jomā, pašvaldības informatīvā darba optimizāciju un racionāla iedzīvotāju apkalpošanas servisa nodrošināšanu, uzņēmējdarbības attīstības veicināšanu nodrošinot informatīvo un informācijas tehnoloģiju konsultāciju servisu.

Projekta ieviešanas laikā tika iegādāta datortehnika un licences, izveidota elektronisko dokumentu vadības sistēma, tai skaitā pašvaldības e – pārvaldes centrālā datu apmaiņas mezgla – Preiļu novada valsts un pašvaldību resursu sasaiste, izstrādāta e – pakalpojumu un citu informācijas tehnoloģiju pakalpojumu pakete, nodrošināta Preiļu novada un rajona pašvaldību darbinieku apmācība.

Projekta rezultātā izveidots mācību centrs, kurš nodrošina efektīvu un praktisku e – pārvaldes un citu informācijas tehnoloģiju pakalpojumu apguvi. Izveidota pašvaldības elektronisko dokumentu vadības sistēma, tai skaitā pašvaldības e – pārvaldes centrālais datu apmaiņas mezgls Preiļu novada valsts un pašvaldību resursu sasaistei. Izveidots vienas pieturas aģentūras tehniskais nodrošinājums. Izstrādātas e – pakalpojumu un citu informācijas tehnoloģiju pakalpojumu paketes, kuras orientētas gan uz pašvaldības darbiniekiem, gan uzņēmējiem. Izveidots publisko institūciju nodrošinājums ar piekļuvi informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, un izveidots mācību centrs Preiļu rajona un apkārtējo rajonu pašvaldību vismaz 80 darbinieku apmācībai un vismaz 50 uzņēmēju apmācībai un konsultācijai.

Preiļu Valsts ģimnāzijas direktora vietnieks informātikas jautājumos Juris Erts:

Realizējot šo projektu, ieguvēji bija daudzi – pašvaldība un tās darbinieki, Preiļu Valsts ģimnāzijas skolotāji un skolēni, Preiļu novada iedzīvotāji, kā arī novada iestāžu darbinieki.

Projektu īstenot tādā kvalitātē un apjomā, kā tas izdevās pēc šī projekta realizācijas, bez ES fonda atbalsta nebūtu izdevies. Iespējams, būtu mēģināts realizēt dažas aktivitātes, taču kopumā projekta mērķi netiktu sasniegti.

ES līdzfinansēto projektu izstrāde un ieviešana vērtējama ļoti pozitīvi, jo tas motivē rūpīgi izstrādāt projektus, skaidri apzināties sasniedzamos mērķus un veidu, kā tie tiks sasniegti. Atziņas, par kurām būtu vērts padomāt fondu līdzekļu pārraugošajām iestādēm, ir problēmas ar priekšfinansēšanu, ilgs izvērtēšanas process, sarežģītas atskaites.

Ja ir idejas, nepieciešamais finansējums un cilvēkresursi, tad noteikti ieteiktu rakstīt projektus un finansējuma saņemšanas gadījumā darīt visu iespējamo to veiksmīgākai īstenošanai.

41

Jēkabpils pilsētas informācijas centra elektroniskie pakalpojumi iedzīvotājiem un

uzņēmējiem

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Jēkabpils domeProjekta kopējās izmaksas (LVL): 117 350.00

ERAF līdzfi nansējums (LVL): 88 013.00Projekta īstenošanas vieta: Jēkabpils, Zemgale

Projekta mērķis bija veicināt pašvaldību elektronisko pakalpojumu izmantošanu iedzīvotāju un uzņēmēju vidū, kā arī uzlabot šo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti un vienlaicīgi veicināt iedzīvotāju kompetences paaugstināšanu informācijas tehnoloģiju lietošanas jomā.

Projekta galvenie uzdevumi bija uzlabot Jēkabpils pilsētas tehnoloģisko infrastruktūru e-pārvaldes pamatfunkciju nodrošināšanai, efektivitzēt Jēkabpils pašvaldības darbību un optimizēt darbu ar iedzīvotājiem, attīstīt e – pakalpojumus Jēkabpils pašvaldības iedzīvotāju un uzņēmēju vidū, popularizēt pakalpojumus un paaugstināt iedzīvotāju kompetenci informācijas tehnoloģiju lietošanas jomā un veicināt Jēkabpils pašvaldības un iedzīvotāju informācijas apmaiņu.

Projekta ietvaros uzstādīta lietvedības sistēma, nodrošināta NAIS piekļuve un uzturēšana, izveidoti lokālie tīkli, iegādāta sistēmas aparatūra un nodrošināta datu drošības sistēmas izveide un audits. Izveidots interneta pieslēgums Jēkabpils domē, tiek nodrošināta tā uzturēšana, izveidots informācijas centrs – “Vienas pieturas aģentūra” – Jēkabpils domē, elektronizēti pašvaldības pakalpojumi, uzlabota pašvaldības informatīvā mājas lapa, nodrošināta darbinieku apmācība. Sagatavoti mārketinga materiāli un sabiedrība iepazīstināta ar projektu un tā rezultātiem.

Jēkabpils pilsētas domes Informātikas nodaļas vadītāja Viktorija Gūtmane:

Galvenie ieguvumi no šī projekta realizācijas ir elektronisko pakalpojumu attīstība Jēkabpils pilsētā. Turklāt, piedaloties ar projektu Latvijas Darba devēju konfederācijas un Valsts kancelejas rīkotajā konkursā “Efektīvas pārvaldības gada balva”, Jēkabpils pilsētas dome tika apbalvota kā labākā labas pārvaldības pašvaldība. Šis projekts no 311 pieteiktajiem Eiropas valstu projektiem tika izvirzīts finālam arī konkursā “Eiropas e – pār valdes balva 2007” (The European eGovernment Awards 2007), kas pierāda šī projekta kvalitāti.

Lietas, kuras šī projekta realizēšanas gaitā esam apguvuši, ir efektīva resursu plānošana, kvalitatīvu elektronisko pakalpojumu izveide un sabiedrības lomas palielināšana pašvaldības darbā. Turklāt ieviestie elektroniskie pakalpojumi ir lietojami ilgtermiņā.

Projektu mēs būtu īstenojuši arī tad, ja nebūtu iespēja saņemt ERAF līdzfinansējumu, taču tādā gadījumā šīs aktivitātes varētu realizēt vismaz trīs reizes ilgākā laika posmā.

Es iesaku izmantot šo iespēju – īstenot projektus ar ES fondu līdzfinansējumu. Projekta ieviešana gan prasa rūpīgu un kvalitatīvu darbu, kā arī iekļaušanos projektā norādītajos termiņos. Speciālistiem par darbu ir jāsamaksā no projektā paredzētajiem līdzekļiem.

42

Veiksmīgi īstenoto projektu piemēri. Veselības aprūpes infrastruktūras attīstība

Veselības aprūpes infrastruktūras nodrošinājums daudzviet ir neatbilstošs – iedzīvotājiem lauku teritorijās ir nepietiekama pieejamība primārās veselības aprūpes un neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem. Šie apstākļi ietekmē dzīves kvalitāti un ekonomiskās attīstības iespējas šajās teritorijās.

Veselības aprūpes reformas projekta ietvaros (uzsākts 1998. gadā), ko atbalstīja Pasaules Banka, Latvija ir izvirzījusi prioritātes nacionālās veselības aprūpes attīstībai. Mērķis bija izveidot kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpes sistēmu valstī, racionalizējot esošo veselības aprūpes infrastruktūru un pakalpojumus.

ERAF līdzfi nansējums primārajā veselības aprūpē tika virzīts esošo primārās veselības aprūpes centru pilnveidošanai un jaunu centru izveidošanai. ERAF atbalsts neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai (NMP) veicināja NMP sistēmas racionalizāciju, izveidojot vienotu, koordinētu NMP sistēmu visos Latvijas plānošanas reģionos.

Veselības aprūpes infrastruktūras attīstību veicināja šādas VPD aktivitātes:

1.4.1. Primārās veselības aprūpes infrastruktūras un aprīkojuma uzlabošana; 1.4.2. Neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēma infrastruktūras un aprīkojuma uzlabošana; 1.4.3. Vienotās asins donoru drošības un informācijas sistēmas izveide (aktivitāte tika ieviesta 1.3.1.

aktivitātes struktūrfonda nacionālās programmas ietvaros).


43

Neatliekamās palīdzības pieejamības nodrošināšana Jēkabpils rajona centrālās

slimnīcas uzņemšanas nodaļā

Līdzfi nansējuma saņēmējs: SIA “Jēkabpils Rajona centrālā slimnīca”

Projekta kopējās izmaksas (LVL): 314 282.00ERAF līdzfi nansējums (LVL): 188 953.00

Projekta īstenošanas vieta: Jēkabpils, Zemgale

Projekta mērķis bija neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēmas infrastruktūras un aprīkojuma uzlabošana, lai paaugstinātu sistēmas darbības efektivitāti hospitālajā periodā Jēkabpils centrālās slimnīcas uzņemšanas nodaļā.

Projekta ietvaros veiktas šādas aktivitātes: uzņemšanas nodaļas renovācija (700 m2) un medicīnas preču un iekārtu iegāde uzņemšanas nodaļai (četrām intensīvās terapijas gultām un operāciju zālei uzņemšanas nodaļā nodrošināti: perfuzori, infūzijas sūkņi, defi brilatori, infūzijas sildītāji, pacientu sildošās iekārtas, monitori, MPV aparāti, anestēzijas iekārta un monitors, operāciju galds, operāciju lampa, ķirurģisko instrumentu komplekti, gultas, autoklāvs, konsoles gultām, sūkņi, izmeklējumu kušetes).

Projekta koordinatore Aija Vīksna:

Galvenais ieguvums no projekta ir pilnībā veikta telpu renovācija un pārbūve (ierīkota jauna intensīvās terapijas palāta un izolators), iegādātas iekārtas un aprīkojums četrām intensīvās terapijas gultām un operāciju zālei uzņemšanas nodaļā. Līdz ar to renovētajā slimnīcas uzņemšanas nodaļā šobrīd iespējams sniegt pilna apjoma neatliekamo medicīnisko palīdzību un slimnieka dzīvībai svarīgo funkciju stabilizāciju, nodaļā ir piemēroti apstākļi darbam ar lielu cietušo skaitu, ir iespējama infekcijas slimnieku izolācija, iekārtota jauna operāciju zāle.

Bez ERAF līdzfinansējuma atbalsta projekts pilnībā realizēts netiktu. Par pašvaldības (valsts budžeta) līdzekļiem, iespējams, būtu veikta daļēja uzņemšanas nodaļas telpu renovācija, taču nebūtu iegādāta aparatūra un aprīkojums.

Galvenās atziņas pēc ES līdzfinansēto projektu ieviešanas ir šādas: jābūt pēc iespējas precīzākam projekta aktivitāšu ieviešanas plānam, savlaicīgi jāplāno finanšu resursi projekta aktivitāšu ieviešanai un iespējamajiem projekta sadārdzinājumiem, pēc auditējamo vērtību sasniegšanas savlaicīgi jāiesniedz progresa pārskati un struktūrfondu pieprasījumi, jābūt labai projekta vadībai, kā arī jābūt labai savstarpējai sadarbībai starp projekta īstenotāju un projekta ieviešanu pārraugošajām iestādēm, mūsu gadījumā – Jēkabpils slimnīcu, CFLA un Veselības ministriju.

Es domāju, ja ir kompetenti un atbildīgi cilvēkresursi (projekta komanda, konsultanti) projekta iesnieguma sagatavošanai un realizācijai, tad noteikti ir jāizmanto ES līdzfinansējums!

44

Primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības, kvalitātes un efektivitātes uzlabošana SIA “Aknīstes VSAC”

Līdzfi nansējuma saņēmējs: SIA “Aknīstes Veselības un sociālās aprūpes centrs”Projekta kopējās izmaksas (LVL): 75 000.00ERAF līdzfi nansējums (LVL): 56 250.00Projekta īstenošanas vieta: Aknīste, Zemgale

Projekta mērķis bija uzlabot primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un efektivitāti SIA “Aknīstes Veselības un sociālās aprūpes centrs” apkalpes zonā.

Aknīstes pilsētā ar lauku teritoriju dzīvo 1950 iedzīvotāji. Tās 12972 hektāru lielā teritorija robežojas ar Gārsenes, Asares, Rubeņu, Kalna, Leimaņu, Elkšņu pagastu un Lietuvas valsts teritorijām. Aknīste vēsturiski ir izveidojusies par nelielu apkārtējo teritoriju centru. Līdz ar to arī veselības jomā Aknīstē apkārtējie iedzīvotāji saņem dažāda veida medicīniskos pakalpojumus – ģimenes ārsti, poliklīnika, stacionārs, neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Projekta īstenošanas gaitā veikts ambulatoro telpu remonts un piebrauktuves rekonstrukcija, tādējādi ierīkojot primārās veselības aprūpes centru.

Projekta vadītājs Aivars Ielejs:

ERAF līdzfinansētā projekta rezultātā ir rekonstruēta slimnīcas piebrauktuve, renovētas telpas, kā arī uzlabota primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, kvalitāte un efektivitāte. Turklāt, turpinot SIA “Aknīstes VSAC” ēkas renovāciju arī pēc projekta realizācijas, esam saņēmuši arī Valsts obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras un Jēkabpils rajona padomes finansiālu atbalstu, un kopumā izdarījām vairāk nekā iepriekš paredzējām.

Ar ES fondu atbalstu iespējams realizēt daudzas idejas, jācenšas tikai tās pareizi formulēt un uzrakstīt projekta iesniegumā. Mēs arī turpmāk meklēsim iespējas piesaistīt ES fondu līdzekļus savu projektu realizācijai. Jāatzīst, ka veiksmīgu projektu īstenošanu mūsu gadījumā nodrošināja arī labā sadarbība ar CFLA speciālistiem, kuri sniedza padomu un mūs atbalstīja projektu ieviešanā.

Ir jābeidz domāt par projekta īstenošanu un jāsāk rakstīt projekta iesniegums. Nav jābaidās no iespējamām grūtībām projekta iesnieguma sagatavošanā un projekta realizēšanā, precīzi izplānojot projektā iekļaujamās aktivitātes un izvērtējot tām nepieciešamo finansējuma apjomu, projektu iespējams veiksmīgi īstenot!

45

Neatliekamās palīdzības pieejamības nodrošināšana Daugavpils Reģionālās

slimnīcas uzņemšanas nodaļā

Līdzfi nansējuma saņēmējs: SIA “Daugavpils Reģionālā slimnīca”Projekta kopējās izmaksas (LVL): 600 944.00

ERAF līdzfi nansējums (LVL): 480 000.00Projekta īstenošanas vieta: Daugavpils, Latgale

Nacionālā programma paredz neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību katrai personai noteiktā teritorijā. Šī projekta gadījumā pieejamība aptver Daugavpils pilsētu un Daugavpils rajonu, Krāslavas pilsētu un Krāslavas rajonu, daļēji Preiļu rajonu, t.i., Dienvidlatgales reģionu ar aptuveni 230 000 iedzīvotājiem.

Jau pirms projekta īstenošanas daudzprofi lu neatliekamās palīdzības centriem bija atbildība par visu akūtu un pirmreizējo pacientu ārstēšanu un izmeklēšanu. Ārstēšanas pozitīvs rezultāts ir atkarīgs no iespējām sniegt kvalifi cētu un kvalitatīvu medicīnisko palīdzību pacienta uzņemšanas laikā.

Projekta realizācija kardināli izmainīja neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēmas infrastruktūru, paaugstinot neatliekamās palīdzības sistēmas darbības efektivitāti pirmshospitālajā un hospitālajā periodā daudzprofi lu slimnīcas uzņemšanas nodaļā.

Projekta ietvaros veikta plānveida pacientu uzņemšanas piebūves izbūve, uzņemšanas nodaļas rekonstrukcija, intensīvās terapijas uzņemšanas nodaļas rekonstrukcija, fasādes siltināšana un jumta remonts.

SIA “Daugavpils Reģionālā Slimnīca” valdes locekļa vietas izpildītājs Aleksandrs Kušnirovs:

Galvenie ieguvumi, īstenojot projektu, ir veselības aprūpes darbinieku darba apstākļu uzlabošana, plānveida pacientu plūsmas atdalīšana no neatliekamās palīdzības pacientu plūsmas, kā arī kvalitatīvāka un pieejamāka medicīnas aprūpe visiem reģiona iedzīvotājiem. Bez ERAF līdzfinansējuma šis projekts netiktu īstenots.

ES naudas apgūšana ir ilgs un apgrūtināts process, ko rada daudzie šķēršļi, risinot dokumentu no for mēšanu, realizējot projektu, ES finansējuma saņēmējam var nākties ņemt kredītus.

Cilvēkiem, kuri domā par projektu īstenošanu ar ES fondu līdzfinansējumu, es ieteiktu ļoti rūpīgi un vispusīgi apdomāt projektu, pirms pieteikt to ES fondu līdzfinansējumam. Ja saprotat, ka varat uzņemties visu ar to saistīto slodzi, tad jāriskē.

46

Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Pašvaldības SIA “Ventspils Slimnīca”Projekta kopējās izmaksas (LVL): 2 889 338.00ERAF līdzfi nansējums (LVL): 1 120 000.00Projekta īstenošanas vieta: Ventspils, Kurzeme

Projekta mērķis bija izveidot Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūrplānam atbilstošu daudzprofi la neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu Ventspils pilsētā. Tas bija iespējams, pārstrukturējot stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūru un izveidojot Ventspils pilsētas slimnīcu vienotā ēku kompleksā, kā arī nodrošinot slimnīcas kompleksa pieejamību aviotransportam, radot iespēju neatliekamās situācijās iekļauties katastrofu medicīnas sistēmā un pilnībā veikt ārkārtas situācijās nepieciešamās funkcijas.

SIA “Ventspils slimnīca” ekonomiste Inese Akeldama – Krūmiņa:

Projekta ietvaros Ventspils slimnīcai tika uzcelts jauns četru stāvu korpuss, kā arī rekonstruēta esošā slimnīcas uzņemšanas nodaļa. Jaunajā piebūvē tika pārcelta terapijas nodaļa, kas agrāk atradās pilsētas otrajā pusē – pāri Ventai, līdz ar to visas slimnīcas nodaļas atrodas vienā kompleksā. Jaunajā piebūvē, kurā ir izvietotas arī kardioloģijas, neiroloģijas, plānveida uzņemšanas un diagnostikas nodaļas, ir ērtāki apstākļi gan medicīniskajam personālam, gan pacientiem. Tostarp ir plašākas telpas personālam, procedūru telpas, katrā palātā ir sanitārie mezgli, TV un interneta pieslēgumi. Izveidotas arī paaugstināta komforta vienvietīgas palātas. Rekonstruētajā nodaļā ir vairāki speciālistu apskates kabineti, ultrasonogrāfijas kabinets, ķirurģisko manipulāciju telpa, kā arī izolators paaugstinātas infekcijas riska pacientiem. Bet ātrās palīdzības automašīnas var iebraukt zem nojumes un pacientu nogādāt tieši uzņemšanas nodaļā.

Slimnīca pirms projekta realizācijas bija sadalīta divās daļās, un tās atradās Ventas upes katrā pusē, līdz ar to bija grūti nodrošināt kvalitatīvus medicīniskos pakalpojumus. Lai apvienotu slimnīcu vienā kompleksā, bija nepieciešams veikt jauna korpusa celtniecību, ko realizēja, piesaistot ES līdzfinansējumu.

Galvenās atziņas par ES līdzfinansētu projektu ieviešanu – projekta realizācija norit ļoti veiksmīgi, ja ir izveidota kompetenta projekta ieviešanas un realizācijas komanda. Projekta tehniskās un finanšu dokumentācijas aprites un apstiprināšanas process ir komplicēts un smagnējs. Tā kā projekta realizācijas laikā notika straujš būvdarbu cenu pieaugums, projekta kopējās izmaksas ievērojami palielinājās, tādējādi samazinot ES atbalsta īpatsvaru.

Cilvēkiem, kuri vēl tikai domā par kādu projektu īstenošanu ar ES fondu līdzfinansējumu, ieteiktu ņemt vērā to, ka ir svarīgi izveidot kompetentu projekta ieviešanas komandu, kurā ir sertificēts un zinošs būvuzraugs un uzticams projekta vadītājs, līdz ar to tiks nodrošināta projekta kvalitātes kontrole. Realizējot projektu, kuram ir piesaistīts ES finansējums, jārēķinās ar papildus finanšu un cilvēku resursiem, lai sagatavotu nepieciešamo tehnisko un finanšu dokumentāciju struktūrfonda finansējuma apguvei, kā arī nodrošinātu kvalitātes vadības sistēmas uzturēšanu.

47

Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas kvalitātes uzlabošana SIA “Liepājas Reģionālā

slimnīca”, veicot energoefektivitātes pasākumus

Līdzfi nansējuma saņēmējs: SIA “Liepājas Reģionālā slimnīca”Projekta kopējās izmaksas (LVL): 120 000.00

ERAF līdzfi nansējums (LVL): 900 000.00Projekta īstenošanas vieta: Liepāja, Kurzeme

Projekta mērķis bija ievērojami uzlabot neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas kvalitāti Liepājas pilsētas, rajona un reģiona iedzīvotājiem, paaugstinot SIA “Liepājas Reģionālā slimnīca” kā reģionālās daudzprofi lu un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas slimnīcas energoefektivitāti, realizējot vairākus pasākumus, kas ļaus ievērojami efektīvāk izmantot energoresursus un veidos atbilstošu vidi un mikroklimatu slimnīcas pacientiem un personālam, tādējādi paaugstinot pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un efektivitāti.

Slimnīcas ekspluatācija pirms projekta īstenošanas bija neefektīva – tika patērēts pārāk daudz energoresursu, kā arī netika nodrošināts atbilstošs mikroklimats normālai pacientu ārstēšanai.

Projekta gaitā veikta jumtu rekonstrukcija un siltināšana, automātiskās ventilācijas sistēmas rekonstrukcija, katlu mājas rekonstrukcija, logu un durvju nomaiņa un ārsienu siltināšana.

Projekta aktivitātes ļaus ievērojami taupīt līdzekļus, kuri pašlaik tiek maksāti par energoresursiem. Ietaupītos līdzekļus būs iespējams novirzīt slimnīcas attīstībai.

SIA “Liepājas Reģionālā slimnīca” projektu vadītāja Ieva Vera:

Galvenais ieguvums no realizētā projekta ir skaidra norāde Liepājas iedzīvotājiem un veselības aprūpē strādājošajiem, ka ar ES un valsts atbalstu notiek mērķtiecīgs darbs veselības aprūpes infrastruktūras sakārtošanā. Praktiskais ieguvums ir mazāki izdevumi par energoresursiem, jo ir uzlabota pirms vairāk nekā 20 gadiem celto slimnīcas ēku energoefektivitāte – īstenojot energoefektivitātes pasākumus, ir novērsti siltuma zudumi caur slimnīcas korpusu logiem, ārdurvīm, jumtiem, jumtu pārsegumiem un zemāko četru korpusu ārsienām, un ir rekonstruēta automātiskās ventilācijas sistēma un katlumāja. Vienlaikus ir uzlabots slimnīcas ārējais izskats, atjaunotā ventilācijas sistēma uzlabo pacientu ārstēšanas apstākļus un darbinieku darba vidi.

Bez ES fondu atbalsta – tikai ar slimnīcas pašas līdzekļiem– nebūtu bijis iespējams vienlaicīgi īstenot tik kompleksu energoefektivitātes pasākumu virkni slimnīcā, jo rekonstrukcijas, siltināšanas un nomaiņas būvdarbu izmaksas bija 1,2 miljoni latu.

ES līdzfinansētu projektu ieviešanā bija ļoti veiksmīga sadarbība ar CFLA un Veselības ministriju. Īstenojot šo projektu, esam guvuši lielu pieredzi projektu vadībā un projektu ieviešanā.

Cilvēkiem, kuri domā par projektu īstenošanu ar ES atbalstu, mēs ieteiktu nebaidīties no projekta dokumentu lielā daudzuma, ieteiktu droši pieteikt savus projektus, uzsākt un īstenot tos, apmeklēt seminārus projekta ieviesējiem un projekta īstenošanas laikā iemācīties daudz, daudz jauna.

48

Veiksmīgi īstenoto projektu piemēri. Izglītības infrastruktūras attīstība

Lai papildinātu Eiropas Sociālā fonda investīciju jomu, radītu sinerģiju un stiprinātu izglītības sistēmas uzlabošanas sociālekonomiskos mērķus, ir nepieciešams uzlabot profesionālās izglītības infrastruktūru un modernizēt augstākās izglītības iestāžu mācību aprīkojumu. Profesionālās izglītības iestāžu un augstākās izglītības iestāžu mācību aprīkojuma uzlabošana ir izšķirošs faktors vietējās ekonomiskās attīstības veicināšanai visā valsts teritorijā.

Ar ERAF līdzfi nansējumu atbalstīta mācību telpu pārplānošana un renovācija atbilstoši mācību priekšmetu standartiem un mācību programmām, kā arī mūsdienīgu iekārtu un aprīkojuma iegāde. Aprīkotas augstākās izglītības iestāžu mācību pētījumu telpas ir nepieciešams priekšnoteikums augstas kvalitātes mācību programmu ieviešanai dabaszinātnēs un tehnoloģiju priekšmetos. Profesionālās izglītības iestāžu un augstākās izglītības iestāžu telpu rekonstrukcija veikta, lai tās pielāgotu studentu ar fi ziskiem traucējumiem vajadzībām, kā arī – lai nodrošinātu to atbilstību vispārpieņemtajām drošības un higiēnas normām.

Izglītības infrastruktūras attīstību veicināja šādas VPD aktivitātes:

1.4.4. Sākotnējās profesionālās izglītības iestāžu renovācija un mācību aprīkojuma modernizācija; 1.4.5. Augstākās izglītības iestāžu nodrošināšana ar mūsdienīgām apmācības iekārtām, tehniku un

lieldatoru tīkliem, ēku renovācija.


49

Būvdarbu tehnoloģiju mācību kompleksa Izveide

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Rēzeknes 14.arodvidusskolaProjekta kopējās izmaksas (LVL): 102 385.00

ERAF līdzfi nansējums (LVL): 81 908.00Projekta īstenošanas vieta: Rēzekne, Latgale

Projekta mērķi bija modernizēt mācību aprīkojumu, izveidojot būvdarbu tehnoloģiju mācību kompleksu, lai nodrošinātu profesionālās izglītības kvalitāti būvdarbu profi la izglītības programmās “Būvdarbi” (kvalifi kācija – ēku celtnieks), “Būvdarbi” (kvalifi kācija – krāšņu podnieks) un “Apdares darbi” (kvalifi kācija – apdares darbu strādnieks) atbilstoši darba tirgus prasībām. Nodrošināt iespēju iegūt kvalitatīvu profesionālo izglītību būvdarbu specialitātēs Latgales reģiona iedzīvotājiem: gan skolas audzēkņiem, gan pieaugušajiem, ietverot tālākizglītības un bezdarbnieku pārkvalifi kācijas grupas sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru.

Modernizējot mācību tehnoloģisko aprīkojumu būvdarbu tehnoloģijās, skolā tiek sagatavoti kvalifi cēti un konkurētspējīgi strādnieki, līdz ar to ceļot skolas prestižu, kas palielinās audzēkņu skaitu.

Būvdarbu tehnoloģiju komplekss ar modernu mācību bāzi kļūs par pamatu jaunu izglītības programmu ieviešanai būvdarbu tehnoloģijās atbilstoši darba tirgus prasībām.

Projekta ietvaros veiktas šādas aktivitātes: veikti remontdarbi, iegādāts un uzstādīts aprīkojums, veikts namdaru un celtniecības materiālu sagatavošanas, kā arī betonēšanas darbu laboratorijas remonts, ierīkota semināru telpa un divi būvdarbu tehnoloģiju kabineti, kā arī ierīkots dzīvojamo telpu komplekss semināru un kursu dalībniekiem.

Projekta koordinatore Eleonora Akmene:

Galvenais ieguvums ir mācību materiālās bāzes atjaunošana celtniecības un kokapstrādes specialitātēm, jo ir izremontētas un aprīkotas trīs laboratorijas, iegādāts mūsdienīgs aprīkojums – iekārtas, darbmašīnas un instrumenti – un iekārtoti divi mācību kabineti un semināru telpa.

Projekta ieviešana ir projekta grupas ilgstošs, saspringts darba process, kura rezultāts iepriecina gan audzēkņus, gan darbiniekus.

Ja ir problēma, kuras risināšanai nav finanšu līdzekļu, bet ir darboties spējīga domu biedru grupa, tad vienīgais pareizais ceļš ir rakstīt projektu un īstenot to ar ES fondu atbalstu.

50

Telpu renovācija studiju vietu iekārtošanai informācijas tehnoloģiju un elektronikas jomā

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Ventspils AugstskolaProjekta kopējās izmaksas (LVL): 283 189.00ERAF līdzfi nansējums (LVL): 226 551.00Projekta īstenošanas vieta: Ventspils, Kurzeme

Projekta mērķis bija, modernizējot Ventspils Augstskolas infrastruktūru, nodrošināt Eiropas prasībām atbilstošu studiju un pētniecības vidi, saskaņā ar vienotas Eiropas izglītības telpas veidošanas koncepciju.

Renovācijas darbu rezultātā izveidota nepieciešamā infrastruktūra jaunu studiju vietu un pētnieciskās bāzes iekārtošanai informācijas tehnoloģiju un elektronikas jomā, kā arī ir pilnībā sakārtota ēkas fasāde un jumts, izbūvēti divi ēkas stāvi un nepieciešamie inženiertīkli.

Pirmajā stāvā izbūvētas trīs datorklases (katra ar 30 darba vietām), laboratorija, serveru telpa, apspriežu telpa un nepieciešamās palīgtelpas. Otrajā stāvā izbūvētas divas laboratorijas, administratīvā personāla telpas un nepieciešamās palīgtelpas. Projekta realizācijas rezultātā renovētas telpas ar kopējo platību 705 m2.

Veikta vēdināšanas sistēmas modernizācija, papildinot vēdināšanas sistēmu ar aukstumiekārtām, tādējādi radot kvalitatīvus darba apstākļus studiju procesam un zinātniskās darbības veikšanai.

Projekta rezultātā Ventspils Augstskolā radīta nepieciešamā infrastruktūra studiju pētnieciskās bāzes veidošanai informācijas tehnoloģiju un elektronikas jomā, tādējādi veicinot Ventspils Augstskolas kā reģionālās augstskolas ilgtspējīgu attīstību, lai tā varētu uzņemties vadošo lomu cilvēkresursu attīstībā reģionā tautsaimniecībai nozīmīgās jomās. Projekta realizācija nodrošina ar nepieciešamajām studiju vietām informācijas tehnoloģiju virziena studentus, kuru skaits tuvākajos gados pieaugs līdz 330 studentiem, kā arī ļaus izveidot un tālāk attīstīt inženierzinātņu studiju programmas elektronikas jomā.

Ventspils augstskolas profesors Aleksandrs Dupats:

Projekta “Telpu renovācija studiju vietu iekārtošanai informācijas tehnoloģiju un elektronikas jomā” realizācija bija kā labs sākums studiju programmu informācijas tehnoloģiju un elektronikas jomās attīstībai Ventspils Augstskolā.

Galvenā atziņa, ko ieguvām projekta realizācijas laikā, ir tāda, ka ir jāuztur patstāvīgs kontakts ar finansējumu administrējošajām iestādēm, šajā gadījuma – ar CFLA un Izglītības un zinātnes ministriju, jo tas būtiski atvieglo projekta realizāciju un ļauj izvairīties no kļūdām. Šajā sakarā kā pozitīvs fakts ir jāmin CFLA reģionu nodaļu izveidošana.

Tiem, kuri vēl tikai domā par projekta īstenošanu ar ES fondu līdzfinansējumu, es ieteiktu nebaidīties, un, ja ir ideja, tad gatavot tās attīstīšanai projektu finansējuma piesaistei no ES fondiem. Svarīgi ir, lai jau projekta sagatavošanas stadijā būtu zināma projekta realizācijas komanda, kura ir jāiesaista arī projekta sagatavošanā, jo tas būtiski atvieglos projekta realizāciju un ļaus izvairīties no nevajadzīgām kļūdām projekta realizācijas procesā.

51

Rēzeknes Augstskolas Informācijas tehnoloģiju centra izveide

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Rēzeknes AugstskolaProjekta kopējās izmaksas (LVL): 327 249.00

ERAF līdzfi nansējums (LVL): 261 799.00Projekta īstenošanas vieta: Rēzekne, Latgale

Projekta vispārējais mērķis bija veicināt inženierzinātņu studiju attīstību Latgales reģionā, stiprinot un pilnveidojot informācijas tehnologiju studiju infrastruktūras kapacitāti un kvalitāti Rēzeknes Augstskolā.

Projekta specifi skais mērķis bija izveidot Informācijas tehnoloģiju centru Rēzeknes Augstskolā.

Līdz ar Informācijas tehnologiju centra izveidi radītas papildu studiju vietas inženierzinātņu studentiem, kas studē Informācijas tehnoloģijas. Zinātniski pētnieciskā darba telpu izveide Informācijas tehnologiju centrā, kur var stažēties un praktizēties informācijas tehnologiju studenti, ļauj realizēt saikni ar reģiona uzņēmējiem, daba devējiem, tādā veidā nodrošinot reģiona prasībām atbilstošas kvalifi kācijas speciālistu sagatavošanu.

Projekta ietvaros veikti rekonstrukcijas darbi Rēzeknes Augstskolas telpās, kas atrodas Atbrīvošanas alejā 115. Renovācijas rezultātā pirmajā stāvā ir lekciju zāle ar demonstrāciju un prezentācijas tehniku, sanāksmju telpa, atpūtas telpas Informācijas tehnologiju centra apmeklētājiem. Centram izbūvēta atsevišķa ieeja ar uzbrauktuvi, kas piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (ratiņkrēslos). Otrajā stāvā izbūvētas divas datorzāles – viena ar 40 vietām, otra ar 16 vietām. Otrajā stāvā izbūvētas arī laboratorijas Informācijas tehnologiju centra personālam (trīs kabineti), kā arī četras telpas zinātniski pētnieciskā darba grupām.

Rēzeknes Augstskolas Datorzinātņu katedras vadītājs Ivars Meirāns:

Rēzeknes Augstskola projekta realizācijas rezultātā ir gandrīz ieguvusi telpas, kas pilnībā apmierina augstskolas vajadzības studentu apmācībai informācijas tehnologiju jomā un atbilst visām ES tehniskajām prasībām (ugunsdrošība, ventilācija, apgaismojums utt., ieskaitot iespējas izmantot telpas cilvēkiem ar speciālām vajadzībām – atsevišķa ieeja, lifts, attiecīga izmēra durvis).

ES līdzfinansētu projektu ieviešana ir vienīgā iespēja realizēt lielus, finansiāli apjomīgus projektus. Projektos, saistītos ar būvniecību, obligāti jāņem vērā laika gaitā pieaugošās celtniecības izmaksas.

Es ieteiktu projekta sagatavošanas fāzē pievērst pastiprinātu uzmanību projekta mērķa un tā īstenošanai nepieciešamo uzdevumu precīzai un viennozīmīgai formulēšanai. Nopietni jāizvērtē projektā iesaistītās personas, jo no tām lielā mērā ir atkarīga projekta veiksmīga un savlaicīga realizācija.

52

Veiksmīgi īstenoto projektu piemēri. Sociālās infrastruktūras attīstība

Pieeja augstas kvalitātes sociālo pakalpojumu infrastruktūrai ir nepieciešama, lai uzlabotu iedzīvotāju vispārējo labklājības līmeni un veicinātu ekonomisko izaugsmi.

Ar ERAF atbalstu valsts sociālās aprūpes iestādes tika modernizētas un pielāgotas jauna veida sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu piedāvāšanai šajās iestādēs vai ārpus tām, lai veicinātu invalīdu un viņu ģimenes locekļu atgriešanos darba tirgū. Sociālo pakalpojumu sistēmas administratīvajām institūcijām nodrošināts informācijas un komunikāciju tehnoloģiju atbalsts, lai izveidotu vienotu datu bāzi par invalīdiem, nodrošinot precīzu statistiku un savienojamību ar jau esošajām datu bāzēm efektīvai datu izmantošanai un starpsektoru sadarbībai.

Sociālās infrastruktūras attīstību atbalstīja šādas VPD aktivitātes:

1.4.6.1. Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju infrastruktūras un aprīkojuma uzlabošana;

1.4.6.2. Alternatīvo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība; 1.4.7. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju atbalsts sociālo pakalpojumu sistēmas administratīvajām

institūcijām vienotas datu bāzes par invalīdiem izveidošanai; 1.4.8. Darba tirgus institūciju pilnveidošana.

Kopā šajās aktivitātēs ieviesti 10 projekti.

53

Sociālo pakalpojumu infrastruktūras un pakalpojumu attīstīšana klientu

rehabilitācijai, integrācijai sabiedrībā un darba tirgū Kurzemes reģionā

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Specializētais valsts sociālās aprūpes centrs “Iļģi”

Projekta kopējās izmaksas (LVL): 1 128 269.93ERAF līdzfi nansējums (LVL): 846 004.80

Projekta īstenošanas vieta: Kurzeme

Projekta mērķi bija pilnveidot esošo un/ vai izveidot jaunu infrastruktūru SAC “Iļģi”, lai nodrošinātu veiksmīgāku klientu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū, kā arī izveidot būtisku infrastruktūras sastāvdaļu – grupu dzīvokļus – klientu veiksmīgākai integrācijai sabiedrībā un darba tirgū.

Projekta ietvaros izveidota atbilstoša infrastruktūra (pusceļa māja, darbnīcas), atvieglojot to cilvēku integrāciju sabiedrībā un darba tirgū, kuru uzturēšanās SAC “Iļģi” nav vairs lietderīga un rada papildu izmaksas, kā arī ierobežo jaunu klientu uzņemšanu. Iegādātas un uzstādītas iekārtas un aprīkojums Pusceļa mājas izveidei (izveidotas 18 telpas 25 klientiem), lai tas pilnvērtīgi nodrošinātu klientiem iespējas pilnveidot savas prasmes (ēst gatavošana, veļas mazgāšana, strādāšana kādā no specializētajām darba vietām).

Paralēli infrastruktūras attīstībai izstrādāts mehānisms un programma, kā atlasīt, apmācīt un uzraudzīt Pusceļa mājas klientus. Izveidota speciāla komanda, kas palīdz klientiem veiksmīgāk sagatavoties pastāvīgam darbam un dzīvei.

Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Kristiāns Godiņš:

Ieguvumi no šī projekta ir vairāki. Pirmkārt, spēja atrisināt ugunsgrēka radītās problēmas un īstenot projektu pilnā apjomā, dodot iespēju cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem uzlabot savus dzīves apstākļus, kā arī radīt mehānismu pakāpeniskai šo cilvēku integrācijai sabiedrībā un darba tirgū.

Otrkārt, iegūta pieredze darbā ar salīdzinoši liela apjoma projektu un iegūtas komandas veidošanas un vadīšanas prasmes, tai skaitā, dialoga veidošana gan ar valsts, gan pašvaldību institūcijām.

Šāda apjoma projektu noteikti nebūtu iespējams īstenot bez ES fondu atbalsta, jo nedz pašvaldību, nedz valsts rīcībā līdzekļu šādam mērķim nebija.

Īstenojot projektu, ļoti būtiski ir ievērot ar līguma izpildi noteiktos nosacījumus un prasības. No CFLA puses bija liels atbalsts un ieinteresētība projekta pozitīvā rezultātā.

Tiem, kuri domā par projekta īstenošanu ar ES fondu atbalstu, noteikti iesaku mēģināt, jo tā ir ne tikai papildu nauda valsts, pašvaldības vai individuālu problēmu risināšanai, bet arī sevis pilnveidošana un lielāku mērķu sasniegšana, kam nereti pietrūkst savu resursu.

54

Invaliditātes informatīvās sistēmas izveide

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijaProjekta kopējās izmaksas (LVL): 133 000.00ERAF līdzfi nansējums (LVL): 106 400.00Projekta īstenošanas vieta: Rīga, Lielrīga

Sociālo pakalpojumu sistēmas pārraudzības un administrēšanas uzlabošanas jomā viens no svarīgākajiem mērķiem ir modernu tehnoloģiju ieviešana un apgūšana administratīvajās institūcijās, detalizētas un precīzas informācijas aprite, indivīda vajadzību apzināšana dzīves kvalitātes un nodarbinātības iespēju uzlabošanai.

Radot kvalitatīvu informācijas komunikāciju nodrošinājumu un vienotu invalīdu uzskaites sistēmu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā, ir kompleksi veicināta invalīdu rehabilitācijas un nodarbinātības problēmu risināšana.

Ieviešot invaliditātes informatīvo sistēmu, būtiski palielinājies datu apstrādes ātrums, tādējādi samazinot arī ziņu saņemšanas laiku. Turklāt informatīvā tīkla izveide nākotnē ļaus nodrošināt e-pakalpojumu attīstību Veselības un darbspējas ārstu valsts komisijā un ar to saistītajās iestādēs. Sociālajā jomā projekts nodrošina informācijas tehnoloģiju ieviešanu un darba modernizāciju, veicinot efektīvāku invalīdu integrācijas pasākumu plānošanu un īstenošanu.

Projekta rezultātā izveidota mūsdienīga un daudzveidīga informācijas uzskaites un datu apstrādes sistēma, kas palīdz nodrošināt operatīvu nodarbinātības politikas plānošanu.

Projekta īstenošanas gaitā ar pārvietojamu datortehniku un speciālu programmnodrošinājumu apgādātas visas Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu valsts komisijas struktūrvienības. Programmnodrošinājums veidots kā datu bāze ar citu datu piesaistīšanas iespējām, tādējādi iegūstot informāciju ne tikai par personas invaliditātes ekspertīzēm, bet arī rehabilitāciju un nodarbinātības iespējām.

Projekts īstenots Rīgā, Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu valsts komisijā, bet tā rezultātā izveidotais tīkls un programmprodukti izvietoti visās tās struktūrvienībās Latvijas teritorijā: Liepājā, Kuldīgā, Jelgavā, Valmierā, Jēkabpilī, Gulbenē, Rēzeknē un Daugavpilī.

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vadītājs Andris Zīverts:

Galvenais ieguvums no realizētā projekta ir mūsdienīga informatīvā sistēma, kas atvieglo darbu tiem darbiniekiem, kuri bija iesaistīti dažādu izziņu sagatavošanā klientiem, kas līdz projekta realizācijai tika sagatavotas, rakstot ar roku. Iestādes ieguvums ir elektroniski pieejami dati par personām, kurām noteikta invaliditāte, un iegūtā iespēja datu apmaiņai ar citām organizācijām, kas nodarbojas ar invalīdu apkalpošanu. Pašlaik šāda datu apmaiņa notiek ar piecām organizācijām, bet tuvākajos gados šis skaitlis varētu dubultoties.

Galvenās atziņas pēc projekta realizācijas ir dažādas. Darbinieki, kuri bija iesaistīti projekta realizācijā, ieguva neatsveramu pieredzi, kas viennozīmīgi ir ļoti noderīga. Projekta gaitā realizētā uzraudzība ļoti disciplinēja.

Iesaku nebaidīties un pretendēt uz ES līdzekļiem savu projektu realizācijai, jo tas tiešām ir labs veids iestādes attīstībai. Ja salīdzina Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju pirms un pēc projekta realizācijas, tad tās ir grūti salīdzināmas lietas. Reāli tika nodrošināts tehnoloģisks izrāviens.

55

Veiksmīgi īstenoto projektu piemēri. Pieeja finansējumam maziem un vidējiem uzņēmumiem

Latvijā ekonomiski aktīvo uzņēmumu īpatsvars uz 1000 iedzīvotājiem ir trīs reizes mazāks nekā Eiropas Savienības dalībvalstīs. Apgrozāmā kapitāla un pamatkapitāla trūkums ierobežo individuālo komersantu, esošo mazo un vidējo komercsabiedrību un jaunizveidoto komercsabiedrību darbību. Komercsabiedrību attīstību Latvijā kavē augstas kredītu procentu likmes, kredītvēstures trūkums, kā arī ķīlas nodrošinājuma prasības. Visbiežāk šāda situācija tiek novērota rajonos, kuri atrodas ārpus lielāko pilsētu teritorijām.

Lai uzlabotu fi nansējuma pieejamību mazām un vidējām komercsabiedrībām, tiek izmantoti trīs ERAF līdzfi nansēti instrumenti – aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem komercdarbības uzsākšanai, garantiju izsniegšana projektiem mazām un vidējām komercsabiedrībām ar nepietiekamu ķīlas nodrošinājumu un riska kapitāla fonds.

Pieeja fi nansējumam maziem un vidējiem uzņēmumiem nodrošināta šādu VPD aktivitāšu ietvaros:

2.4.1. Aizdevumi (t.sk.) mikrokredīti komercdarbības uzsākšanai; 2.4.2. Aizdevumu garantiju sistēmas attīstība; 2.4.3. Riska kapitāla fi nansējums.


56

Komercdarbības uzsācēju kreditēšanas sistēmas attīstība

Līdzfi nansējuma saņēmējs: VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”Projekta kopējās izmaksas (LVL): 24 992 174.62ERAF līdzfi nansējums (LVL): 9 213 861.93Projekta īstenošanas vieta: Latvija

Projekta vispārējais mērķis ir nodrošināt mazo un vidējo komercsabiedrību (turpmāk – MVK) un komercdarbības uzsācēju pieeju fi nansējumam (aizdevumiem), tai skaitā mikrokredītiem ar atvieglotiem noteikumiem. Šī projekta apakšmērķis ir aizdevumu izsniegšana MVK, tai skaitā, komercdarbības uzsācējiem. Aizdevumiem jābūt pieejamiem, īpaši tādiem MVK, t.sk. komercdarbības uzsācēju projektiem, kurus komercbankas praktiski nefi nansē nepietiekamas kredītvēstures dēļ.

Rezultātā tiks veicināta Latvijas tautsaimniecības attīstība un komercdarbības aktivizēšanās visā Latvijas teritorijā. Projekta ietvaros tiks palielināts VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pašu kapitāls un segti programmas ieviešanas vadības izdevumi.

Projekta ieviešanas aktivitātes bija VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pašu kapitāla palielināšana un papildu fi nanšu resursu piesaistīšana, kā arī MVK uzsācēju kreditēšana. Saņemot nacionālajā programmā paredzēto fi nansējumu un piesaistot pašu resursus, Hipotēku banka veiks mazo un vidējo komercsabiedrību un komercdarbības uzsācēju kreditēšanu.

Atbalsta programmu pārvaldes ALTUM vadošais projektu analītiķis Andrejs Buharins:

Šī projekta rezultātā ieguvēji ir gan valsts, gan banka. Ieguvums valstij ir uzņēmējdarbības attīstība, nodrošinot finansējuma pieejamību komercdarbības uzsācējiem (MVK, kas nav vecāki par 5 gadiem), kuri realizē dzīvotspējīgus un perspektīvus biznesa projektus. Programmas ietvaros tiek papildināti finanšu sektora produkti, nodrošinot finansējuma saņemšanu projektiem, kuru finansēšana no komercbanku puses ir apgrūtināta vai neiespējama nepietiekama ķīlas nodrošinājuma, uzņēmējdarbības pieredzes un citu biznesa projekta risku dēļ.

Ieguvums bankai – ar projekta realizāciju tiek paplašināts klientu loks un tiek realizēta dzīvē attīstības bankas misija.

Projekta realizācija atbilstoši ES prasībām ir saistīta ar kompleksu projekta realizācijas pārskatu gatavošanas sistēmu, taču papildus piesaistīts klientu loks šīs grūtības un birokrātiskās procedūras atsver.

Potenciāli šāda rakstura projektus var īstenot arī privātais sektors (komercbankas uz konkursa pamata), taču ir jārēķinās ar specifiskām prasībām (atskaitīšanās sistēma, klientu informēšana par ES atbalstu u.tml.), arī aizdevumu izsniegšanas administratīvās izmaksas darbā ar komercdarbības uzsācējiem ir augstākas nekā apkalpojot, piemēram, korporatīvos klientus.

57

Aizdevumu garantiju sistēmas attīstība

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Latvijas Garantiju aģentūraProjekta kopējās izmaksas (LVL): 6 635 442.63

ERAF līdzfi nansējums (LVL): 4 976 581.97Projekta īstenošanas vieta: Rīga, Lielrīga

Projekta mērķis bija sniegt mazām un vidējām komercsabiedrībām (turpmāk MVK) pieeju fi nansējumam situācijās, kad paša nodrošinājums nav pietiekošs fi nansējuma piesaistei nepieciešamajā apjomā. Projekts paredz sniegt aizdevumu, apgrozāmo līdzekļu un fi nanšu līzinga garantijas Latvijas MVK investīciju projektu realizācijai.

Projekta aktivitātes bija SIA “Latvijas Garantiju aģentūra” pamatkapitāla palielināšana un garantiju izsniegšana.

Latvijas Garantiju aģentūras direktors Ivars Golsts:

Aizdevumu garantiju programmas realizācija ir devusi iespēju uzsākt vai attīstīt iecerēto biznesu vairāk nekā 200 uzņēmumiem, t.sk. 40% uzņēmējiem iesācējiem un 60% strādājošiem uzņēmējiem.

ES finansējums deva nozīmīgu ieguldījumu, lai Latvijā attīstītu aizdevumu garantiju sistēmu – sniegtu uzņēmējiem iespēju saņemt aizdevumu situācijā, kad nodrošinājums ir nepietiekošs un radītu bankās pārliecību par aizdevumu garantiju sistēmas nozīmīgumu, kā arī par “Latvijas Garantiju aģentūru” kā nozīmīgu spēlētāju kreditēšanas tirgū.

0,9 1,1 2,0 2,7 3,7 4,2 5,58,3 10,3

15,0

0,2 1,21,5

2,23,0

4,24,4

5,0

0,40,0

3,7

1,50,5

0,3

0

5

10

15

20

25

30

III Cet. IV Cet. I Cet. II Cet. III Cet. IV Cet. I Cet. II Cet. III Cet. IVCet. I Cet. II Cet.

2005 2006 2007 2008

Milj. LVL

Finansu l zinga garantijasApgroz mo l dzek u garantijasInvest ciju garantijas

0,0010,0020,0030,0040,0050,0060,00

Sep Okt

Nov

Dec Jan

Feb

Mar

Apr

Mai

Jn

Jl

Aug

Sep Okt

Nov

Dec Jan

Feb

Mar

Apr

Mai

Jn

Jl

Aug

Sep Okt

Nov

Dec Jan

Feb

Mar

Apr

Mai

Jn

IIICet.

IV Cet. I Cet. II Cet. III Cet. IV Cet. I Cet. II Cet. III Cet. IV Cet. I Cet. II Cet.

2005 2006 2007 2008

Garantiju portfelis

Kred tu/l zingu portfelis

Izsniegto garantiju un atbalstīto kredītu/līzingu portfeļa pieauguma dinamika

Uzkrātais garantiju apjoms pa produktiem

Milj. LVL

58

Veiksmīgi īstenoto projektu piemēri. Atbalsts lietišķās zinātnes attīstībai valsts zinātniskajās institūcijās

Zinātniskā potenciāla un lietišķo pētījumu kapacitātes palielināšana ir viens no priekšnoteikumiem konkurētspējas uzlabošanai un tautsaimniecības izaugsmei. Ir atzīts, ka Latvijai ir pasaules mērogā konkurētspējīgs zinātniskais potenciāls, kas var sasniegt ievērojamu ieguldījumu valsts ekonomikas pārstrukturizācijā un virzībai uz zināšanu ekonomiku.

ERAF atbalsts tika sniegts lietišķo pētījumu projektu veicināšanai valsts zinātniskajās iestādēs, lai stimulētu jaunu produktu un tehnoloģiju radīšanu. ERAF līdzfi nansēto pētījumu rezultāti būs vienlīdz pieejami visām ekonomiski aktīvajām personām.

Projektiem piešķirtā atbalsta tiešais mērķis bija lietišķie pētījumi 2002. – 2005. gada prioritārajās jomās, kuras ir noteiktas ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 584:

informācijas tehnoloģijas (jaunas sistēmas vai programmatūras izstrādes tehnoloģijas, telemātika, multimediju sistēmas, telekomunikācijas);

biotehnoloģijas, biomedicīna un organiskā sintēze farmācijā (jaunas bioloģiski aktīvo vielu sintēzes tehnoloģijas, gēnu un gēnu terapijas tehnoloģijas);

materiālzinātnes (nanomateriāli, mikroelektronikā, fotonikā un optoelektronikā izmantojami jaunu materiāli, biomateriāli, kompozītmateriāli) un inženierzinātnes;

mežsaimniecība un koksnes tehnoloģijas (mežsaimniecības attīstība, koksnes biomasas racionāla izmantošana un koksnes pārstrādes tehnoloģijas).

Otra aktivitāte sniedza ERAF atbalstu moderna aprīkojuma un infrastruktūras nodrošināšanai valsts zinātniskajām iestādēm, kas nodarbojas ar stratēģisko un lietišķo pētniecību. Infrastruktūras uzlabošana un modernā aprīkojuma nodrošināšanas mērķis bija izpētes kvalitātes palielināšana. Investīcijas sabiedriskajā izpētes un attīstības infrastruktūrā tika virzītas jomās, kurās pastāv ievērojams izpētes potenciāls un bija identifi cētas iespējas sadarboties ar privāto sektoru.

Atbalstu lietišķās zinātnes attīstībai valsts zinātniskajās institūcijās veicināja šādas VPD aktivitātes:

2.5.1. Atbalsts lietišķajiem pētījumiem valsts zinātniskajās institūcijās; 2.5.2. Moderna aprīkojuma un infrastruktūras nodrošināšana valsts pētniecības iestādēs.

Šajās aktivitātēs ieviesti 85 projekti.

59

Latvijas kokaugu ģenētisko resursu datu bankas izstrāde

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Valsts aģentūra “Latvijas Valsts augļkopības institūts”


Projekta īstenošanas vieta: Dobele, Zemgale

Projekta mērķis bija jaunu informācijas apkopošanas, analīzes un izplatīšanas sistēmu un to nodrošinošo programmatūras tehnoloģiju izstrāde un ieviešana Latvijas kokaugu ģenētisko resursu aizsardzībā un ilgtspējīgā izmantošanā.

Vēl viens projekta mērķis bija izveidot starptautiski savienojamu Latvijas kokaugu ģenētisko resursu (in situ, ex situ, in vitro) datu banku, kas nodrošina kompleksu informācijas glabāšanu, meklēšanu un analīzi.

Latvijas Valsts augļkopības institūta direktore Edīte Kaufmane, Dr.biol.:

Tiešie projekta ieguvumi: īstenojot projektu ir izveidota moderna, adaptīva informācijas uzturēšanas sistēma, kas nodrošinās kompleksu informācijas apkopošanu un analīzi par Latvijas kokaugu ģenētiskajiem resursiem un tālāku to izmantošanu. Projekta realizācijas gaitā Latvijas Valsts augļkopības institūtā izveidota moderna ģenētisko resursu informācijas uzkrāšanas un apstrādes infrastruktūra.

Netiešie projekta ieguvumi: starpnozaru sadarbības izveide un stiprināšana starp institūcijām ar ļoti atšķirīgu pētījumu jomu – augļkopība, mežsaimniecība, bioloģija, informācijas sistēmas. Projektā izveidotā sadarbība un izstrādātā datu bankas infrastruktūra (gan iegādātais tehniskais un programmu nodrošinājums, gan izveidotā datu banka) nodrošina bāzi bioinformātikas attīstīšanai Latvijā. Izstrādātā datu banka ar tās papildināšanas iespējām ir poligons jaunajiem un topošajiem informācijas tehnoloģiju speciālistiem iesaistīties dažādu bioloģisko datu uzglabāšanas un analīzes problēmu risināšanā, jaunu analītisko produktu izstrādē, kas pašreiz ir ļoti aktuāli.

Šo projektu bez ES līdzfinansējuma nebūtu iespējams īstenot, jo ieinteresēto institūciju rīcībā nav pietiekošu līdzekļu šādu projektu realizācijai, arī finansējums ģenētisko resursu saglabāšanai, dokumentēšanai nav pietiekams, lai realizētu apjomīgus, uz nākotni vērstus projektus.

Šāda veida projektu pozitīvās puses nenoliedzami ir projekta īstenošanai atbilstošs piešķirtais finansējums. Līdz ar to ir iespēja veikt pētījumus pilnā apjomā, kas bija grūti realizējams nacionālo projektu ietvaros.

Kopš 2004. gada, kad uzsākām īstenot pirmo ERAF projektu sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un CFLA, situācija ir nesalīdzināmi labāka, jo visas puses ir apguvušas ES līdzfinansētu zinātnes projektu menedžmentu. CFLA izstrādātā atskaišu sistēma ir pietiekoši saprotama un reāla, ar kuru, pašiem cītīgi to ievērojot, īpašas problēmas neradās.

Ieteikums tiem, kuri tikai domā par projekta īstenošanu ar ES līdzfinansējumu – noteikti mēģināt, protams, rēķinoties ar to, ka būs nepieciešama liela precizitāte gan veicot iepirkumu procedūras, gan kārtojot grāmatvedību, gan ievērojot projektu publicitāti.

Ja šādu projektu mēģina īstenot pirmo reizi, ļoti precīzi jāizpēta prasības un noteikumi, jāplāno īstenošanas termiņi.

60

Zinātniskās aparatūras iegāde un infrastruktūras nostiprināšana zinātniskajā institūtā “Sigra”

Līdzfi nansējuma saņēmējs: LLU aģentūra “Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskais institūts “Sigra””Projekta kopējās izmaksas (LVL): 127 000.00ERAF līdzfi nansējums (LVL): 95 250.00Projekta īstenošanas vieta: Siguldas pagasts, Lielrīga

Projekta mērķis bija pilnveidot mikrobioloģijas un bioķīmijas laboratorijas, nodrošinot tās ar jaunākām, modernākām iekārtām, kā arī veikt atsevišķu laboratorijas telpu renovāciju atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Tas kopumā palīdzēs veikt padziļinātus pētījumus par zinātniskā pamatojuma izstrādi augsti kvalitatīvas, veselīgas un drošas pārtikas izejvielu ieguvi.

LLU Biotehnoloģijas un verterinārmedicīnas zinātniskā institūta “Sigra” direktora vietnieks Jānis Mačulis, Dr.biol.:

Galvenie ieguvumi, realizējot šo projektu ir:

Pirmkārt, zinātniskā institūta “Sigra” Bioķīmijas un mikrobioloģijas zinātniskā laboratorija ERAF projekta ietvaros guva iespēju nomainīt novecojušas, savu laiku nokalpojušas iekārtas pret mūsdienīgām (piemēram, atomu absorbcijas spektrometrs, proteīna noteikšanas iekārta). Līdz ar to laboratorijā paplašinājies nosakāmo rādītāju spektrs, paaugstinājusies iegūto rezultātu precizitāte, pieaugusi iekārtas apkalpojošo zinātnieku pieredze, zināšanas, praktiskās iemaņas.

Otrkārt, iegādājoties iekārtas (asins bioķīmiskais analizators, kokšķiedru iekārta, asins hematoloģiskais analizators), radās iespēja manuālās analīzes nomainīt ar automātiskajām. Tādējādi pieauga veikto analīžu apjoms un spektrs, samazinājās analīzei patērētais laiks.

Treškārt, iegādājoties ELISA aparatūru un augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfu, radās iespēja veikt jaunas analīzes, kas ļauj padziļināt institūtā veiktos dzīvnieku veselības, dzīvnieku barības, pārtikas produktu drošības u.c. pētījumus.

Ja nebūtu pieejams ERAF līdzfinansējums, iekārtas tiktu iepirktas pakāpeniski, iespējams, daudzu gadu gaitā. ERAF līdzfinansējums ļāva iekārtas iegādāties strauji, veikt personāla apmācību un apgūt analīžu metodes.

Galvenā atziņa pēc projekta īstenošanas ir šāda: precīzi jāsagatavo projekta iesniegums, pārdomāti iekļaujot vajadzīgo, lai vēlāk nav jāveic labojumi.

Tiem, kuri vēl tikai domā par ES līdzfinansējuma piesaisti kādam projektam, es ieteiktu darboties – izstrādāt projekta iesniegumu, precīzi vadoties pēc vadlīnijām!

61

GRID aprēķinu vide: teorija, metodes, pielietojumi

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts


Projekta īstenošanas vieta: Rīga, Lielrīga

Projekta vispārīgais mērķis bija sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas zinātnes, izglītības un komercsektora attīstībā, izveidojot Latvijas Nacionālo GRID tīklu un nodrošinot tā izmantošanas iespējas.

Projekta specifi skais mērķis bija izstrādāt zinātniski pamatotus risinājumus Latvijas Nacionālajam GRID tīklam un izveidot reāli strādājošu eksperimentālo GRID tīkla versiju, kā arī uzsākt šī tīkla ekspluatāciju.

Projekta būtiskākās aktivitātes bija dažādu platformu GRID klasteru apvienošana vienotā un optimizētā tīklā, starpprogrammatūru rīku praktiskā realizācija, lietojumprogrammu un lielu datu apjomu izmantošanas risinājumu GRID vidē izstrāde, GRID portāla un GRID lietotāju apkalpošanas centra izveide un uzturēšana, projekta rezultātu popularizēšana.

SigmaNet vadītāja Baiba Kaškina:

Galvenais ieguvums no Latvijas GRID projekta (“GRID aprēķinu vide: teorija, metodes, pielietojumi”) ir ievērojami attīstīta GRID infrastruktūra Latvijā, izstrādātas un pielāgotas lietojumprogrammas, kas nodrošina Latvijas zinātniekiem iespēju lietot GRID resursus savu aprēķinu veikšanai un datu glabāšanai.

GRID infrastruktūras attīstību Latvijā mēs bijām sākuši jau pirms projekta uzsākšanas un noteikti būtu to arī turpinājuši. ES fondu atbalsts nodrošināja iespēju attīstīt GRID vidi daudz straujāk un ar lielāku vērienu, piesaistot modernākās tehnoloģijas un prezentējot sasniegtos rezultātus starptautiskos forumos.

ES līdzfinansētu projektu ieviešana prasa ļoti detalizētu plānošanu, kas faktiski ir neiespējama projektiem, kas darbojas ar jaunākajām tehnoloģijām un kuru periods ir garāks par pāris mēnešiem. Arī grozījumu iesniegšanas procedūra izslēdz strauju pielāgošanos jaunākajām tehnoloģiskajām niansēm un konkurētspēju IT jomas darba tirgū.

Ieteikums tiem, kuri plāno ieviest projektus ar ES līdzfinansējumu – apsvērt līdzfinansējuma piesaistīšanu tikai tādiem projektiem, kas tiktu realizēti arī bez ES fondu palīdzības, veikt pēc iespējas rūpīgāku plānošanu un noteikti ierēķināt vismaz vienu pilna laika cilvēku, kas darbosies ar projekta dokumentācijas kārtošanu.

62

Veiksmīgi īstenoto projektu piemēri. Vides infrastruktūras uzlabošana

ERAF līdzfi nansējums tika piešķirts vairākām aktivitātēm, kas vērstas uz vides kvalitātes uzlabošanu: ūdenssaimniecības sakārtošana apdzīvotās vietās ar cilvēkekvivalentu līdz 2000, dalītās atkritumu savākšanas un šķirošanas punktu izveide, vides prasību ieviešanas un energoefektivitātes paaugstināšanas veicināšana centralizētām siltumapgādes sistēmām un sabiedrisko pakalpojumu gala saņēmējam.

Ar ERAF līdzfi nansējumu atbalstīta ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās: piegādājamā dzeramā ūdens attīrīšana, atbilstoši nacionālajiem standartiem, samazinot veselības risku līdz minimumam; notekūdeņu centralizētā savākšana nodrošināta pēc iespējas lielākam iedzīvotāju skaitam, un savāktie notekūdeņi attīrīti līdz tādai kvalitātei, kas nepieļauj negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Ūdensapgādes tīklu paplašināšana un esošo tīklu rekonstrukcija paaugstina pašvaldību uzņēmumu spēju nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus un izmantot jaunākās tehnoloģijas. Pašvaldības ar attīstītu ūdenssaimniecības infrastruktūru kļūst daudz pievilcīgākas uzņēmējdarbībai un tūrisma attīstībai, kā arī tiek veicināta vispārējā pašvaldības attīstība.

Lai uzlabotu atkritumu apsaimniekošanu, ar ERAF līdzfi nansējumu nodrošināta likumdošanas prasībām neatbilstošu mazo un vidējo atkritumu izgāztuvju rekultivācija. Ar ERAF līdzfi nansējumu atbalstīta arī atkritumu savākšanas un šķirošanas punktu izveide pašvaldībās, balstoties uz attiecīgā reģiona atkritumu apsaimniekošanas plāniem. Izveidojot dalītās atkritumu savākšanas punktus, kopējais deponēto atkritumu daudzums samazinājies, kā rezultātā samazinājies arī apkārtējās vides piesārņojums. Atkritumu šķirošana tiek nodrošināta videi draudzīgā veidā, tiek veicināta arī labāka sabiedrības izpratne par vides aizsardzību. Līdz ar to tiek radīti priekšnosacījumi atkritumu pārstrādes un otrreizējās izmantošanas uzņēmējdarbības attīstīšanai.

Ar ERAF līdzfi nansējumu modernizētas arī centralizētās siltumapgādes sistēmas, lai tās atbilstu vides prasībām un paaugstinātu siltumapgādes sistēmu energoefektivitāti. Atbalsts būtiskai energoefektivitātes paaugstināšanai gala patērētāja pusē nodrošināts, veicinot enerģētikas sektora negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanu.

Uz vides infrastruktūras uzlabošanu vērstas šādas VPD aktivitātes:

1.1.1. Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu <2000; 1.1.2. Dalītās atkritumu vākšanas punktu izveide; 1.1.3. Likumdošanas prasībām neatbilstošu atkritumu izgāztuvju rekultivācija; 1.1.4.1. Siltumapgādes sistēmu uzlabošana, samazinot sēra saturu kurināmajā; 1.1.4.2. Siltumapgādes sistēmas modernizācija atbilstoši vides prasībām un energoefektivitātes

paaugstināšana gan siltumapgādes sistēmas ražošanas un sadales pusē, gan gala patērētāja pusē.


63

Dignājas pamatskolas siltumapgādes sistēmas modernizācija

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Dignājas pagasta padomeProjekta kopējās izmaksas (LVL): 134 495.75

ERAF līdzfi nansējums (LVL): 73 934.36Projekta īstenošanas vieta: Jēkabpils rajons, Zemgale

Projekta mērķis bija Dignājas pamatskolas siltumapgādes sistēmas modernizācija atbilstoši vides prasībām un energoefektivitātes paaugstināšana siltumenerģijas ražošanā un sadalē.

Projekta specifi skais mērķis bija jaunu energoefektīvu siltumtīklu pieslēgšana vienam modernam siltumavotam ar augstu lietderības koefi cientu, kas nodrošina siltumenerģijas padevi Dignājas pamatskolas ēkai un internātam, radot komfortablus darba un mācību apstākļus audzēkņiem un skolotājiem, kā arī ekonomiskus labumus pašvaldībai.

Dignājas pamatskolas siltumapgādes modernizācijas projektā veikts esošās katlu mājas remonts, nomainot malkas apkures katlu ar diviem jauniem šķeldas katliem, ievērojot jaudas palielināšanos 100 W katram, ārējās bezkanāla siltumtrases izbūve no katlu mājas uz skolas ēku, centrālapkures izbūve un ventilācijas sakārtošana skolas ēkā.

Katlu uzstādīšana un modernizācija, nobalansētie siltumtīkli, energoefektivitātes pasākumi un ievērojami samazinātie siltumzudumi veido stabilu un ilglaicīgu Dignājas pamatskolas apkures darbību. Veiktie rekonstrukcijas un iekārtu modernizācijas pasākumi sniedz lielu siltuma zuduma samazinājumu, mazāku avāriju un plīsumu skaitu, kas mazina “siltumnīcgāzu” efektu un rada drošus apstākļus izglītības iestādē. Līdz ar to risinājumi ievieš enerģijas un kurināmā ietaupījumus, ilgtspējīgu dzīvotspēju, drošību un enerģijas ražošanas ietekmes uz vidi samazinājumus.

Projekta vadītāja asistents Raimonds Strūve:

Galvenais ieguvums no mūsu projekta realizācijas ir siltumzudumu samazināšana un efektīva energo resursu izlietošana Dignājas pamatskolā.

Galvenā atziņa pēc šī projekta ieviešanas ir, ka ES līdzfinansēto projektu ieviešanai nepieciešams ilgs realizācijas periods, jo, vismaz mūsu gadījumā, ieilga izvērtēšanas posms.

Tiem cilvēkiem, kuri plāno realizēt ES līdzfinansētus projektus, iesakām lielu uzmanību pievērst projekta dokumentācijas sagatavošanai (tai skaitā pirmsprojekta fāzē).

64

Ūdenssaimniecības attīstība Iršu pagasta Iršu ciemā

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Iršu pagasta padomeProjekta kopējās izmaksas (LVL): 243 349.00ERAF līdzfi nansējums (LVL): 152 360.00Projekta īstenošanas vieta: Iršu pagasts, Zemgale

Projekta mērķis bija uzlabot ūdenssaimniecības infrastruktūru, uzlabot patērētājiem piegādātā ūdens kvalitāti, kā arī samazināt piesārņojumu apkārtējai videi, kas rodas, nepilnīgi attīrot notekūdeņus.

Projekta laikā veikta ūdens ņemšanas vietu sakārtošana (artēzisko urbumu rekonstrukcija), ūdens apgādes sistēmas paplašināšana (jaunu ielu tīklu un pieslēgumu izbūve), nepārtrauktas ūdens piegādes un ūdens efektīvas izmantošanas nodrošināšana (ārējā ūdens vada atjaunošana, ūdens patēriņa uzskaites nodrošināšana), ūdens kvalitātes uzlabošana (ūdens sagatavošanas iekārtu izbūve), kanalizācijas sistēmas paplašināšana (jaunu kanalizācijas tīklu un pieslēgumu izbūve, kanalizācijas sūkņu stacijas rekonstrukcija), kā arī notekūdeņu kvalitātes uzlabošana (notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija).

Projekta rezultātā, uzlabojot dzeramā ūdens kvalitāti un rekonstruējot ūdens apgādes tīklus, 280 pagasta iedzīvotājiem nodrošināta normatīviem atbilstoša dzeramā ūdens piegāde, kā arī, uzlabojot attīrīto notekūdeņu kvalitāti un rekonstruējot notekūdeņu savākšanas tīklus, samazināta piesārņojuma slodze uz vidi.

Iršu pagasta padomes grāmatvede Astrīda Bite:

Galvenais ieguvums no šī projekta ir sakārtota ūdenssaimniecība un uzlabota dzeramā ūdens kvalitāte 280 Iršu pagasta centrā dzīvojošajiem. Tāpat uzlabota attīrīto notekūdeņu kvalitāte, rekonstruējot attīrīšanas iekārtas. Turklāt projekta vadītāji ieguvuši papildu pieredzi ES projektu īstenošanā.

Pēc projekta īstenošanas secinām, ka ES projektu ieviešana prasa ļoti lielu precizitāti un pedantisku visu līguma punktu ievērošanu.

Iesaku uzdrošināties īstenot savu ideju un uzrakstīt labu projekta iesniegumu (reālu un pašiem izpildāmu). Pats grūtākais ir pašiem saņemties uzsākt projektu un izveidot labu komandu. Pēc tam jau darbs ieiet savās sliedēs.

65

Aizkraukles novada pirmsskolas izglītības iestāžu “Zīlīte” un “Saulīte” ēku siltināšana

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Aizkraukles novada domeProjekta kopējās izmaksas (LVL): 269 041.23

ERAF līdzfi nansējums (LVL): 152 176.70Projekta īstenošanas vieta: Aizkraukle, Zemgale

Projekta vispārīgais mērķis bija veicināt Aizkraukles novada ilgtspējīgu attīstību, uzlabojot vides infrastruktūru un sakārtojot siltumapgādes sistēmu – panākot maksimālu pirmsskolas izglītības iestāžu saimniecisko izmaksu efektivitātes paaugstināšanu, radot iespēju novirzīt ietaupītos līdzekļus materiāli tehniskās bāzes un pirmsskolas izglītības iestāžu darba kvalitātes uzlabošanai.

Projekta specifi skais mērķis bija izlietotās siltumenerģijas izmaksu samazināšana pirmsskolas izglītības iestāžu vajadzībām, pirmsskolas izglītības iestāžu bezavāriju darbības nodrošināšana, radot drošus un mūsdienu prasībām atbilstošus sadzīves un darba apstākļus.

Energoefektivitātes projekts “Aizkraukles novada pirmsskolas izglītības iestāžu “Zīlīte” un “Saulīte” ēku siltināšana” bija ēku pilnveidošanas projekts (siltinot ēku norobežojošās konstrukcijas un vienā ēkā nomainot iekšējos siltumtīklus), kā rezultāts ir enerģijas patēriņa samazināšana. Tiek panākta enerģijas lietderīgāka izmantošana, uzlabojas komforta stāvoklis telpās. Samazinoties izmaksām par enerģiju, energoefektivitātes pasākumos ieguldītie līdzekļi atmaksājas.

Aizkraukles novada domes izpilddirektors Einārs Zēbergs:

Neapšaubāms ieguvums no šī projekta ir sadzīves un darba apstākļu uzlabošanās abās pirmsskolas izglītības iestādēs. Īpaši tas sakāms par “Saulīti”, jo šis bērnudārzs būvēts sešdesmito gadu vidū, un apkures sistēmas nolietojuma un sienu caursalšanas dēļ vairākas telpas ziemas apstākļos nebija normāli izmantojamas. Otrs ieguvums ir izmaksu efektivitātes pieaugums, kas saistīts ar siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa samazināšanos. Pagaidām gan šos lielumus neparasti siltās 2007./2008. gada ziemas dēļ ir grūti izvērtēt skaitliskā izteiksmē attiecībā pret iepriekšējiem gadiem. Trešais ieguvums ir sakārtotās ēku fasādes.

Tā kā Aizkraukles novada domei ir diezgan liela pieredze šādu projektu ieviešanā, tad galvenā atziņa pēc šī projekta īstenošanas ir, ka ES līdzfinansētu projektu ieviešanā piedalīsimies arī turpmāk.

Es ieteiktu objektīvi izvērtēt priekšizpētes gaitā projekta ieviešanas izmaksas, attiecināmo un neattiecināmo izmaksu struktūru, kā arī rūpīgi izsvērt, vai projekta īstenotāja rīcībā ir pietiekams intelektuālais potenciāls, t.i., zinoši un strādāt varoši speciālisti.

66

Līgatnes pagasta Augšlīgatnes ciema ūdenssaimniecības sakārtošana

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Līgatnes pagasta padomeProjekta kopējās izmaksas (LVL): 1 333 639.00ERAF līdzfi nansējums (LVL): 845 079.00Projekta īstenošanas vieta: Līgatne, Vidzeme

Projekta ietvaros veikta ūdensapgādes sistēmu un kanalizācijas sistēmu paplašināšana un atjaunošana, lai iedzīvotājus nodrošinātu ar centralizētu ūdensapgādi, notekūdeņu savākšanu, attīstīšanu un novadīšanu atbilstoši ES standartiem un direktīvu prasībām.

Esošās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas bija novecojušas, bojātas un nepilnīgas. Ūdensapgādes tīkli nespēja nodrošināt iedzīvotājiem ūdens kvalitāti, jo nereti tie bija izbūvēti no neatbilstoša materiāla cauruļvadiem. Kanalizācijas tīkli bija sliktā tehniskā stāvoklī, sūkņu stacijas un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nebija rekonstruētas kopš to izbūves. Notekūdeņi netika atbilstoši attīrīti.

Projekta ietvaros veiktās aktivitātes veicina ilgtspējīgu un racionālu ūdens lietošanu, nodrošinot pazemes un virszemes ūdens kvalitāti un novēršot to lielāku piesārņošanu.

Projekta vadītāja Silvija Zaharāne:

Galvenie ieguvumi no projekta īstenošanas ir šādi: atjaunota nolietojusies ūdensapgādes sistēma un līdz ar to ir samazināti dzeramā ūdens resursu zudumi, uzlabojusies dzeramā ūdens kvalitāte, palielinājusies iespēja iedzīvotājiem izmantot centralizētās ūdensapgādes pakalpojumus, samazinājies gruntsūdeņu piesārņojums, ko izraisa sadzīves kanalizācijas notekūdeņi, jo rekonstruēti viskritiskākie kanalizācijas tīklu posmi un kanalizācijas sūkņu stacijas, palielinājusies iespēja iedzīvotājiem izmantot centralizētās sadzīves kanalizācijas pakalpojumus, samazināts piesārņojums vidē, jo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcijas rezultātā ir uzlabota notekūdeņu savākšana un attīrīšana.

Ieviešot projektu, jāpievērš ļoti liela uzmanība dokumentu bāzei, kas regulē dokumentu izstrādi ES projektiem un to ieviešanu, jābūt pietiekamai projekta ieviesēja kapacitātei – finanšu un cilvēkresursu, jābūt ciešai sadarbībai ar TEP, tehniskā projekta izstrādātājiem, jābūt kvalitatīvi izstrādātai iepirkumu dokumentācijai, liela uzmanība jāpievērš būvdarbu procesa norisei.

Svarīgi ir rūpīgi izpētīt dokumentu bāzi, kas saistīta ar projekta izstrādi un ieviešanu, izprast pašiem savas problēmas, ko vēlas atrisināt, piesaistot finansējumu. Nepieciešams kvalitatīvi sagatavot iepirkuma dokumentāciju un ņemt vērā, ka tas ir darbietilpīgs process. Jāizvērtē cilvēkresursi, kas saistīti ar projekta vadību, jo projekta ieviešanas laikā darba ir daudz.

67

Izglītības iestāžu energoefektivitātes paaugstināšana Ventspils pilsētā

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Ventspils pilsētas domes izglītības pārvalde

Projekta kopējās izmaksas (LVL): 1 642 069.15ERAF līdzfi nansējums (LVL): 666 370.79

Projekta īstenošanas vieta: Ventspils, Kurzeme

Projekta vispārējais mērķis bija Ventspils pilsētas vides infrastruktūras kvalitātes uzlabošana, paaugstinot siltumapgādes sistēmas energoefektivitāti gala patērētāju pusē – pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēs.

Projekta specifi skais mērķis – paaugstināt energoefektivitāti četrās Ventspils pirmsskolas izglītības iestādēs (“Rūķītis”, “Eglīte”, “Pasaka”, “Zvaigznīte”) un četrās vispārējās izglītības iestādēs (Ventspils 1.pamatskola, Ventspils 4.vidusskola, Ventspils 5.vidusskola, Ventspils Centra pamatskola), veicot logu nomaiņu un/ vai ēku ārsienu siltināšanu.

Projekta uzdevums bija sniegt būtisku ieguldījumu Ventspils izglītības iestāžu ārējās virsmas energoefektivitātes nodrošināšanā (logu nomaiņa, sienu siltināšana astoņās ēkās), jo pirms projekta realizācijas gandrīz nevienai ēkai nebija siltinātas ārsienas un tikai daļai bija nomainīti logi.

Projekta vadītāja Dana Reizniece:

Galvenais ieguvums no šī projekta ir tas, ka izglītības iestādēs ne tikai būtiski palielināsies energoefektivitāte, samazinot apkurei nepieciešamā kurināmā apjomu un izmaksas, bet tām radīts vienots, vizuāli pievilcīgs tēls. Vairāk nekā 3000 pilsētas bērniem un skolotājiem radīta patīkamāka mācību un darba vide.

Projektu ieviešanu atviegloja fakts, ka CFLA projektu uzraudzības darbs tiek organizēts arī reģionālajās nodaļās ar konkrētiem atbildīgajiem cilvēkiem par katru projektu, tādējādi nodrošinot ātrāku un elastīgāku problēmsituāciju risināšanu.

Cilvēkiem, kuri domā par projektu ieviešanu ar ES finanšu atbalstu, es ieteiktu, pirmkārt, piesaistīt prasmīgus ekspertus projekta iesnieguma izstrādē, lai maksimāli precīzi definētu projekta ieviešanas laika grafiku, sasniedzamās auditējamās vērtības un tam nepieciešamos resursus. Nekvalitatīvi vai neapdomīgi izstrādāts projekta iesniegums apgrūtina projekta realizēšanu, ņemot vērā, ka ES struktūrfondu līdzfinansētajiem projektiem iesniegumā plānoto sasniedzamo mērķu un aktivitāšu grozīšanas iespējas ir ļoti ierobežotas.

Otrkārt, jānodrošina kvalitatīva projekta ieviešanas komanda. Precīzs projekta vadības (vadītāja, grāmatveža un tehnisko ekspertu) darbs ir galvenais priekšnosacījums veiksmīgai projekta realizācijai. Vēlams plānot arī projekta ieviešanas uzraudzības mehānismu (piemēram, uzraudzības komitejas ieviešanu), kas no vienas puses pilda kontroles funkcijas un no otras – nepieciešamības gadījumā palīdz vadības līmenī risināt problēmsituācijas.

Treškārt, ja projektā paredzēta būvniecība, pirms projekta iesnieguma gatavošanas maksimāli jāsagatavo tehniskā dokumentācija (būvdarbu tehniskais projekts u.c.) – tas atvieglo projekta aktivitāšu un nepieciešamo resursu plānošanu.

Ilgākiem un apjomīgākiem projektiem jābūt skaidram līdzfinansējuma un priekšfinansējuma avotam, rēķinoties arī ar potenciālu izmaksu pieaugumu.

68

Olaines pagasta atkritumu izgāztuves “Olaine” rekultivācija

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Olaines pagasta padomeProjekta kopējās izmaksas (LVL): 461 226.00ERAF līdzfi nansējums (LVL): 343 951.00Projekta īstenošanas vieta: Olaine, Lielrīga

Rekultivējot izgāztuvi “Olaine”, kas atrodas Olaines pagastā, pārtraukts apkārtējās vides piesārņojums, ko radīja bez vides aizsardzības pasākumiem ierīkotā izgāztuve.

Rekultivējot Olaines pagasta 8.3 hektāru lielo atkritumu izgāztuvi “Olaine”, mazināta atkritumu negatīvā ietekme uz vidi. Samazināta infi ltrāta nokļūšana apkārtējā teritorijā, samazinājusies gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu piesārņošana. Izgāztuves teritorija ir sakopta un apzaļumota.

Olaines pagasta vides konsultante Maija Grase:

Ieguvumi no projekta realizācijas ir šādi: pagasta teritorijā iegūts deviņus metrus augsts kalns un sakārtota teritorija, kas negatīvi ietekmēja teritoriju daudz plašāku nekā izgāztuves 8.3 hektāru platībā, jo vējš iznēsāja plastmasas atkritumus piegulošās teritorijās.

Projekta īstenošanas gaitā ir iegūta pieredze ES līdzfinansētu projektu ieviešanā, atskaišu sagatavošanā un budžeta prognozes ieviešanai laikā, kas atvieglos darbu ar citiem ES struktūrfondu projektiem.

Iesaku savlaicīgi veidot dokumentu arhīvu, kas atvieglos darbu projekta beigu stadijā, precizēt visu informāciju par attiecināmiem izdevumiem un samaksāto nodokļu atgūšanu, kā arī nebaidīties prasīt informāciju par atskaišu aizpildīšanu projekta īstenošanu uzraugošajām institūcijām.

69

Dalītās atkritumu vākšanas punktu izveide

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Rīgas pilsētas domeProjekta kopējās izmaksas (LVL): 625 000.00

ERAF līdzfi nansējums (LVL): 467 800.71Projekta īstenošanas vieta: Rīga, Lielrīga

Projekta mērķi bija vides infrastruktūras kvalitātes uzlabošana, attīstot sadzīves atkritumu dalītās vākšanas sistēmu Rīgas pilsētā un vides piesārņojuma ar sadzīves atkritumiem minimizācija, izveidojot sadzīves atkritumu dalītās vākšanas punktus Rīgas pilsētā.

Projekta ietvaros veikta atkritumu vākšanas punktu būvniecība un konteineru iegāde un uzstādīšana, kā arī organizēti informatīvie semināri iedzīvotājiem.

Rīgā viens iedzīvotājs vidēji saražo 310 kilogramu sadzīves atkritumu gadā. Atkritumi sagandē apkārtējo vidi, nokļūst gruntsūdeņos un atmosfērā. Visa sabiedrība ir atbildīga par dzīvotspējīgas apkārtējās vides saglabāšanu sev un nākamajām paaudzēm, tāpēc ļoti aktuāla problēma ir noglabājamo atkritumu daudzuma samazināšana. Tas paveicams, no kopējā atkritumu daudzuma atšķirojot izlietoto un otrreiz pārstrādājamo iepakojumu. Iegūstot otrreizējās izejvielas no atkritumiem, tiek taupīti dabas resursi un samazināts noglabāto atkritumu daudzums atkritumu poligonos.

Rīgas Domes Vides departamenta Starptautisko projektu nodaļas galvenā speciāliste Daira Kārkliņa:

Projekta ietvaros tika izveidoti piecdesmit astoņi dalītās atkritumu vākšanas punkti, kas nozīmē, ka lielākais ieguvums ir tas, ka daudziem Rīgas pilsētas iedzīvotājiem ir nodrošināta iespēja šķirot sadzīves atkritumus, tādējādi sniedzot nozīmīgu ieguldījumu ilgtspējīgas vides un Rīgas pilsētas attīstībā.

Projekta ietvaros tika identificētas vairākas problēmas, piemēram, iedzīvotāji ir nepietiekami informēti par atkritumu ietekmi uz apkārtējo vidi un nav gatavi uzņemties atbildību par pašu saražotajiem atkritumiem. Iedzīvotāji nav aktīvi informatīvo semināru apmeklēšanā, nepietiek vien ar informatīvo paziņojumu izvietošanu pie mājām, internetā un izpilddirekciju telpās, jāmeklē ir citas iespējas iedzīvotāju uzmanības piesaistīšanai.

Projekta ieviešana ir ļoti sarežģīts, atbildīgs un interesants process, jo ir stingri noteiktas vadlīnijas un nosacījumi, kas ir jāievēro ieviešot projektu, un, zinot, ka ieviešanas procesā rodas situācijas, kas ietekmē projekta ieviešanu, tas ir liels izaicinājums.

Jāņem vērā, ka viena no svarīgākajām lietām ir labi un pārdomāti sagatavots projekta iesniegums, kas ietver atbilstošu informāciju un reāli paveicamus darbus, apzinoties pastāvošos riskus, kas varētu ietekmēt projekta gaitu.

70

Ūdenssaimniecības attīstība Gaujienas pagasta Gaujienas muižas kompleksā

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Gaujienas pagasta padomeProjekta kopējās izmaksas (LVL): 187 763.00ERAF līdzfi nansējums (LVL): 113 478.00Projekta īstenošanas vieta: Gaujienas pagasts, Vidzeme

Gaujienas pagasta Gaujienas muižas kompleksā ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas bija novecojušas un vairs nenodrošināja paredzēto funkciju izpildi. Kanalizācijas tīkli bija sliktā tehniskā stāvoklī, notekūdeņi netika atbilstoši attīrīti, tādā veidā piesārņojot vidi.

Projekta mērķis bija rekonstruēt esošo kanalizācijas tīklu un izbūvēt jaunus tīklus, lai nodrošinātu notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu un novadīšanu atbilstoši standartiem.

Projekta ietvaros veiktas šādas aktivitātes: ūdensapgādes sistēmas rekonstrukcija un paplašināšana, kanalizācijas sistēmas rekonstrukcija, ugunsdzēsības sistēmas sakārtošana, ūdens kvalitātes uzlabošana, kanalizācijas sistēmas paplašināšana.

Gaujienas pagasta padomes teritoriālplānošanas speciāliste Inese Muceniece:

Galvenie ieguvumi no realizētā projekta ir sakārtota kanalizācijas sistēma Gaujienas muižas kompleksā, līdz ar to muižas kanalizācijas ūdeņi vairs neieplūst Gaujā, bet ir novadīti uz kopējām pagasta attīrīšanas vietām. Pie muižas kanalizācijas sistēmas var pievienot arī citas sistēmas (internātpamatskolas, daudzdzīvokļu un privātmājas). Sakārtota ūdensapgādes sistēma Gaujienas muižas ansambļa apbūves teritorijā, radīta iespēja jauniem patērētājiem pieslēgties kvalitatīvai ūdens apgādes sistēmai, ierīkoti hidranti ugunsdzēsības vajadzībām.

Ja nebūtu pieejams ERAF līdzfinansējums, iespējams, būtu meklētas kredītiespējas muižas apbūves kanalizācijas sistēmas sakārtošanai, bet ūdensapgādes sistēma nebūtu sakārtota. ES finansiālais atbalsts ir ļoti nozīmīgs teritorijām, kurās dzīvo neliels iedzīvotāju skaits.

Mēs šobrīd gatavojamies turpināt iesākto Gaujienas ciemata ūdenssaimniecības sistēmas sakārtošanu un vēlamies rekonstruēt ūdens apgādes sistēmu pārējā Gaujienas ciemata teritorijā, kā arī rekonstruēt kanalizācijas un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Ceram uz ES fondu atbalstu, jo apzināmies, ka bez tā mūsu plānus un vajadzības nav iespējams realizēt.

Pēc projekta ieviešanas secinām, ka mums bija ļoti veiksmīga sadarbība ar Vides ministriju, CFLA, tajā skaitā ar tās Vidzemes reģiona nodaļu, kā arī ar būvfirmu “Rubate”. Atziņas pēc projekta īstenošanas ir, ka trūkst labu un atbildīgu tehnisko projektu izstrādātāju, kā arī pašvaldībām pietrūkst līdzekļu projektu līdzfinansēšanai.

Tomēr es ieteiktu nebaidīties no nezināmā. “Darbs dara darītāju”, savus projektus ieviest pašiem, nevis slēgt līgumus ar firmām. ES finansējums ir reāla iespēja uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti, īstenojot jebkādu projektu, kooperēties, sadarboties ar citām pašvaldībām, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām u.c., rūpīgi un pārdomāti izvēlēties tehniski ekonomiskā pamatojuma un būvprojektu sagatavotājus. Rūpīgi jāizvērtē finanšu piedāvājumi konkursos, jo dažkārt darbu izpildītājiem ir vēlme palielināt cenas, uzskatot, ka ES fondu nauda ir kā “bezizmēra dāvinājums”.

71

Krāslavas centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijas pirmais etaps –

koģenerācijas stacijas Latgales ielā 14 rekonstrukcija

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Krāslavas novada domeProjekta kopējās izmaksas (LVL): 4 195 820.61

ERAF līdzfi nansējums (LVL): 1 942 598.94Projekta īstenošanas vieta: Krāslavas novads, Latgale

Projekta mērķis bija koģenerācijas stacijā Krāslavā, Latgales ielā 14, nomainīt kurināmo no mazuta uz videi draudzīgu kurināmo – šķeldu, skaidām un kūdru, kas dod iespēju samazināt sēra saturu kurināmajā un tādējādi samazināt ietekmi uz vidi.

Projekta koordinators, Krāslavas novada domes projektu speciālists Andris Rukmans:

Koģenerācijas stacijā Krāslavā, Latgales ielā 14, pilnīgi nomainīts kurināmā veids uz videi draudzīgu kurināmo. Projekta rezultātā nodrošināts iedzīvotāju, pilsētas iestāžu, uzņēmumu un pārējo patērētāju pieprasījums apkures un karstā ūdens apgādes jomā, kā arī samazināti siltumenerģijas ražošanas procesa izdevumi.

Es ieteiktu kvalitatīvi sagatavot projekta iesniegumu, skaidri definējot projekta mērķus un aktivitātes, jāņem vērā, ka auditējamām vērtībām jābūt skaidri formulētām un reāli izmērāmām dabā, piemēram, metrs, kilometrs, skaits u.tml. Kvalitatīvi jāsagatavo tehniskā un iepirkuma dokumentācija. Jāizveido kompetenta un profesionāla projekta komanda. Droši jāsadarbojas ar CFLA.

72

Dalītās atkritumu vākšanas punktu izveide Jelgavas pilsētā

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Jelgavas pilsētas domeProjekta kopējās izmaksas (LVL): 350 535.76ERAF līdzfi nansējums (LVL): 174 386.50Projekta īstenošanas vieta: Jelgava, Zemgale

Projekta mērķi bija samazināt apglabāto atkritumu apjomu un veicināt atkritumu otrreizējo izmantošanu un pārstrādi, kā arī sekmēt vides kvalitātes uzlabošanu Jelgavas pilsētā un Zemgales reģionā, un izveidot nepieciešamo papildu infrastruktūru, lai dalītā atkritumu apsaimniekošanas sistēma Jelgavas pilsētā būtu pieejama visiem Jelgavas iedzīvotājiem, kā arī nodrošināt sabiedrības informētību par dalītās atkritumu apsaimniekošanas priekšrocībām un pozitīvo ietekmi uz vidi un tādējādi veicināt iedzīvotājus izmantot šo sistēmu.

Projekta rezultātā izveidoti divi dalīto atkritumu savākšanas laukumi Jelgavas pilsētā, kuri aprīkoti ar četrpadsmit konteineriem (septiņi kubikmetri katrs, divi konteineri 120 litri katrs) un divām 32 kvadrātmetru lielām nojumēm. Sagatavoti un izplatīti 120 000 informatīvo bukletu latviešu un krievu valodā, lai informētu iedzīvotājus par jaunizveidoto atkritumu savākšanas laukumu atrašanās vietām un veicinātu iedzīvotājus izmantot dalītās atkritumu vākšanas sistēmas; divu informācijas stendu, divu informatīvo plākšņu un astoņu plakātu uzstādīšana, divdesmit atkritumu konteineru norāžu un piecu ceļa norāžu izgatavošana.

Jelgavas pašvaldības projektu vadītāja Dace Dimanta:

Galvenais ieguvums no projekta ir izveidotie dalītās atkritumu savākšanas laukumi, radot iespēju Jelgavas iedzīvotājiem nodot šķirotos atkritumus.

Bez ES fondu atbalsta projekts tiktu īstenots mazākā apmērā, izveidojot vienu laukumu, iespējams, tas tiktu uzsākts vēlāk, ne 2007. gadā.

Tiem cilvēkiem, kuri vēl tikai domā par projektu īstenošanu ar ES līdzfinansējumu, es ieteiktu īstenot projektus un nešaubīties!

73

Madonas pašvaldības izglītības un kultūras iestāžu ēku energoefektivitātes paaugstināšana

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Madonas pilsētas domeProjekta kopējās izmaksas (LVL): 1 062 493.57

ERAF līdzfi nansējums (LVL): 796 870.18Projekta īstenošanas vieta: Madona, Vidzeme

Projekta vispārējais mērķis bija Madonas pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas modernizācija, veicinot enerģētikas sektora negatīvās ietekmes uz vidi un kurināmā patēriņu samazināšanos.

Projekta specifi skais mērķis bija Madonas pašvaldības izglītības un kultūras iestāžu ēku energoefektivitātes paaugstināšana.

Projekta būtiskākais uzdevums bija veikt Madonas pašvaldības izglītības un kultūras iestāžu ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, sakārtojot ēkas atbilstoši energoefektivitātes standartu prasībām. Projekta aktivitātes paredzēja Madonas pašvaldības iestāžu ēku (Madonas pirmsskolas izglītības iestādes “Saulīte”, Madonas 2. vidusskolas ēku kompleksa (trīs ēkas), Madonas Mūzikas skolas koka ēkas, Madonas 1. vidusskolas ēku kompleksa ēdināšanas bloka un Madonas pilsētas kultūras nama ēkas) ārsienu, jumtu vai bēniņu pārsegumu siltināšanu, logu vai ārdurvju nomaiņu un iekšējo siltumtīklu rekonstrukciju un izbūvi, kā rezultātā būtiski samazināts siltumenerģijas patēriņš šajās ēkās un optimizēta pilsētas centrālās apkures sistēma kopumā.

Madonas pilsētas domes Attīstības nodaļas vadītājs Nauris Volkovs:

Realizētais projekts ir devis daudz ieguvumu Madonas pilsētas izglītības un kultūras iestāžu pastāvēšanai un turpmākajai attīstībai. Ieviešot projektu, Madonas pilsētā sakārtotas publisko iestāžu ēkas, radot pievilcīgu pilsētas vidi, kvalitatīvu darba vidi iestādēs strādājošajiem un to auditorijai – bērniem, skolēniem, Madonas pilsētas iedzīvotājiem un viesiem.

Madonas pašvaldība šo projektu uzskatījusi par prioritāru jau vairākus gadus, un tā būtu realizējusi šo projektu arī bez ES fondu atbalsta, tikai šādā gadījumā pieejamo ierobežoto finansiālo resursu dēļ darbi, kas ERAF projekta ietvaros tika izpildīti deviņpadsmit mēnešu laikā, aizņemtu piecus līdz septiņus gadus.

Mūsuprāt, projektu ieviešanas mehānismi ir visai optimāli. Projektu koordinējošās un uzraugošās institūcijas strādā ļoti labi, kā arī kopējais ieviešanas mehānisms nav sarežģīts.

74

Ūdenssaimniecības attīstība Skaņkalnes pagasta Skaņkalnes ciemā

Līdzfi nansējuma saņēmējs: Skaņkalnes pagasta padomeProjekta kopējās izmaksas (LVL): 193 491.00ERAF līdzfi nansējums (LVL): 120 825.00Projekta īstenošanas vieta: Skaņkalnes pagasts, Vidzeme

Projekta mērķis bija uzlabot vides kvalitāti Burtnieku ezera un Salacas upes baseinos, nodrošinot starptautisko saistību, programmu un prasību izpildi vides aizsardzībā, kā arī nodrošinot Latvijas Republikas un ES likumdošanas prasību izpildi, uzlabot ūdenssaimniecības pakalpojumu kvalitāti, tādējādi paaugstinot arī iedzīvotāju dzīves līmeni, panākt veselības riska samazināšanos un radīt priekšnoteikumus ekonomikas attīstības veicināšanai pašvaldības teritorijā.

Projekta ieviešanas gaitā veikta ūdensapgādes tīklu izbūve, noslēgumarmatūras nomaiņa ūdensapgādes tīklos, pašteces kanalizācijas tīklu izbūve, ūdens ieguves vietas sakārtošana, ūdens atdzelžošanas iekārtas rekonstrukcija, ūdens uzskaites mezglu uzstādīšana un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve. Tādējādi palielinājies iedzīvotāju skaits, kas nodrošināti ar atbilstošas kvalitātes dzeramo ūdeni un samazinājies vidē novadītā piesārņojuma slodzes apjoms.

Skaņkalnes pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Zunda:

Projekta rezultātā pabeigta ūdensapgādes tīklu izbūve 204 metru garumā. Savienotas un veiksmīgi pārbaudītas darbībā “Centra” un “Lībiešu” ūdensapgādes sistēmas, kas ļauj pēc atdzelžošanas iekārtas rekonstrukcijas piegādāt atbilstošas kvalitātes dzeramo ūdeni “Lībiešu” iedzīvotājiem. Līdz ar to visi Skaņkalnes ciemata iedzīvotāji, kuriem ir centralizētā ūdensapgāde, tiek nodrošināti ar labas kvalitātes dzeramo ūdeni.

Pabeigta pašteces kanalizācijas tīklu izbūve 1044 metru garumā, un attīrīšanas iekārtām pieslēgtas Skaņkalnes ciemata “Lībiešu” daļas ēkas. Attīrīšanas iekārtas pieņemtas ekspluatācijā, kas ļauj samazināt vidē novadītās piesārņojuma slodzes apjomu.

Pēc projekta īstenošanas varu teikt, ka šādu projektu realizācijā noteikti ir jāpiedalās. ES līdzfinansētajiem projektiem ir salīdzinoši izdevīgi finansēšanas noteikumi.

Projekta ieviešanas gaitā mums bija laba sadarbība ar CFLA, kuras darbinieki konsultēja par neskaidrajiem jautājumiem un palīdzēja novērst kļūdas.

Varu teikt, ka projekta īstenotājam ir jārēķinās, ka noteikti radīsies izmaiņas projekta īstenošanas gaitā, tādēļ jāņem vērā salīdzinoši ilgais laiks, kas nepieciešams to saskaņošanai. Iesniedzējam jāņem vērā, ka pēc projekta realizācijas nāksies gatavot dažādus dokumentus. Iesaku arī projekta realizācijas gaitā visus jautājumus ar atbildīgajām iestādēm veikt rakstiski.

Izdevumā izmantotas projektu īstenotāju, CFLA arhīva un portālā www.kuldiga.lv publicētās fotogrāfi jas.

Documents

(2004-2006). Veiksmes stāsti