Smiltene „SCV” 2013Smiltene „SCV” 2013Smiltene „SCV” 2013Smiltene „SCV” 2013

Kāda vīrusa dēļ no mana datora pazuda pilnīgi visa informācija. Šis vīruss man sagādāja daudz problēmu. Un arī informāciju vairs nevarēja atjaunot.

Mana nepatīkamākā pieredze internetā ir bijusi tāda, ka, kamēr es sēdēju internetā, kāds nepazīstams man atsūtīja vēstuli un šajā vēstulē atradās datorvīruss. Pēc šī vīrusa man nācās tērēt naudu, lai pārinstalētu datoru un lai tajā vairāk nebūtu vīrusa!

.

Ask.com is a

question

answering-

focused web

search engine

founded in

1996 by Garrett

Gruener and

David

Warthen in

Berkeley,

California. The

original

software was

implemented

by Gary

Chevsky from

his own

design.

Vienmēr, kad ieeju inbox.lv man ir Vienmēr, kad ieeju inbox.lv man ir Vienmēr, kad ieeju inbox.lv man ir Vienmēr, kad ieeju inbox.lv man ir kaitinošas reklāmas un uzspiežot uz kaitinošas reklāmas un uzspiežot uz kaitinošas reklāmas un uzspiežot uz kaitinošas reklāmas un uzspiežot uz

tām uzmetas maksas tām uzmetas maksas tām uzmetas maksas tām uzmetas maksas spēlītes. Dažreiz spēlītes. Dažreiz spēlītes. Dažreiz spēlītes. Dažreiz tā ir arī draugos.lv.tā ir arī draugos.lv.tā ir arī draugos.lv.tā ir arī draugos.lv.

Ebajs.com

Uzman īgi ar person īgu inform āciju!

Tas notika kādā vasaras lietainā dienā. Nolēmu pasēdēt pie datora. Ieraudzīju reklāmu ar saukli: „Pārbaudi, cik daudz tu zini!”

Internetā izpildīju testu un uzspiedu pogu „Pārbaudīt rezultātu.”

Noskaidrojās, ka rezultātus iespējams uzzināt tikai, izmantojot savu telefonu. Nolēmu neturpināt tālāk. Pienāca tētis un jautāja, ko es darot pie datora. Izstāstīju viņam par testu, vēlāk pierunāju viņu to izpildīt. Ierakstīju viņa telefona numuru.

Tā bija liela kļūda, jo neizlasīju noteikumus, kuri bija rakstīti ar ļoti mazu druku . Uz tēta telefonu atnāca īsziņa ar atbildēm. Viss, protams, būtu jauki, ja vien katru turpmāko dienu uz nenāktu īsziņas ar jauniem piedāvājumiem, adresētas tēta telefona numuram.

Tā tas palika ļoti apnicīgi, un tētis vaicāja man vai to nevar apturēt. Uz šo jautājumu es atbildēju ar „nē”. Pagāja mēnesis, un pienāca telefona rēķins. Tas bija pārsteidzoši liels. Tā nu tagad bija mana vaina. Man par sodu neatļāva lietot datoru un lika daudz lasīt grāmatas (kaut arī šobrīd man tas nav nekāds sods).

Tētis devās konsultēties ar cilvēkiem, saviem draugiem, kam, iespējams, tāds negadījums arī ir gadījies. Noskaidrojās, ka, lai pārstātu saņemt tādas īsziņas, ir jāizdara vienkārša lieta. Uz sūtītāja numuru īsziņā jāaizsūta vārds „STOP”. Tā nu pagāja nedēļa kopš tā izdarījām, un vairs nerādījās neviena paša vēsts no viņiem.

Tā bija mana mācība :”Vienmēr izlasi visu l īdz galam, un otra lieta - nekur un nekad nerakst īt internet ā savu telefona numuru! ”

Anžela, 6.a klase

Daudz nepat īkama soci ālajā tīklā…

Esmu piereģistrējusies sociālajā portālā www.draugiem.lv .

Kādu dienu, atnākot mājās pēc skolas, secināju, ka manam lietotāja profilam ir uzlauzta parole. Caur manu profilu tika

sūtītas dažādas rupjas vēstules draugiem, radiniekiem, pat dažām skolotājām, draugu galerijās zem bildēm bija

nepieklājīgi un rupji komentāri. Arī pie manas profila bildes bija vārda vietā sarakstīti dažādi rupji vārdi, kas man šķiet

nepieņemami.

Bija kauns iziet kaut kur uz ielas, jo pat nepazīstami jaunieši nāca klāt un vienkārši izsmēja.

Man vispār bija kauns iet uz skolu un rādīties kādai skolotājai acīs. Tas bija šausmīgs

apkaunojums!

Par laimi es kaut kādā veidā izdzēsu šo profilu. Pēc šī apkaunojuma man vajadzēja vēl divas

nedēļas, lai visiem aizsūtītu atvainošanās vēstules. Tagad es to atceros ar sliktām atmiņām un

vēlreiz negribētu piedzīvot šādu apkaunojumu… Esmu daudz, daudz uzmanīgāka.

Kitija, 6. a klase

Patiesas izbailes www.draugiem.lv.

Kādu dienu es izmantoju portālu draugiem.lv un ieraudzīju neizlasītu 1 vēstuli.

Atvēru saņemtās vēstules un pēkšņi ieraudzīju, ka man raksta kāds svešs cilvēks, sāku lasīt.

„Sveika! Vēlos iepazīties tuvāk…” un savā vēstulē šis rakstītājs man precīzi izstāstīja, kur es dzīvoju, kurā adresē, kādā krāsa

man ir māja ….

Es neko neatbildēju. Bet viņš nelikās mierā un turpināja rakstīt man/ Atkal ieraudzīju vēstuli no tā paša cilvēka, sāku lasīt:

„Es zinu visu: kas tu esi, kur atrodies…” utt.

Es nobijos un neko neatbildēju pretī, man jau bija paniskas bailes no šī cilvēka

Nākamā vēstule jau bija draudu vēstule - ja es ar viņu nesatikšos, tad viņš mani uzmeklēs.

Tad jau man bija histērija. un es viņu nobloķēju. lai nevarētu ar viņu nekad sarakstīties. Mani mocīja ziņkārība, bet tomēr

nolēmu neko nedarīt tās lietas, atstāju visu tā, kā tas bija, un nevienam par šo gadījumu tā arī neizstāstīju. Nezinu, vai rīkojos pareizi,

biju apjukusi.

Iesaku citiem nesazināties ar svešiem cilvēkiem, jo tas var būt arī liktenīgs brīdis….

Interneta lietot āja likten īgais st āsts

Kā jau mēs visi zinām internets mūsdienās ir pieejams visur: gan skolās, gan mājās, gan bibliotēkās u.c. Tieši tādēļ liela daļa

jauniešu ir atkarīgi no sociālajiem tīkliem vai, vienu vārdu sakot, no interneta. Dažiem tās ir datorspēles, taču citiem tas ir arī kas

nopietnāks.

Ik reizi, kad lietojam sociālos tīklus, mēs pakļaujam sevi ārkārtīgam riskam. Bieži vien jaunieši ir novesti līdz pat pašnāvībai, jo

nevar izturēt interneta publiskos pazemojumus vai ko citu. Jauniešu vecāki paši neapzinās, ko viņu bērni dara sociālajos tīklos, ar ko

sazinās, kādas bildes ievieto, dažkārt arī paši jaunieši to neapzinās.

Pēc savas pieredzes varu stāstīt, ka internetā ir bīstamāk nekā atrasties uz ielas. Arī man ir gadījies piedzīvot nepatīkamu

saskarsmi ar sociālajiem tīkliem, precīzāk, ar „ask.fm” un „draugiem.lv” . Manā gadījumā viss beidzās labi, taču citiem var tā arī

nepaveikties. Tātad portālā draugiem.lv bija izveidots viltus profils ar manām bildēm, taču citu vārdu un uzvārdu, kur tika nosūtītas

dažādas vēstules nepazīstamiem cilvēkiem, lielākoties vīriešiem jau gados. Tika rakstīti komentāri citiem ar ļoti nepatīkamām

piezīmēm. Viss beidzās labi. pateicoties kādai meitenei, kura atsūtīja uz manu īsto profilu vēstuli, ka ar manām bildēm ir izveidots

viltus profils. Tālāk rīkojos pati un ziņoju „draugiem.lv” administratoriem, kā rezultātā profils tika dzēsts. Kā arī „ask.fm” piedzīvoju

līdzīgu gadījumu, taču „ask.fm” ir populārāks portāls un pieejams visā pasaulē, kur tika izsūtīti dažādi neanonīmi jautājumi citiem

portāla lietotājiem. Taču beigās profils tika izdzēsts un visiem, kuriem tika nosūtīti jautājumi, atvainojos savā vārdā.

Tieši šādu iemeslu dēļ es varu secināt, ka internets ir bīstams. Mans stāsts ir vēl samērā nenozīmīgs, salīdzinot ar citiem, kurus

varam lasīt gan presē, gan izlasīt arī tajā pašā internetā. Tādēļ esiet uzmanīgi un domājiet, ko jūs darāt! Kā saka „viss, ko ievieto

internetā, tas tur paliek uz mūžu”.

Sabīne, 8a.klase

Kāda ļaunpr ātība var main īt attiec ības ar apk ārtējiem.

Es esmu reģistrējusies draugiem.lv . Un mana e-pastā ielauzās kāda sveša persona. Šī persona rakstīja maniem draugiem un

radiniekiem sliktas vēstules. Es biju šokā, jo man nekad tā nav noticis, un patiesi nezināju, ko darīt. Pirmās 3 dienas nelikos ne zinis,

jo domāju, ka svešiniekam apniks un viņš vienkārši tā vairs tā nedarīs.

Bet viņš turpināja sūtīt vēstules un pie citu bildēm lika nepatīkamus, it kā no manis adresētus komentārus! Es to visu zināju, jo

viņš nebija apmainījis manam e-pastam paroli.

Es izstāstīju šo neveiksmju sēriju vecākiem, un viņi teica, lai es nomainu paroli. Man tas pašai neienāca prātā, jo biju aizņemta,

sūtot piedošanas vēstules saviem draugiem un radiem. Kad apmainīju paroli, vecāki teica, lai dzēšos no draugiem.lv ārā, jo

negribēja, lai tas atkārtojas.

Man tāda domā arī bija, bet tomēr iebildu, jo man ļoti patīk šis sociālais tīkls. Un vecāki teica: '' Ja vēl vienu reizi tā atgadīsies,

tad gan dzēsīsies ārā!'' Un es piekritu.

Kad apmainīju paroli, tad man bija jāsūta piedošanas vēstules gandrīz visiem maniem draugiem, ko es pazīstu, dažiem

svešākiem pat bija aizrakstītas ļaunas vēstules. Viena vēstule bija aizrakstīta pat vienai skolotājai no mūsu skolas. Un man bija

kauns rādīties viņai acīs.

Es biju ļoti dusmīga uz šo cilvēku, bet nezināju, kas viņš ir. Tāpēc arī nevarēju nekādā veidā viņu sodīt un paziņot policijai! Es

ceru, ka tamlīdzīgi gadījumi vairs nenotiks, jo man bija kauns pat rādīties uz ielas! Es sapratu arī to, kā jārīkojas šādās nepatīkamās

situācijās, žēl tikai, ka neesmu vēl atklājusi, kas visas šīs ļaunprātības ir darījis.

Evel īna, 6.a klase