12
2016. gada 7. jūlijs Nr. 3 (39) Rit daRbs Pie RēzeKnes nOvada identitātes eLeMentieM Rēzeknes novadam jau ir apstiprināts savs ģer- bonis un himna, taču lai turpinātu veidot Rēzek- nes novada tēla vizuālo un idejisko identitāti, sa- darbībā ar mākslinieci dainu Salmiņu šobrīd no- tiek darbs pie novada logotipa un moto izveides. NOVADA MOTO Par novada moto, kas apliecina Rēzeknes novada iedzīvotāju piederību un lepnumu par savu dzimto no- vadu, ir izvēlēti rakstnieka Jāņa Klīdzēja romāna „Cil- vēka bērns’’ galvenā varoņa Boņuka vārdi, ar kuriem viņš uzrunā savu uzticīgo draugu – suņuku Žiku: „OTRAS LīdZīGAS debeSS PUSeS NAV NeKUR ViSā PASAULē, VAi Ne!” Pats viņš uz to atbild: „– Redzi, tie bērzi, tie milži ap Pestītāja krustu, tie ar zaļajām cepurēm – kas tie par bērziem! Pa tādiem var ieiet debesīs. Tad tie otrie bērzi kalnā aiz mājām. Vai tādi bērzi ir kaut kur citur? Nav!... – vai kaut kur citur ir tik zeltaina dūmaka pār priežu si- liem kalnos un uz eglainēm ielejās? Nekur tādas nav! Tad paskaties vēl, Žik, mūsu kalni! Tur uz kreiso pusi – Kalvja kalns...Vēl tālāk – Zobenu kalns un Dvēseļu kalns – visi viņi ir ar pleciem un galvām, stāv kā sargi un stiprinieki. Arī tie visi ir mūsu debess pusē... ...tikai mūsu debess pusē rītos un vakaros balsis tik ilgi un skaisti skan, ka nevar ne atklausīties…” (Jānis Klīdzējs „Cilvēka bērns”) LIETIŠĶĀS GRAFIKAS STILS Kā novada lietišķās grafikas pamatelements ir izvei- dots grafisks raksts MŪSU debeSS PUSe, kas tiks lietots, izstrādājot dizainu novada prezentācijas ma- teriāliem. Raksta filozofijas pamatā ir novads kā ad- ministratīvi-ģeogrāfiska teritorija ar SAVU PAGāTNi UN NāKOTNi. Raksts ir novada kartes ornamentāla versija – grafiska uzartu lauku, upju un ceļu tīklu, kas ieskauj apdzīvotas vietas, stilizācija. Raksts sastāv no punktiem un līnijām. Šī atvērtā un ne- ierobežotā struktūra sevī simboliski apvieno novada pagātnes mantojumu un izaugsmes perspektīvu. PAGĀTNES MANTOJUMS – MĀTES VILLAINE Raksta pamatu veido punktu struktūra, kas patapinā- ta no Bērzgales 19. gs. villaines izšuvuma saulītes motīva atbalsta asīm, simbolizējot mūsu dzīves pa- matu – senču tikumu un atbalstu. IZAUGSME – MĀTES PLATE Savienojot šos punktus ar līnijām, līdz ar „mātes villai- ni’’, iegūstam „mātes plati’’ – montāžas plati sarežģītās elektroniskās sistēmās, kas norāda uz novada attīs- tības virzienu – organizēt un administrēt procesus ar moderno tehnoloģiju un augsti izglītotu un profesio- nālu cilvēku starpniecību, nodrošinot ilgtspējīgu izaug- smi. Mātes plates vizuālajā veidolā saskatāma līdzī- ba ar novada teritorijas satelītkartēm. NOVADA LOGO Logotipu veido grafiskā forma un nosaukums RĒZEKNES NOVADS. Grafiskā forma ir raksta MŪSU debeSS PUSe centrālais fragments – saules zīmes un datora mātes plates atmiņas bloka stilizācijas apvienojums. Logotips pauž saules dzīvības spēku un novada ļaužu radošu darbu dzimtajā pusē. „...Boņs turpina apspriest savu tēvu...Viņa pleci tādi kā kastes stūri. Un rokām tik lielas dzīslas kā priežu saknes. Tad laikam tēvs ir tā pastingri kopā sasiets. Boņs zina, ka, ja cilvēks nebūtu vienā gabalā sasiets ar labām dzīslām, tad tas būtu kā tāda mīkla. Nē, nē, tēvs nav nekāda mīkla.’’ (Jānis Klīdzējs „Cilvēka bērns”) KRĀSAS Logo krāsojumam tiks lietots novada ģerboņa tumši zaļā pamata un karoga gaiši zaļās joslas toņi. Atbilstoši nepieciešamībai, rakstam varēs kombinēt krāsas no ģerboņa un karoga piecām pamatkrāsām un četrām MŪSU debeSS PUSeS papildkrāsām. „Vectēvs ir vectēvs, un tādu vectēvu nav visā pasaulē. Redzi, kāds viņš tur ir, kā milzis – brūnā, īsto aitu ādas kažokā, kuram visa vilna uz iekšu. vidū viņš pāržņaugts tievāks ar jostu, kurai visas Dieva krāsas, tāpat kā va- ravīksnei vasaras mākoņos.’’ (Jānis Klīdzējs „Cilvēka bērns”) Logotips un moto turpmāk tiks lietots uz Rēzeknes novada prezentācijas materiāliem – krūzītēm, dāvanu maisiņiem, u.c. Lai nodrošinātu pasākuma apmeklētāju dro- šību, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, laika posmā no 23. jūlija plkst. 12.00 līdz 24. jūlija plkst. 9.00 auto- ceļa P 36 „Rēzekne - Gulbene” posmā no Rēzeknes pilsētas robežas līdz krustojumam ar šoseju A12 „Jēkabpils - Rēzekne - Ludza - Krievijas robeža (Terehova)” būs atļauta tikai vienvirziena kustība virzienā uz Rēzekni. Atļautais maksimālais ātrums šajā ceļa posmā – 30 km/h. Jāatzīmē, ka iebraukša- na un izbraukšana uz/no SIA „Dinaz” degvielas uzpil- des stacijas un uz/ no Ančupānu memoriāla nemai- nās. Autovadītāju ērtībām tiks izvietotas dzeltenās pagaidu apbraukšanas zīmes, kas palīdzēs apbraukt Ančupānu ielejas teritoriju. Kartodroma teritorijā, nobraucot lejā pa labi, atra- dīsies speciāli invalīdiem paredzētas un marķētās auto stāvvietas. Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem, šīs stāvvietas drīkstēs izmantot tikai ar invalīdu stāv- vietas izmantošanas karti. Šo karti var saņemt visās CSDD nodaļās personas, kurām ir izsniegta Veselī- bas un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas iz- ziņa par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pie- lāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta tran- sporta izdevumu kompensēšanai saņemšanai, kā arī I grupas redzes invalīdi. Invalīdu stāvvietu izmanto- šanas karti, kas kalpos kā caurlaide iebraukšanai uz invalīdu auto stāvvietu kartodromā, jānovieto auto- mobiļa salonā pie priekšējā stikla. TRansPORTa kUsTība nOvaDa DIEnĀ Pašā vasaras viducī, 23. jūlijā, Rēzeknes novada pašvaldība saviem iedzīvotājiem un viesiem ir sarūpējusi aizraujošus, ģimenis- kus, izzinošām un sportiskām aktivitātēm piesātinātus svētkus – Rēzeknes Novada dienu Ančupānu ielejā. Plašajā pasākuma prog- rammā savām interesēm atbilstošas aktivitātes atradīs ikviens. No pulksten 12.00 basketbola spēles cienītāji varēs noskaidrot labāko komandu strītbola sacensībās, savukārt pulksten 14.00 jau otro reizi no- tiks sacensības „Rēzeknes novada stiprākais lauku vīrs – 2016”. Lai kļūtu par visa novada spēcīgāko vīru, pagastu stipriniekiem savs spēks un iz- turība būs jāpārbauda visdažādākajās disciplīnās, tostarp, traktora rie- pas velšanā, baļķa celšanā, dzirnakmens nešanā un citur. Tikmēr mazie stiprinieki savu izveicību varēs pārbaudīt „Piedzīvojumu takā”, kur atrak- cijas un stafetes bērniem piedāvās biedrība „Par stipru ģimeni”. Turpinot jau vairākus gadus aizsākto „Pagastu dižošanās” tradīciju, arī šogad no pulksten 16.00 Rēzeknes novada pagasti rādīs, ar ko tie ir stipri un bagāti. Pagastu ielā būs gan amatnieku paraugdemonstrējumi, gan radošās darbnīcas, gan mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu priekš- nesumi, gan kulinārais mantojums. Kā ierasts, apmeklētājus gaidīs arī amatnieku darinājumu tirdziņš. Pulksten 17.00 ar koncertu „Manas mājas dzimtā novadā” sāksies svēt- ku muzikālā daļa un tiks godinātas Rēzeknes novada stiprākās un ta- lantīgākās ģimenes. Pēc svētku koncerta līksmība turpināsies nakts ballē – no pulksten 18.30 līdz pat rīta gaiļiem ikviens ir aicināts lustīgi izdejoties kopā ar desmit mūziķiem un grupām. Uz divām skatuvēm spē- lēs Intars Busulis, „Menuets”, „Otra Puse”, „Laimas Muzykanti”, „Dabasu Du- rovys”, „Ginc & es”, „Voiceks Voiska”, „Kapļi” un citi Latvijā pazīstami mūziķi. Ieeja uz visiem pasākumiem – brīva. Kā ik gadu, Rēzeknes Novada dienas ietvaros Ančupānu ielejā (kar- todromā) notiks Amatnieku, mājražotāju, saimnieciskās darbības veicēju tirdziņš, kas parasti piesaista lielu svētku dalībnieku interesi. Tā kā tir- dziņa mērķis ir piedāvāt un popularizēt amatnieku un mājražotāju pro- dukciju, tajā tiek aicināti piedalīties amatnieki, mājražotāji, tautas lie- tišķās mākslas studijas, eko un bio produkcijas ražotāji un tirgotāji, ēdinā- šanas pakalpojumu sniedzēji, brīvdabas aktīvās izklaides pakalpojumu sniedzēji pieaugušajiem un bērniem (bērnu atrakcijas, zirgu izjādes, lokšau- šana u.tml.). Rīkotāji izvērtēs pretendenta atbilstību dalībai tirdziņā. Lai svētki būtu krāšņāki, visi tirgotāji tiek aicināti attiecīgi noformēt tirdzniecības vietas, izmantojot dabiskus materiālus – rotājumus no meijām, pļavu ziediem u.tml., kā arī pašiem apģērbā izmantot dažādus latviešu tautas tērpu elementus. Tirdziņu organizē nodibinājums „Lauku ekonomikas attīstībai Rēzek- nes novadā” (LEARN). Pieteikumi tirdzniecībai tiek gaidīti līdz 2016. gada 13. jūlijam, iesniedzot aizpildītu iesniegumu, kas pieejams Rēzeknes novada paš- valdības mājas lapā, vai tiek nosūtīts elektroniski pēc personas e-pasta pieprasījuma e-pasta adresē: [email protected]. Fiziskai per- sonai, kura nav reģistrējusi savu saimniecisko darbību, jāiesniedz aplie- cinājums, kas pieejams Rēzeknes novada pašvaldības mājas lapā, vai tiek nosūtīts elektroniski pēc personas e-pasta pieprasījuma e-pasta adresē: [email protected]. Aizpildīts iesniegums jāiesniedz elek- troniski, sūtot uz e-pastu: [email protected], vai arī personīgi Nodibinājuma LEARN telpās (Atbrīvošanas aleja 95C, Rēzeknē, tālr: 26516242). Pieņemšanas laiks katru darba dienu no plkst. 9.00 līdz 16.00. Vecākās konsultantes prombūtnes laikā vērsties pie Rēzek- nes novada pašvaldības sekretāres 17. kabinetā, tālr. 64622238. Sīkāka informācija – Nolikumā Rēzeknes novada mājas lapā: www.rezeknesnovads.lv AiciNA PieTeiKTieS TiRdZNiecībAi RēZeKNeS NOVAdA dieNā!

2016. gada 7. jūlijs Nr. 3 (39) Rit daRbs pie Rēzeknes ...rezeknesnovads.lv/wp-content/uploads/2015/02/Avize_julijs2016.pdf · 2016. gada 7. jūlijs Nr. 3 (39) Rit daRbs pie Rēzeknes

  • Upload
    others

  • View
    3

  • Download
    0

Embed Size (px)

Citation preview

2016. gada 7. jūlijs Nr. 3 (39)

Rit daRbs pie Rēzeknes novadaidentitātes elementiem

rēzeknes novadam jau ir apstiprināts savs ģer-bonis un himna, taču lai turpinātu veidot rēzek-nes novada tēla vizuālo un idejisko identitāti, sa-darbībā ar mākslinieci dainu salmiņu šobrīd no-tiek darbs pie novada logotipa un moto izveides.

NOVADA MOTOPar novada moto, kas apliecina Rēzeknes novadaiedzīvotāju piederību un lepnumu par savu dzimto no-vadu, ir izvēlēti rakstnieka Jāņa Klīdzēja romāna „Cil-vēka bērns’’ galvenā varoņa Boņuka vārdi, ar kuriemviņš uzrunā savu uzticīgo draugu – suņuku Žiku:„otrAs LīdzīGAs debess pUses nAv nekUrvisā pAsAULē, vAi ne!”Pats viņš uz to atbild: „– Redzi, tie bērzi, tie milži apPestītāja krustu, tie ar zaļajām cepurēm – kas tie parbērziem! Pa tādiem var ieiet debesīs. Tad tie otrie bērzikalnā aiz mājām. Vai tādi bērzi ir kaut kur citur? Nav!...– vai kaut kur citur ir tik zeltaina dūmaka pār priežu si-liem kalnos un uz eglainēm ielejās? Nekur tādas nav!Tad paskaties vēl, Žik, mūsu kalni! Tur uz kreiso pusi– Kalvja kalns...Vēl tālāk – Zobenu kalns un Dvēseļukalns – visi viņi ir ar pleciem un galvām, stāv kā sargiun stiprinieki. Arī tie visi ir mūsu debess pusē......tikai mūsu debess pusē rītos un vakaros balsis tikilgi un skaisti skan, ka nevar ne atklausīties…” (JānisKlīdzējs „Cilvēka bērns”)

LIETIŠĶĀS GRAFIKAS STILSKā novada lietišķās grafikas pamatelements ir izvei-dots grafisks raksts MŪsU debess pUse, kas tikslietots, izstrādājot dizainu novada prezentācijas ma-teriāliem. Raksta filozofijas pamatā ir novads kā ad-ministratīvi-ģeogrāfiska teritorija ar sAvU pAGātniUn nākotni. Raksts ir novada kartes ornamentālaversija – grafiska uzartu lauku, upju un ceļu tīklu, kasieskauj apdzīvotas vietas, stilizācija.Raksts sastāv no punktiem un līnijām. Šī atvērtā un ne-ierobežotā struktūra sevī simboliski apvieno novadapagātnes mantojumu un izaugsmes perspektīvu.

PAGĀTNES MANTOJUMS –MĀTES VILLAINE

Raksta pamatu veido punktu struktūra, kas patapinā-ta no Bērzgales 19. gs. villaines izšuvuma saulītesmotīva atbalsta asīm, simbolizējot mūsu dzīves pa-matu – senču tikumu un atbalstu.

IZAUGSME – MĀTES PLATESavienojot šos punktus ar līnijām, līdz ar „mātes villai-ni’’, iegūstam „mātes plati’’ – montāžas plati sarežģītāselektroniskās sistēmās, kas norāda uz novada attīs-tības virzienu – organizēt un administrēt procesus armoderno tehnoloģiju un augsti izglītotu un profesio-nālu cilvēku starpniecību, nodrošinot ilgtspējīgu izaug-smi. Mātes plates vizuālajā veidolā saskatāma līdzī-ba ar novada teritorijas satelītkartēm.

NOVADA LOGO

Logotipu veido grafiskā forma un nosaukumsRĒZEKNES NOVADS. Grafiskā forma ir raksta MŪsUdebess pUse centrālais fragments – saules zīmesun datora mātes plates atmiņas bloka stilizācijasapvienojums.Logotips pauž saules dzīvības spēku un novadaļaužu radošu darbu dzimtajā pusē.„...Boņs turpina apspriest savu tēvu...Viņa pleci tādikā kastes stūri. Un rokām tik lielas dzīslas kā priežusaknes. Tad laikam tēvs ir tā pastingri kopā sasiets.Boņs zina, ka, ja cilvēks nebūtu vienā gabalā sasietsar labām dzīslām, tad tas būtu kā tāda mīkla. Nē, nē,tēvs nav nekāda mīkla.’’ (Jānis Klīdzējs „Cilvēka bērns”)

KRĀSASLogo krāsojumam tiks lietots novada ģerboņa tumšizaļā pamata un karoga gaiši zaļās joslas toņi.Atbilstoši nepieciešamībai, rakstam varēs kombinētkrāsas no ģerboņa un karoga piecām pamatkrāsāmun četrām MŪsU debess pUses papildkrāsām.„Vectēvs ir vectēvs, un tādu vectēvu nav visā pasaulē.Redzi, kāds viņš tur ir, kā milzis – brūnā, īsto aitu ādaskažokā, kuram visa vilna uz iekšu. vidū viņš pāržņaugtstievāks ar jostu, kurai visas Dieva krāsas, tāpat kā va-ravīksnei vasaras mākoņos.’’ (Jānis Klīdzējs „Cilvēkabērns”)Logotips un moto turpmāk tiks lietots uz Rēzeknesnovada prezentācijas materiāliem – krūzītēm, dāvanumaisiņiem, u.c.

Lai nodrošinātu pasākuma apmeklētāju dro-šību, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, laika posmā no23. jūlija plkst. 12.00 līdz 24. jūlija plkst. 9.00 auto-ceļa p 36 „rēzekne - Gulbene” posmā no rēzeknespilsētas robežas līdz krustojumam ar šoseju A12„Jēkabpils - rēzekne - Ludza - krievijas robeža(terehova)” būs atļauta tikai vienvirziena kustībavirzienā uz rēzekni. Atļautais maksimālais ātrumsšajā ceļa posmā – 30 km/h. Jāatzīmē, ka iebraukša-na un izbraukšana uz/no SIA „Dinaz” degvielas uzpil-des stacijas un uz/ no Ančupānu memoriāla nemai-nās. Autovadītāju ērtībām tiks izvietotas dzeltenāspagaidu apbraukšanas zīmes, kas palīdzēs apbrauktAnčupānu ielejas teritoriju.

Kartodroma teritorijā, nobraucot lejā pa labi, atra-dīsies speciāli invalīdiem paredzētas un marķētās autostāvvietas. Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem,šīs stāvvietas drīkstēs izmantot tikai ar invalīdu stāv-vietas izmantošanas karti. Šo karti var saņemt visāsCSDD nodaļās personas, kurām ir izsniegta Veselī-bas un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas iz-ziņa par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pie-lāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta tran-sporta izdevumu kompensēšanai saņemšanai, kā arīI grupas redzes invalīdi. Invalīdu stāvvietu izmanto-šanas karti, kas kalpos kā caurlaide iebraukšanai uzinvalīdu auto stāvvietu kartodromā, jānovieto auto-mobiļa salonā pie priekšējā stikla.

TransporTa kusTība novaDa DIEnĀ

pašā vasaras viducī, 23. jūlijā, rēzeknes novada pašvaldībasaviem iedzīvotājiem un viesiem ir sarūpējusi aizraujošus, ģimenis-kus, izzinošām un sportiskām aktivitātēm piesātinātus svētkus –rēzeknes novada dienu Ančupānu ielejā. plašajā pasākuma prog-rammā savām interesēm atbilstošas aktivitātes atradīs ikviens.

No pulksten 12.00 basketbola spēles cienītāji varēs noskaidrot labākokomandu strītbola sacensībās, savukārt pulksten 14.00 jau otro reizi no-tiks sacensības „Rēzeknes novada stiprākais lauku vīrs – 2016”. Lai kļūtupar visa novada spēcīgāko vīru, pagastu stipriniekiem savs spēks un iz-turība būs jāpārbauda visdažādākajās disciplīnās, tostarp, traktora rie-pas velšanā, baļķa celšanā, dzirnakmens nešanā un citur. Tikmēr maziestiprinieki savu izveicību varēs pārbaudīt „Piedzīvojumu takā”, kur atrak-cijas un stafetes bērniem piedāvās biedrība „Par stipru ģimeni”.

Turpinot jau vairākus gadus aizsākto „Pagastu dižošanās” tradīciju,arī šogad no pulksten 16.00 Rēzeknes novada pagasti rādīs, ar ko tie irstipri un bagāti. Pagastu ielā būs gan amatnieku paraugdemonstrējumi,gan radošās darbnīcas, gan mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu priekš-nesumi, gan kulinārais mantojums. Kā ierasts, apmeklētājus gaidīs arīamatnieku darinājumu tirdziņš.

Pulksten 17.00 ar koncertu „Manas mājas dzimtā novadā” sāksies svēt-ku muzikālā daļa un tiks godinātas Rēzeknes novada stiprākās un ta-lantīgākās ģimenes. Pēc svētku koncerta līksmība turpināsies naktsballē – no pulksten 18.30 līdz pat rīta gaiļiem ikviens ir aicināts lustīgiizdejoties kopā ar desmit mūziķiem un grupām. Uz divām skatuvēm spē-lēs Intars Busulis, „Menuets”, „Otra Puse”, „Laimas Muzykanti”, „Dabasu Du-rovys”, „Ginc & es”, „Voiceks Voiska”, „Kapļi” un citi Latvijā pazīstami mūziķi.

Ieeja uz visiem pasākumiem – brīva.

Kā ik gadu, Rēzeknes Novada dienas ietvaros Ančupānu ielejā (kar-todromā) notiks Amatnieku, mājražotāju, saimnieciskās darbības veicējutirdziņš, kas parasti piesaista lielu svētku dalībnieku interesi. Tā kā tir-dziņa mērķis ir piedāvāt un popularizēt amatnieku un mājražotāju pro-dukciju, tajā tiek aicināti piedalīties amatnieki, mājražotāji, tautas lie-tišķās mākslas studijas, eko un bio produkcijas ražotāji un tirgotāji, ēdinā-šanas pakalpojumu sniedzēji, brīvdabas aktīvās izklaides pakalpojumusniedzēji pieaugušajiem un bērniem (bērnu atrakcijas, zirgu izjādes, lokšau-šana u.tml.). rīkotāji izvērtēs pretendenta atbilstību dalībai tirdziņā.

Lai svētki būtu krāšņāki, visi tirgotāji tiek aicināti attiecīgi noformēttirdzniecības vietas, izmantojot dabiskus materiālus – rotājumus nomeijām, pļavu ziediem u.tml., kā arī pašiem apģērbā izmantot dažāduslatviešu tautas tērpu elementus.

Tirdziņu organizē nodibinājums „Lauku ekonomikas attīstībai Rēzek-nes novadā” (LEARN).

pieteikumi tirdzniecībai tiek gaidīti līdz 2016. gada 13. jūlijam,iesniedzot aizpildītu iesniegumu, kas pieejams Rēzeknes novada paš-valdības mājas lapā, vai tiek nosūtīts elektroniski pēc personas e-pastapieprasījuma e-pasta adresē: [email protected]. Fiziskai per-sonai, kura nav reģistrējusi savu saimniecisko darbību, jāiesniedz aplie-cinājums, kas pieejams Rēzeknes novada pašvaldības mājas lapā, vaitiek nosūtīts elektroniski pēc personas e-pasta pieprasījuma e-pastaadresē: [email protected]. Aizpildīts iesniegums jāiesniedz elek-troniski, sūtot uz e-pastu: [email protected], vai arī personīgiNodibinājuma LEARN telpās (Atbrīvošanas aleja 95C, Rēzeknē, tālr:26516242). pieņemšanas laiks katru darba dienu no plkst. 9.00 līdz16.00. vecākās konsultantes prombūtnes laikā vērsties pie rēzek-nes novada pašvaldības sekretāres 17. kabinetā, tālr. 64622238.

Sīkāka informācija – Nolikumā Rēzeknes novada mājas lapā:www.rezeknesnovads.lv

AicinA pieteikties tirdzniecībAirēzeknes novAdA dienā!

RĒZEKNES NOVADA ZIŅAS

2016. gada 7. jūlijs2 www.rezeknesnovads.lv

rrr AktuALItātes Rēzeknes novAdā

RĀZNAS SKATUVE (MAZĀ SKATUVE):

18.30 – 20.00 „voiceks voiskA” – Latvijas ska žanrapionieri, karognesēji un veterāni. Nenopietni vīri labākajos ga-dos, kuri savu nevaldāmo kreativitāti realizē, radot stilistiskiraibas mini mūzikas ludziņas ar ska piesitienu. (Ska ir mūzi-kas stils, kas izveidojies Jamaikā. Šī stila mūzika aizsākās,visticamāk, 1950. gados, tā ir veidojusies vairāku citu mūzi-kas stilu – jamaikiešu tradicionālās mūzikas, sauktas arī parmento, amerikāņu džeza, RnB ietekmē. Ska ir uzskatāmspar skinhedu regeja, dancehall regeja, regeja unrocksteadymūzikas stilu priekšteci.)

20.00 – 21.30 „kApļi” – pašmāju mūzikas projekts, kas pa-zīstams ar tiešu, ironisku un mazliet netradicionālu latgaliskokolorītu. Pagājušā gadā publicēja savu albumu „Ašņa dasys”.Biedri:: Raibīs – Skaņu izvirteibys; Arņs Slobožaņins - gitar-gitarrr; Alma the cat – vibrāceju operators; Aija Čoiča i JuoņsNoviks – pīpyušamūs instrumentu orķestris; Rasma – taus-teņu klaviatura; Jurs Linužs – basa karaliste; Andris Jurāns –bum, bum i bungys. Elgars Ludboržs – Gitara i bass (kodnakod). Žanrs: Alternativuos poezejis apvīneiba. Latgolysunderground.

21.30 – 23.00 „tiMe eLApsed discoGrAphy - t.e.d.”– Lielbritānijas un Daugavpils apvienība, kuras solists ir brituizcelsmes – Džeimss Boterills (James Botterill). Grupa, kas ik-vienu aizraus dejā autentiskos britu roc'n'roll u.tml. stilu ritmos.

23.00 – 00.30 „Ginc & es” – iekarojis latgaliešu un visas Lat-vijas šlāgermūzikas cienītāju sirdis ar spilgtiem panākumiemuz šī žanra pašmāju skatuves. Dalībnieki: Ainārs (D.J. un netikai), Valdis (solo ģitāra), Gints (balss, taustiņi).

00.30 – 02.00 „Weird WednesdAys” – jauniešu grupa

no Rēzeknes, kas noslēgs vakaru uz Mazās skatuves ar pa-zīstamām ārzemju un pašmāju deju melodijām. Grupa dar-bojas tikai nepilnus 4 gadus, taču jau paspējuši izcīnīt3. vietu Latvijas vokāli-instrumentālo ansambļu konkursa„No Baroka līdz Rokam” finālā Rīgā un iegūt 2. vietukonkursa „Supermikrofons” reģionālajā atlasē „Gorā”.

LUbĀNA SKATUVE (LIELĀ SKATUVE):

19.00 – 20.30 „LAiMAs MUzykAnti” – pavisam nesennosvinējuši 20 gadu jubileju, latgaliešu etno-roka grupa, kasaizrauj ar latgalisko mentalitāti gan tekstos, gan melodijās.

20.30 – 22.00 „Menuets” – viena no leģendārākajām lat-viešu mūzikas apvienībām, kas joprojām spēj aizraut ar savudegsmi un enerģiju

22.00 – 23.30 „intars busulis & Abonementa orķestris” –šī apvienība komentārus neprasa. Intara pēdējo gadu pa-nākumi Krievijas estrādes šovos „Golos” un „Toč v Toč”veicinājuši viņa atpazīstamību arī austrumos un liecina parmākslinieka kvalitātes zīmi. Tāpat daudzu gadu sadarbībaar Kārļa Lāča vadīto „Abonementa orķestri” garantē gai-dāmā koncerta augstāko kvalitāti arī mūzikas gardēžiem.

23.30 – 01.00 „otrA pUse” – viena no populārākajām80-to gadu beigu pašmāju deju mūzikas grupām, kas veiks-mīgi atgriezusies ar mūsdienu deju mūzikas ritmiem, sevipierādījuši kā nemainīgu latviešu estrādes mūzikas vērtību.

01.00 – 02.00 „dAbAsU dUrovys” – grupa no Dau-gavpils, kas šogad prezentēs nu jau 4. mūzikas albumu. Lat-galiešu pop-rok stila grupa, pēdējos gados ar panākumiemvairākkārt startējusi arī LR2 „Muzikālajā bankā”.02.00 – 03.00 dJ.

svētku koncerts uz divām skatuvēmrēzeknes novada dienā, 23. jūlijā, no plkst. 18.30 līdz pat rīta gaismai, plkst. 3.00, apmeklētāji varēs

klausīties krāšņu un daudzveidīgu svētku koncertu uz divām skatuvēm, kurām šogad ir doti nosau-kumi, godinot novada lielākos ezerus. ieeja koncertā bez maksas.

Raimonda Kaļvas foto

2015. gadā Feimaņu pagasta jaunieši aktīvi piedalījās Rēzeknes novadaun Rēzeknes novada pagastu organizētajos pasākumos. Pateicoties šai ak-tivitātei, tika izcīnīta 1. vieta Rēzeknes novada pašvaldības Izglītības pār-valdes projektu konkursā „Aktīvākais Rēzeknes novada jauniešu pagasts2015”. Kā balvu Feimaņu pagasta jaunieši saņēma iespēju apmeklēt Briseli.No 25. līdz 28. jūnijam desmit jaunie feimaņieši “iekaroja” Eiropas Savie-nības galvaspilsētu, apmeklēja tās ievērojamākās vietas un iepazinās arEiropas Parlamenta darbu.

***Zemkopības ministrija (ZM) aicina meža īpašniekus pieteikties atbalstam

pasākumā “Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējasuzlabošanā”. Atbalstu var saņemt meža ieaudzēšanai, retināšanai, mazvēr-tīgu mežaudžu nomaiņai un atjaunošanai pēc meža ugunsgrēkiem un dabaskatastrofām. Pasākuma otrās kārtas projektu iesniegumu pieņemšana notiksno 2016. gada 27. jūnija līdz 2016. gada 27. jūlijam ar kopējo publisko finan-sējumu 9 500 000 eiro. http://www.zm.gov.lv/presei/aicinam-meza-ipas-niekus-pieteikties-atbalstam?id=5437.

***Vēl tikai mēnesi skaisti iekārtotu un sakoptu zemnieku saimniecību

īpašnieki aicināti pieteikties konkursam „Skaistākā lauku saimniecība 2016”.Pieteikties cīņai par 2016. gada skaistākās saimniecības titulu un galvenobalvu – ceļojumu uz Berlīnes Zaļo nedēļu, kā arī cīņai par „Labākās jaunāssaimniecības 2016” titulu un „Straumēnu gara mantinieku 2016” titulu var līdzšī gada 31. jūlijam, rakstot uz [email protected].

Konkursā aicināts pieteikties ikviens zemnieku saimniecības īpašnieks,kurš veic lauksaimniecisko darbību un ir izveidojis skaistu, sakoptu laukusētu. Zemnieku saimniecības var pieteikt arī citi – šo saimniecību īpašniekuradi, draugi, paziņas, kaimiņi vai sadarbības partneri. Detalizēts konkursanolikums atrodams: https://www.manizurnali.lv/konkursu-nolikumi/

***Svētdien, 24. jūlijā, Lūznavas muižas parkā notiks pirmais Mākslas pik-

niks – mākslu un garšu festivāls. No 13.00 līdz 23.00 Lūznavas muižā un tāsparkā būs piedzīvojamas skatāmas, klausāmas un garšojamas baudas –koncerts, kurā piedalīsies „Dzelzs Vilks”, „Pieneņu vīns”, „Coco’nuts”, HaraldsSīmanis, Elizabete Lāce, Liene Narciss, „The Jokers Juniors”, „Wierd Wed-nesdays”, „JahBahus Trio”. Dažādās vietās parka teritorijā būs skatāmi šovi,improvizācijas teātra izrādes, laikmetīgās dejas izrādes, video/filmu pro-grammas, vides instalācijas, gaismas objektu un mākslas izstādes, ugunsskulptūra. Par gastronomiskajiem pārsteigumiem rūpēsies gan vietējie, ganārzemju pavāri. Tāpat katrs no pasākuma viesiem aicināts uz pikniku līdziņemt savu piepildīto piknika grozu, ko varēs baudīt tam īpaši paredzētāsvietās. Bērniem no plkst. 13.00 līdz 15.00 paredzēta īpaša pasākumu pro-gramma ar iespēju aktīvi darboties radošajās meistardarbnīcās – pīt vaina-gus, aproces, liet sveces, kā arī pašiem ar otu radīt savu mākslas šedevru.

Ieejas maksa Mākslas piknikā ir 2,00 €, biļetes iepriekšpārdošanā nopēr-kamas „Biļešu Paradīze” kasēs un internetā, kā arī uz vietas pasākumanorises dienā.

plašāka informācija Lūznavas muižas mājaslapā http://luznavas-muiza.lv, rakstot [email protected] vai zvanot +371 29390701.

***Jau 20. gadu Rēzeknes novada Nagļu pagastā 9. jūlijā tiks svinēti tra-

dicionālie Zvejnieksvētki, pulcinot kopā aktīvos sava pagasta un novadaiedzīvotājus, kā arī viesus. Svētki sāksies ar makšķerēšanas sacensībāmplkst. 6.00 pie ūdenskrātuves slūžām. No 8.00 - 10.30 norisināsies dažādassacensības uz ūdens, bērniem no 9.30 būs jauna izklaide ūdenī-piepūšamābumba.

Sporta svētku svinīga atklāšana notiks plkst. 10.30 Nagļu pagasta sportalaukumā. Pēc tam sekos dažādas sacensības sporta laukumā un skvērā pretīsporta laukumam. 14.00-18.00 darbosies piepūšamās atrakcijas bērniem.

Plkst. 13.00 notiks MommyFit vingrošanas nodarbība jaunajām māmiņām.Visas dienas garumā notiks dažādas jautras stafetes un atrakcijas, par ku-

ru norises laiku tiks ziņots uz laukuma. Sacensību norises laiks var nedaudzmainīties, atkarībā no laika apstākļiem un pieteikušos dalībnieku skaita.

22.00 paredzēts svētku koncerts ar Nagļu pašdarbnieku piedalīšanos,23.00 skatītājus priecēs Uguns šovs, bet 23.15 nakts balle ar grupu „ZaļāGaisma”.

***Jau trešo gadu ap Pēterdienu Bērzgalē domubiedru grupa „As, Tu i Jī”

pulcē retromotociklu īpašniekus uz „Pīteru ryucīni”. 2. jūlija priekšpusdienāBēzgales centrā pulcējās 25 moču īpašnieki ar saviem braucamrīkiem noBērzgales, Ilzeskalna, Nautrēnu, Mežvidu, Dricānu pagasta, Rēzeknes un Liel-vārdes. Pasākuma rīkotāji Aivars Mediniks un Leons Jerumāns dalībniekusinformēja par dienas kārtību un brauciena maršrutu. Svētību braucējiemdeva Bērzgales Sv. Annas Romas katoļu baznīcas priesteris Andris Jonāns.Brauciena laikā tika apmeklētas kultūrvēsturiski nozīmīgas vietas Ilzeskalnaun Nautrēnu pagastā – fotogrāfa Jāņa Gleizda piemiņas vieta, Kuļņevaspareizticīgo baznīca, kā arī Nautrēnu Romas katoļu baznīca un Desetniekukapsēta, kur ievērojamo Latgales sabiedrisko un kultūras darbinieku AndrivaJurdža, Pītera Miglinīka, Pētera Jurciņa, Antona Kūkoja, u.c. atdusas vietākopīgi nodziedāta „Vālodzīte”. Brauciens veiksmīgi finišēja Bērzgales pus-saliņā, kur mājās palicēji dalībniekus sagaidīja ar garšīgu pusdienu zupu.

***Ozolaines pagasta pārvaldē ir apskatāma Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmi-

jas Izglītības, valodu un dizaina fakultātes studentu diplomprojektu izstāde.Izstādē eksponēti RTA bakalaura un maģistra dizaina studiju programmu stu-dentu izstrādātie dizaina projekti, no kuriem daudzi jau veiksmīgi ir tikuši īs-tenoti dzīvē. Izstādes apmeklētājiem šajās projekcijās būs iespēja atpazītne vienu vien pilsētā pazīstamu sabiedrisko ēku, kā arī ieraudzīt interesan-tus risinājumus privātās telpas iekārtošanai. Jaunajā mācību gadā Ozolainespagasta pārvalde piedāvā savu Tautas nama aktu zāli un ēku kā vietu RTAstudentiem viņu studiju diplomdarba projektu izstrādei. Tā kā Tautas namazālei ir nepieciešama rekonstrukcija, sadarbības rezultātā ēkai tiks izstrā-dāts pilnvērtīgs interjera modernizācijas projekts, kas laika gaitā, atbilstošiiespējām un pieejamajiem līdzekļiem, tiks īstenots dzīvē, lai Tautas namskļūtu skaistāks, modernāks un apmeklētājiem vēl patīkamāks.

rrr īsumā

2016. gada 7. jūlijs 3

RĒZEKNES NOVADA ZIŅAS

www.rezeknesnovads.lv

Aptuveni 6000 dabas un mūzikas draugu 18. jūnijābija ieradušies rēzeknes novada Lūznavas muižā,kur aizritēja pirmā no divām šogad plānotajām da-bas koncertzālēm. Šoreiz dabas koncertzāles galve-nais varonis bija Garausainais sikspārnis (plecotusauritus), kuram arī tika veltītas gan radošās un iz-zinošās darbnīcas, gan arī muzikālais stāsts vakaranoslēgumā.

Šis ir jau vienpadsmitais gads, kad norisinās Dabaskoncertzāle. Kā pastāstīja Dabas koncertzāles idejas au-tore Silvija Nora Kalniņš, šis projekts ir neparasts veids,kā palielināt cilvēku izpratni un skaidrot likumsakarībaspar norisēm dabā mums visapkārt. Vienlaikus Dabaskoncertzāle ir Latvijas lepnums, kā nozīme novērtēta arīstarptautiski, jo projekts šogad ieguva Eiropas KomisijasNATURA 2000 balvu.

Svarīga Dabas koncertzāles sastāvdaļa ir atraktīvās,radošās un izzinošās darbnīcas un laboratorijas. ŠogadDabas aizsardzības pārvalde organizēja 23 darbnīcas,kurās apmeklētāji varēja darināt sikspārņa mājvietu –būrīti, atpazīt un iepazīt Latvijā mītošos sikspārņus, viņuēdienkarti, dzīves ciklu, veidot pašam savu sikspārni, iz-mantojot konstruktoru, kā arī ieklausīties un atpazīt sik-spārņus pēc to izdotajām skaņām.

Zinātnisko atbalstu šogad sniedz Latvijas Universitā-tes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes sikspārņueksperti, LU pētnieks, Dr. biol. Viesturs Vintulis un asociē-tais profesors, Dr. biol. Gunārs Pētersons. Kā pastāstījapētnieki, sikspārņi ir vienīgie zīdītāji, kas pielāgojušies li-došanai. No pasaulē sastopamajām vairāk nekā 1200sikspārņu sugām Latvijā konstatētas 16 sugas, tostarpsešas no tām mājo Lūznavas muižā un parkā. Maija bei-gās pētnieki Lūznavas muižas bēniņos saskaitīja 22pigmejsikspārņu un 113 dīķu naktssikspārņu mammas:„Šāda veida sikspārņu sugu atradums ir ļoti iepriecinošsun arī pārsteidzošs, jo retu un jutīgu sugu sikspārņi ievā-kušies ēkā ļoti īsā laikā pēc jumta maiņas. Dīķu nakts-sikspārnim, kaut arī šī suga tās īpašā aizsardzības sta-tusa dēļ (Biotopu direktīvas II pielikuma suga) ir speciāli

pētīta, Latvijā atrastas vien mazāk par 20 kolonijām. Dī-ķu naktssikspārņu skaits Lūznavas muižā ir ievērojamiliels – tas divreiz pārsniedz vidējo skaitu zināmajās Latvi-jas kolonijās. Pigmejsikspārnim zināmo koloniju skaits irpat mazāks,” pastāstīja Viesturs Vintulis. Turklāt tā kāmuižas bēniņos dzīvo tikai sikspārņu mammas ar bēr-niem, savukārt sikspārņu tēti mitinās muižas parkā, ko-pējais kolonijas skaits ir vēl lielāks. „Katrai sikspārņu mam-mai ir pa vienam līdz diviem mazuļiem. Šobrīd vēl jauniesikspārņi ir atkarīgi no mammu sarūpētā ēdiena, taču jaupēc kādām divām nedēļām arī mazie sikspārņi sāks lidot,līdz ar to paši varēs doties pēc mielasta – tie, kuri nepa-spēja Dabas koncertzālē, jau jūlija sākumā var doties uzLūznavas muižu un vērot, kā aptuveni pusstundu pēc saul-rieta mammas ar mazuļiem izlido no muižas jumta koresun dodas medībās naksnīgajā parkā,” stāsta pētnieki.

Zinātniskā klātbūtne un simbioze ar mākslu atšķir Da-bas koncertzāli no citiem pasākumiem, taču arī te bezmūzikas neiztikt. Runājot par šī gada koncertzāles mu-zikālo noformējumu, Andris Sējāns uzsver, ka šoreiz vis-pirms tapa stāsts: „Dažādu tautu mitoloģijā un literārajosdarbos nereti sikspārnim tiek piedēvētas dēmoniskasspējas un saistība ar tumšajiem spēkiem, bet, kā zināms,visvairāk mēs baidāmies no tā, ko nezinām. Lai labākiepazītu un izprastu sikspārni, izveidojām audio virsrak-stus, kas diezgan precīzi attēlo sikspārņa dzīvi un filo-zofiskos uzdevumus – sākot ar „X” jeb nezināmo pirm-sākumu, turpinot ar eholokācijas jeb tā, ka sikspārņi redzar ausīm, atveidojumu mūzikā un noslēdzot ar „XY”motīvu jeb ja „X” ir sikspārnis, tad „Y” ir cilvēks, kurš visakoncerta laikā tiktāl mēģinājis iepazīt sikspārni, ka nu jauvēlas kļūt par tādu”. Koncertā tika apvienots gan emo-cionālais un racionālais, gan arī dažādi mūzikas stili, to-starp ultramoderna elektroniskā mūzika un akadēmiskāstilā rakstīta klaviermūzika. „Parasti autors raksta, izejotno sevis, no saviem emocionālajiem pārdzīvojumiem,”uzsvēra viens no mūzikas autoriem Ingus Ulmanis, “tačušoreiz mēs nerakstām par saviem pārdzīvojumiem, parsavām mīlestībām, mēs rakstām par konkrētu varoni.

Mēs esam pakļauti šim varonim, savas personīgās sajū-tas paliekot malā.”

Kamēr sikspārņa sajūtas tika aprakstītas mūzikā,scenogrāfs Didzis Jaunzems jau trešo gadu pieņēma iz-aicinājumu Dabas koncertzāli ietērpt vizuālā veidolā.Uzdevums nebūt nav viegls, jo skatuve jāizbūvē vietā,kur tā nekad nav bijusi, turklāt jārada kopīgs vizuālaistēls, aptverot arī video projekcijas un gaismas. Kā pa-stāstīja scenogrāfs, meklējot labāko risinājumu, negu-lētas naktis un atkal un atkal zīmētas skices, līdz radāsnetradicionālā un vizuāli iespaidīgā ideja virs mūziķiemveidot mākoni no 6000 papīra sikspārņiem. „Negaidījām,ka iepriekšējā dienā būs vētra, tāpēc sikspārņi kļuvaaktīvi un daži pat aizlidoja,” smej scenogrāfs.

Dabas koncertzāli apmeklēja arī pasākuma patrons –Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Pēc pasākuma pre-zidents atzina, ka koncerts viņu aizkustinājis un saviļ-ņojis: „Koncertā tika vēstīts par sikspārņa misiju dzīvotstarp tumsu un gaismu – starp divām pasaulēm un sar-gāt tās. Arī man šī robeža starp divām pasaulēm nesenir piedzīvota, tāpēc koncerts likās emocionāli tuvs un ļotilabi saprotams.”

„Dabas koncertzāles un Lūznavas muižas satikšanāsir ļoti īpaša,” atklāja Lūznavas muižas pārvaldniece IvetaBalčūne. „Sikspārnis ir ne vien Dabas koncertzāles varo-nis, bet tas turpmāk būs arī viens no muižas simboliem.Sikspārnim esam devuši vārdu – ja Lūznavas muiža irMūza, kur mākslinieki var smelties iedvesmu savāmradošajām izpausmēm, tad sikspārnis, kas dzīvo muižasbēniņos, būs Mūzis – vides un dabas simbols Lūznavasmuižā, kura stāstu mēs noteikti turpināsim attīstīt.”

Dabas koncertzāles organizatori izsaka pateicību Lūz-navas pagasta iedzīvotājiem par sapratni un laipno uz-ņemšanu. Jāteic, ka pateicību pelnījuši arī paši koncert-zāles apmeklētāji, kuri pasākuma norises vietu atstājušisakoptu un tīru no atkritumiem.

Otra šī gada Dabas koncertzāle norisinājās 1. jūlijāJelgavas novada Zaļenieku muižas parkā.

Madara bērtiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste

Dabas koncertzālē lūznavas muižāpulcējās ap 6000 apmeklētāju

Madaras Bērtiņas foto

RĒZEKNES NOVADA ZIŅAS

2016. gada 7. jūlijs4 www.rezeknesnovads.lv

Igora Derjagina foto

Lai sniegtu ieskatu par uzņēmējdarbības norisēmRēzeknes novadā, Lursoft pētījuma ietvaros analizējisnovadā reģistrēto un likvidēto uzņēmumu dinamiku,pētījis to kopējo un vidējo finanšu rezultātus, kā arīapkopojis datus par novadā reģistrētajos uzņēmu-mos nodarbināto skaitu.

Rēzeknes novadā iezīmējas valstskopējā tendence

Apkopotie dati liecina, ka, līdzīgi kā valstī kopumā, arīRēzeknes novadā pēdējos gados vērojama tendencelikvidēto uzņēmumu skaitam būt lielākam nekā jaunreģis-trēto uzņēmumu skaitam. Iemesli ievērojamajam likvi-dēto uzņēmumu skaitam bijuši visdažādākie, taču viensno būtiskākajiem – likvidēti Komerclikuma prasībām ne-atbilstošie uzņēmumi, pēc VID vai Uzņēmumu reģistrainiciatīvas izslēdzot no reģistriem uzņēmumus, kuri jau ilg-stoši neveic saimniecisko darbību, kuru valdei ilgāku lai-ka periodu nav pārstāvības tiesības, u.c. gadījumos.

Lursoft apkopotie dati parāda, ka 2015. gadā Rēzek-nes novadā reģistrēti 53 jauni uzņēmumi, taču tajā pašālaikā likvidēti 63. Līdzīga tendence vērojama arī šogad,kad līdz 6. jūnijam novadā reģistrēti 29 jauni uzņēmumi,bet likvidēts 41.

Vērtējot uzņēmumu reģistrēšanas dinamiku Rēzek-nes novadā, redzams, ka pēdējo desmit gadu laikā tā bi-jusi samērā viļņveidīga. Tā, piemēram, ja 2007. gadā no-vada uzņēmumu pulkam pievienojušies 75 jauni uzņē-mumi tad turpmākajos divos gados jaunu uzņēmumureģistrēšanas dinamika bijusi ar negatīvu ievirzi, savukārtjau no 2010. gada atkal bijis vērojams pieaugums, kasaugstāko punktu sasniedzis 2012. gadā, kad novadāsavu darbību uzsākuši 98 jauni uzņēmumi.

Apskatot nozares, kurās savu uzņēmējdarbību visbie-žāk realizē Rēzeknes novada uzņēmumi, redzams, kalīderpozīcijās izvirzījušās vairākas nozares, kurās tiek iz-mantoti vietējie dabas resursi, piemēram, jauktā lauk-saimniecība, mežizstrāde un graudaugu, pākšaugu uneļļas augu sēklu audzēšana. Tiesa, starp šīm nozarēm fi-gurē arī tādas uzņēmējdarbības sfēras, kuras jau vai-rākus gadus pēc kārtas ieņem pirmās pozīcijas starpLatvijas uzņēmumiem: mazumtirdzniecība un kravu pār-vadājumi pa autoceļiem.

populārākās uzņēmējdarbības nozares rēzeknesnovadā:

1. Jauktā lauksaimniecība (augkopība un lopkopība);2. Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros

galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku;3. Kravu pārvadājumi pa autoceļiem;4. Mežizstrāde;5. Graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu un eļļas augu

sēklu audzēšana. Nodokļos pērn samaksājuši vairāk

nekā 2014. gadāKaut arī pēdējos gados samazinājies jaunreģistrēto

un pieaudzis likvidēto uzņēmumu skaits, Lursoft aprēķiniliecina, ka Rēzeknes novada uzņēmumu nodokļu maksā-jumi valsts budžetā palielinājušies. Apkopotā informācijaparāda, ka 2015. gadā novada uzņēmumi valsts budžetunodokļos papildinājuši ar 8,14 milj. EUR, kas ir par11,66% vairāk nekā gadu iepriekš.

Lielākais novada nodokļu maksātājs 2015. gadā, tāpatkā aizpagājušajā gadā, bijis AS Latvijas Finieris piede-rošais Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIAVEREMS, kas aizvadītajā gadā nodokļos valsts budžetāsamaksājis 2,07 milj. EUR. Salīdzinot ar 2014. gadu, pērnuzņēmuma samaksāto nodokļu apjoms palielinājies par0,2 milj. EUR jeb 10,86 %.

Otrs lielākais nodokļu maksātājs Rēzeknes novadāaizvadītajā gadā bijis septiņām pašvaldībām piederošaisatkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA ALAAS,kas 2015. gadā valsts budžetā nodokļos samaksājis

582,93 tūkst. EUR jeb par 112,53 tūkst. EUR vairāk nekāgadu iepriekš.

Savukārt trešajā vietā ar 437,93 tūkst. EUR lieliemmaksājumiem valsts budžetā 2015. gadā ierindojusiesAS Ludzas mežrūpniecības saimniecība, kurai tāpat kāabiem iepriekšējiem uzņēmumiem pieaudzis valsts bu-džetā samaksāto nodokļu apjoms.

Jāpiebilst, ka kopumā visi Latvijā reģistrētie uzņē-mumi 2015. gadā valsts budžetā nodokļos samaksājuši5,7 miljardus eiro, kas ir par 0,4 miljardiem eiro vairāk nekāgadu iepriekš.

Novada vidējais apgrozījums ik gadupārspēj valsts vidējos rādītājus

Pēdējo piecu gadu periodā Rēzeknes novada uzņē-mumi visaugstāko kopējo apgrozījumu sasnieguši 2013.gadā, kad novadā reģistrētie uzņēmumi apgrozījuši ko-pumā 126,62 milj. EUR. Jau nākamajos gados sekojis ko-pējā apgrozījuma kritums, kas turpinājies arī 2015. gadā.Tiesa, paredzams, ka tuvākajā laikā 2015. gada kopējoapgrozījumu sagaida pozitīvas izmaiņas, jo gada pār-skatus vēl nav iesnieguši vairāki novada lielie uzņēmumi,kuri kopējo rādītāju ietekmēs pozitīvi, līdz ar to, tas,visticamāk, varētu sasniegt 2014. gada rezultātu.

Līdz ar kopējā apgrozījuma kritumu, pēdējos gadosvērojams arī vidējā apgrozījuma samazinājums. Tiesa,neņemot vērā faktu, ka tas kopš 2012. gada sarucis par16,72 %, tas vēl aizvien pārsniedz valsts vidējo rādītāju.

Lursoft aprēķini liecina, ka 2012. gadā, kad Rēzeknēreģistrēto uzņēmumu vidējais apgrozījums veidojis 29,47tūkst. EUR, valsts vidējais rādītājs bijis par 37,28 %zemāks. Jāpiebilst gan, ka līdz ar Rēzeknes novadā re-ģistrēto uzņēmumu vidējā apgrozījuma kritumu un ten-dencei pieaugt valsts vidējam rādītājam, novadā reģis-trēto uzņēmumu rādītāja pārsvars pār valstī vidējo rā-dītāju ik gadu sarūk. Tā, piemēram, 2015. gadā tas bijisvairs tikai par 11,80 % lielāks, kamēr 2014. gadā vidējāapgrozījuma pārsvars Rēzeknes novadā pār valsts vi-dējo rādītāju veidojis 31,41 %.

Absolūts līderis Rēzeknes novadā pēc apgrozījumaapjoma pēdējos gados ir Rēzeknes speciālās ekono-miskās zonas SIA VEREMS. Pērn uzņēmums palielinājissavu apgrozījumu par 17,44 %, sasniedzot 29,88 milj.EUR. Turpinot izaugsmi, paredzams, ka arī šogad uzņē-mums turpinās uzrādīt apgrozījuma pieaugumu, jo, kāiesniegtajā vadības ziņojumā norādījusi SIA VEREMSvadība, 2016. gadā plānots palielināt lielformāta saplākšņuražošanas apjomu par 5,5 %, pārsniedzot 30 milj. EURapgrozījuma slieksni.

Pēc lielākā apgrozījuma otrajā vietā ierindojies vēlviens Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas uzņē-mums – SIA LEAX Rēzekne. Pērn, salīdzinot ar 2014.gadu, uzņēmuma apgrozījums palielinājies par 9,47 %,sasniedzot 12,18 milj. EUR. Lursoft pieejamā informācijaliecina, ka uzņēmums kopš tā dibināšanas 2010. gadāuzrādījis vērā ņemamu izaugsmi, spējot pakāpeniski pa-lielināt savu apgrozījumu no 6,05 milj. EUR 2011. gadālīdz jau pieminētajiem 12,18 mij. EUR pērn. Gada pār-skatā pieejamā informācija rāda, ka 90,37 % no SIA LEAXRēzekne pārdošanas apjoma veido eksports.

Kaut arī vidējais apgrozījums samazinājies par

23,48 %, pagājušajā gadā trešo augstāko apgrozījumarādītāju Rēzeknes novadā uzrādījusi AS Ludzas mež-rūpniecības saimniecība. Mežizstrādes un kokapstrādesuzņēmums 2015. gadā apgrozījis 4,61 milj. EUR, līdz arapgrozījuma kritumu piedzīvojot arī vērā ņemamu peļņassamazinājumu, tai sarūkot no 227,40 tūkst. EUR 2014.gadā līdz 137,57 tūkst. EUR pērn, to skaidrojot ar apaļ-koku realizācijas cenu kritumu un apjomu neizpildi, kāarī lētākā sortimenta īpatsvara pieaugumu.

Jānorāda, ka ļoti tuvu AS Ludzas mežrūpniecības saim-niecība uz pēdām min arī SIA NB & BV Transport, kas,pateicoties apgrozījuma pieaugumam par 18,60 %, pērnapgrozījis 4,60 milj. EUR.

Peļņas rādītāji mainīgiAtšķirībā, piemēram, no vidējā apgrozījuma rādītāja,

kas pēdējos gados uzrādījis nemainīgu lejupslīdošu ten-denci, novada uzņēmumu peļņas rādītāji ik gadu uzrādamainīgus rezultātus.

Pēc Lursoft apkopotās informācijas redzams, ka Rē-zeknes novada uzņēmumu kopējā peļņa 2014. gadāuzrādījusi 2,71 % pieaugumu, sasniedzot 8,34 milj. EUR,bet jau 2015. gadā palielinājusies par 15,11 %, sasnie-dzot 9,6 milj. EUR. Jānorāda, ka nopelni tik straujam ko-pējās peļņas pieaugumam bijuši vairākiem uzņēmumiem.Tā, piemēram, VEREMS peļņa augusi par 62,47 %, LEAXRēzekne – par 35,57 %, bet SIA BAIBIŅA peļņa pa-lielinājusies vairāk nekā divas reizes. Strauju izaugsmiuzrādījusi arī Gaigalavas pagasta zemnieku saimniecībaJASMĪNI, kuras peļņa gada laikā palielinājusies no 30,99tūkst. EUR 2014. gadā līdz 196,96 tūkst. EUR pērn.

Salīdzinot Rēzeknes novada uzņēmumu peļņasrādītāju ar valsts vidējo rādītāju, novada uzņēmumi īpašijāuzteic. Lursoft aprēķini liecina, ka laika posmā no 2012.gada līdz 2014. gadam Latvijas uzņēmumu vidējais rā-dītājs veidojis 0 EUR, kas nozīmē, ka uzņēmumi strā-dājuši bez zaudējumiem, taču nav spējuši gūt arī peļņu.Bet tajā pašā laikā Rēzeknes novada uzņēmumu vi-dējais peļņas rādītājs bijis mērāms pat vairākos simtos,augstāko punktu sasniedzot 2013. gadā, kad, kā liecinaLursoft aprēķini, vidēji viens novadā reģistrētais uzņē-mums nopelnījis 710,50 EUR.

Turpmākajos gados izaugsme vairs nav turpinājusies,jo pēc 2014. gada 183 eiro lielās vidējās peļņas aizva-dītais gads noslēgts ar 0 EUR lielu peļņu/zaudējumiem.

Novada lielākais uzņēmums pēc peļņas apjoma pa-gājušajā gadā bijis jau iepriekš pieminētais Rēzeknesspeciālās ekonomiskās zonas SIA VEREMS, kas 2015.gadu noslēdzis ar 5,24 milj. EUR peļņu, kas, salīdzinot ar2014. gadu, ir pieaugums par 62,47 %. Vērtējot, kā pē-dējo gadu laikā augusi uzņēmuma peļņa, redzams, ka ikgadu tā piedzīvojusi pakāpenisku kāpumu, palielinotiesno 336,21 tūkst. EUR 2010. gadā līdz jau pieminētajiem5,24 milj. EUR pērn.

Otru lielāko peļņas rādītāju 2015. gadā uzrādījusi Rē-zeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA LEAX Rē-zekne, kas gada laikā savu peļņu palielinājusi par 35,57 %,pērn sasniedzot 1,05 milj. EUR. LEAX Rēzekne vadībanorāda, ka aizvadītajā gadā uzņēmums investējis rūdī-šanas un atlaidināšanas jaudu palielināšanā, gada bei-gās veiksmīgi uzsākot to izmantošanu, tādējādi paaug-

UZņēMēJDARbībAS TENDENcES RēZEKNES NOVADĀ

RĒZEKNES NOVADA ZIŅAS

2016. gada 7. jūlijs 5www.rezeknesnovads.lv

stinot produktu pievienoto vērtību. Pārskata gadā uzņē-mums arī iegādājis jaunas ražošanas iekārtas, kas tamdod lielākas ražošanas priekšrocības salīdzinājumā arkonkurentiem, kas ļauj cerēt uz uzņēmuma izaugsmi arīturpmākajos gados, kas, visticamāk, atspoguļosies jaunākamo gadu finanšu rādītājos.

Atšķirībā no abiem iepriekš pieminētajiem uzņēmu-miem, kuru peļņa pārsniedz miljonu eiro, topa turpmākiesekotāji nevar lepoties ar tik ievērojamiem finanšu rā-dītājiem, taču tas nemazina to vēlmi sasniegt ar katrugadu aizvien labākus rādītājus.

Lursoft aprēķinājis, ka peļņas apjoma ziņā trešaislielākais uzņēmums Rēzeknes novadā 2015. gadā bijisSIA SPRŪŽEVA M, kas gadu noslēdzis ar 0,37 milj. EURpeļņu. Tiesa, salīdzinot ar 2014. gadu, pērn lauksaim-niecības produkcijas ražotāja peļņa pēc nodokļu nomak-sas samazinājusies par 22,69 %.

Kopējam darbinieku skaitam pozitīvatendence

Pateicoties jaunu uzņēmumu reģistrēšanai un esošouzņēmumu izaugsmei, Rēzeknes novadā reģistrētajosuzņēmumos strādājošo skaits ik gadu pieaug. Lursoft ap-rēķini liecina, ka kopš 2012. gada, kad novada uzņēmu-

mi nodarbinājuši kopumā 2,9 tūkstošus strādājošo, 2014.gadā šis rādītājs jau pieaudzis par 9,49 %, sasniedzot3,2 tūkstošus darbinieku.

Ņemot vērā, ka uzņēmumi vēl aizvien turpina gadapārskatu iesniegšanu, prognozējams, ka darbinieku skaitapieaugošā tendence būs turpinājusies arī 2015. gadā.

Pēc Lursoft aprēķiniem, vidēji katrs Rēzeknes novadauzņēmums nodarbina 2 strādājošos, kas ir tikpat, cikvidēji valstī.

Vērtējot, kuri novada uzņēmumi nodrošina vislielāko

darba vietu skaitu, līderpozīcijās izvirzās abi lielākie Rē-zeknes novada uzņēmumi – RSEZ zonas SIA VEREMSun RSEZ zonas SIA LEAX Rēzekne. Uzņēmumos 2015.gadā bijuši nodarbināti attiecīgi 339 un 139 strādājošie.

Kaut arī darbinieku skaits samazinājies, saraksta tre-šajā vietā ierindojas SIA BAIBIŅA, kas ar darba vietām2015. gadā nodrošinājusi 78 darbiniekus. Inesei unDainim Katkovskiem un Imantam Koroševskim kopīgipiederošais kokapstrādes uzņēmums, kas darbību uz-sācis 1995.gadā, pēdējos darbības gados kvalificējiesuz visu veidu koka palešu ražošanu, kā arī zāģmateriālu,zāģbaļķu un taras dēļu iepirkšanu. Gada pārskatā ie-sniegtā informācija liecina, ka turpmākajos gados SIABAIBIŅA paredzējusi turpināt ražot visu veidu koka pa-letes, palielināt ražošanas jaudu un apjomus, iegādājo-ties jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas un slēdzotlīgumus ar jauniem sadarbības partneriem. Lielāko daļujeb 54,35 % no uzņēmuma apgrozījuma veido produkci-jas realizācija Francijā.

*dati par 2016. gadu apkopoti uz 06.06.2016.,bet 2015. gada finanšu rādītāji – uz 23.05.2016.

Lursoft

Vispirms devā-mies uz Sakstaga-la pagastu pie z/s„Lapsiņas” saim-niekiem ingrīdasun ivana kornu-tiem. Viņi tiešajāpirkšanā, kā arī za-ļajos tirdziņos, pie-dāvā vistu un pai-palu olas. Ingrīdaun Ivans kopā armazmeitiņu Nikolulaipni izrādīja savu

nelielo saimniecību. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gadosbūvētās mājas pagalmā kupli sakuplojis āra bērzs, visas ēkaspašu rokām cēlis saimnieks, kam pieder arī kokapstrādes cehs,kur top guļbūves.

Vistiņas tiek barotas tikai ar vietējiem audzētiem graudiem,laikam jau tāpēc saimniecībā izaudzēto vistu olas ir veselīgasun garšīgas! Atsevišķā telpā būros mitinās Igaunijas šķirnespaipaliņas. Mazajā, raibajā paipalas oliņā koncentrētā veidāsakopotas daudzas cilvēkam nepieciešamas bioloģiski aktīvasvielas, olas nesatur holesterīnu. Saimniece Ingrīda gan atzī-mēja, ka paipalu audzēšana ir dārgs prieks, kas prasa daudzieguldījumu un uzmanības, tāpēc turpmāk tomēr nolemts vairākpievērsties vistu audzēšanai. Pēc Kornutu vistu olām ir piepra-sījums, jo tās nesalīdzināsi ar lielveikalu produkciju.

Gaigalavas pagasta Dziļāru ciemā z/s „ceļtekas” ganībāsganās 17 slaucamās govis, vēl arī teles un mazie teliņi. Jaunāssaimnieces diānas skuteles sietie sieri ir viena no vispiepra-sītākajām lietām gan tiešajā pirkšanā, gan zaļajos tirdziņos. Ap-brīnojami, ka tā nopietnāk ar siera gatavošanu Rudzātu meiteneDiāna sākusi nodarboties tikai pirms nepilniem diviem gadiem,kad pirmā produkcija piedāvāta Rēzeknes novada Zaļajā tir-dziņā Ziemassvētkos. Tagad „Ceļteku” sieri tiek realizēti apkārt-nes tirdziņos – Rēzeknes novadā, Viļānos, Balvos.

Par savām brūnaļām un raibaļām Diāna var daudz pastāstīt.Kaut arī katrai piena devējai ausī iekabināta Eiropas Savienībāobligātā krotālija, Diāna savas gotiņas tomēr atšķir pēc vārdiem

un tie ir skaisti – Dzērvene, Zemene, Tulpe... Ganāmpulka bar-vede ir Zīmaļa ar vareniem ragiem. Gotiņas ir visai draudzīgasun ļaujas arī, lai pilsētnieki tās apmīļo un paglāsta. Līdz ar meln-raibajām govīm, te vēl ir arī Latvijas Brūnās šķirnes govis, kautgan, pēc saimnieces teiktā, tās ir mazāk izturīgas, tāpēc Latvijāto skaits iet mazumā. Saimniecībā ir arī kazas, tāpēc nelielosdaudzumos tiek piedāvāts arī veselīgais kazas piena siers, tikaine visiem tas iet pie dūšas.

„Ceļtekās” ir bioloģiskais ganāmpulks, tāpēc saimniecībasgatavotos sierus, sviestu, krējumu u.c. piena produktus var drošiiegādāties. Ja kāds dzīvnieks saslimst un nākas lietot antibioti-kas, šāds piens netiek lietots produkcijas ražošanā. Diemžēlpiena iepircēji gan visu pienu lej vienā tvertnē – gan bioloģisko,gan nebioloģisko un iepērk par vienu un to pašu cenu...

Saimniecībā tiek gatavoti vairāk kā desmit šķirņu sieri ardažādām piedevām, gan sāļām, gan saldām, garšvielu sviests,kaņepju sviests, Gī sviests, tiešajā pirkšanā tiek piedāvāts arībiezpiens un skābais krējums. Sviesta meistare ir Diānas draugamamma. „Ceļtekās” visi saimnieko kopā, mazi un lieli, vairākāspaaudzēs. Pagājušajā gadā saimniecība saņēma LEARN finan-sējumu savas uzņēmējdarbības attīstībai, par kuru iegādātsaprīkojums virtuvei. Šogad saimniecība iesaistījusies tūrismaakcijā „Lubāna ezera noslēpumi”. Tūristi te var degustēt uniegādāties dažādu šķirņu sierus, protams, iepriekš piezvanotun piesakoties.

No Gaigalavas ceļš ved uz Griškānu pagastu pie čaklāsgaršvielu maisījumu un dažādu dārzeņu audzētājas valentīnassvarinskas. Te pārtapām par talciniekiem, jo mazajā saim-niecībā darba gana. Atšķirībā no iepriekšējām saimniecībām,Valentīna saimnieko viena pati, taču ir apbrīnojami, cik var pa-veikt viena trausla sieviete! Nelielo mājiņu netālu no ceļa Rē-zekne – Ludza Griškānu pagastā Valentīna iegādājusies pirmsdažiem gadiem, kad dzīve sametusies grīstē, tomēr uzņēmīgāsieviete rokas nav nolaidusi. Izmēģinājusi daudz ko, sākusi au-dzēt Latvijas tumšgalves šķirnes aitas, uzcēlusi siltumnīcas, kuraudzē dārzeņu un puķu stādus, agros sīpollokus, gatavo pašasizdomātus garšaugu maisījumus, kas tagad ir ieguvuši gan sa-vu oriģināla dizaina fasējumu, gan nosaukumu „Saulgriezis”.Valentīna prot no pašu audzētiem dārza un savvaļas augiemgatavot aromātiskas un veselīgas piedevas, kas droši var aiz-

vietot veikalā pirkto „Vegetu” un „Santa Mariju”. Plānu Valentīnaivēl ir daudz! Tagad tiešajā pirkšanā tiek piedāvāts jaunums –fermentētā ugunspuķes tēja, kā arī kaltēto izejvielu komplektsskābeņu zupai. Izrādās, ka Valentīnas tīrumā aug dažādu šķir-ņu skābenes, kuru sēklas atvestas no draugiem. ValentīnasSvarinskas piedāvājums tiešajā pirkšanā ir viskuplākais, pro-tams, garšvielas un ievārījumus nepērk katru dienu, tāpēcnevarētu teikt, ka ienākums būtu liels, taču nupat ir piepildījiesValentīnas sapnis – par tiešajā pirkšanā ietirgoto naudiņuiegādāties zāles pļāvēju. „Nevienu eiro no aploksnēm neiztē-rēju citām vajadzībām, krāju un, lūk, tagad man ir!”

Tiešās pirkšanas pulciņi ir pircēju-entuziastu kopīgi radīta unorganizēta iespēja regulāri ik nedēļu tikt pie svaigas bioloģiskiaudzētas vietējās pārtikas, iegādājoties to pa tiešo no bioloģis-kajiem zemniekiem. Rēzeknē šī kustība aizsākās 2014. gadadecembra sākumā, pateicoties iniciatoriem – veikala „Zaļais”vadītājai Ivetai Ievai Aleksānei un Rīgas Tehniskās Universitātesstudentam Mārtiņam Arbidānam. Mārtiņš Arbidāns ar braucienubija visai apmierināts, jo izdevies gan apskatīt saimniecības,gan pastrādāt, kas arī ir bijis brauciena mērķis. Tiešā pirkšanavisaktīvākā bijusi pirms svētkiem – Ziemassvētkiem un Lieldie-nām, tagad vasarā tā ir nedaudz samazinājusies, jo daudziemir savi mazdārziņi, vai arī lauku radi, no kuriem dabūt svaigosproduktus, tomēr klientu un piegādātāju loks ir visai stabils, nākklāt arī jauni – gaļas produktu piegādātāji no Viļakas novada,bišu produktu ražotāji, konditorejas izstrādājumu gatavotāji.

Vairāk par tiešās pirkšanas pulciņu un produktu piedāvā-jumu var uzzināt, arī pievienojoties veikala „Zaļais” izveidotajāslapās sociālajos tīklos: www.draugiem.lv/zalaisveikals/ unwww.facebook.com/zalaisveikals/, kā arī Rēzeknes novadamājaslapā.

Tiešās pirkšanas prakse jau vairāk kā 10 gadus rezultatīvidarbojas daudzās pasaules valstīs kā alternatīva industriālajaipārtikas sistēmai, kas veicina arvien intensīvāku, uz ķīmiskiempesticīdiem, minerālmēsliem, antibiotikām un ĢMO bāzētu,lauksaimniecību un kurā pircējiem ir zudusi saikne ar patiesopārtikas ražotāju – lauksaimnieku. Pastāv dažādi tiešās pirk-šanas veidi. Pircēji ar zemniekiem vienojas par konkrētu tiešāspirkšanas veidu, kas abām pusēm liekas visizdevīgākais.

Annas rancānes teksts un foto

kā top veselīga pāRtika?19. jūnijā pulciņš tiešās pirkšanas entuziastu devās braucienā uz trim Rēzeknes novada saimniecībām, kuras piegādā savu bioloģiski

audzēto un veselīgo produkciju tiešajā pirkšanā. Braucienu finansiāli atbalstīja Rēzeknes novada pašvaldības nodibinājums laukuekonomikas attīstībai (LEARN). Viena no saimniecībām – z/s „Ceļtekas” ir nodibinājuma stipendiāte, savukārt visi trīs mājražotāji savus pro-duktus piedāvā patērētājiem Rēzeknes novada pašvaldības organizētajos zaļajos tirdziņos, kuru mērķis ir vietējo ražotāju darbībasaktivizēšana un atbalsts.

Ingrīda Kornutaar saimniecības produkciju

Valentīnai Svarinskai (pirmā no labās) plānu vēl daudz! Diāna Skutele ar savu mīluli. „Ceļteku sieri” ātri vien pazuda ēdāju mutēs.

2016. gada 7. jūlijs6

RĒZEKNES NOVADA ZIŅAS

www.rezeknesnovads.lv

17. jūnijā aktīvākie un sportiskākie Rēzeknes novada jaunieši pulcējāsKaunatas pagasta atpūtas un sporta bāzē „Jaunais dinamietis”, kur tika aiz-vadīta nu jau sestā Rēzeknes novada Jaunatnes diena. Jaunatnes dienasaktivitāšu programmas pamatā bija sporta spēles, kurās kopā piedalījās14 jauniešu komandas, pārstāvot Ozolmuižas, Sakstagala, Ilzeskalna,Feimaņu, Maltas, Kaunatas, Stružānu, Nautrēnu, Bērzgales, Audriņu, Vē-rēmu un Ozolaines pagastu. Visas dienas garumā jauniešu komandaspārbaudīja savus un pretinieku komandas spēkus volejbolā, pludmalesfutbolā, tautas bumbā, virves vilkšanā, kā arī īpašā spēka uzdevumā, kurātrijos pārbaudījumos tika pārbaudīts komandas gars un izturība – jauniešiveica pietupienus, turot rokās komandas dalībnieces, visi kopīgi pārbaudījasavus spēkus plankingā, kā arī komandas dalībnieces uzrādīja savuslabākos rezultātus atspiežoties.

Sacensību kopvērtējumā aktīvākās un sportiskākās Rēzeknes novadajauniešu komandas titulu „Dream team” ar četrām uzvarām no pieciemsporta veidiem izcīnīja Feimaņu pagasta jauniešu komanda, aiz sevisatstājot Silmalas pagasta jauniešu komandu „Bruoleiba” un Sakstagala pa-gasta otro jauniešu komandu.

Sacensību izspēļu gaitā komandu dalībnieki, kā arī to līdzjutēji, varēja pār-baudīt arī savu precizitāti un izveicību šautrbolā (šautriņu mešana) unvuortbolā (florbola soda sitieni), kur labākos rezultātus uzrādīja MārīteSvikle (šautrbols), Kristaps Gailums (vuortbols), aiz sevis otrajā vietā at-stājot Denīzi Balodi (šautrbols), Ligitu Krūzu (vuortbols) un trešajā vietā ŅikituKrupennikovu (šautrbols) un Ēriku Džuli (vuortbols).

Paralēli notiekošajām sporta spēlēm jaunieši darbojās arī Mākoņkalnapagasta brīvā laika pavadīšanas centra „Strops” vadītājas Santas Kairišasakmeņu apgleznošanas radošajās darbnīcās un kopā ar radošās darb-nīcas VALIS vadītāju Liānu Merņaku izveidoja foto sienu, pie kuras vēlākarī pulcējās liels skaits jauniešu, veidojot smaidīgas komandu bildes unselfijus, savukārt, par visas jaunatnes dienas dalībnieku un to atbalstītājupozitīvo emociju uzlādi rūpējās arī Dj Rolands Katkovskis.

Jaunatnes dienas noslēgumā tradicionāli notika kvasa dzeršanas sa-censības, kur tika noskaidroti „Kvasisti”, kā arī ēšanas sacensības, kur jaunie-ši pievārēja baranku pilnus šķīvjus, noskaidrojot „Peirādzeņu pavieļnīkus”.

Liels paldies Kaunatas pagasta pārvaldes vadītājam Sergejam Baš-makovam un atpūtas un sporta bāzei „Jaunais dinamietis” par atbalstuJaunatnes dienas rīkošanā!

Paldies arī Jaunatnes dienas dalībnieku enerģijas uzpildes punktiem –Kaunatas pagasta jauniešu centra „Buras” vadītājai Ligitai Jokstei-Bog-danovai un Kaunatas vidusskolas pavārei par silto zupu un tēju, kā arī SIA„Angūra” par barojošām uzkodām!

Radošs paldies arī Mākoņkalna brīvā laika pavadīšanas centra „Strops”vadītājai Santai Kairišai par radošo darbnīcu vadīšanu un darbnīcas VALISvadītājai Liānai Merņakai par radošo foto sienas darbnīcu, kā arī par jau-natnes dienas logo dizaina izstrādi, kas tika izmantots arī sietspiedes darb-nīcas „Pleķis” sagatavotajos T-kreklos sacensību kopvērtējuma uzvarē-tājkomandu dalībniekiem!

Atsevišķs liels paldies brīvprātīgo komandai, bez kuriem grūti būtuiedomājamas jaunatnes dienas aktivitātes un sporta spēles!

Jānis Šaudiņš, Rēzeknes novada pašvaldības Jaunatnes lietu speciālists

16. jūnijā, īsi pēc 9. klašu izlaidumiem, rēzeknes novada pašvaldības bērnu-jaunatnessporta skola nosvinēja sportiskā atmosfērā pirmo kuplāko sporta skolas izlaidumu! sko-lēni, kuri paralēli mācībām skolā aktīvi sportojuši, trenējušies un piedalījušies sacen-sībās, vēl sekmīgi ir apguvuši sporta izglītības programmas.

Šogad, uzklausot Izglītības pārvaldes vadītāja Guntara Skudras un Sporta skolas direktoraAlda Ciukmača novēlējumus, apliecības par profesionālās ievirzes izglītības apguvi saņēma 38audzēkņi.

Basketbola 20V programmu absolvēja astoņas trenera Igora Fjodorova audzēknes – AliseKlinta Broka, Zigrīda Lukaševiča, Megija Medne, Elīza Poiša, Aleksandra Rižakova, Linda Rundāne,Mārīte Svikle, Renāte Zinovjeva un vienpadsmit trenera Ziedoņa Puzuļa audzēkņi – Juris Bistrovs,Haralds Cercens, Marks Cviks, Edvards Daugulis, Kaspars Kuzņecovs, Aleksandrs Mihejevs,Sergejs Mihejevs, Vadims Poļaks, Deniss Samsonovs, Nikolajs Semenecs, Normunds Vuguls.

Futbola 20V programmu absolvēja trenera Igora Derjagina deviņas audzēknes – LauraAntāne, Elīza Bogdanova, Enija Dervenika, Krista Greiža, Evita Ivanova, Loreta Diana Krasnobaja,Baiba Medinika, Eva Medinika, Karīna Semjonova, un desmit trenera Arņa Žogota audzēkņi –Lauris Abajevs, Rihards Antonovs, Nikita Bašmakovs, Ruslans Belokurovs, Nikita Kopmanis, VadimsMatisāns, Armands Prančs, Ēriks Romanovskis, Aleksandrs Sergejevs, Agris Ralfs Šķesters.

Svinīgo daļu ar dziesmām piepildīja Rēzeknes tehnikuma jaunieši.

Paldies treneriem par mērķtiecīgu darbu, audzēkņiem par neatlaidību un vecākiem par at-balstu un ticību savu bērnu sasniegumiem un cīņassparam!

BJSS metodiķe Arnita poiša

nosvinēts pirmais kuplākais rēzeknes novada sporta skolas izlaidums

AizvAdītA RēzeknesnovAdA jAunAtnes dienA

Igora Derjagina foto

Ведётся работа над элементамиидентичности резекненского края

Для Резекненского края уже утверждены своигерб и гимн, но для продолжения работы надвизуальной и идейной идентичностью образаРезекненского края в сотрудничестве с худож-ницей Дайной Салминей сейчас ведется работанад созданием логотипа края и его девизом.

ДЕВИЗ КРАЯДевизом края, свидетельствующим о принад-

лежности жителей Резекненского края и гордостиза свой родной край, избраны слова главного ге-роя романа писателя Яниса Клидзейса «Дитя че-ловеческое» Бонюка, с которыми он обращается ксвоему верному другу – пёсику Жику: «ВтоРойтакой СтоРоны небеС нет нигДе ВоВСём миРе. не пРаВДа ли?»

Сам он на это отвечает: «Видишь, эти берёзы,эти великаны вокруг креста Спасителя, те с зе-лёными шапками – какие это берёзы! По такимможно дотянуться до небес. А те другие берёзына пригорке за домом. Есть ли такие берёзыгде-то ещё? Нет!..

Есть ли где-то ещё такая золотая дымка надсосновыми борами на пригорках и на ельниках вдолинах? Нигде такой нет!

А ещё посмотри, Жик, наши горки! Там влево –гора Калвья... Ещё дальше – гора Сабельная игора Душ – они все имеют плечи и головы, стояткак стражи и богатыри. Они все тоже на нашейстороне небес...

... Только на нашей стороне небес по утрам ивечерам голоса звучат так долго и красиво, чтоне- возможно наслушаться...» („Янис КлидзейсДитя человеческое”)

СТИЛЬ ПРИКЛАДНОЙ ГРАФИКИВ качестве основного элемента прикладной

графики нашего края создан графический рисунокнаШа СтоРона небеС, который будет исполь-зоваться при разработке дизайна для презента-ционных материалов края. В основе философиирисунка – край, как административно-географичес-кая территория со СВоим пРоШлым и бУДУ-Щим. Рисунок является орнаментальной версиейкарты нашего края – графическая стилизация вспа-ханных полей, населенных пунктов в окружениисети рек и дорог.

Рисунок состоит из точек и линий. Эта открытаяи неограниченная структура символично объеди-няет в себе наследие прошлого и перспективу рос-та нашего края.

НАСЛЕДИЕ ПРОШЛОГО –ШЕРСТЯНАЯ ШАЛЬ МАТЕРИ

В основе рисунка лежит точечная структура,позаимствованная у мотива солнышка в узоре ша-ли XIX века в Берзгале и символизирующая ос-

нову нашей жизни – добродетель и поддержку. РОСТ – МАТЕРИНСКАЯ ПЛАТА

Соединив эти точки линиями, наряду с «шерстя-ной шалью матери» получаем «материнскую пла-ту» – монтажную пластину в сложных электрон-ных системах, которая указывает на направлениеразвития нашего края – организацию и админи-стрирование процессов посредством современныхтехнологий и высокообразованных и профессио-нальных людей, обеспечивая долгосрочный рост.В визуальном облике материнской платы проскаль-зывает сходство со спутниковыми картами терри-тории края.

ЛОГОТИП КРАЯ

Логотип образует графическая форма и наиме-нование – Резекненский край. Графическая фор-ма является центральным фрагментом рисунканаШа СтоРона небеС – соединение стилизациизнака солнца и блока памяти материнской платыкомпьютера.

Логотип выражает жизненную силу солнца итворческий труд людей края в родной стороне.

ЦВЕТАДля логотипа будет применяться тёмно-зелё-

ный основной цвет герба края и тона светло-зелё-ной полосы флага.

При необходимости для рисунка можно будеткомбинировать пять основных цветов герба и фла-га, а также четыре дополнительных цвета наШейСтоРоны небеС.

Логотип и девиз впредь будут использоватьсяна презентационных материалах Резекненскогокрая – кружечках, подарочных кулёчках и др. С по-мощью разработанного художницей стиля приклад-ной графики свои логотипы могут создать и воло-сти Резекненского края.

2016. gada 7. jūlijs 7

RĒZEKNES NOVADA ZIŅAS

www.rezeknesnovads.lv

В самой середине лета,23 июля, Резекненское крае-вое самоуправление под-готовило для своих жите-лей и гостей захватываю-щий семейный праздник,насыщенный познаватель-ными и спортивными ме-роприятиями, – День Резек-ненского края в анчупанской долине. В обширной программекаждый найдет мероприятие по интересам.

С 12.00 любители баскетбола смогут выяснить лучшую командув соревнованиях по стритболу, а в 14.00 уже второй раз пройдут со-ревнования «Самый сильный селянин Резекненского края – 2016».Для того, чтобы стать самым сильным мужчиной края, волостнымсилачам придется проверить силу и выносливость в различныхдисциплинах, в том числе в толкании тракторной покрышки, под-нятии бревна, переносе жернова и др. Тем временем маленькиесилачи смогут проверить свою сноровку на «Тропе приключений»,где аттракционы и эстафеты для детей предложит общество «Parstipru ģimeni» («За крепкую семью»).

В продолжение многолетней традиции соревнований волостей«Pagastu dižošanās» и в этом году с 16.00 волости Резекненскогокрая покажут, чем они сильны и богаты. На улице волостей будути демонстрация изделий ремесленников, и творческие мастер-ские, и выступления коллективов художественной самодеятель-ности, и кулинарное наследие. Как обычно, на протяжении всегодня посетителей будет ждать ярмарка изделий ремесленников.

В 17.00 с концерта «Manas mājas dzimtā novadā» («Мой дом вродном крае») начнется музыкальная часть праздника, где будутчествовать самые крепкие и талантливые семьи Резекненскогокрая. После праздничного концерта веселье продолжится на ноч-ном балу – с 18.30 до самого утра каждый сможет вдоволь по-плясать в сопровождении десяти музыкантов и групп.

MАЛАЯ СЦЕНА:

18.30 – 20.00 «voiceks voiska» – пионеры латвийскогоska жанра, знаменосцы и ветераны. Несерьезные мужчи-ны в расцвете лет, которые свою неудержимую креатив-ность реализуют, создавая пёстрые по стилистике му-зыкальные мини-пьесы с ударением ska. (Ska – это стильмузыки, рождённой на Ямайке. Музыка этого стиля по-явилась, скорее всего, в 1950-е годы. Она родилась подвлиянием нескольких других музыкальных стилей –традиционной ямайской музыки, именуемой также men-to, американского джаза, RnB. Ska принято считать пред-шественницей музыкальных стилей: skinheаd рeгги,dancehall рeгги, регги и rocksteady.

20.00 – 21.30 «kapļi» – местный музыкальный проект, из-вестный прямым, ироничным и немного нетрадиционнымлатгальским колоритом. В прошлом году группа выпусти-ла свой альбом «Ašņa dasys». Жанр: объединение аль-тернативной поэзии. Латгальский underground.

21.30 – 23.00 «time elapsed discography – t.e.d.» –объединение Великобритании и Даугавпилса, солистгруппы британского происхождения – Джеймс Боттерилль(James Botterill). Эта группа способна любого увлечь тан-цем в ритмах аутентичного британского рок-н-ролла идругих стилей.

23.00 – 00.30 «Ginc & es» – завоевали сердца латгальцеви всех любителей латвийской шлягерной музыки яркимиуспехами на местной сцене этого жанра. Участники: Айнарс(DJ и не только), Валдис (соло-гитара), Гинтс (голос, кла-вишные).

00.30 – 02.00 «Weird Wednesdays» – молодёжная груп-па из Резекне, которая выступит в заключение вечерана малой сцене с уже знакомыми зарубежными и мест-ными музыкантами. Группа существует неполных четыре

года, но уже успела завоевать 3-е место в финале кон-курса латвийских вокально-инструментальных ансамб-лей «От барокко до рока» в Риге и 2-е место на регио-нальном отборе конкурса «Supermikrofons» («Супер-микрофон») в «Gors».

БОЛЬШАЯ СЦЕНА:

19.00 – 20.30 «Laimas Muzykanti» – совсем недавногруппа отпраздновала свой 20-летний юбилей. Эта лат-гальская группа этно-рока увлекает латгальским мента-литетом и в текстах, и в мелодиях.

20.30 – 22.00 «Menuets» – одно из самых легендарныхлатышских музыкальных объединений, которое по-прежнему может увлечь своим задором и энергией.

22.00 – 23.30 «intars busulis & Abonementa orķestris» –это объединение не требует никаких комментариев. По-следние успехи Интарса в российских эстрадных шоу«Голос» и «Точь-в-точь» способствовали тому, что теперьо нём знают и на востоке, что свидетельствует о качествеисполнения. Также долголетнее сотрудничество с «Або-нементным оркестром» под управлением Карлиса Ла-циса гарантирует музыкальным группам самое высокоекачество ожидаемого концерта.

23.30 – 01.00 «otra puse» – одна из самых популярныхв конце 80-х местных музыкальных групп, которая ус-пешно вернулась с современными танцевальными рит-мами, подтвердив, что являет собой неизменнуюценность латышской эстрадной музыки.

01.00 – 02.00 «dabasu durovys» – группа из Даугав-пилса, которая в этом году будет презентовать уже 4-ймузыкальный альбом. Группа латгальского поп-рока запоследние годы неоднократно участвовала также в пе-редаче "Muzikālā banka" («Музыкальный банк») LR2.

02.00 – 03.00 dJ.

Как и каждый год в рамках Дня Резекненского края в Анчупан-ской долине (на картодроме) состоится ярмарка ремесленников,домашних производителей и осуществляющих хозяйственную де-ятельность лиц, которая обычно вызывает большой интерес уучастников праздника. Поскольку цель ярмарки – предлагать и по-пуляризовать продукцию ремесленников и надомников, пригла-шаем принять в ней участие ремесленников, домашних произ-водителей, студии прикладного народного искусства, производи-телей и торговцев био- и экопродукцией, предоставителей услугпитания, активного отдыха на природе для взрослых и детей (дет-ские аттракционы, верховая езда, стрельба из лука и т. п.). органи-заторы оценят соответствие претендента для участия вярмарке.

Чтобы праздник удался, просим всех торговцев соответственнооформить торговые места природными материалами – украше-ниями из веток, полевых цветов и т. п., а также самим использоватьв одежде различные элементы латышских народных костюмов.

Организатор ярмарки – фонд «Для развития экономики села вРезекненском крае» («LEARN»).

Заявки на участие в торговле принимаются до 13 июля2016 года, для этого нужно заполнить заявление, которое до-ступно на домашней странице Резекненского краевого самоуп-равления или по запросу лица, отправленному на адрес э-почты:[email protected], высылается ему в электронном виде.Физические лица, не зарегистрировавшие свою хозяйственную де-ятельность, должны предоставить подтверждение, которое до-ступно на домашней странице Резекненского краевого самоуп-равления или по запросу лица, отправленному на адрес э-почты:[email protected], высылается ему в электронном виде.Заполненное заявление можно подать в электронном виде наэ-почту: [email protected], или лично в помещениях фон-да «LeArn» (аллея атбривошанас, 95ц, Резекне, тел. 26516242).Время приема: каждый рабочий день с 9.00 до 16.00. Во времяотсутствия старшего консультанта нужно обращаться к сек-ретарю Резекненского краевого самоуправления в 17-й каби-нет, тел. 64622238.

Подавайте заявки на торговлюв день резекненского края!

ПраздничныйконцертВ День Резекненского края, 23 июля, с 18.30 до рассвета, 03.00 часов, посетители смогут на-

сладиться великолепием и многообразием праздничного концерта, который пройдет на двухсценах. Вход на концерт бесплатный.

ПроведемПраздник вместе!

Фотография Раймонда Кальвы

RĒZEKNES NOVADA ZIŅAS

2016. gada 7. jūlijs8 www.rezeknesnovads.lv

18 июня около 6000 любителей природы и му-зыки собрались в лузнавском поместье Резек-ненского края, где прошел первый из двух запла-нированных на этот год природных концертныхзалов. на этот раз главным героем природногоконцертного зала стала летучая мышь-ушан (ple-cotus auritus), которой были посвящены как твор-ческие и познавательные мастерские, так и музы-кальная история в конце вечера.

Природный концертный зал организуется уже один-надцатый год. Как рассказала автор идеи Силвия-Нора Калниня, этот проект – необычный способ рас-ширения понимания людей и объяснения закономе-рностей происходящего вокруг нас в природе. Одно-временно Природный концертный зал является гор-достью Латвии, его значение признано международ-но, поскольку проект в этом году получил приз Евро-пейской Комиссии NATURA 2000.

Важной составляющей Природного концертного за-ла являются творческие и познавательные мастер-ские и лаборатории. В этом году Управление по охра-не природы организовало 23 мастерские, в которыхпосетители могли смастерить домик для летучей мы-ши, научиться распознавать обитающие в Латвиивиды, узнать их меню, цикл жизни, самостоятельносоздать свою летучую мышь с помощью конструк-тора, а также прислушаться и распознать летучих мы-шей по издаваемым ими звукам.

Научную поддержку в этом году оказывали экспер-ты по летучим мышам Латвийского университета иЛатвийского сельскохозяйственного университета,исследователь ЛУ, доктор биологии Виестурс Винту-лис и ассоциированный профессор, доктор биологииГунар Петерсонс. По словам исследователей, лету-чие мыши – единственные млекопитающие, приспо-собившиеся летать. Из более чем 1200 видов, оби-тающих в мире, в Латвии найдено 16 видов, из нихшесть обитают в Лузнавском поместье и парке. В кон-це мая исследователи на чердаке Лузнавского по-местья насчитали 22 летучие мыши-пигмея и 113 са-мочек ночных летучих мышей: «Наличие таких видовлетучих мышей очень радует и удивляет, посколькупредставители редких и чувствительных видов посе-лились в здании вскоре после замены кровли. В Лат-вии обнаружено менее 20 колоний ночных летучихмышей, обитающих на прудах (вид II приложения Ди-рективы биотопов), несмотря на то, что этот вид из-за его особого статуса охраны исследуется специ-

ально. В Лузнавском поместье довольно много лету-чих мышей, обитающих на прудах, – их количествовдвое превышает среднее число в известных коло-ниях Латвии. Число колоний летучих мышей-пигмеевдаже меньше», – рассказал Виестурс Винтулис. Ктому же, поскольку на чердаке усадьбы обитают толь-ко самочки летучих мышей с малышами, а самцы по-селились в парке поместья, общее число колонийеще больше. «Каждая самочка летучей мыши имеетодного-двух малышей. Сейчас молодые летучие мы-ши еще зависят от пищи, добытой самочкой, но ужечерез какие-то две недели маленькие летучие мышитоже начнут летать и сами смогут отправиться за кор-мом – те, кто не успел побывать в Природном кон-цертном зале, уже в начале июля могут отправитьсяв Лузнавское поместье и наблюдать за тем, как при-мерно через полчаса после заката самочки с малыша-ми вылетают из-под кровли и отправляются на охотув ночном парке», – рассказывают исследователи.

Научное присутствие и симбиоз с искусством отли-чают Природный концертный зал от других меро-приятий, но и здесь без музыки не обойтись. Говоряо музыкальном оформлении концертного зала этогогода, Андрис Сеянс подчеркивает, что на этот раз сна-чала появилась история: «В мифологии разных на-родов и в литературных произведениях летучую мышьнередко наделяют демоническими способностями иприписывают ей связь с темными силами, но, как из-вестно, больше всего мы боимся того, чего не знаем.Чтобы лучше узнать и познать летучую мышь, мысоздали аудиозаголовки, которые довольно точноизображают жизнь и философские задачи летучеймыши – начиная с «X», или неизвестного истока, про-должая отображением в музыке эхолокации, или то-го, что летучие мыши «видят» ушами, и заканчиваямотивом «XY», где «X» – это летучая мышь, а «Y» –человек, который на протяжении всего концерта пы-тался познать летучую мышь настолько, что уже по-желал ею стать». В концерте объединяется и эмо-циональное, и рациональное, а также различные му-зыкальные стили, в том числе ультрамодная элек-тронная музыка и фортепианная музыка, написаннаяв академическом стиле. «Обычно автор пишет, исхо-дя от себя, от своих эмоциальных переживаний», –подчеркнул один из авторов музыки Ингус Улманис, –«но на этот раз мы не пишем о своих переживаниях,о своей любви, мы пишем о конкретном герое. Мыподчинены этому герою, отложив в сторону свои лич-ные ощущения».

Пока ощущения летучей мыши отражались в му-зыке, сценограф Дидзис Яунземс уже третий год при-нимал вызов создать визуальное оформление При-родного концертного зала. Это задача не из легких,поскольку сцену нужно возвести на месте, где ее ни-когда не было, к тому же нужно создать общий визу-альный образ, включая видеопроекции и разныйсвет. Как рассказал сценограф, в поисках лучшего ре-шения проведены бессонные ночи, снова и сновасоздавались наброски, пока появилась нетрадицион-ная и визуально внушительная идея создать над му-зыкантами облако из 6000 бумажных летучих мышей.«Мы не ожидали, что накануне будет буря, поэтомулетучие мыши стали активными и некоторые дажеулетели», – смеется сценограф.

Природный концертный зал посетил также патронмероприятия – глава государства Раймонд Вейонис.После мероприятия президент признал, что концертего очень тронул и взволновал: «В концерте расска-зывалось о миссии летучей мыши жить между тьмойи светом – между двумя мирами и оберегать их. Ятоже недавно прочувствовал эту грань между двумямирами, поэтому концерт показался эмоциональноблизким и хорошо понятным».

«Встреча Природного концертного зала и Лузнав-ского поместья является особым событием», – пове-дала управляющая Лузнавским поместьем ИветаБалчуне. «Летучая мышь является не только героемПриродного концертного зала, она впредь станетодним из символов усадьбы. Летучая мышь получиласвое имя, и если Лузнавское поместье – это Муза, гдехудожники могут почерпнуть вдохновение для своихтворческих поисков, то летучая мышь, обитающая начердаке усадьбы, будет Музом – символом среды иприроды в Лузнавском поместье, историю которогомы обязательно продолжим развивать».

Организаторы Природного концертного зала вы-ражают благодарность жителям Лузнавской волостиза понимание и теплый прием. Надо сказать, что бла-годарность заслужили и сами посетители концерт-ного зала, оставившие место проведения меропри-ятия ухоженным и чистым от мусора.

Второй Природный концертный зал пройдет 1 июляв парке Залениекской усадьбы Елгавского края.

Mадара бертиня,специалист по связям с общественностью

Резекненского краевого самоуправления

В Природном концертном зале лузнаВскогоПоместья собралось около 6000 Посетителей

В июле начнется подача проектоВ на получение поддержки для ВложенийВ создание и разВитие деятельности, не сВязанной с сельским хозяйстВом 24 мая 2016 года были приняты правила кабинета министров «порядок

оказания государственной поддержки и поддержки евросоюза в мероприя-тии «поддержка вложений в создание и развитие деятельности, не связан-ной с сельским хозяйством» в виде открытого конкурса проектных заявок».

Планируется, что принимать проекты мероприятия «Поддержка вложений в

создание и развитие деятельности, не связанной с сельским хозяйством» Службаподдержки села начнет в июле этого года: http://www.lad.gov.lv/lv/atbalsta-veidi/pro-jekti-un-investicijas/lap-investiciju-pasakumi/.

правила кабинета министров опубликованы в газете «Latvijas vēstnesis»3 июня 2016 года: https://www.vestnesis.lv/op/2016/107.5.

Фото Мадары Бертини Фото Винеты Зиле

RĒZEKNES NOVADA ZIŅAS

2016. gada 7. jūlijs 9www.rezeknesnovads.lv

17 июня самые активные и спортивные юноши и девушки Резек-ненского края собрались на базе отдыха и спорта Каунатской волости«Jaunais dinamietis», где прошел уже шестой День молодежи Резек-ненского края. Программа Дня молодежи основывалась на спортив-ных играх, в которых в общей сложности участвовало 14 молодежныхкоманд, представлявших Озолмуйжскую, Сакстагальскую, Илзес-калнскую, Фейманскую, Mалтскую, Kаунатскую, Стружанскую, Наут-ренскую, Берзгальскую, Aудринскую, Веремскую и Oзолайнскую во-лости. На протяжении всего дня молодежные команды проверялисвои силы и силы команды-противника в соревнованиях по волей-болу, пляжному футболу, перетягиванию каната, а также в особом си-ловом состязании, где в трех испытаниях проверялись дух и выдерж-ка команды – юноши приседали, держа на руках участниц команды,все вместе проверили свои силы в планкинге, а также участницы ко-манды показали свой лучший результат в отжиманиях.

В общем зачете соревнований титул самой активной и спортивнойкоманды Дня молодежи Резекненского края «Dream team» четырьмяпобедами в пяти видах спорта завоевала молодежная команда Фей-манской волости, оставившая позади команду «Bruoļeiba» из Сил-малской волости и вторую молодежную команду Сакстагальскойволости.

В ходе соревнований участники команд, а также их болельщикимогли проверить точность и сноровку в метании дротиков и штраф-ных по флорболу. Лучшие результаты показали Марите Свикле (ме-тание дротиков) и Кристап Гайлум (штрафные по флорболу), оста-вившие на втором месте Денизу Балоде (метание дротиков) и ЛигитуКрузу (штрафные по флорболу), а на третьем месте – Никиту Крупен-никова (метание дротиков) и Эрика Джулиса (штрафные по флорболу).

Одновременно с проходящими спортивными играми молодые лю-ди занимались в творческих мастерских руководителя центра досугаМаконькалнской волости «Strops» Санты Кайриши, обучавшей их рос-писи по камню, и вместе с руководителем творческой мастерской«VALIS» Лианой Мерняк соорудили фотостену, у которой затем со-бралось много молодежи, чтобы сделать улыбчивые командные сни-мки и селфи, в свою очередь о подзарядке участников Дня молодежии их болельщиков положительными эмоциями позаботился ди-джейРоланд Катковский.

В завершение Дня молодежи прошли соревнования по питью ква-са, где были выявлены «Квасисты», а также состязания по поеданиюбаранок, где выяснили «Повелителей пирожков».

Большое спасибо руководителю Каунатского волостного управле-ния Сергею Башмакову и базе отдыха и спорта «Jaunais dinamietis»за поддержку в проведении Дня молодежи!

Благодарим руководителя молодежного центра Каунатской волости«Buras» Лигиту Йоксте-Богданову за подпитку энергией участниковДня молодежи, повара Каунатской средней школы – за теплый суп ичай, а также ООО «Angūra» – за питательные закуски!

Творческое спасибо за проведение творческих мастерских руково-дителю центра досуга Маконькалнской волости «Strops» Санте Кай-рише и руководителю творческой мастерской «VALIS» Лиане Мернякза фотостену, а также за разработку дизайна логотипа Дня молодежи,который использовался в виде эмблемы на футболках, подготовлен-ных мастерской «Pleķis» для участников команд, победивших в общемзачете соревнований!

Отдельное спасибо команде добровольцев, без которых труднобыло бы представить мероприятия и спортивные игры Дня молодежи!

Янис Шаудиньш, специалист по делам молодежиРезекненского краевого самоуправления

16 июня, вскоре после выпускных 9-х классов, Детско-юношеская спор-тивная школа Резекненского краевого самоуправления в спортивной атмо-сфере отметила свой первый большой выпускной! Ученики, наряду с за-нятиями в школе активно занимавшиеся спортом, тренировавшиеся и уча-ствовавшие в соревнованиях, успешно освоили и программы спортивногообразования.

В этом году, заслушав пожелания руководителя Управления образования ГунтараСкудры и директора спортивной школы Алдиса Циукмача, аттестаты об образова-нии профессиональной направленности получили 38 воспитанников.

Программу по баскетболу 20V освоили восемь воспитанниц тренера Игоря Фе-дорова – Aлисе Клинта Брока, Зигрида Лукашевича, Mегия Медне, Элиза Пойша,Aлександра Рыжакова, Линда Рундане, Mарите Свикле, Ренате Зиновьева, и один-надцать воспитанников тренера Зиедониса Пузулиса – Юрис Быстров, Харалд Цер-

ценс, Mарк Цвик, Эдвард Даугулис, Kаспар Кузнецов, Aлександр Михеев, СергейМихеев, Вадим Поляк, Денис Самсонов, Николай Семенец, Нормунд Вугулс.

Программу по футболу 20V освоили девять воспитанниц тренера Игоря Деря-гина – Лаура Антане, Элиза Богданова, Эния Дервеника, Kриста Грейжа, Эвита Ива-нова, Лоретта Дейна Краснобая, Байба Мединика, Эва Мединика, KаринаСеменова, и десять воспитанников тренера Арниса Жогота – Лаурис Абаев, РихардАнтонов, Никита Башмаков, Руслан Белокуров, Никита Копманис, Вадим Матисанс,Арманд Пранч, Эрик Романовский, Александр Сергеев, Агрис Ральф Шкестерс.

Торжественная часть сопровождалась песнями юношей и девушек Резекненскоготехникума.

Благодарим тренеров за целенаправленную работу, воспитанников – за упорство,а родителей – за поддержку и веру в достижения и боевой дух своих детей!

Методист ДЮСШ арнита пойша

СоСтоялСя первый большой выпуСк cпортивной школы резекненСкого края

День молоДежиРезекненского кРая На протяжении всего 2015 года молодежь Фей-

манской волости принимала активное участие в ме-роприятиях, организованных Резекненским краевымсамоуправлением и волостными управлениями Ре-зекненского края. Благодаря этой активности завое-вано 1-е место на конкурсе проектов Управления об-разования Резекненского краевого самоуправления«Самая активная молодежная волость Резекнен-ского края 2015». В качестве приза молодые людиФейманской волости получили возможность посе-тить Брюссель. С 25 по 28 июня десять юных фей-манцев «завоевывали» столицу Евросоюза, посе-щали ее достопримечательности и знакомились с ра-ботой Европарламента.

***Министерство земледелия призывает лесовла-

дельцев подавать заявки на получение поддержки вмероприятии «Вклад в расширение лесных площа-дей и улучшение жизнеспособности леса». Можнополучить поддержку на лесопосадку, разрежение, за-мену малоценного древостоя и восстановление лесапосле пожаров и природных катастроф. Прием за-явок второй очереди проектов мероприятия про-длится с 27 июня до 27 июля 2016 года с общимпубличным финансированием в 9 500 000 евро,http://www.zm.gov.lv/presei/aicinam-meza-ipas-niekus-pieteikties-atbalstam?id=5437.

***Еще только месяц владельцев красиво обустроен-

ных и ухоженных крестьянских хозяйств приглашаютпринять участие в конкурсе «Самое красивое сель-ское подворье 2016». Подать заявки на борьбу за са-мое красивое сельское подворье 2016 года и за глав-ный приз – поездку на Зеленую неделю в Берлине, атакже за звание «Лучшее молодое хозяйство 2016» ититул «Наследники духа Страумены 2016» можнодо 31 июля этого года, заявки нужно отправить наэ-почту: [email protected].

Участвовать в конкурсе может каждый владелецкрестьянского хозяйства, занимающийся ведениемсельского хозяйства и красиво обустроивший своеподворье. Как и прошлом году, крестьянские хозяйст-ва могут заявить на конкурс и другие лица – родст-венники, друзья, знакомые, соседи владельцев этиххозяйств или же партнеры по сотрудничеству. Дляэтого до 31 июля нужно отправить на э-почту[email protected] название крестьянского хо-зяйства, имя, фамилию, адрес и контакты хозяина, атакже имя, фамилию и контакты заявителя. Подроб-ное положение конкурса можно найти на: https://www.manizurnali.lv/konkursu-nolikumi/.

***В воскресенье, 24 июля, в парке Лузнавского по-

местья состоится первый Художественный пикник –

фестиваль искусства и вкуса. С 13.00 до 23.00 в Лу-знавском поместье и парке можно будет увидеть иуслышать концерт с участием следующих групп и со-листов: «Dzelzs Vilks», «Pieneņu vīns», «Coco’nuts»,Харалдс Симанис, Элизабете Лаце, Лиене Нарцисс,«The Jokers Juniors», «Wierd Wednesdays», «JahBahusTrio». В разных местах на территории парка будутразличные шоу, импровизированные театральныепредставления, показ современного танца, програм-мы видеофильмов, инсталляции среды, световыеобъекты и художественные выставки, скульптура огня.О гастрономических сюрпризах позаботятся как мест-ные, так и зарубежные повара. Гости мероприятия напикник могут взять также свою корзиночку, яства изкоторой можно будет отведать в специально отве-денных местах. Для детей с 13.00 до 15.00 предус-мотрена особая программа мероприятий с возмож-ностью активного участия в работе творческих ма-стерских – можно будет заняться плетением венков,изготовлением браслетов, литьем свечей, а также са-мостоятельно при помощи кисточки создать свой ше-девр искусства.

Вход на Художественный пикник – 2 евро. Билетыможно приобрести в предварительной продаже вкассах «Biļešu Paradīze» и в Интернете, а также наместе в день мероприятия. Более подробная ин-формация доступна на домашней странице Лузнав-ского поместья: http://luznavasmuiza.lv, по э-почте:[email protected] или по телефону +371 29390701.

***Уже 20-й год в Нагльской волости Резекненского

края 9 июля пройдет традиционный Праздник ры-бака, собирающий вместе активных жителей волостии края, а также гостей. Праздник начнется с сорев-нований по рыбной ловле в 6.00 возле шлюза водо-ема. С 8.00 до 10.30 пройдут различные соревно-вания на воде. Для детей с 9.30 будет новое раз-влечение на воде – надувной мяч. Торжественное от-крытие спортивного праздника пройдет в 10.30 наспортивной площадке Нагльской волости. Затем по-следуют различные соревнования на спортплощадкеи в сквере напротив. С 14.00 до 18.00 для детей бу-дут работать надувные аттракционы. В 13.00 состо-ится занятие по спортивной гимнастике для молодыхмамочек «Mommy Fit».

На протяжении всего дня пройдут различные ве-селые эстафеты и аттракционы, о начале которых бу-дет сообщаться на площадке. Время проведениясоревнований может немного измениться, в зависи-мости от погодных условий и числа участников.

В 22.00 предусмотрен праздничный концерт участ-ников художественной самодеятельности Нагльскойволости. В 23.00 зрителей порадует Огненное шоу, ав 23.15 начнется ночной бал вместе с группой «ZaļāGaisma».

rrr КОРОТКО

В целях обеспечения безопасности посети-телей дня Резекненского края, как и в минувшемгоду, в период с 12.00 23 июля до 9.00 24 июляна участке автодороги p36 «Резекне – гулбене»от границы города Резекне до перекрёстка сшоссе A12 «екабпилс – Резекне – лудза – гра-ница России (терехово)» будет разрешено толь-ко одностороннее движение по направлениюв сторону Резекне. Допустимая максимальнаяскорость на этом участке дороги – 30 км в час.Надо отметить, что въезд и с автозаправки ООО«Dinaz» и Анчупанского мемориала останутся не-изменными. Для удобства автоводителей будутразмещены временные знаки объезда желтогоцвета, которые помогут объехать территорию Ан-чупанской долины.

На территории картодрома при спуске справа бу-дут расположены автостоянки, специально преду-

смотренные для инвалидов, и маркированные ав-тостоянки. Согласно Правилам дорожного движе-ния, эти стоянки можно будет использовать толькопри предъявлении карты использования автосто-янки для инвалидов. Эту карту во всех отделенияхДБДД могут получить лица, имеющие справку, вы-данную Государственной комиссией врачей по эк-спертизе здоровья и трудоспособности, об установ-лении медицинской индикации на приобретениеспециально приспособленного легкового автомо-биля и на получение пособия для компенсациитранспортных расходов, а также инвалиды I группыпо зрению. Карта использования автостоянки дляинвалидов, которая послужит пропуском для въез-да на расположенную на картодроме автостоянкудля инвалидов, должна быть прикреплена к лобо-вому стеклу автосалона.

Об Ограничении движения

RĒZEKNES NOVADA ZIŅAS

2016. gada 7. jūlijs10 www.rezeknesnovads.lv

Чтобы лучше понять, что же происходит впредпринимательской деятельности Резекнен-ского края, Lursoft в рамках исследования про-анализировал динамику регистрации и ликви-дации предприятий края, изучил результатыобщих и средних финансовых показателей, атакже обобщил данные о количестве занятыхв компаниях края лиц.

В Резекненском крае намечаетсяобщегосударственная тенденция

Как свидетельствуют обобщенные данные, в Ре-зекненском крае, как и в целом по стране, за послед-ние годы наблюдается тенденция роста числа лик-видированных предприятий по сравнению с новымизарегистрированными компаниями. Причины доволь-но большого числа ликвидированных предприятийбыли самыми разными, но одна из существенных –ликвидированы компании, не соответствовавшие тре-бованиям Коммерческого закона, по инициативе СГДили Регистра предприятий из регистров исключеныпредприятия, которые уже довольно долго не ведутхозяйственную деятельность, правление которых напротяжении длительного времени не имеет правапредставительства, а также в других случаях.

Данные Lursoft свидетельствуют о том, что в 2015году в Резекненском крае зарегистрировано 53 новыхпредприятия, но в то же время ликвидировано 63.Похожая тенденция наблюдается и в этом году, когдадо 6 июня было зарегистрировано 29 новых пред-приятий, а ликвидировано 41.

При наблюдении за динамикой регистрации пред-приятий в Резекненском крае видно, что за послед-ние десять лет она была довольно волнообразной.Так, например, если в 2007 году к предприятиям краяприсоединились 75 новых компаний, то в последую-щие два года динамика регистрации новых предпри-ятий по своей направленности была отрицательной.А начиная с 2010 года вновь наблюдается прирост,достигший высшей точки в 2012 году, когда в краесвою деятельность начали 98 новых фирм.

Посмотрев на отрасли, в которых свою предпри-нимательскую деятельность предприятия Резекнен-ского края реализуют чаще всего, видно, что лидиру-ющие позиции занимают несколько отраслей, в кото-рых используются местные природные ресурсы, на-пример, смешанное сельское хозяйство, лесоразра-ботка и выращивание зерновых, бобовых и семянмасличных культур. Правда, среди этих отраслей фи-гурируют и сферы предпринимательской деятельно-сти, уже несколько лет подряд занимающие лиди-рующие позиции среди предприятий Латвии: рознич-ная торговля и автомобильные грузоперевозки.

наиболее популярные отрасли предпринима-тельства в Резекненском крае:

1. Смешанное сельское хозяйство (растениевод-ство и животноводство);

2. Розничная торговля в неспециализированныхмагазинах, где в основном продаются продовольст-венные товары, напитки или табачные изделия;

3. Автомобильные грузоперевозки;4. Лесоразработка;5. Выращивание зерновых (кроме риса), бобовых

и семян масличных культур. В прошлом году уплачено больше

налогов, чем в 2014 годуРасчеты Lursoft свидетельствуют, что за послед-

ние годы, несмотря на сокращение числа зарегист-рированных новых предприятий и увеличение коли-чества ликвидированных, налоговые платежи пред-приятий Резекненского края в государственный бюд-

жет увеличились. Обобщенная информация показыва-ет, что в 2015 году за счет налоговых платежей пред-приятий края государственный бюджет пополнился на8,14 млн евро, что на 11,66% больше, чем годом ранее.

Самым крупным налогоплательщиком края в 2015году, как и в позапрошлом, было ООО Резекненскойспециальной экономической зоны «VEREMS», при-надлежащее АО «Latvijas Finieris», в прошлом годупо налогам уплатившее в госбюджет 2,07 млн евро.По сравнению с 2014, в прошлом году объем упла-ченных предприятием налогов увеличился на 0,2 млневро, или на 10,86%.

Вторым крупнейшим налогоплательщиком в Ре-зекненском крае в прошлом году стало предприятиепо сбору мусора, принадлежащее семи самоуправ-лениям, ООО «ALAAS», которое в 2015 году уплатилов государственный бюджет 582,93 тыс. евро нало-гов, что на 112,53 тыс. евро больше, чем год назад.

Третье место в 2015 году по внесенным в госбюд-жет налоговым платежам в размере 437,93 тыс. еврозанимает АО «Ludzas mežrūpniecības saimniecība»,которое, как и оба предыдущих предприятия, уве-личило объем уплаченных в государственный бюд-жет налогов.

Надо заметить, что в общей сложности все заре-гистрированные в Латвии предприятия в 2015 году вгосбюджет уплатили 5,7 миллиарда евро налогов, чтона 0,4 миллиарда евро больше, чем годом ранее.

Средний оборот края каждый годпревышает средние показатели по стране

За последние пять лет предприятия Резекненскогокрая достигли самого высокого общего оборота в2013 году, когда зарегистрированные в крае компа-нии пустили в оборот в общей сложности 126,62 млневро. В последующие годы последовал спад, кото-рый продолжался и в 2015 году. Правда, ожидается,что в ближайшее время общий оборот 2015 года ожи-дают положительные перемены, поскольку годовыеотчеты еще не подали несколько крупных предприя-тий края, которые позитивно влияют на общий пока-затель, который, скорее всего, мог бы достигнуть ре-зультата 2014 года.

Наряду со спадом общего оборота в последниегоды наблюдается и снижение среднего оборота. Прав-да, несмотря на то, что с 2012 года он снизился на 16,72 %,он все еще выше среднего показателя по стране.

Расчеты Lursoft свидетельствуют, что в 2012 году,когда средний оборот зарегистрированных в Резекнепредприятий составил 29,47 тыс. евро, средний по-казатель по стране был на 37,28% ниже. Все же надоотметить, что вместе со спадом среднего оборота за-регистрированных в Резекненском крае компаний итенденцией роста среднего показателя по стране пе-ревес показателя предприятий, зарегистрированныхв крае, над средним показателем по стране с каждымгодом уменьшается. Так, например, в 2015 году он былуже только на 11,80% больше, тогда как в 2014 годуперевес среднего оборота в Резекненском крае надсредним показателем по стране составил 31,41%.

Aбсолютным лидером Резекненского края по объе-му оборота за последние годы является ООО Резек-ненской специальной экономической зоны «VEREMS».В прошлом году предприятие увеличило свой оборотна 17,44%, достигнув 29,88 млн евро. Ожидается, чтои в этом году у предприятия продолжится рост обо-рота, поскольку, как указало руководство ООО «VE-REMS» в своем заявлении, в 2016 году предусмотреноувеличить объем производства крупноформатныхлистов фанеры на 5,5% и превысить порог оборота в30 млн евро.

Второй наибольший оборот имеет еще одно пред-приятие Резекненской срециальной экономическойзоны – ООО «LEAX Rēzekne». В прошлом году, посравнению с 2014 годом, оборот предприятия увели-чился на 9,47% и достиг 12,18 млн евро. ДоступнаяLursoft информация свидетельствует, что предприя-тие с момента его основания в 2010 году показалозаметный рост, постепенно увеличивая свой оборот с6,05 млн евро в 2011 году до уже упомянутых 12,18млн евро в прошлом году. Данные годового отчетапоказывают, что 90,37% от объема продаж ООО«LEAX Rēzekne» составляет экспорт.

Несмотря на снижение на 23,48%, в прошлом годутретий высший показатель оборота в Резекненскомкрае был у АО «Ludzas mežrūpniecības saimniecība».Предприятие по лесоразработке и деревообработкев 2015 году достигло оборота 4,61 млн евро, вместес уменьшением оборота пережило также заметноесокращение прибыли – с 227,40 тыс. евро в 2014 годудо 137,57 тыс. в прошлом году, что объясняется сни-жением цены на реализацию кругляка и невыполне-нием объемов, а также ростом удельного веса болеедешевого ассортимента.

Надо заметить, что очень приблизилось к АО «Lu-dzas mežrūpniecības saimniecība» ООО «NB & BV Tran-sport», которое благодаря росту оборота на 18,60 %в прошлом году достигло уровня 4,60 млн евро.

Показатели прибыли изменчивыВ отличие, например, от показателя среднего обо-

рота, который за последние годы имеет тенденциюнеизменно сокращаться, показатели прибыли пред-приятий края каждый год меняются.

По информации Lursoft видно, что общая прибыльпредприятий Резекненского края в 2014 году вырослана 2,71% и достигла 8,34 млн евро, а уже в 2015 годуувеличилась на 15,11% и достигла 9,6 млн евро.Надо заметить, что такому резкому росту общей при-были способствовали несколько предприятий. На-пример, прибыль ООО «VEREMS» выросла на62,47%, ООО «LEAX Rēzekne» – на 35,57%, а при-быль ООО «BAIBIŅA» увеличилась более чем вдвое.Резкий рост показало также крестьянское хозяйство«JASMĪNI» Гайгалавской волости, прибыль которогоза год увеличилась с 30,99 тыс. евро в 2014 году до196,96 тыс. евро в прошлом году.

При сравнении показателей прибыли предприя-тий Резекненского края со средним показателем постране компании края заслуживают особой похвалы.Расчеты Lursoft свидетельствуют, что в период с 2012по 2014 год средний показатель предприятий Латвиисоставил 0 евро, а это означает, что фирмы работалибез убытков, но и прибыли не получили. В то жевремя средний показатель прибыли предприятий Ре-зекненского края измерялся даже несколькими сот-нями, достигнув высшей точки в 2013 году, когда, каксвидетельствуют расчеты Lursoft, в среднем одно за-регистрированное в крае предприятие получило при-быль в размере 710,50 евро.

ТЕНДЕНЦИИ ПРЕДПРИНИМАТЕЛЬСКОЙДЕЯТЕЛЬНОСТИ В РЕЗЕКНЕНСКОМ КРАЕ

RĒZEKNES NOVADA ZIŅAS

2016. gada 7. jūlijs 11www.rezeknesnovads.lv

В последующие годы рост прекратился, так какпосле полученной в 2014 году прибыли в 183 европрошлый год завершился с прибылью/убытками вразмере 0 евро.

По объему прибыли самым крупным предприя-тием края в прошлом году было уже упомянутоеООО Резекненской специальной экономической зо-ны «VEREMS», завершившее 2015 год с прибылью в5,24 млн евро, которая по сравнению с 2014 годомувеличилась на 62,47%. По оценке прибыли пред-приятия за последние годы видно, что с каждымгодом наблюдался постепенный рост – с 336,21 тыс.евро в 2010 году до уже отмеченных 5,24 млн евров прошлом.

Второй крупнейший показатель прибыли в 2015году был у ООО Резекненской специальной эконо-мической зоны «LEAX Rēzekne», увеличившего своюгодовую прибыль на 35,57% и получившего в про-шлом году 1,05 млн евро. Руководство «LEAX Rē-zekne» отмечает, что в прошедшем году предприятиеинвестировало в увеличение мощностей закала и от-жига, в конце года успешно приступило к их исполь-зованию, таким образом повысив добавленную стои-мость продуктов. За отчетный год предприятие также

приобрело новое производственное оборудование,дающее ему больше преимуществ по сравнению сконкурентами, что позволяет надеяться на процвета-ние компании и в последующие годы, что, вероятнеевсего, отразится на финансовых показателях ужеближайших лет.

В отличие от этих двух предприятий, прибыль ко-торых превышает миллион евро, дальнейшие участ-ники топа не могут похвастаться такими заметнымифинансовыми показателями, что отнюдь не умаляетих желания с каждым годом добиваться все лучшихрезультатов.

Lursoft подсчитал, что по объему прибыли третьимкрупнейшим предприятием края в 2015 году былоООО «SPRŪŽEVA M», завершившее год с прибыльюв 0,37 млн евро. Правда, по сравнению с 2014 годомв прошлом году прибыль производителя сельскохо-зяйственной продукции после уплаты налогов сокра-тилась на 22,69%.

Общее число работающих имеетположительную тенденцию

Благодаря регистрации новых компаний и процве-танию уже имеющихся число работающих на зареги-стрированных в Резекненском крае предприятияхрастет с каждым годом. Расчеты Lursoft показывают,что с 2012 года, когда на предприятиях края было за-нято в общей сложности 2,9 тыс. работающих, в 2014году этот показатель повысился на 9,49% и составил3,2 тыс. работающих.

Учитывая то, что предприятия все еще продол-жают подавать годовые отчеты, ожидается, что тен-денция роста количества работающих будетпродолжаться и в 2015 году.

По расчетам Lursoft, в среднем каждое предприя-тие Резекненского края обеспечивает работой 2 ра-ботающих – как и в среднем по стране.

Если посмотреть, какие компании края обеспечи-вают самое большое количество рабочих мест, то ли-дирующие позиции занимают два крупнейших пред-приятия Резекненского края – ООО Резекненскойспециальной экономической зоны «VEREMS» и ОООРСЭЗ «LEAX Rēzekne». На них в 2015 году было за-нято соответственно 339 и 139 работающих.

Несмотря на сокращение числа работников, третьеместо в списке занимает ООО «BAIBIŅA», которое в2015 году обеспечило рабочими местами 78 сотруд-ников. Совместное деревообрабатывающее пред-приятие, принадлежащее Инесе и Дайнису Катковскими Иманту Корошевскому, начало свою деятельностьв 1995 году и в последние годы специализируется напроизводстве поддонов из разных пород деревьев, атакже на закупках пиломатериалов, пиловочника итарной доски. Предоставленная в годовом отчете ин-формация свидетельствует о том, что в последующиегоды ООО «BAIBIŅA» планирует продолжить произ-водство поддонов из разных пород деревьев, увели-чить объемы производства, приобрести новое тех-нологическое оборудование и заключить договоры сновыми партнерами. Большую часть оборота пред-приятия, или 54,35%, составляет реализация про-дукции во Франции.

*Данные за 2016 год обобщены на 06.06.2016, а финансовые показатели 2015 года – на 23.05.2016.

19 июня группа энтузиастов прямой покупки отпра-вилась в поездку по трём хозяйствам Резекненскогокрая, поставляющим свои биологически выращенныеи здоровые продукты питания напрямую. Финансовуюподдержку поездке оказал фонд «Для развития эконо-мики села в Резекненском крае» («LeArn»).

Сначала мы отправились в Сакстагальскую волость к хо-зяевам к/х «Lapsiņas» ингриде и ивану корнутам. Онинапрямую, а также на зеленых ярмарках предлагают пере-пелиные и куриные яйца. Ингрида и Иван вместе с ма-ленькой дочкой Николь любезно показали нам свое неболь-шое хозяйство. Во дворе дома, построенного в восьмиде-сятые годы прошлого столетия, стоит пышная береза, всепостройки возведены руками самого хозяина, которомупринадлежит также цех по деревообработке, где произво-дятся срубы.

Курочек кормят только местным зерном, наверное, по-этому яйца от кур, выращенных в хозяйстве, полезны ивкусны! В отдельном помещении в клетках содержатся пе-репела эстонской породы. В маленьком пестром перепе-лином яйце в концентрированном виде содержится мно-жество биологически активных веществ, необходимых ор-ганизму человека, яйца не содержат холестерина. Правда,хозяйка Ингрида отметила, что выращивание перепелов –дорогое удовольствие, требующее много вложений и вни-мания, поэтому они решили в дальнейшем больше расши-рить выращивание кур. Куриные яйца семьи Корнутов поль-зуются большим спросом, поскольку их нельзя даже срав-нить с продукцией супермаркетов.

На пастбище к/х «ceļtekas» Гайгалавской волости па-сутся 17 дойных коров, есть еще тёлки и маленькие телята.Сыры различных сортов, изготовленные руками молодойхозяйки Дианы Скутеле, пользуются огромным спросом и впрямой покупке, и на зеленых ярмарках. Удивительно то, чтосерьезно и по-настоящему девушка из Рудзаты Диана изго-товлением сыра стала заниматься лишь неполных два годаназад, предложив первую свою продукцию на зеленой рож-дественской ярмарке, организованной Резекненским крае-вым самоуправлением. Теперь сыры из к/х «Ceļtekas» реали-зуются на ярмарках Резекненского края, в Вилянах, Балви.

Диана различает своих коров по именам, которые оченькрасивы – Клюква, Земляника, Тюльпан… Животные весь-ма дружелюбны и допускают к себе горожан, чтобы онимогли их погладить. Помимо пёстрых, здесь есть и коровы

латвийской бурой породы, хотя, по словам хозяйки, онименее выносливы, поэтому их численность в Латвии со-кращается. В хозяйстве содержатся также козы, поэтому внебольших количествах предлагается полезный сыр изкозьего молока, только вот не всем он нравится.

В к/х «Ceļtekas» содержится биологическое стадо, по-этому изготовленные в хозяйстве сыры, масло, сметану идругие молочные продукты можно приобретать смело. Еслислучается, что кто-то из животных заболевает и им прихо-дится давать антибиотики, то такое молоко не идёт на из-готовление продукции. К сожалению, закупщики молокавсё сливают в одну ёмкость – и биологическое, и осталь-ное – и закупают по одинаковой цене...

В хозяйстве изготавливаются сыры более чем десятисортов с разными добавками – и солёными, и сладкими,сливочное масло с приправами, конопляное, сливочноемасло Gī, в прямой покупке предлагаются также творог исметана. Мастерицей по изготовлению сливочного маслаявляется мама друга Дианы. В к/х «Ceļtekas» хозяйствомзанимаются все вместе – от мала до велика, уже несколькопоколений. В прошлом году хозяйство получило финанси-рование от «LEARN» на развитие своей предприниматель-ской деятельности, за эти деньги приобретено кухонноеоборудование. В этом году хозяйство принимает участие втуристической акции «Lubāna ezera noslēpumi» («Тайныозера Лубанс»). Туристы здесь могут продегустировать иприобрести сыры разных сортов, разумеется, предвари-тельно позвонив и сделав заявку.

Из Гайгалавы наш путь ведёт в Гришканскую волость ктрудолюбивой Валентине Сваринской, которая выращи-вает разные душистые травы и овощи. Здесь мы стали то-лочанами, поскольку в этом небольшом хозяйстве работыхоть отбавляй. В отличие от остальных, Валентина хозяй-ничает в одиночку, однако удивительно, сколько может сде-лать одна хрупкая женщина! Небольшой домик недалекоот дороги Резекне – Лудза в Гришканской волости Вален-тина приобрела несколько лет назад, когда жизнь даласбой, но предприимчивая женщина не опустила рук. Многоеиспробовала – стала выращивать овец латвийской темно-головой породы, возвела теплицы, где выращивает рассадуовощей и цветов, ранний лук-шалот, по своему усмотрениюприготавливает разные смеси душистых трав, которые те-перь приобрели свою упаковку оригинального дизайна и на-именование «Saulgriezis». Валентина умеет из выращенных

лично ею дикорастущих трав приготовить ароматные и по-лезные приправы, которые смело могут заменить купленнуюв магазине «Вегету» и «Санта Марию». Планов у Валентинымножество! Сейчас в прямой покупке предлагается новинка– ферментный чай, а также комплект сушеных ингредиен-тов для супа из щавеля. Оказывается, на поле возле домаВалентины растут разные сорта щавеля, семена которыхпривезены от друзей. Oсуществилась мечта Валентины – наденьги, вырученные от прямой покупки, приобретена газо-нокосилка. «Ни одного евро из конвертов не потратила надругие нужды, копила, и сейчас она у меня есть!»

Группы прямой покупки – это созданная покупателями-энтузиастами возможность регулярно, каждую неделю, иметьдоступ к свежим, биологически чистым продуктам питанияместного производства, приобретаемым напрямую у крест-ьян, занимающихся биологическим хозяйством. В Резекнеэто движение началось в декабре 2014 года благодаря ини-циаторам – заведующей магазином «Zaļais» Ивете ИевеАлексане и студенту Рижского технического университетаМартиньшу Арбидансу. Мартиньш был весьма доволен по-ездкой, потому что удалось и хозяйства осмотреть, и пора-ботать, что и было целью путешествия. Прямая покупкасамой активной была перед праздниками – Рождеством иПасхой, сейчас летом она немного снизилась, поскольку умногих горожан есть свои огороды или родственники в де-ревне, у которых можно приобрести свежие овощи, однакокруг клиентов и поставщиков весьма стабилен, присоеди-няются и новые.

Более подробно о группах прямой покупки и о предло-жении продуктов можно узнать на страничке магазина«Zaļais» в социальных сетях: www.draugiem.lv/zalaisveikals/и www.facebook.com/zalaisveikals/, а также на домашнейстранице Резекненского края.

Практика прямой покупки уже более 10 лет успешно дей-ствует во многих странах мира в качестве альтернативы ин-дустриальной продовольственной системе, способствующейвсё более интенсивному ведению сельского хозяйства с по-мощью химических пестицидов, минеральных удобрений,антибиотиков и ГМО, где покупатели утрачивают связь с ис-тинным производителем продовольственных продуктов –сельчанином. Существует несколько видов прямой покуп-ки. Покупатели договариваются с крестьянами о конкрет-ном способе, который кажется более выгодным для обеихсторон.

анна Ранцане

ОТКуда беРуТся здОРОвые пРОдуКТы пиТания?