2 3

Novators, reformators, jauno mākslinieku mentors un viens no pirmajiem profesionālajiem latviešu dizaineriem — šodienas acīm. “Raksta rotnieks”, “zīmējuma zintnieks”, “spilgts īpatnis” — laikabiedru skatījumā. Veidojot nozīmīgus sabiedriskos interjerus un mēbeles, radot metus tekstila dizainam, strādājot grāmatu un lietišķajā grafikā, Jūlijs Madernieks (1870—1955) pavēra ceļu latviešu dizainam, vienlaikus darbojoties arī kā talantīgs pedagogs un mākslas kritiķis.

20. gadsimta sākumā mākslinieki Eiropā daudz domāja par vienota stila izveidi, kas aptvertu visas dzīves jomas: grāmatu grafiku, reklāmu, interjeru, modi un arhitek-tūru. Arī Jūlijs Madernieks izvirzīja mērķi radīt vienotu stilu, kura izkopšana kļuva par viņa radošā mūža virzošo spēku un izpaudās visdažādākajās darbības jomās. Šodien, skatoties uz Madernieka stilu ar simt gadu distanci, tas pārsteidz ar savu laikmetīgumu, bet pats mākslinieks — ar rado-šās darbības neparasti universālo diapazonu.

Madernieka spilgti individuālo rokrakstu var nekļūdīgi atpazīt pēc etnogrāfisko rakstu iedvesmotām ģeometriski stilizētām formām. Ornamentus viņš veidoja no krā-sainiem kvadrātiem, kas mūsdienu cilvēkam asociējas ar pikseļiem, kurus ieraugām, pietuvinot digitā-lajā vidē radītu zīmējumu.

Izstādes “Madernieka stils” radošā komanda aicina paraudzīties uz meistara bagātīgo mantojumu no 21. gadsimta perspektīvas, iepazīstoties ar Jūlija Madernieka ornamentu kompozīciju metiem un tekstilijām, projektētajām mēbelēm, kā arī lietišķās grafikas paraugiem.

An innovator, reformer, mentor of young artists and one of the first professional Latvian designers — from today’s perspective. An “orna-ment weaver”, “diviner of drawing”, “bright individual” — in the eyes of his contemporaries. By creat-ing important public interiors and furniture, producing sketches for textile design, working in book and graphic design, Jūlijs Madernieks (1870—1955) opened the way for Latvian design, at the same time being active as a talented peda-gogue and art critic.

At the beginning of the 20th cen-tury, artists in Europe gave much consideration to the idea of a uni-fied style, which would encompass all aspects of life: book design, advertising, interior design, fashion and architecture. Jūlijs Madernieks likewise set himself the goal of creating a unified style, the development of which became the driving force of his creative career and found expression in a diversity of disciplines. Today, looking at Madernieks’ style from a distance of one hundred years, it strikes with its contemporariness, while the artist himself — with the unusually universal scope of his creative career.

Madernieks’ distinctly individual handwriting can unmistakably be recognised by the geometrically stylised forms inspired by eth-nographic ornament. He built his ornaments from coloured squares, which, for today’s viewers, bring associations with the pixels that we see when zooming in on a digital drawing.

The exhibition team of The Style of Madernieks invites visitors to see the master’s rich legacy from the perspective of the 21st century, getting to know Jūlijs Madernieks’ sketches for ornamental composi-tions and textiles, furniture as well as examples of graphic design.

Jūlijs Madernieks

JŪLIJS MADERNIEKS. 1926.Fotogrāfs nezināms

Valta Žilinska ģimenes īpašumsJŪLIJS MADERNIEKS. 1926

Unknown photographerProperty of Valts Žilinskis’ family

4 5

Šodien, pēc simts gadiem, Madernieka stilu atkal var uzskatīt par modernu. Mūsdienās māksli-nieki ir atbrīvojušies no ilgstoši noliedzošās attieksmes pret orna-mentu. Pieaug interese par dažādu tautu lietišķās mākslas mantojumu, kā to apliecina Nīderlandes dizai-nera Marsela Vandera (Marcel Wanders) krāšņie interjeri, britu grupējuma Young British Artists pārstāvja Jinkas Šonibares (Yinka Shonibare) instalācijas vai azerbai-džāņu mākslinieka Faiga Ahmeda (Faig Ahmed) psihodēliskās vīzijas, kuras iedvesmojušas austrumu paklāju ornamentālās struktūras. Arī vairāki Madernieka ornamenta paraugi, no mūsdienu viedokļa raugoties, līdzinās opārta optiskās ilūzijas darbiem.

Madernieka stila evolūcijai izse-kot ļauj ielūkošanās viņa lietišķās grafikas “portfolio”. Ja pirmajos mākslinieka veidotajos grafiskajos darbos dominēja jūgendstilam raksturīgā dabas formu stilizācija, tad etnogrāfisko paraugu rotājumu ietekmē pakāpeniski pastiprinā-jās ģeometrisko formu īpatsvars, kas kļuva par sava veida atskaites platformu Madernieka individu-ālā rokraksta izveidei. Spilgts šīs

interpretācijas piemērs ir 1913. gadā izdotais unikālais mākslinieka oriģi-nālzīmējumu krājums “Ornaments”. Izdevuma iekšējo vāku rotā teksts Madernieka sacerētā burtveidolā trīs valodās — krievu, vācu un franču — , liecinot par autora starp-tautisko ambīciju.

20. gadsimta divdesmitajos gados formu traktējumā pastiprinājās ekspresivitāte un abstrakcija, ļaujot saskatīt attālu kubisma un futūrisma ietekmi, ko mākslinieks radoši interpretējis. Šajā laikā Madernieka veidoto kompozīciju pamatprincipi sasaucās ar avangar-distu definētajām likumībām. Kā “Vēstulēs no Parīzes” (1923) pro-ponēja Amedē Ozanfāns (Amédée Ozenfant) un Šarls Eduārs Žanerē (Charles-Édouard Jeanneret-Gris, vēlāk pazīstams kā Lekorbizjē): “Notikumu atstāstījumi mūs vairs neinteresē. Interesē un paliek tikai tas, kas pietiekoši satur plastiskas īpašības un samērību, kas stip-rāki skar mūsu jūtas un noskaidro mūsu garu, dod mums “augstākās” emocijas.”1

Līdzās grāmatu un žurnālu nofor-mējumiem Madernieks veidoja dažādu firmu zīmolus, plakātus

un spiedogus. Autora skatījumā nozīmīgākās kompozīcijas apko-potas 1930. gadā izdotajā krājumā “Raksti”, kur vairumā gadījumu atsevišķie motīvi apvienoti jaunās ornamentālās interpretācijās.

1 Laikmets, 1923, Nr. 4., 81. lpp.

Ornamenta transformācijas

ORNAMENTS20. gs. 20. gadiPapīrs, tempera, bronza, sudrabsLatvijas Nacionālais mākslas muzejs, DMDM

ORNAMENTThe 1920sPaper, tempera, bronze, silverThe Latvian National Museum of Art, MDAD

6 7

Today, after one hundred years, Madernieks’ style can once more be considered modern. Contemporary artists have broken free from the long-held dismiss-ive attitude towards ornament. The interest in the heritage of applied art of different nations

is growing, as demonstrated by the sumptuous interiors of Dutch designer Marcel Wanders, the installations of Yinka Shonibare, a representative of British artist group Young British Artists, or the psychedelic visions of Azerbaijani artist Faig Ahmed inspired by the

ornamental structures of Eastern carpets. Likewise, several examples of Madernieks’ ornaments, from a contemporary perspective, resem-ble op art’s optical illusions.

The evolution of Madernieks’ style can be outlined by taking a look at his ‘portfolio’ of graphic design. While the artist’s early graphic works were dominated by the stylisation of natural forms that was characteristic of Art Nouveau, the dominance of geometric forms gradually increased under the influence of decoration from eth-nographic examples, which became a kind of point of reference for the formation of Madernieks’ individual handwriting. A vivid example of this interpretation is the unique collec-tion of the artist’s original drawings, Ornaments [Ornament], which was published in 1913. The publication’s inside cover is decorated by a text in Madernieks’ typeface in three languages — Russian, German and French — demonstrating the author’s international ambitions.

In the 1920s, expressivity and abstraction became more pro-nounced in his approach to form,

making it possible to see a distant influence of Cubism and Futurism in the artist’s creative interpre-tation. During this period, the guiding principles of Madernieks’ compositions showed parallels with those defined by the avant-garde. As Amédée Ozenfant and Charles-Édouard Jeanneret-Gris (later known as Le Corbusier) pro-posed in their Letters from Paris (1923): “We are no longer inter-ested in retellings of events. What interests us and what lasts is only that, which possesses sufficient plastic qualities and proportion, which touches our feelings more powerfully and cleanses our spirit, which gives us ‘higher’ emotions.”1

Alongside book and magazine designs, Madernieks created visual identities, posters and seals for different companies. The compo-sitions that the author considered the most significant are gathered in the collection Raksti [Patterns], published in 1930, where separate motifs in most cases have been combined in new ornamental interpretations.

1 Laikmets, 1923, Nr. 4., 81. lpp.

Transformations of Ornament

PAKLĀJA RAKSTS Līdz 1922. gadamKartons, papīrs, akvarelis, tušaLatvijas Nacionālais mākslas muzejs

CARPET DESIGN1922 (latest)Cardboard, paper, watercolour, Indian inkThe Latvian National Museum of Art

8 9

Madernieka radīto burtveidolu stilu nav iespējams sajaukt ar kādu citu. Grafiskajam dizainam, īpaši jaunu fontu veidošanai, 20. gadsimta pirmajā pusē pievērsās vairāki mākslinieki — Rihards Zariņš, vēlāk Ansis Cīrulis un Niklāvs Strunke, taču Madernieks bija pats pirmais. Viņa ģeometrizētajos burtveidolos sakausējies tautas ornaments un rūnu rakstība, nekļūdīgi ļaujot atpazīt Madernieka rokrakstu un kļūstot par mākslinieka radošo vizītkarti.

Savdabīgo stilu ietekmējusi padziļināta latvisko ornamentu pētīšana un analizēšana, tomēr ornamentālajās kompozīcijās un burtos sastopamas arī novato-riskas interpretācijas, piemēram, veidojot formas dažādā slīpumā. Domājot par latviskiem burtu risinājumiem, Madernieks latīņu rakstību apvienoja ar latviešu māju zīmēm. Daudzveidīgas burtu variācijas, kurās spilgti izpaužas gan modernismam, gan nacionā-lajam romantismam raksturīgas noskaņas, apkopotas Madernieka izdevumos “Ornaments” un “Raksti”.

Madernieks ir vienīgais no Latvijas 20. gadsimta sākuma burtveidolu dizaina autoriem, kas izveidojis arī vairākus savus burtu alfabētus.

Etnogrāfiskā mantojuma studēšana un izmantošana lietišķās mākslas radīšanā no šodienas perspektīvas vērtējama kā drosmīga un savam laikam avangardiska. Tāpēc neizbrīna fakts, ka mākslinieka piedāvātie latviešu burtveidoli nebija visiem laikabiedriem saprotami, to apliecina arī ar Indriķa Zeberiņa karikatūru ilustrēts satīrisks dzejolis “Noslēpumainais uzraksts” žurnālā Spogulis1. Savukārt Kārlis Miesnieks atzinīgi novērtēja Madernieka veidoto grāmatu noformējumu, raksturojot to kā racionāli skaidru un reizē emocionāli tiešu.

Madernieka grafiskās valodas daudzveidība spilgti izpaužas žurnāla Zalktis izdevumos un grāmatu vāku noformējumos. Viņš darinājis vāku mākslinieciskās apdares Raiņa dzejas krājumam “Tālas noskaņas zilā vakarā”, lugai “Zelta zirgs”, Haralda Eldgasta romānam “Zvaigžņotas naktis” u. c.

1 Spogulis, 1913, Nr. 10, 18. lpp.

Grafiskais dizains un burti

The style of Madernieks’ typefaces cannot be mistaken for any other. In the first half of the 20th cen-tury, graphic design, especially the creation of new fonts, was taken up by several artists — Rihards Zariņš, later Ansis Cīrulis and Niklāvs Strunke, yet Madernieks was the very first. His geometricized type-faces fuse national ornament and runic alphabet, making Madernieks’ handwriting unmistakably recog-nisable and becoming the artist’s trademark.

While his unique style was influ-enced by in-depth study and analysis of Latvian ornaments, the ornamental compositions and type also include innovative inter-pretations, such as, forms created at different angles. In search for Latvian type solutions, Madernieks brought together Latin script with Latvian farmstead signs. From today’s perspective, the study and utilisation of ethnographic heritage in the creation of works of applied art, has to be seen as brave and avant-gardist for its time. Therefore it is not surprising, that the Latvian typefaces proposed by the artist were not comprehen-sible to all of his contemporaries, as demonstrated by the satirical poem Noslēpumainais uzraksts [Mysterious Writing], illustrated by an Indriķis Zeberiņš’ cartoon, in the magazine Spogulis [Mirror]1. Kārlis Miesnieks, meanwhile, wrote

favourably of Madernieks’ book design, characterising it as ration-ally clear and at the same time emotionally direct.

The diversity of Madernieks’ graphic language is reflected in the editions of the magazine Zalktis and in the book cover designs. He has created covers for Rainis’ poetry collection Tālas noskaņas zilā vakarā [Far-Off Reflections on a Blue Evening], for the play Zelta zirgs [Golden Horse], for Haralds Eldgast’s novel Zvaigžņotās naktis [Starry Nights] and many more.

Diverse type variations, which vividly manifest the moods char-acteristic of both modernism and national romanticism, are gath-ered in Madernieks’ publications Ornaments and Raksti. Madernieks is the only Latvian typeface designer of the early 20th century to have made several complete alphabets.

1 Spogulis, 1913, Nr. 10, 18. lpp.

Graphic Design

and Type

10 11

VĀKA ZĪMĒJUMS Aleksandra Dulbes dzejas krājumam “Caur sudraba birzēm”1909. Šterna apgādsLatvijas Nacionālais arhīvs

COVER DESIGN for Aleksandrs Dulbe’s poetry collection “Caur sudraba birzēm” [Through theSilver Groves]. Riga: Stern, 1909The National Archives of Latvia

BURTVEIDOLI no JūlijaMadernieka oriģinālzīmējumu krājuma “ORNAMENTS”. 1913

TYPEFACES from Jūlijs Madernieks’ original drawings

edition “ORNAMENTS”. 1913

Eduarda Rozīša Baltijas krāsu fabrikas ZĪMOLS

20. gs. 20. gadi. Latvijas Nacionālais arhīvs

TRADEMARK of Eduards Rozītis Baltic Paint Factory

The 1920s. The National Archives of Latvia

12 13

“Mūsu nacionālo īpatnību celtnie-cībā nevar atvest no ārzemēm — tā jāmeklē pašu sētā,” teicisMadernieks, vērtējot latviešu arhi-tektūru, — “Tam visam organiski jāizaug no materiāla, apkārt nes, ēkas pamata formām, skeleta konstrukcijas, kā arī no mākslinieka celtnieka pārdzīvotās izjūtas — garīgās atziņas.”1 Divdesmito gadu sākumā, atgriezies Latvijā, māks-linieks aktīvi iesaistījās interjeru projektēšanā, izstrādāja griestu un sienu dekoratīvi ornamentālās apdares, dizainēja telpām pieska-ņotas mēbeles, vāzes un tekstilijas. Viņa realizētos interjerus augstu novērtēja laikabiedri.

Nozīmīgākais Madernieka māksli-nieciskā stila paraugs sabiedrisko interjeru jomā tapis 1925. gadā, kad viņš no Valsts kancelejas saņēma pasūtījumu izstrādāt metus Ministru kabineta astoņu telpu griestu un sienu dekoratīvai apdarei.2 Šodien priekšstatu par rezultātu varam gūt vien no meln-baltām fotogrāfijām un Jāņa Siliņa sniegtā krāsu apraksta: “Bagātas izdomas vadīts meistars te sadala, pilda dažāda veida laukumus ar apbrīnojamu mākslas gaumi. Lūk, viena starp šīm telpām: griestu

malās plata josla, kur lielos kvadrātu nodalījumos uzstaro zvaigznes, krustveidīgā, diagonālveidīgā salikumā. Te atmirdz dažāda veida ornamentālas figūras, trīsstūri, sku-jiņu raksti rozā, violeta, zaļa, melna, balta, zelta un sudraba kontrapunk-tiskā cauraudumā. Griestu vidusdaļa ieturēta maigākos toņos, sīkākā ornamentācijā.”3 Madernieka izvē-lētais mākslinieciskās izteiksmeslīdzekļu kopums: asās, zāģa zobiem līdzīgās, pakāpienveida šķautnes, trīsstūru un rombu stūri, līniju nepārtrauktā maiņa, diagonāļu uzsvērums kā kopējās sistēmas uzbūves princips, kam pievienojāskošā krāsainība, vērtējams kā pārliecinošs un vērienīgs Art Deco paraugs. Vienlaikus Madernieka telpu rotājuma ideja bija dzimusi kā nacionālās identitātes laikmetīgs apliecinājums, kur 20. gadsimta divdesmito gadu modernās dzīves intensitāti vajadzēja paust atbilsto-šam seno rakstu zīmju traktējumam.

1 Madernieks Jūlijs. Raksti. Rīga: Valters un Rapa, 1930, 25. lpp.2 Jūlija Madernieka padomju laikā rakstītajā

autobiogrāfijā kā projekta realizācijas laiks uzrādīts 1930. gads. LVA 1247. f., 1. apr., 20. l., 4. lp.

3 Siliņš J. Jūlijs Madernieks. Kritisks apcerējums. Grām.: Madernieks J. Raksti. Rīga: Valters un Rapa, 1930, 17b. lpp.

Interjera dizains

“Our national uniqueness in con-struction cannot be brought from abroad — it must be found in our own farmstead,” Madernieks has said, observing Latvian architec-ture — “It must all grow organically from the material, from the sur-roundings, from the basic forms of the buildings, from the construc-tion, as well as from the artist’s experience — his intellectual insights.”1 Having returned to Latvia in the early 1920s, the artist actively took part in the design of interiors for public buildings, developed decorative, ornamental finishing for ceilings and walls, harmonised furniture design. His realised inte-riors were highly regarded by his contemporaries.

The most notable example of Madernieks’ artistic style in the field of public interiors was realised in 1925. He was commissioned by the State Chancellery to design decorations for the ceilings and walls of the Cabinet of Ministers eight rooms.2 Today we can only get an idea about the result from black-and-white photographs and the description of colours provided by Jānis Siliņš: “A master guided by a rich imagination separates, fills areas of different kinds with remarkable artistic taste here. Here is one of the rooms: there is a broad band along the edges of the ceiling where stars glow in a cross-shaped, diagonal arrangement inside large

rectangular compartments. Different kinds of ornamental figures, triangu-lar, fishbone ornaments flicker here, contrapuntally interwoven in pink, violet, green, black, white, gold and silver. The ceiling is kept in softer tones with finer ornamentation.”3 Madernieks’ selection of artistic means: the sharp, saw-toothed, ladder-like edges, corners of trian-gles and rhomboids, the ceaseless shifting of lines, the highlighting of diagonals as the structural princi-ple of the overall system, together with the bright colour, should be seen as a compelling and ambitious example of Art Deco. At the same time, Madernieks’ idea of interior decoration was born as a con-temporary affirmation of national identity, where the intensity of the modern life of the 1920s was to be expressed through an appropriate interpretation of the ancient signs used in ornaments.

InteriorDesign

1 Madernieks Jūlijs. Raksti [Patterns]. Rīga: Valters un Rapa, 1930, 25. lpp. 2 The autobiography written by Jūlijs

Madernieks during the Soviet period mentions 1930 as the date of the project’s completion. LVA 1247. f., 1. apr., 20. l., 4. lp.

3 Siliņš J. Jūlijs Madernieks. Kritisks apcerējums [Critical Essay]. In: Madernieks J. Raksti. Rīga: Valters un Rapa, 1930, 17b. lpp.

14 15

Latvijas Republikas Ministru kabinetaSIENU UN GRIESTU DEKORATĪVĀ APDARE1925—1926. Fotogrāfs nezināmsLatvijas Nacionālais arhīvs

WALL PANELLING AND CEILINGDECORATION in the Cabinet of Ministers of the Republic of Latvia1925—1926. Unknown photographerThe National Archives of Latvia

16 17

Ģeometriskās kompozīcijas uz rūtiņu papīra rada līniju un krāsu ņirboņu, atgādinot pikseļus datora ekrānā. Madernieks zīmējis metus funkcionāliem interjera tekstil-darbiem — aizkariem, sienas segām, paklājiem un galdautiem, kas ne vien iemiesojās interjeru projektos, bet kļuva arī par mākslas izstāžu sastāvdaļu — patstāvīgiem ornamentāli grafiskiem mākslas darbiem. Mākslinieka izstrādātajos ornamentu metos latviešu etno-grāfiskais mantojums savienojas ar Art Deco māksliniecisko izteiksmi, piesakot nacionāli īpatnējo kā laikmetīgo. Mēbeļaudumi, durvju un logu aizkari, galdauti, spilveni un citas tekstilijas Madernieka radošo eksperimentu centrā nokļuva kā vienota interjera ansambļa sastāvdaļas.

Sekojot etnogrāfiskajās tekstilijās saskatītajai ģeometrizācijas loģikai, mākslinieks pārvērta ornamentā Latvijā sastopamos putnus, dzīv-niekus, kukaiņus, rāpuļus, kokus un augus. Viņa kompozīcijām raksturī-gas diagonāles, kas darbiem piešķir dinamiku un ir Madernieka jaun-ievedums, jo latviešu etnogrāfis-kajam mantojumam ar tā linearitāti un noteikto ritmiku šādi risinājumi

nav raksturīgi. Ģeometriskais motīvu salikums un krāsu pretstati Madernieka tekstiliju metos ir galvenie mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi. Kontrastiem bagātā, no taisniem un asiem leņķiem veidotā lauzītā līniju un laukumu ritmika ienes emocionālu aktivitāti un nemitīgas kustības iespaidu.

Madernieka zīmētos interjera tekstiliju metus regulāri publicēja dažādi populāri preses izdevumi, lai ikviena Latvijas rokdarbniece pēc šiem paraugiem varētu izšūt spilvendrānu vai noaust segu. Tā Madernieka stils ienāca latviešu mājokļu interjerā. Pat grūti bija atrast kādu māju, kur sienas vai gul-tas segā, dvielī, aizkaros vai cimdos nebūtu atrodami meistara orna-mentu paraugi.

Geometric compositions on squared paper create a flicker of lines and colours, resembling pixels on a computer screen. Madernieks drew sketches for functional interior textiles — curtains, wall hangings, carpets and tablecloths, which not only found embodiment in proposals for interiors, but also became part of art exhibitions — as independent ornamental graphic works of art. In the ornamental sketches developed by the artist, Latvian ethnographic heritage merges with the artistic expression of Art Deco, putting forward what is nationally unique as an expres-sion of the contemporary. Furniture fabrics, portieres, tablecloths, pillows and other textiles came to the centre of Madernieks’ creative experiments as components of a unified interior ensemble.

The artist strove to submit birds, animals, insects, reptiles, trees and plants found in Latvian nature to the logic of geometrisation he encountered in ethnographic textiles. Diagonals are character-istic of his compositions, adding dynamism to the works and repre-senting an indisputable innovation from Madernieks, as such solutions are not characteristic of Latvian ethnographic heritage with its linearity and determined rhythm. A geometric arrangement of motifs and colour contrasts are the main means of creative expression in

Madernieks’ sketches for textiles. Rich in contrasts, the broken rhythm of lines and fields formed from right and sharp angles bring emotional activity and a sense of ceaseless movement.

Madernieks’ designs for interior textiles were regularly published by different popular press pub-lications, so that each and every Latvian handicrafts woman could embroider a pillowcase or weave a blanket from these samples. In this manner Madernieks’ style entered Latvian private interiors. It even became difficult to find a house, where a wall hanging or bed cover, towel, curtain or mittens would not contain examples of the master’s ornaments.

Tekstila dizains

Textile Design

18 19

PAKLĀJA RAKSTSLīdz 1922. gadam

Kartons, papīrs, akva-relis, tuša, sudrabs.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

CARPET DESIGN1922 (latest)

Cardboard, paper, watercolour,

Indian ink, silver. The Latvian National

Museum of Art

20 21

Mākslinieks strādāja vienā ritmā ar laikmeta pulsu, tāpēc likumsaka-rīgi, ka viņa agrīnajās mēbelēs vijas jūgendstila periodam raksturīgie bagātīgie līniju ritmi. Mēbeļu gar-nitūras apliecina meistara spēju lietišķās mākslas nozarēs stilistiski tuvoties daudzveidīgajām moder-nisma formveides izpausmēm. Tāpat kā daudzi tā laika dizaineri un mākslinieki, arī Madernieks izstrā-dāja jūgendstila periodā iecienīto “balto mēbeļu” versijas. Radošos impulsus viņš varēja smelties gan Pētera Bērensa (Peter Behrens), gan Čārlza Renī Makintoša (Charles Rennie Mackintosh) vieglajās, graciozajās krēslu konstrukcijās, par ko liecina Madernieka aizrau-šanās ar vertikāli stiepto krēslu atzveltņu risinājumiem. Viņa “baltās mēbeles” raksturo uzbūves lako-nisms, atturība un skaidrība. Šajā posmā radītās mēbeļu garnitūras savā iecerē tuvas racionālā jūgend-stila un funkcionālā modernisma estētikai.

20. gadsimta 30. gados Madernieka radīto mēbeļu formu traktējumā atpazīstama Art Deco stila klāt-būtne. Dekoratīvais risinājums ir organiski saistīts ar priekšmeta uzbūvi, konstrukciju papildinot ar vertikāli vai slīpi iestrādātām līs-tēm, kas veido vienkāršu, skaidri nolasāmu un caurspīdīgu orna-menta zīmējumu. Mēbeļu dekora ornamentālajos motīvos var sastapt ģeometrizētas zvaigznes, ausekļa zīmes, starojošas uzlecošas saules pusloku, lakonisku auga motīvu. Unikālais Art Deco raksturs iegūts ar būvgaldniecības paņēmieniem, silueta lauzto, stūraino ģeomet-risko aprišu un detaļu līniju ritmiku, mudinot saskatīt paralēles ar čehu kubisma pārstāvja Pāvela Janāka (Pavel Janák) vai itāļu futūrista Fortunāto Depero (Fortunato Depero) ekstrēmo ģeometrisko ekspresiju.

Interjera iekārtas, kas tapušas pēc Madernieka dizaina, labprāt saviem mājokļiem izvēlējās latviešu inteliģence, skolotāji, mācītāji, ārsti. Visbiežāk šie pasūtījumi tika realizēti sadarbībā ar mēbeļu izgatavotāju Jāni Skultānu. Nereti dekors tapa, pasūtītājam sadarbo-joties ar izpildītāju un izmeklējot piemērotāko no mākslinieka piedā-vātajām rotājuma variācijām.

The artist went step in step with the pulse of the time, therefore it was logical, that the elaborate linear rhythms characteristic of Art Nouveau would weave on his early furniture. His furniture suites demonstrate the master’s ability to stylistically approach the diversity of modernist formal expression in the disciplines of applied art.

Like many designers and artists of the time, Madernieks also pro-duced his own versions of ‘white furniture’, which was popular during the period of Art Nouveau. He could draw creative impulses from the light, airy chair con-structions of both Peter Behrens and Charles Rennie Mackintosh, as demonstrated by Madernieks’ fascination with vertically elon-gated chair backrest solutions. His “white furniture” is characterised by laconic structures, restraint and clarity. In their conception, his furniture suites from this period are close to the aesthetics of rational Art Nouveau and functional modernism.

The formal execution of Madernieks’ furniture from the 1930s reveals the influence of Art Deco. The decorative solu-tion is organically related to the structure of the item, adorning the construction with vertically or obliquely inlayed thin strips of wood that produce a simple,

clearly legible and transparent ornamental outline. The ornamen-tal motifs in his furniture decors include geometricised stars, the signs of auseklis (morning star), the shining semi-circle of the rising sun, laconic plant motifs. Often the unique Art Deco character has been achieved with the means of joinery, broken, angular geometric silhouettes and the rhythm formed by the contours of different parts, inviting comparisons with the extreme geometric expression of Czech cubist Pavel Janák or Italian futurist Fortunato Depero.

Latvian intellectuals, teachers, pas-tors, doctors gladly chose interior furnishings made from Madernieks’ designs for their homes. These commissions were mostly realised in collaboration with furniture maker Jānis Skultāns. Often the decor was made in collaboration between the commissioner and executor, selecting the most appro-priate solution from the variations of decor proposed by the artist.

Mēbeļu dizains

Furniture Design

23

Vidzemes artilērijas pulkaVirsnieku kluba KRĒSLS1928. Fotodarbnīca “Krauklis”Latvijas Nacionālais arhīvs

Vidzeme Artillery Regiment Officers’ Club CHAIR1928. “Krauklis” photographic studioThe National Archives of Latvia

Latvijas armijas kapteiņa Jūlija KadeļaVIESISTABAS IEKĀRTA20. gs. 30. gadi. Fotogrāfs nezināmsLatvijas Nacionālais arhīvs

Latvian Army Captain Jūlijs Kadelis’LIVING ROOM FURNISHINGSThe 1930s. Unknown photographerThe National Archives of Latvia

24 25

Neizsīkstošs jaunrades avots Jūlijam Maderniekam arvien bijusi daba. Rūpīgas dabas un augu uzbūves studijas pārtapušas daudzās Madernieka ornamentu kompozīcijās. Vasarās un rudeņos mākslinieks bieži viesojās dzimtajā pusē, gleznoja un zīmēja Pededzes upes krastus un tuvāko apkaimi ogles zīmējuma un akvareļa teh-nikā, dekoratīvi interpretējot dabas motīvus. Ainavās vērojama atturīga dabas formu ģeometrizācija un kompozīcijas uzbūves ritmizā-cija. Saglabājot ogles zīmējuma pelēcīgo toņu niansētās pārejas, Madernieks vienlaikus neatteicās no gaišo un tumšo toņu pretsta-tiem. Savukārt akvareļi skatāmi daudzu žurnālu vāku dekoratīvajā noformējumā.

Ainavas stilizācija

Nature was always an inexhaust-ible source of creativity for Jūlijs Madernieks. Attentive studies of nature and the structure of plants served as the basis of many of Madernieks’ ornamental compo-sitions. In summers and autumns, the artist frequently visited his native region, painted and drew the banks and surroundings of the River Pededze in charcoal and watercolour, decoratively

interpreting natural motifs. His landscapes show restrained geometrisation of natural forms and rhythmisation of composi-tional structure. While retaining the nuanced gradations of the grey tones of charcoal drawing, Madernieks did not give up the contrasts of light and dark tones. His watercolours, meanwhile, can be seen in the decorative cover designs of many magazines.

Stylisation of Landscape

PEDEDZES UPE20. gs. 20. gadi. Papīrs, ogle

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

THE PEDEDZE RIVERThe 1920s. Paper, charcoal

The Latvian National Museum of Art

26 27

187027. februārī nāk pasaulē Vecgulbenes pagasta Vecmadernieku mājās kā muižas rentnieka Ernesta Madernieka un viņa sievas Dores jaunākais dēls.Born on February 27 in Vecmadernieki Farmstead, Vecgulbene Parish as the youngest son of manor tenant Ernests Madernieks and his wife Dore.1891Uzsāk mācības Rīgas vācu amatniecības skolā.Begins studies in the Riga German Arts and Crafts School.1894Dodas uz Sanktpēterburgu, kur iestājas barona Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā. Pēc trešā kursa izvēlas dekoratīvās glezniecības specialitāti. Paralēli iesaistās Pēterburgā studējošo latviešu mākslinieku un mūziķu apvienībā “Rūķis”. Travels to St Petersburg, where he enrols in Baron Stieglitz’s Central School of Technical Drawing. After completing the third year, he decides to specialise in decorative painting. Simultaneously becomes involved in Rūķis [Dwarf], an association of Latvian artists and musicians studying in St Petersburg.1898Ar teicamām sekmēm beidz skolu, piedalās konkursā un iegūst stipendiju, kas nodrošina iespēju gada garumā ceļot pa lielākajiem Eiropas mākslas centriem.Graduates with merit, participates in a competition and is awarded a scholarship which gives him the opportunity to spend a year travelling around the largest European art centres.

1903Uzsāk patstāvīgu darbību Rīgā, sāk veidot interjerus un pievēršas žurnālu un grāmatu grafikas dizaina izstrādei.In Riga, starts designing interiors and takes up the development of graphic design for magazines and books.1904Atver savu zīmēšanas un gleznošanas studiju. Opens his own drawing and painting studio.1913Jaunrades meklējumus apkopo oriģinālzīmējumu krājumā “Ornaments”.Brings together his artistic explorations in the collection of original drawings titled Ornaments [Ornament].1915Bēgļu gaitās dodas uz Maskavu.Escapes to Moscow as a refugee.1916Strādā par zīmēšanas skolotāju no Rīgas evakuētajā Larinas sieviešu ģimnāzijā, Skolotāju sabiedrības komercskolā un A. Birģeles-Paegles mākslas amatniecības skolā. Raksta izstāžu recenzijas.Works as a teacher of drawing at Larina’s Women’s Gymnasium, which was evacuated from Riga, Teacher’s Association’s School of Commerce and A. Birģele-Paegle’s School of Arts and Crafts. Writes exhibition reviews. 1920—1940 Atgriežas Rīgā. LETA Mākslas salonā sarīko ornamentālo gleznojumu un zīmējumu personālizstādi. Atsāk intensīvu radošo darbību. Turpina strādāt lietišķajā grafikā, sadarbojas ar grāmatu izdevējiem. Projektē interjerus un mēbeles. Izstrādā lietišķās mākslas metus, arvien vairāk pievēršoties tekstilmākslai. Veido grafisko dizainu žurnāliem Atpūta, Fotogrāfijas Mēnešraksts, Austrums, Sievietes Pasaule. Raksta recenzijas.

Returns to Riga. Holds a personal exhibition of ornamental paintings and drawings in the LETA Art Salon. Resumes intensive creative activity. Continues to work in graphic design, collaborates with book publishers. Designs interiors and furniture. Develops sketches for applied art, increasingly turning to textile art. Produces graphic design for magazines Atpūta [Leisure], Fotogrāfijas Mēnešraksts [Photography Monthly], Austrums, Sievietes Pasaule [Woman’s World]. Writes reviews.1924Kopā ar Teodoru Zaļkalnu, Kārli Zāli, Burkardu Dzeni, Kārli Miesnieku un citiem domubiedriem dibina mākslinieku biedrību “Sadarbs”. Together with Teodors Zaļkalns, Kārlis Zāle, Burkards Dzenis, Kārlis Miesnieks and others establishes artists’ association Sadarbs.1926 Madernieka darbi eksponēti Parīzes dekoratīvās mākslas salona skatē.Madernieks’ works are exhibited in the exhibition of the Paris Salon of Decorative Arts.1928 Ar interjera projektiem piedalās dekoratīvās mākslas izstādē Parīzē.

Participates in an exhibition of decorative art in Paris with his interior designs.1930 Mākslinieku biedrības “Sadarbs” izstādē Briselē eksponētas gan Madernieka ornamentālās kompozīcijas, gan pēc viņa metiem austas tekstilijas.The exhibition of artists’ association Sadarbs in Brussels includes Madernieks’ ornamental compositions as well as textiles woven from his designs.1951 LPSR Valsts Rietumeiropas mākslas muzejā sarīkota Jūlija Madernieka radošā darba 50. jubilejai veltīta izstāde.An exhibition dedicated to Jūlijs Madernieks’ 50th anniversary of creative work is held at the LSSR State Museum of Western European Art.1955 19. jūlijā Rīgā Jūlijs Madernieks aiziet no dzīves.Jūlijs Madernieks passes away on19 July in Riga.

Biogrāfija

Biography

Tekstā izmantoti materiāli no topošā rakstu krājuma “Madernieka stils”.

The text includes materials from the forthcoming collection of articles The Style of Madernieks.

28 29

2020

7. novembrī 14.00SARUNAS MUZEJĀ. Tikšanās ar izstādes kuratori Rūtu Rinku, projekta vadītāju Inesi Baranovsku un mākslinieci Daci Džeriņu.

11. novembrī 18.00SARUNAS MUZEJĀ. Mākslinieks Valdis Celms un izstādes grafikas dizainers Mārtiņš Ratniks diskutēs par ornamenta metamorfozēm Jūlija Madernieka darbos.

19. novembrī 17.30 Mākslas vēsturnieces Intas Pujātes LEKCIJA “No cita skatu punkta: latviešu mākslinieki 20. gadsimta sākumā fotografē”.

26. novembrī 17.30Fotogrāfa Armanda Andžes LEKCIJA “Fotogrāfija un Madernieka laikmets”.

28. novembrī 12.00Fotogrammas DARBNĪCA “Dabā sastopamo materiālu gaismas jūtība – cianotipija” ar fotogrāfu Armandu Andži.

5. decembrī 12.00Fotogrammas DARBNĪCA BĒRNIEM (10+) ar fotogrāfu Armandu Andži.

12. decembrī 12.00–16.00Ziemas saulgriežu ĢIMENES DIENA, radošās darbnīcas un koncerts.

2021

14. janvārī 17.30Mūziķa un mākslas vēsturnieka Guntara Gritāna LEKCIJA “Jūlija Madernieka ornamenta interpretācija mūzikā”.

21. janvārī 17.30Izstādes kuratores, mākslas vēsturnieces Rūtas Rinkas LEKCIJA “Madernieka interjeri un mēbeļu dizains”.

4. februārī 17.30Arhitekta Gata Vanaga LEKCIJA “Jūlijs Madernieks – nacionālā romantisma burtveidolu dizaina celmlauzis”.

28. februārī 18.00Noslēguma KONCERTS izstādē “Madernieka stils”. Jāzepa Vītola, Alfrēda Kalniņa un Arvīda Žilinska skaņdarbi.

Audumu apdrukas DARBNĪCAS ar izglītības programmu kuratori Kristīni Šicu

2020 25. novembrī 15.00 09. decembrī 15.00

2021 09., 10. janvārī 12.00 03., 24. februārī 15.00

Izstādes izglītības un publisko pasākumu programma

TREŠDIENU PASTAIGAS izstādē mediatora vadībā

DEKORATĪVĀS MĀKSLAS UN DIZAINA MUZEJSSkārņu iela 10, Rīga

P slēgtsO 11.00—17.00T 11.00—19.00C-Sv 11.00—17.00

Muzejs slēgts oficiālajās svētku dienās

Ekskursiju pieteikšana: (+371) 67830917Papildu informācija: (+371) 67222235

MUSEUM OF DECORATIVE ARTS AND DESIGNSkārņu Street 10, Riga, Latvia

Mon closedTue 11.00—17.00Wed 11.00—19.00Thu-Sun 11.00—17.00

Museum is closed during public holidaysGuided tours: (+371) 67830917Information: (+371) 67222235

Seko mums / Follow us:

@dmdmmuzejs www.lnmm.lv

Seko līdzi aktuālajai informācijai muzeja mājas lapā un sociālajos tīklos!

Izstādes audio ceļvedi ierunājis Ģirts Krūmiņš

18.00

2020 25. novembrī 02., 09., 16. decembrī

2021 06., 13., 29., 27. janvārī 03., 10., 17., 24. februārī

Visu izstādes laikuģimenēm un skolēniem darbosies“MADERNIEKA STUDIJA”muzeja 2. stāvā.

DARBNĪCA SKOLĀM “Kā top burts?” par burtu dizainu 20. gadsimtā un mūsdienās. Klātienē vai digitāli.

Izstādes organizētājs / Organizator of the exhibition —Latvijas Nacionālais mākslas muzejs / The Latvian National Museum of Art, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs / The Decorative Arts and Design Museum

Kuratore / Curator — Rūta RinkaProjekta vadība / Project management — Inese BaranovskaPētnieki / Researchers — Ilze Martinsone, Stella Pelše, Inta Pujāte, Inese Sirica, Gatis Vanags Māksliniece / Designer — Dace DžeriņaGrafiskais dizains, video / Graphic design, video — Mārtiņš RatniksAttēlu apstrāde / Image processing — Jānis PauzersSkaņas dizains / Sound design — Reinis SemēvicsRestaurācija / Restoration — Tabita Lapiņa, Jānis Meņģelis, Inga Rozefelde, Zane TučaDarbu ierāmēšana / Framing of works — Arvils VilkaušsIzstādes uzbūve / Exhibition construction — SIA Dekorāciju darbnīca, Modris Esserts, Uldis TimoškoAudiovizuālās sistēmas / Audio-visual systems — Raitis UpensRedaktores / Editors — Jolanta Treile (LV), Dace Ļaviņa (EN)Tulkojums angļu valodā / English translation — Valts MiķelsonsKomunikācija un izglītība / Communication and education — Agrita Pore, Jekaterina Potašova, Kristīne Šica, Anete Piņķe, Austra Stupele

Izstādi pavadošajā skaņu kompozīcijā interpretēti fragmenti no komponista Alfrēda Kalniņa Jūlijam Maderniekam veltītajiem skaņdarbiem “Rudens” un “Elēģija”.

Deponējumi / Loans —Latvijas Nacionālais vēstures muzejs / National History Museum of Latvia, Latvijas Nacionālais arhīvs / The National Archives of Latvia, Latvijas Nacionālā bibliotēka / National Library of Latvia, LU Akadēmiskā bibliotēka / The University of Latvia Academic Library, Valsts prezidenta kanceleja / The Chancery of the President of Latvia,Rakstniecības un mūzikas muzejs / Literature and Music Museum, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs / Gulbene Municipality History and Art Museum, Tukuma muzejs / Tukums Museum, Ogres Vēstures un mākslas muzejs / Ogre History and Art Museum, Memoriālo muzeju apvienība / Association of Memorial Museums, Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca / Evangelical Lutheran Church of Latvia,Rīgas Mārtiņa baznīca / St. Martin’s Evangelical Lutheran Church,Pēteris Avens, Irēna Bužinska, Irēna Vitomska, Valdis Villerušs

Pateicība / Acknowledgments — Daina Auziņa, Igors Bass, Marita Bērziņa, Zane Biseniece, Aija Brasliņa, Jeļena Brokāne, Irēna Bužinska, Iveta Derkusova, Vija Emsiņa, Inguna Eņģele, Romāns Geniņš, Reinis Joņins, Ieva Kalnača, Aina Karnišavska, Una Kastanovska, Līva Klismeta, Selga Laizāne, Kristīne Muceniece, Ludmila Neimiševa, Longina Paegle, Jevgēnija Pozņaka, Necita Pundure, Jānis Rubenis, Alla Sidorina, Romans Sidorovs, Natālija Sidorova, Evija Smiltniece, Anete Straume, Jolanta Treile, Jānis Veismanis, Andris Vilks, Valda Vorza, Ginta Zalcmane, Inta Zēgnere, Ieva Zvejniece, Eridana Žiba

Finansē / Financed by Atbalsta / Supported by

MADERNIEKA STILS VIEGLI IZRUNĀT VĀRDU “STILS”, BET VIŅU RADĪT — MŪŽA DARBS. JŪLIJS MADERNIEKS

THE STYLE OF MADERNIEKSIT IS EASY TO SAY “STYLE”, BUT IT TAKES A LIFETIME TO DEVELOP ONE. JŪLIJS MADERNIEKS

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejsMuseum of Decorative Arts and Design

05.11.2020.—28.02.2021.

The soundtrack: interpretations from Alfrēds Kalniņš’ musical compositions Rudens [Autumn] and Elēģija [Elegy] dedicated to Jūlijs Madernieks.

ISBN  978-9934-538-34-6