STARPTAUTISKAJIEM FINANŠU PRSKATU STANDARTIEM
UN NEATKARGA REVIDENTA ZIOJUMS
2017. finanšu gads
Finanšu prskati
Visaptverošais ienkumu prskats 9
Naudas plsmas prskats 10
Pielikums 12
2017. finanšu gads
Juridiskais statuss: Akciju sabiedrba
Reistrcijas numurs, vieta, datums: 40003377918, Rga, 1998. gada 4. februr
Veikta prreistrcija Komercreistr 2003. gada 7. maij
Juridisk adrese: Smilšu iela 7-1, Rga, LV-1050, Latvija
Biroja adrese: Smilšu iela 7-1, Rga, LV-1050, Latvija
Sabiedrbas akcionrs: AB Šiauiu bankas (100%) ldz 2017. gada 24. augustam
Tils iela 149, LT-76348, Šaui, Lietuva
Ieguldjumu prvaldes akciju sabiedrba "INVL Asset Management"
(100%) no 2017. gada 25. augusta (izmaias reistrtas Uzmumu reistr
2017. gada 25. august)
Padomes locekle Laura Kriinauskiene no 2018. gada 12. marta
Padomes loceklis Vaidotas Rkas no 2018. gada 12. marta
Padomes priekšsdtja vietnieks Vytautas Plunksnis ldz 2018. gada
12.martam
Sabiedrbas valde: Valdes priekšsdtjs Andrejs Martinovs
Valdes locekle Gunita Misia
Finanšu prskata periods: 2017. gada 1. janvris - 2017. gada 31. decembris
Saldzinošais periods: 2016. gada 1. janvris - 2016. gada 31. decembris
Revidents: SIA "PricewaterhouseCoopers"
LR zvrint revidente: Terze Labzova-Ceicne
Sertifikta Nr. 184
2017. finanšu gads
Padomes priekšsdtjs Cyba Andrej
Padomes locekle Laura Kriinauskiene
Padomes loceklis Vaidotas Rkas
Valdes priekšsdtjs Andrejs Martinovs
Valdes locekle Gunita Misia
2017. gad Fonds piedvja klientiem sešus plnus ar dadu riska un ienesguma profilu, k ar ar
dadu prvaldšanas maksas struktru. Tika piedvti plni “INVL Sabalanstais 47+”, "INVL
Konservatvais 58+" un “INVL Aktvais 16+”, kas paredz paaugstintas komisijas pirmaj darbbas gad
un samazints komisijas pc tam, k ar plni “Saule - Sabalanstais”, “Jra - Aktvais” un “Dzintars -
Konservatvais”, kas paredz vienmrgas prvaldšanas komisijas. Plni “INVL Aktvais 16+” un “Jra -
Aktvais” paredz vairk nek 50% no plna aktvu ieguldšanu akcijs un akciju fondos, plni “INVL
Sabalanstais 47+” un “Saule - Sabalanstais” auj ieguldt akcijs un akciju fondos ldz 50% no plna
aktviem, “Dzintars - Konservatvais” paredz ldz 30% no plna aktvu ieguldšanu akcijs un akciju
fondos, bet "INVL Konservatvais 58+" paredz ieguldšanu tikai fiksta ienkuma vrtspapros un fondos,
kas tajos iegulda.
iemaksto un viu lab brvprtgi iemaksto naudas ldzeku uzkršana un ieguldšana, lai nodrošintu
šiem dalbniekiem papildpensiju.
2017. gad pasaules akciju tirgi pieauga, ldz ar ko pieauga Pensiju plnu daas ar saldzinoši augstu
akciju un akciju fondu patsvaru vrtba. 2017. gad pieci no sešiem Sabiedrbas prvaldtajiem pensiju
plniem uzrdja pozitvu sniegumu: “Saule - Sabalanstais”, “Jra - Aktvais”, “Dzintars - Konservatvais”,
“INVL Sabalanstais 47+” un "INVL Konservatvais 58+"; pensiju pln “INVL Aktvais 16+” prk mazo
aktvu d 2017. gad vrtspapri netika iegdti.
2017. gada 25. august par Fonda akcionru kuva Ieguldjumu prvaldes akciju sabiedrba "INVL Asset
Management".
Akciju sabiedrba “INVL atkltais pensiju fonds” (turpmk - Fonds) reistrta Latvijas Republikas
Uzmumu reistr 1998. gada 4. februr un atbilstoši likumam “Par privtajiem pensiju fondiem” 1998.
gada 23. oktobr samusi licenci privt pensiju fonda darbbai, kas auj piedvt noteiktu iemaksu
pensiju plnus bez garantta ienesguma un bez paredzta biometrisko risku seguma. Finanšu un
kapitla tirgus komisija ir prreistrjusi Fonda licenci privt pensiju fonda darbbai 2005. gada 31.
mart, 2006. gada 4. janvr, 2010. gada 16. novembr un 2015. gada 9. septembr (ar Nr.
06.04.05.105/291). Fonds ir atkltais pensiju fonds, kas saska ar likumu "Par privtajiem pensiju
fondiem", Pensiju plniem uzkrj un iegulda Pensiju plnu dalbnieku pašu iemaksto un viu lab
brvprtgi iemakstos naudas ldzekus, lai nodrošintu šiem dalbniekiem papildpensiju. Fonds ir
izveidojis un administr sešus Pensiju plnus: "Dzintars - Konservatvais" un "INVL Konservatvais 58+"
(Pensiju plni ar konservatvu ieguldjumu politiku), "Saule - Sabalanstais" un "INVL Sabalanstais 47+"
(Pensiju plni ar sabalanstu ieguldjumu politiku), "Jra - Aktvais" un "INVL Aktvais 16+" (Pensiju plni
ar aktvu ieguldjumu politiku) (turpmk tekst - Pensiju plni).
Darbbas veids
Fonda valde
4
2017. finanšu gads
Vadbas ziojums (turpinjums)
ASV IKP 2017. gad pieauga par 2,3%. Tas labvlgi ietekmja ASV korporciju spju pelnt un veicinja
ASV akciju indeksa S&P500 pieaugumu par 19,42% 2017. gad. ASV izaugsmi stimulja ar dolra kursa
samazinšana pret eiro: ja 2017. gada skum 1 eiro maksja ap 1,05 dolru, tad gada beigs eiro jau
maksja ap 1,2 dolru. Taj paš laik ASV FRS turpinja dolra likmes celšanu – 2017. gad dolra
bzes likmes augšja robea tika palielinta par 0,75% punktiem no 0,75% ldz 1,5%, k ar 2017. gada
oktobr FRS ska samazint savu valsts un hipotekro obligciju portfeli, investjot jauno obligciju
pirkšan mazk, nek tiek iegts no portfel ietilpstošo obligcijas dzšanas. Rezultt pieauga ASV
valsts obligciju ienesgums, it paši saj gal: 5 gadu ASV valsts obligciju ienesgums gada laik
pieauga par 27 bzes punktiem (b.p.) ldz 2,21%.
Eiropas centrl banka saglabja refinansšanas likmi bez izmaim -0,4% lmen. Eiro zonas IKP
kopum 2017. gada 4. ceturksn, saldzinot ar iepriekšja gada attiecgo periodu, pieauga par 2,7%.
Bezdarba lmenis eiro zon samazinjs ldz 8,7% (2016. gada beigs tas bija 9,7%). 2017. gad Eiropai
izdevs izvairties no politiskiem satricinjumiem: notika vlšanas Francij un Vcija, un abos gadjumos
uzvrja politiskie spki, kas atbalsta ekonomisks integrcijas padziinšanu Eiropas Savienb.
Lielbritnijas izstšanas process no ES 2017. gad nerdja btiskas problmas savienbas ekonomikai.
Ldz ar to Eiropas akciju indeksi demonstrja pieaugumu: Vcijas indekss DAX gada laik palielinjs par
11,51%, Francijas indekss CAC40 gada laik pieauga par 8,81%, Itlijas FTSE MIB pieauga par 11%,
Spnijas IBEX – par 6,14%. Ar Lielbritnijas FTSE indekss pieauga par 6,2%. Ldz ar stingrkas
monetras politikas perspektvu tuvinšanos pieauga ar Eiropas etalona valsts obligciju ienesgumi: 5
gadu Vcijas valsts obligciju ienesgums pieauga par 33 bzes punktiem ldz -0,202%, bet 10 gadu
Vcijas obligciju ienesgums palielinjs par 21,9 bzes punktiem ldz 0,427%.
Attstbas valsts 2017. gad tendences ar bija labvlgas: izejvielu cenu pieaugums stimulja
ekonomisku izaugsmi un atbalstja akciju cenas. Brent naftas barela cena pieauga par 17,69% ldz 66,87
dolriem, ar citu izejvielu cenas palielinjs. nas ekonomikai 2017. gad izdevs stabilizt izaugsmes
tempus un tdejdi atbalstt savu akciju tirgu. Ldz ar to perifrijas akciju tirgos indeksi palielinjs:
Brazlijas akciju indekss BOVESPA pieauga par 24,05%, Indijas fondu biras indekss SENSEX
palielinjs par 27,91%, Indonzijas akciju tirgus indekss JCI pieauga par 19,89%. nas akciju indekss
Shanghai Composite pieauga par 5,55%. Attstbas valstu akciju indekss MSCI Emerging gada laik
palielinjs par 31,48%. Viengais izmums bija Krievijas RTS – gada laik tas samazinjs par 1,77%,
neskatoties uz augsto naftas cenu labvlgo ietekmi.
Runjot par korporatvm obligcijm, var secint, ka Eiropas valstu investciju lmea valsts obligciju
riska prmijas (kredtspredi) samazinjs – t, 5 gadu CDS indekss iTRAXX Europe, kas raksturo
investciju reitinga obligciju kredtriska prmijas, nokrita par 24,28 bzes punktiem ldz 44,83 bzes
punktiem, bet 10 gadu iTRAXX Europe vrtba samazinjs par 28,19 bzes punktiem ldz 83,44 bzes
punktiem. Taj paš laik 5 gadu CDS indekss iTRAXX Crossover, kas raksturo galvenokrt augsta
ienesguma obligciju kredtriska prmijas, samazinjs par 54,42 bzes punktiem ldz 233,4 bzes
punktiem, bet 10 gadu iTRAXX Crossover vrtba samazinjs par 43,03 bzes punktiem ldz 301,4
bzes punktiem.
2017. gads bija labvlgs finanšu tirgiem: gan akciju, gan obligciju tirgos kopum tika fiksts pieaugums.
Tdu rezulttu nodrošinja gan pasaules ekonomikas pietiekami augstie attstbas tempi, gan ar joprojm
zemas procentu likmes attsttajs valsts un lielie brvas likvidittes apjomi. Tomr situcija ar zemm
procentu likmm un milzgu brvu ldzeku apjomu finanšu sistm pakpeniski sk mainties: ASV
Federl rezervju sistma (FRS) 2017. gad bija vairkkrt paaugstinjusi bzes likmi un skusi
samazint sava vrtspapru portfea apjomus. Eiropas centrl banka (ECB), lai gan turpina uzturt
refinansšanas likmi negatvo vrtbu apgabal un izpirkt vrtspaprus no tirgus kvantitatvas
mkstinšanas paskumu ietvaros, ar ska samazint aktvu izpirkšanas apjomus. Stabilizjoties
ekonomikas izaugsmes tempiem un pieaugot inflcijai, jautjums par stingrks monetras politikas
ieviešanu ks arvien aktulks; ASV šis jautjums jau ir materializjies centrls bankas konkrt rcb.
2017. gad tika paplašints aktvu klsts, kas tiek iegdts priekš Fonda prvaldtajiem fondiem, taj tika
iekauti dau valsts un korporatvo obligciju emitenti, k ar akciju bir tirgotie fondi (ETF) atbilstoši
noteiktajam sadaljumam, kuru nosaka atsauces indekss. 2018. gad plnots turpint paplašint fiksta
ienkuma instrumentu klstu, k ar turpint ieguldt akciju dau saska ar izvlto sadaljumu. Tiek
plnots piesaistt papildus ldzekus un jaunus klientus, kas atvieglotu plnu ieguldšanas procesu,
pieaugot plnu aktvu apjomam.
2017. finanšu gads
31.12.17 31.12.16
Skaits Skaits
Jaunie Pensiju plnu individulie dalbnieki 29 14
Jaunie kolektvs darbbas lgumu dalbnieki 5 12
Aizgjušie dalbnieki uz citiem pensiju fondiem (6) (6)
Aizgjušie dalbnieki uz citiem Pensiju plniem (1) (2)
Dalbnieki, kas sasnieguši Pensiju plnos noteikto pensijas vecumu (44) (57)
Dalbnieku skaits uz gada beigm 2 287 2 304
Andrejs Martinovs Cyba Andrej
Valdes priekšsdtjs Padomes priekšsdtjs
2018. gada 27. aprl
No prskata perioda beigm ldz šodienai nav notikuši svargi notikumi, kas vartu btiski ietekmt
prskata novrtjumu.
Latvijas valsts eiroobligciju ar dzšanu 2025. gad ienesgums gada laik samazinjs par 23,7 bzes
punktiem ldz 0,427%. Valsts obligciju izpirkšana no tirgus, ko stenoja Latvijas banka ECB kvantitatvas
mkstinšanas ietvaros, joprojm veicinja btisku Latvijas valsts obligciju ienesgumu samazinšanu.
Vadbas ziojums (turpinjums)
Fonds turpins piedvt klientiem jaunos Pensiju plnus ("INVL Aktvais 16+", "INVL Sabalanstais 47+"
un "INVL Konservatvais 58+"), kas tiek prvaldti emot vr dalbnieku „dzves cikla” principu. Fonds
plno turpint palielint ar klientu apkalpošanu saistto darbinieku skaitu, kuri aktvi nodarbosies gan ar
esošo klientu apkalpošanu, gan ar jaunu individulo un korporatvo klientu piesaisti. Visu šo paskumu
rezultt Fonds plno btiski palielint Sabiedrbas administrto aktvu apjomu.
Prskata gad Fonda apgrozjums bija 17 675 EUR (2016: 16 898 EUR) apmr. Fonda apgrozjums
gada laik palielinjs par 4.60%. Fonds nosldza 2017. gadu ar zaudjumiem 31 588 EUR apmr
(2016: 28 096 EUR).
6
2017. finanšu gads
Andrejs Martinovs Gunita Misia
Valdes priekšsdtjs Valdes locekle
2018. gada 27. aprl
Šo gada prskatu no 3. ldz 23. lapai ir apstiprinjusi akciju sabiedrbas “INVL atkltais pensiju
fonds” valde, un valdes vrd to parakstjuši:
Paziojums par vadbas atbildbu
Fonda valdei ir pienkums saska ar spk esošo normatvo aktu prasbm sagatavot finanšu
prskatus, kas skaidri un patiesi atspoguo Fonda finansilo stvokli prskata perioda beigs, k
ar prskata perioda darbbas rezulttus un naudas plsmu.
Fonda valde atbild par atbilstošas uzskaites krtošanu, par Fonda ldzeku saglabšanu, k ar
par krpšanas un citas negodgas rcbas novršanu.
Fonda valde apstiprina, ka no 8. ldz 23. lapai iekautais finanšu prskats par periodu no 2017.
gada 1. janvra ldz 2017. gada 31. decembrim, sagatavots saska ar konsekventi lietotiem
Eiropas Savienbas (turpmk – ES) apstiprintajiem Starptautiskajiem finanšu prskatu
standartiem, Latvijas likumdošanas prasbm un piemumi par finanšu prskatu sagatavošanu ir
bijuši piesardzgi un saprtgi.
2017. finanšu gads
Pielikums 31.12.17 31.12.16
Prasbas uz pieprasjumu pret kredtiestdm 8. 350 706 32 765
Aizdevumi un debitoru pardi 9. - 25 004
Uzkrtie ienkumi un nkamo periodu izdevumi 10. 136 116
Pamatldzeki 11. 120 251
Kop aktvi 356 515 65 742
Saistbas
Kop saistbas 11 151 5 673
Kapitls un rezerves
Akciju emisijas uzcenojums 14. 5 051 5 051
Uzkrtie zaudjumi (28 100) (4)
Prskata gada zaudjumi (31 588) (28 096)
Kop kapitls un rezerves 345 364 60 069
Kop saistbas un kapitls un rezerves 356 515 65 742
Pielikumi no 12. ldz 23. lapai ir š finanšu prskata neatemama sastvdaa.
Andrejs Martinovs Gunita Misia
Valdes priekšsdtjs Valdes locekle
2018. gada 27. aprl
PRSKATS PAR FINANŠU STVOKLI
2017. finanšu gads
Pielikums 2017 2016
Prjie ienkumi 4. 18 -
Komisijas naudas izdevumi 5. (6 346) (6 104)Zaudjumi no tirdzniecbas ar rvalstu valtu - -
Prjie izdevumi 6. (257) (150)
Administratvie izdevumi 7. (40 488) (36 551)
Nolietojums 11. (2 190) (2 189)Uzkrjumu veidošanas rezultts - -
Neto zaudjumi/ Kopjie visaptverošie zaudjumi (31 588) (28 096)
Attiecinms uz Fonda akcionru (31 588) (28 096)
Pielikumi no 12. ldz 23. lapai ir š finanšu prskata neatemama sastvdaa.
Andrejs Martinovs Gunita Misia
Valdes priekšsdtjs Valdes locekle
2018. gada 27. aprl
2017. finanšu gads
Pielikums 2017 2016
Nematerilo aktvu un pamatldzeku nolietojums 11. 2 190 2 189Procentu (ienkumi) 4 - -
(29 398) (25 907)
Aizdevumu un debitoru pardu samazinjums/ (pieaugums) 25 004 (25 004)
Uzkrto ienkumu un nkamo periodu izdevumu (pieaugums) (20) (116)
Uzkrto saistbu pieaugums 5 478 2 671
Prjo aktvu samazinjums/ (pieaugums) (6) 177
1 058 (48 179)
1 058 (48 179)
Akciju emisija 14. 316 883 25 004
316 883 25 004
Neto naudas plsma 317 941 (23 175)
Nauda un ts ekvivalenti prskata gada skum 32 765 55 940
_________________________ _________________________
NAUDAS PLSMAS PRSKATS
Naudas un ts ekvivalentu izmaias pamatdarbbas
10
2017. finanšu gads
EUR EUR EUR EUR
Atlikums 2015. gada 31. decembr 70 672 5 051 (12 562) 63 161
Pamatkapitla samazinjums (12 558) - 12 558 -
Pamatkapitla palielinjums 25 004 - - 25 004
Kopjie visaptverošie zaudjumi - - (28 096) (28 096)
Atlikums 2016. gada 31. decembr 83 118 5 051 (28 100) 60 069Pamatkapitla samazinjums (skatt 14. - -
Pamatkapitla palielinjums (skatt 14.
Kopjie visaptverošie zaudjumi - - (31 588) (31 588)
Atlikums 2017. gada 31. decembr 400 001 5 051 (59 688) 345 364
_________________________
11
2017. finanšu gads
1.2. Grmatvedbas uzskaites un novrtšanas principi
1.3.
Pensiju plnu ldzeku turtjbanka ir AS "Swedbank", juridisk adrese: Balasta dambis 1a, Rga, LV-
1048.
Finanšu prskat par naudas vienbu lietota Latvijas Republikas naudas vienba eiro (EUR), kas ir ar
Fonda funkcionl valta. Finanšu prskats aptver laika periodu no 2017. gada 1. janvra ldz 2017.
gada 31. decembrim.
prskata periodiem, kas skas 2017. gada 1. janvr vai vlk).
Šdi jauni un grozti SFPS un interpretcijas stjušies spk 2017. gad un tiem nav btiskas
ietekmes uz šiem finanšu prskatiem:
Pieemtie grmatvedbas uzskaites principi atbilst iepriekšj finanšu gad pieemtajm politikm.
AS "INVL atkltais pensiju fonds", vienotais reistrcijas Nr.40003377918, juridisk adrese Smilšu iela 7-
1, Rga, LV-1050. 2017. gad Fonds piedvja saviem klientiem sešus noteikto iemaksu pensiju plnus
ar atširgu ldzeku ieguldšanas politiku - "Saule - Sabalanstais", "Dzintars - Konservatvais", "Jra -
Aktvais", "INVL Sabalanstais 47+", "INVL Konservatvais 58+" un "INVL Aktvais 16+".
Vairki jauni standarti un interpretcijas ir publicti, un tie stjas spk finanšu periodos, kas
skas 2018. gada 1. janvr vai vlk, vai ar nav apstiprinti lietošanai Eiropas Savienb, un
attiecas uz Sabiedrbas darbbu:
9. SFPS “Finanšu instrumenti” (spk prskata periodiem, kas skas 2018. gada 1. janvr vai vlk).
Galvens jaun standarta iezmes ir sekojošas:
• Finanšu aktvi tiek klasificti trs vrtšanas kategorijs: tie, kurus turpmk novrts amortiztaj
iegdes vrtb; tie, kurus turpmk novrts patiesaj vrtb ar prvrtšanu prjos ienkumos
(PVPI); un tie, kurus turpmk novrts patiesaj vrtb ar prvrtšanu peas vai zaudjumu aprin
(PVPZA);
prskatu standartiem (SFPS), pamatojoties uz likumdošan noteiktaj krtb sastdtajiem uzskaites
reistriem. Uzskaites reistri ir sagatavoti saska ar skotnjs vrtbas uzskaites pamatprincipu.
Pensiju plnu ldzeku prvaldtjs ir Ieguldjumu prvaldes akciju sabiedrba "INVL Asset Management",
juridisk adrese: Smilšu iel 7-1, Rg, LV-1050. Ieguldjumu prvaldes sabiedrbas prvaldšan
atrodas ar sekojoši Fondto pensiju sistmas ieguldjumu plni: Ieguldjumu plns "INVL EKSTRA
16+", Ieguldjumu plns "INVL KOMFORTS 47+", Ieguldjumu plns "INVL Konservatvais 58+" un
Ieguldjumu plns "INVL INDEX DIRECT". Sabiedrbas prvaldšan atrodas slgtais alternatvo
ieguldjumu fonds "Riga Property Fund" ar apakšfondiem: Slgtais alternatvo ieguldjumu apakšfonds
"Core Property Subfund" un Slgtais alternatvo ieguldjumu apakšfonds "URBAN Development
Subfund".
Fonda 2017. gada finanšu prskati ir apstiprinti ar Valdes lmumu 2018. gada 27. aprl. Akcionram ir
tiesbas korit finanšu prskatu pc t publicšanas.
Bilance ir sagatavota, izmantojot likvidittes metodi. Aktvi un saistbas atspoguotas likvidittes
samazinoš krtb un nav sadaltas starp stermia un ilgtermia.
Grozjumi 7. SGS “Naudas plsmu prskats” – par atkljams informcijas sniegšanas iniciatvu (spk
prskata periodiem, kas skas 2017. gada 1. janvr vai vlk).
12
2017. finanšu gads
• Parda instrumentu klasifikcija ir atkarga no sabiedrbas finanšu aktvu vadbas biznesa modea, k
ar no t vai lgumisks naudas plsmas sastv tikai no pamatsummas un procentu maksjumiem
(TPPM). Ja parda instrumentu tur, lai iekastu naudas plsmas, to var uzskaitt amortiztaj iegdes
vrtb, ja tas atbilst TPPM prasbm. Tdi parda instrumenti, kas izpilda TPPM prasbas, tomr kurus
tur portfel ar mri gan iekast aktvu naudas plsmas, gan prdot, var tikt klasificti k PVPI. Finanšu
aktvi, kuru naudas plsmas neatbilst TPPM prasbm, jvrt PVPZA (piemram, atvasintie finanšu
instrumenti). Iegultie atvasintie instrumenti netiek atdalti no finanšu aktviem, tomr tiek iekauti
izvrtjot TPPM prasbas;
• 9. SFPS ievieš jaunu modeli vrtbas samazinjuma atzšanai – sagaidmo kredtzaudjumu (SKZ,
expected credit loss) modelis. Modelim ir trs pakpju pieeja, kas balsts uz izmaim finanšu aktva
kredtkvalitt saldzinot ar skotnjo atzšanu. Praks jauns prasbas nozms to, ka sabiedrbai
finanšu aktva skotnjs atzšanas brd bs jatzst tltjie zaudjumi, kas bs viendi ar 12 mnešos
SKZ, ar tad, ja finanšu aktvi bs bez vrtbas samazinšans pazmm (pircju un pasttju pardiem
bs jatzst to ma SKZ). Notiekot btiskam kredtriska pieaugumam, vrtbas samazinjumu mrs
izmantojot aktva ma SKZ, nevis 12 mnešu SKZ. Modelis iekauj operacionlus atvieglojumus
lzingam un pircju un pasttju pardiem;
Fonda vadba piema lmumu neieviest jaunus standartus un interpretcijas pirms to spk stšans
datuma. Fonda vadba uzskata, ka jaunu standartu, grozjumu un interpretciju ieviešanai nav btiskas
ietekmes uz Fonda finanšu prskatiem ieviešanas gad.
Aplses un ar tm saisttie piemumi tiek regulri prbaudti. Izmaias grmatvedbas aplss tiek
atztas taj period, kur attiecgs aplses tiek prskattas, ja izmaias ietekm tikai attiecgo periodu,
vai ar period, kad aplses tiek prskattas, un nkamajos periodos, ja izmaias ietekm gan tekošo,
gan nkamos periodus.
kuri ietekm politikas piemrošanu un uzrdts aktvu un saistbu summas, iemumus un izdevumus.
Aplšu un ar tm saistto piemumu pamat ir vsturisk pieredze un dadi citi faktori, kuri tiek
uzskatti par saprtgiem attiecgajos apstkos un kuru rezultts veido pamatu lmumu pieemšanai
par aktvu un saistbu bilances vrtbu, kuru nav iespjams noteikt, izmantojot citus avotus. Patiesie
rezultti var atširties no šm aplsm.
Veidojot aplses, tiek emts vr darbbas turpinšanas princips un novrtti zaudjumi no vrtbas
samazinšans.
15. SFPS “Iemumi no lgumiem ar pircjiem” (spk prskata periodiem, kas skas 2018. gada 1.
janvr vai vlk). Jauns standarts ievieš iemumu atzšanu kop ar preu vai pakalpojumu nodošanu
pircjam, atbilstoši darjuma cenai. Ja atsevišs preces un pakalpojumi tiek apvienoti piedvjumu
paks, katras atsevišs preces vai pakalpojuma prdošana ir atzstama k atsevišs darjums un
jebkdas lguma atlaides parasti ir jattiecina uz katru darjuma elementu. Darjumiem ar maingu
atldzbu ir jatzst minimlo summu kas nav pakauta btiskam atcelšanas riskam. Izmaksas, kas
saisttas ar klientu lgumu noslgšanu ir kapitalizjamas un amortizjamas lguma darbbas laik.
Izvrtjot 9. SFPS ietekmi uz Fonda finanšu ieguldjumiem, netiek prognozta btiska ietekme. Tomr
skot ar 2018. gada janvri papildus jveic paredzamo kredtzaudjumu aprins un jveido uzkrjumi
vrtbas samazinjumam, kas bs atkargs no finanšu aktvu kredtkvalittes pakpes, potencils
defolta pakpes un jveido uzkrjums. Paredzamie kredtzaudjumi tiks novrtti ne retk k vienu reizi
gad.
Vairki jauni standarti un interpretcijas ir publicti, un tie stjas spk finanšu periodos, kas
skas 2018. gada 1. janvr vai vlk, vai ar nav apstiprinti lietošanai Eiropas Savienb, un
attiecas uz Sabiedrbas darbbu (turpinjums):
• Riska ierobeošanas uzskaites prasbas tika papildintas, lai saskaotu uzskaiti ar riska prvaldbu.
Standarts piedv sabiedrbm grmatvedbas politiku izvli starp 9. SFPS riska ierobeošanas
uzskaites ieviešanu vai 39. SGS piemrošanas turpinšanu visiem riska ierobeošanas instrumentiem,
jo 9. SFPS pašreiz nereglament makro risku ierobeošanas instrumentu uzskaiti.
• Pašu kapitla instrumentus vienmr vrt patiesaj vrtb. Tomr vadbai ir iespja izdart
neatsaucamu izvli uzrdt patiess vrtbas izmaiu prjos ienkumos, ja instrumentu netur
tirdzniecbas nolk. Ja pašu kapitla instrumentu tur tirdzniecbai, izmaias patiesaj vrtb juzrda
peas vai zaudjumu prskat;
• Vairums no 39. SGS prasbm attiecb uz finanšu saistbu klasifikciju un novrtšanu palika
nemaingas ar 9. SFPS. Galven izmaia attiecas uz to, ka sabiedrbai prjo ienkumu sastv bs
juzrda sava kredtriska izmaiu ietekme uz finanšu saistbm, kas tiek vrttas patiesaj vrtb ar
prvrtšanu peas vai zaudjumu aprin;
Izvrtjot 15. SFPS ietekmi uz Fonda darbbas rezulttiem, netiek prognozta btiska ietekme.
Grozjumi 15. SFPS “Iemumi no lgumiem ar pircjiem” (spk prskata periodiem, kas skas 2018.
gada 1. janvr vai vlk).
13
2017. finanšu gads
1.6. Aktvu un saistbu savstarpjais ieskaits
1.7. Nodoki
1.9. Procentu ienkumi
pievienots vrtbas nodoka makstjs.
Visus no Pensiju plnu ieguldjumu darbbas radušos ienkumus vai izdevumus, k ar citus ar Pensiju
plnu administršanu un darjumiem saisttos ienkumus un/vai izdevumus proporcionli sadala
individulajiem Pensiju plna dalbniekiem, atbilstoši to uzkrt papildpensijas kapitla lielumam.
Procentu ienkumi tiek atzti visaptverošaj ienkumu prskat par visiem procentus pelnošajiem
aktviem saska ar uzkršanas principu. Iemumi tiek atzti, ja ir prliecba, ka ekonomiskie labumi
plds uz Fondu.
Fondam nav tdu finanšu instrumentu, kas klasifictos k Ldz termia beigm turtie vai k Patiesaj
vrtb novrttie finanšu aktvi vai saistbas. Fonda finanšu instrumentu bilances posteu sadaljums
pa kategorijm ir sekojošs:
- Kategorij Aizdevumi un debitoru pardi ietilpst Prasbas uz pieprasjumu pret kredtiestdm,
Aizdevumi un debitoru pardi un Prjie aktvi;
- Kategorij Prjs finanšu saistbas ietilpst Uzkrts saistbas.
Aizdevumi un debitoru pardi
Aizdevumi un debitoru pardi ir neatvasinti finanšu aktvi, kas nekotjas aktv tirg, ar fikstiem vai
nosakmiem maksjumiem. Aizdevumi un debitoru pardi skotnji tiek atzti patiesaj vrtb un
turpmk uzrdti amortiztaj iegdes vrtb. Aizdevumu un debitoru pardu amortizt iegdes vrtba
tiek aprinta, pielietojot efektvs procentu likmes metodi. Aizdevumu un debitoru kategorij
klasifictie vrtspapri tiek uzskaitti to iegdes un amortizt diskonta (vai prmijas) vrtbu kopsumm,
ienkumu atzšanai un uzskaites vrtbas noteikšanai pielietojot likmi, kas preczi diskont ldz finanšu
aktva termia beigm vai nkamajam procentu likmes maias datumam paredzamo nkotnes naudas
maksjumu plsmu ldz finanšu aktva pašreizjai uzskaites vrtbai.
Aktvi un saistbas tiek savstarpji ieskaitti un finanšu stvoka prskat uzrdti neto vrtb gadjumos,
ja pastv juridiskas tiesbas veikt šo posteu ieskaitu vai postei tiks dzsti to neto vrtb, vai ar aktvi
tiks dzsti un saistbas izpildtas vienlaicgi.
- aizdevumi un debitoru pardi.
Finanšu instrumentu iegde un prdošana tiek atzta darjuma noslgšanas dien. Finanšu
instrumentus beidz atzt, kad beidzas tiesbas uz naudas plsmm no finanšu aktviemvai kad Fonds ir
nodevis visus pašumtiesbm raksturgos riskus un atdevi.
- patiesaj vrtb novrttie finanšu aktvi vai saistbas ar atspoguojumu peas vai zaudjumu
- prjs finanšu saistbas;
- prdošanai pieejamie finanšu aktvi;
Visus Fonda finanšu instrumentus to iegdes brd iedala kd no sekojošajm kategorijm:
Finanšu instrumentu klasifikcija
t.sk. tirdzniecbas nolk turtie finanšu aktvi vai saistbas
t.sk. klasificti k patiesaj vrtb novrtti finanšu aktvi vai saistbas ar atspoguojumu
peas vai zaudjumu aprin.
14
2017. finanšu gads
1.11. Naudas vienba un rvalstu valtas prvrtšana
1.12. Fonda pamatdarbbas ienkumi
% gad
20%
33%
20%
1.15. Saistts puses
Pamatldzekiem un nematerilajiem aktviem nolietojumu aprina pc liners metodes attiecgo
nematerilo ieguldjumu un pamatldzeku lietdergs izmantošanas perioda garum, lai noraksttu
nemateril ieguldjuma un pamatldzeka iegdes vrtbu ldz t aplstajai atlikušajai vrtbai
lietdergs izmantošanas perioda beigs, izmantojot šdas vadbas noteiktas likmes:
Datortehnika un aprkojums
Norinu par rvalstu valts veiktajiem darjumiem un rvalstu valts nominto monetro aktvu un
saistbu vrtbas prrinšanas rezultt gt rvalstu valtas pea vai zaudjumi tiek iekauti
attiecg perioda visaptverošaj ienkumu prskat.
Prjie pamatldzeki
Uzkrto saistbu posten uzrda uzkrjumus saistbm par kurm ir pašreizjs pienkums, kuras ir
ticamas un var veikt ticamu pienkumu summas aplsi.
Šaj finanšu prskat atspoguotie rdtji ir izteikti Latvijas oficilaj valt – eiro (EUR).
Darjumi rvalstu valts tika prrinti eiro pc darjuma dien spk esoš kursa, kuru nosaka
pamatojoties uz Eiropas Centrlo Banku sistmas un citu centrlo banku saskaošanas procedru un
kurš tiek publicts Eiropas Centrls bankas interneta vietn.
Visi monetrie aktva un pasva postei rvalstu valts tika prrinti eiro pc likmes, kas publicta
Eiropas Centrls bankas interneta vietn.
Nauda un naudas ekvivalenti sastv no prasbm uz pieprasjumu pret kredtiestdm. Naudas plsmas
prskats sagatavots pc netiešs metodes.
Par saisttajm pusm tiek uzskatti Fonda akcionrs, Valdes loceki, Padomes loceki, viu tuvi
imenes loceki un sabiedrbas, kurs mintajm personm ir kontrole vai btiska ietekme.
Uzkrto neizmantoto atvainjumu izmaksu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vidjo dienas
atalgojumu prskata gada pdjos sešos mnešos ar prskata gada beigs uzkrto neizmantoto
atvainjuma dienu skaitu.
nemateril ieguldjuma vai pamatldzeka iegdi. Iegdto datorprogrammu licenu iegdes vrtba
iekauj licenu iegdes izmaksas un izmaksas, kas radušs, ieviešot ts lietošan.
Fonda pamatdarbbas ienkumus veido ienkumi no Pensiju plna administršanas. Šie ienkumi tiek
aprinti k noteikts procents no Pensiju plna aktvu vidj apmra un Pensiju plna dalbnieku veikto
iemaksu apmra. Šos ienkumus atzst taj prskata period, par kuru tie aprinti.
15
2017. finanšu gads
naudas ldzeku veid.
sistmas esambu, tdjdi iespju robes minimizjot šos riskus. Fonds ievro riska politiku, kas izriet
no prliecbas, ka organizcijas pankumi ir atkargi no riska efektvas prvaldšanas, atbilstošas
novrtšanas un pastvgas uzraudzbas. Riskam pakautiem aktviem tiek piemrots riska
samazinšanas princips (diversifikcija). Operacionliem riskiem jbt minimliem. Ikdienas riska
prvaldšanas pamat ir neatkarbas princips, kam jgarant optimls risku un iemumu ldzsvars.
Risks, kas rodas, ja emitents, kura emittajos vrtspapros ir ieguldti Pensiju plna aktvi, nevar izpildt
savas saistbas. Emitenta kredtrisks tiek samazints, pirms ieguldjumu veikšanas veicot atbilstošu
emitenta analzi, k ar sekojot emitenta finansilajai situcijai ieguldjuma turšanas laik.
Mainoties tirgus procentu likmm, var mainties Pensiju plna vrtba, kas var negatvi ietekmt Pensiju
plna darbbas rezulttus. Procentu likmju svrstbu risks tiek ierobeots, veicot ieguldjumus finanšu
instrumentos ar dadiem dzšanas termiiem. Nepieciešambas gadjum Ldzeku prvaldtjs
izmanto atbilstošus atvasintos finanšu instrumentus procentu likmju svrstbu riska samazinšanai.
Emitenta kredtrisks
Par risku tiek uzskatti zaudjumi, kas var rasties no Pensiju plnu aktvu ieguldšanas. Ieguldjumu
riskus kontrol Ldzeku prvaldtjs atbilstoši savm iekšjm prvaldes un kontroles procedrm.
Ieguldjumu atbilstbu Latvijas Republikas likum "Par privtajiem pensiju fondiem" (turpmk tekst -
Likums), Pensiju pln un Ieguldjumu politik noteiktajiem ieguldjumu ierobeojumiem kontrol
Ldzeku prvaldtjs un Ldzeku turtjs.
Pensiju plna ieguldjumu risks tiek samazints, ievrojot Likum un Ieguldjumu politik noteiktos
ieguldjumu ierobeojumus attiecb uz finanšu instrumentu grupm, ieguldjumu ierobeojumus viena
emitenta vrtspapros, ierobeojumus riska darjumiem ar vienu kredtiestdi un citus ierobeojumus un
limitus, kdus Fonds un Ldzeku prvaldtjs uzskata par nepieciešamiem.
Procentu likmju svrstbu risks
Pensiju plna aktvi var tikt ieguldti dads valts denomintajos finanšu instrumentos. Mainoties
rvalstu valtu kursiem attiecb pret eiro, Pensiju plna aktvu vrtba var vai nu samazinties, vai
palielinties. Valtas risks var tikt samazints ierobeojot ieguldjumus finanšu instrumentos, kas nav
denominti eiro, k ar nepieciešambas gadjum izmantojot atbilstošus atvasintos finanšu
instrumentus.
16
2017. finanšu gads
EUR EUR
4. Prjie ienkumi
7. Administratvie izdevumi
Valsts socils apdrošinšanas izdevumi valdes locekiem 4 583 4 753
Uzkrtie izdevumi prmijm 3 716 -
Prjo darbinieku atalgojums 1 233 1 252
Prjie personla izdevumi 503 427
Valsts socils apdrošinšanas izdevumi prjiem darbiniekiem 291 295
Uzmjdarbbas riska valsts nodeva 9 9
Personla izmaksas kop: 29 764 26 884
Prjie administratvie izdevumi
Gada prskata revzijas izdevumi 1 979 2 239
Mrketinga un klientu piesaistes izdevumi 1 744 975
Sakaru izdevumi 768 800
Citi vadbas un administrcijas izdevumi 665 388
Maksa par banku pakalpojumiem 637 556
Prjie administratvie izdevumi kop: 10 724 9 667
Kop 40 488 36 551
Vidjais Fond nodarbinto darbinieku skaits: 3 3
Ienkumi no Pensiju plnu administršanas
Citi ienkumi
Dalbas nauda nozares organizcijs
2017. finanšu gads
EUR EUR
Kop 350 706 32 765
9. Aizdevumi un debitoru pardi Valta 31.12.17 31.12.16
EUR EUR
Kop - 25 004
10. Uzkrtie ienkumi un nkamo periodu izdevumi Valta 31.12.17 31.12.16
EUR EUR
Nkamo periodu izdevumi, biedru nauda nozares organizcijs EUR 116 99
Nkamo periodu izdevumi, apdrošinšanas prmija EUR 20 17
Kop 136 116
A v a n
m i p
a k t
k o
p
K o
)
1 500 10 293 11 793 3 262 1 638 4 900 16 693 1 500 10 293 11 793 3 262 1 638 4 900 16 693
- (5 510) (5 510) (3 011) (1 638) (4 649) (10 159) - (2 059) (2 059) (131) - (131) (2 190)
- (7 569) (7 569) (3 142) (1 638) (4 780) (12 349)
1 500 4 783 6 283 251 - 251 6 534
1 500 2 724 4 224 120 - 120 4 344
A v a n
m i p
a k t
k o
p
K o
U R
) 1 500 10 293 11 793 3 262 1 638 4 900 16 693 1 500 10 293 11 793 3 262 1 638 4 900 16 693
- (3 452) (3 452) (2 880) (1 638) (4 518) (7 970) - (2 058) (2 058) (131) - (131) (2 189)
- (5 510) (5 510) (3 011) (1 638) (4 649) (10 159)
1 500 6 841 8 341 382 - 382 8 723
1 500 4 783 6 283 251 - 251 6 534Bilances vrtba 31.12.2016
Skotnj vrtba 31.12.2015
2017. finanšu gads
EUR EUR
691 702
584 559
54 50
13. Uzkrts saistbas
Uzkrts saistbas par atvainjumiem un prmijm 6 802 2 358
Uzkrts saistbas par revzijas pakalpojumiem 1 936 1 875
Uzkrts saistbas par klientu piesaisti 1 656 712
Uzkrts saistbas pret AS Swedbank 505 540
Norini ar FKTK 96 71
Uzkrts saistbas sakaru un IT pakalpojumu sniedzjiem 73 73
Uzkrts saistbas par pensiju plnu prvaldšanu 36 -
Uzkrts saistbas par telpu nomu, komunlajiem pakalpojumiem 47 44
Kop 11 151 5 673
14. Apmakstais pamatkapitls
15. Aktvu un saistbu posteu sadaljums pc valtm (EUR)
Visi Fonda aktvi un saistbas 2017. gada 31. decembr un 2016. gada 31. decembr ir EUR valt.
Saemam komisija par pensiju plna "Dzintars - Konservatvais"
administršanu
administršanu
akciju emisijas uzcenojums 5 051 EUR. 2015. gad veicot pamatkapitla denominciju no LVL uz EUR
izveidojs vrtba, ko nevar izteikt jauns pamatkapitla akcijs (t.i., 0.31 EUR), kas tika ieskaitta Fonda
rezervs.
administršanu
2016. gada 5. decembr (piereistrts UR 2016. gada 14. decembr) veikta Fonda pamatkapitla
samazinšana uz iepriekšjo gadu zaudjumu rina. Fonda pamatkapitls pc samazinšanas bija 58
114 EUR un pamatkapitls sastvja no 41 510 parastajm akcijm ar 1.40 EUR nominlvrtbu katra.
2016. gada 5. decembr (piereistrts UR 2017. gada 19. janvr) tika palielints Fonda pamatkapitls ldz
83 118 EUR, palielinot pamatkapitlu par 25 004 EUR, emitjot 17 860 jaunas akcijas ar nominlvrtbu
1.40 EUR. Pamatkapitla palielinšanas apmaksa veikta 2017. gada 16. janvr. Visas akcijas ir ar balss
tiesbm. Apmakstais pamatkapitls sastda 100% no reistrt pamatkapitla.
2017. gada 21. august (piereistrts UR 2017. gada 25. august) veikta Fonda pamatkapitla
palielinšana ldz 400 001 EUR, palielinot pamatkapitlu par 316 883 EUR, emitjot 226 345 jaunas
akcijas ar nominlvrtbu 1.40 EUR. Pamatkapitla palielinšanas apmaksa veikta 2017. gada 22.
august.
19
2017. finanšu gads
2017. gada 31. decembr (EUR)
Aktvi
Aktvi
Kop saistbas - (3 315)
Neto pozcija - 55 777
Uzkrjoš pozcija 55 777 -
17. Aktvu eogrfiskais izvietojums
Visi Fonda aktvi 2017. gada 31. decembr un 2016. gada 31. decembr ir izvietoti Latvij.
Prasbas uz pieprasjumu pret
Ldz 1
351 278 (1 936) (1 656)
Uzkrts saistbas
1 323 - -
59 092 - -
Prjie aktvi
(728) (1 875) (712)
58 364 56 489 55 777
352 035 - -
2017. finanšu gads
2017. gada 31. decembr
Prasbas uz pieprasjumu pret
Prjie aktvi 1 329 - - 1 329 1 329
Uzkrts saistbas (4 349) - - (4 349) (4 349)
Kop 347 686 - 350 706 (3 020) 347 686
2016. gada 31. decembr
Prasbas uz pieprasjumu pret
Aizdevumi un debitoru pardi 25 004 - - 25 004 25 004
Uzkrtie ienkumi un nkamo periodu
izdevumi 116 - - 116 116
Kop 55 893 - 32 765 23 128 55 893
Paties vrtba
Paties vrtba
Š hierarhija nosaka, ka ir jlieto novrojami tirgus dati, ja vien tie ir pieejami. Veicot prvrtšanu, em
vr atbilstošas novrojamas tirgus cenas, ja tas ir iespjams.
Paties vrtba ir cena, kas tiktu saemta par aktvu prdošanu vai samaksta nododot saistbas,
darjum starp tirgus dalbniekiem novrtšanas datum. Finanšu aktvu un saistbu patiess vrtbas
noteikšanai Fonds izmanto kottas tirgus cenas, neatkargu reitinga aentru pieširtus reitingus vai
piemrotus novrtšanas modeus.
13. SFPS nosaka vrtšanas tehniku hierarhiju, pamatojoties uz to, vai vrtšanas tehnik tiek izmantoti
novrojami tirgus dati, vai ar tirgus dati nav novrojami. Novrojami tirgus dati ir iegti no neatkargiem
avotiem. Ja tirgus dati nav novrojami, vrtšanas tehnika atspoguo piemumus par tirgus situciju. Šie
divi datu veidi nosaka sekojošu patiess vrtbas hierarhiju:
1. lmenis – vrtšanas tehnik tiek izmantotas aktv tirg kotts cenas (nekoritas) identiskiem
aktviem vai saistbm. Uz prskata gada beigm Fondam nav šdu finanšu aktvu;
2. lmenis – vrtšanas tehnik tiek izmantoti tirgus dati, kas nav 1. lmen iekauts kotts cenas, bet kas
ir novrojami tieši (t.i. cena), vai netieši (t.i. tiek iegti no cenas). Šaj lmen ir iekautas prasbas uz
pieprasjumu pret kredtiestdm. Datu avoti tdiem parametriem k LIBOR ienkumu lkne vai darjuma
partnera kredtrisks ir Bloomberg un Reuters sistmas;
3. lmenis – vrtšanas tehnik tiek izmantoti tirgus dati, kas nav balstti uz novrojamiem tirgus datiem.
Uz prskata gada beigm šaj lmen iekauti aizdevumi un debitoru pardi, prjie aktvi un uzkrts
saistbas.
21
2017. finanšu gads
2017 2016
Telpu noma, komunlie maksjumi IPAS "INVL Asset Management" 961 -
Grmatvedbas un juridiskie pakalpojumi IPAS "INVL Asset
Management" 303 -
Kop 1 431 -
31.12.17 31.12.16
EUR EUR
Klasificti k patiesaj vrtb novrttie finanšu aktvi ar
atspoguojumu peas vai zaudjumu aprin 1 079 600 777 964
Parda vrtspapri u.c. vrtspapri ar fikstu ienkumu 483 800 358 524
Ieguldjumu fondu apliecbas un tm pieldzinmie vrtspapri 552 408 367 818
Akcijas un citi vrtspapri ar nefikstu ienkumu 43 392 51 622
Kop aktvi 1 190 725 1 155 320
Saistbas
Neto aktvi 1 188 039 1 152 638
* Par ar Fondu saisttm personm tiek uzskattas Fonda mtes sabiedrba AB Šiauliu Bankas
(Lietuva) (ldz 2017. gada 24. augustam), IPAS INVL Asset Management (no 2017. gada 25.
augusta) un mtes sabiedrbas radniecgs sabiedrbas. Ar Fonda akcionru AB Šiauiu bankas
2016. un 2017. gad nekdi darjumi netika veikti.
22
2017. finanšu gads
31.12.17 31.12.16
EUR EUR
Aizdevumi un debitoru pardi - 25 004
Prjie aktvi 1 329 1 323
Kop aktvi 352 035 59 092
Maksiml pozcija 352 035 59 092
22. Notikumi pc bilances datuma
Saska ar 7. SFPS, tiek atklta informcija par Fonda aktvu pakautbu kredtriskam. 2017. un
2016. gad prasbas uz pieprasjumu tiek uzrdtas bilances vrtb. Prjie aktvi sastv no
prasbm pret Pensiju plniem par plnu administršanu un ir novrtti bilances vrtb.
Tabula atspoguo Fonda maksimlo pakautbu kredtriskam dadu finanšu aktvu grupm:
2017. gada beigs Fonda finanšu aktvi izvietoti AS Swedbank - 98.37% (2016: 49.84%) no aktvu
apjoma, kurai nav noteiktu reitinga aentru reitingu, bet Valdošajai sabiedrbai starptautisk
kredtaentra "Fitch Ratings" bija noteikusi ilgtermia reitingu rvalstu valt "AA-".
Laika period kopš prskata gada pdjs dienas nav bijuši notikumi, kas btiski ietekmtu Fonda
finansilo stvokli 2017. gada 31. decembr.
23