LKB FINASTA pensiju plāns KOMFORTS · LKB FINAS TA pensiju plāna KOMFORTS gada pārskats par periodu no 2010.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim 2 SATURS Informācija par Plānu

Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekĜu ieguldījumu plāns LKB FINASTA pensiju plāns KOMFORTS pārskats par periodu no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim SAGATAVOTS SASKAĥĀ AR STARPTAUTISKAJIEM FINANŠU PĀRSKATU STANDARTIEM ES UN NEATKARĪGU REVIDENTU ZIĥOJUMS

LKB FINASTA pensiju plāna KOMFORTS gada pārskats par periodu no 2010.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim

2

SATURS

Informācija par Plānu 3

LīdzekĜu pārvaldītāja ziĦojums 4 - 6

PaziĦojums par līdzekĜu pārvaldītāja valdes atbildību 7

Turētājbankas ziĦojums 8

Finanšu pārskati:

Aktīvu un saistību pārskats 9

Ienākumu un izdevumu pārskats 10

Neto aktīvu kustības pārskats 11

Naudas plūsmas pārskats 12

Finanšu pārskatu pielikumi 13 - 38

Revidenta ziĦojums 39


3

INFORMĀCIJA PAR PLĀNU

Plāna nosaukums LKB FINASTA pensiju plāns “KOMFORTS”

(nosaukums līdz 30.11.2010 – LKB Krājfondi pensiju plāns „KOMFORTS”)

LīdzekĜu pārvaldītājs

Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība „Finasta Asset Management “

(nosaukums līdz 28.10.2010 – AS „Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība „LKB Krājfondi””)

Licences

Licence ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai Nr. 06.03.07.211/149 izsniegta 2002. gada 15. novembrī, pārreăistrēta FKTK 2010. gada 8. novembrī ar Nr. 06.03.07.261/290.

Licence Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekĜu pārvaldīšanai izsniegta 2004. gada 11. jūnijā, pārreăistrēta FKTK 2008. gada 21. novembrī ar

Nr. 06.03.02.09.211/262

Reăistrācijas numurs komercreăistrā 40003605043

Juridiskā adrese

Smilšu iela 7-1, Rīga, LV1050

Latvija

Biroja adrese Smilšu iela 7-1, Rīga, LV1050

Latvija

Turētājbanka AS “Latvijas Krājbanka”

Reăistrācijas numurs komercreăistrā 40003098527

Adrese

J.DaliĦa iela 15

Rīga, LV 1013

Latvija

Pārskata periods 2010. gada 1. janvāris - 2010. gada 31.decembris

Iepriekšējais pārskata periods 2009. gada 1. janvāris - 2009. gada 31. decembris

Revidents

Reăistrācijas numurs

Juridiskā adrese

Latvijas republikas zvērināta revidente

Ernst & Young Baltic SIA

40003593545

Muitas iela 1A, Rīga, LV-1010, Latvija

Diāna Krišjāne

Sertifikāta Nr. 124


4

LĪDZEKěU PĀRVALDĪTĀJA ZIĥOJUMS LKB FINASTA pensiju plāna KOMFORTS (tālāk tekstā – “Plāns”) līdzekĜu pārvaldītājs ir Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība “Finasta Asset Management”, kuras adrese ir Smilšu iela 7-1 , Rīga, LV 1050, Latvija. Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība “Finasta Asset Management” dibināta 2002.gada 2.oktobrī. 2008.gada novembrī tika mainīts sabiedrības nosaukums, nomainot AS „Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība „ASTRA KRĀJFONDI””, lai nosaukums identificētos ar konsolidācijas grupas nosaukumu, uz AS „Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība „LKB Krājfondi””. 2010. gada oktobrī tika mainīts sabiedrības nosaukums, nomainot AS „Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība „LKB KRĀJFONDI””, lai nosaukums identificētos ar sabiedrības jauno īpašnieku investīciju biznesa zīmolu „FINASTA”, uz Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība “Finasta Asset Management”. Vienotais reăistrācijas numurs komercreăistrā 40003605043. Licence valsts fondēto pensiju shēmas līdzekĜu pārvaldīšanai izsniegta 2004.gada 11.jūnijā, 2010. gada 8. novembrī Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir pārreăistrējusi licenci ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai ar Nr. 06.03.07.261/290. Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība “Finasta Asset Management” valdes locekĜi uz pārskata perioda beigām ir Aleksandrs Makijenko (Valdes priekšsēdētājs), amatā no 2006.gada 19. maija un Tarass Buka (Valdes priekšsēdētāja vietnieks), amatā no 2007.gada 23.maija. LīdzekĜu pārvaldītāja valde tieši nepiedalās ieguldījumu plāna līdzekĜu pārvaldē. Attiecībā uz ieguldījumu plānu valde tieši veic šādas darbības: apstiprina ieguldījumu plāna pārskatus, apliecina prospektā ietvertās informācijas patiesumu un ieceĜ ieguldījumu plāna pārvaldnieku.

Ieguldījumu plāna pārvaldnieks ir Aleksandrs Makijenko. Pārvaldnieks ir persona, kas veic darījumus ar ieguldījumu plāna līdzekĜiem. Pārvaldniekam ir jāievēro ieguldījumu plāna ieguldījumu politika un ieguldījumu ierobežojumi. Veicot ieguldījumus, ieguldījumu plāna pārvaldniekam ir pienākums iegūt pietiekamu informāciju par potenciālajiem vai iegūtajiem ieguldījumu objektiem, kā arī uzraudzīt to ieguldījumu objektu finansiālo un ekonomisko situāciju, kuru emitētajos finanšu instrumentos tiks vai ir tikuši ieguldīti ieguldījumu plāna līdzekĜi. Pārvaldniekam ir tiesības brīvi rīkoties ar ieguldījumu plāna līdzekĜiem tiktāl, cik tiek ievērotas likumā “Valsts fondēto pensiju likums” un ieguldījumu plāna prospektā noteiktās prasības. Ieguldījumu plāna neto aktīvu vērtība un daĜas vērtība

LKB FINASTA pensiju plāns KOMFORTS savu darbību uzsāka 2006. gada 15. augustā, kad no Valsts sociālās apdrošināšanas aăentūras tika saĦemta pirmā iemaksa Plānā. 2010. gada 31. decembrī Plānā dalību bija pieteikuši 27,362 (30,6561) fondēto pensiju 2. līmeĦa dalībnieki jeb ir 2.43 (2.80) procenti no visa valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku skaita. 2010. gada 31. decembrī Plāna neto aktīvi sasniedza LVL 14,596,200 (LVL 15,022,115), kas ir 1.76 (2.13) procenti no kopējiem valsts fondēto pensiju 2. līmeĦa aktīviem. Plāna daĜas vērtība ir palielinājusies no LVL 1.1193144 2009. gada 31. decembrī līdz LVL 1.1950575 2010. gada 31. decembrī. Ieguldījumu politika

Ieguldījumu plānam ir izvēlēta sabalansēta ieguldījumu politika. LīdzekĜi galvenokārt tiek ieguldīti parāda vērtspapīros un noguldījumos kredītiestādēs. Līdz 30% no līdzekĜiem var tikt ieguldīti akcijās un ieguldījumu fondos. Ieguldījumu politika dod iespēju Ieguldījumu plāna dalībniekiem sasniegt lielāku peĜĦas potenciālu ilgākā laika posmā. 1 ZiĦojuma tekstā iekavās norādītie dati atbilst salīdzinošiem rādītājiem 2009. gada 31. decembrī


5

Situācija finanšu tirgos un ieguldījumu stratēăija

2010. gads iezīmēja jaunas problēmas pasaules ekonomikā. Priekšplānā izvirzījās pārmērīgi lielu valsts deficītu problēma un līdz ar to arī valsts stimulēšanas programmu un fiskālās konsolidācijas dilemma.

Ekonomiskie dati liecina, ka tādas vadošās pasaules ekonomikas kā ASV un Eiro zona ir pārvarējušas recesiju, kas bija prognozējams, Ħemot vērā milzīgās valdību un centrālo banku injekcijas ASV un Eiropas ekonomikā un finanšu sektorā. Kaut arī šogad ekonomiskie rādītāji bija pārliecinoši, tie neliecina par noturīgu uzlabojumu pasaules valstu ekonomikās.

Finanšu un kredītu tirgu iesaldēšanas fāze ir pārvarēta, finanšu regulatori un valdības pakāpeniski ir sākuši izstrādāt un jau piemērot jaunas koncepcijas banku sektora uzraudzībā un regulācijā, bankas pamazām atsāka kreditēt, tomēr Grieėijas notikumi kam sekoja Īrijas problēmas apliecināja, ka visa šī it kā iestājusies stabilitāte ir Ĝoti trausla.

Finanšu pasaulē ātri aizmirsa par Dubaijas parādu problēmām, bet ignorēt Grieėijas, Īrijas un citu Eiro zonas valstu problēmas, kas saistītas ar parādu apkalpošanu un atmaksu, ir neiespējami. Vienlielākas bažas izraisa tā saucamais PIIGS reăions – Portugāle, Itālija, Īrija, Grieėija, Spānija. Divas valstis no šā reăiona jau ir griezušās pēc finanšu palīdzības un arvien lielākas raizes izraisa Spānija un Portugāle.

Runājot par ekonomikas attīstības riskiem, ir svarīgi pievērst uzmanību valsts stimulēšanas programmu un fiskālās konsolidācijas dilemmai. Skaidrs, ka pašlaik pirmajā plānā ir budžeta izdevumu disciplīna, kas nozīmē gan izdevumu samazinājumu, gan nodokĜu sloga pieaugumu vai pārdalījumu, gan arī ierobežotas iespējas stimulēt ekonomiku un banku sektoru. Tas, neapšaubāmi, ietekmēs un būtiski ierobežos pasaules ekonomikas atveseĜošanās procesus un cerībām, ka ekonomiskie dati turpinās uzlaboties tikpat strauji kā 2010. gadā nav pamata.

Savukārt, ja vadošo ekonomiku valdības arī turpmāk pagarinās ekonomikas un banku sektora atbalsta pasākumus, apzinoties, ka bez tiem nedz banku sektors, nedz ekonomika nevar normāli funkcionēt, pastāv risks, ka tas tikai padziĜinās esošas problēmas un tagad prognozējamo pasaules ekonomikas attīstības tempu palēninājuma vietā šīs centrālo banku stimulēšanas programmas izraisīs lielu inflāciju vai novedīs līdz ilgstošai vadošo ekonomiku recesijai.

Ir Ĝoti svarīgi atrast kompromisu starp būtisku valsts izdevumu samazinājumu, kas nozīmē iekšējā patēriĦa sabrukumu un vēlāk arī ārējās tirdzniecības aktivitātes samazinājumu visā pasaulē, un nepārdomātu atbalsta programmu vairošanu, kas rada mākslīgi labvēlīgus apstākĜus un atbalsta arī vājo ekonomiskās sistēmas dalībnieku pastāvēšanu.

Par spīti fundamentālo ekonomisko rādītāju uzlabojuma nestabilitātei akciju tirgū turpina valdīt pozitīvs noskaĦojums, tāpēc pārvaldnieks plāno pakāpeniski palielināt kapitāla vērtspapīru īpatsvaru Plāna aktīvos. Jāpiebilst, ka pārvaldnieks turpina pieturēties pie konservatīvas ieguldījumu politikas sniedzot priekšroku ieguldījumiem obligācijās un piesardzīgi raugās uz riskantajiem aktīviem, tāpēc finanšu instrumentu atlasīšana notiek Ĝoti rūpīgi, lai maksimāli pasargātu klientus no iespējamiem zaudējumiem un nodrošinātu Plāna dalībniekiem pozitīvu rezultātu, kā arī vairotu klientu nākotnes uzkrājumus.

Ieguldījumu portfeĜa struktūra un atsevišėu ieguldījumu veidu ienesīguma novērtējums

Pārskata periodā tika veikta diversificēta Plāna ieguldījumu portfeĜa veidošana, kura tiks turpināta arī nākamajos pārskata periodos, īpaši pievēršot uzmanību aktīvu kvalitātes saglabāšanai un vienlaicīgi nodrošinot Plāna dalībniekiem konkurētspējīgu ienesīgumu. Lielākā daĜa Plāna aktīvu ir izvietoti ārvalstu valūtās – pārsvarā parāda vērtspapīros. Pārskata perioda beigās ārvalstu valūtās emitēto instrumentu īpatsvars Plāna aktīvos veidoja 60.26% (35.51%). Sadalījums pa valūtām bija šāds: EUR – 48.43% (27.16%), USD – 9.77% (2.75%), GBP – 0% (3.21%), NOK – 2.06% (2.25%), LTL – 0% (0.14%).


6

Ieguldījumu īpatsvars nacionālajā valūtā 2010. gada 31. decembrī sastādīja 39.74% (64.49%) procentus un tos pārsvarā veidoja noguldījumi depozītos un ieguldījumi parāda vērtspapīros.

Banku termiĦnoguldījumu īpatsvars, ieskaitot uzkrātos procentus, Plāna aktīvos pārskata perioda beigās bija 20.51 (34.50) procenti, un vidējas termiĦnoguldījumu portfeĜa ienesīgums pārskata gada beigās bija aptuveni 10.64% (12.74%), tādejādi nodrošinot Plāna ienesīguma stabilitāti.

Plāna ieguldījumu īpatsvars komercsabiedrību parāda vērtspapīros pārskata perioda beigās veidoja 36.73 (32.05) procentus no kopējiem Plāna aktīviem.

Plāna ieguldījumu īpatsvars valsts un pašvaldību emitētajās obligācijās un parādzīmēs – 13.62 (17.77) procenti.

Ieguldījumu Plāna ienesīgums Ieguldījumu Plāna tīrais ienesīgums (%-os pēc pārvaldes atlīdzību atskaitīšanas):

3 mēneši 6 mēneši 1 gads

Kopš darbības sākuma

% % % % LKB FINASTA pensiju plāns KOMFORTS -0.19 0.07 6.77 4.15 Nozares vidējais svērtais (Sabalansētie plāni), % 1.69 3.14 7.08 n/a

Plāna ienesīgums 2010. gadā sasniedza 6.77 procentus (nozares vidējais svērtais gada ienesīgums sabalansētajiem ieguldījumu plāniem bija 7.08% liels). Administratīvo izdevumu novērtējums No ieguldījumu plāna aktīviem pārskata perioda laikā tika segta atlīdzība Turētājbankai un tā bija LVL 25 833 (LVL 21,465). Atlīdzība LīdzekĜu pārvaldītājam pārskata periodā sastādīja LVL 184 519 (LVL 153,317). Pārējie ieguldījumu plāna pārvaldes izdevumi pārskata periodā, ieskaitot izdevumus par plāna pārskatu revīziju, bija LVL 2 053 (LVL 1,445). Informācija par jebkādiem svarīgiem notikumiem kopš pārskata perioda beigām Kopš pārskata perioda beigām līdz gada pārskata apstiprināšanas dienai nav notikuši citi svarīgi notikumi, kas ir nozīmīgi ieguldījumu plāna finansiālā stāvokĜa un tā darbības rezultātu izpratnei. Turpmākās Ieguldījumu Plāna attīstības prognozes Nākamā pārskata gada laikā Pārvaldītājs turpinās strādāt, lai nodrošinātu līdzekĜu un jaunu dalībnieku pieplūdumu Plānā. Par 2011. gada svarīgāko uzdevumu Plāna Pārvaldnieks ir izvirzījis kapitāla saglabāšanu finanšu tirgus nestabilitātes apstākĜos, kā arī sabalansēta un diversificēta Plāna ieguldījumu portfeĜa izveides turpināšanu, īpaši pievēršot uzmanību aktīvu kvalitātei. Pārvaldnieks plāno pakāpeniski palielināt kapitāla vērtspapīru īpatsvaru Plāna aktīvos, tāpēc turpina sekot līdz izmaiĦām pasaules finanšu tirgos, lai identificētu izdevīgu brīdi ieguldīšanai akcijās, pastāvot pievilcīgiem cenu līmeĦiem fondu tirgos.

Aleksandrs Makijenko Plāna pārvaldnieks IPAS „FINASTA ASSET MANAGEMENT” valdes priekšsēdētājs

Tarass Buka IPAS „FINASTA ASSET MANAGEMENT” valdes priekšsēdētāja vietnieks

2011. gada 30.martā


7

PAZIĥOJUMS PAR LĪDZEKěU PĀRVALDĪTĀJA VALDES ATBILDĪBU

Sabiedrības valdei ir pienākums saskaĦā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām sagatavot finanšu pārskatus, kas skaidri un patiesi atspoguĜo plāna finansiālo stāvokli pārskata perioda beigās, kā arī pārskata perioda darbības rezultātus.

Sabiedrības valde atbild par atbilstošas uzskaites kārtošanu, par ieguldījumu plāna līdzekĜu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citas negodīgas rīcības novēršanu.

Sabiedrības valde apstiprina, ka no 9. līdz 38. lapai iekĜautie finanšu pārskati par periodu no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim, sagatavoti saskaĦā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, kā to nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteikumi “Valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu gada pārskata sagatavošanas noteikumi”. Pārskati sagatavoti pamatojoties uz uzĦēmējdarbības turpināšanas principu. Pārskata periodā ir konsekventi izmantotas atbilstošas uzskaites metodes. Finanšu pārskatu sagatavošanas gaitā vadības pieĦemtie lēmumi un izdarītie novērtējumi ir bijuši piesardzīgi un pamatoti Šo gada pārskatu no 3. līdz 38. lapai ir apstiprinājusi Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība „Finasta Asset Management” valde un valdes vārdā to parakstījuši:



Rīgā, 2011. gada 30.martā


9

AKTĪVU UN SAISTĪBU PĀRSKATS 2010. gada 31. decembrī Pielikumi 31.12.2010 31.12.2009 LVL LVL AKTĪVI Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm 7 3,544,454 2,064,281 Klasificēti kā patiesā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguĜojumu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā

3 5,653,805 1,569,557

Parāda vērtspapīri un citi. vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 3.2.1. 4,939,626 1,277,135 Ieguldījumu fondu apliecības 3.3.3. 501,389 241,398 Akcijas 3.2.1. 175,723 20,645

Ieguldījumi riska kapitāla fondos 3.3.4 37,067 -

Atvasinātie finanšu instrumenti 3.3.2. - 30,379 Līdz termiĦa beigām turētie ieguldījumi 3 5,417,305 11,405,460

Parāda vērtspapīri un citi. vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 3.2.2. 2,420,188 6,215,948

TermiĦnoguldījumi kredītiestādēs 3.3.1. 2,997,117 5,189,512

Pārējie aktīvi 3.3.6. - 1,592 KOPĀ AKTĪVI 14,615,564 15,040,890 SAISTĪBAS Uzkrātie izdevumi 8 (19,364) (18,775) KOPĀ SAISTĪBAS (19,364) (18,775) NETO AKTĪVI 14,596,200 15,022,115

Pielikums no 13. līdz 38. lapai ir šo finanšu pārskatu neatĦemama sastāvdaĜa. Šo finanšu pārskatu no 9. līdz 38. lapai ir apstiprinājusi Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība „Finasta Asset Management” valde un valdes vārdā to parakstījuši:





10

IENĀKUMU UN IZDEVUMU PĀRSKATS par periodu no 2010. gada 01. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim 01.01.2010-

31.12.2010 01.01.2009-31.12.2009

LVL LVL PĀRSKATA PERIODA IENĀKUMI Procentu ienākumi par prasībām pret kredītiestādēm 401,252 523,872 Procentu ienākumi par parāda vērtspapīriem 1,061,547 1,283,978 Dividendes 3,116 2,059 Pārējie ienākumi - 1,592 KOPĀ IENĀKUMI 9 1,465,915 1,811,501 PĀRSKATA PERIODA IZDEVUMI Atlīdzība līdzekĜu pārvaldītājam (184,519) (153,317) Atlīdzība Turētājbankai (25,833) (21,465) Pārējie ieguldījumu plāna pārvaldes izdevumi (2,053) (1,445) KOPĀ IZDEVUMI 10 (212,405) (176,227) IEGULDĪJUMU VĒRTĪBAS (SAMAZINĀJUMS) Realizētais ieguldījumu vērtības (samazinājums)/pieaugums 11 (12,830) 91,864 Nerealizētais ieguldījumu vērtības (samazinājums) 12 (280,245) (382,181) IEGULDĪJUMU VĒRTĪBAS (SAMAZINĀJUMS) KOPĀ (293,075) (290,317) IEGULDĪJUMU REZULTĀTĀ GŪTAIS NETO AKTĪVU PIEAUGUMS 960,435 1,344,957






11

NETO AKTĪVU KUSTĪBAS PĀRSKATS par periodu no 2010. gada 01. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim 01.01.2010-

31.12.2010 01.01.2009-

31.12.2009 LVL LVL NETO AKTĪVI PĀRSKATA PERIODA SĀKUMĀ 15,022,115 7,415,529 Ieguldījumu rezultātā gūtais neto aktīvu pieaugums 960,435 1,344,957 No VSAA saĦemtās naudas summas 7,338,824 10,862,078 VSAA izmaksātās naudas summas (8,725,174) (4,600,449) Neto aktīvu (samazinājums)/ pieaugums pārskata periodā, kopā

(425,915) 7,606,586

NETO AKTĪVI PĀRSKATA PERIODA BEIGĀS 14,596,200 15,022,115 Plāna daĜu skaits pārskata perioda sākumā 13 420 818.2833272 7 406 806.0446558 Plāna daĜu skaits pārskata perioda beigās 12 213 805.6614347 13 420 818.2833272 Neto aktīvi uz vienu Plāna daĜu pārskata gada sākumā 1.1193144 1.0011776 Neto aktīvi uz vienu Plāna daĜu pārskata gada beigās 1.1950575 1.1193144






12

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS par periodu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010. gada 31.decembrim 2010 2009 LVL LVL NAUDAS PLŪSMA NO PAMATDARBĪBAS Ieguldījumu rezultātā gūtais neto aktīvu pieaugums 960,435 1,344,957 Korekcijas:

Aprēėinātie procenti (1,462,799) (1,701,646) SaĦemamās dividendes (3,116) (2,059)

Naudas līdzekĜu pieaugums/ (samazinājums) pamatdarbības rezultātā pirms izmaiĦām aktīvos un saistībās

(505,480) (358,748)

Neto izmaiĦas pārējos aktīvos 1,592 (1,592) Neto izmaiĦas uzkrātajos izdevumos 589 9,443 Neto izmaiĦas līdz termiĦa beigām turētajos ieguldījumos

5,549,148

(4,787,967)

Neto izmaiĦas finanšu aktīvos, kas klasificēti kā patiesā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguĜojumu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā

(4,021,178)

(907,635) Bruto pamatdarbības naudas plūsma 1,024,671 (6,046,499)

SaĦemtie procentu ienākumi 1,838,736 644,913 SaĦemtās dividendes 3,116 2,059

Neto pamatdarbības naudas plūsma 2,866,523 (5,399,527) NAUDAS PLŪSMA FINANSĒŠANAS DARBĪBAS REZULTĀTĀ

No Valsts sociālās apdrošināšanas aăentūras saĦemtās naudas summas

7,338,824

10,862,078

Valsts sociālās apdrošināšanas aăentūrai izmaksātās naudas summas

(8,725,174)

(4,600,449)

Naudas līdzekĜu (samazinājums)/ pieaugums finansēšanas darbības rezultātā

(1,386,350)

6,261,629

Naudas līdzekĜu pieaugums pārskata periodā 1,480,173 862,102 Naudas līdzekĜi pārskata perioda sākumā 2,064,281 1,202,179 Naudas līdzekĜi pārskata perioda beigās 3,544,454 2,064,281

Pielikums no 13. līdz 38. lapai ir šo finanšu pārskatu neatĦemama sastāvdaĜa.

Šo finanšu pārskatu no 9. līdz 38. lapai ir apstiprinājusi Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība „Finasta Asset Management” valde un valdes vārdā to parakstījuši:




FINANŠU PĀRSKATU PIELIKUMI


13

1. Grāmatvedības uzskaites principi

1.1. Pārskata sagatavošanas pamats Finanšu pārskati ir sagatavoti ar saskaĦā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SPFS), kā to nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteikumi “Valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu gada pārskata sagatavošanas noteikumi”. Finanšu pārskati sagatavoti saskaĦā ar sākotnējās iegādes vērtības uzskaites principu, kas modificēts, pārvērtējot patiesajā vērtībā novērtētos finanšu instrumentus ar atspoguĜojumu peĜĦā vai zaudējumos. Šo finanšu pārskatu sagatavošanā netiek piemērots 26. Starptautiskais grāmatvedības standarts (turpmāk – SGS), jo Plāns ietilpst valsts izveidotā pensiju sistēmā, tā rīcībā nav informācija par saĦemto līdzekĜu īpašniekiem un tas neadministrē un tam nav pieeja pensiju izmaksu aprēėiniem. SaĦemamo naudas summu apmērs ir atkarīgs no dalībnieku valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām. Bilance ir sagatavota izmantojot likviditātes metodi. Aktīvi un saistības atspoguĜotas likviditātes samazinošā kārtībā un nav sadalītas starp īstermiĦa un ilgtermiĦa. Papildus informācija ietverta attiecīgajos pielikumos. Plāna finanšu pārskatu posteĦi ir izteikti Latvijas latos (LVL), kas ir Plāna uzskaites un pārskatu valūta.

SFPS, kuri stājās spēkā 2010. gadā vai vēlāk

Plāns ir pieĦēmis šādus jaunus un grozītus SFPS ar 2010. gada 1. janvāri:

Pārskata gadā Plāns piemērojis šādus jaunus un grozītus Starptautiskos finanšu pārskatu standartus un Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK) interpretācijas:

• Grozījumi SFPS Nr. 2 „Maksājumi ar akcijām”; • Grozījumi SFPS Nr. 3 „UzĦēmējdarbības apvienošana” un SGS Nr. 27 „Konsolidētie un atsevišėie

finanšu pārskati”; • Grozījumi SGS Nr. 39 „Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana” – Attiecināmie pret risku

nodrošinātie posteĦi; • SFPIK 12. interpretācija „Pakalpojumu koncesijas līgumi”; • SFPIK 17. interpretācija „Nenaudas aktīvu sadale īpašniekiem”; • SFPIK 18. interpretācija „Klientu aktīvu pārvedumi”; • SFPS uzlabojumi (izdoti 2008. un 2009. gadā un spēkā 2010. gada 1 janvārī).

2010. gadā pieĦemtie grozījumi neietekmēja Plāna finanšu pārskatu, jo Plānam nav šajās izmaiĦās aplūkoto finanšu pārskata posteĦu un darījumu.

Standarti, kas ir izdoti, bet vēl nav stājušies spēkā

Plāns nav piemērojis šādas SFPS un SFPIK interpretācijas, kas ir izdotas, bet vēl nav stājušās spēkā:

Grozījumi SFPS Nr. 7 „Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana”

(spēkā pēc pieĦemšanas ES attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. jūlijā vai vēlāk) Grozījumi maina informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz atsevišėiem finanšu aktīvu nodošanas veidiem. Nav paredzams, ka šie grozījumi varētu ietekmēt Plāna finanšu pārskatu, jo tas neizmanto šādus nodošanas veidus. IFRS Nr. 9 „Finanšu instrumenti”


14

(spēkā pēc pieĦemšanas ES attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk)

IFRS Nr. 9 ar laiku aizstās SGS Nr. 39. SGSP ir izdevusi pirmās divas šī standarta daĜas, ieviešot jaunu finanšu aktīvu klasifikācijas un novērtēšanas sistēmu, kā arī nosakot jaunas finanšu saistību uzskaites prasības. Plāns vēl nav novērtējis šī standarta ieviešanas iespējamo ietekmi. Grozījumi SGS Nr. 12 „Ienākuma nodokĜi”

(spēkā pēc pieĦemšanas ES attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2012. gada 1. jūlijā vai vēlāk).

Grozījumi sniedz praktisku norādi, kā noteikt, vai uzĦēmums, kas atzīst ar patiesajā vērtībā uzskaitītajiem ieguldījuma īpašumiem saistīto atlikto nodokli, plāno atgūt ieguldījuma īpašumu uzskaites vērtību, izmantojot vai pārdodot attiecīgos īpašumus. Minēto problēmu šie grozījumu atrisina, nosakot, ka uzskaites vērtība tiek atgūta, pārdodot ieguldījuma īpašumus. Plāns vēl nav novērtējis šo izmaiĦu ieviešanas iespējamo ietekmi.

Grozījumi SGS Nr. 24 „Informācijas atklāšana par saistītām personām”

(spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. janvārī vai vēlāk).

Grozījumos sniegta vienkāršota saistītās personas definīcija, skaidrāk atklājot saistītās personas jēdziena nozīmi un likvidējot līdzšinējā definīcijā pastāvošās neatbilstības. Grozījumi paredz valsts uzĦēmumiem (uzĦēmumiem, kurus kontrolē, kopīgi kontrolē vai būtiski ietekmē valsts) vairākus atbrīvojumus attiecībā uz šādas informācijas sniegšanu. Šo grozījumu ieviešana neietekmēs Plāna finansiālo stāvokli vai darbības rezultātus, tomēr tā var ietekmēt finanšu pārskatā sniegto informāciju par darījumiem ar saistītām personām.

Grozījumi SGS Nr. 32 „Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana un sniegšana” – Tiesību emisiju klasifikācija

(spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2010. gada 1. februārī vai vēlāk).

Grozījumos mainīta finanšu saistību definīcija, izslēdzot no tās atsevišėas tiesības, iespēju līgumus un garantijas. Šo grozījumu ieviešana neietekmēs Koncerna finansiālo stāvokli vai darbības rezultātus, jo Koncernam nav šādu instrumentu.

SFPS uzlabojumi

2010. gada maijā SGSP izdeva standartu grozījumu apkopojumu. Šie grozījumi stājās spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2010. gada 1. jūlijā vai 2010. gada 1. janvārī vai vēlāk, taču tie vēl jāpieĦem ES. Tālāk tekstā minēto grozījumu pieĦemšanas ietekmē var mainīties Plāna grāmatvedības politika, taču Plāna finansiālo stāvokli vai darbības rezultātus tas neietekmēs:

• SFPS Nr. 3 „UzĦēmējdarbības apvienošana”; • Grozījumi SFPS Nr. 7 „Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana”; • SGS Nr. 1 „Finanšu pārskatu sniegšana”; • SGS Nr. 27 „Konsolidētie un atsevišėie finanšu pārskati”; • SFPIK 13. interpretācija „Programmas, kuras vērstas uz klientu piesaistīšanu”.

Grozījumi SFPIK 14. interpretācijā „SGS Nr. 19 - Fiksēto pabalstu aktīva limits, minimālā finansējuma prasības un to mijiedarbība

(spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. janvārī vai vēlāk). Grozījumi maina nākotnes iemaksu priekšapmaksas uzskaiti gadījumos, ja ir spēkā minimālā finansējuma prasība. Šie grozījumi neietekmēs finanšu pārskatus, jo Plānam nav fiksēto pabalstu aktīvu. SFPIK 19. interpretācija „Finanšu saistību dzēšana ar pašu kapitāla instrumentiem”


15

” (spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2010. gada 1. jūlijā vai vēlāk). Šī interpretācija sniedz norādījumus, kā uzskaitīt finanšu saistību dzēšanu ar pašu kapitāla instrumentiem. SFPIK 19. interpretācija neietekmēs finanšu pārskatu, jo Koncernam nav šādu darījumu.

1.2. Ieguldījumu plāna līdzekĜu novērtēšanas vispārīgie principi Nosakot Ieguldījumu plāna līdzekĜu vērtību tiek ievēroti sekojoši vispārīgie grāmatvedības principi:

� darbības turpināšanas princips - pieĦemot, ka Ieguldījumu plāns tiks pārvaldīts (darbosies) arī turpmāk;

� uzkrāšanas princips - darījumu un citu notikumu ietekmi atzīst pārskata periodā, kad tie notiek, neatkarīgi no maksājuma datuma un rēėina saĦemšanas vai izrakstīšanas datuma;

� patstāvīguma princips – nemainot Ieguldījumu plāna vērtības noteikšanas un grāmatvedības metodes;

� piesardzības princips - novērtēšanu visos gadījumos veicot ar pienācīgu piesardzību;

� būtiskuma princips - atspoguĜojot visu būtisko informāciju par darījumiem un notikumiem Ieguldījumu plāna vērtības noteikšanas brīdī;

� darījumi un citi notikumi jāatspoguĜo pēc būtības, t.i. jāuzskaita un jāuzrāda atbilstoši to ekonomiskajam saturam un finansiālajai būtībai, nevis tikai to juridiskajai formai.

1.3. Ieguldījumu plāna finanšu aktīvu un saistību novērtēšanas metodes Visi Ieguldījumu plāna finanšu instrumenti to iegādes brīdī tiek iedalīti vienā no sekojošām kategorijām:

� patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi vai saistības ar atspoguĜojumu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā:

o t.sk. tirdzniecības nolūkā turētie finanšu aktīvi vai saistības

o t.sk. klasificēti kā patiesajā vērtībā novērtēti finanšu aktīvi vai saistības ar atspoguĜojumu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā2

� līdz termiĦa beigām turētie ieguldījumi.

Finanšu aktīvu ar fiksētu atmaksas termiĦu iekĜauj līdz termiĦa beigām turēto ieguldījumu kategorijā, ja LīdzekĜu pārvaldītājam ir nolūks un iespēja turēt šo finanšu aktīvu līdz atmaksas termiĦa beigām.

Novērtējot finanšu aktīvus un saistības, LīdzekĜu pārvaldītājs izmanto sekojošus principus:

� patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi vai saistības ar atspoguĜojumu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā tiek novērtēti to patiesajā vērtībā un šādas novērtēšanas rezultātā radušās vērtības pārmaiĦas tiek atspoguĜotas ienākumu un izdevumu pārskatā kā "Ieguldījumu vērtības pieaugums/ (samazinājums)".. Patiesā vērtība ir naudas summa, pret kuru aktīvs var tikt apmainīts, veicot darījumu starp zinošām un neatkarīgām pusēm uz abpusējas vēlēšanās pamata;

� līdz termiĦa beigām turētie finanšu aktīvi, kuriem ir fiksēts atmaksas termiĦš, tiek novērtēti to amortizētajā iegādes vērtībā, pielietojot faktiskās procentu likmes metodi.

Sākotnēji, atzīstot finanšu aktīvus finanšu pārskatos, tie tiek novērtēti iegādes vērtībā, kas ir par tiem veiktās atlīdzības patiesā vērtība.

1.3.1. Finanšu aktīvu un saistību atzīšana Finanšu aktīvu un saistību pirkšana un pārdošana tiek atzīta darījuma noslēgšanas dienā.

1.3.2. Patiesajā vērtībā novērtēto parāda vērtspapīru novērtēšana

2 Pielikumos saīsinājums: Klasificēti kā patiesā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi un saistības ar atspoguĜojumu PZ


16

Patiesajā vērtībā novērtēto parāda vērtspapīru patiesā vērtība tiek noteikta saskaĦā ar sekojošiem metodēm:

� gadījumā, ja aprēėinu dienā pie tirdzniecības organizētāja ir reăistrēti darījumi ar attiecīgo vērtspapīru – pēc pēdējā darījuma cenas tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdī;

� gadījumā, ja aprēėinu dienā pie tirdzniecības organizētāja nav reăistrēti darījumi ar attiecīgo vērtspapīru – pēc pirkšanas cenas (BID) tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdī;

� gadījumā ja, parāda vērtspapīru, kuru ienākums tiek izmaksāts kupona veidā, tirdzniecības organizētāja cena neiekĜauj uzkrātos procentus jeb kupona daĜu, tā tiek uzkrāta un pieskaitīta tādā apmērā, kas atbilst laika periodam no kupona aprēėina sākuma datuma līdz aprēėinu dienai.

1.3.3. Patiesajā vērtībā novērtēto ieguldījumu fondu apliecību novērtēšana Ieguldījumu fondu apliecības novērtē patiesajā vērtībā saskaĦā ar fonda apliecības atpirkšanas cenu, ko šī ieguldījuma fonda apliecību pārvaldītājs ir noteicis aprēėinu dienā.

1.3.4. Līdz termiĦa beigām turēto parāda vērtspapīru novērtēšana Līdz termiĦa beigām turēto parada vērtspapīru amortizētā iegādes vērtībā tiek aprēėināta, pielietojot faktiskās procentu likmes metodi, saskaĦā ar kuru vērtspapīri tiek uzskaitīti to iegādes un amortizētā diskonta (vai prēmijas) vērtību kopsummā, ienākumu atzīšanai un uzskaites vērtības noteikšanai pielietojot likmi, kas precīzi diskontē līdz finanšu aktīva termiĦa beigām vai nākamajam procentu likmes maiĦas datumam paredzamo nākotnes naudas maksājumu plūsmu līdz finanšu aktīva pašreizējai uzskaites vērtībai.

1.3.5. Līdz termiĦa beigām turēto termiĦnoguldījumu novērtēšana TermiĦnoguldījumus, kas klasificēti kā līdz termiĦa beigām turētie finanšu aktīvi, novērtē amortizētā iegādes vērtībā, pielietojot faktiskās procentu likmes metodi, t.i. termiĦnoguldījuma pamatsummai tiek pieskaitīti saskaĦā ar faktiskās procentu likmes metodi aprēėinātie uzkrātie procenti par laika periodu no pēdējā procentu izmaksu datuma līdz aprēėina datumam.

1.3.6. Atvasināto finanšu instrumentu novērtēšana Valūtas nākotnes (forward) darījumi tiek novērtēti to patiesajā vērtība, pielietojot pozīcijas slēgšanas izmaksu metodi. Valūtas nākotnes (forward) darījuma patiesā vērtība ir starpība starp iegādājamās valūtas vērtību un pārdodamās valūtas vērtību, kas pārvērtēta pēc kompensējošā nākotnes (forward) darījuma kursa, Ieguldījumu plāna līdzekĜu vērtības aprēėināšanas dienā. Kompensējošais nākotnes (forward) darījums ir darījums, kura rezultātā būs noslēgta attiecīgā valūtas nākotnes (forward) darījumu pozīcija.

1.3.7. Riska ierobežošanas attiecību (hedging) atzīšanas politika Lai nodrošinātos pret noteiktu ieguldījumu plāna aktīvu vērtības svārstību risku, kas var rasties, mainoties attiecīgā aktīva valūtas kursam, pārskata periodā tika veikti darījumi ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem. Tā kā gan riskam pakĜautais aktīvs, gan risku ierobežojošais instruments ir novērtēti patiesajā vērtībā, šo finanšu instrumentu novērtēšanai nav piemēroti no citu finanšu aktīvu un saistību uzskaites atšėirīgi uzskaites principi.


17

1.4. Ārvalstu valūtu pārvērtēšana latos LīdzekĜi un saistības ārvalstu valūtās tiek pārrēėinātas latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa pārskata perioda pēdējā dienā. PeĜĦa vai zaudējumi, kas radušies, Ieguldījuma plāna aktīvus un saistības ārvalstu valūtās pārrēėinot latos, ietverti Ieguldījumu plāna ienākumu un izdevumu pārskatā. Latvijas Bankas noteiktie valūtu kursi pārskata perioda un salīdzinošā perioda pēdējā dienā bija sekojoši:

31.12.2010 31.12.2009

LVL LVL

1 USD 0.535 0.489

1 EUR 0.702804 0.702804

1 LTL 0.203 0.204

1 NOK 0.09 0.0844

1 GBP 0.824 0.783

1.5. Ienākumu un izdevumu atzīšana Ienākumi un izdevumi, kas attiecas uz pārskata periodu, tiek atspoguĜoti Ieguldījumu plāna ienākumu un izdevumu pārskatā piemērojot uzkrāšanas principu, neatkarīgi no to saĦemšanas vai maksāšanas datuma. Uzkrātie ieĦēmumi tiek iekĜauti Ieguldījumu plāna ienākumu un izdevumu pārskatā tikai tad, ja nepastāv nekādas šaubas par to saĦemšanu.

1.6. Uzkrājumu nedrošiem parādiem veidošanas principi un neatgūstamo parādu norakstīšana Patiesā vērtībā vērtēto Plāna aktīvu patiesā vērtība un iespējā tos realizēt/ iegādāties, iekĜauj visu veidu risku novērtējumu un tiek uzskatīta par aktīva atgūstamo summu. Neaktīva tirgus situācijā, tiek izmantotas aplēses atgūstamās summas noteikšanai. Aplēšu un ar tām saistīto pieĦēmumu pamatā ir vēsturiskā pieredze, publiski pieejamā visa veida informācija un dažādi citi faktori, kuri tiek uzskatīti par saprātīgiem attiecīgajos apstākĜos un kuru rezultāts veido pamatu lēmumu pieĦemšanai par aktīvu atgūstamo vērtību. Regulāri tiek novērtētas Plāna līdz termiĦa beigām turēto ieguldījumu atgūstamības iespējas, lai noteiktu, vai pastāv jebkādas šaubas par ieguldījuma atgūstamību. Ja šādas pazīmes konstatē, tiek aprēėināta aktīvu atgūstamā summa. Zaudējumus no vērtības samazināšanās atzīst gadījumos, kad kāda aktīva bilances vērtība būtiski pārsniedz to atgūstamo summu. Zaudējumus no vērtības samazināšanās, kas attiecas uz līdz termiĦa beigām turētiem vērtspapīriem vai debitoru parādiem, atceĜ, ja pēc zaudējumu atzīšanas ir bijuši notikumi, ar kuriem iespējams objektīvi pamatot atgūstamās summas palielināšanos. Attiecībā uz citiem aktīviem, zaudējumus no vērtības samazināšanās atceĜ, ja ir notikušas izmaiĦas aplēsēs, kas izmantotas atgūstamās summas noteikšanai. Zaudējumus no vērtības samazināšanās atceĜ tikai tādā apmērā, lai aktīvu uzskaites vērtība nepārsniegtu to uzskaites vērtību, kāda būtu noteikta, atskaitot nolietojumu vai amortizāciju, ja zaudējumi no vērtības samazināšanās nebūtu bijuši atzīti.

1.7. Nauda un naudas ekvivalenti Nauda un naudas ekvivalenti sastāv no prasībām uz pieprasījumu pret kredītiestādēm. Naudas plūsmas pārskats sagatavots pēc netiešās metodes.


18

2. Informācija par risku pārvaldīšanu Riska pārvaldīšana pamatojas uz IPAS „Finasta Asset Management” organizatorisko struktūru. Ieguldījumu Plāna līdzekĜu pārvaldē IPAS „Finasta Asset Management” ievēro likumos, normatīvajos aktos, kā arī Plāna prospektā noteiktās prasības attiecībā uz risku ierobežošanu. Riski, kas saistīti ar Plāna līdzekĜu pārvaldīšanu, tiek novērtēti regulāri, nepieciešamības gadījumā veicot attiecīgas korekcijas Plāna ieguldījumu struktūrā.

Darījuma partnera kredītrisks – risks, kas rodas, ja darījumu partneris, ar kuru LīdzekĜu pārvaldītājs uz Ieguldījumu plāna rēėina ir noslēdzis darījumu, nevar izpildīt savas saistības pret Ieguldījumu plānu.

Pirms darījuma veikšanas tiek veikta atbilstoša darījuma partnera analīze, kā arī tiek sekots darījuma partnera finansiālajai situācijai visā darījuma laikā. Plāna darījuma partneri pamatā ir Latvijas Republikā reăistrētas kredītiestādes.

Emitenta kredītrisks – risks, kas rodas, ja darījumu partneris, ar kuru LīdzekĜu pārvaldītājs uz Ieguldījumu plāna rēėina ir noslēdzis darījumu, nevar izpildīt savas saistības pret Ieguldījumu plānu.

Pirms ieguldījumu veikšanas tiek veikta atbilstoša emitenta un valsts, kurā emitents veic savu saimniecisko darbību, risku analīze, kā arī tiek sekots emitentu un attiecīgo valstu finansiālajai un ekonomiskajai situācijai visā ieguldījuma laikā. Risks tiek mazināts ieguldot ne vairāk kā 10 procentus no aktīviem viena emitenta finanšu instrumentos.

Likviditātes risks – iespējas noteiktā laika periodā realizēt kādu no Ieguldījumu plāna aktīviem par pieĦemamu cenu, vai arī nepietiekošas naudas plūsmas rezultātā nespēja maksāt trešajām personām par pakalpojumiem. Likviditātes risks tiek samazināts, pirms ieguldījumu veikšanas veicot atbilstošu tirgus analīzi, nodrošinot ieguldījumu diversifikāciju, kā arī daĜu Ieguldījumu plāna aktīvu turot naudas līdzekĜu veidā, analizējot datus par dalībnieku plānu maiĦu un saistītām naudas plūsmām, kā arī veicot Plāna dalībnieku un naudas plūsmas prognozi. Risks tiek ierobežots pamatā ieguldot finanšu instrumentos, kas ir iekĜauti fondu biržu sarakstos. 5. piezīmē ir apkopota informācija par aktīviem pēc atlikušā ieguldījuma termiĦa, kas aprēėināts no bilances datuma 31. decembra līdz noteiktajam dzēšanas termiĦam.

Atklāto valūtas pozīciju risks – Ieguldījumu plāna aktīvi var tikt ieguldīti ārvalstu valūtās nominētos finanšu instrumentos. Mainoties ārvalstu valūtu kursiem attiecībā pret latu, Ieguldījumu plāna aktīvu vērtība var vai nu samazināties, vai palielināties.

Atklāto valūtas pozīciju risks tiek ierobežots, nosakot, ka ar fondētā pensijas kapitāla izmaksas valūtu nesaistītās valūtās nominētos finanšu instrumentos var izvietot tikai līdz 30 procentu no Ieguldījumu plāna aktīviem. Ieguldījumu plāna aktīvu izvietojums ar saistībām nesaskaĦotā vienā valūtā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Ieguldījumu plāna aktīviem. SaskaĦā ar Valsts fondēto pensiju likumu ieguldījumi EUR netiek uzskatīti par ieguldījumiem nesaskaĦotās valūtās un uz tiem neattiecas atklātās pozīcijas ierobežojumi, LīdzekĜu pārvaldītājs uzskata, ka, neskatoties uz LVL piesaisti EUR, pastāv iespējamība tirgus kursa svārstībām 2% robežās, tāpēc pārvaldnieks izmanto atbilstošus atvasinātos finanšu instrumentus šī riska ierobežošanai.

Procentu likmju svārstību risks – mainoties tirgus procentu likmēm var mainīties Ieguldījumu plāna aktīvu vērtība, kas var negatīvi ietekmēt Ieguldījumu plāna darbības rezultātus.

Risks tiek ierobežots, veicot ieguldījumus finanšu instrumentos ar dažādu termiĦu līdz dzēšanai. Pārskata perioda beigās 99.42% no Plāna līdzekĜiem ir ieguldīti finanšu vai naudas tirgus instrumentos, kuriem nav procentu likmju rika, līdz ar to procentu likmju risku var uzskatīt par nebūtisku.

Cenu svārstību risks – akciju vai ieguldījumu fondu cenu svārstības tieši ietekmē Plāna aktīvu vērtību. Veicot ieguldījumus, Plāna pārvaldnieks nodrošina adekvātu ieguldījumu analīzi un diversifikāciju dažādos ieguldījumu objektos, tādējādi samazinot atsevišėu aktīvu iespējama cenas krituma negatīvo ietekmi. Plāna pārskatā netiek atspoguĜota 7 SFPS pieprasītā Cenu risku jutīguma analīze, jo Plāna pārvaldnieks uzskata,ka tā neraksturo patieso ietekmi, jo apmēram pusi no ieguldījumu plāna aktīviem veido naudas līdzekĜi un depozīti ar fiksētu procentu likmi, kas izvietoti latu valūtā un nav pakĜauti cenu riskam un Plāna aktīvi katru gadu ievērojami pieaug un līdz ar jaunas naudas pieplūšanu dinamiski un strauji mainās plāna ieguldījumu struktūra.


19

3. Finanšu ieguldījumu detalizēts atšifrējums 3.1 Finanšu ieguldījumu dalījums atbilstoši emitenta reăistrācijas valstij: 2010.gada 31.decembrī

Finanšu ieguldījuma

postenis

Emitenta izcelsmes valsts

Parā

da v

ērts

papī

ri

Iegu

ldīju

mu

fond

u ap

liecī

bas

Akc

ijas

Iegu

ldīju

mi r

iska

kap

itāla

fo

ndos

Kla

sific

ēti k

ā pa

tiesā

vē

rtīb

ā no

vērt

ētie

fina

nšu

aktīv

i a

r ats

pogu

Ĝoju

mu

PZ

Līdz

term

iĦa

beig

ām tu

rētie

iegu

ldīju

mi

parā

da v

ērts

papī

ros

Līdz

term

iĦa

beig

ām tu

rētie

iegu

ldīju

mi /

te

rmiĦ

nogu

ldīju

mi

KO

PĀ ie

guld

ījum

u po

rtfe

lis

% n

o Pl

āna

neto

akt

īvie

m

Latvijas Republika

93,297

184,785

10,588

34,669

323,339

83,704

2,846,712

3,253,755

22.30

Krievija 1,098,700 - - 1,098,700 2,336,484 - 3,435,184 23.53 Lietuva 514,374 - 151,822 2,398 668,594 - 150,405 818,999 5.61 Kazahstāna 600,720 - 13,313 - 614,033 - - 614,033 4.21 Ungārija 507,670 - - - 507,670 - - 507,670 3.48 Slovēnija 445,414 - - - 445,414 - - 445,414 3.05 Francija 339,047 - - - 339,047 - - 339,047 2.32 Kanāda 333,098 - - - 333,098 - - 333,098 2.28 Melnkalne 320,052 - - - 320,052 - - 320,052 2.19 Norvēăija 300,931 - - - 300,931 - - 300,931 2.06 Albānija 291,701 - - - 291,701 - - 291,701 2.00 Austrija - 259,472* - - 259,472 - - 259,472 1.78 Baltkrievija 93,175 - - - 93,175 - - 93,175 0.64

Luksemburga - 57,132* - - 57,132 - - 57,132 0.39 Somija 1,447 - - - 1,447 - - 1,447 0.01 Kopā ieguldījumu portfelis

4,939,626 501,389 175,723 37,067 5,653,805 2,420,188 2,997,117 11,071,110

75.85

% no Plāna neto aktīviem

33.85 3.44 1.20 0.25 38.74 16.58 20.53 75.85

* Ieguldījumu pārvaldītāja rīcībā nav precīzas informācijas par šajos ieguldījumu fondos iekĜauto aktīvu emitentiem, tādēĜ šajā finanšu pārskatā šo finanšu ieguldījumu emitenta valsts ir uzrādīta atbilstošo atbilstoši šo ieguldījumu fondu reăistrācijas valstij.


20

3.1 Finanšu ieguldījumu dalījums atbilstoši emitenta reăistrācijas valstij (turpinājums): 2009.gada 31.decembrī

Finanšu ieguldījuma

postenis

Emitenta izcelsmes valsts

Parā

da v

ērts

papī

ri

Iegu

ldīju

mu

fond

u ap

liecī

bas

Akc

ijas

Atv

asin

ātie

līgu

mi,

patie

sā v

ērtīb

a

Kla

sific

ēti k

ā pa

tiesā

vē

rtīb

ā no

vērt

ētie

fina

nšu

aktīv

i un

sais

tības

ar

atsp

oguĜ

ojum

u P

Z

Līdz

term

iĦa

beig

ām tu

rētie

iegu

ldīju

mi

Parā

da v

ērts

papī

ros

Līdz

term

iĦa

beig

ām tu

rētie

iegu

ldīju

mi /

Te

rmiĦ

nogu

ldīju

mi

KO

PĀ ie

guld

ījum

u po

rtfe

lis

% n

o Pl

āna

neto

akt

īvie

m

Latvijas Republika

99,444 116,200 - 30,379 246,023 2,490,641 5,189,512 7,926,176 52.76

Krievija 167,991 - - - 167,991 2,905,135 - 3,073,126 20.46 Kazahstāna 20,924 - - - 20,924 575,933 - 596,857 3.98 Vācija 503,490 - - - 503,490 - - 503,490 3.35

Norvēăija 337,911 - - - 337,911 - - 337,911 2.25 Lietuva 44,481 - 20,645 - 65,126 244,239 - 309,365 2.06 Austrija - 71,889* - - 71,889 - - 71,889 0.48 Slovēnija 62,816 - - - 62,816 - - 62,816 0.42 Luksemburga - 53,309* - - 53,309 - - 53,309 0.35 Kanāda 40,078 - - 40,078 - - 40,078 0.27 Kopā ieguldījumu portfelis

1,277,135 241,398 20,645 30,379 1,569,557 6,215,948 5,189,512 12,975,017

86.38

% no Plāna neto aktīviem

8.50 1.61 0.14 0.20 10.45 41.38 34.55 86.38

* Ieguldījumu pārvaldītāja rīcībā nav precīzas informācijas par šajos ieguldījumu fondos iekĜauto aktīvu emitentiem, tādēĜ finanšu pārskatā šo finanšu ieguldījumu emitenta valsts ir uzrādīta atbilstošo atbilstoši ieguldījumu fondu reăistrācijas valstij.


21

3.2. Regulētos tirgos tirgotie finanšu instrumenti sadalījumā pa emitentiem un ieguldījumu veidiem Uz pārskata periodu beigām Plānam nebija tirdzniecības nolūkā turētu finanšu aktīvu. 3.2.1. Ieguldījumi klasificēti kā patiesā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguĜojumu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā 2010.gada 31.decembrī Ieguldījums Emitenta

izcelsmes valsts

Skaits Iegādes vērtība

Ieguldījuma patiesā vērtība

No Plāna neto

aktīviem LVL LVL % Valsts un pašvaldību parāda vērtspapīri 5,182 1,884,892 1,907,281 13.07

Lietuvas Republikas valdības obligācijas Lietuva 599 504,303 514,374 3.53 Slovēnijas valdības obligācijas Slovēnija 523 373,767 377,901 2.59 Montenegro valdības obligācijas Melnkalne 435 317,209 320,052 2.19 Norvēăijas valdības obligācijas Norvēăija 2,950 297,224 300,931 2.06 Albānijas valdības obligācijas Albānija 430 296,664 291,701 2.00 Baltkrievijas valdības obligācijas Baltkrievija 164 89,076 93,175 0.64 Latvijas Republikas valdības obligācijas Latvija 80 5,935 8,421 0.06 Latvijas Republikas valdības EUR obligācijas Latvija 1 714 726 0.00

Komercsabiedrību parāda vērtspapīri 773,226 3,008,264 3,032,345 20.78 Gazprom obligācijas Krievija 719 601,594 613,793 4.21 MOL Hungarian Oil & Gas obligācijas Ungārija 751 511,425 507,670 3.48 France Telecom obligācijas Francija 411 339,373 339,047 2.32 Bombardier obligācijas Kanāda 445 332,493 333,098 2.28 BTA Bank obligācijas Kazahstāna 405,318 228,873 257,812 1.77 Sibacademfinance (MDM Bank)obl. Krievija 327 234,923 239,756 1.64 Alliance Bank Finance obligācijas Kazahstāna 363,139 150,405 213,187 1.46 Tatfondbank obligācijas Krievija 309 155,861 178,912 1.23 Kazmunaigaz Finance obligācijas Kazahstāna 187 127,048 129,721 0.89 AS Parex Banka Subordinētās obligācijas Latvija 1,200 84,404 79,698 0.55 Telekom Slovenije obligācijas Slovēnija 94 65,680 67,513 0.46 VTB Capital obligācijas Krievija 55 29,929 31,241 0.21 International Industrial Bank (IIB) obligācijas Krievija 182 125,210 19,186 0.13 SCF Capital LTD obligācijas Krievija 30 15,099 15,812 0.11 AS Privatbank hipotekārās ėīlu zīmes Latvija 40 2,813 2,671 0.02 AS GE Money bank obligācijas Latvija 17 1,699 1,781 0.01 Pohjola Bank obligācijas Somija 2 1,435 1,447 0.01

Akcijas 401,506 158,309 175,723 1.20 AB Linas Agro Group Lietuva 292,850 122,715 124,107 0.85 AB TEO LT AB Lietuva 55,000 24,500 27,715 0.19 AS Latvijas Kuăniecība Latvija 28,771 11,094 10,588 0.07 Alliance Bank (PREF_Shares) Kazahstāna 16,004 0 8,562 0.06 Alliance Bank (Common_Shares) Kazahstāna 8,881 0 4,751 0.03

KOPĀ 1,179,914 5,051,465 5,115,349 35.05 2010. gada 31. decembrī valsts un pašvaldību parāda vērtspapīru tirgus gada ienesīgums līdz dzēšanai bija robežās no 2.91% līdz 8.537% (2.34% līdz 12.28%). Pārējo komercsabiedrību parāda vērtspapīru tirgus gada ienesīgums līdz dzēšanai bija robežās no 3.109% līdz 11.636% (2009. gada 31. decembrī: no 4.61% līdz 12.75%). 2010.gada aprīlī tika pabeigts Alliance Bank restrukturizācijas process un notika pirms restrukturizācijas kotēto obligāciju apmaiĦa pret jaunajām eiroobligācijām ar dzēšanas termiĦu 2017. gadā, Recovery Notes un parastajām (Common GDRs) un priekšrocību akcijām (Pref. GDRs).


22

3.2.1. Ieguldījumi klasificēti kā patiesā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguĜojumu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā (turpinājums): 2009.gada 31.decembrī Ieguldījums Emitenta

izcelsmes valsts



No Plāna neto

aktīviem LVL LVL % Valsts un pašvaldību parāda vērtspapīri 70,390,162 816,066 847,638 5.65

Vācijas valdības obligācijas Vācija 70,386,400 491,925 503,490 3.35 Norvēăijas valdības obligācijas Norvēăija 3,682 318,206 337,911 2.25 Latvijas Republikas valdības obligācijas Latvija 80 5,935 6,237 0.05

Komercsabiedrību parāda vērtspapīri 1,829 445,198 429,497 2.85 International Industrial Bank (IIB) obligācijas Krievija 239 167,754 167,991 1.11 AS Parex Banka Subordinētās obligācijas Latvija 1,200 84,404 85,831 0.57 Telekom Slovenije obligācijas Slovēnija 90 62,813 62,816 0.42 AB Bankas Snoras obligācijas Lietuva 64 37,270 44,481 0.30 Bombardier Inc. obligācijas Kanāda 60 42,835 40,078 0.27 Turanalem Finance obligācijas Kazahstāna 62 33,824 17,448 0.11 Alliance Bank Finance obligācijas Kazahstāna 17 8,972 3,476 0.02 AKB Baltikums obligācijas Latvija 40 2,814 2,793 0.02 AS Privatbank hipotekārās ėīlu zīmes Latvija 40 2,813 2,672 0.02 AS GE Money bank obligācijas Latvija 17 1,699 1,911 0.01

Akcijas 55,000 24,500 20,645 0.14 AB TEO LT akcijas Lietuva 55,000 24,500 20,645 0.14

KOPĀ

70,446,991 1,285,764 1,297,780 8.64


23

3.2.2. Līdz termiĦa beigām turētie ieguldījumi 2010.gada 31.decembrī Ieguldījums Emitenta

izcelsmes valsts


Ieguldījuma uzskaites

vērtība

No Plāna neto

aktīviem LVL LVL % Valsts un pašvaldību parāda vērtspapīri 120 79,348 83,704 0.57

Latvijas Republikas valdības obligācijas Latvija 120 79,348 83,704 0.57 Komercsabiedrību parāda vērtspapīri 3,818 1,995,737 2,336,484 16.00

Transneft obligācijas Krievija 842 482,411 552,974 3.79 VneshTorgBank obligācijas Krievija 663 382,558 465,460 3.19 URSA bank obligācijas Krievija 714 346,136 432,338 2.96 Gazprom obligācijas Krievija 715 373,314 417,628 2.86 AK BARS Finance obligācijas Krievija 460 143,028 221,816 1.52 TMK obligācijas Krievija 4 135,460 201,991 1.38 International Industrial Bank (IIB) obligācijas Krievija 420 132,830 44,277 0.30

KOPĀ 3,938 2,075,085 2,420,188 16.57 2010. gada 31. decembrī līdz termiĦa beigām turēto valsts un pašvaldību parāda vērtspapīru gada ienesīgums līdz dzēšanai bija 5.526% (5.53%). Pārskata perioda beigās līdz termiĦa beigām turēto komercsabiedrību parāda vērtspapīru gada ienesīgums līdz dzēšanai bija robežās no 10.263% līdz 33.635% (2009. gada 31. decembrī: no 10.26% līdz 41.72%). Līdz termiĦa beigām turēto parāda vērtspapīru portfeĜa patiesā vērtība 2010.gada 31. decembrī būtu 2,774,747 LVL. 2010.gada augustā tika pabeigts Turanalem Finance (BTA bank) restrukturizācijas process un notika pirms restrukturizācijas kotēto obligāciju apmaiĦa pret jaunajām obligācijām ar dzēšanas termiĦu 2018. gadā, Subordinated notes, Recovery Notes un parastajām (Common GDRs) akcijām. Skatīt arī piezīmi 3.3.5. Pārskata perioda laikā emitents (International Industrial Bank (IIB)) paziĦoja par restrukturizācijas procesa sākumu. Līdz ar to Pārvaldnieks pieĦēma lēmumu veikt minētajiem vērtspapīriem uzkrājumus. Ieguldījums Emitenta

izcelsmes valsts


vērtība

Izveidotais uzkrājums

Atlikusī Ieguldījuma

uzskaites vērtība

No Plāna neto

aktīviem

LVL LVL LVL % Komercsabiedrību parāda vērtspapīri

International Industrial Bank (IIB) obligācijas

Krievija 295,178 (250,901) 44,277 0.30

KOPĀ 295,178 (250,901) 44,277 0.30


24

3.2.2. Līdz termiĦa beigām turētie ieguldījumi(turpinājums) 2009.gada 31.decembrī Ieguldījums Emitenta

izcelsmes valsts



vērtība

No Plāna neto

aktīviem LVL LVL % Valsts un pašvaldību parāda vērtspapīri 19,090 1,753,627 1,825,542 12.15

Latvijas Republikas valdības parādzīmes Latvija 18,970 1,674,279 1,742,818 11.60 Latvijas Republikas valdības obligācijas Latvija 120 79,348 82,724 0.55

Komercsabiedrību parāda vērtspapīri 6,805 3,937,101 4,390,406 29.23 URSA bank obligācijas Krievija 1,341 583,266 767,633 5.10 Gazprom obligācijas Krievija 1,000 556,168 591,298 3.93 Transneft obligācijas Krievija 842 482,411 522,115 3.48 VneshTorgBank obligācijas Krievija 663 382,558 431,586 2.88 Nordea Banka parādzīmes Latvija 390 366,261 375,375 2.50 Turanalem Finance obligācijas Kazahstāna 711 369,961 323,232 2.15 AS DnB Nord parādzīmes Latvija 303 282,069 289,724 1.93 Alliance Bank Finance obligācijas Kazahstāna 207 312,731 252,701 1.68 AB Bankas Snoras obligācijas Lietuva 391 164,198 244,239 1.63 International Industrial Bank (IIB) obligācijas Krievija 420 132,830 234,262 1.56 AK BARS Finance obligācijas Krievija 533 169,188 199,577 1.33

TMK obligācijas Krievija 4 135,460 158,664 1.06

KOPĀ 25,895 5,690,728 6,215,948 41.38

Salīdzinošā pārskata perioda laikā divi emitenti (Turanalem Finance un Alliance Bank Finance) paziĦoja par restrukturizācijas procesa sākumu. Līdz ar to Pārvaldnieks pieĦēma lēmumu veikt minētajiem vērtspapīriem uzkrājumus. Ieguldījums Emitenta

izcelsmes valsts


vērtība

Izveidotais uzkrājums

Atlikusī Ieguldījuma

uzskaites vērtība

No Plāna neto

aktīviem

LVL LVL LVL % Komercsabiedrību parāda vērtspapīri

Turanalem Finance obligācijas 7.125% 21.12.2009

Kazahstāna 456,594 (194,669) 261,925 1.74

Alliance Bank Finance obligācijas 9.75% 14.02.2011

Kazahstāna 415,085 (204,575) 210,510 1.40

Alliance Bank Finance obligācijas 7.875% 01.02.2012

Kazahstāna 59,593 (17,402) 42,191 0.28

Turanalem Finance obligācijas 6.25% 27.09.2011

Kazahstāna 76,063 (14,756) 61,307 0.41

KOPĀ 1,007,335 (431,402) 575,933 3.83


25

3.3. Pārējie finanšu instrumenti : 3.3.1. TermiĦnoguldījumi Latvijas Republikas kredītiestādēs 2010.gada 31.decembrī Banka Pamatsumma Uzkrātie

procenti Uzskaites

vērtība No Plāna neto

aktīviem LVL LVL LVL % AS Latvijas Krājbanka 113,500 14,367 127,867 0.87 AS GE Money Bank 1,405,000 243,075 1,648,075 11.29 AS Norvik banka 400,000 16,897 416,897 2.86 AS Latvijas Biznesa banka 370,000 16,462 386,462 2.65 AS Nordea Bank Finland Latvijas fil. 220,000 47,411 267,411 1.83 Finasta bank AB 150,000 405 150,405 1.03

KOPĀ 2,658,500 338,617 2,997,117 20.53 2010.gada 31.decembrī termiĦnoguldījumu vidējais gada ienesīgums bija 9.64% (11.25%). Atbilstoši līdzekĜu pārvaldītāja aplēsēm termiĦnoguldījumu patiesā vērtība 2010. gada 31. decembrī bija aptuveni 3,230 tūkstoši latu (3,351 tūkstoši latu). Nosakot termiĦnoguldījumu patieso vērtību, līdzekĜu pārvaldītājs diskontēja termiĦnoguldījumu nākotnes naudas plūsmu ar likmēm, kādas pārskata perioda beigās atbilstoša termiĦa noguldījumiem piedāvāja Latvijas komercbankas. 2009.gada 31.decembrī Banka Pamatsumma Uzkrātie

procenti Uzskaites

vērtība No Plāna neto

aktīviem LVL LVL LVL % AS Latvijas Krājbanka 1,252,957 101,733 1,354,690 9.02 AS GE Money Bank 1,295,000 83,112 1,378,112 9.17 AS Danske Bank filiāle Latvijā 1,082,728 79,985 1,162,713 7.74 AS Nordea Bank Finland Latvijas fil. 600,000 70,116 670,116 4.46 AS Latvijas Biznesa Banka 500,000 36,833 536,833 3.58 AS Latvijas Hipotēku un Zemes Banka 81,263 5,785 87,048 0.58 KOPĀ 4,811,948 377,564 5,189,512 34.55

3.3.2. Atvasinātie finanšu instrumenti: Latvijas Republikas kredītiestādēs 2010.gada 31.decembrī Uz Pārskata perioda beigām nākotnes (Forward) un mijmaiĦas (Swap) līgumi ar AS „Latvijas Krājbanka”, lai novērstu ar USD un GBP kursa svārstību saistīto risku, nav noslēgti. Valsts fondēto pensiju likums neierobežo ieguldījumus EUR valūtā, jo tie netiek uzskatīti par ieguldījumiem nesaskaĦotās valūtās. Latvijas Republikas kredītiestādēs 2009.gada 31.decembrī Darījuma partneris Forward līguma

summa Līguma izpildes

datums Līguma kurss Līguma patiesā

vērtība Valūtā Valūta/LVL LVL AS Latvijas Krājbanka 122,000 25.01.2010 0.7912 1,323 AS Latvijas Krājbanka 379,150 11.02.2010 0.8020 6,284

KOPĀ GBP līgumi 501,150 7,607 AS Latvijas Krājbanka 127,458 09.04.2010 0.5370 10,185 AS Latvijas Krājbanka 188,138 16.06.2010 0.5345 12,587

KOPĀ USD līgumi 135,596 22,772 KOPĀ līgumi 30,379


26

3.3.3. Ieguldījumu fondu apliecības 2010.gada 31.decembrī Nosaukums Emitenta

valsts Skaits Iegādes

vērtība Ieguldījuma

patiesā vērtība

No Plāna neto

aktīviem LVL LVL LVL % Raiffeisen-Emerging Markets-Local Bond EUR Austrija 2,244 183,186 185,063 1.27 LKB Obligāciju Fonds Latvija 13,941 95,661 98,971 0.68 LKB Sabalansētais Fonds Latvija 11,548 80,792 85,814 0.59 Raiffeisen Euro Bonds Fund Austrija 718 53,783 61,363 0.42 Templeton Global Bond (EURO) Fund ClassA Luksemburga 6,112 48,791 57,132 0.39 Raiffeisen Europlus Bonds Fund Austrija 1,611 11,848 13,046 0.09

KOPĀ 36,174 474,061 501,389 3.44 2009.gada 31.decembrī Nosaukums Emitenta

valsts Skaits Iegādes

vērtība Ieguldījuma

patiesā vērtība

No Plāna neto

aktīviem LVL LVL LVL % LKB Sabalansētais Fonds Latvija 8,838 60,466 60,734 0.41 Raiffeisen Euro Bonds Fund Austrija 718 53,783 59,421 0.40 LKB Obligāciju Fonds Latvija 8,255 54,864 55,466 0.37 Templeton Global Bond (EURO) Fund ClassA Luksemburga 6,112 48,791 53,309 0.35 Raiffeisen Europlus Bonds Fund Austrija 1,611 11,848 12,468 0.08 KOPĀ 25,534 229,752 241,398 1.61

3.3.4. Ieguldījumi riska kapitāla fondos 2010.gada 31.decembrī Ieguldījums Emitenta

izcelsmes valsts

Īpatsvars Fondā

Iegādes vērtība


No Plāna neto

aktīviem % LVL LVL % Riska kapitāla fonds

BaltCap Latvia Venture Capital Fund Latvija 0.73 11,905 11,899 0.08 Imprimatur Capital Technology Venture Fund KS

Latvija 3.45 773 770 0.01

Litcapital I LLP Latvija 0.97 2,402 2,398 0.02 SIA Bioplus Latvija 5.00 22,001 22,000 0.15

KOPĀ 10.15 37,081 37,067 0.26


27

3.3.5. Pārējie kapitāla vērtspapīri 2010. gada 31.decembrī Ieguldījums Emitenta

reăistrācijas valsts



No Fonda neto

aktīviem LVL LVL %

Akcijas BTA Bank (GDRS) Kazahstāna 1,596 - - -

KOPĀ 1,596 - - - 2011. gada 23. februārī BTA Banka paziĦoja, ka izpildīja savas saistības, kas attiecas uz jauno USD valūtā emitēto eiroobligāciju listingošanu Luksemburgas biržā. 3.3.6. Pārējie aktīvi 2010.gada 31.decembrī 2010.gada 31.decembrī Plānam nebija Pārējo aktīvu. 2009.gada 31.decembrī Ieguldījums Emitenta

izcelsmes valsts


Ieguldījuma norakstītā

vērtība

Ieguldījuma atgūtā

vērtība

No Plāna neto

aktīviem LVL LVL LVL %

TR Majad obligācijas Igaunija 2 1,407 (1,407) 1,592 0.01

KOPĀ 2 1,407 (1,407) 1,592 0.01 2007. gada 31. decembrī minētie komercsabiedrību vērtspapīri nebija iekĜauti regulētā tirgū. SaskaĦā ar šo vērtspapīru emisijas noteikumiem vērtspapīri bija iekĜaujami regulētas biržas sarakstos līdz 2008. gada 4. aprīlim. Prospektā minētajā laikā Emitents ne tikai nespēja nodrošināt vērtspapīru iekĜaušanu regulētas biržās sarakstos, bet arī saskārās ar uzĦēmējdarbības turpināšanas problēmām, pasludinot sevi par bankrotējušiem. 2008. gadā sākās parādu piedziĦu process no uzĦēmuma un tā īpašniekiem. SaskaĦā ar to, ka līdzekĜu atgūšanas process pagarinājās un nebija iespējams noteikt atgūstamo summu, ka arī vadoties no piesardzības principiem, LīdzekĜu pārvaldītājs pieĦēma lēmumu 2008.gadā pilnīgi norakstīt ieguldījumu summu TR Majad obligācijās. 2009.gada nogalē noslēdzās tiesvedības un bankrota procedūras un tika atgūta ieguldījumu TR Majad pamasumma un procenti, tomēr atgūtā summa līdz 2009.gada 31.decembrim neienāca Plāna kontā un tika klasificēta kā Pārējie aktīvi.


28

3.4. Ieguldījumi klasificēti kā patiesā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguĜojumu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā , sadalījumā pa cenu noteikšanas avotiem 2010.gada 31.decembrī

Sabiedrība nosakot finanšu aktīvu un finanšu saistību patieso vērtību, izmanto vairākus patiesās vērtības noteikšanas avotus, kas tiek iedalīti trīs līmeĦos, atbilstoši hierarhijai:

1. Pirmais līmenis: publiskotās cenu kotācijas aktīvā tirgū; 2. Otrais līmenis: patiesās vērtības noteikšanas modeĜi, kuros izmantoti dati, kas nebūtiski ietekmē

patieso vērtību un tiek novēroti tirgū; 3. Trešais līmenis: citas patiesās vērtības noteikšanas metodes, kurās tiek izmantoti dati, kas ietekmē

patieso vērtību, bet netiek novēroti tirgū. Zemāk esošā tabulā apkopota finanšu aktīvu klasifikācija pēc patiesās vērtības noteikšanas līmeĦa 31.12.2010 Līmenis 1 Līmenis 2 Līmenis 3 Kopā Parāda vērtspapīri un citi. vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

2,531,006 2,408,620 - 4,939,626

Ieguldījumu fondu apliecības 316,604 184,785 - 501,389 Akcijas - 175,723 - 175,723 Ieguldījumi riska kapitāla tirgū - 37,067 - 37,067 KOPĀ 2,847,610 2,806,195 - 5,653,805 Zemāk esošā tabulā apkopota finanšu aktīvu klasifikācija pēc patiesās vērtības noteikšanas līmeĦa 31.12.2009 Līmenis 1 Līmenis 2 Līmenis 3 Kopā Parāda vērtspapīri un citi. vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

944,295 332,840 - 1,277,135

Ieguldījumu fondu apliecības 125,198 116,200 - 241,398 Akcijas 20,645 - - 20,645 Atvasinātie finanšu instrumenti - 30,379 - 30,379

KOPĀ 1,090,138 479,419 - 1,569,557


29

4. Plāna aktīvu un saistību sadalījums pēc valūtām 2010.gada 31.decembrī, latos

Postenis NOK USD EUR LVL Kopā Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm

-

-

776,010

2,768,444

3,544,454

Klasificēti kā patiesā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguĜojumu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā

300,931 933,173 4,376,911 42,790 5,653,805

Parāda vērtspapīri uc. vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

300,931 919,860 3,708,633 10,202 4,939,626

Ieguldījumu fondu apliecības - - 501,389 - 501,389 Akcijas - 13,313 151,822 10,588 175,723 Ieguldījumi riska kapitāla fondos - - 15,067 22,000 37,067

Līdz termiĦa beigām turētie ieguldījumi

494,970 1,925,218 2,997,117 5,417,305

TermiĦnoguldījumi kredītiestādēs - - - 2,997,117 2,997,117 Parāda vērtspapīri uc. vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

- 494,970 1,925,218 - 2,420,188

Kopā aktīvi 300,931 1,428,143 7,078,139 5,808,351 14,615,564 Uzkrātie izdevumi - - - (19,364) (19,364) Kopā saistības - - - (19,364) (19,364)

Tīrā atklātā pozīcija 300,931 1,428,143 7,078,139 5,788,987 14,596,200 % no Plāna neto aktīviem 2.06 9.78 48.49 39.67 100.00


30

Plāna aktīvu un saistību sadalījums pēc valūtām (turpinājums) 2009.gada 31.decembrī, latos Postenis LTL NOK GBP USD EUR LVL Kopā Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm

-

- - - 36 2,064,245 2,064,281

Klasificēti kā patiesā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguĜojumu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā

20,645 337,911 (483,918) (292,824) 1,162,849 824,894 1,569,557


- 337,911 9,625 - 921,451 8,148 1,277,135

Ieguldījumu fondu apliecības - - - - 241,398 - 241,398 Akcijas 20,645 - - - - - 20,645 Atvasinātie finanšu instrumenti - - (493,543) (292,824) - 816,746 30,379

Līdz termiĦa beigām turētie ieguldījumi

- - 472,435 414,302 2,921,294 7,597,429 11,405,460

TermiĦnoguldījumi kredītiestādēs -- -- -- -- -- 5,189,512 5,189,512 Parāda vērtspapīri uc. vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

- - 472,435 414,302 2,921,294 2,407,917 6,215,948

Pārējie aktīvi - - - - 1,592 - 1,592 Kopā aktīvi 20,645 337,911 (11,483) 121,478 4,085,771 10,486,568 15,040,890 Uzkrātie izdevumi - - (18,775) (18,775) Kopā saistības - (18,775) (18,775) Tīrā atklātā pozīcija 20,645 337,911 (11,483) 121,478 4,085,771 10,467,793 15,022,115 % no Plāna neto aktīviem 0.14 2.25 (0.08)* 0.81 27.20 69.68 100.00

* Īsā valūtas pozīcija GBP saistīta ar noslēgto atvasināto līgumu bāzes aktīva vērtības pārsniegumu pār vērtspapīru pozīcijas GBP patieso vērtību, kas kopš atvasinātā līguma slēgšanas datuma ir būtiski samazinājusies.


31

5. Plāna aktīvu un saistību termiĦstruktūra 2010.gada 31.decembrī Postenis Ar atlikušo atmaksas vai dzēšanas termiĦu līdz 1

mēn. 1 līdz 3

mēn. 3 līdz 6

mēn. 6 līdz 12

mēn. 1 līdz 5

gadi 5 un vairāk

gadi LVL LVL LVL LVL LVL LVL

Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm 3,544,454 - - - - - Klasificēti kā patiesā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguĜojumu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā 715,960 - - 242,427 2,842,727 1,852,691

Parāda vērtspapīri uc. vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 1,781 - - 242,427 2,842,727 1,852,691Ieguldījumu fondu apliecības 501,389** - - - - - Kapitāla vērtspapīri 175,723* - - - - - Ieguldījumi riska kapitāla fondos 37,067 - - - - -

- Līdz termiĦa beigām turētie ieguldījumi - 275,153 1,360,755 1,034,739 2,746,658 - Parāda vērtspapīri uc. vērtspapīri ar fiksētu ienākumu - - 687,276 634,329 1,098,583 - TermiĦnoguldījumi kredītiestādēs - 275,153 673,479 400,410 1,648,075 -

Kopā aktīvi 4,260,414 275,153 1,360,755 1,277,166 5,589,385 1,852,691 Uzkrātie izdevumi (19,201) - (163) - - - Kopā saistības (19,201) - (163) - - - KOPĀ 4,241,213 275,153 1,360,592 1,277,166 5,589,385 1,852,691 % no Plāna neto aktīviem 29.06 1.89 9.32 8.75 38.29 12.69

* ieguldījumi akcijās iekĜautas termiĦā līdz 1 mēnesim pamatojoties uz to kotāciju regulētajā tirgū un iespēju tās pārdot tuvākajās tirdzniecības sesijās. * *ieguldījumi Ieguldījumu fondu apliecībās iekĜauti termiĦā līdz 1 mēnesim, pamatojoties uz šo fondu prospektā paredzēto fondu pārvaldītāja pienākumu atpirkt fonda apliecības 3 darba dienu laikā. Šajā tabulā Plāna aktīvi un saistības uzrādītas atbilstoši to līgumos noteiktajam dzēšanas vai atmaksas termiĦam, tomēr, lai izprastu šo aktīvu un saistību pakĜautību procentu likmju riskam, jāĦem vērā, ka iedalot aktīvus un saistības atbilstoši atlikušajam termiĦam līdz tuvākajam procentu likmju brīdim, neto aktīvu summa termiĦā no 1 līdz 5 gadiem palielinātos līdz 5,669,083 LVL jeb 38.84% no neto aktīviem, bet neto aktīvu summa termiĦā no 5 un vairāk gadiem samazinātos līdz 1,772,993 LVL jeb 12.14% no neto aktīviem .


32

5. Plāna aktīvu un saistību termiĦstruktūra (turpinājums) 2009.gada 31.decembrī Postenis Ar atlikušo atmaksas vai dzēšanas termiĦu līdz 1

mēn. 1 līdz 3

mēn. 3 līdz 6

mēn. 6 līdz 12

mēn. 1 līdz 5

gadi 5 un

vairāk gadi

LVL LVL LVL LVL LVL LVL

Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm 2,064,281 - - - - - Klasificēti kā patiesā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguĜojumu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā 262,043 33,172 54,106 167,991 398,882 653,363

Parāda vērtspapīri uc. vērtspapīri ar fiksētu ienākumu - 2,793 54,106 167,991 398,882 653,363 Ieguldījumu fondu apliecības 241,398** - - - - - Kapitāla vērtspapīri 20,645* - - - - - Atvasinātie finanšu instrumenti - 30,379 - - - -

Līdz termiĦa beigām turētie ieguldījumi 776,598 28,713 4,760,849 1,978,162 3,861,138 - Parāda vērtspapīri uc. vērtspapīri ar fiksētu ienākumu - - 1,863,842 1,704,163 2,647,943 - TermiĦnoguldījumi kredītiestādēs 776,598 28,713 2,897,007 273,999 1,213,195 -

Pārējie aktīvi 1,592 - - - - - Kopā aktīvi 3,104,514 61,885 4,814,955 2,146,153 4,260,020 653,363

Uzkrātie izdevumi (18,775) - - - - - Kopā saistības (18,775) -

KOPĀ 3,085,739 61,885 4,814,955 2,146,153 4,260,020 653,363 % no Plāna neto aktīviem 20.54 0.41 32.05 14.29 28.36 4.35

* ieguldījumi akcijās iekĜautas termiĦā līdz 1 mēnesim pamatojoties uz to kotāciju regulētajā tirgū un iespēju tās pārdot tuvākajās tirdzniecības sesijās. * *ieguldījumi Ieguldījumu fondu apliecībās iekĜauti termiĦā līdz 1 mēnesim, pamatojoties uz šo fondu prospektā paredzēto fondu pārvaldītāja pienākumu atpirkt fonda apliecības 3 darba dienu laikā. Šajā tabulā Plāna aktīvi un saistības uzrādītas atbilstoši to līgumos noteiktajam dzēšanas vai atmaksas termiĦam, tomēr, lai izprastu šo aktīvu un saistību pakĜautību procentu likmju riskam, jāĦem vērā, ka iedalot aktīvus un saistības atbilstoši atlikušajam termiĦam līdz tuvākajam procentu likmju brīdim, neto aktīvu summa termiĦā līdz 1 mēnesim pieaugtu līdz 3,087,650LVL jeb 20.55% no neto aktīviem, neto aktīvu summa termiĦā no 1 līdz 3 mēnešiem pieaugtu līdz 101,963 LVL jeb 0.68% no neto aktīviem, neto aktīvu summa termiĦā no 3 līdz 6 mēnešiem pieaugtu līdz 4,817,627 LVL jeb 32.07% no neto aktīviem, neto aktīvu summa termiĦā no 1 līdz 5 gadiem palielinātos līdz 4,301,190 LVL jeb 28,63% no neto aktīviem, bet neto aktīvu summa termiĦā no 5 un vairāk gadiem samazinātos līdz 567,532 LVL jeb 3.78% no neto aktīviem .


33

6. Plāna aktīvu tirgus risku analīze

Pārskata perioda beigās 88.16% no Plāna līdzekĜiem bija ieguldīti latu un eiro finanšu instrumentos, līdz ar to valūtas kursu svārstībām nav būtiskas ietekmes uz Plāna vērtību, jo eiro kurss pret latu ir fiksēts. Ieguldījuma

Valūta 31.12.2010

LVL 31.12.2009

LVL Uzskaites vērtības USD 1,428,143 121,478 Ietekme uz pārskata perioda peĜĦu +5% 71,407 6,074 Ietekme uz pārskata perioda peĜĦu -5% (71,407) (6,074) Procentuālā ietekme uz peĜĦu (+/-) 7.43% 0.45% Uzskaites vērtības NOK 300,931 337,911 Ietekme uz pārskata perioda peĜĦu +5% 15,046 16,896 Ietekme uz pārskata perioda peĜĦu -5% (15,046) (16,896) Procentuālā ietekme uz peĜĦu (+/-) 1.57% 1.26% Uzskaites vērtības GBP - (11,483) Ietekme uz pārskata perioda peĜĦu +5% - (574) Ietekme uz pārskata perioda peĜĦu -5% - 574 Procentuālā ietekme uz peĜĦu (+/-) - 0.04% Kummulatīvais risks (%) 9.00% 1.75% Kredītriska izvērtēšanai tiek veikta atbilstoša emitenta un valsts, kurā emitents veic savu saimniecisko darbību, risku analīze, izvērtējot tādus faktorus kā emitenta kredītreitings, reputācija, kapitāla izcelsmes valsts. Zemāk esošajā tabulā aktīvi ir sadalīti pēc emitentu kredītreitingiiem kurus piešėīrušas starptautiskās reitinga aăentūras Fitch , Moody`s un S&P 2010.gada 31.decembrī: Aktīvi Augsta līmeĦa

reitings Zema līmeĦa reitings

Bez reitinga

Kopā

Prasības pret kredītiestādēm - - 6,541,571* 6,541,571 Parāda vērtspapīri uc. vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

4,723,541 2,556,575 79,698 7,359,814

Ieguldījumu fondu apliecības - - 501,389 501,389 Akcijas - 13,313 162,410 175,723 Ieguldījumi Riska kapitāla fondos - - 37,067 37,067 KOPĀ 4,723,541 2,569,888 7,322,135 14,615,564 2009.gada 31.decembrī: Aktīvi Augsta līmeĦa

reitings Zema līmeĦa reitings

Bez reitinga

Kopā

Prasības pret kredītiestādēm - - 7,253,793* 7,253,793 Parāda vērtspapīri uc. vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

4,946,094 2,546,989 - 7,493,083

Ieguldījumu fondu apliecības - - 241,398 241,398 Akcijas - - 20,645 20,645 Atvasinātie finanšu instrumenti - - 30,379 30,379 Pārējie aktīvi - - 1,592 1,592 KOPĀ 4,946,094 2,546,989 7,547,807 15,040,890 * TermiĦnoguldījumi un prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm var tikt uzskatīti kā zema kredītriska ieguldījumi, jo lai arī kredītiestādēm nav oficiālu reitingu to darbība ir stabila . ieguldījumu fondu apliecībām, akcijām un riska kapitāla instrumentiem nav attiecīgo oficiālo reitingu, bet minēto instrumentu kredītrisks tiek izvērtēts, pielietojot pārvaldnieka iekšēji izstrādātus vērtēšanas paĦēmienus. Visus norēėinus par termiĦnoguldījumiem un parāda vērtspapīriem pārskata gadā Plāns ir saĦēmis bez kavējumiem, izĦemot IIB Luxemburg , kurai uzsākta reorganizācija un izveidots uzkrājums LVL250,901, skat. piezīmi 3.2.2.


34

7. Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm 2010. gada 31. decembrī sastāv no norēėinu konta atlikumiem latos un eiro, kas izvietoti Plāna Turētājbankā AS „Latvijas Krājbanka”. Par norēėinu kontu atlikumiem plāns gūst procentu ienākumus atbilstoši Turētājbankas piedāvātajai likmei. 8. Uzkrātie izdevumi UZKRĀTIE IZDEVUMI 31.12.2010 31.12.2009 LVL LVL Atlīdzība līdzekĜu pārvaldītājam (15,553) (15,873) Atlīdzība Turētājbankai (2,177) (2,222) Atlīdzība revidentiem (1,634) (680) IZDEVUMI KOPĀ (19,364) (18,775)

9. Pārskata perioda ienākumi Postenis 31.12.2010 31.12.2009 LVL LVL Procentu ienākumi par prasībām pret kredītiestādēm 401,252 523,872

Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm 6,943 36,865

Līdz termiĦa beigām turētie ieguldījumi 394,309 487,007

Procentu ienākumi par parāda vērtspapīriem 1,061,547 1,283,978* Klasificēti kā patiesajā vērtībā novērtēti finanšu aktīvi vai saistības ar atspoguĜojumu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā

240,932 94,045

Līdz termiĦa beigām turētie ieguldījumi 820,615 1,189,933*

Dividendes 3,116 2,059 Pārējie ienākumi - 1,592

Kopā pārskata perioda ienākumi 1,465,915 1,811,501* * Retrospektīvais labojums, kas radies realizēto ienākumu no līdz termiĦa beigām turēto vērtspapīru dzēšanas, attiecinot uz procentu ienākumiem. 10. Pārskata perioda izdevumi SaskaĦā ar Plāna prospektu atlīdzība līdzekĜu pārvaldītājam tiktu aprēėināta 1.25% gadā no vidējā Plāna aktīvu apjoma Turētājbankas atlīdzība ir aprēėināta 0.175% gadā no vidējā Plāna aktīvu apjoma, bet atlīdzība Plāna revidentam noteikta atbilstoši noslēgtajam līgumam, bet ne vairāk kā 0.24% gadā no vidējā Plāna aktīvu apjoma. 11. Realizētais ieguldījumu vērtības (samazinājums)/pieaugums Postenis 2010 2009 LVL LVL Pārskata perioda ienākumi no ieguldījumu pārdošanas 8,163,932 6,219,680* Pārskata periodā pārdoto ieguldījumu iegādes vērtība (8,597,982) (6,158,604) Pārskata periodā pārdoto ieguldījumu vērtības samazinājums, kas atzīts iepriekšējos periodos

421,220

30,788*

Realizētais ieguldījumu vērtības (samazinājums)/pieaugums (12,830) 91,864 Ieguldījumu iegādes vērtība tiek izteikta latos pēc iegādes dienā spēkā esošā Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa, tādēĜ realizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/ samazinājums ietver ieguldījuma valūtas kursa izmaiĦas. Izslēdzot valūtas kursa svārstību ietekmi uz realizēto ieguldījumu vērtības pieaugumu 41,455 apmērā, pārskata periodā realizētais ieguldījumu vērtības samazinājums būtu LVL 54,285. * Retrospektīvais labojums, kas radies realizēto ienākumu no līdz termiĦa beigām turēto vērtspapīru dzēšanas, attiecinot uz procentu ienākumiem.


35

12. Nerealizētais ieguldījumu vērtības (samazinājums) Postenis 2010 2009 LVL LVL Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm (7,263) (3,611) Klasificēti kā patiesā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguĜojumu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā

(60,509)

68,493

Parāda vērtspapīri uc. vērtspapīri ar fiksētu ienākumu (93,525) (2,620) Ieguldījumu fondu apliecības 15,682 27,430 Kapitāla vērtspapīri 20,250 7,805 Atvasinātie finanšu instrumenti (2,916) 35,878 Līdz termiĦa beigām turētie ieguldījumi Parāda vērtspapīri uc. vērtspapīri ar fiksētu ienākumu* (212,473) (447,063)

Kopā nerealizētais ieguldījumu vērtības (samazinājums) (280,245) (382,181)

t.sk. ārvalstu valūtu pārvērtēšanas peĜĦa 13,109 2,417 * Līdz termiĦa beigām turēto ieguldījumu nerealizētais ieguldījumu vērtības samazinājums iekĜauj izveidotos uzkrājumus, kas izveidoti, lai samazinātu ieguldījumu bilances vērtību, tiem ieguldījumiem, kuriem konstatētas samazinātas atgūstamības iespējas, un valūtas kursa svārstību rezultātu. 13. Informācija par ieguldījumu kustību pārskata periodā par periodu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010. gada 31.decembrim Postenis Uzskaites

vērtība pārskata

gada sākumā

Pieaugums pārskata periodā

Samazi-nājums

pārskata periodā

Pār-vērtēšana

pārskata periodā

Uzskaites vērtība

pārskata gada beigās

LVL LVL LVL LVL LVL Klasificēti kā patiesā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi un saistības ar atspoguĜojumu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā

1,569,557 7,345,175 (3,200,418) (60,509) 5,653,805


1,277,135 6,925,886 (3,169,870) (93,525) 4,939,626

Ieguldījumu fondu apliecības 241,398 244,309 - 15,682 501,389 Kapitāla vērtspapīri 20,645 134,828 - 20,250 175,723 Ieguldījumi riska kapitāla tirgos - 40,152 (169) (2,916) 37,067 Atvasinātie finanšu instrumenti 30,379 - (30,379) - - Līdz termiĦa beigām turētie ieguldījumi 11,405,460 2,744,319 (8,520,001) (212,473) 5,417,305 Parāda vērtspapīri uc. vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

6,215,948 819,010 (4,402,297) (212,473) 2,420,188

TermiĦnoguldījumi kredītiestādēs 5,189,512 1,925,309 (4,117,704) - 2,997,117 Kopā ieguldījumi 12,975,017 10,089,494 (11,720,419) (272,982) 11,071,110


36

Informācija par ieguldījumu kustību (turpinājums) par periodu no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009. gada 31.decembrim Postenis Uzskaites

vērtība pārskata

gada sākumā

Pieaugums pārskata periodā

Samazi-nājums

pārskata periodā

Pār-vērtēšana

pārskata periodā

Uzskaites vērtība

pārskata gada beigās

LVL LVL LVL LVL LVL Klasificēti kā patiesā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi un saistības ar atspoguĜojumu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā

637,942 5,971,087 (5,107,965) 68,493 1,569,557


386,352 2,754,291 (1,860,888) (2,620) 1,277,135

Ieguldījumu fondu apliecības 202,314 19,433 (7,779) 27,430 241,398 Kapitāla vērtspapīri 12,840 - - 7,805 20,645 Atvasinātie finanšu instrumenti 36,436 3,197,363 (3,239,298) 35,878 30,379 Līdz termiĦa beigām turētie ieguldījumi 5,584,740 11,295,30

5 (5,027,522) (447,063) 11,405,460


2,449,297 5,604,399 (1,390,685) (447,063) 6,215,948

TermiĦnoguldījumi kredītiestādēs 3,135,443 5,690,906 (3,636,837) - 5,189,512 Kopā ieguldījumi 6,222,682 17,266,392 (10,135,487) (378,570) 12,975,017

14. NodokĜi SaskaĦā ar Latvijas Republikas likumu “Valsts fondēto pensiju likums” pensiju plāns nav juridiska persona. Pārskata periodā no Plāna līdzekĜiem nodokĜi netika maksāti. 15. Plāna aktīvu ieėīlāšana un apgrūtinājumi Pārskata periodā un pārskata perioda beigās Plāna aktīvi nav bijuši ieėīlāti vai citādi apgrūtināti.


37

16. Plāna neto aktīvu (NAV), daĜas vērtības un daĜu skaita dinamika kopš plāna darbības sākuma

PP KOMFORTS NAV dinamika 2006.-2010.g.(tūkst.Ls)

15

.16

2

35

.51

9

53

.99

0

11

8.2

19

31

7.2

93

61

6.9

86

1 7

46

.31

3

14

62

1.1

48

14

59

6.2

00

14

74

4.2

45

14

50

2.2

34

15

02

2.1

15

14

12

9.3

77

12

76

9.2

30

10

34

8.1

55

7 4

15

.52

9

5 4

48

.78

4

4 0

46

.95

1

0.000

2 000.000

4 000.000

6 000.000

8 000.000

10 000.000

12 000.000

14 000.000

16 000.000

Aug-0

6

Nov-0

6

Feb-0

7

May-0

7

Aug-0

7

Nov-0

7

Feb-0

8

May-0

8

Aug-0

8

Nov-0

8

Jan-0

9

May-0

9

Jul-09

Oct-09

Jan-1

0

Apr-10

Jul-10

Oct-10

PP KOMFORTS daĜas vērtības dinamika 2006.-2010.g.

1.1

95

05

75

1.1

97

36

30

1.1

94

22

68

1.1

54

49

44

1.1

19

31

44

1.1

01

95

81

1.0

61

79

75

1.0

30

11

66

1.0

01

17

76

1.0

40

15

79

1.0

84

48

10

1.0

69

39

06

1.0

63

03

88

1.0

58

90

16

1.0

72

38

04

1.0

41

31

27

1.0

26

54

59

1.0

04

73

50

0.9000000

0.9500000

1.0000000

1.0500000

1.1000000

1.1500000

1.2000000

1.2500000

Aug-0

6

Nov-0

6

Feb-0

7

May-0

7

Aug-0

7

Nov-0

7

Feb-0

8

May-0

8

Aug-0

8

Nov-0

8

Jan-0

9

May-0

9

Jul-09

Oct-09

Jan-1

0

Apr-10

Jul-10

Oct-10


38

16. Plāna neto aktīvu (NAV), daĜas vērtības un daĜu skaita dinamika kopš plāna darbības sākuma (turpinājums)

PP KOMFORTS DaĜu skaita dinamika 2006.-2010.g. (tūkst.)15.0

91

34.6

00

51.8

48

110.2

40

299.6

43

580.3

99

1 6

32.9

99

12 2

13.8

06

12 2

11.1

24

12 3

46.2

68

12 5

61.5

45

13 4

20.8

18

12 8

22.0

63

12 0

26.0

50

10 0

45.6

15

7 4

06.8

06

5 2

38.4

20

3 7

31.6

94

0.000

2 000.000

4 000.000

6 000.000

8 000.000

10 000.000

12 000.000

14 000.000

16 000.000

Aug-0

6

Nov-0

6

Feb-0

7

May-0

7

Aug-0

7

Nov-0

7

Feb-0

8

May-0

8

Aug-0

8

Nov-0

8

Jan-0

9

May-0

9

Jul-09

Oct-09

Jan-1

0

Apr-10

Jul-10

Oct-10

17. Plāna ienesīguma dinamika

Pārskata periods

Ienesīgums

%

15.08.2006-31.12.2006. 2.65 01.01.2007-31.12.2007. 3.55 01.01.2008-31.12.2008. (5.82) 01.01.2009-31.12.2009. 11.80 01.01.2010-31.12.2010 6.71

Plāns darbību uzsāka 2006.gada 15.augustā, līdz ar to ienesīgums šajā periodā apspoguĜo ienesīgumu par 139 dienām un tas ievērojami atšėiras no gada ienesīguma.

Documents

LKB FINASTA pensiju plāns KOMFORTS · LKB FINAS TA pensiju plāna KOMFORTS gada pārskats par periodu no 2010.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim 2 SATURS Informācija par Plānu