AS “LATVIJAS PASTA BANKA” - LPB statements/2010/LPB...Uzņēmumu ienākuma nodoklis 9 (14) (18) Pārskata gada peļľa 81 99 Pārvērtēšanas rezerve 13 (23) - Kopējais kumulatīvais

AS “LATVIJAS PASTA BANKA”

Bankas finanšu pārskati

par gadu, kas noslēdzās

2010. gada 31.decembrī

AS „LATVIJAS PASTA BANKA”

Bankas finanšu pārskati par gadu,

000‟LVL kas noslēdzās 2010. gada 31.decembrī

2

SATURS

Lapa

Vadības ziņojums 3-4

Padomes un valdes locekļi 5

Paziņojums par vadības atbildību 6

Revidentu ziņojums 7

Bankas finanšu pārskati:

Bankas apvienotais ienākumu pārskats 8

Bankas finanšu stāvokļa pārskats 9

Bankas kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats 10

Bankas naudas plūsmas pārskats 11

Bankas finanšu pārskatu pielikumi 12 – 54




3

VADĪBAS ZIĽOJUMS

Cienījamie klienti, sadarbības partneri, godājamie akcionāri!

AS „Latvijas pasta banka” vadības vārdā piedāvājam jūsu vērtējumam AS „Latvijas pasta banka”

(turpmāk arī - Banka) pārskatu par 2010. gada darbības finanšu rezultātiem.

Mainoties Bankas darbības videi, 2010. gada pirmajā pusē Banka ir izstrādājusi jaunu tās

darbības stratēģiju turpmākajiem trīs gadiem. Bankas darbības stratēģijas pamatā ir radīt banku,

kas strādā ar noteiktu klientu loku un attīsta šiem klientiem interesantus un nepieciešamus

produktus un atbilstošas pakalpojumu sniegšanas tehnoloģijas, tādējādi kļūstot par ērtu Banku,

kas elastīgi pielāgojas klientu vajadzībām.

Bankas pamatvērtības nav mainījušās, un tās joprojām ir godīgums – godīga un taisnīga

attieksme pret visiem bankas klientiem, profesionalitāte – profesionāla komanda, atbildība –

augsts atbildības līmenis pret pieņemtiem lēmumiem, lojalitāte – vienlīdzīga attieksme pret

visiem Bankas klientiem un kolēģiem, kvalitāte – ērta un kvalitatīva Bankas pakalpojumu

sniegšana klientiem un Bankas pakalpojumu konkurētspēja, elastība – spēja pielāgoties klientu

vajadzībām.

Svarīga loma Bankas stratēģijā ir paredzēta turīgu klientu līdzekļu pārvaldīšanai un produktiem,

kas atbilst mūsu klientu individuālajām vajadzībām.

Bankas pakalpojumu klāsts tiek pastāvīgi paplašināts, saglabājot kvalitāti, par ko liecina

pastāvīgi un organiski pieaugošais klientu skaits.

2010. gadā AS „Latvijas pasta banka” turpināja iesākto attīstību un gadu noslēdza ar pelņu.

Bankas auditētā peļņa 2010. gadā ir 81 tūkst. lati. Gada laikā, neskatoties uz sarežģīto situāciju

valsts ekonomikā, Bankas aktīvi ir palielinājušies divas reizes un sasnieguši 25.7 milj. latu.

Bankas kā salīdzinoši jauna vietējā finanšu tirgus dalībnieka darbības rezultāti neapšaubāmi

vērtējami pozitīvi un apstiprina Bankas spēju sekmīgi risināt problēmas un darboties jebkuros

apstākļos.

2010. gadā AS „Latvijas pasta banka” ir nopietni strādājusi, lai palielinātu aizdevumu portfeli,

papildinot tās piedāvāto produktu sarakstu un pētot jaunas jomas kreditēšanā, tajā skaitā sekmīgi

attīstot sadarbību un sniedzot atbalstu vietējiem rezidentiem Eiropas fondu piešķirto līdzekļu

apguvē.

Banka pilnībā izpilda visas normatīvās prasības. Bankas kapitāla pietiekamības rādītājs ir

28.66%, un tas pārsniedz Finanšu un kapitala tirgus komisijas noteiktās minimālās prasības.

Likviditātes rādītājs ir 109.98%, kas arī vairākkārtīgi pārsniedz Finanšu un kapitala tirgus

komisijas noteiktos 30%.

Savlaicīgi un reālistiski vērtējot finanšu instrumentu tirgus attīstības tendences, Banka ierobežotā

apmērā ir iesaistījusies riskantos darījumos ar finanšu instrumentiem un to atvasinājumiem,

vienlaicīgi nodrošinot savu un klientu varbūtējo zaudējumu ikdienas kontroli gan šobrīd, gan

ilgtermiņa perspektīvā.




4

Pamatojoties uz augstāk minēto, jāsecina, ka Bankai ir visas iespējas sekmīgi turpināt savas

darbības stratēģijas īstenošanu.

Bankas vadība pastāvīgi seko strauji mainīgajiem finanšu tirgus apstākļiem, labi apzinoties gan

savu atbildību klientu priekšā, gan iespējamos riskus, kas tiek detalizēti izvērtēti un pārvaldīti

pēc saprātīgas piesardzības principiem, saglabājot mērenu vispārējo risku līmeni.

Banka spēj būt drošs partneris gan klientu saimnieciskajā, gan personiskajā darbībā, saglabājot

mierīgu un profesionālu pieeju, lai kopīgi strādātu tālākās izaugsmes vārdā.

Mēs ar optimismu un pārliecību raugāmies uz 2011. gadu un turpmākajiem gadiem, kad Banka

ieņems vēl stabilāku vietu Latvijas banku sektorā. Bankas mērķis ir 2011. gadu pabeigt ar

400 tūkst. latu peļņu, kā arī dubultot piesaistīto klientu skaitu.

Pateicamies AS ”Latvijas pasta banka” klientiem par izrādīto uzticību un ceram uz turpmāku

kopēju un savstarpēji veiksmīgu biznesu nākotnē!

Ar cieņu,

Biomins Kajems

Padomes priekšsēdētājs

Boriss Ulmans

Valdes priekšsēdētājs

Rīgā, 2011. gada 9. martā




5

PADOMES UN VALDES LOCEKĻI

Bankas Padome

Bankas Padomes sastāvs uz 2010. gada 31. decembri

Vārds, uzvārds Amats Iecelšanas datums

Biomins Kajems Padomes priekšsēdētājs 13/10/2008

Jūlija Kozlova Padomes locekle 13/10/2008

Guntars Grīnvalds Padomes loceklis 13/10/2008

Bankas valde

Bankas Valdes sastāvs uz 2010. gada 31. decembri

Vārds, uzvārds Amats Iecelšanas datums

Boriss Ulmans Valdes priekšsēdētājs 05/09/2008

Arnis Kalveršs Valdes loceklis 05/09/2008

Einārs Vaivods Valdes loceklis 05/09/2008

2009. un 2010.gadā izmaiņas Bankas padomes un valdes sastāvā nav notikušas.

Bankas vadības vārdā:

Biomins Kajems Boriss Ulmans

Padomes priekšsēdētājs Valdes priekšsēdētājs





6

PAZIĽOJUMS PAR VADĪBAS ATBILDĪBU

AS „LATVIJAS PASTA BANKA” (turpmāk tekstā – Banka) vadība ir atbildīga par Bankas

finanšu pārskatu sagatavošanu katram finanšu gadam.

Sagatavojot finanšu pārskatus, kas ietverti no 8. līdz 54. lapai, par gadu, kas noslēdzas 2010.

gada 31.decembrī, vadība ir pielietojusi atbilstošus grāmatvedības principus, kas pamatojas uz

saprātīgiem spriedumiem un aprēķiniem. Visi, pēc mūsu domām, pielietojamie grāmatvedības

standarti, ir ievēroti (tajā skaitā Eiropas Savienībā pieņemtie Starptautiskie finanšu pārskatu

standarti un Finanšu kapitāla un tirgus komisijas noteikumi).

Bankas vadība ir atbildīga par grāmatvedības uzskaites ierakstu pareizību, un tā nodrošina

finanšu pārskatu atbilstību Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem par kredītiestāžu

gada pārskatiem. Vadības uzdevums ir veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu

Koncerna aktīvus, novērstu krāpšanu un citas negodīgas darbības. Vadības lēmumi un

pieņēmumi par finanšu pārskatu sagatavošanu ir bijuši piesardzīgi un saprātīgi.

Bankas vadības vārdā:







7

REVIDENTU ZIĽOJUMS




8

BANKAS APVIENOTAIS IENĀKUMU PĀRSKATS

Pielikumi 2010 2009

Procentu ienākumi 4 1 363 1 013

Procentu izdevumi 4 (562) (268)

Neto procentu ienākumi 4 801 745

Komisijas naudas un līdzīgi ienākumi 5 267 27

Komisijas naudas un līdzīgi izdevumi 5 (140) (8)

Neto komisijas naudas ienākumi 5 127 19

Neto peļņa no finanšu instrumentu tirdzniecības

darījumiem 7 30 (16)

Pamatdarbības ienākumi 958 748

Administratīvie izdevumi 8 (616) (493)

Nolietojums 15 (73) (31)

Pārējie izdevumi 6 (174) (107)

Kopējie pamatdarbības izdevumi (863) (631)

Peļľa pirms nodokļa aprēķināšanas 95 117

Uzņēmumu ienākuma nodoklis 9 (14) (18)

Pārskata gada peļľa 81 99

Pārvērtēšanas rezerve 13 (23) -

Kopējais kumulatīvais ienākums 58 99

Peļľa uz vienu akciju (LVL) 23 0.016 0.019

Pielikumi no 12. līdz 54. lapai ir neatņemama šo Bankas finanšu pārskatu sastāvdaļa.

Bankas finanšu pārskatus no 8. līdz 54. lapai 2011. gada 8. martā apstiprināja Bankas Valde un

2011.gada 9. martā Bankas Padome.







9

BANKAS PĀRSKATS PAR FINANŠU POSTEĽIEM

Pielikumi 31.12.2010 31.12.2009

AKTĪVI

Kase un prasības pret Latvijas Banku 10 2 396 1 345

Prasības pret kredītiestādēm 11 5 815 5 099

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi 13 3 432 -

Atvasinātie finanšu instrumenti 14 8 -

Kredīti un debitoru parādi 12 5 825 1 284

Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi 13 7 597 5 430

Tekošie nodokļu aktīvi 1 1

Pamatlīdzekļi 15 66 63

Nemateriālie aktīvi 15 442 324

Pārējie aktīvi 16 196 82

Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi 14 4

Kopā aktīvi 25 792 13 632

PASĪVI

Saistības pret kredītiestādēm 18 3 017 -

Noguldījumi 19 17 478 8 458

Atvasinātie finanšu instrumenti 14 - 6

Atlikto nodokļu saistības 9 32 18

Pārējās saistības 20 51 17

Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi 21 58 35

Kopā pasīvi 20 636 8 534

UZ BANKAS AKCIONĀRIEM

ATTIECINĀMAIS KAPITĀLS

Apmaksātais pamatkapitāls 22 5 000 5 000

Aktīvu pārvērtēšanas rezerves (23) -

Nesadalītā peļņa/(zaudējumi) 179 98

Kopā uz Bankas akcionāriem attiecināmais

kapitāls 5 156 5 098

Kopā kapitāls 5 156 5 098

Kopā pasīvi un kapitāls 25 792 13 632










10

BANKAS KAPITĀLA UN REZERVJU IZMAIĽU PĀRSKATS

Banka Apmaksātais

pamat-

kapitāls

Pārvērtē-

šanas

rezerves

Nesadalītā

peļľa/

(uzkrātie

zaudējumi)

Kopā

2008. gada 31. decembrī 5 000 - (1) 4 999

Kopējais kumulatīvais

ienākums - - 99 99

2009.gada 31. decembrī 5 000 - 98 5 098

Kopējais kumulatīvais

ienākums - -23 81 58

2010.gada 31.decembrī 5 000 -23 179 5 156










11

BANKAS NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

2010 2009

NAUDAS PLŪSMA PAMATDARBĪBAS REZULTĀTĀ

Peļņa pirms uzņēmuma ienākuma nodokļa 95 117

Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu amortizācija/ nolietojums 73 32

Ārvalstu valūtas nerealizētā (pelņa)/zaudējumi (94) (41)

Naudas un tās ekvivalentu pieaugums pamatdarbības

rezultātā pirms izmaiľām aktīvos un saistībās 74 108

Prasību pret bankām (pieaugums)/samazinājums (1 322) 978

Kredītu un citu parādu (pieaugums)/samazinājums (4 540) (1 284)

Pārējo aktīvu samazinājums /(pieaugums) (132) (36)

Saistību pret kredītiestādēm pieaugums/(samazinājums) 1 070 -

Saistību pret klientiem noguldījumu pieaugums/(samazinājums) 9 020 8 458

Pārējo saistību pieaugums /(samazinājums) 65 54

Naudas un tās ekvivalentu izmaiľas pamatdarbības rezultātā 4 235 8 278

NAUDAS PLŪSMA INVESTĪCIJU DARBĪBAS

REZULTĀTĀ

Pamatlīdzekļu iegāde (194) (296)

Līdz termiņa beigām turēto finanšu aktīvu iegāde (8 406) (9 280)

Līdz termiņa beigām turēto finanšu aktīvu dzēšana 6 239 3 850

Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu iegāde (3 869) -

Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārdošana/dzēšana 437 -

Naudas un tās ekvivalentu pieaugums investīciju darbības

rezultātā (5 793) (5 726)

Neto naudas plūsma par periodu (1 558) 2 552

Nauda un tās ekvivalenti perioda sākumā 3 333 756

Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas peļņa/(zaudējumi) 56 25

Nauda un tās ekvivalenti perioda beigās 1 831 3 333







12

1.PIELIKUMS VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

AS “Latvijas pasta banka” (Banka) ir Latvijas Republikā reģistrēta akciju sabiedrība, kas

darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu un Finanšu un Kapitāla Tirgus Komisijas

2008. gada 12.septembrī izsniegto licenci.

AS “Latvijas pasta banka” juridiskā adrese: Katlakalna iela 1, Rīga, LV-1073, Latvija.

Bankai ir centrālais birojs, 2 norēķinu grupas. Bankas galvenie darbības virzieni ir vietējo un

starptautisko pārskaitījumu veikšana, noguldījumu piesaistīšana,maksājumu karšu izsniegšana un

apkalpošana, kredītu izsniegšana, operācijas ar vērtspapīriem un valūtas operācijas.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Komerclikumu akcionāru sapulcei ir tiesības un pienākums

pieņemt lēmumus par gada pārskata apstiprināšanu.

2. PIELIKUMS FINANŠU PĀRSKATU SAGATAVOŠANAS PAMATS

(a) Atbilstības paziľojums

Bankas finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) apstiprinātajiem

Starptautiskajiem Finanšu Pārskatu Sagatavošanas Standartiem (“IFRS”)

Finanšu pārskati sastādīti balstoties uz uzņēmējdarbības turpināšanas principu. Bankas vadība ir

apsvērusi Bankas finanšu stāvokli, finansu resursu piejamību un veikusi finanšu krīzes ietekmes

uz Bankas nākotnes darbību analīzi. Banka ir sagatavojusi, apstiprinājusi un saskaņojusi ar

Finanšu un kapitāla tirgus komisiju alternatīvo attīstības stratēģiju, pamatojoties uz pieņēmumu,

ka sākotnējais „Pasta Bankas projekts” netiek atbalstīts un iepriekš izstrādāto attīstības stratēģiju

nav iespējams realizēt. Alternatīvā stratēģija tiks piemērota līdz brīdim, kamēr sākotnējās

attīstības stratēģijas realizācijas iespējamība būs pilnībā juridiski apstiprināta vai izslēgta.

Bankas alternatīvās stratēģijas pamatā ir radīt banku, kas strādā ar noteiktu klientu loku un attīsta

šiem klientiem interesantus un nepieciešamus produktus un atbilstošas pakalpojumu sniegšanas

tehnoloģijas.

Izsverot pašreizējās un potenciālās ekonomiskās situācijas priekšrocības riskus, banku nozares

attīstību, kā arī Bankas esošos un potenciālos cilvēku un finanšu resursus, Banka īsteno šādu

stratēģiju:

- Prioritāri piedāvā pakalpojumus juridiskām personām, veidojot uz personalizētu

pakalpojumu sniegšanu balstītu klientu portfeli;

- Līdzvērtīgi juridiskām personām piedāvā personalizētus pakalpojumus fiziskām

personām ar augstiem un ultra-augstiem ienākumiem;

- Darbības reģioni – Latvija, Krievija, Ukraina;

- Prioritārie darbības virzieni ir personalizētu bankas pakalpojumu sniegšana Bankas

klientiem, kreditēšana ar mēreni konservatīvu riska pieeju, īpaši - apgrozāmo līdzekļu

kreditēšana un transportēšanas plūsmu kreditēšana, kā arī maksājumu karšu izsniegšana un

pieņemšana POS terminālos un Internetā.




13

(b) Funkcionālā un finanšu pārskata valūta

Finanšu pārskati uzrādīti tūkstošos latu (000‟LVL), ja vien nav noteikts citādi. Bankas

funkcionālā valūta ir Latvijas lati (LVL).

3.PIELIKUMS NOZĪMĪGĀKO UZSKAITES PRINCIPU KOPSAVILKUMS

(a) Jaunu un/vai mainītu SGS,SFPS in SFPIK interpretāciju pieľemšana.

Pārskata gadā Banka piemērojusi šādus jaunus un grozītus SFPS un Starptautisko finanšu

pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK) interpretācijas:

Grozījumi SFPS Nr. 2 „Maksājumi ar akcijām”;

Grozījumi SFPS Nr. 3 „Uzņēmējdarbības apvienošana” un SGS Nr. 27 „Konsolidētie

un atsevišķie finanšu pārskati”;

Grozījumi SGS Nr. 39 „Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana” – Attiecināmie

pret risku nodrošinātie posteņi;

SFPIK 12. interpretācija „Pakalpojumu koncesijas līgumi”;

SFPIK 17. interpretācija „Nenaudas aktīvu sadale īpašniekiem”;

SFPIK 18. interpretācija „Klientu aktīvu pārvedumi”;

SFPS uzlabojumi (izdoti 2008. un 2009. gadā un spēkā 2010. gada 1 janvārī).

Standarti, kas ir izdoti, bet vēl nav stājušies spēkā

Banka nav piemērojusi šādas SFPS un SFPIK interpretācijas, kas ir izdotas, bet vēl nav stājušās

spēkā:

Grozījumi SFPS Nr. 7 „Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana” (spēkā pēc

pieņemšanas ES attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. jūlijā vai vēlāk)

Grozījumi maina informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz atsevišķiem finanšu aktīvu

nodošanas veidiem. Nav paredzams, ka šie grozījumi varētu ietekmēt Bankas finanšu pārskatu,

jo tā neizmanto šādus nodošanas veidus.

SFPS Nr. 9 „Finanšu instrumenti” (spēkā pēc pieņemšanas ES attiecībā uz pārskata periodiem,

kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk)

SFPS Nr. 9 ar laiku aizstās SGS Nr. 39. SGSP ir izdevusi pirmās divas šī standarta daļas,

ieviešot jaunu finanšu aktīvu klasifikācijas un novērtēšanas sistēmu, kā arī nosakot jaunas

finanšu saistību uzskaites prasības. Banka vēl nav novērtējusi šī standarta ieviešanas iespējamo

ietekmi.

Grozījumi SGS Nr. 12 „Ienākuma nodokļi” (spēkā pēc pieņemšanas ES attiecībā uz pārskata

periodiem, kas sākas 2012. gada 1. jūlijā vai vēlāk).

Grozījumi sniedz praktisku norādi, kā noteikt, vai uzņēmums, kas atzīst ar patiesajā vērtībā

uzskaitītajiem ieguldījuma īpašumiem saistīto atlikto nodokli, plāno atgūt ieguldījuma īpašumu

uzskaites vērtību, izmantojot vai pārdodot attiecīgos īpašumus. Minēto problēmu šie grozījumu

atrisina, nosakot, ka uzskaites vērtība tiek atgūta, pārdodot ieguldījuma īpašumus. Banka vēl

nav novērtējusi šo izmaiņu ieviešanas iespējamo ietekmi.




14

Grozījumi SGS Nr. 24 „Informācijas atklāšana par saistītām personām” (spēkā attiecībā

uz pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. janvārī vai vēlāk).

Grozījumos sniegta vienkāršota saistītās personas definīcija, skaidrāk atklājot saistītās personas

jēdziena nozīmi un likvidējot līdzšinējā definīcijā pastāvošās neatbilstības. Grozījumi paredz

valsts uzņēmumiem (uzņēmumiem, kurus kontrolē, kopīgi kontrolē vai būtiski ietekmē valsts)

vairākus atbrīvojumus attiecībā uz šādas informācijas sniegšanu. Šo grozījumu ieviešana

neietekmēs Bankas finansiālo stāvokli vai darbības rezultātus, tomēr tā var ietekmēt finanšu

pārskatā sniegto informāciju par darījumiem ar saistītām personām.

Grozījumi SGS Nr. 32 „Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana un sniegšana” –

Tiesību emisiju klasifikācija (spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2010. gada

1. februārī vai vēlāk).

Grozījumos mainīta finanšu saistību definīcija, izslēdzot no tās atsevišķas tiesības, iespēju

līgumus un garantijas. Šo grozījumu ieviešana neietekmēs Bankas finansiālo stāvokli vai

darbības rezultātus, jo Bankai nav šādu instrumentu.

SFPS uzlabojumi

2010. gada maijā SGSP izdeva standartu grozījumu apkopojumu. Šie grozījumi stājās spēkā

attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2010. gada 1. jūlijā vai 2010. gada 1. janvārī vai

vēlāk, taču tie vēl jāpieņem ES. Tālāk tekstā minēto grozījumu pieņemšanas ietekmē var

mainīties Bankas grāmatvedības politika, taču Bankas finansiālo stāvokli vai darbības

rezultātus tas neietekmēs:

SFPS Nr. 3 „Uzņēmējdarbības apvienošana”;

Grozījumi SFPS Nr. 7 „Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana”;

SGS Nr. 1 „Finanšu pārskatu sniegšana”;

SGS Nr. 27 „Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati”;

SFPIK 13. interpretācija „Programmas, kuras vērstas uz klientu piesaistīšanu”.

Grozījumi SFPIK 14. interpretācijā „SGS Nr. 19 - Fiksēto pabalstu aktīva limits, minimālā

finansējuma prasības un to mijiedarbība (spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas

2011. gada 1. janvārī vai vēlāk).

Grozījumi maina nākotnes iemaksu priekšapmaksas uzskaiti gadījumos, ja ir spēkā minimālā

finansējuma prasība. Šie grozījumi neietekmēs finanšu pārskatus, jo Bankai nav fiksēto

pabalstu aktīvu.

SFPIK 19. interpretācija „Finanšu saistību dzēšana ar pašu kapitāla instrumentiem” (spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2010. gada 1. jūlijā vai vēlāk).

Šī interpretācija sniedz norādījumus, kā uzskaitīt finanšu saistību dzēšanu ar pašu kapitāla

instrumentiem. SFPIK 19. interpretācija neietekmēs finanšu pārskatu, jo Bankai nav šādu

darījumu.




15

(b) Nozīmīgi grāmatvedības pieľēmumi un aplēses

Piemērojot Bankas grāmatvedības politikas, vadība finanšu pārskatos uzrādītās summas

aprēķinājusi, pamatojoties uz zināmiem pieņēmumiem un aplēsēm. Galvenie izmantotie

pieņēmumi un aplēses ir šādas:

Darbības turpināšana

Bankas vadība ir izvērtējusi Bankas spēju turpināt savu darbību un ir pārliecinājusies, ka Bankai

ir pietiekami resursi turpināt savu darbību pārskatāmā nākotnē. Bez tam vadībai nav zināmas

nekādas neskaidrības, kas varētu likt apšaubīt Bankas spēju turpināt darbību. Līdz ar to finanšu

pārskati joprojām ir sagatavoti, pieņemot, ka Banka savu darbību turpinās arī nākotnē.

Finanšu instrumentu patiesā vērtība

Ja finanšu stāvokļa pārskatā atspoguļoto finanšu aktīvu un finanšu saistību patieso vērtību nevar

noteikt, pamatojoties uz tirgus datiem, tās noteikšanā tiek izmantotas citas vērtēšanas metodes,

tajā skaitā matemātiskie modeļi. Šajos modeļos tiek izmantoti novērojami tirgus dati, ja tādi ir

pieejami. Ja šādi dati nav pieejami, patiesās vērtības noteikšanā jāizmanto pieņēmumi, tajā skaitā

apsvērumi saistībā ar likviditāti un modelī izmantojamajiem datiem.

(c) Ārvalstu valūtu pārvērtēšana

Darījumi un atlikumi ārvalstu valūtās

Darījumi ārvalstu valūtā tiek pārvērtēti latos pēc darījuma dienā spēkā esošā Latvijas Bankas

noteiktā ārvalstu valūtas maiņas kursa. Monetārie aktīvi un pasīvi ārvalstu valūtā tiek pārvērtēti

latos pēc pārskata perioda beigās spēkā esošā Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa.

Visi realizētie ienākumi un zaudējumi tiek uzskaitīti peļņas un zaudējumu aprēķinā periodā, kurā

tie radušies. Nerealizētā peļņa un zaudējumi no prasību un saistību pārvērtēšanas tiek uzrādīta

peļņas un zaudējumu aprēķinā, izmantojot valūtas kursus uz bilances sastādīšanas datumu.

Pielietotie ārvalstu valūtu kursi nozīmīgākajām valūtām pārskata perioda beigās bija sekojoši

(lati pret vienu valūtas vienību):

Latvijas Bankas valūtas kurss

2010.gada 31.decembrī 2009. gada 31. decembrī

EUR 0.702804 0.702804

USD 0.535000 0.489000

(d) Finanšu aktīvi un saistības

Finanšu aktīvu atzīšana un atzīšanas pārtraukšana

Finanšu aktīvi tiek atzīti bilancē tikai un vienīgi brīdī, kad Banka kļūst kā līgumslēdzēja puse

saskaņā ar instrumenta līguma nosacījumiem. Finanšu aktīvu atzīšana tiek pārtraukta tikai tad, ja

ir beigušās līgumā noteiktās tiesības saņemt naudas plūsmu no attiecīgā aktīva vai arī Banka

pilnībā nodod finanšu aktīvu un visus ar finanšu aktīvu saistītos riskus un labumus darījuma

partnerim.




16

Finanšu aktīvu, izņemot kredītu nebankām, pirkšanas un pārdošanas darījumu atzīšana un

atzīšanas pārtraukšana bilancē tiek atspoguļota norēķinu dienā. Kredītus nebankām bilancē

atspoguļo brīdī, kad naudas līdzekļi tiek pārskaitīti uz klienta norēķinu kontu.

Atvasinātie instrumenti uzskaitīti pēc to patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai

zaudējumu aprēķinā

Banka nodarbojas ar tādiem atvasinātiem finanšu instrumentiem kā valūtas nākotnes darījumi

(forward), valūtas mijmaiņas darījumi (swap).Visi atvasinātie instrumenti tiek uzskaitīti kā

aktīvi, ja to patiesā vērtība ir pozitīva, bet, ja to patiesā vērtība ir negatīva, tie tiek uzskaitīti kā

pasīvi. Atvasināto instrumentu patiesā vērtība tiek atspoguļota bilancē kā “Atvasinātie finanšu

instrumenti”. Izmaiņas šo atvasināto instrumentu patiesajā vērtībā katru dienu tiek atspoguļotas

peļņas un zaudējumu aprēķinā „Neto peļņa no finanšu instrumentu tirdzniecības darījumiem”.

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi

Pārdošanai pieejamos vērtspapīrus Banka iegādājas, lai turētu nenoteiktu laiku un gūtu procentu

ienākumus un/vai peļņu no vērtspapīru cenas pieauguma. Pārdošanai pieejamajā portfelī tiek

iekļauti parāda vērtspapīri ar fiksētu ienākumu.

Pārdošanai pieejamie vērtspapīri sākotnēji tiek uzskaitīti pēc to patiesās vērtības, ieskaitot tiešās

darījuma izmaksas un arī turpmāk tiek pārvērtēti patiesajā vērtībā. Patiesās vērtības

pārvērtēšanas rezultāts tiek atspoguļots kapitālā un rezervēs kā pārdošanai pieejamo vērtspapīru

patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve.

Pārdošanai pieejamiem vērtspapīriem, kuri ir iegādāti ar diskontu (prēmiju), pakāpeniski

amortizē diskonta (prēmijas) summu, izmantojot efektīvo procentu likmi. Amortizētās summas

tiek iekļautas apvienotajā ienākumu pārskatā kā procentu ienākumi no parāda vērtspapīriem.

Peļņa vai zaudējumi, kas radušies no pārdošanai pieejamo vērtspapīru atsavināšanas, un līdz

atsavināšanas brīdim uzkrātā patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve tiek iekļauti apvienotajā

ienākumu pārskata postenī "Neto realizētā peļņa/(zaudējumi) no pārdošanai pieejamajiem

finanšu aktīviem".

Līdz termiņa beigam turētie finanšu aktīvi Līdz termiņa beigām turētajos ieguldījumu vērtspapīros tiek iekļauti neatvasināti finanšu aktīvi

ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem un fiksētiem dzēšanas termiņiem, kurus Bankai ir

nolūks un spēja turēt līdz termiņa beigām. Līdz termiņa beigam turētajos finanšu aktīvos ietilpst

parāda finanšu instrumenti. Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi tiek uzskaitīti pēc

amortizētas vērtības, pielietojot efektīvās procentu likmes metodi, ņemot vērā vērtības

samazināšanas izmaksas.

Kredīti un debitoru parādi Kredīti un debitoru parādi ir neatvasinātie finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem

maksājumiem, kuri netiek kotēti aktīvajā tirgū.




17

Kredīti tiek uzrādīti bilancē pēc to amortizētās vērtības, izmantojot efektīvās procentu likmes

metodi. Kredīta amortizētā vērtība ir vērtība, kas tiek noteikta pie kredīta izsniegšanas, atskaitot

kredīta atmaksātās pamatsummas, plus vai mīnus sākotnēji aprēķinātā amortizācija par starpību

starp sākotnējo vērtību un vērtību termiņa beigās (izmantojot efektīvās procentu likmes metodi),

mīnus daļēja norakstīšana sakarā ar vērtības samazināšanos vai bezcerīga parāda dēļ.

Finanšu saistības Finanšu instrumenti, kuri tiek iekļauti bilancē kā „Noguldījumi”, tiek klasificēti kā pēc

amortizētās vērtības novērtētas finanšu saistības.

Pēc sākotnējās novērtēšanas, finanšu saistības turpmāk tiek novērtētas pēc to amortizētās

vērtības, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Amortizētā vērtība tiek aprēķināta, ņemot

vērā jebkuru izlaišanas diskontu un izdevumus, kas ir efektīvās procentu likmes neatņemama

daļa. Amortizācija tiek iekļauta peļņas vai zaudējumu aprēķinā zem nosaukuma „Procentu un

līdzīgie izdevumi”.

Finanšu aktīvu vērtības samazināšanās Banka pārskata gada bilances datumā izvērtē iespējamās objektīvās pazīmes, kas liecinātu par

kāda finanšu aktīva vai finanšu aktīvu grupas vērtības samazināšanos.

Sākotnēji Banka novērtē objektīvo pazīmju esamību individuāli katram ievērojamam finanšu

aktīvam, kā arī visiem kavētiem kredītiem neatkarīgi no kredīta atlikušās bilances vērtības.

Finanšu aktīvi, kas tiek individuāli novērtēti, lai konstatētu vērtības samazināšanos vai kuriem

vērtības samazināšanās jau tika konstatēta, tiek izslēgti no kopējiem Bankas finanšu aktīviem, ko

pārbauda, lai identificētu vērtības samazināšanās risku.

Gadījumā, ja pastāv objektīvas pazīmes par finanšu aktīvu amortizētās vērtības samazināšanos,

zaudējumu summa ir vienāda ar starpību starp aktīvu bilances vērtību un nākotnē gaidāmās

naudas plūsmas pašreizējo vērtību, kas diskontēta pēc finanšu instrumenta sākotnējās efektīvās

procentu likmes.

Pārbaudot kopējo iespējamo aktīvu grupas vērtības samazināšanos, Banka pieņem, ka visi

naudas līdzekļi noslēgto līgumu rezultātā tiks saņemti, un vērtības samazināšanās zaudējumi tiek

novērtēti, balstoties uz vēsturisko zaudējumu pieredzi, ko saskaņo ar esošiem datiem.

Aktīvu bilances vērtība tiek samazināta, izmantojot speciālos uzkrājumus, un uzkrājumu summas

samazinājums vai palielinājums tiek atspoguļots pārskata gada peļņas un zaudējumu aprēķinā.

Gadījumā, ja kredīts vai parādi nevar tikt atgūti, tie tiek norakstīti no bilances posteņiem kopā ar

attiecīgiem uzkrājumiem.

(e) Pamatlīdzekļi

Pārskatā pamatlīdzekļi ir atspoguļoti iegādes cenās, atskaitot nolietojumu. Nolietojums tiek

aprēķināts pēc lineārās metodes, izvēloties par pamatu šādas nolietojuma normas:




18

Pamatlīdzekļi:

Datori un iekārtas 33 %

Pārējie pamatlīdzekļi 10-20 %

Pamatlīdzekļu atzīšana tiek pārtraukta, kad tos atsavina, vai kad objektu vairs neizmanto, vai,

izmantojot pamatlīdzekļu objektu, nākotnē nav gaidāmi ekonomiskie labumi. Peļņu vai

zaudējumus, kas rodas pamatlīdzekļu atzīšanas pārtraukšanas rezultātā, nosaka kā starpību starp

atsavināšanas ienākumu un objekta uzskaites vērtību atsavināšanas datumā un atzīst peļņas un

zaudējumu aprēķinā.

Nolietojuma aprēķina metodes, lietderīgās izmantošanas laiki un atlikušās vērtības tiek izvērtētas

katru gadu.

(f) Nemateriālie aktīvi Nemateriālie aktīvi ir tādi identificējami aktīvi, kas nav monetāri aktīvi un kas nav pieejami

fiziskā veidā (licences, programmatūra, kuru ir iespējams nošķirt no elektroniskajām iekārtām un

tml.), kas tiek turēti pakalpojumu sniegšanai vai citiem mērķiem un ja ir paredzams, ka šie aktīvi

nesīs Bankai ekonomisku labumu.

Nemateriālie aktīvi ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju, kuru uzskaita

peļņas un zaudējumu aprēķinā, sadalot vienādās summās visā nemateriālā aktīva lietderīgās

izmantošanas laikā. Katra nemateriālā aktīva lietderīgās izmantošanas laiks tiek novērtēts

individuāli, ņemot vērā attiecīgo līgumu noteikumus, vai/un pamatojoties uz noteikto termiņu,

kura laikā plānots iegūt ekonomisko labumu no attiecīgā aktīva.

Gadījumos, kad nemateriālā aktīva lietošanas termiņš attiecīgajos līgumos nav atrunāts vai arī

aktīva lietošanas termiņš nav konkrēti nosakāms, Banka pieņem, ka nemateriālā aktīva

lietderīgās lietošanas termiņš ir 10 (desmit) gadi, piemērojot gada amortizācijas likmi - 10%.

Amortizācijas likmes dalījumā pa nemateriālo aktīvu veidiem ir šādas:

Nemateriālie ieguldījumi:

Licences 10 %

Programmnodrošinājums 10 %

(g) Ienākumu un izdevumu uzskaite Procentu ienākumi un izdevumi tiek atzīti peļņas un zaudējumu aprēķinā saskaņā ar uzkrāšanas

principu, izmantojot efektīvas procentu likmes metodi. Procentu ienākumos un izdevumos ir

iekļauta jebkuru starpību starp procentu ienākumus nesošā finanšu aktīva vai pasīva sākotnējo

uzskaites vērtību un to noteiktajā termiņā maksājamo summu, kas aprēķināta pēc efektīvās

procentu likmes metodes, amortizācija (diskonts, prēmija vai cits).




19

Procentu ienākums ietver kuponus, kas tika nopelnīti no Bankas portfelī esošajiem parāda

vērtspapīriem.

Uzkrātais procentu ienākums tiek atzīts peļņas un zaudējuma aprēķinā, ja Bankai nav objektīvu

pierādījumu, ka šie maksājumi netiks saņemti norādītajā termiņā, tāpat tiek atzīts ienākums no

finanšu aktīviem ar samazinātu vērtību.

No klientiem saņemtā komisijas nauda parasti tiek atzīta uz uzkrāšanas principa pamata, jo

pakalpojums ir sniegts, vai pēc būtisku darbību veikšanas, vadoties pēc konkrētās situācijas.

Ieņēmumi un izdevumi, kas attiecas uz pārskata periodu, tiek atspoguļoti peļņas un zaudējumu

aprēķinā neatkarīgi no to saņemšanas vai maksājuma datuma.

(h) Nauda un tās ekvivalenti Saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem SGS 7 „Naudas plūsmas pārskats”,

naudu un tās ekvivalentus veido naudas līdzekļi un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām

bankām un citām kredītiestādēm, ar sākotnējo atmaksas termiņu 3 mēneši vai mazāk. Naudas

plūsmas pārskats atspoguļo naudas plūsmas no pamatdarbības, investīciju un finanšu darbības

analīzi par gadu.

Naudas plūsmas no pamatdarbības tiek atspoguļotas, balstoties uz netiešo metodi. Naudas

plūsmas no investīciju un finanšu darbības tiek atspoguļotas, pamatojoties uz kopienākumu un

maksājumiem, kas tika veikti pārskata perioda laikā.

(e) Nodokļi Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu tiesību

aktu prasībām. Par 2009.un 2010. gadu uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ir 15%.

Atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis, kas rodas īslaicīgu atšķirību rezultātā, kas saistītas ar

nevienlaicīgu ienākumu un izdevumu atzīšanu nodokļu deklarācijās un šajos finanšu pārskatos,

tiek aprēķināts, izmantojot bilances saistību metodi. Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa

saistības tiek noteiktas pēc nodokļa likmēm, kuru piemērošana gaidāma periodā, kad izzudīs

pagaidu atšķirības, pamatojoties nodokļa likmēm, kas ir spēkā vai būs spēkā līdz bilances

datumam. Galvenās pagaidu atšķirības rodas, finanšu uzskaitē un nodokļu saistību aprēķināšanā

izmantojot atšķirīgas pamatlīdzekļu nolietojuma likmes, kā arī vērtspapīru pārvērtēšanas, kopēji

aplēsto kredītu vērtības samazinājuma uzkrājumu, atlikto komisiju par finanšu aktīviem un

atvaļinājuma rezerves dēļ.

Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa aktīva, ja tāds pastāv, atlikusī vērtība tiek pārskatīta katrā

bilances datumā un samazināta līdz tādam apmēram, kas atbilstu ar nodokli apliekamajam

ienākumam, kas varētu tikt gūts nākotnē un izmantots atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa

aktīva realizēšanā.




20

(j) Ārpusbilances finanšu saistības un iespējamās saistības

Ikdienas uzņēmējdarbībā Bankai ir izveidojušās ārpusbilances finanšu saistības un iespējamās

saistības, kas ietver saistības attiecībā uz kredītu piešķiršanu un neizmantotām kredītlīnijām vai

kredītkaršu limitiem, galvojumu izsniegšanu.

Saistības attiecībā uz kredītu piešķiršanu un neizmantotām kredītlīnijām vai kredītkaršu limitiem

atspoguļo līgumos noteiktās saistības izsniegt kredītus un automātiski atmaksājamos kredītus.

Finanšu saistībām parasti ir noteikts termiņš vai citi līgumā paredzēti to beigu nosacījumi. Tā kā

finanšu saistības var beigties arī pirms to realizēšanas, kopējais līgumā paredzētais saistību

apmērs ne vienmēr atspoguļo nākotnē nepieciešamo naudas summu.

(i) Aktīvi pārvaldīšanā

Aktīvi, kurus Banka pārvalda savu klientu, fondu un citu institūciju uzdevumā, netiek uzskatīti

par Bankas aktīviem. Līdz ar to šie aktīvi netiek atspoguļoti Bankas bilancē. Šajos finanšu

pārskatos aktīvi pārvaldīšanā iekļauti vienīgi atspoguļošanas nolūkā.

4.PIELIKUMS NETO PROCENTU IENĀKUMI

2010 2009

Procentu ienākumi

Prasības pret kredītiestādēm 415 605

Kredīti un debitoru parādi 265 138

Vērtspapīri 683 270

t.sk. līdz termiņa beigām turētie 606 270

pārdošanai pieejamie 77 -

Procentu ienākumi kopā: 1 363 1 013

Procentu izdevumi

Saistības pret kredītiestādēm (57) (30)

Nebanku noguldījumi (482) (230)

Maksājumi noguldījumu garantiju fondā (23) (8)

Procentu izdevumi kopā: (562) (268)

Neto procentu ienākumi 801 745




21

5. PIELIKUMS NETO KOMISIJAS NAUDAS IENĀKUMI

2010 2009

Komisijas naudas ienākumi

Par kontu apkalpošanu un skaidras naudas operācijām 45 6

Par klientu līdzekļu pārvaldīšanu 44 9

Par norēķinu karšu operācijām 109 2

Par galvojumiem, kredītiem, akreditīviem u.c. operācijām 69 10

Komisijas naudas ienākumi kopā: 267 27

Komisijas naudas izdevumi

Par korespondentbanku pakalpojumiem (15) (4)

Par norēķinu karšu operācijām (110) (3)

Par citām bankas operācijām (15) (1)

Komisijas naudas izdevumi kopā: (140) (8)

Neto komisijas naudas ienākumi 127 19

6. PIELIKUMS PĀRĒJIE IZDEVUMI

2010 2009

Pārējie izdevumi

Maksājumi FKTK finansēšanai 3 2

Norēķinu karšu projektu ieviešanas un apkalpošanas

izdevumi 168 103

t.sk., dalības maksa VISA International 76 -

Citi izdevumi 3 2

Kopā pārējie izdevumi 174 107

7.PIELIKUMS NETO PEĻĽA NO FINANŠU INSTRUMENTU TIRDZNIECĪBAS

DARĪJUMIEM

2010 2009

Neto peļņa/(zaudējumi) no darījumiem ar atvasinātiem finanšu

instrumentiem un valūtu konvertācijas 95 (41)

t.sk. neto tirdzniecības peļņa/ (zaudējumi) 87 (35)

neto pārvērtēšanas rezultāts 8 (6)

Neto peļņa no atklātās pozīcijas pārvērtēšanas (65) 25

Neto peļľa/(zaudējumi) no darījumiem 30 (16)




22

8. PIELIKUMS ADMINISTRATĪVIE IZDEVUMI

2010 2009

Personāla atalgojuma izdevumi

Padomes un Valdes atalgojums 16 26

Personāla atalgojums 329 166

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 83 46

Personāla atalgojuma izdevumi kopā: 428 238

Telpu noma un ekspluatācijas izdevumi 64 25

Neatskaitāmais PVN priekšnodoklis 45 62

Telefonu, sakaru un pasta izdevumi 21 35

Programnodrošinājuma uzturēšanas izdevumi 19 21

Profesionālie un juridiskie pakalpojumi 11 8

Grāmatvedības ārpakalpojumu izdevumi - 89

Kancelejas piederumi un citi biroja izdevumi 8 2

Citi ar personālu saistīti izdevumi 6 2

Citi administratīvie izdevumi 14 11

Pārējie izdevumi kopā: 188 255

Administratīvie izdevumi 616 493

Uz 2010. gada beigām Bankā nodarbināto darbinieku skaits bija 59 (2009.gada beigās – 37).

9. PIELIKUMS UZĽĒMUMU IENĀKUMA NODOKLIS

Uzņēmumu ienākuma nodokļa izdevumi ir atspoguļoti šādi:

2010 2009

Pārskata gadā aprēķinātais uzņēmumu ienākuma nodoklis - -

Atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis 14 18

Kopā uzľēmumu ienākuma nodokļa izdevumi 14 18

Uzņēmuma ienākuma nodoklis atšķiras no teorētiskas summas, kas veidotos pec Latvijas

nodokļu likumdošanas noteiktās nodokļu likmes - 15% (2009.gadā - 15%) šādi:

2010 2009

Pārskata gada pelľa pirms uzľēmuma ienākuma nodokļa

aprēķina

95 117

Uzņēmuma ienākuma nodoklis, kas veidotos pēc Latvijas

Republikā noteiktās nodokļu likmes 15% 14 18

Apliekamā nodokļa korekcijas summa, neto (92) (298)

Aprēķinātais uzľēmumu ienākuma nodoklis 3 (181)

Iepriekšējo gadu nesegto nodokļu zaudējumu izmantošana (3) -

Pārskata gadā aprēķinātais uzľēmuma ienākuma nodoklis - -




23

Izmaiņas atliktajā uzņēmuma ienākuma nodoklī var tikt atspoguļotas šādi:

31.12.2010 31.12.2009

Atliktā nodokļa saistības:

Uzkrātā nodokļa nolietojuma pārsniegums par nolietojumu

finanšu grāmatvedības uzskaitē 60 47

Atliktā nodokļa aktīvs:

Atvaļinājumu rezerve (3) (2)

Neizmantotie nodokļu zaudējumi (26) (26)

Pārējie atliktā nodokļa aktīvi 1 (1)

Atliktā uzľēmumu ienākuma nodokļa saistības 32 18

Neizmantotie nodokļu zaudējumi 2010.gada 31.decembrī ir 178 tūkst. LVL (2009.gada

31.decembrī -181 tūkst.LVL). Saskaņā ar nodokļu likumdošanu šos nodokļu zaudējumus var segt

hronoloģiskā secībā no nākamo astoņu taksācijas periodu apliekamā ienākuma. 2010.gadā Banka

iepriekšejo taksācijas periodu zaudējumu segšanai izmanto par 2010.gadu aprēķināto uzņēmuma

ienākuma nodokli 3 tūkst. LVL.

10. PIELIKUMS KASE UN PRASĪBAS PRET LATVIJAS BANKU

31.12.2010 31.12.2009

Kase 665 250

Prasības pret Latvijas Banku 1 731 1 095

Kopā 2 396 1 345

Prasības pret Latvijas Banku ietver naudas līdzekļus korespondējošajā kontā un īstermiņa

noguldījumu Latvijas Bankā. Saskaņā ar Latvijas Bankas norādījumiem, Bankas

korespondentkonta vidējais mēneša atlikums nedrīkst būt mazāks par bankas obligāto rezervju

prasību summu, kura tiek aprēķināta no rezervju bāzē ietverto saistību atlikuma uz mēneša

pēdējo datumu. 2010. gada 31.decembrī Bankas obligāto rezervju prasību summa bija 900 tūkst.

LVL (2009.gada 31.decembrī – 422 tūkst.LVL).

11. PIELIKUMS PRASĪBAS PRET KREDĪTIESTĀDĒM

31.12.2010 31.12.2009

Prasības uz pieprasījumu 1 384 1 050

Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes 61 319

Eiropas Savienībā reģistrētās kredītiestādes 1 191 616

Pārējo valstu kredītiestādes 132 115

Termiľprasības 4 431 4 049

Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes 3 029 4 049

Pārējo valstu kredītiestādes 1 402 -

Kopā 5 815 5 099




24

Termiņprasības pret pārējo valstu kredītiestādēm 283 tūkst. LVL apmērā ir nodrošinātas ar

termiņnoguldījumu.

Bankas vidējās procentu likmes prasībām pret kredītiestādēm 2010. gadā ir: LVL 0.64% USD

6.94%, EUR 0.33%. (Attiecīgi 2009. gadā - LVL 6.29% USD 1.21%, EUR 0.85%).

12. PIELIKUMS KREDĪTI

(a) Kredīti sadalījumā pa klientu grupām

31.12.2010 31.12.2009

Privātām nefinanšu sabiedrībām 5 688 1 271

Finanšu institūcijām 86 -

Mājsaimniecībām 51 13

Kopā kredīti 5 825 1 284

(b) Kredītu ģeogrāfiskā segmentācija

31.12.2010 31.12.2009

Latvijas rezidentiem 3 706 1 284

Eiropas Savienības valstu rezidentiem 1 156 -

Citu valstu rezidentiem 963 -


(c) Kredītu sadalījums pa veidiem

31.12.2010 31.12.2009

Komerckredīti 4 370 1 261

Industriālie kredīti 322 -

Finanšu līzings 198 -

Kredītkaršu kredīti 64 23

Hipotēku kredīti 785 -

Nauda finanšu institūcijās 86 -


(d) Būtiska kredītriska koncentrācija

2010. gada un 2009. gada 31. decembrī Bankai nebija aizņēmēju vai savstarpēji saistītu

aizņēmēju, kuru kopējās kredītsaistības pārsniedza 10% no kopējiem izsniegtajiem kredītiem.

Saskaņā ar regulatora prasībām Bankas kredītriska koncentrācija ar vienu klientu vai saistītu

klientu grupu nedrīkst pārsniegt 25% no Bankas kapitāla. Uz 2010. gada un 2009. gada 31.

decembri Banka bija nodrošinājusi atbilstību šīm prasībām.




25

13. PIELIKUMS IEGULDĪJUMI FINANŠU AKTĪVOS

31.12.2010 31.12.2009


ES valstu centrālo valdību parāda vērtspapīri 2 740 -

ES valstu kredītiestāžu parāda vērtspapīri 692 -

Kopā pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi 3 432 -

Līdz termiľa beigām turētie finanšu aktīvi

Latvijas valsts parāda vērtspapīri 2 513 5 430

Latvijas kredītiestāžu parāda vērtspapīri 1 961 -

ES valstu centrālo valdību parāda vērtspapīri 2 699 -

Citu valstu kredītiestāžu parāda vērtspapīri 424 -

Kopā līdz termiľa beigam turētie finanšu aktīvi 7 597 5 430

Pārdošanai pieejamo finanšu instrumentu portfeļa izveides galvenais mērķis ir izveidot un

uzturēt Bankas sekundārās likviditātes avotu, iegādājoties augsti likvīdus valstu centrālo un

finanšu institūciju parāda vērtspapīrus. Šajā portfelī iekļautajiem vērtspapīriem katru darba dienu

tiek veikta pārvērtēšana to patiesajā vērtībā un pārvērtēšanas rezultāts tiek atspoguļots Bankas

kapitālā un rezervēs. Pārvērtēšanas rezerve 2010. gada 31. decembrī sastādīja -23 tūkst.LVL.

Līdz termiņa beigām turēto vērtspapīru portfelī tiek iekļauti centrālo valdību un finanšu

institūciju parāda vērtspapīri, kurus ir nolemts un ir iespējams turēt līdz termiņa beigām. Uz

2010. gada 31. decembri līdz termiņa beigām turēto vērtspapīru portfelī bija iegadāti Eiropas

savienības centrālo valdību un atsevišķu finanšu institūciju parāda vērtspapīri. Līdz termiņa

beigām turēto vērtspapīru portfelī ietilpstošie finanšu instrumenti tiek atspoguļoti amortizētā

vērtībā. Daļa no šajā portfelī iekļautajiem vērtspapīriem var tikt izmantoti galvenajos

refinansēšanas darījumos ar Latvijas Banku, un, līdz ar to, nepieciešamības gadījumā var kalpot

kā nodrošinājums likvīdu līdzekļu iegūšanai.

Līdz termiņa beigām turēto Eiropas Savienības valstu parāda vērtspapīri 1456 tūkst. LVL apmērā

ir nodrošināti ar termiņnoguldījumiem.

14.PIELIKUMS ATVASINĀTIE FINANŠU AKTĪVI UN SAISTĪBAS

Bankas ārvalstu mijmaiņas darījumu (SWAP) patiesā vērtība ir šāda:

31.12.2010 31.12.2009

Aktīvi Saistības Aktīvi Saistības

Nosacītā pamatvērtība 1 366 1 358 1 290 1 296

Patiesā vērtība 8 - - 6

Nosacītā vērtība ir atvasinātā pamataktīvu kopējā summa un tā tiek aprēķināta atbilstoši FKTK

prasībām par kapitāla pietiekamības aprēķināšanu. Nosacītā vērtība norāda nenokārtoto darījumu

apjomu gada beigās.




26

Uz 2009. un 2010. pārskata gada beigām Bankai bija valūtas atvasināto instrumentu darījumi,

kuru pārvērtēšanas metodika, un līdz ar to pārvērtēšanas rezultāts, var atstāt ietekmi uz finanšu

rādītājiem. Banka šo darījumu vērtību nosaka pēc bāzes instrumentu cenām pārskata

sagatavošanas datumā, t.i., valūtas maiņas kursa noteikšanai tiek izmantoti Latvijas Bankas

noteiktie valūtas kursi un procentu likmju noteikšanai tiek izmantoti attiecīgi LIBOR un/vai

RIGIBOR vai RIGIBID indeksi.

Bankas vadība uzskata, ka pielietojamā pārvērtēšanas metodika ir korekta un pietiekami

konservatīva, lai novērstu iespējamas būtiskas izmaiņas Bankas finanšu rādītājos.

15. PIELIKUMS PAMATLĪDZEKĻI (PL) UN NEMATERIĀLIE AKTĪVI (NA)

Nemateriālie

aktīvi

Datori un

iekārtas Inventārs

Kopā PL un

NA

Iegādes izmaksas

2008.gada 31.decembrī 118 4 1 123

Iegādāts 223 63 10 296

2009.gada 31.decembrī 341 67 11 419

Iegādāts 162 28 4 194

2010.gada 31.decembrī 503 95 15 613

Uzkrātais nolietojums

2008.gada 31.decembrī - - - -

Pārskata gada nolietojums 17 15 - 32

2009.gada 31.decembrī 17 15 - 32

Pārskata gada nolietojums 44 26 3 73

2010.gada 31.decembrī 61 41 3 105

Neto uzskaites vērtība

2008.gada 31.decembrī 118 4 1 123

2009.gada 31.decembrī 324 52 11 387

2010.gada 31.decembrī 442 54 12 508

16. PIELIKUMS PĀRĒJIE AKTĪVI

31.12.2010 31.12.2009

Norēķini par karšu operācijām 68 -

PVN priekšnodoklis 5 5

Drošības nauda darījumu nodrošināšanai 76 -

Avanss pamatlīdzekļu iegādei 3 -

Pārējie debitori 44 77

Kopā 196 82




27

17.PIELIKUMS AKTĪVI UN PASĪVI PĀRVALDĪŠANĀ

31.12.2010 31.12.2009

Aktīvi pārvaldīšanā 10 967 7 230

Kredīti privātajām nefinanšu sabiedrībām 9 562 7 230

Kredīti mājsaimniecībām 1 405 -

Pasīvi pārvaldīšanā 10 967 7 230

Privātās nefinanšu sabiedrības 9 562 7230

Mājsaimniecības 1 405 -

Banka, pamatojoties uz īpašu šo aktīvu īpašnieku pieprasījumu, izsniedz kredītus, kas klasificēti

kā aktīvi pārvaldīšanā. Ar klientiem noslēgtie līgumi par aktīvu pārvaldīšanu paredz, ka aktīvu

īpašnieki uzņemas visus ar šiem kredītiem saistītos riskus un Banka šādu kredītu izsniegšanā

darbojas tikai kā starpnieks, saņemot komisiju par pārvaldīšanu.

Uzkrātā, bet nesaņemtā komisija par naudas līdzekļu pārvaldīšanu 2010.gada 31.decembrī ir 6

tūkst. LVL (2009.gada 31.decembrī – 2 tūkst. LVL).

18. PIELIKUMS SAISTĪBAS PRET KREDĪTIESTĀDĒM

31.12.2010 31.12.2009

Termiľsaistības 3 017 -

Latvijas kredītiestādes 1 947 -

t.sk., termiņsaistības pret vērtspapīru ķīlu 1 947 -

Pārējo valstu kredītiestādes 1 070 -

Kopā 3 017 -

Bankas vidējās procentu likmes saistībām pret kredītiestādēm 2010. gadā ir: LVL 2.54% USD

1.38%, EUR 0.80%.

19.PIELIKUMS NOGULDĪJUMI

(a) Pieprasījuma un termiľnoguldījumu sadalījums pēc klientu veida:

31.12.2010 31.12.2009

Pieprasījuma noguldījumi 6 920 1 818

Privātās nefinanšu sabiedrības 3 520 1 261

Mājsaimniecības un to apkalpojošās bezpeļņas institūcijas 3 145 514

Finanšu institūcijas 243 41

Vietējo valdību iestādes 12 2

Termiľnoguldījumi 10 558 6 640

Privātās nefinanšu sabiedrības 1 840 219

Mājsaimniecības un to apkalpojošās bezpeļņas institūcijas 8 718 6 421

Kopā 17 478 8 458




28

(b) Pieprasījuma un termiľnoguldījumu ģeogrāfiskais sadalījums

31.12.2010 31.12.2009

Pieprasījuma noguldījumi 6920 1 818

Latvijas rezidenti 6 016 1 760

Eiropas Savienības valstu rezidentiem 30 -

Citu valstu rezidentiem 874 58

Termiľnoguldījumi 10 558 6 640

Latvijas rezidenti 9 407 6 640

Eiropas Savienības valstu rezidentiem 1 151 -

Kopā 17 478 8 458

Bankas vidējās procentu likmes 2010.gadā ir 3.514%. (2009.gadā - 8.38%).

20.PIELIKUMS PĀRĒJĀS SAISTĪBAS

31.12.2010 31.12.2009

Norēķini par maksājumu kartēm 44 11

Norēķini par nodokļiem 5 6

Citas saistības 2 -

Kopā 51 17

21.PIELIKUMS UZKRĀTIE IZDEVUMI

31.12.2010 31.12.2009

Uzkrātie izdevumi saistīti ar norēķinu karšu apkalpošanu 17 -

Uzkrājumi maksājumam Noguldījumu garantiju fondā 8 4

Uzkrājumi darbinieku atvaļinājumiem 21 11

Citi uzkrātie izdevumi 12 20

Kopā 58 35

22. PIELIKUMS APMAKSĀTAIS PAMATKAPITĀLS

2010.gada 31.decembrī Bankas reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls bija 5 miljoni latu, tas

nav mainījijes kopš Bankas reģistrācijas. Bankas pamatkapitalu veido tikai parastās akcijas ar

balsstiesībam. Vienas akcijas nominālvērtība ir viens lats, un 2010.gada 31.decembrī visas

akcijas bija pilnībā apmaksātas. 2010.gada 31.decembrī Bankai nepiederēja neviena pašas akcija.

2009.gada 31.decembrī un 2010.gada 31.decembrī Bankas vienīgais akcionārs ir SIA „Mono”.

2009.gada 31.decembrī un 2010.gada 31.decembrī Banka nav piesaistījusi subordinēto kapitālu.

Bankas valde ir ieteikusi akcionāram visu auditēto nesadalīto peļņu 179 tūkst. LVL apmērā

(t.sk.,98 tūkst. LVL par iepriekšējiem periodiem un 81 tūkst. LVL par 2010.gadu) izmaksāt

dividendēs.




29

23. PIELIKUMS PEĻĽA UZ VIENU AKCIJU

Peļņa uz vienu akciju tika aprēķināta, dalot tīro peļņu, ar izlaisto akciju skaitu.

2010 2009

Tīrā peļņa (LVL‟000) 81 84

Parasto akciju vidējais svērtais skaits („000) 5 000 5 000

Peļľa uz vienu akciju (LVL) 0.016 0.019

24. PIELIKUMS NAUDA UN TĀS EKVIVALENTI

31.12.2010 31.12.2009

Kase un prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku 2 396 1 345

Prasības pret citām kredītiestādēm ar sākotnējo noteikto termiņu

līdz 3 mēnešiem 1 382 1 988

Saistības pret citām kredītiestādēm ar sākotnējo noteikto termiņu

līdz 3 mēnešiem (1947) -

Kopā 1 831 3 333

25. PIELIKUMS ĀRPUSBILANCES POSTEĽI

31.12.2010 31.12.2009

Izsniegtās saistības 645 463

Garantijas un galvojumi 645 463

Ārpusbilances saistības 2 441 248

Neizmantotās kredītlīnijas 2 228 104

Saistības par kredītkartēm 213 144

Kopā ārpusbilances posteľi, bruto 3 086 711

Ikdienas darbībā Banka piešķir kredītus un izsniedz garantijas. Galvenais šo instrumentu mērķis

ir nodrošināt, ka nepieciešamie līdzekļi ir pieejami klientiem.

Garantijām, kas ietver sevī neatsaucamās saistības, tiek piešķirts tāds pats risks kā kredītiem, jo

Bankai nāksies maksāt gadījumā, ja klienti nevarēs izpildīt savas saistības pret trešajām pusēm.

Ar saistībām, kas izriet no kredītlīnijām jāsaprot neizmantoto kredītlīniju daļa. Attiecībā uz

kredītrisku, banka potenciāli ir pakļauta zaudējumiem, kas izriet arī no neizmantotām saistībām

par kredītu izsniegšanu.

26. PIELIKUMS DARĪJUMI AR SAISTĪTĀM PUSĒM

Saistītās puses ir akcionāri, kuri var kontrolēt vai būtiski ietekmēt Bankas pārvaldīšanas

politiku, Padomes un Valdes locekļi, viņu tiešie ģimenes locekļi, un uzņēmumi, kuros viņiem

pieder kontrolpakete, kā arī uzņēmumi, kuros iepriekš minētajām personām ir būtiska līdzdalība.




30

Savas parastās darbības ietvaros Banka veic darījumus ar saistītajām personām. Visi kredīti

saistītajām personām tiek izsniegti un finanšu darījumi ar tām tiek veikti atbilstoši tirgus likmēm

un nosacījumiem. Līdz 2010. gada 31.decembrim nebija neviena saistītām personām izsniegta

kredīta, kas nebūtu laikus atmaksāts vai kuram būtu izveidoti uzkrājumi.

Bankas finanšu pārskati iekļauj šādus uz darījumiem ar saistītajām personām attiecināmus

bilances un ārpusbilances posteņu atlikumus:

31.12.2010 31.12.2009

Bilances

vērtība

Ārpus-

bilances

posteľi

Kopā Bilances

vērtība

Ārpus-

bilances

posteľi

Kopā

Aktīvi 6 430 436 11 341 352

Kredīti un debitoru

parādi, neto 6 430 436 11 341 352

Saistītie uzņēmumi un

personas 3 411 414 2 324 326

Padome un Valde 3 19 22 9 17 26

Saistības 4 224 - 4 224 1 043 - 1 043

Noguldījumi 4 224 - 4 224 1 043 - 1 043

Saistītie uzņēmumi un

personas 3 352 - 3 352 626 - 626

Padome un Valde 872 - 872 417 - 417

Nākamā tabula atspoguļo ienākumus un izdevumus, kas rodas iepriekšminēto saistīto pušu

veikto darījumu rezultātā:

2010 2009

Procentu ienākumi 2 -

Procentu izdevumi (132) (12)

Neto procentu ienākumi (130) (12)

Komisijas naudas ienākumi 45 16

27.PIELIKUMS RISKU PĀRVALDĪŠANA

Banka organizē savu darbību risku pārvaldīšanas jomā sasakaņā ar LR Kredītiestāžu likuma un

FKTK normatīvo aktu prasībām, kā arī vadoties pēc Bankas stratēģijas un citu Bankas darbību

reglamentējošiem dokumentiem. Bankas risku pārvaldīšanas politika nosaka Bankas risku

pārvaldīšanas mērķus, uzdevumus un principus Bankā, tās instrumentus. Bankas risku

pārvaldīšanas politika pamatojas uz principu darboties bez zaudējumiem vai ar pieļaujamu

zaudējumu līmeni, un ir orientēta uz optimālas attiecības starp Bankas komercdarbības virzienu

ienesīgumu un uzņemto risku līmeni nodrošināšanu.

Politika paredz dažādu risku mazināšanas instrumentu izmantošanu, piemērojot katram riska veidam

atbilstošāko.

Bankas risku pārvaldīšanas mērķis ir:




31

- izveidot un uzturēt tādu sistēmu Bankas risku identificēšanai un pārvaldīšanai, kas pēc

iespējas samazinātu risku negatīvo ietekmi uz Bankas darbību un darbības rezultātiem;

- identificēt un noteikt tādu risku pieļaujamo līmeni, kas palīdzētu Bankai sasniegt tās

darbības stratēģiskos mērķus;

- noteikt Bankas risku vadības sistēmas atbildības līmeņus un to funkcijas;

- noteikt risku vadības sistēmas struktūru;

- nodrošināt Bankas darbību regulējošo prasību izpildi.

Kārtējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā Banka ir konstatējusi, ka tās pašreizējai un

plānotajai darbībai piemītošie riski ir kredītrisks, tirgus risks (ārvalstu valūtas risks),

operacionālais risks, koncentrācijas risks, noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas

novēršanas risks, likviditātes risks, procentu likmju risks un biznesa jeb stratēģiskais risks.

RISKU PĀRVALDĪŠANAS STRUKTŪRA

Bankas Padome atbild par risku pārvaldīšanas sistēmas izveidi un efektīvu tās funkcionēšanu, kā

arī apstiprina attiecīgās risku pārvaldības politikas un stratēģijas.

Bankas Valde ir atbildīga par Bankas Padomes apstiprināto risku pārvaldības stratēģiju un

politiku īstenošanu.

Risku kontroles nodaļa veic Bankas darbībai būtisko risku identificēšanu un izstrādā šo risku

pārvaldīšanas politikas un procedūras, nodrošina risku pārvaldīšanas politiku un procedūru, t.sk.

noteikto limitu un ierobežojumu, ievērošanas kontroli, kā arī regulāri sniedz pārskatus Bankas

Valdei, kuros iekļauj informāciju par Bankas darbībai piemītošajiem riskiem, kas Bankas Valdei

ļauj pastāvīgi novērtēt riskus, kas ietekmē Bankas spēju sasniegt tās mērķus, un nepieciešamības

gadījumā pieņemt lēmumus par atbilstošu korektīvo pasākumu veikšanu.

Bankas Resursu nodaļa atbild par Bankas aktīvu un saistību un vispārējās finanšu struktūras

vadību, kā arī likviditātes riska ikdienas vadību.

Darbības atbilstības kontroles nodaļas pamatuzdevums Bankā ir darbības atbilstības riska

identificēšana, novērtēšana un pārvaldīšana.

Iekšējā audita nodaļa regulāri pārbauda un novērtē Bankas darbības atbilstību tās risku

pārvaldības stratēģijām, politikām un procedūrām un ziņo Padomei par pārbaužu rezultātiem.

Bankas struktūrvienību vadītāji un pārējie Bankas darbinieki apzinās savus pienākumus un

atbildību risku ikdienas pārvaldīšanas procesā, savas kompetences ietvaros regulāri sniedz

pārskatus Risku kontroles nodaļai par noteikto limitu un ierobežojumu ievērošanu, kā arī savas

kompetences ietvaros piedalās risku identificēšanā, ietekmes vērtējumā, būtiskuma noteikšanā.

RISKU MĒRĪŠANAS UN VADĪBAS INFORMĀCIJAS SISTĒMA

Risku kvantitatīvo novērtēšanu Banka veic, pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

02.05.2007. noteikumos Nr. 60 "Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumi"

aprakstītajām standartizētajām un pamatrādītāju pieejām, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus

komisijas 20.03.2009. normatīvajos noteikumos Nr. 38 „Kapitāla pietiekamības novērtēšanas

procesa izveides normatīvie noteikumi” aprakstītajām vienkāršotajām metodēm. Banka veic arī




32

risku stresa testēšanu.

Bankas risku līmeņa kontrole pamatā tiek veikta Bankas izveidotās Agrās brīdināšanas sistēmas

ietvaros, kas aptver Bankas apstiprinātos limitus un definē Bankas darbības stratēģijā

noteiktajam mērenam risku līmenim atbilstošos katru risku raksturojošos parametrus. Kopējais

risku līmenis tiek noteikts kā vidējais rādītājs no visiem komponentiem. Bankas Risku kontroles

nodaļa apkopo, analizē un iesniedz Bankas Valdei atzinumu kopā ar paskaidrojošo informāciju

par katra atsevišķā riska un kopējo risku līmeni reizi nedēļā. Gadījumā, ja kopējais riska līmenis

vai kāda atsevišķa riska līmenis pārsniedzz mērena riska līmeni, Risku kontroles nodaļai ir

pienākums par to nekavējoties ziņot Bankas valdei.

RISKU MAZINĀŠANA

Risku mazināšanā Banka lieto šādas metodes:

- Risku akceptēšana, kad Banka atzīst, ka šādi riski tās darbībai pastāv, bet nerīkojas, lai

minimizētu to ietekmi, jo tie ir nebūtiski un to novēršanas izmaksas pārsniegtu ieguvumu;

- Izvairīšanās no riska; Banka veic potenciālo darījumu analīzi pirms to veikšanas un

izvēlas neveikt pārlieku riskantus darījumus vai darbības;

- Riska varbūtības maiņa; Banka izmanto šo metodi ar attiecīgām risku stratēģijām, Bankas

procedūrām, Bankas Agrās brīdināšanas sistēmas palīdzību šādiem riskiem: kredītriskam,

operacionālajam riskam, tirgus cenu riskam, procentu likmju riskam, ārvalstu valūtu

riskam, likviditātes riskam, informācijas tehnoloģiju riskam;

- Varbūtējo riska seku maiņa; Banka izmanto nodrošinājumus kredītriska mazināšanā,

hedžēšanu ārvalstu valūtas riska mazināšanā, kā arī izveido darbības nepārtrauktības

nodrošināšanas sistēmu;

- Riska sadalīšanai Banka izmanto apdrošināšanu un sindicētos darījumus; izvēloties risku

sadalīšanu, Banka apzinās, ka šajā gadījumā vispārējais darījuma, darbības risku līmenis

nemainās, samazinās tikai uz Banku attiecināmā daļa.

KONCENTRĀCIJAS RISKS

Koncentrācijas risks rodas no liela apmēra riska darījumiem ar klientiem vai savstarpēji saistītu

klientu grupām vai riska darījumiem ar klientiem, kuru kredītspēju nosaka viens kopīgs riska

faktors (tautsaimniecības nozare, ģeogrāfiskais reģions, valūta, kredītriska mazināšanas

instruments (vienveidīgs nodrošinājums vai viens nodrošinājuma devējs)).

Koncentrācijas riska pārvaldīšanas politika aptver Bankas kredītportfeli un citus Bankas aktīvus,

ārpusbilances saistības, kā arī Bankas piesaistītos noguldījumus un saistības pret kredītiestādēm.

Koncentrācijas riska pārvaldīšanas pamatelementi ir koncentrācijas riska novērtēšana, darījumu

partneru, tautsaimniecības nozaru, ģeogrāfisko reģionu un tirgu limitu noteikšana un kontrole.

KREDĪTRISKS

Kredītrisks ir zaudējumu rašanās risks gadījumā, ja Bankas aizņēmējs (parādnieks, debitors) vai

darījuma partneris nespēs vai atteiksies pildīt saistības pret Banku atbilstoši līguma noteikumiem.

Kredītrisks sastopams Bankas operācijās, kuras Bankai izveido prasības pret otro personu un




33

kuras tiek atspoguļotas Bankas bilancē un ārpusbilancē. Kredītrisks rodas, kad Bankas līdzekļi,

pamatojoties uz noslēgto līgumu, tiek izsniegti, investēti vai citādā veidā nodoti lietošanai citām

pusēm.

Kredītriska pārvaldīšanas mērķis ir noteikt Bankas kopējā kredītriska maksimāli pieļaujamo

apmēru un nodrošināt ierobežojumu izpildi ikdienas Bankas darbībā.

Pašlaik Bankas darbība ir saistīta ar sekojošām operācijām, kurām piemīt kredītrisks:

- naudas līdzekļu izvietošana citas bankās;

- kredīti un kredītlīnijas bankām;

- kredīti un kredītlīnijas klientiem;

- garantijas vai galvojumu izsniegšana trešajām personām un citas iespējamas saistības

klientu labā, ja klientam ir tiesības pieprasīt šo saistību izpildi;

- operācijas ar vērtspapīriem;

- dīlinga operācijas.

Kredītriska pārvaldīšanas sistēmā ietilpst darījumu partneru, aizņēmēju un emitentu kredītriska

novērtēšanas metožu apstiprināšana, ierobežojumu kreditēšanas veidiem, kā arī investīcijām

Bankas portfeļa vērtspapīros un kreditēšanai pēc apjomiem un termiņiem limitu noteikšana,

aktīvu un ārpusbilances saistību regulāra novērtēšana. Bankas Valde vada šo kredītrisku, Kredītu

nodaļa nepārtraukti uzrauga ar to saistītās procedūras un limitus un Risku kontroles nodaļa

kontrolē limitu ievērošanu.

Banka uzskata, ka lielākais kredītrisks piemīt kredītiem un prasībām pret kredītiestādēm. Bankas

aktīvu un ārpusbilances saistību maksimālais kredītriska apjoms uzrādīts kredītriska

koncentrācijas analīzē.

MAKSIMĀLA PAKĻAUTĪBA KREDĪTRISKAM

Nākamā tabula atspoguļo Bankas maksimālā kredītriska apmēru, neņemot vērā nodrošinājumus.

31.12.2010 31.12.2009

Pakļautība kredītriskam, attiecībā uz bilances aktīviem 22 888 11 900

Prasības pret citām kredītiestādēm 5 815 5 099

Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi 7 597 5 430

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi 3 432 -

Atvasinātie finanšu instrumenti 8 -

Kredīti un debitoru parādi 5 825 1 284

Tekošie nodokļu aktīvi 1 1

Pārējie aktīvi 196 82

Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi 14 4

Pakļautība kredītriskam, attiecībā uz ārpusbilances

posteľiem 3 086

711

Iespējamās saistības 645 463

Ārpusbilances saistības pret klientiem 2 441 248

Maksimālais kredītrisks 25 974 12 611




34

Finanšu pārskata gada beigās Banka kā nodrošinājumus pieņēma privātpersonu un

komercīpašumu hipotēkas, komercķīlas, termiņnoguldījumus un galvojumus.

MAKSIMĀLA PAKĻAUTĪBAS KREDĪTRISKAM, KONCENTRĀCIJA

Banka nosaka ierobežojumus viena darījumu partnera (savstarpēji saistītu darījumu partneru),

tautsaimniecības nozares, ģeogrāfiskā reģiona un tirgus apmēram. Riskam pakļautie darījumi ar

jebkuru darījumu partneri tiek pakļauti tālākiem ierobežojumiem, nosakot limitus. Banka

kredītriska koncentrāciju analizē, vērtējot lielo riska darījumu attiecību pret pašu kapitālu.

Atbilstoši Kredītiestāžu likumam Banka riska darījumu klasificē kā lielo riska darījumu, ja tas

pārsniedz 10% no pašu kapitāla. Riska darījumu apmērs ar vienu klientu vai savstarpēji saistītu

klientu grupu nedrīkst pārsniegt 25% no Bankas pašu kapitāla. Finanšu pārskata periodā Banka ir

ievērojusi minēto Kredītiestāžu likuma prasību.

ĢEOGRĀFISKO REĢIONU ANALĪZE

Nākamā tabula atspoguļo Bankas aktīvus un ārpusbilances posteņus sadalījumā pa

ģeogrāfiskajiem reģioniem, neņemot vērā nodrošinājuma vai citus kredītu kvalitātes

uzlabojumus. Šis dalījums veikts, pamatojoties uz informāciju par attiecīgo darījumu partneru

reģistrācijas vietu.

31.12.2010

Latvija

ES

dalībvalstis

Pārējās

valstis Kopā

Pakļautība kredītriskam, attiecībā uz

bilances aktīviem 11 344 8 620 2 924 22 888

Prasības pret kredītiestādēm 3 090 1 191 1 534 5 815

Kredīti un debitoru parādi 3 706 1 156 963 5 825

Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi 4 474 2 699 424 7 597

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi - 3 432 - 3 432

Atvasinātie finanšu instrumenti 8 - - 8

Tekošie nodokļu aktīvi 1 - - 1

Pārējie aktīvi 57 139 - 196

Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie

ienākumi 8 3 3 14


ārpusbilances posteľiem 3 085 - 1 3 086

Kopā 14 429 8 620 2 925 25 974




35

31.12.2009

Latvija ES

dalībvalstis

Pārējās

valstis Kopā


bilances aktīviem 11 099 686 115 11 900

Prasības pret kredītiestādēm 4 368 616 115 5 099

Kredīti un debitoru parādi 1 284 - - 1 284

Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi 5 430 - - 5 430


Pārējie aktīvi 14 68 - 82


ienākumi 2 2 - 4


ārpusbilances posteľiem 710 1 - 711

Kopā 11 809 687 115 12 611

TAUTSAIMNIECĪBAS SEKTORA ANALĪZE

Nākamā tabula atspoguļo Bankas aktīvus un ārpusbilances posteņus sadalījumā pa

tautsaimniecības sektoriem, neņemot vērā nodrošinājuma vai citus kredītu kvalitātes

uzlabojumus. Šis dalījums veikts, pamatojoties uz informāciju par attiecīgo darījumu partneru

komercdarbības veidu.

31.12.2010 31.12.2009

Pakļautība kredītriskam, attiecībā uz bilances aktīviem 22 888 11 900

Valsts valdības 7 952 5 430

Kredītiestādes 8 892 5 099

Privātpersonas 51 13

Enerģētika - 50

Tirdzniecība 3 462 125

Profesionālie pakalpojumi 215 249

Finanšu pakalpojumi 191 70

Apstrādes rūpniecība 1 364 697

Būvniecība 13 137

Transports 177 -

Citi 571 30

Pakļautība kredītriskam, attiecībā uz ārpusbilances posteľiem 3 086 711

Kopā 25 974 12 611




36

KREDĪTRISKAM PAKĻAUTO FINANŠU AKTĪVU KVALITĀTE

Kredītriskam pakļauto finanšu aktīvu kvalitāti Banka nosaka, veicot debitoru (aizņēmēju)

finansiālā stāvokļa rādītāju, darījumu partnera reputācijas un sadarbības pieredzes ar darījumu

partneri analīzi, kā arī darījumu partneriem piešķirto starptautisko reitingu monitoringu.

Standarta un uzraugāmā kvalitātes pakāpe tiek piešķirta tādiem kredītriskam pakļautajiem

finanšu aktīviem, kuru starptautisko reitingu aģentūru piešķirtais kredītreitings atbilst investīciju

līmenim, proti, attiecīgi, A- un augstāks (saskaņā ar Standard and Poor‟s reitinga aģentūras

skalu) un BBB+ līdz BBB-. Zemstandarta kvalitātes pakāpe atbilst zem investīciju līmeņa

kredītreitingam, t.i., BB+ līdz B- (saskaņā ar Standard and Poor‟s reitinga aģentūras skalu).

Banka pieļauj samērīga apjoma ieguldījumus zemstandarta kvalitātes pakāpes finanšu aktīvos

vidējā ienesīguma palielināšanas nolūkos.

Nākamā tabula atspoguļo Bankas kredītriskam pakļautos finanšu aktīvus sadalījumā pa Bankā

izmantotajām kvalitātes kategorijām, neņemot vērā nodrošinājuma vai citus kredītu kvalitātes

uzlabojumus. Bankas finanšu aktīvi tiek klasificēti kā standarta, uzraugāmie, zemstandarta,

šaubīgie un zaudētie.

31.12.2010.

Standarta

Uzraugā-

mie

Zemstan-

darta Kopā


bilances aktīviem 12 970 9 494 424 22 888

Prasības pret kredītiestādēm 4 413 1 402 - 5 815


Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi 2 513 4 660 424 7 597

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi - 3 432 - 3 432

Atvasinātie finanšu instrumenti 8 - - 8


Pārējie aktīvi 196 - - 196


ienākumi 14 - - 14


ārpusbilances posteľiem 3 086 - - 3 086

Kopā 16 056 9 494 424 25 974




37

31.12.2009.

Standarta

Uzraugā-

mie

Zemstan-

darta Kopā


bilances aktīviem 11 785 115 - 11 900

Prasības pret kredītiestādēm 4 984 115 - 5 099


Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi 5 430 - - 5 430


Pārējie aktīvi 82 - - 82


ienākumi 4 - - 4


ārpusbilances posteľiem 711 - - 711

Kopā 12 496 115 - 12 611

KREDĪTRISKAM PAKĻAUTO FINANŠU AKTĪVU NODROŠINĀJUMS

Nepieciešamā nodrošinājuma veids un apjoms ir atkarīgs no klienta vai savstarpēji saistītu

klientu grupas kredītriska novērtējuma. Nodrošinājuma veidi un vērtēšanas parametri ir noteikti

kredītpolitikā un kredītu uzraudzības procedūrā. Galvenie nodrošinājuma veidi ir sekojoši:

hipotēka, komerciālā ķīla, depozīti un vērtspapīri. Banka pieņem arī garantijas kā papildus

(sekundāru) nodrošinājumu.

ZAUDĒJUMU NOTIKUMU PAZĪMES

Par zaudējumu notikumiem riska darījumiem Banka uzskata:

- darījuma partnera saistību izpildes (piemēram, aizdevuma pamatsummas vai procentu

maksājumu) kavējumu vairāk nekā 90 dienas;

- darījuma partnera būtiskas finansiālās grūtības;

- darījuma līguma nosacījumu neievērošana;

- aizdevuma pārstrukturēšana;

- liela varbūtība, ka darījuma partneris sāks bankrota procedūru vai cita veida finansiālu

reorganizāciju;

- piešķirto līdzekļu neizmantošana līgumā noteiktajiem mērķiem;

- projekta realizācijas priekšnosacījumu neiestāšanās;

- ar Bankas darījumu partneri saistītās personas saistību, kas ietekmē darījuma partnera

spēju pildīt kredītsaistības pret Banku, nepildīšana;

- nodrošinājuma vērtības samazināšanās gadījumos, kad saistību izpilde ir tieši atkarīga no

nodrošinājuma vērtības.




38

LIKVIDITĀTES RISKS

Likviditātes risks - risks, ka Banka ikdienā un/vai nākotnē nespēs savlaicīgi apmierināt juridiski

pamatotas prasības bez ievērojamiem zaudējumiem, kā arī nespēs pārvarēt Bankas resursu un/vai

tirgus apstākļu neplānotas izmaiņas, jo tās rīcībā nebūs pietiekams apjoms likvīdu aktīvu.

Likviditātes krīzi var izraisīt tādi neprognozējami notikumi, kā ilgstoša naudas līdzekļu

aizplūšana no Bankā atvērtajiem kontiem bez atbilstošas pretējās naudas plūsmas. Minētais

process var rasties uzticības zaudēšanas, vai valsts mēroga krīzes, piemēram, valūtas krīzes

gadījumā. Banka pārsvarā tiek pakļauta likviditātes riskam tajos gadījumos, kad tās aizņēmumu,

aizdevumu, kapitāla un citu bilances aktivitāšu rezultātā pastāv nesamērība starp naudas

plūsmām dažādos laika posmos (termiņstruktūrās).

Likviditātes problēmas var arī izraisīt likviditātes trūkums finanšu instrumentu tirgū.

Likviditātes pārvaldīšanas mērķis - izvietot bankas aktīvus tā, lai jebkurā brīdī būtu nodrošināta

tās kreditoru juridiski pamatoto prasību apmierināšana.

Likviditātes riska pārvaldīšanas metodes (pamatelementi) ir sekojošas:

- likviditātes rādītāja normatīva izpilde;

- noguldījumu piesaistīšanas ierobežojumu noteikšana;

- likviditātes stratēģijā noteikto limitu ievērošanas kontrole;

- likviditātes riska agrās brīdināšanas sistēma;

- likviditātes stress testu veikšana un iegūto rezultātu analīze;

- likviditātes krīzes pārvarēšanas plāns.

Lai nodrošinātu Bankas likviditāti, Banka:

- regulāri novērtē un plāno aktīvu un pasīvu termiņstruktūru;

- uztur likvīdos aktīvus saistību izpildei pietiekamā apmērā;

- nodrošina, ka likviditātes rādītāja nozīme nevar būt mazāk par 40%;

- uztur likvīdo aktīvu summas un tekošo saistību summas negatīvo starpību ne lielāku kā

80% no Bankas pašu kapitāla apjoma;

- uztur likvīdo aktīvu un iespējamo finansējuma avotu kopsummu 110% apmērā no

prognozējamās neto naudas plūsmas septiņām dienām;

- regulāri veic stress testu un novērtē likviditātes rezerves pietiekamību.

2009. un 2010.gada laikā likviditātes līmenis bija sekojošs:

2010 2009

% %

Gada beigās 109.98 293.50

Vidējais perioda laikā 132.82 329.19

Augstākais 218.55 965.29

Zemākais 109.32 110.93




39

AKTĪVU UN PASĪVU TERMIŅSTRUKTŪRAS ANALĪZE

Zemāk redzama tabula atspoguļo Bankas aktīvu, pasīvu un ārpusbilances saistību likviditātes

analīzi, kas tika veikta, ņemot vērā to, kad tie var tikt atgūti, atmaksāti vai izmantoti kā

nodrošinājums augsti likvīdu aktīvu iegūšanai. Ieķīlātie līdz termiņa beigām turētie aktīvi tiek

uzrādīti grupā „Citi”

Uz 31.12.2010.

Līdz 1

mēnesim

ieskaitot

1 -3

mēneši

3 - 6

mēneši

6 – 12

mēneši

1 - 5

gadi Citi Kopā

Aktīvi Kase un prasības pret

centrālo banku 2 396 - - - - 2 396

Prasības pret

kredītiestādēm 1 642 2 300 1 338 - - 535 5 815

Atvasinātie finanšu

instrumenti 8 - - - - - 8

Līdz termiņa beigām

turētie finanšu aktīvi 3 434 540 945 - 431 2 247 7 597

Pārdošanai pieejamie

finanšu aktīvi 3 432 - - - - - 3 432


parādi 188 310 2 701 1 187 1437 2 5 825

Pamatlīdzekļi - - - - 66 - 66 Nemateriālie aktīvi - - - - 442 - 442

Tekošie nodokļu aktīvi 1 - - - - - 1 Pārējie aktīvi 83 33 - - 80 - 196 NPI un uzkrātie

ienākumi 14 - - - - - 14

Kopā aktīvi 11 198 3 183 4 984 1 187 2 456 2 784 25 792

Pasīvi Saistības pret

kredītiestādēm - - 1 070 - - 1 947 3 017

Noguldījumi 8 122 3 856 1 985 3 193 322 - 17 478

Atlikto nodokļu saistības 32 - - - - - 32 Pārējās saistības 51 - - 51 NPI un uzkrātie

izdevumi 58 - - - - - 58

Kopā pasīvi 8 263 3 856 3 055 3 193 322 1 947 20 636 Ārpusbilances posteņi 1 606 56 82 164 601 - 2 509

Tīrā likviditātes

pozīcija 1 329 (729) 1 847 (2 170) 1 533 837 2 647




40

Uz 31.12.2009.

Līdz 1

mēnesim

ieskaitot

1 -3

mēneši

3 - 6

mēneši

6 – 12

mēneši

1 - 5

gadi Citi Kopā


centrālo banku 1 345 - - - - - 1 345

Prasības pret

kredītiestādēm 1 626 785 507 1 419 762 5 099

Līdz termiņa beigām

turētie finanšu aktīvi 4 930 - - - - 500 5 430


parādi 71 - - 1 213 - - 1 284

Pamatlīdzekļi - - - - 63 - 63 Nemateriālie aktīvi - - - - 324 - 324

Tekošie nodokļu aktīvi - - - - 1 - 1 Pārējie aktīvi 82 - - - - - 82 NPI un uzkrātie

ienākumi 4 - - - - - 4

Kopā aktīvi 8 058 785 507 2 632 388 1 262 13 632

Pasīvi Atvasinātie finanšu


Noguldījumi 1 906 2 064 1 276 2 562 650 - 8 458 Atlikto nodokļu saistības 18 - - - - - 18 Pārējās saistības 17 - - - - - 17 NPI un uzkrātie

izdevumi 35 - - - - - 35

Kopā pasīvi 1 982 2 064 1 276 2 562 650 - 8 534 Ārpusbilances posteņi 710 - - - - - 710

Tīrā likviditātes

pozīcija 5366 (1 279) (769) 70 (262) 1 262 4388




41

Bankas finanšu saistību pārskata gada beigās un ar tiem saistīto vēl neaprēķināto, bet nākotnē

maksājamo procentu apjoms dalījumā pa attiecīgajām dzēšanas termiņu grupām, pamatojoties uz

bilances datumā atlikušo periodu līdz paredzētajam dzēšanas termiņam:

Līdz 1

mēnesim

ieskaitot

1 -3

mēnešiem

3 - 6

mēnešiem

6 – 12

mēneši

1 - 5

gadiem Kopā

31.12.2010

Saistības pret

kredītiestādēm 1 954 12 1 074 - - 3 040

Noguldījumi 1 049 4 323 2 021 3 255 340 10 988

Kopā: 3 003 4 335 3 095 3 255 340 14 028

31.12.2009.

Noguldījumi 863 2 277 1 302 2 679 - 7 121

Kopā: 863 2 277 1 302 2 679 - 7 121

TIRGUS RISKS

Tirgus risks ir iespēja ciest zaudējumus bilances un ārpusbilances posteņu pārvērtēšanas dēļ, kas

saistīta ar finanšu instrumentu, preču un preču atvasināto instrumentu tirgus cenas izmaiņām,

kuras notiek valūtas kursu, procentu likmju izmaiņu u.c. faktoru ietekmē. Tirgus riski ir ārvalstu

valūtas risks, pozīcijas risks, preču risks, norēķinu risks un darījuma partnera risks.

Banka neveido tirdzniecības portfeli, tās tirgus riski ir ārvalstu valūtas risks un netirdzniecības

portfeļa procentu likmes risks.

Procentu likmes riski un valūtas riski tiek pārvaldīti un kontrolēti, izmantojot jutīguma analīzi.

Valde nosaka procentu pamatlikmi termiņnoguldījumiem un kredītiem katrai valūtu grupai un

termiņiem, analizējot aktīvu un pasīvu dzēšanas termiņus un procentu likmes, neto procentu

maržu un likviditāti, kā arī, ņemot vēra klientu darbības jomas.

ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS

Ārvalstu valūtu risks ir valūtas kursu izmaiņu iespējamā nelabvēlīgā ietekme uz Bankas

ienākumiem/izdevumiem (un rezultātā pašu kapitālu) un Bankas ekonomisko vērtību. Ārvalstu

valūtas kursu risks ir risks, kas saistīts ar zaudējumiem no pretējām ārvalstu valūtas kursu

svārstībām. Darījumi ietver gan aktīva posteņos uzrādītos darījumus, gan ārpusbilances

darījumus.

Risks ciest zaudējumus rodas tad, kad ārvalstu valūtas pozīcijas tiek pārvērtētas nacionālajā

valūtā. Kad Bankai ir atklātā pozīcija ārvalstu valūtā, tad pārvērtēšanas process uzrāda vai nu

peļņu, vai zaudējumus. Peļņa vai zaudējums ir starpības, kas radušās, izsakot nacionālajā valūtā

tos aktīvus, saistības un kapitālu, kas veikti un uzskaitīti ārvalstu valūtā.

Ārvalstu valūtas riska pārvaldīšanas mērķis – mazināt ārvalstu valūtas kursu izmaiņu nelabvelīgu




42

ietekmi, minimizējot ārvalstu valūtu atklātā pozīcijas apmēru.

Banka apstiprinājusi šādus iekšējos limitus ārvalstu valūtu atklātām pozīcijām:

atsevišķā ārvalstu valūtā - 5 procentus no pašu kapitāla;

kopumā visās ārvalstu valūtās – 10 procentus no pašu kapitāla.

Bankas darbības pašreizējā attīstības līmenī Banka nerealizē stratēģiju turēt ārvalstu valūtas

atklātu pozīciju ar mērķi saņemt ienākumu no spekulatīvas operācijas.

Bankas ārvalstu valūtas kopējā atklātā pozīcija 2010. gada 31. decembrī bija 7.53% (31.12.2009.

- 3.77%) no pirmā un otrā līmeņu kapitāla kopsummas.

31.12.2010

LVL USD EUR

Citas

valūtas Kopā

Aktīvi

Kase un prasības pret centrālajām bankām 1 870 110 400 16 2 396


Atvasinātie finanšu instrumenti 8 - - - 8

Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi 3 529 424 3 644 - 7 597

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi - - 3 432 - 3 432

Kredīti un debitoru parādi 895 2 309 2 618 3 5 825

Pamatlīdzekļi 66 - - - 66

Nemateriālie aktīvi 442 - - - 442

Tekošie nodokļu aktīvi 1 - - - 1

Pārējie aktīvi 21 5 170 - 196

NPI un uzkrātie ienākumi 14 - - - 14

Kopā aktīvi 9 337 5 662 10 590 203 25 792

Pasīvi un kapitāls

Saistības pret kredītiestādēm - 2 033 984 - 3 017

Noguldījumi 4 601 3 202 9 537 138 17478

Atlikto nodokļu saistības 32 - - - 32

Pārējās saistības 21 - 30 - 51

NPI un uzkrātie izdevumi 58 - - - 58

Kopā pasīvi 4 712 5 235 10 551 138 20 636

Kapitāls un rezerves 5 179 - (23) - 5 156

Kopā kapitāls un rezerves 9 891 5 235 10 528 138 25 792

Neto balances posteľu garā/(īsa) pozīcija (554) 427 62 65 -

Ārpusbiržas ārvalstu valūtu mijmaiņas

līgumu garā/(īsā) pozīcija (Swap) 575 (567) - - 8

Neto ārvalstu valūtu atklātā garā/(īsā)

pozīcija 21 (140) 62 65 8

Atklātā pozīcija % no pašu kapitāla par

31/12/2010 (2.97) 1.31 1.38




43

31.12.2009

LVL USD EUR

Citas

valūtas Kopā

Aktīvi

Kase un prasības pret centrālajām bankām 1 139 141 65 - 1 345


Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi 5 430 - - - 5 430

Kredīti un debitoru parādi 866 3 415 - 1 284

Pamatlīdzekļi 63 - - - 63

Nemateriālie aktīvi 324 - - - 324

Tekošie nodokļu aktīvi 1 - - - 1

Pārējie aktīvi 74 8 - - 82

NPI un uzkrātie ienākumi 4 - - - 4

Kopā aktīvi 9 636 1 099 2 779 118 13 632

Pasīvi un kapitāls

Atvasinātie finanšu instrumenti 6 - - - 6

Noguldījumi 3 043 1 638 3 662 115 8 458

Atlikto nodokļu saistības 18 - - - 18

Pārējās saistības 17 - - - 17

NPI un uzkrātie izdevumi 35 - - - 35

Kopā pasīvi 3 119 1 638 3 662 115 8 534

Kapitāls un rezerves 5 098 - - - 5 098

Kopā kapitāls un rezerves 8 217 1 638 3 662 115 13 632

Neto balances posteľu garā/(īsa) pozīcija 1 419 (539) (883) 3 -

Ārpusbiržas ārvalstu valūtu mijmaiņas

līgumu garā/(īsā) pozīcija (Swap) - 587 703 - 1 290

Neto ārvalstu valūtu atklātā garā/(īsā)

pozīcija 1 419 48 (180) 3 1 290

Atklātā pozīcija % no pašu kapitāla par

31/12/2009 - 1.00 3.77 0.06 -

PROCENTU LIKMES RISKS

Procentu likmju risks ir procentu likmju izmaiņu iespējamā nelabvēlīgā ietekme uz Bankas

ienākumiem/izdevumiem (un rezultātā pašu kapitālu) un Bankas ekonomisko vērtību. Procentu

likmju riska rašanās avoti ir:

- cenu izmaiņu risks (repricing risk) jeb iespēja ciest zaudējumus, mainoties procentu

likmēm un pastāvot atšķirībām aktīvu, pasīvu un ārpusbilances pozīciju atlikušajos vai

procentu likmes pārskatīšanas termiņos;

- ienesīguma līknes risks (yield curve risk) jeb iespēja ciest zaudējumus negaidītu izmaiņu

ienesīguma līknes slīpumā (slope) un aprisēs (shape) dēļ;

- bāzes risks (basis risk) jeb iespēja ciest zaudējumus, mainoties procentu likmēm finanšu

instrumentiem ar vienādiem pārskatīšanas termiņiem, bet atšķirīgām bāzes likmēm;

- izvēles risks (optionality risk) jeb iespēja ciest zaudējumus, ja finanšu instruments tieši




44

(iespējas līgumi) vai netieši (kredīti ar pirmstermiņa atmaksas iespēju, noguldījumi uz

pieprasījumu) paredz Bankas klientam izvēles iespēju.

Procentu likmju riska pārvaldīšanas mērķis mazināt procentu likmju riska ietekmi uz Bankas

bilanci un ienākumiem.

Procentu likmju riska novērtēšanai Banka regulāri novērtē un plāno pārcenošanas

termiņstruktūru, aprēķina Bankas ekonomiskas vērtības samazinājumu nelabvelīgu procentu

likmju izmaiņas dēļ un un nosaka procentu riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru.

Bankas procentu likmju riska novērtēšana balstās uz šādiem pamatprincipiem:

- Tiek novērtēta procentu likmju izmaiņu ietekme uz Bankas finanšu rezultātu un

ekonomisko vērtību:

procentu likmju riska novērtēšana no ienākumu perspektīvas – īstermiņa perspektīvā

tiek novērtēta procentu likmju izmaiņu ietekme uz tīrajiem procentu ienākumiem un

citiem ar procentu likmēm saistītiem ienākumiem un izdevumiem;

procentu likmju riska novērtēšana no ekonomiskās vērtības perspektīvas – ilgtermiņa

perspektīvā tiek novērtēta procentu likmju izmaiņu ietekme uz Bankas ekonomisko

vērtību. Ar jēdzienu Bankas ekonomiskā vērtība apzīmē nākotnes tīrās naudas plūsmas

pašreizējā vērtību, kas noteikta, diskontējot nākotnes naudas plūsmas ar pašreizējo

tirgus procentu likmi.

- Tiek noteikts tekošais procentu likmju riska līmenis, kā arī identificētas situācijas, kad

Bankas pakļautība procentu likmju riskam kļūst vai varētu kļūt pārmērīgi liela.

- Tiek novērtēti visi būtiskie ar aktīviem, saistībām un ārpusbilances posteņiem saistītie

procentu likmju riski - pārcenošanas risks, ienesīguma līknes risks, bāzes risks un izvēles

risks. Procentu likmju riska novērtēšana un pārvaldīšana tiek veikta, balstoties uz

pārcenošanas termiņstruktūras starpības analīzi (gap analysis), ilguma analīzi (duration

analysis) un simulācijas modeli (simulation models).

Simulācijas modeļa rezultātā tie iegūtas iespējamās izmaiņas Bankas ekonomiskajā vērtībā. Pie

procentu likmju izmaiņām +/- 200 bāzes punktu apmērā visās valūtās samazinājums

ekonomiskajā vērtībā nedrīkst pārsniegt 8% no Bankas pašu kapitāla.

Nākamā tabula atspoguļo Bankas ekonomiskas vērtības samazinājumu jeb simulācijas modeļa

(FKTK noteiktais scenārijs) rezultātus:

Valūta Procentu likmju riska

pozīcijas svērtā vērtība

31.12.2010 31.12.2009

LVL 111 (3)

EUR 144 (3)

USD 56 (5)

Pārējās valūtas (86) -

Netirdzniecības portfeļa procentu likmju riska svērtā vērtība

(kopā) 225 (11)

Pašu kapitāls 4 714 4 773

Netirdzniecības portfeļa procentu likmju riska pozīcijas

absolūtās svērtās vērtības attiecība pret pašu kapitālu, % 4.77 0.23




45

Nākamās tabulas atspoguļo procentu likmju riska valūtu pozīciju svērtās vērtības aprēķinu:

31.12.2010

EUR EUR USD USD LVL LVL

Svēr-

šanas

faktors

%

Procentu

likmju

riska neto

pozīcija

Procentu

likmju

riska

pozīcijas

svērtā

vērtība

Procentu

likmju

riska neto

pozīcija

Procentu

likmju

riska

pozīcijas

svērtā

vērtība

Procentu

likmju

riska neto

pozīcija

Procentu

likmju

riska

pozīcijas

svērtā

vērtība

Ar atlikušo termiņu

līdz 1 mēn. 0.08 784 1 (631) (1) (305) 0

1-3 mēn. 0.32 2 699 9 214 1 2 313 7

3-6 mēn. 0.72 1 553 11 2 301 17 5 0

6-12 mēn. 1.43 345 5 539 8 845 12

Kopējā %

likmju riska

pozīcijas

svērtā

vērtība (+,-)

26

25

19

31.12.2009

EUR EUR USD USD LVL LVL

Svēr-

šanas

faktors

%

Procentu

likmju

riska neto

pozīcija

Procentu

likmju

riska

pozīcijas

svērtā

vērtība

Procentu

likmju

riska neto

pozīcija

Procentu

likmju

riska

pozīcijas

svērtā

vērtība

Procentu

likmju

riska neto

pozīcija

Procentu

likmju

riska

pozīcijas

svērtā

vērtība

Ar atlikušo termiņu

līdz 1 mēn. 0.08 1 611 1 1 033 1 4 967 4

1-3 mēn. 0.32 (1 072) (3) (631) (2) 389 1

3-6 mēn. 0.72 (685) (5) 254 2 136 1

6-12 mēn. 1.43 263 4 (367) (6) (650) (9)

Kopējā %

likmju riska

pozīcijas

svērtā vērtība

(+,-)

(3)

(5)

(3)




46

To, kādā mērā Banka ir pakļauta procentu likmju riskam, raksturo pret procentu likmju

izmaiņām jūtīgo aktīvu, pasīvu un ārpusbilances prasību un saistību termiņstruktūra, kas

sagatavota, ievērojot pret procentu likmju izmaiņām jūtīgo finanšu instrumentu atlikušos atmak-

sas vai procentu likmju pārskatīšanas termiņus, izvēloties īsāko termiņu.

Tiek noteikta arī procentu likmju riska ietekme uz Bankas peļņas un zaudējumu, kā arī pašu

kapitālu, pieņemot, ka procentu likmes paralēli palielinās par 1 procentu (jeb 100 bāzes

punktiem), un procentu likmju izmaiņas notiek perioda vidū. Ietekme uz pašu kapitālu tiek

vērtēta, ņemot vērā iespējamās izmaiņas Bankas pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu portfelī.

Nākamās tabulas atspoguļo aktīvu, pasīvu un ārpusbilances posteņu procentu likmju riska

termiņstruktūru, kā arī procentu likmju riska ietekmi uz Bankas peļņas un zaudējumu un pašu

kapitālu:




47

31.12.2010.

Līdz 1

mēnesim

1 - 3

mēneši

3 - 6

mēneši

6 - 12

mēneši 1-5 gadi

Bez-%

aktīvi/

pasīvi

Kopā


centrālajām bankām 1 731 - - - - 665 2 396

Prasības pret kredītiestādēm 1 383 2 300 1 338 535 - 259 5 815

Kredīti 69 227 2 646 1 197 1 665 21 5 825 Pārdošanai pieejamie

finanšu aktīvi 3 432 - - - - - 3 432

Līdz termiņa beigām turētie

finanšu aktīvi 2 239 2 699 945 - 1 714 - 7 597

Nemateriālie aktīvi un

pamatlīdzekļi - - - - - 508 508

Atvasinātie finanšu


NPI un uzkrātie ienākumi - - - - - 14 14 Tekošie nodokļu aktīvi - - - - - 1 1 Pārējie aktīvi - - - - - 196 196

Kopā aktīvi 8 862 5 226 4 929 1 732 3 379 1 664 25 792

Saistības, kapitāls un rezerves

Saistības pret

kredītiestādēm 1 947 - 1 070 - - - 3 017

Noguldījumi 7 962 3 856 1 985 3 192 322 161 17 478 Nodokļu saistības - - - - - 32 32 Pārējās saistības - - - - - 51 51 NPI un uzkrātie izdevumi - - - - - 58 58 Kapitāls un rezerves - - - - - 5 156 5 156

Kopā saistības, kapitāls

un rezerves 9 909 3 856 3 055 3 192 322 5 458 25 792

Nākotnes valūtas darījumu

prasības 1 366 - - - - - 1 366


saistības 1 358 - - - - - 1 358

Procentu likmju riska

neto pozīcija (gap) (1 039) 1 370 1 874 (1 460) 3 057 (3 794)

Ietekme uz peļľu un

zaudējumiem

(93) (6) 17 (4) - - (86)

Ietekme uz pašu

kapitālu

- 1 8 - 14 - 23




48

31.12.2009

Līdz 1

mēnesim

1 - 3

mēneši

3 - 6

mēneši

6 - 12

mēneši 1-5 gadi

Bez-%

aktīvi/

pasīvi

Kopā


centrālajām bankām 1 034 - - - - 311 1 345

Prasības pret kredītiestādēm 1 869 780 989 1 406 - 55 5 099

Kredīti 155 - - 1 116 - 13 1 284 Līdz termiņa beigām turētie

finanšu aktīvi 5 430 - - - - - 5 430

Nemateriālie aktīvi un

pamatlīdzekļi - - - - - 387 387

NPI un uzkrātie ienākumi - - - - - 4 4 Nodokļu aktīvi - - - - - 1 1 Pārējie aktīvi - - - - - 82 82

Kopā aktīvi 8 488 780 989 2 522 - 853 13 632

Saistības, kapitāls un rezerves

Noguldījumi 742 2 094 1 284 3 279 - 1 059 8 458 Atvasinātie finanšu


Nodokļu saistības - - - - - 18 18 Pārējās saistības - - - - - 17 17 NPI un uzkrātie izdevumi - - - - - 35 35 Kapitāls un rezerves - - - - - 5 098 5 098

Kopā saistības, kapitāls

un rezerves 748 2 094 1 284 3 279 - 6 227 13 632


prasības 1 290 - - - - - 1 290


saistības 1 296 - - - - - 1 296

Procentu likmju riska

neto pozīcija (gap) 7 734 (1 314) (295) (757) - (5 374)

Ietekme uz tīro gada

procentu ienākumu 74 (11) (2) (2) - - 59




49

OPERACIONĀLAIS RISKS

Operacionālais risks - ir iespēja ciest zaudējumus neadekvātu vai neveiksmīgu Bankas iekšējo

procesu norises rezultātā, cilvēku un sistēmas darbības, vai arī ārējo apstākļu ietekmes dēļ. Ar

operacionālo risku saprot risku, ka var samazināties Bankas ienākumi/rasties papildus izdevumi

(un rezultātā samazināties pašu kapitāla apmērs) kļūdu darījumos ar Klientiem/darījumu

partneriem, informācijas apstrādē, neefektīvu lēmumu pieņemšanas, nepietiekamu cilvēkresursu,

vai nepietiekamas ārējo apstākļu ietekmes plānošanas dēļ.

Operacionālā riska pārvaldīšanas mērķis – operacionālā riska rašanas avotus identificēšana,

pārvaldīšanas metožu noteikšana lai minimizētu bankas iespējamos zaudējumus, kas varētu

rasties operacionālā riska notikuma rezultātā.

Operacionālā riska pārvaldīšanas iekšbankas sistema paredz ka operacionālais risks tiek

novērtēts Bankas būtisko darbības veidu griezumā. Elementi, kas tiek vērtēti, novērtējot

operacionālo risku ir:

- pirms-transakciju risks;

- apstrādes risks;

- norēķinu un maksājumu risks;

- vadības informācijas risks;

- cilvēkresursu risks;

- ārejo apstākļu ietekmes risks.

Operacionālā riska monitorings ir uzraudzības darbības, kuras tiek veiktas ar mērķi pārvaldīt

operacionālo risku mainīgos apstākļos, ātri atklāt un izlabot nepilnības procesos, kuras varētu

nelabvēlīgi ietekmēt Bankas finansiālo stāvokli.

28.PIELIKUMS FINANŠU AKTĪVU UN SAISTĪBU PATIESĀ VĒRTĪBA

Finanšu aktīvu un saistību patiesā vērtība atspoguļo naudas līdzekļu daudzumu, par kādu aktīvs

varētu tikt pārdots vai saistības varētu tikt dzēstas starp divām neatkarīgām personām, balstoties

uz vispārpieņemtiem principiem. Likvīdo finanšu aktīvu patiesā vērtība noteikta, izmantojot

tirgus pieprasījuma cenas, kamēr finanšu saistību patiesās vērtības noteikšanā izmantotas tirgus

piedāvājuma cenas.

Nelikvīdiem finanšu aktīviem un saistībām, ieskaitot kredītus, nav aktīva tirgus. Līdz ar to

patiesā vērtība tiek aplēsta, izmantojot atbilstošas vērtēšanas metodes. Lai noteiktu to bilances

aktīvu un saistību patieso vērtību, kas nav atspoguļotas patiesajā vērtībā, izmantotas šādas

vērtēšanas metodes:

Kase un prasības pret centrālajām bankām

Kases un prasību pret centrālajām bankām patiesā vērtība atbilst to bilances vērtībai, jo

attiecīgās summas var tikt saņemtas bez iepriekšēja brīdinājuma.

Prasības pret kredītiestādēm

Prasību uz pieprasījumu patiesā vērtība atbilst to bilances vērtībai, jo attiecīgās summas var

tikt saņemtas bez iepriekšēja brīdinājuma. Diennakts noguldījumu patiesā vērtība atbilst to

bilances vērtībai. Pārējo prasību pret kredītiestādēm patiesā vērtība tiek aprēķināta,




50

diskontējot paredzamo naudas plūsmu, izmantojot pašreizējās tirgus likmes. Daudzos

gadījumos īso atmaksas termiņu dēļ bilances vērtība gandrīz atbilst patiesajai vērtībai.

Kredīti

Kredītu patiesā vērtība tiek aprēķināta, diskontējot paredzamās naudas plūsmas. Diskonta

likmes veido naudas tirgus likmes gada beigās un kredītu likmju maržām, kas koriģētas

atbilstoši esošajiem tirgus nosacījumiem.

Līdz dzēšanai turamie vērtspapīri

Līdz dzēšanai turamo vērtspapīru patiesā vērtība tiek noteikta, izmantojot nekoriģētas

kotētās cenas aktīvajos tirgos, ja tādas pieejamas. Pārējos gadījumos tiek izmantotas tirgus

dalībnieku noteiktās cenas, vai arī vērtspapīru vērtība tiek noteikta, piemērojot vērtēšanas

modeļus, kuros tiek izmantoti novērojami tirgus dati, vai arī modeļi, kuros šādi novērojami

tirgus dati netiek izmantoti.

Ņemot vērā, ka Latvijas valdības emitēto parāda vērtspapīru tirgus ir ļoti nelikvīds un

regulētajā finanšu instrumentu tirgū praktiski netiek veikts neviens darījums, kā arī tirgus

dalībnieki nekotē šo parāda vērtspapīru cenas, Banka līdz dzēšanai turamo finanšu

instrumentu porftelī iekļauto parāda vērtspapīru patieso vērtību nosaka pielietojot

diskontēšanas metodi.


Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi bilancē tiek pārvērtēti katru dienu izmantojot REUTERs

kotacijas, tādēļ to patiesā vērtība neatšķiras no bilances vērtības.

Noguldījumi

Tiek pieņemts, ka uz pieprasījumu atmaksājamo un īstermiņa noguldījumu patiesā vērtība

atbilst to bilances vērtībai. Pārējo noguldījumu patiesā vērtība tiek aprēķināta, diskontējot

paredzamās naudas plūsmas, izmantojot vidējās tirgus procentu likmes vai gada beigās

piedāvātās likmes.2009. gadā lielākais depozītu īpatsvars bija piesaistīts decembra beigās,

tadēļ bija pamats uzskatīt, ko to patiesā vērtība atbilst bilances vērtībai. 2010. Gada beigās

patiesā vērtība ir aprēķināta diskontējot paredzemās naudas plūsmas un izmantojot vidējās

procentu likmes.

Attiecībā uz finanšu aktīviem un pasīviem, kuri ir uzskaitīti to bilances vērtībā, kas atšķiras no

patiesās vērtības, pēc vadības uzskatiem, šo finanšu aktīvu un pasīvu vērtība būtiski neatšķiras

no bilances vērtības.

Sekojošā tabula atspoguļo salīdzinājumu Bankas finanšu instrumentu klases pēc uzskaites

vērtības un patiesās vērtības, kas ir ietvertas finanšu pārskatos.




51

31.12.2010 31.12.2009

Bilances

vērtība

Patiesā

vērtība Starpība

Bilances

vērtība

Patiesā

vērtība Starpība

Finanšu aktīvi

Kase un prasības pret centrālo

banku 2 396 2 396 - 1 345 1 345 -

Prasības pret kredītiestādēm 5 815 5 815 - 5 099 5 099 -

Līdz termiņa beigām turētie

finanšu aktīvi 7 597 7 726 (129) 5 430 5 430 -

Atvasinātie finanšu instrumenti 8 8 - - - -

Pārdošanai pieejamie finanšu

aktīvi 3 432 3 432 - - - -

Kredīti un debitoru parādi 5 825 5 683 142 1 284 1 284 -

Finanšu saistības

Atvasinātie finanšu instrumenti - - - 6 6 -

Noguldījumi 17 478 17 470 8 8 458 8 458 -

Kopā starpība - - 21 - - -

Banka, nosakot finanšu aktīvu un finanšu saistību patieso vērtību, izmanto vairākus patiesās

vērtības noteikšanas avotus, kas tiek iedalīti trīs līmeņos atbilstoši šādai hierarhijai:

Pirmais līmenis: publiskotās cenu kotācijas aktīvā tirgū;

Otrais līmenis: patiesās vērtības noteikšanas modeļi, kuros izmantoti dati, kas būtiski ietekmē

patieso vērtību un tiek novēroti tirgū;

Trešais līmenis: citas patiesās vērtības noteikšanas metodes, kurās tiek izmantoti dati, kas

ietekmē patieso vērtību, bet netiek novēroti tirgū.

Uz 2010.gada beigām visi Bankas finanšu aktīvi un finanšu saistības atbilda pirmā līmeņa

noteiktajām prasībām.

29.PIELIKUMS KAPITĀLA PĀRVALDĪBA

Bankas kapitāla pārvaldīšanas mērķis ir ārējo, t.i., Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un SFPS,

prasību ievērošana un kapitāla pietiekamības normatīvu uzturēšana, kā arī Bankas pašu kapitāla

apmēra, elementu un to īpatsvara uzturēšana tādā apmērā, ka tas ir pietiekams Bankas pašreizējai

un plānotajai darbībai piemītošo būtisko risku segšanai.

Kapitāla pietiekamības normatīvs atspoguļo tos kapitāla resursus, kas nepieciešami, lai Banka

nodrošinātos pret kredītrisku, operacionālo un tirgus riskiem. Kredītriska minimālās kapitāla

prasības aprēķinam Banka izmanto standartizēto pieeju un operacionālā riska kapitāla prasības

aprēķinam - pamatrādītāja pieeju.

Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā Banka aprēķina nepieciešamā kapitāla apmēru šādu

risku segšanai:

- kredītriskam; Banka izmanto Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 02.05.2007.

noteikumos Nr. 60 "Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumi" aprakstīto

standartizēto pieeju. Visam Bankas kredītportfelim tiek piemērota 100% riska pakāpe.




52

Bankas netirdzniecības portfelī esošajiem parāda vērtspapīriem riska pakāpe tiek

piemērota atkarībā no ārējā reitinga pakāpes. Banka uzskata, ka regulējošo minimālo

kapitāla prasību ievērošana nodrošina, ka Bankas kapitāls ir pietiekams visu ar

kredītrisku saistīto iespējamo zaudējumu segšanai;

- operacionālajam riskam; Banka izmanto Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 02.05.2007.

noteikumos Nr. 60 "Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumi" aprakstīto

pamatrādītāja pieeju. Bankas veiktā operacionālā riska pašnovērtējuma rezultāti liecina,

ka regulējošo minimālo kapitāla prasību ievērošana nodrošina, ka Bankas kapitāls ir

pietiekams visu ar operacionālo risku saistīto iespējamo zaudējumu segšanai;

- tirgus riskiem; Banka aprēķina tikai ārvalstu valūtas riska kapitāla prasību. Tā kā šī riska

kvantitatīvā ietekme uz kapitālu ir relatīvi maza, un tas tiek pārraudzīts ik dienu, Banka

uzskata, ka regulējošo minimālo kapitāla prasību ievērošana nodrošina, ka Bankas

kapitāls ir pietiekams visu ar ārvalstu valūtas risku saistīto iespējamo zaudējumu

segšanai;

- procentu likmju riskam netirdzniecības portfelī; Banka saskaņā ar Finanšu un kapitāla

tirgus komisijas 20.03.2009. normatīvajos noteikumos Nr. 38 „Kapitāla pietiekamības

novērtēšanas procesa izveides normatīvie noteikumi” aprakstīto piemēro vienkāršoto

metodi procentu likmju riska netirdzniecības portfelī segšanai nepieciešamā kapitāla

apmēra noteikšanai;

- koncentrācijas riskam, t.sk.:

individuālajam koncentrācijas riskam; Banka saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus

komisijas 20.03.2009. normatīvajos noteikumos Nr. 38 „Kapitāla pietiekamības

novērtēšanas procesa izveides normatīvie noteikumi” aprakstīto piemēro vienkāršoto

metodi nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai;

nozaru koncentrācijas riskam; Banka saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

20.03.2009. normatīvajos noteikumos Nr. 38 „Kapitāla pietiekamības novērtēšanas

procesa izveides normatīvie noteikumi” aprakstīto piemēro vienkāršoto metodi

nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai;

- noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskam; Banka saskaņā

ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 20.03.2009. normatīvajos noteikumos Nr. 38

„Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izveides normatīvie noteikumi” aprakstīto

piemēro vienkāršoto metodi nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai;

- stratēģijas un biznesa riskam; Banka saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

20.03.2009. normatīvajos noteikumos Nr. 38 „Kapitāla pietiekamības novērtēšanas

procesa izveides normatīvie noteikumi” aprakstīto piemēro vienkāršoto metodi

nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai, proti, Banka nosaka stratēģijas un biznesa

riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru 10 procentu apmērā no minimālo regulējošo

kapitāla prasību kopsummas. Banka kopējo nepieciešamā kapitāla apmēru nosaka,

summējot visu risku, kuriem Banka nosaka kapitālu tās kapitāla pietiekamības

novērtēšanas procesā, segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru un kapitāla rezervi.

Kapitāla rezerves apmērs tiek noteikts, pamatojoties uz Bankas veikto stress testu

rezultātiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas regulē un uzrauga banku darbību Latvijā, ir noteikusi, ka

pašu kapitāla attiecībai pret riska svērtajiem aktīviem, pamatojoties uz atbilstoši Eiropas

Savienības apstiprinātajiem SFPS sagatavotajiem finanšu pārskatiem, jābūt vismaz 8%. Faktiski




53

Bankas kapitāla pietiekamības rādītājs ir lielāks par ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2010.

gada 12. jūlija padomes lēmumu saskaņotajā Bankas jaunajā stratēģijā iekļauto apņemšanos

uzturēt kapitāla pietiekamības rādītāju ne mazāk kā 20%. Saskaņā ar minētajam prasībam

aprēķinātais kapitāla pietiekamības rādītājs Bankai 2010.gada 31.decembrī bija 28.66 % (2009.

gada 31. decembrī tas bija 51.64%).

Bankas pārvaldāmā kapitāla apmērs pārsniedz arī kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā

novērtētā visu Bankai būtisko risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru.

Banka lieto Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 02.05.2007. noteikumos Nr. 60 "Minimālo

kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumi" noteikto pašu kapitāla definīciju un pašu kapitāla

apmēra aprēķināšanas kārtību, kas atbilstoši Bankas rīcībā esošajiem instrumentiem ietverta

Bankas Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas procedūrā. Proti, aprēķinā izmantojamo

kapitālu veido pašu kapitāla pirmā līmeņa elementi, kas ietver apmaksāto pamatkapitālu,

rezerves kapitālu, nesadalīto peļņu, ieskaitot pārskata gada peļņu, kas nav paredzēta dividenžu

izmaksai, atskaitot pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas negatīvo rezervi un

nemateriālos aktīvus.

Bankas iekšējais dokuments, kas attiecas uz Bankas kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu

ir Iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa politika.

Bankas kapitāla pietiekamības normatīvs aprēķināts šādi:

31.12.2010 31.12.2009

Pašu kapitāla pirmā līmeņa elementi

- apmaksātais pamatkapitāls 5 000 5 000

- iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa 98 14

- pārskata gada revidētā peļņa 81 84

- Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezerve (23) -

Pirmā līmeņa kapitāla samazinājums

- nemateriālie aktīvi (442) (325)

Pašu kapitāla pirmā līmeľa elementi kopā 4 714 4 773

Pašu kapitāla otrā līmeľa elementi kopā - -

Pašu kapitāls, kas jāizmanto kapitāla pietiekamības rādītāja

aprēķinā 4 714 4 773

Riska kapitāla prasības

Kredītriska un darījumu partnera riska kapitāla prasība, t.sk. šādas

regulatora noteiktās aktīvu kategorijās:

Kredītiestādes 544 281

Komercsabiedrības 377 55

Pārējie aktīvi 21 29

Pārējās riska kapitāla prasības:

Ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība 29 15

Operacionālā riska kapitāla prasība 345 345

Kopā kapitāla prasība 1 316 725

Kapitāla pietiekamības rādītājs

(Pašu kapitāls/ kopā kapitāla prasības) x 8% 28.66% 51.64%




54

30.PIELIKUMS NOTIKUMI PĒC BILANCES DATUMA

Laika posmā no pārskata perioda pēdējas dienas līdz šī finanšu pārskata parakstīšanas datumam

nav bijuši citi notikumi, kuru rezultātā šajā finanšu pārskatā būtu jāveic korekcijas.

* * *

Documents

AS “LATVIJAS PASTA BANKA” - LPB statements/2010/LPB...Uzņēmumu ienākuma nodoklis 9 (14) (18) Pārskata gada peļľa 81 99 Pārvērtēšanas rezerve 13 (23) - Kopējais kumulatīvais