DATORSPĒLES

INTERNETS

GRĀMATAS

SLAVENĪBAS

DRAUGI

CEĻVEDIS ATKARĪBU PROFILAKSĒ VECĀKIEM

Atkarība IR slimība, kas aizsākas atkarību izraisošu vielu lietošanas un procesu (datorspēles, azartspēles) rezultātā.

Atkarību sauc par smadzeņu slimību, jo tā veidojas, vielām negatīvi ietekmējot smadzeņu zonas, kas atbildīgas par spriešanu, lēmumu pieņemšanu, atmiņu, mācīšanos, uzvedību.

Pirmo reizi atkarību izraisošas vielas parasti pamēģina labprātīgi. Lietošanas ietekmē tiek būtiski traucēta paškontroles spēja, attīstās uzmācīga tieksme meklēt un lietot atkarības vielas.

Paškontroles vājums ir galvenā atkarības pazīme.

Lai nodrošinātu izdzīvošanu, smadzenēs darbojas sistēma, kas ar labsajūtu „apbalvo” dzīvībai svarīgas darbības. Smadzenes „atceras” – tas ir svarīgi – un rosina nedomājot šo darbību atkārtot atkal un atkal.

Atkarību izraisošu vielu iedarbība ir atšķirīga, tomēr vairums vielu spēcīgi stimulē labsajūtas centrus, radot spēcīgu tieksmi tās lietot.

ATKARĪBA IR SLIMĪBA

Stimulācija ir tik spēcīga, ka labsajūtas centri kļūst nejūtīgāki. Ikdienas sajūtas vairs nesagādā prieku, un nepieciešama arvien spēcīgāka stimulācija, lai justos normāli. Šis ir viens no mehānismiem, kas ir atkarības pamatā.

Atkarība NAV morāla problēma, gribas vājums vai netikums.

ATKARĪBU VIELAS IZMAINA LABSAJŪTAS SISTĒMAS DARBĪBU

Dopamīnanesējs

Dopamīnanesējs

DopamīnsDopamīnsKokaīns

Dopamīnareceptors

ĒDIENS KOKAĪNSDopamīns izdalās reaģējot uz dzīvībai svarīgam darbībām, piemēram, ēšanu un rada labsajūtu. Lietojot atkarību vielas, piemēram, kokaīnu, dopamīns izdalās tik lielos daudzumos, ka izmaina sistēmas darbību.

2

Pasargājot jauniešus no eksperimentēšanas ar atkarību izraisošām vielām, viņus var pasargāt no atkarībām laikā, kad smadzenes intensīvi attīstās.

KĀPĒC SĀK LIETOT?

27% ir pamēģinājuši

jebkuras nelegālas

narkotikas, no tām 24% marihuānu,

9% citas narkotikas.

15-16. GADUS VECU JAUNIEŠU ATKARĪBAS IZRAISOŠU VIELU LIETOŠANAS PARADUMI.

Lai justos labi.

Lai justos labāk.

Lai veiktos labāk.

Ziņkārības pēc,jo citi tā dara.

Vairums atkarību izraisošo vielu rada spēcīgu labsajūtas ilūziju. Sākotnējai eiforijai pievienojas citas sajūtas, kas

atkarīgas no vielas veida. Piemēram, tādas stimulējošas vielas kā kokaīns rada varas un pašpārliecinātības sajūtu, savukārt alkohols vai opiāti kā heroīns – atslābumu un apmierinātību.

Nereti vielas sāk lietot, lai mazinātu sociālo trauksmi, stresu, depresiju.

Reizēm vielas lieto, lai uzlabotu prāta vai fiziskās spējas, sasniegtu labākus rezultātus.

Šis iemesls īpaši aktuāls pusaudžiem. Viņi biežāk rīkojas riskanti, izaicinoši, lai atstātu iespaidu uz draugiem vai apliecinātu neatkarību no vecākiem, sociālām normām.

Praktiski visi 15-16 jaunieši ir lietojuši

alkoholu (96%). Latvijā ir vieni no

augstākajiem jauniešu alkohola

lietošanas rādītājiem.

78% jauniešu ir smēķējuši cigaretes.

„Spice” maisījumu

lietojuši 10% jauniešu

(Visvairāk - Rīgā 16%, Pierīgā

15%).

Visbiežāk pamēģinātā viela ir marihuāna, hašišs. Tās iegādei jaunietis mēnesī vidēji iztērējis aptuveni deviņus latus. Marihuāna parasti ir „ieejas” narkotika, kurai seko citu atkarību izraisošu vielu lietošana.

3

Par vielu lietošanu ģimenes zina 32 % gadījumu, draugi – 94 %.*

POZITĪVA SASKARSME

POZITĪVAS AUDZINĀŠANAS PRASMES, KAS PASARGĀ NO ATKARĪBĀM.

Cieņpilna, atklāta saskarsme ikdienā ir pamats pozitīvai uzvedībai un sadarbībai grūtībās, palīdz atpazīt riskus.

Tas, kādu informāciju jūs iegūsiet, atkarīgs no tā, kā jautāsiet un klausīsieties.

Tas ir svarīgāk nekā pamācīt. Drošības sajūta, ka netiks nosodīts vai vainots, palīdzēs vērsties pie jums arī grūtās situācijās, būt atklātam.

„Tā nu gan bija grūta situācija. Vai tu juties apjucis?”

„Kā būtu vislabāk rīkoties šajā situācijā?”

Klausieties ar cieņu

Paudiet ieinteresētību, rūpes

Veiciniet uz risinājumiemorientētu domāšanu

KO DARĪT AR SPĒCĪGĀMEMOCIJĀM?

Nereti sarunā ar bērnu jūtam spēcīgas emocijas – dusmas, bažas, pazemojumu –, kas kavē skaidri domāt un saasina domstarpības.Kontrolējiet savas domas un rīcību!Ja esat pārāk sarūgtināts vai dusmīgs, lai turpinātu sarunu cieņpilni un konstruktīvi, ieturiet pauzi.Ar mierīgu prātu apdomājiet plānu, kā risināt situāciju24 stundu laikā.

4

POZITĪVAS AUDZINĀŠANAS PRASMES, KAS PASARGĀ NO ATKARĪBĀM.

IEDROŠINĀJUMS UN EMOCIONĀLS ATBALSTSIedrošinājums ir pamats spēcīgas identitātes izveidei, jaunieša ticībai sev, veicina sadarbību un mazina konfliktus. Tas dod drosmi iepazīt sevi, risināt grūtas situācijas, mēģināt ko jaunu un nepadoties grupas spiedienam.

IZVAIRIETIES!• No sarkasma un negatīvām piezīmēm par bērna spējām.

• Salīdzināt ar brāļiem, māsām, citiem bērniem.

• Ja bērnam neveicas, izdarīt to viņa vietā.

• Atgādināt pagātnes kļūdas.

IEDROŠINOŠI VĀRDI

Tu to vari!

Palīdziet sadalīt problēmu mazākās daļās, lai būtu vieglāk rast risinājumu. Atgādiniet par stiprajām rakstura iezīmēm, spējām un veiksmīgiem risinājumiem pagātnē. Līdzdaliet savu pieredzi, jūtas, risinot grūtas situācijas.

Tev ir labas idejas!

Aiciniet līdzdalīt viedokli un jūtas. Uzklausiet! Jautājiet viedokli par ģimenes plāniem un pasākumiem, problēmu risinājumiem.

Tu esi svarīgs!

Atcerieties, ko bērns jums ir stāstījis. Ik dienas veltiet bērnam laiku. Piedalieties skolas un pulciņu pasākumos. Parādiet, ka domājat par bērnu arī tad, kad neesat kopā. Izstādiet atzinības rakstus, balvas par bērna sasniegumiem.

„Es zinu, tas nebija viegli.”

“Var redzēt, ka esi centies,ieguldījis lielu darbu.”

„Lielisks darbiņš!”

“Es ar tevi lepojos!”

“Tas tev labi padodas.”

“Mēģini vēlreiz!”

5

POZITĪVAS AUDZINĀŠANAS PRASMES, KAS PASARGĀ NO ATKARĪBĀM.

PROBLĒMU RISINĀŠANAKopīgi risinot problēmsituācijas, vecāki palīdz jauniešiem apgūt prasmes, galveno uzmanību pievērst risinājumiem, domāt par rīcības sekām, risināt domstarpības un sasniegt pozitīvas pārmaiņas.

Pēc kāda laika pārrunājiet, kā veicas ar risinājuma īstenošanu. Ja nav izdevies atrisināt problēmu, pamēģiniet citu veidu.

Izvēlieties mierīgu brīdi, kad nekas netraucē.Sāciet ar mazām problēmām.Izsakiet atzinību par pozitīvu uzvedību.Uzņemieties savu daļu atbildības. Klausieties, centieties saprast.Pārtrauciet sarunu, ja esat pārāk sarūgtināts.

Esiet atvērti idejām! Pēc kārtas katrs ierosiniet vairākas idejas, risinājumus. Bez kritikas!Izvērtējiet apkopoto risinājumu stiprās un vājās puses.Izvēlieties risinājumu vai apvienojiet vairākus, kas ir pieņemami visiem.

NOTEIKUMINoteikumi palīdz mācīt jauniešiem atbildību un paškontroli, pauž vecāku rūpes un sniedz drošības sajūtu.

Rēķinieties, ka jaunieši mēģi- nās noteikumus pārkāpt. Tas ir dabiski!

Bieži vien pieaugušo pirmās reakcijas pamatā ir jūtas – bailes vai dusmas. Padomājiet iepriekš, kā jūs reaģēsiet, ja noteikums tiks pārkāpts, un centieties ievērot šo plānu.

Skaidri, konkrēti, vienkārši. Pārliecinieties, ka bērns tos saprot. Vienojieties par sekām.Uzraugiet, vai tie tiek ievēroti.Konsekventi atbalstiet to ievērošanu.Piemērojiet sekas, ja tie tiek pārkāpti.

Mazākas sekas ir labākas.Nav apgrūtinošas jums pašiem.Nevardarbīgas (fiziski un emocionāli).Efektīvas (jūs varat tās kontrolēt, tās nav patīkamas bērnam).

Sagatavošanās veiksmīgam risinājumam Problēmu risināšanas posmi

Noteikumu principi Seku principi

6

POZITĪVAS AUDZINĀŠANAS PRASMES, KAS PASARGĀ NO ATKARĪBĀM.

UZRAUDZĪBAJaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas, tomēr vecāku uzraudzība un iesaiste joprojām ir svarīga. Tā palīdz pamanīt un novērst problēmas agrīni.

90 % gadījumu vielas lieto kopā

ar draugiem*

PRINCIPI LIELO BĒRNU UZRAUDZĪŠANAI

Daži skaidri, neapspriežami noteikumi.

Uzraudzība būs iedarbīga, ja konsekventi saglabāsiet skaidrus noteikumus un rūpēsieties

par to ievērošanu.Piemēram:„Man jāzina tās vietas tālruņa numurs, kur tu būsi.”„Par to, ka vēlies pavadīt nakti ārpus mājas, man jāzina 24 stundas iepriekš.”„Nekādu tusiņu ar draugiem, kad pieaugušo nav mājās.”

Komunikācija.

Uzturiet attiecības ne tikai ar bērnu, bet arī viņa skolotājiem un draugu vecākiem – tas veido drošības tīklu.

Pārbaudiet.

Reizēm to ir grūti izpildīt, jo vēlamies uzticēties savam bērnam un viņš var pretoties, bet tas var būt svarīgi mūsu bērna drošībai.

Kad bērns iedod sava drauga tālruņa numuru, piezvaniet uz to un aprunājieties ar drauga vecākiem, lai pārliecinātos, ka bērni tiks uzraudzīti.

Uzziniet vairāk par pasākumiem, ballītēm, kuros bērns plāno piedalīties; pārliecinieties, ka tur būs atbilstoša uzraudzība.

7

KUR VĒRSTIES PĒC PADOMAUN PALĪDZĪBAS?

RīgāRīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs Tvaika iela 2, Rīga.Tālrunis: 67080222, 67080189, 67080142Informācija atkarību jautājumos: 67037333Tīmekļa vietne: www.rpnc.lv Rīgas sociālais dienestsSpeciālisti atkarību profilakses jautājumosTatjana Pšeņina: 67037109Anete Jansone: 67037110 Gita Austriņa: 67037530Mārīte Strode: 67181071 Tatjana Grigorjeva: 67012153

JelgavāJelgavas slimnīca „Ģintermuiža” – pusaudžu nodaļa Filozofu iela 69, Jelgava.Tālrunis: 63022805, 63007157Tīmekļa vietne:www.gintermuiza.idcomputer.lv

StraupēRehabilitācijas centrs „Saulrīti”Tālrunis: 64134745, 28319316

CiturVērsieties pie narkologa vai ģimenes ārsta

*Izmantoti dati no pētījuma ESPAD 2012. Slimību profilakses un kontroles centrs, 2012.

Par atkarībām, to prevenciju un palīdzību

Bezmaksas palīdzība

WWW.NARCOMANIA.LVWWW.ESIBRIVS.LV