DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA PEDAGOĢIJAS NOZARĒdu.lv/wp-content/uploads/2015/12/Pedagogija_dokt_2009_2010.pdf · 3 Ievads Kopš Daugavpils Universitātes (DU) Pedagoģijas doktora

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE

IZGLĪTĪBAS UN VADĪBAS FAKULTĀTE

Ilgtspējīgas izglītības institūts

DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA

PEDAGOĢIJAS NOZARĒ (51143)

SKOLAS PEDAGOĢIJAS, AUGSTSKOLAS PEDAGOĢIJAS UN NOZARU

PEDAGOĢIJAS APAKŠNOZARĒS

pašnovērtējuma ziņojums

par 2008./2009., 2009./2010. studiju gadu

Programmas direktore: profesore, Dr. ped. Ilga Salīte

Apstiprināta:

DU Senāta sēdē

2008.gada 26.maijā

protokols Nr. 7

Senāta priekšsēdētājs:

Dr. phys., prof. V. Paškevičs

Programma akreditēta 19.11.2008. – 31.12.2014.

2008./2009. studiju gads – veiktās izmaiņas

2009./2010. studiju gads – veiktās izmaiņas

2

SATURS

Ievads …………………………………………………..………………………..………………..… 3

1. 2007./2008. studiju gada pašnovērtējuma ziņojums ………………………….………...........…4

1.1. Pedagoģijas doktora programmas mērķis un uzdevumi …………………………………..…….4

1.2. Doktorantūras programmas organizācija, programmas plāna atbilstība universitātes mērķim un

uzdevumiem, programmas iekšējās un ārējās kvalitātes mehānisma darbība ..............................6

1.3. Pedagoģijas doktorantūras programmas plāns, apjoms un studiju rezultāti.................................11

1.4. Vērtēšanas sistēma……………………………………………………………………….……..14

1.5. Programmas praktiskā īstenošana.....……………………………………………………...……14

1.6. Programmas perspektīvais novērtējums, ņemot vērā Latvijas uzdevumus Eiropas Savienības

kopējo stratēģiju īstenošanā………………………………………………………………………… 25

1.7. Studējošo skaits programmā .........………………………………………………….………......26

1.8. Programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls..…………………………………................28

1.9. Finansēšanas avoti un infrastruktūra .................………………………………………..……....28

1.10. Ārējie sakari .………………………………………………………………………………….29

1.11. Iespēja apgūt programmu citās augstskolās programmas likvidēšanas gadījumā …………….43

1.12. Programmas attīstība turpmākajos gados .....................………………………………….........43

Pielikumi

1. pielikums .Programmas saturs, studiju kursu apraksti, docētāji un viņu zinātniskās aktivitātes

.......................................................................................................................................................45

2. pielikums .Studējošie Pedagoģijas doktora studiju programmā..................................................124

3. pielikums .DU Promocijas padome pedagoģijā, priekšaizstāvēšanās un aizstāvēšanās ............130

3

Ievads

Kopš Daugavpils Universitātes (DU) Pedagoģijas doktora programmas akreditācijas 2002. gadā

šis pašnovērtējuma ziņojums ir sestais un tajā ir iekļauta plašāka programmas attīstības analīze.

Ziņojums tiek iesniegts kopā ar visiem iepriekšējiem pašnovērtējumiem programmas

reakreditācijas mērķim. Dokumenti šajā ziņojumā ir sakārtoti šādā struktūrā: (1) 1. sējumā

2007./2008. studiju gada pašnovērtējums un 1-3. pielikumi, (2) 2. sējumā 2002./2003., 2003./2004.,

2004./5., 2005./ 2006., 2006./ 2007., studiju gadu pašnovērtējuma ziņojumi un (3) 3. sējumā 2007./

2008. studiju gada ziņojuma 4.pielikums (Programmā strādājošo docētāju CV).

Iepriekšējo gadu pieredzes izvērtēšana programmas ziņojumā ir veikta trīs līmeņos:

Eiropas Savienības kontekstā, kas saistīts ar Lisabonas deklarācijas un Boloņas procesa

īstenošanu un izpaužas kā prasības doktora programmu attīstībai un Eiropas Universitāšu

Asociācijas ieteikumi par turpmāko doktora programmu attīstību Eiropā;

Latvijas doktora programmu attīstības kontekstā;

DU Pedagoģijas doktora programmas līmenī, aplūkojot attīstības rezultātus kopš akreditācijas

2002. gadā.

Pašnovērtējuma ziņojumā programmas mērķis, uzdevumi un daži citi formulējumi ir

paplašināti, balstoties uz pieredzi un rezultātiem, kas ir uzkrājušies sešu gadu laikā, īstenojot

programmu posmā starp akreditāciju un reakreditēšanu, un pārmaiņām, kas notikušas Eiropas

Savienībā un Latvijā doktorantūras politikas attīstībā.

Šāda pieredzes izvērtēšana tika saistīta ar vajadzību:

(1) apkopot programmas evolūcijas pieredzi, atskatoties uz attīstību sešu gadu laikā;

(2) identificēt DU Pedagoģijas doktorantūras attīstības rezultātus un tās turpmākās attīstības iespējas

Eiropas kontekstā, jo:

kopš 2003. gada (Izglītības un zinātnes ministru tikšanās Berlīnē) tika izvirzīts stratēģisks

jautājums par Eiropas kā zināšanu sabiedrības divu aspektu apvienošanu (Eiropas augstākā

izglītība un Eiropas pētnieciskā telpa);

bija jāievieš Eiropas Universitāšu Asociācijas (EUA) projekta rezultāti doktora programmu

īstenošanā (projekts sākās 2004.gadā un tajā tika risināti jautājumi par doktora programmu

prasībām: programmu struktūra, organizēšana, finansēšana, kvalitāte un inovāciju ieviešana);

kopš 2005. gada Zalcburgas “Boloņas seminārā” tika formulēti desmit pamatprincipi doktora

programmu attīstībai, kas jāievieš Eiropas Savienības valstīs;

laikā kopš DU doktora programmas akreditēšanas ir apstiprināti arī citi nozīmīgi Boloņas

procesa ietvaros pieņemti dokumenti, kuros tika skatīts jautājums par pētnieku, doktora

programmu un doktorantu nozīmi Eiropas zinātnes konkurētspējas attīstībai pasaulē.

Boloņas process pašreizējā posmā īpaši akcentē doktora programmu (trešā cikla) attīstību. Tas

paredz sasniegt šo programmu kritisko masu augstākajā izglītībā, attīstīt universitāšu kapacitāti

doktora programmu atbalstam un uzturēšanai, attīstīt to struktūru un organizēšanu, sagatavot visu

nepieciešamo pētnieka karjerai augstskolās un ārpus akadēmiskajām iestādēm citās institūcijās jeb

apmierināt sabiedrības vajadzības pēc pētniekiem citos attīstības sektoros.

2008./2009. studiju gads – izmaiņu nav


4

1. 2007./2008. studiju gada pašnovērtējuma ziņojums

1.1. Pedagoģijas doktora programmas mērķis un uzdevumi

Izvērtējot DU doktora programmas pedagoģijā īstenošanas rezultātus sešu gadu laikā no

programmas evolucionārā viedokļa ir saskatāms, ka doktora studiju programma pakāpeniski ir

iekļāvusies procesā, kas sākās līdz ar Ilgtspējīgas izglītības institūta (III) un tā pētnieciskās

programmas attīstību Izglītības un vadības fakultātē (IVF) kopš institūta dibināšanas 2003. gadā.

Programmas mērķis un tā evolucionārās izmaiņas iekšējo un ārējo attīstības faktoru ietekmē no

2002. līdz 2008. gadam

Sākotnēji programmas mērķis tika formulēts: augstākās kvalifikācijas speciālistu sagatavošana

pedagoģijas augstskolas, skolas, nozaru pedagoģijas apakšnozarēs, kuri ir spējīgi izvirzīt un

risināt mūsdienu pedagoģijas problēmas zinātniskajā līmenī un piedāvāt pētījumu rezultātus

ieviešanai augstskolas, skolas un nozaru pedagoģijas praksē.

Uzdevumi:

(1) piedāvāt padziļinātu pedagoģijas un tās apakšnozaru teorētiskā pamata un esošās

praktiskās pieredzes zinātniski pētnieciskās metodoloģijas un attīstības pamattendenču

izpratni un apguvi;

(2) piedāvāt iespēju veikt patstāvīgu pētījumu izvēlētajā pedagoģijas apakšnozarē un aizstāvēt

pētījuma rezultātus promocijas darbā.

Pirmo divu gadu laikā programmas bāzes pilnveidošana un Ilgtspējīgas izglītības institūta

izveidošana deva iespēju papildināt šos divus programmas uzdevumus ar trešo:

(3) piedāvāt studējošajiem iespējas aprobēt savu pētījumu rezultātus starptautiskā

līmenī un piedāvāt iespēju iesaistīties starptautiskās sadarbības tīklojumos, lai lokālie

zinātniskie pētījumi tiktu papildināti ar globālo izglītības pētījumu kontekstu.

Programmas mērķa un uzdevumu attīstību ietekmēja strukturālās pārmaiņas DU, kuru rezultātā

izveidojās IVF un strukturālās pārmaiņas fakultātē, kurā tika izveidots III .

III mērķis un pētnieciskās programmas nozīmīgākie aspekti darbības pirmo piecu gadu laikā ir

veidojušies kā atskaites sistēma, kurā doktorantūras programma ar tās mērķi un uzdevumiem ir

iekļāvusies kā apakšsistēma šī mērķa un pētnieciskās programmas īstenošanai:

Ilgtspējīgas izglītības institūta mērķis ir veikt zinātniskos pētījumus, piedalīties valsts un

starptautiskos zinātniskos projektos, lai veicinātu ilgtspējīgas izglītības problēmu pētīšanu un

pētījumu rezultātu ieviešanu, veicinot uz ilgtspējīgu attīstību orientētu izglītību Latvijā.

III pētnieciskās programmas nozīmīgākie aspekti:

*augstākās izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas izglītības mērķi un pedagoģiskās teorijas

izstrādāšana, kas veicina augstākās izglītības un pētniecības attīstību universitātē un sagatavo

pētniekus izglītības situācijas pētīšanai, ekspertīzei un pārveidošanai ārpus universitātes -

Latvijas un Eiropas izglītības telpā;

* skolas izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas izglītības mērķi, izglītības situācijas pētīšana

un līdzdalība skolas izglītības problēmu risināšanā Latvijā;

* pētījumi nozaru pedagoģijā (gan skolas, gan augstskolas līmeņos), kuru mērķis veicināt

ilgtspējīgas attīstības mērķa īstenošanu, integrējot formālās, neformālās un informālās pieejas

ilgtspējīgas izglītības īstenošanai dažādās specifiskās mūžizglītības jomās.

Tādējādi uzsāktajā Pedagoģijas doktora programmas īstenošanā un Institūta izveidošanā tika attīstīta

sadarbība pētniecībā, pirmkārt, starp institūta un fakultātes docētājiem, otrkārt, starp docētājiem un

5

doktorantiem, treškārt, doktorantu iesaistīšana sadarbībā ar ārvalstu partneriem (programmas

īstenošanas pirmajos sešos gados doktoranti ir piedalījušies zinātniskajās konferencēs Lietuvā,

Igaunijā, Bangkokā, Dienvidāfrikā, Hong-Kongā, Vācijā, Austrālijā, Meksikā, ASV, Somijā,

Lielbritānijā, Dānijā, Norvēģijā, Itālijā, Čehijā, Bulgārijā, Havaju salās, Ungārijā, Spānijā,

Portugālē, Nīderlandē, Singapūrā, Turcijā un Indijā u.c.valstīs).

Saskaņošanās ar institūta attīstības stratēģiju, mērķa vienotība, partnerattiecības pētniecībā

kļuva par pamatu pakāpeniskai akcentu maiņai doktorantūras programmā: no zināšanu apguves un

pētniecības darbības blakusnostatīšanas doktora programma pakāpeniski tika virzīta uz pētniecisko

darbību un atbildību par tās kvalitāti kā vadošo darbību trešajā augstākās izglītības ciklā.

Eiropas augstākās izglītības un doktorantūras attīstības politikā zināšanu apguve, veicot

oriģinālu pētījumu ar iesaistīšanos institūcijas stratēģijas īstenošanā, ir formulēta 2005. gadā kā

pirmais un otrais Zalcburgas pamatprincipi, kas ir realizējami, piedāvājot doktorantiem pētniecisko

darbību un iekļaujot doktora programmu tās institūcijas stratēģijas un politikas īstenošanā, kurā

programma ir izveidota. Respektējot izmaiņas, kas radušās Eiropas Savienības un Latvijas

pamatnostādņu attīstībā un ņemot vērā programmas stiprās, vājās puses un iespējas un draudus tika

precizēts pedagoģijas doktora programmas mērķis un uzdevumi, lai tajos būtu saskatāmas

programmas pieaugušās iekšējās kvalitātes prasības un pieaugušās ārējās prasības, kas izvirzītas ES

doktora programmu līmenim.

Pedagoģijas doktora programmas precizētais mērķis:

augstākās kvalifikācijas pētnieku sagatavošana pētnieka karjerai, iesaistot doktorantus pētnieciskā

darbībā, kura veicina pētniecisko prasmju un pētnieka identitātes attīstību, piedāvājot iespēju

papildināt teorētiskās zināšanas augstskolas, skolas vai nozaru pedagoģijā un radot apstākļus

caurskatāmai programmas pētnieciskās un studiju darbības rezultātu izvērtēšanai un atzīšanai.

Uzdevumi:

(1) Piedāvāt doktorantiem iespējas iesaistīties III pētniecības programmas īstenošanā, kuras

mērķis ir ilgtspējīgas izglītības teorijas radīšana un ieviešana Latvijas izglītībā augstskolas,

skolas un nozaru pedagoģijas praksē.

(2) Piedāvāt studējošajiem iespējas radīt jaunas zināšanas un aprobēt savu pētījumu rezultātus

starptautiskā līmenī, iesaistoties starptautiskās sadarbības tīklojumos, lai doktorantu lokālie

zinātniskie pētījumi tiktu papildināti ar globālo izglītības pētījumu kontekstu.

(3) Piedāvāt studējošajiem iespēju veikt patstāvīgu zinātnisku pētījumu izvēlētajā pedagoģijas

apakšnozarē un aizstāvēt pētījuma rezultātus promocijas darbā, kas veicinātu Latvijas un

Eiropas izglītības zinātnes konkurētspējas un kapacitātes attīstību, veicinot pētniecības

attīstību izglītībā.

Pēc doktorantūras izglītības programmas apguves iegūstamie studiju rezultāti zināšanu, prasmju un

attieksmju formā:

Zināšanas:

plašas – mūsdienu pedagoģijā un tās metodoloģijā,

dziļas – kādā no pedagoģijas apakšnozarēm (augstskolas, skolas vai nozaru pedagoģijā),

zināšanas sakņotas pētnieka identitātē, tādējādi tās ir personiskas, jēgpilnas un kritiski

orientētas uz problēmu identificēšanu izglītībā, tās teorijas un prakses pārveidošanu, atvērtas

mainīgajiem izglītības procesa nosacījumiem, elastīgas jaunā piesaistīšanai un pārorientēšanās

procesu ierosināšanai ar mērķi veicināt izglītības ilgtspējīgumu.

Prasmes:

pētnieka – prasme identificēt izglītības problēmas, izstrādāt to pētījuma stratēģiju (dizainu),

izvēlēties atbilstošas pētījuma metodes, veikt datu analīzi, iegūt rezultātus, interpretēt tos

6

konkrētas situācijas un mūsdienu pedagoģijas skatījumā un piedāvāt pētītās problēmas

risinājumus ieviešanai izglītības praksē,

eksperta: (a) prasme identificēt atskaites sistēmas (pedagoģisko pieeju, metožu un paņēmienu

kongruenci jeb metodoloģisko pamatu) pedagoģijas teorijā un (b) prasmes vērtēt un izvērtēt

prakses gadījumus, identificējot to atskaites sistēmu atbilstību izvirzītajiem izglītības mērķiem un

esošajiem resursiem, ieviesto atskaites sistēmu atbilstību vietējām situācijām un attīstības

iespējām un prasme sagatavot priekšlikumus izglītības procesa kvalitātes pilnveidošanai,

gatavības mācību līdzekļu izvērtēšanai un sagatavošanai kādā no pedagoģijas apakšnozarēm:

(a) izvērtēt mācību līdzekļu virssatura atbilstību ilgtspējīgas izglītības un ilgtspējīgas attīstības

mērķiem un (b) novērtēt mācību līdzekļu satura un tā struktūras atbilstību kādai zinātnes vai

integrētu zinātņu jomai (zinātniskums), izvērtēt tā saturu kā mācīšanās līdzekli, kuru studējošie

izmantos mācoties un iespējamās ietekmes, kas sagaidāmas izmantojot mācību līdzekļus.

Attieksmes:

attieksme balstīta uz noturīgu personisku/profesionālu interesi, kas nostiprināta studiju laikā,

padziļinot pedagoga/pētnieka/eksperta kompetenci augstskolas, skolas vai nozaru pedagoģijas

apakšnozarēs un personisku/profesionālu vajadzību darboties pedagoģijas pētniecībā un

teorijas attīstībā, lai piedalītos izglītības stāvokļa uzlabošanā,

attieksme, kas ir saskaņota ar pārliecību, ka izglītībai jātiecas uz ilgtspējīgas attīstības mērķi,

kurā ilgtspējīgums (pašreizējā pedagoģiskās apziņas posmā) tiek formulēts kā komplicēts

četrdimensiju fenomens (vides, sociālā, ekonomiskā, kultūras dimensijas to specifiskajās

mijiedarbības izpausmēs un attīstībā), kurā pētniekiem ir iespēja iedziļināties, iekļauties un

pašrealizēties jau zināmu un vēl neizpētītu kontekstu, principu un likumsakarību pētīšanā un

interpretēšanā.



1.2. Doktorantūras programmas organizācija, programmas plāna atbilstība universitātes

mērķiem un uzdevumiem, programmas iekšējās un ārējās kvalitātes mehānisma darbība

Doktora programmas darbs tiek organizēts saskaņā ar DU doktora studiju nolikumu. Doktora

studijas koordinē DU doktorantūras daļa DU Zinātņu prorektores vadībā, programmas īstenošanu

organizē doktorantūras metodiķe un doktora studiju programmas direktore un sekretāre.

Programmas teorētisko studiju ilgums ir 3 studiju gadi (6 semestri) pilna laika studijās, 4 studiju

gadi (8 semestri) nepilna laika studijās. Studiju laikā ir tiesības izmantot divus akadēmiskos

atvaļinājumus. Pēc studiju programmas pabeigšanas studējošie divus gadus var turpināt pētījumu

pretendentu statusā.

Doktora programmā pilna laika teorētiskās studijas beidzas ar promocijas eksāmenu 6.

semestrī (8. semestrī nepilna laika studējošiem) vai pretendenta laika posmā, vai arī atjaunojoties

studijām pēc to pārtraukuma pēc doktoranta vai pretendenta iesnieguma. Eksāmens svešvalodā

jākārto 4.-6. semestrī pilna laika studijās (6.-8. semestrī nepilna laika) vai citā laikā (pretendenta

posmā vai pēc atjaunošanās), kurā doktorants piesakās ar iesniegumu.

Laikā pēc programmas akreditācijas tika ieviestas studiju programmu Padomes. Pedagoģijas

doktorantūras programmas padomi DU Senāts apstiprināja kā pirmo doktora programmu līmenī.

Programmas padomes apstiprinātais sastāvs: profesore I.Salīte, profesore A.Pipere, profesore

J.Davidova, profesore E. Krastiņa, profesore A.Šļahova.

7

Programmas padome analizē un koriģē programmas īstenošanu un apspriež tās turpmākās

attīstības iespējas. Tā izlemj arī jautājumus par promocijas darbu vadītājiem. Par promocijas darba

vadītāju ar pedagoģijas doktora programmas padomes lēmumu var tikt ieteikts profesors vai

asociētais profesors, izņēmuma kārtā docents, kurš ir speciālists doktoranta izvēlētajā pētījuma

jomā. Promocijas darbu var vadīt arī divi speciālisti atbilstošajās apakšnozarēs. Promociju darba

vadītāju un promocijas darba tēmu apstiprina DU Zinātņu padome.

Promocijas darba pētnieciskā tēma tiek formulēta uzņemšanas laikā un pirmajā semestrī tā

tiek precizēta sadarbībā starp doktorantu un promocijas darba vadītāju. Akadēmiskajās diskusijās

katrs doktorants ziņo par pētnieciskās darbības rezultātiem, aizstāv savus pieņēmumus un iegūtos

rezultātus, uzklausa ieteikumus no darbu vadītājiem, programmā strādājošajiem docētājiem, institūta

pētniekiem un citiem doktorantiem un ievieš vai neievieš korekcijas turpmāko pētījuma uzdevumu

izvirzīšanai, pieņem vai nepieņem ieteikumus tēmas formulējuma niansēm. Doktorantu promocijas

darbu tēmas ir atrodamas ziņojuma II sējuma 2. pielikumā.

Doktorantam ir jāizmanto programmā radītās iespējas piedalīties zinātniskos semināros,

uzstāties ar referātiem augstskolu un starptautiskajās konferencēs DU, Latvijā, Baltijā, Eiropā un

citur pasaulē. Vismaz divas reizes studiju un divu gadu pretendenta posmā, katram doktorantam ir

jāpiedalās Ilgtspējīgas izglītības institūta žurnāla ikgadējā starptautiskajā konferencē “Ilgtspējīga

attīstība. Kultūra. Izglītība”. Informācija par notikušajām un nākamo konferenci ir pieejama:

http://www.ise-lv.eu/.

Doktora studiju laikā doktorantam ir jāatrod iespēja:

sadarbībai ar Latvijas un ārvalstu speciālistiem pētījuma tēmai atbilstošajā jomā vai iesaistoties

starpjomu un starpdisciplinārajos projektos,

jaunāko informācijas ieguves un datu apstrādes tehnoloģiju apguvei un izmantošanai,

savas pētnieka identitātes attīstīšanai, kas tiek piedāvāta uz ilgtspējīgu attīstību orientētas

pedagoģijas doktora studiju programmas radītā pētnieciskajā un mācību vidē, kuras mērķis

veicināt pētnieka un eksperta prasmju, zināšanu un attieksmju pilnveidošanās veicināšanu

pētniekiem, kuri darbosies augstākās izglītības un citās izglītības iestādēs.

Programmas plāns atbilst DU stratēģiskajam plānam attīstīt doktora programmas, kuras

sagatavo pētniekus darbam universitātēs un citās augstskolās, kā arī pētniekus citām neakadēmiska

rakstura iestādēm. Šis uzdevums sakrīt ar Latvijas un Eiropas Savienības pamatnostādnēm

doktorantūras programmu attīstībā (tās ir formulētas Boloņas procesa monitoringa, analīzes un jaunu

lēmumu pieņemšanas un Eiropas universitāšu asociācijas apstiprinātajos dokumentos).

Iekšējā kvalitātes izvērtēšanas sistēma. Līdz ar studējošo skaita palielināšanos ir

palielinājies laiks akadēmiskajām diskusijām, iespējai konsultēties par datu apstrādes jautājumiem,

konsultēties par publikāciju sagatavošanu ar institūta izdevumu atbildīgo redaktoru, jebkuru

programmā strādājošo docētāju un darba vadītājiem. Programmas padome izvērtē programmas

īstenošanas procesu, meklē risinājumus problēmām un pieņem lēmumus. Programmas direktore un

programmā strādājošie docētāji regulāri piedāvā studējošajiem pārrunāt studiju procesa norisi un

izteikt priekšlikumus procesa pilnveidošanai. Studējošo ieteikumi tiek respektēti studiju grafika

izveidošanā, piedāvājumos iepazīt jaunāko literatūru specifiskos jautājumos, papildus iespējās

izmantot datorklasi. Savukārt, no docētāju puses tika un arvien tiek piedāvāti jautājumi, kas

izskaidro programmas pētniecisko būtību (pētnieciskā darba noteicošo lomu). Šādi ir mazinājusies

un tiek mazināta studējošo tendence paust “skolnieciskas vēlmes”, gaidot no studiju kursiem jau

gatavas atbildes savu promocijas darbu inovatīvajam, radošajam saturam un dažreiz nepamanot

epistemoloģisko atvērtību, kas arvien pastiprinās programmas pētnieciskās un mācību vides

radīšanā. Šis dialogs un abpusējā interese attiecībās starp agrīnā posma pētnieku (Zalcburgas

dokumentos lietotais nosaukums) un docētājiem rosina studējošos intensīvi pētīt zinātniskās

8

publikācijas un Institūtā pieejamo disertāciju saturu un formu un veidot savu skatījumu, kuru var

pārbaudīt apgūstot programmā iekļauto studiju kursu saturu.

Ārējās kvalitātes izvērtēšanas sistēma. Sešu gadu laikā ir attīstījušās gan docētāju, gan

doktorantu aktivitātes publikāciju sagatavošanā un palielinājusies līdzdalība starptautiskos projektos.

Līdz ar starptautiskās sadarbības attīstību un iekļaušanos starptautiskos tīklojumos, kā arī

publicēšanos ārvalstīs ārējā kvalitātes izvērtēšana ir kļuvusi par pašsaprotamu parādību. Pēdējo sešu

gadu laikā tā ir kļuvusi stingrāka un daudzveidīgāka. III darbinieki un doktoranti ar savu interesi par

izglītības pētījumiem ir iesaistījušies globālos un Eiropas tīklojumos, publicē savus rakstus

izdevumus, kuros pētnieciskās darbības rezultāti tiek stingri ekspertēti. Tie ir nosacījumi, kas būtiski

ietekmē pētnieku un topošo pētnieku apziņu un atbildību. Vienlaikus tie ir nosacījumi, kas paver

iespēju kļūt atpazīstamiem. III un vairāku pedagoģijas programmas doktorantu atpazīstamību sešu

gadu laikā ir veicinājusi starptautiskā ekspertēšana gan III pētnieciskajām aktivitātēm, gan rakstu

recenzēšana III zinātniskajos izdevumos. Piemēram, III zinātnisko izdevumu starptautiskās

redkolēģijas paplašināšanās un kvalitātes prasību pieaugums zinātniskiem rakstiem:

2002. gadā Journal of Teacher Education and Training (JTET) žurnāla rakstu recenzēšanā

darbojās 13 recenzenti no 9 valstīm (Latvijas 4, ASV 2, Vācijas 1, Ungārijas 1, Brazīlijas 1,

Baltkrievijas 1, Jamaikas 1, Austrālijas 1, Kanādas 1); 2008. gadā žurnāla(tā nosaukums tika

pārdēvēts par Journal of Teacher Education for Sustainability), un IVF un BBCC (Baltijas un

Melnās jūras reģiona konsorcijs izglītības pētījumos) zinātnisko rakstu krājuma “Education and

Sustainable Development: First Steps Toward Changes” recenzēšanā darbojās 46 recenzenti no 20

valstīm (ASV-9, Somija-6, Vācija-4, Igaunija-3, Lielbritānija-3, Ungārija-2, Hong –Konga 2, Malta-

2, Nīderlande-2, Dienvidāfrika-2, Latvija 2, Meksika-1, Jamaika-1, Austrālija-1, Kanāda-1,

Malāzija-1, Lietuva-1, Brazīlija-1, Norvēģija-1, Irāna-1.

Kopš 2002. gada ir audzis žurnāla un zinātnisko rakstu krājuma prestižs, tas ir iekļauts

vairākās datu bāzēs, žurnāla rakstus citē ne tikai Latvijas un Baltijas un Melnās jūras konsorcija

biedri, bet arī pētnieki, kuri tajā nav iesaistījušies. Informāciju par Institūta zinātniskajiem

izdevumiem un to saturu var skatīt http://www.ise-lv.eu/. Ārējā pētniecisko rezultātu vērtēšana ir

bijusi visos gadījumos, kad doktoranti ir piedalījušies starptautiskās konferencēs un viņu

publikācijas tikušas pieņemtas ārvalstu izdevumos ar starptautisku recenzēšanu. Aktivitātes

UNESCO, Eiropas pilsoņa izglītības pētniecības ekselences tīklojumā (ENERCE), Baltijas un

Melnās jūras reģiona konsorcijā izglītības pētījumos (BBCC), Āzijas un Klusā okeāna izglītības

pētījumu asociācijas, Klusā okeāna piekrastes valstu izglītības pētījumu konsorcijā (PCC) un citos

tīklojumos ir radījušas iespēju demonstrēt III darbinieku un doktorantu pētījumu virzienus,

pētnieciskos risinājumus un piedalīties salīdzinošos pētījumos (skat. III zinātniskās darbības

pārskatus par 2005.,2006., 2007.gadu). Arvien biežāk izskan ekspertu atzinība un pozitīvās

atsauksmes par Ilgtspējīgas izglītības institūta pētījumiem, zinātniskajiem izdevumiem, inovācijām

izglītības pārorientēšanā uz ilgtspējību un doktorantu ieguldījumu izglītības pētniecībā. Institūts ar tā

darbiniekiem un doktorantiem ir kļuvis atpazīstams ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē.

Programmas virssatura ievirze uz ilgtspējīgu izglītību un ilgtspējīgas attīstības mērķi ir

pazīme, kas izvirzīta Eiropas Savienībā kā vajadzība pēc daudzveidības doktora programmu līmenī

(trešais Zalcburgas princips) un Eiropas Universitāšu reformā kā vajadzība pārorientēt augstāko

izglītību uz ilgtspējīgu attīstību.

Iepriekšējos gados ir augusi akadēmiskā un pētnieciskā kompetence un darba kvalitāte III

docētājiem, darbu vadītājiem un promocijas padomes locekļiem. Par to liecina dati par piedalīšanos

starptautiskās konferencēs, starptautiskos projektos, jaunu publicēšanās iespēju izmantošana

(docētāju zinātniskās aktivitātes, kas apliecina kompetenci apkopotas ziņojuma II sējuma 1.

pielikumā un III sējuma 4. pielikumā). To apliecina arī Ilgtspējīgas izglītības institūta pieredzes

publicēšana UNESCO un Zemes Hartas dokumentos un tās popularizēšana pasaules mēroga

pasākumos, kas tiek rīkoti ANO izsludinātās Izglītības ilgtspējīgai attīstībai Dekādes ietvaros.

http://www.ise-lv.eu/

9

Piemēram, 2007.gadā Ilgtspējīgas izglītības institūta pieredze tika piedāvāta kā veiksmīgs attīstības

un pārveidojumu paraugs Durbanā (DĀR) WEEC pasaules vides izglītotāju kongresā, Chang-Mai

(Taizemē) UNESCO/UNEVOC Āzijas un Eiropas izglītības pārorientēšanas uz ilgtspējību projekta

seminārā, Ahmadabadā (Indijā) 4. pasaules izglītotāju kongresā, sakarā ar Tbilisi Deklarācijas 30.

gadadienu. 2008. gadā UNESCO skolotāju izglītības pārorientēšanas uz ilgtspējību projekta

seminārā Turcijā un Baltijas un Melnās jūras reģiona konsorcija ikgadējā sanāksmē, no UNESCO

puses DU pieredze skolotāju izglītības pārorientēšanā un pie III izveidotais Baltijas un Melnās jūras

konsorcijs izglītības pētījumos tika novērtēts kā veiksmīgākais un lielākais pasaulē skolotāju

izglītības un izglītības pētījumu ilgtspējīgai attīstībai jomā.

2008. gadā vairāki partneri palīdzēja izplatīt informāciju par III žurnāla 6. konferenci

“Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība”, piemēram, UNESCO mājas lapā, Zemes Hartas mājas lapā,

Ahmadabadas žurnālā, kas tiek izdots izdevniecībā SAGE “Journal of Education for Sustainable

Development” utt. Konferences dalībnieku skaits palielinās katru gadu un pieaug pasaulē pazīstamu

pētnieku skaits, kuri piedalās šajās konferencēs. Doktoranti šajās konferencēs iegūst iespēju trīs

dienu laikā iegūt ieskatu par pētījuma pieejām un saturu, kas tiek veikts dažādos pasaules reģionos

(http://www.ise-lv.eu/).

2008./2009.st.g. Doktora programma ir piesaistīta pie Ilgtspējīgas izglītības institūta.

Kvalitātes apliecinājumi atspoguļojas Institūta zinātniskās darbības iznākumos, kuru īstenošanā bija

iesaistīti Institūta darbinieki un doktoranti. Paveikto 2008./2009. gadā var raksturot ar aktivitātēm

globālā, Eiropas Savienības un Latvijas mērogā, kas tika veiktas īstenojot Apvienoto Nāciju un

UNESCO Dekādes Izglītības ilgtspējīgai attīstībai izvirzītos uzdevumus. Institūta zinātniskās

darbības saturs 2009. gadā tika virzīts uz ilgtspējīgas izglītības teorētiskā pamata attīstīšanu,

pētnieciskās un mācīšanās vides un to veidošanas nosacījumu izpēti. Pētījumos arvien vairāk tika

attīstīta satura paplašināšana trīs būtiskās satura dimensijās: skolotāju izglītība, izglītības pētījumi

ilgtspējīgai attīstībai un augstākās izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas attīstības mērķi.

Institūts organizētaja 7. starptautisko Journal of Teacher Education For Sustainability

(JTEFS) un Baltjas un Melnās jūras reģiona izglītības pētījumu konsorcija (BBCC) konferenci

„Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība,” kas norosinājās no 2009. gada 5. līdz 8. maijam Daugavpils

Universitātē. Konferences dalībnieki padziļināti diskutēja par tēmām Institūtā nosprausto

pētniecības virzienu ietvaros. Konferences viesuniversitātes un organizācijas: Daugavpils

Universitāte (Latvija), Asociācija Izglītība Ilgtspējīgai Attīstībai (Latvija), Tallinas Universitāte

(Igaunija), Fehtas Universitāte (Vācija), Helsinku Universitāte (Somija), Joensuu Universitāte

(Somija), Debrecenas Universitāte (Ungārija), Anadolu Universitāte (Turcija), Rodas Universitāte

(Dienvidāfrika), Jorkas Universitāte (Kanāda), Viļņas Universitāte (Lietuva), Šauļu Universitāte

(Lietuva), Zemes Harta, Latvijas Nacionālā UNESCO komisija. 2009. gada konferences laikā

BBCC konsorcijam pievienojās trīs jaunas dalībvalstis: Polija, Slovākija un Slovēnija. 7.

JTEFS/BBCC konferences “Sustainable Development. Culture. Education” laikā tika diskutēts par

ilgtspējīgas attīstības, izglītības un pētniecības jautājumiem, tika nostiprinātas esošās saites starp

konsorcija dalībniekiem, dibināti jauni kontakti, gūta jauna un vērtīga pieredze, kā arī iedvesma

turpmākajam darbam izglītības un ilgtspējīgas attīstības jomā.

Par Institūta darbinieku un doktorantu sadarbības rezultātiem un panākumiem liecina:

2009. gada novembrī Dohā, Katarā Institūts tika pārstāvēts pasaules izglītības inovatoru samitā

(WISE), kur tika pieņemts piedāvājums turpināt sadarbību izglītības inovāciju jomā

starpdisciplinārā WISEs tīklojumā.

Ilgtspējīgas izglītības institūta sasniegumi un pieredze tika pieteikta un novērtēta kā viena no

piecām labākajām, kura pasaules kongresā un izstādē Bonnā 2009. gadā no 31. marta līdz 2.

aprīlim atspoguļoja Eiropas un Ziemeļamerikas reģiona panākumus ANO Dekādes pirmās puses

uzdevumu īstenošanā. [http://www.esd-world-conference-2009.org]

10

2009. gada novembrī Institūts ieguva diplomu „Vides zinātnes balva 2009” Vides Ministrijas

izsludinātajā konkursā nominācijā par labāko vides aktīvistu grupu par aktīvu darbību ilgtspējīgas

izglītības idejas popularizēšanā Latvijā un ārpus tās robežām.

[http://www.vidm.gov.lv/lat/informacija_presei/preses_relizes/?doc=9812]

Par Ilgtspējīgas izglītības institūta darbinieku un doktorantu sadarbības nozīmīgākajiem rādītājiem

2009./2010. gadā liecina sekojošie notikumi:

2010. gada 19. maijā iezīmēja III darbinieku piedalīšanās UNESCO starptautiskajā simpozijā Parīzē

(Francijā) par skolotāju izglītības pārorientēšanu uz ilgtspējību. Simpozijā piedalījās dalībnieki no Baltijas un

Melnās jūras reģiona konsorcija izglītības pētījumiem (BBCC) un globālā UNESCO/UNITWIN projekta

tīklojuma skolotāju izglītības pārorientēšanai uz ilgtspējību, kā arī pieaicinātie UNESCO pārstāvji un delegāti

no apmēram 50 valstīm un UNESCO nacionālajām komisijām. Savā uzrunā UNESCO izglītības ilgtspējīgai

attīstībai nodaļas priekšsēdētājs prof. Čārlzs Hopkinss īpaši atzīmēja BBCC konsorcija un tā prezidentes prof.

Ilgas Salītes ieguldījumu, īstenojot skolotāju izglītības pārorientēšanu uz ilgtspējību gan pētniecībā, gan

praksē.

BBCC piecu gadu jubileja.

BBCC saņēma vērtējumu kā lielākais tīklojums pasaulē, turpmākā pievēršanās nacionālo

tīklojumu nostiprināšanai un paplašināšanai. 2010. gada 17.-19. maijā Parīzē (Francijā) 8. starptautiskās

konference “Sustainable Development. Culture. Education” (Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība) laikā tika

atzīmēti 5 gadi kopš Baltijas un Melnās jūras reģiona izglītības pētījumu konsorcija (BBCC) dibināšanas.

Dalībnieki atskatījās uz 5 gadu laikā paveikto, izvērtēja sasniegtos rezultātus un plānoja turpmāko darbu.

Otrajā konsorcija pastāvēšanas piecgadē ir iecerēts paplašināt dalībvalstu skaitu un aktīvāk pievērsties iekšējo

nacionālo tīklojumu izveidei. Šī gada konferences apakštēma bija “BBCC misija – skolotāju izglītības un

izglītības pētījumu pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību”, kas rosināja lielu dažādību konferences sekcijās

piedāvātajos rakstos un referātos. Galvenais uzsvars šīs tēmas ietvaros tika likts uz izpratni par skolotāju

izglītības ilgtspējīgu attīstību un tās pamatā esošo pētniecību. Piedāvātās sekcijas konferences dalībniekiem

deva iespēju izvērtēt dažādas pieredzes izglītības un ilgtspējīgas attīstības kontekstā, apmainīties ar idejām,

prezentēt savu pētījumu rezultātus un jaunus pētnieciskos un attīstības projektus izglītības un ilgtspējīgas

attīstības jomā. 17. maijā notika konferences svinīgā atklāšana, kurā uzstājās BBCC konsorcija prezidente

prof. Ilga Salīte (Daugavpils Universitāte), kā arī pārējie konsorcija padomes locekļi no Lietuvas, Igaunijas,

Somijas un Kostarikas. Konferences atklāšanā piedalījās un dalībniekus uzrunāja arī UNESCO Latvijas

Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa un Latvijas Republikas vēstnieks Francijā Jānis

Kārkliņš. Pēc svinīgās atklāšanas darbs turpinājās konferences plenārsesijās un astoņās sekcijās (skat.

konferences programmu).

Institūta žurnāla kārtējā konference

2010. gada 17.-19. maijā Parīzē (Francijā) notika III kārtējā 8. starptautiskā konference “Sustainable

Development. Culture. Education” (Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība), ko rīkoja JTEFS (Journal of

Teacher Education for Sustainability – Skolotāju izglītības ilgtspējībai žurnāls) un BBCC (Baltic and Black

sea Circle Consortium in educational research – Baltijas un Melnās jūras reģiona izglītības pētījumu

konsorcijs) sadarbībā UNESCO/UNITWIN tīklojumu skolotāju izglītības pārorientēšanai uz ilgtspējību

(tīklojums izveidots pie Jorkas Universitātes Toronto, Kanādā). Šogad konferences sagatavošanas process

izcēlās ar Ilgtspējīgas izglītības institūta komandas nenogurdināmu un pašaizliedzīgu darbu, kas noritēja ciešā

sadarbībā ar UNESCO. 8. starptautiskajā JTEFS/BBCC konferencē, kas notika UNESCO galvenajā mītnē

Parīzē, piedalījās 100 dalībnieki no 27 pasaules valstīm – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Norvēģijas,

Lielbritānijas, Īrijas, ASV, Francijas, Itālijas, Spānijas, Grieķijas, Turcijas, Maltas, Ungārijas, Slovēnijas,

Slovākijas, Polijas, Rumānijas, Baltkrievijas, Bosnijas un Hercegovinas, Dienvidāfrikas, Kostarikas, Irānas,

Indijas, Malaizijas un Kenijas. Tādējādi konferencē piedalījās pētnieki un izglītības jomas darbinieki no

gandrīz visiem pasaules reģioniem – Eiropas, Āzijas, Āfrikas, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas.

III zinātniskie izdevumi

8. starptautiskā JTEFS/BBCC konference “Sustainable Development. Culture. Education” ir īpaša arī

ar to, ka tās laikā tika prezentēts kārtējais Journal of Teacher Education for Sustainability (JTEFS) numurs,

http://www.ise-lv.eu/index.php?sub_show=63&show=49

http://versita.com/science/education/jtes/

11

Žurnāls JOURNAL OF TEACHER EDUCATION FOR SUSTAINABILITY ir pieejams sekojošās

starptautiskās datubāzēs:

kopš 2007. gada CABI abstraktu datu bāzē http://www.cabi.org/home.asp;

kopš 2008. gada ELSEVIER bibliogrāfiskās datu bāzes sastāvdaļā datu bāzē SCOPUS

http://www.info.scopus.com/;

kopš 2009. gada žurnālu publicē un izplata VERSITA (Central European Science Publishers)

http://versita.com/science/education/jtes/.

Konferencē svinīgi tika atzīmēta jauna starptautiski recenzēta žurnāla Discourse and Communication for

Sustainable Education (DCSE) pirmā numura iznākšana. Žurnāla redaktore ir Institūta pētniece Dr. paed.

Astrīda Skrinda, kas veidoja žurnāla pirmā sējuma pirmo numuru radošā kopdarbībā ar visiem Institūta

darbiniekiem. Jaundibinātais žurnāls ir veidojies uz 2006. un 2007. gados publicētā rakstu krājuma

“Education for Sustainable Development: First Steps toward Changes” bāzes, tam attīstoties un rodot jaunus

ceļus un perspektīvas ilgtspējīgas izglītības jautājumu pētniecībā, teorijas radīšanā un pieredzes uzkrāšanā.

Žurnāls “Discourse and Communication for Sustainable Education” ir atvērts oriģināliem, inovatīviem

pētījumiem ilgtspējīgas izglītības diskursa un komunikācijas jomā un pieļauj plašu dažādību izmantoto

pieeju, metožu, skatījumu, teoriju un pieredžu klāstā. Žurnāla pirmā sējuma pirmais numurs ietver 10 rakstus,

kuru autori pārstāv tādas valstis kā ASV, Kanāda, Grieķija, Slovēnija, Lietuva un Latvija. Publicēto rakstu

tematika skar tādus jautājumus kā skolotāju profesionālā attīstība un pašregulētās mācīšanās stratēģijas;

jēgpilna uz kontekstu balstīta pieeja svešvalodas leksikas apguvē; pieaugušo izglītība un mātes un bērna

veselība; pētnieciskās vides veidošana vidusskolā; WikiQuESD programmas iespējas ilgtspējīgā skolotāju

izglītībā; sākumskolas skolotāju motivācija un vajadzības talākizglītībā; formālās un neformālās izglītības

integrēšana ārpusskolas mācību vietās; mediju ekoloģijas perspektīva ilgtspējīgas attīstības un informācijas

un komunikāciju tehnoloģijas jomā sākumskolās un vidusskolās; uz ilgtspējīgu attīstību balstīta lasītprasmes

apguve pirmsskolā; starpkultūru un mediju kompetence kā virssaturs skolotāju izglītībā. Žurnāla

mērķauditorija ir augstskolu pasniedzēji, pētnieki un studenti, citi izglītības jomā strādājošie, kā arī visi, kas

interesējas par ilgtspējīgas izglītības jautājumiem.

Institūta darbinieki ir aktīvi piedalījušies nozīmīgās vietēja un starptautiska mēroga konferencēs ar

saviem pētījumiem.

2010. gada 10.-12. februārī Ilgtspējīgas izglītības institūta (III) komanda piedalījās 8. starptautiskajā

konferencē “DIMENSIONS OF CITIZENSHIP & EDUCATION” Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā,

Bratislavas J. Komenska Universitātē. Konference tika savienota ar Ētikas un sociālo zinību katedras 20 gadu

pastāvēšanas svinībām. III ar Bratislavas J. Komenska Universitāti sadarbojas kopš 2006. gada kā ENERCE

(European Network for Excellence on Citizenship Education) dibinātāji un kopš 2009. gada kā sadarbības

partneri BBCC (Baltic and Black sea Circle Consortium in Educational Research, kas 2005. gadā tika

izveidots pie DU Ilgtspējīgas izglītības institūta). Abu universitāšu un tīklojumu sadarbības joma ir pilsoniskā

izglītība Eiropā un izglītības pētījumu attīstība ilgtspējīgas izglītības kontekstā. 2010. gadā notika arī abu

universitāšu tikšanās 17.-19. maijā Parīzē 8. starptautiskajā žurnāla “Journal of Teacher Education for

Sustainability” konferencē “Sustainable Development. Culture. Education”, kuru organizē DU Ilgtspējīgas

izglītības institūts kopā ar BBCC partneriem (http://www.ise-lv.eu/). Bratislavas J. Komenska Universitātē

Ilgtspējīgas izglītības institūtu pārstāvēja Izglītības un vadības fakultātes dekāne prof. Ilga Salīte, institūta

direktore asoc. prof. Dzintra Iliško, Ilgtspējīgas izglītības institūta pedagoģijas doktora programmas studenti:

Ginta Gedžūne, Eugeniusz Switala un Olga Grišāne. Institūta piedāvātos pētījumus un metodoloģisko pieeju

atzinīgi novērtēja visi konferences dalībnieki. Kopumā konferencē piedalījās pārstāvji no septiņām valstīm:

ASV, Čehijas, Francijas, Krievijas, Latvijas, Polijas un Slovākijas.

1.3. Pedagoģijas doktorantūras programmas plāns, apjoms un studiju rezultāti

Daugavpils Universitātes Izglītības un vadības fakultātes Doktora programma pedagoģijā

piedāvā attīstīt pētnieciskās prasmes un paplašināt zināšanas pedagoģijā augstskolas, skolas un

nozaru pedagoģijas apakšnozarēs. Tā dod iespēju iedziļināties minēto jautājumu izpētē, respektējot

sociālo, vēsturisko, kultūras un citus specifiskus kontekstus.


12

Programmas metodoloģija, plāns un kursu saturs balstīts uz holistisko pieeju izglītībā, kas

paver iespēju ekoloģiskuma, integrēšanas, garīguma un ilgtspējīguma, refleksijas un kritiskas

izvērtēšanas u.c. principu realizēšanai programmas saturā un pētījumu metodoloģijas izvēlē.

Programma paredz iespēju pievērsties mūsdienu izglītībā notiekošo globālo un lokālo

procesu izvērtēšanai to savstarpēji papildinošajā mijiedarbībā, veikt pētījumus pedagoģijas teorijā,

lai skaidrotu un saprastu 21.gadsimta problēmas no pedagoģijas zinātnes viedokļa un ieviestu

pētījumu rezultātus augstskolas, skolas un nozaru pedagoģijas praksē. Patreizējās daudzveidīgās

parādības un kritiskās situācijas izglītībā apliecina nepieciešamību pēc mūsdienīgiem pētījumiem,

kas ņem vērā izglītības pārmaiņu dinamiskumu un pedagoģisko problēmu daudzveidīgos kontekstus.

Līdzšinējā programmas attīstība tās mērķa un uzdevumu īstenošanā saskaņotas ar Eiropas

Savienības un Latvijas politiku doktorantūras lomas un tās uzdevumu izpratnē. Iepriekšējos gados

gūtie rezultāti un saskatītās attīstības iespējas turpmākajiem sešiem gadiem arī sakrīt ar Eiropas

Savienības un Latvijas stratēģiskajām iecerēm doktora programmu attīstīšanā.

Par to pārliecinājāmies 2007./2008. studiju gadā mērķtiecīgi uzsākot sadarbību ar Dublinas

Universitātes doktora programmu (iepriekš sadarbība bija centrēta uz ilgtspējīguma pētījumiem

izglītībā, tagad tā ievirzījusies arī kā sadarbība starp doktorantūras programmām) un sadarbību ar

London South Bank University (http://www.lsbu.ac.uk/efs/course.shtml ). Anglijas universitāte ir

viens no partneriem, kas piedalās projekta izstrādāšanā, kurā ir paredzēta vairāku Eiropas valstu

universitāšu, to skaitā arī DU sadarbība starp doktora programmām: studiju programmu īstenošanā,

satura pilnveidošanā un studentu apmaiņā. Satura un mērķu ziņā DU un Londonas SB Universitātes

programmai ir liela līdzība. Tā tiek piedāvāta nepilna laika studiju formā, paredzēta četrus gadus.

Ilgtspējības ideja abās programmās ir centrālā un katrā no programmām tā ir iekļauta vietējā un

globālā kultūras kontekstā un saskaņota ar specifiskajām doktoranta interesēm konkrētos izglītības

jautājumos. DU programmā tas ir iestrādāts kā pedagoģijas apakšnozares izvēle.

Pilna laika programmas saturs DU programmā ( skat. II sējuma 1.pielikumā):

Obligātie kursi, kurus apgūst 1. un 2. semestrī. Kopējais kredītpunktu skaits obligātajos studiju

kursos 21 KP 1. un 2. semestrī.

Kursi paredzēti pētījuma metodoloģijas padziļinātai apguvei un pedagoģijas vispārīgā

teorētiskā pamata apguvei (promocijas darba struktūras izveidošana, kvantitatīvā un kvalitatīvā

pētījuma metodoloģija un metodes, izglītības filosofija un mūsdienu izglītības teorijas, didaktika

modernismā un postmodernismā, holisma teorija izglītībā, mācību plānu un programmu attīstība un

to kvalitātes problēmas, mūsdienu psiholoģijas problēmas un pētījumu virzieni). 2006./2007. studiju

gada pašnovērtējumā norādīts, ka holistiskās pedagoģijas priekšmets “Holisma teorija izglītībā:

problēmas, perspektīvas ilgtspējīgas izglītības skatījumā” tika pārcelts no obligātās izvēles

priekšmetu bloka uz obligāto priekšmetu bloku. 2007./8. studiju gadā uz obligāto priekšmetu bloku

tika pārcelts studiju priekšmets “Mācību plānu, programmu attīstība un to kvalitātes problēmas”.

Studiju kursu pārcelšana no obligātās izvēles bloka uz obligāto bloku tika realizēta pēc

doktorantu lūguma.

Obligātie studiju kursi tika izvērtēti pēc to apjoma un gala rezultātā turpmākajai programmas

īstenošanai šajā studiju priekšmetu grupā pašreiz ir piedāvāti 21 KP, agrāko 20 KP vietā.

Obligātās izvēles kursi apakšnozarēs, kurus apgūst 3. un 4. semestrī. Kopējais kredītpunktu

skaits obligātajā izvēlē 6 KP 3. un 4. semestrī.

Pedagoģijas doktora programmai ir šādas apakšnozares: augstskolas pedagoģija, skolas

pedagoģija, nozaru pedagoģija. Sakarā ar vides izglītības satura paplašināšanos ar ilgtspējīgas

attīstības un ilgtspējīgas izglītības saturu vides izglītības specifiskais virziens nozaru pedagoģijas

apakšnozarē tika papildināts šādā formā: “vides un ilgtspējīgas izglītības” virziens.

Obligātās izvēles kursi apakšnozarēs ir paredzēti izvēlētās pedagoģijas apakšnozares

metodoloģiskā pamata apguvei un nozarei specifiskā teorētiskā satura apguvei.

http://www.lsbu.ac.uk/efs/course.shtml

13

Izvērtējot programmas īstenošanas pieredzi un ņemot vērā doktorantu priekšlikumus,

obligātās izvēles studiju kursi ir saglabāti 6 KP apjomā (iepriekš tie bija 10 KP) katrā apakšnozares

obligātās izvēles daļā.

Brīvās izvēles kursi (6KP), kurus apgūst 4. un 5.semestrī.

Doktora studiju programmā iepriekš bija paredzēts, ka doktoranti izvēlas vienu brīvās izvēles

studiju kursu (2KP). Sakarā ar to, ka obligātā izvēle tika samazināta par 4 KP (pēc studējošo

ieteikuma), brīvās izvēles priekšmetu apjoms tika palielināts par 4 KP. Izvēlei tika piedāvāti

priekšmeti, kas nepieciešami pētnieka un eksperta prasmju attīstībai un epistemoloģiski atvērtākas

attieksmes un vides radīšanai pētnieciskajā procesā. Šie papildinājumi brīvās izvēles studiju kursos

ir arī rezultāts iepriekšējo gadu doktorantūras satura attīstībai, kura tika pakāpeniski virzīta uz

pētniecību kā vadošo darbību un studiju kursu apguvi kā pētniecisko darbību papildinošu aktivitāti.

Brīvās izvēles studiju kursos ir papildināta jauna iespēja - izvēlēties studiju kursu “E -

studijas un programmas”(iekļauts kā izvēles priekšmets šajā programmā) vai kādu citu studiju kursu

no RTU, Liepājas Universitātes un Daugavpils Universitātes Eiropas Savienības finansētā projekta

ietvaros izveidotās un licencētās doktorantūras studiju programmas (piesakoties RTU licencētajā

programmā, studentu apmaiņai).

Tātad doktoranti var izvēlēties trīs brīvās izvēles kursus vai izvēlēties tos no citu

apakšnozaru obligātās izvēles, ja tie saistīti ar doktoranta pētījumu tēmu vai interesēm un arī pieteikt

tēmu pēc pieprasījuma (līdz šim studējošie piedāvāja tēmas par jaunākajiem pētījumiem pedagoģijā.

Uz 2008./9. studiju gadu ir saņemts studējošo lūgums noklausīties etiķetes vai oratora mākslas

studiju kursu.

Teorētiskie semināri 3.,4.,5. un 6. semestrī. Kopējais kredītpunktu skaits: 8 KP 3.- 6. semestrī.

Semināru tēmas piedāvā doktoranti vai darbu vadītāji. Katrs seminārs 2 KP

apjomā.Priekšlikumi izmaiņām par teorētiskajiem semināriem netika izteikti. Izmaiņu nav.

Angļu valoda un teorētiskās diskusijas par jaunāko ārvalstu literatūru. Kopējais kredītpunktu

skaits: 8 KP 1.- 4./1.-6.semestros.

Atbilstoši 1999.gada 6.aprīļa “Nolikumam par promocijas kārtību un kritērijiem”

doktorantam jākārto eksāmens svešvalodā.

Tādēļ doktora studiju programmā tiek paredzēta vienas Eiropas valsts valodas apguve un,

pirmkārt, angļu valodas apguve (tā ir starptautiskās saskarsmes valoda zinātnē). Angļu valodas

integrētajās nodarbībās vienlaikus ar sarunvalodas un zinātniskās terminoloģijas apguvi tiek

piedāvāta iespēja studēt nozīmīgākos pedagoģijas zinātnes pirmavotus angļu valodā, kuri tiek

izmantoti kā saturs diskusijām sarunvalodas un terminoloģijas apguvē. Angļu valodas apguve

paredzēta pirmajā un otrajā studiju gados (pilna laika studentiem) vai trijos gados (nepilna laika

studentiem), kurā studējošie kārto ieskaiti.

Doktoranti eksāmenam var apgūt arī citas svešvalodas: vācu, franču, krievu vai kādu citu,

kuru kārtojuši iestājoties doktorantūrā, vai apguvuši to doktorantūras laikā (ja doktorantam tā nav

dzimtā valoda).

Publikāciju gatavošana. Patstāvīgais darbs un sadarbība ar darba vadītāju 12 KP apjomā trīs

vai četru gadu laikā.

Pētījuma veikšana un promocijas darba sagatavošana. Patstāvīgs pētījums un sadarbība ar

darba vadītāju 83 KP apjomā trīs vai četru gadu laikā. Sakarā ar to, ka obligātajā daļā

kredītpunktu skaits palielinājās par 1 KP, promocijas darba izstrādāšana samazinājās par 1 KP.

Akreditētais Doktora programmas kopējais apjoms: 144 KP

Iepriekšējo gadu pašnovērtējuma ziņojumos vairākkārt tika izteikta doma, ka turpmāk

programmas apjoms tiks samazināts līdz 120 KP, tomēr dažu doktorantūras politikas attīstības

neskaidrību dēļ tas netika izdarīts. Pašreiz valstī ir doktorantūras programmas, kas akreditētas gan ar

120 KP, gan arī ar 144 KP. Ir divi apsvērumi, kuru dēļ šajā programmā kredītpunktu skaits

14

pagaidām netiek samazināts: (1) 24 KP samazināšana ir klasificējama kā būtiska izmaiņa

programmā, tāpēc ir vajadzīgs dokuments, uz kuru pamatojoties šīs izmaiņas var veikt likumīgi; (2)

ir jāuzgaida rezultāts diskusijām par doktorantūras ilgumu. Boloņas dokumentos pilna laika

doktorantūras ilgums ir 3-4 gadi. Doktorantūras loma un cerības uz to augstākās izglītības attīstībā

pēdējos gados ir daudzkārt palielinājušās un vēl pieaug. Arī Latvijā tiek domāts par doktorantūras

laika pagarināšanu. Ja tiks pagarināts studiju laiks trešajā augstākās izglītības ciklā, tad tiks noteikts

arī KP skaits atbilstoši programmas ilgumam.



1.4. Vērtēšanas sistēma

Pētnieciskā darba rezultātu izvērtēšana (vērtīgā meklēšana) tiek īstenota kā pašnovērtējuma

un ekspertu (programmā strādājošie docētāji) un kritisku draugu (jaunākā posma pētnieki jeb citi

doktoranti) vērtējuma savstarpēji papildinošu paņēmienu pieeja. Tā tiek izmantota akadēmiskajās

diskusijās, doktorantu izpratnes pētīšanā par konkrētiem satura jautājumiem un jaunu zināšanu

konstruēšanā no personīgās pieredzes un citiem teorētiskiem un praktiskiem resursiem, kā arī

programmas darba izvērtēšanas diskusijās.

Zinātnisko publikāciju saturu (angļu valodā) vērtē divi ārvalstu recenzenti, bet prezentācijas

starptautiskajās konferencēs izvērtē zinātnisko konferenču sekcijās.

Studiju kursu, teorētisko semināru, svešvalodas apguve tiek vērtēta ar ieskaiti, visas

teorētiskās programmas daļas apguve tiek novērtēta pedagoģijas un svešvalodas promocijas

eksāmenos. Promocijas darbs tiek izvērtēts priekšaizstāvēšanā DU IVF Pedagoģijas un

pedagoģiskās psiholoģijas katedrā un aizstāvēts Promocijas padomē. Pedagoģijas Promocijas

padomes nolikums un ziņas par priekš aizstāvēšanām un aizstāvētajiem promocijas darbiem DU

Pedagoģijas Promocijas padomē kopš 2003.gada ir sniegtas ziņojuma II sējuma 3. pielikumā.



1.5. Programmas praktiskā īstenošana

Programmas realizēšanai ir izveidota Eiropas un pasaules prasībām atbilstoša bāze

(publicēšanās iespējas Ilgtspējīgas izglītības institūta izdevumos, sadarbības partneru izdevumos,

iespējas piedalīties starptautiskās konferencēs, iekļauties globālajā procesā, kas ir sācies minētās

ANO Dekādes ietvaros utt.). Piemēram, DU Pedagoģijas doktorantu zinātniskie raksti 2007. gadā ir

publicēti:

10 raksti (autori DU doktoranti V.Guseva, I.Ločmele, A.Skrinda, S.Čapulis, J.Badjanova,

S.Joma, L.Mackeviča, R.Grabovska, Dz. M.Kravale, R.Rupeika) Helsinku Universitātē 287.

zinātnisko rakstu krājumā Hytōnen, J. (Ed.) Education for Democracy as a Part of Education

for Sustainable Development: 4th International Journal of Teacher Education and Training

Conference: Post-Conference-Book, University of Helsinki:

(http://www.helsinki.fi/behav/kirjasto/palvelut/julkaisumyynti/index.htm vai

http://www.helsinki.fi/sokla/english/publications);

četri raksti (autori DU doktoranti I.Nikolajeva, V.Trumsiņa, M.Kravale, S.Lanka) Debrecenas

Universitātes zinātnisko rakstu krājumā ACTA PERICE - MONOLOGICA rerum

ambientum”, Tomus 2, Debrecen 2007, un 2008. gadā;

http://www.helsinki.fi/behav/kirjasto/palvelut/julkaisumyynti/index.htm

http://www.helsinki.fi/sokla/english/publications

15

deviņi raksti (autori DU doktoranti T. Minakova, N.Vana-Gejeka, L.Jonāne, D.Liepa,

J.Badjanova , L.Mateusa, S.Mežinska, D.Apele, I.Nikolajeva, A.Stakle) Anadolu Universitātē

CD formātā Starptautiskās konferences rakstu krājumā. Šīs iespējas ir radušās kā sinerģijas

efekts sadarbojoties programmā strādājošajiem docētājiem un doktorantiem

UNESCO/UNITWIN projektā, kura ietvaros ir izveidojušies Ilgtspējīgas izglītības institūts un

ar to saistītais Baltijas un Melnās jūras reģiona konsorcijs izglītības pētījumos (BBCC). 2008.

gadā UNESCO projekta vadītājs un skolotāju izglītības programmas vadītāja atzina, ka šis

tīklojums ir pašreiz veiksmīgākais, ražīgākais un lielākais pasaulē skolotāju izglītības

pārorientēšanā uz ilgtspējīgas attīstības mērķi.

Doktora programma ir iekļāvusies Ilgtspējīgas izglītības institūta aktivitātēs, kas virzītas uz

institūta pētnieciskās programmas īstenošanu. Doktoranti darbojas Institūta projektos (UNESCO,

BBCC, ENERCE, PCC, LZP, IZM, u.c.), piedalās demonstrējošā darbības pētījuma īstenošanā

globālajā projektā, kas tiek veikts UNESCO/UNITWIN pie Jorkas Universitātes (Toronto)

tīklojumā, salīdzinošajos projektos Eiropā un Klusā okeāna reģiona valstīs (ASV, Jaunzēlande,

Koreja, Latvija, Fidži), citos Latvijas un Eiropas projektos. Šīs aktivitātes un līdzdalība

starptautiskajā sadarbībā ir motivējoša vide, kuru daļa doktorantu veiksmīgi izmanto sava oriģinālā

pētījuma veikšanai. Darbu vadītājiem šīs starptautiskās aktivitātes un līdzdalība starptautiskos

pētījumos arī paver iespēju piesaistīt doktorantus starptautiskai sadarbībai pētniecībā.

2008./2009. st.g. publicētie doktorantu un doktorantūrā strādājošo docētāju raksti un tēzes

SCI publikācijas

Salīte, I., Gedžūne, G., Gedžūne, I. (2009). Educational action research for sustainability: Seeking wisdom of insight in

teacher education. Journal of Teacher Education for Sustainability, 11(2), 14-30. DOI: 10.2478/v10099-009-0037-y

Grabovska, R., Grabowski, J. (2009). Implementing the United Nations Decade in education for sustainable

development in Latvian higher education. Journal of Teacher Education for Sustainability, 10(1), 18-30. [ISSN 1691-

4147].

Makarevičs, V. (2008) Professional Competences of Future Teachers: Perspective of Different Evaluators and Contexts.

Journal of Teacher Education for Sustainability. Volume 10. 68-78. ISSN 1691-41-47.

Jonāne, L., Salītis, A. (2009). Non-formal energy education in the context of sustainability: perspectives of Latvian

educators. Journal of Teacher Education for Sustainability, 11(1), 65-74. [ISSN 1691-4147].

Grigule, L. (2009). Shaping the multilingual learning environment: The case of multilingual education pilot project in

Georgia. Journal of Teacher Education for Sustainability, 11(1), 50-64. [ISSN 1691-4147].

Anonīmi recenzētas publikācijas

Pipere, A., Jonāne, L., Salītis, A., Kokina, I., Grabovska, R., Kravale-Pauliņa, M. (2009). Energy topic in non-formal

education of Latvia. In A. Skrinda (Ed.), 7th

International JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development.

Culture. Education”. Research and Implementation of Education for Sustainable Development. Daugavpils:

Akadēmiskais apgāds “Saule”, 49 – 61. [ISBN 978-9984-14-438-2].

Badjanova-Lomzina, J., Zariņa, S. (2009). Sustainability in developing teachers’ professional competency. In A. Skrinda

(Ed.). Proceedings of the 7th

International JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development. Culture. Education.”

Research and Implementation of Education for Sustainable Development. Daugavpils: Akadēmiskais apgāds “Saule”,

90-105. [ISBN 978-9984-14-438-2].

Van-Gejeka, N. (2009). Studying and forming learning environment in a technical school. In A. Skrinda (Ed.).

Proceedings of the 7th

International JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development. Culture. Education”.

Research and Implementation of Education for Sustainable Development. Daugavpils: Akadēmiskais apgāds “Saule”,

150-164. [ISBN 978-9984-14-438-2].

16

Iliško, Dz., Ignatjeva, S., Mičule, I. (2009). Doing research with children: The experience in primary schools in Latvia.

In J. Calvo de Mora (ed). Sharing responsibilities and networking through school process. Granada: University of

Granada, 169-187. [ISBN: 978-84-338-4907-6].

Iliško, Dz. (2009). Challenges of multicultural education in Latvia: Teacher’s view. Proceedings of the International

conference “Citizenship, Multiculturalism, Cosmopolitanism” November 3-4, 2009, Nikosia, University of Cyprus,

Vol., 2, 421-436. [ISBN 978-9963-9442-1-7].

Skrinda, A. (2009). Meaningful learning: Towards foreign language learner development in contemporary society. In J.

Calvo de Mora (ed). Sharing responsibilities and networking through school process. Granada: University of Granada,

235-251. [ISBN: 978-84-338-4907-6].

Salīte, I. (2009). Teacher’s perspectives on learning programs design for sustainability: The Latvian experience.

Proceedings of the International conference “Citizenship, Multiculturalism, Cosmopolitanism” November 3-4, 2008,

Nikosia, University of Cyprus, Vol. 1, 145-158. [ISBN 978-9963-9442-1-7].

Salīte, I., Ignatjeva, S. , Salītis, A. (2009). Broadening Teacher’s Views on Sustainability through Action Research.

Proceedings of the International conference “Citizenship, Multiculturalism, Cosmopolitanism” November 3-4, 2008,

Nikosia, University of Cyprus, Vol. 1, 158-173. [ISBN 978-9963-9442-1-7].

Stakle, A. (2009). The role of media literacy in teacher education. In J. Calvo de Mora (ed). Sharing responsibilities and

networking through school process. Granada: University of Granada, 197 -209. [ISBN:978-84-338-4907-6].

Grišāne, O. (2009). The applied local and global contexts in student’s scientific research works. Proceedings of the

International conference “Citizenship, Multiculturalism, Cosmopolitanism” November 3-4, 2009, Nikosia, University

of Cyprus, Vol., 1, 85-101. [ISBN 978-9963-9442-1-7].

Citos zinātniskos izdevumos publicēti raksti

Belousa, I., Iliško, Stakle, A. (2009). Background reading. Intercultural and media literacy. Belousa, I, Krzystof, C.,

Liliana, C. et.al. (Ed). ICT as a tool of intercultural and media education. Portugal: Centro De Formacao Rui Gracio,

11-33 p.

Iliško, Dz. (2009). Daudzkultūru sabiedrība – izaicinājums vai nasta. Tēraudkalns, V. (Red.) (2009). Reliģiskās

dažādības tematika izglītībā – Eiropas, nacionālā un reģionālā dimensija. Rīga: Latvijas Bībeles biedrība, 59-72 p.

[978 9984 834 11 5].

Makarevich, V. (2009) Formation of Professional Identity of the Teacher-Researcher. Proceedings of the 50th

International Scientific Conference of Daugavpils University. Psychology & Didactics. Daugavpils, 128- 151 p.

[ISBN 978 – 9984 – 14 – 426 – 9].

Makarevičs, V. (2009) Professional Competences of Future Teachers and Education of Sustainable Development

Sabiedrība, integrācija, izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli 2009.g. 27.-28. februāris. Rēzekne,

135-144 lpp. [ISBN 978 – 9984 – 44 – 018 – 7].

Makarevičs, V. (2009) Personality Time as a Structuring Function of Professional Identity. Sabiedrība,

integrācija,izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli 2009.g. 27.-28. februāris. Rēzekne, 145-151 lpp.

[ISBN 978 – 9984 – 44 – 018 – 7].

Makarevičs, V. (2008) Tolerance and Peculiarities of its Manifestation in Students of Southern Latvia and Sweden.

Tolerance and Intolerance in the Modern Society: The East – The West. International Science-Practical Conference

Materials. St.Peterburg, April 24-25, 2008. Edited by Prof. Irina.L.Pervova. 317-328. [ISBN 978 – 5 – 288 – 04825 –

8].

Макаревич, В. (2009) Особенности коммуникативной культуры пользователей латвийского Интернета. E-

gospodarka, E-spoleczenstwo w Europie Srodkovej i Wschodniej – 2. Pod redakcja Slawomira Partyckiego. 149-153.

Widawnictwo KUL. Lublin. [ISBN 978-83-7363-840-2].

Makarevich, V. (2009) Sustainability Education and Development of Career. Proceedings of the 50th International

Scientific Conference of Daugavpils University. Psychology & Didactics. Daugavpils, 251- 272 p.p. [ISBN 978 –

9984 – 14 – 426 – 9].

Oļehnoviča, E. (2009). Arvīds Dzērvītis - latviešu lietišķās mākslas tradīciju sargātājs. Rakstu krājums „Laikmets un

personība”, 11. Rīga: Latvijas Universitāte, RaKa, 114.-161. [ISBN 978-9984-46-033-8

17

Salīte, I. (2009). Ilgtspējīga izglītība demokrātijas un darbības pētījuma skatījumā. Skolotājs, 1,(73) Rīga, RaKa, 8.-12.

[ISSN 1407-1045].

Belousa, I., Uzulina, S. (2009). Emotional and social competence of pedagogical mastery in the context of education for

sustainable development. Abstract Book. 7th

International JTEFS/BBCC Conference “Sustainable Development.

Culture. Education.” Research and Implementation of Education for Sustainable Development. May 5 – 8, 2009.

Daugavpils, Daugavpils University, Institute of Sustainable Education. Akadēmiskais apgāds “Saule”, p.36. [ISBN

978-9984-14-435-1].

Iliško, Dz., Ignatjeva, S., Mičule, I. (2009). Teachers’ competency in doing research with primary school children.

Abstract Book. 7th

International JTEFS/BBCC Conference “Sustainable Development. Culture. Education.”

Research and Implementation of Education for Sustainable Development. May 5 – 8, 2009. Daugavpils, Daugavpils

University, Institute of Sustainable Education. Akadēmiskais apgāds “Saule”, p.83. [ISBN 978-9984-14-435-1].

Gerretson, H., Ilisko, Dz., Fortino, C. (2009). Self-regulated teaching and learning for sustainable development. Abstract

Book. 7th

International JTEFS/BBCC Conference “Sustainable Development. Culture. Education.” Research and

Implementation of Education for Sustainable Development. May 5 – 8, 2009. Daugavpils, Daugavpils University,

Institute of Sustainable Education. Akadēmiskais apgāds “Saule”, p.39. [ISBN 978-9984-14-435-1].

Grabovska, R., Grabowski, J. (2009). Studiju aplis: iespēja izglītības ilgtspējīgai attīstībai integrēšanai studiju procesā. 9.

starptautiskā zinātniski metodiskā konference “Cilvēks un vide”. Liepājas Universitātes Vides zinātņu katedra,

Liepāja, 21.-22.maijs

Makarevičs, V. (2009) Creative imagination development. In D. Oļehnovičs, sast. Daugavpils Universitātes 51.

starptautiskās zinātniskās konferences materiāli / Proceedings of the 51st International Scientific Conference of

Daugavpils University. Psychology and Didactics. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds

"Saule", 119 lpp. [ISBN 978-9984-14-428-3]

Makarevičs, V. (2009) Коммуникативная субкультура пользователей Латвийского интернета. In D. Oļehnovičs,

sast. Daugavpils Universitātes 51. starptautiskās zinātniskās konferences materiāli / Proceedings of the 51st

International Scientific Conference of Daugavpils University. Psychology and Didactics. Daugavpils: Daugavpils

Universitātes Akadēmiskais apgāds "Saule", 119-120 lpр. [ISBN 978-9984-14-428-3]

Makarevičs, V. (2009) Continuity of personality time as a structuring function of professional identity formation. In D.

Oļehnovičs, sast. Daugavpils Universitātes 51. starptautiskās zinātniskās konferences materiāli / Proceedings of the

51st International Scientific Conference of Daugavpils University. Psychology and Didactics. Daugavpils:

Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds "Saule", 123 lрp. [ISBN 978-9984-14-428-3]

Макаревич, В. (2009) Толерантность и ее проявления у студентов Южной Латвии и Швеции. Толерантность и

интолерантность в современном обществе: восток-запад. Материалы международной научно-практической

конференции 24-25 апреля 2008 г. 390 с. [ISBN 978-5-288-04825-8].

Makarevičs, V. (2009) The analysis simbolism of colour in the film „Vincent and Teo”. Abstracts of the VI International

Conference Person. Color. Nature. Music. Daugavpils, May 5-10, 2009, p.13. [ISBN 978-9984-14-434-4]

Makarevičs, V. (2009) Personality time as a structuring factor of professional identity formation. 7th International

JTEFS/BBCC Conference Sustainable Development. Culture. Education. Abstract Book. May 5-8, 2009. Institute of

Sustainable Education Daugavpils University, Latvia, p.47. [ISBN 978-9984-14-435-1].

Makarevics, V. (2009) Age peculiarities of creative imagination development. XXIV the European Conference on

Developmental Psychology. Mykolas Romeris University. Vilnius, Lithuania. Augusts 18-22, 2009. Abstracts (CD).

Makarevich, V. (2009) Continuity of personality time and self-evaluation of teacher-researcher’s level of

professional identity formation. The 11th European Congress of Psychology. Abstracts and List Authors. A Rapidly

Chainging World - Challenges for Psychology. Oslo, Norway 7-10 July 2009. (CD).

Makarevics, V. (2009) Anxiety level increase as an indicator of crisis of a young scientist’s professional identity

formation. Sipos, K. & Toth, L. (Eds.) 30th Stress and Anxiety Research Society Conference. 16th-18th of July

2009, Budapest, Hungary. Book of Abstracts.Budapest: Semmelweis University, Faculty of Physical Education and

Sport Sciences, 2009. p. 241 [ISBN 978-963-9129-72-6].

Makarevichs,V. (2009) Tolerance and peculiarities of its manifestation in students of southern latvia and sweden.

Tolerance and Intolerance in the Modern Society: The East – The West. International Science-Practical Conference

Materials. St.Peterburg, April 24-25, 2008. Edited by Prof. Irina.L.Pervova. 317-328. [ISBN 978 – 5 – 288 – 04825 –

8].

18

Mičule, I., Iliško, Dz. (2009). Students’ reflection on being a teacher at primary school: Fieldwork experience. Abstract

Book. 7th




Oļehnoviča, E., Ignatjeva, S. (2009). Sustainability in career development support in a regional university. Abstract

Book. 7th




Pipere, A. , Schulte, V., Kochanek, H.-M., & Fedyn, B. (2009). Energy topic in non-formal education: Comparative

view of European teachers and out-of-school experts. Abstract Book. 7th

International JTEFS/BBCC Conference

“Sustainable Development. Culture. Education.” Research and Implementation of Education for Sustainable

Development. May 5 – 8, 2009. Daugavpils, Daugavpils University, Institute of Sustainable Education. Akadēmiskais

apgāds “Saule”, p.51. [ISBN 978-9984-14-435-1].

Pipere, A., Jonāne, L., Salītis, A., Kokina, I., Grabovska, R., & Kravale-Pauliņa, M. (2009). Energy topic in non-formal

education of Latvia. Abstract Book. 7th

International JTEFS/BBCC Conference “Sustainable Development. Culture.

Education.” Research and Implementation of Education for Sustainable Development. May 5 – 8, 2009. Daugavpils,

Daugavpils University, Institute of Sustainable Education. Akadēmiskais apgāds “Saule”, p.52. [ISBN 978-9984-14-

435-1].

Pipere, A., & Jakovļeva, J. (2009). Professional identity of first-year university students from Latvia and UK. Abstracts

and list of authors in CD format. The 11th Europenan Congress “A Rapidly Chanbing World – Challenges For

Psychology”, Oslo, Norway 7-10 July.

Pipere, A., & Vereba, D. (2009). Non-formal learning on climate changes and renewable energy: Overview of Comenius

project. Konferences rakstu krājums. 3.starptautiskā konference “Vides Zinātne un Izglītība Latvijā un Eiropā:

Izglītība un Zinātne Klimata Pārmaiņu Novēršanai” 23.oktobris, Rīga, Latvija. 76-77.

Salīte, I., (2009). Sustainable education from the perspective of democracy and action research. Abstract Book. 7th




Skrinda, A. (2009). A meaningful context-based approach to foreign language vocabulary acquisition at the tertiary

level. Abstract Book. 7th




Skrinda, A. (2009). Universals of politeness: Towards understanding appropriatness. Book of Abstracts. Internatioanal

Scientific Conference „Applied Linguistics for Apecialized Discourse” Riga: University of Latvia, p.27 .

Stakle, A. (2009). New media and new literacies: Higher art education in Latvia in the Decade of Sustainable

Development. Abstract Book. 7th




435-1].

Arhipova, O. (2009). School leadership training – Problems of today and perspectives for tomorrow. Abstract Book. 7th




Badjanova-Lomzina, J., Zariņa, S. (2009). Sustainability in developing teachers’ professional competency. Abstract

Book. 7th




Čapulis, S., Badjanova-Lomzina, J. (2009). Holistic upbringing of a person in karate classes. Abstract Book. 7th



Institute of Sustainable Education. Akadēmiskais apgāds “Saule”, p.37 [ISBN 978-9984-14-435-1].

19

Eastmond, A. Grabowski, J. (2009). Environmental literacy and understanding of sustainable development amongst

Latvian and Mexican teacher training students: A comparative perspective. Abstract Book. 7th

International

JTEFS/BBCC Conference “Sustainable Development. Culture. Education.” Research and Implementation of

Education for Sustainable Development. May 5 – 8, 2009. Daugavpils, Daugavpils University, Institute of

Sustainable Education. Akadēmiskais apgāds “Saule”, p.38. [ISBN 978-9984-14-435-1].

Gedžūne, I., Gedžūne, G. (2009). Development of secondary school students' communicative competence in English in

the context of education for sustainable development. Abstract Book. 7th

International JTEFS/BBCC Conference

“Sustainable Development. Culture. Education.” Research and Implementation of Education for Sustainable

Development. May 5 – 8, 2009. Daugavpils, Daugavpils University, Institute of Sustainable Education. Akadēmiskais

apgāds “Saule”, p.77. [ISBN 978-9984-14-435-1].

van-Gejeka, N. (2009) Studying and Forming Learning Environment in a Technical School. Abstract Book. 7th




Grigule, L. (2009). Assessing language development in bilingual education programmes: Challenges and opportunities.

Abstract Book. 7th




Grišāne, O. (2009). Integration perspectives of formal and non-formal education for development of students’ research

skills. Abstract Book. 7th




Guļāne, Dz. (2009). Formation of a sustainable attitude in nature study subjects in primary school learning environment

in Latvia. Abstract Book. 7th




435-1].

Guļāne, Dz. (2009). Ilgtspējīga attieksme kā izglītības ilgtspējīgai attīstībai sastāvdaļa. In D. Oļehnovičs, sast.

Daugavpils Universitātes 51. starptautiskās zinātniskās konferences materiāli / Proceedings of the 51st International

Scientific Conference of Daugavpils University. Psychology and Didactics. Daugavpils: Daugavpils Universitātes

Akadēmiskais apgāds "Saule", p.87. [ISBN 978-9984-14-426-9].

Guseva, V. (2009). Conditions of promoting individualised learning process for primary school children with learning

difficulties. Abstract Book. 7th




435-1].

Nikolajeva, I., Krastina, E. (2009). Self-regulated learning environment in classes in secondary school. Abstract Book.

7th




Reinberga, B. (2009). Figurative insight in spiritual pedagogical background. Abstract Book. 7th

International




Rode, O. Krastina, E. (2009). Value education in the folk school in the context of education for sustainable development

in Latvia. Abstract Book. 7th




435-1].

Sidoroviča, I. (2009). Inclusive education in the context of holistic pedagogy. Abstract Book. 7th

International




20

Sidoroviča, I. (2009). Ilgtspējīga attīstība iekļaujošā izglītībā. In D. Oļehnovičs, sast. Daugavpils Universitātes 51.



"Saule", p.87. [ISBN 978-9984-14-426-9].

Silova, L., Gerina, N. (2009). Multicultural education teaching sport in secondary school: sustainability perspective.

Abstract Book. 7th




Zariņa, S., Belousa, I. (2009). Reading literacy development of 5-6 year old children. Abstract Book. 7th

International




2009./2010. st.g. publicētie doktorantu un doktorantūrā strādājošo docētāju raksti un tēzes

SCI publikācijas

Gedžūne, G., Gedžūne, I. (2010). Social exclusion in education: Pre-service teachers’ perspective. Journal of Teacher

Education for Sustainability, 12(1), 85-99 (ISSN 1691-4147). DOI: 10.2478/v10099-009-0049-7

Iliško, Dz., Ignatjeva, S., Mičule, I. (2010). Teachers as researchers: Bringing teachers’ voice to the educational

landscape. Journal of Teacher Education for Sustainability, 12(1), 51-65 (ISSN 1691-4147). DOI: 10.2478/v10099-

009-0046-x

Pipere, A., Grabovska, R., Jonāne, L. (2010). Inspiring teachers for energy education: An illustrative case study in the

Latvian context. Journal of Teacher Education for Sustainability, 12(1), 37-50 (ISSN 1691-4147). DOI:

10.2478/v10099-009-0045-y

Bērziņa, Ž. (2010). Teachers’ perception on what inclusion needs. Journal of Teacher Education for Sustainability, 12

(1), 75-84 (ISSN 1691-4147). DOI: 10.2478/v10099-009-0048-8

Raksti anonīmi recenzētajos krājumos

Iliško, Dz., Mičule, I., Ignatjeva, S. (2010). Advancing children’s citizenship skills in the communities of inquiry in the

primary schools of Latvia. In N. Ondrušková, S. Krno (Eds.), Dimenzie občianstva a výchova / Dimensions of

Citizenship and Education, 10-12 February 2010 (pp. 259-270). Bratislava, Slovakia: KEVON. (ISBN 970-80-8118-

016-3).

Gedžūne, I., Gedžūne, G. (2010). Features of inclusion in education: Tendencies in contemporary research and pre-

service views. In N. Ondrušková, S. Krno (Eds.), Dimenzie občianstva a výchova / Dimensions of Citizenship and

Education, 10-12 February 2010 (pp. 288-304). Bratislava, Slovakia: KEVON. (ISBN 970-80-8118-016-3).

Świtała, E. (2010). Values across countries in modern society. In N. Ondrušková, S. Krno (Eds.), Dimenzie občianstva

a výchova / Dimensions of Citizenship and Education, 10-12 February 2010 (pp. 271-287). Bratislava, Slovakia:

KEVON. (ISBN 970-80-8118-016-3).

Volāne, E., Krastiņa, E., Drelinga E. (2010). Motivation of Acquiring the Content of Mathematics, Domestic Science

and Technologies in Integrated Learning at Primary School. In B. Maj, E. Swoboda, K Tatsis (Eds.), Proceedings of

the Children’s Mathematical Education Conference „Motivation via Natural Differentiation in Mathematics”, 24-29

August 2010 (pp. 69-80). Poland, Rzeszow: Wydawnictwo Uniwersytetu Rzeszownictwo [ISBN:978-83-7338-561-

0].

Belousa, I., Stakle, A. (2010). Intercultural and media literacy: Global tendencies in metacontent of teacher education in

Latvia. Discourse and Communication for Sustainable Education, 1(1), 109-132 [ISBN 978-9984-14-487-0].

Gerretson, H., Iliško, Dz., Fortino, C. (2010). Sustaining self-regulated students’ learning through inquiry-driven

mathematics and science instruction. Discourse and Communication for Sustainable Education, 1(1), 3-16 [ISBN

978-9984-14-487-0].

21

Kravale-Pauliņa, M., Kokina, I. (2010). The integration of formal and non-formal education in the context of

sustainable development: Views of Latvian educators. Discourse and Communication for Sustainable Education,

1(1), 66-78 [ISBN 978-9984-14-487-0].

Skrinda, A. (2010). A meaningful context-based approach to foreign language vocabulary acquisition at the tertiary

level. Discourse and Communication for Sustainable Education, 1(1), 17-27 [ISBN 978-9984-14-487-0].

Grišāne, O. (2010). Sustainability in pupils’ research activity by integrating opportunities of formal and non-formal

education in secondary school. Discourse and Communication for Sustainable Education, 1(1), 39-49 [ISBN 978-

9984-14-487-0].

Zariņa, S. (2010). Reading acquisition among 5- to 6-year-old children in the programme of compulsory preparation for

school. Discourse and Communication for Sustainable Education, 1(1), 93-108 [ISBN 978-9984-14-487-0].

Raksti citos zinātniskos izdevumos

Drelinga, E., Iliško Dz. (2010). Pētnieciskās darbības izvērtējums pedagoģiskajā procesā Latvijā un Eiropas valstu

atskaitēs par Nacionālo izglītības sistēmu “ATEE Spring University Teacher of the 21st Century: Quality education

for quality teaching” Rīga, 216.-223. lpp. [ISBN 978 – 9984- 49 – 027-4].

Drelinga E. (2010). Integrētā pieeja mācību procesā: teorija un prakse. In R. Grabovska, I. Belousa (Red.), Ilgtspējīga

attīstība: praktiskā pieredze izglītībā (152.-164. lpp). Daugavpils: AIIA. [ISBN 978-9984-39-973-7].

Grabovska, R., Vereba, D. (2010). Ilgtspējīgas attīstības īstenošana mācību procesā. S. Madelāne (Red.), Teorija praksei

mūsdienu sabiedrības izglītībā. V Starptautiskā zinātniskā konference 2010. Rīga: RPIVA, 447.-453. lpp. [ISBN 978-

9934-8060-5-6].

Makarevičs, V. (2010). The analysis of symbolism of colors in the film “Vincent and Teo.” In D. Oļehnovičs, sast.



Akadēmiskais apgāds „Saule”, Vol.2, pp. 512-518 [ISBN 978-9984-14-481-8].

Makarevičs, V. (2010). Creative imagination development. In D. Oļehnovičs, sast. Daugavpils Universitātes 51.



„Saule”, Vol.2, pp. 383-388 [ISBN 978-9984-14-481-8].

Makarevičs, V. (2010). Continuity of personality time as a structuring function of professional identity formation. In D.

Oļehnovičs, sast. Daugavpils Universitātes 51. starptautiskās zinātniskās konferences materiāli / Proceedings of the

51st International Scientific Conference of Daugavpils University. Psychology and Didactics. Daugavpils:

Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, Vol.2, pp. 412- 417 [ISBN 978-9984-14-481-8].

Макаревич, В. (2010) Особенности коммуникативной культуры пользователей Латвийского Интернета. (Features

of Communicative culture of Users of the Latvian Internet). In D. Oļehnovičs, sast. Daugavpils Universitātes 51.



„Saule”, Vol.2, pp. 389-393. [ISBN 978-9984-14-481-8].

Макаревич, В. (2010). Личностные корреляты толерантности. (Personality correlates of tolerance). In I. L. Petrova

(Ed.), Tolerance and Intolerance in the Modern Society: Perspectives and Reality. International Science-Practical

Conference Materials. St.Peterburg, 24-25 April 2009, pp. 387-395 [ISBN 978-5-288-05013-8].

Pipere, A. (2010) Testimony of the editor: Reverberations of entangled Self. Dialogical Practice Magazine. Skat.

http://www.dialogicalpractice.com/magazine.html

Salīte, I., Gedžūne, I., & Gedžūne, G. (2010). From personally relevant experience to action research for sustainable

development. In M. Witthaus, K. McCandless, & R. Lambert (Eds.), Tomorrow Today (pp. 95–98). Leicester, UK:

Tudor Rose, UNESCO. [ISBN 0-9536140-8-5].

Stakle., A. (2010). Mediju kompetence izglītībā: būtība un pieejas. Liepājas Universitātes zinātnisko rakstu krājums -

Valodu apguve: problēmas un perspektīva. Liepāja: Liepājs Universitāte.

Stakle, A. (2010). Ilgas. In H. Kloever (Ed.), Lab East: 30 photographic positions from Central and Eastern Europe (pp.

196-203). Berlin: photoeur.

Stakle, A. (2010). Dots. In Photosophy (pp. 26-27). Vilnius: In Focus.

22

Stakle, A. (2010). Jauns fotogrāfijas muzejs Stoholmā – Fotografiska. Fotokvartāls, 6(26), 36-38 [ISSN 1691-287X].

Basko, J., Volodko-Mitina, K. (2010). Starpkultūru izglītības aspekts pirmsskolas un pamatskolas izglītības

normatīvajos dokumentos. In D. Oļehnovičs, sast. Daugavpils Universitātes 51. starptautiskās zinātniskās konferences

materiāli / Proceedings of the 51st International Scientific Conference of Daugavpils University. Psychology and

Didactics. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, Vol.1, 421.-423. lpp. [ISBN 978-

9984-14-481-8].

Guļāne, Dz. (2010). Ilgtspējīga attieksme kā izglītības ilgtspējīgai attīstībai sastāvdaļa. In D. Oļehnovičs, sast.



Akadēmiskais apgāds „Saule”, Vol.1, 492.-499. lpp. [ISBN 978-9984-14-481-8].

Publicētās konferenču tēzes

Belousa, I., (2010). Intercultural literacy as metacontent of education for civic society. Starptautiskās Izglītības

humanizācijas akadēmijas, Liepājas Universitātes un Hildesheimes Universitātes organizētās konferences „Izglītība

un pilsoniskā sabiedrība” tēžu krājums, 2010. g. 6.-10. septembris. Liepāja: LiepU.

Belousa, I., Silova, L. (2010). Evaluation of the content of Latvian general education in the intercultural context. In I.

Mičule, Dz. Iliško (Eds.), 8th international JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development. Culture. Education”,

17-19 May 2010, Abstract Book. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, p. 39 [ISBN 978-

9984-14-485-6].

Belousa, I., Ūzuliņa, S. (2010). Emotional aspect of teacher professional mastery: Theoretical and historical reflections.

In I. Mičule, Dz. Iliško (Eds.), 8th international JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development. Culture.

Education”, 17-19 May 2010, Abstract Book. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, p. 32

[ISBN 978-9984-14-485-6].

Drelinga, E. (2010). Research activity of primary school children during the project week. In I. Mičule, Dz. Iliško (Eds.),

8th international JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development. Culture. Education”, 17-19 May 2010,

Abstract Book. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, p. 87 [ISBN 978-9984-14-485-6].

Gedžūne, G., Gedžūne, I. (2010). Social exclusion in education: Pre-service teachers’ perspective. In I. Mičule, Dz.

Iliško (Eds.), 8th international JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development. Culture. Education”, 17-19 May

2010, Abstract Book. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, p. 48 [ISBN 978-9984-14-485-6].

Gedžūne, I., Gedžūne, G. (2010). Features of inclusion in education: Tendencies in contemporary research and pre-

service teachers’ views. 8th International Conference on Education for Civil Society “Dimensions of Citizenship &

Education”, 10-12 February 2010. Bratislava, Slovakia: KEVON (no pages).

Gerretson, H., Iliško, Dz., Fortino, C. (2010). Rethinking the notion of mathematics classroom environments in Latvian

primary schools. In I. Mičule, Dz. Iliško (Eds.), 8th international JTEFS/BBCC conference “Sustainable

Development. Culture. Education”, 17-19 May 2010, Abstract Book. Daugavpils: Daugavpils University Academic

Press „Saule”, p. 84 [ISBN 978-9984-14-485-6].

Gorkina, E., Oļehnoviča, E. (2010). Gerontological social work in municipal institutions: conditions for the

sustainability of social dialogue. In A. Viks, O. Bruvers, E. Zubova (Eds.), 3rd international interdisciplinary

scientific conference “Society. Health. Welfare”, 1st congress of rehabilitation doctors of Latvia, 11-12 November

2010, Abstract. Riga: Riga Stradiņš University, p. 40-41.

Grants, J., Belousa, I. (2010). Life stories of young athletes: Reflections on dual career of professional sportsmen and

sportswomen in Latvia. Abstracts of the III Baltic Sport Science Conference “Physical Activity and Sport in

Changing Society: Research, Theory, Practice and Management”, 29 April - 1 May 2010. Riga: LSPA, p. 76 [ISBN

978-9984-9204-6-7].

Grants, J., Belousa, I., Kravalis, I., Žīdens, J. (2010). Life stories of young athletes: Reflections on dual career in Latvia.

Starptautiskās konferences „Dual Career – Training and Education” tēžu krājums. 2010. g. 19.-20. augusts. Boson

Sporta Koledža, Zviedrija.

Iliško, Dz., Mičule, I. (2010). Advancing children’s citizenship skills in the communities of inquiry in primary school of

Latvia. 8th International Conference on Education for Civil Society “Dimensions of Citizenship & Education”, 10-12

February 2010. Bratislava, Slovakia: KEVON (no pages).

23

Iliško, Dz., Mičule, I., Ignatjeva, S. (2010). A case study of teachers’ research experience with primary school children

in Latvia. In I. Mičule, Dz. Iliško (Eds.), 8th international JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development.

Culture. Education”, 17-19 May 2010, Abstract Book. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”,

p. 51 [ISBN 978-9984-14-485-6].

Iliško, Dz. (2010).The quandary of religious freedom in a new democracy in Latvia. In Proceedings of International

seminar on religious education and values “Religious Education and Freedom of Religion and Belief” 25-30 May,

2010, Ottawa, Ontario University.

Krastiņa, E., Drelinga, E. (2010). Non-traditional methods of developing skills of the multiplication at primary school.

Abstracts of the 11th International Conference “Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives” Daugavpils:

Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, 6-7 May 2010, p. 34. [ISBN 978-9984-14-483-2].

Макarevichs, V. (2010). Personality correlates of tolerance. In I. L. Pervova (Ed.), Tolerance and Intolerance in the

Modern Society: Perspectives and Reality. International Science-Practical Conference Materials. St. Petersburg, 24-

25 April 2009, p. 488 [ISBN 978-5-288-05013-8].

Makarevich, V. (2010). The problem of personality and professional identity in Plato’s works. In I. Mičule, Dz. Iliško

(Eds.), 8th international JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development. Culture. Education”, 17-19 May 2010,

Abstract Book. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, p. 29 [ISBN 978-9984-14-485-6].

Makarevich, V. (2010). Tolerance of personality and the idea of sustainability. In I. Mičule, Dz. Iliško (Eds.), 8th

international JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development. Culture. Education”, 17-19 May 2010, Abstract

Book. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, p. 30 [ISBN 978-9984-14-485-6].

Макаревичс, В. (2010). Личностные корреляты толерантности. In I. L. Pervova (Ed.), Tolerance and Intolerance in

the Modern Society: Perspectives and Reality. International Science-Practical Conference Materials. St. Petersburg,

24-25 April, 2009, p. 469 [ISBN 978-5-288-05013-8].

Oļehnoviča, E., Gorina, T. (2010). The organisation of youth free time in Latvia: Youth policy implementers’ and

youngsters’ opinion. In I. Mičule, Dz. Iliško (Eds.), 8th international JTEFS/BBCC conference “Sustainable



Pipere, A. (2010). Academic motivation and affective organization of personal meanings of graduate students. „The

Sixth International Conference on Dialogical Self”, September 30-October 3, 2010, Athens, Greece, p. 84.

Pipere, A., Kašuba, R. (2010). The phenomenological interview: Exploring (math) philia and phobia. P. Daugulis, (red.),

11. Starptautiskā zinātniskā konference „Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas” 2010. gada 6.-7. maijā,

Daugavpils, Latvija. Tēzes. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”, 45. lpp. [ISBN 978-

9984-14-483-2].

Salīte, I. (2010). Educational action research: Seeking for wisdom of sustainable education. 8th International Conference

on Education for Civil Society “Dimensions of Citizenship & Education”, 10-12 February 2010. Bratislava, Slovakia:

KEVON (no pages).

Silapētere, R., Kravale-Pauliņa, M. (2010). Support for teachers and children who face parents’ continuous absence. In I.



9984-14-485-6].

Stakle, A. (2010). Transformējoša mācīšanas kā pamats ilgtspējīgai skolotāju izglītībai. In D. Oļehnovičs, sast.

Daugavpils Universitātes 52. starptautiskās zinātniskās konferences materiāli / Proceedings of the 521nd International


Akadēmiskais apgāds „Saule”, 237. lpp.

Stakle, A. (2010). The role of media literacy in creating sustainable teacher education. In I. Mičule, Dz. Iliško (Eds.), 8th




and Technologies in Integrated Learning at Primary School. Children’s Mathematical Education Conference

“Motivation via Natural Differentiation in Mathematics”, Abstract Book. Poland, Rzesow: Wydawnictwo Papirus,

24-29 August 2010, p. 32 [ISBN: 978-83-91-77-81-2-8].

24

Arhipova, O. (2010). Efektīvas izglītības darbības izglītības iestāžu vadītāju attīstības noteikumi. In D. Oļehnovičs, sast.

Daugavpils Universitātes 52. starptautiskās zinātniskās konferences materiāli / Proceedings of the 52nd International


Akadēmiskais apgāds „Saule”, 222. lpp.

Arhipova, O. (2010). From academic knowledge to competencies. In I. Mičule, Dz. Iliško (Eds.), 8th international

JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development. Culture. Education”, Abstract Book. Daugavpils: Daugavpils

University Academic Press „Saule”, 17-19 May 2010, p. 45 [ISBN 978-9984-14-485-6].

Bērziņa, Ž. (2010). Reorientation of school culture toward inclusive education. In I. Mičule, Dz. Ilisko (Eds.), 8th

international JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development. Culture. Education”, Abstract Book. Daugavpils:

Daugavpils University Academic Press „Saule”, 17-19 May 2010, p. 86 [ISBN 978-9984-14-485-6].

Capulis, S. (2010). Holistic approach towards training teenagers in karate classes. In D. Oļehnovičs, sast. Daugavpils

Universitātes 52. starptautiskās zinātniskās konferences materiāli / Proceedings of the 52nd International Scientific

Conference of Daugavpils University. Psychology and Didactics. Daugavpils: Daugavpils Universitātes

Akadēmiskais apgāds „Saule”, p. 238.

Chapulis, S. (2010). Humanistic approach towards training teenagers in karate classes. In I. Mičule, Dz. Iliško (Eds.),

8th international JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development. Culture. Education”, Abstract Book.

Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, p. 58 [ISBN 978-9984-14-485-6].

van Gejeka, N. (2010). Integrative collaboration in juvenile groups in Latvian secondary professional school. In I.


Abstract Book. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, 17-19 May 2010, p. 104 [ISBN 978-

9984-14-485-6].

Grišāne, O. (2010). Development of research skills in formal and non-formal educational environment by introducing a

special course and pupils’ scientific research works. In I. Mičule, Dz. Iliško (Eds.), 8th international JTEFS/BBCC

conference “Sustainable Development. Culture. Education”, Abstract Book. Daugavpils: Daugavpils University

Academic Press „Saule”, 17-19 May 2010, p. 88 [ISBN 978-9984-14-485-6].

Grišāne, O. (2010). Sustainability in pupils’ research activity by integrating opportunities of formal and non-formal

education in Secondary School. 8th International Conference on Education for Civil Society “Dimensions of

Citizenship & Education”, 10-12 February 2010. Bratislava, Slovakia: KEVON (no pages).

Grigule, L. (2010). Georgia minority education: From local initiatives towards the sustainable multilingual education

system. In I. Mičule, Dz. Iliško (Eds.), 8th international JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development.

Culture. Education”, Abstract Book. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, 17-19 May 2010,

p. 34 [ISBN 978-9984-14-485-6].

Guseva, V. (2010). Inclusive approach in the model of differentiated learning: Primary school teachers’ opinion. In I.



9984-14-485-6].

Kapenieks, J. (2010). Action research for creating knowledge and promoting discourse in e-learning environment. In I.



9984-14-485-6].

Kraukle, S. (2010). Experience of the use of communicative approach for inclusion of children with special needs. In I.



9984-14-485-6].

Mateusa, L. (2010). Influence of the educational environment on the acquisition of math material at the seventh to the

ninth grade. In I. Mičule, Dz. Iliško (Eds.), 8th international JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development.

Culture. Education”, 17-19 May 2010, Abstract Book. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”,

p. 92 [ISBN 978-9984-14-485-6].

Reinberga, B. (2010). Figurative insight of art pedagogues. In I. Mičule, Dz. Iliško (Eds.), 8th international

JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development. Culture. Education”, 17-19 May 2010, Abstract Book.

Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, p. 76 [ISBN 978-9984-14-485-6].

25

Rode, O. (2010). Values in Latvian culture and their relationships with the dimensions of sustainable society. In I.



9984-14-485-6].

Sidoroviča, I. (2010). Iekļaujoša izglītība – vienādas iespējas viesiem. In D. Oļehnovičs, sast. Daugavpils Universitātes

52. starptautiskās zinātniskās konferences materiāli / Proceedings of the 52nd International Scientific Conference of


„Saule”, 235. lpp.

Strode, A. (2010). Participatory action research for development of prospective teachers’ professionality during their

pedagogical practice. In I. Mičule, Dz. Iliško (Eds.), 8th international JTEFS/BBCC conference “Sustainable



Switala, E. (2010). Values across European Countries in Modern Society. 8th International Conference on Education for

Civil Society “Dimensions of Citizenship & Education”, 10-12 February 2010. Bratislava, Slovakia: KEVON (no

pages).

Świtała, E. (2010). Values across countries in modern society – the example of Polish and Latvian schools. In I. Mičule,

Dz. Iliško (Eds.), 8th international JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development. Culture. Education”, 17-19

May 2010, Abstract Book. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, p. 95 [ISBN 978-9984-14-

485-6].

Ustinskovs, J. (2010). Improvisation as a way of playing music: Historical aspect. In I. Mičule, Dz. Iliško (Eds.), 8th




and Technologies in Integrated Learning at Primary School. Children’s’ Mathematical Education „Motivation Via

Natural Differentiation In Mathematics”, CME’10 Poland, Rzesow [ISBN 978-83-91-77-81-2-8].

Zaķe, D. (2010). Qualitative education for Roma children: Research in education for sustainable development. In I.



9984-14-485-6].

Zariņa, S. (2010). Pedagogical, psychological and linguistic aspects of reading acquisition in process in pre-school. In I.



9984-14-485-6].

Zariņa, S., Belousa, I., (2010). Integration of metacontent in teacher education for a meaningful reading acquisition

process in pre-school. Starptautiskās Izglītības humanizācijas akadēmijas, Liepājas Universitātes un Hildesheimes

Universitātes organizētā konferences „Izglītība un pilsoniskā sabiedrība” tēžu krājums, 2010. g. 6.-10. septembris.

Liepāja: LiepU.

1.6. Programmas perspektīvais novērtējums, ņemot vērā Latvijas uzdevumus Eiropas

Savienības kopējo stratēģiju īstenošanā

Programmas mērķis un uzdevumi pašreizējā formulējumā pilnīgi saskan ar Boloņas procesa

pārveidojošām un kritisko masu attīstošajām iecerēm attiecībā uz doktora programmu mērķi un

uzdevumiem – pētnieka karjeras iespēju piedāvāšanu izglītības pētījumos. Pedagoģijas doktora

programmas mērķu, uzdevumu un satura formulējumi ļauj pilnībā īstenot Zalcburgas principus,

kurus paredz īstenot arī Eiropas Universitāšu asociācija.

Specifiskais saturs un programmas ievirze uz ilgtspējīgas izglītības jeb izglītības

pārorientēšanu uz ilgtspējību pilnīgi atbilst ANO izsludinātajai Izglītības ilgtspējīgai attīstībai

dekādei (2005-2014). Dekāde vēl turpināsies sešus gadus. Ilgtspējīgas izglītības institūta pieredze

jau 2007. gadā tika aprakstīta un publicēta kā viens no astoņiem paraugiem dekādes uzdevumu

26

inovatīvā īstenošanā un 2007. gadā arī kā viens no paraugiem Zemes Hartas ideju īstenošanā

augstskolas izglītībā. Šajā pieredzē ir arī doktorantu pienesums. Pasaules mēroga atzinība ir tas, kas

Eiropas Savienības doktorantūras attīstībā un pilnveidošanā ir stratēģisks mērķis – lai doktora

programmas veicinātu pasaulē konkurētspējīgas zinātnes attīstību Eiropā.

Pētnieku sagatavošana doktorantūras ciklā Eiropā ir iecerēta kā pētnieku sagatavošana

akadēmiskām iestādēm un pētnieku sagatavošana neakadēmiskajām iestādēm. Pedagoģijas

doktorantūrā iepriekšējos sešos gados ir iestājušies un studē doktoranti, kuri nestrādā akadēmiskajās

iestādēs (strādā pie projektu vadīšanas vai citās izglītības iestādēs). Arī šajā ziņā programma atbilst

Eiropas Savienības prasībām. Tomēr jāatzīst, ka šī pētnieku sagatavošana pašreiz ir vairāk pašu

doktorantu motivēta vajadzība, jo viņi programmā studē par saviem līdzekļiem. 2007./8. studiju

gada beigās programmā ir piecas budžeta vietas un 29 studējošie par maksu (gan pilna, gan nepilna

laika studijās). Divas budžeta vietas tiks piedāvātas uzņemšanai. No 34 studējošajiem 21 ir

akadēmiskajās iestādēs strādājošie doktoranti (DU, Liepājas Universitātē, Rēzeknes augstskolā,

RTU, Psiholoģijas institūtā) un 13 ir neakadēmiskajās izglītības iestādēs vai projektos strādājošie.

Darba devēji ir ieinteresēti un gaida savu darbinieku promocijas darbus, īpaši augstskolās.

Pilna un nepilna laika par maksu studējošo tiesības piedalīties starptautiskās konferencēs ar

savu pētījumu rezultātiem ir ierobežotas, jo viņiem nav iespējams kaut daļēji apmaksāt konferences

izdevumus no doktorantūras līdzekļiem. To var gadījumos, kad par maksu studējošie tiek pieņemti

darbā projektos. Ir jācer, ka tas Latvijā tiks atrisināts kaut vai daļēji. Fondu meklēšana ir viena no

izejām, bet nepilna vai pilna laika studējošie nevar veltīt laiku citu finansēšanas avotu meklēšanai, jo

darba un studiju savienošana nav viegla. Sabiedrībai, kura ir orientēta uz tirgus ekonomiku un

zināšanu sabiedrību, būtu jāstimulē izglītības pētījumi. Tomēr aplūkojot doktorantūras vietu skaitu

pedagoģijā šādu tendenci nevar saskatīt. Globālajā kontekstā šī problēma jau ir pamanīta un ir

saskatāmas tendences, kas liecina par attieksmes izmaiņām pret izglītības pētījumiem daudzās

pasaules valstīs.


2009./2010. st.g. programmas aktualitāte pieauga līdz ar uzdevumiem, kas tika izvirzīti Dekādes

Izglītība ilgtspējīgai attīstībai pāreju tās otrajā posmā. Posma uzdevumi formulēti 2009. gada

Bonnas Deklarācijā.

1.7. Studējošo skaits programmā

Analizējot studējošo skaitu akreditētajā doktora programmā ir aplūkota situācija katrā studiju

gadā un sagatavots situācijas apraksts pēc DUIS sistēmā iekļautās informācijas (skat. 2. pielikumu

ziņojuma II sējumā) un skaitlisku kopainu par studējošo skaitu katrā studiju gadā pilna laika

(1.7.1.tabula) un nepilna laika (1.7.2.tabula) studijās. Kopaina parāda, ka pieprasījums pēc studiju

programmas ir daudzkārt lielāks par budžeta piedāvājumu. Studējošo skaits maksas studijās un

budžeta studijās apliecina, ka pedagogiem ir motivācija un personiskais pieprasījums iesaistīties

pētniecībā. Bet aiziešanas gadījumi no programmas pēc pašu vēlēšanās un akadēmisko atvaļinājumu

izmantošana, norāda, ka izglītībā strādājošajiem nav viegli savienot darbu, studijas doktorantūrā un

studiju maksu.

27

Valsts budžeta finansētās pedagoģijas doktora programmā kopš tās akreditēšanas

1.7.1. tabula

Studiju gads Budžeta vietu

skaits

Pilna laika

1.kurss

Pilna laika

2.kurss

Pilna laika

3.kurss

2003./2004. 8 4 0 4

2004./2005. 5 0 4 1

2005./2006. 4 0 0 4

2006./2007. 8 4 0 4

2007./2008. 10 3 4 3

Studējošo skaits pedagoģijas doktora programmā par maksu

1.7.2.tabula Studiju gads Studējošie

par maksu

1.kurss

Pilna/nepilna

laika

2.kurss

Pilna/nepilna

laika

3.kurss

Pilna/nepilna

laika

4.kurss

Nepilna laika

2003./2004. 23 1/17 2/0 3/0 0/0

2004./2005. 39 0/19 1/16 3/0 0/0

2005./2006. 44 3/2 0/21 2/16 0/0

2006./2007. 46 5/0 2/4 1/21 0/13

2007./2008. 30 0/0 5/0 2/3 0/20

Studējošo skaits pedagoģijas doktora programmā

1.7.2.tabula Studiju gads Imatrikulēti

Pilna/nepilna

laika

1.kurss

Pilna/nepilna

laika

2.kurss

Pilna/nepilna

laika

3.kurss

Pilna/nepilna

laika

4.kurss

Nepilna laika

2008./2009. 5/0 5/0 4/0 11/1 -/10

2009./2010. 13/0 14/0 5/0 11/0 -/6

Studējošie par maksu daudz biežāk izmanto savas tiesības uz vienu vai diviem

akadēmiskajiem atvaļinājumiem (20 studējošie ir izmantojuši akadēmiskos atvaļinājumus un līdz ar

to pretendenta statuss viņiem būs līdz 2010. gadam; 14 doktorantiem pretendenta statuss būs līdz

2009. gada septembrim; vienam pretendenta laiks līdz 2008. gada septembrim; divi, kuri gatavo

promocijas darbu aizstāvēšanai jau izmantojuši pretendenta laiku). Maksas studijās ir vairāk

atskaitīto studentu (piecu gadu laikā atskaitīti 16 studējošie. Iemesli: ir grūti savienot darbu izglītībā

un studijas doktorantūrā, jo pedagogu slodze reformu laikā ir liela; vajag uzturēt ģimeni un ir

nepieciešami papildus darbi; pietrūkst līdzekļu studiju apmaksāšanai; pārslodze rada veselības

problēmas).

Bez materiālajām un laika problēmām ir saskatāma arī studējošo atbildības palielināšanās, jo

programmā jau no pirmā semestra tiek piedāvāts: iedziļināties kvalitatīvā un kvantitatīvā pētījumu

metodoloģijā; tiek dota iespēja studēt un attīstīt akadēmisko rakstu sagatavošanas prasmes; pētījuma

dizaina veidošanu; mācīties atpazīt prasības, kuras izvirza recenzenti; vajadzību pārvarēt pētnieciskā

darba grūtības. Iepriekšējo gadu doktorantu publicētie raksti Institūta izdevumos un citos

doktorantiem pieejamos izdevumos kļūst par paraugiem, kas jaunāko kursu studentiem sākumā šķiet

neiespējami. Šādos gadījumos studiju laika pagarināšana paver iespēju atrast savu īpašo pētnieka

taciņu un attīstīt pārliecību par kvalitāti, kas nepieciešama pētniekam.

Pārliecības stiprināšanai un biedra pleca izjūtai programmā tiek attīstīta mikro grupu pieeja:

doktoranti veid 3-5 cilvēku grupas, kas uztur kontaktus, mudina viens otru uz neatlaidīgu darbu un

pārrunāja savas ieceres un gūtos rezultātus. 2007./8. studiju gadā doktoranti laika taupīšanas nolūkā

28

piedāvāja izmantot sesiju principu. Ar to tika iegūts laiks, kas ir jākavē ceļā, katru mēnesi braucot uz

nodarbībām un iegūti sesijas laika vakari (dzīvojot uz vietas), kas dod iespēju diskusijām, literatūras

pētīšanai, nopietnākām pārrunām ar darbu vadītājiem un iespēju konsultēties ar speciālistiem datu

apstrādē. Kursu apguve koncentrētā veidā pavēra iespējas starpsesiju laiku izmantot pētniecībai un

akadēmisko rakstu sagatavošanai, pētījumu rezultātu sagatavošanai akadēmiskām diskusijām un

konsultācijām ar doktora programmā strādājošajiem docētājiem.

1.8. Programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls

Akadēmiskais personāls – 19 doktori: 11 profesori, 3 asociētie profesori, 4 Ilgtspējīgas

izglītības institūta pētnieki, viens ISEC darbinieks. DU pamatdarbā strādā 15 studiju programmas

īstenošanā iesaistītie doktori (docētāju sarakstu var skatīt 1. pielikuma II sējumā).

Laikā kopš programmas akreditācijas akadēmiskais sastāvs ir būtiski attīstījis savu

kompetenci un kļuvis atpazīstams un atzīts Latvijas, Eiropas un pasaules mērogā. Ziņas par

akadēmisko personālu ir pieejamas ziņojuma III sējuma 4. pielikumā (docētāju CV) un Ilgtspējīgas

izglītības institūta zinātniskās darbības pārskatos. Akadēmiskā personāla kvalifikācija visos sešos

gados atbilda un arī turpmākajiem gadiem atbilst Augstskolu likuma prasībām.

Pašreizējā doktorantūras plānā papildus jau strādājošajiem docētājiem ir iekļauti vairāki

jaunie zinātnieki un darbinieki ar doktora grādu (asociētie profesori Dzintra Iliško un Inga Belousa

un pētnieces Rudīte Grabovska un Ilona Mičule), kuri strādās pārī ar pieredzējušiem docētājiem un

sagatavosies vairāku doktorantūras studiju priekšmetu vadīšanai. Tā ir iecere, kas tiek realizēta

pakāpeniski, lai sagatavotu jaunus docētājus, kas turpinās doktorantūras studiju programmas

īstenošanu turpmākajos gados.



1.9. Finansēšanas avoti un infrastruktūra

Studiju programmas finansēšana

Studiju programma tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem (pašreiz 7 budžeta vietas) un

studējošo iemaksām, kuras katru gadu tiek apstiprinātas ar DU Senāta lēmumu. Līdzekļi izmantoti

saskaņā ar tāmi, kuras struktūra apstiprināta DU Senātā.

Laikā kopš programmas akreditēšanas programmas vajadzībām ir bijuši piešķirti DU granti

(žurnāla izdošanai, doktorantu līdzdalībai starptautiskajās konferencēs, salīdzinošo pētījumu

veikšanai, darbam bibliotēkās u.c.), doktoranti ir iesaistīti IZM, LZP grantos un vairākos

starptautiskos projektos UNESCO, EMSU, ENERCE, WEEC u.c. Doktoranti un programmā

strādājošie docētāji tiek finansiāli atbalstīti arī no IVF pašieņēmumiem.

Sešu gadu laikā finansējums doktora programmā budžetā ir pakāpeniski palielinājies.

Doktorantūras studiju maksa, kas apstiprināta DU Senātā ir palielināta. Izglītībā strādājošajiem

maksa varētu būt mazāka. DU Doktorantūras daļā ir paredzēta šī jautājuma detalizēta izvērtēšana

2008.gada otrajā pusē un 2008./9. studiju gadā ir paredzēts doktorantu atbalsta projekts DU, kurā

tiks iekļauta arī pedagoģijas doktorantūra. Jautājums par finansējumu ir iekļauts kā desmitais

Zalcburgas princips. Tajā formulēta doma, ka doktora programmu kvalitatīva attīstība un veiksmīga

īstenošana paredz atbilstošu un ilgtspējīgu finansējumu. Kā viena no iespējām, kuru piedāvā

Boloņas diskusijās ir atbalsts studentiem, samazinot studiju maksu. IVF šis princips ir iestrādāts.

Programmā šāda pieredze ir attiecībā uz fakultātē strādājošajiem doktorantiem pamatdarbā (100%

atlaide) un blakusdarbā strādājošiem (50% atlaide).

29

Programmas infrastruktūra

DU Pedagoģijas doktora programma tiek realizēta DU ēkā Parādes ielā 1. Programmai ir

sava telpa (430.a), kura pielāgota nodarbībām, akadēmiskām diskusijām, kurai blakus ir

doktorantiem, darbu vadītājiem un Ilgtspējīgas izglītības pētniekiem pieejama akadēmisko grāmatu

kolekcija (visus šos gadus tā pakāpeniski tika papildināta atbilstoši pieejamajiem līdzekļiem),

materiālu uzglabāšanas telpa, neliela virtuve. Doktorantūras telpai pretī izveidota datorklase, kas

apgādāta ar serveri, labu datortehniku, internetu, SPSS un kvalitatīvās datu apstrādes programmām,

iespēju izmantot bibliotēkas piedāvātos e-avotus žurnālu rakstu lasīšanai, ārvalstu sadarbības

partneru piedāvātās iespējas - lasīt vairāk kā 50 žurnālu rakstus (mājas apstākļos), kas tiek publicēti

pasaulē un doktora disertācijas angļu valodā (sadarbībā ar Fordamas universitātes doktora

programmas vadītāju un bibliotēku). Ilgtspējīgas izglītības institūtā ir izveidots grāmatu kolekcijas

saraksts un ir iespēja lasīt grāmatas turpat doktorantūras telpās, vai kopēt attiecīgas lapaspuses.

Doktorantūrai ir divi jaudīgi kopēšanas aparāti, vairāki multimediju aparāti, ekrāni, diktofoni

intervijām. Doktoranti var izmantot fakultātes pārnēsājamos datorus, divas interaktīvās tāfeles,

doktorantu vajadzībām tiek izmantotas arī citas fakultātes telpas un datorklases Sociālo zinību

fakultātes Informātikas katedrā, kur arī ir iespēja strādāt ar SPSS un konsultēties ar docētājiem datu

apstrādes veida un rezultātu prezentēšanas veida izvēlē. Iepriekšējo gadu laikā ir uzsākta datu

apstrādes paraugu kolekcijas izveidošana un automatizētu aptauju izveidošana, ar šim nolūkam

izveidotajām programmām, kas atbilst dažām specifiskām pedagoģijas pētījuma prasībām. Ir

paredzēta turpmākā sadarbība ar informātikas katedru datu analīzes paraugu kolekcijas

papildināšanai un aptaujām vajadzīgo specifisko programmu izstrādāšanu.

Konsultācijām ar doktorantiem tiek izmantotas “apaļā galda telpa” un “studentu zinātniskō

diskusiju” telpa (220., 215.), kā arī kabineti, kuros strādā darbu vadītāji.

Detalizēta informācija par grantiem un doktorantu līdzdalību projektos ir atrodama

Ilgtspējīgas izglītības institūta telpās – Institūta ikgadējos pārskatos par 2005., 2006. un 2007.gadu.



1.10. Ārējie sakari

Programmā studējošie ir darbojušies starptautiskajās aktivitātēs, kuras atspoguļotas

Ilgtspējīgas izglītības institūta ikgadējos pārskatos par 2005., 2006., 2007. gadu. Sešu gadu laikā ir

izveidojusies dažāda veida sadarbība, kas tieši vai netieši ietekmē doktorantūras kvalitātes

uzlabošanos un paver salīdzināšanas iespēju, doktorantu iespējas klausīties Eiropas un pasaules

mēroga zinātnieku prezentācijas starptautiskās konferencēs.

Kvalitātes pilnveidošanos ietekmē sadarbība un tās paplašināšanās UNESCO projektā, kurā

docētāji sāka darboties no 2000. gada. Programmas akreditēšanas laikā docētājiem bija izveidojusies

sadarbība ar vairāk kā 40 universitātēm un skolotāju izglītības institūcijām dažādās Eiropas un

pasaules valstīs. Sešu gadu laikā sadarbība ir ļoti strauji paplašinājusies, jo pie Ilgtspējīgas izglītības

institūta ir izveidojies Baltijas un Melnās jūras konsorcijs izglītības pētījumos. Institūts ir piedalījies

Ekselences centra izveidošanā pilsoņu izglītības pētīšanai, kas tika nodibināts pie Granadas

Universitātes (ENERCE). Tas pavēra iespēju doktorantūras docētājiem un doktorantiem piedalīties

semināros un kongresos, kur katram no dibinātājiem tiek dota iespēja vadīt kādu konkrētu tēmu,

publicēt rakstus par to, apkopot atšķirīgas pieredzes un veikt to salīdzināšanu. 2008. gada septembrī

Ilgtspējīgas izglītības institūta komanda (docētāji un doktoranti) šādu uzdevumu veiks Seviļas

Universitātē par skolas kultūras un vides tēmu, bet 2009. gadā to darīs kongresā.

30

Daži sadarbības gadījumi ir attīstījušies padziļināšanās virzienā, piemēram, vairāki

doktorantūras docētāji veic ārzemju recenzentu darbu Tallinas Universitātes un Ziemeļvalstu

doktorantu starptautiskās konferences tēžu un zinātnisko rakstu recenzēšanā dažādos starptautisko

izdevumos (A.Pipere, I.Salīte, A.Šļahova, J.Davidova), savukārt Igaunijas, Itālijas, Austrālijas,

Somijas, Lietuvas, Ungārijas un vairāku citu valstu doktoranti publicē savus rakstus Ilgtspējīgas

izglītības institūta žurnālā un zinātnisko rakstu krājumā. Pakistānas Lahores Universitāte ir pētījusi

DU Ilgtspējīgas izglītības institūta pieredzi zinātniskā žurnāla izdošanā. Rezultātā tika izveidots

žurnāls “Reflections in Education”, kurā DU ir iesaistīta rakstu recenzēšanā (I.Salīte) un kurā tiek

publicēti doktorantu raksti no vairākām Āzijas valstīm, kas ir pavēruši iespēju šo publikāciju līmeņa

salīdzināšanai ar Eiropas un DU pedagoģijas doktorantūras studējošo rakstiem. Ir saņemts

uzaicinājums iesūtīt DU pedagoģijas doktorantu rakstus publicēšanai šajā žurnālā.

Ļoti labvēlīgi doktorantus ir ietekmējušas Institūta žurnāla (JTET/JTEFS) ikgadējās

starptautiskās konferences, kuras ir notikušas Daugavpilī (2003), Tallinā (2004), Fehtā (2005),

Helsinkos (2006), Debrecenā (2007), Eškišeherā (2008). Nākotnē tās ir paredzētas Daugavpilī

(2009), Parīzē UNESCO mītnē (2010), Šauļos (2011). Doktoranti tajās gūst iespēju klausīties

Eiropas un pasaules mēroga pētnieku prezentācijas gan plenārsēdēs, gan sekcijās un piedalīties ar

saviem ziņojumiem sekciju darbā. Tā ir viena no veiksmīgākajām aktivitātēm, kas veicina

doktorantu saliedēšanos vienotā pētnieku komandā kopā ar programmas docētājiem un citiem

Baltijas un Melnās jūras reģiona konsorcija izglītības pētījumos dalībniekiem. Šī darba forma atsver

to efektu, ko doktorantūrās iegūst uzaicinot vienu vai divus vieslektorus. Turklāt šī aktivitāte dod

iespēju iepazīt dažādu valstu doktorantus un uzsākt starptautisko sadarbību pētniecībā.

2008. gadā doktorantūrā strādājošie docētāji un doktoranti iegūs jaunas iespējas

starptautiskajā sadarbībā, jo jūnija sākumā ir paredzēta UNESCO/UNITWIN skolotāju izglītības

pārorientēšanas projekta, UNESCO/UNEVOC Āzijas/ Eiropas valstu projekta arodizglītības

pārorientēšanā uz ilgtspējību un UNESCO izglītības pētījumu ilgtspējīgai attīstībai projektu

apvienošana uz Baltijas un Melnās jūras konsorcija izglītības pētījumos bāzes.

Plašāk informācija par minētajām un citām aktivitātēm ir atrodama III pārskatos par

zinātnisko darbību (gan par docētāju, gan doktorantu sadarbību, kas veicina doktorantūras attīstību).

2008./2009. gadā izmantotas šādas starptautiskās sadarbības iespējas:

Konferences nosaukums Norises laiks,

vieta

Dalības

veids V. Uzvārds Nosaukums

UNESCO World Conference

on Education for Sustainable

Development

and the Exibition

2009. gada

31. marts - 2.

aprīlis, Bonna,

Vācija

Piedalīšanās Ilga Salīte

Dzintra Iliško

Ilgtspējīgas izglītības institūta

pieredze ANO Dekādes pirmās

puses uzdevumu īstenošanā

Pasaules izglītības inovatoru

samits (WISE) 2009. gads

Doha, Katara Piedalīšanās Ilga Salīte

7. starptautiskā konference “Sustainable

Development. Culture. Education” “Research

and Implementation of Education for

Sustainable Development”

2009. gada 5. – 8. maijs, Daugavpils Uniersitāte,

Daugavpils

Referāts

plenārsēde Ilga Salīte

“Sustainable Education from

the Perspective of Democracy

and Action Research”

Referāts Dzintra Iliško

Ilona Mičule

“Teachers’ Competency in

Doing Research with Primary

School Children”

Referāts

Anita Pipere, V.

Schulte, H.

MKochanek &

B. Fedyn

“Energy Topic in Non-formal

Education: Comparative View

of European Teachers and Out-

of-school Experts”

Referāts Anita Pipere

“Researcher identity of

doctoral students in Education:

Promising future or business-

as-usual?”

31

Referāts Astrīda Skrinda

“A meaningful context-based

approach to foreign language

vocabulary acquisition at the

tertiary level”

Referāts Inga Gedžūne

Ginta Gedžūne

“Development of Secondary

School Students'

Communicative Competence in

English in the Context of

Education for Sustainable

Development”

Referāts Eridiana

Oļehnoviča

“Sustainability in Career

Development Support in a

Regional University”

Referāts Alnis Stakle

„ New Media and new

literacies: higher art education

in Latvia in the Decae of


Referāts Valērijs

Makarevičs

“Personality Time as a

Structuring Factor of

Professional Identity

Formation”.

Referāts Inga Belousa

“Emotional and social

competence of pedagogical

mastery in the context of

education for sustainable

development”


Sandra Zariņa

“Reading literacy development

of 5-6 years old children”

Referāts Olga Arhipova

„School leadership training –

Problems of today and

perspectives for tomorrow”

Referāts

Jeļena

Badjanova-

Lomzina,

Sandra Zariņa

„Sustainability in developing

teachers’ professional

competency”

Referāts Natālija van-

Gejeka

„Studying and Forming

Learning Environment in a

Technical School”

Referāts Ligita Grigule

„Assessing language

development in bilingual

education programmes:

Challenges and opportunities”

Referāts Olga Grišāne

„Integration perspectives of

formal and non-formal

education for development of

students’ research skills”

Referāts Dzintra Guļāne

„Formation of a sustainable

attitude in nature study subjects

in primary school learning

environment in Latvia”

Referāts Vija Guseva

„Conditions of promoting

individualised learning process

for primary school children

with learning difficulties”

Referāts

Iveta

Nikolajeva,

Elfrīda Krastiņa

„Self-regulated learning

environment in classes in

secondary school”

Referāts Ojārs Rode, „Value education in the folk

32

Elfrīda Krastiņa school in the context of

education for sustainable

development in Latvia”

Referāts Ilona Sidoroviča „Inclusive education in the

context of holistic pedagogy”

Referāts Larisa Silova,

Natālija Geriņa

„Multicultural education

teaching sport in secondary

school: sustainability

perspective”

Referāts

Jana Baško,

Kristīne

Volodko –

Mitina

„Starpkultūru izglītības aspekts

pirmsskolas un pamatskolas

izglītības normatīvajos

dokumentos”

Referāts Solvita Raga

„Integrated approach to

implementation of the principle

of sustainability in preschool”

Latvijas Augstskolu pedagogu

sadarbības asociācijas

(LAPSA) 10–gades

starptautiskā konference

“Sadarbība ilgtspējīgas

izglītības nodrošināšanai:

izglītības vadība, pētniecība,

prakse, teorija”

2009. g. 26. –

29. aprīlis,

Rīga

Plenārlekcija Inga Belousa Social Dimension of Education

for Sustainable Development

Daugavpils Universitātes

51.starptautiskā zinātniskā

konference

2009. g. 15.-

18. aprīlis,

Daugavpils

Universitāte

DU Gada

balvas

zinātnē

ieguvēju

prezentācija

Inga Belousa

„Izglītība globalizācijas

laikaposmā: Saturs un

virssaturs”

SOCRATES programmas

Comenius 2.1. projekta

“ICTime – ICT as a Tool of

International and Media

Education” sestais

koordinācijas seminārs

2009. g.

marts, Cluj

Napoka,

Rumānija

Piedalīšanās

seminārā

Inga Belousa,

Alnis Stakle

SOCRATES programmas




Education” septītais


2009.g. 6.-

12.jūlijs

Lisabona,

Portugāle

Piedalīšanās

seminārā

Inga Belousa,

Alnis Stakle

The 3rd European Fair on

Education for Sustainable

Development “Renewable

Energy and Climate Change:

Thematic Challenges to

European Schools and

Universities”

2009. g. 28.-

30. oktobris,

Hamburga,

Vācija

Piedalīšanās

kā INSPIRE

projekta

pārstāvim

Anita Pipere Piedalīšanās kā INSPIRE

projekta pārstāvim

6th International Conference

„Person. Color. Natur.

Music.:Arts for Sustainable

Education”

2009. g. 5.-10.

maijs,

Daugavpils,

Latvija

Referāts,

Tēzes

Valērijs

Makarevičs

“The Analysis of Symbolism

of Colour in the Film „Vincent

and Teo””

X Starptautiskā zinātniskā

konference „E-ekonomika, E-

sabiedrība Centrālajā un

Austrumeiropā”

2009.g. 11.-

13. maijs,

Nalenčova,

Polija

Referāts Valērijs

Makarevičs

„Особенности

коммуникативной

субкультуры пользователей

латвийского интернета”

Starptautiskā zinātniskā 2009.g. 14. Referāts Valērijs „Cвязь первоэлементов

33

konference „Četri

pamatelementi kultūrā: Uguns.

Ūdens. Zeme. Gaiss.

maijs,

Daugavpils,

Latvija

Makarevičs (стихий) и цвета в живописи”

The 11th European Congress

of Psyhology

2009.g. 7.-10.

jūlijs, Oslo,

Norvēģija

Posteris,

tēzes

Valērijs

Makarevičs

“Continuity of personality time

and self-evaluation of teacher-

researcher’s level of

professional identity

formation”

30th Stress and Anxiety

Research Society Conference

2009. g. 16.-

18. jūlijs,

Budapešta,

Ungārija

Posteris,

tēzes

Valērijs

Makarevičs

“Anxiety Level Increase as an

Indicator of Crisis of a Young

Scientist’s Professional

Identity Formation”

XIVth European Conference

on Developmental Psychology

2009. g. 18.-

22. augusts,

Viļņa, Lietuva

Nopublicētas

tēzes (CD)

Valērijs

Makarevičs

“Age Peculiarities of Creative

Imagination Development”

SOCRATES programmas




Education” ceturtais


Piedalīšanās

seminārā

Inga Belousa

Alnis Stakle

COMENIUS projekta “Inspire

school education by non-

formal learning” [Neformālās

mācīšanās iedvesma skolas

izglītībā] 4. koordinācijas

seminārs Latvijā.

2009. g. 24.-

25. marts, DU Prezentācijas Anita Pipere

Presentation of Latvia:

Feedback of INSPIRE in-

service training course

participants

In-service teacher training

course “Using non-formal

learning at school: Topics of

renewable energy and climate

change”

Presentation of Latvia: Review

of WP 3, 4, 7: Completed

activities, published materials

and further plans toward

finishing the project






seminārs

2009. gada

30. jūnijs,

Polija,

Racibora

Prezentācijas Anita Pipere

Presentation of Latvia: Teacher

training courses & their

improvement Presentation of

Latvia: Lesson units and their

improvement






seminārs Vācijā

2009. gada

27. oktobris,

Vācija,

Leverkūzena

Prezentācija Anita Pipere

INSPIRE Presentation of

Latvian team: Jobs done and

lessons learned

9.starptautiskā zinātniski

metodiskā konference „Cilvēks

un vide”

2009. gada

21.-22. maijs,

Liepājas

Universitātes

Vides zinātņu

katedra

Uzstāšanās,

tēzes

Rudīte

Grabovska, Jens

Grabowski

Studiju aplis: iespēja izglītības

ilgtspējīgai attīstībai

integrēšanai studiju procesā

34

2009./2010. gadā starptautiskajā sadarbībā īstenotas šādas aktivitātes:

Konferences nosaukums Norises laiks, vieta Atbildīgais

organizators Dalībnieku skaits

Akadēmiskā diskusija

ar DU goda doktoru Volteru Leilu

Filjo (Vācija)

2010. g. 15. aprīlis

DU, Latvija

Anita Pipere

Ilga Salīte

Dzintra Iliško

Ilona Mičule

Inga Belousa

Anita Pipere

Alnis Stakle

Astrīda Skrinda

Inga Gedžūne

Ginta Gedžūne

Rudīte Grabovska

Elga Drelinga

8. starptautiskā JTEFS/BBCC

konference “Sustainable

Development. Culture. Education”

2010. g. 17.-19.

maijs UNESCO,

Parīze, Francija

Institūts

Ilga Salīte

Dzintra Iliško

Ilona Mičule

Inga Gedžūne

Ginta Gedžūne

Rudīte Grabovska

Alnis Stakle

Eridiana Oļehnoviča

Inga Belousa

Astrīda Skrinda

Anita Pipere

Valērijs Makarevičs

Mārīte Kravale-Pauliņa

Elga Drelinga

Iļja Piščevs

Konferences nosaukums Norises laiks, vieta V. Uzvārds

8. starptautiskā konference “Sustainable

Development. Culture. Education: BBCC

Mission – Reorientation of Teacher

Education and Research in Education for


2010. g. 17.-19. maijs,

UNESCO, Parīze, Francija

Zinātniskās komitejas

locekļi:

Anita Pipere

Ilga Salīte

Programmas komiteja:

Ilga Salīte

Anita Pipere

Dzintra Iliško

Ilona Mičule

Astrīda Skrinda

Inga Gedžūne

Ginta Gedžūne

Rīcības komiteja:

Ilga Salīte

Anita Pipere

Dzintra Iliško

Inga Belousa

Ilona Mičule

Astrīda Skrinda

Rudīte Grabovska


Mārīte Kravale-Pauliņa

Eridiana Oļehnoviča

Alnis Stakle

Inga Gedžūne

35

Ginta Gedžūne

Elga Drelinga

Iļja Piščevs

Daugavpils Universitātes 52. starptautiskā

zinātniskā konference

2010. g. 14.-17. aprīlis,

Daugavpils Universitāte

Rīcības komiteja:

Inga Belousa

Astrīda Skrinda

11. starptautiskā konference “Teaching

mathematics: Retrospective and

perspectives”

2010. gada 6.-7. maijs,


Orgkomiteja:

Dzintra Iliško

Ginta Gedžūne

Inga Gedžūne

Starptautiskā konference „Iekļaujoša

pieeja bērnu un jauniešu ar speciālām

vajadzībām izglītībā”

2010. g. 11.-14. jūlijs,

Rīga, Latvija

Programmas komiteja:

Inga Belousa

Konferences

nosaukums

Norises laiks,

vieta Dalības veids Vārds, uzvārds Nosaukums

8. starptautiskā

JTEFS/BBCC

konference

“Sustainable

Development.

Culture. Education:

BBCC Mission –

Reorientation of

Teacher Education

and Research in

Education for

Sustainable

Development”

2010. g. 17.-19.

maijs, UNESCO,

Parīze, Francija

Referāts

plenārsēde Ilga Salīte Dalībnieku uzruna

Referāts Elga Dreliga

“Research activity of

primary school children

during the project week”

Referāts Ginta Gedžūne

Inga Gedžūne

“Social exclusion in

education: Pre-service

teachers’ perspective”


Ilona Mičule

“A case study of

teachers’ research

experience with primary

school children in

Latvia”

Referāts

Helen Gerretson

Dzintra Iliško

Carol Fortino

“Rethinking the notion of

mathematics classroom

environments in Latvia

primary school”

Referāts Eridiana

Oļehnoviča

“The organization of

youth free time in Latvia:

Youth policy

implementers’ and

youngsters’ opinion”


“The role of media

literacy in creating

sustainable teacher

education”

Posteris Valērijs

Makarevičs

“The problem of

personality and

professional identity in

Plato’s works”

Posteris Valērijs

Makrevičs

“Tolerance of personality

and the idea of

sustainability”

Referāts Ženija Bēriņa

“Reorientation of school

culture toward inclusive

education”

36


“Development of

research skills in formal

and non-formal education

environment by

introducing a special

course and pupils’

scientific research

works”

Referāts Vija Guseva

“Inclusive approach in

the model of

differentiated learning:

primary school teachers’

opinion”

Referāts Jānis Kapenieks

“Action research for

creating knowledge and

promoting discourse in e-

learning environment”

Referāts Līga Mateusa

“Influence of the

educational environment

on the acquisition of

math material at the

seventh to the ninth

grade”

Referāts Baiba Reinberga “Figurative insights of art

pedagogues”

Referāts Ojārs Rode

“Values in Latvian

culture and their

relationships with the

dimensions of

sustainable society”

Referāts Ruta Silapētere

“Support for teachers and

children who face

parents’ continuous

absence”

Referāts Larisa Silova

“Evaluation of the

content of Latvian

general education in the

intercultural context”

Referāts Aina Strode

“Participatory action

research for development

of prospective teachers’

professionality during

their pedagogical

practice”

Referāts Eugeniusz

Switala

“Values across countries

in modern society – the

example of Polish and

Latvia schools”

Referāts Jevgenijs

Ustinskovs

“Improvisation as a way

of playing music:

historical aspect”

Referāts Skaidrīte

Ūzuliņa

“Emotional aspect of

teacher professional

mastery: Theoretical and

historical reflections”

37

Referāts Sandra Zariņa

“Pedagogical,

psychological and

linguistic aspects or

reading acquisition

process in pre-school”

Posteris Sandra Kraukle

“Experience of the use of

communicative approach

for inclusion of children

with special needs”

Posteris Daiga Zaķe

“Qualitative education

for Roma children:

research in education for

sustainable development”

International

Symposium of the

International

Network for

Reorienting Teacher

Education towards

Sustainability.

6th Biannual

Meeting of the

International

Network of Teacher

Education

Institutions

Associated with the

UNESCO Chair on

Reorienting Teacher

Education to

Address

Sustainability

2010. g. 19.-21.

maijs, UNESCO,

Parīze, Francija

Piedalīšanās

konferencē

Ilga Salīte

Dalība

Darba grupas vadīšana

Dzintra Iliško

Ilona Mičule

Dalība

Daugavpils

Universitātes 52.

starptautiskā

zinātniskā

konference

2010. g. 14.-16.

aprīlis,

Daugavpils

Universitāte,

Latvija

DU Gada

balvas

zinātnē

ieguvēju

prezentācija

Ilga Salīte

„Izglītības darbības

pētījums ilgtspējīgas

izglītības attīstībai”


„Transformējoša

mācīšanas kā pamats

ilgtspējīgai skolotāju

izglītībai”

Referāts Oļesja Apīne

„Pirkstiņrotaļlietas 2-4

gadus vecu bērnu runas

attīstībā rotaļnodarbībās

pirmsskolā”

Referāts Olga Arhipova

„Efektīvas izglītības

darbības izglītības

iestāžu

vadītāju attīstības

noteikumi”

Referāts Sergejs Čapulis

“Holistic approach

towards training

teenagers in karate

classes”

Referāts Irina Fiļkina

„Rotaļspēles pedagoģiskā vērtība pirmsskolēnu

otrās valodas attīstīšanā”

38

Referāts Vadims

Frolovs

„Bērnu ar hiperaktivitāti

un uzmanības deficīta

sindromu iekļaušana

sākumskolā”

Referāts

Diāna

Gruznova,

Jeļena Bohāne,

Jekaterina

Avotiņa

„Ekoloģiskās

audzināšanas īpatnības

vecākā pirmsskolas

vecuma bērniem”

Referāts Solvita Lazdiņa

„Klases audzinātāja loma

mācīšanās kultūras

Veidošanā”

Referāts Ilona

Matvejeva

„Ilgtspējīgas attīstības

jēdziens sociālajās

zinībās 7. -9. klasēs”

Referāts Olga Mikulāne

„Bērnu kreiļu iekļaušana

pirmsskolas izglītības

iestādē”

Referāts

Ilona Murāne,

Marita

Morkāne,

Anna Pakere

„Sirds izglītība un

akadēmiska optimisma

vide izglītības iestādēs”

Referāts Solvita Raga „Globālās izglītības

integrēšana pirmsskolā”

Referāts Ilona Sidoroviča

„Iekļaujoša izglītība -

vienādas iespējas

viesiem”

Referāts Janīna Smuļko

„Pilsoniskās

audzināšanas iespējas

pirmsskolas

izglītības iestādē”

Referāts Jeļena Šļahota

„1-3 gadu vecu bērnu

adaptācijas iezīmes

pimsskolas

izglītības iestādē”

UNESCO katedru

konference

„Education for

Sustainable

Development and

Globalization:

Implementation of

UNESCO strategy

for the second half

of the decade of

education for

Sustainable

Development”

2010. g. 7.-8.

decembris

Maskava

Piedalīšanās

UNESCO

konferencē

Dzintra Iliško Dalība

2nd World

Innovation Summit

for Education

[2. Pasaules

Inovāciju Samits]

2010. g. 7.-9.

decembris

Doha (Quatar)

Piedalīšanās

WISE samitā Ilga Salīte Dalība

Straptautiskais

seminārs „Religious

Education and

Freedom of Religion

2010. gada 25.-

30.jūlijs

Piedalīšanās

konferencē Dzintra Iliško

Uzstāšanās plenārsēdē ae

referātu: The quanrary of

Religious Freedom in a

New Demicracy in

39

and Belief” Latvia

Leonardo da Vinči

projekta „Inovatīvas

metodikas izstrāde

profesionālās

izglītības skolotāju

pieredzē gūto

kompetenču

novērtēšanai”

(“Transfer of

innovative

methodology for

assessment of VET

teachers’ prior

learning”, līguma

Nr. Nr. LLP-LdV-

TOI-2007-LT-0004)

ieviešanas seminārs

2010. g. 26.

janvāris, RTU,

Latvija

Līdzdalība

seminārā

Eridiana

Oļehnoviča Dalība

1st International

seminar of the

International NorBa

project “NorBa

Teachers’ beliefs

group meeting”

2010. g. 28.-29.

janvāris,

Tallinas Lietišķo

Zinātņu

Universitāte,

Igaunija

Prezentācija Anita Pipere

“Possibilities of national

research on teacher

beliefs and view on

teacher education and

mathematic education in

Latvia”

2nd International

seminar of the

International NorBa

project “NorBa

Teachers’ beliefs

group meeting”

Piedalīšanās

seminārā Anita Pipere Dalība

8th International

Conference on

Education for Civil

Society “Dimensions

of Citizenship &

Education”

2010. g. 10.-12.

februāris,

Bratislava,

Slovākija

Referāts Ginta Gedžūne

“Features of inclusion in

education: Tendencies in

contemporary research

and pre-service teachers’

views”


“Advancing children’s

citizenship skills in the

communities of inquiry

in primary school of

Latvia”

Referāts Ilga Salīte

“Educational action

research: Seeking for

wisdom of sustainable

education”


“Sustainability in pupils’

research activity by

integrating opportunities

of formal and non-formal

education in Secondary

School”

Referāts Eugeniusz

Switala

“Values across European

Countries in Modern

Society”

RPIVA 5.

starptautiskā

zinātniskā

konference „Teorija

praksei mūsdienu

2010. g.

25.-27. marts,

Rīga, Latvija

Referāts Rudīte

Grabovska

„Ilgtspējīgas attīstības

īstenošana mācību

procesā”

40

sabiedrības izglītībā”

7. starptautiskā

zinātniski metodiskā

konference “Valodu

apguve: problēmas

un perspektīvas”

2010. g. 26.

marts, Liepājas

Universitāte

Liepāja, Latvija


“Mediju kompetence

izglītībā: būtība un

pieejas”

10. Studentu

starptautiskā

konference

2010. g. 16.-18.

aprīlis,

Narva, Igaunija

Uzstāšanās

plenārsēdē

Rudīte

Grabovska

Mārīte Kravale-

Pauliņa

“Implementation of

sustainable development

in learning/ study

process”

Baltic Regional

Seminar on

Global/Development

Education

2010. g. 29.-30.

aprīlis, Rīga,

Latvija

Piedalīšanās

konferencē

Ilga Salīte

Dzintra Iliško

Inga Gedžūne

Ginta Gedžūne

Līdzdalība semināra

darba grupās

3. Baltijas sporta

zinātnes konference

“Physical Activity

and Sport in

Changing Society:

Research, Theory,

Practice and

Management”

2010. g. 29.

aprīlis - 1. maijs,

LSPA, Rīga,

Latvija


“Life stories of young

athletes: Reflections on

dual career of

professional sportsmen

and sportswomen in

Latvia”

11. starptautiskā

konference

“Teaching

mathematics:

Retrospective and

perspectives”

2010. g. 6.-7.

maijs,

Daugavpils

Universitāte,

Latvija

Prezentācija

plenārsēdē Anita Pipere

“The phenomenological

interview: Exploring

(math) philia and

phobia.”

Referāts Elga Drelinga

“Non-traditional methods

of developing skills of

the multiplication at

primary school”

Starptautiskā

konference ATEE

Spring University

“Teacher of the 21st

Century: Quality

Education for

Quality Teaching”

2010. g. 7.-8.

maijs,

Rīga, Latvija


„Pētnieciskās darbības

izvērtējums

pedagoģiskajā procesā

Latvijā un Eiropas valstu

atskaitēs par Nacionālo

izglītības sistēmu”

Starptautiskā

konference „The

concept of the

international

conference

„Education for

Sustainable

Development and

Globalization:

Implementation of

UNESCO Strategy

for the Second half

of the Decade of

Education for

Sustainable

Development”

2010. g. 7.-8.

maijs,

Maskava, Krievija

Prezentācija Dzintra Iliško

“From the initiative of

the Institute of

Sustainable Education

Towards the Chair of

UNESCO”

Starptautiskā 17.

sesija „International

Seminar on

Religious Education

and Values”

2010. g. 25.-30.

maijs,

Otava, Kanāda

Prezentācija

plenārsēdē Dzintra Iliško

“The Quandary of

Religious Freedom in a

New Democracy in

Latvia”

41

16. starptautiskā

MAVI

(Mathematical

Views) konference

2010. g. 26.-29.

jūnijs, Tallinas

Lietišķo zinātņu

universitāte,

Igaunija

Piedalīšanās

konferencē Anita Pipere

Seminārs “Media

Education Role in

Shaping Global

Issues”

(2010. g. 16.-19.

jūlijs, Stokholma,

Zviedrija

Dalība

seminārā Alnis Stakle

Starptautiskā

konference “Dual

Career – Training

and Education”

2010. g. 19.-20.

augusts,

Boson Sporta

Koledža,

Zviedrija


“Life stories of young

athletes: Reflections on

dual career in Latvia”

Starptautiska

konference

“Children’s

mathematical

education (CME10)

motivation via

natural

differentiation in

mathematics”

2010. g. 24.-29.

augusts,

Rzesow, Polija


“Motivation of Acquiring

the Content of

Mathematics, Domestic

Science and

Technologies in

Integrated Learning at

Primary School”

Starptautiskā

Izglītības

humanizācijas

akadēmijas, Liepājas

Universitātes un

Hildesheimes

Universitātes

organizētā

konference “Izglītība

un pilsoniskā

sabiedrība”

2010. g. 6.-10.

septembris,

Liepāja, Latvija

Plenārsēdes

prezentācija,

referāts

Inga Belousa

“Intercultural literacy as

metacontent of education

for civic society”

“Integration of

metacontent in teacher

education for a

meaningful reading

acquisition process in

pre-school”


“Theoretical framework

for the production of

process integrated

teaching materials in

mathematics, domestic

science and technologies

for form 1”

Mentoru

profesionālās

pilnveides

programmas

izstrādes mācību un

atbalsta materiālu

izstrādes izpētes

vizīte ESF projekta

“Inovatīva un praksē

balstīta pedagogu

izglītības ieguve un

mentoru

profesionālā

pilnveide” ietvaros

2010. g. 18. - 22.

oktobris, Gruzija Izpētes vizīte

Inga Belousa,

Rudīte

Grabovska

Mārīte Kravale-

Pauliņa

Vizīte

6. starptautiskā

“Dialogical Self”

konference

2010. g. 30.

septembris – 3.

oktobris, Atēnas,

Grieķija

Datorprezent

ācija Anita Pipere

“Academic motivation

and affective

organization of personal

meanings of graduate

students”

42

Starptautiska on-line

konference „Klimata

pārmaiņas un

ilgtspējīgs ūdens

resursu

menedžments”

2010. g. 1.-7.

novembris

Dalība

konferencē,

diskusijās,

darba grupās

Rudīte

Grabovska Dalība

5. Daugavpils

Zinātnes festivāls

2010. g. 11.

novembris,

Daugavpils

Universitāte,

Latvija

Darbnīca

Rudīte

Grabovska, Elga

Drelinga,

Dzintra Iliško,

Ilona Mičule

„Lietu otrā dzīve”

3. starptautiskā

starpdisciplinārā

zinātniskā

konference “Society.

Health. Welfare”

2010. g. 11.-12.

novembris,

Rīga

Referāts

Eridiana

Oļehnoviča

“Gerontological social

work in municipal

institutions: conditions

for the sustainability of

social dialogue”

Stenda

referāts

“Status of higher

education in value

orientation of society”

6. starptautiskā

Jauno zinātnieku

konference

2010. g. 2.

decembris,

RPIVA, Rīga

Referāts Eridiana

Oļehnoviča

„Augstākās izglītības

statuss sabiedrības

vērtīborientācijā”

LIFELONG

LEARNING

programmas

ERASMUS IP

projekta “Education

for sustainable

development:

exploring hopeful

pathways to

preferable local and

global futures”

dalībinstitūciju

pārstāvju tikšanās

2010. g. 16.-17.

decembris,

Stambula, Turcija

Piedalīšanās

seminārā

Inga Belousa

Ilona Mičule Dalība

UNESCO katedru

konference

„Education for

Sustainable

Development and

Globalization:

Implementation of

UNESCO strategy

for the second half

of the decade of

education for

Sustainable

Development”

2010. g. 7.-8.

decembris

Maskava

Piedalīšanās

UNESCO

konferencē

Dzintra Iliško Dalība

43

1.11. Iespēja apgūt programmu citās augstskolās programmas likvidēšanas gadījumā

Beztermiņa Līgums ir noslēgts ar Latvijas Universitāti programmu akreditējot.



1.12. Programmas attīstība turpmākajos gados

Programmas attīstības uzdevumi tika identificēti: (1) izvērtējot programmas stiprās, vājās

puses un analizējot attīstības iespējas. Priekšlikumi tika iegūti diskusijās programmas Padomē,

sarunās ar studējošajiem un programmā strādājošajiem docētājiem; (2) izpētot tendences, kas

raksturīgas Eiropas Savienības valstu doktora programmām un (3) izvērtējot prasības doktorantūras

programmu attīstībai ES.

Salīdzinot ar citu valstu doktora programmām izglītībā ir saskatīta līdzība starp DU

programmu un vairākām citām fiolsofiskajā pamatā un orientācijā uz pētījuma veikšanu un satura

apguvi. DU studiju programmā apakšnozares ir pielīdzināmas moduļiem vai satura vienībām, kuras

citu valstu programmās rada iespēju iedziļināties specifiskos izglītības jautājumos. Moduļos tiek

izdalīti svarīgākie teorijas jautājumi, pētniecības metožu apguve un darbība pētnieciskos projektos,

piemēram, Dublinas Universitātē (http://www.tcd.ie/courses/ded.php ). Programma tiek piedāvāta

trīsgadīga un samērā līdzīga DU programmai. Lundas Universitātē programmas minimālais laiks ir

četri gadi. Salīdzinot situāciju, saturu un prasības DU programma ir samērā tuva Lundas

Universitātes pieejai (http://www.sam.lu.se/o.o.i.s./3378). Satura ziņā Lundas Universitātes

programma ir šaurāka, jo tajā ir akcents uz sociālo kontekstu, ekonomisko, izglītības politikas

veidošanu un sociālās pedagoģijas problēmām. DU programmā pedagoģijas konteksts ir plašāks.

Tas papildināts ar ekoloģisko un kultūras kontekstiem. Keele University Anglijā

(http://www.keele.ac.uk/depts/ed/edd/about-edd.htm ) doktora programmu piedāvā kā nepilna laika

studijas uz četriem gadiem, kur pirmajā gadā teorētiskie kursi, otrajā etnogrāfisks pētījums un

atlikušajā laikā promocijas darba izstrādāšana. Iespēja izvēlēties specifiskāku izglītības saturu

pedagoģijā tiek piedāvāta sešās studiju vienībās, kas pēc satura ir pielīdzināmas kādai no

pedagoģijas jomām vai tās apakšnozarei.

Izpētot doktora programmu piedāvājumus ES var saskatīt, ka tās bieži tiek piedāvātas kā

nepilna laika studiju programmas, kurās ir iespēja pievērsties kādam specifiskam izglītības un

pedagoģijas jautājumam. Eiropā ir programmas, kuras fokusējas uz ilgtspējīguma problēmu un

principiem, kas ir tuvi DU programmā iestrādātajiem. Rūpīgāk ieskatoties programmu pamatojumā

var atklāt, ka daļa ES programmu ir tieši pamatota ar ES iecerēm doktorantūras attīstīšanā un daļai

dominē vietējo attīstības vajadzību konteksts.

Eiropas Universitātēm raksturīgi, ka doktora grāda iegūšanai ir jāizstrādā darbs vidēji

apjomā no 40 000 līdz 50 000 vārdu. Otra tendence, darbi ir ar ievirzi uz lietišķiem pētījumiem.

Izvērtējot DU programmu ES parsību kontekstā un salīdzinājumā ar ES universitāšu un

izglītības koledžu doktora programmām tika saskatīta šādas DU programmas attīstības vajadzības

turpmākajiem gadiem:

http://www.tcd.ie/courses/ded.php

http://www.sam.lu.se/o.o.i.s./3378

http://www.keele.ac.uk/depts/ed/edd/about-edd.htm

44

1. Turpināt programmas īstenošanu atbilstoši mērķim un uzdevumiem, kas precizēti pēc sešu gadu

attīstības refleksīvas izvērtēšanas;

2. Pilnveidot pētnieka identitāti un pētnieka prasmju attīstību veicinošas studiju vides radīšanu

doktora programmas īstenošanā;

3. Veicināt programmā paredzēto iznākumu (zināšanu, prasmju, attieksmju) iegūšanu, nepārtraukti

pilnveidojot rezultativitāti gan pētnieciskajā, gan studiju darbā;

4. Studiju kursos paplašināt iespējas ierosināt doktorantu iesaistīšanu inovatīvu risinājumu

meklēšanā, kas paver iespēju attīstīt ilgtspējīgas izglītības teoriju un veicināt ilgtspējīgas

izglītības mērķu īstenošanu praksē;

5. Pētīt iespējas sinerģisku efektu izmantošanai programmas īstenošanā (doktoranti, docētāji

sadarbības partneri Latvijā un ārvalstīs);

6. Baltijas un Melnās jūras izglītības konsorcija ietvaros attīstīt doktorantu sadarbību un apmaiņu

un/vai sadarbību salīdzinošo pētījumu veikšanā;

7. Turpināt pētīt japāņu zinātnieku priekšlikumus, ar kuriem sāk veidoties sadarbība EMSU

projekta ietvaros, par ilgtspējīgas zinātnes izveidošanu un izvērtēt pedagoģijas doktorantūras

attīstību šo jauno zināšanu kontekstā, attiecīgi papildinot tās virssatura un satura kontekstus. Tas

būs pamats padziļināt starpdisciplināro un integratīvo saikni izglītībā no vienas puses un

piedāvāt doktorantiem vidi, kas ierosina inovāciju radīšanu. Arī šī iezīme ir formulēta vienā no

Zalcburgas principiem, kurā ir uzsvērta vajadzība veicināt inovācijas pētniecībā un izglītībā;

8. Ir jāturpina programmas pilnveidošana ieviešot dažus Zalcburgas principus, kas jau darbojas, bet

kur ir iespējama rezultativitātes palielināšana, piemēram, vēl pilnībā nav izmantots potenciāls,

kas ir darba vadītājiem, jo aizņemtības dēļ strādājošie doktoranti pilnībā neizmanto darba

vadītāju palīdzību. Ir iespējams padziļināt partnerdialogu starp doktorantu un darba vadītāju. Arī

Zalcburgas piektajā principā ir paredzēta šī jautājuma risināšana turpmākajā doktorantūras

attīstībā.

Neapšaubāmi, ka programmas turpmākajā attīstībā paliek jautājums par jau esošās tendences

saglabāšanu un attīstīšanu – tā ir pētnieku sagatavošana gan akadēmiskajām, gan neakadēmiskajām

iestādēm.

Šī jautājuma risināšanā ir nepieciešams likumdošanas un finansiālais atbalsts pilna un nepilna

laika par maksu studējošajiem doktorantiem, lai arī viņi varētu likumīgi iekļauties starptautiskajās

pētnieciskajās aktivitātēs. Nākamajā programmas īstenošanas posmā šos un citus universitātēm

formulētos Eiropas Savienības principus būs jāievieš, lai noturētu un uzturētu jau esošo programmas

kvalitāti, kas jau ir apliecinājusi sevi pasaules mērogā un sasniegtu ES ieceres, kas tiks formulētas

Boloņas procesa turpinājumā.

45

1.pielikums.

Programmas saturs,

studiju kursu apraksti,

docētāji un viņu zinātniskās aktivitātes

Doktora programmas struktūra, studiju kursi un to nodrošinājums

1. tabula

Kursa nosaukums Kredīti, atskaites forma,

semestris docētāji

A Obligātie kursi

*Promocijas darba struktūras izveidošana

*Kvantitatīvā pētījuma metodoloģija un

metodes

*Kvalitatīvā pētījuma metodoloģija un

metodes

*Izglītības filosofija un mūsdienu izglītības

teorijas

*Didaktika modernismā un

postmodernismā

*Holisma teorija izglītībā: problēmas,

perspektīvas ilgtspējīgas izglītības

skatījumā

*Mācību plānu, programmu attīstība un to

kvalitātes problēmas

*Mūsdienu psiholoģijas problēmas un

pētījumu virzieni

1 KP, iesk., 1. semestris

4 KP, iesk., 1.-2.semestris

4 KP, iesk., 1.semestris





1 KP, iesk. 3. semestris

Prof., Dr.ped. J.Davidova

Prof.,Dr.hab.ped.A.Vorobjovs

Doc. Dr.phys. S.Ignatjeva

Prof..,Dr.psih. A.Pipere

Doc. PhD I. Belousa

Prof.,Dr.ped. I.Salīte

Prof..,Dr.psih. A.Pipere

Prof.,Dr.hab.ped. I.Žogla

Prof.,Dr.hab.ped. J.Pokulis


Pētniece, PhD Dz.Iliško

Pētniece, PhD I.Mičule

Prof.,Dr.ped.E.Krastiņa,

Prof.,Dr.hab.ped. J.Pokulis

Doc.,Dr.psih. V.Makarevičs

B Obligātās izvēles kursi apakšnozarē

Augstskolas pedagoģijas apakšnozarē:

*Augstskolas pedagoģija: problēmas,

perspektīvas

*Mācīšanās psiholoģija mūžizglītības

kontekstā

* Pētnieka identitātes attīstība






Prof.,Dr.psih. A.Pipere

Prof., Dr.psih. A.Pipere


Skolas pedagoģijas apakšnozarē

*Mācību vides attīstības problēmas

pedagoģijā

*Mācību vides attīstības problēma

psiholoģijā

*Skolotāja kompetences problēma

pedagoģijā

*Apdāvinātības problēma pedagoģijā





Prof., Dr.ped. I.Salīte

Prof., Dr.ped. I.Jurgena

Pētniece, PhD I.Mičule

Asoc. prof., Dr.psih. I.Kokina

Prof., Dr.psih. A.Pipere

Asoc.prof.,,Dr.psih. I.Kokina




46


Nozaru pedagoģijas apakšnozarē

Vides un ilgtspējīga izglītība

*Ekopedagoģija un ekopsiholoģija

*Dabzinātņu satura integrēšana mūsdienās

*Kosmoloģijas un mikropasaules uzbūves

principi mūsdienu izglītības paradigmā

KP, iesk., 4. semestris



Prof., Dr.psih.A.Pipere

Pētniece,Dr.ped. R.Grabovska



Prof., Dr.phys. A.Salītis

Dr. D.Namsone

Prof., Dr.fiz. A.Salītis


Nozaru pedagoģijas apkakšnozarē

Mākslas pedagoģijā

*Mākslas pedagoģija vai mūzikas

pedagoģija

*Mākslas/ mūzikas psiholoģija

*Apdāvinātības attīstība un jaunrades

pedagoģija




Prof., Dr.ped. A.Šļahova vai

Prof., Dr.ped..J.Davidova

Doc., Dr.psih. V.Makarevičs


Prof., Dr.ped..J.Davidova

Prof., Dr.ped..A.Šļahova

Asoc.prof., Dr.psih. I.Kokina

C Brīvā izvēle (jāizvēlas vismaz 3 studiju kursus)

*Dators kā līdzeklis pedagoģijas pētījumos

*Mācību grāmatu un līdzekļu izveidošanas

un vērtēšanas metodoloģiskais pamats

*e- studijas un programmas vai kāds cits

kurss pēc studentu izvēles RTU e-studiju

doktorantūras programmā

* Darbības pētījums izglītības

pārorientēšanai uz ilgtspējīgas attīstības

mērķi mūžizglītībā

* Zinātnisko publikāciju struktūras un

satura recenzēšana

2KP, iesk., 5. – 6. semestris





Doc. Dr.phys. S.Ignatjeva

Prof., Dr.ped. E.Krastiņa

Prof., Dr. A.Kapenieks


Pētniece,

Dr.ped. R.Grabovska

Prof., Dr. psih. A.Pipere

Doc., PhD I.Belousa

47

Nosaukums Promocijas darba struktūras izveidošana

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P)

Kredītpunkti 1

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 14 stundas

Zinātnes nozare Pedagoģija

Zinātnes apakšnozare Augstskolas, Skolas, Nozaru pedagoģijas apakšnozare

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)

Jeļena Davidova, Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra, Izglītības un vadības fakultātes profesore

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)

Maģistra līmeņa metodoloģijas kurss

Kursa mērķis:

Palīdzēt topošiem pedagoģijas doktoriem izprast pedagoģiskā pētījuma loģiku, attīstīt studējošo zināšanas un prasmes

pedagoģijas metodoloģijas jomā, sekmēt pētniecisko prasmju attīstību.

Kursa apraksts - plāns:

Pedagoģisko pētījumu klasifikācijas.

Pedagoģiska pētījuma loģika.

Pētījuma stratēģija un kompozīcija atkarībā no pētījuma veida.

Pedagoģiska pētījuma metodoloģisko principu raksturojums.

Pētījuma zinātniskā aparāta izstrāde.

Pedagoģiska pētījuma organizēšana un posmi.

Pētījuma metožu un metodiku izvēles stratēģija.

Prasības promocijas darba eksperimentālai daļai.

Validitātes un mērījuma ticamības problēmas.

Zinātniskā pētījuma izklāsta elementi. Zinātniskā valoda un promocijas darba stils.

Pētījuma datu interpretācija.

Pētījuma secinājumi.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Piedalīšanās semināros un diskusijās, referāts, nokārtota ieskaite

Literatūra (01-mācību literatūra):

Anderson, G. (1994) Fundamentals of Educational Research. McGill University, Canada.

Bogdan, R. & Biklen, S.K. (1982) Qualitative Research for Education. Boston, MA: Allyn & Bacon.

Brewer, M.B. & Collins, B.E. (Eds.) (1981) Scientific Inquiry and the Social Sciences. Snn Francisco, CA: Jossey-Bass.

Burgess, R.G. (Ed.) (1985) Strategies of Educational Research: Qualitative methods. Lewes: Falmer Press.

Cohen, L., Manion, L. & Morrison, K. (2001) Research Methods in Education. London and New York: Routledge,

Falmer.

Crabtree, B.F. & Miller, W.L. (Eds.) (1992) Doing Qualitative Research. Newbury Park, CA: Sage.

Dunbar, K. (1993) Concept discovery in a scientific domain. Cognitive Science, 17, 397-434.

Elliot, J. (1991) Action Research for Educational Change. Buckingham: Open University Press.

Ely, M., Anzul, M., Friedman, T., Garner, D. & McCormak Steinmetz, A. (1995) Doing Qualitative Research: Circles

within circles. New York University, USA.

Hauenstein, A. (1997) A New Conceptual Framework for Educational Objectives. Lanham, Md.

Ihde, D. (1977) Experimental Phenomenology. New York: G.P. Putnam.

Maykut, P. & Morehouse, R. (1995) Beginning Qualitative Research: A philosophical and practical guide. London &

Washington: The Falmer Press.

48

McNiff, J. (1993) Teaching and Learning: an action research approach, London: Routledge.

Reason, P. & Rowan, J. (Eds.) (1981) Human Inquiry: A sourcebook of new paradigm research. New York: John Wiley.

Moustakas, C. (1990) Heuristic Research: Design, methodology and applications. Newbury Park, CA: Sage.

Snoek, M. (Ed.) (2003) Scenario Planning and Teacher Education. European Journal of Teacher Education, 26, 1.

Strauss, A. & Corbin, J. (1990) Basics of Qualitative Research: Grounded theory procedures and techniques. Newbury

Park, CA: Sage.

Literatūra (02-ieteicamā):

Бордовская. Н.В. (2001) Диалектика педагогического исследования. Логико-методологические проблемы. Санкт-

Петербург.

Загвязинский, В.И., Атаханов, Р. (2006) Методология и методы психолого-педагогического исследования.

Москва: Academia.

Исаев, И. Ф. (2002) Профессионально-педагогическая культура преподавателя. Москва: Academia.

Новиков, Д. А. (2004) Статистические методы в педагогических исследованиях (типовые случаи). Москва: МЗ-

Пресс.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

Journal for Teacher Education for Sustainability

Oxford Review of Education

British Educational Research Journal

Innovations in Education and Teaching International

Educational Research

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:

A

Kursa nosaukums angļu valodā:

Designing the Structure of Doctoral Thesis

Kursa anotācija angļu valodā:

The course aims to help future doctors of pedagogy understand the logic of pedagogical research, develop students’

knowledge and skills in pedagogical methodology and promote development of research skills.

Classifications of pedagogical research. Logic of pedaggical research. Research strategy and composition with different

kinds of research. Description of methodological principles of pedagogical research. Developing the scientific aparatus

of the research. Organisation and stages of pedagogical research. Strategies for chosing research methods and

methodologies. Requirements for the experimental part of doctoral thesis. Problems of validity and credibility of

measurements. Elements of the account of scientific research. Scientific lnguage and style of doctoral thesis.

Interpretation of research data. Conclusions of the research.

Piezīmes:

49

Nosaukums Kvantitatīvā pētījuma metodoloģija un metodes


Kredītpunkti 4 KP





Aleksejs Vorobjovs, Sociālās psiholoģijas katedra, Sociālo zinātņu fakultātes profesors

Svetlana Ignatjeva, Informātikas katedra, Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes docente


Maģistra pedagoģijas programmā apgūtās priekšzināšanas un prasmes

Kursa anotācija:

Studiju kurss paredzēts doktora studiju programmas “Pedagoģija” studentiem.


1. Statistiskā secinājuma metodes: hipotēzes pārbaude. Statistiskā secinājuma metožu atlase. Nominatīvo rezultātu

analīze. Korelācijas analīze. Parametriskās metodes (vienas izlases t-Stjudenta kritērijs, neatkarīgas izlases t-Stjudenta

kritērijs, atkarīgas izlases t-Stjudenta kritērijs. Neparametriskās metodes (divas neatkarīgas izlases U-Manna-Vitnija

kritērijs, divas atkarīgas izlases T-Vilkoksona kritērijs, vairāk kā divas neatkarīgas izlases H-Kraskana-Vollisa kritērijs,

vairāk kā divas atkarīgas izlases H2-Fridmana kritērijs). Dispersionālā analīze (ANOVA), daudzfaktoru ANOVA,

daudzdimensionālā MANOVA.

2. Daudzdimensionālās metodes. Faktoru analīze. Diskriminantatīvā analīze. Klasteranalīzes metodes. Klasteru un

faktoru analīze.


Ieskaite


1. Lasmanis A. (2002) Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes pedagoģijas un psiholoģijas pētījumos. 1.un

2.grāmata. Rīga: Izglītības soļi.

2. Raščevska M, Kristapsone S. (2000) Statistika psiholoģijas pētījumos. Rīga: Izglītības soļi.

3. Raščevska M. (2005). Psiholoģisko testu un aptauju konstruēšana un adaptācija. Rīga : RaKa.

4. Raizs Ļ. (2000) Matemātiskās metodes sociālajās zinātnēs. Rīga: RaKa.

Literatūra (02-papildliteratūra):

Arsham, Hossein (2002) Statistical data analysis:prove it with statistics Baltimore, MD: University of Baltimore.


Research in Education, Manchester University Press, ISSN-0034-5237

British Journal of Mathematical and Statistical Psychology


A


Methodology and Methods of Quantitative Research


The course focuses on determining interrelations between general and concrete methodology, peculiarities of solving the

problem of directness postulate in different trends of psychology, the problem of organizing opinion polls, and the

problem of intercultural experiment methodology.

50

Nosaukums Kvalitatīvā pētījuma metodoloģija un metodes


Kredītpunkti 4 KP





Anita Pipere, Ilgtspējīgas izglītības institūts, Izglītības un vadības fakultāte, profesore

Inga Belousa, Ilgtspējīgas izglītības institūta asociētā profesore, Izglītības un vadības fakultāte


Pētīšanas metodoloģijas kursi bakalaura vai maģistra programmās

Kursa anotācija:

Kurss ir paredzēts doktorantu zinātniskās pētīšanas prasmju attīstīšanai kā pamatu izmantojot kvalitatīvā pētījuma

metodoloģiju un metodes. Kursā tiek uzsvērta kvalitatīvo pētījumu vieta un loma mūsdienu zinātniskajos pētījumos, kā

arī šī virziena metodoloģijas nozīme pedagoģijas kontekstā. Kursā atspoguļota kvalitatīvā pētījuma vēsture un mūsdienu

virzieni, salīdzināta kvalitatīvā un kvantitatīvā pētījuma metodoloģija un metodes. Tiek analizēts kvalitatīvais pētījums

un process: pētnieks kā multikulturāls subjekts, teorētiskās paradigmas un perspektīvas, pētījuma stratēģijas, datu

vākšanas un analīzes metodes, interpretācijas un prezentācijas māksla. Doktorantiem tiek dota iespēja pārbaudīt un

noteikt kvalitatīvā pētījuma metodoloģijas un metožu integrēšanas iespējas savā pētījumā, kā arī aprobēt savam pētījuma

virzienam atbilstošas kvalitatīvā pētījuma metodes, iestrādāt to ticamības un drošības noteikšanas mehānismus.

Doktorantiem tiek piedāvāti vairāki nozīmīgi kvalitatīvu pētījumu piemēri izglītības jomā. Kā daļa no kvalitatīvās

metodoloģijas īpaši tiek uzsvērts darbības pētījums kā izglītības izmaiņu stratēģija.

Kursa plāns:

1. Ievads kursā “Kvalitatīvā pētījuma metodoloģija un metodes”: doktorantu konteksta un pieredzes noskaidrošana,

iepazīšanās ar literatūru, kursa struktūru un ieskaites uzdevumu.

2. Diskusija grupās par iepriekš sagatavotiem jautājumiem par kvalitatīvā pētījuma metodoloģijas būtību, dalībnieku

pieeju noskaidrošana.

3. Kvalitatīvā pētījuma metodoloģijas analīze: filosofija, epistemoloģija, dažādu zinātņu nozaru pieejas, kvalitatīvs

pētījums kā izaicinājums pedagoģijai.

4. Pieejas promocijas darbam pedagoģijā: no kvantitatīvās līdz komplimentārai pieejai. Savu pieeju darbam plānošana

un izvērtēšana.

5. Kvalitatīvās un kvantitatīvās metodoloģijas salīdzinājums izglītības pētījumos.

6. Kvalitatīvā pētījuma definīcijas, problemātika, vide/pētnieks, filosofiskie pamatpieņēmumi.

7. Kvalitatīvo pētījumu piecas tradīcijas: biogrāfiskā pieeja, fenomenoloģija, etnogrāfija, gadījuma pētījumi, darbības

pētījums. Datu vākšanas īpatnības šajās tradīcijās. Pētījumu piemēri un to analīze.

8. Kvalitatīvās pētīšanas metodes pedagoģijā: novērošana, etnogrāfija, intervēšana, personīgo konstruktu pieeja,

diskursīvā analīze, darbības pētījums, fokusgrupu diskusijas, izmēģinājuma projekts. Pētījumu piemēri un to

analīze.

9. Kvalitatīvā pētījuma datu prezentācijas stratēģijas. Izlase un atlase.

10. Kvalitatīvā pētījuma zinātniskā patiesīguma noteikšana. Triangulācijas tehnikas. Sava promocijas darba zinātniskā

patiesīguma problēmu pārvarēšanas stratēģijas.


1) Savai doktora disertācijas tēmai atbilstošas kvalitatīva pētījuma metodes izstrāde un aprakstīšana ieskaites

darba formā. Metodes mutiska prezentācija doktorantu grupā.

2) Literatūras fragmenta par kvalitatīvā pētījuma metodoloģiju un metodēm anotācija un tulkojums no svešvalodas

(pamatā angļu valodas), tulkojuma mutiska prezentācija, piedaloties doktorantu diskusijā.


1) Kroplijs, A., & Raščevska, M. (2004). Kvalitatīvās pētniecības metodes sociālajās zinātnēs. Rīga: RaKa.

2) Geske, A., & Grīnfelds, A. (2006). Izglītības pētniecība. Latvijas Universitāte.

3) Geske, A., & Grīnfelds, A. (2001). Izglītības pētījumu metodoloģija un metodes. Rīga: RaKa.

51


Nucho, A. O., & Vidnere, M. (2003). Intervēšanas prasme. Rīga: RaKa.

Krieviņš, V. (2005). Informācijas meklēšanas stratēģijas internetā un meklētāja Google efektīvs lietojums: Rokasgrāmata-

mācību līdzeklis skolām, pašizglītībai, profesionālajai un pieaugušo izglītībai. Rīga: Multineo. (DU bibliotēka).

Ruane, J. M. (2005). Essentials of Research Methods: A Guide to Social Science Research, Oxford: Blackwell Publishing (DU

bibliotēka).

Silverman, D. (2001). Interpreting Qualitative Data: Methods for Analysing Talk, Text and Interaction. 2nd ed. London: SAGE

Publications (DU bibliotēka).

Strauss, A., & Corbin, J. (1998). Basics of Qualitative Research. Techniques and Procedures for Developing Grounded Theory.

SAGE Publications (IVF bibliotēka).

Stinger, E. T. (1996). Action Research. A Handbook for Practitioners. SAGE Publications, International Educational and

Professional Publisher, Thousand Oaks, London (IVF bibliotēka).

Yin, R. K. (1998). Case study research (2nd ed.) Design and Methods, SAGE Publications, International Educational and

Professional Publisher, Thousand Oaks, London, (IVF bibliotēka).

Creswell, J. (1998). Qualitative Inquiry and Research Design: Choosing Among Five Traditions. Thousand Oaks, CA: SAGE.

Seidman, I. E. (1998). Interviewing as qualitative research: a guide for researchers in education and the social sciences,

Teachers College Press, Columbia University (DU bibliotēka).

Isaac, S., & Michael, W. B. (1997). Handbook in Research and Evaluation: A Collection of Principles, Methods, and Strategies

Useful in Planning, Design, and Evaluation of Studies in Education and the Behavioral Sciences (2nd ed.), San Diego, California:

EdLTS Publishers (IVF bibliotēka).

Kvale, S. (1996). Interviews. An Introduction to Qualitative Research Interviewing. Sage Publications (IVF bibliotēka).

House, E. R., & Howe, K. R. (1999). Values in evaluation and social research. Newbury Park, CA: SAGE Publications (IVF

bibliotēka).

Holton, D., & Fisher, E. (2003). Enjoy Writing Your Science Thesis or Dissertation. London: Imperial College Press (IVF

bibliotēka).

Carey, S. S. (1998). A Beginner’s Guide to Scientific Method. 2nd ed. Belmont: Wadsworth Publishing Company (DU

bibliotēka).

Mertens, D. M. (1998). Research Methods in Education and Psychology: Integrating Diversity with Quantitative & Qualitative

Approaches. London (DU bibliotēka).

Collecting and Interpreting Qualitative Materials (1998) Ed. N. K. Denzin, & Y. S. Lincoln. London (DU bibliotēka).

Strategies of Qualitative Inquiry (1998) Ed. N. K. Denzin, & Y. S. Lincoln. London (DU bibliotēka).

Садмен С. (2005). Как правильно задавать вопросы: Введение в проектирование массовых обследований/Сеймур

Садмен, Норман Брэдберн ; Пер. с англ. А.А.Виницкой. Москва: Институт Фонда "Общественное мнение (DU bibliotēka).

Филлипс Л., & Йоргенсен М. В. (2004). Дискурс-анализ: Теория и метод. Перевод с английского. Гуманитарный центр:

Харьков.

Белановский С. А. (2001). Метод фокус групп. Москва: Никколо-Медиа.


Assessment for Effective Intervention, Sage, ISSN 1534-5084, http://aci.sagepub.com


A


Methodology and Methods of Qualitative Research


The study course is directed towards the development of scientific research skills of doctoral students using the

background of the methodology and methods of qualitative research. The course emphasizes the place and role of

qualitative research in contemporary scientific investigations, as well as the meaning of this methodology in the

pedagogical context. The course reflects the history and advanced directions of qualitative research, compares the

qualitative and quantitative research methodology and methods. Qualitative research and process will be analysed:

researcher as a multicultural subject, theoretical paradigms and perspectives, research strategies, methods of data

collection and analysis, art of interpretation and presentation. Doctoral students will have the opportunity to test and

define the possibilities of integrating qualitative research methodology and methods in their own research as well as

approbate the qualitative research methods relevant for their specific research, and elaborate the mechanisms of validity

and credibility testing. Doctoral students will read several important examples of qualitative research in the field of

education. As a part of qualitative methodology, action research as a strategy of educational changes will be stressed.

http://aci.sagepub.com/

52

Nosaukums Izglītības filosofija un mūsdienu izglītības teorijas


Kredītpunkti 3 KP





Anita Pipere, Ilgtspējīgas izglītības institūts, Izglītības un vadības fakultāte, profesore

Ilga Salīte, Ilgtspējīgas izglītības institūta profesore, Izglītības un vadības fakultāte, Daugavpils Universitāte


Izglītības filosofijas kursi maģistratūras ievaros.

Kursa anotācija:

Kurss ir vērsts uz doktorantu personīgās izglītības filosofijas meta-analīzi un saskaņošanu ar jaunākajām pieejām

izglītības filosofijā un izglītības teorijās. Kursa ievadā studenti veic praktiskus uzdevumus konstruējot izglītības

filosofijas definīcijas un to aktualitātes aspektus. Studenti diskutē par filosofijas satura sastāvdaļām (metafiziku,

epistemoloģiju, aksioloģiju) saistībā ar mūsdienu izglītības problēmām. Piecu galveno filosofijas skolu kontekstā

(ideālisms, reālisms, neotomisms, pragmatisms, eksistenciālisms) tiek analizēta mūsdienu izglītības sistēmas struktūra,

prioritātes un filosofiskās pretrunas. Kursa otrajā daļā tiek meklēta saistība starp filosofijas skolām un uz tām balstītajām

izglītības teorijām. Blakus vēsturiski nozīmīgajām izglītības teorijām (esenciālisms, progresīvisms, tradicionālisms,

biheviorisms, utt.) doktoranti apspriež mūsdienās aktuālos teorētiskos virzienus, kas saistīti ar humānismu,

rekonstrukcionismu, futūrismu. Īpašs uzsvars kursā tiek veltīts izglītības filosofijai un izglītības teorijām, kas var balstīt

globāli un lokāli nozīmīgo izglītību ilgtspējīgai attīstībai. Noslēgumā doktoranti iepazīstas ar induktīvo un deduktīvo

ceļu personīgās izglītības filosofijas veidošanā, apspriež šo ceļu pozitīvās un negatīvās iezīmes.

Kursa plāns:

1. Iepazīšanās ar kursa dalībnieku iepriekšējo pieredzi izglītības filosofijā, kursa prasību, konteksta,

pamataktivitāšu un literatūras noskaidrošana.

2. Izglītības filosofijas pamatjēdzienu konstruēšana individuāli un grupā, izglītības filosofijas vēsturiskās un

pašreizējās aktualitātes apspriešana.

3. Filosofijas satura sastāvdaļu (metafizikas, epistemoloģijas, aksioloģijas) pamatjautājumu analīze mūsdienu

izglītības problēmu kontekstā. Izglītības jēdziena un ar to saistīto jēdzienu analīze.

4. Mūsdienu izglītības sistēmas struktūra, prioritātes un filosofiskās pretrunas ideālisma, reālisma, neotomisma,

pragmatisma un eksistenciālisma kontekstā.

5. Pāreju starp izglītības filosofijām un izglītības teorijām meklējumi. Mūsdienu eklektika un tās cēloņi.

6. Izglītības teorijas: tradicionālisms, esenciālisms, progresīvisms, humānisms saistībā ar progresīvismu,

rekonstrukcionisms, futūrisms, biheviorisms, anarhisms. Teoriju kritiska analīze un salīdzināšana. Izglītības

teoriju izplatība laikā un telpā.

7. Izglītības filosofija un izglītības teorijas izglītībai ilgtspējīgai attīstībai.

8. Induktīvais un deduktīvais ceļš personīgās izglītības filosofijas veidošanā.


Rakstiski prezentēt sava promocijas darba pamatā iestrādāto izglītības filosofijas matricu un izglītības teorijas, atbildot

uz noteiktiem jautājumiem saistībā ar savu izvēlēto filosofiju tīklojumu, izglītības teoriju prioritātēm un to mijiedarbību.


1. Fullans, M. (1999). Pārmaiņu spēki. Rīga: Zvaigzne ABC.

2. Pavlovs, O. (2002). Izglītības filosofija. Rīga: Vārti.

3. Beļickis, I. (1997). Izglītības alternatīvās teorijas. Rīga: RaKa.

4. Knight, G.R. (1995). Issues & Alternatives in Educational Philosophy (2nd

ed.). Andrews Univ. Press, Berrien

Springs, Michigan.

53


1. Alijevs, R. (2005). Izglītības filosofija. Rīga: RETORIKA A.

2. Megi, B. (2000). Filosofijas vēsture. Rīga: Zvaigzne ABC.

3. Aronowitz, S. & Giroux, H. G. (1991). Postmodern Education. Politics, Culture, & Social Criticism.

University of Minnesota Press.

4. Audi, R. (2003). Epistemology: A contemporary introduction to the theory of knowledge. London: Routledge.

5. Burtt, E. A. (2003). The Metaphysical Foundations of Modern Science. New York: Dover Publications Inc.

6. Webb, L. D., Metha, A., & Jordan, K. F. (2003). Foundations of American Education. Merrill Prentice Hall:

Pearson Education.

7. Flake, C. L. (1993). Holistic Education: Principles, Perspectives and Practices. Brandon, VT: Holistic

Education Press.

8. Inwagen, P. van (2002). Metaphysics. Colorado, USA: Westview.

9. Gang, P. S., Lynn, N. M., & Maver, D. J. (1992). Conscious Education. The Bridge to freedom. Atlanta:

Dagaz Press.

10. Grayling, A. G. (2005). The Heart of Things: Applying Philosophy to the 21st Century. London: Weidenfeld &

Nicolson.

11. McGinn, C. (2002). The Making of a Philosopher. London: Simon & Schuster UK Ltd.

12. Miller, R. (1997). What are schools for? Holistic Education in American Culture. Brandon, VT: Holistic

Education Press.

13. O’Sulivan, E. (1999). Transformative Learning: Educational Vision for the 21st Century. New York: Zed

Books.

14. Ozmon, H., & Craver, S. (1995). Philosophical Foundations of Education (5th

ed.) Merrill, Prentice-Hall, Inc.

15. Thompson, M. (2003). Philosophy of Mind. Chicago: Hodder Headline Ltd.

16. Winch, C., & Gingell, J. (1999). Key Concepts in the Philosophy of Education. Routledge, London and New

York.

17. Whitehead, A. N. (1985). Process and Reality: An Essay in Cosmology. New York: The Free Press.

18. Гершунский B. C. (1999). Философия образования. Москва: “Флинта”.

19. Гусинский B. (2002). Bведение в философию образования. Москва.

20. Гусинский Э. Н., & Турчанинова Ю. И. (2000). Bведение в философию образования. Москва: “Логос”.

21. Смирнова Н. B. (1997). Философия и образование: проблемы философской культуры педагога. Москва.


Journal of Philosophy of Education Print ISSN: 0309-8249

Journal of Transformative Education Print ISSN: 1541-3446

Theory and Research in Education Print: ISSN 1477-8785


A


Philosophy of Education and Contemporary Theories of Education


The course focuses on the meta-analysis of doctoral students’ personal educational philosophy and its coordination with

the latest approaches in educational philosophy and theories of education. At the beginning of the course, students

conduct practical tasks constructing the definitions of educational philosophy and aspects of its urgency. Students

discuss the content components of the philosophy (metaphysics, epistemology, axiology) in connection with

contemporary global and local issues of education. In the context of five main philosophical schools (idealism, realism,

neo-thomism, pragmatism, existentialism), students analyze the structure, priorities, and philosophical contradictions of

modern day educational system. During the second part of the course, students search for connections between the

schools of philosophy and educational theories that are related to them. Besides historically significant educational

theories (essentialism, progressivism, traditionalism, behaviorism, etc.), doctoral students share their opinions on the

presently urgent theoretical trends connected with humanism, reconstructionism, futurism. A special emphasis is put on

the educational philosophy and educational theories that can ground globally and locally important education for

sustainable development. In conclusion, doctoral students acquire an inductive and deductive way for construction of

personal educational philosophy and discuss the positive and negative aspects of both ways.

54

Nosaukums Didaktika modernismā un postmodernismā


Kredītpunkti 2 KP

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits

semestrī) 28 stundas




Irēna Žogla, Latvijas Universitātes profesore

Jānis Pokulis, Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra, Izglītības un vadības fakultātes profesors


Pedagoģijas maģistra studiju kursos iegūtās zināšanas

Kursa anotācija:

Piedāvāt 1.studiju gada doktorantiem, kuri pēta mācību/studiju procesu, iespēju apzināt didaktisko pētījumu

būtību un aktualitātes Latvijas pedagoģijā un pasaulē, studēt metodoloģiju un mācību teorijas, palīdzēt identificēt un

teorētiski pamatot aktuālas problēmas didaktikā, pētīt didaktiskās likumības.

Kursa plāns:

1. Didaktikas izpētes priekšmets vairākās didaktiskajās teorijās.

2. Pedagoģiskā paradigma un pētniecības paradigmas.

3. Didaktiska pētījuma metodoloģiskais pamatojums.

4. Didaktika kā mācību procesa teorija. Teoriju kritiska analīze un jēdzienu definēšana

pētījuma paradigmas ietvaros.

5. Mācīšanās un mācīšanas teorijas kā hipotēzes avots.

6. Teorētisko pieeju identificēšana praksē. Prakses izpēte kā hipotēzes avots.

7. Pētījuma ideja, tās vienojošā funkcija didaktiskā pētījumā.

8. Vispārdidaktisko likumību ievērošana pētīšanas procesā.

9. Hipotēzes formulēšana didaktiskajam pētījumam.

10. Kritēriju avoti didaktiska priekšmeta izpētē.

11. Gatavošanās kolokvijam par pētnieciskā procesa ideju, kategorijām

un teorētisko pamatojumu.

12. Pētnieciskā procesa loģika un norise.

13. Didaktiskā pētījuma validitāte un ticamība.

14. Pētījuma teorētiskā rezultāta ieviešana kā mācību procesa inovatīvas izmaiņas.

15. Kolokviji didaktikā un skolas pedagoģijā atbilstoši promocijas darba tēmai.


Veikt visus praktiskos un teorētiskās analīzes uzdevumus, sagatavoties ieskaitei un nokārtot to mutiski.


1. L.Cohen, L.Manion, K.Morrison. Research methods in Education. 5th edition.- London, New York. 2003.

2. Žogla I. Didaktikas teorētiskie pamati. – R.:Raka, 2001. 1.daļa.

3. Beļickis I. Izglītības alternatīvās teorijas. – R.: RaKa. 2001.

2. Rumsey. How to Find Information: A Guide to Researchers.

5. The Education Systems of Europe. W.Hoerner et al. (eds).- Germany: Springer. 2007.

55


1. Murrey. Writing for Academic Journals. Open University Press.

2. Educational Researcher. Journal of American Educational research Association.

3. Божович Л. Развитие субъекта образования. ПЭРСЭ. 2005

4. Educational Psychology. Pieejami vairāki izdevumi.

5. Monogrāfijas atbilstoši pētamajām problēmām


Review of Educational Research Print: ISSN 0034-6543


A


Didactics in Modernism and Postmodernism


The course aims to provide first year doctoral students who research learning/study process an opportunity to learn about

the essence and topicality of didactic research in Latvian pedagogical context and on the global scale, study

methodology and lerning theories, help to identify and theoretically substantiate topical problems in didactics, and

research the laws of didactics.

Piezīmes:

56

Nosaukums Holisma teorija izglītībā: problēmas, perspektīvas ilgtspējīgas izglītības skatījumā


Kredītpunkti 4 KP

Apjoms (akadēmisko

kontaktstundu skaits semestrī) 56 stundas

Zinātnes nozare pedagoģija




Dzintra Iliško, Ilgtspējīgas izglītības institūta asoc.profesore, Izglītības un vadības fakultāte

Ilona Mičule, Ilgtspējīgas izglītības institūta pētniece, Izglītības un vadības fakultāte


Priekzināšanas, kas apgūtas studiju kursos maģistra pedagoģijas programmās pedagoģijā.

Kursa mērķis:

Piedāvāt iespēju doktorantiem izveidot savu teorētisko atskaites sistēmu holistiskās pieejas atpazīšanai, holistiskās

teorijas vēsturiskā un mūsdienu pamata apguvei un attīstīt prasmi izmantot holisma teoriju mūsdienīgā pētījumā

pedagoģijas nozarē un tās apakšnozarēs.


1. Holisma un holisma teorijas vēsturiskā attīstība izglītībā.

Holisma filozofija mūsdienu izglītības filozofijas skatījumā. Holisma pieeja mūsdienīgs metodoloģiskais skatījums

izglītības pētījumiem un teorijas attīstībai. Holisma pieejas un izglītības pieejas ar holistisku elementu izmantošanu

vēsturiskā kontekstā (cenozoiskais, tehnokrātiskais, konservējošais, ekozoiskais, ekozoiski pārveidojošais skatījumi).

Holisma pieejas metafiziskie, epistemoloģiskie un aksioloģiskie pieņēmumi. Teorētisko pieņēmumu diapazons holisma

teorijā.

2. Holisma pieejas principi mūsdienu izglītībā.

Holisma teorijas attīstība 21. gadsimtā: pamatprincipi (ekoloģisms, integrētība, garīgums ilgtspējīgums). Pieejas

principu izvēlē un holisma teorijas specifiskā satura attīstīšanā. Ilgtspējīguma četrdimensiju modeļa izmantošana

holisma teorijā.

3. Holisma pieeja izglītībā.

Holistiskās pieejas izmantošanas gadījumi un to analīze. Projekti ar holistisku perspektīvu.

Ilgtspējīgas attīstības problēma holistiskas izglītības kontekstā. Ilgtspējība izglītībā.

Holisms kā metodoloģiskais pamats mācību plānu un programmu teorijā (mācību plānu un programmu veidošana,

mācību metožu un satura kritēriju izvēle, mācīšanās vides un izvērtēšanas problēmu risināšana holistiskās pieejas

kontekstā).

Holisma teorijas nozīmīgums skolotāju izglītībā (izglītība integrālai attīstībai, kreativitātes un apziņas evolūcijas

planetārais un kosmoloģiskais konteksti izglītībā, garīguma attīstība ekozoiskā skatījumā.

4. Holisma pieeja un pētījumi izglītībā..

Pētījuma jautājumi, pētījuma plāna izstrādāšana, pētījuma metožu un datu apstrādes veida izvēle holistiskā pētījumā.


Piedalīšanās visās kursa aktivitātēs un publikācijas sagatavošana


Miller, John P. (1996) The Holistic Curriculum, Toronto, Canada, OISE Press.

Miller, Ron (1997) What Are Schools For? Holistic Education in American Culture, Brandon, Holistic Education Press.

Schreiner, P., Banev, E., Oxley, S. (2005) Holistic Education: Resource Book Learning and Teaching in an Ecumenical

Context, Munnhen, WAXMANN.

57


Palmer,J. Ed. (2001) Fifty Key Thinkers on the Envoronment,London: Routledge

O’Neill J., Tuker, K., Beterman, I. Eds. (2001) Environmental Ethics and Philosophy: Managing the Environment for

Sustainable Development, Cheltenham, UK:Elgar

Collier,A. (1999) Being & Worth.London & New York, Routledge

Fox,W. (1995) Toward a Transpersonal Ecology: Developing New Foundations for Environmentalism, A Resourgence

Book, UK

Callicott, J.B. (1986) The Search For an Environmental Ethics, In Matters of Life and Death,pp.381-424. 2nd ed.Edited

by Tom Regan. New Yourk: Random House.

Naess,A. (1989) Ecology, Community and Lifestyle:Outline of an Ecosophy, Canbridge University Press.

Palmer, P. To Know as We are Known: Education as a Spiritual Journey, San Francisko, Harper

Palmer, P. (1998) The Courage to Teach. Exploring the inner Landskape of a Teacher’s Life, San Francisko, Jossey-

Bass Publishers.

Riley-Taylor, E. (2002) Ecology, Spirituality & Education. Curriculum for Relational Knowing, New York, Peter Lang.

Specifisko interešu gadījumā var izmantot

Ilgtspējīgas izglītības institūta akadēmisko grāmatu kolekciju (432. telpā, Parādes 1). Sarakstu var pieteikt [email protected]

UNESCO (2005) Guidelines and Recommendations for Reorienting Teacher Education to Address Sustainability.

Education for Sustainable Development in Action Technical Paper No. 2, UNESCO Education sector.


Journal of Teacher Education for Sustainability, ISE, DU (ISSN 1691-4147) http://www.ise-lv.eu/

Australian Journal of Educational Technology http://www.ascilite.org/ajet.html

The Australian Educational Research (AER) http://www.aare.edu.au/aer/about.htm

The Australian Journal of Teacher Education http://ajte.education.ecu.edu.au/

Canadian Journal of Learning & Technology http://www.cjlt.ca/index.html

International Journal for Educational Integrity http://www.ojs.unisa.edu.au/index.php/IJEI

International Journal of Whole Schooling http://www.isetl.org/ijtlhe/

Issues in Educational Research http://www.iier.org.au/iier.html

Journal of Research Practice http://jrp.icaap.org/index.php/jrp

Reflecting Education http://reflectingeducation.net/index.php/reflecting

Studies in Learning, Evaluation, Innovation and Development http://www.sleid.cqu.au/index.php

The Trumpeter: Journal of Ecosophy ISSN Print: 0832-6193 Online ISSN 1705-9429

http://trumpeter.athabascau.ca/index.php/trumpeter/index


A


Holistic education: problems, perspectives in the context of sustainable development


The course is designed to provide doctoral students with an opportunity to create their own theoretical frame of

reference for recognition of holistic approach and acquisition of the historical and contemporary basis of the holistic

theory, as well as to develop the skill of applying the theory of holism to contemporary research in pedagogy and its

branches.

Piezīmes:

mailto:[email protected]


http://www.ascilite.org/ajet.html

http://www.aare.edu.au/aer/about.htm

http://ajte.education.ecu.edu.au/

http://www.cjlt.ca/index.html

http://www.ojs.unisa.edu.au/index.php/IJEI

http://www.isetl.org/ijtlhe/

http://www.iier.org.au/iier.html

http://jrp.icaap.org/index.php/jrp

http://reflectingeducation.net/index.php/reflecting

http://www.sleid.cqu.au/index.php


58

Nosaukums Mācību plānu, programmu attīstība un to kvalitātes problēmas


Kredītpunkti 2 KP





Elfrīda Krastiņa, Mācību metodiku katedra, Izglītības un vadības fakultātes profesore

Jānis Pokulis, Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra Izglītības un vadības fakultātes profesors


Didaktika modernismā un postmodernismā

Kursa anotācija:

Piedāvāt 1.studiju gada doktorantiem, kuri pēta mācību/studiju procesu, iespēju apzināt didaktisko pētījumu

būtību un aktualitātes Latvijas pedagoģijā un pasaulē, studēt metodoloģiju un mācību teorijas, palīdzēt identificēt un

teorētiski pamatot aktuālas problēmas didaktikā, pētīt didaktiskās likumības.

Kursa mērķis:

Pilnveidot doktorantu kompetenci mācību plānu un programmu izveidē un izvērtēšanā


Studiju programmas jēdziens augstskolas pedagoģijā. Augstskolas studiju programma kā līdzeklis pārmaiņu

ierosināšanai pārejā no mācīšanas uz mācīšanos un profesionālā atbildīguma attīstībai. Studiju programmas mērķu un

uzdevumu izvēles problēmu risināšanas kritēriji mūsdienās.

Studiju programmas saturs, tā izvēles un attīstības principi. Augstskolu studiju programmu salīdzināšanas un

pielīdzināšanas procedūras un ar tām saistītās problēmas. Augstskolas studiju programmu standartu problēma. Mācību

metožu, studiju procesa, studiju iznākumu vērtēšanas un izvērtēšanas problēmas. Studiju programmu kvalitātes

problēma, izvērtēšanas kritēriju izvēles iespējas, pastāvošās izvērtēšanas metodikas.

Pieeju analīze augstskolas studiju programmu ieviešanai un pilnveidošanai.

Mācību plānu un programmu veidošana modernisma un postmodernisma kritēriji, tendences, salīdzinājums. Mācību

satura atlase kompetenču veidošanai. Mācību saturiskā un procesuālā vienotība, to atspoguļošana mācību programmās.

Integrētās mācību programmas. Garīguma komponenti mācību programmās.


Mācību programmas vai studiju kursa izveide un/vai izvērtējums


1. Andersone, R. (2007) Izglītības un mācību priekšmetu programmas. – R.: Raka

2. Pret, D. (2000) Izglītības programmu pilnveide. – R.: Zvaigzne ABC

3. Gudjons, H. (1998) Pedagoģijas pamatatziņas. – R.: Zvaigzne ABC.

4. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam – www.izm.gov.lv

5. Latvijas Nacionālās attīstības plāns 2007.-2013.gadam – www.nap.lv

6. Boloņas deklarācija „Eiropas augstākās izglītības telpa”

7. Rauhvargers, R. Eiropas kopējā augstākās izglītības politika: No Lisabonas konvencijas līdz Boloņas

deklarācijai, Boloņas procesā sasniegtais un vadlīnijas nākotnei

8. Ministru kabineta noteikumi

9. Augstākās izglītības iestāžu un studiju programmu akreditācijas noteikumi Nr. 442 2001.g.16.oktobris

10. Augstākās izglītības iestādē īstenoto studiju programmu licencēšanas kārtība Nr. 3, 2002.g. 3.janvāris

11. Par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu Nr. 481, 2001.g.20.novembris

http://www.izm.gov.lv/

http://www.nap.lv/

59


1. Žogla, I. Didaktikas teorētiskie pamati. – R.: Raka.

2. Dāle, P. (1994) Vērojumi un pārdomas par cilvēku un gara kultūru. – R.

3. Ūsiņš, V. (1996) Latvijas brīvvalsts pedagogu atziņas par izglītības saturu. //Domas Nr. 5-19.-24.lpp.

4. Valbis, J. (2004) izglītības informatīvā nodrošinājuma jaunas iespējas // Skolotājs Nr. 3, 2004

5. Anspaks, J. (2003) Pedagoģijas idejas Latvijā. – R.: Raka

6. Delors, Ž. (2001) Mācīšanās ir zelts. Ziņojums, ko starptautiskā komisija par izglī™ību divdesmit pirmajam

gadsimtam sniegusi UNESCO. – R.: UNESCO, INK

7. Kangro, A. (2003) Izglītības kvalitātes starptautiskā salīdzinošā novērtēšana. // Skolotājs. Nr. 4, 2003

8. Šmite, A. Vītuma, M. (1999). Izglītības programmu attīštība. // Skoltājs, Nr. 2 (14), 1999

9. Žogla, I. (2006). Curriculum jēdziens definīcijās un salīdzinājumā. Latvijas Universitātes raksti 700.s’ej. 2006. R.

10. Maslo, I. (2004) Latvijas vispārējās reformas pedagoģiskās mērķorientācijas būtība. /RPIVA Zinātniskie raksti:

IV, 2004, 67.-76.lpp.

11. Koķe, T. (2004) Skolotāju izglītība: Eiropas pieredze un perspektīvas. / Latvijas Universitātes raksti:

2004.Jubilejas izdevums, 187.-194.lpp.

12. Geske, A., Ozola, A. (2007) Skolēnu sasniegumi lasītprasmē Latvijā un pasaulē. Izglītības pētniecība Latvijā.

Monogrāfija, sērija Nr. 5. – LU Akadēmiskais apgāds

13. Kompetence dabas zinātnēs, matemātikā un lasīšanā – ieguldījums nākotnei: Latvija OECD valstu Starptautiskās

skolēnu novērtēšanas programmā 2006. – Rīga: LU Pedagoģijas u psiholoģijas fakultāte. Izglītības pētniecības

institūts.

14. Costa Arthur L. (2004) Assessment Strategies for Self-Directed Learning / Arthur L. Costa, Bena Kallick. –

California: Corwin Press, 2004. – 170 p.

15. Eral Lorna M. (2003) Assessment As Learning: Using Classroom Assessment to Maximize Student Learning /

Lorna M. Earl. Corwin Press, INC., 2003. – 133 p.

16. Peddiwell J. Abner. (2004) The Saber – Tooth Curriculum / J.Abner Peddiwell, 2004. – 182 p.

17. Peters Michale A. (2004) Poststructuralism and Educational Research. / Michael A.Peters and Nicolas C.

Burbules. – Lanham: Rowman & Littlefield Publishers, Inc, 2004. – 111 p.

18. Posner Georg J. (2001) Course Design: A Guide to Curriculum Development for Teachers / Georg J. Posner,

Alan N. Runistsky. – 6th

ed. – New York: Longman, 2001. – 284 p.

19. Curriculum, Learning and Assessment: the Hong Kong experience / Edited by Phillip Stimpson, Paul Morris,

Yvonne Fung, Ronny Carr. – B.v.: Open University of Hong Kong Press, 2003. – 442 p.

20. Higher Education and the Challenge of Sustainability: Problematics, Promise, and Practice / ED by Blaze

Corcoran, Aejen E.I.Wals. – Dordrecht: Kluwer Academic Publishers, 2004. – 335 p.

21. Inside and Out: Universities and Education for Sustainable Development / Ed.by Robert Forrant, Linda Silka. –

New York: Baywood Publishing Company, Inc., 2006. – 183 p.

22. Key Issues in Sustainable Development and Learning: A critical review / Ed.by William Scott, Stephen Goygh. –

London: Routledge Falmer, 2004. – 274 p.

23. The Professional Development of Teachers: Practice and Theory / Phillip Adey, Gwen Hewitt, John Hewitt,

Nicolette Landau. – Dordrecht: Kluwer Academic Publsihers, 2004. – 207 p.

24. Holistic Educational Resource Book: Learning and Teaching in an Ecumenical Conteset / Ed.by Peter Schreiner,

Esther Banev, Simona Oxley. – Wascmann Munster / New York/ Munchen/Berlin/ 2005. -240 p.


International Journal of Education Policy and Leadership http://journals.sfu.ca/ijepl/index.php/ijepl


A


Development of Study Plans and Curricula and Their Quality Problems


The course aims to provide first year doctoral students who research learning/study process an opportunity to learn about

the essence and topicality of didactic research in Latvian pedagogical context and on the global scale, study

methodology and lerning theories, help to identify and theoretically substantiate topical problems in didactics, and

research the laws of didactics.

http://journals.sfu.ca/ijepl/index.php/ijepl

60

Nosaukums Mūsdienu psiholoģijas problēmas un pētījumu virzieni


Kredītpunkti 1 KP


Zinātnes nozare Pedagoģlja



Valērijs Makarevičs, Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra, Izglītības un vadības fakultātes docents


Psiholoģijas zināšanas, kas iegūtas pedagoģijas maģistra programmā

Kursa mērķis:

Piedāvāt doktorantiem mūsdienu psiholoģijas problēmas un to risinājumu iespējamības apskatu


Mūsdienu psiholoģijas problēmas un to pētījumu virzieni

Objektivitātes – subjektivitātes problēma un tās risinājums XX gadsimtā psiholoģijā.

Objektivitātes un subjektivitātes problēmas definēšana un risināšana psiholoģiskajās skolās un virzienos XX gadsimta

sākumā.

Objektivitātes – subjektivitātes problēma dzīļu psiholoģijā.

Psihoanalīze, analītiskā psiholoģija, individuālā psiholoģija par objektivitātes un subjektivitātes problēmu. Tēls, simbols,

zīme.

Humānistiskā psiholoģija par cilvēka dzīves jēgu un dzīves gaitu kā objektivitātes un subjektivitātes vienotības izpratni..

A.Maslova, R.Meja, K.Rodžersa, R.Asadžoli, A.Menegetti ieguldījums objektivitātes un subjektivitātes problēmas

risināšanā.

Tolerance kā subjektīva reprezentācijas objektīvajā individuālais paņēmiens.

Jēdziena personība definīcljas problēma. Personības teorijas filozofiskie pamati. Personības sapratne dažādās

psiholoģiskās skolās. Jēdzieni personība, individs, individualitāte, subjekts, cilvēks. Personības pētījumu pamatvirzieni.

Jēdziena attīstība definīcijas problēma. Bioģenētiskais un socioģenētiskais attīstības faktori. Paša cilvēka aktivitāte.

Aktivitātes motivācija. Psihosomātikas problēma. Personības dažādas identitātes. Attīstības dažādos vecumos pētījumu

pamatvirzieni.

Mācīšanas un mācīšanās teorijas. Pedagoģija un individuāla attīstība. Intelekts un kreativitāte. Ilgtspējības idejas un

pētījumi pedagoģijā un pedagoģiskajā psiholoģijā.

Socializācijas problēma. Sociālās zināšanas attīstība. Kognītīvā adaptācija sociālajā vīdē. Atribūcijas prodlēma un

pētījumi. Sociālā uzvedība. Agresivitātes prodlēma. Sociālā ietekme mazās grupās. Pētījumu virzieni sociālajā

psiholoģijā.

Psiholoģiskā pētījuma organizēšana. Pētījuma rezultātu interpretācija un prezentācija. Psiholoģisko pētījumu virzieni

Latvijā un Daugavpils universitātē.


ieskaite


Allport, G. (1968). The Person in Psychology. Beacon Press, Boston.

Baron, A., Byrne D., Johnson, B. (1998). Exploring Social Psychology. Allyn and Bacon.

Crain, W. (2000). Theories of Development. Concepts and Applications. Prentice Hall, Upper Saddle River, New Jersey.

Karpova, Ā. (1998). Personība: teorijas un to radītāji. Rīga. Zvaigzne ABC.

Lefrancois, G. (2000). Psychology for Teching. Wadsworth Thomson Learning.

Marthin, D. (2000). Doing Psychology Experiments. Wadsworth Thomson Learning.

61

Myers, D. (1996). Social Psychology. Mc.GRAW-HILL, Inc.

Перспективы социальной психологии (2001). Редакторы составители: Хьюстон, М., Штребе, В., Стефенсон, Д.

Москва. ЭКСМО.


Education & Sustainable Development. First steps toward changes. Volume 1 (2006). Edited by Anita Pipere.

Daugavpils universitātes akadēmiskais apgāds „Saule”.

Education & Sustainable Development. First steps toward changes. Volume 2 (2007). Edited by Anita Pipere.

Daugavpils universitātes akadēmiskais apgāds „Saule”.

Mandolini, C. (2007). Conditions, Processes, and Aims of Teachers Education: a Philosophical Perspective. Journal of

Teacher Education for Sustainability, vol.7, p.p. 5-13.

Personality Psychology in Europe. Volume 4 (1993). Edited by Guus l. van Heck, Paolo Bonaiuto, Ian J. Deary, Wolf

Nowack. Tilburg University Press.

Personality Psychology in Europe. Volume 5 (1994). Edited by Boele de Raad, Willem K.B. Hofstee, Guus l. van Heck.

Tilburg University Press.

Reņģe, V. (1999). Psiholoģija: Personības psiholoģiskās teorijas. Rīga. Zvaigzne ABC.

Toward Democratic Schooling. European Experiences (1989). Edited by Knud Jensen and Stephen Walker. Open

University Press. Milton Keynes-Philadelphia.


Journal of teacher education for sustainability

School Psychology International http://spi.sagepub.com/content/vol27/issue5


A


Problems and Research Directions of Modern Psychology


The course aims to provide doctoral studens with an overview of current psychological problems and their possible

solutions.

Piezīmes:

http://spi.sagepub.com/content/vol27/issue5

62

Nosaukums Augstskolas pedagoģija: problēmas, perspektīvas


Kredītpunkti 3 KP

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu

skaits semestrī) 42 stundas


Zinātnes apakšnozare Augstskolas apakšnozare



Dzintra Iliško, Ilgtspējīgas izglītības institūta asociētā profesore Izglītība sun vadības fakultāte, Daugavpils Universitāte


Priekzināšanas, kas apgūtas studiju kursos maģistra pedagoģijas programmās pedagoģijā.

Kursa mērķis:

Piedāvāt doktorantiem iespēju apgūt augstskolas pedagoģijas mērķi, uzdevumus un tās teorētisko pamatu, iepazīt

augstskolas pedagoģijas problēmas, attīstīt prasmi tās identificēt un izstrādāt uz pētījumu pamatotus priekšlikumus to

risināšanai.


1. Augstskolas pedagoģijas priekšmets un tā uzdevumi.

2. Universitāšu lomas izmaiņas vēsturiskās attīstības gaitā. Universitāšu identitātes krīze. Zinātne un pētniecība universitātēs.

3. Augstskolu attīstība vēsturiskā kontekstā. Augstākās izglītības attīstību ietekmējošie faktori. Problēmas augstskolas izglītībā

pārejot no elitārās izglītības uz masu izglītības statusu. Augstskā izglītība un tās ietekme uz sabiedrības motivēšanu pārmaiņām uz

ilgtspējīgu attīstību (sabiedrības, vides un ekonomikas attīstības saskaņotību, kurā respektēti vēsturiskais, globālais un vietējais

konteksti).

4. Aktuālās augstskolas pedagoģijas problēmas un mūsdienu pieejas to risināšanai. Pedagoģiskās idejas un principi, kas veicina

mācīšanās inovācijas augstskolā. Formālā, neformālā un informālā saskaņošana augstākajā izglītībā. Prezentēšanas veidi un mācīšanās

cikls, mācīšanas un mācīšanās stili augstskolā un tos determinējošie faktori.

5. Augstskolu menedžments augstākās izglītības uzdevumu kontekstā.

Augstskolu menedžments, augstskolas kultūra, universitāšu tipi, uzņēmējdarbība universitātē, virtuālā universitāte, universitāšu

attīstība nākotnes skatījumā.

Menedžmenta pieejas augstskolās un to ietekme uz institūcijas un tās struktūrvienību attīstību. Personāla attīstības vadība. Pārmaiņu

ierosināšanas stratēģijas struktūrvienībās un universitātē.

6. Izglītības programmas universitātēs un augstskolās. Studiju programmas jēdziens augstskolas pedagoģijā. Augstskolas studiju

programma kā līdzeklis pārmaiņu ierosināšanai pārejā no mācīšanas uz mācīšanos un profesionālā atbildīguma attīstībai. Studiju

programmas mērķu un uzdevumu izvēles problēmu risināšanas kritēriji mūsdienās. Studiju programmas saturs, tā izvēles un attīstības

principi. Augstskolu studiju programmu salīdzināšanas un pielīdzināšanas procedūras un ar tām saistītās problēmas. Augstskolas

studiju programmu standartu problēma. Mācību metožu, studiju procesa, studiju iznākumu vērtēšanas un izvērtēšanas problēmas.

Studiju programmu kvalitātes problēma, izvērtēšanas kritēriju izvēles iespējas, pastāvošās izvērtēšanas metodikas.

Pieeju analīze augstskolas studiju programmu ieviešanai un pilnveidošanai.

Lisabonas un Boloņas procesa konceptuālais nolūks, augstākās izglītības kvalitātes attīstības nodrošināšanas principi, prasības

programmu īstenošanai bakalaura, maģistra un doktora programmās.

7. Ilgtspējīgums augstākās izglītības attīstības kontekstā un darbības pētījuma pieeja augstskolas pedagoģiskā procesa izpētei,

programmu attīstības nosacījumu identificēšanai un pašregulēšanas un pašrealizēšanās īstenošanai individuālajā, programmas,

struktūrvienības/u, institūcijas, nacionālajā un Eiropas vai pasaules līmenī. Gadījumu analīze pārmaiņu ierosināšanai un attīstībai no

Latvijas, Eiropas un citu pasaules reģionu praktiskās pieredzes un pieredzes pamatā izmantoto teorētisko atskaites sistēmu analīze.


Piedalīšanās visās kursa aktivitātēs un mutiskas ieskaites kārtošana.

63


McCaffery, P. (2004) The Higher Educattion Manager’s Handbook: Effective leadership and Managament in

Universities and Colleages. London and New York, RoutledgeFalmer, Taylor & Francis Group.

Corcoran, P.B., Wals, A. E., Ed. (2004) Higher Education and the Challenge of Sustainability: Problematics, Promise,

and Practice. Netherlands, Kluwer Academic Publishers.

Forsyth, P (2000) How to Motivate People, Kogan Page, London.

Kotter, J.P. (1990) A Force for Change:How Leadership Differs from Management, Free Press, New York.

Higher Education in Europe: The role, structure and tasks of the National Rectors’ Conferences of the European

University Association. Raabe academic publishers, Berlin

www.raabe.de; http://www.bologna-handbook.com/


Laurillard, D. (2001) Rethinking University Teaching: A Conversational Framework for the Effective Use of Learning

Technologies, 2nd

edn, Routledge Falmer, London.

Riley-Taylor, E. (2002) Ecology, Spirituality & Education. Curriculum for Relational Knowing, New York, Peter Lang.

Mintzberg, H. (ed.) (2002) The Strategy Process, Concepts, Contexts, Cases, 4th

edn, Pearson Higher Education, Herts.

Pelikan, J. (1992) The Idea of the University: A Re-examination, Yale University Press, London.

Ieteicams izmantot arī literatūru par augstskolu pedagoģijas specifiskajiem jautājumiem, kas ir uzkrāta

Ilgtspējīgas izglītības institūta akadēmisko grāmatu kolekcijā (Parādes 1-432. telpā)

White Paper (2003) The Future of Higher Education,DfES, London



Education and Sustainable Development: First Steps Toward Changes ) http://www.ise-lv.eu/

Academic Leadership http://www.academicleadership.org/

The Canadian Journal of Educational Administration and Policy (CJEAP)

http://www.umanitoba.ca/publications/cjeap/

Current Issues in Comparative Education http://www.tc.columbia.edu/cice/index.html

Higher Education Perspectives http://jps.library.utoronto.ca/index.php/hep

International Electronic Journal for Leadership in Learning http://www.ucalgary.ca/~iejll/

International Journal of Education Policy and Leadership http://journals.sfu.ca/ijepl/index.php/ijepl

International Journal of Progressive Education http://journals.sfu.ca/ijepl/index.php/ijepl

The Australian Educational Research (AER) http://www.aare.edu.au/aer/about.htm


Canadian Journal of Learning & Technology http://www.cjlt.ca/index.html







B


Pedagogy of Higher Education: Problems and Perspectives


The course is intended to provide doctoral students with an opportunity to learn about the aim, objectives and theoretical

basis of pedagogy of higher education, realise the problems of higher education, develop skills to identify them and

create research-grounded propositions for their solution,

http://www.raabe.de/

http://www.bologna-handbook.com/



http://www.academicleadership.org/

http://www.umanitoba.ca/publications/cjeap/

http://www.tc.columbia.edu/cice/index.html

http://jps.library.utoronto.ca/index.php/hep

http://www.ucalgary.ca/~iejll/



http://www.aare.edu.au/aer/about.htm


http://www.cjlt.ca/index.html






64

Nosaukums Mācīšanas psiholoģija mūžizglītības kontekstā


Kredītpunkti 2 KP



Zinātnes apakšnozare Augstskolas pedagoģijas apakšnozare


Anita Pipere, Ilgtspējīgas izglītības institūts, Izglītības un vadības fakultātes profesore.


Pedagoģiskā psiholoģija bakalaura studiju programmās un maģistra studiju programmā pedagoģijā.

Kursa anotācija:

Kurss ir paredzēts doktorantu iepazīstināšanai ar jaunākajām pieejām psiholoģijā, kuras tiek sekmīgi izmantotas visos

izglītības līmeņos mūžizglītība jomā. Mācīšanās un mācīšana mūžizglītības jomā tiek analizētas pedagoģiskās, attīstības

psiholoģijas un globālo izglītības tendenču kontekstā. Tiek aplūkota cilvēka psihiskā attīstība mūžizglītības kontekstā,

uzsverot kognitīvo procesu un mācību motivācijas attīstību dzīves laikā. Doktoranti veido savu mācīšanās karti, iesaistās

pašrefleksijā par savu mācīšanās pieeju, stiliem, stratēģijām, mācīšanās motivāciju, diskutē par zinātniskiem pētījumiem

par šīm problēmām. Tiek diskutēts par galvenajām mācīšanas/mācīšanās teorijām, noskaidrota mācīšanās loma cilvēka

dzīves laikā velkot paralēles starp dažādos cilvēka dzīves posmos izmantoto mācīšanos un pētniecības metodēm

izglītībā. Tiek apspriestas attiecības starp mūžizglītības un izglītības ilgtspējīgai attīstībai jēdzieniem, kā arī pieaugušo

mācīšanas/mācīšanās psiholoģiskās pieejas. Kursa otrajā daļā doktoranti iepazīstas ar pētījumiem saistībā ar mācību

identitātes meklējumiem. Tiek analizēta identitāte, skolēna/studenta identitāte, mācīšanās kā identitāte, pētījumi par

skolotāju mācīšanās identitāti, uz ilgtspējību orientētas identitātes strukturālais modelis. Kursa noslēgumā notiek uz

ilgtspējību orientētas mācīšanās identitātes strukturālā modeļa veidošana doktorantu grupā.

Kursa plāns:

1. Ievads kursā: iepazīšanās ar doktorantu kontekstu, pieredzi. Mājas darba (savas mācīšanās ceļa kartes no

dzimšanas līdz šodienai) analīze, savas mācīšanās pieeju, stilu, stratēģiju, utt. teorētiskā analīze. Anotācijas par

rakstiem “Perspectives on adult learning: Framing our research” un “A qualitative meta-analysis of sustainability

oriented researcher’s identity” (īpašu uzmanību veltot identitātes modelim).

2. Galvenās mācīšanas/mācīšanās teorijas (pieejas). Mācīšanās stili, mācīšanās stratēģijas, meta-kognitīvās stratēģijas.

Mācīšanās loma cilvēka dzīves laikā attīstības psiholoģijas kontekstā: saistība ar pētniecības metodēm izglītībā.

Mūžizglītība un izglītība ilgtspējīgai attīstībai. Pieaugušo mācīšanas/mācīšanās psiholoģiskās pieejas (M.Nouls –

adragoģija, K.Rodžers – pieredzes mācīšanās, K.P. Kross – pieaugušo mācīšanās).

3. Identitāte, skolēna/studenta identitāte, mācīšanās kā identitāte (E.Wenger (1998) “Communities of Practice:

Learning, Meaning, and Identity”). Pētījumi par skolotāju mācīšanās identitāti. Raksta “A qualitative meta-analysis

of sustainability oriented researcher’s identity” (A.Pipere) un uz ilgtspējību orientētas identitātes strukturālā modeļa

analīze. Uz ilgtspējību orientētas mācīšanās identitātes strukturālā modeļa veidošana doktorantu grupā.


Sava psiholoģiskā modeļa izveidošana, izmantojot mācīšanās psiholoģijas teoriju un praksi, un aprobēšana savas doktora

disertācijas vai darba vietas konteksta ietvaros (izvēloties vienu no mūžizglītības posmiem). Modeļa rakstiska un

mutiska prezentācija doktorantu grupā.


1. Geidžs, N. L., & Berliners, D. C. (1999). Pedagoģiskā psiholoģija. Rīga: Zvaigzne ABC.

2. Лефрансуа, Г. (2003). Психология для учителя: Прикладная педагогическая психология. СПб:

ПРАЙМ-ЕВРОЗНАК.

65

3. Santrock, J. W. (2001). Educational Psychology. McGraw-Hill Companies, Inc.


1. Ādlers, A. (2001). Individuālpsiholoģija skolā: Lekcijas skolotājiem un audzinātājiem. Zvaigzne ABC.

2. Fišers, R. (2005). Mācīsim bērniem domāt. Rīga: RaKa.

3. Frajs, R. (2001). Radošas personības rokasgrāmata. Rīga: Jāņa Rozes apgāds.

4. Kā izaudzināt brīnišķīgus bērnus: Rokasgrāmata vecākiem un pedagogiem (no 6 līdz 12 gadiem). (2003) Rīga:

Valters un Rapa.

5. Krastiņa, E., & Pipere, A. (2004). Mācību sasniegumu pašizvērtēšana. Rīga: RaKa.

6. Maslo, E. (2003). Mācīšanās spēju pilnveide (Pedagoģiskā bibliotēka). Rīga: RaKa.

7. Pētījumi pieaugušo pedagoģijā (2005) (red. T.Koķe) Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas

fakultāte. LU Akadēmiskais apgāds.

8. Pļaveniece, M., & Škuškovnika, D. (2002). Sociālā psiholoģija pedagogiem. Rīga: RaKa.

9. Rimma, S. (2000). Sekmīgas mācīšanās noslēpumi. Rīga: Jumava.

10. Voterhauzs, F. (1999). Klasvadība. Rīga: Zvaigzne ABC.

11. Smita, K., & Strika, L. (1998). Mācīšanās traucējumi: no A līdz Z : Pilnīga rokasgrāmata vecākiem,

skolotājiem un visiem, kas strādā ar bērniem,par mācīšanās traucējumiem no pirmsskolas līdz pieauguša

cilvēka vecumam. Rīga: RaKa

12. Svence, G. (2003). Pieaugušo psiholoģija: Personības brieduma perioda attīstības akcenti un profesionālā

motivācija. Rīga: RaKa

13. Фридман Л. М., & Кулагина И. Ю. (1991). Психологический справочник учителя. Москва:

«Просвещение».

14. Фридман Л. М. (1997). Психопедагогика общего образования. Москва: Институт практической

психологии.

15. Цукерман Г. А. (1995). Психология саморазвития: задача для подростков и педагогов. Рига, ПИ

«Эксперимент».

16. Роджерс К., & Фрейберг Дж. (2002). Свобода учиться. Москва: «Смысл».

17. Гейвин, Х. (2003). Когнитивная психология. СПб: «Питер».

18. Зимняя И. А. (1997). Педагогическая психология: Учеб. Пособие. Ростов на Дону: Изд-во «Феникс».

19. Логвинов И., Сарычев С., & Силаков А. (2005). Педагогическая психология в схемах и

комментариях. СПб: «Питер».

20. Митина, Л. М. (2004). Психология труда и профессионального развития учителя: Учебное пособие для

студентов педвузов, обучающихся по спец. 031000-Педагогика и психология. Москва: Academia

(Высшее профессиональное образование).

21. Штернберг Р. Дж. (2000). Интеллект, приносящий успех. Мн.: ООО «Попурри».

22. Bowers C. A., & Flinders, D. J. (1990). Responsive Teaching. Teachers College, Columbia University.

23. Bruner, J. (1977). The Process of Education. Harward University Press.

24. Canfield, J., & Wells, H. C. (1994). 100 Ways to Enhance self Concept in the Classrom, Allyn and Bacon.

25. Clark, E.T. r. (1997). Designing and Implementing an Integrated Curriculum: A Student-Centered

Approach, Holistic Education Press, Brandon, VT.

26. Claxston, G. (1999). Wise Up: The Challenge of Lifelong Learning. Bloomsbury USA.

27. Compulsory Schooling and Human Learning (1994). Ed. by D.M.Bethel, Caddo Gap Press.

28. Curvin, R. L., & Fuhrmann, B. S. (1975). Discovering Your Teaching Self: Humanistic Approaches to

Effective Teaching, Prentice-Hall, Inc.

29. Egan, K. (1997). The Educated Mind: How Cognitive Tools Shape Our Understanding. Chicago; London.

30. Fox, M. (1993). Psychological Perspectives in Education. Introduction in Education. Red. J.Solity, N.Y.

31. Gardner, H. (1999). Intelligence Reframed: Multiple Intelligences for the 21st Century. New York.

32. Gardner, H. (1993). Multiple Intelligences: The Theory in Practice. New York.

33. Gardner, H. (1991). The Unschooled Mind: How Children Think and How Schools Should Teach. New York.

34. Glatthorn, A. A. (1992). Teachers as Agents of Change: A New Look at School Improvement, NEA,

Washington, D.C.

35. Hargreaves, D. H. (2004). Learning for Life: The Foundations of Lifelong Learning. Policy Pr.

36. Jensen, E. (1998). Teaching with the Brain in Mind. ASCD.

37. Kyriacou, C. (1998). Essential Teaching Skills. Nelson Thornes Ltd, 3 Rev Ed edition.

38. Lavery, C. (1996). Focus on Britain Today: Teacher’s Book. Tallin: Koolibri Publishers.

39. Marks-Beale, A. (2006). Success Skills: Strategies for Study and Lifelong Learning. South-Western

Educational Pub.

66

40. O’Sullivan, E. (1999). Transformative Learning: Educational Vision for the 21st Century. Zed Books, London,

New York.

41. Purney W. W., & Novak J. M. (1996). Inviting School Success. Wadsworth Publishing Company.

42. Smith, M. C. & Pourchot, T. (eds.) (1998). Adult Learning and Development: Perspectives From Educational

Psychology (The Educational Psychology Series). Lawrence Erlbaum.

43. Sutherland, P. (2006). Lifelong Learning: Concepts and Contexts. Routledge.

44. Tan, O. S., Parsons, R. D., Hinson, S. L., & Sardo-Brown, D. (2003). Educational Psychology: A

Practitioner-researcher approach (An Asian Edition). Thomson Learning.

45. Tennant, M. (2005). Psychology and Adult Learning. Routledge.

46. Woods, P. (1993). Critical Events in Teaching and Learning. The Palmer Press.


Journal “Lifelong Learning in Europe” ISSN 1239-6826

Journal “Adult Education Quarterly” ISSN: 0741-7136


B


Learning Psychology in the Context of Life-Long Learning.


The course represents the latest approaches in learning psychology successfully applied on all levels of life-long

learning. Life-long learning/teaching are analysed in the context of educational, developmental psychology, and

global trends in education. Human development is presented in close connection with life-long learning, focusing on

the development of cognitive processes and learning motivation during the life span. Doctoral students construct

their own learning map, engage in self-reflection on their own approaches to learning, learning strategies,

motivation, and discuss the latest research in this area. Main learning/teaching theories are analysed, changes in the

role of learning throughout life are determined building the analogies between learning in different periods of life

and research methods in education. Relationships between the concepts of life-long learning, sustainable education,

and education for sustainable development, as well as psychological approaches to adult learning are investigated.

During the second part of the course, doctoral students analyse the research concerning the search for learning

identity. The concepts of identity, learners/teachers identity are scrutinised, learning as identity, research on teachers’

learning identity, structural model of sustainability-oriented identity are discussed. At the end of the course, doctoral

students participate in group-construction of the structural model of sustainability-oriented identity.

Piezīmes:

67

Nosaukums Pētnieka identitātes attīstība


Kredītpunkti 1 KP



Zinātnes apakšnozare Augstskolas pedagoģijas apakšnozare


Anita Pipere, Ilgtspējīgas izglītības institūta profesore, Izglītības un vadības fakultāte, Daugavpils Universitāte


Pētnieciskās metodoloģijas kursi bakalaura un maģistra programmās pedagoģijā, bakalaura un maģistra darba

rakstīšanas un aizstāvēšanas pieredze.

Kursa mērķis:

Kursa mērķis: izmantojot piedalīšanos darbības pētījumā un veicot pakāpenisku personīgās pētnieka identitātes

pašizpēti, refleksiju par šīs izpētes rezultātiem un šo rezultātu interpretāciju, dot iespēju doktorantiem izvērtēt šīs savas

sociālās identitātes kategorijas kvantitatīvos un kvalitatīvos aspektus, noteikt, cik lielā mērā viņu pētnieka identitāte

atbilst uz ilgtspējību orientētas pētnieka identitātes kritērijiem.


Ievads kursā. Kūna un Makpārtlenda “20 izteikumu metodes” modifikācija: 20 izteikumi par to, kas es biju pirms

doktorantūras, kas es esmu pašlaik, kas es būšu pēc doktorantūras pabeigšanas.

A. KAS IR PĒTNIEKS? VAI ESMU PĒTNIEKS?

1. Pašrefleksija par jautājumiem: Ko nozīmē būt pētniekam? Vai es esmu pētnieks? Pētnieka kvalitatīvo kritēriju

veidošana. Kvantitatīva savas pētnieka identitātes pašizvērtēšana pēc izstrādātajiem kritērijiem.

2. Personisko konstruktu metodes atkārtošana un repertuāra režģa “Es kā pētnieks” veidošana individuāli un

grupā.

B. KAS IR IDENTITĀTE? MANA PĒTNIECISKĀ IDENTITĀTE

1. Identitātes teorētiskais pamatojums no psiholoģijas un pedagoģijas viedokļa.

2. Metodika dialoģiskā es noteikšanai. Trīs svarīgāko raksturojumu no 20 (kas es esmu šodien, kas es biju, un kas

es būšu) mijattiecību grafisks attēlojums un šo raksturojumu nozīmes apraksts un izvēles pamatojums.

3. V.Makareviča izstrādātās aptaujas par pētnieka identitāti (Skalas: autonomija, vērtības, laika perspektīva,

profesionālās zināšanas un prasmes, attiecības ar pētnieciskā darba vadītājiem un mentoriem, emocionālais

aspekts, sociālo lomu pretrunas) aizpildīšana un analīze.

4. Kūna un Makpārtlenda “20 izteikumu metodes” rezultātu analīze: doktoranti meklē pazīmes, kas norāda uz

viņu pētnieka identitāti un šīs identitātes izmaiņām laika perspektīvā. Pāru darbs un diskusijas grupā.

C. KAS IR ILGTSPĒJĪBA? UZ ILGTSPĒJĪBU ORIENTĒTA IDENTITĀTE?

KAS IR UZ ILGTSPĒJĪBU ORIENTĒTA PĒTNIEKA IDENTITĀTE?

1. Ilgtspējība kā princips un ilgtspējība saistībā ar cilvēka personību/identitāti.

2. Grupu darbs pie izpratnes veidošanas, ko nozīmē uz ilgtspējību orientēta:

1) dzimumidentitāte;

2) etniskā identitāte;

3) profesionālā identitāte;

4) ekoloģiskā/reliģiskā identitāte;

5) ģimenes lomu identitāte;

6) sociālo attiecību identitāte;

7) rekreacionālā identitāte;

8) studenta (izglītības) identitāte.

68

Grupu darba rezultātu prezentācija, diskusija un apkopojums.

3. No iepriekšējā grupu darba rezultātiem, pamatojoties uz piedāvāto teorētisko skatījumu, tiek izdalīti galvenie

ilgtspējīgas identitātes kritēriji.

4. Balstoties šiem galvenajiem kritērijiem doktoranti, darbojoties grupā, konstruē skatījumu: kāda ir uz ilgtspējību

orientēta pētnieka identitāte.

5. Pašrefleksija (fokusgrupa) attiecībā uz savas pētnieciskās identitātes salīdzinājumu ar uz ilgtspējību orientētu

pētnieka identitāti.

6. Iepazīšanās ar iepriekšējo darbības pētījumu rezultātiem un savu rezultātu salīdzināšana ar šiem rezultātiem.


Piedalīšanās visās kursa aktivitātēs un mutiska atskaite doktorantu grupā par darbības pētījuma rezultātiem.


Barnett, R. (ed.) Reshaping the University: New Relationships between Research, Scholarship and Teaching. Society

for Research into Higher Education & Open University Press, 136-150.

Scheibe, K.E. (1995) Self Studies: The Psychology of Self and Identity. PRAEGER: Westport, Connecticut, London.

Wortham, S. (2006) Learning Identity: The Joint Emergence of Social Identification and Academic Learning.

Cambridge University Press.


Armstrong, P. (2001) Becoming and being a researcher: Doing research as lifelong learning, Paper presented at

SCUTREA, 31st Annual Conference, 3-5 July 2001, University of East London. Available

http://www.leeds.ac.uk/educol/documents/00002429.htm

CISE (2006) Education for Sustainability Framework. The Cloud Institute for Sustainability Education. Available

http://www.sustainabilityed.org/what/education_for_sustainability/documents/EFSFramework_000.pdf

Feist, G.J. (2006) The Psychology of Science and the Origins of Scientific Mind. Yale University Press, New Haven &

London.

Malfroy, J. & Yates, L. (2003, November) Knowledge in Action: Doctoral programs forging new identities. Journal of

Higher Education Policy and Management, Vol. 25, No. 2, 119-129.

Pipere, A. (2000) Identity of teacher personality: Perspectives of holistic approach. Proceedings of 2nd International

Conference “Person. Color. Nature. Music”. Daugavpils, Latvia, 46-53.

Pipere, A. (2003) Identity of learning teacher: Examining structural variations and interactive “self”. The Irish Journal

of Psychology, Vol. 24, Nos.3-4, 143-161.

Pipere, A. (2007a) The sustainability-oriented researcher’s identity: Action research in doctoral studies. Proceedings of

International Conference on “Higher Education and the Challenge of Sustainability: Problems, Promises and

Good Practice” Orestiada - Soufli, Prefecture of Evros, Greece, 5 - 7 October 2007, 237-246.

Pipere, A. (2007b) Becoming a researcher: Interplay of identity and sustainability, in Pipere, A. (Ed.), Education and

Sustainable Development: First Steps toward Changes, Volume 2, Daugavpils University: Saule, 241-262.

Pipere, A. (2007c) A qualitative meta-analysis of sustainability oriented researcher’s identity, in Scientific articles

of the 5th International Conference “Person. Color. Nature. Music”, October 17-21, 2007, Daugavpils

University, 53-62.

Pipere, A. (2008) Mapping the researcher’s identity in the university context: Dimensions of personal constructs.

Baltic Journal of Psychology (in press).

Pipere, A. & Salīte, I. (2006) Educational action research in teacher education: Fostering research skills, Full papers of

APERA International Conference 2006 “Educational Research, Policy and Practice in an Era of Globalization:

The Asia-Pacific Perspectives and Beyond”, CD format.

Romanyshyn, R.D. (2007) The Wounded Researcher: Research with Soul in Mind. Spring Journal Inc., New Orleans,

Louisiana.

Scott, W. & Gough, S. (Eds.) Key Issues in Sustainable Development and Learning: A Critical Review. Routledge

Falmer, Taylor & Francis Group, 33-37.

Wenger, E. (1998) Communities of Practice: Learning, Meaning, and Identity. Cambridge, Cambridge University Press.


http://www.leeds.ac.uk/educol/documents/00002429.htm

http://www.sustainabilityed.org/what/education_for_sustainability/documents/EFSFramework_000.pdf

69



Forum qualitative sozialforschung/Forum: Qualitative social research [On-line Journal]

http://www.qualitative-research.net/fqs-texte/1-04/1-04leeroth-e.htm

Self and Identity. Publisher: Taylor & Francis group. Print ISSN: 1529-8868. Online ISSN: 1529-8876.

Identity: An International Journal of Theory and Research. Publisher: Taylor & Francis group. ISSN: 1532-

706X (electronic) 1528-3488 (paper).


B


Development of Researcher’s Identity


Through engagement in action research and gradual self-investigation of individual researcher’s identity as well as

through reflection and interpretation of the results of this investigation, the suggested study course provides a possibility

for doctoral students to assess the quantitative and qualitative aspects of this peculiar category of their social identity, to

determine the relevance of their researcher’s identity to the criteria of sustainability-oriented researcher’s identity. The

course in its essence is constructed and structured as educational action research. The central issue of this action

research, theoretically and practically dealt with in the systematic process of research by means of active participation of

doctoral students, is actualisation, analysis, development and reorientation of doctoral students’ researcher’s identity

towards the criteria of sustainability-oriented identity. Therefore, this course directs the doctoral students towards

research work not only on the level of rational, instrumental, and pragmatic epistemology, bet also encourages them to

commence the axiologically and ontologically contextualised and sustainability-oriented investigation in pedagogy.

Piezīmes:

http://www.qualitative-research.net/fqs-texte/1-04/1-04leeroth-e.htm

70

Nosaukums Mācību vides attīstības problēmas pedagoģijā


Kredītpunkti 1 KP



Zinātnes apakšnozare Skolas pedagoģijas apakšnozare, kā arī izvēles kurss

augstskolas un nozaru pedagoģijas apakšnozarēs.



Inese Jurgena, Izglītības un vadības fakultātes profesore

Ilona Mičule, Ilgtspējīgas izglītības institūta pētniece, Izglītības un vadības fakultāte


Priekzināšanas, kas apgūtas studiju kursos maģistra pedagoģijas programmās pedagoģijā un šīs studiju programmas A

bloka studiju priekšmeti.

Kursa mērķis:

Ierosināt refleksiju par mācību vides jēdziena saturu, pieejām tā formulēšanā un ar to saistītām problēmām. Integrēt

studiju kursa satura apguvi ar pētniecisko darbību un pētniecisko prasmju pilnveidošanu.


1. Modernisma un postmodernisma pieeju attieksme pret mācību vidi. Mācību vides jēdziena saturs, pieejas tā

formulēšanā. Mācīšanās vides jēdziens. Mācīšanās vide konstruktīvā postmodernisma skatījumā.

2. Džona Djūija mācīšanas un mācīšanās vides koncepcijas.

2. Mūsdienīgu mācību vides organizēšanas paraugu analīze (humānais, bērncentrētais, nehierarhiskās mācīšanās u.c.

modeļi). Mācīšanu un mācīšanos veicinošas vides dinamika.

3. Darbības pētījums mācīšanās vides problēmu risināšanai (teorētiskās un ar pētījuma organizēšanu saistītās

problēmas). Darbības pētījuma rezultātu meta-analīze individuālo un grupas uzskatu līmenī.

Darbības pētījuma rezultātu sagatavošana zinātniskas publikācijas formā un salīdzinošā izvērtēšana ieskaites gaitā.


Piedalīšanās visās kursa aktivitātēs un mutiskas ieskaites kārtošana, kurā tiek veikta individuālo uzskatu salīdzinošā

analīze un grupas kopīgā skatījuma konstruēšana, kurā mācību vides jēdziens tiek paplašināts un padziļināts, tādejādi

tiek iegūtas jaunas zināšanas priekšmeta saturā un pētnieciskās prasmes.


1. Stanford Encyklopedia of philosophy par A.Vaithedu un viņa darbiem, skat.

http://plato.stanford.edu/entries/whitehead/#WW

2. Stanford Encyklopedia of philosophy par jēdzienu “mācīšanās un vide” satura diskursu dažādu izglītības filosofijas

un dažādu izglītības teoriju kontekstā un specifisko saturu.

http://plato.stanford.edu/search/searcher.py?query=learning+environment

Stepanek,J. (1999) Meeting the Needs of Gifted Students: Differentiating Mathematics and Science Intention ,

Northwest Regional Educational Laboratory, Oregon.

http://www.nwrel.org/msec/just_good/9/gifted.pdf

http://www.nwrel.org/msec/just_good/9/p_28.html

3. Deborah, D. (2000) Learning from Change : Landmarks in Teaching and Learning in Higher Education from Change

Magazine 1969-1999.

http://books.google.com/books?id=r6w9AAAAIAAJ&printsec=frontcover&lr=&hl=lv#PPR22,M1

http://plato.stanford.edu/entries/whitehead/#WW

http://plato.stanford.edu/search/searcher.py?query=learning+environment

http://www.nwrel.org/msec/just_good/9/gifted.pdf

http://www.nwrel.org/msec/just_good/9/p_28.html

http://books.google.com/books?id=r6w9AAAAIAAJ&printsec=frontcover&lr=&hl=lv#PPR22,M1

71


Ozols, R. (2006) iekļaujošā izglītība www.iac.edu.lv/vienad_iesp/Rolanda_ozolaPP.ppt



Education and Sustainable Development: First Steps Toward Changes ) http://www.ise-lv.eu/

International Electronic Journal for Leadership in Learning http://www.ucalgary.ca/~iejll/

International Journal of Progressive Education http://journals.sfu.ca/ijepl/index.php/ijepl








B


Problems of the Development of Learning Environment in Pedagogy.


The course is designed to initiate reflection about the content of the notion of learning environment, approaches to its

formulation and related problems. Likewise, the course aims to integrate acquisition of the study course with research

activity and development of research skills.

Piezīmes:

http://www.iac.edu.lv/vienad_iesp/Rolanda_ozolaPP.ppt



http://www.ucalgary.ca/~iejll/








72

Nosaukums Mācību vides attīstības problēmas psiholoģijā


Kredītpunkti 1 KP



Zinātnes apakšnozare Skolas pedagoģijas apakšnozare



Irēna Kokina, Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra, Izglītības un vadības fakultātes asoc.profesore


Šīs studiju programmas A bloka priekšmeti

Kursa anotācija:

Iepazīstināt doktorantus ar jaunākajām psiholoģijas pieejām mācību vides attīstības jautājumiem, veidot prasmes pazīt

efektīvu un optimālu mācību vidi, apzināties mācību vides trūkumus.


Mācību vides attīstības metodoloģiskie pamati.

Mācību vides struktūra un tipoloģija.

Mācību vides variācijas un izvēles iespējas.

Pozitīvas mācību vides radīšana:

Vispārējās stratēģijas (vadības stili, grupu aktivitāšu vadīšana);

Likumu ieviešana un uzturēšana

Skolēnu iesaistīšana sadarbībā

Problēmuzvedības novēršana (vadības stratēģijas, agresijas novēršana, klases un skolas programmas);

Komunikācijas prasmju attīstīšana, oratora/klausītāja prasmes, efektīvās verbālās saskarsmes barjeras.

Mācību vides intensitāte, mācību slodze, organisma iespējas mācību procesā.

Skolēnu, skolotāju un vecāku aktivitātes problema.

Komandas loma skolas darba organizēšanā.

Mācību vides emocionālo aspektu raksturojums.

Attiecības pedagogu kolektīvā, attiecības starp skolēniem klasēs un skolā.

Mācību formu sociālais statuss. Skolas sociālās iniciatīvas un darbs ar masu saziņas līdzekļiem.

Mācību vides mobilitāte un stabilitāte


Referāts, ieskaite.


1. Balsons M. Kā izprast klases uzvedību. Lielvārde.: Lielvārds, 1995.

2. Voterhauzs F. Klasvadība. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999.

3. Vingrinājumi, spēles un paņēmieni dažāda lieluma grupu darba efektivitātes un dinamikas veicināšanai. JSPPC,

1997.

4. Bowers C.A., Flinders D.J. Responsive Teaching. Teachers College, Columbia University, 1990.

5. Confield J., Wells H.C. 100 Ways to Enhance Self Concept in the Classroom, Allyn and Bacon, 1994.

6. Curwin L.L., Fuhmann B.S. Discovering Your Teaching Self (Humanistic Approarches to Effective Teaching).

Prentice-Hall, Inc., 1975.

7. Fischer B.A., Adams K.L. Interpersonal Communication:Pragmatics of Human Relationships, McGraw-Hill, Inc.,

1994.

73

8. Field Guide to Educational Renewal/Vermont, Holistic Education Press, 1994.

9. Gibboney R.A., Clark D. What Every Great Teacher Knows. Practical Principles for Effective Teaching, Holistic

Education Press, 1998.

10. Santrock J.W. Educational Psychology, McGrawtlill, 2001.


1.Glatthorn A.A. Teachers as Agents of Change; A New Look at SchoolImprovement, NEA, Waschington, D.C., 1992.

2.Miller R. What Are Schools For? / Holistic education in American Culture, Holistic Education Press, VT, 1997.


Teacher Education

Journal of Teacher Education for Sustainability

Education & Sustainable Development

Reflective Practice

Globalisation, Societies and Education


B


Problems of the Development of Learning Environment in Psychology


To inform doctoral students about the newest psychological approaches concerning the development of learning

environment, develop skills of identifying an effective and optimal learning environment and recognising the

deficiencies of learning environment.

Piezīmes:

74

Nosaukums Skolotāja kompetences problēma psiholoģijā


Kredītpunkti 2 KP



Zinātnes apakšnozare Skolas pedagoģijas apakšnozare


Irēna Kokina, Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra, Izglītības un vadības fakultātes asoc.profesore



Jāapgūst B daļā vai var to apgūt arī kā C daļas priekšmetu brīvajā izvēlē

Kursa anotācija:

Iepazīstināt doktorantus ar jaunākajām psiholoģijas pieejām skolotāja kompetences jautājumu risinājumos, apzināties

kompetenču būtību pedagoģiskajā procesā.


1. Skolotāja kompetenču raksturojums dažādu autoru skatījumā.

2.Pedagoģiskās virzības būtības un struktūras raksturojums dažādos teorētiskajos virzienos (bihevioristiskajā,

kognitīvajā, humānajā).

3. Skolotāja darba modeļa raksturojums dažādu autoru skatījumā.

4. Skolotāja darbības pamatīpašību struktūra.

5. Psihologiskās stratēģijas sistēmā “skolotājs-skolēns” analīze humānās pedagoģijas kontekstā.

6. Saskarsme kā profesionālās pedagoģiskās darbības kategorija.

7. Darbības teorija pedagogiskajā procesā. Darbības procesuālais aspekts. Darbības radošais un pārveidojošais raksturs.

8. Radošās pedagoģiskās darbības līmeņu raksturojums. Skolotāju radošās darbības līmeņu savstarpējās saistības

modeļi.

9. Pedagoga profesionālās ētikas pamatprasības.

10. Pedagoģiskās attieksmes kā audzināšanas priekšnoteikums un rezultāts.

11. Skolotāja – pētnieka produktīvās darbības līmeņu modelis.

12. Skolotāja personības kognitīvie, emocionālie un darbības komponenti, to sasvstarpējā saistība.

13. Pedagoģiskās spējas un to struktūra. Skolotāja personības audzinošais potenciāls.

14. Skolotājs un psiholoģiski pedagoģiskā korekcija. Korekcijas darba populārāko teoriju raksturojums.

Korekcijas veidu klasifikācija.

15. Profesionālā skolotāja ētika. Skolotāja ētiskās vērtības, principi un normas. Brīvība, pienākums un atbildība. Ētiskie

stili audzināšanas darbā. Pedagoģiskais takts, tā komponenti. Taisnīgums, gods, cieņa un sirdsapziņa. Empātija un

tolerance. Novirzes no ētikas. Ētiskās dilemmas konkrētā profesionālā vidē. Ētiskās problēmas pedagoģiskajos

pētījumos.

16. Morālais klimats klasē, skolā.

17. Saskarsmes kultūra. Cilvēka dzīves vērtības un jēga.


Referāts un ieskaite.


1. Geidžs N.L., Berliners D.C. Pedagoģiskā psihologija – R.: Zvaigzne ABC, 1999.

2. Stabiņš J. Skolotāja misja.- R.: RaKa, 2001.

3. Maslo I. Skolotāju kompetences izpratne teorijas un prakses vienotībā. // Skolotājs, Nr.4, 2002., 8.-14.lpp.

75

4. Амонашвили Ш.А. Размышления о гуманной педагогике. М.: Издательский Дом Шалвы Амонашвили.

1995.- 496 с.

5. Богоявленская Д.Б. Психология творческих способностей. М.: Академия, 2002.- 320 с.

6. Воробьев А.В. Воспитательный потенциал личности учителя. Даугавпилс, ДПИ. 1993.- 200 с.

7. Выготский Л.С. Психология. М.: ЭКСМО-Пресс, 2000.- 1008 с.

8. Выготский Л.С. Проблемы дефектологии. М.: Просвещение, 1995.- 527 с.

9. Ильин Е.П. Мотивация и мотивы. Спб.: Питер, 2000.- 512 с.

10. Кларин М.В. Инновации в мировой педагогике. М .: 1998.

11. Кларин М.В. Технология обучения. М.: 1999.

12. Коссов Б.Б. Личность: Теория, диагностика и развитие. М.: Академический проект, 2000.- 240 с.

13. Коррекционная педагогика. Под ред. В.С. Кукушина. Ростов на Дону, Изд. центр МарТ, 2002.- 304 с.

14. Кочетов А.И. Культура педагогического исследования.- Мн., 1996.- 312 с.

15. Крупенин А.Л., Крохина И.М. Эффективный учитель. Ростов на Дону.: Феникс, 1995.- 480 с.

16. Кумекер Л., Шейн Дж. Свобода учиться. Свобода учить. Пособие для учителя.- М.: Народное образование

. 1994.- 160 с.

17. Митина Л.М. Учитель как личность и профессионал (психологические проблемы). М .: Дело, 1994.- 216 с.

18. Подласый И.П. Курс лекций по коррекционной педагогике. М.: Владос, 2002.- 352 с.

19. Практическая психология образования. Под ред. Дубровиной М. ТЦ Сфера, 1997.- 258 с.

20. Роджерс К.Р. Взгляд на псиотерапию. Становление человека. М.: Прогресс.- 1994, 480 с.

21. Шевченко С.Г. Коррекционно – развивающее обучение. Организационно-педагогические аспекты. М .:

Владос, 2001.- 136 с.


1. Atskaite par valsts pasūtītā pētījuma „Pedagogu kvalifikācijas raksturojums un profesionālās meistarības

novērtēšanas kritēriji”.- R.: IZM, 1998.

2. Balsons M. Kā izprast klases uzvedību. Lielvārde. Lielvārds, 1995.

3. Ētikas dimensijas. Ievads mūsdienu kristīgajā ētikā. Sast. N.Kamergrauzis. R.: SR.- 1997.,224 lpp.

4. Lorencs K. Civilizētas cilvēces astoņi nāves grēki. //Alter ego, 1991, Nr.2, 11-13 lapp; 1992, Nr.1., 39-42 lapp.

5. Milts A. Esejas par morāli. Personība labā un ļaunā pretmetos. R., 1985.

6. Voterhauzs F. Klasvadība. R.: Zvaigzne ABC, 1999.

7. Zunde A. Melnas figūras: Kants, Ārendete, Lakāns, Žižeks un citi latviešu “lirozofiskajā gambītā”. R.:

Intelekts, 2001.- 412 lpp.

8. Atkinson R.L., Atkinson R.C., Smith E.E., Bem D.J. Introduction to psychology.- Harcourt Brace Jovanovich

Inc., 1993.- 784 p.

9. Martin, D. (2002): Educational Review. Schooling as Violence.

10. Shavinina L. The International Handbook on Innovation.- Elsevier Ltd., 2003.- 1123 p.

11. Sternberg R.J. In Research of the Human Mind.- Philadelphia: Harcort Brace& Company, 1994.- 741 p.

12. Амонашвили Ш.А. Школа жизни: Трактат о начальной ступени образования, основанной на принципах

гуманно-личностной педагогики. М.: Изд. дом Ш. Амонашвили.- 1998.


Teacher Education

European Journal of Teacher Education

Journal of Teacher Education for Sustainability

Education & Sustainable Development

Reflective Practice

European Early Childhood Education Research Journal

Teachers and Teaching


B


The Problem of Teacher’s Competence in Psychology


To inform doctoral students about the newest psychological approahes to the solutions of the problem of teacher’s

competence, to recognise the nature of competences in the pedagogical process.

76

Nosaukums Apdāvinātības problēma pedagoģijā


Kredītpunkti 2 KP



Zinātnes apakšnozare Skolas pedagoģija



Irēna Kokina, Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra, Izglītība sun vadības fakultātes asoc.profesore


Priekšmets apgūstams pēc A daļas

Kursa anotācija:

Iepazīstināt klausītājus ar bērna spēju attīstības daudzveidību, sagatavot viņus darbam ar apdāvinātiem bērniem.


1. Apdāvinātības fenomena skaidrojums. Apdāvinātības izpausmes un būtiskākās pazīmes. Kvalitatīvās izmaiņas

skatījumos uz apdāvinātiem cilvēkiem.

2. Apdāvinātības struktūrmodeļi dažādu zinātnieku skatījumā: A.Gagne, Dž. Renzulli, K.Hellers, R. Sternbergs u.c.

3. Apdāvināto bērnu psiholoģiskais un pedagoģiskais raksturojums.

4. Apdāvinātības izpausmes sfēras. Apdāvinātības veidi.

5. Tipiskās grūtības strādājot ar apdāvinātiem bērniem.

6. Prasības skolotājiem, kas strādā ar īpaši apdāvinātiem bērniem.

7. Konceptuālie modeļi, reāli pielietojami, darbojoties ar apdāvinātiem bērniem.


Referāts, ieskaite.


1. Armstrong, T. (1994) Multiple intelligences in the classroom. Alexandria, VA: Association for Supervision and

Curriculum Development.

2. Balogh L. & Toth L. (2001): Gifted Development at Schools: Research and Practice. University of Debrecen,

Departament of Educational Psychology.

3. Heller K.A., Monks J.F. (2000).: International Handbook of Giftedness and Talent.- Elsevier.

4. Lee Carroll & Jan Tober. (2006): An Indigo Celebration. More Messages, Stories, and Insights from the Indigo

Children. Hay House, Inc. Carlsbad, California, Sydney, Australia.

5. Levine, M. (2003): A Mind at a Time. New York, London, Toronto, Sydney: Simon and Schuster.

6. Taylor, S. (2001): Gifted & Talented Children, A Planning Guide. Athenaeum Press, Gateshead, Tyne and

Wear.

7. Vernon, Ph. (1999): The Psychlogy and Education of Gifted Children. New York: Cambridge University Press.

8. Streznewski, Marylou Kelly, 1999, Library of Congress Cataloging-in-Publication Data.

9. Куртышева М.А .(2007): Дети Индиго - наше будущее? – Спб.: Питер .

10. Шумакова Н.Б.( 2004.) Обучение и развитие одаренных детей- М.: Издательство Московского

психолого-социального института; Воронеж: Издательство НПО “МОДЭК” - 336 с.

11. Klement, K. (2005):Beobachten lernen – Begabungen entdecken.Ein Padagogisch-ganzheitliches Praxismodell.

Munster, Lit Verlag.

12. Wieczerkowski, W. (1996): Ungewissheiten und Schwierigkeiten im Umgang mit einem hochbegabten Kind.

Munchen, Basel: Ernst Reinhardt.

77


Gruber, H.E. (1986) The self-construction of the extraordinary. In: R. Sternberg et.al. (Eds). Conceptions of Giftedness.

Cambridge: Cambridge University Press, 247 – 263.

Maltby, F. (1984) Gifted Children and Teachers in Primary School 5-12. London: Falmer Press.

Renzulli, J.S. (1986) The three-ring conception of giftedness: A developmental model for creative productivity. In:

Sternberg R.J., Davidson J.E. (Eds.). Conceptions of Giftedness. Cambridge: Cambridge Univ. Press, 53-92.

Renzulli, J.S. & Reis, S.M. (1984) The school wide enrichment model. Mansfield Centre, CT: Great Learning Press.

Schneider, W. (1993) Acquiring expertise: Determinants of exceptional performance. In: Heller K.A. et.al. (Eds).

International Handbook of Research and Development of Giftedness and Talent. Oxford: Pergamon Press, 311 – 324.


High Ability Studies

European Journal of High Ability

Teacher Development


B


The Problem of Giftedness in Pedagogy


To inform students about the variety of the development of child’s skills and prepare them for work with gifted children.

Piezīmes:

78

Nosaukums Ekopedagoģija un ekopsiholoģija


Kredītpunkti 3 KP



Zinātnes apakšnozare Nozaru pedagoģijas apakšnozare


Anita Pipere, Ilgtspējīgas izglītības institūts, Izglītības un vadības fakultāte, profesore.

Rudīte Grabovska, Ilgtspējīgas izglītības institūta pētniece, Izglītības un vadības fakultāte

Dzintra Iliško, Ilgtspējīgas izglītības institūta asociētā profesore, Izglītības un vadības fakultāte

Ilga Salīte, Ilgtspējīgas izglītības institūta profesore, Izglītības un vadības fakultāte


Ar ekoloģijas problēmām saistīti studiju kursi psiholoģijā un pedagoģijā bakalaura un maģistra studiju programmās.

Kursa anotācija:

Kurss ir paredzēts doktorantu iepazīstināšanai ar cilvēka un vides mijiedarbības psiholoģiskajiem aspektiem, veicinot ar

vidi saistītu pašizziņas prasmju un refleksijas iemaņu pilnveidošanos. Kursā ekopsiholoģija tiek apskatīta temporālā

zinātnes, kultūras un izglītības kontekstā. Doktoranti gūs iespēju analizēt dažādas psiholoģiskās pieejas mūsdienu

globālajiem draudiem pasaulei, saskatīt ekopsiholoģijas saistību un mijiedarbību ar svarīgākajiem psiholoģijas

virzieniem. Kurss īpaši uzsver ekopsiholoģijas atziņu iestrādāšanas iespējas sākot no pirmsskolas mācību iestādēm līdz

pat doktorantūras studijām, kā arī analizē to kā svarīgu līdzekli skolotāju sagatavošanai darbam vides izglītībā. Tiek

aplūkoti tādi ekopsiholoģijai būtiski jēdzieni kā biofilija, biofobija, ekoloģiskā identitāte, motivācija, vērtības,

attieksmes. Doktorantiem tiek piedāvāts veikt lauka pētījumus, lai noteiktu vietējās sabiedrības ekoloģisko vērtību

īpatnības un izstrādātu izglītības stratēģijas atrasto problēmu pārvarēšanai.

Doktorantiem tiek piedāvāta iespēja iedziļināties ekopedagoģijas specifiskajā atskaites sistēmā, iepazīt satura un

virssatura struktūru mijiedarbību dažādu pedagoģisko pieeju gadījumos. Studējošiem tiks piedāvāta aktivitāte, kurā viņi

konstruēs ekopedagoģisku modeli, kurā tiks iestrādāts četrdimensiju ilgtspējīguma modelis un jēgpilnas mācīšanās

bioloģiskā, sociālā un individuālā potenciāla izmantošana.

Kursa plāns:

Ievads ekopsiholoģijā. Ekopsiholoģijas daudzveidīgie konteksti.

Ekopsiholoģija kā zinātne, tās priekšmets, saites ar citām psiholoģijas nozarēm. Ieskats ekopsiholoģijas vēsturē.

Psiholoģija un cilvēces izdzīvošana: psiholoģiskās pieejas mūsdienu globālajiem draudiem. Biofilija un biofobija.

Biofobijas saknes un tās sekas. Biofilijas saknes un biofilijas veicināšana. Biofilijas revolūcija.

Ekopsiholoģijas psiholoģiskie avoti. Psihoanalītiskās teorijas ietekme (T.Rozaks). Bihevioristiskās skolas ietekme

(S.Gellers). Kognitīvās psiholoģijas ietekme. Personoloģiskā pieeja (B.Littls). Transpersonālā psiholoģija (K.Vilbers,

S.Grofs).

Ekoloģiskā identitāte un tās darbs. Kas ir ekoloģiskā identitāte? Ar ekoloģisko identitāti saistītie jēdzieni. Ekoloģiskās

identitātes iespējas. Trīs vides pieredzes veidi. Ekoloģiskās identitātes izmantošana.

Attieksme pret vidi: definīcija un galvenie veidi. Attieksme un vides aizsardzība. Attieksmju pret vidi apgūšana.

Attieksmes pret vidi un uzvedība. Vide un uzvedība: vienojošā struktūra.

Atbildīgas ekoloģiskas darbības motivācija. Tradicionālie priekšstati un zinātniskie pētījumi. Uzvedības modeļa

evolūcija. Atbildīgas ekoloģiskas darbības galvenie un palīgfaktori.

Ekopsiholoģija cilvēka attīstības kontekstā. Attīstības matricas un vide (Dž.Pīrss, D. Sobels). Bērnības neordinārās

pieredzes ekopsiholoģijas kontekstā (T. Ārmstrongs). Dabas objektu subjektivizācijas un objektivizācijas teorija

(V.Jasvins).

Ekopsiholoģija un psihodiagnostika. Ieskats galvenajās diagnostikas metodēs.

Ekopsiholoģijas izmantošana dažādos izglītības līmeņos ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanai.

Pieejas ekopedagoģijā. Ekopedagoģijas specifiskais virssaturs un saturs. Formālais, neformālais un informālais

ekopedagoģijā. Četrdimensiju ilgtspējības modeļa izmantošana ekopedagoģijā.

Mācīšanās respektējot bioloģisko pamatu cilvēkā, bioloģisko daudzveidību un to uzturošo sistēmu pasaulē un paplašinot

bioētisko cilvēka apziņā un darbībā.

79


Lauka pētījums: “Vietējās sabiedrības ekoloģiskās vērtības un izglītības stratēģijas to veicināšanai”. Pētījuma

individuāla veikšana un rezultātu rakstiska un mutiska prezentācija doktorantu grupā.


1. Winter, D.N & Koger, S.M. The Psychology of Environmental Problems (2nd

ed.). Lawrence Erlbaum Associates,

Publishers, 2004.

2. Children and Nature: Psychological, Sociocultural, and Evolutionary Investigations/ Ed. by P.H.Kahn, Jr. & S.R.

Kellert. The MIT Press, 2002.

3. Дерябо С.Д. & Ясвин В.А. Экологическая педагогика и психология. Ростов-на-Дону. Феникс, 1996.

4. Калмыков А. А. Введение в экологическую психологию. МНЭПУ, М., 1999.


1. Mauriņa Z. Pasaules vienotība un indivīda uzdevumi. Esejas. R. Zvaigzne ABC, 1997.

2. Mūsu ekoloģiskais pēdas nospiedums. R., apgāds “Norden AB”, 2000.

3. Stola I.Vides izglītības pamatskolā. R. Zvaigzne ABC, 2001.

4. Vide un mūsu sabiedrība. R.Preses nams, 1996.

5. Vidnere M. Pārdzīvojuma pieredzes psiholoģija. R. Raka, 1999.

6. Бейтсон Г. Экология разума. Избранные статьи по антропологии, психиатрии и эпистемологии. М.

Смысл, 2000.

7. Духовный кризис: Когда преобразование личности становится кризисом / Под ред. Станислава и

Кристины Гроф / М. Изд. Трансперсонального института, 2000.

8. Черноушек М. Психология жизненной среды. М. Мысль, 1989.

9. Cajete G. Look to the Mountain. Kivaki Press, 1994.

10. Psychology and Social Responsibility: Facing Global Challenges. Boston Press, 1995.

11. Roszak T. The Voice of the Earth. Simon&Schuster, New York, 1992.

12. Simmons I.G. Interpreting Nature. University Press, 1995.

13. Walsh R. Staying Alive. New Science Library, 1985.

14. Pratarelli, M. Niche Bandits: Why Big Brains Consumed an Ecosystem. Medici Publishing, 2003.

15. Psychology of Sustainable Development. Ed. by P.Schmuck & W.P. Schultz. Kluwer Academic Publishers,

2002.

Ilgtspējīgas izglītības institūta akadēmisko grāmatu kolekcija. Sarakstu var pieteikt [email protected]


Žurnāli: “Vide un laiks”, “Vides vēstis”, “Terra”.

The Trumpeter Journal of Ecosophy http://trumpeter.athabascau.ca/index.php/trumpeter/index

Journal of Future Studies: Epistemology, Methods, Applied and Alternative futures http://www.jfs.tku.edu.tw/


B


Ecopedagogy and Ecological psychology


The study course introduce the doctoral students to the psychological aspects of human/environment interaction,

therefore facilitating their skills of self-inquiry and reflection in relation to environment. The course views

ecopsychology in the temporal context of science, culture and education. The doctoral students will get the possibility to

analyse the different psychological approaches to the contemporary global threats to the world, to discern the links and

interaction of ecopsyhology with the most significant schools of modern psychology. The course emphasizes the

possibilities to introduce the ideas of ecopsychology in different educational levels beginning from preschool to doctoral

studies, as well as analyse the ecopsychology as an important tool for teacher preparation for work in environmental

education. The students will acquire the concepts relevant for ecopsyhology such as biophilia, biophobia, ecological

identity, motivation, values and attitudes. The participants of this course will be asked to carry out the field research to

reveal the peculiarities of ecological values in their community and to elaborate the education strategies to overcome

emerging problems.



http://www.jfs.tku.edu.tw/

80

Kursa nosaukums Dabaszinātņu satura integrēšana mūsdienās


Kredītpunkti 2 KP





Antonijs Salītis, Fizikas katedra, Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes profesors, Dr.phys.; Dace Namsone,

Projekta”Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un un tehnoloģiju priekšmetos” ,

Dr. Pedagoģijā.


Maģistra grāda pedagoģijā līmenī

Kursa anotācija:

Kurss ir paredzēts pedagoģijas doktora studiju programmas doktorantiem. Tā uzdevums ir iepazīstināt studējošos ar

dabaszinātņu satura integrēšanas nepieciešamību un integrēšanas efektīvākajiem veidiem un paņēmieniem. Galvenā

uzmanība tiek veltīta tiem integrēšanas veidiem, kuri veido viengabalainu priekštatu par dabu un palīdz labāk izprast

dabaszinatņu lomu ilgtspējīgas attīstības stratēģijas realizācijas iespējas izglītībā.

Kursa plāns:

1. Dabaszinātņu loma kultūras attīstībā.

2. Dabaszinātnes un dzīves kvalitāte.

3. Satura metožu un apjoma problēma mūsdienu dabaszinātniskajā izglītībā.

4. Informācijas apjoma straujais pieaugums dabaszinātnēs kā galvenais šo zinātņu

integrācijas nepieciešamības nosacījums.

5.Dabaszinātņu attīstība un to satura integrēšanas tendences.

6.Satura integrēšanas principi un realizēšanas veidi.

7.Dabaszinātņu satura integrēšanas moduļi pirmsskolā, pamatskolā, vidusskolā un augstskolā.

8. Dabaszinātniskās izglītibas loma ilgtspejīgas attīstības stratēģijas izpratībā.

9.Darbības pētījums ka paņēmiens dabaszinātniskas izpratības veidošanā.


Nokārtots kursa noslēguma pārbaudījums diferencētas ieskaites veidā.


1. E. I. Siliņš , Lielo patiesību meklējumi. Jumava, 2002. 510 lpp.

2. G.Raņķis, Eksaktā zinātne kultūras vēsturē., apgāds Liesma, 1999, 494 lpp.

3. B.Russel, Wisdom of the West. Doubleday and Company, Rathbone Books Ltd., London,1959, 467p.

4. S.Hokings, Īsi par laika vēsturi. No lielā sprādziena līdz melnajiem caurumiem. Apgāds Madris, 1997. 190 lpp.

5. J.Keay, The Great Arc., Harper Collins publishers, 2000., 182 p.

6. R. Chandra, Science Education. Kalpaz Publications, Delhi-110052, 2005. 350 p.


1. The Hutchinson Dictionary of Science, Second edition, Helicon Publishing Ltd 1998. 718 p.

2. G.D. Schmidt, Kleiner Leitfaden Naturwissenschaften., Geselschaft fuer Bildung und Technik mbH, 2000., 527 S.

3. A New Earth, Awakening ti Your Life’s Purpose. Penguin Books, 2005. 313 p.

81


1. Science in School

2. Der mathematische un naturwissenschaftliche Unterricht.


B


Integration of the Content of Natural Sciences


The course is intended for doctoral students of pedagogy. It aims to acquaint students with the need to integrate the

content of natural sciences and the most effective ways and techniques of such integration. The main emphasis is laid

on those ways of integration that create a uniform outlook on nature and help to better understand the role of natural

sciences in the implementation of the strategy of sustainable development in education.

82

Kursa nosaukums Kosmoloģijas un mikropasaules uzbūves principi mūsdienu

izglītības paradigmā


Kredītpunkti 1

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 14




Antonijs Salītis, Fizikas katedra, Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte, profesors, Dr. Phys.


Izglītības filozofijas un mūsdienu izglītības teoriju studiju kurss A blokā, šajā studiju programmā

Kursa anotācija:

Kurss ir paredzēts doktora studiju programmas pedagoģijā doktorantiem. Tā uzdevums ir veidot viengabalainu priekštatu

par dabas objektiem un dabā pastāvošajām likusakarībām. Tiek aplūkota mikropasaule, makropasaule un megapasaule un šo

hierarhiju attīstība kosmoloģiskajā laika skalā. Tiek diskutēts par Zemes un Visuma kopsakarībām kā arī civilizācijas vietu un

lomu Izplatījumā.

Kursa plāns:

1. Dabiskās pasaules daudzveidība un šo daudzveidību raksturojošie pamatlielumi un procesi.

2. Mikro-, makro- un megapasaule, to mērogi un dominējošās mijiedarbības.

3. Mūsdienu skatījums par materiālās pasaules mainību un attīstību laikā.

4. Kosmoloģisko hipotēžu daudzveidība un to salīdzinoša analīze.

5.Kosmoloģisko pieņēmumu loma indivīda tautas dzīvesziņas, zinātniskā pasaules uzskata

un kultūras formu attīstībā.

6.Mūsdienu kosmoloģijas un kvantu fizikas iespēju robežas komplicētu Visuma procesu

un paradību skaidrošanā.

7.Diskusijas par materiālo un ezotērisko.

8. Interpretāciju atbilstības /neatbistības un “pārnesamības” iespēja no dabas parādībam un

procesiem uz sociāliem un izglītības procesiem un parādībām.


Nokārtots kursa noslēguma pārbaudījums diferencētas ieskaites veidā.


1. M. Harwit, Astrophysical Concepts. Forth Edition. Springer, 2006. 714 p.

2. L.Bergstrom, A.Goobar, Cosmology and Particle Astrofhysics. Second edition, Springer, 2004. 364 p.

3. J.Žagars, I.Vilks, Astronomija augstskolām. LU Akadēmiskais apgāds, 2005. 283 lpp.


1. A Dictionary of Astronomy. Revised edition, Edited by Ian Ridpath, Oxford University Press, 2003. 518 p. p.

2. B. Mackowiaak, Die Kosmos Sternkunde. Franch-Kosmos Verlags-GmbH & Co.KG, Stutgart, 2006. 189 S.


1. Astronomy and Astrophysics.

2. Sky and Telescope.

3. Sterne und Weltraum.

4. Latvian Journal of Physical and Technical sciences.

83

5. Journal of Future Studies: Epistemology, Methods, Applied and Alternative futures http://www.jfs.tku.edu.tw/

6. Complicity: An International Journal of Complexity and Education

http://www.complexityandeducation.ualberta.ca/journal.htm


B


Principles of Cosmology and Micro-World in a Contemporary Educational Paradigm


The course is designed for doctoral students of pedagogy. It aims at creating a uniform conception of natural objects and

regularities. The course views micro-world, macro-world and mega-world, and this hierarchy in a cosmological timeline.

Issues of interconnection between the Earth and the Universe as well as the place and role of human civilisation in the

Universe are being discussed.

http://www.jfs.tku.edu.tw/

http://www.complexityandeducation.ualberta.ca/journal.htm

84

Nosaukums Mākslas pedagoģija


Kredītpunkti 2 KP


Zinātnes nozare Pedagoģijas

Zinātnes apakšnozare Mākslas pedagoģijas apakšnozare


Aleksandra Šļahova, Mākslu katedra, Mūzikas un mākslu fakultātes profesore


Diploms par augstāko profesionālo pedagoģijas izglītību mākslā, kurš atbilst otrā līmeņa augstākai profesionālai

izglītībai un maģistra grāds izglītībā vai pedagoģijā, vai mākslā

Kursa mērķis:

Vizuālās mākslas pedagoģijā tiek pievērsta uzmanība mākslinieciskās izglītības un estētiskās audzināšanas procesam,

organizācijai un vadībai, atklājot attīstības likumsakarības vizuālās mākslas pedagoģijā, izvērtējot gan tās vēsturisko

pieredzi, gan arī saikni ar mūsdienu izglītības teoriju un praksi.

Kursa plāns:

1. Vizuālās mākslas pedagoģijas mērķis un uzdevumi.

2. Vizuālās mākslas pedagoģijas attīstības tendences un saistība ar citām zinātnēm.

3. Vizuālās mākslas pedagoģijas vēsturiskais apskats pasaulē un Latvijā.

4. Vizuālās mākslas mācību metožu vēsturiskais apskats Latvijā.

5. Vizuālās mākslas skolotāja darbības struktūra. Metodiskās pieejas vizuālās mākslas mācīšanā.

6. Mākslinieciskās darbības īpatnības.

7. Mākslinieciskās izziņas īpatnības.

8. Māksliniecisko spēju raksturojums.

9. Mākslas mācību darbu vērtējuma metodes.

10. Perspektīvas kā zinātnes vēsturiskais apskats.

11. Perspektīvas uztveres problēmas.

12. Vizuālās mākslas pedagoģijas pētījuma organizēšanas metodoloģiskie principi.


Studiju kursu ieteicams apgūt pēc A bloka studiju priekšmetiem, kas piedāvāti šajā programmā


Anspaks J., Ruberts J., Staris A. u.c. (1987). Tautas izglītība un pedagoģiskā doma Latvijā līdz 1900. gadam. Rīga.

Anspaks J. (1991) Mākslas pedagoģija: vēsturiskā pieredze un mūsdienas. Estētiskā audzināšana sākumskolā. LU

Zinātniskie raksti.

Anspaks J. (2003). Pedagoģijas idejas Latvijā. Rīga, RaKa, 476.

Anspaks J. (2004). Mākslas pedagoģija. 1. daļa. Mākslas pedagoģijas teorijas un prakses pamatu veidotāji. Rīga,

RaKa, 298. ISBN-9984-15-595-1.

Anspaks J. (2006). Mākslas pedagoģija. 2. daļa. Mākslas pedagoģijas teorijas un prakses pamatu veidotāji. Rīga,

RaKa, 256. ISBN-9984-15-832-2.

Anspaks J. (2003) Pedagoģijas idejas Latvijā. Rīga.

Aronietis A. (1922) Zīmēšana ka izteiksmes līdzeklis mājā un skolā. Mūsu nākotne. Nr. 20.

Aronietis A. (1931) Zīmēšanas metodika. Rīga: Rīts.

Blinkenas A. red. (2000). Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga, Zvaigzne ABC, 248.

Breslava G. red. (1999). Psiholoģijas vārdnīca. Rīga, Mācību grāmata, 157.

Čehlova Z. (2002). Izziņas aktivitāte mācībās. Rīga, RaKa, 136.

Dāle P. (1921) Vēsturisks pārskats par Latvijas Augstskolas nodibināšanu un viņas darbību pirmā 1919./20. mācību

85

gadā. Rīga.

Dāle P. (1939) Gara problēmas. Rīga.

Dauge A. (1925). Džona Raskina mākslas pedagoģija. Māksla un audzināšana. Rīga.

Fedosejeva I. (2001). Neieinteresētība un estētiskās pieredzes autonomija. Homo aestheticus: No mākslas

filosofijas līdz ikdienas dzīves estētikai. Rīga, Tapals, 149-159.

Freiberga E. (2000). Estētika. Mūsdienu estētikas skices. Rīga, Zvaigzne ABC, 136. ISBN 9984-17-862-5.

Gombrich E.H. (1997). Mākslas vēsture. Rīga.

Gudjons H. (1998) Pedagoģijas pamatatziņas. Rīga.

Hibnere V. (1998). Bērna vizuālā darbība. 1 daļa. Pedagoģiskā psiholoģija. Rīga, RaKa, 198.

Hibnere V., L.Grasmane. (2000) Bērna vizuālā darbība. 2 daļa. Rīga.

Jungs K.G. (1994) Dvēseles pasaule. Rīga: Spektrs, 216. ISBN 9984-9051-0-1.

Jungs K.G. (1993) Psiholoģiskie tipi. Rīga: Zvaigzne, 131. ISBN 5-404-01236-X.

Jurgena I. (2001). Vispārīgā pedagoģija. Rīga, SIA Izglītības soļi , 131.

Karpova A. Plotnieks I. (1984) Personības saskarsme. Rīga.

Karpova Ā. (1994). Personība un individuālais stils. Rīga, LU, 291.

Karpova Ā. (1998). Personība. Teorijas un to radītāji. Rīga, Zvaigzne ABC, 223.

Kavacs V. (1999) Mākslas valodas pamati: Eksperimentāls mācību līdzeklis. Rīga.

Ķēniņš J. (1986) Kanta latvisks cilmes problēmas. East lansing.

Keršenšteiners G. (1925) Audzinātāja dvēsele un skolotāja izglītības jautājums (tulk. no vācu val.), N.4. Rīga.

Komenskis J. (1983) Lielā didaktika. Rīga.

Kronvalds A. (1987) Tagadnei. Rīga.

Keršenšteiners G. (1925) Audzinātāja dvēsele un skolotāju izglītības jautājums. Rīga: Izglītības Ministrijas

izdevums.

Kolmane I. (2001). Interesantais kā estētiskais. Homo aestheticus: No mākslas filosofijas līdz ikdienas dzīves

estētikai. Rīga, Tapals, 159-179.

Lieģeniece D. (1999). Kopveseluma pieeja audzināšanā. Rīga, RaKa, 262.

Maslo I. (1995). Skolas pedagoģiskā procesa diferenciācija un individualizācija. Rīga, RaKa, 172.

Meikšāne Dz. (1998). Psiholoģija mums pašiem. Rīga, RaKa, 166.

Malenietis A. (1928) Zīmēšanas pagātne un nākotnes izredzes. Mūsu nākotne. Nr. 13/14.

Maslo I. (1995) Skolas pedagoģiskā procesa diferenciācija un individualizācija. Rīga.

Matvejs V. (1990) Jaunās mākslas principi. Rīga.

Oļehnoviča E.(2005) Vidējās pakāpes Lietišķās mākslas izglītības attīstība Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Promocijas darba

kopsavilkums. DU.

Ozoliņa Nucho A., Vidnere M. (2000). Iztēles psiholoģija. Rīga, AGB, 160.

Pestalocijs J.H. (1996) Darbu izlase. LU.

Ed.Pētersons (1931) Didaktika. Rīga: A.Gulbja grāmatu spiestuve.

Reņģe V. (1999). Psiholoģija. Personības psiholoģiskās teorijas. Rīga, Zvaigzne ABC, 175. ISBN 9984-17-114-0.

Rimma S. (2000). Sekmīgas mācīšanās noslēpumi. Rīga, Jumava, 373.

Rozenvalda J. red. (2000) Rietumeiropas filozofija 14.-18.gs. Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC, 268. ISBN 9984-04-

513-7.

Salīte I., Pipere A., Grišne O. (1998) Integrēta mācīšana mūsdienu humānās pedagoģijas skatījumā, tās saturs un

metodiskais nodrošinājums. Daugavpils, DPU.

Stabiņš J. (2001). Skolotāja misija. Rīga, RaKa, 72.

Students J. (1998) Vispārīgā paidagoģija. I un II daļa. Rīga.

Students J. (1930) Psiholoģija. Rīga.

Students J. (1927) Atziņas teorija grieķu filozofijā. Rīga.

Students J.A. (1998). Vispārīgā paidagoģija. I daļa, Rīga, RaKa, 330.

Students J.A. (1998). Vispārīgā paidagoģija. II daļa, Rīga, RaKa, 224.

Svence G. (1999). Attīstības psiholoģija. Mācību līdzeklis. Rīga, Zvaigzne ABC, 159.

Šļahova A. (2005) Perspektīvas konstruēšanas teorija. DU.

Šprangers E. (1929) Jaunatnes psiholoģija. Rīga.

Štāis M. (1927) Audzināšana un mācīšana agrā bērnībā. Rīga.

Šteiners R. (1994) Bērna audzināšana. Rīga.

Šmite A. atb. (1997). Palīgs pedagogam. Rīga, RaKa, 188.

Špona A. (2001). Audzināšanas teorija un prakse. Rīga, RaKa, 162.

Šteinberga A., Tunne I. (1999). Jauniešu pašizjūta un vērtības. Rīga, RaKa, 131.

Vorobjovs A.(2000). Vispārīgā psiholoģija. Rīga, SIA Izglītības soļi, 212, ISBN 9984-9436-9-0.

Zelmenis V. (2000) Pedagoģijas pamati. Rīga.

86

Zelmenis V. (1991) Īss pedagoģijas kurss. Rīga.

Žukovs L. (1997) Ievads pedagoģijā. Rīga.

Žukovs L. (1999) Pedagoģijas vēsture. Rīga.

Аранова С.В. (2004). Обучение изобразительному искусству. Интеграция художественного и логического.

СПб, КАРО, 176.

Ветрова И.Б. (2004). Неформальная композиция: от образа к творчеству. Москва.

Выготский Л. (1991) Воображение и творчество в детском возрасте. Москва.

Волков Н. (1999). Процесс изобразительного творчества и проблема «обратных связей». Психология

художественного творчества: Хрестоматия. Сост. К.В.Сельченок, Минск, Харвест, с. 191-241. ISBN 985-

433-523-2.

Дауге А. (1911) Искусство и творчество в воспитании. Москва.

Дистервег А. (1936) Избранные педагогические сочинения, Москва.

Кривцун О.А. (1997). Эстетика как психология искусства. Москва, Российский государственный

гуманитарный университет, 55.

Кузин В.С. (1971) Вопросы изобразительного творчества. Москва: Просвещение.

Ростовцев Н. Н. (1980) Методика преподования изобразительного искусства в школе. Москва.

Ростовцев Н. Н. (1983) Очерки по истории методов преподования рисунка. Москва.

Рунге В.Ф., Сеньковский В.В. (2005). Основы теории и методологии дизайна. Москва, МЗ Пресс, 368.

Ceров А.М. (1975) Рисунок. Москва.


Edwards, B. (1987) Drawing on the Artists Within. Published by Simon & Schuster, Inc, 240.

Erikson, E.H. (1963). Children and Society. 2nd

ed. New York, W.W.Norton, 1-70.

Fontana, David (1988). Psychology for Teachers. 2nd

edition, Hong Kong, 368, ISBN 0-333-46125-8.

Gardener, Howard (1994). The Arts and Human Development. New York, A Wiley – Intersiencs publication.

Hegel, G.W.F. (1998). Philosophy of Fine Art. The Art of Art History: A Critical Anthology. Ed. By Donald

Preziosi, pp. 97-109.

Nitko, Anthony J. (2004). Educational Assessment of Students. 4th

Edition. Upper Saddle River, New Jersey

Columbus, Ohio.

Piaget, J. (1972). Equilibrium. R.C. Smart and M.C. Smart. Reading in Child Development and Relationships. New

York, The Macmillan Company, 514-518.

Salīte, I. (2002). Teachers’ views on the aim of education for sustainable development. Journal of Teacher

Education and Training, Volume 2, Publishing house Saule of Daugavpils University, pp. 68-80.

Vasta, Ross [1999]. Child Psychology the modern science. Jone Wiley& Sons, Inc.

Wolf, R.M. (1990) Evaluation in education: Foundation of Competency Assessment and Program Review. 3rd

ed.

New York, Westport. Connecticut London, 231. ISBN: 0-275-93616-3.


1. Education and Sustainable Developmant: First Steps Toward Changes. Ed. by A.Pipere. Daugavpils, Saule,

Volume 1, 2006.

2. Education and Sustainable Developmant: First Steps Toward Changes. Ed. by A.Pipere.Daugavpils, Saule,

Volume 2, 2007.

3. Journal for Teacher Education and Training.

4. Journal for Teacher Education for Sustainability.

5. International Journal of Sustainability in Higher Education.


B


Pedagogics of Visual Art


Aim and objectives of pedagogy of visual art. Tendencies of development and connection with other disciplines.

Historical review of theory and methods of visual art. Peculiarities of work of the teacher of visual art. Features of

artistic activity. Characteristics of artistic skills. Assessment of artwork. Historical review of construction of perspective.

Problems of perception of perspective. Methodological bases of research in pedagogy of visual art.

87

Nosaukums Mūzikas pedagoģija


Kredītpunkti 2 KP





Jeļena Davidova, pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra, Izglītības un vadības fakultātes profesore


Mūzikas pedagoģijas pamati bakalaura studiju programmā.

Kursa mērķis:

Palīdzēt studējošajiem izprast mūzikas pedagoģijas koncepciju daudzveidību, attīstības tendences, sekmēt pedagoģiskās

domāšanas attīstību.


Mūzikas pedagoģijas vieta mūsdienu pedagoģijas zinātnē.

Mūzikas pedagoģijas pirmavoti. Mūzikas pedagoģijas attīstības vēsturiskā analīze.

Mūzikas pedagoģijas attīstības īpatnības Latvijā. Mūsdienu mūzikas pedagoģijas koncepciju salīdzinošā analīze.

Mūsdienu mūzikas pedagoģijas attīstības tendences un problēmas.

Mūzikas mācību procesa subjekti: teorija un prakse.

Mūzikas pedagoģijas pētījuma organizēšanas metodoloģiskie principi.


Referāts, ieskaite


Birzkops J., 1999. Muzicēšana kā labākā intelektuālo spēju attīstītāja. Rīga, Liepāja.

Lāce D., 1998. Skolēnu attieksmes veidošanās muzikālajās nodarbībās: Skolotāja kompetence. Rīga, 36. – 43. lpp.

Mūrniece L., 1998. Jaunatnes garīgo vērtību veidošanās mūsdienu mūzikas kultūsituācijā. Rīga, Vārti.

Mūzikas pedagoģijas problēmas. 1. laidiens. Daugavpils, Saule, 1998.



Mūzika kā līdzeklis personības veseluma veidošanās procesā: Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums.

Rīga: Vārti, 2001.

Albert K.A., 2002. Using educational technology to enhance music learning. Music Education International, 1, pp. 57-

66.

Best D., 2004. Relationship – musical and personal: theme and variations. Internayional Journal of Music Education, 22,

1, pp. 205-216.

Bowman W., 2005. To what question(s) is music education advocacy the answer? Internayional Journal of Music

Education, 23, 2, pp. 21-34.

Bruhn M., Oerter R., Rosing H. (Hg), 1993. Musikpsihologie: Ein Handbuch. Hamburg.

Contemporary Music Education, 1989. New York.

Deliege I. & Sloboda J. (Eds.), 2000. Musical Beginnings. Oxford: Oxford University Press.

Green B. & Gallway W.T., 1987. The Inner Game of Music. London: Pan Books.

Hodges D.A., 2005. Why study music? Internayional Journal of Music Education, 23, 2, pp. 111-116.

Kemp A., 2000. The musical temperament. Oxford, Oxford University Press.

Kertz-Welzel A., 2004. Didaktik of music: a German concept and its comparison to American music pedagogy.

International Journal of Music Education, 22, 3, 277-287.

88

M.McCarthy (Ed). Cross currents: setting an agenda for music education in community culture. University of

Maryland, Collegepark, 1996.

Musical Beginnings: Origins and Development of Musical Competence. Ed. by I. Deliege, J. Sloboda. Oxford, Oxford

University Press, 2000.

Oliveira A., 2005. Music teaching as a culture: Introducing the pontes approach. Internayional Journal of Music

Education, 23, 3, pp. 205-216.

Olson B., 2005. A credo of music pedagogy. Internayional Journal of Music Education, 23, 2, pp. 121-124.

Philpott Chr., 2001. Strategies for teaching and learning in the music classroom: approaches to listening, composing,

performing and appraising. Philpott Chr.(Ed) Learning to Teach Music in the Secondary School. London, New York:

Routledge, pp. 83-103.

Skelton K.D., 2004. Should we study music and/or as culture? Music Education Research, 6, 2, pp. 169-178.

Swanwick K., 2001. A Basic for Music Education. London: Routledge.

Swanwick K., 1999. Teaching Music Musically. London – New York, Routledge.

Swanwick K., 2000. Music, Mind and Education. London – New York, Routledge.

Williamon A., 2004. Musical Excellence. Oxford: Oxford University Press.


Learning to Teach Music in the Secondary School: A Companion to School Experience. Ed. by Ch. Philpott. London-

New York, Routledge, 2001.

Swanwick K., 2002. Music Education before the National Curriculum. Spruce G. (Ed). Teaching Music. London, New

York.

Young S., Glover J., 1998. Music in the Early Years. London, The Falmer Press.

Younker B.A., 2003. Fifth grade students’ involvement in composition: A teacher’s intentionality. Music Education

International, 3, pp. 22-35.

Бочкарев Л., 1997. Психология музыкальной деятельности. Москва, Институт психологии РАН.

Петрушин В., 1997. Музыкальная психология. Москва, Владос.

Ражников В., 1980. Резервы музыкальной педагогики. Москва, Знание.

Тарасова К., 1988. Онтогенез музыкальных способностей. Москва, Просвещение.


1. Music Education Research

2. Music Educational Research

3. International Journal of Music Education


B


Music Pedagogy


The course is designed for the students of the doctoral study programme in Pedagogy and aims to help students to

understand the diversity of conceptions in music pedagogy, and facilitate the development of pedagogical thinking. The

objectives of the study course are: to acquaint students with the topical issues of contemporary music pedagogy, and the

conceptions of Latvian and foreign scholars; to help students perceive music teacher’s activity as a united

multicomponent system; to reveal practical application possibilities of theoretical findings.

Piezīmes:

89

Nosaukums Mākslas psiholoģija


Kredītpunkti 2 KP


Zinātnes nozare Pedagoģjja



Valērijs Mkarevičs, Ilgtspējīgas izglītības institūta vadošais pētnieks, Izglītības un vadībasfakultāte


Studiju kursu ieteicams apgūt pēc A bloka studiju kursiem šajā doktora programmā.

Kursa mērķis:

Iepazīt doktorantus ar jaunām un klasiskām mākslas uztveres un radošuma koncepcijām


Mākslas psiholoģijas priekšmēts. Mākslas psiholoģija un citi psiholoģijas virzieni. Personības jēdziens. Personības

teorijas. Personības izziņas sfēra. Uztvere, domāšana, iztēle. Geštaltpsiholoģija par uztveri un domāšanu. Uztveres

ilūzijas. Uztveres ilūziu izmantošana mākslā. Iztēles veidi. Tīšā un netīšā iztēle. Sapnis kā netīšās iztēles veids.

Iztēles attīstība. Emocijas. Jūtas. Personības pamatīpašības. Mākslinieka personība un viņa mākslas darbi.

Mākslas psiholoģijas pamatteorijas. Zīmes, nozīmīguma, simbola un tēla jēdzieni. Ļ.Vigotska zīmes un nozīmīguma

teorija. Dzīļu psiholoģija par mākslu. K.Junga un Dž.Hilmana arhetipu teorijas.

Simbols kā bezapzinātas sfēras izteiksme.

K.Junga uzskati par personības struktūru un attīstību. Simbols kā bezapzinātas sfēras valoda. Krāsu, telpiskā,

priekšmetu un kustību simbolika. Arhetips un simbols.

Simbolika un mitoloģija.

Mīti par varoņa dzimšanu. Atdzimšanas ideja mītos. Mitoloģisko tēlu un simbolu attīstības posmi: Urobross, Lielā

Māte un Briesmīgā, Pasaules radītāju sadalīšana. Latviešu mitoloģiskie tēli un mitoloģisko tēlu nozīmīgums.

Simbolika un glezniecība.

Krāsu, telpiskā un priekšmetu simbolika glezniecībā. Konkrētas gleznas simboliskā analīze. Psihosintētiskā pieeja

zīmējumu analīzē.

Simbolika filmās un sapņos.

Filmas simboliskās analīzes pamati. Sapņu psiholoģiskās simboliskās analīzes pamati. Konkrētas filmas un sapņa

analīze. Tēls un cilvēka dzīves jēga.

Humanistiskā psiholoģija par mākslu. A.Maslova un K. Rodžera pašrealizācijas koncepcija. Māksla kā tieksme pēc

pašrealizācijas. Kreativitātes attīstība.

Darbības psiholoģija par mākslu. Mākslinieka pašizziņas ievirze. Psiholoģiskie nosacījumi, kuri nodrošina „mākslas

efektu”.


Eseja, ieskaite


Arnheim, R. (2004). Art and Visual Perception: A Psychology of the Creative Eye. The new Version. University of

California press.

Arnheim, R. (1986). New Essays on the Psychology of Art. University of California press.

Arnheim, R. (2006). The Genesis of a Painting: Picasso’s Guernika. University of California press.

Arnheim, R. (1972). Toward a Psychology of Art. University of California press.

Arnheim, R. (2004). Visual Thinking. University of California press.

Kokare, E. (1999). Latviešu galvenie mitoloģiskie tēli folkloras atveidē. Rīga.

90

Маслоу, А. (1997). Психология бытия. Рефл-бук. Ваклер.

Между Эдипом и Озирисом. Становление психоаналитической концепции мифа. (1998). Львов. Инициатива.

Москва. Совершенство.

Менегетти, А.(1996). Ин Се искусства. Онтопсихология. Санкт-Петербург. Санкт-Петербургская Ассоциация

Онтопсихологов. С. 101-109.

Менегетти, А. (2003). Кино, театр, бессознательное. Москва. ННБФ «Онтопсихология».

Нойманн, Э. (1998). Происхождение и развитие сознания. Рефл-бук, Ваклер.

Психология цвета (1996). Под ред. Удовик, С. Рефл-бук. Ваклер.

Тарасов, Г. (1992). О психологии искусства. Вопросы психологии, №1, с.105-111.

Фрейд, З. (1995). Художник и фантазирование. Москва. Республика.

Хиллман, Д. (1996). Архетипическая психология. Санкт-Петербург. Б.С.К.

Юнг, К., Нойманн, Э. (1996). Психоанализ и искусство. Рефл-бук. Ваклер.

Юнг, К.(1996). Человек и его символы. Санкт-Петербург. Б.С.К.


Radoša personība. Zinātnisko rakstu krājums (2006). Rīga. Kreativitātes centrs.

Solso, R. (2003). The Psychology of Art and the Evolution of the Conscious Brain. Cambridge. Mass: MIT Press.

Rudrauf, L. (1954). The Morphology of Art and the Psychology of the Artist. The Journal of Aesthetics and Art

Criticism, Vol.13, No.1 (Sep. 1954), p.p.18-36.

Басин, Е., Крутоус, И. (2007). Философская эстетика и психология искусств. Москва. Гардарики.

Выготский, Л. (1986). Психология искусства. Москва. Искусство.

Калина, Н., Тимощук, И. (1997). Основы юнгианского анализа сновидений. Рефл-бук, Ваклер


Philosophy of Music Education Review (http://muse.jhu.edu/demo/philosophyusic_education_review )


B


Psychology of Art


The subject of psychology of art. Psychology of art and other directions in psychology. Notion of personality. Theories

of personality. Sphere of cognition in a personality. Perception, thinking and imagination. Gestalt psychology on

perception and thinking. Illusions of perception. Use of illusions of perception in art. Types of imagination. Intentional

and unintentional imagination. Dream as a type of unintentional imagination. Development of imagination. Emotions.

Feelings. Main qualities of a personality. Artist’s personality and works of art.

Main theories of the psychology of art. The notions of a sign, meaning, symbol and image. L.Vygotsky’s theory of sign

and meaning. Depth psychology on art. C.Jung’s and J.Hillman’s theories of archetypes.

Symbol as the expression of unconscious sphere.

C.Jung’s views on the structure and development of personality. Symbol as the language of the unconscious sphere.

Symbolism of colours, space, objects and motion. Archetype and symbol.

Symbolism and mythology.

Myths about the birth of a hero. Rebirth in myths. Stages of development of mythological images and symbols:

Ouroboros, the Great and Terrible Mother, partition of the Creators. Latvian mythological images and their

significance.

Symbolism and painting.

Symbolism of colours, space and objects in painting. Symbolic analysis of a particular picture. Psychosynthetic

approach to the analysis of drawing.

Symbolism in films and dreams.

Fundamentals of the symbolic analysis of a film. Fundamentals of the psychological-symbolic analysis of dreams.

Analysis of a particular film and dream. Image and meaning of person’s life.

Humanistic psychology on art. A.Maslow’s and C.Rogers’ conception of self-realisation. Art as striving for self-

realisation. Development of creativity.

Action psychology on art. Direction of artist’s self-cognition. Psychological conditions that ensure ‘artistic effect’.

http://muse.jhu.edu/demo/philosophyusic_education_review

91

Nosaukums Jaunrades pedagoģija


Kredītpunkti 2 KP


Zinātnes nozare Pedagoģijas

Zinātnes apakšnozare Mākslas pedagoģija


Aleksandra Šļahova, Mākslu katedra, Mūzikas un mākslu fakultātes profesore


Diploms par augstāko profesionālo pedagoģijas izglītību mākslā, kurš atbilst otrā līmeņa augstākai profesionālai

izglītībai un maģistra grāds izglītībā vai pedagoģijā, vai mākslā

Kursa mērķis:

Atspoguļot radošā procesa ietekmi uz cilvēka personību, pamatojoties uz psiholoģiskajiem un filozofiskajiem

aspektiem mūsdienu inovāciju kontekstā.

Kursa apraksts – plāns:

1. Jaunrades definīcijas noteikšana.

2. Radoša personība.

3. Darbības būtība.

4. Radošās darbības raksturojums.

5. Radošās darbības attīstības pakāpes mācību procesā.

6. Radošā procesa raksturojums.

7. Intereses būtība radošajā procesā.

8. Izstāžu raksturojums un veidi.


Dif. ieskaite


Alijevs R. (1998). Skola radošajiem. Rīga, RaKa, 78.

Alijevs R. (1999). Vidusskolēnu jaunrade mācībās. Rīga, Raka, 274, ISBN 9984-15-144-4.

Bebre R. (2003). Personības īpašību izpausme primārajā un sekundārajā daiļradē. Radoša personība. II Zinātnisko

rakstu krājums. Rīga, RaKa, 41-48, ISBN 9984-15-501-3.

Bebre R. (1997). Kreativitāte un skolotāja personība. Skolotājs. Nr.1, 34.-37.

Bebre R. (2000). Kreativitātes centra darbība. Skolotājs. Nr.5, 32.

Birkerts P. (1925) Daiļradīšanas psiholoģija. 1.daļa. Mākslinieks personība. Rīga: Kultūras balss, 256.

Čehlova Z. (2002). Izziņas aktivitāte mācībās. Rīga, RaKa, 136.

Freiberga E. (2000). Estētika. Mūsdienu estētikas skices. Rīga, Zvaigzne ABC, 136. ISBN 9984-17-862-5.

Freiberga I. (2002). Bērna apdāvinātība. Bērns kā individualitāte pirmsskolas izglītības iestādē. Dzinteres D. red.

Rīga, JUMI, 162-173.

Hibnere V. (1998). Bērna vizuālā darbība. 1 daļa. Pedagoģiskā psiholoģija. Rīga, RaKa, 198.

Jungs K.G. (1994) Dvēseles pasaule. Rīga: Spektrs, 216. ISBN 9984-9051-0-1.

Kagaine Z. (2006). Radošā domāšana vizuālajā mākslā. Apgāds Zvaigzne ABC, 116 lpp., ISBN-9984-37-261-8.

Karpova Ā. (2003). Kreativitāte un individuālais stils. Radoša personība. II Zinātnisko rakstu krājums. Rīga, RaKa,

22-27, ISBN 9984-15-501-3.

Kolmane I. (2001). Interesantais kā estētiskais. Homo aestheticus: No mākslas filosofijas līdz ikdienas dzīves

estētikai. Rīga, Tapals, 159-179.

Meikšāne Dz. (1998). Psiholoģija mums pašiem. Rīga, RaKa, 166.

92

Nellke M. (2003). Kreativitātes metodes radošo spēju attīstīšanai. Rīga, BALTA eko, 128.

Osho (2007). Jaunrade iekšējo spēku atraisīšana, atslēga jaunai dzīves uztverei. T. Rožlapas tulkojums no angļu

valodas. SIA „SĒTAVA”, 177, ISBN 978-9984-9908-1-1.

Ozoliņa Nucho A., Vidnere M. (1999). Māksla un pašatklāsme. Rīga, AGB, 223.

Ozoliņa Nucho A., Vidnere M. (2000). Iztēles psiholoģija. Rīga, AGB, 160.

Šuvajevs I. (1996). Psihoanalīze un dzīves māksla. Rīga, 247.

Аллан Д. (1997). Ландшафт детской души. Психоаналитическое консультирование в школах и клиниках.

Пер. С англ. Ю.М.Донца. Под общей редакцией В.В.Зелинского. ЗАО «Диалог»-ИП «Лотаць», СПб, Минск,

256.

Богоявленская Д.Б. (2002). Психология творческих способностей. Москва: Академия, 320 с. ISBN 5-7695-

0888-4.

Бухвалов В.А. (2003). Основы творчества в профессиональной карьере (пособие для учащихся и

студентов). Рига: Эксперимент, 2003, 124 с.

Выготский Л.С. (1991). Творчество и воображение. Москва, Просвещение, 93.

Николаева Е.И. (2006). Психология детского творчества. СПб.: Речь, 220. ISBN 5-9268-0437-Х.

Николаенко Н.Н. (2005). Психология творчества. Учебное пособие. СПб.: Речь, 277. ISBN 5-9268-0396-9.

Ошо (2002). Творчество. Высвобождение внутренних сил. (Пер. С англ.). Санкт-Петербург, Весь, 192 с.

ISBN 5-9573-0267-8.

Туник Е.Е. (2003). Модифицированные креативные тесты Вильямса. Санкт-Петербург, Речь, 96, ISBN 5-

9268-0164-8.

Тюрин П.Т. (2001). Введение в психологию дизайнерского творчества. Рига, JUMI, 176. ISBN 9984-606-85-6.

Эдвартс Бетти (2000). Художник внутри вас. Курс раскрытия творческих способностей (Пер. С англ.).

Минск, ООО «Попурри», 256 с.


Charles, R.E. & Runco, M. A. (2000-2001). Developmental Trends in the Evaluative and Divergent Thinking of

Children. Creativity Research Journal, 2000-2001, Vol. 13, N.3/4, 417-437.

Csikszentmihalyi, Mihaly (1999). Implications of a Systems Perspective for the Study of Creativity. Handbook of

Creativity. Ed. By Robert J. Sternberg, Cambridge University Press, pp. 297-312.

Edwards, B. (1987) Drawing on the Artists Within. Published by Simon & Schuster, Inc, 240.

Eisner, Elliot W. (2002). The Arts and the Creation of Mind. Yale University Press, New Haven & London.

Erikson, E.H. (1963). Children and Society. 2nd

ed. New York, W.W.Norton, 1-70.

Fontana, David (1988). Psychology for Teachers. 2nd

edition, Hong Kong, 368.

Gardener, Howard (1994). The Arts and Human Development. New York, A Wiley – Intersects publication.

Gluck, J., Ernst, R., Unger, F. (2002). How Creative Define Creativity: Definitions Reflect Different Types of

Creativity. Creativity Research Journal, 2002, Vol. 14, N.1, 55-67.

Groborz, M., Necka, E. (2003). Creativity and Cognitive Control: Explorations of Generation and Evaluation

Skills. Creativity Research Journal, 2003, Vol. 15, N.2/3, 183-197.

Hegel, G.W.F. (1998). Philosophy of Fine Art. The Art of Art History: A Critical Anthology. Ed. By Donald

Preziosi, pp. 97-109.

Howe, M.J.A. (1999). Prodigies and Creativity. Handbook of Creativity, in Robert J. Sternberg (ed). Cambridge

University Press, 392-430.

James, K., Asmus C. (2000-2001). Personality, Cognitive Skills, and Creativity in Different Life Domains.

Creativity Research Journal, 2000-2001, Vol. 13, N.2, 149-159.

Jr, D.F. (2000-2001). Education and Creativity. Creativity Research Journal, 2000-2001, Vol. 13, N.3/4, 317-327.

Kaufman J.C. & Baer, J. (2006) Creativity and reason in Cognitive Development. Cambridge University Press,

369, ISBN 0-521-60504-0.

Leland, Nita (1990). The Creative Artist: a Fine Artist’s Guide to Expanding Your Creativity and Achieving Your

Artistic Potential. Cincinnati, Ohio, 152. ISBN 0-89134-465-9.

Lonergan, D.С, Scott, G.M., Mumford, M.D. (2004). Evaluative Aspects of Creative Thought: Effects of Appraisal and

Revision Standards. Creativity Research Journal, 2004, Vol. 16, N.2/3, 231-246.

Lubart, T. I. (2000-2001). Models of the Creative Process: Past, Present and Future. Creativity Research Journal,

2000-2001, Vol. 13, N.3/4, 295-308.

Lubart, T. I. (1999). Creativity Across Cultures. Handbook of Creativity. Ed. By Robert J. Sternberg, Cambridge

University Press, pp. 339-350.

Lubart, T.I., Getz I. (1997). Emotion, Metaphor, and the Creative Process. Creativity Research Journal, 1997, Vol.

10, N.4, 285-301.

93

Mace, M-A., Ward, T.(2002). Modelling the Creative Process: A Grounded Theory Analysis of Creativity in the

Domain of Art Making. Creativity Research Journal, 2002, Vol. 14, N.2, 179-192.

Middlewood, D., Parker, R. & Beere, J. (2005). Creating a Learning School. Paul Chapman Publishing. 195. ISBN

1-4129-1041-2

Mumford, M.D. (2000-2001). Something Old, Something New: Revisiting Guilford’s Conception of Creative

Problem Solving. Creativity Research Journal, 2000-2001, Vol. 13, N.3/4, 267-276.

Nickerson, Raymond S. (1999). Enhancing Creativity. Handbook of Creativity. Ed. By Robert J. Sternberg,

Cambridge University Press, pp. 392-430.

Nitko, Anthony J. (2004). Educational Assessment of Students. 4th

Edition. Upper Saddle River, New Jersey

Columbus, Ohio.

Rossi, P.H., Lipsey M.W. & Freeman, H.E. (2004). Evaluation. A Systematic Approach. 7th

ed. Sage Publication,

Inc, 470. ISBN 0-7619-0894-3.

Russ, S.W., Kaugars A.S. (2000-2001). Emotion in Children’s Play and Creative Problem Solving. Creativity

Research Journal, 2000-2001, Vol. 13, N.2, 211-219.

Runco, Mark A. (1993). Creativity as an educational object for disadvantaged students. Retrieved 19/06/2003.

www.gifted.uconn.edu/ronco/html

Runco, Mark A., Shawn Okuda Sakamoto (1999). Experimental Studies of Creativity. Handbook of Creativity. Ed.

By Robert J. Sternberg, Cambridge University Press, pp. 62-93.

Salīte, I. (2002). Teachers’ views on the aim of education for sustainable development. Journal of Teacher

Education and Training, Volume 2, Publishing house Saule of Daugavpils University, pp. 68-80.

Sawyer, K.R. (2006) Explaining Creativity. The Science of Human Innovation. Oxford University Press, 354, ISBN

0-19-530445-4.

Stenberg, Robert J. and Lubart, Todd.I. (1999). The concept of Creativity: Prospects and Paradigms. Handbook of

Creativity. Ed. By Robert J. Sternberg, Cambridge University Press, pp 3-16.

Varzim M. (2005). Creativity – Stimulus for Human Development. Kūrybos Erdves. The Spaces of Creation. No.2,

Siauliai University, Lithuania, 110-115.

Vasta, Ross [1999]. Child Psychology the modern science. Jone Wiley& Sons, Inc.

Вишнякова Н.Ф. (1995). Креативная психопедагогика. Психология творческого обучения. Минск, 240.

Вишнякова Н.Ф. (1998). Креативная акмеология. Психология развития творческой личности взрослого

человека. Том 1. Теория креативной акмеологии. Минск, ООО «Дэбор», 242.

Вишнякова Н.Ф. (1999). Креативная акмеология. Психология развития творческой личности взрослого

человека. Том 2. Прикладная креативная акмеология. Минск, ООО «Дэбор», 300.

Малкиоди, Кати А. (2004) Палитра души. Преображающая сила искусства: путь к здоровью и

благополучию. Пер. С англ. София, 271, ISBN 5-9550-0363-0.


1. Creativity Research Journal.

2. (2002-2003; 2003, 2006). Radoša personība. Zinātnisko rakstu krājumi. R.Bebres red.Rīga, RaKa.

3. Kūrybos Erdves. The Spaces of Creation. R.Urniežius ed.Siauliai University, Lithuania.

4. The international Journal of Art & Design Education.

5. Journal for Teacher Education and Training.

6. Journal for Teacher Education for Sustainability.


B


Pedagogics of Сreativity


Activity. Creative activity. A creative person. Development stages of creative activity. Characteristic of creative process.

Value of interest in the development of creative process. Types of exhibitions and features of their organisation.

http://weblinks2.epnet.com/citation.asp?tb=1&_ua=bt+%22Creativity++Research++Journal%22+shn+1+db+aphjnh+bo+B%5FJN+500E&_ug=sid+B3D2765C%2D671B%2D4261%2DB2CC%2DBD4202E7D326%40sessionmgr2+dbs+aph+cp+1+B933&_us=hd+False+fcl+Aut+or+Date+frn+1+sm+KS

http://www.gifted.uconn.edu/ronco/html

94

Nosaukums Dators kā līdzeklis pedagoģijas pētījumos


Kredītpunkti 2 KP





Svetlana Ignatjeva, Informātikas katedra, Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes docente, Dr.phys.


Datorikas pamati, Lietojumprogrammas

Kursa anotācija:

Kurss veltīts mūsdienu tehnoloģijām un datoru instrumentlīdzekļiem, kas domāti informācijas apkopošanai, pārraidei,

glabāšanai, apstrādei un vizualizēšanai ar mērķi, lai iegūtu jaunas zināšanas par objektiem, procesiem un parādībām.

Studiju kursa mērķis ir studentu profesionālā un pētniecības darba kvalitātes pilnveide izmantojot IT iespējas.

Kursa apraksts – plāns:

1. Informācijas sistēmas un informācijas tehnoloģijas jēdzieni. Informācijas sistēmu sastāvs, struktūra, klasifikācija.

Aparātnodrošinājuma un informāciju tehnoloģiju infrastruktūra.

2. Informācijas tehnoloģijas uzņēmējdarbībā. Datu (datu bāzu) resursu vadība. Datu resursu vadības tehnoloģiju

attīstības tendences un perspektīvas. Informācijas glabāšanas metožu pilnveidošana. Datu glabātuve (Data

Warehousing).

3. Datu bāzes veidošanas principi, pielietojot elektronisko tabulu lietojumprogrammu. MS Access datu bāzes

veidošana

4. Pedagoģiskā pētījuma izpratne. Datu izpratne. Datu ieguves metodes. Datu sagatavošana apstrādei un analīzei.

5. Datu apstrādes un analīzes līdzekļi. Pakete SPSS. Datu grafiskā prezentācija. Hipotēže pārbaude regresijas analīzē.

Daudzfaktoru lineārie modeļi. Loģistiskās regresijas modeļi.

6. Interneta pielietošanas iespējas karjeras attīstībā. Mobilās sakaru tehnoloģijas. Web lapu veidošana Vizuālā Dzīves

gājuma (CV) un motivācijas vēstules sagatavošana

7. Prezentāciju sagatavošana un demonstrēšana Prezentācijas veidošana multivides tehnoloģijās.

8. Grafisku shēmu un plānu veidošana ar programmu VISIO. Struktūraanlīzes un projektēšanas metodoloģija SADT.

9. PDF (Portable Document Format) formāta failu izveidošanu un to izmantošana

10. Aptauju organizēšana un aptaujas anketu apstrāde

11. Datu aizsardzība un pretvīrusu programmas


Ieskaite ar atzīmi


1. Dukulis I., Gultniece I., Ivane A., Kuriloviča L., VēzisV.,Žodziņa A. Datorzinību pamati: Pirmie soļi pie datora,

Teksta redaktors Microsoft Word, Elektroniskās tabulas Microsoft Excel, Prezentācijas materālu sagatavošanas

pakete Microsoft PowerPoint, Datortīkli un interneta pakalpojumu izmantošana, WWW lappušu veidošana. – R.,

LU, 2000.

2. Informācijas tehnoloģiju pamatjēdzieni, Viestura Vēža redakcijā., Rīga, LU, 2006.

3. Datora lietošana un datņu pārvaldība, Viestura Vēža redakcijā., Rīga, LU, 2006.

4. Informācija un komunikācija, Viestura Vēža redakcijā, Rīga, LU, 2006.

5. Lasmanis A. (1999) Pedagoģijas un psiholoģijas pētījumu plānošana un norise (Trešais, papildinātais un

pārstrādātais izdevums) // Rīga, "Mācību apgāds NT", ISBN-9984-617-44-0, 50 lpp

95

6. Raščevska M., Kristapsone S. (2000) "Statistika psiholoģijas pētījumos" - Rīga: Izglītības soļi, - 356 lpp - ISBN

9984-9436-1-5


1. Albrehta Dz. (1998). Pētīšanas metodes pedagoģijā. Rīga, Mācību grāmata, 104 lpp.

2. Jānis Krauklis, Jāzeps Ločmelis. Komunikāciju leksikons, Jumava, 2004.

3. Angļu – latviešu – krievu Informātikas vārdnīca, Avots, 2001.

4. Anguss Kenedijs. Interneta rokasgrāmata, Nordik, Rīga, 1999.

5. Irina Arhipova, Signe Bāliņa. Statistika ar Microsoft Excel ikvienam.2.daļa. Mācību līdzeklis. Rīga: Datorzinību

Centrs, 2000, 136.lpp.

6. Aivars Lasmanis Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes pedagoģijas un psiholoģijas pētījumos. 1.grāmata. –

SIA”Izglītības soļi”,Riga, 2002.

7. Aivars Lasmanis Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes pedagoģijas un psiholoģijas pētījumos. SPSS ,

2.grāmata. –SIA”Izglītības soļi”,Riga, 2002.

8. Raizs Ļ. (2000) "Matemātiskās statistikas metodes sociālajās zinātnēs" - Rīga: RaKa, - 296 lpp - ISBN 9984-15-

178-6

9. Geske A., Grīnfelds A. (1999). Tabulu procesors MS Excel 7.0 for Windows.Praktikums lietišķajā informātikā.

Lielvārde, Lielvārds, 55. lpp.

Geske A. (2001) "Datortehnoloģijas un matemātikas metožu lietošana izglītības pētījumos" Rīga,.URL:

ftp://ftp.liis.lv

10. Geske A., Grīnfelds A. (2001) "Izglītības pētījumu metodoloģija un metodes", Rīga, Raka, 108 lpp., ISBN

998415341X

11. Ķinķere A., Narņicka S. MS Excel 2000 no A līdz Z: 1. grāmata. - Rīga: Datorzinību Centrs, 2000 - 136 lpp. - ISBN

9984-665-08-9.


1. Portāls skolotājiem -www.skolotājs.lv

2. Elektroniskā apmācības sistēma -http://els.itf.llu.lv

3. EBSCO Daudznozaru datu bāze -search.epnet.com

4. Cambridge Journals Online, Universālā pilntekstu datu bāze, www.cambridge.org

5. Science Direct, Daudznozaru datu bāze, www.sciencedirect.com


C


Compurer as a Tool in Pedagogical Research


The course covers modern technologies and instrumental tools of computers which are mant for summarising,

transmission, storing, processing and visualisation of information with an aim to obtain new knowledge about objects,

processes and phenomena.

The aim of the study course is improvement of the quality of students’professional and research work with the help of

IT.

Piezīmes:

ftp://ftp.liis.lv/

http://www.skolotājs.lv/

http://els.itf.llu.lv/

http://search.epnet.com/

http://www.cambridge.org/

http://www.sciencedirect.com/

96

Nosaukums Mācību grāmatu un līdzekļu izveidošanas un vērtēšanas

metodoloģiskais pamats


Kredītpunkti 2 KP





Elfrīda Krastiņa, Mācību metodiku katedra, Izglītības un vadības fakultātes profesore, Dr.ped.


Studiju kurss tiek piedāvāts kā brīvās izvēles kurss

Kursa anotācija:

Piedāvāt iespēju izpētīt mācību grāmatu vēsturi. Iepazīt mācību grāmatu un mācību līdzekļu veidošanas principus.

Veicināt mācību grāmatu un mācību līdzekļu izvērtēšanas prasmju attīstību.

Kursa mērķis:

Pilnveidot mācību grāmatu veidošanas un izvērtēšanas kompetenci, veicināt eksperta prasmju attīstību.


Mācību grāmatas vēsturiskā skatījumā. Mācību grāmatu un mācību līdzekļu veidošanas principi, prasības modernismā

un postmodernismā.

Dažādas konceptuālās pieejas mācību grāmatu un līdzekļu veidošanā. Mācību grāmatu un līdzekļu atbilstība dažādiem

didaktiskiem modeļiem.

Mācību individualizācijas iespējas realizēšana sabiedrībai ar daudzveidīgajām vajadzībām.

Mācību grāmatu un līdzekļu izvērtēšana un tās kritēriji.

Kāda mācību grāmata ir vajadzīga mūsdienās katrā no mūžizglītības posmiem?


Veikt visas piedāvātās aktivitātes un nokārtot ieskaiti


1. Andersone, R. (2007) Izglītības un mācību priekšmetu programmas. – R.: Raka

2. Pret, D. (2000) Izglītības programmu pilnveide. – R.: Zvaigzne ABC

3. Gudjons, H. (1998) Pedagoģijas pamatatziņas. – R.: Zvaigzne ABC.


Mācību grāmatas un mācību līdzekļi, kas atbilst doktoranta pētījumu tēmai (skolas, augstskolas, citu mūžizglītības

posmu)


Current Issues in Comparative Education http://www.tc.columbia.edu/cice/index.html


C

http://www.tc.columbia.edu/cice/index.html

97


Methodological Basis of Creating and Evaluating Course Books and Teaching Aids


Course books from a historical perspective. Principles of creating course books and teaching aids, their requirements in

modernism and postmodernism. Different conceptual approaches to creating course books and teaching aids.

Correspondence of course books and teaching aids to various didactic models. Realising the individualisation of learning

in a society with diverse needs.

98

Nosaukums E- studijas un programmas


Kredītpunkti 2 KP





Atis Kapenieks, RTU tālmācības centrs, Rīgas Tehniskā universitāte


Brīvās izvēles priekšmets

Kursa mērķis:

Piedāvāt doktorantiem iedziļināties e-studiju jautājumā, iepazīt esošās pieredzes, e-studiju izmantošanu izglītībā un

izglītības pētījumos. Izvērtēt iespējas to izmantošanai savā pētījumā.


E-studijas, m-studijas, t-studijas un tālmācība. E-studiju izstrādes un atbalsta sistēmas. Digitālo video un audio ieraksts

un apstrāde. Lietišķās spēles un simulācijas, mācīšanās sadarbojoties. E-studiju procesa pārvaldība un kvalitātes

nodrošināšana. SCORM standarts un citi e-studiju standarti. Konteksts un studijas. Zināšanu menedžments. E-studiju

filozofija. Mākslīgais intelekts un izglītība. Semantiskais tīkls un e-studijas. E-studiju pētniecības metodes.


Veikt visas piedāvātās praktiskās aktivitātes, sagatavot uzdevumus ieskaitei.


1. Jonassen D. (Editor), A Handbook of Research for Educational Communications and Technology – Second

Edition 1215p., Mahwah, New Jersey, London: Lawerence Erlbaum Associates, Publishers, 2004

2. Mayer R.E., (2005) (Ed.), Cambridge Handbook of Multimedia Learning. New York: Cambridge University

Press, 663 p.

3. Kukuska-Hulme A., Drexler J. (Ed.) Mobile Learning (2005). New York, Taylor&Francis Inc., 208 p.


Nicole A. Buzzetto-More, (Ed.) Advanced Principles of Effective e-Learning.


Journal of Educators Online http://www.thejeo.com/

International Journal of Education and Development using Information and Communication Technology

http://ijedict.dec.uwi.edu//index.php

Contemporary Issues in Technology & Teacher Education

http://www.citejournal.org/vol8/iss1/

Journal of Distance Education

http://www.jofde.ca/index.php/jde


C

http://www.thejeo.com/

http://ijedict.dec.uwi.edu/index.php

http://www.citejournal.org/vol8/iss1/

http://www.jofde.ca/index.php/jde

99


E-learning and Programmes or another optional course from RTU e-learning doctoral programme


Distance learning, e-learning, m-learning, t-learning and knowledge management. E-learning development and support.

Technologies for learning. SCROM and other learning technology standards. Digital video and audio recording. Virtual

leraning environments, virtual teams and collaborative learning educational games and simulations. E-learning

management and quality. Context and learning. E-learning philosophy. Artefactal intelligence and learning. Sematic

networks and e-learning. Research methods in e-learning.

100

Nosaukums Darbības pētījums izglītības pārorientēšanai uz ilgtspējīgas

attīstības mērķi mūžizglītībā


Kredītpunkti 2

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 28




Ilga Salīte, Ilgtspējīgas izglītības institūta profesore, Dr.ped. Izglītības un vadības fakultāte, Daugavpils Universitāte

Dzintra Iliško, Ilgtspējīgas izglītības institūta asociētā profesore, PhD Izglītības un vadības fakultāte, Daugavpils

Universitāte

Rudīte Grabovska, Ilgtspējīgas izglītības institūta pētniece, Dr.ped. Izglītības un vadības fakultāte, Daugavpils

Universitāte


Studiju kurss ir ieteicams pēc A bloka priekšmetu noklausīšanās

Kursa mērķis:

Studiju kursa mērķis – piedāvāt jaunākā posma pētniekiem iespēju iepazīt darbības pētījuma specifisko metodoloģiju,

izpētīt gadījumus, kas tiek piedāvāti kā labas prakses piemēri pasaulē un iesaistīties darbības pētījumā, lai mācītos tajā

iegūto pieredzi atspoguļot pētījuma aprakstā, rezultātu interpretēšanā, prezentēšanā.un publikācijas sagatavošanā.

Kursa apraksts - plāns: Darbības pētījuma daba, specifiskās metodoloģiskās īpatnības. Darbības pētījumu veidi.

Darbības pētījuma izmantošana mūsdienu izglītības pētījumos.

Darbības pētījumu piemēri (izglītības pārorientēšanai uz ilgtspējīgas izglītības mērķi, augstskolu izglītības

pārorientēšanā uz pētniecību, uzskata par zinātni pārorientēšanu no tradicionālā uz mūsdienīgu zinātnes lomas

izpratību.

Izglītības darbības pētījums un tā dizaina izveidošana. Līdzdalība šī pētījuma veikšanā.

Darbības pētījuma pieredzes aprakstīšanas formas un noformēšana zinātniskā publikācijā.


Piedalīšanās visās kursa aktivitātēs un publikācijas sagatavošana. Ieskaite – izglītības darbības pētījuma rezultātu

prezentēšana.


Literatūras saraksts par darbības pētījumu laikā no 2004.līdz 2006. gadam ir atrodams:

Dick,B. (2006) Action Research literature 2004-2006: Themes and trends, Action research 2006;4;439

Online: http://arj.sagepub.com/cgi/content/abstract/4/4/439

http://arj.sagepub.com/cgi/reprint/4/4/439 , sarakstā ir vairāk kā 120 publikācijas (pamatā pasaulē pazīstamas

grāmatas) daļai darbu ir internetadreses, kur tos var lasīt un izkopēt.

Ilgtspējīgas izglītības institūtā ir pieejams akadēmisko grāmatu kolekcija, kurā ir vairāk kā 40 grāmatas par darbības

pētījuma teorijas un praktiskās pielietošanas jautājumiem. Sarakstu var pieteikt [email protected] .


http://www.sagepub.co.uk/repository/binaries/catalogues/2008/Research_Methods_2008.pdf

pieejams katalogs par grāmatām, žurnāliem, kas ir publicēti 2008. gadā izdevniecībā Sage Publication (tajā darbības

pētījuma tēma ir izteikta).

http://arj.sagepub.com/cgi/content/abstract/4/4/439

http://arj.sagepub.com/cgi/reprint/4/4/439



101

Salīte I. (1994) The Raising of the Students’ Professional Readiness for the Ecological Education Mission at School //

Action and Action Competence as Key Concepts in Critical Pedagogy edited by B.B.Jensen & K.Schnack, - Royal

Danish School of Educational Studies. 1994. 201-212 pp.

Salite I. (1997) Towards the Holistic Teacher in Environmetal Eduaction // Conference Proceedings. National

Conference Hobart, Tasmania 13-17 January 1997., 225-232 pp.

Salite, I. (1998) An ecocentric paradigm: an important tool for teachers of environmental education , Australian Journal

of Environmental Education, vol.14, pp.81-85.

Salite, I. (2000 a) Integrated Teaching in Ecosystem and Spiritual Context. Natural Sciences and Teacher Training.

Collected articles of the international conference, Part 2, Daugavpils, 2000, pp. 82-90.

Salīte, I. (2000 b) Integrēšanas, ekoloģiskuma, garīguma pieprasījums izglītībā. Scientifical Articles of the Second

International Conference “Person. Color. Nature. Music” May 18-20, 2000, pp.145-150.

Salite, I. (2002) Teachers’ views on the Aim of Education for Sustainable Development. Journal for Teacher Education

and Training. DU PPF vol.1., 68.-80.pp.

Salite,I., Salitis, A., Klepere,R. (2002) Developing Curriculum for Teacher Education Toward Sustainability.

Proceedings EMSU 2002 “The role of higher education in sustainable development”, Grahamstown, Rhodes University,

South Africa, 2002, pp. 405-420.

Salīte I. (2002) Ilgtspējīgas izglītības mērķis skolotāju skatījumā, žurnāls “Skolotājs” 5(35) 2002, 4.-11. lpp.

Salite.I., Krastina.E.(2002)Developing curriculum for teacher education toward sustainability. Proceedings of the 4th

International Conference Organized by the Athens Institute for Education and Research (AT.IN.E.R.), May 23-25, 2002,

pp. 259 – 270.

Salīte I., Klepere R. (2003) Biotism as a Ground for the Education of Reflection in Teacher Education. Journal for

Teacher Education and Training. DU PPF vol.3., 44.-59.pp.

Salīte I., Skrupska E., (2003) Theoretical Model of Teacher Education to Use Computers in Primary School.

Proceedings of 1st International conference of Journal of Teacher Education and Training “Sustainable development.

Culture. Education” in11-14 May 2003 in Daugavpils University 1-5 pp.

I.Salite, A.Salitis, R.Klepere, V.Kudinsh (2004) Curriculum development in teacher education oriented towards

sustainable development, Proceedings EMSU 2004 “Holistic and Integrative Educational and Management Approaches

For Ensuring Sustainable Societies”, MonterreyTehnological university, Mexico CD diskā 1-16.lpp

Salite, I., Vanagele, E., Jurane, A., (2005) Organization of Learning for Sustainable Education. Proceedings 19th

International Conference “Learning Organization in a Learning World” of ICLORD, Bangkok, Thailand 2005, 873-

881pp.

Salite, I., (2006) Aim of education in the context of present and future educational issues: Perspective of teachers.

Education & Sustainable Development: First Steps Toward Changes (ed. by A. Pipere) 390-407 pp.

Salite,I., Pipere, A., (2006) Aspects of sustainable development from the perspective of teachers. Journal of Teacher

Education and Training. DU vol.6., 15-32 pp.

Pipere, A., Salite, I., (2006) Educational Action Research in Teacher Education: Fostering Research Skills. Proceedings

of Asia-Pacific Educational Research Association International Conference ‘Educational research, Policy and Practice in

an Era of Globalization’ 2006, Hong-Kong. Publicēs CD diskā, Q61, 15lpp.apjomā.

Salite, I., Ignatjeva, S., Salitis, A. (2007) Broadening Teachers’ Views on Sustainability through Educational Action

Research”. Proceedings of proceedings of international conference “Citizenship – Multiculturalism - Cosmopolitanism”.

University of Nikosia. CD formātā (ISBN: 978-9963-9442-0-0)

Salite, I., (2007) “Teachers’ perspectives on learning programs design for sustainability: Latvian experience”;

Proceedings of international conference “Citizenship - Multiculturalism - Cosmopolitanism”, University of Nikosia. CD

formātā (ISBN: 978-9963-9442-0-0)

Salite, I., Mičule, I., Kravale, M., Iliško, Dz., Stakle, A. (2007) Towards the sustainability in Teacher education: Promise

of action research. Education & sustainable development: first steps toward changes, Ed. by A. Pipere; 263-292 pp.

Salite, I. & Pipere, A. (2007) Journal of Teacher Education and Training: Deepening Action Research, in McKeown, R.

(ed.) Good Practices in Education for Sustainable Development: Teacher Education Institutions. UNESCO Education

102

for Sustainable Development in Action Good Practices N°1 January 2007, 41-47.




Action research

Un avoti pēc izvēles http://www.sagepub.co.uk/repository/binaries/catalogues/2008/Research_Methods_2008.pdf


A


Action Research for Reorientation of Education towards Sustainable Development in Life-Long Education


The course is aimed at providing young researchers with an opportunity of learning about the specific methodology of

action research, studying the cases that suggest good practice examples on the global scale and getting involved in action

research in order to learn to reflect its experience in a research description, interpretation of results, presentation and

preparing a publication.

Piezīmes:


103

Nosaukums Zinātnisko publikāciju struktūras un satura recenzēšana


Kredītpunkti 2 KP







Pētnieciskās metodoloģijas kursi bakalaura un maģistra programmās pedagoģijā, bakalaura un maģistra darba

rakstīšanas un aizstāvēšanas pieredze.

Kursa mērķis:

Kurss ir paredzēts doktorantu zinātnisko publikāciju veidošanas prasmju attīstīšanai, kā arī rakstu kritiskas analīzes un

recenzēšanas iemaņu pilnveidei. Kursa gaitā doktoranti iepazīsies ar tradicionālo zinātniskā raksta struktūru, tās

īpatnībām un problēmām, kas var rasties jaunajiem zinātniekiem pašiem veidojot savas zinātniskās publikācijas.

Studenti iepazīsies ar pasaulē pieņemtām publikāciju noformēšanas prasībām. Kursa praktiskajā daļā doktorantiem tiks

radīta iespēja pašiem analizēt jau publicētus rakstus, kā arī apgūt raksta struktūras veidošanas tehniku, izmantojot gan

izdomātas, gan reālas individuālas pētījuma tēmas. Kursa noslēgumā doktoranti prezentēs savu publikāciju struktūru un

pamatos publikācijas veidošanas pamatprincipus.


1. Ievads kursā “Zinātnisko publikāciju veidošana”: doktorantu konteksta un pieredzes noskaidrošana, iepazīšanās

ar literatūru, kursa struktūru un ieskaites uzdevumu.

2. Zinātniska raksta veidošanas process: personiskie, kognitīvie, sociālie, ētiskie u.c. aspekti.

3. Kā rakstīt konferenču uzstāšanos un zinātnisko publikāciju anotācijas? Praktisks uzdevums anotāciju analīzē un

veidošanā.

4. Publikācijas formālā struktūra un noformēšanas prasības. Publikāciju tipi.

5. Publikācijas sagatavošanas teorija un prakse: detalizēta publikācijas struktūra un iespējamās problēmas.

6. Publikāciju noformējuma īpatnības. Datorprogrammu un interneta izmantošana publikāciju veidošanā. Cmap

programma un tās izmantošana: http://cmap.ihmc.us/download/

7. Publikāciju piemēru kritiska analīze: praktiska nodarbība grupā.

8. Individuālās raksta struktūras veidošanas praktiskais seminārs.


1) Divu mājas darbu izpilde, kas saistīti ar doktorantu teorētiskās izpratnes padziļināšanu un praktisko publikāciju

veidošanas prasmju attīstīšanu;

2) Savai doktora disertācijas tēmai atbilstošas zinātniskās publikācijas izstrāde un mutiska prezentācija doktorantu

grupā.


Journal of Teacher Education for Sustainability. Institute of Sustainable Education. ISSN 1691-4147

Geske, A., Grīnfelds, A. (2006) Izglītības pētniecība. LU Akadēmiskais apgāds.

Geske A., Grīnfelds, A. (2001) Izglītības pētījumu metodoloģija un metodes /A.Geske, A.Grīnfelds ; Māksl.

A.Muceniece. - Rīga: RaKa. ISBN 998415341X (DU bibliotēka).

http://cmap.ihmc.us/download/

104


1. Eko, U. (2006) Kā uzrakstīt diplomdarbu. Rīga: Jāņa Rozes apgāds.

2. Frajs, R. (2001) Radošas personības rokasgrāmata. Rīga: Jāņa Rozes apgāds.

3. American Psychological Association (2001) Publication Manual of the American Psychological Association

(5th

ed). Washington, DC: Author.

4. Booth,W., Colomb, G.G. & Williams, J.M. (1995) The Craft of Research. Chicago: University of Chicago

Press.

5. Cantor, J.A. (1993) A Guide to Academic Writing. Praeger: Westport, CT.

6. Markham, R., Markham, P.T. & Wadell, M.L. (2000) 10 Steps in Writing the Research Paper. Barron’s

Educational Series.

7. Murray, R. (2005) Writing for Academic Journals. London: Open University Press.

8. Phillips, E.M. & Pugh, D.S. (2006) How to Get a PhD: A Handbook for Students and Their Supervisors. Open

University Press.

9. Rozakis, L. (1999) Schaum’s Quick Guide to Writing Great Research Papers (Quick Guides). McGraw-Hill.

10. Thody, A. (2006) Writing and Presenting Research (Sage Study Skills Series). Sage Publications Ltd.

11. Wellington, J. (2003) Getting Published: A Guide for Lecturers and Researchers. Routledge

Falmer: New York.


Jebkuri divi akadēmiski recenzējami starptautiski žurnāli par izglītības tematiku, kas atbilst doktoranta promocijas

darbam izvēlētajai tēmai.


C


Reviewing the structure and content of scientific papers


This course is intended to develop the skills of doctoral students to design scientific publications as well as to critically

analyse and review the published academic papers. During the course doctoral students will get acquainted with the

traditional structure of scientific paper, its peculiarities and problems which young scientists could encounter while

designing their own scientific publications. Students will learn the globally recognised requirements for the format and

design of academic publications. In the practical part of this course doctoral students will have an opportunity to analyse

previously published papers, as well as to master the technique of designing the structure of a publication, using both

made-up and real individual research topics. At the end of this course doctoral students will present the structure of their

own publication and discuss the main design principles for this peculiar publication.

Piezīmes:

105

Doktora studiju programmā „Pedagoģija strādājošie docētāji

1. tabula

N.p.

K. Vārds, uzvārds

Akadēmiskais

vai zinātniskais

grāds

Amats Ievēlēšanas

vieta

Statuss Daugavpils

Universitātē

1. Aleksejs Vorobjovs Dr.hab.ped. Profesors DU Pamatdarbavieta

SZF

2. Jeļena Davidova Dr.ped. Profesore DU Pamatdarbavieta

IVF

3. Aleksandra Šļahova Dr.ped. Profesore DU Pamatdarbavieta

MMF

4. Anita Pipere Dr.psih. Profesore DU Pamatdarbavieta

IVF

5. Ilga Salīte Dr.ped. Profesore DU Pamatdarbavieta

IVF

6. Inese Jurgena Dr.ped. Profesore DU, LU Blakusdarbs IVF

7. Jānis Pokulis Dr.hab.ped. Profesore DU Pamatdarbavieta

IVF

8. Elfrīda Krastiņa Dr.ped. Profesore DU Pamatdarbavieta

IVF

9. Antonijs Salītis Dr.fiz. Profesors DU Pamatdarbavieta

DMF

10. Irēna Kokina Dr.psih. Asoc.profesore DU Pamatdarbavieta

IVF

11. Valērijs Makarevičs Dr.psih. Docents DU Pamatdarbavieta

IVF

12. Svetlana Ignatjeva Dr.phys. Docente DU Pamatdarbavieta

DMF

13. Inga Belousa Phd Docente DU Pamatdarbavieta

IVF

14. Dzintra Iliško Phd Docente DU Pamatdarbavieta

IVF

15. Ilona Mičule Phd Docente DU Pamatdarbavieta

IVF

16. Rudīte Grabovska Dr.ped. Docente DU Pamatdarbavieta

IVF

17. Irēna Žogla Dr.hab.ped. Profesore LU Blakusdarbs IVF

18. Dace Namsone Dr.ped. Projektu

vadītāja

Blakusdarbs IVF

19. Atis Kapenieks Dr.ped. Profesors RTU Blakusdarbs IVF

106

DU doktora studiju programmā „Pedagoģija” pamatdarbā strādājošo docētāju

LZA, LZP zinātnisko, IZM pētījumu, fondu granti un līdzdalība starptautiskajos projektos periodā no 2001.-2008.g.

2.tabula Vārds, uzvārds Zinātniskie, lietišķi pētījumi, līdzdalība starptautiskajos projektos

Starptautiskie projekti LZP, LZA pētījumu granti IZM pētījumi Citi

A.Vorobjovs

Dr.hab.ped.’96

2001.-2003.g. Personības selektīvās

aktivitātes īpatnības multikulturālā un

multinacionālā vidē. Projekta vadītājs

2004.-2007.g. Latgales iedzīvotāju

Latvijas un Eiropas psiholoģiskās kartes

(Psychological concepts of Latvia and

Europa of Latgalian inhabitants).

Projekta vadītājs

2006.g – Mūsdienu Latvijas iedzīvotāju

sociālās selektivitātes un sensitivitātes

saturs un īpatnības.

I.Salīte

Dr.ped.’93

2005.-2008. g. projekta “Doktorantūra un

maģistrantūra e-studiju tehnoloģiju jomā

atbilstoši Lisabonas mērķiem RTU, DU un

LPA” koordinatore DU projekta

identifikācijas Nr.

VPD1/ESF/PIAA/04/APK/323210061/0007

(koordinatore DU)

2005./6.g. Nacionālās programmas „Latgales

reģiona mūžizglītības atbalsta sistēmas

veidošana un kapacitātes stiprināšana” (Nr.

2005/0102/VPD1/ESF

/PIAA/05/NP/3.2.4.1/0002/0182)

(dalībniece)

2005./8. LZP grants Nr.05.1915

“Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā

skatījumā” (vadīšana)

2001.līdz 2004.g. ZA grants 0347

“Skolotāju izglītības pārorientēšana uz

ilgtspējīgas attīstības stratēģiju Latvijā”

(vadītāja)

2007.-2008.g. grants

“Ilgtspējīgas izglītības

teorijas un pētniecisko

prasmju attīstību

veicinošas vides radīšana

darbības pētījumā

skolotāju izglītībā”

2006.g. grants “Izglītības

pētījumu metodoloģiskā

redzējuma un pētniecisko

prasmju attīstību

veicinošas izglītības vides

radīšana darbības pētījumā

DU”

2006.g. DU grants

“Piedalīšanās 30.

starptautiskajā PCC

konferencē un salīdzinošā

pētījuma darba grupas

apspriedē Mehiko”

2005.g. DU grants 05.25.

“Skolotāju izglītība nākotnei:

PCC (Klusā okeāna

piekrastes izglītības pētījumu

konsorcija) valstu

kolaboratīvs pētījums un

piedalīšanās 29. PCC

konferencē”

107

2006. 8.- 12. februāris ERASMUS Intensīvās

programmas koordinatoru seminārs Bristolē

programmai “Educational contributions to

social (re)generation: creating and sustaining

opportunities for inclusion”, reģistrācijas Nr.

47653-IC-1-2004-1-HU-Erasmus-IPUC-3

(koordinatore)

2005. 4.-7. decembris projekta ‘ComLearn

21’ seminārs Vordinburgā (Dānijā) (projekta

koordinators DU)

Līdzdalība UNESCO/UNITWIN

Starptautiskā skolotāju izglītības

pārorientēšanas projekta koordinatoru

seminārā Kariegā (Dienvidāfrikas republika)

2002.g. 5.-9.septembrī

2005. grants Izglītība

ilgtspējīgai attīstībai:

problēmas un perspektīvas

uzsākot ANO izsludināto

desmitgadi no 2005. -

2014. gadam

A.Šļahova

Dr.ped.’93

ACEID (Asia – Pacific Centre of Educational

Innovation for Development un

UNITWIN/UNESKO project “Reorienting

Teacher Education to Address Sustainability”

- līdzdalība;

Project “Establishing of support network for

promotion of innovative SMEs development

of Electronic and Information Technology

brances in regions of Latvia” – SME 1999/2 –

1.3.1.-2.3./ REG-ELIN-LAT – European

Commission Research Directorates General

Shared Cost AM CPF Forms– Scientific

Person in charge of the project;

LZA finansiālais atbalsts: Otrās (2000.g.),

trešās (2002.g.) un ceturtās (2007)

starptautiskās zinātniskās konferences

“Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”

organizētāja

LR Izglītības Ministrijas

programmu finansiālais

atbalsts:

- Apvienoto klašu

profesionālās

meistarības

pilnveide

(programmas

direktore);

- Tehniku

daudzveidība

vizuālajā mākslā

pamatskolā

(programmas

direktore).


Zinātņu daļas finansējums

(prot. Nr.4 no 22.03.04):

- Monogrāfijas

“Perspektīvas

konstruēšanas

teorija” drukāšanai;

- 4 starptautiskās

konferences

“Cilvēks. Krāsa.

Daba. Mūzika”

(2007)

organizēšanai

2006.g. Daugavpils

universitātes Zinātņu daļas

finansējums "2. starptautiskā

mākslas zinātnes semināra -

plenēra "TAKA-2"

108

organizēšana DU", 05-

23/2006-8

2006.g. VKKF atbalstīts

projekts “Mūsdienīgs

Mākslas vēstures kabinets

Daugavpils Universitātē”

“Tempus S-JEP 12552-97”

mākslu grupas vadītāja

1.6. Starptautisku

mākslinieciskās jaunrades un

sporta projektu vadība un

līdzdalība to īstenošanā kā arī

līdzdalība izstādēs un

konkursos:

2007.g. 17.10.-19.10. - 3.

Starptautiskā plenēra “Taka”

organizatore

2006.g. 15.09.-17.09. - 2.

Starptautiskā plenēra “Taka”

organizatore

2001.g. - Starptautiskais

bērnu un skolu jaunatnes

zīmējumu konkurss “Cilvēks.

Krāsa. Daba. Mūzika”

(atklāšana 2001.01.09.) -

līdzorganizatore

Latvijas bērnu un skolu

jaunatnes zīmējumu dalības

organizēšana Starptautiskajā

mākslas konkursā “The 8th

Annual World Children`s

Picture Contests” –Japan

(atklāšana 2001.01.09.) -

109

līdzorganizatore

Starptautiskais konkurss –

izstāde “Art & Computer” –

(Mākslu pedagogu apvienība,

Mākslu katedra un MMC)`

2000, 2002. –

līdzorganizatore

J.Davidova

Dr.ped.‘97

kopš 2005. gada - LZP finansētais

zinātniskais projekts Nr 05. 1427

“Skolēnu mūzikas uztveres līmeņu

noteikšana kā mūzikas skolotāja

diagnosticējošās darbības komponents”

(vadīšana)

2003. – 2004. gads - LZP finansētais

zinātniskais projekts Nr 03. 1019

“Individuālās muzikālās uzstāšanās

vērtēšana audzēkņa personības attīstības

kontekstā” (vadīšana)

2006. gads - LZP finansētais zinātniskais

projekts Nr. 06.2010 „Apdāvinātības

attīstība Latvijā: realitāte un

perspektīvas” (dalībniece)

Kopš 2005. gada - LZP finansētais

zinātniskais projekts Nr. 05.1915

„Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā

skatījumā” (dalībniece)

2001. – 2004. gads LZP finansētais

zinātniskais projekts Nr. 0347 “Skolotāju

izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgu

attīstības stratēģiju Latvijā”

(piedalīšanās)

2006. gads - IZM

finansētais zinātniskais

projekts Nr. 2.19

„Izglītība ilgtspējībai

attīstībai: Daugavpils

Universitātes

maģistrantūras marketinga

pasākumu un perspektīvās

attīstības izvērtējums”

(dalībniece)

2004. gads - DU finansētais

zinātniskais projekts Nr. 04.

22 „Apdāvinātības attīstības

problēma mūsdienu zinātnē

un praksē“ (vadīšana)

110

E.Krastiņa

Dr.ped.’96

2001.-2005.g. „Skolotāju izglītības

pašorientēšana uz ilgtspējīgas attīstības

stratēģiju Latvijā” (piedalīšanās)

2005.g. Sadarbība ar

Izglītības Iniciatīvu centru

projektā „Čigānu bērns skolā

–esi gaidīts!” veikts pētījums

2004. sadarbība ar Izglītības

Iniciatīvu Centru (IIC) veikts

gadījuma pētījums (case

study) starptautiskā projekta

Step by step

2001./2002. Lietišķais

pētījums Nr. 4 “Sākumskolas

skolotāju pieredze, iesaistot

skolēnus mācību sasniegumu

pašizvērtēšanā”

2000./2001.g. Lietišķais

pētījums “Skolēnu mācību

sasniegumu izvērtēšanas

modelis un dokumentācija

mācību sasniegumu

atspoguļošanai 1. – 4.klasēs

(pedagoģiskā eksperimenta

vadītāja)

2000.-2004. līdzdalība

UNESCO/UNITWIN

skolotāju pārorientēšanas

projektā

A.Pipere

Dr.psih.’93

2005-2007.g. “Doktorantūra un maģistrantūra

e-studiju tehnoloģiju jomā atbilstoši

Lisabonas mērķiem RTU, DU un LPA”

RTU00-TSC00-L1-016

2007.g. “Ilgtspējīgas

izglītības teorijas un

pētniecisko prasmju

attīstību veicinošas vides


2000.-2004.g. UNESCO

UNITWIN projektā pie

Jorkas universitātes

”Skolotāju izglītības

pārorientēšana uz ilgtspējīgu

111

Piedalīšanās 4. Starptautiskajā skolotāju

izglītības institūciju tīklojumā, kas saistīts ar

UNESCO projektu “Skolotāju izglītības

pārorientēšanas uz ilgstpējības pamatiem”,

Helsinku Universitāte, 2006.gada 29.-

30.maijs

Piedalīšanās 3. Starptautiskajā UNESCO

UNITWIN projekta koordinatoru sanāksmē

Gēteborgā, Zviedrijā, 2004. gada 8.-9.maijā

ar aptaujas rezultātiem un rekomendācijām

“Skolotāju izglītības pārorientēšanas uz

ilgtspējības pamatiem UNESCO vadlīnijām”

skolotāju izglītībā”

(līdzdalība) 2006.g. „Uz ilgtspējību

orientēta pētnieka

identitāte maģistra studiju

programmās psiholoģijā

un pedagoģijā Daugavpils

Universitātē” U-20

(vadītāja)

2005.g. “Publicēšanās

iespēju paplašināšanās


doktorantiem un

docētājiem” (vadītāja)

attīstību”

I.Kokina

Dr.psih.’96 2003.g. Līdzdalība starptautiski finansētajā

projektā SOCRATES – ERASMUS

mācībspēku mobilitātē - lekciju kursa

nolasīšanā Fechtas universitātē Vācijā.

2002.-2003.gg. Līdzdalība starptautiski

finansētajā projektā ERASMUS -

SOCRATES studentu mobilitātei starp DU

un Fechtas universitāti (Vācija)

2006.g. “Apdāvinātības attīstība Latvijā:

realitāte un perspektīvas”, Nr. 06.2010

2005.g. “Skolēnu muzikālās uztveres

līmeņa noteikšana kā mūzikas skolotāja

diagnosticējošās darbības komponents”,

Nr.05.1427 (piedalīšanās)

2003.g. “Individuālās muzikālās

uzstāšanās vērtēšana audzēkņa personības

attīstības kontekstā”, 03.1019

(piedalīšanās)

2006.g. “Izglītība

ilgtspējīgai attīstībai:


maģistrantūras marketinga

pasākumu un perspektīvās

attīstības izvērtējums”, Nr.

2.19.

2004.g. DU grants Nr. 04.22

“Apdāvinātības attīstības

problēma mūsdienu zinātnē

un praksē” (piedalīšanās)

sākot ar 2000.g. UNESCO

UNITWIN projektā pie

Jorkas universitātes

“Skolotāju izglītības

pārorientēšana uz ilgtspējīgu

attīstību” (līdzdalība)

I.Jurgena

Dr.ped.

--- 2005. – 2008.g. „Pedagoģija Latvijā

pēcpadomju periodā: salīdzinošā

analīze”, Nr. 04.1326 (vadošā pētniece)

2001.-2003.g.

„Trimdas pedagoģiskā doma”,

Nr.01.0479 (vadošā pētniece)

--- 2005. – 2008.g. Thematic

Network project ,, Children

’s Identity and Citizenship in

Europe” (dalībniece)

112

A.Salītis

Dr.fiz.

TEMPUS PHARE projekta No S-JEP-12391-

97-2001 Teilintegrierte Naturwissenschaft in

der Lehrerbildung

(koordinators)

V.Makarevičs

Dr.psih.

2004-2007.g. Leonardo da Vinci projekts

„Adult screening instrument on the internet

dyslexic; motivational strategies”, Nr. 2004-

ISL /04/B/F/PP-164001

2003-2005.g. LZP grants „Tolerance

kroskulturālā kontekstā”. (projekta

vadītājs)

1998-2002.g. LZP grants „Tolerances

sociāli psiholoģiskās problēmas

pedagoģiskais process”. (projekta

vadītājs)

2007.g. IZM projekts

„Karjeras attīstības atbalsts

reģionālajā universitātē

ilgtspējīgas attīstības un

nodarbinātības

veicināšanai” (pētnieks)

2006.g. IZM projekts „Uz

ilgspējību orientēta

pētnieka identitāte

maģistra studiju



Universitātē” (pētnieks)

S.Ignatjeva

Dr.phys.

2007. -2008.g. projekts nr.

2007/0078/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.6.3

./0106/0065 „Profesionālās augstākās

izglītības programmas „informācijas

tehnoloģijas” kvalifikācijas prakses

sagatavošana”

2001-2002 Member of The European

Commission Community Research FIFTH

FRAMEWORK PROGRAMME "REG-

ELIN-LAT" (IPS-1999-50053) Establishing

of support network for promotion of

innovative SMEs development of Electronic

and Information Technology branches in the

regions of Latvia

113

I.Belousa

Phd

2007.-2008.g. LIFELONG LEARNING

programmas ERASMUS IP projects

“Educational contributions to building

cohesion within European social and

institutional life”, reģistrācijas Nr. 47653-IC-

1-2002-1-HU-ERASMUS-EUC-1 (projekta

koordinēšana Latvijā un īstenošana)

2006.g.-2009.g., SOCRATES programmas

Comenius 2.1 projekts “ICTime - ICT as a

Tool of Intercultural and Media Education”,

reģistrācijas Nr. 128742-CP-1-2006-1-PT-

COMENIUS-C21 (projekta koordinēšana

Latvijā un īstenošana)

2005.g.-2006.g., ERASMUS IP projekts

“Educational contributions to social

(re)generation: Creating and sustaining

opportunities for inclusion”, reģistrācijas Nr.

47653-IC-1-2004-1-HU-ERASMUS-IPUC-3

(projekta koordinēšana Latvijā un

īstenošana)

2005.g.-2008.g.,

LZP pētījums “Ilgtspējīgas izglītības

modelis holistiskā skatījumā”,

Nr.05.1915 (piedalīšanās īstenošanā)

2002.g., Latvijas ZA pētījumu projekts


ilgtspējīgas attīstības stratēģiju Latvijā”,

reģistrācijas Nr. 347 (piedalīšanās

projekta īstenošanā)


“Garīgums kā virssatura

komponents uz ilgtspējību

orientētā skolotāju

izglītībā”, reģistrācijas Nr.

5-20/07.17 (projekta

vadīšana un īstenošana)





izglītībā (Pilotprojekts)”,

reģistrācijas Nr.2.18

(projekta vadīšana un

īstenošana)

2005.g.-2006.g., Nordic –

Baltic – Russian network

cooperation within education

and research “Com Learn

21” (semināra

organizēšana)

kopš 2000.g.,

UNESCO/UNITWIN

projekts pie Jorkas

universitātes “Skolotāju

izglītības pārorientēšana uz

ilgtspējīgu attīstību”

2006.g. DU iekšējais grants

“Daugavpils Universitātes

48. Jauno Zinātnieku

konferences organizēšana”,

reģistrācijas Nr. 05–23/2006-

4 (projekta vadīšana un

īstenošana)

2004.g. DU iekšējais grants

“Doktora disertācijas

aizstāvēšana Fordham

universitātē un turpmāka

sadarbība starp Daugavpils

Universitāti un Fordham

Universitāti”, Nr. 04.12

(projekta vadīšana un

īstenošana

2005.g.-2008.g. Eiropas

Sociālā fonda projekts

“Doktorantūra un

maģistratūra e-studiju

114

tehnoloģiju jomā atbilstoši

Lisabonas mērķiem RTU,

DU, LPA”, Nr.

VPD1/ESF/PIAA/04/APK/3

23210061/0007

(piedalīšanās projekta

īstenošanā)

2004.g.-2007.g., Eiropas

Kopienas Iniciatīvas EQUAL

projekts “Profesiju

segregācijas cēloņu

mazināšana”, līguma Nr.NS-

EQUAL-2005-1


īstenošanā)

Dz.Iliško

Phd

ES Comenius 2.1 projektā 129355-CP-1-

2006-1-NO-COMENIUS-C21 “Children as

researchers" (projekta vadītāja Latvijā)

2006.g.-2009.g. SOCRATES programmas

Comenius 2.1 projekts “ICTime - ICT as a

Tool of Intercultural and Media Education”,


COMENIUS-C21 (piedalīšanās)


Nr. 347 “Skolotāju izglītības

pārorientēšana uz ilgtspējīgas attīstības

stratēģiju Latvijā” (piedalīšanās

projekta īstenošanā)

2008.g. IZM grants

līdzdalībai starptautiskajā

seminārā Turcijā Anodolu

Universitātē

2006.g. IZM grants 2.17

“Izglītības pētījumu

metodoloģiskā redzējuma

un pētniecisko prasmju

attīstību veicinošas

izglītības vides radīšana

darbības pētījumā DU”

(vadītāja: prof. I. Salīte)

2006.g. IZM projekts: “Uz

ilgtspējību orientēta

pētnieka identitāte

maģistra studiju


2004.g.-2007.g. Eiropas




mazināšana”, līguma Nr.NS-

EQUAL-2005-1


īstenošanā)

2004.-2007.g Eiropas


projekts „Profesiju


mazināšana”, līgums NS-

EQUAL-2005-1 (līdzdalība)

115


Universitātē” (Vadītāja

Prof. A. Pipere)

Iliško Dz. IZM grants

dalībai starptautiskajā

konferencē Nēderlandā

(Dreibergenā) ‘Religious

Education in a World of

Religious Diversity’ 2006.

gada augusts

2002.g. augusts IZM

grants līdzdalībai

starptautiskajā ISEV

seminārā, Norvēģija, Agler

Universitātes koledža

IZM grants 2.17 ‘Izglītības



prasmju vicinošas

izglītības vides radīšana

darbības pētījumā DU”

(dalība)

I.Mičule

Phd

2006.-2007.g. Skolotāju izglītība nākotnei:

PCC (Klusā okeāna piekrastes izglītības

pētījumu konsorcija) valsts koloboratīvs

pētījums un izglītība ilgtspējīgai attīstībai:

problēmas un perspektīvas, uzsākot ANO

izsludināto desmitgadi (2005.-2014.g.)

(līdzdalība)

2006.g. IZM pilotprojekts,




izglītībā”, Nr. 2.18

(līdzdalība)

2006.g. “Izglītības



2004.-2007.g. Eiropas




mazināšana. (līdzdalība)

116

prasmju attīstību

veicinošas izglītības vides


DU”, 2.17 (līdzdalība)

R.Grabovska

Dr.ped.

2008.g.-2009.g. SOCRATES programmas

Comenius 2.1. projekts „Inspire School

Education by Non formal learning” (dalība

projektā un projekta aktivitāšu īstenošana)

2006.g.- 2009.g.

SOCRATES programmas Comenius 2.1.

projekts “ICTime - ICT as a Tool of

Intercultural and Media Education”,


COMENIUS-C21 (dalība projektā un

projekta aktivitāšu īstenošana)

2006. - 2008.g. SOCRATES programmas

Comenius 2.1 projekts “Education for

Change – education for sustainable

development with focus on local

collaboration”, reģistrācijas Nr. 29350-IC-1-

2005-1-SE-COMENIUS-C21 (dalība

projektā un projekta aktivitāšu īstenošana)

2002. g. ERASMUS projekts “EAPEA 21”

2005.-2008.g. Eiropas Sociālā fonda projekts

“Doktorantūra un maģistratūra e-studiju

tehnoloģiju jomā atbilstoši Lisabonas

mērķiem RTU, DU, LPA”, Nr.

VPD1/ESF/PIAA/04/APK/323210061/0007

(līdzdalība)

2005.-2008.g., LZP pētījums “Ilgtspējīgas

izglītības modelis holistiskā skatījumā”,

Nr.05.1915 (līdzdalība)



ilgtspējīgas attīstības stratēģiju Latvijā”,

Nr. 347 (līdzdalība)

2005. IZM projekts

“Izglītības ilgtspējīgai

attīstībai problēmas un

perspektīves uzsākot ANO

izsludināto desmitgadi no

2005. –2014. gadam.

(līdzdalība)

2001. lietišķais pētījums

Nr. 4 “Sākumskolas

skolotāju pieredze,

iesaistot skolēnus mācību

sasniegumu

pašizvērtēšanā”

Izglītības un Zinātnes

ministrijas valsts pētījumu

projekts “Skolēna

pašvērtējuma nozīme

mācību motivācijas

veidošanā dažādos mācību

priekšmetos sākumskolā”

(līdzdalība)

kopš 2000.g.,

UNESCO/UNITWIN

projekts pie Jorkas

universitātes “Skolotāju


ilgtspējīgu attīstību”

2003. g. Silenes dabas parka

dabas aizsardzības plāna

izstrāde, VAS “Latvijas

Valsts meži” (uzraudzības

grupa)

1999.-2004. Latvijas

Ornitoloģijas Biedrības

(LOB) projekts “Latvijas

putnu atlants”(1999.-2004.)

(Daugavpils grupas

koordinatore)

117

Pamattdarbā strādājošo docētāju līdzdalība starptautiskajās konferencēs periodā no 2001.- 2008.g.

3. tabula

Vārds, uzvārds Starptautiskās konferences,

kongresi un semināri ārzemēs

Starptautiskās

konferences Baltijā Starptautiskās konferences Latvijā Konferences Latvijā un DU

A.Vorobjovs

Dr.hab.ped.’96

2007.g. Prāga, Čehijā

2001.g. Čehijā

2005.g. Granāda, Spānija

2004.g. Pekina, Ķīnā

2003.g. Vīne, Austrijā

2003.g. Vroclavā

2002.g. Viļņa, Lietuvā

2003.g. Rīgā

2001.g. Rīgā

2002.g. Daugavpilī

I.Salīte

Dr.ped.’93

2008.g. Seviļā, Spānijā

2008.g. Apiiā, Samoā

2008.g. Eškišehirā, Turcijā

2007.g. Prāgā

2007.g. Ahmadabadā, Indijā

2007.g. Kiprā, Nikosijā

2007.g.Dienvidāfrikā,

Durbanā

2007.g Ungārijā, Debrecenā

2006.g. Parīzē

2006.g Mehiko, Meksikā

2006.g. Helsinkos, Somijā

2006.g. Granādā, Spānijā

2006.g. Bristolē

2005.g. Vordinburgā, Dānijā

2005.g. Singapūrā

2005.g. Sidnejā, Austrālijā

2005.g. Fehtā, Vācijā

2004.g. Plockā, Polijā

2004.g. Monterrejā, Meksikā

2004.g. Hong–Kongā, Ķīnā

2002.g. Grieķijā, Atēnās

2005.g. Klaipēdā

2004.g. Tallinā

2008.g. Rēzeknē

2007.g., 2006.g., 2005.g., 2002.g.

Daugavpilī

2002.g. Izglītības studiju institūtā

2001.g. Rīgā

118

2002.g. Dienvidāfrikā,

Granhonsuna

2002.g. Nīderlandē, Leidenē

2001.g. Bulgārijā, Sofijā

A.Šļahova

Dr.ped.’93

2006.g., 2001.g. Vitebskā

2006.g. Honolulu , ASV

2003.g. Milānā, Itālijā

2003.g. Aveiro, Portugālē

2004.g. Montoreijā, Meksikā

2002.g. Kazahstānā

2004.g. Tallina,

Igaunijā

2002.g. Šauļi, Lietuvā

2005.g., 2002.g., 2003.g. Daugavpilī

2007.g. Rīgā

---

J.Davidova

Dr.ped.‘97

2007.g. Sofijā, Bulgārijā

2007.g. Honolulu, ASV

2006.g. Portorožā,,

Slovēnijā

2006.g. Lahtī, Somijā

2006.g. Kuala Lampurā,

Malaizijā

2006.g. Lodzā, Polijā

2006.g. Balī, Indonēzijā

2005.g. Amsterdamā,

Nīderlandē

2005.g. Nju Orleānā, ASV

2004.g. Agridžento, Itālijā

2004.g. Londona,

Lielbritanija

2003.g., 2001.g.

Eksetera, Lielbritānija

2004.g., 2001.g. Tenerifē,

Spānijā

2003.g. Aveiro, Portugālē

2002.g. Rodosā, Grieķijā

2002.g. Bergenā, Norvēģijā

2007.g., 2002.g. Vilņā,

Lietuvā

2007.g., 2005.g.,

2003.g., 2001.g.

Klaipēdā, Lietuvā

2003.g., Kauņā,

Lietuvā

2002.g. Šauļi, Lietuva

2004.g. Tallinā,

Igaunijā

2008.g., 2003.g., 2002.g., 2001.g. Rīgā

2007.g., 2005.g., 2003.g., 2002.g.

Daugavpilī

119

2002.g. Roterdama,

Nīderlandes

2001.g. Barselonā, Spānijā

J.Pokulis

Dr.hab.ped.’97

--- --- 2006.g., 2005.g., 2001.g. Rēzeknē

2005.g. Daugavpilī

2004.g. Liepājā

2003.g. Jelgavā

---

A.Pipere

Dr.psih.’93

2007.g. Grieķijā

2007.g. Prāgā, Čehijā

2007.g. Debrecenā, Ungārijā

2006.g. Honkongā, Ķīnā

2006.g., 2005.g. Helsinkos,

Somijā


2005.g. Granādā, Spānijā

2004.g. Sudakā, Ukrainā

2004.g. Honolulu, Havajā,

ASV

2006.g. Enfīlda, Liverpūle,

Lielbritānija

2004.g. Tallina,

Igaunijā

2007.g., 2006.g., 2002.g. Daugavpilī

2006.g., 2002.g. Rīgā

---

I.Kokina

Dr.psih.’ 96

2007.g. Honolulu, Havajā,

ASV

2006.g. Portorosā, Slovēnijā

2006.g. Lahti , Somijā

2006.g. Lodzā, Polijā

2005.g. Amsterdamā


2004.g. Agrigento, Itālijā

2004.g. Londonā

2002.g. Rodosā, Grieķijā

2001.g. Kijevā, Ukrainā

2005.g., 2001.g.


2004.g. Tartū, Tallinā,

Igaunijā

2007.g., 2005.g. Daugavpilī

2002.g., 2001.g. Rīgā

---

120

E.Krastiņa

Dr.ped.



2004.g. Budapeštā,

Višegradā, Ungārijā

2002.g. Atēnās, Grieķijā

2006.g.Tartu, Igaunijā

2004.g. Tallina,

Igaunijā

2007.g. Rīgā

2004.g. Liepājā

2003.g. Rēzeknē

2007.g., 2005.g., 2003.g. Rīgā

I.Jurgena

Dr.ped.

2002.g. Vendgrebenā, Vācijā

--- 2002.g., 2001.g. Rīgā ---

V.Makarevičs

Dr.psih.

2008.g. Sankt-Peterburgā,

Krievijā



2005.g. Granāda, Spānijā

2005.g. Hallē, Vechtā,

Vācijā

2004.g. Sudakā, Ukrainā

2004.g. Groningenā

2007.g., 2005.g.


2006.g., 2003.g.

Šaulos,

2004.g., 2002.g.,

2001.g. Viļņā, Lietuvā

2002.g. Tartū

2008.g. Rēzeknē

2007.g., 2005.g., 2004.g., 2002.g., 2001.g.

Daugavpilī

2003.g. Liepājā

2004.g. Rīgā

I.Belousa

Phd

2007.g. Durbanā,

Dienvidāfrikā

2007.g. Tbilisi, Gruzijā

2006.g. Lielbritānijā

2005.g. Patialā, Indijā

2001.g. Friburgā, Šveicē

2001.g. Ukrainā, Kijevā

2006.g. Ungārijā

2002. g. Beļģijā

2003.g. Tallinā,

Igaunijā

2001.g. Klaipēdā,

Lietuvā

2001.g., 2002.g., 2003.g., 2005.g., 2007.g.,

Daugavpilī

2001.g., 2002.g. Liepājā


2001.g., 2002.g., 2006.g., 2007.g. Rīgā

2005.g., 2001.g., Daugavpilī

2002.g. Cēsīs

2001.g. Madonas raj. Praulienā

Dz.Iliško

Phd

2008.g. Eskeshirā, Turcijā

2007.g. Nikosiā, Kiprā

2007.g., 2006.g. Prāgā,

Čehijā


2007.g. Lielbritānijā

2006.g. Austrijā

2006.g. Igaunijā

2004.g. Tratū, Igaunijā

2006.g., 2003.g.

Šauļos, Lietuvā

2007.g., 2006.g., 2003.g., 2002.g. Rīgā

2005.g., 2004.g., 2003.g. Daugavpilī

121

2006.g. Spānijā, Tenerifē

2006.g., 2005.g. Helsinkos,

Somijā

2006.g. HonKongā

2005.g.Indonēzijā, Jahartā

2006.g. Driebergenā,

Nīderlandē


2004.g.Villanovā, ASV

2003.g. Barselonā, Spānijā

2002.g. Kristiansandē,

Norvēģijā

I.Mičule

Phd

2007.g. Durbānā,

Dienvidāfrikas Republikā


2007.g. Eskisehir, Turcijā

2006.g. Parīzē, Francijā

--- 2007.g. Rīgā 2007.g. Rīgā

R.Grabovska

Dr.ped.

2007.g. Ahmedabadā, Indijā



2004.g. Montorejja, Meksikā

2004.g. Hongkongā

2002.g. Grahomstounā,

Dienvidāfrikā

2005.g., Klaipēdā,

Lietuvā

2004.g. Tallinā,

Igaunijā

2003.g. Viļņā, Lietuvā

2007.g., 2003.g., 2002.g. Daugavpilī


2001.g. Liepājā

2008.g., 2007.g. Latvijā

2001.g. Daugavpilī

122

Doktorantūras programmā Daugavpils Universitātē pamatdarbā strādājošo docētāju publikāciju skaits laikā kopš doktora programmas

sagatavošanas akreditācijai (2001) un līdz pārakreditēšanai (2008)

4.tabula Vārds, uzvārds

Recenzēti zinātniskie raksti starptautisko konferenču krājumos,

žurnālos, zinātnisko rakstu krājumos/ tēzes

Citas zinātniskās

publikācijas

Monogrāfijas / mācību grāmatas vai

līdzekļi

Aleksejs Vorobjovs

Dr.hab.ped.

11/0 2

Ilga Salīte Dr.ped. 14/16 2 0/1

Aleksandra Šļahova Dr.ped. 15/0 1 1/0

Jeļena Davidova Dr.ped. 34/4 14 0/1

Elfrīda Krastiņa Dr.ped. 11/11 1 0/50

Anita Pipere Dr.psih. 12/10 1 0/2

Jānis Pokulis Dr.hab.ped.,prof

emeritus

1 2

Irēna Kokina

Dr.psih.

18/2 7 0/1

Inese Jurgena Dr.ped. 23/ 5 1/1

Valērijs Makarevičs Dr.psih. 12 2

Svetlana Ignatjeva Dr.phys. 4/6

Inga Belousa

PhD (2005)

17/9

Dzintra Iliško

PhD (2003)

21/10 3

Ilona Mičule

PhD (2006)

5/1 0/1

Rudīte Grabovska

Dr.ped.(2006)

11/3

123

Doktorantūras programmā Daugavpils Universitātē pamatdarbā strādājošo docētāju publikāciju

skaits laikā kopš doktora programmas sagatavošanas akreditācijai (2001) un līdz pārakreditēšanai

(2008)

4.tabula Vārds, uzvārds

Recenzēti zinātniskie raksti

starptautisko konferenču

krājumos, žurnālos,

zinātnisko rakstu krājumos/

tēzes

Citas zinātniskās

publikācijas

Monogrāfijas / mācību

grāmatas vai līdzekļi

Aleksejs Vorobjovs

Dr.hab.ped.

11/0 2

Ilga Salīte Dr.ped. 14/16 2 0/1

Aleksandra Šļahova Dr.ped. 15/0 1 1/0

Jeļena Davidova Dr.ped. 34/4 14 0/1

Elfrīda Krastiņa Dr.ped. 11/11 1 0/50

Anita Pipere Dr.psih. 12/10 1 0/2

Jānis Pokulis

Dr.hab.ped.,prof emeritus

1 2

Irēna Kokina

Dr.psih.

18/2 7 0/1

Inese Jurgena Dr.ped. 23/ 5 1/1


Dr.psih.

12 2

Svetlana Ignatjeva Dr.phys. 4/6

Inga Belousa

PhD (2005)

17/9

Dzintra Iliško

PhD (2003)

21/10 3

Ilona Mičule

PhD (2006)

5/1 0/1

Rudīte Grabovska

Dr.ped.(2006)

11/3

124

2.pielikums.

Studējošie Pedagoģijas doktora studiju programmā

(Studējošo kustības apraksts pēc DUIS datiem, studējošie pilna un nepilna laika programmā

2007./2008. studiju gadā un studējošie (prognoze) 2008./2009. studiju gadā bez 1.kursa un

promocijas darbu tēmas)

Studējošo kustības apraksts pēc DUIS datiem

2003./2004. studiju gadā akreditētajā programmā studēja:

o Pilna laika studijās 14 doktoranti (8 par budžeta līdzekļiem un 6 par maksu):

1. kursā tika uzņemti pieci studējošie(četri budžetā un viens maksas studijās);

2. kursā par maksu studēja divi studējošie;

3. kursā studēja četri budžeta un trīs maksas studijas.

No tiem 2006. gadā doktora disertācijas ir aizstāvējušas R.Grabovska un M.Kravale.

Teorētisko kursu no 7 studējošajiem trešajā kursā pabeidza pieci. Pieci studējošie pašreiz strādā pie

promocijas darbu sagatavošanas (trīs pēc priekšaizstāvēšanās un divi priekšaizstāvēšanai). Daļa no

studējošajiem ir izmantojuši un vēl izmanto akadēmiskos atvaļinājumus un pretendenta laiku, kas pagarināja

studiju laiku.

o Nepilna laika studijās 1. kursā akreditētajā programmā tika uzņemti 17 doktoranti, kas studēja par

maksu.

Šajā studiju gadā viena studējošā tika atskaitīta pēc pašas lūguma, pieci doktoranti pabeidza teorētisko kursu

(nokārtoja promociju eksāmenus). Pašreiz no šī studiju gada 14 ir pretendentu statusā vai akadēmiskajos

atvaļinājumos un turpina promocijas darbu sagatavošanu (astoņi no tiem ir tuvu finiša taisnei un gatavojas

darbus iesniegt 2008. gada beigās vai 2009. gadā).

2004./2005. studiju gadā programmā studēja:


1. kursā netika uzņemti studenti;

2. kursā studēja četri budžeta studenti un viens par maksu;

3. kursā studēja viens par budžetu un trīs par maksu.

No deviņiem studējošajiem pilna laika programmā divi tika atskaitīti pēc pašu vēlēšanās.

o Nepilna laika studijās 35 doktoranti: 1. kursā akreditētajā programmā tika uzņemti 19 un 2.kursā

studēja 16 doktoranti ( par maksu).



1. kursā tika uzņemti trīs studenti par maksu;

2. kursā pilna laika studentu nebija;

3. kursā studēja četri par budžetu un divi par maksu.

No deviņiem studējošajiem pilna laika programmā viens tika atskaitīts pēc paša vēlēšanās. Viena doktorante

pabeidza teorētisko kursu.

o Nepilna laika studijās 39 doktoranti, kas studēja par maksu.

125

1. kursā tika uzņemti 2 studējošie;

2. kursā studēja 21 doktorants;

3. kursā studēja 16 doktoranti.

Šajā studiju gadā viens studējošais tika atskaitīts pēc paša vēlēšanās un strauji palielinājās pieteikumu skaits

akadēmiskiem atvaļinājumiem (iemesli: grūtības savienot studijas un darbu, studiju maksas problēmas,

veselības problēmas).

2006./2007. studiju gadā akreditētajā programmā studēja:


1. kursā tika uzņemti četri budžeta un pieci studenti par maksu;

2. kursā studēja divi par maksu;

3. kursā studēja četri par budžeta līdzekļiem un viens par maksu.

No sešpadsmit studējošajiem pilna laika programmā viens tika atskaitīts pēc paša vēlēšanās. Divi doktoranti

pabeidza teorētisko kursu.


1. kursā studējošie netika uzņemti;

2. kursā studēja 4 doktoranti;

3. kursā studēja 21 doktorants;

4. kursā studēja 13 doktoranti.

Šajā studiju gadā trīs studējošie tika atskaitīts pēc pašu vēlēšanās, 11 studējošie pabeidza teorētisko kursu un

daļa izmantoja akadēmiskos atvaļinājumus.



1. kursā tika uzņemti trīs budžeta studenti;

2. kursā studēja četri budžeta un pieci studējošie par maksu;

3. kursā studēja trīs par budžeta līdzekļiem un divi par maksu.

No septiņpadsmit studējošajiem pilna laika programmā trīs tika atskaitīti pēc pašu vēlēšanās, viena

doktorante izmantoja akadēmisko atvaļinājumu.


3. kursā studēja 2 doktoranti;

4. kursā studēja 21 doktorants.

Šajā studiju gadā četri studējošie tika atskaitīts pēc pašu vēlēšanās, seši studējošie pabeidza teorētisko kursu

un astoņi izmantoja akadēmisko atvaļinājumu.

126

Pilna laika studijas 2007./2008. st.g.

N.

p.k. Vārds, uzvārds Apakšnozare Kurss Studiju veids Finansējums

1. Mežāre Mārīte Augstskolu pedagoģija 1 Pilna laika Budžeta

2. Arhipova Olga Augstskolu pedagoģija 1 Pilna laika Personīgais

3. Kekļa Vitolds Nozaru pedagoģija 1 Pilna laika Personīgais

4. Inese Ardone Nozaru pedagoģija 2 Pilna laika Budžeta

5. Diāna Liepa Skolas pedagoģija 2 Pilna laika Budžeta

6. Silvija Mežinska Augstskolu pedagoģija 2 Pilna laika Budžeta

7. Diāna Rubene Skolas pedagoģija 2 Pilna laika Budžeta

8. Tatjana Minakova Nozaru pedagoģija 2 Pilna laika Personīgais

9. Līga Mateusa Skolas pedagoģija 2 Pilna laika Personīgais

10. Baiba Reinberga Augstskolu pedagoģija 2 Pilna laika Personīgais

11. Nataļja Vana-Gejaka Skolas pedagoģija 2 Pilna laika Personīgais

12. Diāna Apele Nozaru pedagoģija 2 Pilna laika Personīgais

13. Baiba Felce Augstskolu pedagoģija 3 Pilna laika Budžeta

14. Ilze Meldere Nozaru pedagoģija 3 Pilna laika Personīgais

15. Dace Erkena Augstskolu pedagoģija 3 Pilna laika Personīgais

Nepilna laika studijas 2007./2008. st.g.

N.


1. Ainars Felcis Augstskolu pedagoģija 3 Nepilna laika Personīgais

2. Baiba Priedīte Nozaru pedagoģija 3 Nepilna laika Personīgais

3. Ļubova Mackeviča Augstskolu pedagoģija 3 Nepilna laika Personīgais

4. Anna Vilcāne Nozaru pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais

5. Dzintra Guļāne Nozaru pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais

6. Indra Lūciņa Skolu pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais

7. Svetlana Lanka Augstskolu pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais

8. Jevgeņija Megre Nozaru pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais

9. Ilga Gorsvāne Skolu pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais

10. Sandra Zariņa Skolas pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais

11. Rita Rupeika Augstskolu pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais

12. Vineta Trumsiņa Augstskolu pedagoģija 3 Nepilna laika Personīgais

13. Lāsma Nakase Augstskolu pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais

14. Ligita Grigule Skolu pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais

15. Vladimirs Miglāns Skolas pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais

16. Larisa Silova Augstskolu pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais

17. Sergejs Čapulis Nozaru pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais

18. Elita Vanaģele Augstskolu pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais

19. Olga Grišāne Augstskolu pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais

127

Studentu prognozējamais skaits 2008./2009.st.gadā

Pilna laika studijas

N.


1. Mežāre Mārīte Augstskolu pedagoģija 2 Pilna laika Budžeta

2. Arhipova Olga Augstskolu pedagoģija 2 Pilna laika Personīgais

3. Kekļa Vitolds Nozaru pedagoģija 2 Pilna laika Personīgais

4. Inese Ardone Nozaru pedagoģija 3 Pilna laika Budžeta

5. Diāna Liepa Skolas pedagoģija 3 Pilna laika Budžeta

6. Silvija Mežinska Augstskolu pedagoģija 3 Pilna laika Budžeta

7. Diāna Rubene Skolas pedagoģija 3 Pilna laika Budžeta

8. Baiba Felce Augstskolu pedagoģija 3 Pilna laika Budžeta

9. Tatjana Minakova Nozaru pedagoģija 3 Pilna laika Personīgais

10. Līga Mateusa Skolas pedagoģija 3 Pilna laika Personīgais

11. Baiba Reinberga Augstskolu pedagoģija 3 Pilna laika Personīgais

12. Nataļja Vana-Gejaka Skolas pedagoģija 3 Pilna laika Personīgais

13. Diāna Apele Nozaru pedagoģija 3 Pilna laika Personīgais

14. Ilze Meldere Nozaru pedagoģija 3 Pilna laika Personīgais

15. Dace Erkena Augstskolu pedagoģija 3 Pilna laika Personīgais

Nepilna laika studijas

N.


1. Baiba Priedīte Nozaru pedagoģija 3 Nepilna laika Personīgais

2. Ainars Felcis Augstskolu pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais

3. Indra Lūciņa Skolas pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais

4. Svetlana Lanka Augstskolu pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais

5. Jevgeņija Megre (Nozaru pedagoģija) 4 Nepilna laika Personīgais

6. Ilga Gorsvāne Skolas pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais

7. Sandra Zariņa Skolas pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais

8. Lāsma Nakase Augstskolu pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais

9. Ligita Grigule Skolas pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais

10. Vladimirs Miglāns Skolas pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais

11. Larisa Silova Augstskolu pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais

12. Elita Vēciņa Augstskolu pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais

13. Olga Grišāne Augstskolu pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais

128

Doktora studiju programma „Pedagoģija” studentu promocijas darba tēmas un

zinātniskie vadītāji

N.

p.

k.

Doktoranta vārds,

uzvārds Promocijas darba nosaukums Darba vadītājs

1. Mārīte Mežāre Studentu iniciatīvas attīstības veicināšana

studiju procesā

prof. I.Salīte

2. Olga Arhipova Skolas vadības profesionālā izaugsme

kvalifikācijas celšanas procesā

as.prof. I.Kokina

3. Vitolds Kekļa Didaktiskie nosacījumi akordeona spēles

attīstībai augstskolā (Vācija, Lietuva,

Latvija, Krievija.)

prof. J.Davidova

4. Inese Ardone Vispārējās izglītības ilgtspējīguma

izvērtēšana Latvijā

prof. I.Salīte

5. Diāna Liepa Latvijas speciālās izglītības

sistēma:integrācija, problēmas un risinājumi

doc. R.Vīgante

6. Silvija Mežinska Skolotāja sagatavošana skolēna

apdāvinātības (radošo un intelektuālo spēju )

identifikācijai un attīstībai

prof. J.Pokulis

7. Diāna Rubene Skolas un augstskolas svešvalodu apguves

procesa saskaņošana pašreizējos apstākļos

as.prof. I.Kokina

8. Tatjana

Minakova

Mūzikas skolotāja refleksīvās darbības attīstība

augstskolā

prof. J.Davidova

9. Līga Mateusa Pētnieciskā pieeja kā 7-9klašu skolēnu

mācīšanās stratēģijas pamats matemātikas

mācību procesā

prof. I.Salīte

10

.

Baiba Reinberga Tēlainās izpratnes pilnveidošanās topošo

mākslas preikšmetu skolotāju studijās augstskolā

doc. E.Kramiņš

11

.

Nataļja Vana-

Gejeka Mācību procesa organizācija

būvkonstrukciju priekšmetā tehniskajā

vidusskolā

as.prof. I.Kokina

12

.

Diāna Apele Topošo dizaineru profesionālo radošo spēju

veicināšana augstskolā

prof. A.Šļahova

13

.

Ilze Meldere Mākslas studentu radošās profesionālās

patstāvības veidošana mākslas izglītības

iestādēs

prof. A.Šļahova

14

.

Dace Erkena Studiju vides ietekme uz programmu apguvi

medicīnas koledžās

prof. A.Pipere

15

.

Baiba Felce Sarunu fenomenoloģija antropogēnā vidē prof. E.Krastiņa

16

.

Ainars Felcis Atsvešināšanās ilgtspējīgas izglītības skatījumā prof. I.Salīte

17

.

Anna Vilcāne Skolēnu profesionālās motivācijas pilnveide

Latgales reģiona mākslas izglītības iestādēs

prof. A.Šļahova

18

.

Dzintra Guļāne Ilgtspējības aspekts dabaszinātņu cikla

priekšmetu mācīšanā pamatskolā

prof. A.Salītis

19

.

Indra Lūciņa Lasīšanas kā mācību darbības metodiskie

aspekti vidusskolās

prof. E.Krastiņa

20

.

Svetlana Lanka Sociālo darbinieku profesionālo kompetenču

pilnveide zināšanu sabiedrība

as.prof. A.Līdaka

129

21

.

Jevgeņija Megre Jauno skolotāju, docētāju profesionālo spēju

attīstība tālākizglītības procesā

prof. I.Žogla

22

.

Ilga Gorsvāne Jaunākā skolas vecuma bērnu patstāvības

attīstība (darbīborintētā) mācību procesā

prof. I.Jurgena

23

.

Sandra Zariņa Attieksme pret valodu apguvi Latvijas

mazākumtautību skolā

prof. I.Žogla

24

.

Rita Rupeika Studējošo mācīšanās pašorganizācija kā

profesionālās kompetences veidojošais

faktors.

prof. A.Samuseviča

25

.

Vineta Trumsiņa Globālais un multikulturālais izglītībā prof. A.Samuseviča

26

.

Ligita Grigule Starptautiskās pieredzes izmantošanas

iespējas daudzvalodu izglītības ieviešanā

Gruzijā

prof. I.Jurgena

27

.

Baiba Priedīte Studentu radošās aktivitātes attīstība

gleznošanas stundās

prof. A.Šļahova

28

.

Vladimirs

Miglāns

Virtuālie laboratorijas darbi fizikā tālmācībā prof. A.Vorobjovs

29

.

Ļubova

Mackeviča Studējošo zinātniskā-pētnieciskās darbības

un svešvalodas apguves kongruence.

prof. J.Davidova

30

.

Larisa Silova Mācību metodes un mācīšanās stili ilgtspējīgas

izglītības skatījumā

prof. I.Salīte

31

.

Sergejs Čapulis Humānā pieeja sporta izglītības saturā un

organizācijā

prof. A.Vorobjovs

32

.

Elita Vanaģele Izglītības mērķis ilgtspējīgas izglītības skatījumā prof. I.Salīte

33

.

Olga Grišāne Skolēnu zinātniski pētnieciskā darba prasmju

veidošana

prof. I.Salīte

130

3.pielikums.

DU Promocijas padome pedagoģijā

APSTIPRINĀTS SENĀTA SĒDĒ

2006. gada 24. aprīlī

protokola Nr.4 grozījumi apstiprināti Senāta sēdē

2008. gada 16. jūnijā

protokola nr. 8

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES

PEDAGOĢIJAS PROMOCIJAS PADOMES NOLIKUMS

Nolikums izstrādāts, pamatojoties uz LR zinātniskās darbības likumu, LR Augstskolu likumu,

LR Ministru kabineta Noteikumiem Nr. 1001”Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas

(promocijas) kārtība un kritēriji”.

Lietotie saīsinājumi: LZP – Latvijas Zinātnes padome; PP – Promocijas padome; VZKK –

Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisija; LR MK – Latvijas Republikas Ministru kabinets,

DU – Daugavpils Universitāte, DU ZP - DU Zinātnes padome, DU ZD - DU Zinātņu daļa.

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1. Šis Nolikums nosaka Pedagoģijas PP veidošanas un promocijas kārtību.

1.2. Doktora zinātnisko grādu piešķir par patstāvīgi izstrādātu un publiski aizstāvētu

promocijas darbu, kas satur oriģinālu zinātnisku pētījumu rezultātus un sniedz

jaunas atziņas attiecīgajā zinātņu nozarē vai tās apakšnozarē.

1.3. Promocijas darbu ir tiesības aizstāvēt personai no Latvijas vai ārvalstīm, kura

sekmīgi pabeigusi akreditētu pedagoģijas doktora studiju programmu vai kuras

akadēmiskā darbība, tiek tai pielīdzināta, ievērojot šajā nolikumā paredzēto

kārtību un LR MK noteiktos kritērijus, un kura ir sekmīgi nokārtojusi promocijas

eksāmenu pedagoģijā.

2. PEDAGOĢIJAS PROMOCIJAS PADOMES IZVEIDOŠANAS KĀRTĪBA

2.1. Pedagoģijas PP darbība balstās uz akreditēto doktora studiju programmu

„Pedagoģija”.

2.2. Pedagoģijas PP ekspertu sastāvu pēc doktora studiju programmas direktora un zinātņu

prorektora priekšlikuma apstiprina DU rektors.

2.3. Pedagoģijas PP patstāvīgajā sastāvā iekļauj vismaz piecus zinātniekus, kuriem ir

LZP eksperta tiesības pedagoģijas nozarē, no tiem diviem tajā apakšnozarē, kurā

tiek aizstāvēts promocijas darbs.

2.4. Katrai konkrētai promocijas darba aizstāvēšanai pēc promocijas padomes

priekšsēdētāja ierosinājuma un zinātņu prorektora priekšlikuma, DU rektors ar

rīkojumu var papildināt Pedagoģijas PP sastāvu ar citiem zinātniekiem, kuriem ir

LZP ekspertu tiesības attiecīgajā pedagoģijas zinātnes apakšnozarē. Promocijas

darba recenzentiem ar PP lēmumu var tikt piešķirtas balss tiesības.

2.5. Pedagoģijas PP drīkst iekļaut ārvalstu zinātniekus, ja ir saņemta VZKK

piekrišana.

2.6. Pēc Pedagoģijas PP priekšsēdētāja ierosinājuma DU ZP var iesniegt LZP

apstiprināšanai jaunas ekspertu kandidatūras.

2.7. Pedagoģijas PP pilnvaru termiņš nepārsniedz sešus gadus.

131

3. PEDAGOĢIJAS PROMOCIJAS PADOMES SASTĀVS UN DARBĪBAS

KĀRTĪBA

3.1. Pedagoģijas PP no sava patstāvīgā sastāva ievēlē priekšsēdētāju un vietnieku. Pēc

Pedagoģijas PP priekšsēdētāja ieteikuma PP ievēlē sekretāru. Sekretāra

pienākumus var veikt viens no Pedagoģijas PP ekspertiem vai DU docētājs ar

doktora zinātnisko grādu pedagoģijā.

3.2. Pedagoģijas PP priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru apstiprina DU rektors.

3.3. Pedagoģijas PP darbu nodrošina DU Zinātņu daļa.

3.4. Promocijas procesa izmaksas sedz no doktora programmas “Pedagoģija”

īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem. Ja pretendents uz doktora grādu nav

apguvis DU doktora studiju programmu “Pedagoģija” vai apguvis to pirms vairāk

nekā diviem pilniem kalendārajiem gadiem, neiegūstot grādu, lēmumu par to, no

kādiem līdzekļiem apmaksāt promocijas procesa izmaksas, pieņem DU ZP.

3.3. Pedagoģijas PP lēmumu par grāda piešķiršanu pieņem, aizklāti balsojot, ar

vienkāršu klātesošo balsu vairākumu.

3.4. Pedagoģijas PP visus lēmumus, izņemot lēmumu par grāda piešķiršanu, pieņem,

atklāti balsojot, ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi,

izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

4. PROMOCIJAS DARBA IESNIEGŠANA

4.1. Pretendents iesniedz DU ZD šādus dokumentus:

4.1.1. iesniegumu rektoram ar atbalstošu promocijas darba vadītāja vai konsultanta vīzu;

4.1.2. promocijas darbu 2 eksemplāros;

4.1.3. promocijas darba kopsavilkumu latviešu valodā;

4.1.4. apliecinājuma dokumentus par doktora studiju programmas izpildi vai

nokārtotajiem eksāmeniem izvēlētajā nozarē (apakšnozarē) un svešvalodā;

4.1.5. dzīves aprakstu (Curriculum Vitae);

4.1.6. promocijas darba rezultātus atspoguļojošo zinātnisko publikāciju sarakstu un to

kopijas;

4.1.7. izrakstu no augstskolas zinātniskās struktūrvienības (kurā izstrādāts promocijas

darbs) sēdes protokola, kas apliecina promocijas darba apspriešanu, tā zinātnisko

novitāti un pretendenta personisko ieguldījumu.

4.2. Ja promocijas darbs ir tematiski vienota publikāciju kopa, kurā pretendentam ir

līdzautori, vai kolektīva monogrāfija, tai pievieno rakstisku visu promocijas darbā

iekļauto līdzautoru piekrišanu publikācijas izmantošanai promocijā vai šo

publikāciju korespondējošā (galvenā) autora apliecinājumu par pretendenta

personisko ieguldījumu publikāciju sagatavošanā.

4.3. DU ZD nedēļas laikā izvērtē dokumentu formālo atbilstību LR Ministru kabineta

noteikumu prasībām.

4.3.1. Ja pretendents ir apguvis atbilstošu doktora studiju programmu, nodod darbu

izskatīšanai Pedagoģijas PP.

4.3.2. Ja pretendents nav apguvis atbilstošu programmu, nodod darbu izskatīšanai

doktora studiju programmas īstenojošās struktūrvienības domē vai institūta

zinātniskajā padomē, kura pielīdzina pretendenta akadēmisko darbību studiju

programmas prasībām;

4.3.3. Ja dokumentos konstatētas nepilnības, DU ZD rakstiski pieprasa pretendentam

iesniegt trūkstošos vai neatbilstošos dokumentus. Pieprasītos dokumentus

pretendents iesniedz divu nedēļu laikā. Ja iesniegtie dokumenti neatbilst šo

noteikumu prasībām, DU ZD atdod dokumentus pretendentam, norādot, kādas

nepilnības ir konstatētas. Šajā gadījumā pretendentam ir tiesības dokumentus

iesniegt atkārtoti ne agrāk kā pēc trim mēnešiem;

4.3.4. Ja dokumenti atbilst LR Ministru kabineta noteikumu prasībām, Zinātņu daļa

iesniedz dokumentus PPP sekretāram;

4.3.5. Pedagoģijas PP sekretārs nedēļas laikā reģistrē pieteiktos dokumentus un iekārto

pretendenta lietu, ko kopā ar darbu nodod Pedagoģijas PP priekšsēdētājam.

132

5. PROMOCIJAS DARBA FORMAS

5.1. Promocijas darbs var būt:

5.1.1. disertācija,kuras apjoms ir 100-150 A4 formāta lapas datorsalikumā (Times New

Roman formātā, burtu lielums – 12, atstarpes starp rindiņām 1,5). Disertācija

sastāv no satura rādītāja, ievada, teorētiskās un praktiskās daļas, secinājumiem,

izmantotās literatūras saraksta un pielikuma. Ievadā tiek pamatota tēmas izvēle,

darba mērķis un uzdevumi, darba novitāte un aktualitāte, sniegts pētījuma īss

teorētiskais pamatojums un metodes, pētījuma teorētiskā nozīme, īsi raksturotas

darba (no)daļas, kā arī darba aprobācija. Secinājumos jāatspoguļo pētījuma

rezultāti atbilstoši mērķim un uzdevumiem;

5.1.2. tematiski vienota zinātnisko publikāciju kopa (ne mazāk kā piecas publikācijas

vismaz 10 lappušu apjomā katra). Publikācijām jābūt publicētām vai pieņemtām

publicēšanai zinātniskajā periodikā, kurā tās tiek anonīmi recenzētas, ir

starptautiski pieejamas zinātniskās informācijas krātuvēs, un tiek citētas

starptautiski pieejamās datu bāzēs;

5.1.3. monogrāfija – recenzēta zinātniskā grāmata (vienam recenzentam jābūt LZP

atzītam ekspertam attiecīgajā pedagoģijas apakšnozarē), kas veltīta vienai tēmai,

ir starptautiski pieejama zinātniskās informācijas krātuvēs, satur bibliogrāfiju un

kopsavilkumu svešvalodā. Monogrāfijas apjoms ir ne mazāk kā 8 iespiedloksnes.

Monogrāfijas recenzēšanai pēc tās iesniegšanas Pedagoģijas PP priekšsēdētājs

nozīmē trīs recenzentus (vismaz vienam jābūt ārzemju recenzentam).

5.2. Zinātniskā grāda iegūšanai promocijas darbs iesniedzams valsts vai angļu valodā

ar pievienotu izvērsta kopsavilkuma tulkojumu valsts valodā vai angļu valodā.

Kopsavilkuma apjoms 30 lpp. angļu valodā un 10 lpp. valsts valodā.

6. ZINĀTNISKĀ GRĀDA PRETENDENTA AKADĒMISKĀS DARBĪBAS

PIELĪDZINĀŠANA DOKTORA STUDIJU PROGRAMMAS PRASĪBĀM

6.1. IVF Dome vai Ilgtspējīgas izglītības institūta padome mēneša laikā no

dokumentu iesniegšanas dienas lemj par pretendenta, kurš nav apguvis atbilstošu

programmu, akadēmiskās darbības pielīdzināšanu doktora studiju programmas

prasībām. Pieņemot lēmumu, ievēro šādus kritērijus:

6.1.1. vai veiktais pētījums ir izstrādāts patstāvīgi un sniedz jaunas zinātniskās atziņas;

6.1.2. vai pētījuma rezultāti publicēti / pieņemti publicēšanai zinātniskos izdevumos, kuri

tiek anonīmi recenzēti, ir starptautiski pieejami zinātniskās informācijas krātuvēs

un tiek citēti starptautiski pieejamās datu bāzēs;

6.1.3. vai sekmīgi nokārtoti doktora studiju programmā paredzētie promocijas

eksāmeni;

6.1.4. vai par promocijas darba zinātniskiem rezultātiem ir referēts vismaz 3

starptautiskos kongresos, konferencēs vai simpozijos;

6.1.5. vai pretendents ir vadījis vismaz 5 studiju, bakalaura vai maģistra darbus;

6.1.6. vai pretendents ir lasījis lekcijas vai vadījis seminārus augstskolā vismaz viena

kredītpunkta apjomā;

6.1.7. vai pretendents ir piedalījies zinātniskā projekta realizēšanā;

6.1.8. vai pretendents ir piedalījies vismaz viena starptautiska zinātniskā semināra vai

konferences organizēšanā;

6.1.9. vai pretendents veicis kādu (sa) daļu zinātniskā projektā, piedalījies starptautiska

semināra vai konferences organizēšanā vai veicis pētījumus sadarbībā ar ārvalstu

zinātniekiem vai zinātniskajām institūcijām, citām Latvijas zinātniskajām

institūcijām vai uzņēmumiem.

6.2. Ja pieņemts lēmums par akadēmiskās darbības pielīdzināšanu doktora studiju

programmas prasībām, IVF Dome vai Ilgtspējīgas izglītības institūta padome

nedēļas laikā paziņo pretendentam par pieņemto lēmumu un nodod dokumentus

Pedagoģijas PP sekretāram. Ja pieņemts lēmums nepielīdzināt akadēmisko

133

darbību doktora studiju programmas prasībām dokumentus atdod pretendentam

un norāda uz trūkumiem.

6.3. Pretendentam ir tiesības sagatavot dokumentus atbilstoši prasībām un iesniegt tos

atkārtoti, ne agrāk kā trīs mēnešus pēc pielīdzināšanas slēdziena saņemšanas.

7. PROMOCIJAS DARBA IZVĒRTĒŠANA

7.1. Ar iesniegto promocijas darbu iepazīstas PP priekšsēdētājs un viņa nozīmēts

viens PP eksperts.

7.2. Pedagoģijas PP priekšsēdētājs un viņa nozīmētais eksperts sagatavo ziņojumu PP.

7.3. Pedagoģijas PP pēc promocijas darba saņemšanas mēneša laikā lemj par tā

pieņemšanu publiskai aizstāvēšanai.

7.4. Promocijas darbu pieņem publiskai aizstāvēšanai, ja tas atbilst šādiem kritērijiem:

7.4.1. promocijas darba autors ir pamatojis tēmas izvēli, definējis pētījumu mērķi un

uzdevumus;

7.4.2. ir raksturojis zinātniskos sasniegumus tēmas izpētē;

7.4.3. ir izmantojis atbilstošas, mūsdienīgas (kvalitatīvās un kvantitatīvās) pētīšanas

metodes,

7.4.4. ir pietiekami interpretējis darbā gūtos rezultātus un atziņas un precīzi

noformulējis gūtās jaunās zinātniskās atziņas un tās atspoguļojis secinājumos;

7.4.5. ir parādījis, ka promocijas darbs ir pabeigts oriģināls pētījums, kura rezultāti ir

būtiski attiecīgās zinātnes nozarē/ apakšnozarē, vai zinātniskā darba apjoms un

saturs ir atbilstošs promocijas darba līmenim un darba rezultāti ir autentiski;

7.4.6. darba rezultāti ir publicēti zinātniskos izdevumos vai monogrāfijās;

7.4.7. pētījuma rezultāti ir publiskoti starptautiskajās zinātniskajās konferencēs vai

semināros;

7.5. Pieņemot darbu aizstāvēšanai Pedagoģijas PP:

7.5.1. nozīmē trīs recenzentus: vienu ekspertu no Pedagoģijas PP attiecīgajā

apakšnozarē, bet divus – apakšnozares ekspertus no citām zinātniskajām

institūcijām vai pētnieciskajām organizācijām (vēlams viens no ārvalstīm);

7.5.2. izlemj laiku, kurā jāsagatavo promocijas darba kopsavilkums angļu valodā, lai

nodrošinātu tā starptautisko pieejamību un apspriešanu; kopsavilkums ietver: (1)

promocijas darba vispārīgu raksturojumu, kurā ir pamatota tēmas izvēle, definēti

pētījuma mērķi un uzdevumi, raksturots darba metodoloģiskais pamats un

pētījuma novitāte, sniegta informācija par promocijas darba aprobāciju; (2)

promocijas darba satura un secinājumu koncentrēts izklāsts.

7.5.3. pedagoģijas PP sekretārs rakstiski informē pretendentu par padomes sastāvu un

recenzentiem;

7.5.4. promocijas sēdes laiku nosaka ne agrāk kā trīs mēnešus un ne vēlāk kā sešus

mēnešus pēc promocijas darba saņemšanas;

7.5.5. pēc lēmuma pieņemšanas par darba aizstāvēšanu, darbu un tā atbilstību

apliecinošos dokumentus Pedagoģijas PP sekretārs nedēļas laikā dokumentu

paketi nosūta uz VZKK;

7.6. Ja VZKK konstatē, ka promocijas darbs satura un metodoloģijas ziņā neatbilst

vispārpieņemtajiem starptautiskajiem attiecīgās nozares standartiem, promocijas

process tiek pārtraukts. Šo lēmumu ne vēlāk kā četras nedēļas pirms publiskās

darba aizstāvēšanas rakstiski paziņo attiecīgajai promocijas padomei, norādot,

kādas prasības ir pārkāptas. Pedagoģijas PP sekretārs nedēļas laikā rakstiski

paziņo pretendentam VZKK lēmumu un informē pretendentu par turpmāko

rīcību.

7.6.1. pēc pozitīva VZKK vērtējuma saņemšanas pretendents iesniedz Pedagoģijas PP

sekretāram:

7.6.1.1. promocijas darbu 6 eksemplāros (trīs recenzentiem, trīs bibliotēkām); promocijas

darba kopsavilkumu latviešu un angļu valodā (35 eksemplārus); promocijas darbu

elektroniskā veidā.

134

7.6.1.2.Ja promocijas darbs satur likuma “Par valsts noslēpumu” izpratnē klasificējamu

informāciju, internetā un DU bibliotēkā ievieto tikai promocijas darba

kopsavilkumu. Šajā gadījumā Pedagoģijas PP lemj par promocijas darba

aizstāvēšanu slēgtā sēdē, kurā piedalās tikai Pedagoģijas PP locekļi, recenzenti,

pretendents, promocijas darba vadītājs un citas personas, kurām likumā noteiktajā

kārtībā ir atļauta pieeja klasificētai informācijai. Par aizstāvēšanu slēgtā sēdē tiek

norādīts informācijā, kuru publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un “Zinātnes

Vēstnesis”.

7.6.2. pēc noraidoša VZKK lēmuma saņemšanas ar pretendentu tiek pārrunāta turpmākā

iespējamā rīcība.

7.7. Par darba recenzentiem nedrīkst pieaicināt pretendenta radiniekus, tiešos padotos

vai vadītājus darba vietā, pretendenta publikāciju līdzautorus, promocijas darba

vadītāju un konsultantu, kā arī tās laboratorijas, katedras vai grupas personālu,

kurā darbs izstrādāts.

7.8. pretendentam ir tiesības mēneša laikā pēc šo noteikumu 7.5.3. apakšpunktā minētās

informācijas saņemšanas iesniegt DU pamatotus iebildumus pret Pedagoģijas PP

sastāvu vai recenzentiem. Šajā gadījumā DU var mainīt Pedagoģijas PP sastāvu

vai uzdot promocijas padomei mēneša laikā pieaicināt citus promocijas darba

recenzentus. Ja pretendentam ir iebildumi pret atkārtoti izveidoto Pedagoģijas PP

vai pieaicinātajiem recenzentiem, viņš var atsaukt savu iesniegumu par

promocijas darba aizstāvēšanu.

7.9. Ja Pedagoģijas PP nepieņem publiskai aizstāvēšanai promocijas darbu, tā

rakstiski paziņo lēmumu pretendentam, norādot, kuras LR MK Noteikumos

minētās prasības nav izpildītas.

7.10. Pretendentam ir tiesības atkārtoti iesniegt darbu aizstāvēšanai DU ne agrāk kā pēc

gada, pēc norādīto trūkumu novēršanas.

7.11. Pedagoģijas PP sekretāra rīcības kompetence:

7.11.1. nosūta promocijas darbu un kopsavilkumu katram recenzentam;

7.11.2. ne vēlāk kā 2 nedēļas pirms darba aizstāvēšanas DU Bibliotēkas brīvas pieejas

fondā kopā ar pavadvēstuli nodod vienu promocijas darba eksemplāru, kā arī sūta

promocijas darbu elektroniskā veidā uz DU Zinātņu daļu;

7.11.3. ne vēlāk kā 2 nedēļas pirms darba aizstāvēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un

“Zinātnes Vēstnesis” publicē paziņojumu, kurā norāda PP nosaukumu,

pretendenta vārdu un uzvārdu, darba nosaukumu, PP sēdes laiku un vietu,

recenzentu vārdus, uzvārdus un zinātniskos grādus, kā arī vietu, kur var iepazīties

ar promocijas darbu;

7.11.4. vienu nedēļu pirms darba aizstāvēšanas analoga satura paziņojumu izliek DU ēkā

Vienības 13, kā arī ēkā, kur notiks aizstāvēšana.

7.12. Recenzentu kompetence:

7.12.1. izvērtē promocijas darba pienesumu zinātnes nozarē/ apakšnozarē; atbilstību

attiecīgās zinātnes nozares starptautisko sasniegumu līmenim; darba struktūru un

saturu.

7.12.2. Recenzentiem ir tiesības rakstiski pieprasīt no pretendenta papildu informāciju

par promocijas darbu.

7.12.3.Recenzenti rakstiski iesniedz padomei atsauksmi par promocijas darbu, norādot

promocijas darba atbilstību doktora grāda piešķiršanas prasībām pedagoģijas

zinātnes nozarē un apakšnozarē.

7.12.4. Pedagoģijas PP iepazīstina pretendentu ar atsauksmēm ne vēlāk kā trīs darbdienas

pirms sēdes.

7.12.5.Ja viena recenzenta atsauksme ir negatīva, promocija var notikt, bet pretendents ir

tiesīgs atsaukt promocijas darbu un to papildināt vai pārstrādāt.

7.12.6.Ja divu vai visu recenzentu atsauksmes ir negatīvas, promocijas darbu Pedagoģijas

PP sēdē neizskata un atdod pretendentam pārstrādāšanai. Pārstrādāto promocijas

darbu pretendents atkārtoti var iesniegt PP ne agrāk kā sešus mēnešus pēc

negatīvo atsauksmju saņemšanas.

135

7.13. Pēc otrreizējas noraidīšanas konkrētais promocijas darbs tiek noraidīts vispār.

7.14. Par promocijas darba atsaukšanu pirms promocijas sēdes Pedagoģijas PP nedēļas

laikā pēc atsaukuma saņemšanas iesniedz paziņojumu publicēšanai laikrakstā

“Latvijas Vēstnesis” un “Zinātnes Vēstnesis”.

8. PROMOCIJAS DARBA AIZSTĀVĒŠANAS PROCEDŪRA UN GRĀDA

PIEŠĶIRŠANA

8.1. PP sastāvu konkrētā promocijas darba aizstāvēšanai ar rīkojumu apstiprina DU

rektors.

8.2. Promocijas darba aizstāvēšana notiek Pedagoģijas PP atklātā sēdē, izņemot šī

nolikuma 7.6.1.2. punktā minēto gadījumu.

8.3. Promocijas darba aizstāvēšana var notikt valsts valodā vai svešvalodā (angļu).

8.4. Recenzentus, kuri nav Pedagoģijas PP pamatsastāvā, uz konkrētā promocijas

darba aizstāvēšanu iekļauj Pedagoģijas PP sastāvā, piešķirot balsstiesības.

8.5. Pedagoģijas PP sēde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no PP

pastāvīgo ekspertu skaita un ne mazāk kā divi recenzenti.

8.6. Sēdi atklāj un vada PPP priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja prombūtnē, kā arī

apstākļos, kas var radīt aizdomas par viņa ieinteresētību (darba vadītājs,

radniecība u.tml.) sēdi vada priekšsēdētāja vietnieks.

8.7. Ja sēdē nepiedalās ne PPP priekšsēdētājs, ne viņa vietnieks, sēde nevar notikt.

8.8. PPP sekretārs ziņo par pretendenta iesniegtajiem dokumentiem un iepazīstina

klātesošos ar pretendenta dzīves aprakstu.

8.9. Klātesošajiem ir tiesības uzdot jautājumus par PPP sekretāra sniegto informāciju.

8.10. Zinātniskā grāda pretendents sēdē ziņo par promocijas darba galvenajiem

rezultātiem un atbild uz jautājumiem.

8.11. Ziņojumam seko akadēmiskā diskusija, kurā var piedalīties visi, kas to vēlas.

Diskusijā piedalās arī recenzenti. Ja viens no recenzentiem diskusijā nevar

piedalīties, sēdes dalībnieki tiek iepazīstināti ar viņa rakstveida recenziju.

8.12. PPP sekretārs iepazīstina ar saņemtajām rakstiskajām atsauksmēm par promocijas

darbu. Ja nepieciešams, pretendents atbild uz izvirzītajiem jautājumiem.

8.13. PPP uzklausa promocijas darba vadītāja (konsultanta) atsauksmi par pretendenta

zinātnisko darbību.

8.14. PPP var pārtraukt promocijas procesu jebkurā posmā, ja promocijas procedūrā

tiek konstatēti šī Nolikuma pārkāpumi.

8.15. Sēdes gaitu protokolē PPP sekretārs. Papildus tiek izdarīts arī sēdes audio

ieraksts, kuru saglabā līdz LZP kā augstākās apelācijas instances noteiktā

apelācijas termiņa beigām.

8.16. Pēc diskusijas tiek ievēlēta PPP balsu skaitīšanas komisija, kura organizē

balsošanu.

8.17. PPP, aizklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu izšķir jautājumu par

zinātniskā grāda piešķiršanu vai atteikumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, tad PPP rīko

diskusiju un balso atkārtoti. Ja pēc atkārtotas balsošanas balsis sadalās līdzīgi,

PPP vēlreiz izskata darbu, bet ne agrāk kā mēnesi un ne vēlāk kā sešus mēnešus

pēc PPP sēdes, kurā lēmums netika pieņemts. Dotajā gadījumā pretendentam pēc

saskaņošanas ar PPP priekšsēdētāju ir tiesības izdarīt labojumus promocijas

darbā. Par pieņemto lēmumu PPP nedēļas laikā rakstiski informē pretendentu,

DU un VZKK.

8.18. Ja VZKK apstrīd šo noteikumu 8.16. punktā minēto lēmumu, DU nav tiesību

izsniegt pretendentam doktora diplomu līdz laikam, kamēr strīds nav atrisināts.

8.19. Ja VZKK iebildumi par promocijas darba atbilstību grāda piešķiršanai

izvirzītajām prasībām tiek atzīti par pamatotiem, PPP atdod promocijas darbu

pretendentam pārstrādāšanai.

8.20. Pretendents drīkst atkārtoti iesniegt promocijas darbu pēc norādīto trūkumu

novēršanas, bet ne agrāk kā gadu pēc VZKK minēto iebildumu saņemšanas.

136

8.21. Ja konstatēts promocijas kārtības formāls pārkāpums, PPP divu mēnešu laikā

atkārtoti organizē promocijas sēdi.

8.22. Pēc pozitīva PPP vērtējuma tās sekretārs:

8.22.1. ne agrāk kā 6 nedēļas pēc sēdes nodod PPP lēmumu DU Zinātņu daļai;

8.22.2. ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc PPP lēmuma piešķirt doktora grādu, nodod

doktora grāda piešķiršanas lietu uz DU arhīvu;

8.22.3. ne vēlāk kā 5 dienas pēc promocijas darba aizstāvēšanas nodod publicēšanai

“Zinātnes Vēstnesī” PPP lēmumu par zinātniskā grāda piešķiršanu;

8.22.4. ne vēlāk kā vienu nedēļu pēc grāda piešķiršanas divus promocijas darba

eksemplārus un kopsavilkumus kopā ar pavadvēstuli iesniedz LR Obligāto

eksemplāru nodaļā;

8.22.5. paziņo DU Bibliotēkai par grāda piešķiršanu vai nepiešķiršanu.

8.23. Pēc grāda piešķiršanas DU Bibliotēka nodod promocijas darbu bibliotēkas

pastāvīgos fondos. Negatīva lēmuma gadījumā promocijas darbu atdod

pretendentam.

8.24. DU izsniedz diplomu par grāda piešķiršanu ne agrāk kā sešas nedēļas un ne vēlāk

kā sešus mēnešus pēc padomes lēmuma piešķirt grādu, ja šis lēmums nav

apstrīdēts.

8.25. Apelācijas kārtība:

8.25.1. DU, PPP vai VZKK pieņemtos lēmumus un faktisko rīcību mēneša laikā var

apstrīdēt Latvijas Zinātnes padomē.

8.25.2. Latvijas Zinātnes padomes lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa

likumā noteiktajā kārtībā.

8.26. Ar zinātniskā grāda piešķiršanas brīdi persona iegūst LR Likuma par zinātnisko

darbību 8. pantā noteiktās zinātnieka tiesības, kā arī tiesības pretendēt uz

akadēmiskiem amatiem. Zinātnisko grādu piešķir uz mūžu, un zinātniekam ir

tiesības to lietot oficiālā sarakstē.

137

Doktoranti un pretendenti, kuriem ir notikusi promocijas darba priekšaizstāvēšana

N.p.k. Doktoranta vārds, uzvārds Priekšaizstāvēšanās gads

1. Lolita Jonāne 2008 *

2. Astrīda Skrinda 2007

3. Māris Čačka 2007

4. Ilze Volonte 2007

5. Mārīte Kravale 2006

6. Rudīte Grabovska 2006

7. Jeļena Ķipure 2006

8. Irēna Katane 2005

9. Anna Tatarinceva 2005

10. Nellija Bogdanova 2004

11. Eridiana Oļehnoviča 2004

12. Evija Caune 2004

13. Aivars Briedis 2004

14. Iveta Līce 2004

15. Ingrīda Vanaga 2004

16. Edgars Znutiņš 2003

17. Jānis Dzervinieks 2003

18. Teiksma Kalniņa 2001

*) 2008./2009. studiju gadā priekšaizstāvēšanai promociju darbu paredz iesniegt A.Stakle,

Ž.Bērziņa, D.Zaķe, Z.Lūciņa, O.Grišāne, Dz.Guļāne

138


pedagoģijas nozares promocijas padomē

aizstāvētie promocijas darbi 2003.-2008.gads

N.

p.

k.

Promocijas darba

autors Promocijas darba nosaukums

Rīkojums par

grāda

piešķiršanu

1. Astrīda Skrinda Studentu komunikatīvās kompetences attīstība

angļu leksikas apguvē

Aizstāvēts

9.05.2008.

2. Mārīte Kravale Neformālā izglītība un jauniešu izpratne par

neformālo izglītību Latvijā

05.04.2006.

Rīk.Nr.10a-D

3. Rudīte Grabovska Ilgtspējības principa īstenošana skolotāju izglītībā 05.04.2006.

Rīk.Nr.10a-D

4. Iveta Līce Skolēnu radošās darbības prasmju pilnveide

mājturības mācībās pamatskolā

31.05.2005.

Rīk.Nr. 24-D

5. Nellija

Bogdanova

Informāciju tehnoloģiju izmantošana datorgrafikas

kursa metodikas analīzei un projektēšanai.

28.07.2005.

Rīk.Nr. 30-D

6. Irēna Katane Lauku skolas kā izglītības vides izvērtēšanas

modelis

28.07.2005.

Rīk.Nr. 30-D

7. Eridiana

Oļehnoviča

Vidējās pakāpes lietišķās mākslas izglītības

attīstība Latvijas pirmās brīvvalsts laikā

28.07.2005.

Rīk.Nr. 30-D

8. Anna Tatarinceva Vecāko klašu skolēnu mācīšanās stila un

sasniegumu sakarība svešvalodas apguvē

28.07.2005.

Rīk.Nr. 30-D

9. Jānis Dzervinieks Demonstrējumu eksperimenta modelis mehānikā

skolas fizikas kursā

19.05.2004.

Rīk.Nr. 15-D

10

.

Edgars Znutiņš Kora diriģenta kompetences veidošanās mūzikas

skolotāja studiju programmā augstskolā

19.05.2004.

Rīk.Nr. 15-D

11

.

Maija Laitāne Tālākizglītība lauksaimniecības konsultanta

kompetences iegūšanai

Aizstāvēts

2003.g. maijā

139




DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA PEDAGOĢIJAS

NOZARĒ (51143)

SKOLAS PEDAGOĢIJAS, AUGSTSKOLAS PEDAGOĢIJAS UN

NOZARU PEDAGOĢIJAS APAKŠNOZARĒS

2. sējums

DAUGAVPILS 2008

140

Saturs

1. 2002./2003. studiju gada pašnovērtējuma ziņojums .......................................142

1.1. Pedagoģijas doktora programma DU attīstības un valsts izglītības politikas

kontekstā ..................................................................................................................142

1.2. Doktora programmas vispārējs raksturojums …..............................….....…….143

1.3. Studiju programmas mērķis un uzdevumi. Izmaiņas, ja tādas ir…..….….....…144

1.4. Programmas saturs un struktūra..........................................................................144

1.5. Studiju organizācija ............................................................................................147

1.6. Studiju kvalitātes vērtēšana.................................................................................149

1.7. Studiju programmas nodrošinājums....................................................................150

1.8. Finansējums ........................................................................................................161

1.9. Resursi un informācijas avoti..............................................................................161

2. 2003./2004. studiju gada pašnovērtējuma ziņojums .........................................162

2.1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi Izmaiņas, ja tādas ir...........................162

2.2. Studiju programmas struktūra.............................................................................162

2.3. Ar studiju programmu saistītā pētnieciskā darbība.............................................164

2.4. Vērtēšanas sistēma..............................................................................................165

2.5. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidē...................................................166

2.6. Studiju programmas akadēmiskais, vispārējais personāls...................................166

2.7. Finansēšanas avoti, programmas materiālais nodrošinājums..............................166

2.8. Ārējie sakari........................................................................................................167

3. 2004./2005. studiju gada pašnovērtējuma ziņojums ………………….…..…181

3.1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi Izmaiņas, ja tādas ir...........................181

3.2. Studiju programmas struktūra............................................................................181





3.7. Finansēšanas avoti, programmas materiālais nodrošinājums......…………....…188

141

3.8. Ārējie sakari...........................................................................................……….188

4. 2005./2006. studiju gada pašnovērtējuma ziņojums ......................................197

4.1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi Izmaiņas, ja tādas ir ..........................197

4.2. Studiju programmas struktūra ............................................................................197

4.3. Ar studiju programmu saistītā pētnieciskā darbība............................................200





4.8. Ārējie sakari........................................................................................................204

5. 2006./2007. studiju gada pašnovērtējuma ziņojums .....................................208

5.1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi Izmaiņas, ja tādas ir...........…............208

5.2. Studiju programmas struktūra.............................................................................209






5.8. Ārējie sakari........................................................................................................214

142

1. 2002./2003. studiju gada pašizvērtējuma ziņojums

1.1.Pedagoģijas doktora programma DU attīstības un valsts izglītības politikas

kontekstā

Daugavpils universitāte (DU) ir sena un tradīcijām bagāta pedagoģiskā

augstskola (skat. DPU pašnovērtējuma ziņojuma 4.lpp.). Kopš 1991.gada tā ir

iekļāvusies pārveidojumu procesos, kas skar izglītību, augstskolas izglītību,

akadēmisko izglītību. Šajā posmā ir notikušas būtiskas pārmaiņas (skat. DPU

pašnovērtējuma ziņojuma 4.-5. lpp.). Kā viens no pārmaiņu procesa virzieniem ir

intensīvais darbs pie akadēmiskās izglītības programmām pedagoģijas zinātnē.

Doktora programmu pedagoģijā DPU sāka īstenot 1995.gadā, un tajā tika uzņemti 17

doktoranti pedagoģijas nozarē dažādu priekšmetu mācīšanas metodikas apakšnozarēs.

1998.gadā tika akreditētas bakalaura un maģistra akadēmiskās programmas

izglītības zinātnē un ieviesta jauna doktora studiju programma pedagoģijā, kas deva

iespēju iegūt akadēmisko izglītību skolas un augstskolas pedagoģijas apakšnozarēs.

2000. gadā pedagoģijas doktora programma tika pārskatīta pēc satura un struktūras un

papildināta ar nozaru pedagoģiju. Iespēja attīstīt doktorantūras programmu saistīta ar

DU mācībspēku pakāpenisku kvalifikācijas paaugstināšanos, pieredzes palielināšanos

un sadarbības ar citām augstskolām paplašināšanos.

Līdzšinējā pieredze doktora studiju programmas pedagoģijā realizēšanā

(pirmsākumos priekšmetu metodikās, patreiz skolas, augstskolas un nozaru

pedagoģijas apakšnozarēs) ļauj secināt, ka DU doktora studiju programmu pedagoģijā

pārsvarā izvēlējās reģionā strādājošie augstskolu mācībspēki un izglītības darbinieki.

Iepriekšējos gados doktora studiju programma pedagoģijā deva iespēju daļēji risināt

mācībspēku atjaunošanas un papildināšanas problēmu Daugavpils pedagoģiskajā

universitātē un Rēzeknes augstskolā (skat. punktu 6.1.). Tomēr vēl arvien reģionā,

pedagoģijas nozarē akadēmiskā un zinātniskā personāla problēma ir kritiskā stāvoklī

un to nosaka akadēmiskā un zinātniskā personāla vecuma struktūra, kurā labi

saskatāmi divi poli: ilgstoši strādājušie un jauni docētāji.

Patreizējais docētāju sastāvs dod iespēju realizēt pilnveidoto un akreditēšanai

sagatavoto programmu: * augstskolas pedagoģijas apakšnozarē, * nozaru pedagoģijā,

* skolas pedagoģijas apakšnozarē.

Paveiktais ir pamats, kas nepieciešams turpmākajai izglītības un administratīvi

teritoriālās reformas, reģionālās attīstības politikas realizēšanai Latvijas valstī. Tajā

uzsvērta nepieciešamība pēc reģionālajām augstskolām, kuru pamatuzdevumi:

* veicināt reģionu attīstību, piedāvājot reģionu attīstībai nozīmīgas studiju

programmas,

* piedāvāt akadēmiskas studiju programmas, kas kalpo augstskolu mācībspēku

sastāva atjaunošanai un sagatavošanai reģionos.

Doktora programma pedagoģijas zinātnē ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem

reģionālajā attīstībā. Tas izriet no reģionālās izglītības politikas uzdevumiem un

vajadzības pēc akadēmiskajām programmām, kas pieejamas reģionos.

DU pedagoģijas doktorantūras stratēģija - kalpot pētnieciskā potenciāla

attīstīšanai un akadēmiskā personāla atjaunošanai. Doktorantūras galvenie virzieni ir:

Pētniecības attīstība pedagoģijas zinātnē un tās apakšnozarēs (nozaru

pedagoģijā, augstskolas pedagoģijā, skolas pedagoģijā),

Studiju un zinātniskās pētniecības darbības integrācija,

Akadēmiskā personāla atjaunošana DPU,

143

Augsti kvalificētu speciālistu sagatavošana republikas pedagoģiskajām

institūcijām.

Pedagoģijas doktora programmu realizē Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte

(PPF) sadarbībā ar Mūzikas un mākslas fakultāti (MMF), Dabaszinātņu un

matemātikas fakultāti (DMF), Humanitāro fakultāti (HF), kā arī Latvijas Universitāti

(LU) un no ārvalstīm pieaicinātiem zinātniekiem.

1.2.Doktora programmas vispārējs raksturojums

Daugavpils universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes doktora programma

pedagoģijā pievēršas augstskolas, skolas, nozaru pedagoģijas problēmu iepazīšanai un

pētīšanai. Tā dod iespēju iedziļināties minēto jautājumu izpētē, ņemot vērā sociālo,

vēsturisko, kultūras kontekstus. Programmas metodoloģija, plāns un programmu

saturs balstīts uz holistisko pieeju izglītībā, kas paver iespēju ekoloģiskuma,

integrēšanas, garīguma, komplementaritātes, kritiskas izvērtēšanas u.c. principu

realizēšanai programmas saturā un pētījumu metodoloģijas izvēlē.

Programma paredz iespēju pievērsties mūsdienu izglītībā notiekošo globālo un lokālo

procesu izvērtēšanai to savstarpēji papildinošajā mijiedarbībā, veikt pētījumus

pedagoģijas teorijā, lai skaidrotu un saprastu XXI gadsimta problēmas no

pedagoģijas zinātnes viedokļa un ieviestu pētījumu rezultātus augstskolas, skolas un

nozaru pedagoģijas praksē. Patreizējās daudzveidīgās parādības un kritiskās situācijas

izglītībā apliecina nepieciešamību pēc mūsdienīgiem pētījumiem, kas ņem vērā

pārmaiņu perioda dinamiskumu un pedagoģisko problēmu daudzveidīgos kontekstus.

Programmas realizēšanas nosacījumi. Studiju programmas apguves forma: pilna

laika studijas un nepilna laika studijas. Studiju ilgums: 3 gadi pilna laika studijām

un 4 gadi nepilna laika.

Iegūstamais diploms: pedagoģijas doktors augstskolas, skolas vai nozaru

pedagoģijas apakšnozarē. Programma paredzēta personām, kurām ir izglītības

zinātņu maģistrs pedagoģijā vai tam pielīdzinātais akadēmiskais grāds.

Iestājpārbaudījumi:

eksāmens pedagoģijā:

eksāmena satura jautājumi publicēti uzņemšanas noteikumos,

pirms eksāmeniem jāiesniedz promocijas darba projekts, kurā pamatoti pētījuma

mērķi un uzdevumi, tā struktūra. Projekta aizstāvēšana notiek pedagoģijas

eksāmenā.

eksāmens svešvalodā:

pretendenti, kuriem nav profesionālā izglītība svešvalodās kārto angļu, vācu,

krievu, franču, ja tās nav dzimtās valodas, ja tās ir kā pirmā vai otrā svešvalodas,

pretendenti ar profesionālo izglītību svešvalodās kārto eksāmenu otrajā svešvalodā.

Iestājpārbaudījumi: saskaņā ar DU Senāta apstiprināto grafiku.

144

1.3. Studiju programmas mērķis un uzdevumi. Izmaiņas, ja tādas ir

Mērķis

Programmas mērķis ir augstākās kvalifikācijas speciālistu sagatavošana pedagoģijas

augstskolas, skolas, nozaru pedagoģijas apakšnozarēs, kuri ir spējīgi izvirzīt un risināt

mūsdienu pedagoģijas problēmas zinātniskā līmenī un piedāvāt pētījumu rezultātus

ieviešanai augstskolas, skolas un nozaru pedagoģijas praksē.

Uzdevumi:

1) piedāvāt padziļinātu pedagoģijas un tās apakšnozaru teorētiskā pamata un esošās

pieredzes, zinātniski pētnieciskās metodoloģijas un attīstības pamat tendenču

izpratni un apguvi,

2) piedāvāt iespēju veikt patstāvīgu pētījumu izvēlētajā pedagoģijas apakšnozarē

un aizstāvēt pētījuma rezultātus promocijas darbā.

1.4. Programmas saturs un struktūra

Saturs un organizācija. Pedagoģijas doktora programma ir pēctecīgi saistīta ar

bakalaura un maģistra studiju programmām, kuras tiek realizētas pedagoģijas nozarē

DU. Programma paredzēta kā studiju turpinājums un patstāvīgā pētījuma veikšana.

Programmas saturs. Pilna laika programmas saturs tiek piedāvāts šādā struktūrā:

Obligātie kursi, kurus apgūst 1. un 2. semestrī. Kursi paredzēti pētījuma

metodoloģijas padziļinātai apguvei un pedagoģijas vispārīgā teorētiskā pamata

apguvei (promocijas darba struktūras izveidošana, pedagoģijas zinātnes apakšnozaru

attīstība, kvantitatīvā pētījuma metodoloģija un metodes, izglītības filozofija un

mūsdienu izglītības teorijas, didaktika modernismā un postmodernismā). Kopējais

kredītpunktu skaits 20 KP 1. un 2. semestrī.

Obligātās izvēles kursi apakšnozarēs, kurus apgūst 3. un 4. semestrī. Pedagoģijas

doktora programmai ir šādas apakšnozares: augstskolas pedagoģija, skolas

pedagoģija, nozaru pedagoģija. Kursi paredzēti izvēlētās pedagoģijas nozares

metodoloģiskā pamata apguvei un nozarei specifiskā teorētiskā pamata

apguvei.Kopējais kredītpunktu skaits 10 KP 3. un 4. semestrī.

Brīvās izvēles kurss 2KP, kuru apgūst 5.semestrī.

Var izvēlēties programmā piedāvātos brīvās izvēles kursus, citām apakšnozarēm

piedāvātos obligātās izvēles kursus, ja tie saistās ar doktoranta pētījumu tēmu vai

arī pieteikt tēmu pēc pieprasījuma.

Teorētiskie semināri 2.,3.,4.,5. studiju semestrī. Semināru tēmas piedāvā doktoranti

vai darbu vadītāji. Katrs seminārs 2 KP apjomā. Kopējais kredītpunktu skaits: 8 KP

2.- 5. semestros.

Angļu valoda un teorētiskās diskusijas par jaunāko ārvalstu literatūru. Atbilstoši

1999.g. 6.aprīļa “Nolikumam par promocijas kārtību un kritērijiem” doktorantam

jākārto eksāmens svešvalodā . Tādēļ doktora studiju programmā tiek paredzēta vienas

Eiropas valsts valodas apguve un, pirmkārt, angļu valodas apguve (jo tā ir

145

starptautiskā komunikācijas valoda zinātnē). Angļu valodas integrētajās nodarbībās

vienlaikus ar sarunvalodas, zinātniskās terminoloģijas apguvi tiek piedāvāta iespēja

studēt nozīmīgākos pirmavotus angļu valodā, kuri tiek izmantoti kā saturs diskusijām

sarunvalodas un terminoloģijas apguvē. Angļu valodas apguve paredzēta pirmajā un

otrajā studiju gados (pilna laika studentiem) vai 3 gados (nepilna laika studentiem).

Doktoranti var apgūt arī citas svešvalodas: vācu, franču vai kādu no skandināvu

valodām.

Kopējais kredītpunktu skaits: 8 KP 1.- 4./ 1.-6.semestros.

Publikāciju gatavošana. Patstāvīgais darbs un sadarbība ar darba vadītāju 12KP

apjomā 3 vai 4 gadu laikā.

Promocijas darba sagatavošana. Patstāvīgs pētījums un sadarbība ar darba vadītāju

84KP apjomā 3 vai 4 gadu laikā.

Doktora programmas kopējais apjoms: 144 KP

Doktora programmas struktūra, studiju kursi un to nodrošinājums akreditētajā

variantā ir atspoguļoti 1.1. tabulā ( nākošajā lapā.)

Doktora programmas struktūra, studiju kursi un to nodrošinājums

1.1. tabula

Kursa statuss Kursa nosaukums Kredīti,

atskaites forma,

semestris

docētāji

Obligātie kursi

*Promocijas darba

struktūras izveidošana

*Pedagoģijas zinātnes

apakšnozaru attīstība

*Kvantitatīvā pētījuma

metodoloģija un metodes

*Kvalitatīvā pētījuma

metodoloģija un metodes

*Izglītības filosofija un

mūsdienu izglītības

teorijas

*Didaktika modernismā

un postmodernismā

*Mūsdienu psiholoģijas

problēmas un pētījumu

virzieni

1 KP, iesk.,

1. semestris

2 KP, iesk.,

1.semestris

4 KP, iesk.,

1.-2.semestris

4 KP, iesk.,

1.semestris

3 KP, iesk.,

2.semestris

3 KP, iesk.,

2.semestris

3 KP, iesk.

2. semestris

Prof.,Dr.hab.ped.

A.Vorobjovs

Prof.,Dr.hab.ped.

L.Timoščenko

Prof.,Dr.hab.ped.

A.Vorobjovs

Doc.,Dr.psih. A.Pipere

Asoc.prof.,Dr.ped.

I.Salīte

Prof.,Dr.hab.ped.

I.Žogla

Prof.,Dr.hab.ped.

J.Pokulis

Prof.,Dr.hab.ped

A.Vorobjovs

Obligātās

izvēles kursi

apakšnozarē

Augstskolas pedagoģijas

apakšnozarē:

*Holisma teorija

skolotāju izglītībā

*Augstskolas pedagoģija

*Programmu attīstība un

kvalitātes problēmas

augstākajā izglītībā

*Mācīšanās psiholoģija

mūžizglītības kontekstā

*Etniskā, multikulturālā,

2 KP, iesk.,

3.semestris

2 KP, iesk.,

3.semestris

2 KP, iesk.,

4.semestris

2 KP, iesk.,

Asoc.prof.,Dr.ped.

I.Salīte

Prof.,Dr.hab.

L.Timoščenko

As.prof.

P.Vucenlazdāns

Asoc.prof.,Dr.ped.

E.Krastiņa un DPU

speciālisti pēc

pieprasījuma

146

globālā saskaņošanas

problēmas izglītībā

Skolas pedagoģijā

*Mācību plānu un

programmu attīstība

*Mācību vides attīstības

problēmas pedagoģijā

*Mācību vides attīstības

problēma psiholoģijā

*Skolotāja kompetences

problēma pedagoģijā

*Apdāvinātības problēma

pedagoģijā

Nozaru pedagoģijā

Vides pedagoģijā

*Ekopedagoģija

*Ekopsiholoģija

*Integrētā pieeja izglītībā

*Dabzinātņu satura

integrēšana mūsdienās

*Kosmoloģijas un

mikropasaules uzbūves

principi mūsdienu

izglītības paradigmā

Mākslas pedagoģijā

*Mākslas pedagoģija

*Mākslas psiholoģija

*Mūzikas pedagoģija

*Apdāvinātības attīstība

*Jaunrades pedagoģija

4.semestris

2 KP, iesk.,

4.semestris

2 KP, iesk. 3.

- 4. semestris

2 KP, iesk. 3.

- 4. semestris

2 KP, iesk. 3.

- 4. semestris

2 KP, iesk. 3.

- 4. semestris

2 KP, iesk. 3.

- 4. semestris

2 KP, iesk.,

3. semestris

2 KP, iesk.,

3. semestris

2 KP, iesk.,

4. semestris

2 KP, iesk.,

4. semestris

2 KP, iesk.,

4. semestris

2 KP, iesk.,

3. semestris

2 KP, iesk.,

3. semestris

2 KP iesk.,

3.semestris

Doc.,Dr.psih. A.Pipere

Doc.,Dr.ped.V.Liepa

Asoc.prof.,Dr.ped.

E.Krastiņa

un DPU speciālisti pēc

pieprasījuma

Asoc.prof.,Dr.ped.

I.Salīte

Doc.,Dr.psih. I.Kokina

Doc.,Dr.psih.A.Pipere


Asoc.prof.,Dr.ped.

J.Davidova


Asoc.prof.,Dr.ped.

I.Salīte

Doc.,Dr.psih.A.Pipere

Asoc.prof.,Dr.ped.

I.Salīte

Doc.,Dr.fiz. A.Salītis

Asoc.prof.,Dr.fiz.V.Pa

škevičs Doc.,Dr.fiz.

A.Salītis

Asoc.pr.Dr.ped.

A.Šļahova

147

2 KP, iesk.,

4.semestris

2 KP, iesk.,

4.semestris

Doc.,Dr.psih.

V.Makarevičs

Asoc.prof.,Dr.ped..J.D

avidova

Asoc.

prof.,Dr.ped..J.Davido

va


Asoc.prof.,Dr.ped..A.Š

ļahova

Brīvā izvēle

*Dators kā līdzeklis

pedagoģijas pētījumos

*Mācību grāmatu un

līdzekļu izveidošanas


*Kurss pēc studentu

pieprasījuma

2KP, iesk., 5.

– 6. semestris

2KP, iesk., 5.

– 6. semestris

2KP, iesk., 5.

– 6. semestris

Informātikas katedra

Asoc.prof.,Dr.ped.E.K

rastiņa

DU docētājs vai

vieslektors

1.5.Studiju organizācija

Doktora programmas darbs tiek organizēts saskaņā ar DU doktora studiju nolikumu

(1. pielikums). Doktora studijas koordinē DU Zinātņu prorektors, to izpildi organizē

doktorantūras metodiķe un doktora studiju programmas direktors. Doktoranti regulāri

atskaitās par savu darbu attiecīgajās katedrās un Zinātnes padomē, kura pieņem

lēmumu par turpmāko studiju lietderību (skat. DPU pašnovērtēšanas ziņojumā 31.-33.

lpp. nodaļu par akadēmiskā personāla atjaunošanu).

Teorētisko studiju ilgums doktorantūrā ir 3 studiju gadi (6 semestri) pilna laika

studijās, 4 studiju gadi (8 semestri) nepilna laika studijās.

Doktora teorētiskās studijas beidzas ar promocijas eksāmenu 5. semestrī (7. semestrī

nepilna laika studējošiem).

Eksāmens svešvalodā jānokārto 4. semestrī (6. semestrī nepilna laika studijās).

Pēdējais studiju gads ir paredzēts promocijas darba izstrādes pabeigšanai un

aizstāvēšanai (vai iesniegšanai un aizstāvēšanai).

Promocijas darbs tiek izstrādāts vienlaicīgi ar teorētisko kursu apguvi. Promocijas

darba tēmas un doktoranta un darba vadītāja kopīgo darba plānu apstiprina attiecīgās

katedras sēdē pirmajā studiju nedēļā.

Divas reizes gadā doktorants atskaitās attiecīgās katedras sēdē un paplašinātajā

pedagoģijas katedras sēdē par darba grafika izpildi.

148

Doktorantam ir iespējas piedalīties zinātniskos semināros, uzstāties ar referātiem

augstskolu un starptautiskajās konferencēs DU, Latvijā, Baltijā un citās pasaules

valstīs. Doktora studiju laikā doktorantam vēlams:

sadarboties ar speciālistiem atbilstošajā jomā,

izmantot jaunākās informācijas ieguves un apstrādes tehnoloģijas.

Par promocijas darba vadītāju ar katedru lēmumiem var tikt ieteikts profesors vai

asociētais profesors, izņēmuma kārtā docents, kurš ir speciālists doktoranta pētījuma

jomā.

Promocijas darbu var vadīt arī divi speciālisti, atbilstošajās apakšnozarēs.

Darba vadītājs(i) kopā ar doktorantu izstrādā pētījuma stratēģiju un taktiku, sagatavo

pētījuma projektu, kā arī tā izpildes grafiku.

Vadītājs kontrolē ne tikai promocijas darba izstrādes gaitu, bet arī doktoranta studiju

programmas izpildi.

Vadītājs iesaka un palīdz organizēt doktorantam nepieciešamās konsultācijas gan DU,

gan citās universitātēs.

Katedru sēdēs vienlaicīgi ar doktoranta atskaitēm viņa darbu raksturo arī vadītājs.

Promociju darba vadītāju un promocijas darba tēmu apstiprina DU Zinātņu padome.

Promocijas darba izstrāde. Promocijas darbs ir patstāvīgs oriģināls pētījums par kādu

aktuālu zinātnisku problēmu, kurai ir nozīmīga loma pedagoģijas attīstībā. Promocijas

darba izstrādes stratēģijai un tehnikai, kā arī noformēšanas un sagatavošanas

problēmām ir paredzēti kursi “Promocijas darba struktūras izveidošana”,

“Kvantitatīvā pētījuma metodoloģija un metodes”, “Kvalitatīvā pētījuma metodoloģija

un metodes”.

.Promocijas darba posmi:

I-II studiju gads

Materiālu vākšana zinātniskajam pētījumam un zinātnisko darbu kopuma apguve par

pētāmo problēmu, promocijas darba koncepcijas noformulēšana, viena vai divu rakstu

sagatavošana publicēšanai par promocijas darba atsevišķiem jautājumiem.

II-III studiju gads

Pētījuma turpināšana, divu vai trīs rakstu par promocijas darba nozīmīgākajiem

jautājumiem iesniegšana publicēšanai, uzstāšanās vienā vai divās starptautiskās

zinātniskās konferencēs par veiktā pētījuma materiālu analīzi. Promocijas darba

uzrakstītās daļas apspriešana atbilstošo katedru sēdēs.

III-IV studiju gads

Promocijas darba pabeigšana, noformēšana un sagatavošana aizstāvēšanai, divu vai

trīs rakstu par promocijas darba pamatjautājumiem iesniegšana publicēšanai,

149

uzstāšanās vienā vai divās starptautiskās zinātniskās konferencēs par veiktā pētījuma

materiāliem.

Doktorantūras studiju laikā Doktorantam nepieciešams publicēt vismaz 5 rakstus (2

no tiem var būt iesniegti publicēšanai) atzītos recenzējamos zinātniskos žurnālos

(izdevumos), kas iekļauti Zinātņu Akadēmijas padomes apstiprināto zinātnisko

izdevumu sarakstā.

Studiju pozitīvu iznākumu apliecina promocijas darba apspriešana katedru sēdēs un

darba iesniegšana promocijas padomei. Darba izvērtēšanai un atbilstībai “Nolikumam

par promocijas kārtību un kritērijiem” paplašinātajā pedagoģijas katedras sēdē tiek

nozīmēti 3 recenzenti. Ja darbs saņem pozitīvu vērtējumu, katedras iesaka/neiesaka

iesniegt darbu promocijas padomē.

1.6. Studiju kvalitātes vērtēšana

Ikgadējā studiju darba kvalitātes izvērtēšana : tiek realizēta katrā studiju posmā un

vērtēta kursu noslēgumā eksāmenos un diferencētās ieskaitēs.

Doktoranta studiju darba izvērtēšanas nozīmīgākie kritēriji:

doktoranta piedalīšanās teorētisko semināru diskusijās, kas apliecina gan

zinātniskās literatūras pārzināšanu un tās izpratni, gan spējas piedāvāt

zinātnisko problēmu risinājumus,

aktivitātes un produktivitāte zinātniskajā darbā: darbs arhīvos, bibliotēkās,

uzstāšanās konferencēs, zinātniskajos semināros, sagatavoto referātu, rakstu

un promocijas darba kvalitāte,

doktoranta gatavība un spēja izvirzīt un risināt zinātniskus jautājumus.

Studiju darba noslēguma rezultātu izvērtēšana:

Doktoranta studiju kvalitātes izvērtēšanas process ir daudzpusīgs. Tajā tiek

izvērtēta doktoranta studiju darbība un zinātniskā darbība.

Studiju rezultātu vērtēšana:

promocijas eksāmenu komisijas svešvalodā un pedagoģijā,

promocijas padome pedagoģijā augstskolu pedagoģijas, skolas, nozaru

pedagoģijas apakšnozarēs.

150

1.7. Studiju programmas nodrošinājums

Nodrošinātība ar akadēmisko personālu un tā kvalifikācijas raksturojums īsā formā

atspoguļots nākošajās tabulās (1.2- 1.5.).

Docētāju zinātniskās pētniecības tēmas un ar to izstrādāšanu saistītās aktivitātes

1.2.tabula Docētāja

v.,uzvārds

Disertācijas tēma Aizstāvēšanas

gads

Pašreizējie pētījumu virzieni

A.Vorobjovs Skolotāja personība klases

starppersonālo attieksmju

sistēmā.

Skolotāja personības

audzinošais potenciāls.

Personības satura un

aktivitātes

sistēmprocesuālais

modelis

1987.g.

1993.g.

1998.g.

Personības un sociāli

psiholoģiskās un

pedagoģiskās problēmas

I.Salīte Studentu profesionālās

gatavības paaugstināšana

ekoloģiskās audzināšanas

darbam skolā

1993.g.

Holistiskā teorija

pedagoģijā un tās

izmantošana skolotāju

izglītībā

A.Šļahova Radošās darbības attīstība

mākslas pedagoģijā

1993.g. Radošās darbības attīstība

mākslas pedagoģijā

E.Krastiņa Mācību satura un metožu

individualizācija

matemātikā pamatskolā

1996.g. Mācību sasniegumu

vērtēšana humānās

pedagoģijas kontekstā

J.Davidova J.S.Baha pedagoģiskās

idejas

1997.g. mūzikas skolotāja darbība

un profesionālā attīstība;

apdāvinātības

diagnosticēšana un

attīstība;

V.Liepa Estētiskās audzināšanas

teorijas un prakses saistība

skolotāju sagatavošanā

Latvijā no 1920. – 1940.

gadam

1992.g. Skolotāju izglītības

kultūrvēsturiskais

konteksts

A.Pipere Altruistisko ieviržu

pašvērtējums un

citvērtējums pusaudžu un

jauniešu vecumā

1993.g.

Ekoloģiskā psiholoģija un

postmodernistiskā izglītība

J.Pokulis Darbmācības skolotāja

sagatavošanas metodiskā

sistēma augstskolā

1997.g.

Vispārīgās didaktikas un

priekšmetu metodiku

integrācijas

likumsakarības

L.Timoščenko Meiteņu audzināšana

ģimenei: metodoloģiskie

un psiholoģiski

pedagoģiskie pamati

1992.,1994.g. Izglītības saturs skolā,

sociālā un skolas

pedagoģija

I.Kokina Psiholoģijas priekšmets

skolā kā skolēnu

pašizziņas un

pašaudzināšanas līdzeklis

1996.g. Attīstības psiholoģija,

psiholoģiskā korekcija,

darbs ar apdāvinātiem

bērniem

151

Laikā kopš 1991.gada DU docētāji darbojās izglītības pārmaiņu procesos. Pārmaiņu

procesa pētījumu rezultāti zinātnisko, lietišķo pētījumu, metodisko ieteikumu u.c.

veidā publicēti DU, dažādos Latvijas un ārvalstu izdevumos (2.3. tabula).

Doktora programmu realizējošais akadēmiskais sastāvs uzkrājis zināmu pieredzi

pētījumu projektos (ZA pētījumu granti, IZM lietišķie pētījumi, starptautiskie projekti,

dažādu fondu atbalstītie projekti) (2.4. tabula).

Akadēmiskā personāla mērķtiecīgo darbu raksturo arī līdzdalība starptautiskajās

konferencēs.

Doktorantūras programmas realizējošā akadēmiskā personāla publikācijas

kopš 1991. gada

1.3. tabula Vārds, uzvārds Monogrā-

fijas

Raksti

starptautis-

kajās

konferencēs,

referējamos

izdevumos

Tēzes

starptautis-

kajās

konferen-

cēs

Citas

publikā-

cijas

Mācību

grāmatas,

līdzekļi

A.Vorobjovs

Dr.hab.ped.’96

4 6 2 2

I.Žogla

Dr.hab.ped.’97

3 10 10 9 4

L.Timoščenko

Dr.hab.ped.’94

4 4 22 12

I.Salīte

Dr.ped.’93

5 14 15 6

A.Šļahova

Dr.ped.’93

5 12 3 12

J.Davidova

Dr.ped.‘97

2 8 14 15

E.Krastiņa

Dr.ped.’96

1 39 6

V.Liepa

Dr.ped.’93

1 8

A.Pipere

Dr.psih.’93

3 4 15

J.Pokulis

Dr.ped.’97

1 6 11 1

I.Kokina

Dr.psih.96’

9 11 4

152

ZA zinātnisko, IZM lietišķo pētījumu, fondu granti un līdzdalība starptautiskajos projektos periodā no 1991.-2001.g.

1.4.tabula Vārds, uzvārds Zinātniskie, lietišķi pētījumi, līdzdalība starptautiskajos projektos

Starptautiskie projekti ZA pētījumu granti IZM lietišķie pētījumi Sorosa fonds un citi

A.Vorobjovs

Dr.hab.ped.’96

1991.-2001. ZA grantu darba

vadītājs

I.Žogla

Dr.hab.ped.’97

Eiropas Skolotāju Izglītības

asociācijas (ATEE) 12.

pētījumu grupa “Skolotāju

profesionālā attīstība” kopš

1997.g. (dalībniece)

Latviešu ģimenes

sociālpsiholoģiskais portrets,

1994. – 1997. (dalībniece)

Didaktikas teorijas un jēdzieni:

salīdzinošais aspekts, 1997. –

2000. (vadītāja)

Izglītības ilgtspējīgas attīstības

didaktiskaisnodrošinājums-kopš

2001.g. (vadītāja)

J.Pokulis

Dr.hab.ped.’97

1993. – 1996. (dalībnieks)

TEMPUS –1

1996. – 1997. (dalībnieks)

TEMPUS –2

1998.g. (dalībnieks) TEMPUS

1999.g. TEMPUS JEP 12552-

97 “New Informational

Technologies in Continuing

Education”

I.Salīte

Dr.ped.’93

1993.-96. Vides izglītības

priekšmetu grupas

koordinatore TEMPUS-1

1996.-7. dalībniece TEMPUS-2

1995.-2000.g.dalībniece

Eiropas-Austrālijas vides

izglītības pētījumu

metodoloģisko problēmu darba

grupā

1998.-99.koordinatore DPU

1991.g izpildītāja ZA grantā

darba vad. A.Vorobjovs

2001.g. darba vadītāja ZA

grantam


pārorientēšana uz ilgtspējīgas

attīstības stratēģiju Latvijā“

1992.g. izpildītāja

“Pamatkoncepcija ekoloģiskajā

audzināšanā integrētajā

dabasmācības kursā”

1995.g. izpildītāja S-17/216

ISEC “Mācību priekšmetu

integrēšanas veidi un principi”

1998.g. izpildītāja “integrēta

mācīšana mūsdienu humānā

pedagoģijā, tās saturs un

1995.g. projekta vadītāja

“Integrētā mācīšana

sākumskolā” (Sorosa fonds)

1998.-2001.g. DPU grupas

koordinatore projektā “Soli pa

solim”

2001.g. jūnijs līdzdalība “Soli

pa solim” koordinatoru

konferencē Sofijā (Bulgārijā)

starptautiska žurnāla izdošanas

153

komandai Anglijas/Latvijas

projektā “Uzdrīkstēšanās”

1997.-98. koordinatore Latvijā

Austrālijas starptautiskajā

apdāvināto bērnu projektā ISP-

97 un ISP-98.

2000.g. dalībniece pieredzes

apmaiņas projektā Budapeštā

starp Eiropas Austrum un

Dienvidaustrum universitātēm

(Association for Teacher

Education in Europe)

2000.g. projekta koordinatore

Latvijā(DPU)

“UNITWIN/UNESCO Jorkas

universitātes projektā

“Reorienting Teacher Education

to Address Sustainability”

2000.g. dalībniece “Use of

Qualitative Research in

Contemporary Research in

Education: North American

Experience for the Baltic

Countries” (Kvebekas/Kauņas

universitātes)

2001./2. Nordplus projekta

koordinatore DPU

2002. koordinatore DPU

ERASMUS projektā, kas

pieteikts Berlīnes Brīvās

universitātes vadībā

2001./2.sadarbība ar St. John’s

Universitātes Mācīšanās un

mācīšanas stilu centru,

metodiskais nodrošinājums”

1999.g. izpildītāja “Integrētas

mācīšanas saturs un metodiskais

nodrošinājums 3. un 4. klasē”

2000./1. izpildītāja DPU

eksperimenta “Vērtēšana

sākumskolā” un IZM lietišķajā

pētījuma “Mācību sasniegumu

izvērtēšanas modelis un

dokumentācija 1.-4. klasēs”

darba grupā

154

piedalīšanās 24. Mācīšanās stilu

institūtā Ņujorkā. Centra

doktorantūras darba pieredzes

iepazīšana.

A.Šļahova

Dr.ped.’93

1997.-98. mākslu grupas

vadītāja TEMPUS S-JEP

12552-97

1999. dalībniece “Establishing

of supportnetwork for

promotion of innovative SMEs

development of electronic and

Information Technology

branches in regions of Latvia” –

SME 1999/21.3.1.-2.3./REG-

ELIN-LAT-European

Commission Research

Directorates General Shared

Cost AM CPF Forms-Scientific

Person in change of the project.

Kvalifikācijas paaugstināšana

vasaras universitātes

programmas “History and

Theory of Art after the Cultural

Turn” , Summer University,

Budapest, Hungary.

J.Davidova

Dr.ped.‘97

1998.-2000.g. dalībniece

Zviedrijas/Somijas/Latvijas

projektā “Apdāvināto bērnu

mūzikas mācīšanas

fenomenoloģiskais modelis”

2001.izpildītāja ZA grantā


pārorientēšana uz ilgtspējīgas

attīstības stratēģiju Latvijā”

E.Krastiņa

Dr.ped.’96

1998.g. Izpildītāja “integrēta






2000.g. dalībniece “Soli pa

solim” projekta kursos “Applied

Research in Teacher Training”

155


2000./1. Vadītāja DPU

eksperimentam “Vērtēšana

sākumskolā” un IZM

lietišķajam pētījumam

“Mācību sasniegumu

izvērtēšanas modelis un

dokumentācija 1.-4. klasēs”

V.Liepa

Dr.ped.’93

2001.g. ZA granta darba

vadītāja

A.Pipere

Dr.psih.’93

1993.-95. dalībniece TEMPUS

–1

1996.-97. dalībniece TEMPUS

–2

2000.g. dalībniece XXIII

Starptautiskajā skolu psihologu

kolokvijā ASV Durnhemā

2000.g. dalībniece SOCRATES

projektā “International Master

in Family & Social Mediation”

Murcijas (Spānija) universitātē

2000.g. dalībniece

UNITWIN/UNESCO Jorkas

universitātes projektā

“Reorienting Teacher Education

to Address Sustainability”

2000.g. dalībniece “Use of

Qualitative Research in

Contemporary Research in

Education: North American

Experience for the Baltic

Countries” (Kvebekas/Kauņas

universitātes)

1998.g. izpildītāja “Tolerances


un pedagoģiskais process”

2001.g. izpildītāja “Skolotāju


ilgtspējīgas attīstības stratēģiju

Latvijā“

1995.g. izpildītāja S-17/216

ISEC “Mācību priekšmetu

integrēšanas veidi un principi”

1998.g. Izpildītāja “integrēta







2000./1. IZM eksperimenta

vadītāja “Vērtēšana

sākumskolā”

1994./5.g. pētījumu programma

ASV un IREX stipendija

Antiohas maģistru skolā “Vides

izglītības psiholoģiskie un

ētiskie aspekti”

1995.g. izpildītāja “Integrētā

mācīšana sākumskolā” (Sorosa

fonds)

I.Kokina 1993.-1996. dalībniece 1998.g. izpildītāja “Tolerances 1995.g. izpildītāja projektā

156

Dr.psih.’96 TEMPUS-1

1996.-1997. dalībniece

TEMPUS -2


un pedagoģiskais process”

“Integrētā mācīšana

sākumskolā”

1997.g. izpildītāja projektā

“Apdāvinātie bērni”

2000.-2001.g. dalībniece

projektā “Atvērtā skola”,

apakšprogrammā “Bilingvālā

izglītība Latvijā”

157

Līdzdalība starptautiskajās konferencēs periodā no 1991.- 2001.g. 1.5. tabula Vārds, uzvārds Starptautiskās konferences

ārzemēs

Starptautiskās konferences

Baltijā

Starptautiskās konferences Latvijā Konferences Latvijā un DPU

A.Vorobjovs

Dr.hab.ped.’96

2000.g. Bangkoka

2001.g. Prāga

I.Žogla

Dr.hab.ped.’97

1993. Krievijā

1995. Francijā

1995. Vācijā

1997. Itālijā

1998. Īrijā

1999. Portugālē

1999. Izraēlā

1999. Vācijā

2000. Ungārijā

2000. Austrijā

2000. Spānijā

2001. Zviedrijā

1999. Lietuvā

2000. Lietuvā

2001. Lietuvā

1995. Liepājā

1996. Rīgā

1997. Daugavpilī

1997. Jelgavā

1998. Rīgā

2000. Jelgavā

2001. Daugavpilī

2001. Rīgā

2001. Rēzeknē

I.Salīte

Dr.ped.’93

1993.Odense

1993.Kopenhāgena

1994.,1995.Odense

1995.Brisbena

1996.Savonlinna

1997.Hobarta

1998.Jēvle

1998.Lahti

1998.Helsinki

1999.Sidneja

1999.Bangkoka

2000.Budapešta

2000.Toronto

2001. Sofija

2001. Ņujorka

1993.Druskininkai

1999.Viļņa

1992.,1993.,1994.,1995.,1996.,1999.,2000.

Daugavpils

1998.Jūrmala

1999.Bulduri

1999.Rīga

2000.Jūrmala

2000.Līgatne

2000.Liepāja

A.Šļahova

Dr.ped.’93

1998.Vitebska

1998.Parīze

1998.Jēvle

1999.Bangkoka

1999.Sidneja

2000. Klaipēda 1997.,2000.Daugavpils

1999.,2000.Rēzekne

1999.Daugavpils

J.Davidova 1996. Sofija 2000., 2001. g. Klaipēda 1995.Rēzekne, 1995.,1996.,1998.Daugavpils

158

Dr.ped.‘97 1996., 1997. Minska 1997.

Sanktpēterburga

1998. Oksforda

1999. Stokholma, 1999.

Stambula

2000. Debrecena

2000. Helsinki

2000. Zalcgurga

2001.Eksetera

2001.Barselona

1996.Jelgava,

1996.Rīga,

1998.Rēzekne

1998.Rīga

1999.Rīga

2000.Daugavpils

2001.Rīga

J.Pokulis

Dr.hab.ped.’97

1999. Viļņa

2000. Viļņa

1993. Daugavpils

1995. Rēzekne

1995. Jelgava

1996. Liepāja

1996. Rēzekne

1996. Daugavpils

1997. Daugavpils

1998. Jelgava

1999. Rīga

1999. Daugavpils

2000. Rēzekne

2000. Jelgava

2000. Daugavpils

A.Pipere

Dr.psih.’93

1998.Helsinki

1998.Lahti

2000.Durnhema

2000.Muncija

2000.Helsinki

1998., 2000.Rīga

2000. Klaipēda

1998.Bulduri

1993.,1994.,1995.,1996.,1999.,2000. Daugavpilī

2000.Rīgā

1996.Kuldīgā

1997., 2000. Daugavpilī

I.Kokina

Dr.psih.’ 96

1993. Odense

1993. Kopenhāgena

1994. Odense

1999. Sidneja

2000. Debrecene

2001. Kijeva

1998. Rīga

1998. Klaipēda

2000. Klaipēda

2000.Šauļi

2001. Klaipēda

1998. Rīga, Bulduri

2000. Jelgava

1995.,1996.,2000. Daugavpils

2001. Rīga

159

Ziņas par sadarbību, kas veicina doktora programmas realizēšanu un attīstību

Starptautiskajās konferencēs, projektos nodibinātie kontakti, deva iespēju attīstīt sadarbību,

piemēram:

Augstskolas, skolas, vides izglītības pedagoģijas apakšnozarēs:

o Sadarbība ar Austrālijas vides izglītotāju asociāciju (AAEE) kopš 1995.gada

(I.Salīte, A.Šļahova, I.Kokina). Tiek uzturēti kontakti un sadarbība ar asociācijas

žurnāla redaktoru (2.pielikums),

o Sadarbība ar Eiropas- Austrālijas vides izglītības pētnieku grupu kopš 1995.gada

(I.Salīte). Plašāki kontakti izveidojās ar Kopenhāgenas vides izglītības pētnieku

grupu un Griffitas, Hobartas, Sidnejas universitāšu zinātniekiem (3.pielikums),

o 2001.g. līdzdalība UNESCO skolotāju izglītības programmas izvērtēšanā “Mācīšana

un mācīšanās ilgtspējīgai nākotnei”, kas izstrādāta Griffitas universitātes (Austrālija)

vadītajā projektā,

o 2001.g. uzsāktā sadarbība ar Ziemeļkolorādo universitāti seminārā “Project WET”,

kas notika Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē (2001.g.augustā) un ieceres

sadarbības turpināšanai (iecerēta sadarbība DPU PPF žurnāla redkolēģijā un iespēja

DPU jaunajiem pasniedzējiem studēt doktorantūrā Ziemeļkolorādo universitātē,

o Sadarbība ar UNESCO – ACEID Klusā okeāna piekrastes un Āzijas Izglītības

inovāciju attīstības centru Bangkokā kopš 1997.gada (I.Salīte kopš 1998.gada kā

individuālais biedrs, PPF kopš 1999.gada kā kolektīvais biedrs). Docētāju ( I.Salīte,

A.Šļahova, A.Vorobjovs) un Doktorantu (I.Belousa, J.Bodjanova, A.Ruža)

piedalīšanās starptautiskajās UNESCO-ACEID konferencēs. Kontaktu nodibināšana

ar UNESCO –ACEID darba grupu, kuras darbu koordinē CLTS Mācīšanās un

mācīšanas stilu centrs Filipīnās (4.pielikums),

o Sadarbība ar Dienvidāfrikas vides izglītotāju asociāciju (EEASA). I.Salīte asociācijas

biedrs kopš 2000.gada. Nodibināti kontakti ar asociācijas žurnāla redaktoru, kurš ir

arī DPU partneris UNITWIN/UNESCO projektā. 2001.gada otrajā pusē paredzēta

pirmo publikāciju iesniegšana asociācijas žurnālam un piedalīšanās starptautiskajā

Johanesburgas Samitā, kas paredzēts kā Rio 1992 gada konferences rezultātu

apkopojums pēc 10 gadiem (5.pielikums),

o 1999.g. maijā uzsākta sadarbība ar prof. F.Gengu (ASV - Kalifornija) un M.Morganu

(Jaunzēlande), organizēts starptautiskais seminārs DPU “Paradigma. Kopīgi mācoties

rodam jēgu”, DPU guva iespēju iepazīties ar virtuālās konferences materiāliem un

2000.gadā paredzēta sadarbības turpināšana otrajā virtuālajā konferencē un

paredzama minēto partneru iesaistīšanās DPU starptautiskās konferences darbā,

160

o Iesaistīšanās Erasmus projektā 2002.gadā Berlīnes brīvās universitātes vadībā

(sadarbība ar Ungāriju, Spāniju, Portugāli, Nīderlandi),

o Sadarbība ar Kauņas Tehnoloģiskās universitātes doktorantūru un Edukoloģijas

institūtu deva iespēju iepazīt šīs un Kvebekas (Kanāda) pieeju , kas izmantota

doktora programmas veidošanā izglītības zinātnē un apgūt principus, kas tiek tajās

realizēti kvalitatīvo pētījumu organizēšanā. 2000.g. 26.-28. jūnijs piedalīšanās

seminārā “Use of Qualitative Research in Contemporary Research in Education:

North American Experience for the Baltic Countries” projekta ”Changing Role and

Principles of Educational Research: Where are the Baltic Countries in Western

Context”, kuru realizēja Kvebekas (Kanāda) Universitāte un Kauņas Tehnoloģiskā

Universitāte. Projekta darbā piedalījās A.Pipere, I.Salīte, A.Salītis (5.pielikums),

o Sadarbība ar Mācīšanās Stilu institūtu ASV (ST. JOHN’S UNIVERSITY

LEARNING STYLES INSTITUTE, NEW YORK) kopš 2001.gada. Līdzdalība 24.

ikgadējā vadīšanas sertificēšanas institūta organizētajā, divgadīgajā studiju

programmā (I.Salīte, I.Belousa). Vienošanās ar šī institūta doktora programmas

izglītībā vadītāju R. Dann par iespēju ASV doktorantiem iesaistīties pētījumos DPU.

Pēc divgadīgās sertificēšanas programmas DU iegūs tiesības sertificēta Mācīšanās un

mācīšanas stilu centra atklāšanai, kas turpinās uzsākto sadarbību (7.pielikums),

o Sadarbība ar žurnāla “Life Long Learning” un piedalīšanās žurnāla redakcijas

rīkotajos uzaicinājuma semināros (A.Pipere) (8. pielikums).

o Piedalīšanās starptautiskā UNITWIN/UNESCO un Jorkas universitātes projektā

“Reorienting Teacher Education to Address Sustainability” pirmajā seminārā.

o Iesaistīšanās Nordikplus projektā 2001./2. gadā (8.pielikums)

Mākslas un mūzikas pedagoģijas apakšnozarēs:

o Iesaistīšanās ISME (International Society of Music Education) darbībā (J.Davidova)

kopš 2001.gada,

o Piedalīšanās Starptautiskajā komitejā par zinātnisko un metodisko darbu izdošanu

Klaipēdas Universitātē,

o Iesaistīšanās EATAW (The European Association for the Teaching of Academic

Writing) darbībā (J.Davidova) kopš 2000.gada,

o Iesaistīšanās WCGTC (World Council for Giffted and Talanted Children) darbībā

(J.Davidova) kopš 1999.gada,

o Iesaistīšanās ECHA (European Council for High Ability) darbībā J.Davidova kopš

1998.gada un I.Kokina kopš 2000.gada.

161

o Sadarbība ar Viļņas Mūzikas akadēmiju (konferesces, semināri, rakstu krājumu

izdošana, kursi).

o Sadarbība ar Oulu Universitāti (Somija), uzsākta sadarbības projekta izstrādāšana.

1.8. Finansējums

Doktora studiju programmas galvenais finansējuma avots ir valsts budžeta līdzekļi.

Papildlīdzekļi tiek iegūti no maksas studijām (250 Ls gadā)

1.9. Resursi un informācijas avoti

DU pašnovērtējuma ziņojuma 34.lapaspusē īsi raksturots stāvoklis ar zinātniskās literatūras

nodrošinājumu universitātē kopumā. DU mājas lapā ir pieeja bibliotēkai. Pedagoģijas, pirmsskolas

un sākumskolas metodiku, psiholoģijas un citās katedrās uzkrāta programmai atbilstoša literatūras

kolekcija, kas ir pieejama doktorantiem pētīšanai. Ir iespējams kopēt nepieciešamās nodaļas.

Ar sadarbības partneriem ir vienošanās par īslaicīgām DU akadēmiskā sastāva un pedagoģijas

doktorantu vizītēm ar iespēju strādāt bibliotēkās, piemēram, Kauņas, Viļņas universitātēs,

Fortdamas universitātē (ASV).

Katedru rīcībā ir datori un datorklases ar pieslēgumu INTERNETAM.

Doktorantiem pieejama videokamera, magnetafoni, kseroksi, kas ir Pedagoģijas un psiholoģijas un

citās fakultātēs.

162


2.1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi. Izmaiņas, ja tādas ir

Programmas mērķis: augstākās kvalifikācijas speciālistu sagatavošana pedagoģijas augstskolas,

skolas, nozaru pedagoģijas apakšnozarēs, kuri ir spējīgi risināt mūsdienu pedagoģijas problēmas

zinātniskā līmenī un piedāvāt pētījumu rezultātus ieviešanai augstskolas, skolas un nozaru

pedagoģijas praksē.

Uzdevumi:

1) piedāvāt studējošajiem padziļinātu pedagoģijas un tās apakšnozaru teorētiskā pamata un esošās

pieredzes apguvi, zinātniski pētnieciskās metodoloģijas attīstības tendenču izpratni, 2) piedāvāt studējošajiem iespēju veikt patstāvīgu zinātnisku pētījumu izvēlētajā pedagoģijas apakšnozarē

un aizstāvēt pētījuma rezultātus promocijas darbā.

Izmaiņas:

Programmas bāzes pilnveidošana docētāju un doktorantu iespējām publicēties un aprobēt savu

pētījumu rezultātus pirmajā tās realizēšanas gadā (2002./2003.) deva iespēju izvirzīt jaunu

programmas uzdevumu:

3) piedāvāt studējošajiem iespējas aprobēt savu pētījumu rezultātus starptautiskā līmenī un piedāvāt

iespēju iesaistīties starptautiskās sadarbības tīklojumos, lai lokālie zinātniskie pētījumi tiktu

papildināti ar globālo izglītības pētījumu kontekstu.

2003./2004. studiju gadā izmaiņu nav.

2.2. Studiju programmas struktūra

Saturs un organizācija. Pedagoģijas doktora programma ir pēctecīgi saistīta ar bakalaura un

maģistra studiju programmām, kuras tiek realizētas pedagoģijas nozarē DU. Programma paredzēta

kā studiju turpinājums un patstāvīgā pētījuma veikšana.

Programmas saturs. Pilna laika programmas saturs tiek piedāvāts :

Obligātie kursi, kurus apgūst 1. un 2. semestrī. Kursi paredzēti pētījuma metodoloģijas un

pedagoģijas vispārīgā teorētiskā pamata apguvei. Šo studiju kursu saturs piedāvā apgūt: promocijas

darba struktūras izveidošanu, pedagoģijas zinātnes apakšnozaru attīstību, kvantitatīvā un kvalitatīvā

pētījuma metodoloģiju un metodes, izglītības filozofiju, mūsdienu izglītības teorijas, didaktikas

specifiskās iezīmes modernismā un postmodernismā. Kopējais kredītpunktu skaits obligātajos

studiju kursos: 20 KP 1. un 2. semestrī.

Obligātās izvēles kursi apakšnozarēs, kurus apgūst 3. un 4. semestrī. Pedagoģijas doktora

programmai ir izstrādātas šādas apakšnozares: augstskolas pedagoģija, skolas pedagoģija, nozaru

pedagoģija. Obligātās izvēles studiju kursi paredzēti izvēlētās pedagoģijas nozares metodoloģiskā

pamata apguvei un nozarei specifiskā teorētiskā pamata apguvei. Kopējais kredītpunktu skaits

obligātās izvēles kursos: 10 KP 3. un 4. semestrī.

163

Brīvās izvēles kurss, kuru apgūst 5.semestrī. Kā brīvo izvēli var izvēlēties citām apakšnozarēm

piedāvātos obligātās izvēles kursus, ja tie saistīti ar doktoranta pētījumu tēmu vai arī pieteikt tēmu

pēc pieprasījuma. Kopējais kredītpunktu skaits obligātās izvēles kursos: 2 KP 5. semestrī.

Teorētiskie semināri 2.,3.,4.,5. studiju semestros. Semināru tēmas piedāvā doktoranti vai darbu

vadītāji. Katrs seminārs paredzēts 2 KP apjomā. Kopējais kredītpunktu skaits četros teorētiskajos

semināros: 8 KP 2.- 5. semestros.

Angļu valoda un teorētiskās diskusijas par jaunāko ārvalstu literatūru 1.-4. vai 1.-6 semestros.

Atbilstoši 1999.g. 6.aprīļa “Nolikumam par promocijas kārtību un kritērijiem” doktorantam jākārto

eksāmens svešvalodā. Tādēļ doktora studiju programmā ir paredzēta vienas Eiropas valsts valodas

apguve. Prioritāte ir angļu valodas apguvei, kura ir atzīta par starptautiskās komunikācijas valodu

zinātnē. Angļu valodas integrētajās nodarbībās vienlaikus ar sarunvalodas, zinātniskās

terminoloģijas apguvi tiek piedāvāta iespēja studēt nozīmīgākos pirmavotus angļu valodā, kuri tiek

izmantoti kā saturs diskusijām sarunvalodas, terminoloģijas un satura apguvē. Angļu valodas apguve

paredzēta pirmajā un otrajā studiju gados pilna laika studējošajiem vai 3 gados nepilna laika

studentiem.

Doktoranti var apgūt arī citas svešvalodas: vācu, franču, krievu vai kādu no skandināvu valodām.

Kopējais kredītpunktu skaits svešvalodas apguvei: 8 KP 1. - 4. / 1. -6. semestros.

Publikāciju gatavošana 3 vai 4 studiju gadu laikā.

Publikāciju gatavošana paredzēta kā patstāvīgais darbs un sadarbība ar darba vadītāju. Kopējais

kredītpunktu skaits publikāciju sagatavošanai: 12KP 3 vai 4 gadu laikā.

Promocijas darba sagatavošana 3 vai 4 studiju gadu laikā.

Promocijas darba sagatavošana paredzēta kā patstāvīga pētnieciskā darba veikšana sadarbībā ar

promocijas darba vadītāju.

Kopējais kredītpunktu skaits promocijas darba sagatavošanai: 84 KP apjomā 3 vai 4 gadu laikā.

Akreditētās doktora programmas kopējais apjoms: 144 KP

Studiju programmas kvantitatīvās izmaiņas attiecīgajās programmas sadaļās. Izmaiņu analīze un

pamatojums. Studiju kursu sadalījuma atbilstība valsts standartiem (Ministru kabineta

noteikumiem).

2003./4. studiju gadā izmaiņas programmas sadaļās netika veiktas. Programma tika sagatavota un

akreditēta 2002. gadā saskaņā ar Latvijas Augstskolu likuma prasībām un nodrošina iespējas

pedagoģiskās akadēmiskās izglītības apgūšanu saskaņā ar Latvijas valsts akadēmiskās izglītības

standartu, DU Satversmes normatīvo aktu prasībām. 2003./4. studiju gadā kļuva saskatāms, ka

turpmākajā programmas pilnveidošanā būtu nepieciešams pakāpeniski pāriet no 144KP uz 120KP.

Šīs izmaiņas ierosināja zinātnes un augstskolu aprindās uzsāktā diskusija par nepieciešamību

pieņemt 120 KP apjomu arī doktora studiju programmās. Pirmajos divos programmas realizēšanas

gados tika izlemts nemainīt akreditētās programmas apjomu un atlikt šī jautājuma izlemšanu

turpmākajos gados. Programmas akreditēšanas laikā šī prasība izskanēja kā viena no iespējām

versijām, kas būs jāievieš.

Studiju kursu satura izmaiņas. Izmaiņu analīze, izmaiņu nepieciešamība

Pirmajā un otrajā pēcakreditācijas gadā strukturālas izmaiņas studiju programmā un tās saturā netika

ieviestas. Tika izlemts aprobēt akreditēto studiju programmu, izvērtējot tās satura un struktūras

efektivitāti tās pilnam ciklam (3 –4 gadu laikā).

Studiju programmas realizācija Izmantotās studiju formas

Studiju programma tiek realizēta savienojot grupu, pāru un indviduālo darbu to savstarpēji

papildinošā veidā. Lekcijas, semināri, akadēmiskās diskusijas tika izmantotas studiju darba

164

organizēšanai grupās (kursos). Pāru darbs tika izmantots dialoga uzturēšanai starp doktorantu un

darba vadītāju, publikāciju un promocijas darba sagatavošanā. Tika izmantotas arī individuālās

mācīšanās formas -individuālais darbs programmas studiju kursu apguvē, pētījuma dizaina

izstrādāšana un tā atbilstības mūsdienu pētījuma prasībām izvērtēšana, pētījuma datu prezentēšana

starptautiskajā konferencē un akadēmiskajās diskusijās.

Attiecības starp kontaktnodarbībām un studentu patstāvīgo darbu. Ja kontaktnodarbības sastāda

vairāk par 50% no KP, ir nepieciešams tā pamatojums (pielikumā fakultātes Domes vai nodaļas

Padomes lēmums).

Izmaiņas netika ieviestas.

Studiju plāns, tā uzbūves atbilstība programmas mērķim un uzdevumiem (pielikumā – studiju plāns

par iepriekšējo studiju gadu).

Studiju plāns tika veidots atbilstoši LR pieņemtajam programmas standartam.

Atbilstoši studiju plānam tika veidots studiju darba grafiks (pielikums 3.1.).

Programmas saliedēšanas un pilnveidošanas nolūkā fakultātes Dome apstiprināja nodarbību grafiku,

kas tika savienots ar fakultātes docētāju angļu valodas nodarbībām, jo zinātnes valodas apguve

programmas attīstībā ir prioritārs uzdevums.

Ņemot vērā to, ka akreditācijai tika piedāvāta būtiski pārveidota pedagoģijas doktora programma un

2003. /4. st. gadā pirmajā kursā tika uzņemti 23 studējošie, darbs pirmajā kursā tika organizēts divās

apakšgrupās.

2.3. Ar studiju programmu saistītā pētnieciskā darbība

Doktorantūrā studējošo zinātniski pētnieciskā darbība

Doktorantu pētījumi un sadarbība ar darbu vadītājiem tika ievirzīti esošās, DU izveidotās zinātnisko

pētījumu aprobācijas bāzes izmantošanas ietvaros. Doktoranti tika iesaistīti LZP grantos,

UNESCO/UNITWIN skolotāju izglītības pārorientēšanas uz ilgtspējīgu attīstību globālajā projektā,

UNESCO projekta Eiropas reģionālā tīklojuma darbā, kas 2003. gadā tika nodibināts Daugavpils

Universitātē, DU žurnāla “Journal for Teacher Education and Training”starptautiskajā konferencē,

kas notika Tallinas Pedagoģiskajā universitātē 2004.gadā (konferenci organizēja 6 valstu

universitātes ar Igaunijas ZA, Parlamenta, Izglītības un Vides ministriju, Tallinas pilsētas vadības

līdzdalību un atbalstu. Ieskats par doktorantu publikācijām, līdzdalību konferencēs un dažas citas

aktivitātes 2003. /4. studiju gadā piedāvātas 3. pielikumā. Pielikumā atspoguļojas arī sadarbība, kas

doktorantiem ir izveidojusies ar citiem projektiem un specifiskajiem tīklojumiem, kas pēc satura

atbilst doktorantu pētījuma tēmām.

Darbība minētajos tīklojumos kļuva par vidi, kurā programmā studējošie var aprobēt savus

pētījumus, atrast partnerus dialogam Eiropas un citu kontinentu valstīs, mācīties apgūt zinātnisko un

angļu valodas, attīstīt zinātnisko publikāciju sagatavošanas prasmes.

Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes strukturāla reformēšana zinātniskā potenciāla

koncentrēšanas un efektivizēšanas nolūkos. Izglītības un vadības fakultātes izveidošana un

Ilgtspējīgas izglītības institūta izveidošana.

Reformas tālejošākais mērķis bija nodrošināt akadēmisko programmu attīstību pedagoģijā un

paplašināt zinātniskos pētījumus fakultātē. IVF Ilgtspējīgas izglītības institūta dibināšana tika

iecerēta kā zinātniskā potenciāla pilnveidošanas iespēju uzlabošana un attīstības veicināšana šādos

līmeņos:

universitātes kā institūcijas attīstība;

pedagoģijas zinātnisko pētījumu attīstība Latgales reģionā;

165

iekļaušanās padziļināšana pedagoģijas zinātnes attīstības procesos valsts mērogā;

dialoga un partnerattiecību paplašināšana un padziļināšana zinātniskos pētījumos

starptautiskajā līmenī.

DU doktora programmas pedagoģijā realizēšanai ir nodrošināts viens no būtiskākajiem

nosacījumiem – ir sava promociju padome, kas pastāvējusi kopš 1992. gada 26. novembra LZP

lēmums Nr. 49-1-5. Pašreizējā promocijas padome tika apstiprināta skolu, nozaru un augstskolu

pedagoģijas apakšnozarēs 2000. gada 26. jūlijā ar Latvijas Zinātnes padomes lēmumu Nr. 6-3-2, 27.

06. 2000. Doktora programma tika sagatavota apakšnozarēs, kuras atbilst promocijas padomes

specializācijai.

Doktora programmas realizēšana šajā studiju gadā tika saskaņota ar Ilgtspējīgas izglītības institūta

pētījumiem un formulētajiem virzieniem. Doktorantūras programmas realizēšanai tika izmantota

bāze, kas izveidota vienlaikus ar doktorantūras programmas sagatavošanu akreditācijai: ikgadējā

starptautiskā konference, fakultātes žurnāls, starptautiskās sadarbības tīklojumi, pētījumi valsts un

starptautiskajos projektos.

Pielikumos piedāvāta informācija, kas ilustrē programmā strādājošo docētāju kvalifikāciju,

zinātnisko interešu virzienus un aktivitātes zinātnē (skat.3.2-3.11. pielikumu).


Izmantotās studiju vērtēšanas un izvērtēšanas metodes, to apraksts, izvēles pamatojums un analīze

Ikgadējā studiju darba kvalitātes izvērtēšana : tika realizēta katrā studiju posmā un vērtēta kursu

noslēgumā eksāmenos un diferencētās ieskaitēs.


doktoranta piedalīšanās teorētisko semināru diskusijās, kas apliecina gan zinātniskās

literatūras pārzināšanu un tās izpratni, gan spējas piedāvāt zinātnisko problēmu risinājumus,

aktivitātes un produktivitāte zinātniskajā darbā: darbs arhīvos, bibliotēkās, uzstāšanās

konferencēs, zinātniskajos semināros, sagatavoto referātu, rakstu un promocijas darba

kvalitāte,




promocijas padome pedagoģijā augstskolu pedagoģijas, skolas, nozaru pedagoģijas

apakšnozarēs.

Vērtēšanas biežums (nepārtrauktā vērtēšana vai vērtēšana tikai semestra beigās). Izvēles

pamatojums

Katrā studiju kursā vērtēšanas/izvērtēšanas veidu nosaka docētājs. Ir studiju kursi, kuros notiek

dažādas pārbaudes semestra laikā un studiju kursi, kuros vērtēšana notiek kursa noslēgumā semestra

beigās.

2003./4. studiju gadā vairāk veicinājām studējošo pašizvērtēšanas darbību. Tas tika darīts gatavojot

tēzes un rakstus, kuru apspriešanā kā pirmais tika uzklausīts autora viedoklis, kas tika papildināts ar

citu doktorantu izvērtējoši/ vērtējošo viedokli un profesoru grupas viedokli.

166

Pētot pašizvērtēšanas procesus radās secinājums, ka noslēguma eksāmenā ir jāiekļauj papildus

uzdevums: savu publikāciju kritiska izvērtēšana.

2.5. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidē Studējošo aptaujas

2003. /4. st. gadā studiju programmas realizēšanā balstījāmies uz sadarbību starp studējošajiem un

docētājiem, uz abpusējo ieinteresētību meklēt risinājumus, kuri ļauj iegūt labāku rezultātu. Šīs

attiecības bija viegli uzturēt, jo programmā studējošie pamatā ir fakultātē strādājošie pasniedzēji un

arī filiālēs blakusdarbā strādājošie mācībspēki. Tādejādi programmas realizēšanā tika izrunātas,

apspriestas problēmas, izvērtēta pašsajūta un lēmumi risinājumu izvēlei tādejādi tika pieņemti veidā,

kas raksturīgs adaptīvajam menedžmentam. Tādejādi programmā mācīšanās organizēšanai un

mācību vides organizēšanai ieviesām adaptīvā menedžmenta pieeju, kura garantē kvalitatīvāku

lēmumu pieņemšanu un atbildīgāku izvērtēšanu.

Kvantitatīvās aptaujas netika piedāvātas, jo pēc studējošo skaita tām nav ticamības.

Absolventu un darba devēju aptaujas. Programmas beidzēju nodarbinātība.

Jaunajam programmas variantam, kurš tika akreditēts beidzēju šajā studiju gadā vēl nebija.

Programmā studējošie ir nodarbināti DU, Rēzeknes augstskolā, LU, skolās, izglītības iniciatīvu

centrā Jēkabpilī, Kurzemes rajona skolu valdē u.c. Darba vietās ir interese par zinātniskā potenciāla

paaugstināšanu saviem darbiniekiem. Augstākā zinātniskā kvalifikācija programmā studējošajiem ir

kā personiskais pieprasījums pēc pētnieka prasmju pilnveidošanas, lai paaugstinātu savu

profesionālo kompetenci.

2.6. Studiju programmas akadēmiskais, vispārējais personāls Akadēmiskā, vispārējā personāla

skaits, tā izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

Akadēmiskā personāla sastāvs nemainījās.

Akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība Augstskolu likuma prasībām (pielikumā personāla

atjaunošanas, apmācības un attīstības plāns).

Akadēmiskā personāla kvalifikācija un tās pilnveidošanās ir atspoguļota pielikumos , kas seko tālāk.

Pamatdarbā strādājošā akadēmiskā personāla īpatsvars studiju programmā

Studiju programmā strādā 15 docētāji, no tiem 14 DU ir pamatdarbā (5 profesori, 5 asoc.profesori, 4

docenti) un 1 strādā DU blakusdarbā (profesors).

2.7. Finansēšanas avoti, programmas materiālais nodrošinājums Studiju programmas

finansēšana

Valsts budžeta līdzekļi un studējošo iemaksas, kuras bija apstiprinātas ar DU Senāta lēmumu.

Līdzekļi izmantoti saskaņā ar tāmi, kuras struktūra apstiprināta DU Senātā.

Auditorijas, laboratorijas, kabineti, darbnīcas: to skaita, lieluma un aprīkojuma atbilstība studiju

programmas mērķiem un uzdevumiem. Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

DU Pedagoģijas doktora programma tiek realizēta universitātes ēkā Parādes ielā 1. Programmai ir

sava telpa (430.a), kura pielāgota nodarbībām, diskusijām, kurai ir pievienotas doktorantūrai

sagatavotās grāmatu kolekcijas un materiālu uzglabāšanas telpa, neliela virtuve. Doktorantūras

telpai pretī izveidota datorklase, kas apgādāta ar serveri, labu datortehniku, internetu, SPSS

programmu, iespēju izmantot bibliotekas piedāvātos avotus žurnālu rakstu lasīšanai. Datorklasē ir

167

izveidots grāmatu kolekcijas saraksts un ir iespēja lasīt grāmatas turpat doktorantūras telpās.

Doktorantūrai ir savs jaudīgs kserokss, multimēdiju aparāts, ekrāns. Doktoranti var izmantot

fakultātes pārnēsājamos datorus. Citas fakultātes telpas un datorklases sociālo zinību fakultātē, kur

arī ir iespēja strādāt ar SPSS.

Šī studiju gada laikā tika turpināts darbs pie ārzemju literatūras iegādes atbilstoši materiālajām

iespējām.


Saikne ar darba devējiem studiju programmas mērķu un uzdevumu izpildes kontekstā.

Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām savā valstī un ārvalstīs.

Šajā studiju gadā sadarbība tika attīstīta uz bāzes sagatavošanu, kas nepieciešama, lai doktorantiem

būtu iespējas publicēt savu pētījumu rezultātus un iesaistīties zinātniskās diskusijās starptautiskā

līmenī. Iepriekš aprakstītie pasākumi, kuri tika veikti starptautiskajā sadarbībā ar ārvalstu partneriem

DU un citos starptautiskajos tīklojumos.

168

Pielikums 2.1.

Studiju darba grafiki 2003. /2004. gadā DU pedagoģijas doktorantūrā

Angļu valodas nodarbības doktorantiem un IVF docētājiem

Datums Laiks Grupa Docētāji

09.09.03. 17.00 Iesācējiem un ar vidējām zināšanām I.Belousa, Dz. Iliško

16.09.03. 17.00 Iesācējiem un ar vidējām zināšanām

Ar labām zināšanām

I.Belousa, Dz. Iliško

























































169

DU IVF III Doktorantūras III kursa darba grafiks

2003./2004. studiju gadā

Datums Laiks studiju priekšmets docētājs

04.09.03. 13.00 ATSKAITE par paveikto 2. studiju gadā.

Studiju programmas piedāvājums un

uzdevumi 3. studiju gadā

III profesoru

grupa

IX Publikāciju sagatavošana Darbu vadītāji

30.09.03. 15.00 Praktiska nodarbība zinātnisko publikāciju

struktūras izvērtēšanā

A.Pipere

I.Salīte

Darbu vadītāji

X Darbs ar vadītājiem Darbu vadītāji

04.11.03. 15.00 Teorētiskais seminārs par darba struktūru,

saturu.

III profesoru

grupa

11.11.03. 15.00 Mācību grāmatu un līdzekļu izveidošanas


Prof. E.Krastiņa

25.11.03. 15.00 Kurss pēc studentu pieprasījuma

XII Publikāciju sagatavošana Darbu vadītāji



A.Pipere

I.Salīte

Darbu vadītāji

II Promocijas darba problēmas sagatavošana

akadēmiskai diskusijai

III profesoru

grupa

02.03.04. 15.00 Akadēmiska diskusija par promocijas darbu

tēmām

III profesoru

grupa

09.03.04. 15.00 Akadēmiska diskusija par promocijas darbu

tēmām

III profesoru

grupa

15.00 Akadēmiska diskusija par promocijas darbu

tēmām

III profesoru

grupa

aprīlis Promocijas eksāmens svešvalodā

Jūlija

2.puse

Promocijas eksāmens pedagoģijā

Augusta 2.

puse

Priekšaizstāvēšanās

170

DU IVF III pedagoģijas doktorantūras II kursa darba grafiks

2003. /2004. studiju gadā


04.09.03. 12.00 ATSKAITE par paveikto 1. studiju

gadā.


uzdevumi 2. studiju gadā

III profesoru grupa

IX Rakstu sagatavošana Darbu vadītāji

09.09.03. 15.00 Mācību plānu un programmu attīstība E.Krastiņa

16.09.03. 15.00 Mācību plānu un programmu attīstība E.Krastiņa

14.10.03. 15.00 Mācību vides attīstības problēma

psiholoģijā

I.Kokina

A.Pipere

17.10.03. 16.00 Teorētiskais seminārs (I) . Zinātnisko

publikāciju struktūra.

Asoc.prof.

A.Pipere

X -XI Rakstu sagatavošana Darbu vadītāji

21.10.03. 15.00 Mācību vides attīstības problēma

psiholoģijā

I.Kokina

A.Pipere

14.11.03. 16.00 Praktiska nodarbība zinātnisko

publikāciju struktūras izvērtēšanā

A.Pipere

I.Salīte u.c.


09.12.03. 15.00 Mācību vides attīstības problēmas

pedagoģijā

I.Salīte

13.12.03. 16.00 Teorētiskais seminārs (II)

Ilgtspējīgas attīstības stratēģija

izglītībā. Ilgtspējīga izglītība.

III profesoru grupa

16.12.03. 15.00 Mācību vides attīstības problēmas

pedagoģijā

I.Salīte

19.12.03. 16.00 Teorētiskais seminārs II

Ilgtspējīgas attīstības stratēģija

izglītībā. Ilgtspējīga izglītība.

III profesoru grupa

I-II Promocijas darba problēmas

sagatavošana akadēmiskai diskusijai

III profesoru grupa

03.02.04. 15.00 Apdāvinātības problēma pedagoģijā J.Davidova

I.Kokina

10.02.04. 15.00 Apdāvinātības problēma pedagoģijā J.Davidova

I.Kokina

02.03.04. 15.00 Skolotāja kompetences problēma

pedagoģijā

I.Kokina

E.Krastiņa

09.03.04. 15.00 Skolotāja kompetences problēma

pedagoģijā

I.Kokina

E.Krastiņa

IV-VI Rakstu sagatavošana, darbs ar

vadītājiem

Darbu vadītāji

Augusta

2.puse

Akadēmiska diskusija par rakstiem III profesoru grupa

171

DU IVF III Doktorantūras I kursa (1. apakšgrupa) darba grafiks



28.08.03. 14.00 Ievads. Studiju programmas piedāvājums.

Publikācijas un publicēšanās iespējas. Darba

vadītāju izvēle.

Prof. I.Salīte

12.09.03. 17.00 Kvantitatīvā pētījuma metodoloģija un

metodes

Prof.

A.Vorobjovs


metodes

Prof.

A.Vorobjovs

27.09.03. 11.00 Kvalitatīvā pētījuma metodoloģija un metodes Asoc.prof.

A.Pipere


A.Pipere



Asoc.prof.

A.Pipere



struktūras izvērtēšanā . Izglītības filosofija un

mūsdienu izglītības teorijas

A.Pipere

I.Salīte u.c.


Ilgtspējīgas attīstības stratēģija izglītībā.

Ilgtspējīga izglītība.

III profesoru

grupa




III profesoru

grupa

10.01.04. 11.00 Izglītības filosofija un mūsdienu izglītības

teorijas

Prof. I.Salīte

16.01.04. 17.00 Pedagoģijas zinātnes apakšnozaru attīstība Prof. J.Pokulis

24.01.04. 11.00 Didaktika modernismā un postmodernismā Prof. I.Žogla


5.03.04. 17.00 Mūsdienu psiholoģijas problēmas un pētījumu

virzieni

Prof.

A.Vorobjovs


virzieni

Prof.

A.Vorobjovs

13.04.04. 11.00 Promocijas darba struktūras izveidošana Prof.

A.Vorobjovs


A.Vorobjovs

IV-VII Darbs ar vadītājiem

172

DU IVF III Doktorantūras I kursa (2.apakšgrupa) darba grafiks





vadītāju izvēle.

Prof. I.Salīte


A.Pipere


A.Pipere


metodes

Prof.

A.Vorobjovs


metodes

Prof.

A.Vorobjovs



Prof. I.Žogla

Prof. I.Jurgena




Prof. I.Žogla

Prof. I.Jurgena


teorijas

Prof. I.Žogla

Asoc.prof.

A.Pipere




III profesoru

grupa




III profesoru

grupa


teorijas

Prof. I.Žogla

Asoc.prof.

A.Pipere


24.01.04. 15.00 Pedagoģijas zinātnes apakšnozaru attīstība Prof. J.Pokulis



virzieni

Prof.

A.Vorobjovs


virzieni

Prof.

A.Vorobjovs


A.Vorobjovs


A.Vorobjovs


173

Doktorantu publikācijas

Pielikums 2.2.

Doktorantu publicētie raksti

Ženija Bērziņa

Starptautiskā konference Tallinā, 14-16.04.2004. “Pieejas lasīšanas grūtību pārvarēšanai pirmsskolas vecumā”

Starptautiskā konference “Bērnu ar īpašām vajadzībām iekļaušana un kognitīvā attīstība” Madridē, 3-6.05.2004. –

“Bērnu ar īpašām vajadzībām iekļaušanas pieredze “Soli pa solim” programmā

Starptautiskā loma bērnu ar īpašām vajadzībām iekļaušanā” (autoru grupa)

Starptautiskās asociācijas Step by Step konference Budapeštā, 8-12.11.2004,CD, “Gadījuma pētījums: Vecāku loma

bērnu ar īpašām vajadzībām iekļaušanā” (autoru grupa)

Ilze Volonte

Development Of Creative Activities In Visual Art – International Conference: “Teaching and Training in Higher

Education: New Trends and Innovations” – April 13-17, 2003, Aveiro, Portugall, 2003 – CD-ICHED-

Aveiro/main/comm/p82pdf.-p.1-12.

Interest from Creative Activity to Creativity - 6th International Conference and Exhibition “Generative Art 2003” –

10-13 December, 2003, Milan, Italy – p.119-129. http://www.generativeart.com/papersGA2003/b20.htm

Strategy of Sustainable Education in Art Pedagogy - 6th International Conference and Exhibition “Generative Art

2003” – 10-13 December, 2003, Milan, Italy – p.130-136.

The Evaluation of Creative Works of Students of Art Speciality – 2 nd Internacional Conference “Sustainable

Development. Culture . Education.” – 14.-16 April, 2004, Tallinn, Estonia.

Lauma Veita

Veita L. Rokdarbu uzdevumu sacerēšana studiju procesā // Teorija un prakse skolotāju izglītībā II. I daļa :

Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. – Rīga, RPIVA, 2004.g., 210. – 215. lpp.

Veita L. Roku darbs – skolēnu spēju attīstītāja // Rakstu krājums. Izglītība Latvijā gadssimtu mijā: problēmas un

risinājumi. – Liepāja: LiePa, 2000. – 215. – 216. lpp.

Вейта Л. О системном подходе как средстве развития познавательной деятельности и креативности

учащихся начальных классов на уроках труда // Lietuvos mokukla: Praeitis, dabartis, ateitis: Mokslines

konferencijos medžiaga. – 1997 m. lapkričio 20 – 21d., Klaipeda: Klaipēdas universitātes izdevums, !998. – 73.-

74.lpp.

Veita L. Rokdarbu sistēmas struktūra // Daugavpils Peadagoģiskās universitātes 7.ikgadējās zinātniskās konferences

rakstu krājums. A 9 Sabiedrības veselība. Sporta zinātne. Mākslas zinātne. Politiskās Zinātnes, socioloģija,

ekonomika, valodniecība. – Daugavpils: DPU “Saule”, 1999. – 81. – 82. lpp.

Veita L. Rokdarbu skolotāju izglītošana ar sistēmpieejas palīdzību // Profesionāla skolotāja sagatavošanas

problēmas: Konferences tēzes. – Rēzekne: Rēzeknes augstskola, 1997. – 78.-79.lpp.

Veita L. Par sistēmpieejas nozīmi topošo darbmācības skolotāju izglītošanā // Mūsdienu pamatskolas skolēns un

skolotājs: Zinātniskās konferences tēzes 1996.g.7., 8.maijā. – Liepāja: LPA, 1996. 72. – 73.lpp.

Veita L. Rokdarbu iespējas radošo spēju attīstīšanā // Spēju attīstīšanas nozīme skolā: Zinātniski metodiskās

konferences referātu tēzes 1995.g. 8., 9.nov. – Liepāja: LPA, 1995.- 30.-31.lpp.

Veita L. Jaunrade – studentu spēju attīstītāja // Tautas māksla kā ētikas sastāvdaļa: Referātu tēzes

1989.g.26.,27.sept.- Liepāja: LPA, 1989.

Veita L. Rokdarbu sistēmas struktūra // Daugavpils Peadagoģiskās universitātes 7.ikgadējās zinātniskās konferences

rakstu krājums. A 9 Sabiedrības veselība. Sporta zinātne. Mākslas zinātne. Politiskās Zinātnes, socioloģija,

ekonomika, valodniecība. – Daugavpils: DPU “Saule”, 1999. – 81. – 82. lpp.

http://www.generativeart.com/papersGA2003/b20.htm

174

Sandra Kraukle

Starptautiskā konference Tallinā, 14-16.04.2004. CD, “Pieejas lasīšanas grūtību pārvarēšanai pirmsskolas vecumā”

(autoru grupa)

Valentīnas Sūniņas

Publikācija Non-Graded Assessment in Primary Education, Līga Liepiņa, Valentīna Sūniņa, Valda Reķe

Education in Latvia Transition: The Challenge of Management, Report on Education in Latvia 2001./2002.Created

and printet by publishinng ISBN 9984663-98-1

Sūniņa V. Kritiskā domāšana sākumskolā/ Vēstis skolai 2002.g.

Sūniņa V. Ievirze pētniecībā/ Skolotājs. 2004.g. Nr.1 (43)

Sarmīte Joma

"Проблемы содержания обучения иностранному языку в неязыковом вузе"

Межденародная научно-практическая конференция студентов и преподавателей, Минск, 28-29 апреля 2003

год

Doktorantu uzstāšanās konferencēs

Valentīnas Sūniņas

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Starptautiskā zinātniskā konference „Teorija un prakse

skolotāju izglītībā – 2”

2004.gada 5.-6.aprīlī „Integrācija sākumskolā. Ieguvums vai zaudējums?”

Sandra Kraukle


Lauma Veita

Veita L. Rokdarbu uzdevumu sacerēšana studiju procesā // Teorija un prakse skolotāju izglītībā II. I daļa :

Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. – Rīga, RPIVA, 2004. g., 210. – 215. lpp.

Veita L. Par sistēmpieeju pieaugušo izglītošanā // “Pieaugušo izglītība – Es un mana līdzdalība sabiedrībā”:

Starptautiska konference pieaugušo izglītībā. – Rīga, 2000.g. 13. – 14.okt.

Veita L. Par sistēmpieejas nozīmi topošo darbmācības skolotāju izglītošanā // Mūsdienu pamatskolas skolēns un

skolotājs: Zinātniskās konferences tēzes 1996.g.7., 8.maijā. – Liepāja: LPA, 1996. 72. – 73.lpp.

Veita L. Jaunrade – studentu spēju attīstītāja // Tautas māksla kā ētikas sastāvdaļa: Referātu tēzes 1989.g.26.,

27.sept.- Liepāja: LPA, 1989.

Ženija Bērziņa


Starptautiskā konference “Bērnu ar īpašām vajadzībām iekļaušana un kognitīvā attīstība” Madridē, 3-6.05.2004. –

“Bērnu ar īpašām vajadzībām iekļaušanas pieredze “Soli pa solim” programmā

Starptautiskā konference “Bērnu ar īpašām vajadzībām kognitīvās attīstības dažādi aspekti”, Vosa (Norvēģija), 26-

29.10.2005. “Gadījuma pētījums: Vecāku loma bērnu ar īpašām vajadzībām iekļaušanā” (autoru grupa)

Starptautiskās asociācijas Step by Step konference Budapeštā, 8-12.11.2004,CD, “Gadījuma pētījums: Vecāku loma

bērnu ar īpašām vajadzībām iekļaušanā” (autoru grupa)

175

Irmīne Pogrebņaka

Starptautiskā zinātniskā konference “Teorija un prakse skolotāju izglītībā” 2004.g. 5.-6.aprīlis uzstāšanās un raksts

(nopublicēts RPIVA krājumā) “Labvēlīgas mācīšanas vides radīšana bērniem ar mācību traucējumiem

vispārizglītojošā skolā”.

Daiga Zaķe

"Проблемы содержания обучения иностранному языку в неязыковом вузе"

Межденародная научно-практическая конференция студентов и преподавателей, Минск, 28-29 апреля 2003

год

Pielikums 2.3.

Programmā strādājošo docētāju līdzdalība starptautiskajos projektos un to vadīšana:

Dr.ped., prof. Ilga Salīte

Līdzdalība starptautiskajos projektos: Eiropas-Austrālijas vides izglītības metodoloģiskajā projektā 1995.-2000. gadam;

UNESCO/ACEID (Klusā okeāna reģiona izglītības inovāciju centrs) 1997.-2000. gads; UNESCO/UNITWIN “Skolotāju

izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas attīstības stratēģiju” 2000.-2004.gads; EMSU “Environmental Management

Sustainable Universities” kopš 2002.gada; PCC (Pacific Circle Consortium in education research) “Teacher education

for future” kopš 2004. gada; Gēteborgas starptautiskās konsultācijas “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai” dalībniece no

2004.gada (konsultācijas pastāvēs līdz 2014. gadam).

Starptautisko projektu vadīšana: UNESCO Skolotāju izglītības pārorientēšanas globālā projekta Eiropas reģionālās

grupas vadītāja kopš 2003.gada.

Starptautiskie projekti, kas orientēti uz izglītības programmu attīstību un pedagoģisko kompetenci: Baltic Universities

21 kopš 2004. gada; Nordplus projektā kopš 2001. gada; Erasmus trīs projekti (ar Berlīnes Brīvo Universitāti kopš 2003.

gada, ar Odenses Universitāti kopš 2004. gada, ar Ungāriju noslēgts bilaterālais līgums no 2005. gada).

Dr.ped., prof. Aleksandra Šļahova

Līdzdalība starptautiskajos projektos: Asia-Link Program “City’s and Building’s Identity. Euro-Asia exchange on

Cultural-Technological Advanced skills of Environmental Generative Design”; Italy, Politecnico di Milano University;

ACEID (Asia – Pacific Centre of Educational Innovation for Developmant; UNITWIN/UNESKO project “Reorienting

Teacher Education to Address Sustainability”; Project “Establishing of support network for promotion of innovative

SMEs development of Electronic and Information Technology branches in regions of Latvia” – SME 1999/2 – 1.3.1.-

2.3./ REG-ELIN-LAT – European Commission Research Directorates General Shared Cost AM CPF Forms– Scientific


Dr.ped., prof. Jeļena Davidova

Līdzdalība starptautiskajos projektos: 1998.-2000. gads - Starptautiskais zinātniskais projekts Nr. 118/23 “Apdāvināto

bērnu mūzikas mācīšanas fenomenoloģiskais modelis“ (Zviedrija, Somija, Latvija).

Dr.ped., prof. Inese Jurgena

Līdzdalība starptautiskajos projektos: Londonas Metropolitēna Universitāte, Lielbritānija, „Children ’s Identity and

Citizenship in Europe” 2001. – 2004.gads; Hedmarkas augstskola, Norvēģija, ,, Consumer Citizenship Network” 2004.

gads;

Dr.ped., prof. Elfrīda Krastiņa

176

Līdzdalība starptautiskajos projektos: UNESCO/UNITWIN “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas attīstības

stratēģiju” 2000.-2004.gads; UNESCO Skolotāju izglītības pārorientēšanas globālā projekta Eiropas reģionālajā grupā

kopš 2003.gada.

Izglītības iniciatīvu centra starptautiskajā projektā ar Ungāriju, Bulgāriju par čigānu izglītības problēmām kopš 2002.

Dr. psych., asoc.prof. Anita Pipere

Līdzdalība starptautiskajos projektos: UNESCO UNITWIN projektā pie Jorkas universitātes ”Skolotāju izglītības

pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību” (kopš 2000.gada); UNESCO Skolotāju izglītības pārorientēšanas globālā projekta

Eiropas reģionālajā grupā kopš 2003.gada.

Pielikums 2.4.

Programmā strādājošo docētāju līdzdalība starptautiskajās konferencēs kopš 1999. gada ārpus Baltijas:

Dr.habil.ped., prof. Aleksejs Vorobjovs 5 konferences

Ķīna, Pekina, 2004.; Vīne, Austrija, 2003.; Vroclava, Polija, 2003.; Ostrova, Čehija, 2001.; Bangkoka, Taizeme, 2000.;

Dr.ped., prof. Ilga Salīte 15 konferences

Bangkoka, Taizeme, 2005.; Gēteborga, Zviedrija, 2004.; Hongkonga 2004.; Monterreja, Meksika, 2004.; Plocka, Polija

2004.; Svenborga, Dānija 2003.; Kariega, Dienvidāfrika, 2002.; Grahamsouna, Dienvidāfrika 2002.; Atēnas 2002.;

Leidene, Nīderlande 2002.; Ņujorka, ASV 2001.; Sofija, Bulgārija 2001.; Toronto, Kanāda 2000.; Budapešta, Ungārija

2000.; Bangkoka 1999.; Sidneja, Austrālija 1999.;

Dr.ped., prof. Aleksandra Šļahova 7 konferences

Montereja, Meksika, 2004.; Milāna, Itālija 2003.; Aveiro, Portugāle 2003.; Vitebska 2001.; Joškarola 2002.; Bangkoka

1999.; Sidneja 1999.;

Dr.ped., prof. Jeļena Davidova 15 konferences

Agridžento Itālija, 2004.; Londona 2004.; Tenerife, Spānija 2004.; Aveiro, Portugāle, 2003.; Eksetera, 2003.; Rodosa,

Grieķija 2002.; Bergena, Norvēģija 2002.; Rotterdama, Nīderlande 2002.; Eksetera, Lielbritānija 2001.; Barselona,

Spānija 2001.; Zalcburga, Austrija 2000.; Helsinki Somija 2000.; Ungārija, Debrecena, 2000.; Stambula, Turcija,

1999.; Stokholma, Zviedrija 1999.;

Dr.ped., prof. Inese Jurgena 10 konferences

Parīze 2004.; Krakova 2004.; Glazgova 2004.; Nendgrebena, Vācija 2002.; Sankt-Pēterburga 2001.; Londona 2003.;

Ostrova, Čehija 2002.; Londona 2002.; Vroclava 2001.; Ostrava 2001.;

Dr.ped., prof. Elfrīda Krastiņa 2 konferences

Ungārija 2004., Atēnas 2002.;

Dr. psych., asoc.prof. Anita Pipere 6 konferences

Sudaka, Ukraina 2004.; Honolulu, ASV 2004.; Jaunzēlande (e-konference) 2002.; Murcija, Spānija 2000.; Durhema,

ASV, 2000.; Helsinki, Somija, 2000.;

177

Pielikums 2.5.

Programmā strādājošo docētāju piedalīšanās starptautiskajās konferencēs Baltijā:


Tallina 2003.; Kauņa 2000.;


Tallina 2004.; Šauļi 2004.; Klaipēda 2000.;

Dr.ped., prof. Jeļena Davidova 6 koferences

Tallina, 2004.; Kauņa 2003.; Klaipēda 2003.; Šauļi, 2002.; Viļņa 2002.; Klaipēda, 2001.; Klaipēda, 2000.;

Dr.ped., prof. Elfrīda Krastiņa 3konferences

Tartu 2004.; Tallina 2004.; Šauļi 1999.;


Tallina 2004.; Klaipēda 2000.; Kauņa 2000.;

Pielikums 2.6.

Programmā strādājošo docētāju raksti starptautiskajās konferencēs, referējamos izdevumos

Dr.habil.ped., prof. Aleksejs Vorobjovs 11 publikācijas

Ķīna, Pekina, 2004.; Vīne, Austrija, 2003.; Vroclava, Polija, 2003.; Rīga, 2003.; Viļņa, 2002.; Rīga, 2002.; Daugavpils,

2002.; Ostrova, Čehija, 2001.; Daugavpils, 2000.; Bangkoka, Taizeme, 2000.;

Dr.ped., prof. Ilga Salīte 9 publikācijas

Monterreja, Meksika, 2004.; Daugavpils 2003.; Atēnas 2003.; Grahamsouna, Dienvidāfrika 2002.; Daugavpils 2002.;

Daugavpils 2000.;

Dr.ped., prof. Aleksandra Šļahova 14 publikācijas

Šauļi 2004.; Milāna, Itālija 2004.; Montereja, Meksika, 2004.; Tallina 2004.; Milāna, Itālija 2003.; Aveiro, Portugāle

2003.; Vitebska 2001.; Daugavpils 2000.; Klaipēda 2000.; Oksforda 2000.;

Dr.ped., prof. Jeļena Davidova 20 publikācijas

Daugavpils, 2004.; Tallina, 2004.; Rīga, 2003.; Aveiro, Portugāle, 2003.; Eksetera, 2003.; Daugavpils, 2003.; Šauļi,

2002.; Nortridža, 2002.; Rīga, 2002.; Viļņa 2002.; Daugavpils, 2002.; Klaipēda, 2001.; Klaipēda, 2000.; Stambula,

Turcija, 1999.;

Dr.ped., prof. Inese Jurgena 14 publikācijas

Rīga 2004.; Rīga 2003.; Londona 2003.; Rēzekne 2002.; Rīga 2002.; Liepāja 2002.; Ostrova, Čehija 2002.; Londona

2002.; Klaipēda, 2001.; Rīga, 2001.; Rēzekne 2001.; Vroclava 2001.; Ostrava 2001.; Rīga 2000.

Dr.ped., prof. Elfrīda Krastiņa 4 publikācijas

Tartu 2004.; Rīga 2003.; Tallina 2004.; Atēnas 2003.;

Dr. psych., asoc.prof. Anita Pipere 9 publikācijas

Tallina 2004.; Honolulu 2004.; Rīga 2003.; Belfasta 2003.; Daugavpils 2002.; Daugavpils 2000.; Klaipēda 2000.;

Daugavpils 2001.; Rīga 2000.;

178

Tēzes starptautiskajās zinātniskajās konferencēs

Dr.ped., prof. Ilga Salīte 7

Bangkoka, 2005.; Gēteborga 2004.; Hongkonga, 2004.; Grahamstouna, Dienvidāfrika 2002.; Bangkoka 1999.; Sidneja,

Austrālija 1999.;

Dr.ped., prof. Aleksandra Šļahova 8

Aveiro, Portugāle, 2003.; Šauļi 2002.; Daugavpils 2002.; Joškarola 2002.; Vitebska 2001.; Klaipēda 2000.; Bangkoka

1999.; Sidneja 1999.;

Dr.ped., prof. Jeļena Davidova 9

Londona, 2004.; Kauņa, 2003.; Aveiro, 2003.; Rhodes, 2002.; Barselona, 2001.; Eksetera, Anglija, 2001.; Somija,

2000.; Debrecena, Ungārija, 2000.; Stokholma, 1999.;

Dr.ped., prof. Inese Jurgena 9

Glazgova 2004.; Nendgrebena, Vācija, 2002.; Rīga 2001.; Sankt-Pēterburga 2001.; Parīze 2000.; Rīga 2000.; Rēzekne

1999.;

Dr.ped., prof. Elfrīda Krastiņa 9

Dr. psych., asoc.prof. Anita Pipere 3

Rīga 2000.; Durhama 2000.; Daugavpils 2000.;

Pielikums 2.6.

Izveidots zinātnisks žurnāls angļu valodā “Journal of Teacher Education and Training” (ISSN 1407 –

8724). Projekta realizēšanas laikā izdoti četri šī žurnāla numuri (to kopējais apjoms 413 lpp), 2005.gada

maijā tiks izdots tā 5. numurs. Žurnāls iesniegts šī pamatojuma pielikumā.

Izveidota starptautiskā recenzēšanas komanda:

1.numuram: 12 locekļi no ASV, Vācijas, Ungārijas, Brazīlijas, Baltkrievijas, Jamaikas, Austrālijas, Kanādas, Latvijas.

Kopā 9 valstis.

2. numuram: 23 locekļi no ASV, Vācijas, Ungārijas, Brazīlijas, Baltkrievijas, Jamaikas, Austrālijas, Igaunijas, Somijas,

Jaunzēlandes, Dienvidāfrikas, Anglijas, Latvijas. Kopā 13 valstis.



4. numuram: 23 locekļi no ASV, Vācijas, Ungārijas, Brazīlijas, Jamaikas, Austrālijas, Igaunijas, Somijas,

Dienvidāfrikas, Anglijas, Kanādas, Latvijas. Kopā 12 valstis.

179

Pielikums 2.7.

Iedibināta žurnāla “Journal of Teacher Education and Training” starptautiskā (ceļojošā) konference

“Sustainable development. Culture. Education”.

2003. gadā 1. konference Daugavpils Universitātē (izdots 2. un 3. žurnāla numurs ar 23 zinātniskām publikācijām un

konferences rakstu krājums CD formātā).

2004. gadā 2. konference Tallinas pedagoģiskajā universitātē ar Igaunijas parlamenta un Zinātņu akadēmijas

atbalstu (izdots 4.žurnāla numurs ar 11 zinātniskām publikācijām un konferences rakstu krājums CD formātā 813.lpp.

apjomā (ISBN 9985-58-317-5).

Pielikums 2.8..

Par tradicionālu ir kļuvusi starptautiskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”, kura notikusi DU 1999., 2001.,

2003. gadā. Piemēram, 2003. gada konferencē tika izdots konferences rakstu krājums divās daļās 332 lpp. apjomā (angļu

valodā), kura rediģēšanā piedalījās redkolēģijas locekļi no Brazīlijas, Baltkrievijas, Somijas, Itālijas, ASV, Zviedrijas,

Lietuvas, Latvijas. Kopā 8 valstis.

Pielikums 2.9.

Daugavpils Universitātē 2003. gada maijā tika izveidota UNESCO skolotāju izglītības pārorientēšanas pirmā

starptautiskā Eiropas reģionālā universitāšu sadarbības grupa (tīklojums). Atbildība par tā attīstību tika uzticēta DU.

(Skat. pielikumā vēstuli no individuālās darba sarakstes ar UNESCO pilnvaroto globālā projekta vadītāju un ANO

atbildīgo par izglītības ilgtspējīgai attīstībai dekādes aktivitāšu organizēšanu universitāšu globālajā tīklojumā).

Pielikums 2.10

Daugavpils Universitātē Izglītības un vadības fakultātē izveidots “Ilgtspējīgas izglītības institūts”, kuru apstiprināja DU

Senāts 2003.gada 7. augustā.

Pielikums2.11.. Izdevums 2002. gadā 2003. gadā 2004. gadā kopā

Starptautis-

kos izdevumos

Rodas

universitātē

EMSU

konferences

krājumā

1 publikācija

(I.Salīte,

A.Salītis,

R.Klepere) [15

lpp.]

Atēnu Izglītības un

pētījumu institūta

konferences rakstu

krājumā

1 publikācija (I.Salīte,

E.Krastiņa) [11 lpp]

Tallinas 13. Eiropas

konference

1 publikācija (I.Belousa,

S.Zariņa) [5 lpp.]

Havaju konferences krājumā 1

publikācija (A.Pipere) [14 lpp]

Monterrejas tehnoloģiskajā

universitātē EMSU konferences

krājumā 2 publikācijas (I.Salīte,

A.Salītis, V.Kudiņš, R.Klepere) [16

lpp]

(A.Šļahova, M.Čačka, I.Volonte) [13]

6 publikā-

cijas

[74 lpp.]

ZA atzītajā

DU žurnālā

4 publikācijas

I.Belousa [10

3 publikācijas

Dz.Iliško, I.Kokina [12

2 publikācijas

V.Kudiņš, R.Klepere [9 lpp] 9 publikā-

cijas

180

“Journal of

Teacher

Education

and Training”

lpp]

J.Davidova,

I.Kokina [7 lpp]

E.Oļehnoviča [9

lpp]

I.Salīte [12 lpp]

lpp]

T.Uzole [6 lpp]

I.Salīte, R.Klepere [15

lpp]

J.Davidova, I.Kokina [9 lpp] [79 lpp.]

DU

starptautis-

kajās

konferencēs

3 raksti

A.Pipere [10 lpp]

A.Ruža [6 lpp]

T.Uzole [10 lpp]

3 raksti

L.Silova, A.Zagorskis [10

lpp]

I.Salīte, R.Klepere [19

lpp]

I.Salīte, E.Skrupska [7

lpp]

6 publikācijas Tallinā (DU

konferencē)

V.Kudiņš, R.Klepere [10 lpp]

A.Šļahova, M.Čačka [21 lpp]

V.Dombrovskis, S.Guseva [9]

V.Guseva [7 lpp]

A.Pipere [18 lpp]

E.Krastiņa, I.Ločmele [8 lpp]

12

publikā-

cijas

[93 lpp.]

Starptautis-

kās

konferences

Latvijā

Rēzeknē 1 publikācija

E.Krastiņa [7 lpp]

Rīgā 1 publikācija

A.Pipere, E.Krastiņa [12

lpp]

2 publikā-

cijas

[19 lpp.]

Nezinātnis-ki

izdevumi

Latvijā

1 publikācija

I.Salīte [6 lpp]

1 publikā-

cija

Tēzes

starptautis-

kās

zinātniskās

konferencēs

ārvalstīs

Rodas universitātē

I.Salīte, A.Salītis,

R.Klepere [1]

Honkongā PCC konferencē

I.Salīte, A.Salītis, V.Kudiņš [1]

Gēteborgā:I.Salīte [1]

A.Salītis [1]

Meksikā: I.Salīte,A.Salītis, R.Klepere,

V.Kudiņš [1]

Tallinā: J.Savvina, A.Šļahova,

M.Čačka [1]

Meksikā: A.Šļahova, M.Čačka,

I.Volonte

7 tēzes

ārvalstu

konferen-

cēs

181







Uzdevumi:


pieredzes apguvi, zinātniski pētnieciskās metodoloģijas attīstības tendenču izpratni, 2) piedāvāt studējošajiem iespēju veikt patstāvīgu zinātnisku pētījumu izvēlētajā pedagoģijas apakšnozarē un

aizstāvēt pētījuma rezultātus promocijas darbā.

Izmaiņas:


pētījumu rezultātus pirmajā tās realizēšanas gadā (2002. /2003.) deva iespēju izvirzīt jaunu


1) piedāvāt studējošajiem iespējas aprobēt savu pētījumu rezultātus starptautiskā līmenī un

piedāvāt iespēju iesaistīties starptautiskās sadarbības tīklojumos, lai lokālie zinātniskie pētījumi

tiktu papildināti ar globālo izglītības pētījumu kontekstu.

2004./5. studiju gadā izmaiņas programmas mērķos un uzdevumos netika ieviestas. Tika

strādāts uz to, lai sagatavotu mācīšanās vidi un iespējas realizēt šo uzdevumu, kas tika papildināts

2003./4. gadā.

3.2.Studiju programmas struktūra

Saturs un organizācija. Pedagoģijas doktora programma ir pēctecīgi saistīta ar bakalaura un

maģistra studiju programmām, kuras tiek realizētas pedagoģijas nozarē DU. Programma paredzēta

kā studiju turpinājums un patstāvīgā pētījuma veikšana.

Programmas saturs. Pilna laika programmas saturs tiek piedāvāts šādā struktūrā .

Obligātie kursi, kurus apgūst 1. un 2. semestrī. Kursi paredzēti pētījuma metodoloģijas un

pedagoģijas vispārīgā teorētiskā pamata apguvei. Šo studiju kursu saturs piedāvā apgūt: promocijas

darba struktūras izveidošanu, pedagoģijas zinātnes apakšnozaru attīstību, kvantitatīvā un kvalitatīvā

pētījuma metodoloģiju un metodes, izglītības filozofiju, mūsdienu izglītības teorijas, didaktikas

specifiskās iezīmes modernismā un postmodernismā. Kopējais kredītpunktu skaits obligātajos

studiju kursos: 20 KP 1. un 2. semestrī.






182

Brīvās izvēles kurss, kuru apgūst 5.semestrī.

Kā brīvo izvēli var izvēlēties citām apakšnozarēm piedāvātos obligātās izvēles kursus, ja tie saistīti

ar doktoranta pētījumu tēmu vai arī pieteikt tēmu pēc pieprasījuma. Kopējais kredītpunktu skaits

obligātās izvēles kursos: 2 KP 5. semestrī. Teorētiskie semināri 2.,3.,4.,5. studiju semestros. Semināru tēmas piedāvā doktoranti vai darbu vadītāji. Katrs

seminārs paredzēts 2 KP apjomā. Kopējais kredītpunktu skaits četros teorētiskajos semināros: 8 KP 2.- 5.

semestros.









studentiem.













noteikumiem).

2003./2004. studiju gadā izmaiņas programmas sadaļās netika veiktas.

Programma tika sagatavota un akreditēta 2002. gadā saskaņā ar Latvijas Augstskolu likuma

prasībām un nodrošina iespējas pedagoģiskās akadēmiskās izglītības apgūšanu saskaņā ar Latvijas

valsts akadēmiskās izglītības standartu, DU Satversmes normatīvo aktu prasībām. 2003./4. studiju

gadā kļuva saskatāms, ka turpmākajā programmas pilnveidošanā būtu nepieciešams pakāpeniski

pāriet no 144KP uz 120KP. Šīs izmaiņas ierosināja zinātnes un augstskolu aprindās uzsāktā

diskusija par nepieciešamību pieņemt 120 KP apjomu arī doktora studiju programmās. Pirmajos

divos programmas realizēšanas gados tika izlemts nemainīt akreditētās programmas apjomu un atlikt

šī jautājuma izlemšanu turpmākajos gados. Programmas akreditēšanas laikā šī prasība izskanēja kā

viena no iespējām versijām, kas būs jāievieš.

2004./2005. studiju gadā tika saskatīts, ka liekos kredītpunktus varētu mazināt promocijas darba

sagatavošanas sadaļā, kura tika akreditēta 84 KP apjomā (iespējamā izmaiņa no 84 KP uz 60

KP).

Šo izmaiņu var attaisnot ar pašreizējo prasību: “pētījuma rezultātiem jābūt publicētiem”. Tādejādi,

ja promocijas darba saturam jābūt atpazīstamam publikācijās, tad atbildība par publikāciju

183

sagatavošanu, teorētiskajiem semināriem, kurās un kuros tiek izstrādāti pētījuma uzdevumi un ar to

saturu saistītie teorētiskie jautājumi palielinās un publikācijas ir tiešs ieguldījums darba

sagatavošanā (tās var likt darbā kā nodaļas).

Tika nolemts, ka 2004./2005. studiju gadā tiks izvērtētas iespējas intensīvāk un mērķtiecīgāk

izmantot publikāciju un teorētisko semināru KP, lai uz šī pamata varētu samazināt programmas

apjomu līdz 120 KP, kas ir kļuvusi par prasību arī doktora studiju programmai un 2005./6.

studiju gadā tiks iesniegts piedāvājums zinātņu padomei programmas apjoma samazināšanai.

Studiju kursu satura izmaiņas. Izmaiņu analīze, izmaiņu nepieciešamība (pielikumā - jauno studiju

kursu apraksti).

Pirmajā un otrajā pēcakreditācijas gadā (2002. /3., 2003./4.) strukturālas izmaiņas studiju

programmā un tās saturā netika ieviestas. Tika izlemts aprobēt akreditēto studiju programmu,

izvērtējot tās satura un struktūras efektivitāti tās pilnam ciklam (3 –4 gadu laikā).

2004. /5. studiju gadā radikālas izmaiņas studiju kursu saturā netika ieviestas. Saturs tika attīstīts

iekļaujot jaunākās pieredzes un attīstības tendenču analīzi.

Studiju programmas realizācija. Izmantotās studiju formas








2004./5. studiju gadā tika palielināts praktisko nodarbību skaits datu apstrādes prasmju attīstīšanai

ar SPSS programmu uz konsultāciju stundu rēķina. Šajā sakarā darbā studiju programmā uz

uzņēmuma līguma tika pieņemts konsultants gan darbam ar grupām, gan individuālajām

konsultācijām datu apstrādes jautājumos.

2005./6. studiju gadā iecerēts sagatavot darba grupu no fakultātē strādājošajiem pasniedzējiem

doktorantiem, kuri iedziļinātos SPSS un citu kvalitatīvās datu apstrādes programmu izmantošanā un

varētu konsultēt šajos jautājumos citus doktorantus, kā arī pedagoģijas programmas maģistrantus.

Attiecības starp kontaktnodarbībām un studentu patstāvīgo darbu.

Ja kontaktnodarbības sastāda vairāk par 50% no KP, ir nepieciešams tā pamatojums (pielikumā

fakultātes Domes vai nodaļas Padomes lēmums).

Kontaktnodarbībām un studējošo patstāvīgajam darbam tiek atvēlēts šāds stundu samērs 30% pret

70%.

Studiju plāns, tā uzbūves atbilstība programmas mērķim un uzdevumiem (pielikumā – studiju plāns

par iepriekšējo studiju gadu).

Studiju plāns tika veidots atbilstoši LR pieņemtajam programmas standartam. Studiju plāns 1.

pielikumā.

Atbilstoši studiju plānam tika veidots studiju darba grafiks (2.pielikums).




184



apakšgrupās.

2004./5. studiju gadā pirmajā kursā tika uzņemti 18 studējošie, kuru darbs tika organizēts vienā

grupā ar iespēju pieteikties konsultācijām un darbam datorklasē individuāli vai mazās grupās.

3.3. Ar studiju programmu saistītā pētnieciskā darbība. Doktorantūrā studējošo zinātniski

pētnieciskā darbība

2003./4. studiju gadā doktorantu pētījumi un sadarbība ar darbu vadītājiem tika ievirzīti esošās, DU

izveidotās zinātnisko pētījumu bāzes izmantošanas ietvaros. Doktoranti tika iesaistīti LZP grantos,

UNESCO/UNITWIN skolotāju izglītības pārorientēšanas uz ilgtspējīgu attīstību globālajā projektā,

UNESCO projekta Eiropas reģionālā tīklojuma darbā, kas 2003. gadā tika nodibināts Daugavpils

Universitātē, DU žurnāla “Journal for Teacher Education and Training”starptautiskajā konferencē,

kas notika Tallinas Pedagoģiskajā universitātē 2004.gadā (konferenci organizēja 6 valstu

universitātes ar Igaunijas ZA, Parlamenta, Izglītības un Vides ministriju, Tallinas pilsētas vadības

līdzdalību un atbalstu. Ieskats par doktorantu publikācijām, līdzdalību konferencēs un dažas citas

aktivitātes 2003. /4. studiju gadā piedāvātas 3. pielikumā. Pielikumā atspoguļojas arī sadarbība, kas

doktorantiem ir izveidojusies ar citiem projektiem un specifiskajiem tīklojumiem, kas pēc satura

atbilst doktorantu pētījuma tēmām.

Darbība minētajos tīklojumos kļuva par vidi, kurā programmā studējošie var aprobēt savus

pētījumus, atrast partnerus dialogam Eiropas un citu kontinentu valstīs, mācīties apgūt zinātnisko un

angļu valodas, attīstīt zinātnisko publikāciju sagatavošanas prasmes.

2004./5. studiju gadā uzsākām programmā studējošo un programmā strādājošo docētāju portfolio ieviešanu.

Studējošo portfolio tika ieviests, lai vienkopus savienotu informāciju par doktoranta aktivitātēm un iegūtu

iespēju doktoranta aktivitāšu izvērtēšanai. Portfolio tiek uzglabāti doktorantūras telpā papīra variantā un pie

doktora programmas sekretāres elektroniskā formā.

2004./2005. studiju gadā:

o vairums doktorantu piedalījās DU žurnāla ‘Teacher education and training’ 3. starptautiskajā

konferencē ‘Sustainable development. Culture. Education’, kas notika Vācijā Fehtas universitātē

(konferencē piedalījās 28 DU doktorantūrā strādājošie docētāji un doktoranti).

o doktoranti tika iesaistīti LZP, IZM zinātnes atbalsta, DU iekšējos grantos.

o Piesaistīti sadarbībai ar PCC (Klusā okeāna reģiona izglītības pētījumu konsorciju), BBCC

(Baltijas un Melnās jūras reģiona konsorciju izglītības pētījumos, kurā atbildīgā institūcija ir

Daugavpils universitāte), AIAER (Visindijas izglītības pētījumu asociācija), EMSU (Vides

menedžmenta saskaņotās universitātes), ar starptautisko tīklojumu Milānā mākslas sadarbības

jomā, ar dažādiem lietišķo pētījumu projektiem (Norvēģijā, Bulgārijā, Spānijā, Vācijā uc.)

Piemēram, darbības virzienus, aktivitāšu veidus, rezultātus īsā formā raksturo šāds ģeogrāfisko

izplatījumu un saturisko ievirzi raksturojošs uzskaitījums, kurā nav ņemts vērā dalībnieku skaits un

publicēto lapaspušu skaits:

Publikācijas

ārzemēs (tēzes un

raksti konferenču

rakstu krājumos)

Itālijā, Milānā

Meksikā, Monterrejā

Austrālijā, Sidnejā

Taizemē, Bangkokā

Lietuvā Šauļos

185

Vācijā, Fehtā

Sterlitamakā

Bulgārijā

Krievijā, Sankt- Pēterburgā

Publikācijas

Latvijā atzītos

izdevumos

Daugavpils starptautiskās konferences ‘Cilvēks. Krāsa. Daba, Mūzika’ rakstu

krājumā

Žurnālā ‘Teacher education and training”

Liepājas starptautisko konferenču rakstu krājumos.

Publikācijas citos

izdevumos

Izglītības Iniciatīvu centra izdevumos Jēkabpilī

BKI rakstu krājumos,

Rēzeknes konferenču krājumos

projekti Vecāku iekļaušana bērnu ar īpašajām vajadzībām izglītošanā

Izglītības mērķis skolotāju izglītībā nākotnes skatījumā

konferences Vācijā ‘Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība’

Taizemē, Austrālijā

Konferences šeit ‘Čigānu bērns skolā – esi gaidīts!’

Projektu

konferences

uzstāšanās

Rīgā, Norvēģijā, Budapeštā, Itālijā, Sankt – Pēterburgā, Rēzeknē,

Turcijā,Vācijā, Igaunijā, Liepājā, Spānijā

Detalizētu informāciju par aktivitātēm, kurās bija iesaistīti doktoranti var atrast viņu individuālajos

portfolio.

Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes strukturāla reformēšana zinātniskā potenciāla

koncentrēšanas un efektivizēšanas nolūkos. Izglītības un vadības fakultātes izveidošana un

Ilgtspējīgas izglītības institūta izveidošana.

Reformas tālejošākais mērķis bija nodrošināt akadēmisko programmu attīstību pedagoģijā un

paplašināt zinātniskos pētījumus fakultātē. IVF Ilgtspējīgas izglītības institūta dibināšana tika

iecerēta kā zinātniskā potenciāla pilnveidošanas iespēju uzlabošana un attīstības veicināšana šādos

līmeņos:

universitātes kā institūcijas attīstība;

pedagoģijas zinātnisko pētījumu attīstība Latgales reģionā;

iekļaušanās padziļināšana pedagoģijas zinātnes attīstības procesos valsts mērogā;

dialoga un partnerattiecību paplašināšana un padziļināšana zinātniskos pētījumos

starptautiskajā līmenī.

DU doktora programmas pedagoģijā realizēšanai ir nodrošināts viens no būtiskākajiem

nosacījumiem – ir sava promociju padome, kas pastāvējusi kopš 1992. gada 26. novembra LZP

lēmums Nr. 49-1-5. Pašreizējā promocijas padome tika apstiprināta skolu, nozaru un augstskolu

pedagoģijas apakšnozarēs 2000. gada 26. jūlijā ar Latvijas Zinātnes padomes lēmumu Nr. 6-3-2, 27.

06. 2000. Doktora programma tika sagatavota apakšnozarēs, kuras atbilst promocijas padomes

specializācijai.

2005. gada pavasarī ZA tika apstiprināta jauna promociju padome pedagoģijā, kas ir sava veida

motivācijas atbalsts studējošajiem doktorantūras studiju programmā. Doktora programmas realizēšana šajā studiju gadā tika saskaņota ar Ilgtspējīgas izglītības institūta

pētījumiem un formulētajiem virzieniem. Doktorantūras programmas realizēšanai tika izmantota bāze, kas

izveidota vienlaikus ar doktorantūras programmas sagatavošanu akreditācijai: ikgadējā starptautiskā

konference, fakultātes žurnāls, starptautiskās sadarbības tīklojumi, pētījumi valsts un starptautiskajos

projektos.

186

Pielikumos piedāvāta informācija, kas ilustrē programmā strādājošo docētāju kvalifikāciju, zinātnisko

interešu virzienus un aktivitātes zinātnē (skat.3.1.-3.12. pielikumus).

2004./5. studiju gadā paplašinājās doktorantūrā strādājošo docētāju un doktorantu iespēja grantu

izmantošanai, jo tika ieviesti DU iekšējie granti (DU mājas lapā piešķirto grantu saraksts)

IZM projekti, kuri tika apstiprināti III institūtam jūtami paplašināja iespēju iesaistīt doktorantus sadarbības

projektos un sagatavot publikācijas salīdzinošo pētījumu jomā. Doktora programmas efekta palielināšanai

tika iecerēts ieviest Ilgtspējīgas izglītības institūta grantus 2005./6. studiju gadā.










kvalitāte,





apakšnozarēs.


pamatojums



beigās.

2003./2004. studiju gadā vairāk veicinājām studējošo pašizvērtēšanas darbību. Tas tika darīts

gatavojot tēzes un rakstus, kuru apspriešanā kā pirmais tika uzklausīts autora viedoklis, kas tika

papildināts ar citu doktorantu izvērtējoši/ vērtējošo viedokli un profesoru grupas viedokli.

Pētot pašizvērtēšanas procesus radās secinājums, ka noslēguma eksāmenā ir jāiekļauj papildus

uzdevums: savu publikāciju kritiska izvērtēšana.

2004./2005. tika izmantota un pilnveidota iepriekšējo gadu pieeja vērtēšanai, izvērtēšanai un

pašizvērtēšanai.

187

3.5. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidē

Studējošo aptauju (par pasniedzējiem, studiju kursiem u.c.) rezultāti un analīze

2003. /2004. st. gadā studiju programmas realizēšanā balstījāmies uz sadarbību starp studējošajiem

un docētājiem, uz abpusējo ieinteresētību meklēt risinājumus, kuri ļauj iegūt labāku rezultātu. Šīs

attiecības bija viegli uzturēt, jo programmā studējošie pamatā ir fakultātē strādājošie pasniedzēji un

arī filiālēs blakusdarbā strādājošie mācībspēki. Tādejādi programmas realizēšanā tika izrunātas,

apspriestas problēmas, izvērtēta pašsajūta un lēmumi risinājumu izvēlei tādejādi tika pieņemti veidā,

kas raksturīgs adaptīvajam menedžmentam. Tādejādi programmā mācīšanās organizēšanai un

mācību vides organizēšanai ieviesām adaptīvā menedžmenta pieeju, kura garantē kvalitatīvāku

lēmumu pieņemšanu un atbildīgāku izvērtēšanu.

Kvantitatīvās aptaujas netika piedāvātas, jo pēc studējošo skaita tām nav ticamības.

2004./2005. studiju gadā turpinājām sadarbību ar studējošajiem organizēt uz adaptīvā menedžmenta

pamata.








2004./5. studiju gadā uzturējām sadarbību ar iepriekšējā gada beidzējiem. Trīs reizes tika

organizētas akadēmiskās diskusijas par promocijas darbu tēmām, kuras turpina sagatavot pilna laika

programmas beidzēji. Izvērtējot pārmaiņas darbu pabeigšanas procesā, kļuva saskatāms, ka pirmie

promocijas darbi, kas sagatavoti uz pilnveidotās programmas pamata, aizstāvēšanai varētu tikt

iesniegti 2005./6. gadā, kas kopumā būs sagatavoti 5 gadu laikā sākot ar iestāšanos doktorantūrā.

3.6. Studiju programmas akadēmiskais, vispārējais personāls. Akadēmiskā, vispārējā personāla

skaits, tā izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Akadēmiskā personāla sastāvs nemainījās.

Akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība Augstskolu likuma prasībām

Akadēmiskā personāla kvalifikācija un tās pilnveidošanās ir atspoguļota 3.1.-3.12. pielikumos.

Pamatdarbā strādājošā akadēmiskā personāla īpatsvars studiju programmā.



Konkrētas ar personālu saistītas problēmas, kas ietekmē programmas kvalitāti

2004./5. studiju gadā programmā strādājošajiem docētājiem tika piedāvāta iespēja pilnveidot angļu

valodu un iespēja apgūt demonstrējošos variantus SPSS programmas izmantošanai pedagoģisko

pētījumu datu apstrādāšanai.

188

3.7. Finansēšanas avoti, programmas materiālais nodrošinājums.

Studiju programmas finansēšana.



Valsts budžeta līdzekļi, maksas studentu līdzekļi, DU un IZM zinātnes atbalsta granti.

2004./5. studiju gadā grants tika piešķirts līdzdalībai Fehtas konferencē (DU), Sidnejas konferencē

(DU un IZM zinātnes atbalsta grants).













iespējām.

2004./5. studiju gadā grāmatu kolekcija tika papildināta ar eksemplāriem, kas tika atvesti no

Bangkokas, Sidnejas, Singapūras, Londonas, ASV. Kopējā summa ap 3000Ls vērtībā.


Saikne ar darba devējiem studiju programmas mērķu un uzdevumu izpildes kontekstā






189

Pielikums 3.1.

DU IVF III Doktorantūras III kursa darba grafiks 2004./2005. st.g.



Studiju programmas piedāvājums un uzdevumi 3.

studiju gadā

III profesoru grupa

IX Publikāciju sagatavošana Darbu vadītāji

30.09.03. 15.00 Praktiska nodarbība zinātnisko publikāciju struktūras

izvērtēšanā

A.Pipere

I.Salīte

Darbu vadītāji

X Darbs ar vadītājiem Darbu vadītāji

04.11.03. 15.00 Teorētiskais seminārs par darba struktūru, saturu. III profesoru grupa

11.11.03. 15.00 Mācību grāmatu un līdzekļu izveidošanas


Prof. E.Krastiņa


XII Publikāciju sagatavošana Darbu vadītāji

13.01.04. 15.00 Praktiska nodarbība zinātnisko publikāciju struktūras

izvērtēšanā

A.Pipere

I.Salīte

Darbu vadītāji

II Promocijas darba problēmas sagatavošana


III profesoru grupa

02.03.04. 15.00 Akadēmiska diskusija par promocijas darbu tēmām III profesoru grupa

09.03.04. 15.00 Akadēmiska diskusija par promocijas darbu tēmām III profesoru grupa

15.00 Akadēmiska diskusija par promocijas darbu tēmām III profesoru grupa

aprīlis Promocijas eksāmens svešvalodā

Septembra

2.puse

Promocijas eksāmens pedagoģijā

Septembra 2.

puse

Priekšaizstāvēšanās

190

DU IVF III pedagoģijas doktorantūras II kursa darba grafiks 2004./2005. st.g.


09.-10.

08.2004.

12.00 ATSKAITE par paveikto 1. studiju gadā.


uzdevumi 2. studiju gadā. Publikācijas un

publicēšanās iespējas.

III profesoru grupa



uzdevumi 2. studiju gadā. Publikācijas un

publicēšanās iespējas

III profesoru grupa

IX Rakstu sagatavošana Darbu vadītāji

22.-23.

10.2004.

15.00 Mācību plānu un programmu attīstība E.Krastiņa

26.-27.

11.2004.

15.00 Mācību vides attīstības problēma psiholoģijā I.Kokina

A.Pipere



Asoc.prof.

A.Pipere



A.Pipere

I.Salīte u.c.

28.-29.

01.2005.

15.00 Kurss pēc studentu pieprasījuma

25.-26.

02.2005.

15.00 Mācību vides attīstības problēmas

pedagoģijā

I.Salīte

18.-19.

03.2005.

12.00 Teorētiskais seminārs (II)



III profesoru grupa

02.04.2005. 12.00 Promocijas darba problēmas aprobācija

akadēmiskā diskusijā

III profesoru grupa



III profesoru grupa



III profesoru grupa

18.-21.

05.2005.

Pēc paredzētās

dienas kārtības 4.starptautiskā konference “Cilvēks.

Krāsa. Daba. Mūzika”

Daugavpilī DU

Doktorantu piedalīšanās

sekciju darbā,

prezentācijas

22.-24.

05. 2005.

Pēc paredzētās

dienas kārtības 3.starptautiskā konference

“Sustainable Development. Culture.

Education.”

Vācijā. Fehtas universitātē.


sekciju darbā,

prezentācijas

8.08. 2005.

12.00 Apdāvinātības problēma pedagoģijā J.Davidova

I.Kokina

9.08. 2005. 15.00 Skolotāja kompetences problēma

pedagoģijā

I.Kokina

E.Krastiņa

191

DU IVF III Doktorantūras I kursa darba grafiks 2004./2005. st.g.



Publikācijas un publicēšanās iespējas. Darba vadītāju

izvēle.

Prof. I.Salīte

17.09.04. 15.00 Kvantitatīvā pētījuma metodoloģija un metodes Prof. A.Vorobjovs

18.09.04. 09.00 Kvantitatīvā pētījuma metodoloģija un metodes Prof. A.Vorobjovs


A.Pipere


A.Pipere

19.11.04. 12.00 Teorētiskais seminārs (I) . Zinātnisko publikāciju

struktūra.

Asoc.prof.

A.Pipere

XI -XII Rakstu sagatavošana Darbu vadītāji

14.-15.

01.05.

12.00 Praktiska nodarbība zinātnisko publikāciju struktūras

izvērtēšanā . Izglītības filosofija un mūsdienu

izglītības teorijas

A.Pipere

I.Salīte u.c.

I -II Rakstu sagatavošana Darbu vadītāji

18.-19.

03.2005.

12.00 Teorētiskais seminārs (II)

Ilgtspējīgas attīstības stratēģija izglītībā. Ilgtspējīga

izglītība.

III profesoru grupa

22. 04.05. 15.00 Pedagoģijas zinātnes apakšnozaru attīstība Prof. J.Pokulis

23. 04.05 11.00 Didaktika modernismā un postmodernismā I.Žogla

18.-21.

05.2005.

Pēc

paredzētās

dienas

kārtības

4.starptautiskā konference “Cilvēks. Krāsa.

Daba. Mūzika”

Daugavpilī DU

Doktorantu

piedalīšanās sekciju

darbā, prezentācijas

22.-24.

05. 2005.

Pēc

paredzētās

dienas

kārtības

3.starptautiskā konference “Sustainable

Development. Culture. Education.”

Vācijā. Fehtas universitātē.

Doktorantu





virzieni

A.Vorobjovs

9.08.05. 09.00 Promocijas darba struktūras izveidošana Prof. A.Vorobjovs

Pielikums 3.2.

LZP un DU zinātniskie pētījuma projekti un IZM lietišķie pētījumi, kurus ir vadījuši programmā

strādājošie docētāji:

Dr.habil.ped., prof. Aleksejs Vorobjovs

LZP pētījumu projektu vadīšana:1998.-2000.g. Personības socializācijas ekoloģiskās virzības koncepcija; 2001.-2003.g.

Personības selektīvās aktivitātes īpatnības multikulturālā un multinacionālā vidē; 2004.-2006.g. Latgales iedzīvotāju

Latvijas un Eiropas psiholoģiskās kartes.


LZP projektu vadīšana: ZA granta vadītāja pētījumam pedagoģijā “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas

attīstības stratēģiju Latvijā” 2001.- 2004. gads; Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā skatījumā kopš 2005.gada.

192

IZM Lietišķo pētījumu vadīšana: 1999.-1998.g. lietišķas ISEC pētījums “Integrēta mācīšana mūsdienu humānās

pedagoģijas skatījumā, tās saturs un metodiskais nodrošinājums”.

DU zinātnisko projektu vadīšana: 04.15. DU līdzdalība PCC 28. konferencē “Pilsoniskās vērtības un sabiedriskā

atbildība globālajā kontekstā”; 05.25 “Skolotāju izglītība nākotnei: PCC (Klusā okeāna piekrastes izglītības pētījumu

konsorcija) 8 valstu kolaboratīvs pētījums un piedalīšanās 29. PCC konferencē Sidnejā”.


DU zinātniskā projekta vadīšana: (prot. Nr.4 no 22.03.04) Monogrāfijas “Perspektīva un ēnu konstruēšana” drukāšanai;

4 starptautiskās konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” organizēšanai.

LZP projektu vadīšana: Nr. 03. 1019 “Individuālās muzikālās uzstāšanās vērtēšana audzēkņa personības attīstības

kontekstā” 2003. - 2004. gads;

Līdzdalība LZP projektos: 2001. - 2004. gads - LZP finansētais zinātniskais projekts Nr. 0347 “Skolotāju izglītības

pārorientēšana uz ilgstspējīgu attīstības stratēģiju Latvijā”.

DU zinātniskā projekta vadīšana: Nr. 04. 22 “Apdāvinātības attīstības problēma mūsdienu zinātnē un praksē“ 2004.

gads.


Līdzdalība LZP projektos: „ Pedagoģiskā doma padomju periodā ” 2001.-2003. gads; ,,Trimdas pedagoģiskā doma”

2002.gads;

Aizsardzības ministrijas zinātniskais līgumdarbs “LR militārpersonu vides izglītības un apmācības sistēmas izveides

pamatprincipi un ieviešanas mehānisms NBS un NAA” (2002.gada 26.aprīļa līgums Nr.50).


Līdzdalība LZP projektos: “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas attīstības stratēģiju Latvijā” 2001.- 2004.

gads; Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā skatījumā kopš 2005.gada.

Līdzdalība IZM lietišķajos pētījumos: Darbs pie IZM ISEC līgumdarba ”Integrētā mācīšana mūsdienu humānās

pedagoģijas skatījumā, tās saturs un metodiskais nodrošinājums 3.un 4.klasē, 1999.- 2000.gads; ”Skolēnu mācību

sasniegumu izvērtēšanas modelis un dokumentācija mācību sasniegumu atspoguļošanai 1.- 3.klasē” 2001. – 2002.gads.

IZM Lietišķo pētījumu vadīšana: Sākumskolas skolotāju pieredze, iesaistot skolēnus mācību sasniegumu pašizvērtēšanā

2000. gads; 2001. Skolēnu mācību sasniegumu izvērtēšanas modelis un dokumentācija mācību sasniegumu

atspoguļošanai 1.-4. klasēs.


Līdzdalība LZP projektos: Līdzdalība Latvijas Zinātnes padomes grantā DPU Psiholoģijas katedras projektā “Tolerances

sociāli psiholoģiskās problēmas un pedagoģiskais process” (1998/99.m.g.); “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz

ilgtspējīgas attīstības stratēģiju Latvijā” (2001-2004); “Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā skatījumā” kopš

2005.gada.

Līdzdalība IZM lietišķajos pētījumos: Darbs pie IZM ISEC līgumdarba ”Integrētā mācīšana mūsdienu humānās

pedagoģijas skatījumā, tās saturs un metodiskais nodrošinājums 3.un 4.klasē, 1999.- 2000.gads; ”Skolēnu mācību

sasniegumu izvērtēšanas modelis un dokumentācija mācību sasniegumu atspoguļošanai 1.- 3.klasē” 2001. – 2002.gads.

DU zinātniskā projekta vadīšana: 04.01. "Starptautiskā žurnāla JTET izdošana 2004.gadā”;

193

Pielikums 3.3.

Programmā strādājošo docētāju līdzdalība starptautiskajos projektos un to vadīšana:


Līdzdalība starptautiskajos projektos: Eiropas-Austrālijas vides izglītības metodoloģiskajā projektā 1995.-2000. gadam;

UNESCO/ACEID (Klusā okeāna reģiona izglītības inovāciju centrs) 1997.-2000. gads; UNESCO/UNITWIN “Skolotāju

izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas attīstības stratēģiju” 2000.-2004.gads; EMSU “Environmental Management

Sustainable Universities” kopš 2002.gada; PCC (Pacific Circle Consortium in education research) “Teacher education

for future” kopš 2004. gada; Gēteborgas starptautiskās konsultācijas “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai” dalībniece no

2004.gada (konsultācijas pastāvēs līdz 2014. gadam).

Starptautisko projektu vadīšana: UNESCO Skolotāju izglītības pārorientēšanas globālā projekta Eiropas reģionālās

grupas vadītāja kopš 2003.gada.

Starptautiskie projekti, kas orientēti uz izglītības programmu attīstību un pedagoģisko kompetenci: Baltic Universities

21 kopš 2004. gada; Nordplus projektā kopš 2001. gada; Erasmus trīs projekti (ar Berlīnes Brīvo Universitāti kopš 2003.

gada, ar Odenses Universitāti kopš 2004. gada, ar Ungāriju noslēgts bilaterālais līgums no 2005. gada).


Līdzdalība starptautiskajos projektos: Asia-Link Program “City’s and Building’s Identity. Euro-Asia exchange on

Cultural-Technological Advanced skills of Environmental Generative Design”; Italy, Politecnico di Milano University;

ACEID (Asia – Pacific Centre of Educational Innovation for Developmant; UNITWIN/UNESKO project “Reorienting

Teacher Education to Address Sustainability”; Project “Establishing of support network for promotion of innovative

SMEs development of Electronic and Information Technology branches in regions of Latvia” – SME 1999/2 – 1.3.1.-

2.3./ REG-ELIN-LAT – European Commission Research Directorates General Shared Cost AM CPF Forms– Scientific


Dr.ped., prof. Jeļena Davidova

Līdzdalība starptautiskajos projektos: 1998.-2000. gads - Starptautiskais zinātniskais projekts Nr. 118/23 “Apdāvināto

bērnu mūzikas mācīšanas fenomenoloģiskais modelis“ (Zviedrija, Somija, Latvija).


Līdzdalība starptautiskajos projektos: Londonas Metropolitēna Universitāte, Lielbritānija, „Children ’s Identity and

Citizenship in Europe” 2001. – 2004.gads; Hedmarkas augstskola, Norvēģija, ,, Consumer Citizenship Network” 2004.

gads;


Līdzdalība starptautiskajos projektos: UNESCO/UNITWIN “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas attīstības

stratēģiju” 2000.-2004.gads; UNESCO Skolotāju izglītības pārorientēšanas globālā projekta Eiropas reģionālajā grupā

kopš 2003.gada.

Izglītības iniciatīvu centra starptautiskajā projektā ar Ungāriju, Bulgāriju par čigānu izglītības problēmām kopš 2002.


Līdzdalība starptautiskajos projektos: UNESCO UNITWIN projektā pie Jorkas universitātes ”Skolotāju izglītības

pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību” (kopš 2000.gada); UNESCO Skolotāju izglītības pārorientēšanas globālā projekta

Eiropas reģionālajā grupā kopš 2003.gada.

194

Pielikums 3.4.

Programmā strādājošo docētāju līdzdalība starptautiskajās konferencēs kopš 1999. gada ārpus Baltijas:

Dr.habil.ped., prof. Aleksejs Vorobjovs 5 konferences

Ķīna, Pekina, 2004.; Vīne, Austrija, 2003.; Vroclava, Polija, 2003.; Ostrova, Čehija, 2001.; Bangkoka, Taizeme, 2000.;


Bangkoka, Taizeme, 2005.; Gēteborga, Zviedrija, 2004.; Hongkonga 2004.; Monterreja, Meksika, 2004.; Plocka, Polija

2004.; Svenborga, Dānija 2003.; Kariega, Dienvidāfrika, 2002.; Grahamsouna, Dienvidāfrika 2002.; Atēnas 2002.;

Leidene, Nīderlande 2002.; Ņujorka, ASV 2001.; Sofija, Bulgārija 2001.; Toronto, Kanāda 2000.; Budapešta, Ungārija

2000.; Bangkoka 1999.; Sidneja, Austrālija 1999.;


Montereja, Meksika, 2004.; Milāna, Itālija 2003.; Aveiro, Portugāle 2003.; Vitebska 2001.; Joškarola 2002.; Bangkoka

1999.; Sidneja 1999.;

Dr.ped., prof. Jeļena Davidova 15 konferences

Agridžento Itālija, 2004.; Londona 2004.; Tenerife, Spānija 2004.; Aveiro, Portugāle, 2003.; Eksetera, 2003.; Rodosa,

Grieķija 2002.; Bergena, Norvēģija 2002.; Rotterdama, Nīderlande 2002.; Eksetera, Lielbritānija 2001.; Barselona,

Spānija 2001.; Zalcburga, Austrija 2000.; Helsinki Somija 2000.; Ungārija, Debrecena, 2000.; Stambula, Turcija,

1999.; Stokholma, Zviedrija 1999.;

Dr.ped., prof. Inese Jurgena 10 konferences

Parīze 2004.; Krakova 2004.; Glazgova 2004.; Nendgrebena, Vācija 2002.; Sankt-Pēterburga 2001.; Londona 2003.;

Ostrova, Čehija 2002.; Londona 2002.; Vroclava 2001.; Ostrava 2001.;

Dr.ped., prof. Elfrīda Krastiņa 2 konferences

Ungārija 2004., Atēnas 2002.;


Sudaka, Ukraina 2004.; Honolulu, ASV 2004.; Jaunzēlande (e-konference) 2002.; Murcija, Spānija 2000.; Durhema,

ASV, 2000.; Helsinki, Somija, 2000.;

Pielikums 3.5.

Programmā strādājošo docētāju piedalīšanās starptautiskajās konferencēs Baltijā:


Tallina 2003.; Kauņa 2000.;


Tallina 2004.; Šauļi 2004.; Klaipēda 2000.;

Dr.ped., prof. Jeļena Davidova 6 koferences

Tallina, 2004.; Kauņa 2003.; Klaipēda 2003.; Šauļi, 2002.; Viļņa 2002.; Klaipēda, 2001.; Klaipēda, 2000.;

Dr.ped., prof. Elfrīda Krastiņa 3konferences

Tartu 2004.; Tallina 2004.; Šauļi 1999.;


Tallina 2004.; Klaipēda 2000.; Kauņa 2000.;

195

Pielikums 3.6.

Programmā strādājošo docētāju raksti starptautiskajās konferencēs, referējamos izdevumos

Dr.habil.ped., prof. Aleksejs Vorobjovs 11 publikācijas

Ķīna, Pekina, 2004.; Vīne, Austrija, 2003.; Vroclava, Polija, 2003.; Rīga, 2003.; Viļņa, 2002.; Rīga, 2002.; Daugavpils,

2002.; Ostrova, Čehija, 2001.; Daugavpils, 2000.; Bangkoka, Taizeme, 2000.;

Dr.ped., prof. Ilga Salīte 9 publikācijas

Monterreja, Meksika, 2004.; Daugavpils 2003.; Atēnas 2003.; Grahamsouna, Dienvidāfrika 2002.; Daugavpils 2002.;

Daugavpils 2000.;

Dr.ped., prof. Aleksandra Šļahova 14 publikācijas

Šauļi 2004.; Milāna, Itālija 2004.; Montereja, Meksika, 2004.; Tallina 2004.; Milāna, Itālija 2003.; Aveiro, Portugāle

2003.; Vitebska 2001.; Daugavpils 2000.; Klaipēda 2000.; Oksforda 2000.;

Dr.ped., prof. Jeļena Davidova 20 publikācijas

Daugavpils, 2004.; Tallina, 2004.; Rīga, 2003.; Aveiro, Portugāle, 2003.; Eksetera, 2003.; Daugavpils, 2003.; Šauļi,

2002.; Nortridža, 2002.; Rīga, 2002.; Viļņa 2002.; Daugavpils, 2002.; Klaipēda, 2001.; Klaipēda, 2000.; Stambula,

Turcija, 1999.;

Dr.ped., prof. Inese Jurgena 14 publikācijas

Rīga 2004.; Rīga 2003.; Londona 2003.; Rēzekne 2002.; Rīga 2002.; Liepāja 2002.; Ostrova, Čehija 2002.; Londona

2002.; Klaipēda, 2001.; Rīga, 2001.; Rēzekne 2001.; Vroclava 2001.; Ostrava 2001.; Rīga 2000.

Dr.ped., prof. Elfrīda Krastiņa 4 publikācijas

Tartu 2004.; Rīga 2003.; Tallina 2004.; Atēnas 2003.;

Dr. psych., asoc.prof. Anita Pipere 9 publikācijas

Tallina 2004.; Honolulu 2004.; Rīga 2003.; Belfasta 2003.; Daugavpils 2002.; Daugavpils 2000.; Klaipēda 2000.;

Daugavpils 2001.; Rīga 2000.;

Tēzes starptautiskajās zinātniskajās konferencēs

Dr.ped., prof. Ilga Salīte 7

Bangkoka, 2005.; Gēteborga 2004.; Hongkonga, 2004.; Grahamstouna, Dienvidāfrika 2002.; Bangkoka 1999.; Sidneja,

Austrālija 1999.;

Dr.ped., prof. Aleksandra Šļahova 8

Aveiro, Portugāle, 2003.; Šauļi 2002.; Daugavpils 2002.; Joškarola 2002.; Vitebska 2001.; Klaipēda 2000.; Bangkoka

1999.; Sidneja 1999.;

Dr.ped., prof. Jeļena Davidova 9

Londona, 2004.; Kauņa, 2003.; Aveiro, 2003.; Rhodes, 2002.; Barselona, 2001.; Eksetera, Anglija, 2001.; Somija,

2000.; Debrecena, Ungārija, 2000.; Stokholma, 1999.;

Dr.ped., prof. Elfrīda Krastiņa 9

Dr. psych., asoc.prof. Anita Pipere 3

Rīga 2000.; Durhama 2000.; Daugavpils 2000.;

Dr.ped., prof. Inese Jurgena 9

Glazgova 2004.; Nendgrebena, Vācija, 2002.; Rīga 2001.; Sankt-Pēterburga 2001.; Parīze 2000.; Rīga 2000.; Rēzekne

1999.;

196

Pielikums 3.7.

Izveidots zinātnisks žurnāls angļu valodā “Journal of Teacher Education and Training” (ISSN 1407 –

8724). Projekta realizēšanas laikā izdoti četri šī žurnāla numuri (to kopējais apjoms 413 lpp), 2005.gada

maijā tiks izdots tā 5. numurs. Žurnāls iesniegts šī pamatojuma pielikumā.

Izveidota starptautiskā recenzēšanas komanda:

1.numuram: 12 locekļi no ASV, Vācijas, Ungārijas, Brazīlijas, Baltkrievijas, Jamaikas, Austrālijas, Kanādas, Latvijas.

Kopā 9 valstis.





4. numuram: 23 locekļi no ASV, Vācijas, Ungārijas, Brazīlijas, Jamaikas, Austrālijas, Igaunijas, Somijas,

Dienvidāfrikas, Anglijas, Kanādas, Latvijas. Kopā 12 valstis.

Pielikums 3.8.

Iedibināta žurnāla “Journal of Teacher Education and Training” starptautiskā (ceļojošā) konference

“Sustainable development. Culture. Education”.

2003. gadā 1. konference Daugavpils Universitātē (izdots 2. un 3. žurnāla numurs ar 23 zinātniskām publikācijām un

konferences rakstu krājums CD formātā).

2004. gadā 2. konference Tallinas pedagoģiskajā universitātē ar Igaunijas parlamenta un Zinātņu akadēmijas

atbalstu (izdots 4.žurnāla numurs ar 11 zinātniskām publikācijām un konferences rakstu krājums CD formātā 813.lpp.

apjomā (ISBN 9985-58-317-5).

Pielikums 3.9.

Par tradicionālu ir kļuvusi starptautiskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”, kura notikusi DU 1999., 2001.,

2003. gadā. Piemēram, 2003. gada konferencē tika izdots konferences rakstu krājums divās daļās 332 lpp. apjomā (angļu

valodā), kura rediģēšanā piedalījās redkolēģijas locekļi no Brazīlijas, Baltkrievijas, Somijas, Itālijas, ASV, Zviedrijas,

Lietuvas, Latvijas. Kopā 8 valstis.

Pielikums 3.10.

Daugavpils Universitātē 2003. gada maijā tika izveidota UNESCO skolotāju izglītības pārorientēšanas pirmā

starptautiskā Eiropas reģionālā universitāšu sadarbības grupa (tīklojums). Atbildība par tā attīstību tika uzticēta DU.

(Skat. pielikumā vēstuli no individuālās darba sarakstes ar UNESCO pilnvaroto globālā projekta vadītāju un ANO

atbildīgo par izglītības ilgtspējīgai attīstībai dekādes aktivitāšu organizēšanu universitāšu globālajā tīklojumā).

Pielikums 3.11.

Daugavpils Universitātē Izglītības un vadības fakultātē izveidots “Ilgtspējīgas izglītības institūts”, kuru apstiprināja DU

Senāts 2003.gada 7. augustā.

197

4. 2005./2006. studiju gada pašnovērtējums

4.1.Studiju programmas mērķi un uzdevumi. Izmaiņas, ja tādas ir





Uzdevumi:


pieredzes apguvi, zinātniski pētnieciskās metodoloģijas attīstības tendenču izpratni,

2) piedāvāt studējošajiem iespēju veikt patstāvīgu zinātnisku pētījumu izvēlētajā pedagoģijas

apakšnozarē un aizstāvēt pētījuma rezultātus promocijas darbā.

Izmaiņas:


pētījumu rezultātus pirmajā tās realizēšanas gadā (2002. /2003.) deva iespēju izvirzīt jaunu


3) piedāvāt studējošajiem iespējas aprobēt savu pētījumu rezultātus starptautiskā līmenī un



2004./2005. studiju gadā izmaiņas programmas mērķos un uzdevumos netika ieviestas. Tika

strādāts uz to, lai sagatavotu mācīšanās vidi un iespējas realizēt šo uzdevumu, kas tika papildināts

2003./4. gadā.

2005./2006. studiju gadā programmas mērķi un uzdevumi netika mainīti.

Tika paplašinātas studiju vides iespējas: (1) pētniecisko prasmju attīstības veicināšanai (apgūtas

jaunas kvalitatīvās datu apstrādes programmas, iegādāta NVIVO programma, kuras izmantošana un

konsultācijas tās lietošanai tika piedāvātas doktorantūrā studējošajiem (pēc pieteikšanās).


Saturs un organizācija. Pedagoģijas doktora programma ir pēctecīgi saistīta ar bakalaura un maģistra studiju

programmām, kuras tiek realizētas pedagoģijas nozarē DU. Programma paredzēta kā studiju turpinājums un

patstāvīgā pētījuma veikšana.

Programmas saturs Pilna laika programmas saturs tiek piedāvāts šādā struktūrā. Obligātie kursi, kurus

apgūst 1. un 2. semestrī. Kursi paredzēti pētījuma metodoloģijas un pedagoģijas vispārīgā teorētiskā pamata

apguvei. Šo studiju kursu saturs piedāvā apgūt: promocijas darba struktūras izveidošanu,

pedagoģijas zinātnes apakšnozaru attīstību, kvantitatīvā un kvalitatīvā pētījuma metodoloģiju un

metodes, izglītības filozofiju, mūsdienu izglītības teorijas, didaktikas specifiskās iezīmes

198

modernismā un postmodernismā. Kopējais kredītpunktu skaits obligātajos studiju kursos: 20 KP 1.

un 2. semestrī.






Brīvās izvēles kurss, kuru apgūst 5.semestrī. Kā brīvo izvēli var izvēlēties citām apakšnozarēm

piedāvātos obligātās izvēles kursus, ja tie saistīti ar doktoranta pētījumu tēmu vai arī pieteikt tēmu

pēc pieprasījuma. Kopējais kredītpunktu skaits obligātās izvēles kursos: 2 KP 5. semestrī.

Teorētiskie semināri 2.,3.,4.,5. studiju semestros. Semināru tēmas piedāvā doktoranti vai darbu

vadītāji. Katrs seminārs paredzēts 2 KP apjomā. Kopējais kredītpunktu skaits četros teorētiskajos

semināros: 8 KP 2.- 5. semestros.









studentiem.








promocijas darba vadītāju. Kopējais kredītpunktu skaits promocijas darba sagatavošanai: 84 KP

apjomā 3 vai 4 gadu laikā.




noteikumiem).






199







sagatavošanas sadaļā, kura tika akreditēta 84 KP apjomā (iespējamā izmaiņa no 84 KP uz 60

KP).






Tika nolemts, ka 2004./5. studiju gadā tiks izvērtētas iespējas intensīvāk un mērķtiecīgāk izmantot

publikāciju un teorētisko semināru KP, lai uz šī pamata varētu samazināt programmas apjomu līdz

120 KP, kas ir kļuvusi par prasību arī doktora studiju programmai un 2005./6. studiju gadā tiks

iesniegts piedāvājums zinātņu padomei programmas apjoma samazināšanai.

2005./6. studiju gadā vairs neparādījās prasība par kredītpunktu samazināšanu. Parādījās prognoze,

ka pašreizējais kredītpunktu apjoms būs atbilstošs vai pat būs jāpalielina saskaņā ar jaunajām

prasībām, kuras top. Tāpēc izmaiņas netika ieviestas

Sakarā ar kopējo prasību izmaiņām, kas top valstī. Prasība samazināt programmas kredītpunktu

skaitu netika iesniegta DU zinātņu padomē. Izmaiņas 2005./6. studiju gadā programmas apjomam

netika veiktas.

Studiju kursu satura izmaiņas. Izmaiņu analīze, izmaiņu nepieciešamība (pielikumā - jauno

studiju kursu apraksti).

2005./2006. studiju gadā tika papildināts kursu saturs un studiju kursos tika piedāvāta jaunākā

akadēmiskā literatūra, ar kuru tika papildināta Ilgtspējīgas izglītības institūta akadēmisko grāmatu

kolekcija. Īpaši palielinājās literatūra izglītības filosofijā un augstskolas pedagoģijā.

Studiju programmas īstenošana

Izmantotās studiju formas








2005./2006. studiju gadā iecerēts sagatavot darba grupu no fakultātē strādājošajiem pasniedzējiem

doktorantiem, kuri iedziļinātos SPSS un citu kvalitatīvās datu apstrādes programmu izmantošanā un

varētu konsultēt šajos jautājumos citus doktorantus, kā arī pedagoģijas programmas maģistrantus.

200

2005./2006. studiju gadā tika piedāvātas konsultācijas doktorantiem, kuri izteica vēlēšanos apgūt

kādu konkrētu gadījumu SPSS (kvantitatīvā datu apstrāde) un NVIVO (kvalitatīvo datu apstrāde).

Konsultācijas nodrošināja fakultātē strādājošie pētnieki: A.Stakle un E.Vanaģele.



Padomes lēmums).


70%.

Studiju plāns, tā uzbūves atbilstība programmas mērķim un uzdevumiem Studiju plāns tika veidots

atbilstoši LR pieņemtajam programmas standartam. Studiju plāns 1. pielikumā.

Atbilstoši studiju plānam tika veidots studiju darba grafiks (4.1.pielikums).






apakšgrupās.



2005./6. studiju gadā tika uzņemti 5 studējošie.



2005./6. studiju gada aktivitātes, kurās piedalījās programmā studējošie daudz detalizētāk

aprakstītas Ilgtspējīgas izglītības institūta 2005. gada pārskatā. DU Izglītības un vadības fekultātes

dekanāta 220. telpā un IVF Ilgtspējīgas izglītības institūta 432. telpā ir pieejams šī pārskata

tipogrāfijā izdotais variants.

Daļa aktivitāšu, kurās darbojušies doktorantūrā studējošie, detalizēti tiks aprakstīta 2006.gada

pārskatā.

Raksturojot 2005./6. gada aktivitātes kopumā: gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi pieauga doktorantu

aktivitāte konferencēs (īpaši lielās starptautiskās), palielinājās publikāciju skaits, palielinājās

projektu skaits, kuros doktoranti piedalās gan kā vadītāji, gan kā izpildītāji.

Īpaši veiksmīgi doktoranti startēja 2006.gada konferencē Helsinku Universitātē, kur notika DU IVF

ceturtā starptautiskā fakultātes skolotāju izglītības žurnāla konference “Ilgtspējīga attīstība. Kultūra.

Izglītība”. Kā jauninājums 2005./6. un savā ziņā atbalsts doktora programmas vajadzībām tika izdots

pirmais Ilgtspējīgas izglītības institūta un Baltijas un Melnās jūras reģiona konsorcija izglītības

pētījumos zinātnisko rakstu krājums “Education & Sustainable Development: First Steps Toward

Changes” 414 lpp apjomā. Krājums pieejams gan IVF dekanāta 220. telpā, gan IVF Ilgtspējīgas

izglītības institūtā 432. telpā.

Šajā rakstu krājumā publicēti: (1) pretendentes A.Skrindas, (2) doktorantu I.Volontes, M.Čačkas, J.

Badjanovas, R.Grabovskas, A. Stakles, M.Kravales un (3)doktorantūras programmā stādājošo

profesoru A.Piperes un I.Salītes zinātnisko pētījumu rezultāti.

201

A.Piperes pētījumā ir analizēti rezultāti, kas iegūti analizējot kvalitatīvi programmā

studējošo doktorantu uzskatu par izglītības ilgtspējīgai attīstībai mērķi un saturu. Faktiski šis

pētījums ir dziļš doktorantu metodoloģiskā pamata izvērtējums, kurā ir pētīts efekts, kas gūts

izglītības filosofijas un obligāto programmā iekļauto semināru ietekmes rezultātā.

I.Salītes pētījums ir iekļauts starptautiskā salīdzinošā pētījuma par skolotāju izglītības mērķi

nākotnei (pētījumu veica ASV, Fidži, Jaunzēlande, Koreja, Latvija). Publicētais pētījums tika

sagatavots kā sava veida paraugraksts, kuru 2006. gada sākumā doktorantūras nodarbībās

izmantoja kā līdzekli sagatavojot studējošos rakstu analīzei un kritiskai izvērtēšanai.

Tādejādi doktorantūras programmā tika iestrādāts darbības pētījums, kura uzdevums –

veicināt analītisko prasmju attīstību un akadēmisko rakstu formas apguvi. Vienlaikus ar šo

rakstu tika uzsākts pētījums par iespējām radīt pētniecisko prasmju attīstību veicinošas vides

radīšanu. Pētījuma mērķis izstrādāt dialoģisku ‘kaskādes’ veida stratēģiju, kas var tikt

izmantota darbības pētījuma formātā.

Zinātnisko rakstu krājums tika augsti novērtēts Helsinku konferencē, kuras tēma bija saistīta ar

ilgtspējību, Baltijas un Melnās jūras reģiona konsorcija izglītības pētījumos, UNESCO globālā

skolotāju izglītības pārorientēšanas projekta sanāksmē, Meksikas konferencē (30. Klusā okeāna

reģiona konsorcija izglītības pētījumos), kur tika analizēti pilotprojekta rezultāti un tālāk attīstīta

sadarbības projekta stratēģija starptautiskajā salīdzinošajā skolotāju projektā, kurā piedalās arī DU

doktoranti un programmas direktore.

IZM projekti, kuri tika apstiprināti III institūtam jūtami paplašināja iespēju iesaistīt doktorantus

sadarbības projektos un sagatavot publikācijas salīdzinošo pētījumu jomā. Doktora programmas

efekta palielināšanai tika iecerēts ieviest Ilgtspējīgas izglītības institūta grantus 2005./6. studiju

gadā.

Institūta granti netika ieviesti, jo studiju gadā tika uzsākta diskusija par 5% atskaitījumu Institūtam

no fakultātes pašieņēmumiem. Tikai pašās studiju gada beigās Senāts apstiprināja šo lēmumu.

Tāpēc doktoranti tika piesaistīti DU grantiem un IZM grantiem, kuri parādījās kā papildus iespēja [

konkrētās aktivitātes skat. Ilgtspējīgas izglītības institūta pārskatu par 2005. gadu].










kvalitāte,


2005./2006. studiju gadā doktora programmas izvērtēšana tika ieintegrēta diskusijās un semināros,

kur tika dota iespēja piedāvāt vajadzības, kas ir studējošiem un respektējot tās tika piedāvāta

202

attiecīgā palīdzība (vajadzība pēc grāmatām, palīdzība datu apstrādē, palīdzība sagatavoto

publikāciju izvērtēšanā). Gada noslēgumā tika atrasts paņēmiens, kurš apliecināja kooperācijas

pieejas efektivitāti doktorantu grupai, kura visus iepriekšējos gadus bija turējusies kopā, uzturot un

atbalstot viens otru. Noslēguma eksāmenos šis grupas dalībnieces uzrādīja labus rezultātus.

Komentējot savu darba stilu, viņas atzina, ka biežā sazināšanās starp viņām (Jelgava, Rīga,

Jēkabpils) palīdzēja uzturēt mācīšanās motivāciju un kopības izjūtu, kas deva iespēju veiksmīgi

apgūt programmu nepilna laika studijās doktorantūrā. Dialogs starp doktorantiem tādejādi tika atzīts

kā paņēmiens studiju panākumiem.

Promocijas eksāmeni deva iespēju saskatīt arī pārmaiņas, kas attīstījās studējošo pieejās rakstu un

zinātnisko publikāciju izvērtēšanā un pašizvērtēšanā. Pārbaudījumā iekļautais uzdevums par kāda

pētnieka darbu kritisku izvērtēšanu un savu doktorantūras laikā publicēto rakstu kritiska izvērtēšana,

tika atzīts par veiksmīgu: tas dod iespēju novērtēt recenzenta prasmes, kritiskās domāšanas prasmes,

izvērtēt savas pētnieka attīstības procesu un identificēt savu pētnieka identitāti.




apakšnozarēs.


pamatojums



beigās.

2005./2006. studiju gadā parādījās jauni paņēmieni studiju satura izvērtēšanai, kuri tika saistīti ar

doktorantu metodoloģiskā redzējuma pētīšanu un ierosināšanu identificēt to praktiskā darbībā.


Studējošo aptauju (par pasniedzējiem, studiju kursiem u.c.) rezultāti un analīze

2005./6. studiju gadā studējošo aktivitāte pieauga, jo iepriekšējos studiju gados apgūtās prasmes un

līdzdalība starptautiskajā sadarbībā kļuva par pamatu, kas arvien vairāk radīja respektu prêt

pētījumiem izglītībā un daļai doktorantu veicināja aizraušanos ar to. Sadarbības process ar

studējošiem tika balstīts ievērojot doktoranta laika iespējas un respektējot viņu aktivitāšu tempu.

Atšķirības starp doktorantiem darba tempa un stila ziņā atklājās diapazonā no lēna/ slēpta līdz

straujam/ darbīgam.

Kā sava veida rezultāts šajā sadarbībā: notika pirmās priekšaizstāvēšanās doktiorantiem, kuri apguva

šo programmu (pirmie beidzēji). Divas priekšaizstāvēšanās tika novērtētas ar ieteikumu iesniegt

sagatavotos promocijas darbus aizstāvēšanai. Trīs darbi tika izvērtēti un to autoriem tika piedāvāts

tos pilnveidot, lai varētu iesniegt aizstāvēšanai. 2005./6. studiju gada beigās, augustā tika aizstāvēti

divi pirmie promocijas darbi, kuru autores apguva šo doktorantūras programmu (M.Kravale un

R.Grabovska)

203








2004./5. studiju gadā uzturējām sadarbību ar iepriekšējā gada beidzējiem. Trīs reizes tika

organizētas akadēmiskās diskusijas par promocijas darbu tēmām, kuras turpina sagatavot pilna laika

programmas beidzēji. Izvērtējot pārmaiņas darbu pabeigšanas procesā, kļuva saskatāms, ka pirmie

promocijas darbi, kas sagatavoti uz pilnveidotās programmas pamata, aizstāvēšanai varētu tikt

iesniegti 2005./6. gadā, kas kopumā būs sagatavoti 5 gadu laikā sākot ar iestāšanos doktorantūrā.

Programmas beidzēji: (1) nodarbināti DU IVF un MMF; (2)Rēzeknes augstskolā;

Pēc aizstāvēšanās M.Kravale tika pārcelta uz Ilgtspējīgas izglītības institūtu par pētnieci, bet R.

Grabovska turpina darbu Izglītības un vadības fakultātē priekšmetu metodiku katedrā.

4.6. Studiju programmas akadēmiskais, vispārējais personāls.

Akadēmiskā, vispārējā personāla skaits, tā izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Akadēmiskā personāla sastāvs nemainījās. 2005./6. studiju gadā akadēmiskais sastāvs ir attīstījis

augstāku kompetenci un kļuvis atpazīstams un atzīts Eiropas un pasaules mērogā.

2006. gada maijā UNESCO piedāvāja DU pieredzi skolotāju izglītībā un pētnieciskās vides

izveidošanā aprakstīt un iesniegt publicēšanai kā vienu no astoņām pieredzēm, kuras tika atlasītas

pasaules mērogā 2006.gadā. I.Salīte un A.Pipere šo pieredzi izvērtēja un sagatavoja tās aprakstu

publikācijas veidā iesniegšanai.

2006.gada UNESCO globālā projekta seminārā A.Pipere, I.Salīte saņēma pateicību no Jorkas

Universitātes (Toronto) par panākumiem izglītības pārorientēsanas uz ilgtspējību darbā.


atjaunošanas, apmācības un attīstības plāns). Akadēmiskā personāla atbilst likuma prasībām arī 2005./6. studiju gadā.




Nav mainījies.

4.7. Finansēšanas avoti, programmas materiālais nodrošinājums

Studiju programmas finansēšana




204













iespējām.

Par grantiem skat . Institūta zinātniskās darbības pārskatu par 2005. un 2006. gadu.


Programmā studējošie ir darbojušies starptautiskajās aktivitātēs, kuras atspoguļotas Ilgtspējīgas

izglītības institūta pārskatā par zinātnisko darbību 2005. ,2006. gadā.






205

Pielikums 4.1.

DU IVF III Doktorantūras III kursa darba grafiks 2005./6. st.g.


Līdz 5. IX ATSKAITE par paveikto 2. studiju gadā.

Portfolio sagatavošana un izsūtīšana e-

variantā uz abām adresēm

Adreses:

[email protected]

[email protected]

IX, X, XI,

XII

Publikāciju gatavošana, darbs ar vadītājiem

pētījuma datu analīze, apstrādāšana,

secinājumu sagatavošana

Darbu vadītāji

28. XII

13.00 Augstskolas pedagoģijas apakšnozare

*Holisma teorija skolotāju izglītībā

Mākslas pedagoģijas apakšnozare


Prof.I.Salīte

Prof.

A. Šļahova

29.XII 9.00 Augstskolas pedagoģijas apakšnozare

*Augstskolas pedagoģija


*Mākslas psiholoģija

Prof. I.Jurgena

Doc. V.Makarevičs

13. I 13.00 Augstskolas pedagoģijas apakšnozare

*Holisma teorija skolotāju izglītībā



Prof.I.Salīte

Prof.

A. Šļahova

14. I 9.00 Augstskolas pedagoģijas apakšnozare

*Programmu attīstība un kvalitātes problēmas

augstākajā izglītībā

Mākslas pedagoģijas apakšnozare *Jaunrades pedagoģija

Prof. I.Salīte

Prof. A.Šļahova

3. II 13.00 Mākslas pedagoģijas apakšnozare *Jaunrades pedagoģija

Prof. A.Šļahova

4. II 9.00 Pētījuma praktiskās daļas izvērtēšanas

kolokvijs

A.Pipere, I.Salīte,

J.Davidova, A.Šļahova,

A.Vorobjovs

3. III

4. III

13.00

9.00

Promocijas darba problēmas sagatavošana




I.Belousa, A.Vorobjovs

21. IV

22. IV

13.00

9.00

Akadēmiska diskusija par promocijas darba

izstrādātajiem jautājumiem



A.Vorobjovs

30.V-21.VI 4.starptautiskā konference “Sustainable


Helsinkos


sekciju darbā

27. V Promocijas eksāmens pedagoģijā

10. VI Promocijas eksāmens svešvalodā

25.VIII Priekšaizstāvēšanās



206

DU IVF III pedagoģijas doktorantūras II kursa darba grafiks 2005./6. st.g.


Līdz

5. IX

ATSKAITE par paveikto 2. studiju gadā.

Portfolio sagatavošana un izsūtīšana e-

variantā uz abām adresēm

Adreses:

[email protected]

[email protected]

IX Rakstu gatavošana. Darba lasīšana angļu

valodā (tiks izsūtītas nodaļas skanētā veidā).

Darbu vadītāji

28. X

29. X

13.00

9.00

Mācību plānu un programmu attīstība.

Darbs ar SPPS. Teorētiskais seminārs (I) . Izglītības mērķis

skolotāju, studentu un skolēnu skatījumā.

(gadījumu analīze). Darbs ar SPSS.

Prof. E.Krastiņa

V.Boroņenko

Prof. I.Salīte

V.Boroņenko

25. XI

26. XI

13.00

9.00

Mācību vides problēma psiholoģijā.

Mācību vides problēma pedagoģijā.

As.prof. I.Kokina

Prof. I.Jurgena

Prof. I.Salīte

16.XII 13.00 Kurss pēc studentu pieprasījuma.

Darbs ar SPSS

Dz.Iliško

V.Boroņenko

17. XII 9.00 Skolotāja kompetences problēma

pedagoģijā. Darbs ar SPSS

As.prof. I.Kokina

Prof. E.Krastiņa

6. I 13.00 Praktiska nodarbība zinātnisko publikāciju


As.prof. A.Pipere

7.I 9.00 Teorētiskais seminārs(II).Izglītības mērķis

ilgtspējīgas attīstības un nākotnes skatījumā.

Darbs ar SPSS

I.Salīte, A.Pipere.

V.Boroņenko

10. II

11. II

13.00

9.00

Apdāvinātības problēma pedagoģijā

Promocijas darba problēmas aprobācija


Prof. J.Davidova

As.prof. I.Kokina

I.Salīte,A.Pipere,

A.Šļahova, I.Belousa

16.IV 12.00 Promocijas darba problēmas aprobācija


I.Salīte,A.Pipere,


30.IV 12.00 Promocijas darba problēmas aprobācija


I.Salīte,A.Pipere,


30.V-

21.VI



Helsinkos

Doktorantu





207

DU IVF III Doktorantūras I kursa darba grafiks 2005./6. st.g.


19. IX 16.00 Ievads. Studiju programmas piedāvājums.


vadītāju izvēle.

Prof. I.Salīte

10. X 16.00 Kvantitatīvā pētījuma metodoloģija un metodes Prof.

A.Vorobjovs

17. X 09.00 Kvantitatīvā pētījuma metodoloģija un metodes Prof.

A.Vorobjovs

29. X 9.00 Teorētiskais seminārs (I) . Izglītības mērķis

skolotāju, studentu un skolēnu skatījumā.

(gadījumu analīze). Darbs ar SPSS.

Prof. I.Salīte

V.Boroņenko

14. XI 15.00 Kvalitatīvā pētījuma metodoloģija un metodes Dr. I.Belousa

Prof. I.Salīte

21. XI 09.00 Kvalitatīvā pētījuma metodoloģija un metodes Dr. I.Belousa

Prof. I.Salīte

XI -XII Rakstu gatavošana Darbu vadītāji

7.I 9.00 Teorētiskais seminārs (II). Izglītības mērķis

ilgtspējīgas attīstības un nākotnes skatījumā.

Darbs ar SPSS

I.Salīte,

A.Pipere,

V.Boroņenko

16. I 16.00 Praktiska nodarbība zinātnisko publikāciju

struktūras izvērtēšanā .

As.prof.

A.Pipere

6. II 16.00 Izglītības filosofija un mūsdienu izglītības

teorijas

As.prof.

A.Pipere

Prof. I.Salīte

I -II Rakstu sagatavošana Darbu vadītāji

20. III 16.00 Pedagoģijas zinātnes apakšnozaru attīstība Prof. J.Pokulis,

prof. I.Jurgena

10. IV 16.00 Didaktika modernismā un postmodernismā Prof. I.Žogla

30.V-

21.VI



Helsinku Universitātē

Doktorantu

piedalīšanās

sekciju darbā


8. V 12.00 Mūsdienu psiholoģijas problēmas un pētījumu

virzieni

Prof.

A.Vorobjovs

15. V 09.00 Promocijas darba struktūras izveidošana Prof.

A.Vorobjovs

208



Programmas mērķis: augstākās kvalifikācijas speciālistu sagatavošana pedagoģijas

augstskolas, skolas, nozaru pedagoģijas apakšnozarēs, kuri ir spējīgi risināt mūsdienu pedagoģijas

problēmas zinātniskā līmenī un piedāvāt pētījumu rezultātus ieviešanai augstskolas, skolas un

nozaru pedagoģijas praksē.

Uzdevumi:

1. piedāvāt studējošajiem padziļinātu pedagoģijas un tās apakšnozaru teorētiskā pamata un esošās

pieredzes apguvi, zinātniski pētnieciskās metodoloģijas attīstības tendenču izpratni,

2. piedāvāt studējošajiem iespēju veikt patstāvīgu zinātnisku pētījumu izvēlētajā pedagoģijas

apakšnozarē un aizstāvēt pētījuma rezultātus promocijas darbā.

Izmaiņas:

Programmas bāzes pilnveidošana docētāju un doktorantu iespējām publicēties un aprobēt

savu pētījumu rezultātus pirmajā tās realizēšanas gadā (2002. /2003.) deva iespēju izvirzīt jaunu


3. piedāvāt studējošajiem iespējas aprobēt savu pētījumu rezultātus starptautiskā līmenī un



2004./5. studiju gadā izmaiņas programmas mērķos un uzdevumos netika ieviestas. Tika strādāts uz

to, lai sagatavotu mācīšanās vidi un iespējas realizēt šo uzdevumu, kas tika papildināts 2003./4.

gadā.

2005./6. studiju gadā programmas mērķi un uzdevumi netika mainīti.

Tika paplašinātas studiju vides iespējas: (1) pētniecisko prasmju attīstības veicināšanai (apgūtas

jaunas kvalitatīvās datu apstrādes programmas, iegādāta NVIVO programma, kuras izmantošana un

konsultācijas tās lietošanai tika piedāvātas doktorantūrā studējošajiem (pēc pieteikšanās).

Ievirzes nostiprināšanās un jauna programmas uzdevuma izvirzīšana2006./7. studiju gadā:

2006./7. studiju gadā doktorantūras programmas realizēšanas procesā kļuva saskatāms, ka

skolas, augstskolas un daļēji nozaru (mākslas) pedagoģijas apakšnozarēs ilgtspējīguma

principa realizēšana pētījumos un programmas saturā ir kļuvusi par programmai raksturīgu

ievirzi. Šīs pazīmes nostabilizēšanās deva iespēju formulēt jaunu uzdevumu:

4) piedāvāt doktorantūrā studējošajiem meklēt ilgtspējīguma principa realizēšanas iespējas

savos pētījumos, izstrādājot priekšlikumus pedagoģijas metodoloģiskajā, virssatura un satura

līmeņos. Demonstrēt šo pētījumu rezultātus un secinājumus Baltijas un Melnās jūras konsorcija

izglītības pētījumos un citās starptautiskajās konferencēs, tādejādi iepazīstinot Baltijas, Eiropas

un pasaules izglītības pētniekus ar Latvijas pedagoģijas pētījumu mērķa ievirzi orientēties uz

ilgtspējīgas attīstības mērķi un meklēt ilgtspējīgas izglītības pamatu pedagoģijas teorijā un praksē.

209


Saturs un organizācija

Pedagoģijas doktora programma ir pēctecīgi saistīta ar bakalaura un maģistra studiju

programmām, kuras tiek realizētas pedagoģijas nozarē DU. Programma paredzēta kā studiju

turpinājums un patstāvīgā pētījuma veikšana.

Programmas saturs

Pilna laika programmas saturs tiek piedāvāts šādā struktūrā:

Obligātie kursi, kurus apgūst 1. un 2. semestrī.

Kursi paredzēti pētījuma metodoloģijas un pedagoģijas vispārīgā teorētiskā pamata apguvei. Šo

studiju kursu saturs piedāvā apgūt: promocijas darba struktūras izveidošanu, pedagoģijas zinātnes

apakšnozaru attīstību, kvantitatīvā un kvalitatīvā pētījuma metodoloģiju un metodes, izglītības

filozofiju, mūsdienu izglītības teorijas, didaktikas specifiskās iezīmes modernismā un

postmodernismā.

Kopējais kredītpunktu skaits obligātajos studiju kursos: 20 KP 1. un 2. semestrī.

Obligātās izvēles kursi apakšnozarēs, kurus apgūst 3. un 4. semestrī.

Pedagoģijas doktora programmai ir izstrādātas šādas apakšnozares: augstskolas pedagoģija, skolas

pedagoģija, nozaru pedagoģija. Obligātās izvēles studiju kursi paredzēti izvēlētās pedagoģijas

nozares metodoloģiskā pamata apguvei un nozarei specifiskā teorētiskā pamata apguvei.

Kopējais kredītpunktu skaits obligātās izvēles kursos: 10 KP 3. un 4. semestrī.

Brīvās izvēles kurss, kuru apgūst 5.semestrī.

Kā brīvo izvēli var izvēlēties citām apakšnozarēm piedāvātos obligātās izvēles kursus, ja tie saistīti

ar doktoranta pētījumu tēmu vai arī pieteikt tēmu pēc pieprasījuma.

Kopējais kredītpunktu skaits obligātās izvēles kursos: 2 KP 5. semestrī.

Teorētiskie semināri 2.,3.,4.,5. studiju semestros.

Semināru tēmas piedāvā doktoranti vai darbu vadītāji. Katrs seminārs paredzēts 2 KP apjomā.

Kopējais kredītpunktu skaits četros teorētiskajos semināros: 8 KP 2.- 5. semestros.









studentiem.











210



noteikumiem).












sagatavošanas sadaļā, kura tika akreditēta 84 KP apjomā (iespējamā izmaiņa no 84 KP uz 60 KP).






Tika nolemts, ka 2004./5. studiju gadā tiks izvērtētas iespējas intensīvāk un mērķtiecīgāk

izmantot publikāciju un teorētisko semināru KP, lai uz šī pamata varētu samazināt programmas

apjomu līdz 120 KP, kas ir kļuvusi par prasību arī doktora studiju programmai un 2005./6. studiju

gadā tiks iesniegts piedāvājums zinātņu padomei programmas apjoma samazināšanai.

2005./6. studiju gadā vairs neparādījās prasība par kredītpunktu samazināšanu. Parādījās prognoze,

ka pašreizējais kredītpunktu apjoms būs atbilstošs vai pat būs jāpalielina saskaņā ar jaunajām

prasībām, kuras top. Tāpēc izmaiņas netika ieviestas

Sakarā ar kopējo prasību izmaiņām, kas top valstī. Prasība samazināt programmas

kredītpunktu skaitu netika iesniegta DU zinātņu padomē. Izmaiņas 2005./6. studiju gadā

programmas apjomam netika veiktas.

2006./7. studiju gadā programmā saglabāti 144 KP. Jautājuma izlemšana DU Zinātņu padomē

atlikta uz gada beigām, kad programma tiks pārskatīta un izvērtēta pirms tās iesniegšanas

reakreditēšanai.

Studiju kursu satura izmaiņas. Izmaiņu analīze, izmaiņu nepieciešamība

2006./7. studiju gadā programmas padome izlēma pārcelt holistiskās pedagoģijas kursu uz

obligātajiem priekšmetiem, kā pieļaujamu izmaiņu un izmaiņu pēc studējošo lūguma. Izmaiņa

tika ieviesta, lai veicinātu programmas attīstību un ievirzi uz ilgtspējīgas attīstības principa

realizēšanu pedagoģijas pētījumos, kas tika atpazīta kā DU doktorantu un doktorantūrā

studējošo pētījumu programmas raksturīga pazīme starptautiskajā sadarbības līmenī.

211

Studiju programmas realizācija

Izmantotās studiju formas








2004./5. studiju gadā tika palielināts praktisko nodarbību skaits datu apstrādes prasmju

attīstīšanai ar SPSS programmu uz konsultāciju stundu rēķina. Šajā sakarā darbā studiju programmā

uz uzņēmuma līguma tika pieņemts konsultants gan darbam ar grupām, gan individuālajām

konsultācijām datu apstrādes jautājumos.

2005./6. studiju gadā iecerēts sagatavot darba grupu no fakultātē strādājošajiem

pasniedzējiem doktorantiem, kuri iedziļinātos SPSS un citu kvalitatīvās datu apstrādes programmu

izmantošanā un varētu konsultēt šajos jautājumos citus doktorantus, kā arī pedagoģijas programmas

maģistrantus.

2005./6. studiju gadā tika piedāvātas konsultācijas doktorantiem, kuri izteica vēlēšanos apgūt

kādu konkrētu gadījumu SPSS (kvantitatīvā datu apstrāde) un NVIVO (kvalitatīvo datu apstrāde).

Konsultācijas nodrošināja fakultātē strādājošie doktoranti: A.Stakle un E.Vanaģele un docētāji no

SZF fakultātes.

2006./7. studiju gadā tika paplašināts docētāju skaits, kuri konsultē doktorantus pētījuma

kvalitatīvo un kvantitatīvo datu apstrādē. Kā konsultants šajos jautājumos tika pieņemta doc.

S.Ignatjeva.



Padomes lēmums).


70%.

Studiju plāns, tā uzbūves atbilstība programmas mērķim un uzdevumiem (pielikumā – studiju

plāns par iepriekšējo studiju gadu).

Studiju plāns tika veidots atbilstoši LR pieņemtajam programmas standartam. Studiju plāns 2.1.

pielikumā.

Atbilstoši studiju plānam tika veidots studiju darba grafiks (2.2.pielikums).






apakšgrupās.





212

2006./7. studiju gadā atklājās problēma, kura attīstījās sakarā ar to, ka programmā uzņemti nepilna

laika studējošie, kas dzīvo ārpus Daugavpils (no Rīgas, Liepājas un Rēzeknes). Iepriekšējos gados

izsrādātais ikmēneša darba grafiks šiem studentiem radīja grūtības. Darbs un attālums kļuva par

šķērsli regulārai nodarbību, akadēmisko diskusiju apmeklēšanai. Arī docētājiem bija gadījumi, kad

regulāras, īslaicīgas nodarbības piektdienās un sestdienās sakrita ar viņu pašu zinātniskajām

aktivitātēm (starptautiskajām konferencēm vai darbu DU filiālēs). Diskusijās ar studējošajiem tika

atrasts risinājums – darba organizēšana sesiju veidā. Sesija augustā, oktobrī, martā vai aprīlī un

aktīvs diskusiju darbs starptautiskajā konferencē “Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība”.

Starpsesiju laiks studējošiem paliek konsultācijām ar darbu vadītājiem, literatūras studēšanai,

pētījuma veikšanai, datu apstrādāšanai un publikāciju sagatavošanai. Izmaiņas tika uzsāktas 2007.

gada augustā, kad tika organizēta pirmā sesija. Tajā tika konstatēta vēl viena šāda darba grafika

priekšrocība – sesijas laikā vakarus studējošie izmantoja akadēmiskās grāmatu kolekcijas izpētei un

konsultācijām ar darbu vadītājiem vai docētājiem, kuri strādā DU.



2006./2007. studiju gadā zinātniskās aktivitātes tika saistītas ar studiju programmā paredzēto

piedalīšanos 5. starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība.”, kas

notika Debrecenas universitātē Ungārijā. DU pedagoģijas doktoranti aktīvi piedalījās konferences

diskusijās un ar savu pētījumu rezultātiem. Īpaši aktīvi darbojās doktoranti, kuri nāk no Liepājas,

Rēzeknes un Rīgas.

Šajā studiju gadā doktoranti ir piedalījušies arī pasaules mēroga konferencēs: pasaules vides

izglītotāju 4. kongresā un daudzos citos zinātniskos pasākumos. Informācija par doktorantu

publikācijām, piedalīšanos projektos un konferencēs ir apkopota Ilgtspējīgas izglītības institūta

pārskatā par 2006. gadu. Un 2007. gada pārskatā, kas tiks pabeigts līdz gada beigām. Pārskati

pieejami Parādes 1 220. un 432. telpās. Šajās telpās ir pieejami arī DU izdevumi, kuros ir publicēti

DU pedagoģijas doktorantu zinātniskie raksti.

2006./2007. doktorantu aktivitātes atspoguļotas 2006. gada Ilgtspējīgas izglītības institūta pārskatā.


Izmantotās studiju vērtēšanas un izvērtēšanas metodes, to apraksts, izvēles pamatojums un analīze.

2006./2007. studiju gadā izmaiņu nav.


2006./2007. studiju gadā tika attīstītas partnerattiecības starp studējošajiem un docētājiem.

Problēmas tika risinātas tās pārrunājot un meklējot risinājumus, kuros tiek saudzēts laiks,

paplašināta iespēja iedziļināties literatūras studēšanā un pētījuma veikšanā. Kā problēma ir un paliek

tas, ka nepilna laika studējošie veic lielu slodzi savās darba vietās (visi strādā izglītībā). Šādos

apstākļos promocijas darbu sagatavošanai ir nepieciešami 2-3 gadi papildus. Promocijas eksāmenu

kārtošana pedagoģijā nepilna laika studējošajiem neievelkas. Svešvalodas eksāmenu daži nepilna

laika studējošajie kārto pēc atgriezšanās no akadēmiskā atvaļinājuma (tie parasti ir doktoranti, kuri

ar svešvalodu ikdienas darbā nesastopas).

213


2006./2007. studiju gadā programmā studējošie strādāja augstskolās (DU, Liepājās pedagoģiskajā

akadēmijā, LU, Rēzeknes augstskolā), Izglītības iniciatīvu centrā, ģimnāzijās. Studijas doktorantūrā

viņiem ir nepieciešamas savas kvalifikācijas pilnveidošanai. Izglītības iniciatīvu centrā un

ģimnāzijās strādājošajiem studijas doktorantūrā motivētas ar pašu interesi par pētījumiem izglītībā

un pašu vajadzību veikt pētījumus pedagoģijā sava darba pilnveidošanai.

Programmas beidzēji: (1) nodarbināti DU IVF un MMF; (2)Rēzeknes augstskolā;

5.6. Studiju programmas akadēmiskais, vispārējais personāls.

Akadēmiskā personāla sastāvs nemainījās. 2005./6. studiju gadā akadēmiskais sastāvs ir attīstījis

augstāku kompetenci un kļuvis atpazīstams un atzīts Eiropas un pasaules mērogā.

2006. gada maijā UNESCO piedāvāja DU pieredzi skolotāju izglītībā un pētnieciskās vides

izveidošanā aprakstīt un iesniegt publicēšanai kā vienu no astoņām pieredzēm, kuras tika atlasītas

pasaules mērogā 2006.gadā. I.Salīte un A.Pipere šo pieredzi izvērtēja un sagatavoja tās aprakstu

publikācijas veidā iesniegšanai.

2006.gada UNESCO globālā projekta seminārā A.Pipere, I.Salīte saņēma pateicību no Jorkas

Universitātes (Toronto) par panākumiem izglītības pārorientēsanas uz ilgtspējību darbā.

2006./2007. studiju gadā docētāji strādāja pie studiju kursu satura papildināšanas, iedziļinbājās

jautājumā par izglītības pētījumu specifiku, ja tie ir orientēti uz ilgtspējīgas attīstības mērķi. Par

konkrētām aktivitātēm, kuras veikuši docētāji savas kompetences pilnveidošanā informācija ir

apkopota Ilgtspējīgas izglītības institūta pārskatā par 2006. gadu un līdz gada beigām tiks

apkopota 2007. gada pārskatā.


atjaunošanas, apmācības un attīstības plāns).

Atbilst likuma prasībām arī 2006./7. studiju gadā.


Nav mainījies.

5.7. Finansēšanas avoti, programmas materiālais nodrošinājums.

Studiju programmas finansēšana.












214





iespējām.

2004./5. studiju gadā grāmatu kolekcija tika papildināta ar eksemplāriem, kas tika atvesti no

Bangkokas, Sidnejas, Singapūras, Londonas, ASV. Kopējā summa ap 3000Ls vērtībā. Informācija

par grantiem Institūta zinātniskās darbības pārskatā par 2005. gadu.


Programmā studējošie ir darbojušies starptautiskajās aktivitātēs, kuras atspoguļotas Ilgtspējīgas

izglītības institūta pārskatā par zinātnisko darbību 2006. gadā.






215




DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA PEDAGOĢIJAS NOZARĒ

(51143)

SKOLAS PEDAGOĢIJAS, AUGSTSKOLAS PEDAGOĢIJAS UN NOZARU

PEDAGOĢIJAS APAKŠNOZARĒS

3. sējums

DAUGAVPILS

2008

216

4.pielikums.

Docētāju CV

N.p.

k. Vārds, uzvārds

Akadēmiskais vai

zinātniskais

grāds

Amats Ievēlēšanas

vieta

Statuss Daugavpils

Universitātē

1. Ilga Salīte Dr.ped. Profesore DU Pamatdarbavieta

2. Anita Pipere Dr.psih. Profesore DU Pamatdarbavieta

3. Jeļena Davidova Dr.ped. Profesore DU Pamatdarbavieta

4. Inese Jurgena Dr.ped. Profesore DU, LU Blakusdarbs

5. Elfrīda Krastiņa Dr.ped. Profesore DU Pamatdarbavieta

6. Antonijs Salītis Dr.fiz. Profesors DU Pamatdarbavieta

7. Aleksandra Šļahova Dr.ped. Profesore DU Pamatdarbavieta

8. Aleksejs Vorobjovs Dr.hab.ped. Profesors DU Pamatdarbavieta

9. Jānis Pokulis Dr.hab.ped. Profesore DU Pamatdarbavieta

10. Dzintra Iliško Phd Docente DU Pamatdarbavieta

11. Inga Belousa Phd Docente DU Pamatdarbavieta

12. Irēna Kokina Dr.psih. Asoc.profesore DU Pamatdarbavieta

13. Rudīte Grabovska Dr.ped. Docente DU Pamatdarbavieta

14. Valērijs Makarevičs Dr.psih. Docents DU Pamatdarbavieta

15. Ilona Mičule Phd Docente DU Pamatdarbavieta

16. Svetlana Ignatjeva Dr.phys. Docente DU Pamatdarbavieta

17. Irēna Žogla Dr.hab.ped. Profesore LU Blakusdarbs

18. A.Kapenieks Dr.ped. Profesors Blakusdarbs

19. D.Namsone Dr.ped. Projektu

vadītāja

Blakusdarbs

217

CURRICULUM VITAE

ILGA SALĪTE

Parādes iela 1

LV –5407 Daugavpils

Tel. 54-28636 vai 9257455

e-pasts: [email protected]

Dzimusi Daugavpilī 1952.gada 6.decembrī

IZGLĪTĪBA UN KVALIFIKĀCIJA

2006.g.-2008.g. ievēlēta Klusā okeāna reģiona konsorcija izglītības pētījumos valdē (PCC)

2006.g. iekļauta UNESCO ekspertu grupā izglītības pētījumu ilgtspējīgai attīstībai stratēģijas izstrādāšanai

2005.g.-2008.g. Baltijas un Melnās jūras konsorcija izglītības pētījumos (BBCC) prezidente

2005.g ievēlēta par DU pedagoģijas promociju padomes priekšsēdētāju

2003.g. ievēlēta par eksperti pedagoģijas nozarē ZA

2002.g. ievēlēta par profesori (DU Padomē)

1998.g. ievēlēta par asociēto profesoru (DPU Padomē).

1994.g. ievēlēta par docenti DPU

1993.g. pedagoģijas doktors Latvijas Universitātē un pedagoģijas maģistrs DPU

1976.g. Bioloģijas un ķīmijas skolotāja diploms Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā

1971.g. Diploms Daugavpils 1.vidusskolā

DARBA PIEREDZE

2003.g. prof. Izglītības un vadības fakultātes dekāne, Ilgtspējīgas izglītības institūta dibinātāja, direktores pienākumu

izpildītāja

2000.g. asoc.prof., Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes dekāne

1996.g. doc., Pirmsskolas un pamatskolas pedagoģijas fakultātes dekāne

1995.g. doc., Sākumskolas nodaļas vadītāja

1994.g. doc., Sākumskolas metodikas katedras vadītāja

1982.-1993.g. pasniedzēja un lektors DPI pedagoģijas un psiholoģijas katedrā

1976.-1982.g. bioloģijas, ģeogrāfijas un medicīnas skolotāja Liepājas 5.vidusskolā

ZINĀTNISKĀ DARBA TĒMA UN AR TĀS IZSTRĀDĀŠANU SAISTĪTĀ SADARBĪBA

Pašreizējā pētījumu tēma: Skolotāju izglītība ilgtspējīgas attīstības mērķa kontekstā. Ilgtspējīga izglītība visiem.

Holistiskā teorija pedagoģijā un tās izmantošana skolotāju izglītībā.

Doktora disertācijas temats: Studentu profesionālās gatavības paaugstināšana ekoloģiskās audzināšanas darbam

skolā.

Pašreiz ir: 91 publikācijas (64 zinātniskās publikācijas un starptautisku konferenču tēzes, 7 mācību līdzekļi un

metodiskie materiāli, 20 citas - atskaites par valsts budžeta darbiem, projektu ietvaros izstrādātie materiāli u.c.)

Darbs žurnālu un zinātnisko rakstu krājumu redkolēģijās:

Journal of Teacher Education for sustainability (kopš 2003. gada, Latvijas ZA atzīts izdevums);

Education & Sustainable Development: First Steps toward Changes, kopš 2006. gada Ilgtspējīgas izglītības

institūta un Baltijas un Melnās jūras reģiona konsorcija izglītības pētījumos zinātnisko rakstu krājums;

Journal of Research & Reflektions in Education kopš 2007. gada, University of Education, Lahore, Pakistānā;

Ziemeļvalstu doktorantu zinātnisko rakstu krājuma redkolēģijā kopš 2006. gada, Tallinas Universitātē,

Igaunijā.

2007.g.- 2008. IZM grants “Ilgtspējīgas izglītības teorijas un pētniecisko prasmju attīstību veicinošas vides radīšana

darbības pētījumā skolotāju izglītībā”.

2006.g. IZM grants “Izglītības pētījumu metodoloģiskā redzējuma un pētniecisko prasmju attīstību veicinošas

izglītības vides radīšana darbības pētījumā DU”

2006.g. DU grants “Piedalīšanās 30. starptautiskajā PCC konferencē un salīdzinošā pētījuma darba grupas apspriedē

Mehiko”

2006.g. Ilgtspējīgas attīstības studiju kursa izstrādāšana sabiedrības pārvaldes izglītības programmai. Projekta

koordinatore DU (projektā piedalās S.-Pēterburga, Viļņa, Kopenhāgena, Lunda.


218

2005.-2008. g. Projekta “Doktorantūra un maģistrantūra e-studiju tehnoloģiju jomā atbilstoši Lisabonas mērķiem

RTU, DU un LPA” koordinatore DU projekta identifikācijas Nr. VPD1/ESF/PIAA/04/APK/323210061/0007

koordinatore DU;

2005./6.g. Nacionālās programmas „Latgales reģiona mūžizglītības atbalsta sistēmas veidošana un kapacitātes

stiprināšana” dalībniece. (Nr. 2005/0102/VPD1/ESF /PIAA/05/NP/3.2.4.1/0002/0182)

2005./8. LZP granta vadīšana Nr.05.1915 “Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā skatījumā” (projekts paredzēts

uz 4 gadiem).

2005. IZM grants Izglītība ilgtspējīgai attīstībai: problēmas un perspektīvas uzsākot ANO izsludināto desmitgadi no

2005. - 2014. gadam

2005. DU grants 05.25. “Skolotāju izglītība nākotnei: PCC (Klusā okeāna piekrastes izglītības pētījumu konsorcija)

valstu kolaboratīvs pētījums un piedalīšanās 29. PCC konferencē”.

2001.līdz 2004.g. ZA granta 0347 vadītāja “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas attīstības stratēģiju

Latvijā”.

2008. gada 23.jūnijs piedalīšanās PCC (Pacific Circle Consortium in educational research) valdes sēdē Samoa

Nacionālajā Universitātē.

2008. gada 8.-11. septembris piedalīšanās konferencē Seviļas Universitātē “Sharing Responsibilities and

Networking through the School Process (SRNSP)”. Darbs orgkomitejā un 7. sekcijas “School Culture and

Environment” darba organizēšana un vadīšana. Referāts sekcijā.

2008. gada 13. augusts piedalīšanās darba grupas sanāksmē 7. ietvara programmas (Marijas Kirī) projekta

sagatavošanā par sadarbību ar citu varstu doktorantūras programmām un doktorantu apmaiņu.

2008. gada 24.-27. jūnijā piedalīšanās PCC 32. starptautiskajā konferencē Samoa Nacionālajā Universitātē Apijā.

Nolasīts referāts sekcijā un referāts simpozijā par salīdzinošā pētījuma 2. posma rezultātiem.

2008. gada 4.-7. jūnijs piedalīšanās žurnāla “Journal of Teacher Education for sustainability” 6. starptautiskajā

konferencē (BBCC2008) “Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība: Collaboration on Education for Sustainable

Development” Anadolu Universitātē, Turcijā. Plenārsēdes referāts “Educational Action Research for sustainable

development”.

2008. gada 2.-4. jūnijs piedalīšanās UNESCO tīklojuma Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējību seminārā

Eškišehirā, Turcijā. Atskaite par divu gadu darbu.

2008. gada 22.-23. februāris piedalīšanās starptautiskajā zinātniskajā konferencē Rēzeknes Augstskolā “Sabiedrība,

Integrācija, Izglītība” plenārsēdes referāts “Augstākās izglītības pārorientēšana uz ilgtspējību: problēmas un

perspektīvas”.

2007. gada 24. – 28. novembris piedalīšanās 4. starptautiskajā vides izglītības konferencē Ahmadabadā (Indijā)

“Environmental Education towards a Sustainable Future – Partners for the Decade of Education for Sustainable

Development”, kas tika organizēta sakarā ar Tbilisi deklarācijas trīsdesmitgadi. Uzstāšanās skolotāju izglītības

sekcijā, publicētas tēzes, iesniegts raksts publicēšanai. Piedalījos Ahmadabadas konferences priekšlikumu

sagatavošanā skolotāju izglītībai.

2007. gada 3. – 4. novembris piedalīšanās starptautiskajā konferencē Nikosijas Universitātē (Kipra) “ Citizenship-

Multiculturalism- Cosmopolitanism”. Uzstāšanās ar diviem referātiem “Broadening Teachers’ Views on

Sustainability through Educational Action Research” un “Teachers’ perspectives on learning programs design for

sustainability: Latvian experience”. Publicētas divas tēzes, publicēti divi raksti CD formātā (ISBN: 978-9963-9442-

0-0)

2007.gada 17. – 21. oktobris 5.Starptautiskā zinātniskā konference „Person. Color. Nature. Music” Daugavpils

Universitātē. Uzstāšanās plenārsēdē, recenzenta darbs programmas zinātniskajā komitejā, sekcijas vadīšana.

2007. gada 13. septembrī Rīgā augstāko Baltijas jūras reģiona galotņu izglītībā un zinātnē tikšanās „Augstākā

izglītība un zinātne ilgtspējīgai attīstībai un Baltijas jūras reģiona konkurētspēja”. Tiku uzaicināta kā vieslektors.

2007. gada 19.- 26. augustam piedalīšanās starptautiskajās konsultācijās par „Izglītību ilgtspējīgai attīstībai:

tehniskās un arodizglītības skolotāju izglītība ilgtspējīgumam” Chiang – Mai (Bangkoka), kuras organizēja (1)

Bonnas UNESCO-UNEVOC tehniskās un arodizglītības un Starptautiskais mācību Centrs, (2) OVEC Taizemes

Izglītības ministrijas arodizglītības komisija, (3) UNESCO Āzijas un Klusā okeāna izglītības inovāciju attīstības

Centrs un (4) UNESCO projekts par skolotāju izglītības pārorientēšanu uz ilgtspējību. Tiku uzaicināta kā resursu

219

persona un prezentēju DU Ilgtspējīgas izglītības institūta pieredzi izglītības pārorientēšanai uz ilgtspējīgas attīstības

mērķi, kura tika ieteikta kā pieredze uzsākot veidot jaunu Āzijas – Eiropas sadarbības projektu ar UNESCO vadību.

2007. gada 2. -6. jūlijs piedalīšanās 4. pasaules vides izglītības kongresā „Learning in a Changing World“ Durbanā

(Dienvidāfrika). Uzstāšanās sekcijā.

2007. gada 30. maijs – 2. jūnijam piedalīšanās . 5. JTET konferencē „Sustainable Development. Culture and

Education“ Debrecenas Universitāte (Ungārija). Darbs konferences organizācijas komitejā, Baltijas un Melnās jūras

konsorcija izglītības pētījumos ikgadējās sanāksmes sagatavošana un vadīšana.

2007. gada 14. -17. februāris piedalīšanās seminārā, kas notika Kārļa Universitātē (Prāgā) par Granādas Universitātē

izveidotā ekselences tīklojuma EMERCE turpmāko sadarbību tā attīstīšanai un kopīgo pētījumu satura izvēli. Darbs

dzīvajā diskusijā un plānošanā.

2007. gada 7. – 11. janvārim piedalīšanās seminārā par fenometodes izmantošanu izglītībā Anadolu Universitātē

(Turcijā). Piedalīšanās dzīvajā diskusijā. Anadolu Universitātes pieredzes skolotāju izglītībā un sadarbībā ar skolām

iepazīšana, sadarbības aktivitāšu plānošana.

2006.g. 11.-12. decembris Baltijas reģiona valstu conference ‘Seši pieredzes gadi kopš Pasaules izglītības foruma

Dakārā 2000 – pārskats, nākotnes perspektīvas un izaicinājumi Baltijas jūras valstu reģionā. Uzstāšanās ar referātu

par Ilgtspējīgas izglītības institūta pieredzi sadarbībā ar UNESCO.

2006. 28.-30. decembrim piedalīšanās globālajā UNESCO forumā Parīzē par Zinātnes un pētījumu attīstību

universitātēs.

2006. g. 27.-29. septembris piedalīšanās uzaicinājuma seminārā Granādas universitātē, kur tika izstrādāta

deklarācija par Ekselences tīklojuma dibināšanu pilsoņa izglītībai ilgtspējīgas attīstības mērķa kontekstā.

2006. 24.-26. augusts piedalīšanās pasaules fenomenologu kongresā, kas notika DU. Nolasīts referāts, vadīta

sekcija.

2006. 11.-15. jūlijs piedalīšanās PCC 30.starptautiskajā konferencē Mehiko “Education models for the XXI century:

a circle of shared experiences”. Piedalīšanās salīdzinošā pētījuma darba grupā.

2006. 31. maijs līdz 3.jūnijam JTET 4. starptautiskā konference “Sustainable Development. Culture. Education” /

’Education for Democracy as a Part of Education for Sustainable Development’ Helsinku Universitātē. Darbojos

konferences orgkomitejā, žurnāla rakstu recenzēšanā, sagatavoju publikāciju 18 lpp., uzstāšanās sekcijā. Organizēju

un novadīju BBCC ikgadējo sanāksmi.

2006.gada 29.-30. maijam piedalījos UNESCO globālā projekta seminārā Helsinku Universitātē. Tika uzsākts jauns

skolotāju izglītības projekta posms Izglītības vadlīniju ieviešanai skolotāju izglītībā. Tika prezentēti Ilgtspējīgas

izglītības institūta izdevumi un atskaite par padarīto iepriekšējā gadā. Tika saskaņots darbības plāns uz turpmāko

projekta realizēšanas laiku. Saņēmu pateicību no Jorkas Universitātes par darbu skolotāju izglītības vadlīniju

sagatavošanā.

2006. 27.-28. aprīlis piedalīšanās izglītības iestāžu vadītāju konferencē ‘Izglītība Latvijas ilgtspējīgai attīstībai”.

Uzstāšanās par ilgtspējīgu izglītību tagadnes un nākotnes kontekstā.

2006. gada 20.-22. aprīlis projekta ‘ComLearn21’ semināra ‘The Basic Elements Defining the Function and Culture

of the Educational Institutions’ vadīšana Daugavpils Universitātē.

2006. 27.marts – 1.aprīlis seminārs Granādas Universitātē “New schooling and citizenship practice”. Prezentācija

par DU un BBCC pieredzi ilgtspējīgas izglītības idejas pamatošanā un realizēšanā.

2006. 20.-22. februāris UNESCO-UNU uzaicinājuma seminārs Parīzē (organizē UNESCO un Apvienoto Nāciju

Universitāte). Seminārā paredzēts, ka 20 uzaicinātie pētnieki no dažādām pasaules valstīm uzsāks izglītības

pētījumu un attīstības problēmu stratēģijas izstrādāšanu, kas tiks realizēta Apvienoto Nāciju ilgtspējīgas attīstības

izglītības dekādē globālu projektu veidā.

2006. 8.- 12. februāris ERASMUS Intensīvās programmas koordinatoru seminārs Bristolē programmai

“Educational contributions to social (re)generation: creating and sustaining opportunities for inclusion”,

reģistrācijas Nr. 47653-IC-1-2004-1-HU-Erasmus-IPUC-3 (koordinatore).

2005. 4.-7. decembris projekta ‘ComLearn 21’ seminārs Vordinburgā (Dānijā). Darbojos kā projekta coordinators

DU.

2005. 13.-17. septembris piedalīšanās IX Eiropas Vides izglītības konferencē Klaipēdas universitātē

“Environmental education and sustainable development: from policy to practice”. Prezentācija, publicētas tēzes.

220

2005.g. 4.–6. augusts piedalīšanās starptautiskajā konferencē par studentu apmaiņas jautājumiem starp Āziju un

citiem pasaules reģioniem Singapūrā.

2005.g. 27.-30. jūlijs piedalīšanās 29. PCC konferencē Sidnejā (atskaite par pilotprojekta rezultātiem, turpmākā

salīdzinošā pētījuma plānošana). Prezentācija, publicētas tēzes.

2005.g. maijs līdzdalība 3. starptautiskajā žurnāla “Journal of Teacher Education and Training” konferencē Fehtas

Universitātē. Uzstāšanās sekcijā. Baltijas un Melnās jūras reģiona konsorcija izglītības pētījumos (BMRK / BBCC)

dibināšanas organizēšana. Veicu BMKIP prezidenta pienākumus.

2005.g. līdzdalība 4. starptautiskajā konferencē “Cilvēks. Daba. Krāsa. Mūzika”. Darbs orgkomitejā, uzstāšanās.

2005. g. 18.-22. aprīlis līdzdalība KMUTT un AIAER 19. starptautiskajā konferencē “Learning organization in a

learning world”. Prezentācija, tēzes, publikācija. AIAER biedrs (Visindijas izglītības pētījumu asociācija)

2005. g. Salīdzinošā pilotprojekta “Skolotāju izglītība nākotnei” vadīšana ar PCC partneriem no Austrālijas,

Jaunzēlandes, Ķīnas, Korejas, Fidži, ASV. DU grants.

2004.g. oktobris līdzdalība 3. starptautiskās žurnāla “Journal of Teacher Education and Training” konferences

sagatavošanā. Fehtas Universitātes apmeklējums organizatorisko jautājumu saskaņošanai.

2004.g. 9. – 11. jūnijā EMSU 2004 konferencē Monterrejas Tehnoloģiskajā universitātē (Meksikā), nolasīts referāts

un publicēts raksts.

2004.g.maijā iesaistīšanās Gēteborgas globālā mēroga konsultācijās, kas darbosies turpmākos 10 gadus ilgtspējīgas

attīstības un izglītības jautājumu analizēšanā, publicētas tēzes.

2004.g. aprīlī PCC (Pacific Circle Consortium in education research) konferencē Hong–Kongā nolasīts referāts,

publicētas tēzes, uzņemta par biedru PCC izglītības pētījumu konsorcijā.

2004.g. aprīlī Tallinā uzstāšanās plenārsēdē 2. straptautiskajā žurnāla “Journal of Teacher Education and Training”

konferencē.

2004.g.martā Polijā Plockā Baltijas universitāšu conference par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem un universitāšu

līdzdalību šajā jomā.

2004.g. aprīlī Tallinā darbība 2. straptautiskās žurnāla “Journal of Teacher Education and Training” conferences

orgkomitejā.

2003.g.novembrī līdzdalība Nordplus koordinatoru seminārā Svenborgā,.

2003.g. Ievēlēta par koordinatori Eiropas tīklojumā UNESCO skolotāju izglītības pārorientēšanai uz ilgtspējīgu

attīstību projekta ietvaros.

2003.g. maijā darbība 1. straptautiskās žurnāla “Journal of Teacher Education and Training” conferences

orgkomitejā, nolasīti 2 referāti, publicēti 2 raksti conferences rakstu krājumā.

2003.g. maijā darbs starptautiskās Eiropas darba grupas un pirmā semināra orgkomitejā Daugavpilī

UNESCO/UNITWIN Starptautiskā skolotāju izglītības pārorientēšanas projekta ietvaros.

Līdzdalība UNESCO/UNITWIN Starptautiskā skolotāju izglītības pārorientēšanas projekta koordinatoru seminārā

Kariegā (Dienvidāfrikas republika) 2002.g. 5.-9.septembrī

2002.g. 10.-14.septembrī starptautiskā EMSU 2002 konference Grahomstounā (Dienvidāfrikas republika), kas tika

organizēta kā viens no Johanesburgas Samita pasākumiem. Nolasīts referāts, publicēts raksts conferences rakstu

krājumā.

Žurnāla “Journal of Teacher Education and Training” (ISSN 1407-8724) redkolēģijas loceklis, kopš 2002.gada.

2002.g. 8.-17.jūnijā Nīderlandē, Leidenē ERASMUS projekta seminārs “Environmental awareness, accent on water

and water management, in the teaching program” (nolasīta lekcija “Environmental awareness in Latvia”)

2002.g. 24.-26. maijā 4. starptautiskā izglītības konference Atēnās (Grieķijā), (nolasīts referāts, publicēts raksts

konferences krājumā)

2002.g. maijā 3. starptautiskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” (konferences orgkomitejas loceklis,

referāts plenārsēdē, sekcijas vadīšana)

2002.g. 2.-5.maijā Nordplus koordinatoru seminārs Rīgā

2002.g. janvārī virtuālā starptautiskā konference “Exploring and Expanding The Great Work”, Izglītības studiju

institūts (The Institute for Educational Studies/ Earth TIES), http://www.earthties.org/tgw,

http://www.earthties.org/tgw

221

2001. gada 11.-14. decembris 3. ikgadējā ISSA konference “Educating Young Children for Democracy: Our Future,

Our Challenge” Rīgā (31.valsts līdzdalība), referāts plenārsēdē, publicētas tēzes.

2001.g.jūlijs stažēšanās St. John’s Universitātes Mācīšanās un mācīšanas stilu centra rīkotajā 24. Mācīšanās stilu

institūtā Ņujorkā (ASV). Centra doktorantūras programmas pieredzes iepazīšana.

2001.g. jūnijs “Step by Step” Eiropas valstu koordinatoru starptautiskais seminārs Sofijā (Bulgārijā).

2000.g. uzņemta par biedru EEASA Dienvidāfrikas Vides izglītotāju asociācijā.

2000.g. decembris apstiprināta par ekspertu rektoru padomes izveidotajā augstskolu ekspertu grupā.

2000.g. oktobris –projekta “Soli pa solim” 3. konference Liepājas Pedagoģiskajā akadēmijā. Darba grupas vadīšana,

publicēts raksts.

2000.g. 8.-14.oktobrī Toronto pirmais starptautiskais sadarbības seminārs UNITWIN/UNESCO un Jorkas

universitātes projektā “Reorienting Teacher Education to Address Sustainability”. Projekta koordinatore Latvijā.

2000.g. jūlijs apstiprināta par ekspertu DPU pedagoģijas promociju padomē ar ZA Zinātņu padomes lēmumu.

2000.g. 26.-28. jūnijs seminārs Kauņā “Use of Qualitative Research in Contemporary Research in Education: North

American Experience for the Baltic Countries” Kvebekas (Kanāda) Universitāte un Kauņas Tehnoloģiskās

Universitātes projekts.

2000.g. 18.-20.maijs 2.starptautiskā zinātniskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” DPU (darbs

orgkomitejā, referāts plenārsēdē, sekcijas vadīšana, raksts).

2000.g. 27.-28.aprīlis starptautiskā zinātniskā konference “Dabaszinātnes un skolotāju izglītība” Daugavpilī

(sekcijas vadīšana, referāts, publicēts raksts).

2000.g. 28.-30. janvāris starptautiskā konference Ungārijā par Austrum un Dienvidaustrumu Eiropas universitāšu

pieredzi.

1999.g.13.-16. decembris JUNESKO-ACEID piektā starptautiskā konference “Reforming Learning,

Curriculum and Pedagogy: Innovative Visions for the New Century” Bangkokā, Taizemē (nolasīti 2 referāti,

publicētas tēzes).

1999.g. 28. oktobrī piedalīšanās Sorosa Fonda Latvija programmas “Pārmaiņas izglītībā” projekta “Soli pa solim”

konferencē Bulduros (referāts plenārsēdē).

1999.g. 23. – 25. septembris VI Starptautiskajā konferencē Viļņas pedagoģiskajā universitātē “Educational Changes

and Modern Teaching Methods” (nolasīts referāts).

1999.g. maijs starptautiska semināra organizēšana DPU “Paradigma. Kopīgi mācoties rodam jēgu”, kuru vadīja

prof. F.Gengs (ASV - Kalifornija) un M.Morgana (Jaunzelande).

Piedalīšanās starptautiskajā apmācību seminārā projektā “Soli pa solim” Jūrmalā. Iegūts sertifikāts.

1999.g. maijs Latvijas pedagoģisko augstskolu semināra organizēšana programmas “Soli pa solim “ ietvaros.

1999.g. uzņemta par MACEID biedru un ekspertu JUNESKO Izglītības attīstības inovāciju centrā Bangkokā (

Taizemē).

1999.g. LZP iegūtas eksperta tiesības pedagoģijas zinātnes apakšnozarēs un ievēlēta “Pedagoģijas” promocijas

padomē (skolas pedagoģijas un augstskolas apakšnozarēs).

1995.-1999.g. IZM Konsultatīvās padomes loceklis sākumskolas jautājumos.

1999.g. 14.-18. janvāris Austrālijas vides izglītotāju asociācijas starptautiskā konference NSW universitātē Sidnejā (

nolasīti 2 referāti,publicētas tēzes).

1998.g. 10.-13.novembris ceturtā JUNESKO – ACEID starptautiskā konference Bangkokā, Taizemē par vidējās

izglītības problēmām (publicētas tēzes).

1998.g. 7.-8. septembris “Mācīšanās par mācīšanos” žurnāla Life Long Learning redakcijas uzaicinājuma seminārs

Helsinkos (nolasīts referāts).

1999.-1998.g. Sorosa fonda-Latvija programmas “Pārmaiņas izglītībā” projekta “Soli pa solim” koordinatore DPU.

Piedalīšanās konferencēs un semināros Rīgā, Jelgavā, Liepājā. 1998.g. apgūta ASV universitāšu pieredze

pirmsskolas un sākumskolas skolotāju izglītošanā.

1999.-1998.g. lietišķā pētījuma vadītāja Nr.: ISEC 9/98 I posma atskaite “ Integrēta mācīšana mūsdienu humānās

pedagoģijas skatījumā, tās saturs un metodiskais nodrošinājums” 220 lpp. un II posma atskaite 136 lpp.

222

1998.g. 12.-15.marts 26. Ziemeļvalstu izglītības pētnieku asociācijas kongress, Lahti, Somijā (publicētas tēzes).

1998.g.23.-27. februāris Jēvles Universitātes skolotāju koledžas (Zviedrijā) pieredzes izpēte.

1997.,1998.g. Austrālijas ( Melnburnas) starptautiskā apdāvināto bērnu projekta ISP –97 un ISP –98 koordinators

Latvijā.

1997.g. trešā starptautiskā JUNESKO-ACEID konference Bangkokā (publicētas tēzes un nodibināti kontakti

turpmākai sadarbībai ar Klusā okeāna piekrastes reģiona izglītības inovāciju pētnieku darba grupu).

1997.g. Anglijas un IZM Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas departamenta rīkotie ekspertu kursi .

1997.g. 3.-17. janvāris Austrālijas Vides izglītotāju Nacionālajā konferencē “Earthlinks ‘97” Hobartā, Tasmānijā

(uzstāšanās, publikācija rakstu krājumā).

1996.g. 26.-30.jūnijs “Northen Coll for the Environment” Savonlinnā (Somija). Somijas Izglītības ministrijas grants

līdzdalībai.

1996.g. Soros Fonda Latvijā programmas “Pārmaiņas izglītībā” projekta “Integrētā mācīšana sākumskolā”

direktore.

1995.g. IZM lietišķā pētījuma vadītāja S-17/216 ISEC “ Mācību priekšmetu integrēšanas veidi un principi”.

1995.g. no 13.-15. novembris uzaicinājuma seminārs “Research in Environmental Education” Brisbenā, Austrālijā

par Vides izglītības metodoloģiskajām problēmām. Iesaistīšanās Eiropas – Austrālijas VI pētnieku darba grupā.

1994.-1995. g. trīs stažēšanās braucieni (1-2 nedēļu) uz Dāniju.

1993.g. zinātniskais uzaicinājuma seminārs Dānijā “Action competence as key Concept in Critical Pedagogy”

(nolasīts referāts, publicēts raksts).

1992.,1993.,1994.,1995.,1996. starptautisku konferenču “Kultūra. Ekoloģija. Pedagoģiskais process” orgkomitejas

vadītāja.

1993.-1996.g. Tempus I programmā Vides izglītības grupas koordinatore.

I.Salīte

04.05.2008.

223

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES

PROFESORES ANITAS PIPERES

DZĪVES UN DARBA GĀJUMS

(CV)

I. VISPĀRĪGĀS ZIŅAS

Anita Pipere

Dzimusi 1967.gada 21.aprīlī Daugavpilī.

Tel.: 54-28679 (m), 54 – 28636 (d), e-pasts: [email protected]

Pārvalda svešvalodas: angļu, krievu.

Izglītība

1993 - iegūts psiholoģijas doktora grāds Latvijas Universitātē;

1989 – 1993 - doktorantūras kurss LU Pedagoģijas un psiholoģijas katedrā;

1988 – 1989 - stažēšanās Latvijas Universitātē;

1988 – Daugavpils Pedagoģiskā institūta vidusskolas mūzikas skolotājas diploms;

1984 - 1988 studijas Daugavpils Pedagoģiskajā Institūtā;

1984 - Daugavpils 1.vidusskolas diploms par vidējo izglītību.

Darba pieredze

2006 – profesore DU IVF Ilgtspējīgas izglītības institūtā;

2005 – profesore DU IVF Pedagoģiskās psiholoģijas katedrā;

● 2003 – pētniece DU IVF Ilgtspējīgas izglītības institūtā;

2002 - asociētā profesore DU PPF Psiholoģijas katedrā;

2000 - docente DPU PPPF Psiholoģijas katedrā;

1996 - docente un prodekāne DPU PPPF;

1996 - lektore un katedras vadītāja DPU Sākumskolas nodaļā;

1993 - lektore DPU Pedagoģijas un psiholoģijas katedrā.

II. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS

LZP un citu valsts finansēto pētījumu projektu, programmu dalībnieks vai vadītājs:

Līdzdalība IZM pētniecības projektā “Ilgtspējīgas izglītības teorijas un pētniecisko prasmju attīstību veicinošas vides

radīšana darbības pētījumā skolotāju izglītībā” (2007)

Eksperts projektā “Doktorantūra un maģistrantūra e-studiju tehnoloģiju jomā atbilstoši Lisabonas mērķiem RTU, DU

un LPA” RTU00-TSC00-L1-016. (2005-2007).

IZM pētniecības projekta “Uz ilgtspējību orientēta pētnieka identitāte maģistra studiju programmās psiholoģijā un

pedagoģijā Daugavpils Universitātē” vadītāja (2006). U-20

IZM pētniecības projekta “Publicēšanās iespēju paplašināšanās Daugavpils Universitātes doktorantiem un docētājiem”

vadītāja (2005).

Starptautiski finansētu pētījumu projektu dalībnieks vai vadītājs:

Piedalīšanās 4. Starptautiskajā skolotāju izglītības institūciju tīklojumā, kas saistīts ar UNESCO projektu “Skolotāju

izglītības pārorientēšanas uz ilgstpējības pamatiem”, Helsinku Universitāte, 2006.gada 29.-30.maijs.

Piedalīšanās 3. Starptautiskajā UNESCO UNITWIN projekta koordinatoru sanāksmē Gēteborgā, Zviedrijā, 2004. gada

8.-9.maijā ar aptaujas rezultātiem un rekomendācijām “Skolotāju izglītības pārorientēšanas uz ilgtspējības pamatiem

UNESCO vadlīnijām”. Rezultāti atspoguļoti UNESCO dokumentā:

http://unesdoc.unesco.org/images/0014/001433/143370E.pdf UNESCO (2005) Guidelines and Recommendations for

Reorienting Teacher Education to Address Sustainability. Education for Sustainable Development in Action Technical

Paper No. 2, UNESCO Education sector.

Līdzdalība UNESCO UNITWIN projektā pie Jorkas universitātes ”Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgu

attīstību” (no 2000.gada līdz 2004.gadam).

http://unesdoc.unesco.org/images/0014/001433/143370E.pdf

224

Latvijas vai starptautisko projektu un programmu, ekspertu padomju, komisiju loceklis:

Kopš 2005.gada DU Promocijas padomes loceklis zinātņu nozarē “Sociālā psiholoģija”.

Kopš 2005.gada DU Promocijas padomes loceklis zinātņu nozarē “Pedagoģija” apakšnozarē “Augstskolas pedagoģija”.

Latvijas Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra iekšējais eksperts psiholoģijā.

LZP eksperts LZP projektu izvērtēšanai psiholoģijā un pedagoģijā.

Raksti starptautiski recenzētos izdevumos:

Becoming a Researcher: Interplay of Identity and Sustainability, in Pipere, A. (ed.) Education and Sustainable

Development: First Steps toward Changes, international collection of ISE/BBCC, volume 2, 2007.

A Qualitative Meta-Analysis of Sustainability Oriented Researcher’s Identity, in Scientific articles of the 5th

International Conference “Person. Color. Nature. Music”, October 17-21, 2007, Daugavpils University, 53-62.

The Sustainability-Oriented Researcher’s Identity: Action Research in Doctoral Studies, in Filho, W.L, Manolas, E.I.,

Sotirakos, M.N. & Boutakis, G.A. (eds.) Higher Education and the Challenge of Sustainability: Problems, Promises and

Good Practice, 2007, University of Crete: Media, 230-240.

Pipere, A. & Salīte, I. Educational Action Research In Teacher Education: Fostering Research Skills, konferences

krājumā Asia-Pacific Educational Research Association International Conference 2006 “Educational research, policy

and practice in an era of globalization: The Asia-Pacific Perspectives and Beyond”, 15 lappuses, CD formātā.

Salīte, I. & Pipere, A. Aspects of sustainable development from the perspective of teachers, Journal of Teacher

Education and Training, Vol.6, 2006, 15-32.

Philosophy of Education for Sustainable Development: Perspectives of Doctoral Students in Education, in Pipere, A.

(ed.) Education and Sustainable Development: First Steps toward Changes, international collection of ISE/BBCC,

volume 1, 2006, 43-57.

Jakovļeva, J. & Pipere, A. Professional choice of vocational school and university students in Latgale. Sociālo

zinātņu vēstnesis, 2006, 1(3), 39-70.

Primary and Secondary Teachers: Beliefs and Performance Related Self-Perceptions about Engaged Learning.

Baltic Journal of Psychology, Vol. 6, 2005, 32-44.

Engaged Learning: Primary teachers Beliefs and Performance Related Self Perceptions. Acta Paedagogica Vilnensia.

ISSN 1392-5016. Volume 14, 2005, 100-113.

Identity of Learning Teacher: Examining Structural Variations and Interactive “Self” The Irish Journal of

Psychology, Vol.24, Nos.3-4, 2003, 143 – 160.

A.Pipere & E.Krastiņa Autentiskā vērtēšana: skolotāju pieredzes salīdzinošais pētījums. Krājumā ATEE International

Conference “Teachers, Students and Pupils in a Learning Society”, May 2 – 3, 2003. The University of Latvia, Institute

of Pedagogy and Psychology, 89 – 96.

Structural variations of Latvian teachers’ identity. Krājumā Scientific articles of the third international conference

“Person. Color. Nature. Music”, May 15 – 18, 2002, Daugavpils University, 29 – 38.

Grāmatas un mācību līdzekļi:

Salite, I. & Pipere, A. (2007) Journal of Teacher Education and Training: Deepening Action Research, in McKeown,

R. (ed.) Good Practices in Education for Sustainable Development: Teacher Education Institutions. UNESCO

Education for Sustainable Development in Action Good Practices N°1 January 2007.

A.Pipere Veselības psiholoģija: Cilvēks. Vide. Perspektīvas. Daugavpils Universitāte, “Saule”, 2005, 104 lpp.

E.Krastiņa, A.Pipere Mācību sasniegumu pašizvērtēšana, Rīga, RaKa, 2004, 216 lpp.

Piedalīšanās ar referātu starptautiskās zinātniskās konferencēs un kongresos (pēdējos 6 gados):

2007. 17.-21.10. Daugavpils Universitāte, Daugavpils, Latvija. Uzaicinājuma uzstāšanās V. Starptautiskās

konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” plenārsēdē ar datorprezentāciju “A Qualitative meta-analysis of

sustainability oriented researcher’s identity”.

2007.5. – 7.10. 1.Eiropas konference par Izglītību ilgtspējīgai attīstībai “Higher Education and the Challenge of

Sustainability: Problems, Promises and Good Practice”, Orestiada-Sufli, Evrosasa prefektūra, Grieķija. Uzaicinājuma

225

datorprezentācija “The sustainability-oriented researcher’s identity:

action research in doctoral studies”.

2007. 3. – 6.06. Eiropas X. Psiholoģijas kongress “Mapping of psychological knowledge for society”, Prāga,

Čehijas Republika. Stenda referāts “Variations in researcher identity: Story of personal constructs”.

2007. 30.05. – 2.06. Debrecenas Universitāte, Debrecena, Ungārija. Datorprezentācijas “Case of researcher’s

identity: Unfolding sustainability-oriented beliefs and self-evaluations” un “Journal of Teacher Education and

Training (2002-2006)/Journal of Teacher Education for Sustainability (2007)” (plenārsēdē) 5.Starptautiskajā JTET

konferencē “Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība”.

2006. 28. – 30.11. Honkongas Izglītības institūts, Honkonga, Ķīna. Datorprezentācija “Educational Action

Research In Teacher Education: Fostering Research Skills” Āzijas/Klusā okeāna reģiona izglītības pētījumu

asociācijas (APERA) starptautiskajā konferencē “Izglītības pētījumi, politika un prakse globalizācijas laikmetā”.

Līdzautors: Ilga Salīte.

2006. 9.-10.10. Daugavpils Universitāte, Daugavpils, Latvija. Uzstāšanās plenārsēdē ar datorprezentāciju

“Education and us: Tiny exercise in the analysis of some discourses” Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Izglītība

sociālo pārmaiņu apstākļos”.

2006. 24.-26.08. Daugavpils Universitāte, Daugavpils, Latvija. Datorprezentācija 56. Starptautiskajā

fenomenoloģijas kongresā, ko organizē Pasaules fenomenoloģijas institūts “Education For Sustainable Development In

Latvia In Context Of Development Of The National Policy And Teacher Education”. Līdzautors: Ilga Salīte.

2006. 15.-17.06. Latvijas Universitāte, Rīga, Latvija. Datorprezentācija VII Starptautiskajā Baltijas Psiholoģijas

konferencē “Baltic Psychology in Global Context: Where Do We Stand?” “Relationship between Adult Beliefs of

Career Development and Life Stress”. Līdzautors: Tatjana Uzole.

2006. 31. - 3.06. Helsinku Universitāte, Helsinki, Somija. Datorprezentācija JTET 4. Starptautiskajā konferencē

“Sustainable Development. Culture. Education.” “Aspects of Sustainable Development from the Perspective of

Teachers”. Līdzautors: Ilga Salīte.

2005. 22. – 24. 05. Fehtas Universitāte, Fehta, Vācija. Datorprezentācija JTET 3. Starptautiskajā konferencē

“Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība” “Primary and Secondary Teachers: Beliefs and Performance Related Self-

Perceptions on Engaged Learning”.

2005. 13. – 15. 06. Helsinku Universitāte, Helsinki, Somija. Uzstāšanās starptautiskajā Vides izglītības

konferencē “Ilgtspējīga attīstība caur izglītību” ar referātu “Philosophy of Education for Sustainable Development:

Perspectives of Doctoral Students in Education”.

2005. 3. – 8. 07. Granāda, Spānija, Uzstāšanās 9. Eiropas psiholoģijas kongresā “Crossroads of psychology in a

world without borders” ar referātu “Understanding teachers’ self: relation between social identity and terminal

values”.

2004. 13 – 16. 09. Kijevas universitāte, Sudaka, Ukraina. Uzstāšanās starptautiskajā konferencē “Migrācija

Eiropā: sociālie un psiholoģiskie aspekti” ar referātu “Latvijas studentu dzīves krīze un profesionālās identitātes

veidošanās īpatnības”.

2004. 14. – 16. 04. Tallinas Pedagoģiskā universitāte, Tallina, Igaunija. Uzstāšanās 2. starptautiskajā JTET

konferencē “Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība” ar referātu “Engaged Learning: Primary Teachers’ Beliefs and

Performance-Related Self-Perception”.

2004. 14. – 16. 04. Tallinas Pedagoģiskā universitāte, Tallina, Igaunija. Uzstāšanās 2. starptautiskās JTET

konferences “Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība” plenārsēdē ar referātu “Journal of Teacher Education and

Training: Taking the bark off”.

2004. 3. – 6.01. Rietumhavajas Oahu Universitāte Honolulu, Havaja, USA. Uzstāšanās II Starptautiskajā

Izglītības konferencē Izglītības psiholoģijas sekcijā ar referātu “Identity of Latvian Teacher: Examining Structural

Variations and Interactive “Self”.

2002. 15. – 18.05. Daugavpils Universitāte, Daugavpils, Latvija. Uzstāšanās III Starptautiskās konferences

“Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” Psiholoģijas sekcijā ar referātu “Structural variations of Latvian teachers’ identity”.

2002. 3. – 4.05. Latvijas Universitāte, Rīga, Latvija. Uzstāšanās ATEE Starptautiskajā konferencē “Decade of

Reform: Achievements, Challenges, Problems” ar referātu “Journal of Teacher Education and Training: Project for

the sustainable development”.

226

2002. 16.01. – 12.02. Piedalīšanās Earth TIES un Earthlight Magazine organizētajā starptautiskajā virtuālajā

konferencē “Exploring and Expanding The Great Work”. R. Mecnera vadītajā sekcijā “Ecological Consciousness and

Intelligence” 26.01.2002 (on-line materiāli http://www.earthties.org).

Piedalīšānās starptautiskās konferencēs

2006. gada 3. jūlijs. Liverpūles Džona Mūra Universitāte, Enfīlda, Liverpūle, Lielbritānija “LEARNING

COMMUNITIES CONFERENCE”.

Cits

2006. 6.-10.novembris JTET un ISE/BBCC krājuma “Education and Sustainable Development: First Steps Toward

Changes” datorprezentācija Zinātnes festivālā Daugavpils Universitātē UNESCO Ilgtspējīgas izglītības 10-gadei veltītā

pasākumā.

2006. 16.novembris Uzstāšanās ar datorprezentāciju “Pētījumi psiholoģijā: Skats no Latvijas dienvidaustrumiem”

RPIVA organizētajā starpaugstskolu seminārā “Zinātniski pētnieciskais darbs un metodoloģijas aktualitātes psiholoģijā

mūsu augstskolās’’ Sigulā.

III. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (pēdējos 6 gados)

Vadītie bakalaura un kvalifikācijas darbi: 43

Vadītie maģistra darbi: 33

Pašlaik tiek vadīti 3 doktoranti:

Psiholoģijas nozarē: Vitauts Virbickis 1.kurss

Olga Maļceva 3.kurss

Pedagoģijas nozarē: Dace Erkena 3.kurss

Docētie studiju kursi:

DU skolotāju sagatavošanas profesionālajās programmās

Izglītības filosofija 2 KP

Vispārīgā psiholoģija 2 KP

Attīstības psiholoģija 3 KP

Pedagoģiskā psiholoģija 2 KP

DU Izglītības psihologa specialitātes profesionālajā un psiholoģijas bakalaura programmā

Eksperimentālā psiholoģija 5 KP

Konsultatīvais un korekcijas darbs 5 KP


Ekoloģiskā psiholoģija 2KP

Psiholoģiskā treninga tehnikas 10 KP

DU Psiholoģijas maģistrantūras programmā

Ekoloģiskā psiholoģija 4 KP

Psiholoģiskā treninga tehnikas 6 KP

Mācīšanas stratēģijas 1 KP

DU Sociālās psiholoģijas maģistrantūras programmā

Psiholoģiskā pētījuma organizācija, datu apstrāde un analīze: kvalitatīvās pētījuma metodes

psiholoģijā 2 KP

DU Pedagoģijas maģistratūras programmās

Izglītības filosofija 2 KP


Ekoloģiskā psiholoģija 2 KP

Kvalitatīvās pētīšanas metodes pedagoģijā 1KP

DU Pedagoģijas doktorantūras programmā

Kvalitatīvā pētījuma metodoloģija un metodes 4 KP

Izglītības filosofija un mūsdienu izglītības teorijas 4 KP

Izglītības mērķis ilgtspējīgas attīstības un nākotnes skatījumā 2 KP

Zinātnisko publikāciju struktūras izvērtēšana 2 KP

Mācīšanās psiholoģija mūžizglītības kontekstā 2 KP

DU Sociālās psiholoģijas doktorantūras programmā

Kvalitatīvā pētījuma metodoloģija un metodes sociālajā psiholoģijā

4 KP

http://www.earthties.org/

227

2000./2001, 2004/2005. mācību gadā:

Vides psiholoģijas kursa vadīšana Latvijas Universitātes Bakalaura programmā psiholoģijā.

Izstrādātie studiju kursi:

No 1996. līdz 2001. gadam izstrādātas studiju kursi visos augšminētajos priekšmetos.

2001/2002.m.g. izstrādāti jauni studiju kursi:

Profesionālo studiju programmai “Speciālo skolu skolotājs”:

Mācīšanās traucējumi un to korekcijas iespējas 3 KP

Profesionālo studiju programmai “Organizācijas psihologs”:

Profesionālās attīstības treniņš 2 KP

Karjeras attīstība un tās psiholoģiskie aspekti 3 KP

Maģistra studiju programmai psiholoģijā

Psihologa profesionālā ētika 2 KP

Pedagoģijas doktorantūras programmai:

Ekopsiholoģija 2 KP

Mācību vides attīstības problēmas psiholoģijā 2 KP

Mācīšanās psiholoģija mūžizglītības kontekstā 2 KP

2004./2005. m.g. izstrādāti jauni studiju kursi:

Maģistra studiju programmai “Sociālais darbs”

Veselības ilgtspējīgas attīstības problēmas 2 KP

Izstrādātās studiju programmas:

Piedalīšanās DPU Psiholoģijas katedras Psiholoģijas maģistra programmas izstrādē (2000. – 2002.gads).

Kvalifikācijas celšana ārvalstu un Latvijas augstskolās vai zinātniski pētnieciskās iestādēs:

Stažēšanās Fordhemas Universitātē (ASV) un sadarbības veidošana saistībā ar JTET 2003.gada martā;

2007.gada 3.-5.janvāris: piedalīšanās RTU ESF projekta “Multimediju mācību objektu izstrādes prasmes un atbalsta

sistēma skolotājiem” seminārā Smiltenē

Cits

Grāmatas “Kā izaudzināt brīnišķīgus bērnus” tulkojums no angļu valodas, Valters un Rapa, 2003, 302 lpp.

Izveidota un tiek uzturēta mājas lapa Ilgtspējīgas izglītības institūtam www.dau.lv/ise

IV. ORGANIZATORISKAIS DARBS

Starptautisko un Latvijas konferenču orgkomiteju priekšsēdētājs vai loceklis (pēdējos 6 gados):

III. Starptautiskā zinātniskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”. DU, 2002.gada 15. – 18.maijs:

- konferences tēžu un zinātnisko rakstu krājuma redaktore;

- konferences recenzēšanas komitejas locekle;

- psiholoģijas sekcijas “Psychological challenges of 21 century: new paradigm for sustainable future” vadītāja;

- konferences moderators;

1.Starptautiskās JTET konferences “Sustainable Development. Culture. Education” orgkomitejas vadītāja, DU,

2003.gada 11. – 14.maijs:

- konferences zinātnisko rakstu krājuma galvenā redaktore;

- konferences recenzēšanas komitejas vadītāja;

- konferences moderators.

2. Starptautiskās JTET konferences “Sustainable Development. Culture. Education” orgkomitejas locekle, Tallinas

Pedagoģiskā universitāte, Igaunija, 2004. gada 14. – 16.aprīlis:

- konferences zinātnisko rakstu krājuma redkolēģijas locekle.

IV. Starptautiskā zinātniskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”. DU, 2005.gada 18. – 21.maijs:

- konferences recenzēšanas komitejas locekle;

http://www.dau.lv/ise

228

- psiholoģijas sekcijas vadītāja.

3. Starptautiskās JTET konferences “Sustainable Development. Culture. Education” orgkomitejas locekle, Fehtas

Universitāte, 2005. gada 22. – 24. maijs :

- konferences zinātnisko rakstu krājuma redkolēģijas locekle.

4. Starptautiskās JTET konferences “Sustainable Development. Culture. Education” orgkomitejas locekle, Helsinku

Universitāte, 2006.gada 31.maijs – 3.jūnijs:

- konferences organizēšana;

- konferences materiālu recenzēšanas komitejas locekle.

5. 2008. 24.-26.02. Latvijas Universitāte, Rīga, Latvija. Reģionālā sagatavošanās konference Starptautiskās izglītības

konferences 48. sesijai, Eiropas un Ziemeļamerikas reģions “Iekļaujošā izglītība: no politiskā dialoga līdz saskaņotai

darbībai”:

- konferences sagatavošanas darba grupas locekle;

- konferences apaļā galda diskusijas līdzmoderatore;

- Ilgtspējīgas izglītības institūta darba grupas vadītāja;

- Gala ziņojuma darba grupas vadītāja un autore.

Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas vadība vai līdzdalība to darbībā:

Kopš 2001.gada maija DU IVF un III starptautiskā žurnāla JOURNAL OF TEACHER EDUCATION AND

TRAINING galvenā redaktore (kopš 2007.gada JOURNAL OF TEACHER EDUCATION FOR

SUSTAINABILITY/JTEFS). 2007.gadā iznācis JTEFS 7.un 8.sējums.

Rakstu recenzēšana JTET 4.starptautiskās konferences “Sustainable Development. Education” (Helsinki) rakstu

krājumam.

Rakstu recenzēšana žurnāla TRAMES speciālajam numuram (Vol.9, No.2, 2005) “Theory and practice in

today’s teacher education” (TRAMES – Humanitāro un sociālo zinātņu žurnāls, Igaunijas Zinātņu akadēmijas un Tartu

Universitātes oficiālais izdevums).

Kopš 2005.gada DU Ilgtspējīgas izglītības institūta (III) un BBCC ikgadējā starptautiskā rakstu krājuma

EDUCATION AND SUSTAINABLE DEVELOPMENT: FIRST STEPS TOWARD CHANGES galvenā redaktore.

Rakstu recenzēšana 5.Starptautiskās zinātniskā konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”. zinātnisko rakstu

krājumam (zinātniskās un redkolēģijas locekle)(2007).

Žurnāla ACTA PAEDAGOGICA VILNENSIA redkolēģijas locekle kopš 2004.gada. Pārstāvētā nozare

redkolēģijā: psiholoģija.

Žurnāla “Psiholoģija Mums” recenzējamās daļas “Psiholoģijas Zinātnē” redkolēģijas locekle kopš 2006.gada.

Rakstu recenzēšana Tallinas universitāte konferences rakstu krājumam “Social and Educational sciences in

Baltic and Nordic cultural context” (2007).

Latvijas Universitātes LU Zinātnisko rakstu krājuma “Psiholoģija” redkolēģijas locekle.

Starptautisko zinātnisko, akadēmisko vai mākslas nozaru apvienību vadītājs vai līdzdalībnieks:

Līdzdalība Baltijas un Melnās jūras reģiona izglītības pētījumu konsorcija darbībā (Baltic & Black See

Circle Consortium in Education Research, BBCC). Darbs pie konsorcija izveidošanas un krājuma sagatavošanas (kopš

2005.gada). BBCC biedrs no 2007.gada.

2008.gada 14.martā Dr.psihol., prof. Anita Pipere

229

CV

JEĻENA DAVIDOVA

Darba vietas adrese: Daugavpils Universitāte, Izglītības un vadības fakultāte,

Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra,

Parādes 1 – 205, tālr. 65428209.

Tel.Nr. : +371 29140287

E-pasts: [email protected]

Dzimšanas vieta un datums: Daugavpils 1959. gada 28. decembris.


1997. g. Pedagoģijas doktora zinātniskais grāds, Latvijas Universitātes diploms Nr. C-D 001414

1994. g. Pedagoģijas maģistra grāds (pedagoģijas teorijas un vēstures apakšnozarē), Daugavpils Pedagoģiskās

universitātes diploms Nr. 000063.

1982. g. Vidusskolas mūzikas un dziedāšanas skolotāja kvalifikācija, Daugavpils Pedagoģiskā institūta diploms Nr.

266576.

1978. g. Klavierspēles pasniedzēja un koncertmeistara kvalifikācija, Daugavpils Mūzikas vidusskolas diploms Nr.

209755.

DARBA PIEREDZE

Kopš 2006. gada - Daugavpils Universitātes Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedras profesore;

2003. – 2006.g. - Daugavpils Universitātes Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedras profesore;

1999. – 2003.g. - Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedras asociētā

profesore;

1998. – 1999.g. - Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedras docente

1992. – 1998. g. - Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedras lektore;

1991. – 1992. g. - Daugavpils Pedagoģiskā institūta Mūzikas teorijas un klavieru katedras vecākā pasniedzēja;

1982. – 1991. g. - Daugavpils Pedagoģiskā institūta Mūzikas teorijas un klavieru katedras pasniedzēja;

1979. – 1982. g. - Daugavpils Mūzikas skolas pedagoģe.

I. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA

KONFERENCES

Davidova J., 2008. 13.-15. marts (Rīga).

4. Starptautiskā zinātniskā konference „Teorija praksei mūsdienu sabiedrības izglītībā”.

Referāts kopā ar T. Minakovu.

Davidova J., 2007. 16. novembris (Viļņa, Lietuva).

4. Starptautiskā zinātniskā konference „The Problems of Effective Arts Education”.

Starptautiskās zinātniskās komitejas locekle.

Davidova J., 2007. 17.-21. oktobris (Daugavpils Universitāte).

5. Starptautiskā zinātniskā konference „Person. Color. Nature. Music”.

Referāts sekcijā kopā ar T. Minakovu, publicēts referāts.

Referāts sekcijā kopā ar I. Kokinu, publicēts referāts un tēzes.

Davidova J., 2007. 3.-7. oktobris (Sofija, Bulgārija).

Starptautiskā zinātniskā konference „Person. Music. Society”.

Referāts kopā ar T. Minakovu.

Davidova J., 2007. 4.-5. maijs (Klaipēda, Lietuva).

2. Starptautiskā zinātniskā konference.

Referāts plenārsēdē kopā ar T. Minakovu, publicēts referāts.


ATEE Starptautiskā zinātniskā konference.

230

Referāts sekcijā kopā ar T. Minakovu, publicēts referāts un tēzes.


Davidova J., 2007. 12.-15. janvāris (Honolulu, ASV).

5. Havaju Starptautiskā konference mākslā un humanitārajās zinātnēs.

Referāts sekcijā kopā ar T. Minakovu, publicēts referāts un tēzes.

Davidova J., 2007. 6.-9. janvāris (Honolulu, ASV).

5. Havaju Starptautiskā konference izglītībā.

2 referāti sekcijās kopā ar I. Kokinu, sekcijas vadīšana, publicēti referāti un tēzes.

Davidova J., 2006. 21.-25. oktobris (Portoroža, Slovēnija).

Eiropas skolotāju izglītotāju asociācijas (ATEE) 31. pasaules konference.

Referāts sekcijā kopā ar I. Kokinu, publicēts referāts.

Davidova J., 2006. 13.-16. septembris (Lahti, Somija).

Eiropas Apdāvinātības Padomes (ECHA) 10. Starptautiskā konference.

Referāts sekcijā kopā ar I. Kokinu, publicētas tēzes.

Davidova J., 2006. 31. augusts - 3. septembris (Lodza, Polija).

6. Eiropas gendera pētījumu konference „Gender and Citizenship in a Multicultural Context”.

Referāts sekcijā kopā ar I. Kokinu, publicētas tēzes (referāts tiek gatavots publicēšanai).

Davidova J., 2006. 16.-21. jūlijs (Kuala Lampura, Malaizija).

Starptautiskās muzikālās izglītības padomes (ISME) 27. pasaules konference.

Referāts sekcijā, publicētas tēzes.

Davidova J., 2006. 9.-14. jūlijs (Bali, Indonēzija).

Starptautiskās Mūzikas izglītības padomes (ISME) Mūzikas izglītības Pētījumu komisijas 21. Starptautiskais

seminārs .Referāts plenārsēdē, publicēts referāts un tēzes.

Davidova J., 2005. 28.-29. oktobris (Daugavpils, Latvija).

4. Starptautiskā zinātniskā konference „Mūzikas pedagoģijas problēmas”.

Referāts sekcijā, publicēts referāts un tēzes.

Davidova J., 2005. 22.-26. oktobris (Amsterdama, Nīderlandes).

Eiropas skolotāju izglītotāju asociācijas (ATEE) 30. pasaules konference.


Davidova J., 2005. 2.-7. augusts (Nju Orleāns, ASV).

Apdāvināto un talantīgo bērnu pasaules padomes (WCGTC) 16. pasaules konference.


Davidova J., 2005. 18.-21. maijs (Daugavpils, Latvija).

4. Starptautiskā zinātniskā konference „Personība. Krāsa. Daba. Mūzika”.

Referāts plenārsēdē kopā ar I. Kokinu , publicēts referāts un tēzes, sekcijas vadīšana.


Eiropas skolotāju izglītotāju asociācijas (ATEE) Starptautiskā zinātniskā konference „Changing Education in a

Changing Societ: Europe 15+10”.

Referāts sekcijā kopā ar I. Kokinu , publicēts referāts un tēzes.

Davidova J., 2004. 23.-27. oktobris (Agridžento, Itālija).

Eiropas skolotāju izglītotāju asociācijas (ATEE) 29. Pasaules zinātniskā konference „From Theory to Action”.

Referāts sekcijā kopā ar I. Kokinu , publicēts referāts un tēzes.

Davidova J., 2004. 6.-8. oktobris (Londona, Lielbritanija).

Apdāvināto bērnu Nacionālās asociācijas (NAGC) profesionālās attīstības konference.

Referāts sekcijā kopā ar I. Kokinu.

Davidova J., 2004. 20.septembris-19. oktobris (Londona, Lielbritanija).

Apdāvināto bērnu Nacionālās asociācijas (NAGC) un Apdāvinātās un talantīgās jaunības Nacionālās akadēmijas

(NAGTY) Rudens institūta simpozijs.

Simpozija „Development of Giftedness in Latvia: Realities and Perspectives” vadīšana kopā ar I. Kokinu.

Davidova J., 2004. 11.-16.jūlijs (Tenerife, Spānija).



231

Davidova J., 2004. 14.-16. aprīlis (Tallina, Igaunija).

2. Starptautiskā zinātniskā konference „Sustainable Development. Culture. Education”.


Davidova J., 2004. 26.-27.marts (Tallina, Igaunija).

Starptautiskā zinātniskā konference „Changing Face of Music Education”.

Referāts plenārsēdē, publicēts referāts un tēzes.

Davidova J., 2003. 11.-12.decembris (Kauņa, Lietuva).

Starptautiskā zinātniskā konference „Lithuanian Higher Education: Diagnoses and Prognoses”.

Referāts sekcijā.

Davidova J., 2003. 27.-28.novembris (Daugavpils, Latvija).

Starptautiskā zinātniskā konference „Music Teacher Education in 21 Century: Achievements and Problems”.


Davidova J., 2003. 8.-9.maijs (Klaipēda, Lietuva).

Starptautiskā zinātniskā konference „Muzikālā izglītība: tradīcijas un inovācijas”.


Davidova J., 2003. 2.-3.maijs (Rīga, Latvija).

Eiropas skolotāju izglītotāju asociācijas (ATEE) Starptautiskā zinātniskā konference „Teachers, Students and Pupils

in Learning Society”.2 referāti sekcijās, publicēti referāti un tēzes.

Davidova J., 2003. 13.-17. aprīlis (Aveiro, Portugāle).

Starptautiskā zinātniskā konference „Teaching and Learning in Higher Education: New Trends and Innovations”.

2 referāti sekcijās, publicēti referāti un tēzes.

Davidova J., 2003. 8.-12. aprīlis (Eksetera, Lielbritānija).

Starptautiskā zinātniskā konference „Research in Music Education”.



Starptautiskā zinātniskā konference „Research in Music Education”.Referāts sekcijā, publicēts referāts un tēzes.

Davidova J., 2002. 29.-30.novembris (Šauļa, Lietuva).

Starptautiskā zinātniskā konference „Teacher Education in XXI Century: Changing and Perspectives”.


Davidova J., 2002. 9.-13. oktobris (Rodosa, Grieķija).

Eiropas Apdāvinātības Padomes (ECHA) 8. Starptautiskā konference.


Davidova J., 2002. 11. oktobris (Viļņā, Lietuva).

Starptautiskā zinātniskā konference „Contemporary School and Music Teacher Training”.


Davidova J., 2002. 11.-16.augusts (Bergena, Norvēģija).


Referāts sekcijā kopā ar I. Kokinu un R. Alijevu.

Davidova J., 2002. 5.-10.jaugusts (Roterdama, Nīderlandes).

Starptautiskās muzikālās izglītības padomes (ISME) starptautiskais seminārs.

Referāts plenārsēdē kopā ar R. Alijevu.

Davidova J., 2002. 15.-18. maijs (Daugavpils, Latvija).

3. Starptautiskā zinātniskā konference „Personība. Krāsa. Daba. Mūzika”.

Referāts sekcijā, publicēts referāts un tēzes, sekcijas vadīšana.

Davidova J., 2002. 2.-5.maijs (Rīga, Latvija).

Eiropas skolotāju izglītotāju asociācijas (ATEE) Starptautiskā zinātniskā konference „Decade of Reform:

Achievements, challenges, problems”.

2 referāti sekcijās (1 – kopā ar I. Kokinu, 1 – kopā ar M. Jakubovsku), publicēti referāti un tēzes.

Davidova J., 2002. 25.-27. marts (Rīga, Latvija).

Starptautiskā zinātniskā konference „Teorija un prakse skolotāju izglītībā”.

2 referāti sekcijās, publicēti referāti un tēzes.

Davidova J., 2001. 31.jūlijs -4. augusts (Barselona, Spānija).

232

Apdāvināto un talantīgo bērnu pasaules padomes (WCGTC) 14. Pasaules konference.



Eiropas skolotāju izglītotāju asociācijas (ATEE) Starptautiskā zinātniskā konference „Realising Educational

Problems”. Referāts sekcijā kopā ar E. Znutiņu, publicēts referāts un tēzes.

Davidova J., 2001. 30.aprīlis – 1.maijs (Klaipēda, Lietuva).

2. Starptautiskā zinātniski metodiskā konference „Klavierespēles mācību problēmas un aktualitātes”.

Referāts plenārsēdē, publicēts referāts un tēzes, Zinātniskās komitejas locekle.


Starptautiskā zinātniskā konference „Research in Music Education”. Referāts sekcijā, publicētas tēzes.

Davidova J., 2001. 29.-31. marts (Rīga, Latvija).

Starptautiskā zinātniskā konference „Mūzika kā līdzeklis personības veseluma veidošanās procesā”.

Referāts sekcijā kopā ar E. Znutiņu, publicēts referāts un tēzes.

Davidova J., 2000. 10. novembris (Daugavpils, Latvija).

Starptautiskā zinātniski metodiskā konference „Mūzikas skolotājs 2. gadsimtā”.


Davidova J., 2000. 14.-16.oktobris (Zalcburga, Austrija).

Eiropas Apdāvinātības Padomes (ECHA) kongress. Referāts sekcijā kopā ar A. Šponu, R. Alijevu.

Davidova J., 2000. 30.augusts- 2.septembris (Helsinki, Somija).

Starptautiskā zinātniskā konference „Innovations in Higher Education”. Referāts sekcijā, publicētas tēzes.

Davidova J., 2000. 19.-22. augusts (Debrecena, Ungārija).

Eiropas Apdāvinātības Padomes (ECHA) 7. Starptautiskā zinātniskā konference „Talent for the New Millenium”.

Referāts sekcijā kopā ar E. Znutiņu, publicētas tēzes.


Eiropas skolotāju izglītotāju asociācijas (ATEE) Starptautiskā zinātniskā konference „Changing Education in a

Changing Society”. Referāts sekcijā, publicēts referāts un tēzes.

Davidova J., 1999. 2.-6. augusts (Stambula, Turcija).

Apdāvināto un talantīgo bērnu pasaules padomes (WCGTC) 13. Pasaules konference.


Davidova J., 1999. 17.-20. jūnijs (Stokholma, Zviedrija).

3. Starptautiskā zinātniskā konference „The Baltic Countries under Occupation: Soviet and Nazi Rule 1939-1991”.

Referāts sekcijā kopā ar A. Šponu.

Davidova J., 1999. 27. aprīlis (Rīga, Latvija).

Zinātniskā konference „Skolotājs 21. gadsimtā”. Referāts sekcijā, publicēts referāts un tēzes.

Davidova J., 1998. 20.-21. novembris (Daugavpils, Latvija).

Starptautiskā zinātniski metodiskā konference „Mūzikas priekšmetu mācīšanas saturs un metodes skolā un

augstskolā”. Referāts sekcijā, publicēts referāts un tēzes.

Davidova J., 1998. 18.-21.septembris (Oksforga, Lielbritānija).

Eiropas Apdāvinātības Padomes (ECHA) Starptautiskā zinātniskā konference „Potential into Performance”.


Davidova J., 1998. 7.-8. maijs (Rīga, Latvija).

Zinātniskā konference „Skolotajs Latvijas skolā”. Referāts sekcijā, publicētas tēzes.

Davidova J., 1998. 27.-28. februāris (Rēzekne, Latvija).

Zinātniski metodiskā konference „Profesionāla pedagoga sagatavošanas problēmas”.

Referāts sekcijā, publicēts referāts.

Davidova J., 1997. 11.-12. novembris (Minska, Baltkrievija).

Starptautiskā zinātniski praktiska konference „Vispārizglītojošās skolas attīstības ceļi”.


Davidova J., 1997. 6.-7. marts (Daugavpils, Latvija).

Zinātniskā konference „Akadēmiskās izglītības problēmas universitātē”. Referāts sekcijā, publicēts referāts.

233

Davidova J., 1997. 28. februāris – 1. marts (Rēzekne, Latvija).

Zinātniski metodiskā konference „Profesionāla pedagoga sagatavošanas problēmas”.


Davidova J., 1996. 29.-30. oktobris (Minska, Baltkrievija).

Starptautiskā zinātniski praktiska konference „Izglītības sistēmu transformācija: vērtējums, problēmas,

perspektīvas”. Referāts sekcijā, publicētas tēzes.


Starptautiskā zinātniskā konference „Izglītības attīstība Latvijā: Pagātne, tagadne, nākotne”.

Referāts sekcijā, publicēts referāts.


Zinātniskā konference „Kultūra. Ekoloģija. Pedagoģiskais process”.


Davidova J., 1996. 16. maijs (Jelgava, Latvija).

Starptautiskā zinātniskā konference „Cilvēks un izglītība”.


Davidova J., 1996. 24.-25.marts (Rīga, Latvija).

Starptautiskā zinātniskā konference „Personības integrēšanās ģimenē, skolā un sabiedrībā: skolotāja loma”.


Davidova J., 1996. 24. aprīlis (Daugavpils, Latvija).

Zinātniski metodiskā konference „Dažas aktuālas problēmas augstskolas un vispārizglītojošās skolas sadarbība,

sagatavojot mūzikas skolotājus”. Referāts sekcijā, publicētas tēzes.


Zinātniskā konference „Kultūra. Ekoloģija. Pedagoģiskais process”.Referāts sekcijā, publicētas tēzes.

Davidova J., 1995. 10. aprīlis (Daugavpils, Latvija).

Zinātniski metodiskais seminārs „Vispārējo klavieru apmācības problēmas topošo mūzikas skolotāju sagatavošanā”.


Davidova J., 1995. 21.-22. februāris (Rēzekne, Latvija).

Starptautiskā zinātniski praktiskā konference „Jaunas tendences augstskolu mācībspēku pedagoģiskajā darbībā”.


Davidova J., 1994. 14.-15. aprīlis (Daugavpils, Latvija).

Zinātniski metodiskā konference „Aktuālas mūzikas pedagoģijas problēmas”. Referāts sekcijā, publicētas tēzes.

PUBLIKĀCIJAS

Starptautiski recenzēti izdevumi pasaules mērogā

Bezzina, Chr., Davidova, J. & Kokina, I. (2007) Sustainable leadership for school improvement. A. Pipere (Ed.)

Education & Sustainable Development: First steps towards changes, Vol. 2, pp. 139-149.

Davidova, J. & Kokina, I. (2007) Teachers’ views on innovative processes in schools of Latvia. Journal of Teacher

Education for Sustainability, Vol. 8, 25-36.

Davidova, J. & Boikova, I. (2007) Evaluation of Student’s Individual Performance in a music secondary school.

Problems in Music Pedagogy, 1, 94-110.

Davidova, J. & Kokina, I. (2007) Music perception levels of primary school pupils. Hawaii International Conference on

Education, pp. 1214-1223.

Davidova, J. & Minakova, T. (2007) The method of modeling as a means of development of students’ self-regulation in

piano class: Theoretical aspect. Hawaii International Conference on Arts and Humanities, 11p.

Kokina, I. & Davidova, J. (2007) Motivation of establishment leaders’ creative self-development in conditions of

innovative activity. Hawaii International Conference on Education, pp. 3154-3168.

Davidova J. & Kokina I. (2007) Co-operative Partnership in Teacher’s Creative Activity: Motivation Aspects. 31st

Annual ATEE Conference. Ljubljana: National School for Leadership in Education, pp. 333-343. ISBN 978-961-6637-

06-0

234

Davidova, J. (2006) Evaluation of student’s individual performance within the context of the development of

achievements. Price H.E. (Ed.) 21st International Seminar on Research in Music Education: Proceedings. Hong Kong

Baptist University, pp. 37-44.

Kokina, I. & Davidova, J. (2006) Intellectual giftedness criteria and indicators: Latvian teachers’ view. Journal of

Teacher Education and Training, Volume 6, pp. 116-133.

Kokina, I. & Davidova, J. (2006) Correlation among intellectual giftedness criteria and indicators: Latvian teachers’

view. Teachers and Their Educators – Standards for Development. Amsterdam: ATEE.

Kokina, I. & Davidova, J. (2005) Latvian teachers’ conceptual understanding on intellectual giftedness. Teacher

Education between Theory and Practice: The End of Theory…The Future of Practice? Milan, pp. 2-14.

Davidova, J. (2005) Development of giftedness in Latvia: Realities and perspectives. WCGTC 16th Biennial Conference.

New Orleans: WCGTC, pp. 34-44.

Davidova, J. & Kokina, I. (2004) The competence of Latvian teachers in giftedness development. Journal of Teacher

Education and Training, Volume 4, pp. 106-114.

Davidova, J. & Kokina, I. (2002) Research activity in the context of the teacher’s sustainable development. Journal of

Teacher Education and Training, Volume 1, pp. 13 – 19.

Davidova, J. (2002) The teacher of the XXI century. Gifted and Talented: A Challenge for the New Millennium.

Northridge: World Council for Gifted and Talented Children, pp. 231 - 235.

Davidova, J. (2001) Some aspects of the music teacher’s diagnostic activities. The World of Information: Opportunities

and Challenges for the Gifted and Talented: The 14th

Biennial Conference of the World Council for Gifted and Talented

Children. Barselona, p. 30.

Starptautiski recenzēti izdevumi Eiropas mērogā

Davidova, J. & Minakova, T. (2008) Development of Music Teacher’s Reflective Activity: Theoretical aspect. Signum

Temporis: Journal of Research in Pedagogy and Psychology, Vol. 1, Nr. 1, 37-46.

Davidova, J. & Minakova, T. (2007) Reflective Culture in the Structure of Music Teacher’s Creative Activity. A.

Šļahova (Ed.) Person. Color. Nature. Music: Scientific Articles. Daugavpils: Akadēmiskais apgāds “Saule”, 176-187.

Kokina, I. & Davidova, J. (2007) Motivation of Establishment Leaders Creative Self-development in Conditions of

Innovative Processes in Society. . A. Šļahova (Ed.) Person. Color. Nature. Music: Scientific Articles. Daugavpils:

Akadēmiskais apgāds “Saule”, 228-242.

Davidova J. & Kokina I. Development of innovative processes in Latvian school. Changing Education in a Changing

Society. Klaipeda: Klaipeda Univeristy, 2007, 2, 58-64.

Minakova T. & Davidova J. Theoretical background of development of music teacher’s reflective activity. Changing

Education in a Changing Society. Klaipeda: Klaipeda Univeristy, 2007, 1, 179-185.



06-0

Davidova, J. & Kokina, I. Latvian teachers’ view about gender differences in intellectual giftedness development.

Gender and Citizenship in a Multicultural Context. Lodz (iesniegts publicēšanai).

Davidova, J. & Marnauza, M. (2003) Evaluation of a music teacher’s as conductor’s professional maturity. The Third

International Research in Music Education Conference. Exeter: University of Exeter, pp. 48-55.

Davidova, J. & Marnauza, M. (2003) Evaluation of a music teacher’s as conductor’s professional maturity: The new

approach in Latvian music pedagogy. Teaching and Learning in Higher Education: New Trends and Innovations.

University of Aveiro.

Davidova, J. (2003) Psychological and pedagogical analysis of the music lesson as a means of development of music

teacher’s reflective activity. Teaching and Learning in Higher Education: New Trends and Innovations. University of

Aveiro.

Davidova, J. & Kokina, I. (2002) Latvian teachers’ readiness for work with gifted children. Development of Human

Potential: Investment into our Future. Rhodes: ECHA, p. 18.

235

Davidova, J. (1997) J. A. Komenska ideja par izglītību mūsdienās. Vispārizglītojošās skolas attīstības ceļi. Minska, 207.

– 209. lpp. (krievu valodā).

Davidova, J. (1996) J. A. Komenska ideju aktualitāte mācības sistēmas reformu laikā. Izglītības sistēmu transformācija:

vērtējums, problēmas, perspektīvas. Minska, 11. – 13. lpp. (krievu valodā).

Zinātniskie raksti Baltijā

Davidova, J. (2005) Music teacher’s further education at Daugavpils University. Changing Education in a Changing

Society. Klaipeda: Klaipedos universitetas, pp. 40 – 44.

Davidova, J. & Kokina I. (2005) Some aspects of motivation of teacher’s creative self-development. Changing

Education in a Changing Society. Klaipeda: Klaipedos universitetas, pp. 45 – 50.

Davidova, J. & Zhizhina, M. (2004) Music perception levels of primary school pupils. The Changing Face of Music

Education: Articles. Tallinn: Tallinn Pedagogical University, pp. 73 – 83.

Davidova, J. & Kokina, I. (2004) The competence of Latvian teachers in giftedness development. Sustainable

Development. Culture. Education. Tallinn: Tallinn Pedagogical University, 10p.

Davidova, J. & Augustova, Dz. (2002) The structure of musical abilities. Muzikos mokytojo rengimas šiuolakinei

mokyklai. Vilnius: Vilnius Pedagoginis universitetas, pp. 9 – 16.

Davidova, J. & Kokina, I. (2002) Development of giftedness in Latvia: Realities and perspectives. Teacher Education in

XXI Century: Changing and Perspectives. Šiauliu universitetas, pp. 45-50.

Davidova, J., Skutāns, V. & Zhizhina, M. (2002) Latvian Song Festivals as a component of national identity. Teacher

Education in XXI Century: Changing and Perspectives. Šiauliu universitetas, pp. 235-240.

Davidova, J. & Znutinsh, E. (2001) The structure of the music teacher’s pedagogical activity. Realizing Educational

Problems: ATEE Spring University 2001. Klaipeda: Klaipedos universitetas, pp. 102 – 106.

Davidova, J. (2001) Psychological pedagogical analysis of the piano-playing lesson as a means of piano-playing

teacher’s professional development. Fortepijono destymo problematika ir aktualijos. Klaipeda: Klaipedos Universitetas,

pp. 17 – 22.

Davidova, J. Johann Sebastian Bachs Musikpädagogische Tätigkeit. Vilnius: Lietuvos muziku Sajunga, 2001. – 92 s.

(vācu valodā).

Davidova, J. (2000) The Development of future teacher’s reflective activity. Today’s Reforms for Tomorrow’s School’s:

ATEE Spring University 2000. Klaipeda: Klaipedas universitetas, pp. 54 – 58.

Zinātniskie raksti Latvijā

Kokina I., Davidova J. (2007) Intelektuālā apdāvinātība: zinātnieku un skolotāju praktiķu skatījums. Skolotājs, 1, 21-30.

Davidova, J. & Kokina, I. (2005) European teachers’ conceptual understanding of the intellectual giftedness. Cilvēks.

Krāsa. Daba. Mūzika: 4. Starptautiskās konferences zinātnisko rakstu krājums. Daugavpils: Saule, 7. – 19. lpp.

Davidova, J., Skutans, V. & Zhizhina, M. (2005) Latvian Song Festivals as a component of national identity. Davidova,

J. (Red.). Mūzikas pedagoģijas problēmas. 4. laidiens. Daugavpils: Saule, 88. –94. lpp.

Davidova, J. & Boikova, I. (2005) Evaluation of student’s individual performance within the context of the development

of achievements. Davidova, J. (Ed.) Problems in Music Pedagogy. Daugavpils: Daugavpils University, pp. 177-195.

Davidova, J. & Kokina, I. (2004) Skolotāja radošas pašattīstības motivācija inovatīvas darbības apstākļos. Omnia

mutantur et nos mutamur in illis: Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas zinātniskie raksti IV. Rīga: SIA

Petrovskis un Ko, 178. – 188. lpp.

Davidova, J. (2003) Mūzikas skolotāja pētnieciskā darbība: reālijas un perspektīvas. Davidova, J. (Red.). Mūzikas

pedagoģijas problēmas. 3. laidiens. Daugavpils: Saule, 54. – 61. lpp.

Davidova, J. & Goncharova, O. (2003) Student’s musical development in a multicultural society: Theoretical bases.

Davidova, J. (Red.). Mūzikas pedagoģijas problēmas. 3. laidiens. Daugavpils: Saule, 47. – 53. lpp.

Davidova, J. & Kokina, I. (2003) Latvijas skolotāju gatavība darbam ar apdāvinātiem bērniem. Izglītība un kultūra, 10.

janvārī, 6., 11. lpp.

236

Davidova, J. (2003) Diagnostics as an essential component in the structure of music teacher’s pedagogical activity.

Person. Color. Nature. Music. Part 2. Daugavpils, pp. 159-164.

Davidova, J. (2003) Portfolio vērtēšanas formas izmantošana mūzikas mācību procesā sākumskolā. Changing Education

in Changing Society. Part 3. Rīga: Izglītības soļi, 44. – 54. lpp.

Davidova, J. & Kokina, I. (2003) The competence of Latvian teachers in giftedness development. Changing Education

in Changing Society. Part 3. Rīga: Izglītības soļi, 92.-98. lpp.

Davidova, J. (2002) Dažu mūsdienu muzikālās attīstības teoriju kritiskā analīze. Teorija un prakse skolotāju izglītībā.

Rīga: RPIVA, 123. – 131. lpp.

Davidova, J., Kokina, I. (2002) Daugavpils Universitātes studentu pētnieciskā darbība pedagoģijā. Teorija un prakse

skolotāju izglītībā. Rīga: RPIVA, 432. - 439. lpp.

Davidova, J., Kokina, I. (2002) Apdāvinātibas attīstības problemātika mūsdienu zinātnē un praksē. Decade of Reform:

Achievements, Challenges, Problems. 1st Part. Rīga: Izglītības soļi, 58. – 67. lpp.

Davidova, J., Jakubovska M. (2002) Latviešu folklora kā kultūrintegrācijas līdzeklis multikulturālā sabiedrībā. Decade

of Reform: Achievements, Challenges, Problems. 4th Part. Rīga: Izglītības soļi, 397. - 404. lpp.

Davidova, J. (2001) Refleksija skolotāja radošās darbības struktūrā. Skolotājs 21. gadsimtā: konferences materiāli. Rīga:

Vārti, 55. – 59. lpp.

Davidova, J., Znutiņš, E. (2001) Mūzikas skolotāja profesionālā attīstība dažādos pedagoģiskās darbības veidos. Mūzika

kā līdzeklis personības veseluma veidošanās procesā: Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. Rīga:

Vārti, 181.- 187.lpp.

Davidova, J. (2000) Klavierspēles didaktikas satura attīstības perspektīvas. Davidova, J. (Red.). Mūzikas pedagoģijas

problēmas: Zinātnisko rakstu krājums. 2.laidiens. Daugavpils: Saule, 79. – 85.lpp.

Davidova, J.(1999) Mūzikas skolotāju sagatavošana: reālijas un perspektīvas. Skolotājs, 1, 64. – 65. lpp.

Davidova, J. (1999) Johana Sebastiāna Baha muzikāli pedagoģiskā darbība: Monogrāfija. Rīga: Mācību Apgāds NT. –

90 lpp.

Davidova, J. (1999) Apdāvināto bērnu mācīšanas problēmas. Skolotājs, 6, 16. – 18. lpp.

Davidova, J. (1998) Daži aspekti XXI gadsimta skolotāju sagatavošanai. Profesionāla pedagoga sagatavošanas

problēmas: Raksti. III daļa. Rēzekne, 26. – 30. lpp.

Davidova, J. (1998) Mūsdienu izglītības galvenās attīstības problēmas. Skolotājs Latvijas skolā. Rīga: Vārti, 19. – 20.

lpp.

Davidova, J. (1998) J. S. Baha mūzikas luteriskās saknes. Latvijas Luterānis, 7, 11. lpp.

Davidova, J. (1998) Mārtiņa Lutera ideju ietekme uz Johanna Sebastiāna Baha reliģiskajiem uzskatiem. Mantojums.

Augsburgas Apliecības Institūts, 1, 69. – 73. lpp.

Davidova, J. (1998) Topošo mūzikas skolotāju personības veidošana kā integrētas mācīšanas pamatnosacījums.

Davidova, J. (Red.). Mūzikas pedagoģijas problēmas: Zinātnisko rakstu krājums. 1.laidiens. –Daugavpils: Saule, 3.-

8.lpp.

Davidova, J. (1997) Topoša skolotāja radošās individualitātes attīstības dažas problēmas. Profesionāla pedagoga

sagatavošanas problēmas. II. Daļa. Rēzekne, 4. – 6. lpp.

Davidova, J. (1997) Dažas pedagoģisko pētījumu metodikas problēmas. Akadēmiskās izglītības problēmas universitātē.

Daugavpils, 25. – 27. lpp.

Davidova, J. (1997) J. S. Baha pedagoģiskās idejas: Promocijas darba kopsavilkums. Daugavpils. - 46 lpp.

Davidova, J. (1996) J. A. Komenskis par izglītību. Cilvēks un izglītība: Starptautiskā konference Jelgavā. LLU,

Jelgava, 33. – 35. lpp.

Davidova, J. (1996) Mūzikas skolotāju nepārtrauktās izglītības problēma. Dažas aktuālas problēmas augstskolas un

vispārizglītojošās skolas sadarbībā, sagatavojot mūzikas skolotājus. Daugavpils: Saule, 5. – 7.lpp.

Davidova, J. (1996) J. A. Komenskis par personības attīstību. Personības integrēšanās ģimenē, skolā un sabiedrībā:

skolotāja loma: Starptautiskās konferences materiāli. Rīga: RPIVA, 89. – 90. lpp.

237

Davidova, J. (1996) J. A. Komenskis par dabas dotību attīstību. Kultūra. Ekoloģija. Pedagoģiskais process. Daugavpils:

DPU, 18. – 20. lpp.

Davidova, J. (1996) Pedagoģiskā jauninājuma problēma izglītības sistēmas reformas apstākļos. Izglītības attīstība

Latvijā: pagātne, tagadne, nākotne: Starptautiskā zinātniskā konference Daugavpilī 1996. gada 25.– 26. oktobrī.

Sekcijas "Mūzikas mācību metodes skolā un augstskolā (jaunas tendences, izglītības kvalitāte)" materiāli. Daugavpils:

Saule, 9. – 13.lpp.

Davidova, J. (1995) J.S.Baha mūzikas satura pasaules atklāsmes problēma ar mūzikas simbolikas starpniecību. Jaunas

tendences augstskolu mācībspēku pedagoģiskajā darbībā. Rēzekne, 128. – 132. lpp. (krievu valodā).

Davidova, J. (1995) Pedagoģisko augstskolu pasniedzēju darba organizācijas problēmas. Vispārējo klavieru apmācības

problēmas topošo mūzikas skolotāju sagatavošanā: Zinātniski metodiskā semināra darba materiāli 1995. gada 10.

aprīlī. Daugavpils: Saule, 3. lpp.

Davidova, J. (1995) Studenta personība kā mākslinieciski pedagoģiskā procesa objekts un subjekts. Vispārējo klavieru

apmācības problēmas topošo mūzikas skolotāju sagatavošanā: Zinātniski metodiskā semināra darba materiāli 1995.

gada 10. aprīlī. Daugavpils: Saule, 5. – 6. lpp.

Davidova, J. (1995) Dažas J. A. Komenska idejas par saikni "Daba – cilvēks". Kultūra – Ekoloģija – Pedagoģiskais

process. Daugavpils: Saule, 41. – 42. lpp.

Davidova, J. (1994) J.S.Baha pedagoģiskie principi, to savstarpēja saistība ar J.A.Komenska pedagoģiskajiem

uzskatiem. Aktuālas mūzikas pedagoģijas problēmas: Zinātniski metodiskā konference. Daugavpils: DPI, 15. – 16. lpp.

Davidova, J. (1991) J.S.Baha pedagoģiskie principi. Nākamā dziedāšanas skolotāja pedagoģiskā un

izpildītājmākslinieciskā sagatavošana. Daugavpils: DPI, 36. – 47. lpp. (krievu valodā).

PROJEKTI

Uzaicinājuma semināri projektu sagatavošanai

Davidova J. 2006. 25.-26. septembris (Tallina) Starptautiskais seminārs „Baltic Tempus Informational Day 2006;

Cooperation Plans for the Future”. Prezentācija par Daugavpils Universitātes sadarbības pieredzi un perspektīvām

Tempus programmas ietvaros.

Apstiprināti projekti: globāli, Eiropas, Baltijas, Latvijas utt. 1998. -2000. gads - Piedalīšanās Starptautiskajā zinātniskajā projektā Nr. 118/23

“Apdāvināto bērnu mūzikas mācīšanas fenomenoloģiskais modelis“ (Zviedrija, Somija, Latvija).

Kopš 2005. gada - LZP finansēta zinātniskajā projekta Nr 05. 1427 vadīšana “Skolēnu mūzikas uztveres līmeņu

noteikšana kā mūzikas skolotāja diagnosticējošās darbības komponents”.

2003. – 2004. gads - LZP finansēta zinātniskajā projekta Nr 03. 1019 vadīšana “Individuālās muzikālās uzstāšanās

vērtēšana audzēkņa personības attīstības kontekstā”.

2006. gads - LZP finansēta zinātniskajā projekta Nr. 06.2010 „Apdāvinātības attīstība Latvijā: realitāte un perspektīvas”

dalībniece (vadītāja – asoc. prof. I. Kokina).

2006. gads - IZM finansēta zinātniskajā projekta Nr. 2.19 „Izglītība ilgtspējībai attīstībai: Daugavpils Universitātes

maģistrantūras marketinga pasākumu un perspektīvās attīstības izvērtējums” dalībniece (vadītāja – asoc. prof. I.

Kokina).

Kopš 2005. gada - LZP finansēta zinātniskajā projekta Nr. 05.1915 „Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā

skatījumā” dalībniece (vadītāja – prof. I. Salīte).

2001. – 2004. gads - Piedalīšanās LZP finansēta zinātniskajā projektā Nr. 0347 “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz

ilgtspējīgu attīstības stratēģiju Latvijā”.

2004. gads - DU finansēta zinātniskajā projekta Nr. 04. 22 „Apdāvinātības attīstības problēma mūsdienu zinātnē un

praksē“ vadīšana.

Zinātnisko un metodisko izdevumu zinātniskā redaktore

2007. gads - Zinātnisko rakstu krājums “Problems in Music pedagogy”.

Kopš 2006. gada - Starptautiskā zinātniskā žurnāla „Problems in Music Pedagogy” galvenā redaktore.

2005. gads - Zinātnisko rakstu krājums “Problems in Music pedagogy”.

238

2005. gads - Mūzikas pedagoģijas problēmas: Zinātnisko rakstu krājuma 4. laidiens.

2002. gads - A. Sivakovas grāmatas „6-7-gadīgo bērnu akordeona spēles mācību metodikas daži aspekti“.

2002. gads - Mūzikas pedagoģijas problēmas: Zinātnisko rakstu krājuma 3.laidiens.

2002. gads - Pedagoģijas bakalaura un maģistra darbu izstrādāšana, noformēšana un aizstāvēšana: metodiskie

norādījumi.



Zinātnisko darbu recenzēšana

2008. gads - M. Marčenokas promocijas darbs;

2008. gads - L. Meļņika (Lietuvas mūzikas un teātra akadēmija) monogrāfija

„Musical Heritage: At the crossroads of eras and cultures”;

2006. gads - R. Grabovskas promocijas darbs;

2005. gads - E. Oļehnovičas promocijas darbs;

2005. gads - S. Jareckaites monogrāfija “ Music Education in Western

Europe and Lithuania” (Lietuva);

2004. gads - L. Stramkales promocijas darbs;

2004. gads - A. Kovierienes doktora disertācija (Lietuva);

2004. gads - N. Bražienes doktora disertācija (Lietuva);

2004. gads - G. Zavadskas mācību līdzeklis “Klaviermākslas vēsture”;

2001.gads - Starptautiskās konferences rakstu krājums “Klavierspēles mācīšanas

problemātika un aktuālijas” (Lietuva);

2001. gads - R.Girdzijauskienes doktora disertācija (Lietuva);

2001. gads - B.Simonaitienes doktora disertācija (Lietuva);

2001. gads - DPU 9. ikgadējās zinātniskās konferences kopsavilkumu krājums;

2000. gads - DPU 8. ikgadējās zinātniskās konferences rakstu krājums;

2000. gads - M. Marnauzas doktora disertācija;

2000. gads - V. Žalisa doktora disertācija (Lietuva).

II. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA

Docētie kursi

Lekciju un semināru vadīšana DU pedagoģijas doktora studiju programmā:

Apdāvinātības problēma pedagoģijā;

Apdāvinātības attīstība;

Promocijas darba struktūras izveidošana;

Mūzikas pedagoģija.

Lekciju un semināru vadīšana DU skolotāju profesionālajās studiju programmās:

Klavierspēles mācību teorija un metodika;

Mūzikas pedagoģijas pētījuma pamati;

Mūsdienu mūzikas pedagoģijas attīstības tendences;

Mūsdienu didaktiskie modeļi.

Lekciju un semināru vadīšana DU pedagoģijas bakalaura studiju programmās:

Zinātnisko pētījumu metodoloģija un izpētes metodes pedagoģijā;

Pedagoģijas vēsture;

Mācību organizācijas pamati;

Mūzikas pedagoģija;

Didaktika.

Lekciju un semināru vadīšana DU vēstures bakalaura studiju programmā:

Mūzika Eiropas kultūrā.

Lekciju un semināru vadīšana DU mūzikas pedagoģijas maģistra programmā:

Pasaules mūzikas pedagoģijas pieredze;

Mūzikas psiholoģija;

239

Mūzikas pedagoģija;

Mūzikas pedagoģijas pētījuma pamati;

Muzikālo spēju diagnosticēšana;

Pedagoģiskais repertuārs;

Klavierspēles mācību metodika;

Vērtēšana mūzikas pedagoģijā;

Lekciju un semināru vadīšana DU mūzikas pedagoģijas profesionālā maģistra studiju programmā:

Mūzikas psiholoģija;

Klavieru spēles mācību metodika;

Mūzikas pedagoģijas metodoloģija;

Mūsdienu mūzikas pedagoģijas attīstības tendences;

Pedagoģiskais repertuārs;

Muzikālās apdāvinātības attīstība.

Lekciju un semināru vadīšana DU pedagoģijas maģistra studiju programmā:

Didaktika;

Mūsdienu didaktiskās pieejas un to pedagoģiski

psiholoģiskie risinājumi;

Sadarbības p[pedagoģija un psiholoģija.

Lekciju un semināru vadīšana skolotāju profesionālās pilnveides programmā „Interaktīvo mācību metožu izmantošana,

īstenojot mūzikas mācību priekšmeta standartu pamatskolā” (A2, 36 st.):

Skolēnu zināšanas, prasmes un attieksmes: Pārbaudes

formas un metodes.

Lekciju un semināru vadīšana skolotāju pārkvalifikācijas programmā “Mūsdienu pedagoģiskā procesa aktuāli

jautājumi” (B-1, B-2):

Mācību darba organizācija (mācību metodes, mācību

stunda, mācību programma).

Lekciju un semināru vadīšana DU docētāju profesionālās meistarības pilnveides programmā „Pedagoģiskā pētījuma

metodoloģija mūsdienu zinātņu attīstības kontekstā“: Pedagoģisko pētījumu vadīšanas problēmas un izvērtēšanas kritēriji.

Lekciju un semināru vadīšana DU Tālākizglītības programmā „Mūzikas skolotājs 21. gadsimtā“ mūzikas skolotājiem:

Mūzikas skolotāja pedagoģiskās darbības daži aspekti.

Lekciju un semināru vadīšana DU Tālākizglītības programmas “Bilingvālā apmācība mūzikā vispārizglītojošajā skolā“

mūzikas skolotājiem:

Muzikālā izglītība multikulturālā sabiedrībā;

Daugavpils mūzikas skolotāju pieredze bilingvālā apmācībā.

Lekciju un semināru vadīšana DU programmā “Inovācijas augstākās izglītības sistēmā” augstskolu docētājiem:

Stundu procesa didaktiskie modeļi.

Lekciju un semināru vadīšana DU pedagogu profesionālās meistarības pilnveides programmā “Mūzikas mācību saturs

un metodes pamatskolā un vidusskolā” mūzikas skolotājiem:

Mūzikas pedagoģijas attīstība Latvijā un Eiropā;

Mūsdienu izglītības paradigmu atspoguļojums pamatskolas un vidusskolas

mācību procesā;

Mūzikas mācību satur attīstība: skolotāju un skolēnu vīzija;

Muzikālās apdāvinātības diagnosticēšana un attīstība.

LEKCIJU VADĪŠANA ĀRZEMĒS

2008. g. 10. – 15. aprīlis, lekciju cikls “Skolotāja refleksīvās darbības attīstība” Erasmus programmas ietvaros, Zviedrija,

Linkopina, Linkopinas Universitāte, 8 stundas, pedagoģijas maģistranti un skolotāji.

240

2006.g. 1.-7. decembris, lekciju cikls “Mūzikas uztveres attīstības līmeņi” Erasmus programmas ietvaros, Igaunija,

Tallina, Tallinas Universitāte, 8 stundas, mūzikas pedagoģijas maģistranti un mūzikas skolotāji.

2006. g. 22.- 27. maijs, Starptautiskā semināra „Pedagoģijas metodoloģijas attīstība”

vadīšana ES Starptautiskā projekta ietvaros, Lietuva, Klaipēda, Klaipēdas Universitātē, 22 stundas, Starptautiskie

skolotāju kursi (piedalījās skolotāji no Igaunijas, Lietuvas, Somija, Ungārijas un Spānijas).

2005. g. 21. – 25. aprīlis, lekciju cikls “Mūzikas skolotāja darbība” Erasmus programmas ietvaros, Igaunija, Tallina,

Tallinas Universitāte, 8 stundas, mūzikas pedagoģijas maģistranti un mūzikas skolotāji.

2000. g. 15. – 17. aprīlis, lekciju cikls “Mūzikas pedagoģijas attīstība”, Lietuva, Klaipēda, Klaipēdas Universitātē, 14

stundas, mūzikas skolotāju bakalaura programmas studenti.

KVALIFIKĀCIJAS CELŠANA LATVIJAS UN ĀRVALSTU AUGSTSKOLĀS VAI ZINĀTNISKĀS

PĒTNIECĪBAS IESTĀDĒS

2006.gads - Profesionālās pilnveides seminārs „Mūzikas pedagoģijas psiholoģiskie pamati” J. Vītola Mūzikas

Akadēmijā.

2006. gads - Pedagogu profesionālās pilnveides programma „Pianistiskās un psiholoģiskās pieejas Fr. Šopēna skaņdarbu

iestudēšanā” (Apliecība Nr. 2549).

2004. gads - Angļu valodas pilveides kursi Lielbritānijā “Active Learning” skolā (akreditēta Britu Padomē).

2004. gads - Kvalifikācijas pilnveides kursi “ES strukturālo fondu projekta vadīšana”.

2002. gads - Viļņas Mūzikas Akadēmijas docētāja S. Giedraitisa seminārs.

2002. gads - Maskavas Valsts Pedagoģiskās Universitātes prof. G.Cipina seminārs “Mūzikas pedagoģija un

atskaņotājmākslas attīstības tendences”.

2001. gads - A.I. Hercena Krievijas Valsts Pedagoģiskās Universitātes prof. N. Terentjevas meistarklase “Mūzikas

pedagoģija un klavierspēle”.

2000. gads - DPU profesionālās meistarības pilnveidošanas kursi “Mūzikas pedagoģijas pētniecības mūsdienu

aktualitātes”.

1999. gads - LU PPI Seminārs “Skolotāju izglītības kvalitātes pilnveidošana”.

1999. gads - LU PPI Seminārs “Par vienotām prasībām kursa, kvalifikācijas, bakalaura, maģistra darbiem pedagoģijā un

psiholoģijā”.

1987. gads - Kvalifikācijas celšanas kursi Ļeņingradas Valsts Konservatorijā.

1984. gads - Kvalifikācijas celšanas kursi Pasniedzēju kvalifikācijas celšanas institūtā Maskavā.

III. ORGANIZATORISKĀ DARBĪBA

Zinātnisko konferenču organizēšana un vadīšana

2007. g. 27. - 29. septembris - 5. Starptautiskā zinātniskā konference „Problems in Music Pedagogy”.

2005. g. 28. – 29. oktobris - 4. Starptautiskā zinātniskā konference „Problems in Music Pedagogy”.

2003. g. 26. – 29. novembris - Starptautiskā zinātniskā konference „Mūzikas skolotāja izglītība 21. gadsimtā:

Sasniegumi un problēmas“.

2002. g. 27. aprīlis - DU MMF maģistrantu lasījumi.

2000.g. 10.novembris - Starptautiskā zinātniski metodiskā konference “Mūzikas skolotājs 21. gadsimtā”.

2000.g. 2. novembris - Profesoru lasījumi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā Mūzikas fakultātē.

1998. g. 20 - 21. novembris - Starptautiskā zinātniski metodiskā konference “Mūzikas priekšmetu mācīšanas

saturs un metodes skolā un augstskolā”.

1998. g. 5.-6. marts - DPU 6. ikgadējās zinātniskās konferences mūzikas pedagoģijas sekcija.

1998. g. 23. maijs - DPU Mūzikas pedagoģijas nodaļas maģistrantu lasījumi.

241

1997.g. 6.-7. marts - Zinātniskās konferences “Akadēmiskās izglītības problēmas universitātē” mūzikas pedagoģijas

sekcija.

1996. g. 25.-26. oktobris - Starptautiskās zinātniskās konferences “Izglītības attīstība

Latvijā: pagātne, tagadne, nākotne” sekcija “Mūzikas mācību metodes skolā un augstskolā (jaunas tendences, izglītības

kvalitāte)”.

1996.g. 24. aprīlis - Zinātniski metodiskā konference “Dažas aktuālas problēmas augstskolas un vispārizglītojošās skolas

sadarbība, sagatavojot mūzikas skolotājus”.

1995. g. 10. aprīlis - Zinātniski metodiskais seminārs “Vispārējās klavieru apmācības problēmas topošo mūzikas

skolotāju sagatavošanā”.

Kvalifikācijas celšanas kursu organizēšana un vadīšana

2007. gads - pedagogu profesionālās meistarības pilnveides programmas „Mūzikas mācību process vispārizglītojošajā

skolā jaunās izglītības paradigmas kontekstā” vadītāja;

2006. gads - Pedagogu profesionālās pilnveides programmas „Interaktīvo mācību metožu izmantošana, īstenojot

mūzikas mācību priekšmeta standartu pamatskolā” (A2) vadītāja;

2005. gads - Pedagogu profesionālās pilnveides programmas „Mūzikas mācību satura attīstība pamatskolā un

vidusskolā“ direktore;

2004. gads - Lielbritānijas Nacionālās Asociācijas par Apdāvinātiem bērniem un Nacionālās Akadēmijas par

Apdāvināto un Talantīgo Jaunatni Rudens Institūts: Simpozija “Apdāvinātības attīstība Latvijā: Reālijas un

perspektīvas” organizēšana un vadīšana.

2004. gads - DU Pedagogu profesionālās meistarības pilnveides programmas „Pedagoģiskā pētījuma metodoloģija

mūsdienu zinātņu attīstības kontekstā“ vadītāja.

2003. gads - DU Tālākizglītības programmas „Mūzikas skolotājs 21. gadsimtā“ direktore.

2003. gads - DU Tālākizglītības programmas “Bilingvālā apmācība mūzikā vispārizglītojošajā skolā“ direktore.

2002. gads - DU Tālākizglītības programmas “Mūzikas skolotājs” direktore.

2001. gads - DPU Kvalifikācijas paaugstināšanas kursu mūzikas skolotājiem “Mūzikas mācību priekšmeta satura

veidošanas aktuālākās problēmas skolā” vadītāja.

2000. gads - DPU Kvalifikācijas paaugstināšanas kursu instrumentu spēles skolotājiem vadītāja.

2000. gads - DPU Profesionālās meistarības pilnveidošanas kursu “Mūzikas pedagoģijas pētniecības mūsdienu

aktualitātes” vadītāja.

VI. CITAS AKTIVITĀTES

Kopš 2005. gada - DU Pedagoģijas Profesoru Padomes eksperte.

2004. – 2005. gads - DU MMF Domes priekšsēdētāja.

2003. – 2006. gads - DU Doktorantūras centra vadītāja.

2003. – 2006. gads - DU Zinātņu daļas vadītāja.

2003. – 2006. gads - DU Doktorantūras padomes locekle.

2001. – 2004. gads - DU senatore;

Kopš 2000. gada - DU Pedagoģijas Promocijas Padomes eksperte.

1998. – 2007. gads - DU Zinātnes Padomes locekle.

Starptautisko un valsts zinātnisko institūciju locekle

Kopš 2004. gada - Eiropas skolotāju izglītotāju asociācijas locekle (Association of Teacher Educators in Europe).

Kopš 2003. gada - Latvijas profesoru asociācijas locekle.

Kopš 2001. gada - ISME locekle (International Society of Music Education).

Kopš 1999. gada - Pasaules Apdāvināto un Talantīgo Bērnu Padomes locekle un koordinatore (World Council for Gifted

and Talanted Children).

Kopš 1998. gada - Eiropas Apdāvinātības Padomes locekle (European Council for High Ability).

16.04.2008. Profesore Jeļena Davidova

242

Personas informācija

Vārds, Uzvārds Inese Jurgena

Dzimšanas dati 19.11.49., Gulbenes rajonā, Latvijā

Tālrunis

Mobilais tālrunis

7413378

26422176

E- pasts

Fakss

[email protected]

7808034

Izglītība

Laika periods 1986

Piešķirtā izglītības

dokumenta nosaukums/

Piešķirtā kvalifikācija

Dr. paed.

Izglītības iestādes

nosaukums Latvijas Universitāte

Laika periods 1983-1986




Pedagoģijas un psiholoģijas katedras aspirante


nosaukums Latvijas Valsts universitāte

Laika periods 1968-1973




Filologs, latviešu valodas un literatūras pasniedzējs


nosaukums Latvijas Valsts universitāte. Filoloģijas fakultāte.

Darba pieredze

Laika periods 1998- 2007

Profesija vai ieņemamais

amats Pedagoģijas katedras vadītāja RPIVA, profesore

Darba vietas nosaukums

un adrese Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskola, Imantas 7. līnija 1

Nozare Pedagoģija

Laika periods 2003 - 2007


amats Profesore


amats Docente


un adrese Nacionālā Aizsardzības akadēmija,Vadības un politisko zinību katedra

Nozare Pedagoģija

Laika periods 1986 – 1993


amats Vecākā pasniedzēja


un adrese Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija

Nozare Pedagoģija



amats

Metodiķe


un adrese

RSKCI (Republikāniskais skolotāju kvalifikācijas celšanas institūts)

Nozare Pedagoģija


243



amats Latviešu valodas skolotāja


un adrese Rīgas 1.vidusskola

Nozare Pedagoģija

Prasmes

Valodu prasmes Valoda Saprotu Runāju Rakstu

Krievu Brīvi Brīvi Brīvi

Angļu Labi Sarunvalodas

līmenī

Mazliet

Vācu Brīvi Brīvi Brīvi

Datora lietošanas prasmes MS Office, Internets

Papildu informācija

Projekti 1. 2005. – 2008.g. „ Pedagoģija Latvijā pēcpadomju periodā: salīdzinošā analīze

”//LZP finansētais projekts Nr. 04.1326, vadošā pētniece.

2. 2001.-2003.g. ,, Trimdas pedagoģiskā doma”//LZP finansētais projekts

Nr.01.0479 vadošā pētniece.

3. 2002.g. Aizsardzības ministrijas zinātniskais līgumdarbs “LR militārpersonu

vides izglītības un apmācības sistēmas izveides pamatprincipi un ieviešanas

mehānisms NBS un NAA” (2002.gada 26.aprīļa līgums Nr.50) dalībniece.

Starptautisko pētījumu projektu dalībniece:

1. 2005. – 2008.g. Thematic Network project ,, Children ’s Identity and

Citizenship in Europe”, vad.

prof. A. Ross, Londonas Metropolitena Universitāte, Lielbritānija.

Publikācijas

Raksti recenzētos izdevumos (ietverti LZP apstiprinātajā citējamo izdevumu

sarakstā):

1. Jurgena I. Skolotāju pilsoniskā izglītība ilgtspējīgai attīstībai.// Rewieved adn

selected materiāls of the International Conference – ATEE Spring University

„Teacher of the 21 st Century: Quality Education for Quality Teaching.” – R.

Latvijas Universitāte, 2008, 425. – 423. lpp. ISBN 978 - 9984 – 825 – 51 – 9

2. Jurgena I. Citizenship Education in Latvian School.// Edukacja obywatelska

w spoleczenstwach wielokulturowych. . – Wroclow. Oficyna Wydawnicza

„Impulss”, 2007. p.323. – 333. ISBN 978 – 83 - 7309 – 978 – 5

3. Jurgena I., Līduma A. Development of preschool music pedagogy in the

changing society and community of Latvia.// XXI National Conference

Proceedings Celebrating Musical Communities. – Australian Society for

Music Educationa Incorporated. 2007. p . 141. – 145. ISN 978 – 0 – 9803792

– 0 - 4

4. Jurgena I. Possibilities for the formation of Responsibility in the Proces of

Ethical Education in Latvia.// „Pedagoģija: teorija un prakse V” - rakstu

krājums. – Liepāja:LiePa, 2007. – 108. – 115.lpp.ISSN 1407 - 9143

5. Jurgena I. Pilsoniskā izglītība Eiropā – jauns izaicinājums skolotāju

sagatavošanai Latvijā// Rewieved and selected materials of the International

Conference – ATEE Spring University “ Teacher of the 21 st century: Quality

Education for Quality Teaching”. – R. : Izglītības soļi. 2006. – 287 – 293.lpp

6. Jurgena I. , Luciņa Z. The Historical development of Citizenship Education

and the Contemporary Situation in the Latvian Higher Teacher Education

within the Context of European Experience // CiCe 8th Conference

Citizenship Education: Europe and the World Teaching European and Global

Citizenship. May 25 – 27, 2006: Riga, Latvia – London: London Metropolitan

University. P.267 - 275

244

7. Jurgena I. Students ’ awareness of cultural identity and receptivity to other cultures - multilingual education in

Latvian Schools //A Europe of Many Cultures. Proceedings of the fifth Conference of the Children ’ s Identity and

Citizenship in Europe Thematic Network, London, a CiCe publication, 2003, 149. – 157. ISBN 1853773697

8. Jurgena I. Trimdas pedagoģiskā doma – tradicionālais un novatoriskais. Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības

ilgtspējīgā attīstībā. Recenzēti starptautiskās konferences materiāli.– Rēzekne, 2002. 15. – 21. ISBN 9984-585-38-7

9. Jurgena I. Audzināšana un audzinātāja misija pedagoģiskajā procesā.//ATEE Spring University. Decade of

Reforms: Achievments, Challenges, Problems. Edited materials of the international conference. – Riga, SIA

“Izglītības soļi”, 2002, 121-131. ISBN 9984-712-20-6.

10. Jurgena I. Bērna latviskās identitātes veidošanās īpatnības trimdas pedagogu skatījumā.// Bērna identitātes

veidošanās pirmsskolas vecumā. Identity and Self Formation at Early Childhood. Recenzēts zinātnisko rakstu

krājums – Liepāja: LiePA, 2002, 35. – 43. ISBN 1407-9747

11. Jurgena I. European Values and Latvian Identity – Proceedings of the International Scientific Conference held 2002

March the 7th

and 8th

organised by Department of Civic Sciences, Technical University of Ostrava, Ostrava, 2002,

301 – 309, piedalījās Latvija, Polija, Čehija, Slovākija.

12. Jurgena I. Issues in forming a Latvian identity in the reality of Europe.// Future Citizens in Europe – Proceedings of

the fourth Conference of the Children’s Identity and Citizenship in Europe Thematic Network, London, a CiCe

publication, 2002, 375 – 381 ISBN 1853773565

13. Jurgena I. Teachers mission and professional competence. Realising Educational Problems. Edited procedings a

international conference. Klaipedos Universitetas Laydikla, 2001, 193. – 200. ISBN 9955-418-49-4.

14. Jurgena I. Pretrunas starp zināšanām un darbības prasmēm kā konflikta cēlonis // Konflikta teorija un prakse

multikulturālā sabiedrībā. Recenzēti starptautiskās konferences materiāli. – Rīga: SO Izglītība tautas attīstībai, 2001.

89. – 99. ISBN 9984-9525-0-9.

15. Jurgena I. V. Vīķes-Freibergas pedagoģiskās atziņas.//Personība. Laiks. Komunikācija Recenzēti starptautiskās

konferences materiāli //Rēzekne: 2001., 99. – 102. ISBN 9984-585-37-9

16. Jurgena I. Die Besonderheiten der beruflichen Tätigkeit des Lehrers im weckselnden sozialen Kontext

Lettlands.//Normatywizm-etycznosc-zaangazonanie, Wroclaw, Dolnoslaska Szkola wyzsza Edukaciji, 2001., 263. –

269. ISSN 1505-8808

17. Jurgena I.The Teacher in the democratic society, competence, missien and social context. Edited procedings of

international conference.//– Nove možnosti vzdelavani a pedagogicky vyzkum. Ostrava, Ostravska univerzita.

2001., 223. – 228. ISBN 80-7042-181-9

18. Jurgena I. Pusaudžu sociālās kompetences veidošanās iespējas pedagoģiskajā procesā..// Sociālā pedagoģija un

personības psiholoģiskā adaptācija mainīgajā sociālajā vidē.// Recenzēti starptautiskās konferences materiāli – R.:

Vārti, 2000. 42. – 47. ISBN 9984-638-55-3

19. Jurgena. I. Mikainis Z. Citizenship education in the secondary School: Latvian experience and problems//. Teaching

Citizenship.// Proceedings of the Conference of the Children` s Identity and Citizenship in Europe Thematic

Network, Ljubljana,2005, p.415. - 421. ISBN - 1835773891

20. Lūciņa Zaiga un Jurgena Inese. Holistic Approach to the Development of Pre-School Eduacational Environment in

Latvia. Journal of Teacher Education and Training, Institute of Sustainable Education, Daugavpils University.

Vol.5,2005,101. – 108., ISSN 1407 – 8724.

21. Jurgena I. Audzināšanas ideju vēsturiskā attīstība. Sabiedrība, integrācija, izglītība, starptautiskas zinātniskas

konferences materiāli. 2005. gada 25. -26. februāris. – Rēzekne, Rēzeknes augstskola, 2005, 50. -56.lpp., ISBN

9984 – 779 – 03 – 3.

22. Jurgena I. Audzināšanas un laika mijiedarbība – tradicionālais inovatīvais. Teorija un prakse skolotāju izglītībā II. II

daļa, starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. –Rīga: Petrauskis un Ko, 2004, 240.-247 ISBN 9984-689-29-

8

23. Jurgena I., Mikainis Z. Possibilities for the development of citizenship identity in the process of crosscultural

education in Latvia// The Experience of Citizenship.//Proceedings of the sixth Conference of the Children`s Identity

and Citizenship in Europe Thematic Network, Krakow, 2004, p.223 – 231, ISBN 185377 - 3786

24. Jurgena I. Audzināšanas un morāles mijiedarbība – tradicionālais un mūsdienīgais. Teacher’s, students and pupils in

a Learning Society Edited proceedings of the international conference. – Rīga: SIA Izglītības soļi, 2003, 310.-318.

ISBN 9984-712-36-2

245

Publikācijas recenzētos izdevumos, kuri nav LZP citējamo izdevumu sarakstā:

1. Юргена И., Микайнис З. Глобализация и пути формирования национальный идентичности в

образовательном процессе Латвии.// Реальность этноса. Глобализация и национальные традиции

образования в контексте Болонского поцесса. Материалы VII Международной научно – практической

конференци. (Санкт-Петербург, 22-25 Марта 2005 г. ) (Под научн. pид. Н. Л. Набока. – СПБ.: Астерион,

2005, 291-295 стр., ISBN 5-94856- 105-4.

2. Jurgena I. Vaira Vīķe – Freiberga // Rietumu trimdas latviešu pedagoģiskā doma ( 1944 – 1990 ). Rīga: Raka,

2004. 277. – 288. lpp. ISBN 9984-15-590-0

3. Jurgena I., Kriumane L., Sālzirnis G. (red.). Rīgas pedagoģisko skolu vēsture dokumentos un atmiņās. Rīga:

Izglītības soļi, 2002. 119. lpp. ISBN 9984-712-26-5

4. Jurgena I., Saltupe B. “LR militārpersonu vides izglītības un apmācības sistēmas izveides pamatprincipi un

ieviešanas mehānisms NBS un NAA”, Pārskats par valsts pasūtījuma pētījuma veikšanu, Rīga, NAA, 2002. 168.

lpp.

5. Jurgena I. Profesionālo zināšanu loma skolotāja personības veidošanā.//Skolotājs 21.gadsimtā– Rīga: Vārti, 2001.

15.– 22. ISBN 9984-638-37-5

6. Jurgena I., Tamisārs A. Interaktīvo mācību metožu izmantošanas iespējas NBS apakšavienību mācību procesā.

Militārais apskats, MLAF, 2000, 31.- 34. ISSN 1407-1746

7. Jurgena I. Sociālā pedagoģija – aktuāla pedagoģijas problēmu risinātāja//RPIVA Zinātniskie raksti II “Scientia est

potentia”. – Rīga, Izdevniecība “Vārti”, 1999, 56.-62., ISSN 1407-1819

8. Jurgena I. Topošo skolotāju profesionālās kompetences veidošanās iespējas studiju procesā RPIVA // Baltijas

reģiona valstu integrācijas problēmas ceļā uz Eiropas savienību, Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli,

Rēzeknes augstskola, 2000, 33.- 35.lpp.

1) Doktorantu zinātniski pētnieciskā darba vadība: 1. I. Gorsvāne ,, Jaunākā skolas vecuma bērnu vispārināšanas spēju attīstība mācību procesā ”, DU.

2. Z.Lūciņa „Pirmsskolas izglītības iestādes izglītojošā vide – bērna izziņas aktivitātes sekmētāja”, DU.

3. I.Jansone ,,Radošas darbības specifika jaunākajā skolas vecumā”, LU.

2) Vadīti vidēji 6 maģistra darbi gadā – pēdējos sešos gados kopā aizstāvēti vairāk kā 36 maģistra darbi.

3) Izstrādāti un tiek docēti studiju kursi:

1. ,, Vispārīgā pedagoģija” profesionālajā programmā, 3 kp.;

2. ,,Audzināšanas teorija un metodika” profesionālajā programmā, 2 kp.;

3. “Audzināšanas teorijas” skolvadības maģistra programmā, 2 kp.;

4. “Vispārīgā didaktika” profesionālajā programmā, 2 kp.;

5. “Mācību procesa plānošana” profesionālajā programmā, 1 kp.;

4) Sagatavotas mācību grāmatas un mācību līdzekļi:

1. Jurgena I. Vispārīgā pedagoģija. Mācību līdzeklis. – Rīga, SIA Izglītības soļi, 2001, 131.lpp;

2. Jurgena I. Vispārīgā pedagoģija. Tālmācības materiāls. – Rīga, RPIVA, 1999., 211.lpp.

5) Kvalifikācijas celšana.

1. Starptautiska konference ,,Sabiedrība, integrācija, izglītība”, 25.02.–26.02. 2005 ( sertifikāts).

2. Starptautiska konference “Teacher’s, Students and Pupils in a Learning Society”, 08.05.-10.05. 2003. (sertifikāts).

3. Metodoloģiskais seminārs “Zinātniskā pētījuma pamati pedagoģijā”, 08.04.2002.-06.05.2002. (sertifikāts).

4. Starptautiskais K. Adenauera fonda seminārs “Eiropas Savienība – tās nākotne” 20.-25. janvāris, 2002, Vācija,

Vendgrebena (sertifikāts)

9. Jurgena I. Radošas personības zināšanu un darbu vienotība // Radoša personība I, Zinātnisko rakstu krājums. – Rīga:

Vārti, 1999., 211. – 215. ISSN 1407-6276

10. Jurgena I. Миссия педагогa в демократическом обществе // Bērna audzināšana demokrātiskajai sabiedrībai,

Starptautiskās konferences materiāli. Rīga: SIA Izglītības soļi, 2000., 302.- 307. ISBN 9984-712-00-1

Monogrāfija:

Jurgena I. Vispārīgā pedagoģija.(otrais paplašinātais izdevums) Rec. Dr.habil.paed. I.Žogla, Dr.habil.paed.

Z.Čehlova, Dr.habil.paed. Dz.Meikšāne – Rīga: SIA Izglītības Soļi, 2002. – 144. ISBN 9984-712-04-4

Populārzinātniskas publikācijas:

Jurgena I. Vērtība – tā ir viņa pati // Krūze A., Poga L. Uzticība pedagoģijai. – Rīga: RaKa, 2001., 170. – 172. ISBN

9984-15-351-7

246

5. Starptautiskā konference “Decade of Reform: achievements, challenges, problems.” 2.-5. maijs, 2002, Rīga

(sertifikāts)

6. Starptautiskais Fice kongress “Bērni, jaunieši un ģimene mūsdienu organizētajā vidē”, 17.-21. septembris, 2002,

Vācija (sertifikāts)

7. Starptautiskā konferencē “Konflikta teorija un prakse multikulturlā sabiedrībā”, Rīgā, 2001.g. aprīlī (sertifikāts)

8. 2001. gada 29. – 31. janvārī, 19. – 20. aprīlī un 2000. gadā 2. – 6. oktobrī kursi Planners Course for dealing with

planning, preperation and validation of educaion (sertifikāts)

9. Starptautiskā konferencē “Personības brieduma psiholoģiskie aspekti”, Rīgā, 2001.g. 9. – 10. marts (Sertifikāts)

10. Starptautiskā konferencē “Bērna audzināšana demokrātiskajai sabiedrībai”, Rīga 2000.g.7.- 8. dec. (Sertifikāts)

11. Starptautiskā konferencē “Sociālā pedagoģija un personības psiholoģiskā adaptācija mainīgajā sociālajā vidē”, Rīga,

2000.g. 9. – 10.marts (Sertifikāts)

12. Delate II projekts “Arodpedagoģiskās pamatizglītības programmas ietveršana Latvijas augstskolās, Rīgā, 1999.g.

(Apliecība)

13. 1998. gadā Kvalifikācijas celšanas seminārs “Plurālisma izglītība” LU

14. 1996./97.g. Kvalifikācijas celšanas seminārs “Latvijas universitātes inovāciju projekti izglītības politikā 1996./97.g.

(Jēnas plāna pedagoģija, Freinet pedagoģija un Valdorfpedagoģija)

6) Lekciju lasīšana ārvalstu augstskolās:

1. Jurgena I. Polija, Vroclavas universitāte 2006. gada novembrī lekcija „Pilsoniskā izglītība Latvijas skolās”.

(apstiprinājums)

2. Jurgena I. Čehija. Ostrovas universitāte 2002.gada marts lekcija “Skolotāju sagatavošanas problēmas Latvijā”.

(Ostrovas universitātes Pedagoģijas fakultātes (apstiprinājums)

247

CURRICULUM VITAE

ELFRĪDA KRASTIŅA

Daugavpils Universitāte, Parādes ielā 1-324, Daugavpils

tālr. 54-28636, mob. 29123780, E-mail: [email protected]

Dzimusi Kuldīgas raj., Latvijā 1947.gadā 1.jūlijā


2002. Ievēlēta par profesori (DU padomē)

1998. Ievēlēta par asociēto profesoru (DPU padomē)

1996. Pedagoģijas doktora diploms DPU

1993. Pedagoģijas maģistra diploms LU

1972. Fizikas un matemātikas pasniedzēja diploms Latvijas Universitātes Fizikas matemātikas fakultātē

1966. Diploms Rīgas 2.internātskola (ar matemātikas novirzienu)

DARBA PIEREDZE

2002.g. profesore Daugavpils Universitātē

1998.-2002. asociētā profesore Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē

1996.-1998. docente Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē

1995.-1996. lektore Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē

1990.-1993. direktora vietniece Kokneses vidusskolā.

1982.-1990. jaunākā zinātniskā līdzstrādniece Pedagoģijas zinātniskās pētniecības institūtā

1972.-1998. matemātikas skolotāja Kokneses vidusskolā

1970.-1972. matemātikas skolotāja Ķeipenes pamatskolā Ogres raj.

1970. audzinātāja Suntažu internātskolā Ogres raj.

I ZINĀTNISKĀ DARBĪBA

KONFERENCES

Krastiņa E.2007.g. 25.10.-26.10. Jūrmalā piedalīšanās konferencē “ Kvalitāte un vienlīdzība izglītībā: “ Soli pa

solim” 10 gadi” Izglītības Iniciatīvu centrs.

Krastiņa E.2007.g. 10.05. – 11. 05. Rīgā piedalīšanās un uzstāšanās 8. starptautiskā konferencē “Teaching

Mathematics: Retrospektive and Perspektives”

Iesniegta publikācija Krastiņa E., Nikolajeva I. The Development of Students’ Research Skills in

Mathematices. 6 p.

Krastiņa E.2007.g. 30.05. – 02.06. Debrecen, Hungary, sagatavota, nolasīta, iesniegta publikācija 5.

starptautiskā JTET konferencē Skrīvele M., Krastiņa E. Nikolajeva I. Developing Understanding of

Susteinability through Integrated Studying Projekts in Secondary School 15 p.

Krastiņa E.2006. g. 31.maijs-3. jūnijs, Helsinki, Somija, piedalījos, uzstājos starptautiskā konferencē

“Education for Democrasy as a Part of Development”, sagatavota publikācija (līdzautore I.Ločmele)

Krastiņa E.2006. gada 12.-13. maijs, (Tartu, Igaunija) piedalījos, uzstājos 7. starptautiskā konferencē “Teaching

Mathematics:Retrospektive and Perspektives”, publicēts raksts (līdzautore I. Ločmele)

Krastiņa E. 2005. g. 30. oktobris-1. novembris (Prāga, Čehija) sagatavota publikācija starptautiskai konferencei

“Inclusive and Cognitive Education” Publicēts raksts (līdzautori Ž.Bērziņa, S. Kraukle, D. Zaķe).

Krastiņa E.2005. g. 22.-25. maijs (Fehta, Vācija) sagatavotas publikācijas „Holistic Education” konferencei

„Mathematics Curriculum for a Senior Student as the Means for Self-regulated Studies” (kopā ar I.Ločmeli)

“Parent role in Inclusion of Children with Specila Needs” (līdzautores Ž. Bērziņa, S. Kraukle, D. Zaķe). Iegūts

sertifikāts.

Krastiņa E. 2005.g. 19. maijs (Rīga) Piedalīšanās konferencē “Čigānu identitāte multikulturālā skolā” Pētījuma

prezentācija projektā “Čigānu bērns skolā-esi gaidīts!” Izglītības Iniciatīvu centrs.

Krastiņa E. 2005.g. 9. maijā (Rīgā) piedalīšanās ES comenius programmas Inclues projekta konferencē

“Kompetents iekļaujošās klases skolotājs un viņa sagatavošana darbam iekļaujošā klasē”, Izglītības Iniciatīvu

centrs.

Krastiņa E.2004.g. maijā (Tartu, Igaunija) sagatavota publikācija ATEE Spring University 7. konference kopā

ar I. Ločmeli, piedalīšanās un uzstāšanās.

Krastiņa E.2004.g.maijā (Liepāja) piedalījos un uzstājos 5. starptautiskajā zinātniskajā konferencē

“Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas” Liepājas Pedagoģijas akadēmijā. Publicētas tēzes un raksts

248

kopā ar I. Ločmeli. “ How to Motivate Secondary School students for their Skills ti solve Irrational Equation

and Inequalities Pertection?”, līdzautore I. Ločmele

Krastiņa E.2004.g. 14.-16.aprīlī (Tallina, Igaunija) piedalījos, uzstājos 2. starptautiskā žurnāla “ Journal of

Teacher Education and Training” konferencē .Sagatavota publikācija kopā ar I. Ločmeli.

Krastiņa E.2004.g. 26.-29.februārī (Budapešta, Ungārija) un 28.-31maijā (Višegrada, Ungārija) piedalījos

semināros par gadījuma pētījumu (case study).

Krastiņa E.2003.g. maijā (Rīga) uzstāšanās un publikācija ATEE Spring University konferencē “Changing

Education in a Changing Society”, iegūts sertifikāts (līdzautore A.Pipere).

Krastiņa E.2003.g. 27.-28.februārī (Rēzekne) starptautiskā zinātniskā konference “Personality. Time.

Communication.” Publikācija “Pašizvērtēšana sākumskolā”.

Krastiņa E.2002.g. 23.-25. maijs piedalīšanās starptautiskajā konferencē Atēnās (Grieķija). Publicēts raksts

kopā ar I.Salīti.

Zinātniskās publikācijas

1. Locmele I., Krastiņa E Self-Regulated Learning in Secondary School in the Context of Sustainable Education/

krājumā Juhani Hytonen (Ed.) Education for Democracy as a Part of Education for Sustainable Development.

4th International Jurnal of Teacher Education and Training Conference. Post- Conference- Book, Helsinki,

Finland 2007., 77.-86. lpp., ISBN 978-952-10-3857-0; ISSN 1795-2158

2. * Krastiņa E., Nikolajeva I. (2007.) The Development of Students’ Research Skills in Mathematices.iesniegta

publikācija 6 p., 2007. Rīga, 8. starptautiskā konference “Teaching Mathematics: Retrospectives and

Perspectives.

3. *Skrīvele M., Krastiņa E. Nikolajeva I.(2007.) Developing Understanding of Susteinability through Integrated

Studying Projekts in Secondary School 15 p., Debrecen (Hungary), 2007. 5. starptautiskā JTET konferencē.

4. Krastiņa E., Ločmele I. (2006.) The Acquirement of Metacognitive Skills in self – regulated studies at a

Secondary level/ Teaching Mathematics:retrospective and perspectives. 7th intermational conference May 12. –

13., 2006., Tartu, 119. – 124. lpp. ISBN-13:978-9985-9444-7-9; ISBN-109985-9444-7-X

5. Krastiņa E., Bērziņa Z., Kraukle S., Zaķe D.(2006.) Inclusion and the Role of Parent Involvement.//Special

Issue N 2 on Inclusive and Cognitive Education. Prodeeding of the International conference of the INCLUES

Network Prague, 30th October – 1st November2005./ edited by Pro Studium et Practicum Psychologiae

Association Special Issue No 2/2006. 357. –373. p. RO ISSN 1454-797

6. Krastiņa E., Bērziņa Ž. (2005.) Parent Role in Inclusion of Children with Special Needs. Konferences “

Sustainable development. Culture and Educatin”, May 22- 25 CD, Fehta, Vācija: Fehtas Universitāte.

7. Ločmele I., Krastiņa E. (2005.) Mathematics Curriculum for Senior Students as a Means for Self-regulated

Studies. Konferences “ Sustainable development. Culture and Educatin”, May 22 - 25 CD, Fehta, Vācija:

Fehtas Universitāte.

8. Locmele I., Krastiņa E. (2004.) Secondary School Pupils’ Taking Part in Self- Evaluation of Stady Achivement

in Context of Sustainable Education, konferences “ Sustainable Development. Culture. Educatin.” April 14- 16.

Tallina, Igaunija CD, 14 lpp.

9. E. Krastiņa, I.Ločmele, (2004.) Secondary school students’ self-evaluation in mathematics: problems and their

solving // In coll. International Conference, European added values in teacher education: The role of teachers as

promoters of basic skills acquisition and facilitators of learning. Tartu, 2004, pp 144-150

10. E.Krastiņa, A.Pipere, (2003.)Autentiskā vērtēšana: skolotāju pieredzes salīdzinošais pētījums. Authentic

Assessment: Comparative Study of Teachers’ Experience // In coll. International Conference „Teacher,

Students and Pupils in a Learning Society, may 2-3, 2003, The University of Latvia, Institute of Pedagogy and

Psychology IV pp. 57-69

11. Salite I., Krastiņa E., (2002.) Developing curriculum for teacher education toward sustainability // Proceedings

of the 4th

International Conference Organized by the Athens Institute for Education and Research (AT.IN.E.R.).

May 23 -25, 2005, pp. 259-270

Mācību grāmatas

1. Praktiskā matemātika 1. klasei.- R: Zvaigzne ABC, 2008. – 88 lpp. (līdzautori: Limanoviča E., Drelinga E.,

Volāne E.)

2. Matemātika 4.klasei. 2000.-2006. – R.: Zvaigzne ABC,– 128 lpp. Līdzautori J.Mencis (sen.), J.Mencis (jun.),

D.Oliņa.

3. Математика 4 класс (tulkojums kr.valodā) 2000.-2005. - (līdzautori J.Mencis (sen.), J.Mencis (jun.), D.Oliņa)

- R.: Zvaigzne ABC.– 128 lpp.

249

4. Математика 2 класс (tulkojums kr. valodā) 1999. –2007. - (līdzautori J.Mencis (sen.), J.Mencis (jun.),

D.Oliņa) - R.: Zvaigzne ABC. – 160 lpp.

5. Математика 3 класс (tulkojums kr. valodā) 1999.-2007. - (līdzautori J.Mencis (sen.) - R.: Zvaigzne ABC– 168

lpp.

6. Математика 5 класс (tulkojums kr. valodā), 1999.-2005. - (līdzautori V.Kārkliņa, J.Mencis (sen.), J.Mencis

(jun.). D.Mihailovs, A.Sika) - R.: Zvaigzne ABC. – 334 lpp.

7. Математика 6 класс (tulkojums kr. valodā) 1999.-2005. - (līdzautori V.Kārkliņa, J.Mencis (sen.), J.Mencis

(jun.). D.Mihailovs, A.Sika) - R.: Zvaigzne ABC. – 336.lpp.

8. Matemātika 3.klasei. 1999.-2003. - R.: Zvaigzne ABC, - 168 lpp. Līdzautori: J.Mencis (sen.) u.c.

9. Математика 1 класс (tulkojums kr. valodā), 1998.-2007. - (līdzautori J.Mencis (sen.), J.Mencis (jun.), I.Cine,

D.Oliņa) - R.: Zvaigzne ABC - komplektā 1., 2., 3., 4.burtnīca, – 144 lpp.

10. Matemātika 2.klasei. 1998.-2001. (līdzautori J.Mencis (sen.), J.Mencis (jun.), D.Oliņa) - R.: Zvaigzne ABC, -

160 lpp.

11. Matemātika 1.klasei. 1997.-2005 - R.: Zvaigzne ABC,. 144 lpp. (20%). Līdzautori: J.Mencis (sen.), J.Mencis

(jun.), I.Cine, D.Oliņa.

12. Matemātika 6. klasei, 1992.-2005.( līdzautori V.Kārkliņa, J. Mencis (sen.), J.Mencis (Jun.), D, Mihailovs, A.

Sika)-R: Zvaigzne 1. izd. 310 lpp, Zvaigzne ABC 3. izd.- 335.lpp(15%)

13. Matemātika 5. klasei, 1991.-2005.( līdzautori V.Kārkliņa, J. Mencis (sen.), J.Mencis (Jun.), D, Mihailovs, A.

Sika)-R:Zvaigzne, 1. izdev. 303 lpp, Zvaigzne ABC 3. izd.- 335.lpp(15%)

Mācību palīglīdzekļi skolēniem

1. Pārbaudes darbi matemātikā 3. un 4. klasē. –R: Zvaigzne ABC, 2006.-135.lpp Līdzautors: Jānis Mencis (sen.).

2. Matemātika 4. klasei/ Otrā burtnīca. 2000.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. - Līdzautori J.Mencis (sen.),

J.Mencis (jun.), D.Oliņa).

3. Matemātika 4. klasei/ Pirmā burtnīca. 2000.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. - Līdzautori J.Mencis (sen.),


4. Matemātika 3. klasei/ Otrā burtnīca. 1999.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. - Līdzautori J.Mencis (sen.),


5. Matemātika 3. klasei/ Pirmā burtnīca. 1999.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. - Līdzautori J.Mencis (sen.),


6. Математика для 2 класса. Вторая тетрадь. 1999.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. Līdzautori: J.Mencis (sen.),

J.Mencis (jun.), D.Oliņa). (tulkojums kr.valodā)

7. Математика для 2 класса. Вторая тетрадь. 1999.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. Līdzautori: J.Mencis (sen.),


8. Математика для 2 класса. Первая тетрадь. 1999.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. Līdzautori: J.Mencis (sen.),


9. Десятичные дроби. Третья тетрадь по математике для 5 класса. 1999.-2007. -R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp.

Līdzautore A.Skolniece. (tulkojums kr.valodā)

10. Математика для 1 класса. Четвертая тетрадью. 1999.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, -32 lpp. Līdzautori:

J.Mencis(sen.), J.Mencis(jun.), I.Cine, D.Oliņa. (tulkojums kr.valodā)

11. Математика для 1 класса. Третья тетрадь. 1999.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. Līdzautori: J.Mencis(sen.),

J.Mencis(jun.), I.Cine, D.Oliņa. (tulkojums kr.valodā)

12. Математика для 1 класса. Вторая тетрадь.1999.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. Līdzautori: J.Mencis(sen.),


13. Математика для 1 класса. Первая тетрадь.1999.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. Līdzautori: J.Mencis(sen.),


14. Рациональные числа. Тетрадь по математике для 6 класса. 1999.-2007.- R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp.


15. Простые дроби. Тетрадь по математике для 5 класса. 1999.-2007.- R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. Līdzautore

A.Skolniece. (tulkojums kr.valodā)

16. Положительные числа и ноль. Тетрадь по математике для 6 класса. 1999.-2007.- R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp.


17. Натуральные числа. Тетрадь по математике для 5 класса.1999.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. Līdzautore

A.Skolniece. (tulkojums kr.valodā)

18. Matemātika 2.klasei. / Otrā burtnīca. 1998.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. - Līdzautori J.Mencis (sen.),


19. Matemātika 2.klasei. /Pirmā burtnīca.1998.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 40 lpp. - Līdzautori: J.Mencis (sen.),

J.Mencis (jun.), D.Oliņa)

250

20. Decimāldaļas. 3.matemātikas burtnīca 5.klasei.1998.-2007.- R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. (50%). Līdzautore

A.Skolniece.

21. Matemātika 1.klasei. Ceturtā burtnīca. 1997.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. (20%). Līdzautori:

J.Mencis(sen.), J.Mencis(jun.), I.Cine, D.Oliņa.

22. Matemātika 1.klasei. Trešā burtnīca. 1997.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. (20%). Līdzautori: J.Mencis(sen.),

J.Mencis(jun.), I.Cine, D.Oliņa.

23. Matemātika 1.klasei. Otrā burtnīca. 1997.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. (20%). Līdzautori: J.Mencis(sen.),


24. Matemātika 1.klasei. Pirmā burtnīca.1997.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. (20%). Līdzautori: J.Mencis(sen.),


25. Racionālie skaitļi. 2.matemātikas burtnīca 6.klasei.1997.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. (50%). Līdzautore

A.Skolniece.

26. Parastās daļas. 2.matemâtikas burtnīca 5.klasei. 1997.-2007.- R.: Zvaigzne ABC,– 32 lpp., (50%). Līdzautore

A.Skolniece.

27. Pozitīvie skaitļi un nulle. 1.matemātikas burtnīca 6.klasei.1996.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. (50%).

Līdzautore A.Skolniece.

28. Naturālie skaitļi. 1.matemātikas burtnīca 5.klasei.1996.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp., (50%).

Līdzautore A.Skolniece.

Metodiskie palīglīdzekļi skolotājiem

1. Čigānu identitāte multikulturālā skolā. –Izglītības iniciatīvu centrs, 2005. 89 lpp (līdzautori: Ž.Bērziņa, Z.Lūciņa,

D.Zaķe)

2. Mācību saniegumu pašizvērtēšana. – R.:RaKa, 2004. –216 lpp (50%) (līdzautore :A.Pipere)

3. Matemātika 4.klasē / Metodisks līdzeklis 2000.-2006.- R.: Zvaigzne ABC,– 56 lpp. (50%). Līdzautors: J.Mencis

(sen.). / Tulkots arī krievu valodā.

4. Matemātika 3.klasē. / Metodisks līdzeklis1999.-2005. - R.: Zvaigzne ABC, - 52 lpp. Līdzautors: J.Mencis (sen.). /

Tulkots arī krievu valodā.

5. Matemātika 2.klasē. / Metodiskais līdzeklis1998.-2003. (līdzautori J.Mencis (sen.), J.Mencis (jun.), D.Oliņa) - R.:

Zvaigzne ABC,. - 44 lpp. / Tulkots arī krievu valodā.

6. Matemātika 6.klasē.1993.-1995. - R.: Zvaigzne, -62 lpp., (15%). Līdzautori: V.Kārkliņa, J.Mencis (sen.), J.Mencis

(jun.), D.Mihailovs, A.Sika.

7. Matemātika 5.klasē.1991.-1995. - R.: Zvaigzne,- 72 lpp. Līdzautori: V.Kārkliņa, J.Mencis (sen.), J.Mencis (jun.),

D.Mihailovs, A.Sika.

Metodiskie raksti

1. Krastiņa E. Pedagogs ar skatu nākotnē / Aizsila A. sērija “Ievērojamie latviešu pedagogi” Profesors Guntis Rudzītis

(mācību līdzeklis studentiem, skolotājiem, maģistrantiem)./ Jelgava, 2007., 54. – 56. lpp.

2. Nikolajeva I., Krastiņa E. 2006. Pašvizvērtēšana pašregulētās mācībās vidusskolā.//Skolotājs Nr.5(59), Rīga,

Latvija:RaKa, 30.-34.lpp.

3. Ločmele I., Krastiņa E. 2005. Matemātikas programma vidusskolēnam kā palīglīdzeklis pašregulētām

mācībām.//Skolotājs Nr.2(56) Rīga, Latvija:RaKa, 64.-68.lpp.

4. Krastiņa E. 2004. Matemātikas mācību grāmata kā Skolotāja mūža darba atziņu krājums/ krājuma Laikmets un

personība 5. sējums. Rīga:RaKa, 216 lpp.

5. Krastiņa E Matemātikas mācību grāmata kā skolotāja mūža darba atziņu krājums. / Raksts krājumā „Laikmets un

personība” 5. sēj. RaKa, 2004.- 339.-344.lpp.

6. Krastiņa E. Mācību sasniegumu izvērtēšana sākumskolā humānās pedagoģijas kontekstā. / krājumā

“Pedagoģija:teorija un prakse”-Liepāja:LiePA, 2002., 116.-124. lpp.

Mācību standarti, programmas

Matemātika. Pamatizglītības standarts. Mācību programmas paraugs (projekts) – R.: ISEC 2002. -31.-38., 45.-74.lpp.

Citas publikācijas

Zinātniskā atskaite lietišķam pētījumam Nr.4 „Sākumskolas skolotāju pieredzes analīze, iesaistot skolēnus mācību

sasniegumu pašizvērtēšānā” 2002. 149. lpp.+ pielikums 152.lpp. Līdzautore A.Pipere

251

Konferenču tēzes

1. Krastiņa E. Pašizvērtēšana sākumskolā./ Starpat. Zina. konf. Mater. „Personība. Laiks. Komunikācija.” -2003.g.

27.-28.02 Rēzekne, 2003. -247.- 245.lpp.

2. Krastiņa E., Ločmele I., (2004.) Secondary school pupils’ taking par tin their self-evaluation of study achievement

in context of sustainable education //Starptautiskā zinātniskā konference Tallinā, 2004. 14.-16.aprīlī

3. Krastiņa E. , Ločmele I. Возможности совершенствования умений решения иррациональные уравнений и

неравенств в средней школе.Tēzes 5. satarpatutiskai zinātniskai konferencei „ Matemātikas mācīšana: vēture un

perspektīvas” Liepājas Pedagoģijas akadēmija , Lipāja 2004, -55.-57.lpp.

4. Krastiņa E., Ločmele I. (2006.) Self- regulated Learning in Secondary School in the Context of Sustainable

Education. Tle fourth International Journal of Teacher Education and Training.”Education for Democrasy as a Part

of Education for Sustainable Development.” May 31-June3 Helsinki, Somija, tēzes 17.-18 .lpp.

5. Locmele.I., Krastiņa E. (2006.) The Acquirement of Metacognitive Skils in Self-regulated Studies at a Secondary

Level.//Teaching Mathematics: Retrospective and Perspektives,Tartu, tēzes 36.-37. lpp.

6. Krastiņa E., Bērziņa Ž. (2005.) Parent Role in Inclusion of Children with Special Needs. Konferences “ Sustainable

development. Culture and Educatin”, May 22- 25 CD, Fehta, Vācija: Fehtas Universitāte.

7. Ločmele I., Krastiņa E.( 2005.) Mathematics Curriculum for Senior Students as a Means for Self-regulated Studies.

Konferences “ Sustainable development. Culture and Educatin”, May 22 - 25 CD, Fehta, Vācija: Fehtas

Universitāte.

8. Krastiņa E., Locmele I. (2006.) Self- regulated Learning in Secondary School in the Context of Sustainable

Education. Tle fourth International Journal of Teacher Education and Training.”Education for Democrasy as a Part

of Education for Sustainable Development.” May 31-June3 Helsinki, Somija, tēzes 17.-18 .lpp.

9. Locmele.I., Krastiņa E. (2006.) The Acquirement of Metacognitive Skils in Self-regulated Studies at a Secondary

Level.//Teaching Mathematics: Retrospective and Perspektives,Tartu, tēzes 36.-37. lpp.

10. Skrivele M., Krastina E. Nikolajeva I.(2007.) Developing Understanding of Sustainability Through Projects of

Integrated Learning in Senior Classes. //5th International JTET conference Abstracts May 30. – June2, 2007.,

Debrecen, Hungary

11. Krastiņa E., Nikolajeva I. (2007.) The Development of Student’s Research Skils in Mathematics//8th Internacional

conference Teaching Mathematics: Retrospective and Perspective 2007.g., Rīga, tēzes 24.-25.lpp ISBN 9984-18-

310-6

PROJEKTI

2005. maijā. Sadarbība ar Izglītības Iniciatīvu centru projektā „Čigānu bērns skolā –esi gaidīts!” veikts pētījums

par čigānu bērnu iekļaušanu vispārējās izglītības iestādē un sagatavota publikācija „Čigānu identitāte

multikulturālā skolā” (kopā ar Ž.Bērziņu, Z.Lūciņu, D.Zaķi) 89.lpp. Pētījuma rezultāti prezentēti konferencē

Rīgā 19. maijā

2004. sadarbība ar Izglītības Iniciatīvu Centru (IIC) veikts gadījuma pētījums (case study) starptautiskā projekta

Step by step, sagatavota publikācija “Parent role in Inclusion of Children with Specila Needs” (līdzautores Ž.

Bērziņa, S. Kraukle, D. Zaķe). Pētījuma rezultāti prezemtēti Comedius Network Conference on Inclusive and

Cognetive Education, Federation of Catholic School, Madridē, 2004.g. aprīlī, Regional (Skandinavian)

Conference “Mathematic Problems in an Inclusive School” Norvēģijā, 2004.g. oktobrī, starptautiskās

asociācijas “Soli pa solim” (ISSA) konference ”Equality. Quality in Early Childhood education” Budapeštā,

2004.g. novembrī, International Network conference “Inclusive and Cognitive Learning Enhancement” Prāgā,

30. oktobris – 1. novembris

2001./2002. Lietišķais pētījums Nr. 4 “Sākumskolas skolotāju pieredze, iesaistot skolēnus mācību sasniegumu

pašizvērtēšanā”. Pētījuma rezultāti publicēti grāmatā “Mācību sasniegumu pašizvērtēšana”. (līdzautore

A.Pipere).

2000./2001. Lietišķais pētījums “Skolēnu mācību sasniegumu izvērtēšanas modelis un dokumentācija mācību

sasniegumu atspoguļošanai 1. – 4.klasēs (pedagoģiskā eksperimenta vadītāja)

2001.-2005. piedalīšanās ZA granta I.Salītes vadītajā pētījumā „ Skolotāju izglītības pašorientēšana uz

ilgtspējīgas attīstības stratēģiju Latvijā”

2000.-2004. līdzdalība UNESCO/UNITWIN skolotāju pārorientēšanas projektā.

252

II PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA

Docētie kursi

Profesionālajās bakalaura programmās:

Matemātikas mācību metodika 1.-4. klasē.

Matemātikas mācību metodika 5.-6.klasē.

Mācību organizācijas pamati (didaktika).

Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoģijā.

Arodpedagoģijas metodika

Mācību sasniegumu izvērtēšana (izvēles kurss).

Pārbaudes darbu veidošana un to statiskā analīze (izvēles kurss)

Maģistru programmā;

Mācību plānu teorija: izveide un izvērtējums

Mūsdienu didaktiskās pieejas un to pedagoģiski psiholoģiskie risinājumi.

Izvēlētās pedagoģijas apakšnozares teorētiskie pamati: pamatskolas pedagoģija

Doktorantūras programmā:

Mācību plānu un programmu attīstība.

Skolotāja kompetences problēma pedagoģijā.

Programmu attīstība un kvalitātes problēmas augstākajā izglītībā.

Mācību grāmatu un līdzekļu izveidošanas metodoloģiskais pamats.

KVALIFIKĀCIJAS CELŠANA LATVIJAS VAI ĀRVALSTU AUGSTSKOLĀS VAI ZINĀTNISKĀS

PĒTNIECĪBAS IESTĀDĒS

2007.g. 6. decembrī seminārs pedagogu tālākizglītības programmu īstenotājiem, nodarbību vadītāhjiem,

lektoriem, Rīga, IZM ISEC Pedagogu tālākizglītības daļa.

2007. 8. novembrī piedalīšanās zinātniski praktiskā konferencē “Izglītības un mācību programmas: teorija un

prakse, Rīga, LU

2007.g. 3.janvārī Valsts izglītības standartiem atbilstošas mācību literatūras veidošana un izvērtēšana.12

stundu tālākizglītības programma (programmas kods A-9014320040, saskaņojuma nr. 1034) IZM Izglītības

satura un Eksaminācijas centrs, Rīga

2005. 23.-24. novembris piedalījos konferencē “Zinātnes valoda” Daugavpils, Daugavpils Universitāte.

2005.g. 16. maijs piedalījos seminārā “Skolotāja profesionālā attīstība: pētījumi matemātikā un dabadzinātnēs

kā pašregulētas mācīšanas un mācīšanās līdzeklis”. Vieslektori no ASV H.P. Geretsone (Dienvidfloridas

Universitāte), K.A. Fortino (Ziemeļkolorado Universitāte).

2002.g. 27.-28. septembrī piedalīšanās seminārā “Ievads Marijas Montesori izglītībā”, Vieslektori F.Gengs, M.

Morgana

III ORGANIZATORISKĀ DARBĪBA

IVF Domes priekšsēdētāja no 2007. I

DU Profesoru padomes pedagoģijā priekšsēdētāja no 2006.g.

DU Promociju padomes pedagoģijā locekle.

Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas (LAPA) biedre.

Matemātikas skolotāju apvienības biedre.

DU Senāta locekle 2002. – 2007.

IV CITAS AKTIVITĀTES

Latvijas Zinātnes padomes pedagoģisko pētījumu pieteikumu eksperte kopš 2006.

Mācību literatūras zinātniskā recenzente no 2007. g.

Rēzeknes Augstskolas maģistra darbu pārbaudījumu komisijas locekle un zinātniskās redkolēģijas locekle kopš

2000. g.

23.04.2008. Elfrīda Krastiņa

253

CURRICULUM VITAE

Vārds, uzvārds:

ANTONIJS SALĪTIS

Dzimšanas datums: 1949. gada 6. septembris

Dzimums: vīrietis

Ģimenes stāvoklis: precējies

Ieņemamais amats: Fizikas katedras vadītajs, profesors

Darba vietas adrese, tālr.:

Daugavpils Universitāte, Dabaszinātņu un matemātikas

fakultātes Fizikas katedra

Parādes-1, Daugavpils, LV-5400

tālr. 54-22302

Izglītība un zinātniskie grādi

Fizikas doktors, 1992. Piešķirts ar LU CFI habilitācijas un promocijas padomes 1992. g.

lēmumu Nr. 3.7.

Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts, 1986. Disertācija Ilgperioda komētu orbītu

statistika .

Augstākā, 1968.-1973. Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Fizikas un matemātikas

fakultāte, fizikas un matemātikas skolotājs.

Vidējā, 1965.-1968.Daugavpils raj. Vaboles vidusskola.

Akadēmiskie un citi goda

nosaukumi

DU Fizikas katedras profesors, 2007.

Darba pieredze 1993.- DPU Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes dekāns

1991.- DPU Fizikas katedras docents

1982.-1991. Daugavpils Pedagoģiskā institūta Fizikas katedras vecākais

pasniedzējs

1979.-1982. LU Astronomijas observatorijas aspirants

1973.-1979. DPI Fizikas katedras vecākais pasniedzējs

Pieredze starptautisko projektu

vadīšanā

TEMPUS PHARE projekta No S-JEP-12391-97-2001 Teilintegrierte Naturwissenschaft

in der Lehrerbildung

Koordinators, projekta summa 204675,- EUR.

Darība profesionālās un

sabiedriskās organizācijās

Latvijas Zinātnieku savienības biedrs

Latvijas Astronomijas biedrības biedrs

Latvijas Fizikas biedrības biedrs

Starptautiskās Astronomijas Savienības biedrs

SAS Latvijas nacionālās komitejas loceklis

Publicētie darbi Zinatniskas publikācijas – 40

Tēzes - 10

Cita veida publikācijas - 8

Valodas Latviešu, krievu, vācu, angļu

Studiju programmu vadība: integrētās studiju programmas “Dabaszinību skolotājs” direktors

Nodrošina sekojošus teorētiskos kursus:

1) Astronomija

2) Astrofizika

3) Kvantu mehānika

4) Eksperimentālās un teorētiskās pētīšanas metodes dabaszinātnēs

5) Līdzsvara procesi dabā un tehnikā

6) Enerģijas saglabāšanās un pārvēršanās procesi

7) Dabaszinātnes dabas un vides aizsardzībā

8) Visuma pētīšanas fizikālās metodes (maģistrantūra)

9) Gaismas mijiedarbība ar vidi (maģistratūra)

10) Lāzeru fizika un optiskā bistabilitāte

Maģistra darbu vadīšanas pieredze: Vides zinātnē – 5

Fizikā - 7

Doktora darbu vadīšanas pieredze pašlaik ir viens doktorants

2008.g 21.aprīlī ------------------------------ A.Salītis

254

CURRICUM VITAE

Aleksandra Šļahova

Dzimusi 1948.gada 26. maijā Krāslavas raj.

Adrese: Saules iela 1/3-28

Daugavpils

LV- 5400

Tālr.: 54-40817

e-pasts: [email protected]

Izglītība un kvalifikācija

2003.g.- profesore DU

2001.g.- asociētā profesore DU.

1998.g.- asociētā profesore DPU.

1993.g.- Dr. paed. diploms Latvijas Universitātē.

1992.g.- teorētiskās mehānikas, tēlotājas ģeometrijas un inženiergrafikas katedras docenta atestāts.

1987.g.- pedagoģisko zinātņu kandidāta diploms (1985.g.-1987.g. - studijas Maskavas kara politiskās

akadēmijas aspirantūrā).

1971.g.- rasēšanas, zīmēšanas un darbmācības skolotāja diploms Vitebskas pedagoģiskajā institūtā.

1966.g.- atestāts Dagdas vidusskolā.

Pārvalda:

svešvalodas – angļu valoda (sarunvalodas līmenī);

datorprasmes;

autovadītāja apliecība.

Darba pieredze

no 29.10.2007.g. – DU Mūzikas un mākslu fakultātes dekāne, profesore;

no 1.09.2006.g. – DU Mūzikas un mākslu fakultātes dekāna i.v., profesore;

no 5.09.2003.g. - DU MMF Mākslu katedras vadītāja, profesore;

2000.g.- 2003.g.- DU MMF Mākslu katedras vadītāja, as. prof.;

1998.g.-2000.g.- DPU PPPF Mākslu katedras vadītāja, as. prof.;

1996.g.-1998.g.- DPU PPPF Mākslu katedras vadītāja, doc.;

1995.g.-1996.g.- DPU Sākumskolas nodaļa, Sākumskolas metodikas katedras vadītāja;

1994.g.-1995.g.- DPU Sākumskolas katedras docente, vizuālas mākslās priekšmetu grupas vadītāja;

1991.g.-1993.g.-Tēlotājas ģeometrijas, inženiergrafikas un teorētiskās mehānikas katedras vadītāja

Daugavpils AKAIS.

1987.g.-1991.g.- docente, priekšmetu grupas vadītāja Daugavpils AKAIS.

1977.g.-1987.g. - lektore Daugavpils AKAIS.

1975.g.- 1977.g. - asistente Daugavpils AKAIS.

1973.g.- 1975.g. - zīmēšanas, rasēšanas skolotāja Tartū.

1971.g.- 1973.g. - zīmēšanas, rasēšanas skolotāja Rēzeknē.

1. Zinātniskā kvalifikācija (Informācija pār pēdējiem 6. gadiem)

1.1. Zinātniskās publikācijas izdevumos, kuri iekļauti Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātajā vispāratzīto recenzējamo

zinātnisko izdevumu sarakstā, norādot bibliogrāfiskos datus un, iespēju robežās:

Problems in the Perception of Perspective in Drawing – The international Journal of Art & Design Education. –

Printed and bound by The Alden Press, Oxford, JADE 19.1, NSEAD 2000, p. 102-109,

http://www.nsead.org/ijade/jade.asp?id=537.

Perspektīvas uztveres problēmas zīmēšanas procesā / Tolerance un citas psiholoģiskās un pedagoģiskās problēmas.-

Daugavpils, DPU, Izdevniecībā “Saule”, 2001.- 81. –90. lpp.

Development of Creative Fine Arts Activities in Elementary School -Today’s reforms for tomorrow’s school’s -

2000. gada 5. - 8. maijā – Klaipēdas universitātes starptautiskā konferencē, Klaipēda, 219. –228. lpp.

Tēlotājas ģeometrijas pamati perspektīvas uztverē zīmēšanā -“Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”- 2000. gada 18. - 20.

maijā – Mākslu pedagogu apvienības un DPU Pirmsskolas un pamatskolas pedagoģijas fakultātes 2. starptautiskā

konference – 186.-194. lpp.

Проблема развития культурной личности в процессе обучения искусству // International Scientific

Conference “Teacher Education in XXI Century: Changing and Perspectives” – November 29 - 30, 2002, Siauliai

University, Lithuania – p.326-329.


http://www.nsead.org/ijade/jade.asp?id=537

255

Development of Creative Activities in Visual Art – International Conference: “Teaching and Learning in Higher

Education: New Trends and Innovations” – April 12-18, 2003, Aveiro, Portugal – CD–ICHED-

Aveiro/main/Comm/p82pdf – p.1-12.

Problems in the Perception of Linear Perspective - 6th International Conference and Exhibition “Generative Art

2003” – 10-13 December, 2003, Milan, Italy – p.7-23, http://www.generativeart.com/papersGA2003/b02.htm


10-13 December, 2003, Milan, Italy – p.119-129, http://www.generativeart.com/papersGA2003/b20.htm

Creative activity in Conception of Sustainable Development Education – International Conference “Sustainable

Development Education: Holistic and Integrative Educational and Management Approaches for Ensuring Sustainable

Societies” – June 9-11, 2004, Monterrey, Mexico – CD EMSU 04 \articles\ a01_133_a_slahova.pdf – p.1-14.

The Evaluation of Creative Works of Students of Art Speciality - 7th International Conference and Exhibition

“Generative Art 2004”, Volume 2 – 13-16 December, 2004, Milan, Italy – p.188-202,


Creative interest and creative activity in Art Education –Journal “Kūrybos Erdves”, The Space of Creation. Nr. 2,

Siauliai University, 2005, p. 92-99.

Perspektīvas konstruēšanas teorija – Daugavpils: Saule, 2005, 304 lpp.

Development of Creative Activity / “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”- 2005.gada 18.-21. maijā – 4. starptautiskā

konference, Mākslu pedagogu apvienības sadarbība ar DU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāti, Mūzikas un mākslu

fakultāti un Informātikas katedru – Daugavpils “DU Saule”, 251.-263. lpp.

A Historical Survey of Perspective as a Science / “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”- 2005.gada 18.-21. maijā – 4.

starptautiskā konference, Mākslu pedagogu apvienības sadarbība ar DU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāti,

Mūzikas un mākslu fakultāti un Informātikas katedru – Daugavpils “DU Saule”, 311.-332. lpp.

Problems in the Perception of Linear Perspective – Journal “Kūrybos Erdves”, The Space of Creation. Nr. 3,

Siauliai University, 2005, p. 82-91.

The Dynamic of Development of Creative Activities in Visual Art – 4th Annual Hawaii International Conference on

Arts and Humanities – 11-14 January, 2006, Honolulu, USA – CD, p. 7183-7200.

Evaluation aspects of creative process. Education and Sustainable Developmant: First Steps Toward Changes. 2006,

Volume 1, Daugavpils, Saule, 149-167.

A Historical Survey of Perspective as a Science – Journal “Kūrybos Erdves”, The Space of Creation. Nr. 4, Siauliai

University, 2006, p. 37-52.

Exibition as a form for demonstrating achievements - 9th International Conference and Exhibition “Generative Art


Creative Activity in Conception of Sustainable Development Education. International Journal of Sustainability in

Higher Education. Emerald Group Publishing Limited, 1467-6370, Vol. 8, No.2, 2007, Article URL:

http://emeraldinsight.com/10.1108/14676370710726616; http://www.nekas.net/home_eng.php?subject=31

Pavisam kopā –30 raksti

1.2. Piedalīšanās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs (ar jebkādu referātu) Latvijā un ārvalstīs

Проблема оценивания художественных учебных работ - 2006.g. 7.-8. decembris - piedalīšanās starptautiskajā

konferencē «Изобразительное искусство в системе образования» – Витебский государственный университет

имени П.М.Машерова, Витебск, 54-61 стр.

The Dynamic of Development of Creative Activities in Visual Art – 4th Annual Hawaii International Conference on

Arts and Humanities – 11-14 January, 2006, Honolulu, USA – p. 7183-7200.

Development of Creative Activity / “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”- 2005.gada 18.-21. maijā – 4. starptautiskā


fakultāti un Informātikas katedru – Daugavpils “DU Saule”, 251.-263. lpp.

A Historical Survey of Perspective as a Science / “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”- 2005.gada 18.-21. maijā – 4.

starptautiskā konference, Mākslu pedagogu apvienības sadarbība ar DU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāti,

Mūzikas un mākslu fakultāti un Informātikas katedru – Daugavpils “DU Saule”, 311.-332. lpp.

Creative activity in Conception of Sustainable Development Education – International Conference “Sustainable

Development Education: Holistic and Integrative Educational and Management Approaches for Ensuring Sustainable

Societies” – June 9-11, 2004, Monterrey, Mexico – CD EMSU 04 \articles\ a01_133_a_slahova.pdf – p.1-14.

Interest and creative activity - 2nd International Conference “Sustainable Development. Culture. Education”. – 14-

16 April, 2004, Tallin, Estonia – CD JTET - p.1-10.

The Evaluation of Creative Works of Students of Art Speciality - 2nd International Conference “Sustainable

Development. Culture. Education”. – 14-16 April, 2004, Tallin, Estonia – CD JTET - p.1-11.



http://emeraldinsight.com/10.1108/14676370710726616

http://www.nekas.net/home_eng.php?subject=31

256

Art Pedagogy in Conception of Sustainable Development - 2nd International Conference “Sustainable

Development. Culture. Education”. – 14-16 April, 2004, Tallin, Estonia – CD JTET - 1 p.

Problems in the Perception of Linear Perspective - 6th International Conference and Exhibition “Generative Art

2003” – 10-13 December, 2003, Milan, Italy – p.7-23, http://www.generativeart.com/papersGA2003/b02.htm


10-13 December, 2003, Milan, Italy – p.119-129, http://www.generativeart.com/papersGA2003/b20.htm

Strategy of Sustainable Education in Art Pedagogy - 6th International Conference and Exhibition “Generative Art



Education: New Trends and Innovations” – April 12-18, 2003, Aveiro, Portugal – CD–ICHED-

Aveiro/main/Comm/p82pdf – p.1-12.


Education: New Trends and Innovations” – April 12-18, 2003, University of Aveiro, Portugal – p.145.

Проблема развития культурной личности в процессе обучения искусству //International Scientific

Conference “Teacher Education in XXI Century: Changing and Perspectives” – 29-30 November, 2002 at Siauliai

University, Lithuania – стр. 326-329.

Problems of Perception in Drawing / “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”- 2002.gada 15.-18. maijā – 3. starptautiskā


fakultāti un Informātikas katedru – Daugavpils “DU Saule”, 59. lpp.

Развитие творческой художественной деятельности у студентов начальной школы / Мир искусства и

дети: проблемы художественной педагогики. Тезисы докладов 2-ой международной научно-практической

конференции, 15-16 мая 2001 г. – Витебск, издательство Витебского государственного университета им.

П.М.Машерова, 2001 - стр.55-57.

Tēlotājas ģeometrijas pamati perspektīvas uztverē zīmēšanā -“Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”- 2000.gada 18. - 20.

maijā – Mākslu pedagogu apvienības un DPU Pirmsskolas un pamatskolas pedagoģijas fakultātes 2. starptautiskā

konference – Daugavpils “DPU Saule”, 40. – 41. lpp.

Development of Creative Fine Arts Activities in Elementary School -Today’s reforms for tomorrow’s school’s -

2000.gada 5.-8.maijā – Klaipēdas universitātes starptautiskā konference, Klaipēda, 219. –228. lpp.

Plenair – as a creative fine art activity in elementary school teacher training / Pradinē mokykla ižengus I 2000-

Uosius – Tarptautinēs mokslinēs-praktinēs konferencijos darbinē medžiaga 2000 m. vasario 4.-5, Lietuvā, Klaipeda,

p. 115-117.

Teaching Methods Development in Visual Art – Intagration Problems of the Baltic Region Countries on Their Way

to the European Union. – Proceeding of the international conference, 2-3March, 2000, Rezekne, p. 146-148.

Nature and Structure of Creative Fine Art Activities as a Specific Format in Elementary School Teacher Training / Reforming learning, curriculum and pedagogy: innovative vision for the new century. The Fifth UNESCO-ACEID

International Conference 13-16 December, 1999, Bangkok, Thailand. – Abstracts of papers and poster presentations.

Volume II, p. 77.

Integrated curriculum for primary school teacher training.-A.Šļahova, I.Salīte // Southern crossings. pointers for

change. The Australian Association for Environmental Education Inc. (AAEE). International Conference on

Environmental Education 14-18 January, 1999. University of NSW, Sidney - 59. p.; 1999. g., 26. - 27. februārī -

Rēzeknes augstskolas 4. ikgadējā un 1.starptautiskā zinātniski praktiskā konferencē ”Profesionāla pedagoga

sagatavošanas problēmas”.

Развитие самостоятельной творческой деятельности учащихся на уроках изобразительного искусства // Мир искусства и дети: проблемы художественной педагогики. Тезисы докладов международной научно-

методической конференции, 22 - 23 апреля 1998 г. – Витебск, издательство Витебского государственного

университета им. П.М. Машерова, 1999, стр. 10 - 11.

Tēlotājas ģeometrijas telpiskajā uztverē zīmēšanā / Profesionāla pedagoga sagatavošanas problēmas. Ceturtās

ikgadējās un pirmās starptautiskās zinātniski praktiskās konferences tēzes 1999. gada 26. - 27.februāris - Rēzekne,

1999, 114. – 115. lpp.

Cilvēks, krāsa, daba un mūzika - integrētā mācīšana // -Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika - Konference. Daugavpils

Pedagoģiskajā universitātē. 1997.g., 9. -11. aprīlis. - Daugavpils, DPU izdevniecībā “Saule”, 1998. – 3. –4. lpp.

Pasaules izjūta Ilgu plenērā // Sākam mācīties: pieredze, problēmas, risinājumi. - Baltijas valstu konference. Rīgā,

Latvijas sākumskolas skolotāju asociācija. 1998.g., 29. - 30. aprīlis.- Daugavpils, DPU, Izdevniecībā “Saule”, 1998.-

24. lpp.



257

Cita veida piedalīšanās un uzstāšanās:

2007.g. 29.-30. novembris - piedalīšanās starptautiskajā konferencē „Art & Artistic Research”. Latvijas Mākslas

akadēmija, Rīgā.

2007.g. 5.oktobris - piedalīšanās starptautiskajā konferencē par dizainu radošo industriju attīstības kontekstā „No

Lielvārdes jostas līdz mūsdienu dizainam”. Latvijas Dailes teātris, Rīgā.

2006.g. 7.-8.decembris - piedalīšanās starptautiskajā konferencē «Изобразительное искусство в системе

образования». Доклад «Содержание и структура учебных программ по искусству в Даугавпилсском

университете» на пленарном заседании – Витебский государственный университет имени

П.М.Машерова, Витебск.

2003.g. 24.- 25.septembris – piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Marks Rotko: Dvinska – Daugavpils.

Atskaites punkts” Daugavpilī;

Развитие творческой художественной деятельности у студентов начальной школы / Начальная

школа: проблемы и перспективы. Материалы 1-ой международной научно-практической конференции,

26-27 сентября 2002 г. – Йошкар-Ола, издательство «Марий Эл учитель», 2002 – стр. 77-79.

2000.gada 1.-5.maijā – piedalīšanās seminārā “Humāna un personiska pieeja bērniem izglītošanas procesā –

(sertifikāts Nr.880).

1999.g. 18.-20.maijā – piedalīšanās SFL un DPU PPPF starptautiskajā seminārā “PARADIGMA” (Kopīgi

mācoties, rodam jēgu);

1998.g.maijs – uzstāšanās projekta “Tempus S-JEP 12552-97”seminārā Bristolē, Anglija;

1998.g.decembris – uzstāšanās projekta “Tempus S-JEP 12552-97”seminārā Parīzē;

15.05.98.-20.05.98 – uzstāšanās seminārā “Vizuālās mākslas mācīšanas metodika”, Zviedrijā, Jēvles Universitātē-

Koledžā.

1.3. Latvijas Zinātnes padomes un citu valsts pētījumu projektu un programmu vadība vai līdzdalība to īstenošanā

1. LZA finansiālais atbalsts: Otrās (2000.g.), trešās (2002.g.) un ceturtās (2007) starptautiskās zinātniskās

konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” organizētāja.

2. LR Izglītības Ministrijas programmu finansiālais atbalsts:

Apvienoto klašu profesionālās meistarības pilnveide (programmas direktore);

Tehniku daudzveidība vizuālajā mākslā pamatskolā (programmas direktore).

3. Daugavpils universitātes Zinātņu daļas finansējums (prot. Nr.4 no 22.03.04):

Monogrāfijas “Perspektīvas konstruēšanas teorija” drukāšanai;

4 starptautiskās konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” (2007) organizēšanai.

4. Daugavpils universitātes Zinātņu daļas finansējums "2. starptautiskā mākslas zinātnes semināra - plenēra

"TAKA-2" organizēšana DU" (2006.g.) 05-23/2006-8 - 1200 Ls;

5. VKKF atbalstīts projekts (2006.g.) “Mūsdienīgs Mākslas vēstures kabinets Daugavpils Universitātē”.

1.4. Starptautiski finansētu pētījumu projektu vadība vai līdzdalība to īstenošanā

1. ACEID (Asia – Pacific Centre of Educational Innovation for Development un UNITWIN/UNESKO

project “Reorienting Teacher Education to Address Sustainability” - līdzdalība;

2. Project “Establishing of support network for promotion of innovative SMEs development of Electronic and

Information Technology brances in regions of Latvia” – SME 1999/2 – 1.3.1.-2.3./ REG-ELIN-LAT –

European Commission Research Directorates General Shared Cost AM CPF Forms– Scientific Person in

charge of the project;

3. Joint project by DPU and Hogskolan Gevle – Sandkviken “Women in the life” – 1998-99 – DPU grupas

vadītāja; 4. Projekta “Tempus S-JEP 12552-97” mākslu grupas vadītāja.

Pavisam kopā – 6 projekti

1.5. Eksperta darbība Latvijas Zinātnes padomes un starptautiskajos projektos un programmās

Zinātņu nozares “Pedagoģija” apakšnozaru” “Nozaru pedagoģija” un “Skolas pedagoģija” eksperte –

Latvijas Zinātnes Padomes lēmums Nr. 3-1-19 no 2005. g. 26. aprīlī.

RSU Sociālo zinātņu doktora programmā, apakšprogrammā "Kultūras un masu komunikācijas

socioloģija" (vizuālās mākslas komunikatīvie aspekti) eksperte – Latvijas Zinātnes Padomes lēmums Nr.

4-3-2 no 2006. g. 4. jūlijā.

Zinātņu nozares “Pedagoģija” apakšnozaru “Skolas pedagoģija” un “Nozaru pedagoģija” eksperte –

Latvijas Zinātnes Padomes lēmums Nr. 6-3-2 no 2000. g. 27. jūnijā.

Promocijas darbu recenzente:

258

o Edgars Znutiņš: Kora diriģenta kompetences veidošanās mūzikas skolotāja studiju procesā

augstskolā (DU, 2003).

o Iveta Līce: Skolēnu radošās darbības prasmju pilnveide mājturības mācībās pamatskolā (DU,

2004).

o Nellija Bogdanova: Informāciju tehnoloģijas izmantošana datorgrafikas kursa metodikas analīzei

un projektēšanai (DU, 2005).

o Eridiana Oļehnoviča: Vidējās pakāpes lietišķās mākslas izglītības attīstība Latvijas pirmās

brīvvalsts laikā (DU, 2005).

o Marīte Kravale: Jauniešu neformālā izglītība Latvijā (DU, 2006).

o Rita Spalve: Dejas kompozīcijas prasmju attīstība studentu mākslinieciskajā darbībā (LU, 2007)

1.6. Starptautisku mākslinieciskās jaunrades un sporta projektu vadība un līdzdalība to īstenošanā kā arī līdzdalība

izstādēs un konkursos

2007.g. 17.10.-19.10. - 3. Starptautiskā plenēra “Taka” organizatore;

2006.g. 15.09.-17.09. - 2. Starptautiskā plenēra “Taka” organizatore;

2001.g. - Starptautiskais bērnu un skolu jaunatnes zīmējumu konkurss “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”

(atklāšana 2001.01.09.) - līdzorganizatore;

Latvijas bērnu un skolu jaunatnes zīmējumu dalības organizēšana Starptautiskajā mākslas konkursā “The

8th Annual World Children`s Picture Contests” –Japan (atklāšana 2001.01.09.) - līdzorganizatore;

Starptautiskais konkurss – izstāde “Art & Computer” – (Mākslu pedagogu apvienība, Mākslu katedra un

MMC)` 2000, 2002. – līdzorganizatore;

2000.g. Līdzorganizatore Latgales novada bērnu zīmējumu galerijas izveidē un pirmās galerijas izstādes

“Mana pilsēta Latgalē” organizēšanā (atklāšana 2000.05.18.);

Latvijas bērnu un skolu jaunatnes zīmējumu dalības organizēšana Starptautiskajā mākslas un kultūras

festivāla Kīnā (atklāšana 2000.01.08.) - līdzorganizatore;

2000.g. 2.10.-9.10. Starptautiskā plenēra “Taka” organizatore;

Līdzorganizatore Latvijas bērnu un skolu jaunatnes zīmējumu konkursa “Domas” organizēšanā (atklāšana

2000.06.12.);

1999.g. Konkurss – izstāde`1999., 2000., 2001., (Ziemassvētku un jaungada atklātnes) – (Mākslu

pedagogu apvienības, DU Mākslu katedras un SIA “Difraks” finansiālais atbalsts) – līdzorganizatore;

1998.g. Žūrijas priekšsēdētāja (DPU DIVIC) Bērnu ekoloģisko zīmējumu un plakātu konkursā - izstādē

“Dabas pasakas ceļojums” (REC finansiālais atbalsts).

1.7. Saņemtie patenti un licences

Profesionālo studiju programmas “Datordizains” licence (2000.g. 15.06., Nr. 04041).

Profesionālo studiju programmas “Māksla” licence (2002.g.).

Profesionālo maģistra studiju programma “Māksla” licence (2004.g.).

Profesionālo bakalaura māksla studiju programma “Mākslas menedžments” licence (2006.g.).

2. Pedagoģiskā kvalifikācija 2.1. Doktorantu darba vadība (pievienot doktorantu un to promocijas darbu tēmu sarakstu)

Māris Čačka – Studentu radošās darbības aktivizēšana intereses paaugstināšanas kontekstā māklslas

studijās.

Jolanta Savvina – Mākslas bakalaura profesionālās kompetences veidošanās Mākslas vēstures studiju

procesā.

Ilze Volonte – Mākslas studnebtu radošo darbu vērtēšanas teorija un prakse.

Baiba Priedīte – Studentu radošās aktivitātes attīstība gleznošanas stundās.

Anna Vilcāne – Skolēnu profesionālās motivācijas pilnveide Latgales reģiona mākslas izglītības iestādēs.

Diāna Apele – Topošo dizaineru profesionālo radošo spēju veicināšana augstskolā.

Ilze Meldere – Mākslas studentu radošās profesionālās patstāvības veidošana mākslas izglītības iestādēs.

Aina Strode – Studentu profesionālās patstāvības attīstība pedagoģiskajā praksē.

Alnis Stakle

2.2. Maģistrantu darbu vadība (pievienot studentu un to maģistra darbu tēmu sarakstu)

Manā vadībā aizstāvētie maģistra darbi pedagoģijā (Mg. paed):

1994.g.- 1997.g. - 4 darbi:

o Tatjana Mihailova – Krāsa un cilvēks;

259

o Ausma Skirmante – Ekosofiskā pieeja skulpturālās veidošanas mācību metožu sistematizēšanā;

o Alla Kitajeva – Sākumskolas skolēnu radošās darbības veidošana, pielietojiet integrētās mācību

metodes;

o Anžela Kazakevičā – Ornaments kā estētiskās attīstības pamats sākumskolas bērnu ekosofiskajā

audzināšanā.

1998.g.- 1 darbs:

o Elga Kukle – Mākslinieciskie un metodiskie paņēmieni estētiskajā audzināšanā sākumskolā.

1999.g.- 2 darbi:

o Jeļena Altāne – Humānās izglītības pieeja garīgi atpalikušo bērnu apmācībā;

o Ilona Moisejeva – Dažas ekosofiskās pieejas problēmas bērnu jaunrades organizēšanā.

2000.g.- 7 darbi:

o Ēvalds Druvietis – Skolas vides sakārtošana – bērna identitātes attīstības līdzeklis;

o Valentīna Kardele – Sākumskolas bērnu individuāli tipoloģiskās īpatnības pedagoģiskajā procesā

vizuālās mākslas stundās;

o Ruta Ivanova – Jaunāko klašu skolēnu radošas darbības attīstīšanas autormetodika vizuālās

mākslas stundās;

o Māris Čačka – Leļļu teātris izziņas interešu attīstīšanas integrētā forma;

o Daiga Kalinka –Skolēnu radošās attīstības saistība ar apkārtējās vides uztveri vizuālās mākslas

stundās;

o Ludmila Procenko – Holisms, kreativitāte, personības pašaktualitāte vizuālajā mākslā;

o Ilze Volonte – Mākslas pedagoģijas nepieciešamība pedagogu augstākajā kvalifikācijā.

2001.g.- 2 darbi:

o Jolanta Savvina - Integrētais mākslas vēstures un kompozīcijas apmācības modelis;

o Gunta Klodāne – Sensoro īpatnību loma vizuālās mākslas stundu organizācijā.

2002.g – 5 darbi:

o Daila Klintsone - Kultūrvides ietekme pusaudžu no nelabvēlīgajām ģimenēm intelektuālajā

audzināšanā internātskolā;

o Rolands Rastaks - Datorzinību pamatu apguves metodiskās īpatnības pieaugušajiem;

o Sigita Pole - Pamatskolas skolēnu garīguma pilnveidošana, izmantojot 19.-20.gs.pedagoģisko un

literatūras mantojumu;

o Dina Brunava - Sākumskolas skolēnu radošo spēju attīstīšana rokdarbu stundās;

o Agrita Miesniece - Mācību līdzekļu loma sākumskolas skolēnu izziņas spēju attīstīšanā personības

veidošanas procesā.

2003./2004.st.g. maģistra darbu vadība:

o Raičonoka Marika - Pamatskolas audzēkņu telpiskās uztveres attīstīšana vizuālās mākslas

stundās;

o B.Valpetere – Gleznošanas kursa mācīšanas metodika augstskolā.

2004./2005.st.g. maģistra darbu vadība:

o Inguna Kokina – Telpiskās uztveres attīstīšana dizaineru apmācības procesā.

2006./2007. st.g. maģistra darbu vadība un darbi, sagatavoti aizstavēšanai:

o Agrita Mazure - Mākslas skolas skolēnu radošās darbības attīstīšana kompozīcijas stundās.

o Tatjana Purviņa - Skolotāja-skolēna mijiedarbības nozīme audzēkņu mākslas izglītības izvēlē.

o Lilita Šnepere - Angļu valodas mācīšana 5-6-gadiegiem bērniem.

o Indra Keiša - Rotaļu un spēļu izmantošana māksliniecisko izteiksmes līdzekļu apguvē vizuālās

mākslas stundās sākumskolā.

o Kritīne Plone - Pirmsskolas vecuma bērnu cilvēka tēla uztveres un attēlošanas sekmēšana

audzināšanas procesā.

o Tatjana Kovaļevska - Pamatskolas skolēnu izziņas intereses pilnveide tēmas „Izšūšana” apguvē

mājturības stundās.

Manā vadībā aizstāvētie maģistra darbi mākslā (Mg. art):

2006.g./2007.g. - 3 darbi:

o Gaļina Jansone – Portrets interjerā;

o Maija Šuļga – Ilustrācijas H.K.Andersena pasakai ,,Īkstīte”;

o Inese Kaziniece –Grafika „Iespēja”

260

2.3. Lekciju un semināru vadība

Tēlotājās ģeometrijas pamati perspektīvas konstruēšanā;

Perspektīvas un ēnas konstruēšanas teorija.

Zīmēšana un tās mācību metodika;

Perspektīvas pamati zīmēšanā;

Mākslas pedagoģija;

Jaunrades pedagoģija;

Interjera dizains skolā;

Dizaina pamati.

2.4. Studiju kursu (priekšmetu) programmu izstrāde

1. Pedagoģijas doktorantūras nozares Mākslas pedagoģijas apakšnozārē - studiju kurss “Mākslas

pedagoģija” (2 KP);

2. Pedagoģijas doktorantūras nozares Mākslas pedagoģijas apakšnozārē - studiju kurss “Jaunrades

pedagoģija” (2KP);

3. Perspektīvas un ēnas konstruēšanas teorija (4 KP) – studiju kurss tiek realizēts profesionālo studiju

programmās “Vizuālās mākslas skolotājs” un “Datordizains”;

4. Zīmēšana un tās mācību metodika (11 KP) - studiju kurss realizēts profesionālo studiju programmā

“Vizuālās mākslas skolotājs”;

5. Zīmēšana (10 KP) –profesionālajā maģistru studiju programmā “Māksla” (Programma apstiprināta DU

Senātā);

6. Perspektīvas pamati zīmēšanā (2 KP) - studiju kurss tiek realizēts profesionālo studiju programmā

“Vizuālās mākslas skolotājs pamatskolā”;

7. Materiālmācība (1 KP) - studiju kurss tiek realizēts profesionālo studiju programmās “Vizuālās mākslas

skolotājs” un “Datordizainers”, publicēts mācību līdzeklī “Vizuālā māksla. 1.daļa. Termini un jēdzieni.

Materiāli, instrumenti un iekārtas”. // Daugavpils, DPU, Izdevniecībā “Saule”, 1995.- 1.5/0.75 zdevn.l.;

8. Dizaina pamati (1 KP) - studiju kurss realizēts profesionālo studiju programmā “Vizuālās mākslas

skolotājs sākumskolā” un mācību līdzeklī “Pasaule bērnu acīm. // Daugavpils, DPU, Izdevniecībā

“Saule”, 1995.- 2.9/1.45 izdevn.l.; 9. Kompozīcijas pamati (2 KP) - studiju kurss realizēts profesionālo studiju programmā “Vizuālās mākslas

skolotājs sākumskolā” un mācību līdzeklī “Tēlotājas kompozīcijas pasniegšanas metodika” //

Daugavpils, DPU, Izdevniecībā “Saule”, 1995.- 1.5/0.75 izdevn.l.

2.5. Studiju programmu izstrāde un vadība (pievienot izstrādāto studiju programmu sarakstu)

1. Licencētās profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Mākslas menedžments”- programmas

direktore;

2. Akreditētās profesionālās maģistra studiju programmas “Māksla”- programmas direktore;

3. Akreditētās profesionālo studiju programmas “Vizuālās mākslas mācību metodika” ar maģistra grādu

pedagoģijā - programmas direktore (līdz 2004. st.g.);

4. Akreditētās profesionālo studiju programmas “Vizuālās mākslas skolotājs” ar bakalaura grādu pedagoģijā -

programmas direktore (līdz 2004.st.g.);

5. Akreditētās profesionālo studiju programmas “Datordizains” ar bakalauru mākslā - programmas direktore

(līdz 2004.st.g.);

6. Profesionālo studiju programmas “Vizuālās mākslas skolotājs pamatskolā” - programmas direktore.

2.6. Mācību grāmatu un mācību līdzekļu sagatavošana un to nodošana publicēšanai vai izdotie darbi

Monogrāfijas:

1. Perspektīvas konstruēšanas teorija – Daugavpils: Saule, 304 lpp.

2. Проблемы теории перспективы – Витебск: Издательство Витебского государственного

университета им. П.М.Машерова, 2001. – 28 lpp.

Mācību grāmatas un mācību līdzekļi (izdoti reģistrētos apgādos):

1. Tēlotājas ģeometrijas pamati zīmēšanā. 5. daļa. Perspektīvas uztvere.- Daugavpils, DPU, Izdevniecībā

“Saule”, 2000.- 35 lpp.

2. Tēlotājas ģeometrijas pamati zīmēšanā. 4. daļa. Virsmu izklājumi- Daugavpils, DPU, Izdevniecībā

“Saule”, 1998.- 41 lpp.

3. Tēlotājas ģeometrijas pamati zīmēšanā. 3. daļa. Plakņu un virsmu attēlošana.- Daugavpils, DPU,

Izdevniecībā “Saule”, 1998.- 40 lpp.

261

4. Tēlotājas ģeometrijas pamati zīmēšanā. 1. daļa. Perspektīvas kā zinātnes vēsturiskais apskats.-

Daugavpils, DPU, Izdevniecībā “Saule”, 1998.- 25 lpp.

5. Tēlotājas ģeometrijas pamati zīmēšanā. 2. daļa.. Punktu un līniju projekcijas.- Daugavpils, DPU,

Izdevniecībā “Saule”, 1997.- 22 lpp.

6. Rasēšana. 1. daļa. Ģeometriskā rasēšana.- Daugavpils, DPU, Izdevniecībā “Saule”, 1997.- 25 lpp.

Pavisam kopā – 32 grāmatas

2.7. Kvalifikācijas celšana ārvalstu un Latvijas augstskolās vai zinātniskās pētniecības iestādēs

Kvalifikācijas paaugstināšanas vasaras universitātes programmas “History and Theory of Art after the

Cultural Turn” (saņemts sertifikāts). (23.07. 2001 –10.08. 2001) – CEU Summer University, Budapest,

Hungary.

2.8. Lekciju lasīšana ārvalstu augstkolās

1. lekciju kursa „Perspektīvas un ēnu konstruēšana” lasīšana 2002./2003. St.g., 2003./2004.st.g.

Starptautiskajā praktiskās osiholoģijas institūtā (Rīgā)

3. Organizatoriskā kompetence

3.1. Zinātnisko un akadēmisko komisiju vai koleģiālo institūciju vadība vai līdzdalība to darbībā

1. Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra programmas valsts eksāmena komisijas priekšsēdētājas vietniece’

(2007).

2. Daugavpils Universitātes Promocijas Padomes “Pedagoģija” priekšsēdētājas vietniece’ 2006, 2007.

3. Rīgas Stradiņa universitātes Promocijas Padomē socioloģijas nozares locekle, 2006, 2007.

4. Daugavpils Universitātes Zinātnes Padomes locekle’ 2005, 2006, 2007.

5. Daugavpils Universitātes Senāta locekle’ 2004, 2005, 2006, 2007;

6. Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultātes Domes locekle’ 2003, 2004, 2005, 2006, 2007;

7. Profesionālo studiju programmas “Datordizains” profesijas standarta izstrādāšanas komisijas locekle;

8. Daugavpils Universitātes doktorantūras “Pedagoģijā” promocijas komisijas locekle’ 2003, 2004, 2005,

2006, 2007.

9. Maģistrantūras “Vides izglītība” darbu aizstāvēšanas komisijas locekle (2002, 2001, 2000);

10. Mākslas (koledžā) vidusskolā “Saules skola” valsts eksāmena “Pedagoģija” komisijas priekšsēdētāja

(2002, 2001, 2000, 1999.g.);

11. Mākslas koledžā “Saules skola” kvalifikācijas komisijas priekšsēdētāja (1999, 2003, 2004, 2005),

komisijas locekle (2000, 2001).

12. Profesionālo studiju programmas “Vizuālās mākslas skolotājs” - kvalifikācijas komisijas priekšsēdētāja;

13. Profesionālo studiju programmas “Vizuālās mākslas skolotājs” - iestājpārbaudījumu komisijas

priekšsēdētāja;

14. Profesionālo studiju programmas “Datordizains” - iestājpārbaudījumu komisijas priekšsēdētāja.

3.2. Starptautisko konferenču organizācijas komisijas vadība vai līdzdalība to darbībā

1. Daugavpils Universitātes 5. starptautiskās zinātniskās konferences Programmas komisijas locekle –

(2008.gads 15.-17.maijs);

2. Šauliai University, the Faculty of Arts International Scientific Conference „The Faculty of Arts: The Past

and Perspectives”- the member of the Scientific Commitee (22 April, 2008);

3. Mākslu pedagogu apvienības, sadarbībā ar DU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāti, Mūzikas un mākslu

fakultāti un Informātikas katedru, 5. starptautiskā zinātniskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” –

orgkomitejas priekšsēdētāja (notika 2007.gada 17.-19. oktobrī);

4. Chair of session “Visual Arts” of the 4th Annual Hawaii International Conference “Arts & Humanities”. –

11-14, january, 2006. Honolulu, USA.



orgkomitejas priekšsēdētāja (notika 2005.gada 18.-21.maijā);

6. Chair of two sessions of the 2nd International Conference “Sustainable Development. Culture. Education”.

– 14-16, April, 2004. Tallin, Estonia.



orgkomitejas priekšsēdētāja (notika 2002.gada 15.-18.maijā);

8. Mākslu pedagogu apvienības un DPU Pirmsskolas un pamatskolas pedagoģijas fakultātes 2. starptautiskā

konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” - konferences organizētāja, recenzente un programmas

vadītāja (notika 2000.gada 18.-20.maijā);

9. Mākslu katedras starptautiskā konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”– konferences organizētāja un

programmas vadītāja (notika 1997.g., 9.-11. aprīlis).

262

3.3. Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas vadība vai līdzdalība to darbībā

2008.g. 15.-17.maijā Daugavpils Universitātes 50.starptautiskās zinātniskās konferences Programmas

komitejas locekle.

2006.g. 7.-8. decembris - starptautiskā konferencē «Изобразительное искусство в системе

образования» – Витебский государственный университет имени П.М.Машерова, Витебск,

konferences rakstu krājuma recenzente;

4. starptautiskās konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” zinātnisko rakstu krājuma – atbildīga

par izd. - 2005.gada 18.-21.maijs. Daugavpils Universitātes izdevniecība “Saule”;

2000.gada 18.-20.maijā – Mākslu pedagogu apvienības un DPU Pirmsskolas un pamatskolas

pedagoģijas fakultātes 2. starptautiskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” konferences rakstu

krājuma recenzente;

1999.g. 27.-28.aprīlī - Daugavpils Pedagoģiskās universitātes 7. ikgadējās zinātniskās konferences

mākslu katedras sekcijas (sekcijas zinātniskā konsultante) un rakstu krājumu recenzente.

3.4. Augstskolas, fakultātes, institūta, profesoru grupas, katedras, laboratorijas vadība (pievienot sarakstu)

no 2006.g. - DU MMF Mākslu katedras profesionālo maģistra studiju programmas “Mākslas

menedžments” programmas direktore;

no 2005.g. - DU MMF Mākslu katedras profesionālo maģistra studiju programmas “Māksla” programmas

direktore;

2002.g. – 2004.g. - DU MMF Mākslu katedras profesionālo maģistra studiju programmas “Vizuālās

mākslas mācību metodika” programmas direktore;

no 2000.g.- DU MMF Mākslu katedras vadītāja, as.prof., prof.;

1998.g.-2000.g.- DPU PPPF Mākslu katedras vadītāja, as.prof.;

no 1996.g. neklātienes studiju, profesionālo studiju programmas “Vizuālās mākslas skolotājs”

programmas direktore (līdz 2004. st. g.);

1994.g.-1999.g. - neklātienēs studiju, profesionālo studiju programmas “Sākumskolas skolotājs”

programmas direktore;

1996.g.-1998.g.- DPU PPPF Mākslu katedras dibinātāja un vadītāja, doc.;

1995.g.-1996.g.- DPU Sākumskolas nodaļa, Sākumskolas metodikas katedras vadītāja;

1994.g.-1995.g.- DPU Sākumskolas katedras docente, vizuālas mākslās priekšmetu grupas vadītāja;

1991.g.-1993.g.-Tēlotājas ģeometrijas, inženiergrafikas un teorētiskās mehānikas katedras vadītāja

Daugavpils AKAIS.

1987.g.-1991.g.- docente, priekšmetu grupas vadītāja Daugavpils AKAIS.

3.5. Starptautisko zinātnisko, akadēmisko vai mākslas nozaru apvienību vadība vai līdzdalība to darbībā

no 31.10.2000.g.- NSEAD (National Society for Education in Art and Design – United Kingdom-

membership card – N 11623) biedre.

3.6. Oficiāli apstiprināts valsts, pašvaldību un citu juridisko vai fizisko personu dibināto uzņēmējsabiedrību consultants

no 8.08.2005.g. – biedrības „Mākslu pedagogu apvienība” (Reģ.nr. 40008038914) valdes locekle,

biedrības vadītāja;

no 28.12.1998.g.- S.O. “Mākslu pedagogu apvienība” (Reģ.nr. 000803891) – priekšsēdētāja.

4. Radošā mākslas darbība

4.1. Personālizstādes:

“…ar atmiņām pagātnē, ar skatienu nākotnē…”, 2006. g. 23.03.-17.04. – DU mākslas galerijā, 21. darbs.

4.2. Mākslas izstāžu dalībniece

2008.g. 20.02.-15.03. – DU Mākslu katedras docētāju darbu izstāde Mūzikas vidusskolā, Daugavpilī.

2007.g. 18.10.-08.04. –DU Mākslu katedras docētāju darbu izstāde, Saules 1/3, Daugavpilī.

2007.g. 16.05.- 1.06. – Vitebskas Mūsdienu mākslas galerijā - Baltkrievija.

2007.g. 17.05. - 1.06. – Vitebskas Universitātes galerijā - Baltkrievija.

2007.g. 18.05. - 15.08. – Polockas muzejā – Baltkrievija.

2006.g. 08.02. – 08.04. – DU Mākslu katedras studentu un docētāju darbu izstādē „Māksla mūzikā –

mūzika mākslā”, Saules 1/3, Daugavpilī.

2006.g. jūnijs –DU Mākslu katedras darbinieku darbu izstādē DU Mākslas galerījā.

2005.g. 12.02. – 04.04. – DU Mākslu katedras docētāju darbu izstādē, Tautas izglītības un kultūras centra

rajona kultūras namā, Daugavpilī.

263

2005.g. 01.05. – 15.05. – DU Mākslu katedras darbinieku darbu izstādē „paVasaris” , Mākslas un

amatniecības salonā „RIKSNA”, Rīgā.

2005.g. 18.05. – 19.08. – DU Mākslu katedras docētāju darbu izstādē „Person. Color. Nature. Music”, DU

Mākslu katedras izstāžu zālē.

2005.g. 25.08. – 25.10. – DU Mākslu katedras docētāju darbu izstādē, Dienvidlatgales pašvaldību mācību

centrā, Rīgas 2, Daugavpilī.

2004.g. 12.05. – 22.06. - DU Mākslu katedras darbinieku darbu izstādē 04, DU Mākslu katedras izstāžu

zālē.

2003.g. decembris - Mākslu pedagogu apvienības un DU Mākslu katedras un SIA Difraks organizētajā

Ziemassvētku atklātņu skiču izstādē, Daugavpils, DU Mākslu katedras izstāžu zālē.

2003.g. aprīlis - studentu un pasniedzēju darbu izstāde, DU Mākslu katedras izstāžu zālē.

2003.g. 10.-13.decembris - 6th International Conference and Exhibition “Generative Art 2003” – Milan,

Italy.

2002.g. maijs - studentu un pasniedzēju darbu izstāde, DU Mākslu katedras izstāžu zālē.

2002.g. decembris - Dalībnieks Mākslu pedagogu apvienības un DU Mākslu katedras un SIA Difraks

organizētajā Ziemassvētku atklātņu skiču izstādē, Daugavpils, DU Mākslu katedras izstāžu zālē.

4.3. Mākslinieciskais noformējums:

Daugavpils Universitāte. Humanitārā fakultāte. 2002. – jubilejas grāmatas mākslinieciskais noformējums;

Pētniecība un zinātne 80 gados. Biogrāfisks rādītājs. 2001. Daugavpils University – Mākslinieciskais

noformējums;

Certificate of participation – 1st International JTET Conference “Sustainable Development. Culture.

Education” – 11-14 may, 2003, Daugavpils, Latvia – mākslinieciskais noformējums;

Journal of Teacher Education and training. Volume 1, 2002; Volume 2, 2003; Volume 3, 2003, Volume

4, 2004, Volume 5, 2005, Daugavpils University – Art Editor.

4.4. Logo autore:

Konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” , 1997. g. (līdzautore);

Mākslu pedagogu apvienība, 1998.g. (līdzautore);

Firmām: “Antaris”; “Latgales centrs serviss”; “Apsardze”; “Elfa”; “Pārdaugava-D”; “Ērtība”; Sla-Vig;

DPU Mākslu katedra (autore);

Projekts “Tempus S-JEP 12552-97” (autore);

Starptautiskā konference “Sākam mācīties: pieredze, problēmas, risinājumi” 1998.g. (autore).

4.5. Māksliniece

DPU stenda izstādēs “Skola`96, `97, `98, `99, ‘2000, 01, 02, 03 (līdzautore);

DPU jubilejas plakāta autore (1996.g.);

Piedalījās starptautiskajā Kristīgā teātra festivālā “Dzeltenais dzenis”, Daugavpilī, 11.-14. augustā 1997.g.

ar leļļu teātra izrādi “Loengrīns”.

4.6. Radošo darbu publikācija katalogos

Mākslu pedagogu apvienības, sadarbībā ar DU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāti, Mūzikas un mākslu

fakultāti un Informātikas katedru, 5.starptautiskā zinātniskā konference „Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”

(Notika 2007.gada 17.-21.oktobrī), lpp. 376;

International Biennial for Watercolour Painting „Akvarelnaya syabryna – 2007”, Polatsk, Daugavpils

Universitātes Akadēmiskais apgāds Šaule”, p.62.

5. Pedagoģiskā darba stāžs Daugavpils Universitātē - 13 gadi.

Datums: 16.04.2008. Aleksandra Šļahova

264

Aleksandras Šļahovas

ZINĀTNISKO UN METODISKO RAKSTU SARAKSTS

1. Пособие для контрольных домашних заданий по начертательной геометрии / Даугавпилс, ДВВАИУ, 1975. -

2.6.п.л.

2. Задания для групповых заданий по начертательной геометрии / Даугавпилс, ДВВАИУ, 1976. - 8.6.п.л.

3. Задания для групповых заданий по начертательной геометрии / Даугавпилс, ДВВАИУ, 1977. - 8.6.п.л.

4. Инженерная графика. Часть 2. Черчение - Учебное пособие // Даугавпилс, ДВВАИУ, 1978. - 9.5/0.8 п.л.

5. Начертательная геометрия. Задания на групповые занятия - Учебное пособие / ДВВАИУ, 1979.- 8.6.п.л.

6. Начертательная геометрия. Задания на групповые занятия - Учебное пособие / ДВВАИУ, 1981.- 8.6.п.л.

7. Начертательная геометрия. Задания на лекционные и практические занятия - Учебное пособие // ДВВАИУ,

1982.- 12.0/4.0 .п.л.

8. Инженерная графика - Учебно-методическое пособие для контрольных домашних заданий // ДВВАИУ, 1983.-

16.0/5.3..п.л.

9. Повышение практической и эксплуатационной направленности курса “Инженерная графика” // Опыт работы

инженерных и технических вузов ВВС по подготовке авиационных кадров - Москва, 1983, вып.3 - 0.5/0.2 п.л.

10. Общенаучная и общеинженерная подготовка, как базовая подготовка и составная часть воинского обучения -

Отчет по НИР “Обучение-4” // Даугавпилс, ДВВАИУ, 1983. -12/4 стр.

11. Изучение инженерной графики как система использования некоторых дидактических принципов // Материалы Х

научно-методической межвузовской конференции. - Хмельницкий, ХВАКУ, 1983. - 0.06/0.03 п.л.

12. Развитие интереса у обучаемых к начертательной геометрии / Научно-технический сборник N6.- Даугавпилс,

ДВВАИУ, 1984.- 0.25 п.л.

13. Начертательная геометрия. Задания на лекционные и практические занятия - Учебное пособие // ДВВАИУ,

1985- 9.5/2.0 п.л.

14. Дипломное проектирование на кафедрах факультетата N1 - Учебное пособие // Даугавпилс, ДВВАИУ, 1986.-

6.75/0.7 п.л.

15. Государственные стандарты и стандарты СЭВ в дипломном проектировании - Учебное пособие // Даугавпилс,

ДВВАИУ, 1986.- 14.3/7.2 п.л.

16. Распределение бюджета времени самостоятельной работы // Материалы юбилейной научно-технической

конференции - Даугавпилс, ДВВАИУ, 1986.- 0.13/0.05 п.л.

17. Активизация познавательного интереса у курсантов посредством индивидуального подхода // Материалы

юбилейной научно-технической конференции. - Даугавпилс, ДВВАИУ, 1986.-0.13/0.06 п.л.

18. Развиваем познавательный интерес / Вестник ПВО. Москва, 1987. N8. - 0.06 п.л.

19. Повышаем познавательный интерес / Вестник ПВО. Москва, 1987. N10. - 0.06 п.л.

20. Активизация познавательного интереса у курсантов ВВАИУ (на материалах общеинженерных дисциплин) -

Автореферат на соискание ученой степени кандидата педагогических наук / Москва, ВПА им.В.И.Ленина, 1987. - 1.25

п.л.

21. Начертательная геометрия - Учебное пособие // Даугавпилс, ДВВАИУ, 1988. - 23.5/11.7 п.л.

22. Индивидуализация обучения / Вестник ПВО. Москва, 1988. N9. - 0.06 п.л.

23. Начертательная геометрия. Задания на лекционные и практические занятия - Учебное пособие // Даугавпилс,

ДВВАИУ, 1988- 10.5/2.25 п.л.

24. Применяем проблемное обучение // Вестник ПВО. Москва, 1988. N11. - 0.06/0.3 п.л.

25. Черчение - Учебное пособие / /Даугавпилс, ДВВАИУ, 1989. -25.0/8.0 п.л.

26. Олимпиада в училище // Вестник ПВО. Москва, 1989. N6. - 0.06/0.3 п.л.

27. Применение ЭВМ в преподавании графических дисциплин // Материалы Всесоюзного научно-методического

семинара “Инженерная и компьютерная графика”.- Севастополь, СВВМИУ, 1989.- 0.06/0.03 п.л.

28. Комплексирование персональных компьютеров с учебным пособием // Материалы Всесоюзной конференции

“Применение машинной графики в моделировании и обучающих системах”.- Пенза, Пензенский политехнический

институт. 1989.- 0.06/0.03 п.л.

265

29. Начертательная геометрия. Задания на лекционные и практические занятия - Учебное пособие // Даугавпилс,

ДВВАИУ, 1990.-10.5/2.25 п.л.

30. Начертательная геометрия. Контрольное домашнее задание N6 - Учебное пособие // Даугавпилс, ДВВАИУ, 1991. -

10.5/2.25 п.л.

31. О применении ЭВМ в преподавании графических дисциплин // Материалы международной научно-технической

конференции “Проблемы графической технологии”. Севастополь, севастопольский филиал республиканского Дома

экономической пропаганды общества “Знание” Украины, СВВМИУ, 1991.- 0.06/0.02 п.л.

32. Начертательная геометрия. Контрольное домашнее задание N6 -Учебное пособие // Даугавпилс, ДВВАИУ, 1992. -

10.5/2.25 п.л.

33. Визуальное искусство. Методические указания и контрольные домашние задания - Для экстернатов факультета

начальной школы // Daugavpils, DPU, Izdevniecībā “Saule”, 1994.- 3.0/1.5. izdevn.l.

34. Визуальное искусство. Часть 1. Термины и понятия. Материалы и инструменты - Учебно-методическое пособие

// Daugavpils, DPU, Izdevniecībā “Saule”, 1995.- 1.5/0.75. izdevn.l.

35. Визуальное искусство. Часть 2. Композиция - Учебно-методическое пособие // Daugavpils, DPU, Izdevniecībā “Saule”,

1995.- 1.5/0.75. izdevn.l.

36. Основы дизайна в детском творчестве - Учебно-методическое пособие // Daugavpils, DPU, Izdevniecībā “Saule”, 1995

- 2.9/1.45. izdevn.l.

37. Vizuālā māksla. 1.daļa. Termini un jēdzieni. Materiāli, instrumenti un iekārtas - Mācību metodisks palīglīdzeklis //

Daugavpils, DPU, Izdevniecībā “Saule”, 1995. - 1.5/0.75 izdevn.l.

38. Tēlotājas kompozīcijas pasniegšanas metodika - Mācību metodisks palīglīdzeklis // Daugavpils, DPU, Izdevniecībā “Saule”,

1995 - 1.5/0.75 izdevn.l.

39. Pasaule bērnu acīm - Mācību metodisks palīglīdzeklis // Daugavpils, DPU, Izdevniecībā “Saule”, 1995 - 2.9/1.45. izdevn.l.

40. Telpiskie uzdevumi bērnu daiļradē - Mācību metodisks palīglīdzeklis // Daugavpils, DPU, Izdevniecībā “Saule”, 1995 – 1.8/0.9

izdevn.l.

41. Ilgu plenērs // “Kultūra. Ekoloģija. Pedagoģiskais process”. Konference Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē. 1995. g., 5.-7.

oktobris.- Daugavpils, DPU, 1995. - 94.-86. lpp.

42. Interese par vizuālo mākslu, attīstības nosacījumi // “Kultūra. Ekoloģija. Pedagoģiskais process”. Konference Daugavpils

Pedagoģiskajā universitātē. 1996. g., 3.-5. oktobris.- Daugavpils, DPU, 1996. - 62.-69. lpp.

43. No dabas formām līdz radošai fantāzija - Darbnīcas burtnīca // “Kultūra, Ekoloģija, Pedagoģiskais process”. Starptautiskā

konference Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē. 1996. g., 5. - 7. oktobris, Daugavpils, DPU, 1996.- 25 lpp. (rokraksts).

44. Rasēšana. 1. daļa. Ģeometriskā rasēšana - Daugavpils, DPU, Izdevniecībā “Saule”, 1997. – 25 lpp.

45. Tēlotājas ģeometrijas pamati zīmēšanā. 2. daļa. Punktu un līniju projekcijas - Daugavpils, DPU, Izdevniecībā “Saule”, 1997.

- 22 lpp.

46. Tēlotājas ģeometrijas pamati zīmēšanā. 1. daļa. Perspektīvas kā zinātnes vēsturiskais apskats - Daugavpils, DPU,

Izdevniecībā “Saule”, 1998. - 25 lpp.

47. Tēlotājas ģeometrijas pamati zīmēšanā. 3. daļa. Plakņu un virsmu attēlošana - Daugavpils, DPU, Izdevniecībā “Saule”, 1998.

- 40 lpp.

48. Cilvēks, krāsa, daba un mūzika - integrētā mācīšana // Cilvēks, krāsa, daba un mūzika – Starptautiskā konference Daugavpils

Pedagoģiskajā universitātē. 1997.g., 9. -11. aprīlis - Daugavpils, DPU, Izdevniecībā “Saule”, 1998. - 3.- 4. lpp.

49. Pasaules izjūta Ilgu plenērā // Sakam mācīties: pieredze, problēmas, risinājumi. - Baltijas valstu konference. Rīgā, Latvijas

sākumskolas skolotāju asociācija. 1998. g., 29. -30. aprīlis.- Daugavpils, DPU, Izdevniecībā “Saule”, 1998. - 24.lpp.

50. Tēlotājas ģeometrijas pamati zīmēšanā. 4. daļa. Virsmu izklājumi - Daugavpils, DPU, Izdevniecībā “Saule”, 1998. - 41 lpp.

51. Integrated curriculum for primary school teacher training // Southern crossings. pointers for change. The Australian

Association for Environmental Education Inc. (AAEE). International Conference on Environmental Education 14-18 January

1999. University of NSW, Sidney - 59.p.

52. Tēlotāja ģeometrija telpiskajā uztverē zīmēšanā / Profesionāla pedagoga sagatavošanas problēmas. Ceturtās ikgadējās un

pirmās starptautiskās zinātniski praktiskās konferences tēzes 1999. gada 26.-27. februāris - Rēzekne, 1999, 114. - 115.lpp.

53. Развитие самостоятельной творческой деятельности учащихся на уроках изобразительного искусства // Мир

искусства и дети: проблемы художественной педагогики. Тезисы докладов международной научно-методической

конференции, 22-23 апреля 1998 г. – Витебск, издательство Витебского государственного университета им.

П.М.Машерова, 1999, стр.10-11.

266

54. Nature and Structure of Creative Fine Art Activities as a Specific Format in Elementary School Teacher Training /

Reforming learning, curriculum and pedagogy: innovative vision for the new century. The Fifth UNESCO-ACEID International

Conference 13-16 December 1999, Bangkok, Thailand. – Abstracts of papers and poster presentations. Volume II, p.77.

55. Plenair – as a creative fine art activity in elementary school teacher training / Pradinē mokykla ižengus I 2000-Uosius –

Tarptautinēs mokslinēs-praktinēs konferencijos darbinē medžiaga 2000 m. vasario 4-5, Lietuvā, Klaipeda, p. 115-117.

56. Problems in the Perception of Perspective in Drawing – The international Journal of Art & Design Education – Printed and

bound by The Alden Press, Oxford, JADE 19.1, NSEAD 2000, p.102-109, http://www.nsead.org/ijade/jade.asp?id=537.

57. Teaching Methods Development in Visual Art – Integration Problems of the Baltic Region Countries on Their Way to the

European Union – Proceeding of the international conference, March 2-3, 2000, Rezekne, p. 146-148.

58. Development of Creative Fine Arts Activities in Elementary School -Today’s reforms for tomorrow’s school’s - 2000.gada 5.-

8.maijā – Klaipēdas universitātes starptautiskā konference, Klaipeda, 219.-288. lpp.

59. Tēlotājas ģeometrijas pamati perspektīvas uztverē zīmēšana -“Person. Color. Nature. Music”/ Scientifical articles of the 2

International Conference, May 18-20, 2000. – Daugavpils, Publishing house “Saule”, 2000 – 186.-194. lpp.

60. Tēlotājas ģeometrijas pamati zīmēšanā. 5. daļa. Perspektīvas uztvere - Daugavpils, DPU, Izdevniecībā “Saule”, 2000.- 35 lpp.

61. Проблемы теории перспективы – Витебск: Издательство Витебского государственного университета им.

П.М.Машерова, 2001. – 27 с.

62. Развитие творческой художественной деятельности у студентов начальной школы / Мир искусства и дети:

проблемы художественной педагогики. Тезисы докладов 2-ой международной научно-практической конференции, 15-

16 мая 2001 г. – Витебск, издательство Витебского государственного университета им. П.М.Машерова, 2001 - стр. 55-

57.

63. Perspektīvas uztveres problēmas zīmēšanas procesā / Tolerance un citas psiholoģiskās un pedagoģiskās problēmas -

Daugavpils, DPU, Izdevniecībā “Saule”, 2001. - 81-90 lpp.

64. Развитие творческой художественной деятельности у студентов начальной школы / Начальная школа: проблемы

и перспективы. Материалы 1-ой международной научно-практической конференции, 26-27 сентября 2002 г. – Йошкар-

Ола, издательство «Марий Эл учитель», 2002 – стр. 77-79.

65. Problems of Perception in Drawing. “Person. Color. Nature. Music”/ Abstracts of the 3 International Conference, May 15-18,

2002. – Daugavpils, Publishing house “Saule”, 2002 – 59. lpp.

66. Проблема развития культурной личности в процессе обучения искусству // International Scientific Conference

“Teacher Education in XXI Century: Changing and Perspectives” – 29 - 30 November, 2002 at Siauliai University, Lithuania,

p.326-329.

67. Development of Creative Activities in Visual Art – International Conference: “Teaching and Learning in Higher Education:

New Trends and Innovations” – April 12-18, 2003, Aveiro, Portugal – CD–ICHED-Aveiro/main/Comm/p82pdf – p.1-12.

68. Development of Creative Activities in Visual Art – International Conference: “Teaching and Learning in Higher Education:

New Trends and Innovations” – April 12-18, 2003, University of Aveiro, Portugal – p.145.

69. Problems in the Perception of Linear Perspective - 6th International Conference and Exhibition “Generative Art 2003” – 10-13

December, 2003, Milan, Italy – p.7-23, http://www.generativeart.com/papersGA2003/b02.htm.

70. Interest from Creative Activity to Creativity - 6th International Conference and Exhibition “Generative Art 2003” – 10-13

December, 2003, Milan, Italy – p.119-129 - http://www.generativeart.com/papersGA2003/b20.htm

71. Strategy of Sustainable Education in Art Pedagogy - 6th International Conference and Exhibition “Generative Art 2003” – 10-

13 December, 2003, Milan, Italy – p.130-136.

72. Interest and creative activity - 2nd International Conference “Sustainable Development. Culture. Education”. – 14-16 April,

2004, Tallin, Estonia – CD JTET - p.1-10.

73. The Evaluation of Creative Works of Students of Art Speciality - 2nd International Conference “Sustainable Development.

Culture. Education”. – 14-16 April, 2004, Tallin, Estonia – CD JTET - p.1-11.

74. Creative activity in Conception of Sustainable Development Education – International Conference “Sustainable Development

Education: Holistic and Integrative Educational and Management Approaches for Ensuring Sustainable Societies” – June 9-11,

2004, Monterrey, Mexico – CD EMSU 04 \articles\ a01_133_a_slahova.pdf – p.1-14.

75. The Evaluation of Creative Works of Students of Art Speciality - 7th International Conference and Exhibition “Generative Art

2004”, Volume 2 – 13-16 December, 2004, Milan, Italy – p.188-202, http://www.generativeart.com/papersGA2004/b25.htm

76. Development of Creative Activity / “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”- 2005.gada 18.-21. maijā – 4. starptautiskā konference,

Mākslu pedagogu apvienības sadarbība ar DU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāti, Mūzikas un mākslu fakultāti un

Informātikas katedru. Rakstu krājums. Daugavpils “DU Saule”, 251.-263. lpp.

http://www.nsead.org/ijade/jade.asp?id=537



267

77. A Historical Survey of Perspective as a Science / “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”- 2005.gada 18.-21. maijā – 4. starptautiskā

konference, Mākslu pedagogu apvienības sadarbība ar DU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāti, Mūzikas un mākslu fakultāti

un Informātikas katedru – Daugavpils “DU Saule”, 311.-332. lpp.

78. Creative interest and creative activity in Art Education – Journal “Kūrybos Erdves”, The Space of Creation. Nr. 2, Siauliai


79. Perspektīvas konstruēšanas teorija – 2005, Daugavpils: Saule, 304 lpp.

80. The Characteristicjf Professional Higher Education Bachelor Study Programme “Computer Design” in Daugavpils

University - 8th International Conference “Generative Art 2005”, 14-17 December, 2005, Milan, Italy – p.459-474,

http://www.generativeart.com/papers2005/43.AlnisStakle.htm

81. Problems in the Perception of Linear Perspective – Journal “Kūrybos Erdves”, The Space of Creation. Nr. 3, Siauliai


82. The Dynamic of Development of Creative Activities in Visual Art – 4th Annual Hawaii International Conference on Arts and

Humanities – 11-14 January, 2006, Honolulu, USA – CD, p. 7183-7200.

83. Evaluation aspects of creative process. Education and Sustainable Developmant: First Steps Toward Changes. 2006, Volume 1,

Daugavpils, Saule, 149-167.

84. A Historical Survey of Perspective as a Science – Journal “Kūrybos Erdves”, The Space of Creation. Nr. 4, Siauliai University,

2006, p. 37-52.

85. Проблема оценивания художественных учебных работ - 2006.g. 7.-8. decembris - piedalīšanās starptautiskajā

konferencē «Изобразительное искусство в системе образования» – Витебский государственный университет имени

П.М.Машерова, Витебск, 54-61 стр.

86. Exibition as a form for demonstrating achievements - 9th International Conference and Exhibition “Generative Art 2006” –

13-15 December, 2006, Milan, Italy – p. 152-160.

87. Creative Activity in Conception of Sustainable Development Education. International Journal of Sustainability in Higher

Education. Emerald Group Publishing Limited, 1467-6370, United Kindom, Vol. 8, No.2, 2007, 142-154 p.

http://emeraldinsight.com/10.1108/14676370710726616; http://www.nekas.net/home_eng.php?subject=31

16.04.2008. Aleksandra Šļahova

http://www.generativeart.com/papers2005/43.AlnisStakle.htm

http://emeraldinsight.com/10.1108/14676370710726616

http://www.nekas.net/home_eng.php?subject=31

268

CURRICULUM VITAE

Vārds, uzvārds: ALEKSEJS VOROBJOVS

Dzimšanas gads, datums, vieta: 15.08.48. Grīva, Ilūkstes apriņķis, Latvija

Darba vieta: Daugavpils Universitāte

Izglītība:

1968. – 1972.g. – DPI Fizikas un matemātikas fakultāte

1979. – 1980.g. – PSRS Zinātņu akadēmijas Universitāšu un pedagoģisko augstskolu pasniedzēju

kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas institūts – psiholoģijas pasniedzējs (diploms Nr. 005059)

1985.g. – PSRS Pedagoģijas Zinātņu akadēmijas Vispārīgās un pedagoģiskās psiholoģijas zinātniski

pētnieciskais institūts, aspirantūra

1987.g. – Psiholoģijas zinātņu kandidāts (diploms Nr. 001746)

kopš 1992.g. – nostrificēts Dr. psych. (diploms C-D Nr. 000658)

kopš 1993.g. – Dr.hab.paed. (diploms C-Dh Nr. 000102)

kopš 1998.g. – Dr.hab.psych. (diploms C-Dh Nr. 000188)

Darba pieredze:

1979.- 1985.g. – Daugavpils Pedagoģiskā institūta Pedagoģijas un psiholoģijas katedras pasniedzējs

1985. – 1987.g. – Daugavpils Pedagoģiskā institūta Pedagoģijas un psiholoģijas katedras vecākais pasniedzējs

1987. – 1991.g. – Daugavpils Pedagoģiskā institūta Pedagoģijas un psiholoģijas katedras docents

1991.g – 1994.g. – Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas

katedras vadītājs

1994.g.- 2001.g. – Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas katedras profesors

kopš 1997.g. – Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūta Latgales nodaļas vadītājs

2001g. –2003.g. – Daugavpils Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Psiholoģijas katedras

profesors

kopš 2003.g. – Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālās psiholoģijas katedras profesors

Zinātniskā kvalifikācija:

Zinātniskās publikācijas izdevumos, kuri iekļauti LZP apstiprinātajā vispāratzīto recenzējamo zinātnisko

izdevumu sarakstā.

Kopš 2000. autors publicējis 13 zinātniskos rakstus:

1. Vorobjovs A., Ruža A., Raščevskis V., Murašovs V. Social representations of safety and living of EU states

among Latvian inhabitants \\ Sociālo zinātņu vēstnesis 133 – 154.

2. Vorobjovs A., Ruža A., Raščevskis V., Murašovs V. (2006) Social representations of EU states among Latvian

inhabitants \\ Reģionālais ziņojums, Nr. 2., Daugavpils, Saule, 112 - 187.

3. Vorobjovs A. The principle of dialectical conglomeration in the peredization of the personality development.

Law University of Lithuania. Socialinis darbas Nr. 3 (1) 2004. 100.-105.lpp.

4. Vorobjovs A., Ruža A. Latgales jauniešu Eiropas psiholoģiskās kartes īpatnības. Starptautiskā zinātniskā

konference “Drošība un tautas attīstība”. Daugavpils, 2004, 8 lpp.

5. Vorobjovs A., Ruža A. Personības aktivitātes adaptīvi-neadaptīvais modelis: pētījuma teorētiskās un

eksperimentālās pieejas. ATEE Spring University, Rīga, 2003.

6. Vorobjovs A. The content of the time perception of the youth and adults// Proceedings from the 3rd

Internacional conference “Person. Color. Nature. Music.”, Daugavpils, 2003. 58 – 63. lpp.

7. Vorobjovs A. Selective Aktivity of Personality: Systemic-Processual Approach Principles and Contents. //

Decade of Reform: Achievements. Challenges Problems, P.IV. ATEE Spring University, Rīga, 2002, 4-15 lpp.

8. Vorobjovs A. Educational Potential of the Teacher’s Personality.// Nove mopnosti a pedagogisky vyzkum.

Ostrava University, 2001, 165-169 lpp.

9. Vorobjovs A. Activity of Personality: Systemic-Processual Approach Principles and Contents. // Rakstu

krājums. Sabiedrība un kultūra, Liepāja, 2002, 301-321 lpp.

10. Vorobjovs A. Personības socializācija un audzināšana: “konflikts” vai “vienprātība”. Rakstu krājums

“Konflikta teorija un prakse multikulturālā sabiedrībā”, Rīga, 2001, 82-89 lpp.

11. Educational Potential of the Teacher’s Personality: determinants and contents.// Realising Educational

Problems. ATEE Spring University. Klaipeda, 2001, 365-373 lpp.

269

12. Vorobjovs A. Systemic – Processual Approach to Modeling the Content of Personality. ATEE Spring

University Today’s reforms for tomorrows school’s. Klaipēda, 2000, 248-256 lpp.

13. Vorobjovs A. Methodological Problems in the Systemic-Processual Paradigm of Personality. II International

Conference “Person. Color. Nature. Music.” Daugavpils, 2000, 54-58 lpp.

Pārējās publikācijas:

1. Vorobjovs A. Educational Potential of the Teacher’s personality. Šiauliai University, Lithuania, 2002, 263-266

lpp.

2. Воробьёв А.В. Воспитательный потенциал личности учителя (системно-процессуальный подход) //

Теоретические и прикладные проблемы психологии педагогического межличностного взаимодействия.

БГПУ. Минск, 2002, стр. 78-80.

3. Vorobjovs A. Principle of Dialectic conglomeration in the Problem of Measurements of Child’s Content of

Personality//The International conference “Primary School Entered 2000”. – Klaipēda, 2000, 203-211 lpp.

Piedalīšanās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs Latvijā un ārvalstīs.

Kopš 1999.gada piedalījies 13 zinātniskajās konferencēs:

1. 10th

Europen Congress of Psychology. Čehija, Prāga, 2007.g. 2.-7.jūlijs.

2. 9th

Europen Congress of Psychology. Psychological concept of Europe for Latvian inhabitants. Granada, Spain,

2005.

3. 28.starptautiskais psiholoģijas kongress 2004.gada 8.-13.augusts, Ķīna, Pekina.

4. 8th

European Congress of Psychology 6-11 July 2003, Vienna, Austrija.

5. Vroclavas universitātes Psiholoģijas institūta starptautiskā konference 2003.gada 25.-26.septembrī.

6. ATEE Spring University “Changing Education in a Changing society”, May 2-3, 2003, Rīga.

7. International Conference “Personality Development and Mental Health”, Vilnius University, Lithuania,

decembris 6.-7., 2002.

8. ATEE Spring University “Chenging Education in a Changing society”, May 2-5, Rīga.

9. 3 International Conference “Person. Color. Nature. Music.”, May 15-18, 2002, Daugavpils.

10. Ostrovas universitātes starptautiskā konference, 27.-28.jūnijs 2001. Čehija.

11. Starptautiskā konference “Konflikta teorija un prakse multikulturālā sabiedrībā”. 11.-12.aprīlis 2001, Rīga.

12. 2 International Conference “Person. Color. Nature. Music.”, May 12-20, 2000, Daugavpils.

13. Sixth Annual UNESCO-ACEYD In¿ternational Conference “Information Technologies for Educational

Innovation for Development: Interfacing Global and Indigenons knowledge”, 12-15 december, 2000, Bangkok,

Thailand.

Latvijas Zinātnes Padomes un citu valsts pētījumu projektu un programmu vadība vai līdzdalība to īstenošanā.

LZP pētījumu projekti

1998.-2000.g. Personības socializācijas ekoloģiskās virzības koncepcija. Projekta vadītājs.

2001.-2003.g. Personības selektīvās aktivitātes īpatnības multikulturālā un multinacionālā vidē. Projekta vadītājs.

2004.-2007.g. Latgales iedzīvotāju Latvijas un Eiropas psiholoģiskās kartes (Psychological concepts of Latvia and

Europa of Latgalian inhabitants). Projekta vadītājs.

2006.g – Mūsdienu Latvijas iedzīvotāju sociālās selektivitātes un sensitivitātes saturs un īpatnības.

Eksperta darbība Latvijas Zinātnes Padomes starptautiskajos projektos un programmās

- Latvijas Zinātņu Akadēmijas psiholoģijas nozares eksperts (pirmā ievēlēšana 1999-2001, otrā ievēlēšana 2002-

2005)

- Latvijas Universitātes promocijas padomes psiholoģijas eksperts

- Daugavpils Universitātes promocijas padomes pedagoģijā vadītājs

- Daugavpils Universitātes promocijas padomes psiholoģijā vadītājs

- Latvijas Universitātes profesoru padomes psiholoģijas eksperts

- Daugavpils Universitātes profesoru padomes pedagoģijas eksperts

Pedagoģiskā kvalifikācija:

Doktorantu darba vadība

tika aizstāvētas piecas doktora disertācijas:

- M.Pupiņš “SSkkoollēēnnuu nneeggaattīīvvaass aattttiieekkssmmeess pprreett ddzzīīvvnniieekkiieemm vveeccuummddiinnaammiikkaa”” (1999)

- V.Filatovs “BBeezzddaarrbbnniieekkaa ppeerrssoonnīībbaass ppssiihhoollooģģiisskkāāss īīppaattnnīībbaass uunn ttoo kkoorreekkcciijjaass iieessppēējjaass”” (1999)

- T.Uzole “Skolotāju profesionālais stress” (2003)

- A.Ruža „Latvijas iedzīvotāju sociālie priekštati par ES valstīm” (2006)

270

- I.Išmuhametovs

Uz doto brīdi tiek vadīti 10 doktora darbi.

Maģistra darbu vadīšana (psiholoģijas nozare): 60

Lekciju un semināru vadība

DU doktora studiju programma pedagoģijā:

Mūsdienu psiholoģijas problēmas un pētījumu virzieni 3 KP

Promocijas darba struktūras izveidošana 1 KP

DU maģistra studiju programma “pedagoģija”:

Vadības psiholoģija 4 KP

Personības psiholoģiskās problēmas 2 KP

DU Profesionālā maģistra studiju programma “Sabiedrības un iestāžu vadība”


DU maģistra studiju programma “psiholoģija”:

Psiholoģiskā pētījuma organizācija, datu apstrāde un analīze 6 KP

Seminārs personības teoriju metodoloģijā 5 KP

DU bakalaura studiju programma “psiholoģija”:

Psiholoģijas vēsture 4 KP

Personības psiholoģija 4 KP

Ievads psiholoģijā 2 KP

Studiju kursu programmu izstrāde

DU doktora studiju programma sociālās psiholoģijas apakšnozarē:

Personības paradigmas sociālās psiholoģijas saturā 3 KP

Mūsdienu sociālpsiholoģijas prioritātes un attīstības perspektīvas 3 KP

Kvantitatīvās metodes sociālpsiholoģiskajā zinātnē 4 KP

Zinātniskā darba struktūras veidošana un sagatavošana publicēšanai 2 KP

Attiecību dinamika mazajā grupā 4 KP

DU doktora studiju programma pedagoģijā:

Mūsdienu psiholoģijas problēmas un pētījumu virzieni 3 KP

Promocijas darba struktūras izveidošana 1 KP

DU maģistra studiju programma “psiholoģija”:

Psiholoģiskā pētījuma organizācija, datu apstrāde un analīze 6 KP

Mūsdienu personības problēmas 6 KP

DU maģistra studiju programma “pedagoģija”:


Personības psiholoģiskās problēmas 2 KP

DU Profesionālā maģistra studiju programma “Sabiedrības un iestāžu vadība”


DU bakalaura studiju programma “psiholoģija”:

Psiholoģijas vēsture 4 KP

Personības psiholoģija 4 KP

Ievads psiholoģijā 2 KP

Diferenciālā psiholoģija 2 KP

Studiju programmu izstrāde un vadība

1999.-2003.g. – Daugavpils Pedagoģiskās universitātes licencētās doktora studiju programmas pedagoģiskās

psiholoģijas apakšnozarē direktors

Kopš 2004.g. Daugavpils Universitātes akreditētās doktora studiju programmas sociālās psiholoģijas apakšnozarē

direktors

2004.-2006.g. Daugavpils Universitātes akreditētās maģistra studiju programmas “psiholoģija” (sociālā psiholoģija)

direktors

Piedalīšanās ar referātiem akadēmiskajās konferencēs (trīs konferences)

- Primary school entered 2000. Klaipeda University, 2000.

- Творческие и прикладные проблемы психологии педагогического межличностного взаимодействия. БГПУ.

Минск, 2002.

- Teacher education in XXI century: Changing and perspectives. Siauliai, Lithuania, 2002.

271

- Starptautiskā zinātņu konference „Izglītība sociālo pārmaiņu apstākļos”, Daugavpils, 2006.g.

Mācību grāmatu un mācību līdzekļu sagatavošana vai izdotie darbi

1. A. Vorobjovs. Skolotāja personības audzinošais potenciāls. Daugavpils, 1993., 200 lpp.

2. A. Vorobjovs. Personoloģija: personības aktivitātes un satura problēmas. Daugavpils, 1997., 206 lpp.

3. A. Vorobjovs. Psiholoģijas pamati. R., Mācību apgāds, 1996., 323 lpp.

4. A. Vorobjovs. Psiholoģijas vēsture. Daugavpils, DPU, 1995., 152 lpp.

5. A. Vorobjovs. Psiholoģija (palīgmateriāli skolotājam sešās burtnīcās). R., LR Izglītības ministrija, 1993.-1994.

6. A. Vorobjovs. Gatavojamies skolai. R., Zvaigzne ABC, 1994., 124 lpp. (krievu val.).

7. A. Vorobjovs. Psiholoģija. R., Zvaigzne ABC, 1994., 246 lpp. (krievu val.).

8. A. Vorobjovs. Psiholoģijas vēsture. Daugavpils, DPU, 1994., 175 lpp.

9. A. Vorobjovs. Psiholoģija iesācējiem. R., Mācību apgāds, 1999., 502 lpp.

10. A. Vorobjovs. Vispārīgā psiholoģija. R., Mācību apgāds, 2000.

11. A. Vorobjovs. Sociālās psiholoģijas teorētiskie pamati. R., Izglītības soļi, 2002.

12. Vorobjovs A. Sociālā psiholoģija. Rīga, Izglītības soļi, 2002. 340 lpp.

13. Vorobjovs A. Psiholoģijas vēsture. Rīga, Izglītības soļi, 2004. 270 lpp.

14. Vorobjovs A., Kudiņš A. No domas līdz zinātnei. Psiholoģijas vēsture. R., Izglītības soļi, 2005.

Lekciju lasīšana ārvalstu augstskolās

Lekcija (6 st.) “Personības satura sistēmprocesuālā modelēšana” Baltkrievijas Valsts Pedagoģiskajā universitātē 3.kursa

studentiem 2002.gada 21.-22.aprīlī.

Organizatoriskā kompetence:

Zinātnisko un akadēmisko komisiju vai koleģiālo institūciju vadība vai līdzdalība to darbībā

- Latvijas Profesionālo Psihologu Asociācijas loceklis

Starptautisko konferenču organizācijas komisijas vadība vai līdzdalība to darbībā

- 3.starptautiskā konference “Person. Color. Nature.Music”. DU 2003 – organizācijas komisijas loceklis

- 4.starptautiskā konference “Person. Color. Nature.Music”. DU 2004 – organizācijas komisijas loceklis

- starptautiskā konference “Drošība un tautas attīstība”. DU 2004 – organizācijas komisijas priekšsēdētāja

vietnieks

Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas vadība vai līdzdalība to darbībā

- Klaipēdas Universitātes zinātnisko rakstu krājuma “Pradinē Mokukla: kaita ir problemos” redakcijas kolēģijas

loceklis

- Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes zinātniskā žurnāla “Sociālo zinātņu vēstnesis” redakcijas

kolēģijas loceklis

Augstskolas, fakultātes, institūta, profesoru grupas, katedras, laboratorijas vadība

- no 1.10.1998. līdz 31.12.2003. Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūta Latgales

nodaļas vadītājs

- kopš 1994.g. Daugavpils Universitātes Senāta loceklis

Akadēmiskā un zinātniskā darba stāžs:

- no tiem augstskolā 28 gadi (kopš 1.10.1979.)

- profesora amatā – kopš 1994.g.

Aleksejs Vorobjovs

272

CURRICULUM VITAE

JĀNIS POKULIS

Dzimšanas dati: 1938. gada 4. jūnijs, Krāslavas rajons, Asūnes pagasts

Darba vieta: Daugavpils, Vienības 13, Tel. Nr. 5422180,

E- pasts [email protected]


1997.g. - Habilitētais pedagoģijas doktors, Rīga C-DL Nr.000166

1992.g. - LV pedagoģijas doktors, Rīga ED Nr. 000599

1975.g. - pedagoģijas zinātņu kandidāts, Maskava PD E Nr. 000606

1962.g. - absolvējis DPI Dabaszinātņu fakultāti, ieguvis vidusskolas bioloģijas, ķīmijas un lauksaimniecības pamatu

skolotāja specialitāti

1957.g. - beidzis Dagdas vidusskolu

DARBA PIEREDZE

2006.g.11. - DU Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedras profesors 0,5 slodzē

2003.g. – 2006.g. 11. DU Pedagoģijas katedras profesors

2001.g. 03. –2002.g. 09. DU rektors

1998.g. 02. – 2001.g. 03. DPU rektors

1999. – 2003.g. DU profesors Augstskolas pedagoģijā

1998. – 1999.g. DU asociētais profesors Augstskolas pedagoģijā

1993.g. 04. – 2003.g. 08. - DU Darbmācības katedras vadītājs

1984. – 1993.g. - DPI Botānikas un bioloģijas mācīšanas metodikas katedras vadītājs

1981. – 1984.g. - DPI Botānikas un bioloģijas mācīšanas metodikas katedras docents

1976. – 1981.g. - DPI Botānikas un bioloģijas mācīšanas metodikas katedras vecākais pasniedzējs

1963. – 1976.g. - DPI Agrobioloģiskās stacijas direktors

1962.g. - Viļānu vidusskolas bioloģijas, ķīmijas un lauksaimniecības pamatu skolotājs

I. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA no 2001.g

KONFERENCES

1. Pokulis J., Timinska I., Pokule H., 2001.g., 26.-27. februāris (Rēzeknē, RA). Starptautiski zinātniski praktiskā

konference “Personība. Laiks. Komunikācija.” Publicēts referāts un nolasīts sekcijā “Didaktikas un metodikas

mijiedarbība studiju procesā.”

2. Pokulis J., Pokule H., 2001.g., aprīlis (Daugavpils, DPU). DPU 7. ikgadējā zinātniskā konference “Pedagoģijas

un psiholoģijas zinātnes” rakstu krājums A9. Publicētas tēzes un nolasīts referāts “Mājturības skolotāju

izglītības vēsturiskie aspekti Latvijā.”

3. Pokulis J., Pokule H., Timinska I., 2003.g., 27.-28. marts (Jelgavā, LLU). Starptautiskā zinātniskā konference

“Laiks. Vide. Izglītība. Personība.” Publicētas tēzes un nolasīts referāts “Vispārējās didaktikas un priekšmetu

metodiku saiknes nodrošinājums studiju procesā.”

4. Pokulis J., Pokule H., 2004.g., 15. oktobris (Liepājā, LPA). 3. starptautiskā konference “Pedagoģija: teorija un

prakse. Skolotāju izglītība: tradīcijas un attīstība”. Publicēts referāts un nolasīts sekcijā “Vispārīgās didaktikas

un mācību metodiku aktualitātes skolotāju tālākizglītošanā..”

5. Pokulis J., Pokule H., 2005.g., 25.-26. februāris (Rēzeknē, RA). Starptautiskā zinātniskā konference

“Sabiedrība. Integrācija. Izglītība.” Publicēts referāts CD –305.-309.lpp. un nolasīts sekcijā “Vispārējās

didaktikas un mācību metodiku integrācijas struktūra.”

6. Ērliha Sk., Pokulis J., 2005.g., 18.-21. maijs (Daugavpils, DU). 4. starptautiskās konferences “Cilvēks. Krāsa.

Daba. Mūzika” rakstu krājums. Publicēts referāts un nolasīts sekcijā “No intereses līdz radošai mākslinieciskai

darbībai.”

7. Reģionālā Latgales pētniecības institūta konferencēs uzstājos ar referātiem.

Jersikā (2003.g. 26.-27.09.) “Mājturības skolotāju loma Mazpulku darba veicināšanai skolā”

Dagdā (2004.g. 08.-09.10.) “M.Rota (1721-1785) ieguldījums Dagdas iedzīvotāju izglītošanā”.

DU (2006.g. 06.-07.12.) “Pētniecības integrācijas aktualitātes Latgalē”.

PUBLIKĀCIJAS


1. Ērliha Sk., Pokulis J., (2005) No intereses līdz radošai mākslinieciskai darbībai. 4. starptautiskās konferences

“Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” rakstu krājums. Daugavpils: Saule, 353.-361.lpp.


273

2. Pokulis J., Pokule H., (2005) Vispārējās didaktikas un mācību metodiku integrācijas struktūra. Starptautiskā

zinātniskā konference “Sabiedrība. Integrācija. Izglītība.” Rēzeknē: RA, CD –305.-309.lpp.

3. Pokulis J., Pokulis R. (2007) Studiju darba pilnveidošana skolotāju tālākizglītošanā. Starptautiskā zinātniskā

konference „Sabiedrība. Integrācija. Izglītība” Rēzekne: RA 256. – 263.lpp.

PROJEKTI -

II PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA no 2001.g

Docētie kursi

Mājturības mācību metodika – 3 kP

Vispārīgā didaktikas izglītība bakalauriem – 3 kP

Mājturības mazpulku darba tehnoloģijas – 3 kP

Mājturības mācību metodika maģistrantiem pedagoģijas nozarē – mācību metodiku apakšnozarē (2001.-2003.g.) – 8 kP

Pedagoģijas nozaru attīstība (doktorantiem) (2005.g.) – 2 kP

Augstskolas pedagoģija doktorantiem (2004.g.) – 2 kP

LEKCIJU VADĪŠANA ĀRZEMĒS -

KVALIFIKĀCIJAS CELŠANA -

III ORGANIZATORISKĀ DARBĪBA no 2001.g

DU Latgales Pētniecības institūta Latgales Pētniecības biedrība “Latgola” valdes priekšsēdētājs - no 2006.g..

Latgales Pētniecības institūta vadītājs - no 2000. – 2006.g.

DU profesoru padomes pedagoģijā priekšsēdētājs – no 2001. – 2005.g.

IV CITAS AKTIVITĀTES no 2001.g

Valsts emeritēto zinātnieku biedrības “Emeritus” biedrs no 2005.g.

DU Profesoru padomes eksperts no (2004.g.)

Valsts emeritētais zinātnieks no 2004.g..

LRZA Emeritus padomes loceklis no 2001. – 2004.g.

LU profesoru padomes pedagoģijā pieaicinātais eksperts no 2001. – 2005.g.

LAPA biedrs no 2001.g.

Latvijas Mājturības skolotāju asociācijas loceklis no 2001.g.

Latvijas praktisko mācību priekšmetu metodiskās apvienības loceklis no 2000.g.

Latgales Reģionālā lauksaimniecības zinātnes centra zinātniskās koordinācijas padomes loceklis

DU (DPU) Senators no 1993. – 2004.g.

V APBALVOJUMI

DU Atzinības raksts par ieguldījumu LPI vadīšanā (2006.)

DU Atzinības raksts par ieguldījumu Universitātes attīstībā (2006.)

IZM Atzinības rakstu par radošu pedagoģisko darbību augstākās izglītības sistēmas pilnveidē (2001.)

LR AIP Atzinības rakstu par nozīmīgu devumu augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijā (2001.)

Daugavpils pilsētas Domes pateicības rakstu par ieguldījumu Latgales jaunatnes izglītošanā (2001.)

Daugavpilī, 17.04.2008. J. Pokulis

274

CURRICULUM VITAE

1. INGA BELOUSA

Dzimšanas dati: 1972. gada 26.aprīlis, Rēzeknes rajons

Dzīves vieta: Imperatora 3-3, LV-5401, Daugavpils, mob.: + 371 29169564

Darba vieta: Daugavpils Universitāte, Parādes iela 1-211, LV 5400, Daugavpils

tel.: +371 6 54 28636, e-mail.: [email protected]

2. IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNISKIE GRĀDI

2005.g. Filosofijas doktora grāds (PhD), ASV, Ņujorka, Fordham universitāte

1997.g. Maģistra grāds (MA), ASV, Ņujorka, Fordham universitāte

1995.g. Diploms par augstāko izglītību, Latviešu valodas un literatūras un angļu valodas skolotājas kvalifikācija,

Daugavpils Pedagoģiskā universitāte

1990.g. Atestāts par vidējo izglītību, Rēzeknes rajona Dricānu vidusskola

3. DARBA PIEREDZE

Kopš 2008.gada asoc.profesore Daugavpils universitātes Izglītības un vadības fakultātes Ilgtspējīgas Izglītības institūts

Kopš 2006.g., vadošā pētniece, Daugavpils universitātes Izglītības un vadības fakultātes Ilgtspējīgas Izglītības institūts

2005.g. – 2006.g., docente, Daugavpils universitātes Izglītības un vadības fakultātes Pedagoģijas katedra

Kopš 2001.g., katedras vadītāja, Daugavpils universitātes Izglītības un vadības fakultātes Mācību metodiku katedra

2000.g. – 2005.g., lektore, Daugavpils universitātes Izglītības un vadības fakultātes Pedagoģijas katedra

1997.g. – 2000.g., asistente, Daugavpils universitātes Izglītības un vadības fakultātes Pedagoģijas katedra

1995.g. – 1998.g., asistente, Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Humanitārās fakultātes Angļu valodas katedra

1994.g. – 1995.g., ārpusklases darba vadītāja, Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Eksperimentālā vidusskola

4. ZINĀTNISKĀ UN PEDAGOĢISKĀ KVALIFIKĀCIJA UN ORGANIZATORISKĀ KOMPETENCE

4 .1 . ZINĀTNISKĀ KOMPETENCE PAR PĒDĒJIEM 6 GADIEM

4.1.1. Zinātniskās publikācijas izdevumos

4.1.1.1. Belousa, I. (2008). Rediscovery of silenced inner wisdom of spirituality: teachers’ voices in the

contemporary post-Soviet era. International Journal of Children’s Spirituality. 13 (1): 39-49.

4.1.1.2. Belousa, I., Micule, I. (2007). Experience of the Institute of Sustaiable Education. Faculty of Education and

Management. In M.Vilela & K.Corrigan (eds.) Good Practices in Education for Sustainable Development

Using the Earth Charter. UNESCO Education for Sustainable Development in Action, Good Practices No

3. San Jose, Costa Rica, pp.157-161. ISBN 978-9977-925-54-7.

4.1.1.3. Belousa, I., Stakle, A. (2007). Development and Reorientation of Education toward Sustainability in Latvia

after 1991. In A.Pipere (ed.) Education and Sustainable Development: First Steps toward Changes.

BBCC/ISE annual collection of articles, Volume 2. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press

„Saule”, pp. 99-113. ISBN 978-9984-14-373-6

4.1.1.4. Belousa, I., Oļehnoviča, E., Iliško, Dz., Mičule, I., Fjodorova, I. (2007). Dzimumlīdztiesība eksaktajos

mācību priekšmetos: EQUAL projekta „Profesiju segregācijas cēloņu mazināšana” pieredze. Starptautiskās

zinātniskās konferences „Dabaszinību didaktika šodien un rīt” rakstu krājums. Rīga, RPIVA, (CD). ISBN

978-9984-9903-6-1

4.1.1.5. Belousa, I., Oļehnoviča, E., Iliško, Dz., Mičule, I. (2007). Gender Equality in Science Curriculum:

Recommendations of Reorienting Science Education toward Sustainable Development. In A.Pipere (ed.)

Education and Sustainable Development: First Steps toward Changes. BBCC/ISE annual collection of

articles, Volume 2. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, pp.161-174. ISBN 978-

9984-14-373-6

4.1.1.6. Stakle, A., Belousa, I. (2007). Media in Reorienting Art Education towards Sustainability. Piektās

starptautiskās konferences “Person. Colour. Nature. Music,” rakstu krājums, Daugavpils, Latvija: Saule.

151.-158.lpp.

4.1.1.7. Belousa, I., Stakle, A., (2007). Introducing Holistic Approach in Higher Education: Latvian Case of

Reorienting Education Towards Sustainability. 4th International Silk Road Symposium “New Trends in

Higher Education” collection of articles, Tbilisi, Gruzija, pp.23-33.

http://www.ibsu.edu.ge/index.php?option=com_content&task=view&id=213&Itemid=1&lang=ru


http://www.ibsu.edu.ge/index.php?option=com_content&task=view&id=213&Itemid=1&lang=ru

275

4.1.1.8. Stakle, A., Belousa, I. (2007). Media in Creating Sustainable Learning Environment in Art Education.

47.pasaules vides izglītības kongresa “Learning in a Changing World” raksti

http://www.weec2007.com/papers/index.php

4.1.1.9. Belousa, I., Grants, J., Miķelsone, I. (2007). Izglītības aktivitātes Gruzijā. Skolotājs, 3 (63): 2-37.lpp.

4.1.1.10. Belousa, I. (2006). Defining spirituality in education: Post-Soviet perspective. In M.de Souza et.al. (Eds.)

International Handbook of the Religious, Spiritual and Moral Dimensions of Education. Dordrecht, NL:

Springer, pp.215-230.

4.1.1.11. Belousa, I. (2006). The Seventh International Conference on Children’s Spirituality University of

Winchester, UK 23 – 27 July 2006: Conference Report. International Journal of Children’s Spirituality. 11

(3): 397-399.

4.1.1.12. Belousa, I., Vanaģele, E., Jurāne, A. (2006). Educational Aim in the View of Students, Mentors and Teacher

Trainers. Journal of Teacher Education and Training, 6: 33-40.

4.1.1.13. Belousa, I., Stakle, A. (2006). Art and Spirituality. In G.Rand & R.Zakia (Eds.) Teaching Photography, 1.

Focal Press, pp.311-314.

4.1.1.14. Belousa, I., Stakle, A. (2005). Art and spirituality: Reflections on the essence of art education. Ceturtās

starptautiskās konferences “Person. Colour. Nature. Music,” rakstu krājums, Daugavpils, Latvija: Saule.

270.-277.lpp.

4.1.1.15. Belousa, I. (2003). Possibilities of defining and awakening of spirituality in the university: Qualitative

review. Pirmās starptautiskās JTET konferences “Sustainable Development. Culture. Education,” rakstu

krājums, 11.-14.maijs, Daugavpils, Latvija: Izglītības un Vadības fakultāte, 67.-77.lpp.

4.1.1.16. Belousa, I. (2002). Sustainable education and spirituality in the university: Looking for a way of

complementation. Journal of Teacher Education and Training, 1: 3.-12.lpp.

4.1.1.17. Belousa, I. (2002). Spirituality in global context of education and its significance in education in Latvia.

“Sabiedrība un Kultūra” Ceturtās starptautiskās LPA konferences rakstu krājums, Liepāja, Latvija: LiePA,

349.-361.lpp.

4.1.1.18. Belousa, I., Klepere, R. (2002). Learning styles in pre-school education: A base for children’ spirituality and

sustainable development. Starptautiskās konferences “Child’s Identity Formation in Preschool Age” rakstu

krājums, Liepāja, Latvija: Liepa, 48.-60.lpp.

4.1.1.19. Belousa, I., Buļbika, I. (2002). Gender issues in education: Towards a holistic notion. Starptautiskās

konferences “Democracy and Education” rakstu krājums, Washington, DC: Literal Books, 83.-90.lpp.

4.1.1.20. Belousa, I., Buļbika, I. (2001). Reevaluation of a Current Situation: Search for Contextual Perspective of a

Holistic Education. Starptautiskās ATEE Spring University konferences “Realising Educational Problems”

rakstu krājums, Klaipēda, Lietuva: KU, 77.-81.lpp.

4.1.1.21. Belousa, I., Miķelsone, I. (2001). Vērtēšanas filosofiskie aspekti humānās izglītības kontekstā. LSPA

Zinātniskie Raksti, Rīga, Latvija: LSPA, 17.-25.lpp.

4.1.2. Piedalīšanās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs Latvijā un ārvalstīs

4.1.2.1. Belousa, I., 2008.g. 24. – 26.februāris (Latvijas Universitāte, Rīga), UNESCO Latvijas Nacionālās

komisijas, UNESCO Starptautiskā izglītības biroja un Izglītības un zinātnes ministrijas organizētā

starptautiskā konference ''Iekļaujošā izglītība: no politiskā dialoga līdz saskaņotai rīcībai'', eksperta

prezentācija „Addressing poverty, marginalization and violence: Perspective of the Institute of Sustainable

Education, DU”

4.1.2.2. Belousa, I., 2007.g. 17.-21.oktobris (Daugavpils Universitāte), Daugavpils universitātes Mākslu un mūzikas

fakultātes piektā starptautiskā konference “Cilvēks, Krāsa, Daba, Mūzika”; referāts „Media in Reorienting

Art Education towards Sustainability”

4.1.2.3. Belousa, I., 2007.g. 2.-6.jūlijs (Durbana, Dienvidāfrika), 47.pasaules vides izglītības kongress “Learning in

a Changing World”; referāts “Media in Creating Sustainable Learning Environment in Art Education”

4.1.2.4. Belousa, I., 2007.g. 4.-6.maijs (Tbilisi, Gruzija), Starptautiskās Melnas jūras universitātes un Gruzijas

Izglītības un Zinatnes ministrijas rīkotā starptautiskā konference “New Trends in Higher Education”;

http://www.weec2007.com/papers/index.php

276

referāts “Introducing Holistic Approach in Higher Education: Latvian Case of Reorienting Education

Towards Sustainability”

4.1.2.5. Belousa, I., 2006.g. 23.-27.jūlijs (Vinčesteras Universitāte, UK), VII ikgadējā starptautiskajā konference

“Childrens’s Spirituality, Rights and Democracy”; referāts “Rediscovery of Silenced Inner Wisdom

Regarding Spirituality: Teachers’ Voice in Contemporary Post-soviet Area”

4.1.2.6. Belousa, I., 2005.g. 28.-30.decembris (Punjabi Universitāte, Patiala, Indija), 20.starptautiskā Visindijas

Izglītības pētniecības asociācijas (AIAER - All India Association for Educational Research) konference;

referāts “Concerns and Securitability of Education During the Period of Social Changes”

4.1.2.7. Belousa, I., 2003.g. 6.-9. jūlijs (Tallina, Igaunija), 13. Eiropas starptautiskā konference “Lasīšana –

rakstīšana - domāšana”; referāts “Development of Reading Literacy in Learning Styles-Based Educational

Setting in Primary School”

4.1.2.8. Belousa, I., 2003.g. 11.-14. maijs (Daugavpils Universitāte), pirmā starptautiskā JTET konference

“Sustainable Development. Culture. Education”; referāts “Defining Spirituality in Education: Qualitative

Review”

4.1.2.9. Belousa, I., 2002.g. maijs (Daugavpils Universitāte), Daugavpils universitātes Mākslu un mūzikas fakultātes

trešā starptautiskā konference “Cilvēks, Krāsa, Daba, Mūzika”; referāts “Possibilities of Defining and

Awakening of Spirituality in the University: Qualitative Review”

4.1.2.10. Belousa, I., 2002.g., aprīlis (Liepājas Pedagoģijas akadēmija), Liepājas Pedagoģijas akadēmijas IV

starptautiskā konference “Sabiedrība un kultūra”; referāts “Spirituality in Global Context of Education and

its Significance in Education in Latvia”

4.1.2.11. Belousa, I., 2002.g. 16.janvāris – 12.februāris, starptautiskā virtuālā konference “Exploring and Expanding

The Great Work”, ko organizē Izglītības studiju institūts (The Institute for Education Studies (Earth TIES)),

http://www.earthties.org/twg

4.1.2.12. Belousa, I., 2001.g. 4. decembris (Liepājas Pedagoģijas akadēmija), starptautiskā konference “Bērna

identitātes veidošanās pirmsskolas vecumā”; referāts “Learning Styles in Pre-school Education: A Base for

Children’ Spirituality and Sustainable Development”

4.1.2.13. Belousa, I., 2001.g. 1.-2. jūnijs (Ukraina, Kijeva), starptautiskā konference “Democracy and Education”;

referāts “Gender issues in Education: Towards a Holistic Notion”

4.1.2.14. Belousa, I., 2001.g. 18. - 19. maijs (Daugavpils Pedagoģiskā universitāte), otrā starptautiskā konference

“Cilvēks, Krāsa, Daba, Mūzika”; referāts “Spirituality in Education – Comparison of Its Modern and

Postmodern Understanding”

4.1.2.15. Belousa, I., 2001.g. 3.-5. maijs (Klaipēda, Lietuva), starptautiskā ATEE Spring University “Changing

Education in a Changing Society” konference; referāts “Reevaluation of a Current Situation: Search for

Contextual Perspective of a Holistic Education”

4.1.3. Latvijas Zinātnes padomes un citu valsts pētījumu projektu un programmu vadība vai līdzdalība to īstenošanā

4.1.3.1. Belousa, I., 2008.g. IZM projekts “Garīgums kā virssatura komponents uz ilgtspējību orientētā skolotāju

izglītībā (II posms)”, reģistrācijas Nr. 5-8/08.08, summa – LVL 9000; projekta vadīšana un līdzdalība

īstenošanā


izglītībā”, reģistrācijas Nr. 5-20/07.17, summa – LVL 13 000; projekta vadīšana un līdzdalība īstenošanā


izglītībā (Pilotprojekts)”, reģistrācijas Nr.2.18, summa – LVL 10 000; projekta vadīšana un līdzdalība

īstenošanā

4.1.3.4. Belousa, I., 2006.g. DU iekšējais grants “Daugavpils Universitātes 48. Jauno Zinātnieku konferences

organizēšana”, reģistrācijas Nr. 05–23/2006-4, summa – LVL 400; projekta vadīšana un līdzdalība

īstenošanā

4.1.3.5. Belousa, I., 2004.g. DU iekšējais grants “Doktora disertācijas aizstāvēšana Fordham universitātē un

turpmāka sadarbība starp Daugavpils Universitāti un Fordham Universitāti”, reģistrācijas Nr. 04.12.,

summa – LVL 1750; projekta vadīšana un līdzdalība īstenošanā


277

4.1.3.6. Belousa, I., 2005.g.-2008.g., LZP pētījums “Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā skatījumā”

Nr.05.1915; līdzdalība īstenošanā

4.1.3.7. Belousa, I., 2004.g.-2007.g., Eiropas Kopienas Iniciatīvas EQUAL projekts “Profesiju segregācijas cēloņu

mazināšana”, līguma Nr.NS-EQUAL-2005-1; līdzdalība īstenošanā

4.1.3.8. Belousa, I., 2002.g., Latvijas ZA pētījumu projekts “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas

attīstības stratēģiju Latvijā”, reģistrācijas Nr. 347; līdzdalība īstenošanā

4.1.4. Starptautiski finansētu pētījumu projektu vadība vai līdzdalība to īstenošanā

4.1.4.1. Belousa, I., 2007.g.-2008.g. LIFELONG LEARNING programmas ERASMUS IP projects “Educational

contributions to building cohesion within European social and institutional life”, reģistrācijas Nr. 47653-IC-

1-2002-1-HU-ERASMUS-EUC-1 (EUR 31025); projekta koordinēšana Latvijā un līdzdalība īstenošanā

4.1.4.2. Belousa, I., 2006.g.-2009.g., SOCRATES programmas Comenius 2.1 projekts “ICTime - ICT as a Tool of

Intercultural and Media Education”, reģistrācijas Nr. 128742-CP-1-2006-1-PT-COMENIUS-C21 (EUR

211.405,90); projekta koordinēšana Latvijā un līdzdalība īstenošanā

4.1.4.3. Belousa, I., 2005.g.-2006.g., ERASMUS IP projekts “Educational contributions to social (re)generation:

Creating and sustaining opportunities for inclusion”, reģistrācijas Nr. 47653-IC-1-2004-1-HU-ERASMUS-

IPUC-3; projekta koordinēšana Latvija un līdzdalība īstenošanā

4.1.4.4. Belousa, I., 2005.g.-2006.g., Nordic – Baltic – Russian network cooperation within education and research

“Com Learn 21”; līdzdalība īstenošanā

4.1.4.5. Belousa, I., kopš 2000.g., UNESCO/UNITWIN projekts pie Jorkas universitātes “Skolotāju izglītības

pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību”; līdzdalība īstenošanā

4.1.5. Zinātnisko līgumdarbu vadība vai līdzdalība to īstenošanā

4.1.5.1. Belousa, I.., 2008.g. 17., 31.janvāris, nodarbību cikla „Kvalitatīvā pētniecība sporta pedagogijā” vadīšana

LSPA doktora studiju programmā „Sporta pedagoģija”

4.1.5.2. Belousa, I., 2007.g. 27.aprīlis, ESF Nacionālās programmas projekts 3.2.5.2. “Mūsdienīga mācīšana un

mācīšanās”, līdzdalība īstenošanā

4.1.5.3. Belousa, I., 2007.g. 1.februāris, UNESCO Nacionālas komitejas Asociēto skolu projekts, līdzdalība

īstenošanā

4.1.6. Eksperta darbība Latvijas Zinātnes padomes un starptautiskajos projektos un programmās

4.1.6.1. Belousa, I., 2008.g. 24. – 26.februāris, eksperta pienākumu veikšana UNESCO Latvijas Nacionālās

komisijas, UNESCO Starptautiskā izglītības biroja un Izglītības un zinātnes ministrijas organizētajā

starptautiskajā konferencē ''Iekļaujošā izglītība: no politiskā dialoga līdz saskaņotai rīcībai''

4.1.6.2. Belousa, I., 2007.g. 23.aprīlis -3.maijs, Multilingvālās izglītības eksperta pienākumu veikšana Šveices

Ārlietu Federālā departamenta (Department of Peace Policy and Human Security) CIMERA projekta

“Multilingual Education in Georgia” ietvaros

4.1.7. Starptautisku mākslinieciskās jaunrades un sporta projektu vadība vai līdzdalība to īstenošanā, kā arī līdzdalība

izstādēs un konkursos: -

4.1.8. Saņemtās licences:

4.1.8.1. 2006.g. Maģistra akadēmisko studiju programma “Pedagoģija”

278

4.2. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA PAR PĒDĒJIEM 6 GADIEM

4.2.1. Vadītie doktorantu darbi: -

4.2.2. Vadītie maģistrantu darbi: ~ 40

4.2.3. Docētie studiju kursi:

Bakalaura profesionālo studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs”, “Sākumskolas skolotājs”/ “Pamatizglītības

skolotājs”

1. Sociālā pedagoģija 1KP

2. Audzināšanas teorija un metodika 2 KP

3. Mācību metodes un mācīšanās stili 1 KP

4. Integrēto mācību metodika 2 KP

5. Starpkultūru izglītība 1 KP

6. Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoģijā 2 KP

Maģistra akadēmisko studiju programma “Pedagoģija”

7. Pētījuma metodoloģija un organizācija izglītībā: Zinātniskā darba izstrāde 2 KP

8. Pētījuma metodoloģija un organizācija izglītībā: Kvalitatīvās pētniecības pamati 1KP

9. Holistiskā pedagoģija: Garīguma pedagoģija 2 KP

Maģistra profesionālo studiju programma “Sabiedrības un iestāžu vadība”

10. Garīgums kā mijiedarbības līdzeklis 1 KP

Doktora studiju programma “Pedagoģija”

11. Kvalitatīvā pētījuma metodoloģija un metodes 4 KP

12. Etniskā, multikulturālā, globālā saskaņošanas problēmas izglītībā 2 KP

Tālākizglītības studiju programma “Sociālo zinību skolotājs”


Pirmā līmeņa profesionāla augstākās izglītības studiju programma „Profesionālās izglītības skolotājs”

14. Mācīšanas un mācīšanās stratēģijas un stili 2KP

4.2.4. Izstrādātie studiju kursi: 14 (skat.4.2.3.)

4.2.5. Izstrādātās un vadītās studiju programmas:

Kopš 2006.g. Maģistra akadēmisko studiju programmas “Pedagoģija” direktore

4.2.6. Piedalīšanās ar referātiem akadēmiskajās konferencēs

4.2.6.1. Belousa, I., 2008.g. 21.maijs, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta rīkotais

seminārs „Kultūru dažādība Latvijā: nozīme un attīstība”; referāts „Pieredze Erasmus IP “Educational

contributions to social (re)generation: creating and sustaining opportunities for inclusion” īstenošanā

Ungārijā 2006.gadā”

4.2.6.2. Belousa, I., 2008.g. 17.aprīlis, Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes Bilingvālās izglītības centra rīkotā

konference „Kultūru mijiedarbības un integrācijas pieredze skolās”; referāts „Starpkultūru izglītības

teorētiskais pamats un pieredze Latvijā”

4.2.6.3. Belousa, I., 2007.g. 27.aprīlis, ESF Nacionālās programmas projekta 3.2.5.2. “Mūsdienīga mācīšana un

mācīšanās” nodarbību vadīšana (1. nodarbība “Mācību procesa būtiskākās iezīmes 21.gs.sākumā –

pasaules, Latvijas, Daugavpils Universitātes Ilgtspējīgas Izglītības institūta pieredze”; 2. nodarbība

“Mūsdienīga mācību procesa virssatura jautājumi”; 3. un 4. nodarbība “Mūsdienīga mācību procesa

metodiskais nodrošinājums”)

4.2.6.4. Belousa, I., 2007.g. 1.februāris, UNESCO Nacionālas komitejas Asociēto skolu projekta skolu seminārs;

referāts “Ilgtspējīga attīstība un ilgtspējīga izglītība”

4.2.6.5. Belousa, I., 2006.g. 20.oktobris, starptautiskais pirmsskolas darba organizatoru seminārs “Pirmsskolas

izglītības pedagogu praktiskā sagatavošana darbam un tālākizglītība Latvijā un Igaunijā” (Rīga, IZM);

referāts “Daugavpils Universitātes profesionālo studiju programma “Pirmsskolas skolotājs””

279

4.2.6.6. Belousa, I., 2002.g. 20. septembris, Cēsu pilsētas Domes un Cēsu pilsētas kristīgo draudžu vadītāju rīkotā

konference “Garīgums un NeAtkarīgā Latvija” (Cēsis); referāts “Garīgums un izglītība”

4.2.6.7. Belousa, I., 2001.g. 17. februāris, Vidzemes reģionālā sākumskolas skolotāju konference (Madonas raj.

Prauliena); referāts “Jaunākie skolēnu sasniegumu vērtēšanas aspekti”

4.2.7. Izdotās mācību grāmatas un mācību līdzekļi

4.2.7.1. Mācību līdzekļa „Dzimumlīdztiesība eksaktajos mācību prieksmetos (CD)”, 2007, līdzautore (izdots Eiropas

Kopienas Iniciatīvas EQUAL projekta “Profesiju segregācijas cēloņu mazināšana” ietvaros)

4.2.7.2. Mācību grāmatas “Mācīsimies sadarbojoties” (Grigules L. un Silovas I. redakcijā, - R.: “Mācību grāmata”,

1998) līdzautore (izdota Sorosa Fonda- Latvija, programmas “Pārmaiņas izglītībā”, projekta “Sadarbība un

pieredze kā novitāte skolotāju izglītībā” ietvaros)

4.2.8. Kvalifikācijas celšana ārvalstu un Latvijas augstskolās vai zinātniskās pētniecības iestādēs

4.2.8.1. Belousa, I., 2007.g.16. – 20.marts, Īrija, Dublinas Pilsētas universitātes Mater Dei Izglītības institūts (Mater

Dei Institute of Education – a College of Dublin City University)

4.2.8.2. Belousa, I., 2006.g. 16. – 27.maijs, ASV, Ņujorka, Fordham universitāte

4.2.8.3. Belousa, I., 2004.g. – 2005.g., Doktora studijas, ASV, Ņujorka, Fordham universitāte

4.2.8.4. Belousa, I., 2004.g. 19.janvāris – 1.februāris, ASV, Ņujorka, Fordham universitāte; promocijas darbs

“Spirituality as a Dimension of Education: Reimaging and Reconstructing Teacher Education in Latvia”

4.2.8.5. Belousa, I., 2003.g. 13.janvāris – 6.marts, ASV, Ņujorka, Fordham universitāte

4.2.8.6. Belousa, I., 2001.g. 21. –27.jūlijs, ASV, Ņujorka, St. John’s universitāte, 24. ikgadējais vadīšanas

sertifikācijas institūts “Mācīšana izmantojot skolēnu individuālos mācīšanas stilus” (The 24th Annual

Leadership Certification Institute: Teaching Students Through Their Individual Learning Styles)

4.2.9. Lekciju lasīšana, semināru vadīšana ārvalstu augstskolās

4.2.9.1. Belousa, I., 2008.g.14. – 19.marts, divpusējais Tempus kontaktseminārs starp Latvijas un Ēģiptes

augstskolām, Ēģipte

4.2.9.2. Belousa, I., 2007.g. 23.aprīlis -3.maijs, semināra “Multilingual Education – Development of Methods and

Approaches for Acquirement of Languages and Educational Material” vadīšana pamatskolas skolotājiem

Šveices Ārlietu Federālā departamenta (Department of Peace Policy and Human Security) CIMERA

projekta “Multilingual Education in Georgia” ietvaros, Akhalkalaki skolā Nr.2 (Gruzija)

4.2.9.3. Belousa, I., 2006.g. 5.-12.decembris, semināru “Multilingual Education – Development of Methods and

Approaches for Acquirement of Languages and Educational Material” vadīšana pamatskolas skolotājiem

Šveices Ārlietu Federālā departamenta (Department of Peace Policy and Human Security) CIMERA

projekta “Multilingual Education in Georgia” ietvaros, Akhalkalaki, Akhaltsikhe, Marnauli (Gruzija)

4.2.9.4. Belousa, I., 2006.g. 18.-30.jūnijs, starptautiskais seminārs “Educational contributions to social

(re)generation: creating and sustaining opportunities for inclusion” programmas ERASMUS Intensive

Program ietvaros, Békéscsaba (Ungārija), Tessedik Sámuel Főiskola

4.2.9.5. Belousa, I., 2002. g. 18.-19. aprīlis, semināra “Environment Education in Pre-school” vadīšana

starptautiskā pirmsskolas izglītības kongresa “Childhood, child good!” ietvaros, Tīlta (Beļģija), KATHO

universitāte

4.2.9.6. Belousa, I., 2000. g. 18. - 19. septembris, lekcijas Murcijas universitātes (Spānija) maģistrantiem par

konfliktoloģiju Latvijā SOCRATES projekta ietvaros (sadarbība starp DPU un Murcijas Universitāti

projektā “International Master in Family and Social Mediation”)

4.3. ORGANIZATORISKĀ KOMPETENCE PAR PĒDĒJ IEM 6 GADIEM

4.3.1. Zinātnisko un akadēmisko komisiju vai koleģiālo institūciju vadība vai līdzdalība to darbībā

4.3.1.1. Belousa, I., kopš 2005.g., Maģistra akadēmiskās studiju programmas “Pedagoģija” direktore

4.3.1.2. Belousa, I., kopš 2006.g., Maģistra akadēmisko studiju programmas “Pedagoģija” padomes locekle

4.3.1.3. Belousa, I., kopš 2005.g., Pedagoģijas Promocijas padomes zinātniskā sekretāre

4.3.1.4. Belousa, I., kopš 2001.g., IVF domes locekle

280

4.3.2. Starptautisko un Latvijas konferenču organizācijas komitejas vadība vai līdzdalība to darbībā

4.3.2.1. Belousa, I., 2006.g. 27. – 28.aprīlis, Daugavpils universitātes 48. Jauno zinātnieku konferences

organizācijas programmas komitejas vadītāja, rīcības komitejas dalībniece, (Daugavpils Universitāte)


organizācijas programmas komitejas, rīcības komitejas dalībniece, (Daugavpils Universitāte)



4.3.2.4. Belousa, I., 2003.g. 11. – 14.maijs, 1.Starptautiskās JTET konferences “Sustainable Development. Culture.

Education” organizācijas rīcības komitejas dalībniece, (Daugavpils Universitāte)

4.3.3. Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas vadība vai līdzdalība to darbībā

4.3.3.1. Belousa, I., kopš 2008.g., Latvijas Lauksaimniecības universitātes rakstu redakcijas kolēģijas dalībniece

4.3.3.2. Belousa, I., 2007.g. Piektās starptautiskās konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” rakstu redakcijas

kolēģijas dalībniece

4.3.3.3. Belousa, I., kopš 2006.g. Starptautiskā Bērnu garīguma žurnāla (International Journal of Children’s

Spirituality - IJCS) redakcijas kolēģijas dalībniece

4.3.3.4. Belousa, I., kopš 2004.g., Daugavpils universitātes ikgadējās Jauno zinātnieku konferences rakstu redakcijas


4.3.4. Augstskolas, fakultātes, institūta, profesoru grupas, katedras, laboratorijas vadība

4.3.4.1. Belousa, I., kopš 2001.g., Daugavpils Universitātes Izglītības un vadības fakultātes Mācību metodiku katedras

vadītāja

4.3.5. Starptautisko zinātnisko, akadēmisko vai mākslas nozaru apvienību vadība vai līdzdalība to darbībā

4.3.5.1. Belousa, I., kopš 2007.g., biedrības „Ilgtspējīgas izglītības institūts” (Reģ.apliecības Nr. 40008119774)

dibinātāja un biedrs

4.3.5.2. Belousa, I., kopš 2006.g., Starptautiskās Bērnu garīguma asociācijas (Association for Children’s

Spirituality) dalībniece

4.3.5.3. Belousa, I., kopš 2005.g., asociācijas International Seminar on Religious Education and Values (ISREV)

dalībniece

4.3.5.4. Belousa, I., kopš 2005.g., Visindijas Izglītības pētniecības asociācijas (AIAER - All India Association for

Educational Research) viceprezidente

4.3.5.5. Belousa, I., kopš 2005.g., Baltijas un Melnās jūras izglītības pētījumu konsorcija (BBCC – Baltic & Black

sea Circle Consortium in educational research) dalībniece

4.3.5.6. Belousa, I., kopš 2003.g., Daugavpils Universitātes Jauno Zinātnieku asociācijas (DUJZA) dalībniece

4.3.5.7. Belousa, I., kopš 1998.g., Latvijas Augstskolu Pedagogu Sadarbības asociācijas (LAPSA) dalībniece

4.3.6. Oficiāli apstiprināts valsts, pašvaldību un citu juridisko vai fizisko personu dibināto uzņēmējsabiedrību

konsultants: -

4.3.7. Atzinības raksti

4.3.7.1. 2008.gada 12.maijs. Daugavpils Universitātes atzinības raksts par ieguldījumu zinātniskajā un akadēmiskajā

darbā

4.3.7.2. 2006.gada 15.novembris. Daugavpils Universitātes atzinības raksts par zinātnisko un akadēmisko ieguldījumu

Daugavpils Universitātes attīstībā.

2008. gada 13.maijā Inga Belousa

281

CURRICULUM VITAE

DZINTRA ILIŠKO

Dzimšanas dati: 1971.gada 6. septembī

TEL. MOB. + 371 2 9378690

e-pasts: [email protected] ; [email protected]

Darba vieta: Daugavpils Universitāte, Parādes 1- 432, Latvija, LV - 5400

1. IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNISKIE GRĀDI

2002.g. Filosofijas doktora grāds ( Ph.D) Fordamas Universitāte, Graduate School of

Religion and Religious Education, ASV

1998. g. Maģistra grāds (Master of Arts), Fordamas Universitāte, Graduate School of

Religion and Religious Education, ASV

1997.g. Maġistra grāds pedagogijā (Master in Education) University of the West of England,

Bristol, Apvienotā Karaliste

1996. g. Diploms Pedagoģijā un Psiholoģijā pieaugušo izglītībā, Royal Danish School of

Educational Studies, Dānija.

1995.g. Maģistra grāds pedagoģijā, Daugavpils Pedagoģiskā universitāte

1994. g. Bakalaura grāds pedagoģijā, Daugavpils Pedagoģiskā universitāte

1994 . g.Diploms par augstāko izglītību. Latviešu valodas, angļu valodas un literatūras skolotājas kvalifikācija,


1989. g. Atestāts par vidējo izglītību, Daugavils 1. vidusskola, angļu valodas skolotāja

2. DARBA PIEREDZE

Kopš 2008.g. asoc.profesore Daugavpils Universitātes Izglītības un vadības fakultātes Ilgtspējīgas Izglītības institūts

Kopš 2006.g. vadošā pētniece, Daugavpils Universitātē, Ilgtspējīgas izglītības institūts

Kopš 2004. -2006.g. docente, Daugavpils Universitātes Izglītības un vadības fakultātes pedagoģijas katedra

1998.g. lektore, Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Izglītības un vadības fakultāte; pedagoģijas katedra

1995.g. asistente, Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Izglītības un vadības fakultāte, pedagoģijas katedra

1996.g. asistente, Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, pedagoģijas katedra

1993 – 2003g. Angļu valodas skolotāja, Daugavpils 1. vidusskolā

3. ZINĀTNISKĀ UN PEDAGOĢISKĀ KVALIFIKĀCIJA UN ORGANIZATORISKĀ KOMPETENCE

3.1. ZINĀTNISKĀS KOMPETENCES (par pēdēj iem 6 gadiem)

3.1.1 . Zinātniskās publ ikācijas izdevumos, kur i iekļaut i La tvijas Zinā tnes padomes apst ipr inātajā

vispāratzī to recenzējamo zinā tnisko izdevumu sarakstā

(Starptautiski recenzēti izdevumi pasaules mērogā)

Iliško, Dz. (2008). Environmental Education and Beyond: Implication for Teacher Training. In

Rajarshi, R. (ed.). Beyond Curriculum, Pedagogy and Teachers’ Training for

Environmental Education. Delhi: Shipra Publication.

Iliško, Dz. (2008) Re-imagining Ecofeminist Theology for Eastern Europe. Feminist Theology,

16, 2, London: Sage Publications, 230-237.[ISSN 0966-7350].

Iliško, Dz. (2007) Ecological approach towards redefining sexuality of women. In Brazal, A. &

Lizares, S. (ed.). Body and Sexuality. Philippines: Ateneo de Manila University Press,

90-101. [ISBN 978-971-550-516-1].

Iliško, Dz. (2006) Pedagogical challenges of education for authentic responsible pluralism and

democratic values. Education for democracy in our pluralistic society. Sustainable

Development, Culture and Education, Helsinki: Helsinki University, 337-349.

Iliško, Dz. (2006). Teacher’s identity, Agency and Hope: Perspectives on Teacher’s Postmodern

Uncertainty, Abstract book of International conference ‘Educational Research, Policy,

and Practice in an Era of Globalization: The Asia –Pacific Perspectives and Beyond,

Hong Kong, APERA, 1-17.



282

Iliško, Dz. (2006) The challenges of pedagogy: Reclaiming one’s voice to construct a just world.

At Risk population, Sociolinguistic Educational Issues. S. Sinha & A. Gupta, A.(ed.).

New Delhi: Dominant Publishers and Distributions, 39 - 51.[ISBN 81-7888-471-2].

Iliško, Dz., Guseva, V., Altane J. (2006) Redefining an attitude towards marginalized groups in

Latvia. In S. Sinha & A. Gupta (ed.). At Risk population, Sociolinguistic Educational Issues New Delhi:

Dominant Publishers and Distributions, 167-178.[ISBN 81-7888-471-2].

Iliško, Dz. (2006). Ecofeminism - A healing perspective for reshaping religious education, In

Souza, M., et al. (ed.). International Handbook of the Religious, Moral and Spiritual Dimensions in Education.

Part one. The Neatherands: Springer, 127-141.[ISBN 10 1-4020-4803-3] (HB).

Iliško, Dz. (2007) Teachers as agents of societal change. Journal of Teacher Education for

Sustainability, 11, 7, 14 -27 [ISSN 1691 - 4147].

Iliško, Dz. (2007) Religious education in Latvia, In Kuyk, E., Jensen, R, Lankshear, D., Loh

Manna Elisabeth, Schreiner, P. (eds.). Religious Education in Europe. Norway: IKO Publishing House, 121-

127 [ISBN 978- 82- 7012-793-0].

Iliško, Dz. (2007) Women in times of changes in post-soviet Latvia, in Fischer, I. (ed). Theologie

von Frauen fur Frauen, Deutschland: Munster, 157-185 [ISBN 978-3-7000-0640-4].

Belousa, I., Oļehnoviča, E., Iliško, Dz., Mičule, I. (2007). Gender equality in science curriculum:

Recommendations of reorienting science education towards sustainable development, In Pipere, A. (ed.)

Education and Sustainable Development: First Steps toward Changes. BBCC/ISE annual collection of articles.

Daugavpils: Saule, 2, 161-175. [ISBN 978-9984-14-373-6].

Salite, I., Micule, I., Kravale, M., Iliško, Dz., Stakle, A. (2007) Toward the sustainability in

teacher education: Promise of action research, in Pipere, A. (ed.) Education and Sustainable Development:

First Steps toward Changes, BBCC/ISE annual collection of articles. Daugavpils: Saule, 2, 263-292.[ISBN

978-9984-14-373-6].

Guseva, S., Dombrovskis, V., Iliško, Dz. (2007) Preparing children for school: The perspective of

sustainability. Journal of Teacher Education for Sustainability, 8, 48-59. [ISSN 1691- 414-7].

Iliško, Dz. (2005) Towards a more inclusive religious education in eastern europe. Yearbook of

the European Society of Women in Theological Research. The Neatherlands: Peeters,

169-193.[ISBN 90-429-1582-X].

Iliško, Dz. (2005) Die katolische Kirche in Zeiten des Wandels in Lettland. Diakonia, 36, 4,

288- 294.[ISBN 3-7867-2534-9].

Iliško, Dz. (2004) Developing sensibilities towards ‘The Other’ in an ecologically sustainable

global community. PANORAMA. International Journal of Comparative Religious Education and Values, 16,

33- 44.[ISSN 0937 -8219]

Zinātniski raksti un konferences tēzes Baltijā un Eiropā

Iliško, Dz.(2007) Gaining new perspectives through children research. The proceedings of the

International Conference ‘Color. Nature. Music’ Daugavpils University: Saule, 22-31.

Iliško, Dz. (2007). Challenges of multicultural education. Abstracts of International Conference

‘Citizenship, multiculturalism, Cosmopolitanism, Kipra: Kipras Universitāte, 25.

Iliško, Dz. (2006) The Challenges of Teaching Adults to embrace the reality of a pluralistic world

in Latvia, Abstract Book of A European Commission Socrates program Thematic Network, the 8th

European

Conference ‘Citizenship Education: Europe and the World. Reaching European and Global Citizenship. Latvia:

Latvia University, 4.

Iliško, Dz. (2006) Education for democracy in our Pluralistic Society, In abstract collection of

International Conference ‘Education for Democracy as a Part of Sustainable Development,’ Helsinki:

University of Helsinki, 58. [ISBN 978-952-10-3857-0].

Iliško, Dz. (2006) Transformative learning as a tool for revitalizing Citizen action , In abstract

collection of International Conference ‘Education for Democracy as a Part of Sustainable Development,’

Helsinki: University of Helsinki, 66. [ISBN 978-952-10-3857-0].

Iliško, Dz. (2006). Women commemorating women: Spiritual leaders in Central and Eastern

283

Europe, Newsletter, ESWTR, 2, 4.

Iliško, Dz. (2005) Pedagogical challenges for building holistic curriculum. Journal of Teacher

Education and Training, Daugavpils: Saule, 5, 28- 40. [ISSN 1407-8724].

Iliško, Dz. (2005) Developing sensitivity towards the Other in our pluralistic society.

Proceedings of the International conference: Person. Color. Nature. Music. Daugavpils University: Saule, 163-

173.[ISBN- 9984-14-267-1].

Iliško, Dz. (2005) Pedagogical challenges for implementing holistic curriculum – a response to

ecological and cultural crises of our times. In the Lindau-Bank, D., Scheer. D.K. (ed.). of the proceedings of the

3rd

international conference ‘Holistic Education’ Sustainable Development, Culture and Education,’ Germany:

Vechta, 21.[ISBN 3-937-870-00-8].

Iliško, Dz., Guseva, S., Dombrovskis, V. (2005) Adaptation of a child for the role of student as

school. In the Lindau-Bank, D., Scheer. D.K. (ed.). of the proceedings of 3rd

international conference ‘Holistic

Education’ Sustainable Development, Culture and Education,’ Germany: Vechta, CD proceedings. 13.[ISBN

3-937-870-00-8].

Iliško Dz. (2005) Images from Asia – the 2nd Internatioanl Conference of EWA (Ecclesia of

Women in Asia) ESWTR Newsleter, May, 2005, p.7.

Iliško Dz. (2005) Education for adults in Latvia – possibilities and limitations. Nordic

starptautiskās konferences tēzes: "Adult Education – Liberty, Fraternity,

Equality," Helsinki: Center for Research on Lifelong Learning and Education, 25.

Iliško, Dz., Bogdanova, N., Kokina, I. (2004). Rationale for extending altruistic bounds in our

multicultural and multi religious global community, In the proceedings of 7th

ATEE Teacher Education Spring

University (TESU) proceedings ‘The Role of Teachers as promoters of Basic Skills acquisition and Facilitation

of Learning,’ Estonia: University of Tartu, 33. [ISBN 9985-56-876-1].

Iliško, Dz., Kokina, I. (2003). Ecofeminism as a viable perspective for a sustainable model of

education in Latvia. Journal of Teacher Education and Training, 2, 3-15. [ISSN 1407-8724].

Iliško, Dz. (2002). Holistic perspective towards teaching languages in primary school. The

proceedings of International Scientific Conference Materials Foreign languages for professional and scientific

purposes., Latvia: RTU, 118-121.[ISBN 9984-32-031-6].

Iliško, Dz. (2003). A critical view on religious education in public schools. The proceedings of

International conference ‘Person. Time. Communication Rezekne: Rezekne High School,

208-213.

Iliško, Dz. (2003) Towards a community–oriented classroom model. The Proceedings of

International Conference „Teacher Education in the 21st. Century: Changes and

Perspectives,’ Siauliai: Siauliai University, 30-37 [ISBN 9986-38-461-3].

Iliško, Dz. (2000).Towards Effective teacher-student interaction in the authentic environment

during the paradigm change in Latvia. In proceedings of the International ATEE Spring University Conference

‘Today’s Reforms for Tomorrow’s Schools. Lithuania: Klaipeda, 101-106.

Iliško, Dz. (2000) Holistic perspective towards teaching in the primary school. The

Proceedings of the International Conference “Education for the 21st century” Klaipeda,

Lithuania: Kaunas Publisher, 48-51.[ISBN 9986-38-461-3].

Iliško, Dz. (2000) Towards Developing Authentic Environment at School. In the Proceedings of

International Conference “Integration Problems of the Baltic Region Countries on Their Way to the European

Union,” March 2-3, 2000, Rēzekne, 161-163.

[ISBN 9984-585-10-7].

Iliško, Dz. (2000). Systemic view on developing authentic classroom environment. The

Proceedings of International conference “Cooperation and Competence”,

Jelgava, Latvia, 267-271. [ISBN 9984-596-27-3].

Iliško, Dz. (2000). Towards Building the Authentic Environment for the Individual

Person’s person’s growth., The proceedings of the Proceedings of the International Conference “Person. Color.

Nature. Music,” Daugavpils University: Saule, 72-77. [ISBN 9984-14-118-7].

Iliško, Dz. Visocka, I. (1999). Emotional Intelligence or is it enough only with Intellect?

Vēstis Skolai, 12-13.

284

Raksti iesniegtie publicēšanai:

Iliško, Dz., Kravale, M. (2007.) Adult Learners as Reserchers. Raksts pieņemts publicēšanai

starptautiskās conferences ‘Sustainable Development, Culture and Educaton," rakstu

krājumā Debrecenā, Ungārijā.

3.1.2 . Piedalīšanās starptautiskajās z inātniskajās konferencēs (ar jebkādu referātu) Latvi jā

un ārvalst īs

Iliško, Dz. 2008. g. 3.-6.jūnijam (Turcija) Towards multiculturaly competent teacher in building a

more sustsinable society, Turcija, Eskeshira

Iliško, Dz. 2007.g. 3. - 4. novembrim (Kipra) Challenges of multicultural education in Latvia:

Starptautiskā konference “Citizenship - Multiculturalism – Cosmopolitanism” Kipra: University of Nikosia

Iliško, Dz. 2007.g. 3.-6 jūnijam (Prāga) Gender across culture- policies and practices. Simposia

in the 10th

European Congress of Psychology, Prague, Czech Republic.

Iliško, Dz., M. Kravale 2007.g. 3.-6. jūnijam (Ungārija) Developing Adults Research Skills Within

the Further Educational Programs by Fostering a Sustainable and Authentic Teaching. 5th International JTET

Conference, Debrecen, Hungary

Iliško, Dz., I. Mičule 2007.g. 15.-16. marts (Rīga) Gender Equality in Science: Equal Project

‘Reducing Causes of Professional Segregation.’ International Scientific Conference ‘Didactic of Science Today

and Tomorrow’ Riga, RPIVA

Iliško. Dz. 2007.g.31.janvāris - 2. februārim (Apvienotā Karaliste) ‘Women in religion: How to

think about faith and Patriarchy? Starptautiska conference ‘Religious Tradition and Innovation in the Post-

Soviet World: A Case of Revival or Rejection?’ UK: A Cumberland Lodge Conference.

Iliško Dz. 2006. 29.- 31. martam (Rīga) Piedalīšanās Starptautiskajā konferencē „Sieviete

izglītībā, karjerā, biznesā” Labklājības Ministrijas organizētajā „EQUAL Latvija”

projekta ietvaros.

Iliško, Dz. 2006.g. 31. jūlijs -2.augusts (Nīderlande) “Pedagogical challenges of education for

authentic religious identity and responsible pluralism,’’ International seminar on Religious Education and

Values: ‘Religious Education in a world of Religious Diversity,’ Netherlands, Driebergen.

Iliško Dz. 2006.g. 10.-13. maijam (Austrija) “Uber die Situation von Frauen in Kirchen enhemals

kommunistischer Lander” Starptautiskais Teologu kongress “Theologie von Frauen fur Frauen?” Grācas

Universitāte.

Iliško, Dz. 2006.g. 31.maija -3.jūnijam (Helsinki) ‘Education for democrasy in our Pluralistic

Society’ Straptautiskā konference ‘Education for Democrasy as a Part of Susainable Development,’ University

of Helsinki

Iliško, Dz., E. Oļehnoviča, O.Grišāne 2006.g. 10. augusts (Prāga) ‘V. Seile a woman of courage

and spirit for other women’ ESWTR reģionālā starptautiskā konference.

Iliško Dz. 2006.g. 27.-18. maijam (Igaunija) ‘The challenge of teaching adults to embrace the

reality of a pluralistic world in Latvia,’ 8.. Eiropas starptautiskā konference: Citizenship

Education: Europe and the World. Teaching European and Global Citizenship.

Iliško, Dz. 2006.g. 28.-30.novembrim (HonKonga).Teacher’s Identity, Agency and hope:

Perspectives of Latvia Teacher’s Postmodern Uncertainty. International Asia- Pacific Educational Research

Conference ‘Educational Research, Policy and Practice in an Era of Globalization. The Asia- Pacific

Perspectives and Beyond.’ Hong Kong.

Iliško, Dz. (2006) 27. oktobris (Lietuva) Adult dyslexia and their student’s learning difficulties at

school. International conference ‘Teacher’s Education in the 21st century. Changes and Perspectives’ Sauliai

University.

Iliško Dz. 2005. 18.- 21. maijam (Daugavpils) Developing sensitivity towards ‘the Other’ in our

pluralistic society’ 4. starptautiskā konferencē "Person. Color. Nature. Music" Daugavpils Universitāte.

Iliško Dz. 2005. 13.-14. maijs (Somija) "Possibilities and Challenges of Adult Education in

Latvia" Nordic starptautiskā konferencē "Adult Education – Liberty, Fraternity,

Equality," Helsinki: Center for Research on Lifelong Learning and Education.

Iliško Dz. 2005.g. 16. -19. novembris (Indonēzija) ‘Ecological approach towards re-defying

285

sexuality of women.” Starptautiskā konferencē "Body and Sexuality- Pastoral Perspectives of Women in Asia,”

Jaharta.

Iliško Dz. 2005. 28. maijs (Vācija) "Pedagogical Challenges for Building Holistic Curriculum"

Trešajā starptautiskajā konferencē "Sustainable Development, Culture and Educaton," Fehtas Universtāte.

Iliško Dz. 2004. 14.-16.aprīlim (Daugavpilī) Postmodern sensibilities towards the other living in

an ecologically sustainable global community’ Starptautiskā konference ‘Sustainable

Development. Culture. Education,’ Daugavpils: Daugavpils Universitāte.

Iliško, Dz., Bogdanova, N., Kokina, I. 2004.g. 6.-8.maijs (Igaunija) ‘Rationale for extending

altruistic bounds in our multicultural and multireligious global community,’ Proceedings of the 7th

ATEE

Teacher Education Spring University (TESU) proceedings ‘The Role of Teachers as promoters of Basic Skills

acquisition and Facilitation of Learning,’ Estonia: University of Tartu.

Iliško, Dz. 2004.g. 25.-30.jūlijam (ASV) ‘The rational for Religious Education as a response to

living in a violent world’ Starptautiskais ISREV seminārs ‘Religion and violence: The role of religious

education and values, ASV: Villanova University.

Iliško, Dz. 2003.g. 8.jūlijs (Barselona) Piedalīšanās 2. starptautiskajā Eiropas Sieviešu Sinodē.

Spānija: Barselona.

Iliško Dz. 2003. g. 23. augusts (Rīgā) An ecofeminist view on raising women’s identity in

Latvia, Starptautiskajā konferencē “The Identity of Woman in the Post-Socialist Countries.”

Iliško Dz. 2003.g. 11.-14. maijam (Daugavpils) Piedalīšanās 1. Starptautiskajā konferencē

"Sustainable Development. Culture. Education.” Daugavils: Daugavpils University.

Iliško, Dz. 2003.g. 9.maijs (Lithuania) Towards a community–oriented classroom model.

Straptautiskā konference „Teacher Education in the 21st. Century: Changes and

Perspectives,’ Siauliai: Saulias University

Iliško, Dz. 2002.g. 28. jūlijs - 2.augusts (Norvēģija) Transformations: The challenges for

religious educators in Latvia.. International Seminar on Religious Education and Values, ISREV, Kristiansand,

Agder University College.

Iliško, Dz. 2002.g. 31.martā (Rīga) Holistic perspective towards teaching languages at the

primary school. International Scientific Conference ‘Foreign languages for professional and scientific

purposes,’ Latvia: RTU.

Iliško, Dz. 2000.g. 6.maijs Towards Effective teacher-student interaction in the authentic

environment during the paradigm change in Latvia. The proceedings of the International ATEE Spring

University Conference ‘Today’s Reforms for Tomorrow’s Schools. Lithuania: Klaipeda.

Iliško, Dz. 2000.g. maijs (Klaipēda) Holistic perspective towards teaching in the primary school.

The Proceedings of the International Conference “Education for the 21st century” Klaipeda, Lithuania: Kaunas

Publisher, 48-51

Iliško, Dz. 2000.g. 2.-4. marts (Rēzekne) Towards Developing Authentic Environment at School.

Starptautiskā konference “Integration Problems of the Baltic Region Countries on Their

Way to the European Union.” Rēzekne Augstskola.

Iliško, Dz. 2000.g. 4.-6.maijs (Jelgava) Systemic view on developing authentic classroom

environment. Starptautiskā konference “Cooperation and Competence”,

Latvija: Jelgava

Iliško, Dz. 2000.g. (Daugavpils) Towards building an authentic environment for the child’s

healthy growth. Straptautiskā konference Person. Color Nature. Music. Daugavpils: Daugavpils Universitāte.

3.1.3. Latvijas Zinātnes padomes un citu valsts pētījumu projektu un programmu vadība vai līdzdalība to īstenošanā

Iliško Dz. IZM grants līdzdalībai starptautiskajā seminārā Turcijā Anodolu Universitātē 2008g. Jūlijā

Iliško Dz. 2006.g. IZM grants 2.17 “Izglītības pētījumu metodoloģiskā redzējuma un pētniecisko prasmju attīstību

veicinošas izglītības vides radīšana darbības pētījumā DU” (vadītāja: prof. I. Salīte)

Iliško Dz.. 2006.g. IZM projekts: “Uz ilgtspējību orientēta pētnieka identitāte maģistra studiju programmās psiholoģijā

un pedagoģijā Daugavpils Universitātē”. (Vadītāja Prof. A. Pipere).

286

Iliško Dz. IZM grants dalībai starptautiskajā konferencē Nēderlandā (Dreibergenā) ‘Religious Education in a World of

Religious Diversity’ 2006. gada augusts

Iliško, Dz., 2004.g.-2007.g., Eiropas Kopienas Iniciatīvas EQUAL projekts “Profesiju segregācijas cēloņu

mazināšana”, līguma Nr.NS-EQUAL-2005-1; piedalīšanās projekta īstenošanā (vadītāja E. Oļehnoviča)

Iliško. Dz. 2002.g., Latvijas ZA pētījumu projekts “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas attīstības

stratēģiju Latvijā”, reģistrācijas Nr. 347; piedalīšanās projekta īstenošanā (vadītāja prof. Ilga Salīte)

Iliško, Dz. 2002.g. augusts IZM grants līdzdalībai starptautiskajā ISEV seminārā, Norvēģija, Agler Universitātes

koledža.

3.1.4. Starptautiski finansētu pētījumu projektu vadība vai līdzdalība to īstenošanā

Iliško, Dz. Piedalīšanās ES Comenius 2.1 projektā 129355-CP-1-2006-1-NO-COMENIUS-C21 “Children as

researchers," (Iliško, Dz. projekta vadītāja Latvijā)

Piedalīšanās projekta semināros:

Apvienotā Karaliste, Greenwich, 2007.g. 18-21. janvāris

Latvija, Daugavpils Universitāte, 2007.g. septembris

Iliško, Dz. Līdzdalība ES Comenius 2.1 projektā 2006.g.-2009.g., SOCRATES programmas Comenius 2.1 projekts

“ICTime - ICT as a Tool of Intercultural and Media Education”, reģistrācijas Nr. 128742-CP-1-2006-1-PT-

COMENIUS-C21 (EUR 211.405,90); (Projekta vadītāja Latvijā Belousa I.)

Piedalīšanās projekta semināros:

Polija, Varšava, 2008.gada 1.-4. maijs

Iliško, Dz. Eiropas Kopienas Iniciatīvas EQUAL projekts ‘ Profesiju segregācijas cēloņu mazināšana, Līgums NS-

EQUAL-2005-1, īstenošanas laiks: 2004.-2007.g.Līdzdalība (Projekta vadītāja Latvijā E.Olehnoviča).

Dz. Iliško IZM grants 2.17 ‘Izglītības pētījumu metodoloģiskā redzējuma un pētniecisko prasmju vicinošas izglītības

vides radīšana darbības pētījumā DU’ (Vadītāja I. Salīte)

Iliško, Dz Līdzdalība UNITWIN/UNESCO projekta ‘Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību’ Kopš

2001.gada

3.1.5. Zinātnisko līgumdarbu vadība vai līdzdalība to īstenošana

Iliško, Dz. Kopš 2007.g. UNESCO Nacionālas komitejas “Communities in Practice’ projekta dalībniece

3.1.6. Eksperta darbība Latvijas Zinātnes padomes un starptautiskajos projektos un programmās

Iliško, Dz. 2008.g. 24. – 26.februāris, ekspertes pienākumu veikšana UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, UNESCO

Starptautiskā izglītības biroja un Izglītības un zinātnes ministrijas organizētajā starptautiskajā konferencē ''Iekļaujošā

izglītība: no politiskā dialoga līdz saskaņotai rīcībai''

Iliško, Dz. 2008. gada 29.aprīlis Novadīta diskusija NVO pārstāvjiem, pētniekiem , skolotājiem, sociāliem darbiniekiem

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas organizētās iekļaujošas nedēļas ietvaros

Iliško, Dz. 2007.g. eksperte Eiropas Kopienas EQUAL programmas ietvaros, Labklājības Ministrijas un Eiropas

Savienības finansējums.

3.2. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem)

3.2.1. Vadītie doktora darbi: - o

3.2.2. Vadītie maģistra darbi: ~ 26

Vadītie studiju un bakalaura darbi ~ 40

3.2.3. Docētie studiju kursi: 14

Bakalaura profesionālo studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs”, “Sākumskolas skolotājs”/ “Pamatizglītības

skolotājs”

1. Audzināšanas teorija un metodika 2 KP


3. Starpkultūru izglītība 1 KP

4. Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoģijā 2 KP

5. Pedagoģijas vēsture 2KP

6. Vispārīgā pedagoģija 2 KP

287


1. Pieaugušo izglītības teorētieskie un praktiskie aspekti 2 KP

2. Izglītība daudzkultūru vidē 2KP

Maģistra profesionālo studiju programma “Sabiedrības un iestāžu vadība”

1. Lietišķā angļu valoda 2 KP

Tālākizglītības studiju programma “Sociālo zinību skolotājs”


Pirmā līmeņa profesionāla augstākās izglītības studiju programma „Profesionālās izglītības skolotājs”

1. Mācīšanas un mācīšanās stratēģijas un stili 2KP

2. Izglītības programmu izvērtēšana 2KP

IZM finansētajā tālākizglītības programmā ‘Inovācijas augstākās izglītības sistēmā’ augstākās izglītības pakāpē

strādājošiem pedagogiem, kuri piedalās akadēmiskā personāla vēlēšanās (2002.g. un 2003.g) kursa ‘Mācību metodas un

stili’ vadīšana

ISEC finansēto pedodoģiski profesionālās pilnveides kursu vadīšana ‘Darga organizācija un metodika

pedagoģiskajās korekcijas klasēs un apvienotajās klasēs vispārizglītojošo skolu pedagogogiem’ Iepirkuma Nr.

ISEC-2007/11/22

ISEC finansēto pedodoģiski profesionālās pilnveides kursu vadīšana ‘Metodiskā atbalsta nodrošināšana skolotaju

palīgiem darbā ar 1.-6.kl. skolēniem’ Iepirkuma numurs ISEC -2007/11/18

ISEC finansēto pedodoģiski profesionālās pilnveides kursu vadīšana ‘Darba organizācija un metodika pagarinātas

dienas grupās vispārizglītojošo skolu pedagogiem’ Iepirkuma Nr.ISEC -2007/11/17

3.2.4. Izstrādātie studiju kursi: 9

3.2.5. Vadītās studiju programmas: 1

2005.g. Maģistra akadēmisko studiju programmas “Pedagoģija” „Vides pedagoģija’ apakšgrupa

3.2.6. Piedalīšanās ar referātiem akadēmiskajās konferencēs

Iliško, Dz. 2008.gada 21.maijs (Daugavapils)Seminārs skolu direktoriem, NVO pārstāvjiem,

skolotājiem, augstskolu docētājiem UNESCO organizētās iekļaujošas

izglītības idejas popularizēšanā Daugavpilī un Daugavpils rajonā.

Iliško, Dz. 2008.g. 24.-26.februārim (Rīga) Līdzdalība darba grupā ‘Daudzveidības pedagoģiskā

vadība’’ UNESCO organizētajā konferencē “Iekļaujoša izglītība: no politiska dialoga līdz saskaņotai darbībai’

Latvija: Rīga

Iliško, Dz., Olehnoviča E. 2006. gada maijs (Spānija, Tenerife) Piedalīšanās Starptautiskajā

seminārā EQUAL projekta ietvaros ar referātu ‘Fomentar la igualdad de genero en la education para lograr una

sociedad mas sastenible en Letonia’

Iliško. Dz. 2006.g. 30.augusts (Nīderlande, Driebergena) ‘Pedagogical Challanges of educating

for authentic Religious Identity and Responsible Pluralism’ Starptautiskā konference ‘Religious Education in a

World of Religious Diversity’

Iliško, Dz. 2006. 29.- 31. martam (Rīga) Piedalīšanās Starptautiskajā konferencē „Sieviete

izglītībā, karjerā, biznesā” Labklājības Ministrijas organizētajā „EQUAL Latvija”

Iliško, Dz. 2003. g. 23. augusts (Rīgā) An ecofeminist view on raising women’s identity in

Latvia, Starptautiskajā konferencē “The Identity of Woman in the Post-Socialist Countries.”

3.2.7. Mācību grāmatu un mācību līdzekļu sagatavošana un to nodošana publicēšanai vai izdotie darbi

Iliško, Dz (2008) ‘Children as researchers in the context of sustainable development” Comenius 2.1 projeta ietvaros

metodisks mācību līdzeklis

288

Iliško, Dz., Olehnoviča, E., Belousa, I., Mičule, I. (2007) Metodiskie materiāli eksakto priekšmetu skolotājiem

tehnoloģiju pamatu izglītības jomas mācību priekšmetu satura bagātināšanā, Eiropas Kopienas EQUAL projekta

ietvaros.

3.2.8. Kvalifikācijas celšana ārvalstu un Latvijas augstskolās vai zinātniskās pētniecības iestādēs

2007.g. 2.decembris-24.janvārim Profesionālās mesitarības pilnveides kursi ‘Ilgtspējīga mazākumtautību

programmu īstenošana’ (36 stundas) Apliecība Nr.2699.

2006. g. 20.-21. aprīlim Piedalīšanās seminārā „Educational system/ institutions Nordplus

Neighbour Project ietvaros

2006. gada maijā Piedalīšanās seminārā „Pieaugušo Disleksija” Leonardo DaVinci Comenius

projekta ietvaros. Iegūts sertifikāts (16 stundas).

2006.g. maijs Piedalīšanās starptautiskajā seminārā skolotājiem Beļģijā, Katho, ‘Conflict

Resolution in the Primary School’, 30 stundas.

2005.g. 15. - 16.maijam Piedalīšanās tālākizglītības kursos "Cilvēku tirdzniecība ,

izmeklēšana un upuru repatriācija" Daugavpils.

2005.g. maijs Piedalīšanās ES Comenius programmas INCLUES projekta ietvaros

seminārā "Mācīšanās Kognitīvie aspekti" Apliecības Nr. 6578

2003.g. 16.janvāris- 18.aprīlis, Piedalīšanās seminārā ‘The Thinking Approach to Language

Teaching – An Introductory course, (36 stundas)

Workshop: “Domestic Violence and Child Abuse”.

2002. g. 19. oktobris Piedalīšanās New York Foundling organizētajā seminārā

“Helping Children and Families Succeed,” New York, USA

2000.g. 1.-5. maijs Piedalīšanās kursos ‘Humāna un personiska pieeja bērniem izglītošanās

procesā’ vada Krievijas Izglītības akadēmijas profesors Š. Amonošvili (36 stundas)

1999.g. februāris – augusts Piedalīšanās LAPSA un Sorosa fonda organizētajā seminārā ‘Skolu

un augstskolu sadarbības modeļu izveide’ (48 stundas)

4.2.9. Lekciju lasīšana, semināru vadīšana ārvalstu augstskolās

Novadīts seminārs „Padagogische Arbeit mit aggressiven Kinder’ Vācijā, Fehtas

Universitātē’ 2000.gada 28.jūnijā

Novadīts lekciju kurss „Adult education in Latvia, possiblities and Limitations”

„Religious Education in Eastern Europe” Katho Institute, Beļģijā

2006.gads.

3.3. ORGANIZATORISKĀ KOMPETENCE (par pēdējiem 6 gadiem)

3.3.1. Zinātnisko un akadēmisko komisiju vai koleģiālo institūciju vadība vai līdzdalība to darbībā

Profesionālā maģistra studiju programmas komitejā „Sabiedrības un iestāžu vadība” kopš 2006.gada

Maģistra studiju programmas „Pedagoģijas maģistrs” komitejā kopš 2007.gada

Profesionālajā maģistra studiju programmas komitejā ‘Sociālais darbinieks’ kopš 2008.gada

3.3.2. Starptautisko un Latvijas konferenču organizācijas komitejas vadība vai līdzdalība to darbībā

Iliško, Dz. 2007.g. 29.augusts-2.septembris (Neapole) Piedalīšanās 12. ESWTR starptautiskās

konferences ‘Becoming living communities within the Family, the society , the

Churches’ organizēšanā.

Iliško, Dz. 2007.g. oktobris Līdzdalība straptautiskās studentu konferences organizēšanā

„Students for Sustainabilty’ Daugavpils University: Latvia

Iliško, Dz.2006.g. 10.-13. maijam (Austrija) Piedalīšanās starptautiskā Teologu kongresa

organizēšnā “Theologie von Frauen fur Frauen?” Grācas Universitāte

Iliško, Dz. 2006.g. 10-13.augustam (Prāga) Piedalīšanās ESWST reģionālās konferences

‘Spiritiality of women” organizēšanā Prāgā

Iliško, Dz. 2006.g. 27. – 28.aprīlis, Daugavpils universitātes 48. Jauno zinātnieku conferences organizācijas programmas

komitejas vadītāja, rīcības komitejas dalībniece, (Daugavpils Universitāte)

289

Iliško, Dz. 2005.g. 24.-28.augusts (Ungārija) Piedalīšanās straptautiskās ESWTR conferences “Building Bridges in a

Multifaceted Europe’ organizēšanā, Budapešta

Iliško, Dz. 2005.g. 21. – 22. aprīlis, Daugavpils universitātes 47. Jauno zinātnieku konferences organizācijas

programmas komitejas, rīcības komitejas dalībniece, (Daugavpils Universitāte)

Iliško, Dz. 2004.g. 21. – 22.aprīlis, Daugavpils universitātes 46. Jauno zinātnieku konferences organizācijas programmas

komitejas, rīcības komitejas dalībniece, (Daugavpils Universitāte)

Iliško. Dz. 2003.g. 11. – 14.maijs, 1.Starptautiskās JTET konferences “Sustainable Development. Culture. Education”

organizācijas rīcības komitejas dalībniece, (Daugavpils Universitāte)

3.3.3. Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas vadība vai līdzdalība to darbībā

Iliško, Dz. Hytonen, J (Ed.) Education for Democracy as a Part of Education for Sustainable Development. Post-

Conference Book of the 4th

International Journal Education and Training Conference, 2007. [ISBN 952-10-3857-0].

(krājuma redkolēģijā)

Iliško, Dz. Scientific Articles of 5th

International Conference ‘Person. Color. Nature. Music.’ Daugavpils University:

Saule, 2007 [ISBN 978-9984-14-367-5] (krājuma redkolēģijā)

Iliško, Dz. Proceedings of the Daugavpils University Young Researchers’ Conference, 2006.g. 27.-28.aprīlis,

Daugavpils Universitāte: Saule (redkolēģijas biedrs)

Iliško, Dz. The proceeding of the 4th

International Conference ‘Person. Color. Nature. Music’ Daugavpils University:

Saule (valodas korektore)

Iliško, Dz. Vēstures mācību aktualitātes skolā. Metodiskās konferences materiāli. Daugavpils: Saule, 2005 (zinātniskā

recenzente)

Iliško, Dz., Kopš 2004.g., Daugavpils universitātes ikgadējās Jauno zinātnieku konferences rakstu redakcijas kolēģijas

dalībniece

3.3.4. Augstskolas, fakultātes, institūta, profesoru grupas, katedras, laboratorijas vadība

3.3.5. Starptautisko zinātnisko, akadēmisko vai mākslas nozaru apvienību vadība vai līdzdalība to darbībā

Iliško, Dz. Kopš 2007.g UNESCO darba grupā “Communities in practice’

Iliško, Dz. Kopš 2007.g. CiCe (Children Identity and Citizenship in Europe) biedrs

Iliško, Dz. kopš 2007 .g., Biedrības „Ilgtspējīgas izglītības institūts” (Reģ.apliecības Nr.

40008119774) dibinātāja un biedrs

Iliško, Dz. kopš 2005.g., Baltijas un Melnās jūras izglītības pētījumu konsorcija (BBCC – Baltic

& Black sea Circle Consortium in educational research) dalībniece

Iliško, Dz Kopš 2004.g. International Seminar on Religious Education and Values (ISREV)

biedrs (full time member)

Iliško, Dz. Kopš 2004.g. European Society of Women in Theological Research (ESWTR) biedrs

Iliško Dz. kopš 2003.g., Daugavpils Universitātes Jauno Zinātnieku asociācijas (DUJZA)

dalībniece

3.3.6. Oficiāli apstiprināts valsts, pašvaldību un citu juridisko vai fizisko personu dibināto uzņēmējsabiedrību

konsultants:

Zinātniskā darba tēma: strapkultūru izglītības aspekti, pētniecisko prasmju attīstīšana

Dzintra Iliško

290

CV

IRĒNA KOKINA

Darba vietas adrese: Daugavpils, Parādes – 1, 207.kab.

Tel.Nr. 5428209


Dzimšanas vieta un datums: Dzimusi Ludzas rajonā, Rundēnos

1959.gada 2.janvārī


2003.g.24.oktobrī ar LU Psiholoģijas zinātņu nozares profesoru padomes lēmumu ievēlēta asociētā profesora

amatā psiholoģijas nozares attīstības psiholoģijas apakšnozarē, saņemts asociētā profesora diploms DU-APR-

Nr.16.

1996.g. - iegūts psiholoģijas doktora zinātniskais grāds (Dr. Psych.)Latvijas Universitātē, saņemts doktora

diploms C-D Nr.001336.

1995.g. Latvijas universitāte, doktorantūra Pedagoģijas un psiholoģijas katedrā, pabeigts doktorantūras kurss

psiholoģijā

1994.g. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, iegūts Psiholoģijas maģistra grāds, iegūta psihologa praktiķa

kvalifikācija, saņemts maģistra diploms Nr.000080

1981.g. Daugavpils Pedagoģiskais institūts, fizikas un matemātikas fakultāte. Iegūta vidusskolas fizikas un

matemātikas skolotāja kvalifikācija, saņemts diploms G-I, Nr.316274.

1976.-1981.g. – studijas DPI

1976.g. Ludzas rajona Rundēnu vidusskolas atestāts

DARBA PIEREDZE

No 2006. gada DU Pedagoģijas un Pedagoģiskās psiholoģijas katedras vadītāja

No 2003.gada DU Pedagoģiskās psiholoģijas katedras asociētā profesore

No 1996.g. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Pedagoģijas katedras vadītāja

No 1996.g. DPU Psiholoģijas katedras docente

1990. g. Daugavpils Pedagoģiskā institūta Pedagoģijas un psiholoģijas katedras mācību spēks

1990. g. Daugavpils pilsētas Tautas izglītības nodaļas starpskolu mācību ražošanas kombināts, kursa “Profesijas

izvēle” pasniedzēja

1986. - Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Pedagoģijas un psiholoģijas katedra, mācību meistars

I. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA

KONFERENCES

Kokina I. 2007. gada 17.-21. oktobris – piedalīšanās un uzstāšanās Daugavpilī, Latvijā „The fifth international

conference october 17 – 21, 2007, Latvia ar referātu „Motivation of Establishment Leader’s Creative Self-

development in Conditions of Innovative Process in Society”.

Kokina I. 2007.gada 12.-16.janvāris - piedalīšanās un uzstāšanās Honolulu, Havajā, „5th Annual Hawaii

International Conference on Arts and Humanities” ar referātu “Philosophy of Master Study Program

“Community and Establishment Administration” in the Conditions of Community’s Democratisation in

Latvia”.


International Conference on Education” ar referātu “Music perception levels of primary school pupils”.


International Conference on Education” ar referātu “Motivation of establishment leaders’ creative self-

development in conditions of innovative activity”.

Kokina I. 2006.gada 21.-25.oktobris – piedalīšanās un uzstāšanās Portorosā, Slovēnijā „31st Annual ATEE

Conference” ar referātu “Co-operative partnership in teacher’s creative activity: Motivation aspects”.

Kokina I. 2006.gada 13.-16. septembris – piedalīšanās un uzstāšanās Lahti Somijā „10th Conference of the

European Council for high Ability. Values and Foundations in Gifted Education. Reflections on the Ethics of

Multiple Intelligences”ar referātu „Correlation among intellectual Giftedness Criteria and Indicess”.

Kokina I. 2006.gada 31.augusts – 3. septembris piedalīšanās Lodzā, Polijā „6th European Gender Research

Conference „Gender and Citiszenship in a Multicultural context”ar referātu „Ļatvian Teachers’ view about

gender diferences in intellectual giftedness development”.

291

Kokina I. 2005.g. 22.-26. oktobris, piedalīšanās un uzstāšanās Amsterdamā 30th Annual Conference

“Teachers and their Educators – Standards for development” ar referātu “Coorelation Among Intellectual

Giftedeness Criteria and Indicators in the Context of Teachers’ Conceptual Understanding of Intellectual

Giftedness”

Kokina I. 2005.g. 22.-25. maijs, piedalīšanās un uzstāšanās Fechtā – Vācijā “3rd internacional Journal of

Teacher Education and Training conference “Holistic Education”” ar referātu “The Component of Motivation

in the Structure of Creative Personality of Higher Education Students”

Kokina I. 2005.g. 18.-21. maijs, piedalīšanās un uzstāšanās Daugavpilī – Latvijā “The Fourth internacional

conference “Person. Color. Nature. Music” ar referātu plenārsēdē “European Teacher’s Conceptual

Understanding of the Intellectual Giftedness”.

Kokina I. 2005.g. 5.-7. maijā piedalīšanās un uzstāšanās Klaipēdā, Lietuvā ATEE “Spring University.

Changing education in a changing society” ar referātu “Some aspects of motivation of Teacher’s creative self-

development”.

Kokina I. 2004.g. 23. – 27. oktobrī piedalīšanās un uzstāšanās Agrigento – Itālijā „29th Annual Conference

„Teacher Education between theory and practice. The End of Theory… The Future of Practice?” ar referātu

„The view of Latvian Teachers on the intellectual development of gifted pupils”

Kokina I. 2004.g. 6. - 8. oktobrī piedalīšanās un simpozija vadīšana Londonā „Great Britain Professional

Development Conference” ar referātu „Development of Giftedness in Latvia: Realities and Perspectives”

Kokina I. 2004. gada 6.- 8. maijā piedalīšanās un uzstāšanās Igaunijā, Tartu “Teacher Education 7-th Spring

University “European added value in teacher education: Teachers as promoters of basic skills acquisition and

facilitators of learning”, referāts “Motivation of Students from higher educational exstablihments in the

structure of creative personality”.

Kokina I. 2004. gada 14.-16. aprīlī piedalīšanās un uzstāšanās Tallinā, Igaunijā “The Second International

Conference “Sustainable Development. Culture. Education” Tallin,” referāts “The Competence of Latvian

Teachers in Giftedness Development”.

Kokina I. 2002. gada 9.-14.oktobrī piedalīšanās un uzstāšanās Rodosā, Grieķijā “The 8th conference of the

European council for high Ability” (ECHA) Rhodes, referāts “Latvian Teachers’ readiness for Work with

Gifted Children”

Kokina I. 2002. g. 25.-27.marts, piedalīšanās starptautiskā zinātniskā konferencē “Teorija un prakse skolotāju

izglītībā”, Latvija, Rīga, RPIVA, referāts “Daugavpils universitātes studentu pētnieciskā darbība pedagoģijā”.

Kokina I. 2001.g. 9.-10. novembris, piedalīšanās starptautiskā zinātniski praktiskā konference “Radošas

identitātes attīstība, Latvija, Rīga, RPIVA, referāts “Radošas individualitātes diagnosticēšanas iespējas skolā”

Kokina I. 2001.g.1. –2.jūnijs, piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Democracy and Education” Ukraina,

Kijeva, referāts: “Некоторые аспекты демократии в условиях специальных школ».

Kokina I. 2001.g. 3. – 5. maijs, piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Changing Education in a Changing

Society” Lietuvā, Klaipēdā, referāts “Probleme der Kinderziehung mit Entwicklungsstorungen”

Kokina I. 2000. gada 30.11.-1.12. – līdzdalība un uzstāšanās starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Disabled

Children in the Context of Changes in the Educational System” Lietuva, Šauļi , Šauļu universitātes

kvalifikācijas institūts, referāts “Творческая терапия как один из корректирующих факторов в обучении

детей с умственными отклонениями”

Kokina I. 2000. gada 10.-11. novembris – līdzdalība un uzstāšanās starptautiskajā zinātniski praktiskajā

konferencē “Radošas personības diagnostika, struktūra un attīstība” – Latvija, Rīga, RPIVA, referāts “Radošas

individualitātes diagnosticēšanas iespējas skolā”

Kokina I. 2000.gada 19.-22.augusts – līdzdalība un semināra novadīšana “Talent for the New Millenium”

University of Debrecen, Hungary, seminārs “Die Vorbereitungsprobleme der Lehrer fur die Arbeit mit

begabten Kindern”

Kokina I. 2000.gada 28.jūnijs – Vācijā Fehtas universitātes “Institut fur Erziehungswissenschaft” novadīts

seminārs “Padagogische Arbeit mit agressiven Kindern”

Kokina I. 2000.gada 4.-6.maijs. Piedalīšanās starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Sadarbība un kompetence

izglītībā”, Latvija, Jelgava, referāts “Agresivitātes attīstības problēmas”

Kokina I. Piedalīšanās ATEE starptautiskajā universitātē “Changing Education in a Changing society”

Klaipēdas universitātē Lietuvā 2000.gada 4.-7.maijā, referāts “Children and Aggressivity”

Kokina I. 2000.gada februāris. Piedalīšanās starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē Klaipēdā (Lietuva)

“Primary School in 2000”, referāts “Personības attīstības izzināšanas iespējas sākumskolā – pieredze,

risinājumi”.

Kokina I. 1999.gada 14.-18.janvāris. Piedalīšanās starptautiskajā zinātniskajā konferencē Sidnejā, Austrālijā

“The Australian Association for Environmental Education Inc (AAEE) International Conference on

292

Environmental Education 14-18 Jan. 1999.” Ar referātu „The lessons of mood of the soul”. (Australia, Sidney

Neu Welles University.

Kokina I. 1999. g. oktobrī – piedalīšanās zinātniski praktiskā konferencē “Skolotāju izglītība un tālākizglītība

pārmaiņu procesā. Referāts “Profesionālās un akadēmiskās pedagoģiskās izglītības attīstības tendences DPU”.

PUBLIKĀCIJAS

Starptautiski recenzēti izdevumi pasaules mērogā

Bezzina C., Davidova J., Kokina I. (2007) Sustainable Leadership for School Improvement. Education and Sustainable

Development: First Steps Toward Changes, Volume 2, pp.139. – 150.

Davidova, J. & Kokina, I. (2007) Teachers’ Views on Innovative Processes in Schools of Latvia. Journal of Teacher

Education and Training, Volume 8, pp. 25. - 37.

Kokina, I. (2007) “Philosophy of Master Study Program “Community and Establishment Administration” in the

Conditions of Community’s Democratisation in Latvia” Hawaii International Conference on Arts and Humanities”,

Conference Proceedings, pp. 2764. -2780.

Davidova, J. & Kokina, I. (2007) Music perception levels of primary school pupils. Hawaii International Conference on

Education, Conference Proceedings, pp. 1214 – 1223.

Kokina, I. & Davidova, J. (2007) Motivation of establishment leaders’ creative self-development in conditions of

innovative activity. Hawaii International Conference on Education, Conference Proceedings, pp. 3154 – 3168.

Davidova, J. & Kokina, I. (2006) Co-operative partnership in teacher’s creative activity: Motivation aspects.

Proceedings of the 31st Annual ATEE Conference, pp. 333.- 343.

Kokina, I. & Davidova, J. (2006) Intellectual giftedness criteria and indicators: Latvian teachers’ view. Journal of

Teacher Education and Training, Volume 6, pp. 116-133.

Kokina, I. & Davidova, J. (2006) Correlation among intellectual giftedness criteria and indicators: Latvian teachers’

view. Teachers and Their Educators – Standards for Development. Amsterdam: ATEE.

Kokina, I. & Davidova, J. (2005) Latvian teachers’ conceptual understanding on intellectual giftedness. Teacher

Education between Theory and Practice: The End of Theory…The Future of Practice? Milan, pp. 2-14.

Davidova, J. & Kokina, I. (2004) The competence of Latvian teachers in giftedness development. Journal of Teacher

Education and Training, Volume 4, pp. 106-114.

Iliško, D. & Kokina, I.(2003) Ecofeminism as a viable perspective for a sustainable model of education in Latvia.

Journal of Teacher Education and Training. Volume 2, 3-15 pp.

Davidova, J. & Kokina, I. (2002) Research activity in the context of the teacher’s sustainable development. Journal of

Teacher Education and Training, Volume 1, pp. 13 – 19.

Davidova, J. & Kokina, I. (2002) Latvian Teachers’ Readiness for work with gifted Children. The 8th

conference of the

European Council for high ability (ECHA). Development of Human Potential: Investment into our Future”,

Rhodes, 18 p.

Kokina, I. (1999) The lessons of mood of the soul. The Australian Association for Environmental Education Inc

(AAEE) International Conference on Environmental Education 14-18 Jan. 1999 (Australia, Sidney Neu Welles

University), 25 p.

Starptautiski recenzēti izdevumi Eiropas mērogā

Kokina, I. & Davidova, J. (2007) Motivation of Establishment Leaders Creative Self-development in Conditions of

Innovative Processes in Society. . A. Šļahova (Ed.) Person. Color. Nature. Music: Scientific Articles. Daugavpils:

Akadēmiskais apgāds “Saule”, 228-242.

Davidova J. & Kokina I. Development of innovative processes in Latvian school. Changing Education in a Changing

Society. Klaipeda: Klaipeda Univeristy, 2007, 2, 58-64.



06-0

293

Davidova, J. & Kokina, I. (2006) Latvian teachers’ view about gender differences in intellectual giftedness development.

Gender and Citizenship in a Multicultural Context. Lodz (iesniegts publicēšanai).

Kokina, I. “The Component of Motivation in the Structure of Creative Personality of Higher Education Students”-

Sustainable development, culture and Education, Conference Guide, Vechtaer Verlag fur Studium, Wissenschaft und

Forschung, 19 – 20 pp.

Kokina, I. (2000) Die Vorbereitungsprobleme der Lehrer fur die Arbeit mit begabten Kindern.// Talent for the New

Millenium: The 7-th conference of the European Council for High Ability Held in Debrecen (Hungary).- Debrecen, p.

25.

Zinātniskie raksti Baltijā

Davidova, J. & Kokina I. (2005) Some aspects of motivation of teacher’s creative self-development. Changing

Education in a Changing Society. Klaipeda: Klaipedos universitetas, pp. 45 – 50.

Davidova, J. & Kokina, I. (2004) The competence of Latvian teachers in giftedness development. Sustainable

Development. Culture. Education. Tallinn: Tallinn Pedagogical University, 10p.

Davidova, J. & Kokina, I. (2002) Development of giftedness in Latvia: Realities and perspectives. Teacher Education in

XXI Century: Changing and Perspectives. Šiauliu universitetas, pp. 45-50.

Altane, J. & Kokina,I. (2001) Probleme der Kinderziehung mit Entwicklungsstorungen // Realising Educational

Problems. ATEE Spring University, Klaipeda LIthuania, 39 – 44 pp.

Алтане, Е, & Кокина, И. (2001) Творческая терапия как один из корректирующих факторов в обучении детей с

умственными отклонениями. Disabled Children in the Context of Xchanges in the Educational System. . Šiaulia

universiteto leidykla, 6. – 18. pp.

Kokina, I. (2000) Different possibilities the individual growth of the Student in nowadays school. Pradine mokykla:

kaita ir problemos. Mokslines praktines konferencijos mokslo darby rinkinys. Klaipeda, 73.-81.lapp.

Kokina, I. (2000) Children and Aggressivity. // Proceedings of the Association for Teacher Education in Europe Spring

University: Today’s reforms for tomorrows school’s, Klaipeda (Lithuania), , Klaipedos Universitetas, p.p. 144-151.


Kokina I., Davidova J. (2007) Intelektuālā apdāvinātība: zinātnieku un skolotāju praktiķu skatījums. Skolotājs, 1, 21-30.

Kokina I. & Davidova J. (2007) „Motivation of Establishment Leader’s Creative Self-development in Conditions of

Innovative Process in Society”.Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika. 5. Starptautiskās konferences zinātnisko rakstu krājums.

Daugavpils: Saule, 228. – 242. lpp.

Davidova, J. & Kokina, I. (2005) European teachers’ conceptual understanding of the intellectual giftedness. Cilvēks.

Krāsa. Daba. Mūzika: 4. Starptautiskās konferences zinātnisko rakstu krājums. Daugavpils: Saule, 7. – 19. lpp.

Davidova, J. & Kokina, I. (2004) Skolotāja radošas pašattīstības motivācija inovatīvas darbības apstākļos. Omnia

mutantur et nos mutamur in illis: Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas zinātniskie raksti IV. Rīga: SIA

Petrovskis un Ko, 178. – 188. lpp.

Davidova, J. & Kokina, I. (2003) Latvijas skolotāju gatavība darbam ar apdāvinātiem bērniem. Izglītība un kultūra, 10.

janvārī, 6., 11. lpp.

Davidova, J. & Kokina, I. (2003) The competence of Latvian teachers in giftedness development. Changing Education

in Changing Society. Part 3. Rīga: Izglītības soļi, 92.-98. lpp.

Kokina, I.(2003) Skolotāja loma radošas personības attīstībā.// Skolotājs 1 (37) lapp. 29.-33.

Davidova, J. & Kokina, I. (2003) Latvijas skolotāju gatavība darbam ar apdāvinātiem bērniem.// Izglītība un kultūra.

2003.g.10.janvāris. lapp.6.-11.

Kokina, I. (2002) Pedagoģijas bakalaura un maģistra darbu izstrādāšana, noformēšana un aizstāvēšana. Metodiskie

norādījumi.- Daugavpils: DU, Saule, 28 lapp.

Davidova, J. & Kokina, I. (2002) Daugavpils Universitātes studentu pētnieciskā darbība pedagoģijā. Teorija un prakse

skolotāju izglītībā. Rīga: RPIVA, 432. - 439. lpp.

294

Davidova, J. & Kokina, I. (2002) Apdāvinātibas attīstības problemātika mūsdienu zinātnē un praksē. Decade of Reform:

Achievements, Challenges, Problems. 1st Part. Rīga: Izglītības soļi, 58. – 67. lpp.

Kokina, I.& Bagirjane, V (2001) “Radošas individualitātes diagnosticēšanas iespējas skolā”. Staptautiskā zinātniski

praktiskā konference “Radošas identitātes attīstība”, Latvija, Rīga, RPIVA, 56.-67.lpp.

Kokina, I. (2000) Skolotāja loma radošas personības attīstībā. Starptautiskā zinātniski praktiskā konference RPIVA, 24.-

33.lpp.

Kokina, I. (2000) Agresivitātes attīstības problēmas. Sadarbība un kompetence izglītībā. Starptautiskās zinātniskās

conferences raksti. Jelgava, LLU, 158.-166.lapp.

Kokina, I. & Kehris, A. (2000). Kreativitāte izglītībā. Mākslu pedagogu apvienības un Daugavpils Pedagoģiskās

universitātes Pirmsskolas un pamatskolas pedagoģijas fakultātes rīkotā starptautiskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba.

Mūzika.” 13.-19.lpp.

Guseva, S. & Kokina, I. (1998) Izziņas aktivitāte un domāšanas attīstības problēmas.- Rīgas Pedagoģijas un izglītības

vadības augstskolas zinātniskās konferences “Skolotājs Latvijas skolā” tēzes. Atb. par izd. J.Strazdiņa.- Rīga: Izdevniec.

Vārti.- 51.-52. lapp.

Kokina, I. (1998) Psiholoģiskā atbalsta pedagoģiskās problēmas. – Sākam mācīties: pieredze, problēmas, risinājumi.

Latvijas sākumskolas skolotāju asociācijas rīkotā Baltijas valstu sākumskolas skolotāju konference. Daugavpils: DPU

izd. Saule.- 18.-19. lapp.

Aboļeviča, E. & Kokina, I. (1998) Vispārizglītojošo skolu skolēnu sociālās adaptācijas grūtību (šķēršļu, kavēkļu) sociāli

psiholoģiskie determinanti. Daugavpils, DPU, “Saule”, 16 lpp.

Kokina, I. (1996) DPU iekļaušanās eksperimentā. Mācību satura integrācija un darba organizācija sākumskolā.

Rezultātu analīze un izvērtējums. Rīga, ISEC, 5.lpp.

Kokina, I., Guseva, S. (1996) Psihodignostika un izglītība. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte 75. gadadienai veltītās

zinātniskās konferences “Izglītības attīstība Latvijā: pagātne, tagadne, nākotne” tēzes.- Daugavpils, DPU izdevniecība

Saule, 12. lpp.

Kokina, I., Guseva, S. (1996) Skolotājam par bērna psiholoģisko gatavību skolai. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte

75. gadadienai veltītās zinātniskās konferences “Izglītības attīstība Latvijā: pagātne, tagadne, nākotne” tēzes.-

Daugavpils, DPU izdevniecība Saule, 18.-19. lapp.

Kokina, I. (1995) Domāšanas daudzveidība. - Septiņi spēju veidi. Sorosa fonds Latvijā.- Programma: pārmaiņas

izglītībā, DPU, ISEC; Tālākizglītības kursu studiju programma skolotājiem. Integrētā mācīšana sākumskolā , 27. lpp.

Kokina, I. (1995) Psiholoģija skolā. Sorosa fonds Latvijā: Programma: pārmaiņas izglītībā. DPU, ISEC Tālākizglītības

kursu studiju programma skolotājiem. Integrētā mācīšana sākumskolā, 65. lpp.

Kokina, I. (1995) Psiholoģijas priekšmets sākumskolā kā bērna pašizziņas un pašaudzināšanas stimulējošais faktors.

Promocijas darba kopsavilkums. R.: LU, 45 lpp.

Dombrovskis V., Guseva S., Kehris A., Kokina I. (1995) Psihodiagnostikas attīstības perspektīvas Latvijā. Kultūra.

Ekoloģija. Pedagoģiskais process. Culture. Ecology. Pedagogical Process. Konference Daugavpils Pedagoģiskajā

universitātē. Conference in Daugavpils Pedagogical university, 4.-6. oktobris., 1995., Tempus Programme. Updating of

Teacher Training and Educational Debate in Latvia. JEP –4854-95., DPU., 44.- 45.lpp.

Grišāne O., Iliško Dz., Kokina I., Salīte I. (1995) Studiju programma skolotājiem “Aktīvās mācību metodes”. Tempus –

II Programme. Updating of In-Service Teacher Training in Universities in Latvia 1994/1997., (S JEP – 07/88 – 95).

Kokina I. (1994) Kas ir vides izglītība? Vides izglītība. Tempus programmas Updating of raches Training and

Educational Debate in Latvia. JEP – 4854. – 93/2. Vides priekšmetu grupas dalībnieku diskusija. Daugavpils

Pedagoģiskā universitāte. 1994.g. 13.-14.lapp.

Kokina I. (1994) Psiholoģija ekoskolā. Es un mēs un viss ap mums. Tempus programmas Updating of Teacher Training

and Educational Debate in Latvia JEP – 4854 – 93/2. Diskusija par ekoskolas koncepciju. Daugavpils Pedagoģiskā

universitāte, 1994., 48.-51. lapp.

Kokina I. (1994) Es – pasaulē problēmas sākumskolā psiholoģiskie aspekti. Kultūra. Ekoloģija. Pedagoģiskais process.

Culture. Ecology. Pedagogical Process. Konference Daugavpils Pedagoģiskā universitātē. Conference in Daugavpils

Pedagogical universitity. 5.-7. oktobris., 1994, Tempus-programme: Updating of Teacher Training and Educatinal

Debate in Latvia. JEP –4854/3, DPU, 1994, 33.-34.lapp.

295

Kokina I. (1994) The psychological aspects of the Problem. I – in the World. Kultūra. Ekoloģija. Pedagoģiskais process.

Culture. Ecology. Pedagogical Process. Konference Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē. Conference in Daugavpils

Pedagogical university. 5.-7. oktobris., 1994., 34.lpp.

Kokina I., Makarevičs V. (1993). Saskaņots mācību process - izglītības demokratizācijas nepieciešams nosacījums.

DPI, diskusija. Kas ir saskaņots pedagoģiskais process? Tempus-Programme:Updating of Teacher Training and

Educational Debate in Latvia. JEP – 4854-92// 14.-15.lpp.

Kokina I. (1993) Skolotāju izglītošana psiholoģijas pasniegšanai jaunākajās klasēs. // Minstere IV – Jūrmala. Zinātniski

praktiskā konference: Vispārējās izglītības reforma Latvijas republikā. Tēžu krājums, 38-39. lapp.

Кокина И., Макаревич В. Психология развития человека. Материалы к лекциям. ч. 1., ДПУ, стр. 1 – 120 .

Kokina, I. (1993) Studentu profesionālā sagatavošana psiholoģijas kursa “Dzīves māksla” mācīšanai jaunākajās klasēs”.

Departament of pedagogical and Psychology Daugavpils Pedagogical University of Education the Republic of Latvia

International Conference Culture, Ecology, Pedagogical process. Daugavpils, Latvia.

PROJEKTI

Kokina I. 2006.g. IZM finansētais projekts “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai: Daugavpils Universitātes maģistrantūras

marketinga pasākumu un perspektīvās attīstības izvērtējums”, IZM grants 2.19.

Kokina I. 2006.g. LZP finansētais grants “Apdāvinātības attīstība Latvijā: realitāte un perspektīvas”, LZP grants Nr.

06.2010.

Kokina I. 2005.g. piedalīšanās LZP finansētajā grantā “Skolēnu muzikālās uztveres līmeņa noteikšana kā mūzikas

skolotāja diagnosticējošās darbības komponents”, LZP grants Nr.05.1427.

Kokina I. 2004.g. piedalīšanās DU iekšēji finansētajā grantā “Apdāvinātības attīstības problēma mūsdienu zinātnē un

praksē”, DU grants Nr. 04.22.

Kokina I. 2003.g. piedalīšanās LZP finansētajā grantā “Individuālās muzikālās uzstāšanās vērtēšana audzēkņa

personības attīstības kontekstā”, LZP grants Nr. 03.1019

Kokina I. 2003.g. Līdzdalība starptautiski finansētajā projektā SOCRATES – ERASMUS mācībspēku mobilitātē -

lekciju kursa nolasīšanā Fechtas universitātē Vācijā.

Kokina I. 2002.-2003.gg. Līdzdalība starptautiski finansētajā projektā ERASMUS - SOCRATES studentu mobilitātei

starp DU un Fechtas universitāti (Vācija)

Kokina I. (sākot ar 2000. gadu). Līdzdalība UNESCO UNITWIN projektā pie Jorkas iniversitātes “Skolotāju

izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību”

II. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA

Docētie kursi

Vadītie promocijas darbi - 2

Vadītie maģistra darbi - 63

Vadītie bakalaura un kvalifikācijas darbi – 45

Lekciju un semināru vadība

lekciju kursu un semināru vadīšana DU skolotāju sagatavošanas profesionālajās programmās:

Attīstības psiholoģija - 3 KP

Pedagoģiskā psiholoģija - 2 KP

Psiholoģiskās korekcijas darba iespējas skolā - 2 KP

Ģimenes pedagoģija - 2 KP

Rotaļu un spēļu psiholoģija - 2 KP

Metodoloģija un zinātniski pētnieciskās

metodes pedagoģijā – 2 KP

lekciju kursu un semināru vadīšana DU Izglītības psihologa specialitātes profesionālajā un psiholoģijas

bakalaura programmā:

Psihodiagnostika 1,2, kursiem 3 semestros - 4 KP

Rotaļu un spēļu psiholoģija - 2 KP

296

Attīstības psiholoģija - 6 KP

Psiholoģiskās korekcijas darba iespējas skolā -2 KP

lekciju kursu vadīšana DU Psiholoģijas, Pedagoģijas un Vides Izglītības maģistrantūras programmās:

Attīstības psiholoģijas problēmas - 4 KP

Psihodiagnostika - 6 KP

Zinātniski pētnieciskā darba metodoloģija

un metodiskās prasības - 2 KP

Darbs ar apdāvinātiem bērniem - 2 KP

Korekcijas darbs skolā - 4 KP

Individuālais un grupas korekcijas darbs - 2 KP

Konfliktoloģija - 2 KP

Ģimenes psiholoģija - 2 KP

Lekciju un semināru kursu vadīšana DU Profesionālā maģistra studiju programmā “Sabiedrības un

iestāžu vadība”:

Saskarsmes psiholoģija - 2 KP

Konfliktu vadīšanas psiholoģija - 1 KP

Vadītāja praktiskā psiholoģija - 2 KP

Valsts pārvaldes ētika - 2KP

Lekciju un semināru kursu vadīšana DU Pedagoģijas un Psiholoģijas doktorantūras programmās:

Pedagoģiskā pētījuma metodoloģija, inovāciju problēma- 4 KP

Pedagoģiskā procesa psiholoģiskie pamati - 4 KP

Agresijas psiholoģija - 2 KP

Attīstības psiholoģijas metodoloģija - 4 KP

Apdāvinātības attīstība - 2 KP

Apdāvinātības problēma pedagoģijā - 2 KP

Skolotāja kompetences problēmas pedagoģijā - 2 KP

Mācību vides attīstības problēmas psiholoģijā - 2 KP

Vadības psiholoģija - 2 KP

Izstrādātie studiju kursi

No 1996. līdz 2003. gadam izstrādātas studiju kursu programmas visos augstāk minētajos priekšmetos.

Izstrādātās studiju programmu

Izstrādāta, akreditēta (1999.g.) un tika vadīta (biju programmas direktore) pedagoģijas bakalaura studiju

programma

Izstrādāta, akreditēta (1999.g.) un tika vadīta (biju programmas direktore) Izglītības zinātņu maģistrantūras

pedagoģijā studiju programma apakšprogrammās:

“Pedagoģijas teorija un vēsture”,

“Izglītības darba vadība”,

“Speciālā pedagoģija”,

“Sociālā pedagoģija”

Izstrādāta, licenzēta (2002.g.) un tiek vadīta (esmu programmas direktore) maģistrantūras profesionālā

programma “Sabiedrības un iestāžu vadība”

Izstrādāta un tiek vadīta (esmu programmas direktore) tālākizglītības 2 gadu studiju programma “Pedagoģija un

Psiholoģija” nepedagoģisko augstskolu beidzējiem

Izstrādāta, apstiprināta un finansēta no IZM puses (2002.g., 2003.g.,2004., 2005.g.,2006.g.), kā arī tiek vadīta

(esmu programmas direktore) tālākizglītības programma “Augstskolu didaktika” visu augstskolu docētājiem bez

pedagoģiskās kvalifikācijas

Izstrādāta, apstiprināta un finansēta no IZM puses (2002.g. un 2006.g.) , kā arī tiek vadīta (esmu programmas

direktore) tālākizglītības programma “Inovācijas augstākās izglītības sistēmā” augstākās izglītības pakāpē

strādājošiem docētājiem (asistenti, lektori, docenti), kuri piedalās konkursā akadēmiskā personāla vēlēšanās

297

Izstrādāta, apstiprināta un finansēta no IZM puses (2002.g.), kā arī tika novadīta (biju programmas vadītāja)

tālākizglītības programma “5- un 6-gadīgo bērnu sagatavošana mācībām skolā, mācību programmas, to saturs” pirmsskolas skolotājiem, audzinātājiem un sākumskolas 1. klašu skolotājiem

Izstrādāta, apstiprināta un finansēta no IZM puses (2004.g. un 2005.g.) , kā arī tiek vadīta (esmu programmas

direktore) tālākizglītības programma “Inovācijas augstākās izglītības sistēmā” augstākās izglītības pakāpē

strādājošiem docētājiem (asistenti, lektori, docenti), kuri piedalās konkursā akadēmiskā personāla vēlēšanās

Izstrādāta, apstiprināta un finansēta no IZM puses (2006.g.) , kā arī tiek vadīta (esmu programmas direktore)

tālākizglītības programma “Vispārējās izglītības iestādes darba organizācija” , Izglītības vadības un skolvadības

tematika izglītības iestāžu vadītājiem un vietniekiem.

Mācību grāmatu un mācību līdzekļu sagatavošana un to nodošana publicēšanai vai izdotie darbi :

И. Кокина, В. Макаревич. Психология развития человека. Материалы к лекциям. ч. 1., ДПУ, 1993.

г. стр. 1 – 120.

I. Kokina Psiholoģija skolā. Sorosa fonds Latvijā: Programma: pārmaiņas izglītībā. DPU, ISEC

Tālākizglītības kursu studiju programma skolotājiem. Integrētā mācīšana sākumskolā. 1995., 65 lpp.

I.Kokina Pedagoģijas bakalaura un maģistra darbu izstrādāšana, noformēšana un aizstāvēšana. DU,

izd. “Saule”, 2002. –28 lpp.

LEKCIJU VADĪŠANA ĀRZEMĒS

2000.gada 19.-22.augusts – semināra novadīšana University of Debrecen, Hungary “Die Vorbereitungsprobleme

der Lehrer fūr die Arbeit mit begabten Kindern”

2000.gada 28.jūnijs – Vācijā Fechtas universitātes “Institut fur Erziehungswissenschaft” novadīts seminārs

“Padagogische Arbeit mit agressinen Kindern”

2003. gada 17.-26. maijs Vācijā Fechtas universitātes “Institut fūr Erziehungswissenschaft” SOCRATES –

ERASMUS projekta mācībspēku mobilitātes ietvaros novadīti semināri 10 stundu apjomā par tēmu “Begabung”

Zinātnisko darbu recenzēšana

2007. gads - L.Brokānes promocijas darbs;

2003. gads - S.Gusevas promocijas darbs;

KVALIFIKĀCIJAS CELŠANA LATVIJAS UN ĀRVALSTU AUGSTSKOLĀS VAI ZINĀTNISKĀS PĒTNIECĪBAS

IESTĀDĒS

2007. gada 17.-21. oktobris – piedalīšanās un uzstāšanās Daugavpilī, Latvijā „The fifth international conference

october 17 – 21, 2007, Latvia. Iegūts sertifikāts.

2007.gada 12.-16.janvāris - piedalīšanās un uzstāšanās Honolulu, Havajā, „5th Annual Hawaii International

Conference on Arts and Humanities”. Iegūts sertifikāts.

2007.gada 6.-9.janvāris - piedalīšanās un uzstāšanās Honolulu, Havajā, „5th Annual Hawaii International

Conference on Education”. Iegūts sertifikāts.

2006.gada 21.-25.oktobris – piedalīšanās un uzstāšanās Portorosā, Slovēnijā „31st Annual ATEE Conference”.

Iegūts sertifikāts.

2006.gada 13.-16. septembris – piedalīšanās un uzstāšanās Lahti Somijā „10th Conference of the European Council

for high Ability. Values and Foundations in Gifted Education. Reflections on the Ethics of Multiple

Intelligences”.Iegūts sertifikāts.

2006.gada 31.augusts – 3. septembris piedalīšanās Lodzā, Polijā „6th European Gender Research Conference

„Gender and Citiszenship in a Multicultural context”. Iegūts sertifikāts.

2005.g. 22.-26. oktobris, piedalīšanās Amsterdamā 30th Annual Conference “Teachers and their Educators –

Standards for development” . Iegūts sertifikāts.

298

2005.g. 22.-25. maijs, piedalīšanās Fechtā – Vācijā “3rd internacional Journal of Teacher Education and Training

conference “Holistic Education”” Iegūts sertifikāts.

2005.g. 18.-21. maijs, piedalīšanās Daugavpilī – Latvijā “The Fourth internacional conference “Person. Color.

Nature. Music” . Iegūts sertifikāts.

2005.g. 5.-7. maijā piedalīšanās Klaipēdā – Lietuvā ATEE “Spring University. Changing education in a changing

society” .Iegūts sertifikāts

2004.g. 23. – 27. oktobrī piedalīšanās Agrigento – Itālijā „29th Annual Conference „Teacher Education between

theory and practice. The End of Theory. The Future of Practice” Iegūts sertifikāts

2004.gada 20. septembrī – 19. oktobrī studijas „Active Learning School of English in London. Iegūts sertifikāts

„Pre-intermediate level course in English as a Foreign Language”

2004.gada 20. septembrī– 19. oktobbrī piedalīšanās un uzstāšanās Londonā, „Great Britain The Autumn Institute

held by The National Association for Gifted Children in cooperation with National Academy for Gifted and Talented

Youth”. Iegūts NAGC sertifikāts

2002. gada 9.-14.oktobrī piedalīšanās un uzstāšanās Grieķijā “The 8th conference of the European council for high

Ability” (ECHA) Rhodes, referāts “Latvian Teachers’ readiness for Work with Gifted Children” . Iegūts sertifikāts.

2002. gada 27.- 28. septembris piedalīšanās zinātniski metodiskā darba seminārā “Ievads Marijas Montesori

izglītībā”, kuru vadīja zinātnieki no Austrālijas Filips Snovs Gengs un Mārša Snova Morgana”

2000.g. aprīlis - piedalīšanās profesionālās meistarības pilnveidošanas kursos “Humāna un personiska pieeja

bērniem izglītošanas procesā” Iegūts sertifikāts, ko izsniedza un parakstīja Krievijas Izglītības akadēmijas goda

loceklis, prof. Š.Amonašvili

2000.g. februāris - piedalīšanās starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē Klaipēdā (Lietuva) “Primary

School in 2000”. Iegūts sertifikāts.

1999.g. maijā – pieredzes apmaiņas brauciens uz Vāciju (Fehtas universitāte), iepazīšanās ar Vācijas skolu,

augstskolu, specializēto mācību iestāžu un patversmju darbības īpatnībām

1999.g. maijs – piedalīšanās DPU PPF organizētajā seminārā Latvijas pedagogiem PARADIGMA “Kopīgi mācoties,

rodam jēgu” (F.Gengs un M.Morgana no Jaunzēlandes) organizēšanā

1999.g. janvāris – piedalīšanās starptautiskajā zinātniskajā konferencē un iepazīšanās ar vides izglītības programmu

realizēšanu Austrālijā Sidnejā “University of New South Wales”

1998. g. aprīlis – pieredzes apmaiņas brauciens uz Viļņas universitāti, lai iepazītos ar psihologa kvalifikācijas

iegūšanas programmu

1998.gada 5. – 6. marts piedalīšanās zinātniski praktiskajā konference “Skolu direktoru atestācija – pieredze un

perspektīva”, Jūrmalā Latvijas Izglītības foruma ietvaros, kur noklausītas lekcijas un notika darbošanās grupās par

atestācijas pieredzi un turpmāķo norisi.

1994.g. Stažēšanās Vācijā Berlīnes “Freie Universitat” iepazīstoties ar Vācijas skolu mācību saturu vides izglītības

programmās

Stažēšanās Dānijā (Kopenhāgenā, Odensē) TEMPUS projekta ietvaros (1993. 1.-11. marts) par Dānijas skolu un

augstskolu darbības principiem

III. ORGANIZATORISKĀ DARBĪBA

Zinātnisko un akadēmisko komisiju vai koleģiālo institūciju vadība vai līdzdalība to darbībā

kopš 2004.gada - maģistra komisijas Valsts pārvaldē priekšsēdētāja

kopš 2003.gada profesionālās pilnveides studiju programmas “Inovācijas augstākās izglītības sistēmā”

augstākās izglītības pakāpē strādājošajiem docētājiem, kuri piedalās konkursā akadēmiskā personāla vēlēšanās

direktore

kopš 2002.gada tālākizglītības studiju programmas “Augstskolu didaktika” visu specialitāšu augstskolu

docētājiem bez pedagoģiskās kvalifikācijas direktore

kopš 2002. gada maģistru profesionālās studiju programmas “Sabiedrības un iestāžu vadība” direktore

299

kopš 2000. gada – promocijas eksāmenu komisijas pedagoģijas nozares doktorantūrā locekle

kopš 1999. gada tālākizglītības 2 gadu programmas “Pedagoģija un Psiholoģija” nepedagoģisko augstskolu

beidzējiem direktore

kopš 1999. gada – uzņemšanas komisijas DU Doktorantūrā komisijas locekle

kopš 1997. gada – noslēguma pārbaudījumu integrētajam eksāmenam pedagoģijā un psiholoģijā komisijas

priekšsēdētāja

kopš 1997. gada - Maģistru komisijas Izglītības Zinātnēs apakšprogrammas pedagoģijā priekšsēdētāja

Starptautisko un Latvijas konferenču organizācijas komisijas vadība vai līdzdalība to darbībā:

Ikgadējo DU Jauno zinātnieku konferenču sekcijas maģistrantiem vadītāja

Starptautiskās konferences „Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” Zinātniskās redkolēģijas locekle, sekcijas vadītāja,

2007.g.

Starptautiskās konferences “First Announcement fot the first internacional JTET – Journal of Teacher

Education and training conference” organizācijas komisijas locekle, 2003.g.

Baltijas valstu konferences “Sākam mācīties: pieredze, problēmas, risinājumi” Rīgā, 1998.g. sekcijas vadītāja

Augstskolas, fakultātes, institūta, profesoru grupas, katedras, laboratorijas vadība

Kopš 2007. gada - DU Senāta priekšsēdētāja vietniece

Kopš 2006.gada – DU Pedagoģijas un Pedagoģiskās Psiholoģijas katedras vadītāja

Kopš 2005. gada - DU Sociālās Psiholoģijas Promocijas Padomes eksperte.

Kopš 2004. gada - DU Senāta locekle

Kopš 2004.g. - DU Izglītības un Vadības fakultātes Domes locekle

kopš 1999. gada – Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultātes Domes locekle

kopš 1996. gada – Pedagoģijas katedras vadītāja

Starptautisko zinātnisko, akadēmisko vai mākslas nozaru apvienību vadība vai līdzdalība to darbībā

Eiropas skolotāju izglītības asociācijas locekle (Association of Teacher Education in Europe) - kopš 2004.

gada.

Latvijas profesoru asociācijas locekle - kopš 2003. gada.

ECHA (European Council for High Ability) locekle – kopš 2000.g.

MACEID UNESCO locekle Izglītības attīstības inovāciju centrā Bangkokā (Taizemē) – kopš 2000.g.

VI. CITAS AKTIVITĀTES

Starptautisko un valsts zinātnisko institūciju locekle

Kopš 2005.gada DU Promocijas padomes loceklis zinātnes nozarē „Sociālā psiholoģija”

Kopš 2005.gada LZP eksperts LZP projektu izvērtēšanai psiholoģijā

Kopš 2004. gada - Eiropas skolotāju izglītotāju asociācijas locekle (Association of Teacher Educators in

Europe).

Kopš 2003. gada - Latvijas profesoru asociācijas locekle.

Kopš 1998. gada - Eiropas Apdāvinātības Padomes locekle (European Council for High Ability).

16.04.2008 Irēna Kokina

300

CURRICULUM VITAE

RUDĪTE GRABOVSKA

Dzimšanas dati: 1975. gada 25.oktobris, Smiltene

Darba vieta: Daugavpils Universitāte, Parādes iela 1-432, LV 5400, Daugavpils

tel.: +371 54 28636, e-pasts.: [email protected]

IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNISKIE GRĀDI

2006, Dr.paed. Daugavpils universitāte, Latvija

1997, Mg. Paed., Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, vides izglītības pamatskolā apakšnozare.

1995, augstākā, Pedagoģijas bakalaura grāds, sākumskolas skolotāja diploms Rēzeknes Skolotāju institūts, Daugavpils

Pedagoģiskā universitāte, Pirmsskolas un pamatskolas pedagoģijas fakultāte

DARBA PIEREDZE

Kopš 2007 Daugavpils Universitātes Izglītības un vadības fakultātes (DU IVF) Ilgtspējīgas izglītības institūta pētniece,

docente, Parādes iela 1-432, LV-5400

2000.-2007., lektore, DU IVF Mācību metodiku katedra, Parādes iela 1-210, LV-5400

No 2001. – 2004. - DU IVF (pirms tam Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultātes) studiju programmas “Sākumskolas

skolotājs” izpilddirektore

1999 – 2000, asistente, Daugavpils universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Pedagoģijas katedra, Parādes iela

1, LV-5400

1998. –2004. - Dienvidlatgales NVO atbalsta centra izglītības nodaļas vadītāja, projektu vadītāja un asistente;

1997.- 2000. g. - Dabas izpētes un vides izglītības centra (DIVIC) izpilddirektore, projektu vadītāja un asistente.

I ZINĀTNISKĀ DARBĪBA

Starptautiskās konferences

1. Grabovska, R., 2007. g. 2007. gada 24.-28. novembris Ahmedabada, Indija IV. starptautiskā vides izglītības

konference “Environmental Education towards a Sustainable Future – Partners for the Decade of Education for

Sustanable Development”; prezentācija “Latvian case of reorienting higher education towards sustainability”.

2. Grabovska, R., 2007.g. 17.-21.oktobris (Daugavpils Universitāte), Daugavpils universitātes Mākslu un mūzikas

fakultātes piektā starptautiskā konference “Cilvēks, Krāsa, Daba, Mūzika”; prezentācija “Education for change:

education for sustainable development in the Bealtic Sea region”.

3. Grabovska, R., 2006. g. 30.maijs – 3.jūnijs Helsinku Universitāte (Somija) 4. starptautiskā žurnāla “Journal of

Teacher Education and Training” konference; posteris, tēzes konferences CD. Grabovska R. (2006)

Implementation of sustainability as a pedagogical category in teacher education.

4. Grabovska, R., 2005. g. 13.-17. septembris Klaipēdas universitāte (Lietuva) IX Eiropas Vides izglītības

konference “Environmental education and sustainable development: from policy to practice”; prezentācija,

publicētas tēzes: Grabovska R. (2005) “Biotism a content for reflective thinking in teacher education”..

5. Grabovska, R., Kudiņš, V. 2005. g. 22.-24. maijs Fehtas Universitāte (Vācija) 3. starptautiskā žurnāla “Journal

of Teacher Education and Training” konference; prezentācija, publikācija konferences CD. Grabovska, R. &

Kudiņš, V. (2005) Die Voraussetzungen für die Enführung didaktisches Modells in der ganzheitlichen Bildung.

Proceedings III international JTET conference “Sustainable Development. Culture. Education”, Vechta 186. - 198.

lpp.

6. Salite, I., Salitis, A., Grabovska, R., Kudiņš, V., 2004. g. 9.–11. jūnijs EMSU konference Monterrejas

Tehnoloģiskajā universitātē (Meksika); prezentācija un publicēts raksts: Salite, I., Salitis, A., Klepere, R. &

Kudins, V. (2004) Curriculum development in teacher education towards sustainable education. Proceedings

EMSU 2004 “Sustainable Development Education: Holistic and Integrative Educational and Management

Approaches for Ensuring Sustainable Societies”. Monterrey: EMSU, pp. 1.-14.

7. Salite, I., Salitis, A., Kudiņš, V., Grabovska, R., 2004. g. 24.-28.aprīlis PCC (Pacific Circle Consortium in

education research) konference Hongkonga; publicētas tēzes: Salite, I., Salitis, A., Klepere, R. & Kudinsh, V.

(2004) Curriculum development in teacher education towards sustainable education. Proceedings international

conference “Civic Values and Social Responsibility in a Global Context” rakstu krājumā, Hong Kong, 2004.

8. Kudiņš, V., Grabovska, R., 2004. g. 14.-16. aprīlis Tallina (Igaunija) 2. starptautiskā žurnāla “Journal of

Teacher Education and Training” konference; prezentācija, publicēts raksts konferences CD: Kudiņš, V. &

Klepere, R. The Formation of Attitudes in the Context of Sustainable Education pp.267-274

9. Klepere, R., 2003. g. 11.-12. decembris Viļņa, Kauņa (Lietuva) starptautiskā konference “Lithuanian Higher

Education: Diagnoses And Prognoses”; referāts “Current tendencies of teaching nature science in teacher education

programs: orientation towards sustainability”.


301

10. Salite, I., Grabovska, R., 2003.g. 11.-14. maijs (Daugavpils Universitāte), pirmā starptautiskā JTET konference

“Sustainable Development. Culture. Education”; referāts “Biotism as a Ground for the Evocation of Reflection in

Teacher Education”.

11. Salīte, I., Salītis, A., Klepere, R., 2002. g. 10.-14. septembris (Grahomstouna, Dienvidāfrikas Republika)

starptautiskā EMSU konference; referāts “Developing curriculum for teacher education toward sustainability”.

12. Grabovska, R., 2002.g. maijs (Daugavpils Universitāte), Daugavpils universitātes Mākslu un mūzikas

fakultātes trešā starptautiskā konference “Cilvēks, Krāsa, Daba, Mūzika”; prezentācija “Sustainable development

and its’ implementation through education”

13. Grabovska, R., 2002.g. 16.janvāris – 12.februāris, starptautiskā virtuālā konference “ Exploring and Expanding

The Great Work”, ko organizē Izglītības studiju institūts (The Institute for Education Studies (Earth TIES)),


14. Belousa, I., Grabovska, R., 2001.g. 4. decembris (Liepājas Pedagoģijas akadēmija), starptautiskā konference

“Bērna identitātes veidošanās pirmsskolas vecumā”; referāts “Learning Styles in Pre-school Education: A Base for

Children’ Spirituality and Sustainable Development”

Latvijas mēroga konferences un semināri

1. Grabovska, R., 2008.g. 14. marts, Latvijas Vides zinātnes un izglītības padomes (VZIP) starptautiskā

konference “Vides zinātne un izglītība Latvijā un Eiropā”; prezentācija, publicētas tēzes “Izglītība pārmaiņām:

ilgtspējīgas attīstības integrēšana mācību saturā”.

2. Grabovska, R., 2007.g. novembris UNESCO Latvija IZM, ISEC un augstskolu pārstāvjiem rīkotais seminārs

„Iekļaujošā izglītība”, piedalīšanās.

3. Grabovska, R., 2007.g. 8-9. februāris, Latvijas Vides zinātnes un izglītības padomes (VZIP) starptautiskā

konference “Vides zinātne un izglītība Latvijā un Eiropā”; prezentācija, publicētas tēzes “Pārmaiņu izglītība:

Izglītība ilgtspējīgai attīstībai Baltijas jūras reģionā”.

4. Grabovska, R., 2004.g. 28.jūnijs -1. jūlijs Junior Achievment Latvia (JAL) kursi - "Ievads ekonomikā"

(8.klasei) mācību programmas apguve, pilnveidošana, mācību procesa organizēšana izglītības reformas

īstenošanā”, semināru vadīšana.

5. Grabovska, R., 2002.g. 27.novembris, LU PPF Pieaugušo pedagoģiskās izglītības centra, Latvijas pedagoģijas

zinātnieku asociācijas seminārs “Mūsdienu pedagoģija” sadarbībā ar LR IZM Augstākās izglītības un zinātnes

departamenta Augstākās izglītības nodaļu (Rīga, LU PPF); piedalīšanās

6. Grabovska, R., 2002.g. 27.-28.septembris, “Ievads Marijas Montesori izglītībā” (vieslektori Filips Snovs

Gengs un Mārša Snova Morgana no Austrālijas), DU PPI PSMK un ASV Montesori asociācija (Daugavpils

Universitāte); piedalīšanās

7. Grabovska, R., 2002.g. 8.maijs, “Teorija un prakse pirmsskolas skolotāju sagatavošanā” (Rīga, RPIVA PPF

Ģimenes un pirmsskolas pedagoģijas katedra); piedalīšanās

8. Grabovska, R., 2002.g. 25.-28.aprīlis, “Spēļu tehnoloģijas pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērnu

intelektuālo un radošo spēju attīstībā”, vieslektors Vjačeslavs Voskobovičs (Daugavpils Universitāte);

piedalīšanās

9. Grabovska, R., 2001.g. 26. aprīlis, Daugavpils Pedagoģiskās universitātes 9. ikgadējā zinātniskā konference

(Daugavpils Pedagoģiskā universitāte); referāts “ ”

Publ ikācijas

1. Sagatavošanā Belousa, I., Grabovska, R. (2008) “Latvian case of reorienting higher education towards

sustainability”, iesniegts IV. starptautiskās vides izglītības konferences “Environmental Education towards a

Sustainable Future – Partners for the Decade of Education for Sustanable Development”rakstu krājumam.

2. Grabovska, R. (2007) Implementation of sustainability as a pedagogical category in teacher education. In

Hytonen, A. (Ed.) “Education for Democracy as a Part of Education for Sustainable Development” 4th

International Journal of Teacher Education and Training Conference: Post-Conference-Book pp.271-285.

ISBN 952-10-3857-0

3. Grabovska, R. (2007) Education for change: education for sustainable development in the Bealtic Sea region.

In Šļahova A. (ed.) The collection of scientific articles “Person. Color. Nature. Music”. Daugavpils: DU

Saule. pp.110-116. ISBN-978-9984-14-367-5.

4. Grabovska, R. (2006) Sustainability as a pedagogical category and its perspective in teacher education. In

A.Pipere (Eds.) Education and Sustainable Development: First Steps toward Changes. Volume 1, 2006,

Daugavpils: Saule, pp.211-223

5. Grabovska, R., Kudiņš, V. (2005) Die Voraussetzungen für die Enführung didaktisches Modells in der

ganzheitlichen Bildung. Proceedings III international JTET conference “Sustainable Development. Culture.

Education”, Vechta. pp.186. - 198.


302

6. Salite, I., Salitis, A., Klepere, R., Kudins, V. (2004) Curriculum development in teacher education towards

sustainable education. Proceedings EMSU 2004 “Sustainable Development Education: Holistic and

Integrative Educational and Management Approaches for Ensuring Sustainable Societies”, Monterrey:

EMSU, pp.1-14.

7. Kudiņš, V., Klepere, R. (2004) Toward sustainable education: balancing teachers’ attitudes and actions. JTET

Volume 4, 2004, Daugavpils: Instutute of Sustainable Education, DU, pp.36.-44.

8. Kudiņš, V., Klepere, R. (2004) The formation of attitudes in the context of sustainable education.

Proceedings II international JTET conference “Sustainable Development. Culture. Education”, Tallina,

pp.267-274.

9. Salīte, I., Klepere, R. (2003) Biotism as a ground for the education of reflection in teacher education. JTET

Volume 3, 2003, Daugavpils: ISE, DU, pp.44.-58. ISSN 1407 – 8724

10. Salīte, I., Salītis, A., Klepere, R. (2002) Developing curriculum for teacher education toward sustainability.

Proceedings EMSU, Grahamstown: EMSU. pp.405-421.

11. Belousa, I., Klepere, R. (2002). Learning styles in pre-school education: A base for children’ spirituality and

sustainable development. Starptautiskās konferences “Child’s Identity Formation in Preschool Age” rakstu

krājums, Liepāja, Latvija: Liepa, 48.-60.lpp.

Zinātniskie projekti

Starptautiskie zinātniskie projekti

1. Grabovska, R., SOCRATES programmas Comenius 2.1. projekts „Inspire School Education by Non formal

learning”, īstenošanas laiks 2008.-2009. gads. Projekta reģistrācijas Nr. dalība projektā un projekta aktivitāšu

īstenošana.

2. Grabovska, R., SOCRATES programmas Comenius 2.1. projekts “ICTime - ICT as a Tool of Intercultural and

Media Education” Projekta reģistrācijas Nr. 128742-CP-1-2006-1-PT-COMENIUS-C21, īstenošanas laiks:

2006.gada 1.oktobris – 2009.gada 30.septembris; dalība projektā un projekta aktivitāšu īstenošana.

3. Grabovska, R., 2006. - 2008. SOCRATES programmas Comenius 2.1 projekts “Education for Change –

education for sustainable development with focus on local collaboration” Projekta reģistrācijas Nr. 29350-IC-1-

2005-1-SE-COMENIUS-C21; dalība projektā un projekta aktivitāšu īstenošana:

4. Grabovska, R., kopš 2000.g., UNESCO/UNITWIN projekts pie Jorkas universitātes “Skolotāju izglītības

pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību”

5. Grabovska, R., 2002. gada jūnijs, ERASMUS projekts “EAPEA 21” Leidene (Nīderlande)

Latvijas mēroga zinātniskie u.c. projekti

1. Grabovska, R., 2005.-2008.g. Eiropas Sociālā fonda projekts “Doktorantūra un maģistratūra e-studiju

tehnoloģiju jomā atbilstoši Lisabonas mērķiem RTU, DU, LPA”, projekta identifikācijas Nr.

VPD1/ESF/PIAA/04/APK/323210061/0007, līdzdalība.

2. Grabovska, R., 2005.-2008.g., LZP pētījums “Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā skatījumā” Nr.05.1915,

līdzdalība;

3. Grabovska, R., 2005. IZM projekts “Izglītības ilgtspējīgai attīstībai problēmas un perspektīves uzsākot ANO

izsludināto desmitgadi no 2005. –2014. gadam. (2005), līdzdalība;

4. Grabovska, R., 2003. g. Silenes dabas parka dabas aizsardzības plāna izstrāde, VAS “Latvijas Valsts meži”,

uzraudzības grupa.

5. Grabovska, R., 2002.g., Latvijas ZA pētījumu projekts “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas

attīstības stratēģiju Latvijā”, reģistrācijas Nr. 347, līdzdalība;

6. Grabovska, R., 1999.-2004. Latvijas Ornitoloģijas Biedrības (LOB) projekta “Latvijas putnu atlants”(1999.-

2004.) – Daugavpils grupas koordinatore

7. Grabovska, R., 2001. lietišķais pētījums Nr. 4 “Sākumskolas skolotāju pieredze, iesaistot skolēnus mācību

sasniegumu pašizvērtēšanā”, Izglītības un Zinātnes ministrijas valsts pētījumu projekts “Skolēna pašvērtējuma

nozīme mācību motivācijas veidošanā dažādos mācību priekšmetos sākumskolā”, līdzdalība;

8. Grabovska, R., 2001/ 2002 Pedagoģiskais eksperiments “Skolēnu mācību sasniegumu izvērtēšanas modelis un

dokumentācija mācību sasniegumu atspoguļošanai 1.- 4. klasēs”, līdzdalība darba grupā.

II PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (par pēdēj iem 6 gadiem)

Vadītie maģistra darbi: 5

Vadītie bakalaura darbi: ~ 60

Docētie studiju kursi: 10

Bakalaura profesionālo studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs”, “Pamatizglītības skolotājs”

Bērnu iepazīstināšana ar dabu 3 KP, Dabas zinības un to mācību metodika 3 KP, Integrēto mācību metodika 2 KP,

Projektu izstrāde un vadība 1 KP, Plenērs 1 KP, Mācību prakse dabas zinībās 1 KP

303


Izglītības filosofija: Izglītība ilgtspējīgai attīstībai 2 KP, Vides izglītības pamatskolā teorētiskie pamati 2 KP, Vides

izglītības pamatskolā teorētisko pamatu aprobācija 2 KP, Holistiskā pedagoģija: Vides pedagoģija 2 KP, Holistiskā

pedagoģija: Integrētā pieeja izglītībā 2 KP

Izstrādātās studiju programmas

2006, Profesionālo studiju programmu “Pirmsskolas skolotājs”, “Pamatizglītības skolotājs” reakreditācijas darba grupa.

III CITAS AKTIVITĀTES Zinātniskās sadarbības tīkli

1. Grabovska, R., kopš 2007.g., biedrības „Ilgtspējīgas izglītības institūts” koordinatore.

2. Grabovska, R., kopš 2004.g., Daugavpils Universitātes Jauno Zinātnieku asociācijas (DUJZA) dalībniece

3. Grabovska, R., 2000.- 2002., Latvijas Vides izglītotāju asociācijas valdes locekle

Kvalifikācijas celšana

1. Grabovska, R., 2006.g. promocijas darbs “Ilgtspējības princips skolotāju izglītībā”

2. Grabovska, R., 2001.g. – 2004.g., Doktora studijas, Daugavpils universitāte;

3. Grabovska, R., 2002. janvāris – maijs mācību programma “Sabiedrības iesaistīšanās vides politikas veidošanā”

(finansētājs Lielbritānijas vēstniecība), dalībnieces sertifikāts;

4. Grabovska, R., 2000. 6.-10. novembris projekta “Step by step” ietvaros starptautisks seminārs “Lietišķie

pētījumi, to organizēšanas metodika”, Viļņa, Lietuva, sertifikāts;

5. Grabovska, R., 2000. maijs-augusts Vides Izglītotāju asociācijas seminārs “Vides izglītības centra attīstības

plānošana”, sertifikāts;

6. Grabovska, R., 1999. – 2000. ”Izglītība Pilsoniskai Sabiedrībai” semināru cikls “Metodes efektīvai mācību un

sadarbības procesu vadīšanai”, sertifikāts;

7. Grabovska, R., 1997-1999, Maģistra studijas, Daugavpils Pedagoģiskā universitāte; maģistra darbs “Vides

izglītības aspekts kā alternatīva personības attīstībā un priekšnosacījums ekofīlijas veicināšanai un ekfobijas

pārvarēšanai sākumskolā” Pedagoģijas nozare, vides izglītības pamatskolā apakšnozare.

IV. ORGANIZATORISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem)

Zinātnisko struktūrvienību vadība

1. Grabovska, R., 2001.-2004.g., DU IVF (pirms tam Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultātes) studiju programmas

“Sākumskolas skolotājs” izpilddirektore

Starptautisko un Latvijas konferenču organizācijas komitejas

1. Grabovska, R., 2008.g. 15.-17. maijs, Daugavpils universitātes 50. Starptautiskās zinātniskās konferences

rīcības komitejas dalībniece, (Daugavpils Universitāte)

2. Grabovska, R., 2006.g. 27. – 28.aprīlis, Daugavpils universitātes 48. Jauno zinātnieku konferences





organizācijas rīcības komitejas dalībniece, (Daugavpils Universitāte)

5. Grabovska, R., 2003.g. 11. – 14.maijs, 1.Starptautiskās JTET konferences “Sustainable Development. Culture.

Education” organizācijas rīcības komitejas dalībniece, (Daugavpils Universitāte)

Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas

Grabovska, R., kopš 2005.g., Daugavpils universitātes ikgadējās Jauno zinātnieku konferences rakstu redakcijas


Piedalīšanās DU koleģiālās institūcijās

1. Grabovska, R., kopš 2007.g. „Pirmsskolas skolotājs” padomes locekle, akadēmiskās maģistru studiju

programmas „Pedagoģija” padomes locekle.

2. Grabovska, R., kopš 2006.g. profesionālas bakalaura studiju programmas „Pamatizglītības skolotājs” padomes

locekle

3. Grabovska, R., 2001.-2004., 2006.g., IVF domes locekle

4. Grabovska, R., 2001.-2004.g., DU IVF (pirms tam Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultātes) studiju programmas

“Sākumskolas skolotājs” izpilddirektore

2008. gada 17.aprīlī Rudīte Grabovska

304

CURRICULUM VITAE

VALĒRIJS MAKAREVIČS

Parādes, 1

LV 5401, Daugavpils

Tel. 5428636


Dzimšanas vieta un gads: 1951.gada 25.maijs, Daugavpils raj.

IZGLĪTĪBA

1992.g. nostrificējies Dr. psiholoģijā

1992.g. Psiholoģijas zinātņu kandidāts

1986.-1989.g. Latvijas universitātes aspirants

1968.-1974.g. Fizikas un matemātikas skolotāja diploms Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā

DARBA PIEREDZE

Kopš 2006.g. DU Ilgtspējīgas izglītības institūts, vecākais pētnieks

2003 - 2006.g. Daugavpils universitātes pedagoģiskās psiholoģijas katedras docents

2000 -2003.g. Daugavpils universitātes psiholoģijas katedras docents

1996 – 2000.g. DPU psiholoģijas katedras docents

1993 -1996.g. DPU Pedagoģijas un psiholoģijas katedras docents

1989 -1993.g. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes psiholoģijas katedras vec. pasniedzējs

1980 -1986.g. DPI Pedagoģijas un psiholoģijas katedras laborants

1979 -1980.g. Latvijas Kinoamatieru biedrības Kinoamatieru kluba - laboratorijas vadītājs

1976 -1979.g. Daugavpils rajona Medumu palīgskolas audzinātājs

1974 -1976.g. Krāslavas rajona Ežezeru pamatskolas fizikas un matemātikas skolotājs

ZINĀTNISKĀ DARBA TĒMA

Tolerance kroskulturālā kontekstā

Uz ilgspējību orientēta pētnieka identitāte

ZINĀTNISKĀ DARBĪBA

1. PIEDALĪŠANĀS KONFERENCĒS

Makarevičs, V. 2008. 24. – 25. aprīlis (Sankt-Peterburga, Krievija) piedalīšanās starptautiskajā zinātniskajā

konferencē „Tolerance and Intolerance in the Modern Society: the East – the West”. Nolasīts referats

„Tolerance Demonstration among the Students of Southern Latvia and Sweden”

Makarevičs, V. 2008. 22.-23. februāris (Rēzekne, Latvija) piedalīšanās starptautiskajā zinātniskajā konferencē

„Sabiedrība, integrācija, izglītība”. Nolasīts referats „Formation of identity of the teacher-researcher”.

Makarevičs V. 2007. 17.-21. oktobris (Daugavpils, Latvija) piedalīšanās

5. starptautiskajā konferencē „PERSON, COLOR, NATURE, MUSIC”. Nolasīti divi referati: „Dzejas darba

autora personības krāsu-skaņu analīze” un „Jaunā pētnieka profesionālās identitātes veidošana”.

Makarevičs V. 2007. 30. maijs – 2. jūnijs (Debrecena, Hungārija) piedalīšanās

5. starptautiskajā JTET konferencē. Nolasīts referats „Development of Professional

Identity of the Young Scientists” . Publicētas tēzes.

Makarevičs V. 2007. 10. – 11. maijs (Daugavpils) piedalīšanās starptautiskajā konferencē

„Iracionālais, mistiskais, noslēpumainais kultūrā”. Nolasīts referats „Dzejas krāsu analīze”.

Makarevičs V. 2007. 3. – 6. maijs (Klaipēda, Lietuva) piedalīšanās starptautiskajā

konferencē „Changing Education in a Changing Society”. Nolasīts referats, publicēts raksts

„The Teacher as the Scientists: Development of Identity of the Researcher”.

Makarevičs V. 2006. 27. oktobris (Šauli, Lietuva) piedalīšanās starptautiskajā konferencē „Teacher’s

training in the 21st century: Changes and perspectives”. Nolasīts referāts „Adult Dyslexia and pedagogical

implications”.

Makarevičs V. 2006. 31. maijs – 3. jūnijs (Helsinki) piedalīšanās 4. starptautiskajā

JTET konferencē „Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība.” Uzstāšanās ar referātu

„Tolerance un skolotāja kultūra”.


305

Makarevičs V. 2005. 3.-8. jūlijs (Granāda ,Spānija) piedalīšanās 9. Eiropas psiholoģijas kongresā. Posters,

publicētas tēzes.

Makarevičs V. 2005. 21.-23.jūlijs (Halle Vācija) piedalīšanās starptautiskajā konferencē „Stress and Anxiety

Research Society”. Posters, publicētas tēzes.

Makarevičs V. 2005 22.-26..maijs (Vechta ,Vācija) piedalīšanās starptautiskajā konferencēs „Sustainable

development. Culture and Education. Holistic Education”.Nolasīts referāts.

Makarevičs V. 2005. 18.-21. maijs (Daugavpils) piedalīšanās 4.starptautiskajā konferencēs „Person. Color.

Nature. Music” Nolasīts un publicēts referāts.

Makarevičs V. 2005. 8.-10. maijs (Klaipēda) piedalīšanās ATEE starptautiskajā vasaras universitātē: “

Changing education in a changing society : EUROPE 15+10”, Nolasīts referāts.

Makarevičs V. 2004. 25.-26. novembris (Viļņa) piedalīšanās starptautiskajā konferencē " Personības

psihosociālā attīstība”. Nolasīts referāts plenārsēdē.

Makarevičs V. 2004. 13.-16. septembris (Sudaka, Ukraina) piedalīšanās starptautiskajā konferencē “

Migrācija Eiropā : politiķu un zinātnieku dialogs”. Nolasīts un publicēts referāts.

Makarevičs V. 2004. 18.-22. jūlijs (Groningena) piedalīšanās starptautiskajā konferencē “12-th European

Conference an Personality”. Posters, publicētas tēzes.

Makarevičs V. 2004. 1.-2. jūnijs (Daugavpils) piedalīšanās starptautiskajā konferencē “ Drošība un tautas

attīstība”. Nolasīts un publicēts referāts.

Makarevičs V. 2004. 6. februāris (Rīga) piedalīšanās Latvijas Universitātes 62. konferencē (Pedagoģijas

sekcija).

Makarevičs V. 2004..29.janvāris (Rīga) piedalīšanās Latvijas Universitātes 62.konferencē (Psiholoģijas

sekcijā). Nolasīts referāts.

Makarevičs V. 2003. 9. maijs (Šauļi) piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Teacher education in XXI

century: Changing and perspectives.” Nolasīts un publicēts referāts.

Makarevičs V. 2003. 23.-24. aprīlis (Liepāja) piedalīšanās starptautiskajā konferencē: “Pedagoģija: teorija un

prakse” . Nolasīts un publicēts referāts.

Makarevičs V. 2002. 6. decembris (Viņa) piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Personības attīstība un

garīgā veselība”. Nolasīts referāts plenārsēdē, sekcijas vadīšana.

`Makarevičs V. 2002. 22.-25. augusts (Tartu) piedalīšanās 5. starptautiskajā Baltijas psihologu konferencē.

Nolasīts referāts, publicētas tēzes.

Makarevičs V. 2002. 15.-18. maijs (Daugavpils) piedalīšanās 3.starptautiskajā konferencē “Person. Color.

Nature. Music.” Nolasīts un publicēts referāts.

Vakarevičs V. 2001. 26.-27. oktobris (Viļņa) piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Austrumlietuvas tautas

mazākumu attīstībā” . Nolasīts referāts.

Makarevičs V. 2001. 5..maijs. (Daugavpils) piedalīšanās starptautiskajā konferencē „Tautas atmiņa un

kultūra”. Nolasīts referāts.

Makarevičs V. 2000.g. 30. novembris - 2.decembrim. (Šauļi) piedalīšanās starptautiskajā konferencē

“Disabled Children in the Context of Changes in the Educational System”. Nolasīts referāts.

Makarevičs V. 2000. 6.-9. oktobris (Rīga) Piedalīšanās 2.starptautiskajā Baltijas psihologu konferencē “New

Developments in Psychology in the Baltics: Theory and Practice” .

Makarevičs V. 2000. 18.-20. maijs (Daugavpils) piedalīšanās 2. starptautiskajā zinātniskajā konferencē

“Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”. Nolasīts un publicēts referāts “Tolerance as a Psychological Phenomenon”.

Makarevičs V. 2000. 4.-7. maijs (Klaipeda) piedalīšanās ATEE starptautiskajā pavasara universitātē “Today's

reforms for tomorrow's school's” Nolasīts un publicēts referāts.

Makarevičs V. 2000. 27.-28. aprīlis. (Daugavpils) piedalīšanās DPU zinātniskajā konferencē. Sekcijas

vadīšana, nolasīts referāts.

Makarevičs V. 2000. 2.-3. marts (Rēzekne) piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Integration problems of

the Baltic Region Countries on their was to the European Union” Nolasīts referāts, publicētas tēzes.

Makarevičs V. 1999. 29. novembris (Visaginas) piedalīšanās Visaginas zinātniskajā konferencē Lietuvā

“Mācību stunda. Sistēma. Analīze.” Nolasīts referāts, publicētas tēzes.

Makarevičs V. 1999. 20. oktobris (Daugavpils) piedalīšanās zinātniskajā seminārā “DPU – laiks. Skolotājs”.

Nolasīts referāts, publicētas tēzes.

Makarevičs V. 1999. 6. maijs (Daugavpils) piedalīšanās zinātniskajā seminārā “XX gs. psiholoģija:

problēmas un to risināšanas perspektīvas” . Darbs semināra orgkomitejā, nolasīts referāts.

Makarevičs V. 1999. 26.-27. aprīlis (Daugavpils) piedalīšanās DPU zinātniskajā konferencē. Nolasīts referāts.

Makarevičs V. 1998. 5. maijs (Riga) piedalīšanās republikas zinātniskajā konferencē “Skolotājs Latvijas

skolā”. Nolasīts referāts, publicētas tēzes.

306

Makarevičs V. 1998. 29.-30. aprīlis (Rīga) piedalīšanās Baltijas valstu konferencē “Sākam mācīties: pieredze,

problēmas, risinājumi”. Nolasīts referāts, publicētas tēzes.

Makarevičs V. 1998. 27.-28. aprīlis (Daugavpils) piedalīšanās DPU zinātniskajā konferencē Daugavpils

(Latvija). Nolasīts referāts.

Makarevičs V. 1998. 22. aprīlis (Daugavpils) piedalīšanās DPU Mākslu katedras rīkotajā

starptautiskajā zinātniskajā seminārā. Nolasūts referāts.

Makarevičs V. 1997. 11.-12 .novembris (Minska) piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Пути развития

общеобразовательной школы”. Nolasīts referāts, publicētas tēzes.

Makarevičs V. 1997. 21.-24 jūnijs (Rīga) piedalīšanās Vasaras psiholoģiskā universitāte. Uzstāšanās par

simboliem mākslā.

2. PUBLIKĀCIJAS

STARPTAUTISKI RECENZĒTI IDEVUMI EIROPAS MĒROGĀ

Makarevich, V.(2007) The Teacher as the Scientists: Development of Identity of the Researcher. Spring University,2.

Klaipeda University, Klaipeda. 163-169 p.p.

Makarevičs, V., Dombrovskis, V.(2006) Migration und Toleranc. Migration in Europa: Soziologische und psihologische

forschungen. Kiev, 159-176 ss.

Makarevičs, V. (2005) Psychological Basis of the Tolerance Pedagogy. :Personal.Color.Natur. Music.Scientific Articles

of the Fourth International Conference, Daugavpils,.May 18-.21,2005. Daugavpils University, 134-145 lpp.

Макаревич, B. (2004) Толерантность и проблема психологической безопасности. Drošība un tautas attīstība.

Starptautiskās zinātniskās konferences (2004.g. 1.-2.jūnijs) rakstu krājums. Daugavpils, 141-149 lpp.

Makarevičs, V. (2003) Толерантностъ как проявление культуры учителя ХХ1 века. Teacher Education the 21

Century : changes and perspectives. Šiauliai, 173-179 lpp.

Makarevičs, V., Stičinskis, J. (2002) The Method for Research of Tolerant Statements. Scientifical articles of the 3-rd

international conference “Person. Color. Nature. Music” may 15-18, 2002, Daugavpils University, pp.12-20.

Makarevičs, V. (2000) Tolerance as a Psychological Phenomenon: Raising the Problemю Scientifical articles of the

second international conference “Person. Color. Nature. Music”, May 18-20, 2000, Daugavpils Pedagogical University,

pp. 33-40.

Dombrovskis, V., Makarevičs, V., Maslova, M. (2000) Tolerance and its manifestations with the secondary school

pupils in the process of intergroup perception. Proceedings of the Association for Teacher Education in Europe Spring

University: Today's reforms for tomorrow’s school's, Klaipeda (Lithuania), 4th

-7th

May, 2000, Klaipedos

Universitetas,. 70-75. p.p.

ZINĀTNISKIE RAKSTI BALTIJĀ

Makarevičs, V. (2006) Psiholoģiskā drošība un tolerance. Sociālo zinātņu vēstnesis, 2006, Nr.1.Daugavpils, 87-111 lpp.

Makarevičius, V. (2004) Ontogenetic peculiarities in the devolopment of creative imagination Ugdymo psichologija

2004 m.N.1,.p.p.39-47.

Makarevičs, V. (2003) Tolerance un demokrātiskā izglītība. Pedagoģija: teorija un prakse. Rakstu krājums, 1 daļa,

Liepāja, 166-175 lpp.

Makarevich, V., Maslova, M. (2002). Personality Corelates of Tolerance. Psychology in the Baltics: At the Crossroads.

Abstracts from the 5-th International Baltic Psychology Conferece.August 22-25, 2002 in Tartu, Estonia. Tartu , pp. 38

ZINĀTNISKIE RAKSTI LATVIJĀ

Makarevičs, V. (2008) Skolotāja-pētnieka identitātes veidošana. Sabiedrība, integrācija,iIzglītība. Starptautiskās

zinātniskās konferences materiāli 2008.g. 22.-23. februāris. Rēzekne, 63-70 lpp.

Makarevičs, V. (2004) Personības tolerances korelācija Pedagoģija : Izglītības zinātnes un pedagoģija mūsdienu

pasaulē. Rīga, Latvijas Universitāte, 43-50 lpp.

307

Makarevičs, V. (2001) Tolerance as a psychological Problem. Tolerance u citas psiholoģiskās un pedagoģiskās

problēmas. Daugavpils, 2001. lpp. 29-38

Makarevičs, V. (2001) Modern psychology, it’s problems and prospects. Tolerance un citas psiholoģiskās un

pedagoģiskās problēmas, Daugavpils, 2001. lpp. 94-96

Makarevičs, V. (2000) Psiholoģija skolā: no priekšmeta ar problēmām līdz problēmām bagātam priekšmetam Skolotājs,

Nr. 6 2000, 33.-34.lpp.

Макаревич, В. (1999) Краткое введение в психоанализ. психоанализ. Краткое введение в психоанализ, 1-133 с.

Макаревич, В. (1999) Мальчик из города N. Краткое введение в психоанализ. Даугавпилс, 134-143 с.

Макаревич, В. (1999) Приоткритая дверь в глубины бессознателъного. Краткое введение в психоанализ.

Даугавпилс, 144-179 с.

Макаревич, В. (1997) Приоткрытая дверь в глубины бессознательного. Даугавпилс, 45 с.

Макаревич, В. (1996) Психология развития: предмет и задачи. Даугавпилс, 19 с.

Макаревич, В. (1996) Исторический обзор основных теорий психического и личностного развития человека.

Даугавпилс, 34 с.

Макаревич, В. (1996) Методология исследовательской и диагностической работы в психологии. Даугавпилс, 25

с.

Кокина,И., Макаревич, В. (1993) Психология развития человека. Даугавпилс, 104 с.

PROJEKTI

EIROPAS PROJEKTI

Leonardo da Vinci projekts Nr. 2004-ISL /04/B/F/PP-164001. Adult screening instrument on the internet dyslexic;

motivational strategies. Sadarbībā ar Islandes, Dānijas, Francijas, Rumānijas partneriem) (2004-2007.g.). 14 400EUR.

Koordinators Latvijā.

Aktivitātes projektā.

Makarevičs, V.(2007) Grāmatas „Motivational interview strategies for people with dyslexia” tulkošana latviešu un

krievu valodā

Makarevičs, V., Iliško. D. (2006) Piedalīšanās seminārā Aarhusā (Dānijā) 2006.g. 27.septembrī. Pētījuma rezultatus

prezentācija

Makarevičs, V. Kravale M. (2006) Testa tulkošana. Eksperimenta organizēšana. Datu apstrāde.

Makarevičs, V. (2006) Semināra organizācija Daugavpilī. 16.-18. maijs.

Makarevičs, V. , Maslova M.(2006) Piedalīšanās seminārā Parīzē. 26.-27. maijs.

Makarevičs, V. (2004) Piedalīšanās seminārā Rejkjavikā 5.-6. novembris.

LATVIJAS PROJEKTI

Makarevičs, V. (2007) IZM projekts Karjeras attīstības atbalsts reģionālajā universitātē ilgtspējīgas attīstības un

nodarbinātības veicināšanai (vad. doc. E.Olehnoviča). Pētnieks.

Makarevičs, V. (2006) IZM projekts Uz ilgspējību orientēta ptnieka identitāte maģistra studiju programmās psiholoģijā

un pedagoģijā Daugavpils Universitātē (vad. prof. Pipere A.). Pētnieks.

Makarevičs, V. (2003-2005) LZP grants :Tolerance kroskulturālā kontekstā. Projekta vadītājs.

Makarevičs, V. (1998-2002) LZP grants: :Tolerances sociāli psiholoģiskās problēmas pedagoģiskais process. Projekta

vadītājs.

PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA

Novadīti 65 maģistra darbi

Lekciju un semināru vadīšana

Psiholoģijas teoriju vēsture

Psihoanalītisko teoriju apskats

308

Attīstības psiholoģija

Pedagoģiskā psiholoģija

Mākslas psiholoģijas problēmas

Tēla psiholoģija

Projektīvie testi

Mākslas psiholoģija

Personības izaugsmes tehnoloģijas

Studiju kursu programmu izstrādāšana

Psiholoģijas bakalaura akadēmiskajā programmā

Attīstības psiholoģija

Pedagoģiskā psiholoģija

Juridiskā psiholoģija

Tēla psiholoģija

Projektīvie testi

CITAS AKTIVITĀTĒS

Makarevičs, V. (2007) Iepazīšanās ar profesionālās izglītības sistēmu Norveģija. 2.-8. jūlijs.

Makarevičs, V. (2006) Iepazīšanās ar profesionālās izglītības sistēmu Vacijā un Holandē. 3.-9. jūlijs.

Makarevičs, V. (2001) Rakstu krājuma “Tolerance un citas psiholoģiskās un pedagoģiskās problēmas” redaktors.

29.04.2008. Valērijs Makarevičs

309

Curriculum Vitae

ILONA MIČULE

Adrese:

Parādes iela 1-432

Daugavpils, LV 5401

Telefons: (+371) 65427411; (+371) 65428636

Fakss: (+371) 65427411



2006.g. - doktora grāds (Ph.D) reliģijas izglītībā, Fordamas universitāte (Fordham University), Ņujorka, ASV

2002.g. - pamatskolas angļu valodas skolotāja diploms, Daugavpils Universitāte

1999.g. - maģistra grāds (Master of Arts) reliģijā un reliģijas izglītībā, Fordamas Universitāte (Fordham University),

Ņujorka, ASV

1998.g. - vēstures bakalaura grāds kultūrvēsturē un kultūrvēstures skolotāja diploms, Rēzeknes Augstskola

1994.g.- atestāts par vidējo izglītību, Preiļu 1.vidusskola

DARBA PIEREDZE 2008.g. marts – Daugavpils universitāte, Izglītības un vadības fakultāte; prodekāne

2007.g. septembris - Daugavpils universitāte, Ilgtspējīgas izglītības institūts; pētniece

2006.g. – 2007.g. Daugavpils universitāte, Ilgtspējīgas izglītības institūts; vadošā pētniece, zinātniskā sekretāre

2004.g. - 2006.g. Fordamas universitāte (Fordham University, Graduate School of Religion and Religious Education),

Ņujorka, ASV; doktorantūras (Ph.D) studiju programmas sekretāre

2003.g- 2004.g. - Rīgas 31. vidusskola; angļu valodas skolotāja un klases audzinātāja

2002.g.- 2003.g. - Rīgas 1. internātskola; angļu valodas skolotāja

2002.g. - Aglonas Katoļu ģimnāzija; mācību iestādes vadītāja vietniece mācību darbā

1999.g.- 2002.g. - Aglonas Katoļu ģimnāzija; angļu valodas, vēstures, ētikas, ticības mācības skolotāja un klases

audzinātāja

1998.g.-1999.g. – Fordamas universitāte (Fordham University, Graduate School of Religion and Religious Education)

(Ņujorka, ASV); maģistra (MA) studiju programmas sekretāre

ZINĀTNISKĀ DARBĪBA

KONFERENCES

Mičule, I. 2008.g. 24. – 26. februāris (Rīga, Latvija). Piedalīšanās UNESCO organizētajā sagatavošanās starptautiskajai

izglītības konferences 48. sesijai Eiropas un Ziemeļamerikas reģionā „Iekļaujošā izglītība: no politiskā dialoga līdz

saskaņotai darbībai” konferencē. Ziņotāja darba grupā.

Mičule, I. 2007.g. 8.novembris (Rīga, Latvija). Piedalīšanās zinātniski praktiskajā konferencē “Izglītības un mācību

programmas: teorija un prakse”.

Mičule, I. 2007.g. 16.-19.oktobris (Daugavpils, Latvija). Starptautiskā studentu konference “Let’s live together, let’s live

sustainably”. Darbs konferences orgkomitejā.

Mičule, I. 2007.g. 2.- 6.jūlijs (Durbāna, Dienvidāfrikas Republika) 4.Vispasaules vides izglītotāju kongress “Learning in

a Changing World”. Referāts “Learning Environment in the Context of Non-formal Education” (kopā ar Mārīti Kravali).

Mičule, I. 2007.g. 30.maijs-2.jūnijs (Debrecena, Ungārija) 5. starptautiskā Journal of Teacher Education and Training

konference “Sustainable Developmen. Culture. Education”. Referāts “Analysis of problems of sustainable development:

Students’ view” (kopā ar Mārīti Kravali); posteru prezentācijas vadīšana un plenārsēdes vadīšana.

Mičule, I. 2007.g. 3.-4.maijs (Daugavpils) Daugavpils Universitātes 49. jauno zinātnieku (DUJZA) konference.

Pedagoģijas darba grupas „Mācību process un bērna attīstība pirmsskolā” vadītāja.


310

Mičule, I. 2007.g. 15.-16.marts (Latvija, Rīga) Starptautiskā zinātniskā konference “Dabaszinību didaktika šodien un

rīt”. Darba grupas/seminārnodarbības par dzimumu līdztiesības aspektiem dabaszinātņu priekšmetos vadītāja, līdzautore

referātam un publikācijai “Dzimumlīdztiesība dabaszinātņu mācību priekšmetos: EQUAL projekta “Profesiju

segregācijas cēloņu mazināšana”.

Mičule, I. 2006.g. 29.novembris - 1.decembris (Parīze, Francija) UNESCO kolokvijs “Universities as centres of

research: An endangered species?” Novērotāja.

Mičule, I. 2006. 24.-26.augusts (Daugavpils) 56. starptautiskais fenomenologu kongress “Rethinking education in the

perspective of life”. Darbs orgkomitejā.

PUBLIKĀCIJAS

Belousa, I., Micule, I. Experience of the Institute of Sustainable Education. Faculty of Education and Management, in

Vilela, M. & Corrigan, K. (ed.) Good Practices in Education for Sustainable Development Using the Earth Charter.

UNESCO Education for Sustainable Development in Action, Good Practices. San Jose, Costa Rica: No 3: 157-161.

November 2007. ISBN 978-9977-925-54-7.

Micule, I.& Kravale, M. (2007) Learning Environments in the Context of Education. In Proceedings of the 4th WEEC

(World Environment Education Congress). 2-6 July, 2007, Durban, South Africa (available at

http://www.weec2007.com).

Salite, I., Micule, I., Kravale, M., Ilisko D. & Stakle, A. (2007) Toward the Sustainability in Teacher Education: Promise

of Action Research. In A.Pipere (ed.) Education and Sustainable Development: First Steps toward Changes. BBCC/ISE

Annual collection of articles, Vol. 2, Daugavpils: Daugavpils University Publishing House “Saule”, pp.263-292. ISBN

978-9984-14-373-6.

Belousa, I., Oļehnoviča, E., Iliško, D., Mičule, I. (2007) Gender Equality in Science Curriculum: Recommendations of

Reorienting Science Education towards Sustainable Development, in Pipere, A. (ed.) Education and Sustainable

Development: First Steps toward Changes. BBCC/ISE annual collection of articles, Vol.2, Daugavpils: Daugavpils

University Publishing house “Saule” pp.161-174. ISBN 978-9984-14-373-6

Belousa, I., Oļehnoviča, E., Iliško, Dz., Mičule, I., Fjodorova, I. Dzimumlīdztiesība eksaktajos mācību priekšmetos:

EQUAL projekta „Profesiju segregācijas cēloņu mazināšana” pieredze. Starptautiskās zinātniskās konferences

„Dabaszinību didaktika šodien un rīt”/ Raksti.. Rīga, RPIVA. 2007 [CD]. ISBN 978-9984-9903-6-1.

Mičule, I. (red.). (2006) Studenti par ilgtspējību. Daugavpils: Universitātes akadēmiskais apgāds “Saule”, 100 lpp.

PROJEKTI

Mičule, I. 2007. 8.-9.janvāris (Eskisehir, Turcija) seminārs Anadolu universitātē “PhenoMETHOD – The Design of

Phenomenological Teaching-Learning Method” (Comenius 2.1) (Turcija, Dānija, Somija, Latvija). Piedalīšanās projekta

sagatavošanas darba grupā.

Mičule, I. 2006.g. IZM pilotprojekts, pilotprojekts, reģ. Nr. 2.18 “Garīgums kā virssatura komponents uz ilgtspējību

orientētā skolotāju izglītībā” (vadītāja - I.Belousa), līdzdalība.

Mičule, I. 2006.-2007.g. Skolotāju izglītība nākotnei: PCC (Klusā okeāna piekrastes izglītības pētījumu konsorcija)

valsts koloboratīvs pētījums un izglītība ilgtspējīgai attīstībai: problēmas un perspektīvas, uzsākot ANO izsludināto

desmitgadi (2005.-2014.g.), sadarbībā ar ASV, Koreju, Fidži, Jaunzēlandi (vadītāja: prof. I. Salīte), līdzdalība.

Mičule, I. 2006.g. IZM grants 2.17 “Izglītības pētījumu metodoloģiskā redzējuma un pētniecisko prasmju attīstību

veicinošas izglītības vides radīšana darbības pētījumā DU” (vadītāja: prof. I. Salīte), līdzdalība.

Eiropas Kopienas Iniciatīvas EQUAL projekts “Profesiju segregācijas cēloņu mazināšana. Līguma Nr.NS-EQUAL-

2005-1, īstenošanas laiks: 2004.-2007.g. (vad. E. Oļehnoviča), līdzdarbība.

Pie Ilgtspējīgas izglītības institūta izveidotie tīklojumi

2006.g.- BBCC (Baltic and Black sea Circle Consortium in educational research; Baltijas un Melnās jūras reģiona

konsorcija izglītības pētījumos), BBCC sekretāre.

Citas aktivitātes

2008.g. 22.aprīlis (Daugavpils). Piedalīšanās Daugavpils un Daugavpils rajona izglītības un pašvaldību iestāžu

dalībnieku diskusijā par iekļaujošo izglītību UNESCO nedēļas par iekļaujošās izglītības jautājumiem ietvaros.

http://www.weec2007.com/

311

2008.g. 7.marts (Daugavpils). Piedalīšanās Sabiedrības līdzdalības projekta „Latvija 2030. Tava izvēle” Latgales reģiona

forumā.

2007.g. 24.-27.novembris (Stambula, Turcija). Pieredzes apmaiņa ar Alev skolas (Stambula, Turcija) skolotājiem,

Anadolu universitātes (Turcija) un Sofijas universitātes (Bulgārija) profesoriem.

2007. g. 16.-20.marts (Dublina, Īrija). Tikšanās un pieredzes apmaiņa ar Izglītības fakultātes docētājiem (School of

Education, Mater Dei Institute of Education, Dublin City University).

2007. g. 5.-8.marts (Valmiera, Rīga, Ventspils) - 4 semināru skolotājiem par tehnoloģiju un zinātņu pamatu izglītības

jomas mācību priekšmetu (fizika, ķīmija, informātika) satura bagātināšanu vadīšana (kopā ar Dzintru Iliško) EQUAL

projekta “Profesiju segregācijas cēļoņu mazināšana” ietvaros.

PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA

Docētie kursi

Daugavpils universitāte, Izglītības un vadības fakultāte

Doktorantūras studiju programma:

-- Angļu valoda (2006./2007. st.g.; 2007./2008.st.g.)

Maģistrantūras studiju programma:

-- Izvēlētās izglītības apakšnozares teorētisko atziņu aprobācija: Pamatskolas pedagoģija (2007./2008.st.g. rudens

semestris).

-- Izvēlētās pedagoģijas apakšnozares teorētisko atziņu aprobācija: Pedagoģijas teorija un vēsture (2006./2007.st. g.

Rudens semestris)

-- Mācību plāna teorija, izveide un izvērtējums (2006./2007.st. g. pavasara semestris)

Bakalaura studiju programma:

-- Kristīgā mācība un tās mācību metodika (2006./2007.st. g. pavasara semestris; 2007./2008.st.g. pavasara semestris)

Maģistra darbu vadīšana – 9, recenzēšana – 9.

Kvalifikācijas darbu vadīšana – 2, recenzēšana –2.

IEGŪTĀS STIPENDIJAS

Peace Scholarship Fund (ASV) piešķirtā stipendija studijām doktorantūrā Fordamas universitātē (Fordham University),

Ņujorka, ASV (2004.-2006.g.)

CITAS AKTIVITĀTES

2007.g.- DU IVF studiju programmas “Profesionālās izglītības skolotājs” padomes locekle

2007.g.- Daugavpils Universitātes Izglītības un vadības fakultātes Domes locekle

2006.g.- DU IVF Maģistratūras studiju programmas „Pedagoģija” padomes locekle

2006.g.- Daugavpils Universitātes Pedagoģijas zinātņu nozares profesoru padomes sekretāre

2006.g. – Baltijas un Melnās jūras reģiona konsorcija izglītības pētījumos biedre

1997.g.- Latviešu Katoļu studentu un akadēmiķu apvienības (LKSAA) “Dzintars” filistre; 1998.-1999.g., 2006.-2008. g.

- Rēzeknes vienības seniore

Valodu prasmes: latviešu, krievu, angļu

2008.gada 28.aprīlī Ilona Mičule

312

CURRICULUM VITAE

1. Vārds: Svetlana

2. Uzvārds: Ignatjeva

3. Dzimšanas gads: 17.01.1960.

4. Izglītība:

Izglītības iestāde Maskavas Valsts Universitāte, Mehānikas un matemātikas fakultāte

Datums: no 09/1977. līdz 06/1982.

Iegūtā izglītība: Mehānika

Diploma Nr. ИВ Nr.483492

Izglītības iestāde Maskavas Valsts Universitāte, Mehānikas un matemātikas fakultāte

Datums: no 09/1982. līdz 11/1986.

Iegūtā izglītība: Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāte

Diploma Nr. КД Nr. 005621

Izglītības iestāde Daugavpils Pedagoģiskā Universitāte

Datums: 12/1992.

Iegūtā izglītība: Latvijas Republikas fizikas doktora zinātniskais grāds

Dr. phys.

Diploma Nr. G-D Nr.000013

5. Papildu izglītība/kursi:

Izglītības iestāde Kursa nosaukums Datums:

University of Caen,

France

Certification of accreditation. European

Summer University „Innovation and business

intelligence”

no 06/2002. līdz 07/2002.

Daugavpils

Universitāte

“Augstskolu didaktika” (programmas kods

9014320052 saskaņojumā ar IZM Nr. 1465)

no 10/2002. līdz 12/2002.

SIA Baltijas Datoru

Akadēmija

Certificate 1846: Microsoft Solutions

Framework būtība (programmatūras izstrādes

projektu vadīšana)

no 30/10/2006. līdz 2/11/2006.

6. Darba pieredze:

Datums: no 11/1985. līdz 1988.

Darba vietas nosaukums Daugavpils Pedagoģiskais institūts

Amata nosaukums Daugavpils Pedagoģiskā institūta zinātniski-pētnieciskā darba vadītāja

Galvenie pienākumi Zinātniski-pētnieciskā darba nodrošināšana

Datums: No 1988.

Darba vietas nosaukums Daugavpils Universitāte

Amata nosaukums Daugavpils Pedagoģiskā institūta Informātikas katedras pasniedzēja

No 1994. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Informātikas katedras lektore

No 1995. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Informātikas katedras docente

Galvenie pienākumi

Akādemisko studiju programmas „Datorzinātņu maģistrs”direktore

Izstrādāti studiju kursu apraksti:

Maģistra studiju programma “Socioloģija”

1. Socioloģisko datu iegūšanas un uzglabāšanas tehnoloģijas

2. Socioloģiskās informācijas apstrādes un analīzes modernās tehnoloģijas

Bakalaura studiju programma “Datorzinātnes”

1. Programmēšanas valoda Java

2. Algoritmi un datu struktūras

3. Objektorientētā programmēšana

4. Deklāratīvā programmēšana

313

5. Matemātiskā statistika

6. UML

7. Programmatūras inženierija

Maģistra studiju programma “Datorzinātnes”

1. Programmēšanas paradigmas, valodas un programmu izstrādes

sistēmas

2. Programmnodrošinājumu izstrāde

3. Datorstatistika

Maģistra studiju programma “Ekonomika”

Informācijas sistēmas biznesā

Doktora studiju programma “Ekonomika”

Jaunākās informācijas tehnoloģijas, datu apstrāde un prezentēšana

Maģistra studiju programma “Psiholoģija (sociālā psiholoģija)”

Psiholoģiskā pētījuma organizācija, datu apstrāde un analīze

7. Līdzdalība pētnieciskos projektos

2001-2002 Member of The European Commission Community Research FIFTH FRAMEWORK PROGRAMME

"REG-ELIN-LAT" (IPS-1999-50053) Establishing of support network for promotion of innovative SMEs development

of Electronic and Information Technology branches in the regions of Latvia

NO 07.05.2007. LĪDZ 31.07.2008. PROJEKTS NR. 2007/0078/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.6.3./0106/0065

„Profesionālās augstākās izglītības programmas „informācijas tehnoloģijas” kvalifikācijas prakses sagatavošana”

8. Svarīgākās publikācijas:

1. Ignatjeva S., Bogdanova N ADO tehnoloģija. Izmantošana prgrammās Visual Basic un Delphi. Daigavpils

Pedagoģiskās universitātes 9.ikgadējās zinātniskās konferences rakstu krājums. DPU, Saule, 2001.g. 163.-

164.lpp.

2. Ignatjeva S., Romanovskis T. Interactive Screen Tools for Measurements on Images of Physical Phenomena

MPTL 8 Multimedia in Physics Teaching and learning Workshop on of the European Physical Society

September 14 -16, 2003, Prague, Czech Republic Abstracts of oral contributions

3. Ignatjeva S., Liberts G.Interactive screen tools of advanced physical experiment. MPTL9 Multimedia in

Physics Teaching and learning ,Workshop of the European Physical Society September 13 -15, 2004, Graz,

Austria, Abstracts .

4. Ignatjeva S. Java Programming for Artists. GENERATIVE ART 2004 7th

International Conference and

Exhibition , December 13 -16, 2004, Milan, Italia, Proceedings-Volume 2, page 25-30 .

5. Ignatjeva S. Data mining in business. 2nd

International Conference „ Information Society and Modern

Business” July 1-2, 2005 Ventspils University College

6. Ignatjeva S. Java programming on physics examples. MPTL10 Multimedia in Physics Teaching and learning,

Workshop of the European Physical Society, October 5 -7, 2005, Berlin, Germany, Abstracts.

7. Ignatjeva S., Drozdovs P. Teaching of Computer Science to students of not profile specialities, Starptautiskā

konference „dabaszinātnes un matemātika Daugavpils Universitātē pagātnē un mūsdienās”, 2006. gada 1.-3.

februārī. Tēzes. 45.-46. lpp.

8. Ignatjeva S., Bogdanova N. (2007). Increase of Information Competence’s Level of University Post Graduate

Specialist. Proceedings of the 7th

Conference on Baltic Studies in Europe. Lüneburg, 30 – 31.

Kontaktinformācija:

Adrese:

Informātikas katedra, Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Parādes ielā 1,

Daugavpils, LV-5400

Tālruņa nr: tālr. 5423655, 5442871, 26466715

Faksa nr: 5426321

E-pasta adrese [email protected]

Paraksts ______________________

314

IRĒNAS ŽOGLAS

dzīves un darba gājums.

I. Vispārīgās ziņas. Dzimusi 1941.g. Rēzeknes rajona Kaunatas pagastā.

Tālr. 3025527; 9557576; e-pasts: [email protected]

[email protected]

Valodas: latviešu, angļu, krievu – brīvi; vācu – sazināšanās un profesionālās literatūras lasīšana.

Izglītība: 1960.-1965. Latvijas Valsts universitāte, Svešvalodu

fakultāte, angļu filoloģijas studente.

1976.-1980. Latvijas Valsts universitāte, Pedagoģijas un

psiholoģijas katedra, aspirante.

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1981.g.- Pedagoģijas zinātņu kandidāte, LVU Pedagoģijas un Psiholoģijas katedras vecākā pasniedzēja

1987.g.- Pedagoģijas un psiholoģijas katedras docente.

1992.g.- Zinātņu kandidāta grāds pielīdzināts LR zinātņu doktora grādam.

1994.g.- Pedagoģijas habilitētā doktore.

1995.g- LU Pedagoģijas un psiholoģijas katedras profesore.

1996.g.- starptautiski akreditēta LU profesore.

Nodarbošanās:

1965.g. Burtnieku 8-gadīgās skolas skolotāja un direktore.

1967.g. Kaiģu vidusskolas skolotāja.

1968.g. Jelgavas rajona komjaunatnes komitejas sekretāre izglītības darbā.

1972.g. Jelgavas pilsētas kompartijas instruktore mācību iestāžu darbā.

Paralēli studijas aspirantūrā Latvijas Valsts universitātē..

1981.g. Vecākā pasniedzēja Latvijas Valsts universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas katedrā, vienlaicīgi

Jelgavas 1. vidusskolas skolotāja līdz 1994.gadam.

1987.g. Latvijas Valsts universitāte, Pedagoģijas un psiholoģijas katedras docente.

1994.- 1995.g. Vienlaicīgi ar darbu LU Rīgas pedagoģijas augstskolas mācību prorektore.

1995.g. līdz šim laikam - Latvijas Universitātes profesore

1996.g. LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta profesore, InstitūtaPedagoģijas nodaļas vadītāja.

2001.g.LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta direktora vietniece.

2004 – LU profesore.

II. Zinātniskā darbība un publikācijas:

LZP finansēto pētījumu projektu vadītāja –

1994.- 1998. g. “Didaktiskās teorijas un jēdzieni: salīdzinošais aspekts”;

1999.- “Ilgtspējīgas izglītības attīstības didaktiskais nodrošinājums”.

Starptautisko pētījumu projektu dalībniece:

- 1998.-1999.g. „Thematic Network of Teacher Education“, vad.

prof.D.Kallos, Umea universitāte, Zviedrija.

- 1999.- „COMPARE-TE“ (salīdzinošie pētījumi), vada prof.

J.Stephenson, Monfordas universitāte, Lielbritānija.

- Mentoru sagatavošana jauno skolotāju ievadīšanai darbā. Starptautisks projekts 128825-CP-1-2006-UK-

COMENIUS-C21- TISSNTE

- LZP projekta 848 vadītāja: Vispārizglītojošās skolas mācību saturs. 2005-2007.

Latvijas projektu, programmu, ekspertu padomju, komisiju locekle:

- LZP 12. nozaru (filosofija, pedagoģija, psiholoģija, socioloģija) nozares

ekspertu komisijas locekle;

- LU Pedagoģijas zinātnes nozares promocijas padomes priekšsēdētāja

- LU pedagoģijas nozares profesoru padomes locekle.

-

Publikācijas kopš 1991.gada – 48, t.sk.pēdējos sešos gados:

a) 18 raksti recenzētos izdevumos (ietverti LZP apstiprinātajā citējamo izdevumu sarakstā);

b) trīs publikācijas recenzētos izdevumos, kuri nav LZP citējamo izdevumu sarakstā;

c) monogrāfija:


315

Žogla I. Didaktikas teorētiskie pamati. Rec. Dr.habil. paed. I.Maslo, Dr. paed. I.Kāposta. Zin. konsultanti

Dr.M.Killeavy (Īrija), Dr.V.Collinson (ASV).- Rīga: RaKa, 2001, 270 lpp.

d) Populārzinātniskas publikācijas – 6.

Piedalīšanās ar referātiem 28 starptautiskās zinātniskās konferencēs (publicētas tēzes),

ziņojumi piecos strapaugstskolu un starptautiskos semināros.

III. Pedagoģiskā darbība (par pēdējiem sešiem gadiem):

1. Aizstāvēti 14 vadītie promocijas darbi.

2. Vadīti vidēji pieci maģistra darbi gadā - pēdējos sešos gados kopā aizstāvēti vairāk, kā 30 maģistra darbi.

3. Vadīti vidēji četri kvalifikācijas darbi gadā – kopā 24 darbi.

4. Izstrādāti un tiek docēti seši studiju kursi doktora, maģistra, profesionālajās programmās.

5. LU Pedagoģijas studiju programmu padomes locekle.

6. Izstrādātas 2 studiju programmas, divu programmu direktore.

Pedagoģijas maģistra programma (80 krp.) un “Augstskolas didaktika: teorijas un prakse”, 160 st., 4 k.p.,

augstskolu docētāju pedagoģiskās un psiholoģiskās tālākizglītības programma.

IV. Organizatoriskais darbs (par pēdējiem sešiem gadiem):

Universitāšu, Latvijas zinātnisko un akadēmisko komisiju vadītāja un locekle:

Sešu starptautisku konferenču orgkomitejas priekšsēdētāja un locekle

Vairāk kā 20 zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas vadītāja, locekle, recenzente.

Eiropas skolotāju izglītības asociācijas (Association for Teacher Education in Europe – ATEE) Administratīvās

komitejas locekle.

AERA – Amerikas izglītības pētnieku asociācijas locekle.

Irēna Žogla // 2000 Outstanding Scientists of the 21st Century. First Edition. – Cambridge, England: International

Bibliographical Centre, 2002 (šķirtnē “Z”).

Goda nosaukums: "Teicamnieks tautas izglītības darbā" 1978.g.

Darba valodas: latviešu, angļu, krievu, vācu (nedaudz).

316

CURRICULUM VITAE

1. Vārds: Atis

2. Uzvārds: Kapenieks

3. Dzimšanas gads: 1951

4. Izglītība:

Izglītības iestāde Latvijas Universitāte (doktorantūra)

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

02/1980

02/1983

Iegūtā izglītība: PHD.fiz (Dr.fiz.)

Diploma Nr. CD No00116, 27/11/1992, (15/12/1983 PSRS diploms)

Izglītības iestāde Latvijas Universitāte


līdz (mm/gggg)

1970

1975

Iegūtā izglītība: Dipl.fiz.

Diploma Nr. I-O No 398676, 29/06/1975

5. Papildu pieredze/kursi:

E-EIROPAS Padomnieku Grupas (eEurope Advisory Group) loceklis (2004-2006)

Eiropas Latvijas delegācijas vadītājs 6. un 7. ietvara pētījuma programmu komitejās (2000)

Latvijas valdības pārstāvis EIRO fakultātes projekts „Stīringa komisijā” (1992-1998)

Piedalījies Latvijas Augstskolu un Zinātnes likumu sagatvošanā 1991-1997.

Zinātniskais vadītājs Latvijā ES 5. Ietvara programmas projektā HERN (Higher Education Reform Network)

Zinātniskais vadītājs Latvijā ES 5. Ietvara programmas projektā HYPERKNOWLEDGE

Projekta vadītājs Latvijā ES 5. Ietvara programmas projektā “Euro Inovation Monager for CEE countries”.

Projekta vadītājs Latvijā ES 6. Ievara programmas eStudiju Ekselences pētījumu tīklā „Kaleidoscope”

Projekta vadītājs Latvijā ES 6. Ievara programmas pētījumu projektā STREP ELU „Enhanced Learning Unlimited”

Projektu vadītājs Latvijā ES Socrates Minerva un Leonardo programmas izglītības attīstības projektos (skat. Tabulu

8. punktā)

ESF projekta „Doktorantūra un maģistrantūra e-studiju tehnoloģiju jomā atbilstoši Lisabonas mērķiem RTU, DU un

LPA” vadītājs. Projekta mērķis ir attīstīt Doktorantūras programmu E-studiju tehnoloģiju un pārvaldības jomā.

Kopš 2005. gada.

ERAF projekta „Pētījumi m-studiju produktu un pakalpojumu izstrādei Latvijā atbilstoši multimediju, telemātikas

un telekomunikāciju attīstības līmenim” zinātniskais vadītājs kopš 2006. gada.

5.1. ES programmas EQUAL projekts „Invalīdu nodarbinātības veicināšana”. Projekta koordinators vad.pētn.

A.Kapenieks.

5.2. A.S.A.P. Interreg projekta vadītājs Latvijā. Projekta koordinatore G.Jākobsone-Šņepste.

5.3. Piedalījies Eiropas Sociālā fonda projektu sagatavošanā un īstenošanā kā eksperts:

5.3.1. „Draudzīgi un motivējoši zināšanu sabiedrības risinājumi jauniešu ar speciālām vajadzībām sociālai

integrācijai”, vadītāja G.Jākobsone-Šņepste.

5.3.2. „Akadēmiskā personāla kompetences paaugstināšana datorzinātņu studiju programmu veidošanā”,

koordinatore G.Štāle.

5.3.3. „Augstskolu personāla apmācīšana e-studiju metožu lietošanai iesācējiem”, vadītāja G.Jakobsone-

Šņepste.

317

5.3.4. „Augstskolu personāla apmācīšana e-studiju metožu lietošanai profesionāļiem”, vadītāja M.Treijere.

5.3.5. „E-studiju risinājumi profesionālās tālākizglītības IT programmas moduļu izstrādei un aprobācijai

(MULTIMOD)”, vadītāja G.Štāle.

5.3.6. „Informācijas Tehnoloģiju profesionālā bakalaura programmas sagatavošana nepilna laika studijām

Vidzemes augstskolā”, koordinatore G.Štāle.

5.3.7. „Inženieru apmācības programmas izstrāde darbam ar CAD (Computer–aided Design – datorizētā

projektēšana) projektēšanas programmām (IAP CAD)”, koordinators R.Gulbis.

5.3.8. „Profesionālās tālākizglītības kursa „Organizācijas brieduma modelis” metodisko materiālu izstrāde un

aprobācija”, koordinatore G.Štāle.

5.3.9. „Programmatūras inženierijas kursu docētāju kompetenču paaugstināšana atbilstoši starptautiskām

sertifikācijas programmām”, koordinatore G.Štāle.

5.3.10. „Tālākizglītības programma dārzu un ainavu arhitektūrā tūrisma un MVU attīstībai, lietojot inovatīvas

e-studijas (PURENE)”, koordinators vad.pētn. A.Kapenieks.

5.3.11. „Tālākizglītības programma MVU kapacitātes stiprināšanai, attīstot IKT infrastruktūru un zināšanu

pārvaldību”, vadītāja G.Štāle.

5.3.12. „Valsts mēroga nozīmīgas profesijas izvēles motivējoši un mācību veicinoši pasākumi Valsts policijas

Policijas skolā”, koordinatore G.Štāle.

5.4. Piedalījies Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekti projektu sagatvošanā un īstenošanā:

5.4.1. Nr. VPD1/ERAF/CFLA/05/APK/2.5.1./000078/038 „Pētījumi m-studiju produktu un pakalpojumu

izstrādei Latvijā atbilstoši multimediju, telemātikas un telekomunikāciju attīstības līmenim (PUMPURS)”,

projekta zinātniskvadītājs.

5.4.2. Nr. VPD1/ERAF/CFLA/05/APK/2.5.1/000077/P „Inovatīvi programmatūras inženierijas spēļu

risinājumi zināšanu sabiedrības prasmju attīstīšanai”, koordinators RTU vad.pētn. A.Kapenieks.

6. Valodu prasme (vērtējot no 1 – 5 (1 – vāji; 5 – brīvi)):

Valoda Lasītprasme Runātprasme Rakstītprasme

Latviešu 5 5 5

Angļu 5 5 5

Krievu 5 5 4

Vācu 5 5 3

7. Darba pieredze:


līdz (mm/gggg)

2006

pašlaik

Darba vietas nosaukums Rīgas Tehniskā Universitāte

Amata nosaukums RTU Tālmācības Studiju Centra vadošais pētnieks

Galvenie pienākumi

2. veikt pētījumus un jaunu e-kursu izstrādi pētījumu un attīstības

projektu ietvaros

3. organizēt e-kursus un attīstības projektus


līdz (mm/gggg)

2007

pašlaik


Amata nosaukums RTU Tālmācības Studiju Centra doktorantūras studiju programmas

eStudiju Tehnologijas un parvaldība vadītājs


līdz (mm/gggg)

1997

pašlaik


Amata nosaukums RTU Tālmācības Studiju Centra direktors

Galvenie pienākumi 1. vadīt RTU Tālmācības centru

2. veikt pētījumus un jaunu e-kursu izstrādi pētījumu un attīstības

projektu ietvaros

3. organizēt e-kursus un attīstības projektus

318

Datums: no (12/1991)

līdz (03/1997)

(12/1991)

(03/1997)

Darba vietas nosaukums Izglītības un zinātnes ministrija

Amata nosaukums Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktors

Galvenie pienākumi 1. vadīt Augstākās izglītības un zinātnes departamentu

2. organizēt Augstskolu likuma sagatavošanu.

3. organizēt Tirgus orientēto pētījumu programmu

8. Cita nozīmīga informācija (piem. Publikācijas vai kompetences saistībā ar projektā veicamajiem

pienākumiem):

8.1. Atis Kapenieks, Ilmārs Slaidins, Bruno Zuga, Aivars Pakalns, karlis Patjanko,Ivars Kauss, Marett Meriste,

Anthony J. Pratt, Peter Chatterton, Maira Lescevica, Janis Leilands, Roberts Miglans. New Multimedia &

Internet Open Distance Learning course development –“Business Planning for Open Markets” Baltic

IT&T conference proceedings, April 1999, pp.87-89.

8.2. Dr. Atis Kapenieks, Bruno Zuga, Peter Chatterton. Virtual University Solutions and Multimedia

Technologies – New Effective Instruments for University Modernization. Proceedings of World Congress

EUNIS 2000, Poznan, April 2000, 6 pages.

8.3. Atis Kapenieks, Bruno Zuga, Ilmars Slaidins, Ilze Buligina, Peter Chatterton. New IT-based Virtual

Solutions for Learning and University Development. Baltic IT&T conference proceedings, April 2000,

pp.87-89

8.4. Dr. Atis Kapenieks, Dr. Ilmārs Slaidins, Mr. Bruno Zuga, Karlis Patjanko, Roberts Miglans. New Multimedia

Internet Based Solution for ODL in Riga Technical University”. Proceedings of 2nd

Scientific Workshop

KTH, Stockholm, October 2000, 5 pages (in Internet)

8.5. Dr. Atis Kapenieks, Dr. Ilmārs Slaidins, Mr. Bruno Zuga, Karlis Patjanko, Roberts Miglans. Recent IT

applications in ODL – New Horizons for University Development. Proceedings of Distance Education for

Lifelong Learning in 21st Century, Riga, October 2000, 2 pages.

8.6. Bruno Zuga, Karlis Patjanko, Atis Kapenieks. New Interactive Multimedia Teaching CD-ROM

Development in Virtual Environment . DETECH, December, 2000, Vienna, Austria, 4 pages.

8.7. Slaidins, A. Kapenieks. Distance Education and collaboration in engineering education. 2nd

Baltic Region

Seminar on Engineering Education. Seminar Proceedings. Riga, Latvia, 26-28 September, 1998. P.85-87.

8.8. Atis Kapenieks, Valdis Egle, Vilnis Dimza, Janis Cakste. Research Reform in Latvia – Evaluation,

Legislation, and Trends. Proceedings of International Conference Higher Education, Research and Industry

in European Economics in Transition organised by United Nations Economic Commission for Europe, 6-7

October 1997, Riga, 6 pp.

8.9. Atis Kapenieks. EU Education and Research Programmes for SME Development - Examples in Latvia.

Proceedings of International Conference and Exhibition. The Fourth ICECE Forum in Riga, Latvia. 3-6

Sept. 1998. 3 pp.

8.10. Atis Kapenieks. Latvijas projekti ES pētījumu programmās - panākumi un problēmas. Koferences

materiāli. Konference Projektu vadīšana Latvijā šodien, problēmas un risinājumi. 1998. gada 31. Oktobrī, Rīgā.

3 lpp.

8.11. Atis Kapenieks. Kas fiziķiem jādara, lai gūtu panākumus laikmetā, pārejot uz informācijas sbiedrību.

Latvijas Fizikas biedrības konferences materiāli. Daugavpils, 1998. gada jūnijs, 2 lpp.

8.12. Atis Kapenieks. Lessons from Implementation of Law of higher Education Establishments in Higher Education

Developments in Latvia . IMHE Seminar. 11-13 May 1998. Organisational Structures and the Academic /

Administrative Interface. Tartu. Estonia, 5 pp.

8.13. Bruno Zuga, Atis Kapenieks and Ilmars Slaidins. E-learning and Knowledge Management: Similarities and

Differences, Proceedings of International Conference “Lifelong Learning – a Challenge for All”, University

of Latvia, 2002 nov 8-9, 3 pages

8.14. Atis Kapenieks, Marite Kirkova, and Bruno Zuga. Teamwork in E-learning Development Projects in

Teleworking Environment. Proceedings of TELEBALT conference, Vilnius 2002, 5 pages

8.15. Strazds, A. Kapenieks: "Automated satisfaction measurement for e-learning target group identification",

IEEE Multidisciplinary Engineering Education Magazine, Vol. 3, NO. 1, September 2007

8.16. Strazds, A. Kapenieks: "A new automated method of e-learner's satisfaction measurement", ISSN: 1863-

0383, International Journal of Emerging Technologies in Learning, Vol 2, No 2 (2007)

8.17. Strazds, A. Kapenieks: "Automated satisfaction measurement for e-learning target group identification",

International Conference on Interactive Computer Aided Blended Leaning (ICBL 2007), Florianopolis, Brasil,

Mai 7 - 9, 2007, CD-ROM, ISBN 978-3-89958-277-2, Kassel University Press.

319

8.18. Strazds, A. Kapenieks: "A new automated method of e-learner's satisfaction measurement", Conference

on Interactive Mobile and Computer Aided Leaning (IMCL 2007), Amman, Jordan, April 17 - 19, 2007, CD-

ROM, ISBN 3-899958-177-6, Kassel University Press.

8.19. Strazds, A. Kapenieks, B. Zuga, R. Gulbis: "Piloting of EDUSA in non-linear multimedia learning

environments", Conference on Interactive computer aided learning (ICL 2006), Villach, Austria, September

26 - 28, 2006, CD-ROM, ISBN 3-89958-195-4, Kassel University Press.

8.20. Zuga, A. Kapenieks, A. Strazds, N. Pizika (2005). „Multimedia design principles for handheld multimedia

devices” ISBN 9984-32-178-9, RTU publishing house.

8.21. Zuga, A. Kapenieks, A. Strazds, N. Pizika (2005). Evaluation of advanced multimedia technology solution in e-

Learning. Case: „SQL Fundamentals”. ISBN 9984-633-01-2, Vidzeme University College.

8.22. Strazds, A. Kapenieks, B. Žuga, G. Štāle (2004). „SQL Fundamentals” CD-ROM.

8.23. Zuga, A. Kapenieks, A. Strazds (2004). „How does technology enhance learning?”, NoE Kaleidoscope, EU

6. FP

8.24. Bruno Zuga, Ilmars Slaidins, Atis Kapenieks, Armands Strazds, M-learning and Mobile Knowledge

Management: Similarities and Differences, International Journal of Computing, ISSN 1708-0460,

Vol.4.No2,

8.25. Atis Kapenieks, Bruno Zuga, Ginta Stale, Ieva Kudina, Janis Kapenieks, Laila Gercane, Irina Kulitane, Asterija

Vucena, Marika Rudzite, Ilze Trapenciere, Regional Development Projects: eLearing for Human Resource

Development, eLearning Africa 2006, 1st international conference on ICT for Development, Education and

Training, May 24-26, 2006, UNCCC, Adis Ababa, Ethiopia.

8.26. Rudolfs Gulbis and Atis Kapenieks. Online interactive multimedia ECDL training courseware users'

learning behaviour. Conference ICL2007 papers CD-ROM. September 26 -28, 2007 Villach, Austria. 5

pages.

8.27. Iesniegta publicēšanai 2007: IPTV and Digital Terrestrial Television perspectives and potential for educators,

Bruno Zuga, Ilmars Slaidins and Atis Kapenieks, Proceedings of International Workshop “Content and

Knowledge: Accessibility, Interactivity and Usability”, October 2007, Ventspils, Latvia

8.28. Iesniegta publicēšanai 2007: Collaborative Learning System for Engineers, Bruno Zuga, Ilmars Slaidins, Atis

Kapenieks et al, proceedings of 3rd International Conference „Information Society and Modern Business”,

September 2007, Ventspils, Latvia.

8.29. Armands Strazds, Atis Kapenieks: "Multimodal Information System for Learning Experience Recording",

The International Conference on Technology Communication and Education (i-TCE 2008), Kuwait, April 7-9,

2008. Pieņemts publicēšanai.

8.30. Armands Strazds, Atis Kapenieks, Bruno Žuga, Ginta Štāle: "Measuring the responsiveness of e-learning

materials to varying learning styles using EDUSA method", Conference on Interactive computer aided

learning (ICL 2006), Villach, Austria, September 26 - 28, 2007, CD-ROM, ISBN: 978-3-89958-279-6, 2007,

Kassel University Press

8.31. A.Strazds, A.Kapenieks: "A new automated method of e-learner's satisfaction measurement", ISSN: 1863-

0383, International Journal of Emerging Technologies in Learning, Vol 2, No 2 (2007).

8.32. R.Gulbis, A.Kapenieks. Study of On-line Open Source Interactive Multimedia e-coursware users' Learning

Behaviour. Riga, Scientific Proceeding of Riga Technical University. ISSN 1691-4341, Riga 2007.

Vadītie starptautiskie e-studiju un tālmācības attīstības projekti Latvijā 1998-2002. gados:

Year Program Applicant Id number Title Body and country the project was

presented to

1998 Phare

Multicountry

Programme in

Distance

Education

Riga Technical

University

Distance Education

Study Centre,

Latvia

ETF/97/V

ET/0081

Modern

English for

Baltic Adults

Phare Programme Coordination Unit,

Budapest, Hungary

1998 Phare

Multicountry

Programme in

Distance

Education

Lattelekom Ltd,

Latvia

ETF/97/V

ET/0080

Business

Planning for

Open Markets


Budapest, Hungary

1998 Phare

Multicountry

Programme in

Godolo University

of Agriculture,

Hungary

ETF/97/V

ET/0082

Developement

of Post-

experience


Budapest, Hungary

320

Distance

Education

Programes in

Agri-Business

Marketing and

Management

1998 Phare

Multicountry

Programme in

Distance

Education

Riga Technical

University

Distance Education

Study Centre,

Latvia

ETF/97/V

ET/0059/R

TU

Development

of ODL Study

Centre

Latvian Distance Education National

Contact Point, Latvia

1999 Socrates Kaunas University

of Technology,

Lithuania

71189-CP-

1-1999-1-

LT-ODL-

ODL

Integration of

Adults with

Disabilities

into Labour

Market

through open

and Distance

Learning

Socrates Office, Latvia,

European Socrates Office

1999 Leonardo da

Vinci

University of

Latvia, Latvia

LV/99/2/0

9046/PI/II.

1.1.c/CON

T

Property

Management

Training in

Electronic

Publishing:

Bringing

Traditional

Media into

Multimedia

Environments

University of Latvia, Latvia

2001 Socrates Dundee University,

UK

87917-CP-

1-2000-1-

UK-

MINERV

A-ODL

The Use of

ICT/ODL in

promoting

Social

Inclusion

Socrates Office, Latvia,

European Socrates Office

2002 Leonardo da

Vinci

Klinkmann Lat LV/01/B/F

/PP-

138.003

Internet Based

Training

Programmes

for e-learning:

Building and

Industrial

Automation

incl. Wireless

Technologies

Klinkmann Lat

9. Kontaktinformācija:

Tālruņa nr: 9519067, 7089216

Faksa nr: 7089187

E-pasta adrese [email protected]

Documents

DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA PEDAGOĢIJAS NOZARĒdu.lv/wp-content/uploads/2015/12/Pedagogija_dokt_2009_2010.pdf · 3 Ievads Kopš Daugavpils Universitātes (DU) Pedagoģijas doktora