Dr. biol. Rasma Deksne

Dr. biol. Rasma Deksne

DAUGAVAS VIDUSTECES POSMA ZOOPLANKTONA DINAMIKA UN

IETEKMĒJOŠIE FAKTORI

PĒTĪJUMA AKTUALITĀTE

datu trūkums par iekšzemes ūdeņu bioloģiskās daudzveidības stāvokli;

ilgtermiņa pasiltināšanās iespaido saldūdens ekosistēmu hidrobiocenožu strukturāli - funkcionālās īpatnības;

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Ūdens struktūrdirektīvas 2000/60/EC ūdeņu ilgtspējīguma nodrošināšanas kontekstā;

ilglaicīgu izmaiņu tendences; tālāko ilgtermiņa pētījumu veikšanai; iegūtie dati varētu būt lokāli, bet risinājumi saistīti ar

pasaules globālām problēmām.

ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” Vienošanās Nr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

ZINĀTNISKĀ NOVITĀTE

Pēdējie nopietnie Daugavas vidusteces posma zooplanktona pētījumi ir veikti 1960. - 1970. gados. Vēlākos gados zooplanktona pētījumi ir bijuši nesistemātiski un netika apkopoti vienkopus vienotā ilgtermiņa pētījumā.

Tādēļ pirmo reizi Daugavas vidusteces posmā :

veikts zooplanktona pētījumu apkopojums un salīdzinājums ar 1960.-1970. gadu pētījumiem;

kvantificēta zooplanktona cenožu kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju dinamika saistība ar vides faktoru izmaiņām;

noskaidroti zooplanktona cenožu ilgtermiņa rādītāju trendi un izvērtēti tos kontrolējošie faktori;

izvērtēta potenciālā klimata mainības ietekme uz zooplanktona cenozēm;

izpētīta Daugavpils pilsētas notekūdeņu ietekme uz zooplanktona cenozēm.



MĒRĶIS

Veikt kompleksu zooplanktona cenožu struktūras, dinamikas un to ietekmējošo faktoru analīzi Daugavas vidusteces posmā


2008. gadā (maijs - septembris, 1 x mēnesī) posmā Suroža (Baltkrievija) - Dunava (Latvija) 21 vietā;

2009. gadā (jūnijs - oktobris, 1 x mēnesī) posmā Krāslava - Dunava (Latvija) 13 vietās;

2010. gadā (maijs - oktobris 2 - 3 x mēnesī) 10 km augšpus - 10 km lejpus Daugavpils 4 vietās;

kopā 350 zooplanktona paraugi

MATERIĀLI UN METODES


MATERIĀLS UN METODES

Zooplanktona paraugu ievākšana (foto A. Meinerte). Ievāktie zooplanktona un ūdens paraugi (foto R. Deksne).



Temperatūra Temperatūra (°C),

Izšķīdušais Izšķīdušais OO22 (%, mg l-1),

Elektrovadītspēja (mS cm-1),

pH,pH,

Duļķainība Duļķainība (NTUs),

Oksidēšanās-reducēšanās potenciāls (mV),

Hlorofils Hlorofils a a (mg l-1)

ūdens caurredzamība (cm)Ūdens parametru mērījumi ar Hydrolab DS5 zondi (foto A.

Meinerte)

Ūdens caurredzamības mērījumi ar Seki -

cauruli (foto A. Meinerte).

Plūsmas injekcijas iekārta FIAlab-2500

Spektrometrs DREL2800Spektrometrs DREL2800

PO4

3-, LVS EN 1189:2000 NO3-, LVS ISO 7890-

3:2002 ĶSP



Termostats HACH HT 200Termostats HACH HT 200 Spektrometrs DREL2800 Spektrometrs DREL2800 (foto R. Deksne).



Zooplanktona kvalitatīvajām un kvantitatīvajām analīzēm izmantoti Carl Zeiss un Motic BA300 gaismas mikroskopi, kur katra parauga, trīs apakšparaugi (2 ml katrs) tika skatīti 40 – 400 x lielā palielinājumā.

Zooplanktona paraugu taksonomiskais sastāvs noteikts līdz sugas, ģints vai kārtas līmenim.

Zooplanktona analīze ar Motic BA300 gaismas mikroskopu (foto I. Skutelis).



;))(log('1

2

s

iii ppH ,2 '

1HN

• Zooplanktona cenožu struktūras analīzei izmantots to kvantitatīvais (daudzums, biomasa, taksonu skaits) un kvalitatīvais raksturojums.

• Sugu bioloģiskā daudzveidība (Šenona-Vīnera indeksa atvasinājums N1

pēc organismu skaita):

kur s - sugu skaits, pi - sugu summārā parauga proporcija.

• Zooplanktona cenožu savstarpējo līdzību noteikšanai izmantots Renkonena procentuālās līdzības rādītājs (Renkonena indekss (P)):

P = Σi minimum (p1i, p2i),

kur P – procentuālā līdzība starp paraugiem 1 un 2; p1i – i-tās sugas procentuālais īpatsvars paraugā 1; p2i – i-tās sugas procentuālais īpatsvars paraugā 2



• Sakarības ciešums starp pazīmēm noteikts pēc Pīrsona korelācijas koeficienta (r), aprēķiniem izmantota programmas MS Excel datu analīzes rīks Correlation.

• Zooplanktona cenožu statistiski nozīmīgu īpašību atšķirības pārbaudītas ar dispersiju analīzi MS Excel datu analīzes rīku Anova.

• Vides faktoru ietekme izvērtēta ar Canoco for Windows 4.5 programmu, veicot zooplanktona daudzuma un paraugu datu ordināciju (izmantota RDA metode).

• Saprobitātes indekss (S) aprēķināts pēc Sladečeka metodes, izmantojot Cimdiņa Latvijas apstākļiem izveidoto sugu - bioindikatoru katalogu.


1962.g. Renātes Škutes ekspedīcija

DU Ķīmijas un ģeogrāfijas katedras pētnieces, Mg. biol. J. Paideres 2005. - 2007. gada sezonālie zooplanktona pētījumi Daugavas posmā augšpus un lejpus Daugavpils;

Dr. biol. R. Škutes 1960. - 1970. gada Daugavas zooplanktona pētījumi 940 km garumā no upes iztekas līdz Ķeguma ūdenskrātuvei (ieskaitot);

N. Slokas 1956. gada pētījumi posmā Latvijas robeža - Jēkabpils.


Daugavas vidusteces posmā kopējais konstatēto zooplanktona taksonu skaits 1956., 1962.- 1963. gada un 2005.- 2010. gada pētījumos


Taksons Bešenkoviči -Jēkabpils

(1956, 1962. - 1963.)

Suroža – Dunava (2005. - 2010.)

(n=450)

Konstatētas abos pētījumos

Rotifera 94 (52%) 86 (59%) <9% 44 (51%)

Cladocera 57 (31%) 39 (27%) <32% 27 (69%)

Copepoda 31 (17%) 20 (14%) <35% 11 (55%)

Kopā 182 145 <(37)20% 82 (57%)


Suga Relatīvais daudzums, % Trends

1962. - 1963. 2005. - 2010. (+/-)

CladoceraAlona quadrangularis (Müller, 1776)

18 0,02 -

Ceriodaphnia affinis Lilljeborg, 1900

54 7 - (K)

Ceriodaphnia reticulata (Jurine, 1820)

0 22 + (T)

Chydorus sphaericus (Müller, 1785)

17 7 -

Chydorus ovalis Kurz, 1875 0 11 +Diapanasoma brachyurum (Liévin, 1848)

0,2 5 + (T)

Sida crystallina (Müller, 1776) 1 38 + (T)

(K) – kriofila suga; (T) – termofila suga

Daugavas vidusteces posma vadošo zooplanktona taksonu salīdzinājums 1962.- 1963. gada un 2008.- 2010. gada pētījumos


Suga Relatīvais daudzums, % Trends1962. - 1963. gada vasara

2005. - 2010. gada vasara

(+/-)

RotiferaBdelloida 0 9 +

Brachionus angularis Gosse, 1851

5 2 - (T)

Brachionus quadridentatus Hermann, 1783

4 6 +

Brachionus urceolaris Müller, 1773

17 0 -

Euchlanis dilatata Ehrenberg, 1832

37 47 +

Keratella cochlearis (Gosse, 1851)

1 11 +

Philodina sp. 19 0 -CopepodaCyclops sp. 16 16 navCopepodite 18 17 navNauplii 61 62 nav


Vidējais zooplanktona organismu skaits un biomasa 1962.-1963. un 2008. gada jūnija – augusta mēnešos

Taksons

Bešenkoviči - Jēkabpils 1962. - 1963. gads

Suraža - Dunava 2008. gads

Krasti Vidus Krasti Vidus

Daudzums (indiv./l)

Rotifera 20 13 12 2

Cladocera 105 5 14 <(8x) 0,2 <(25x)

Copepoda 8 2 6 1

Kopā 133 20 32 <(4x) 3 <(7x)

Biomasa (μg/l)

Rotifera 62 24 19 3

Cladocera 3137 935 2676 12 <(828x)

Copepoda 747 121 50 5

Kopā 3942 1080 2744 <(1,4x) 20 <(54x)


Abundance

10

100

1000

10000

100000

Spr

ing 19

60

Autum

n 19

60

Summ

er 1

961

Spr

ing 19

62

Autum

n 19

62

Summ

er 1

963

Spr

ing 19

64

Spr

ing 19

66

Spr

ing 19

68

Autum

n 19

70

Summ

er 2

008

Spr

ing 2

009

Autum

n 20

09

Summ

er 2

010

Lineārs (Rotifera) Lineārs (Kopā) Lineārs (Cladocera) Lineārs (Copepoda)

Biomass

0,10

1,00

10,00

100,00

1000,00

10000,00

Autum

n 19

60

Summ

er 1

961

Spr

ing 19

62

Autum

n 19

62

Summ

er 1

963

Spr

ing 19

64

Spr

ing 19

66

Spr

ing 19

68

Autum

n 19

70

Summ

er 2

008

Spr

ing 2

009

Autum

n 20

09

Summ

er 2

010

Lineārs (Rotifera) Lineārs (Cladocera) Lineārs (Copepoda) Lineārs (Kopā)

Daugavas vidusteces posma zooplanktona daudzums un biomasa pie Daugavpils 1960.-1970. un 2008.-2010. gada pētījumos

Littoral

0

2

4

6

8

10

12

14

16

No 7 No 8 No 9 No 11 No 16

Nu

mb

er

of

tax

a

0,0

2,0

4,0

6,0

8,0

10,0

12,0

14,0

Sh

an

no

n -

Wie

ne

r in

de

x

Rotifera nr.of taxa Cladocera nr.of taxa Copepoda nr.of taxa Shannon index

188200 9100 15300 349900 10500

indiv. m-3

Littoral

0

2

4

6

8

10

12

14

16

No 7 No 8 No 9 No 11 No 16

Nu

mb

er

of

tax

a

0,0

2,0

4,0

6,0

8,0

10,0

12,0

14,0

Sh

an

no

n -

Wie

ne

r in

de

x


4000 5400 130056700 38600

indiv. m -3


Daugavas vidusteces posma piekrastes zooplanktona daudzums, taksonomisko grupu taksonu skaits un Šenona-Vīnera indekss

1962. un 2008. gada vasarās2008

1962

2008. g. - 6,3

1962. g. - 7,8

Middle

0

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

No 7 No 8 No 9 No 11 No 16

Nu

mb

er

of

tax

a

0,0

1,0

2,0

3,0

4,0

5,0

6,0

7,0

8,0

9,0

Sh

an

no

n -

Wie

ne

r in

de

x


14500 15300 8500 33300 3500

indiv. m -3

Middle

0

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

No 7 No 8 No 9 No 11 No 16

Nu

mb

er

of

tax

a

0,0

1,0

2,0

3,0

4,0

5,0

6,0

7,0

8,0

9,0

Sh

an

no

n -

Wie

ne

r in

de

x


2100 7000 2400

indiv.m-3

3200 400

Daugavas vidusteces posma zooplanktona daudzums, taksonomisko grupu skaits un Šenona-Vīnera indekss 1962. un 2008. gada vasarās

2008

1962

2008. - 2010. g. - 5,51962. - 1963. g. - 7,1

2008. g. - 4,2

1962. g. - 6,3

2008Starp paraugošanas vietām Starp litorāli un mediāli

F p F - crit F p F – crit

Daudzums 0.69 0.6309 5.19 2.61 0.1446 5.32

Biomasa 0.95 0.4316 18.51 1.01 0.4201 18.51

1962

Daudzums 1.01 0.4824 5.19 2.13 0.1826 5.32

Biomasa 0.87 0.4484 18.51 2.34 0.2658 18.51

Starp 2008. un 1962. gadu

Litorāle Mediāle

F p F - crit F p F - crit

Daudzums 1.83 0.2126 5.32 5.40 0.0487 5.32

Biomasa 1.89 0.3027 18.51 1.90 0.3024 18.51

Zooplanktona organismu skaita un biomasas atšķirības pētījuma vietām pēc ANOVA testa

No 7 1962

No 7 2008

No 8 1962

No 8 2008

No 9 1962

No 9 2008

No 11 1962

No 11 2008

No 16 1962

No 16 2008

K V K V K V K V K V K V K V K V K V K V

No 7 1962

K 56 13 6 21 19 8 8 66 12 17 6 44 15 2 6 30 57 11 2

V 17 3 41 29 11 16 70 41 20 13 28 25 24 3 30 41 12 7

No 7 2008

K 38 24 19 67 64 18 13 46 68 9 3 48 44 31 28 35 17

V 7 3 56 53 12 6 45 33 17 0 17 50 32 20 40 0

No 8 1962

K 46 18 20 28 57 23 13 31 36 14 7 27 38 13 9

V 13 13 19 50 18 10 16 14 10 2 18 26 7 10

No 8 2008

K 85 14 13 55 64 24 0 32 59 45 29 54 13

V 19 18 54 58 26 3 35 55 49 34 54 15

No 9 1962

K 27 20 12 31 19 16 12 38 48 14 2

V 14 11 27 31 23 6 17 31 10 6

No 9 2008

K 38 24 4 22 45 49 37 54 9

V 1 5 38 40 22 20 30 13

No 11 1962

K 19 1 20 51 54 31 0

V 3 0 9 14 1 0

No 11 2008

K 20 8 19 10 33

V 36 20 46 0

No 16 1962

K 49 65 7

V 23 10

No 16 2008

K3

Līdzību noteikšana pēc Renkonena indeksa


Zooplanktona taksonomisko grupu procentuālais sadalījums pēc daudzuma dažādās sezonās (1962., 2008. – 2010. gads)

Abundance (%)

0%

20%

40%

60%

80%

100%

Rotifera Cladocera Copepoda

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

Spr

ing

196

2

Spr

ing

200

8

Spr

ing

200

9

Spring

201

0

Summ

er 1

962

Summ

er 2

008

Summ

er 2

009

Summ

er 2

010

Autum

n 19

62

Autum

n 20

08

Autum

n 20

09

Autum

n 20

10


Abundance (%)


Zooplanktona taksonomisko grupu procentuālais sadalījums pēc biomasas dažādās sezonās (1962., 2008. – 2010. gads)

Biomass (%)

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

16.05

.201

0

02.06

.201

0

17.06

.201

0

01.07

.201

0

12.07

.201

0

30.07

.201

0

19.08

.201

0

30.08

.201

0

16.09

.201

0

30.09

.201

0


0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

Spr

ing

196

2

Spr

ing

200

8

Spr

ing

200

9

Spring

201

0

Summ

er 1

962

Summ

er 2

008

Summ

er 2

009

Summ

er 2

010

Autum

n 19

62

Autum

n 20

08

Autum

n 20

09

Autum

n 20

10


Biomass (%)


0

5

10

15

20

25

30

Abundance(indiv./l)


0,7 � 0,70,2 � 0,315,9� 8,9

4,1 � 6,49,2 � 29,28,9 � 16,8

2,1 � 2,90,4 � 0,93,9 � 6,1

1,4 � 2,11,0 � 2,3

13,5� 21,4

2,9 � 7,39,3 � 30,75,04� 9,9

0,9 � 1,70,4 � 1,52,1 � 3,4

1,2 � 2,20,9 � 1,52,2 � 3,0

7,2 � 8,015,4� 64,3

7,2 � 8,0

1,4 � 3,80,1 � 0,2

10,1� 3,8

1

10

100

1000

10000

Biomass(mg/l)


15,5� 28,211,9� 26,3

3,8 � 6,7

33,9� 70,51746� 591913,5� 29,7

2,2 � 3,41,8 � 2,8

10,5� 9,3

12,7� 36,3110,7� 447,2

13,9� 16.4

27,5� 65,92607� 8028

8,9 � 18,8

10,8� 22,794,7� 447,13,14� 6,0 21,6� 36,3

57,0� 47,23,5 � 6.4

20,8� 59,01595,5� 7632,6

8,0 � 10,0

21,6� 62,657,0� 132,1

3,5 � 5,8

Zooplanktona taksonomisko grupu daudzums un biomasa dažādās sezonās (2008. - 2010. gads)


0

10000

20000

30000

40000

50000

60000

70000

16.05

.201

0

02.06

.201

0

17.06

.201

0

01.07

.201

0

12.07

.201

0

30.07

.201

0

19.08

.201

0

30.08

.201

0

16.09

.201

0

30.09

.201

0

Ab

un

dan

ce i

nd

/m3

0,00

1,00

2,00

3,00

4,00

5,00

6,00

7,00

8,00

9,00

Sh

ann

on

-Wie

ner

in

dex

Rotifera Cladocera Copepoda Shannon-Wiener index

Zooplanktona daudzums un Šenona-Vīnera indekss dažādās sezonās (2010. gads)


Rudens

Vasara

Pavasaris

Rotifera: Keratella cochlearis (39 %), Synchaeta sp. (14 %), Euchlanis dilatata (12 %), Pompholyx sulcata(6 %), Bdelloidea (5 %), Keratella quadrata (5 %), Polyarthra dolichoptera (5 %);Cladocera: Chydorus ovalis (59 %), Chydorus sphaericus (17 %), Bosmina longirostris (13 %), Sida crystallina (10 %);Copepoda: Nauplii (80 %), Copepodite (15 %).

Rotifera: Euchlanis dilatata (47 %), Keratella cochlearis (11 %), Bdelloidea (9 %), Brachionus quadridentatus (6 %);Cladocera: Sida crystallina (38 %), Ceriodaphnia reticulata (22 %), Chydorus ovalis (11 %), Ceriodaphnia affinis (7 %), Chydorus sphaericus (7 %); Copepoda: Nauplii (62 %), Copepodite (17 %), Cyclops sp. (8 %).

Rotifera: Euchlanis dilatata (51 %), Bdelloidea (9 %), Keratella cochlearis (7 %), Trichocerca rattus (5%); Cladocera: Sida crystallina (16 %), Chydorus ovalis (14 %), Chydorus sphaericus (10 %), Diapanasoma brachyurum (9 %), Alona sp. (8 %), Macrothrix hirsuticornis (6 %), Alona quadrangularis (5 %), Rhynchotalona rostrata (5 %), Bosmina longirostris (5 %); Copepoda: Nauplii (58 %), Copepodite (11 %), Cyclops sp. (11 %), Eucyclops serrulatus (5 %).

Vadošo zooplanktona taksonu (>5%) relatīvais daudzums (%) dažādās sezonās (2008. - 2010. gads)

-0.6 0.6

-0.6

0.8

zoopl.ab

ROT. abu

CLA. abu

COP. abu

zoopl.biROT biom

CLA biom

COP. bio

Temp

pH

Cond

DO

DO%

ORP

CHL

TurbSC

Flow rate

PO4

NO3

COD

Lucidity


Vides faktoru ietekme uz zooplanktonu (RDA analīze)

.

Pa

ram

etrs

Daudzums Biomasa

Zo

op

lan

kto

n Ro

tifera

Cla

do

ce

ra

Co

pe

po

da

Zo

op

lan

kto

n Ro

tifera

Cla

do

ce

ra

Co

pe

po

da

Temperatūra 0.19 0.21 0.20

DO, % 0.12

ORP 0.35

Hlorofils-a 0.24 0.18 0.34 0.16 0.34 0.55

Duļkainība -0.10 -0.20

Caurplūdums -0.21 -0.29 0.41

PO43- 0.28 0.20 0.24 0.20

ĶSP 0.28 0.10

Vides faktoru ietekme uz Daugavas vidusteces posma zooplanktonu (2008. – 2010. gads)

Statistiski nozīmīgi (p>0,05) Pīrsona korelācijas koeficienti (r) starp zooplanktonu un abiotiskajiem faktoriem


Vidējā gaisa temperatūra Daugavpilī, 1960-2010 (data from the Global Runoff Data Centre, Koblenz Germany, 2010)

Gada vidējā gaisa temperatūra Daugavpilī pēdējos 50 gados ir palielinājusies par ~ 1,3 oC. Temperatūras pieaugumam Daugavā raksturīgas izteiktas sezonālas rakstura izmaiņas.

SEKAS1. Izmaiņas fitoplanktona un ihtiocenozēs, ieskaitot zivju sugas, kas barojas ar zooplanktonu. 2. Paliekot siltākiem rudeņiem zooplanktona sugu ziemošanas stratēģijas tiek apdraudēta. 3. Ūdens temperatūras paaugstināšanās var izraisīt barības asimilēšanas un zooplanktona

filtrācijas ātruma samazināšanos, olu deģenerāciju un pat to abortēšanos.4. Planktona cenozēs gūst pārsvaru sugas ar augstāku temperatūru optimumu, piem., zilaļģes.5. Epizodiski karstuma viļņi izraisa zooplanktona vidējā ķermeņa izmēru samazinājumu vai

bojāeju.

-40

-30

-20

-10

0

10

20

30

40

1960 1970 1980 1990 2000 2010

Te

mp

era

ture

, oC

mean temperature max temperature min temperature

Linear (mean temperature) Linear (max temperature) Linear (min temperature)


Vidējais, maksimālais un minimālais carplūdums Daugavā pie Daugavpils, 1960-2010 (The Global Runoff Data Centre, 56068 Koblenz Germany, 2010)

Kopš 20. gs. vidus gada vidējais caurplūdums Daugavā pie Daugavpils nav būtiski mainījies, tai pat laikā gada maksimālais caurplūdums ir samazinājies, savukārt minimālais caurplūdums – palielinājies.

Sezonālās noteces rakstura izmaiņas.

SEKAS1. Augsti caurplūdumi un plūdi Daugavā ir kļuvuši ievērojami retāki, tāpēc Daugavas

hidroloģiskā savienošanās ar palieņu ezeriem notiek retāk. 2. Aizaugšanas procesa pastiprināšanās, un līdz ar to ūdens krāsainības paaugstināšanās,

tas kļūst tumšāks, ūdens piesātinājums ar skābekli samazinās, notiek ūdens ķīmiskā sastāva izmaiņas.

10

100

1000

10000

1960 1970 1980 1990 2000 2010

Dis

ch

arg

e, m

3 s-1

mean discharge max discharge min discharge

Linear (mean discharge) Linear (max discharge) Linear (min discharge)


Zooplanktona daudzums un ūdens līmenis pie Daugavpils (1962., 2008. – 2010. gads)

0

10

20

30

40

50

60

70

80

10 kmupstream

1962

1.5 kmdownstream

1962

10 kmupstream

2008

1.5 kmdownstream

2008

10 kmdownstream

2008

10 kmupstream

2009

1.5 kmdownstream

2009

10 kmdownstream

2009

ind

iv./

l

-100

-50

0

50

100

150

200

250

300

cm

Rotifera Cladocera Copepoda Mean water level above station’s zero grade (85.81 m)

0,1

1

10

100

1000

16.05

.201

0

02.06

.201

0

17.06

.201

0

01.07

.201

0

12.07

.201

0

30.07

.201

0

19.08

.201

0

30.08

.201

0

16.09

.201

0

30.09

.201

0

ind

iv./

l

-100

-50

0

50

100

150

200

250

300

350

Wat

er l

evel

ab

ove

sta

tio

n's

zer

o g

rad

e (8

5.81

m)

cm

10 km upstream Wastewater discharge 1.5 km downstream 10 km downstream water level


0

5

10

15

20

25

30

10 km

augš

pus 1

962

1.5

km le

jpus 1

962

10 km

augš

pus 2

008

1.5

km le

jpus 2

008

10 km

lejpu

s 200

8

10 km

augš

pus 2

009

1,5

km le

jpus 2

009

10 km

augš

pus 2

010

Attīrīš

anas

iekā

rtas 2

010

1.5

km le

jpus 2

010

10 km

lejpu

s 201

0

Tak

son

u s

kait

s

0,0

2,0

4,0

6,0

8,0

10,0

12,0

Šen

on

a-V

īner

a in

dek

ss

Taksonu skaits Šenona-Vīnera indekss N

Zooplanktona taksonu skaits un Šenona-Vīnera indekss(1962., 2008. – 2010. gads)

2008. gadā Šenona-Vīnera indekss samazinājās no 4,2 līdz 3,6

2010. gadā Šenona-Vīnera indekss samazinājās no 7,5 līdz 2,0


Zooplanktona daudzuma procentuālais sadalījums pēc saprobitātes un saprobitātes indekss (1962., 2008. – 2010. gads)

0%

20%

40%

60%

80%

100%

Upstrea

m 1962

Downstre

am19

62

Upstrea

m 2008

Downstre

am 2

008

Upstrea

m 2009

Downstre

am 2

009

indifferent α β-α β o-β o

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

10 k

mau

gšpu

s

1,5

lejp

us

10 k

mau

gšpu

s

1,5

lejp

us

10 k

mle

jpus

10 k

mau

gšpu

s

1,5

lejp

us

10 k

mau

gšpu

s

Att

īrīš

anas

iekā

rtas

1,5

lejp

us

10 k

mau

gšpu

s

1962 2008 2009 2010

0

0,5

1

1,5

2

2,5

Sap

rob

itāt

es i

nd

ekss

o-o-β β-α Saprobitātes indekss

2008. g. S pieauga no 1,3 līdz 1,8 2010. g. S pieauga no 1,3 līdz 2,2


Līdzību noteikšana pēc Renkonena indeksa

2008 2009 2010

1,5 km lejpus

10 km lejpus

10 km augšpus

1,5 km lejpus

10 km lejpus

10 km augšpus

1,5 km lejpus

10 km lejpus

2008

10 km augšpus 35 22 58 66 45 49 10 42

1,5 km lejpus 14 8 12 17 8 38 15

10 km lejpus 10 33 43 50 19 43

2009

10 km augšpus 72 33 47 0 10

1,5 km lejpus 58 33 26 13

10 km lejpus 12 9 46

2010

10 km augšpus 23 18

1,5 km lejpus 15

10 km lejpus


SECINĀJUMI

1. Pēdējos 50 gados Daugavas Vidusteces posma zooplanktona sugu daudzveidība ir samazinājusies, notikušas ievērojamas izmaiņas zooplanktona cenožu struktūrā un izmaiņas zooplanktona taksonu sastopamībā pa sezonām. Vadošo sugu sastāvā iezīmējas termofilo sugu dominances tendence. Saprobitātes būtiskas izmaiņas nav noteiktas.

2. No pētītajiem vides faktoriem Daugavas vidusteces posma zooplanktona cenozes formēšanā nozīmīgi ir četri 1) termiskais režīms; 2) hidroloģiskais režīms; 3) hlorofils-a; 4) fosfātu koncentrācija.

3. Viens no potenciālajiem Daugavas vidusteces posma zooplanktona cenozes izmaiņu cēloņiem ir klimata mainības izraisītā ūdens temperatūras paaugstināšanās un izmaņas upes hidroloģiskajā režīmā.

4. Daugavpils notekūdeņu piesārņojuma nelabvēlīgā ietekme uz zooplanktona cenozēm parādās tikai gados un sezonās ar ūdens caurplūdumu zemāku par 280 m3 s-1. Daugavas upes pašattīrīšanās procesu efektivitāte ir augsta.


Paldies par uzmanību!Paldies par uzmanību!

Documents

Dr. biol. Rasma Deksne