EA 2009/02

5SatursENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

02/2009Jaunais un aktuâlais

Nozaru jaunumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .6

Numura intervija

Jçkabpils siltumapgâdes sistçmas attîstîba - paveiktais un

iecerçtais . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .14

Enerìçtikas politika

MK noteikumi. Daudzdzîvokïu mâju siltumnoturîbas

uzlaboðanas pasâkumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .19

Normatîvie akti, kas saistoði HES valdîtâjam vides

aizsardzîbas jomâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .24

Energoresursi

Latvijas granulas Zviedrijai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .26

Pasaules koka granulu tirgus jaunâkâ informâcija . . . . . . . .30

Biomasas lîdzsadedzinâðana - no izpçtes lîdz reâlam

pielietojumam . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .36

Elektroenerìçtika

Latvenergo viedoklis par situâciju enerìçtikâ . . . . . . . . . . .38

Tehnoloìijas

Vai redzçsim elektromobiïus Latvijas ielâs? . . . . . . . . . . . .40

Ventilâcija un kondicionçðana

Jauna pieeja kondicionçðanai. Vâcijas pieredze . . . . . . . . .44

Viedoklis

Pasaules krîze un Latvijas enerìçtika . . . . . . . . . . . . . . . .48

Visnopietnâkâ enerìçtika

Aizvakardienas joki . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .50

Enerìçtika un Automatizâcija

Profesionâls þurnâls

par enerìçtiku un

automatizâcijas risinâjumiem

Iznâk 10 reizes gadâ

Nâkoðais E&A numurs –

2009. gada aprîlî

MIL reì. nr. 000702573

Izdevçjs

SIA Haidenfelde

Redakcijas adrese:

Ausekïa ielâ 3 - 111

Rîgâ, LV-1010

Tâlrunis 67324667

Fakss 67324668

E-pasts: [email protected]

http://www.baltenergy.com

Galvenais redaktors

Andrejs Vasiïjevs

Mob. t. 29483500

Atbildîgais redaktors

Ivars Ðèegoïihins

Tâlrunis 67324680

Mob. t. 26535806

Reklâma

Ivars Nececkis

Mob. t. 29410490

Þurnâlu var abonçt, sazinoties ar

redakciju.

Ja nav norâdîts savâdâk, þurnâlâ

izmantotas fotogrâfijas no izdevç-

ja, rakstu autoru un firmu

arhîviem. Autorrakstos par vizuâlâ

materiâla autortiesîbâm ir atbil-

dîgs raksta autors.

Pârpublicçðana tikai ar izdevçja

rakstisku atïauju. Citçjot atsauce

obligâta.

Par rakstos pausto faktu un datu

pareizîbu atbild to autori.

Þurnâla Interneta versija:

www.baltenergy.com 40. lpp.

14. lpp.

38. lpp.

24. lpp.

26. lpp.

30. lpp.

ENERÌÇTIKAS POLITIKA

Noteiks ogïûdeòraþu ieguves valsts nodevasaprçíinâðanas un maksâðanas kârtîbuEkonomikas ministrija ir sagatavojusi likumprojektu Parogïûdeòraþu ieguves valsts nodevu un 12. martâ iesniedzastarpinstitûciju saskaòoðanai. Likums noteiks ogïûdeòraþuieguves valsts nodevas aprçíinâðanas un maksâðanas kâr-tîbu.

Latvijas Republikas ekskluzîvajâ ekonomiskajâ zonâ un te-ritorijâ atrodas perspektîvas ogïûdeòraþu iegulu ìeoloìiskâsstruktûras, par kurâm interesi izrâdîjuðas vairâkas ârvalstunaftas kompânijas. Paðlaik ir izsniegtas divas licences ogï-ûdeòraþu izpçtes un ieguves darbiem jûrâ, kâ arî izsludinâ-ðanai tiek gatavots vçl viens licencçðanas konkurss ogï-ûdeòraþu izpçtei un ieguvei jûrâ, licences laukumâ, kuruvairâkas ârvalstu kompânijas ir novçrtçjuðas kâ ïoti per-spektîvu ogïûdeòraþu ieguvei.

Valsts îpaðumâ esoðajâ zemç un LR ekskluzîvajâ ekonomis-kajâ zonâ zemes dzîlçs esoðie resursi pieder valstij, betzemç, kas nav valsts îpaðumâ, zemes dzîles un visi derîgieizrakteòi, kas tajâs atrodas, pieder zemes îpaðniekam. Eko-nomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts nosaka kâr-tîbu, kâdâ tiek maksâta valsts nodeva par ogïûdeòraþu ie-guvi, kâ arî nodevas apmçru un aprçíinâðanas kârtîbu. Ogï-ûdeòraþu ieguves valsts nodevas likme tiks noteikta atkarî-bâ no mçnesî iegûto ogïûdeòraþu daudzuma katrâ atradnç,vienlaikus nodalot naftas un dabasgâzes ieguves nodevaslikmes aprçíinâðanas kârtîbu.

Ekonomikas ministrija piedâvâ noteikt atðíirîgu nodevu pariegûtiem ogïûdeòraþiem valsts îpaðumâ esoðajâ zemç unzemç, kas nav valsts îpaðums. Valsts îpaðumâ esoðajâzemç un zemç, kas atrodas Latvijas ekskluzîvajâ ekonomis-kajâ zonâ, nodevas apmçrs bûs 12,5% no Latvijâ iegûtoogïûdeòraþu daudzuma, bet zemç, kas nav valsts îpaðumâ,nodevas apmçrs bûs ievçrojami mazâks - 2-4% no Latvijâiegûto ogïûdeòraþu daudzuma. Ievieðot valsts nodevu pariegûtajiem ogïûdeòraþiem, palielinâsies valsts budþeta ie-òçmumi.

Pçc ðî likumprojekta apstiprinâðanas papildus bûs jâizdodMinistru kabineta noteikumi, kas nosaka Valsts ieòçmumudienesta realizçto kontroli pâr iegûto ogïûdeòraþu daudzu-mu un Ministru kabineta noteikumi par ogïûdeòraþu iegu-ves valsts nodevas maksâðanas uzraudzîbas kârtîbu. Vien-laikus ar ðî likuma spçkâ stâðanos spçku zaudçs Ministru

kabineta 2000. gada 8. februâra noteikumi Nr. 53 Notei-kumi par naftas ieguves valsts nodevu.

Detalizçti ar likumprojektu Par ogïûdeòraþu ieguves valstsnodevu var iepazîties Ekonomikas ministrijas interneta mâ-jaslapâ: http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=22042 .

ENERGOEFEKTIVITÂTE

Pieejams ERAF finansçjums daudzdzîvokïudzîvojamo mâju siltinâðanas pasâkumiemBûvniecîbas, enerìçtikas un mâjokïu valsts aìentûra 10.martâ izsludinâja atklâtu projektu iesniegumu atlases èet-ras kârtas 3.4.4.1.aktivitâtç Daudzdzîvokïu mâju siltum-noturîbas uzlaboðanas pasâkumi. Aktivitâtes mçríis ir pa-augstinât mâjokïu energoefektivitâti daudzdzîvokïu dzîvoja-mâs mâjâs, lai nodroðinâtu dzîvojamâ fonda ilgtspçju unenergoresursu efektîvu izmantoðanu.

Kopçjais aktivitâtes ietvaros pieejamais publiskais finansç-jums ir 16 634 764,16 latu: 1. projektu iesniegumu atla-ses kârtai pieejamais finansçjums ir 4 000 000 latu, 2. at-lases kârtai - 4 000 000 latu, 3. atlases kârtai - 4 000000 latu, 4. atlases kârtai - 4 634 764,16 latu.

Aktivitâtes ietvaros tiks segti lîdz 50% no kopçjâm attieci-nâmajâm mâjas siltinâðanai veiktajâm izmaksâm. Vienasmâjas siltinâðanai maksimâli pieïaujamais atbalsta apjomsir lîdz 100 000 latiem, nepârsniedzot 35 latus uz vienudzîvojamâs mâjas kopçjâs platîbas kvadrâtmetru. Finansç-jumu varçs saòemt daudzdzîvokïu dzîvojamo namu dzîvok-ïu îpaðnieki vai to pilnvarotâs personas.

Projektu iesniegumu iesniegðanas termiòi:- 1. atlases kârtai no 2009. gada 14. aprîïa-2009. gada14. maijam (ieskaitot)- 2. atlases kârtai no 2009. gada 15. maija-2009. gada15. jûnijam (ieskaitot)- 3. atlases kârtai no 2009. gada 16. jûnija-2009. gada16. jûlijam (ieskaitot)- 4. atlases kârtai no 2009. gada 17. jûlija-2009. gada17. augustam (ieskaitot)

Projektu iesniegums jâiesniedz: Bûvniecîbas, enerìçti-kas un mâjokïu valsts aìentûrâ, Mucenieku ielâ 3, 201.kab., Rîgâ, LV- 1010 (personîgi darba dienâs no 8.30-17.00 vai pa pastu, kâ arî sûtot uz elektroniskâ pastaadresi: [email protected] elektroniska dokumenta for-

6 Nozaru jaunumi ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

mâ parakstîtu ar droðu elektronisko parakstu un aplieci-nâtu ar laika zîmogu).

Ministru kabineta 2009. gada 10. februâra noteikumusnr.138 Noteikumi par darbîbas programmas Infrastruktû-ra un pakalpojumi papildinâjuma 3.4.4.1. aktivitâtiDaudzdzîvokïu mâju siltumnoturîbas uzlaboðanas pasâku-mi, kâ arî citus aktivitâtei saistoðos dokumentus un infor-mâciju par seminâriem var iegût esfondi.bema.gov.lv (sa-daïâs Aktivitâtes un Seminâri).

Ventspils pilsçtas dome pieðíir lîdzfinansçju-mu energoefektivitâtes pasâkumu veikðanaidaudzdzîvokïu dzîvojamajâs mâjâs16. martâ Ventspils pilsçtas domes sçdç pieòçma lçmumupieðíirt lîdzfinansçjumu energoaudita veikðanai vairâkâsdzîvojamajâs mâjâs Ventspilî.

Lçmums par palîdzîbas pieðíirðanu energoefektivitâtes pa-sâkumu veikðanai ir pieòemts saskaòâ ar Ventspils pilsçtassaistoðajiem noteikumiem Ventspils pilsçtas paðvaldîbaspalîdzîbas pieðíirðanas kârtîba energoefektivitâtes pasâ-kumu veikðanai dzîvojamâs mâjâs, ko Ventspils pilsçtasdome 2008. gada 9. jûnijâ apstiprinâja ar mçríi veicinâtdzîvojamo mâju energoefektivitâtes pasâkumus. Paðvaldî-bas pieðíirtâ palîdzîba jeb lîdzfinansçjums ir Ls 2355,50jeb 50% no energoaudita izmaksâm (Ls 4711,00).

Ventspils pilsçtas domes saistoðie noteikumi Ventspils pil-sçtas paðvaldîbas palîdzîbas pieðíirðanas kârtîba energo-efektivitâtes pasâkumu veikðanai daudzdzîvokïu dzîvoja-mâs mâjâs paredz, ka paðvaldîbas palîdzîbu - lîdzfinansç-jumu energoefektivitâtes pasâkumiem - pieðíir ðâdiem pro-jektiem:- dzîvojamâs mâjas energoauditam - 50% no sagatavoða-nas izmaksâm, bet ne vairâk kâ 250 latu apmçrâ, indeksç-jot ðo summu ik gadu ar bûvniecîbas izmaksu indeksu ie-priekðçjâ gadâ;- dzîvojamâs mâjas renovâcijai - 10% no renovâcijas pro-jekta kopçjâm atbalstâmajâm izmaksâm, bet ne vairâk kâ7 lati uz vienu dzîvojamâs mâjas kopçjâs platîbas kvadrât-metru, indeksçjot minçto summu ik gadu ar bûvniecîbas iz-maksu indeksu iepriekðçjâ gadâ.

Kopð 2008. gada jûlija Ventspils pilsçtas domç ir ie-sniegti 49 iesniegumi palîdzîbas saòemðanai energo-audita veikðanai un renovâcijas darbiem energoefektivi-tâtes paaugstinâðanai.

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

Pieejams Kohçzijas fonda finansçjums ener-ìçtikas atbalsta pasâkumiemBûvniecîbas, enerìçtikas un mâjokïu valsts aìentûra 13.martâ izsludinâja atklâtu projektu iesniegumu atlasi divâsenerìçtikas aktivitâtçs:- 3.5.2.1.aktivitâtç Pasâkumi centralizçtâs siltumapgâdessistçmu efektivitâtes paaugstinâðanai. Aktivitâtes mçríis irbûtiski paaugstinât siltumenerìijas raþoðanas efektivitâti,samazinât siltumenerìijas zudumus pârvades un sadalessistçmâs un sekmçt fosilo kurinâmâ veidu aizvietoðanu aratjaunojamajiem vai cita veida kurinâmajiem. Aktivitâtesietvaros pieejamais Eiropas Savienîbas Kohçzijas fonda(KF) finansçjums ir 42 322 856 latu.

Aktivitâtes ietvaros projekta iesniegumu var iesniegt sa-biedriskâ pakalpojuma sniedzçjs - komercsabiedrîba,kurai ir licence siltumenerìijas raþoðanai vai pârvadeiun sadalei, ja to nosaka normatîvie akti enerìçtikas jo-mâ. Projektu iesniegumu iesniegðanas termiòð ir no2009. gada 14. aprîïa lîdz 2009. gada 26. maijam (ie-skaitot).

- 3.5.2.2.aktivitâtç Atjaunojamo energoresursu izmantojo-ðu koìenerâcijas elektrostaciju attîstîba, kuras mçríis irbûtiski paaugstinât elektroenerìijas un siltumenerìijas ra-þoðanas apjomus no atjaunojamiem energoresursiem, tâdç-jâdi mazinot Latvijas atkarîbu no primâro enerìijas resursuimporta. Aktivitâtes ietvaros pieejamais KF finansçjums ir17 345 202,72 latu.

Finansçjumam var pieteikties sabiedriskâ pakalpojumasniedzçjs - komercsabiedrîba, kurai ir licence siltum-enerìijas raþoðanai, ja to nosaka normatîvie akti enerìç-tikas jomâ. Projektu iesniegumu iesniegðanas termiòð irno 2009. gada 14. aprîïa lîdz 2009. gada 31. jûlijam(ieskaitot).

Projektu iesniegumi jâiesniedz: Bûvniecîbas, enerìçtikasun mâjokïu valsts aìentûrâ, Mucenieku ielâ 3, 201.kab., Rîgâ, LV-1010 (personîgi darba dienâs no 8.30-17.00 vai pa pastu, kâ arî sûtot uz elektroniskâ pastaadresi: [email protected] elektroniska dokumenta for-mâ parakstîtu ar droðu elektronisko parakstu un aplieci-nâtu ar laika zîmogu).

Aktivitâtes regulçjuðos Ministru kabineta noteikumus, kâarî citus saistoðos dokumentus un informâciju par semi-nâriem var iegût esfondi.bema.gov.lv (sadaïâs Aktivitâ-tes un Seminâri).

Programmas Inteliìenta enerìija Eiropai ie-tvaros uzsâkta 9 projektu îstenoðana 2008. gadâ 9 Latvijas uzòçmumi un sabiedriskâs organi-zâcijas ir sekmîgi uzsâkuðas îstenot 2007. gadâ iesniegtosun apstiprinâtos projektus Eiropas Savienîbas finansçðanasprogrammâ Inteliìenta enerìija Eiropai (Intelligent Energyfor Europe). Visu projektu kopçjais mçríis ir paaugstinâtenergoefektivitâti.

2007. gadâ daþâdas organizâcijas un uzòçmumi no Latvi-jas izskatîðanai iesniedza 22 projektus Eiropas Savienîbasfinansçðanas programmai Inteliìenta enerìija Eiropai(turpmâk - IEE), no kuriem lîdzfinansçjums tika pieðíirts 9projektiem. Projektu kopçjâs izmaksas ir 10,8 milj. EUR,no kuriem Latvijas partneru daïa ir 505 tûkstoði EUR. Ap-stiprinâto projektu pamatmçríis ir paaugstinât çku energo-efektivitâti un izglîtot enerìijas galapatçrçtâjus.

Marta beigâs Bûvniecîbas, enerìçtikas un mâjokïu valstsaìentûra, kas ir programmas Inteliìenta enerìija Eiropainacionâlais koordinators Latvijâ, plâno organizçt informatî-vu seminâru. Tâ mçríis bûs informçt interesentus par2009. gada finansçðanas programmas prioritâtçm, vçrtç-ðanas kritçrijiem un ievieðanas gaitu.

Par programmu Inteliìenta enerìija - Eiropai

IEE finansç Eiropas Savienîba. Tâs mçríis ir veicinât plaðâ-ku energoefektivitâtes pasâkumu ievieðanu un atjaunojamoresursu izmantoðanu Eiropâ. 2009. gadâ programmas ko-pçjais plânotais finansçjums ir 65 milj. eiro. Ðî gada IEEprogrammâ ir vairâkas jaunas prioritâtes, piemçram, profe-sionâïu - celtnieku, elektriíu, specializçto veikalu pârdevç-ju - izglîtoðana energoefektivitâtes paaugstinâðanas jautâju-mos, kâ arî STEER programmas uzsvars uz tâda dzîvesvei-da veicinâðanu, kas ir no automaðînâm neatkarîgs, vai at-balsts sabiedriskâ transporta izmantoðanai ikdienâ.

Vçlreiz jâatzîmç, ka IEE programmas ietvaros netiek finan-sçti bûvniecîbas darbi un iekârtu iegâde, pilotprojekti, kâarî tehniskâs izpçtes projekti energoefektivitâtes paaugsti-nâðanas un atjaunojamo energoresursu izmantoðanas jo-mâs.

IEE ietvaros îstenotie projekti tiek lîdzfinansçti (2009. ga-dâ plânotâ atbalsta intensitâte lîdz 75% no kopçjâ projek-ta apjoma), ja to mçríi saskan ar programmas uzdevu-miem: - Energoefektivitâte un racionâla enerìijas izmantoðana(SAVE);


- Atjaunojamâ enerìija un jauni enerìijas avoti (ALTENER);- Enerìçtikas aspekti transporta sektorâ (STEER);- Integrçtâs iniciatîvas (HORIZONTAL).

Projektu îstenoðanai var pieteikties jebkura valsts vai privâ-ta organizâcija (juridiska persona), kura dibinâta EiropasSavienîbas valstîs, Norvçìijâ, Îslandç, Lihtenðteinâ un Hor-vâtijâ, kâ arî starptautiskas organizâcijas.

Çku energoefektivitâtes programmu Latvijâpagaidâm nevar uzsâktDaþâdu iemeslu dçï çku energoefektivitâtes programmas îs-tenoðanu Latvijâ pagaidâm nevar sâkt, ðâdu viedokli aìen-tûrai LETA paudis Latvijas Bûvinþenieru savienîbas (LBS)valdes priekðsçdçtâjs Mârtiòð Straume.

M. Straume norâda, ka Latvija pagaidâm nav gatava ðâdasprogrammas realizâcijai, jo ir jâveic virkne procedûru, jâiz-strâdâ daþâdi metodiskie norâdîjumi un nolikumi, jâapmâ-ca auditori un jâveic auditi.

Tiks pieðíirta valsts nauda, lai izvçlçtos darbu veicçju, ie-pirkumi bûs jâveic atbilstoði Publisko iepirkumu likumânoteiktajâm procedûrâm un noteiktajiem realizâcijas lai-kiem. Lai veiktu iepirkumu, jâbût kaut vai vienkârðotamtehniskajam projektam ar definçtiem bûvdarbu apjomiemun specifikâcijâm.

Lai izstrâdâtu tehnisko projektu, jâbût izraudzîtâm Ministrukabineta (MK) noteikumos Daudzdzîvokïu mâju siltumno-turîbas uzlaboðanas pasâkumi noteiktajâm prasîbâm atbil-stoðas çkas, informç M. Straume.

Ja çkas ir izvçlçtas, tad, lai noteiktu, kas jâòem vçrâ, izstrâ-dâjot tehnisko projektu, çkâm jâveic komplekss audits, ta-jâ skaitâ konstrukciju siltumnoturîbas audits, kuru korektiar mçrinstrumentiem var veikt tikai pie negatîvas ârçjâstemperatûras. Tâtad ðim gadam tas ir jau nokavçts, norâ-da LBS vadîtâjs.

Lai veiktu energosertifikâciju un izstrâdâtu tehnisko projek-tu, ðo darbu izpildei nepiecieðami finanðu lîdzekïi, jo piedâ-vâtâ finanðu dotâcija iestâsies tikai tad un tikai tam, kasuzvarçs Bûvniecîbas, enerìçtikas un mâjokïa aìentûras or-ganizçtajâ publiskajâ iepirkumâ, skaidro eksperts.

“Ja vçlamies, lai energoefektivitâtes programma, kâ tas irdaudzâs pasaules valstîs, tieðâm kïûtu par valsts program-

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

mu, energoauditi jâveic un energopases jâizstrâdâ pçc vie-notas metodikas, kura paðreizçjâ etapâ ir tikai tapðanasstadijâ,” skaidro M. Straume.

“Un pats galvenais, ja vçlamies, lai siltinâðanas program-mâ ar saviem lîdzekïiem iesaistâs arî iedzîvotâji, viòiem jâ-bût pârliecinâtiem, ka ieguldîjumi pârskatâmâ periodâ at-maksâsies, ka nebûs jâmaksâ par zudumiem nesakârtotâskatlu mâjâs, siltuma mezglos un tîklos,” uzsver LBS priekð-sçdçtâjs.

Kâ norâda M. Straume, tâpçc parlamentam un valdîbai irnepiecieðama politiska griba, lai valstî centralizçti sakârto-tu siltuma piegâdes sistçmu, kurâ paðreiz vidçji pazûd lîdz26% siltuma enerìijas, lai siltuma piegâdâtâju darbiniekuatmaksas sistçma bûtu pakârtota nevis piegâdâtâ siltumadaudzumam, bet gan faktiskajai siltuma ekonomijai piegâ-des sistçmâs salîdzinâjumâ ar teorçtiski aprçíinâto unauditçto apjomu.

LBS vadîtâjs arî atzîmçja, ka energoefektivitâtes pasâku-miem paredzçtâ summa - 16,6 miljoni latu - nebût neatri-sina problçmas bûvindustrijâ. Jaunâs valdîbas deklarâcijâ kâviena no prioritârâm darbîbas jomâm definçta energoefektivi-tâtes programmas realizâcija bûvniecîbâ un çku ekspluatâci-jâ. Izskançjis apgalvojums, ka kopçjo aktivitâðu robeþâs pie-ejamais publiskais finansçjums bûs 16 634 764,16 lati. Laiarî ðis finansçjums ir tikai nepilns 1% no pagâjuðâ gada ko-pçjâ bûvniecîbas apjoma valstî, tomçr arî tas ir labi, uzska-ta Bûvinþenieru savienîbas vadîtâjs.

“Lai varçtu sâkt energoefektivitâtes programmas mçrítiecî-gu realizâciju, valstî jâveic virkne funkciju, kuru realizâcijapar noþçlu prasa tâdus resursus kâ laiku un naudu. Negri-bçtos, ka rastos iespaids, ka pçc finanðu lîdzekïu izdalîða-nas nekavçjoði varçs uzsâkt programmas realizâciju, tas irdot darbu bûvniekiem - pasâkumu realizçtâjiem,” saka M.Straume.

Lai risinâtu problçmas, Ekonomikas ministrijai (EM) unBûvniecîbas, enerìçtikas un mâjokïu aìentûrai (BEMA) irjâsaòem papildu administratîvâs pilnvaras un bûtiski jâpa-steidzina MK noteikumu Daudzdzîvokïu mâju siltumnotu-rîbas uzlaboðanas pasâkumi programmas realizâcija, se-viðíu uzmanîbu pievçrðot metodisko noteikumu sagatavo-ðanai, uzskata LBS priekðsçdçtâjs.

Savukârt paðvaldîbâm ir jâizvçlas mâjas - potenciâlie sil-tumnoturîbas uzlaboðanas objekti - un jâatrod finansçjums

to auditiem un tehniskâ projekta izstrâdei. Korektu audituar siltuma zudumu mçrîjumiem ðî gada programmai izstrâ-dât vairs nevar, tâdçï ir jâveic çku tehniskie apsekojumi unveicamo pasâkumu teorçtiskie aprçíini.

Tâpat nekavçjoties jâveic auditoru apmâcîba pçc vieno-tas programmas un, lai paâtrinâtu tehnisko projektu iz-strâdi, jâizstrâdâ siltinâðanas tipveida konstruktîvie va-rianti visâm siltinâðanai paredzçtajâm sçrijveida mâjâm,plânojot, ka siltinâðanas tehniskais projekts sastâvçs nodotajam objektam piesaistîta tipveida risinâjuma. Ðotipveida konstruktîvo risinâjumu izstrâdi varçtu finansçtpotenciâlie siltumizolâcijas materiâlu piegâdâtâji, pie-ïauj M. Straume.

“Lai tieðâm valsts energoefektivitâtes programma nebûtu ti-kai darbîbas imitâcija, mums visiem nekavçjoties EM unBEMA funkcionâlâ vadîbâ kopîgi jâstrâdâ, lai vismaz otrajâpusgadâ programmâ paredzçto reâlo siltinâðanas darbu re-alizâcija tiktu sâkta mçrítiecîgi,” norâda M. Straume.

SILTUMENERÌÇTIKA

Jelgavâ maksa par apkuri samazinâs, nesa-maksâto rçíinu apjoms augVidçjâ maksa par apkuri februârî Jelgavas pilsçtâ bijusi1,175 lati (bez PVN) par katru dzîvojamâs platîbas kvad-râtmetru. Salîdzinot ar janvâri, var secinât, ka tâ samazinâ-jusies, jo gada pirmajâ mçnesî par apkuri bija jâðíiras vi-dçji no 1,32 Ls/m² (bez PVN).

Toties februârî, salîdzinâjumâ ar gada pirmo mçnesi, ieka-sçjumu apjoms ir samazinâjies par 10%. Tiesa gan, pagai-dâm nav konkrçtu datu, cik jelgavnieku un kâdas summaspar piegâdâto siltuma enerìiju palikuði parâdâ janvârî.

Visdârgâk siltums februârî izmaksâjis Meiju ceïa 40. namâ- 1,89 Ls/m². Iepriekð vairâkus mçneðus visvairâk par ap-kuri no naudas bija jâðíiras Kungu ielas 21. nama iedzîvo-tâjiem - virs 2 Ls/m². To Fortum Jelgava skaidroja ar fak-tu, ka tâ ir netipiskas konstrukcijas çka, kur gandrîz visosdzîvokïos ir trîs ârsienas.

Viszemâkâs apkures izmaksas kârtçjo reizi bijuðas pilnîbâsiltinâtajâ çkâ 4. lînijâ 1, kur par kvadrâtmetra apsildi feb-ruârî bija jâmaksâ 0,63 lati. Gan jâpiebilst, ka salîdzinoðimaz par siltumu prasîts arî no Meiju ceïa 14. mâjas dzîvok-ïu îpaðniekiem, tur siltuma cena noteikta 0,64 Ls/m².


SIA Fortum Jelgava komunikâciju vadîtâja Guntra Matisapiebilst, ka uzòçmuma rîcîbâ nav informâcijas, kâdas ir ap-kures izmaksas kooperatîvu mâjâs. Lîdz ar to informâcijapar augstâkajâm un zemâkajâm apkures izmaksâm visâpilsçtâ nav pilnîga, secina Fortum Jelgava pârstâve.

SIA Fortum Jelgava vçsta, ka saskaòâ ar Latvijas gâzesoficiâlo paziòojumu laikrakstâ Latvijas Vçstnesis, 2009.gada martâ un aprîlî gâzes cena patçrçtâju grupai, kurâ irSIA Fortum Jelgava, ir tâda pati kâ janvârî un februârî. Lîdzar to arî Fortum Jelgava siltumenerìijas pârdoðanas tarifspaliek nemainîgs - 50,75 Ls/MWh (bez PVN).

“Tomçr, ja salîdzinâm ðâbrîþa tarifu ar to, kas bija spçkâ2008. gada novembrî un decembrî, tad tâ samazinâjums ir5,35%,” uzsvçra G. Matisa.

Salîdzinâjumâ ar oktobri procentuâlais samazinâjums bûtuvçl lielâks, tomçr oktobra tarifu uzòçmums neizmanto, jotas stâjâs spçkâ mçneða vidû, turklât apkures sezona bijatikko sâkusies.

Òemot vçrâ prognozçto gâzes cenu samazinâjumu, SIAFortum Jelgava siltumenerìijas tarifs maijâ, salîdzinot arpçrnâ gada novembri, varçtu samazinâties par 16,04%,bet jûnijâ - par 21,4%. Saistîbâ ar apkures izmaksâm ðissamazinâjums gan vairs nebûs aktuâls, tomçr pilsçtniekurçíinos mazâkas varçtu bût summas par uzsildîto ûdeni.

Bauskâ februârî siltums izmaksâjis mazâknekâ janvârîBauskâ SIA Bauskas siltums apkalpotâs çkâs februârîmaksa par siltumu vidçji bijusi par 10 santîmiem zemâkanekâ janvârî.

SIA Bauskas siltums ekonomists Gatis Balodis informçja,ka vidçjâ maksa par siltumu janvârî bija 1,17 lati, bet vi-dçjâ âra gaisa temperatûra bija -1,60C. Februârî vidçjâmaksa par siltumu bija 1,07 lati, lai arî vidçjâ âra gaisatemperatûra bija -30C. Starpîbas iemesls ir ne tikai tas, kafebruârî bija par 3 dienâm mazâk. Siltumu tik daudz netç-rç, ja laiks ir skaidrâks un saulainâks, kâ arî ir mazâk lie-tus un vçja, kas rada mitrumu.

Siltuma tarifi janvârî un februârî bija vienâdi - 42,32Ls/MWh, kas kopâ ar 10% pievienotâs vçrtîbas nodokli ir46,55 lati. Pçc a/s Latvijas gâze sniegtâs informâcijas, ta-rifs nemainîsies arî martâ.

Vismazâkâ maksa par siltumu janvârî un februârî bijusiDârza ielâ 9 - 0,66 un 0,60 Ls/m². Tâ ir jaunuzceltâs çkaspie Bauskas 2. vidusskolas dzîvojamâ daïa, kas ir siltinâtaun iekârtota ar jaunâm apkures sistçmâm. Savukârt vislie-lâkie maksâjumi par siltumu janvârî bija Dârza ielâ 15 -1,63 Ls/m², bet februârî - Dârza ielâ 13 - 1,54 Ls/m².

Pçdçjos 5 mçneðos maksa par siltumu SIA Bauskas sil-tums apsildîtâs çkâs bijusi 0,93 Ls/m². Ðî summa ir tuvatai, kâdu prognozçja jau pirms gada.

Daïçji apkures sistçma nomainîta Salâtu ielas 8. mâjâ.Par pieredzi stâsta nama vecâkâ Vçsma Saulîte: “Nesenbiju Ekonomikas ministrijâ. Mûs tur slavçja par padarîto,bet iedzîvotâji nav gatavi turpinât renovâciju. Daþi, kasiepriekð bija pret, tagad piekrît, bet citus nevar pârlieci-nât. Dzîvokïiem, kuros nav nomainîta apkures sistçma,maksa februârî bija 1,17. Ar nomainîto apkures sistçmu- no 82 santîmiem lîdz latam. Balstoties uz pagâjuðâ ga-da râdîtâjiem, aprçíinâju, ka bez remonta darbiem ðogadbûtu jâmaksâ 1,50 lati par kvadrâtmetru. Dzîvoklî manir 22 grâdi, tâds siltums ziemâ nekad nav bijis. Lîdz ðimbija 17 grâdi un arî tikai saulainâs dienâs. Apkures sis-tçmâ turam par trim grâdiem zemâku temperatûru nekâcitus gadus.” Lîdzîgu viedokli pauþ arî citu mâju iedzîvo-tâji - par spîti tam, ka valsts beidzot ir gatava atbalstîtdaudzdzîvokïu namu renovâciju, cilvçki krîzes apstâkïosnav gatavi izdevumiem.

Apkures tarifs Liepâjâ samazinâsies par 19%Akciju sabiedrîba Latvijas gâze laikrakstâ Latvijas Vçst-nesis 10. marta numurâ publicçjusi informâcija parprognozçtâm dabas gâzes cenâm no ðâ gada maija. Jauzòçmuma prognoze attaisnosies, Liepâjâ apkures tarifsvarçtu samazinâties par 18,96%. Ja 2008. gada novem-brî - ðîs apkures sezonas sâkumâ - Liepâjâ apkures tarifsbija 58,37 Ls/MWh (ðeit un tâlâk bez PVN), tad ðâ gadamaijâ tas varçtu bût 49,06 Ls/MWh, tâtad par minçta-jiem procentiem zemâks.

“Maijâ parasti noslçdzas apkures sezona, tomçr ðî ziòavçstî, ka nâkamajâ apkures sezonâ apkures izmaksas bûsvçl zemâkas. Vçl jo vairâk tâpçc, ka lîdz nâkamajai apku-res sezonai uzòçmums Liepâjas enerìija plâno uzstâdîtdivus jaunus koìenerâcijas katlus, kas raþos elektrîbu unlîdz ar to dos iespçju vçl palçtinât siltuma piegâdi patçrç-tâjiem,” jaunumus komentç Liepâjas domes priekðsçdç-tâjs Uldis Sesks.

11Nozaru jaunumiENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

Jau ðogad uzòçmums Liepâjas enerìija plâno piedalîtiesatlases konkursos, lai pretendçtu uz ES fondu lîdzekïu pie-saisti siltumapgâdes traðu rekonstrukcijai, kâ arî vçl vienakoìenerâcijas katla uzstâdîðanai, kura darbinâðanai varçsizmantot biomasu (koksnes ðíeldu). Ðo projektu îstenoðanavarçtu noslçgties 2010. gadâ, un tas nozîmç, ka pozitîvipârmaiòu procesi apkures tarifa mazinâðanai turpinâsies.

Saskaòâ ar regulatora apstiprinâto tabulu 2008. gada ok-tobrî, siltuma tarifam Liepâjâ ðajâ apkures sezonâ vajadzç-ja bût 61,75 Ls/MWh, tomçr ðo tarifu uzòçmums Liepâjasenerìija nav pielietojis, atstâjot to zemâku par 60 latiem.Pretçjâ gadîjumâ tarifa samazinâjums maijâ pret ðo, plâno-to tarifu, varçtu sasniegt pat 25,85%.

Gulbenç vçlas rekonstruçt katlumâjuSIA Vidzemes enerìija vçlas rekonstruçt katlumâju Gulbe-nç, Nâkotnes ielâ 7. Uzòçmums Gulbenes bûvvaldç 9. feb-ruârî iesniedza bûvniecîbas pieteikumu un skaidro, ka ir pa-redzçts demontçt esoðo 4 MW jaudas katlu, kuram par ku-rinâmo izmanto koka skaidas, un tâ vietâ uzstâdît moder-nu, automatizçtu 6 MW jaudas katlu apkurei ar ðíeldu.

Katlumâjai tiks paaugstinâts jumts par 2 metriem. Esoðâdûmeòa vietâ tiks montçts jauns dûmenis komplektâ ar fil-tru. Dûmeòa filtra kvalitâte uzlabosies un izmeði bûs nekai-tîgâki. Koka skaidu noliktavas vietâ tiks izveidota modernakoksnes ðíeldas noliktava ar ðíeldas padeves sistçmu. Lîdzar katlu nomaiòu visas katlumâjas jauda palielinâsies lîdz10 MW. Uzlabosies ekoloìiskâ situâcija, jo ap katlumâjuvairs nebûs skaidu pieveduma uzkrâðanas.

Nâkotnes ielas 7 katlumâja ir Gulbenes pilsçtas domes îpa-ðums. Abi apkures katli, kas atrodas tajâ, ir fiziski un morâlinovecojuði. “Vecie apkures katli tiek remontçti. Apsaimnieko-tâjs - SIA Vidzemes enerìija - to uzturçðanâ iegulda savus lî-dzekïus. Tomçr pagâjuðajâ apkures sezonâ bija problçmas arðo katlu ekspluatâciju. Ðogad tâs ir novçrstas, jo nepiecieða-mîbas gadîjumâ tiek ekspluatçts jaunais gâzes katls. To ie-darbina uz daþâm stundâm, kas nepiecieðamas, lai savestukârtîbâ kâdu no ðíeldas katliem Nâkotnes ielâ 7,” stâstîjaGulbenes pilsçtas domes izpilddirektors Gvido Stucka. Tomçrgâzes katls ir risinâjums tikai avârijas situâcijâm.

G.Stucka atgâdina, ka Gulbenes deputâti ir lçmuði par to, kaVidzemes enerìija tai atvçlçtajâ zemç cels jaunu katlumâju.Faktiski tai jau bija jâbût uzceltai. Taèu tas nav noticis. Vaiideja par katlumâjas Nâkotnes ielâ 7 rekonstrukciju nav pre-

trunâ ar iepriekð lemto? G. Stucka bilst, ka Vidzemes ener-ìija noteikti gribçs informçt deputâtus par ðîm idejâm, betpirms tam firmai Gulbenes bûvvaldç ir jânoskaidro, ko drîkst,ko ne. Pagaidâm ideja esot tikai izlemðanas stadijâ.

G. Stucka klâsta, ka, lai uzbûvçtu jaunu katlumâju, Gul-benes centralizçtâs siltumapgâdes nodroðinâtâjam - SIAVidzemes enerìija - ðajâ objektâ ir jâiegulda liels finansç-jums. Tas varçtu bût vismaz pusotrs miljons latu. “Tas at-balsotos siltuma tarifâ,” saka G. Stucka. Savukârt, rekon-struçjot katlumâju Nâkotnes ielâ 7 un viena vecâ katlavietâ ieliekot pilnîgi jaunu, turklât jaudîgâku, tas maksâtutrîsreiz lçtâk. “Viòi ir rçíinâjuði, ka esoðais siltuma tarifssegtu vecâ katla izòemðanu un jauna ielikðanu,” saka G.Stucka. Viòð lçð, ka jaunâ katla cena varçtu bût aptuvenipusmiljons latu, kas tomçr ir trîsreiz lçtâk par jaunas kat-lumâjas bûvniecîbas izmaksâm. Paredzams, ka jaunaiskatls bûs tik liels, lai ar to vien varçtu nodroðinât pilsçtascentrâlapkurei visu nepiecieðamo siltuma daudzumu, pa-pildus vairs neizmantojot gâzes katlu.

SIA Vidzemes enerìija vçlas paðvaldîbas garantijas un va-dîbas pârstâvji ir pieteikuði vizîti pilsçtas domç, lai runâtupar ðiem jautâjumiem. “Viòiem ir bûtiski zinât, vai var dro-ði investçt naudu Gulbenç. Vai nenotiks tâpat kâ Rçzeknç,kur firma investçja savus lîdzekïus pilsçtâ, bet paðvaldîbavçlâk lauza lîgumu. Apkures organizçðanu pâròçma paðipilsçtnieki, bet siltuma tarifs no tâ nekïuva mazâks, tieði ot-râdi - tas palielinâjâs,” saka G. Stucka.

“Paðlaik izsludinâm cenu aptauju katla iepirkumam, tam irsagatavota visa nepiecieðamâ dokumentâcija. Tad redzç-sim, kas ðobrîd notiek tirgû, kâdas tur ir cenas,” saka SIAVidzemes enerìija pârstâvis Mindaugs Nevardausks.

Viòð apgalvo: “Meklçsim pçc iespçjas lçtâku apkures kat-lu. Protams, jârçíinâs ar to, ka situâcija tirgû nemitîgimainâs. Mçs naudu aizòemamies no bankas, bet tai ir va-jadzîgas garantijas. Ir jâbût ticîbai, ka spçsim atmaksâtkredîtu. Ja kredîta atmaksu izstiepj ilgâkâ laikâ periodâ,tad varam nepalielinât siltuma tarifu. Tas ir kâ minimums!Ir pilnîgi iespçjams, ka pârskatîsim tarifu un samazinâsimto. Ja pilsçtas dome ies mums pretî, tad viss bûs normâli.Siltuma tarifam tad nebûtu jâpalielinâs. Ja situâcija tirgûkrasi nemainîsies, tad siltuma tarifs Gulbenç varçtu sagla-bâties nemainîgs pat 5-10 gadus.”

G. Stucka lçð, ka, uzstâdot jaunu, jaudîgâku apkures katluNâkotnes ielâ 7, pilsçta ar siltumapgâdes problçmu veik-


smîgu atrisinâjumu bûtu nodroðinâta turpmâkajiem 5 ga-diem. Vai ir arî citi varianti?

“Krîzes laikâ notiek arî neapdomâtas rîcîbas. Ïoti iespç-jams, ka, izmantojot to, pilsçtai nâks piedâvâjumi no ma-las organizçt centrâlapkuri Gulbenç. Mutiski tâdi piedâvâ-jumi jau ir bijuði. Taèu solîjumi ir viens, otrs - apzinâða-nâs, ka ðodien viss maksâ. Siltuma tarifs Gulbenç ðobrîdir tâds kâ vidçji Latvijâ. Jârçíinâs, ka Vidzemes enerìijajau ir ieguldîjusi savas investîcijas Gulbenes siltumapgâ-des nodroðinâðanâ. Ko nozîmçtu lauzt lîgumu? Ja deputâ-ti tâ lemtu, tâ notiktu. Jârçíinâs, ka paðreizçjais siltumaraþotâjs pçc tam var tiesiskâ ceïâ vçrsties pret Gulbenespilsçtas domi,” saka G. Stucka.

Rçzeknç iedzîvotâjus aicina apmaksât rçíi-nus par apkuri un karsto ûdeniPatlaban Rçzeknç ir 473 dzîvokïu îpaðnieki, kuru parâdspar piegâdâto siltumenerìiju ðajâ apkures sezonâ ir lielâkspar 200 latiem. SIA Rçzeknes enerìija valdes priekðsçdç-tâjs Jâzeps Avdijanovs stâsta, ka tâdçjâdi ðo dzîvokïu îpað-nieku kopçjais parâds par apkuri un karsto ûdeni uzòçmu-mam ir sasniedzis 143 543 latus. Pçc viòa teiktâ, parâd-nieku vidû ir arî tâdu dzîvokïu îpaðnieki, kuru dzîvojamâplatîba pârsniedz 80 m².

Tâ kâ Rçzeknes enerìijai ir jâpilda lîgumsaistîbas ar da-basgâzes piegâdâtâju - a/s Latvijas gâze, un pilsçtâ jâno-droðina nepârtraukta siltumenerìijas pakalpojuma sniegða-na, ðie dzîvokïu îpaðnieki tiek brîdinâti par izveidojuðos pa-râdu un likumâ noteiktajâ kârtîbâ pret viòiem tiks veiktaparâda piedziòa. SIA Rçzeknes enerìija vçrð uzmanîbu uzto, ka parâdiem par izmantoto siltumenerìiju tiek piemçro-ti arî Civillikumâ noteiktie soda procenti, kas ir 6% gadâjeb 0,016% dienâ.

Rçzeknes pilsçtas dome atgâdina, ka tâ pieðíir sociâlo pa-lîdzîbu komunâlo pakalpojumu apmaksai pensionâriem, in-valîdiem un mazturîgajiem iedzîvotâjiem. Dzîvokïa jeb mâ-jokïa pabalstu var saòemt vientuïie pensionâri un invalîdi,kâ arî ìimenes, kurâs ir tikai pensionâri (ja ienâkumi parpçdçjiem trijiem mçneðiem katram ìimenes loceklim navlielâki par 180 latiem mçnesî), trûcîgâs ìimenes (ja ìime-nes vai personas ienâkumi uz katru ìimenes locekli pçdçjotriju mçneðu laikâ nepârsniedz Ls 90). Pabalstu siltum-enerìijas pakalpojumu apmaksai var saòemt ìimenes arbçrniem (ja vienam ìimenes loceklim ienâkumi pçdçjo tri-ju mçneðu laikâ nepârsniedz Ls 150).

Iedzîvotâji ir aicinâti apzinâties, ka SIA Rçzeknes enerìijair svarîgi, lai rçzeknieði savlaicîgi norçíinâtos par piegâdâ-tajiem pakalpojumiem, lai tâ savukârt varçtu turpinât ie-pirkt dabasgâzi no a/s Latvijas gâze un pilsçtâ nodroðinâtsiltumapgâdi.

Paðvaldîba un uzòçmums ir pateicîgs tiem rçzeknieðiem,kuri, neskatoties uz grûtîbâm, ir centuðies apmaksât rçíi-nus par apkuri un karsto ûdeni. Diemþçl vçl joprojâm pa-râdnieku vidû ir cilvçki, kuri nav nedz pensionâri, nedz in-valîdi vai trûcîgie.

ENERGORESURSI

Salacgrîvâ bçrnu rotaïu laukumâ izvietotieapgaismes stabi izmanto saules un vçjaenerìijuMarta sâkumâ Salacgrîvâ bçrnu rotaïu laukumâ uzstâdîtiapgaismes stabi, kas izmanto saules un vçja enerìiju, pa-stâstîja Salacgrîvas pilsçtas ar lauku teritoriju domes izpil-ddirektors Jânis Cîrulis.

“Esam uzstâdîjuði 3 apgaismes stabus, uz kuriem ir izvie-tots vçja ìenerators, saules baterijas, apgaismes íermenisar LED apgaismojuma diodçm un akumulators. Vçja aku-mulators sâk darboties, tiklîdz vçja stiprums pârsniedz 3metrus sekundç. Pa dienu saraþotâ enerìija tiek uzkrâtaakumulatorâ, un, tumsai iestâjoties, fotoelements automâ-tiski ieslçdz apgaismojumu, savukârt no rîta automâtiski toizslçdz,” par lampu darbîbas principiem pasta J. Cîrulis.

Salacgrîvas domç ðî tiek uzskatîta par perspektîvu un attîs-tâmu lietu. Tas ir çrti, jo nav nepiecieðams izvietot apgais-mes stabus un rakt zemç kabeïus. Var arî ieekonomçt vie-tâs, kur elektrîbas pievilkðana bûtu dârgâka.

Dome aprçíinâjusi, ka ðo 3 lampu iegâde varçtu atmaksâ-ties 3-4 gadu laikâ.

“Cenu aptaujas rezultâtâ izvçlçjâmies piegâdâtâju no Latvijas.Viena ðâda lampa mums izmaksâja apmçram 1400 latus. Ðîir pirmâ reize, kad pilsçtâ izmantojam alternatîvos enerìijasavotus, taèu nâkotnç plânojam ðo jomu attîstît,” sacîja J. Cî-rulis, piebilstot, ka piejûras reìionâ, kur visu laiku pûð vçjð,ðâdu enerìijas ieguves veidu noteikti vajag izmantot.

Arî Eiropas un pasaules pieredze liecina, ka nâkotnç ðî jo-ma bûs jâattîsta.

13Nozaru jaunumiENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

Pirms èetriem gadiem pirmoreiz viesojâmies Jç-kabpilî, lai uzzinâtu, kâda situâcija tur ir pilsçtassiltumapgâdç. Toreiz tika konstatçtas vairâkas vi-sai sâpîgas problçmas. Pirmkârt, tie bija ïoti lielisiltuma zudumi vecajâs, daudzviet pat avârijasstâvoklî esoðajâs trasçs. Sistçmas nesakârtotîbasdçï aktuâla bija problçma ar siltumenerìijas uz-skaiti - 2005. gada sâkumâ vçl aptuveni 30% mâ-ju nebija uzstâdîti siltuma skaitîtâji. Problçmu bi-ja jûra, tâpçc tika plânoti lieli darbi siltumapgâdessistçmas sakârtoðanâ, tâs darbîbas uzlaboðanâ -galvenokârt traðu rekonstrukcija, siltummezglunomaiòa un siltuma raþoðanas automatizâcija.

Èetru gadu laikâ paveikts ir diezgan daudz, taèu Jçkabpilsir liela pilsçta, un darbu pietiks vçl labam laikam. Îpaði ba-þîgus daudzus Jçkabpilî dara ekonomiskâ krîze, kam ir paspçkam nobremzçt jaunu projektu attîstîbu. Atskatoties uzpagâtnç un îpaði pçdçjo gadu laikâ paveikto, par vçl veica-majiem darbiem un tâlâkajâm iecerçm nâkotnç ar paðval-dîbas SIA Jçkabpils siltums valdes priekðsçdçtâju Aleksan-dru KARPENKO sarunâjâs Enerìçtika un Automatizâcijaþurnâlists Tâlivaldis ZVAIGZNE.

- Jçkabpils centralizçtâs siltumapgâdes sistçma, kâ nopro-

tu, veidojâs lîdzîgi kâ citâs Latvijas pilsçtâs - lîdz ar vçrie-

nîgu daudzdzîvokïu çku bûvniecîbu?

- Patieðâm, siltumapgâdes sistçma sâka veidoties 20. gs.60. gados, kad sâkâs strauja pilsçtas attîstîba un daudzdzî-vokïu mâju bûvniecîba. Pakâpeniski tâ izveidojâs tâda, kâ-da tâ ir ðobrîd, laika gaitâ gan ir piedzîvojusi daþâdas lielâ-kas vai mazâkas pârbûves un rekonstrukcijas. Pilsçtas lie-lums un mikrorajonu izvietojums noteica daudzu atseviðíukatlumâju veidoðanos - pilsçtâ to ir pavisam deviòas, kautarî absolûto vairumu siltumenerìijas (ap 80%) saraþo vie-nâ, centrâlajâ katlumâjâ, kas atrodas Tvaika ielâ 4. SIA Jç-kabpils siltums pieder 4 katlumâjas - minçtâ katlumâja

Tvaika ielâ 4, vçl arî Celtnieku 13a, Dârza 7 un Íieìeïu 1.Tajâs kopâ gadâ saraþo 98,7% jeb 81 349 MWh siltum-enerìijas. Pârçjâs piecas katlumâjas uzòçmums apsaim-nieko, tâs ir nelielas lokâlas katlumâjas, kas gadâ saraþo ti-kai 1,3% jeb 986 MWh siltumenerìijas.

- Kad notika pirmâs lielâkâs pârmaiòas Jçkabpils siltum-

apgâdes sistçmâ?

- Visa siltumenerìijas raþoðanas un piegâdes sistçma pa-stâvîgi attîstâs, tiek veikti daþâdi uzlabojumi, tostarp arîkatlu nomaiòa, automatizâcija utt. Tvaika ielas katlumâjakâ galvenâ siltumenerìijas raþotâja tika pârbûvçta vis-pirms. Pirmie darbi tur tika uzsâkti vçl 1999.-2000. gadâ,kad notika pâreja no mazuta uz gâzi (paralçli tâ tika veiktaarî pârçjâs mazuta katlumâjâs), taèu arî pçc tam regulâri ti-ka veikti daþâdi darbi katlu darbîbas optimizâcijâ. Jaupirmâs pârbûves laikâ Tvaika ielas katlumâjâ tika uzbûvç-

14 Numura intervija ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

Jçkabpils siltumapgâdessistçmas attîstîba - paveiktais un iecerçtais

SIA Jçkabpils siltums valdes priekðsçdçtâjs AleksandrsKarpenko

ta piebûve un tajâ uzstâdîts 7 MW jaudas ðíeldas katlsKE-10-14. Pilsçtas paðvaldîba iegâdâjâs arî tvaika turbînu,lai ar koìenerâcijas sistçmas palîdzîbu varçtu raþot elektro-enerìiju. Tas bija ieguldîjums ar skatienu nâkotnç, jo tolaik(2000. gadâ) koìenerâcijas iekârtas pilsçtu siltumapgâdessistçmâs bija vçl diezgan liels retums. Katla siltuma jaudair ap 6 MW, elektriskâ - ap 0,6 MW.

Vienîgâ kïûda bija tâ, ka katla un tvaika turbînas paramet-ri nebija izvçlçti seviðíi precîzi, jo jauda izrâdîjâs krietni parlielu efektîvai darbinâðanai vasaras mçneðos. Karstâ ûdenssagatavoðanai tâ bija daudz par lielu, lîdz ar to karstâûdens izmaksas bija ïoti augstas, turklât daudzi cilvçki tajâlaikâ no karstâ ûdens atteicâs. Tâpçc katlu vasarâ nevarç-ja efektîvi darbinât. No ðî viedokïa katla izmantoðana nebi-ja lietderîga, tomçr kopumâ koìenerâcijas iekârtas uzstâdî-ðana tajos laikos bija ïoti labs risinâjums.

Nâkamais bûtiskais projekts tika îstenots 2004. gadâ, kadtika nomainîti siltumtraðu posmi Dârza ielas mikrorajonâun sâkâs moderno siltummezglu uzstâdîðana.

- Pirms èetriem gadiem toreizçjais uzòçmuma vadîtâjs

stâstîja, ka ir iecerçti vçrienîgi darbi siltuma raþoðanas uz-

laboðanâ. Ko ir izdevies ðo gadu laikâ paveikt?

- Pçdçjos gados lielâkâ centralizçtâs siltumapgâdes sistç-mas pârbûve aizsâkâs 2006. gadâ. Paðvaldîba piesaistîjalielas valsts investîcijas, òemts arî kredîts, tika izstrâdâtsun îstenots vçrienîgs projekts. Tâ pirmajâ daïâ tika pilnî-gi nomainîtas siltumtrases Bebru ielas mikrorajonâ, ðajârajonâ sistçma tika savienota ar rûpnieciski izolçtajâmcaurulçm. Nâkamajâ, 2007. gadâ, turpinâjâs projekta ot-râ kârta, ko ar liela kredîta palîdzîbu finansçja paðvaldî-ba. Ðajâ laikâ tika nomainîtas siltumtrases Draudzîbasalejas mikrorajonâ. Kopumâ abas projekta daïas izmaksâ-ja apmçram 1 miljonu latu, un ðajos divos gados ar rûp-nieciski izolçtajâm caurulçm tika pârbûvçts aptuveni 4km siltumtraðu. Kopsummâ ar rûpnieciski izolçtajâm cau-rulçm Jçkabpilî ir nodroðinâti apmçram 8 km traðu garu-ma. Ievçrojams skaitlis, bet nelaime tâda, ka Jçkabpilssiltumtraðu kopçjais garums ir ap 26 km, tâdçï traðu re-novâcijas jomâ darba vçl bûs ïoti daudz.

To nosaka lielie siltuma zudumi vecajos posmos. Veiktiedarbi situâciju gan ir uzlabojuði - ja pirms traðu nomaiòaszudumi bija aptuveni 31-33%, tad tagad tie ir samazinâju-ðies lîdz 23%, tomçr arî ðis skaitlis ir daudz par lielu tam,kâdu varçtu pieïaut (ap 12-14%). Taèu viss atduras finan-ðu iespçjâs, kâdas prasa veicamo darbu apjoms - aptuveni

16-18 km siltumtraðu. Skaitïi gan ir aptuveni, jo jaunastrases projektçjot daþreiz iespçjams saîsinât, tomçr tie tâ-pat ir ïoti lieli. Turklât nepiecieðams veikt arî daudzus citusdarbus, tostarp veikt sistçmas apkopi, lai nodroðinâtu tâsnormâlu funkcionçðanu.

- Kâ veicies ar katlumâju pârbûvi?

- Pagâjuðajâ gadâ paðvaldîba kârtçjo reizi piesaistîjavalsts investîcijas, ko ieguldîja siltumapgâdes sistçmasuzlaboðanâ. Tâs tika izmantotas konkrçta mçría sasnieg-ðanai - Tvaika ielas katlumâjas renovâcijai. Vecie gâzesûdenssildâmie katli savu laiku jau praktiski bija nokalpo-juði, tâdçï tika uzstâdîti divi jauni gâzes ûdenssildâmiekatli. Projekts tika uzsâkts 2007. gada beigâs. Kamçr ti-ka nodroðinâta apkure ar vecajiem katliem, paralçli katlu-mâjas darbîbai strâdâja celtnieki, kas nodarbojâs ar jaunokatlu uzstâdîðanu. Tie tika nodoti ekspluatâcijâ pagâjuðâsapkures sezonas beigâs 2008. gada pavasarî. Tie ir ïotimoderni, ar pilnu automâtiku aprîkoti vâcu firmas LOOSgâzes ûdenssildâmie katli ar jaudâm 6,5 un 12,5 MW.Paralçli tika nomainîti arî tîkla sûkòi, veco vietâ uzstâdîtijauni, ar frekvenèu pârveidotâjiem apgâdâti, tâdçjâdi bû-tiski ietaupot elektroenerìijas patçriòu. Visi ðie darbi ko-pâ izmaksâja ap 450 000 Ls.

Rezervç tika atstâts viens vecais gâzes ûdenssildâmaiskatls DEV 25-14 GM ar jaudu 17 MW, otrs katls DE 25-14 ar lîdzîgu jaudu - norakstîts. Paralçli turpina darbuarî augstâk minçtais 7 MW jaudas (siltuma jauda aptu-veni 6 MW) ðíeldas katls komplektâ ar tvaika turbînu.Rezervç esoðais katls praktiski netiek darbinâts, tas pa-redzçts tikai lietoðanai nepiecieðamîbas gadîjumos teh-noloìiskajos pârtraukumos (piemçram, ja aukstâ laikâuz neilgu laiku apstâjas ðíeldas katls), bet tâdu pagai-dâm tikpat kâ nav bijis.

Apkures sezonas laikâ tiek visu laiku izmantots ðíeldaskatls, paralçli arî viens no LOOS gâzes katliem, nepiecie-ðamîbas gadîjumos (aukstâ laikâ, maksimuma stundâs)pieslçdzot arî otru. Vasarâ Tvaika ielas katlumâja netiekdarbinâta.

- Taèu ar to, ja pareizi saprotu, Tvaika ielas katlumâjas re-

novçðanas darbi nebeidzâs? Turklât dzirdçts, ka pagâjuðâ

gada pavasarî Jçkabpilî bija problçmas ar parâdu nomak-

su Latvijas gâzei?- Tieði tâ, tas nebija pilns rekonstrukcijas projekts. Tika pa-veikti pirmie un paði bûtiskâkie darbi, lai jaunos katlus va-rçtu pieslçgt sistçmai. Turklât aptrûkâs arî finansçjums, ku-

15Numura intervijaENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

ru pilnîbâ nodroðinâja paðvaldîba. Jçkabpils siltums pagâ-juðo apkures sezonu beidza ïoti sliktâ finansiâlajâ stâvoklîdaudzu iemeslu dçï, galvenais - bija uzkrâjuðies lieli parâ-di. Tika mçìinâts pagâjuðâ gada pavasarî ar jaunajiem gâ-zes katliem pçc ilgiem laikiem raþot karsto ûdeni Tvaika ie-las katlumâjâ ârpus apkures sezonas laika, taèu jau kopðziemas bija uzkrâjuðies tik lieli parâdi, ka Latvijas gâze at-slçdza dabasgâzes padevi, un iesâkto iniciatîvu pçc nepil-na mçneða nâcâs pârtraukt. Nelîdzçja arî paðvaldîbas kâgarantçtâja iesaistîðanâs, un gâzes padeve tika atslçgta.

- Kâ ðo problçmu izdevâs atrisinât?

- Ar palîdzîbu ðajâ kritiskajâ situâcijâ kârtçjo reizi palîgânâca paðvaldîba, kas ieskaitîja uzòçmuma kontâ 800 000Ls pamatkapitâla palielinâðanai. No ðîs naudas tika veik-ta parâdu atmaksa Latvijas gâzei un citiem kurinâmâ(ðíeldas) piegâdâtâjiem, kâ arî uzsâkta ðíeldas iepirkða-na nâkamajai apkures sezonai. Par ðo iegûto naudu tikaturpinâts arî Tvaika ielas katlumâjas rekonstrukcijas pro-jekts, jo bija iecerçts aprîkot jaunos ûdenssildâmos katlusar ekonomaizeriem un pilnîgi pabeigt gâzes katlu automa-tizâciju. Tas arî tika veiksmîgi paveikts, un tagad gâzeskatli ir vadâmi elektroniski, caur internetu. Tas ïauj iegûtlîdzekïus gan uz ietaupîtâ kurinâmâ, gan darba izmaksusamazinâðanâs rçíina.

Lai arî Latvijas mçrogâ tas nav izcils sasniegums, tomçr sil-tumenerìijas raþoðanas izdevumi samazinâs, un arî uzòç-muma darbu tas atvieglo. Arî paðvaldîbas nostâja ðajâ sa-karâ ir viennozîmîga - nepiecieðams samazinât siltumener-ìijas raþoðanas izmaksas un optimizçt raþoðanu, tâdçjâdiietaupot lîdzekïus. Jâòem vçrâ arî fakts, ka pilsçtâ visu ne-piecieðamo siltumu nevar saraþot tikai ar ðíeldu, skaidâmvai malku. Ziemâ vismaz 50% siltumenerìijas tiek raþots ardabasgâzi, tâpçc nepiecieðams ðo raþoðanu padarît maksi-mâli efektîvu. Pateicoties ðai nostâjai, pilsçtas dome arî iraktîvi atbalstîjusi SIA Jçkabpils siltums attîstîbu pçdçjo ga-du laikâ, ieguldot daþâdâs renovâcijâs un centralizçtâs sil-tumapgâdes attîstîbâ kopumâ ap 2 miljoniem latu. Jebku-râ gadîjumâ tâ ir tâlredzîga politika, kas paver labas per-spektîvas nâkotnç.

- Varbût ir kâdi jau uzsâkti vai tuvâkajâ laikâ plânoti jauni

projekti siltumapgâdes sistçmas tâlâkâ uzlaboðanâ?

- Tehniskie projekti ir jau izstrâdâti, ieceres skaidras, mçr-íi un vçlçðanâs arîdzan, taèu to îstenoðanai ðobrîd trûkst lî-dzekïu. Ir projekts par vçrienîgu siltumtraðu nomaiòu, taèufinanses to neïauj pat sâkt îstenot. Turklât siltumtraðu re-konstrukcija salîdzinâjumâ ar siltuma avotu renovâciju iz-

maksâ krietni vairâk un ir pats dârgâkais siltumapgâdessistçmas atjaunoðanas posms. Ir ïoti daudz faktoru, kas ie-tekmç traðu nomaiòu izmaksas - asfalts, infrastruktûra,projektçðana u.c. Ja bûtu nauda, varçtu darbus uzsâkt kautrît, taèu pagaidâm jâgaida un jânodroðina esoðâs sistçmasdarbîba. Paðvaldîba izprot esoðo situâciju, taèu krîze irkrietni ierobeþojusi paðvaldîbas iespçjas palîdzçt ar finan-sçm jaunu projektu îstenoðanâ, ðajâ ziòâ pagaidâm îpaði uzpalîdzîbu neceram.

Taèu labi ir tas, ka ir veikta apjomîga mçroga katlumâju re-konstrukcija un tâs darbojas labâ lîmenî. Arî mazajâs kat-lumâjâs ir veikti daþâdi uzlaboðanas darbi - piemçram, uz-stâdîti moderni gâzes degïi, uzlaboti padeves mehânismiðíeldas katliem, veikti daþâdi darbi ar mçríi samazinât ku-rinâmâ patçriòu.

Dârza ielas mikrorajonâ ir uzstâdîtas rûpnieciski izolçtocauruïu siltumtrases cerîbâ uz to, ka ðî rajona mâjâs drîzu-mâ tiks uzstâdîti modernie automatizçtie siltummezgli. Ka-mçr tas nav izdarîts, turpina darboties vecâ èetrcauruïu sis-tçma, bet pçc siltummezglu uzstâdîðanas tâ pazudîs, lîdzar to ðajâ rajonâ ievçrojami samazinâsies siltuma zudumi.

- Kas bremzç ðos darbus?

- Siltummezglu uzstâdîðana ir aizkavçjusies vairâku iemes-lu dçï, tostarp neskaidrîbâm juridiskajâ jomâ - daïa dzîvok-ïu privatizçti, daïa - nç, paðvaldîba lîdz ar to ir tikai ðo çkulîdzîpaðnieks. Tâ visa dçï ir izveidojies liels juridisks íîselis,kas bremzç arî ðo siltummezglu uzstâdîðanas procesu. Ap-saimniekotâjs gan ir veicis siltummezglu uzstâdîðanu citurpilsçtâ, bet Dârza ielas mikrorajonâ pagaidâm nç. Siltum-mezglu uzstâdîðana nemaz nav arî mûsu uzòçmuma kom-petencç, jo mçs apkalpojam tikai ârçjos siltumtîklus, mâjuiekðçjie tîkli atrodas apsaimniekotâja pârziòâ. To visu lielâmçrâ bremzç arî lîdzekïu trûkums, un prognozçt kaut ko ta-gad ir ïoti grûti.

- Pirms èetriem gadiem toreizçjais uzòçmuma vadîtâjs

stâstîja, ka SIA Jçkabpils siltums ir visai saspîlçtas attie-

cîbas ar apsaimniekotâju - SIA JK Namu pârvalde, kâ ie-

meslu minot lielu birokrâtiju un nespçju efektîvi sastrâ-

dâties daudzu sasâpçjuðu jautâjumu kopîgâ risinâðanâ.

Kâ ir ðobrîd?

- Nezinu, kâ bija senâk, taèu ðobrîd problçmu ar savstar-pçju komunicçðanos nav. Vairâkas kopîgi risinâmas pro-blçmas ir veiksmîgi atrisinâtas, pirmkârt, veikta siltumaskaitîtâju uzstâdîðana visâs dzîvojamajâs çkâs, kur siltu-ma nodroðinâðanai izmanto centrâlapkuri. Sâkotnçji mû-


su uzòçmums nodarbojâs arî ar iekðçjo tîklu apkalpoðanu,taèu ðobrîd situâcija ir mainîjusies, un jau diezgan ilgi ariekðçjo tîklu apkalpoðanu nodarbojas SIA JK Namu pâr-valde, lîdz ar to uzòçmums nodroðina tikai siltuma raþo-ðanu un tâ piegâdâðanu lîdz mâjai. Siltuma iekðçjâ sada-le ðobrîd ir SIA JK Namu pârvalde rokâs. Taèu sadarbîbasproblçmu nav, katrs uzòçmums darbojas savâ sfçrâ, lîdzar to konflikti nerodas.

Ðobrîd gan siltumapgâdes sfçrâ bûtu ïoti aktuâls arî citsjautâjums, proti, siltumenerìijas patçrçtâju aktivitâte ener-ìijas taupîðanas nolûkos. Siltums ir kïuvis dârgs, tâpçc tâtaupîðana ir divreiz nozîmîga, vajadzçtu aktîvâk veikt dzîvo-jamo çku siltumizolâciju, renovçt çku iekðçjâs komunikâci-jas sistçmas, kas arî ir bûtisks siltuma zudumu avots. Iedzî-votâju aktivitâte gan ðajâ jomâ Jçkabpilî ir visnotaï zema,nav îpaðas vçlçðanâs kaut ko mainît. To visu, protams, ta-gad bremzç arî krîze, taèu arî valsts atbalsts varçja bûtdaudz lielâks. Citâs valstîs ðim jautâjumam tiek pievçrstsdaudz vairâk uzmanîbas. Bet par to vajadzçtu nopietni aiz-domâties visiem.

- Daudzâs Latvijas pilsçtâs pçdçjo gadu laikâ strauji pa-

augstinâjuðies siltumenerìijas tarifi. Kâda ir tarifu dinami-

ka pçdçjo gadu laikâ Jçkabpilî, un kâda ir ðâbrîþa norçíi-

nu sistçma?

- Lai arî daudzas problçmas veiksmîgi ir atrisinâtas, nosiltumenerìijas tarifu ievçrojama kâpuma izvairîties navbijis iespçjams. Vçl vairâk - Jçkabpilî siltums nav lçts. Tonosaka galvenokârt krass kurinâmâ, îpaði dabasgâzes,cenu pieaugums. Pati siltumapgâdes sistçma ir sakârto-ta, cik tas bijis iespçjams, gan katlumâjâs, gan pie patç-rçtâjiem ir uzstâdîti siltuma skaitîtâji, un norçíini notiekpçc reâlâ patçriòa.

Tomçr, pçdçjo 3 gadu laikâ ieguldot ap 2 miljoniem latudaþâdos sistçmas uzlaboðanas darbos, ir izdevies izvairî-ties no bûtiski lielâka tarifu kâpuma. Ja ðie darbi netiktuveikti, tas bûtu apmçram par 10 Ls/MWh lielâks, lîdz arto pilsçtas iedzîvotâjiem (aptuveni rçíinot pçc patçrçtâssiltumenerìijas daudzuma, kas vidçji ir ap 50 000 MWhapkures sezonâ) gadâ kopâ izdevies maciòos ietaupît appusmiljonu latu. Tomçr ar visu to ðobrîd siltumenerìijastarifs ir diezgan augsts - 48,50 Ls/MWh + 10% PVN, betkarstâ ûdens tarifs - 3,67 Ls/1 m3 uzsildîðanu + 10%PVN. Tie ir peldoðie tarifi, kuri mainâs atkarîbâ no dabas-gâzes cenas pasaules tirgû (jeb mazuta kotâcijas). Tarifussamazinât varçtu, vien veicot raþoðanas procesa optimi-zâciju, kam savukârt trûkst naudas. Lîdz ar to reâlâkâ ce-

rîba uz tarifu kritumu ir kurinâmâ, îpaði dabasgâzes, ce-nu bûtiska samazinâðanâs.

Norçíinos SIA Jçkabpils siltums savâ darbîbâ balstâs uznormatîvajiem aktiem, kas reglamentç siltumenerìijas ra-þoðanu un piegâdi un atlîdzîbas saòemðanu par sniegto pa-kalpojumu - 03.09.1998. Enerìçtikas likumu,19.10.2000. likumu Par sabiedrisko pakalpojumu regula-toriem, Latvijas Republikas Ministru kabineta30.11.2006. noteikumiem Nr. 876 Siltumenerìijas pie-gâdes un lietoðanas noteikumi u.c. Siltumenerìijas tarifstiek aprçíinâts saskaòâ ar likuma Par sabiedrisko pakalpo-

17Numura intervijaENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

1. attçls. Katlu mâja Jçkabpilî, Tvaika iela 4

2. attçls. Katlu mâja Jçkabpilî, Celtnieku ielâ 13a

jumu regulatoriem un uz ðo likumu balstîtiem normatîva-jiem aktiem.

Iedzîvotâjiem tiek piedâvâti divi norçíinu veidi - maksât parsiltumu tikai apkures sezonas laikâ vai arî noslçgt lîgumu,sadalît maksâjuma summu uz visu gadu un norçíinâtieskatru mçnesi ar fiksçtu summu. Vairums iedzîvotâju izvçlaspirmo norçíinu variantu.

- Kâda situâcija Jçkabpilî ir ar karstâ ûdens piegâdi? Vai ir

kâdas izmaiòas?

- Daþâdos pilsçtas rajonos ðî situâcija ir atðíirîga. Rajonos,ko apkalpo Tvaika ielas katlumâja (tas gan aptver ap 80%pilsçtas namu), karstais ûdens apkures sezonas laikâ tiekpadots, bet vasarâ diemþçl nç. Dârza un Celtnieku ielasmikrorajonos, ko apkalpo nelielâs vietçjâs katlumâjas, kar-stais ûdens tiek padots visu gadu. Tvaika ielâ karstaisûdens vasarâs nav bijis jau vairâk nekâ 10 gadus, jo to no-saka finansiâlâ rakstura problçmas - ïoti lielâs karstâ ûdensizmaksas, milzîgi zudumi, kas bûtu jâkompensç, bet ko ne-var izdarît. Esoðais tarifs, lai cik tas daudziem ðíistu liels,to nevar izdarît. Karstâ ûdens patçriòð ir ïoti mazs, iedzîvo-tâji pârsvarâ ðo gadu laikâ ir iegâdâjuðies boilerus un vasa-râs iztiek ar tiem. Pagâjuðajâ gadâ, kâ minçju, vienu mçne-si mçìinâjâm karstâ ûdens padevi nodroðinât, tomçr ðiseksperiments sevi neattaisnoja, tâpçc tuvâkajâ laikâ nekomainît nav plânots. Mâjâs, ko apkalpo mazâs katlumâjas,karstais ûdens tiek padots visu gadu.

Jâòem vçrâ arî tas, ka uzòçmums visus pçdçjos gadus irstrâdâjis ar zaudçjumiem, jo pastâvîgi bija lieli izdevumi. Tonoteica agrâkâ salîdzinoði neracionâlâ raþoðana un ïoti lieliesiltuma zudumi, kâ arî esoðo tarifu un reâlâs situâcijas ne-lîdzsvarotîba. Taèu likums neïauj zudumus kompensçt uztarifa celðanas rçíina, tos jâmçìina kompensçt savâdâk, untik lielus zudumus kompensçt ir ïoti grûti, nereti neiespçja-mi. Tâpçc jâsamazina izdevumi uz siltumenerìijas raþoða-nas rçíina, kas arî pçdçjo gadu laikâ aktîvi tika darîts, unparedzams, ka 2008. gadâ uzòçmumam zaudçjumi bûs,bet bûtiski mazâki (precîzu datu vçl nav) nekâ 2007. gadâ,kad tie sasniedza 228 000 Ls. Ja nebûtu bijis paðvaldîbasatbalsta, nekâdus uzlabojumus siltumapgâdes sistçmâ (var-bût vienîgi paðus mazâkos) nebûtu iespçjams veikt.

- Kâda situâcija ðobrîd ir ar parâdniekiem? Vai radusies

krîze neietekmç parâda summas pieaugumu?

- Daþu pçdçjo gadu laikâ ðî situâcija bija sâkusi uzlaboties,iedzîvotâju kopçjais parâds bija lçnâm samazinâjies. Uz ðîsapkures sezonas sâkumu kopçjais parâds bija aptuveni

200 000 Ls apmçrâ. Arî paðlaik dramatisks tâ kâpums navnovçrojams, norçíinu procents sasniedz vidçji 75-79% nopârdotâ siltuma. It kâ situâcija nav tik slikta, tomçr vienmçrto varçtu vçlçties labâku. Ðî nesaòemtâ summa kaut kâ jâ-mçìina segt paðiem (tarifâ to iekïaut neïauj likums), ko arîdarâm - òemam kredîtus, palîdz arî paðvaldîba. Ðis naudasdeficîts, ko nesaòemam, liedz ieguldît papildus lîdzekïusuzòçmuma attîstîbâ.

- Varbût ir ieskicçtas tâlâkas nâkotnes ieceres Jçkabpils

siltumapgâdes sistçmas attîstîbâ?

- Siltumtraðu tâlâkai rekonstrukcijai vajag lielus lîdzekïus,tur lielas cerîbas tiek liktas uz paðvaldîbu, taèu esoðâ eko-nomiskâ situâcija ðîs it kâ jau tuvâkâs ieceres liek atvirzîttâlâkâ nâkotnç. Nav zinâms, kad paðvaldîba spçs mûs at-kal atbalstît. Vçl jau ir cerîbas arî uz ES fondu finansçjumaiegûðanu, taèu arî tur jâdarbojas kopâ ar paðvaldîbu.

Runâjot par iespçjamo lîdzekïu piesaistîðanu un jaunu pro-jektu attîstîðanu, jau ðobrîd mçs esam izrâdîjuði interesi parEkonomikas ministrijas izsludinâto Eiropas fondu aktivitâti3.5.2.1. Pasâkumi centralizçtâs siltumapgâdes sistçmuefektivitâtes uzlaboðanai. Tâ ietver arî aktivitâti par siltum-traðu sakârtoðanu, un, ja tiks izsludinâts konkurss, mçs uzto pieteiksimies un mçìinâsim tajâ piedalîties.

Nâkotnç tiks turpinâta arî mazo katlumâju pakâpeniska re-novâcija un to efektivitâtes uzlaboðana, principâ ðie darbinotiek pastâvîgi. Gribas ðo katlumâju darbîbu optimizçt unpadarît tâs lîdzîgas Tvaika ielas katlumâjai. Pirmais solis irsperts - jau pagâjuðajâ gadâ no paðvaldîbas pieðíirtajiem lî-dzekïiem ir veikta Íieìeïu ielas katlumâjas maksimâlâ ie-spçjamâ automatizâcija, tagad to arî apkalpo elektroniski,lîdzîgi kâ Tvaika ielas katlumâjas gâzes ûdenssildâmos kat-lus. Celtnieku un Dârza ielas katlumâjas vçl gaida savu kâr-tu, tur vçl diezgan daudz darâmo darbu. Ðajâ ziòâ daudzkas bûs atkarîgs no pieejamajiem finanðu lîdzekïiem. Vçlç-ðanâs strâdât ir, cik bûs iespçjams, tik arî darîsim.

Nobeigumâ var piebilst, ka vçl 2007. gadâ tika izstrâdâta Jç-kabpils pilsçtas centralizçtâs siltumapgâdes sistçmas attîstî-bas koncepcija. Tâs mçríis ir: Jçkabpils pilsçtas lietotâjunodroðinâðana ar siltumenerìiju vçlamajâ apjomâ un atbil-stoðâ kvalitâtç par iespçjami zemâkâm izmaksâm un mazâ-ku kaitîgo ietekmi uz apkârtçjo vidi. Galvenie ieguvçji bûtutieði iedzîvotâji. Diemþçl krîze jau tagad mazliet ievieð korek-cijas, jo grûti laiki ir arî paðvaldîbai, tâdçï veicamie darbi varaizkavçties un paredzçtâs iespçjas var parâdîties vçlâk. Jeb-kurâ gadîjumâ jâattîstâs ir, cita ceïa vienkârði nav. EA


I. Vispârîgie jautâjumi1. Noteikumi nosaka:1.1. kârtîbu, kâdâ îsteno darbîbas programmas Infrastruk-tûra un pakalpojumi papildinâjuma 3.4.prioritâtes Kvalita-tîvas vides dzîvei un ekonomiskai aktivitâtei nodroðinâða-na 3.4.4.pasâkuma Mâjokïa energoefektivitâte3.4.4.1.aktivitâti Daudzdzîvokïu mâju siltumnoturîbas uz-laboðanas pasâkumi (turpmâk - aktivitâte);1.2. Eiropas Reìionâlâs attîstîbas fonda projektu (turpmâk- projekts) iesniegumu vçrtçðanas kritçrijus (turpmâk - kri-tçriji); 1.3. prasîbas projekta iesniedzçjam;1.4. atbildîgo iestâdi un sadarbîbas iestâdi, kompetencessadalîjumu starp ðîm iestâdçm un sadarbîbas kârtîbu; 1.5. atbildîgâs iestâdes un sadarbîbas iestâdes funkcionâ-lâs padotîbas formu.2. Aktivitâtes mçríis ir mâjokïu energoefektivitâtes paaug-stinâðana daudzdzîvokïu dzîvojamâs mâjâs, lai nodroðinâtudzîvojamâ fonda ilgtspçju un energoresursu efektîvu izman-toðanu.3. Aktivitâtes mçría grupa ir daudzdzîvokïu dzîvojamâsmâjas dzîvokïu îpaðnieki. 4. Aktivitâtes îstenoðanas veids ir atklâta projektu iesniegu-mu atlase.5. Aktivitâtes îstenoðanu nodroðina atbildîgâ iestâde un sa-darbîbas iestâde. Atbildîgâ iestâde ir Ekonomikas ministri-ja (turpmâk - atbildîgâ iestâde). Sadarbîbas iestâde ir valstsaìentûra Bûvniecîbas, enerìçtikas un mâjokïu valstsaìentûra (turpmâk - sadarbîbas iestâde). Sadarbîbas iestâ-de ir atbildîgâs iestâdes funkcionâlâ pârraudzîbâ.6. Atbildîgâs iestâdes un sadarbîbas iestâdes kompetence:6.1. atbildîgâs iestâdes kompetence:6.1.1. nodroðina aktivitâtes îstenoðanu, uzraudzîbu unkontroli, tajâ skaitâ piemçro n+2 un n+3 principu aktivi-tâtes lîmenî, îstenojot Padomes 2006.gada 11.jûlija Regu-las (EK) Nr.1083/2006, ar ko paredz vispârîgus noteiku-mus par Eiropas Reìionâlâs attîstîbas fondu, Eiropas Soci-âlo fondu un Kohçzijas fondu un atceï Regulu (EK)Nr.1260/1999 (turpmâk - Padomes RegulaNr.1083/2006), 93.panta 1. un 2.punktâ minçto principu;6.1.2. informç sabiedrîbu un nodroðina publicitâti jautâju-

mos, kas saistîti ar aktivitâtes îstenoðanu;6.2. sadarbîbas iestâdes kompetence:6.2.1. izveido projektu iesniegumu vçrtçðanas komisiju(turpmâk - komisija), izstrâdâ un apstiprina komisijas dar-bîbas kârtîbu;6.2.2. pirms projektu iesniegumu iesniegðanas uzsâkða-

nas izstrâdâ, apstiprina un publicç tâs mâjas lapâ interne-tâ - http://esfondi.bema.gov.lv/ - Eiropas Reìionâlâs attîstî-bas fonda projekta iesnieguma veidlapas (turpmâk - projek-ta iesnieguma veidlapa) aizpildîðanas metodiku, projektuiesniegumu vçrtçðanas un projektu iesniegumu vçrtçðanasveidlapas aizpildîðanas kârtîbu un lîguma par projekta îste-noðanu paraugu;6.2.3. sniedz informâciju Eiropas Reìionâlâs attîstîbas fon-da projekta iesniedzçjam (turpmâk - projekta iesniedzçjs)par projekta iesnieguma sagatavoðanu;6.2.4. veic projektu iesniegumu atlasi un nodroðina vçrtç-ðanu;6.2.5. pieòem lçmumu par projekta iesnieguma apstiprinâ-ðanu, apstiprinâðanu ar nosacîjumu vai noraidîðanu un in-formç par to projekta iesniedzçju;6.2.6. slçdz lîgumu par projekta îstenoðanu ar Eiropas Re-ìionâlâs attîstîbas fonda finansçjuma saòçmçju (turpmâk -finansçjuma saòçmçjs);6.2.7. izvçrtç un pieòem lçmumu par grozîjumiem projek-tos normatîvajos aktos Eiropas Savienîbas struktûrfondu jo-mâ un lîgumâ par projekta îstenoðanu noteiktajâ kârtîbâ;6.2.8. nodroðina aktivitâtes ietvaros apstiprinâto projektuuzraudzîbu un kontroli, tajâ skaitâ piemçro n+3 un n+2principu projektu lîmenî, îstenojot Padomes RegulasNr.1083/2006 93.panta 1. un 2.punktâ minçto principu;6.2.9. sniedz informâciju finansçjuma saòçmçjam parprojekta îstenoðanu un lîguma par projekta îstenoðanu no-sacîjumu izpildi;6.2.1.0. pârbauda un apstiprina finansçjuma saòçmçja pro-jekta progresa pârskatu un maksâjuma pieprasîjumu un sa-gatavo maksâjumu uzdevumus un izdevumu deklarâcijas;6.2.11. nodroðina informâcijas sagatavoðanu atbildîgajaiiestâdei par aktivitâtes îstenoðanai pieejamâ Eiropas Reìi-onâlâs attîstîbas fonda finansçjuma apguvi;6.2.12. analizç problçmas aktivitâtes un projektu îstenoða-

19Enerìçtikas politikaENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

Noteikumi par darbîbas programmas Infrastruktûra un pakalpojumi papildinâjuma 3.4.4.1.aktivitâtiDaudzdzîvokïu mâju siltumnoturîbas uzlaboðanas pasâkumi (Projekts)

nâ un sniedz atbildîgajai iestâdei priekðlikumus par aktivi-tâtes un projektu îstenoðanas uzlaboðanu;6.2.13. nodroðina datu uzkrâðanu Eiropas Savienîbasstruktûrfondu un Kohçzijas fonda vadîbas informâcijas sis-tçmâ par projektu iesniegumiem un projektiem;6.2.14. sniedz sabiedrîbai informâciju un nodroðina publi-citâti jautâjumos, kas saistîti ar aktivitâtes ietvaros apstip-rinâtajiem projektiem.7. Aktivitâtes ietvaros projektu lîdzfinansç no Eiropas Re-ìionâlâs attîstîbas fonda, valsts budþeta un finansçjumasaòçmçja lîdzekïiem. Kopçjais aktivitâtes ietvaros pieeja-mais publiskais finansçjums (turpmâk - finansçjums) ir16 634 764,16 lati, tajâ skaitâ Eiropas Reìionâlâs attîstî-bas fonda finansçjums - 14 139 549,92 lati un valsts bu-dþeta finansçjums - 2 495 214,24 lati.

II. Projekta iesniedzçjam noteiktâs prasîbas8. Aktivitâtes ietvaros projekta iesniedzçjs ir daudzdzîvokïudzîvojamâs mâjas dzîvokïu îpaðnieki. Dzîvokïu îpaðniekiprojektu iesniedz ar pilnvarotâs personas starpniecîbu, ja tâatbilst ðajos noteikumos noteiktajâm prasîbâm. Lçmumupar attiecîgâs personas pilnvaroðanu pieòem dzîvokïu îpað-nieku kopsapulcç. 9. Projekta iesniedzçja pilnvarotâ persona apliecina, ka pçcprojekta îstenoðanas turpmâko triju gadu laikâ tâ katru ga-du, ievçrojot lîgumâ par projekta îstenoðanu noteiktos ter-miòus, sadarbîbas iestâdç iesniegs pârskatu par energore-sursu patçriòu pçc bûvdarbu veikðanas attiecîgajâ mâjâ.10. Uz finansçjumu nevar pretendçt, ja:10.1. projekta iesniedzçja pilnvarotâ persona (ja tâ ir juri-diska persona) ar tiesas lçmumu atzîta par maksâtnespçjî-gu, tai skaitâ atrodas sanâcijas procesâ vai tiesiskâs aizsar-dzîbas procesâ, tâs saimnieciskâ darbîba ir izbeigta vai sa-skaòâ ar komercreìistrâ pieejamo informâciju tâ atrodaslikvidâcijas procesâ;10.2. projekta iesniedzçja pilnvarotâ persona (ja tâ ir juri-diska persona) nav samaksâjusi nodokïus un citus valsts vaipaðvaldîbu noteiktos obligâtos maksâjumus pilnâ apmçrâ;10.3. finansçjuma saòçmçjs vai tâ pilnvarotâ personaprojekta îstenoðanas laikâ sadarbîbas un atbildîgajai iestâ-dei sniedzis nepatiesu informâciju vai tîði maldinâjis saistî-bâ ar struktûrfondu lîdzfinansçto projektu îstenoðanu;10.4. projekta iesniedzçja pilnvarotâs personas (ja tâ ir ju-ridiska persona) interesçs fiziska persona ir izdarîjusi nozie-dzîgu nodarîjumu, kas skâris Latvijas Republikas vai EiropasSavienîbas finanðu intereses, un projekta iesniedzçja pilnva-rotai personai (ja tâ ir juridiska persona) saskaòâ ar Krimi-nâllikumu ir piemçroti piespiedu ietekmçðanas lîdzekïi;

10.5. projekta iesniedzçjs saòçmis vai paredz saòemt finan-sçjumu par tâm paðâm attiecinâmajâm izmaksâm citu akti-vitâðu vai individuâlâ atbalsta projekta ietvaros no vietçjiem,reìionâlajiem, valsts vai Eiropas Savienîbas lîdzekïiem;10.6. projekta iesniedzçjs vai tâ pilnvarotâ persona navievçrojis vai ir pârkâpis ðo noteikumu vai citu normatîvo ak-tu Eiropas Savienîbas fondu jomâ nosacîjumus.11. Daudzdzîvokïu dzîvojamai mâjai, par kuru ir iesniegtsprojekta iesniegums, vismaz piecus gadus pçc projekta îs-tenoðanas nemaina lietoðanas veidu vai tâ netiek nojaukta.

III. Atbalstâmâs darbîbas12. Finansçjumu pieðíir:12.1. bûvdarbu veikðanai daudzdzîvokïu dzîvojamâs mâjasdzîvokïu îpaðnieku kopîpaðumâ esoðajâs daïâs, nodroðinotenergoaudita pârskatâ norâdîto energoefektivitâtes uzlabo-ðanas pasâkumu izpildi; 12.2. projekta dokumentâcijas sagatavoðanai un projektabûvuzraudzîbai un autoruzraudzîbai. 13. Finansçjuma saòçmçjs var uzsâkt projekta îstenoðanupçc lîguma par projekta îstenoðanu noslçgðanas ar sadarbî-bas iestâdi, izòemot noteikumu 17.1.apakðpunktâ minçtâsizmaksas, kuras ir attiecinâmas pirms lîguma par projektaîstenoðanu noslçgðanas ar sadarbîbas iestâdi, ja ir veiktasne âtrâk par 2006.gada 24.oktobri. Ja projekta îstenoðanair uzsâkta pirms lîguma par projekta îstenoðanu noslçgða-nas ar sadarbîbas iestâdi, visas projekta izmaksas ir neat-tiecinâmas. 14. Viens projekta iesniegums iekïauj darbus par vienudaudzdzîvokïu dzîvojamo mâju. Aktivitâtes ietvaros parvienu daudzdzîvokïu dzîvojamo mâju var saòemt finansç-jumu ne vairâk kâ viena projekta iesnieguma ietvaros.15. Iepirkumu, kas nepiecieðams projekta îstenoðanai, pro-jekta iesniedzçjs veic saskaòâ ar normatîvajiem aktiem ie-pirkuma procedûras jomâ.16. Finansçjuma saòçmçjs pirms lîguma slçgðanas ar iepir-kuma procedûrâ noteikto uzvarçtâju var saskaòot ar sadar-bîbas iestâdi iepirkuma procedûras atbilstîbu normatîva-jiem aktiem iepirkuma procedûras jomâ. Finansçjuma sa-òçmçja veikto iepirkuma procedûru sadarbîbas iestâde pâr-bauda pçc lîguma par projekta îstenoðanu noslçgðanas.

III. Attiecinâmâs un neattiecinâmâs izmaksas17. Aktivitâtes ietvaros attiecinâmas ir ðâdas izmaksu po-zîcijas:17.1. energoaudita, tehniskâs apsekoðanas un bûvprojektasagatavoðanas izmaksas normatîvajos aktos noteiktajâ kâr-

20 Enerìçtikas politika ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

tîbâ, nepârsniedzot 10 procentus no projekta attiecinâma-jâm tieðajâm izmaksâm;17.2. projekta bûvuzraudzîbas un autoruzraudzîbas izmak-sas, nepârsniedzot piecus procentus no projekta attiecinâ-majâm tieðajâm izmaksâm. Ðajâ apakðpunktâ minçto dar-bîbu veikðanai izpildîtâju var piesaistît tikai uz pakalpojumalîguma pamata;17.3. bûvdarbu izmaksas daudzdzîvokïu dzîvojamâs mâjasdzîvokïu îpaðnieku kopîpaðumâ esoðajâs daïâs:17.3.1. çku ârçjo norobeþojoðo konstrukciju bûvelementusiltinâðana un nomaiòa;17.3.2. pagraba pârseguma siltinâðana;17.3.3. kâpòu telpas remonts, gadîjumâ, ja tiek veiktienergoefektivitâtes darbi kâpòu telpâ, nepârsniedzot piecusprocentus no projekta attiecinâmajâm tieðajâm izmaksâm;17.3.4. siltumapgâdes sistçmas renovâcija;17.3.5. ventilâcijas sistçmas renovâcija vai rekonstrukcija;17.3.6. citi renovâcijas darbi, kas paaugstina çkas ener-goefektivitâti un ir iekïauti energoauditâ kâ veicamie pasâ-kumi;17.3.7. çkas strukturâlo daïu atjaunoðana, kas nepiecieða-ma projekta iesniegumâ iekïauto çkas energoefektivitâtespasâkumu veikðanai.17.4. izmaksas, kas saistîtas ar informâcijas un publicitâ-tes pasâkumiem projekta îstenoðanâ saskaòâ ar EiropasSavienîbas fondu îstenoðanas jomu regulçjoðajiem norma-tîvajiem aktiem, nepârsniedzot vienu procentu no projektaattiecinâmajâm tieðajâm izmaksâm;17.5. neparedzçtie izdevumi noteikumu 17.3.apakðpun-ktâ norâdîtajâ gadîjumâ , nepârsniedzot piecus procentusno projekta attiecinâmajâm tieðajâm izmaksâm. 18. Projekta tieðâs attiecinâmâs izmaksas minçtas ðo no-teikumu 17.1., 17.2 . un 17.3.apakðpunktâ.19. Aktivitâtes ietvaros neattiecinâmas ir ðâdas izmaksupozîcijas:19.1. izmaksas, kas pârsniedz ðo noteikumu 17.punktânoteikto attiecinâmo izmaksu apmçru;19.2. zaudçjumi, kas skar atseviðía dzîvokïa îpaðumu unrodas saistîbâ ar projektâ iekïautajiem bûvdarbiem; 19.3. çkas strukturâlo daïu atjaunoðanas izmaksas, izòe-mot ðo noteikumu 17.3.7.apakðpunktâ minçtos gadîju-mus;19.4. teritorijas labiekârtoðanas un apzaïumoðanas izmak-sas;19.5. procentu maksâjumi, maksâjumi par naudas pâr-skaitîjumiem, komisijas nauda, zaudçjumi sakarâ ar valû-tas maiòu un citi tieðie finansiâlie izdevumi;19.6. nodokïi un nodevu maksâjumi;19.7. soda naudas, lîgumsodi, nokavçjuma procenti, nau-

das sodi un tiesvedîbas izdevumi.20. Projekta iesniegumâ neiekïauj izmaksas, kas nav no-teiktas ðo noteikumu 17 . un 19.punktâ.21. Maksimâli pieïaujamâ finansçjuma intensitâte ir 50 %no kopçjâm projekta attiecinâmajâm izmaksâm.22. Vienam projekta iesniegumam aktivitâtes ietvarosmaksimâli pieïaujamais finansçjuma apjoms ir 100 000 la-tu, nepârsniedzot 35 latus uz vienu dzîvojamâs mâjas ko-pçjâs platîbas kvadrâtmetru. 23. Projekta iesniegumâ minçtâs aktivitâtes îstenojamasdivu gadu laikâ pçc lîguma noslçgðanas ar sadarbîbas ie-stâdi par projekta îstenoðanu.

IV. Projektu iesniegumu atlases izsludinâðanasun projektu iesniegumu iesniegðanas kârtîba24. Projektu iesniegumu iesniegðanu izsludina vienu reizipar visu aktivitâtei pieejamo finansçjumu, izsludinot nemazâk kâ èetras secîgas projektu iesniegumu atlases kâr-tas. Ðo noteikumu izpratnç projektu iesniegumu atlaseskârta ir viens mçnesis. Projekta iesniegumus, kas iesnieg-ti atlases kârtâ vçrtç un savstarpçji salîdzina attiecîgâs kâr-tas ietvaros. Ja kâdâ no projektu iesniegumu atlases kâr-tâm netiek noslçgti lîgumi par visu atlases kârtâ pieejamofinansçjumu, sadarbîbas iestâde pçc pçdçjâs iepriekð izslu-dinâtâs projektu iesniegumu atlases kârtas izsludina jaun-as projektu iesniegumu atlases kârtas par atlikuðo finansç-jumu. 25. Vienâ projektu iesniegumu atlases kârtâ pieejamais fi-nansçjums ir:25.1. pirmajâ kârtâ - 4 000 000 lati;25.2. otrajâ kârtâ - 4 000 000 lati;25.3. treðajâ kârtâ - 4 000 000 lati;25.4. ceturtajâ kârtâ - 4 634 764,16 lati.26. Paziòojumu par projektu iesniegumu iesniegðanu, ie-

sniegðanas pârtraukðanu vai izbeigðanu sadarbîbas iestâde,saskaòojot ar atbildîgo iestâdi, izsludina:26.1. laikrakstâ Latvijas Vçstnesis;26.2. sadarbîbas iestâdes mâjas lapâ internetâ (http://es-fondi.bema.gov.lv/ ).27. Paziòojumu par projektu iesniegumu iesniegðanu izslu-dina vismaz mçnesi pirms projektu iesniegumu iesniegða-nas uzsâkðanas, norâdot kopçjo pieejamo finansçjumu,katrâ projektu iesniegumu atlases kârtâ pieejamo finansç-jumu, projektu iesniegumu iesniegðanas sâkuma un beigutermiòu. Paziòojumâ minçtâ informâcija ir saistoða projek-ta iesniedzçjam, sadarbîbas iestâdei, atbildîgajai iestâdeiun vadoðajai iestâdei.28. Lai pieteiktos finansçjuma saòemðanai, projekta ie-


sniedzçjs sadarbîbas iestâdç iesniedz projekta iesniegumu:28.1. aizpildîtu projekta iesnieguma veidlapu;28.2. papildus iesniedzamos dokumentus:28.2.1. dzîvokïu îpaðnieku kopsapulces protokolu vai pro-tokolus, kurâ:28.2.1.1. ierakstîts lçmums veikt daudzdzîvokïu dzîvoja-mâs mâjas renovâciju. Lçmumu pieòem atbilstoði normatî-vo aktu prasîbâm, kas attiecas uz dzîvokïu îpaðumu;28.2.1.2. norâdîtas veicamo renovâcijas darbu izmaksas;28.2.1.3. norâdîta pilnvarotâ persona, kas ir tiesîga ie-sniegt projekta iesniegumu, kâ arî veikt citas ar finansçju-ma saòemðanu saistîtâs darbîbas;28.2.2. noslçgtâ pilnvarojuma lîguma kopiju;28.2.3. dzîvojamâs mâjas nodoðanas un pieòemðanas ak-tu par dzîvojamâs mâjas pârvaldîðanas tiesîbu nodoðanudzîvokïu îpaðnieku sabiedrîbai vai ar dzîvokïu îpaðniekusavstarpçju lîgumu pilnvarotai personai, ja dzîvojamâ mâjaprivatizçta saskaòâ ar likumu „Par valsts un paðvaldîbu dzî-vojamo mâju privatizâciju”;28.2.4. dzîvojamâs mâjas pârvaldnieka izsniegtu izziòu,kurâ norâdîti aprçíinâtie maksâjumi par pakalpojumiem,kas saistîti ar dzîvokïa îpaðuma lietoðanu iepriekðçjo 12 ka-lendâro mçneðu periodâ, ja tie sniegti ar pârvaldniekastarpniecîbu, samaksâtie maksâjumi un dzîvojamâs mâjasdzîvokïu îpaðnieku parâdsaistîbas. Parâdsaistîbas aprçíinakâ starpîbu starp aprçíinâtiem un visu dzîvokïu îpaðniekusamaksâtiem maksâjumiem par pakalpojumiem, kas sais-tîti ar dzîvokïa îpaðuma lietoðanu iepriekðçjo 12 kalendâromçneðu periodâ, ja tie sniegti ar pârvaldnieka starpniecîbu(parâdsaistîbas rçíina atbilstoði normatîvajiem aktiem pardzîvokïa îpaðumu). Izziòa nedrîkst bût vecâka par 60 ka-lendârâm dienâm;28.2.5. bûves inventarizâcijas lietas kopiju;28.2.6. dzîvojamâs mâjas energoaudita pârskata, kas veitssaskaòâ ar normatîvajiem aktiem çku energoefektivitâtesaprçíina jomâ un ðo noteikumu 3.pielikumu, kopiju;28.2.7. bûvvaldç saskaòota bûvprojekta tehniskâ projektastadijâ par visiem projekta ietvaros plânotajiem bûvdar-biem kopiju vai bûvvaldç saskaòotas apliecinâjuma kartespar projektâ veicamajiem darbiem kopiju vienkârðotas re-novâcijas gadîjumâ; 28.2.8. bûves tehniskâs apsekoðanas atzinuma kopiju. At-zinumâ jâbût aizpildîtâm sadaïâm par bûves daïâm, inþe-niertîkliem un iekârtâm, kurâs tiek veikti bûvdarbi iesnieg-tâ projekta iesnieguma ietvaros; 28.2.9. izziòu no kredîtiestâdes par kredîtu un izziòu nokredîtiestâdes par konta atlikumu - daudzdzîvokïu dzîvo-jamâs mâjas remontdarbu uzkrâjuma fondu. Izziòas ir jâ-iesniedz par summu, kas nav mazâka kâ kopçjâs plânotâs

projekta izmaksas. Izziòa no kredîtiestâdes par kredîta pie-ðíirðanu nedrîkst bût vecâka par 30 kalendârâm dienâm;28.2.10. Valsts ieòçmumu dienesta izziòu par projekta ie-sniedzçja pilnvarotâs personas nodokïu parâdu neesamîbu(izsniegta ne agrâk kâ 30 kalendâra dienas pirms projektaiesnieguma iesniegðanas) vai projekta iesniedzçja pilnva-rotâs personas piekriðanas vçstuli (ja projekta iesniedzçjapilnvarotâ persona ir juridiska persona).29. Ja papildus iesniedzamie dokumenti nav latvieðu valodâ,dokumentiem pievieno apliecinâtu dokumentu tulkojumu lat-vieðu valodâ saskaòâ ar normatîvajiem aktiem par kârtîbu,kâdâ apliecinâmi dokumentu tulkojumi valsts valodâ.30. Projekta iesniegumu var iesniegt papîra formâ vaielektroniska dokumenta veidâ. Projekta iesniegumu, kasnoformçts papîra formâ, var iesniegt sadarbîbas iestâdçvai nosûtît pa pastu ierakstîtâ vçstulç. Projekta iesniegu-mu, kas noformçts elektroniska dokumenta veidâ, var ie-sniegt sadarbîbas iestâdç, nosûtît pa pastu ierakstîtâvçstulç vai nosûtît uz sadarbîbas iestâdes elektroniskopasta adresi, kas norâdîta paziòojumâ par projektu ie-sniegumu pieòemðanu.31. Ja projekta iesniegumu iesniedz personîgi, par projek-ta iesnieguma iesniegðanas laiku uzskatâms sadarbîbas ie-stâdes zîmogâ norâdîtais saòemðanas datums un laiks.32. Ja pa pastu sûtîtais projekta iesniegums ir nosûtîts lîdzprojektu atlases kârtas beigu termiòam, bet saòemts sadar-bîbas iestâdç vçlâk, tad, ja projekta iesniegumu sadarbî-bas iestâde saòem vçlâk kâ piecas dienas pçc projektu at-lases kârtas beigu termiòa, tad projekta iesniegumu vçrtçkopâ ar tâs projektu atlases kârtas projekta iesniegumiem,kurâ projekta iesniegums ir saòemts sadarbîbas iestâdç. Japrojekta iesniegums saskaòâ ar ðajâ punktâ minçto kârtîbutiek saòemts sadarbîbas iestâdç nâkamajâ mçnesî pçc pç-dçjâs projektu iesniegumu atlases kârtas, tad tas tiek vçr-tçs kopâ ar pçdçjâ projektu iesniegumu atlases kârtâ ie-sniegtajiem projektu iesniegumiem.33. Ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumen-ta veidâ, nosûtot uz sadarbîbas iestâdes elektronisko pastaadresi, un rodas domstarpîbas, projekta iesniedzçjam jâ-pierâda, ka projekta iesniegums ir nosûtîts pirms projektuiesniegumu iesniegðanas termiòa beigâm, bet sadarbîbasiestâdei pçc projekta iesniedzçja lûguma jâpamato, ka pro-jekta iesniegums nav saòemts vai saòemts pçc projektu ie-sniegumu iesniegðanas beigu termiòa.34. Ja projekta iesniegumu iesniedz papîra formâtâ, toiesniedz divos eksemplâros (viens oriìinâls un viena ko-pija) un projekta iesnieguma veidlapu (informâciju ie-sniedz DOC datòu formâtâ) un projekta iesnieguma veid-lapas 6.1., 6.2. un 6.3.sadaïas (informâciju iesniedz


XLS datòu formâtâ) papildus iesniedz elektroniski vienâeksemplârâ nepârrakstâmâ kompaktdiskâ. Katru projek-ta iesnieguma eksemplâru iesniedz ar secîgi sanumurç-tâm lapâm, ar satura râdîtâju, caurauklotu, uz pçdçjâslapas aizmugurç diegu gali ir pielîmçti, uz uzlîmes ir no-râde par dokumentâ sanumurçto un cauraukloto lapuskaitu, apliecinâjums par dokumentu kopiju pareizîbu,projekta iesnieguma sagatavoðanas datums, dokumentaautora nosaukums, dokumenta izstrâdâðanas vieta unprojekta iesniedzçja pilnvarotâs personas paraksts. Uzoriìinâleksemplâra pirmâs lapas ir norâde Oriìinâls, uzkopijas pirmâs lapas - norâde Kopija. 35. Ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumen-ta veidâ, tas atbilst ðâdâm prasîbâm:35.1. projekta iesniegums ir izstrâdâts un noformçts atbil-stoði elektronisko dokumentu apriti regulçjoðo normatîvoaktu prasîbâm;35.2. projekta iesniegums ir izstrâdâts DOC, XLS, PDF vaiJPG datòu formâtâ;35.3. projekta iesnieguma veidlapa un papildus iesniedza-mie dokumentu oriìinâli ir parakstîti katrs atseviðíi ar au-tora droðu elektronisku parakstu un apliecinâti ar laika zî-mogu pirms konkrçtâs projektu atlases kârtas beigu termi-òa. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu ko-pijas, tie ir apliecinâti katrs atseviðíi ar projekta iesniedzç-ja droðu elektronisku parakstu un laika zîmogu pirms pro-jektu iesniegumu iesniegðanas beigu termiòa.36. Projekta iesniedzçja pienâkums ir sagatavot un uzgla-bât projekta iesnieguma oriìinâlu un ar projekta îstenoðanusaistîto dokumentu oriìinâlus lîdz projektu vçrtçðanas bei-gâm, bet, ja projekts tiek apstiprinâts, - lîdz 2021.gada31.decembrim, kâ arî sniegt pieeju ðiem dokumentiem Ei-ropas Savienîbas un Latvijas Republikas institûcijâm.37. Sadarbîbas iestâde 10 darbdienu laikâ pçc projektu at-lases kârtas beigâm rakstiski paziòo projekta iesniedzçjamprojekta iesnieguma reìistrâcijas numuru.

V. Projektu iesniegumu vçrtçðana un lçmu-mu pieòemðana38. Aktivitâtes ietvaros iesniegto projektu iesniegumu vçr-tçðanu nodroðina komisija:38.1. komisijas sastâvâ ir pârstâvji no valsts aìentûrasBûvniecîbas, enerìçtikas un mâjokïu valsts aìentûra unEkonomikas ministrijas ;38.2. komisijas vadîtâju un balsstiesîgos komisijas locek-ïus apstiprina sadarbîbas iestâdes vadîtâjs;38.3. komisijas sçdçs novçrotâja statusâ bez balsstiesîbâm varpiedalîties vadoðâs iestâdes un atbildîgâs iestâdes pârstâvji.

39. Projekta iesniegumu vçrtç atbilstoði ðo noteikumu7.pielikumâ minçtajiem kvalitâtes, atbilstîbas, administra-tîvajiem un finansçjuma pieðíirðanas kritçrijiem un izman-tojot projektu iesniegumu atlases un vçrtçðanas kârtîbu unprojektu iesniegumu vçrtçðanas veidlapas, kas noteiktasnormatîvajos aktos par kârtîbu, kâdâ Eiropas Savienîbasstruktûrfondu un Kohçzijas fonda vadîbâ iesaistîtâs institû-cijas nodroðina plânoðanas dokumentu sagatavoðanu un ðofondu ievieðanu un nosaka Eiropas Savienîbas struktûrfon-du un Kohçzijas fonda vadîbas un kontroles sistçmas izvei-doðanas prasîbas.40. Kritçriju vçrtçðanas secîba: 40.1. uzsâkot vçrtçðanu, vispirms vçrtç projekta iesnie-

guma atbilstîbu ðo noteikumu 7.pielikuma 29.punktâ mi-nçtajam kritçrijam. Ja projekta iesniegums neatbilst ðo no-teikumu 7.pielikuma 29.punktâ minçtajam kritçrijam, tâvçrtçðanu neturpina;40.2. ja projekta iesniegums atbilst ðo noteikumu 7.pieliku-ma 29.punktâ minçtajam kritçrijam, vçrtç projekta iesniegu-ma atbilstîbu ðo noteikumu 7.pielikuma 4., 5., 10., 11.,12., 15., 16., 17., 18., 19. un 20.punktâ minçtajam kritç-rijam. Ja projekta iesniegums neatbilst ðo noteikumu 7.pieli-kuma 4., 5., 10., 11., 12., 15., 16., 17., 18., 19. vai20.punktâ minçtajam kritçrijam, tâ vçrtçðanu neturpina;40.3. ja projekta iesniegums atbilst ðo noteikumu 7.pieli-kuma 4., 5., 10., 11., 12., 15., 16., 17., 18., 19. un20.punktâ minçtajam kritçrijam, projekta iesnieguma vçr-tçðanu turpina pçc ðo noteikumu 7. pielikuma 1., 2. un3.punktâ minçtâ kritçrija;40.4. visus iesniegtos projekta iesniegumus, kas vçrtçti pçcðo noteikumu 7.pielikuma 1., 2. un 3.punktâ minçtâ kri-tçrija, vçrtç pçc ðo noteikumu 7.pielikuma 31.punktâ mi-nçtâ kritçrija. Ja projekta iesniegums neatbilst ðo noteiku-mu 7.pielikuma 31.punktâ minçtajam kritçrijam, tâ vçrtç-ðanu neturpina. Ja vairâki projektu iesniegumi saòem vie-nâdu kopçjo punktu skaitu, tad sarindojot projektus ievçroðâdus principus:40.4.1. priekðroku dod projekta iesniegumam, kurð sa-sniedz augstâku râdîtâju, salîdzinot projekta rezultâtâ iegû-to siltumenerìijas ietaupîjumu pret projekta attiecinâma-jâm izmaksâm, kas ir aprçíinâts atbilstoði ðo noteikumu7.pielikuma 1.punktâ minçtajam kritçrijam;40.4.2. ja vairâki projektu iesniegumi sasniedz vienâduprojekta rezultâtâ iegûto siltumenerìijas ietaupîjumu pretprojekta attiecinâmajâm izmaksâm, tad priekðroku dodprojekta iesniegumam, kurâ paredzçti energoefektivitâtesdarbi mâjâ ar lielâku dzîvokïu skaitu;

(turpinâjums nâkamjâ EA numurâ)


Jaunâkie normatîvie akti, kas saistîti ar HES eks-pluatâciju vides aizsardzîbas jomâ:

- Likums Par vides aizsardzîbu (2002) (V., VI. nodaïa);- Ûdens apsaimniekoðanas likums (2007) (6., 7., 17.,21., 25. pants);

- Civilâs aizsardzîbas likums (2006) un uz tâ 17. pantapamata pieòemtie MK 18.09.2007. noteikumi Nr. 626Noteikumi par paaugstinâtas bîstamîbas objektu noteikða-nas kritçrijiem un ðo objektu îpaðnieku (valdîtâju, apsaim-niekotâju) pienâkumiem riska samazinâðanas pasâkumunodroðinâðanai, kur noteikts, kas ir paaugstinâtas bîstamî-bas objekti: - 5.3. Valsts nozîmes paaugstinâtas bîstamîbas objekti ir Adroðuma klases hidroelektrostaciju hidrotehniskâs bûves; - 6.3. Reìionâlas nozîmes paaugstinâtas bîstamîbas objek-ti ir B droðuma klases hidroelektrostaciju hidrotehniskâsbûves; - 7.3. Vietçjas nozîmes paaugstinâtas bîstamîbas objekti irC droðuma klases hidroelektrostaciju hidrotehniskâs bûves.

- IV. sadaïâ Paaugstinâtas bîstamîbas objektu îpaðnieku(valdîtâju, apsaimniekotâju) pienâkumi bîstamîbas sama-zinâðanai ir noteikti galvenie veicamie pasâkumi. Cik unkâdi veicamie pasâkumi katrai bîstamîbas objektu grupai,tas nav noteikts, bet plânam rîcîbai avâriju gadîjumiem, ap-ziòoðanas shçmai noteikti ir jâbût katrâ HES.

- Aizsargjoslu likums (1997) (5., 7., 32., 35., 37., 58.,61., 64., 65. pants). Pamatojoties uz Aizsargjoslu likuma7. pantu, izdoti MK 06.03.2008. noteikumi Nr. 406 Virs-zemes ûdensobjektu aizsargjoslu noteikðanas kârtîba, kurir noteikta dabas resursu aizsargjoslu noteikðana, ja ir hid-rotehniskâs bûves. - 4. punkts. Nosakot aizsargjoslu, neòem vçrâ ûdenî izvir-zîtas hidrotehniskâs bûves.


Normatîvie akti, kassaistoði HES valdîtâjamvides aizsardzîbas jomâ

- 9. punkts. Nosakot teritorijas plânojumâ applûstoðo teri-toriju, òem vçrâ: 9.3. esoðo hidrotehnisko bûvju radîto ie-tekmi uz palienes mitruma reþîmu teritorijâs, kur mainîjiesmitruma reþîms.

Pamatojoties uz Aizsargjoslu likuma 32. pantu, kur ir no-teikta droðîbas aizsargjosla ap aizsprostiem, ir izstrâdâtiMK 21.02.2007. noteikumi Nr. 131 Aizsargjoslu no-teikðanas metodika ap aizsprostiem. Ðajos noteikumos bezcita saistoðs ir 12. punkts: Aizsprosta îpaðniekam vai val-dîtâjam ir pienâkums uzturçt ðajos noteikumos noteiktokârtîbu aizsargjoslâ.

- MK 19.2006. noteikumi Nr. 1018 Meliorâcijas sistçmuun hidrotehnisko bûvju bûvniecîbas kârtîba;- MK 27.12.2005. noteikumi Nr. 1014 Ûdens objektuekspluatâcijas (apsaimniekoðanas) noteikumu izstrâdâða-nas kârtîba;- MK 23.12.2003. noteikumi Nr. 736 Noteikumi parûdens resursu lietoðanas atïauju. Svarîgâkie punkti ir seko-joði: - 4. Iesniegumu iesniedz ne vçlâk kâ 60 dienas pirms pa-redzçtâs darbîbas uzsâkðanas vai ne vçlâk kâ 60 dienaspirms spçkâ esoðâs atïaujas vai ûdens lietoðanas atïaujasderîguma termiòa beigâm.;- 8. Ja iesniegumâ norâdîtâ informâcija ir nepilnîga vai tamnav pievienoti visi nepiecieðamie dokumenti, pârvalde 14darbdienu laikâ pçc iesnieguma saòemðanas par to rakstis-ki informç iesnieguma iesniedzçju un norâda, kâda infor-mâcija papildus iesniedzama. Par iesnieguma pieòemða-

nas dienu uzskata dienu, kad pârvalde ir saòçmusi visu ne-piecieðamo informâciju.

Esoðajâs Ûdens resursu lietoðanas atïaujâs atseviðíâmHES iestrâdâti veicamie pasâkumi, kas bija jâveic iz-sniegtâs Ûdens resursu lietoðanas atïaujas laikâ, kâ no-teikts 54. punktâ: Attiecîbâ uz ðo noteikumu 2.2.apakðpunktâ minçtajâm darbîbâm, kuras uzsâktas lîdzðo noteikumu spçkâ stâðanâs dienai un kurâm, saòemotûdens resursu lietoðanas atïauju, tiek mainîti iepriekðtehniskajos noteikumos vai bûvprojektâ noteiktie ûdensresursu lietoðanas vai darbîbas nosacîjumi, atïaujâ norâ-da termiòu, kas nepârsniedz 2006. gada 1. maiju, lîdzkuram darbîbas veicçjs iesniedz pârvaldç rîcîbas plânuatïaujâ izvirzîto nosacîjumu ievieðanai. Nosacîjumu ie-vieðanas termiòð nedrîkst pârsniegt atïaujas derîgumatermiòu.

Tas savukârt ir saistîts ar mainâmo nosacîjumu iestrâdiûdenskrâtuves ekspluatâcijas noteikumos: 22.1. Ja, pama-tojoties uz eksperta atzinumu un nepiecieðamîbu sasniegtðo noteikumu 22. punktâ minçtos vides kvalitâtes mçríus,atïaujâ tiek noteiktas stingrâkas prasîbas nekâ jau esoðajosûdenskrâtuves ekspluatâcijas noteikumos, pârvalde atïaujâietver nosacîjumu, ka ûdenskrâtuves ekspluatâcijas notei-kumos un hidrotehnisko bûvju droðuma programmâ nepie-cieðami grozîjumi, lai nodroðinâtu to atbilstîbu izdotâs at-ïaujas prasîbâm. EA

Sagatavoja Elza Juhansone


Ivars Ðnore

Kokskaidu granulas kïûst arvien populârâks enerìijasiegûðanas avots daudzâs Eiropas valstîs. Paðlaik lielâ-kais ðâda veida produkcijas raþotâjs Latvijâ ir uzòç-mums Latgran. Tas dibinâts 2004. gadâ un ir 100%skandinâvu uzòçmums, kurð atrodas Latvijâ. Latgran irdaïa no Kinnevik uzòçmumu grupas, tâ mâsas uzòçmu-mi ir Korsnas - Zviedrijâ un Latsin - Latvijâ, kuri nodro-ðina augstas kvalitâtes izejvielas. Þurnâls Enerìçtika un

Automatizâcija viesojâs jaunajâ Latgran kokskaidu gra-nulu rûpnîcâ netâlu no Jçkabpils. Tuvâk ar ðîs raþotnesdarbu iepazîstinâja Latgran tirdzniecîbas un mârketin-ga vadîtâjs Arnolds DÂLE.

Uzòçmumam ir vçl viena kokskaidu granulu rûpnîca Aiz-kraukles rajona Jaunjelgavâ, kas sâka strâdât 2005. gadâ,taèu tâs jauda ir divreiz mazâka par jauno rûpnîcu, kuradarbojas Jçkabpilî. Abas rûpnîcas, darbojoties ar pilnu jau-du, saraþo ap 220 000 tonnu granulu gadâ un augstâ pie-prasîjuma dçï tâs nav apturçjuðas savu raþoðanu pat Zie-massvçtkos un gadu mijâ.

Raþoðana granulu rûpnîcâ ir nepârtraukts process, kurðnotiek 24 stundas diennaktî, izòemot pâris nedçïas garuapkopes posmu reizi gadâ. Rûpnîcâ 680 m2 raþoðanastelpas kopâ ar Zviedrijâ, Vâcijâ un Holandç raþotâm ie-kârtâm izmaksâjuðas aptuveni 10 miljonus eiro. Galve-nais izejvielu piegâdâtâjs granulu raþotnei ir tâs mâsasuzòçmums Latsin, taèu malka, zari un koksnes atkritumitiek iepirkti arî no citiem. Kad no saðíeldotâs izejvielas iratdalîti visi piemaisîjumi - metâls, akmeòi utt., tad to þâ-vç, pçc tam presç, izejvielu saspieþot bez nekâdu saistvie-lu piejaukðanas, gatavâ produkcija kravas automaðînâstiek nogâdâta uz Rîgas ostu, kur Latgran mâsas uzòçmu-mam SIA Freja ostâ ir ietilpîga noliktava granulu uzglabâ-ðanai. Lielâkâ daïa uzòçmuma produkcijas ir paredzçtaeksportam uz Zviedriju, Somiju, Dâniju, Vâciju, Beïìiju,Lielbritâniju un citâm Eiropas valstîm.

26 Energoresursi ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

Latvijas granulas Zviedrijai

Visvairâk Latgran saraþotâs granulas nonâk Zviedrijâ, kurno tâm tiek raþota elektrîba. Zviedri elektrîbu raþo, kurinotkokskaidu granulas, tur ðî atjaunojamâ resursa izmantoða-na tiek atbalstîta no valsts puses. Tikmçr mçs Latvijâ do-mâjam par ogïu vai gâzes elektrostaciju bûvniecîbu, vietç-jos resursus atstâjot novârtâ. Nav jûtama nekâda ieintere-sçtîba no valsts puses. Tas ir diezgan nesaprotami, jo ðîsizejvielas vairotu enerìçtisko neatkarîbu. Ne ogïu, ne gâzesLatvijâ nav, bet ðeit saraþotâs kokskaidu granulas tiek iz-vestas no valsts. Latvijas valdîbai acîmredzot labâk patîklielas, fosilâ kurinâmâ elektrîbas raþoðanas stacijas - tâdakâ plânotâ ogïu stacija Liepâjâ. Netiek izvçrtçta iespçja parvairâku lokâli izvietotu granulu vai biomasas staciju iespç-jamo devumu Latvijas energobilancç. Taèu produkcija tiekpiedâvâta arî vietçjâ tirgû.

Jaunajâ rûpnîcâ Jçkabpilî raþoðanas process ir gandrîz pil-nîbâ automatizçts un tajâ nodarbinâti ap 20 cilvçku. Rûp-nîcas jauda ir aptuveni 120 000 t granulu gadâ. Iekârtasdarbina elektrîba, bet þâvçðanâ un apkurç tiek izmantotapaðu sagatavotâ ðíelda. Uz jauno rûpnîcu izbûvçta atse-viðía 5 MW elektrolînija. Dienâ rûpnîca pârstrâdâ ap

3000 m3 koksnes.Koksnes granulu cena ir atkarîga no gâzes un naftas ce-nâm. Kâ zinâms, Latvijâ patlaban mazâs zâìçtavas lielâko-ties ir pârtraukuðas raþoðanu, bet lielâs - saðaurinâjuðas ra-þoðanu vai samazinâjuðas jaudu. Latgran savai attîstîbai iz-vçlçjies jaunu ceïu - raþot kurinâmâs granulas, izmantojotne tikai kokmateriâlus, bet arî zâlaugus - mieþabrâli.

Hektârs ðo zâlaugu spçj dot ap 40 latu peïòas. Hektâra ap-sçðanai nepiecieðams ap 12 kg sçklas, tâs cena svârstâs 4

27EnergoresursiENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

Ðíeldas dzirnavu iekðskats

Rûpnîca Jçkabpils pievârtç pârstrâdâ 3000 m3 kok-snes dienâ


latu robeþâs. Ieauguðâs zâles raþu dod 15 gadus un ðo zâl-augu novâkðanai - tad, kad tie nokaltuði, - nav nepiecieðamaspeciâla tehnika, noder parastâ pïaujmaðîna un siena prese.

Pievçrsties zâles granulu raþoðanai Latgran pilotprojektaveidâ nolçmis pçrn, izdalot zemniekiem bezmaksas mieþa-brâïa sçklas, ar kurâm apsçti 300 ha. Izmçìinot no iz-audzçtâ saraþot granulas Baldones rûpnîcâ Ekogran, uzòç-

mums secinâjis, ka iecerçto mçríi izdevies sasniegt - jau-nâs granulas neatðíiras no koksnes granulâm un ir lîdzvçr-tîgas enerìçtiskâs vçrtîbas ziòâ.

Paðlaik Latgran mçríi ir vçl tâlejoðâki - paredzçts, ka armieþabrâïa sçklâm varçtu tikt apsçti pat 4500 ha, kas sa-vukârt dotu vairâk nekâ 38 000 tonnu granulu, kas varçtustimulçt lauksaimniecîbas attîstîbu visâ Latvijâ, kurâ pað-laik ir lielas neizmantotas lauksaimniecîbas zemju platîbas.Elektrîbas raþoðanas tirgus ir stabils bizness, kas Eiropâ uz-râda ikgadçjo cenu kâpumu par 1-2% fosilâ kurinâmâ ce-nu pieauguma dçï. Izmantojot zâlaugus kurinâmo granuluraþoðanai, no 2012. gada Latgran varçs piegâdât produk-tu, kuram nebûs nekâdas piesaistes fosilâ kurinâmâ cenai.

Mieþabrâïa (Phalaris arundinacea L.) audzçðana enerìç-tiskâm vajadzîbâm varçtu kïût par labu alternatîvu Latvi-jas lauksaimniekiem, seviðíi tiem, kas likvidç piena lop-kopîbu vai nezina, ko iesâkt ar zemçm, kas nav îpaði pie-mçrotas graudaugu audzçðanai. Tâ varçtu bût laba iespç-ja arî pïavu appïâvçjiem, kuri vairs nevar tikt pie subsîdi-

Ðíeldas þâvçðanas iekârta

Gatavâs granulas pçc presçðanas

jâm par saimniekoðanu nelabvçlîgos apvidos. Lai sekmîginovâktu mieþabrâïa sausnes raþu, ir nepiecieðams mini-mâls tehniskais nodroðinâjums: traktors, pïaujmaðîna unsiena prese. Lielâkie izdevumi ir tâ ieaudzçðanai, bet pçctam, pareizi to kopjot, mieþabrâli var novâkt 15 gadus.Somijâ mieþabrâli enerìçtiskâm vajadzîbâm 2008. gadâaudzçja 21 000 ha, bet tuvâkajos 3 gados tâ platîba tikspalielinâta lîdz 40 000 ha.

Kâ kurinâmo, protams, var izmantot arî salmus, bet tiemsadegðanas temperatûra ir par zemu, bet pelnainîba paraugstu. Tie katlumâjâs veido izdedþu slâni, lîdz ar to izslç-dzot automatizâcijas iespçjas.

Klimata ziòâ mieþabrâlis nav izvçlîgs. Tas mîl ar kaïíi bagâ-tas applûstoðas augsnes ar samçrâ augstu gruntsûdens lîme-ni. Var ar labiem panâkumiem audzçt arî sausâkâs augsnçs,kas labi vçdinâtas un bagâtas ar kaïíi un slâpekli. Somijâmieþabrâïa audzçðanai sekmîgi izmanto izstrâdâtos kûdraspurvus, kur pçc kaïíoðanas tiek sasniegts pH 5,5-6,5.

Pirms sçjas laukus izmiglo no daudzgadîgajâm zâlçm unnezâlçm ar glifosâtu preparâtiem. Lauku vçlams apart ru-denî. Ja ir iespçja, lauku rudenî ielabo ar organiskajiemmçsliem, notekûdeòu dûòâm vai kompostu.

Sçju veic pavasarî, piemçrotos apstâkïos to var darît lîdz jû-nija vidum. Izsçjas norma 1000-1500 dîgstoðu sçklu uz 1m2, kas aptuveni atbilst 11-16 kg/ha pie sçklu dîdzîbas90%. Sçj 1-2 cm dziïi parastajâs rindstarpâs (12,5-15cm). Lauku vçlams pievelt, lai sçklai veidojas labâks kon-takts ar augsni. Reizç ar sçju, atkarîbâ no augsnes tipa, variestrâdât kompleksos minerâlmçslus ar aprçíinu N 40-60kg/ha, P2O5 10-50 kg/ha, K2O 10-90 kg/ha.

Apmçram mçnesi pçc sçjas, kad mieþabrâlim izveidojuðâs3-4 lapas, veic viengadîgo nezâïu apkaroðanu, jo mieþabrâ-lis ir ïoti jutîgs pret noçnoðanu. Sçjumos pieïaujams izman-tot MCPA 1,0-2,0 l/ha vai Esets 1,0-2,0 l/ha.

Pirmajâ gadâ mieþabrâlis izaug 40-90 cm garð. Raþas no-vâkðanu pirmajâ gadâ neveic.

Otrajâ gadâ, ja nepiecieðams, pavasarî iedod N papildmçs-lojumu 60-90 kg/ha. Augi septembrî- novembrî sasniedz1,5-2 m augstumu.

Ja pareizi ievçro mieþabrâïa mçsloðanas un novâkðanasreþîmu, tas saglabâsies lîdz 16 gadiem, vidçji novâcot 4-

8 t/ha sausnes mâla augsnçs un lîdz 10 t/ha kûdrainâsaugsnçs.

Lai iegûtu kvalitatîvu masu, mieþabrâli vçlams pïaut nâkoðâgada pavasarî, maija pirmajâ pusç, kad dabîgais zâles mit-rums ir 10-15%. Rudenî pïautajai masai ir lielâks mitrumsun augstâka pelnainîba. Stiebru îpatsvars attiecîbâ pret la-pâm pieaug no 57-67% rudenî un lîdz 65-75% nâkamâ ga-da pavasarî. Siena mitrums nav pieïaujams virs 20%.

Pïauðanai izmanto parastâs pïaujmaðînas bez kondici-onieriem, lai nebûtu lieki raþas zudumi. Vçlamais pïau-ðanas augstums ap 10 cm no augsnes virsmas. Presçða-nai izmanto rituïu vai lielo kvadrâtíîpu preses. Ja masupresç rituïos, labâk izmantot rituïu preses ar mainâmokameru (siksnu preses), jo ar tâm saspiestais ritulis ir par10% blîvâks nekâ, presçjot ar presçm, kurâm ir nemai-nîga presçðanas kamera. Vçlamais rituïu diametrs ir 1,2-1,6 m ar vidçjo svaru 200-250 kg. Rituïa svaru stipri ie-tekmç mehanizatora iemaòas. Starpîba rituïa blîvumâ, jato veido nepieredzçjis traktorists, salîdzinot ar pieredzç-juðu, var bût pat 10%, kas sadârdzina transportçðanasizdevumus uz 1 t. Kvadrâtíîpas parasti presç 1,2 x 0,7x 2,4 ar vidçjo svaru 400 kg.

Samaksa pârstrâdes rûpnîcâ tiek rçíinâta pçc faktiski pie-gâdâtâs sausnes, izmantojot formulu:

Mn=Mgr-((Mgr*Wa)/100), kur

Mn - sausnes masaMgr - kopçjâ masaWa - mitruma daudzums %

Piemçram, uz rûpnîcu atvestas 20 tonnas siena ar 15%mitrumu, tad ieskaitîtas tiks:

20-((20*15)/100)=20-3=17 T

Mieþabrâïa sçjuma ierîkoðanas izmaksas ir aptuveni 260LVL/ha, kas var mainîties no augsnes iekultivçðanas pakâ-pes un izmantoto tehnikas pakalpojumu cenas. Siena saga-tavoðana izmaksâ aptuveni 130 LVL/ha. Vidçjâ sausnespaðizmaksa, ja novâc 8 t/ha sausnes, ir 20 LVL/t. Progno-zçjamâ iepirkuma cena saimniecîbâ uz vietas varçtu bût 25LVL/t + 21% PVN. Jâpiebilst, ka Somijâ zemnieks par sç-juma ierîkoðanu atkarîbâ no atraðanâs vietas valstî var sa-òemt subsîdiju no valsts un Eiropas fondiem 609-683EUR/ha apmçrâ. EA


Koka granulu dedzinâðana siltuma un elektroener-ìijas ieguvei ir kïuvusi plaði izplatîta Centrâlajâ unZiemeïeiropâ un sniedz ievçrojamus vides un eko-nomiskos ieguvumus. Ðajâ rakstâ tiks apskatîts ðîperfektâ kurinâmâ pieaugoðais tirgus, problçmasun izaicinâjumi.

Koka granulas ir tîrs, CO2 neitrâls un viegli pieejams kuri-nâmais, kuru pârsvarâ iegûst no zâìu skaidâm vai citiemkoka atlikumiem, tos saspieþot zem liela spiediena, izman-tojot lîmi vai citu saistvielu. Tâm ir cilindriska forma un todiametrs parasti ir 6-10 mm un garums 10-30 mm. Kâaugsti standartizçts un augsta blîvuma pakâpes kurinâ-mais, granulâm ir iespçjama izmaksu efektîva transportçða-na un automatizçta pârstrâde siltumâ un elektroenerìijâgan privâtâs mâjâs, gan liela izmçra spçkstacijâs.

Ar strauji augoðu tirgus daïu tâ ir galvenâ tehnoloìija pie-augoðajai biomasas izmantoðanai Eiropâ un ârpus tâs, îpa-ði tas attiecas uz siltuma sektoru. Granulas ir ïoti labsveids, kâ izmantot vietçjos resursus, kas ir konkrçts iegul-dîjums CO2 samazinâðanâ.

Eiropas politiskais kontekstsPolitiskais ietvars Eiropas Savienîbâ atbalsta biomasas tir-gus attîstîbu gan siltuma, gan elektroenerìijas ieguvç, tâ kâtas dod ieguldîjumu klimata un vides mçríu sasniegðanâ,samazina atkarîbu no importa un atbalsta vietçjâs ekono-mikas.

Eiropas Savienîbas 27 dalîbvalstis ir nosprauduðas ambici-ozu politisku mçríi palielinât atjaunojamâs enerìijas resur-su daïu elektroenerìijas un siltuma raþoðanâ, ar mçríi ie-gût 21% elektrîbas un 20% siltuma no atjaunojamiem re-sursiem kopçjâ enerìijas ieguvç lîdz 2020. gadam.

2008. gada decembrî Eiropas Parlaments pieòçma jaunuEiropas direktîvu par atjaunojamâs enerìijas veicinâðanu.Apòemðanâs ir sasniegt vismaz 20% daïu no atjaunojama-


Pasaules koka granulutirgus jaunâkâ informâcija


jiem resursiem ES bruto gala enerìijas patçriòâ 2020. ga-dâ. Ðî direktîva arî nosaka mçríus katrai dalîbvalstij, kasvariç starp 10% un 49%.

Otra svarîga politikas iniciatîva ir Eiropas Biomasas darbî-bas plâns un plânotâ direktîvas par çku enerìçtisko izpildî-jumu pârstrâdâðana.

Biomasai ir stratçìiska loma, lai sasniegtu ES atjaunojamoresursu mçríus, un koka granulas ir galvenais elements, laito realizçtu.

Eiropas koka granulu izmantoðana un kvalitâtePastâv vairâkas atðíirîgas sistçmas, kâ izmantot koka gra-nulas, kas ietver:

- granulu krâsnis: tâs bieþi ir modernas ierîces ar pievilcî-gu dizainu, kurâs parasti izmanto granulas maisos. Tâs irideâli piemçrotas mçrenam klimatam vai kâ kurinâðanasavots papildus elektrîbas, gâzes vai naftas produktu apku-res sistçmai. Lielâkais tirgus Eiropâ tâm ir Itâlija.

- granulu boileri vai katli: tâs ir pilnîbâ automatizçtascentrâlâs apkures sistçmas dzîvojamo mâju apkurei argranulu kravu piegâdi. Vairâkâs Eiropas daïâs granulastiek piegâdâtas ar speciâlâm cisternu platformâm un no-vietotas glabâðanas sistçmâs. Granulu boileri ir savieno-ti ar granulu glabâtuvçm ar urbjveidîgu jeb Arhimedaskrûves (mehâniska kurinâmâ padeves sistçma) mehâ-nismu vai ar iesûkðanas sistçmu (pneimatiskâ sistçma)palîdzîbu, ar kurâm granulas automâtiski tiek nogâdâtasboilerî. Darba roku izmantoðana nav nepiecieðama kuri-nâmâ piegâdei, padarot ðâdas sistçmas izmantoðanai

tikpat draudzîgas, kâ tas ir gâzes vai naftas produktu iz-matojoðâs apkures sistçmâs - siltuma nogâdâðana uzçkâm ir tipiski uz ûdeni balstîta.

Labi attîstîti granulu tirgi centralizçtajai siltumapgâdes sis-tçmai ir Austrijâ, Vâcijâ, Zviedrijâ un Francijâ. Lai gan in-vestîciju izmaksas ðâdâm sistçmâm ir par 30% augstâkas

ES pieòem direktîvuEiropas Savienîba sâk 2009. gadu ar skaidru mandâtupaplaðinât atjaunojamos resursus tâs energoapgâdç pçcvienoðanâs par Atjaunojamâs enerìijas direktîvu sa-sniegðanas.

Darîjums bruìç ceïu ES, lai sasniegtu tâs plânus par20% samazinât siltumnîcgâzu emisijas lîdz 2020. ga-dam - tâ sauktais 20:20:20 plâns. Tas nozîmç, ka vai-râk nekâ treðdaïai no ES elektroenerìijas ir jânâk no at-jaunojamajiem resursiem lîdz 2020. gadam.

Saskaòâ ar direktîvas nosacîjumiem, katrai dalîbvalstij li-kumîgi ir uzlikts par pienâkumu atjaunojamâs enerìijasmçríis lîdz 2020. gadam un lîdz 2010. gada jûnijamtiks izstrâdâts Nacionâlais darbîbas plâns, kas detalizç-tâk norâdîs plânus, lai sasniegtu ðos mçríus. Katrai da-lîbvalstij bûs jâziòo par rezultâtiem katrus 2 gadus.

Eiropas Atjaunojamâs enerìijas padomes prezidents A.Zervos, komentçjot direktîvu, piezîmçja, ka ðî likumdoða-na dod ïoti vajadzîgo investoru uzticçðanos atjaunojamâsenerìijas sektoram. EA

Avots Biomasas patçriòð Potenciâls Potenciâls Potenicâls

2003 2010 2020 2030

Kokmateriâli tieði no meþa (pieaugums un atlikumi) 67a 43 39-45 39-72

Organiskie atkritumi, kokmateriâlu industrijas atlikumi, 100 100 102

lauksaimniecîbas un pârtikas ieguves atlikumi, mçsli

Enerìçtiskie graudaugi, no lauksaimniecîbas 43-46 76-94 102-142

Kopâ 2 186-189 215-239 102-142

a) Ðis skaitlis ietver kokmateriâlu un koka atkritumu 59 Mtoe; biogâzes 3 Mtoe; paðvaldîbas cieto atkritumu 5 Mtoe

Avots: EU Biomass Production Potential, Biomass Action Plan (2005) 628 Final (Mtoe)

1. tabula. ES biomasas patçriòð un potenciâls

nekâ naftas produktu apkures sistçmâm, toties kurinâmâizmaksas ir ievçrojami zemâkas, kas veicina investîciju at-maksâðanos.

- komunâlo uzòçmumu boileri vai katli: Ziemeïeiropas val-stîs, tâdâs kâ Zviedrija un Dânija, granulas izmanto arî bio-masas centrâlâs apkures vai koìenerâcijas stacijâs. Pie-augoðs tirgus ir arî lîdzsadedzinâðana, kur granulas tiek iz-mantotas, lai daïçji aizstâtu akmeòogles lielajâs spçkstaci-jâs, piemçram, Beïìijâ, Nîderlandç un Lielbritânijâ.

Modernâs granulu krâsnis un boileri pieprasa augstas kva-litâtes granulas. Austrija ir pirmâ valsts, kas pieòçma gra-nulu standartu (austrieðu ONORM M 7135), kas ïoti palî-dzçja tirgus attîstîbai, bija pieejamas granulas tikai arskaidri noteiktu kvalitâti, kas ïâva boileru raþotâjiem attîs-tît zemu emisiju iekârtas.

Daþas citas Eiropas valstis sekoja ar kvalitâtes standartuievieðanu koka granulâm (tâds kâ vâcieðu DIN plus stan-darts). Un paðreiz tiek izstrâdâts Eiropas standarts, kuruparedzçts pieòemt 2009. gadâ. Un turklât ar pasaules tir-

gus pieaugumu ïoti svarîga kïûs granulu ilgtspçjîgas raþoða-nas sertificçðana visâ pasaulç.

Koka granulu raþoðana un patçriòðPçdçjos gados strauji pieaug granulu raþotnes visâ pasau-lç, îpaði Eiropâ un Ziemeïamerikâ. Nozîmîgi granulu eks-portçtâji ir Kanâda un Krievija, un lieli granulu importçtâjiir Dânija, Itâlija, Beïìija un Nîderlande.

Raþoðanas jauda ES 27 dalîbvalstîs ir aprçíinâta apmçram9 miljonu tonnu (2007.) apjomâ. Globâli tai varçtu bût 12-14 miljonu tonnu jauda.

Vadoðâs granulu raþojoðâs valstis Eiropas Savienîbâ irZviedrija (1,7 milj. t), Vâcija (900 tûkst. t) un Austrija (800tûkst. t). Zviedrija un Austrija ir bijuðas vadoðâs valstiskopð granulu tirgus attîstîbas sâkumiem Eiropâ 90. gados.Pieaugoða raþoðanas jauda ir novçrojama arî Francijâ, Spâ-nijâ, Latvijâ, Igaunijâ un Polijâ. Arî Krievija ir nozîmîgi pa-lielinâjusi raþoðanas jaudu - no 50 000 t 2005. gadâ lîdz550 000 t 2007. gadâ - kuras lielâkâ daïa domâta ekspor-tam. Kanâda saraþoja 1,3 milj. t 2008. gadâ.

Granulu patçriòa ziòâ Zviedrija, Vâcija un Austrija ir vado-ðâs Eiropâ, kurâm cieði seko Francija, kurâ pçdçjos gados irstrauji attîstîjies tirgus. Itâlija kïûst par vienu no svarîgâka-jiem granulu patçrçtâjiem, pateicoties pieaugoðajam uzstâ-dîto granulu krâðòu skaitam (apmçram 800 000 krâsnis uz


Granulu centrâlâs apkures sistçmasGranulu centrâlâs apkures sistçma var tieði aizstât naftasvai gâzes katlus. Pilnîbâ automatizçta, ðâda sistçma ne ti-kai aizdegas automâtiski, bet arî padod kurinâmo no gla-bâtuves tâdâ apjomâ, kâ tas degðanai ir nepiecieðams, kâarî katls pats sevi iztîra katru dienu, lai nodroðinâtu nepâr-trauktu efektivitâti. Automâtiskâs koka granulu apkuressistçmas ir pieejamas daþâdos izmçros, kas apmierinâsgan mazu dzîvojamo mâju, gan lielu biroju çku.

Tipiskam dzîvojamâs mâjas katlam parasti ir vajadzîgakatlu telpa 2 m² platîbâ. Tipiskai granulu glabâtuvei irvajadzîga lîdzîga lieluma telpa un to var uzstâdît atsevið-íâ telpâ mâjas iekðienç, vai garâþâ, ðíûnî vai speciâlâkonteinerâ.

Automâtiskâs koka granulu apkures sistçmas ir domâtaskravas masveida kurinâmâ piegâdei. Ðî piegâdes metodeir pazîstama stabilos granulu tirgos, nodroðinot lçtâkukravas iepirkuma cenu. Padeves iekârta ievada kurinâmoglabâtuvç, no kuras tâ tiek paòemta ar speciâlas ierîcespalîdzîbu un nogâdâta uz katlu. Parasti granulu krâjumusvajag papildinât vienreiz vai divreiz gadâ. EA

Kvalitâtes raksturojums Prasîbas

Diametrs 5-6 mm

Garums Max 25 mm

Blîvums Ne mazâk kâ 1,12 kg/dm³

Ûdens saturs Lîdz 10%

Pelnu apjoms Lîdz 0,5%

Siltumspçja Ne mazâk kâ 18 MJ/kg

Putekïi Lîdz 2,3%

Savienojoðâs piedevas Lîdz 2%

Salîdzinâjumam

2 kg granulu ~ 1 litrs naftas

1 m³ granulu ~ 320 litri naftas

1000 kg granulu ~ 1,5 m³

2. tabula. Kurinâmâ tehniskâs prasîbas granulâm sa-skaòâ ar standartu ONORM M 7135

ðo brîdi). Kopçjais ikgadçjais granulu patçriòð Eiropâ paðreizir apmçram 6 milj. tonnas. Ziemeïamerikâ 2008. gadâ tikapatçrçtas 2,3 milj. tonnas granulu, ASV - 2 milj. tonnas.

Granulu izejmateriâliGranulu izejmateriâlu jautâjums un cena bûs izðíiroðie nâ-kotnes tirgus attîstîbâ. Paðreiz galvenais granulu izejmate-riâls ir zâìu skaidas. Tomçr par paðreizçjiem zâìu skaiduresursiem ir pieaugoða konkurence. Viens no risinâjumiembûtu zâìu skaidu importçðana no Íînas, Krievijas vai Dien-vidamerikas. Tomçr baþas par ilgtspçjîgu meþsaimniecîbuun garie transportçðanas ceïi var novest pie patçrçtâju uz-ticîbas un politikas atbalsta zaudçðanas.

Cita iespçja ir izmantot citus izejmateriâlus. Lauksaimnie-cîbas produkti un pârpalikumi, tâdi kâ salmi, siens un mis-canthus vai citi enerìçtiskie graudaugi, kas veido tâ sauk-tâs agro-granulas - ir nonâkuði uzmanîbas centrâ pçdçjosgados. Tomçr visus ðos produktus ir grûtâk tîri sadedzinâtnekâ koku. Tâpçc sakarâ ar esoðo emisiju likumdoðanu irnepiecieðama nozîmîga produkta attîstîba pirms bûs iespç-jama agro-granulu masveida izmantoðana. Cita daudzsolo-ða iespçja ir citi meþa pârpalikumi, tâdi kâ ðíelda, vai îsâsrotâcijas kultûru meþi.

Izmantoðanas konfliktiKoka granulu izejmateriâli nav neierobeþoti pieejami un nepa relatîvi zemâm cenâm. Skaidu pieejamîbas un cenassvârstîbas izraisîja celtniecîbas industrija - ja ðim sektoramir nepiecieðams mazâk materiâlu, tas noved pie zemâkasaktivitâtes meþizstrâdes industrijâ, kas rezultçjas ar mazâ-ku zâìu skaidu apjomu, pieejamu granulu raþoðanai.

Tâpçc norisinâs debates, kur koka granulas bûtu vislabâkizmantojamas nâkotnç: mazos katlos mâju, skolu un veika-lu apkurei, vai lielâs spçkstacijâs, kur tâs var aizvietot no-zîmîgu akmeòogïu apjomu.

Vieni saka, ka koka granulas ir viena no daþâm iespçjâm,kas ir pieejama 100% CO2 neitrâlai çku apkurei. Lietotâ-jam draudzîgas, zemas kurinâmâ izmaksas, un fakts, ka tâsir videi draudzîgas, ir pârliecinâjis desmitiem tûkstoðu pa-tçrçtâju Eiropâ investçt granulu katlos un boileros.

Otrs uzskats, ka granulas, kas tiek lîdzsadedzinâtas spçk-stacijâs, atïauj âtru fosilâs degvielas aizvietoðanu ar ïotizemâm investîciju izmaksâm.

Viena atbilde, kas varçtu atrisinât ðo jautâjumu, ir spçcîgspieaugums globâlajâ tirgû. Koka granulas, kas tiks trans-portçtas apkârt pasaulei, var zaudçt daïu no tâs vides aiz-sardzîbas pievilcîbas un bûs daudz mazâk pievilcîgas mâjuîpaðniekiem un sabiedriskajâm programmâm, kas finansi-âli atbalsta investîcijas. Tomçr no vides lîdzsvara viedokïacerîgâk izskatâs lielâs spçkstacijas jûras ostu tuvumâ.

Cenu izaicinâjumsGranulu cena ir cits izðíiroðs faktors, kas iespaido nâkotnestirgus iespçjas gan mâju apkurç, gan elektroenerìijas raþo-ðanâ. Tâ kâ tas ir jauns tirgus un vçl joprojâm salîdzinoðinepastâvîgs, granulu tirgum ir mazâka iespçja lîdzsvarot tir-gus svârstîbu ietekmi nekâ lielâkiem un vairâk nobriedu-ðiem tirgiem.

Viens piemçrs ir cenu krîze, kas ietekmçja vairâkus Ei-ropas tirgus 2006. gadâ. Pçc vairâku gadu stabilâmgranulu cenâm - kas nesekoja kurinâmâ naftas produk-tu un dabasgâzes cenu svârstîbâm -granulu cenu kâ-


Eiropas Granulu konferenceKatru gadu ar vairâk nekâ 600 dalîbniekiem Velsâ, Aus-trijâ notiek Eiropas Granulu konference, kas ir kïuvusi parlielâko ikgadçjo granulu pasâkumu pasaulç. Starptautis-kâ granulu interesentu kopiena sanâk kopâ, lai diskutçtupar tehnoloìiskajiem jauninâjumiem, tirgus tendencçmun jauniem sadarbîbas projektiem ar ekspertiem no visaspasaules. Tâ arî nodroðina ieskatu paðreizçjâ vadoðo Ei-ropas un starptautisko granulu tirgu attîstîbâ.

Eiropas Granulu konference notiek paralçli ar Energies-parmesse - tirdzniecîbas ðovs, kas veltîts atjaunojama-jiem energoresursiem un energoefektivitâtei, ar 100 000apmeklçtâju katru gadu un vairâk nekâ 100 eksponentu,kas râda savus ar granulâm saistîtos produktus.

Eiropas Granulu konference veido daïu no PasaulesIlgtspçjîgâs enerìijas dienâm, kas ir viena no ikgadçjâmlielâkajâm konferencçm energoefektivitâtes un atjaunoja-mo energoresursu jomâ Eiropâ. Pasaules Ilgtspçjîgâsenerìijas dienas ietver daþâdas konferences, kas prezen-tç jaunâkos tehnoloìiju sasniegumus, îpaðus piemçrusun Eiropas stratçìiju. 2008. gadâ konference piesaistîjavairâk nekâ 950 dalîbnieku no 61 valsts. EA

pums ðokçja patçrçtâjus un uztrauca potenciâlos granu-lu raþotâjus.

Strauji pieaugoðais pieprasîjums, ïoti aukstâ ziema unuzkrâjumu trûkums veicinâja granulu cenu celðanos, kaspacçlâs 2 reizes augstâka nekâ iepriekðçjâ apkures sezo-nâ. Sekojoðajâ ziemâ - kas bija neierasti silta - granulukrâðòu un katlu pârdoðana strauji samazinâjâs vairâkâsEiropas valstîs. Tas radîja ïoti sareþìîtu situâciju visiemtiem uzòçmumiem, kas bija investçjuði jaunâs granuluraþoðanas iekârtâs.

Situâcija nomierinâjâs un granulu cenas nonâca atpakaï ie-priekðçjâ lîmenî, tomçr patçrçtâju uzticîba kurinâmajamcieta.

Eiropas granulu tirgus attîstîba atkal ir ïoti pozitîva. Pie-augums par 25-30% tiek sagaidîts tâdâs valstîs kâ Vâcijaun Austrija 2009. gada laikâ.

Nâkotnes risinâjumiem ir jâòem vçrâ vairâki granulu tirguveicinoði faktori:- granulu izejmateriâlu piegâdâtâji ir ieinteresçti augstâs zâ-ìu skaidu cenâs;- granulu raþotâji ir ieinteresçti augstâ kurinâmâ cenâ;- granulu katlu raþotâji vçlas stabilas granulu cenas un kon-kurçtspçjîgas siltuma cenas;- sabiedriskâs institûcijas, kas nodroðina investîciju subsî-dijas granulu iekârtâm daudzâs Eiropas valstîs, ir ieintere-sçtas stabilâ tirgus cenas risinâjumâ.

Konkurçtspçjîgas un tîrasKoka granulâm ir vairâkas priekðrocîbas salîdzinâjumâar citu koka biomasas kurinâmo, piemçram, kondensçts

kurinâmais, transportçðana ir lçtâkâ un mazâk neçrta.Pateicoties augstajam standartizâcijas lîmenim, tâs irpielietojamas ïoti zemai emisiju sadedzinâðanai, pat ïo-ti mazâs iekârtâs (salîdzinot ar modernâs gâzes vai naf-tas produktu apkures iekârtu emisijâm), bet, protams,neizdalot CO2.

Jau tagad granulas ir ïoti konkurçtspçjîgs kurinâmais siltu-ma tirgû un ir kïuvis par galveno kurinâmo daudzâs Eiropasvalstîs. Ja cenas un izejmateriâlu problçmas varçtu uzveikt,koka granulas kïûtu par vienâm no galvenajâm tehnoloìi-jâm, lai sasniegtu klimata politikas mçríus. EA

Sagatavoja Ilze Spunde


Augðaustrija: meþu zemeAugðaustrijâ, Austrijas ziemeïu daïâ, ar 1,4 miljoniem ie-dzîvotâju atjaunojamie enerìijas resursi nodroðina apmç-ram 30% no primârâ enerìijas patçriòa, no kura 14%nâk no biomasas. Atjaunojamo energoresursu daïa apku-res sektorâ ir virs 40%. Reìions ir uzòçmies saistîbas, kalîdz 2030. gadam visa telpu apkure un elektrîba nâks noatjaunojamajiem energoresursiem un biomasas - îpaðikoka granulâm - kam ir nozîmîga loma, lai sasniegtu ðoambiciozo mçríi.

Paðreiz darbojas vairâk nekâ 16 000 koka granulu cen-trâlâs apkures iekârtu - lielâkâ daïa no tâm ir mâjâs, betpieaug arî lielâku komerciâlo un sabiedrisko çku skaits.Granulu katli ir arî ïoti populâri tûkstoðos zemas enerìi-jas mâjokïos.

Granulu tirgus attîstîbu atbalsta visaptveroðas program-mas, kas ir labi adaptçtas mainîgajâm tirgus vajadzîbâm- sâkot no uzstâdîtâju apmâcîbas lîdz patçrçtâju izglîto-ðanai. Finansiâlais atbalsts ir pieejams mâju îpaðniekiemun uzòçmçjiem, kas vçlas uzstâdît granulu katlu.

Vadoðajiem Eiropas katlu raþotâjiem ir savi biroji Austri-jas reìionâ un, balstoties uz veiksmîgo vietçjo tirgu, tieeksportç granulu tehnoloìijas visâ Eiropâ. Tie plâno eks-portçt arî uz ASV. Uzòçmumu tîkls, kas ir aktîvs energo-efektivitâtes un atjaunojamo energoresursu jomâ, sniedzatbalstu uzòçmumiem. Tîklâ ir apvienojuðies 148 uzòç-mumi, sasniedzot apgrozîjumu 1,6 milj. EUR un nodar-binot 4500 strâdâjoðo. EA

Granulu raþoðana

Lîga Ozoliòa, Marika Roðâ SIA Ekodoma

Eiropas Savienîba cenðas palielinât atjaunojamo energo-resursu daïu kopçjâ enerìijas patçriòâ. Ar to saistîtâ po-litika un likumi veicina atjaunojamâs enerìijas izmanto-ðanas palielinâðanos. Îpaði tiek uzsvçrta elektroenerìijasun siltumenerìijas raþoðana no atjaunojamiem energore-sursiem. Latvijâ vispieejamâkais atjaunojamais energore-surss (AER) ir koksne. Lîdz ar to arvien nozîmîgâki kïûstjautâjumi par koksnes resursu izmantoðanu. Pastâv vese-la virkne jautâjumu, kas ir saistîti ar biomasas izmanto-ðanas palielinâðanas iespçjâm, kuriem tiek meklçti daþâ-di risinâjumi gan Latvijâ, gan visâ pasaulç. Kâ viens nobiomasas izmantoðanas veidiem varçtu bût vienlaicîgabiomasas dedzinâðana ar fosilajiem kurinâmajiem.

Biomasas lîdzsadedzinâðanas principi unklasifikâcijaMotivâcija raþot enerìiju no biomasas plaðâ mçrogâ ir saistî-ta ar esoðo iniciatîvu, kas veicina biomasas izmantoðanu. Tâspamatâ ir ES emisiju tirdzniecîbas sistçma un nacionâlie po-litiskie plâni AER jomâ. Pasaulç katru gadu pieaug atjaunoja-mo energoresursu izmantoðana, jo tas veicina enerìijas piegâ-des droðîbu, samazina atkarîbu no fosilajiem kurinâmajiem.AER daïa globâlajâ kopçjâ primâro energoresursu piegâdç2004. gadâ sastâdîja 13,1%, kâ ziòo Starptautiskâ enerìçti-kas aìentûra (IEA). Lielu daïu AER (aptuveni 80%) sastâdabiomasa. Atsaucoties uz Eurostat datiem, ðie skaitïi ir lîdzîgiarî ES, t.i., 13,4% un attiecîgi 67%. Eiropas Komisija uzstâj,lai pakâpeniski tiktu palielinâta AER izmantoðana un nosakaobligâtu mçríi ES lîdz 2020. gadam AER daïai no kopçjâenerìijas patçriòâ ES ir jâbût 20%. Latvijâ uz 2020. gadu nokopçjâ enerìijas patçriòa AER ir jâbût 42%. Biomasas lîdzsa-dedzinâðana ar fosilajiem kurinâmajiem varçtu bût viens noveidiem, kâ sasniegt ES uzstâdîtos mçríus AER jomâ.

Lîdzsadedzinâðana ir vienlaicîga divu vai vairâku kurinâmoizmantoðana vienâ energoavotâ. Biomasas lîdzsadedzinâ-

ðanas priekðrocîbas un trûkumi ir apskatîti 1. tabulâ.

Biomasas lîdzsadedzinâðanas tehnoloìijas var iedalît trîsgrupâs: - tieðâ lîdzsadedzinâðana - biomasa un ogles tiek dedzinâ-tas ogïu kurtuvçs, lietojot tâs paðas dzirnavas un tos paðusdegïus;- netieðâ lîdzsadedzinâðana - ir nepiecieðamîba uzstâdîtbiomasas gazifikatoru, lai cieto biomasu pârvçrstu ìenera-tora gâzç, kuru pçc tam sadedzina kurtuvç; - paralçlâ lîdzsadedzinâðana (hibrîdâs sistçmas) - kurinâ-mie tiek dedzinâti atseviðíos katlos un savienoti ar tvaikavadu sistçmu.

Pastâv arî vairâkas biomasas lîdzsadedzinâðanas inovatîvasenerìijas pârveides tehnoloìijas: - IGCC (kombinçtajâ ciklâ integrçta gazifikâcija): visâ pa-


Biomasas lîdzsadedzinâðana - noizpçtes lîdz reâlam pielietojumam

Priekðrocîbas: - kurinâmâ piegâde ir lokâla, kas samazina izmaksas

par transportu;

- biomasas izmantoðana samazina atkarîbu no fosilo

kurinâmo importa;

- var tikt izmantotas daþâdas degðanas un gazifikâcijas

tehnoloìijas.

Trûkumi: - augsts mitruma saturs, kas samazina kopçjo efektivitâti;

- daþiem biomasas veidiem ir mazs masas blîvums

(salmiem), rezultâtâ ir nepiecieðamas liela izmçra ap-

strâdes un noliktavas, kur novietot materiâlu;

- ir nepiecieðama izejvielu pirmapstrâde, kas palielina

pieprasîjumu pçc enerìijas.

Tehniskie ðíçrðïi: - katlu korozija un virsmu aizsçrçðana (sârmi, hlors);

- vides piesâròojums - emisijas.

Citi ðíçrðïi: - ekonomiskie aspekti (kurinâmâ cenu svârstîbas, nav

finansiâla atbalsta, atvçrts tirgus);

- likumdoðanas aspekts;

- sabiedrîbas uztvere par biomasas/atkritumu lîdzsade-

dzinâðanu.

1. tabula. Biomasas priekðrocîbas, trûkumi un ðíçrðïi

saulç ir liela interese par ogïu gazifikâcijas iekârtu uzstâdî-ðanu elektrostacijâs. Iespçjamâs priekðrocîbas ðîm gazifi-kâcijas iekârtâm ir augsta efektivitâte un bûtiski samazinâ-ta ietekme uz vidi salîdzinâjumâ ar parastajâm ogïu sade-dzinâðanas iekârtâm. - CFBC (cirkulçjoða verdoðâ slâòa kurtuves): ðîs tehnoloìi-jas pamatâ ogles tiek sadedzinâtas kopâ ar kaïíiem, lai sa-mazinâtu sçra oksîda emisijas.

Ïoti bûtisks aspekts biomasas lîdzsadedzinâðanâ ir pareizabiomasas sagatavoðana un îpaðîbu uzlaboðana elektrostaci-jâs. Pie biomasas sagatavoðanas sistçmas ir jâòem vçrâ:biomasas pirmapstrâde (kurinâmâ þâvçðana); biomasaspârvietoðana un transports (transportçðanas attâlums, bio-masas ðíiroðana); kurinâmâ loìistika; kurinâmâ padeve unuzglabâðana (noliktavas veids, transportieru kapacitâte,operatoru pieredze); kurinâmâ mçrîjumu sistçma (kurinâmâpadeves regulçðana); biomasas sajaukðana ar fosilo kurinâmo.

Biomasas lîdzsadedzinâðanas tehnoloìijupiemçriStarptautiskâs enerìçtikas aìentûras pçtîjuma ietvaros2005. gadâ tika noskaidrots, ka vairâk nekâ 163 ogïu elek-trostacijâm pasaulç jau ir pieredze lîdzsadedzinâðanâ. Lie-lâkâ daïa no ðîm stacijâm atrodas ASV, Vâcijâ, Somijâ unZviedrijâ. Biomasas daudzums, kas tiek lîdzsadedzinâts,daþâdâs elektrostacijâs atðíiras. Putekïu veida ogïu katlosar daudz lielâkâm jaudâm kurinâmâ apjomi ir daudz lielâ-ki nekâ gadîjumâ, ja izmanto verdoðâ slâòa katlus. Sa-sniegtais lîdzsadedzinâðanas lîmenis daþâda tipa elektro-stacijâs ir no 0% - 20% gadîjumâ, ja ir putekïu veida ka-merkurtuves un 80%-100%, ja ir verdoðâ slâòa kurtuves.

Viens no lîdzsadedzinâðanas piemçriem ir apskatâms Somi-jâ, pilsçtas Lahti elektrostacijâ, kur tiek pielietotas netieðâsbiomasas lîdzsadedzinâðanas tehnoloìijas. Elektrostacijadarbojas kopð 1976. gada. Sâkotnçji stacija tika darbinâtaar mazutu, bet 1982. gadâ to pârveidoja darbîbai ar oglçm.Stacija nodroðina Lahti pilsçtas iedzîvotâjus ar elektroener-ìiju un siltumenerìiju. Tagad stacijâ vienlaicîgi tiek dedzinâ-tas ogles un biomasa (zâìu skaidas, koksnes atlikumi, utili-zçts kurinâmais), to procentuâlo attiecîbu skatît 2. tabulâ.

Biomasas lîdzsadedzinâðanas iespçjas Latvijâ un LietuvâLatvijâ visizplatîtâkâs tehnoloìijas ir paralçlâ lîdzsadedzi-nâðana. Parasti daudzâs katlumâjâs ir uzstâdîti divi katli,

kur vienâ kâ kurinâmo izmanto biomasu, bet otrâ fosilo ku-rinâmo (dabasgâzi vai mazutu). Cietie kurinâmie parastitiek dedzinâti kustîgâs vai nekustîgâs ârdu kurtuvçs, bet ka-merkurtuves tiek izmantotas dabasgâzes un mazuta sade-dzinâðanai. Paðreiz Latvijâ nav uzòçmumu, kas enerìijusaraþotu ar tieðo lîdzsadedzinâðanas metodi. UzòçmumsPârventas siltums Ventspilî ir veicis biomasas lîdzsadedzi-nâðanas testus. Testos tika izmantots tvaika katls un kâ ku-rinâmais 90% ogles un 10% ðíelda.

Lietuvâ kurinâmâ koksne vienlaicîgi tiek dedzinâta ar kûd-ru un cita veida biomasu, kâ salmi vai rapsis. Paðreiz val-stî darbojas 4 biomasas koìenerâcijas stacijas, bet tikaivienâ no tâm vienlaicîgi tiek dedzinâta koksne (70%) unkûdra (30%). Arî jaunie siltumapgâdes uzòçmumi izmantolîdzsadedzinâðanas tehnoloìijas enerìijas iegûðanai. Bio-masas lîdzsadedzinâðana veicina AER izmantoðanu enerìi-jas ieguvç un samazina CO2 emisijas atmosfçrâ.

Secinâjumi- Latvijâ un Lietuvâ vietçjie energoresursi ir ierobeþotâ dau-dzumâ, tâdçï liels daudzums nepiecieðamo energoresursutiek importçts no citâm valstîm;- Latvija ir bagâtâka AER ziòâ nekâ Lietuva. Latvijâ AER iz-mantoðana sastâda 30,1%, bet Lietuvâ tikai 9,2% no ko-pçjiem primârajiem energoresursiem;- AER izmantoðana Latvijâ ir gandrîz divas reizes lielâka,t.i., 650 kgoe/uz cilvçku nekâ Lietuvâ, kur AER izmantoða-na ir 250 kgoe/uz cilvçku;- Biomasas lîdzsadedzinâðanai ar fosilajiem kurinâmajiemir laba perspektîva gan Latvijâ, gan arî Lietuvâ pakâpenis-ko fosilo kurinâmo cenu pieauguma un biomasas pieejamî-bas dçï.

Plaðâku informâciju par projektu COFITECK un biomasaslîdzsadedzinâðanas iespçjâm variet apskatît projekta ofici-âlajâ mâjas lapâ: www.cofitec.eu. EA


Kurinâmais Daudzums % - no kopçjâs masas

Zâìu skaidas 10

Koksnes atlikumi (miza, ðíelda u.c.) 30

Sausi koksnes atlikumi no kokapstrâdes

(finieris, skaidu plâksnes, atgriezumi) 30

Utilizçts kurinâmais 30

2. tabula. Kurinâmie Lahti elektrostacijâ

AS Latvenergo prezidents K. Miíelsons: “Turpinâ-sim aktîvi attîstît iesâktos enerìçtikas projektus,kas stimulç valsts un reìiona attîstîbu.”

AS Latvenergo prezidents Kârlis Miíelsons, komentçjot pç-dçjâ laika notikumus enerìçtikâ, pauþ viedokli par nozaresaktualitâtçm Latvijâ un Baltijas valstîs:

„Latvijas enerìçtikas attîstîba iet kopsolî ar Eiropas Savie-nîbâ izvirzîtajiem nozares mçríiem, vairâkos kritçrijos patesam lîderi. Bûtiskâkais, kas mûs izvirza Baltijas valstu lî-derpozîcijâs, ir atvçrtais elektroenerìijas tirgus, kas piemums darbojas atbilstoði ES direktîvu prasîbâm, kamçrLietuvâ un Igaunijâ tas ir slçgts.

Pçdçjâ laikâ sastopamies ar informâciju, kurâ tiek apgal-vots, ka Lietuva ir vairâk sagatavojusies starpsavienojumabûvei ar Zviedriju nekâ Latvija, taèu ðâds skatîjums ir ïotivirspusçjs un situâciju ataino neadekvâti. Iespçjams, ðâdsskats uz enerìçtiku radies aiz vçlmes veicinât savas valstsmçríu sasniegðanu, nevis Baltijas valstîm kopçjo enerìçti-kas problçmu risinâðanu, kam der jebkuri lîdzekïi. Izmanto-tâ retorika raisa saðutumu, jo viedoklis veidots, absolûti ig-norçjot enerìçtikâ valdoðos pamatprincipus, tâdçï ir striktinoliedzams.

Piemçram, Lietuvas SEB bankas 6.03.2009. izplatîtajâ in-formâcijâ autors nav spçjis (vai nav centies) pakâpties pâripaða piesauktiem un acîmredzot profesijas specifikas diktç-tiem argumentiem, - tiek minçts, ka Lietuvai ðî projekta sa-karâ ir trîs priekðrocîbas - tehniskâs sagatavotîbas, energo-sistçmas attîstîbas un finansiâlajâ ziòâ. Tâ ir klaja demago-ìija, jo ne tehniskâ, ne finansiâlâ ziòâ lietuvieðiem nav nemazâko priekðrocîbu, proti - elektrisko tîklu un finanðu si-tuâcija ne par matu tos neizvirza labâkâs pozîcijâs.

Jâ, Lietuvas enerìçtiíi var palielîties, ka viòu rîcîbâ ir ðâdastarpsavienojuma izbûves iespçjamîbas priekðizpçte. Taèu- ðâdu priekðizpçti Lietuvas un Zviedrijas enerìçtiíi varçjaveikt, vienîgi pateicoties tam, ka Latvijas, Igaunijas un Lie-

tuvas pârvades sistçmas operatori savstarpçji vienojâs, katiks uzsâkts darbs pie Baltijas-Zviedrijas starpsavienojumaizpçtes, tâ pirmajâ solî veicot iespçjamîbas izpçti savieno-jumam ar Lietuvu, bet otrajâ - savienojumam ar Latviju.Diemþçl, noslçdzot darbu pie pirmâ soïa, Lietuvas politis-kâs retorikas dçï enerìçtikas profesionâïiem nav bijis iespç-jams profesionâli pilnvçrtîgi turpinât otro soli, izvçrtçjot al-ternatîvu pieslçgumam Latvijâ. Enerìçtiíu profesionâlâ dis-kusija, nepabeidzot iesâkto kopçjo darbu, tika novirzîta po-litiskâ gultnç, un tagad izskatâs, ka tehniskus lçmumu parBaltijai kopumâ izdevîgâko, vçlamâko un pamatotâko pie-slçgumu sâk pieòemt banku speciâlisti un politiíi. Iedomâ-jieties, kas notiktu, ja enerìçtiíi ðodien sâktu risinât ekono-mikas un banku krîzes samilzuðâs problçmas!

Baltijas enerìçtikas perspektîvai daudzkârt bûtiskâks ir tas,vai mûsu reìionâ darbosies vienots elektrîbas tirgus! Ja tânotiks, tad patieðâm nebûs lielas starpîbas, kurus ìeogrâ-

38 Elektroenerìçtika ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

Latvenergo viedoklis parsituâciju enerìçtikâ

AS Latvenergo prezidents Kârlis Miíelsons

fiskos punktus Baltijas jûras abos krastos savienos nopietnsaugstsprieguma kabelis, protams, izvçrtçjot un lemjot, katas patieðâm ir ekonomiski un no energoapgâdes droðîbaspamatotâkais risinâjums visai Baltijai kopumâ, nevis atse-viðíi Lietuvai, Latvijai vai Igaunijai. Un te nu nav iespçjamsapstrîdçt Latvijas lîderpozîcijas, - mûsu tirgus ir atvçrts, untas nozîmç paveiktu milzîgu darbu - tâ ir ES prasîbu ievie-ðana Latvijas likumdoðanâ, tâ ir Ministru kabineta un Sa-biedrisko pakalpojumu regulçðanas komisijas noteikumuizstrâde un aprobçðana. Turklât - tâ vârdâ, lai ðeit Latvijâelektrîbas tirgus bûtu atvçrts arî ... lietuvieðiem.

Ar gandarîjumu varu atzît, ka reìiona energoapgâdes jautâ-jumu risinâðanâ aktîvi iesaistîjusies Eiropas Komisija, nodi-binot Augsta lîmeòa grupu (High Level Group), kura, citastarpâ, izvçrtç arî Baltijas energotirgu atvçrtîbu, un sniegssavu analîzi un slçdzienu par Baltijas valstu ârçjo starpsa-vienojumu projektu pamatotîbu. Mçs redzam arî konstruk-tîvu Ziemeïvalstu un it îpaði Zviedrijas pieeju ðo jautâjumurisinâðanâ. Latvenergo ir atvçrts konstruktîvam profesionâ-lam dialogam ðo jautâjumu risinâðanâ un ir gatavs nâktklajâ ar saviem priekðlikumiem izdevîgâkâ risinâjuma atra-ðanai visai Baltijas energoapgâdes sistçmai kopâ.

Brîþiem ðíiet, ka ar ðâdiem finanðu institûciju pârstâv-ju izteikumiem tiek piesegtas Lietuvas paðmâju neveik-

smes, jo - kâ citâdi lai nosauc ðâdu paziòojumu klajânâkðanu laikâ, kad paðâ Lietuvâ tiek apstrîdçta jaunâsVisaginas (Ignalinas) AES un eventuâlo starpsavienoju-mu Lietuva-Polija un Baltija-Zviedrija bûvniecîbas rîko-tâjorganizâcijas LEO LT dibinâðanas likumîba? Arî patsjaunâs atomstacijas attîstîbas process pçc bûtîbas no-nâcis politiskâ strupceïâ, jo kopð 2006. gada, kad îpa-ðâ komunikç par vienotu kopdarbîbu vienojâs Baltijasvalstu premjeri un Baltijas energouzòçmumi, balstotiesuz atbilstoðu lîgumu, veica ðâdas AES izbûves iespçja-mîbas priekðizpçti, nekas liels nav noticis, lai pârçjâsBaltijas valstis bûtu turpmâk iesaistîtas ðî projekta at-tîstîbâ.

Tikmçr Latvijâ pabeigta Latvenergo restrukturizâcija, at-vçrts tirgus, uzbûvçtas pçc bûtîbas divas jaunas elektro-stacijas (TEC-1 un TEC-2 rekonstrukcija), teju teju val-dîbai jânâk klajâ ar jaunu tenderi par Kurzemes elektro-staciju. Latvijas enerìçtiíi pie tâ neapstâsies, mçs tur-pinâsim iesâkto darbu, attîstot gan jaunas elektrîbas ra-þotnes, gan aktîvi piedaloties starptautiskos projektos,un tas viss nesîs labumu arî Baltijas reìiona enerìçtikaiun tautsaimniecîbai.” EA

Sagatavoja Andris Siksnis, AS Latvenergo Ârçjâs komunikâ-cijas daïas vadîtâjs

39ElektroenerìçtikaENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

Ivars Ðnore

Degvielas cenas krîzes iespaidâ lçnâm krît, bet vienlai-cîgi pazeminâs arî mûsu pirktspçja. Tas liek mums do-mât par alternatîvâm ierastajiem transporta lîdzekïiem.To ievieðanu veicina vçl viens bûtisks aspekts - rûpespar apkârtçjo vidi.

Daþâdos avotos atrodamas prognozes, ka pie paðreizçjânaftas patçriòa, kâ arî, òemot vçrâ tendenci patçriòam pie-augt, naftas, lai apmierinâtu lîdzðinçjo patçriòu, pietiks ap-tuveni nâkamajiem 40 gadiem. Pagaidâm nav dzirdçts parjaunu, neizsmeïamu un vienlaicîgi droðu enerìiju, un jautâ-jums ir, vai spçsim samazinât lîdzðinçjo enerìijas patçriòulîdz pieòemamam patçriòam?

Transportâ pieòemama alternatîva varçtu bût elektriskâtransporta (ET) plaðâka ievieðana. Galvenâs ET sastâvdaïasir elektromotors, tâ vadîbas bloks (kontrolieris) un elektris-kâs strâvas avots.

Elektromotors kâ transporta dzinçjs tika izmantots jauautomaðînu attîstîbas rîtausmâ 19. gadsimta beigâs unlîdz pagâjuðâ gadsimta 20. gadiem tas visai sîvi konku-rçja ar iekðdedzes dzinçju. Elektrodzinçjiem ir vairâkaspriekðrocîbas, salîdzinot ar iekðdedzes dzinçju. Maksi-mâlo griezes momentu elektromotors attîsta, jau tikkosâcis griezties, un saglabâ to praktiski nemainîgu visâapgriezienu diapazonâ. Elektromotora uzbûve ir vienkâr-ða, un tam praktiski nav nepiecieðama apkope. Elektro-motora kontrolieris vada grieðanâs âtrumu (ET pârvietoða-nâs âtrumu) un ierobeþo maksimâli pieïaujamo strâvu.

ET attîstîbas paðreizçjâ posmâ izplatîtâkais elektriskâs strâvasavots ir akumulators. Akumulatoru var uzlâdçt no 220 V tîkla,kâ arî papildinât tâ lâdiòu, transportlîdzekli bremzçjot. ET tiekkomplektçti ar iekðçjiem vai ârçjiem akumulatoru lâdçtâjiem.Atseviðíiem ET modeïiem raþotâji papildus piedâvâ arî âtroslâdçtâjus, ar kuriem akumulatoru var uzlâdçt îsâkâ laikâ.

Iespçjams aptuveni aprçíinât arî ET lietderîbas koeficientu,pieòemot, ka tâ enerìijas avots ir parastâ elektrotîkla roze-te. Lai novçrtçtu elektroauto kopçjo lietderîbas koeficientu,jâòem vçrâ arî elektrîbas raþoðanas un novadîðanas lîdz ga-la patçrçtâjam lietderîba. Dati par elektriskâs enerìijas ra-þoðanu termoelektrostacijâs un pârvadi (AS Latvenergo2007. gada pârskata dati), liecina, ka Rîgas termoelektro-stacijâs kurinâmâ izmantoðanas koeficients ir 86%; elek-troenerìijas tehnoloìiskais patçriòð elektroenerìijas un sil-tuma raþoðanai - 3%; augstsprieguma tîklu pârvades tîklaelektroenerìijas zudumi - 3,2%; pârçjo pârvades tîklu elek-troenerìijas zudumi - 6,8%.

Akumulatora uzlâdes-izlâdes lietderîbas koeficientu var pie-òemt par apmçram 90%. Arî elektromotora lietderîbas ko-eficients pieòemams par 90%. Pamatojoties uz iepriekðmi-nçtajiem datiem, aprçíinâtais elektrotransporta kopçjaislietderîbas koeficients sastâda 60%. Tâtad, sadedzinot fo-silâ kurinâmâ vienu vienîbu termoelektrostacijâ un izman-tojot iegûto elektroenerìiju e-transportâ, atdeve ir lielâkanekâ, sadedzinot to iekðdedzes dzinçjâ.

Protams, elektrîba ir iegûstama arî no atjaunojamiem re-sursiem, tâdiem kâ ûdens plûsma upçs, saule un vçjð.Piemçram, Latvijâ 2007. gadâ Latvenergo hidroelektro-stacijâs saraþotas 2668 GWh, kas ir 65% no kopçjâs AS

40 Tehnoloìijas ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

Vai redzçsim elektro-mobiïus Latvijas ielâs?

Latvenergo saraþotâs elektroenerìijas (AS Latvenergo2007. gada pârskats).

Vai iespçjams izanalizçt visu naftas pârstrâdes íçdi, cik lie-li enerìijas zudumi ir ðajâ procesâ? Ja analizç elektrîbaspârvades lîniju zudumu procentos un gala rezultâtâ nosaka,ka ET lietderîbas koeficients ir 60% un dîzelim lietderîbaskoeficients ir 35%, tad ðos lielumus nevar salîdzinât, jo dî-zeïa gadîjumâ rçíina tikai dzinçja procesus.

Tas ir teorçtiski, tomçr praksç elektroenerìijas zudumielektropârvades procesâ var bût arî ievçrojami lielâki.Elektrotransporta enerìijas avots ir rozete, bet dîzeïdzi-nçja enerìijas avots ir DUS, un DUS zudumi droði vienir ievçrojami mazâki par zudumiem elektrîbas pârvadeslînijâ. Nevar neòemt vçrâ arî zudumus elektrîbas raþoða-nâ, ja vçlamies aprçíinât naftas produktu efektîvâko iz-mantoðanas veidu.

Vçl viena problçma, kas bûtiski kavç plaðâku ET izman-toðanu, ir salîdzinoði nelielais nobraukums no vienas uz-lâdes lîdz otrai. Ir veikti pçtîjumi par daþâdu elektro-automobiïu nobraukumu daþâdos reþîmos. Izpçtes rezul-tâtâ noskaidrots, ka agresîvs braukðanas stils un kondi-cioniera lietoðana nobraukumu samazina uz pusi. Pie-mçram, aprçíini par General Motors Volt plug-in autoliecina, ka ar vienu uzlâdi var nobraukt 65 km, braucotagresîvi - strauji paâtrinoties un braucot âtri - nobrauca-mais attâlums ir robeþâs no 45-51 km, agresîvu vadîbupapildinot ar kondicionieri, nobraucamais attâlums sa-rûk lîdz 24-32 km.Atseviðíiem elektromobiïu modeïiem iespçjama induktîvâ uz-lâde, kas pamatojas uz elektromagnçtiskâ lauka pârveidi elek-triskajâ strâvâ. Tâ tiek izmantota GM EV1 un Toyota RAV4 EVmodeïu uzlâdç. Induktîvâs uzlâdes gadîjumâ nav nepiecieðamsauto pievienot elektriskajam tîklam ar vadu, tâpçc induktîvâuzlâde ir çrtâka un droðâka âra apstâkïos. Induktîvâ uzlâde irdroða, automaðînai atrodoties arî uz mitras virsmas.

Jâpiebilst, ka vairâkas lielâs autofirmas veic jaunu elektromo-biïu izstrâdi, kuru nobraukums ar vienu uzlâdi varçtu sasniegt150-200 km. Tos, kas mîl braukt âtri, varçs iepriecinât elek-troauto modeïi, kuru âtrums pârsniedz 200 km/h robeþu.

Latvijâ pagaidâm uz plaðu ET transporta ievieðanu ir mazcerîbu, kamçr nav izveidots plaðs uzlâdes punktu tîkls. Vai-râkâs Eiropas pilsçtâs jau ir izveidoti e-transporta uzlâdespunkti. Kâ vienu no labâkajiem piemçriem jau izveidotamuzlâdes punktu tîklam pilsçtâ var minçt Londonas tîklu, kur

uzlâdes punkti izvietoti pie ielas vai stâvlaukumos.

Izraçla plâno nâkamo 18 mçneðu laikâ izveidot elektro-automobiïu bateriju uzlâdes un apmaiòas punktu tîklu. Ne-piecieðamo infrastruktûru attîstîs Shai Agassi’s ProjectBetter Place. Izraçlas valdîba ir apstiprinâjusi nodokïu at-laides elektroautomobiïiem.

Analoìiska elektroautomobiïu tîkla izveidi sadarbîbâ ar Pro-ject Better Place uzsâkusi arî Dânija. Arî Dânijas valdîbaelektroautomobiïiem paredzçjusi ievçrojamas nodokïu atlai-des. Ir informâcija par Francijas, Portugâles un Japânaselektrisko automobiïu tîkla izveidi. EA

41TehnoloìijasENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

2009. gada Mini E apgâdâts ar litija jonu baterijâm,attîsta jaudu 38 kW un ar vienu uzlâdi spçj veiktapmçram 200 km

Elektromobilis Tesla Roadster âtrumu 100 km/h sas-niedz 4 sekudçs, tâ cena ASV ir apmçram 100 000USD

Igors Ðaranskis

Apskatot mûsdienu dzîvojamo mâju inþenierteh-nisko sistçmu îpatnîbas Dienvidkorejâ, kâ piemçriizmantotas daudzstâvu mâjas, kas celtas Seulâ unPusanâ. Ðîs çkas izceïas ar labi izstrâdâtu ârçjoveidolu, kuru nekâdâ veidâ netraucç tajâ iestrâdâ-tie splitsistçmas ârçjie bloki.

Jâatzîmç, ka kopumâ Dienvidkorejâ pieòemts dzîvokïus no-dot lietotâjiem jau ar apdari un pilnîbâ izveidotu inþenierteh-nisko aprîkojumu. Iedzîvotâjs celtniecîbas stadijas laikâdrîkst izvçlçties vienu no trim vai èetriem plânojuma (iekðç-jo norobeþojumu) variantiem, kâ arî vienu no vairâkiem iek-ðçjâs apdares variantiem. Rezultâtâ viòð iegûst pilnîbâ gata-vu dzîvokli ar apdarinâtâm sienâm, griestiem, iebûvçtiemkondicionieriem, klimata vadîbas blokiem (klimata kontroli),centrâlo putekïsûcçju. Viss, kas atliek iedzîvotâjam - pasûtîtmçbeles, un pçc tam dzîvoklis ir pilnîbâ gatavs dzîvoðanai!

Apskatîtajâs çkâs nav tehnisko stâvu tîrâ veidâ, nav patapakðçjo tehnisko stâvu. Visi maìistrâlie cauruïvadi ir izvie-toti zem garâþu griestiem. Virsçjais pazemes lîmenis, uzkura atrodas garâþa, ir projektçts samçrâ augsts.

Tâ kâ tehnisko starpstâvu nav, tad kâ kompensçjoðo pret-ugunsgrçka pasâkumu pielieto atseviðías trepes ar ïoti la-biem vçjtveriem un priekðtelpâm, kâ arî starpstâvu pârklâ-jumus veido ar paaugstinâtu ugunsizturîbas pakâpi uzugunsgrçka nodalîjumu robeþâm.

Virknç gadîjumu pazemes garâþâs-autostâvvietâs nav izvie-totas dûmu izvades gaisa vadu sistçmas. Dûmu izvade no-tiek ar strûklas ventilatoru palîdzîbu, kuri ugunsgrçka gadî-jumâ novirza degðanas produktus vietâ, no kura pçc tam tietiek izmesti uz âru.

42 Ventilâcija un kondicionçðana ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

Mûsdienu dzîvojamo mâju inþeniertehniskaisaprîkojums Dienvidkorejâ

Visi dzîvokïi ir aprîkoti ar mehânisko pieplûdes un izplû-des ventilâciju, bieþi ar izvadâmâ gaisa siltuma utilizâ-ciju, lai sasildîtu pieplûdes gaisu. Salîdzinoði nesen gai-sa dzesçðanu dzîvojamajâs un sabiedriskajâs çkâs Dien-vidkorejâ veica ar tradicionâla veida splitsistçmu palî-dzîbu, kuru ârçjie bloki izkropïoja fasâdes veidolu. Ðo-brîd ðis posms ir noiets (lîdzîgi tas ir arî pie mums), betja jaunceïamajâs sabiedriskajâs çkâs parasti pielietocentrâlo kondicionçðanu, tad dzîvojamajâs çkas inþe-niertehniskâs sistçmas cenðas veidot pçc iespçjas de-centralizçtas.

Katrâ dzîvoklî katrâ çkas stâvâ ir izveidotas speciâlastelpas - inþeniertehniskie bloki (moduïi), kuros izvietojasinþeniertehniskais aprîkojums, kas apkalpo doto dzîvok-li. Ðî bloka izmçri sastâda apmçram 1 x 1,5 m. Bloks iriebûvçts blakus lodþijai un pieejams tas arî ir no lodþi-jas. Ðajâ blokâ ir uzstâdîts centrâlais putekïsûcçjs, pie-plûdes un izplûdes ventilâcijas iekârta ar siltuma utiliza-toru un kondicionçðanas sistçmas bloks. Uz çkas fasâdiiziet restîtes. Ârçjais kondicionçtâja bloks ir uzstâdîtstieði pie restîtes. Restîtes izveidotas tâdçjâdi, ka gaisaòemðana notiek caur to zemâko daïu. Tradicionâlajâssistçmâs gaisa izvade no ârçjiem blokiem un tâ izmeða-na uz fasâdes bieþi vien noved pie sajaukðanâs ar ieva-dâmo gaisu, kas neïauj blokam pilnvçrtîgi strâdât pieaukstuma raþoðanas.

Apskatîtajâ sistçmâ parastâ asu ventilatora vietâ izman-to centrbçdzes ventilatoru. Ðis ventilators uzstâdîts tâ-dçjâdi, ka izstrâdâto gaisu izvada ârâ aiz stûra pie fasâ-des un tas nesajaucas ar âra gaisu, kuru òem dzesçða-nai. Ðis risinâjums ir samçrâ veiksmîgs. Ârçjais bloksðajâ gadîjumâ darbojas optimâlajâ reþîmâ. Papildupriekðrocîba ir tâ, ka centrbçdzes ventilators pie prasî-tâs jaudas ir salîdzinoði kluss, un trokðòu lîmenis sastâ-da mazâk nekâ 40 dB.

Jâatzîmç, ka tâ kâ inþeniertehniskie bloki izvietoti dzî-voklî, trokðòa aizsardzîbai pievçrsta papildu uzmanîba.Blokus uzstâda uz vibropamatiem, pievienoðana komu-nikâcijâm notiek tikai ar tieviem pievadiem. Paði inþe-niertehniskie bloki ir ar skaòas izolâciju: ir izveidots mi-nerâlvates slânis, kuru apðuj ar ìipðkartonu. Ðo pa-sâkumu rezultâtâ trokðòa lîmenis, kurð ir nepastarpinâ-ti jûtams dzîvojamajâs telpâs brîdî, kad ventilators dar-bojas uz pilnu jaudu, nepârsniedz 30 dB. Pie mazâkasventilatora jaudas nakts laikâ trokðòa lîmenis ir vçl zem-âks, tas nepârsniedz 25 dB.

Gaisa òemðanas restîtes,kas izvietotas fasâdç ir ap-rîkotas ar regulçjamu pie-vadu. Ja atslçdzas kondici-onieris, restîtes automâtiskiaizveras. Ðis risinâjumsïauj izvairîties no nevajadzî-gas inþeniertehniskâ blokatelpas atdziðanas. Interesanti, ka pçc restîðu stâvokïa no ie-las viegli saprast vai dotajâ dzîvoklî kondicionieris ðajâ brî-dî strâdâ.

Dienvidkorejas pieredze râda, ka ðo risinâjumu - restîtesçkas fasâdç - pçc vçlçðanâs var noformçt tâ, lai çkas ârçjaisizskats no tâ neciestu. Nepiecieðamîbas gadîjumâ kondici-onieri var strâdât siltumsûkòa reþîmâ, sildot gaisu telpâ.

Augstâk aprakstîtais inþeniertehniskais bloks ienâcis Dien-vidkorejas çku projektçðanas praksç kâ tipveida risinâjumsun ðobrîd to pielieto daudzâs augstceltnçs.

Projektçðanas un ekspluatâcijas pieredze pie mums pa-râdîjusi, ka centrâlâ kondicionçðana dzîvojamâs mâjâs irïoti labs risinâjums, tomçr tas ir dârgs gan ceïot, gan tâ-lâk ekspluatçjot çku. Bez tam çkas ârpusç parasti navvietas uz âru izvirzîtajiem risinâjumiem - izvirzîtajiemblokiem, kondicionieriem, ûdens dzesçtâjiem utt. Çkasiekðpusç savukârt vienmçr ir vietas deficîts, lai izvietotusûkòus, cauruïvadu sistçmas. Visus ðos izdevumus bie-þi vien jût investors. Pie mums ðâdas izmaksas bieþivien neatmaksâjas.

Krievijâ, kâdâ no Sibîrijas pilsçtâm, tika uzcelta dzîvojamâmâja ar centrâlo kondicionçðanu, tomçr izrâdîjâs, ka mak-sa par komunâlo pakalpojumu - kondicionçðanu - ir vienâ-da ar visu atlikuðo maksu par dzîvokli. Lielâkâ daïa iedzî-votâju atteicâs no ðî pakalpojuma, kâ rezultâtâ centrâlâskondicionçðanas sistçmas izmaksas neatmaksâjâs un in-vestors cieta jûtamus finansiâlus zaudçjumus.

43Ventilâcija un kondicionçðanaENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

1. attçls. Ar bultiòâm ap-zîmçtas inþeniertehniskâbloka restîtes.

2. attçls. Restîðu kopçjaisizskats uz fasâdes un gai-sa plûsmu organizâcijasshçma caur ðîm restîtçm.

Dienvidkorejâ arî ir bijusi lîdzîga pieredze un ðobrîd bie-þi vien centralizçto risinâjumu vietâ tiek piedâvâta de-centralizçtâ kondicionçðana. Parasti pielieto ðâdu kombi-nâciju: pieplûdes un izplûdes mehâniskâ ventilâcija undzesçðana ar splitsistçmas palîdzîbu. Pie mums splitsis-tçmas parasti iegâdâjas pats iedzîvotâjs, tâs uzstâdaspeciâli izvçlçtâ vietâ un pieslçdz pie paða iedzîvotâjaelektrîbas skaitîtâja. Savukârt Dienvidkorejâ splitsistç-mas uzstâda jau celtniecîbas stadijâ un iemîtnieks ievâ-cas jau gatavâ dzîvoklî. Tomçr enerìijas patçriòu viòð,protams, apmaksâ pats, tâpat kâ pie mums. Bez tam pieelektrîbas skaitîtâja pieslçdz arî dzîvokïa pieplûdes-izplû-des ventilâciju. Ðajâ gadîjumâ investors veic tikai vienrei-zçju maksu par sistçmas uzstâdîðanu, bet ekspluatâcijasizmaksas jau sedz paði iedzîvotâji.

Aktuâls ir ðâdu gaisa kondicionçðanas sistçmu uzticamîbasjautâjums.

Katrâ çkâ ir ekspluatâcijas dienests, kas uzskaita aprîko-juma bojâjumus speciâlâ þurnâlâ. Piemçram, apskatotþurnâlu no tipiskas çkas, kas ekspluatâcijâ ir bijusi 5 ga-dus, noskaidrojas, ka pa visu ðo laiku bijuði tikai divi zi-òojumu par bojâjumiem. Pirmajâ gadîjumâ sûdzîbas ie-mesls bija nepietiekama iekârtas dzesçðanas jauda, ku-ras iemesls bija sistçmas nepietiekama piepildîðana arfreonu jau no ekspluatâcijas sâkuma, otrajâ gadîjumâ zi-òojums vçstîja par nenozîmîgu mehânisku bojâjumu, ku-ru izdevâs viegli novçrst. Tâdçjâdi var izdarît secinâjumu,ka ðîs sistçmas ekspluatâcijas laikâ sevi parâdîjuðas kâpietiekami uzticamas.

Gadîjumâ, ja uzstâdîts viens kondicionçðanas sistçmasbloks uz stâvu (uz vairâkiem dzîvokïiem), parâdâs jautâ-jums, kâdâ veidâ veikt uzskaiti, kâ sadalît pakalpojuma ap-maksu, òemot vçrâ izmantoðanas apjomus? Tâda kontrolesun uzskaites sistçma ir izstrâdâta un ir salîdzinoði vienkâr-ða. Tâs bûtîba ir tâda, ka sistçmas patçrçtâs elektroenerìi-jas maksu sadala proporcionâli iekðçjo bloku darbîbas lai-kam katrâ dzîvoklî. Tas ir, zinot, cik ir nostrâdâjis katrskonkrçtais bloks, var saprast, cik aukstuma patçrç katrsdzîvoklis, un attiecîgi sadalît patçrçtâs enerìijas apjomustarp dzîvokïu saimniekiem. Ðâdas problçmas kâ patçrçtoresursu sadalîjums vairâku dzîvokïu starpâ pçdçjâ laikâ ie-gûst aktualitâti arî pie mums, tâdçï veiksmîgas ârzemju pie-redzes apgûðana var bût noderîga.

Dzîvokïa pieplûdes un izplûdes ventilâcijas iekârta ar sil-tumizolatoru izvietota tajâ paðâ inþeniertehniskajâ blokâ,

kur kondicionçðanas sistçma. No tâs dzîvoklî ievadîti pie-plûdes gaisa un izplûdes gaisa vadi. Gaisa ieòçmçjs izvei-dots uz çkas fasâdes.

Pieplûdes gaisa sildîðanu dzîvokïa pieplûdes-izplûdesventilâcijâ var veidot daþâdi. Tâ var bût elektriskâ sildîða-na (pieplûdes gaisa patçriòð uz dzîvokli ir salîdzinoði ne-liels un elektroenerìijas maksa vienam dzîvoklim arî navliela), tas var notikt arî ar centrâlâs siltumapgâdes palî-dzîbu, kâ arî no sekundârâ siltumsûkòa, vai arî no gâzeskatla. Bieþi pielieto dzîvokïa pieplûdes-izplûdes ventilâci-jas iekârtu ar rekuperâciju, ðajâ gadîjumâ elektrosildîtâjajauda un elektroenerìijas patçriòð gaisa sildîðanai vçl sa-mazinâs. Aukstâ laikâ apmçram 5 dienâs ðî jauda sastâ-da apmçram 3 kW uz dzîvokli, vidçji tas ir daudz mazâkun ðâdas izmaksas iedzîvotâjus neapgrûtina. Pie tam varlikvidçt ventilâcijas kameras, ventilâcijas kârbas un ðah-tas, jo tâs netiek pielietotas.

No dzîvokïa pieplûdes-izplûdes ventilâcijas iekârtas ganpieplûdes, gan izplûdes gaisu izvada pa dzîvokli ar plakanogaisa vadu palîdzîbu.

Vienâ no objektiem pieplûdes ventilâcijas jautâjums tikaatrisinâts ïoti interesantâ veidâ. Grîdâ ievietoja elastîguspieplûdes gaisa vadus, pa kuriem telpâ ienâca pieplûdesgaiss, kuru òçma no çkas fasâdes. Netika uzstâdîti nekâ-di mehâniski gaisa kustîbas virzîtâji un gaisa sildîtâji. Ap-kures sistçmu izveidoja kâ silto grîdu apsildi. Bez tam tel-pu aprîkota ar izplûdes ventilatoru. Strâdâjot vienîgajamizplûdes ventilatoram, vienlaicîgi notika arî vajadzîgâ âragaisa pieplûde, kuru òçma no fasâdes. Gaisam kustotiescaur grîdâ iebûvçtajiem elastîgajiem gaisa vadiem, tas uz-sila lîdz tâdai temperatûrai, ka sadale telpas zemâkajâdaïâ neradîja diskomforta sajûtu. Protams, ðâdas sistç-


3. attçls. Inþeniertehniskâ bloka iekðçjais izskats un tâizvietojums dzîvoklî

mas realizâcija prasa ïoti precîzus ie-priekðçjus aprçíinus, bet pati ideja iruzmanîbas vçrta.

Visus logus augstceltnçs, pat paðos augðçjos stâvos, ir ie-spçjams atvçrt. Kâ atveroðie elementi izmatoti atvâþamâsaugðvçrtnes. Iestiklojuma laukums ir samçrâ liels.

Dienvidkorejas dzîvojamo mâju augðçjos stâvos parasti iriebûvçti îpaði augðstâva apartamenti (tâ sauktie penthau-si). Ðajos dzîvokïos nav nepiecieðams veidot speciâlas tel-pas inþeniertehniskajiem blokiem. Ârçjos kondicionieru blo-kus parasti izvieto uz çkas jumta seguma.

Dienvidkorejâ ir samçrâ interesanta pieeja siltumenerìi-jas apgâdes organizçðanai. Ir divi siltumenerìijas apgâ-des veidi. Viens variants - centrâlâ siltumapgâdes sistç-ma, kad çkai pievada siltumnesçju (karstais ûdens) ganapkurei, gan karstâ ûdens apgâdei. Otrs variants - çkaipievada tikai gâzi un auksto ûdeni ûdensapgâdei. Ðajâgadîjumâ katra dzîvokïa inþeniertehniskajâ blokâ uzstâ-da divkontûru gâzes ûdens apsildes katlu, kurð izstrâdâkarsto ûdeni apsildei un karstâ ûdens apgâdei. Intere-santi, ka ðajâ gadîjumâ ârçjie kondicionçðanas sistçmasbloki vienmçr tiek uzstâdîti koridorâ, kur to izvietoðanaimçìina atrast speciâlu vietu. Ðis vienîgais stâva bloks

apkalpo 3-4 dzîvokïus, kas izvieto-ti dotajâ stâvâ.

Pat izvietojot gâzes ûdens sildîðanas katlus katrâ dzîvok-lî, degðanas produktu izmeði nonâk tieði uz çkas fasâdes,jo katrs katls ir aprîkots ar koaksiâlu gâzi novadoðu iekâr-tu. Ðis risinâjums pie mums ir ïoti nepierasts, bet Dien-vidkorejâ tas ir vispârpieòemts. Caur centrâlo kanâludegðanas produkti tiek izvadîti ârâ, bet pa koaksiâlo gre-dzenu (apli) notiek âra gaisa ieòemðana degðanai. Lainovçrstu degðanas produktu nokïûðanu gaisa òemðanasiekârtâ, tos izvada uz daþâdi orientçtâm (stûra) fasâdçmvai arî tiek uzstâdîts centrâlais kanâls gaisa òemðanai.

Galveno maìistrâli vienmçr izvieto zem çkas fasâdes.No ðîs maìistrâles uz starpdzîvokïu koridoru novada at-seviðíus zarus uz katru dzîvokli, visu patçrçtâju pie-slçgðana notiek caur gâzes skaitîtâjiem, kas arî ir uzstâ-dîti koridorâ.

Siltumnesçja sadale no gâzes ûdens sildîtâja pie sadaleskolektora notiek ar vara cauruïu palîdzîbu. Apkures ie-kârtas pieslçdz pie kolektora ar caurulçm no siltumiztu-rîgiem polimçrmateriâliem, kurus ievieto grîdâ pçc tâdapaða principa, kâdu veiksmîgi izmanto mûsu celtniecî-


4. attçls. Dzîvokïa pieplûdes un iz-plûdes ventilâcijas iekârta ar reku-perâciju zem inþeniertehniskâ blo-ka telpas griestiem

5. attçls. Ârçjâ bloka vibroizolâcija

6. attçls. Inþenierthenisko komuni-kâciju izvade pie dzîvokïa griestiemno inþeniertehniskâ bloka telpas

7. attçls. Komunikâcijas pie dzîvok-ïa griestiem pirms apdares. Sprin-kleru iekârtas uz regulçjoðajiemstiprinâjumiem pievienotas ar elas-tîgu vadu palîdzîbu

8. attçls. Klimata kontroles bloksdzîvoklî

9. attçls. Karstâ un aukstâ ûdensapgâdes sadalîtâjelements zem iz-lietnes

bâ. Tiek izmantots tas pats iekârtu sastâvs - drenâþa,gaisa aizvadîtâji utt.

Kâ apsildes iekârtas izmanto siltâs grîdas, jo Dienvidkore-jas klimatiskie apstâkïi to atïauj. Daþâs telpâs izmanto grî-dâ iebûvçtus konvektorus.

Izmatojot vietçjo gâzes ûdens sildîtâju, katrâ dzîvoklî atkrîtapkures sistçmas zonçðanas problçma, katrs stâvs veidojasatseviðíi. Ûdens apgâdes sistçma zonçjas kâ parasti.

Karstâ ûdens apgâdes sistçmai katrâ karstâ ûdens apgâ-des zonâ izmanto savu sûkòu staciju. Speciâlisti uzska-ta, kâ ðâda shçma ir ekonomiskâka un izdevîgâka, eks-pluatçjot dzîvojamâs çkas, nekâ tradicionâlâ shçma artvertnçm.

Ûdens apgâdes sistçmâ pirms spiediena paaugstinâðanassûkòu stacijâm obligâti paredzçts ûdens sagatavoðanasbloks. Visu ûdeni pirms padeves patçrçtâjiem obligâti attî-ra un dezinficç.

Karstâ un aukstâ ûdens sadales bloks patçrçtâjiem atsevið-íos dzîvokïos atrodas zem izlietnes.

Jâatzîmç, ka vçlviens mums ne-pierasts risinâ-jums, kuru pie-lieto Dienvidko-rejâ, - kanalizâ-cijas cauruïu uz-stâdîðana zemstâvu zemâkesoðâ dzîvokïagriestiem. Tâ kâdzîvokli nododiemîtniekam jauar apdari, tadðis apstâklis neizraisa nekâdas neçrtîbas.

Katrâ dzîvokïa istabâ uzstâda speciâlu spraudni putekïsû-cçjam. Pie ðî paða spraudòa pievilkti arî spraudòi televî-zijas, video un audio sistçmas, datortîkla pieslçgðanai.Caurules no centrâlâ putekïsûcçja veidotas no polipropilç-na un iestrâdâtas grîdâ. Ðim risinâjumam - centrâlâ pu-tekïsûcçja izmantoðanai - ir vçl arî tâda priekðrocîba, kapats putekïsûcçjs atrodas inþeniertehniskajâ blokâ, atse-viðíi no pârçjâm dzîvokïa telpâm ar kvalitatîvu skaòas


13. attçls. Ûdens apgâdes sis-tçmas ûdens sagatavoðanasbloks

14. attçls. Inþenierkomunikâcijuizvietojums pie pazemes garâþas-autostâvvietas griestiem

15. attçls. Strûklas ventilators dû-mu izvadîðanai pie pazemes garâ-þas-autostâvvietas griestiem

16. attçls. Ðâdi apdarinâtas uguns-dzçsçju maðînu pieslçgðanas galvi-òas

12. attçls. Daþâdu zonu gaisa spie-diena paaugstinâðanas sûkòi

11. attçls. Inþeniertehniskais aprî-kojums uz jumta

10. attçls. Dzîvokïa apkures sis-tçmas sadalîtâjmezgls no gâzeskatla

izolâciju. Tâdçjâdi kâdas istabas tîrîðana nerada nekâdasneçrtîbas pârçjiem dzîvokïa iemîtniekiem.

Visos dzîvokïos ir uzstâdîtas ugunsdzçsîbas sistçmas. Zemdzîvokïu griestiem, kuri pçc tam tiek apðûti, ieliek maìis-trâles - freona vadus, ugunsdzçsîbas sistçmu maìistrâles.Lai nebûtu jâizmanto liela diametra caurules, kâ rezultâtâgalu galâ samazinâtos telpas augstums, maìistrâles sada-lâs vairâkos paralçlos zaros. Vçl viens interesants un mumsnezinâms risinâjums Dienvidkorejâ: sprinkleru pieslçgðanaar elastîgu vadu palîdzîbu.

Elektrotîklu vilkðanu veic tieði monolîtajos pârklâjumos, ie-liek vadus un to pieslçgðanai patçrçtâjam atstâj sadalîtâj-kârbas.

Iemîtnieks, ievâcies dzîvoklî, saòem savâ rîcîbâ komplektâar plânojumu un apdari arî klimata kontroles bloku. Ar ðîbloka palîdzîbu var vadît visu dzîvokïa inþeniertehnisko ap-rîkojumu. Var iestatît vçlamo temperatûru jebkurâ istabâ,vadît apgaismojumu, þalûzijas, centrâlo putekïsûcçju.

Katram atseviðíam mikrorajonam (vairâkas daudzdzîvokïuaugstceltnes, garâþa-autostâvvieta) paredzçts arî dispeèerupunkts. Uz displeja parâdâs visa tehniskâ informâcija, kâarî video plûsma no ârçjâs novçroðanas kamerâm. Kontro-lçtas tiek arî iebrauktuves garâþas, ugunsdzçsîbas bloki utt.Diemþçl pie mums investori cenðas ekonomçt, veidojot ðâ-dus dispeèerpunktus (vai drîzâk neveidojot).

Salîdzinot mûsu pieeju inþeniertehniskâ aprîkojuma projek-tçðanai un lîdzîgu Dienvidkorejas pieredzi, varam secinât,ka vairâkus apskatîtos risinâjumus bûtu nepiecieðamsadaptçt. Piemçram, iespçjams piedâvât iemîtniekiem inþe-niertehniskâ bloka atraðanos uz fasâdes ar restîtçm, lai tiepaði varçtu izvçlçties sev nepiecieðamo aprîkojumu. Ðajâgadîjumâ iedzîvotâjs var izmantot inþeniertehniskâ blokatelpu vai nu tieði tam paredzçtajam uzdevumam, vai arî iz-mantot to kâ auksto noliktavu pie lodþijas. Var paredzçt, kalielâkâ daïa izmantos tieðo inþeniertehniskâ bloka pielieto-jumu, jo ðajâ gadîjumâ ir nodroðinâts svarîgs risinâjums -dzîvokïa pieplûdes un izplûdes ventilâcija, kas ir îpaði aktu-âls jautâjums augstceltnçm. EA


Leons Magelis

Pâri pasaulei veïas ekonomiskâ krîze un tâs gaituiespaidot nav mûsu spçkos. Taèu ir arî lietas, uzkurâm ðî krîze liek palûkoties no cita skatu pun-kta. Pamâcoða ðajâ ziòâ bija LNT 8. martâ rîkotâdiskusija ar bijuðajiem Latvijas premjerminis-triem. Tajâ vairâki no viòiem bija spiesti pievçr-sties Latvijas enerìçtiskâs neatkarîbas jautâju-miem, lai, samazinot fosilâ kurinâmâ un elektro-enerìijas pirkðanu no ârvalstîm, palielinâtu naci-onâlo kopproduktu un samazinâtu ârçjo maksâju-mu deficîtu.

Nav sliktuma bez labuma. Lîdz ðim ðiem jautâjumiem ti-ka pievçrsta mazâka uzmanîba, nekâ tie bûtu pelnîjuði, jopaïâvâmies uz to, ka elektrîbu, gâzi un akmeòogles vien-mçr varçs nopirkt. Tagad ir jâsâk domât, kur un kâ varç-tu ietaupît un ko saraþot paði. It kâ jau rûpniecîbas saðau-rinâðanâs un iedzîvotâju pirktspçjas kriðanâs ved pie zinâ-ma elektroenerìijas patçriòa pieauguma tempu samazi-nâjuma. Tas bûtu labi, jo dod zinâmu atelpu ìenerçjoðojaudu veidoðanai pçc Ignalinas AES slçgðanas.

Tagad varbût bûtu laiks nopietnâk padomât par jauno ìe-nerçjoðo jaudu racionâlu izvietoðanu. 400 MW termocen-trâle Liepâjâ vai Ventspilî pie siltuma patçriòa ne vairâkpar 80 MW noteikti nav pats labâkais risinâjums. Ietau-pîjums it kâ jau bûs, ðâdu milzu centrâli bûvçjot, taèukondensâcijas reþîmâ saraþotâ elektroenerìija neizbçgamibûs dârgâka, ja nebûs, kur realizçt siltuma pârpalikumu.Par Liepâjas akmeòogïu termocentrâles mînusiem jaurakstîju 1996. gadâ rakstu krâjumâ Enerìçtika - Latvijai(Vai Liepâjâ bûvçsim ogïu TEC?). Tajâ es uzskaitîju ðâdasspçkstacijas mînusus un norâdîju, ka racionâlâk no sil-tumenerìijas izmantoðanas viedokïu bûtu bûvçt divasmazâkas spçkstacijas - Liepâjâ un Ventspilî, lai varçtu pil-nîgâk izmantot saraþoto siltuma enerìiju un tâdçjâdi uz-labotu ðo staciju ekonomiskos râdîtâjus.

Runas par to, ka ðajâ milzîgajâ Liepâjas TEC varçtu izmantotarî koksnes ðíeldu, kura nebûtu jâimportç, ir tikai tâds plâkste-ris, jo ðíeldas izmantoðana nav racionâla, ja piegâdes attâlumspârsniedz 50 km. Ja novelk apli ap Liepâju ar râdiusu 50 km,tad ir redzams, ka no tâ vairâk nekâ puse atrodas jûrâ un Lie-tuvâ. Reâli ar ðíeldu Liepâjâ varçtu nosegt burtiski daþus pro-centus no kopçjâ kurinâmâ patçriòa. Ja ðâdas stacijas bûtu di-vas, arî ap Ventspili novelkot ðâdu apli, lielâkâ tâ daïa bûtu jû-râ, bet divas atlikuðâs daïas bûtu tuvas vienam pilnam aplim.

Otra liela rezerve no decentralizâcijas ir pârvades zudumu sa-mazinâjums un palielinâta droðîba dabas katastrofu gadîju-mos. Pârvades zudumu samazinâjums pie paðreizçjâs situâci-jas nav izdevîgs monopolistam - Latvenergo Augstspriegumatîkliem, kuram tâdâ gadîjumâ samazinâs apgrozîjums, jo pâr-vades zudumi ir jau ietverti gala produkta - realizçtâs elektro-enerìijas cenâ. Tâdçï koìenerâcijas spçkstaciju decentralizâ-cijai bûtu jâdod zaïâ gaisma visos iespçjamajos veidos. Tikaitâ kaut cik jûtami varçs izmantot vietçjo koksnes kurinâmo,nesadârdzinot saraþoto siltumu un elektroenerìiju.

Lîdz ðim varas gaiteòos neviens negribçja runât par Dau-gavpils vai Jçkabpils HES bûvi. Acîmredzot gâzes lobijs irdaudz spçcîgâks. Protams, gâzturbînu spçkstaciju ar gan-drîz jebkuru vajadzîgo jaudu pie Rîgas TEC-2 var uzbûvçtpâris mçneðos (ar projektçðanu un turboìeneratoru pasûtî-ðanu - apmçram gada laikâ). Bet tâlâk? Gâze bûs jâimpor-tç, un neviens nevar prognozçt gâzes cenu pasaules tirgûpat pçc 10 gadiem. Tâtad, jo vairâk elektroenerìijas patç-rçsim, jo vairâk valûtas tam vajadzçs. Nauda paliks nevispaðam, bet sveðam Saðam.

Arî mazo HES bûvçðanas iespçjas ne tuvu nav izsmeltas.Pçc mûsu pçtîjuma, Latvijâ vçl varçtu atjaunot un vietâmarî videi draudzîgi uzbûvçt mazâs HES ar vismaz 80 MWuzstâdîtâm jaudâm. Tâ bûtu decentralizçta elektroenerìijasapgâde, kas samazinâtu vidçjos enerìijas pârvades zudu-mus, bet, uzstâdot sinhronos ìeneratorus un attiecîgu aiz-sardzîbas iekârtu, arî neatkarîgu elektrîbas apgâdi nelielamreìionam elektrolîniju pârrâvumu gadîjumos. Bçdîga piere-

48 Viedoklis ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

Pasaules krîze un Latvijas enerìçtika

dze ðajâ ziòâ Latvijâ jau ir. Kaut kur varbût ir arî konkrçtiskaitïi par lielâs vçtras izsaukto elektroenerìijas padevespârtraukumu dçï radîtajiem zaudçjumiem.

Vçl bûtu jâpadomâ par elektroenerìijas iepirkumu no maza-jâm HES atbilstoði zonu tarifiem, jo daudzâm no tâm ir ie-spçjams, nekaitçjot dabai, strâdât maksimumslodþu reþîmâ,bet tâm, kas atrodas lielu ezeru iztekâs, - arî sezonas regulç-ðanas reþîmâ. Tad ðo HES îpaðnieki varçtu pavasara palu pe-riodâ, kad ir elektroenerìijas pârpalikums, savas HES aptu-rçt un ar ietaupîto ûdeni elektroenerìiju raþot vasaras uz zie-mas mazûdens periodos. Vajadzîga tikai ieinteresçtîba noLatvenergo puses un attiecîgu normatîvo aktu izmaiòas.

Neliela gâzturbînu spçkstacija kaut kad varbût bûs jâbûvç,lai nodroðinâtu rezerves jaudas bezvçja periodiem, ja attîs-tîsies vçja enerìçtika, taèu bûtu tikai loìiski, ja savu artavutajâ ieguldîtu paði vçja parku îpaðnieki. To varçtu veikt uzvçja enerìijas ietaupîto emisijas kvotu rçíina, tâs iezîmçjotun uzkrâjot ðâdai vajadzîbai.

Ðodienas acîm raugoties, zinâma rezerve varçtu bût dalîto elek-troenerìijas tarifu plaðâka ievieðana vidçjiem un lieliem patç-rçtâjiem. Te vçl ir lielas rezerves. Piemçram, elektromobiïu iz-mantoðana daudzâs nozarçs, kur pârvadâjumu attâlumi ir ma-zi un maðînas dienâ darbina tikai daþas stundas. Ja LatvijasPasta autoparku pârkârtotu uz elektrisko piedziòu, elektroener-ìijas patçriòa izlîdzinâðana pa diennakts stundâm bûtu diez-gan jûtama, pie tam uz fosilâs degvielas patçriòa, tâtad impor-

ta, samazinâðanas rçíina. Elektromobiïu akumulatorus varçtuuzlâdçt nakts stundâs, kad termocentrâïu saraþoto elektroener-ìiju patçrç maz un tâdçï tâs jâdarbina ar samazinâtu jaudu.Tas savukârt pazemina TEC lietderîbas koeficientu.

Pasta automaðînas diennakts noskrçjienam pilsçtas ap-stâkïos 50 km atbilst degvielas patçriòð ap 8 litriem. Tas irekvivalents apmçram 90 kWh. Ja elektromobiïa dzinçjsdarbotos ar 24 V spriegumu, tas bûtu ap 3750 Ah akumu-latoru ietilpîbas jeb 5075 Ah akumulatoru baterijas. Pârbû-vçjot automobili tikai elektriskai piedziòai, lielu daïu no ðîsvara kompensçtu iekðdedzes dzinçjs ar savu dzesçðanassistçmu. Tagad atliek tikai noteikt racionâlu elektroenerìi-jas nakts tarifu, lai 90 kWh atsvçrtu 8 litrus degvielas.

Pie paðreizçjâ zonas tarifa 0,0659, tas bûtu Ls 5,93 parelektroenerìiju un, pie degvielas cenas Ls 0,7 par litru -5,60. Tâtad jau pie degvielas cenas virs Ls 0,8 par litru,elektromobilis kïûtu konkurçtspçjîgs energonesçja izmaksuziòâ. Ievieðot elektroenerìijas rekuperâciju un òemot vçrâ,ka iekðdedzes dzinçjs darbojas arî krustojumos pie sarkanâluksofora signâla, var izrâdîties, ka energonesçja cenas zi-òâ tas ar iekðdedzes automobili var konkurçt jau tagad.

Protams, tâdâ gadîjumâ elektromobiïus bûtu racionâli bû-vçt kâ tâdus uzreiz, nopçrkot rûpnîcâ tikai automaðînasvirsbûvi ar ritoðo daïu, bet bez dzinçja. Elektromobiïi bûtuperspektîvi arî preèu piegâdei veikaliem un varbût vçl arî ci-tos gadîjumos. EA

49ViedoklisENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

Sçþ pie stacijas divi ubagi. Vienam kaklâ tâfelîte ar uzrakstu

Ðíçle, otram - ar uzrakstu Ðlesers.

Grâmgâjçji Ðíçlem met naudiòu, bet Ðleseram - ne santîma.

Garâm iet LU ekonomikas studenti un saka Ðleseram:

- Jûs uzliekat uzrakstu Godmanis, jums arî metîs naudiòu.

Studenti aiziet.

Ðlesers pagrieþas pret Ðíçli un saka:

- Un ðitie zaïknâbji mums ar tevi, Lemberga kungs, mâcîs, kâ biz-

ness jâtaisa...

Kriminâlhronika1917. gada oktobris.

Petrogradâ, netâlu no Ziemas pils, notika apðaude starp diviem

naidîgiem kriminâliem grupçjumiem - acîmredzot tika dalîtas

ietekmes sfçras. Tie paði elementi arî sarîkoja ðaudîðanos no

kreisera, atslçdza signalizâciju un nelikumîgi iekïuva pastâ un

telegrâfâ.

Aizdomâs, kâ nekârtîbu iniciators, tiek turçts pilsonis Ï., viòð arî

pilsonis U., un pilsonis U.-Ï.

1918. gads

Vakar Petrogradâ, Mihelsona rûpnîcas tuvumâ, bija dzirdami ðâ-

vieni. Vçlâk tika noskaidrots, ka pilsone K. ðâvusi uz agrâk sodîto

pilsoni Ï.

***- Vai blaktis var sarîkot revolûciju?

- Var, jo tajâs tek darbaïauþu asinis!

***- Kâpçc jûs noðâvât zaíi? Jûs taèu neesat mednieku kluba biedrs!

- Un kâpçc zaíis çda manus kâpostus?! Viòð taèu nav manas ìi-

menes loceklis!

***- Zini, vakar, pastaigâjoties gar jûru, atradu pudeli ar zîmîti iekðâ.

- Un kas tajâ bija rakstîts?

- „Mani izsçdinâja neapdzîvotâ salâ tropos, kur nav inflâcijas, no-

dokïu, trokðòu, satiksmes un piesâròota gaisa. Variet sâkt mani

apskaust!”.

***Lido lidmaðîna ar jaunajiem speciâlistiem, kuri jânogâdâ savâs

darba vietâs taigâ. Pietuvojies norâdîtajai vietai, pilots saka:

- Varat lçkt!

- Pârâk augstu, - speciâlisti atbild, - nositîsimies!

- Labi, nedaudz samazinâðu augstumu, bet tikai lîdz 25 metriem!

Zemâk nevaru, citâdi sâks lçkt iekðâ pagâjuðajâ gadâ atstâtie spe-

ciâlisti!

***Sarunâjas divi uzòçmçji:

- Kâ sauc jûsu nodokïu inspektoru?

- Viòu nesauc, viòs pats atnâk!!

***Bruòota laupîðana Makdonaldâ.

- Naudu! Âtri!

- Uz vietas vai lîdzòemðanai?

***Kâ jâlieto automâts, lai iegûtu naudu?

1. ieiet bankâ

2. izòemt automâtu

3. iegût naudu

***Mazs puisçns ieiet veikalâ un saka pârdevçjam:

- Man, lûdzu, karabîni Saiga, 30 patronas un kastîti sçrkociòu!

- Mazais, vai tu zini, ka spçlçties ar sçrkociòiem ir bîstami?

***Laborantu ievieto slimnîcâ un pçc pirmâs medicîniskâs palîdzîbas

sniegðanas jautâ:

- Auto katastrofa??

- Nç, drukas kïûda íîmijas mâcîbu grâmatâ...

50 Visnopietnâkâ enerìçtika ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

Aizvakardienas joki

Documents

EA 2009/02