Embed Size (px)
DESCRIPTION
Â
Citation preview
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
1
Sv m sa Marija Faust na Kova ska
DIENASGR MATA
Dieva ž lsird ba man dv sel
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
2
IEVADS
1. sa M. Faust na Kova ska tagad plaši paz stama vis pasaul k Dieva Ž lsird bas mision re. Teologi vi u pieskaita pie liel kajiem Bazn cas misti iem. Vi a n ca pasaul k trešais b rns nabadz un tic zemnieku desmit b rnu imen , Glogovecas ciem . Sv krist draudzes bazn Vracku Svi ic vi a ieguva v rdu Hel na. Kopš b rn bas vi a bija dievbij ga, m ja l gšanas, bija akla un paklaus ga, ar oti
dzj ga pret cilv kiem. Skol vi a m s nepilnus tr s gadus. Sešpadsmit gadu vecum meitene atst ja dzimt s m jas un dev s str t Aleksandrov un Lodz , lai nodrošin tu sevi un pal dz tu vec kiem. Savu aicin jumu dv sel vi a sajuta jau sept taj dz ves gad (divus gadus pirms Sv s Kom nijas pie emšanas), bet vec ki nepiekrita, lai vi a iest tos kloster . Š dos apst os Hel na cent s nom kt sev šo Dieva aicin jumu, bet p c v zijas ar krust sisto J zu Kristu un Vi a p rmetuma: Cik ilgi Es ciet šu un cik ilgi tu mani moc si (Dienasgr. 9)? Vi a m in ja atrast vietu kloster . Hel na klauv ja pie daudzu klosteru v rtiem, ta u nekur vi u neuz ma. 1925. gada 1. august vi a beidzot nok uva Dievm tes Ž lsird bas kongreg cijas kloster , Varšav , Žitnajas iel . Sav Dienasgr mat vi a atz stas: „Lik s, ka esmu parad . No manas sirds pl da vien pateic bas l gšanas" (Dienasgr. 17). Ta u p c daž m ned m vi a p rdz voja lielu k rdin jumu p riet uz citu kongreg ciju, kur b tu vair k laika l gšanai. Tad Kungs J zus par ja vi ai Savu Vaigu, izmoc tu un br m kl tu, un teica :Tu Man nodar si š das s pes, ja aiziesi no š s kongreg cijas. Es tevi aicin ju uz šejieni, nevis kur citur, un sagatavoju tev daudz ž last bu (Dienasgr. 19). Kongreg cij vi a sa ma v rdu Marija Faust na. Novici ta laiku m sa Faust na dz voja Krakov un tur b skapa Sta islava Rosponda kl tb tn salika pirmos, bet p c pieciem gadiem – ar m ža sv tsol jumus: š st bas, nabadz bas un paklaus bas. Vi a str ja vair s klostera m s, visilg k – Krakov , Plock un Vi , izpildot vir jas, d rznieces un
rtnieces pien kumus. ji nek di neizpaud s m sas Faust nas neparasti bag mistisk dz ve. Vi a cent gi veica savus pien kumus, stingri iev roja visus klosterdz ves noteikumus, bija koncentr jusies un klusa, bet tai paš laik – vienk rša, mier ga, d sna pašaizliedz m lest uz tuv kajiem. Visa vi as dz ve bija virz ta uz arvien piln ku vienot bu ar Dievu un upurgatavu
dzdarb bu ar J zu Kristu dv se u gl bšan . "Mans J zu," vi a rakst ja Dienasgr mat , "Tu zini, ka no maz m dien m esmu v jusies k t par lielu sv to, tas ir, v jos m t Tevi ar tik lielu m lest bu, ar k du v l neviena dv sele nav m jusi" (Dienasgr. 1372).
Dienasgr mata atsedz m sas Faust nas gar s dz ves dzi umu. Uzman gi lasot, atkl jam, cik dzi i vi as dv sele ir vienota ar Dievu; cik liela ir vi as dv seles atdev ba Dievam, k ar cik daudz vajag p u un c u ce uz krist go piln bu. Kungs vi u apvelt jis ar liel m
last m: gar go redzi, Dieva ž lsird bas nosl puma dzi u izzin šanu, v zij m, atkl sm m, sl ptiem stigm tiem, pravietošanas un dv se u paz šanas sp m, k ar ar reti sastopamu
vanu – mistisko saderin šanos. Bag gi apvelt ta, vi a rakst ja: "Ne ž last bas, ne atkl smes, ne saj sma, ne k das d vanas dv selei nepadara to piln gu, bet tas notiek tikai iekš dv seles vienot ar Dievu. (…) Mans sv tums un piln ba pamatojas manas gribas cieš vienot ar Dieva gribu" (Dienasgr.1107). oti stingrais dz ves veids un nogurdinošie gav i, kurus m sa Faust na ietur ja v l l dz uz emšanai kloster , t nov jin ja vi as organismu, ka jau postul ta laik vajadz ja s t vi u uz Sko imovu pie Varšavas, lai
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
3
uzlabotu vesel bas st vokli. P c pirm novici ta gada vi a cieta neparasti s gus mistiskus rdz vojumus, t saucamo dv seles tumsu, p c tam – gar gas un mor las ciešanas, kas bija
saist tas ar Kunga J zus Kristus dot uzdevuma izpildi. Savu dz vi m sa Faust na pienesa upur par gr ciniekiem un ar t c cieta daž das moc bas, lai ar t m gl btu dv seles. P jos dz ves gados pieauga vi as gar s ciešanas - dv seles aptumšošan s, k ar fizisks v jums: progres ja tuberkuloze, kas sk ra plaušas un bar bas vadu. Š iemesla d vi a divas reizes vair kus m nešus rst s slimn Prond ik , Krakov . Fiziski piln gi nov jin ta, bet gar gi nobriedusi, mistisk vienot ar Dievu m sa Faust na mira, sv tuma apz mogota, 1938. gada 5. oktobr , kad vi ai bija tikko aprit juši 33 gadi, 13 no tiem bija pavad ti kloster . Vi as miesa tika apbed ta klostera kapos, Krakov ,
agev ikos, bet inform cijas procesa laik , 1966. gad , p rnesta uz kapelu. Šai vienk ršajai, neizgl totai, bet v riš gai, Dievam bezgal gi uztic gajai m enei Dievs
uztic ja lielu misiju: k t par Ž lsird bas mision ri visai pasaulei. Vi š teica: Es s tu tevi pie visas cilv ces ar manu ž lsird bu. Es negribu sod t slimo cilv ci, bet v los to dziedin t, pievilkt to tuv k savai Sirdij (Dienasgr. 1588). Tu esi manas ž lsird bas lieciniece, Es esmu tevi izraudz jis šim darbam šaj un n kamaj dz (Dienasgr. 1605), (…) lai tu dotu iesp ju dv sel m iepaz t manu milz go ž lsird bu un mudin tu t s pa auties uz manu neizsme amo
lsird bu (Dienasgr.1567). 2. Sv s m sas Faust nas misija. Krist s piln bas priekšz me. M sas Faust nas
gar guma pamat ir krist s tic bas br niš paties ba par Dieva ž lsird go m lest bu uz katru cilv ku. Vi a bieži p rdom ja to, cik daudz Dievs devis cilv kam, vi u radot, cik daudz cietis Dieva D ls, lai m s atpest tu, k das milzu bag bas Vi š ir devis sv tajai Bazn cai un k du god bu mums ir apsol jis. Š das p rdomas vi u noveda pie atzi as, ka neviena min te cilv ka dz nepaiet bez Dieva ž lsird bas, k zelta pavediens t vijas cauri vis m m su dien m.
tic bas paties bas atzi a m su Faust nu noveda pie t , ka vi a atkl ja Dievu sav dv sel (Dienasgr. 582). Vi a sal dzin ja savu dv seli ar tabern kulu, kur glab jas Dz vais Upuris (Dienasgr. 454). Dieva redz šanu sav dv sel vi a saist ja ar ikdienas gar go praksi, kas bija pamatota vien ar J zu caur k du su l gšanu vai upur šanos darb , ciešan s, priekos. Dieva ž lsird bas nosl puma iepaz šana nostiprin ja m sas Faust nas dv sel pa bu uz Kungu Dievu, k ar cenšanos sav sird iedz vin t un r stenot šo dieviš o tikumu, par dot ž lsird bu tuv kajiem. To vi ai m ja J zus Kristus (Dienasgr. 742). Tas, kurš apzin s Dieva ž lsird bas sten bu, zina, ka Dieva griba ir virz ta vien gi uz labumu cilv kam m s dz ves perspekt , un t c ar piln gu pa bu pie em to k d vanu
Pa ba m sas Faust nas gar gum izsaka vi as attieksmi pret Dievu, bet ž lsird ba nosaka vi as attieksmi pret cilv kiem. Avots un priekšz me cilv ka ž lsird bai ir Dieva
lsird ba. T c t b tiski atš iras no parastas labdar bas un jebk das filantropijas. M sa Faust na redz ja krist s ž lsird bas skaistumu un c lumu, jo t ir l dzdal ba Dieva
lsird , un t c ar pati dedz gi v s ieg t š du ž lsird bas tikumu (Dienasgr. 1242). lsird bas d sv. Faust na sekoja Kristum krust un pienesa savu dz vi par upuri, lai gl btu
gr ciniekus, paši tos, kam draud pazušana. Kungs Dievs izraudz ja m su Faust nu par savas ž lsird bas mision ri, lai pasaule
uzzin tu br niš o v sti. Vecaj Der –Vi š teica – Es s ju savai tautai praviešus ar rkoniem. Šodien Es s tu tevi pie visas cilv ces ar manu ž lsird bu. Es negribu sod t ciet ju
cilv ci, bet v los dziedin t, tuvinot to savai ž lsird gajai Sirdij (Dienasgr 1588). sas Faust nas misijai ir tr s uzdevumi:
- v st t pasaulei un tuvin t to paties bai, kas ietverta Sv tajos Rakstos, par Dieva lsird go m lest bu uz katru cilv ku; - l gt Dieva ž lsird bu visai pasaulei, tai skait , ar Dieva ž lsird bas godin šanas jaun m
form m, kuras noteicis J zus Kristus: a) Dieva Ž lsird bas sv tgleznas ar uzrakstu "J zu, es Tev uzticos" godin šana, b) Dieva Ž lsird bas sv tku iedibin šana pirmaj sv tdien p c Lieldien m,
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
4
c) Dieva Ž lsird bas kron tis, d) l gšana Ž lsird bas stund – pulksten 15;
- s kt Dieva ž lsird bas apustul tu, lai v st tu par to un l gtu Dieva ž lsird bu pasaulei, ar censtos p c piln bas t ce , k ds ir nor ts m sai Faust nai. Š ce a pamat ir rniš ga pa ba uz Dievu, kas izpaužas Vi a gribas izpild un ž lsird pret tuv kajiem.
sas Faust nas Dienasgr mata, kuru vi a rakst ja etros p jos dz ves gados, ir Dieva gribas kl tb tnes ietekm ta, t s ir piez mes, kuras m sa sistem tiski pierakst ja galvenok rt p c Dieva "piesk rieniem" vi as dv selei. Šo piez mju zin tnisku anal zi veicis paz stamais un cien jamais teologs Ignacijs Ružickis. Š darba ss saturs apkopots refer Dieva ž lsird ba. Dieva ž lsird bas piel gsmes galven s izpausmes. Š refer ta gaism visas agr s publik cijas par Dieva ž lsird bas piel gsmi, p c m sas Faust nas ieteikuma, satur tikai dažus t s elementus, vai ar pirmaj pl izvirza otrš ir gus momentus, piem ram, lit niju vai novennu, bet aizmirst par Ž lsird bas stundu. Par pamatu, lai izv tos k du l gšanu vai citu Dieva ž lsird bas piel gsmes formu j em ar
m saist tie konkr tie apsol jumi, kurus J zus Kristus apsol jis izpild t, ja cilv ks pa aujas uz Dieva labest bu un pats ir ž lsird gs pret tuv ko. Priesteris I. Ružickis min piecus Dieva
lsird bas piel gsmes veidus. a. Ž lsird J zus sv tglezna. s t lu m sa Faust na redz ja v zij 1931. gada 22. febru klostera cell Plock . "Vakar , esot cell ," vi a raksta Dienasgr mat , "es ieraudz ju J zu Kristu, t rptu balt s dr s. Vienu roku Vi š bija pac lis sv šanai, bet otra piesk s pie ap rba uz kr m. No ap rba uz kr m izpl da divi plaši stari: viens – sarkans, otrs – zilgans.(…) Nedaudz v k J zus man teica: Uzglezno šo t lu, ko tu redzi, un pieliec uzrakstu "J zu, es Tev uzticos."(Dienasgr. 47). Es v los, lai glezna (…) tiktu svin gi iesv ta pirmaj sv tdien p c Lieldien m. Šai sv tdienai ir j st par Dieva Ž lsird bas sv tkiem (Dienasgr.49).
s sv tgleznas saturs ir cieši saist ts ar š s sv tdienas litur iju. Šaj sv tdien Bazn ca lasa a Eva liju par augš mc luš J zus Kristus par šanos augšistab un Gr ku nož lošanas
sakramenta iest šanu (J . 19,17-18;33-37). Ž lsird J zus att ls apvieno sev šos divus eva liskos notikumus, kuri vispiln k run par Dieva m lest bu uz cilv ku.
Šim Kristus att lam rakstur gi divi starojumi. Kungs J zus, atbildot uz jaut jumu par to noz mi, teica: Zilganie stari apz deni, kurš taisno dv seles; sarkanie stari noz Asinis, kas ir dv seles dz ve.(…) Sv gs tas, kurš dz vos to gaism (Dienasgr. 299). Krist bas un Gandar šanas sakraments š sta dv seles, bet t s baro Sv Euharistija, un šie divi starojumi apz sv tos sakramentus un d vanas, kuras sniedz Sv tais Gars, kura bibliskais simbols ir dens, k ar Jauno Der bu ar cilv ku, kas nosl gta Kristus Asin s.
Ž lsird J zus sv tgleznu bieži vien sauc par Dieva Ž lsird bas att lu, un tas ar ir taisn gi, jo tieši Kristus Lieldienu mist rij visskaidr k izpaužas Dieva m lest ba uz cilv ku.
Sv tglezna ne tikai izpauž Dieva ž lsird bu, bet ar atg dina kristietim par pa bu attiec uz Dievu un par ž lsird bu attiec pret tuv ko. Att , p c J zus Kristus nor juma, ievietoti
rdi: "J zu, es Tev uzticos." Šis att ls, teica Kungs, atg din s manas ž lsird bas pras bas, pat visstipr tic ba neko nel dz s, ja neb s darbu (Dienasgr.742). Š du sv tgleznas godin šanu, kas pamatota krist uztic un ž lsird , Kungs J zus Kristus saista ar pašu apsol jumu: m go atpest šanu, lielus sasniegumus krist s izaugsmes ce , laim gas n ves ž last bu un citas ž last bas, kuras cilv ce pa l gs Kungam J zum. Caur šo att lu Es sniegšu dv sel m daudz ž last bu, t c vajag, lai katrai dv selei tas b tu pieejams (Dienasgr. 570). b. Dieva Ž lsird bas sv tki. Šie sv tki ir vissvar Dieva ž lsird bas piel gsmes forma no
m, kuras atkl tas m sai Faust nai. Pirmo reizi par šo sv tku iedibin šanu Kungs J zus run ja 1931. gad Plock , kad izteica savu v šanos par sv tgleznas veidošanu. Vi š teica m sai Faust nai: (…) Es v los, lai b tu Ž lsird bas sv tki, lai att ls, kuru tu uzgleznosi ar otu, tiktu
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
5
svin gi iesv ts pirmaj sv tdien p c Lieldien m. Šai sv tdienai j st par Ž lsird bas sv tkiem. Šo sv tku lielums saist s ar J zus Kristus dotajiem br numainajiem apsol jumiem. Kurš šaj dien tuvosies Dz bas avotam, - teica J zus Kristus, - tas ieg s piln gu gr ku piedošanu un izgl bšanu no soda (Dienasgr. 300). Šaj dien ir atv rti manas ž lsird bas dzi umi, Es izleju veselu j ru ž last bu uz dv seli, kura tuvojas manas ž lsird bas avotam; (…) lai neviena dv sele neb stas tuvoties Man, pat ja vi as gr ki ir k purpurs (Dienasgr.699). Lai ieg tu š s liel s ž last bas, j izpilda Dieva ž lsird bas piel gsmes noteikumi (pa ba uz Dieva labest bu un darb ga m lest ba uz tuv ko), j t Dieva ž last bas st vokl (p c gr ks dzes) un cien gi j pie em Sv Kom nija. Neviena dv sele neieg s taisnošanu, kam r piln pa nev rs sies pie manas ž lsird bas, paskaidroja J zus Kristus, un šim nol kam pirmajai sv tdienai p c Lieldien m j st par Ž lsird bas sv tkiem, un gar dzniekiem šaj dien j st sta par manu lielo un neizm rojamo ž lsird bu (Dienasgr. 570).
c. Dieva Ž lsird bas kron tis. Šo kron ti Kungs atkl ja m sai Faust nai Vi 1935. gada 13.-14. septembr k l gšanu par Dieva dusmu nov ršanu un piedošanu (Dienasgr.474-476). L dzoties šo kron ti, Dievam T vam upur jam J zus Kristus Miesu un Asinis, Dv seli un Dieviš bu par savu, savu tuv ko un visas pasaules gr ku piedošanu, savienojoties ar J zus upuri, atbildam uz m lest bu, ar k du Debesu T vs apvelt savu D lu un caur Vi u – visus cilv kus.
Šaj kron ietverta ar l gšana "Apž lojies par mums un visu pasauli" un t veid stenojam ž lsird bas darbu. Piln pa uz Dievu un izpildot katras labas l gšanas
noteikumus (pazem ba, neatlaid ba, samierin šan s ar Dieva gribu), tic gie var sagaid t Kristus apsol jumu izpild šanos, paši attiec uz n ves stundu: pest šanas ž last bu un mier gu n vi. Š s
last bas sa ems ne tikai tie cilv ki, kuri l dzas šo kron ti, bet ar mirstošie, par kuriem k di citi di l dzas. Kad pie mirstoš l dzas šo kron ti, teica J zus, nomierin s Dieva dusmas,
neizsme ama ž lsird ba ap em dv seli (Dienasgr.811). Apsol jums skan š di: Tam, kurš l gsies šo kron ti, Man patiks dot visu, ko vi š Man l gs (Dienasgr.1541), ja tas (…) saskan s ar Manu gribu (Dienasgr. 1731). Jo viss, kas nav saist ts ar Dieva gribu, nen k cilv kam par labu, paši vi a m gajai dz vei.
dzoties šo kron ti, citreiz teica Kungs J zus, tu tuvini Man cilv ci (Dienasgr.929). Dv seles, kuras l gsies šo kron ti, tiks manas ž lsird bas ap emtas jau šaj dz , bet seviš i –
ves stund (Dienasgr.754).
d. Ž lsird bas stunda. 1937. gada oktobr apst os, kurus m sa Faust na nav s ki aprakst jusi, Kungs J zus Kristus v ja piemin t Vi a n ves stundu. Ik reizi, kad tu dzird si pulksteni nositam tr s dien , piln gi atdodies manai ž lsird bai, to cildinot un piel dzot, piesauc
lsird bas visvareno sp ku visas cilv ces d , bet visvair k nelaim go gr cinieku d , jo šaj min t piln gi atv rsies uz katru dv seli (Dienasgr. 1572).
Kungs J zus Kristus noteica ar , k l gties šaj br : Centies šaj stund iet Krustace u (ja to neliedz pien kumi), ja to nevar si, tad ieej kaut uz min ti kapel un zemojies manas Sirds priekš , kas ir Sv taj Euharistij , ž lsird bas pilna, bet ja nav iesp jams ieiet kapel , l dzies tur, kur tu b si, – kaut su br di (Dienasgr. 1572).
Priesteris I. Ružickis nor da uz tr s noteikumiem, lai l gšanas, kuras s m šai stund , tiktu uzklaus tas:
gšan j ršas pie J zus Kristus; dzas pulksten trijos dien ;
pagodina J zus Kristus ciešanu nopelni. Šaj stund , apsol ja Kungs J zus, tu izl gsi visu sev un citiem, šaj stund non ca
last ba visai pasaulei, ž lsird ba uzvar ja taisn bu (Dienasgr.1572). e. Ž lsird bas kulta sludin šana. Starp Dieva ž lsird bas pagodin šanas form m
priesteris I. Ružickis nosauc ar ž lsird bas kulta izplat šanu, jo ar tas saist s ar dažiem Kristus
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
6
apsol jumiem. Dv seles, kuras izplata manas ž lsird bas kultu, Es sarg ju vis vi u dz ves laik , r ga m te savu b rni u, un n ves stund Es b šu vi m nevis Tiesnesis, bet Ž lsird gais
Pest js (Dienasgr. 1075). Dieva ž lsird bas piel gsmes b ba ir krist ga uztic ba Kungam Dievam un darb ga
lest ba uz tuv ko. Kungs v las savu rad jumu uztic bu (Dienasgr.1059) un lai tie dara lsird bas darbus: r , ar v rdu vai l gšanu. Tev vienm r un visur vajag par t ž lsird bu
tuv kajiem, tu nedr ksti no t izvair ties, atteikties vai liegties to dar t (Dienasgr.742). Kristus las, lai Vi a godin ji dienas laik veiktu vismaz vienu m lest bas darbu savam tuv kajam.
Dieva ž lsird bas kulta sludin šana oblig ti neprasa daudz v rdu, bet vienm r – krist gu tic bu, uztic bu Dievam un v šanos b t ž lsird gam. Š das kalpošanas priekšz mi sav dz
ja m sa Faust na.
f. Dieva ž lsird bas apustulisk kust ba. Dieva ž lsird bas piel gsme kalpo Bazn cas tic bas dz ves atjaunošanai krist gas pa bas un ž lsird bas gar . Šai sakar ar j uztver ideja par "jaunu kongreg ciju", ar kuru sastopamies Dienasgr mat . M sas Faust nas priekšstat š
šan s brieda pal m un att st s no t ri kontemplat va orde a l dz kust bai, kur iek aujas ar darb s kongreg cijas (sieviešu un v riešu) un laji. Š liel daudzu tautu kopiena ir vienota saime, kuru apvieno Dievs savas ž lsird bas nosl pum .
Šos cilv kus vieno v šan s veidot sav s sird s dieviš as paš bas un r koties atbilstoši m, lai visiem cilv kiem liecin tu par Dieva god bu. Š aužu kopiena daž veid – atkar
no st vok a un aicin juma (gar dznieki, m ki, laji), stenojot eva liskos ide lus – uztic bu un lsird bu, v st ar saviem v rdiem un darbiem Dieva ž lsird bas neaptveramo nosl pumu un
izl dz Dieva ž lsird bu pasaulei. Kopienu veido kongreg cijas, apvien bas, br bas, atseviš i cilv ki, kuri piedal s sv. m sas Faust nas misijas piepild šan .
Lai ir slav ta Dieva ž lsird ba!
Krakova, 2002. gada apr . M sa M. Elizabete Siepaka Dievm tes Ž lsird bas orden
SV S M SAS MARIJAS FAUST NAS HEL NAS KOVA SKAS NO DIEVM TES Ž LSIRD BAS ORDE A DZ VES DATI 25.08.1905. – Hel na Kova ska dzimusi Glogoveca ciem (tagad Ko inas vojevodist ). 27.08.1905. – Krist ba sv. Kazimira draudz Varcku Svi ic (Vloclavas diec ze). 1912. – Hel na pirmo reizi sadzird ja sav dv sel balsi, kas aicin ja uz piln ku dz vi. 1214. – Pirm Sv Kom nija. 09.1917. – M bu s kums s kumskol . 1921. – Hel na Kova ska s k str t pie pazi m Briševskiem Lodzas Aleksandrov .
1922. – Atgriešan s dzimtaj s m s un saruna ar vec kiem par nodomu iest ties kloster – pret vec ku gribu.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
7
1922. – Dodas uz darbu Lodz . Vienu gadu str veikal pie Marciannas Sadovskas Abramovska iel 29 (02.02.1923.-01.07.1924.).
07.1924. – Dodas uz Varšavu, lai iest tos kloster . Hel na atn k uz klosterm ju Žitnajas iel 3/9. Dievm tes Ž lsird bas orde a priekšniece sola pie emt, bet pirms tam ieteic iek rtoties darb , lai sag tu sev nelielu p ru.
01.08.1925. – P c tam, kad pag jis gads, str jot par m jkalpot ju, Hel na Kova ska atkal ršas pie klostera priekšnieces Žitnajas iel , beidzot vi u tur uz em un s kas
vi as postul ts. 23.01.1926. – Sol jumu salikšana, ie rbšana un jauna v rda sa emšana: m sa Marija Faust na. 03.04.1927. – M sas Faust nas dv seli s k nom kt "aptumšošan s". T s turpin sies pusotru gadu.
16.04.1928. – Lielaj Piektdien izmoc to novicianti p em m lest ba uz Dievu. Vi a aizmirst par bijušajiem p rbaud jumiem un lab k s k saprast, cik oti cieta Kristus vi as
. 30.04.1928. – P c novici ta beigšanas un asto u dienu rekolekcij m saliek pirmos sol jumus (uz
laiku). 06.-10.
1928. Dievm tes Ž lsird bas orden notika ener lais kapituls. Par ener lpriekšnieci tika iev ta m te Mihaela Mora evska, kura vis m sas Faust nas klostera dz ves laik b s vi as audzin ja. Gr tos br žos vi a sniegs m sai pal dz bu un mierin jumu.
31.10.1928. – Dodas uz Varšavu, uz klostera m ju Žitnajas iel , kur str virtuv . 21.02.-11.06.1929. – Pagaidu uztur šan s Vi (aizvieto k du m su). 06.1929. – Tiek nor kota darb jaun kongreg cijas m Getmana iel , Varšav . 07.07.1929. – Neilga uztur šan s Kekž pie Pozna as (aizvieto m su virtuv ). 10.1929. – Uzturas orde a m Varšav , Žitnajas iel . 05.-06.1930. – Ierodas orde a m Plock . Str maizes ceptuv , virtuv un konditorej . 22.02.1931. – Kunga J zus Kristus v zija. Vi š pav l Faust nai uzgleznot gleznu p c t la, kuru
vi a redz ja. 11.1932. – Atbrauc uz Varšavu, uz trešo (piecu m nešu) m u p rbaud jumu, kuru
Dievm tes Ž lsird bas orde a m sas iztur pirms m ža sol jumu salikšanas. Taj paš m nes – rekolekcijas Valendov , pirms p rbaud juma.
18.04.1933. – Dodas uz asto u dienu rekolekcij m Krakov , pirms m ža sol jumiem. 01.05.1933. – m ža sv tsol jumu salikšana (ceremoniju vad ja b skaps Sta islavs Rosponds). 25.05.1933. – Dodas uz Vi u.
02.01.1934. – M sa Faust na dodas pie m kslinieka E. Kazimirovska, kuram b tu j glezno Dieva lsird bas glezna.
29.03.1934.– M sa Faust na upur sevi par gr ciniekiem, seviš i par t m dv sel m, kuras zaud jušas cer bu uz Dieva ž lsird bu.
06.1934. – Dieva Ž lsird bas sv tglezna ir uzgleznota. M sa Faust na raud, ka Kungs nav tik br niš gs k vi as v zij .
12.08.1934. – Fizisks nesp ks. Priesteris Mihals Sopo ko pasniedz vi ai Slimnieku sakramentu. 13.08.1934. – Vesel bas uzlabošan s. 26.10.1934.– Ce no d rza vakari s kop ar audz kn m (Vi ) m sa Faust na ierauga J zu
Kristu virs kapelas t paš izskat k Plock bija redz jusi, t.i., ar stariem – sarkanu un zilganu. Stari apgaismoja orde a kapelu, audz u ambulanci un izplet s p r visu pasauli.
15.02.1935. – Zi a par m tes smago slim bu un brauciens uz dzimtaj m m m. Atpaka ce pietura Varšav , lai tiktos ar ener lpriekšnieci Mihaelu Mora evsku un agr ko audzin ju Mariju Juzefu Bžozu.
19.10.1935. – Dodas uz asto u dienu rekolekcij m Krakov .
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
8
08.01.1936. – M sa Faust na dodas pie Vi as metropol ta arhib skapa Romualda Jalbžikovska un pazi o vi am, ka Dievs v las, lai tiktu nodibin ta jauna kongreg cija.
21.03.1936. – Ierašan s Varšav . 25.03.1936. – P rcelšana uz orde a m ju Valendov . 04.1936. – P rcelšana uz Derdu ciematu pie Valendovas. 11.05.1936. – Izbraukšana no Derdiem uz past gu dz vi Krakov . 14.09.1936. – Tikšan s ar arhib skapu Jalbžikovski, kurš gar mbraucot ierodas Krakov un
apmekl orde a m ju. 19.09.1936. – Medic niskie izmekl jumi kl nik Prond ik (tagad – J a P vila II v. n. slimn ca). 09.12.1936.- 27.03.1937. - rst šan s slimn Prond ik . 29.07.-
10.08.1937. – Atrašan s Rabk 21.04.1938. – Vesel bas st vok a pasliktin šan s un atgriešan s slimn Prond ik . 08.1938. – M sas Faust nas p v stule ener lpriekšniecei, kur vi a l dz piedošanu par
visiem saviem p rk pumiem un nobeidz to ar v rdiem: "Uz tikšanos debes s." 25.08.1938. – Slimnieku sakramenta pie emšana 02.09.1938. – T vs Sopo ko, apmekl jot m su Faust nu slimn , ierauga vi u ekst . 17.09.1938. – Atgriešan s no slimn cas kloster . 05.10.1938. – Pulksten 22.45 m sa Marija Faust na Kova ska p c ilg m ciešan m, kuras vi a
paciet gi panesa, ieg st m go mieru Kung . 07.10.1938. – Apbed šana Klostera kapos Dievm tes Ž lsird bas orde a kapos Krakovas
agev ikos. 21.10.1965. – Krakovas arhidiec s kas inform cijas process m sas Faust nas beatifik cijas
liet . 25.11.1965.– M sas Faust nas mirst go atlieku p rnešana no klostera kapiem uz Dievm tes
lsird bas orde a kapelu Krakovas agev ikos. 20.09.1967.– Arhidiec zes inform cijas procesa nosl gums svin sesij , kuru vad ja kardin ls
Karols Voitila. Procesa dokumenti tika nos ti uz Romu. 31.01.1968. – Ar Laju kongreg cijas dekr tu s kas Dieva kalpones m sas Faust nas beatifik cijas
process. 18.04.1993. – M sas Faust nas svin ga beatifik cija Rom . 30.04.2000. – M sa Faust na tiek atz ta par sv to (Roma).
Pirm burtn ca
Dieva ž lsird ba man dv sel
DIENASGR MATA sa Faust na
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
9
(1)*
1 Ak, m M lest ba, Tu pav li uzz t Tavu sv to t lu1 Un atkl j mums neaptveramo ž lsird bas avotu, Sv to, kurš tuvojas Taviem stariem; Ar melna dv sele k s k sniegs. Ak, saldais J zu, te2 Tu esi uzc lis savas ž lsird bas troni, Lai iepriecin tu un stiprin tu gr gu cilv ku. No atv rtas Sirds k no skaidra avota Pl st iepriecin jums dv selei un satriektai sirdij.
Lai gods un slava uz Tavu att lu no katras sirds Pl st nemit gi,
Lai no katras sirds str vo gods Dieva ž lsird bai Tagad un m gi, un ik br di.
2 Ak, mans Dievs, Kad es raugos pag tn , mani p em satraukums,
Bet k gan aprakt sevi pag tn ? Man tikai šis br dis ir d rgs, Jo n kotne manu dv seli var ar neapciemot. Kas ir pag jis, nav vairs man var , Jo ko gan es varu main t, izlabot vai pielikt, To nesp j dar t ne pravieši, ne gudrie, tad viss, kas palicis pag tn , j atdod Dievam. Ak, mirkli, tu piederi tikai man, Tevi gribu izmantot, cik to pati sp ju, Un, kaut esmu v ja un maza, Tu d vini man savas varen bas ž last bas. Pa uz Tavu ž lsird bu mazs b rni š es eju šaj dz Un ik dienas Tev upur ju savu sirdi, Kas m lest deg, Tevi piel dzot. _______________ *Ar bu cipari apa aj s iekav s apz attiec gu lappusi Dienasgr mat . Kvadr tiekav s
izdev js iesl dzis v rdus, kas kalpo teksta lab kai uztverei. Cipari rindkopu s kum pal dz tekst atrast j dzienus tematiskaj , v rdu vai eogr fiskaj
.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
10
(2) +
JMJ 3 Dievs un dv seles Ž lsird bas Karali, vadi manu dv seli. M sa M. Faust na no Vissv Sakramenta Vi a, 28.07.1934. 4 Ak, mans J zu, savu uztic bu Tev Saviju t kstoš vainagos un zinu - Tie izplauks visi, Zinu – tie uzzied s visi, kad tos apgaismos dieviš Saule. Ak, lielais Dieva Sakraments, Tu apsl p manu Dievu, J zu, esi kop ar mani ik mirkli, Un manu sirdi neskars nemiers. (3) + Vi a, 28.07.1934. JMJ + Pirmais melnraksts
5 Dievs un dv seles Esi slav ta, ak, Sv Tr svien ba, šodien un visos laikos. Esi godin ta visos savos darbos un rad jumos. Lai top piel gta un godin ta Tava augst ž lsird ba, Dievs. 6 Man ir j pieraksta3 manas dv seles tikšan s ar Tevi, ak, Dievs, pašos br žos, kad Tu mani apmekl . Man ir j raksta par Tevi, kas esi neaptverama ž lsird ba uz manu nabaga dv seli. Tava sv griba – manas dv seles dz ve. Man to atkl ja tas, kurš man te, virs zemes, aizvieto Tevi, Dievs, kurš izskaidro man Tavu sv to gribu. J zu, redzi, cik gr ti man ir rakst t, k es neprotu skaidri izteikt to, ko mana dv sele p rdz vo. Ak, Dievs, vai tad ar spalvu var uzrakst t par to, kam bieži pat v rdu tr kst? Ta u Tu liec man rakst t, ak, Dievs, un t man pietiek. 7 Varšava, 01.08.1925.
Iest šan s kloster Dieva aicin jumu, šo ž last bas aicin jumu, velt t sevi klostera dz vei es dzi i sajutu no septi u gadu vecuma. Sept taj dz ves gad pirmo reizi sadzird ju Dieva balsi sav sird , t mudin ja uz piln ku dz vi, ta u ne vienm r es paklaus ju ž last bas balsij. Nebiju satikusi nevienu, kas man var tu ko paskaidrot. 8 Asto padsmitaj dz ves gad neatlaid gi l dzu vec kiem at auju iest ties kloster , ta u sa mu vec ku atteikumu. P c š atteikuma nodevos pasaul gai dz vei4, nemaz nepiev rsu uzman bu ž last bas balsij, kaut ar nekur (4) mana dv sele neguva prieku. Ž last bas past gs aicin jums man bija lielas mokas, un es centos t s remd t ar izpriec m. Es iekš ji vair jos Dieva un ar visu sirdi piev rsos rad m. Tom r Dieva ž last ba uzvar ja man dv sel . 9 du reizi kop ar vienu no sav m m m biju ball 5. Kam r visi jauki izklaid s, manu dv seli p ma iekš js nemiers. Br , kad s ku deju, sev blakus ieraudz ju J zu. J zu, nomoc tu, iz rbtu, visa miesa br m kl ta, un Vi š man teica š dus v rdus : Cik ilgi Es ciet šu
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
11
un cik ilgi tu mani moc si? Taj br man apklusa m zika, manu acu priekš izgaisa visi audis, palika tikai J zus un es. Aps dos blakus savai m ajai m sai un to, kas notika man dv sel , vi ai izskaidroju ar galvas s m. P c maza br ža klus m atst ju šo sabiedr bu un m su un devos uz sv. Sta islava Kostkas katedr li. S ka kr slot, cilv ku bija maz; nev ršot uzman bu uz to, kas notiek visapk rt, nokritu krusta l gšan uz gr das Vissv Sakramenta priekš un
dzu Kungu, lai Vi š autu man saprast, kas j dara t k. 10 Tad es sadzird ju š dus v rdus: t pat brauc uz Varšavu, tur iest sies kloster .
c l gšanas p rn cu m s un nok rtoju dažas lietas. Cik var ju, atkl ju m sai, kas noticis man dv sel . L dzu, lai sveicina vec kus un t , vien kleit , bez k m mant m aizbraucu uz Varšavu. 11 Kad izk pu no vilciena un redz ju, ka katrs cilv ks iet savu ce u, mani p ma bailes: ko tagad dar t? Kurp lai iet, ja nav neviena paz stama? Un teicu Dieva M tei: „Marija, ved mani, vadi mani!” Un tai paš mirkl sadzird ju dv sel v rdus, kas teica, lai braucu rpus pils tas uz k du ciemu6, kur atrad šu drošas naktsm jas. T es ar izdar ju – viss notika, k Dieva
te bija teikusi. 12 Otr dien agri no r ta atbraucu uz pils tu un ieg ju pirmaj bazn 7, kura gad s ce , un s ku l gt, lai Dievs t k par da savu gribu. Sv s Mises sekoja cita citai. Un vienas Mises laik es sadzird ju v rdus: Ej pie t priestera8 un past sti vi am visu, bet vi š pateiks, kas tev dara. P c Sv s Mises (5) g ju uz zakristiju un past st ju visu, kas noticis man dv sel , un l dzu, lai man nor da, kur lai iest jos, kur kloster .
13 Priesteris s kum bija izbr ts, tom r vi š man teica, lai es cieši pa aujos uz Dievu, un Vi š man dos nor jumus. "Bet tagad es tevi nos šu", vi š teica," pie k das tic gas sievietes9, pie vi as var si palikt, l dz iest sies kloster ." Kad es aizg ju pie š s sievietes, vi a mani uz ma oti laipni. S ku mekl t klosteri, ta u, kur vien klauv ju pie v rtiem, visur man atteica10. S pes saž audza manu sirdi, un es teicu Kungam J zum: „Pal dzi man, nepamet mani.” Un tad beidzot pieklauv ju pie m su v rti iem11. 14 Izn ca klostera priekšniece12 – tagad orde a ener lpriekšniece m te Mihaela, nedaudz aprun jusies, vi a lika man iet Kunga nam un pajaut t, vai Vi š mani uz ems. Uzreiz sapratu, ka j jaut J zum Kristum. oti priec ga aizg ju uz kapelu un jaut ju J zum: "Š s m jas Saimniek, vai Tu mani pie emsi? Viena m sa lika man pajaut t Tev."
Un t t pat sadzird ju balsi: Pie emu. Tu esi man sird . Kad atgriezos no kapelas, m te priekšniece man jaut ja: "Nu, vai pie ma tevi Kungs?" Teicu, ka j . "Ja Kungs tevi pie mis, tad ar es pie emšu."
15 da bija mana uz emšana. Tom r daudzu iemeslu d v l vair k nek gadu man bija j paliek pasaul pie t s tic s sievietes, bet m s vairs neatgriezos13. Taj laik man vajadz ja p rvar t daudz gr bu, ta u Kungs bija d sns sav ž last , un es arvien vair k ilgojos
c Dieva. T sieviete, kaut ar bija oti tic ga, tom r neizprata dz ves laimi kloster un, labu grib dama, s ka man veidot citus dz ves pl nus. Bet es jutu, ka mana sirds ir tik plaša, ka nekas to nevar piepild t.
16 Tad ar vis m savas dv seles ilg m es v rsos pie Dieva. Tas notika Vissv Sakramenta sv tku okt vas laik 14. Dievs piepild ja manu dv seli ar iekš ju gaismu, un es dzi k iepazinu Vi u – visliel ko labest bu un piln bu. Es uzzin ju, cik oti Dievs mani m l. No m bas
kuma Vi š m l mani. Tas bija Vesperu laik – ar vienk ršiem v rdiem, k di n ca no manas sirds, devu sol jumu Dievam (6) m gi saglab t š st bu. Kopš t br ža es izjutu liel ku tuv bu Dievam, manam L gavainim, un sav sird izveidoju mazu cell ti, kur vienm r paliku kop ar
zu. 17 Beidzot pien ca br dis, kad man atv s klostera durvis. Tas notika 1. august 15,
vakar , Dievm tes E u Karalienes sv tku vigilij . Es biju neizsak mi laim ga, man lik s, ka esmu parad . Tikai pateic bas l gšana pl da no manas sirds.
18 Ta u p c trim ned m es sapratu, ka te ir oti maz laika l gšan m, un daudz ko citu, kas manai dv selei lika dom t par iest šanos cit , stingr kongreg cij . Š doma cieši
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
12
iesak oj s man dv sel , tom r t nebija Dieva griba. Š doma vai k rdin jums bija t nostiprin jusies, ka nol mu atkl t to klostera priekšniecei un aiziet no klostera. Bet Dievs notikumus t virz ja, ka es nevar ju tikt pie m tes priekšnieces16. Pirms doties pie naktsmiera, ieg ju mazaj kapel 17 un l dzu J zum, lai Vi š mani apgaismo šaj s gr s, bet dv sele nek nesadzird ja – p ma tikai d vains nemiers, kuru es nesapratu. Un tom r, neraugoties ne uz ko, nol mu, ka no r ta uzreiz p c Sv s Mises iešu pie m tes priekšnieces un pazi ošu savu l mumu 19 Kad atn cu uz celli, m sas jau gul ja, gaisma bija izdz sta. Biju satraukta, neapmierin ta un nezin ju, ko ar sevi dar t. Nokritu zem un karsti l dzu Dievu, lai Vi š par da savu gribu. Visapk rt klusums k tabern kul . Visas m sas k baltas hostijas gu J zus kaus . Tikai no manas celles Dievs dzird dv seles kliedzienu. Es nezin ju, ka nedr kst bez at aujas
gties p c pulksten devi iem vakar 18. P c br ža man cell k uva gaišs un es uz aizsliet a ieraudz ju J zus Kristus Vaigu, oti s gu, svaigas br ces kl ja visu Kunga seju un lielas asaru
ses krita uz manu gultu. Nesapratu, ko tas noz , un jaut ju J zum: "J zu, kas Tev nodar jis das s pes?" Un J zus atbild ja: Tu man nodar si t das s pes, ja aiziesi no š s kongreg cijas. Es
tevi aicin ju uz šejieni, ne kur citur. Esmu tev sagatavojis daudz ž last bu. L dzu piedošanu zum Kristum un uzreiz main ju savu l mumu.
(7) N kamaj dien mums notika gr ks dze. Es visu past st ju, kas norit man dv sel , un biktst vs19 man teica, ka te ir skaidra Dieva griba, ka man ir j paliek šaj orden un nedr kstu pat dom t par k du citu. Kopš t br ža es vienm r jutos laim ga un apmierin ta. 20 Neilgi p c tam saslimu20. M su d rg priekšniece mani kop ar div m m m21 nos ja br vdien s Sko imov , net lu no Varšavas. Tad es jaut ju J zum Kristum, par ko man
l j dzas. J zus atbild ja, ka n kamaj nakt Vi š pazi os, par ko man j dzas. Es ieraudz ju sarge eli, kurš man lika sekot vi am. K br atrados miglain viet , to
piepild ja uguns liesmas un taj s – liels daudzums ciet ju dv se u. T s dedz gi l dz s, bet vi m paš m no t nebija nek da labuma – tikai m s varam vi m pal dz t. Liesmas, kas dedzin ja vi as, mani nesk ra. Mans sarge elis nepameta mani ne uz mirkli. Es jaut ju dv sel m, k d
s cieš visvair k. Un t s vienpr gi atbild ja, ka visliel s ciešanas – no ilg m p c Dieva. Redz ju Dieva M ti, Vi a apmekl ja dv seles š st tav . Dv seles Mariju sauc par J ras Karalieni. Vi a t m dod veldzi. Grib ju v l parun t ar dv sel m, bet sarge elis deva z mi, ka
iet proj m. Izg m lauk no š moc bu cietuma. [Es sadzird ju iekš ju balsi] , kas man teica: Mana ž lsird ba to negrib, bet taisn ba pieprasa. Kopš t laika es vair k tiekos ar ciet m dv sel m.
21 Postul ta beigas [29.04.1926.]. Priekšnieces22 nos ja mani uz Krakovu novici . Neaptverams prieks vald ja man dv sel . Kad ierad mies novici 23, k da m sa24 bija tuvu
vei. P c p ris dien m š m sa atn k pie manis un teic, lai es eju pie novici ta audzin jas25 un saku vi ai, lai m te pal dz savam gar gajam t vam priesterim Rospondam26 notur t par vi u vienu sv to Misi un tr s l gšanu aktus. Pirmaj br piekritu, teicu – labi, bet otraj dien
rdom jot nol mu, ka neiešu pie m tes (8), jo sti nesaprotu, vai tas ir sapnis, vai sten ba. Un neg ju. N kamaj nakt tas atk rtoj s, skaidr k, un nebija vairs šaubu, par ko ir runa. Tom r no
ta nol mu neteikt par to audzin jai uzreiz, bet to dar t dien , kad ieraudz šu m su. Dr z es satiku šo m su gaiten ; m sa man p rmeta, ka neesmu izdar jusi, k vi a l dza, un manu dv seli
ma liels nemiers. Es uzreiz g ju pie audzin jas un past st ju visu, kas noticis. Audzin ja atbild ja, ka visas v šan s tiks izpild tas. Un man sird atkal bija miers, bet trešaj dien t
sa atn ca un teica: "Lai Dievs tev samaks ." 22 Iet rpšanas laik 27 Dievs man deva iepaz t, cik daudz b s j cieš. Skaidri redz ju, kas mani sagaida. Tikai vienu min ti ilga š s ciešanas. Un Dievs atkal piepild ja manu sirdi ar lielu prieku. 23 Novici ta pirm gada beig s mana dv sele s k tumst. Es nej tu prieku l gšan ,
rdomas rit ar liel m gr m, mani sagr bj bailes. Es iedzi inos sev un neko citu neatrodu k lielu nabadz bu. Un t pat skaidri es redzu Dieva sv tumu, neiedrošinos acis pacelt uz Vi u, metos pie Vi a k m un l dzu ž lsird bu. Pag ja apm ram pusgads, bet mans dv seles st voklis nemain s. M su m vad ja28 iedrošin ja mani taj gr taj laik . Bet ciešanas k st arvien
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
13
sp kas. Tuvojas novici ta otrais gads. Dom jot par to, ka b s j saliek sv tsol jumi, manu dv seli p em tr sas. Es nesaprotu, ko lasu, nesp ju dom t. Man liekas, ka manas l gšanas Dievam nav pat kamas. Kad pie emu sakramentus, man liekas, ka ar to v l vair k apvainoju Dievu. Ta u gar gais t vs ne va man izlaist nevienu Sv to Kom niju. Br numaini Dievs darboj s man dv sel . Es piln gi nek nesapratu no t , ko man teica gar gais t vs. Vienk ršas tic bas paties bas man k uva nesaprotamas, mana dv sele moc s, nekur nerodot mierin jumu.(9) T reiz man mod s doma, ka esmu Dieva atstumta. Š briesm doma caururba manu dv seli, un no t s ka mirt mana dv sele. Es grib ju nomirt, bet nevar ju. Rad s
das domas: k c censties dar t labu, k c m rd t miesu, ja tas viss Dievam nav pat kams? Kad par to past st ju audzin jai, bija š da atbilde: "Zini, m sa, Dievs tev nov jis lielu sv tumu, lai tu debes s b tu oti tuvu Vi am. M sa, piln gi uzticies Kungam J zum Kristum."
Briesm doma par atstumt bu no Dieva ir t s pašas mokas, kuras cieš m gai pazušanai noties tie. Mekl ju gl bi u J zus br s, atk rtoju Tic bas apliec bu, bet šie v rdi man dar ja v l liel kas s pes. Aizg ju pie Sv s Euharistijas un teicu J zum: "J zu, Tu ta u teici, ka dr k
te aizmirs s savu z daini nek Dievs savu rad jumu. J zu, Tu dzirdi, k vaid mana dv sele? Uzklausi, l dzu, sava b rna s s nop tas. Es uzticos Tev, ak, Dievs, jo debesis un zeme zud s, bet Tavs V rds ir m gs." Un tom r atvieglojums nen ca ne uz mirkli.
24 Reiz, tikko piec lusies, st vu Dieva priekš , un p kš i mani p em izmisums, visliel dv seles tumsa. C jos, k var ju, l dz dienas vidum. P cpusdien man uzbruka n ves bailes, fiziskie sp ki mani s ka atst t. Steidzos uz celli, metos krusta priekš un l dzu Dievam
lsird bu. Ta u J zus nedzird ja manu l gšanu. Izjutu piln gu sp ku izs kumu, nokritu zem , izmisums piln p ma manu dv seli, cietu stas elles mokas, t das pašas k ell . T st vokl biju tr s ceturtda as stundas. Grib ju iet pie audzin jas, bet nebija sp ka. Grib ju iekliegties – mana balss bija pamirusi. Par laimi, cell ien ca m sa30. Ieraudz jusi mani š d vain st vokl , vi a pazi oja audzin jai, kura nekav joties atn ca. Audzin ja teica: "Sv s paklaus bas31
rd celies augš !" T t pat k ds sp ks mani uzc la un es nost jos blakus audzin jai. (10) Sirsn sarun vi a man m ja, ka tas ir p rbaud jums no Dieva. "Tici, m sa, vienm r stingri, Dievs vienm r ir T vs, lai gan ar s ta p rbaud jumus." Es atgriezos pie saviem pien kumiem, t
no z rka piec lusies. J tas pauda to, ko cieta mana dv sele. Vakara dievkalpojuma laik mana dv sele s ka mirt, bija nok uvusi briesm tums . Es jutu, ka esmu taisn Dieva var un ka Vi š oti r jas par mani. Šai briesmu br es uzrun ju Dievu: "J zu, Tu Eva lij Sevi piel dzin ji r gai m tei, es ticu Taviem v rdiem, jo Tu esi paties ba un dz ba. J zu, es uzticos Tev pret ji katrai savai izj tai, kura pretojas cer bai. Dari ar mani, ko gribi, es neatk pšos no Tevis, jo Tu esi manas dz bas avots." Tikai tas, kurš pats p rdz vojis l dz gus br žus, var s saprast, cik briesm gas ir š das dv seles mokas.
25 Nakt mani apmekl ja Dieva M te ar J zus B rnu uz rokas. Manu sirdi piepild ja prieks, un es teicu: "Marija, mana M te, vai Tu zini, k es ciešu?" Un Dievm te man atbild ja: "Zinu, k tu ciet, bet neb sties, es ciešu kop ar tevi un vienm r l dzi ciet šu." Sirsn gi pasmaid ja un nozuda. Man dv sel t t rad s sp ks un drosme. Ta u tas t palika tikai vienu dienu. Vai visa elle sac s pret mani. Briesm gs ienaids s ka plos t manu dv seli, ienaids pret visu, kas ir sv ts un dieviš gs. Lik s, ka moc m j st par manas dz ves neat emamu da u. Es v rsos pie Sv s Euharistijas un teicu J zum: "J zu, manas dv seles M otais, vai tad Tu neredzi, k mana dv sele mirst p c Tevis? K Tu vari t sl pties no sirds, kura Tevi tik patiesi m l? Piedod man,
zu, un lai pie manis notiek Tavs sv tais pr ts. Es ciet šu klus , k d ja, nes dz šos. Ne aušu savai sirdij izpaust nevienu ž labu vaidu.”
26 Novici ta beigas. Ciešanas nemazin s. Fizisks nesp ks, atbr vojums no visiem gar gajiem vingrin jumiem32 vai to aizst šana ar l gšan m33. Liel Piektdiena34 – J zus iegremd manu sirdi tieši m lest bas ugun . Tas notika vakara ador cijas laik . Piepeši sajutu Dieva kl tb tni. Aizmirsu itin visu. J zus man atkl ja, cik oti Vi š cieta (11) manis d . Tas ilga tikai mazu br di. Milz gas sl pes p c Dieva, Vi a m lest bas.
27 Pirmie sv tsol jumi. Dedz ga v šan s p c darb gas m lest bas, bet, lai t b tu neman ma pat tuv kaj m m m.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
14
Tom r ar p c sol jumu salikšanas man dv sel vald ja tumsa, gandr z pusgadu. Un, l k, gšanas laik J zus caurstr voja visu manu dv seli. Tumsa atk s. Sav dv sel sadzird ju dus v rdus: Tu – mans prieks, tu – manas Sirds d rgums. No š br ža es sev sajutu Sv to
Tr svien bu. Piln gi re li jutos, Dieva gaismas ap emta. No š br ža mana dv sele s ka tikties ar Dievu, k b rns ar savu m oto T vu.
28 Reiz J zus man teica: Ej pie m tes priekšnieces, pal dz at auju septi as dienas valk t aso jostu37, p c tam nakt atn ksi uz kapelu. Es atbild ju: labi, bet man bija gr ti aiziet pie
tes priekšnieces. Vakar J zus man jaut ja: Cik ilgi tu to atliksi? Nol mu, kad satikšu m ti, par visu to pateikšu. Otr r vi u ieraudz ju ce uz damtelpu. Virtuve, damtelpa un m sas Aloizas istaba atrodas blakus, un es ieaicin ju m ti m sas Aloizas istab . Te ar past st ju par doto uzdevumu. Audzin ja atbild ja, ka ne aus valk t aso jostu. Piln gi. "Ja J zus dos tev, m sa, sp ku, tad es došu at auju miesas m rd šanai." Es atvainojos priekšniecei, ka at mu vi ai laiku, un izg ju no istabas. P kš i ieraudz ju J zu Kristu, st vam virtuves durv s. Teicu Kungam: "Tu pav li man l gt at auju miesas m rd šanai, bet m te priekšniece man to negrib aut." Tad J zus teica: su sarunas laik Es biju tepat un visu zinu. Es sagaidu nevis tavu m rd šanos, bet paklaus bu. Ar to tu Mani oti pagodini, bet sev pašai kr j nopelnus.
29 da m te, kad uzzin ja par man m ciešaj m sait m ar J zu Kristu, teica, ka es maldos. Teica, ka J zus Kristus t veid tiekas tikai ar sv tajiem, nevis ar t m dv sel m k man , gr m. (12) Kopš t br ža es it k neuztic jos J zum. No r ta sarun es teicu: "J zu, vai Tu neesi m ns?" J zus atbild ja: Mana m lest ba nevienu nem na.
30 + Reiz s ku dom t par Sv to Tr svien bu, par Dieva b bu. Es oti grib ju izzin t un iepaz t, kas ir Dievs. Un k br mans gars tika it k aizrauts vi saul , ieraudz ju neizsak mu spožumu un taj t k tr s gaismas avotus, neaptveramu gaismu. No š spožuma p ri debes m un zemei atskan ja v rdi, l dz gi p rkona d rdiem. Nek nesapratu, oti noskumu. Un,
k, no š s neizsak s gaismas izn ca m su m otais Pest js – br numskaists, Vi a r tas staroja. Un no š s gaismas atskan ja v rdi: Dieva b bu neviens neizzin s – ne e u, ne cilv ku pr ts. zus man teica: Iepaz sti Dievu, apdom jot Vi a paš bas. c br ti a J zus sv ja ar Krusta z mi un nozuda.
31 + Reiz ieraudz ju lielu aužu daudzumu kapel , ap to, ar uz ielas, jo kapel pietr ka vietas38. Kapela bija svin gi uzposta. Pie alt ra bija daudz gar dznieku, t k st ja
su m sas un citu orde u p rst vji. Visi k du gaid ja, vi am vajadz ja atrasties alt ra telp . kš i sadzird ju, ka sauc mani ie emt vietu alt ra telp . Bet, tikl dz es izg ju no klostera
koridora, lai ietu p ri pagalmam uz kapelu, k to lika balss, visi s ka mani apm t, ar ko nu kurš: ar dub iem, akme iem, smilt m, slot m, t k pirmaj br s ku šaub ties, iet t k vai ne. Ta u balss sauca mani arvien uzst k, un, neraugoties ne uz ko, es g ju t k. Kad p rk pu kapelas slieksni, mani s ka sist gan audzin jas, gan m sas, gan audz knes39, pat vec ki, ar ko nu kurš, un man, gribot vai negribot, vajadz ja nost ties taj viet , kas man bija paredz ta alt ra telp . Tikko biju ie musi savu vietu, (13) tie paši cilv ki – audz knes, m sas, audzin jas, vec ki - visi stiepa rokas uz mani un l dza ž last bas, bet es uz vi iem nedusmojos par to, ka vi i bija apm juši mani, pat izjutu br numainu m lest bu pret tiem, kuri bija likuši man tr k nok t l dz paredz tajai vietai. Tai br manu sirdi p rpludin ja neizsak ma laime un es izdzird ju š dus
rdus: Dari, ko gribi, izdali ž last bas, k gribi, kam gribi un kad gribi. Un uzreiz v zija nozuda. 32 Reiz dzird ju v rdus: Ej pie audzin jas un pal dz, lai vi a at auj tev devi as
dienas vienu stundu pavad t ador cij . Taj centies savu l gšanu savienot ar manu M ti. L dzies no visas sirds vienot ar Mariju, centies ar šai laik iet Krustace u Es sa mu at auju, ne uz visu laiku, bet cik to at aus mani pien kumi.
33 Šaj novenn man vajadz ja l gties par savas T vzemes labkl bu. Sept taj dien ieraudz ju Dievm ti starp debes m un zemi, mirdzoš t rp . Vi a l dz s ar salikt m rok m, acis bija v rstas uz debes m, bet no Vi as sirds izpl da ugun gi stari - vieni pac s uz debes m, citi sedza m su zemi.
34 Kad es par to past st ju savam biktst vam,40 vi š teica, ka tas tieš m var tu iziet no Dieva, bet var tu b t ar m ns. T k man dz bija daudz p rmai u, man nebija past ga
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
15
biktst va, turkl t man nez k c bija gr ti run t par to. Es karsti l dzu Dievu, lai Vi š s ta man lielu ž last bu – gar go vad ju, tom r šo ž last bu es sa mu tikai p c m ža sol jumu salikšanas, kad atbraucu uz Vi u42.
35 Ak, ja man b tu bijis gar gais vad js no paša s kuma, es neb tu zaud jusi tik daudz Dieva ž last bu. Biktst vs var oti pal dz t dv selei, bet var ar kait t. Cik gan uzman giem
t biktst viem pret Dieva ž last m penitentu dv sel s – tas ir oti svar gi. P c ž last m var uzzin t par dv seles tuv bu Dievam.
36 (14) Reiz mani izsauca uz Dieva Tiesu. Es st ju ar Dievu viens pret vienu. J zus bija t ds k krust . P c mirk a citas br ces izzuda, palika tikai piecas: uz rok m, uz k m un
. Es ieraudz ju savas dv seles st vokli, k du to redz Dievs. Ieraudz ju visu, kas Dievam nepat k. Es nezin ju, ka par tik s kiem p rk pumiem j atbild Dieva priekš . K ds mirklis! Kurš gan to var aprakst t? St t Sv s Tr svien bas priekš ! J zus man jaut ja: Kas tu esi? Atbild ju; "Tava kalpone, Kungs." Tu pelni vienu dienu š st tav . Es grib ju uzreiz mesties š st tavas ugun , bet J zus attur ja un teica: Ko tu gribi – tagad ciest vienu dienu vai su laiku uz zemes? Es atbild ju: "J zu, gribu ciest š st tav un gribu ciest uz zemes visliel s moc bas pat l dz pasaules galam." J zus teica: Pietiek viena. Tu iesi uz zemes un daudz ciet si, bet neilgi, tu izpild si manu gribu un manus bauš us, un izpild t tev pal dz s viens mans uzticams kalps.
Tagad noliec galvu pie man m kr m, pie manas Sirds un smel no t s sp ku vis m ciešan m, jo nekur citur tu nerad si atvieglojumu, pal dz bu un mierin jumu. Zini to – tev b s daudz j cieš, bet lai tas tevi nebied , - Es esmu ar tevi.
37 Dr z p c tam es saslimu43. Fiziskais nesp ks man bija paciet bas skola. Tikai J zus zina, k ds gribassp ks man bija vajadz gs, lai veiktu savus pien kumus44.
38 J zus, lai att tu dv seli, izmanto t dus pa mienus, k dus Vi š v las. Mana dv sele, kaut biju m su vid 45, izjuta piln gu vientul bu; bieži vien manus vislab kos centienus
sas uztv ra k aunus – tas ir oti mokoši, bet Dievs to pie va, un man vajadz ja pie emt, jo caur to m s k stam l dz ki J zum. Vienu gan es ilgi nesp ju saprast – to, ka J zus lika man par visu to st st t vad m, bet vi as netic ja maniem v rdiem un izr ja man l dzj bu, it k es
tu halucin ciju vai fant ziju var .
Dom jot par to, ka varb t esmu il ziju var , nol mu iekš ji vair ties no Dieva – baid jos no viltus. (15) Tom r Dieva ž last ba mani sagaid ja ik uz so a. Un tieši tad, kad vismaz k gaid ju, Dievs uzrun ja mani.
39 + K du dienu J zus man teica, ka s s sodu vienai pils tai, kura ir visskaist su valst . Tas b tu t ds pats sods k Sodomai un Gomorai. Es redz ju Dieva lielo dusm bu, un
mana sirds s ka tr t un dreb t. Klus s ku l gties. Dr z J zus man teica: Mans b rns, upur šanas laik cieši vienojies ar Mani un upur Debesu T vam manas Asinis un Br ces š s pils tas gr ku izpirkšanai. dari septi as dienas. Sept taj dien es ieraudz ju J zu mirdzoš
kon un l dzu Vi u, lai pal kojas uz šo pils tu un uz visu m su valsti. J zus ar m lest bu uzl koja to. Paman jusi J zus labv bu, s ku l gt Vi am sv bu. Tad J zus teica: Tevis d Es sv tu visu valsti. Un p rmeta lielu Krusta z mi p r visu m su T vzemi. Milz gs prieks piepild ja manu sirdi, kad redz ju, cik labs ir Dievs.
40 + 1929 gad . K du reizi sv s Mises laik kaut k paši sajutu Dieva tuvumu – neraugoties uz manu pretošanos un att lin šanos no Dieva. Reiz m es b gu no Dieva, jo baid jos
t par aun gara upuri, un man daudzk rt tika teikts, ka es jau esmu t valgos. Š da nedroš ba bija man ar turpm k. Sv s Mises laik pirms Sv s Kom nijas notika sv tsol jumu atjaunošana46. Kad piec mies k s un s m teikt sol jumu formulas, p kš i man blakus par s J zus – balt t rp , ar zelta jostu un teica: Es dodu tev m go m lest bu, lai tava
st ba b tu nevainojama, un k pier jums, ka tu nekad neizjut si net ras v lmes, b s… J zus norais ja savu zelta jostu un aps ja to man. No š br ža man vairs nebija nek du p rdz vojumu, kas b tu pretrun ar labo – ne sird , ne pr . V k es sapratu, ka t bija viena no liel kaj m
last m, kuras man izl gusi Vissv Jaunava Marija, jo es daudzus gadus biju Vi ai l gusi
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
16
šo ž last bu. Kopš t laika es v l vair k godinu Dieva M ti. Vi a man iem ja dzi i m t Dievu un vis izpild t Vi a sv to gribu. Marija, Tu esi mans prieks, caur Tevi Dievs non ca uz zemes un man sird . 41 (16) Reiz ieraudz ju k du Dieva kalpu, kuram draud ja krišana smag gr . Tam dr z bija j notiek. S ku l gt Dievu, lai Vi š s ta man visas elles moc bas, jebkuras ciešanas,
das Vi š grib s, un caur to gl bj to priesteri, gl bj no draudoša gr ka. J zus uzklaus ja manu gumu, un p c br ža es sajutu uz galvas rkš u kroni. rkš i d s galv l dz smadzen m. Tas
ilga tr s stundas. Dieva kalps tika gl bts no gr ka, un Dievs stiprin ja vi a dv seli ar pašu last bu.
42 Kristus Dzimšanas dien es sajutu, ka mani ap em Dieva kl tesam ba. Ar šoreiz iekš ji centos izvair ties no tikšan s ar Dievu. Pal dzu m tei audzin jai at auju aizbraukt uz Juzefineku47, lai apciemotu m sas. Audzin ja at va, un uzreiz p cpusdien s m posties ce . Es aizskr ju uz celli p c lietusm te a un atpaka ce uz maz s kapelas sliekš a ieraudz ju Kungu
zu. Vi š man teica: Ej, bet es emu tavu sirdi. Un p kš i sajutu, ka man kr s nav sirds. M sas ka steidzin t, bija jau pav ls, un es g ju vi m l dzi. Mani s ka moc t dzi a neapmierin ba.
Kaut k das ilgas p ma dv seli, ta u neviens par to nezin ja – vien gi Dievs redz ja, kas notiek man dv sel . Kad bij m nedaudz ciemojuš s Juzefinek , teicu m m: "Ejam m s!" M sas grib ja v l mazliet atp sties, bet man nebija miera. Es paskaidroju, ka mums j rn k l dz tumsai – ce š bija visai t ls. Un m s atgriez mies m s. M te vad ja, satiekot mani gaiten , jaut ja, vai m s v l neesam aizg jušas, vai jau atgriezuš s. Atbild ju, ka esam atgriezuš s, kam r nav tumsa. Novilku virsdr bes un g ju uz mazo kapelu. Tikko biju ieg jusi, J zus teica: Ej un saki m tei priekšniecei, ka atgriezies nevis t c, ka grib ji l dz vakaram b t m s, bet t c, ka Es pa mu tavu sirdi. Lai gan tas nebija viegli, es g ju (17) pie m tes un atkl ti past st ju par iemeslu, kura d tik agri atgriezos, un l dzu Kungam piedošanu par visu, kas Vi am nepat k man . Tai paš mirkl J zus
rpludin ja manu dv seli ar prieku. Es sapratu, ka rpus Dieva nekur nav miera. 43 Reiz ieraudz ju divas m sas, kas iet uz elli. Neizsak ma s pe saž audza manu dv seli, l dzu Dievu par vi m, un J zus man teica: Ej pie m tes priekšnieces un saki vi ai, ka divas m sas izdara smagu gr ku. kamaj dien es to pateicu. Viena no m m jau ir dzi i nož lojusi, bet otra p rdz vo lielu iekš ju c u. 44 Reiz J zus man teica: Es atst ju šo m ju…jo taj ir kas t ds, kas Man nepat k. Sv Hostija izn ca no tabern kula un nolaid s man s rok s, bet es priec gi ieliku to tabern kul . Tas atk rtoj s, un es v lreiz Hostiju ieliku tabern kul . Ar trešo reizi tas atk rtoj s, bet Hostija p rv rt s J Krist , un Vi š sac ja: Es te vairs nepalikšu. P kš i man sird pamod s dzi a m lest ba uz J zu, un es teicu: "Es ta u nelaid šu Tevi, J zu, no š s m jas." J zus atkal nozuda, bet Hostija nolaid s man s rok s. Es to atkal ieliku tabern kul . J zus palika ar mums. Tr s dienas es centos l gties pateic bas ador cij . 45 du reizi J zus man teica: Pazi o ener lm tei, ka šaj m … notiek tas… kas Man nepat k un kas Mani oti apvaino. Es uzreiz nepateicu, ta u nemiers, kuru rad ja Kunga teiktais, ne va kav ties ne mirkli, un es uzrakst ju m tei ener lpriekšniecei. Tad man dv sel iest s miers. 46 Es bieži jutu Kunga J zus ciešanas sav mies un, kaut tas ar nav aptverams, priec jos, jo to ta u v s J zus. Tas nebija ilgi. Š s ciešanas man dv sel iededzin ja
lest bas liesmu uz Dievu un nemirst m dv sel m. M lest ba panes visu, m lest ba p rvar vi, m lest ba nek nebaid s.
(18) + 1931. g. 22. febru 47 Vakar , kad biju sav cell , ieraudz ju Kungu J zu, rbtu balt s dr s. Viena roka bija pacelta sv bai, bet otra piesk s dr m uz kr m, no kur m izg ja divi plaši starojumi: viens – sarkans, otrs – zilgans. Klus jot skat jos uz J zu, mana dv sele bija p emta
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
17
ar bij bu, reiz ar ar lielu prieku. Tad J zus teica: Uzz sv tgleznu p c t t la, ko redzi, un uzrakstu – "J zu, es Tev uzticos." Es v los, lai šo sv tgleznu godin tu s kum j su kapel , bet
k – vis pasaul . 48 Es apsolu, ka t dv sele, kura godin s šo sv tgleznu, netiks pazudin ta. Apsolu
vi ai ar jau te, šin pasaul , uzvaras p r ienaidniekiem, bet seviš i n ves stund . Es pats vi u sarg šu, k savu godu.
49 Kad par to past st ju biktst vam48, vi š saprata, ka tas attiecas uz manu dv seli, un teica t : "Z Dieva att lu sav sird ." Aizejot no konfesion la, atkal dzird ju v rdus: Tav sird mans att ls ir, bet Es v los, lai b tu Ž lsird bas sv tki, v los, lai att ls, kuru tu uzgleznosi ar otu, tiktu svin gi iesv ts pirmaj sv tdien p c Lieldien m. Šai sv tdienai j st par
lsird bas sv tkiem. 50 + Es v los, lai priesteri sludin tu par Manu lielo ž lsird bu uz gr m dv sel m. Lai gr cinieks nebaid s Man tuvoties. Mani dedzina ž lsird bas liesmas. Es gribu to izliet p r aužu dv sel m.
V ršoties pie manis, J zus skuma: Dv se u neuztic ba plosa Manu sirdi. V l vair k ciešanu Man rada izredz tas dv seles neuztic ba. Neraugoties uz Manu neizsme amo m lest bu, cilv ki Man neuzticas – pat Manas n ves vi iem par maz. B das dv selei, kura aunpr gi izturas pret
m d van m. 51 (19) Kad es past st ju m tei priekšniecei par to, ko Dievs v las, vi a atbild ja, ka
zum b tu j dod k da skaidr ka z me. Tad es l dzu J zum k du z mi, kas liecin tu par to, ka Vi š ir Dievs, mans Kungs, un š s pras bas izsaka Vi š, un sadzird ju š dus v rdus: Es aušu par to uzzin t priekšniec m p c ž last m, kuras sniegšu caur šo att lu. 52 Kad grib ju izvair ties no š m atkl sm m, Dievs man teica, ka Tiesas dien man piepras s atbild t par daudz m dv sel m. Reiz, kad biju gal gi nomoc jusies daž s gr s, kuras man rad s no t , ka J zus run ja ar mani un pras ja man uzz t to sv tgleznu, es cieši nol mu pirms m ža sol jumu salikšanas pal gt t vu Andrašu50, lai vi š atbr vo mani no š m atkl sm m un no pien kuma gleznot att lu. Noklaus jies manu gr ks dzi, t vs Andrašs man atbild ja: "Es ne no k tevi neatbr voju, m sa, tu nedr ksti vair ties no š m atkl sm m, bet par visu tev j saka biktst vam, piln gi par visu, cit di tu nomald sies no st ce a, kaut ar sa em lielas ž last bas. Pagaid m tu n c gr ks dz pie manis, bet zini, ka tev ir vajadz gs past gs biktst vs, gar gais t vs." 53 Biju oti sar gtin ta. Dom ju, ka no visa atbr vošos, bet izn ca otr di – skaidrs nor jums sekot J zus pras m. Un v l – man tr kst past ga biktst va. G ju uz gr ks dzi pie daž diem priesteriem, bet attiec uz ž last m, ko sa mu, nevar ju atkl t savu dv seli un
c neizsak mi moc jos. L dzu J zum, lai vi š š s ž last bas sniedz k dam citam, jo es t s nesp ju izmantot, tikai velti izš iežu. J zu, apž lojies par mani, neuzdod man tik lielus darbus, Tu redzi, ka es – neder gs puteklis. Ta u J zus labest ba ir bezgal ga, Vi š man apsol ja redzamu pal dz bu te, virs zemes, un es dr z to sa mu (20) Vi . Dieva pal dz bu es ieguvu caur priesteri Mihalu Sopo ko. V l nebiju aizbraukusi uz Vi u, kad es vi u iepazinu ar savu iekš jo redzi. Reiz es vi u redz ju m su kapel starp alt ri un biktskr slu. Un tad dzird ju dv sel balsi: k, tev redzama pal dz ba virs zemes. Vi š tev pal dz s izplat t manu gribu. 54 + Reiz, nomoc jusies šaub s, jaut ju J zum: "J zu, vai Tu esi mans Dievs, vai
da par ba? Vad jas man saka, ka esot daž das par bas un spoki. Ja Tu esi mans Kungs, dzu, sv mani." Tad J zus mani sv ja ar Krusta z mi, un es p rkrust jos. Kad l dzu Kungam
piedošanu par savu jaut jumu, J zus atbild ja, ka ar šo jaut jumu es nemaz neesmu Vi u sar gtin jusi un ka Vi am oti pat k mana uztic šan s.
55 1933. + Gar gais padoms, kuru man deva jezu tu t vs Andrašs. Pirmk rt. Nedr kst vair ties no š m atkl sm m, vienm r par visu vajag teikt biktst vam. Ja es uzzin šu, ka šie mani iekš jie p rdz vojumi kalpo par labu manai vai k dai citai dv selei, tie ir
pie em, tos nedr kst neiev rot, tom r vienm r sava r ba ir j saska o ar gar go t vu.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
18
Otrk rt. Ja š s atkl smes nesaskan ar tic bu un Bazn cas garu, t s vajag uzreiz noraid t k t das, kas n k no aun gara. Trešk rt. Ja š s atkl smes neattiecas uz dv sel m, seviš i, ja nav t m par labu, man nevajag
s emt pie sirds un visp r nevajag t s emt v . „Un tom r, m sa, nedr ksti izv ties sev ce u vienatn – t vai cit di vari nomald ties, kaut ar sa em lielas Dieva ž last bas.” "Tu saki, ka Dievs prasa no dv sel m oti lielu uztic bu, tad par di tu pirm š du uztic bu." "Un v l – izturies pret to visu mier gi." (21) K da biktst va51 v rdi: "M sa, Dievs tev gatavo daudz pašu ž last bu, tom r pacenties, lai tava dz ve b tu t ka par asaru Dieva priekš , neraiz jies par to, ko par tevi dom s citi. Lai tev b tu pietiekami tikai Dieva, Dieva vien." Novici ta beig s biktst vs52 man teica: "Ej pa dz vi, darot labu, lai es tav dz ves gr mat var tu ierakst t: vi a nodz voja dz vi, darot labu. Lai Dievs tev to piepilda!” Cit reiz biktst vs teica: "Dari Dieva priekš k atraitne no Eva lija, kura ziedoja tikai dažas s kas mon tas, bet Dievam tas noz ja vair k nek citu lielie ziedojumi.”
Reiz sa mu š du padomu: "Centies, lai katrs, ar kuru tu tiksies, no tevis aizietu laim ks. Izlej ap sevi laimes smaržu, tu ta u esi daudz sa musi no Dieva, t tad dod daudz citiem. Lai no tevis visi aiziet laim gi, pat ja tikai tavu dr bju v lei 53 b s piesk rušies. Labi iegaum šos v rdus." Citreiz vi š teica: " auj, lai Dievs tavu dz ves laivu ienes dzi um , gar s dz ves neizm rojam dzi um ."
Daži v rdi no sarunas ar audzin ju p c novici ta beigšanas: "Galven paš ba tavai dv selei lai b tu vienk rš ba un l npr ba. M sa, ej pa dz vi k b rns, pa ga, vienk rša un
npr ga, ar visu apmierin ta, par visu laim ga; tur, kur citas dv seles uztraucas, ej mier gi sav vienk rš un l npr . Atceries visu m žu: k de i no kalniem satek ielej s, t ar Dieva
last bas izlejas tikai p r l npr m dv sel m." 56 Dievs, tagad es saprotu, ka Tu pieprasi man b rniš gu naivumu, to Tu pieprasi caur Taviem kalpiem. (22) Ciešanas un š rš i klosterdz ves s kum mani bied ja un at ma drosmi, un es past gi l dzos, lai J zus mani stiprin tu un dotu sava Sv Gara sp ku, lai vis es var tu izpild t Vi a sv to gribu, jo es vienm r esmu apzin jusies un apzinos savu v jumu. Es labi zinu, kas esmu, jo J zus manas dv seles acu priekš atkl ja visu manas nabadz bas bezdibeni. T c es labi saprotu – ja man dv sel ir kaut kas labs, t ir tikai Vi a sv ž last ba. Savas nabadz bas apzin šan s man auj aptvert Tavas ž lsird bas neizsme amo dzi umu. Sav gar gaj dz es ar vienu aci raugos savas nabadz bas un tukš bas bezdiben , bet ar otru – Tavas
lsird bas neizsme amajos dzi umos, Dievs. 57 Ak, mans J zu, Tu esi manas dz ves dz ba, Tu labi zini, ka es nek cita nev los
vien Tava V rda godu un to – lai dv seles iepaz tu Tavu labest bu. J zu, k c dv seles b g no Tevis? Es to nesaprotu. Ak, ja es var tu sadal t savu sirdi s kos gabali os un upur t Tev, J zu, katru da u it k veselu sirdi, lai kaut nedaudz gandar tu Tev par t m sird m, kuras nem l Tevi. Es m lu Tevi, J zu, ar katru savu asi u l ti un es labpr t to izlietu Tevis d , lai Tev pier tu,
da ir mana m lest ba. Ak, Dievs, jo vair k es Tevi paz stu, jo vair k Tevi nesaprotu, bet š nesapratne auj man uzzin t, cik liels Tu esi. Š nesapratne iekv lina manu sirdi ar jaunu degsmi Tevis d , Kungs. No t br ža, kad Tu, J zu, vi man iegremd t Tev manas dv seles acis, es atp šos un nek nev los. Es atradu savu aicin jumu tai br , kad mana dv sele iegrima Tev , vien gaj manas m lest bas objekt . Viss cits – nav nekas sal dzin jum ar Tevi. Ciešanas,
rš i, pazemojumi neveiksmes, aizdomas, kas st jas man ce – t s ir skaidas, kas aizdedzina manu m lest bu uz Tevi, J zu. Manas v šan s ir nepr gas un nepiepild mas. Es gribu nosl pt Tev, ka ciešu. Es negribu (23) sa emt atalgojumu par sav m p m un labiem darbiem. Ak, J zu, Tu man esi d vana, man pietiek Tevis, mans sirds d rgums. Es gribu ciest l dzi tuv kajiem, bet savas ciešanas nosl pt sird – ne vien no tuv kajiem, bet ar no Tevis, J zu.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
19
Ciešanas – t ir ž last ba. Caur ciešan m dv sele k st l dz ka Pest jam, ciešan s kristaliz jas m lest ba. Jo liel kas ciešanas, jo t ka k st m lest ba.
58 + Reiz nakt pie manis atn ca k da m su m sa, kura bija mirusi pirms diviem nešiem. T bija pirm kora m sa. Es ieraudz ju vi u briesm st vokl : visa kv lo, seja s s
saviebta. Mana dv sele tr ja un, nezin dama, kur cieš m sa – š st tav vai ell , es divk ršoju savas l gšanas par vi u. N kamaj nakt vi a atkal atn ca, bet es vi u ieraudz ju v l aun st vokl : briesm ugun , sej bija izmisums. Biju p rsteigta, ka p c man m l gšan m vi a izskat s v l briesm k, un es jaut ju: „Tev nepal dz ja manas l gšanas?" Vi a atbild ja, ka ne, manas l gšanas bijušas cit m dv sel m par labu. Tad teicu, ja manas l gšanas nepal dz, tad lai vairs nen k pie manis. Un vi a uzreiz pazuda. Es tom r nep rtraucu l gties. P c k da laika vi a atkal nakt atn ca pie manis, bet jau cit st vokl . Vi a vairs nebija ugun , vi as seja staroja, ac s mirdz ja prieks, un vi a teica, ka man ir patiesa m lest ba uz tuv ko, ka manas l gšanas daudz m cit m dv sel m bijušas par labu un rosin ja mani nep rtraukt l gties par dv sel m, kuras cieš š st tav . Cik br niš i ir Dieva l mumi! 59 (24) 1933. Reiz dv sel izdzird ju š du balsi: L dzies novennu par T vzemi. Novenn ietilps Lit nija visiem sv tajiem. Pal dz at auju biktst vam. kamaj gr ks dz sa mu at auju un tai paš vakar s ku l gties šo novennu. 60 Lit nijas beig s ieraudz ju spožu starojumu un taj – Dievu T vu. Uz š starojuma un zemes fona ieraudz ju J zu, piekaltu krust t veid , ka Dievam T vam, lai paraudz tos uz zemi, vajadz ja skat ties caur J zus br m. Un es sapratu, ka J zus d Dievs sv zemi. 61 J zu, pateicos Tev par milz go ž last bu, tas ir, par biktst vu, kuru Tu pats man izv ji un kuru vi man ieraudz t v zij , pirms es var ju ar vi u iepaz ties54. Ejot uz gr ks dzi pie t va Andraša, es dom ju, ka vi š atbr vos mani no š m iekš m atkl sm m. Vi š atbild ja, ka nevar atbr vot, bet pamudin ja l gties par gar go vad ju. P c sas un dedz gas l gšanas es atkal ieraudz ju t vu Sopo ko m su kapel starp alt ri un biktskr slu. Tai laik es biju Krakov . Tieši š s divas v zijas stiprin ja manu garu, jo vair k
, ka sten vi u ieraudz ju t du pašu k v zij – gan Varšav mana treš m enes rbaud juma55 laik , gan Krakov . J zu, pateicos Tev par šo lielo ž last bu.
Tagad es bai ojos, kad dzirdu, ka daž m dv sel m nav sava gar t va, jo es zinu, cik lielu zaud jumu cieta mana dv sele no t , ka man pietr ka š das pal dz bas. Bez gar vad ja var viegli noiet no st ce a. 62 Ak, pel un vienmu dz ve, cik gan nosl pumu tu glab ! Ik stunda nav l dz ga cit m, tas noz , ka pel ba un vienmul ba z d, kad uz visu skaties ar tic bas ac m. Ž last ba, ko sa emu šobr d, neatk rtosies cit laik . Cit laik tiks dota ž last ba, bet cita. Laiks rit un neatgriežas. Viss, kas noticis, nekad nemain sies, tas jau ir m gi apz mogots. 63 (25) + T vam Sopo ko vajag b t Dieva paši m otam. To saku t c, ka v roju, cik bieži Dievs vi u stiprina konkr tos br žos. To redzot, no sirds priec jos, ka Dievam ir t di izredz tie. 64 1928. gads. Ce ojums uz Kalv riju56.
Atbraucu uz Vi u uz diviem m nešiem, lai aizst tu k du m su57, kura bija aizbraukusi, lai piedal tos trešaj m u p rbaud jum , tom r paliku tur nedaudz ilg k. M te priekšniece58 grib ja izdar t man ko pat kamu un at va kop ar citu m su59 doties uz Kalv riju, lai tur ietu Krustace u. oti nopriec jos. Mums vajadz ja braukt ar ku i, lai gan bija tuvu, bet t da bija
tes audzin jas v šan s. Vakar J zus man teica: Es v los, lai tu paliktu m s. Es atbild ju: "J zu, bet viss ta u jau ir sagatavots, no r ta mums j brauc. Ko man tagad dar t?" Un Kungs atbild ja: Šis ce ojums tavai dv selei nodar s aunu. Tai br atskan ja zvans, kas v st ja, ka laiks gul t. Ar vienu skatienu atvad jos no J zus un g ju cell . Uzausa skaista diena, mana ce abiedre priec s, ka b s tik jauki, var sim apmekl t daž das vietas, bet es biju p rliecin ta, ka nebrauksim, lai gan nek da iemesla tam nebija.
Vispirms mums vajadz ja pie emt Sv to Kom niju un p c pateic bas doties ce . Kom nijas br laiks piln gi main s. Nez no kurienes radušies m ko i p rkl ja visas debesis,
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
20
un s s sp gs lietus. Visi br s, ka tik jauka diena p kš i main jusies – diez vai k ds dom jis, ka s ksies lietus. (26) M te priekšniece man saka: "Man oti ž l, ka j s nevarat braukt." Atbild ju: "M t, tas nekas, ka nebrauksim, t da ir Dieva griba, ka mums j paliek m s." Neviens ta u nezin ja, ka t bija skaidra J zus v šan s – lai es paliktu m s. Visu dienu pavad ju koncentr jusies
rdom s, pateicos Kungam, ka Vi š mani bija atst jis m s. Tai dien Dievs man s ja daudz debeš gu prieku.
65 Reiz novici , kad m te audzin ja bija nor kojusi mani uz b rnu virtuvi, es jutos oti apb din ta, jo nesp ju pacelt katlus, tie bija p k lieli. Visgr k man bija nok st kartupe us. Reiz m puse izbira. Kad teicu m tei audzin jai, vi a atbild ja, ka pierad šu un apg šu iema as. Tom r šo gr bu nevar ju p rvar t, jo mani sp ki ar katru dienu izs ka, un, kad vajadz ja k st kartupe us, es izvair jos. M sas to paman ja un br s – vi as nezin ja, ka nesp ju vi m pal dz t, kaut ar pieliku visus sp kus un sevi než loju. Dienas vid sirdsapzi as izmekl šanas laik es s dz jos Dievam, ka man tr kst sp ka. Un tad dv sel atskan ja v rdi: No š s dienas tev tas padosies pavisam viegli. Es tevi stiprin šu. Vakar , kad bija j š kartupe i, es, ticot Dieva
rdam, pirm steidzos pie kastro a. Bez p m to pac lu un nol ju deni. Bet, kad no mu v ku, lai kartupe i apž st, kastrol ieraudz ju nevis kartupe us, bet veselu kl pi sarkanu rožu – tik skaistas t s bija, ka gr ti izteikt. Nekad v l t das nebiju redz jusi. Biju oti p rsteigta, nesapratu, ko tas noz , bet tai paš br dv sel sadzird ju balsi: Tavu smago darbu Es p rv ršu br niš gu rožu kl pjos, un to smarža pace as l dz Manam tronim. Kopš t laika es centos nok st kartupe us ne tikai sav 60, bet ar cit s ned s g ju aizst t m sas šaj darb . Paties ne tikai šaj , bet ar citos smagos darbos centos pirm n kt pal , jo biju izjutusi, k tas pat k Dievam.
66 Ak, labo nodomu t bas neizsme am bag ba, visus m su darbi us t dara jaukus un oti pat kamus Dievam!
Ak, J zu, Tu zini, cik v ja es esmu, t c esi vienm r ar mani, vadi manas gaitas, visu manu b tni. Tu – mans vislab kais Skolot js. J zu, mani patiesi nom c bailes, kad redzu savu nabadz bu, ta u tai paš laik es ar nomierinos, kad redzu Tavu neizm rojamo ž lsird bu, kura par veselu m bu p rsniedz manu nabadz bu. Un š ds gar gais st voklis iet rpj mani Tav sp . K ds prieks ir iepaz t pašai sevi! Ak, nemain Paties ba, Tu nemainies m žu m žos. 67 Kad neilgi p c pirmajiem sol jumiem61 biju saslimusi, kaut ar par mani sirsn gi un prasm gi r s audzin jas un rsti, es nejutos ne lab k, ne slikt k, un man k uva zin ms, ka citi uzskata – es izliekoties. Un te manas mokas divk ršoj s. Tas turpin s visai ilgu laiku. Reiz
lojos J zum, ka esmu par nastu m m. J zus man atbild ja: Tu dz vo nevis sev, bet dv se u lab . Tavas ciešanas b s par labu cit m dv sel m. Tavas ilgstoš s ciešanas dos vi m gaismu un sp ku, lai samierin tos ar Manu gribu.
68 Visvair k cietu no t , ka man lik s, ka ne manas l gšanas, ne labie darbi Dievam nav pat kami. Nevar ju pacelt acis uz debes m. Tas man sag ja t das ciešanas, ka p c kop giem gar gajiem vingrin jumiem m te priekšniece62 mani uzaicin ja pie sevis un teica: "M sa, l dz Dievam mierin juma ž last bu, jo es redzu, un m sas ar (28) par to man saka – tavs izskats rada l dzj bu. Es patiesi nezinu, ko ar tevi dar t. Tom r es v los, lai tu ne par ko neuztrauktos." Ta u visas š das sarunas ar m ti priekšnieci man nedeva ne atvieglojumu, ne
du skaidr bu. V l liel ka tumsa aizkl ja Dievu. Mekl ju pal dz bu gr ks dz , bet neatradu. Godpr gs priesteris grib ja man pal dz t, bet es pati biju tik nesp ga, ka nesp ju pat saprast savas ciešanas, un tas mani moc ja v l vair k. N gas ilgas tik oti satrauca manu dv seli, ka nesp ju to nosl pt, un pat no malas tas bija redzams. Es zaud ju cer bu. Nakts k uva arvien meln ka. Priesteris gr ks dz teica: "Es redzu, ka tu, m sa, esi apvelt ta ar paš m ž last m, un esmu par tevi piln gi mier gs. K c gan tu tik oti ciet?" Es tai laik to nesapratu, t pat k to, ka gandar jum man bija j dzas Te Deum vai Magnificat, bet citreiz vakar tri j skrien pa d rzu vai desmit reiz dien ska i j smejas. Š di gandar jumi mani oti p rsteidza; bet šis priesteris neko daudz man nepal dz ja. Ac mredzot Dievs grib ja, lai es Vi u slav ju ciešan s. Šis priesteris mani mierin ja, ka š st vokl esmu Dievam m ka, nek tad, ja man sird b tu liels prieks. "K da liela Dieva ž last ba t ir, ka tu, m sa, š s dv seles ciešan s neapvaino Dievu un centies
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
21
pilnveidoties labos darbos. Es redzu lielus Dieva nodomus attiec uz tavu dv seli un seviš as last bas un, to redzot, pateicos Dievam.” Neraugoties uz to visu, mana dv sele bija s pju un
moku p emta. Es m jos no akl , kurš uzticas savam pavadonim un cieši turas pie vi a rokas, c ne mirkli neatk pos no paklaus bas, un t man bija gl bšanas enkurs ugun gos
rbaud jumos. 69 (29) + J zu, m Paties ba, stiprini manus v jos sp kus. Kungs, Tu sp j visu.
Es zinu, ka manas p les ir nieks bez Tavas pal dz bas. Ak, J zu, nesl pies no manis, es ta u nevaru dz vot bez Tevis. Uzklausi manas dv seles saucienu, Kungs, Tava ž lsird ba nav izs kusi – apž lojies par manu nabadz bu! Tava ž lsird ba ir p ka par visu, ko var iedom ties gan
i, gan cilv ki, un, kaut ar man liekas, ka Tu mani nedzirdi, es savu uztic bu gremd ju Tavas ž lsird bas j un zinu, ka mana cer ba netiks pievilta.
70 Tikai J zus zina, cik gr ti ir veikt pien kumus, kad dv seli moka iekš jas pretrunas, fiziskie sp ki ir izs kuši, bet apzi a – aptumšota. Sirds klusum es sev atk rtoju: "Ak, Kristu, Tev – iepriecin jumi, gods un slava, bet man – ciešanas. Es neatpalikšu no Tevis ne soli, kaut ar manas k jas plos s rkš i."
71 Kad mani nos ja rst ties Plock , tur man bija laime puš ot kapelas alt ri. Tas bija Bialaj 63. M sai Teklai reiz m tr ka laika, un es viena pati rot ju kapelu. Reiz es nogriezu lieliskas rozes, lai puš otu istabu k dam tuvam cilv kam. Kad tuvojos lievenim, ieraudz ju J zu Kristu, turpat st vam, un Vi š labsird gi jaut ja: Mana meita, kam tu nes šos ziedus? Mana atbilde Kungam bija klus šana, jo t t sapratu, ka man ir oti maigas j tas pret šo cilv ku, agr k es to neapzin jos. J zus uzreiz pazuda. Nometu pu es zem un g ju pie Sv s Euharistijas. Manu sirdi p rpludin ja pateic ba par ž last bu paz t sevi.
Ak, Dieviš Saule, Tavos staros dv sele redz s ko putekl ti, kas Tev nav pat kams. 72 (30) J zu, M Paties ba, m su Dz ba, es pazem gi l dzu
Tavu ž lsird bu nelaim giem gr ciniekiem. Mana Kunga Vissald Sirds, l dzj bas un neizm rojamas ž lsird bas piln , l dzu Tevi par nelaim gajiem gr ciniekiem. Ak, Visusv Sirds, ž lsird bas avots, no kura pl st neizsak mo ž last bu stari uz visiem cilv kiem, l dzu Tev gaismu nabaga gr ciniekiem. Ak, J zu, piemini savas r gt s ciešanas un ne auj, lai dv seles ietu pazušan , dv seles, kuras Tu atpirki ar sav m d rgaj m Vissv kaj m Asin m. Ak, J zu, kad es dom ju par Tavu Asi u augsto cenu, vienm r priec jos, jo tikai viena vien ga to piliena pietiktu visu gr cinieku atpirkšanai. Lai gan gr ks – tas ir aunuma un nepateic bas bezdibenis, tom r ar upuri, kurš nests m su d , nekas nav sal dzin ms. T c lai katra dv sele tic Kunga ciešan m, lai uzticas Kunga ž lsird bai. Dievs nevienam neliegs savu ž lsird bu. Debesis un zeme var
rv rsties, bet Dieva ž lsird ba nekad neizs ks. Ak, mans J zu, k priek deg mana sirds, redzot Tavu neaptveramo labest bu! Es v los visus gr ciniekus pievest pie Tav m k m, lai
žu m žos tiktu slav ta Tava ž lsird ba. 73 Mans J zu, lai ar visapk rt tumša nakts un melni m ko i aizsedz man horizontu,
es zinu, ka saule nav apdzisusi. Ak, Kungs, lai gan es nesp ju Tevi izzin t un neizprotu Tavus darbus, es uzticos Tavai ž lsird bai. Ja t da ir Tava griba, Kungs, lai es vienm r b tu tums , esi slav ts! Vienu gan Tev l dzu, mans J zu, ne auj man Tevi kaut k apvainot. Ak, mans J zu, Tu vien gais zini manas sirds sl pes. Es priec jos, ka varu kaut nedaudz ciest Tevis d . Kad j tu, ka ciešanas iet p ri maniem sp kiem, es steidzos pie Kunga Sv taj Euharistij , un dzi š klusums – mana saruna ar Kungu. 74 (31) K das audz knes gr ks dze Reiz k ds sp ks s ka mani steidzin t, lai es pan ktu šo sv tku iedibin šanu un lai tiktu uzgleznota š sv tglezna, un es nesp ju ieg t mieru. Kaut kas caururba mani, bet bailes, ka v zija ir m ns, mani stindzin ja. Starp citu, š das šaubas parasti n ca no rpuses, jo sirds dzi umos es jutu, ka pats Dievs ien k man dv sel . Biktst vs toreiz teica, ka reiz m var nok t maldos, un es jutu, ka šis priesteris baid s pie emt manu gr ks dzi. T s man bija moc bas. Kad iev roju, ka no cilv kiem daudz pal dz bas nesa emu, s ku v l biež k v rsties pie J zus Kristus, pie š vislab Skolot ja. Reiz, kad man uzbruka šaubas par to, ka balss, kas mani uzrun , ir no Dieva, es v rsos pie Kunga. Vien mirkl k ds sp ks p ma manu dv seli, un es teicu: "Ja Tu
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
22
esi mans stais Dievs, kurš sarun jas ar mani, es l dzu Tevi, Kungs, lai š audz kne64 jau šodien iet pie gr ks dzes. Š z me mani stiprin s." Tai paš br š meitene l dza dot iesp ju gr ks dzei.
75 Klases audzin ja bija p rsteigta, ka meitene p kš i main jusies, bet uzreiz ar par s par priesteri, un meitene ar dzi u nož lu izs dz ja gr kus. Es sadzird ju dv sel balsi: Tagad tu tici Man? Un atkal br numains sp ks ien ca man dv sel , deva t du droš bu, ka es pati br jos, k gan var ju kaut br di šaub ties. T k šaubas vienm r n ca no rpuses, tas mani rosin ja vair k iedzi in ties sev . Kad gr ks dzes laik j tu priestera
nedroš bu, es dzi i neatkl ju savu dv seli, tikai nož loju gr kus. Š ds priesteris nedod dv selei mieru, jo vi am pašam t nav. Priesteri, j s spož s sveces, kas apgaismo dv seles, lai j su gaisma nekad netiek aptumšota! Es sapratu, ka Dievs tai laik man nebija s jis savu gribu, lai es atkl tu savu dv seli vis dzi um . Šo ž last bu Dievs man deva v k. 76 (32) Mans J zu, vadi manu apzi u, em piln gi sav var visu manu b tni, iesl dz mani savas Sirds dzi umos un gl b no ienaidnieka uzbrukumiem! Tev ir mana vien cer ba. Run ar man m l m, kad es, p ubadze, tikšos ar vareniem un izgl totiem cilv kiem, lai vi i saprastu, ka šie v rdi ir Tavi un n k no Tevis. 77 Tumšie sp ki un k rdin jumi.
Mana apzi a bija oti aptumšota, neviena paties ba man nelik s skaidra. Kad man teica par Dievu, mana sirds bija k akmens. Nevar ju sird atrast ne maz s m lest bas j tas uz Vi u. Ar gribassp ku centos b t Dievam blakus un izjutu lielas mokas, man lik s, ka ar to Diev izraisu v l liel kas dusmas. Es nemaz nesp ju dom t t k agr k, dv sel jutu lielu tukšumu un ne ar ko nesp ju to piepild t. S ku izjust badu un sl pes p c Dieva un redz ju savu bezsp bu. Grib ju las t, pamaz m, fr zi p c fr zes, un par to dom t, bet ar tas bija velt gi. Nek nesapratu no las . Manas dv seles acu priekš past gi bija manas nabadz bas bezdibenis. Kad ieg ju kapel , lai veiktu gar gos vingrin jumus, vienm r p rdz voju v l liel kas mokas un
rdin jumus. Reiz m visu Sv to Misi c jos ar zaimojoš m dom m, kuras t vien grib ja sprukt no l m. Jutu nepatiku pret Sv to Euharistiju. Man lik s, ka nesa emu nek dus labumus, ko t dod. Pie mu Euharistiju tikai t c, ka paklaus ju biktst vam, un š akl paklaus ba man bija vien gais ce š, ko iet, un gl bšanas ri is. Kad priesteris man paskaidroja, ka tas ir
rbaud jums no Dieva un ka, š st vokl esot, es ne tikai (33) neapvainoju Dievu, bet pat oti pat kama Vi am esmu, un t ir z me, ka Dievs mani bezgal gi m l un tik oti uzticas man, ka pat caur t diem p rbaud jumiem Vi š mani apciemo. Tom r šie v rdi mani nemaz nenomierin ja, man lik s, ka tie neattiecas uz mani. Bet mani p rsteidza tas, ka dv seles mokas p kš i izzuda, kad devos pie gr ks dzes, bet, l dzko g ju prom no biktskr sla, visas š s moc bas mani p ma ar v l liel ku niknumu. Tad es kritu ar seju zem Sv s Euharistijas priekš un atk rtoju v rdus: „Pat ja Tu tais tos mani nogalin t, es uzticos Tev65." Man bija saj ta, ka mirstu šaj s mok s. Pati briesm doma man bija par to, ka esmu Dieva atstumta. Tad m s ar citas domas. K c dar t labus darbus? K c m rd t miesu un nogurdin t sevi? K c j saliek sol jumi? K c
gties? K c upur t sevi un zaud t sp kus? K c ik uz so a upur t sevi? K c – ja esmu jau Dieva atstumta? Kam gan visas š s p les? Tikai Dievs vien zina, kas norisin s man sird . 78 dama šo ciešanu ž augos, es ieg ju kapel un no visas sirds teicu š dus v rdus: "Ak, J zu, dari ar mani, ko Tu gribi. Es visur slav šu Tevi. Lai piepild s man katra Tava griba, mans Kungs un Dievs, bet es slav šu Tavu bezgal go ž lsird bu." P c š padev bas sol juma briesm s mokas atk s. Tad es ieraudz ju J zu, Vi š man teica: Es vienm r esmu tav sird . Neaptverams prieks caurstr voja manu dv seli un piepild ja ar lielu Dieva m lest bu, un t iekv loj s man nabaga sird . Es redzu, ka Dievs nekad nepie auj vair k, nek m s sp jam iztur t. Ak, es nek nebaidos. Ja Vi š s ta dv selei lielas ciešanas, tad stiprina ar v l liel ku
last bu, kaut ar m s to pat nepaman m. Š dos br žos jau tas vien, ka apliecin m Dievam uztic bu, sag Kungam vair k slavas nek daudzu stundu ilga priec ga l gšana. Tagad es redzu: ja Dievs grib atst t dv seli tums , tad to neapgaismos nek da gr mata, neviens priesteris.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
23
79 (34) Marija, mana M te, mana Karaliene, atdodu Tev savu dv seli un miesu, manu dz vi un n vi un to, kas b s p c n ves. Visu nododu Tav s rok s, mana M te, apkl j manu dv seli ar savu jaunavas apmetni un d vini man t ras sirds, dv seles un miesas ž last bu. Ar savu sp ku aizsarg mani no visiem ienaidniekiem, seviš i no tiem, kuri savu aunumu sl pj zem labv bas maskas. Ak, dai lilija, mana M te, Tu – mans spogulis. 80 zu, Dieviš ais m lest bas g stekni, kad es dom ju par Tavu m lest bu un pašuzupur šanos manis d , es zaud ju saprašanu. Tu apsl p savu neaptveramo god bu un nok p pie manis, ubadzes. Ak, God bas ni , kaut ar Tu sl p savu skaistumu, manas dv seles skatiens p rrauj priekškaru. Es redzu e u korus, kas nep rtraukti dod Tev godu, un visus debesu sp kus, kuri nenogurstoši Tevi slav un saka: "Sv ts, Sv ts, Sv ts!" Ak, kas gan sp j aptvert Tavu m lest bu un Tavu bezgal go ž lsird bu uz mums. Ak,
lest bas g stekni, es iesl dzu savu nabaga sirdi šaj sv tn , lai t nemit gi, dienu un nakti piel gtu Tevi. Es nezinu š rš us šai ador cijai, pat, ja fiziski b tu att lin ta, mana sirds vienm r
s kop ar Tevi. Nekas nevar likt š rš us manai m lest bai uz Tevi. Man nav š rš u. Ak, mans zu, es Tev gandar šu par bezdievju nepateic bu, Dieva zaimošanu, saltumu, naid gumu,
sv tz dz m. Ak, J zu, es v los degt k t rs upuris un sadegt Tava patv ruma tro a priekš . Nemit gi l dzu Tevi par mirstošiem gr ciniekiem.
81 Ak, Sv Tr svien ba, esi godin ta un slav ta – nedal , Viens Dievs – par šo lielo d vanu un ž lsird bas apsol jumu. Mans J zu, lai nol dzin tu Dieva zaimot ju vainu Tav priekš , es klus šu, kad mani netaisn gi nosod s, lai kaut da ji Tev gandar tu. Sav sird es nemit gi dziedu slavas himnu, ta u to neviens neman s un neviens nesaprat s. Manas dv seles dziesmu paz sti tikai Tu, ak, mans Rad j un Kungs. 82 (35) Es ne aujos tik piln gi nodoties darbu g zmai, lai aizmirstu par Dievu. Visus br vos br žus es pavadu pie Skolot ja k m, kurš apsl pts Sv taj Euharistij . Vi š mani m ca kopš agras b rn bas.
83 Uzraksti, l k, t : Pirms Es n kšu k taisn gs Tiesnesis, Es n kšu k Ž lsird bas Karalis. Pirms n ks Tiesas diena, cilv kiem tiks dota š da debesu z me.
Gaisma debes s dzis s, un vis zem b s liela tumsa. Tai br pie debes m par sies Krusta z me, bet no naglu caurumiem, kur bija piekaltas Pest ja rokas un k jas, pl s spoža gaisma, kura k du laiku apgaismos zemi. Tas b s neilgi pirms Pastar s dienas. 84 Ak, Asinis, ak, dens, kas pl t no J zus Sirds, ž lsird bas avots mums, es uzticos Tev. Vi a, 02.08.1934. 85 Piektdien p c Sv s Kom nijas es gar tiku pacelta pie Dieva tro a. Dieva tro a priekš redz ju debesu sp kus, vi i nemit gi slav ja Dievu. Aiz tro a redz ju spožumu, nepieejamu zemes b tn m, tur ieiet k Vidut js tikai Iemiesotais V rds. Kad J zus ieg ja šaj spožum , es dzird ju š dus v rdus: Uzraksti t t, ko dzird si: Es esmu Kungs sav B , Man nav vajadz bu vai pras bu. Ja Es izsaukšu rad bu dz – t b s Manas ž lsird bas virsotne. Un tai br es ieraudz ju sevi m su kapel , k parasti, uz sava soli a. Sv Mise bija beigusies.
rdi jau bija uzrakst ti. 86 + Kad es ieraudz ju, k manam biktst vam66 j cieš t d , ka Dievs darbojas caur vi u, uzreiz satraucos un teicu J zum: "J zu, tas ta u ir Tavs nodoms, k c tad Tu pret vi u36 izturies t , it k liktu š rš us – Tu ta u v lies, lai vi š to dar tu." Uzraksti, ka dienu un nakti vi š ir Manu acu priekš un ka Es pie auju t dus
rbaud jumus, lai vairotu vi a nopelnus. Es apbalvoju ne par sekm gu rezult tu, bet par paciet bu un p m, kuras velt Man.
87 Vi a, 26.10.1934. Piektdien, kad kop ar audz kn m67 ju no d rza vakari s, pulksten sešos bez desmit
min m, ieraudz ju J zu Kristu virs m su kapelas t paš izskat , k pirmo reizi redz ju:
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
24
du, k ds Vi š uzz ts glezn . Divi stari, kuri pl st no J zus Sirds, p rsedza m su kapelu un lazareti, t k – visu pils tu un pasauli. Tas ilga varb t etras min tes un tad izzuda. Viena meitene, kura g ja kop ar mani mazliet cit m aizmugur , ar redz ja šos starus, bet neredz ja
zu un to, no kurienes šie stari pl st. Vi a bija oti savi ota un past st ja par to cit m meiten m. Meitenes s ka smieties par vi u – vi a esot redz jusi k du par bu, paties t droši vien bijusi lidmaš nas gaisma. Meitene tom r palika pie sava un teica, ka š dus starus nekad dz nav redz jusi. Kad meitenes izteica domu, ka gaisma var tu b t no prožektora, vi a atbild ja, ka zina, k da ir prožektora gaisma, bet t dus starus vi a nav nekad redz jusi. P c vakari m vi a man teica, ka šie stari t savi ojuši, ka nevarot atrast sev vietu. Vi a var ja par to vien run t, kaut gan J zu Kristu nebija redz jusi. Vi a past gi man atg din ja par šiem stariem, un tas mani nedaudz apgr tin ja, jo es nevar ju teikt, ka redz ju J zu Kristu. Es l dzos par šo meiteni, lai Dievs s ta vi ai ž last bas, kuras vi ai oti vajadz gas. Mana sirds oti priec s, ka J zus pats auj Sevi paz t. Un lai gan t man bija daudz nepatikšanu, J zus d var paciest visu. 88 (37) Kad aizg ju uz ador ciju, sajutu lielu Dieva tuvumu. P c mirk a ieraudz ju
zu un Mariju. Tas piepild ja manu sirdi ar prieku, un es pajaut ju Kungam: "J zu, k da ir Tava griba attiec uz to, ko biktst vs man lika pajaut t?" J zus atbild ja: Mana griba – lai vi š b tu šeit un lai pats neiet proj m. Jaut ju J zum, vai var tu b t š ds uzraksts: "Kristus – Ž lsird bas Karalis". J zus atbild ja: Es - Ž lsird bas Karalis, bet neteica: "Kristus". Es v los, lai pirmaj sv tdien p c Lieldien m š sv tglezna tiktu izst ta aud m. Š sv tdiena – Ž lsird bas sv tki. Caur Iemiesoto V rdu Es auju izzin t manas ž lsird bas dzi umus. 89 + Br numaini notika: k Kungs bija noteicis, t ar notika – pirmo reizi aužu pulki godin ja šo sv tbildi68 tieši pirmaj sv tdien p c Lieldien m. Tr s dienas glezna bija izst ta visp jai apskatei un sa ma plašu publisku godin šanu, jo tika novietota Vi , Ostrabram (v rti uz Vecpils tu), loga augš da un bija redzama no t lienes. Ostrabram šaj s dien s svin ja Pasaules atpest šanas jubileju, 1900. gadadienu no Pest ja Krusta ciešan m. Tagad es redzu, ka pest šana un ž lsird ba ir cieši vienotas. Un t ir Pest ja v šan s. 90 Reiz sava biktst va dv sel ieraudz ju, cik stipri vi am b s j cieš. – Draugi tevi pamet s, un visi pretosies tev, ar fiziskie sp ki tev izs ks. Es redz ju tevi k v nogu ekaru, ko izraudz jis Kungs un iemetis ciešanu spied . T vs, reiz m tava dv sele b s šaubu pilna attiec uz š m probl m ar mani. Es redz ju, ka vi am pretojas pats Dievs, un jaut ju Kungam, k c Vi š t r kojas – it k trauc vi u tai liet , kuru pats uztic jis. Un Kungs teica: Es t r kojos, lai pier tu, ka tas ir mans darbs. Saki vi am, lai (38) nek nebaid s, mans skatiens dienu un nakti ir v rsts uz vi u. Vi a vainag b s tik daudz vainagu, cik dv se u vi š gl bs šaj ce . Ne par pan kumiem darb Es apbalvoju, bet par ciešan m. 91 Mans J zu, Tu zini, cik vaj šanu es paciešu t , ka esmu Tev uztic ga un paklausu Tav m pras m. Tu – mans sp ks, stiprini mani, lai es vienm r uztic gi izpild tu visu, ko Tu v lies. Pati es nek nesp ju, bet, ja Tu mani stiprini, visas gr bas varu p rvar t. Ak, Kungs, es labi redzu, ka mana dz ve kopš pirm s min tes, kad mana dv sele ieguva sp ju paz t Tevi, ir nep rtraukta c a, turkl t arvien skarb ka. Ik r tu apdom šanas laik es gatavojos c ai visu dienu, bet Sv Kom nija man – garantija, ka uzvar šu. T ar notiek. Es baidos no t das dienas, kad nepie emu Sv to Kom niju. Š Dz bas Maize dod man sp ju izpild t savu misiju, un es ieg stu v riš bu, lai veiktu visu, ko man pieprasa Kungs. V riš ba un sp ks, kas ir man , nav mani, bet T , kurš dz vo man , tas ir, no Sv s Euharistijas. Mans J zu, cik liela neizpratne! Reiz m, ja nepie emtu Euharistiju, man pietr ktu drosmes iet
k taj ce , kuru Tu man esi nor jis. 92 Pazemojumi – mana ikdienas bar ba. Saprotu, ka l gava pie em visu, kas skar vi as L gavaini, t tad Vi a pazemojumu t rps sedz ar mani. Lielu ciešanu br žos es cenšos klus t, jo neuzticos m lei, kura t s reiz s gatava st st t par sevi, bet t man dota, lai slav tu Dievu par man s m daudz m ž last m un d van m. Kad Sv taj Kom nij pie emu J zu, es karsti l dzu Vi u, lai Vi š labv dziedin tu manu m li, lai es neapvainotu ne Dievu, ne
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
25
tuv kos. Es ilgojos, lai mana m le nemit gi slav tu Dievu. Lielas ir m les vainas. Dv sele nesasniegs sv tumu, ja nepiev rs s uzman bu savai m lei.
93 (39) + ss katehisms par klosterdz ves sol jumiem69.
Jaut jums. Kas ir sv tsol jums? Atbilde. Sv tsol jums ir labpr gi Dievam dots sol jums dz vot vislab kaj veid . J. Vai sol jums ietver regulas pras bu oblig tu izpildi? A. J , noteikumu izpildei ir divk rša v rt ba un divk rt gs nopelns, bet to neiev rošana ir divk ršs p rk pums un aunums, jo gad jum , ja sol jums tiek p rk pts, tad gr ks tiek izdar ts ne tikai pret noteikumiem, bet ar sv tz dz bas gr ks. J. K c m ku sol jumiem ir tik augsta v rt ba? A. T c, ka tie ietver Bazn cas apstiprin tos klosterdz ves pamatus, kur klosteru kopienu locek i ap emas nemit gi censties p c piln bas, pildot tr s m ku dz ves tikumus: nabadz bas,
st bas un paklaus bas, k to paredz noteikumi. J. Ko noz censties p c piln bas? A. Censties p c piln bas noz , ka klosterdz ve pati par sevi nepieprasa jau sasniegtu piln bu, bet bail s no gr ka kopienas loceklim ik dienas praktiski j jas par t s sasniegšanu. T tad
ks, kurš nev las sevi pilnveidot, ignor savu galveno pien kumu. J. Kas ir m ku sv tsol jumi? A. Sv tsol jumi ir tik stingri, ka tikai rk rt jos gad jumos Sv tais T vs var atbr vot no tiem. J. Kas ir vienk rši sol jumi? A. Tie ir ne tik stingri – no m ža un gada sol jumiem atbr vo Sv tais Kr sls. J. (40) K da ir atš ir ba starp sol jumiem un tikumiem? A. Sol jums attiecas tikai uz to, kas tiek piepras ts zem gr ka z mes, bet tikums pace as augst k un pal dz izpild t sol jumu; un otr di – nepildot sol jumu, m s apvainojam tikumu. J. Ko pieprasa m ku sol jumi? A. M ku sol jumi pieprasa censties veidot labus tikumus un piln gi pak auties vad jiem un regulai, k rezult m ks atdod sevi orde a dz vei, atsak s no jebkur m ties m r koties p c saviem ieskatiem, viss ir pak auts kalpošanai Dievam. Par nabadz bas sol jumu Nabadz bas sol jums ir Dievam par godu izdar ta labpr ga atteikšan s no ties m uz personisko pašumu vai t izmantošanu.
J. K das lietas skar nabadz bas sol jumu? A. Jebkuras v rt bas un lietas, kas pieder kongreg cijai. Uz visu, kas atdots, - nauda vai
manta (ja t tika pie emta) – vald šanas ties bas tiek zaud tas. Jebkuri ziedojumi vai d vin jumi, kas jebkad sa emti pateic bas vai k cit nodom , likum gi pieder kongreg cijai. Jebkurus darba ien kumus, pat pensiju, nevar izmantot, nep rk pjot sol jumu.
J. gad jum tiek p rk pts vai ignor ts sol jums attiec uz sept to bausli? A. Tas tiek p rk pts, ja mantu, kas pieder orde a namam, em sev vai k dam citam; kad
dz gi k du lietu patur sev, lai to piesavin tos; kad bez attiec m pilnvar m p rdod vai maina du mantu, kas pieder kongreg cijai; kad lietošan nodoto mantu izmanto citiem nol kiem, nek
vad ja to ir paredz jusi; visp r, kad kaut ko atdod vai pie em bez at aujas; kad nev bas d kaut ko saboj vai izn cina; kad, p rce oties no vienas m jas uz otru, kaut ko em bez at aujas. Ja tiek p rk pts nabadz bas sol jums, m kam ir j atl dzina zaud jumi kongreg cijai.
Par nabadz bas tikumu Tas ir eva liskais tikums, kas liek sirdij atrauties no zemes liet m. M kam vi a
aicin juma d tas ir oblig ts pien kums.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
26
J. Kad gr ko pret nabadz bas tikumu? A. Kad v las kaut ko pret ju šim tikumam; kad lielu uzman bu piev rš k m liet m; kad izmanto to, kas nav nepieciešams.
J. Cik ir nabadz bas pak pju un k das t s ir? A. Praks past v etras nabadz bas pak pes. Neizr koties ne ar ko bez priekšnieku
at aujas (t ir sol juma b ba). Vair ties p rm bu, apmierin ties tikai ar nepieciešamo (tas attiecas uz tikumu). Labpr t, ar iekš ju apmierin bu tiekties p c nabadz bas – tas attiecas uz celli, ap rbu, dienu un taml dz gi. Priec ties par nabadz bu. Par š st bas sol jumu J. K dus pien kumus uzliek šis sol jums?
A. Atteikšanos no laul bas dz ves un vair šanos no visa, kas aizliegts ar sesto vai dev to bausli.
J. Vai tikuma neiev rošana ir p rk pums attiec uz sol jumu? A. Jebkurš tikuma p rk pums tai paš laik ir ar sol juma p rk pums, jo te nav, k nabadz un paklaus , atš ir bas starp sol jumu un tikumu.
(42) J. Vai katra auna doma ir gr ga? A. Ne katra. T k st gr ga tikai tad, kad apzin gai domai seko piek pšan s un gribas piekrišana.
J. Kas l dztekus gr kam pret š st bu nodara aunumu tikumam? A. aunumu tikumam nodara j tu br ba, neierobežota izt le, saj tu br ba,
familiarit te un tuva draudz ba. J. saglab t tikumu? A. Iekš jos k rdin jumus p rvar t ar Dieva kl tesam bu un turkl t – ar drosm gu c u,
jos k rdin jumus – izvairoties no to iemesliem. Ir septi i galvenie l dzek i: j tu savald šana, izvair šan s no nev lam m situ cij m; izvair šan s no bezdarb bas; k rdin jumu t ja atkl šana; izvair šan s no jebkuras, paši no tuvas draudz bas; m rd šan s gars; k rdin jumu atkl šana biktst vam.
Ir pieci l dzek i tikuma aizsardz bai: pazem ba, l gšanas gars, vienk rš ba, uztic ba noteikumiem, Vissv s Jaunavas Marijas godin šana.
Par paklaus bas sol jumu Paklaus bas sol jums ir augst ks par diviem iepriekš jiem, jo tieši tas prasa sevis
aizliegšanas upuri, un ir visvajadz kais, t k veido klosteru kopienas un iedveš taj s dz bu. J. Ko pieprasa paklaus bas sol jums? A. Ar šo sol jumu m ks apsola Dievam, ka vi š b s vis , kas noteikts ar regulu,
paklaus gs saviem likum gajiem priekšniekiem. Paklaus bas sol jums padara m ku atkar gu no priekšnieka, k paredz regula, vis dz ves garum un vis s liet s. M ks izdara smagu gr ku pret šo sol jumu ik reizi, kad nepaklausa nor jumam, kas dots paklaus bas v rd vai atbilstoši noteiktai regulai.
Par paklaus bas tikumu Paklaus bas tikums st v augst k par sol jumu. Tas ietver likumus, nor jumus un pat
priekšnieku padomus. J. Vai paklaus bas tikums m kiem ir oblig ts?
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
27
A. Paklaus bas tikums m kam ir tik svar gs, ka pat, ja vi š r kojas labi, bet pret paklaus bu, vi a r ba k st auna, jo tas nav nopelns.
J. Vai var izdar t smagu gr ku pret paklaus bas tikumu? A. Smags gr ks tiek izdar ts, kad ignor priekšnieka varu vai r kojumu; kad
nepaklaus bas d rodas gar gs vai pasaul gs aunums kongreg cijai. J. di p rk pumi apdraud paklaus bas sol jumu? A. Antip tijas pret priekšnieku: kurn šana un kritiz šana, slinkums un nek rt ba. Paklaus bas pak pes
tra un piln ga izpilde. Gribas paklaus ba, kad griba virza pr tu uz to, lai paklaus tu priekšnieka dom m. Sv tais Ign cijs dod pal tr s padomus: priekšniek , lai k ds tas b tu, vienm r j redz Dievs. Lai sav pr attaisnotu priekšnieka r kojumu vai domas. Lai katru
kojumu uztvertu k no Dieva n kušu, bez apdom šan s un šaub m. Visp js st voklis – pazem ba. Pazem gajiem nav gr bu.
94 (44) Ak, mans Kungs, aizdedzini manu m lest bu uz Tevi, lai v tru, ciešanu un rbaud jumu vid mans gars nezaud tu sp ku. Tu redzi, cik es esmu v ja. M lest ba sp j visu.
95 + Dieva dzi ka iepaz šana un dv seles bailes. S kum Dievs auj Sevi paz t k sv tumu, taisn bu, labest bu vai ž lsird bu. Dv sele ne uzreiz, bet pak peniski to iepaz st, caur gara apgaismošanu jeb tuvošanos Dievam. Tas turpin s neilgi, jo dv sele neiztur tu šo gaismu.
gšanas laik dv sele redz š s gaismas atsp dumu, t k st neiesp jami turpin t to pašu gšanu. Var vis di censties un likt sev turpin t to pašu l gšanu, bet tas ir velt gi; k st absol ti
neiesp jami l gties t pat k pirms š s gaismas uztveršanas. Š gaisma, sk rusi dv seli, dz vo taj , un nekas nesp j to ne nom kt, ne aptumšot. Š Dieva paz šanas gaisma saista dv seli un aizdedzina m lest bu uz Vi u. Bet t pati gaisma auj dv selei uzzin t, kas vi a ir, gaism no augšienes dv sele redz, kas taj notiek, un satraukum un šausm s pamirst. Ta u t nepaliek šaj satraukum , bet s k att st ties un zemoties Dieva priekš ; šie atsp dumi k st arvien gaiš ki un biež ki, un jo vair k izaug dv sele, jo š gaisma k st spož ka. Ja dv sele uztic gi un droši atbild jusi uz pirmaj m ž last m, Dievs to piepilda ar saviem iepriecin jumiem, tuvu tiekas ar vi u. Br žiem dv sele ieg st it k ciešu saist bu ar Dievu un dzi i priec jas par to, jo dom , ka ir jau sasniegusi vajadz go piln bas pak pi, jo mald šan s un netikumi taj snauž – bet vi a dom , ka to vairs nav. Dv selei liekas, ka nav gr bu, vi a gatava uz visu. Vi a s k iegremd ties Diev un baud t Dieva iepriecin jumus. Vi u nes Dieva ž last ba, un dv sele piln gi neapzin s, ka var pien kt p rbaud jumu stunda. Un patiesi, š ds st voklis turpin s neilgi. Pien k cits laiks… Ta u man ir j pasaka, ka dv sele uztic k atbild Dieva ž last bai, ja vi ai ir apgaismots biktst vs, kuram vi a uztic visu.
96 (45) + Dieva p rbaud jumi Vi a paši iem otajai dv selei. K rdin jumi un tumšie sp ki, s tans.
Dv seles m lest ba v l nav t da, k du v las Dievs. P kš i dv sele zaud Dieva kl tb tni. Taj rodas daž di maldi un netikumi, kuri tai nemit gi j apkaro. Mald šan s pace galvu, bet dv sele ir modra. Dieva kl tb tnes viet ien k vienaldz ba un gar gs tukšums, dv sele nerod prieku gar gajos vingrin jumos, nesp j l gties – ne t k agr k, ne t , k l dz s v l pavisam nesen. T šaud s no vienas puses uz otru un nerod mierin jumu. Dievs nosl pies no vi as, bet zemes liet s t neredz prieku, nekas no pasaules nesp j vi u mierin t. Dv sele sl pst p c Dieva, bet redz savu nabadz bu un s k apzin ties Dieva taisn gumu. Vi a j tas, it k zaud jusi visas Dieva d vanas, t s apzi a ir t k aptumšota, tumsa to p em, s kas neizsak mas moc bas. Dv sele cenšas past st t biktst vam par savu st vokli, bet vi u nesaprot. Vi a kr t v l liel nemier . S tans s k savu darbu.
97 Tic ba nok st ugun , smag c , dv sele ar gribassp ku cenšas atrasties l dz s Dievam. S tans ar Dieva at auju iet v l t k, cer ba un tikumi tiek p rbaud ti. Šie k rdin jumi ir briesm gi, Dievs stiprina dv seli it k slepus; vi a gan to nezina, bet viena pati šai c t neiztur tu. Dievs zina, k dus p rbaud jumus var uzlikt dv selei. Dv sele tiek k rdin ta ar
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
28
netic bu atkl sm m, neuztic šanos biktst vam. S tans saka vi ai: "Redzi, tevi neviens nesaprot. c gan par to visu run t?" Vi as aus s skan v rdi, kuru baid s, un vi ai liekas, ka pati run
pret Dievam. Vi a redz to, ko negrib tu redz t, dzird to, ko negrib tu dzird t, un t dos br žos ir stami b t bez gar t va. Dv sele pati nes savu nastu, bet, cik tas ir iesp jams, vi ai ir j mekl
gara apgaismots biktst vs, jo zem š da smaguma viegli var sal zt, un tad nereti draud bezdibenis. (46) Visi šie p rbaud jumi ir gr ti un smagi. Dievs t dus nes ta dv selei, kurai pirms tam nav bijis dots tuvu tikties ar Dievu un baud t Vi a iepriecin jumus. Turkl t Dievam ir savi, mums nezin mi nodomi. Bieži vien Dievs š veid gatavo dv seli lieliem darbiem n kotn un v las to
rbaud t – cik t rs ir šis zelts. Ta u t s v l nav p rbaud juma beigas. Ir v l p rbaud jumu rbaud jums – piln ga atstumt ba no Dieva.
98 + P rbaud jumu p rbaud jums, absol ta vientul ba – izmisums Kad dv sele ir p rvar jusi iepriekš jos p rbaud jumus, tad t , ja ar var tu klupt, tom r
droši c s un piln padev sauc uz Dievu: "Gl b, es ta u eju boj ." Un turpina c u. Tagad dv seli ap em gal ga tumsa. Dv sele sev redz tikai gr kus. Vi as st voklis ir
briesm gs. Vi a redz sevi, piln gi Dieva atst tu, j tas k t da, uz kuru v rstas Dieva dusmas, un dz izmisumam paliek viens solis. Vi a aizst vas, k var, cenšas uzmodin t tic bu, bet l gšana
vi ai k st par v l liel m mok m, un vi ai liekas, ka tagad izraisa v l liel kas Dieva dusmas, iet, ka vi a st v uz kraujas, bet lej – bezdibenis.
Dv sele raujas pie Dieva, bet j tas atmesta. Visas pasaules mokas un s pes – nav nekas sal dzin jum ar šo saj tu, kur dv sele ir piln gi iegrimusi, tas ir, piln atstumt no Dieva. Neviens nesp j dot vi ai atvieglojumu. Vi a redz, ka palikusi viena, nav neviena, kas var tu vi u aizst t. Vi a pace acis uz debes m, ta u zina, ka t s nav priekš vi as – vi ai viss ir zaud ts. No tumsas t nok st v l liel tums , vi ai liekas, ka uz visiem laikiem ir zaud jusi Dievu, kuru tik oti m ja. Š doma vi u iegr ž neiedom jam s mok s. Tom r dv sele nesamierin s ar to, cenšas pacelt acis uz debes m, bet velt gi – tas izraisa v l liel kas ciešanas.
99 (47) Neviens šo dv seli neapgaismos, ja Dievs v las to atst t tums . Š s Dieva atstumt bas d dv sele oti cieš. No sirds izpl st skumjas nop tas, tik r gtas, ka neviens gar gais
vs t s nesaprat s, vien gi – ja pats ko l dz gu ir p rdz vojis. Un te aunais gars dara dv selei jaunas ciešanas. Tas izsmej vi u: "Redzi? Vai tieš m tu v l turpm k b si uztic ga? T da, l k, ir tava alga, tu esi m su var ." Ta u s tans dv seli var ietekm t tik, cik to pie auj Dievs. Dievs zina, cik m s varam iztur t. "Kas tev tiek no t , ka tu m rd miesu? Un kas no t , ka tu izpildi noteikumus? K gan visas š s p les? Tu esi Dieva atstumta." V rds "atstumta" k st par uguni, kas dedzina katru nervu, dur l dz kaulu smadzen m. Šis v rds p em visu b bu. S kas visliel kais p rbaud jums. Dv sele vairs nekur nemekl pal dz bu, t iegrimst sev , viss z d vi as acu priekš un vi a it k samierin s ar atstumt bas s m. Tas ir br dis, kuram nesp ju rast nosaukumu. T ir uguns dv sel . Kad pirmo reizi t man tuvoj s, ar sv to paklaus bu tiku izrauta no š s uguns. M te audzin ja izbij s no t , k es izskat jos, nos ja mani uz gr ks dzi, bet biktst vs mani nesaprata, un es neguvu ne kripati as atvieglojuma. Ak, J zu, dod mums apgaismotus priesterus!
Kad pateicu vi am, ka dv sel p rdz voju ell gas mokas, vi š man teica, ka ir mier gs par manu dv seli, jo taj saskata lielu Dieva ž last bu. Ta u es no t nek nesapratu, un neviens gaismas stari š neiesp ja man dv sel .
100 Tagad es jau s ku izjust fizisko sp ku tr kumu un nesp ju pild t savus pien kumus. Nesp ju nosl pt ciešanas; kaut ar nesaku ne v rda par to, ka ciešu, ta u s pes, kuras izpaužas man sej , nodod mani, un m te priekšniece saka, ka m sas n k pie vi as un saka, ka, paraugoties vien uz mani, vi as p em l dzj ba – tik briesm gi es izskatos. Lai k es cenšos, dv sele nesp j nosl pt š das ciešanas.
101 J zu, vien gi Tu zini, k vaid mana dv sele šaj s mok s, tumsas iet ta, un tom r vi a sl pst un alkst Dieva, k izžuvušas l pas sl pst dens. Vi a mirst un izž st, mirst bez n ves, tas ir – nevar nomirt. Vi as p les ir niec gas, jo vi a atrodas varen s rok s.(48) Tagad dv sele
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
29
nok st Taisn rok s. Izbeidzas visi iekš jie k rdin jumi, apklust viss, kas ir visapk rt – t mirstošais zaud visu jo, visa dv sele, uz m žiem atstumta, atrodas Taisn un Tr svien Dieva var . Tas ir svar kais br dis, un tikai Dievs var t p rbaud t dv seli, jo tikai Vi š zina, ko sp j iztur t dv sele. Kad dv seli kveld š elles uguns, t it k kr t izmisum . Mana dv sele
rdz voja š du laiku, kad biju viena pati cell . Kad dv sele s ka krist izmisum , es sajutu, ka mirstu, ta u satv ru krusti u un drudžaini spiedu to rok . Tad sajutu, ka mana miesa atdal s no dv seles, grib ju iet pie vad m, bet nebija sp ka. Teicu p jos v rdus: "Pa aujos uz Tavu
lsird bu," un man lik s, ka esmu izrais jusi v l liel kas Dieva dusmas, un kritu izmisum . Ik c br ža no dv seles izr s s gas nop tas. Dv sele agonij . Un man lik s, ka palikšu š
st vokl , jo pati ar saviem sp kiem to main t nesp ju. Ikviena doma par Dievu k uva par neiedom jamu ciešanu j ru, un tom r dv sel bija kaut kas t ds, kas tiec s pie Dieva, ta u t saj ta bija t da, it k tas rad tu v l liel kas ciešanas. Atmi as par m lest bu, ar k du Dievs agr k bija apd vin jis, dv selei k st par jaun m mok m. Dieva skatiens vi u caururbj…un dv sel viss k st š skatiena sadedzin ts.
102 P c k da laika cell ien ca viena m sa un atrada mani gandr z mirušu. Vi a nobij s un aizg ja pie audzin jas, kura sv s paklaus bas v rd lika man celties augš , es uzreiz sajutu fizisko sp ku un, visa drebot, c los no gr das augš . Audzin ja uzreiz izprata manas dv seles st vokli, un teica man par neizdibin mo Dieva ž lsird bu: "M sa, nek zi nemirdini savu miesu, to es tev pav lu paklaus bas sp ". Un tad teica: "Tagad es redzu, ka Dievs tevi aicina uz lielu sv tumu, Kungs v las redz t tevi sev blakus, ja pie auj š das lietas, un
l tik agri. Esi uztic ga Dievam, jo t ir z me, ka Vi š v las, lai tu, m sa, b tu augstu debes s." Ta u es nesapratu šos v rdus.
103 (49) Kad ieg ju kapel , viss bija it k atk pies no manas dv seles, it k es b tu tikko no Dieva rok m izg jusi, sajutu savas dv seles t bu, jutos k mazs b rni š. Dv sel ieraudz ju Kungu, Vi š man teica: Nebaidies, mana meita, Es esmu ar tevi. Tad vien mirkl izzuda tumšie sp ki un ciešanas, j tas piepild ja neaptverams prieks, dv seli p rpludin ja gaisma.
104 V l gribu piemin t, ka, lai gan mana dv sele jau bija Vi a m lest bas staros, man mies v l divas dienas palika p das no p rdz vot m mok m. Seja – n gi b la, acis – asi u pielijušas. Tikai J zus zina, ko es izcietu. Tas, ko uzrakst ju sal dzin jum ar sten bu ir tikai b ls atspulgs. Es nesp ju to izteikt, man liekas, ka esmu atgriezusies no vi pasaules. Saj tu nepatiku pret visu rad bu. Es piek aujos Dieva Sirdij, k mazs b rni š pie m tes kr ts, un uz visu skatos cit m ac m. Saprotu to, ko Dievs ar vienu v rdu izdar ja man dv sel , un ar to ar dz voju. Kad atceros p rdz vot s mokas, mani p em drebu i. Es nesp tu tic t, ka var t ciest, ja pati neb tu tam izg jusi cauri. T s ir t ri gar gas ciešanas.
105 Tom r vis s ciešan s un c s es neatteicos no Sv s Kom nijas. Kad man lik s, ka nedr kstu pie emt Kom niju, pirms tam aizg ju pie m tes audzin jas un teicu vi ai, ka nevaru pie emt Sv to Kom niju, ka es, k man liekas, to nedr kstu. Ta u vi a man neat va, un es g ju un pie mu Sv to Kom niju un sapratu, ka tikai paklaus ba mani izgl ba.
Audzin ja v k man teica, ka p rbaud jumi man tri beigušies tikai t c, ka biju paklaus ga. Tikai paklaus bas sp esmu tikusi ar tiem gal . Paties pats Kungs izveda mani no š m mok m, bet uztic ga paklaus ba Vi am patika.
106 Kaut ar mokas ir briesm gas, nevienai dv selei nav p rlieku j baid s no t m, jo Dievs nepie aus vair k, nek m s sp jam iztur t. Bet, no otras puses, Vi š var nemaz nes t
das ciešanas, ta u es rakstu t c, ka, ja Dievs v tos k du dv seli izvest cauri (50) l dz m mok m, tad lai t nebaid s, bet, cik tas no vi as ir atkar gs, paliek uztic ga Dievam. Dievs nenodar s dv selei aunu, jo Vi š ir – pati m lest ba, un šaj neizdibin maj m lest Vi š ir izsaucis dv seli dz . Ta u, kad cietu š s mokas, es to nesapratu.
107 Ak, Dievs, esmu sapratusi, ka nepiederu šai pasaulei, Dievs to vis man liel m izprast. Manas attiec bas - vair k ar debes m nek ar zemi, lai gan es nek di neignor ju savus pien kumus.
108 Šai laik man nebija ne gar t va, ne k das vad bas. Es l dzu Kungu, un Vi š – nedeva man vad ju. Pats J zus – mans Skolot js kopš b rn bas un l dz šai dienai. Vi š izvad ja
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
30
mani cauri visiem tuksnešiem un briesm m. Es skaidri redzu, ka tikai Dievs var ja izvest mani caur tik liel m briesm m bez jebk diem zaud jumiem vai aunuma, t ka mana dv sele palika neskarta un vienm r uzvar ja gr s, kuras nevar iedom ties. Izg ju […]70. Kungs deva man vad ju, bet v k. 109 P c š m ciešan m dv sele ieg st lielu gara t bu un lielu tuv bu Dievam, lai gan man v l j piemin, ka dv sele, esot gar s ciešan s tuvu Dievam, tai paš laik ir akla. T s skatienu sedz tumsa, Dievs atrodas tuvu š dai dv selei ciešan s, bet nosl pums ir tas, ka vi a to nezina. Dv sele ne tikai uzskata, ka Dievs to ir pametis, bet ar , ka ir k uvusi par Vi a dusm bas iemeslu. Cik smaga slim ba skar dv seles skatienu – vi a, Dieva gaismas apžilbin ta, dom , ka Vi a nav, tai laik , kad Vi š ir tik varens, ka apžilbina dv seli. Tom r v k es sapratu, ka š dos br žos Dievs ir tuv k dv selei k jebkad, jo, sa emot parastas ž last bas, dv sele neiztur tu š dus
rbaud jumus. Te izpaužas Dieva visvaren ba un bezgal ž last ba, jo cit di dv sele non ktu izmisum jau pie pirm trieciena. 110 Ak, Dieviš ais Skolot j, tas, kas notika man dv sel – tas ir Tavs darbs. Tu, ak, Kungs, nebaidies nolikt dv seli briesm ga bezdibe a mal , kur t satraucas un baid s, un tad Tu atkal aicini to pie Sevis. Tas viss ir Tavi neaptveramie nosl pumi.
111 (51) Gr ks dz , kad centos izs dz t un nož lot savas ciešanas visos s kumos, priesteris br s, ka neesmu izdar jusi lielus p rk pumus, un teica: "Ja š s ciešan s, tu, m sa, esi tik uztic ga Dievam, jau tas vien dod man liec bu par to, ka Dievs tevi stiprina ar savu pašo
last bu, bet tas, ka tu to nesaproti, ir pat labi." Ta u d vaini, ka biktst vi manu st vokli nesp ja ne izprast, ne mani nomierin t, l dz pat tam, kad tikos ar t vu Andrašu, bet v k – ar t vu Sopo ko.
112 + Daži v rdi par gr ks dzi un biktst vu. Es min šu tikai to, ko pati esmu rdz vojusi sav dv sel . Ir tr s gad jumi, kad dv sele neg st labumu no gr ks dzes tajos
pašajos apst os. Pirmais. Ja biktst vs maz ko zina par neparastiem dv seles ce iem un br s, kad vi am
atkl j lielus nosl pumus, kurus Dievs dara. Š ds izbr ns satrauc smalku dv seli, un vi a pamana, ka biktst vs nav drošs savos spriedumos. Tad dv sele nevis nomierin s, bet iekr t v l liel s šaub s nek pirms gr ks dzes, jo j t, ka biktst vs vi u mierina, bet pats nav p rliecin ts. Vai ar – tas notika ar mani – biktst vs nesp j iedzi in ties dv seles nosl pumos, atsak s pie emt gr ks dzi, saj tot bailes, kad š da dv sele tuvojas biktskr slam. K gan dv sele, kas atrodas š st vokl , ieg s mierin jumu gr ks dz , ja t k st arvien trausl ka no katra biktst va v rda. P c man m dom m, t du pašu Dieva atkl smju gad jumos, ja gar dznieks dv seli nesaprot, vi am
ieteic dv selei k ds pieredz jis, ar gar gu redzi apvelt ts biktst vs vai ar pašam j ieg st š gaisma, lai dotu dv selei to, kas tai ir nepieciešams, nevis vienk rši j atsaka gr ks dze, jo š gad jum dv sele non k liel s briesm s un var noiet no t paš ce a, kuru Dievs tai izv jis. Tas ir oti svar gs apst klis, pati to esmu izbaud jusi – un jau biju s kusi šaub ties, lai gan man bija dotas pašas Dieva d vanas. Kaut ar Dievs pats mani mierin ja, man bija v šan s ieg t Bazn cas atbalstu.
(52) Otrais. Kad biktst vs ne auj atkl ti visu izteikt, ir nepaciet gs. Tad dv sele apklust un nesaka visu, un neieg st labumu. V l maz k labuma g st, ja biktst vs s k dv seli
rbaud t, to nepaz stot, un pal dz bas viet nodara aunu. Tas notiek t c, ka dv sele zina, ka biktst vs vi u nesaprot, jo ne auj atkl ties piln gi, gan ž last bu, gan vajadz bu zi , un t c vi a jaut jumi izskan nelaik . Ir bijuši t di jaut jumi, kas lika man smieties. Situ ciju var tu aprakst t š di: biktst vs ir dv seles rsts, bet k lai rsts, kurš nezina slim bu, var tu dot vajadz s z les? Nekad nevar s, jo t s vai nu nedos v lamo rezult tu vai t m b s p k smagas sekas un slim ba saasin sies, bet dažos gad jumos – nedod Dievs – var iest ties n ve z u p k stipras iedarb bas d . Es to saku, jo esmu izbaud jusi, k atseviš os gad jumos pats Dievs mani ir apst din jis.
Trešais. Tas gad s, kad biktst vs gr ks dz neiev ro s kumus. Gar gaj dz nav kumu. Reiz m it k nesvar ga deta a atkl j ko oti svar gu un biktst vam k st par gaismas staru
dv seles izpratn . Daudz dv seles nianšu atkl j "s kumi".
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
31
ku nekad labu neuzcelsim, ja atmet sim mazos ie el šus. Dievs no daž m dv sel m sagaida lielu skaidr bu un s ta t m savas nabadz bas dzi ku izpratni. Apgaismota no augšas, vi a lab k apzin s, kas Dievam pat k, kas ne. Gr ka apzi a rodas no dv seles apgaism bas un zin šan m. Tas pats attiecas uz nepiln bu, lai gan dv sele zina, ka gr ks ir saist ts ar nosl pumu;
diem s kumiem ir liela noz me ce uz sv tumu, un biktst vs tos nedr kst ignor t. Biktst va paciet ba un laipn ba atver ce u uz dv seles dzi kajiem nosl pumiem. Dv sele, it k nedom jot, atkl j savus dzi umus, saj t sev vair k sp ka un past bas, droš k c s, vair k cenšas, jo zina, ka par to b s j atbild.
(53) Teikšu v l dažas lietas attiec uz biktst vu. Reiz m vi am vajag izp t, p rbaud t, uzzin t, ar ko vi am ir dar šana – ar salmiem, ar dzelzi vai ar t ru zeltu. Katrai no š m dv sel m vajadz ga sava pieeja. Biktst vam – oblig ti – j t skaidram priekšstatam par katru dv seli, lai zin tu, ko t sp j panest konkr situ cij , br un gad jum . Kas attiecas uz mani, tad es v k, p c daudziem p rbaud jumiem, kad redz ju, ka mani nesaprot, neatkl ju savu dv seli un nesatraucu savu mieru. Bet tas notika tikai tad, vai no t br ža, kad visas š s ž last bas bija atdotas apgaismota un pieredz juša biktst va spriedumam. Tagad es zinu, k dažos gad jumos vald t sevi.
113 Un atkal es gribu teikt tr s v rdus dv selei, kura stingri nol musi censties p c sv tuma un ieg t aug us – labumu – no gr ks dzes.
Pirmais. Piln ga va sird ba un atkl ba. Pats sv kais un gudr kais biktst vs nesp j iedvest dv sel to, ko grib tu, ja dv sele neb s va sird ga un atkl ta. Sl gtai, nepatiesai dv selei draud lielas briesmas gar gaj dz , un Dievs neatkl sies t dai dv selei Vi a augst kaj izpratn , jo zina, ka t neieg s labumu no š m ž last m.
Otrais. Pazem ba. Dv sele neieg s iesp jamo ž last bu no gr ks dzes, ja nav pazem ga. Lepn ba tur dv seli tums . Dv sele neapzin s un negrib dzi i apzin ties savu nabadz bu, t sl pjas zem maskas un vair s visa, kas var tu to dziedin t.
Trešais. Paklaus ba. Nepaklaus ga dv sele neieg s uzvaru, pat ja t s gr ks dzi uzklaus tu pats J zus Kristus. Pats pieredz juš kais biktst vs t dai dv selei nevar s pal dz t. Nepaklaus ga dv sele pak auta liel m briesm m, vi ai neb s sekmju pilnveidošan s ce un gar gaj dz . Dievs d sni apber dv seli ar ž last m, bet tikai tad, ja t ir paklaus ga.
114 (54) + Ak, cik m as ir himnas, kas pl st no ciet jas dv seles. Visas debesis saj smin s par t du dv seli – seviš i, ja vi a ir Dieva izredz ta. Vi a dzied Dievam savas skumj s el ijas. Vi as skaistums ir cildens, jo t avots ir Dievs. Š dv sele iet caur dz ves tuksnesi, Dieva m lest bas ievainota. Vi a tikai ar vienu k ju skar zemi.
115 + Dv sele, kura ir izg jusi no š m ciešan m, ir dzi i pazem ga. Tai ir augsta ba. Vi a, it k nedom jot, zina, kas tagad j dara, bet no k j atsak s. Vi a saj t vismaz ko
last bas piesk rienu un ir uztic ga Dievam. Vi a no t lienes paz st Dievu un nemit gi priec jas par Vi u. Vi a tri ierauga Dievu citu cilv ku dv sel s un visp r sev apk rt. Š da dv sele ir Dieva š st ta. Dievs, b dams t rs gars, ieved dv seli t ri gar dz . Dievs pats no s kuma sagatavojis š du dv seli un to š st jis, jeb padar jis to sp gu b t cieš vienot ar Sevi. Dv sele rod m lest bu un atp tu gar saskarsm ar Kungu. Vi a sarun jas ar Kungu, neizpaužot savas j tas. Dievs piepilda dv seli ar savu gaismu. T s pr ts ir apgaismots, skaidri redz un izš ir gar s dz ves pak pes. Dv sele redz, kad vi a nepiln veid tikusies ar Dievu, kad šaj saskarsm piedal juš s j tas un gar gums bijis saist ts ar š m j m, tas ir, š saskarsme, kaut ar paša un augsta, tom r bija nepiln ga. Bet v l augst ka un piln ka saskarsme ar Dievu – t ir
apzin ga savienošan s ar Vi u. Šai gad jum dv sele ir liel droš attiec uz il zij m, t s gar gums ir dzi ks un t ks. Ja dz piedal s j tas, liel ki ir viltus draudi. J t lielai uzman bai gan no pašas dv seles puses, gan no biktst va. Ir br ži, kad Dievs ieved dv seli t ri gar st vokl . J tas dziest, it k nomirst. Dv sele viscieš veid savienojas ar Dievu, vi a iegrimst Dieviš , vi as atzi a ir piln ga, nevis da ja, k agr k, bet visp ja un piln ga, un dv sele priec jas par to. Ta u es v l gribu ko teikt par p rbaud jumu br žiem. Šajos br žos nepieciešams, lai biktst vam b tu liela paciet ba ar š du dv seli. Bet v l liel ka paciet ba vajadz ga dv selei pašai ar sevi.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
32
116 (55) Mans J zu, Tu zini, ko izj t mana dv sele, atceroties š s ciešanas. Es ne vienreiz vien esmu br jusies, ka e i un sv tie mier gi skat s uz l dz m dv seles ciešan m. Ta u š dos br žos vi i m s seviš i stipri m l. Mana dv sele ne vienreiz vien ir br kusi, saucot uz Dievu, k mazs b rni š, kad m te aizsedz savu seju, b rni š nevar vi u paz t un kliedz no visa sp ka. Ak, mans J zu, par šiem m lest bas p rbaud jumiem – gods Tev un slava. Liela un neaptverama ir Tava ž lsird ba. Viss, ko Tu, Kungs, esi iecer jis attiec uz manu dv seli, ir Tavas ž lsird bas caurstr vots.
117 Es gribu teikt, ka apk rt jiem nevajag dv seles iekš s ciešanas padar t v l smag kas, jo, kad kauss ir pilns, tad pat viens piliens, kuru m s pielejam, k st par p jo pilienu, kas p rpilda r gto ciešanu bi eri. Un kurš atbild s par šo dv seli? Sargieties palielin t ciešanas citiem t c, ka tas Dievam nav pat kami. Ja m sas vai audzin jas zina vai var iedom ties, ka
da dv sele p rdz vo šos p rbaud jumus, un, neraugoties uz to, v l no savas puses palielin tu t s ciešanas, tad vi as izdar tu n ves gr ku, un pats Dievs piepras tu atbild t par šo dv seli. Es te nerun ju par tiem gad jumiem, kuri jau p c savas dabas ir gr gi, bet tikai par to, kas cit situ cij neb tu gr ks. Sargies, lai uz tavas sirdsapzi as neb tu š das dv seles! Tas ir liels
rk pums m ku un ar parastaj dz – kad, redzot ciet ju dv seli, ik reizes aug v šan s vi ai l palielin t s pes. Es nerun ju par visiem, bet t gad s. M s at aujamies izteikt savus
spriedumus un run jam tur, kur nevajadz tu to dar t. 118 M le – mazs runas org ns, bet lielus darbus t dara. M ene, kura neprot klus t,
nesasniegs sv tumu, tas ir - nek s sv ta. Lai vi a nemierina sevi, ka varb t Dieva Gars run caur vi u, un t c vi a nedr kst klus t. Bet, lai sadzird tu Dieva balsi, dv sel j glab klusums un
klus , nevis dr mi, bet gar klusum , tas ir, koncentr joties uz Dievu. Var daudz run t, bet nep rtraukt klus šanu, bet var ar run t maz, bet lauzt klus šanu. Ak, k du nelabojamu zaud jumu rada neprasme saglab t klus šanu! Daudz aunuma ar to nodara tuv kajiem, bet visvair k – savai dv selei.
119 P c manas saprašanas un pieredzes, klus šanas likumam j t pirmaj viet . Dievs nesarun jas ar p gu dv seli, kura k trans bišu strop daudz d c, bet medu nenes. P ga cilv ka dv sele b ir tukša. Vi ai nav ne pamata tikumu, ne tuv bas ar Dievu, nerun jot par dzi ku gar go dz vi, par saldo mieru un klusumu, kur dz vo Dievs. Dv sele, kura nav iepazinusi iekš klusuma saldmi, nemier ga pati un trauc citu klusumu. Esmu redz jusi daudz dv se u elles bezdiben , jo t s nav m juš s saglab t klusumu – vi as pašas man par to teica, k ds ir vi u krišanas iemesls. T s bija m u dv seles. Mans Dievs, cik tas ir r gti – vi as ta u var ja b t debes s un pat k t sv tas. Ak, ž lsird gais J zu, es tr cu, kad dom ju par to, ka man ir j atbild par savu m li – taj ir gan dz ba, gan n ve, bet reiz m m s nokaujam ar m li, izdar m stu slepkav bu. Un to m s varam uzskat t par s kumu? Es, patiesi, neizprotu. Pazinu vienu sievieti, kura, uzzin jusi no otras to, ko par vi u run ja…smagi saslima, bet v k tas viss d rgi maks ja, tika liets daudz asaru un bija b gas sekas, un to izdar ja ne zobens, bet m le. Ak, mans klus jošais J zu, esi mums ž lsird gs!
120 Esmu piev rsusies klus šanas t mai, ta u ne par to grib ju run t, bet par dv seles dz vi ar Dievu un par t s atbildi uz ž last bu. Kad dv sele ir š st ta un Dievs tuvu tiekas ar vi u, tad viss dv seles sp ks tiecas uz Dievu. Ta u vi a pati neko nesp j. Te visu vada Dievs, dv sele to zina un apzin s. Vi a v l dz vo trimd un labi saprot, ka v l var b t gan m ko ainas, gan lietainas dienas, bet t jau ir sp ga cit di nek agr k uz to visu skat ties. T nepaliek iedom mier , bet gatavojas c ai. Vi a zina, ka pieder bru inieku ciltij. Tagad vi a visu lab k izprot. Vi a zina, ka n k no karaliskas dzimtas un uz vi u attiecas viss, kas ir svar gs un sv ts.
121 (57) + Ž last bas, kuras Dievs izlej dv selei p c šiem ugun gajiem rbaud jumiem. Vi a priec jas par ciešo vienot bu ar Dievu. Vi ai ir daudz apzin tu un
neapzin tu redz jumu, vi a daudz dzird v rdus no augšienes, bieži vien – skaidrus nor jumus, tom r, neraugoties uz vis m š m ž last m, vi ai pietr kst pašai sevis, un to vi a jo vair k saj t
c, ka Dievs vi u apd vina ar ž last m, t ka šaj situ cij vi ai draud daž das briesmas un vi a var viegli pievilties. Vi ai j dz Dievam gar gais vad js, turkl t ne tikai j dz p c gar
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
33
vad ja, bet ar j mekl t ds audzin js, kurš sp tu vad t, zin tu ce us, pa kuriem vi am j ved dv sele c . Dv seli, kura ir vienota ar Dievu, vajag sagatavot liel m un neatlaid m c m.
c š m š st šan m un p rbaud jumiem Dievs tiekas ar dv seli paš veid , tom r dv sele ne vienm r l dzdarbojas š m ž last m. Ne t , ka vi a negrib tu str t pie sevis, bet t saduras ar tik liel m iekš m un m gr m, ka tieš m vajadz gs br nums, lai t da dv sele notur tos šajos augstumos. Protams, te vajadz gs vad js. Manu dv seli bieži pild ja šaubas, un nereti es pati t s rad ju, jo dom ju, ka esmu nepraša un daudz ko nesaprotu, paši gar gos jaut jumos. Ja šaubas auga, es mekl ju gaismu pie biktst va vai vad m. Tom r es nesa mu to, p c k ilgojos.
122 Kad atkl ju savu dv seli priekšniec m, viena no vi m71 izprata mani un to ce u, pa kuru Dievs v las mani vest. Kad s ku paklaus t vi as nor jumiem, tri s ku virz ties ce uz piln bu. Ta u tas nebija ilgi. Atkl jusi dzi k savu dv seli, nesa mu to, ko v jos, bet priekšniecei š s ž last bas lik s neiesp jamas, un neko vair k es no vi as nevar ju sa emt. Vi a man teica, ka diez vai tas var tu b t, ka Dievs t tiekas ar rad jumu. "Man bail par jums, m sa, kaut tas neb tu viltus. (58) Pal dziet padomu k dam priesterim." Tom r biktst vs mani nesaprata un teica: "Lab k par to parun ar vad m.” T es staig ju no vad m pie biktst va, no biktst va pie vad m, bet mierin jumu neradu. Š s Dieva ž last bas man s s ar liel m ciešan m. Reiz m tieši teicu Kungam: "J zu, es baidos Tevis, ka tik Tu neb tu k ds spoks."
zus mani vienm r mierin ja, bet es neuztic jos. D vaini, jo vair k es neuztic jos, jo vair k zus sniedza pier jumu tam, ka Vi š ir visu šo darbu dar js.
123 + Kad biju sapratusi, ka no vad m nesa emu nek du mierin jumu, nol mu neko nest st t par š m t ri gar gaj m liet m. ji centos, k laba m ene, par visu run t ar vad m, bet par dv seles vajadz m run šu tikai gr ks dz . Daudzu – turkl t oti svar gu iemeslu d – es izpratu, ka sieviete nav aicin ta izzin t t dus nosl pumus. Es sev rad ju daudz nevajadz gu ciešanu. Ilgu laiku mani uzskat ja it k par aun gara apm tu un raudz s uz mani ar
dzj bu, bet priekšniece attiec uz mani veica dažus droš bas pas kumus. L dz man m aus m non ca, ka m sas tieši t skat s uz mani. Un horizonts ap mani satumsa. Es s ku vair ties šo Dieva ž last bu, bet, ko lai dara, – tas nebija man pa sp kam. P kš i mani p ma tik liela koncentr šan s, ka pret savu gribu iegrimu Diev , un Kungs tur ja mani pie Sevis.
124 Pirmajos br žos mana dv sele vienm r ir nedaudz satraukta, bet v k br numains miers un sp ks piepilda dv seli.
125 + To visu v l var ja panest. Bet, kad Kungs piepras ja, lai es z ju šo gleznu, tad jau pa stam s ka run t un raudz ties uz mani k uz hist ri i un fantaz ju, un tas jau ir nopietn k. Viena m sa atn ca pie manis, lai atkl ti parun tu, un s ka mani ž lot. Vi a man saka: "Esmu dzird jusi, ko par jums run , j s it k esat fantaz ja, ka jums ir kaut k das v zijas. Nelaim , jums ir j piesarg s no t ." (59) Vi ai bija va sird ga dv sele, un, ko bija dzird jusi, to atkl ti pateica. Ta u kas l dz gs man bija j klaus s ik dienas. K tas mani moc ja, zina tikai Dievs.
126 Pie sevis nol mu visu panest mier gi, neatbild t uz jaut jumiem. Vienus š mana klus šana kaitin ja, seviš i zi gos. Citi, kuri dom ja dzi k, teica, ka m sa Faust na laikam tom r ir tuvu Dievam, ja vi ai ir sp ks panest tik daudz ciešanu. Sav priekš redz ju it k divas tiesnešu grupas. Es tiecos p c iekš un klusuma. Es nerun ju par to, kas skar mani pašu, lai gan dažas m sas tieši to man izjaut ja. Manas l pas klus ja. K d ja es cietu bez ž lab m. Ta u daž m m m laikam bija liela patika kaut k mani aizsk rt. Vi as kaitin ja mana paciet ba, bet Dievs man deva tik daudz gar go sp ku, ka es mier gi visu pacietu.
127 + Es sapratu, ka šajos br žos neviens man nepal dz s, un l dzu Dievam, lai Vi š ta biktst vu. Es v jos, lai k ds priesteris man pateiktu vienu v rdu: "Esi mier ga, tu esi uz
laba ce a." Vai ar : "Atmet to visu, tas nav no Dieva." Ta u man negad s tik drosm gs priesteris, kurš man to pateiktu Dieva v rd . Tas noz , ka ar turpm k neb s droš bas. Ak, J zu, ja t ir Tava griba – lai es dz votu t nedroš – lai top slav ts Tavs V rds. Kungs, l dzu Tevi, vadi pats manu dv seli un esi kop ar mani, jo es pati neesmu nekas!
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
34
128 Un, l k, es jau esmu noties ta no vis m pus m, man vairs nav nek , ko m sas neties tu, bet ir jau ar viss t izsmelts, ka liek mani mier . Mana izmoc dv sele mazliet atp s, ta u es sapratu, ka Dievs vistuv k man bijis tad, kad mani aprun ja, ties ja. Bet tas neturpin s ilgi. Atkal s s briesm ga v tra. Tagad agr s aizdomas k uvušas m m it k par ticamu faktu, un man atkal j noklaus s vec s dziesmas. T to v las Dievs. Bet d vaini, ka pat no rienes mani s ka piemekl t (60) daž das neveiksmes72. Tas rad ja daž das ciešanas, par kur m
zina tikai Dievs. Tom r, k vien var dama, centos visu dar t p c iesp jas lab k. Tagad es redzu, ka mani izseko visur, k zagli – kapel , darba pien kumos, cell 73. Tagad l dz s Dieva kl tesam bai j tu past gu cilv ku kl tb tni. Š cilv ku past kl tb tne mani moc ja. Reiz m šaub jos, vai iz rbties, lai nomazg tos. Ak, mana nabaga gulta, to ar nov roja. Reiz m man bija j smejas, kad uzzin ju, ka pat manu gultu neliek mier . K da m sa pati man teica, ka katru vakaru esot nov rojusi mani cell , k es uzvedos.
Tom r priekšnieces vienm r paliek priekšnieces. Kaut gan vi as mani ar stipri pazemoja un bieži vien man sird s ja šaubas, tom r vienm r va man to, ko v s Kungs, kaut ar ne tieši t , k es l dzu, bet cit di vi as atbild ja uz Kunga v šanos un at va man miesas
rd šanas un gandar šanas aktus. 129 Reiz k da m te t sadusmoj s uz mani un t pazemoja, ka dom ju – to es vairs
neiztur šu. Vi a man saka: "D vaine, hist ri e, vizion re, v cies no istabas, negribu tevi paz t." Man uz galvas bira viss, ko vien var iedom ties. Atn kusi uz celli, es kritu zem krucifiksa priekš un skat jos uz J zu, nesp ju izrun t ne v rda. Un to visu es nosl pu no visiem
jiem, izlikos, it k nekas neb tu noticis. S tans vienm r izmanto š das situ cijas – v jums ka p emt manas domas: par uztic šanos un va sird bu – t da balva. K lai b tu va sird ga, ja
mani nemaz nesaprot? J zu, J zu, es vairs nesp ju. Atkal nokritu zem , zem š smaguma, mani kl ja sviedri un kaut k das bailes ž audza sirdi. Nav kam l gt gar go atbalstu. Te dv sele sadzird ja balsi: Nebaidies, Es esmu kop ar tevi, - un apbr nojama gaisma apgaismoja manu pr tu, sapratu, ka nedr kstu padoties t m skumj m, k ds sp ks piepild ja mani, un es izg ju no celles ar jaunu gatav bu ciest.
130 (61) Tom r es s ku mazliet atk pties74. Nepiev rsu uzman bu iekš m iedvesm m, centos b t izklaid ga. Ta u, neraugoties uz troksni un izklaid bu, es redz ju, kas notika man dv sel . Dieva V rds ir skaidrs, un nekas to nesp j nom kt. S ku vair ties no tikšan m ar Dievu dv sel , jo negrib ju k t par upuri viltum. Bet Dievs man sekoja ar sav m
van m, un es patiesi izjutu gan ciešanas, gan priekus. Par daž diem redz jumiem un last m, kuras Dievs man toreiz velt ja, te es nepieminu, jo par to rakstu cit viet 75, tikai
pateikšu, ka daž das moc bas jau non kušas l dz robežai un esmu nol musi pirms m ža sol jumiem izbeigt š s šaub šan s. Vis klosterdz ves laik es l dzu Dievu, lai dod apgaism bu priesterim, kuram es var tu atkl t visu dv seli. Un es l dzu Dievu, lai Vi š pats man pal dz tu un
tu ž last bu – sp ju gr ks dz izteikt pašu sl pt ko, kas notiek starp mani un Dievu, un sp ju pie emt visu, ko vien priesteris teiktu, es vi u uztveršu k pašu J zu. Man nav svar gi, k ds b s spriedums, v los tikai paties bu un skaidru atbildi uz konkr tiem jaut jumiem. Es piln gi pa aujos uz Dievu, un mana dv sele sl pst p c paties bas. Es vairs nesp ju dz vot šaub s, lai gan man dv sel bija stingra p rliec ba, ka tas viss n k no Dieva un ka par to es var tu atdot savu dz bu. Ta u es izv jos [paklaus t] biktst vam un dar t t , k vi š uzskat s par lab ku, izpild t vi a nor jumus. Es redzu br di, kurš noteiks, k es r košos visu savu m žu. Zinu, ka no t b s atkar gs viss. Nav svar gi, vai t b s atbilde, kas apstiprin s manus redz jumus, vai tieši pret jo – man nav svar gi. V los zin t paties bu un tai sekot.
131 J zu, Tu vari man pal dz t. Un no š br ža es s ku [jaunu dz vi]. Es sl pju dv sel visas ž last bas un gaidu to, kuru Dievs man s s. Sirds dzi umos man šaubu nebija, es l dzu Dievu, lai Vi š pats v tos man pal dz t šajos br žos, un drosme ien ca man dv sel .
132 (62) V l gribu min t, ka ir t di biktst vi, kuri pal dz dv selei, un ir ar t di, kuri par gar gajiem t viem ir tikai tik ilgi, kam r viss ir labi, bet, k tikai dv selei nepieciešams kas vair k, vi i ir it k bezpal dz gi un nesp j, vai negrib, saprast dv seli. Vi i cenšas cik vien var tri tikt va no t s, tom r, ja dv sele ir pazem ga, t vienm r kaut nedaudz labuma ieg s. Pats Dievs
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
35
bieži vien ielej gaismu dv seles dzi umos – par t s pazem bu un tic bu. Biktst vs bieži saka to, ko nemaz nebija v jies teikt, un pats to sti neapzin s. Ak, lai dv sele tic, ka tie ir paša Kunga
rdi; mums gan ir j tic, ka ikviens v rds, ko dzirdam gr ks dz , n k no Dieva, ta u tas, par ko min ju augst k, - tas n k tieši no Dieva. Dv sele j t, ka priesteris ir atkar gs ne pats no sevis, ka vi š run to, ko negrib tu teikt. T , l k, Dievs apbalvo par tic bu. Es daudzreiz to esmu izjutusi. Viens oti cien jams un izgl tots priesteris – laiku pa laikam man izn ca iet pie vi a uz gr ks dzi – bija bargs un daudz zi nepiekrita manis teiktajam, bet reiz vi š man teica: "Zini, m sa, ja Dievs prasa, lai tu to izdar tu, nevajag pretoties. Reiz m Dievs v las, lai Vi u pagodin tu tieši
veid . Esi mier ga – ko Dievs ies cis, to ar pabeigs, ta u saku tev – uztic ba Dievam un pazem ba, un v lreiz pazem ba. Atceries, ko tev šodien teicu." Es nopriec jos un dom ju, ka šis priesteris laikam ir mani izpratis. Ta u apst i bija t di, ka es nekad vairs nebiju pie vi a gr ks dz .
133 + Reiz mani paaicin ja viena no vec kaj m m m, un p kš i – k p rkons no skaidr m debes m – es nemaz nezin ju, k c tas notiek, bet v k uzzin ju, ka iemesls nebija no manis atkar gs. Vi a man saka: m sa, izmet no galvas iedomu, ka J zus Kristus tik uztic gi tiekas ar tevi, t du nabadzi, tik nepiln gu. J zus Kristus tiekas tikai ar sv m dv sel . Es piekritu, ka vi ai ir piln ga taisn ba, jo es [patiesi] esmu nabaga, tom r es ceru uz Dieva ž lsird bu. Kad tikos ar Kungu, pazem gi teicu: "J zu, Tu laikam ar t diem nabagiem netiecies?" Esi mier ga, mana meita, tieši caur š du nabadz bu Es v los par t savas ž lsird bas sp ku. Es sapratu, ka š m te vienk rši grib ja mani pazemot.
134 (63) + Ak, mans J zu, tik dz Tu man esi devis tik daudz p rbaud jumu. Daudz ko esmu sapratusi, pat to, par ko tagad pati br nos. Ak, cik labi ir vis pa auties uz Dievu un aut Vi am piln gi br vi darboties dv sel .
135 M enes treš p rbaud juma laik Kungs va man saprast, ka man ir j atdod sevi Vi am par upuri, lai Vi š var tu dar t ar mani visu, kas Vi am pat k. Man j nost jas Vi a priekš
upurim. S kum es nobijos, sajutu sevi bezgal gi nabadz gu un, labi paz stot sevi, v lreiz atbild ju Kungam: "Es esmu pati nabadz ba, k es varu b t upuris?" Šodien tu to nesaproti. R t Es tev aušu to saprast ador cij . Mana sirds un dv sele dreb ja. V rdi dzi i iekrita sird . Dieva dz vais V rds. Kad atn cu uz ador ciju, dv sel sajutu, ka esmu ien kusi sv tn pie dz Dieva, kura augst ba ir liela un neaptverama. Un Dievs va man aptvert, kas Vi a priekš ir pat vist s dv seles. ji es nek neredz ju, bet Dieva kl tb tne mani caurstr voja. Tai br mans pr ts tika br numain k rt apskaidrots. Mana gara acu priekš bija v zija, k J zum Kristum – D rz . S kum – fiziskas moka un daž di apst i, kas t s palielina; v k - dv seles ciešanas vis to piln , un t s, par kur m neviens neuzzin s. Šaj redz jum ietilpst viss: nevain noties šana, lab s slavas laup šana. Par to es rakstu si, bet redz jums bija tik skaidrs, ka tas, ko v k p rdz voju, ne ar ko neatš s no t , ko izjutu šaj br . Manam v rdam ir j t: upuris. Kad redz jums beidz s, manu seju kl ja auksti sviedri. J zus va man saprast, ka, ja es šim upurim ar nepiekristu, es tom r varu tikt gl bta, un ka ž last bas, kuras Vi š man d jis, nesamazin sies, un Vi š man par s tikpat lielu uztic bu. T ka, ja es pat nepiekrit šu šim upurim - Dieva dev ba no t nesamazin sies. Un Kungs va man saprast, ka viss nosl pums ir atkar gs no manis, no manas labpr gas piekrišanas šim upurim, no mana apzin ta l muma. Šaj labpr gaj un apzin taj velt šan s akt ir viss sp ks un v rt ba Vi a Majest tes priekš . Pat, ja neviens upuris, kurus es b tu gatava nest, man neb tu j izdara, Kunga priekš tie b tu it k izdar ti (64). Šai br sapratu, ka esmu non kusi Majest tes tuvum , saikn ar Vi u. J tu, ka Dievs gaida manu atbildi, manu piekrišanu. Un tad mana dv sele iegremd s Diev un es teicu: "Dari ar mani, ko Tu v lies, es atdodu sevi Tavai gribai. No š s dienas Tava sv griba b s mana bar ba. Es b šu uztic ga Tav m pras m ar Tavas ž last bas pal dz bu. Dari ar mani visu, ko gribi. L dzu Tevi, Dievs, esi ar mani katr manas dz ves mirkl ."
137 Šai br , kad es ar sirdi un gribu piekritu šim upurim, Dieva kl tesam ba caurstr voja visu mani. Mana dv sele iegrima Diev un pielija ar tik lielu laimi, k du es nesp ju pat da ji aprakst t. Es jutu, ka Vi a Majest te aptver mani. T bija br numaina sapl šana ar Dievu. Es redz ju lielu Dieva l dz bu sev , un tai paš laik Vi iesl ga mana dv sele.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
36
Apzinoties savu vienot bu ar Dievu, es j tos paši m ota un tai paš laik m lu ar visu savas dv seles sp ku. Liels nosl pums notika š s ador cijas laik , nosl pums starp mani un Dievu, un man lik s, ka nomiršu no m lest bas Vi a Vaiga priekš . Lai gan daudz run ju ar Kungu, tas notika bez v rdiem. Tad Kungs man teica: Tu esi sv tlaime manai Sirdij. No š s dienas katra tava vismaz r ba, lai ko tu dar tu, man s ac s tiks atz ta par labu. Tai br es jutos no jauna konsekr ta. Miesas apvalks – tas pats, bet dv sele – cita, taj dz vo Dievs ar visu savu labv bu.
nav saj ta, bet apzin ta sten ba, kuru nekas nesp j aptumšot. Liels nosl pums saista mani ar Dievu.
138 V riš ba un sp ks palika man dv sel . Kad izg ju no ador cijas, mier gi skat jos ac s visam tam, no k pirms t s baid jos. Koridor mani uzreiz sagaid ja liels p rbaud jums un pazemojums no vienas sievietes. Es iztur jos pa uz Dieva gribu un piek vos J zus Kristus Vissv tajai Sirdij, aujot saprast, ka esmu gatava tam upurim, kuram esmu piekritusi. Ciešanas it
no zemes izauga, pat m te Malgožata par to br s. Citiem daudz ko piedod, paties – tam nevajag piev rst uzman bu, bet man nav nek du atlaižu, katru manu v rdu analiz , katru soli – pamana. K da m sa man teica: "Sagatavojies (65) uz emties mazu krusti u, ko tev sagatavojusi
te priekšniece. Man ir ž l tevis." Bet es sird priec jos par to, un esmu jau gatava. Kad vi a redz ja manu drosmi, izbr s. Tagad es redzu, ka viena pati dv sele sp j nedaudz, bet kop ar Dievu – visu sp j. L k, kas ir Dieva ž last ba! Maz ir dv se u, kuras vienm r ir jut gas pret Dieva atkl sm m, bet v l maz k dv se u, kuras uztic gi seko š m atkl sm m.
139 Tom r Dievam uztic ga dv sele nevar pati izskaidrot savas atkl smes, vi ai t s ir atdod gudra un izgl tota priestera kontrolei, un, kam r nav p rliecin jusies, j t uzman gai. m atkl sm m un daž m augst m ž last m dv selei pašai nav j uzticas, jo tas var nodar t
lielu zaud jumu. Pat ja dv sele uzreiz var atš irt viltus atkl smi no Dieva dot s, tom r lai t ir uzman ga,
jo par daudz ko var šaub ties. Dievs m l un priec jas, kad dv sele Vi am uzticas Vi a paša d , jo l Vi u, t c uzdod sev jaut jumus un mekl atbalstu, lai p rliecin tos, ka patiesi vi darbojas
Dievs. Bet, kad ir sa musi gar gi apgaismota priestera atbalstu, lai vi a ir mier ga un atdod sevi Dievam, k Vi š ir nor jis, tas ir, k nor jis biktst vs.
140 T ra m lest ba ir sp ga uz c liem darbiem, un to nesalauz s ne gr bas, ne š rš i. Ja m lest ba ir stipra liel s gr s, tad t paliek t da pati ar pel , vienmu ikdien . Dv sele zina, ka, lai Dievam b tu pat kama, vajadz gs tikai viens – vismaz kos darbi us dar t ar lielu
lest bu, m lest bu un v l m lest bu. ra m lest ba nemald s, taj ir apbr nojami daudz gaismas, un t neizdar s neko t du, kas
Dievam var tu nepatikt. T ir atjaut ga tajos darbos, kas pat k Dievam, un nekas nevar tai dzin ties; t ir laim ga, kad var sevi iztukšot un degt k t rs upuris. Jo vair k t sevi iztukšo, jo
laim ka t ir, bet nekas cits nevar sajust briesmas t att lum k vi a; t prot noraut maskas un zina, ar ko var sadarboties.
141 (66) + Ta u manas ciešanas jau tuvojas beig m. Kungs dod man sol to pal dz bu, es to redzu k divus priesterus – t vu Andrašu un t vu Sopo ko. Rekolekcij s pirms m ža sol jumiem76 es pirmo reizi biju piln gi nomierin ta77, un v k t vs Sopo ko vad ja mani taj paš virzien – t piepild s Kunga apsol jums.
142 Kad biju nomierin ta un pam ta, k staig t Dieva ce os, mans gars t priec s Kung , ka man lik s – es nevis eju, bet skrienu, man ir izauguši sp rni lidojumam un esmu pac lusies l dz saulei un nenolaid šos lej , kam r neb šu guvusi mieru Taj , kur uz m žiem iegrimusi mana dv sele. Un es piln atdevos ž last bai; tik liela ir Dieva labv ba manai dv selei. Es nevairos, neatsakos, bet grimstu Vi , sav vien gaj D rgum . Esmu vienota ar Kungu, ir zudis bezdibenis starp mums – Rad ju un rad jumu. Divas dienas mana dv sele bija
ekst . Dieva kl tiene mani neatst ja ne uz mirkli, un mana dv sele past gi bija cieš lest bas vien ar Kungu. Tas netrauc ja man veikt pien kumus. Es jutos p rv rsta m lest ,
es visa degu, bet no t man nebija [nek slikta]. Es nemit gi gremd jos Diev , Dievs tik stipri un vareni mani pievilka sev kl t, ka br žiem neapzin jos, ka atrodos uz zemes. Tik ilgi es biju ierobežojusi Dieva ž last bu un baid jusies no t s, bet tagad pats Dievs caur t vu Andrašu nov rš
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
37
visas gr bas. Mana dv sele ir piev rsusies saulei un uzzied jusi Vi a staros Vi am pašam, un es vairs nesa...[v rds nav pabeigts, n kam rind uzs kta cita doma].
143 + Daudz Dieva ž last bu esmu zaud jusi, jo baid jos viltus, lai gan Dievs tik oti piesaist ja mani Sev, ka bieži vien man nebija sp ka pretoties Vi a ž last bai. Un p kš i es tiku iegremd ta Vi , un tajos mirk os J zus t piepild ja mani ar savu mieru, ka v k – pat grib dama satraukties – to nevar ju. Un tad es dzird ju dv sel š dus v rdus: Lai tu b tu mier ga par to, ka tieši Es tev dodu šos uzdevumus, Es tev došu tik dzi u mieru, (67) ka, ja tu ar grib tu uztraukties, tagad tas neb s tavos sp kos, bet – m lest ba p rpludin s tavu dv seli t , ka tu aizmirs si pati sevi.
144 V k J zus man deva citu priesteri78 un lika atkl t vi am savu dv seli. S kum es to dar ju, nedaudz šauboties, ta u J zus stingrais atg din jums rad ja man dv sel dzi u pazem bu. Vi a vad mana dv sele tri auga Dieva m lest , un daudzas Dieva v šan s tika izpild tas79. Ne vienreiz vien esmu dom jusi par vi a v riš bu un dzi o pazem bu.
145 Ak, cik nabadz ga ir mana dv sele, kas zaud jusi tik daudz ž last bu. Es b gu no Dieva, bet Vi š man sekoja ar sav m ž last m. Visbiež k Dieva ž last bas sa mu tad, kad vismaz k t s gaid ju. Kopš t laika, kad Kungs, man deva gar go vad ju, esmu k uvusi uztic ka ž last bai. Pateicoties gar gajam t vam, vi a uzman bai pret dv seli, es sapratu, ko noz gar gais vad js un k uz to skat s J zus. J zus man lika atbild t par vismaz kajiem
rk pumiem un atg din ja, ka par visu, ko es teikšu gar gajam t vam, Vi š pats spried s tiesu: Katrs p rk pums vi a priekš skar Mani pašu.
Kad mana dv sele vi a vad s ka izjust dzi u koncentr šanos un mieru, es bieži iekš ji dzird ju š dus v rdus: Stiprinies c ai. Dažreiz šie v rdi tika atk rtoti vair kas reizes.
+ J zus bieži lika man saprast, kas Vi am nepat k man dv sel , un nereti izteica piez mes par t diem, k s kum liekas, s kumiem, kuriem tom r ir liela noz me. Vi š br din ja un tren ja mani k Skolot js. Daudzus gadus Vi š audzin ja mani pats, l dz tam br dim, kad deva man gar go vad ju. Agr k Vi š pats va man saprast, ko nebiju sapratusi, bet tagad par visu liek jaut t biktst vam un bieži saka: Es atbild šu tev ar vi a l m. Esi mier ga. (68) Man v l nav t bijis, ka tas, ko v s Kungs, b tu pretrun ar gar vad ja80 nor jumiem. Reiz m gad s, ka s kum J zus Kristus man kaut ko pav l, neviens par to v l nek nezina, bet, kad esmu gr ks dz , man to pašu saka biktst vs – tas gan [nav] bieži.
Ja ilgu laiku dv sele sa em daudz gaismas un atkl smju, biktst vi apstiprina, ka t s ir no Dieva, un nostiprina mieru dv sel ; tad, ja ir liela m lest ba, J zus liek dv selei saprast, ka pien cis laiks sa emto apliecin t darbos. Dv sele saprot, ka Kungs pa aujas uz vi u, un š apzi a vairo t s sp kus; vi a zina, ka, lai b tu uztic ga, b s j rvar daž das gr bas, ta u vi a pa aujas uz Dievu un, pateicoties šai pa bai, non k pie t , uz ko vi u aicina Dievs. Gr bas vi u nebaida, t s k st it k par dieniš o maizi – t s nemaz nešausmina un nebaida, k bru inieku kauj nebaida lielgabalu d rdo a. Vi a ir t lu no bail m, ta u ieklaus s, no kuras puses uzbr k pretinieks, lai pan ktu uzvaru. Akli t neko nedara, bet p , dzi i p rdom un nepa aujas uz sevi, dedz gi l dzas un sa em padomus no gudriem un pieredz jušiem bru iniekiem, un, t r kojoties, gandr z vienm r uzvar.
Gad s uzbrukumi, kad dv selei nav laika ne padomiem, ne p rdom m – nekam. Tad ir s uz dz bu vai n vi, br žiem, ne v rda nesakot, vajag v rsties pie J zus Kristus Sirds
br m, un ar to vien ienaidnieks tiek uzvar ts. Nomierin šan s laik dv sele dz vo t s paš s p s k c as laik . Vi ai ir j tren jas,
turkl t daudz, cit di uz uzvaru nevar cer t. Mier gu laiku es uzskatu par gatavošanos uzvarai. Past gi ir j t modrai. Modr ba un v lreiz modr ba. Dv sele, kura p rdom , g st daudz gaismas. Izklaid ga dv sele pati sev gatavo krišanu, un, lai nebr s, ja t pien ks. Ak, Dieva Gars, kas vadi dv seli, tas, kuru Tu m ci, ieg st atzi u. Bet, lai Dieva Gars var tu darboties dv sel , nepieciešams klusums un koncentr šan s.
146 (69) L gšana. Ar l gšanu dv sele bru ojas visdaž kaj m c m. Lai k st vokl b tu dv sele, tai j dzas. L gties nepieciešams t rai un c lai dv selei, lai nepazaud tu savu skaistumu; l gties nepieciešams dv selei, kura tiecas p c š s t bas, cit di to nesasniegs;
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
38
gties vajag dv selei, kura tikko atgriezusies, cit di t atkal krit s; l gties nepieciešams gr gai, pagrimušai dv selei, lai pieceltos. Nav t das dv seles, kurai neb tu j dzas, jo jebkura ž last ba
k caur l gšanu. 147 Es atceros, ka visvair k gaismas esmu sa musi ador cij s, kuras veicu katru
dienu vis gav a laik , pusstundu gu ot zem krusta veid Vissv Sakramenta priekš . Tai laik es dzi k izpratu sevi un Dievu; man bija daudz trauc u, lai veiktu š du piel gsmi, kaut ar bija priekšnie u at auja. Dv selei ir j zina, ka, lai l gtos un paliktu l gšan , tai j apbru ojas ar paciet bu un v riš gi j rvar iekš s un s gr bas. Iekš s gr bas: garlaic ba, saltums, remden ba, k rdin jumi, s: citu cilv ku attieksme un [nepieciešam ba] cien t laiku, kas atv ts l gšanai. Esmu pati piedz vojusi: ja nelas ju l gšanu noteikt laik , tad v k ar to nelas ju, jo tad nebija laika pien kumu d , bet, ja ar las ju, tad ar liel m gr m, jo domas bija citur. Man ir bijusi ar t da gr ba: dv sele ir labi l gusies un p c l gšanas ir dzi iekš koncentr , bet citi trauc šo koncentr šanos, tad ir vajadz ga paciet ba, lai paliktu l gšan . T ar mani ir noticis ne reizi vien: kad mana dv sele bija dzi i gremd jusies Diev un guva bag gus aug us p c l gšanas, Dieva kl tb tni sajutu visu dienu, bet darb biju oti sakopota un oti prec za, un cent ga, tieši tad – man bija j sa em visvair k aizr jumu, ka kaut ko neizdaru, ka esmu vienaldz ga; maz k koncentr juš s dv seles grib, lai ar citas b tu vi m l dz gas, jo cit di
s k st vi m par past gu p rmetumu. 148 (70) + Smalka un c la dv sele – var b t oti vienk rša, bet ar dzi m j m – visos
redz Dievu, visur Vi u atrod, prot ieraudz t Dievu pat vissl pt kaj s liet s. Vi a vis saskata gu, visu augstu v rt , par visu pateicas Dievam, no visa g st labumu sev, bet visu slavu atdod
Dievam, uzticas Vi am un nesamulst, kad pien k p rbaud jumu stunda. Vi a zina, ka Dievs vienm r paliek lab kais T vs, un maz r in s ar cilv ku dom m. Vi a uztic gi seko vismaz kaj m Sv Gara iedvesm m, priec jas par šo gar go Viesi un turas pie Vi a k b rns pie m tes. Tur, kur citas dv seles kav jas un satraucas, vi a iet cauri bez bail m un gr m.
149 Kad Kungs pats v las b t blakus dv selei un vad t vi u, Vi š nov rš visu jo. Kad biju saslimusi un tiku p rnesta uz slimnieku pal tu, man sakar ar to rad s liela neapmierin ba. Pal bij m divas. Pie m sas N. n ca citas m sas, lai vi u apmekl tu; pie manis neviens nen ca. Protams, t bija viena pal ta, bet katrai bija sava celle. Garajos ziemas vakaros pie m sas N. dega gaisma, bija radio austi as, bet es nevar ju pat sagatavoties medit cijai, jo cell nebija gaismas.
Kad t bija pag jušas gandr z divas ned as, k vakar s ku s dz ties Kungam, ka es daudz ciešu un nevaru pat sagatavoties medit cijai, jo nav gaismas. Kungs teica, ka ik vakaru
ks un nor s man pantus r tdienas medit cijai. Panti las šanai vienm r bija no Vi a ciešan m. Vi š teica: Dom par man m s m Pil ta priekš . T pa da m. Visu ned u apcer ju Vi a
s ciešanas. Kopš t br ža man dv sel ien ca liels prieks, un es vairs nev jos ne apmekl jumu, ne gaismas – J zus man bija viss. Kaut ar priekšniece labi r s par slimniec m, Kungs izdar ja t , ka es jutos atst ta. Ta u šis lab kais Skolot js nov rš visu, kas rad ts, lai var tu darboties pats. Bieži vien es izjutu tik daudz izsekošanu un ciešanu, ka m te M.81 teica, ka ciešanas man ce it k no zemes izaug. Vi a teica: "Skatos uz tevi (71) k uz krust sistu, ta u esmu paman jusi, ka kop ar tevi vis ir J zus Kristus. Esi uztic ga Kungam."
150 + Gribu pierakst t vienu sapni, ko redz ju par sv to Ter zi no B rna J zus. Toreiz l biju postulante un man bija dažas gr bas, kur nesp ju sev pal dz t. T s bija iekš s
gr bas, bet saist tas ar jiem apst iem. Es l dzos daudz novennu daž diem sv tajiem, bet situ cija arvien pasliktin s. T c manas ciešanas bija tik lielas, un vairs nezin ju, k t k dz vot, tad ien ca pr doma, ka j dzas uz sv to Ter zi no B rna J zus. S ku novennu uz šo sv to, jo pirms iest šan s [kloster ] vi u oti godin ju. Tagad biju nedaudz atsalusi, bet, vajadz bas spiesta, atkal s ku dedz gi l gties. Novennas piektaj dien sapn redz ju sv to Ter zi, bet vi a v l bija it k uz zemes. Vi a nosl pa, ka ir sv , un s ka, mani mierin t – lai es t neskumstu š iemesla d , bet vair k ceru uz Dievu. Vi a teica, ka ar esot daudz cietusi, bet es ne
k tic ju, ka vi a daudz cietusi, un teicu vi ai, ka man liekas – vi a visp r necieš. Sv Ter ze p rliecin ti teica, ka ir daudz cietusi un teica: "Zini, m sa, trešaj dien tu visu sak rtosi,
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
39
cik vien var labi." Kad es negrib ju vi ai tic t, vi a atkl ja, ka ir sv ta. Tai br manu sirdi piepild ja prieks un es teicu sv tajai Ter zei: "Tu esi sv ta." Un vi a man saka: "J , es esmu sv ta. Tici, ka viss nok rtosies trešaj dien ." Es teicu vi ai: "Sv Ter ze, saki man, vai es b šu debes s?" Un vi a atbild ja, ka b šu debes s. "Bet vai es b šu sv ta, k tu – kuru godina alt ros?" un vi a atbild ja: "J , tu b si sv k es, tikai uzticies Dievam." Un tad jaut ju, vai mana m te un t vs b s debes s, vai (72) [nepabeigts]. Vi a atbild ja: b s. V l jaut ju, vai mana m sa un br i b s debes s. Vi a atbild ja, ka man vajag oti l gties par vi iem, bet konkr tas atbildes nebija. Sapratu, ka par vi iem vajadz gas daudzas l gšanas.
Tas bija sapnis, bet trešaj dien tieš m manas gr bas, k vi a bija teikusi, oti viegli nok rtoj s. Viss, kas attiecas uz šo jaut jumu, piepild s burtiski, k vi a teica. Liktos sapnis – bet tam bija sava noz me.
151 + Reiz, kad kop ar m su N.82 biju virtuv , vi a mazliet sadusmoj s uz mani un par sodu man lika s t uz galda, bet pati c gi str ja – kopa, mazg ja, bet es s ju uz galda.
sas n ca un br s, ka s žu uz galda, katra teica, ko grib ja. Viena – ka esmu sli e, cita – ka joc ga. Tad es biju postulante. Citas teica: "K da gan m sa vi a b s?" Bet es nedr kst ju k pt nost, jo m sa bija likusi s t paklaus bas83 var , un man bija j ž, l dz vi a at aus celties. Paties bu sakot, tikai Dievs vien zina, cik sevis aizliegšanas aktu es toreiz veicu. Dom ju, ka sadegšu no kauna. Dievs pats bieži vien pie va t das situ cijas, lai veidotu manu gar go dz vi. Bet par šo pazemojumu Dievs mani d sni apbalvoja ar milz gu prieku. Slav šanas laik es Vi u ieraudz ju žilbinoš skaistum . J zus labsird gi paskat s uz mani un teica: Mana meita, neb sties ciešanu. Es esmu ar tevi.
152 K nakt , kad dežur ju84, mana dv sele moc s t , ka bija j uzz t glezna, nezin ju, k du ce u iet, jo mani visu laiku p rliecin ja, ka tas ir viltus. Bet viens priesteris atkal pateica, ka, iesp jams, Dievs v las tikt pagodin ts tieši caur šo gleznu, t tad j cenšas to uzgleznot. T mana dv sele moc s. Ieg jusi kapel , pietuvin ju seju tabern kulam, pieklauv ju (73) un teicu: "J zu, paskaties, cik lielas man ir gr bas sakar ar š s gleznas z šanu." Un sadzird ju atbildi no tabern kula: Mana meita, tavas ciešanas vairs neturpin sies ilgi.
153 Vienu dienu es ieraudz ju divus ce us: viens – plats, smilt m un ziediem kais ts, pilns prieka, m zikas un daž du pat kamu lietu. audis iet pa šo ce u, dejojot un l ksmojot. Vi i aiziet l dz galam, nemaz nezinot, ka jau gals. Bet ce a gal – briesm gs bezdibenis un elles dzi umi. Dv seles k aklas krita šaj bezdiben – k g ja, t krita. Un to bija oti daudz, neskait ms daudzums. Redz ju ar citu ce u, dr k taci u, šauru, rkš iem un akme iem kl tu, un audis pa to g ja ar asar m ac s, daž das s pes ciešot. Daži klupa pret akme iem, krita, bet uzreiz c s un g ja t k. Ce a gal bija skaists d rzs, to piepild ja laime, un visas š s dv seles ieg ja šaj d rz . Un jau pirmaj mirkl vi as aizmirsa par sav m ciešan m.
154 Kad m m no Sv s imenes85 bija ador cija Sv s Euharistijas priekš , es kop ar k du m su m su vakar aizg ju pie vi m. Tikko ieg ju kapel , Dieva kl tb tne p ma manu dv seli. Es l dzos, k jau biju dar jusi, - nesakot ne v rda. P kš i ieraudz ju Kungu. Vi š man teica: Zini, ja tu ignor si š s gleznas z šanu un visu ž lsird bas lietu, tad Tiesas dien atbild si par daudz m dv sel m. P c šiem v rdiem man sird ien ca kaut k das bailes un izb lis. Nevar ju nomierin ties. Man skan ja šie v rdi; "J , Dieva Tiesas dien man b s j atbild ne tikai par sevi, bet ar par cit m dv sel m." Šie v rdi dzi i sk ra manu sirdi. Atgriezusies m s, es ieg ju pie maz J zus86, nokritu zem Sv s Euharistijas priekš un teicu Kungam: "Es visu dar šu, kas b s manos sp kos, bet l dzu Tevi, esi vienm r kop ar mani un dod sp ku, lai es var tu izpild t Tavu sv to gribu, jo Tu vari visu, bet es pati – nek .
(74) + Kopš k da laika dv sel s ku sajust, ka par mani k ds l dzas – es to jutu uzreiz. pat saj tu, ka k da dv sele l dz, lai es aizl dzu par vi u, lai gan vi a man to nesaka. Es to j tu c nemiera sev , bet, kad s ku l gties, p em miers.
156 + Reiz oti grib ju pie emt Sv to Kom niju, bet man bija k das šaubas un nepie mu. T oti cietu. Lik s, ka mana sirds p rpl s no s m. Kad ar r gtuma pilnu sirdi
ku darbu, p kš i man blakus nost s J zus un teica: Mana meita, neizlaid Sv to Kom niju; pat tad, kad labi zini, ka esi smagi kritusi, lai tevi neattur nek das šaubas no savienošan s ar Mani
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
40
manas m lest bas nosl pum . Tavi s kie p rk pumi pazud s man m lest , k salmi š, iemests liel ugun . Zini, tu Mani oti apb dini, kad izlaid Sv to Kom niju.
157 + Vakar , ieejot mazaj kapel , dv sel sadzird ju š dus v rdus: Mana meita, p rdom šos v rdus: B dams c s, cent k l dz s. Kad s ku dzi k apcer t, daudz gaismas iepl da man dv sel . Es sapratu, cik oti nepieciešams palikt l gšan un ka no š das gr tas l gšanas bieži vien ir atkar ga m su gl bšana. 158 + Kad biju Kekž 87, lai su laiku aizst tu m su88, k du p cpusdienu g ju cauri
rzam, apst jos pie ezera un s ku dom t par visapk rt redzamo. P kš i sev blakus ieraudz ju Kungu, Vi š laipni man teica: To visu Es tev esmu rad jis, mana l gava, un zini – jebkurš skaistums ir nieks sal dzin jum ar to, ko esmu tev sagatavojis m . Man dv sel ielija t ds prieks, ka biju d rz palikusi l dz vakaram, bet man lik s, ka biju tikai su br di. Š diena man bija br va un tika dom ta vienas dienas rekolekcij m89, (75), tas ir, man t bija piln gi br va, lai nodotos l gšanai. Ak, cik Dievs ir bezgal gi labs, Vi š m s p rsteidz ar savu labumu. Visbiež k gad s t , ka ar visliel kaj m ž last m Kungs mani apvelt tad, kad t s nemaz negaidu.
159 + Ak, Sv tais Upuri, Tu esi apsl pts zelta trauk , lai milz go trimdas tuksnesi es var tu p riet t ra, bezgr ga, neskarta, un lai to izdara Tavas m lest bas sp ks. Ak, Sv tais Upuri, paliec man dv sel , manas sirds t m lest ba, Tavs spožums lai klied tumsu – Tu neliegsi ž last bu pazem gai sirdij. Ak, Sv tais Upuri, debesu mirdzums, kaut ar Tu sl p savu skaistumu un r dies man maizes gabali , tom r stipra tic ba p rpl š šo aizkaru. 160 + Kruciata diena [t.s. Krustace a diena]90, m neša piekt diena, iekrita pirmaj
piektdien . Šodien ir mana diena, lai es st tu sardz Kunga J zus priekš . Šaj dien man ir gandar Kungam par visiem apvainojumiem, necie u, j dzas, lai šaj dien nenotiktu neviena
zaimošana. Šai dien mans gars paši dega m lest uz Sv to Euharistiju. Lik s, ka esmu k uvusi par uguni. Kad g ju pie Sv s Kom nijas un priesteris deva J zu Kristu, cita Hostija nokrita vi am uz piedurknes, un es nezin ju, kuru man pie emt. Mirkli kav jos, un priesteris nepaciet deva man z mi ar roku, lai pie emu Hostiju. Kad pie mu to Hostiju, kuru vi š man deva, cita iekrita man rok s. Priesteris aizg ja t k pie citiem, bet es visu laiku tur ju rok s J zu Kristu. Kad priesteris pien ca atkal, es devu vi am Hostiju, lai vi š to ieliktu kaus ?, jo pirmaj br , kad pie mu J zu, es nevar ju pateikt, bet tikai p c pie emšanas. Ta u, turot Hostiju (76) rok s, es sajutu t du m lest bas sp ku, ka visu dienu nevar ju ne st, ne attapties. Es v jos atp sties tav s rok s, ne tikai tav sird . Taj br es p kš i ieraudz ju mazi u J zu. Bet, k pien ca priesteris, atkal redz ju Hostiju.
161 Ak, Marija, Nevain Jaunava, Manas sirds t rais krist ls, Tu – mans sp ks, stiprais enkurs, Tu – mans patv rums un bru as v jai sirdij. Ak, Marija, Tu t un nesal dzin , Jaunava un M te vienlaikus, Tu – dai a k saule, Tu – t ra bez traipa, Nekas nevar l dzin ties Tavas dv seles t lam.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
41
Tavs dai ums savaldzin ja Tr svien acis, Un Vi š non ca no debes m, atst ja m go troni, Un pie ma miesu un asinis no Tavas sirds, Un devi us m nešus sl s zem Jaunavas sirds. Ak, M te, ak, Jaunava, neviens nesaprat s to, Ka neaizsniedzamais Dievs k uvis cilv ks, Tas ir m lest bas un Vi a neizm rojam s ž lsird bas akts, Kas piepild ts caur Tevi, M te, lai m s dz votu ar Vi u m gi. Ak, Marija, M te, Jaunava, Debesu v rti, Caur Tevi mums n kusi gl bšana, Katra ž last ba mums l st caur Tav m rok m, Tikai l dz ba Tev var mani sv t. Ak, Marija, Jaunava, lilija balt , Tava sirds J zum bija pirmais tabern kuls, Jo Tava pazem ba bija visdzi , Un t c Tu esi paaugstin ta p ri e u koriem un sv tajiem. Ak, Marija, mana sald M te, Atdodu Tev dv seli, miesu un savu nabaga sirdi, Esi manas dz ves sarg ja Seviš i n ves stund , p kauj .
162 (77) JMJ zu, es Tev uzticos. 1937. gada 1. m neša 1. diena
Dv seles izmekl šanas lapa. pašs p rbaud jums – savienošan s ar ž lsird go J zu Kristu. Prakse: iekš js klusums, klus šanas prec za iev rošana.
Sirdsapzi a
Janv ris. Dievs un dv sele, klus šana. 41 uzvara, 4 zaud jumi. gšana: J zus klus ja. Febru ris. Dievs un dv sele, klus šana. 36 uzvaras, 3 zaud jumi. gšana: J zu, es Tev uzticos. Marts. Dievs un dv sele, klus šana. 51 uzvara, 2 zaud jumi. gšana: J zu, aizdedzini manu sirdi ar m lest bu. Apr lis. Dievs un dv sele, klus šana. 61 uzvara, 4 zaud jumi. gšana: Kop ar Dievu es visu sp ju. Maijs. Dievs un dv sele, klus šana. 92 uzvaras, 3 zaud jumi. gšana: Vi a V rd – mans sp ks.
nijs. Dievs un dv sele, klus šana. 64 uzvaras, 1 zaud jums. gšana: Visu - J zum.
lijs. Dievs un dv sele, klus šana. 62 uzvaras, 8 zaud jumi. gšana: Atp ties, J zu, man sird . Augusts. Dievs un dv sele, klus šana. 88 uzvaras, 7 zaud jumi. gšana: J zu, Tu zini… Septembris. Dievs un dv sele, klus šana. 99 uzvaras, 1 zaud jums. gšana: J zu, pasl p mani sav Sird . Oktobris. Dievs un dv sele, klus šana. 41 uzvara, 3 zaud jumi.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
42
gšana: Marija, savieno mani ar J zu. [Te jau cita lapa – izp te]. Novembris. Dievs un dv sele, klus šana. Uzvaras, zaud jumi. gšana: Ak, mans J zu, esi ž lsird gs. Decembris. Dievs un dv sele, klus šana. Uzvaras, zaud jumi.
gšana: Esi sveicin ts, Dz vais Upuris.
163 (78) JMJ 1937 Visp js vingrin jums + Cik reizes es ieelpoju, cik reizes mana sirds pukst s kr s, cik reizes puls s asinis man
mies , tik t kstošu reižu es v los slav t Tavu ž lsird bu, ak, Sv Tr svien ba! + Es v los visa k t par Tavu ž lsird bu un b t Tavs dz vais att ls. Ak, Kungs, lai š
visliel Dieva d vana – Tava neizm rojam ž lsird ba – iet caur manu sirdi un dv seli pie tuv kajiem.
Ak, Kungs, pal dzi man, lai mans skatiens b tu ž lsird gs, lai uz cilv kiem es nekad neraudz tos ar aizdom m un nespriestu p c m paz m, bet paman tu to, kas ir skaists tuv ko dv sel s, un ietu vi iem pal .
Pal dzi man, lai mana dv sele b tu ž lsird ga, lai es atsauktos tuv ko vajadz m, lai es vienaldz gi nepaietu gar m tuv ko vaidiem un l gumiem.
Kungs, pal dzi man, lai mana m le b tu ž lsird ga, lai es nekad nerun tu sliktu par tuv ko, bet katram man b tu mierin juma un piedošanas v rdi.
Kungs, pal dzi man, lai manas rokas b tu ž lsird gas un labiem darbiem gatavas, lai es tuv kajiem dar tu tikai labu un uz emtos pašus gr kos darbus.
Pal dzi man, lai manas k jas b tu ž lsird gas, lai es vienm r steigtos pal tuv kajiem, rvarot savu nogurumu. Mana st atp ta – kalpošana tuv kajiem.
Kungs, pal dzi man, lai mana sirds b tu ž lsird ga, lai es justu l dzi vis s tuv ko ciešan s. Katram es atv ršu savu sirdi. B šu sirsn ga pat ar tiem, par kuriem zin šu, ka vi i neliet gi izmantos manu labest bu, bet es pati pasl pšos J zus Kristus ž lsird bas p rpilnaj Sird un par sav m ciešan m klus šu. Ak, mans Kungs, lai Tava ž lsird ba atp šas man .
+ Tu pats man liec censties tr s ž lsird bas pak s: pirm – ž lsird ga darb ba, lai k da t tu, otr – ž lsird gs v rds (ja nesp šu neko dar t), treš – l gšana. Ja nevar šu izr t ž lsird bu
ne ar darbiem, ne ar v rdu, tad ar l gšanu varu vienm r. Ar l gšanu varu izdar t to, kas fiziski nav sasniedzams.
Ak, mans J zu, p rveido mani Sev , Tu ta u vari visu. [4 lappuses atst tas tukšas].
164 (83) + JMJ Varšava, 1933. gads. M ku p rbaud jumi pirms m ža sol jumiem91 Kad uzzin ju, ka man ir j brauc uz p rbaud jumu, mana sirds dauz s priek , iedom joties šo neizdibin mo ž last bu – m ža sol jumu. Aizg ju pie Vissv Sakramenta un, kad biju iegrimusi pateic bas l gšan , dv sel sadzird ju š dus v rdus: Mans b rns, tu esi mana sv tlaime, tu – manas Sirds veldze. Es tev došu tik daudz ž last bu, cik tu var si iztur t. Kad vien tu grib si sag t Man prieku, st sti pasaulei par Manu lielo un neizm rojamo ž lsird bu. 165 P ris ned as iepriekš man tika pazi ots, ka man b s p rbaud jums – kad uz br ti u biju ieg jusi kapel , J zus teica: Tagad priekšniece pazi o, kuras m sas var s salikt m ža sol jumus. Ne vis m b s pieejama š ž last ba, bet vi as pašas ir vain gas. Kas neizmantos mazas
last bas, nesa ems lielas. Ta u tev, mans b rns, ir dota š ž last ba. Priec gs savi ojums ma manu dv seli, jo pirms daž m dien m viena m sa man bija teikusi, ka man neb s treš
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
43
rbaud juma. Vi a pati par šoties, lai mani nepielaistu pie sol jumiem. Es nek neatbild ju, ta u biju oti sar gtin ta, centos, cik var ju, sl pt šo s pi. 166 Ak, J zu, cik br niš gi Tavi darbi. Tagad es redzu, ka cilv ki pašu sp kiem maz ko sp j, jo es piedal šos p rbaud jum , k to jau bija teicis J zus. 167 (84) Šodien [1932. gada novembr ] es atbraucu uz Varšavu, uz trešo
rbaud jumu. P c sirsn gas tikšan s ar m aj m m m uz br ti u ieg ju mazaj kapel . P kš i Dieva kl tb tne piepild ja manu dv seli un es sadzird ju š dus v rdus: Mana meita, Es sl pstu, lai tava sirds tiktu izveidota p c manas ž lsird s Sirds. Tev ir j t visai pies tin tai ar manu
lsird bu. rg m te audzin ja92 man uzreiz jaut ja, vai šaj gad esmu notur jusi rekolekcijas. Atbild ju, ka n . "Tad tev nepieciešams", vi a teica, "veikt vismaz tr s dienu rekolekcijas." Paldies Dievam, Valendov 93 bija asto u dienu rekolekcijas, un taj s es var tu piedal ties. Ta u s s sarež jumi ar aizbraukšanu uz turieni. Tam stipri pretoj s k da sieviete, un es vairs nevar ju braukt. P c pusdien m aizg ju uz piecu min šu piel gsmi un te es ieraudz ju J zu Kristu. Vi š man teica: Mana meita, Es tev sagatavošu daudz ž last bu rekolekcij s, kuras tu r t uzs ksi. Es atbild ju: "J zu, rekolekcijas jau s kuš s, bet es nedr kstu turp braukt.” J zus teica: Sagatavojies r t s kt rekolekcijas, bet aizbraukšanu Es nok rtošu ar vad m. Un J zus nozuda. Es dom ju, k tas var tu notikt. Bet tad š s domas atvair ju – par to, ka aizbraukšu – un šos mirk us velt ju l gšanai uz Sv to Garu, p c gaismas – lai Vi š auj man iepaz t visu manu nabadz bu. P c min tes izg ju no kapelas, lai dotos pie saviem darbiem. Dr zum mani aicina pie sevis ener lpriekšniece94 un saka: "M sa, tu jau šodien kop ar m ti Val riju brauksi uz Valendovu, lai r t s ktu rekolekcijas. L k, cik labi san cis – m te Val rija ir te, un j s var siet braukt kop ." Nepag ja pat divas stundas, un jau biju Valendov . Mirkli iedzi in jos sev un sapratu, ka tikai J zus to var izdar t. (85) Kad mani ieraudz ja t sieviete, kura pretoj s manai l dzdal bai rekolekcij s, vi a bija
rsteigta un neapmierin ta. Tom r es, neraugoties uz visu to, sirsn gi sasveicin jos ar vi u un ju pie Kunga p c nor jumiem, k man iztur ties rekolekciju laik .
Mana saruna ar J zu Kristu pirms rekolekcij m. J zus teica man, ka š s rekolekcijas nedaudz atš irsies no cit m. Tu tieksies p c dzi a miera, tiekoties ar Mani. Šai zi Es nov rs šu jebkuru šaub šanos. Es zinu, ka tagad tu esi mier ga, kad Es run ju ar tevi, bet, kad Es beigšu run t, tev rad sies šaubas, bet zini, ka Es t nostiprin šu tavu dv seli, ka, pat ja tu grib tu uztraukties, to nesp si. K pier jums tam, ka Es ar tevi run ju, b s tas, ka rekolekciju otraj dien tu iesi pie gr ks dzes pie t priestera, kurš vada rekolekcijas, iesi pie vi a uzreiz p c vi a
bas beig m un atkl si vi am savas šaubas attiec uz Mani. Es atbild šu tev ar vi a l m, un tad izbeigsies tava šaub šan s. Šo rekolekciju laik saglab tik dzi u klus šanu, it k tev apk rt nek neb tu. Run si tikai ar Mani un biktst vu, bet priekšniecei tikai l gsi at auju miesas
rd šanai. Es rk rt gi nopriec jos, ka J zus Kristus ir par jis man tik lielu labv bu un non cis pie manis. 170 Pirm rekolekciju diena. No r ta pacentos pirm atn kt uz kapelu. L dz apcerei man v l bija nedaudz laika l gšanai uz Sv to Garu un Vissvv ko Dievm ti. Es dedz gi l dzu Dieva M tei, lai Vi a izl gtu man uztic bas ž last bu attiec uz gar gaj m atkl sm m, lai es izpild tu katru Dieva gribu. Ar apbr nojamu drosmi es s ku š s rekolekcijas. 171 (86) C a par klus šanas saglab šanu. Parasti uz rekolekcij m sabrauc m sas no daž m m m. Viena m sa, ar kuru sen nebiju tikusies, ien ca cell un teica, ka vi ai ir man kas sak ms. Es vi ai neatbild ju, un vi a saprata, ka nedr kstu p rtraukt klus šanu. Vi a teica: "Es nezin ju, ka tu esi tik d vaina." Un aizg ja. Es sapratu, ka vi ai nek das citas vajadz bas nebija, k vien apmierin t savu zi bu. Ak, Dievs, uzturi mani uztic . 172 T vs95, kurš vad ja rekolekcijas, bija no Amerikas. Vi š uz neilgu laiku bija atbraucis uz Poliju, un t vi š vad ja mums rekolekcijas. Šaj cilv var ja noman t dzi u iekš jo dz vi. Vi a izskats liecin ja par gara lielumu, stingra pašdiscipl na un koncentr šan s raksturoja šo priesteri. Tom r, neraugoties uz vi a labajiem tikumiem, man rad s lielas gr bas, kad centos atkl t vi am savu dv seli, run jot par ž last m; attiec uz gr kiem tas vienm r ir
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
44
viegli, bet, kas attiecas uz ž last m, man vienm r ir oti j las, un ar tad ne vienm r visu st stu. 173 S tana k rdin jumi medit cijas laik . Mani p ma bailes, ka priesteris nesaprat s mani vai ka vi am neb s laika, lai es var tu visu izteikt. K es var šu visu to vi am izteikt? Ja
l t vam Bukovskim, tad man b tu viegl k, bet šo jezu tu es pirmo reizi redzu. Atceros t va96 Bukovska padomu. Vi š man teica, ka rekolekciju laik par vis m apgaism m, kuras man s ta Dievs, man kaut sum j uzraksta, vai j pazi o vi am, ar kaut sum . Mans Dievs, pusotra diena man pag jusi tik viegli – tagad s ksies c a par dz bu vai n vi. P c pusstundas s ksies m ba,
c t s man b s j iet pie gr ks dzes. S tans cenšas man iest st t, ka, ja vad jas jau teikušas, ka mana iekš dz ve ir viltus, tad k c jaut t (87) un moc t biktst vu? "Tev ta u m te H.97 teica, ka ar t m nabadz m dv sel m J zus Kristus netiekas, to pašu teiks ar šis biktst vs. K tev to teikt, tie ta u nav gr ki, un m te H. tev ar skaidri teica, ka tavas tikšan s ar J zu Kristu – fantaz šana, t ra hist rija, k c tad v l tas b tu j saka šim biktst vam? Lab k izdar si, ja to atmet si k viltu. Raugies, cik pazemojumu tevi jau piemekl juši un cik v l b s, bet m sas zina, ka tu – hist ri e." "J zu!" ar visu dv seles sp ku es saucu. Un tad izn ca priesteris. Vi š run ja si, it k steigtos. Tad aizg ja uz biktskr slu. Skatos – neviena m sa neiet. Uzlecu k s – un jau
esmu pie biktskr sla. Nebija laika p rdom m. T viet , lai past st tu t vam par sav m šaub m, kuras man rada citi, attiec uz J zu Kristu, es s ku run t par tiem k rdin jumiem, kurus aprakst ju augst k. Biktst vs uzreiz iedom s, k ds ir mans st voklis, un teica: "Tu neuzticies
zum Kristum t c, ka Vi š ir tik laipns pret tevi. Esi piln gi mier ga, m sa. J zus ir tavs Skolot js, un tavas tikšan s ar J zu – nav ne hist rija, ne fant zijas, ne viltus. Zini, tu esi uz laba ce a. Es l dzu tevi, centies b t uztic ga š m ž last m, tu nedr ksti no t m vair ties. Vad m visp r nevajag st st t par š m iekš m ž last m – tikai p c J zus Kristus skaidra nor juma, ar tad vispirms ir j saka biktst vam. Bet, ja J zus Kristus prasa kaut ko ju, tad p c sarunas ar biktst vu tev, m sa, j izdara tas, ko prasa Kungs, lai ko tas maks tu. No otras puses, tev, m sa, par visu ir j saka biktst vam. Cita ce a tev, m sa, nemaz nav. L dz (88) p c gar vad ja, cit di zaud si š s liel s Dieva d vanas. V lreiz atk rtoju – l dzu, tev ir j t mier gai, tu, m sa, esi uz laba ce a. Nepiev rs nekam uzman bu, vienm r esi uztic ga Kungam, un tam nav noz mes, ko par tevi run s. Tieši ar t m nabadz m dv sel m Kungs t tiekas, un, jo vair k tevi, m sa, pazemos, jo vair k J zus Kristus savienosies ar tevi." 175 Kad aizg ju no gr ks dzes, neaptverams prieks ielija man dv sel , un es devos uz
du vientu u vietu d rz , lai nosl ptos no m m un autu sirdij piln gi izpl st Dieva priekš . Dieva kl tb tne mani gal gi caurstr voja, un vien br visa manas dv seles nabadz ba nogrima Diev , un tai br es sajutu – jeb atš ru – man m toš s Tr s Dieviš s Personas, bet man dv sel bija tik liels miers, ka es pati br jos – k gan biju var jusi uztraukties. 176 + L mums: Uztic ba gar m atkl sm m, lai ko tas man maks tu. Nek nedar t pašai, pirms nav saska ots ar biktst vu.
177 + Sol jumu atjaunošana. No paša r ta – k pamodos – mans gars iegrima Diev , Vi a m lest bas oke . Jutos piln gi iegrimusi Vi . Sv s Mises laik mana m lest ba uz Vi u sasniedza apogeju. P c sol jumu atjaunošanas un Sv s Kom nijas p kš i ieraudz ju J zu Kristu. Vi š man laipni teica: Mana meita, raugies uz manu ž lsird go Sirdi. Kad es paskat jos uz šo Vissv ko Sirdi, no t s izpl da tie paši stari, kuri uzz ti glezn – k Asinis un dens, un es sapratu, cik liela ir Kunga ž lsird ba. J zus atkal laipni mani uzrun ja: Mana meita, st sti priesteriem par manu neaptveramo ž lsird bu. Mani dedzina ž lsird bas uguns, Es v los to izliet dv sel m, bet dv seles negrib tic t manai labest bai. kš i J zus nozuda. Tom r mans gars (89) visu dienu bija saj sm , j tam Dieva kl tb tn gremd jies, neraugoties uz troksni un sarun m, kas parasti ir p c gar giem vingrin jumiem. Tas man nemaz netrauc ja. Mans gars bija Diev , lai gan ji piedal jos sarun s un pat aizbraucu apciemot Derdas98.
178 Šodien m s s kam trešo p rbaud jumu99. M s visas tr s salas mies pie m tes Malgožatas t c, ka cit m m m trešais p rbaud jums bijis novici . M te Malgožata s ka ar
gšanu un paskaidrojumu, kas ir treš p rbaud juma pamat , un atg din ja, cik liela ir m ža sol jumu ž last ba. P kš i es s ku ska i raud t. Manu gara acu priekš tai br nost s visas
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
45
Dieva ž last bas, un es ieraudz ju visu savu nabadz bu un nepateic bu Dieva priekš . M sas man aizr ja, ko es t raudot, tom r m te audzin ja mani aizst ja un teica, ka vi a nebr s.
c stundas es aizg ju pie Sv s Euharistijas un k viszem ubadze l dzu Vi am lsird bu, lai Vi š v tos mani dziedin t un att t manu nabaga dv seli. Un tad es izdzird ju rdus: Mana meita, visas tavas b das ir sadegušas manas m lest bas ugun , k salmi š, kas
iemests neredz s liesm s. Bet ar šo pazemošanos tu izsauc sev un cit m dv sel m veselu j ru manas ž lsird bas. Es atbild ju: "J zu, veido manu nabaga sirdi p c savas Dieviš s v šan s."
179 Visu rekolekciju laiku mans pien kums bija pal dz t m sai dr bju noliktav .100. Šis pien kums man deva daudz iesp ju pilnveidoties tikumos. Bieži man vajadz ja tr s reizes ar ve u iet pie daž m m m, un tad v l nebija labi. Bet es ar uzzin ju, cik daudz labu tikumu ir daž m cit m m m, kuras parasti l dza, lai vi m uztic (90) pašus nepat kam kos darbus vis noliktav . Es br jos par t du pazem bas un pašuzupur šan s garu.
180 + Adventa laik man dv sel mod s milz gas alkas p c Dieva. Mana dv sele s pie Dieva ar visu sp ku, k ds vien tai ir. Šaj laik Kungs man d ja daudz gaismas paz t
Vi a c s paš bas. Pirm paš ba, kuru Kungs va man paz t, – tas ir Vi a sv tums. Šis sv tums ir tik liels,
ka Vi a priekš tr c un dreb jebkurš sp ks. T ri gari aizkl j savu seju un nododas past gai piel gsmei, un vien gais v rds, kas izpauž vi u lielo piel gsmi, ir – "Sv ts"… Dieva sv tums ir izliets p r Dieva Bazn cu un katru dv seli, kura dz vo Vi , ta u ne vien m .
Otr paš ba, kuru atkl ja Kungs, – Vi a taisn ba. Vi a taisn ba ir tik liela un caururbjoša, ka iedzi in s paš lietu b , un Vi a priekš viss atkl jas kail paties , un nekas nesp j past t.
Treš paš ba – m lest ba un ž lsird ba. Es sapratu, ka m lest ba un ž lsird ba ir milz ga rt ba. T savieno rad jumu ar Rad ju. Visliel ko m lest bas un ž lsird bas dzi umu m s
iepaz stam V rda Iemiesošan s, Pest šanas nosl pum . Un es sapratu, ka š paš ba ir visliel kais rgums Diev .
181 Šodien uzkopu k das m sas istabu. Kaut ar centos uzkopt oti r gi, š m sa vis uzkopšanas laik staig ja man paka un teica – te, l k, smiltis, tur traipi š uz gr das. P c katra aizr juma laboju kaut desmit reizes (91) vienu un to pašu, lai vi a b tu apmierin ta. Apgr tina nevis darbs, bet š s gar s sarunas un pras bas. Vi ai bija par maz, ka moc jos veselu dienu, v l aizg ja s dz ties m tei audzin jai: "M t, kas t par gausu m su – neprot str t tri." Otr dien es g ju dar t to pašu darbu bez neviena paskaidrojuma. Kad vi a atkal s ka man piesieties, es nodom ju: „J zu, es ta u varu b t klusa mocekle – ne no darba sp ki z d, bet no š m moc m."
182 Es sapratu, ka dažiem ir pašas sp jas nelikt citus mier . Vi i vingrin s, k var dami. Nelaim ga dv sele, kura nok st vi u r – nekas nel dz s, vislab kais tiks nopelts.
+ Kristus Dzimšanas sv tku vigilija Šodien es cieši savienojos ar Dieva M ti, uztic ju Vi ai savus gar gos
rdz vojumus. Vakar pirms obl tes laušanas ieg ju kapel , lai dv sel parun tos ar man rgiem cilv kiem un l dzu Dieva M tei ž last bu vi iem. Mana dv sele bija piln gi iegrimusi
Diev . Ziemassv tku Mises laik es ieraudz ju B rnu J zu Hostij , mana dv sele iegrima Vi . Kaut ar mazs B rns, tom r Vi a diženums caurstr voja manu dv seli. Dzi i p ma mani šis nosl pums, Dieva liel pazemošan s, Vi a neaptveramais Upuris. Visu sv tku laiku man dv sel dz voja š doma. Ak, m s nekad neizprat sim šo lielo Dieva pazemin šanos – jo vair k es dom ju [doma nav pabeigta].
183 Reiz no r ta p c Sv s Kom nijas izdzird ju š du balsi: Es v los, lai tu n ktu Man dzi, kad Es eju pie slimniekiem. Es atbild ju "labi", bet tad s ku dom t, k es to izdar šu, jo otr
kora101 m sas neiet pavad t Sv to Euharistiju – parasti iet m sas vad jas. (92) Nodom ju, ka zus te pal dz s. P c k da laika atn ca m te Rafaela un saka: "M sa, tu pavad si J zu Kristu,
kad priesteris ies pie slimniekiem." Un visu p rbaud juma laiku g ju ar sveci rok s, pavadot
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
46
Kungu, un k J zus bru inieks vienm r centos apjozties ar dzelzs jostu102, jo nepiekl jas ikdienas ap rb iet blakus Karalim. Tas bija mans upuris par slimajiem.
184 Sv stunda. Š s stundas laik centos apcer t Kunga ciešanas. Bet manu sirdi rpludin ja prieks, un es ieraudz ju B rnu J zu. Vi a Majest te t p ma mani, ka es teicu:
"J zu, Tu tik mazi š, bet es zinu, ka Tu esi mans Rad js un Kungs." Un J zus atbild ja: J , tas ir, un Es tiekos ar tevi k B rns, lai tev iem tu pazem bu un vienk rš bu.
Visas ciešanas un smagumus es v cu kop , k pu u puš i tos pasniegšu J zum m ža sol jumu dien . Man nekas nebija par gr tu, kad atcer jos, ka tas ir manam L gavainim, lai pier tu Vi am savu m lest bu.
185 + Mans klusums – J zum. Es tiecos p c piln ga klusuma – J zum. Visliel kaj troksn man sird bija klusums J zum, lai gan tas bieži vien man d rgi maks ja. Bet vai tad es
zum, kuru m lu ar visiem savas dv seles sp kiem, varu dot kaut ko par daudz? 186 + Šodien J zus man teica: Es v los, lai tu dzi k izprastu manu m lest bu uz
dv sel m, kura dedzina manu Sirdi, un tu to izprat si, kad apdom si manas ciešanas. Sauc p c manas ž lsird bas gr ciniekiem. Es v los vi us (93) gl bt. Kad tu ar pazem gu sirdi un tic
gsies par k du gr cinieku, Es došu vi am atgriešan s ž last bu. L gšana b s š da: 187 Ak, Asinis un dens, kas pl di no J zus Sirds, tu – ž lsird bas avots mums, es
pa aujos uz Tevi. 188 Karnev la? p s dien s, kad es biju sv taj stund , p kš i ieraudz ju J zu
Kristu – k Vi š cieta šaust šan . Ak, š s neaptveram s mokas! Cik briesm gi J zus cieta šaust šan ! Ak, nelaim gie gr cinieki, k j s Tiesas dien tiksities ar J zu, kuru tagad t šaust t? Vi a asinis tec ja zem , bet daž s viet s da p rpl sa un uz Vi a muguras bija redzami kaili kauli… J zus klusi vaid ja un nop s.
189 K reiz J zus va man saprast, cik oti pat kama Vi am ir dv sele, kura uztic gi pilda regulu. Par regulas izpildi dv sele sa em liel ku balvu nek par pazem bu un lieliem upuriem, ja tos izdara rpus regulas; par tiem ir balvas, ta u t s nep rsniedz balvas par regulu.
190 K das piel gsmes laik Kungs man piepras ja, lai nododu sevi par ciešanu upuri, kurš mazin s Dieva dusmas ne tikai par pasaules gr kiem visp r, bet ar par p rk pumiem, kas tiek izdar ti šaj m . Vienu br di teicu: labi, esmu gatava. Bet J zus va man saprast, ka es ciet šu, un tad manu dv seles acu priekš nost s – un tad pag ja – visas manas moc bas. Vispirms, manas v šan s netiks saprastas, no t – daž das nosod šanas un neuztic šan s, daž di pazemojumi un pretošan s – es te nenosaucu visu. (94) Viss nost s mana gara acu priekš k melns m konis, kurš t t š ils zibe us, un tikai gaida manu piekrišanu. Šaj br mana dv sele izbij s. Un te atskan ja zvans pusdien s. Visa tr cot, nedroši izg ju no kapelas. Šis upuris tom r past gi ir man priekš , jo es neesmu izl musi, vai to sniegt, vai pateikt Kungam, ka atsakos. Es grib ju nodoties Vi a gribai. Ja pats J zus man to uztic, esmu gatava. Bet J zus va man saprast, ka man pašai, labpr gi j piekr t un j pie em, piln gi to izprotot, jo cit di tam neb tu nek das noz mes. Viss t sp ks sl pjas man labpr gaj r Kunga priekš , bet Kungs ar
va saprast, ka tas ir man pa sp kam. Es to varu dar t, bet [varu] ar nedar t. Un tad es atbild ju: "J zu, es pie emu visu, ko Tu grib si s t man, es uzticos Tavai labest bai." K br es sajutu, ka ar šo aktu esmu oti pagodin jusi Dievu. Tom r bija j audzina paciet ba. Kad izg ju no kapelas, uzreiz sad ros ar sten bu. Negribu to s ki aprakst t, ta u sa mu tik, cik sp ju iztur t, vair k ne piliena neb tu var jusi panest.
191 + Reiz no r ta dv sel sadzird ju š dus v rdus: Ej pie ener lpriekšnieces103 un saki vi ai, ka tas un tas Man taj un taj m nepat k. Kas tieši un kur tieši, to es nevaru nosaukt, bet ener lpriekšniecei es pateicu, lai gan man tas d rgi maks ja.
192 Reiz es uz mos uz sevi briesm gu k rdin jumu, kuru juta viena no audz kn m su Varšavas m . Tas bija pašn bas k rdin jums. Septi as dienas es moc jos, bet p c
septi m dien m J zus d vin ja vi ai ž last bu, un tai paš br ar es vairs necietu. Bet t s bija lielas ciešanas. Es bieži mu uz sevis m su audz u ciešanas. J zus man to auj, un biktst vi ar 104.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
47
193 (95) Mana sirds – past gs m joklis J zum. Nevienam citam tur nav ieejas. No zus es sme os sp kus c ai ar gr m un š rš iem. Es sl pstu p riet J , lai piln gi nodotos
dv sel m. Bez J zus es nevaru tuvoties dv sel m, jo zinu, kas es pati esmu. Es iek auju Dievu sev , lai Vi u atdotu dv sel m.
194 + 27.03. Es alkstu censties, str t, nogurt nemirst go dv se u lab . Nav svar gi, ka s p les var sa sin t manu dz vi – t ta u vairs nepieder man, t ir kongreg cijas pašums. Es
alkstu b t der ga visai Bazn cai caur uztic bu kongreg cijai. 195 Ak, J zu, šodien mana dv sele ir ciešanu aptumšota. Neviena gaismas stari a.
tra trako, bet J zus gu . Ak, manu Skolot j, es nemodin šu Tevi, netrauc šu Tev saldo miegu. Es ticu, ka Tu, man nezinot, stiprini mani.
Reiz m es stund m piel dzu Tevi, ak, Dz Maize, dv seles liel sausuma laik . Ak, zu, t M lest ba, man nevajag mierin jumu, mans mierin jums ir Tava griba. Ak, Pav lniek,
Tava griba – manas eksistences m is. Man liekas, ka visa pasaule dom ta man un ir atkar ga no manis. Tu, Kungs, izproti manu dv seli visos t s centienos.
zu, kad es pati nevaru Tev dzied t m lest bas himnu, tad saj sminos par serafu dziesmu – to, kurus Tu oti m li. Es v los l dz gi vi iem grimt Tev . T dai m lest bai nekas nevar likt
rsli, jo to nesp j p rvar t nek ds sp ks. K zibens t , kas izgaismo tumsu, (96) bet nepaliek taj . Ak, mans Skolot j, veido pats manu dv seli p c savas gribas un saviem m gajiem nodomiem.
196 Viena m ene, it k tas b tu vi as uzdevums, daž veid vingrin ja mani tikumos. K du dienu vi a notv ra mani gaiten un s ka ar to, ka vi ai nav iemesla interes ties par mani, bet pav ja, lai es veselu pusstundu st vu gaiten pret mazo kapelu105 un gaidu priekšnieci, bet, kad vi a n ks p c rekre cijas106, man vajag atvainoties par daž m liet m, kuras m sa man nor ja. Kaut ar sird man nebija ne jausmas par t m, es tom r biju paklaus ga un gaid ju m ti veselu pusstundu. Katra m sa, ejot gar m, uz mani skat s ar sm nu. Kad es atvainojos m tei priekšniecei107, vi a mani s ja pie priestera. Kad atn cu uz gr ks dzi, priesteris uzreiz teica, ka tas nen kot no manas dv seles un ka es par to nek nezinot, vi š br s, ka m ene var ja at auties dot š das pav les.
197 Ak, Dieva Bazn ca, tu vislab M te, vien gi tu proti kopt un izaudzin t dv seli. Cik liela ir mana m lest ba un slava Bazn cai – vislab kajai M tei.
198 Reiz Kungs man teica: Mana meita, tava uztic ba un m lest ba sasaista manu taisn bu, un Es nevaru sod t, jo tu Man trauc . Ak, k ds sp ks ir dv selei, kura ir uztic bas pilna!
199 Kad es dom ju par m ža sol jumiem un par to, kas ir Tas, kurš v las savienoties ar mani, tad dom s par Vi u paiet veselas stundas. K tas b s, Tu ta u esi Dievs, bet es – Tavs rad jums, Tu – m gais Karalis, bet es – nabaga, pati nabadz ba. Bet tagad man jau viss ir skaidrs – (97) šo bezdibeni ta u nol dzina Tava ž last ba, Kungs, un m lest ba. Š m lest ba nol dzina bezdibeni, kurš ir starp Tevi, Kungs, un mani.
200 Ak, J zu, cik dzi i tiek ievainota dv sele, ja t tiecas vienm r b t va sird ga, bet vi u apvaino liš un pret vi u izturas ar neuztic bu. Ak, J zu, k Tu cieti, lai patiktu Savam
vam. 201 Es alkstu nosl pties t , lai neviena rad ba nepaz tu manu sirdi. J zu, vien gi Tu
paz sti manu sirdi un valdi taj piln gi. Neviens nezina par m su nosl pumu; m s saprotam viens otru no viena skatiena. Kopš t br ža, kad es iepazinu Tevi, esmu laim ga. Tava Majest te ir mana p rpiln ba. Ak, J zu, ja es esmu p viet un pat v l zem k par jaunaj m postulant m, ar tad es j tos sav viet . Es nezin ju, ka t dos pel kos kakti os Kungs ieliek tik daudz laimes. Tagad es saprotu, ka pat cietum no t ras sirds var izrauties m lest bas straume uz Tevi, Kungs.
jam nav noz mes t m lest , t iek st visur. Ne cietuma v rtiem, ne debesu v rtiem nav varas p r m lest bu. T sasniedz pašu Dievu, un nekas nesp j to nodz st. Tai nav š rš u, t ir br va k karaliene un t visur var iek t. Pat n vei j noliec galva m lest bas priekš .
202 Šodien pie manis atbrauca mana st m sa108. Kad vi a past st ja par saviem nodomiem, es nobijos – vai tas ir iesp jams. Vi as dv sele ir br niš a Dieva priekš , bet tai uzn kusi liela tumsa, un vi a neprot sev pal dz t. Vi a uz visu skat s dr mi. Labais Dievs
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
48
nodevis vi u man apr , un es var ju divas ned as piev rsties vi ai. Ta u, cik upuru man pras ja vi as dv sele, zina tikai Dievs. Ne par vienu dv seli neesmu nesusi tik daudz upuru un
gšanu Dieva tro a priekš k par vi u. (98) Es jutu, ka piespiedu Dievu s t vi ai ž last bu. Un, kad par to visu dom ju, redzu stu br numu. Tagad es redzu, cik liels sp ks ir aizl gšanai Dieva priekš .
203 Tagad, gav a laik , es bieži p rdz voju J zus ciešanas sav mies ; visu, ko izcieta zus, es dzi i p rdz voju sav sird , lai gan ji manas ciešanas nek nepar s – par t m zina
tikai biktst vs. 204 sa saruna ar m ti audzin ju109. Kad jaut ju par daž m deta m, k iztur ties
gar gaj dz , š sv m te man atbild ja oti skaidri. Vi a man teica: "Ja tu ar turpm k t izr kosies ar Dieva ž last bu, tad atrad sies tikai vienu soli no piln gas savienošan s ar Dievu. Tu saproti, ko es dom ju, to sakot. Lai tava paš paz me ir uztic ba Dieva ž last bai. Ne katru dv seli Dievs ved pa t du ce u."
205 + Kunga Augš mcelšan s. Šodien r ta Sv s Mises laik ieraudz ju J zu Kristu liel spožum . Vi š pien ca man kl t un teica: Miers jums, mani b rni, pac la roku un sv ja. Br ces uz rok m, k m un s nebija sadzijušas, bet t s mirdz ja. Kad Vi š ar m lest bu un
last bu raudz s man , visa mana dv sele iegrima Vi . Un Vi š man teica: Tu daudz piedal jies man s ciešan s, t c Es auju tev emt tik lielu l dzdal bu man slav un priek . Visa Sv Mise man bija k viena min te. Apbr nojama koncentr ba p ma manu dv seli un saglab s visu sv tku laiku. J zus labv ba ir tik liela, ka to nav iesp jams izteikt.
206 (99) Otr dien p c Sv s Kom nijas es dzird ju balsi: Mana meita, skaties manas ž lsird bas bezdiben un atdod tai godu un slavu un izdari to t : sapulcini visas pasaules gr ciniekus un iegremd vi us manas ž lsird bas bezdiben . Es gribu atdot Sevi dv sel m, Es
los dv seles, mana meita. Manos sv tkos – Ž lsird bas sv tkos – tu iesi pa visu pasauli un atved si krituš s dv seles pie manas ž lsird bas avota. Es vi as dziedin šu un stiprin šu.
207 Šodien es l dzos par vienu dv seli, kas g ja pazušan ; vi a mira bez Sv s Euharistijas, lai gan to oti v s. Tom r bija jau par v lu. T bija viena mana radiniece – tante no t va puses. Š dv sele bija Dievam pat kama. Tai br att lums starp mums neeksist ja.
208 Ak, šie mazie ikdienas upuri, j s man k lauku ziedi, kurus es kaisu m ot J zus s. Šos s kumus es piel dzinu varon bas tikumiem, lai tos past gi izdar tu, vajadz ga
varon ba. 209 Ciešan s es nemekl ju pal dz bu pie rad m, bet Dievs man ir viss, lai gan reiz m
liekas, ka ar Kungs mani nedzird. Es bru ojos ar paciet bu un klus šanu, k d ja, kura než lojas un neskumst, kad to em rok s b rni. Es gribu uzlidot l dz pašam saules karstumam, negribu palikt uz m ko iem. Es nepiekus šu, jo esmu atbalst jusies uz Tevi, ak, mans Sp ks.
210 Es karsti l dzu Dievu, lai Vi š v tos nostiprin t manu tic bu, lai es pel ikdienas dz vad tos ne p c cilv cisk noska ojuma, bet – Gar . Ak, k viss velk cilv ku pie zemes, tom r dz va tic ba notur dv seli augst s sf s, bet patm bai atv l tai attiec gu vietu –
jo. 211 (100) + Man dv sel atkal nolaižas briesm ga tumsa. Man liekas, ka esmu maldu
iespaid . Kad aizg ju pie gr ks dzes, lai smeltos gaismu un mieru, man neizdev s to ieg t. Biktst vs110 man rad ja v l vair k šaubu, nek jau bija. Vi š man teica: "Es nesp ju saprast, k ds sp ks tev darbojas, – varb t Dievs, bet varb t aunais gars." Aizejot no biktskr sla, es dom ju par priestera v rdiem. Jo vair k dom ju, jo dzi k grima mana dv sele. "Ko lai es daru, J zu?" Kad J zus labv gi tuvoj s, man bija bail. "Vai Tu tieš m esi J zus?" No vienas puses, mani vada m lest ba, no otras – bailes. K das mokas t s ir, nesp ju aprakst t.
212 Kad atkal g ju pie gr ks dzes, sa mu atbildi: "Es tevi nesaprotu. Lab k b s, ja tu nen ksi pie manis uz gr ks dzi." Mans Dievs, man ir j pieliek tik daudz p u, lai past st tu par savu gar go dz vi, bet sa emu atbildi: "Es tevi nesaprotu."
213 Kad aizg ju no biktskr sla, ciešanas ar jaunu sp ku plos ja mani. Aizg ju pie Sv s Euharistijas un teicu: "J zu, gl b mani. Tu ta u redzi, cik es esmu v ja." Un tad sadzird ju
rdus: Rekolekciju laik pirms sol jumiem Es tev pal dz šu. Šo v rdu stiprin ta, s ku iet uz
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
49
priekšu, nevienam neprasot padomu, ta u sajutu t du neuztic šanos sev, ka nol mu reizi par vis m reiz m dar t galu š m šaub m. Es ar ar nepaciet bu gaid ju rekolekcijas, kur m vajadz ja notikt pirms sol jumiem; jau p ris dienas pirms tam es l dzu Dievu, lai Vi š dod apgaism bu priesterim, kurš pie ems manu gr ks dzi, lai vi š kaut reizi man skaidri pateiktu – j vai n . Un es jau dom ju pie sevis: "Uz visiem laikiem b šu mier ga." Ta u es raiz jos, vai k ds b s ar mieru to visu noklaus ties. Tad nol mu par to visp r vairs nedom t un piln gi pa auties uz Dievu. Man skan ja v rdi: "Rekolekciju laik ."
214 (101) Viss jau sagatavots. R t no r ta mums j brauc uz Krakovu uz rekolekcij m. Šodien es ieg ju kapel , lai pateiktos Dievam par neskait m ž last m, kuras Vi š man ir
vin jis šo piecu m nešu laik . Mana sirds ir oti aizkustin ta, redzot daudz s ž last bas un audzin ju g bu.
215 Mana meita, esi mier ga, visas r pes Es uz emos. Es pats visu nok rtošu ar audzin m un biktst vu. Saki t vam Andrašam tikpat vienk rši un uztic gi, ka saki Man.
216 Šodien [18.04.1933.] atbrauc m uz Krakovu. K ds prieks, ka atkal esmu šeit, kur jos spert pirmos so us gar gaj dz . D rg m te111 audzin ja arvien t pati – jautra un
pilna m lest bas uz tuv ko. Ieg ju uz br di kapel , un prieks ielija man dv sel . Vien mirkl es atcer jos veselu j ru ž last bu, kuras es sa mu te, kad biju postulante.
217 Bet šodien m s s m gatavoties aiziet uz k du pusstundu uz novici tu. M te audzin ja Juzefa pateica dažus v rdus un sagatavoja rekolekciju gaitu. Kad vi a m s uzrun ja, man acu priekš nost s viss labais, ko š d rg m te mums bija dar jusi. Dv sel jutu dzi u pateic bu vi ai. Kaut k da s pe saž audza manu sirdi, iedom joties, ka p jo reizi esmu novici . Tagad man jau j s kop ar J zu, j str ar J zu, j cieš ar J zu – v rdu sakot – dz vot un mirt ar J zu. Audzin ja jau nestaig s man pa p m, lai te pam tu, te br din tu, tur piepras tu, pamudin tu vai nor tu. Es t baidos palikt viena. J zu, izdom kaut ko! Lai gan man
s vad ja, tas nu t , – es tom r vair k b šu viena pati. (102) Krakova, 21.04.1933. 218 + Liel kai Dieva slavai. Asto u dienu rekolekcijas pirms m ža sol jumiem. Šodien mums s kas rekolekcijas. J zu, mans Skolot j, vadi mani, vadi mani p c Savas
gribas, att ri manu m lest bu, lai es b tu Tevis cien ga, dari ar mani to, ko v las Tava Visž lsird Sirds. J zu, paliksim aci pret aci viens ar otru šaj s dien s, l dz pat m su savienošan s br dim – saglab mani, J zu, gar koncentr .
219 Vakar Kungs man teica: "Mana meita, lai nekas tevi nebied un nemulsina, saglab dzi u mieru, viss ir man s rok s. Es tev došu visa saprašanu caur t va Andraša l m. Esi vi a priekš k b rns.
220 Br dis Sv s Euharistijas priekš . Mans M gais Kungs un Rad j, k du pateic bu es varu Tev pienest par to lielo
last bu, ka Tu esi v jies mani, nabadzi, izraudz ties, lai padar tu par savu l gavu un savienotu mani ar Sevi m vien . Manas sirds iem otais D rgums, es Tev pienesu visu sv to dv se u, visu e u koru slavu un pateic bu, bet seviš i es vienojos ar Tavu M ti. Ak, Marija, mana
te, pazem gi l dzu Tevi, apsedz manu dv seli ar savu jaunavas pl vuru man dz šaj tik svar gaj br , lai es caur to k tu m ka Tavam D lam, lai es var tu cien k slav t Tava D la
lsird bu visas pasaules priekš vis m . 221 (103) Šodien es nesp ju izpild t medit ciju. Mans gars bija neparasti [dzi i]
iegremd jies Diev . Es nesp ju piespiest sevi dom t par to, ko teica t vs gar go vingrin jumu laik . Bieži vien nav manos sp kos dom t par [attiec m] noda m, mans gars – kop ar Kungu, un t ir mana medit cija.
222 Daži v rdi no sarunas ar m ti audzin ju Mariju Juzefu. Vi a daudz ko izskaidroja man un nomierin ja mani attiec uz manu gar go dz vi – ka esmu uz laba ce a. Es
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
50
pateicos J zum Kristum par šo lielo ž last bu, jo vi a pirm no audzin m nes ja man šaubas šaj jaut jum . Ak, cik Dievs ir bezgal gi labs.
223 Dz vais Upuri, mans vien gais sp ks, m lest bas avots, ž lsird bas avots, aptver visu pasauli, stiprini noguruš s dv seles. Lai ir slav ts tas mirklis un br dis, kur J zus atst ja savu Visž lsird ko Sirdi.
224 Ciest nes dzoties, mierin t citus, bet savas person s ciešanas gremd t J zus Vissv kaj Sird .
Visus no pien kumiem br vos br žus es pavadu pie Sv s Euharistijas. Pie Kunga k m es mekl šu gaismu, prieku un sp ku. Bez apst jas es pienes šu pateic bu Dievam par milz go
lsird bu uz mani, nekad neaizmirstot par visu labo, ko Dievs man ir dar jis, bet seviš i – par paaicin juma ž last bu.
Es sl pjos starp m m k maza vijol te starp lilij m. Es v los zied t savam Rad jam un Kungam, aizmirst par sevi, pavisam atteikties no sevis nemirst go dv se u lab – man t ir laime.
225 (104) + Daži mani spriedumi. Kas attiecas uz sv to gr ks dzi – es izv šos to, kas mani visvair k pazemo un
apgr tina. Nereti s kumi maks d rg k nek kas liel ks. Katr gr ks dz atcer ties m su Kunga zus Kristus ciešanas un ar to uzmodin t nož lu sird . Cik tas ir iesp jams, Kunga ž last
vienm r pan kt piln gu nož lu. Š dai nož lai es velt ju daudz laika. Pirms iešu pie gr ks dzes, ieiešu Pest ja Visž lsird kaj Sird . P c gr ks dzes uzmodin šu sav dv sel lielu pateic bu Sv tajai Tr svien bai par neparasto un neaptveramo ž lsird bas br numu, kas notiek dv sel ; jo nabag ka mana dv sele, jo stipr k es j tu, k Dieva ž lsird bas j ra p em mani un dod man lielu sp ku un ener iju.
226 Noteikumi, kurus visbiež k p rk pju: br žiem p rk pju klus šanu, nepaklausu zvana ska m, reiz m iejaucos citu pien kumos. Es daudz p los, lai labotos.
Vair ties no kurnoš m m m, bet, ja tas nav iesp jams, tad vismaz klus t, kad esmu kop ar vi m, liekot saprast, ka man nav visai pat kami ko t du klaus ties.
Nepiev rst uzman bu aužu spriedumiem, bet gan piev rsties pašas sirdsapzi ai – k du liec bu t dod, tur t Dievu par liecinieku visos savos so os. R koties š veid un visu dar t t ,
es grib tu dar t un iztur ties savas dz ves p jos br žos. Un t c katr liet acu priekš tur t Dievu.
Vair ties no iedom m at auj m112. St st t vad m par s kumiem, visu smalki – cik tas ir iesp jams; b t cent gai vingrin jumos; vieglu sirdi nel gt atbr vojumus no vingrin jumiem; klus t, iz emot rekre cijas laiku; vair ties no jokiem un humora, kas apk rt jos var novest pie smiešan s un izjaukt klus šanu; prec zi iev rot (105) viss kos nor jumus; ne aut darbu
zmai apr t sevi; darb uz br ti u apst ties, lai paskat tos uz debes m; maz run t ar cilv kiem, bet daudz ar Dievu; vair ties no familiarit tes; maz uzman bas velt t tam, kurš ir ar mani, kurš pret mani; neatkl t savus p rdz vojumus; ska i nesarun ties pien kumu laik ; ciešan s saglab t mieru un l dzsvaru; smagos br žos v rsties pie J zus br m – Vi a br s mekl t mierin jumu, atvieglojumu, gaismu, stiprin jumu.
rbaud jumos cent šos tur ties pie Dieva m loš s rokas. Nekas nav tik past gs k ciešanas - s vienm r pavada dv seli. Ak, J zu, m lest uz Tevi es nevienam ne aušu p rsp t mani.
228 J zu, Sv taj Euharistij apsl ptais, redzi, es šodien izeju no novici ta113, salikšu ža sol jumus. J zu, Tu paz sti manu v jumu un niec bu, tas noz , no š s dienas es paš
veid p reju Tav novici . Es palieku postulante, bet Tava postulante, J zu, un Tu b si mans Skolot js l dz pat p jai dienai. Es ik dienas n kšu pie Tav m k m, lai m tos. Ne vismaz kos darbi us es nedar šu pati, pirms tam neapspriedusies ar Tevi, k ar savu Skolot ju.
zu, k es priec jos, ka Tu pats paaicin ji un pie mi mani sav novici , tas ir, pie tabern kula. Saliekot m ža sol jumus, es nemaz neesmu paraugm ene – n , n . Es palieku mazi a un v ja J zus noviciante un tiekšos p c piln bas, k novici ta pirmaj s dien s, tiekšos
c t da dv seles st vok a, k ds man bija pirmaj dien , kad man atv s klostera v rti.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
51
Pa un vienk rš , k mazs b rni š, es atdodu sevi Tev, J zu Kristu, mans Skolot j, dodu tev piln gu br bu manas dv seles vad šan . Vadi mani t dos ce os, k dos Tu v lies, un es par tiem nejaut šu. Iešu uztic gi Tev paka . Tava ž lsird Sirds sp j visu.
J zus maz noviciante – m sa Faust na 229 (106) + Rekolekciju s kum J zus man teica: Šo rekolekciju laik Es pats vad šu
tavu dv seli. Es v los tevi nostiprin t mier un m lest . T ar rit ja pirm s dienas. Ceturtaj dien mani s ka moc t šaubas, vai tik es neesmu mald mier . Tad sadzird ju š dus v rdus: Mana meita, iedom jies, ka tu esi visas zemes karaliene un tev ir iesp jas p rvald t visu, k tev
k, un tev ir iesp jas dar t labu, k tu v sies; un, l k, pie tevis klauv k ds mazs b rni š, viss tr c, ac s asaras, bet vi š oti tic tavai labest bai un l dz gabalu maizes, lai nenomirtu bad . Ko tu dar tu ar šo b rnu? Atbildi Man, mana meita. Un es teicu: „J zu, es vi am dotu visu, ko vi š
dz, un v l t kstoš reiz vair k.” Un Kungs man teica: Es t pat daru attiec uz tavu dv seli. Šo rekolekciju laik Es tev došu ne tikai mieru, bet ar t du dv seles st vokli, ka tu, pat grib dama uztraukties, to nesp si. Mana m lest ba ir p musi tavu dv seli un v las, lai tu taj nostiprin tos. Ieklausies man Sird , aizmirsti visu un dom par manu neaptveramo ž lsird bu. Mana m lest ba tev dos sp ku un drosmi, k da tev b s vajadz ga šaj s liet s.
230 J zu, Dz vais Upuri, Tu – mana M te, Tu – vienm r mans. J zu, vienk rš un lest , tic un cer es vienm r n kšu pie Tevis. Es dal šos ar tevi vis , k b rns ar m lošo ti – priekos un ciešan s, v rdu sakot – vis .
231 Neviens nesp j saprast, ko izj t mana sirds, kad es dom ju par to, ka Dievs caur maniem sol jumiem savienojas ar mani, vai es ar Vi u. Jau tagad Dievs auj man apjaust Vi a
lest bas lielumu, ar k du Vi š mani m jis jau pirms m bas, bet es s ku Vi u m t tikai laik . Vi a m lest ba ir liela un pašaizliedz ga, bet mana m lest ba uz Vi u – no iepaz šanas. Jo vair k es Vi u iepaz stu, jo (107) dedz k un stipr k es Vi u m lu, bet mana r ba k st piln ka. Tom r, kad atceros, ka p c p ris dien m man caur sol jumiem b s j st vienotai ar Dievu, tik neaptverams prieks piepilda manu dv seli, ka es to nemaz nesp ju aprakst t. Kunga pirmaj paz šanas reiz manas dv seles acis iegrima Vi uz m žiem. Ar katru Kunga tuvošanos man – caur to es dzi k Vi u iepaz stu – dv sel aug piln ga m lest ba.
232 + Pirms gr ks dzes dv sel es izdzird ju š dus v rdus: Mana meita, past sti vi am visu un atkl j savu dv seli, k to dari man priekš . Nek nebaidies, lai tevi mierin tu, Es lieku šo priesteri starp Mani un tavu dv seli, bet v rdi, kurus vi š tev teiks, b s man jie. Atkl j vi am vissl pt ko, kas ir tav dv sel . Es došu vi am apgaism bu, lai saprastu tavu dv seli.
233 Kad pieg ju pie biktskr sla, sajutu dv sel t du vieglumu, ka var ju visu pateikt, un v k pati br jos. Vi a atbildes ienesa dzi u mieru man dv sel . Vi a v rdi bija un ir, un vienm r b s k ugun gi stabi, kas apgaismoja un apgaismos manu dv seli tieksm uz visliel ko sv tumu.
va Andraša nor jumi, kurus es sa mu, pierakst ti š s burtn cas114 cit lappus . 234 P c gr ks dzes mana dv sele iegrima Diev , es l dzos tr s stundas, bet man lik s,
ka tikai dažas min tes. Un kopš t laika es nelieku š rš us ž last bai, kas darbojas man dv sel . J zus zin ja, k c es baid jos tikties ar Vi u115, un t c Vi š nemaz nebija apvainojies. Kopš br ža, kad priesteris mani p rliecin ja, ka t nav nek da mald šan s, bet Dieva
last ba, es cenšos vis b t uztic ga Dievam. Tagad es redzu, ka maz ir priesteru, kuri izprot visus Dieva darbu dzi umus dv sel . No t laika man ir atrais ti sp rni lidojumam, un (108) es
los pacelties l dz pašam saules karstumam. Mans lidojums nenorims, kam r neb šu taj radusi mieru uz m žiem. Ja uzlido oti augstu, tad visas miglas un m ko i atrodas zem k m un visam mies gajam j t pak autam garam.
235 Ak, J zu, es alkstu p c dv se u gl bšanas, nemirst go dv se u. Upur es došu izeju savai sirdij – upur , par kuru neviens nevar s iedom ties, es nogurdin šu sevi un neman mi sadedzin šu sevi ar Dieva m lest bas sv to liesmu. Dieva kl tb tne ir pal dz ba, lai mans upuris
tu t rs un piln gs.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
52
236 Ak, cik riene ir m ga, bet spriedumi netaisni. Ak, cik bieži noniecina tikumus tikai t c, ka tie ir klusi. Patiesa saskarsme ar tiem, kuri tev past gi dze , prasa milz gu paciet bu. Cilv ks j t, ka asinis aizpl st, bet br ces nav redzamas. Ak, J zu, cik daudz mums atkl s tikai p diena. K ds prieks, ka neviens m su p li š nezud s.
237 Sv stunda. Šaj ador cijas stund es apj dzu visu savas nabadz bas dzi umu; viss, kas man ir labs, tas, Kungs, ir Tavs, bet t c, ka esmu tik nabaga un niec ga, auj man cer t uz Tavu bezgal go ž lsird bu.
238 Vakars. J zu, r t no r ta man b s j saliek m ža sol jumi116. Es iel dzu visas debesis un zemi un uzaicin ju visu, kas past v, uz pateic bas l gšanu Dievam par lielo un neaptveramo ž last bu un tad sadzird ju v rdus: Mana meita, tava sirds Man ir debesis. V l br dis l gšanai un j skrien, jo no vis m viet m m s dzen lauk , lai visu sagatavotu r tdienai – kapelu, damz li, z li un virtuvi, - bet mums j iet (109) gul t. Ta u par aizmigšanu nav ko run t. Prieks padzinis miegu. Es dom ju, kas gan b s debes s, ja jau te, šaj trimd , Dievs t piepilda manu dv seli.
239 L gšana Sv s Mises laik m ža sol jumu dien . Es nolieku savu sirdi uz pat nas?, kur nolikta Tava Sirds, J zu, - un kop ar Tevi upur ju šodien sevi Dievam, Tavam
vam un manam T vam, k m lest bas un piel gsmes upuri. Ž lsird bas T vs, uzl ko manas sirds upuri, bet caur J zus Sirds br m.
1933. gada maija 1. diena. Savienošan s ar J zu m ža sol jumu dien . J zu, no š br ža Tava Sirds pieder man, bet
mana sirds – tikai un vien gi Tavs pašums. Tava V rda piemin šana vien, J zu, - t s ir gaviles manai sirdij. Patiesi, es ne mirkli nevar tu dz vot bez Tevis, J zu. Šodien mana dv sele iegrima Tev , k sav vien gaj d rgum . Mana m lest ba nepaz st š rš us un to pier da savam
otajam. zus Kristus v rdi m ža sol jumu laik : Mana m ot , m su sirdis ir uz m žiem vienotas.
Atceries, kam tu devi sol jumu... ne visu varu atst st t. Mans l gums tai laik , kad es nokritu krusta veid zem s ru p rkl ja 117. Es l dzu Kungu,
lai Vi š d tu man ž last bu – nekad apzin ti un labpr gi neapvainot Vi u ne ar vienu, pat vismaz ko gr ku, pat ar nepiln bu.
zu, es Tev uzticos. J zu, es m lu Tevi no visas sirds. Visgr kajos br žos Tu – mana te.
zu, no m lest bas uz Tevi es šodien piln gi mirstu sev un s ku dz vot Tava sv V rda liel kai slavai.
(110) + Ak, M lest ba, ak, Sv Tr svien ba, m lest es upur ju Tev sevi k slavas upuri, k dedzin mo upuri – piln gu pašizn cin šanos, un caur šo pašizn cin šanos es alkstu dot godu Tavam V rdam, Kungs. Es nometu sevi k mazu rozes pumpuru pie Tav m k m, Kungs, lai š zieda smarža b tu zin ma tikai Tev.
240 Tr s l gumi m ža sol jumu dien . J zu, es zinu, ka šodien Tu neko man neatteiksi. Pirmais l gums. J zu, mans Iem otais L gavaini, es l dzu Tevi par Bazn cas triumfu,
seviš i Krievij un Sp nij , par sv bu Sv tajam T vam Pijam XI un visai gar gajai k rtai, par atgriešan s ž last bu visiem gr ciniekiem. L dzu Tevi, J zu, dod pašu sv bu priesterim, kuram sav m s dz šu gr kus.
Otrais l gums. Par sv bu m su kongreg cijai, par lielu cent bu kloster . J zu, sv m ti ener lpriekšnieci un m ti audzin ju, visu novici tu un visas audzin jas, manus m os
vec kus. J zu, d savu sv bu m su audz kn m, stiprini vi as ar savu ž last bu t , lai t s, kuras aiziet no m su namiem, Tevi neapvainotu ne ar vienu gr ku. J zu, l dzu Tevi par savu
vzemi, sarg to no ienaidnieku uzbrukumiem. Trešais l gums. J zu, l dzu Tevi par dv sel m, kur m visvair k ir vajadz ga aizl gšana.
Es l dzu Tevi par mirstošiem, esi vi iem ž lsird gs. T pat l dzu Tev, J zu, par visu š st tav ciet ju dv se u atbr vošanu.
zu, es uzticu Tev atseviš i: savus biktst vus, tos cilv kus, par kuriem l dzos, vienu cilv ku..., t. Andrašu, t. aputu un to priesteri, ar kuru iepazinos Vi 118, kuram j st par
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
53
manu biktst vu, vienu dv seli... (111) un vienu priesteri, vienu m ku, kuram – Tu zini, J zu, -kuram es oti pateikšos par man m l gšan m uztic taj m dv sel m. J zu, šaj dien Tu var si visu izdar t tiem, par kuriem es Tevi l dzu. Sev es l dzu Tevi, Kungs, piln gi p rveido mani Sev , glab mani vienm r sv uztic Tavai slavai, d man ž last bu un gara sp ku, lai es var tu vienm r vis izpild t Tavu sv to gribu. Pateicos Tev, mans M otais L gavaini, par
rgliet m, kuras Tu man šodien d vin ji, bet paši par karalisk m z m, kuras es šodien sa mu un kuru nav pat e iem, tas ir – krusts, zobens un rkš u vainags. Bet vair k par visu, mans J zu, es pateicos par Tavu Sirdi. Tas ir viss, kas man vajadz gs.
Dieva M te, Vissv Marija, mana M te, tagad Tu paš veid esi k uvusi mana M te. Un tas ir t c, ka Tavs m ais D ls – mans L gavainis, tas noz – m s abi Tavi b rni. D la d Tev vajag m t mani. Marija, mana vism M te, vadi manu iekš jo dz vi, lai t b tu pat kama Tavam D lam.
Sv tais, Visuvarenais Dievs, šaj visliel s ž last bas br , kad Tu savieno ar Sevi mani, s ku niec bu, ar visliel ko pateic bu kr tu pie tav m k m k mazs nepaz stams ziedi š, un
ziedi a m lest bas arom ts ik dienas pacelsies pie Tava tro a. u un ciešanu, aptumsumu un v tru, skumju un s ru br žos, smagu p rbaud jumu
br žos, br žos, kad mani nesaprat s neviena rad ba, pat nosod s un atstums, es atcer šos m ža sol jumu dienu, neaptveram s Dieva ž last bas dienu.
(112) 01.05.1933. + 241 JMJ paši l mumi p c rekolekcij m.
lest ba uz tuv ko. Pirmais: izpal dz ba m m. Otrais: nerun t par kl t neesošiem un aizst t tuv reput ciju. Trešais: priec ties par tuv pan kumiem.
242 Ak, Dievs, cik stipri es v los b t mazs b rni š. Tu – mans T vs, Tu zini, cik esmu niec ga un v ja, t c l dzu Tevi – turi mani pie Sevis visos manas dz ves br žos, bet seviš i
ves stund . J zu, es zinu, ka Tava labest ba p rsp j visr s m tes labest bu. 243 Par katru pazemojumu es pateicos J zum Kristum, seviš i pal gšos par to, kurš
devis man iesp ju pazemoties. Es nov jin šu sevi dv sel m par labu. Ner in šos ne ar k du upuri, kl šos m m zem k m k pakl js, pa to var s ne tikai staig t, bet ar k jas noslauc t. Zem m su k m ir mana vieta. Es uz to tiekšos praks apk rt jiem neman veid . Pietiek, ja redz Dievs.
244 Jau s kusies pel ka, parasta diena. M ža sol jumu svin gie br ži ir pag juši, bet dv sel palikusi liela Dieva ž last ba. Es j tu, ka piln piederu Dievam, j tu, ka esmu Vi a
rns – j tos piln gi Dieva r . Es to saj tu pat fiziski. Par visu esmu piln gi mier ga, jo zinu, ka L gavai a zi ir dom t par mani. Esmu piln gi aizmirsusi par sevi. Mana uztic šan s ir bezgal ga – Vi a ž lsird gaj Sird . Es past gi esmu ar Vi u vienota. Man liekas, ka J zus nevar tu b t laim gs bez manis, bet es – bez Vi a, lai gan labi saprotu, ka Dievs ir laim gs pats Sev un Vi a laimei nav vajadz gs nek ds rad jums, un tikai Vi a labest ba liek Vi am saist ties ar rad jumiem – turkl t ar tik neaptveramu d snumu.
(113) Mans T vs, l k, tagad es r šos par Tava V rda godu un slavu, c šos l dz pat tai dienai, kad Tu teiksi: „Pietiek.” Katrai dv selei, kuru man uztic jis J zus, es cent šos pal dz t ar
gšanu un upuri, lai Tava ž last ba var tu darboties vi s. Ak, lielais Dv se u Aizbildni, mans zu, pateicos Tev par milz go uztic bu, par to, ka Tu v jies atdot š s dv seles m su apr pei.
Ikdienas, darba dienas, j s man neesat tik pel kas, jo ik mirklis nes jaunas ž last bas un iesp jas dar t labu.
+ 25.04.1933. 246 At aujas m nesim119
Pa ce am ieiet kapel .
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
54
No pien kumiem br vajos br žos l gties. Kaut ko nelielu pie emt, atdot, aiz emties. [At autas] otr s brokastis un launags. Reiz m nepiedal ties rekre cij . Reiz m nepiedal ties ar kop gos vingrin jumos. Reiz m nepiedal ties kop s vakara un r ta l gšan s. Reiz m su laiku p c pulksten devi iem turpin t savas nodarb bas vai vingrin jumus. Kad ir nedaudz laika kaut ko pierakst t vai uzrakst t. Telefona sarunas. [At auja] iziet no m jas. Kad esmu pils , ieiet dievnam . Apmekl t slimas m sas. Nepieciešam bas gad jum ieiet citu m su cell s. Reiz m neparedz laik dzert deni. Mazi upuri Dieva Ž lsird bas kron tis ar izplest m rok m. Sestdien s da u Rožukro a l gties ar izplest m rok m. Reiz m k da l gšana, gu ot krust . Ceturtdien s – sv stunda. Piektdien s – k di noz ki upuri par mirstošiem gr ciniekiem.
247 (114) J zu, vientu as sirds Draugs, Tu – mana osta, Tu – mans miers, Tu – mana vien gl bšana, Tu – mierin jums c s un šaubu j . Tu – spožais stars, kurš apgaismo manas dz ves ce u. Tu – viss vientu ai dv selei. Tu izproti dv seli, kaut ar vi a klus . Tu zini
su v bas un k labs rsts mierini un dziedini, gl bjot no ciešan m – k labs speci lists. 248 skapa120 v rdi m su m ža sol jumu ceremonijas laik : „ em rok šo sveci k
debesu apgaism bas un degošas m lest bas z mi.” Pasniedzot gredzenu: „Es laul ju tevi ar J zu Kristu, Visaugst T va D lu, lai Vi š
saglab tevi neskartu. Sa em šo gredzenu k z mi m gai savien bai, kuru tu nosl dz ar Kristu, ar Jaunavu L gavaini. Lai tas tev b tu tic bas gredzens, Sv Gara z me, lai tu sauktos par Kristus l gavu un – ja tu Vi am uztic gi kalposi - lai tu b tu uz m žiem kron ta.”
249 + J zu, es uzticos Tev, uzticos Tavas ž lsird bas j rai, Tu man esi m te. 250 + Šis 1933. gads man ir paši sv tkiem bag ts, jo šaj Kunga ciešanu jubilejas
gad es saliku m ža sol jumus. Savu upuri es paš veid savienoju ar Krust sist Pest ja upuri, lai caur to k tu tuv ka Dievam. Visu es daru kop ar J zu, caur J zu, J .
251 c m ža sol jumiem v l visu maiju es paliku Krakov , jo mana aizbraukšana sv rst s starp Rabku un Vi u. Kad reiz m te ener lpriekšniece121 man jaut ja: „Ko tu tik klusi s di un nekur netaisies?” Es atbild ju, ka gribu b t piln gi paklaus ga Dieva gribai – kad
te teiks, uz kurieni braukt, tad es zin šu, ka man t ir t ra Dieva griba, bez manas v lmes piejaukuma.
(115) M te ener lpriekšniece atbild ja; „ oti labi.” Otr dien vi a aicina mani un saka: „T k tu grib ji zin t t ru Dieva gribu, tad, l k, t : tu brauksi uz Vi u. Es pateicos un s ku gaid t, kur dien man teiks braukt. Prieks un tom r ar kaut k das bailes p ma manu dv seli. Es jutu, ka Dievs tur man gatavo lielas ž last bas, bet ar lielas ciešanas. Ta u l dz 27. maijam es paliku Krakov . T k man nebija past ga pien kuma, es tikai g ju pal dz t d rz , un t izn ca, ka str ju viena, t c man veselu m nesi bija iesp ja izdar t jezu tu gar gos vingrin jumus. Kaut gan es piedal jos kop s rekre cij s, man tom r izdev s veikt jezu tu gar gos vingrin jumus. Daudz Dieva gaismas tajos guvu.
252 + Bija pag jušas etras dienas p c m ža sol jumiem. Grib ju notur t sv to stundu. bija m neša pirm ceturtdiena. Tikko ieg ju kapel , mani piln gi p ma Dieva kl tb tne. Es
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
55
skaidri sajutu, ka Kungs ir man blakus. P c br ža ieraudz ju Kungu, visu br m kl tu, un Vi š man teica: Paskaties, ar ko tu salaul jies.” Es sapratu šo v rdu noz mi un atbild ju: „J zu, es
lu Tevi vair k, redzot, k Tu esi savainots un izmoc ts, nek tad, ja ieraudz tu Tevi god .” zus jaut ja: c? Es atbild ju: „Augst god ba bied mani, mazu niec bu, k da esmu, bet
Tavas br ces velk mani pie Tavas Sirds un st sta par Tavu lielo m lest bu uz mani.” P c š s sarunas iest s klusums. Es skat jos uz Vi a sv taj m br m un jutos laim ga, ciešot kop ar Vi u. Ciešot es necietu, jo jutos laim ga, iepaz stot Vi a m lest bas dzi umus, un stunda man aizlidoja k viena min te.
253 + Nekad nevienu neties t, uz citiem raudz ties labv gi, bet uz sevi – pras gi. Visu atdot Dievam, bet pašai sav s ac s b t tai, kas es esmu – visliel ubadze un niec ba. Ciešan s b t paciet gai un mier gai, zinot, ka ar laiku viss paies.
254 (116) + P rdz vojumu br ži m ža sol jumu laik – par tiem nav j run . Es esmu Vi , bet Vi š – man . Tai br , kad b skaps man uzvilka gredzenu, Dievs
caurstr voja visu manu b tni, bet neprotu to izteikt, t c klus šu par to. P c m ža sol jumiem manas tikšan s ar Dievu bija tik tuvas, k das agr k t s nekad nebija. Es j tu, ka m lu Dievu, un
tu, ka Vi š mani m l. Mana dv sele, nobaud jusi Dievu, nesp tu dz vot bez Vi a. Man ir ka viena stunda, ko pavadu dzi gara pazem pie alt ra nek simts gadu bag tas dz ves
pasaul . Es lab k izv los b t kloster par nicin mu kalponi, nek pasaul par karalieni. 255 + Sl pšos no aužu skatieniem, kad dar šu ko labu, lai caur to pats Dievs b tu
mans atalgojums. K maza vijol te, z nosl pusies, neievaino cilv ka k ju, kura to min, bet, piln gi aizmirsusi par sevi, izplata smaržu un tiecas pie emt to, kurš to m da. Kaut ar dabiski tas ir oti gr ti, Dieva ž last ba n k pal .
256 + J zu, es pateicos Tev par Tavu lielo laipn bu, ka Tu vi man izprast visu savas nabadz bas bezdibeni. Zinu, ka es – tas ir nabadz bas bezdibenis, un ja mani nebalst tu Tava sv ž last ba, es vien mirkl k tu par neko. Un t c ar katru sirds pukstu pateicos Tev, Dievs, par milz go ž last bu attiec uz mani.
257 t man j brauc uz Vi u. Šodien biju gr ks dz pie t va Andraša, pie t priestera, kuram ir dots Dieva Gars, kurš atrais ja man sp rnus lidojumam uz visliel kaj m augstien m. Vi š mani nomierin ja vis un v ja, lai ticu Dieva Apredz bai. „Pa aujies un droši ej.” P c š s gr ks dzes es ieguvu apbr nojamu Dieva sp ku (117). T vs pašu uzman bu piev rsa, lai es b tu uztic ga Dieva ž last bai, un teica: „Ja ar turpm k tu saglab si šo vienk rš bu un paklaus bu, nekas slikts tev nenotiks. Pa aujies uz Dievu, tu esi uz laba ce a un lab s rok s – Dieva rok s.”
258 + Vakar es nedaudz ilg k paliku kapel . Sarun jos ar Kungu par vienu dv seli. Vi a labest ba mani iedrošin ja un es teicu: „J zu, Tu devi man to t vu, kurš mani izprata šaj s atkl sm s, un atkal at em vi u. Ko man dar t taj Vi ? Nevienu nepaz stu un pat turienes aužu valoda man ir sveša.” Un Kungs man teica: Nebaidies, Es neatst šu tevi vienu. Mana dv sele iegrima pateic bas l gšan – par vis m ž last m, kuras man deva Kungs ar t va Andraša starpniec bu.
kš i atcer jos vienu v ziju, kur raudz ju šo priesteri starp alt ri un konfesion lu, tic ju, ka k dreiz satikšu vi u, un man ien ca pr v rdi, kurus biju dzird jusi: Vi š pal dz s tev izpild t manu gribu pasaul .
259 Šodien, 27. [maij , 1933. g.] izbraucu uz Vi u. Kad izg ju no m jas un paskat jos uz namu un d rzu, paskat jos uz novici tu, no ac m p kš i s ka l t asaras. Es atcer jos visas
last bas un sv bas, kuras man bija devis Kungs. Tai br p kš i pie pu u dobes ieraudz ju Kungu, un Vi š teica: Neraudi, Es vienm r esmu ar tevi. Dieva kl tb tne, kas p ma mani, kad run ja J zus Kristus, turpin s visu ce u.
260 Man bija at auja iebraukt enstohov . Pirmo reizi es ieraudz ju Dieva M ti, kad piecos no r ta aizg ju uz sv tgleznas atkl šanu. L dzos bez p rtraukuma l dz pulksten vienpadsmitiem, bet man lik s, ka esmu tikko atn kusi. Turienes m te audzin ja122 ats ja
su man paka , lai es aizietu brokast s, vi a ar baid s, (118) ka nokav šu vilcienu. Dieva
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
56
te man daudz ko pateica. Es uztic ju Vi ai savus m ža sol jumus un sajutu, ka es Vi ai esmu rns, bet Vi a man – M te. Vi a man neko neatteica, ko es Vi ai l dzu.
261 + Šodien jau esmu Vi . Mazas izklaidus m ji as veido klosteri. Man tas liekas nedaudz d vaini p c Juzefu lielaj m celtn m. Tikai 18 m su. Klosteris te mazs, bet kopienas dz ve – iev rojama. Visas m sas mani uz ma oti sirsn gi, tas man bija liels stimuls, lai
rciestu gr bas, kuras mani sagaid ja. M sa Just na123 bija izmazg jusi istab gr du pirms manas ierašan s.
262 + Kad aizg ju uz slav šanu, J zus man deva apgaism bu, k iztur ties pret dažiem cilv kiem. No visa sp ka piespiedos pie J zus Vissald s Sirds, redzot, ka izklaid bas briesmas man draud no rpuses manu pien kumu d , tie man j veic d rz un t c n kas tikties ar cilv kiem no pasaules.
263 + Pien ca gr ks dzes ned a, un, sev par prieku, ieraudz ju to priesteri, kuru pazinu jau pirms Vi as. Vi š bija atn cis v zij . Un tad es dzird ju š dus v rdus: k, tas ir mans uztic gais kalps, vi š tev pal dz s izpild t manu gribu te, uz zemes. Ta u es neatkl jos vi am, k to v s Kungs, un k du laika posmu pretojos Dieva labumiem. Katr gr ks dz mani br numain k rt ap ma Dieva labv ba, ta u es neatkl ju savu dv seli un dom ju turpm k neiet uz gr ks dzi pie š priestera. Kad to biju nol musi, liels nemiers p ma manu dv seli. Dievs mani stipri nor ja [par to]. Kad biju piln gi atkl jusi savu dv seli šim priesterim,
zus d ja veselu j ru ž last bu. Tagad es saprotu, kas ir uztic ba vienai ž last bai – tai seko liels daudzums citu ž last bu.
264 (119) + Ak, mans J zu, turi mani pie Sevis, paskaties, cik es esmu v ja, es pati ne soli uz priekšu nevaru spert, tas noz – Tev, J zu, past gi ir j t kop ar mani, k m tei ar nevar gu b rni u, pat v l vair k.
265 kuš s darba, c u un ciešanu dienas. Viss rit sav parastaj k rt . Cilv ks vienm r ir noviciants, vi am ir daudz j s un j uzzina, jo, kaut ar regula ir viena, ta u katr kloster ir savi ieradumi, un tas noz , ka ikviena p rmai a ir jauns novici ts.
266 05.08.1933. Dievm tes Ž lsird bas sv tki124. Šodien sa mu milz gu, neaptveramu, bet t ri iekš ju ž last bu, par to es b šu pateic ga
Dievam šaj dz un m ... 267 zus teica, ka es Vi am vislab k pat ku, kad apdom ju Vi a s s ciešanas, un
caur šo apceri mana dv sele sa em daudz gaismas. Kurš grib iem ties stu pazem bu, lai dom par J zus ciešan m. Kad es apceru J zus ciešanas, man rodas skaidra izpratne par daudz m liet m, kuras agr k nesp ju saprast. Es gribu b t l dz ga Tev, J zu, Tev, krust piekaltam, nomoc tam, pazemotam. J zu, iedz vini man dv sel un sird savu pazem bu. Es m lu Tevi,
zu, l dz nepr tam. Tevi, nicin tu, t du, par k du pravietoja pravietis125, vi š it k nesp ja Tev saskat t cilv ka seju Tavu lielo ciešanu d . T du es Tevi m lu, Kungs, l dz nepr tam. M gais un bezgal gais Dievs, ko ar Tevi ir izdar jusi m lest ba?...
268 11.10.1933. Ceturtdiena. Centos notur t sv to stundu, tom r to ies ku ar liel m gr m. Kaut k das skumjas m ca manu sirdi. Mans sapr ts bija sadu ots, un es nevar ju aptvert vienk ršas l gšanu formulas. T pag ja š l gšanu, pareiz k – c as stunda. Nol mu
gties otru stundu, ta u iekš jais nemiers pastiprin s. Liels (120) sausums un nom kt ba. Nol mu l gties trešo stundu. Šaj l gšanu stund biju uz ce iem un bez soli a, mans ermenis piepras ja atp tu. Ta u es ne vu sev nek das atlaides. Es izpletu rokas un, kaut ar neteicu ne
rda, gribas sp paliku uz vietas. P c br ža no mu no pirksta gredzenu un pal dzu J zu paskat ties uz šo gredzenti u – m su m s savien bas z mi – un upur ju J zum t s j tas, kuras p rdz voju m ža sol jumu dien . Un tad es sajutu, ka manu sirdi appludina m lest bas vilnis. Piepeša dv seles sakopošan s, v šan s noklust, Dieva kl tb tne caurstr vo dv seli. Zinu vien to, ka ir J zus un es. Es Vi u ieraudz ju t du, k biju redz jusi pirmaj br p c m ža sol jumu salikšanas, kad ar notur ju sv to stundu. P kš i man priekš nost s J zus, iz rbts, visa miesa br m kl ta. Vi a acis – asi u un asaru pilnas, seja sakrop ota, apsp aud ta. Un tad
zus man teica: gavai j t l dz gai savam L gavainim. Es dzi i izpratu šos v rdus. Te nav vietas šaub m. Savu l dz bu J zum varu par t ciešan s un pazem . Paskaties, ko ar mani
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
57
izdar jusi m lest ba uz cilv ku dv sel m; mana meita, tav sird Es atrodu visu, ko Man liedz tik daudzas dv seles. Tava sirds – Man atdusa, Es bieži vien lielas ž last bas atst ju uz l gšanas beig m.
269 Reiz, kad l dzu novennu Sv tajam Garam ar domu par savu biktst vu, Kungs man teica: Es vu tev vi u iepaz t126, pirms audzin jas bija tevi ats jušas šurp. K tu iztur sies pret biktst vu, t Es iztur šos pret tevi. Ja tu sl psi no vi a, pat vismaz ko manu ž last bu, tad Es sl pšos no tevis un tu paliksi viena. Un es dar ju t , k Dievs v ja, un man dv sel vald ja dzi š miers. Tagad es saprotu, k Dievs aizst v biktst vus un aizsarg vi us.
270 (121) Priestera Sopo ko padoms. Bez pazem bas m s nevaram l dzin ties Dievam. Vingrin ties pazem bas trešaj pak ,
tas ir, ne tikai neizskaidroties un netaisnoties, ja tevi apvaino, bet priec ties par pazemojumu. Ja tas, ko tu man saki, tieš m n k no Dieva, tad sagatavo savu dv seli liel m ciešan m. Tu
sastapsies ar neatz šanu, ar izsekošanu, uz tevi skat sies k uz hist ri i, d vaini, ta u Dievs neskoposies ar sav m d van m. Patiesi Dieva darbi vienm r saduras ar gr m un uzliek ciešanu z mogu. Ja Dievs v sies kaut ko izdar t, agri vai v lu Vi š to izdar s, neraugoties uz gr m izdar s, bet tu pa to laiku bru ojies ar lielu paciet bu.
271 Kad t vs Sopo ko aizbrauca uz Sv to Zemi, par biktst vu kongreg cij k uva t vs Dombrovskis127. K gr ks dz vi š man jaut ja, vai es apzinos augst ko dz vi, kas rit man dv sel , turkl t oti augst pak . Es atbild ju, ka apzinos un zinu, kas man notiek. Tad t vs atbild ja: „Tu nedr ksti to izjaukt vai pati kaut ko main t sav dv sel . Ne katrai dv selei dota tik liela laime – augst dz ve, bet pie tevis t ir paman ma, jo piem t oti augst pak . Tev
uzman s, lai nezaud tu š s liel s Dieva ž last bas, t m ir liela [doma p rtraukta]. 272 Ta u pirms tam t vs mani bija daž di p rbaud jis. Kad biju pateikusi vi am, ko
Dievs no manis v las128, vi š sm s par mani un pateica, lai n ku uz gr ks dzi asto os vakar . Kad atn cu asto os, br lis jau sl dza ciet bazn cu. Tad es l dzu br lim pateikt t vam, ka esmu atn kusi (122), k bija licis t vs – šaj laik , labais br lis aizg ja un pateica. T vs lika br lim pateikt man, ka t vi šaj laik nepie em gr ks dzes. Es atgriezos m s un t c vairs neg ju pie vi a uz gr ks dzi, bet stundu biju piel gsm par vi u un velt ju dažus upurus, lai izl gtu Dieva apgaism bu vi am, lai vi š var tu izprast dv seles. Bet, kad priesteris Sopo ko aizbrauca un vi š to aizvietoja, man n s iet pie vi a uz gr ks dzi. Agr k vi š negrib ja mani izprast, bet tagad piepras ja b t oti uztic gai š m gar gaj m atkl sm m. Dievs nereti pie auj ko t du, bet vienm r lai Vi š b tu pagodin ts. Ta u ir vajadz ga liela ž last ba, lai nešaub tos.
273 Ikgad s rekolekcijas 10. 01. 1934. Mans J zu, l k, tuvojas br dis, kad paliksim tikai m s abi. J zu, no visas sirds l dzu Tevi,
auj man saprast, kas tev man nepat k, un ar auj man saprast, ko dar t, lai es k tu Tev m ka. Neliedz man šo ž last bu un esi ar mani. Es zinu, ka bez Tevis, Kungs, man m p m ir maza
ga. Ak, k es priec jos par Tavu god bu, Kungs. Jo vair k es Tevi iepaz stu, jo karst k p c Tevis tiecos un alkstu.
274 zus ir devis man sp ju izprast pašai sevi. Šaj Dieva gaism es redzu savu galveno tr kumu – tas ir lepnums; t sekas ir iesl gšan s sev , va sird bas tr kums attiec s ar audzin ju129.
Otra apgaism ba attiecas uz sarun m. Reiz m run ju par daudz. Var tu atrisin t probl mu divos tr s v rdos, bet es sarunai pat ju p k daudz laika. Bet J zus v las, lai es šo laiku veltu
gšan m par gr ku piedošanu dv sel m, kuras cieš š st tav . Un Kungs man saka, cik noz gs s katrs v rds Tiesas dien .
(123) Treš apgaism ba attiecas uz m su regulu. Man ir gr ti izvair ties no gad jumiem, kad p rk pju pras bas, seviš i attiec uz klus šanu. R košos t , it k regula b tu rakst ta tikai man, un nav svar gi, k citi dara, man j kojas t , k v las Dievs.
mums. Ja J zus kaut ko man piepras s – gar gaj s liet s, uzreiz iet un pateikt audzin m; saskarsm ar audzin ju cent šos b t b rniš gi atkl ta un patiesa.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
58
zus m l klusas dv seles. Aizv ries ziedi š sl pj sev vair k smaržas. Sav dv sel j tiecas uz klusumu J zus Sirds d . Smagos un s gos br žos es dziedu Tev, ak, Rad j, pa bas himnu, jo nav izsak ms dzi ums manai cer bai uz Tevi, uz Tavu ž lsird bu.
276 Kopš t br ža, kad es iem ju ciešanas, t s man vairs nav ciešanas. Ciešanas ir manas dv seles past ga bar ba.
277 Es nesarun šos ar k du cilv ku, jo zinu, ka J zum tas nepat k, bet vi š no t nesa em nek du labumu.
278 Pie Kunga k m. Apsl ptais J zu, M m lest ba, m su Dz ba, Dieviš ais Nepr ti, kurš aizmirsis Sevi, lai redz tu tikai m s. Pirms Tu rad ji debesis un zemi, Tu sav Sird nesi m s. Ak, M lest ba, ak, Tavas pazemošanas dzi ums, ak, laimes nosl pums, k tik nedaudzi paz st Tevi? K c Tu neatrodi pretm lest bu? Ak, Dieviš M lest ba, k c Tu sl p savu skaistumu? Ak, Neaptveramais un Bezgal gais, jo lab k Tevi iepaz stu, jo maz k Tevi saprotu, bet t c, ka nesp ju Tevi saprast, es lab k apzinos Tavu lielumu. Es neskaužu Serafiem par vi u uguni, jo man sird ir liel ka d vana. (124) Vi i saj smin s par Tevi, bet Tavas Asinis savienojas ar man m. M lest ba – t s ir debesis, kuras dotas mums jau te, uz zemes. Ak, k Tu sl pies tic ? M lest ba p rpl š aizkaru. Tu neesi aizvilcis aizkaru manas dv seles skata priekš , jo Tu pats esi uz m žiem iek vis mani nosl pumain s m lest bas kl . Lai gods un slava Tev, Nedal Tr svien ba – Viens Dievs visos m žos.
279 Dievs vis man saprast, kas ir sta m lest ba, un devis man apgaism bu, k to praks izpaust attiec uz Dievu. Patiesa m lest ba uz Dievu ir Dieva gribas izpild šana. Lai sten par tu m lest bu Dievam, nepieciešams, lai vis , ko dar m, pat viss kaj , m s degtu
lest uz Dievu. Un Kungs teica man: Mans b rns, visvair k tu Man pat c ciešan s. Sav s fiziskaj s vai mor laj s ciešan s, mana meita, nemekl l dzj bu pie rad jumiem. Es v los, lai tavu ciešanu smarža b tu t ra, bez jebk diem piejaukumiem. Es v los, lai tu atrautos ne tikai no rad jumiem, bet ar pati no sevis. Mana meita, Es v los baud t tavas sirds m lest bu – t ru jaunavas m lest bu, š stu, bez jebk das nas. Mana meita, jo vair k tu iem si ciešanas, jo
ka b s tava m lest ba uz Mani. 280 zus pav l man svin t Dieva Ž lsird bas sv tkus pirmaj sv tdien p c
Lieldien m. [Es to dar ju] ar iekš jo iedzi in šanos, ar upuriem, tr s stundas valk ju josti u, nemit gi l dzos par gr ciniekiem un par ž lsird bu visai pasaulei. Un tad J zus teica: Mans skatiens šodien ar labpatiku atdusas uz š s m jas.
281 Es skaidri j tu, ka mana s ba nebeigsies ar manu n vi, bet tikai s ksies. Ak, šaub s dv seles, es atv ršu jums debesu aizkaru, lai p rliecin tu j s par Dieva labest bu, lai j s ar neuztic šanos vairs neievainotu J zus Vissald ko Sirdi. Dievs ir m lest ba un ž lsird ba.
282 (125) Reiz Kungs man teica: Mana Sirds savi oj s liel ž lsird uz tevi, mans rgais b rns, kad redz ju tevi, saplos tu gabalos no mok m, kuras tu cieti, nož lojot savus
gr kus. Redzot, cik t ra un patiesa ir tava m lest ba, es tevi izv los p ri cit m l gav m, jo tu esi manu ciešanu gods un slava. Es redzu katru tavas dv seles pazemošanos, un nekas nepaliek rpus manas uzman bas – pazem gos Es paaugstinu l dz pat savam tronim, jo t Es v los.
283 Dievs, Viens Sv taj Tr svien , es v los t m t Tevi, k v l neviena cilv ka dv sele nav m jusi, un, kaut esmu piln gi pavisam niec ga un mazi a, savu cer bas enkuru esmu dzi i iegremd jusi Tavas neizm rojam s ž lsird bas j , mans Kungs un Rad j. Lai gan esmu tik nabaga, nek nebaidos, bet ceru, ka m gi dzied šu slavas dziesmu. Lai nešaub s neviena dv sele – pat visnabadz : kam r dz vo, katra dv sele var k t par lielu sv to, jo liels ir Dieva ž last bas sp ks. Mums tikai nevajag pretoties Dieva darbiem.
284 Ak, J zu, kaut es var tu k t par miglu Tav priekš un aizsegt zemi, lai Tavas sv s acis neredz tu briesm s apgr bas. J zu, kad es skatos uz pasauli un t s vienaldz bu pret Tevi, manas acis pilda asaras, bet, kad redzu atsalušu m ku dv seli, mana sirds asi o.
285 1934. Reiz, p rn kot uz celli, biju tik oti nogurusi, ka, pirms s kt no rbties, vajadz ja nedaudz atp sties, bet, kad biju jau no rbusies, k da m sa l dza atnest vi ai karstu deni. Neraugoties uz nogurumu, tri ap rbos un atnesu deni, ko m sa bija l gusi (126), lai
gan no celles l dz virtuvei bija pat lu un dub i l dz ce iem. Ieg jusi sav cell , ieraudz ju hostiju
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
59
kausu ? un atskan ja balss: Pa em šo kausu un aiznes uz tabern kulu. Pirmaj br šaub jos, bet pieg ju tuv k un piesk ros kausam, tad sadzird ju š dus v rdus: Ar k du m lest bu tu tuvojies Man, ar t du pašu m lest bu tuvojies katrai no m m, un, ko tu dari vi m, to dari – Man. c mirk a es biju palikusi viena.
286 + Reiz, kad ador ju par m su T vzemi, s pe saž audza manu sirdi un es l dzos: „Visž lsird kais J zu, l dzu Tev aizsardz bu Tavu sv to d , paši tavas m ot s M tes d , kura Tevi izaudzin ja no b rn bas, l dzu Tev, sv manu T vzemi. J zu, neraugies uz m su gr kiem, bet paskaties uz mazu b rnu asar m, uz badu un aukstumu, no k vi i cieš. J zu, šo nevain go b rnu d d vini man ž last bu, kuru Tev l dzu savai T vzemei par labu.” Taj br es ieraudz ju Kungu, Vi a acis pild ja asaras, un Vi š man teica: Redzi, mana meita, cik oti man vi u ž l, uz vi iem turas pasaule.
287 + Mans J zu, v rojot dv se u dz vi, pamanu, ka daudzi Tev kalpo ar zin mu neuztic bu. Un dažos br žos, seviš i kad rodas iesp ja par t savu m lest bu uz Dievu, es skaidri redzu, k š s dv seles b g no kaujas lauka. Un J zus teica: Vai ar tu, mans b rns, gribi t dar t? Un es atbild ju: „Ak, n , mans J zu, es neaiziešu no kaujas lauka, pat ja n ves sviedri p rkl s manu pieri, es neizlaid šu zobenu no rokas, kam r nenorimšu pie Sv s Tr svien bas k m. Lai ko es dar tu, es nepa aujos uz saviem sp kiem, bet uz Dieva ž last bu. Ar Dieva ž last bu dv sele var uzvar t visliel s gr s.”
288 (127) + Reiz, kad oti ilgi run ju ar J zu par m su audz kn m, Vi a labest bas iedrošin ta, pajaut ju J zum, vai starp m su audz kn m ir t das dv seles, kuras ir par prieku Vi a Sirdij. Un Kungs atbild ja: , bet vi u m lest ba ir v ja, t c Es atdodu vi as tav paš aizbildn – l dzies par vi m.
Ak, lielais Dievs, es apbr noju Tavu labumu. Tu esi debess pulku Kungs, bet tik zemu non c pie niec gas rad bas. Ak, cik karsti es v los Tevi m t ar katru savas sirds pukstu! Man nepietiek zemes plašumu, man par maz ir debesu un nieks ir izplat jums, vien gi Tu, Kungs, esi pietiekams, M gais Dievs. Tikai Tu vari piepild t manas dv seles dzi umus.
Vislaim kie br ži man ir, kad palieku viens pret vienu ar Kungu. Šajos mirk os es aptveru Dieva lielumu un savu nabadz bu.
Reiz J zus man teica: Nebr nies, ka bieži vien tevi bez vainas noties . Pirms tevis Es izdz ru šo nevain go ciešanu kausu.
290 Reiz, kad apdom ju m bu un t s nosl pumus, mana dv sele s ka bai oties, un, kad biju v l nedaudz padom jusi, mani s ka moc t šaubas. Tad J zus teica man: Mans b rns, neb sties sava T va nama. Velt gus pr tojumus atst j š s pasaules gudrajiem, Es vienm r gribu tevi redz t k mazu b rnu. Par visu vienk rši jaut biktst vam, Es tev atbild šu ar vi a l m.
291 du reizi es iepazinos ar vienu sievieti, kura grib ja izdar t smagu gr ku. Es pal dzu Kungam, lai Vi š s ta man visliel s moc bas, un t lai š dv sele tiktu gl bta. (128) Un tad es p kš i sajutu šausm gas s pes no rkš u vainaga galv . Tas turpin s diezgan ilgi, bet
sieviete palika Dieva ž last bas st vokl . Ak, mans J zu, cik viegli var ieg t sv bu, vajag tikai nedaudz labas gribas. Ja J zus paman s dv sel kaut mazumi u š s lab s gribas, Vi š steigsies apd vin t dv seli, un nekas nesp s Vi u aptur t – ne k das, ne kritieni, piln gi nekas.
zus steidz pal dz t šai dv selei, un, ja dv sele ir uztic ga šai Vi a ž last bai, tad oti laik dv sele var sasniegt visaugst ko sv tumu, k du vien var sasniegt rad ba šeit, virs zemes. Dievs ir oti d sns un nevienam neatsaka savu ž last bu – Vi š dod vair k, nek m s Vi am l dzam. Uztic gi izpild t Sv Gara iedvesmas – tas ir vis kais ce š.
292 + Kad dv sele patiesi m l Dievu, tai nek nav j baid s sav gar gaj dz . Lai t atdodas ž last bas iedarb bai un neierobežo sevi, tuvojoties Dievam.
293 + Kad J zus mani p rsteidza ar savu skaistumu un piesaist ja Sev, tad es ieraudz ju, ka Vi am man dv sel nepat k, un nol mu par katru cenu tikt no t va , un ar
last bas pal dz bu to izdar ju. Š augstsird ba Dievam patika, un kopš t laika Kungs man ja augst s ž last bas. Es nep rdom ju savu iekš jo dz vi, nep tu, pa k diem ce iem mani
vada Dieva Gars, man pietiek, ka zinu – mani m l un es m lu. T ra m lest ba auj man paz t Dievu
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
60
un izprast daudzus nosl pumus. Biktst vs man ir augst kais tiesnesis, vi a v rds man sv ts – es to saku par gar go vad ju.130.
294 Reiz Kungs man teica: Dari k ubags, kurš neatsak s, ja vi am dod liel ku last bas d vanu, bet vienk rši sirsn k pateicas. Ar tu, ja Es tev došu liel kas ž last bas,
neatsakies t c, ka neesi to cien ga – Es to zinu, bet tu vienk rši t s izmanto, priec jies un em no manas Sirds tik daudz (129) d rgumu, cik vari nest, jo tad tu Man vair k pat c. Un v l tev teikšu: em š s ž last bas ne tikai sev, bet ar tuv kajiem – tas ir, pamudini dv seles, ar kur m tu saskaries, pa auties uz manu bezgal go ž lsird bu. Ak, cik oti Es m lu dv seles, kuras Man piln gi uzticas, - Es visu izdar šu vi u d .
Tai br J zus jaut ja man: Mans b rns, k norit tavas rekolekcijas? Es atbild ju: „J zu, Tu ta u zini, k t s norit.” J , Es zinu, bet gribu dzird t no tav m l m un tavas sirds. „Ak, manu Skolot j, kad Tu mani vadi, viss man norit viegli, un l dzu Tevi, Skolot j, paliec vienm r man kl t.” Un J zus teica: , Es vienm r b šu tev blakus, ja tu vienm r b si mazs b rns, un nek nebaidies – Es k biju te tavs s kums, t ar b šu tavas beigas. Nepa aujies uz rad jumiem, pat viss kaj s liet s, jo Man tas nepat k. Es pats v los b t tav dv sel . Es došu tev sp ku un gaismu dv sel , un tu uzzin si no mana vietnieka l m, ka Es esmu tev , un nemiers zud s k migla saules staros.
296 + Visaugst kais Labums, es alkstu m t Tevi t , k neviens uz zemes nav m jis Tevi. Es alkstu slav t Tevi ar katru savas dz ves mirkli un savu gribu cieši savienot ar Tavu sv to gribu. Mana dz ve nav pel ka un vienmu a, bet daudzveid ga k d rzs ar smarž giem ziediem, un es nezinu, kuru no tie nopl kt pirmo – ciešanu liliju, tuv m lest bas rozi vai pazem bas vijol ti. Nenosaukšu šos d rgumus, kuru man ir pietiekami katrai dienai. T ir liela m ksla – izmantot doto br di.
297 + J zu, Visaugst Gaisma, auj man Tevi paz t un ien c ar savu gaismu man tumšaj dv sel un piepildi ar Sevi manas dv seles bezdibeni, jo tikai Tu viens [...}.
298 Ak, mans J zu, Ce š, Dz ba un Paties ba, l dzu Tevi, noturi mani Sev blakus, k te tur savu b rni u pie kr ts, jo es esmu ne tikai bezpal dz gs b rns, bet ar nabadz bas un
niec bas apvienojums. 299 (130) + Dv seles nosl pumi. Vi a, 1934.
Kad reiz biktst vs lika man pajaut t J zum, ko noz divi stari šaj bild ,131 es atbild ju: „Labi, es pajaut šu Kungam.” gšanas laik dv sel sadzird ju š dus v rdus: Šie divi stari noz Asinis un deni:
li zilais apz deni, kas attaisno dv seles, sarkanais stars apz asinis, kas ir dv seles dz ve... Šie divi stari izg ja no manas ž lsird bas dzi umiem taj br , kad mana mirstoš Sirds tika pie krusta caurdurta ar zobenu. Šie stari pasarg dv seles no mana T va dusm m. Sv gs tas, kurš dz vos to gaism , jo to neskars Dieva Taisn tiesa. Es v los, lai pirm sv tdiena p c Lieldien m b tu Ž lsird bas sv tki. 300 + L dz manam uzticamajam kalpam132, lai taj dien vi š pateiktu visai pasaulei par manu lielo ž lsird bu – kurš šaj dien tuvosies Dz bas Avotam, tas ieg s piln gu gr ku un soda piedošanu. + Cilv ce nerad s mieru, kam r nev rs sies ar pa bu pie manas ž lsird bas. + Ak, cik stipri Mani ievaino dv se u neuztic ba. T da dv sele tic, ka Es esmu Sv tais un Taisn gais, bet netic, ka esmu Ž lsird gais Dievs. Neuzticas manam labumam. Ar d moni tic manam taisn gumam, bet netic manam labumam. Mana Sirds priec jas par titulu – Ž lsird ba. 301 St sti, ka Ž lsird ba ir Dieva augst paš ba. Visi manu roku darbi ir ž lsird bas vainagoti.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
61
302 (131) + Ak, M M lest ba, es alkstu, lai Tevi iepaz tu visas dv seles, kuras Tu esi rad jis. Es grib tu k t par priesteri, lai nemit gi teiktu par Tavu ž lsird bu gr m dv sel m, kuras nom c izmisums. Es grib tu k t par mision ri un nest gaismu uz mežon m zem m, lai autu dv sel m iepaz t Tevi, lai, upur jot sevi par vi m, mirtu mocek a n , k Tu nomiri par mani un par vi m. Ak, J zu, es zinu, turkl t labi, ka varu b t gar gaj k rt , mision re, sludin ja, varu nomirt mocek a n , sevi piln gi nov jinot un upur jot m lest uz Tevi, J zu, un uz nemirst m dv sel m. Liela m lest ba mazu sp j padar t lielu, un tikai
lest ba m su darbiem dod v rt bu, un jo t ka b s m su m lest ba, jo maz k m s dedzin s ciešanu uguns, un ciešanas mums vairs neb s ciešanas. T s mums k s par sv tlaimi. No Dieva
last bas es tagad esmu ieguvusi t du dv seles st vokli, ka nekad neesmu tik laim ga, k tai laik , kad ciešu J zus d . Vi u es m lu ar katru savas sirds pukstu. 303 Reiz, kad man bija lielas ciešanas, aizb gu no saviem pien kumiem pie Kunga
zus un l dzu, lai Vi š dotu man savu sp ku. P c si as l gšanas atgriezos pie saviem pien kumiem, iedvesmas un prieka pilna. Tad viena no m m man saka: laikam man šodien ir daudz prieku, jo es t staroju, Dievs laikam man nedod nek das ciešanas – tikai priekus. Es atbild ju, ka vi a stipri mald s – kad es daudz ciešu, mans prieks ir liel ks, bet, kad ciešu maz k, tad ar prieks ir maz ks. Ta u š dv sele va man nojaust, ka vi a to nesaprot. Es centos vi ai paskaidrot: „Kad m s daudz ciešam, mums ir laba iesp ja par t Dievam, ka m s Vi u m lam; kad maz ciešam, mums ir maz ka iesp ja pier t Dievam savu m lest bu, kad visp r neciešam, tad m su m lest ba nav liela un nav t ra.” Dieva ž last m s varam non kt [pie t ], ka ciešanas mums k st par baudu, jo m lest ba sp j to izdar t t s dv sel s. 304 (132) + Mans J zu, mana vien cer ba, pateicos Tev par to gr matu, kuru Tu esi atv ris manas dv seles acu priekš . T gr mata ir – Tavas ciešanas, kuras Tu upur ji m lest uz mani. No š s gr matas es iem jos, k m t Dievu un dv seles. Šaj gr mat mums ietverti neizsak mi d rgumi. Ak, J zu, cik maz dv se u saprot Tevi ciešan s m lest bas d . Ak, cik milz ga vist s m lest bas uguns, kas kv lo Tav Vissv kaj Sird . Laim ga t dv sele, kura ir izpratusi J zus Sirds m lest bu. 305 Mana visliel v šan s – lai dv seles saprastu, ka Tu esi vi u m laime, lai ietic tu Tavai labest bai un slav tu Tavu bezgal go ž lsird bu. 306 Es l dzu Dievu, lai Vi š man dotu t du ž last bu, ka mans raksturs b tu stiprs un nelok ms attiec uz ietekm m, kuras nereti grib mani nov rst no regulas un s kiem noteikumiem – t s ir k mazas kodes, kuras grib izn cin t m su iekš jo dz vi un var tu ar izn cin t, ja dv sele, apzin s savus s kos p rk pumus, tom r to neiev ro, jo tie ir nenoz gi. Orden es nesaskatu nek nenoz ga. Nav svar gi, ka sastopos ar nepatikšan m un izsmieklu – ja tikai mana dv sele b tu saska ar regulu, sol jumiem un m ku dz ves noteikumiem. Ak, mans J zu, manas sirds Sv tlaime, Tu zini manas v šan s. Es grib tu nosl pties no aužu skatieniem, lai dz votu un taj paš laik – it k nedz votu. Gribu b t t ra k p avas ziedi š;
gribu lai mana m lest ba past gi b tu v rsta uz Tevi, k ziedi š, kurš vienm r pagriežas uz saules pusi. Es v los, lai manas sirds zieda smarža un svaigums uz visiem laikiem saglab tos vien gi Tev. Es gribu dz vot Tavu dieviš o acu priekš , jo Tevis vien man pietiek. Ak, J zu, kad esmu ar Tevi, es nek nebaidos, jo tad man nekas nesp j kait t. 307 (133) + 1934. gads. Reiz Liel gav a laik ieraudz ju virs m su kapelas un m jas lielu spozmi un lielu tumsu. Es redz ju šo divu sp ku c u... 308 1934, Liel Ceturtdiena. J zus man teica: Es v los, lai tu pienestu sevi upur par gr ciniekiem, bet seviš i par t m dv sel m, kuras zaud jušas cer bu uz Dieva ž lsird bu. Dievs un dv seles. Upur šan s akts. Debesu un zemes priekš , e u pulku priekš , Vissv s Jaunavas Marijas priekš , visu debesu sp ku priekš es apliecinu Dievam, Vien gajam Tr svien , ka šodien vienot ar
zu Kristu, dv se u Pest ju, labpr gi pienesu sevi par upuri gr cinieku gl bšanai, seviš i par m dv sel m, kuras ir zaud jušas cer bu uz Dieva ž lsird bu. Šis upuris noz to, ka es piln
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
62
padev Dieva gribai pie emu visas ciešanas, bailes un nemieru, kas piem t gr ciniekiem, un atdodu vi iem visus priekus, kas ir man dv sel un kuri rodas no sadraudz bas ar Dievu. Ar vienu v rdu – es upur ju par vi iem visu: Sv s Mises, Sv s Kom nijas, gandar šanas un
rd šanos, l gšanas. Es nebaidos no triecieniem – Dieva Taisn s tiesas triecieniem, jo esmu vienota ar J zu Kristu. Ak, mans Dievs, es v los izl gt Tavu apž lošanos par t m dv sel m, kuras nesp j uztic ties Tavai labest bai. Pret ji katrai [cer bai] es pa aujos uz Tavas ž lsird bas
ru. Mans Dievs un Kungs, mans likteni, mans m gais likteni, ne sav sp es veicu šo upur šan s aktu, bet taj sp , kas n k no J zus Kristus nopelniem. Es ik dienas atk rtošu šo upur šan s aktu ar to l gšanu, kuru Tu, J zu, Pats man iem ji. Ak, Asinis un dens, kas pl da no J zus Sirds k ž lsird bas Avots mums, es uzticos Tev.
m. M. Faust na no Sv s Euharistijas Liel Ceturtdiena, Sv s Mises laik , 1934. gada 29. mart .
310 (134) Es auju tev emt l dzdal bu cilv ces pest šan . Tu esi veldze man n ves stund . 311 P c tam, kad biju sa musi sava biktst va133 at auju upur šan s aktam, es dr z uzzin ju, ka Dievam bija pat kams šis akts, jo uzreiz sajutu t sekas. K br mana dv sele
uva k akmens, sausa, ciešanu un nemiera pilna. Daž di Dieva zaimi un l sti l da man aus s. Neuztic šan s un izmisums piemekl ja manu sirdi. T ds ir nelaim go st voklis, kuru es uz mos uz sevis. S kum es oti nobijos no t visa, bet p c pirm s gr ks dzes nomierin jos. 312 + Reiz, kad g ju pie gr ks dzes, izr s, ka mans biktst vs134 celebr Sv to Misi. P c mirk a alt ieraudz ju B rnu J zu, kurš maigi un priec gi stiepa uz vi u savas roci as, bet priesteris pa ma šo br numjauko b rni u rok s, p rlauza un dz vu ap da. Pirmaj br es sajutu nepatiku pret šo priesteri t d , ko vi š izdar ja ar J zu, bet t t ar tiku apgaismota un sapratu, ka šis priesteris ir oti pat kams Dievam. 313 Reiz, kad biju pie m kslinieka135, kurš z šo gleznu, es ieraudz ju, ka glezn
zus nav tik skaists, k du es Vi u redz ju. Es t c stipri noskumu, bet nosl pu to dzi i sird . Kad m s izg m no š m kslinieka, m te audzin ja136 palika pils , lai k rtotu k das lietas, bet es atgriezos m s. Uzreiz ieg ju kapel un s ku r gti raud t. Es teicu Kungam: „Kas Tevi uzgleznos tik skaistu, k ds Tu esi?” Tad es sadzird ju š dus v rdus: Ne kr su vai otas jaukums padara šo gleznu v rt gu, bet mana ž lsird ba. 314 + Reiz, kad p cpusdien atn cu uz d rzu, Sarge elis man teica: „L dzies par mirstošiem”. Es uzreiz kop ar d rzniec m s ku skait t Rožukroni par mirstošajiem. P c Rožukro a s m las t daž das l gšanas par mirstošajiem. Pabeigušas l gšanas, audz knes s ka jautri sarun ties. (135) Kaut ar bija troksnis, es dv sel saklaus ju š dus v rdus: „L dzies par mani.” T k nevar ju labi saprast šos v rdus, pag ju dažus so us nost un dom ju, kas tas var tu
t, kurš l dza man l gties. Tad es sadzird ju v rdus: Es esmu m sa137...” Š m sa bija Varšav , bet es tai laik – Vi . L dzies par mani, kam r es tev nepateikšu, ka vari beigt. Esmu tuvu
vei.” Es uzreiz s ku dedz gi l gties par vi u uz J zus mirstošo Sirdi. Vi a nedeva man nek du atp tu, un es l dzos no trijiem l dz pieciem. Pulksten piecos sadzird ju: „Pateicos.” Es sapratu, ka vi a ir mirusi. Tom r n kamaj dien Sv s Mises laik es karsti l dzos par vi as dv seli.
cpusdien sa m atkl tni. [Taj bija teikts], ka m sa... mirusi un nor ts laiks. Es sapratu, ka t bija t stunda, kad vi a l dza man l gties. 315 + Dieva M te, Tava dv sele bija iegremd ta s pju j . Paraugies uz savu b rnu un iem ci mani ciest un m t ciešan s. Stiprini manu dv seli, lai s pes to nesalauž. Ž lsird bas
te, iem ci mani dz vot ar Dievu. 316 Reiz mani apmekl ja Dieva M te. Vi a bija skumja, acis v rstas uz leju, un Vi a lika man saprast, ka grib kaut ko pateikt, bet, no otras puses – it k nev las par to run t. Kad es to sapratu, s ku l gt Dieva M ti, lai Vi a man to pasaka un paskat s uz mani. Tai paš br Marija paraudz s uz mani un ar sirsn gu smaidu teica: „Tev b s j panes dažas ciešanas slim bas
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
63
un rstu d ; t pat tevi gaida daudz ciešanu š s gleznas d , bet nebaidies nek .” N kamaj dien es saslimu un oti cietu, k bija teikusi Dieva M te, bet mana dv sele ir sagatavota ciešan m. Ciešanas ir mans past gais pavadonis dz . 317 Ak, mans Dievs, mana vien cer ba, uz Tevi vien es pa aujos un zinu, ka neb šu
lusies. 318 (136) Bieži vien p c Sv s Euharistijas es paš veid saj tu Dieva kl tb tni. Es
tu, ka Dievs ir man sird , un tas, ka j tu Dievu sav sird , nemaz netrauc veikt pien kumus – pat kad nodarbojos ar oti svar m liet m, kuras prasa uzman bu, es nezaud ju Dieva kl tb tni dv sel un esmu cieši vienota ar Vi u. Ar Vi u kop es eju darb , ar Vi u – atp , ar Vi u ciešu, ar Vi u priec jos, dz voju Vi , bet Vi š dz vo man . Es nekad neesmu viena, jo Vi š ir mans past gais pavadonis, Vi š ir blakus ik br di. M su vienot ba k uvusi tuva caur asi u un dz bas savienošanu. 319 09.08.1934. Nakts ador cijas ceturtdien s138. Es ador ju no pulksten vienpadsmitiem l dz divpadsmitiem. Šo piel gsmi es upur ju par ies kst jušiem gr ciniekiem, paši par tiem, kuri zaud juši cer bu uz Dieva ž lsird bu. Es dom ju par to, cik daudz cietis Dievs
un k du milz gu m lest bu Vi š mums par jis, bet m s neticam, ka Dievs m s t m l. Ak, J zu, kurš to var aptvert? Cik tas ir mokoši m su Pest jam, un k Vi š p rliecin s m s par savu
lest bu, ja pat n ve nesp j m s p rliecin t. Es uzaicin ju visas debesis, lai kop ar mani t s gandar tu Kungam par dažu dv se u nepateic bu. 320 J zus va man saprast, cik pat kama Vi am ir gandar šanas l gšana, Vi š man teica: npr gas un m lošas dv seles l gšana atbru o mana T va dusmas un izraisa veselu
ru sv bu. P c ador cijas pusce uz celli mani apst ja lielu melnu su u bars, tie l ja un gaudoja, grib dami saplos t mani gabalos. Es sapratu, ka tie nav su i, bet velni. Viens no tiem teica: „T c, ka tu mums šonakt at mi tik daudz dv se u, m s saraust sim tevi gabalos.” Es teicu, ja t da ir ž lsird Dieva griba, tad lai tie rauj mani gabalos, jo tad laikam esmu to peln jusi – esmu ta u pati niec ba gr cinieku vid , bet Dievs ir past gi sv ts, taisn gs un bezgal gi ž lsird gs. Uz šiem v rdiem velni teica: „Skrienam, jo vi a nav viena, ar vi u – Visvarenais.” Un tie nozuda k troksnis, k putek i no ce a, bet es, mier gi dziedot Te Deum, aizg ju uz celli – dom ju par bezgal go un nepatveramo Dieva ž lsird bu.
(137) 12.08.1934.
321 P kš a slim ba – pirmsn ves ciešanas. T bija nevis n ve vai p reja staj dz , bet m in jums. N ve ir briesm ga, kaut ar t dod mums m go dz vi. P kš i man k uva slikti, tr ka gaisa, satumsa acis, erme a locek i k st nekust gi – briesm gi tr kst elpas. Mirklis t da elpas tr kuma ilgst oti ilgi. T pat, neraugoties uz cer bu, p em briesm gas bailes. Es v jos pie emt p jo Sv to Kom niju. Tom r sv gr ks dze norit smagi, lai gan v los izs dz t gr kus. Nezinu, ko saku, vienu ies ku, otru nenobeidzu. Lai Dievs pasarg katru dv seli no gr ks dzes atlikšanas uz p jo stundu. Izjutu priestera v rdu lielo sp ku, kas non k slimnieka dv sel . Kad jaut ju gar gajam t vam, vai esmu gatava st ties Dieva priekš un vai varu b t mier ga, sa mu atbildi: „Vari b t piln gi mier ga ne tikai tagad, bet ar p c katras ned as gr ks dzes.” Dieva ž last ba, kas pavada š priestera v rdus, ir liela. Dv sele j t drosmi un sp ku c ai. 322 Ordeni, m te mana, cik saldi ir tev dz vot, bet v l lab k ir mirt. 323 P c Slimnieku Sv Sakramenta pie emšanas s s piln ga izvese ošan s. Paliku viena. Tas ilga k du pusstundu, tad atkal s s l kme, vairs ne tik sp ga, jo tai pretoj s rstu pal dz ba. Savas ciešanas savienoju ar J zus ciešan m un t s upur ju par sevi un par to dv se u atgriešanu, kuras neuzticas Dieva labest bai. Piepeši manu celli piepild ja melnas fig ras, pilnas dusmu un naida pret mani. K da no t m teica: „Nol ta esi tu un tas, kas ir tev , jo tu jau ell
c m s moc t.” Es tikai pateicu: „Un V rds tapa miesa un dz voja starp mums.” Un š s fig ras ar troksni nozuda.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
64
324 N kamaj dien biju oti v ja, bet vairs nesajutu nek das ciešanas. P c Sv s Kom nijas ieraudz ju J zu t du, k biju redz jusi p c vienas ador cijas. Kunga skatiens caururba manu dv seli, un neviens putekl tis nepalika bez Vi a iev bas. Teicu J zum: „Es dom ju, ka Tu mani pa emsi.” Bet J zus atbild ja: Mana griba v l nav piln gi piepild jusies tev , tu v l paliksi uz zemes, bet neilgi. Man oti pat k tava uztic ba, bet m lest bai vajag k t karst kai. (138) T ra m lest ba dod dv selei sp ku paš n . Kad Es miru pie krusta, dom ju ne par sevi, bet par gr ciniekiem un l dzos T vam par vi iem. V los, lai ar tu p jos dz ves br žos b tu piln gi l dz ga Man krust . Ir tikai viena cena, par kuru var izpirkt dv seles, t s ir ciešanas, savienotas ar man m ciešan m pie krusta. T ra m lest ba saprot šos v rdus, mies ga m lest ba tos nesaprat s nekad. 325 1934. gads. Dievm tes Aizmigšanas dien nebiju Sv taj Mis – dakteres kundze139 man ne va - bet dedz gi l dzos cell . P c br ža ieraudz ju Dieva M ti, br numskaistu, Vi a man teica: „Mana meita, es gaidu no tevis l gšanas, l gšanas un v lreiz l gšanas par visu pasauli, bet paši – par tavu T vzemi. Devi as dienas pie em pest jošo Sv to Kom niju un cieši savienojies ar Sv s Mises upuri. Š s devi as dienas tu st si Dieva priekš k upuris, visur, vienm r, jebkur viet un jebkur laik – dienu un nakti – kad pamod sies, l dzies gar . Gar vienm r var palikt l gšan .” 326 Reiz J zus man teica: Šaj glezn mans t ls ir t ds pats k pie krusta. 327 Reiz biktst vs140 man jaut ja, kur viet j liek uzraksts, jo tas neietilpst glezn . Es atbild ju, ka pal gšos un pateikšu n kamned . Kad devos prom no konfesion la ejot gar tabern kulu, iekš ji sapratu, k dam j t šim uzrakstam. J zus man atg din ja, ko Vi š bija teicis pirmo reiz, tas ir, ka j t redzamiem trim v rdiem. Š diem v rdiem: J zu, es Tev uzticos. Sapratu, ka j t ievietotai visai fr zei, bet Vi š nedod nor jumus, k veid . Es dodu cilv kiem trauku, ar kuru vi iem ir j k p c ž last m pie ž lsird bas avota. Šis trauks ir š glezna ar uzrakstu: J zu, es Tev uzticos. 328 Ak, vist M lest ba, vis piln iem jo man sird un pal dzi man, vispareiz k izpild t Tavu sv to gribu. 329 (139) Triju dienu rekolekciju beig s ieraudz ju, ka eju pa nel dzenu ce u un ik p c mirk a pakl pu, un redz ju, ka aiz manis iet kaut k da fig ra un visu laiku mani pietur, bet es neesmu apmierin ta un l dzu, lai š b tne mani atst tu, jo v los iet pati. Tom r t b tne, kuru es nevar ju paz t, mani neatlaida ne uz br di. Tas mani sadusmoja, es pagriezos atpaka un atgr du vi u. Un tai br es sapratu, ka t ir m te audzin ja141, bet tad redz ju, ka t nav audzin ja, bet Kungs J zus; Vi š uzman gi paskat s uz mani un lika saprast, k Vi u sar gtina tas, ka es necenšos visos s kumos izpild t audzin jas nor jumus: Vi a ir mana griba. dzu piedošanu Kungam un šo aizr jumu liku sev dzi i sird . 330 + Reiz biktst vs man teica, lai pal dzos par vi u, un es s ku novennu uz Dievm ti. Novenn devi as reizes skait ju Esi sveicin ta, Karaliene. Novennas beig s ieraudz ju Dieva M ti ar B rnu J zu uz rok m un ieraudz ju ar savu biktst vu, st vot ce os pie Dievm tes
m un sarun joties ar Vi u. Es nezinu, par ko vi š run ja ar Dievm ti, jo biju nodevusies sarunai ar B rnu J zu, kurš non ca no M tes rokas un tuvoj s man. Es nesp ju beigt apbr not Vi a skaistumu. Sadzird ju dažus v rdus, ko M te Vi am teica, bet ne visu saklaus ju. V rdi bija š di: „Es esmu ne tikai Debesu Karaliene, bet ar Ž lsird bas M te un tava M te.” Un taj br Vi a izstiepa labo roku, kur tur ja pl vuru, un p rkl ja ar to priesteri. Tad v zija pazuda. 331 Ak, cik liela ž last ba, kad ir gar gais vad js. tr k var augt tikumos, skaidr k iepaz t Dieva gribu, piln k to izpild t, iet pareizu un drošu ce u. Vad js prot apiet klintis, pret kur m es var tu sadauz ties. Dievs man šo ž last bu d ja visai v lu, bet esmu oti priec ga par to, jo redzu, k Dievs noliecas pie dv seles vad ja. Min šu vienu faktu no t kstoša, k di notikuši ar mani. K parasti, vakar es l dzu Kungam tematu r tdienas p rdom m142. Sa mu atbildi: rdom par pravieti Jonu un vi a misiju. Pateicos Kungam, bet dv sel s ku p rdom t – kas t par apceri, t ir atš ir ga (140) no cit m. Tad es ar visu dv seles sp ku s ku dom t par šo pravieti un atradu sevi šaj praviet , t noz , ka es ar bieži atrun jos Dievam, ka k ds cits var tu Dieva sv to gribu izpild t lab k, neaptverot, ka Dievs sp j visu, un jo neder ks
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
65
darba r ks, jo piln k izpaud sies Vi a visvaren ba. Dievs man to noskaidroja. P cpusdien bija gr ks dze kongreg cij . Kad es past st ju priesterim par savas dv seles šaub m sakar ar šo misiju143, kur Dievs mani izmanto k neder gu r ku, gar gais t vs man atbild ja, ka – gribot vai negribot – mums ir j pilda Dieva griba, un vi š min ja k piem ru pravieti Jonu. P c gr ks dzes dom ju par to, k biktst vs zina, ka Dievs man liek dom t par Jonu – es ta u vi am to neesmu teikusi. Tad sadzird ju v rdus: Priesteris, aizvietojot Mani, r kojas nevis vi š pats, bet Es caur vi u, vi a v šan s ir manas v šan s. Redzu, k J zus aizst v savus vietniekus. Vi š Pats ieiet vi u darb .
332 + Ceturtdiena. S kot sv to stundu, es grib ju iegrimt J zus ciešan s etzemanes rz . Tad dv sel sadzird ju balsi: Apceri Iemiesošan s nosl pumu. Un p kš i man priekš
par s B rns J zus, mirdzoši skaists. Vi š man teic, ka Dievam pat k dv seles vienk rš ba. Kaut ar mans lielums nav aptverams, Es tiekos tikai ar mazajiem – Es tev pieprasu dv seles
rniš bu. 333 Tagad es skaidri redzu, k Dievs darbojas caur biktst vu un cik Vi š ir uztic gs
saviem sol jumiem. Pirms div m ned m gar gais t vs man bija licis p rdom t par šo dv seles rniš bu. S kum man tas sag ja zin mas gr bas, ta u biktst vs, neraugoties uz t m, lika
man turpin t dv seles b rniš bas apceri. „Praks š b rniš ba lai izpaužas t : b rns neinteres jas ne par pag tni, ne n kotni – vi u nodarbina šis br dis; tev es gribu redz t šo dv seles b rniš bu un tam piev ršu pašu uzman bu.” Redzu, k Dievs noliecas pie priestera nor jumiem, k šaj laik Vi š nenost jas k Skolot js – sp ku briedum , bet par s man k mazs b rns. Šis bezgal gais Dievs non k pie manis maza b rni a veidol . Ta u manas dv seles skatiens neapst sies pie š t la.
334 Kaut ar Tu ieej maza b rna t , es redzu Tevi – m go, bezgal go valdnieku Valdnieku, (141) kuru dienu un nakti piel dz t ras dv seles, kuram vist s m lest bas ugun deg Serafu sirdis. Ak, Kristu, ak, J zu, es alkstu p rsp t vi us m lest uz Tevi. T rie gari,
dzu, piedodiet man, ka iedrošinos sal dzin t sevi ar jums. Es – nabadz bas bezdibenis, visnicin ubadze, bet Tu, ak, Dievs, kas esi neaptverams ž lsird bas dzi ums, uz em mani Sev , k saules stars uz em rasas l si. Tavs m lest bas pilnais skatiens p rvar jebkuru bezdibeni. Dieva augst bas d es j tos bezgal gi laim ga. Redz t Dieva augst bu – t man piln gi pietiek, lai
tu laim ga visu m bu. 335 Reiz, kad ieraudz ju J zu maza b rna t , pajaut ju: „J zu, k c Tu tagad tiecies
ar mani maza b rna t ? Es ta u Tev tik un t redzu bezgal go Dievu, Rad ju un savu Kungu.” zus man atbild ja, ka, kam r es neiem šos vienk rš bu un pazem bu, Vi š tiksies ar mani k
mazs b rns. 336 + 1934. Sv s Mises laik , kad bija pacelts Vissv kais Sakraments, pirms
Sv s Kom nijas es ieraudz ju divus starus, kas izg ja no Hostijas, t dus, k uzz ti šaj glezn : viens – sarkans, otrs – b li zils. Tie aizsniedza katru m su un audz knes, bet ne vien
. Uz daž m tie bija tikko man mi. Tas notika b rnu rekolekciju nosl guma dien . 337 21.11.1934. + Reiz gar gais t vs144 man lika labi p rdom t par sevi, par to, vai
man nav k da piesaist šan s (elks) – pie kaut k , pie k da, pie sevis pašas, un vai man nepiem t ba, jo tas viss var trauc t br vi darboties Kungam J zum man dv sel . Dievs ir greizsird gs
par m su sird m un v las, lai m s m tu tikai Vi u. 338 Kad dzi k par sevi p rdom ju, ar tad nepaman ju, ka b tu kaut kam cieši
piesaist ta, tom r, l dz gi k citos savos jaut jumos, ar te es baid jos sev uztic ties. Nomoc jusies šaj s kaj sevis izp , aizg ju pie Sv s Euharistijas un no visa dv seles sp ka pal dzu J zum: „J zu, mans L gavaini, manas sirds D rgums, (142) Tu zini, ka tikai Tevi paz stu un nezinu citas
lest bas k vien uz Tevi, bet, J zu, ja es grib tu piesaist ties kaut kam citam, kas nav no Tevis, tad l dzu un l dzos Tevi, J zu, ar savas ž lsird bas sp ku, nekav joties s ti man n vi, jo man
kstošreiz lab k ir nomirt, nek k t Tev neuztic gai kaut vai viss s liet s.” 339 Tai br p kš i nez no kurienes man priekš nost s J zus, p rdabisk
skaistum mirdzošs, balt s dr s, uz augšu pacelt m rok m, un teica man: Mana meita, tava sirds ir mana atdusa, mans prieks. Taj Es atrodu visu to, ko Man atsaka tik daudzas citas
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
66
dv seles. Pasaki to manam vietniekam. Un tad es vairs nek neredz ju, tikai vesela j ra prieka iepl da man dv sel .
340 Tagad es zinu, ka nekas nevar likt š rš us manai m lest bai uz Tevi, J zu, - ne ciešanas, ne gr bas, ne uguns, ne zobens, ne pati n ve. Es j tos stipr ka par to visu. Neko nevar sal dzin t ar m lest bu. Es redzu, ka viss kaj m liet m, ko dar jusi dv sele paties m lest uz Dievu, ir neizsak ma v rt ba Vi a sv taj s ac s.
341 11.05.1934. Reiz no r ta, kad man bija j atver v rti i un j izlaiž m su audis145, kuri izvad maizi, uz br ti u ieg ju kapel , lai apciemotu J zu un atjaunotu nodomus šai dienai.
k, J zu, šodien visas ciešanas, m rd šanos, l gšanas es upur ju par Sv to T vu, lai vi š iedibin tu Ž lsird bas sv tkus. Bet, J zu, man Tev j pasaka v l kas: mani stipri p rsteidz tas, ka Tu liec run t par šiem Ž lsird bas sv tkiem, bet t di sv tki146, k man saka, jau ir, tad k c man par to j run ? Un J zus man atbild ja: Kurš no aud m to zina? Neviens. Un pat tie, kuriem
sludina cilv kiem par šo ž lsird bu un j ca t vi iem, bieži vien paši to nezina, t c Es los, lai š glezna pirmaj sv tdien p c Lieldien m tiktu svin gi iesv ta un lai tai tiktu
par ta publiska godin šana, un lai katra dv sele par to dab tu zin t. dz novennu Sv T va nodom . Taj j t 33 aktiem, vai tikpat daudz reizes
atk rtotai ž lsird bas l gšanai, kuru Es tev iem ju. 342 (143) Ciešanas – liel kais d rgums pasaul , t s att ra dv seli. Ciešan s m s
saprotam, kurš ir m su stais draugs. stu m lest bu m ar ciešanu termometru. 343 J zu, pateicos Tev par ikdienas krusti iem, par š rš iem manos centienos, par
kopienas dz ves gr m, par nodomu sliktu izprašanu, par apk rt jo pazemojumiem, par m su izsmiešanu, par nepatiesiem apvainojumiem, par v ju vesel bu un sp ku izs kumu, par atteikšanos no savas gribas, par sava es pazemin šanu, par neizpratni vis , par visu pl nu izjaukšanu.
zu, pateicos Tev par iekš jiem p rdz vojumiem, par dv seles nocietin šanos, par nemieru, bail m un šaub m, par tumsu un dzi u iekš ju tums bu, par k rdin jumiem un daž diem p rbaud jumiem, par moc m, kuras gr ti aprakst t, un paši par t m, kuras neviens nesaprat s, par n ves stundu, par c as gr m taj stund , par visu t s r gtumu.
zu, pateicos Tev, kurš pirmais izdz ri šo r gto, pirms maz k r gtu to iedevi man. Tagad esmu pielikusi pie l m šo Tavas sv s gribas kausu, lai ar mani viss notiek p c Tavas
šan s, lai ar mani notiek tas, ko pirms m žiem noteikusi Tava gudr ba. Es v los izdzert Tevis nolikto likte a kausu l dz p jam pilienam. Es nev los izzin t t j gu, r gtums ir mans prieks, bezcer ba – mana pa ba. Tev , Kungs, labs ir viss, ko dod Tava t viš sirds, es nedodu priekšroku priekam vai skumj m, bet par visu pateicos Tev, J zu. Neaptveramais Dievs, man ir bauda skat ties uz Tevi. Šaj nosl pumainaj es m t mans gars, tur es j tos sav viet . Es labi paz stu mana L gavai a m tni. J tu, ka man nav nevienas asins l ses, kura nedegtu
lest uz Tevi. Ak, nerad tais Skaistums, kurš Tevi reiz ir pazinis, tas neko citu m t vairs nesp j. Es
tu savas dv seles dzi umus, un neviens tos nepiepild s k vien gi – Dievs. Es j tu, ka grimstu Vi , k viens smilšu graudi š bezgal oke na.
(144) 20.12.1934. 344 Reiz vakar , ieejot cell , ieraudz ju Kungu J zu, izst tu monstranc , it k zem
atkl m debes m. Pie Kunga J zus k m redz ju savu biktst vu, bet aiz vi a lielu daudzumu augst ko gar dznieku, kuru ap rbu es nekad netiku redz jusi – vien gi v zij . Aiz vi iem st ja daž du k rtu gar dznieki, t k – lieli aužu pulki, kurus nesp ju ietvert acu skatien . Redz ju no Hostijas izejam tos divus starus, k glezn , tie cieši sapl da, bet nesavienoj s un piesk s mana biktst va rok m, tad – citu gar dznieku rok m, no vi u rok m p rg ja uz cilv kiem un atgriez s atpaka Hostij ... Un taj br es ieraudz ju sevi cell , k biju ien kusi.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
67
345 22.12.1934. Toned , kad g ju pie gr ks dzes, mans biktst vs notur ja Sv to Misi. Sv s Mises trešaj da ieraudz ju B rnu J zu, nedaudz maz ku k parasti, un Vi am bija violets apmetnis, bet parasti bija balts.
346 24.12.1934. Vigilijas vakars. No r ta Sv s Mises laik es sajutu Dieva tuvumu, mans gars bez apdoma pa gi iegrima Diev . Tad sadzird ju v rdus: Tu esi Man m a m tne, tev atdusas mans gars. c šiem v rdiem sajutu Dieva skatienu, iedzi in tu man sird , un, redzot savu nabadz bu, es zemojos dv sel un br jos par tik milz gu Dieva ž lsird bu – ka šis Visaugst kais Kungs tuvojas t dai ubadzei.
Sv s Kom nijas laik prieks p rpludin ja manu dv seli un es sajutu, ka esmu cieši savienota ar Dieviš bu; Vi a visvaren ba uzs ca visu manu b bu, visu dienu es paš veid sajutu Dieva tuvumu un, kaut ar mani pien kumi vis dienas garum nedeva iesp ju ieiet kapel , tom r nebija ne sekundes, kad es neb tu savienota ar Dievu; es jutu Vi u (145) sev skaidr k k jebkad. Es nep rtraukti atcer jos Dievm ti, iedzi in jos Vi as gar , l dzu Vi ai, lai Vi a iem ca man stu Dieva m lest bu. Tad sadzird ju š dus v rdus: „Es dal šos ar tevi par savas laimes nosl pumu nakt , Sv s Mises laik .”
Vakari as bija pirms sešiem vakar ; neskatoties uz l ksm bu un troksni visapk rt, kad dal mies ar obl ti, izteic m nov jumus, es ne mirkli nezaud ju Dieva kl tb tni. P c vakari m pasteidzin m darbus, un jau pulksten devi os es var ju iet uz kapelu un ador t. Sa mu at auju neiet gul t, bet sagaid t Ziemassv tku Misi. Neizsak mi priec jos: no devi iem
dz divpadsmitiem man bija br vs laiks. No devi iem l dz desmitiem veicu ador ciju par vec kiem un visu imeni; no desmitiem l dz vienpadsmitiem notur ju ador ciju par savu dv seles vad ju – s kum es pateicos Dievam par tik lielu redzamu pal dz bu, k du ar bija sol jis; no otras puses, l dzu Dievam gaismu, lai vi š var tu izprast manu dv seli un vad t mani
c Dieva gribas. No vienpadsmitiem l dz divpadsmitiem es l dzos par sv to Bazn cu un gar go rtu, par gr ciniekiem, par misij m, par m su klosteriem; indulgences upur ju par dv sel m st tav .
Pulksten divpadsmit. 25.12 1934. Ziemassv tku Mise. Kad s s Sv Mise, man uzreiz notika iekš ja koncentr šan s,
prieks pild ja manu dv seli. Upur šanas laik es ieraudz ju uz alt ra J zu, neizteicami skaistu. Šis B rns visu laiku skat s uz visiem, stiepjot pret roci as. Kad s s konsekr cija, B rns neskat s uz kapelu, bet uz debes m, p c konsekr cijas v rdu beig m Vi š atkal skat s uz mums, bet pavisam neilgi, jo k parasti tika priestera p rlauzts un pie emts. Bet Vi a apmetnis jau bija balts. N kamaj dien es redz ju to pašu un trešaj dien – ar . Manas dv seles prieku gr ti aprakst t. (146) Š v zija atk rtoj s tr s reizes Sv s Mises laik , t pat k pirmaj s reiz s.
348 1934. gads. Pirm ceturtdiena p c Kristus Dzimšanas. Biju aizmirsusi, ka ir ceturtdiena, un t c
nenotur ju ador ciju. Pulksten devi os kop ar m m aizg ju uz gu amistabu. Kaut k nevar ju aizmigt. Lik s, ka kaut ko v l neesmu izdar jusi. S ku p rdom t visus savus pien kumus un neko
du nevar ju atcer ties. Tas ilga l dz pulksten desmitiem. Desmitos es ieraudz ju nomoc tu zus Vaigu. Tad man J zus teica: Es tevi gaid ju, lai dal tos ciešan s, jo kurš gan lab k par
manu l gavu saprat s manas ciešanas. L dzu J zum piedošanu par savu saltumu. Nokaun jusies nesp ju pacelt acis uz Kungu, ar nož lu sird l dzu J zu, lai Vi š sav labv man dotu vienu rkš i no sava kro a. J zus man teica, ka dos šo ž last bu, bet r t, un v zija pazuda.
349 No r ta apceres laik es sajutu galvas kreisaj pus s gu dzeloni; ciešanas turpin s visu dienu, es visu laiku dom ju par to, k J zus var ja iztur t s pes no tik daudziem rkš u kro a dzelo iem. Es savienoju savas ciešanas ar J zus ciešan m un upur ju t s par
gr ciniekiem. Pulksten etros, atn kusi uz Sakramenta piel gsmi, ieraudz ju vienu no m su audz kn m, kura ar net m gr m dom m briesm gi apvainoja Dievu. Es ar ieraudz ju vienu personu, kura bija par iemeslu šim gr kam. Man dv sel ien ca bailes, un es l dzu Dievu J zus ciešanu v rd , lai Vi š v tos izvilkt vi u no š s briesm s nabadz bas. J zus man atbild ja, ka par s vi ai ž last bu ne vi as d , bet manas l gšanas d . Tagad es sapratu, cik oti mums ir
dzas par gr ciniekiem, seviš i par m su audz kn m.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
68
350 Mums ir patiesi apustuliska dz ve; nevaru iedom ties m eni, kura dz vo k no su m m vai m su orden , un vi ai neb tu apustuliska gara; tieksmei gl bt dv seles j deg su sird s.
351 (147) Ak, mans Dievs, cik saldi ir ciest Tevis d , ciest vissl pt kajos sirds dzi umos, liel slepen , degt k neviena nepaman tam upurim, kas ir t rs k krist ls, bez jebk diem mierin jumiem vai l dzj bas. Mana dv sele deg darb m lest , es nezaud ju laiku sap ošan , katru min ti uztveru atseviš i, jo t s ir nodotas man; pag tne nepieder man,
kotne – nepieder man, tikai tagadni es cenšos izmantot ar visu sirdi. 352 04.01.1935. M tes Bordžijas pirmais kapituls147. Šaj kapitul m te148 uzsv ra tic bas dz vi un s kus darbi us. Kapitula vid sadzird ju
dus v rdus: Es v los, lai jums b tu vair k tic bas šai laik . K du milz gu prieku Man sag manas l gavas cent ba vismaz kaj s liet s. Tad es paskat jos uz krustu un redz ju, ka J zus skats ir v rsts uz damtelpu un Vi a l pas sakust s.
Kad es par to pateicu m tei audzin jai, vi a atbild ja: tu redzi, ka J zus prasa, lai m su dz ve b tu pilna tic bas. Kad m te aizg ja uz kapelu, bet es paliku, lai sak rtotu istabu, piepeši sadzird ju v rdus: Pasaki to visu m m – ka Es pieprasu, lai vi as tagad dz votu tic bas gar attiec uz audzin m. Es pal dzu biktst vam, lai vi š atbr vo mani no š uzdevuma.
354 Run jot ar vienu cilv ku, kuram bija j š glezna, bet dažu apst u d vi š to nedar ja, sarunas laik es dv sel sadzird ju šo balsi: Es v los, lai tu b tu paklaus ka. Es sapratu, ka p les, pat visliel s, ja t s nav paklaus bas apz mogotas, nav pat kamas Dievam (es run ju par m ku dv seli). Ak, Dievs, cik viegli orden paz t Tavu gribu. Mums, m ku dv sel m, no r ta l dz naktij ir skaidri noteikta Dieva griba, bet šaubu br žos mums ir audzin jas, caur kur m run Dievs.
355 (148) 1934-1935. Jaun gada vigilija. Esmu sa musi at auju neiet gul t, bet gties kapel . Viena m sa pal dza man upur t par vi u vienu ador cijas stundu. Es piekritu un
veselu stundu l dzos par vi u. L gšanas laik Dievs va man saprast, k Vi am pat k š dv sele. Otru stundu es upur ju par gr cinieku atgriešanos, seviš i gandar ju Dievam par
apvainojumiem Vi am, ko nodara tagad, - cik gan oti apvaino Dievu! Trešo stundu es velt ju l gšanai par savu gar go t vu, karsti l dzu apgaism bu vi am
jaut jum . Beidzot nosita divpadsmito stundu, gada p jo stundu, es to beidzu Sv s Tr svien bas
rd un jaun gada pirmo stundu ar s ku Sv s Tr svien bas v rd . Es l dzu katrai Personai sv bu un ar lielu pa bu raudz jos jaunaj gad , kurš droši vien neskoposies ar ciešan m.
356 Sv Euharistija, kur apsl pts Dieva ž lsird bas testaments mums, bet seviš i nelaim gajiem gr ciniekiem.
Sv Euharistija, kur apsl pta J zus Miesa un Asinis k pier jums bezgal gai lest bai uz mums, bet seviš i nelaim gajiem gr ciniekiem.
Sv Euharistija, kur apsl pta m s dz ves bezgal m lest ba, kuru d vina mums, bet seviš i nelaim gajiem gr ciniekiem. Sv Euharistija, kur apsl pta T va, D la un Sv Gara ž lsird ba mums, bet paši nelaim gajiem gr ciniekiem. (149) Sv Euharistija, kur apsl pta nesamaks jama ž lsird ba, kura samaks ja visus
su par dus, seviš i nelaim go gr cinieku par dus. Sv Euharistija, kur apsl pts dz dens avots, kas str klo no bezgal s ž lsird bas mums, bet seviš i nelaim gajiem gr ciniekiem. Sv Euharistija, kur apsl pta vist s m lest bas uguns, kas deg M T k bezgal ga ž lsird ba mums, bet seviš i nelaim gajiem gr ciniekiem. Sv Euharistija, kur apsl ptas z les pret vis m m su kait m, t s pl st no bezgal s
lsird bas avota mums, bet seviš i nelaim gajiem gr ciniekiem. Sv Euharistija, kur apsl pta saist ba starp Dievu un mums caur bezgal go m lest bu mums, bet seviš i nelaim gajiem gr ciniekiem.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
69
Sv Euharistija, kur apsl ptas Vissald s J zus Sirds visas j tas uz mums, bet seviš i nelaim gajiem gr ciniekiem. Sv Euharistija, m su vien cer ba vis s dz ves gr s un ciešan s. Sv Euharistija, m su vien cer ba dz ves tums un kaisl bu virpu os. Sv Euharistija, m su vien cer ba dz un n ves stund . Sv Euharistija, m su vien cer ba neveiksm s un šaubu j . Sv Euharistija, m su vien cer ba melu un neuztic bas vid . Sv Euharistija, m su vien cer ba tums un bezdiev , kas p musi zemi. Sv Euharistija, m su vien cer ba skumj s un s s, kad m s neviens nesaprot. (150) Sv Euharistija, m su vien cer ba m su ikdienas dz ves vienmul un pel . Sv Euharistija, m su vien cer ba, kad br k m su cer bas un centieni. Sv Euharistija, m su vien cer ba ienaidnieka bultu un elles t klu vid . Sv Euharistija, es pa aušos uz Tevi, kad gr bas p rsniegs manus sp kus, kad redz šu savu p u neaugl bu. Sv Euharistija, es pa aušos uz Tevi, kad v tra plos s manu sirdi un samulsus dv sele
sies ar šaub m. Sv Euharistija, es pa aušos uz Tevi, kad mana sirds tr s un n ves sviedri p rkl s pieri.
Sv Euharistija, es pa aušos uz Tevi, kad viss sacelsies pret mani un izmisuma tumsa iezagsies man dv sel . Sv Euharistija, es pa aušos uz Tevi, kad mans acu skats s ks dzist visam, kas mirst gs, bet mans gars pirmo reizi ieraudz s nezin mas pasaules. Sv Euharistija, es pa aušos uz Tevi, kad mani darbi p rsniegs manus sp kus un neveiksmes past gi pavad s mani. Sv Euharistija, es pa aušos uz Tevi, kad tikumu ce š man liksies gr ts un mana daba pretosies. Sv Euharistija, es pa aušos uz Tevi, kad uz mani tiks v rsti ienaidnieku uzbrukumi.
Sv Euharistija, es pa aušos uz Tevi, kad manas p les un darbus cilv ki nosod s. Sv Euharistija, es pa aušos uz Tevi Tavas tiesas priekš , tad es pa aušos uz Tavas
lsird bas j ru. 357 + Sv Tr svien ba, es ceru uz Tavu bezgal go ž lsird bu. Dievs – mans T vs, tas noz , ka esmu Vi a b rns, man ir piln gas ties bas tuvoties Vi a Dieviš ajai Sirdij, un jo biez ka tumsa, jo piln kai j t m su uztic bai. 358 Nesaprotu, k var neuztic ties tam, kurš var visu; Vi – viss, bez Vi a – nav nek . Vi š, Kungs, neat aus un nepie aus pazemot tos, kuri ir piln gi uztic jušies Vi am. 359 (151) 10.01.1935. + Ceturtdiena. Vakar ador cijas149 laik mani s ka moc t š das domas: vai reiz m tas, ko es run ju par Dieva ž lsird bu, nav viltus un maldi... un es grib ju par to nedaudz padom t. Un tad sadzird ju skaidru un sp gu iekš jo balsi: Viss tas, ko tu run par manu labumu, ir paties ba, un tr kst t du v rdu, ar kuriem var tu pien gi slav t manu
lsird bu. Šie v rdi bija tik skaidri un sp gi, ka es var tu zv t ar savu dz bu, ka tie ir no Dieva. Es tos paz stu p c dzi miera, kas mani p em šajos br žos un paliek ar v k. Šis miers man dod t du stiprumu un sp ku, ka par nieku k st visas gr bas, š rš i, ciešanas un pati n ve.
gaisma man atkl jusi aizkaru uz to, ka visas manas p les, kuras es veltu tam, lai dv seles uzzin tu par Kunga ž lsird bu, ir oti pat kamas Dievam, un t c man dv sel tik liels prieks, ka es nezinu, vai ir iesp jams liel ks prieks debes s. Ak, ja dv seles grib tu kaut nedaudz ieklaus ties sirdsapzi as bals – jeb Sv Gara iedvesm . Es saku – kaut nedaudz, - ja m s kaut reizi uztic simies Sv Gara darb bai, Vi š pats papildin s to, k mums pietr ks.
360 Jaunais gads, 1935.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
70
zum pat k iedzi in ties viss kaj s m su dz ves noris s un Vi š nereti izpilda manas slepen s v šan s, kuras es bieži vien sl pju pat no Vi a, lai gan zinu, ka no Dieva nekas nevar b ta apsl pts.
Mums ir ieradums Jaunaj gad izloz t sev pašus sv tos aizbild us 150 visam gadam; no ta medit cijas laik man rad s viena no š m slepen m v šan m – lai Euharistiskais J zus
tu par manu pašo aizbildni ar šaj gad , t pat k agr k. Tom r, sl pjot šo v šanos no sava Iem ot , es run ju ar Vi u par visu, iz emot to, ka gribu, lai Vi š k tu par manu aizbildni. Kad no r ta sapulc mies damtelp brokast s, p c krusta z mes s s izloze. Pien kusi pie bild m, uz kur m bija uzrakst ti aizbild u v rdi, es mu nedom dama, tom r uzreiz neizlas ju (152), grib ju nedaudz pagaid t. Tad dv sel sadzird ju balsi: Es esmu tavs aizbildnis, lasi. Taj br es paskat jos uz ierakst to un izlas ju: Aizbildnis 1935. gad – Sv Euharistija. Mana sirds tr ja no prieka, un slepus aizg ju prom no m m, lai kaut br di paliktu pie Sv s Euharistijas, un tur gan es vu va u sav m j m. Ta u J zus man maigi aizr ja, ka tagad man ir j t kop ar
m; paklausot nor jumam, es uzreiz devos turp. 361 Sv Tr svien ba, Viens Dievs, neaptverami lielais ž lsird uz rad m, bet
seviš i uz nelaim gajiem gr ciniekiem, Tu esi par jis savas ž lsird bas j ru, kas nav ne aptverama, ne izm ma ne ar k du sapr tu – ne cilv ku, ne e u. M su niec ba un nabadz ba grimst Tav lielum . Ak, bezgal gais Labums, kas sp j tevi cien gi slav t, vai var b t dv sele, kura Tevi m lest izprot. Ak, J zu, t das dv seles ir, bet nedaudz.
362 + Reiz r ta apceres laik sadzird ju š du balsi: Es pats esmu tavs audzin js – biju, esmu un b šu; t k tu l dzi redzamu pal dz bu, Es tev to esmu devis un izraudz jis vi u, pirms tu biji l gusi, jo to pieprasa mani darbi. Zini, ka t s k das, kuras tu izdari vi a priekš , ievaino manu Sirdi; seviš i sargies patval bas; lai pat uz vismaz kajiem taviem darbiem b tu paklaus bas z mogs.
363 Ar pazemotu un iztukšotu sirdi es atvainojos Kungam par š m k m, k ar dzu piedošanu gar gajam t vam un nol mu, ka lab k b tu nedar t neko, nek dar t daudz, bet
slikti. Labais J zu, pateicos Tev par Tavu milz go ž last bu, par to, ka Tu auj man saprast, ka es pati par sevi esmu ubadze, gr ciniece un vair k nekas; pati par sevi es varu tikai vienu: apvainot Tevi, mans Dievs, jo mana nabadz ba pati neko vair k nesp j izdar t k vien gi apvainot Tevi, ak, bezgal gais Labums.
364 (153) + Reiz man pal dza l gties par k du dv seli. Es uzreiz nol mu l gties novennu uz Kunga ž lsird bu, tai pievienojot miesas m rd šanu, tas ir, Sv s Mises laik uz ab m k m valk t ti151. Tr s dienas biju veikusi šo m rd šanu, tad aizg ju pie gr ks dzes un pateicu gar gajam t vam, ka to daru, cerot, ka sa emšu at auju; es dom ju, ka gar gais t vs neb s pret to, bet sadzird ju pret jo, tas ir – bez at aujas neko nedr kstu dar t. Ak, mans J zu, atkal patva ba, ta u mani zaud jumi nesatriec mani, jo es paz stu savu nabadz bu. Vesel bas st vok a
nesa mu at auju, un gar gais t vs bija izbr ts, k es varu bez vi a at aujas izdar t lielas rd šan s. Es atvainojos par savu patva bu, dr k gan par pa aušanos uz izdom m at auj m,
un pal dzu noteikt [m rd šanos]. Gar gais t vs miesas m rd šanas viet man noteica gara rd šanu – visu Sv s Mises laiku man j dom par to, k c J zus g ja krust . Š s p rdomas
man nebija m rd šan s t c, ka dom t par Dievu – tas ir prieks, bet te bija gribas m rd šana: man j dara nevis tas, kas pašai patiktu, bet tas, ko uzdod. T ar bija iekš ja m rd šan s.
365 Kad p c gr ks dzes s ku izpild t gandar jumu, sadzird ju v rdus: Es esmu apž lojis dv seli, par kuru tu Man l dzi, bet ne tavas m rd šan s d , kuru tu pati sev izv jie; tikai t c, ka tu piln gi paklaus ji manam vietniekam, Es d ju savu ž last bu tai dv selei, par kuru tu iest jies man priekš un l dzi ž lsird bu. Zini – kad tu nom c savu gribu, tad mana griba valda tev .
366 Ak, mans J zu, esi paciet gs ar mani; turpm k es b šu uzman ga, un to es pamatoju nevis sev , bet Tav lielaj laipn un labv man, ubadzei.
367 (154) + Reiz J zus va man saprast, ka tad, kad es l dzu par to, kas man ir uztic ts, Vi š vienm r ir gatavs sniegt savu ž last bu, bet dv seles gan ne vienm r grib to
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
71
pie emt: Manu Sirdi p rpilda ž lsird ba uz dv sel m, seviš i uz nabaga gr ciniekiem. Ja tikai vi i var tu saprast, ka Es esmu vi u lab kais T vs, ka vi u d no manas Sirds izlija Asinis un
dens, k no p rpild ta ž lsird bas avota, vi u d Es m tu tabern kul , k ž lsird bas Kungs Es los dv sel m d t ž last bas, bet vi as t s negrib pie emt. N c kaut tu pie Manis cik var
biež k un pie em manas ž last bas, kuras vi i negrib pie emt, ar to tu iepriecin si manu sirdi. Ak, cik liela ir dv se u vienaldz ba pret t du labest bu, pret tik daudziem m lest bas pier jumiem. No dv sel m, kuras dz vo pasaul , pl st tikai nepateic ba un aizmirst ba; visam vi i atrod laiku, nav tikai laika, lai atn ktu pie Manis p c ž last m.
c Es v ršos pie jums – j s, izredz s dv seles, vai tad ar j s nesaprat siet manas Sirds m lest bu? Ar te mana Sirds ir v lusies, Es neatrodu piln gu atdošanos manai m lest bai. Tik daudz atrunu, tik daudz neuztic šan s, tik daudz piesardz bas. Tev par prieku Es pateikšu, ka ir dv seles pasaul , kuras mani patiesi m l, vi u sird s Es palieku ar prieku, ta u t du nav daudz; ar klosteros ir t das dv seles, kuras piepilda ar prieku manu Sirdi, vi s izpaužas mans raksturs, un t c Debesu T vs uz vi m skat s ar pašu labv bu, vi as b s par br numu
iem un cilv kiem, vi u skaits ir oti mazs; vi as iest sies pie Debesu T va Taisnaj ties un izl gs ž lsird bu pasaulei. Šo dv se u m lest ba un upuris balsta pasaules eksistenci. Viss k Mani ievaino izredz tas dv seles neuztic ba, t da neuztic ba – zobens, kas p rš manu Sirdi.
368 29.01.1935. Šaj otrdien no r ta apceres laik sav dv sel ieraudz ju Sv to vu, kurš celebr ja Sv to Misi. P c vs m su vi š sarun s ar Kungu par to, ko J zus bija
licis, lai pasaku vi am. Kaut ar es person gi Sv tajam T vam to nebiju teikusi, to bija izdar jis ds cits152, ta u taj br es jutu, ka Sv tais T vs p rdom to jaut jumu, kurš dr z tiks atrisin ts , k v las J zus.
369 Pirms asto u dienu rekolekcij m es aizg ju pie gar vad ja un l dz at auju miesas m rd šanai rekolekciju laik , ta u nesa mu at auju visam, ko l dzu, bet tikai da ji. Sa mu at auju stundu apcer t Kunga ciešanas un piln gu pazemošanos. Ta u es biju mazliet neapmierin ta t c, ka man nebija at auts viss, ko l dzu. Kad g m m s, uz br ti u ieg ju kapel un tur dv sel dzird ju v rdus: Vienai stundai p rdomu par man m krusta ciešan m ir liel ka noz me nek veselu gadu miesas m rd šana l dz asin m; p rdomas par man m br m pie krusta tev ir oti der gas, bet Man sag s lielu prieku. Mani p rsteidz tas, ka tu v l neesi piln gi atteikusies no savas gribas, bet Es bezgal gi priec jos, ka š p rmai a notiks rekolekciju laik .
370 Taj paš dien , kad biju bazn un gaid ju gr ks dzi, ieraudz ju no tabern kula izejam starus un tie izpl da pa visu bazn cu. Tie bija skaidri un spoži, k krist ls. Es l dzu J zu, lai Vi š v tos iedegt savas m lest bas uguni vis s atsalušaj s dv sel s. Šajos staros lai iedegas sirds, pat ja t ir auksta k ledus kalns; pat ja t ir cieta k klints, t sabirs putek os un pelnos.
+ 371 (156) JMJ 04.02.1935. Asto u dienu rekolekcijas
zu, Ž lsird bas Karali, atkal ir br dis, kad m s paliekam tikai viens ar otru, t c visas Tavas m lest bas v rd , kura deg tav dieviš aj Sird , l dzu Tevi, piln gi izn cini man patm lu, bet t s viet iededzini man sird Tavas vist s m lest bas uguni.
372 Vakar p c vakari m sadzird ju š dus v rdus: Es esmu ar tevi. Es nostiprin šu tevi mier un v riš , lai neizs ktu tavi sp ki un tu izpild tu manus nodomus. T c šo rekolekciju laik tu piln gi izsv trosi savu gribu, un t s viet tev piepild sies visa mana griba. Zini to, ka tas tev d rgi maks s, t c uz t ras lapas uzraksti: „No š s dienas vairs neeksist mana griba.” Un p rsv tro šos v rdus. Otr lap uzraksti š dus v rdus: „No š s dienas es izpildu Dieva gribu visur, vienm r un vis .” Nek nebaidies, m lest ba tev dos sp kus un atvieglos izpildi.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
72
373 Pamata medit cija – par m i jeb m lest bas izv li: dv selei ir j l; tai ir nepieciešama m lest ba; dv selei ir j izlej sava m lest ba, ta u ne dub os vai tukšum , bet Diev .
es priec jos, kad to p rdom ju, jo skaidri zinu, ka Vi š ir man sird . Vien gi tikai J zus, bet rad bas es m lu par tik, par cik t s man pal dz savienoties ar Dievu. Visus cilv kus es m lu t c, ka vi os redzu Dieva att lu.
+ 374 (157) JMJ Vi a, 04.02.1935.
NO Š S DIENAS MAN NAV MANAS GRIBAS
Br , kad es nokritu ce os, lai p rsv trotu savu gribu, k lika Kungs, es sadzird ju dv sel š du balsi: No š s dienas nebaidies no Dieva Tiesas, jo tu netiksi ties ta. + (158) JMJ Vi a, 04.02.1935. No š s dienas es izpildu D i e v a g r i b u visur, vienm r un vis 153. + (159) JMJ Vi a, 08.02.1935. 375 pašais iekš jais darbs jeb sirdsapzi as izmekl šana. Par atteikšanos no sevis, no savas gribas.
I. Atteikšan s no sava sapr ta, pak aujoties to sapr tam, kuri uz zemes man aizvieto Dievu. II. Atteikšan s no savas gribas, tas ir, izpild t Dieva gribu, kura man atkl jas caur to gribu, kuri man aizst j Dievu un kura ietverta m su orde a regul . III. Atteikšan s no apspriešanas, tas ir, jebkuru pav li, kuru man dod tie, kuri man aizst j Dievu, pie emt nekav joties, bez p rdom m, bez apspriešanas. IV. Atteikšan s no liekv rd bas. Es nedošu m lei ne vismaz ko br bu, tikai vien gad jum tai došu piln gu [br bu] – Dieva slavas sludin šanai. Cik reizes es pie emu Sv to Kom niju, tik reizes l dzu, lai J zus nostiprina un š st manu m li, lai es ar to neievainotu tuv kos. Ar noteikumu par klus šanu es paši cienu. 376 Mans J zu, es ticu, ka Tava ž last ba man pal dz s izpild t visas š s ap emšan s.
Kaut ar augst kmin tie punkti ir ietverti paklaus bas sol jum , es v los paš veid tajos vingrin ties, jo tie ir m ku dz ves saturs. Ž lsird gais J zu, dod, l dzu, gaismu manam pr tam, lai es var tu lab k paz t Tevi, kas esi M Esam ba, un lab k var tu izprast sevi, kas esmu pati nabadz ba.
377 (160) Par sv to gr ks dzi. No sv s gr ks dzes mums ir j ieg st divi labumi: 1. uz gr ks dzi m s ejam p c dziedin šanas; 2. p c audzin šanas – m su dv selei ir vajadz ga past ga audzin šana, k mazam
rnam. Ak, mans J zu, es dzi i izprotu šos v rdus un zinu no pieredzes, ka, pa aujoties tikai uz
saviem sp kiem, dv sele t lu netiks, lai k t nomoc sies, Dieva slavas d nek neizdar s, past gi mald sies, jo m su pr ts ir tumšs un nesp j atrisin t savus jaut jumus. pašu uzman bu piev rs šu div m liet m: pirmk rt, gr ks dzei izv šos to, kas mani visvair k pazemo, pat ja tas
s s kums, bet man tas d rgi maks s, es par to run šu; otrk rt, vingrin šos nož ne tikai gr ks dzes laik , ar sirdsapzi as izmekl šanas laik cent šos uzmodin t sev piln gu nož lu, seviš i pirms gul tiešanas. V l viens v rds: dv selei, kura v las gar gi augt, prec zi j pilda gar vad ja padomi. Cik paklaus bas, tik sv tuma.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
73
378 Reiz, sarun joties ar savu gar go vad ju, es sev ieraudz ju – tr k par zibeni – vi a dv seli liel s ciešan s, t s mok s, ka tikai nedaudzas dv seles Dievs skar ar t du uguni.
s ciešanas izriet no vi a darba. Pien ks br dis, kad šis darbs, kas ir tik pat kams Dievam, non ks it k piln sabrukum , un tad Dieva darb ba izpaud sies ar varenu sp ku, un tas liecin s par paties bu. Tas k s Bazn cai par jaunu spožumu, lai gan tas jau tai ir dots. Pret to, ka Dievs ir bezgal gi ž lsird gs, neviens nevar iebilst. Vi š v las, lai par to uzzin tu visi, pirms Vi š n ks otrreiz k Tiesnesis; Vi š v las, lai dv seles vispirms iepaz tu Vi u k Ž lsird bas Karali. Kad šis triumfs pien ks, m s jau b sim jaun dz , kur nav ciešanu. Bet s kum dv seli p rpild s
gtums, redzot visu p u velt gumu. Ta u tas t tikai izskat sies, jo, ko Dievs nol mis, to Vi š nemain s, tom r, lai gan zaud jums (161) neb s sts, ciešanas b s stas. Kad tas notiks, es nezinu, cik ilgi turpin sies, - nezinu154. Bet Dievs ir apsol jis ...seviš i lielu sv bu tev un visiem155 tiem, kuri sludin s manu lielo ž lsird bu. Es pats vi us sarg šu n ves stund k savu slavu; ja dv seles gr ki b tu pat tik melni k nakts, ja gr cinieks v ršas pie manas ž lsird bas, vi š Man dod visliel ko godu un atz st manas ciešanas. Kad dv sele slav manu labumu, s tans dreb t s priekš un b g uz pašu elles dibenu.
379 K ador cij J zus man apsol ja: Dv sel m, kuras n ks pie manas ž lsird bas, un kuras slav s un teiks citiem par manu lielo ž lsird bu, vi u n ves stund Es par šu savu bezgal go ž lsird bu.
Mana Sirds cieš, teica J zus, t , ka pat izredz tas dv seles nesaprot, cik liela ir mana lsird ba; vi as nepar da Man piln gu uztic bu. Ak, cik oti tas ievaino manu Sirdi. Atcerieties
par man m ciešan m, un, ja neticat maniem v rdiem, ticiet vismaz man m br m. Nevienu kust bu, nevienu žestu es nedaru p c savas v šan s, jo esmu vienota ar
last bu; past gi sekoju tam, kas J zum vair k pat kams. medit cij sadzird ju šos v rdus: s medit cijas laik priesteris run paši tev156.
Zini, ka Es aiz emos vi a l pas. Es centos ieklaus ties ar visliel ko uzman bu un visu attiecin ju uz savu sirdi, t pat k katr medit cij . Kad priesteris pateica v rdus par to, ka paklaus ga dv sele piepild s ar Dieva sp ku... J 157, kad tu esi paklaus ga, Es at emu tev tavu v jumu, bet
viet dodu savu sp ku. Mani oti p rsteidz tas, ka dv seles negrib izdar t šo apmai u ar Mani. Es teicu J zum: „J zu, apgaismo manu dv seli, cit di es maz ko saprat šu no t , ko Tu teici.”
382 (162) Zinu, ka nedz voju sev, bet daudzu dv se u d . Zinu, ka ž last bas, kuras man dotas, nav tikai man, - bet dv sel m. Ak, J zu, Tavas ž lsird bas dzi umi ir iepl duši man dv sel , kas ir visliel s nabadz bas bezdibenis. Pateicos Tev, J zu, par ž last m un krusta da m, kuras Tu man dod katram dz ves br dim. Rekolekciju laik es ieraudz ju Kungu, piekaltu krust pie kapelas griestiem, Vi š ar lielu m lest bu skat s uz m m, bet ne uz vis m. Bija tr s
sas, uz kur m J zus skat s bargi. Nezinu, nezinu, k di tam ir iemesli,- zinu tikai to, cik tas ir briesm gi: satikties ar t du skatienu, ar barga Tiesneša skatienu. Šis skatiens neattiec s uz mani, bet es šausm gi p rbijos, un ar tagad, kad par to rakstu, es visa tr cu. Es neiedrošin jos teikt
zum neviena v rda, fiziskie sp ki mani pameta, un dom ju, ka nenotur šos l dz m bas beig m. N kamaj dien ieraudz ju to pašu, ko iepriekš, un iedrošin jos teikt š dus v rdus: „J zu, cik liela ir Tava ž lsird ba.” Trešaj dien viss atk rtoj s – tas pats oti labsird gais skatiens uz vis m m m, iz emot tr s. Te es sa mu savu drosmi, kura pamod s no m lest bas uz tuv ko, un teicu Kungam: „Tu esi pati Ž lsird ba, k to Pats teici, t c es l dzu Tevi savas
lsird bas sp piev rs savu labsird go skatienu t m trim m m, bet, ja tas nesaskan ar Tavu gudr bu, l dzu Tevi izdari izmai u – lai Tavs labv gais skatiens man tiek v rsts uz vi m, bet Tavs bargais skatiens, ko Tu v rs uz vi m, tiek v rsts uz mani.” Tad J zus man teica: Mana meita, tavas paties s un augstsird s m lest bas d Es vi m došu daudz ž last bu – lai gan vi as Man t s nel dz, bet Es to daru t apsol juma d , ko esmu tev devis. Un tai br Vi š sav labv gaj skatien ietv ra š s tr s m sas. Mana sirds iepukst s liel priek , redzot Dieva
lsird bu. (163) Kad no pulksten devi iem l dz desmitiem es paliku ador cij Sv s Euharistijas
priekš , tur bija v l etras m sas. Kad pien cu pie alt ra un s ku dom t par J zus Kristus ciešan m, briesm gas s pes piepild ja manu dv seli t c, ka ir nepateic gas oti daudzas
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
74
dv seles, kuras dz vo pasaul , bet seviš i s pes rada Dieva izredz to dv se u nepateic ba. Tr kst izt les un sal dzin juma... Izj tot šo vismeln ko nepateic bu, man bija t , it k p rpl stu sirds, mani piln gi pameta fiziskie sp ki, un es nokritu ar seju zem , neapturot ska as raudas. Cik reizes es atcer jos Dieva lielo ž lsird bu un dv se u nepateic bu, tik reizes s pes caurd ra manu sirdi, un es sapratu, cik s gi tas ievaino J zus Vissald ko Sirdi. Ar dedz gu sirdi es atjaunoju savu upur šan s aktu par gr ciniekiem.
385 Ar prieku un gatav bu es lieku l pas pie r gt kausa, kuru es sa emu ik dienas Sv taj Mis . Pat to da u, kuru J zus man devis katram dz ves mirklim, es nevienam neatdošu. Es nemit gi iepriecin šu Vissald ko Euharistisko Sirdi, sp šu pateic bas dziesmas uz savas sirds st m, ciešanas ir pateic bas lab kais tonis. Es smalki jut šu, par ko šodien var tu priec ties Tava Sirds.
Dz ves dienas nav vien das; kad melni m ko i man aizkl s sauli, es cent šos k rglis rraut šo tumsu un pateikt citiem, ka saule nedziest.
386 J tu, ka Dievs aus man noraut aizkaru, lai zeme nešaub tos par Vi a labumu. Dievs nav pak auts ne tumsai, ne p rmai m, Vi š – vienm r ir Viens un Tas Pats, Vi a gribai nekas nesp j pretoties. Es j tu sev sp ku, kas ir liel ks par cilv cisko, j tu drosmi un sp ku caur
last bu, kura dz vo man . Es saprotu dv seles, kuras cieš pret ji cer bai, jo pati esmu izbaud jusi šo uguni. Ta u Dievs nedod [ciešanas] vair k par m su sp kiem. Es bieži dz voju tic pret ji cer bai un aizvedu savu cer bu l dz piln gai pa bai uz Dievu. Lai ar mani notiek tas, ko Vi š ir paredz jis no m bas s kuma.
(164) Visp js likums. 387 B tu oti nejauki, ja m ene mekl tu atvieglojumu ciešan s. 388 Ko gan ar visliel ko noziedznieku izdar ja ž last ba un p rdomas! Tam, kurš mirst, - daudz m lest bas. „Piemini mani, kad Tu b si parad .” Sirsn ga nož la uzreiz p rmaina dv seli. Gar dz ve j kopj nopietni un dedz gi. 389 M lest bai ir j t abpus jai. Ja Kungs izbaud ja visu r gtumu, tad ar es, Vi a
gava, lai pier tu savu m lest bu uz Vi u, izdzeršu jebkuru r gtuma kausu. 390 Kas prot piedot, tas sagatavo sev daudz Dieva ž last bu. Cik reizes es skatos uz
krustu, tik reizes patiesi piedodu. 391 Vienot bu ar dv sel m m s esam sa muši Sv taj Krist . N ve nostiprina
lest bu. Esmu aicin ta vienm r b t par pal dz bu citiem. Ja es b šu laba m ene, b šu der ga ne tikai ordenim, bet ar visai T vzemei.
392 Kungs Dievs dod ž last bas divos veidos: caur atkl sm m un apgaism bu. Ja m s dzam ž last bu, Dievs to dod, un m s v lamies to pie emt, bet, lai pie emtu, nepieciešama
pašatteikšan s. M lest ba pamatojas ne v rdos un ne j s, bet r . Tas ir gribas akts, t ir vana vai velte; pr ts, griba un sirds – šie tr s sp ki mums j tren l gšanas laik . Es
augš mcelšos J , bet s kum man Vi ir j dz vo. Ja es neatteikšos no krusta, tad man izpaud sies Eva lijs. Visus manus tr kumus J zus p rveido tikumos – Vi a ž last ba darbojas nemit gi. Sv Tr svien ba caur Sv to Garu bag gi d vina man savu dz vi. Tr s Dieviš s Personas dz vo man . Ja Dievs m l, tad ar visu Sevi, ar visu savas B bas sp ku. Ja Dievs mani
ir iem jis, ko tad dar t man – Vi a l gavai? 393 (165) Vienas m bas laik J zus man teica: Izmekl taj ekar tu esi salda oga;
Es v los, lai sula, kas ir tev , tiktu ar cit m dv sel m. 394 Sol jumu158 atjaunošanas laik epistolas pus ieraudz ju Kungu, balt t rp ,
sajozts ar zelta jostu. Rok s vi am bija briesm gs zobens. Tas turpin s l dz br dim, kad m sas ka atjaunot sol jumus. Tad es ieraudz ju nesaprotamu mirdzumu, bet t priekš redz ju baltu koni svaru veid . Tad J zus pien ca un nolika zobenu vien kaus , un tas ar visu smagumu
nolaid s lej , gandr z l dz zemei. Te m sas nobeidza sol jumu atjaunošanu un es redz ju e us, kuri kaut ko pie ma no m m zelta trauk , un trauks bija it k kv pek a? form . Kad vi i visu bija sa muši no m m un trauku nolika otr svaru kaus , tas uzreiz p rvilka pirmo, uz kura bija zobens. Taj br no š kv pek a izr s liesmas – tieši uz mirdzumu. Tad no š mirdzuma sadzird ju balsi: Nolieciet zobenu sav viet – upuris izr s liel ks. Tai br J zus m s
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
75
sv ja un viss, ko redz ju, nozuda. M sas jau s ka iet pie Kom nijas. Kad es pie mu Sv to Kom niju, manu dv seli p rpludin ja tik liels prieks, k du pat nesp ju aprakst t.
395 15.02 1935. Brauciens uz dzimtaj m m m uz daž m dien m pie mirstošas tes.
Kad uzzin ju, ka m te ir smagi slima, jau atrodas uz n ves sliekš a un l dz, lai es atbraucu, jo v las pirms n ves v lreiz ar mani satikties, tad man pamod s visas sirsn s izj tas.
b rns, kurš patiesi m l savu m ti, es karsti v jos izpild t vi as v šanos, bet izv les ties bas atdevu Dievam un piln gi pa vos uz Vi a gribu – ne emot v savas sirdss pes, es sekoju Vi a gribai. V rda dien , 15. febru , (166) no r ta audzin ja man nodeva otru v stuli no imenes un at va braukt uz dzimtaj m m m, lai es izpild tu mirstoš s m tes v šanos un l gumu. Uzreiz s ku posties ce un jau vakar izbraucu no Vi as. Visu nakti es pienesu upuri par smagi slimo m ti, lai Dievs par tu vi ai ž last bu un ciešanas, kur s vi a atrodas, nezaud tu savu noz mi.
396 Man bija oti pat kamas ce abiedres, jo šaj kupej brauca dažas sievietes no kopienas [Jaunavas Marijas]; es sajutu, ka viena no vi m stipri cieš un ka vi as dv sel notiek
va c a. Sav dv sel s ku l gties par vi u. Pulksten vienpadsmitos sievietes p rg ja uz citu kupeju, lai parun tos, un m s palik m divat . Es nojautu, ka mana l gšana vi as dv sel izraisa
l smag ku c u. Es vi u nemierin ju, bet l dzos v l dedz k. Beidzot š dv sele mani uzrun un l dz pateikt, vai vi ai ir j izpilda k ds sol jums, kas dots Dievam. Tai br es intuit vi sajutu, kas tas ir par sol jumu, un atbild ju, ka tas ir noteikti j izpilda, cit di vi a b s nelaim ga visu savu dz vi, un domas par to vi ai nedos miera. P rsteigta par šo atbildi, vi a atkl ja man visu savu dv seli.
bija skolot ja, kura, s kot k rtot eks menus, bija apsol jusi Dievam, ka, ja tos labi nok rtos, savu dz vi velt s kalpošanai Dievam – iest sies kloster . Ta u, oti labi nok rtojusi eks menus, vi a tagad ir metusies dz ves virpul un nev las st ties kloster . Tom r sirdsapzi a vi ai nedod mieru un, neraugoties uz izklaid m, vi a past gi j tas neapmierin ta.
c ilgas sarunas š sieviete piln gi izmain s un teica, ka tuv kaj laik cent šoties, lai tiktu uz emta orden . Vi a l dza man pal gties, un es jutu, ka Dievs než los vi ai savas
last bas. 397 No r ta es atbraucu uz Varšavu, bet vakar pulksten asto os jau biju m s. K ds
prieks bija vec kiem un visai imenei, gr ti aprakst t. (167) M tei k uva nedaudz viegl k, ta u rsts nedeva nek das cer bas uz piln gu izvese ošanos. P c apsveicin šan s m s visi krit m
ce os, lai pateiktos Dievam par ž last bu, ka m s visi v lreiz dz esam var juši satikties. 398 Kad es redz ju, k l dz s t vs, - es p c tik daudziem gadiem kloster nevar tu
gties tik dedz gi un patiesi – past gi pateicos Dievam par t diem vec kiem. 399 Ak, k viss main jies šajos desmit gados – l dz nepaz šanai: d rzs bija tik mazi š,
bet tagad to nevar paz t; br i un m sas v l bija mazi i, bet tagad es nevaru vi us paz t, visi izauguši, un es br jos, ka neesmu sastapusi vi us t dus, k di vi i bija, kad š mies.
400 Stasiks ik dienas kop ar mani g ja uz bazn cu. Es jutu, ka š dv sele oti m a Dievam. P dien , kad bazn vairs neviena nebija, abi aizg m pie Sv s Euharistijas un kop gi izlas m Te Deum. P c maza klusuma br ža es velt ju šo dv seli Vissald kajai J zus Sirdij. Cik karsti es var ju l gties šaj bazn ! Es atcer jos visas ž last bas, kuras biju sa musi šaj viet un kuras toreiz nesapratu, bieži vien t s slikti pie mu, un tagad br jos pati par sevi –
es var ju b t tik akla. T dom jot un nož lojot savu aklumu, piepeši ieraudz ju Kungu, mirdzošu neaprakst skaistum , un Vi š man laipni teica: Mana izv , Es tev došu v l vair k ž last bas, lai tu veselu m bu b tu manas ž lsird bas lieciniece.
401 Š s dienas m s man rit ja, daudz tiekoties, jo katrs grib ja mani satikt un nedaudz parun ties. Reiz m saskait ju k dus 25 cilv kus. Vi us interes ja mani st sti par sv to dz vi. Es iedom jos, ka m su m ja – patiesi Dieva m ja, jo ik vakaru te run ja tikai par Dievu. Kad, nogurusi no st st šanas un sailgojusies p c vientul bas un klusuma, vakar izg ju d rz , lai tur vienatn parun tu ar Dievu, pat tas man neizdev s – uzreiz atn ca br i un m sas un veda mani m , kur man atkal bija j run , un tik daudz acu skat s (168) uz mani; es tom r atradu
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
76
vienu l dzekli, k atp sties: pal dzu br us, lai vi i man padzied, jo vi iem bija lieliskas balsis, turkl t viens br lis sp ja vijoli, bet otrs – mandol nu, un es šaj laik var ju nodoties iekš jai
gšanai, paliekot vi u sabiedr . V l man nebija viegli tas, ka man bija j sk psta b rni. Pazi as ca ar b rniem un l dza, lai es kaut uz br ti u pa emtu vi us rok s un nosk pst tu. Vi iem t
bija k liela ž last ba, bet man t bija vingrin šan s labos tikumos, jo daudzi b rni bija visai net ri, bet, lai p rvar tu sevi un neizr tu nepatiku, vienu b rnu nosk pst ju divas reizes. Viena pazi a atnesa savu b rnu ar slim m ac m, piln m strutu, un saka: „M sa, pa em vi u uz rok m.” Es jutu dabisku pret gumu, tom r, neraugoties uz to, pa mu vi u rok s un divas reizes nosk pst ju b rnu tieši uz iekaisušas acs un pal dzu Dievu par uzlabošanos. Man bija daudz iesp ju, lai vingrin tos labos tikumos. Es uzklaus ju visus, kuri run ja par sav m b m, un paman ju, ka nav priec gas sirds, jo nav sirds, kas patiesi m l Dievu, un par to nemaz nebr jos.
oti satraucos par to, ka nevar ju satikties ar div m sav m m m. Intuit vi jutu, cik liel s briesm s atrodas vi u dv seles. S pes saž audza manu sirdi, tikai iedom joties par vi m. Kad es reiz sajutu sevi blakus Dievam, karsti l dzu Kungam ž last bu vi m, un Kungs man atbild ja: Es vi m došu ne tikai nepieciešam s ž last bas, bet ar paš s ž last bas. Es sapratu, ka Dievs aicin s vi as uz tuv ku vienot bu ar Sevi. Es esmu rk rt gi priec ga, ka tik liela
lest ba valda m su imen . 402 Atvadoties no vec kiem un l dzot vi iem sv bu, es sajutu Dieva sv bas sp ku,
kas izlija uz manu dv seli. T vs, m te un krustm te ar asar m sv ja mani un nov ja vispiln ko uztic bu Dieva ž last bai un l dza, lai es nekad neaizmirstu, cik daudz ž last bu man ir izr jis Dievs, aicin dams uz klosterdz vi. Vi i ar l dza, lai es l dzos. (169) Neraugoties uz to, ka visi raud ja, es nenobirdin ju nevienas asaras, bet centos tur ties v riš gi un visus mierin ju, k var ju, atg dinot vi iem par debes m – tur jau nu š iršan s neb s. Stasiks pavad ja mani l dz maš nai, es vi am teicu, cik stipri Dievs m l t ras dv seles, un apliecin ju, ka Dievs ir apmierin ts ar vi u. Kad es vi am teicu par Dieva labest bu un ko Vi š par mums dom , br lis s ka raud t k mazs b rns, un es nebr jos par to t c, ka vi am ir t ra dv sele, tas noz – vi š viegli paz st Dievu.
403 Ies dusies maš , es devu va u dv selei un ar raud ju k b rns par to, ka Dievs su imenei dod tik daudz ž last bu, un iegrimu pateic bas l gšan .
404 Vakar jau biju Varšav . S kum es sasveicin jos ar nama159 Saimnieku, p c tam ar visu kongreg ciju. Kad pirms gul tiešanas atn cu pateikt Kungam „ar labu nakti” un atvainojos, ka tik maz sarun jos ar Vi u, esot m s, tad sadzird ju dv sel balsi: Es esmu oti apmierin ts ar to, ka tu nesarun jies ar Mani, bet pal dz ji dv sel m paz t manu labest bu un mudin ji vi as uz manu m lest bu.
405 M te audzin ja160 man teica, ka r t m s kop brauksim uz Juzefineku161 un man s iesp ja parun t ar ener lpriekšnieci162. Es par to oti nopriec jos. M te ener lpriekšniece
vienm r ir labest ga, mier ga un Dieva Gara pilna; es ilgi sarun jos ar vi u. M s bij m cpusdienas dievkalpojum . Dzied m Lit niju Vissv kajai J zus Sirdij. Kungs bija izst ts
monstranc . 406 P c mirk a es ieraudz ju B rnu J zu, Vi š izn ca no Hostijas un nolaid s uz
man m rok m. Tas notika oti neilgi; neizm rojams prieks pild ja manu dv seli. B rns J zus izskat s t pat k toreiz, kad m s ieg m kapel kop ar m ti audzin ju un ar manu iepriekš jo audzin ju Mariju Juzefu.
407 N kamaj dien es jau biju m aj Vi . Ak, cik laim ga es jutos, ka esmu atgriezusies sav kloster . Man lik s, it k es b tu no jauna taj iest jusies. Es nevar ju beigt priec ties par klusumu un klus šanu, par to, ka dv sele tik viegli gremd jas Diev – visi vi ai te pal dz un neviens netrauc .
(170) Lielais gav nis. 408 Kad es iedzi inos Kunga ciešan s piel gsmes laik , es bieži redzu J zu Kristu
izskat : p c šaust šanas bendes satv ruši Kungu un nor vuši Vi am dr bes, kuras jau bija pielipušas br m; tagad atkal atv ruš s Vi a br ces, tad uzmet Kungam sarkanu apmetni – net ru un novalk tu, tieši uz svaig m br m. Šis apmetnis tikai daž s viet s nedaudz sniedzas
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
77
dz ce galiem. Vi i liek Kungam aps sties uz ba a gabala, nopin rkš u kroni un uzvelk to sv taj galv , rok s Vi am iedod niedri, izsmej, klanoties Vi a priekš k ni am, sp auj Vi am sej ; citi em niedres un sit pa galvu, citi sit ar d m, citi aizkl j Kungam seju un sit ar rok m; J zus visu panes klusi. Kas var aptvert Vi a s pes? J zus skatiens bija v rsts uz zemi, es sajutu, kas šaj br notika J zus Vissald kaj Sird . Lai katra dv sele p rdom , ko J zus cieta tai br , kad Kungu pazemoja viens p c otra. Dom ju, kur rodas t ds aunums cilv , ta u gr ks to dara – te satiekas M lest ba un gr ks.
409 Kad es ar k du m su biju bazn Sv taj Mis , es sajutu Dieva lielumu un majest ti; sajutu, ka š bazn ca ir Dieva piepild ta. Vi a majest te ap ma mani, un kaut gan t bied ja, tom r deva mieru prieku.; sapratu, ka Vi a gribai nekas nesp j pretoties. Ak, ja dv seles zin tu, kas uzturas m su bazn s, tad neb tu tik daudz apvainojumu un necie as šaj s m su sv taj s viet s.
410 Ak, m un neaptveram M lest ba, es l dzu Tev vienu ž last bu, apgaismo manu pr tu no augšienes, auj man visu iepaz t un cien t p c t v rt bas. Liel kais prieks manai dv selei – paz t paties bu.
411 (171) 21.03.1935. Sv s Mises laik es bieži redzu dv sel Kungu, j tu Vi a kl tb tni, kas caurstr vo mani. Es j tu vi a Dieviš o skatienu, daudz sarun jos ar Vi u bez neviena v rda, zinu, ko v las Vi a Dieviš Sirds, un vienm r daru to, kas Vi am lab k pat k.
lu Kungu l dz nepr tam un j tu, ka ar Dievs mani m l. Tajos br žos, kad dv seles dzi umos satiekos ar Dievu, j tos tik laim ga, ka nesp ju to izteikt. Šie br ži ir si, bet dv sele nesp tu tos ilg k iztur t, vi ai b tu j iras no miesas. Kaut ar šie br ži ir oti si, sp ks, ko tie dod dv selei, paliek oti ilgi. Bez vismaz m p m es saj tu lielu koncentr šanos, kas notiek man [p laik ]; t nek st maz ka, kad sarun jos ar cilv kiem, un netrauc man veikt pien kumus. Es bez jebk da dv seles sasprindzin juma j tu Vi a kl tb tni, j tu, ka esmu vienota ar Dievu tik cieši
dens l se savienota ar bezdibens oke nu. Taj ceturtdien l gšanas beig s sajutu lielu ž last bu, t turpin s oti ilgi, visu Sv s
Mises laiku, un es dom ju, ka nomiršu no prieka. Šajos br žos es lab k iepaz stu Dievu un Vi a raksturu, t pat lab k iepaz stu sevi un savu nabadz bu, un mani p rsteidz Dieva liel pazemošan s l dz tik nabadz gai dv selei k mana. P c Sv s Mises es jutu sevi piln gi iegrimušu Diev un sajutu katru Vi a skatienu manas sirds dzi umos.
412 Ap pusdienlaiku es uz br ti u ieg ju kapel , un atkal ž last bas sp ks sk ra manu sirdi. Kam r es iedzi in jos sev , s tans pa ra pu u podu un niknum no visa sp ka meta to pret zemi. Es redz ju visu vi a naidu un greizsird bu. Kapel neviena nebija, es piec los p c
gšanas, sav cu lauskas, p rst ju pu i, grib ju to steidzami nolikt viet , kam r neviens nav atn cis. Tom r tas man neizdev s, jo t t ien ca m te audzin ja163, m sa zakristi ne164 un v l dažas m sas. M te audzin ja izbr s, ka es uz alt ra biju ko aizsk rusi (172) un nog zusi pu u podu; m sa zakristi ne izteica savu neapmierin bu, bet es ne paskaidrot, ne taisnoties. Ta u vakarpus es jutos oti izsmelta un nevar ju notur t sv to stundu. Pal dzu m tei audzin jai at auju agr k iet gul t. Tikko biju apg lusies, uzreiz aizmigu, bet ap pulksten vienpadsmitiem s tans raust ja manu gultu. Es uzreiz s ku l gties savam Sarge elim. Te es ieraudz ju dv seles, kuras cieš š st tav ; vi as bija k nas, bet vi u vid redz ju daudz s tanu; viens no tie mani kaitin ja – ka a izskat met s uz manu gultu un uz k m, bija smags, k p ris pudu.
Visu laiku l dzos ar rožukroni. Uz r ta pusi šie t li izzuda, un es var ju aizmigt. No r ta, kad atn cu uz kapelu, sadzird ju dv sel balsi: Tu esi savienota ar Mani un nebaidies nek , bet zini to, mans b rns, ka s tans tevi neieredz; lai gan katru dv seli vi š neieredz, bet seviš naid vi š deg uz tevi, jo tu daudzas dv seles esi izr vusi no vi a vald šanas.
413 Liel Ceturtdiena, 18.04. No r ta sadzird ju š dus v rdus: No š s dienas l dz Lieldienu Rezurekcijai tu nesajut si
manu kl tb tni, tava dv sele b s lielu skumju pilna, - uzreiz mana dv sele piepild s ar dzi m skumj m; es sajutu š iršanos ar m oto J zu, bet, kad pien ca Sv s Kom nijas laiks, es katr Hostij redz ju ciet ja J zus Vaigu. No t br ža sird sajutu v l liel kas [ilgas].
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
78
414 Liel Piektdiena. Pulksten trijos, kad ieg ju kapel , sadzird ju š dus v rdus: Es los, lai šo gleznu (173) godina tauta. Tai br ieraudz ju Kungu J zu, gr s ciešan s mirstot
Krust , un no Vi a Sirds izg ja tie paši divi stari, k redzami glezn . 415 Sestdiena. Vesperu laik es ieraudz ju Kungu, starojošu k saule, gaiš ap rb ,
un Vi š man teica: Lai priec jas tava sirds. Un mani piepild ja milz gs prieks, un mani caurstr voja Dieva kl tiene, kas dv selei ir neizsak ms d rgums.
416 Kad bija izst ta š sv tglezna165, es ieraudz ju J zus rokas kust bu, Vi š izdar ja lielu krusta z mi. T s pašas dienas vakar apg lusies es redz ju, ka š glezna g ja p ri pils tai, bet pils ta bija vis diem t kliem aizkl ta. Kad J zus atn ca, Vi š sar va visus t klus, beig s
rmeta lielu krusta z mi un nozuda. Es ieraudz ju sevi daudzu naid gu b u ielenkum , t s kv loja liel s dusm s pret mani. No to l m bira daž di draudi, ta u neviens mani nesk ra. P c br ža š v zija nozuda, ta u es ilgi nevar ju aizmigt.
417 26.04. Piektdien, kad biju Ostra Bram , sv tgleznas izst šanas svin s, klaus jos m bu, kuru teica mans gar gais t vs166; m ba bija par Dieva ž lsird bu, un tas bija pirmais no visa t , ko sen v s Kungs J zus. Kad vi š s ka run t par Dieva lielo ž lsird bu, att ls ieguva dz vus vaibstus un stari sk ra cilv ku sirdis, ta u ne vien m – vieni sa ma vair k, citi maz k. Milz gs prieks p rpludin ja manu dv seli, redzot Dieva ž last bu.
(174) Te es sadzird ju š dus v rdus: Tu esi manas ž lsird bas lieciniece, tu m gi st si mana tro a priekš k manas ž lsird bas dz va lieciniece.
418 Kad beidz s m ba, nepaliku l dz dievkalpojuma beig m, jo vajadz ja steigties s. Kad biju nog jusi dažus so us, man ce u aizš rsoja liels bars s tanu, tie man draud ja ar
briesm m moc m, var ju pat izš irt balsis: „Tu esi at musi mums visu, pie k tik daudzus gadus str m.” Kad tiem pajaut ju, no kurienes vi u ir tik daudz, š s naid s b tnes atbild ja: „No cilv ku sird m, nemoki m s.”
419 Redzot vi u šausm go naidu pret mani, es l dzu Sarge elim pal dz bu, un vien mirkl man priekš nost s gaiš un t Sarge a fig ra, vi š man teica: „Nebaidies, mana Kunga l gava, tie gari tev nenodar s neko aunu bez Vi a at aujas.” Un aunie gari uzreiz nozuda. Bet uzticamais Sarge elis mani pavad ja redzam veid l dz pat m jai. Vi am bija kautr gs un mier gs skatiens, bet no vi a pieres izn ca ugun gs stars.
Ak, J zu, es v tos str t, un moc ties, un ciest visu m žu par to vien go mirkli, kad es ieraudz ju Tavu slavu, Kungs, un labumu dv sel m.
Sv tdiena, 28.04.1935. 420 Sv Toma sv tdiena jeb Kunga Ž lsird bas sv tki, Pest šanas jubilejas
nosl gums. Kad m s aizg m uz š m svin m, mana sirds pukst ja priek , ka šie divi sv tki tik cieši kop saist ti. L dzu Dievu par ž lsird bu gr m dv sel m. Kad beidz s dievkalpojums un priesteris pac la Hostiju, lai snigtu Vissv Sakramenta sv bu, es ieraudz ju Kungu J zu
izskat k taj sv tglezn . Kungs deva sv bu, un Ci a stari pl da pa visu pasauli. Te es ieraudz ju nesasniedzamu spožumu k krist la celtni, kas izausta no gaismas vi iem, neaizsniedzamu (175) ne rad bai, ne garam. Šaj spožum ved tr s durvis. J zus t izskat , k att lots glezn , ieg ja šaj spožum pa otraj m durv m, ieg ja Vien . T ir Tr svien ba, neaptverama un bezgal ga. Te es sadzird ju balsi: Šie sv tki n k no manas ž lsird bas un ir nostiprin ti manu ž last bu dzi umos. Priec jos par sava Dieva neizm rojamo labumu un lielumu.
421 29.04.1935. Iepriekš dien pirms sv tgleznas izst šanas kop ar m ti audzin ju biju pie m su
biktst va167. Kad bija runa par šo gleznu, priesteris pal dza, lai k das no m m pal dz tu nop t vainagus, M te audzin ja atbild ja, ka pal dz s m sa Faust na. Es par to oti nopriec jos. Kad
s atgriez mies m s, es uzreiz s ku mekl t za umus un kop ar vienu audz kni tos atved m. l pal dz ja viena sieviete, kura str bazn . Pulksten septi os vakar viss jau bija gatavs un
sv tbilde pielikta. Kaut k das sievietes bija paman jušas, k es tur tinos, jo laikam vair k trauc ju168, nek pal dz ju, un otr dien m m jaut ja, kas t ir par skaistu sv tbildi un k da noz me tai ir. „J s droši vien zin t, jo vakar viena m sa to puš oja.” M sas oti br s, jo nek
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
79
par to nezin ja. Katra grib ja redz t to, un aizdomas krita uz mani. Vi as teica: „M sa Faust na droši vien visu labi zina.”
Kad man jaut ja, es klus ju, jo nedr kst ju teikt paties bu. Mana klus šana izrais ja v l liel ku interesi; es biju divk rt uzman ga, lai nesamelotu un nepateiktu paties bu, jo man nebija at aujas. M sas bija neapmierin tas un man atkl ti jaut ja, k tas var b t, ka sveši cilv ki zina, bet vi as – nek . Par mani tika izteikti daž di spriedumi. Es daudz ko izcietu šaj s trij s dien s, bet apbr nojams sp ks bija dots man dv sel . Es priec jos, ka varu ciest Dieva godam un dv se u d , kur m tika d ta Dieva ž lsird ba šaj s dien s. Redzot tik daudzas dv seles, kur m šaj s dien s d ta Dieva ž lsird ba, man nav par gr tu ne p les, ne ciešanas – pat visliel s, pat l dz pasaules galam – t m ta u ir beigas, bet dv seles, kuras caur to ir atgriezuš s, [ir gl btas] no bezgal m moc m. Man bija liels prieks redz t citus cilv kus, kuri atgriežas pie laimes avota, Dieva ž lsird bas kl .
422 Redzot priestera Sopo ko upurus un p les šaj liet , apbr noju vi a paciet bu un pazem bu; tas viss d rgi maks ja – ne tikai p les un daž das nepatikšanas, bet ar daudz naudas, ta u vis ieguld ja priesteris doktors Sopo ko. Es redzu, ka Dieva Apredz ba sagatavoja vi u šim
lsird bas darbam, pirms es par to biju l gusi Dievam. Ak, cik br numaini Tavi ce i, Dievs, un cik laim gas ir dv seles, kuras atsaucas Dieva ž last bai.
423 Par visu, mana dv sele, slav Kungu un cildini Vi a ž lsird bu, jo Vi a labumam nav gala. Viss paies, bet Vi a ž lsird bai nav ne robežu, ne gala; dusm bai ir robežas, bet
lsird bai robežu nav. Ak, mans Dievs, pat sodos, ko Tu s ti uz zemes, es redzu Tavas lsird bas bezgal bu, jo, sodot te, uz zemes, Tu atbr vo m s no m soda. Priec jies katra
rad ba, tu ta u Dieva bezgal gaj ž lsird esi tuv k Vi am nek b rni š m tes sirdij. Ak, Dievs, Tu esi pati l dzj ba pret nabaga gr ciniekiem, kuri patiesi nož lo! Jo gr ks cilv ks, jo vair k vi š var cer t uz Dieva ž lsird bu (177).
424 br , 12.05.1935. Vakar nolikos gul t un uzreiz aizmigu, bet cik tri aizmigu, tikpat tri, v l tr k pamodos.
Pie manis atn ca mazs b rni š un pamodin ja mani. B rnam bija apm ram gadi š, un es br jos, ka tik mazi š un tik labi run , jo šaj vecum b rni nerun , vai ar run oti neskaidri. Vi š bija neizsak mi skaists, l dz gs B rnam J zum, un Vi š man teica: Paskaties uz debes m. Kad es paskat jos, ieraudz ju m nesi un zvaigznes. Tad Vi š jaut ja: Vai tu redzi šo m nesi un
s zvaigznes? Es atbild ju, ka redzu. Un Vi š man teica: T s zvaigznes ir uztic go kristiešu dv seles, bet m ness – m ku dv seles. Redzi, cik liela ir atš ir ba starp m ness un zvaigž u gaismu – tik pat liela ir atš ir ba debes s starp m ku un uztic gu kristiešu dv sel m. l Vi š man teica, ka stais lielums ir m lest uz Dievu un pazem .
425 Te es ieraudz ju k du dv seli, kura liel s ciešan s š s no miesas. Ak, J zu, kad es to rakstu, drebu pie vis m mies m no šausm m, kuras liecin ja pret vi u... Redz ju, k no
da net ra bezdibe a izg ja mazu b rnu un liel ku, ap devi iem gadiem, dv seles; š s dv seles bija pret gas un rieb gas, l dz gas visliel kajiem briesmo iem, tr došiem l iem, bet šie l i bija dz vi un bals liecin ja pret to dv seli, kuru es redz ju, tuvojamies n vei; bet šai dv selei bija dots pasaules gods un slava, kuru nosl gums ir tukšums un gr ks. Beig s izn ca meitene, kura it
priekšaut tur ja asaras un vi a p rliecinoši liecin ja pret šo mirstošo. 426 Ak, briesm stunda, (178), kad ir j redz visi savi darbi to vis to kailum un
[nabadz ]; neviens no tiem nepazud s, tie m s uztic gi pavad s uz Dieva Tiesu. Man nav ne rdu, ne sal dzin jumu, lai izteiktu tik briesm gas lietas, un, lai ar man liekas, ka š dv sele nav
noties ta m gai pazušanai, tom r vi as mokas ne ar ko neatš iras no elles moc m – atš ir ba tikai t , ka š s k dreiz beigsies.
427 c br ža es ieraudz ju to pašu B rnu, kurš bija mani uzmodin jis. Vi š bija v l dai ks un atk rtoja tos pašus v rdus: stais dv seles lielums ir m lest uz Dievu un pazem . Es pajaut ju šim B rnam: „No kurienes Tu zini, ka stais dv seles lielums ir m lest uz Dievu un pazem , jo to var zin t tikai Dieva V rda sludin ji, bet Tu v l neesi pat Katehismu
jies? K Tu par to zini?” Vi š man atbild ja: Es zinu, Es visu zinu. Un taj br Vi š nozuda.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
80
428 Vairs nevar ju aizmigt, manu apzi u moc ja tas, par ko man bija j dom , ko es redz ju. Ak, cilv ku dv seles, cik v lu j s iepaz stat sten bu. Ak, Dieva ž lsird bas bezgal ba, tr k izlejies pa visu pasauli, k Tu pats to esi teicis.
429 Maijs, 1935. K br , kad es sajutu Dieva lielo nodomu attiec uz mani, es nobijos t lieluma, jutos piln gi nesp ga izpild t un s ku iekš ji vair ties no sarun m ar Dievu, un šo laiku izmantoju l gšanai v rdos. Es to dar ju pazem , bet dr z sapratu, ka t nav sta pazem ba, bet liels s tana k rdin jums. Reiz, kad iekš jas l gšanas viet s ku las t gar gu gr matu, dv sel sadzird ju skaidrus un noteiktus v rdus: Tu sagatavosi pasauli manai p jai atn kšanai. Šie v rdi mani savi oja l dz dv seles dzi umiem, un, kaut ar izlikos, (179) it k neb tu dzird jusi, es tos labi sapratu un nemaz nešaub jos par to. Reiz, kad nogurusi no š s c as starp m lest bu uz Dievu un past m atrun m, ka neesmu sp ga izpild t šo uzdevumu, grib ju iziet no kapelas, kaut k ds sp ks mani attur ja. Jutos bezsp ga un sadzird ju š dus
rdus: Tu gribi iziet no kapelas, bet tu nevar si iziet no Manis, t c, ka Es esmu visur; pati par sevi tu neko nesp j, bet ar Mani tu vari visu.
430 Tai ned , kad aizg ju pie sava biktst va169, es atkl ju vi am savas dv seles st vokli, tieši to, ka vairos no iekš s sarunas ar Dievu, un sa mu š du atbildi: tu nedr ksti vair ties no iekš s sarunas ar Dievu, tev vajag ieklaus ties, ko Vi š tev saka.
431 Es dar ju p c biktst va nor juma un pirmaj tikšan s reiz nokritu pie Kunga zus k m un ar salauztu sirdi par visu l dzu piedošanu. Tad J zus piec la mani no zemes,
nos din ja Sev blakus un va man noliekt galvu pie Vi a kr ts, lai es var tu lab k saprast Vi a Vissald s Sirds v šan s. Un tad J zus man teica: Mana meita, nek nebaidies, Es vienm r esmu ar tevi; visi pretinieki tev var s kait t tik, cik Es vi iem to at aušu. Tu esi mans patv rums un mana past atdusa; tevis d Es aptur šu Taisn s tiesas roku, tevis d Es sv šu zemi.
432 Taj br es sird sajutu uguni, tu, ka zaud ju saj gu un nezinu, kas ap mani notiek, j tu, ka man iedzi in s Dieva skatiens. Es labi apzinos Vi a lielumu un savu nabadz bu, kaut k das br numainas s pes caururbj manu dv seli un t ds prieks, k du ne ar ko nevaru sal dzin t, j tos bezsp ga Dieva skav s, j tu, ka atrodos Vi un k stu k dens l se oke . Es neprotu izteikt to, ko j tu; p c t das iekš jas l gšanas es j tu sp ku un sp jas izpild t visgr kos tikumus, j tu nepatiku pret visu, ko pasaul augstu v rt , sav dv sel ilgojos p c klusuma un vienatnes.
433 (180) 05. 1935. etrdesmit stundu170 dievkalpojum redz ju Kunga Vaigu Hostij , kura bija izst ta monstranc . J zus laipni skat s uz visiem.
434 Sv s Mises laik es bieži redzu B rnu J zu. Vi š ir neizsak mi skaists, Vi š izskat s k vienu gadu vecs b rni š. Reiz Sv s Mises laik , kad ieraudz ju m su kapel šo
rnu, mani p ma nepr ga un nep rvarama v šan s pieiet pie alt ra un pa emt B rnu zu. Taj paš br J zus B rns nost s blakus man uz soli a malas un ab m rok m apsk va
manus plecus – pateic gi un priec gi, Vi a skatiens bija dzi š un gudr bas pilns. Kad priesteris gatavoj s lauzt Hostiju, J zus atkal bija uz alt ra, un tika p rlauzts, un priesteris Vi u pie ma.
c Sv s Kom nijas es ieraudz ju to pašu J zu sav sird un visu dienu fiziski sajutu Vi u sav sird . Arvien dzi ka koncentr ba neapzin ti p ma mani, un es ne ar vienu nerun ju ne
rda, cik var ju vair jos no cilv kiem; kas attiecas uz maniem pien kumiem – es vienm r atbild ju uz jaut jumiem, bet vair k ne v rda.
435 09.06.1935. Sv Gara non kšana. Vakar , ejot caur d rzu, es sadzird ju v rdus: Kop ar tic bas m m tu izl gsi ž lsird bu sev un pasaulei. Es sapratu, ka neb šu taj kongreg cij , kur atrodos tagad171. Es redzu skaidri, ka attiec uz mani Dievam ir cita griba, ta u es past gi atrun jos, ka neesmu sp ga izpild t šo uzdevumu. J zu, Tu ta u lab k zini, kas es esmu, un Dieva priekš s ku nosaukt visas savas v bas un piesegties ar t m, lai Vi š pie emtu manu atteikšanos, atz tu, ka es neesmu sp ga izpild t (181) Vi a nodomus. Te es sadzird ju š dus v rdus: Nebaidies, Es pats papildin šu visu to, k pietr kst tev. Šie v rdi mani caurstr voja l dz sirds dzi umiem, un es v l vair k apzin jos savu nabadz bu, sapratu, ka Kunga
rdi ir dz vi un iek st pašos dzi umos. Es sapratu, ka Dievs sagaida no manis piln ku dz ves veidu, bet es past gi aizbildinos ar savu nesp ju.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
81
436 29.06.1935. Kad sarun jos ar savu gar go vad ju172 par daž m liet m, kuras Kungs man piepras ja, es dom ju, ka vi š teiks man, ka es nesp ju to izpild t un ka Kungs neizmanto t das nabadz gas dv seles k mana, lai izpild tu k du Savu gribu. Ta u es izdzird ju
rdus par to, ka Dievs savu nodomu izpild šanai visbiež k izv las tieši t das dv seles. Šis priesteris, Sv Gara vad ts, iedzi in s manas dv seles visliel kajos dzi umos un tajos nosl pumos, kuri bija starp mani un Dievu, par kuriem es vi am nekad nebiju teikusi, bet neteicu
c, ka pati tos sti nesapratu, un ar Kungs man nebija devis nor jumu par to teikt. 437 Šis nosl pums ir š ds: Dievs v las, lai past tu t da kongreg cija, kura sludin tu
Dieva ž lsird bu un l gtu to pasaulei. Kad šis priesteris jaut ja, vai man nav bijušas t das atkl smes, es atbild ju, ka skaidru nor jumu nav bijis, ta u k du reizi man dv sel ien ca
da gaisma un sa mu saprašanu, ka caur to run Kungs; velt gi es aizbildin jos, ka man nav skaidras pav les, jo sarunas beig s es redz ju, ka uz sliekš a st v Kungs t veidol , k att lots šaj sv tglezn . Vi š man teica: Es v los, lai past tu t da kongreg cija173. Tas ilga tikai mirkli. (182) Tom r uzreiz es par to nepast st ju, bet steidzos atgriezties m s un Kungam nep rtraukti atk rtoju: „ Kungs, es neesmu sp ga izpild t Tavus nodomus.” Tom r, cik br numaini, J zus nepiev rsa uzman bu maniem saucieniem, bet deva man apgaism bu un saprašanu, cik oti Vi š to v las, Vi š ner in s ar manu v jumu, bet va saprast, cik daudz gr bu man b s j rvar. Bet es, Vi a nabaga rad jums, neko citu nevar ju pateikt, k tikai – neesmu sp ga.
438 30.06.1935. Otr dien Sv s Mises paš s kum ieraudz ju J zu, neizsak mi skaistu. Vi š man teica, ka pieprasa, lai kongreg cija tiktu izveidota cik vien var tr k. Tu dz vosi taj kop ar sav m domubiedriem. Mans gars b s j su dz ves likums. J su dz ves skats
rš uz Mani – no š pu a l dz krusta n vei. Iedzi inies man nosl pum , un tu iepaz si manas lsird bas bezdibeni un manu neizm rojamo labest bu uz rad jumiem – un tu dosi to saprast
pasaulei. Caur l gšanu tu b si vidut ja starp zemi un debes m. 439 Tad s s sv s Kom nijas pie emšana. J zus nozuda, es redz ju lielu spožumu.
Tad sadzird ju v rdus: Es dodu tev savu sv bu. Un šaj br no š spožuma izn ca gaišs stars un caurd ra manu sirdi. Apbr nojama gaisma iedeg s man dv sel , un es dom ju, ka nomiršu no laimes un prieka; es sajutu, ka dv sele atdal s no miesas, sajutu piln gu iegremd šanos Diev , jutu, ka esmu Visvaren Dieva aizrauta k putekl tis nezin izplat jum .
Tr cot no laimes Rad ja apsk vienos, es jutu, ka Vi š pats mani pietur, lai es var tu iztur t milz go laimi un skat ties Vi a br niš gum . Tagad es zinu, ka, ja Vi š (183) s kum neb tu mani nostiprin jis ž last , mana dv sele neiztur tu šo laimi un k br iest tos n ve. Nezinu kad beidz s Sv Mise, jo nebija manos sp kos piev rst uzman bu tam, kas notiek kapel . Ta u, kad atgriezos sev , sajutu sp ku un drosmi Dieva gribas izpild šanai, nekas man nelik s par gr tu, un, kaut ar pirms tam atrun jos Kunga priekš , tad tagad sajutu Dieva drosmi un Kunga sp ku sev . Un es teicu Kungam; „Es esmu gatava katram tavas gribas nor jumam.” Iekš ji es izg ju cauri visam tam, kam b s j iziet n kotn .
440 Ak, mans Kungs un Rad j, l k, te ir visa mana b ba. R kojies ar mani p c savas Dieviš s Apredzes, atbilstoši Taviem pl niem no m bas un Tavai neizm rojamai
lsird bai. Lai zina katra dv sele, cik labs ir Kungs; lai neviena dv sele nebaid s tikties ar Kungu un neatrun jas ar to, ka nav cien ga, un lai nekad neatliek piev ršanos Dievam, jo Kungam tas nepat k. Nav t das dv seles, kas b tu nabadz ka par mani, - t es j tos un br nos, ka Dieva Augst ba t non k pie manis. Ak, m ba, man liekas, ka tevis ir par maz, lai slav tu Kunga bezgal go ž lsird bu.
441 Reiz, kad š sv tglezna bija izst ta alt Euharistisk s procesijas174 laik , kad priesteris nolika Sv to Hostiju un koris s ka dzied t, tad stari no š s gleznas izg ja cauri Hostijai un izplat s pa visu pasauli. Tad es sadzird ju š dus v rdus: Caur tevi k caur Hostiju
lsird bas stari (184) tiks s ti pasaul . P c šiem v rdiem dzi š prieks ien ca man dv sel . 442 Reiz, kad mans biktst vs175 svin ja Misi, es k parasti no Upur šanas br ža alt
redz ju B rnu J zu. Ta u mirkli pirms Upur šanas šis priesteris manu acu priekš vairs nebija – palicis tikai J zus. Vi š Upur šanas laik ma rok s Hostiju un bi eri, abus reiz pac la augš ,
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
82
paskat s debes s, un es uzreiz ieraudz ju savu priesteri. Pajaut ju B rnam J zum, kur taj laik bija priesteris, jo es vi u neredz ju. J zus atbild ja: Man Sird . Tom r neko vair k es nevar ju saprast no šiem J zus v rdiem.
443 Reiz sadzird ju š dus v rdus: Es v los, lai tu dz votu p c manas gribas savas dv seles visnosl pumain kajos dzi umos. Es p rdom ju šos v rdus, tie dzi i uzrun ja manu sirdi. Taj dien kongreg cij bija gr ks dze176. Kad es izs dz ju gr kus, p c to nož las, šis priesteris man atk rtoja tos pašus v rdus, ko pirms tam bija teicis Kungs.
444 Šis priesteris man pateica dzi us v rdus par to, ka ir tr s pak pes Dieva gribas pild šan : pirm – kad dv sele izpilda visu, kas ac mredzami iek aujas nor jumos un regul ; otr – kad dv sele seko iekš jiem aicin jumiem un tos pilda; treš – kad dv sele ir uztic ga Dieva gribai, vi a nodod Dievam ties bas r koties ar sevi, un Dievs dara ar vi u to, ko Vi š grib, dv sele – padev gs instruments Vi a rok s; un priesteris man teica, ka es atrodos Dieva gribas pild šanas otraj pak un v l neesmu sasniegusi (185) trešo pak pi, bet man ir j cenšas, lai sasniegtu trešo pak pi Dieva gribas pild šan . Šie v rdi caursit a manu dv seli, un es skaidri redzu, ka Dievs bieži auj priesterim saprast, kas notiek manas dv seles dzi umos,- tas mani nep rsteidz, bet vair k esmu pateic ga Dievam par to, ka Vi am ir t di izredz tie.
445 Ceturtdiena. Nakts ador cija. Kad es atn cu uz ador ciju Sv s Euharistijas priekš , mani p ma iekš ja
koncentr šan s, un es ieraudz ju Kungu, piesietu pie staba, iz rbtu, un t t s s šaust šana. Es ieraudz ju etrus v riešus, kuri p rmai us ar pletn m sita Kungu J zu. Mana sirds pamira, raugoties šaj s ciešan s; tad Kungs teica man: Es ciešu v l liel kas mokas nek t s, ko tu redzi. Un J zus va man saprast, par k diem gr kiem Vi š ir nodots šaust šanai – tie ir gr ki pret
st bu. Ak, cik briesm gi J zus cieta šaust šan ! Te J zus man teica: Paskaties un redzi, k st vokl ir cilv ce. Un tad es ieraudz ju v l ko briesm gu: bendes atk s no Kunga un šaust šanu
ka citi cilv ki, kuri pa ra pletnes un s ka než gi sist Kungu. To vid bija priesteri, m ki, enes un augst kie Bazn cas hierarhi, kas mani oti p rsteidza, bija ar pasaules cilv ki,
daž du vecumu un k rtu; vi i visi izg za savas dusmas uz nevain go J zu. To redzot, mana sirds ka it k mirt; kad bendes Vi u šauta, J zus klus ja un skat s t lum , bet, kad Vi u šauta
dv seles, kura es min ju, J zus aizv ra acis un no Vi a Sirds izr s kluss, bet šausm gi s gs vaids. Un Kungs va man vispus gi iepaz t J zu un šo nepateic go dv se u naida smagumu: Redzi, š s mokas ir liel kas nek mana n ve. Tad apklusa manas l pas, un es s ku sajust (186) agoniju, jutu, ka nekas mani nesp j mierin t un izvest no š st vok a, k vien gi Tas, kurš mani taj ieveda. Un Kungs man teica: Es redzu patiesas tavas sirds s pes, t s deva neizm rojamu atvieglojumu manai Sirdij. Skaties un priec jies.
446 Un te es ieraudz ju savu Kungu, piekaltu krust . Taj br , kad J zus bija krust , ieraudz ju pulku dv se u, kas bija krust t pat k J zus. V l redz ju otru un trešo pulku. Otraj pulk dv seles nebija piesistas krust , bet vi as stipri tur ja krustu sav s rok s; trešaj pulk dv seles nebija krust , t s ar nespieda krustu rok s, bet vilka to sev paka un bija neapmierin tas. Tad J zus man teica: Redzi, t s dv seles, kuras ir l dz gas Man ciešan s un pazemojumos, b s Man l dz gas ar slav , bet t s, kuras ciešan s un pazemojumos maz k
dzin s Man, ar slav b s maz k l dz gas Man. Krust piekalto dv se u vid visvair k bija gar s k rtas personu. Es redz ju ar man
paz stamu cilv ku krust sist s dv seles. Tas man sag ja lielu prieku. J zus teica man: tdienas p rdom s tu dom si par to, ko šodien redz ji. Un J zus uzreiz nozuda.
447 Biju slima un nevar ju iet uz Sv to Misi. Pulksten septi os no r ta ieraudz ju savu biktst vu, kurš svin ja Sv to Misi, kuras laik es redz ju B rnu J zu. Sv s Mises beig s redz jums nozuda, un es sevi ieraudz ju tur, kur biju, - cell . Neizsak ms prieks mani p ma, jo, kaut ar es nevar ju b t Sv taj Mis kapel , es to klaus jos no oti att las bazn cas. J zus vis var pal dz t.
448 (187) 30. j lij , 1935. Sv Ign cija diena – es dedz gi l dzos uz šo sv to, p rmetu: k vi š var skat ties uz mani
un nen kt pal tik svar s liet s, tas ir, Dieva gribas izpild šan . Es teicu šim sv tajam: „Tu
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
83
esi m su Aizbildnis, kurš dega m lest bas un cent bas liesm s Dieva liel kas slavas d , pazem gi tevi l dzu – pal dzi man Dieva nodomu izpild šan .” Tas bija Sv s Mises laik . Tad kreisaj pus no alt ra ieraudz ju Sv. Ign ciju ar lielu gr matu rok , un vi š man teica: „Mana meita, man nav vienaldz gas tavas lietas, bet š regula ir izmantojama ar šaj kongreg cij .” Un, nor jis ar roku uz gr matu, vi š nozuda. Es neizsak mi priec jos par to, ka sv tie tik daudz dom par mums un ka mums ir tik cieša saikne ar vi iem. Ak, Dieva labest ba, cik br niš ga ir iekš pasaule, m s ta u jau te, uz zemes, tiekamies ar sv tajiem. Visu dienu es sajutu š man tik d rg Aizbild a tuvumu.
449 5. august , 1935. – Dievm tes Ž lsird bas sv tki. Šiem sv tkiem gatavojos sirsn k nek citus gadus. Šaj dien no r ta p rdz voju iekš ju c u, dom jot, ka man ir j atst j
kongreg cija, kura atrodas Marijas paš aizsardz . Šaj c pag ja pirm medit cija un Sv Mise; otr s Sv s Mises lak es saucu uz Vissv ko M ti: „Man ir gr ti š irties no kongreg cijas, kura ir Tav paš aizbildniec , Marija.” Te es ieraudz ju neizsak mi dai u Vissv ko Jaunavu, kura no alt ra pietuvoj s manam soli am un, piek vusi mani sev, teica: „Dieva neizm rojam s ž lsird bas d esmu jums M te. Man vism ir t dv sele, kura izpilda Dieva gribu.” Vi a va man saprast, ka es esmu izpild jusi visa Dieva v šan s (188) un t veid esmu atradusi labv bu Vi a ac s. „Esi droša un nebaidies iedom tu š rš u, bet ieskaties mana D la ciešan s un t tu uzvar si.
450 Nakts ador cija. Jutos oti izmoc ta, un lik s, ka nevar šu aiziet uz ador ciju. Tom r sasprindzin ju visu
gribas sp ku, kaut ar cell pakritu, nepiev rsu uzman bu tam, kas notiek ar mani, jo manu acu priekš bija J zus ciešanas. Atn kusi uz kapelu, es ieguvu iekš ju izpratni par to, cik lielu balvu mums gatavo Dievs ne tikai par labiem darbiem, bet ar par patiesu v šanos tos izdar t. Cik liela Dieva ž last ba!
Ak, cik saldi ir p ties Dieva un dv se u lab . Es nev los atp tas kauj un c šos l dz jam elpas vilcienam par godu savam Karalim un Kungam. Es nenolikšu zobenu, kam r Vi š
nepiesauks mani pie sava tro a; es nebaidos no sitieniem, jo Dievs ir mans Sargs. No mums ir baid s ienaidniekam, nevis mums no vi a. S tans uzvar tikai lepnos un bail gos, jo
pazem gajiem ir sp ks. Nekas nesamulsin s, nesatrauks pazem gu dv seli. Es v ršu savu lidojumu uz pašu saules karstumu, un nekas nesp j man to pazemin t. M lest ba ne aus sevi aptur t, m lest ba ir br va k karaliene, m lest ba sasniedz Dievu.
451 Reiz p c Sv s Kom nijas es sadzird ju š dus v rdus: Tu esi m su m joklis. Taj br es sajutu sav dv sel Sv s Tr svien bas kl tb tni – T vu, D lu un Sv to Garu. Es sajutu sevi k Dieva templi, jutu, ka esmu T va b rns; es nesp ju visu izskaidrot, bet dv sele to labi saprot. Ak, bezgal gais labums, cik zemu Tu non c pie nabadz ga rad juma.
452 Ak, ja dv seles grib tu koncentr ties, Dievs uzreiz v rstos pie vi m; izklaid ba nom c Dieva v rdu.
453 (189) Reiz J zus man teica: c tu baidies un drebi, ja esi savienota ar Mani? Man nepat k, kad dv sele padodas velt m šaub m. Kas iedrošin sies tev pieskarties, ja tu esi ar Mani? Vism Man ir t da dv sele, kura oti tic manai labest bai un piln gi pa aujas uz Mani; Es apbalvoju vi u ar savu uztic šanos un dodu visu, ko vi a l dz.
454 Reiz J zus man teica: Mana meita, pie em ž last bas, kuras nonicina cilv ki, em s, cik vien var si panest. Taj br mana dv sele bija Dieva m lest bas pielieta. Es j tu, ka
esmu vienota ar Kungu tik cieši, ka nesp ju atrast v rdus, lai aprakst tu šo vien bu; taj es j tu: viss, kas ir Dievam – visi d rgumi un d rglietas – ir ar mans, lai gan tas mani maz interes , jo man pietiek Vi a Viena. Vi es redzu visu, bez Vi a – nek .
Es nemekl ju laimi rpus dv seles, kur m jo Dievs. Es priec jos par Dievu sav dv sel , tur es past gi esmu kop ar Vi u, tur ir mana viscieš savien ba ar Vi u, tur es kop ar Vi u esmu droš , tur neiek st cilv ku skatiens. Vissv Jaunava mudina mani uz t m attiec m ar Dievu.
455 Tagad, kad man gad s k das ciešanas, tas mani vairs neapb dina, bet lieli prieki neietekm mani; man valda miers un dv seles l dzsvars, kas rodas no paties bas iepaz šanas.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
84
var kait t man dz nelabv gas sirdis, ja mana dv sele ir laimes pilna? T pat ko man var pal dz t citu laipn ba, ja man dv sel nav Dieva? Ja man dv sel ir Dievs, kas man var kait t?
+ (190) JMJ Vi a, 12.08.1935. 456 Triju dienu rekolekcijas
Rekolekciju pirmaj dien vakara apceres laik sadzird ju š dus v rdus: Šo rekolekciju laik Es run šu tev ar š priestera v rdiem, lai nostiprin tu tev p rliec bu par to, ka tie ir mani v rdi, kurus es saku tavas dv seles dzi umos. Kaut ar šaj s rekolekcij s piedal s visas
sas, t s tiek r kotas tev, lai nostiprin tu un padar tu tevi bezbail gu pret visiem š rš iem, kas tevi sagaida – t c uzman gi ieklausies vi a v rdos un p rdom tos sav sird . 457 Ak, cik p rsteigta es biju, kad burtiski visu, ko t vs man teica par savienošanos ar Dievu un trauc iem šai savien bai, es p rdz voju dv sel un par to dzird ju no J zus, kurš run manas dv seles dzi umos. Piln ba pamatojas uz ciešu vienot bu ar Dievu.
458 Pulksten desmitos apceres laik t vs177 run ja par Dieva ž lsird bu un labest bu uz mums. Vi š teica, ka, p rskatot cilv ces v sturi, m s uz katra so a redzam, cik oti labs ir Dievs. Visas Dieva paš bas – k visvaren ba, gudr ba – tiecas mums atkl t šo visskaist ko Vi a paš bu – tas ir, Dieva labest bu. Dieva labest ba – visliel Dieva v rt ba. oti daudzas dv seles, kuras cenšas p c gar s piln bas, nepaz st šo Dieva milz go labest bu. Viss, ko medit cijas laik priesteris run ja par Dieva labumu, ir viss tas, ko man teica (191) attiec uz Ž lsird bas sv tkiem. Tagad tieš m skaidri sapratu visu to, ko man apsol ja J zus, un ne par ko nešaubos – Dieva v rdi ir skaidri un saprotami.
459 Š s medit cijas laik es redz ju Kungu balt s dr s uz alt ra; Vi š tur ja rok s manu burtn cu, kur es rakstu. Visu apceres laiku J zus š irst ja manu burtn cu un klus ja, ta u mana sirds nevar ja iztur t karstumu, kas iedeg s dv sel . Neraugoties uz gribas piep li, lai savald tos un ne autu apk rt jiem saprast, kas notiek man dv sel , uz medit cijas beig m es jutu, ka piln gi neesmu atkar ga pati no sevis. Tad J zus man teica: Tu šaj dienasgr mat neuzrakst ji visu par manu labest bu uz cilv kiem; Es v los, lai tu neko neizlaistu, Es v los, lai tava sirds nostiprin tos piln mier .
460 Ak, mans J zu, mana sirds pamirst, kad es dom ju par visu to, ko Tu dari man par labu. Es br nos par Tevi, Kungs, ka Tu t non c l dz manai nabadz gajai dv selei. K dus neaptveramus l dzek us Tu izmanto, lai p rliecin tu mani!
461 Pirmo reizi dz noturu t das rekolekcijas; katru priestera v rdu es uztveru paši skaidri, jo visu to pirmo reizi izjutu dv sel . Tagad es redzu, ka J zus neatst j šaub s dv seli, kura Vi u patiesi m l. J zus v las, lai dv sele, kura ar Vi u cieši saist s, b tu miera pilna, neraugoties uz ciešan m un š rš iem.
462 Tagad es saprotu, ka viscieš k dv seli savieno ar Dievu pašatteikšan s – jeb savas gribas savienošana ar Dieva gribu. Tas padara dv seli patiesi br vu un sekm dzi u vi as koncentr šanos, visas dz ves gr bas padara vieglas, bet n vi – saldu.
463 (192) J zus man teica, ka, ja man b s kaut k das šaubas attiec uz sv tkiem vai s kongreg cijas izveidošanu, vai attiec uz kaut ko, ko Es esmu tev teicis dv seles dzi umos,
Es nekav joties tev atbild šu ar š priestera l m. 464 Medit jot par pazem bu, man rad s senas šaubas – ka tik nabaga dv sele k
man b tu sp ga izpild t to uzdevumu, kuru [tai] noteicis Kungs; taj paš br , kad es dom ju par š m šaub m, priesteris, kurš vada rekolekcijas, novirz s no m bas gaitas un run par to, kas man rada šaubas, tas ir par to, ka Dievs galvenok rt izv las v jas un vienk ršas dv seles par saviem darba r kiem, lai veiktu savus lielos darbus, un t ir neapstr dama paties ba, jo „paskat simies, ko Vi š izv s par apustu iem, vai paskat simies bazn cas v stur – k das lielas lietas paveica dv seles, kuras vismaz k uz to sp gas, jo tieši tad par s Dieva darbi, kad
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
85
tie ir Dieva darbi.” Kad šaubas mani piln gi pameta, priesteris atgriez s pie t kas sarunas par pazem bu.
parasti, m bas laik J zus nost s uz alt ra un nek man neteica, bet ar laipnu skatu iedzi in s man dv sel , kur nebija nevienas atrunas.
465 J zu, mana dz ve, es labi saj tu, ka Tu p rveido mani Sev – dv seles sl ptuv s, kur j tas maz ko var saprast. Ak, mans Gl j, nosl p mani piln gi savas Sirds dzi umos un pasarg ar saviem stariem no visa, kas neesi Tu. L dzu Tevi, J zu, lai šie divi stari, kuri ir izg juši no Tavas Visž lsird s Sirds, nep rtraukti stiprina manu dv seli.
466 Gr ks dze br dis. Biktst vs178 man jaut ja, vai šobr d ir Kungs un vai es Vi u redzu. „J , ir, un es Vi u
redzu.” Tad Vi š lika man pajaut t par dažiem cilv kiem. J zus man neko neatbild ja, bet paskat s uz vi u. Tom r p c gr ks dzes, kad es izpild ju uzlikto gandar šanu, J zus man teica: Ej un man v rd nomierini vi u. Nesaprazdama šo v rdu noz mi, es uzreiz atk rtoju to, ko man bija teicis J zus.
467 Visu rekolekciju laiku es nep rtraukti tikos ar J zu un savienojos ar Vi u no visa savas sirds sp ka.
468 Sol jumu atjaunošanas diena. Sv s Mises s kum es redz ju J zu k parasti, Vi š sv jas m s un ieg ja tabern kul . Te es ieraudz ju Dieva M ti balt t rp , ar debeszilu apmetni un neapsegtu galvu. Vi a no alt ra pien ca pie manis, piesk s ar sav m rok m un apsedza ar savu apmetni, un teica man: „Saliec šos sol jumus par labu Polijai. L dzies par to.” 15.08.
469 T s pašas dienas vakar es dv sel sajutu lielas ilgas p c Dieva; es neredzu Vi u ar ac m k agr k, tikai saj tu Vi u, bet nesaprotu; tas man rada neizsak mas skumjas un s pes. Es mirstu no sl m ieg t Vi u, iegrimt Vi uz m žiem. No visa sp ka mana dv sele tiecas uz Vi u, nav nek t da pasaul , kas var tu mani apmierin t. Ak, m M lest ba, tagad es saprotu, cik cieš vienot ar Tevi bija mana dv sele, jo kas gan cits man dos mierin jumu – vien gi Tu, ak, mans Dievs, kur ir iegrimusi mana dv sele.
470 (194) Reiz vakar , kad skat jos no savas celles uz debes m un ieraudz ju br niš go debesu jumu, zvaigzn m pies tu, ar m nesi, man dv sel iedeg s neaptverama
lest ba uz manu Rad ju, un, t k nem ju izteikt ilgas p c Vi a, kuras izc s man dv sel , es nokritu ar seju pie zemes verdzisk piel gsm . Es pienesu Vi am pateic bu par vis m Vi a rad m, bet, kad mana sirds nesp ja iztur t to, kas taj notika, s ku ska i raud t. Tad man piesk s Sarge elis un teica: Kungs man lika pateikt tev, lai tu piecelies no zemes.” Es t t to ar izdar ju. Bet dv sel man nebija miera. V l vair k mani satv ra ilgas p c Dieva.
471 K du dienu, kad biju ador cij un mana dv sele gandr z mira ilg s p c Vi a, nebiju sp ga notur t asaras, tad es ieraudz ju vienu br numskaistu garu, kurš man teica: „Neraudi – to Tev saka Kungs.” P c br ža es pajaut ju: „Kas tu esi?” Un vi š atbild ja: „Es esmu viens no septi iem gariem, kuri dienu un nakti st v Dieva tro a priekš un nemit gi slav Vi u.” Tom r šis gars nevis mazin ja manas ilgas, bet pamodin ja v l liel kas ilgas p c Dieva. Šis gars ir apbr nojami skaists, un šis skaistums n k no cieš s saiknes ar Dievu. Šis gars mani neatst j ne uz br di, visur mani pavada.
472 Otr dien Sv s Mises laik pirms Upur šanas šis gars s ka dzied t: „Sv ts, sv ts, sv ts.” Un vi a balss skan ja k t kstoši balsu – nav iesp jams to uzrakst t. Mana dv sele savienoj s ar Dievu, un k br es ieraudz ju neaptveramo Dieva lielumu un sv tumu, t pat sapratu (195), k da niec ba esmu pati. Skaidr k k jebkad es sajutu tr s Dieviš s Personas:
vu, D lu un Sv to Garu. Tom r Vi u past šana, vienl dz ba un skaistums ir vien ds. Mana dv sele tiekas ar Vi iem trim, v rdos es to nesp ju izteikt, bet mana dv sele to labi saprot. Ja
ds ir saist ts ar vienu no trim Person m, tad vi š ir saist ts ar ar visu Sv to Tr svien bu, jo Vi as vienot ba nav dal ma. Š v zija vai zin šana piel ja manu dv seli ar neiedom jamu laimi
, ka Dievs ir tik liels. To, ko esmu aprakst jusi, es redz ju ne ar ac m k agr k, bet t ri iekš ji, t ri gar gi un neatkar gi no j m. Tas turpin s l dz Sv s Mises beig m.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
86
Tagad tas ar mani notiek bieži, ne tikai kapel , bet ar darba laik , kad es vismaz k to gaidu.
473 Kad m su biktst vs179 aizbrauca, es g ju uz gr ks dzi pie arhigana180. Kad vi am atkl ju savu dv seli, sa mu š du atbildi: „Mana meita, bru ojies ar lielu paciet bu; ja tas viss ir no Dieva, tad agr k vai v k non ks l dz rezult tam, tevi l dzu – esi piln gi mier ga, es tevi, mana meita, šaj s liet s labi saprotu. Bet tagad – par iziešanu no kongreg cijas un dom m par citu, es l dzu to nepie aut pat dom s, jo tas b tu smags iekš js k rdin jums. P c gr ks dzes teicu Kungam J zum: „K c Tu man liec to dar t un nedod iesp ju izpild t?” P c Sv s Kom nijas es ieraudz ju Kungu J zu taj paš kapel , kur s dz ju gr kus, t paš izskat , k uzz ts taj sv tglezn . Kungs man teica: Neskumsti, Es aušu vi am saprast to, ko prasu no tevis. Kad g m no kapelas, (196) arhigans bija oti aiz emts, bet lika man atgriezties un mazliet pagaid t. Kad atgriez mies kapel , dv sel sadzird ju š dus v rdus: Past sti, ko tu redz ji šaj kapel . Taj br ien ca arhigans un jaut ja, vai m s gribam vi am ko teikt. Lai gan man bija j past sta, es nevar ju, jo biju kop ar k du no m m.
l viens v rds no sv s gr ks dzes: izl gt ž lsird bu pasaulei – t ir liela un skaista doma. M sa, daudz l dzies par ž lsird bu gr ciniekiem, bet dari to sav kloster .
474 N kamaj dien , piektdien, 13.09.1935. Vakar , kad biju sav cell , ieraudz ju Dieva dusm bas e eli. Vi š bija gaiš ap rb ,
starojošu seju, zem vi a k m bija m konis, bet no m ko a uz vi a rok m skr ja p rkons un zibens, un tikai no vi a rok m tie sk ra zemi. Kad es ieraudz ju šo Dieva dusmu z mi, kurai bija
skar zeme vien konkr viet , kuru zin mu apst u d nevaru nosaukt, l dzu e eli, lai vi š dažas sekundes pakav jas, bet pasaule izdar s gr ku nož lu. Tom r mans l gums bija tikai nieks pret Dieva dusm m. Taj br es ieraudz ju Sv to Tr svien bu. Vi a piln bas lielums mani t
ma, ka es nesp ju atk rtot savu l gšanu. Taj paš br es dv sel sajutu J zus ž last bas sp ku, kas m t man dv sel ; kad s ku apzin ties šo ž last bu, tai paš mirkl tiku p rnesta pie Dieva tro a. Ak, cik liels ir m su Kungs un Dievs, cik neaptverams Vi a sv tums. Es necent šos aprakst t šo Majest ti, jo m s visi dr z Vi u ieraudz sim, k ds Vi š ir. S ku l gt Dievu par cilv ci ar tiem v rdiem, kuri skan ja man .
475 T l dzoties, es ieraudz ju e a bezsp bu, jo vi š nesp ja izpild t taisn gu, par gr kiem uzliktu sodu. Ar t du iekš ju sp ku k toreiz es v l nekad nebiju l gusies. V rdi, ar kuriem l dzu Dievu, bija šie: gais T vs upur ju Tev tava m ot D la, m su Kunga J zus Kristus Miesu un Asinis, Dv seli un Dieviš bu par m su un visas pasaules gr ku piedošanu; Vi a r gto ciešanu d apž lojies par mums un visu pasauli.
476 Otr dien no r ta, kad ieg ju m su kapel , es dzird ju š dus v rdus: Tikko ieiesi kapel , uzreiz l dzies ar to l gšanu, ko Es tev vakar iem ju. Kad biju š veid l gusies, dv sel sadzird ju š dus v rdus: l gšana vajadz ga, lai remd tu manas dusmas, devi as dienas tu l gsies ar rožukroni š veid : s kum vienu reizi „T vs m su”, „Esi sveicin ta, Marija” un „Es ticu”, p c tam uz „T vs m su” z m teiksi: M gais T vs, upur ju Tev Tava
ot D la, m su Kunga J zus Kristus Miesu un Asinis, Dv seli un Dieviš bu par m su un visas pasaules gr ku piedošanu; uz „Sveicin ta, Marija” z m tu teiksi: Vi a r gto ciešanu d apž lojies par mums un visu pasauli. Nobeigum tr s reizes teiksi: „Sv tais Dievs, sv tais varenais Dievs, sv tais m gais Dievs, apž lojies par mums un visu pasauli181.” 477 Klus šana – tas ir zobens gar c ; daudzrun ga dv sele nekad nesasniegs sv tumu. Šis klus šanas zobens noc rt visu, kas var tu pielipt dv selei. M s esam j gi pret
rdiem un uzreiz gribam emocion li atbild t, nepiev ršot uzman bu tam, vai ir Dieva griba, lai s run tu. Klusa dv sele ir stipra, nek di trauc jumi vi ai nenodar s aunumu, ja vi a saglab s
klus šanu. Klusa dv sele(198) ir sp ga uz visdzi ko savienošanos ar Dievu, vi a gandr z vienm r dz vo Sv Gara ietekm . Klus dv sel Dievs darbojas bez kav iem. 478 Ak, mans J zu, Tu zini, Tu vien gais labi zini, ka mana sirds nepaz st citu
lest bu k vien gi m lest bu uz Tevi. Visa mana jaunavas m lest ba ir uz m žiem iegremd ta Tev , J zus. Es labi j tu, k Tavas Dieviš s Asinis tek man sird – nav nek du šaubu, ka kop ar Tav m Sv taj m Asin m man sird ir ien kusi Tava vist m lest ba. Es
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
87
tu, ka Tu m ti man kop ar T vu un Sv to Garu, pareiz k – es dz voju Tev , ak, neaptveramais Dievs. Es j tu, ka izk stu Tev , k viens piliens oke , j tu, ka Tu esi ap mani un man , j tu, ka Tu esi visos, kas man apk rt, vis , ko es sastopu. Ak, mans Dievs, es iepazinu Tevi no savas sirds iekšienes un iem ju Tevi vair k par visu, kas ir uz zemes vai debes s. M su sirdis saprot viena otru, un neviens no cilv kiem to nesasniegs. 479 Otra gr ks dze pie arhigana182. „Mana meita, zini, ja t ir Dieva griba, tad agr k vai v k tas notiks, jo Dieva gribai ir j t piepild tai. M li Dievu, sav sird turi...[nepabeigta doma]. 480 29.09. Sv erce a Mi a183 sv tki. Es biju iekš ji savienota ar Dievu. Vi a kl tb tne caurstr vo mani l dz dv seles dzi umiem un piepilda ar mieru, prieku un saj smu. P c t das l gšanas es esmu sp ka pilna, man ir apbr nojama gatav ba ciešan m un
ai, mani nekas nebaida – kaut visa pasaule b tu pret mani; visi trauc i mani skar tikai no rienes, bet (199) dv seles dzi umos nesp j ieiet, jo tur m t Dievs, kurš mani stiprina, kurš
mani piepilda. Pret Vi a k ju kl p visi ienaidnieku p li i. Š s savienošan s br žos Dievs mani notur ar savu sp ku; Vi a sp ks ien k man un padara mani sp gu m t Vi u. Ar saviem sp kiem dv sele to nekad nesasniedz. S kum š iekš s ž last bas man rad s bailes un es s ku t m padoties, bet dr z Dievs va man saprast, cik oti tas Vi am nepat k. Bet ar to Vi š izlaboja pats – nomierin ja mani. 481 Gandr z katri sv tki Sv taj Bazn dod man dzi ku Dieva un Vi a paš s
last bas iepaz šanu, t c katriem sv tkiem es gatavojos un cieši savienojos ar Bazn cas garu. K ds prieks b t uztic gam Bazn cas b rnam! Ak, cik stipri es m lu Sv to Bazn cu un visus vi as b rnus; es skatos uz vi iem k uz dz viem Kristus locek iem, kuriem galva ir Pest js. Es iedegos m lest kop m lošiem, ciešu kop ciet jiem; man ir s gi skat ties uz atsalušajiem un nepateic gajiem; un es tiecos p c m lest bas uz Dievu, lai gandar tu Vi am par tiem, kuri Vi u nem l, kuri savu Pest ju baro ar melnu nepateic bu. 482 Ak, mans Dievs, es apzinos savu misiju Sv taj Bazn . Mana past nodarbošan s – izl gt ž lsird bu pasaulei. Es cieši savienojos ar J zu un nost jos [Vi a priekš ] k l gšanu upuris par pasauli. Dievs man neatteiks neko, ja es l dzu ar Vi a D la balsi. Mans upuris pats par sevi nav nekas, bet, kad es to savienoju ar J zus Kristus upuri, es
stu visvarena un man ir sp ks remd t Dieva dusmas. Dievs m s m l sav D , Dieva la krusta ciešanas past gi mazina Dieva dusmas.
483 (200) Ak, Dievs, k es gribu, lai dv seles Tevi iepaz tu – ka Tu neaptveram lest vi as esi rad jis; ak, mans Rad j un Kungs, es j tu, ka atvilkšu debesu aizkaru, lai
zeme nešaub tos par Tavu labumu. zu, padari mani par pat kamu un t ru upuri sava T va Vaiga priekš . J zu, p rveido mani, nabadz go un gr go, Sev , jo Tu sp j visu, un atdod mani savam m gajam T vam. Es v los k t Tev par Hostiju, bet cilv kiem – par parastu obl ti; es v los, lai mana upura smarža b tu zin ma tiksi Tev. Ak, m gais Dievs, man deg neizdz šama l gšanu uguns uz Tevi p c ž lsird bas; es j tu un saprotu, ka tas ir mans uzdevums šeit un m . Tu pats esi licis man run t par tavu lielo ž lsird bu un Tavu labumu. 484 K br es sapratu, ka Dievam oti nepat k t da r ba, kas nav t ra nodoma apz mogota – pat ja t ir pati teicam . T da r ba Dievu rosina dr k uz sodu nek uz apbalvojumu. Lai m su dz to b tu cik vien var maz k, m ku dz , protams, t das nedr kst b t. 485 Vien noska ojum es pie emu prieku un ciešanas, uzslavas un pazemojumus; es atceros, ka gan tas, gan cits ir p rejošs, tad k da man da a, ko par mani run . Es jau sen esmu atteikusies no visa, kas attiecas person gi uz mani. Mans v rds – Hostija jeb upuris, ne v rdos, bet r – sevis noliegšan , sevis piel dzin šan Tev krust , mans labais J zu, mans Skolot j. 486 (201) J zu, kad Tu esi atn cis pie manis Sv taj Kom nij , Tu, kas esi v jies kop ar T vu un Sv to Garu iemitin ties manas sirds mazaj s debes s, es visu dienu cenšos sekot Tev, es neatst šu Tevi ne uz mirkli. Kaut ar atrodos cilv ku sabiedr un kop ar
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
88
audz kn m, mana sirds vienm r ir savienota ar Vi u. Iemiegot es upur ju Vi am katru savas sirds pukstu; pamostoties es bez neviena v rda iegrimstu Vi . Pamodusies es si slav ju Sv to Tr svien bu un pateicos par to, ka Vi ai ir labpaticies dot man v l vienu dienu, ka
lreiz man atk rtosies Vi as D la Iemiesošan s nosl pums, ka v lreiz manu acu priekš atk rtosies Vi a Krusta ciešanas, es cenšos pal dz t J zum caur mani ien kt cit s dv sel s. Visur es esmu kop ar J zu, visur j tu Vi a kl tb tni.
487 Gar s vai fizisk s ciešan s es cenšos klus t, jo tad mana dv sele ieg st sp ku, kurš l st no J zus ciešan m. Visu laiku manu acu priekš Vi a Ciet js Vaigs, noniev ts un sakrop ots, Vi a Dieviš Sirds, kuru caurd ruši m su gr ki, seviš i izredz to dv se u nepateic ba.
488 Divk ršs atg din jums, lai sagatavojos ciešan m, kuras mani sagaida Varšav ; pirmo reizi es to dzird ju no iekš jas balss, otru reizi – Sv s Mises laik . Pirms Upur šanas ieraudz ju krust sisto Kungu, Vi š man teica: Sagatavojies ciešan m. Es pateicos Kungam par šo br dinošo ž last bu un teicu Kungam: „Laikam es vair k neciet šu k Tu, mans Gl j.” Tom r es to mu tuvu pie sirds un stiprin jos ar l gšan m un maz m ciešan m, lai sp tu iztur t, kad pien ks liel s.
(202) 19.10.1935. 489 Brauciens no Vi as uz Krakovu uz asto u dienu rekolekcij m. Piektdien vakar , kad l dzos Rožukroni, dom ju par r tdienas ce u un par to svar go
lietu, kas man bija j pasaka t vam Andrašam184, mani p ma bailes, jo es skaidri saredz ju savu nabadz bu, v jumu un Dieva nodoma lielumu. Šo ciešanu nom kta, nodevos Dieva gribai. Taj br sev blakus ieraudz ju J zu gaiš s dr s, Vi š man teica: c tu baidies izpild t manu gribu? Vai tad Es tev nepal dz šu, k esmu l dz šim pal dz jis? Katru manu pras bu atk rto tiem, kuri Mani aizvieto uz zemes, un dari tikai to, ko vi i tev liks. Taj br
ds sp ks ieg ja man dv sel . 490 N kam s dienas r es redz ju Sarge eli, kurš mani pavad ja ce uz
Varšavu. Kad ieg m pa v rti iem, vi š nozuda. Kad g m gar m mazajai kapelai, lai sasveicin tos ar audzin m, mani p kš i p ma Dieva kl tb tne, un Kungs piepild ja mani ar savas m lest bas uguni. Š dos br žos es parasti lab k aptveru Vi a Lieluma m rogus.
Varšav , kad bij m ies dušies vilcien uz Krakovu, es atkal ieraudz ju Sarge eli sev blakus, vi š l dz s, dom dams par Dievu, un manas domas sekoja vi m, bet, kad ieg m klostera v rti os, vi š nozuda.
491 Kad ieg ju kapel , mani atkal p ma Dieva Lielums, es jutos piln gi iegremd ta Diev , Vi a caurstr vota, redzot, cik oti m s m l Debesu T vs. Ak, cik liela laime pilda manu dv seli, kad es aizsniedzu Dievu, Vi a dz vi. Es ilgojos dal ties šaj laim ar visiem cilv kiem, es nesp ju iesl gt šo laimi tikai sav sird , jo t s uguns dedzina mani, pl š pušu kr tis un visu. Es v los iet pa visu pasauli un teikt cilv kiem par Dieva lielo
lsird bu. Priesteri, pal dziet man, izmantojiet visstipr kos v rdus, kad run jat par Vi a lsird bu, jo sal dzin jum ar v rdu „ž lsird ba” citi v rdi nav tik sp gi.
+ (203) JMJ Krakova,
20.10.1935. Asto u dienu rekolekcijas
gais Dievs, pats labums, neaptverams sav ž lsird ne cilv ku, ne e u pr tam, pal dzi man, v jam b rnam, lai es var tu izpild t Tavu sv to gribu, kuru Tu auj man zin t. Es neko citu nev los, k vien izpild t Dieva v šan s. L k, Kungs, mana dv sele un miesa, pr ts un griba, sirds un visa mana m lest ba – r kojies sr mani p c saviem m gajiem pl niem.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
89
493 P c Sv s Kom nijas mana dv sele atkal bija Dieva ž last bas p rpilna. Es priec jos par Vi a lielumu, te es redzu Vi a skaidru gribu, kura man ir j izpilda, un tai paš laik redzu savu v jumu un nabadz bu, redzu, ka nek nevaru padar t bez Vi a pal dz bas.
494 Rekolekciju otr diena. Kad man bija j iet uz pie emamo istabu pie t va Andraša, mani p ma bailes, jo
nosl pumu dr kst atkl t tikai biktskr sla; š m bail m nebija pamata. M te audzin ja ar vienu v rdu mani nomierin ja. Bet, ieejot kapel , dv sel sadzird ju š dus v rdus: Es v los, lai tu ar manu vietnieku b tu atkl ta un patiesa, k b rns, un iztur tos pret vi u k pret Mani – cit di Es tevi atst šu un netikšos ar tevi.
Patiesi, Dievs man deva lielu ž last bu piln gi uztic ties un p c sarunas beig m Dievs deva ž last bu b t dzi mier un apskaidr bu manos jaut jumos.
495 J zu, m gaisma, apskaidro manu pr tu, nostiprini manu gribu un iekv lini manu sirdi, esi ar mani t ds, k ds Tu sol jies b t, jo es bez tevis neesmu nekas. Mans J zu, Tu zini, cik es esmu v ja; J zu, man nav Tev par to j st sta, jo u pats vislab k zini, cik nabaga es esmu. Tev viss mans sp ks. 496 (204) Gr ks dzes diena. No paša r ta s ku just tik stipru iekš ju c u, k du l dz šim v l nebiju piedz vojusi. Piln ga atraut ba no Dieva. Es sajutu visu savu v jumu, mani nom ca domas: k c man b tu
atst j šis klosteris, kur mani m l m sas un audzin jas, kur man tik mier ga dz ve, kur es esmu saist ta ar m ža sol jumiem, kur viegli izpildu savus pien kumus. K c man b tu
klausa sirdsapzi as balsij, uztic gi j seko nezin mas izcelsmes iekš jam aicin jumam? Vai nav lab k dz vot k visas m sas? Varb t, neraugoties ne uz ko, man izdosies nosl t Kunga
rdus, un iesp jams, ka Tiesas dien Dievs man nepras s par to atbild t? Kur mani noved s iekš balss? Ja es tai sekošu, cik briesm gas mani gaida gr bas, ciešanas un š rš i? Es
baidos no n kotnes, bet eju boj tagad. s ciešanas ar vien du sp ku turpin s visu dienu. Vakar , kad g ju pie gr ks dzes, lai gan biju tai sagatavojusies, nesp ju to izdar t l dz galam; sa mu gr ku piedošanu un g ju prom no biktskr sla, nezinot, kas ar mani notiek. Kad aizg ju gul t, manas ciešanas sasniedza augst ko pak pi, dr k gan k uva par uguni, kura k zibens iespied s visos dv seles st šos, l dz pašiem dzi umiem, l dz pašiem sl pt kajiem sirds st šiem. Šaj s ciešan s es neko nevar ju izlemt: „Lai notiek Tavs pr ts, Kungs.” Bet br žiem ar par to nesp ju dom t; stas n ves mokas saž audza mani un elles uguns sk ra mani. No r ta man ien ca klusums un ciešanas zuda vien mirkl , bet es jutos oti izmoc ta, un man nebija sp ka pat pakust ties. Sp ki pamaz m atgriez s, kad sarun jos ar m ti audzin ju, bet Dievs vien zina, k es jutos visu dienu. 497 Ak, M Paties ba, Iemiesotais V rds, kurš visuztic k izpild ja sava T va gribu, šodien es k stu par Tavu atkl smju mocekli, jo izpild t t s nesp ju t c, ka man nav savas gribas. Kaut ar es skaidri paz stu sev Tavu sv to gribu, (205) es vis paklausu audzin ju un biktst va gribai, un es to izpild šu t m , k Tu ausi caur savu vietnieku. Ak. Mans J zu, lai cik gr ti tas b tu, bet Bazn cas balsi es st du augst k par to balsi, kur Tu run ar mani. c Sv s Kom nijas. Es, k parasti, ieraudz ju J zu. Vi š man teica: Liec savu galvu Man uz pleca, atp ties un pasmel sp kus. Es esmu vienm r ar tevi. Pasaki manas Sirds draugam, ka t dus v jus rad jumus Es izmantoju savu nodomu stenošanai. Tad mana dv sele piepild s ar br numainu sp ku. Pasaki, ka Es gr ks dz vu vi am saprast tavu
jumu – kas tu esi pati par sevi. 499 Katra v riš gi iztur ta kauja man dod prieku un mieru, gaismu un pieredzi, drosmi n kotnei, pienes godu un slavu Dievam un beidzot – balvu man. Šodien Kristus Kara a sv tki185.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
90
500 Sv s Mises laik karsti l dzos, lai J zus b tu visu siržu Karalis, lai Dieva last ba mirdz tu katr dv sel . Te ieraudz ju J zu, k ds Vi š uzz ts glezn , un Vi š man
teica: Mana meita, tu pienes Man liel ko slavu, uztic gi izpildot manas v šan s. 501 J zu, mans L gavaini, cik liela gan ir Tava piln ba! Dz vais, dz bu radošais
Zieds, kur sl pjas dz bas rasa sl pstošai dv selei. Tev ir iegrimusi mana dv sele. Tu esi vien gais manu centienu un v šanos m is. Cik vien var cieš k savieno mani ar Sevi, ar
vu un Sv to Garu, es gribu Tev dz vot un nomirt. 502 Tikai m lest bai ir noz me, t pace l dz bezgal bai m su maz kos darbi us. 503 Mans J zu, es patiesi nesp tu dz vot bez Tevis, mans gars ir cieši sak auts ar
Tavu. Neviens to labi nesaprat s, vajag dz vot Tev , lai Tevi paz tu citos. (206) Krakova, 25.10.1935. 504 L mumi rekolekciju laik . Nek nedar t bez biktst va at aujas un audzin ju piekrišanas – vis s liet s, bet seviš i
Kunga atkl sm s un pras s. Visus br vos br žus pavadu ar Dieviš o Viesi dv sel ; sarg šu jo un iekš jo klusumu,
lai J zus var tu atp sties man sird . Man lab atp ta ir kalpot un pakalpot m m. Aizmirst par sevi un dom t par to, ko
pat kamu dar t m m. Es nesniegšu paskaidrojumus un netaisnošos ne par k diem aizr jumiem, kurus
sa emšu; aušu sevi ties t, k kurš v sies. Man ir tikai viena uztic bas persona, kurai es uzticu visu, tas ir J zus – Euharistija, bet Vi u aizvieto biktst vs.
Vis s gara vai miesas ciešan s, tums vai vientul es klus šu k d ja, nes dz šos. Ik br di es pienes šu sevi par upuri pie Vi a k m, lai izl gtu ž lsird bu nabaga
dv sel m. 505 Visa mana nabadz ba grimst Tavas ž lsird bas j ; b rna pa es metos
Tavos apsk vienos, Ž lsird bas T vs, lai gandar tu Tev par tik daudzu dv se u neuztic šanos, t s baid s uz Tevi pa auties. Ak, cik maz dv se u Tevi patiesi paz st. Ak, cik karsti es v los, lai
lsird bas sv tki k tu paz stami dv sel m. Tavu darbu vainagojums ir ž lsird ba, par visu Tu jies ar visj s m tes uzman bu.
+ 506 (207) JMJ Krakova, 27.10.1935.
vs Andrašs – gar gais padoms. „Neko nedar t bez audzin ju piekrišanas. Tas ir labi j rdom un daudz j dzas par
to. Šaj s liet s tev j t oti uzman gai, jo tev ir skaidra Dieva griba, tu ta u esi saist ta ar šo kongreg ciju ar sol jumiem, turkl t ar m giem, tas noz , ka nedr kst b t šaubu, bet tas, kas tev dv sel , tie ir tikai kaut k da nodoma atplaiksn jumi. Dievs var kaut ko main t, ta u tas notiek oti reti. Kam r tu, m sa, neb si sa musi skaidr ku nor jumu, nevajag steigties. Dieva darbi dar s pamaz m. Ja tie ir no Dieva, tad tu par tiem uzzin si vair k, bet, ja n , tad tie atkrit s.
dama paklaus ga, tu nek sies. Vajag atkl ti par visu teikt biktst vam un akli vi m paklaus t.
Tagad tev, m sa, nekas cits neatliek, k piekrist ciešan m, l dz viss noskaidrosies vai šie jaut jumi tiks izlemti. Tev ir laba attieksme pret š m liet m, un es l dzu ar turpm k b t va sird gai un paklaus gai – t ir laba paz me. Ja tu ar turpm k b si t gara noska , Dievs ne aus tev k ties. Bet, cik tas ir iesp jams, no t ir j turas t k, bet, ja tom r, neraugoties ne uz ko, tas atgad s, vajag visu pie emt mier gi, nek nebaid ties. Tu esi labaj s Dieva rok s. Vis taj , ko tu man teici, es neredzu k du viltu vai pretrunas tic bai. Pats par sevi tas viss ir labi, un pat b tu labi, ja past tu k da dv se u grupa, kas l gtu Dievu par cilv ci, jo mums visiem ir vajadz ga l gšana. Tev ir labs gar gais vad js, un es l dzu tur ties pie vi a un b t mier gai; es
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
91
dzu tevi uzticies Dieva gribai un pildi to. Kas attiecas uz darbu, es l dzu tev – izpildi to, ko tev liek un k tev liek – pat ja tas b s tev oti pazemojoši un gr ti. Vienm r izv lies p jo vietu, tad tev citi pied s augst ku. Dv sel un vis uzved tev sevi j uzskata par p jo vis m un vis kongreg cij . Vienm r un visur – maksim la uztic ba Dievam.”
507 (208) Ak, mans J zu, es alkstu ciest un kv lot m lest bas ugun visos dz ves gad jumos. Esmu piln gi Tava, gribu pazust Tev , J zu, gribu sevi pazaud t Tav Dieviš aj skaistum . Kungs, Tu seko man ar savu m lest bu, k saules stars ien c man un manas dv seles tumsu padari par savu spožumu. Es labi j tu, ka dz voju Tev k maza dzirkstel te, kuru ap em neaptverama uguns, kur kv lo Tu, neaptveram Tr svien ba. Nav liel ka prieka k Dieva
lest ba. Jau te uz zemes m s varam baud t debesu laimi caur ciešu vienot bu ar Dievu – br numainu un bieži vien mums neaptveramu. To pašu ž last bu var ieg t vienk rši dv seles uztic .
508 Kad mani p em slinkums un garlaic ba attiec uz pien kumiem, tad atg dinu sev, ka atrodos Kunga nam , kur nav nek nenoz ga, kur no katra mana maz darbi a, kuru tom r izpildu ar Dieva pal dz bu, ir atkar ga bazn cas slava un citu dv se u izaugsme, tas noz – m ku orden nav nek nenoz ga.
509 Gr s, ar kur m sastopos, es sev atg dinu, ka c as laiks nav beidzies, bru ojos ar paciet bu un t veid uzvaru savu pretinieku.
510 Zi bas d es nekur nemekl ju piln bu, bet iedzi inos J zus dv sel un iepaz stu Vi a darbus, kas redzami Eva lij , un, ja es dz votu pat t kstoš gadu, es nevar tu izsmelt to, kas tur atrodams.
511 Kad nesaprot un ties manus nodomus, es par to p k nebr nos, jo zinu, ka tikai Dievs iek st man sird . Paties ba nez d, ievainot sirds ar laiku nomierin s, bet mans gars gr s nostiprin s. Es ne vienm r klausu, ko man saka sirds, bet l dzu Dievam apgaism bu; kad j tos l dzsvarota, tad run ju vair k.
512 (209) Sol jumu atjaunošanas diena. Dieva kl tb tne piepild ja manu dv seli. Sv s Mises laik es ieraudz ju J zu. Vi š man teica š dus v rdus: Tu Man esi liels prieks. Tava
lest ba un tava pazem ba liek Man atst t debesu troni un savienoties ar tevi. M lest ba p rvar bezdibeni starp Manu majest tiskumu un tavu niec bu.
513 M lest ba p rpludina manu dv seli, es esmu iegrimusi m lest bas oke , es j tu, ka zaud ju apzi u, piln gi z du Vi .
514 J zu, padari manu sirdi l dz gu Tavai, bet lab k – p rv rt to sav person gaj , lai es var tu sajust citu dv se u vajadz bas, seviš i ciet ju un noskumušo; lai ž lsird bas stari atdusas man sird .
515 Vakar , l dzoties Rožukroni, staig ju pa d rzu un ieg ju kaps 186. Atv ru rti us, nedaudz pal dzos un jaut ju: „J s laikam esat oti laim gi?” Tad sadzird ju v rdus:
„M s esam tik laim gi, cik esam izpild juši Dieva gribu.” Un atkal klusums k iepriekš. Es atgriezos sev un ilgi dom ju par to, k es pildu Dieva gribu un k izmantoju laiku, ko man dod Dievs.
516 Taj paš dien , kad biju apg lusies, pie manis atn ca k da dv sele, piesita pie naktsgaldi a un l dza, lai es pal dzos. Grib ju pajaut t, kas vi a ir, bet apvald ju savu zi bu. Šo nelielo atteikšanos es savienoju ar l gšanu un upur ju par vi u.
517 Reiz, kad apmekl ju slimu m su187, - vi ai bija jau asto desmit etri gadi un vi a izc s ar daudziem tikumiem, es pajaut ju: „M sa, j s jau laikam esat sagatavojusies st ties Kunga priekš ?” Vi a atbild ja, ka visu m žu gatavojusies p jai stundai un v l teica: „Vecums neatbr vo no c as.”
518 (210) + Kad pirms Dv se u dienas jau kr sl es aizg ju uz kapiem, v rti i bija aiztais ti, es tos nedaudz pav ru un teicu: ja dv seles ko grib, es labpr t to izdar šu, cik man regula aus. Un es sadzird ju š dus v rdus: „Pildi Dieva gribu, m s esam tik laim gi, cik pild m Dieva gribu.”
519 vakar š s dv seles atn ca un l dza man pal gties, un es daudz par vi m l dzos. Vakar , kad procesija atgriez s no kaps tas, es ieraudz ju lielu daudzumu dv se u, t s kop ar
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
92
mums g ja uz kapelu un kop ar mums l dz s. Es daudz l dzos, jo man bija š da audzin ju188 at auja.
520 Atkal nakt mani apciemoja viena dv sele, kuru es jau biju reiz redz jusi, bet š dv sele nev s, lai l dzos, bet s ka man p rmest, ka esmu k dreiz bijusi godk ga un lepna, bet tagad, l k, aizst vu citus, lai gan ar tagad man ir daži tr kumi. Es atbild ju, ka biju oti godk ga un lepna, bet jau esmu izs dz jusi un nož lojusi savu mu bu un pa aujos uz mana Dieva labest bu, bet, ja ar tagad kr tu, tad dr k pret ji savai gribai, nevis apzin ti, pat vismaz kaj s liet s. Tad š dv sele s ka man p rmest, ka es neatz stu vi as lielumu, kuru visi atz st vi as lielo darbu d , - k c gan es nedodu vi ai godu? Te es ieraudz ju, ka vi ir s tans un teicu: „Tikai Vien gajam Dievam pien kas gods, v cies prom, s tan!” Un uzreiz š dv sele iekrita briesm neiedom jam bezdiben , un es pateicu, ka past st šu par to visai Bazn cai.
521 Sestdien m s jau atgriežamies no Krakovas Vi . Pa ce am iebrauc m enstohov . Kad es l dzos br numdar jas sv tgleznas priekš , sajutu, ka pat kami [doma
nenobeigta]. [Dienasgr matas rokraksta pirm s burtn cas beigas].
Otr burtn ca Es m gi dzied šu
par Kunga m lest bu
Dieva ž lsird ba man dv sel
DIENASGR MATA
sa M. Faust na
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
93
(1) + JMJ
522 + Par Kunga ž lsird bu es dzied šu m gi Visu aužu priekš , ir skaist Dieva paš ba. Bet mums – nemit gs br nums. T l st no Dieviš s Tr svien bas, No viena m lest bas kl pja; Kunga ž lsird ba b s dv sel Vis piln , kad nokrit s aizkars. No Tavas ž lsird bas avota, ak, Kungs, Str klo vis da laime un dz ba; Visas rad bas un rad jumi, Gavil jiet ž lsird bai. Dieva ž lsird bas dzi umi atkl ti mums Caur krust sist J zus dz bu; Gr ciniek, tev nevajag šaub ties un izmist, Bet ceri uz ž lsird bu, jo ar tu vari k t sv ts. Divi avoti k stari Pl st no J zus Sirds – Ne e iem, erubiem un serafiem, Bet gr ga cilv ka gl bšanai. (2) + JMJ 523 Ak, Dieva griba, esi mana m lest ba.
Mans J zu, Tu zini, ka es viena pati nevar tu uzrakst t nevienu burtu, bet, ja es rakstu, tad tikai p c sv s paklaus bas189 skaidras pav les.
Dievs un dv seles sa M. Faust na No Vissv Sakramenta190 524 + Ak, J zu, apsl ptais Dievs, Mana sirds Tevi j t; Kaut Tevi sl pj aizkars, Tu zini, ka es Tevi m lu.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
94
Vi a, 24.11.1935. + Otr burtn ca
525 (3) + JMJ
Lai top slav ts Dievs
Ak, Sv Tr svien ba, kur ir ietverta Dieva T va, D la un Sv Gara iekš dz ve, - m gais prieks, neaptveramie m lest bas dzi umi, m lest bas, kas pl st uz vis m rad m un dara t s laim gas, gods un slava Tavam V rdam m gi m žos. Amen.
Kad iepaz stu Tavu lielumu un Tavu skaistumu, ak, mans Dievs, tad neizsak mi priec jos, ka Kungs, kuram es kalpoju, ir tik liels; ar m lest bu un prieku es izpildu Vi a sv to gribu, un jo lab k Vi u paz stu, jo vair k v los Vi u m t. Mani dedzina v šan s arvien vair k Vi u m t.
526 (4) + 14-j . Šaj ceturtdien , kad notur ju nakts191 ador ciju, s kum nevar ju l gties, kaut k da vienaldz ba bija mani p musi; es nesp ju apcer t Kunga J zus krusta ciešanas, nometos uz gr das krusta veid un J zus s s ciešanas upur ju debesu T vam par visas pasaules gr ku piedošanu. Piec lusies p c š s l gšanas, es g ju uz savu soli u un pie soli a ieraudz ju Kungu J zu. Vi š izskat s t k šaust šanas laik . Rok s Vi š tur ja baltu ap rbu un to uzvilka man, apjoza mani ar auklu un uzsedza sarkanu apmetni, t du k Vi am bija ciešanu laik , t paš kr , un teica man:
ds ap rbs b s tev un tav m klosterm m; mana dz ve no piedzimšanas l dz krusta n vei jums b s paraugs. Ieskaties Man , p c t dz vo; Es v los, lai tu dzi k ieietu man dv sel (5) un saprastu, ka esmu ar l npr gu un pazem gu Sirdi.
527 Reiz dv sel sajutu pamudin jumu s kt darboties un izpild t visu, ko Dievs grib no manis. Uz br di ieg ju kapel un dv sel sadzird ju š du balsi: c tu baidies? Vai tad tu dom , ka Man pietr ks vissp bas, lai tevi atbalst tu? Un taj br es sajutu dv sel br numainu sp ku, un man lik s piln gs nieks visas pretošan s, k das es var tu sastapt š s Dieva gribas izpild .
528 Piektdien Sv s Mises laik , kad mana dv sele bija Dieva laimes pielieta, es gar sadzird ju š dus v rdus: Mana ž lsird ba atn ca pie dv sel m caur Dievcilv ka J zus Sirdi k saules stars caur krist lu. Dv sel es sajutu un sapratu, ka ikviena tuvošan s Dievam mums ir dota caur J zu, Vi un caur Vi u.
529 (6) Novennas beig s Ostrabram 192, vakar p c lit nijas nodzied šanas, k ds priesteris atnesa Vissv ko Sakramentu monstranc , kad vi š to nolika uz alt ra, uzreiz ieraudz ju mazu
rni u J zu, Vi š stiepa savas roci as pie M tes, un Vi a tai paš br izskat s dz va. Kam r M te sarun s ar mani, J zus savas roci as stiepa uz san kušajiem cilv kiem.
Vissv M te man teica, ka visas Dieva pras bas man j uz em k mazam b rnam, bez jebk diem jaut jumiem, cit di Dievam nepat k. Taj br nozuda J zus B rns un Dievm te vairs neizskat s dz va, bet sv tbilde k uva t da pati k parasti, ta u mana dv sele piepild s ar lielu prieku un l ksmi, un es teicu Kungam: „Dari ar mani visu, kas tev pat k, uz visu esmu gatava, bet Tu, Kungs, neatk pies no manis ne uz mirkli.”
(7) + 530 JMJ Sv s Tr svien bas godam
Es l dzu m tei priekšniecei193 at auju gav t etrdesmit dienas – katru dienu st tikai gabalu maizes un dzert gl zi dens; tom r m te piekrita nevis etrdesmit, bet septi m dien m, saska ojot ar biktst va194 dom m. „M sa, es nevaru tevi piln gi atbr vot no pien kumiem citu m su d , kuras var tu ko paman t; es tev at auju nodoties l gšan m un š m piez m, bet gr k man ir tevi pasarg t attiec uz gav šanu, te es nek nesp ju izdom t.” Un vi a teica: „Ej, m sa, varb t man b s kaut
da apskaidr ba.” Sv tdien no r ta es sapratu, ka m te priekšniece, dienreižu laik mani nos tot pie rti iem, dom jusi par to, k man dot iesp ju gav šanai. No r ta es nebiju brokast s, bet v k aizg ju
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
95
pie (8) m tes priekšnieces un teicu, ka, b dama v rtniece, var šu viegli izvair ties no apk rt jo uzman bas, un m te man atbild ja: „Kad es tevi turp s ju195, par to jau biju dom jusi.” Tagad sapratu, ka šo domu biju uztv rusi intuit vi.
531 24.11.1935. Sv tdiena, pirm diena. Uzreiz aizg ju pie Sv s Euharistijas un upur ju sevi kop ar J zu, kas apsl pts Sv taj Euharistij , M gajam T vam. Un te sadzird ju dv sel š dus
rdus: Tavs m is un tavu domubiedre u m is ir caur m lest bu cik vien var cieš k vienoties ar Mani; tu savienosi zemi ar debes m, tu mazin si Dieva taisn s dusmas, l dzot p c Dieva ž lsird bas cilv cei. Es nododu tav aizbildn divas manai Sirdij d rgas p rles – priesteru un m ku dv seles. Par vi iem tu paši l gsies, vi u sp ks b s atkar gs no j su pašuzupur šan s. L gšanas, gav us, miesas m rd šanu, darbus (9) un daž das ciešanas tu savienosi ar man m l gšan m, gav ni, miesas
rd šanu, darbu, ciešan m, un tad t m b s sp ks mana T va priekš . 532 P c Sv s Kom nijas ieraudz ju Kungu J zu, Vi š teica: Šodien iedzi inies manas
nabadz bas gar un izdari visu t , lai pat visnabadz kie cilv ki nevar tu tevi apskaust. Nevis celtn s un lielisk s organiz cij s Es rodu prieku, bet t un pazem sird .
533 Palikusi viena, es s ku dom t par nabadz bas garu. Es skaidri redzu, ka J zum nek nebija, kaut gan Vi š ir visuma Valdnieks. S kot no svešas sil tes, Vi š visu dz vi iet, dar dams labu, bet pašam nav galvu kur nolikt. Krust es redzu Vi a nabadz bas virsotni, jo Vi am tr kst pat ap rba. Ak, J zu, caur sv to nabadz bas sol jumu es v los l dzin ties Tev, nabadz ba b s mana m te. (10)
ji neko neieg t un nep rvald t k savu pašumu, bet iekš ji neko nev ties. Un cik liela ir Tava nabadz ba Sv taj Euharistij . Vai ir bijusi k da dv sele, tik atst ta k Tu, J zu, krust ?
534 Š st ba – šis sol jums pats par sevi aizliedz visu, kas ir aizliegts ar Dieva sesto un dev to bausli – r , dom s, v rdos, j s un... Es saprotu, ka sv tsol jums atš iras no parasta sol juma, es to saprotu vis piln . Dom jot par to, dv sel sadzird ju v rdus: Tu – mana l gava uz m žiem, tavai
st bai ir j t liel kai nek e u, jo ne ar vienu e eli Es neeju tik tuv s attiec s k ar tevi. Manas l gavas maz kajam darbi am ir bezgal ga v rt ba, t rai dv selei ir neaptverams sp ks Dieva priekš .
535 Paklaus ba. Es esmu n cis izpild t sava T va gribu. Es biju paklaus gs vec kiem, paklaus gs bend m, tagad esmu paklaus gs priesteriem. Ak, J zu, es izprotu paklaus bas garu un zinu, uz k t pamatojas; t aptver ne tikai ju uzved bu, bet skar ar pr tu, gribu un spriedumus. Paklausot audzin jiem, m s paklaus m Dievam; nav svar gi, vai man pav l e elis vai cilv ks, kurš aizvieto Dievu, man vienm r vi am ir j paklausa. Daudz nerakst šu par sol jumiem, jo tie paši par sevi ir skaidri un konkr ti izteikti.
Tagad es izteikšu visp jas domas par kongreg ciju.
536 + Visp js raksturojums196.
Nekad neb s bag tu m ju; tikai neliela bazn ca un ap to – neliels klosteris, mazs dv se u pulci š, ne vair k par desmit cilv kiem; kl t pie vi iem v l b s divas sievietes, kuras rpus k rtos daž das (12) klosterim vajadz gas lietas un apkalpos bazn cu. Vi as valk s nevis habitu, bet parasto ap rbu, saliks sol jumus, bet vienk ršos, un b s pak autas tikai m tei priekšniecei kloster . Vi as piedal sies visos kongreg cijas gar gajos darbos, ta u vi u nedr kst b t vair k par div m, lab k – viena. Katra m ja b s neatkar ga no cit m, lai gan ar regulu, sol jumiem un gar t s b s saist tas viscieš kaj veid . Tom r rk rt jos gad jumos m su var p rcelt no vienas m jas uz otru. Dibinot
ju, vajadz bas gad jum uz to var p rcelt dažas m sas. Katra m ja b s pak auta viet jam arhib skapam.
537 Katra m ene dz vos atseviš cell , bet dz ve b s kop ga; m enes san ks kop uz gšan m, dienreiz m un atp tu. M ene, kura iest jusies orden , (13) nekad vairs neredz s pasauli,
pat caur rest m, jo t s tiks aizsegtas ar tumšu dr nu, un ar sarunas tiks ierobežotas. Vi a b s it k mirusi, vi u pasaule nesaprot, bet vi a nesaprot pasauli. Vi ai j st v starp zemi un debes m un nemit gi j dz Dievam ž lsird ba pasaulei un sp ks priesteriem, lai vi u v rdi neskan tu velt gi un vi i paši sp tu saglab t sava aicin juma augsto cie u vis piln – vi i ta u oti risk ... Kaut ar šo dv se u b s nedaudz, t s b s varon gas dv seles. Bail m un izlutin m dv sel m tur neb s vietas.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
96
538 Sav starp vi as netiks dal tas ne k dos koros, ne m s audzin s, ne m s197, ne god jam s, ne augsti god jam s, vi as visas b s vienl dz gas, pat ja to izcelšan s b s daž da. M s zin m, kas bija J zus, k Vi š pazemoj s un ar ko tik s. Ap rbs m m b s t ds k J zum ciešan s, bet ne tikai tas – (14) vi m j apliecina t s paš bas, k das ir apliecin jis J zus: ciešanas un pazemošan s. Katrai j cenšas p c piln gas sevis noliegšanas, m lest bas un pazem bas, un t , kura izcelsies ar šiem tikumiem vair k par cit m, k s sp ga vad t citas.
539 Ja Dievs m s ir padar jis par savas ž lsird bas v stnes m, v l vair k – par t s vin m, tad m su m lest bai ir j t lielai uz ikvienu dv seli, s kot ar izraudz taj m un beidzot ar du, kura Dievu v l nepaz st. Ar l gšan m un attur bu m s tiksim l dz vismežon kaj m zem m,
sagatavojot ce u mision riem. M s atcer simies to, ka front karav rs nevar ilgi notur ties, ja to neatbalsta aizmugures sp ki, kuri tieši kauj nepiedal s, bet pieg visu, kas vajadz gs pirmaj s
nij s, un tas [mision riem] ir l gšana. Tas noz , ka katrai no mums ir j izce as ar apustulisku garu. 540 (15) Vakar es cell rakst ju un sadzird ju š du balsi: „Neizej no kongreg cijas, esi
lsird ga pret sevi, tevi ta u sagaida lielas ciešanas.” Kad paskat jos uz balss pusi, es nek neieraudz ju un turpin ju rakst t. Tad sadzird ju troksni un š dus v rdus: „Kad tu iziesi, m s tevi izn cin sim. Nemoki m s.” Kad paskat jos, ieraudz ju daudz rieb gu b u, bet, l dzko dom s p rmetu krustu, t s pazuda. Cik baism gs ir rieb gais s tans un cik nelaim gas ir nosod to dv seles, kur m
dz vo t sabiedr , t izskats vien ir pret ks par vis m elles moc m. 541 P c k da laika dv sel sadzird ju š du balsi: Nek nebaidies, nekas neskars tevi bez
manas gribas. Br numains sp ks ieg ja man dv sel p c šiem Kunga J zus v rdiem. Es esmu bezgal gi laim ga, ka Kungs ir tik labs.
542 (16) Postul ts. Uz emšanas vecums. Var tikt uz emta meitene no piecpadsmit l dz tr sdesmit gadiem. Pirm m k rt m j em v , k gar ir š persona, k ds vi ai ir raksturs – vai vi ai piem t stingra griba un drosme, lai sekotu J zum, turkl t lai sekotu priec gi un labpr t, jo Dievs
l priec gu dev ju; vi ai j nicina pasaule un pašai sevi. P ra tr kums nekad neb s par kav kli uz emšanai; t pat j noskaidro visas form s lietas, ja ir k di sarež jumi, nav j uz em.
Nevar tikt uz emtas melanholiskas personas, kur m piem t skum gums, ar lip m slim m slimas; ar neskaidru tikum bu, šaub gas, nav piem rotas m enes dz vei. Atlasei j t oti r gai, jo pat vienas nepiem rotas personas d vis kloster var izcelties liels sajukums.
543 Postul ta gaita. Postulant ra ilgs vienu gadu. (17) Šaj laik meitenei ir j , vai vi ai pat k un ir piem rots t ds dz ves veids vai n . Ar audzin jai ir uzman gi j seko, vai š meitene ir piem rota š dam dz ves veidam vai n . P c gada, ja izr sies, ka vi ai ir laba griba un patiesa
šan s kalpot Dievam, vi a ir j uz em novici . 544 Novici tam j turpin s vienu gadu, bez k diem p rtraukumiem. Noviciantei j iem ca tie
tikumi, kas attiecas uz sol jumiem, k ar sol jumos ietverto dzi o paties bu izpratne. Audzin jai cenšas vi as pamat gi audzin t. Lai vi a ieaudzina pazem bu, jo tikai pazem ga sirds viegli saglab
sol jumus un iepaz st lielus iepriecin jumus, kas l st no Dieva uz uzticamu dv seli. Vi as netiks apgr tin tas ar atbild gu darbu, lai dotu iesp ju br vi nodoties sevis pilnveidošanai.
Vi m ir j iev ro regula un noteikumi. Tas pats attiecas uz postulant m. 545 (18) P c viena gada novici ta, ja noviciante ieg s uztic bu, vi ai var aut salikt sol jumus
uz vienu gadu; tie vi ai ir j atk rto tr s gadus; tad vi ai jau var b t atbild gi pien kumi, ta u vi a pieder pie novici ta un reizi ned kop ar noviciant m piedal s lekcij s, bet p jos sešus m nešus vi a b s tikai noviciante, lai labi sagatavotos sv tsol jumu salikšanai.
546 Kas attiecas uz dienu, m s nelietosim ga as dienus; diens b s t ds, lai pat paši nabadz kie m s te nek zi nevar tu apskaust. Tom r sv tki [šai zi ] var tu nedaudz atš irties no ikdienas. diens b s tr s reizes dien , stingra gav u iev rošana t s kotn gar – seviš i divu lielo gav u iev rošana. Vis m m m bez iz muma diens b s vien ds (19), lai kopienas dz ve saglab tos t veid – k diena, t ap rba, celles iek rtas zi . Ta u, ja k da m sa saslimst, vi ai var b t atlaides.
547 Par l gšan m. Medit cijas stunda, Sv Mise, Sv Kom nija, ikdienas l gšanas (p tari), divas sirdsapzi as izmekl šanas, oficiums198, Rožukronis, gar las šana, l gšanu stunda nakt . Kas attiecas uz dienas k rt bu stund s, to var sim lab k noteikt, kad s ksim dz vot š veid .
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
97
548 Te es sadzird ju š dus v rdus: Mana meita, Es nodrošin šu tev past gus ien kumus, no kuriem tu dz vosi. Tavs pien kums – piln gi pa auties uz manu labumu, bet mans pien kums – dot tev visu, kas tev vajadz gs. Es daru Sevi atkar gu no tavas pa bas: ja tava pa ba b s liela, manam
snumam neb s m ra. 549 (20) Par darbu. K nabadz gie m s kloster dar sim visus nepieciešamos darbus. Katrai ir
priec jas, ja vi ai pien ksies pazemojošs amats, vai pret gs vi as dabai, jo tas sekm s iekš jo izaugsmi. Vad ja bieži main s m su pien kumus un t veid pal dz s m m piln gi atteikties no
diem s kumiem, kuri sievietes m dz paši saist t. Paties man bieži vien j smejas, kad sav m ac m redzu, k dv seles atst j kaut ko patiesi lielu un piesaist s niekiem. Katra no m m vienu m nesi b s virtuv , priekšniece neb s iz mums. Lai visas iepaz st katru darbu, kas j dara kloster . Lai vis m un vienm r b tu t ri nodomi, jo Dievam oti nepat k, kad tos sajauc.
550 Lai vi as pašas nož lo savus p rk pumus (21) un l dz priekšniecei uzlikt gandar šanu, lai vi as to dara pazem bas gar . Lai vi as m l cita citu ar augst ko m lest bu, katr m redzot Dieva
dz bu. paša š s maz s kongreg cijas paz me b s m lest ba, tas noz , ka vi as neierobežo savu sirdi, bet aptver visu pasauli caur l gšanu, liecinot katrai dv selei par ž lsird bu, atbilstoši savam aicin jumam. Ja m s paliksim šaj ž lsird bas gar , tad ar pašas to sa emsim.
551 Cik lielai m lest bai uz Bazn cu j t katr no mums! K labs b rns, kurš m l m ti, l dzas par vi u, t katrai kristieša dv selei ir j dzas par Bazn cu, par – savu M ti. Ko tad lai saka par mums, m en m, kuras esam paši ap muš s l gties par Bazn cu, un tas nor da, cik svar gs ir m su apustul ts, kaut ar tas ir sl pts. Šos ikdienas s kumus saliksim pie Kunga J zus k m k l gšanu upuri par pasauli. Bet, lai (22) upuris b tu Dievam pat kams, tam ir j t t ram, bet, lai upuris b tu
rs, sirdij j atbr vojas no vis m dabisk m piesaist m un visas j tas j rš uz Rad ju, m lot Vi visas rad bas p c Vi a sv s gribas. T r kojoties cent bas gar , katra dv sele nes s prieku Bazn cai.
552 L dztekus sol jumiem es saskatu vienu oti svar gu noteikumu, - kaut gan tie visi ir svar gi, tom r pirmaj viet es lieku – klus šanu. Patiesi, ja šo noteikumu stingri iev rotu, par
jiem es var tu b t mier ga. Sieviet m oti pat k parun ties; Sv tais Gars nerun izklaid gai un gai dv selei, bet ar klus m v sm m run sakopotai, klus jošai dv selei. Ja stingri saglab tu
klus šanu, neb tu kurn šanas, cietsird bas, aprun šanas, tenku, netiktu izpost ta m lest ba (23) uz tuv ko, v rdu sakot, var tu izvair ties no daudz m k m. Klus jošas l pas – tas ir t rs zelts, kas liecina par iekš ju sv tumu.
553 Bet tagad es gribu teikt par otru noteikumu, tas ir – par valodu. Klus t, kad ir j run , nav pareizi, bet bieži vien ar gr gi. T c vis m ir j piedal s rekre cij , un priekšniece lai neatbr vo
sas no t s – var atbr vot vien gi, ja ir kaut kas svar gs. Rekre cij mums ir iesp ja iepaz t citai citu, lai katra no mums atkl ti izsaka savas domas citu celsmei, bet ne p kuma apzi , un – nedod, Dievs, - str ; tas nesaskan tu ar tikumiem un m su aicin juma garu, kam j izce as ar m lest bu. Rekre cija
s divas reizes dien pa pusstundai, bet, ja m sa p rtrauks klus šanu (24) [ rpus š laika], tad vi ai ir uzreiz j atz stas priekšniecei un j pal dz gandar šana, bet priekšniecei j uzliek publiska gandar šana, cit di vi a pati par to atbild s Kunga priekš .
554 Par klauz ru199. Klostera klauz ras da neviens nedr kst s ieiet bez speci las arhib skapa at aujas, un tikai rk rt jos gad jumos, tas ir, sakramentu pasniegšanai slimniekiem, Slimnieka sakramenta pasniegšanai, mirušo izvad šanai, k ar nepieciešam bas gad jum , kad j ielaiž k di str dnieki remonta darbu veikšanai kloster , ta u šaj gad jum ir j t konkr tai at aujai. Durv m uz klauz ru vienm r ir j t sl gt m, un atsl gu glab tikai priekšniece.
555 Par iziešanu pie emam istab . Neviena m sa nedr kst s iziet pie emamaj istab bez priekšnieces pašas at aujas, bet priekšniece nedr kst bieži dot at aujas iziešanai (25) šaj telp . Tiem, kuri ir miruši pasaulei, nav taj j atgriežas pat caur sarun m, bet, ja priekšniece uzskata, ka m sa dr kst iziet pie emamaj telp , tad lai vi a iev ro š dus nor jumus: vi ai pašai j pavada m sa uz pie emamo telpu, bet, ja vi a pati nevar, tad lai sav viet nor ko k du citu, un tai b s j tur nosl pum tas, ko vi a dzird s pie emamaj istab , bet par visu j pazi o priekšniecei. Sarun m j t m, bet, ja tas ir nepieciešams apmekl jam, t s var pagarin t. Ta u aizkaru nekad nedr kst atsegt, ja nu vien gi rk rt jos gad jumos – k p c t va vai m tes neatlaid ga piepras juma.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
98
556 Par v stul m. Katra m sa dr kst s t aizv rtas v stules arhib skapam, kuram pak auts klosteris. Jebkuras citas v stules s šanai j dz priekšnieces at auja un v stule vi ai j nodod atv rt veid , bet priekšniece, vadoties no m lest bas (26) un godpr bas gara, ir ties ga v stuli nos t vai aiztur t, atbilstoši tam, kas vair k pagodin s Dievu. Es gan oti grib tu, lai v stules raksta cik vien var reti; m s dv sel m pal dzam ar l gšan m un miesas m rd šanu, nevis caur v stul m.
557 Par gr ks dzi. Biktst vus kongreg cijai nor ko b skaps – k parasto, t ar rk rt jo. Parastais biktst vs b s viens un pie ems gr ks dzes no visas kopienas vienreiz ned . Vienreiz trijos
nešos n ks rk rt js biktst vs. Pie vi a j ierodas katrai m sai, pat ja vi a nes dz s tam gr kus. K parastais, t ar rk rt jais biktst vs [gar go dz vi] vad s ne ilg k pa trim gadiem; p c triju gadu termi a notiks aizkl ta balsošana, un p c t s rezult tiem priekšniece iesniegs b skapam m su l gumu; biktst vs var tikt apstiprin ts ar uz otro un trešo (27) termi u. M enes s dz s gr kus pie aizsegt m rest m; lekcijas kopienai ar las s caur aizsegt m rest m. M sas nekad nerun s sav starp par gr ks dzi un biktst vu, lab k lai l dzas par vi iem, lai Dievs dod apgaism bu vi u dv se u vad šan .
558 Par Sv to Kom niju. M sas lai nerun par to, kura biež k, kura ret k pie em Kom niju, lai vi as atturas spriest par šo lietu, jo vi m nav t du ties bu; jebkurš spriedums šai zi pieder vien gi biktst vam. Priekšniece var pajaut t m sai, bet ne t c, lai uzzin tu iemeslu, k c vi a neiet pie Kom nijas, bet dr k t c, lai atvieglotu vi ai gr ks dzi. Vad jas nedr kst ieiet m su sirdsapzi as sf . Priekšniece bieži var noteikt, lai kopiena upur tu (28) Kom niju k noteikt nodom . Tad katrai [m sai] j cenšas p c visliel s dv seles t bas, lai b tu iesp ja katru dienu pie emt Dieviš o Viesi.
559 Reiz, ieejot kapel , ieraudz ju kaut k das kas sienas, t bija sagrauta200; logiem nebija stiklu, durvju viet tikai to aplodas, te es dv sel sadzird ju š dus v rdus: Te ir j t šim klosterim. Man mazliet nepatika, ka tam ir j t šaj s drup s.
560 Ceturtdiena. Es sajutu nepaciet bu cik vien var tr k s kt tos darbus p c Kunga v šan s. Kad s ku gr ks dzi, savas domas nost ju augst k par biktst va dom m. S kum es to neapzin jos, bet Sv s Euharistijas piel gsm ieraudz ju Kungu (29) t paša izskat k sv tglezn . Vi š teica man, lai par visu, ko Vi š man saka un ko prasa, es teiktu biktst vam un vad m: Dari tikai to, ko tev at aus. Un J zus man lika saprast, cik oti Vi am nepat k patva ga dv sele; šaj dv sel es ieraudz ju pati sevi. Es paman ju šo patva bas nu sev , metos putek os Vi a Majest tes priekš un ar satriektu sirdi l dzu Vi am piedošanu; bet J zus ne va man ilgi palikt š st vokl , un Vi a Dieviš ais skatiens piepild ja manu dv seli ar t du prieku, ka man tr kst v rdu, lai to izteiktu. J zus lika man saprast, ka man biež k Vi am j jaut , j dz Vi am padoms. Patiesi, cik salds ir mana Kunga skatiens, Vi a skatiens ietiecas manas dv seles pašos nosl pumain kajos dzi umos; mana dv sele rod saprašanos ar Dievu bez neviena v rda, es j tu, ka Vi š dz vo man , bet es – Vi .
561 (30) Reiz es ieraudz ju šo sv tgleznu201 k maz kapel , un manu acu priekš š kapela rv rt s liel un skaist dievnam ; tur ieraudz ju Dieva M ti ar B rnu uz rok m. Tad B rns J zus
nozuda no M tes rok m, un es ieraudz ju dz vu krust sist J zus t lu. Dievm te man teica, lai es daru pat k Vi a – l dz s priekam lai ieskatos ar krust , un teica, ka ž last bas, kuras man dod Dievs,
dom tas ne tikai man, bet ar cit m dv sel m. 562 Kad Sv s Mises laik , redzu B rnu J zu, Vi š ne vienm r vien ds – reiz m oti
priec gs, bet reiz m nemaz neskat s uz kapelu. Vispriec kais Vi š ir, kad Sv to Misi svin m su biktst vs202. Man tas bija liels br nums, ka B rns J zus vi u t m l. Reiz m es Vi u redzu kr sain apmetn 203.
563 (31) Pirms es biju atbraukusi uz Vi u un iepazinusies ar šo biktst vu, es redz ju nelielu bazn cu, bet pie t s – šo klosteri. Kloster bija divpadsmit celles, katrai m enei vajadz ja dz vot atseviš i. Es redz ju priesteri, kurš man pal dz ja š klostera vad šan un ar kuru iepazinos divus gadus v k, lai gan caur v ziju es jau biju paz stama ar vi u.
564 Dievm tes Bezvain s Ie emšanas diena. Sv s Mises laik es sadzird ju dr bju šalko u un ieraudz ju Vissv ko Jaunavu br numaini skaist mirdzum , balt t rp , ar zilu lentu. (32) Vi a man teica: „Tu man sag lielu prieku, kad godini Sv to Tr svien bu par man d taj m
last m un sv m.” Un uzreiz nozuda.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
99
565 Par gandar šanu un attur bu
Pirmaj viet ir iekš ja attur ba, bet blakus tai m s iev rosim jo attur bu, stingri noteiktu, lai to dar tu visas. Š attur ba ir š da: tr s dienas ned j ietur stingrs gav nis; š s dienas b s piektdiena, sestdiena, trešdiena. Katru piektdienu piecdesmit psalma las šanas laik izdar t miesas šaust šanu204 – par mirstošiem gr ciniekiem – vis m vien laik pulksten trijos sav s cell s. Divu lielo gav u205 laik , ceturkš u dien s206, sv tku vigilij s207 diens b s š ds: vienreiz dien maizes gabals un nedaudz dens.
Lai katra m sa cenšas izpild t š s attur šan s, kuras dom tas vis m, bet, ja k da m sa v las ko vair k, lai l dz at auju priekšniecei. V l viena attur šan s: neviena m sa nedr kst ieiet citas m sas cell bez priekšnieces pašas at aujas, bet priekšniecei bieži neman mi j ieiet m su cell s, nevis, lai izsekotu, bet m lest bas un atbild bas gar Dieva priekš ; neviena neko nesl gs, regula b s vis m kop ga atsl ga.
566 Reiz Sv s Kom nijas laik p kš i ieraudz ju B rnu J zu pie mana soli a, Vi š stingri tur s pie soli a. Kaut ar tas bija tikai B rns, manu dv seli p ma bailes – es Vi ieraudz ju savu Tiesnesi, Kungu un Rad ju, kura sv tuma priekš tr c e i, bet no otras puses, manu dv seli piepilda neaptverama m lest ba (34), un man liekas, ka es mirstu no t s. Tagad es redzu, ka J zus
kum nostiprina manu dv seli un dara to sp gu tikties ar Vi u, jo cit di es nesp tu iztur t to, ko šobr d p rdz voju.
567 su attieksme pret priekšnieci Vis m m m priekšniece j ciena k pats Dievs; es jau to min ju, run jot par paklaus bas
sol jumu; lai vi as vienm r pret vi u izturas ar b rniš gu pa bu, lai nekad nekurn un neties vi as kojumus, jo tas oti nepat k Dievam. Lai katra no vi m vad s p c tic bas gara attiec s ar
priekšniec m, lai vienk rši pal dz visu, ko vi ai vajag. Lai Dievs pasarg m s no t , ka notiktu vai atk rtotos situ cija, kad k da no jums k tu par iemeslu priekšnieces asar m vai b m. Lai katra
sa zina, ka t pat k ceturtais bauslis prasa god t vec kus, t ar m enei j god priekšniece. Slikta (35) t m ene, kura at aujas un iedrošin s ties t priekšnieci. Lai vi as vienm r ir va sird gas ar priekšnieci un ar b rniš gu tiešumu saka vi ai visu, tai skait ar par sav m vajadz m.
Savu priekšnieci m sas uzrun s š di: „L dzu, m sa priekšniece...” Vi as nekad nesk pst s vad jai roku, bet, satiekot vi u gaiten vai ieejot vi as cell , vienm r teiks „Lai top slav ts J zus Kristus!” un viegli nolieks galvu.
Viena otru m sas uzrun s „L dzu, m sa...” un pievienos v rdu. Attiec s ar priekšnieci lai vi as vad s p c tic bas gara, nevis izturas sentiment li vai pieglaim gi, tas nav m enes cien gi un pazemo vi u. M enei ir j t br vai k karalienei, un vi a t da b s tikai tad, kad dz vos tic bas gar ; ne t c mums ir j paklausa un j ciena priekšniece, ka vi a ir laba, sv ta, apdom ga – n , ne t c, bet tikai t c, ka vi a man aizvieto Dievu, un, paklausot vi ai, es paklausu pašam Dievam.
568 (36) Priekšnieces attieksme pret m m
Priekšniecei j izce as ar pazem bu un m lest bu uz katru m su, bez jebk da iz muma. Lai vi a vad s nevis no simp tij m vai antip tij m, bet no Kristus gara. Lai zina, ka Dievs pras s atbild t par katru m su; lai vi a nelasa m m mor li, bet r da dzi as pazem bas un pašaizliedz bas paraugu – t s vi as padotaj m b s visaugl s m bas. Lai vi a b tu izl ga, bet ne skarba, lai vi a b tu paciet ga, ja vi u moc s ar vieniem un tiem pašiem jaut jumiem, ja vi ai b tu kaut simts reizes
atk rto viens un tas pats, lai vi a to dara vien mier ; lai vi a cenšas uzmin t m su vajadz bas un
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
100
negaida, kad vi ai to l gs, jo dv seles ir daž das. Ja vi a paman s, ka k da m sa skumst vai cieš, lai vi a cenšas vis di pal dz t un mierin t vi u; lai daudz l dzas p c apgaism bas, k (37) iztur ties pret katru no m m, jo katra dv sele ir jauna pasaule. Dievam ir daž di veidi saskarsmei ar dv sel m, nereti tie mums nav saprotami un aptverami, t c priekšniecei ir j t uzman gai, lai netrauc tu Dieva darbus k dv sel . Lai vi a nekad neaizr da m m, kad pati ir satraukta; l dz ar aizr jumu
k uzmundrin jumam, dv selei ir j liek saprast savu k du, bet nedr kst vi u nom kt.Vad jai izce as ar darb gu m lest bu uz m m, lai vi a em uz saviem pleciem jebkuru darbu, lai to
atvieglotu m m; lai vi a neprasa no m m nek dus pakalpojumus; lai ciena vi as k J zus l gavas un vienm r – dienu un nakti – lai ir gatava vi m pal dz t. Lai vi a biež k l dz, nek pav l. Vi as sirdij j t atv rtai pret m su ciešan m, bet pati vi a lai skat s un m s atv rt gr mat – uz krust sisto J zu. Lai vi a vienm r dedz gi l dzas p c apgaism bas, seviš i tad, kad vi ai b s j izlemj kaut kas svar gs attiec uz k du m su (38). Lai vi a sarg s ieiet sirdsapzi as sf , jo uz to sv ba ir tikai priesterim, bet gad s, ka k da m sa j t nepieciešam bu atkl t sirdi vad jai, un vi a dr kst pie emt
das dv seles gr ks dzi, bet lai vi a atceras par nosl pumu, jo nekas nerada tik lielu vilšanos dv sel , k tas, ja atkl jas uztic tais nosl pums. Sieviet m šaj zi v jš pr ts, un reti sastopamas sievietes ar v riešu pr tu. Lai vi a tiecas p c dzi as vienot bas ar Dievu, un Dievs caur vi u vad s. Vissv Jaunava b s aizbildne208 šim klosterim, bet m s b sim Vi as meitas.
569 15.12.1935. Šodien no paša r ta k ds apbr nojams sp ks mudina mani darboties, neliek ne mirkli miera; k da apbr nojama liesma iedegusies man sird un liek darboties; es nesp ju to apklusin t, t s ir klusas mokas, kas zin mas tikai Dievam; bet lai Vi š dara (39) ar mani, ko v las, mana sirds ir gatava uz visu. Ak, J zu, mans visd rg kais Skolot j, ne uz mirkli neatk pies no manis.
zu, Tu ta u zini, cik v ja es esmu, un t c es zinu, ka mans v jums liek Tev past gi b t kop ar mani.
570 Reiz es ieraudz ju Kungu J zu gaiš ap rb , tas bija oranžerej 209. Pieraksti, ko Es tev teikšu. Man tas ir liels prieks – savienoties ar tevi; liel s sl s Es gaidu un ilgojos p c t br ža, kad Sv taj Hostij iem jošu tav kloster . Mans gars atp sies šaj kloster , Es došu pašu sv bu tai apk rtnei, kur atrad sies šis klosteris. M lest uz jums Es nov rs šu visus taisn gos sodus, kurus gatavo mana T va taisn gums. Mana meita, Es savu Sirdi esmu piev rsis taviem l gumiem; tavs uzdevums un pien kums te uz zemes ir izl gt ž lsird bu (40) visai pasaulei. Neviena dv sele netiks taisnota, kam r pa nen ks pie manas ž lsird bas, un t c pirmajai sv tdienai p c Lieldien m ir
t Ž lsird bas sv tkiem, un priesteriem šaj dien j st sta par šo manu lielo, bezgal go ž lsird bu. Es tevi padaru par savas ž lsird bas d vin ju. Pasaki biktst vam, lai š sv tglezna tiktu izst ta bazn , nevis aiz žoga šaj kloster . Caur šo gleznu Es došu dv sel m daudz ž last bu, t c ir nepieciešams, lai katrai dv selei t b tu pieejama.
571 Ak, mans J zu, m paties ba, es nek nebaidos – nek du p u, nek du ciešanu, tikai viena es baidos – apvainot Tevi. Mans J zu, man lab k b tu nedz vot, nek Tevi sar gtin t. J zu, Tu zini, ka mana m lest ba nezina neko citu – vien gi Tevi, Tev iegrimusi mana dv sele.
572 (41) Ak, cik oti cent gai ir j t katrai dv selei, kas dz vos šaj kloster , ja Dievs
las m jot kop ar mums. Katra no mums lai atceras: ja m s, m enes, nel gsim Dievu, tad Vi u neviens nel gs. Lai katra no mums deg k t rs m lest bas upuris Dieva Majest tes priekš , bet, lai b tu pat kama Dievam, cieši j savienojas ar J zu – tikai ar Vi u, Vi un caur Vi u m s varam patikt Dievam.
573 21.12.1935. Reiz biktst vs teica, lai es apskatu vienu m ju – vai t nav t pati, kuru esmu redz jusi v zij . Kad kop ar savu biktst vu aizg ju paskat ties uz šo m ju211, bet dr k uz drup m, es visu pazinu no pirm acu uzmetiena – tieši to es biju redz jusi v zij . Kad piesk ros
iem, ar ko bija aizsistas durvis, tai paš br k ds sp ks k zibens sk ra manu dv seli, dodot man (42) nesalaužamu p rliec bu. Es tri aizg ju no š s viet s, manu dv seli p rpild ja prieks. Man liekas, ka k ds sp ks ir piekalis mani pie š s vietas. Es bezgal gi priec jos par to, ka redzu tieši to, kas bija atkl ts v zij . Kad biktst vs run ja par ce u iek rtošanu un cit m liet m, es sapratu, ka tas viss ir tas pats, ko man teica J zus; esmu bezgal gi priec ga, ka Dievs caur vi u darbojas, un nemaz nebr nos, ka
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
101
Dievs dod vi am tik daudz gaismas, jo tieši t un pazem sird m jo Dievs, kas ir gaisma, bet visas ciešanas un gr bas ir vajadz gas t , lai var tu par ties dv seles sv tums. P rn kusi m s, uzreiz ieg ju m su kapel , lai mazliet atp stos, un dv sel sadzird ju š dus v rdus: Nek nebaidies – Es esmu kop ar tevi; š s lietas ir man s rok s, un Es t s k rtošu p c savas ž lsird bas. Manai gribai nekas nesp j pretoties.
574 (43) 1935. gads, Ziemassv tku vakars No paša r ta mana dv sele bija gremd jusies Diev . Mani caurstr voja Vi a kl tb tne.
Vakar pirms vakari m uz br ti u ieg ju kapel , lai pie Kunga k m dal tu obl ti ar tiem, kuri ir lum , bet kurus J zus oti m l un kuriem es esmu daudz par . Dalot obl ti ar k du cilv ku, dv sel
sadzird ju š dus v rdus: Vi a sirds Man ir debesis uz zemes. Kad devos no kapelas, k br mani aptv ra Dieva visvaren ba. Tad es sapratu, cik oti Dievs m s m l. Ak, ja dv seles kaut da ji to var tu saprast.
575 Kristus Dzimšanas sv tki
Ziemassv tku Sv Mise. T s laik es atkal ieraudz ju mazi u B rnu J zu, neizsak mi
skaistu, Vi š priec gi stiepa uz mani savas roci as. (44) P c Sv s Kom nijas sadzird ju š dus rdus: Es vienm r esmu tav sird , ne tikai tad, kad tu pie em Mani Sv taj Kom nij , bet vienm r.
Liel priek es pavad ju šos sv tkus. 576 Ak, Sv Tr svien ba, M gais Dievs, mana dv sele grimst Tav skaistum .
Laikmeti Tav priekša nav nekas – Tu vienm r esi Viens un Tas pats. Ak, cik liela ir Tava Majest te! zu, k ds iemesls ir tam, ka Tu sl p savu lielumu, ka Tu esi atst jis debesu troni un esi ar mums?
Kungs man atbild ja: Mana meita, m lest ba Mani atveda šurp un m lest ba Mani te tur. Mana meita, ja tu zin tu, cik augsta cena ir vienam br dim t ras m lest bas uz Mani, tu nomirtu no prieka. To Es saku t c, lai tu past gi savienotos ar Mani m lest , jo tas ir tavas dv seles dz ves m is; šis akts pamatojas gribas darb ; zini, ka t ra dv sele ir pazem ga; (45) kad tu zemojies un nicini sevi manas augst bas priekš , Es tevi pan ku ar sav m ž last m, Es izmantoju savu visvaren bu, lai paaugstin tu tevi.
577 Reiz, kad biktst vs gandar šan man lika l gties Gods lai ir T vam..., tas man pras ja daudz laika, vair kas reizes s ku, bet nebeidzu, jo mans gars savienoj s ar Dievu, un es nevar ju l gties. Es bieži rpus savas gribas non ku Dieva visvaren bas ielenkum un piln gremd jos Vi caur m lest bu; šajos br žos es neapzinos, kas ap mani notiek. Kad pateicu biktst vam, ka š l gšana man pa em daudz laika un es nevaru to l gties l dz galam, priesteris lika man to skait t turpat pie konfesion la. Ta u mana dv sele grimst Diev , un es nesp ju dom t par to, par ko gribu, neraugoties uz vis m p m, tad biktst vs saka: „L dzu, atk rto p c manis.” (46) Es atk rtoju katru v rdu, ta u, kad es tos izrun ju, mana dv sele grimst Taj , par ko es run ju.
578 Reiz J zus man teica par vienu priesteri, ka šie gadi greznos vi a kalpošanu; ciešanu dienas vienm r š iet gar kas, ta u t s paies, kaut ar t s l ni velkas, un reiz m mums liekas, ka iet atpaka , nevis uz priekšu, bet paties to gals ir jau tuvu un p c tam b s m ga un neaptverama
ksm ba. M ba. Kurš saprat s un apj gs kaut vai šo vienu v rdu, kurš izn cis no Tevis, neaptveramais Dievs.
579 Es zinu, ka t s ž last bas, kuras man dod Dievs, ir dom tas tikai daž m dv sel m. apzi a mani pilda ar lielu prieku. Es vienm r priec jos par labumu cit m dv sel m, it k pati to tu sa musi.
580 (47) Reiz Kungs man teica: Mani vair k ievaino izredz to dv se u nelieli tr kumi, nek pasaul dz vojošo dv se u gr ki. Mani tas oti sar gtin ja, ka J zum j cieš izredz to dv se u d , bet
zus man teica: Šie s kie tr kumi v l nav viss. Es tev atkl šu savas Sirds nosl pumu – Es ciešu izredz to dv se u vainas d ; nepateic ba par tik daudz m ž last m ir past ga bar ba manai Sirdij, to pasniedz izredz tas dv seles. Vi u m lest ba ir attur ga; mana Sirds nesp j to panest – š s dv seles
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
102
piespiež Mani atstumt t s. Citi neuzticas manai labest bai un nev las izbaud t tuvas vienot bas saldumu sav sird , bet mekl Mani kaut kur t lu un neatrod. Š neuztic šan s manai labest bai Mani ievaino visvair k. Ja mana n ve nep rliecin ja j s par manu m lest bu, kas tad j s var p rliecin t? Bieži vien dv sele Mani n gi ievaino, un tad neviens mani nemierina. (48) Manas ž last bas izmanto, lai Mani apvainotu. Ir dv seles, kuras noniecina manas ž last bas un manas m lest bas jebkurus pier jumus; t s negrib saklaus t manu aicin jumu, bet iet taisni uz elles bezdibeni. Šis dv se u zaud jums Mani dzen n ves skumj s. Š dai dv selei neviens nevar pal dz t – pat Dievs, jo vi a nepie em Mani; b dama apvelt ta ar br vu gribu, dv sele var Mani ignor t, bet var Mani m t. Tu, manas ž lsird bas d ja, st sti visai pasaulei par manu labest bu, ar to tu remd si manu Sirdi.
581 Visvair k Es ar tevi run ju, kad tu tiecies ar Mani savas sirds dzi umos; tur neviens nesp j trauc t manu darb bu, tur Es atp šos k sl gt d rz .
582 Manas dv seles dzi umi – t ir k liela un skaista pasaule, kur m jo Dievs un es. Iz emot Dievu, nekam citam tur ieejas nav. Š s dz ves, kop ar Dievu, (49) s kum man iezag s bailes un aklums. Vi a spožums apžilbin ja mani, un es dom ju, ka Vi a nav man sird , bet tieši šie bija tie br ži, kad Dievs darboj s man dv sel , un m lest ba k uva t ka un sp ka, un Kungs vad ja manu gribu uz cieš ku vienot bu ar Vi a sv to gribu. Neviens nesaprat s, ko es p rdz voju šaj savas dv seles lieliskaj pil , kur past gi esmu kop ar savu L gavaini. Nek di ji apst i man netrauc tikties ar Dievu. Pat ja izmantotu vissp kos v rdus, tie ne maz m neizteiks, k mana dv sele ir noreibusi no laimes un bezgal gas m lest bas – lielas un t ras, k pats Dievs – avots, no kura t pl st. Dv sele ir Dieva pies tin ta, es fiziski to j tu, un miesa piedal s šaj priek ; lai gan liekas, ka vien un tai paš dv sel Dieva dvesmas ir daž das, tom r t s n k no viena avota.
583 (50) Reiz es redz ju sl pstošu un izmoc tu J zu. Vi š man teica: Sl pstu. Kad es pasniedzu Kungam deni, Vi š to pie ma, bet nedz ra un uzreiz nozuda. Vi š bija rbts k savu ciešanu laik .
584 Kad tu dom par to, ko Es tev saku tavas sirds dzi umos, tu g sti liel ku labumu, nek ja tu izlas tu daudz gr matu. Ak, ja dv seles grib tu klaus ties man bals , kad Es run ju vi u sirds dzi umos, vi as tri vien sasniegtu sv tuma virsotnes.
584 08.01.1936. Biju pie arhib skapa212 un pateicu vi am, ko man prasa Kungs: lai es dzu Dieva ž lsird bu pasaulei un lai b tu t da kongreg cija, kura l gtu Dieva ž lsird bu pasaulei. Es dzu at auju dar t visu to, ko man pieprasa Kungs, un arhib skaps man atbild ja t : „Kas attiecas uz gšanu, es to at auju, pat mudinu tevi, lai tu cik var vair k l gtos par pasauli un izl gtu Dieva lsird bu pasaulei, jo mums visiem ir vajadz ga ž lsird ba, un ar biktst vs laikam tev neliedz par to gties. Bet attiec uz šo kongreg ciju, mazliet pagaidi, m sa, lai viss nok rtojas labv veid ;
pats par sevi tas ir labi, bet nevajag steigties; ja t ir Dieva griba, tad mazliet agr k vai mazliet v k tas notiks. K c gan lai t neb tu, past v ta u tik daudz daž du kongreg ciju – b s ar š , ja Dievs to grib s. Es v los, lai tu, m sa, b tu piln gi mier ga – Dievs sp j visu; tiecies uz ciešu vienot bu ar Dievu un nezaud d šu.” Šie v rdi man deva lielu prieku.
586 Aizejot no arhib skapa, dv sel sadzird ju š dus v rdus: Lai stiprin tu tavu garu, (52) Es run ju caur saviem vietniekiem atkar no t , ko Es gribu no tevis, ta u zini, ka t b s ne vienm r. Tev daž di pretosies, bet caur to Es tev par šu savu ž last bu un to, ka tas ir mans nodoms. Bet tu nek nebaidies, Es vienm r esmu ar tevi. Mana meita, v l zini to, ka visi rad jumi, vai vi i to grib vai negrib, apzin ti vai neapzin ti, vienm r izpilda manu gribu.
587 Reiz es p kš i ieraudz ju Kungu br niš majest , Vi š man teica: Mana meita, ja tu gribi, Es t t rad šu jaunu pasauli, lab ku par šo, un atlikušo dz vi tu nodz vosi taj . Es atbild ju: „Es negribu nek das pasaules, es v los Tevi, J zu, es v los m t Tevi ar t du m lest bu, ar
du Tu mani m li. Tikai vienu Tev l dzu – padari manu sirdi cien gu Tevi m t. (53) Mans J zu, man tas ir oti d vaini, ka Tu man uzdod t du jaut jumu – k gan man vajadz gas š s pasaules, pat tad, ja t kstoš Tu t s dotu, kam man t s? J zu, Tu zini, ka mana sirds mirst ilg s p c Tevis; viss, kas ir rpus Tevis, man nav nekas.” Taj br es vairs nek neredz ju, bet k ds sp ks p ma manu dv seli
un br numaina uguns iedeg s man sird , un es s ku it k mirt Vi a d . Tad atkal sadzird ju v rdus: Ne ar vienu dv seli Es nesavienojos tik stipri un t veid k ar tevi. Es to daru tavas dzi s pazem bas un dedz s m lest bas d , k da tev ir uz Mani.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
103
588 Reiz dv sel dzird ju š dus v rdus: Man ir zin ma katra tavas sirds kust ba; zini, mana meita, ka viens tavs skatiens uz k du citu Mani (54) ievainotu vair k nek daudz gr ku, kurus
tu izdar jusi cita dv sele. 589 lest ba padzen bailes no dv seles. Kopš t laika, kad es iem ju Dievu ar visu
savu b bu, no visa savas sirds sp ka, no t br ža atk s bailes, un, pat ja man ir zin ms, kas teikts par Vi a Taisno tiesu, es nemaz Vi a nebaidos, jo esmu labi Vi u iepazinusi. Dievs ir M lest ba, bet Vi a Gars – Miers. Tagad es redzu, ka t mana r ba, kas ir izaugusi no m lest bas, ir lab ka nek tie darbi, kurus dar ju no bail m. Esmu uztic jusies Dievam un nek nebaidos, Esmu nodevusies Vi a sv tajai gribai; lai Vi š dara ar mani, ko grib, es tik un t Vi u m šu.
590 Pie emot Sv to Kom niju, es l dzu un l dzos Pest jam, lai Vi š dziedin tu manu m li, lai es nekad neapvainotu tuv m lest bu.
591 (55) J zu, Tu zini, cik patiesi es v los nosl pties, lai mani nezin tu neviens, iz emot Tavu vissald ko Sirdi. Es v los b t maza vijol te, nosl pusies z , nepaz stams ziedi š br niš sl gt park , kur zied lieliskas rozes un lilijas. Skaist roze un br niš lilija redzamas no
lienes, bet, lai ieraudz tu mazo vijol ti, vajag zemu pieliekties – par vi u pauž tikai smarža. Ak, k es priec jos, ka varu t nosl pties. Ak, mans Dieviš ais L gavaini, Tev velt ts manas sirds ziedi š un t ras
lest bas smarža. Mana dv sele ir iegrimusi Tev , M gais Dievs. Ak, mans J zu, no t br ža, kad Tu mani paaicin ji pie Sevis, jo vair k Tevi iepaz stu, jo vair k p c Tevis alkstu.
592 zus Sird es uzzin ju, ka izraudz m dv sel m debes s v l ir debesis, kuras nav visiem pieejamas, tikai izredz taj m dv sel m. Neaptverama ir laime, kur iegrims dv sele. Ak, mans Dievs, es nesp ju to aprakst t, pat da ji. (56) Vi a dieviš bas caurstr votas dv seles no viena spožuma nok st otr , š gaisma ir past ga, bet nekad nav vienveid ga – t vienm r ir jauna, kaut ar nekad nemain s. Ak, Sv Tr svien ba, auj dv sel m Tevi saprast.
593 Ak, mans J zu, nav nek lab ka dv selei k pazemojumi. Noniecin šan ir laimes nosl pums, kad dv sele saprot, ka pati vien vi a ir ubadze, bet viss, kas vi ir labs – tikai Dieva
vana; kad dv sele redz, ka tai viss ir dots par velti, bet vi ai pašai bijusi tikai nabadz ba. Tas vi u notur past piel gsm Dieva Augst bas priekš , bet Dievs, redz dams dv seli t st vokl , d vina vi ai savas ž last bas. Kad dv sele ieiet savas nabadz bas dzi umos, Dievs izmanto savu vissp bu, lai vi u paaugstin tu; ja uz zemes past v patiesi laim ga dv sele, tad t ir tikai (57) sti pazem ga dv sele; s kum vi as m lest ba t daudz cieš, bet p c drosm gas c as Dievs vi ai d daudz gaismas, kur vi a apzin s visa niec bu un nepast bu. Vien gi Dievs ir vi as sird , pazem ga dv sele neuzticas sev, bet visu savu pa bu liek uz Dievu. Dievs sarg pazem gu dv seli un pats iedzi in s vi as liet s, bet dv sele ieg st visliel ko laimi, k da cit di nav sasniedzama.
594 Reiz vakar pie manis atn ca viena no mirušaj m m m, kura jau agr k vair kas reizes bija pie manis bijusi; pirmo reizi es vi u redz ju liel s ciešan s, v k ar katru reizi ciešanas bija maz kas, bet šaj vakar vi a staroja priek ; vi a past st ja man, ka jau atrodas debes s un ka Dievs (58) m su m jai uzs jis p rbaud jumus t c, ka m te ener lpriekšniece apšaub jusi to, ko es st st ju par šo dv seli. Un k z mi tam, ka tikai tagad vi a ir debes s, Kungs Dievs sv s šo m ju. Tad vi a pien ca man kl t, sirsn gi apsk va mani un teica: „Man ir laiks iet.” Es sapratu, cik cieša saikne ir starp trim cilv ka dv seles dz ves posmiem: uz zemes, š st tav un debes s.
595 Daudzreiz esmu paman jusi, ka Dievs uzliek p rbaud jumus dažiem cilv kiem atkar no t , ko vi i saka man, jo Vi am nepat k neuztic šan s. Reiz, kad iev roju, ka Dievs uzlicis
rbaud jumu vienam augstam gar dzniekam t c, ka vi š bija neatsauc gs un neuztic s šai213..., mani p ma skumjas un es l dzu Dievu par vi u, un Dievs atviegloja vi a likteni. Dievam oti nepat k, ka vi am neuzticas, t c dv seles zaud daudz ž last bu; dv seles neuztic ba (59) ievaino Vi a Vissald ko Sirdi, kura ir pilna labest bas un neaptveramas m lest bas uz mums; past v liela atš ir ba starp pien kumu, kad priesteris nedr kst uztic ties, lai dzi k p rliecin tos par d vanu un
last bu stumu k dai dv selei, un kad vi š to dara, lai lab k vad tu dv seli un tuvin tu vi u dzi kai savien bai ar Dievu – par to vi š sa em lielu, neaptveramu balvu; ta u nev ga un neuztic bas pilna attieksme pret Dieva ž last m dv selei, kura izpaužas paša neizpratnes d , Kungam nepat k; man ir oti ž l to dv se u, kuras nok st pie nepieredz jušiem priesteriem.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
104
596 Reiz k ds priesteris214 man l dza, lai es par vi u aizl dzu; es apsol ju un pal dzu at auju miesas m rd šanai. Sa musi at auju (60), dv sel sajutu aicin jumu visas ž last bas, kuras šaj dien man dotu Dievs no savas labest bas, atdot šim priesterim, un pal dzu Kungam, lai Vi š visas iekš s un s ciešanas un sar gtin jumus, kurus šim priesterim b tu j cieš šaj dien , p rlikt uz mani. Dievs da ji izpild ja manu v šanos, un nez no kurienes uzreiz rad s daž das gr bas un
rš i t m , ka viena no m m teica – te saskat ma Dieva lab roka, jo visi sag rbaud jumus m sai Faust nai. Aps dz bas pret mani bija tik nepamatotas, ka vienas m sas t s
atbalst ja, citas noraid ja, bet es klus jot upur ju sevi par šo priesteri. Bet tas v l nav viss – es izbaud ju ar iekš s ciešanas. S kum mani p ma garlaic ba un nepatika pret m m, v k mani
ka moc t kaut k ds p rliec bas tr kums, (61) es nesp ju koncentr ties l gšanai, man pr s ka jaukties daž di jaut jumi. Kad nogurusi ieg ju kapel , k das d vainas s pes saž audza manu dv seli, un es s ku klusi raud t. Tad sadzird ju dv sel š du balsi: Mana meita, k c tu raudi, tu ta u pati izv jies š s ciešanas; zini: tas, ko tu sa em š cilv ka viet , ir tikai maza da a [vi a ciešanu]. Vi š cieš vair k. Es jaut ju Kungam, k c vi š t r kojas ar šo priesteri, Kungs atbild ja, ka vi am ir iecer ts slepens vainags: š st bas, gar guma un mocekl bas d . Taj br man dv sel ien ca liels prieks, iedom joties slavu, k du vi š sa ems debes s. Taj br es nolas ju Te Deum215 par to pašo Dieva ž last bu, kuru tiku p rdz vojusi. T Dievs r kojas ar tiem, kurus grib redz t sev blakus; tas noz – visas ciešanas nav nekas sal dzin jum ar to, kas m s sagaida debes s.
597 962) Reiz p c m su Sv s Mises es p kš i ieraudz ju biktst vu216, kuram bija Sv Mise sv. Mi a bazn Dievm tes sv tgleznas priekš . Upur šanas laik ieraudz ju mazi u
rnu J zu, Vi š tiec s pie priestera, it k no k da b gtu un mekl tu aizsardz bu. Kad s s Sv s Kom nijas laiks, viss nozuda. Te es ieraudz ju Vissv ko Dievm ti, Vi a apsedza priesteri ar savu apmetni un teica „Drosmi, mans d ls, drosmi, man d ls.” Vi a v l kaut ko teica, bet nevar ju sadzird t.
598 Ak, cik es karsti v los, lai Tavu ž lsird bu slav tu katra dv sele. Laim ga t dv sele, kura sauc uz Dieva ž lsird bu. Vi a uzzina to, par ko run ja Kungs – par to, ka Vi š dv seli sarg s k savu slavu. Un kurš gan iedrošin sies karot ar Dievu? Ikviena dv sele, slav Dieva
lsird bu – (63) ar savu tic bu, ar visu savu dz vi, seviš i n ves stund ; un nek nebaidies, d rg dv sele, lai k da tu b tu; jo liel ks gr cinieks, jo vair k tam ir ties bu uz Tavu ž lsird bu, Kungs. Ak, neaptveram labest ba, Dievs pirmais n k pie gr cinieka. Ak, J zu, es v los slav t tavu ž lsird bu par
kstošiem dv se u. Mans J zu, es labi zinu, ka man ir j st sta dv sel m par Tavu labest bu, par Tavu neaptveramo ž lsird bu.
599 Reiz viens cilv ks l dza mani aizl gt par vi u, un, kad satikos ar Kungu, es Vi am teicu: „J zu, es paši m lu t s dv seles, kuras m li Tu.” Bet J zus man atbild ja: Bet Es seviš as
last bas dodu t m dv sel m, par kur m tu iest jies man priekš . 600 Apbr nojam veid J zus mani sarg , t ir patiesi milz ga Dieva ž last ba, kuru es
sa emu jau ilgu laiku. 601 (64) Reiz, kad n gi saslima k da m su m sa217 un sapulc s visa
kongreg cija218, tur bija ar priesteris, kurš slimniecei deva absol ciju, tad es redz ju daudz tumsas garu. Taj br , aizmirsusi, ka atrodos m su sabiedr , pa mu sv jamo...??? un sv ju tos, tie uzreiz nozuda. Bet, kad m sas san ca damtelp , m te priekšniece219 man aizr ja, ka es nedr kst ju sv t slimnieci priestera kl tb tn , tas vi am bija j dara. Es šo aizr jumu pie mu pazem bas gar , tom r mirstošiem sv tais dens dod lielu atvieglojumu.
602 Mans J zu, Tu redzi, cik es esmu v ja, t c Tu pats vadi visas manas lietas. J zu, zini, ka bez Tevis es neizdar šu nevienu soli nek liet , bet kop ar Tevi es eršos pie vissmag kaj m liet m.
603 (65) 29.01.1936.Vakar , kad biju celle, piepeši ieraudz ju lielu spožumu, bet š spožuma augš da – lielu tumši pel ku krustu. P kš i es tiku p rnesta pie š krusta, skat jos uz to, bet nek nesapratu, l dzos un jaut ju, ko tas var tu noz t. Taj br es ieraudz ju Kungu, bet krusts man priekš nozuda. Kungs s ja liel spožuma vid , Vi a p das un k jas l dz ce galiem grima šaj spožum , un es t s neredz ju. J zus pieliec s pie manis, laipni paskat s un teica man par Debesu
va gribu. Vi š teica, ka t dv sele ir piln ga un sv ta, kura izpilda Vi a T va gribu, bet t du dv se u
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
105
nav daudz. Ar pašu m lest bu Vi š skat s uz dv seli, kura dz vo ar Vi a gribu, un J zus man teica, ka es teicami izpildu Dieva gribu un... c Es paši cieš veid savienojos un tiekos ar tevi. Neaptveram m lest Dievs iek auj to dv seli, kura (66) dz vo ar Vi a gribu. Es sapratu, cik oti Dievs m s m l, cik Vi š ir vienk ršs, kaut ar neizdibin ms, cik viegli ar Vi u sarun ties, kaut ar Vi a Majest te ir tik augsta. Ne ar vienu man nav t da viegluma un br bas k ar Vi u – pat m tei ar savu patiesi m lošu b rnu nav t das savstarp jas saprašan s k manai dv selei – ar Dievu. Kad es biju savienota ar Kungu, ieraudz ju divus cilv kus, un no manis nebija nosl pts, kas ir vi u dv sel s; vi u st voklis bija b gs, bet es ticu, ka vi i slav s Dieva ž lsird bu.
604 Tai paš br ieraudz ju vienu cilv ku220, ar vi a dv seles st vokli un lielus rbaud jumus, kurus Dievs s ta šai dv selei; š s ciešanas sk ra vi a sapr tu, turkl t tik as form , ka
es sar gtin jos un teicu Kungam J zu: „K c Tu vi am t dari?” Kungs man atbild ja: Vi a tr sk rš vainaga d . Kungs va man saprast, k da nesasniedzama slava sagaida dv seli, kas ir l dz ga (67)
zum ciešan s te, uz zemes – t da dv sele b s l dz ga J zum Vi a god . Debesu T vs tik daudz paaugstina un pagodina dv seles, cik l dz bas savam D lam vi s redz. Es sapratu, ka š l dz ba J zum mums tiek dota te, uz zemes. Es redzu t ras un nevain gas dv seles, kuras Dievs pak auj savai Taisnajai tiesai; š s dv seles ir upuri, kuri balsta pasauli un papildina to, k pietr ka J zus ciešan s; bet
du dv se u nav daudz. Esmu bezgal gi priec ga, ka Dievs man ir vis paz t t das dv seles. 605 Sv Tr svien ba, M gais Dievs, pateicos par to, ka Tu vi man iepaz t, k du
slavas lielumu un daž bu var sasniegt dv seles. Ak, cik liela ir atš ir ba starp div m pak m Dieva paz šanas dzi um ! Ak, mans Dievs, ja es var tu pacelties par vienu pak pi augst k, es labpr t paciestu visas mokas, k das ir izcietuši visi mocek i kop . (68) Visas t s mokas, patieš m, man liekas nieks sal dzin jum ar to slavu, kas m s sagaida vis m . Ak, Kungs, iegremd manu dv seli savas Dieviš bas oke , par di man laipn bu izzin t Tevi; jo lab k es Tevi iepaz stu, jo karst k alkstu p c Tevis, un mana m lest ba uz Tevi aug; es j tu sav dv sel neizm rojamu bezdibeni, kuru var piepild t tikai Dievs; es izš stu Vi k dens piliens oke ; Kungs ir non cis pie manas nabadz bas k saules stars – pie tukšas un klinšainas zemes. Bet Vi a staru gaism mana dv sele p rkl jusies ar za umu, pu m un aug iem un k uvusi par br niš gu d rzu Vi a atp tai.
606 Mans J zu, Tavu ž last bu gaism es redzu un j tu visu savu nabadz bu. Es s ku dienu ar c u un to beidzu ar c u. Tikko esmu tikusi gal ar vienu gr bu, t s viet (69) uzrodas desmit [citas], ar kur m ir j s. Ta u t c es neuztraucos, jo zinu, ka tagad ir c as, nevis miera laiks. Kad c as smagums p rsniedz manus sp kus, es k mazs b rns metos Debesu T va rok s un ticu, ka neaiziešu boj . Ak, mans J zu, cik oti es esmu v rsta uz slikto! Tas liek man past gi b t modrai par sevi, ta u es nej tos v lusies, jo pa aujos uz Dieva ž last bu, kura ir p rp m visliel kaj nabadz .
607 Visliel kaj s gr s un š rš u vid es nezaud ju iekš ju mieru un ju dzsvaru, un tas pretiniekus ved izmisum . Paciet ba pretest dod dv selei sp ku.
608 2. febru [1936.]. No r ta, kad pamodos no zvana ska m, man uzm s t da miegain ba, ka nesp ju atj gties; metos pie auksta dens, un p c div m min m miegain ba atk s. Kad atn cu uz medit ciju, (70) man galv jauc s vesela g zma nej dz gu domu, un visu šo laiku ar
m c jos. Tas pats notika ikdienas l gšanas laik , bet, kad s s Sv Mise, man dv sel ien ca apbr nojams klusums un prieks. Te es ieraudz ju Vissv ko Dievm ti ar B rnu J zu uz rok m un sv to Vect ti u221, kurš st ja aiz Dieva M tes. Vissv Dieva Dzemd ja man teica: „L k, mans
rgums,” un iedeva man B rnu J zu. Kad biju pa musi B rnu J zu sav s rok s, Dieva M te un sv tais J zeps nozuda, es paliku viena ar B rnu J zu.
609 Es Vi am teicu: „Es zinu, ka Tu esi mans Kungs un Rad js, kaut ar esi tik mazi š.” J zus pastiepa savas roci as un smaidot raudz s man . Manu garu piepild ja ne ar ko nesal dzin ms prieks. P kš i J zus nozuda, Sv Mise turpin s, s s Sv s Kom nijas laiks. Ar
rpild tu dv seli es kop ar m m g ju pie Sv s Kom nijas. P c Sv s Kom nijas (71) dv sel sadzird ju š dus v rdus: Tav sird Es esmu tas pats, kuru tu tur ji sav s rok s. Tad es l dzu Kungam par vienu dv seli222, lai Kungs par tu vi ai ž last bu c un nov rstu šo p rbaud jumu. s t , k tu
dz, bet vi a nopelns nesamazin sies. Man dv sel vald ja prieks par to, ka Dievs ir tik labs un lsird gs; Dievs dod visu, ko m s ar pa bu l dzam.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
106
610 c katras sarunas ar Kungu mana dv sele br numain k rt nostiprin s, k ds apbr nojams miers p em manu dv seli un padara mani tik drosm gu, ka nebaidos nek pasaul , un tikai viena baidos – sar gtin t J zu.
611 Ak, mans J zu, pa uz Tavas Vissald s Sirds labest bu l dzu Tevi, lai nomierin s Tavas dusmas, – r di mums savu ž lsird bu. Tavas br ces lai mums b tu aizsardz ba pret Tava T va taisn gumu (72). Ak, Dievs, es Tevi iepazinu k ž lsird bas avotu, kur atdz vojas un barojas katra dv sele. Ak, cik liela ir Kunga ž lsird ba, t ir augst ka par vis m cit m Vi a paš m;
lsird ba ir visaugst Dieva paš ba, viss, kas ir ap mani, par to run . Ž lsird ba – t ir dv se u dz ve. Vi a l dzciet ba ir neierobežota. Ak, Kungs, skaties uz mums un r kojies ar mums p c savas bezgal s l dzciet bas, p c savas milz s ž lsird bas.
612 Reiz man rad s šaubas, vai neesmu apvainojusi Kungu ar to, kas ar mani notika. k nesp ju pati atbild t uz šo jaut jumu, nol mu nepie emt Sv to Kom niju, kam r neb šu
izs dz jusi gr kus – lai gan nož la man pamod s jau tai paš br , jo esmu pieradusi p c vismaz rk puma sevi p rbaud t ar nož lu. Taj s dien s, kad nepie mu Sv to Kom niju, (73) es nejutu
Dieva kl tb tni un neizsak mi cietu t d , bet izcietu to k sodu par gr ku. Ta u gr ks dz es sa mu jienu, jo dr kst ju pie emt Sv to Kom niju, un tas, kas ar mani bija noticis, nebija š rslis Sv s
Kom nijas pie emšanai. P c gr ks dzes pie mu Sv to Kom niju un p kš i ieraudz ju Kungu. Vi š man teica š dus v rdus: Zini, mana meita, ka liel ku nepatikšanu tu Man sag ji ar to, ka nesavienojies ar Mani Sv taj Kom nij , nek ar šo mazo p rk pumu.
613 Reiz redz ju kapelu un taj sešas m sas, vi as pie ma Sv to Kom niju, kuru dal ja m su biktst vs, t rpts komž un stol 223. Šaj kapel nebija ne k du greznojumu, ne solu; p c Sv s Kom nijas ieraudz ju Kungu J zu t izskat k sv tglezn . Kungs J zus g ja, un es iesaucos; „Kungs, k Tu vari, iet man gar m un nek neteikt? Es (74) viena, bez Tevis, nek nevar šu izdar t, Tev ir j paliek ar mani, j sv mani, šo kongreg ciju un manu T vzemi.” J zus p rmeta krusta z mi un teica: Nek nebaidies, Es vienm r esmu ar tevi.
614 Divas p s dienas pirms Liel gav a mums kop ar audz kn m224 bija pest šanas ador cija Sv s Euharistijas priekš . Abas reizes redz ju Kungu J zu t izskat k p c šaust šanas; tik stipras s pes saž audza manu dv seli, ka man liekas – sajutu visas Vi a mokas sav mies un sav dv sel .
615 01.03.1936. Šaj dien Sv s Mises laik man ien ca br numains sp ks un šan s s kt Dieva gribas225 izpild šanu. Man atn ca tik skaidra saprašana par Dieva v šanos, ka
run t vai taisnoties, (75) ka sti nesaprotu, k das ir Vi a pras bas man, ko vi š v las no manis, b tu melošana, jo Kungs man auj saprast Vi a gribu skaidri un prec zi, un man par to nav ne k das šaubu nas. Es sapratu, ka b tu visliel nepateic ba v l atlikt to, ko Kungs v las veikt savai slavai un
daudzu dv se u labumam, izmantojot mani k nož lojamu r ku, ar kuru Vi š grib piepild t savus gos ž lsird bas pl nus. Patiesi, cik nepateic ga b tu mana dv sele, ja ar turpm k pretotos Dieva
gribai. Nekas no t mani vairs neattur: ne izsekošana, ne ciešanas, ne izsmiekls, ne draudi, ne l gumi, ne bads, ne aukstums, ne glaimi, ne draudz ba, ne š rš i, ne draugi, ne ienaidnieki, ne tas, ko izj tu, ne tas, kas ir priekš , ne elles naids – nekas nenov rs s mani no Dieva gribas pild šanas. (76) Es balstos nevis uz saviem sp kiem, bet uz Vi a visvaren bu, jo Vi š ir devis man ž last bu paz t Vi a sv to gribu, Vi š ar devis man ž last bu to izpild t. Es nedr kstu nepateikt, ka šajos centienos man
rš us liek mana person zem daba, kura izvirza savas pras bas, un bieži vien dv sel izce as tik asa c a, ka es l dzu Dievu k Kungs J zus etzemanes d rz l dza M go T vu: „..Ja tas var b t, tad lai šis bi eris iet man gar m, tom r ne k Es gribu, bet k Tu gribi.” Man nav nosl pums tas, kam cauri man b s j iziet, ta u ar pilnu apzi u es pie emu visu, ko Tu man s si, Kungs. Es ticu Tev,
lsird gais Dievs, un v los pirm izpaust uztic bu, kuru Tu pieprasi dv sel m. Ak, m paties ba, pal dzi man un apgaismo dz ves ce os un darbos, dari t , lai man piepild tos Tava griba.
(77) Mans Dievs, es nek cita nev los, tikai Tavas gribas izpildi; nav svar gi, vai tas man b s viegli vai gr ti; es j tu, ka apbr nojams sp ks mudina mani darboties, un tikai viens mani ierobežo – sv paklaus ba. Mans J zu, Tu steidzini mani, bet, no otras puses, atbalsti un ierobežo. Ak, mans
zu, lai ar te b tu Tava griba. T st vokl es nep rtraukti atrados divas dienas, mani fiziskie sp ki izs ka, un, kaut ar nevienam par to netiku teikusi, m te priekšniece226 paman ja manas ciešanas un
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
107
teica, ka redz, k es esmu izmain jusies un k uvusi b la. Vi a lika man agr k iet gul t un ilg k gul t un deva nor jumu vakaros man atnest gl zi karsta piena. Vi ai ir sta m tes sirds, g ga; vi a grib ja man pal dz t, ta u jie apst i nesp j ietekm t dv seles ciešanas (78) un nedod lielu atvieglojumu. Pie biktskr sla es sm los sp ku un mierin jumu, ka neb s vairs ilgi j gaida tas br dis, kad var šu s kt
koties. 616 Ceturtdien, ieejot cell , virs sevis ieraudz ju Sv to Euharistiju plaš starojum .
Tad sadzird ju balsi, kura, k man lik s, n ca no augšienes, virs Euharistijas: Vi ir tavs sp ks, Vi a tevi aizst s. P c šiem v rdiem v zija nozuda, bet man dv sel ien ca br numains sp ks un kaut
da br numaina apskaidr ba par to, kas ir pamat m su m lest bai uz Dievu – t ir Dieva gribas pild šana.
617 Ak, Sv Tr svien ba, m gais Dievs, es alkstu mirdz t Tavas ž lsird bas vainag k mazs akmenti š, kura skaistums atkar gs no Tavas gaismas stara (79) un neaptveram s
lsird bas. Viss, kas ir skaists man dv sel , ir Tavs, ak, Dievs, es pati arvien esmu nekas. 618 Gav a s kum l dzu biktst vam at auju miesas m rd šanai gav a laik un
sa mu nor jumu neatteikties no diena, bet malt tes laik dom t par to, k Kungs J zus krust pie ma eti i ar žulti – t man b s m rd šan s. Es nezin ju, ka tik lielu labumu ieg šu savai dv selei. Labums ir tas, ka es past gi dom ju par Vi a r gtaj m ciešan m krust un, uz emot bar bu, neizš iru, ko du, manas domas nodarbina mana Kunga n ve.
619 pat gav a s kum pal dzu main t manu person go p rbaud jumu un sa mu nor jumu, lai visu daru gr cinieku gl bšanas nodom . (80) Tas mani tur past savien ar Dievu, un šis nodoms padara lab kus manus darbus, jo visu daru nemirst go dv se u lab . Nek di darbi, nek das p les man nav par gr tu, kad dom ju par to, ka tie savieno gr gas dv seles ar Dievu.
620 Marija – mana audzin ja, Vi a mani m ca dz vot Dievam; mana dv sele s k starot Tav klus šan un pazem .
621 Reiz, kad ieg ju kapel uz piecu min šu piel gsmi un aizl dzu par k du dv seli, sapratu, ka Dievs ne vienm r pie em m su l gšanas par t m dv sel m, par kur m l dzamies, bet t s velt par labu citiem cilv kiem, un m s neizl dzam vi m atvieglojumu ciešan s š st tavas ugun ; tom r m su l gšana nez d.
622 (81) Dv seles pa ga tikšan s ar Dievu. Dievs tuvojas dv selei paš veid , kas ir zin ms tikai Dievam un dv selei. Neviens neiev ro šo slepeno saist bu, š s tuvin šan s noris galven ir m lest ba, un tikai t visu izdara. J zus maigi un saldi tiekas ar dv seli, bet Vi a dzi umos ir miers. J zus dod vi ai daudz ž last bu un dara sp gu aptvert Vi a m s domas un nereti atkl j dv selei savus Dieviš os nodomus.
623 vs Andrašs man teica, ka b tu labi, ja Dieva Bazn b tu dv se u grupa, kura gtu p c Dieva ž lsird bas, jo mums visiem paties ir oti vajadz ga š ž lsird ba.227. P c šiem rdiem br numaina gaisma ien ca man dv sel , Ak, cik labs ir Kungs!
624 (82) 18.03.1936. Reiz es pal dzu Kungu, lai Vi š pats izdar tu pirmo soli, lai Vi š kaut ko main tu – vai nu ar k du ju darb bu, vai mani izsl gtu no kongreg cijas, jo es pati nesp ju no t s iziet – t es moc jos vair k nek tr s stundas. Es nesp ju l gties, bet savu gribu pak vu Dieva gribai. Otr dien no r ta m te priekšniece228 man pasaka, ka m te ener lpriekšniece229 em mani uz Varšavu; es atbild ju m tei, ka varb t man nebraukt, bet vienk rši iziet no kongreg cijas. Dom ju, ka
ir t pati z me, kuru l dzu Dievam. M te priekšniece man uzreiz nek neatbild ja, bet p c br ža atkal pasauca un teica: „Zini, m sa, tu brauc un neuztraucies par š brauciena izdevumiem, pat ja tev n ktos uzreiz atgriezties.” Es atbild ju: „Labi, es braukšu,” lai gan s pes plos ja manu dv seli, jo es zin ju (83), ka šis brauciens att lin s mana jaut juma atrisin šanu. Vienm r, neraugoties ne uz ko, cenšos b t paklaus ga.
625 Vakar , kad l dzos, Dieva M te man teica: „J su dz vei ir j t l dz gai manai dz vei, klusai un neman mai, vajag past gi savienoties ar Dievu un l gt par cilv ci, gatavot pasauli Dieva otrreiz jai atn kšanai.”
626 Vakara dievkalpojum Euharistisk s sv bas laik 230 mana dv sele neilgi tik s ar Dievu T vu, es jutos k b rns Vi a rok s un dv sel sadzird ju š dus v rdus: Mana meita nek
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
108
nebaidies, visi pretinieki sadauz s pie man m k m. c šiem v rdiem man dv sel ien ca tik dzi š miers un tik apbr nojams iekš js klusums.
627 (84) Kad pas dz jos Kungam, ka Vi š liedz man pal dz bu un ka es atkal palieku viena un nezinu, k man r koties, sadzird ju š dus v rdus: Nebaidies, Es vienm r esmu ar tevi. c šiem v rdiem man dv sel atkal ien ca dzi š miers. Vi a kl tb tne saj tami mani caurstr voja. Mans gars bija gaismas pieliets, ar miesa taj piedal s.
628 vakar pirms tam, kad man bija j brauc prom no Vi as, viena m sa231, vairs ne jauna, atkl ja man savas dv seles st vokli; vi a teica, ka jau vair kus gadus gar gi cieš no t , ka vi ai liekas, ka visas vi as gr ks dzes notiek slikti un vi a nav p rliecin ta, ka Kungs vi ai ir piedevis. Es vi ai jaut ju, vai vi a ir par to k dreiz teikusi biktst vam, un vi a atbild ja: „Es jau daudz reizes (85) esmu teikusi biktst viem un vi i man vienm r saka, lai esmu mier ga, bet es oti ciešu un nekas man nedod atvieglojumu; man v l arvien liekas, ka Dievs man nav piedevis.” Es vi ai atbild ju, ka vi ai ir j t paklaus gai biktst vam un piln gi mier gai, jo tas droši vien ir k rdin jums. Ta u vi a ar asar m ac s l dza man, lai es pajaut ju Kungam, vai Vi š ir piedevis vi ai un vai ir labas vi as gr ks dzes. Es vi ai skaidri pateicu, lai m sa pati jaut Dievam, ja netic biktst vam, bet vi a ie s man rok un negrib ja laist va , kam r neb šu pateikusi, ka pal gšos par vi u un p c tam pazi ošu, ko Dievs man par vi u b s teicis. Vi a r gti raud ja, negrib ja laist mani va un teica: „Es zinu,
sa, ka Kungs J zus run ar tevi.” Es nevar ju no vi as izrauties, jo vi a nelaida va manu roku, un... es apsol ju (86), ka pal gšos par vi u. Vakar sv bas laik dv sel sadzird ju š dus v rdus: Saki vi ai, ka vi as neuztic šan s manu Sirdi ievaino vair k nek gr ki, kurus vi a ir izdar jusi. Kad es vi ai to pateicu, vi a s ka raud t k b rns, un liels prieks ien ca vi as dv sel . Es sapratu, ka Dievs grib ja caur mani mierin t šo dv seli, un, lai gan man tas d rgi maks ja, es izpild ju Dieva v šanos.
629 Taj vakar , kad uz mirkl ti ieg ju kapel , lai pateiktos Dievam par vis m last m, kuras Vi š man bija devis šaj m , p kš i mani p ma Dieva kl tb tne. Es jutos k rns g ga T va rok s un sadzird ju š dus v rdus: Nek nebaidies, Es vienm r esmu ar tevi. Vi a lest ba mani piln gi caurstr voja, es j tu, ka ieeju tik cieš vienot ar Vi u, ka man nav v rdu, lai
to izteiktu. 630 Te es sev blakus ieraudz ju vienu no septi iem gariem, starojošu, t pat k agr k,
gaismas iet rp ; es vi u past gi redz ju sev blakus232, kad braucu ar vilcienu. Es redz ju, ka uz katras bazn cas, kurai brauc m gar m, st ja e elis, ta u b gaism nek tas, kurš pavad ja mani ce . Katrs gars, kurš sarg ja bazn cu, klan s t gara priekš , kurš bija kop ar mani.
Kad Varšav ieg ju klostera v rti os, šis gars nozuda; es pateicos Dievam par Vi a labumu, jo Vi š dod mums e us par ce abiedriem. Ak, cik cilv ki maz dom par to, ka vi iem blakus past gi ir t ds viesis un tai paš laik ar liecinieks par visu. Gr cinieki, atcerieties, ka jums ir liecinieks par j su r bu.
631 Ak, mans J zu, jebkur apzi ien k Tava labest ba, bet Tavu ž lsird bu neizsmels neviens. Pazušan iet t dv sele (88), kura v las pazust, jo tai, kura v las tikt gl bta, past v neizsme ama Kunga ž lsird bas j ra. Kas var maz trauk ievietot oke nu?
632 Kad atvad jos no m m un jau bija j brauc proj m, viena m sa l dza man piedošanu, ka tik maz ir pal dz jusi manos pien kumos un ne tikai nav pal dz jusi, bet ar past gi centusies trauc t. Ta u es dv sel vi u uzskat ju par lielu savu labdari, jo vi a man ieaudzin ja paciet bu; Vi a mani p rbaud ja tik t lu, ka viena no vec kaj m m m teica, ka m sa Faust na ir vai nu mu e, vai sv t c, ka norm ls cilv ks to nevar tu iztur t, ja k ds tik neatlaid gi dar tu vi am par aunu. Tom r es vienm r pret šo m su iztur jos labv gi. Vi a t apgr tin ja man darbu, ka, neraugoties uz man m p m, bieži vien saboj ja to, kas bija padar ts labi, – atvadoties vi a man atzin s un oti l dza piedošanu. Es negrib ju iedzi in ties vi as nol kos, bet uz mu to k Dieva dotu
rbaud jumu... 633 Es bezgal gi br nos, k var b t tik liela skaud ba. Kad es redzu k dam kaut ko
labu, priec jos par to, it k man pašai tas b tu; citu prieks ir mans prieks, bet citu ciešanas ir manas ciešanas, cit di es neiedrošin tos tikties ar Kungu J zu. J zus Gars vienm r ir vienk ršs, laipns, sirsn gs; jebkura nelabv ba, skaud ba, nepie emšana, kuru sl pj zem draudz ga smaida, ir inteli ents veln ns; skarbs v rds, bet ja tas n k no patiesas m lest bas, sirdi neievaino.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
109
634 (90) 22.03.1936. Atbraukusi uz Varšavu, uz br ti u ieg ju mazaj kapel , lai pateiktos Dievam par laim go ce u, un l dzu Kungam pal dz bu un ž last bu vis , kas mani te sagaida, – vis padevos Kunga sv tajai gribai. Es izdzird ju š dus v rdus: Nek nebaidies, visas tavas gr bas kalpos tam, lai tu izpild tu manu gribu.
635 25. mart . R ta apceres laik Dieva kl tb tne mani p ma paš veid , es ieraudz ju Dieva neizm rojamo lielumu un Vi a pazemošanos l dz rad bai. Tad ieraudz ju Dieva M ti. Vi a man teica: „Ak, cik pat kama Dievam ir t da dv sele, kura uztic gi seko Vi a ž last bas dvesmai; es pasaulei devu Pest ju, bet tev j st sta pasaulei par Vi a lielo ž lsird bu un j gatavo pasaule Vi a otrreiz jai (91) atn kšanai – Vi a, kurš n ks ne k Ž lsird gais Gl js, bet k Taisn gais Tiesnesis. Ak, cik briesm ga t diena! Ir noteikta Taisn s tiesas diena, Dieva dusmu diena, Vi a priekš tr c
i. St sti dv sel m par šo lielo ž lsird bu, kam r ir ž last bas laiks; ja tu tagad klus , tev b s atbild taj briesmu dien par lielu dv se u skaitu. Nek nebaidies, esi uztic ga l dz galam, es tev j tu dzi.”
636 Kad atbraucu uz Valendovu, viena m sa233 sasveicinoties man teica: ja m sa Faust na ir atbraukusi pie mums, tad tagad viss b s labi. Pajaut ju, k c vi a t saka. Vi a atbild ja, ka t j t vi as dv sele. Š dv sel te ir vienk rš bas pilna un oti m a J zus Sirdij. Š m ja patieš m bija rk rt s neveiksm s234... T s es te nepiemin šu.
637 (92) Gr ks dze. Gatavojoties gr ks dzei, es teicu Kungam J zum Vissv kaj Sakrament : „J zu, l dzu, run ar š priestera235 l m. Vi š nek nezina par to, ka Tu, J zu, man pieprasi dibin t Ž lsird bas ordeni. Par z mi tam, ka Tu esi mani dzird jis, lai vi š pasaka man kaut ko par šo ž lsird bu.” Kad pien cu pie biktskr sla un s ku gr ks dzi, priesteris p rtrauca mani un s ka run t par Dieva lielo ž lsird bu, turkl t ar tik lielu iedvesmu, k du nekad v l nebiju dzird jusi. Un tad vi š jaut , vai es zinu, ka Dieva ž lsird ba ir augst ka par visiem Vi a darbiem, ka t ir visu Vi a darbu vainagojums. Es ieklaus jos tajos v rdos, ko Kungs man teica ar š priestera l m. Kaut ar es ticu, ka biktskr sl vienm r Dievs run ar priestera l m, ta u te to izjutu paš veid . (93) Es pavisam neatkl ju manas dv seles dieviš o dz vi, tikai nož loju p rk pumus, tom r šis priesteris pats man pateica, kas notiek man dv sel , un lika b t uztic gai Dieva atkl sm m. Vi š man teica; „Tu ej dz kop ar Dieva M ti. Vi a uztic gi atbild ja uz katru Dieva atkl smi.” Ak, mans J zu, kas var aptvert Tavu labumu!
638 zu, padzen no manis prom visas t s domas, kuras nesaskan ar Tavu gribu. Saprotu, ka nekas cits mani nesaista ar šo zemi – tikai ž lsird bas sludin šana.
639 Ceturtdiena. Vakar Sv s Euharistijas ador cijas laik es ieraudz ju Kungu J zu, nošaust tu un nomoc tu. Vi š man teica: Mana meita, Es v los, lai tu visos s kumos paklaus tu biktst vam. Tavi visliel kie upuri Man nepat k, ja tu tos dari bez biktst va at aujas (94), un otr di –maz kajam upurim man s ac s ir liela noz me, ja tu to izdari ar biktst va at auju. Visliel kajiem darbiem man s ac s nav noz mes, ja tie ir patva gi, un bieži vien tie neatbilst manai gribai un dr k pelna sodu nek apbalvojumu. Un atkal – tavs vismaz kais darbi š ar biktst va at auju ir m š man m ac m un oti d rgs; nostiprinies taj uz visiem laikiem, vienm r esi modra, jo visa elle sace as pret tevi šaj liet t c, ka liels daudzums dv se u nov rs sies no elles v rtiem un cildin s manu ž lsird bu; ta u nek nebaidies, jo Es esmu ar tevi, zini, ka pati tu nek nesp j.
640 neša pirmaj piektdien pirms Sv s Kom nijas es ieraudz ju lielu trauku (95), piepild tu ar Hostij m; k da roka šo trauku nolika man priekš , un es to pa mu rok s, taj bija
kstoš dz vas Hostijas. Tad sadzird ju balsi: s Hostijas ir pie mušas t s dv seles, kur m tu izl dzi patiesas atgriešan s ž last bu š Liel gav a laik . Tas notika ned u pirms Liel s Piektdienas. Šo dienu es pavad ju liel iekš koncentr , upur jot sevi par dv sel m.
641 Ak, k ds prieks upur t sevi nemirst go dv se u lab ; es zinu, ka kviešu graudam, lai k tu par uzturu, j st izn cin tam un samaltam starp akme iem; t pat ar man, lai nestu labumu Bazn cai un dv sel m, j izn cin s, lai gan ji neviens manu upuri nepaman s. Ak, J zu, ji es gribu
t neman ma k obl te, lai neviena acs neredz tu, ka esmu Tevis sv ta hostija. 642 (96) P polu sv tdiena. Šaj sv tdien es paš veid p rdz voju Vissald s J zus
Sirds j tas; mans gars bija tur, kur bija J zus; es redz ju Kungu, j jam uz ze a, Vi a m cek us un lielus aužu p us, kuri g ja kop ar Kungu, priec gi, ar zariem rok s; vi i meta zarus Kungam zem
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
110
m, bet citi zarus tur ja virs galvas, l jot un izskrienot Kungam priekš , nezinot, ko dar t no prieka. Redz ju ar citu aužu pulku, kas izn ca J zum pret , ar ar zariem rok s, oti priec gi, vi i kliedza no prieka, pat mazi b rni, bet J zus bija oti nopietns, un Kungs va man saprast, k Vi š cieta taj br . Es neko citu neredz ju, tikai J zu, kura Sirdi p rpild ja [cilv ku] nepateic ba.
643 (97) Ceturkš a gr ks dze. T vs Bukovskis. K ds iekš js sp ks mani atkal pamudin ja, lai es vairs neatlieku šo lietu un pasaku biktst vam Bukovskim, ka ilg k vairs nesp ju gaid t. T vs man atbild ja: „M sa, tie ir maldi, Kungs to nevar pras t, tu esi salikusi m ža sol jumus, tas viss ir viltus, tu esi izdom jusi kaut k du ecer bu.” Vi š kliedza uz mani gandr z piln bals . Es pajaut ju, vai viss ir maldi, un vi š atbild ja, ka viss. „Tad, l dzu, pasakiet man, ko dar t t k.” „M sa, tev nav j seko nek m iedvesm m, tev ir j t izklaid gai un nevajag piev rst uzman bu tam, ko tu dzird si dv sel , bet ji centies labi izpild t savus pien kumus. Par visu to visp r nedom t, dz vot piln izklaid .” Es atbild ju: „Labi, (98) jo l dz šim es r kojos p c savas sirdsapzi as, bet tagad, t vs, ja j s liekat man nepiev rst uzman bu tam, kas man notiek, tad es to nedar šu.” Un vi š teica: „Ja tev Kungs J zus v l kaut ko pateiks, l dzu, pazi o to man, bet tev pašai, m sa, nekas nav
dara.” Es atbild ju: „Labi, es cent šos b t paklaus ga.” Es nezinu, kur t vam radies t ds skarbums. 644 Kad es aizg ju no biktskr sla, domu j klis nospieda manu dv seli; k man ir
t va sird gai, ja tas, ko es past st ju, nav gr ks; man nemaz nav oblig ti par to j saka biktst vam; un tad – k ds atvieglojums: nepiev rst uzman bu tam, kas notiek iekšien , kam r no rpuses viss ir labi; tagad man nevajag nekam piev rst uzman bu, sekot iekš m bals m, par ko bieži vien maks ju ar pazemojumiem; tagad es b šu br va. Bet kaut k das d vainas (99) s pes saž audza manu dv seli: k , vai tad es nedr kstu tikties ar To, kuru tik dedz gi v los? Kurš ir viss manas dv seles sp ks? Es s ku saukt: „Ak, J zu, pie k es iešu?” Bet kopš biktst va aizlieguma man dv sel ir ien kusi liela tumsa, es baidos, kaut tik nesadzird tu k du balsi un nep rk ptu biktst va aizliegumu. Ta u es atkal mirstu no ilg m p c Dieva. Mans gars ir saplos ts; man nav savas gribas, es piln gi atdodu sevi Dievam.
Tas bija Lielaj Trešdien , bet Lielaj Ceturtdien ciešanas v l palielin s. Atn kusi uz apceri, es iegrimu it k miršan : nejutu Dieva kl tb tni, bet visa Dieva taisn ba g s p r mani, es sevi redz ju k nokautu par pasaules gr kiem. S tans s ka irg ties par mani: „Redzi, tagad tu ner sies par dv seli, skaties, k tev atmaks ja – tagad tev neviens netic s (100), ka to v las J zus. Raug, k tu tagad ciet un k tev v l n ksies ciest. Nu, bet tagad biktst vs ir atbr vojis tevi no visa t .” Tagad es varu dz vot, k man pat k, ja tikai ji viss ir labi. Š s briesm s domas mani moc ja veselu stundu. Kad tuvoj s Sv s Mises laiks, s pes saž audza manu sirdi: vai man ir j aiziet no kongreg cijas? Ja
vs man teica, ka t ir kaut k da ecer ba, tad es risk ju atdal ties no Bazn cas. Ar iekš jo balsi saucu Kungu: „J zu, gl b mani!” Ta u neviens gaismas stars nen ca man dv sel , un es jutu, ka sp ki mani pamet, it k miesa š irtos no dv seles. Atdevu sevi Dieva gribai un atk rtoju: „Ak, Dievs, lai notiek ar mani tas, ko Tu esi nol mis, man nav nek man .” Tad mani p kš i p ma Dieva kl tb tne, caurstr voja viscaur, l dz kauliem. (101) Tas bija Sv s Kom nijas laiks. Uzreiz p c Sv s Kom nijas man pazuda viss, kas bija ap mani, un es [aizmirsu], kur atrodos.
645 Tad es ieraudz ju Kungu J zu, t izskat k sv tglezn . Un Vi š man teica: Pasaki biktst vam, ka tas ir mans darbs, bet tevi Es izmantoju k neder gu r ku. Un es teicu: „ J zu, es neko nevaru dar t, ko Tu man pav li, jo man biktst vs pateica, ka tas viss ir maldi un ka man nav
paklausa nevienam Tavam nor jumam; tagad es nedar šu nek no t , ko Tu man pav si. Kungs, dzu, piedod man, bet es neko nedr kstu, man ir j t paklaus gai biktst vam. J zu, es Tevi oti, dzu, piedod man, Tu zini, k es ciešu t d , man ir gr ti, bet biktst vs nav at vis man sekot Tav m
šan m.” J zus laipni un apmierin ti klaus s manos spriedumos un ž lab s. Es dom ju (102), ka tas oti sar gtin s Kungu J zu, bet, tieši pret ji, J zus bija apmierin ts un man laipni teica: Vienm r par visu st sti biktst vam – par to, ko Es tev prasu un ko saku. Dari tikai to, ko tev at aus. Ne par ko neraiz jies un nek nebaidies, Es esmu ar tevi. Manu dv seli piepild ja prieks, un visas nom cošas domas izzuda; p rliec ba un drosme ien ca man dv sel . a. Ta u dr z s s ciešanas, k das Kungs J zus izcieta etzemanes d rz . Tas turpin s l dz r tam, l dz piektdienai. Piektdien es p rdz voju J zus ciešanas, bet jau cit veid . Taj dien pie mums no Derdiem atbrauca t vs Bukovskis. K ds br numains sp ks mani pagr da, lai es eju pie gr ks dzes un izst stu visu, kas ar mani ir noticis un ko man teicis J zus. Kad to visu pateicu
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
111
vam, vi š k uva pavisam cit ds un teica (103) man: „Nek nebaidies, m sa, nekas slikts tev nenotiks, jo Kungs J zus nepie aus. M sa, ja tu esi paklaus ga un paliec t gara st vokl , l dzu, ne par ko neuztraucies. Dievs atrad s l dzek us, lai piepild tu to lietu, l dzu, esi vienm r tik vienk rša un va sird ga un par visu saki m tei ener lpriekšniecei. Tas, ko es tev teicu, m sa, ir t c, lai tevi pasarg tu, jo mald ties gad s pat sv tajiem; reiz m t var b t s tana balss, bet reiz m –m su pašu,
tad vajag b t uzman gai. Dari, m sa, ar turpm k t pat k iepriekš, redzi, Kungs J zus par to nedusmojas. M sa, tu vari kaut ko no t , kas ar tevi noticis, atk rtot [savam] past gajam biktst vam.” b.
647 Es sapratu vienu: man ir daudz j dzas par Sv (104) Gara gaismu katram biktst vam, jo, kad eju pie konfesion la, iepriekš dedz gi nepal gusies, biktst vs mani slikti saprot. Šis t vs mani pamudin ja karsti l gties taj nodom , lai Dievs man dotu lab k saprast un apzin ties t s lietas, kuras Vi š no manis prasa: „M sa, l dzies novennu p c novennas, un Dievs savas ž last bas neatteiks.”
648 Liel Piektdiena. Pulksten trijos es ieraudz ju Kungu J zu, piekaltu krust , Vi š paskat s uz mani un teica: Sl pstu. Un te es ieraudz ju, k no Vi a s na iziet tie paši divi stari,
taj glezn . Tad sajutu dv sel sl pes gl bt dv seles un upur ties par nelaim gajiem gr ciniekiem. Es upur ju sevi par pasauli kop ar mirstošo J zu M gajam T vam. Ar J zu, caur J zu (105) un J ir mana vienot ba ar Tevi, M gais T vs. Lielaj Piektdien Kungs
zus dv sel cit di cieta nek Lielaj Ceturtdien . 649 Augš mcelšan s. [12.04.1936.] Kad ien cu kapel , mana dv sele iegrima Diev ,
man vien gaj d rgum ; Vi a kl tb tne appludin ja [mani]. 650 Ak, mans J zu, mans Skolot j un Vad j, stiprini mani, apgaismo mani šajos
manas dz ves gr tajos br žos; es negaidu pal dz bu no cilv kiem, visa mana cer ba ir Tev . J tos vientu a Tavu uzdevumu priekš , Kungs. Neraugoties uz šaub m un dabisku pretošanos, es pildu Tavu sv to gribu un v los to pild t, cik vien var lab k, visu savu dz vi un sav n . J zu, ar Tevi es visu sp ju, dari ar mani visu, kas Tev pat k, tikai dod man savu ž lsird go Sirdi, un t man pietiek.
(106) Ak, J zu, mans Kungs, pal dzi man, lai ar mani notiek viss tas, ko Tu esi noteicis pirms m žiem, esmu gatava ikvienam Tavas sv s gribas nol mumam. S ti gaismu manam pr tam, lai es var tu paz t Tavu gribu. Ak, Dievs, kas iedzi inies man dv sel , Tu zini, ka es nek nev los – vien gi Tavu slavu.
Ak, Dieva griba, manas sirds sv tlaime, manas dv seles bar ba, mana pr ta gaisma, manas gribas visuvarenais sp ks, jo, kad es savienojos ar Tavu gribu, Kungs, Tava griba darbojas caur mani un ie em manas v s gribas vietu. Ik dienas es cenšos izpild t Dieva pav les.
651 Ak, neaptveramais Dievs! Cik liela ir Tava ž lsird ba, t p rsniedz visu cilv ku un reiz ar e u saprašanu; visi e i (107) un cilv ki ir n kuši no Tavas ž lsird bas. Ž lsird ba ir m lest bas zieds; Dievs ir m lest ba, bet ž lsird ba – tas ir Vi a darbs, m lest tas s kas, bet
lsird izpaužas. Lai uz ko es raudz tos, viss man st sta par Vi a ž lsird bu; ar pati Dieva taisn ba man run par Vi a ž lsird bas dzi umiem, jo taisn ba izriet no m lest bas.
652 Vienu v rdu es cienu un ar šo vienu v rdu vienm r r inos, tas viens man ir viss, ar to es dz voju un ar to mirstu – t ir Dieva sv griba. T ir mana dieniš bar ba, visa mana dv sele ieklaus s Dieva pav s, vienm r pilda to, ko Dievs man prasa, lai gan mana daba nereti tr c, j tot, ka uzdevumu lielums p rsniedz manus sp kus. Es labi zinu, kas es pati esmu, bet ar labi zinu, kas ir Dieva ž last ba, kura stiprina mani.
653 (108) 25.04.1936. Valendova. Taj dien manas dv seles ciešanas bija tik smagas, reti kad. No paša r ta es jutu, it k miesa atdal tos no dv seles, jutu Dieva ien kšanu man
viscaur, izjutu sev visu Dieva taisn gumu, jutos viena pati Dieva priekš . Nodom ju, ka viens gar t va v rds mani piln gi nomierin tu, bet, ko lai dara – vi a te nav. Tom r nol mu mekl t gaismu sv taj gr ks dz . Kad es atkl ju dv seli, priesteris nobij s un nev s vairs t k
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
112
uzklaus t manu gr ks dzi; tas mani ieveda v l stipr s ciešan s. Kad es redzu k da priestera bail gumu, tad nesa emu nek du iekš jo mierin jumu, t c esmu nol musi, ka tikai gar gajam
vam cent šos atkl t savu dv seli vis s liet s – no pašas liel s l dz pašai maz kajai – un prec zi iev rot vi a nor jumus.
654 Tagad es saprotu, ka gr ks dze ir tikai gr ku nož la (109), bet gar vad ba ir pavisam kas cits, ta u ne par to grib ju run t. V los past st t par d vainu gad jumu, kas man pirmo reizi notika: kad biktst vs s ka ar mani run t, nesapratu neviena vi a v rda un te es ieraudz ju krust sisto Kungu J zu, kurš man teica: Man s mok s mekl sp ku un gaismu. P c gr ks dzes es apcer ju J zus s s ciešanas un sapratu, ka tas, ko es ciešu nav nekas sal dzin jum ar Pest ja ciešan m, un katra, pat vismaz nepiln ba bija par iemeslu š m Vi a briesm gaj m mok m. Tad manu dv seli p ma liela nož la, un tikai taj sajutu, ka atrodos Dieva ž lsird bas j ras dzi umos. Ak, cik maz man ir v rdu, lai izteiktu to, ko p rdz voju. J tu, ka esmu k rasas l se, kas izš dusi Dieva ž lsird bas bezgal oke na dzi umos.
655 (110) + 10. maij , 1936. Atbraucu uz Krakovu, nopriec jos, ka tagad gan var šu izpild t visu to, ko no manis prasa Kungs J zus.
Reiz, kad satikos ar t vu A.236 un vi am visu past st ju, sa mu š du atbildi: „L dzies, sa, l dz Sv s J zus Sirds sv tkiem un pievieno k du m rd šanos, bet J zus Sirds dien es
tev atbild šu. Tom r k du dienu es dv sel sadzird ju š du balsi: Nek nebaidies, Es esmu ar tevi. P c šiem v rdiem man dv sel rad s tik liela nepaciet ba, ka es vairs negaid ju J zus Sirds sv tkus, bet gr ks dz teicu, ka izeju no kongreg cijas237. T vs man atbild ja: „M sa, ja tu pati
esi izl musi, tad pati ar uz emies atbild bu par sevi, tad tu vari iet.” Nopriec jos, ka varu iziet [no kongreg cijas].
Otr dien no r ta mani (111) p kš i atst ja j tama Dieva kl tb tne, liela tumsa ap ma manu dv seli, nesp ju l gties; š s p kš s Dieva atstumt bas saj tas d nol mu to visu nedaudz atlikt l dz tam laikam, kad var šu parun t ar t vu.
vs Andrašs atbild ja, ka t das p rmai as bieži gad s dv sel s, ta u tas netrauc r koties. 656 te ener lpriekšniece238. Kad es run ju ar m ti par visu, kas noticis, vi a man
atbild ja š di: „M sa, es iesl dzu tevi tabern kul kop Kungu J zu. Ja tu no turienes iziesi, tad b s Dieva griba.”
657 19. j nij . Kad m s aizg m pie jezu tiem procesij J zus Sirds godam, Vesperu laik es ieraudz ju tos pašus starus, k di redzami sv tglezn , izejam no Vissv Sakramenta. Manu dv seli p ma lielas ilgas p c Dieva.
658 (112) J nijs, 1936. Saruna ar t vu Andrašu. Zini, tas ir gr ti un smagi; tavs galvenais vad js ir Sv tais Gars; m s varam tikai virz t š s
atkl smes, bet tavs stais vad js ir Sv tais Gars. Ja tu, m sa, esi pati nol musi iziet, es neliedzu un nepav lu, visu atbild bu tu pati uz emies. Es tev, m sa, to saku, lai tu var tu s kt dar t; ja tu esi sp ga, tad vari [s kt]. Tas liekas ticami, ko tu man past st ji tagad un agr k239, tom r vis šaj liet ir j t oti piesardz gai, vajag daudz l gties un l gt apgaism bu man.
659 Sv s Mises laik , to svin ja t vs Andrašs, es ieraudz ju mazi u B rnu J zu, Vi š man teica, ka vis zi esmu atkar ga no gar vad ja. Nek da patva ga r ba, pat ja (113)
tev pras jusi daudz p u, Man nepat k. Izpratu savu atkar bu. 660 Mans J zu, ties p dien Tu piepras si atbild t par šo ž lsird bas lietu; ak,
taisn gais Tiesnesi un mans L gavaini, pal dzi man izpild t Tavu sv to gribu. Ak, ž lsird ba, Dieva daba!
Ak, visž lsird J zus, mana L gavai a, Sirds, dari manu sirdi l dz gu savai Sirdij. 661 16. j lij . Visu šo nakti pavad ju l gšan ; apdom ju Kunga ciešanas, bet manu
dv seli nospieda Dieva taisn gums. Kunga roka ir sk rusi mani. 662 17. j lij . Ak, mans J zu, Tu zini, cik daudz š rš u man ir šaj liet , cik daudz
rmetumu man ir j pacieš, cik daudz ironisku sm nu man ir mier gi j uz em. Ak, viena pati es to (114) nep rdz votu, bet kop ar Tevi, manu Skolot j, visu sp ju. Ak, cik s gi ievaino ironisks sm ns tad, kad run ar lielu va sird bu.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
113
663 22. j lij . Ak, mans J zu, zinu, ka par cilv ka lielumu liecina vi a darbi, nevis rdi, nevis j tas; darbi, kurus dar m, run s par mums. Mans J zu, ne auj man sap ot, bet dod
drosmi un sp ku izpild t Tavu sv to gribu. zu, ja Tu gribi atst t mani bez p rliec bas kaut vai l dz m ža galam – lai ir slav ts Tavs
rds!
nijs 664 Ak, mans J zu, cik bezgal gi es priec jos par to, ka Tu esi devis man p rliec bu,
ka š kongreg cija b s. Man par to vairs nav nek du šaubu, un es redzu, cik lielu slavu t pienes s Dievam; t b s Dieva visc s paš bas att ls – par s Dieva ž lsird bu. Taj nemit gi
gsies p c Dieva ž lsird bas sev un visai pasaulei, un katrs ž lsird bas darbs izpl s no Dieva lest bas, kura to piepild s. Šo cildeno Dieva paš bu cent sies ieg t un ar to dz vot, lai citi to
var tu iepaz t un pa autos uz Dieva labest bu. Š Dieva ž lsird bas kongreg cija Dieva Bazn s k bišu strops skaist d rz , kluss un apsl pts. M sas str s k bit tes, lai tuv ko dv seles
barotu ar medu, bet vasks kv los Dieva slavai. + 29. j nij , 1936. 665 vs Andrašs ieteica man l gties novennu ar nodomu lab k iepaz t Dieva gribu.
Dedz gi l dzos, pievienojot dažas miesas m rd šanas. Uz novennas beig m ieguvu iekš ju gaismu un apliecin jumu, ka kongreg cija b s un ka t ir Dievam pat kama. Neraugoties uz gr m (116) un pretest bu, man dv sel ien ca piln gs miers un sp ks no augšienes. Sapratu, ka Dieva gribai nekas nesp j trauc t vai kait t; aptv ru, ka man ir j izpilda Dieva griba pret ji visiem š rš iem, izsekošan m, daž m ciešan m, noraid jumiem un dabisk m šaub m.
666 Esmu sapratusi, ka jebkura cenšan s p c piln bas un viss sv tums ir pamatots Dieva gribas pild šan . Dieva gribas piln ga izpilde ir sv tuma briedums, šaub m te nav vietas. Ieg t Dieva gaismu, saprast, ko Dievs mums pieprasa, un to nedar t – ir liels apvainojums Dieva Majest tei. T da dv sele pelna, lai Dievs vi u piln gi atmestu; t ir l dz ga Luciferam, kuram bija dota liela gaisma, bet vi š nepild ja Dieva gribu. Br numains miers ien ca man dv sel , kad es sapratu, ka, neraugoties uz liel m gr m, esmu vienm r g jusi (117) tur, kur mani aicin ja iepaz ta Dieva griba. Ak, J zu, dod man ž last bu, lai es darbos izpild tu manis apzin to Tavu gribu, Dievs.
667 14. j lij . Pulksten trijos sa mu v stuli240. Ak, J zu, tikai Tu zini, ko es ciešu, ta u es klus šu un nevienam par to nest st šu, jo zinu, ka neviens mani nemierin s. Tu man esi viss, ak, Dievs, bet Tava sv griba ir mana bar ba; tagad es dz voju no t , no k dz vošu
. Es seviš i godinu sv to erce eli Mi eli; vi am nebija parauga Dieva gribas pild šan ,
tom r vi š uztic gi izpild ja Dieva v šan s. 668 + 15. j lij . Sv taj Mis upur ju sevi piln gi Debesu T vam caur Vissald ko
zus Sirdi; lai dara ar mani, kas Vi am pat k; es pati neesmu nekas un man nav nek , kas b tu der gs man nabadz , t c metos Tavas ž lsird bas j , Kungs.
669 (118) 16. j lij . M cos b t laba – no J zus, no t , kurš ir pati labest ba, lai var tu tikt nosaukta par Debesu T va meitu. Šodien priekšpusdien , kad man piezag s lielas nepatikšanas, taj s ciešan s centos savienot savu gribu ar Dieva gribu un klus jot slav ju Dievu.
cpusdien aizg ju uz piecu min šu ador ciju un tai mirkl ieraudz ju, ka krusti š man uz kr m k uvis dz vs. J zus man teica: Mana meita, ciešanas tev b s par z mi, ka Es esmu ar tevi.
c šiem v rdiem man dv sel ien ca liels savi ojums. 670 Ak, J zu, manu Skolot j un manu Vad j, vien gi ar Tevi es protu sarun ties; ne
ar vienu nav tik viegla saruna k ar Tevi, Dievs. 671 Gar gaj dz es vienm r tur šos pie priestera rokas. Par dv seles dz vi un t s
vajadz m run šu tikai ar biktst vu.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
114
672 (119) 4. august , 1936. Iekš jas s pes turpin s divas stundas. Miršana... P kš i mani caurstr vo Dieva kl tb tne, j tu, ka nok stu taisn Dieva var , šis taisn gums mani
em l dz kaulu smadzen m, ji es zaud ju sp kus un sama u. Te es aptveru Dieva lielo sv tumu un savu lielo nabadz bu, dv sel s kas briesm gas mokas, dv sele redz visus savus darbus, kas nav bez vainas. Tad dv sel mostas pa bas sp ks... un dv sele ar visu savu jaudu raujas pie Dieva, ta u redz, cik nabaga vi a ir, un viss, kas ir ap vi u, ir niec ba. Un t š sv tuma priekš – ak, nabaga dv sele...
673 13. august . Visu dienu moc jos briesm gos k rdin jumos, Dieva zaimi lauz s man uz l m, nepatika pret visu, kas ir sv ts un dieviš s; c jos visu dienu; vakar mani moc ja doma: k c par to b tu j saka biktst vam, (120) vi š par to izsmies. Kaut k da nepatika un nev šan s nospieda manu dv seli, un man lik s, ka t st vokl es nek di nedr kstu pie emt Sv to Kom niju. Kad iedom jos to, ka nedr kstu iet pie Kom nijas, manu dv seli saž audza tik briesm gas s pes, ka gandr z iekliedzos piln bals , bet tad paman ju kapel m sas un nol mu iet uz d rzu, tur nosl pties, lai var tu kaut ska i ieraud ties.
674 kš i man blakus nost s J zus un teica: Kurp tu gribi doties? Es nek neatbild ju J zum, bet visas s pes izl ju Vi priekš , un atk s visi s tana k rdin jumi. J zus man teica: Iekš jais miers, kas tev ir, t ir ž last ba. Un Vi š nozuda. Es jutos laim ga un apbr nojami nomierin ta. Patiesi, lai vien mirkl man var tu atgriezties t ds miera sp ks – to sp j tikai J zus, Vi š ir Visaugst kais Kungs.
675 (121) 1936.gada 7. august Kad sa mu rakstu241 par Dieva ž lsird bu ar to sv tbildi242, mani br numaini p ma
Dieva kl tb tne. Iegrimu pateic bas l gšan un p kš i ieraudz ju Kungu J zu liel gaišum , t du, uzz ts, un pie Vi a k m t vu Andrašu un priesteri Sopo ko; abiem rok s bija spalvas, bet
no š m spalv m izg ja spožums un uguns k zibe i, tie krita liel aužu p , kurus kaut kur dzina. Tas, kuru sk ra šis stars, nov rs s no p a un stiepa rokas uz J zu; vieni pagriez s ar lielu prieku, citi – ar liel m s m un skumj m. J zus oti laipni skat s uz vieniem un uz otriem. Dr z es paliku viena ar J zu un teicu: „J zu, pa em mani jau tagad, jo Tava griba jau ir izpild ta.” Bet J zus man atbild ja: (122) V l nav visa mana griba piepild jusies tev , tu v l daudz ciet si, bet Es esmu ar tevi, nebaidies.
676 Es daudz run ju ar Kungu par t vu Andrašu un par priesteri Sopo ko; zinu, ka to, ko l dzu Kungam, Vi š neatteiks, bet dos vi iem to, ko l dzu. Es j tu un zinu, cik stipri J zus vi us m l. Par to s ki nerakstu, bet zinu un bezgal gi priec jos.
1936. gada 15. august 677 va Andraša vad s Sv s Mises laik mirkli pirms Upur šanas manu dv seli
caurstr voja Dieva kl tb tne un dv sele tiec s uz alt ri. Un tad es ieraudz ju Dievm ti ar B rnu zu uz rok m. B rns J zus tur s pie M tes rokas. K br B rns J zus priec gi aizskr ja uz
alt ra vidu, bet Dieva M te man teica: „Skaties, cik mier gi es uzticu J zu vi a rok m. Tu t pat vari (123) uztic t vi am savu dv seli un b t ar vi u k b rns.” P c šiem v rdiem manu dv seli piepild ja br numaina uztic šan s, pa ba. Dievm te bija t rpta balt kleit , br niš gi balt , caursp , uz Vi as pleciem bija caursp gs debeszils apmetnis. Vi ai bija neapsegta galva, va izlaisti mati, Vi a bija skaista, neizsak mi dai a. Dieva M te oti laipni skat s uz t vu, ta u dr z t vs p rlauza B rnu un lija stas dz vas asinis; t vs pieliec s un ielika sev šo dz vo sto J zu; nezinu, vai vi š ap da Vi u un k tas notika. J zu, J zu, es ne vienm r sp ju sekot Tev, jo br žiem Tu k sti man neaizsniedzams.
678 Tikumu b ba ir Dieva griba; kurš uztic gi pilda Dieva gribu, tas pieaug visos tikumos. Visos dz ves gad jumos un apst os es slav ju un cildinu Dieva sv to gribu. Dieva sv griba ir manas m lest bas m is. (124) Savas dv seles vissl pt kajos dzi umos es dz voju
c Vi a gribas un darbojos t , k iekš ji j tu, ka t da ir Dieva griba; man pat kam kas ir mokas,
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
115
ciešanas, izsekošanas un cit di š rš i p c Dieva gribas, nek pan kumi, slava un atzin ba p c pašas gribas.
679 Mans J zu, ar labunakti, zvans mani aicina gul t. Mans J zu, redzi, es mirstu sl s gl bt dv seles; mans L gavaini, ar labunakti, es priec jos, ka v l par vienu dienu esmu pietuvojusies m bai, bet, ja Tu, J zu, ausi man no r ta pamosties, es s kšu jaunu himnu Tavai slavai.
680 + 13. j lij . Šodien medit cijas laik man n ca saprašana: nekad nerun t par saviem iekš jiem p rdz vojumiem; bet neko nevajag sl pt no gar vad ja; paši l gšu Dievam gaismu manam gar gajam vad jam (125). Vair k uzman bas velt šu biktst va v rdiem nek vis m man m iekš m apgaism m.
681 + Visliel kaj s mok s savas dv seles acis es gremd ju krust sistaj J ; es negaidu pal dz bu no cilv kiem, bet pa aujos uz Dievu, uz Vi a neizm rojamo ž lsird bu lieku visas savas cer bas.
682 + Jo vair k j tu, ka Dievs mani p rveido, jo vair k v los gremd ties klus šan . Dieva m lest ba veic savu darbu manas dv seles dzi umos, es redzu, ka s kas mana misija, kuru Kungs man ir uztic jis.
683 + Reiz, kad dedz gi l dzos uz sv tajiem jezu tiem, p kš i ieraudz ju sarge eli, vi š mani aizveda pie Dieva tro a; es g ju (126) gar m sv to pulkiem, ieraudz ju daudzus p c sv tbild m man paz stamus cilv kus; redz ju daudzus jezu tus, vi i man jaut ja, no kuras kongreg cijas es esmu. Kad es vi iem atbild ju, vi i jaut ja: „Kas ir tavs gar gais vad js?” Es atbild ju, ka t vs Andrašs. Kad vi i v s v l run t, sarge elis man deva z mi klus t, un es pien cu pie paša Dieva tro a. Es redz ju lielu un nepieejamu spožumu, redz ju man paredz to vietu Dieva tuvum , bet, k da t ir, es nezinu, jo to aizsedza m konis, bet mans sarge elis man teica: „Te ir tavs tronis – par uztic bu Dieva gribas pild šan .”
684 + Sv stunda. Ceturtdiena. Šaj l gšanu stund J zus man at va ieiet P jo vakari u istab un es biju kl t vis , kas tur notika. Visdzi k mani savi oja243 br dis, kad J zus pirms konsekr cijas pac la (127) acis uz debes m un s ka nosl pumainu sarunu ar savu T vu. Šo br di m s var sim sti izprast tikai m . Vi a acis bija k divas liesmas, seja staroja, bija balta
sniegs, viss Vi a t ls – majest tisks, Vi a dv sele skuma; Konsekr cijas br piepild lest ba pieklusa – upuris bija nests vis piln . Tagad tiks izdar ta tikai n ves
ceremonija, izn cin šana, bet b ba ir P jo vakari u istab . Visas manas dz ves laik man nav bijis tik dzi as š nosl puma izzin šanas k šaj ador cijas stund . Ak, cik karsti es
los, lai visa pasaule iepaz tu šo neizm rojami dzi o nosl pumu. 685 c š s stundas, kad atn cu uz celli, p kš i sapratu, cik oti apvaino Dievu k ds
manai sirdij tuvs cilv ks. To redzot, s pes caurd ra manu dv seli, metos pie Kunga k m un dzu p c ž lsird bas. Divas stundas es asar s, l gšan s un sevis šaust šan pretojos (128)
gr kam un tad sapratu, ka Dieva ž lsird ba ir p musi šo nabaga dv seli. Ak, cik d rgi maks viens vien gs gr ks!
686 + Septembris. Pirm piektdiena. Vakar es ieraudz ju Dieva M ti ar atsegt m kr m un zobena caurdurtu, Vi a r gti raud ja un aizsedza m s no briesm ga Dieva soda. Dievs
las m s aizsniegt ar briesm gu sodu, bet nesp j, jo m s aizsedz Dieva M te. Bailes p ma manu dv seli, es nep rtraukti l dzos par Poliju, manu d rgo Poliju, kura tik maz pateicas Dieva
tei. Ja ne Dieva M te, maz labuma dotu m su p les. Es pastiprin ju l gšanas un upurus par savu d rgo T vzemi, bet redzu, ka esmu tikai piliens pret aunuma vilni. K var piliens aptur t vilni? Ak, j ! Viens pats piliens – tas nav nekas, bet kop ar Tevi, J zu, es droši v rs šu savas kr tis pret visu aunuma vilni un pat pret (129) visu elli. Tava visvaren ba sp j visu.
687 Reiz, ejot pa gaiteni uz virtuvi, dv sel sadzird ju š dus v rdus: Nemit gi l dzies to kron ti, kuru Es tev iem ju. Tas, kurš to l gsies, sa ems lielu ž lsird bu n ves stund . Priesteri to sniegs gr ciniekiem k p jo cer bu uz gl bšanu; pat, ja tas b tu visbezcer kais gr cinieks, tom r, ja vi š kaut vienu reizi l gsies šo kron ti, vi š tiks apd vin ts ar ž last m no manas bezgal s ž lsird bas. Es alkstu, lai visa pasaule iepaz tu manu ž lsird bu; neaptveramas
last bas Es v los dot dv sel m, kuras uzticas manai ž lsird bai.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
116
688 zu, mana Dz ba un Paties ba, mans Skolot j, vadi katru manas dz ves soli, lai es visu dar tu p c Tavas sv s gribas.
689 (130) + Reiz es ieraudz ju Dieva J ra troni, bet tro a priekš – tr s sv tos: Sta islavu Kostku, Andžeju Bobo u un princi Kazimiru, kuri aizst ja Poliju. K br ieraudz ju lielu gr matu, kas atrad s tro a priekš , un man iedeva šo gr matu, lai es to las tu. T bija rakst ta ar asin m, ta u es nek nesp ju izlas t, tikai J zus V rdu. Tad es izdzird ju balsi, kura teica: l nav pien cis tavs laiks. No manis pa ma šo gr matu, un es sadzird ju š dus
rdus: Tu liecin si par manu bezgal go ž lsird bu. Šaj gr mat ir ierakst tas t s dv seles, kuras ir pagodin jušas manu ž lsird bu. Mani p ma prieks, redzot tik lielu Dieva labest bu.
690 + K du reizi es izpratu divu klosterm su st vokli, kuras iekš ji pretoj s priekšnieces dotajam r kojumam, un t Dievs vi m ir liedzis daudz pašo ž last bu. (130) To redzot, s pes saž audza manu sirdi. Ak, J zu, cik tas ir r gti, ja m s paši esam par iemeslu
last bu zaud šanai. Kurš to saprot, tas vienm r ir uztic gs. 691 + Ceturtdiena. Šodien, neraugoties uz lielu nogurumu, tom r nol mu notur t sv to
stundu. Es nevar ju l gties, nevar ju ar atrasties uz ce iem, tom r l dzos veselu stundu un dv sel savienojos ar t m dv sel m, kuras jau vis piln pagodina Dievu. Stundas beig s
kš i ieraudz ju J zu. Vi š dzi i un ar neizsak mu maigumu paraudz s man un teica: Man ir rk rt gi pat kama tava l gšana. P c šiem v rdiem man dv sel ien ca br numains sp ks un
gar gs prieks, Dieva tuvums manu dv seli p ma viscaur. Ak, kas notiek ar dv seli, kura tiekas aci pret aci ar Kungu; to neviena spalva nav izteikusi un nekad neizteiks...
692 (132) + Ak, J zu, es saprotu, ka Tava ž lsird ba nav aptverama, t c, l dzu Tevi, dari manu sirdi tik lielu, lai t var tu ievietot sev visas virs zemes dz vojošo dv se u vajadz bas. Ak, J zu, mana m lest ba tiecas rpus pasaules, pie š st tav ciet m dv sel m, un ž lsird bu es vi m gribu par t caur atlaidu l gšan m. Dieva ž lsird ba ir bezgal ga un neizsme ama, t pat
bezgal gs ir pats Dievs. Lai cik stiprus v rdus es izv tos, lai aprakst tu Dieva ž lsird bu, tas s tikai nieks sal dzin jum ar to, k da t ir paties . Ak, J zu, padari manu sirdi j gu pret
vis m manu tuv ko dv seles vai miesas ciešan m. Ak, mans J zu, es zinu, ka Tu pret mums izturies t , k m s izturamies pret saviem tuv kajiem.
Ak, mans J zu, padari manu sirdi l dz gu savai ž lsird gajai Sirdij. J zu, pal dzi man iet dz , katram darot labu...
693 (133) 14. septembr [1936.] Pie mums atbrauca Vi as arhib skaps. Kaut ar vi š bija oti neilgi, man bija iesp ja parun t ar šo cien jamo gar dznieku par ž lsird bas lietu. Vi š izr ja lielu labv bu ž lsird bas lietai: „M sa, esi piln gi mier ga. Ja tas ir Dieva Apredz bas var , tad tas notiks. Bet pa to laiku, m sa, l dzies par skaidr ku ju z mi. Lai Kungs auj tev to skaidr k saprast; l dzu, v l mazliet pagaidi. Kungs J zus izdar s t , ka viss b s labi.”
694 19. septembr [1936.] Kad izn m no rsta244 un uz br di ieg m kapel , kas atrodas taj sanatorij , sadzird ju dv sel š dus v rdus: Mans b rns, v l ir p ris pilienu kaus , vairs neb s ilgi. Prieks (134) ielija man dv sel , tas bija pirmais mana L gavai a un Skolot ja aicin jums. Mana sirds bija oti aizkustin ta, un bija br dis, kad dv sele gremd s Dieva
lsird bas pilnaj j ; es sajutu, ka mana misija s kas vis piln . N ve neko, kas ir labs, nesp j izn cin t; visvair k es l dzos par dv sel m, kuras mok s iekš s ciešan s.
695 Reiz, kad dv sel biju sa musi apgaism bu attiec uz div m m m, sapratu, ka ne pret visiem var vien di iztur ties. Ir personas, kuras apbr nojami prot veidot draudz gas attiec bas un k draugi, it k v loties dot atvieglin jumu, izvilina v rdu p c v rda un tad piem rot br tos pašus v rdus izmanto, lai dar tu nepatikšanas. Mans J zu, cik apbr nojama ir cilv ku v ba! Mans J zu, Tava m lest ba dod dv selei lielu godpr bu attiec s ar citiem.
696 (135) + 1936. gada 24. septembr
te priekšniece245 lika man l gties vienu Rožukro a nosl pumu, visu vingrin jumu viet , un doties pie miera. Tikko apg lusies, uzreiz iemigu, jo biju oti nogurusi. Ta u dr z mani pamodin ja s pes. S pes bija tik lielas, ka nesp ju izdar t ne maz ko kust bu, nesp ju pat
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
117
siekalas nor t. Tas ilga l dz k diem pulksten trijiem. Dom ju pamodin t m su postulanti, ar kuru kop dz voju, bet nol mu, ka vi a man nesp s pal dz t un lai gu vien, ž l modin t. Es piln gi atdevu sevi Dieva gribai un dom ju, ka tagad tuvojas mana n ves diena, diena, p c kuras es ilgojos. Man bija iesp ja savienoties ar J zu krusta ciešan s, cit di es nesp ju l gties. Kad s pes pierima, es s ku sv st, bet kust ties nesp ju, jo katra kust ba atkal izrais ja to pašu, kas jau bija. No r ta jutos oti nogurusi, bet fiziski vairs necietu. Ta u piecelties uz Sv to Misi nesp ju. Nodom ju: ja p c t m ciešan m nen k n ve, tad k das gan ir n ves ciešanas.
697 zu, Tu zini, ka es m lu ciešanas un ilgojos izdzert ciešanu kausu l dz p jam pilienam, bet, kad p r mani p rskrien vieglas tr sas un bailes, uzreiz man piln sp mostas uztic ba Dieva bezgal gajai ž lsird bai, un t s priekš visam ir j atk pjas k nai saules stara priekš . Ak, J zu, cik liela ir Tava labest ba; t bezgal Tava labest ba, kuru es labi paz stu,
va man pašai n vei droši skat ties ac s. Es zinu, ka nekas ar mani nevar notikt bez J zus at aujas. Es ilgojos slav t Tavu bezgal go ž lsird bu dz , n ves stund un augš mcelšan , un bezgal .
(137) + Mans J zu, mans sp ks, mans miers un atdusa, Tavas ž lsird bas staros peld mana dv sele ik dienas; nezinu t du br di sav dz , kad es nejustu Tavu ž lsird bu, ak, Dievs. Vis man dz es ne uz ko nepa aujos k vien gi uz Tavu, Kungs, bezgal go ž lsird bu – t ir manas dz ves vad ja. Mana dv sele ir Dieva ž lsird bas pilna.
698 + Ak, cik stipri ievaino J zu izredz tas dv seles nepateic ba, Vi a neaptveram lest ba cieš. Dievs m s m l ar visu savu bezgal go B bu, k ds Vi š ir, bet te k ds niec gs
puteklis nonicina šo m lest bu. Mana sirds pl st pušu no s m, kad es aptveru šo nepateic bu. 699 Reiz sadzird ju š dus v rdus: Mana meita, st sti visai pasaulei par manu
neaptveramo (138) ž lsird bu. Es v los, lai Ž lsird bas sv tki b tu patv rums un gl bšana vis m dv sel m, bet paši nelaim gajiem gr ciniekiem. Šaj dien ir atv rti manas ž lsird bas dzi umi, Es izleju veselu ž last bu j ru uz t m dv sel m, kuras tuvojas manas ž lsird bas avotam; kura dv sele ies pie gr ks dzes un Sv s Kom nijas, ieg s gr ku piedošanu un soda piln gas atlaidas; šaj dien ir atv rti visi Dieva avoti, no kuriem pl st ž last bas; lai nebaid s Man tuvoties neviena dv sele, kaut ar t s gr ki b tu k purpurs. Mana ž lsird ba ir tik liela, ka vis
to nesp s aptvert neviens sapr ts – ne cilv ku, ne e u. Viss, kas past v, ir no manas lsird bas izn cis. Ikviena dv sele visu m bu apcer s manu m lest bu un ž lsird bu. lsird bas sv tki ir izg juši no manas B bas (139), Es v los, lai tie tiktu svin ti pirmaj
sv tdien p c Lieldien m. Cilv ce nepaz s mieru, kam r neb s v rsusies pie manas ž lsird bas avota.
700 + Reiz, kad biju nogurusi un nomoc jusies, pateicu par to m tei priekšniecei un sa mu atbildi, ka man ir j sadz vo ar ciešan m. Noklaus jos visu, ko man m te teica un tad izg ju. M su m tei priekšniecei ir tik daudz m lest bas uz tuv ko, bet seviš i pret slim m
m, ka visas par to zina, bet kas attiecas uz mani, tad br numaini, ka Kungs J zus pie va, ka vi a mani nesaprata un t c daudz p rbaud ja.
701 Taj dien , kad es jutos slima, bet aizg ju darb , man ik br di k uva slikti, karstums bija tik liels, ka cilv ks ar bez darba pie t das temperat ras justos v jš (140), bet ko gan lai saka, ja vi š str un mok s. Priekšpusdien atr vos no darba, skat jos debes s un ar lielu cer bu teicu Kungam: „J zu, aizsedz sauli, jo es vairs nesp ju iztur t šo karstumu, un – br numaina lieta – balts m kon tis aizsedza sauli, un kopš t br ža vairs nebija tik liela karstuma.
k, kad s ku sev p rmest, ka neesmu iztur jusi to karstumu, bet l gusi p c atvieglojuma, zus pats mani nomierin ja.
702 1936.g.17.august . Šovakar mani caurstr vo Dieva kl tb tne. K br iepaz stu Dieva lielo sv tumu. Ak, k mani nospiež šis Dieva lielums, tad es apzinos visu savu tukš bu un niec bu. T s ir lielas mokas, jo paz šanai seko m lest ba. Dv sele nepr gi tiecas uz Dievu, un viena pret otru nost jas divas m lest bas: Rad ja un rad juma; (141) viena l te grib m ties ar oke nu. S kum l se v tos sev ietvert to neaptveramo oke nu, bet taj paš br saprot, ka ir tikai viena l te, un, sajutusi pamudin jumu, piln ietek Diev – k l se oke ... Pirmajos mirk os tas dara s pes, ta u t s ir tik saldas, ka dv sele, t s iepaz stot, ir laim ga.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
118
703 Tagad es izdaru pašu vingrin jumu – savienojos ar ž lsird go J zu Kristu. Tas man dod br numainu sp ku, sirds ir past gi savienota ar To, p c kura ilgojas, bet darbus vada
lsird ba, kura ce as no m lest bas. 704 Katru br vu br di es pavadu pie apsl pt Dieva k m. Vi š ir mans Skolot js, par
visu es Vi am jaut ju, par visu Vi am st stu, te sme os sp kus un gaismu, te visu m cos, te pie manis n k apgaism ba, k iztur ties pret tuv kajiem. Kopš t br ža, kad (142) izg ju no novici ta, esmu iesl gusies tabern kul kop ar J zu, savu Skolot ju. Vi š pats mani ievilka šaj dz s m lest bas ugun , ap kuru viss pulc jas kop .
705 25.09. J tu s pes rok s, k s un s – taj s viet s, kur J zum bija br ces. Seviš i stipri š s s pes j tu tad, kad satiekos ar k du dv seli, kura nav ž last bas st vokl ; uzreiz karsti l dzos, lai Dieva ž lsird ba p em šo dv seli.
706 29.09. Sv erce a Mi a dien redz ju šo vadoni sev blakus. Vi š man teica: „Kungs man ir uzdevis paši r ties par tevi. aunums tevi neieredz, ta u nebaidies. Kas tad ir
ds k Dievs!” Un nozuda. Tom r es j tu vi a kl tb tni un pal dz bu. 707 (143) 02.10.1936. M neša pirm piektdiena. P c Sv s Kom nijas p kš i
ieraudz ju Kungu J zu. Vi š man teica š dus v rdus: Tagad es zinu, ka ne manu ž last bu un vanu d tu Mani m li, bet mana griba tev ir d rg ka par dz bu; t c Es savienojos ar tevi
tik tuvu k ne ar vienu rad jumu. 708 Taj br J zus nozuda. Manu dv seli p rpludin ja Dieva kl tb tne; zinu, ka
esmu Visuvald ja acu skatien . Esmu piln gi iegrimusi priek , kas n k no Dieva. Visu dienu, bez jebk da p rtraukuma, es biju gremd jusies Diev . Vakar s ku it k zaud t sama u un
vain k rt mirt. Mana m lest ba v las sal dzin ties ar Visuvald ja m lest bu, t tik nepr gi tiecas uz Vi u, ka bez pašas Dieva ž last bas šaj dz nav iesp jams iztur t tik milz gu
last bu. Ta u es skaidri redzu, ka J zus pats mani stiprina, atbalsta un dara sp gu tikties ar Vi u. Tai paš laik dv sele ir apbr nojami darb ga.
709 (144) 03.10.1936. Šodien Rožukro a laik p kš i ieraudz ju Vissv Sakramenta kausu ? . Tas bija atv rts un piepild ts pilns ar hostij m. No kausa skan ja balss: s hostijas ir pie mušas t s dv seles, kuras ir atgriezušas tavas l gšanas un ciešanas. Te es sajutu Dieva kl tb tni, k b rns, br niš gi ir justies k b rnam.
710 du dienu, kad jutu, ka nesp šu palikt uz k m l dz pulksten devi iem, pal dzu m. N., lai man iedod mazliet ie st, jo slikti j tos un t c agr k iešu gul t, m. N. man atbild ja: „Tu, m sa, ta u neesi slima. Tev vienk rši grib ja dot atp tu un izdom ja, ka esi slima.” Ak, mans J zu, slim ba jau ir tik t lu ieg jusi, ka rsts mani ir atdal jis no m m246, lai t nepieliptu cit m, bet, l k, viens cilv ks t dom . Labi vien ir, tas viss ir Tev, mans J zu. Nev los daudz rakst t par kaut ko ju, jo tas nav iemesls man m (145) piez m. Es oti v los aprakst t t s
last bas, kuras Kungs man ir devis, jo t s nav dotas tikai man, bet ar daudz m cit m dv sel m. 711 05.10.1936. Šodien sa mu v stuli no pr. Sopo ko. No t s es uzzin ju, ka vi š ir
nodom jis public t Kristus ž lsird bas sv tbild ti un l dz man ats t l gšanu, kuru v las iespiest bild tes otr pus , ja sa ems arhib skapa piekrišanu. Ak, cik liels prieks piepild ja manu sirdi, jo Dievs ir vis man ieraudz t Vi a ž lsird bas lietu! Ak, tas ir Visaugst Dieva darbs, es esmu tikai Vi a r ks. Ak, cik karsti es v los redz t Dieva Ž lsird bas sv tkus, kurus Dievs pieprasa caur mani, bet, ja Dieva griba ir t da, ka šos sv tkus svin s tikai p c manas n ves, tad es jau tagad par tiem priec šos un iekš ji tos svin šu ar biktst va at auju.
712 (146) + Šodien es ieraudz ju t vu Andrašu, ce os nometušos un l gšan iegrimušu, un p kš i pie vi a nost s J zus, izstiepa abas rokas virs vi a galvas un teica man: Vi š tevi vad s, nebaidies.
713 11. oktobr . Šovakar, kad rakst ju par Dieva lielo ž lsird bu, par lielo labumu dv sel m, cell iebruka s tans, oti dusm gs un naid gs; tas pa ra aizslietni un s ka to lauzt un pl st. Pirmaj br mazliet nobijos, bet tad ar krusti u izdar ju sv to krusta z mi, un d mons uzreiz nomierin s un nozuda. Šoreiz es neredz ju šo briesm go b tni, bet redz ju, cik briesm gs ir t s naids; tom r aizslietnis nebija ne sapl sts, ne salauzts, pavisam mier gi turpin ju rakst t. Es labi zinu, ka bez Dieva gribas aunais man nepieskarsies. Bet ko gan vi š uzdr kstas?
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
119
Vi š atkl ti s k man uzbrukt (147), turkl t ar lielu niknumu un naidu, ta u nesp j ne uz br di at emt man mieru; mans gar gais l dzsvars padara vi u traku.
714 + Šodien Kungs man teica: Ej pie priekšnieces un saki, ka Es v los, lai visas sas un b rni l gtos to kron ti, kuru Es tev iem ju. J dzas kapel devi as dienas p c
rtas, lai izl gtu piedošanu no mana T va un Dieva ž lsird bu Polijai. Es Kungam atbild ju, ka pateikšu par to priekšniecei, bet vispirms man vajag aprun ties ar t vu Andrašu, un nol mu, ka,
dzko vi š atbrauks, uzreiz par to run šu ar vi u. Kad t vs atbrauca, apst i bija t di, ka es nevar ju vi u satikt; ta u es nedr kst ju r in ties ar apst iem, vienk rši vajadz ja iet pie t va un atrisin t šo jaut jumu. Bet es nol mu pagaid t, kad t vs atbrauks n kamo reizi.
715 Ak, cik oti (148) tas nepatika Dievam! K br mani pameta Dieva kl tb tnes saj ta – t s liel s Dieva kl tb tnes, kuru es past gi j tu sev . Ta u taj br š saj ta mani piln gi pameta, kaut k da tumsa vald ja dv sel l dz t dai pak pei, ka nezin ju, vai esmu
last bas st vokl vai n . T etras dienas nepie mu Sv to Kom niju, bet p c etr m dien m satikos ar t vu un visu vi am past st ju. T vs mani nomierin ja un teica: „Tu neesi zaud jusi Dieva ž last bu, un tom r – esi uztic ga Dievam.” Br , kad es g ju no biktskr sla, mani atkal p ma Dieva kl tb tne k agr k; sapratu, ka Dieva ž last ba ir j pie em t , k Dievs to s ta, t veid , k Dievs grib, un t ir j pie em t izskat , k Dievs to mums s ta.
716 Ak, mans J zu, šaj br Tavas ž last bas un ž lsird bas sp es pie emu stingru un m gu l mumu: uztic ba vismaz kajai Tavai ž last bai.
717 (149) Visu nakti gatavojos Sv s Kom nijas pie emšanai, jo nesp ju gul t fizisku ciešanu d . Mana dv sele grima m lest un skumj s.
718 c Sv s Kom nijas sadzird ju v rdus: Tu redzi, kas tu esi pati par sevi; ta u nešausminies par to. Ja Es tev atkl tu visu tavu nabadz bu, tu nomirtu no šausm m. Tom r zini, kas tu esi. T c, ka tava nabadz ba ir tik liela, Es atkl ju tev veselu j ru savas ž lsird bas. Es mekl ju un alkstu t das dv seles k tav , bet to ir maz. Tava liel pa ba uz Mani liek Man past gi sniegt tev ž last bas. Tev ir lielas un neaptveramas ties bas uz manu Sirdi, jo tu esi meita, kas ir pa bas pilna. Tu nesp tu panest manu lielo m lest bu uz tevi, ja Es to atkl tu tev te, virs zemes, vis piln ; Es bieži paveru tev aizkaru, ta u zini, ka t ir tikai mana rk rt
last ba. Mana m lest ba un mana ž lsird ba nepaz st robežas. 719 (150) Šodien es sadzird ju š dus v rdus: Mans b rns, zini, ka tevis d Es savas
last bas s tu visai apk rtnei, bet tev ir j pateicas Man par t m, jo citi man nepateicas par labdar m, kuras tiem sniedzu; tavas pateic bas sp ka d Es ar turpm k vi us sv šu.
720 Ak, mans J zu, Tu zini, cik gr ta ir dz ve kopien , cik neizpratnes un p rpratumu – bieži vien neraugoties uz labo gribu no ab m pus m, ta u tas ir Tavs nosl pums, ak, Kungs,
s to izprat sim m ., tom r m su spriedumiem vienm r ir j t ieciet giem. 721 Liela un neizm rojami liela ir Dieva ž last ba, kad ir gar gais vad js. J tu, ka
tagad es nem tu pati staig t gar gaj dz ; liels ir priestera sp ks, un es past gi pateicos Dievam par to, ka Vi š man ir devis gar go vad ju.
722 (151) + Šodien sadzird ju š dus v rdus: Redzi, cik tu esi v ja, kad gan Es var šu uztic ties tev? Atbild ju: „J zu, esi vienm r ar mani, jo es esmu Tavs mazais b rns; J zu, Tu zini, ko dara mazi b rni.”
723 + Šodien sadzird ju š dus v rdus: last bas, kuras tev s tu, dom tas ne tikai tev, bet ar daudz m dv sel m... Bet tav sird ir mans past gais m joklis. Neraugoties uz tavu nabadz bu, Es savienojos ar tevi un pa emu tavu nabadz bu, bet dodu tev savu ž lsird bu; katr dv sel Es daru savu ž lsird bas darbu, un, jo liel ks gr cinieks, jo liel kas vi am ir ties bas uz manu ž lsird bu. P r katru manu roku darbu st v mana ž lsird ba. Kas pa aujas uz manu
lsird bu, tas nepazud s, jo visi vi a darbi ir mani, bet ienaidnieki sadauz sies pie man m m.
724 (152) Pirms rekolekcij m s ku l gt, lai Kungs J zus man dotu kaut nedaudz vesel bas, lai es var tu piedal ties šaj s rekolekcij s, jo j tos tik slikti, ka, iesp jams, t s var tu
t man p s. Tikko s kusi l gties, uzreiz sajutu kaut k du d vainu nemieru, p rtraucu šo
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
120
gšanu un s ku pateikties Kungam par visu, ko Vi š man s ta, piln gi padodoties Vi a sv tajai gribai; un tad dv sel sajutu dzi u mieru.
+ Uztic ga pa aušan s Dieva gribai vienm r un visur, visos gad jumos un dz ves apst os vairo Dieva slavu; t dai pa bai uz Dieva gribu Vi a ac s ir liel ks svars nek lieli gav i,
rd šan s un skarbas gandar šanas. Ak, cik liela ir balva par vienu mirkli m lest bas pilnas atdošan s Dieva gribai. Kad es to rakstu, mana dv sele kr t saj sm par to, k Dievs vi u m l un
mier jau te, virs zemes, dv sele priec jas. + (153) JMJ Krakova – 1936 Ak, Dieva griba, esi mana m lest ba. 725 + Asto u dienu rekolekcijas 20.10 1936. Mans J zu, šodien es eju tuksnes , lai run tu tikai ar Tevi, mans Skolot j un Kungs. Lai
zeme apklust, vien Tu run ar mani, J zu; Tu zini, ka es neuztveru citu balsi k vien gi Tavu, Labais Gans. Manas sirds m jokl atrodas tuksnesis, kur nav ieejas nevienai rad bai. Tu viens esi taj Karalis.
726 Kad ieg ju kapel uz piecu min šu ador ciju, jaut ju Kungam J zum, k man notur t š s rekolekcijas, un dv sel sadzird ju š du balsi: Es v los, lai tu piln gi rv rstos
lest un liesmotu k t rs m lest bas upuris... 727 (154) M Paties ba, d man Tavas gaismas staru, lai es paz tu Tevi, Kungs,
un cien gi slav tu Tavu bezgal go ž lsird bu, un reiz auj man paz t sevi, visu savas nabadz bas bezdibeni, k da es esmu.
728 + Par saviem aizbild iem šo rekolekciju laik izv jos sv. Klaudiju de la Kolombieru un sv. ertr di, lai vi i nemit gi l gtos par mani Dieva M tes un ž last bas piln Pest ja priekš .
729 Medit cij par rad šanu... vien br mana dv sele savienoj s ar savu Rad ju un Kungu; šaj savien es iepazinu savu m i un s bu. Mans m is ir cieša vienot ba ar Dievu
lest , bet mana s ba – cildin t un slav t Dieva ž lsird bu. Kungs man va to skaidri saprast un pat fiziski izjust; nesp ju beigt br ties par to, ka izzinu un izj tu Dieva neaptveramo
lest bu, ar k du Vi š mani m l. Kas ir Dievs, bet kas – es? Vair k (155) dom t es nesp ju. Tikai m lest ba saprot šo divu garu tikšanos un savienošanos – Dieva Gara un rad juma dv seles tikšanos. Jo vair k es Vi u iepaz stu, jo vair k ar visu savas b bas sp ku gremd jos Vi .
730 + Šo rekolekciju laik Es past gi tur šu tevi pie savas Sirds, lai tu lab k iepaz tu manu ž lsird bu uz cilv kiem, bet seviš i uz nelaim gajiem gr ciniekiem.
731 Rekolekciju pirmaj dien pie manis atn ca viena m sa, kura bija atbraukusi, lai saliktu m ža sol jumus, un atkl ja man, ka vi ai tr kst piln gas pa bas uz Dievu un kaut kas vi u att lina. Es vi ai atbild ju: „Labi, m sa, ka tu man to past st ji, es l gšos par tevi.” Un pateicu vi ai p ris v rdus, cik oti s pina Kungu J zu neuztic šan s, paši, ja t ir izredz ta dv sele. Vi a man pateica, ka l dz ar šo m ža sol jumu vingrin sies pa . Tagad es zinu, ka pat izredz m dv sel m, kuras guvušas pan kumus (156) m ku vai gar gaj dz , reiz m pietr kst drosmes piln gi uztic ties Dievam; bet tas ir t c, ka tikai nedaudz dv se u zina par Dieva bezgal go ž lsird bu, Vi a lielo labest bu.
732 + Dieva liel God ba, kura šodien mani caurstr voja un caurstr vo, uzmodin ja man lielu bij bu, cie as pilnu bij bu, nevis vienk rši nebr vas dv seles bailes, no kur m bij ba ir
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
121
oti atš ir ga. T dzima man sird no m lest bas un Dieva God bas paz šanas, un t ir liels prieks dv selei. Dv sele tr c, bij dam s izdar t kaut maz ko p rk pumu Dieva priekš , bet tas vi u nemoka un neaptumšo laimi. Kur vad ja ir m lest ba, tur viss ir labi.
733 Medit cijas247 tematu noklaus šan s laik man notiek t , ka k ds v rds ieved mani viscieš kaj vienot ar Kungu, un es nezinu, ko t vs saka. Tikai zinu, ka esmu pie J zus Visž lsird s Sirds, visa mana dv sele grimst Vi un ieg st (157) vien mirkl vair k nek ilgu stundu apzin p šan un p rdom s. T ir p kš a gaisma, kura man auj redz t lietas
das, k das t s redz Dievs, gan iekš , gan pasaul . 734 Es redzu, ka šaj s rekolekcij s J zus pats darbojas man dv sel , es tikai cenšos
t uztic ga Vi a ž last bai. Visu dv seli atdevu Dieva darb bai. Debesu Valdnieks pa ma manu dv seli piln gi sav p rvald šan . Es j tu, ka esmu uznesta augst k par zemi un debes m, Dieva iekš s dz ves dzi umos, kur es paz stu T vu, D lu un Sv to Garu, kas ir past Majest tes vien .
735 + Es iesl gšos J zus kaus , lai past gi Vi u iepriecin tu. Dar šu visu, kas vien ir manos sp kos, dv se u gl bšanai, to dar šu ar l gšanu un ciešan m.
(158) + Es cenšos J zum vienm r b t Bet nija248, lai Vi š var tu atp sties p c daudziem darbiem. Sv taj Kom nij mana saist ba ar J zu ir tik tuva un neaptverama, ka, lai k grib tu to aprakst t, nesp tu, jo man nav t du v rdu.
736 Šovakar redz ju Kungu J zu t izskat k ciešan s, Vi a acis bija v rstas uz vu, un Vi š l dz s par mums.
737 Kaut ar esmu slima, nol mu šodien k parasti notur t sv to stundu. Taj laik ieraudz ju Kungu J zu šaust šan pie staba; šaj s briesm gaj s mok s J zus l dz s; tad Vi š man teica: Maz ir t du dv se u, kuras manas ciešanas apcer ar paties m j m; visvair k ž last bu Es
tu dv sel m, kuras dievbij gi apcer manas ciešanas. 738 + Pat manas ž last bas tu nesp j pie emt bez manas seviš s pal dz bas – tu zini,
kas tu esi. 739 (159) Šodien p c Sv s Kom nijas daudz run ju ar Kungu J zu par cilv kiem,
kuri man ir paši. Tad sadzird ju š dus v rdus: Mana meita, net sp kus t dai daudzv rd bai. Tos, kurus tu paši m li, ar Es paši m lu un tevis d apberu vi us ar sav m ž last m. Man pat k, ka tu ar Mani run par vi iem, ta u nevajag p rlieku p ties.
740 + Ak, pasaules Pest j, es savienojos ar Tavu ž lsird bu. Mans J zu, es visas savas ciešanas savienoju ar Tav m un lieku t s Bazn cas d rglietu kr tuv dv sel m par labu.
741 Šodien e a pavad biju elles bezdiben . T ir lielo moc bu vieta, cik briesm gs plašums! L k, daž das ciešanas, kuras es ieraudz ju: pirm moc ba, kas veido elli, t ir Dieva zaud šana; otr – past gi sirdsapzi as p rmetumi; treš – nav iesp jams main t savu likteni; ceturt moc ba – (160) uguns, kura dedzina dv seli, bet to neizn cina, t s ir briesm gas moc bas, t ri gar ga uguns, ko aizdedzin jusi Dieva dusm ba; piekt moc ba – past ga tumsa, briesm gi smac joša smaka, un, kaut ar valda tumsa, s tans un zuduš s dv seles redz cits citu un redz visu savu un svešu aunumu; sest moc ba – past ga s tana sabiedr ba; sept – briesm gs izmisums, naids pret Dievu, lamas, l šan s, Dieva zaimošana. T s ir moc bas, kuras visi noties tie izj t vienlaic gi, bet v l nav visas. Ir seviš as moc bas, kuras saist tas ar kaisl m –
dv sele ir gr kojusi, t vi a ar mok s neizsak mi briesm veid . Past v briesm gas bedres, moc bu atvari, kur vienas mokas atš iras no cit m; es b tu nomirusi no šo moc bu skata, ja mani nesarg tu Dieva visvaren ba. Lai gr cinieks zina: k das kaisl bas var vi š ir, t da vi u moc s (161) visu m bu. Es par to rakstu p c Dieva nor juma, lai neviena dv sele neteiktu, ka elles nav, vai ar , ka neviens tur nav bijis un nezina, k tur ir.
Es, m sa Faust na, p c Dieva v šan s biju elles bezdiben , lai st st tu dv sel m un liecin tu, ka elle ir. Par to run t es tagad nevaru, Dievs man ir licis to atst t rakstveid . S tani pret mani bija oti naid gi, bet p c Dieva pav les vi iem vajadz ja man paklaus t. Tas, ko uzrakst ju, ir tikai v ja na no t , ko redz ju. Vienu es iev roju: tur visvair k ir to dv se u, kuras netic ja, ka ir elle. Atgriezusies sev , nesp ju atj gties no šausm m, cik briesm gi tur cieš dv seles, t c v l dedz k l dzos par gr cinieku atgriešanos, past gi l dzu Dieva ž lsird bu
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
122
vi iem. Ak, mans J zu, es lab k l dz pasaules beig m mirtu visliel kaj s mok s, nek kaut ar vismaz ko gr ku apvainotu Tevi.
+ 742 (162) JMJ Mana meita, ja es caur tevi prasu cilv kiem tic t manai ž lsird bai, tad tev vajag pirmajai
apliecin t savu uztic bu manai ž lsird bai. Es tev pieprasu ž lsird bas darbus, kuri ir j dara lest uz Mani. Ž lsird ba tuv kajiem tev ir j par da vienm r un visur, tu nedr ksti no t
nov rsties, atteikties vai liegties to dar t. Es tev dodu tr s veidus, k par t ž lsird bu tuv kajiem: pirmais – darbs, otrais – v rds,
trešais – l gšana. Šajos trijos l me os ir ietverta visa ž lsird bas piln ba, un tas ir neapstr dams pier jums m lest bai uz Mani. Š veid dv sele cildin s un godin s manu ž lsird bu. T , pirm sv tdiena p c Lieldien m ir Ž lsird bas sv tki, bet ir j t ar darbiem; Es pieprasu pagodin t manu ž lsird bu, svinot šos sv tkus un godinot sv tbildi, kura ir uzgleznota. Caur šo sv tbildi Es došu dv sel m daudz ž last bu, tai ir j atg dina par manas ž lsird bas pras m, jo pat visstipr (163) tic ba neko nel dz s, ja neb s r bas. Ak, mans J zu, Tu pats pal dzi man vis s liet s, jo redzi, cik mazi a es esmu, pa aujos vien gi uz Tavu labest bu, Dievs.
+ Seviš s p rbaud jums 743 Savienošan s ar ž lsird go Kristu. [Sav ] sird es ietveru visu pasauli, bet seviš i
mežon s un apspiest s zemes, t m l dzu ž lsird bu. Divi visp ji l mumi: Pirmais – tiekties p c iekš ja klusuma un stingri iev rot klus šanas noteikumu. Otrais – uztic ba iekš m atkl sm m, to piepild šana dz un darbos ar gar vad ja
piekrišanu. Šaj slim es v los cildin t Dieva gribu; cik tas b s manos sp kos, cent šos piedal ties
(164) visos kop gajos vingrin jumos; par katr m nepatikšan m un ciešan m dedz gi pateikšos Dievam.
744 + Bieži j tu, ka, iz emot J zu, neviens man nepal dz, lai gan nereti man ir oti vajadz gs Kunga v šanos skaidrojums.
Šovakar p kš i sa mu Dieva gaismu attiec uz vienu jaut jumu; divpadsmit gadu es dom ju par šo jaut jumu un nesp ju rast atbildi; šodien J zus va man saprast, cik pat kams tas Vi am bijis.
Kristus Kara a sv tki [25.10.1936.] 745 Sv s Mises laik mani p ma t das Dieva m lest bas un dv se u gl bšanas
ilgu liesmas, ka nesp ju to izteikt. Es j tu, ka esmu k uvusi par uguni. Es apkarošu jebkuru aunumu ar ž lsird bas iero iem. Mani dedzina v šan s gl bt dv seles; skrienu pa visu
pasauli, krust m š rs m, non ku l dz (165) pasaules galam, l dz vismežon kaj m viet m, lai tikai var tu gl bt dv seles. Es to daru ar l gšanu un upuri. Es v los, lai katra dv sele slav tu Dieva ž lsird bu, jo katra pie sevis izj t š s ž lsird bas sekas. Sv tie debes s slav Kunga ž lsird bu, es v los to slav t jau te, virs zemes, un paplašin t t s slav šanu, k to Dievs man prasa.
746 Esmu sapratusi, ka dažos vissmag kajos br žos es b šu viena, visu atst ta, un man vajadz s st ties pret vis m v tr m un c ties ar visu savas dv seles sp ku pat ar tiem, no kuriem var ju sagaid t pal dz bu.
Ta u es neesmu viena, jo ar mani ir J zus, kop ar Vi u es nek nebaidos. Es visu labi apzinos un zinu, ko Dievs man prasa. Ciešanas, pazemojumi, irg šan s, izsekošana, nicin šana
s mana nenov ršam da a, bet es nezinu citu ce u. Par patiesu m lest bu sa emu nepateic bu. da ir mana taka, kuru ieminušas J zus k jas.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
123
(166) Mans J zu, mans sp ks un mana vien cer ba, vien gi uz Tevi es ceru. Mana pa ba netiks pievilta.
747 Sol jumu atjaunošanas diena249. Dieva kl tb tne p em manu dv seli ne tikai gar gi, bet ar fiziski to j tu.
748 2. novembr [1936.]. Vakar p c Vesper m aizg ju uz kaps tu250, mazliet pal dzos un p kš i ieraudz ju k du no m su m m, kura man teica: „M s esam kapel .” Sapratu, ka j iet uz kapelu un tur j dzas par atlaid m. Otr dien Sv s Mises laik redz ju, k tr s baltas d jas pac s no alt ra uz debes m; sapratu, ka ne tikai š s tr s dv seles, kuras es redz ju, aizg ja uz debes m, bet ar daudzas citas, kuras mirušas k cit kopien . Ak, cik labs un ž lsird gs ir Kungs!
749 (167) Saruna ar t vu Andrašu rekolekciju beig s. Mani oti p rsteidza viena lieta, kuru paman ju katr sarun , kad l dzu t vam padomu un nor jumu, tieši tas, ka t vs Andrašs uz visiem jaut jumiem, kurus vi am uzdevu sakar ar Kunga pras m man, atbild ja tik skaidri un droši, it k pats to b tu p rdz vojis. Ak, mans J zu, ja vair k b tu š du dv se u vad ju; t vad dv seles laik sasniegtu sv tuma augstumus un nenoniecin tu tik lielas ž last bas. Es nemit gi pateicos Dievam par to lielo ž last bu, ka Vi š labv s manas gar s dz ves ce nolikt šos starojošos stabus, kuri apgaismo manu ce u, lai es nemald tos nece os vai neapst tos tieksm p c tuvas vienot bas ar Dievu. Es oti m lu Bazn cu, kura audzina un ved dv seli pie Dieva.
(168) 31.10.1936. Saruna ar m ti ener lpriekšnieci251. Sarun ar m ti ener lpriekšnieci
par manu iziešanu no kongreg cijas sa mu š du atbildi: „Ja Kungs v las, lai m sa pamestu šo kongreg ciju, tad lai dod man t du z mi, ka Vi š to v las. L dzies, m sa, par to, jo es baidos, ka tu laiku pa laikam var tu iekrist k dos maldos, ta u, no otras puses, es negrib tu ierobežot Dieva gribu vai pretoties tai, jo pati v los piepild t Dieva gribu.” T c m s norun m, ka es palikšu tepat l dz tam br dim, kad Kungs aus ener lpriekšniecei saprast, vai Vi š v las, lai es aizeju no
s kongreg cijas. 751 mana lieta tika atlikta v l uz k du laiku. Redzi, J zu, tagad tikai no Tevis viss
ir atkar gs. Esmu piln gi mier ga, neraugoties uz lielu v šanos darboties; es no savas puses esmu izdar jusi visu, tagad, J zu, ir Tava k rta un caur to (169) izpaud sies Tavs pr ts. Es no savas puses piln gi samierinos ar Tavu gribu, dari ar mani to, kas Tev pat k, Kungs, tikai d man savu ž last bu, lai es Tevi arvien karst k m tu; tas man ir visd rg kais, neko nev los – vien gi Tevi, m go M lest bu. Nav svar gi, pa k du ce u Tu mani ved – pa s pju vai prieka ce u. Es v los Tevi m t katr savas dz ves br . Ja Tu, J zu, teiksi man iet un pild t Tavu gribu, es iešu, ja teiksi man palikt – palikšu; nav svar gi, ka ciet šu taj vai cit gad jum . Mans J zu, ja es iziešu no kongreg cijas, zinu, kas man b s j iztur un j panes. Es ar pilnu apzi u eju uz to un ar gribas aktu jau esmu to pie musi. Nav svar gi, kas šaj kaus man sagatavots; man pietiek t , ka zinu – to man pasniedza m loš Dieva roka. Ja Tu atgriez si mani no š ce a un liksi palikt, es palikšu, neraugoties uz visiem iekš jiem pamudin jumiem. Ja turpm k Tu saglab si tos man (170) dv sel , pat l dz m ža beig m, es to pie emšu ar pilnu apzi u un m lest bas pilnu padev bu Tev, mans Dievs. Ja es palikšu, nosl pšos Tav ž lsird , mans Dievs, tik dzi i, ka neviena acs mani neaizsniegs. Es v los sav dz b t kv pin mais trauks ?, piepild ts ar apsl pt m kv lojoš m ogl m, un lai d mi, kas pacelsies pie Tevis, Dz Hostija, Tev b tu pat kami. Es
tu sav sird , ka katrs upur tis iekv lina manas m lest bas liesmas uz Tevi, lai gan [tas notiek] tik klusi un sl pti, ka to neviens nepamana.
752 Kad pazi oju ener lm tei , ka Kungs prasa, lai kongreg cija l gtos šo kron ti Dieva dusmu remd šanai, m te man atbild ja, ka uzreiz nevar ieviest t das jaunas, neaprob tas
gšanas, bet pal dza, lai iedodu vi ai šo kron ti, varb t k ador cij izdosies noskait t, (171) tad jau redz sim. B tu labi, ja priesteris dr. Sopo ko izdotu k du broš ru ar šo kron ti, tad b tu lab k un viegl k to l gties kongreg cij , tagad tas ir mazliet gr k.
753 Kunga ž lsird bu cildina sv to dv seles debes s; vi as ir pašas iepazinušas šo lielo lsird bu. To, ko š s dv seles dara debes s, es s kšu dar t jau te, virs zemes. Es slav šu Dievu
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
124
par Vi a bezgal go labest bu un cent šos, lai citas dv seles iepaz tu un slav tu neizsak mo un neaptveramo Dieva ž lsird bu.
754 + Kunga apsol jums. Dv seles, kuras l gsies šo kron ti, mana ž lsird ba p ems to dz ves laik , bet paši – n ves stund .
755 Ak, J zu, iem ci man atv rt manas ž lsird bas un m lest bas dzi umus ikvienam, kurš man to l dz. J zu, mans Vad j, iem ci mani, lai visas manas l gšanas un darbi nestu Tavas ž lsird bas z mogu.
756 (172) 18.10.1936. Šodien centos izpild t visus savus vingrin jumus l dz sv bai, jo jutos slikt k nek parasti, t c uzreiz p c sv bas g ju gul t, bet, kad g ju gu amistab ,
kš i iekš ji sajutu, ka vajag ieiet m sas N. cell , jo nepieciešama pal dz ba. T t ieg ju cell , bet m sa N. man saka: „Cik labi, ka Dievs m su ieveda.” Vi a run ja tik klusu, ka tikko var ju sadzird t. Vi a man saka: „M sa, l dzu, atnes man mazliet t jas ar citronu, es oti sl pstu, bet nevaru pakust ties, jo stipri ciešu.” Patiesi, vi a oti cieta, bija augsta temperat ra. Es vi ai pal dz ju, un vi a dzes ja sl pes ar šo t ju. Kad ieg ju sav celle, manu dv seli p ma liela
lest ba uz Dievu, un es sapratu, cik nepieciešams ir emt v iekš s iedvesmas un uztic gi m sekot, jo uztic ba vienai ž last bai izraisa n kamo.
757 (173) 19.11.[1936.]. Šodien Sv s Mises laik ieraudz ju Kungu J zu, Vi š man teica: Esi mier ga, mana meita, Es redzu tavas p les, un t s Man oti pat k. Kungs nozuda. Tas bija Sv s Kom nijas pie emšanas laiks. P c Sv s Kom nijas pie emšanas ieraudz ju P jo vakari u istabu un taj – Kungu J zu un apustu us; redz ju Vissv Sakramenta iest šanu.
zus va man iedzi in ties Vi , un es aptv ru Vi a Majest tes lielumu un reiz Vi a lielo pazemošanos. Š br numain gaisma va man iepaz t Vi a majest tiskumu, tai paš laik man atkl ja, kas notiek man dv sel .
758 zus va man iepaz t sava miera un pazem bas dzi umus un lika skaidri saprast, ka to pašu Vi š prasa no manis. Es sajutu Dieva skatienu sav dv sel , tas mani piepild ja ar neaptveramu m lest bu, bet es sapratu, ka Kungs ar m lest bu skat s uz maniem tikumiem un varon gaj m p m un ka tieši tas saista Dievu pie manas sirds. No t es sapratu, ka par maz b tu tiekties tikai p c parastiem tikumiem, es cenšos vingrin ties (174) varon gos tikumos, un, kaut ar ji viss b s k parasti, ce š uz tiem b s cits, un to var aizsniegt tikai Kunga acs. Ak, mans
zu, tas, ko uzrakst ju, ir tikai b la na no t , ko j tu dv sel , t s ir t ri gar gas lietas, bet, lai kaut ko uzrakst tu par to, ko man Kungs auj iepaz t, man ir j lieto t di v rdi, kuri mani nemaz neapmierina, jo tie nepar da sten bu. 759 Kad es pirmo reizi izjutu š s ciešanas252, tas notika t : p c gada sol jumiem253 es reiz l gšanas laik ieraudz ju lielu spožumu, no š spožuma izg ja stari, kuri aptv ra mani, un tad es sajutu šausm gas s pes rok s, k s un s un no rkš u kro a. Š s s pes es jutu piektdien s, Sv s Mises laik , bet tas bija oti su br di. Tas atk rtoj s vair kas piektdienas, bet
k es vairs nek das ciešanas nejutu l dz pat šim br dim, tas ir, š gada septembrim (175). Š s slim bas laik , piektdien Sv s Mises laik , es sajutu, k mani p em t s pašas ciešanas. Tas atk rtojas katru piektdienu un reiz m, kad tiekos ar dv seli, kura nav ž last bas st vokl . Kaut ar tas ir reti un ciešanas turpin s oti neilgi, tom r t s ir briesm gas, un bez seviš as Dieva
last bas es t s neiztur tu, bet ji man nav nek du šo ciešanu paz mju. Kas b s t k, nezinu. Viss dv se u lab ... 760 21.11.[1936.]. J zu, Tu redzi, ka es neesmu smagi slima, bet neesmu ar vesela. Tu dod manai dv selei degsmi darboties, bet man nav sp ka, man deg Tavas m lest ba uguns, un to, ko es nesp ju veikt ar fizisko sp ku, izl dzina m lest ba.
761 J zu, mana dv sele skumst, es oti v los savienoties ar Tevi, ta u mani attur Tevis
uztic tie darbi. V l ir dv seles, kuras man ir j aizved pie Tevis. Es v los darbus un ciešanas, lai piepild s man viss, ko pirms m žiem noteicis (176) mans Rad js un Kungs. Es saprotu tikai
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
125
Tavu valodu, vien gi t dod man sp ku. Tavs Gars, ak, Kungs, ir miera gars, un manu dv seli nekas nemoka, jo Tu, Kungs, taj m jo. Es zinu, Kungs, ka esmu zem Tava paš acu skatiena. Es satraukum nep tu Tavus pl nus attiec uz mani, mans uzdevums – pie emt visu no Tav m rok m; es nek nebaidos, lai gan trako v tra un briesm gs p rkons r c man blakus, tad es j tos vientu a, tom r mana sirds j t Tevi; mana tic ba nostiprin s, un es redzu Tavu visvaren bu, kura mani balsta. Ar Tevi, J zu, es eju pa dz vi v tru un zibe u vid , priec gi saucot un dziedot dziesmu Tavai ž lsird bai. Neapklus s mana m lest bas dziesma, kam r to neb s p mis e u koris. Nav t da sp ka, kas var tu mani aiztur t tieksm uz Dievu. Es redzu, ka pat priekšnieces ne vienm r izprot tos ce us, pa kuriem mani Dievs vada, un nebr nos par to. 762 (177) Reiz ieraudz ju t vu Sopo ko, kurš l dz s un dom ja par š m probl m254, redz ju, k p kš i virs vi a galvas rad s gaismas aplis. Lai gan att lums m s š ir, es vi u bieži redzu, seviš i – k vi š, kaut ar noguris, str pie rakst mgalda. 763 22.11.[1936.]. Šodien gr ks dzes laik caur priestera l m ar mani run ja Kungs
zus. Tas priesteris nepaz st manu dv seli, es tikai nož loju gr kus, tom r vi š man teica š dus rdus: „Uztic gi pildi visu, ko Kungs tev prasa, lai ar tas b tu gr ti. Zini, ja cilv ki uz tevi ar
dusmojas, J zus nedusmojas un nekad uz tevi nedusmosies. Nepiev rs uzman bu cilv ku dom m.” T da pam ba pirmaj br mani p rsteidza, bet tad sapratu, ka caur vi u run Kungs, un vi š pats ne paši to saprot. Ak, sv tais nosl pums, cik lielus d rgumus tu glab sev ! Ak, sv tic ba, mana ce a r ja! 764 (178) 24.11. Šodien sa mu v stuli no t va Sopo ko255. No š s v stules es uzzin ju, ka visu šo lietu vada Dievs pats, un k Kungs ir ies cis, t to ar vad s; un jo vair k es redzu gr bas, jo mier ka esmu. Ak, ja vis taj neb tu liel s Dieva slavas un labuma daudz m dv sel m, s tans t nepretotos, bet vi š apjauš, ko zaud s l dz ar to. Tagad esmu sapratusi, ka visvair k s tans neieredz ž lsird bu, t vi u moka visvair k, ta u Kunga V rds nezud s, Dieva V rds ir dz vs; gr bas Dieva darbus nep rtrauc, bet par da, ka tie ir – Dieva darbi... 765 Reiz redz ju š s jaun s kongreg cijas klosteri. Kad tur staig ju un visu apskat ju,
kš i ieraudz ju daudz b rnu, apm ram piecu l dz vienpadsmit gadu vecum . Kad vi i paman ja mani, sapulc s man apk rt un ska i l dza: „Gl b m s no aunuma!” Vi i (179) veda mani uz kapelu, kura atrad s turpat kloster . Ieg jusi kapel , ieraudz ju nomoc tu Kungu J zu;
zus laipni paskat s uz mani un teica, ka b rni Vi u smagi apvaino – tu aizsarg vi us pret aunumu. Kopš t br ža es l dzos par b rniem, ta u j tu, ka l gšanas vien ir par maz.
766 Ak, mans J zu, Tu zini, k das p les ir vajadz gas, lai atkl ti un vienk rši iztur tos pret tiem, no kuriem dabiski vair mies, vai pret tiem, kuri apzin ti vai neapzin ti m s ir
pin juši – cilv ciski tas nav iesp jams. Š dos br žos cenšos vair k nek jebkad atkl t šaj cilv Kungu J zu un Kunga d daru visu šo cilv ku lab . T r ir t ra m lest ba, t di
lest bas vingrin jumi dv selei dod stiprumu un sp ku. Es nek negaidu no Dieva rad jumiem, c ar nepiedz voju nek das vilšan s; zinu, kas ir nelaim gais rad jums pats par sevi (180) –
ko gan lai sagaida no t . Dievs man ir viss, es v los visu v rt t p c Dieva padoma. 767 + Mana tikšan s ar Kungu tagad ir t ri gar ga; mana dv sele ir Dieva skarta un
piln gi gremd jusies Vi , l dz piln gai sevis aizmiršanai; viscaur Dieva caurstr vota, t grimst Vi a skaistum , piln gi grimst Vi – neprotu to aprakst t, jo, kad rakstu, izmantoju j tas, bet tur, taj vienot , j m nav vietas, tur – Dieva un dv seles sapl sme, tik liela dz ve Diev , kur auts ieiet dv selei, to nav iesp jams izteikt v rdos. Kad dv sele atgriežas ierastaj dz , uzreiz redz, ka š dz ve ir tumsa, migla, miegaina bezj dz ba, b rnu auti i. T dos br žos dv sele tikai sa em no Dieva, jo pati t nek nedara, it nemaz nep las, vi visu dara Dievs. Ta u, kad dv sele atgriežas parast st vokl , vi a redz, ka nav t s sp kos (181) palikt šaj vienot . Š di br ži ir si, bet past gi, dv sele nesp j ilgi iztur t š du [vienot bas] st vokli, jo tad tai b tu j atbr vojas
no miesas, kaut gan jau t vi u tur tikai Dieva br nums. Dievs auj dv selei skaidri aptvert, k Vi š to m l, it k vi a b tu vien gais Vi a labv bas objekts. Dv sele to uzzina skaidri, bez aizsega un visa tiecas pie Dieva, bet j tas k b rns; vi a zina, ka pašai tas nav pa sp kam, t c
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
126
Dievs pazemin s l dz vi ai un savienojas ar vi u t veid ... te man ir j apklust, jo to, ko dv sele p rdz vo, neprotu aprakst t.
768 Br numaini ir tas, ka dv sele, p rdz vojot šo vienot bu ar Dievu, neprot to prec zi izteikt un aprakst t, bet, kad satiek l dz gu dv seli, ar to apbr nojami saprotas, kaut ar sarun jas maz. Dv sele, kura š veid ir vienota ar Dievu, viegli paz st sev l dz gu dv seli, pat tad, ja (182) t dv sele sevi neatkl j, bet sarun jas tikai par parast m liet m; t ir it k gar ga radniec ba. Š veid ar Dievu vienotu dv se u ir nedaudz, maz k, nek dom jam.
769 Esmu iev rojusi, ka Kungs dod dv sel m š s ž last bas ar diviem nol kiem: pirmais – ja dv selei ir j izdara k ds tik liels darbs, ka, cilv ciski spriežot, tas p rsp j vi as sp kus. Otrais gad jums, ko es iev roju, ir: Dievs dod š s ž last bas, lai mierin tu un vad tu š das dv seles, lai gan Kungs savas ž last bas var s t, k Vi am pat k un kam pat k. Tom r šo
last bu es atpazinu trim priesteriem. Viens no vi iem ir priesteris pasaul , bet divi – priesteri ir ki; un v l div m m en m, bet ne t paš m .
770 Kas attiecas uz mani, es šo ž last bu pirmo reizi sa mu, gan oti su br di, asto padsmitaj 256 dz ves gad , Kunga Miesas okt vas laik Vesper s, kad Kungam J zum saliku m go (183) š st bas sol jumu. Tad es v l dz voju pasaul , bet dr z iest jos kloster . Š
last ba ilga su br ti u, bet liels ir t s sp ks. P c š s ž last bas bija garš p rtraukums. Paties p rtraukuma laik no Kunga sa mu daudz ž last bu, bet t s bija cit das. Tas bija rbaud jumu un att šanas posms. P rbaud jumi bija tik s gi, ka mana dv sele iepazina
piln gu atš irt bu no Dieva, tika iegremd ta liel tums . Iev roju un sapratu, ka neviens nesp j mani izvest no š m ciešan m, ne ar mani saprast. Divas reizes mana dv sele bija kritusi izmisum , vienu reizi pusstundu, otru reizi – tr s ceturtda as stundas. K par ž last m – nesp ju to lielumu prec zi aprakst t, t pat par Dieva p rbaud jumiem – lai k dus v rdus es izmantotu, tas viss b tu tikai b la na. Ta u k Kungs mani iegremd ja taj s s s, t Kungs mani ar no t m izveda. Pag ja vair ki gadi, un tad es atkal sa mu šo pašo vienot bas ž last bu, (184) kura turpin s l dz šai dienai. Šaj atk rtotaj vienot bija ar si p rtraukumi. Ta u tagad k du laiku es vairs nepiedz voju nek dus p rtraukumus, bet arvien dzi k gremd jos Diev . Liel gaisma, ar
du tiek apgaismots pr ts, auj iepaz t Dieva lielumu, ta u ne t , ka man b tu j iepaz st atseviš as Vi a paš bas, k agr k, n , tagad ir cit di: vien br iepaz stu visu Dieva B bu.
771 Taj paš br visa dv sele iegrimst Vi un iepaz st laimi257, tik lielu, k izredz tajiem debes s. Ta u, lai gan izredz tie debes s Dievu redz vaig un ir piln gi un absol ti laim gi, tom r vi u Dieva paz šana nav visiem vien da, to Dievs man l va saprast. Dzi ka paz šana s kas te, virs zemes, sa emot Dieva ž last bu, bet liel m t ir atkar ga no m su uztic bas šai ž last bai. Tom r dv sele, kura sa musi šo neaptveramo vienot bas ž last bu, nevar teikt, ka vi a redz Dievu vaig ; te ir pl ns tic bas aizsegs, bet tik (185) pl ns, ka dv sele var teikt, ka t redz Dievu un sarun jas ar Vi u. Dv sele ir dieviš ota, Dievs auj uzzin t, cik oti Vi š to m l, un vi a redz, ka lab kas un sv kas par vi u dv seles nav sa mušas šo ž last bu; vi u p em sv ta saj sma un tur dzi pazem , un vi a gremd jas sav niec un sv saj sm , un jo vair k vi a sevi pazemina, jo tuv k Dievs savienojas ar vi u un pazemin s l dz vi ai. Dv sele š br ir t k apsl pta, vi as j tas nedarbojas, vi a vien mirkl paz st Dievu un grimst Vi . Vi a iepaz st visu Bezgal dzi umu, un jo dzi ka ir š paz šana, jo karst kas alkas p c Vi a.
772 Cieša ir dv seles un Dieva savstarp saskarsme. Kad dv sele iziet no sl ptuves, tas nogaršo to, ko baud jusi dv sele, t ar ir liela Dieva ž last ba, ta u nav t ri gar ga; paš kum j tas taj nepiedal s. Katra ž last ba dod dv selei sp ku darbam un drosmi ciešan m.
Dv sele labi zina, ko Dievs vi ai uzdod, un pilda (186) Vi a sv to gribu, neraugoties uz rš iem.
773 Tom r dv sele nedr kst taj s liet s virz ties pati, vi ai ir j ieklaus s apgaismota biktst va padomos, cit di t var k ties vai ar neg t nek du labumu.
774 + Ak, mans J zu, es labi saprotu: k slim bu m ar termometru, un lieli karstumi liecina par smagu slim bu, t gar gaj dz ciešanas ir termometrs, ar kuru m Dieva m lest bu dv sel .
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
127
775 + Mans m is ir Dievs... Bet mana laime ir Dieva gribas pild šana, un nekas pasaul nesp j man šo laimi aptumšot – nek da vara, nek ds sp ks.
776 Šodien pie manis cell bija Kungs un teica man: Mana meita, jau neilgi tevi atst šu šaj kongreg cij . To Es tev saku t c, lai tu ar liel ku dedz bu izmantotu t s
last bas, kuras Es tev dodu. 777 (187) 27.11.[1936]. Šodien gar biju debes s un redz ju neaptveramo skaistumu
un laimi, kas m s sagaida p c n ves. Redz ju, k visas rad bas nemit gi godina un slav Dievu; redz ju, cik liela ir laime Diev ; t l st uz vis m rad m un aplaimo t s; un viss gods un slava no š s laimes atgriežas pie t s avota, un dv seles ieiet Dieva dzi umos, kontempl Dieva iekš jo dz vi – T va, D la un Sv Gara, kuru nekad neaptvers un neizm s.
Šis laimes avots sav b ir nemain gs, bet vienm r jauns un izlej laimi p r katru rad bu. Tagad saprotu sv. P vilu, kurš teica, ka ne cilv ka acs nav redz jusi, ne auss dzird jusi, ne sird n cis, ko Dievs sagatavojis tiem, kuri Vi u m l.
778 Un Dievs man va uzzin t par vienu vien go lietu, kurai Vi a ac s ir bezgal ga rt ba, t ir m lest ba uz Dievu, m lest ba, m lest ba un v lreiz m lest ba; ar vienu t ras (188)
Dieva m lest bas aktu nekas nevar l dzin ties. Ar k du neaptveramu labest bu Dievs apd vina dv seli, kura Vi u patiesi m l. Laim ga t dv sele, kura jau te, virs zemes, priec jas par Dieva pašaj m ž last m, un t s ir l npr gas un pazem gas dv seles.
779 Š liel Dieva augst ba, kuru dzi k iepazinu, kuru cildina debesu gari p c tiem dot s ž last bas un hierarhijas pak pes, Dieva lielums un varen ba manu dv seli neieveda šausm s un bail s, n – nepavisam n . Mana dv sele tika piepild ta ar mieru un m lest bu, un jo vair k iepaz stu Dievu, jo vair k priec jos, ka t ds Vi š ir. Un es priec jos par Vi a bezgal go lielumu un priec jos, ka esmu tik mazi a, jo t c, ka esmu mazi a, Dievs mani nes uz sav m rok m un tur mani pie savas Sirds.
780 Ak, mans Dievs, k man ir ž l cilv ku, kuri netic m gajai dz vei, k es l dzos par vi iem, lai ž lsird bas stars vi us sk rtu un piek autu pie sav m T va kr m. Ak, m lest ba, ak, karaliene! –
781 M lest ba nepaz st bailes (189), t ietver visus e u korus, kuri st v sardz Vi a tro a priekš . T nenob stas ne no k , t sasniedz Dievu un grimst Vi , k sav vien gaj
rgum . erubam ar uguns zobenu, kurš sarg parad zi, nav varas p r to. Ak, t Dieva lest ba, cik tu esi liela un nesal dzin ma. Ak, kaut dv seles iepaz tu tavu sp ku!
782 + Šodien esmu oti v ja, pat nesp ju medit ciju notur t kapel , man ir j gu . Ak, mans J zu, es m lu Tevi un v los slav t Tevi sav v jum , piln gi atdodos Tavai sv tajai gribai.
783 Man ir j t oti v gai pret sevi, seviš i šodien, jo mani s k p emt p rm gs gums pret visu. Lietas, kur m, vesela b dama, nepiev rstu uzman bu, šodien mani satrauc.
Ak, mans J zu, mans Sargs un Sp ks, s ti man ž last bu, lai es no šiem apst iem izietu k uzvar ja. Ak, mans J zu, ar savas m lest bas sp ku p rveido mani Sev , lai es b tu der gs r ks Tavas ž lsird bas sludin šanai.
784 (190) + Pateicos Dievam par šo slim bu un fizisko v jumu, jo tagad man ir laiks sarunai ar Kungu J zu. Man ir laime stund m atrasties pie apsl pt Dieva k m, stundas man paiet k min tes, pati nezinu k . J tu, ka man deg uguns, un es nesaprotu citu dz vi k vien upuri, kurš deg t m lest .
785 29.11.[1936]. Dievm te pam ja, k man j sagatavojas Kristus Dzimšanas sv tkiem. Šodien es Vi u redz ju bez B rna J zus; Vi a man teica: „Mana meita, mekl sev klusumu un pazem bu, lai J zus, kurš past gi dz vo tav sird , var tu atp sties. Piel dz Vi u sav sird , neizej pati no sevis. Es izl gšu tev, mana meita, t du iekš s dz ves ž last bu, lai tu, neizejot no savas dv seles, ji var tu izpild t savus pien kumus ar v l liel ku cent bu. Esi past gi ar Vi u sav sird , Vi š b s tavs sp ks. Ar rad m tiecies tik, cik to prasa nepieciešam ba (191) un tavi pien kumi. Tu esi dz vajam Dievam pat kams m joklis, kur Vi š past gi uzturas ar m lest bu un prieku; un Dieva dz kl tb tne, kuru tu skaidri izj ti,
rliecin s tevi, mana meita, par visu to, ko es tev teicu. Centies l dz Kristus Dzimšanas sv tkiem r koties t , v k Vi š pats aus tev uzzin t, k r koties, un tu savienosies ar Vi u.”
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
128
786 30.11.[1936.] Šodien Vesperu laik kaut k da s pe p ma manu dv seli, jo ieraudz ju, ka š lieta p rsp j manus sp kus. Es esmu mazs b rns š liel uzdevuma priekš un, tikai paklausot skaidrai Dieva pav lei, s ku to pild t, bet, no otras puses, pat liel s ž last bas man
uvušas par nastu un es tik tikko sp ju to nest. Es redzu, ka vad jas man neuzticas, ir daž das šaubas un t c nav uztic bas man. Mans J zu, redzu, ka ar tik lielas ž last bas var k t par ciešan m, tom r t ir; (192) t ciešanas ne tikai var b t, bet t m ar ir j t – k Dieva darbu
mogam. Labi saprotu – ja Dievs pats nestiprin tu dv seli daž dos p rbaud jumos, dv sele pati sev nevar tu pal dz t, t c vi as balsts ir pats Dievs. Kad Vesperu laik turpin ju apcer t šo
last bas un ciešanu it k sajaukumu, izdzird ju Vissv s M tes balsi: „Mana meita, zini, kaut ar man ir dots gods saukties par Dieva M ti, septi u zobenu s pes caurd ra manu sirdi. Neko nedari savai aizsardz bai, visu paciet pazem , Dievs pats tevi sarg s.”
787 01.12.[1936]. Vienas dienas rekolekcijas. Šor t agr s apceres laik Kungs man va aptvert un skaidri izprast Vi a nodomu
nemain bu. Un es skaidri redzu, ka neviens nesp j mani atbr vot no š pien kuma – no apzin tas Dieva gribas izpildes. Vesel bas un fizisko sp ku tr kums nav pietiekams iemesls un neatbr vo mani (193) no š darba, kuru veic pats Dievs, bet man ir j t tikai r kam Vi a rok ; t c, Kungs, te es esmu, lai pild tu Tavu gribu, pav li man p c saviem m gajiem nodomiem un pl niem, tikai dod man savu ž last bu, lai es vienm r var tu b t Tev uztic ga.
788 Kad sarun jos ar apsl pto Dievu, Vi š va man apjaust un saprast, ka nevajag daudz dom t un baid ties no gr m, ar kur m es var tu sastapties. Zini to, ka Es esmu ar tevi. Es radu gr bas un Es t s uzvaru, bet nelabv gu attieksmi Es varu vien mirkl padar t labv gu šai lietai. Daudz ko noskaidroja man Kungs š sdienas sarun , lai gan es par visu nerakstu.
789 Vienm r dot priekšroku citiem visos apst os, seviš i rekre cij , klaus ties mier gi, nep rtraucot, kaut ar desmit reizes to b tu dzird jusi. Nekad nejaut šu par to, kas mani oti interes .
790 (194) L mums: Ar turpm k – tas pats, tas ir, savienoties ar Ž lsird go Kristu. Visp js l mums: iekš js klusums, klus šana. 791 Pasl p mani, J zu, savas ž lsird bas dzi umos, un tad lai mani ties tuv kie, k
vien grib. 792 Nekad nerun t par person giem p rdz vojumiem. Kad ir ciešanas, mekl t
atvieglojumu l gšan , vismaz kaj s šaub s mekl t padomu tikai pie biktst va. Vienm r tur t atv rtu sirdi citu ciešanu uz emšanai, bet savas ciešanas gremd t Dieva Sird , lai cik iesp jams maz k t s izpaustos ji.
Vienm r censties patur t l dzsvaru, lai cik v traina veidotos situ cija. Ne aut izjaukt mieru un iekš jo klusumu. Nekas nav sal dzin ms ar dv seles mieru. Kad mani par kaut ko nepatiesi apvainos, netaisnoties; ja audzin ja grib s uzzin t (195) paties bu par manu taisn bu vai netaisn bu, vi ai nav oblig ti tas j uzzina no manis. Mans uzdevums – visu uz emt iekš pazem .
Šo Adventu dz vošu p c Dieva M tes nor juma – klusum un pazem . 793 P rdz voju tikšan s br di ar Vissv ko M ti. Ar liel m ilg m gaidu Kunga
atn kšanu. Man ir lielas sl pes. Sl pstu, lai visi cilv ki paz tu Kungu, v los sagatavot visas tautas Iemiesot V rda atn kšanai. Ak, J zu, izdari t , lai Tavas ž lsird bas avots verd ar lielu
snumu, jo cilv ce ir oti slima, t c vair k nek jebkad ir nepieciešama Tava l dzj ba. Tu mums esi bezgal gi dzi a ž lsird bas j ra, mums, gr ciniekiem, un jo liel ka ir m su nabadz ba, jo liel kas mums ir ties bas uz Tavu ž lsird bu. Caur savu bezgal go ž lsird bu Tu esi laimes avots visai rad bai.
794 (196) Šodien [09.12.1936.] braucu rst ties uz Prond iku, Krakovas tuvum , tur man b s j paliek tr s m nešus. Es tur var šu uztur ties ar priekšnie u, paši m su m s m tes ener lpriekšnieces g bu; vi a tik oti r jas par slim m m m.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
129
795 Esmu pie musi šo ž last bu rst ties, ta u esmu piln gi atdevusies Dieva gribai, lai Dievs dara ar mani, kas Vi am pat k. Nev los nek cita, k vien gi izpild t Vi a sv to gribu. Es savienojos ar Dieva M ti, atst ju N careti un eju uz Betl mi, tur es sagaid šu Kristus Dzimšanas sv tkus, starp svešiem, bet kop ar J zu, Mariju un J zepu, jo t da ir Dieva griba. Cenšos vis zi izpild t Dieva gribu, izvese ošanos es nev los vair k par n vi, esmu piln gi atdevusies Vi a bezgal gajai ž lsird bai un k mazs b rns dz voju visliel kaj mier , tikai cenšos, lai mana m lest ba uz Vi u b tu arvien dzi ka un t ka, lai es iepriecin tu Vi a Dieviš o skatienu...
796 (197) Kungs man teica, lai es devi as dienas pirms Ž lsird bas sv tkiem l dzos šo kron ti. J k Lielaj Piektdien . Caur šo novennu Es sniegšu dv sel m daudz ž last bu.
797 Kad es biju mazliet nobijusies, ka tik ilgi j paliek rpus savas kopienas, J zus man teica: Tu nepaliksi viena, jo Es esmu ar tevi vienm r un visur; esot pie manas Sirds, nek nebaidies. Es pats iek rtoju tavu braucienu. Zini to, ka mana acs ar lielu uzman bu seko katrai tavas sirds kust bai. Es radu tev šo vienatni, lai pats veidotu tavu sirdi saska ar maniem
kotnes pl niem. No k tu baidies? Ja tu esi ar Mani, kurš gan uzdr kst sies tev pieskarties. Tom r Es oti priec jos, ka tu Man izsaki savas šaubas. Mana meita, run ar Mani par visu vienk rši un cilv ciski, ar to tu man sag si lielu prieku; Es tevi saprotu, jo esmu Dievs un Cilv ks. (198) Tava vienk rš runa manai Sirdij ir pat kam ka nek manam godam uzrakst s himnas. Zini, mana meita, jo vienk rš ka ir tava runa, jo vair k tu pievelc Mani sev. Bet tagad esi mier ga pie manas Sirds, noliec spalvu un gatavojies izbraukšanai.
798 09.12.1936. Šodien agri izbraucu uz Prond iku. Mani aizveda m sa Hrizostoma. Te man vienai pašai ir atseviš a pal ta, un es esmu pavisam l dz ga karamel tei. Kad m sa Hrizostoma aizg ja un paliku viena pati, gremd jos l gšan , atdodot sevi paš Dieva M tes aizbildniec . Vi a vienm r ir ar mani, vi a k laba m te v ro visus manus p rdz vojumus un
li us. 799 Piepeši ieraudz ju Kungu J zu. Vi š man teica: Esi mier ga, mans b rns, redzi, tu
neesi viena. Mana Sirds pukst tev l dz s. J zus mani piepild ja ar sp ku attiec uz k du cilv ku, j tu sp ku dv sel .
800 (199) Mor lie principi Ja nezini, k lab k, vajag padom t un apsv rt, un l gt padomu, jo nevajag r koties, ja
sirdsapzi a nav mier ga. Ja tr kst p rliec bas, pasaki sev: „Lai ko es dar tu, tas b s labi, jo man ir labs nodoms; Kungs Dievs pie em to, ko m s dar m ar labu nodomu, t tad Dievs pie em to, ko daru, un uzskata par labu.” Nevajag sevi šaust t, ja v k izr s, ka tas nav bijis labs darbs – Kungs em v , k ds ir bijis nodoms, un atbilstoši tam b s apbalvojums. Tas ir princips, p c kura mums ir j vad s.
801 V l šodien pirms nakts miera aizg ju pie Kunga oti viz 258. Mans gars iegrima Vi k sav visliel kaj d rgum , mana sirds mirkli atp s pie mana L gavai a Sirds. Ieguvu apgaism bu, k iztur ties pret apk rt jiem, un atgriezos sav m tn . rsts259 ir oti uzman gs pret mani, visapk rt redzu laipnas sirdis.
802 (200) 10.12.[1936.]. Šodien piec los laic gi un pirms Sv s Mises v l medit ju. Sv Mise te ir pulksten sešos. P c Sv s Kom nijas mans gars iegrima Kung – vien gaj manas m lest bas objekt . Jutos Vi a visvaren bas p emta. Kad atn cu uz savu m tni, man
uva slikti un vajadz ja likties gult . M sa260 man atnesa pilienus, tom r visu dienu jutos slikti. Vakar centos notur t sv to stundu, tom r nesp ju to izdar t, tikai vienojos ar J zu ciešan s.
803 Mans izolators atrodas blakus v riešu pal tai; nezin ju, ka v rieši ir t di p pas – no r ta l dz v lam vakaram sarunas par daž diem tematiem, daudz klus k ir sieviešu pal .
bu p rmet sieviet m, bet man bija iesp ja p rliecin ties par pret jo. Man ir gr ti koncentr ties l gšanai šo smieklu un joku vid . Tie man netrauc vien gi tajos br žos, kad Dieva
last ba mani piln gi p em (201), jo tad es nemanu, kas notiek ap mani.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
130
804 Mans J zu, cik maz tie cilv ki run par Tevi. Par visu, tikai ne par Tevi. Bet, ja maz run , tad ar droši vien nedom , visa pasaule vi us interes , bet par Tevi, Rad j, klus .
zu, man ir skumji, redzot rad bu vienaldz bu un nepateic bu. Ak, mans J zu, es alkstu Tevi t par vi iem un ar savu m lest bu aizl gt pie Tevis.
805 Dievm tes Bezvain Ie emšana
No paša r ta jutu Vissv s M tes tuvumu. Sv s Mises laik es Vi u ieraudz ju, tik
skaistu un dai u, ka man nav v rdu, lai var tu kaut da ji izteikt to skaistumu. Vi a bija visa balta, sajozusies ar debeszilu lentu, apmetnis ar debeszils, galv kronis, viss Vi as augums izstaroja neizsak mu spožumu. „Es esmu debesu un zemes Karaliene, bet tai paš laik ar j su
te.” Piespieda mani pie savas sirds un teica: „Es vienm r j tu tev l dzi.” Es sajutu Vi as Bezvain s Sirds sp ku, kurš ien ca man dv sel . Tagad es saprotu, k c divus m nešus gatavojos un ar t du nepaciet bu gaid ju šos sv tkus. No š s dienas es cenšos p c liel kas dv seles t bas, lai Dieva ž last bas stari atsp tu vis sav spožum . Es v los b t krist ls, lai Vi a ac s g tu atzin bu.
806 + Šaj dien es ieraudz ju vienu priesteri, vi u aptv ra spožums, kas izg ja no Vi as; ac mredzot š dv sele m l Bezvain go Jaunavu.
807 rk rt gas skumjas p em manu dv seli, d vaini ir tas, ka t s neš ir dv seli no miesas. Ilgojos p c Dieva, ilgojos iegrimt Vi . Es j tu, ka esmu briesm trimd , mana dv sele ar visiem sp kiem raujas pie Dieva. Ak, manas T vzemes pilso i, pieminiet savu trimdinieci – kad gan ar man nokrit s aizsegs? Es gan redzu (203) un apm ram nojaušu, cik pl ni š aizkars atdala mani no Dieva, es v los Vi u redz t vaig , bet lai viss notiek p c Tava pr ta.
808 11.12. Šodien nevar ju piedal ties vis Sv taj Mis , biju tikai t s svar kaj s da s, p c Sv s Kom nijas pie emšanas uzreiz g ju uz savu pal tu. P kš i mani p ma Dieva kl tiene un tad sajutu Kunga ciešanas, oti su br di. Taj mirkl dzi k izpratu ž lsird bas lietu.
809 Nakt p kš i tiku uzmodin ta un sapratu, ka k da dv sele l dz man, lai l dzos, ka vi ai ir oti vajadz ga aizl gšana. Neilgi, bet no visas sirds l dzu Kungam ž last bu vi ai.
810 Otr dien jau p c divpadsmitiem, kad ieg ju k pal , ieraudz ju mirstošu sievieti un uzzin ju, ka agonija s kusies nakt . Un tad es p rliecin jos, ka tas bija taj stund , kad (204) man l dza, lai pal dzos. P kš i sadzird ju dv sel balsi: L dzies kron ti, kuru Es tev iem ju. Aizskr ju p c rožukro a, nometos ce os pie mir jas un ar visu gara dedz bu s ku
gties kron ti. Mirstoš p kš i atv ra acis un paskat s uz mani, es nepaguvu pabeigt kron ti, kad vi a nomira br niš mier . Dedz gi l dzu Kungu, lai Vi š izpilda to apsol jumu, kuru bija man devis par š kron ša l gšanu. Kungs man va saprast, ka dv sele ir sa musi to ž last bu, kuru Vi š bija apsol jis. T bija pirm dv sele, kura sa ma Kunga apsol to. Es jutu, k
lsird bas sp ks p em šo dv seli. 811 Kad ieg ju sav pal , sadzird ju š dus v rdus: ves stund Es aizst šu katru
dv seli, k savu slavu, ja t l gsies šo kron ti vai ja pie mirstoš citi to l gsies – ž last ba b s t pati. Kad (205) pie mirstoš l dzas šo kron ti, nomierin s Dieva dusmas, bezgal ga ž lsird ba ap em dv seli un savi ojas manas ž lsird bas dzi umi mana D la krusta ciešanu d .
Ak, ja visi saprastu, cik liela ir Kunga ž lsird ba un cik oti mums ir vajadz ga š lsird ba, paši taj izš irošaj stund .
812 + Šodien c jos ar tumsas sp kiem par vienu dv seli. Cik briesm gi s tans neieredz Dieva ž lsird bu! Es redzu, k tas pretojas visai ž lsird bas lietai.
813 + Ak, ž lsird gais J zu, krust sistais, piemini m s n ves stund ! Ak, ž lsird zus Sirds, ar š pu p rdurt , pasl p mani p , n ves stund ! Ak, Asinis un dens, kas lija
no J zus Sirds, k bezgal s ž lsird bas avots l sti uz mani man n ves stund ! Mirstošais J zu, lsird bas la261, remd Dieva dusmas man n ves stund !
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
131
814 (206) 20.12.[1936.]. Šodien biju tikai pie Sv s Kom nijas un mazliet Sv taj Mis . Viss mans sp ks ir Tev , Dz Maize. Man b tu gr ti nodz vot dienu bez Sv s Kom nijas. Vi a ir mans sargs; bez Tevis, J zu, es neprotu dz vot.
815 J zus – mana m lest ba – šodien man va saprast, cik oti Vi š mani m l, lai gan ir tik liels bezdibenis starp mums – Rad ju un rad bu, tom r past v it k vienl dz ba, jo
lest ba izl dzina bezdibeni. Vi š pats pazemin s l dz man m un padara mani cien gu vienot bai ar Sevi. Es iegremd jos Vi , sevi piln gi atdodot, bet zem Vi a m lest bas piln skatiena mana dv sele ieg st sp ku, apzi u, ka m l un ir paši m ta, ka Visvarenais vi u sarg . Š da l gšana, kaut ar sa, tom r dv selei dod daudz, un stund m ilgas pierast s l gšanas nedod dv selei to gaismu, ko dod ss br dis š s augst s l gšanas.
816 (207) + P cpusdien man bija pirmais seanss verand 262. Šodien mani apmekl ja sa Felicija263, atnesa nepieciešamos s kumus un dažus skaistus bolus, un sveicienus no m s tes priekšnieces un d rgaj m m m.
817 13.12.[1936.]. Gr ks dze J zum. Kad iedom jos, ka jau tr s ned as neesmu bijusi pie gr ks dzes, s ku raud t, jo redz ju
savas dv seles gr gumu un dažas gr bas. Pie gr ks dzes nebiju, jo t veidoj s apst i. Taj dien , kad bija iesp jama gr ks dze, es gul ju. N kamaj ned gr ks dze bija p cpusdien , bet es priekšpusdien biju aizbraukusi uz slimn cu. Šodien p cpusdien man pal ien ca t vs Andrašs un grib ja, lai s dzu gr kus. S kum vi š neteica neviena v rda. rk rt gi priec jos, jo biju oti ilgojusies izs dz t gr kus. Atkl ju visu savu dv seli, k parasti. T vs man atbild ja uz katru s kumu. Jutos apbr nojami laim ga, ka varu (208) t visu izteikt. Gandar jum man uzdeva
zus V rda lit niju. Kad grib ju pateikt par daž m gr m, lasot šo lit niju, vi š piec s un deva gr ku piedošanu. P kš i liels spožums c s no vi a, un es redz ju, ka tas nav t vs Andrašs, bet J zus. Vi a gaišais ap rbs bija k sniegs, un Vi š nozuda. Pirmaj br biju mazliet satraukta, bet v k man dv sel ien ca miers; es iev roju, ka J zus pie em gr ks dzi t pat k biktst vi, tikai š s gr ks dzes laik manu sirdi kaut kas br numaini caurstr voja, s kum nevar ju saprast, ko tas noz .
818 16.12.[1936.]. Šo dienu upur ju par Krieviju – visas savas ciešanas un l gšanas es upur ju par šo nelaim go valsti. P c Sv s Kom nijas J zus man teica: Ilg k šo valsti Es nesp ju paciest, nesaisti Man rokas, mana meita. (209) Sapratu: ja neb tu l gšanu, ko pienes Dievam Vi am pat kamas dv seles, tad visa š tauta jau b tu izdeld ta. Ak, k es ciešu par šo tautu, kura ir padzinusi Dievu no sav m robež m.
819 + Ak, Dieva ž lsird bas neizsme amais avots – pl sti uz mums! Tavai labest bai nav robežu. Ak, Kungs, nostiprini savas ž lsird bas sp ku manas nabadz bas bezdiben , jo Tav m ž last m nav robežu. Apbr nojama un neizzin ma ir Tava ž lsird ba, t p rsteidz cilv ku un e u pr tus.
820 Sarge elis man uzdeva, lai es l gtos par k du dv seli, un no r ta uzzin ju, kas bija šis cilv ks, kurš taj br mira. Apbr nojami, k Kungs J zus auj man uzzin t, ka k dam ir nepieciešama mana l gšana. paši es uzzinu, kad mana l gšana ir vajadz ga mirstoš dv selei. Tagad tas notiek biež k nek agr k.
821 (210) Kungs J zus va man apzin ties, cik oti m a Vi am ir dv sele, kura pilda Dieva gribu un t veid dod Vi am visliel ko godu... 822 Šodien sapratu, ka pat, ja es nek neizdar tu no t , ko Dievs man prasa, tom r tiktu apbalvota, it k b tu visu izpild jusi, jo Vi š redz nodomu, ar k du es s ku, un, ja Vi š jau šodien pa emtu mani pie Sevis, no t darbs neciestu, jo Vi š pats ir Kungs – p r darbu un dar ju. Man tikai vajag Vi u m t l dz nepr tam, visi darbi ir tikai piliens Vi a priekš , bet noz me, sp ks un nopelni ir m lest bai. Vi š ir atkl jis man dv sel plašus horizontus –
lest ba izl dzina bezdibe us. 823 17.12.[1936.]. Šo dienu es upur ju par priesteriem un šaj dien cietu vair k k
jebkad, gan iekš ji, gan ji. Nezin ju, ka vien dien var tik daudz izciest (211). Centos notur t
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
132
sv to stundu, t s laik mans gars izbaud ja etzemanes d rza r gtumu; c nos viena pati, Vi a pleca atbalst ta, pret vis gr m, kuras st jas man priekš k nesagraujami m ri, ta u es pa aujos uz Vi a V rda sp ku un nek nebaidos.
824 Šaj vienatn J zus pats ir mans Skolot js. Vi š pats mani audzina un m ca, j tu, ka esmu Vi a paš s iedarb bas lok . Vi š savu man neaptveramo nodomu un dzi o l mumu d vieno mani ar Sevi paš veid un neizzin nosl pum . Ir viens nosl pums, kas mani vieno ar Kungu, par kuru neviens nevar zin t, pat e i. Kaut ar grib tu to izteikt, es to nesp ju, bet taj dz voju un dz vošu m gi. Šis nosl pums mani atš ir no cit m dv sel m te, virs zemes, un
. 825 212 + Ak, gaiš un skaist diena, kur piepild sies visas manas cer bas, ak, ilgot
diena, kura b s p man m ! Es priec jos par šo p jo otas vilcienu, kuru manai dv selei uzvilks mans Dieviš ais M kslinieks, kurš manai dv selei dos pašu skaistumu, ar kuru es atš iršos no citu dv se u skaistuma. Ak, liel diena, kur nostiprin sies man Dieva m lest ba. Taj dien pirmo reizi debesu un zemes priekš dzied šu bezgal s Kunga ž lsird bas dziesmu. Tas ir mans darbs un s ba, kuru Kungs man ir noteicis kopš pasaules rad šanas. Lai manas dv seles dziesma b tu pat kama Sv tajai Tr svien bai, Dievs, Sv tais Gars, Tu pats vadi un veido manu dv seli! Es bru ojos ar paciet bu un gaidu Tavu atn kšanu, ž lsird gais Dievs, bet attiec uz briesm m s m un n ves bail m – taj br vair k k jebkad uzticos Tavas ž lsird bas (213) bezgal bai un pieminu Tev, ž lsird gais J zu, saldais Pest j, visus Tavus apsol jumus, kurus Tu man esi devis.
826 Šor t man bija š ds notikums: apst s pulkstenis, un es nezin ju, kad celties augš , bet ž l bija izlaist Sv to Kom niju. Piec los tums , jo nevar ju orient ties, kad celties. Ap rbos, notur ju medit ciju un aizg ju uz kapelu, bet t v l bija sl gta, un visur klusums; gremd jos l gšan , seviš i par slimajiem. Tagad redzu, cik oti slimniekiem ir nepieciešama
gšana. Beidzot kapelu atv ra; l gties bija gr ti, jo jutos piln gi izsmelta, un p c Sv s Kom nijas uzreiz atgriezos sav pal . Tad ieraudz ju Kungu, Vi š man teica: Zini, mana meita, Man ir m a tavas sirds degsme, un cik dedz gi tu v lies savienoties ar Mani Sv taj Kom nij , tikpat dedz gi ar Es v los piln gi savienoties ar tevi, bet k balvu par tavu uztic bu sa em atdusu pie manas Sirds. Taj br mans gars iegrima Vi a b k piliens bezgal gi dzi oke , grimstu Vi k sav vien gaj d rgum . Es sapratu, ka Kungs pie auj dažas gr bas liel kas savas slavas d .
827 18.12.[1936.]. Šodien man k uva nepat kami, ka jau ned u neviens nav mani apciemojis264. Kad par to s dz jos Kungam, Vi š atbild ja: Vai tev t ir par maz, ka Es ik dienas tevi apciemoju? L dzu Kungam piedošanu, un nepat kam saj ta izzuda. Ak, Dievs, Tu – mans sp ks, man pietiek Tevis vien!
828 Šovakar sapratu, ka vienai dv selei ir vajadz ga mana l gšana; dedz gi l dzos, bet l jutu, ka t ir par maz, t c turpin ju l gties. Otr dien uzzin ju, ka tieši šaj laik šai
dv selei s kusies agonija un turpin jusies l dz r tam. Uzzin ju, cik smag c t bijusi. (215) Br numaini Kungs J zus auj man saprast, ka mirstoš dv selei ir vajadz ga mana l gšana. Es
tu to garu, kurš l dz man l gšanu, dz vi un saprotami. Es nezin ju, ka past v t da vienot ba starp dv sel m, bet nereti ar mani run mans sarge elis.
829 Mazais J zus B rns Sv taj Mis ir prieks manai dv selei. Viss apk rt jais man neeksist , redzu tikai priesteri, kurš Vi u izst da. Ar liel m ilg m gaidu Dieva Piedzimšanu, šo gaid šanu p rdz voju kop ar Vissv ko M ti.
830 Ak, m Gaisma, kas n c uz zemi, apgaismo manu pr tu un stiprini manu gribu, lai es nepagurtu gr tu p rbaud jumu br žos! Lai Tava gaisma izklied visas nedroš bas nas, lai Tava visvaren ba darbojas caur mani. Ak, nerad Gaisma, es uzticos Tev. Ak, B rns zu, Tu man esi paraugs Tava T va gribas pild šan . Tu teici: Es n ku pild t Tavu gribu, – dari,
lai ar es (216) vis s liet s uztic gi pild tu Dieva gribu. Ak, Dieva B rns, dod man šo ž last bu! 831 Ak, mans J zu, mana dv sele skuma l dz p rbaud jumu dien m; neatst j mani
vienu manas dv seles tums , bet stingri turi mani pie Sevis, noliec sardzi man m l m, lai manu ciešanu arom ts Tev vien b tu zin ms un pie emams.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
133
832 Ak, ž lsird gais J zu, ar k m ilg m Tu steidzies uz P m vakari m, lai sv tu upuri, kurš man ir j pienes sav dz . J zu, Tu v jies apmesties man sird , Tavas dz s Asinis savienojas ar man m asin m. Kas var izprast šo ciešo vienot bu? Mana sirds iek auj sev Visvareno, Neaptveramo. Ak, J zu, dod man no savas Dieviš s dz ves, lai Tavas t s un sv s Asinis ar visu sp ku puls man sird . Atdodu Tev visu sevi (217), p rveido mani Sev un dari mani sp gu izpild t Tavu sv to gribu vis s liet s un atbild t Tev ar m lest bu. Ak, mans saldais L gavaini, Tu zini, ka mana sirds nepaz st nevienu citu, tikai Tevi vien. Tu atv ri man sird nepiepild mas alkas m t Tevi; no pirm paz šanas br ža mana sirds iem ja Tevi un iegrima Tev – vien gaj sav M otaj . Lai Tava t un visuvaren m lest ba k st par pamudin jumu visos manos darbos. Kurš izprat s un aptvers tos ž lsird bas dzi umus, kas izpl da no Tavas Sirds?
833 Esmu piedz vojusi, cik daudz ir skaud bas pat gar gaj dz . Saprotu, ka maz ir patiesi lielu dv se u, kuras noraid tu visu, kas nen k no Dieva. Ak, dv sele, rpus Dieva tu nek si skaista. Ak, cik nedrošs ir pamats, ja sevi paaugstina uz citu r ina. Cik tas ir aplam!
834 (218) 19.12.[1936.]. Šodien vakar sapratu, ka k dai dv selei ir vajadz ga mana gšana. Uzreiz s ku l gties; p kš i pazinu un jutu dv seli, kura man to l dz; l dzu tik ilgi,
kam r vi a nenomierin s. Lielu pal dz bu mirstošajiem dod l gšana ar šo kron ti, bieži l dzos iekš ji sadzird nodom , parasti l dzos tik ilgi, l dz manai dv selei k st skaidrs, ka l gšana ir devusi labumu.
835 Seviš i tagad, kad esmu te slimn , izj tu iekš jo vienot bu ar mirstošajiem, kuri ves stund l dz man l gties par vi iem. Dievs man devis apbr nojamu vienot bu ar
mirstošajiem. T k tas notiek arvien biež k, es to varu noteikt ar stundas precizit ti. Šovakar pulksten vienpadsmitos tiku uzmodin ta un skaidri jutu, ka pie manis ir k ds gars un l dz, lai es pal dzos; k ds sp ks pamudina mani l gt. Mans redz jums ir t ri gar gs, p kš gaism , (219) kuru Dievs man tai br s ta. L dzos tik ilgi, kam r dv sel saj tu mieru; ne vienm r vien di ilgi, gad s stund m, bet citreiz – viena Esi sveicin ta... un jau iest jas miers, tad lasu No dzi umiem... un vairs nel dzos, bet reiz m gad s, ka l dzos visu šo kron ti un tikai tad pien k miers. T pat man atkl s: ja ilg ku laiku ir pamudin jums l gties vai iekš js nemiers, tad t dv sele ir liel s c s un ilg agonij . Laika ilgumu es nosaku š di: man ir pulkstenis, paskatos, ko tas r da, otr dien , kad run jam par t s personas n vi, pajaut ju, cikos vi a nomira. Izr s, ka tieši taj paš stund .T pat ar par n vi. Man st sta: t persona oti gr ti c s, bet citreiz: t persona nomira viegli, it k aizmiga. Gad s, ka mirstošais atrodas otr vai treš korpus , ta u garam (221) att lums nepast v. Gad s, ka pat dažu simtu kilometru att lum uzzinu to pašu. Ir bijuši gad jumi saist ar maniem radiem un tuviniekiem, k ar ar klosterm m un dv sel m, kuras nekad dz neesmu pazinusi.
Ak, bezgal s ž lsird bas Dievs, Tu man auj ar neder gu l gšanu nest atvieglojumu un pal dz bu mirstošiem, esi slav ts tik t kstošu reižu, cik zvaigž u debes s un dens pilienu visos pasaules oke nos. Lai Tava ž lsird ba no vis m zemes mal m pace as l dz Tavam tronim, cildinot Tavu visskaist ko paš bu – Tavu neaptveramo ž lsird bu.
Ak, Dievs, Tava bezgal ž lsird ba saj smina sv to dv seles un visus debesu garus. Šie rie gari gremd jas sv saj sm , cildinot Dieva neaptveramo ž lsird bu, kura vi us ieved v l
liel sv saj sm ; vi u cildin jums ir piln gs. Ak, m gais Dievs, cik dedz gi es v los slav t Tavu visaugst ko paš bu (221) – Tavu neizm rojamo ž lsird bu. Es redzu visu savu nenoz gumu un nesp ju l dzin ties debesu iem tniekiem, kuri sv apbr slav Kunga
lsird bu, ta u ar es esmu atradusi veidu, k piln gi piel gt Dieva ž lsird bu. 836 Ak, Vissald kais J zu, kurš esi v jies aut, lai es, nabadze, iepaz tu Tavu
neizm rojamo ž lsird bu, ak, Vissald kais J zu, kurš laipni esi man v jis, lai es visai pasaulei st st tu par Tavu neaptveramo ž lsird bu, šodien es emu rok s tos divus starus, kuri izpl da no Tavas ž lsird s Sirds, tas ir, Asinis un deni, un izplatu tos pa visu zemeslodi, lai ikviena dv sele iepaz tu Tavu ž lsird bu, bet iepazinusi to nebeidzami cildin tu visos m žos. Ak, Vissald kais J zu, kurš v jies sav neaptveramaj laipn manu nabadz go sirdi savienot ar
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
134
savu visž lsird ko Sirdi, ar Tavu Sirdi es cildinu m su Dievu T vu t , k v l neviena dv sele Vi u nav cildin jusi.
837 (222) 21.12.[1936.]. P cpusdien vienm r sp radio, un man pietr kst klusuma. Priekšpusdien – past gas sarunas. Mans Dievs, priec jos, ka b s klusums, ka sarun šos tikai ar Kungu, bet te ir otr di. Tom r tagad man nekas netrauc , ne sarunas, ne radio, v rdu sakot, – nekas. Dieva ž last ba ir izdar jusi t , ka es, kad l dzos, tad nemaz nezinu, kur atrodos, zinu tikai to, ka mana dv sele ir savienota ar Kungu; t manas dienas aizrit šaj slimn .
838 + Es apbr noju, cik pazemojumu un ciešanu panes šis priesteris vis šaj liet , to redzu pašos br žos un atbalstu ar savu necien go l gšanu265. Tikai Dievs var dot t du drosmi, cit di dv sele pagurtu; bet es ar prieku redzu, ka visi tie š rš i dara Dievam liel ku godu; nav daudz Dievam š du dv se u. Ak, bezgal m ba, tu izgaismosi varon go dv se u p les, jo par vi u p m zeme maks ar neuztic bu un naidu; t m dv sel m nav draugu (223) – t s ir vientu as. Un vientul vi as nostiprin s, sp kus sme ot tikai Diev ; kaut ar pazem gas, bet drosm gi v rš kr tis pret visiem zibe iem, kas taj s š . Vi as k stipri ozoli nav satricin mas, un šai zi ir tikai viens nosl pums: vi as Diev sme sp kus un sa em visu, kas t m un citiem ir vajadz gs. Vi as nes savu nastu, bet prot un ir sp gas emt uz saviem pleciem ar citu nastas. Vi as k lukturi uz Dieva ce iem, kuras pašas dz vo gaism un citus apgaismo. Vi as dz vo virsotn s un citiem var par t š s virsotnes un pal dz t t s sasniegt.
839 + Mans J zu, Tu redzi, es neprotu labi rakst t, v l ar labas spalvas man nav; reiz m man tieš m ir tik gr ti rakst t, ka pa vienam burtam j saliek fr zes; tas ar v l nav viss – gr ba ir t da, ka par daž m liet m rakstu slepus no m m, t c man bieži izn k ik min ti aizv rt burtn cu un paciet gi klaus ties k das m sas run šan (224), un laiks, kas paredz ts rakst šanai, paiet. Bet p c burtn cas straujas aizv ršanas izsm jas tinte. Es rakstu ar vad ju at auju un p c biktst va r kojuma. D vaina lieta – reiz m rakstu viegli, bet reiz m – pati tikko varu salas t uzrakst to.
23.12.[1936.].Tagad esmu kop ar Dieva M ti un gatavojos tam svin gajam br dim, kad atn ks Kungs J zus. Dieva M te man m ca par dv seles iekš jo dz vi, seviš i Sv taj Kom nij . Cik lielu nosl pumu dara m sos Sv Kom nija – to m s sti uzzin sim tikai m . Ak, visd rg kie mirk i dz !
841 Ak, mans Rad j, ilgojos p c Tevis. Tu mani saproti, ak, Kungs. Viss, kas ir uz zemes, man š iet k b la na. Es v los un ilgojos p c Tevis. Kaut ar Tu man dari neaptverami daudz, jo pats paš veid mani apciemo, tom r šie apciemojumi nedzied manas sirds br ces, bet ik reizes uzmodina man v l liel kas (225) ilgas p c Tevis, Kungs. em mani pie sevis, Kungs, ja t da ir Tava griba. Tu redzi, es mirstu un mirstu no ilg m p c Tevis, bet nomirt nevaru.
ve, kur tu esi? Kungs, Tu velc mani savas Dieviš bas dzi umos un aizsedzies ar tumsu. Visa mana b ba ir grimusi Tev , bet es v los Tevi skat t vaigu vaig . Kad man tas b s iesp jams?
842 Šodien mani apmekl ja m sa Hrizostoma266. Atveda man citronus un abol šus, un mazi u egl ti. Bezgal gi priec jos par to. M te priekšniece caur m su Hrizostomu l dza rstam at auju man sv tku dien s braukt m s, rsts267 labpr t piekrita. Priec jos un apraud jos k mazs
rns. M sa Hrizostoma br s, ka tik slikti izskatos un ka esmu stipri izmain jusies. Un vi a man teica: „Zini, Faust na, tu laikam mirsi. Tu ta u oti ciet.” Atbild ju, ka šodien ciešu vair k nek cit s dien s, bet tas nekas, dv se u gl bšanai tas v l nav pietiekami. Ak, ž lsird gais J zu, dod man gr cinieku dv seles!
843 (226) 24.12.[1936.]. Šodien Sv s Mises laik biju paši vienota ar Dievu un Vi a Bezvain go M ti. Bezvain s Jaunavas pazem ba un m lest ba ien ca man dv sel . Un jo vair k es sekoju Dieva M tes paraugam, jo dzi k iepaz stu Dievu. Ak, cik neaptveramas ilgas
em manu dv seli! J zu, k Tu vari mani v l atst t šaj trimd , es mirstu ilg s p c Tevis, katrs Tavs piesk riens manai dv selei mani bezgal gi ievaino. M lest ba un ciešanas ir blakus, ta u es nemain tu ciešanas, kuras Tu man radi, ne pret k m bag m, jo š s s pes ir no neaptveramas sv tlaimes dv sel un t s rada m loša roka.
844 P cpusdien atbrauca m sa K.268 un pa ma mani m s uz sv tkiem. Priec jos, ka b šu kop ar kopienu. Braucot caur pils tu, iedom jos, ka t ir Betl me; redzot cilv kus
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
135
steidzamies, dom ju: kas šodien apcer šo nosl pumu koncentr un klusum ? Ak, š st Jaunava, Tu šodien esi ce , es ar esmu ce . J tu, ka š sdienas ce ojumam (227) ir sava noz me. Ak, starojoš Jaunava, t ra k krist ls, piln gi iegremd ta Diev , es atdodu Tev savu iekš jo dz vi, vadi visu t , lai tas b tu pat kami Tavam D lam. Ak, M te mana, es tik oti v los, lai Tu man iedotu savu B rnu J zu Gani u Mises laik . Un dv seles dzi umos sajutu tik dz vu Dieva kl tb tni, ka ar gribassp ku vald ju prieku, lai ne autu izpausties, kas notiek man dv sel .
845 Pirms vakari m uz br di ieg ju kapel , lai dal tu obl ti ar manai sirdij d rgiem cilv kiem; nosaucu visus v rd un l dzu Kungam J zum ž last bu vi iem. Tas v l nebija viss: es uztic ju Kungam vaj tos, ciet jus un tos, kuri nepaz st Kunga V rdu, bet seviš i nelaim gos gr ciniekus. Ak, mazais J zu, es Tevi karsti l dzu – nosl p visus savas neaptveram s ž lsird bas
! Ak, saldais, mazi ais J zu, l k, mana sirds, t lai Tev k st par pat kamu un rtu m jokli. Ak, bezgal Majest te, ar k du maigumu Tu tuvojies mums. (228). Te nav liel Jehovas
rkona d rdu, te ir mazais saldais J zus; te nebaid s neviena dv sele, kaut ar nav samazin jusies Tava Augst ba, tikai apsl pusies. P c vakari m jutos oti izmoc ta un cietu, man vajadz ja likties gul t, bet paliku nomod kop ar Vissv ko M ti – gaid m maz B rna atn kšanu.
846 25.12.[1936.]. Gani u Mise. Sv s Mises laik Dieva kl tb tne mani caurstr voja piln gi. Br di pirms upur šanas ieraudz ju M ti un mazo J zu, un Vect ti u269. Vissv M te man teica š dus v rdus: „Mana meita Faust na, em šo visd rg ko D rgumu”, un pasniedza man mazo J zu. Kad pa mu J zu uz rok m, mana dv sele iepazina tik neaptveramu prieku, ka nesp ju to aprakst t. Bet d vaini – p c br ža J zus k uva briesm gs, šausm gs, liels, ciešan s, un
zija nozuda, tuvoj s laiks iet pie Sv s Kom nijas. Kad pie mu Kungu J zu Sv taj Kom nij , visa mana dv sele tr ja, Dieva kl tb tnes p rpludin ta. Otr dien Dieva B rnu redz ju (229) su br ti u Upur šanas laik .
847 Otr sv tku dien pie mums bija t vs Andrašs. Vi š notur ja Sv to Misi, un t s laik redz ju mazo J zu. P cpusdien biju pie gr ks dzes. Uz dažiem jaut jumiem par šo lietu
vs man neatbild ja, tikai teica: ”Kad b si vesela, tad konkr ti parun sim, bet tagad centies izmantot t s ž last bas, kuras Dievs tev dod, un centies piln gi izvese oties, bet p s liet s – tu zini, no k vad ties un k iztur ties.” Gandar jum t vs man uzdeva l gties to kron ti, kuru man iem jis J zus.
848 L dzoties šo kron ti, sadzird ju balsi: Ak, cik lielas ž last bas Es došu dv sel m, kuras l gsies šo kron ti; manas ž lsird bas dzi umi pl s uz tiem, kas l gsies šo kron ti. Mana meita, pieraksti šos v rdus, st sti pasaulei par manu ž lsird bu, lai visa cilv ce iepaz st manu neizsme amo ž lsird bu. T ir p laika z me, p c tam n ks (230) Tiesas diena. Kam r ir laiks, lai n k pie mana ž lsird bas avota, lai mekl stiprin jumu Asin s un den , kas pl da vi u
. Ak, cilv ku dv seles, kur j s sl psities Dieva dusmu dien ? N ciet tagad pie Dieva lsird bas avota! Ak, cik daudz dv se u es redzu, dv se u, kuras cildina Dieva ž lsird bu un
gi tai dzied s slavas himnu! 849 27.12. Šodien atgriezos sav pal 270. Ce š bija pat kams, jo kop ar mani brauca
viena sieviete271, kura veda b rni u krist t. Aizved m vi u l dz pašai bazn cai Podguž 272; lai izk ptu, vi a ielika man rok s b rnu. Turot b rnu, dedz l gšan pienesu vi u Dievam, lai
dreiz vi š pienestu Kungam pašu slavu; dv sel jutu, ka Kungs laipni skat s uz šo dv sel ti. Kad aizbrauc m uz Prond iku, m sa N273 man pal dz ja aiznest saini. Ieejot izolator , ieraudz m no pap ra izgatavotu br niš gu e eli ar uzrakstu Gloria in... Man ir t da saj ta, ka tas ir no t s slim s m sas, kurai biju aizs jusi egl ti.
850 L k, sv tki ir beigušies. Manas dv seles ilgas nekas nesp j mierin t. Ak, mans Rad j un m gais Dievs, es ilgojos p c Tevis; ne svin bas, ne skaistas dziesmas nenomierina manu dv seli, bet uzmodina v l liel kas ilgas. No Tava V rda piemin šanas vien mana dv sele raujas pie Tevis, Kungs..
851 28.12.[1936.]. Šodien s ku novennu Dieva ž lsird bai. Gar p rce os pie š s sv tbildes un l dzos kron ti, kuru man iem ja Kungs J zus. Otr novennas dien to sv tbildi ieraudz ju k dz vu, apkarin tu ar neskait m vot m, un redz ju lielus aužu pulkus, kuri n ca
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
136
šurp, un daudzi bija oti aplaimoti. Ak, J zu, k ds prieks savi oja manu sirdi. Šo novennu notur ju divu personu nodom – par arhib skapu274 un priesteri Sopo ko. Dedz gi l dzu Dievu, lai Vi š iedvesmo arhib skapu apstiprin t šo Dievam tik pat kamo kron ti un sv tgleznu, lai neatliktu un nekav tu šo lietu...
852 (232) Šodien p kš i k zibens mani sk ra Kunga skatiens: zem t es ieraudz ju viss kos putek us sav dv sel , bet, iepazinusi visu savu nabadz bu l dz t s dzi umiem, metos ce os Kunga priekš un l dzu piedošanu, un ar lielu uztic bu atdevu visu sevi Vi a nebeidzamajai ž lsird bai. T da zin šana mani nenom c un neatt lina no Kunga, bet dr k modina man dv sel liel ku m lest bu un bezgal gu pa bu, bet manas sirds nož la ir saist ta ar m lest bu. Š paš Dieva apgaism ba veido manu dv seli. Ak, saldais Dieva stars, izgaismo mani l dz vissl pt kajiem dzi umiem, jo es v los sasniegt visliel ko sirds un dv seles t bu.
853 Vakar manu dv seli p ma lielas skumjas. Pa mu to broš ri u275 ar ž lsird zus att lu un piespiedu pie sirds. No manas dv seles izr s v rdi: „J zu, m M lest ba,
Tev es dz voju, Tev mirstu un ar Tevi savienoties ilgojos.” Te es ieraudz ju Kungu, neaptverami skaistu, Vi š laipni paskat s uz mani un teica: (233) Mana meita, ar Es tevis d non cu no debes m, tevis d dz voju, tevis d nomiru un tevis d rad ju debesis. Un J zus piespieda mani pie savas Sirds un teica: Vairs neb s ilgi, esi mier ga, mana meita. Kad paliku viena, man dv sel iedeg s v šan s ciest l dz tam br dim, kad Kungs teiks: pietiek. Un kaut ar man b tu
dz vo t kstoš gadu, Dieva gaism redzu, ka tas ir tikai viens mirklis. + Dv sele [doma nav pabeigta].
854 29.12.[1936.]. Šodien p c Sv s Kom nijas sadzird ju balsi dv sel : Mana meita, esi modra, jo Es atn kšu klus m. zu, Tu negribi nosaukt man stundu, kuru es ar t m ilg m gaidu. Mana meita, tas ir tev par labu. Tu uzzin si, bet ne tagad. Esi modra. Ak, J zu, dari ar mani, kas Tev pat k, es zinu, ka Tu esi ž lsird gais Pest js un Tava attieksme pret mani nemain sies man n ves stund . Ja Tu tagad man par di tik pašu ž last bu un tik uztic gi un laipni v lies savienoties ar mani, tad (234) v l vair k n ves stund . Tu, Kungs, mans Dievs, nevari main ties, Tu vienm r Viens un tas pats. Var main ties debesis un viss, kas rad ts, bet, Tu, Kungs, vienm r esi tas pats, Tu esi m gi, t c n c, kad gribi un k gribi. Bezgal s
lsird bas T vs, esmu Tavs b rns un ar nepaciet bu gaidu Tavu atn kšanu. Ak, J zu, Tu sav Eva lij teici: ar tav m l m ties šu tevi, un es, J zu, vienm r run ju par Tavu neaptveramo
lsird bu, t c ticu, ka Tu mani ties si p c savas neizsme am s ž lsird bas. 855 30.12.1936. Beidzas gads. Šo dienu esmu izv jusies ikm neša rekolekcij m.
Mans gars ir iegrimis labdar s, ar kur m Dievs mani apb ra visa gada laik . Ietr s mana dv sele, redzot milz s Kunga ž last bas. No manas dv seles izr s pateic bas himna Dievam. Veselu stundu gremd jos ador cij un pateic , dom jot par atseviš m Dieva ž last m, k ar par sav m neliel m k m. (235) Viss, ko šis gads ir sev iesl dzis, aizg jis m bas bezgal . Nekas nezud s, priec jos, ka nekas nez d.
30.12.[1936.]. Vienas dienas rekolekcijas 856 R ta p rdom s sajutu nepatiku un pret gumu pret visu, kas rad ts. Viss ir b ls
man s ac s, mans gars ir atrauts no visa, v los tikai pašu Dievu, tom r man ir j dz vo. T s ir neaprakst mas moc bas. Dievs sav m lest tiekas ar dv seli un ievelk vi u savas Dieviš bas neaptveramajos dzi umos, bet tai paš laik atst j vi u tepat uz zemes vien gi t , lai ciestu un ilgotos p c Vi a. Š liel m lest ba ir tik t ra, ka pats Dievs taj rod patiku; š s m lest bas darbiem nav patm las piejaukuma, jo te viss ir r gtuma p rpild ts, t tad – piln gi t rs. Dz ve ir past ga
ve, s ga un briesm ga, tai paš laik t ir sta dz ve un neaptveramas laimes un gara sp ka dzi umi, t c dv sele ir sp ga uz lieliem darbiem Dieva d .
857 (236) + Vakar vair kas stundas l dzos, vispirms par vec kiem un radiem, par ener lm ti un visu kongreg ciju, audz kn m, par trim priesteriem276, kuriem daudz esmu
par . P rskr ju visu pasauli krust m š rs m un pateicos Dieva bezgal gajai ž lsird bai par vis m ž last m, kas dotas cilv kiem, un l dzu piedošanu par visu, ar ko Vi š ir apvainots.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
137
858 Vesperu laik ieraudz ju Kungu J zu. Vi š skat s maigi un dzi i man dv sel . Mana meita, pacieties, vairs nav ilgi. Šis dzi ais skatiens un šie v rdi manai dv selei deva sp ku, drosmi un apbr nojamu pa bu, ka visu izpild šu, ko no manis gaida; neraugoties uz trak m gr m, br numain pa , ka Kungs ir ar mani, bet kop ar Vi u es visu sp ju. Visi pasaules un pat elles sp ki man nav nekas, visam ir j kr t no Vi a V rda sp ka. Mans Kungs un Dievs, es visu atdodu Tav s rok s. Manas dv seles vien gais Audzin j, vadi mani p c saviem
gajiem nodomiem! + 859 (237) JMJ Krakova – Prond iks, 01.01.1937. zu, es Tev uzticos + Šonakt pulksten divpadsmitos sv ju veco 1936. gadu un sveicu 1937. gadu. Šaj
pirmaj gada stund es ar tr m un bail m skat jos laikam ac s. Ž lsird gais J zu, kop ar Tevi es drosm gi un droši iešu c s un kauj s. Tav V rd visu izpild šu un uzvar šu. Mans Dievs, bezgal gais Labums, l dzu Tevi, dari, lai kop ar mani vienm r un visur ir Tava bezgal
lsird ba. Ieejot šaj gad , mani p em bailes no dz ves, bet J zus mani izved no bail m un auj
man saprast, cik lielu slavu Vi am nes s š ž lsird bas lieta. 860 Dz ir br ži, kad dv sele tikai dzi l gšan var nomierin ties; ir oti svar gi, lai
dos br žos dv sele prastu palikt l gšan . +
(238) JMJ zu, es Tev uzticos + L mumi 1937. gadam, 1. m neša 1. diena 861 pašs l mums: turpm k – tas pats, tas ir, savienoties ar Ž lsird go Kristu, tas ir, dom t, k J zus dar tu taj vai cit gad jum , gar aptvert visu pasauli, seviš i Krieviju un Sp niju. Visp jie l mumi
I. Stingra klus šanas iev rošana – iekš jais klusums. II. Katr m redz t Dieva t lu, no š noteikuma j izriet jebkurai m lest bai uz
tuv ko. III. Visos dz ves br žos uztic gi pild t Dieva gribu un ar to dz vot. IV. Vis s liet s l gt padomu gar gajam t vam un bez vi a piekrišanas neko svar gu
nes kt. Censties atkl t vi am savas dv seles visapsl pt kos dzi umus, atceroties, (329) ka esmu Dieva priekš , Vi u tikai aizst j cilv ks; katru dienu l gt apgaism bu vi am.
V. Vakar sirdsapzi as izmekl šan uzdot sev jaut jumu: bet ja Vi š šovakar mani pasauktu?
VI. Nemekl t Dievu t lum , bet sev , vienatn tikties ar Vi u. VII. Ciešan s un mok s b gt pie tabern kula un klus t. VIII. Savienot ar J zus nopelniem visas savas ciešanas, l gšanas, darbu, m rd šanos,
lai izl gtu ž lsird bu pasaulei. IX. Br vos br žus, pat oti sus, izmantot l gšanai par mirstošajiem. X. Lai man dz nav ne mirk a, kad es neatdotu Kungam m su kongreg cijas
lietas. Ne emt v cilv ku domas. XI. Ne ar vienu neb t famili rai. Attiec uz meiten m: laipna stingr ba, bezgal ga
paciet ba; stingri sod t, bet ar š du sodu: ar savu l gšanu un upur šanos; k ds
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
138
sp ks ir pašaizliedz bai vi u lab – vi m t (240) k st par past gu sirdsapzi as p rmetumu, un vi u sp s sirdis atmaigst.
XII. Dieva kl tb tne ir pamats visiem maniem darbiem, v rdiem un dom m. XIII. Izmantot jebkuru iesp ju citu gar gajam stiprin jumam. Sevis m lest bu likt tai
atbilstoš viet – p viet . Gar gos vingrin jumus veikt t , it k tos veiktu jo reizi dz ; t pat pild t visus savus pien kumus.
862 02.01.[1937.]. J zus V rds. Cik liels ir Tavs V rds, ak, Kungs, tas ir manas dv seles sp ks; kad sp ki z d un tumsa skar manu dv seli, Tavs V rds ir saule, kuras stari gan apgaismo, gan silda, bet dv sele to gaism k st skaista un starojoša, spožumu sa emot no Tava
rda. Kad es dzirdu vissald ko V rdu – J zus, mana sirds pukst strauj k, bet ir br ži, kad, dzirdot J zus V rdu, zaud ju apzi u. Mans gars raujas uz Vi u.
863 (241) Š diena man ir oti noz ga, šaj dien es pirmo reizi braucu sakar ar sv tbildes z šanu277; šaj dien Dieva ž lsird bai tika par ts pašs gods; lai gan par to zina sen, bet tagad tas noticis t form , k grib ja Kungs. Š J zus vissald V rda diena man atg dina par daudz m pašaj m ž last m.
864 03.01. Šodien mani apciemoja t s kongreg cijas ener lpriekšniece, kura apkalpo šo slimn cu, kop ar vienu m su278. M s ilgi sarun mies par gar m liet m. Es uzzin ju, ka vi a ir liela ask te, t c m su saruna bija Dievam pat kama.
Šodien pie manis atn ca viena meitene, uzzin ju, ka vi a cieš, ne tik daudz mies , k dv sel . Es mierin ju, k var ju, bet manu mierin juma v rdu bija par maz. Vi a bija nelaim ga
rene, vi as dv seli nom ca r gtums un s pes. Vi a atv ra man savu dv seli un izst st ja visu; sapratu (242), ka tikai mierin juma v rdi te nevar l dz t. Es dedz gi l dzu Dievu par šo dv seli un upur ju savu prieku Dievam, lai Vi š to atdotu meitenei, bet man at emtu visas prieka izj tas. Un Kungs sadzird ja manu l gšanu – man palika prieks par to, ka vi a ir sa musi mierin jumu.
865 Ador cija. Pirm sv tdiena. Ador cijas laik sajutu t du pamudin jumu darboties279, ka s ku raud t un teicu Kungam: „J zu, nesteidzini mani, bet dod iedvesmu tiem, kuri, k Tu zini, kav šo lietu.” Un sadzird ju š dus v rdus: Mana meita, esi mier ga, vairs nav ilgi.
866 Vesperu laik sadzird ju šos v rdus: Mana meita, Es v los atp sties tav sird , jo daudzas dv seles šodien mani padzina no sav m sird m, Es izjutu n gas skumjas. Centos iepriecin t Kungu, t kstošiem reizes pienesot Vi am savu m lest bu, dv sel sajutu pret gumu pret gr ku.
867 (243) + Mana sirds dzer parasto r gto kausu, jo es ilgojos p c Tevis, Kungs, p c piln gas dz ves. Ak, J zu, cik briesm gs tuksnesis man ir š dz ve, uz š s zemes nav bar bas manai sirdij un dv selei, es ciešu ilg s p c Tevis, Kungs. Tu, Kungs, esi atst jis man Sv to Hostiju, bet Vi a v l vair k iededzina manas dv seles ilgas p c Tevis, m gais Dievs un mans Rad j. J zu, es v los savienoties ar Tevi, l dzu, uzklausi savas l gavas nop tas. Ak, k es ciešu t c, ka v l nevaru savienoties ar Tevi, bet lai viss notiek p c Tava pr ta.
868 05.01.1937. Šovakar ieraudz ju priesteri, kuram bija vajadz ga aizl gšana k liet . L dzos dedz gi, jo ar man t lieta ir tuvu pie sirds. Pateicos Tev, J zu, par Tavu labumu.
869 Ak, J zu, Ž lsird ba! Apskauj visu pasauli un piespied mani pie savas Sirds... auj, Kungs, atp sties manai dv selei Tavas ž lsird bas bezgal gi dzi aj j .
870 (244) 01.06.1937. Šodien Sv s Mises laik neapzin ti iegrimu Dieva bezgal gaj majest . Dieva m lest bas straumes ielija man dv sel ; taj pašaj br sapratu, cik oti Dievs ir pazemin jies manis d , Vi š – kungu Kungs. Kas tad es, ubadze, esmu, ka Tu t vienojies ar mani? Savi ojumu, k ds mani p ma p c t s paš s ž last bas, es sajutu visu dienu. Izmantojot uztic bu, k du Kungs man par da, l dzu Vi u par visu pasauli. T dos br žos man liekas, ka visa pasaule no manis ir atkar ga.
871 + Mans Skolot j, dari man sird t , lai es negaid tu pal dz bu ne no viena, bet censtos citiem pal dz t, citus mierin t un vis di atvieglot. Mana sirds vienm r ir atv rta citu ciešan m un es to neaizsl gšu. Lai gan t , ka katrs savas s pes met (245) man sird , mani
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
139
iesaukuši par miskasti, es saku – man sird ikvienam ir vieta, bet, pateicoties tam, man ir vieta zus Sird . Izsmiekls attiec uz m lest bas likumu nemazin s manu sirdi. Mana dv sele
vienm r ir jut ga šai zi , un tikai J zus mani mudina uz tuv m lest bu. 872 07.01. Sv s stundas laik Kungs man va nogaršot savas ciešanas; es pie mu
gt s ciešanas, kas p rpild ja Vi a dv seli. J zus va man saprast, cik dv selei ir j t uztic gai gšan , neraugoties uz nemieru, saltumu un k rdin jumiem, jo no š das l gšanas liel m ir
atkar ga Dieva lielo pl nu piepild šana; ja m s nepaliekam š l gšan , tad trauc jam tam, ko Dievs grib dar t caur mums vai m sos. Lai dv sele vienm r atceras šos v rdus: b dams c s, vair k l dz s. Š du l gšanu es turpinu, cik tas ir iesp jams un at auj pien kumi.
873 (246) 08.01. Piektdien no r ta, kad g ju uz Sv to Misi kapel , uz trotu ra ieraudz ju lielu paeg u kr mu un taj briesm gu ka i, kurš naid gi skat s uz mani un trauc ja iet uz kapelu. Vien J zus V rda piesaukšana to visu padzina. Visu dienu upur ju par mirstošiem gr ciniekiem. Sv s Mises laik sajutu pašu Kunga tuvumu. P c Sv s Kom nijas ar pa bu skat jos uz Kungu un teicu Vi am: „J zu, es oti gribu Tev kaut ko pateikt.” Kungs ar m lest bu paskat s uz mani un teica: Ko tad tu gribi Man teikt? „J zu, l dzu Tevi Tavas neaptveram s
lsird bas sp ka d , lai visas dv seles, kuras šodien nomirs, tiktu izgl btas no elles uguns, kaut ar t s b tu bijušas visliel kie gr cinieki; šodien ir piektdiena, Tavas r gt s krusta n ves piemi as diena, t k Tava ž lsird ba ir neaptverama, e i nebr sies par to.” J zus piespieda mani pie savas Sirds un teica: ot meita (247), tu esi labi iepazinusi manas ž lsird bas dzi umus. Es dar šu, k tu l dz, bet vienm r savienojies ar manu mirstošo Sirdi un gandar manam taisn gumam. Zini, ka tu esi man l gusi kaut ko oti lielu, bet Es redzu, ka to ir dikt jusi
ra m lest ba uz Mani, t c Es apmierinu tavu l gumu. 874 Marija, Bezvain Jaunava, em mani sav paš patv rum un sarg manas
dv seles, sirds un miesas t bu. Tu esi manas dz ves paraugs un zvaigzne. 875 Šodien es izjutu lielas ciešanas, kad mani apmekl ja m su m sas. Uzzin ju par
vienu lietu, kura oti ievainoja manu sirdi, tom r es savald jos t , ka m sas to neman ja. Š s s pes ilgi plos ja manu sirdi, bet tas viss – par nelaim gajiem gr ciniekiem... Ak, J zu, par nabaga gr ciniekiem... J zu, mans Sp ks, esi ar mani, pal dzi man...
876 (248) 10.01.1937. Šodien l dzu Dievu, lai Vi š no r ta dod man sp ku un es var tu aiziet un pie emt Sv to Kom niju. Mans Skolot j, es l dzu Tevi no visas savas ilgu piln s sirds, ja tas b tu p c Tavas sv s gribas, tad dod man, ko Tu v lies, – es v los ciešanas un nesp ku visu dienu un visu nakti, lai tikai Tu mani stiprin tu taj br , kad es var tu pie emt Sv to Kom niju. Redzi, J zu, ka slimniekiem nenes Sv to Kom niju, un, ja Tu mani nestiprin si taj br , lai es var tu aiziet uz kapelu, k es var šu Tevi pie emt šaj M lest bas Nosl pum , bet Tu zini, k ilgojas p c Tevis mana sirds. Ak, mans saldais L gavaini, k c tik daudz j run , Tu zini, cik oti es ilgojos p c Tevis, un, ja Tu grib si, var si man to izdar t. Otr dien no r ta jutos it k piln gi vesela, vairs nebija t nesp ka un v juma. Ta u, kad atgriezos no kapelas, atgriez s ar ciešanas un nesp ks, it k mani vien b tu gaid juši, ta u es to (249) nemaz nebaid jos, jo biju stiprin jusies ar Sp ka Maizi. Droši skatos uz visu, ar pašai n vei ac s.
877 + Ak, Hostij apsl ptais J zu, mans saldais Skolot j un uzticamais Draugs, ak, cik laim ga ir mana dv sele, jo man ir t ds Draugs, kurš mani vienm r uztur sav sabiedr ; es nej tos vientu a, kaut ar esmu vienatn . J zu – Hostija, m s paz stam viens otru, un t man ir pietiekami.
878 12.01.1937. Šodien, kad viz ien ca rsts, es vi am kaut k nepatiku. Patiesi, es vair k cietu un man bija augsta temperat ra. Dabiski, rsts nol ma, ka man nav j iet pie Sv s Kom nijas l dz tam laikam, kad temperat ra b s pavisam norm la. Atbild ju, ka labi, bet sirdi man saž audza s pe, tom r teicu: labi, iešu, kad neb s temperat ras. Vi š piekrita. Kad rsts izg ja, teicu Kungam: „J zu, tagad no Tevis ir atkar gs, vai es var šu iet vai ne.” Un par to vairs nedom ju, tom r pr nep rtraukti n ca doma: „Es nevar šu pie emt J zu, n , tas nav iesp jams – turkl t nevis vienu reizi, bet vair kas dienas, kam r temperat ra nokrit s.” Vakar teicu Kungam: „J zu, ja Tev ir pat kami, ka es pie emu Kom niju, tad, pazem gi Tevi, l dzu, izdari
, lai r t no r ta man neb tu paaugstin ta temperat ra ne par vienu gr du.” No r ta, m rot
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
140
temperat ru, dom ju: ja b s kaut viens gr ds virs normas, tad necelšos, jo tas b s pretrun ar paklaus bu. Iz mu termometru – un neviena karstuma gr da! Uzr vos augš un aizg ju pie Sv s Kom nijas. Kad atn ca rsts un es vi am past st ju, ka temperat ras nebija un es biju aizg jusi pie Sv s Kom nijas, vi š br s, bet es l dzu, lai neliedz man iet pie Sv s Kom nijas, jo tas var slikti ietekm t rst šanos. rsts atbild ja: „Lai mana sirdsapzi a b tu mier ga un lai netrauc tu jums, m sa, dar sim t : kad b s labs laiks un neb s lietus, un j s, m sa, labi jut sities, tad, l dzu, ejiet; bet jums tas ir j rbauda sav sirdsapzi .” Priec jos, ka rsts ir tik laipns (251) pret mani. Redzi, J zu, kas no manis bija atkar gs, to esmu izdar jusi, tagad es ceru uz Tevi un esmu piln gi mier ga.
879 Šodien redz ju, k t vs Andrašs svin Sv to Misi; pirms Upur šanas redz ju mazi o J zu, Vi š bija oti iepriecin ts, uz priekšu pacelt m rok m, bet p c br ža vairs nek neredz ju. Biju sav izolator un turpin ju pateic bas l gšanu. Bet v k pie sevis dom ju: k
rns J zus bija tik priec gs? Vi š ne vienm r ir tik priec gs. Tad iekš ji sadzird ju šos v rdus: Jo Man ir labi vi a sird . Mani tas nemaz neizbr ja, jo zinu, ka t vs oti m l J zu.
880 Mana saist ba ar mirstošajiem ar turpm k ir cieša. Ak, cik neaptverama ir Dieva lsird ba; Kungs man auj ar savu neder go l gšanu iet pal mirstošajiem. Cik vien varu,
cenšos b t pie katra mirstoš . Uzticieties Dievam, jo Vi š ir labs un bezgal gs, Vi a ž lsird ba rsp j m su priekšstatus.
881 (252) 14.01.1937. Šodien J zus ien ca pal , bija rbts gaiš s dr s, ar zelta jostu. Liela god ba n ca no visa Vi a t la, un Vi š teica: Mana meita, k c tu aujies satraukt m dom m? Es atbild ju: „Kungs, Tu zini k c.” Un Vi š teica: c? „Mani satrauc
lieta. Tu redzi, ka neesmu der ga t s izpildei.” Un Vi š teica: c? „Tu redzi, esmu nevesela, man nav izgl bas, nav naudas, esmu p ubadze, baidos tikties ar cilv kiem. J zu, es ilgojos tikai p c Tevis, Tu vari mani atbr vot no t .” Un tad Kungs man teica: Mana meita, tas, ko tu teici, ir taisn ba. Tu esi oti nabadz ga, un Man ir v šan s šo ž lsird bas lietu veikt tieši caur tevi, kas pati par sevi esi nabaga. Nebaidies, Es neatst ju tevi vienu pašu. Šaj liet dari to, ko vari, Es pabeigšu visu, ko tu nesp j; tu zini, kas ir tavos sp kos, to ar dari. Kungs ar lielu labv bu raudz s man b ; dom ju, ka nomiršu aiz prieka no š skatiena. Kungs nozuda, man dv sel palika (253) prieks, sp ks un var šana dar t, bet es br nos, ka Kungs negrib mani atbr vot, ne ar ko main t taj , ko reiz ir teicis. Un l dztekus visiem šiem priekiem ir ar s pju na. Redzu, ka m lest ba un s pes iet p .
882 T du redz jumu man nav daudz, biež k es tiekos ar Kungu dzi veid . J tas dos br žos snauž, un daudzas lietas, kaut neredzamas, man k st skaidr kas un re kas, nek
ja t s redz tu ar ac m. Apzi a vien mirkl aptver vair k, nek ilgu gadu pamat s p rdom s un apcer s gan par Dieva B bu, gan par atkl sm m un ar par savu nabadz bu.
883 Vienot bai ar Dievu nekas man netrauc – ne saruna ar tuv kiem, ne daž di pien kumi, pat ja man b tu oti svar gas lietas k rtojamas, ar tas netrauc ; mans gars ir ar Dievu, manu dv seli piepilda Dievs, un t c es nemekl ju Dievu rpus (254) sevis. Vi š, Kungs, iek st man dv sel k saules stars caur t ru stiklu. Ar savu m ti, kad biju vi as kl , nebiju tik cieši vienota k ar manu Dievu; tur es atrados neapzin ti, bet te – piln gi apzin ta un re la savienošan s. Mani redz jumi ir t ri iekš ji, bet es tos labi izprotu, tom r maz sp ju izteikt
rdos. 884 Ak, cik skaista ir gara pasaule! T ir tik re la, ka dz ve sal dzin jum ar to ir
tukša un bezm ga. 885 J zu, dod man sp ku un gudr bu, lai es var tu p rvar t šo briesm go tuksnesi, lai
mana sirds sp tu paciet gi p rciest ilgas p c Tevis, ak, mans Kungs. Es vienm r esmu sv saj sm , kad j tu, ka Tu tuvojies man; Tu, taisn tro a Valdnieks, Tu non c man nabadz bas trimd un n c pie ubaga d vanu l dz jas, kurai nav nek , iz emot nabadz bu. Es nevaru Tevi pacien t, mans Princi, bet Tu zini, ka es Tevi m lu ar katru sirds pukstu. Redzot Tavu pazemošanos, man s ac s Tava augst ba it nemaz nemazin s (255). Es zinu, ka Tu mani m li ar
gavai a m lest bu, un t man pietiek, lai gan m s atdala liels bezdibenis, jo Tu esi Rad js, bet es – Tavs rad jums. Tikai m lest ba izskaidro m su savien bu, rpus t s nekas nav saprotams.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
141
Tikai m lest ba ir iemesls neaptveramajai vienot bai, kur Tu vienojies ar mani. Ak, J zu, Tava augst ba, satriec mani, un es b tu past satraukum un bail s, ja Tu pats mani nemierin tu; pirms katras Tavas tuvošan s Tu dari mani sp gu tikties ar Tevi.
886 15.01.1937. Sird , kura m l Dieva gribu, skumjas neviesosies. Mana sirds ilgojas c Dieva, izj t visu trimdas nabadz bu. Es eju drosm gi, kaut ar savainot m k m, uz savu viju un šaj ce p rtieku no Dieva gribas, t ir mana bar ba. Atbalstiet mani, laim gie Debesu
valst bas iem tnieki, lai j su m sa nepiekustu ce . Kaut ar ir briesm gs tuksnesis, tom r es eju ar paceltu galvu un skatos saul – J zus ž lsird gaj Sird .
887 (256) 19.01.1937. Tagad mana dz ve rit klus Dieva apjausm . Vi dz vo mana klus još dv sele, un tas, ka apzinos Dieva dz vi sav dv sel , man k st par laimes un sp ka avotu. Es nemekl ju laimi rpus savas dv seles dzi umiem, kur dz vo Dievs, – es to zinu. Es j tu nepieciešam bu velt t sevi citiem, esmu atkl jusi dv sel laimes avotu, tas ir, Dievu. Ak, mans Dievs, es redzu, ka viss, kas ir visapk rt, ir Tevis piepild ts, paši mana dv sele ir Dieva
last bas piepild ta. To, ar ko dz vošu m , s kšu jau tagad. 888 Klus šana ir tik varena valoda, ka aizsniedzas l dz Dieva tronim; klus šana ir
Vi a valoda, kaut ar nosl pumaina, bet varena un dz va. 889 J zu, Tu auj man uzzin t un saprast, kas ir pamat dv seles lielumam: nevis lieli
darbi, bet liela m lest ba. M lest bai ir v rt ba un t padara lielus m su darbus, lai gan m su darbi paši par sevi ir mazi un parasti, bet m lest bas d Dieva priekš tie k st lieli un noz gi –
lest bas d (257). 890 M lest ba ir nosl pums, t visu, kam vien pieskaras, p rveido skaist s un Dievam
pat kam s liet s. Dieva m lest ba dv seli dara br vu, tad vi a ir k karaliene, nepaz st piespiešanu un visu s k dar t liel br , jo Dieva m lest ba, kas m jo vi , mudina uz darbiem. Viss, kas ir visapk rt, auj vi ai saprast, ka vien gi Dievs ir m lest bas cien gs. Dv sele, kura ir iem jusies Diev un grimst Vi , pie saviem pien kumiem iet t paš noska ojum k pie Sv s Kom nijas un vismaz ko darbi u veic ar lielu cent bu, zem Dieva m lest bas skatiena. Vi a nesatraucas, ja ar laiku izr s, ka vi ai kaut kas nav izdevies, vi a ir mier ga, jo taj br bija dar jusi visu, ko sp ja. Kad notiek t , ka vi u atst j dz Dieva kl tb tne, kura vi u gandr z past gi iepriecina, tad vi a cenšas dz vot dz tic ; dv sele saprot, ka ir atp tas br ži un ir
as br ži. Grib vi a vienm r ir ar Dievu. M lest dv sele k kauj s p rbaud ts bru inieks no lienes pamana, kur sl pjas ienaidnieks, un ir gatava (258) c ai, vi a zina, ka nav viena pati –
Dievs ir vi as sp ks. 891 21.01.[1937.]. Šodien no paša r ta esmu br numaini vienota ar Dievu. Vakar
mani apciemoja slimn cas priesteris. P c sarunas br ža sapratu, ka mans gars s k v l vair k gremd ties Diev , un s ku zaud t izj tu [par to], kas notiek ap mani. Dedz gi l dzu J zu: dod man iesp ju sarun ties, un Kungs deva, var ju br vi sarun ties ar vi u, tom r bija br dis, kad nesapratu, ko saku; vi a balsi dzird ju, bet nesp ju saprast, ko vi š saka, atvainojos, ka nesaprotu vi a teikto, lai gan balsi dzirdu. Tas bija vienot bas br dis ar Dievu, tom r t nebija piln ga, jo j tas izpaud s ne paš lab kaj veid , nebija piln gas iegremd šan s Diev jeb j tu pamiršanas, k tas bieži notiek, kad cilv ks no rpuses nek nedzird un neredz – dv sele ir piln gi br vi iegremd jusies Diev . Kad mani š ž last ba apmekl , es v los b t viena pati un
dzu J zu, lai Vi š (259) mani sarg tu no citu skatieniem. Tieš m, man bija kauns no t priestera, bet tad nomierin jos, jo vi š nedaudz iepazina manu dv seli sv s gr ks dzes laik .
892 Šodien Kungs va man gar iepaz t Dieva Ž lsird bas klosteri. Taj redz ju lielu gar gumu, bet viss bija nabadz gs un oti vienk ršs. Ak, mans J zu, Tu auj man gar tikties ar
m dv sel m, varb t manas k jas tur nestaig s, bet Tavs V rds lai tiek slav ts un lai notiek tas, ko Tu esi nol mis.
893 22.01.[1937.]. Šodien ir piektdiena. Mana dv sele ir ciešanu j , visu man ir pa muši gr cinieki, bet tas ir labi, es visu esmu vi iem atdevusi, lai vi i Tevi paz tu, cik labs un bezgal gi ž lsird gs Tu esi; es ar t pat b šu Tev uztic ga v tru un zibe u vid .
894 Šodien rsts noteica, ka nedr kstu iet uz Sv to Misi, tikai pie emt Sv to Kom niju; es oti v jos b t Sv taj Mis , ta u biktst vs, atsaucoties uz rstu, pazi oja, ka man
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
142
ir j t paklaus gai. „Dieva griba ir t da, ka tev, m sa, ir j t (260) veselai un tu nedr ksti sevi moc t, tev ir j paklausa, bet Dievs tevi atalgos.” Jutu, ka biktst va v rdi ir Kunga J zus v rdi, un lai gan man bija oti ž l izlaist Sv to Misi, kad Dievs man deva ž last bu redz t mazi o B rnu
zu, tom r paklaus bu lieku p ri visam. Iegremd jos l gšan un izdar ju gandar šanu; tai br p kš i ieraudz ju Kungu. Vi š man
teica: Mana meita, zini, ar vienu paklaus bas aktu tu Man pienes liel ku slavu nek ar gar m gšan m un m rd šanos. Ak, cik labi ir dz vot paklaus , dz vot ar apzi u, ka viss, ko daru, ir
Dievam pat kams. 895 23.01.]1937.]. Šodien man negrib s rakst t, un uzreiz dv sel sadzird ju balsi:
Mana meita, tu dz vo nevis sev, bet dv se u d . Raksti vi u labumam. Tu zini manu v šanos attiec uz tav m piez m, to jau daudz (261) reižu ir apstiprin juši biktst vi. Tu zini, kas Man ir pat kam k, bet, ja tev ir šaubas par maniem v rdiem, tu zini, kam ir j jaut , Es došu vi am apgaism bu, lai vi š pie emtu l mumus man liet . Mana acs vi u sarg . Mana meita, vi a priekš tev ir j t k b rnam, vienk ršai un va sird gai, liec vi a nor jumus augst k par man m pras m, vi š tevi vad s p c manas gribas. Ja vi š tev ne aus izpild t manas pras bas, esi mier ga, Es neties šu tevi, š lieta paliks starp Mani un vi u, bet tev ir j t paklaus gai.
896 25.01.1937. Šodien mana dv sele ir r gtuma pilna. Ak, J zu, ak, J zu mans, šodien katrs var pieliet kl t man r gtaj kaus , nav svar gi, vai tas ir draugs vai ienaidnieks, katrs var nodar t man s pes, bet Tev, J zu, ir j dod man sp ks šajos smagajos br žos. Sv Hostija, stiprini mani un aizsl dz manas l pas pret kurn šanu un ž lab m. Zinu, ja klus šu, uzvar šu.
897 (262) 27.01.[1937.]. J tu iev rojamu vesel bas uzlabošanos; J zus ved mani no ves v rtiem dz , man jau maz pietr ka, lai nomirtu, bet te Kungs atkal s ta dz bas piln bu;
kaut ar man v l ir j paliek sanatorij , tom r esmu gandr z vesela. Redzu, ka v l nav man piln gi izpild ta Dieva griba, t c v l ir j dz vo, jo zinu: ja izpild šu visu, ko Dievs man ir licis virs zemes, tad Vi š vairs neatst s mani trimd , jo zinu – manas m jas ir debesis. Pirms m s dodamies uz savu T viju, mums ir j izpilda Dieva griba virs zemes, tas ir, mums ir j iziet caur
rbaud jumiem un c m. 898 Ak, mans J zu, Tu atdod man vesel bu un dz bu. Dod man sp ku c ai, jo bez
Tevis es nek nesp ju, dod man sp ku, jo Tu visu sp j, redzi, es esmu v jš b rns un ko tad es varu?
Es paz stu visu Tavas ž lsird bas sp ku un ticu, ka Tu man dosi visu, kas ir vajadz gs Tavam v jajam b rnam.
899 (263) K es v jos nomirt! Nezinu, vai man v l k dreiz b s tik lielas ilgas p c Dieva. Bija mirk i, kad Vi a d kritu nesama . Ak, cik nepat kama ir zeme, kad paz sti debesis, man ir j piespiež sevi dz vot. Ak, Dieva griba, tu esi mans diens!
900 Ak, dz ve, pel un p rpratumu piln ! T p rbauda manu paciet bu, p c tam n k rbaud jumi, ik dienas daudz uzzinu un m cos, un redzu, ka maz ko protu, un atkl ju k das
sav uzved , ta u t c neskumstu, bet pateicos Dievam, ka Vi š ir v jies dot man savu gaismu un lab k iepaz t pašai sevi.
901 + Ir viena sieviete, kura p rbauda manu paciet bu, un man vi ai ir j velt daudz laika. Kad es run ju ar vi u, j tu, ka vi a melo, un past gi, bet t s lietas man ir t las un es nevaru p rbaud t, t ar paliek. Ta u iekš ji es j tu, ka vi a man st sta (264) nepaties bu. Bet reiz
ku šaub ties – es ta u varu k ties, bet vi a run t paties bu. L dzu Kungam dot man š du mi: ja vi a ir man melojusi, tad lai atz stas k dos melos, par kuriem es t ar biju dom jusi, bet,
ja vi a ir run jusi taisn bu, tad lai Dievs atbr vo mani no p rliec bas, ka vi a melo. P c k da laika vi a atkal atn k pie manis un saka: „M sa, oti l dzu piedod, jo es meloju to un to...” Un es sapratu, ka mana iekš apgaism ba attiec uz vi u mani nev la.
902 29.01.1937. Šodien aizgul jos, un bija palicis pavisam maz laika, lai pag tu uz Sv to Kom niju, jo kapela atrodas visai pat lu no m su noda as280. Kad izg ju , sniegs bija
dz ce iem, bet man neien ca pr , ka rsts man neb tu vis iet pa t du sniegu, un es jau biju kapel , pie mu Sv to Kom niju un uzreiz atgriezos. Dv sel sadzird ju š dus v rdus: Mana
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
143
meita, atp ties pie manas Sirds, Es zinu par tav m p m. Mana dv sele priec jas v l vair k, kad esmu pie sava Dieva Sirds.
30.01.1937. Vienas dienas rekolekcijas 903 Arvien vair k iepaz stu Dieva lielumu un priec jos par Vi u, past gi esmu kop
ar Vi u savas sirds dzi umos, visviegl k man atkl t Dievu sav dv sel . 904 P rdomu laik sadzird ju š dus v rdus: Mana meita, visliel ko slavu tu Man
pienes si, ja paciet gi pak ausies manai gribai, bet sev tu ieg si tik lielu nopelnu, k du nevar tu ieg t ne ar gav iem, ne m rd šanos. Mana meita, zini, savu gribu pak aujot manai gribai, tu ieg sti manu lielo labv bu; šis upuris ir Man pat kams un salds, tas Man pat k un tam ir sp ks.
905 (266) + Sirdsapzi as izmekl šana: turpm k – tas pats: savienošan s ar Ž lsird go Kristu. Prakse: iekš js klusums jeb stingra klus šanas iev rošana.
906 + Gr tos br žos skat šos krust sist J zus klusaj Sird , no stariem, kas izlaužas no Vi a ž lsird s Sirds, man n ks sp ks c ai.
907 D vaini, ka ziem pie mana loga atlido kan rijputni š un k du laiku jauki dzied. Grib ju noskaidrot, varb t te tuvum ir k ds b tis, kur vi š dz vo, bet nav b ša, ar otr noda nav; viena slimniece teica, ka esot dzird jusi kan rijputni u dziedam, vienu reizi, un nobr jusies, k t sal var dzied t kan rijputni š.
908 + Ak, J zu, k man ir ž l nabaga gr cinieku... J zu, s ti vi iem gr ku atz šanu un nož lu, piemini savas s s ciešanas; es zinu, ka Tava bezgal ž lsird ba nesp j panest to, ka dv sele, par kuru Tu tik d rgi maks ji, ietu pazušan . J zu, dod man gr cinieku (267) dv seles, lai Tava ž lsird ba atp šas vi os, pa em no manis visu, bet dod dv seles; es v los k t par upura hostiju par gr ciniekiem, ermenis k p rvalks lai apsedz manu upuri, jo ar Tava Vissv Sirds ir apsl pta Hostij , bet Tu esi Dz vais Upuris.
rveido mani, J zu, Sev , lai es b tu dz vs un Tev pat kams upuris, es v los katr br aizl gt pie Tevis par nabaga gr ciniekiem, mans upuris sl pjas zem miesas apvalka, cilv ku acis to neaizsniedz, t c tas ir t rs un Tev pat kams. Ak, mans Rad j un liel s ž lsird bas T vs, es uzticos Tev, jo Tu esi pati Labest ba. Nebaidieties, dv seles, no Dieva, bet uzticieties Vi am, jo Vi š ir labs un Vi a ž lsird ba past v m žam.
909 + M s ar Kungu paz stam viens otru manas sirds m ji . J , tagad Tu ciemojies manas sirds m jokl , ta u tuvojas stunda, kad Tu mani aicin si uz savu m jokli, kuru esi man sagatavojis no pasaules s kuma. Ak, kas gan es esmu Tav priekš , Kungs!
910 (268) Kungs mani ved nepaz stam pasaul , auj man aptvert savu lielo ž last bu, bet es t s baidos un nepadošos t s ietekmei, cik vien tas b s manos sp kos, kam r neb šu
rbaud jusi pie gar vad ja, kas t ir par ž last bu. 911 K br Dieva kl tb tne mani piln gi caurstr voja, mana apzi a tika
br numain veid apgaismota ar Vi a B bas izpratni, Dievs va man iepaz ties ar savu iekš jo dz vi. Es redz ju dv sel Tr s Dieviš s Personas, bet Vienu Vien gu Dievu. Vi š ir Viens, bet Trij s Person s, kur neviena nav ne maz ka, ne liel ka par cit m, ne skaistum , ne sv tum nav atš ir bas, jo ir Viens. Vi i ir vienoti, absol ti vienoti. Vi a m lest ba ienesa mani šaj paz šan un savienoja mani ar Sevi. Kad biju savienota ar vienu [Personu], biju savienota ar ar otru un trešo [Personu]. Kad m s savienojamies ar vienu Personu, savienojamies ar ar otru un trešo Personu, t pat k ar vienu. Viena ir Vi u griba, viens ir Dievs, kaut gan Trij s Dieviš s Person s, Tr svien gs. Kad ar dv seli tiekas (269) viena Persona no trij m, tad vienotas gribas sp vi a ir saist ta ar Trij m Person m un ir laimes p rpild ta, laimes, kas pl st no Sv s Tr svien bas; no š s laimes p rtiek sv tie. Laime, kas pl st no Sv s Tr svien bas, dara laim gu jebkuru rad bu; no t s str vo dz ba, kura visu dara dz vu un rada jebkuru dz bu, kas s kas Vi . Šajos br žos mana dv sele izjuta tik lielus iepriecin jumus no Dieva, ka man tos ir gr ti izteikt.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
144
912 Te es sadzird ju š dus v rdus: Es v los ar tevi salaul ties. Man dv sel ien ca bailes, tom r es bez satraukuma dom ju par to, kas t s var tu b t par laul m. Ik reizi, kad man dv sel iek st bailes, ar augst sp ka pal dz bu saglab ju mieru.
ža sol jumus es esmu salikusi patiesi un p c savas gribas, t c turpinu dom t par to, ko tas var tu noz t, un j tu, ka t ir kaut k da paša ž last ba. Dom jot par to, es zaud ju saj tas no ilg m p c Dieva, bet šaj st vokl apzi a ir skaidra un apgaismota. Kad esmu savienota ar Vi u, (270) es zaud ju sp kus no laimes p rpiln bas, bet mana apzi a ir skaidra un
ra. Tu pazemini savu augst bu, lai tiktos ar nabaga rad jumu. Es pateicos Tev, ak, Kungs, par to lielo ž last bu, kuru Tu man sniedz un kura padara mani sp gu tikties ar Tevi. J zu, Tavs V rds man ir sv tlaime; es no t lienes j tu savu L gavaini, un mana noilgojusies dv sele atp šas Vi a apsk vien . Es neprotu dz vot bez Vi a, lab k b t kop ar Vi u mok s un ciešan s nek bez Vi a visliel kajos debesu priekos.
913 02.02.1937. Šodien no r ta manu dv seli p ma dieviš a koncentr šan s; Sv s Mises laik dom ju, ka ieraudz šu B rnu J zu, k bieži biju redz jusi, bet šodien Sv s Mises laik redz ju krust sisto J zu. J zus bija sists krust liel s mok s. Mana dv sele k uva J zus ciešanu p emta, dv sele un miesa, lai gan tas nebija redzams, bet tikpat s gi. Ak, k di nosl pumi notiek Sv s Mises laik !
914 Liels nosl pums notiek Sv s Mises laik . (271) Ar k du dievbij bu mums vajag klaus ties un piedal ties šaj J zus n . K dreiz m s uzzin sim, ko Dievs dara m su lab katr Sv taj Mis un k du d vanu taj mums gatavo. Tikai Dieva m lest ba var ja izš irties par t du
vanu. Ak, J zu, mans J zu, k das s pes j t mana dv sele, kad redzu, k izpl st dz bas avots, pilns salduma un sp ka katrai dv selei. Tai paš laik redzu nov tušas un kalstošas dv seles pašu vainas d . Ak, mans J zu, dari, lai ž lsird bas sp ks p emtu š s dv seles.
915 Ak, Marija, šodien briesm gs281 zobens caurd ra Tavu sv to dv seli, neviens, iz emot Dievu, nezina par Tav m ciešan m. Tava dv sele nel st, bet ir v riš ga, jo ir kop ar
zu. Sald M te, savieno manu dv seli ar J zu, jo tikai tad es var šu iztur t visus p rbaud jumus un gr bas, un tikai vienot ar J zu mani upur ši b s Dievam pat kami. Vissald M te, m ci man iekš jo dz vi, lai ciešanu zobens nekad mani nesalauztu. Ak, t Jaunava, ielej man sird
riš bu un sarg to. 916 (272) + Š man ir tik paša diena, ka, neraugoties uz daudz m ciešan m, manu
dv seli p rpludina liels prieks. Blakus izolator gul ja smagi slima ebrejiete; pirms trim dien m es vi u apciemoju un dv sel jutu s pes, ka vi ai vairs nav ilgi, nomirs, bet Sv s krist bas
last ba neb s nomazg jusi vi as dv seli. Parun ju ar m su sanit ri, ka, tuvojoties p jam br dim, vajag vi u nokrist t, bet š rslis bija t ds, ka visu laiku ap vi u bija ebreji. Tad dv sel sajutu iedvesmu l gties par vi u t s sv tbildes priekš , kuru J zus man lika uzgleznot. Man ir broš ri a, kurai uz v ka iespiesta Dieva ž lsird bas sv tbilde. Un teicu Kungam: „J zu, Tu pats man teici, ka caur šo sv tbildi dosi daudz ž last bu, t c l dzu Tevi, dod Sv s krist bas
last bu tai ebrejietei; nav svar gi, kas vi u krist s, galvenais, lai vi a tiktu nokrist ta.” P c šiem rdiem biju br niš gi nomierin jusies un piln gi p rliecin ta, ka p ri gr m Sv s krist bas
dens nol s uz vi as dv seli. Nakt (273), b dama oti v ja, tr s reizes c los pie vi as, lai nepalaistu gar m to br di, kad var tu vi ai dot šo ž last bu. No r ta vi ai it k lab k k uva, bet
cpusdien tuvoj s p jais br dis; m sa sanit re man saka, ka gr ti b s sniegt vi ai šo last bu, jo visu laiku k ds ir slimniecei blakus. Un pien ca br dis, kad slim s ka zaud t
sama u, visi s ka skraid t – citi p c rsta, citi v l kaut kur, lai slimnieci gl btu, un t vi a palika viena pati, un m sa sanit re vi u nokrist ja. Un, pirms visi atgriez s, vi as dv sele bija k uvusi skaista, Dieva ž last bas izrot ta, un t t ar s s miršana. sa bija miršana, it k aizmiga.
kš i es ieraudz ju vi as dv seli, liel dai um k pjam debes s. Ak, cik dai a ir dv sele sv tdaroš ž last . Prieks p ma manu dv seli, jo š s sv tbildes priekš biju ieguvusi tik lielu ž last bu šai dv selei.
917 Ak, cik liela ir Dieva ž lsird ba, lai to cildina katra dv sele! Ak, mans J zu, t dv sele vis m Tev dzied s ž lsird bas himnu. (274) Es neaizmirs šu t s j tas, kuras bija
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
145
man dv sel taj dien . T ir jau otra liel ž last ba, kuru esmu ieguvusi dv sel m š s sv tbildes priekš .
Ak, cik labs ir Kungs un l dzj bas pilns. J zu, es Tev oti pateicos par š m ž last m. 918 05.02.1937. Mans J zu, neraugoties ne uz ko, es oti v los savienoties ar Tevi.
zu, ja tas ir iesp jams, pa em mani pie Sevis, jo man š iet, ka mana sirds p rpl s no ilg m c Tevis.
Ak, cik stipri es j tu, ka esmu trimd . Kad gan es b šu m su T va m s un baud šu laimi, kura pl st no Sv s Tr svien bas. Bet, ja t da ir Tava griba, lai es v l dz voju un ciešu, tad es v los to, ko Tu man esi paredz jis; atst j mani uz zemes, cik ilgi Tev pat k, kaut vai l dz pasaules galam. Ak, mana Kunga griba, esi mana sv tlaime un dv seles saj sma; kaut uz zemes ir tik daudz cilv ku, es te j tos vientu a, bet zeme man ir briesm gs tuksnesis. Ak, J zu, J zu, Tu zini un paz sti, k ugun deg mana sirds. Tikai Tu, Kungs, vari mani piepild t.
919 (275) + Šodien piev rsu uzman bu k dai jaunkundzei un teicu, ka vi ai nevajag stund m st t ar v riešiem gaiten , jo tas nepiest v k rt gai meitenei, vi a l dza piedošanu un apsol s laboties; vi a s ka raud t, kad saprata savu vieglpr bu. Kad run ju ar vi u dažus
rdus par mor li, v rieši saskr ja no visas pal tas un klaus s manu pam bu. Ebreji nedaudz dzird ja ar par sevi. V k viena sieviete man teica, ka vi i piespieduši ausi pie sienas un uzman gi klaus jušies; es jutu, ka vi i klaus s, bet pateicu to, kas man bija j pasaka. Te sienas ir tik pl nas, ka, pat klusu run jot, ir dzirdams.
920 + Te ir viena sieviete, kura k dreiz bija m su audz kne. Vi a tieš m p rbauda manu paciet bu: apciemo mani vair kas reizes dien , p c katra apciemojuma esmu nomoc jusies, bet redzu, ka Kungs J zus man ir ats jis šo dv seli. Lai visi Tevi slav , Kungs! Paciet ba pienes slavu Dievam. Ak, cik nelaim gas ir dv seles!
921 (276) 06.02.[1937.]. Šodien Kungs man teica: Mana meita, Man saka, ka tu esi oti atkl ta, bet k c tu Man nest sti par visu, kas attiecas uz tevi, – pat par viss kaj m
liet m? Run ar Mani par visu, tas Man sag lielu prieku. Es atbild ju: „Tu, Kungs, ta u visu zini.” Tad J zus man teica: , Es zinu, tom r tu netaisnojies ar to, ka Es zinu, bet ar b rna vienk rš bu st sti Man visu, jo mana auss un sirds ir noliekusies pie tevis, un tava valoda Man ir pat kama.
922 + Kad s ku to lielo novennu trijos nodomos, zem ieraudz ju mazu t rpi u un nodom ju: no kurienes tas te ir radies ziemas vid ? Tad dv sel sadzird ju šos v rdus: Redzi, Es dom ju par vi u un uzturu vi u, bet kas gan vi š ir sal dzin jum ar tevi? K c tava dv sele šobr d ir satraukta? L dzu Kungam piedošanu par šo br di, J zus v las, lai es vienm r b tu
rns, visas r pes uzliktu Vi am un akli padotos Vi a sv tajai gribai. Vi š ir visu pa mis uz Sevi.
923 (277) 07.02.[1937.] Šodien Kungs man teica: Es gaidu no tevis piln gu dedzin mo upuri – gribas upuri, ar šo upuri nevar sal dzin ties neviens cits. Es pats vadu tavu dz vi un visu
iek rtošu, lai tu b tu past gs upuris, un tu vienm r pild si manu gribu, bet, lai šis upuris tu piln gs, tu savienosies ar Mani krust . Zinu, ka tu to vari. Es daudz ko tev pats pras šu, bet
izpildes iesp ju kav šu un padar šu to atkar gu no citiem, bet to, ko nesp s vad jas, Es pats veikšu tav dv sel , un tavas dv seles vissl pt kajos dzi umos tiks pienests piln gs dedzin mais upuris; un nevis k du laiku, bet zini, mana meita, šis upuris turpin sies l dz pašai tavai n vei. Ta u pien ks br dis, kad Es, Kungs, izpild šu ikvienu tavu v šanos; Es tev rodu prieku k dz hostij ; ne par ko neuztraucies – Es esmu ar tevi.
924 Šodien sa mu no priekšnieces slepenu z ti282, ka nedr kstu atrasties pie mirstošiem. Sav viet pie mirstošajiem s šu savu paklaus bu, un t stiprin s mirstošo dv seles (278). T da ir Dieva griba, un t man ir pietiekami. Ko es nesaprotu tagad, saprat šu v k.
925 07.02.1937. Šodien dedz k k jebkad l dzos Sv T va un to triju priesteru283 nodom , lai Dievs vi us iedvesmo uz to, ko sagaida no manis, jo no vi iem ir atkar ga t izpilde. Ak, k es priec jos, ka Sv tajam T vam uzlabojas vesel ba. Šodien dzird ju, k vi š uzrun ja Euharistisko Kongresu284, un dv sel p rc los uz turieni, lai sa emtu apustulisko sv bu.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
146
926 09.02.1937. Aizgav a dienas. P s div s dien s pirms gav a izjutu lielu soda un gr ku smagumu. Vien br Kungs man va iepaz t visas pasaules gr kus, kas tiek izdar ti šaj dien . No šausm m pamiru; kaut ar zinu par Dieva ž lsird bas dzi umiem, tom r br nos, ka Dievs auj cilv cei past t. Kungs man va uzzin t, kas balsta cilv ces past šanu – tie ir sv tie. Kad sv to skaits sasniegs robežu, pasaule beigs past t.
927 Šo divu dienu laik pie mu Sv to Kom niju (279) dv se u atpest šanai. Teicu Kungam: „J zu, šodien es visu upur ju par gr ciniekiem, lai Tavas taisn bas triecieni tiek v rsti uz mani, bet ž lsird bas j ra lai ap em nelaim gos gr ciniekus.” Un Kungs uzklaus ja manu
gšanu; daudz dv se u atgriez s pie Kunga, bet es miru zem Dieva taisn bas smaguma, jutu, ka esmu Visaugst dusmu objekts. Vakar manas ciešanas non ca l dz tik lielai iekš jai atstumt bai, ka no man m kr m pret manu gribu izlauz s vaidi. Iesl dzos sav izolator un s ku ador ciju vai sv to stundu. Iekš ja pamest ba un Dieva taisn guma izj ta – t bija mana l gšana; bet vaidi un s pes, kas izr s no manas dv seles, aizst ja saldo sarunu ar Kungu.
928 Tad p kš i ieraudz ju Kungu, Vi š piespieda mani pie savas Sirds un teica: Mana meita, neraudi, tavas asaras Es nesp ju iztur t; došu vi iem visu, ko tu l dz, bet p rst j raud t. Un man ien ca liels (280) prieks, bet mans gars k parasti grima Vi , k vien gaj sav
rgum . Taj dien vair k sarun jos ar J zu, Vi a labest bas iedrošin ta. 929 Kad biju atp tusies pie Vi a Vissald s Sirds, teicu Vi am: „J zu, man tik daudz
kas Tev ir j pasaka.” Un Kungs man laipni teica: Saki, mana meita. Un s ku st st t, par ko s p mana sirds, tas ir, ka manu sirdi nospiež s pes par visu cilv ci, jo ne visi Tevi paz st, bet tie, kas paz st, nem l t , k vajadz tu Tevi m t. Es redzu, cik briesm gi apvaino Tevi gr cinieki, redzu,
apspiež un vaj tic gos, paši Tavus kalpus, redzu daudzas dv seles, kuras k aklas skrien uz elles bezdibeni. Redzi, J zu, t s ir t s s pes, kuras sa d manu sirdi un kaulus, un, kaut ar Tu man
vini savu pašo m lest bu un pielej manu sirdi ar sava prieka straum m, tom r tas nesl manas ciešanas, par kur m Tev teicu un kuras v l vair k (281) s pina manu nabaga sirdi. Ak, cik oti es v los, lai visa cilv ce ar pa bu atgrieztos pie Tavas ž lsird bas! Redzot Tava V rda slavu, manai sirdij k tu viegl k. J zus noklaus s manas sirds ž lab s uzman gi un ar interesi, it
par t m neb tu zin jis; t k Vi š neizr ja savu zin šanu, es biju br ka run šan . 930 + Ak, mans J zu, kaut ar es iešu pie Tevis un Tu piepild si mani ar Sevi, un t b s
manas laimes piln ba, tom r es neaizmirs šu par cilv ci; es v los atvilkt debesu aizkaru, lai cilv ce nešaub tos par Dieva ž lsird bu. Mana atp ta ir Tavas ž lsird bas sludin šan . Visliel ko slavu dv sele dod savam Rad jam tad, kad pa gi n k pie Dieva ž lsird bas.
931 (282) 10.02.[1937.]. Šodien – Pelnu trešdiena.
Sv s Mises laik su br di sajutu J zus ciešanas sav ermen . Lielais gav nis – pašs
laiks priesteru darb ; vajag vi iem pal dz t dv se u gl bšan . 932 Pirms daž m dien m uzrakst ju v stuli savam gar gajam vad jam285, l dzu
at auju k diem maziem vingrin jumiem Gav a laik . T k man nebija rsta at aujas braukt uz pils tu, vajadz ja šo jaut jumu risin t rakstiski, šodien jau ir trešdiena, bet atbildes v l nav. No
ta p c Sv s Kom nijas s ku l gt Kungam J zum, lai Vi š s tu t vam savu gaismu un vi š man atbild tu, un es dv sel zin tu, ka t vs neliedz man tos vingrin jumus, kurus esmu vi am
gusi, un dod man savu at auju, un es varu mier gi s kt praktiz t to, ko l dzu. T s pašas dienas cpusdien sa mu v stuli no t va, un vi š man labpr t at va (283) praktiz t to, ko biju l gusi.
Es oti priec jos, ka mana iekš izj ta sakr t ar gar t va dom m. 933 Sadzird ju dv sel š dus v rdus: Par paklaus bu un pazem bu tu sa emsi liel ku
balvu nek par tiem vingrin jumiem, kurus tu praktiz si. Mana meita, zini to un r kojies p c t : tu vari dar t kaut viss ko lietu, bet, ja t ir paklaus bas manam vietniekam apz mogota, tad man s ac s t ir pat kama un liela.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
147
934 Mazi vingrin jumi Gav a laikam. Nevaru praktiz t lielu m rd šanos k agr k;
šan s man ir liela, bet stingr s rsta uzraudz bas d varu praktiz t tikai maz kus vingrin jumus: pirmais – gul t bez spilvena, mazliet just izsalkumu, ik dienas ar izplest m rok m l gties kron ti, kuru man iem ja Kungs; daž dos laikos l gties gar ar izplest m rok m (284). Nodoms: izl gt Dieva ž lsird bu nelaim gajiem gr ciniekiem, bet priesteriem – sp ku uzvarai gr cinieku sird s. 935 Mana vienot ba ar mirstošo dv sel m ir cieša t pat k agr k; bieži tiekos ar mirstošo dv sel m liel att lum , bet visliel kais prieks man ir, kad redzu, ka Dieva apsol
lsird ba piepild s pie š m dv sel m. Uzticams ir Kungs – ko teicis, to izdara. 936 + Viena sieviete, kura gul ja m su noda , s ka mirt, oti moc s; tr s dienas bija
ves tuvum , bet ik pa br dim atkal n ca pie sama as. Visa pal ta l dz s par vi u. Es ar grib ju aiziet, bet m te priekšniece bija aizliegusi iet pie mirstošiem, tad sav pal l dzos par to dv sel ti. Tom r dzird ju, ka t dv sele v l mok s un nav zin ms, kad tas beigsies, tad manu dv seli kaut kas sk ra un es teicu Kungam: „J zu, ja Tev ir pat kams tas, ko es daru, (285) tad
dzu Tev š du liec bu: lai t dv sel te nemok s, bet aiziet uz m go laim bu.” P c daž m min m uzzin ju, ka t dv sel te iemigusi tik mier gi un tri, ka pat sveci nav paguvuši iedegt. 937 + Pateikšu v l dažus v rdus par savu gar go vad ju. Apbr nojami, ka tik maz ir priesteru, kuri prot ieliet dv sel sp ku un drosmi, un dv sele tad nemokoties iet arvien uz priekšu. T vad dv sele, kaut ar t s sp ki ir v ji, daudz sp j izdar t Dieva slavas d . Esmu izpratusi vienu nosl pumu – biktst vs vai gar gais t vs nenoniecina s kumus, kurus vi am uztic dv sele. Un, ja dv sele j t, ka vi u kontrol šai zi , vi a s k vingrin ties un nepalaiž gar m nevienu iesp ju augt tikumos un cenšas nepie aut k das, un no t k no maziem akmenti iem izaug skaists dv seles (286) templis. Un otr di – ja dv sele pamana, ka biktst vs nepiev rš uzman bu šiem s kumiem, tad ar vi a s k ne emt tos v , gr ks dz par tiem vairs nerun un – kas ir v l slikt k – nepilda tos, un t nevis iet uz priekšu, bet gan virz s atpaka . Un dv sele to saprat s tikai tad, kad b s k jusies k s svar s liet s, te rodas pavisam nopietns jaut jums: kas pie t ir vain gs? Vai dv sele, vai biktst vs, vai vad js? Te es grib tu run t par vad ju. Man liekas, ka visu vainu var attiecin t uz neprasm gu vad ju, bet dv seles vaina ir tikai t , ka vi a k jusies, izv loties sev vad ju. Gar gais vad js var labi vad t dv seli Dieva ce os uz sv tumu. 938 Dv selei vajag ilg ku laiku l gties p c gar vad ja un l gt Dievu, lai Vi š pats izv tos vi ai gar go vad ju. Kas ir s cies ar Dievu – b s no Dieva, kas ir s cies t ri cilv ciski – b s no cilv ka. Dievs ir tik ž lsird gs, ka, lai pal dz tu (287) dv selei, Vi š pats dod vi ai gar go vad ju un dod dv selei apgaism bu, ka šim gar gajam vad jam ir j atkl j savi sl pt kie dzi umi, k Kunga J zus priekš . Un, kad dv sele padom s un saprat s, ka visu to ir vad jis Dievs, tad vi ai vajag dedz gi l gt Dievu, lai Vi š vad jam dod daudz gaismas un š s dv seles paz šanu un nevajag pamest šo vad ju, ja negad s kas oti svar gs. K pirms gar vad ja izv les dv sele daudz un dedz gi l dz s, lai paz tu Dieva gribu, t ar , kad v sies main t vad ju, vi ai vajag daudz un karsti l gties, vai t patiesi ir Dieva griba, ka vi a pamestu savu audzin ju un izv tos citu. Ja šaj jaut jum nav skaidras Dieva gribas, tad nevajag main t vad ju, jo dv sele pati t lu netiks, bet s tans to vien grib – lai dv sele, kura tiecas uz sv tumu, pati sevi vad tu, šaj gad jum nav pat runas par to, ka vi a var tu sasniegt sv tumu. 939 Iz mums ir t da dv sele, kuru vada tieši Dievs pats, gar gais vad js uzreiz (288) pamana, ka šo dv sel ti vada pats Dievs. Dievs auj vi am to saprast skaidri un saprotami, bet š dai dv selei ir j t v l stingr vi a kontrol nek k dai citai. Šaj gad jum vad js maz k vada un nor da, k ds ce š ejams dv selei, bet galvenok rt dod padomus un apstiprina, ka vi a iet pa pareizo ce u un ka vi u vada labs gars. Dv sele, kura savas atkl smes nepak aus Bazn cas vai gar vad ja stingrai kontrolei, ar to apliecin s, ka vi u vada auns gars. Šaj zi gar gajam vad jam vajag b t oti uzman gam un p rbaud t dv seles paklaus bu. S tans var sl pties pat zem pazem bas pl vura, bet paklaus bas pl vuru vi š neprot uzlikt, (289) un te atkl jas viss vi a darbs. Bet biktst vam nevajag p k baid ties no š das dv seles; ja jau Dievs
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
148
dod vi am tik neparastu dv seli, tad Vi š dod ar attiec gi lielu apgaism bu, cit di – k gan vi š var tu izteikt pareizus spriedumus par š s dv seles un Dieva apsl ptaj m attiec m. 940 Es pati esmu daudz cietusi un izbaud jusi š apst a d . Tas, par ko rakstu, ir pašas pieredz ts. Daudz novennu un l gšanu, un gandar šanu esmu notur jusi, pirms Dievs man deva priesteri, kurš saprot manu dv seli. Daudz vair k b tu sv tu dv se u, ja b tu vair k pieredz jušu un sv tu gar go vad ju. Ne viena vien dv sele, kura tiecas uz sv tumu, neprot tikt gal ar sevi un, kad pien k p rbaud jumu br ži, noiet no tikumu ce a. Ak, J zu, dod mums uzticamus un sv tus priesterus! 941 Ak, cik liela ir priestera cie a, bet tai paš laik liela ir ar priestera atbild ba. Priesteri, tev daudz ir dots, bet daudz ar tiks pras ts... 942 (290) 11.02.[1937.]. Šodien ir piektdiena. Sv s Mises laik izjutu s pes sav ermen : rok s, k s un s ; š s ciešanas J zus pats man pie auj k aizl gumu par
gr ciniekiem. Tas ir ss br dis, bet lielas ciešanas. S pes ilgst ne vair k par div m min m, bet to ietekme paliek ilgi un ir oti sp ga. 943 + Šodien j tu t du tukšumu dv sel , ka pati to nesp ju izskaidrot. Nosl ptos no cilv kiem un bezgal gi raud tu; neviens nesaprot m lest bas ievainotu sirdi, bet, kad t iepaz st iekš ju iztukšot bu, neviens nesp j to mierin t. Ak, gr cinieku dv seles, j s man esat at mušas Kungu, bet tas ir labi, labi – iepaz stiet j s, cik salds ir Kungs, bet vesela r gtuma j ra lai appludina manu sirdi, visus Dieva iepriecin jumus es atdodu jums. 944 Ir br ži, kad neuzticos pati sev, esmu piln gi p rliecin ta par savu v jumu un nabadz bu un esmu sapratusi, ka t dos br žos varu iztur t tikai pa uz Dieva bezgal go
lsird bu (291). Paciet ba, l gšana un klus šana nostiprina dv seli. Ir br ži, kad dv selei ir klus un nevajag vi ai run t ar rad m; dv sele ir neapmierin ta pati ar sevi, j tas v ja k
mazs b rns, tad vi u uztur tikai Dieva sp ks. Š dos br žos es dz voju tikai no tic bas un, kad saj tu Dieva sp ka stiprin jumu, uzreiz esmu droš ka sarun s un saskarsm ar tuv kajiem 945 Vakar Kungs man teica: Atp ties, mans b rns, pie manas Sirds, Es redzu tavu lielo darbu man v na d rz , – un mana dv sele tika Dieva prieka pielieta. 946 12.02.[1937.]. Šodien Dieva kl tb tne mani caurstr voja k saules stars, piln gi. Manas ilgas p c Dieva ir tik lielas, ka ik pa br dim zaud ju sama u. J tu, ka m M lest ba pieskaras manai sirdij, bet sav v jum nesp ju to iztur t un (292) zaud ju sama u, tom r mans iekš jais sp ks ir liels. Dv sele v las sal dzin ties ar to M lest bu, kas vi u m l. T dos br žos dv sele ieg st dzi u Dieva paz šanu, un jo vair k vi u paz st, jo r gt ka un t ka k st m lest ba uz Vi u. Ak, neaptverami ir nosl pumi starp Dievu un dv seli! 947 Reiz m vesel m stund m mana dv sele ir mulsum , redzot Dieva bezgal go Majest ti, non kam pie manas dv seles. Es iekš ji past gi br nos, ka Visaugst kais Kungs man ir tik labv gs un pats man to saka, un tad mana dv sele v l vair k grimst sav nabadz , jo apzinos, kas es pati esmu. Tom r man ir j saka, ka es ar oti m lu savu Rad ju, l dz nepr tam, ar katru sirds pukstu, ar katru nervu; mana dv sele nepr grimst, grimst ...Vi . J tu, ka nekas mani neš irs no Kunga – ne debesis, ne zeme, ne tagadne, ne n kotne; viss var main ties, bet
lest ba – nekad, nekad, t vienm r ir t pati. (293) Vi š, visusp gais un m gais, auj man paz t savu gribu, lai es Vi u paši m tu, un pats ielej man dv sel sp ju t m t, k Vi š to
las no manis. Arvien dzi k iegremd jos Vi , un man nek nav bail. M lest ba ir aiz musi visu manu sirdi, un pat, ja man st st tu par Dieva taisn gumu un par to, ka Vi a priekš tr c t ras dv seles, aizkl j seju un nep rtraukti atk rto „Sv ts...”, un pat, ja no t izriet tu, ka mana tuv vienot ba ar Kungu nodara zaud jumu Vi a Majest tei un God bai, [es teiktu] – n , n un v lreiz
. T m lest ietilpst viss – gan visliel godin šana, gan visdzi pateic ba, bet dv sele ir visdzi kaj mier iegrimusi Vi caur m lest bu, un runas, kas skan rpus , vi u nek di neietekm . Tas, ko vi ai st sta par Dievu, ir tikai b la na sal dzin jum ar to, ko vi a iekš ji
rdz vo ar Dievu, un nereti br s, k dv seles var saj smin ties par k da v rdiem par Dievu, jo vi ai t ir dieniš maize, un vi a zina, ka tas, ko izdodas (294) pateikt, nepar da Dieva lielumu; vi a visu klaus s un uz em ar cie u, bet vi ai ir sava, paš dz ve ar Dievu.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
149
948 13.02.[1937.]. Šodien gto asaru286 laik ieraudz ju J zu, nomoc tu, ar rkš iem kron tu, rok Vi š tur ja niedri. J zus klus ja, bet karav ri tin s ri , irg joties par Vi u. J zus nek neteica, tikai skat s uz mani; šaj skatien jutu tik lielas Vi a mokas, mums nav sta priekšstata, ko J zus izcieta par mums pirms krust sišanas. Mana dv sele ir s pju un skumju pilna, izj tu lielu naidu pret gr ku, un mana vismaz neuztic ba man liekas k liels kalns un es to izp rku ar m rd šanos un nož lu. Kad es redzu J zu Vi a ciešan s, mana sirds pl st pušu un dom ju par to, kas notiks ar gr ciniekiem, ja es J zus ciešanas neizmantošu vi u lab . Vi a ciešan s es redzu Dieva ž lsird bas j ru.
+ 949 (295) JMJ 12.02.1937. Dieva m lest ba – zieds, bet ž lsird ba – auglis Lai šaub ga dv sele lasa š s p rdomas par ž lsird bu un s k uztic ties287. Dieva ž lsird ba, kas pl sti no T va, es uzticos Tev. Dieva ž lsird ba, Dieva visc paš ba, es uzticos Tev. Dieva ž lsird ba, neaptveramais nosl pums, es uzticos Tev. Dieva ž lsird ba, avots, kas pl st no Sv s Tr svien bas nosl puma, es uzticos Tev. Dieva ž lsird ba, cilv ku un e u pr tam neaptveram , es uzticos Tev. Dieva ž lsird ba, no kuras pl st visa dz ba un laime, es uzticos Tev. Dieva ž lsird ba, kas augst ka par debes m, es uzticos Tev. Dieva ž lsird ba, br numu avots, es uzticos Tev. Dieva ž lsird ba, kas aptver visu pasauli, es uzticos Tev. Dieva ž lsird ba, kas esi n kusi pasaul Iemiesot V rda Person , es uzticos Tev. Dieva ž lsird ba, kas izpl di no J zus Sirds atv rt s br ces, es uzticos Tev. (296) Dieva ž lsird ba, kas esi ietverta J zus Sird m su, bet seviš i gr cinieku lab , es uzticos Tev. Dieva ž lsird ba, kas esi neaptverama Sv taj Euharistij , es uzticos Tev. Dieva ž lsird ba, sv s Bazn cas dibin šan , es uzticos Tev. Dieva ž lsird ba, Sv s krist bas sakrament , es uzticos Tev. Dieva ž lsird ba, m su taisnošan caur J zu Kristu, es uzticos Tev. Dieva ž lsird ba, kas m s pavadi visu dz vi, es uzticos Tev. Dieva ž lsird ba, kas m s paši ap em n ves stund , es uzticos Tev. Dieva ž lsird ba, kas apd vini m s ar m go dz vi, es uzticos Tev. Dieva ž lsird ba, kas pavadi m s ikvien dz ves br , es uzticos Tev. Dieva ž lsird ba, kas sarg m s no elles uguns, es uzticos Tev. Dieva ž lsird ba, nocietin jušos gr cinieku atgriešan s, es uzticos Tev. Dieva ž lsird ba, br numaina e iem, neaptverama sv tajiem, es uzticos Tev. Dieva ž lsird ba, bezgal ga visos Dieva nosl pumos, es uzticos Tev. Dieva ž lsird ba, kas m s gl bj vis s b s, es uzticos Tev. Dieva ž lsird ba, m su laimes un prieka avots, es uzticos Tev. Dieva ž lsird ba, kas esi m s izsaukusi no neb bas, es uzticos Tev. Dieva ž lsird ba, kas aptver visus Vi a roku darbus, es uzticos Tev. Dieva ž lsird ba, kas vainago visu, kas ir un kas b s, es uzticos Tev. Dieva ž lsird ba, kur m s visi esam iegremd ti, es uzticos Tev. (297) Dieva ž lsird ba, saldais mierin jums satriekt m sird m, es uzticos Tev. Dieva ž lsird ba, vien cer ba izmisuš m dv sel m, es uzticos Tev. Dieva ž lsird ba, siržu miers un atdusa satraukumu vid , es uzticos Tev. Dieva ž lsird ba, sv to siržu sv tlaime un saj sma, es uzticos Tev. Dieva ž lsird ba, kas modini pa bu pret ji cer bai, es uzticos Tev.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
150
950 + Ak, m gais Dievs, kur ir bezgal gas ž lsird bas un l dzj bas neizsme ami kr jumi, paskaties laipni uz mums un pavairo savu ž lsird bu m sos, lai m s gr tos br žos nekristu izmisum un nezaud tu d šu, bet ar lielu pa bu padotos Tavai sv tajai gribai, kas ir pati m lest ba un ž lsird ba.
951 + Ak, neaptveram un neizsme am Dieva ž lsird ba, Kas Tevi cien gi cildin t un slav t sp j? Visuvaren Dieva visc paš ba, Tu – sald cer ba gr gam cilv kam. Kop himn savienojieties visas zvaigznes, zeme un j ra un pateic cildiniet Dieva
lsird bu! 952 (298) Mans J zu, Tu redzi, ka Tava sv griba man ir viss. Man ir vienalga, ko
Tu ar mani dari: teiksi, lai eros pie t s lietas, mier gi to dar šu, kaut ar zinu, ka neesmu tam der ga; Tu ar savu vietnieku starpniec bu liec man gaid t, es paciet gi gaidu; Tu iedvesmo manu dv seli, bet nedod iesp ju darboties; Tu pace mani l dz debes m, bet atst j uz zemes; Tu ielej man dv sel ilgas p c Tevis, bet sl pies no manis. Es mirstu no ilg m uz m žiem savienoties ar Tevi, bet Tu ne auj n vei tuvoties man. Ak, Dieva griba, tu man esi diens un dv seles sv tlaime; kad es padodos sava Dieva sv tajai gribai, dzi š miers iepl st man dv sel .
Ak, J zu mans, Tu neapbalvo par pan kumiem darb , bet par labu gribu un pielikt m m; t c esmu piln gi mier ga, pat tad, ja viss, ko esmu s kusi, un visas p les tiktu novestas
dz nullei vai ar nekad netiktu stenotas. Ja es izdar šu (299) visu, kas ir manos sp kos, p jais neb s no manis atkar gs, t c pat visliel s v tras nesavi os miera dzi umus man dv sel . Man sirdsapzi dz vo Dieva griba.
953 15.02.1937. Šodien man ciešanas ir mazliet pastiprin juš s, man s p ne tikai visa mugura, bet kaut k d vaini s k s t ar v ders. Es ciešu tik daudz, cik mana v daba sp j iztur t; viss – nemirst gaj m dv sel m, lai izl gtu Dieva ž lsird bu nelaim gajiem gr ciniekiem, lai izl gtu sp ku priesteriem. Es oti cienu priesterus un l dzu J zu, Visaugst ko Priesteri, dot vi iem daudz ž last bu.
954 Šodien p c Sv s Kom nijas Kungs man teica: Mana meita, man ir sv tlaime savienoties ar tevi; visliel ko godu tu man pienes, kad paklausi manai gribai un pati caur to ieg sti ž last bu j ru. Es neb tu tev paši labv gs, ja tu nedz votu p c manas gribas. Ak, mans saldais Viesi, Tevis d esmu gatava visiem upuriem, ta u Tu zini, ka (300) esmu pati bezsp ba, bet kop ar Tevi es visu varu. Mans J zu, l dzu Tevi, esi ar mani katr mirkl .
955 15.02.1937. Šodien dv sel sadzird ju šos v rdus: Manam T vam m hostija, mana meita, zini to, ka visa Sv Tr svien ba tev ir paši labv ga, jo tu dz vo tikai no Dieva gribas. Nek ds cits upuris nav sal dzin ms ar šo.
956 P c šiem v rdiem dv sel ien ca Dieva gribas paz šana, tas ir, uz visu skatos no augst punkta un visas lietas un notikumus – pat kamos un nepat kamos – pie emu ar
lest bu, k Debesu T va pašas labv bas pier jumu. 957 Uz m lest bas alt ra liesmos t rs manas gribas upuris; lai mans upuris b tu piln gs,
es cieši savienojos ar J zus upuri krust . Un kad liel s ciešan s s ks tr t mana daba, fiziskie un gar gie sp ki mazin sies, tai br dzi i nosl pšos J zus Sirds (301) atv rtaj br un klus šu k
ja, nes dz šos. Lai visas manas v šan s, pat vissv s, visskaist s un visc s, vienm r paliek p viet , bet pirmaj viet – Tava sv griba. Kungs, Tava vismaz
šan s man ir d rg ka par debes m ar visiem to labumiem. Labi zinu, ka cilv ki mani nesaprot, t c mans upuris b s t ks Tav s ac s.
958 Pirms daž m dien m pie manis atn ca k da sieviete un l dza, lai es pal dzos par vi u k svar un steidzam liet . P kš i dv sel sajutu, ka tas nav Dievam pat kami, un pateicu sievietei, ka nel gšos šaj nodom , bet par vi u pašu. P c daž m dien m š sieviete atkal atn ca un pateic s man, ka neesmu l gusies vi as nodom , bet par vi u pašu, jo vi as nodoms bijis saist ts ar atrieb bu k dai personai, kuru vi ai vajadz ja cien t un god t atbilstoši (302)
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
151
ceturtajam bauslim. Kungs J zus main ja vi u iekš ji, un vi a pati atzina savu vainu, bet br s par to, ka es esmu izzin jusi vi as nosl pumu.
959 + Šodien sa mu v stuli no priestera Sopo ko ar apsveikumu V rda dien 288. Priec jos par vi a apsveikumu, bet mani skumdin ja tas, ka vi š nav gluži vesels. To es jau zin ju p c iekš s nojautas, bet neuztic jos tai. Tom r, ja vi š man uzrakst jis, ka t ar ir, tad citas lietas, par kur m nav rakst ts, ar ir taisn ba un mana nojauta nevi . Vi š lika man pasv trot visu, kas attiecas uz to, ko es zinu, ka tas notiek ne no manis, tas ir, visu to, ko J zus man saka, ko es nojaušu dv sel . Vi š man to jau ir l dzis p ris reizes, bet man nebija laika. Paties bu sakot, paši ar nesteidzos – bet k vi š zina, ka es neesmu to izpild jusi? Mani tas oti p rsteidza, un tagad es no visas sirds eršos pie š darba. Ak, mans J zu, Tavu vietnieku griba ir Tava sv griba, skaidra, bez k das šaubu nas.
960 (303) 16.02.1937. Šodien nejauši ieg ju blakus pal , nedaudz parun ju ar k du sievieti; atgriezusies sav pal , k du br di dom ju par šo sievieti, p kš i man blakus nost s
zus un teica: Mana meita, par ko tu šobr d dom ? Bez apdom šan s piespiedos pie Vi a Sirds, jo sapratu, ka par daudz biju dom jusi par rad bu.
961 + Šor t p c saviem ikdienas gar gajiem vingrin jumiem ros pie tambor šanas. Sav sird jutu klusumu, jutu, ka J zus tur atp šas; dzi un sald Dieva kl tb tnes apzin šan s mani pamudin ja teikt Kungam: „Ak, Sv Tr svien ba, kas m jo man sird , l dzu Tevi, dod atgriešan s ž last bu tik dv sel m, cik cilpi as šodien iztambor šu.” Tad es dv sel sadzird ju
dus v rdus: Mana meita, tavas v šan s ir p k lielas. „J zu, bet Tev ta u ir viegl k dot daudz nek maz.” ir, Man ir viegl k dot daudz nek maz, bet katras dv seles atgriešan s prasa upuri. „Tad, J zu, es no visas sirds Tev (304) upur ju šo darbu; šis upuris man neliekas
k mazs daudzu dv se u d . Tu, J zu, ta u tr sdesmit gadu ar l dz gu darbu gl bi dv seles, bet, t k sv paklaus ba man aizliedz lielas gandar šanas un m rd šanos, tad l dzu, Tevi, Kungs, pie em šos s kumus ar paklaus bas z mogu – k lielus darbus.” Tad sadzird ju balsi dv sel : Mana m meita, Es dar šu p c tava l guma.
962 + Es bieži redzu vienu cilv ku, kas ir m š Dievam. Kungs ir oti labv gs vi am ne tikai t c, ka vi š cenšas pan kt Dieva ž lsird bas godin šanu, bet ar par m lest bu uz Kungu Dievu; lai gan š dv sele ne vienm r skaidri j t šo m lest bu sav sird , bet gandr z past gi atrodas etzeman , tom r vi a vienm r ir Dievam pat kama, un vi as liel paciet ba
rvar s visus š rš us. 963 + Ak, ja dv sele ciešan s zin tu, k Dievs vi u m l, tad nomirtu no prieka un
laimes p rpiln bas; k dreiz m s uzzin sim, kas ir ciešanas, bet tad jau nesp sim ciest. Tikai šis br dis ir m su.
964 (305) 17.02.1937. Šor t Sv s Mises laik redz ju J zu ciešan s. Vi a ciešanas izpaud s ar man ermen , neredzam veid , bet ne maz k s gas. J zus paskat s uz mani un teica:
965 Dv seles iet pazušan , neraugoties uz man m r gtaj m ciešan m. Es dodu vi m jo gl bšanas iesp ju – manas Ž lsird bas sv tkus. Ja nepagodin s manu ž lsird bu, pazud s
uz m žiem. Manas ž lsird bas sekret re, raksti, st sti dv sel m par šo manu lielo ž lsird bu, jo tuvu ir briesmu diena, manas taisn bas diena.
966 + Šodien dv sel sadzird ju š dus v rdus: Mana meita, [vari] s kt dar t, Es esmu ar tevi. Lielas vaj šanas un ciešanas tevi gaida, bet lai mierina doma, ka daudz dv se u tiks izgl btas un sv tas caur to lietu.
967 + Kad es s ku šo darbu un pasv troju Kunga289 v rdus, vienlaikus ar visu citu rskat ju un non cu l dz lappusei, kur pierakst ti t va Andraša padomi un nor jumi, nezin ju,
ko dar t – pasv trot vai n , tad dv sel sadzird ju š dus v rdus: Pasv tro, jo tie ir mani v rdi, Es esmu aiz mies mana Sirds drauga l pas (306), lai vi š run tu tevis nomierin šanai, un vi a nor jumus pildi l dz pat n vei. Man oti nepatiktu, ja tu atk ptos no šiem nor jumiem, zini, ka Es pats noliku vi u starp Sevi un tavu dv seli, Es to daru tava miera d un lai tu nemald tos. Kopš esmu tevi atdevis priestera pašaj aizbildn , tu esi atbr vota no s kas atskaites
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
152
priekšniec m par to, k Es tiekos ar tevi. Vis s p s liet s pret priekšniec m esi k b rns, bet par to, ko Es daru tavas dv seles dzi umos, atkl ti run tikai ar priesteriem.
968 Esmu paman jusi, ka kopš t laika, kad Dievs man devis gar go vad ju, Vi š nav pras jis, lai es k agr k visu st st tu audzin m, iz emot to, kas attiecas uz m liet m,
jo visu zina tikai mans gar gais vad js. T ir paša Dieva ž last ba, ja ir gar gais vad js. Ak, cik maz dv sel m ir š da ž last ba. Visliel ko gr bu vid dv sele dz vo past mier ; ik dienas p c Sv s Kom nijas vi a pateicas Kungam J zum (307) par ž last bu un ik dienas l dz Sv tajam Garam gaismu vi am. Patiesi, es pati dv sel esmu to izjutusi, cik liels sp ks ir gar vad ja v rdiem. Lai ir slav ta Dieva ž lsird ba par šo ž last bu.
969 + Šodien aizg ju medit t Vissv Sakramenta priekš 290. Kad pien cu pie alt ra, Dieva kl tb tne p ma manu dv seli un es iegrimu Vi a Dieviš bas oke . J zus man teica: Mana meita, viss, kas past v, ir tavs. Es atbild ju Kungam: „Mana sirds nek cita nev las, tikai Tevi vien, ak, manas sirds D rgums; par vis m d van m, ko man sniedz, es pateicos Tev, Kungs, bet es v los tikai Tavu Sirdi. Lai cik lielas ir debesis, bet bez Tevis t s man nav nekas. Ak, J zu, Tu labi zini, ka ilg s p c Tevis es past gi kr tu nema .” Mana meita, zini: to, ko citas dv seles ieg s tikai m , tu jau tagad nobaudi. Un p kš i mana dv sele pielija ar Dieva paz šanas gaismu.
970 Ak, vai tad es varu kaut nedaudz izteikt to, ko mana dv sele izj t pie neaptveram s (308) Majest tes Sirds. Neprotu to past st t, šo ž last bu saprat s tikai t dv sele, kura pati kaut reizi ir p rdz vojusi kaut ko l dz gu. Kad atgriezos sav pal , lik s, ka esmu no st s dz ves atgriezusies n . Kad atn ca rsts, lai izm tu pulsu, vi š br s, kas m sai
noticis, jo t ds pulss man nekad nav bijis. „Es grib tu zin t, kas ir par iemeslu t dam pulsa pa trin jumam.” Ko es var ju vi am atbild t, jo pati nezin ju, ka man ir tik straujš pulss. Es tikai zinu, ka mirstu no ilg m p c Dieva, bet vi am es to neteicu, jo ko gan te var l dz t medic na.
971 19.02.1937. Vienot ba ar mirstošiem. Vi i l dz, lai es aizl dzu; es varu l gties, br numaini, k Dievs man dod l gšanas garu, esmu past gi vienota ar Vi u. Vis piln j tu, ka dz voju dv se u d , lai vi as vestu pie Tavas ž lsird bas, ak, Kungs; š m a d neviens upuris nav par mazu.
972 (309) Šodien rsts291 nol ma, ka man te v l j paliek l dz apr lim – Dieva griba, lai gan es v tos jau tagad atgriezties m su sabiedr .
973 Šodien uzzin ju par vienas m su m sas292 n vi. Vi a nomira Plock , bet pie manis bija, pirms man past st ja par vi as n vi.
974 22.11.1937. Šodien m su slimn cas kapel s kas rekolekcijas sanit m, bet taj s var piedal ties katrs, kurš v las. Katru dienu ir viena m ba, piarists t vs Bonaventura293 run veselu stundu, run tieši dv sel m. Piedalos šaj s rekolekcij s, jo oti v los dzi k paz t Dievu un karst k Vi u m t, saprotu: jo liel kas zin šanas, jo stipr ka m lest ba.
975 Šodien sadzird ju š dus v rdus: dzies par š m dv sel m, lai vi as nebaid tos tuvoties manas ž lsird bas tiesai. Nep rtrauc l gties par gr ciniekiem. Tu zini, k ds smagums uz manas Sirds ir vi u dv seles, remd manas n s skumjas, r kojies ar manu ž lsird bu.
976 (310) 24.02.1937. Šodien Sv s Mises laik redz ju mirstošu J zu, Kunga ciešanas satrieca manu dv seli un miesu, tas gan bija neredzam veid , tom r s pes bija oti lielas, kaut ar neilgu br di.
977 gto asaru294 dzied šanas laik mani tik j tami p em Vi a ciešanas, ka nevaru notur t asaras. Grib tu kaut kur nosl pties, lai var tu br vi atdoties s m, kas mani p em,
rdom jot Vi a ciešanas. 978 Kad l dzos t va Andraša nodom , sapratu, cik vi š ir pat kams Dievam. Kopš t
br ža es pret vi u izj tu v l liel ku cie u, k pret sv to. Es oti priec jos par to un pienesu Dievam pateic bu.
979 Šodien slav šanas laik ieraudz ju J zu, un Vi š man teica: Vis s liet s esi paklaus ga savam gar gajam vad jam, vi a v rdi ir mana griba, ieliec to sav dv sel , ka Es run ju ar vi a l m un v los, lai tu vi am savu dv seli atkl tu tikpat vienk rši (311) un
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
153
va sird gi, k to dari Man priekš . V lreiz tev atg dinu, mana meita, zini to, ka vi a v rdi ir mana griba tev.
980 Šodien ieraudz ju Kungu liel skaistum , Vi š man teica: Mana m hostija, dzies par priesteriem, seviš i šaj p aujas laik 295. Mana Sirds ir labv ga tev , un tevis d Es
sv ju zemi. 981 Esmu sapratusi, ka šie divi iekš jo ciešanu gadi, kad cietu, padodoties Dieva
gribai, lai lab k izprastu šo Dieva gribu, man bija noz ki sevis pilnveidošan nek iepriekš jie desmit gadi. Šos divus gadus esmu krust starp debes m un zemi, tas ir, esmu saist ta ar paklaus bas sol jumu un man ir j paklausa vad m k pašam Dievam, bet no otras puses – Dievs auj tieši no Vi a paša uzzin t Vi a gribu, un t man ir tik lielas iekš s ciešanas, ka neviens (312) nesaprat s un neaptvers š s gar s ciešanas. Man liekas, ka viegl k ir atdot savu dz bu, nek daudzreiz stundu iztur t š das ciešanas. Es par to daudz nerakst šu, jo to nav iesp jams aprakst t – tieši paz t Dieva gribu, bet b t paklaus gai šai Dieva gribai caur vidut m – audzin m. Paldies Dievam, ka Vi š man ir devis gar go vad ju, cit di nevar tu spert ne soli uz priekšu.
982 + Šaj s dien s sa mu oti m u v stul ti no savas st s m sas, vi ai ir septi padsmit gadu un vi a man l dz un zv rina, ka es pal dz šu vi ai iest ties kloster 296. Dieva
vi a esot gatava jebkuriem upuriem. No vi as v stules sapratu, ka pats Kungs vi u vada, mani iepriecina liel Dieva ž lsird ba.
983 + Šodien Dieva Majest te piln gi p ma un caurstr voja manu dv seli. Dieva God ba mani t aptver un p rpludina, ka es piln gi iegrimstu Vi a lielum ; piln gi izš stu un paz du Vi k sav dz un apskaidrot dz .
984 (313) Mans J zu, es labi saprotu, ka mana izaugsme pamatojas ne uz t , ka Tu man uztici piepild t tos lielos nodomus, n , ne uz t pamatojas dv seles lielums, bet liel
lest ba uz Tevi ir šis pamats. Ak, J zu, dv seles dzi umos es saprotu, ka visliel kie darbi nesp j l dzin ties ar vienu t ras Dieva m lest bas aktu. Es v los b t uztic ga Tev un izpild t Tavus uzdevumus, es pielieku sp kus un sapr tu, lai izpild tu visu, ko Tu, Kungs, man pav li, bet es nej tos sasaist ta. To visu daru, jo t ir Tava griba. Visa mana m lest ba ir iegrimusi nevis Tavos darbos, bet Tev paš , mans Rad js un Kungs.
985 25.02.1937. Dedz gi l dzos par k da cilv ka laim gu n vi, jo vi š oti moc s. Divas ned as bija starp dz bu un n vi; man k uva ž l š cilv ka un teicu Kungam: „Saldais
zu, ja Tev ir pat kams tas, ko es pienesu Tavas slavas d , tad l dzu Tevi pa em vi u pie Sevis (314), lai atdusas Tav ž lsird .” Un biju apbr nojami mier ga. P c br ža atn ca man pateikt, ka tas cilv ks, kurš tik briesm gi moc s, ir miris.
986 Redz ju k da priestera vajadz bas un l dzos par vi u l dz tam, kad J zus laipni paraudz s uz vi u un stiprin ja ar savu sp ku.
987 Šodien uzzin ju, ka viens cilv ks no manas imenes apvaino Dievu un atrodas liel s n ves briesm s. Š zin šana man dv sel rad ja tik lielas ciešanas, ka man lik s – neiztur šu šo Dieva apvainojumu. L dzu Dievam piedošanu, tom r redz ju Vi a lielo dusmošanos.
988 L dzos viena priestera nodom , lai Dievs vi am pal dz tu daž s liet s. P kš i ieraudz ju Kungu J zu, krust sistu; J zus acis bija aizv rtas, un Vi š cieta lielas mokas. Es piel dzu Vi a piecas br ces, katru atseviš i, un l dzu sv bu priesterim. J zus va man iekš ji saprast, cik pat kama (315) Vi am ir š dv sele, un es jutu, ka no J zus br m pl st ž last ba tai dv selei, kura ir t pat k J zus piekalta krust .
989 Mans Kungs un Dievs, Tu zini, ka vien gi Tevi ir iem jusi mana dv sele. Visa mana dv sele ir iegrimusi Tev , Kungs. Lai gan nek neesmu peln jusi no t , ko Tu, Kungs, auj man paz t, esmu mier ga, jo esmu dar jusi visu, kas bija manos sp kos. Es labi zinu, ka Tev, Kungs, nav vajadz gi m su darbi, bet Tu v lies m su m lest bu.
990 M lest ba, m lest ba un v lreiz m lest ba uz Dievu – nav nek svar ka ne debes s, ne virs zemes. Visliel kais c lums ir m t Dievu, patiesais lielums – m t Dievu, paties gudr ba – m t Dievu; jo bez Dieva nav ne skaistuma, ne lieluma. Ak, pasaules gudrie un
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
154
pr gie, saprotiet ta u, ka stais lielums ir m lest uz Dievu! Es br nos, ka daži cilv ki paši sevi na, sac dami: m bas nav.
991 (316) 26.02.1937. Šodien redz ju, ka negaisa d sv tie nosl pumi tika svin ti bez litur isk ap rba un person s m s; redz ju sauli, kura sp ja no Vissv Sakramenta, citi gaismek i k uva tumš ki vai tika aptumšoti, un visu acis v rs s uz šo gaismu; t noz mi pagaid m es nesaprotu.
992 + Eju pa dz vi caur negaisiem un zibe iem, bet ar paceltu galvu, jo esmu Kara a rns, jo j tu, ka J zus asinis pl st man s dz sl s, bet savu cer bu lieku uz lielo Dieva ž lsird bu.
993 + L dzu Kungam, lai šodien pie manis atn ktu viena persona un lai es var tu ar vi u v lreiz satikties, man t b tu z me, ka vi a ir aicin ta uz to klosteri, kuru J zus man pav l izveidot. Un apbr nojami – t persona atn ca, un es centos vi u mazliet iekš ji virz t. R ju vi ai pašaizliedz bas un velt šan s ce u, un vi a to labpr t pie ma. Tom r visu šo lietu atdevu Kunga rok s, lai Vi š visu vada, k Vi am pat k.
994 (317) Šodien, kad pa radio dzird ju dziesmu Labu nakti, mana J zus sv tais Vaigs, mans gars p kš i iegrima Diev un Dieva m lest ba p rpludin ja manu dv seli, br di tikos ar Debesu T vu.
995 + Nav viegli dz vot past n ves tuvum , t piekaltai ciešanu krust , Tom r man liesmo m lest ba, serafs m lu Dievu, kaut esmu pati nabadz ba. Cik liela ir t dv sele, kura ciešan s Uztic gi st v pie Dieva un pilda Vi a gribu, Kura v tru un negaisu vid negaida mierin jumu, Jo t Dieva m lest ba ir vi as m ža saldums. Nav gr ti m t Dievu lab s dien s Un pateikties Vi am par visu labo. Cit di ir piel gt Vi u visliel ko gr bu vid , t Vi u, jo Vi š ir Dievs, un pa auties uz Vi u. Kad dv sele ir etzemanes , Kad moka r gt s vientul bas s pes, (318) T pace as l dz J zus augstumiem, Un, dzerot r gto kausu, ne aujas skumj m. Kad dv sele pilda Visaugst gribu, Pat past s mok s un ciešan s Liek pie l m kausu, ko vi ai pasniedz, Un k st stipra, nekas vi u nesatrauc. Ar nom kta vi a atk rto: „Lai notiek Tavs pr ts”, Gaida to br di, kad tiks p rveidota, Jo ar visliel kaj tums dzird J zus v rdus: „Tu esi mana” Un vis piln to iepaz s, kad nokrit s aizkars. 996 28.02.1937.Šodien es ilg ku laiku sajutu J zus ciešanas un no t sapratu, cik
daudz m dv sel m vajadz ga aizl gšana. J tu, ka esmu piln gi p rveidota l gšan , lai izl gtu Dieva ž lsird bu katrai dv selei. Ak, mans J zu, es pie emu Tevi sav sird k ž lsird bas lu dv sel m.
997 Šovakar, kad dzird ju pa radio dziesmu Labu nakti, mana J zus sv tais Vaigs, mans gars tika ierauts Dieva nosl pumainaj b , un es uzzin ju, kas ir (319) dv seles lieluma pamat un kam ir noz me Dieva priekš : m lest ba un m lest ba, un v lreiz m lest ba. Es uzzin ju, cik oti viss, kas past v, ir Dieva caurstr vots, un man iem joja tik liela m lest ba uz Dievu, ka es neesmu sp ga to aprakst t. Laim ga ir t dv sele, kura prot m t bez nosac jumiem, tas ir vi as lielums.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
155
998 Šodien notur ju sev vienas dienas rekolekcijas. Kad biju p m 297, priesteris teica, cik oti pasaulei ir nepieciešama Dieva ž lsird ba; šis ir it k iz muma laiks, kad cilv cei ir tik vajadz ga Dieva ž lsird ba un l gšana. Tad sadzird ju balsi dv sel : Šis ir v rds tev: dari visu, ko tu sp j, manas ž lsird bas liet . Es v los, lai mana ž lsird ba tiktu pagodin ta, Es dodu cilv cei p jo gl bšanas iesp ju – caur uztic šanos manai ž lsird bai, mana Sirds priec jas par šiem sv tkiem. P c šiem v rdiem sapratu, ka neviens nesp j mani atbr vot no t , ko man pieprasa Kungs.
999 Šonakt es t cietu, ka dom ju – tagad ir beigas manai dz vei. rsti nesp ja noteikt, kas t par slim bu. (320) Jutos t , it k visas manas iekšas b tu saplos tas, ta u p c p ris š du ciešanu stund m esmu vesela. Tas viss ir par gr ciniekiem. Tava, Kungs, ž lsird ba lai n k p r vi iem!
1000 Dz ves tuksneša vid , Saldais J zu mans, Gl b dv seli no sak ves, Tu – Ž lsird bas avots. Lai Tavu staru spožums, Ak, saldais dv se u Gans, Tava ž lsird ba lai pasauli p rveido. Ja esi iepazinis šo ž last bu – kalpo J zum! Man j iet pa klinšainu ce u, Bet nebaidos es nek , lsird bas avots str klo man, No Vi a – sp ks pazem gai dv selei. Esmu ciešan s un darba gr tum , Bet sirdsapzi a saka: Visu daru liel kam Kunga godam, Kungs – mans miers un mans mantojums. [Dienasgr matas rokraksta otr s burtn cas beigas].
Treš burtn ca
Es dzied šu par Dieva ž lsird bu
sa Faust na no Vissv Sakramenta Dievm tes Ž lsird bas
su kongreg cij
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
156
+ (1) JMJ298
1001 Pateicos Tev, ak, Kungs, mans Skolot j, Tu esi mani p rv rtis Sev Un ej kop ar mani dz ves gr s, Es nek nebaidos, kad man sird esi Tu. + JMJ 1002 Kunga vakari as gatavas, zus ar apustu iem pie galda s žas, Vi š viss ir m lest p rtapis, Jo t da ir Sv s Tr svien bas griba. „Esmu oti ilgojies ar jums kop st, Pirms Es ciešu. Es aizeju, bet m lest ba Mani patur pie jums.” Izlej Asinis, atdod Dz bu, jo bezgal gi m l. lest ba sl pjas zem maizes, Aiziet, lai paliktu ar mums. c t das pašatdeves nebija vajadz bas, Bet karsta m lest ba iet rpj Vi u šaj rb . r maizi un v nu Vi š saka šos v rdus: „T ir mana Miesa, .. t s ir manas Asinis.” Kaut nosl pumaini, bet m lest bas pilni v rdi. Un sniedz Vi š kausu saviem m cek iem. Un sav gar tad J zus saka: Viens no jums nodos savu skolot ju. Apklusa visi, un klusums k kap , Bet J nis savu galvu noliec pie Vi a kr m. Vakari as pabeigtas, Ejam uz etzemani, lest ba piepild ta, Tur jau gaida nodev js.
+ (2) JMJ 1003 Ak, Dieva griba, tu – mans diens, tu – mana sv tlaime. Pasteidzini, ak, Dievs,
lsird bas sv tkus, lai dv seles iepaz tu Tavas labest bas avotu. Dievs un dv seles sa Faust na no Vissv Sakramenta
1004 Krakova, 01.03.1937.
Ak, visuvaren Dieva griba, Tu – mana sv tlaime, tu – mans prieks, Visu, ko sniegs mana Kunga roka, Pie emšu ar prieku, pazem bu un m lest bu.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
157
Tava griba ir sv ta – mana atdusa, Taj ir viss mans sv tums Un mana m pest šana, Jo pild t Dieva gribu – visliel slava. Dieva griba – t s ir Vi a v šan s, Mana dv sele t s pilda bez ierun m, Jo t di ir Vi a dieviš gie nodomi, Kurus Dievs r da savu atkl smju br žos. Dari ar mani, kas Tev pat k, Kungs, Es nepretojos Tev un nek nel dzu sev, Jo Tu esi manas dv seles sv tlaime un m lest ba, Un t c savas atkl smes es atdodu Tev. + (3) JMJ Krakova,01.03.1937. + Treš burtn ca Dievs un dv seles
1005 Slava un cildin šana Dieva ž lsird bai lai pl st no katras rad bas visos laikos un žos.
1006 + Ak, mans Kungs un Dievs, Tu liec man rakst t par ž last m, kuras man sniedz. Ak, mans J zu, ja neb tu skaidra biktst vu299 nor juma, ka j raksta par to, kas notiek man dv sel , tad pati no sevis neuzrakst tu neviena v rda. Ja es rakstu par sevi, tad tas ir sv paklaus p c skaidra nor juma.
1007 + Lai Tev ir gods un slava, Sv Tr svien ba, m gais Dievs; lai ž lsird ba, kas izpl st no Tevis, pasarg m s no Tav m taisnaj m dusm m. Lai tiek godin ta Tava neaptveram
lsird ba; uz visiem Taviem darbiem, ak, Dievs, ir Tavas bezgal s ž lsird bas z mogs. 1008 01.03.1937. Kungs man va saprast, cik Vi am ir nepat kama p k run ga
dv sele. dv sel Es nerodu mieru. Past gs troksnis Mani moka, bet dv sele troksn neatš ir manu balsi.
1009 Šodien l dzu Kungu J zu, lai es var tu satikties ar vienu sievieti un tas lai man tu par z mi, ka Kungs vi u aicina uz šo klosteri. Un es vi u satiku un sapratu, ka šai dv sel tei
ir š ds aicin jums. L dzu Kungu, lai Vi š pats v tos veidot vi as dv seli, es ar vi u esmu bieži tikusies un run jusi par šo aicin jumu, bet p jo dar ja Kungs.
1010 (4) + 05.03.1937. Šodien ilgu laiku sajutu J zus Kristus ciešanas sav ermen ; t s ir lielas s pes, bet tas viss ir nemirst go dv se u lab .
1011 Šodien mani apciemoja Kungs un piek va pie savas Sirds, un teica: Atp ties, mans b rns. Es vienm r esmu ar tevi.
1012 + 08.03.1937. Šodien, kad l dzos t va Andraša nodom , p kš i sapratu, cik tuvu Dievam atrodas un cik pat kama Dievam ir š dv sele; es bezgal gi priec jos, jo oti v los, lai katra dv sele b tu cik iesp jams tuvu savienota ar Dievu.
1013 + Šodien l gšanas laik manu dv seli p ma tik liela v šan s s kt r koties, ka nesp ju aptur t šo degsmi. Ak, cik karsti es v los, lai šaj kongreg cij dv seles st tu Dieva tro a priekš un past gi izl gtu neaptveramo Dieva ž lsird bu visai pasaulei, cildinot un slav jot šo neaptveramo Dieva ž lsird bu. Kaut k ds br numains sp ks dzen mani uz r bu.
1014 12.03.1937. Redz ju, cik noguris ir k ds priesteris, kuram Dievs v jis gr tu un skarbu ce u, toties ir redzami vi a darba aug i. Kaut Dievs dotu vair k t du dv se u, kuras prot
t Dievu ar visliel kaj s gr s. 1015 + Šodien sajutu, k ilgojas p c l gšanas k das mir jas dv sele. L dzos ilgi, l dz
sajutu, ka vi a ir jau mirusi. Ak, cik oti mir ju dv sel m vajadz ga l gšana. Ak, J zu, iedvesmo dv seles, lai vi as bieži l gtu par mirstošiem.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
158
1016 (5) 15.03.1937. Šodien es ieg ju Kunga J zus ciešanu r gtum ; cietu t ri gar gi, iepazinu, cik briesm gs ir gr ks. Vi š va man izjust visu riebumu pret gr ku. Iekš ji, savas dv seles dzi umos izjutu, cik briesm gs ir gr ks, pat vismaz kais, cik oti tas moka J zus dv seli. Es lab k grib tu ciest kaut t kstoš elles moc bas, nek izdar t kaut maz ko ikdienas gr ku.
1017 Kungs man teica: Es v los atdot Sevi dv sel m un piepild t vi as ar savu lest bu, ta u maz ir t du dv se u, kuras grib tu pie emt visas ž last bas, ko sav m lest
esmu vi m paredz jis. Mana ž last ba nez d; ja t dv sele, kurai ir paredz ta ž last ba, to nepie em, tad to sa em cita dv sele.
1018 Es bieži j tu, k dažas dv seles l dzas par mani; saj tu p kš i, sav dv sel , bet ne vienm r zinu, kurš mani aizst v; t pat es j tu, ja k dai personai rodas nepatikšanas, kuras kaut k veid ir saist tas ar mani, to ar j tu iekš ji, pat lielos att lumos300.
1019 18.03.1937. Izjutu vienu ž last bu, kura mani ieveda liel tuv un vienot ar Dievu. Kungs man va to izjust caur iekš ju gaismu, va paz t savu lielumu un sv tumu un to – cik laipni Vi š pazemin s l dz man m; Vi š auj man izjust savu pašo m lest bu uz mani,
dams Valdnieks p r visu; Vi š auj uzzin t, ka tiekas ar dv sel m pret ji visiem dabas likumiem, jo viss ir Vi a var .
1020 Es iepaz stu dv seles iekš jo laul bu ar Dievu, ji t nek di neizpaužas – tas ir ri iekš js dv seles un Dieva attiec bu akts. Š ž last ba mani ier va paš Dieva m lest bas
karstum , es iepazinu Vi a Tr svien bu un Vi a B bas absol tu vienot bu. Š ž last ba ir atš ir ga no vis m cit m ž last m, ir tik augsti gar ga, ka mans nepiln gais apraksts nev st pat nu no t s.
1021 (6) + Man ir tik liela v šan s nosl pties: grib tu t dz vot, it k manis nemaz neb tu, j tu d vainu iekš ju v šanos dzi i nosl pties, lai mani paz tu tikai J zus Sirds. Es v los
t kluss m jokl tis J zum, lai Vi š var tu taj atp sties. Es nepie aušu neko, kas var tu uzmodin t manu M oto. Mana pasl pšan s dod man iesp ju past gi tikties vien gi ar manu
oto. Ar rad m es tiekos tik, cik manam M otajam tas ir pat kami. Mana sirds ir iem jusi Kungu ar visu m lest bas sp ku, un es nepaz stu citu m lest bu, jo jau no s kuma mana dv sele ir iegrimusi man Kung – vien gaj man d rgum .
1022 + Lai gan ji man ir daudz ciešanu un daž du gr bu, tom r tas ne uz mirkli nepazemina manu iekš jo dz vi un neizjauc manu iekš jo klusumu. Es nebaidos vientul bas br žu; kaut mani visi pamestu, es tom r neb tu viena, jo Kungs ir ar mani, bet, ja Kungs nosl ptos, tad m lest ba Vi u atrastu – m lest bu neaptur ne durvis, ne sardze; pat trais erubs ar ugun go zobenu neaptur s m lest bu; t ies p ri tuksnešiem un cauri mežiem, cauri v tr m,
rkoniem un tumsai un nok s l dz avotam, no kura ir izg jusi, un tur apmet sies uz m žiem. Viss beigsies, bet m lest ba – nekad.
1023 + Šodien sa mu apels nus. Kad m sa aizg ja, dom ju: t viet , lai Sv gav a laik m rd tu miesu un nož lotu gr kus, man tagad ir j d apels ni? Man ta u ir jau mazliet lab k. Tad sadzird ju dv sel balsi: Mana meita, tu Man lab k pat c, ja paklaus un m lest uz Mani d apels nus, nek tad ja p c sava pr ta gav un m rd miesu. Dv selei, kura Mani oti
l, vajag, nepieciešams, dz vot p c mana pr ta. Es paz stu tavu sirdi, tai nekas cits nav pietiekams – vien gi mana m lest ba.
1024 (7) + Es nem tu dz vot bez Kunga; šaj vientul J zus mani bieži apmekl , pam ca, nomierina, aizr da un atg dina. Vi š pats veido manu sirdi p c saviem Dieviš ajiem pl niem un savas patikas, bet Vi š vienm r ir ž lsird bas un labest bas pilns; m su sirdis ir savienotas vien .
1025 19.03.1937. Šodien es pievienojos ador cijai, kas notika m su m , bet mana dv sele bija s pju pilna un kaut k das nesaprotamas bailes caurd ra manu sirdi, un t c es divk ršoju savas l gšanas. P kš i ieraudz ju Dieva skatienu, v rstu manas sirds dzi um .
1026 Kad aps dos pie brokast m, oti garš m, teicu Kungam: „Es pateicos Tev, Kungs, par š m d van m, bet mana sirds mirst ilg s p c Tevis un man nekas negaršo no t , kas
k no zemes – es ilgojos Tavas m lest bas diena.”
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
159
1027 Šodien k ds br numains sp ks mani mudin ja darboties301, man ir j piespiež sevi pretoties šai tieksmei, cit di es uzreiz dotos šaj virzien .
1028 21.03.1937. P polu sv tdiena. Sv s Mises laik mana dv sele iegrima J zus gtaj s ciešan s. J zus man va saprast, k Vi š cieta taj triumfa g jien . Hosanna J zus Sird
atbalsoj s k – sit krust . J zus to man va izjust paš veid . 1029 rsts ne va man iet uz kapelu dzied t gt s asaras302, lai gan man bija liela
šan s; es l dzos sav izolator . P kš i sadzird ju zvani u blakus pal un ieg ju, tur pal dz ju smagi slimajam. (8) Kad atgriezos sav izolator , p kš i ieraudz ju Kungu J zu. Vi š man teica: Mana meita, sniedzot Man šo pal dz bu, tu Man sag ji liel ku prieku, nek ja tu
tu ilgi l gusies. Es atbild ju: „Mans Kungs, es ta u pal dz bu sniedzu nevis Tev, bet tam slimniekam.” Un Kungs man teica: , mana meita, visu, ko tu dari tuv kajam, dari Man.
1030 + Ak, mans J zu, dod man gudr bu un gaišu, Tavas gaismas apskaidrotu pr tu tikai vienam m im – lai es Tevi, Kungs, lab k paz tu, un jo lab k Tevi paz šu, jo dedz k Tevi iem šu, manas m lest bas vien go objektu. Tev grimst mana dv sele, Tev izk st mana sirds; es neprotu m t pa pusei, bet ar visu savas dv seles sp ku un visu savas sirds degsmi. Tu, Kungs, pats iekv lin ji manu m lest bu uz Sevi, Tev ir iegrimusi mana sirds uz m žiem.
1031 22.03.1937. Šodien, sarun joties ar vienu sievieti, sapratu, ka vi a dv sel stipri cieš, lai gan ji izskat s, it k nemaz neciestu, lik s priec ga. Es sajutu iedvesmu pateikt vi ai, ka tas, kas vi u moka, ir k rdin jums. Kad es vi ai atkl ju to, kas vi u moc ja, vi a s ka ska i raud t un past st ja, ka tieši t c ir atn kusi pie manis, lai parun tu, jo jutusi, ka sa ems atvieglojumu. Vi a cieta t c, ka no vienas puses vi u saist ja Dieva ž last ba, bet no otras – pasaule. T bija smaga c a, t c vi a raud ja, bet aizg ja nomierin jusies un klusa.
1032 + Sv s Mises laik ieraudz ju Kungu J zu, piekaltu krust , liel s mok s. Kluss vaids atskan ja no Vi a Sirds, p c br ža Vi š teica: Es sl pstu, sl pstu p c dv se u gl bšanas; pal dzi Man, mana meita, gl bt dv seles. Savieno savas ciešanas ar man m mok m un upur par gr ciniekiem Debesu T vam.
1033 (9) + Kad redzu, ka smagums p rsp j manus sp kus, es par to nedom ju un necenšos iedzi in ties, bet k b rns skrienu pie J zus Sirds un tikai vienu v rdu Vi am saku: „Tu vari visu”. Un klus ju, jo zinu, ka J zus pats iejauksies šaj liet , es šo laiku izmantoju nevis satraukumam, bet lai m tu Vi u.
1034 Liel Pirmdiena. L dzu Kungam, lai Vi š at auj man piedal ties Vi a Krusta ciešan s, lai mana dv sele un miesa izjustu Vi a s s mokas t m , k rad jums sp j piedal ties – ja tas ir iesp jams, lai es var tu izjust visu Vi a s pju r gtumu. Un Kungs man atbild ja, ka dos man t du ž last bu, un ceturtdien p c Sv s Kom nijas man šo ž last bu deva paš veid .
1035 + Šovakar mira k ds v l jauns cilv ks, briesm gi moc s. S ku par vi u to kron ti, kuru man iem ja Kungs. Nol dzos visu kron ti, bet miršana turpin s, grib ju s kt Lit niju uz visiem sv tajiem, bet p kš i sadzird ju v rdus: dzies šo kron ti. Sapratu, ka tai dv selei ir vajadz ga liela pal dz ba ar l gšan m un liela ž lsird ba. Iesl dzos sav izolator , kritu krusta veid Dieva priekš un l dzos p c ž lsird bas šai dv selei. Tad izjutu Dieva lielo augst bu un lielo taisn gumu. Es sastingu šausm s, tom r turpin ju l gt Dievam ž lsird bu šai dv selei. No mu krusti u no sava kakla, tas ir laul bu303 krusti š, un uzliku to uz mir ja kr m, un teicu Kungam: „J zu, paraugies uz šo dv seli ar t du m lest bu, ar k du Tu skat jies uz manu dedzin mo upuri m ža sol jumu dien , ar t apsol juma sp ku, kuru Tu man devi mirstošo d , kuri sauks p c Tavas ž lsird bas.” Cilv ks p rst ja moc ties un mier gi nomira. Ak, cik stipri mums ir j dzas par mirstošiem; izmantosim ž lsird bu, kam r ir ž last bas laiks.
1036 (10) + Arvien lab k saprotu, cik nepieciešama ir Dieva ž lsird ba katrai dv selei vis dz ves laik , bet seviš i n ves stund . Šis kron tis ir Dieva dusmu remd šanai, t man to teica pats Kungs.
1037 + J tos tik nesp ga, ka, ja neb tu Sv s Kom nijas, es past gi kristu; tikai viens mani stiprina – Sv Kom nija, no vi as es sme u sp ku, vi ir mans stiprums. Es baidos no dz ves, ja k du dienu nepie emu Sv to Kom niju. Baidos pati no sevis. Hostij apsl ptais
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
160
zus man ir viss. No tabern kula es sme os sp ku, ener iju, drosmi, gaismu, ciešanu br žos es vi mekl ju mierin jumu. Es nesp tu pienest slavu Dievam, ja man sird neb tu Euharistijas.
1038 + Mana m ot t vu zeme Polija, ja tu zin tu, cik upuru un l gšanu par tevi Dievam es s tu! Cien un pienes slavu Dievam, Dievs tevi paaugstina un padara pašu, bet tu – proti b t pateic ga!
1039 + J tu lielas s pes, kad redzu tuv ko ciešanas; man sird atbalsojas visas tuv ko ciešanas, vi u mokas nesu sav sird , un tas mani nov jina pat fiziski. Es v tos, lai visas ciešanas gr st p r mani, ja tikai tas dotu atvieglojumu tuv kajiem.
1040 Ak, Dievs, gr s ciešan s es raugos uz Tevi; kaut ar m ko i pulc jas virs manas galvas, saule tom r nedziest, un es nebr nos par vilt giem rad jumiem, visu pie emot. Manas
pas klus , kad ausis p rpilda irgas. 1041 (11) Dedz gas ilgas p c šiem sv tkiem304 kveldina visu manu dv seli. Karst
gšan par šo sv tku pasteidzin šanu sa mu nelielu atvieglojumu un s ku novennu par dažiem priesteriem, lai Dievs vi iem dotu apgaism bu un iedvesmu g t par šo sv tku apstiprin šanu un lai Dieva Gars iedvesmotu Sv to T vu vis šaj liet .
Novenna sast ja no vienas stundas ador cijas Sv s Euharistijas priekš . Dedz gi dzu Dievu pasteidzin t šo sv tku iedibin šanu un l dzu Sv to Garu iedvesmot dažas personas
vis šaj liet . Novennu beidzu Lielaj Ceturtdien . 1042 + 23.03.1937. Šodien ir novennas sept diena. Sa mu lielu un neaptveramu
last bu: Ž lsird gais J zus apsol ja, ka es sagaid šu šo sv tku svin šanu. 1043 23., tas ir, Liel Otrdiena. T ir diena, kur Dievs man s ja daudz ž last bu. 1044 P kš i mani p rpludin ja Dieva kl tb tne un es nok uvu Rom Sv T va
kapel . Tai paša laik es biju m su kapel , Sv T va un visas Bazn cas svin bas bija cieši savienotas ar m su kapelu un seviš i ar m su kongreg ciju. Es vienlaic gi piedal jos svin s Rom un pie mums, jo š s svin bas bija cieši saist tas ar Romu. Par to rakstu, bet nesp ju atdal t [šos notikumus], tas tieši t ar bija, vai ar es to t redz ju. Es redz ju m su kapel izst tu monstranc Kungu J zu uz liel alt ra. Kapela bija svin gi uzposta, un bija auts taj ieiet katram, kurš v s305. aužu p i bija tik lieli, ka nesp ju tos ar ac m aptvert. Visi ar lielu prieku piedal s šaj s svin s, bet daudzi no vi iem ieguva to, ko v s. (12) T das pašas svin bas notika Rom skaist katedr , un Sv tais T vs kop ar gar dzniekiem notur ja š s svin bas; un
kš i ieraudz ju sv to P teri, vi š st ja starp alt ri un Sv to T vu. Ko teica sv tais P teris, nevar ju dzird t, bet redz ju, ka Sv tais T vs ir sapratis, ko vi š saka...
1045 Te daži gar dznieki, kurus es nepaz stu, s ka mani p rbaud t un pazemot – es par to jau esmu rakst jusi pietiekami daudz, – bet es redzu, ka J zus mani aizst v un vi iem auj saprast to, ko nav zin juši.
1046 Te p kš i ieraudz ju, k no Sv s Hostijas izg ja tie divi stari, kas uzz ti sv tglezn , un izpl da pa visu pasauli. Tas ilga tikai vienu mirkli, bet lik s, ka notiek visu dienu, un visu dienu m su kapela bija p rpild ta un visu dienu vald ja prieks.
1047 Un p kš i ieraudz ju dz vu Kungu J zu uz m su alt ra; Vi š izskat s t , k uzz ts sv tbild . Tom r jutu, ka m sas un p jie cilv ki neredz ja Kungu J zu t , k es Vi u redz ju. J zus ar t du labv bu un prieku raudz s uz Sv to T vu, dažiem priesteriem, visiem gar dzniekiem un uz visiem kl tesošajiem, un uz m su kongreg ciju.
1048 P kš i biju p rcelta J zus tuvum un st ju Vi am blakus alt , bet mans gars tika piepild ts ar tik lielu laimi, k du es nesp ju ne aptvert, ne aprakst t. Dzi š miers un atp ta
rpludin ja manu dv seli. J zus pieliec s pie manis un laipni teica: Ko tu v lies, mana meita? Es atbild ju: „Es v los slavu un godu Tavai ž lsird bai.” Es jau sa emu godu caur šo sv tku iedibin šanu un svin šanu; ko tu v l v lies? Es paskat jos uz lielajiem aužu pulkiem, kuri pienes godu Dieva ž lsird bai, un teicu Kungam: „J zu, sv visus tos, kuri sapulc jušies, lai pienestu godu Tev, Tavai lielajai ž lsird bai.” J zus ar roku izdar ja sv krusta z mi, un š sv ba dv sel s atmirdz ja k gaisma (13). Mans gars iegrima Vi a m lest , jutos t , it k b tu izkususi Diev un pazudusi Vi . Kad atgriezos sev , dzi š miers pild ja manu dv seli un mana apzi a ieguva br numainu izpratni par daudz m liet m, kuras agr k man bija neizprotamas.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
161
1049 Esmu bezgal gi laim ga; kaut ar esmu pati niec ba, es nek negrib tu main t no t , ko Dievs man ir devis. Es negrib tu main ties viet m pat ar serafu – t du iekš ju sevis paz šanu man dod Dievs. Mana iekš vienot ba ar Dievu ir t da, ka nevienai rad bai t nav saprotama, seviš i Vi a ž lsird bas dzi ums, kas mani aptver. Esmu laim ga par visu, ko Tu man dod.
1050 24.03.1937. Liel Trešdiena. Mana sirds ilgojas p c Dieva, sl pstu savienoties ar Vi u, vieglas bailes iem jo dv sel , bet tai paš laik man sird kv lo m lest bas liesma.
lest ba un ciešanas ir savienojuš s man sird . 1051 Saj tu lielas s pes vis ermen , ta u apzinos, ka Kungs mani stiprina, cit di es to
nesp tu iztur t. 1052 Ak, mans J zu, l dzu Tevi par visu Bazn cu, dod vi ai m lest bu un sava Gara
gaismu, dod sp ku priesteru v rdiem, lai nocietin juš s sirdis sal ztu un atgrieztos pie Tevis, Kungs. Dod mums sv tus priesterus, Kungs, Tu pats vi us uzturi sv tum . Ak, Dieviš ais un Augstais Priesteri, lai Tavas ž lsird bas sp ks vi us vienm r pavada un sarg no s tana slazdiem un t kliem, kurus vi š past gi izliek priesteru dv sel m. Tavas ž lsird bas sp ks, ak, Kungs, lai salauž un izn cina visu to, kas var tu aptumšot priestera sv tumu – jo Tu visu sp j.
1053 (14) 25.03.1937. Liel Ceturtdiena. Sv s Mises laik ieraudz ju Kungu J zu, Vi š man teica: Noliec savu galvu pie man m kr m un atp ties. Kungs piek va mani pie savas Sirds un teica: Es tev došu da u no sav m ciešan m, bet tu nebaidies, esi v riš ga, nemekl atvieglojumu, bet pie em visu padev manai gribai.
1054 Kad J zus atvad s no manis, manu dv seli saž audza tik lielas s pes, ka es nesp ju to izteikt. Mani atst ja fiziskie sp ki, tri izg ju no kapelas un likos gult . Aizmirsu visu, kas notiek ap mani, mana dv sele ilgoj s p c Kunga, un visas Vi a Dieviš s Sirds s pes
ma mani. Tas ilga ap trim stund m. L dzu Kungu, lai Vi š pasarg mani no apk rt jo ac m. Kaut ar grib ju, nevar ju neko ie st visu dienu, l dz pat vakaram.
Es dedz gi v jos visu nakti pavad t kop ar Kungu J zu tums s306, l dzos l dz vienpadsmitiem, bet vienpadsmitos Kungs man teica: Liecies atp sties, Es tev devu p rdz vot trij s stund s to, ko cietu visu nakti. Es t t apg los.
Fizisko sp ku man vairs nemaz nebija, ciešanas tos bija piln gi at mušas. Visu to laiku biju it k nesama ; katrs J zus Sirds puksts atbalsoj s man sird un caursita manu dv seli. Ja
s moc bas b tu saist tas ar mani pašu, es maz k ciestu, bet, kad es skatos uz To, kuru esmu iem jusi no visa savas sirds sp ka, un redzu, ka Vi š cieš, bet es nek nesp ju pal dz t, mana sirds l st no m lest bas un r gtuma. Es miru kop ar Vi u, bet nomirt nevar ju; tom r visas š s mokas es nemain tu ne pret k m visas pasaules bag m. Mana m lest ba šaj s ciešan s rk rt gi nostiprin s. Zinu, ka Kungs mani atbalst ja ar savu vissp bu, cit di es neiztur tu ne
br di. Visus ciešanu veidus es paši p rdz voju kop ar Vi u. Pasaule v l nezina visu, ko J zus cieta. (15) Es pavad ju Vi u etzeman un tums s, tiesas pratin šan , biju kop ar Kungu vis s Vi a ciešan s, neatst ju neiev rotu nevienu Vi a kust bu, nevienu skatienu, es aptv ru, cik visvarena ir Vi a m lest ba un ž lsird ba pret dv sel m.
1055 26.03.1937. Piektdiena. No paša r ta sav ermen sajutu s pes no Vi a piec m br m. Š s ciešanas turpin s l dz pulksten trijiem. Kaut ar ji man nav nek du p du, š s ciešanas nav maz k s gas. Es priec jos, ka J zus pasarg mani no aužu skatieniem.
1056 Vienpadsmitos J zus man teica: Mana hostija, tu esi veldze manai izmoc tajai Sirdij. Dom ju, ka p c šiem v rdiem mana sirds sadegs. Un Vi š ieveda mani tik cieš vienot ar Sevi, ka mana sirds m lest salaul s ar Vi a Sirdi, un es jutu visviegl ko Vi a Sirds pukstu, bet Vi š – man jo. Manas cilv cisk s m lest bas uguns savienoj s ar Vi a m s
lest bas liesmu. Š m lest ba ar savu lielumu p rsp j visas ž last bas. Vi a Tr svien ba piln gi ap ma mani, un esmu piln gi iegremd ta Vi ; mans nesp ks it k c s ar m go Vald ju. Esmu iegremd ta neaptveram m lest un neaptveram s moc s Vi a ciešanu d . Viss, kas attiecas uz Vi a Personu, attiecas ar uz mani.
1057 J zus va man priekšnojaut iepaz t šo ž last bu, bet šodien Vi š man to deva. Es nedr kst tu pat sap ot par šo ž last bu. Mana sirds ir it k past ekst , lai gan ji man nekas netrauc attiec s ar tuv kajiem un daž du lietu k rtošan . Nekas nesp j p rtraukt manu
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
162
ekst zi, un neviens nesp j par to iedom ties, jo es esmu l gusi Vi u pasarg t mani no aužu skatieniem. Ar šo ž last bu man dv sel ir ien kusi vesela j ra gaismas Dieva un sevis paz šanai; un mani p em mulsums, kurš mani ieved it k jaun ekst , jo – Dievs ir v jies pazemin ties l dz man m, tik mazi ai.
1058 (16) + Pulksten trijos krusta veid l dzos par visu pasauli. J zus jau ir beidzis savu mirst go dz vi, esmu dzird jusi Vi a septi us v rdus; p c tiem Vi š paskat s man un teica: Manas Sirds m ot meita, tu man esi veldze briesm s mok s.
1059 J zus liek man l gties novennu pirms Dieva ž lsird bas sv tkiem, un šodien man ir j uzs k – par visas pasaules atgriešanos un Dieva ž lsird bas iepaz šanu. Lai ikviena dv sele
slav tu manu labest bu. Es v los savu rad jumu uztic bu, mudini dv seles, lai vi as vair k pa aujas uz manu neizm rojamo ž lsird bu. Lai nebaid s Man tuvoties v ja, gr ga dv sele; pat, ja tai b tu gr ku vair k nek smilšu uz zemes, tie visi nogrims manas ž lsird bas dzelm .
1060 Kad J zus izdar ja p jo elpas vilcienu, mana dv sele izkusa s s, un ilgu laiku es nesp ju atgriezties sev . Asar s radu it k atvieglojumu. Tas, kuru ir iem jusi mana sirds, mirst. Vai k ds var izprast manas s pes?
1061 Pievakar pa radio dzird ju dziesmas jeb Psalmus, tos dzied ja priesteri307. S ku raud t, un s pes atjaunoj s man dv sel . Raud ju, jo nesp ju rast mierin jumu sav s ciešan s. Tad dv sel sadzird ju balsi: Neraudi, Es vairs neciešu. Bet par uztic bu, ar k du tu pavad ji Mani ciešan s un n , tava n ve b s svin ga, un Es b šu kop ar tevi taj p stund . Manas Sirds m ota p rle, Es redzu tavu m lest bu tik t ru, t ku nek e u m lest ba, jo tu
nies. Tevis d Es sv ju pasauli. Es redzu tavu tiekšanos p c Manis, un tas saj smina manu Sirdi.
c šiem v rdiem vairs neraud ju, bet pateicos Debesu T vam par to, ka Vi š ir s jis savu D lu, un par cilv ces atpirkšanu.
1062 (17) + Notur ju stundas ador ciju pateic par man dotaj m ž last m un par miesas slim bu, jo ar slim ba ir liela ž last ba. Es slimoju etrus m nešus, ta u neatceros, ka
tu t zaud jusi kaut min ti – viss Dievam un dv sel m, visur es v los b t Vi am uztic ga. Šaj ador cij es sajutu aizsardz bu un labest bu, kur J zus mani ietver un sarg no visa
aun . paši pateicos Tev, J zu par to, ka Tu apmekl ji mani šaj vientul , un pateicos Tev, ka devi iedvesmu man m vad m s t mani rst ties. J zu, dod vi m savu visvareno sv bu un atl dzini man viet visus zaud jumus.
1063 Šodien J zus man liek iepriecin t un nomierin t k du dv sel ti, kura man atkl s un past st ja par sav m gr m; t dv sele ir pat kama Kungam, bet vi a to nezina. Dievs vi u uztur dzi pazem . Es izpild ju Kunga doto uzdevumu.
1064 + Mans vissald kais Skolot j, labais J zu, es atdodu Tev savu sirdi, bet Tu to maini, p rveido p c savas patikas. Ak, neaptveram m lest ba, es atveru Tav priekš savas sirds kausu k rozes pumpuru rasas svaigum ; manas sirds zieda smarža ir tikai Tev zin ma. Mans
otais, lai mana upura smarža ir Tev pat kama. M gais Dievs, mana m sv tlaime, jau te virs zemes Tu esi manas debesis, lai katrs manas sirds puksts k st par jaunu piel gsmes himnu Tev, Sv Tr svien ba. Ja man b tu tik daudz siržu k dens l šu oke vai smilšu graudi u vis zemeslod , – es visu upur tu Tev, mana M lest ba, manas sirds D rgums. Visus, ar kuriem man dz b tu j sastopas, es v los piesaist t m lest bai uz Tevi, mans J zu, mans Skaistums, mana Atdusa, mans vien gais Skolot j, Tiesnesi, Gl j un mans M otais reiz ; es zinu, ka viens tituls m kstina otru – es visu atdodu Tavai ž lsird bai.
1065 (18) + Mans J zu, stiprini mani, kad pien ks gr tas un dr mas dienas, rbaud jumu dienas, kad ciešanas un nogurums s ks nospiest manu miesu un dv seli. Stiprini
mani, J zu, dod sp ku iztur t ciešan s. Noliec sardzi man m l m, lai neviena ž labu v rda es neteiktu cilv kiem. Visa mana cer ba – ir Tava visž lsird Sirds, man nav nek , lai sevi aizsarg tu, - vien gi Tava ž lsird ba, uz to visa mana pa ba.
1066 27.03.1937. Šodien atgriezos no Prond ika gandr z p c etru m nešu rst šan s; par visu oti pateicos Dievam. Izmantoju ik mirkli, lai slav tu Dievu. Kad uz br di ieg ju kapel ,
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
163
uzzin ju, cik daudz man b s j cieš un j s š s lietas d . Ak, J zu, mans Sp ks, vien gi Tu vari man pal dz t, stiprini mani.
1067 28. Augš mcelšan s. Sv s Mises laik ieraudz ju Kungu, mirdzoši skaistu, Vi š man teica: Mana meita, miers tev. Sv ja un nozuda, bet manu dv seli piepild ja neaprakst ms prieks un gaviles. Tas stiprina manu sirdi c ai un ciešan m.
1068 Šodien run ju ar t vu308, kurš man ieteica b t oti piesardz gai attiec uz š m kš aj m Kunga J zus v zij m. Kad vi š run ja par Dieva ž lsird bu, man sird ien ca k ds
sp ks. Mans Dievs, es t v los par visu past st t, bet nevaru. T vs man saka, ka J zus Kristus ir oti d sns satiksm ar dv sel m, bet no otras puses – it k skops šai zi . „Kaut ar liels ir Dieva
snums, tom r esi piesardz ga t c, ka š p kš v zija rada aizdomas. Pagaid m gan nek auna vai pretrun ga tic bai es neredzu. Esi mazliet piesardz ka; kad atbrauks m te, vari
parun t ar vi u par š m liet m.” 1069 (19) 29.03.1937. Šodien medit cijas laik ieraudz ju Kungu, liel skaistum , Vi š
man teica: Miers tev, mana meita. Visa mana dv sele tr ja m lest uz Vi u, un es teicu: „Ak, Kungs, kaut ar es Tevi m lu no visas sirds, tom r, l dzu, ner dies man, jo gar gais t vs teica, ka Tava p kš par šan s rada aizdomas, ka Tu varb t esi k ds r gs. Un, lai gan m lu Tevi vair k nek pati sevi un zinu, ka Tu esi mans Kungs un Dievs, kas tiecies ar mani, tom r p ri visam esmu paklaus ga biktst vam.”
zus uzman gi un laipni klaus s, ko es Vi am teicu, un tad teica man šos v rdus: Pasaki biktst vam, ka Es tik uztic gi tiekos ar tavu dv sel t c, ka tu nezodz manas d vanas, un
c izleju daž das ž last bas uz tavu dv seli, jo zinu, ka tu t s nepa emsi sev. Bet par z mi tam, ka Man ir pat kama vi a piesardz ba, tu neredz si Mani, Es nen kšu pie tevis š veid l dz tam laikam, kam r tu neb si vi am past st jusi, ko Es tev teicu.
1070 + 02.04.1937. No r ta Sv s Mises laik sadzird ju š dus v rdus: Pasaki priekšniecei, ka Es v los, lai te notiktu ador cija nodom izl gt ž lsird bu visai pasaulei.
1071 Ak, mans J zu, vien gi Tu zini, kas notiek man sird . Ak, mans Sp ks, Tu visu vari. Kaut gan man ir j iztur lielas ciešanas, es vienm r palikšu Tev uztic ga, jo mani stiprina Tava paš ž last ba.
1072 03.04.1937. Šodien Kungs man teica: Pasaki priesterim profesoram 309, ka Es los, lai lsird bas sv tkos vi š teiktu m bu par manu bezgal go ž lsird bu. Es izpild ju
Dieva pav li, ta u tas priesteris neatzina Kunga teikto. Kad g ju proj m no gr ks dzes, izdzird ju šos v rdus: Dari to, ko tev liek, un esi mier ga; t ir mana un vi a dar šana, tu par to neatbild si.
1073 (20) 04.04.1937. Toma diena jeb Ž lsird bas sv tki. No r ta p c Sv s Kom nijas mana dv sele iegrima Diev ; tiku savienota ar Trim Person m t veid , ka, savienojusies ar
zu, biju t pat savienota ar ar T vu un Sv to Garu. Mana dv sele grima neaptveram priek , un Kungs man va iepaz t savas neizsme am s ž lsird bas j ras dzi umus. Ak, ja dv seles grib tu saprast, k Dievs vi as m l! Visi sal dzin jumi – pat visdzi kie un visspož kie – ir tikai b la na pret sten bu.
Kad es biju savienota ar Kungu, uzzin ju, cik daudz dv se u piel dz Dieva ž lsird bu. 1074 Kad aizg ju uz ador ciju, sadzird ju šos v rdus: Mana m ot meita, uzraksti par
to, ka mana Sirds šodien atp s šaj kloster . St sti pasaulei par manu ž lsird bu, par manu lest bu.
Mani dedzina ž lsird bas liesmas, Es v los to izliet uz cilv ku dv sel m. Ak, k das s pes Man rada, kad negrib to pie emt.
Mana meita, dari, kas vien ir tavos sp kos, lai izplat tu manas ž lsird bas godin šanu, Es papildin šu to, k tev pietr ks. Pasaki slimajai cilv cei, lai piespiežas pie manas ž lsird s Sirds, un Es to piepild šu ar mieru.
Pasaki, mana meita, ka esmu pati m lest ba un ž lsird ba. Kad dv sele uztic tuvojas Man, Es vi u piepildu ar t du ž last bas daudzumu, ka vi a nesp j šo ž last bu ietilpin t sev un to izstaro uz cit m dv sel m.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
164
1075 Dv seles, kuras izplata manas ž lsird bas godin šanu, Es sarg ju visu dz vi, k ga m te savu b rni u, un n ves stund Es b šu nevis So is, bet ž lsird gs (21) Gl js. Taj
stund dv selei nav nek cita savai aizst bai k vien mana ž lsird ba. Laim ga ir t dv sele, kura sav m gremd jusies manas ž lsird bas avot , jo vi u neskars Taisn tiesa.
1076 Uzraksti: viss, kas past v, ir iek auts man ž lsird dzi k nek b rns m tes kl . Cik s gi Mani ievaino neuztic šan s manai labest bai! Viss k Mani ievaino neuztic bas gr ki.
1077 Sv s Mises laik m sa novici ta vad ja310 sp ja himnu Dieva ž lsird bai; es taj laik l dzu Kungu, lai Vi š autu vi ai dzi k iepaz t š s neaptveram s ž lsird bas bezdibeni.
1078 + Kad atvad jos no Kunga pirms gul tiešanas, sadzird ju š dus v rdus: Manai Sirdij m hostija, tevis d Es sv ju zemi.
1079 07.04.1937. Šodien, kad kapel ien ca viena sieviete, sajutu briesm gas pes rok s, k s un s – k J zum vi a ciešan s. Tas ilga su br di, no t es pazinu dv seli,
kurai nav Dieva ž last bas. 1080 Reiz es redz ju Sv to T vu, p rdom jot šo jaut jumu311. 1081 10.04.1937. Šodien m te audzin ja iedeva man palas t rakstu par Dieva
lsird bu, un tur bija public ts ar sv tbildes att ls. Šis raksts ir ievietots Vi as ikned as žurn 312, to mums uz Krakovu ats jis priesteris Mihals Sopo ko, šis uzc gais Dieva
lsird bas apustulis. Šaj rakst ir ietverti Kunga J zus v rdi, kurus Vi š man teica, dažas fr zes ir ievietotas burtiski. Kad pa mu šo žurn lu rok s, m lest bas bulta ieurb s man dv sel .
1082 Tavas (22) dedz s v šan s d Es pasteidzin šu Ž lsird bas sv tku iedibin šanu. Mans gars iedeg s t m lest bas karstum , ka man lik s – pavisam izkus šu Diev .
1083 + T jauk dv sele, kura Dieva ž lsird bas darbu s j vis pasaul , ir oti pat kama Dievam – savas pazem bas d .
1084 Pirms katras lielas ž last bas mana dv sele tiek p rbaud ta paciet , jo es to j tu, bet v l neesmu sa musi. Mans gars raujas uz priekšu, bet stunda v l nav pien kusi, šie br ži ir tik br numaini, par tiem ir gr ti rakst t.
1085 13.04.1937. Šodien man visu dienu ir j paliek gult . Mani sagr bis šausm gs klepus, tas mani ir t nov jin jis, ka nav sp ka staig t. Mans gars raujas pild t Dieva darbus, bet fiziskie sp ki pametuši mani. „Ak, Kungs, šaj laik es nesp ju iedzi in ties Tavos nodomos,
c es atk rtoju savas m lest bas aktu: dari ar mani, kas Tev pat k.” 1086 Lai gan k rdin jumi ir sp gi – šaubu vilnis sitas pret manu dv seli, remden ba
st v gatav , tom r Kungs stiprina manu gribu, un pret to k pret klinti sal st visas ienaidnieka bultas. Redzu, cik daudz stiprinošas ž last bas Dievs man dod, t mani atbalsta. Es esmu oti
ja, un mani uztur tikai Dieva ž last ba. 1087 + K du dienu, kad biju nol musi vingrin ties vien tikum , varb t desmit reizes
vair k k jos pret ji šim tikumam nek cit dien . Vakar p rdom ju, k c šaj dien tik daudz esmu k jusies, un sadzird ju v rdus: Par daudz pa vies uz sevi un par maz uz Mani. Sapratu savu k du iemeslu.
1088 (23) P kš a izvese ošan s. Sv tdien, 11. apr , kad uzrakst ju v stuli priesterim Sopo ko, man tik p kš i
pasliktin s vesel ba, ka v stuli nenos ju, bet gaid ju skaidru Dieva gribu. Tom r k uva v l slikt k un vajadz ja likties gult . Klepus mani moc ja tik briesm gi, ka lik s – v l dažas reizes atk rtosies un man b s beigas.
1089 14. apr jutos tik slikti, ka tikko piec los uz Sv to Misi. Jutos slim ka nek tad, kad mani nos ja rst ties. Jutu stipru ksto u plauš s un d vainas s pes. Kad biju pie musi Sv to Kom niju, pati nezinu k c, bet ac mredzot kaut kas mani uz to pamudin ja, s ku l gties
veid : „J zu, lai Tavas t s un vesel s asinis iel st man v rgaj organism , bet Tava t un vesel miesa lai p rveido manu slimo miesu, un lai puls man vesela un sp ga dz ba; ja
da ir Tava sv griba, lai es s ktu šo darbu, tad t b s skaidra z me Tavai sv tajai gribai.”
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
165
l dzoties, p kš i sajutu it k r vienu vis sav organism un jutos piln gi vesela. Elpošana k uvusi viegla, it k nekad neb tu slimojusi ar plauš m, ar s pes nej tu; t man ir
me, ka ir j k š lieta. 1090 Tas notika novennas uz Sv to Garu p dien . P c š s izvese ošan s p kš i
savienojos ar Kungu J zu t ri gar veid . J zus man deva stipru p rliec bu jeb nostiprin ja mani šajos centienos. Šaj tuv ar Kungu J zu es biju veselu dienu un run ju par deta m, kas attiecas uz šo kongreg ciju.
(24) J zus piepild ja manu dv seli ar sp ku un drosmi darb bai. Tagad es saprotu: ja Kungs kaut ko pieprasa dv selei, tad dod vi ai iesp ju izpild t un caur ž last m dara to sp gu veikt to, ko no vi as sagaida. Pat visnabadz dv sele p c Kunga nodoma sp j izdar t to, kas
rsp j vi as saprašanu; t ir z me, p c kuras var spriest, ka Kungs ir ar šo dv seli, ja vi rodas šis Dieva sp ks, kas padara dv seli drosm gu un v riš gu. Kas attiecas uz mani, tad es pirmaj mirkl parasti mazliet nob stos Kunga god bas, bet v k man dv sel iest jas dzi š un netrauc ts miers, ieg stu iekš jo sp ku, lai izdar tu to, ko šaj br Kungs v las...
1091 Un sadzird ju š dus v rdus: Ej un pasaki priekšniecei, ka esi vesela. Cik ilgi b šu vesela, nezinu, un nejaut ju par to; zinu tikai to, ka tagad es priec jos par
labu vesel bu; n kotne man nepieder. Es l dzu šo vesel bu k z mi Dieva gribas paz šanai, nevis lai mekl tu atvieglojumu ciešan s.
1092 16.04.1937. Šodien, kad mani p ma Dieva lielums, mana dv sele saprata, ka, lai gan Dievs ir liels, Vi š m l pazem gas dv seles. Jo313 dzi k dv sele zemojas, jo laipn k Kungs tai tuvojas; cieši savienojoties ar vi u, Kungs to paaugstina l dz pat savam tronim. Laim ga ir t dv sele, kuru Kungs pats sarg . Esmu sapratusi, ka tikai m lest bai ir v rt ba,
lest ir lielums, nekas nesp j sal dzin ties ar vienu t ras Dieva m lest bas aktu – neviens darbs.
1093 + Ak, J zu, aizsedz mani ar savu ž lsird bu un ties mani sav ž last , jo Tava Taisn tiesa var mani pazudin t.
1094 (25) 17.04. Šodien kateh zes314 lekcij guvu apstiprin jumu tam, ko jau sen iekš ji jutu un ar ko dz voju: ja dv sele patiesi m l Dievu un gar ir ar Vi u vienota, tad pat smagi jie apst i nesp j ierobežot vi as iekš jo dz vi, un pat netikl bas vid vi a var palikt
ra un neskarta, jo Dieva m lest ba vi ai dod sp ku c ai, bet pats Dievs paš un pat br numain veid aizsarg dv seli, kura Vi u patiesi m l.
1095 K dreiz Dievs man va iekš ji saprast, ka es nekad neesmu zaud jusi nevain bu un, neraugoties uz daž m briesm m, kur s biju nok uvusi, Vi š pats mani sarg jis, lai b tu neskarta manas dv seles un sirds jaunav ba. Šo dienu es pavad ju dzi iekš pateic ; pateicos Dievam par to, ka Vi š v s pasarg t mani no aun , ar par to, ka Vi a ac s esmu atradusi ž last bu un ka Vi š pats v s mani p rliecin t par to.
1096 Dažus gadus v k. Vi š v s mani par to p rliecin t, un kopš t laika es nepaz stu j tu pretošanos dv selei. To esmu pierakst jusi cit dienasgr mat 315. Cik reiz atceros šo neaptveramo ž last bu, tik reiz no manas sirds izšaujas Dieva m lest bas un pateic bas liesma, un š m lest ba mani aizved pat l dz piln gai sevis aizmiršanai.
1097 No t laika es dz voju zem Dievm tes jaunavas apmet a, Vi a mani sarg un ca. Esmu mier ga pie Vi as bezvain s Sirds, t k esmu tik v ja un nepieredz jusi, tad k
mazs b rns spiežos pie M tes Sirds. 1098 Neraugoties uz to, ka Dievs ir nostiprin jis mani šaj tikum , past gi esmu
modra un baidos pat savas nas tikai t c, ka esmu oti iem jusi Dievu. 1099 (26) Š Dieva ž last ba man ir dota tikai t c, ka es biju visv cilv ku vid ,
un t c Visuvarenais mani ir apvelt jis ar savu pašo ž lsird bu. 1100 24.04. Katru lielo ž last bu es saj tu jau iepriekš – mani p em br numainas ilgas
c Dieva, es gaidu šo ž last bu, un jo liel ka ž last ba, jo stipr ka š saj ta un jo smag ka ir c a ar manas gl bšanas pretinieku.
Reiz m mana dv sele ir t st vokl , ka es to varu aprakst t tikai ar š du sal dzin jumu: dz vo divi draugi, viens no vi iem r ko lielas dz res un uzaicina taj s ar savu draugu; gan viens,
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
166
gan otrs ir priec gi, un tikšan s laiks ir noteikts. Mirk i pirms ž last bas sa emšanas ir tik pies tin ti, ka to gr ti aprakst t. Tiem ir rakstur gas slim gas ilgas un m lest bas degsme. Es j tu Kungu, bet nevaru piln gi iegremd ties Vi , jo ir noteikta stunda. Bieži vien pirms š das
last bas br ža es zaud ju sama u, gribu, sirdi; palieku viena pati un gaidu tikai Dievu. Vi š pats to dara man pirms savas atn kšanas.
1101 23.04.1937. Šodien s ku triju dienu rekolekcijas316. Vakar sadzird ju dv sel š dus v rdus: Mana meita, zini, ka Es paš veid run šu uz
tevi caur šo priesteri317, lai tu nešaub tos par man m pras m. T t jau pirmaj medit cij manu dv seli savi oja š priestera v rdi par to, ka nedr kstu pretoties Dieva gribai un Dieva pav m, lai k das t s b tu; un, ja esmu p rliecin ta, ka tieš m t da ir Dieva griba, tad man t ir
izpilda, un neviens mani no t nevar atbr vot. Lai k da (27) b tu š Dieva griba, ja esmu to izjutusi, tad t ir j pilda. Tas ir tikai mazs p rst st jums, bet man dv sel š s p rdomas ir dz vas piln , un es ne par ko nešaubos, es zinu, ko Dievs no manis v las, un man tas ir j dara.
1102 Dz ir t di iekš s atzi as vai Dieva dot s apskaidr bas br ži, kad dv sele intuit vi uzzina ko t du, kas nav gr mat s las ts, ne ar to k ds m jis. Tie ir iekš s paz šanas br ži, kurus dv selei dod Dievs. Tie ir lieli nosl pumi... Es bieži ieg stu gaismu un Dieva iekš s dz ves un Dieva iekš st vok a paz šanu, un tas mani piepilda ar neizsak mu uztic šanos un prieku, un tas pat neietilpst man . Es v los piln gi izkust Vi ...
1103 + M lest bas kodols – upuris un ciešanas. Paties ba staig rkš u vainag . gšana skar pr tu, gribu un j tas.
1104 Šodien bija skaista m ba318 par Dieva ž lsird bu un Dieva labest bu. Š s konferences laik sav dv sel sajutu Dieva m lest bas uguni un nodom ju, ka Dieva V rds ir dz vs.
1105 Turpm k person gie nodomi paliek tie paši – vienošan s ar Ž lsird go Kristu un klus šana.
Ziedi š, kuru likšu pie Dievm tes k m maija m nes , ir vingrin šan s klus mier . 1106 (28) + Tikums bez labpr bas nav tikums. Mums ir bieži j dz Sv tajam Garam
labpr bas ž last ba. Labpr bu veido apdom ba, pr ga apspriešana un v riš gs l mums. Gal gais l mums vienm r pieder mums. Mums ir j lemj, bet m s varam un mums vajag mekl t padomu un gaismu...
1107 Šodien medit cij Dievs man deva apgaism bu un izpratni par sv tumu, un kas ir pamat . Lai gan par to biju daudzreiz dzird jusi konferenc s, ta u dv sele to cit di saprot, kad
ieg st Dieva gaismu, kura to apgaismo. Ne ž last bas, ne atkl smes, ne saj sma, ne k das d vanas, kuras sa em dv sele, nedara
piln gu, tas notiek, tikai manai dv selei iekš ji savienojoties ar Dievu. Š s d vanas ir tikai dv seles greznojums un nav t s b ba vai piln ba. Mans sv tums un piln ba pamatojas manas gribas cieš vienot ar Dieva gribu. Dievs nekad neapspiež m su br vo gribu. No mums ir atkar gs, vai m s gribam pie emt Dieva ž last bu, vai n ; vai m s sadarbosimies ar Vi u, vai zaud sim.
1108 Vakar p m , kura pal dz ja sagatavoties sol jumu atjaunošanai, priesteris run ja par laimi, kas izpl st no trim sol jumiem, un par balvu, ko sa em tie, kuri uztic gi pilda sol jumus. P kš i mana dv sele tika ierauta liel iekš tums . Prieka viet manu dv seli piepild ja r gtums, bet sirdi ž audza asas s pes. Jutos nabadz ga un š s ž last bas necien ga un šaj nabadz nesp ju iedrošin ties pieiet pat pie visjaun s postulantes un vi u nosk pst t. Vi u es redz ju gar jauku un Dievam pat kamu, bet sevi redz ju k nabadz bas bezdibeni. P c m bas (29) asar s un s s metos pie apsl pt Dieva k m; metos Dieva bezgal s ž lsird bas j un tikai te jutu atvieglojumu un to, ka Vi a ž lsird bas visvaren ba
em mani.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
167
1109 + 30. Šodien – sol jumu atjaunošana. Tikko biju pamodusies, mani ap ma Dieva kl tb tne un es jutos k Dieva b rns. Dieva
lest ba p rpludin ja manu dv seli un Vi š va man saprast, cik oti viss ir atkar gs no Dieva gribas, un Vi š man teica šos v rdus: Es v los dot piln gu gr ku piedošanu t m dv sel m, kuras manas Ž lsird bas sv tkos ies pie gr ks dzes un pie ems Sv to Kom niju. Tad Vi š teica man: Mana meita, nek nebaidies, Es vienm r esmu ar tevi, kaut ar tev liekas, ka Manis nav. Bet tava pazemošan s noved Mani no augst tro a, un Es cieši savienojos ar tevi.
1110 29.[04.1937.] Kungs man va uzzin t par disputiem319 Vatik sakar ar šiem sv tkiem. Tajos piedal s valsts sekret rs kardin ls Pa elli.
1111 Šodien – sol jumu atjaunošana vai salikšana un svin ga ceremonija. Kad m sas salika sol jumus, dzird ju e u dzied šanu Sv ts, Sv ts, Sv ts... daž dos to os, t s skaistumu nav iesp jams izteikt cilv ku valod .
1112 P cpusdien sarun jos ar savu iem oto audzin ju – m ti Mariju Juzefu. M s m gar d rzu un kaut neilgi var ju ar vi u parun t. Vi a arvien ir t pati m audzin ja,
kaut gan tagad vairs nav audzin ja, bet priekšniece, bet es jau pirms desmit gadiem esmu salikusi sol jumus. Vi a man teica, ka m enes dv sele nevar b t bez krusta, un atkl ja man ciešanas, kuras man bija Varšav , lai gan es (30) par t m vi ai nebiju teikusi. Manas dv seles acu priekš nost s visas ž last bas, kuras sa mu novici . Ak, cik pateic ga es vi ai esmu! Kad mana dv sele bija grimusi tums un lik s, ka esmu pazudin ta, vi a ar paklaus bas sp ku izr va mani no š bezdibe a.
1113 Mana dv sele bieži ir ciešanu aptumšota, un neviens no cilv kiem mani šaj s mok s nesaprot.
1114 Maijs. 01.05.1937. Šodien sajutu savas M tes tuvumu – Debesu M tes tuvumu, lai gan pirms katras Sv s Kom nijas dedz gi l dzu, lai Vi a pal dz tu sagatavot dv seli sava
la atn kšanai, un skaidri j tu Vi as aizbildn bu p r mani. Es oti l dzu, lai vi a v tos iedegt man t du Dieva m lest bas uguni, k da kv loja Vi as t raj Sird Dieva V rda Iemiesošan s br .
1115 04.05. Šodien uz br di ieg ju pie m tes ener lpriekšnieces320 un jaut ju vi ai: „Vai m tei ir bijušas k das iedvesmas sakar ar manu iziešanu no š klostera?” ener lm te atbild ja: „M sa, l dz šim es tevi attur ju, bet tagad dodu tev br bu. Ja v lies, vari aiziet no kongreg cijas, ja v lies – vari palikt.” Es atbild ju: „Labi.” Dom ju, ka t t uzrakst šu Sv tajam
vam l gumu par atbr vošanu no sol jumiem. Kad izg ju no ener lm tes, kaut k da tumsa iebruka man dv sel , t pat k agr k. Apbr nojami, katru reizi, kad es run ju par aiziešanu no klostera, manu dv seli p em tumsa un es j tos t , it k b tu atst ta viena pati. B dama šaj gara nom kt , (31) nol mu iet pie m tes un past st t par sav m d vainaj m mok m un c m.
te man atbild ja, ka š iziešana ir k rdin jums. P c sarunas man k uva viegl k, ta u tumsa dv sel palika. „Dieva ž lsird ba ir br niš ga, un tai vajag b t k dai lielai Dieva lietai, ja s tans
pretojas un grib visu izn cin t,”- tie ir ener lm tes v rdi. 1116 Manas moc bas neviens nesaprat s un neizjut s, es ar nesp ju to aprakst t, bet
liel ku ciešanu nevar b t. Mocek u ciešanas nav liel kas par man m, jo n ve tagad man b tu atvieglojums, un man nav ar ko sal dzin t š s ciešanas, šo bezgal go dv seles miršanu.
1117 05.05.[1937]. Šodien gr ks dz atkl ju savu dv seli, jo dom ju, ka tas tieš m var tu b t k rdin jums, jo p c katra l guma iziet no kongreg cijas mani p em lielas ciešanas un tumsa. Biktst vs321 atbild ja, ka, iesp jams, Dievs ir nolicis citu stundu. „Tev vajag l gties un paciet gi gaid t, bet tas t ir – tevi sagaida lielas ciešanas. Tev vajadz s iztur t daudz ciešanu un
rvar t daudz gr bu. Laikam ir lab k tev v l pagaid t un daudz l gties, lai sa emtu dzi ku zin šanu un Dieva gaismu – tas noz oti daudz.”
1118 Mans Dievs. Šajos gr tajos br žos man nav sava gar vad ja, aizbraucis uz Romu322. J zu, ja Tu man vi u at mi, vadi mani (32) Tu pats, jo Tu zini, ko es varu iztur t. Es oti ticu, ka Dievs nevar man dot vair k, nek es sp ju. Es uzticos Vi a ž lsird bai.
1119 Br žos, kad esmu starp debes m un zemi, klus ju; un ja ar run tu – kurš saprat s manu valodu? M ba atkl s daudzas lietas, par kur m tagad klus ju...
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
168
1120 Izg jusi d rz , redzu, k viss elpo pavasara priek . Koki, ziediem izrot ti, reibinoši smaržo, viss puls priek , bet putnu dziesmas un v terošana slav Dievu un saka man: „Priec jies, m sa Faust na!” Bet mana dv sele ir tums un mok s. Mana dv sele ir tik jut ga pret
last bas ska u, prot sarun ties ar visu Dieva rad to, kas man ir visapk rt, un es zinu, k Dievs t izdai ojis zemi... Bet mana sirds nesp j priec ties, jo M otais ir pasl pies no manis, un es nenorimšu, kam r neb šu Vi u atradusi. Es neprotu dz vot bez Dieva, ta u j tu, ka ar Dievs nevar ieg t laimi bez manis, lai gan Vi am ir absol ti pietiekami pašam Sevis.
1121 06.05.[1937.]. Kunga Debesk pšana. Šodien no paša r ta mana dv sele j t Dieva piesk rienu. P c Sv s Kom nijas br di tikos
ar debesu T vu. Mana dv sele tika iek auta paš m lest bas karstum , un es sapratu, ka nek das s lietas nevar sal dzin ties ar t ru m lest bu uz Dievu. Redz ju Iemiesot V rda prieku un
tiku iegremd ta Dieviš aj Tr svien . Kad atgriezos sev , ilgas ielija man dv sel ; ilgojos p c savienošan s (33) ar Dievu. Mani p ma tik liela m lest ba uz Debesu T vu, ka visu šo dienu var nosaukt par m lest bas ekst zi. Visums man lik s k mazs piliens sal dzin jum ar Dievu. Nav liel kas laimes par to, ka Dievs man auj iekš ji aptvert, ka Vi am ir d rgs katrs manas sirds puksts, un ka Vi š atkl j to, ka mani seviš i m l. Š iekš p rliec ba, ar kuru Dievs apstiprina to, ka Vi š mani m l un ka Vi am ir m a mana dv sele, man rada dzi u mieru. Šaj dien es neko nevar ju st un p rtiku no m lest bas.
1122 Liel s ž lsird bas Dievs, kurš v jies s t mums savu D lu k neizsme am s lest bas un ž lsird bas visliel ko pier jumu, Tu nenoraidi gr ciniekus, bet sav lielaj lsird esi atv ris vi iem d rgumu kr tuvi, no kuras var smelties p rpiln ne tikai
taisnošanu, bet ar ikvienu sv tumu, l dz k dam dv sele sp j non kt. Liel s ž lsird bas T vs, es los, lai visas sirdis pa atgrieztos Tav bezgal gaj ž lsird . Neviens nesp s attaisnoties
Tav priekš , ja vi u nepavad s Tava neizsme am ž lsird ba. Kad Tu atkl si mums savas lsird bas nosl pumu, m bas b s par maz, lai Tev cien gi pateiktos.
1123 Ak, cik saldi ir tur t dv seles dzi umos to, kam tic t mums m ca Bazn ca. Kad mana dv sele ir iegrimusi m lest , vissarež kos jaut jumus atrisinu pareizi un tri – tikai
lest ba ir sp ga iet p ri bezdibe iem un kalnu virsotn m. M lest ba, v lreiz m lest ba. 1124 (34) + 12.[05.1937.]. D vaina tumsa bieži p em manu apzi u, un es iegrimstu
neb pret ji savai gribai. 1125 20.05. Bija pag jis m nesis, kopš es priec jos par labu vesel bu, un ien ca pr
doma, ka nezinu, kas Kungam lab k pat k: vai kad Vi am kalpoju slim , vai stipr vesel , kuru biju Vi am l gusi. Un teicu Kungam: „J zu, dari ar mani, kas Tev pat k.” Un J zus atgrieza mani iepriekš st vokl .
1126 Ak, cik saldi ir dz vot kloster m su vid , bet nedr kst aizmirst, ka šie e i ir cilv ku mies .
1127 Vienu br di redz ju s tanu. Vi š steidz s un mekl ja k du starp m m, ta u neatrada. Dv sel sajutu iedvesmu, ka Dieva v rd j liek tam atz ties, ko vi š mekl m su vid . Un atzin s, kaut negrib gi, ka mekl gurdenas dv seles. Kad es atkal Dieva v rd liku vi am atz ties, pie k m dv sel m kongreg cij vi am ir visviegl k piek t, tas, atkal negrib gi, atzin s, ka t s ir slinkas un gurdenas dv seles. Es iev roju, ka tagad šaj m t du dv se u nav. Lai priec jas aklas un darb nogurušas dv seles.
1128 22.05.1937. Šodien ir tik karsts, ka gr ti iztur t; gaid m lietu, bet nel st. Jau vair kas dienas debesis ir m ko ainas, bet nevar nol t. Kad paskat jos (35) uz augiem, kas sl pst
c lietus, mani p ma l dzj ba, un es nol mu l gties šo kron ti tik ilgi, l dz Dievs neb s devis lietu. Vakarpus debesis p rkl ja m ko i un uz zemi nolija ražens lietus; biju l gusies šo kron ti tr s stundas bez p rtraukuma. Un Kungs va man saprast, ka ar šo l gšanu visu var izl gt.
1129 23.[05.1937.]. Sv s Tr svien bas sv tki. Sv s Mises laik p kš i tiku savienota ar Sv to Tr svien bu. Iepazinu Vi as god bu un
lieliskumu. Biju savienota ar Trim Person m. B dama savienota ar vienu no š m cien jam m Person m, tai paš laik biju savienota ar ab m cit m Person m. Laime un prieks, ko d van
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
169
sa ma mana dv sele, nav aprakst mi. Man ir skumji, ka nevaru aprakst t ar v rdiem to, kas ir bez v rdiem.
1130 Sadzird ju š dus v rdus: Pasaki ener lm tei, lai uzticas tev – k visuzticam kajai meitai kongreg cij .
1131 P c šiem v rdiem man n ca iekš ja skaidr ba par to, kas Dieva priekš ir jebkura rad ba. Liela un neaptverama ir Vi a augst ba, bet tas, ka Vi š tik laipni non k pie mums, t ir Vi a bezgal ž lsird ba...
1132 Viss reiz beigsies šai asaru ielej , Asaras nož s un s pes norims, Nezud s tikai – lest ba uz Tevi, Kungs. Viss beigsies šai trimd , rbaud jumi un tukšums dv sel , Un, pat ja dv sele past gi mirtu, Ar Dievu kop – t paliks dz va. 1133 (36) 27.[05.1937.]. Dieva Miesa.
gšanas laik sadzird ju š dus v rdus: Mana meita, lai piepild s ar prieku tava sirds. Es, Kungs, esmu ar tevi, nek nebaidies, tu esi man Sird . Šaj br es aptv ru Dieva lielo majest ti un sapratu, ka nekas nesp j sal dzin ties ar vienu Dieva piesk riena br di; jais lielums z d k putek i viena Dieva dzi kas paz šanas akta priekš .
1134 Kungs man dv sel ir iel jis tik dzi u mieru, ka nekas to vairs nesatrauks. Lai kas notiek ap mani, tas ne uz mirkli man neat em mieru, pat, ja visa pasaule sag ztos, tas nesp tu satraukt mana miera un klusuma dzi umus, kur atp šas Dievs. Visi notikumi un visdaž s lietas, kas risin s visapk rt, ir zem Vi a rokas.
1135 Š dzi Dieva paz šana man dod piln gu br bu un gara atrais šanos, bet cieš vienot ar Vi u mani nekas nesp j trauc t, pat e u sp ks to nevar izdar t. Es j tos liela, kad esmu savien ar Dievu. K da laime – just Dievu sird un dz vot cieš vienot ar Vi u!
1136 Kad atn ca procesija no Borkas323 un nesa Vi u uz m su kapelu, es sadzird ju balsi, kas n ca no Hostijas: Te ir mana atdusa. Sv bas laik J zus man va saprast, ka šeit, šaj viet , dr z b s svin gs br dis. Man pat k tav sird , un nekas Mani neattur s dot tev ž last bas. Šis Dieva lielums piepilda manu dv seli, un es grimstu Vi , z du Vi , izk stu Vi ...
1137 (37) 30.05.[1937.]. Šodien mirstu p c Dieva. Ilgas p mušas visu manu dv seli; cik briesm gi es j tos trimd . J zu, kad pien ks apsol tais br dis?
1138 31.05. Mana izmoc dv sele nekur citur nerad s atbalstu – vien gi Tev , Dz Hostija. Tav ž lsird gaj Sird ir visa mana cer ba, es paciet gi gaidu Tavu v rdu, Kungs.
1139 Ak, k s pinu savu sirdi, kad skatos uz m en m, kur s nav m u gara. K var patikt Dievam, ja savu lepn bu un patm bu sl pj zem r m par Dieva slavu, bet paties
jas par savu slavu. Kad pamanu kaut ko t du, tas man oti s p. K t da dv sele var cieši savienoties ar Dievu? Nevar b t pat runas par vienot bu ar Kungu.
1140 01.06.1937. Šodien pie mums Dieva Miesas procesija324. Pie pirm alt ra no Hostijas izr s uguns un caurd ra manu sirdi. Sadzird ju balsi: Te ir mana atdusa. Man sird iedeg s liesmas, un es jutos piln gi p rveidota Vi .
1141 Vakar Vi š va man saprast, cik visai zemes rad bai ir ss m žs. Viss, kas liekas liels, z d k d mi, un dv sele ieg st nevis br bu, bet nogurumu. Laim ga ir t dv sele, kura to saprot un tikai ar vienu k ju skar zemi. Es atp šos tad, kad esmu savienota ar Tevi, viss p jais mani moka. Ak, k es j tu, ka esmu trimd . Neviens nesaprot manu dv seles dz vi, vien gi Tu izproti, Tu – man sird apsl ptais un m gi dz vais.
1142 (38) 04.06. Šodien Vissv s J zus Sirds sv tki325. Sv s Mises laik iepazinu zus Sirdi: ar k du m lest bas uguni t kv lo uz mums, t ir ž lsird bas j ra. Tad sadzird ju
balsi: Manas ž lsird bas mision re, st sti visai pasaulei par manu neizsme amo ž lsird bu,
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
170
nepadodies gr m, ar kur m tev b s j sastopas manas ž lsird bas sludin šan . T s gr bas, kuras tevi tik s gi skar, ir nepieciešamas tavai sv tdar šanai un k pier jums, ka tas ir mans darbs. Mana meita, uzc gi pieraksti katru fr zi, ko Es tev saku par manu ž lsird bu, jo tas b s vajadz gs daudz m dv sel m, lai to izmantotu.
1143 + Ador cijas laik Kungs va man dzi k izprast to, kas attiecas uz šo lietu. 1144 Šodien l dzu Kungam piedošanu par visiem apvainojumiem, kurus cieš Vi a
Dieviš Sirds m su m s. 1145 06.06.[1937.]. M neša pirm sv tdiena. Šodien noturu ikm neša rekolekcijas.
Apgaism ba no r ta medit cijas: J zu, lai ko Tu ar mani dar tu, es vienm r m šu Tevi, jo es piederu Tev. Man ir vienalga, vai Tu mani te atst si, vai kur citur – tik un t esmu Tava.
Ar m lest bu es padodos zem Taviem m gajiem l mumiem, ak, Dievs, un Tava griba ir mana dieniš maize, mans Kungs. Tu, kurš paz sti manas sirds pukstus, zini, ka t pukst tikai Tev, mans J zu. Manas ilgas p c Tevis nekas nesp j dz st. Es mirstu Tevis d , J zu, kad Tu pa emsi mani savos m jok os?
1146 (39) Visliel kie gr cinieki lai liek savu cer bu uz manu ž lsird bu. Vi iem ir liel kas ties bas uz manu ž lsird bu nek citiem. Mana meita, raksti par manu ž lsird bu izmoc taj m dv sel m. Mani iepriecina t s dv seles, kuras n k pie manas ž lsird bas. T m dv sel m Es dodu vair k ž last bu, nek vi as v las. Es nevaru sod t, pat ja tas b tu visliel kais gr cinieks, ja vi š n k pie manas l dzj bas, un taisnoju vi u sav neizm rojamaj un bezgal gaj ž lsird . Uzraksti: Pirms Es n kšu k Taisnais Tiesnesis, Es atveru l dz galam savas ž lsird bas durvis. Kurš nev las ieiet pa manas ž lsird bas durv m, tam b s j iet caur manas Taisn s tiesas durv m.
1147 Reiz dažu iemeslu d biju sar gtin ta un s dz jos Kungam. J zus man atbild ja: Mana meita, k c tu esi tik j ga pret cilv ku pam m un valod m? Es pats v los tevi
t, t c veidoju t dus apst us, lai tu nevar tu klaus ties šos spredi us; vien br Es tev aušu uzzin t vair k, nek citi ieg s ilgu gadu p s.
1148 20.06.[1937.]. Visl dz kie Dievam m s esam tad, kad piedodam tuv kajiem. Dievs ir m lest ba, labest ba un ž lsird ba...
Mana ž lsird ba ir j atspogu o katrai dv selei, bet jo seviš i m enes dv selei. Mana Sirds ir p rpilna l dzj bas un ž lsird bas uz visiem. Manas m ot s sirdij ir j t l dz gai manai Sirdij, no vi as sirds ir j pl st manas ž lsird bas avotam, cit di Es vi u neatz šu par savu.
1149 (40) + Dažos br žos esmu sajutusi, k m u dv seles sarg savu slavu, piesedzoties ar r m par Dieva slavu, kaut gan pat runa nav par Dieva slavu, bet vien gi par person go slavu. Ak, J zu, cik s gi man bija. K du nosl pumu atkl s Tavas Tiesas diena! K var zagt Dieva d vanas?
1150 Šodien mani sagaid ja lielas nepatikšanas vienas sievietes d , vi a ir no pasaules. sieviete, izmantojot vienu patiesu faktu, st st ja daudz daž du izdom jumu, citi tos uz ma k
paties bu un izplat ja pa visu m su m ju; kad tie non ca man s aus s, man saž audz s sirds – k var tik neliet gi izmantot k da labest bu? Ta u es nol mu neteikt ne v rda, lai taisnotos, un tai personai par t v l liel ku labest bu. Ta u paman ju, ka man ir p k maz sp ka, lai mier gi paciestu, jo tas turpin s jau ned m ilgi. Kad ieraudz ju, ka s kas v tra un v jš p š smiltis tieši ac s, aizg ju pie Sv s Euharistijas un teicu: „J zu, l dzu Tev, dod man stiprinoš s ž last bas sp ku, jo j tu, ka nesp šu iztur t šaj c . L dzu, aizsedz mani ar sav m kr m.”
Tad sadzird ju š dus v rdus: Nebaidies, Es esmu ar tevi. Kad aizg ju no alt ra, br numains sp ks un miers piepild ja manu dv seli; v tra tagad sit s pret manu dv seli k pret klinti, bet putas aplipa ap tiem, kuri bija izrais juši šo v tru. Ak, cik labs ir Kungs – Vi š katram maks p c t darbiem... Lai katra dv sele l dz sev stiprinoš s ž last bas pal dz bu, jo reiz m parastas ž last bas ir par maz.
1151 (41) + Kad s pes p em dv seli manu Un apv rsnis satumst k nakts, Bet sirds mana l st ciešan s smag s, Tu man dod sp ku, J zu, no krusta.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
171
Kad dv sele tums no ciešan m r gt m Pretojas, c s bez gala, Bet sirds no moc m mirst, Tu man dod cer bu, J zu, no krusta. aizrit diena p c dienas, Dv sele grimst r gtuma j , Sirds k st asar s vien, Tu man sniedz gaismu, J zu, no krusta. Kad r gtuma kauss pilns p ri mal m Un viss pret dv seli st v, Kad etzemanes stunda pien k, Tu esi mans sargs, J zu, no krusta. Kad dv sele ir nevain ga Un pie em Dieva p rbaud jumus, Kad s pin jiem sirds atbild ar m lest bu, Tu manu nesp ku p rveido sp , J zu, no krusta. 1152 Tas nav viegli – priec gi panest ciešanas, seviš i nepeln tas. Samait daba
pretojas, un, lai gan griba un pr ts st v p ri ciešan m, jo sp j dar t labu tiem, kas ir sag juši pes, ta u j tas sace lielu troksni, un, ja dv sel nav miera, t s uzbr k gribai un pr tam, bet,
redzot, ka nek nesp j pan kt, nomierin s un pak aujas pr tam un gribai. K klabeklis (42) t s iebr k dv sel un sace lielu troksni, liekot paklaus t t m, ja netiek gribas un pr ta savald tas.
1153 23.06.[1937.]. Kad l dzos Vissv Sakramenta priekš , p kš i pazuda manas fizisk s ciešanas un dv sel sadzird ju balsi: Redzi, Es varu tev dot visu vien mirkl , Mani neierobežo nek di likumi.
24.06.[1937.]. P c Sv s Kom nijas izdzird ju šos v rdus: Zini to, mana meita, vien mirkl Es tev varu dot visu, kas ir vajadz gs š darba izpild šanai. P c šiem v rdiem man dv sel palika br numaina gaisma, un visas Dieva pras bas liekas tik vienk ršas, ka pat mazs
rns t s izpild tu. 1154 27.[06.1937.]. Šodien redz ju t s jaun s kongreg cijas326 klosteri. Lielas un plašas
telpas, es apskat ju visu p c k rtas un redz ju, ka Dieva Apredz ba ir izdar jusi visu, kas vajadz gs. Kloster dz vojoš s sievietes v l staig ja pasaul gos t rpos, bet vis vald ja klostera gars, un es visu vad ju t , k to v s Kungs. P kš i viena no m su m m man aizr ja, k es
varu dar t šos darbus. Es atbild ju, ka nevis es daru, bet Kungs dara caur mani, un man vis s šaj s liet s ir at auja. Mises laik man n ca apskaidr ba un es dzi i izpratu visu šo lietu, un man dv sel nepalika pat šaubu na.
1155 (43) Kungs va man uzzin t savu gribu it k trijos virzienos, kas veido vienu kop gu virzienu.
Pirmais – dv seles, kuras ir aizg jušas no pasaules, degs k upuris Dieva tro a priekš un izl gs ž lsird bu visai pasaulei... Un izl gs sv bu priesteriem, un ar savu l gšanu gatavos pasauli J zus p jai atn kšanai.
1156 Otrais – l gšanas, kas saist tas ar ž lsird bas lietu. Vi as paši b rnus sarg s no aun . L gšana un ž lsird ga r ba ir viss, kas š m dv sel m ir j dara, un vi u vid var tikt
uz emtas pat visnabadz s dv seles; vi as cent sies uzmodin t egoistiskaj pasaul J zus lest bu un ž lsird bu.
1157 Trešais – l gšana un gatav ba par t ž lsird bu bez jebk diem sol jumiem; ta u, darot to, var s ieg t visus nopelnus un privil ijas, k das past v kongreg cij .
1158 Šaj virzien var darboties visi cilv ki pasaul . Š virziena dal bniekam nepieciešams katru dienu veikt vismaz vienu ž lsird bas darbu; to gan var b t ar vair k, jo katram, pat visnabadz kajam ir viegli to izdar t t c, ka ir tr s veidi ž lsird bas darbiem: pirmais – ž lsird gs v rds – caur piedošanu un iepriecin šanu; otrais – ja nevari ar v rdu, vari ar
gšanu, ar t ir ž lsird ba; trešais – ž lsird bas darbi. Kad pien ks p diena, p c t m s ties s un p c t pie ems m go spriedumu.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
172
1159 Dieva ce i mums ir atkl ti, tad izmantosim tos, pirms pien ks Taisn s tiesas diena, Pastar diena.
1160 (44) Reiz jaut ju Kungam J zum, k Vi š var iztur t tik daudz gr košanas un daž du p rk pumu un nesod t par tiem. Kungs man atbild ja: Sod šanai Man ir m ba, bet tagad Es pagarinu vi iem ž lsird bas laiku, bet b das vi iem, ja nepaz s manas atn kšanas laiku. Mana meita, manas ž lsird bas sekret re, uzlieku tev par pien kumu ne tikai rakst t un sludin t manu ž lsird bu, bet ar izl gt vi iem ž last bas, lai vi i cildin tu manu ž lsird bu.
1161 Šodien mana dv sele cieta tik lielas mokas, ka s dz jos Kungam J zum: „J zu, k Tu vari atst t mani vienu? Viena pati es nevienu soli uz priekšu neizdar šu. Tu pats sl pies un biktst vu man esi at mis, kaut gan Tu zini, J zu, ka es pati nek nesp ju, ja nu vien gi Tavas
last bas izš rd t. J zu, veido apst us t , lai atgrieztos t vs Andrašs.” Tom r mokas palika. 1162 Ien ca pr doma aiziet pie k da priestera un past st t par sav m mok m un
daž m atkl sm m, lai vi š pal dz tu man t s noskaidrot, par šo domu es pateicu m tei priekšniecei. M te man atbild ja: „Ticu, ka tev, m sa, ir gr ti, bet tieš m uzreiz nezinu t da priestera, kurš var tu tev atbild t. Nav vairs ilgi, un atgriez sies t vs, bet tagad, m sa, past sti visu Kungam.”
1163 Kad aizg ju br di parun t ar Kungu, dv sel sadzird ju balsi: Mana meita, Es nedošu tev ž last bu atkl ties v l k dam citam. Pat ja tu st st tu, Es nedošu tam priesterim
last bu saprast tevi. Tagad man ir pat kami, ka tu visu paciet viena pati. (45) Mana meita, t nav mana griba, lai tu visiem st st tu par d van m, ar kur m esmu tevi apvelt jis. Esmu atdevis tevi sava Sirds drauga aizbildn , un vi a vad augs tava dv sele. Es vi am esmu devis apgaism bu paz t manu dz vi tav dv sel .
1164 Mana meita, kad Es biju H roda priekš , l dzu tev ž last bu, lai tu sp tu pacelties ri cilv ku nicin jumam un uztic gi ietu man s p s. Klus , kad tavu taisn bu negrib zin t, ar
to tu pateiksi vair k. 1165 Zini to, mana meita, ja tu tieksies uz piln bu, tad sv si daudzas dv seles, bet, ja
tu netiektos uz sv tumu, daudzas dv seles paliktu nepiln gas. Zini, ka vi u piln ba b s atkar ga no tavas piln bas, un vi u atbild bas liel da a krit s uz tevi.
1166 Un Vi š teica: Nebaidies, mans b rns, tikai esi uztic ga manai ž last bai... 1167 S tans man atzin s, ka esmu vi a ienaida objekts. Vi š teica: „T kstoš dv se u
man nenodara tik lielu aunumu k tu, kad run par Visuvaren lielo ž lsird bu. Visliel kie gr cinieki ieg st pa bu un atgriežas pie Dieva, bet es zaud ju visu, turkl t tu ar mani pašu vaj ar šo bezgal go Visvaren Dieva ž lsird bu.” Es sapratu, cik stipri s tans neieredz Dieva
lsird bu, vi š negrib atz t, ka Dievs ir labs. 1168 (46) 29.06.1937. Šodien brokastu laik t vs Andrašs pa telefonu sveicin ja visu
su kopienu, vi š ir atgriezies [no Romas] un p cpusdien atbrauca pie mums. Visas m sas un noviciantes, k ar abu klašu audz knes sapulc s kvadr 327, un m s sagaid m d rgo t vu.
rni vi u sveica ar dziesm m un dzejo iem, bet ar m s l dz m, lai vi š past sta par Romu un daudz m skaist m viet m, kuras vi š ir redz jis. St st ja vair k par div m stund m, t c nepalika laika priv m sarun m.
1169 Šodien mana dv sele ieg ja cieš vienot ar Dievu. Vi š va man saprast, ka pat k parasti man ir j pa aujas uz Vi a sv to gribu. Vien mirkl Es tev varu dot vair k, nek
tu sp j v ties. 1170 30.06.1937. Šodien Kungs man teica: Daudz reizes esmu grib jis paaugstin t šo
kongreg ciju, ta u nevaru t s lepn bas d . Mana meita, zini to, ka lepn m dv sel m Es nedodu savas ž last bas un pat at emu t s, kuras esmu devis agr k.
1171 Šodien m sa Jolanta328 man pied ja nosl gt š du l gumu: vi a l gsies par mani, bet man j dzas par vi as klasi Vi . Par m su lietu es l dzos vienm r, bet tagad nol mu divus
nešus l gt par klasi Vi , bet m sa Jolanta par mani ik dienas tr s reizes l gs Esi sveicin ta, Marija Iemiesotajam V rdam, lai es izmantotu Dieva ž last bu. M su draudz ba v l vair k nostiprin s.
(47) 01.07.1937. J lija m nesis.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
173
1172 Šodien Kunga E elis... l gšanas laik Dievs man va izprast Vi a neaptveramo lest bu uz cilv kiem. Vi š paaugstina m s pat l dz savai Dieviš bai. [Kungs], Tu vadies tikai
no m lest bas un neizsme am s ž lsird bas. Caur e eli Tu pazi o par savu nosl pumu, bet pats to steno.
1173 Lai gan esmu dzi mier , un par to priec jas mana dv sele, tom r past gi c nos, un bieži vien t ir skarba c a, lai es uztic gi ietu savu ce u, tas ir, to ce u, kuru man ir izv jis Kungs J zus. Mans ce š ir uztic ba Dieva gribai vienm r un visur, bet seviš i uztic ba iekš m iedvesm m, lai es b tu paklaus gs r ks Dieva rok Vi a neizsme am s ž lsird bas lietas stenošanai.
1174 (48) 04.07.1937. M neša pirm sv tdiena. Ikm neša rekolekcijas. Vakar oti cent gi gatavojos un ilgi l dzos uz Sv to Garu, lai Vi š v tos dot
man savu gaismu un emtu mani sav paš vad ; l dzos ar uz Dieva M ti, sarge eli un patroniem329.
1175 P rdomu auglis. Lai ko ir dar jis J zus, Vi š dar jis labi. Vi š g ja, labu dar dams. Sav s gait s Vi š bija
pilns labest bas un ž lsird bas. Vi a so us vad ja l dzj ba. Ienaidniekiem Vi š par ja labest bu, cie u un izpratni; tr gajiem – pal dz bu un mierin jumu.
Nol mu šaj m nes uztic gi atspogu ot sev š s J zus paš bas, kaut ar tas man d rgi maks s.
1176 Ador cijas laik dv sel sadzird ju balsi: Man pat k tava cenšan s, mana meita, manas Sirds d rgums. Es redzu katru kust bu tav sird , ar kuru tu pagodini Mani.
1177 pašs l mums. Turpm k – tas pats: savienoties ar Ž lsird go Kristu. Vi a s go ciešanu d
gšu Debesu T vu par visu pasauli. Regulas punkts – cieša klus šanas iev rošana. Ieiet savas b bas dzi umos un par visu pateikties Dievam, savienojoties ar J zu: ar Vi u,
Vi un caur Vi u pienest slavu Dievam. 1178 (49) Ak, Kungs, mana M lest ba, pateicos Tev par šo dienu, par to, ka Tu vi man
smelt ž last bas d rgumus no savas bezgal s ž lsird bas avota. Ak, J zu, ne tikai šaj dien , bet ik mirkl es sme u no Tavas bezgal s ž lsird bas visu, ko dv sele un miesa var v ties.
1179 07.07.1937. Šaubu br žos vai kad dv sele ir v ja, lai vi a l dz J zu, lai Vi š pats kojas; lai gan dv sele zina, ka viss ir j dara Dieva ž last , tom r ir br ži, kad vajag jebkuru
darbošanos atdot Dievam. 1180 15.07.1937. Vien br uzzin ju, ka tikšu p rcelta uz citu m ju; t ir t ri iekš ja
zin šana. Taj paš mirkl sadzird ju balsi dv sel : Nebaidies, mana meita, Mana griba ir t da, lai tu b tu šeit. Cilv ku pl ni tiek sv troti, un vi iem ir j paklausa manai gribai.
1181 Kad biju Kunga tuvum , Vi š teica: c tu baidies uzs kt šo lietu, kuru esmu tev uztic jis? Es atbild ju: „K c Tu, J zu, mani šajos br žos atst j vienu pašu, un es nej tu tavu kl tb tni?” Mana meita, pat ja tu savas sirds visnosl pumain kajos dzi umos Mani nepamani, tom r nevari teikt, ka Manis tur nav. Es tikai at emu tev savas kl tb tnes saj tu, bet tas nedr kst tev trauc t izpild t manu gribu. Es to daru savu m go nodomu d l, par tiem tu uzzin si v k.
Mana meita, vienm r atceries, ka tikai smags gr ks izspiež Mani no dv seles, un nekas cits.
1182 (50) + Šodien man Kungs teica: Mana meita, mans d rgums un prieks, nekas Mani neattur sniegt tev ž last bas. Manai ž last bai tava nabadz ba nav š rslis. Mana meita, uzraksti, ka jo liel ka dv seles nabadz ba, jo vair k vi ai ir ties bu uz manu ž lsird bu, un [p rliecini] visas dv seles pa auties uz manas ž lsird bas neaptveramo dzi umu, jo Es v los visus izgl bt. Manas ž lsird bas avots tika atv rts, kad š ps p rd ra manu Sirdi krust , tas ir atv rts vis m dv sel m, bez iz muma.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
174
1183 Ak, J zu, es v los dz vot tieši šaj mirkl , dz vot t , it k tas b tu p jais man dz : censties katru br di izmantot liel kai Dieva slavai, no katras situ cijas ieg t labumu dv selei. Uz visu raudz ties no t da skata punkta, ka bez Dieva gribas nekas nenotiek.
Neizsme am s ž lsird bas Dievs, aptver visu pasauli un izlejies uz mums caur J zus dzj go Sirdi.
1184 Reiz agr k. Vakar ieraudz ju Kungu J zu krust . No rok m, k m un s na pl da vissv s Asinis. P c br ža J zus man teica: Tas viss ir dv se u gl bšanai. Padom , mana meita, ko tu dari vi u gl bšanai. Es atbild ju: „J zu, redzot Tavas ciešanas, es tieš m nek nedaru dv se u gl bšanai.” Un Kungs man teica: Zini, mana meita, ka tava ikdienas klus mocekl ba piln pak manai gribai daudzas dv seles aizved uz debes m, bet, kad tev liekas, ka ciešanas p rsniedz tavus sp kus, skaties man s br s, (51) un tu pacelsies p ri cilv ku lepn bai un ties šanai. Manu ciešanu apcer šana tev pal dz s pacelties p ri visam. Tad es daudz ko sapratu no t , ko agr k nebiju sapratusi.
09.07.1937. Vakar pie manis atn ca viena no mirušaj m m m un l dza, lai gav ju vienu dienu un visus gar gos vingrin jumus šaj dien upur ju par vi u; es teicu: labi.
1186 Otr dien uzreiz no r ta noteicu sev nodomu – viss par šo m su. Sv s Mises laik br di p rdz voju vi as mokas, dv sel izjutu tik lielu badu p c Dieva, ka lik s – mirstu no ilg m, lai savienotos ar Vi u. Tas nebija ilgi, bet es sapratu, k das ir dv se u sl pes p c Dieva
st tav . 1187 Uzreiz p c Sv s Mises l dzu m tei priekšniecei at auju gav t, ta u nesa mu,
jo esmu slima. Kad ieg ju kapel , sadzird ju š dus v rdus: „Ja tu, m sa, b tu gav jusi, man atvieglojums n ktu tikai vakar , bet tavas paklaus bas d , jo tev aizliedza gav ni, es šo atvieglojumu esmu sa musi jau tagad. Liels ir paklaus bas sp ks.” P c šiem v rdiem es dzird ju: „Lai Dievs aizmaks !”
1188 Bieži l dzos par Poliju, bet redzu lielas Dieva dusmas uz vi u, jo t ir nepateic ga. Visu dv seli sakopoju, lai aizsarg tu vi u. Nemit gi atg dinu Dievam par Vi a
lsird bas apsol jumu. Kad redzu Vi a dusm bu, es ar pa bu metos Vi a ž lsird bas dzi umos un tajos iegremd ju visu Poliju, un tad Vi š nevar v rsties ar savu taisn bu. Mana T vzeme, cik
rgi tu man maks , nav t das dienas, kad es par tevi nel gtos. 1189 (52) Teikums no sv. Vincenta no Pola: „Kungs vienm r pieliek savu roku pie
tiem darbiem, kuros Vi š izsl dz visus cilv ciskos l dzek us, un liek mums dar t to, kas rsniedz m su sp kus.”
1190 + J zus. No vis m man m br m k no avotiem pl st ž lsird ba dv sel m, bet manas Sirds br ce ir neizsme am s ž last bas avots, no š avota verd visas ž last bas dv sel m. Mani dedzina l dzj bas liesma, Es sl pstu to izliet uz cilv ku dv sel m. St sti visai pasaulei par manu ž lsird bu.
1191 Kam r m s dz vojam, Dieva ž last ba m sos aug. L dz pašai n vei mums ir pien kums tiekties p c Dieva m lest bas. Esmu sapratusi un izbaud jusi to, ka dv seles, kuras dz vo m lest , izce as ar lielu gaismu Dieva nodomu paz šan , gan sav dv sel , gan citu dv sel s. Un vienk ršas dv seles, kur m nav izgl bas, izce as ar šo paz šanu.
1192 etrpadsmitaj stacij es br numaini izj tu, ka J zus nok pj uz zemes. Kad mana dv sele ir ciešan s, es dom ju tikai t : „J zus ir labs un ž lsird bas pilns, un,
pat ja zeme pazustu no manu k ju apakšas, es nebeigtu uztic ties Vi am.” 1193 Šodien sadzird ju š dus v rdus: Mana meita, manas Sirds prieks, Es ar saj smu
skatos tav dv sel , daudz ž last bu Es s tu tevis d un ar daudz sodu aizturu tevis d ; tu apturi Mani, un Es nevaru v rsties ar taisn gumu; ar savu m lest bu tu saisti Man rokas.
1194 (53) 13.07.1937. Šodien J zus deva man apgaism bu, k man iztur ties pret vienu m su, kura man jaut ja par daudz m gar m liet m, par kur m vi a šaub s, bet pamat runa bija ne par to, jo vi ai grib s uzzin t, ko es dom ju šai sakar , lai var tu cit m m m par to un par mani past st t. Ak, ja vi a tikai atk rtotu tos v rdus, kurus vi ai teicu, neko nepieliekot un nemainot! J zus mani pasarg ja no š s dv seles. Es nol mu l gties par vi u, jo tikai l gšana sp j apgaismot šo dv seli.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
175
1195 Ak, mans J zu, nekas nepazemin s manus ide lus, tas ir, m lest bu uz Tevi. Kaut ar ce š ir asu rkš u pilns, es nebaidos iet uz priekšu; ja mani izsekošanas krusa kap tu, ja mani draugi pamestu, ja viss saceltos pret mani un horizonts satumstu, ja negaiss plos tos un ja es b tu piln gi viena un man b tu j iet pret visu to, ar tad, mans Kungs, es piln mier pa aušos uz Tavu ž lsird bu, un mana cer ba netiks pievilta.
1196 Šodien sajutu lielas s pes Kunga br u viet s, kad pie manis damtelp pien ca viena no m m, lai pakalpotu. Man bija auts iepaz t vi as dv seles st vokli. Es daudz l dzos par vi u.
1197 V tra p kš i norimst. Šonakt bija briesm ga v tra. Noliecos pie zemes un s ku Lit niju uz visiem sv tajiem. Uz lit nijas beig m mani p ma tik liela miegain ba, ka nesp ju pabeigt šo l gšanu. Tad piec los un teicu Kungam: „J zu, (54) nomierini v tru, jo Tavs b rns nesp j vairs l gties, miegs mani m c.” P c šiem v rdiem es plaši atv ru logu, pat neuzliekot
ti. M sa N. man saka: „Ko tu, m s, dari, v tra izdauz s logu.” Vi ai atbild ju, lai gu mier gi – t v tra piln gi norima. Otr dien masas run ja par p kš o v tras norimšanu, nezinot, ko tas
noz . Nek neteicu, tikai nodom ju pie sevis: J zus un Faust na zina, ko tas noz ... 1198 20.[07.1937.]. Šodien uzzin ju, ka man ir j brauc uz Rabku330. Bija paredz ts
braukt p c 5. augusta, bet es l dzu m tei priekšniecei, lai auj man braukt jau t t. Es nebiju pie va Andraša un l dzu vi ai at auju izbraukt cik iesp jams agr k. M te nedaudz izbr s, ka es steidzos izbraukt, tom r es nepaskaidroju, k c t v los. Tas paliks m gs nosl pums. Šaj
situ cij esmu pie musi l mumu un t dar šu. 1199 29.[07.1937.]. Šodien izbraucu uz Rabku. Uz br di ieg ju kapel un l dzu
Kungam laim gu ce u. Ta u man dv sel tukšums un tumsa, j tu, ka esmu viena pati, nav neviena; l dzu J zu, lai Vi š b tu ar mani. Tad dv sel sajutu vienu gaismas stari u, ka J zus ir ar mani; p c š s ž last bas tumsa k uva v l liel ka un v l liel ka nom kt ba. Tad teicu: „Lai notiek Tavs pr ts, Tu visu vari.” Kad braucu ar vilcienu un skat jos pa logu uz skaisto apk rtni un kalniem, dv sel sajutu v l liel kas s pes.
1200 Kad m sas mani sagaid ja un par ja sirsn gu uzman bu, manas ciešanas v l pastiprin s. Grib ju palikt viena un br di atp sties, palikt (55) vienatn . Š dos br žos neviens cilv ks nesp j mani iepriecin t, un, ja es v tos kaut ko past st t par sevi, atkal ciestu; t c
dos br žos klus ju un klus šan aujos Dieva gribai, un tas man dod mierin jumu. No rad m es nek negaidu un tiekos ar vi m tik, cik tas ir nepieciešams. Nevienam neuztic šos, ja nu vien gi tas b tu Dieva slavas d . Es biedrojos ar e iem.
1201 Te es j tos tik slikti, ka esmu spiesta palikt gult . oti asas s pes j tu vis kr šu kurv , nevaru pat roku pakustin t. Viena nakts bija t da, ka bija j gu bez nevienas kust bas, lik s, ja pakust šos, plauš s viss satr ks. T bija bezgal ga nakts, savienojos ar J zu krust un
dzu Debesu T vu par gr ciniekiem. Run , ka plaušu slim ba nerada tik asas s pes, bet es past gi j tu lielas s pes. Te mana vesel ba t pasliktin s, ka man ir j gu , bet m sa N. teica, ka man nepaliks lab k, jo Rabkas klimats ne visiem pal dz.
1202 Šodien pavisam nevar ju aiziet uz Sv to Misi un pie Sv s Kom nijas, bet dv seles un miesas ciešan s sev atk rtoju: „Lai notiek p c Kunga pr ta. Es zinu, ka Tavs
snums nav p rsp jams.” Tad sadzird ju e a dzied šanu, vi š apdzied ja visu manu dz vi, visu, kas taj ietverts. Es br jos, bet ar k uvu stipr ka.
1203 Sv tais J zeps v las, lai es past gi l dzu uz vi u. Vi š pats man pateica, lai es katru dienu l dzu tr s reizes T vs m su... un vienu reizi Atceries331. Vi š oti labv gi paskat s uz mani un va saprast, ka vi š aizst v šo lietu un apsol ja pašu pal dz bu un aizbildn bu. Es katru dienu t l dzos un j tu vi a pašo aizbildn bu.
1204 (56) 01.08.1937. Vienas dienas rekolekcijas. Ciešanu rekolekcijas. Ak, J zu, šaj s s pju dien s es neesmu sp ga kaut k dai l gšanai.
Dv seles un miesas nospiest ba ir palielin jusies. Ak, mans J zu, Tu redzi, ka Tavs b rns ir bez sp ka. Es nesasprindzinos, bet piln savu gribu pak auju J zus gribai. Ak, J zu, Tu man vienm r esi J zus.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
176
1205 Kad aizg ju pie gr ks dzes, pat nezin ju, ko teikt, bet priesteris uzreiz saprata manas dv seles st vokli un teica: „Neraugoties ne uz ko, tu tiksi izgl bta, tu esi uz laba ce a; Dievs varb t tev ar neatgriez s iepriekš jo gaismu, varb t Vi š tavu dv seli l dz n vei atst s
tums , bet tu vis pa aujies uz Dieva gribu.” 1206 Šodien s ku novennu uz Vissv ko M ti pirms Debes s uz emšanas sv tkiem,
ar trim nodomiem: pirmais – lai es var tu satikt priesteri dr. Sopo ko, otrs – lai Dievs pasteidzina šo lietu [t s stenošanu], trešais – par T vzemi.
1207 10.08. Šodien kop ar vienu m su atgriezos Krakov . Mana dv sele ir ciešanu ap emta, gribassp es past gi savienojos ar Kungu. Vi š ir mans sp ks.
1208 Esi slav ts, ak, Kungs, par visu, ko Tu man s ti. Bez Tavas gribas nekas nenotiek zem saules, es nesp ju aptvert Tavus nosl pumus attiec uz mani, bet lieku pie l m kausu, ko Tu man sniedz.
(57) J zu, es Tev uzticos. 1209 Novenna Dieva ž lsird bai332. To man J zus lika uzrakst t un notur t pirms Ž lsird bas sv tkiem. T s kas Lielaj
Piektdien . Es v los, lai tu šaj s devi s dien s vestu dv seles pie manas ž lsird bas avota, lai vi as
smeltu sp ku un veldzi, un vis das ž last bas, kuras nepieciešamas vi u dz ves gr s, bet seviš i n ves stund . Katru dienu tu atved si pie manas Sirds daž das aužu grupas un iegremd si vi as manas ž lsird bas j . Bet Es t s dv seles aizved šu uz sava T va m m. Tu to dar si šaj dz un n kamaj . Es neko neatteikšu nevienai dv selei, kuru tu atved si pie manas ž lsird bas avota. Katru dienu manu krusta ciešanu d tu l gsi manam T vam p c
last m š m dv sel m. Es atbild ju: „J zu, es nezinu, k šo novennu notur t un kuras dv seles vispirms vest pie
Tavas ž last bas piln s Sirds.” Un J zus man atbild ja, ka pateiks, kuras dv se u grupas kur dien man j ved pie Vi a Sirds.
1210 Pirm diena Šodien Man atved visu cilv ci, bet seviš i visus gr ciniekus, un iegremd manas
lsird bas j . Ar to tu iepriecin si Mani r gt s skumj s, kuras Man rada dv se u zaud šana. 1211 Visž lsird kais J zu, kurš j ti mums l dzi un piedod mums, neraugies uz
su gr kiem, bet uz m su pa bu (58) uz Tavu bezgal go labest bu un pie em m s savas last bas piln s Sirds m jokl , un neizlaid m s no t m žu m žos. M s Tevi l dzam Tavas lest bas d , kas Tevi vieno ar T vu un Sv to Garu.
Ak, visvaren Dieva ž lsird ba, Gr cilv ka gl bi š, dzj bas un ž lsird bas j ra, Tu pal dzi tiem, kas tevi pazem gi l dz.
gais T vs, paraugies ar savas ž lsird bas ac m uz visu cilv ci, bet paši uz nabaga gr ciniekiem, kuri ir iek auti J zus ž last bas pilnaj Sird , un Vi a Krusta ciešanu d par di mums savu ž lsird bu, lai m s Tavas ž lsird bas visvaren bu slav tu m žu m žos. Amen.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
177
1212 Otr diena
Šodien Man atved priesteru un m ku dv seles un iegremd man neizsme amaj
lsird . Vi i Man deva sp ku iztur t r gt s ciešanas, caur vi iem k pa kan liem pl st uz cilv ci mana ž lsird ba.
1213 Visž lsird kais J zu, no kura n k viss labais, vairo m sos ž last bu, lai m s cien gi dar tu ž lsird bas darbus, bet tie, kas uz mums skat s, slav tu ž lsird bas T vu, kas ir debes s.
Dieva ž lsird bas avots Pl st t s sird s, lsird bas j mazg tas, Mirdz t s k zvaigznes, k r ta ausma.
gais T vs, paraugies ar ž lsird bas (59) ac m uz saviem izraudz tajiem v na d rza kop jiem, uz priesteru un m ku dv sel m, un d vini vi m savas sv bas sp ku, un sava D la
lest bas piln s Sirds d , kur iek autas š s dv seles, dod vi m savas gaismas sp ku, lai vi as var tu vest citus pest šanas ce un kop gi dzied t slavu Tavai neizsme amajai ž lsird bai m žu
žos. Amen. 1214 Treš diena
Šodien atved Man visas dievbij s un tic s dv seles un iegremd t s manas ž lsird bas
; t s dv seles mani stiprin ja Krustace . Tas bija iepriecin juma piliens r gtuma j . 1215 Visž lsird kais J zu, Tu bag gi visiem d ž last bas no savas ž lsird bas
kr tuves, pie em m s savas ž last bas piln s Sirds m jokl un neizlaid no t m gi. To m s dzam Tev Tavas neaptveram s m lest bas d uz Debesu T vu, kura kv lo Tav Sird .
Ir t di ž lsird bas dzi umi – Neizsmels tos ne taisnais, ne gr cinieks. Uz visiem raugies Tu ar l dzj bu Un katram d m lest bu.
gais T vs, paraugies ar ž lsird bas ac m uz tic go dv sel m, uz Tava D la mantojumu, un Vi a krusta ciešanu d dod vi m savu sv bu un em sav nemit gaj patv rum , lai vi as nepazaud tu m lest bu un sv s tic bas bag bas, lai kop ar e u pulkiem un sv tajiem slav tu Tavu neizm rojamo ž lsird bu m žu m žos. Amen.
(60) Ceturt diena
1216 Šodien Man atved pag nus un tos, kuri Mani v l nepaz st. Ar par vi iem Es
dom ju sav s r gtaj s ciešan s, bet vi u n kam cent ba mierin ja manu Sirdi. Iegremd vi us manas ž lsird bas j .
1217 L dzj gais J zu, visas pasaules gaisma, pie em savas ž last bas piln s Sirds jokl pag nu dv seles un t s, kuras Tevi v l nepaz st, lai Tavas ž last bas stari vi as
apgaismo, lai ar vi as kop ar mums slav tu Tavas ž lsird bas br numu, un neizlaid vi as no Tavas ž last bas piln s Sirds m jok a.
Lai tavas m lest bas gaisma Padzen tumsu dv sel s. s dv seles lai Tevi paz st Un slav Tavu ž lsird bu.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
178
gais T vs, paraugies ar ž lsird bas ac m uz pag nu dv sel m un t m, kuras Tevi v l nepaz st, bet ir iek autas J zus ž last bas pilnaj Sird . Pieved vi as pie Eva lija gaismas. T s dv seles nezina, cik liela laime ir m t Tevi. Dari t , lai ar vi as slav tu Tavas ž lsird bas
snumu m gi m žos. Amen. 1218 Piekt diena
Šodien atved Man her ti u un atkrit ju dv seles un iegremd vi as manas ž lsird bas
. R gtaj s ciešan s vi as saplos ja manu miesu un Sirdi, tas ir, manu Bazn cu. Kad vi as atgriežas vienot ar Bazn cu, dz st manas br ces un tas atvieglo manas ciešanas.
(61) Ar tiem, kas sapl sa Tavu vienot bas t rpu, Pl st ž last bas straume no Tavas Sirds. Tava visvaren ž lsird ba, ak, Dievs, s dv seles ar sp j no maldiem gl bt. 1219 Visž lsird kais J zu, kas esi pats labums, Tu neliedz gaismu tiem, kas Tev l dz;
pie em savas ž last bas piln s Sirds m jokl her ti u un atkrit ju dv seles un ar savu gaismu ved vi as vienot ar Bazn cu, un neizlaid vi as no savas ž last bas piln s Sirds m jok a, un dari t , lai ar vi as slav tu Tavas ž lsird bas d snumu.
gais T vs, paraugies ar savas ž lsird bas ac m uz her ti u un atkrit ju dv sel m, kuras ir izš rd jušas Tavas bag bas un neliet gi izmantojušas Tavas ž last bas, sp gi paliekot savos maldos. Neskaties uz vi u maldiem, bet uz sava D la m lest bu un r gtaj m ciešan m, kuras Vi š cieta par vi m, jo ar vi as ir iek autas J zus ž last bas pilnaj Sird . Dari t , lai ar vi as slav tu Tavu lielo ž lsird bu m žu m žos. Amen.
1220 Sest diena Šodien Man atved l npr gas un pazem gas dv seles un mazu b rnu dv seles un
iegremd vi as man ž lsird . Š s dv seles visvair k pat k manai Sirdij, vi as Mani stiprin ja gtaj n ves ciešanu stund . Es vi as redzu k zemes e us, kuri paliks nomod pie maniem
alt riem, uz vi m Es izleju savas ž lsird bas straumes. Manu ž last bu ir cien ga pie emt tikai pazem ga dv sele. Pazem m dv sel m Es d vinu savu uztic šanos.
1221 Visž lsird kais J zu, Tu pats teici: m cieties no Manis, Man ir l npr ga un
pazem ga Sirds, pie em savas ž last bas piln s Sirds m jokl l npr gas un pazem gas dv seles un b rnu dv seles. Par š m dv sel m saj smin s visas debesis, t s sag pašu prieku Debesu
vam, ir jauks pu u puš is pie Dieva tro a, un t smaržu bauda pats Dievs. Š s dv seles past gi atrodas J zus ž last bas piln s Sirds m jokl un nemit gi dzied himnu m lest bai un
lsird bai m gi. 1222 Patiesi l npr ga un pazem ga dv sele Jau te virs zemes dz vo k parad , Pazem gas sirds smarža Saj smina pašu Rad ju. 1223 M gais T vs, paraugies ar ž lsird bas ac m uz l npr m un pazem m
dv sel m un uz b rnu dv sel m, kuras ir iek autas J zus ž last bas piln s Sirds m jokl . Š s dv seles visvair k pat k Tavam D lam, šo dv se u smarža pace as no zemes un sasniedz Tavu troni. Ž lsird bas un vis da labuma T vs, l dzu Tevi t s m lest bas un labv bas d , k da Tev ir uz š m dv sel m, sv visu pasauli, lai visas dv seles kop dzied tu slavu Tavai ž lsird bai
gi m žos. Amen.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
179
Sept diena 1224 Šodien Man atved dv seles, kuras paši godina un slav manu ž lsird bu, un iegremd vi as man ž lsird . Š s dv seles visvair k skumst par man m ciešan m un ir visdzi k izpratušas manu Garu. Vi as ir manas ž last bas piln s Sirds dz vs att ls. Š s dv seles seviš i spoži mirdz s n kamaj dz . Nevienu no t m neskars elles uguns, katru Es paši sarg šu n ves stund . 1225 (63) Visž lsird kais J zu, Tava Sirds ir pati m lest ba, pie em savas ž last bas piln s Sirds m jokl dv seles, kuras paši godina un slav Tavas ž lsird bas lielumu. Š s dv seles, k paša Dieva varenais sp ks p rvar mokas un š rš us un iet uz priekšu pa uz Tavu ž lsird bu. Š s dv seles ir savienotas ar J zu un uz saviem pleciem nes visu cilv ci. Š s dv seles netiks ties tas, bet Tava ž lsird ba vi as ap ems n ves stund . Dv seli, kura v st , cik labs ir Kungs, Dievs paši m l. Vi a vienm r ir dz avota tuvum Un sme ž last bas no Dieva ž lsird bas. gais T vs, paraugies ar ž lsird bas ac m uz dv sel m, kuras slav un godina Tavu viscilden ko paš bu – Tavu bezgal go ž lsird bu – un kuras ir iek autas J zus ž last bas pilnaj Sird . T das dv seles ir dz vs Eva lijs, vi u rokas ir pilnas ž lsird bas darbu, bet vi u sirds, prieka p rpilna, dzied ž lsird bas himnu Visaugst kajam. L dzu Tevi, Dievs, par di vi m savu
lsird bu p c vi u cer bas un uztic bas Tev. Lai pie vi m piepild s J zus apsol jums: s dv seles, kuras godin s manu neizsme amo ž lsird bu, Es pats sarg šu dz , bet seviš i n ves stund , k savu slavu. 1226 Astot diena Šodien Man atved t s dv seles, kuras atrodas š st tavas tums , un iegremd vi as manas ž lsird bas bezdiben , lai manu Asi u straumes veldz vi m karstumu. Visas t s dv seles Es esmu oti iem ojis, bet vi m ir j sa em sods mana taisn guma d . Tu sp j sniegt vi m pal dz bu. em no manas Bazn cas d rgumiem (64) visas atlaidas un upur par vi m... Ak, ja tu zin tu, k vi as cieš, tu past gi upur tu par vi m sava gara pazemošanos un maks tu vi u par dus manai ž lsird bai. 1227 Visž lsird kais J zu, kurš esi teicis, ka v lies ž last bu, es vedu uz Tavas
last bas piln s Sirds m jokli dv seles no š st tavas, dv seles, kuras Tev ir oti m as, bet kur m ir j maks Tavai taisn bai, lai Asi u un dens straumes, kas izpl da no Tavas Sirds, apdz š š st tavas uguns liesmas un lai ar tur par s Tavas ž lsird bas sp ks. No š st tavas karstaj m liesm m Vaidi sauc uz Tavu ž lsird bu, Veldzi un mierin jumu nes Izliet s Asins un dens straumes. gais T vs, paraugies ar ž lsird bas ac m uz dv sel m, kuras cieš š st tav un ir iek autas J zus ž last bas pilnaj Sird . L dzu Tevi J zus, Tava D la, s go ciešanu d un visa
r gtuma d , kurš piepild ja J zus Vissv ko Sirdi, par di ž lsird bu dv sel m, kuras atrodas zem Tava taisn skatiena. Neskaties uz vi m cit di k vien caur J zus, Tava m ot D la, br m, jo m s ticam, ka Tava labest ba un l dzj ba ir bezgal ga.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
180
1228 Dev diena Šodien Man atved atsaluš s dv seles un iegremd vi as manas ž lsird bas bezdiben . Š s dv seles viss k ievaino manu Sirdi. Visliel ko nepatiku etzemanes d rz mana dv sele izjuta pret atsalušaj m dv sel m. Vi as bija tas iemesls, kura d Es l dzu: T vs, ja iesp jams,
s bi eris lai iet man gar m. Bet lai b tu, k Tu gribi. Vi m p cer ba uz gl bšanu ir n kt pie manas ž lsird bas. 1229 Visl dzj kais J zu, kas esi pati l dzj ba, es vedu uz Tavas ž last bas piln s Sirds m jokli atsaluš s dv seles, lai Tavas t s m lest bas ugun sasild s š s dv seles, kuras k miro i rada Tev riebumu. Ak, Visl dzj kais J zu, izmanto savas ž lsird bas visvaren bu, ietver vi as savas m lest bas ugun un d vi m savu sv to m lest bu, jo Tu visu sp j. Uguns un ledus nav savienojami – Vai nu uguns nodzis s, vai ledus izkus s.
Tava ž lsird ba, Dievs, Var izgl bt visliel kaj nabadz . 1230 M gais T vs, paraugies ar ž lsird bas ac m uz atsaluš m dv sel m, bet t s ir
iek autas J zus ž last bas pilnaj Sird . Ž lsird bas T vs, l dzu Tevi, J zus, Tava D la, r gto ciešanu un tr s stundu krusta n ves moku d – auj, lai ar vi as slav tu Tavu bezgal go
lsird bu...
(66) Ak m diena, ak, gaid diena, Es ilgojos un sl pstu p c tevis. Dr z m lest ba noraus aizkaru, Un tu b si mans gl bi š.
Ak, skaist diena, br niš ais mirkli, Kad es ieraudz šu savu Dievu, Manas dv seles M oto un kungu Kungu,
tu – mana dv sele ieies mier . Ak, svin diena, ak, gaismas diena, Kad dv sele iepaz s Dieva Majest ti Un piln gi iegrims Vi a m lest , Un saprat s – gar m ir trimdas nabadz ba. Ak, laim diena, ak, sv diena, Kad mana sirds iedegsies m ugun Tev, Jau tagad Tevi j tu, kaut caur aizkaru, Tu, J zu, mans jaukums un l ksme dz un n . Ak, diena, kuru visu m žu gaidu, Gaidu Tevi, ak, Dievs, Tikai Tevi vien v los, Tu vien gais sird , viss p jais – nieks. Ak, sv tlaimes diena, m saldme, Liel Dieva Majest te, mans L gavaini, Tu zini, nek cita neilgojas jaunavas sirds – Pie Tavas sald s Sirds es piek auju galvu. [Dienasgr matas treš s burtn cas rokraksta beigas].
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
181
Ceturt burtn ca (1) + 1231 JMJ Šodien J zus apmet s man sird , Non ca no augst debesu tro a Lielais Kungs un Visarad js, ca pie manis k maizes z me. Ak, m gais Dievs, Tu m ti man s kr s, Kop ar Tevi man debesis pieder Un ar e iem dziedu Tev: Sv ts, Un dz voju vien Tavas slavas d . Ne ar s erafu Tu vienojies, Kungs, Bet ar niec gu cilv ku, Kurš bez Tevis nesp j nek , Un Tu vienm r esi vi am ž lsird gs. Mana sirds ir m joklis Tev, s slavas Karali, Valdi man sird un esi t s Kungs, It k t b tu kr a pils. Ak, lielais, neaptveramais Dievs, Tu v jies non kt tik zemu, Es l gi godinu Tevi Un l dzu – v lies mani izgl bt! (2) + 1232 JMJ Ak, sald Dieva M te, No Tevis m cos es dz , Tu – mana r ta ausma, Saj sm gremd jos Tev . Ak, M te, Bezvain Jaunava, No Tevis Dieva gaisma sp d uz mani, Tu m ci v tr s m t Kungu, Tu – mans sp ks un bru as pret naidu. Krakova, 10.08.1937. 1233 sa Marija Faust na no Vissv Sakramenta Ak, Sv Hostija, Dieva saldais avots, Tu dod manai dv selei sp ku.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
182
Ak, Visuvarenais, kas iemiesojies Jaunav , Tu, Apsl ptais, n c pie manas sirds, Un j tas nesp j sasniegt Tevi.
(3) + 1234 JMJ Krakova, 10.08.1937. Ceturt dienasgr mata Visu Tev, J zu, ar katru sirds pukstu es v los cildin t Tavu ž lsird bu un, cik vien ir manos sp kos, v los modin t dv sel s pa bu uz Tavu ž lsird bu, k Tu, Kungs, pats man to
ji. 1235 Man sird , man dv sel ir tumša nakts. Manas apzi as priekš ir nep rvarams
ris, kurš man aizsedz Dievu, ta u š tumsa nav manas vainas d . D vainas ir š s s pes, par m es baidos visu rakst t, bet ar šajos apst os cenšos b t uztic ga Tev, ak, mans J zu, vienm r
un vis ; mana sirds pukst tikai Tev. 1236 (4) 10.08.1937. Šodien atgriezos no Rabkas Krakov , j tos pavisam slima. Tikai
zus zina, k es ciešu. Šaj s dien s es biju piln gi l dz ga krust sistajam J zum, apbru ojos ar paciet bu, lai var tu katrai m sai atbild t, k c nevar ju tur palikt – t c, ka s ku justies slikt k – lai gan zin ju, ka dažas m sas jaut nevis l dzj bas d , bet lai rad tu v l jaunas ciešanas. 1237 Ak, J zu, k da tumsa mani ap em un k ds tukšums dv sel , tom r, mans J zu, neatst j mani vienu pašu, dod man uztic bas ž last bu. Kaut ar es nesp ju aptvert Tavas
kšanas nosl pumu, manos sp kos tom r ir teikt: lai notiek p c Tava pr ta. 1238 12.08. Šodien satiku priesteri dr. Sopo ko. Vi š, braucot caur Krakovu, uz br di ien ca. Es v jos vi u redz t, un Dievs izpild ja manu v šanos. (5) Šim priesterim ir plaša dv sele, l dz mal m piepild ta ar Dievu. Es biju oti priec ga, pateicos Dievam par šo lielo
last bu, jo v jos ar vi u tikties liel kas Dieva slavas d . 1239 Ak, Dz Hostija, apsl ptais J zu, Tu redzi manas dv seles st vokli. Pati no sevis es nesp ju izteikt Tavu sv to V rdu. Nesp ju atmodin t sird m lest bas liesmu, bet, nometusies pie Tav m k m, savas dv seles skatienu, uztic bas skatienu v ršu tabern kul . Tu vienm r esi tas pats, kaut ar man dv sel notiek p rmai as. Ticu, ka pien ks br dis, kad Tu atkl si savu seju un Tavi b rni ieraudz s Tavu saldo vaigu. Es br nos, J zu, ka Tu vari tik ilgi sl pties no manis; k Tu vari aptur t to daudzumu m lest bas, kas Tev ir uz mani. Es ieklausos savas sirds
jokl un gaidu Tavu atn kšanu, manas sirds vien gais d rgums. 1240 (6) Kungs J zus oti sarg savus vietniekus uz zemes. Vi š ir cieši vienots ar tiem, un vi u domas liek man tur t augst k par sav m. Esmu sapratusi saist bu starp J zu un priesteri. Ko priesteris liek, to J zus aizst v. Vi š bieži piem rojas priestera viedoklimun savas attiec bas ar dv seli padara atkar gas no priestera viedok a. Ak, J zu, caur seviš m ž last m esmu labi sapratusi, cik daudz Tu esi dal jies ar vi iem sav var un nosl pum , vair k nek ar e iem. Priec jos, ka tas viss ir man par labu. 1241 + Ak, mans J zu, cik gr ti ir panest t das ciešanas, kad k ds mums ir nelabv gs un dara nepatikšanas, ta u tas v l nav tik s gi. Es nesp ju paciest to, ka k ds man izr da labv bu, bet paties liek š rš us (7) uz katra so a. Cik daudz gribassp ka vajag, lai t du dv seli m tu Dieva d . Nereti dv selei j pace as l dz varon bai, lai t du dv seli m tu t , k Dievs to v las. Ja vi as reti tiktos, tas b tu viegl k, bet, ja vi as dz vo kop un š ds
rbaud jums sagaida uz katra so a, tas prasa lielu sasprindzin jumu. 1242 Ak, mans J zu, piepildi mani ar Sevi, lai es var tu vis sav dz b t k Tu. Dieviš o mani, lai maniem darbiem b tu p rdabiska v rt ba. Dari, lai uz ikvienu dv seli bez iz muma man b tu m lest ba, l dzj ba un ž lsird ba. Ak, mans J zu, katrs no Taviem
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
183
sv tajiem sev atspogu o k du no Taviem tikumiem. Es v los atspogu ot Tavu l dzj go un lsird bas pilno Sirdi, es v los Vi u slav t. Tava ž lsird ba, mans J zu, lai tiek (8) uzlikta manai
sirdij un dv selei k z mogs, un t b s mana z me šaj un n kamaj dz . Tavas ž lsird bas cildin šana ir manas dz ves pašais uzdevums. 1243 15.08.1937. T va Andraša nor jumi. Tie br ži, kurus Dievs ir pie vis – sausumu un savas nabadz bas apzin šanos, auj dv selei saprast, cik maz t var pati par sevi, m ca cien t Dieva ž last bas. Otrs – uztic ba savos vingrin jumos un pien kumos, uztic ba vis , t pat k prieka br žos. Trešais – attiec uz š m liet m vajag b t piln gi paklaus gai arhib skapam334, laiku pa laikam var atg din t par t m, ta u mier gi. (9) Reiz m mazliet vajag r gtas paties bas. Sarunas beig s l dzu, lai at auj man tikties ar Kungu J zu t pat k agr k. Vi š atbild ja: „Es nevaru pav t Kungam J zum, bet, ja Vi š pats saist s tevi pie Sevis, vari tam sekot, tikai vienm r atceries par šo lielo godu, jo liels ir Kungs. Ja tu patieš m vis taj mekl Dieva gribu un v lies to izpild t, tad vari b t mier ga, Dievs nepie aus k du novirz šanos. Kas attiecas uz
rd šanos un ciešan m, n kamaj reiz man past st si, k tas notiek. Atdod sevi Vissv s tes aizbildn .”
1244 15.08.1937. Apceres laik Dieva kl tb tne dz vi p ma mani un es izjutu Vissv s Jaunavas prieku Vi as debes s uz emšanas br ... Šo aktu335 es velt ju Dievm tes godam, un t beig s ieraudz ju Vissv ko Jaunavu. Vi a man teica: „Ak, k man pat k j su
lest bas atz šana.” Un taj br Vi a apsedza ar savu apmetni visas m su kongreg cijas sas. Ar labo roku Vi a piek va sev m su ener lm ti Mihaelu, bet ar kreiso – mani, p s sas bija pie Vi as k m, apsegtas ar Vi as apmetni. Tad Dieva M te teica: „Katra no jums, ja
dz pat n vei b s cent ga man kongreg cij , tiks pasarg ta no š st tavas uguns, un es v los, lai katra no jums izceltos ar š diem tikumiem: pazem bu un l npr bu, š st bu un tuv ko m lest bu,
dzj bu un ž lsird bu.” P c šiem v rdiem nozuda visa kongreg cija, paliku viena pati ar Vissv ko M ti, Vi a man m ja par Dieva gribu, - dz (11) tai sekot, piln gi pak aujoties Vi a sv tajiem l mumiem. Nav iesp jams patikt Dievam, nepildot Vi a sv to gribu. „Mana meita, es tevi neatlaid gi l dzu – uztic gi pildi visas Dieva v šan s, jo tas ir vispat kam kais Vi a sv taj m ac m. Es v los, lai tu ar to izceltos – ar uztic bu Dieva gribas pild šan . Dieva gribas pild šanu uzskati par svar ku nek visi citi un dedzin mais upuris.
1245 Mans J zu, manas sirds sv tlaime, kad mana dv sele ir Tavas Dieviš bas piepild ta, es vien di vienaldz gi pie emu saldmi un r gtumu. Gan viens, gan otrs paies, un tikai vienu saglab šu dv sel – m lest bu uz Dievu. Par to es r jos, p jais – par tik, par cik.
1246 (12) 16[08.1937.]. P c Sv s Kom nijas ieraudz ju Kungu J zu liel god , Vi š teica: Mana meita, kad tu Mani neredz ji un nejuti manu kl tb tni, Es ar tevi biju dzi k vienots nek iedvesmas br žos. Uztic ba un tavas l gšanas smarža sasniedza Mani. P c šiem
rdiem manu dv seli piepild ja Dieva prieks, J zu neredz ju, tikai vienu v rdu var ju pateikt: zus. P c š V rda izteikšanas man dv sel atkal ielija gaisma un dzi a koncentr šan s, kas
ilga tr s dienas bez p rtraukuma. Tom r savus pien kumus es var ju izpild t. Visa mana b ba bija savi ota l dz pašiem dzi umiem. Dieva lielums mani nebaida, bet
dara laim gu; pienesot Vi am godu, pati tieku paaugstin ta. Redzot Vi a laimi, es pati k stu laim ga, kad viss (13), kas Vi ir, pl st uz mani.
1247 Es sapratu vienas dv seles st vokli un to, kas vi Dievam nepat k. To es uzzin ju veid : vien br sajutu s pes rok s, k s un s , taj s viet s, kur bija caurdurtas Pest ja
rokas, k jas un s ns. Šaj br es izpratu dv seles st vokli un gr ka veidu. 1248 V los gandar t Kungam J zum par šo gr ku. Šodien septi as stundas valk ju
met la jostu, lai izl gtu šai dv selei nož las ž last bu. Sept taj stund sajutu atvieglojumu, jo š dv sele iekš ji jau bija sa musi piedošanu, lai gan v l nebija izs dz jusi gr ku. Par jutekl bas gr ku es m rd ju miesu un at aut s robež s ieturu gav ni, par lepn bas gr ku – l dzos, galvu
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
184
noliekusi l dz zemei, par dusmošan s gr ku (14) – l dzos un daru labu tam, ar ko man ir gr bas attiec s; t atbilstoši gr ku veidiem es gandar ju taisn bai.
1249 19.[08.1937.]. Šodien ador cijas laik Kungs man va saprast, cik oti Vi š v las, lai dv sele izceltos ar darb gu m lest bu, un es ieraudz ju, cik daudz dv seles sauc uz mums: „Dodiet mums Dievu.” Un man iekv loj s apustu u asinis. Es t s než lošu, bet atdošu visas l dz
jam pilienam par nemirst m dv sel m, un, lai gan fiziski Dievs droši vien to nepras s, gar tas man ir iesp jams, un tas nav maz k svar gi.
1250 Šodien sapratu, ka man nav j dz at auja k liet , bet ir j dara t , k to v las Dieva M te. Pagaid m paskaidrojumi (15) nav oblig ti, un dv sel ir atgriezies miers. Šo atkl smi es sa mu, kad g ju uz sirdsapzi as izmekl šanu un oti uztraucos, jo nezin ju, k to izdar t. Dieva gaisma var vien br izdar t vair k nek manas divu dienu moc bas.
1251 22.08. Šodien pie manis atn ca jaunava sv Barbara un uzdeva man devi as dienas upur t Sv to Kom niju par savu valsti un ar to remd t Dieva dusmas. Šai jaunavai galv bija zvaigž u kronis, bet rok zobens. Kronis mirdz ja t pat k zobens, kleita bija balta, mati – va izlaisti, tik skaista, ka, ja nepaz tu Vissv ko Jaunavu, dom tu, ka t ir Vi a. Tagad es saprotu, ka ar pašu skaistumu izce as visas jaunavas, vi as izstaro šo pašo skaistumu.
1252 (16) + 25.08.1937. Šodien pie mums atbrauca priesteris Sopo ko un palika l dz tr sdesmitajam. oti priec jos, jo tikai Dievam ir zin ms, cik stipri es v jos vi u satikt t s lietas
, kuru Dievs caur vi u veic. Paties , vi a apmekl jums bija saist ts ar k m nepatikšan m. 1253 + Kad vi š notur ja Sv to Misi, pirms upurd vanu pienešanas redz ju Kungu J zu
krust , Vi š atr va labo roku no krusta, un gaismas stars, kas iziet no Vi a br ces, sk ra priestera plecu. Tas atk rtoj s triju Sv to Mišu laik , sapratu, ka Dievs dod vi am sp ku š s lietas veikšanai, neraugoties uz gr m un š rš iem. Š dv sele ir Dievam pat kama, bet ar daž m ciešan m krust sista, ta u es par to nebr nos, jo t Dievs dara ar tiem, kurus seviš i
l. 1254 (17) + Šodien, 29. [august ], sa mu at auju ilg kai sarunai ar priesteri dr.
Sopo ko. Uzzin ju, ka, lai gan ar gr m, tom r š lieta virz s uz priekšu un neb s ilgi j gaida, dz Ž lsird bas sv tki tiks apstiprin ti. Bet pagaid m v l ir daudz j dzas, lai tiktu nov rstas
zin mas gr bas. 1255 „Attiec uz tevi, m sa, tas ir labi, ka tu esi mier ga par Dieva gribu un ka esi
dzsvarot ka. Un, l dzu, saglab ar t k šo l dzsvaru. Bet kas attiecas uz vis m š m liet m, tev, sa, j paliek atkar gai no t va Andraša, es vi am piln gi piekr tu. Nek nedari p c sava pr ta,
bet visu saska o ar vad ju. L dzu, vis s liet s saglab l dzsvaru un iesp jamo mieru. V l viens – esmu iesniedzis (18) iespiešanai to kron ti, sv tbild tes otr pus tam ir j t, t pat ar l gšanai, kura ir l dz ga lit nijai, ir j t bild tes otr pus . Un v l vienu, liel ku bild ti nodevu iespiešanai, un kop ar to – dažas lappuses ar Novennu Dieva ž lsird bai. L dzies, m sa, lai to apstiprina336.
1256 30. Šor t aizbrauca priesteris Sopo ko. Kad biju iegrimusi pateic bas l gšan par Dieva lielo ž last bu, ka var ju tikties ar priesteri Sopo ko, non cu paš vienot ar Kungu, Vi š man teica: Šis priesteris ir p c manas Sirds, Man pat k vi a p les. Redzi, mana meita, manai gribai ir j piepild s, un Es izpild šu tev doto apsol jumu. Caur vi u Es s tu prieku ciet m, nom kt m dv sel m; caur vi u man ir pat kami izplat t manas ž lsird bas godin šanu (19), caur šo ž lsird bas lietu Man tuvosies vair k dv se u, nek tad, ja vi š dienu un nakti l dz pat sava m ža beig m atlaistu gr kus – t vi š str tu tikai l dz m ža beig m, bet caur šo lietu vi š str s l dz pasaules galam.
1257 Lai tiktos ar vi u, l dzos novennu, bet v l nebiju to beigusi, kad Dievs man deva šo ž last bu.
1258 Ak, mans J zu, maz es izmantoju no š s ž last bas, ta u tas nebija atkar gs no manis, kaut gan, no otras puses, daudz kas [bija atkar gs].
1259 + Sarunas laik sajutu, ka vi a dv sele cieš. Vi a dv sele ir krust sista, l dz gi k Pest js. Tur, kur vi š taisn gi sagaida prieku, sa em krustu; vi š dz vo starp daudziem draugiem, ta u blakus ir vien gi J zus. T Dievs atkailina dv seli, kura Vi am ir seviš i m a.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
185
1260 (20) Šodien sadzird ju š dus v rdus: Mana meita, esi vienm r k b rns manu vietnieku priekš , cit di tu nevar si izmantot manas ž last bas, kuras Es tev s tu caur vi iem.
1261 01.09.1937. Ieraudz ju Kungu J zu k Karali, liel god . Vi š bargi skat s uz su zemi, tom r p c savas M tes l guma pagarin ja ž lsird bas laiku.
1262 03.09. M neša pirm piektdiena. Sv s Mises laik biju savienojusies ar Dievu. zus man va saprast, ka pat vismaz lieta pasaul nenotiek bez Vi a gribas. P c š s
atkl smes mana dv sele ieg ja br niš atdus ; es piln gi nomierin jos par visu šo lietu. Dievs var dar t ar mani t , k tas Vi am ir vajadz gs, es par visu Vi am pateikšos.
1263 (21) L dz šim br dim es ar zin m bail m dom ju, kurp mani noved s š s atkl smes; v l liel kas bailes p ma, kad Kungs lika saprast, ka man b s j aiziet no š s kongreg cijas. Paiet trešais gads no t br ža, bet mana dv sele p rmai us izj t te v šanos un degsmi dar t, un tad man ir daudz drosmes un sp ka, te, kad tuvojas izš irošs br dis un var tu
kt darboties, j tu atst bu no Dieva un sav das bailes nom c manu dv seli, un es redzu, ka tas nav Dieva noliktais laiks, lai s ktu r koties. T s ir t das ciešanas, par kur m nesp ju uzrakst t. Tikai Dievam ir zin ms, ko es p rdz voju dienu un nakti... Man liekas, ka visliel s mocek u ciešanas man b tu viegl kas nek tas, ko es ciešu, kaut ar neizlejot ne piliena asins, ta u tas viss ir dv se u, dv se u d , Kungs...
1264 (22) Piln ga pak ba Dieva gribai, kas man ir pati m lest ba un ž lsird ba. Upur šan s akts
zu, Hostija, kuru šaj br pie emu sav sird , un šaj vienot ar Tevi upur jos Debesu T vam k upura maize, piln gi un vis veselum atdodot sevi mana Dieva sv tajai gribai. No š s dienas Tava griba k s par manu dienu. Tev pieder visa mana b ba, r kojies ar to p c saviem Dieviš ajiem nodomiem. Lai ko dotu man Tava t viš roka, es visu pie emu pazem , mier un priek . Es nek nebaidos, lai kurp Tu mani vad tu, ar Tavas ž last bas pal dz bu es izpild šu visu, ko Tu no manis pras si. Jau tagad es nebaidos nek du Tavu atkl smju, ar satraukumu nedom ju (23) par to, kur t s mani aizved s. Vadi mani, ak, Kungs, t dos ce os,
dos Tev pat k; es piln gi pa aujos uz Tavu gribu, kas man ir pati m lest ba un ž lsird ba. Teiksi palikt šin kloster – palikšu, s kt r koties – s kšu, ja Tu atst si mani l dz n vei nezi par šo lietu – esi sv ts, ja Tu man s si n vi, kad, cilv ciski spriežot, p c manas dz ves ir visliel vajadz ba – esi sv ts. Ja Tu mani pa emsi jaun – esi sv ts, ja ausi sagaid t sirmu vecumu – esi sv ts, dosi vesel bu un sp ku – esi sv ts, piekalsi mani pie slim bas gultas kaut uz visu
žu – esi sv ts, ja Tu man dosi vilšan s un neveiksmes dz – esi sv ts, pie ausi, ka mani vist kie nodomi tiktu nopelti – esi sv ts, dosi gaismu manam pr tam – esi sv ts, atst si mani tums un vis s (24) ciešan s – esi sv ts. No š br ža es dz voju visdzi kaj mier , jo Kungs mani nes uz sav m rok m. Vi š, neizsme am s ž lsird bas Kungs, zina, ka es vis , vienm r un visur ilgojos vien gi Vi a.
1265 L gšana. Krust sistais J zu, l dzu Tevi, dod man ž last bu, lai es vienm r un visur, vis s liet s uztic gi pild tu Tava T va sv to gribu. Bet, kad šo Dieva gribu man b s gr ti izpild t, tad l dzu Tevi, J zu, lai no Tav m br m pl st man sp ks un stiprums, bet manas l pas lai atk rto: lai notiek Tavs pr ts, Kungs. Ak, pasaules Pest j, Dieva J rs, kurš s s ciešan s aizmirsti par Sevi, bet dom par dv se u gl bšanu, Visl dzj kais J zu, dod man ž last bu aizmirst par sevi, lai es dz votu tikai dv sel m, pal dzot Tev dv se u gl bšan p c Tava T va vissv s gribas.
1266 (25) 05.09.[1937.]337. Kungs man va saprast, k mani sarg d rg m te priekšniece no...ar l gšan m un ar ar r bu. Pateicos Tev, J zu, par šo ž last bu, vi a nepaliks man sird bez pateic bas. B dama ar J zu, es neaizmirstu par vi u.
1267 06.09.1937. Šodien main ja manu pien kumu – no d rza p rc la uz tuksnešainajiem v rti iem338. Uz br di aizg ju parun t ar Kungu, l dzu Vi am sv bu un
last bu uztic gi pild t uzdoto pien kumu. Sadzird ju v rdus: Mana meita, Es vienm r esmu ar tevi; esmu devis tev iesp ju vingrin ties ž lsird bas darbos, kurus pild si paklaus bas d . Man
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
186
s oti pat kami, ja tu katru vakaru parun si ar Mani tieši par šo pien kumu. Jutu, ka J zus man ir devis jaunu ž last bu š pien kuma izpildei, bet, neraugoties uz to, es dzi k nosl pos Vi a Sird .
1268 (26) Šodien jutos slikt k, ta u J zus man ir devis iesp ju vingrin ties tikumos. Mans pien kums ir gr ts. M sa virtuv man aizr ja, kad nokav ju pusdien s, lai gan es agr k atn kt nevar ju. Jutos tik slikti, ka bija j dz m tei priekšniecei at auja likties gult . Aizg ju pal gt m su N., lai vi a aizvieto mani, un sa mu v tru: „Kas tevi, m sa, t nogurdin jis, ka tu atkal ej gult ? Kas tev t par gul šanu?” Noklaus jos visu, bet t s v l nebija beigas, v l vajadz ja iet un pal gt m sai, kura apkalpo slimos, lai atnes man dienu; kad es vi ai to pateicu, vi a izskr ja no kapelas man paka gaiten , lai izteiktu to, ko juta: ”K c j s ejat gult , m sa...” utt. Pal dzu, lai man nek nenes. (27) Par to rakstu oti si, jo visp r negribu par to rakst t, ta u to daru t c, lai pret k du citu dv seli t neiztur tos, jo tas nepat k Kungam. Dv sel , kura cieš, mums ir j redz krust sistais J zus, nevis liek dis un apgr tin jums kongreg cijai. Ciet ja dv sele, kura pak aujas Dieva gribai, klosterim sag vair k sv bas nek visas str još s
sas. Nabadz ga t m ja, kur nav slimu m su. Dievs bieži sniedz daudz lielu ž last bu ciet ju dv se u d un atlaiž daudz sodu tikai ciet ju dv se u d .
1269 Ak, mans J zu, kad m s skat simies uz dv sel m no augst redzes punkta? Kad su spriedumi k s taisn gi? Tu mums dod iesp ju vingrin ties ž lsird bas darbos, bet m s
vingrin mies ties šan . Lai uzzin tu, vai klostera m zied Dieva m lest ba, j pajaut , k tur izturas pret slimiem, inval diem un v rgajiem.
1270 (28) 10.09.[1937.]. Apcer sapratu, ka, jo t ka ir dv sele, jo vi as tikšan s ar Dievu ir gar ka; vi a maz uzman bas velt j m un to protestam. Dievs ir Gars, un es Vi u
lu gar un paties . 1271 Kad uzzin ju, cik b stami šaj s dien s b t pie v rtiem, revolucion ro notikumu
, un k auni cilv ki neieredz klosterus, aizg ju parun t ar Kungu un l dzu Vi u izdar t t , lai neviens auns cilv ks netuvotos v rtiem. Tad sadzird ju š dus v rdus: Mana meita, nomierinies, kopš t laika, kad tu aizg ji pie v rtiem, Es pie v rtiem noliku erubu, lai vi š tos sarg tu. Kad atgriezos p c sarunas ar Kungu, ieraudz ju mazu baltu m kon ti, bet taj – erubu ar salikt m rok m. Vi a skatiens bija k zibens, es sajutu, k šaj skatien kv lo Dieva m lest ba...
1272 (29) 14.09.[1937.]. Sv Krusta paaugstin šana. Šodien sapratu, cik daudz rš u j rvar šim priesterim339 š s lietas sakar . Vi am pretojas pat dievbij gas dv seles, kuras jas par Dieva slavu, bet tas, ka vi š nekr t izmisum , ir tikai no Dieva ž last bas.
1273 J zus: Mana meita, vai tu dom , ka esi pietiekami uzrakst jusi par manu lsird bu? Tas, ko tu uzrakst ji, ir tikai viens piliens sal dzin jum ar oke nu. Es esmu pati lest ba un ž lsird ba. Nav t das nabadz bas, kura var tu m roties ar manu ž lsird bu, un to
neizsmels nek da nabadz ba, jo ž lsird ba aug ik br di, kad to sme . Dv sele, kura uzticas manai lsird bai, ir vislaim , jo Es pats par vi u r jos.
1274 Sav dv sel j tu lielas ciešanas, kad uzzinu par Dieva apvainošanu. Šodien uzzin ju, ka net lu no m su v rtiem tika izdar ti smagi gr ki. Tas bija vakar , es dedz gi l dzos kapel (30), tad aizg ju izdar t šaust šanos; kad nometos ce os l gšanai, Kungs man va saprast,
cieš Dieva atraid ta dv sele... Man lik s, ka mana sirds sal zusi gabalos, bet reiz uzzin ju ar , k t da dv sele ievaino J zus visž lsird ko Sirdi. Šis nelaim gais rad jums negrib pie emt Dieva ž last bu. Jo vair k Dievs seko dv selei ar savu ž lsird bu, jo ž ks Vi š tai b s.
1275 Mana sekret re, uzraksti, ka d sn ks Es esmu pret gr ciniekiem nek pret taisnajiem. Vi u d Es non cu zem ... vi u d izl ju Asinis, lai vi i nebaid s tuvoties Man, vi iem visvair k ir vajadz ga mana ž lsird ba.
1276 16.09.[1937.]. Šodien tik oti v jos notur t sv to stundu Sv s Euharistijas priekš , ta u cit da bija Dieva griba: pulksten asto os s s tik šausm gas s pes, ka uzreiz bija (31) j liekas gult ; s s moc jos tr s stundas, l dz vienpadsmitiem vakar . Nevienas z les nel dz ja, visu, ko iedz ru, izv mu, br žiem no s m zaud ju sama u. J zus va man saprast, ka š veid esmu piedal jusies Vi a n ves ciešan s etzemanes d rz un ka š s ciešanas Vi š pats ir pie vis k aizl gšanu pie Dieva par to b rnu dv sel m, kuri ir nogalin ti aunu m šu
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
187
kl . Š s ciešanas esmu p rdz vojusi jau tr s reizes, t s s kas asto os un beidzas vienpadsmitos vakar . Nek das z les nesp j atvieglot š s ciešanas. Kad tuvojas vienpadsmit, es aizmiegu, bet
kamaj r j tos oti v ja. Pirmo reizi tas man notika sanatorij . rsti to nesp ja izskaidrot – ne injekcijas, ne citas z les nepal dz ja (32), un es pati nesapratu, kas t s ir par s m. Teicu rstam, ka v l nekad dz t das ciešanas neesmu piedz vojusi, ar vi š atzin s, ka nezina, kas t
ir par slim bu. Tagad es zinu, kas tas ir, jo Kungs vis man saprast... Tom r, kad iedom jos, ka varb t v l b s j rdz vo t das ciešanas, mani p em drebu i, un es nezinu, vai v l b s l dz gi
cieš – tas Dievam vien zin ms. Visu, ko Dievs v sies man dot, pie emšu pazem un lest . Ja tikai ar š m ciešan m var tu izgl bt no nogalin šanas kaut vienu dv seli.
1277 Otr dien p c š m ciešan m es v l izj tu to dv se u st vokli un vi u attieksmi pret Dievu; man ir patiesas zin šanas.
1278 Sv to Kom niju es pie emu it k e a veid . Mana dv sele ir Dieva gaismas pielieta un p rtiek no Vi a, (33) j tas ir pamirušas – š savien ba ar Kungu ir piln gi gar ga, tas ir liels gara p rsvars p r miesu.
1279 Kungs man ir vis saprast ž last bas, ar kur m Vi š mani past gi apd vina. Š gaisma mani ir p musi l dz dzi umiem, un es saprotu šo neaptveramo Dieva laipn bu, kuru Vi š man s ta. Paliku cell ilg pateic , gul ju zem uz mutes un l ju pateic bas asaras. Nevar ju piecelties no zemes, k grib ju celties, t Dievs man deva jaunas apgaism bas par Vi a
last m. Tikai trešaj reiz var ju piecelties. K b rns jutu, ka viss, kas pieder Debesu T vam, pieder ar man. Vi š pats ir mani paaugstin jis no zemes l dz pat savai Sirdij; es jutu, ka viss rad tais pieder tieši man, bet man pašai nav nek das tieksmes p c t visa, jo man pietiek Dieva vien.
1280 (34) Šodien sapratu, ar k du nepatiku n k Kungs Sv taj Kom nij pie k das dv seles. Vi š iet pie š s dv seles k cietum , mok s un ciešan s. L dzu Kungam piedošanu par šiem apvainojumiem.
1281 Kungs man va uzzin t, ka satikšos ar savu br li340, ta u es nesp ju saprast, k tas var tu notikt un k c vi š pie manis brauktu; kaut ar zin ju, ka vi am Dievs ir devis paaicin juma ž last bu, tom r – k lai vi š brauktu pie manis? Atmetu šo spriedel šanu un tic ju: ja Dievs man va to zin t, ka br lis atbrauks, tad man t pietiek. Savas domas savienoju ar Dievu, nepiev rsos rad bai. Visu atdevu Dievam.
1282 + Kad pie v rti iem tie paši nabagi atn k otru reizi, es pret vi iem esmu v l laipn ka un nelieku (35) saprast, ka reizi jau ir bijuši, lai vi i nekautr tos, un tad šie cilv ki droši past sta par sav m b m un vajadz m.
sa N. saka, ka vi a t neizturas pret šiem ve iem un vi u deguna priekš aizc rt durvis; kad vi as nav, es daru t , k dar tu mans Skolot js. Reiz m, nek nedodot, izdodas iedot vair k, nek tad, ja dod daudz, bet ar bargu seju.
1283 Kungs man bieži auj iekš ji iepaz t t s personas, ar kur m sarun jos pie rti iem. Viena dv sele, l dzj bas cien ga, pati v s man kaut ko past st t. Izmantojot
iesp ju, es uzman gi liku vi ai saprast, cik nož lojam st vokl ir vi as dv sele. Vi a no manis aizg ja lab noska ojum .
1284 17.09.[1937.]. Ak, J zu, es redzu tik daudz skaistuma visapk rt, par to es nemit gi Tev pateicos (36); ta u es manu, ka dažas dv seles ir k akme i – vienm r aukstas un nej gas. Pat br numi vi as nemaz nesavi o, staig , tikai uz sav m k m skat dam s, un nek cita neredz
vien sevi. 1285 Tu manu dz vi esi iet rpis sav s r s un sirsn aizg vair k, nek es sp ju
to izprast, t c ka piln gi izprat šu Tavu labest bu tad, kad nokrit s aizkars. Es v los, lai visa mana dz ve b tu vien gi pateic ba Tev, Dievs.
1286 + Pateicos Tev, Dievs, par vis m ž last m, Ar kur m Tu mani nemit gi apvelt , s man sp d k saules stari, Un caur t m Tu r di man patieso ce u. Paldies Tev, Dievs, ka rad ji mani,
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
188
Ka aicin ji dz no neb bas Un uzliki man savu Dieviš o z mogu, To dar dams – no m lest bas vien. (37) Paldies Tev, Dievs, par sv to krist bu, Kas mani ielaida debesu saim , liel un neaptveram ž last ba rveido dv seles. Paldies Tev, Kungs, par sv to gr ks dzi, Par liel s ž lsird bas avotu, Kas nav izsme ams. Par neaptveramo ž last bas straumi, Kur gr ku aptraip tas dv seles k st baltas. Pateicos Tev, J zu, par Sv to Kom niju, Kur pats Sevi d vini mums, Es j tu, k Tava Sirds pukst man s kr s, Tu pats dieviš o dz vi veido man . Pateicos Tev, Sv tais Gars, par Iestiprin šanas sakramentu, Kas mani iesv par Tavu bru inieku, Un dv selei dod sp ku ik br di, Un sarg mani no aun . Pateicos Tev, Dievs, par paaicin juma ž last bu paši kalpot Tev, man dod iesp ju m t tikai Tevi, Tas ir liels gods manai dv selei. (38) Pateicos Tev, Kungs, par m go laul bu, Par t ras m lest bas vien bu, Ar manu sirdi Tu v jies savienot savu t ro Sirdi Un savienoji savu Sirdi ar manu izcil savien . Pateicos Tev, Kungs, par Slimnieku sakramentu, Tas mani stiprin s c s p stund
Un pal dz s dv seles gl bšan , Un dos vi ai sp kus m gam priekam.
Paldies Tev, Dievs, par vis m atkl sm m, Ar kur m Tava labest ba apvelt mani, Par iekš jo dv seles gaismu, Nevar aprakst t to, ko j t sirds. Paldies tev, Sv Tr svien ba, par ž last bu daudzumu, Kuras Tu man nemit gi s ti vis dz , Mana pateic ba pieaugs, kad ieraudz šu m go gaismu Un pirmo reizi dzied šu Tev slavu. 1287 + Neraugoties uz dv seles mieru, es past gi c nos ar savas dv seles ienaidnieku. Ik reizi atkl ju jaunus vi a slazdus un c a atjaunojas. (39) Miera laik es vingrinos un esmu modra, lai ienaidnieks nep rsteigtu mani nesagatavotu; bet, kad redzu vi a lielo naidu, tad palieku cietoksn – J zus Vissv kaj Sird . 1288 19.09.[1937.]. Šodien Kungs man teica: Mana meita, uzraksti, ka Man oti s p, kad m ku dv seles pie em M lest bas Sakramentu tikai p c ieraduma, it k neizš irot šo dienu. Vi u sird s Es neatrodu ne tic bu, ne m lest bu; pie t m dv sel m Es eju ar lielu nepatiku, lab k b tu, ja vi as Mani nepie emtu. 1289 Vissald kais J zu, iededzini manu m lest bu uz Sevi un p rveido mani Sev , dieviš o mani, lai mani darbi Tev b tu pat kami; lai to dara Sv s Kom nijas sp ks, kuru es ik dienas pie emu. K es v los b t piln gi p rv rsta Tev , ak, Dievs.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
189
1290 (40) 19.09.1937. Šodien mani apciemoja mans br lis Stass. Bezgal gi priec jos par šo skaisto dv sel ti, kura ar v las atdot sevi kalpošanai Dievam, vai ar pats Dievs velk vi u pie savas m lest bas. M s ilgi sarun mies par Dievu, par Vi a labest bu. Š s sarunas laik sapratu, cik pat kama Dievam ir š dv sel te. No m tes priekšnieces sa mu at auju biež k tikties ar vi u. Kad vi š man l dza padomu par iest šanos orden , es atbild ju, ka vi š pats laikam lab k zina, ko Kungs no vi a v las. Ieteicu vi am jezu tu ordeni, ta u „st jies, kur tev pat k.” Apsol ju, ka l gšos par vi u un nol mu notur t novennu uz Dieva Sirdi priestera P tera Skargas nodom , lai to public tu „J zus Sirds V stnes ”341, jo vi am ir lielas gr bas šaj liet . Sapratu, ka l gšana te ir svar ka par padomu...
1291 (41) 21.09. Nakt , kad vair kas reizes pamodos, kaut si, bet no visas sirds pateicos Dievam par vis m ž last m, kuras Vi š dod man un m su kongreg cijai; apdom ju Vi a lielo labest bu.
1292 Kad pie mu Sv to Kom niju, teicu Vi am: „J zu, es šonakt tik daudz dom ju par Tevi.” Bet J zus man atbild ja: Ar Es par tevi dom ju, pirms aicin ju tevi dz . „J zu, k tu dom ji par mani?” Es dom ju, ka pie emšu tevi sav m gaj laim . P c šiem v rdiem manu dv seli p rpludin ja Dieva m lest ba, un es nesp ju beigt br ties par to, k Dievs m s m l.
1293 Gad s t , ka es atkal iekritu tajos pašos maldos, lai gan biju patiesi nol musi... Š da bija neliela, dr k neapzin ta apgr ba, tom r dv sel sajutu t das s pes, ka p rtraucu
savu darbu, aizg ju uz br di (42) uz kapelu un kritu pie J zus k m; ar m lest bu un liel m m l dzu Kungam piedošanu, kauns bija ar par to, ka no r ta p c Sv s Kom nijas sarun ar
Vi u biju apsol jusi b t Vi am uztic gai. Tad sadzird ju šos v rdus: Ja neb tu t maz rk puma, tu neb tu atn kusi pie Manis. Zini, cik reizes tu n c pie Manis, zemojies un l dz
piedošanu, tik reizes Es uz tavu dv seli izleju lielas ž last bu straumes, un tavs p rk pums izz d Man priekš , Es redzu tikai tavu m lest bu un pazem bu; tu neko nezaud , bet daudz ieg sti.
1294 Kungs man va uzzin t, ka, ja dv sele nepie em ž last bas, kas vi ai tiek s tas, tad tai paš br š s ž last bas sa em cita dv sele. Ak, mans J zu, dari mani cien gu Tavu
last bu pie emšanai, jo es pati nek nesp ju dar t, bez Tavas pal dz bas es nesp ju pat Tavu rdu cien gi izteikt.
1295 (43) 25.09.[1937.]. Kad uzzin ju, cik lielas gr bas ir šaj liet , aizg ju pie Kunga un teicu: „J zu, vai Tu neredzi, k apgr tina Tavu lietu?” Dv sel sadzird ju balsi: Dari to, kas ir tavos sp kos, par p jo neuztraucies; gr bas par da, ka t ir mana lieta. Esi mier ga, ja dari visu, kas ir tavos sp kos.
1296 Šodien atv ru v rti us m tei priekšniecei un uzzin ju, ka vi a iet uz pils tu sakar ar Dieva ž lsird bas lietu342. Š m te vair k par visiem sekm ja šo ž lsird bas lietu.
1297 Šodien neuzman gi pajaut ju diviem nabadz giem b rniem, vai tieš m m s nav ko st. B rni, nek neatbild ja un g ja proj m no v rti iem. Sapratu, cik gr ti vi iem run t par savu nabadz bu, steidz gi (44) g ju paka un atgriezu vi us, iedevu vi iem, ko var ju un kas man bija at auts.
1298 Dod man, Dievs, ž lsird bu savu, No J zus Sirds l dzj bas. Uzklausi manas nop tas un l gšanas, Un salauztas sirds asaras. Ak, varenais, vienm r ž lsird gais Dievs, Tava l dzj ba ir neizsme ama. Lai gan mana nabadz ba ir liela k j ra, Es piln gi pa aujos uz Kungu. Ak, m Tr svien ba, vienm r ž gais Dievs, Tava l dzj ba ir neizm rojama, c es uzticos Tavas ž lsird bas j rai Un j tu Tevi, Kungs, kaut ar mani atdala aizkars. Lai Tavas ž lsird bas visvaren ba, ak, Kungs, Tiek slav ta vis pasaul ,
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
190
Lai t tiek cildin ta vienm r. Dedz gi sludini, mana dv sele, Dieva ž lsird bu! 1299 (45) 27.09.[1937.]. Šodien kop ar m ti priekšnieci aizg ju pie viena kunga343, tur
ja un iespieda Dieva ž lsird bas maz s sv tbild tes, k ar lit niju344 un kron ti345, kuri jau ir sa muši atzin bu346, grib m ar redz t liel ko sv tbildi347 p c uzlabošanas. Tagad att ls ir daudz l dz ks, un es par to bezgal gi priec jos. Kad skat jos uz šo sv tbildi, mani p ma tik dz va Dieva m lest ba, ka k du br di neapzin jos, kur esmu.
1300 Kad bij m nok rtojušas šo lietu, aizg m uz Vissv s Jaunavas Marijas bazn cu, noklaus mies Sv to Misi, t s laik Kungs va man saprast, cik daudz dv se u tiks gl btas caur šo lietu. P c tam ieg ju iekš sarun ar Kungu, pateicos Vi am, ka Vi š ir v jies man dot šo ž last bu, ka es varu redz t, k izplat s Vi a neizsme am s ž lsird bas godin šana. Ieg ju dzi pateic bas l gšan . Ak, cik d sns ir Dievs! Lai top slav ts Kungs, Vi š ir uztic gs (46) saviem apsol jumiem...
1301 M tei Ir nai348 ir apbr nojami daudz Dieva gaismas attiec uz visu šo lietu. Vi a pirm deva at auju izpild t š s Dieva v šan s; kaut gan vi a k uva par manu priekšnieci tikai divus gadus p c tam, kad man bija s kuš s atkl smes, tom r vi a bija pirm , kas g ja kop ar mani, kad bija ies kta sv tbildes349 gleznošana, un ar tagad, kad iespiež maz s sv tbild tes, vi a atkal g ja kop ar mani š s lietas d . Br numaini to visu dara Dievs, jo š lieta s s Vi , bet tagad Dievs t nok rtojis apst us, ka t turpin s Krakov . Es zinu, cik pat kama Dievam ir š
te, redzu, k Dievs visu vada un v las, lai šajos svar gajos br žos es b tu vi as aizbildn ... Paldies Tev, Kungs, par t m priekšniec m, kuras dz vo Kunga m lest (47) un bij ; es visvair k par vi u l dzos, jo vi a visvair k p u ir ielikusi šaj Dieva ž lsird bas liet ...
1302 29.09.[1937.]. Šodien es izpratu daudzus Dieva nosl pumus. Uzzin ju, ka Sv Kom nija dz vo man l dz n kamajai Sv tajai Kom nijai. Dz va un j tama Dieva kl tb tne paliek dv sel , š apzi a iegremd mani dzi koncentr bez jebk das manas piep les... Mana sirds ir dz vs tabern kuls, kur glab jas Dz Hostija. Vienm r Dievu esmu mekl jusi nevis kaut kur t lu, bet sav dv sel ; savas b bas dzi umos es tiekos ar savu Dievu.
1303 Mans Dievs, neraugoties uz vis m ž last m, es ilgojos p c m gas savienošan s ar savu Dievu; un jo lab k es Vi u paz stu, jo vair k p c Vi a ilgojos.
+
1304 (48) JMJ Ar ilg m es skatos debesu zvaigzn s, Neaptveram Visuma zilgm , Turp, ak, Kungs, tiecas dv sele t ra, Lai k tu br va no miesas cietuma. Ar liel m ilg m raugos uz tevi, mana T va zeme, Kad reiz man beigsies š trimda? sauc uz Tevi, J zu, l gava Tava, Kura mirst no ilg m uz Tevi. Ar ilg m raugos uz sv to p m, Vi i caur šo tuksnesi ieg ja T va zem , Atst ja savu paraugu un padomus. „Pacieties, m sa, dr z važas krit s.” Bet nom kta dv sele nedzird šos v rdus Nepr s ilg s p c sava Kunga un Dieva. Vi a nesaprot cilv ku valodu, Jo ir iem jusi tikai Vi u. Mana dv sele ilgojas, m lest bas ievainota, Raujoties caur visu, kas rad ts, (49) Un savienojas ar neaptveramo m bu, Ar to Kungu, ar kuru ir salaul ta mana sirds. Manai ilgu pilnajai dv selei, ak, Kungs,
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
191
auj iegrimt Tav Dieviš aj Tr svien , Izpildi manas v šan s, par kur m es pazem gi l dzu Savas sirds karst s m lest bas p rpiln . 1305 Šodien pie v rti iem atn ca viena dv sele, lai l gtu uz emt vi u pie b rniem350, tom r nevar ja vi u pie emt. Šai dv selei bija oti nepieciešama m su m ja. Kad sarun jos ar vi u, man atjaunoj s Kunga J zus ciešanas. Kad vi a aizg ja, izdar ju vienu no visliel kaj m miesas m rd šan m – bet n kamreiz es t du dv seli nelaid šu prom. Tr s dienas oti cietu par to dv seli. Man ir oti ž l, ka m su m jas ir tik mazas un ka nevar pie emt vair k dv se u. Mans
zu, Tu zini, k man ir ž l katras nomald juš s avs. 1306 (50) + Ak, pazem ba, skaistais ziedi š, redzu, cik maz dv sel s tu esi – vai t c, ka esi tik skaista, vai t c, ka ir gr ti tevi ieg t? J , gan viens, gan otrs. Pats Dievs tev rod prieku. Pazem gai dv selei ir atv rti debesu ce i, un p r vi u pl st ž last bu j ra. Ak, cik skaista ir pazem ga dv sele, no vi as sirds k no kv pin trauka pace as br niš ga smarža, iziet caur
ko iem, pace as l dz pat Dievam un piepilda ar prieku Vi a Vissv ko Sirdi. T dai dv selei Dievs neko neatsaka; t da dv sele ir vissp ga un ietekm visas pasaules likte us; t du dv seli Kungs paaugstina l dz pat savam tronim, un jo vair k vi a sevi pazemo, jo vair k Dievs noliecas pie vi as, apd vina ar sav m ž last m un sav visvaren ik br di pavada vi u. T da dv sele ir visdzi k savienota ar Dievu. Ak, pazem ba, iesak ojies man dzi i vis man b . Ak, Nevain Jaunava, Pazem Jaunava, pal dzi man ieg t dzi u pazem bu (51)! Tagad saprotu,
c tik maz ir sv to, jo maz ir dzi i pazem gu dv se u. 1307 M m lest ba, Ž lsird bas dzi ums, Tr svien gais Sv tums, bet viena Dieviš ba, Tu – visiem viens m lest bas kl pis, k labs T vs nenoniecini nevienu. Ak, Dieva
lest ba, dz vais Avots, izlejies uz mums, Taviem neder gajiem rad jumiem; lai m su nabadz ba nepretojas Tavas m lest bas straum m, jo Tavai ž lsird bai nav robežu. 1308 + J zu, esmu iev rojusi, ka Tu t k maz k ar mani nodarbojies. , mans b rns, Es sl pjos aiz tava vad ja351; vi š nodarbojas ar tevi p c manas gribas, katru vi a v rdu cien
manu person go; vi š man ir aizsegs, aiz kura sl pjos. Tavs vad js un Es esam viens, vi a rdi ir mani v rdi.
1309 (52) Ejot Krustce u, divpadsmitaj stacij p rdz voju dzi u savi ojumu. Te apdom ju Dieva ž lsird bas visvaren bu, kura izg ja caur J zus Sirdi. J zus Sirds atv rtaj br es ielieku visu nelaim go cilv ci... un paši t s personas, kuras m lu, – ik reizi, kad eju Krustce u. No š ž lsird bas avota izg ja tie divi stari – Asinis un dens, tie ar savu ž last bas daudzumu
rpludina visu pasauli... 1310 Ja k ds ir slims un v jš, vi am ir daudz j nop las, lai izdar tu to, kas citiem padodas viegli, ta u ar ar šo „viegli” ne vienm r var tikt gal ; tom r paldies tev, J zu, par visu. Ne par lieliem darbiem, bet par liel m p m tiks godalgas. Tas, kas m lest dar ts, nav mazs; mans J zu, Tava acs visu redz.(53) Nezinu, k c tik slikti j tos no r ta; lai pieceltos no gultas,
sakopo visi sp ki, bet reiz m ir vajadz ga pat varon ba. Kad atceros Sv to Kom niju, man rodas mazliet vair k sp ka. C dienu s ku un c beidzu. Kad eju atp , j tos k karav rs, kas atgriežas no kaujas lauka. Tas, ko ietver š da diena, zin ms tikai Tev, mans Skolot j un Kungs. 1311 Medit cija. M sa, kura st v ce os man l dz s, parasti š c un klepo, reiz m pat nep rtraukti. Ien ca pr doma main t vietu medit cijas laikam, jo tas ir jau p c Sv s Mises. Bet tad dom ju: ja nomain šu vietu, m sa to paman s, un vi ai var b t nepat kami, ka es att linos no vi as. Nol mu palikt l gšan sav (54) viet , upur jot Dievam paciet bas aktu. Medit cijas beig s manu dv seli p rpludin ja Dieva iepriecin jums t m , k mana sirds sp ja to iztur t, un Kungs va man uzzin t, ka, att linoties no t s m sas, es b tu att lin jusies ar no t m
last m, kuras piepild ja manu dv seli. 1312 + J zus nabadz ga jaunek a izskat šodien atn ca pie v rti iem. Non cis jauneklis, piln gi sapl suš ap rb , bas m k m un kailu galvu, bija oti nosalis, jo diena bija lietaina un auksta. L dza k du siltu dienu. Ta u, kad aizg ju uz virtuvi, tur nek priekš ubagiem nebija. Kad v l pamekl ju, atradu nedaudz zupas, to sasild ju un iedrupin ju mazliet maizes; aiznesu ubagam, vi š no da. Taj br , kad mu no vi a trauku, vi š va man saprast, ka ir debesu un
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
192
zemes Kungs. Kad ieraudz ju, k ds Vi š ir, Kungs nozuda. (55) Ieg jusi sav istab , dom ju par to, kas bija noticis pie v rti iem, un dv sel sadzird ju šos v rdus: Mana meita, l dz man m aus m non kušas nabadz go pateic bas Man, kuras vi i izsaka, aizejot no v rti iem; Man pat k tava ž lsird ba paklaus bas d , t c non cu no tro a, lai nobaud tu tavas ž lsird bas aug us.
1313 Ak, mans J zu, tagad man ir skaidrs un esmu sapratusi visu, kas pirms br ža notika pie v rti iem. Es gan nodom ju: kas tas par ubagu, - tik kautr gs. Kopš t br ža man sird iedeg s v l t ka m lest ba uz ubagiem un tr gajiem. Ak, k es priec jos, ka priekšnieces man ir devušas t du darbu. Es saprotu, ka ž lsird ba ir oti daž da, visur un vienm r varam dar t labu. Dedz ga m lest ba uz Dievu redz past gu nepieciešam bu pal dz t ar darbu, v rdu un l gšanu. Tagad es saprotu (56) Tavus v rdus, Kungs, kurus Tu man agr k teici.
1314 + Ak, cik daudz p u man ir j pieliek, lai labi izpild tu savus pien kumus, kad vesel ba ir tik v ja. Tikai Tev, Kristu, tas ir zin ms.
1315 + Iekš s vientul bas br žos es nezaud ju mieru, jo zinu, ka Dievs nekad nepamet dv seles, ja nu vien gi tad, kad dv sele caur neuztic bu pati sarauj šo m lest bas vien bu. Tom r viss, kas rad ts, ir atkar gs no Dieva un ir Vi a visvaren bas uztur ts. Vienus vada m lest ba, citus – taisn ba; no mums pašiem ir atkar gs, zem k das varas m s gribam dz vot, jo nepieciešam pal dz bas ž last ba nevienam netiek atteikta. Mani nebaida š ietam atstumt ba. Es vair k iedzi inos sev , vai vaina nav man paš . Un, ja t nav – slav ts Tu esi, Dievs!
1316 (57) 01.10.1937. Meit, Man ir vajadz gs m lest bas upuris, jo tikai t dam ir noz me Man priekš . Pasaulei ir lieli par di man priekš , un tos var nomaks t t ras dv seles ar saviem upuriem, darot ž lsird bas darbus.
1317 Saprotu Tavus v rdus, Kungs, par ž lsird bas piln bu, kurai ir j mirdz man dv sel . J zus: Mana meita, Es zinu, ka tu saproti un dari visu, kas ir tavos sp kos, tom r uzraksti to daudzu dv se u d , kuras bieži vien uztraucas par to, ka vi m tr kst k du materi lu lietu, lai dar tu ž lsird bas darbus. Ta u daudz liel ka v rt ba ir sirds ž lsird bai, kurai nav vajadz gas ne at aujas, ne mantu kr jumi, t ir pieejama ikvienai dv selei. Ja dv sele kaut k veid nepar da ž lsird bu, vi a nesa ems manu ž lsird bu Tiesas dien . Ak, ja dv seles prastu kr t sev m gos d rgumus, vi as netiktu ties tas, jo manu tiesu b tu apsteigušas ar savu
lsird bu. 1318 (58) 10.10.[1937.]. Ak, mans J zu, pateic par daudzaj m ž last m upur ju
Tev dv seli un miesu, pr tu un gribu un visas savas sirds j tas. Ar sol jumiem esmu Tev visu atdevusi, man vairs nav nek , ko var tu Tev upur t. J zus man teica: Mana meita, tu neesi Man upur jusi to, kas patiesi ir tavs. Iedzi in jos sev un sapratu, ka m lu Dievu ar visiem savas dv seles sp kiem; bet nevar ju saprast, kas ir tas, ko neesmu atdevusi Kungam, un jaut ju: „J zu, pasaki man to, un es Tev t t atdošu no visas savas sirds.” J zus man laipni teica: Meit, atdod Man savu nabadz bu, jo t patiesi ir tavs pašums. Taj br gaismas stars apgaismoja manu dv seli un es ieraudz ju visu savas nabadz bas bezdibeni; uzreiz piek vos pie J zus Vissv s Sirds ar tik lielu pa bu, ka, pat ja uz manas sirdsapzi as b tu visu noties to gr ki, es nešaub tos par Dieva ž lsird bu (59), bet ar satriektu sirdi mestos Vi a ž lsird bas dzi umos. Ak, J zu, es ticu, ka Tu neatmestu mani no Sevis, bet ar sava vietnieka roku piedotu gr kus.
1319 J zu, Tu nomiri, bet dv sel m atv s dz bas avots un atv s Tavas ž lsird bas dzi umi visai pasaulei. Ak, dz bas avots, Dieva bezgal ž lsird ba, ap em visu pasauli un izlejies p r mums.
1320 Pulksten trijos l dz p c manas ž lsird bas, seviš i gr ciniekiem, un kaut uz su br di iedzi inies man s ciešan s, paši man vientul n ves stund . T ir lielas ž lsird bas stunda visai pasaulei. Es aušu tev iegrimt man s n ves skumj s; šaj stund Es nek neatteikšu dv selei, kura Mani l dz manu ciešanu d ...
60 + JMJ 1321 Sveicin ta, Visž lsird J zus Sirds, Visu ž last bu dz vais avots,
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
193
su vien gais patv rums un gl bšana, Tev – cer bas gaisma. Sveicin ta, ž last bas piln Dieva Sirds, Bezgal gais dz vais m lest bas avots, No kura pl st dz ba Un viss labums gr gam cilv kam. Sveicin ta, Vissv s Sirds atv rt br ce, No kuras izg ja ž lsird bas stari, No kuras m s varam dz bu smelt – Sirds pa . Sveicin ta, Dieva neaptveram labest ba, Bezgal un neizsme am , lest bas un ž lsird bas piln , vienm r sv , Tu vienm r k laba m te noliecies pie mums. Sveicin ts, ž lsird bas tronis, Dieva J rs, Tu par mani upur ji dz bu, Tav priekš mana dv sele ik dienas zemojas, Dzi tic dz vojot. [Dienasgr matas ceturt s burtn cas rokraksta beigas].
Piekt burtn ca
sa Faust na no Vissv Sakramenta Dievm tes Ž lsird bas m su kongreg cij (1) JMJ 1322 Peld manas dz ves laiva Nakts tumsas un nu vid ,
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
194
Krasts nekur nav redzams, Tikai dzelme un vi i visapk rt. Vismaz v tra mani nogremd t var, Ieraut laivu de os dzi os,
Ta u – Tu, Kungs, uzraugi mani Katr manas dz ves br . ja auru un vi u vid Peldu mier un pa , Skatos t bez bail m, k b rns, Jo Tu – mana gaisma, J zu. Visapk rt negaiss un šausmas, Bet man sird miers, dzi ks par j ru, Jo, kurš ir ar Tevi, Kungs, tas nepazud s – To man apliecina Tava m lest ba, Dievs. Kaut daž di draudi visapk rt, Es neb stos to, jo debes s raugos Un peldu droši un l ksmi, dv sele t ra to daru. Tas viss mani neskar tik t , Ka Tu manu laivu st , ak, Kungs, Tik mier gi peld manas dz ves laiva, Un es pazem slav ju Tevi.
+ (2) JMJ 1323 Mans Dievs, es m lu Tevi. sa Faust na no Vissv Sakramenta 1324 Krakova 20.10. 1937. + Zemojos Tev, E u Maize, Dzi tic , cer , m lest , No dv seles dzi umiem cildinu Tevi, Kaut esmu niec ba vien. Zemojos Tev, apsl ptais Dievs, No visas sirds Tevi m lu, Man netrauc nosl puma pl vurs, Tevi m lu t k izredz tie debes s. Zemojos Tev, Dieva J rs, Tu noce manas dv seles vainas, Tevi pie emu sav sird ik r tu, Tu – mans Gl js un Pest js. + (3) JMJ
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
195
1325 Krakova, 20.10.1937. Piekt dienasgr mata Ak, mans Dievs, viss, kas man ir, lai cildina Tevi, mans Rad j un Kungs, bet ar katru
savas sirds pukstu es v los slav t Tavu neizsme amo ž lsird bu. Es v los st st t dv sel m par Tavu labest bu un piev rst t s pa bai uz Tavu ž lsird bu – t ir mana misija, kuru Tu, Kungs, pats esi man uztic jis šaj un n kamaj dz .
1326 Šodien s kam asto u dienu rekolekcijas. J zu, mans Skolot j, pal dzi man, lai es cik vien var uzc k izpild tu rekolekciju gar gos vingrin jumus. Lai mani vada Tavs Gars, ak, Dievs, Tevis, Kungs dzi paz šan un ar sevis dzi paz šan , jo tik es Tevi m lu, cik iepaz stu. Un tik es sevi niecinu, cik iepaz stu savu nabadz bu. Es zinu, ka Tu, Kungs, savu pal dz bu man neliegsi. V los no š m rekolekcij m iziet sv ta, lai gan cilv ku un pat vad ju (4) acis to nepaman s. Es atdodu visu sevi Tavai ž last bai, lai man piepild s, Kungs, visa Tava griba.
1327 Pirm diena. J zus: Mana meita, š s rekolekcijas b s nep rtraukta kontempl cija. Es tevi vedu uz š m rekolekcij m k uz gar go mielastu. Pie manas ž lsird s Sirds tu apdom si visas ž last bas, kuras ir sa musi tava sirds, un dzi š miers pavad s tavu dv seli. Es v los, lai tavas dv seles skatiens vienm r b tu v rsts uz manu sv to gribu, ar to tu Man vislab k vari patikt. Nek di citi upuri nesp j l dzin ties šim. Visu vingrin jumu laik tu b si pie manas Sirds, nek di uzlabojumi tev nav j dara, jo tava dz ve ir man vad . Lai tevi nesatrauc neviens t priestera v rds, kurš vad s rekolekcijas.
1328 Mans J zu, jau divas medit cijas notur ju un taj s sapratu, ka viss, ko Tu man teici, ir taisn ba; es izj tu dzi u mieru, un šis miers (5) izriet no t s liec bas, kuru man dod sirdsapzi a, tas ir, ka es vienm r pildu Tavu gribu, Kungs.
1329 Medit cij par cilv ka aicin jumu sapratu, ka š paties ba ir dzi i iesak ota man dv sel un t c mani darbi ir k uvuši piln ki. Es zinu, k esmu rad ta; visas rad bas kop man neaizst s Rad ju. Zinu, ka mans gal jais m is ir Dievs, t c vis , ko daru, r inos ar Dievu.
1330 + Ak, cik labi ir notur t rekolekcijas pie mana Dieva, pie J zus Vissald s Sirds. Esmu tuksnes ar savu L gavaini, neviens nesp j trauc t saldo sarunu ar Vi u.
1331 J zu, Tu pats apsol ji ielikt pamatus mana sv tuma celtnei, jo mana l dzdal ba nebija liela. Kungs, Tu man pal dz ji mier gi izv ties rad bas un veidot attiec bas ar vi m, jo mana sirds pati par sevi ir v ja, t c l dzu Tev, mans Skolot j, lai, neskatoties uz manas sirds
m (6), Tu p rtrauktu visu, kas var trauc t man m lest bas ce . Kungs, es Tevi nesapratu pju br žos, kad Tu darbojies man dv sel , tagad saprotu un priec jos par gara br bu. Tu biji
modrs, lai nek das kaisl bas nep emtu manu sirdi; esmu labi izpratusi, no k m briesm m Tu mani esi izr vis, t c esmu bezgal gi pateic ga savam Dievam.
1332 Otr diena. Dom jot par e u gr ku un vi u sod šanu, jaut ju J zum, k c i tika sod ti uzreiz p c gr krišanas. Sadzird ju balsi: c, ka vi i dzi i pazina Dievu.
Nevienam cilv kam virs zemes nav t das Dieva paz šanas, pat ja vi š ir sv tais, vi š Dievu nepaz st t k e i. Bet pie manis, nabadz s, Tu, Dievs, n ci ž lsird gs un v l vair kas reizes; Tu nes mani sav ž lsird bas kl un vienm r piedosi, ja es ar pazem gu sirdi l gšu Tev piedošanu.
1333 Dzi š klusums pilda manu dv seli, neviens m kon tis neaizsedz man sauli, es piln atdodos (7) š s saules stariem, lai Vi a m lest ba mani piln gi p rveido. V los no š m rekolekcij m iziet sv ta un, neraugoties ne uz ko, tas ir, uz manu nabadz bu, gribu palikt sv ta un ticu, ka Dieva ž lsird ba pat t du niec bu, k da es esmu, sp j padar t sv tu, jo man ta u ir laba griba. Neraugoties uz visiem zaud jumiem, gribu c ties k sv ta dv sele un r koties k sv ta dv sele. Nek s liet s es nevilšos, k nevi as sv ta dv sele. V los dz vot un mirt k sv ta dv sele, kas raug s uz Tevi, J zu, krust sisto, uz paraugu, k man r koties. Mekl ju paraugu sav tuvum , ta u tas, ko redz ju, man bija nepietiekams, un es paman ju, ka mans sv tums it k kav jas; no š laika mans skatiens ir v rsts uz Tevi, Kristu, mans vislab kais Vad j. Es ticu, ka Tu sv si manus centienus.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
196
1334 + P rdom s par gr ku Kungs va man saprast visu gr ka aunumu un nepateic bu, kas taj ietverta. Sav dv sel j tu lielu riebumu pat pret vismaz ko gr ku. (8) Š s
s paties bas, par kur m es dom ju, man dv sel nerada ne mulsumu, ne satraukumu. Kaut ar par to dzi i dom ju, manu kontempl ciju tas nep rtrauc. Šaj kontempl cij man nav sirds savi ojuma, bet ir dzi š miers un apbr nojams klusums. Kaut ar ir liela m lest ba, tom r saglab jas br numains l dzsvars. Pat Euharistijas pie emšana neizraisa man savi ojumu, bet ieved dzi vienot ar Dievu, kur mana m lest ba, savienota ar Dieva m lest bu, k st viens veselums.
1335 + J zus va man saprast, ka man ir j dzas par m m, kuras piedal s rekolekcij s. L gšanas laik sajutu dažu dv se u pretošanos un divk ršoju savas l gšanas.
1336 + Šaj dzi aj klusum es lab k varu nov rt t savas dv seles st vokli. Mana dv sele ir k skaidrs dens – taj visu redzu: gan savu nabadz bu, gan Dieva ž last bu lielumu, un š paties paz šana pal dz man dv sel nostiprin ties dzi ai pazem bai. Es nolieku savu sirdi Tavas ž last bas darbiem, k krist lu saules staros, lai (9) man sird atveidotos Tavs, Kungs, t ls tik daudz, cik tas ir iesp jams pie rad bas. Tava Dieviš ba, kas m t man dv sel , lai staro caur mani.
1337 Kad es l dzos Sv s Euharistijas priekš , sveicinot Kunga J zus piecas br ces, katras br ces sveicin šanas laik jutu, k ž last bas straumes lija man dv sel , dodot man debesu priekšnojautu un piln gu pa bu uz Dieva ž lsird bu.
1338 Šaj mirkl , kad rakstu šos v rdus, dzirdu s tana kliedzienu: „Tu tik raksti un raksti, bet m s t tik daudz zaud jam. Neraksti par Dieva ž lsird bu, Vi š ir taisn gs.” Naid iegaudoj s un nozuda.
1339 Ak, ž lsird gais Dievs, Tu nenicini m s, Tu past gi apber m s ar sav m last m, dari m s savas valst bas cien gus un savas labest bas d piepildi ar cilv kiem t s
vietas, kas palikušas no nepateic gajiem e iem. Ak, liel s ž lsird bas Dievs, Tu nov rsi savas sv s acis no nepak gajiem e iem un piev rsi t s cilv kam, kurš nož lo savas vainas (10); lai ir gods un slava Tavai neizsme amajai ž lsird bai, ak, Dievs, kurš nenicini pazem gu sirdi.
1340 Mans J zu, l dztekus Tav m ž last m es j tu, ka mana daba piln gojas, bet pavisam nenomierin s, t c past gi esmu modra. Man ir j s ar daudziem maldiem, jo zinu, ka pati c a nevienu nepazemo, bet pazemo bail gums un padošan s.
1341 Ja tev ir v ja vesel ba, n kas daudz ciest, jo, kad esi slima, bet neguli, neviens par slimu neuzskata. Daž du iemeslu d man past gi rodas iesp jas pienest upurus, reiz m pat oti lielus upurus. Tagad saprotu, ka daudz ko m s uzzin sim tikai m , ta u es saprotu ar to, ka, ja Dievs prasa upuri, tad Vi š ar d sni dod ž last bas, p rpiln dod t s dv selei.
1342 Mans J zu, lai mans upuris klusi kv lo Tava tro a priekš vis m lest bas piln , dzot Tev ž lsird bu dv sel m.
1343 (11) Treš diena. Medit cij par n vi sagatavojos it k stai n vei; izdar ju sirdsapzi as izmekl šanu, n ves priekš p rskat ju visus savus darbus. Paldies Dieva ž last bai, mani darbi bija virz ti uz galveno m i, un tas piepild ja manu sirdi ar lielu pateic bu Dievam, un es nol mu turpm k v l uztic k kalpot savam Dievam. Ir nepieciešams viens – pan kt piln gu vec cilv ka n vi un s kt jaunu dz vi. No r ta sagatavojos Sv s Kom nijas pie emšanai it k t b tu p man dz , p c Sv s Kom nijas iedom jos savu sto n vi un noskait ju
gšanas par mirstošiem, p c tam – par savu dv seli No dzi umiem... Un mana miesa tika ielikta rk , un es teicu savai dv selei: „Paskaties, kas noticis ar tavu miesu – dub u kaudze un liels
daudzums paraz tu. L k, viss tavs mantojums.” 1344 Ak, ž lsird gais Dievs, Tu man v l auj dz vot, dod man sp ku, lai es var tu dz vot
jaunu dz vi, gara dz vi, p r kuru n vei nav varas. Un atjaunoj s mana sirds, un es s ku jaunu dz vi, jau te virs zemes – Dieva ž last bas dz vi. Tom r es neaizmirstu, ka esmu (12) v juma iemiesojums, bet l dz ar to ne mirkli nešaubos par Tavas ž last bas pal dz bu, Dievs.
1345 Ceturt diena. Ak, J zu, cik br niš gi labi es j tos pie Tavas Sirds šaj s rekolekcij s. Nekas nesatrauc manu mieru. Ar vienu aci skatos savas nabadz bas j , ar otru aci – Tavas ž lsird bas dzi um .
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
197
1346 Sv s Mises laik , kuru svin ja t vs Andrašs, es redz ju mazi u B rnu J zu. Vi š ja kaus un bija izstiepis rokas uz mums. Uzman gi paskat jies uz mani, Vi š teica: Es t
tu tav sird , k tu redzi taj kaus . 1347 Sv gr ks dze. P c gr ku piedošanas sa mu at auju vingrin jumiem, kuru biju
gusi: ik dienas pusstundu Sv s Mises laik valk t met lisko jostu352, bet seviš os gad jumos – divas stundas valk t josti u353. [T vs teica:] „M sa, saglab cik vari liel ku uztic bu Kungam
zum.” 1348 (13) Piekt diena. No r ta, kad ieg ju kapel , sapratu, ka m tei priekšniecei manis
bijušas k das nepatikšanas. Man tas bija oti s gi. P c Sv s Kom nijas pieliecu galvu pie Vissv s J zus Sirds un teicu: „Ak, mans Kungs, l dzu Tevi, dari, lai viss prieks, kas ir man sird no savien bas ar Tevi, iepl st manas m ot s priekšnieces dv sel , jo es vi ai esmu sag jusi nepatikšanas, pašai to nezinot.”
1349 J zus mani mierin ja, sakot, ka m s abas esam ieguvušas labumu sav m dv sel m, tom r es l dzu Kungu, lai Vi š uzrauga mani, lai manis d neviens neciestu, jo mana sirds to neiztur s.
1350 Ak, t Hostija, Tu saglab manas dv seles t bu; es baidos t s dienas, kad var tu atteikties no Tevis. Tu esi e u Maize, un ar jaunavu Maize.
1351 J zu, mans vislab kais paraugs, skatoties Tev , es iešu pa dz vi Tav s p s, pak aujot savu dabu Tavai ž last bai, p c Tavas vissv s gribas un gaismas, kas apgaismo manu dv seli, es piln gi pa aujos uz Tavu pal dz bu.
+ (14) JMJ 1352 Iekš s kontroles karte354 pašais p rbaud jums.
Savienošan s ar Ž lsird go Kristu. T k esmu savienota ar J zu, man vienm r un visur ir t uztic gai. Iekš ji esot savien ar J zu, man ji j t uztic gai regulas pras m, paši –
klus šan . 1353 Novembris uzvaras: 53 zaud jumi: 2 Decembris 104 - Janv ris 78 1 Febru ris 59 1 Marts 50
Apr lis 61 Maijs nijs lijs Augusts Septembris Oktobris 1354 Kad es šaubos, k man r koties, vienm r padomu l dzu m lest bai, vi a ir lab kais
padomdev js.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
198
1355 (15) Visp js p rskats 25.10.1937.g.
Uzvaras Zaud jumi
neši 11 12 01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 Dieva bauš i Sol jumi nabadz bas 9 š st bas 7 paklaus bas 27 7 Regula 7
lest ba uz tuv ko 38 17 73 35 30 20 1, 1, 1 Pazem ba 7 39 23 34 56 25 2, 3, 1, 1, 6 Paciet ba 23 56 50 17 80 50 Klus šana 11 45 37 28 37 20 Cie a pret tuv ko Sv. Mise,. sv. Kom nija Medit cija pašs p rbaud jums
Attieksme pret Dievu, biktst vu pret priekšniec m pret m m, b rniem pret cilv kiem no pasaules
17 6 7 7 20
15 12 5 5 5 4 2
25 13 11 7
3 7 10
1 5
10
1 6, 2, 1, 12 1, (12) 1 1, 1 2, 1
1356 (16) Sest diena. Ak, mans J zu, es esmu gatava pie emt jebkuru Tavu gribu; lai
kurp Tu mani vad tu, es Tevi sv šu. Lai ko Tu man uzdotu, izpild šu ar Tavas ž last bas pal dz bu. Lai k da b tu Tava sv griba attiec uz mani, es to pie emšu ar visu sirdi un dv seli, ne emot v to, ko saka mana nepiln daba.
1357 Reiz, ejot gar m cilv ku grupai, jaut ju Kungam, vai tie visi ir Dieva ž last bas st vokl , jo es nesajutu Vi a s pes. Tas, ka tu nej ti manas ciešanas, nenoz , ka visiem ir j t
last bas st vokl ; laiku pa laikam Es dodu tev iesp ju sajust dažu dv se u st vokli un dodu tev ciešanu ž last bu tikai t c, lai tevi izmantotu k savu darba r ku vi u atgriešanai pie Dieva.
1358 Kur ir sts tikums, tur ir j t ar upurim, visai dz vei ir j t upurim. Dv sele var t noder ga tikai caur upuri. Manas attiec bas ar tuv kajiem var pienest Dievam slavu tad, ja es
upur ju sevi; tom r caur šo upuri j izpaužas Dieva m lest bai, jo viss koncentr jas un g st savu rt bu tieši no š s m lest bas.
1359 (17) Kad beigsi š s rekolekcijas, atceries, ka Es pret tevi iztur šos k pret piln gu dv seli. Es v los, lai tu b tu man rok k paklaus gs instruments darbu veikšanai.
1360 Ak, Kungs, kas ien c vis man b , visnosl pumain kajos manas dv seles dzi umos, Tu redzi, ka Tevis vien ilgojos un v los izpild t Tavu sv to gribu, nepiev ršot uzman bu ne gr m, ne ciešan m, ne pazemojumiem, ne cilv ku ieskatiem.
1361 Man ir oti pat kams tavs l mums k t sv tai. Es sv ju tavas p les un dodu iesp ju k t sv tai. Esi uzman ga, lai nezustu neviena iesp ja, ko Es dodu tavai sv ttapšanai. Ja tev neizdosies izmantot šo iesp ju, nezaud mieru, bet dzi i pazemojies man priekš un ar lielu pa bu piln gi iegremd jies man ž lsird , t tu atrad si vair k, nek esi zaud jusi, jo pazem gai dv selei d sn k tiek dots, vair k, nek vi a l dz...
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
199
1362 (18) + Sept diena. Sava aicin juma apzin šan s, tas ir, iekš ja p rliec ba, ka sasniegšu sv tumu. Š dzi izpratne piepild ja manu dv seli ar pateic bu Dievam un visu slavu pienesu savam Dievam, jo es zinu, kas esmu.
1363 No š m rekolekcij m es izg ju, Dieva m lest bas piln gi p rveidota. Mana dv sele nopietni un v riš gi s k jaunu dz vi, un, lai gan ji vi as dz ve nemain sies, neviens to nepaman s, tom r t ra m lest ba s k vad t manu dz vi un ž lsird ba ir t s auglis. Esmu piln gi Dieva p emta un ar Dievu eju ikdienas pel kaj un gr taj dz , piln pa uz Vi u, kuru j tu sird – Vi š p rveidos šo pel bu man person gaj sv tum .
1364 Dzi klus šan pie Tavas ž lsird s Sirds šaj s rekolekcij s nobriest mana dv sele. Tavas m lest bas t rajos staros mana dv sele zaud ja savu sausumu un k uva par saldu nobriedušu augli. Tagad es past gi var šu b t der ga Bazn cai, jo mans sv tums ir dz ba visai Bazn cai, t k visi esam viena miesa J Krist . T c es p los, lai manas sirds augsne dotu labus aug us, lai gan cilv ka acs tos varb t nekad nepaman s, ta u pien ks diena, kad k s skaidrs, ka ar šo augli barojuš s un barosies daudzas dv seles.
1365 Ak, m M lest ba, kura iededzini man jaunu dz vi, m lest bas un ž lsird bas dz vi, atbalsti mani ar savu ž last bu, lai es cien gi atbild tu Tavam aicin jumam, lai caur mani dv sel s notiktu tas, ko Tu esi nol mis.
Mans Dievs, es redzu m go r tausmas spožumu. Visa mana dv sele raujas pie Tevis, Kungs, tagad nekas mani neaiztur un nesaista pie zemes. Pal dzi man, Kungs, lai es paciet nodz votu savas atlikuš s dienas. Manas m lest bas upuris nep rtraukti kv lo Tavas Majest tes priekš , bet tik klusi, ka to redz tikai Tava acs, Dievs, neviens cits to paman t nesp j. 1366 (20) Ak, mans Kungs, lai gan tik daudzas lietas mani interes , lai gan t lieta man gu uz sirds, lai gan ilgojos p c Bazn cas triumfa, lai gan ilgojos p c dv se u gl bšanas, lai gan mani skar visas Tavu tic go vaj šanas, lai gan man dara s pes katrs dv se u zaud jums, tom r
ri tam visam man dv sel ir dzi š miers, kuru nesp j trauc t ne slava, ne v šan s, ne š rš i, jo Tu, mans Kungs, esi man augst kais p ri visiem apst iem. 1367 Astot diena. Ak, mans Kungs, pie Tavas Vissv s Sirds atceroties visas labdar bas, ko esmu sa musi, sajutu nepieciešam bu paši pateikties par daudzaj m Dieva
last m un labdar m. Es v los gremd ties pateic Dieva Majest tes priekš , septi as dienas un septi as naktis palikt pateic bas l gšan ; ji gan es pild šu visus savus pien kumus, bet mans gars past gi b s pie mana Kunga, un visi mani vingrin jumi b s pateic bas caurstr voti. Vakar – pusstunda ce os kop ar Kungu sav cell , nakt – cik reizes pamod šos, tik reizes (21) iegrimšu pateic bas l gšan . Š veid es v los kaut da ji pateikties par Vi a daudzaj m labdar m. 1368 Tom r, lai tas viss b tu pat kam ks Dieva ac s un lai man nepaliktu pat šaubu nas, g ju pie sava gar vad ja un atkl ju vi am v šanos, kas ir man dv sel , tas ir,
šan s iegremd ties pateic bas l gšan . Sa mu at auju visam, iz emot l gšanu nakt , kad pamostos. 1369 Ar k du prieku es atgriezos kloster 355! N kamaj dien savu lielo pateic bu s ku ar sol jumu atjaunošanu. Mana dv sele piln gi iegrima Diev , no visas manas b bas uz Dievu
s viena liesma – pateic ba; v rdu bija maz, jo Dieva labdar ba manu dv seli dedzin ja k liesmas, bet visas ciešanas un nepatikšanas bija k malka, ko piemet ugun , lai t nenodziest. Piesaucu visas debesis un zemi, lai pievienojas manai pateic bai. 1370 (22) Beiguš s rekolekcijas, š s skaist s dienas, kad biju vienatn ar Kungu J zu.
s rekolekcijas notur ju t , k J zus to v s un k Vi š man bija teicis pirmaj rekolekciju dien , tas ir, visliel kaj mier apdom ju Dieva labdar bas. T das rekolekcijas sav dz v l nebiju notur jusi, šaj mier mana dv sele nostiprin s vair k nek tas b tu k dos satricin jumos vai satraukumos. M lest bas staros visu redz ju t du, k ds tas ir paties . 1371 P c š m rekolekcij m j tos Dieva m lest bas piln gi p rveidota. Ak, Kungs, dieviš o manus darbus, lai man b tu nopelni m , un, kaut ar esmu tik nesp ga, es pa aujos uz Tavas ž last bas sp ku, kas mani stiprin s.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
200
1372 Mans J zu, Tu zini, ka jau no agras b rn bas v jos k t par lielu sv to, tas ir, t Tevi ar tik lielu m lest bu, ar k du l dz tam neviena dv sele tevi nebija m jusi. Sakum
s bija manas slepen s (23) v šan s, par kur m zin ja tikai J zus. Tagad es nesp ju t s notur t sav sird , es grib tu uzsaukt visai pasaulei: m liet Dievu, jo Vi š ir labs un oti ž lsird gs! 1373 Ak, parast un pel ikdiena, es raugos tev ar svin gu, sv tku skatienu. Laiks, kas mums ir dots, lai g tu nopelnus m gajai dz vei, cik tas ir liels un svin gs. Varu iedom ties,
to izmantotu sv tie. 1374 30.10.1937. Šodien klostera ceremoniju356 laik , kad notika Sv Mise, otraj pateic bas dien , ieraudz ju Kungu J zu liel skaistum . Vi š man teica: Mana meita, Es neesmu tevi atbr vojis no uzdevuma. Es atbild ju: „Kungs, mana roka ir v ja t diem darbiem.” , to Es zinu, ta u savien ar manu labo roku tu visu izpild si; tom r esi paklaus ga, esi paklaus ga biktst viem. Es vi iem došu gaismu attiec uz to, k tevi vad t. „Kungs, es jau grib ju s kt
koties Tav v rd , tom r priesteris S.357 v l atlika.” J zus man atbild ja: To Es zinu, t c tu dari to, kas ir tavos sp kos, tu nedr ksti nov rsties no t . 1375 (24) Novembris – 01.11.1937. Šodien p c Vesper m aizg ja procesija uz kapiem; es nevar ju iet uz kapiem, jo man bija
dežur pie v rti iem, bet tas man nemaz netrauc ja l gties par dv sel m. Kad procesija atgriez s no kapiem un ieg ja kapel , mana dv sele sajuta daudzu dv se u kl tb tni. Aptv ru Dieva taisn guma lielumu – katram j maks pašam l dz p jam grasim. 1376 Kungs man deva iesp ju vingrin ties paciet ar vienu m su; mums ab m ir viens pien kums. Vi a ir tik l na, ka otru t du v l neesmu redz jusi. Turkl t man ir j apbru ojas ar lielu paciet bu, lai noklaus tos vi as spriedel jumos. 1377 05.11. Šor t pie v rti iem pien ca pieci bezdarbnieki un neatlaid gi grib ja ieiet iekš . Kad m sa N. ilg ku laiku ar vi iem bija run jusi un nevar ja vi us aizs t proj m, atn ca uz kapelu (25) pie m mu as, un vi a358 lika turp iet man. Jau pa gabalu no v rtiem es sadzird ju,
vi i dauz s. K du br di mani p ma apjukums un bailes, nezin ju, vai atv rt v rti us, vai run t pa lodzi u, k to dar ja m sa N. Tad sadzird ju balsi dv sel : Ej un atver vi iem v rti us un sarun jies ar tiem tikpat laipni, k tu run ar Mani. T t atv ru v rti us un tuvojos pašam barg kajam no vi iem, s ku ar vi u run t tik laipni un mier gi, ka vi i vairs nezin ja, ko dar t, un ar s ka piekl gi run t un teica: „J , tas ir slikti, ka klosteris nevar dot mums darbu.” Un vi i aizg ja mier gi. Skaidri jutu, ka caur mani uz vi u sird m darboj s J zus, kuru pirms stundas biju pie musi Sv taj Kom nij . Ak, cik labi ir r koties p c Dieva iedvesmas. 1378 Šodien jutos slikt k un aizg ju pie m tes priekšnieces, lai pal gtu at auju iet gult . Ta u v l nebiju izteikusi savu l gumu, (26) kad m te teica: „M sa, tev vienai ir j iztiek pie
rtiem, jo meiteni es s tu uz k postiem, man nav cita, ko s t.” Atbild ju: labi – un mier gi izg ju. Kad atn cu pie v rtiem, jutos br numaini stipra, visu dienu pild ju savu pien kumu un jutos labi; izjutu sv s paklaus bas sp ku. 1379 10.11.[1937.]. Kad m te man par ja to gr mati u359, kur ir kron tis un lit nija, un novenna, pal dzu m tei, lai vi a man iedod to paskat ties. Kad biju to p rskat jusi, J zus man deva iekš ju izpratni, ka Jau ir daudz dv se u, kuras pie manas m lest bas ir atvedusi š sv tbilde. Caur šo lietu mana ž lsird ba darbojas dv sel s. Uzzin ju, ka daudz dv se u ir iepazinušas Dieva ž last bu. 1380 Es uzzin ju, ka m tei priekšniecei b s j nes smags krusts, saist ts ar fizisk m ciešan m, tom r tas neb s ilgi. 1381 (27) + Man ien ca pr , ka es var tu z les pie emt nevis pa karot tei, bet pa puskarot tei, jo t s ir d rgas. Tai paš br sadzird ju balsi: Mana meita, Es negrib tu, ka tu t dar tu. Pie em ar pateic bu visu, ko Es tev dodu caur priekšniec m – ar to tu Man lab k patiksi. 1382 + Kad ap vieniem nakt nomira m sa Dominika360, vi a atn ca pie manis un pazi oja, ka ir mirusi. Es dedz gi aizl dzu par vi u. No r ta m sas man teica, ka vi as vairs nav, bet es atbild ju, ka zinu, jo vi a bija pie manis. M sa sanit re361 man l dza pal dz t vi u ap rbt. Kad es g ju m sai l dzi, Kungs va man saprast, ka vi a v l cieš š st tav . Es divk ršoju savas
gšanas par vi u un, lai gan l dzos oti sirsn gi, k parasti l dzos par m su mirušaj m m m,
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
201
tom r biju sajaukusi dienu skaitu un triju dienu viet , k to prasa regula, biju l gusies divas. Ceturtaj dien vi a lika man saprast, ka man v l ir j dzas par vi u un ka vi ai š s l gšanas ir vajadz gas. Es uzreiz (28) velt ju vi ai veselu dienu, un ne tikai šo dienu, bet vair k, k to prasa tuv km lest ba. 1383 P c n ves m sa Dominika izskat s oti labi un nel dzin s l im. T c dažas
sas teica: „Vai vi a nav letar isk mieg ?” Un viena m sa man saka, lai aizejam un pieliekam vi ai pie l m spogul ti, ja ir dz va, spogul tis aizsv s. Es teicu: labi, un m s t izdar m, ta u spogul tis nenosv da, kaut gan mums lik s, ka sv st. Ta u Kungs man va saprast, k Vi am tas nepat k, un stingri br din ja, lai es nekad vairs nedaru pret ji savai iekš jai p rliec bai. Es dzi i zemojos Kunga priekš un l dzu piedošanu. 1384 Redzu vienu priesteri, kuru Kungs oti m l, bet s tans vi u oti neieredz, jo vi š daudz dv se u aizved uz sv tumu un (29) r jas tikai par Dieva slavu; es l dzu Dievu, lai neizs ktu vi a paciet ba attiec uz tiem, kuri vi am past gi pretojas. Kur s tans pats nesp j trauc t, tur vi š izmanto cilv kus. 1385 19.11. Šodien p c Sv s Kom nijas J zus man teica, cik oti Vi š v las n kt pie cilv ku sird m. Es v los savienoties ar cilv ku dv sel m; mana sv tlaime ir savienoties ar cilv ku dv sel m. Zini, mana meita, ka tad, kad Es Sv taj Kom nij n ku pie cilv ka sirds, manas rokas ir pilnas vis du ž last bu, kuras es ilgojos atdot dv sel m, bet dv seles pat nepiev rš Man uzman bu, pamet Mani vienu un nodarbojas ar ko citu. Ak, cik Man ir skumji, ka dv seles nav iepazinušas manu m lest bu. Vi as izturas pret Mani k pret kaut ko nedz vu. Es atbild ju J zum: „Ak, manas sirds d rgums, manas m lest bas vien gais objekts un dv seles sv tlaime, es v los sav sird Tevi t cildin t, k Tu esi cildin ts savas m s slavas tron . Mana m lest ba v las (30) kaut da ji Tev atl dzin t tik daudzu dv se u aukstumu. J zu, š mana sirds ir m joklis Tev, neviens nevar taj ieiet, vien gi Tu atp ties taj k kr d rz .” Uz redz šanos, mans J zu, man jau j k pild t savus pien kumus, bet savu m lest bu uz Tevi es pier šu ar upuri, un nelaid šu gar m nevienu iesp ju to pienest.
1386 Kad es izg ju no kapelas, m te priekšniece man saka: „M sa, tu neiesi uz kateh zi362, bet dežur si pie v rtiem.” Labi, J zu, visu dienu man bija paši daudz iesp ju upuriem, un es nevienu no t m nepalaidu gar m, pateicoties Sv Gara sp kam, kuru biju pasm lusies Sv taj Kom nij .
1387 Dz ir t di br ži, kad dv sele ir t st vokl , ka nesaprot cilv ku valodu. Viss vi u moka, un nekas nenomierina, iz emot dedz gu l gšanu. Dedz l gšan dv sele ieg st atvieglojumu, un, ja vi a ar v tos k dus cilv ku paskaidrojumus, tas novestu v l liel satraukum .
1388 (31) + Vien l gšan uzzin ju, cik pat kama Dievam ir t va Andraša dv sele. Vi š ir sts Dieva b rns, reti kur dv sel tik skaidri izpaužas š dievb rn ba, tas ir t c, ka vi š paši godina Dieva M ti.
1389 Ak, mans J zu, lai gan es oti gribu censties, tom r nedr kstu steigties t c vien, lai ar savu steigu nesaboj tu Tavu darbu. Ak, mans J zu, Tu auj man paz t savu nosl pumu un gribi, lai es to past stu cit m dv sel m. Jau dr z b s iesp ja manai darb bai. Š ietama apklusuma br netrauc ti s ksies mana misija. T da ir Dieva griba, kura nemain sies, kaut ar daudzi tai pretosies. Nekas nemain s Dieva gribu.
1390 Redzu, ka priestera Sopo ko domas ir piev rstas Dieva lietai363, un vi š cenšas Dieva gribu pazi ot Bazn cas hierarhiem. Vi a p u d Dieva Bazn iemirdz sies jauna (32) gaisma dv sel m par prieku. Pagaid m vi a dv seli m c smagums, it k tas b tu atalgojums par vi a p m Dieva d , ta u turpm k t neb s. Redzu vi a prieku, kuru nekas nesp s aptumšot, da u no š prieka Dievs vi am dos jau te, virs zemes. T du uztic bu Dievam, ar k du izce as š dv sele, es v l nebiju sastapusi.
1391 Šodien damtelp vakari u laik sajutu Dieva skatienu savas sirds dzi um . Tik dz va kl tb tne p ma manu dv seli, ka br žam neapzin jos, kur es atrodos. Salda Dieva kl tb tne piepild ja manu dv seli, un reiz m nesapratu, ko man saka m sas.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
202
1392 Visu, kas man ir labs, ir izdar jusi Sv Kom nija, par visu es pateicos vi ai. tu, ka š sv uguns mani ir piln gi p rveidojusi. Ak, k es priec jos, ka esmu m joklis Tev,
Kungs; mana sirds ir sv tn ca, kur Tu past gi m jo...
+ (33) JMJ
1393 J zu, manas dv seles sv tlaime, e u Maize, Tev gremd jas visa mana b ba Un dz vo Tavu Dieviš o dz vi k izredz tie debes s, Un š s dz ves sten ba nezud s, ar kad iemigšu z rk . zu, Euharistija, nemirst gais Dievs, Tu past gi m jo man sird , Un, kad Tu esi ar mani, pat n ve nesp j man kait t – man saka m lest ba, ka dz ves beig s Tevi redz šu. Tavas Dieviš s dz ves reibum Mier gi raugos man atv rt s debes s; ve nokaun jusies aizies tukš m rok m, Jo man dv sel , Kungs, - Tava dz ba. c Tavas sv s gribas, ak, Kungs, ve skars manu miesu, Un es v los, lai tr k n k atrais šan s, Jo caur to es ieiešu m dz . zu, Euharistija, manas dv seles dz ba, Tu esi paaugstin jis mani l dz m bai, Caur briesm m mok m un miršanu ejot. 1394 (34) 26.[11.1937.]
Ikm neša vienas dienas rekolekcijas
Šaj s rekolekcij s Kungs man deva gaismu dzi k iepaz t Vi a gribu un l dz ar to piln gi atdoties Dieva sv tajai gribai. Š gaisma mani nostiprin ja dzi mier , ka man nek nav
baid s, iz emot gr ku. Lai ko Dievs man s tu, pie emšu piln pa Vi a sv tajai gribai. Lai kur Dievs mani noliktu, es cent šos uztic gi pild t Vi a sv to gribu un visas Vi a v šan s, cik vien b s manos sp kos, pat ja Dieva griba man b s k Debesu T va griba Vi a D lam Ol vd rz – cieta un smaga. No t es iedom jos, ka, ja Dieva griba š veid bija j pilda Vi a
otajam D lam, tad t pat t ir j pilda ar mums. Ciešanas, vaj šanas, pazemojumi, nicin šana – caur to visu mana dv sele k st l dz ga J zum. Esmu iev rojusi, ka, jo vair k es ciešu, jo vair k
dzinos J zum – tas ir vis kais ce š. Ja cits ce š b tu lab ks, to J zus man b tu par jis. Ciešanas man (35) neat em mieru, bet, no otras puses, kaut ar priec jos par dzi o mieru, tom r šis dzi ais miers nemazina manas ciešanas. Lai gan reiz m mana galva ir zemu noliekta un asaras slacina zemi, tom r tai paš br mana dv sele var b t dzi a miera un prieka pilna. 1395 Es v los nosl pties Tav visž lsird kaj Sird k rasas l se kaus . Pagl bj mani šaj kaus no š s pasaules aukstuma. Neviens nesaprat s manu laimi, k priec jas mana sirds sl ptuv – vienatn ar Dievu. 1396 Šodien sadzird ju balsi dv sel : Ak, ja gr cinieki zin tu par manu ž lsird bu, tik daudzi neietu pazušan . St sti gr m dv sel m, lai vi as nebaid s tuvoties Man, st sti par manu lielo ž lsird bu. 1397 Kungs man teica: Katras dv seles zaud jums Man izraisa n ves skumjas. Tu vienm r Mani iepriecini, kad (36) l dzies par gr ciniekiem. Man vispat kam l gšana ir
gšana par gr cinieku atgriešanos; zini, meit, ka š l gšana vienm r tiek uzklaus ta.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
203
1398 Tuvojas advents, v los sagatavot savu sirdi Kunga J zus atn kšanai ar gara klusumu un sak rtot bu, savienojoties ar Vissv ko M ti un uztic gi sekojot Vi as pazem bas tikumam, ar ko Vi a ieguva lielu patiku Dieva ac s. Ceru, ka, esot kop ar Vi u, izpild šu šo savu l mumu. 1399 Vakar , kad uz br di ieg ju kapel , galv sajutu briesm gu rkš u d rienu. Tas bija neilgi, ta u s pes bija tik lielas, ka vienu mirkli mana galva noliec s pie balustr des, lik s, ka rkš is duras l dz smadzen m; tom r tas nekas – viss dv se u d , lai tikai izl gtu t m Dieva
lsird bu. 1400 Dz voju tikai šaj br un cit di r koties nesp ju. V los šo br di izmantot cik iesp jams lab k, uztic gi izpild t visu, ko tas man dod. Stipr tic es vis pa aujos uz Dievu. 1401 (37) Vakar sa mu v stuli no priestera Sopo ko. Uzzin ju, ka Dieva lieta turpin s, kaut ar l ni. Par to bezgal gi priec jos un dubultoju savas l gšanas par visu šo lietu. Sapratu, ka tagad Dievs no manis v las l gšanas un upurus par šo lietu; mana darb ba var tu sajaukt Dieva pl nus, k to vakardienas v stul uzrakst jis priesteris Sopo ko. Ak, mans J zu,
ti man ž last bu, lai es b tu paklaus gs r ks Tav s rok s. No t s v stules sapratu, cik lielu gaismu Dievs dod šim priesterim, un tas mani p rliecina, ka šo lietu Dievs caur vi u stenos cauri gr m, stenos, kaut ar pretošan s aug. To es labi zinu: jo skaist ks un noz ks darbs, jo liel ka v tra pret to trakos. 1402 Dievs savos neaptveramajos l mumos bieži vien pie auj, ka tie, kuri k liet visvair k p u pielikuši, te virs zemes nepriec jas par to aug iem, visu vi u prieku Dievs paglab
bai; bet l dz s tam Dievs auj uzzin t, cik Vi am ir pat kamas š du dv se u p les (38), un di br ži stiprina dv seles jaun m c m un p rbaud jumiem. Š das dv seles visvair k l dzin s
Pest jam; Vi š sav darb , kuru bija uzs cis virs zemes, baud ja tikai r gtumu. 1403 Ak, mans J zu, par visu esi slav ts; es priec jos, ka piepild s Tava sv griba, un
man ir piln gi pietiekami, lai es b tu laim ga. 1404 J zu, apsl ptais, Tev viss mans sp ks. No visjaun kajiem gadiem Kungs J zus mani pievilka Vissv kaj Sakrament . Man bija septi i gadi, kad biju Vesper s; Kungs J zus bija izst ts monstranc , un tad es pirmo reizi izjutu Dieva m lest bu, un Dieva m lest ba piepild ja manu mazo sirsni u, un Kungs man deva izpratni Dieva liet s. No t s dienas l dz pat šim laikam aug mana m lest ba uz apsl pto Dievu l dz uztic bas pilnajai tuv bai. Viss manas dv seles sp ks ce as no Sv s Euharistijas. Visus br vos br žus es pavadu kop ar Vi u sarun s, Vi š ir mans Skolot js. 1405 (39) 30.11.[1937.]. Vakar , kad g ju pa k pn m, mani p ma d vaina nepatika pret visu dieviš o. Tad sadzird ju s tana balsi, tas man teica: „Nemaz nedom par šo lietu, Dievs nav tik ž lsird gs, k tu par Vi u run . Nel dzies par gr ciniekiem, jo vi i t pat b s pazudin ti, bet š s ž lsird bas lietas d tu risk pati tikt pazudin ta. Nekad nerun par šo Dieva ž lsird bu ar biktst vu, konkr ti – ar t vu Sopo ko un t vu Andrašu.” Tad balss p rv rt s par sarge eli. Taj br es atbild ju: „Es zinu, kas tu esi, – melu t vs364.” Izdar ju Sv krusta z mi, un šis „e elis” pazuda ar troksni un dusm m. 1406 Šodien Kungs man va iekš ji saprast, ka Vi š mani neatst s. Vi š va man iepaz t Dieva lielumu un sv tumu un taj paš laik – m lest bu un ž lsird bu uz mani un deva man dzi ku savas nabadz bas izpratni; tom r mana liel nabadz ba man neat em pa bu, bet, tieši pret ji – lab ka savas nabadz bas iepaz šana man nostiprin ja pa bu (40) uz Dieva
lsird bu. Esmu sapratusi, ka viss ir atkar gs no Dieva. Zinu, ka bez Vi a gribas neviens pat manam matam nepieskarsies. 1407 Šodien, kad pie mu Sv to Kom niju, kaus iev roju dz vu Hostiju, un to priesteris man pasniedza. Kad atgriezos sav viet , jaut ju Kungam: „K c viena dz va? Tu ta u esi dz vs zem vis m maizes z m.” Kungs man atbild ja: , t ir, zem vis m z m Es esmu tas pats, ta u ne visas dv seles Mani pie em ar tik dz vu tic bu k tu, mana meita, un t c Es nevaru vi u dv sel s darboties t pat k tav dv sel . 1408 Sv Mise, kuru svin ja priesteris Sopo ko. Es taj piedal jos un ieraudz ju B rnu
zu. Vi š ar vienu pirksti u piesk s š priestera sejai un teica man: Vi a nodomi ir cieši
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
204
saist ti ar maniem nodomiem, t c esi mier ga par manu lietu; (41) Es ne aušu vi am k ties, bet tu nek nedari bez vi a at aujas. Tas piepild ja manu dv seli ar lielu mieru vis šin liet .
1409 + Šodien Kungs J zus auj man iepaz t Vi u pašu un Vi a l dzj go m lest bu un bu par mani. Vi š auj man dzi i izprast to, ka viss ir atkar gs no Dieva gribas, ka Vi š
pie auj dažas gr bas m su nopelnu d , lai skaidr k izpaustos m su uztic ba. Tai paš laik es ieguvu sp ku ciešan m un pašaizliedz bai.
1410 Šodien Vissv s Jaunavas Marijas Bezvain s Ie emšanas vigilija. Pusdienu laik Kungs man va uzzin t, cik liela ir mana s ba, tas ir, Vi š va man tik dz vi un skaidri paz t Dieva tuvumu, kurš man m gi netiks at emts, ka es ilgi paliku dzi i iegrimusi J zus dz vaj kl tb tn , zemojoties Vi a Majest tes priekš .
+ 1411 JMJ Ak, Dieva Gars, paties bas un gaismas Gars, Dieva ž last ba Tu m jo man dv sel . Lai Tava elpa klied tumsu
Un Tav gaism aug labi darbi. Ak, Dieva Gars, m lest bas un ž lsird bas Gars, Tu man sird lej pa bas balz mu, Tava ž last ba manu dv seli stiprina labaj , Dod vi ai nep rvaramu past bas sp ku. Ak, Dieva Gars, miera un prieka Gars, Tu stiprini manu alkstošo sirdi, Tu lej taj Dieva m lest bas dz vo deni Un padari drosm gu c s. Ak, Dieva Gars, manas dv seles vism kais viesis, Es ilgojos vienm r palikt Tev uztic ga, priekos, t ciešanu br žos, Ilgojos vienm r b t kop ar Tevi, Dieva Gars. Ak, Dieva Gars, Tu caurstr vo manu b bu Un auj man paz t Tr svien Dieva dz vi, Un ieved mani savas Dieviš s B bas nosl pumos, Vienot ar Tevi es dz vošu m gi. 1412 (43) + oti r gi es gatavojos Dievm tes Bezvain s Ie emšanas sv tkiem. Vair k dom ju par sava gara koncentr šanu un par pašo d vanu Dieva M tei; taj paš laik visa mana sirds grima Vi , pateicoties Dievam par Marijai doto lielo ž last bu. 1413 Es gatavojos ne tikai ar kop go novennu, kuru l dza visa kongreg cija, bet v l atseviš i centos katru dienu t kstoš reizes pasveicin t Vi u, noskaitot Marijas godam t kstoš Esi sveicin ta, Marija devi as dienas p c k rtas. + Jau trešo reizi es l dzos š du novennu uz Dieva M ti, tas ir katru dienu t kstoš Esi sveicin ta, Marija, tas ir, devi i t kstoši apsveikumu Marijai visas novennas laik . Kaut ar jau tr s reizes to esmu notur jusi, turkl t divas reizes dež ras laik , tas nemaz netrauc ja man pien kumu pild šanu, es tos veicu cik vien iesp jams r gi. Turkl t es novennu nel dzos citu dievkalpojumu laik – ne Sv s Mises, ne slav šanas laik neskait ju Esi sveicin ta, Marija. Vienu reizi šo novennu notur ju, kad (44) gul ju slimn . Ja grib, tad var. Es tikai l dzos un str ju, iz emot rekre ciju. Taj s dien es neizrun ju nevienu v rdu bez piln gas nepieciešam bas, un man ir j atz st, ka tas prasa diezgan daudz uzman bas un p u. Bet Bezvain s godam man nekas neš iet par daudz. 1414 Bezvain s Ie emšanas sv tki. Pirms Sv s Kom nijas ieraudz ju Vissv ko
ti neizsak skaistum . Vi a pasmaid ja man un teica: „Mana meita, Dievs man ir uztic jis
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
205
t tev par m ti paš veid , bet es v los, lai ar tu man b tu b rns paš veid . Mana m ot meita, es v los, lai tu vingrin tos trijos tikumos, kas man ir visd rg kie un Dievam tie ir vispat kam kie: pirmais – pazem ba, pazem ba un v lreiz pazem ba; otrais – š st ba; trešais –
lest ba uz Dievu. T k tu esi mana meita, tev vajag paši mirdz t ar šiem tikumiem.” 1415 P c šiem v rdiem M te pieglauda mani pie savas sirds un nozuda. 1416 Kad es atgriezos sev (45), mana sirds br numaini tiec s uz tikumiem, es tajos uztic gi vingrinos, tie ir it k iekalti man sird . T man bija oti liela diena, taj dien biju past kontempl cij , un, atceroties vien par šo ž last bu, iegrimu jaun dzi kontempl cij un visu dienu pavad ju pateic , un to nebeidzu, jo š s ž last bas atcer šan s manu dv seli no jauna iegremd ja Diev ... 1417 Ak, mans Kungs, mana dv sele ta u ir nabadz no vis m, bet Tu tik laipni non c pie vi as. Es skaidri redzu Tavu lielumu un savu niec bu un t c priec jos, ka Tu esi tik varens un neaptverams, bet es – tik maza. 1418 Ciet js Kristu, es eju Tev pret ; esmu Tava l gava un man ir j dzin s Tev. Tavs apvainojumu t rps lai apkl j ar mani. Kristu, Tu zini, cik dedz gi es v los l dzin ties Tev. Izdari
, lai visas Tavas ciešanas k tu ar par manu da u, lai visas (46) Tavas s pes iel st man sird . Es ceru, ka Tu to izdar si man sav veid . 1419 + Šodien – nakts ador cija. Nevar ju taj piedal ties v jas vesel bas d , tom r, pirms iemigt, savienojos ar m m ador cij . Ap pulksten etriem l dz pieciem p kš i tiku uzmodin ta un dzird ju balsi, ka man ir j piedal s [l gšan ] kop ar t m m m, kuras tagad ador . Sapratu, ka k da no ador cij esoš m dv sel m l dzas par mani. 1420 Kad iegrimu l gšan , gar tiku p rcelta uz kapelu un tur ieraudz ju Kungu J zu monstranc . Tad monstrances viet ieraudz ju c lo Kunga t lu, un Vi š man teica: To, ko tu redzi sten , dv seles redz tic . Un cik Man ir m a vi u liel tic ba. Skaties, ji Man nevar ieraudz t dz bas paz mes, tom r sten t piln m ir katr Hostij ; ta u, lai Es var tu darboties dv sel , vi ai ir j tic. Ak, cik m a Man ir dz va tic ba! 1421 Šaj ador cij piedal s (47) m te priekšniece un dažas m sas. Un es sajutu, ka
tes l gšana savi oja debesis. Es priec jos par to, ka š dv sele ir tik m a Dievam. 1422 Otr dien rekre cijas laik jaut ju, kuras m sas ador ja starp pulksten etriem un pieciem, viena m sa iesauc s: „K c tu to jaut ? Tev laikam ir bijusi k da v zija?” Apklusu un nek vairs neteicu; kaut ar jaut ja m te priekšniece, es nevar ju atbild t, jo br dis nebija piem rots. 1423 Reiz viena m sa man atkl ja, ka vi a grib tu šo priesteri izv ties sev par gar go vad ju. Vi a man priec gi to past st ja un l dza, lai es pal dzos šai nodom ; es apsol ju. Kad
dzos, sapratu, ka š dv sele neieg s gar go labumu no š s vad šanas. Un, kad m s tiekamies atkal, š dv sele st sta par saviem priekiem, ko vi a g st no š s vad šanas. 1424 Es priec jos vi ai l dzi, bet, kad vi a aizg ja (48), sa mu stingru aizr jumu.
zus man teica, ka man vi ai ir j pasaka tas, ko Vi š man ir vis saprast l gšan ; to es ar pie pirm s iesp jas izdar ju, lai gan man tas d rgi maks ja. 1425 Šodien su br di sajutu s pes no rkš u vainaga. Taj br es Vissv Sakramenta priekš l dzos par vienu dv seli. P kš i sajutu tik šausm gas s pes, ka galva noliec s uz balustr des; tas bija tikai mirklis, bet neizsak mi s gs. 1426 Kristu, dod man dv seles! Pie auj visu, ko vien Tu v lies, tikai t viet dod man dv seles. Es v los dv se u gl bšanu, v los, lai dv seles iepaz tu Tavu ž lsird bu. Man nek nav, jo visu esmu atdevusi dv sel m, t da es nost šos Tiesas dien Tav priekš , jo visu esmu atdevusi dv sel m, un Tev neb s par ko mani sod t, un m s satiksimies šaj dien – m lest ba ar
lsird bu... +
1427 (49) JMJ
Apsl ptais J zu, manas dv seles dz ba,
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
206
Manu karsto v šanos m is, Tavu m lest bu nekas nenom ks man sird , Šo p rliec bu man dod m su abu m lest ba.
Apsl ptais J zu, manas augš mcelšan s cilden la, Tev ir visa mana dz ba, Hostija, Tu stiprini mani m gai m lest bai. Un Tu mani m si k savu b rnu. Apsl ptais J zu, mana vist m lest ba, Mana dz ve ar Tevi s kusies jau te virs zemes, Ta u piln t rit s n kamaj m , Jo m su abu m lest ba nekad nemain sies. Apsl ptais J zu, tikai Tevi mana dv sele v las, Tu esi man vien gais, augst ks par debesu sv tlaimi, Vair k nek d vanas un ž last bas mana dv sele gaida Tevi, Kad Tu n c pie manis zem maizes z mes. Apsl ptais J zu, em pie Sevis manu ilgu pilno sirdi, Kas kv lo Tev ar t ro serafa uguni, Iet pa dz vi Tav s p s – neuzvaram , Ar paceltu galvu, kaut ar tikai nesp ga jaunava. 1428 (50) Jau m nesi es j tos slikt k, bet klepojot katru reizi j tu, k pl st manas plaušas. Bieži vien es j tu sava erme a piln gu sabrukumu; t s ir tik lielas ciešanas, gr ti izteikt. Kaut ar tas piln gi saskan ar manu gribu, tom r manam ermenim t s ir lielas ciešanas, liel kas nek met la jostas valk šana un šaust šan s l dz asin m. Visvair k es to jutu, kad g ju uz damtelpu; es piespiedu sevi kaut ko ie st, jo diens man rad ja nelabumu. Tai paš laik man ka s t v ders, katrs as ks diens izrais ja bezgal gas s pes; t es ne vienu vien nakti moc jos
briesm s s s un asar s gr ciniekiem par labu. 1429 Tom r pajaut ju biktst vam, k man r koties: vai ar turpm k to paciest gr cinieku
, vai pal gt priekšniecei piem rot ku dienu. Biktst vs nol ma, ka man ir j dz priekšniecei piem rot ki dieni; kad es dar ju t , k bija nor jis biktst vs, redz ju, ka š pazemošan s ir Dievam pat kama. 1430 (51) K du dienu s ku šaub ties: vai tas ir iesp jams – just organisma sabrukumu, tom r staig t un v l str t. Vai tas nav k ds malds? Bet no otras puses – tas nevar b t malds, jo man sag briesm gas mokas. Kad par to dom ju, pie manis uz br di ien k parun ties viena
su m sa. P c p ris min m vi a briesm gi saviebjas un saka man: „M sa, es j tu tr du smaku, it k kaut kas tr tu. Cik briesm gi.” Es atbild ju, ka vi ai nevajag baid ties, jo smaka
k no manis. Vi a bija oti p rsteigta un teica, ka ilg k to nesp j iztur t. Kad vi a aizg ja, es sapratu, ka Dievs šai m sai bija devis t du saj tu, lai es nešaub tos, un ka Vi š br numain k rt sl pj manas ciešanas no visas kongreg cijas. Ak, mans J zu, tikai Tu zini visu š upura dzi umu. 1431 damtelp v l ar bija j iztur ne viens vien p rmetums, ka es esot kapr za; tad es,
pierasts, steidzos pie tabern kula, noliecos (52) kausa priekš un sme os sp ku, lai var tu samierin ties ar Dieva gribu. Tas, ko uzrakst ju, v l nav viss. 1432 Šodien sv s gr ks dzes laik , gar laužot Hostiju ar mani, [t vs] man izteica
dus nov jumus: „Esi piln gi uztic ga Dieva ž last bai, otrs – izl dz Dieva ž lsird bu sev un visai pasaulei, jo mums visiem ir oti nepieciešama Dieva ž lsird ba.” 1433 Divas dienas pirms sv tkiem damtelp las ja š dus v rdus: „R t – J zus Kristus piedzimšana mies 365.” Ar šiem v rdiem manu dv seli caurstr voja Dieva gaisma un m lest ba, dzi k izpratu Iemiesošan s nosl pumu. Cik liela Dieva ž lsird ba ietverta Dieva D la Iemiesošan s nosl pum ! 1434 Šodien Kungs man va izjust savu dusm bu uz cilv ci; gr ku d t pelna savu dienu sa sin šanu; sapratu, ka pasaules past šanu balsta izredz tas dv seles, tas ir, klosterbr i un klosterm sas. B das pasaulei, ja neb s klosteru!
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
207
+
1435 (53) JMJ
Visu es daru ar domu par n vi, Daru t , k dar tu p stund . Kaut dz ve k viesulis aizjo os tri, Bet nezud s tas, kas Dieva v rd dar ts. Es j tu sava erme a piln gu sabrukumu, Kaut v l dz voju un str ju, ve man neb s tra dija, Jo to es sen jau j tu. Kaut manai dabai nav pat kami Past gi justies mirstošai, Ta u Dieva gaism tas nav tik briesm gi, Jo taj mostas tic ba, cer ba, m lest ba un nož la. Katru dienu es oti nop los, Lai dz votu kopienas dz vi Un ar to izl gtu ž last bu dv se u gl bšanai, Noliktu savu upuri elles ugun m priekš . Kaut vienas dv seles gl bšanai Ir v rts atdot visu savu dz vi Un nest visliel kos upurus un s pes Sv tajam Dievam par godu. 1436 (54) + Kungs, kaut ar Tu man bieži auj izjust savas dusmas, tom r Tava dusm ba
d pazem gas dv seles priekš . Kungs, kaut ar Tu esi liels, tom r auj Sevi uzvar t dzi i pazem gai un l npr gai dv selei. Pazem ba, visd rg kais tikums, cik maz dv se u tevi ieg st. Visur es redzu tikai š tikuma š ietam bu, nevis pašu tikumu. Ak, Kungs, pazemini mani man s ac s, lai es var tu atrast ž last bu Tav s sv taj s ac s.
1437 + Vigilija (1937.) P c Sv s Kom nijas Dieva M te man va iepaz t savas skumjas, k das Vi ai bija par Dieva D lu. Bet š s skumjas piepild ja t da Dieva gribai padošan s smarža, ka to lab k var tu nosaukt par sv tlaimi nek par skumj m. Sapratu, k manai dv selei vajag pie emt katru Dieva gribu. Ž l, ka neprotu to t uzrakst t, k izjutu. Visu dienu mana dv sele bija dzi sakopot , nekas vi u no t neizr va, ne pien kumi, ne tikšan s ar cilv kiem no pasaules.
1438 (55) Pirms vakari m uz br di ieg ju kapel , lai gar lauztu obl ti ar mirstošiem un man d rgiem cilv kiem, kuri atrodas t lu no manis. S kum iegrimu dzi l gšan un l dzu Kungam ž last bas vi iem, bet p c tam – katram no vi iem. J zus va man saprast, cik tas Vi am ir pat kami, bet manu dv seli piepild ja v l liel ks prieks, jo Dievs paši m l tos, kurus
s m lam. 1439 Kad biju damtelp , las juma laik visa mana b ba iegrima Diev . Iekš ji
redz ju, ka Dievs raug s uz mums oti labv gi. Es paliku vienatn ar Debesu T vu. Šaj br es dzi k iepazinu Tr s Dieviš s Personas, kuras kontempl sim visu m bu, bet p c miljoniem gadu uzzin sim, ka m su kontempl cija ir tikko s kusies. Ak, cik liela ir Dieva ž lsird ba, ka Vi š auj cilv kam tik dzi i (56) piedal ties sav Dieviš aj laim , bet tai paš laik lielas s pes
em manu sirdi, jo tik daudzas dv seles ir panicin jušas šo laimi. 1440 Kad s m dal ties ar obl m, vald ja sirsn ga savstarp ja m lest ba. M te
priekšniece man izteica š du nov jumu: „M sa, Dieva darbi iet l m, t c, nesteidzies.” Visas m sas ar lielu m lest bu man sirsn gi v ja to, ko es visvair k v los. Redz ju, ka šie
jumi patiesi n ca no sirds, iz emot vienu m su, kura savos v jumos bija pasl pusi aunumu; tas gan mani maz sar gtin ja, jo mana dv sele bija Dieva piepild ta, turkl t va
saprast, k c Dievs tik maz tiekas ar šo dv seli. Es sapratu, ka vi a vienm r mekl pati sevi, pat
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
208
sv s liet s. Ak, cik labs ir Kungs, ka Vi š ne auj man k ties. Es zinu, ka Vi š mani past gi sarg s, bet tikai l dz tam laikam, kam r b šu mazi a, jo ar t diem Vi š, augstais Kungs, m l tikties, bet lielos Vi š pa gabalu paz st un pretojas tiem.
1441 (57) Kaut ar grib ju palikt nomod visu laiku l dz Gani u Misei, tom r nesp ju, jo aizmigu un jutos oti v ja; bet, kad iezvan ja Misi, uzreiz uzr vos augš , ap rbos, lai gan ar liel m gr m, jo ik pa br dim man k uva slikti.
1442 + Atn cu uz Gani u Misi un uzreiz iegrimu dzi sakopot , kur redz ju Betl mes stall ti, gaismas pilnu. Vissv Jaunava tina auti os J zus B rnu, iegrimusi liel
lest , bet sv tais J zeps v l gul ja. Tikai tad, kad M te ielika J zu sil , Dieva gaisma pamodin ja J zepu, vi š ar s ka l gties. P c br ža es paliku vienatn ar J zu, Vi š stiepa uz mani savas roci as, un es iedom jos pa emt Vi u sav s rok s. J zus piek va savu galvi u pie manas sirds, bet ar savu dzi o skatienu va man saprast, ka Vi am ir labi pie manas sirds. Šaj br nozuda man J zus, skan ja zvani š, aicinot uz (58) Sv to Kom niju; mana dv sele kusa no prieka.
1443 Tom r uz Sv s Mises beig m s ku justies tik slikti, ka bija j iziet no kapelas un iet uz celli – nevar ju piedal ties kop t jas dzeršan . Bet mans prieks bija liels visu sv tku
laiku, un mana dv sele bija nep rtraukti savienota ar Kungu. Sapratu, ka katra dv sele grib tu t Dieva iepriecin jumus, ta u nek zi nev las atteikties no pasaules priekiem, bet š s divas
lietas nek di nav savienojamas. 1444 Šaj sv tku laik sajutu, ka k das dv seles l dzas par mani. Priec jos, ka jau te
virs zemes ir t da gar saist ba un saprašan s. Ak, mans J zu, slava Tev par visu! 1445 Visliel kaj s dv seles mok s es parasti esmu viena, ta u ar neesmu viena, jo
kop ar mani esi Tu, J zu; te es run ju par cilv kiem. Neviens no cilv kiem neizprot manu sirdi, bet tagad es par to nebr nos, lai gan agr k br jos, kad manus nodomus (59) noniecin ja un nepareizi iztulkoja, tagad nemaz nebr nos. Cilv ki neprot saskat t dv seli, vi i redz miesu un p c
s spriež; bet cik t lu ir debesis no zemes, tikpat t lu Dieva domas no m su dom m; pati esmu piedz vojusi, ka visai bieži notiek t , ka366 [...]
1446 Kungs man teica: Tu neuztraucies par to, k kurš r kojas, tu dari t , k Es tev saku: tev ir j t manas m lest bas un ž lsird bas dz vajam att lam. Es atbild ju: „Kungs, bet manu labsird bu tik bieži aunpr gi izmanto.” Tas nekas, mana meita, lai tevi tas nesatrauc, esi vienm r ž lsird ga pret visiem, bet seviš i pret gr ciniekiem.
1447 + Ak, k Man tas s p, ka tik maz dv se u vienojas ar Mani Sv taj Kom nij . Es vi as gaidu, bet vi as ir vienaldz gas pret Mani. Es vi as m lu tik l dzj gi un sirsn gi, bet vi as Man neuzticas. Es v los vi as apb rt ar ž last m, bet vi as negrib t s pie emt. Izturas pret Mani k pret kaut ko mirušu, bet Man ir (60) m lest bas un ž lsird bas pilna Sirds. Lai tu kaut mazliet izjustu manas s pes, iedom jies oti g gu m ti, kura oti m l savus b rnus, bet šie b rni nicina m tes m lest bu; padom par vi as b m, neviens nesp s vi u mierin t. Tas ir tikai v jš manas m lest bas att lojums, šaj l dz .
1448 Raksti, run par manu ž lsird bu. Past sti dv sel m, kur j mekl iepriecin jums – ž lsird bas tribun 367; tur notiek visliel kie br numi, kuri nep rtraukti atk rtojas. Lai samekl tu šos br numus, nevajag doties t los ce ojumos, ne ar izdar t k das jus ritu lus – vajag tikai tic mesties pie mana vietnieka k m un past st t vi am par savu nelaimi, un Dieva ž lsird bas br nums notiks vis piln . Ja dv sele b tu pat k tr došs l is un, p c cilv ku saprašanas, augš mcelšan s nav iesp jama, un viss jau ir zaud ts – tas nav t p c Dieva pr ta, Dieva ž lsird bas br nums piln gi atdz vina š das dv seles. Ak, nelaim gie, kuri neizmanto šo Dieva ž lsird bas br numu! Velt gi sauksiet – b s jau par v lu.
+
(61) JMJ 1938. gads Pirmaj janv
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
209
1449 Sveicin ts, Jaunais gads, kur beigsies mana pilnveidošan s! Jau iepriekš pateicos Tev, Kungs, par visu, ko s s Tava labest ba. Pateicos tev par ciešanu kausu, no kura dzeršu ik dienas. Nemazini t r gtumu, Kungs, bet stiprini manas l pas, lai es, dzerot šo r gtumu, sp tu pasmaid t m lest uz Tevi, mans Skolot j. Pateicos Tev par visiem iepriecin jumiem un
last m, kuras nesp ju saskait t, kuras ik dienas pl st uz mani k r ta rasa, klusi, neman mi, , ka t s neizš ir zi gu cilv ku acis – t s zini tikai Tu, Kungs, un es. Par visu to jau šodien
pateicos Tev, jo varb t taj br , kad Tu padosi man bi eri, mana sirds neb s sp ga pateikties. 1450 Kungs, šodien es ar m lest bu atdodu sevi Tavai sv tajai gribai un Taviem
gudr bas pilnajiem l mumiem, kuri man vienm r ir paši m kie un ž lsird bas pilnie, lai gan es tos reiz m nesaprotu (62) un nesp ju aptvert. Mans Skolot j, es piln gi nododu Tev savas dz ves st ri, vadi to p c saviem Dieviš ajiem pl niem. Es iesl dzos Tav ž last bas pilnaj Sird , kas ir neizsme amie ž lsird bas dzi umi.
1451 + Veco gadu beidzu ar ciešan m un jauno ar s ku ar ciešan m. Divas dienas pirms Jaun gada biju spiesta likties gult , jo jutos oti slikti, briesm gs klepus mani nov jin jis, bez tam mani nomoka past gas v dera s pes un nelabums. Kaut ar nevar ju iet uz kop gajiem dievkalpojumiem, dv sel es biju vienota ar kongreg ciju. Kad m sas vienpadsmitos nakt c s augš , lai sagaid tu Jauno gadu, es loc jos s s, un tas turpin s l dz divpadsmitiem. Pievienoju savas ciešanas to m su l gšan m, kuras bija kapel un gandar ja Dievam par gr cinieku nodar tajiem apvainojumiem.
1452 Kad nosita divpadsmit, mana dv sele ieg ja dzi koncentr , un es sadzird ju dv sel balsi: Mans b rns, nebaidies, tu neesi viena. C nies droši, jo tevi atbalsta mans plecs,
nies par dv se u gl bšanu, mudini vi as pa auties uz manu ž lsird bu, jo tas ir tavs uzdevums šaj un n kamaj dz . c šiem v rdiem man rad s v l dzi ka Dieva ž lsird bas izpratne. Tikai t dv sele tiks pazudin ta, kura pati to v las, Dievs nevienu nepazudina.
1453 Šodien ir Jaun gada sv tki. No r ta jutos tik slikti, ka tikko var ju aiziet uz blakus celli, lai pie emtu Sv to Kom niju. Aiziet uz Sv to Misi nesp ju, man k uva nelabi, t pateic bas l gšanu s ju Dievam, esot gult . Tik oti v jos iet uz Sv to Misi un p c t s –gr ks dze pie t va Andraša, bet jutos tik slikti, ka ne uz Sv to Misi, ne pie gr ks dzes iet nevar ju, un t c mana dv sele stipri cieta.
c brokast m atn ca m sa sanit re368 un jaut ja, k c es neg ju uz Sv to Misi. Atbild ju, ka nevar ju.
Vi a niev joši paš poja galvu un teica: „Tik lieli sv tki, bet tu, m sa, neej uz Sv to Misi.” Tad vi a aizg ja. Divas dienas es gul ju, loc dam s s s, bet vi a neapmekl ja mani, trešaj dien , kad atn ca, (64) nejaut ja, vai es varu piecelties, bet uzreiz pacelt bals : „K c neesi piec lusies uz Sv to Misi?” Kad biju palikusi viena, m in ju piecelties, ta u man atkal
uva slikti, un nomierin jusies paliku gult . Tom r man sird bija v šan s daudz upur t Kungam otr Sv taj Mis , un dv sel savienojos ar Kungu. P c otr s Sv s Mises pie manis atn k m sa sanit re, bet jau ar termometru – k jau sanit re. Temperat ras man nebija, tom r esmu oti slima, nesp ju pat piecelties. Tagad noklaus jos jaunu pam bu – ka nedr kstu padoties slim bai. Atbild ju vi ai, ka es zinu: pie mums par slimu s k uzskat t tikai tad, kad jau mirst. Uz citiem vi as mor lajiem padomiem atbild ju, ka man nav vajadz gs, lai m tu b t cent gai, un atkal paliku viena sav cell .
pes saž audza manu sirdi, un r gtums ielija dv sel , tad es atk rtoju šos v rdus: „Sveicin ts, Jaunais gads, sveicin ts, r gtuma kauss!” Mans J zu, mana sirds raujas pie Tevis, bet smag slim ba ne auj fiziski (65) piedal ties dievkalpojumos, un tieku aps dz ta slinkum . Ciešanas aug. P c pusdien m uz mirkl ti pie manis ien ca m te priekšniece, bet t t ar aizg ja. Es grib ju vi ai pal gt, lai uz celli atn k t vs Andrašs, jo v jos izs dz t gr kus, ta u nol mu to nedar t divu iemeslu d : pirmais – lai neizaicin tu uz ties šanu, k tas bija ar Sv to Misi, otrais – es nemaz nesp tu izs dz t gr kus, jo s ktu raud t k mazs b rns. P c br ža atn k viena no
m un atkal man aizr da, ka kr sn st vot piens ar sviestu, k c es to nedzerot. Atbild ju, ka nav kas to atnestu.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
210
1454 + Kad pien ca nakts, fizisk s s pes pieauga, t m v l pievienoj s mor s ciešanas. Nakts un ciešanas. Sv tku nakts klusums deva man iesp ju br vi ciest. Mana miesa tika sista krusta kok , briesm s s s loc jos l dz vienpadsmitiem. Gar p rc los uz tabern kulu, atv ru to un atbalst ju galvu pie kausa malas, bet visas manas asaras pl da uz T Sirdi, kurš vien gais saprot, kas t s ir par s m un ciešan m; un es iepazinu saldumu šaj s ciešan s, mana dv sele
ka ilgoties p c š s sald s miršanas, kuru es nemain tu ne pret k diem pasaules d rgumiem. Kungs man deva gara sp ku un m lest bu uz tiem, kuri man nodara s pes. T da bija Jaun gada pirm diena.
1455 V l taj dien sajutu, ka par mani l dzas k da jauka dv sele un gar man dod savu priestera sv bu. Es uz to atbild ju ar ar dedz gu l gšanu.
1456 + Ak, labsird gais Kungs, cik Tu esi ž lsird gs, Tu katru ties p c vi a sirdsapzi as un zin šanas, nevis p c aužu spriedumiem. Mans gars arvien vair k saj smin s un barojas no Tavas gudr bas, kuru es ik reizes dzi k iepaz stu, un t man priekš arvien plaš k atkl jas Tavas ž lsird bas dzi umi. Ak, mans J zu, tas viss t skar manu dv seli, ka es
rveidojos par m lest bas uguni, kas kv lo uz Tevi, mans Dievs. 1457 (67) + 02.01.1938. Šodien, kad gatavojos Sv tajai Kom nijai, J zus man v ja,
lai es vair k rakstu ne tikai par ž last m, kuras Vi š man s ta, bet ar par m liet m, jo tas ir vajadz gs daudzu dv se u iepriecin jumam.
1458 + P c š s ciešanu nakts uz manu celli atn ca priesteris ar J zu Kristu, un visu manu b bu p ma t da dedz ba, ka, lik s, ja priesteris b tu kaut mazliet kav jies, J zus b tu izr vies no vi a rokas un pats atn cis pie manis.
1459 P c Sv s Kom nijas Kungs man teica: Ja priesteris neb tu Mani atnesis pie tevis, Es pats atn ktu šaj paš veid . Mana meita, tavas š s nakts ciešanas izpeln ja ž lsird bu daudz m dv sel m.
1460 Mana meita, Man ir tev kas sak ms. Atbild ju: „Saki, J zu, es ilgojos p c Taviem rdiem.” Man nepat k, ka tu ietekm jies no m su valod m un neizs dz ji gr kus cell t vam
Andrašam. Zini, t tu v l vair k devi iemeslu vi m aprun t. (68) Dzi pazem l dzu Kungam piedošanu. Ak, mans Skolot j, aizr di man, nedod atlaides un ne auj man k ties.
1461 + Ak, mans J zu, kad mani nesaprot un dv sele ir izmoc ta, v los palikt tikai ar Tevi. Mirst go valoda mani neiepriecina; nes ti man, ak, Kungs, t dus s us, kuri run tikai no sevis, to, ko vi iem dikt person daba. T di mierin ji mani oti nomoka.
1462 06.01.1938. Šodien, kad priesteris kapel ns atnesa Kungu J zu, no Hostijas izpl da gaisma, stars sk ra manu sirdi un piepild ja ar karstu m lest bas uguni; J zus va saprast, ka man ar liel ku uztic bu j atbild ž last bas iedvesm m un manai modr bai ir j t liel kai.
1463 + Kungs t pat va man uzzin t, ka daudzi b skapi un viens cilv ks no pasaules ir dom juši par šiem sv tkiem369. Vieni bija aizr vušies ar Dieva lietu, citi iztur s ar neuztic bu, tom r Dieva lieta bijusi (69) sekm ga. M te Ir na370 un m te Marija Juzefa sniegušas p rskatu šiem hierarhiem, ta u vi m jaut juši ne tik daudz par šo lietu k par mani pašu. Šaj liet šaubu vairs nebija, jo Dieva ž lsird ba jau tika sludin ta.
1464 Šodien es jutos daudz stipr ka, priec jos, ka var šu lab k nodoties apcerei sv s stundas laik . Te sadzird ju balsi: Tu nek si vesela un neatliec Gr ks dzes sakramentu, jo Man tas nepat k. Maz k uzman bas piev rs apk rt jo valod m. Mani tas p rsteidza, jo šodien es jutos lab k, ta u vair k par to nedom ju. Kad m sa nodz sa gaismu, s ku sv to stundu. Ta u p c br ža man k uva slikti ar sirdi. Klusi cietu l dz vienpadsmitiem, bet tad k uva tik slikti, ka pamodin ju
su N., kura dz vo kop ar mani. Vi a iedeva pilienus, tie mazliet atviegloja st vokli, un es var ju iemigt. Tagad es saprotu Kunga br din jumu. Nol mu r t pasaukt k du priesteri un atkl t vi am (70) savas dv seles nosl pumus; ta u tas nebija viss – kad l dzos par gr m dv sel m un par vi m upur ju visas ciešanas, [sajutu s tana uzbrukumus]. aunais gars to nesp ja panest.
1465 [Vi š ierad s k spoks], un šis spoks man teica: „L dzies nevis par gr ciniekiem, bet par sevi, jo tu tiksi pazudin ta.” Nepiev rsu s tanam uzman bu un l dzos divk rt dedz gi – par gr ciniekiem. S tans naid iekauc s: „Ak, ja man b tu vara p r tevi!” – un nozuda. Es
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
211
sapratu, ka manas l gšanas un ciešanas saist jušas s tanu un daudzas dv seles ir izr vuš s no vi a nagiem.
1466 J zu, cilv ku gl bšanas avots, velc visas dv seles tuv k pie Dieva, lai visi slav tu Tavas ž lsird bas lielumu te virs zemes un m . Ak, lielais dv se u draugs, sav neizsme amaj ž last Tu esi atv ris ž lsird bas pest jošos avotus, lai stiprin tos v jas dv seles
s dz ves ce ojum . Tava ž lsird ba k zelta pavediens vijas caur visu m su dz vi un saglab su b bas savien bu ar Dievu, bet, t k Vi a laimei nekas nav vajadz gs (71), tad t ir Vi a
lsird bas izpausme. No prieka man samulst pr ts, kad Dievs auj dzi k iepaz t Vi a cilden ko paš bu – bezgal go ž lsird bu.
1467 07.01.1938. M neša pirm piektdiena. No r ta Sv s Mises laik mirkli redz ju zu ciešan s. Mani p rsteidza tas, ka J zus šaj s lielaj s ciešan s bija mier gs. Sapratu, ka tas ir
man par m bu, k iztur ties daž s ciešan s. 1468 Ilg ku laiku jutu s pes rok s, k s un s . Šajos br žos redz ju k du gr cinieku,
kurš izmantoja manas ciešanas un tuvoj s Kungam. Tas viss – izsalkušaj m dv sel m, lai t s nenomirtu bad .
1469 + Šodien biju gr ks dz pie priestera kapel na371. Kungs J zus mani iepriecin ja caur to priesteri. Ak, mana M te, Dieva Bazn ca, tu esi sta M te, kas saprot savus b rnus...
1470 (72) Ak, cik labi, ka J zus m s ties s p c m su sirdsapzi as, nevis p c aužu valod m un spriedumiem. Ak, neaptveram Labest ba, es redzu Tevi labest bas pilnu pat ties .
1471 Kaut gan es j tos v ja un ermenim b tu vajadz ga atp ta, tom r j tu ž last bas iedvesmu, t man pal dz s p rvar t sevi un rakst t, rakst t dv se u iepriecin šanai, dv se u, kuras es t m lu un ar kur m kop vad šu visu m bu. Es tik oti gribu, lai vi m b tu m dz ve, ka katru br vo br di, pat vismaz ko, izmantoju rakst šanai, jo tieši to v las J zus.
1472 08.01. Sv s Mises laik man bija mirk a redz jums par t vu S.372, par to, ka su p les ir virz tas uz vienu un to pašu un nes lielu slavu Dievam; lai gan esam t lu viens no
otra, bieži vien esam kop , jo m s vieno kop gs m is. 1473 Ak, mans J zu, mana vien v šan s, šodien es v jos Tevi pie emt sav sird
vair k nek (73) jebkad, tom r tieši šodien mana dv sele ir saus ka nek jebkad. Mana tic ba nostiprin s, un tas noz , ka Tavas, Kungs, atn kšanas aug i b s bag gi. Lai gan Tu bieži atn c, neskarot manas j tas, un valdi manas b bas augst kaj da , tom r reiz m ar j tas priec jas par Tavu atn kšanu.
1474 Es bieži l dzu Kungam tic sv tu pr tu. To es Kungam saku š diem v rdiem: „J zu, dod man pr tu, lielu pr tu tikai t c, lai es var tu Tevi lab k paz t, jo373 par cik lab k Tevi paz šu, par tik stipr k Tevi m šu. J zu, l dzu, dod man stipru pr tu Dieva un augst ko lietu paz šanai. J zu, dod man lielu pr tu, lai es var tu iepaz t Tavu Dieviš o B bu un Tavu iekš jo dz vi, Tr svien ba. Nostiprini manu pr tu ar savu seviš o ž last bu. Lai gan es zinu, ka pr ts nostiprin s ar to ž last bu, ko dod Bazn ca, ta u ir liela kr tuve ar ž last m, kuras Tu, Kungs, dod p c m su l gumiem, bet, ja Tev, ak, Kungs, mans l gums nav pat kams, tad, l dzu, nedod man v šanos t l gt.”
1475 (74) Es tiecos p c visliel s piln bas, lai b tu der ga Bazn cai. Man ir oti cieša saist ba ar Bazn cu. Katras atseviš as dv seles sv tums vai krišana atst j p das vis Bazn . Raugoties uz sevi un uz tiem, kas ir man tuvum , saprotu, cik lielu ietekmi atst ju uz cit m dv sel m – ne ar k diem varo darbiem, tie jau paši par sevi ir ietekm gi, bet ar t diem k rokas kust ba, acu skats un daudz citas s kas lietas, kuras te nenosaucu, bet t s darbojas un atsaucas cit s dv sel s, es pati to redzu.
1476 Ak, cik tas ir labi, ka regula prasa gu amistab piln gu klusumu un ne auj taj atrasties bez pašas vajadz bas. Tagad man ir istabi a, kur gu am divas, bet slim bas laik , kad man bija j paliek gult , izjutu, cik apgr tinoši ir, ja k ds visu laiku s ž gu amistab . M sai N. bija kaut k ds rokdarbs, un vi a gandr z visu laiku s ja (75) gu amistab , bet otra m sa n ca vi u pam t šaj darb ; k tas mani moc ja, gr ti aprakst t, v l vair k t c, ka es biju nesp ga un nakt s moc jos s s. Katrs v rds atbalsoj s kaut kur smadzen s, seviš i, kad miegs v ra acis ciet. Ak, regula, cik tev ir m lest bas!...
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
212
1477 Vesperu laik , kad dzied ja Magnificat, pie v rdiem Vi š dar ja varenus darbus ar savu elkoni manu dv seli p ma dzi a koncentr ba un es sapratu, aptv ru, ka Kungs dr z pabeigs savu darbu man dv sel . Tagad vairs nebr nos, ka Kungs man neatkl ja visu uzreiz.
1478 + J zu, k c Tu šodien esi skumjš? Past sti man, kas tevi skumdina. J zus man atbild ja: Izraudz s dv seles, kur m nav mana gara, kuras dz vo p c burta. Burtu vi as tur augst k par manu garu, augst k par m lest bas garu. Visu savu Likumu esmu dibin jis uz
lest bas pamata, bet šo m lest bu Es neredzu pat klosteros, t c skumjas ar pilda manu Sirdi. + 1479 (76) JMJ Ak, mans J zu, briesm s s s un r gtum Es tom r j tu, ka Tava Dieviš Sirds mani lolo,
laba m te Tu pa em mani sav kl Un jau tagad auj man sajust to, ko aizkars sedz. Ak, mans J zu, tukšum un šausm s, kas ap em mani, Sirds tom r j t Tavu acu skatienu, Un nek da v tra to man neaptumšos, Tu mani p rliecini, Dievs, ka oti m li mani. Ak, mans J zu, š s dz ves gr bu vid Tu, J zu, man sp di k zvaigzne un sarg mani. Un kaut ar mans posts ir liels, Es oti pa aujos uz Tavas ž lsird bas sp ku. Ak, apsl ptais J zu, daudz s c s p stund Lai Tava visvaren ž last ba man dv sel n k. Lai uzreiz p c n ves es var tu redz t Tevi vaig izredz tie debes s. Ak, mans J zu, starp daudz m briesm m Es eju pa dz vi, priec gi saucot, lepni paceltu galvu, Jo Tava, ak, J zu, Sirds ir m lest bas pilna,
s sp ks satriec visus ienaidniekus un izklied tumsu. 1480 (77) + J zu, pasl p mani sav ž lsird un pasarg no visa, kas var kait t manai
dv selei; lai netiek maldin ta mana pa ba, kuru esmu likusi uz Tavu ž lsird bu. Pasarg mani sav visvarenaj ž lsird un ties mani ž gi.
1481 Šodien Sv s Mises laik pie sava soli a ieraudz ju B rnu J zu, k du gadi u vecu. Vi š man l dza, lai pa emu uz rok m. Kad pa mu Vi u sav s rok s, Vi š piespied s pie manas sirds un teica: Man ir labi pie tavas sirds. „Kaut ar esi tik mazi š, es zinu, ka Tu esi Dievs. K c Tu tiecies ar mani t da maza b rni a izskat ?” Es v los iem t, lai tev b tu
rniš gs gars. Es gribu, lai tu b tu oti mazi a; kad tu esi mazi a, Es nesu tevi pie savas Sirds, pat k tu tagad Mani turi pie savas sirds. Taj br paliku viena pati, un neviens nesaprat s
manas dv seles st vokli, biju visa iegrimusi Diev , k s klis, iemests j ... 1482 (78) + Ak, mans J zu, Tu zini, ka man ne reizi vien bijušas nepatikšanas par
paties bas teikšanu. Ak, paties ba, cik bieži tevi apspiež, tu gandr z vienm r staig rkš u kron . Ak, m Paties ba, stiprini mani, lai man b tu drosme teikt paties bu, pat ja par to b tu
maks ar dz bu. J zu, cik gr ti tic t, ja redzi, ka m ca vienu, bet dz dara citu. 1483 T c rekolekcij s p c ilg m p rdom m par savu dz vi nol mu savu skatienu dzi i
rst uz Tevi, J zu, uz vispiln ko paraugu. Ak, m ba, tu atkl si daudz nosl pumu un par si paties bu!...
1484 Ak, Dz Hostija, stiprini mani šaj trimd , lai es var tu uztic gi iet Pest ja s. Es nel dzu, lai Tu, Kungs, no emtu mani no krusta, bet l dzu – dod man sp ku iztur t
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
213
taj . Es v los b t piekalta krust t pat k Tu, J zu, v los izciest visas s pes un mokas, kuras Tu izcieti, v los l dz galam izdzert r gto bi eri.
(79) Dieva labest ba 1485 Vissv kaj Sakrament apsl pta Dieva ž lsird ba; no ž lsird bas tro a m s
uzrun Kunga balss: N ciet pie Manis visi!
lsird Dieva saruna ar gr gu dv seli - J zus: Nebaidies, gr dv sele, sava Pest ja, Es pirmais tuvojos tev, jo zinu, ka tu pati nesp j pacelties l dz Man m. B rns, neb dz proj m no sava T va, izv lies sarunu vienatn ar savu ž lsird bas T vu, Vi š pats v las tev pateikt piedošanas v rdus un apb rt ar sav m
last m. Ak, cik d rga Man ir tava dv sele! Es esmu tavu v rdu ierakst jis sav s plaukst s. Mana Sirds k dzi a br ce s p par tevi. - Dv sele: Kungs, es dzirdu Tavu balsi, t mani sauc, lai es atgrieztos no auna ce a, bet man nav ne drosmes, ne sp ka. - J zus: Es esmu tavs sp ks, Es došu tev sp ku c ai. - Dv sele: Kungs, es zinu par Tavu sv tumu un baidos no Tevis. - J zus: Mans b rns, k c tu baidies no ž lsird bas Dieva? Mans sv tums (80) netrauc
t ž lsird gam pret tevi, dv sele. Skaties, tev par labu Es esmu uzc lis ž lsird bas troni uz zemes, šis tronis ir tabern kuls, un Es ilgojos nok pt no š ž lsird bas tro a pie tavas sirds. Skaties, Mani neielenc ne sv ta, ne sardze, tu vari n kt pie Manis jebkur br ; jebkur dienas laik Es v los ar tevi run t un d t tev savas ž last bas.
- Dv sele: Kungs, es baidos, vai Tu piedosi man tik daudz gr ku, mana nabadz ba satrauc mani.
- J zus: Mana ž lsird ba ir liel ka nek visa tava nabadz ba un visas pasaules nabadz ba. Kurš ir izm jis manu labest bu? Tevis d Es non cu no debes m, tevis d tiku piekalts krust , tevis d vu p rdurt ar š pu savu Vissv ko Sirdi un atv ru ž lsird bas avotu tev. N c un pa smel ž last bas no š avota. Pazemotu sirdi Es nekad neatstumšu, tava nabadz ba ir nogrimusi manas ž lsird bas bezgal . K gan tev run t ar Mani par savu nabadz bu? Man
s pat kami, ja tu atdosi Man savas nelaimes un nabadz bu, bet Es tevi piepild šu ar savu last bu bag m.
- (81) Dv sele: Ak, Kungs, Tu esi uzvar jis manu akmens sirdi ar savu labumu, un es pa un pazem tuvojos Tavas ž lsird bas tiesai, Tu pats piedod man gr kus ar sava vietnieka roku. Ak, Kungs, es j tu, k ž last ba un miers iepl st man nabaga dv sel . Es j tu, ka mani ir piln gi p musi Tava ž lsird ba, Kungs. Tu esi man piedevis vair k, nek es uzdr kst jos cer t, nek sp ju iedom ties. Tava labest ba ir p rsp jusi visas manas v šan s. Tagad es pateic par tik daudz m ž last m ieaicinu Tevi sav sird . Es mald jos k pazudušais d ls, bet Tu nep rst ji b t man T vs. Vairo man savu ž lsird bu, jo Tu redzi, cik
ja esmu. - J zus: rns, nerun vairs par savu nabadz bu, jo Es to vairs neatceros. Paklausies,
mans b rns, ko Es v los tev teikt: piespiedies pie man m br m un smel no dz bas avota visu, ko vien tava sirds var v ties. Dzer lieliem malkiem no dz bas avota, tad tu nepagursi ce . Skaties uz manas ž lsird bas spožumu un nebaidies no savas pest šanas ienaidniekiem. Cildini manu ž lsird bu.
(82) Ž lsird Dieva saruna ar izmisušu dv seli 1486 - J zus: Dv sele, kas esi grimusi tums , nekr ti izmisum , v l nav viss zaud ts, n c
parun ar savu Dievu, Vi š ir pati m lest ba un ž lsird ba. Diemž l dv sele paliek kurla, nedzird Dieva aicin jumu un grimst v l liel tums .
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
214
- J zus atkal sauc: Dv sele, uzklausi sava ž lsird T va balsi. Dv sel rodas atbilde: „Mani vairs nevar apž lot.” Un vi a kr t v l liel tums un
daž s izmisuma izpausm s, kas vi u ieved elles priekšnojaut s un padara piln gi nesp gu tuvoties Dievam.
zus trešo reizi uzrun dv seli, bet dv sele ir kurla un akla, vi a s k nostiprin ties savos maldos un izmisum . Tad s k darboties Dieva ž lsird bas dzi umi, un bez jebk das pal dz bas no dv seles puses Dievs vi ai dod savu p jo ž last bu. Ja vi a to noraid s, Dievs vi u atst s taj st vokl , k t pati v las palikt m gi. Š ž last ba pl st no J zus ž lsird s Sirds un sav gaism apskaidro dv seli; dv sele s k apjaust (83) Dieva centienus, tom r atgriešan s ir atkar ga no pašas dv seles. Vi a zina, ka t vi ai ir p ž last ba, un, ja vi a izdar s kaut vienu labas gribas kust bu – kaut vismaz ko, tad Dievs paveiks visu p jo.
- [J zus:] Te darbojas manas ž lsird bas visvaren ba, laim ga t dv sele, kura izmantos šo ž last bu.
- J zus: Cik liels prieks piepilda manu Sirdi t c, ka tu atgriezies pie Manis. Es redzu, ka tu esi oti v ja, t c emu tevi uz saviem pleciem un nesu m s pie mana T va.
- Dv sele, it k pamodusies: „Vai tas ir iesp jams, ka v l varu cer t uz ž lsird bu?” vi a jaut , satraukuma pilna.
- J zus: Mans b rns, tieši tev ir pašas ties bas uz manu ž lsird bu; auj manai ž lsird bai darboties tev , tav nabaga dv sel ; auj, lai dv sel ieiet ž last bas stari, tie dos gaismu, siltumu un dz bu.
- Dv sele: Bet mani p em bailes, kad atceros savus gr kus, un šis uztraukums man ne auj uztic ties Tavai labest bai.
- J zus: Zini, dv sele, visi tavi gr ki manu dv seli tik stipri nav savainojuši k tava tagad neuztic šan s. P c tik daudz m manas (84) ž last bas un ž lsird bas izpausm m tu neuzticies manai labest bai.
- Dv sele: Ak, Kungs, gl b mani, es eju pazušan , esi mans Pest js! Ak, Kungs, es nesp ju visu izteikt, mana nabaga sirds pl st pušu, ta u tu, Kungs...
zus ne va dv selei pabeigt, Vi š pac la vi u no zemes, no nabadz bas dzi umiem un t ieveda savas Sirds m jokl , bet visi gr ki acumirkl izzuda374 – m lest bas uguns tos
izn cin ja. - J zus: Dv sele, tev ir visas manas Sirds bag bas, em no t m visu, kas tev ir
vajadz gs. - Dv sele: Ak, Kungs, es esmu tavas ž last bas piepild ta, j tu, ka man ir ien kusi jauna
dz ba, bet p ri visam sav sird j tu Tavu m lest bu, t s man ir pietiekami. Ak, Kungs, vis es slav šu Tavas ž lsird bas visvaren bu; Tavas labest bas iedrošin ta, es izteikšu Tev
visas savas sirds s pes. - J zus: Saki, b rns, visu, piln gi droši, jo tev klaus s m loša sirds, vislab drauga
sirds. - Dv sele: Ak, Kungs, tagad es redzu visu savu nepateic bu un Tavu labest bu. Tu mani
pavad ji ar savu ž last bu, bet es visas Tavas p les noraid ju. Tagad redzu, ka par Tavu ž last bu noniecin šanu man pien s (85) b t paš elles diben .
zus p rtrauc dv seles runu: Negrimsti sav nabadz , jo esi par v ju, lai run tu; lab k skaties man ž last bas pilnaj Sird , aujies man m j m un tiecies p c klusuma un pazem bas. Esi ž lsird ga pret citiem, k Es esmu ž lsird gs pret tevi, bet, kad jut si, ka tavi sp ki ir par
jiem, n c pie ž lsird bas avota un stiprini savu dv seli, tad tu nenogursi ce . - Dv sele: Tagad es jau apzinos Tavu ž lsird bu, kas mani apsedz k mirdzošs m konis
un ved uz mana T va m m, pasarg jot no briesm s elles, kuru nevis vienu, bet t kstoš reizes esmu peln jusi. Ak, Kungs, man nepietiks m bas, lai slav tu Tavu neaptveramo ž lsird bu, Tavu l dzj bu man.
1487 + Ž lsird Dieva saruna ar ciet ju dv seli
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
215
- J zus: Dv sele, Es redzu, ka tu oti ciet, redzu, ka tev nav sp ka pat run t ar Mani. c Es pats run šu ar tevi, dv sele. Kaut ar tev b tu (86) visliel s ciešanas, tom r nezaud
šu un nepadodies b m. Mans b rns, saki Man, kas ir iedrošin jies ievainot tavu sirdi. Past sti Man par visu, past sti Man par visu, esi va sird ga ar Mani, atkl j Man visus savas sirds ievainojumus, Es tos dziedin šu, bet tavas ciešanas k s par tavas sv tdar šanas avotu.
- Dv sele: Kungs, manas ciešanas ir tik lielas un daž das, un t s turpin s tik ilgi, ka mani em skumjas.
- J zus: Mans b rns, nedr kst skumt. Es zinu, ka tu man bezgal gi uzticies, zinu, ka tu paz sti manu labest bu un ž lsird bu, tad lab k parun sim par visu to, kas visvair k nospiež tavu sirdi.
- Dv sele: Tik daudz man ir visa k , ka nezinu, ar ko s kt un k visu izteikt. - J zus: Run ar Mani vienk rši, k draugs ar draugu. Tom r past sti, mans b rns, kas
tev trauc ce uz sv tumu. - Dv sele: V ja vesel ba man trauc ce uz sv tumu, nesp ju pild t savus pien kumus,
un citi mani niev . Nevaru m rd ties, ietur t stingru gav ni, k to dar ja sv tie; (87) tad atkal man netic, ka esmu slima, fizisk m ciešan m pievienojas mor s, tas rada daudz pazemojumu. Redzi, J zu, k gan lai es k stu sv ta?
- J zus: rns, t s tieš m ir ciešanas, bet nav cita ce a uz debes m, vien gi krustace š. Es pats to g ju pirmais. Zini, ka tas ir pats kais un pareiz kais ce š.
- Dv sele: Kungs, v l viens š rslis ce uz sv tumu: t c, ka esmu Tev uztic ga, mani vaj un rada daudz ciešanu.
- J zus: Zini, t c, ka tu neesi no š s pasaules, š pasaule tevi ien st. Mani pirmo t vaj ja, bet š vaj šana liecina, ka tu uztic gi ej man s p s.
- Dv sele: Kungs, mani nom c tas, ka manas dv seles ciešanas nesaprot ne priekšnieces, ne biktst vs. Tumsa p musi manu pr tu. K lai virzos uz priekšu? Tas viss mani nom c, un man liekas, ka sv tuma augstumi nav dom ti man.
- J zus: Labi, mans b rns, šoreiz tu Man daudz past st ji. Es to zinu, ka ir oti gr ti (88) t nesaprastai, v l no tiem, kurus tu oti m li un pret kuriem esi oti va sird ga, bet lai tev pietiek
ar to, ka Es tevi saprotu vis s tav s b s un gr s. Mani iepriecina tava dzi uztic šan s maniem vietniekiem, neraugoties ne uz ko; tom r zini, ka cilv ki nesp j izprast dv seli, jo tas ir
ri vi u iesp m. Es t c paliku uz zemes, lai iepriecin tu tavu s pošo sirdi un stiprin tu tavu dv seli, lai tu nepagurtu ce . Tu saki, ka liela tumsa kl j tavu pr tu, k c tad tu tajos br žos nen c pie Manis – Es esmu gaisma un varu vien mirkl tav dv sel ieliet tik gaismas un sv tuma izpratnes, ka nek s gr mat s tu to neizlas si un neviens biktst vs nav sp gs t pam t un apgaismot dv seli. Zini ar to, ka to tumsu, par kuru tu ž lojies, Es pirmais izcietu Ol vd rz . Manu dv seli bija satv rušas n ves skumjas, un Es tev dodu da u no t m ciešan m
c, ka Es tevi paši m lu un esmu tev paredz jis (89) augstu sv tuma pak pi debes s. Ciet ja dv sele ir vistuv k manai Sirdij.
- Dv sele: Un v l viens, Kungs: ko man dar t, ja mani ir atst muši un atraid juši tie cilv ki, uz kuriem man bija ties bas pa auties, turkl t visliel s nepieciešam bas br žos?
- J zus: Mans b rns, nospried pie sevis nekad nepa auties uz cilv kiem. Tu daudz ieg si, ja piln gi pa ausies uz Manu gribu un teiksi: „Ne k es gribu, bet, k da ir Tava griba, mans Kungs, t lai man notiek.” Zini, ka šie v rdi, teikti no sirds dzi umiem, uznes dv seli sv tuma kalngalos. Man t da dv sele ir paši pat kama, t da dv sele Man pienes lielu slavu, t da dv sele piepilda debesis ar savu tikumu smaržu; bet zini, to sp ku, kurš tev ir, lai iztur tu ciešan s, tu ieg sti no Sv s Kom nijas. T c n c bieži pie š ž lsird bas avota un smel pa bas kaus visu, kas tev ir vajadz gs.
- Dv sele: Paldies Tev, Kungs, par Tavu neaptveramo labest bu, jo Tu v jies palikt ar mums šaj trimd un m jo ar mums k ž lsird bas Dievs (90), un s j Sev visapk rt savas
dzj bas un labest bas mirdzumu, bet Tavas ž lsird bas staros es uzzin ju, cik oti Tu mani li.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
216
1488 lsird Dieva saruna ar dv seli, kura tiecas uz piln bu
- J zus: Man ir pat kamas tavas p les, dv sele, kura tiecies uz piln bu. Bet k c Es tevi
redzu tik bieži skumju un nospiestu? Past sti, mans b rns, ko noz š s skumjas un k ds ir to iemesls.
- Dv sele: Kungs, manu skumju iemesls ir tas, ka, neraugoties uz manu patieso ap emšanos, es atkal k dos, turkl t t pat k iepriekš. No r ta nolemju, bet vakar redzu, cik t lu esmu no saviem l mumiem.
- J zus: Zini, mans b rns, kas tu esi pati par sevi; bet tavu kritienu iemesls ir tas, ka tu par daudz pa aujies uz sevi un par maz balsties uz Mani. Tom r tas lai tevi p rm gi nebied , tev ta u ir dar šana ar ž lsird bas Dievu, tava nabadz ba neizsmels to, jo Es neierobežoju piedošanas daudzumu.
- Dv sele: J , to visu es zinu, (91) bet man uzbr k lieli k rdin jumi un mostas daž das šaubas, turkl t mani viss kaitina un satrauc.
- J zus: Mans b rns, redzi, visliel ko š rsli sv tumam rada uztraukums un nepamatots nemiers, tas at em tev iesp ju vingrin ties tikumos. Nek di k rdin jumi nedr kst ne uz br di at emt tev iekš jo mieru, bet satraukums un skumjas ir tavas patm bas aug i. Tev nevajag skumt, bet tiekties p c t , lai tavas patm bas viet var tu vald t mana m lest ba. Uzticies, mans
rns; tu nedr ksti zaud t v šanos n kt pie Manis p c piedošanas, jo Es vienm r esmu gatavs tev piedot. Cik reizes tu man to l dz, tik reizes tu slav manu ž lsird bu.
- Dv sele: Es saprotu, kas ir lab k un kas Tev lab k pat k, bet man ir tik lieli š rš i, lai var tu izpild t to, ko esmu sapratusi.
- J zus: Mans b rns, dz ve uz zemes ir c a, t ir liela c a par manu valst bu, ta u nebaidies, jo tu neesi viena. Es tevi past gi stiprinu (92), t c atbalsties pret manu plecu un
nies, nek nebaidies. em pa bas kausu un smel no dz bas avota ne tikai sev, bet ar padom par cit m dv sel m, paši par t m, kuras neuzticas manai labest bai.
- Dv sele: Ak, Kungs, es j tu, ka manu sirdi piepilda Tava m lest ba, ka Tavas ž lsird bas un m lest bas stari caurstr vo manu dv seli. L k, Kungs, es eju p c Tava aicin juma; l k, Tavas
last bas sp eju c ties par dv sel m; es esmu gatava sekot Tev, Kungs, ne tikai uz Tabora, bet ar uz Kalv rijas kalnu. Es v los vest dv seles pie Tava ž lsird bas avota, lai katr dv sel atmirdz tu Tavas ž lsird bas staru spožums, lai m su T va m jas b tu piepild tas; bet, kad ienaidnieks s ks mani vaj t, es uzreiz k ar vairogu aizsegšos ar Tavu m lest bu.
1489 lsird Dieva saruna ar piln gu dv seli
- Dv sele: Mans Kungs un Skolot j, es v los parun t ar Tevi. - J zus: Run , mans m otais b rns (93), Es klausos tevi ik br di, vienm r gaidu tevi. Par
ko tu gribi parun t ar Mani? - Dv sele: Kungs, vispirms es nolieku pie Tav m k m savu sirdi k pateic bas smaržu
par tik daudz m ž last m un labdar m, ar kur m Tu mani nep rtraukti apber, kaut ar es grib tu, nesp tu t s saskait t. Es atceros tikai to, ka man dz nav bijis t da br ža, kad es neb tu izjutusi Tavu patv rumu un labest bu.
- J zus: Man ir pat kama tava runa, bet pateic ba atver tev jaunus ž last bu kr jumus, ta u, mans b rns, varb t parun sim ne tik visp ji, bet vair k par to, kas tev ir uz sirds, parun sim uztic gi, va sird gi – k divas m lošas sirdis.
- Dv sele: Ak, mans ž lsird gais Kungs, man sird ir t di nosl pumi, par kuriem neviens nezina un nezin s, iz emot Tevi; ja es ar v tos par tiem past st t, neviens nesaprat s. Šo to zina Tavs vietnieks, jo vi am s dzu gr kus, bet vi š zina tikai tik, cik es esmu sp ga vi am atkl t šos nosl pumus, bet p jais, Kungs, m gi paliks starp mums! (94) Tu esi apsedzis mani ar savas ž lsird bas apmetni, piedodams man par visiem maniem gr kiem. Tu man ne reizes neesi liedzis savu piedošanu, bet l dzj vienm r esi apd vin jis ar jaunu dz vi, ž last bas
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
217
dz vi. Lai man neb tu nek du šaubu, Tu esi atdevis mani savas Bazn cas drošaj patv rum , t s patiesi g s m tes patv rum , kura Tav V rd nostiprina mani tic bas paties s un r jas, lai es nekad nemald tos. Tavas ž lsird bas ties mana dv sele sa em Tavas laipn bas diženumu. Kritušajiem e iem Tu neesi devis laiku nož lai, neesi pagarin jis vi iem ž lsird bas laiku. Ak, mans Kungs, Tu man dz ves ce esi nolicis sv tus priesterus, kuri man nor da sto ce u.
zu, ir v l viens nosl pums man dz – visdzi kais un manai sirdij visd rg kais, tas esi Tu pats zem maizes z m, kad ien c man sird . Te ir viss mana sv tuma nosl pums. Te mana sirds, savienota ar Tavu, k st viens veselums; te vairs nav nek du nosl pumu, jo viss, kas ir Tavs, ir mans, un viss, kas ir mans, ir Tavs. L k, Tavas ž lsird bas visvaren ba un (95) br nums. Pat ja apvienotu visas cilv ku un e u valodas, tom r nepietiktu v rdu, lai cildin tu šo Tavas
lest bas un bezgal s ž lsird bas nosl pumu. Kad p rdom ju šo m lest bas nosl pumu, mana sirds kr t jaun m lest bas ekst , bet es run ju ar Tevi, Kungs, par visu klus jot, jo m lest bas valoda ir bez v rdiem; Tu, Kungs, neatst j nepaman tu nevienu manas sirds pukstu. Ak, Kungs,
dztekus Tavai pazem bai Tavs lielums ir nostiprin jies man dv sel , un tas man dv sel pamodin jis v l liel ku m lest bu uz Tevi – manas m lest bas vien go m i. M lest bas un vienot bas dz ve izpaužas piln š st un dzi pazem , l npr un liel degsm dv se u gl bšanai. Ak, mans vissald kais Kungs, Tu ik mirkli v ro mani un dod atkl smes, k r koties
br , kad mana sirds sv rst s starp to vai citu, Tu pats esi atrisin jis probl mas. Ak, cik neskait mas reizes p kš apskaidr Tu esi (96) vis man saprast, kas Tev ir pat kam ks.
Ak, cik daudz ir t du nosl pumainu piedošanu, par kur m neviens nezina. Tu daudzreiz esi iel jis man dv sel sp ku un sparu, lai es var tu iet uz priekšu. Tu pats esi nov rsis gr bas – lai375 – no mana ce a, tieši iejaucoties cilv ku r . J zu, viss tas, ko esmu Tev past st jusi, ir tikai b la na no t , kas sten notiek man sird . Ak, mans J zu, k es v los gr cinieku atgriešanos. Tu zini, ko es daru vi u d , lai ieg tu vi us Tev. Mani bezgal gi s pina katrs apvainojums Tev. Tu redzi, ka es netaupu ne sp kus, ne vesel bu, ne dz bu Tavas valst bas aizsardz bai. Lai gan uz zemes manas p les nav j tamas, Tav s ac s t m ir liela v rt ba. Ak,
zu, es v los vest dv seles pie Tava ž lsird bas avota, lai t s ar pa bas kausu smeltu dz vo deni savai dz bai. Ja dv sele ilgojas iepaz t liel ku Dieva ž lsird bu, lai tuvojas Dievam ar
liel ku pa bu, bet, ja vi as pa ba uz Dievu b s neierobežota, tad ar Dieva ž lsird ba uz vi u b s bez robež m. Ak, mans Kungs, (97) kurš paz sti katru manas sirds pukstu, Tu zini, cik dedz gi es v los, lai visas sirdis pukst tu vien gi Tev, lai ikviena dv sele slav tu Tavu ž lsird bu.
- J zus: Mans m otais b rns, manas Sirds sv tlaime, tava valoda man ir m ka un pat kam ka nek e u dziesmas. Tev ir atv rti visi manas Sirds d rgumi. em no š s Sirds visu, kas ir vajadz gs tev un visai pasaulei. Tavas m lest bas d Es nov ršu taisn gus sodus, kurus cilv ce ir peln jusi. T ras m lest bas uz Mani viens akts Man ir pat kam ks par t kstošiem himnu, ko dzied nepiln gas dv seles. Viena nop ta t m lest Man gandar par daudziem apvainojumiem, ar kuriem Mani baro bezdievji. T s m lest bas d , kas tev ir uz Mani, vismaz kajai tikuma izpausmei man s ac s ir bezgal ga v rt ba. T dv sel , kura dz vo tikai
lest uz Mani, Es valdu k debes s. Dienu un nakti mana acs ir piev rsta vi ai, un vi Es rodu savu iepriecin jumu, mana auss ir pieliekta uz š s sirds (98) l gumiem un nop m, bet bieži vien Es apsteidzu vi as l gumus. Ak, b rns, Es esmu tevi paši iem ojis, mans acuraugs, atp ties br di pie manas Sirds un pagaršo to m lest bu, kuru visu m bu tu baud si.
Ta u, mans b rns, tu v l neesi T va m s, t c ej, manas ž last bas stiprin ta, un nies par manu valst bu cilv ku dv sel s, c nies k ni a b rns un atceries, ka dr z paies
trimdas laiks un l dz ar to ar iesp jas v kt nopelnus debes m. Es sagaidu no tevis, mans b rns, daudz dv se u, kuras vis m slav s manu ž lsird bu. Mans b rns, lai tu var tu cien gi atbild t manam aicin jumam, pie em Mani ik dienas Sv taj Kom nij – t dos tev sp ku...
(99) J zu, nepamet mani vienu ciešan s. Tu, Kungs, zini, cik es esmu v ja, esmu nabadz bas bezdibenis, esmu pati niec ba, kas tur b tu ko br ties, ja Tu mani atst tu vienu pašu – es kristu. Kungs, es esmu z dainis, neprotu ar sevi tikt gal , tom r, neraugoties uz vientul bu, es ceru, ceru pret ji sav m j m, p rv ršos cer , nereti pret ji tam, ko j tu. Nek di nesamazini manas ciešanas, dod tikai man sp ku t s iztur t. Dari, Kungs, ar mani, kas Tev pat k; tikai dod
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
218
man ž last bu prast m t Tevi visos apst os un situ cij s. Nesamazini, Kungs, r gto kausu, tikai dod man sp ju to izdzert.
Kungs, reiz m Tu pace mani l dz atkl smes gaismai, tad atkal iegremd nakts tums un manas nabadz bas bezdiben , bet dv sele j tas vientu a liela tuksneša vid ... Tom r p ri visam es pa aujos uz Tevi, J zu, jo Tu nemainies. Mans garast voklis main s, bet Tu vienm r esi tas pats,
lsird bas pilns. 1490 (100) + J zu, Dz bas avots, sv mani. Mans Sp ks, stiprini [mani]. Mans
Vadoni, c nies par mani. Manas dv seles vien Gaisma, apgaismo mani. Mans Skolot j, ved mani; es pa aujos uz Tevi k z dainis uz savas m tes m lest bu. Pat ja viss saceltos pret mani un zeme zustu zem man m k m, es b tu mier ga pie Tavas Sirds. Tu vienm r man esi vislab
te un p ks par vis m m m. Savas s pes es Tev izdziedu klus jot, bet Tu mani saprat si bez rdiem...
1491 + Šodien Kungs mani apciemoja un teica: Mana meita, nebaidies t , kas var tu kt, Es nepie aušu vair k par taviem sp kiem. Tu zini manas ž last bas sp ku, tev b s
pietiekami. P c šiem v rdiem Kungs man deva dzi ku izpratni par savas ž last bas darb bu. 1492 Pirms Sv s Kom nijas Kungs va man saprast, ka sarun s ar vienu no m m
man nevajag piev rst uzman bu (101) vi as v rdiem, jo Kungam nepat k vi as vilt ba un izlikšan s. Mana meita, neizpaud vi ai ne savus uzskatus, ne spriedumus. L dzu Kungam piedošanu par to, kas Vi am nepatika šaj dv sel , un l dzu, lai stiprina mani ar savu ž last bu, kad vi a atkal atn ks parun ties. Vi a jaut ja man par daudz m liet m, un es atbild ju ar m sas
lest bu; lai pier tu, ka run ju no t ras sirds, past st ju vi ai šo to no person s pieredzes, ta u šai dv selei bija citi nodomi un citi v rdi uz l m...
1493 + Ak, mans J zu, no t br ža, kad sevi piln gi atdevu Tev, es nemaz nedom ju par sevi. Vari ar mani dar t, kas Tev pat k, es dom ju tikai par vienu, tas ir: kas Tev vair k pat k, k es var tu Tev, Kungs, kaut ko pat kamu izdar t. Es ieklausos un tveru katru iesp ju. Nav svar gi, ka citi par to dom sav k...
1494 (102) 15.01.1938. Šodien, kad mani apciemoja t m sa, par kuru min ja Kungs, gar sagatavojos c ai. Un, lai gan man tas d rgi maks ja, es ne soli neatk pos no Dieva nor juma. Bet, kad bija pag jusi jau vesela stunda, tom r m sa nedom ja iet proj m, gar saucu J zu pal . Tad dv sel sadzird ju balsi: Nebaidies, Es šaj br skatos uz tevi un pal dzu tev. T t tev ats šu divas m sas, vi as n ks tevi apciemot, un tad b s viegli sarun ties. Un t t ien ca divas m sas, saruna k uva pavisam viegla, kaut ar turpin s v l pusstundu.
1495 Ak, cik labi ir reiz m sarunas laik pal gt J zu pal . Ak, cik labi ir izl gt sev stiprinošo ž last bu samierin šan s br . Visvair k es baidos t du it k uztic bas pilnu sarunu, tad ir vajadz gs daudz Dieva gaismas, lai saruna n ktu par labu tuv dv selei un sev. Dievs vienm r pal dz, tikai vajag Vi am to l gt, lai neviens par daudz uz sevi nepa aujas.
1496 (103) 17.01.1938. Šodien no paša r ta mana dv sele ir tums . Nesp ju pacelties dz J zum, j tos k Vi a atst ta. Pie rad m gaismu es nemekl šu, jo zinu, ka vi as mani
neapgaismos, ja J zus grib s mani atst t tums . Es padodos Vi a sv tajai gribai un ciešu, bet a arvien izv ršas. Vesperu laik grib ju l gšan savienoties ar m m. Bet, kad dom s biju
nok uvusi kapel , mans gars iegrima v l liel tums . 1497 J tu vilšanos vis . Tad dzirdu s tana balsi: „Skaties, cik pretrun gs ir tas, ko tev
dod J zus: saka – j dibina klosteris, bet s ta slim bu, prasa iedibin t Ž lsird bas sv tkus, bet pasaulei tie nemaz nav vajadz gi. K c tu l dzies par tiem sv tkiem? Š di sv tki ir pavisam neviet .” Mana dv sele klus un l dzas ar gribas aktu, neielaižoties sarun ar tumsas garu. Bet mani p ma t da vilšan s dz , ka man bija daudz j las, lai samierin tos ar dz vi... (104) Un atkal dzirdu k rdin ja v rdus: „L dz sev n vi r t p c Sv s Kom nijas. Kungs Dievs tevi uzklaus s, jo Vi š ta u tik daudz reizes tevi ir uzklaus jis un devis to, ko tu l dzi.” Es klus ju un
dzos gribassp , bet dr k t ir atdošan s Dievam, l gums neatst t mani šaj mirkl . Ir jau vienpadsmit vakar , visas m sas gu sav s cell s, tikai mana dv sele c s, turkl t ar liel m
m. K rdin js atkal saka: „K c tu raiz jies par cit m dv sel m? Tev vajag l gties tikai par sevi. Gr cinieki, tie atgriez sies bez tav m l gšan m. Es redzu, ka tu tagad oti ciet, es tev
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
219
došu vienu padomu, no t b s atkar ga tava laime: nekad nerun par Dieva ž lsird bu, bet seviš i nevajag mudin t gr ciniekus pa auties uz Dieva ž lsird bu, jo vi iem pien kas taisn gs sods. V l viena oti svar ga lieta: par to, kas notiek tav dv sel , nerun ar biktst viem, paši ar gar go t vu un to priesteri no Vi as. Es zinu, kas vi i ir, un gribu pasarg t (105) tevi no vi iem. Skaties, lai tu b tu laba m ene, ir pietiekami, ja tu dz vo t k visi. K c tev vajag mekl t sev tik daudzas gr bas?”
1498 Es turpin ju klus t un ar gribas aktu paliku Diev , lai gan vaids izr s no manas sirds. Beidzot k rdin js aizg ja, un es nomoc jusies uzreiz iemigu. No r ta pie mu Sv to Kom niju un uzreiz p c Kom nijas aizg ju uz savu celli, kritu ce os un atjaunoju savu piln go padev bu Dieva vissv kajai gribai. J zu, l dzu Tevi, dod man sp ku c ai, lai viss ar mani notiek p c Tavas vissv s gribas. Mana dv sele ir iem ojusi Tavu vissv ko gribu.
1499 Taj br ieraudz ju J zu, Vi š man teica: Es esmu apmierin ts ar to, ko tu dari; ar turpm k b si mier ga, ja vienm r dar si visu, kas ir tavos sp kos šaj ž lsird bas liet . Esi, cik vien vari, atkl ta pret biktst vu.
tans nek neieguva, k rdinot tevi, jo tu neiesaist jies sarun ar vi u. T dari ar turpm k. Tik uzticami c noties, tu esi Man pienesusi lielu slavu. (106) Lai tav sird nostiprin s
rliec ba, ka Es vienm r esmu ar tevi, kaut ar c as br Mani nej ti. 1500 Šodien Dieva m lest ba mani p rnes cit pasaul . Esmu iegrimusi m lest , m lu
un j tu, ka mani m l, un ar visu savu b bu to p rdz voju. Mana dv sele grimst Kung , iepaz stot Dieva lielo majest ti un savu niec bu, bet caur šo paz šanu aug mana laime... Š paz šana dv sel ir tik dz va, tik stipra un reiz ar tik salda.
1501 + Nakt s, kad nevaru gul t, jo s pes ne auj, es apmekl ju daž das bazn cas un kapelas un kaut br ti u ador ju pie Vissv Sakramenta. Kad atgriežos sav kapel , l dzos par tiem priesteriem, kuri sludina un slav Dieva ž lsird bu. T pat l dzos Sv T va nodom un
dzu Dieva ž lsird bu gr ciniekiem – t das ir manas naktis. 1502 (107) 20.01.[1938.]. Nekad ne pret vienu neesmu izlikusies. Neciešu liš bu, tikai
pazem ir paties ba. st pazem nav verdziskas izlikšan s; kaut gan es sevi uzskatu par vismaz ko vis m su kloster , tom r, no otras puses, priec jos, ka esmu J zus l gava... Reiz m gan man n kas dzird t, it k es esot lepna, ta u zinu, ka cilv ki ties jot ne em v r bas mot vus.
1503 Kad savas klosterdz ves s kum , uzreiz p c novici ta, s ku paši vingrin ties pazem , man tr ka pazemojumu, kurus Dievs b tu s jis, t c mekl ju tos pati un p rm cent nereti priekšniec m r jos t da, k da paties nebiju, un run ju par nabadz bu, kuru nemaz nepazinu. Ta u p c neilga laika J zus va man saprast, ka tikai pazem ir paties ba. Kopš t laika esmu main jusi savas domas un uztic gi g jusi J zus gaism . Sapratu – ja dv sele ir kop ar J zu, Vi š ne aus tai mald ties.
1504 (108) + Kungs, Tu zini, ka no pašas jaun bas vienm r esmu centusies izprast Tavu gribu, bet, kad biju izpratusi, centos to izpild t. Mana sirds ir pieradusi pie Sv Gara iedvesm m, un esmu Vi am uztic ga. Visliel kaj troksn es dzirdu Dieva balsi, vienm r zinu, kas notiek man [dv sel ]...376
1505 Es tiecos p c sv tuma, jo ar to varu b t noder ga Bazn cai. Es past gi p los ce uz tikumiem, cenšos uztic gi sekot J zum un šos ikdieniš os tikumus, klusus, apsl ptus, gandr z neman mus, bet ieg stamus liel m lest , salieku Dieva Bazn cas kr tuv dv se u kop jam labumam. Es iekš ji j tu, ka man ir atbild ba par vis m dv sel m, skaidri j tu, ka dz voju ne tikai sev, bet ar visai Bazn cai...
1506 + Ak, neaptveramais Dievs, mana sirds k st no prieka, ka Tu esi man vis iedzi in ties savas ž lsird bas (109) nosl pum . Viss s kas ar Tavu ž lsird bu un ar Tavu
lsird bu beidzas... 1507 Ikviena ž last ba rodas no ž lsird bas, un m su p stunda ir pilna ž lsird bas
uz mums. Lai neviens nešaub s par Dieva labest bu; kaut ar vi a gr ki ir k melna nakts, tom r Dieva ž lsird ba ir stipr ka par jebkuru nabadz bu. Ir vajadz gs tikai viens – lai gr cinieks kaut mazliet pav rtu savas sirds durvis Dieva ž lsird s ž last bas stariem, bet p jo izdar s Dievs.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
220
Nelaim ga ir t dv sele, kura savas sirds durvis tur aizsl gtas Dieva ž lsird bai, pat p stund . Š das dv seles J zu Ol vd rz iegremd ja n ves skumj s, tom r no Vi a visl dzj s Sirds izpl da Dieva ž lsird ba.
1508 21.01.[1938.]. J zu, tieš m, briesm gi b tu ciest, ja neb tu Tevis, bet Tu, J zu, piekalts krust , dod man sp ku un ciešan s vienm r esi kop ar manu dv seli. Dieva rad bas pamet cilv ku ciešan s, bet Tu, ak, Kungs, esi uzticams...
1509 (110) Slim bas laik bieži vien notiek t , k tas bija ar jabu no Vec s Der bas: kad staig un str , viss ir labi un skaisti, bet, kad Dievs s ta slim bu, draugu k st daudz maz k. Vi i ir, interes jas par m su ciešan m un t t k. Bet, ja Dievs pie auj ilgi slimot, tad
s pamaz m s k pamest ar šie uzticamie draugi. Vi i ret k m s apmekl , un šie apmekl jumi bieži vien mums dara s pes. T viet , lai m s iepriecin tu, vi i mums kaut ko p rmet, tas rada jaunas ciešanas; un t dv sele l dz gi jabam j tas vientu a. Bet, par laimi, vi a tom r nav vientu a, ar vi u ir J zus – Hostija. Kad es biju l dz s ciešan s un nakts bija pag jusi skumj s, no r ta, kad priesteris kapel ns man atnesa Sv to Kom niju, man vajadz ja sevi ar gribassp ku savald t, lai neizkliegtu piln bals : „Sveicin ts, mans vien gais stais Draugs!” Sv Kom nija man dod sp ku ciešan s un c s. V l par vienu v los past st t, ko esmu izbaud jusi: kad Dievs nedod (111) ne n vi, ne vesel bu un tas turpin s gadiem, tad apk rt jie pierod pie t un neuzskata cilv ku par slimu.
1510 Tad s kas klusas mocekl bas laiks; tikai Dievam ir zin ms, cik upuru saliek dv sele. Reiz vakar jutos tik slikti, ka dom ju, k lai tiek l dz cellei, bet satiku m su asistenti, kura l dza vienai no m m direktor m aiziet l dz v rtiem k uzdevum , bet, kad vi a mani ieraudz ja, teica, lai m sa neejot, jo stipri l st, to var s izdar t m sa Faust na. Teicu: labi; aizg ju un izpild ju to uzdevumu, bet Dievs vien zina... Tas ir tikai viens gad jums no daudziem. Reiz m liekas, ka m sa no otr kora b tu no akmens veidota, tom r ar vi a ir cilv ks, ar vi ir sirds un
tas... 1511 T dos br žos pats Dievs n k pal , cit di dv sele netiktu gal ar tiem krustiem,
par kuriem es v l neesmu rakst jusi un tagad ar nedom ju rakst t, bet, kad jut šu iedvesmu, rakst šu...
1512 (112) Šodien Sv s Mises laik redz ju Kungu J zu ciešan s, Vi š it k mira krust ; Vi š man teica: Mana meita, bieži p rdom manas ciešanas, kuras Es izcietu tevis d , un tad nek das ciešanas Manis d tev neliksies par liel m. Tu visvair k Man pat c tad, kad apdom manas s s ciešanas; savieno savas maz s ciešanas ar man m r gtaj m krusta ciešan m, lai t m b tu m ga v rt ba manas majest tes priekš .
1513 + Šodien J zus man teica: Tu Mani bieži sauc par savu skolot ju. Tas ir pat kami manai Sirdij, ta u neaizmirsti, mana m cekle, ka tu esi krust sist skolot ja m cekle, un š
rda vien lai tev ir pietiekami. Tu zini, kas ir ietverts krust . 1514 + Esmu sapratusi, ka visliel kais sp ks sl pjas paciet . Redzu, ka paciet ba ved
pie uzvaras, varb t ne uzreiz, bet p c gadiem t par sies. Paciet ba ir saist ta ar l npr bu. 1515 (113) + Visu šo nakti pavad ju kop ar J zu tums s. T bija ador cijas nakts.
sas l dz s kapel . Es ar vi m vienojos gar , jo slim ba ne va iet uz kapelu; visu nakti nesp ju iemigt un pavad ju to kop ar J zu tums s. J zus man va iepaz t t s ciešanas, k das Vi š tur cieta. Pasaule par t m uzzin s tikai Tiesas dien .
1516 Mana meita, pasaki dv sel m, ka vi u aizsardz bai Es dodu savu ž lsird bu; Es viens pats c nos par vi m un paciešu sava T va taisn s dusmas.
1517 Mana meita, pasaki, ka manas Ž lsird bas sv tki ir n kuši no mana Gara visas pasaules iepriecin jumam.
1518 J zu, mans miers un mana atp ta, es l dzu Tevi par to m su, apgaismo vi u, lai vi a iekš ji p rmain tos, stiprini vi u sav ž last , lai ar vi a sasniegtu piln bu...
1519 (114) + Šodien pirms Sv s Kom nijas Kungs man teica: Mana meita, šodien run atkl ti ar m ti priekšnieci par manu ž lsird bu, jo vi a vair k par cit m ir piedal jusies manas ž lsird bas sludin šan . Un tieš m p cpusdien atn ca m te priekšniece un m s run m par šo Dieva lietu. M te teica, ka sv tbild tes nav visai labi izdevuš s un t s ne p k daudz p rk.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
221
„Bet es pati esmu pa musi t s diezgan daudz”, st st ja m te, „un dalu, kur tas ir piem roti. Daru visu, ko varu, lai ž lsird bas lieta ietu plašum .” Kad vi a aizg ja, Kungs va man saprast, cik pat kama Vi am ir š dv sele.
1520 Šodien Kungs man teica: Es esmu atv ris savu Sirdi k dz vu ž lsird bas avotu, lai visas dv seles sme no t dz bu, lai liel uztic tuvojas šai ž lsird bas j rai. Gr cinieki atrad s taisnošanu, bet taisnie – nostiprin sies labaj . Kurš savu cer bu (115) licis uz manu
lsird bu, t dv seli n ves stund piepild šu ar Dieva mieru. 1521 Kungs man teica: Mana meita, nep rtrauc manas ž lsird bas sludin šanu, ar to tu
veldz si manu Sirdi, kura deg l dzj bas ugun gr cinieku d . Pasaki maniem priesteriem, ka nocietin jušies gr cinieki sal s no vi u v rdiem, kad vi i run s par manu bezgal go ž lsird bu, par l dzj bu, k da ir man Sird . Priesteriem, kuri sludin s un slav s manu ž lsird bu, Es došu br numainu sp ku un sv šu vi u v rdus; savi ošu t s sirdis, kur m šie v rdi tiks teikti.
1522 Kopienas dz ve k t da ir gr ta, bet divk rt gr ka ir dz ve kop ar lepn m dv sel m. Ak, Dievs, s ti man dzi ku tic bu, lai es katr m vienm r redz tu Tavu sv to t lu, kurš ir ietverts vi as dv sel ...
1523 (116) M m lest ba, t uguns, dedz man sird nep rtraukti un dieviš o visu manu b bu p c savas m s ieceres, kuras d esi mani izsaucis dz un aicin jis k t par Tavas m s laimes dal bnieci. Ak, ž lsird gais Kungs, Tu apber mani ar sav m d van m vien gi no ž lsird bas; redzot, ka man viss ir dots par velti, visdzi kaj pazem es cildinu Tavu neaptveramo labest bu, Kungs, un manu sirdi p em saj sma par to, ka Tu, Kungs, b dams pati piln ba, kuram nekas nav vajadz gs, no t ras m lest bas t pazeminies l dz mums. Manai saj smai nav gala, kad Kungs ieiet tik tuv s attiec s ar savu rad jumu; ar t ir Vi a bezgal labest ba. Es parasti s ku š s p rdomas, bet nekad nebeidzu, jo mans gars piln gi iegrimst Vi . K da sv tlaime – m t no visas savs dv seles un tikt v l vair k m tai, just to (117) ar visu savu
bu – tr kst v rdu, lai to izteiktu. 1524 25.01.[1937.]. Mans J zu, cik Tu esi labs un paciet gs, Tu bieži skaties uz mums
uz maziem b rniem. Bieži vien Tev l dzam un paši sti nezin m, ko l dzam, un kad p c gšanas Tu mums to dod, negribam pie emt.
1525 K du dienu atn ca viena m sa un l dza, lai es par vi u pal dzos, un teica, ka vairs nesp jot iztur t to, kas ar vi u notiek. „L dzies par mani, m sa!” Atbild ju: labi un s ku Dieva
lsird bas novennu. T s laik sapratu, ka Dievs dos vi ai šo ž last bu, bet vi a, kad to sa ems, atkal b s neapmierin ta. Ta u es l dzos t k, k vi a bija l gusi. Otr dien t m sa atn ca v l, kad vi a s ka sarunu atkal par to pašu, es vi ai teicu: „Zini, m sa, m s nedr kstam l gšan piespiest Kungu Dievu dot mums to, ko v lamies, bet mums vajag vair k uztic ties Dieva sv tajai gribai.” (118) Bet vi ai lik s, ka tas, ko vi a l dz, ir nepieciešams. Uz novennas beig m
m sa atkal atn k un saka man: „Ak, m sa, Kungs J zus man deva to ž last bu, ta u tagad es cit di dom ju. L dzies, m sa, lai viss atkal main tos.” Es atbild ju vi ai, ka l gšos par to, lai
sa izpild tu Dieva gribu, nevis par to, ko vi a pati grib... 1526 Visž lsird J zus Sirds, pasarg m s no Dieva taisnaj m dusm m. 1527 + K da m sa mani past gi izseko t c vien, ka Dievs ar mani tik tuvu tiekas;
vi a uzskata, ka es to visu izdom ju. Kad vi ai liekas, ka es kaut ko izdaru nepareizi, t t saka: „Tev ir atkl smes, bet tu ta u k dies.” Vi a par to st st ja ar cit m m m un parasti ar niev jošu attieksmi, lai rad tu par mani iespaidu, ka esmu t da d vaine. Reiz mani oti s pin ja tas, ka piliens cilv cisk s apzi as sp j tik stipri sagroz t (119) Dieva d vanas. P c Sv s Kom nijas l dzos, lai Dievs vi u apgaismo; ta u sapratu, ka šai dv selei ir j maina savs iekš jais noska ojums, cit di piln bu nevar s sasniegt.
1528 + S dz jos J zum par vienu m su: „Kungs, k vi a var t spriest par maniem nodomiem?” Kungs man atbild ja: Nebr nies par to, t dv sele nepaz st pati sevi; k lai vi a var tu pareizi spriest par citu dv seli?
1529 Šodien redz ju t vu Andrašu l dzoties. Sapratu, ka vi š Dieva priekš aizst v ar mani. Man reiz m Kungs auj saprast, kas par mani l dzas.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
222
1530 Es mazliet nog ju , it k š Dieva lieta mani neinteres tu. Tagad es nerun ju par to, bet visa mana dv sele ir iegrimusi l gšan , un l dzu Dievu, lai Vi š v tos pasteidzin t šo lielo d vanu, tas ir, Ž lsird bas sv tkus, un redzu, ka J zus darbojas, dod nor jumus, k tas ir j dara. Nekas nenotiek nejauši.
1531 (120) Šodien es teicu Kungam J zum: „Redzi, cik daudz gr bu [j rvar], lai citi ktu tic t, ka Tu pats šo lietu steno. Tom r v l ar tagad ne visi tam tic.” Mans b rns, esi
mier ga, manai gribai nekas nesp j pretoties; neraugoties uz m su run m un nelabv bu, mana griba tev piepild sies vis piln , l dz pat maz kajai manai v lmei un iecerei. Neskumsti par to, ar Es esmu bijis par piedauz bas akmeni daž m dv sel m.
1532 + J zus man atkl ja, cik stipri Vi u s pina izredz to dv se u neuztic ba: l vair k manu Sirdi ievaino vi u neuztic šan s p c krišanas. Ja vi as nezin tu par manas Sirds labest bu, Man tas maz k s tu.
1533 Redz ju Dieva dusmas, gulstamies p r Poliju. Un tagad redzu – ja Dievs s tu p r su zemi visliel ko sodu, t b tu liela Vi a ž lsird ba, jo par tik lieliem p rk pumiem Vi š
var tu m s sod t (121) ar m go pazudin šanu. T k Dievs ir man pav ris aizkaru, saprotu, ka izredz s dv seles balsta pasaules past šanu, l dz m rs b s pilns.
1534 + Redz ju viena priestera l gšanas c u. Vi a l gšana ir l dz ga Kunga J zus gšanai Ol vd rz . Ak, ja tas priesteris zin tu, cik pat kama Dievam bija vi a l gšana.
1535 Ak, J zu, Tav ž lsird bas pilnaj Sird k nepieejam cietoksn es pasl pjos no ienaidnieka.
1536 Šodien biju pie vienas mirstošas personas, vi a mira m su valst . Atbalst ju vi u ar l gšan m; tad sajutu s pes rok s, k s un s nos, bet p c neilga br ža...
1537 (122) 27.01.[1938.]. Šodien sv s stundas laik J zus s dz s par dv se u nepateic bu: Par sav m labdar m sa emu nepateic bu, par m lest bu sa emu aizmirst bu un vienaldz bu. Mana Sirds to nesp j paciest.
1538 Šaj br man sird iedeg s oti stipra m lest ba uz J zu, es upur ju sevi par nepateic m dv sel m un piln gi iegrimu Vi . Kad atgriezos sev , Kungs J zus man deva mazliet pagaršot no t s nepateic bas, kura p rpild ja Vi a Sirdi; šis p rbaud jums nebija ilgi.
1539 Šodien es teicu Kungam: „Kad Tu pa emsi mani pie Sevis? Es jau tik slikti j tos un ar oti liel m ilg m gaidu, kad Tu atn ksi.” J zus man atbild ja: Esi vienm r gatava, ta u vairs tikai neilgi tevi atst šu šaj trimd ; tev vajag piepild ties manai sv tajai gribai. Ak, Kungs, ja man v l nav piln gi piepild jusies Tava sv griba, es esmu gatava uz visu, ko Tu, Kungs, v lies. (123) Ak, mans J zu, es br nos par to, ka Tu man atkl j tik daudz nosl pumu, bet šo nosl pumu, tas ir, manu n ves stundu Tu nev lies atkl t. Un Kungs man atbild ja: Esi mier ga, Es tev aušu uzzin t, tikai v l ne tagad. Ak, mans Kungs, l dzu piedošanu par to, ka grib ju to uzzin t. Tu zini, k c es to v los, jo paz sti manas sirds ilgas, zini, k es raujos pie Tevis. Tu zini, ka es nev tos nomirt ne min ti agr k, k Tu esi noteicis pirms m bas.
Ar br niš gu l dzdal bu J zus klaus s manas sirds dom s. 1540 (124) 28.01.[1938.]. Šodien Kungs man teica: Mana meita, pieraksti šos v rdus:
Visas dv seles, kuras cildin s manu ž lsird bu un izplat s t s godin šanu, aicinot citas dv seles pa auties uz manu ž lsird bu, Es pasarg šu no bail m n ves stund . Mana ž lsird ba vi as aizst s šaj p c ...
1541 Mana meita, aicini dv seles l gties to kron ti, kuru tev iedevu. Kad l dzas šo kron ti, Man ir pat kami dot visu, ko l dz. Ja nocietin jušies gr cinieki l gs šo kron ti, Es vi u dv seles piepild šu ar mieru un vi u n ves stunda b s laim ga. To uzraksti noskumuš m dv sel m: kad dv sele ieraudz s un iepaz s savu gr ku smagumu, kad vi as ac m atkl sies visi dv seles nabadz bas dzi umi, k dos t ir grimusi, lai ne aujas izmisumam, bet ar pa bu metas manas ž lsird bas sk vienos, k b rns metas savas m s m tes apsk vienos. Š m dv sel m (125) ir priekšroka pie manas l dzj s Sirds, vi m ir priekšroka pie manas ž lsird bas. Pasaki, ka neviena dv sele, kura sauc p c manas ž lsird bas, nav v lusies un nav apkaunota. Man ir paši pat kamas t s dv seles, kuras pa aujas uz manu labest bu. Uzraksti: Kad šo kron ti l gs pie
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
223
mirstošiem, Es nost šos starp T vu un mirstoš dv seli nevis k taisnais Tiesnesis, bet k lsird gais Pest js.
1542 Taj br Kungs man va uzzin t, cik greizsird gs Vi š ir par manu sirdi. Pat klosterm su vid tu jut sies vientu a, zini, ka Es ilgojos, lai tu cieš k savienotos ar Mani. L dz Man m non k katrs tavas sirds puksts, un katrs tavas sirds puksts m lest atbalsojas man Sird , Es sl pstu p c tavas m lest bas. J , J zu, ar mana sirds nesp tu dz vot bez Tevis, jo var tu man atdot kaut vai visas rad bu sirdis, tom r t s nesp tu nomierin t manas sirds dzi umus.
1543 (126) Šovakar Kungs man teica: Sav n ves stund piln gi uzticies Man, bet Es savam T vam tevi st šu priekš k savu l gavu. Tagad Es v los, lai tu pat savus vismaz kos darbus paš veid savienotu ar maniem nopelniem, un tad mans T vs uz tiem raudz sies ar
lest bu, k uz man jiem. 1544 Nemaini pašo p rbaud jumu, kuru Es tev devu caur t vu Andrašu, tas ir, lai tu
past gi savienotos ar Mani, to Es sagaidu no tevis. Esi k b rns manu vietnieku377 priekš , jo Es izmantoju vi u l pas, lai run tu ar tevi un tu ne par ko nešaub tos.
1545 Mana vesel ba mazliet uzlaboj s. Šodien aizg ju uz damtelpu un uz kapelu, bet l nesp ju pild t pien kumus, paliku cell pie izšuvuma378. Man šis darbi š oti pat k, tom r
nogurstu ar no tik viegla darba. (127) Es redzu, cik v ji ir mani sp ki. Man nav tukša laika, jo katrs manas dz ves br ti š ir l gšanu, ciešanu un darba piepild ts; ja ne t , tad cit di pagodinu Dievu, un, ja Dievs man dotu dz vi otrreiz, nezinu, vai var tu to lab k izmantot.
1546 Kungs man teica: Es baudu tavu m lest bu; tava paties m lest ba ir tik pat kama manai Sirdij k rozes pumpura smarža agr r , kad saule v l nav nož jusi rasu. Tavas sirds svaigums saj smina Mani, t c Es savienojos ar tevi tik cieši k ne ar vienu rad jumu...
1547 Šodien redz ju t priestera379 p les Dieva liet . Vi a sirds s k izbaud t to, ar ko bija p rpild ta Dieva Sirds Vi a zemes dz ves laik . Par p m – nepateic ba... Bet vi š oti
jas par Dieva pagodin šanu... 1548 (128) 30.01.1938. Vienas dienas rekolekcjas.
Medit cij Kungs man va saprast, ka, kam r pukst mana sirds kr s, man vienm r ir
cenšas, lai debesu valst ba virs zemes augtu plašum . Man ir j s sava Rad ja slavas d . Es zinu, ka pienes šu Dievam t du slavu, k du no manis sagaida, ja cent šos uztic gi
dzdarboties Dieva ž last bai. 1549 Es v los dz vot tic bas gar , pie emot visu, ar ko n kas sastapties, k Dieva
lest bas piln s gribas dotu, jo Vi a griba patiesi v las manu laimi. T c es pie emšu visu, ko Dievs man s s, pa un pateic , ne emot v dabas balsi un patm bas ukstus. Pirms svar ka darba uz br di apst jos un padom ju, k ds tam ir sakars ar m go dz vi, kas ir t galvenais mot vs: vai slava Dievam, vai k ds labums manai dv selei vai cit m dv sel m. Ja sirds man teiks „j ”, es droši stenošu šo ieceri, (129) neraugoties ne uz š rš iem, ne upuriem. Es ne aušos, ka mani aizbaid tu no ies kt nodoma, man ir pietiekami zin t, ka Dievam tas ir pat kams. Un pret ji, ja zin šu, ka k dam darbam nav nek kop ja ar augst k teikto, ar labu nodomu cent šos to paaugstin t l dz augst m sf m. Bet, ja zin šu, ka tas n k no patm bas, atteikšos no paša s kuma.
1550 Šaubu br žos ner košos, bet cent šos rast paskaidrojumus pie gar dzniekiem, bet vislab k – pie sava vad ja. Neatbild šu uz citu aizr jumiem un p rmetumiem, iz mums – ja man l gs liecin t par paties bu. Ar lielu paciet bu uzklaus šu tuv kos, pie emšu vi u ciešanas, stiprinot vi us gar , bet savas ciešanas nogremd šu J zus l dzj bas pilnaj Sird . Nekad neiziešu no Vi a ž lsird bas dzi umiem, ved šu taj visu pasauli.
1551 (130) Medit cij par n vi l dzu Kungam, lai Vi š v tos caurstr vot manu sirdi ar t m j m, k das man b s n ves stund . Un Dieva ž last ba man dv sel atbild ja, lai daru, kas ir manos sp kos, tad varu b t mier ga. Taj br man dv sel pamod s tik liela pateic ba Dievam, ka no prieka s ku raud t k mazs b rns... N košaj r sagatavojos Sv s Kom nijas pie emšanai, it k p jo reizi, un l dzos par sevi k par mirstošu380.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
224
Un tad sadzird ju š dus v rdus: tu esi vienota ar Mani dz , t pat b si vienota ar ves br . P c šiem v rdiem man dv sel uzmod s tik liela pa ba Dieva ž lsird bai, ka, pat
ja man uz sirds b tu visas pasaules gr ki un visu pazudin to dv se u gr ki, es tom r uztic tos Dieva labest bai un bez apdom šan s mestos Dieva ž lsird bas bezdiben ; š ž lsird ba vienm r ir mums atv rta, un es ar putek os saberztu sirdi mestos (131) pie Vi a k m, piln gi padodoties Vi a sv tajai gribai, kas ir pati ž lsird ba.
1553 Ak, mans J zu, manas dv seles dz ve, mana dz ba, mans Pest j, mans vissald kais L gavaini, bet reiz ar mans Tiesnesi, Tu zini, ka taj p stund man neb s svar gi k di mani nopelni, bet tikai Tava ž lsird ba. T c jau šodien es piln gi iegremd jos Tavas ž lsird bas dzi umos, jo t ir atv rta ikvienai dv selei.
Ak, mans J zu, man ir viens uzdevums dz , n un vis m – cildin t Tavu neaptveramo ž lsird bu. Ak, Dievs, Tavus ž lsird bas dzi umus nesp j izprast neviens sapr ts: ne
u, ne cilv ku. E i br s par Dieva ž lsird bas nosl pumu, bet izzin t to nesp j. Viss, kas ir izn cis no Rad ja rok m, ir neaptverama nosl puma ap emts, tas ir Vi a ž lsird bas paš vid . Kad par to dom ju, mans gars pamirst, bet sirds k st no prieka. Ak, J zu, caur Tavu visl dzj ko Sirdi k caur krist lu n kuši (132) uz mums Dieva ž lsird bas stari.
1554 01.02.[1938.]. Šodien atkal j tos slikt k, tom r v l piedalos m su kongreg cijas kopienas dz . Man ir oti j nop las, to zini tikai Tu, J zu. Šodien dom ju, ka neiztur šu damtelp visu pusdienu laiku. Katrs diena kumoss man dara lielas s pes.
1555 Pirms ned as mani apmekl ja m te priekšniece un teica, ka man eras kl t katra slim ba, jo man ir v jš organisms, bet t nav mana vaina. Ja k dai citai m sai b tu t pati slim ba, t staig tu, bet man ir j gu . Šie v rdi mani neaizvainoja, tom r lab k smagi slimiem cilv kiem t dus sal dzin jumus neteikt, jo vi u kauss jau t pat ir pilns. Otrs – kad m sas apmekl slimos, lai neizjaut s ki, kas s p, (133) k s p, jo katrai m sai st st t par sevi vienu un to pašu ir oti mokoši; reiz m n kas to atk rtot pat divreiz dien .
1556 Kad uz br di ieg ju kapel , Kungs man va saprast, ka starp izredz taj m dv sel m ir paši izredz tas, kuras Vi š aicina uz augst ko sv tumu, uz seviš u savienošanos ar Sevi. T s ir serafiem l dz gas dv seles, no vi m Dievs sagaida liel ku m lest bu nek no
m dv sel m; un, kaut gan m s visas dz vojam vien kloster , reiz m Dievs prasa k dai dv selei, lai t Vi u vair k m tu. T da dv sele apzin s šo aicin jumu, jo Dievs auj to iekš ji saprast, tom r dv sele var tam sekot un var nesekot; no dv seles ir atkar gs, vai vi a b s uztic ga Sv Gara aicin jumam, vai pretosies Sv tajam Garam. Esmu uzzin jusi, ka š st tav ir t da vieta, kur dv seles maks s Dievam par š da veida p rk pumiem; t s ir vienas no smag kaj m moc m. Dieva (134) paši izredz dv sele atš irsies visur, k debes s, t š st tav un ell . Debes s t atš irsies ar liel ku slavu, gaišumu un dzi ku Dieva paz šanu; š st tav – ar dzi m s m, jo t dzi k paz st Dievu un vair k p c Vi a ilgojas; ell – ciet s vair k par cit m dv sel , jo dzi k zina, ko zaud jusi, Dieva paš s m lest bas z mogs vi ai nezud s.
1557 Ak, J zu, uzturi mani sv bij , lai es nezaud tu ž last bas. Pal dzi man b t uztic gai Sv Gara iedvesm m, auj, lai mana sirds lab k pl st pušu no m lest bas uz Tevi, nek ja es palaistu gar m kaut vienu š das m lest bas iesp ju.
1558 02.02.[1938.]. Dv seles tumsa. Šodien ir Dievm tes sv tki, bet man dv sel ir tik tumšs. Kungs ir nosl pies, bet es esmu viena pati, piln gi viena. Mana apzi a ir t aptumšota, ka ap sevi redzu tikai spokus; neviens gaismas stari š neien k dv sel , nesaprotu ne pati sevi, ne tos, kas ar mani run . Briesm gi k rdin jumi (135) mani nospiež vis , kas attiecas uz sv to tic bu. Ak, mans J zu, gl b mani! Nek vair k izteikt nesp ju. S k es to nevaru aprakst t, jo baidos, ka k ds, to lasot, var tu krist k rdin šan . Es br nos, ka t das moc bas var skart dv seli. Ak, v tra, ko tu dari ar manas sirds laivu? Šis negaiss turpin s visu dienu un nakti. Kad pie manis ien ca m te priekšniece un jaut ja, vai es nev los izmantot iesp ju, jo t vs Andrašs381 pie ems gr ks dzes, atbild ju, ka ne. Man lik s, ka ne t vs mani var s saprast, ne es – gr kus izs dz t. Visu nakti pavad ju kop ar J zu etzeman . Tikai s gi vaidi izlauz s no man m kr m. Viegl ka b s sta miršana, jo tad [cilv ks] mirst un nomirst, bet te mirst un nevar nomirt. Ak, J zu, es nedom ju, ka t da veida ciešanas var past t. Neesam ba – t ir realit te. Ak, J zu,
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
225
gl b mani, es Tev ticu no visas sirds, tik daudz reizes esmu redz jusi Tava t la gaismu, bet tagad – kur Tu esi, Kungs? Es ticu, ticu un v lreiz ticu (136) Tev, Tr svien gajam Dievam, T vam,
lam un Sv tajam Garam, un vis m paties m, kur m man m ca tic t sv Bazn ca. Tom r tumsa neatk pjas, un mans gars grimst v l s s mok s. Un taj br mani p ma tik briesm gas moc bas, ka tagad br nos, k es neatdevu garu, lai gan tas bija ss mirklis.
1559 Taj br ieraudz ju J zu, no Vi a Sirds izg ja tie divi stari un piln gi ap ma mani. Taj paš br manas ciešanas pazuda. Mana meita, Kungs teica, zini, ka tas, ko tu tagad
rdz voji, ir tava daba pati par sevi; tikai, pateicoties Manai ž last bai, tu k sti par m s dz ves dal bnieci un sa em daž das d vanas, kuras Es tev d sni s tu. Ar šiem Kunga v rdiem es ieguvu patiesu sevis izpratni. J zus man deva dzi as pazem bas m bu un reiz ar to – piln gu uztic šanos Vi am. Mana sirds ir sabirzusi pelnos un putek os, pat, ja visi cilv ki mani k m
tu, es to v l uzskat tu par (137) ž last bu. Mani ir dzi i p musi saj ta, ka esmu niec ba un ka sti pazemojumi man b s atveldze. 1560 03.02.[1938.]. Šodien p c Sv s Kom nijas J zus man atkal deva dažus
nor jumus. Pirmais: nec nies ar k rdin jumu viena pati, bet atkl j to biktst vam, un rdin jums uzreiz zaud s savu sp ku; otrais: šajos p rbaud jumos nezaud mieru, izj ti manu
kl tb tni, l dz pal dz bu manai M tei un sv tajiem; trešais: esi p rliecin ta, ka Es tevi redzu un stiprinu; ceturtais: nebaidies ne dv seles c u, ne k rdin jumu, jo Es tevi atbalstu; zini to - ja vien tu gribi c ties, uzvara vienm r b s tav pus ; piektais: zini, ka ar v riš gu c u tu pienes Man lielu slavu, bet sev sakr j nopelnus; k rdin jums dod iesp ju pier t uztic bu Man.
1561 Bet tagad Es pateikšu to, kas tev ir vissvar kais: bezgal ga atkl ba ar savu gar go vad ju; ja tu neizmantosi šo ž last bu p c (138) maniem nor jumiem, Es tev to at emšu, un tu uzreiz paliksi viena pati un pie tevis atgriez sies visas t s mokas, kuras tev ir paz stamas. Man tas nepat k, ka tu neizmanto iesp ju ar vi u satikties un l gt padomu. Zini, t ir liela mana ž last ba, ka Es dodu dv selei vad ju. Daudzas dv seles man to l dz, bet ne vis m Es dodu šo ž last bu. No t br ža, kad esmu tev vi u iedevis par vad ju, Es vi u apd vinu ar jaunu apgaism bu, lai vi š var tu viegl k paz t un izprast tavu dv seli...
1562 Ak, mans J zu, mana vien Ž lsird ba, auj man Tav Vaig ieraudz t, ka esi apmierin ts, k z mi Tavai vienot bai ar mani, jo Tavu bardz bu mana sirds neiztur s un, ja tas ilgs k du gar ku mirkli, man no s m b s j iet boj . Tu redzi – jau esmu pulver saberzta.
1563 Taj br atrados it k pil , bet J zus padeva man savu roku un nos din ja Sev blakus, tad laipni teica: Mana l gava, tu vienm r Man pat c pazem . Visliel nabadz ba Mani neattur s no (139) savienošan s ar dv seli, bet, kur ir lepn ba, tur Manis nav.
Kad atgriezos sev , p rdom ju visu, kas noticis man sird , pateicoties Dievam par Vi a lest bu un ž lsird bu, ko Vi š man ir par jis.
1564 J zu, pasl p mani; k Tu pasl pies balt Hostij , t pat ar mani pasl p no aužu ac m, bet paši – pasl p savas d vanas, kuras Tu man tik laipni sniedz, lai es ji neatš iros ar to, ko tu dari man dv sel . Es esmu balta obl te Tav priekš . Dieva Priesteri, konsekr mani pats, un mana p rv ršan s lai b tu zin ma tikai Tev; un ik dienas k upura hostija es st vu Tav priekš un l dzu Tev ž lsird bu visai pasaulei. Klusi un neman mi es zemošos Tav priekš , k dedzin mais upuris dzi klusum degs mana t , vien m lest ba uz Tevi, bet š s m lest bas smarža lai pl st uz Tavu troni. Tu esi kungu Kungs, bet Tev ir m as l npr gas un pazem gas sirdis...
1565 (140) Kad uz br di ieg ju kapel , Kungs man teica: Mana meita, pal dzi man izgl bt vienu mirstošu gr cinieku. L dz par vi u to kron ti, kuru tev iem ju. Kad s ku kron ti, ieraudz ju to mirstošo briesm s s s un moc s. Vi u sarg ja sarge elis, bet bija it k bezsp gs š s dv seles liel s nabadz bas priekš ; vesels s tanu bars gaid ja šo dv seli. Ta u,
dzot šo kron ti, es ieraudz ju J zu t izskat k taj sv tbild . Stari, kas izpl da no J zus Sirds, ap ma slimnieku, bet tumsas sp ki panik aizb ga. Slimnieks mier gi atdeva garu. Kad atgriezos sev , sapratu, cik svar gs ir šis kron tis mirstošiem – tas remd Dieva dusmas.
1566 Kad l dzu Kungam J zum piedošanu par vienu savu r bu, kura p c laici a izr s nepietiekami laba, J zus mani nomierin ja ar š diem v rdiem: Mana meita, Es
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
226
apbalvoju tevi par nodomu t bu tai br , kad (141) tu to dar ji; manu Sirdi iepriecin ja tas, ka darb bas br tu dom ji par manu m lest bu, un tik sp gi, ka v l tagad tu no t sa em labumu, tas ir – pazemojumu. Mans b rns, Es v los, lai tev vienm r b tu tik liela nodomu t ba pat vismaz kajos tavos darbi os.
1567 Tai br , kad pa mu rok s spalvu, mirkl ti l dzos uz Sv to Garu un teicu: „J zu, sv šo spalvu, lai tas viss, ko Tu man liec rakst t, b tu Dievam par godu.” Tad sadzird ju balsi:
, Es sv ju t c, ka uz rakst ir paklaus bas z mogs attiec uz priekšnieci un biktst vu, un jau ar to vien Man tiek par ts gods, bet daudzas dv seles te smels sev labumu. Mana meita, Es
los, lai tu visus br vos br žus atdotu rakst šanai par manu labest bu un ž lsird bu; tas ir tavs darbs un uzdevums visu tavu m žu – dot iesp ju dv sel m iepaz t manu lielo ž lsird bu uz vi m un aicin t dv seles uztic ties manai bezgal gajai ž lsird bai.
1568 (142) Ak, mans J zu, es ticu Taviem v rdiem un man nav nek du šaubu šaj zi , jo k sarun m te priekšniece man teica, lai es vair k rakstu par Tavu ž lsird bu. Vi as teiktais bija tik saskan gs ar Tavu uzdevumu. Ak, mans J zu, tagad saprotu: ja Tu kaut ko uzdod dv selei, tad ar dod priekšniec m iedvesmu, lai mums dotu at auju Tavu uzdevumu izpildei, un, ja gad s, ka ne vienm r šo at auju dab uzreiz, tad tas noz , ka tiek p rbaud ta m su paciet ba...
1569 + Ak, m M lest ba, J zu, Tu sl pies Hostij , Tu sl p savu dieviš bu un savu skaistumu, Un dari to manas dv seles d – Lai vi a nebaid tos Tava lieluma. Ak, m M lest ba, J zu, kas aizsedzies ar maizi,
Gaisma, neaptveramais laimes un prieka avots, Tu v lies te uz zemes b t man par debes m Un esi, kad d man savu dieviš o m lest bu. 1570 (143) Ak, liel s ž lsird bas Dievs, bezgal gais Labums, šodien visa cilv ce no
savas nabadz bas dzi umiem sauc p c Tavas ž lsird bas, Tavas l dzj bas, ak, Dievs; sauc ar savas nabadz bas sp go balsi. Ž gais Dievs, neatraidi š s zemes trimdinieku l gšanu. Ak, Kungs, neaptveram Labest ba, kurš viscaur paz sti m su nabadz bu un zini, ka pašu sp kiem
s nesp jam pacelties l dz Tev m, t c l dzam Tevi apsteidz m s ar savu ž last bu un past gi vairo m sos savu ž lsird bu, lai m s uztic gi pild tu Tavu sv to gribu vis dz un
ves stund . Lai m s aizsarg Tava visvaren ž lsird ba no m su pest šanas ienaidnieku uzbrukumiem, lai m s ar pa bu, k Tavi b rni gaid tu Tavu p jo atn kšanu, kuras diena ir tikai Tev zin ma. Un m s ceram, ka sa emsim visu, ko mums J zus ir apsol jis, kaut ar esam nabagi, jo J zus ir m su cer ba, caur Vi a ž lsird go Sirdi k caur atv rt m durv m m s ejam uz debes m.
1571 (144) Esmu iev rojusi, ka, kopš esmu iest jusies kloster , man ir p rmetuši vienu un to pašu – ka esmu sv ta; un vienm r to teica ar izsmieklu. S kum tas man oti s ja, bet, kad biju pac lusies augst k, nepiev rsu tam uzman bu, bet, kad reiz mana sv tuma d tika sk rta
da persona, mani tas oti sar gtin ja, jo manis d citiem rodas nepatikšanas. Tad es jaut ju zum, k c t notiek. Kungs man atbild ja: Tevi tas sar gtina? Tu ta u t [sv ] esi; dr z Es
pats to tev par šu un tad ar teiks šo v rdu „sv ” – tikai ar m lest bu. 1572 Es atg dinu tev, mana meita, kad izdzird si, ka pulkstenis nosit tr s, iegremd jies
piln gi man ž lsird , cildinot un slav jot to; piesauc t s visvaren bu visai pasaulei, bet paši nabaga gr ciniekiem, jo šaj br t ir piln gi atv rta katrai (145) dv selei. Šaj stund izl gsi visu sev un citiem; šaj stund rad s ž last ba visai cilv cei – ž lsird ba uzvar ja taisn gumu. Mana meita, centies šaj stund iet Krustace u, ja tev to auj pien kumi; bet, ja tu nevari iet Krustace u, tad vismaz ieej kapel un pagodini manu Sirdi, kas ir ž lsird bas pilna Vissv kaj Sakrament ; ja tu nevari aiziet uz kapelu, gremd jies l gšan tur, kur tu esi, kaut su mirkl ti. Es
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
227
los, lai manu ž lsird bu godin tu katra rad ba, bet tev j t pirmajai, jo tev esmu vis visdzi k iepaz t šo nosl pumu.
1573 + Ak, mans Dievs, k das ilgas p c Tevis mani šodien p em. Nekas vairs nenodarbina manu sirdi, virs zemes vairs nav nek priekš manis. Ak, J zu, k es p rdz voju savu trimdu, t ir tik ilgi; ak, n ve, Dieva v stnese, kad tu man pazi osi to ilgoto mirkli, caur kuru es
šu uz m žiem vienota ar manu Dievu? 1574 (146) Ak, mans J zu, lai manas p s trimdas dienas b tu piln gi p c Tavas
vissv s gribas. Es savienoju savas ciešanas, skumjas un pašu n vi ar Tav m sv taj m mok m un upur ju sevi par visu pasauli, lai izl gtu bag gu Dieva ž lsird bu dv sel m, bet seviš i t m dv sel m, kuras dz vo m su m s. Es oti uzticos un piln gi atdodu sevi Tavai sv tajai gribai, kas ir pati ž lsird ba. Tava ž lsird ba man b s viss taj p stund – k Tu pats man apsol ji...
1575 + Esi sveicin ta, m M lest ba, mans saldais J zu, kurš esi v jies m jot man sird . Sveicinu Tevi, ak, augstais Dievs, kurš esi v jies pazemoties manis d un m lest uz mani pazemin ties l dz pat maizes z mei. Sveicinu Tevi, J zu, cilv bas nev stošais ziedi š. Tu esi vien gais manai dv selei. Tava m lest ba ir t ka nek lilija, bet tikšan s ar Tevi man ir pat kam ka nek hiacintes smarža. Tava draudz ba ir maig ka un delik ka nek rozes smarža, tom r stipr ka nek n ve. Ak, J zu, neaptveramais skaistums, Tu vislab k saproties ar t m dv sel m, jo tikai vi as ir sp gas r koties varon gi un nest upurus. Ak, sald s un sarkan s J zus Asinis, padariet c kas manas asinis; J zu, p rv rt t s sav s asin s, lai viss ar mani notiek p c Tava pr ta.
1576 Zini, mana meita, ka starp Mani un tevi ir bezgal gs bezdibenis, kurš atdala Rad ju no rad juma, bet šo bezdibeni izl dzina mana ž lsird ba. Es pace u tevi pie Sevis, nevis
c, ka tu Man b tu vajadz ga, bet vien gi ž lsird bas d d vinu tev šo savienošan s ž last bu. 1577 Saki dv sel m, lai vi as neliek sav s sird s š rš us manai ž lsird bai, kura tik oti
las darboties taj s. Mana ž lsird ba darbojas vis s sird s, kuras tai atver savas durvis; k gr ciniekam, t ar taisnajam ir vajadz ga (148) mana ž lsird ba. Atgriešan s un iztur ba ir
last bas, kas n k no manas ž lsird bas. 1578 Dv seles, kuras cenšas p c piln bas, lai paši cildina manu ž lsird bu, jo ž last bu
daudzums, kuru vi m dodu, pl st no manas ž lsird bas. Es v los, lai š s dv seles izceltos ar bezgal gu pa bu uz manu ž lsird bu. Es pats sv ju š das dv seles, Es dodu vi m visu, kas ir vajadz gs vi u sv tumam. Ž last bas no manas ž lsird bas j sme ar vienu kausu – t ir pa ba. Jo dv sele vair k pa aujas, jo vair k sa em. Mani oti iepriecina dv seles ar bezgal gu pa bu, jo t s dv sel s Es leju visu no savu ž last bu kr jumiem. Es priec jos, ja daudz grib, jo mana v šan s ir daudz dot, oti daudz. Turpret skumstu, ja dv seles maz grib, sašaurina savas sirdis.
1579 (149) + Visvair k es ciešu, kad sastopos ar izlikšanos. Tagad, manu Pest j, es Tevi saprotu, ka Tu tik bargi ties ji farizejus par vi u izlikšanos. Pret nocietin tiem gr ciniekiem Tu biji laipn ks, kad vi i n ca pie Tevis ar nož lu.
1580 Mans J zu, tagad es redzu, ka, sekojot Tev, esmu izg jusi visus dz ves posmus: rn bu, jaun bu, paaicin jumu, apustulisko darb bu, Taboru, Ol vd rzu, tagad jau esmu kop ar
Tevi Kalv rij . Es labpr t atdevos krust sišanai un jau esmu sista krust , lai gan v l mazliet staig ju, tom r esmu krust un skaidri j tu, ka uz mani pl st sp ks no Tava krusta, ka Tu pats esi mana iztur ba. Lai gan es daudzreiz esmu dzird jusi k rdin ja balsi: „K p zem no krusta!”, tom r Dieva sp ks mani stiprina; kaut vientul ba, tumsa un daž das ciešanas nom c manu sirdi, tom r Dieva nosl pumainais sp ks mani balsta un stiprina. Es v los izdzert kausu (150) l dz
jam pilienam. Es oti ticu: ja Tava ž last ba mani stiprin ja Ol vd rz , tad ar tagad pal dz s man, kad esmu Kalv rij .
1581 Mans J zu, Skolot j, es savienoju savas v šan s ar Tav m v šan m, kuras Tev bija krust : v los izpild t Tavu sv to gribu; v los dv se u atgriešanos; v los Tavas ž lsird bas pagodin šanu; v los, lai tr k pien ktu Bazn cas triumfs; v los, lai Ž lsird bas sv tki tiktu svin ti vis pasaul ; v los, lai priesteri b tu sv ti; v los, lai m su kongreg cij 382 b tu sv ;
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
228
los, lai vis m su kongreg cij daudz r tos par Dieva slavu un dv se u gl bšanu; v los, lai dv seles no m su m m neapvainotu Dievu, bet iztur tu labaj ; v los Dieva sv bu vec kiem un visai imenei; v los, lai Dievs dod pašu gaismu maniem gar gajiem vad jiem, bet seviš i
vam Andrašam383 un priesterim Sopo ko384 ; v los pašu sv bu sav m priekšniec m385, kuru vad esmu bijusi, bet seviš i ener lm tei386 un m tei Ir nai, un audzin jai m tei Juzefai387.
1582 Ak, mans J zu, tagad es apskauju visu pasauli un l dzu Tev ž lsird bu tai. Ak, Dievs, kad Tu man pateiksi, ka jau pietiek, ka esmu piln gi izpild jusi Tavu sv to gribu, tai paš br savien ar Tevi, mans Pest j, pa bas pilna uz Tavu bezgal go ž lsird bu atdošu savu dv seli debesu T va rok s un, kad nost šos pie Tava tro a, pirmo himnu dzied šu Tavai
lsird bai. Es neaizmirs šu tevi, nelaim zeme, kaut gan j tu, ka tur es piln gi iegrimšu Diev laimes oke , ta u tas man netrauc s atgriezties uz zemes, lai dotu vair k drosmes dv sel m
un mudin tu vi as uztic ties Dieva ž lsird bai. Tieši š iegrimšana Diev man dod neierobežotas iesp jas darb bai.
1583 Kad es to rakstu, dzirdu, ka s tans griež zobus, jo vi š nesp j iztur t Dieva lsird bu un dauza priekšmetus man celle; ta u es sev j tu tik lielu Dieva sp ku, ka mani tas
neuztrauc, ka m su pest šanas ienaidnieks dusmojas (152), es mier gi rakstu t k. 1584 Ak, neaptveram Dieva labest ba, kas m s aizsarg uz katra so a, lai m gi tiek
slav ta Tava ž lsird ba, Tu saradojies nevis ar e iem, bet ar cilv kiem, un tas ir Tavas lsird bas neaptveramais nosl pums. Visa m su pa ba ir uz Tevi, m su pirmdzimtais Br li, zu Kristu, patiess Dievs un patiess Cilv ks. Mana sirds tr c no prieka, redzot, cik labs ir Dievs
pret mums, cilv kiem, tik nabagiem un nepateic giem, un k savas m lest bas pier jumu dod mums neaptveramu d vanu – pats Sevi sava D la Person . Šo m lest bas nosl pumu m s neizsmelsim vis m . Ak, cilv ce, k c tu tik maz dom , ka Dievs patiesi ir starp mums? Ak, Dieva J rs, es nezinu, ko vispirms Tev apbr not: Tavu l npr bu, apsl pto dz vi un pašuzupur šanos cilv ka d vai Tavas ž lsird bas nemit go br numu, kurš p rveido dv seles un (153) uzmodina t s m gai dz vei. Lai gan Tu esi mums apsl pts, Tava visvaren ba te par s vair k nek cilv ka rad šan ; lai gan Tavas ž lsird bas visvaren ba darbojas gr cinieku taisnošanai, tom r Tavi darbi ir klusi un neman mi.
1585 Dieva M tes v zija. Liel spožum ieraudz ju Dieva M ti balt kleit ar zelta jostu, visu Vi as t rpu kl ja nelielas zelta zvaigzn tes, bet trijst ra veida piedurknes bija izš tas ar zeltu. Vi ai uz pleciem bija debeszils apmetnis, uz galvas – caursp gs pl vurs, mati bija br vi izlaisti, skaisti veidoti, galv bija zelta kronis, kuram stari u galos bija krusti i. Uz kreis s rokas Vi a tur ja B rnu J zu. T du Dieva M ti v l nebiju redz jusi. Tad Vi a laipni paskat s uz mani un teica: „Es esmu Priesteru Dievm te.” Tad nolaida B rnu J zu zem , pac la labo roku uz debes m un teica: „Dievs, sv Poliju, sv priesterus!” Un atkal man teica: „Past sti priesteriem to, ko redz ji.”(154) Es nol mu, kad rad sies iesp ja satikties ar t vu388, past st šu, jo es pati nek nesp ju saprast no t s v zijas.
1586 Ak, mans J zu, Tu redzi, cik pateic ga esmu t vam Sopo ko, kurš tik t lu pavirz jis Tavu lietu. Š dv sele ir tik pazem ga, vi š sp ja iztur t visas v tras un nepadev s gr s, bet uztic gi sekoja Dieva aicin jumam. 1587 + Vienai no m m bija uzdots apkalpot slim s, bet vi a godpr gi nepild ja šo pien kumu, t c man bija pa stam j rd miesa. K du dienu nol mu pateikt par to priekšniec m, bet dv sel sadzird ju balsi: Pacieties, k ds cits to pateiks. Tom r veselu m nesi bija t da apkalpošana. Kad jau var ju aiziet l dz damtelpai un uz rekre ciju, dv sel sadzird ju šos v rdus: Tagad citas m sas pateiks (155) par to, ka š m sa nebija godpr ga, bet tu klus un nerun par šo lietu. Un taj mirkl s s visai asa saruna par šo m su, vi a nek nevar ja pateikt, lai attaisnotos, bet visas m sa k kor : „Tev, m sa, vajag laboties un lab k apkalpot slimnieces.” Es sapratu, ka reiz m J zus nev las, lai m s paši kaut ko teiktu; Vi š zina, kad un k ir j saka.
1588 Šodien sadzird ju v rdus: Vecaj Der Es savai tautai s ju praviešus ar rkoniem. Tagad s tu tevi pie visas cilv ces ar manu ž lsird bu. Es nev los sod t slimo cilv ci,
bet gribu to dziedin t, piek aujot vi u pie savas ž lsird s Sirds. Es sodu tikai tad, kad vi i paši Mani piespiež to dar t; mana roka negrib gi eras pie taisn bas zobena; pirms Tiesas dienas s tu
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
229
lsird bas dienu. Es atbild ju: „Ak, mans J zu, Tu pats saki dv sel m, jo maniem v rdiem nav noz mes.”
+ (156) JMJ 1589 Dv sele gaida Kunga atn kšanu
Nezinu, Kungs, kur laik Tu n ksi,
c esmu modra un ieklausos, Esmu Tava izv l gava Un zinu, ka Tev pat k n kt p kš i, Bet t ra sirds no t lienes j t Tevi, Kungs. Es Tevi, Kungs, gaidu klusum un klus šan Ar liel m ilg m sav sird , Ar nep rvaramu v šanos. tu, ka mana m lest ba uz Tevi kv lo k uguns Un k liesma celsies uz debes m mana m ža beig s, Un tad piepild sies visas manas v šan s.
c t t, mans vissald kais Kungs, Un pa em manu ilgu pilno sirdi Pie Sevis, uz debesu kalniem, Kur Tu m gi dz vo. Dz ve uz zemes – tik miršana vien, Sirds mana j t, ka rad ta augstien m, Un š s dz ves zemienes neaizrauj mani, Jo – mana T vzeme ir debesis. Tam es droši ticu. [Dienasgr matas rokraksta piekt s burtn cas beigas].
Sest burtn ca
Dieva ž lsird bu slav šu m gi sa Faust na no Vissv Sakramenta Dievm tes Ž lsird bas m su kongreg cij
+ (1) JMJ 1590 Cildini, mana dv sele, neaptveramo Dieva ž lsird bu, viss Vi a godam... Krakova, 10.02.1938. Sest burtn ca
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
230
sa Faust na no Vissv Sakramenta Dievm tes Ž lsird bas m su kongreg cij 1591 Mana sirds tiecas turp, kur ir mans apsl ptais Dievs, Kur dienu un nakti Vi š paliek ar mums, Balt Hostij t rpies, Valda vis pasaul , tiekas ar dv sel m. Mana sirds tiecas turp, kur ir mans apsl ptais Dievs, Kur ir Vi a pašaizliedz m lest ba, Mana sirds j t, tur ir dz vais dens, Tas ir mans dz vais Dievs, kaut ar v l aizkl ts. 1592 (2) 10.02.1938. Medit cijas laik Kungs man va izjust debesu un visu sv to
laimi, vi i priec jas par m su n kšanu. M lot Dievu k vien go savas m lest bas objektu, vi i ar s m l g gi un sirsn gi; uz visiem pl st prieks no Dieva, jo m s vi u redzam vaig . Šis Dieva
ls ir tik salds, ka dv sele bezgal gi saj smin s. 1593 Pats Kungs mani mudina rakst t l gšanas un himnas Vi a ž lsird bai, un šie
cildin juma v rdi n k man p r l m. Esmu aptv rusi, ka man pr rodas jau sak rtoti v rdi Dieva slavai, t c nol mu, cik tas b s manos sp kos, izlikt tos uz pap ra, jo j tu, ka t ds ir Dieva pr ts.
1594 Pie manis uz br di ien ca viena m sa, p c sas sarunas par paklaus bu vi a teica: „Ak, m sa, tagad es zinu, k r kojušies (3) sv tie. Paldies, tev, m sa, liela gaisma ien ca man dv sel , es daudz ieguvu.”
1595 Ak, mans J zu, Tu run ji uz šo dv seli, jo m sa ien ca, kad es biju piln gi gremd jusies Diev ; taj br mani pameta visaugst koncentr ba. Ak, mans J zu, es zinu, ka, lai dv sele b tu noder ga, j cenšas p c viscieš s savien bas ar Tevi, m M lest ba. Viens v rds, ko saka ar Dievu vienota dv sele, dara vair k labuma nek nepiln gas dv seles teikt s skaistas runa un m bas.
1596 + Redz ju, ka t vs Andrašs br s par manu uzved bu, ta u viss ir Dieva godam. Ak, Kungs, cik liela ir Tava ž last ba, kas dv seles ce augstumos! Es esmu oti pateic ga Dievam, ka Vi š man ir devis apgaismotu priesteri, vi š ta u var tu atst t mani šaub s, bet Tava labest ba (4) to nov rsa. Ak, mans J zu, es nesp ju saskait t Tavas labdar bas...
1597 Mana meita, c a turpin sies l dz pat n vei, l dz p jam elpas vilcienam; tu uzvar si ar klus šanu.
1598 13.02.1938. Redz ju, cik negrib gi Kungs J zus g ja pie daž m dv sel m Sv taj Kom nij . Vi š man atk rtoja šos v rdus: Pie daž m sird m eju k uz atk rtot m ciešan m.
1599 Centos notur t sv to stundu un t s laik ieraudz ju J zu ciešan s, Vi š man teica: Mana meita, nepiev rs tik daudz uzman bas traukam, kur Es pasniedzu ž last bu, bet gan pašai
last bai, jo trauks ne vienm r tev pat k, un t gad jum ž last ba cieš zaud jumu. Es gribu tevi br din t un v los, lai tu nekad nepiev rstu uzman bu traukam, kur tev s tu savas ž last bas; visu savas dv seles (5) uzman bu piev rs tam, lai cik iesp jams lab k atbild tu manai ž last bai.
1600 + Ak, mans J zu, ja Tu pats nenomierin si manas dv seles ilgas, neviens to nesp s ne iepriecin t, ne mierin t. Katra Tava tuvin šan s izraisa man dv sel jaunu m lest bas piepl dumu, bet ar jaunu miršanu, jo, kaut ar Tu tik paši tuvojies manai dv selei, tom r es Tevi m lu no att luma un mana sirds mirst m lest bas aizraut , jo t v l nav m un piln savienošan s, lai gan Tu bieži tiecies ar mani bez k da aizsega. Ar to Tu atver man dv sel un sird Tevis, Dievs, m lest bas un ilgu bezdibeni, t ir bezgal ga dzelme, jo virs zemes sl pes p c Dieva nav iesp jams vis piln veldz t.
1601 Kungs va man saprast, cik oti Vi š v las izredz to dv se u piln bas. Izredz s dv seles man s rok s ir gaismek i, kurus Es metu pasaules tums , lai to
apgaismotu. K zvaigznes apgaismo nakti, t izredz to dv seles apgaismo (6) zemi; jo piln ka ir dv sele, jo vair k gaismas t izstaro ap sevi, un š gaisma t k sniedzas; vi a var b t
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
231
nepaman ta un pat tuv kajiem nezin ma, bet t s gaisma atstarojas dv sel s vist kaj s zemes mal s.
1602 Šodien Kungs man teica: Mana meita, kad tu ej pie gr ks dzes, pie mana lsird bas avota, uz tavu dv seli vienm r pl st manas Asinis un dens, kas izn ca no manas
Sirds, un dara c ku tavu dv seli. Ik reizi, kad tuvojies sv tajai gr ks dzei, piln gi, ar lielu pa bu iegremd jies man ž lsird , lai Es var tu tav dv sel bag gi liet savas ž last bas. Kad ej pie gr ks dzes, zini, ka konfesion Es pats tevi gaidu, tikai aizsl pies aiz priestera, Es pats darbojos dv sel . Te dv seles nabadz ba satiekas ar ž lsird bas Dievu. Pasaki dv sel m, ka no š ž lsird bas avota (7) var smelt tikai ar pa bas kausu. Ja vi u pa ba b s liela, manam
snumam neb s robežu. Manas ž last bas straumes pl st uz pazem m dv sel m. Lepnie vienm r ir nabadz un tr kum , jo mana ž last ba nov ršas no vi iem uz pazem m dv sel m.
1603 14.02.[1938.]. Ador cijas laik sadzird ju šos v rdus: L dzies par vienu no audz kn m, kurai ir oti nepieciešama mana ž last ba. Es pazinu dv seli N. Dedz gi l dzos, un Dieva ž lsird ba ap ma šo dv seli.
1604 Ador cijas laik , kad vair kas reizes las ju Sv tais Dievs, mani p ma dz va Dieva kl tb tne un gar tiku p rcelta Dieva Majest tes priekš . Redz ju, k Dievam atdod godu
i un Dieva sv tie. Dieva god ba ir tik liela, ka es neiedrošinos to aprakst t, es to nesp ju. c lai dv seles nedom , ka esmu (8) uzrakst jusi par visu. Sv tais P vil, tagad es tevi saprotu,
ka tu negrib ji aprakst t debesis389, tikai teici, ka ne acs nav redz jusi, ne auss nav dzird jusi, ne cilv ka sird n cis, ko Dievs ir sagatavojis tiem, kas Vi u m l390. T tas ir, un k viss n cis no Dieva, t viss ar atgriežas pie Vi a un pienes Vi am cien gu slavu. Bet tagad, kad ieraudz ju savu Dieva cildin jumu – ak, cik tas ir niec gs! Tas ir tikai piliens sal dzin jum ar piln go debesu slavu. Ak, Dievs, cik Tu esi labs, ka pie em ar manu cildin jumu un laipni piev rs man savu vaigu un auj uzzin t, ka Tev ir pat kama m su l gšana.
1605 Raksti par manu labumu visu, kas tev ien ks pr . Es atbild ju: „Kungs, bet, ja nu es uzrakst šu par daudz?” Un tad Kungs man teica: Mana meita, ja tu run tu vis s cilv ku un
u valod s, ar tad tu nevar tu pateikt par daudz, bet, no otras puses, tu tom r (9) b tu slav jusi manu labest bu, manu bezgal go ž lsird bu.
1606 Ak, mans J zu, Tu pats ieliec v rdus man s l s, lai es var tu Tevi cien gi cildin t.
Mana meita, esi mier ga, dari, ko tev saku. Tavs pr ts ir savienots ar manu pr tu, t c raksti to, kas tev ien ks pr . Tu esi manas ž lsird bas sekret re, esmu tevi izv jies tam šaj un n kamaj dz . Es t v los, neraugoties uz visiem š rš iem, k dus tev liks; zini, ka mana
šan s nemain sies. Šaj br es iegrimu dzi pazem Dieva Majest tes priekš . Jo vair k zemojos, jo
vair k mani p ma Dieva kl tb tne... 1606 Ak, J zu, mans vien gais prieks! Cik šausm ga ir trimda, k ds tuksnesis man ir
rvar. Mana dv sele pl šas cauri daž du briesm gu gr bu biezok iem. Ja Tu, Kungs, pats mani neatbalst tu, nevar tu pat run t par iešanu uz priekšu.
1607 (10)16.[02.1938.]. Kad l dzos viena priestera nodom uz dz vo J zus Sirdi Vissv kaj Sakrament , k du br di J zus va man sajust savu labest bu un teica: Es nedošu vi am p ri vi a sp kiem.
1608 + Kad es uzzin ju par k das personas ciešan m un gr m sakar ar šo Dieva lietu, pirms Sv s Kom nijas l dzu Kungam J zum, lai Vi š auj man saprast, vai t s ciešanas reiz m nerodas manis d . „Mans vissald kais J zu, l dzu Tevi Tavas bezgal s labest bas un
lsird bas d , auj man zin t, ja Tev kaut kas nav pat kams šaj liet vai tur ir k da mana vaina, tad, atn kot uz manu sirdi, piepildi to ar nemieru un auj man uzzin t par savu neapmierin bu. Ja es neesmu vain ga, tad nostiprini man mieru.” Kad biju pie musi Kungu, manu dv seli piepild ja liels miers un Kungs va man saprast, ka šo lietu skar p rbaud jumi, ta u (11) t c t nek st maz k pat kama Dievam. Tas mani oti iepriecin ja, bet es l dzos v l vair k, lai š lieta neko nezaud tu p rbaud jumu ugun .
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
232
1609 Ak, mans J zu, cik labi b t krust kop ar Tevi. Ar Tevi, mana M lest ba, mana dv sele ir past gi krust un dzer r gto kausu. Eti is un žults skar manas l pas, tom r labi, labi, ka t ir, jo Tava dieviš Sirds visu dz vi dz ra no r gt kausa, bet par m lest bu sa ma nepateic bu. Tu tik stipri cieti, ka no Tav m l m izr s s gs l gums, jo Tu mekl ji, kas Tevi iepriecin tu, bet neatradi391.
1610 + Kad es l dzu Kungu, lai Vi š v tos paskat ties uz vienu dv seli, kura viena pati c s ar daudz m gr m, k br Kungs man va saprast, ka visi ir k putek i zem Vi a k m. c neskumsti, jo vi i paši par sevi nek nesp j, bet, ja vi iem auju it k uzvar t, tad to Es daru savu m go (12) nodomu d . Es pavisam nomierin jos, redzot, k viss ir atkar gs no Kunga.
1611 + Kad atn k priesteris kapel ns ar Kungu J zu, ir t ds br dis, kad mani p em dz Dieva kl tb tne un Dievs auj man izjust savu sv tumu, tad es redzu katru putekl ti sav dv sel , un t c v tos katru dienu pirms Sv s Kom nijas att t savu dv seli. To pajaut ju biktst vam, vi š atbild ja, ka nav nepieciešams s dz t gr kus pirms katras Sv s Kom nijas.
s maz s nepiln bas nol dzina Sv Kom nija, un Sv s Kom nijas pie emšanas laik dom t par gr ks dzi ir k rdin jums. Vair k es neatkl ju savu dv seles st vokli, jo tas nav gar gais vad js, bet biktst vs392. Š sevis iepaz šana man neat em laiku, jo ir tr ka par zibeni; t iededzina manu m lest bu un atst j sevis paz šan ...
1612 (13) + 20.02.[1938.]. Šodien Kungs man teica: Man ir vajadz gas tavas ciešanas dv se u gl bšanai.
Ak, mans J zu, dari ar mani, kas Tev pat k. Nebija drosmes l gt Kungam J zum liel kas ciešanas, jo p nakt tik stipri cietu, ka nesp tu iztur t ne pilienu vair k par to, ko Kungs bija devis.
1613 Gandr z visu nakti jutu tik drausm gas s pes, ka lik s iekš viss pl st pušu. Kad iedz ru z les, man k uva nelabi. Kad pieliecu galvu uz leju, zaud ju sama u un t k du stundu paliku, sak upusi uz (14) zemes. Kad n cu pie sama as, redz ju, ka galvu biju piespiedusi ar savu ermeni un esmu v mek os. Dom ju, ka tagad b s beigas. D rg m te priekšniece un m sa Tarcizija393 gl ba mani, k var ja. J zus v s ciešanu, nevis n ves. Ak, mans J zu, dari ar mani, ko Tu v lies. Tikai dod man sp ku paciest. Kad mani stiprina Tavs sp ks, visu varu iztur t. Ak, dv seles, k es j s m lu!
1614 Šodien pie manis atn ca viena m sa394 un saka: „M sa, es br numain k rt j tu, it man k ds teiktu, lai tev uzticu dažas savas lietas, kam r tu, m s, neesi nomirusi, jo tu varb t
var tu to izl gt no Kunga J zus, man it k k ds saka, ka tu vari to izl gt.” Es ar vi ai va sird gi atbild ju: „J , es to j tu dv sel , (15) ka p c n ves vair k var šu izl gt Kungam J zum nek tagad. Es tevi piemin šu Vi a tro a priekš .”
1615 Kad uz br di ieg ju blakus gu amistab , lai apciemotu slim s m sas, viena no vi m teica: „M sa, kad tu nomirsi, es nemaz tevis neb šos; atn c pie manis p c n ves, jo man vajag tev, m sa, uztic t k du savas dv seles nosl pumu, lai tu aizl gtu par mani pie Kunga
zus; es zinu, ka tu, m sa, vari to Kungam J zum izl gt.” T k vi a run ja citu kl tb tn , es atbild ju š di: „Kungs J zus ir oti uzman gs un nevienam neizpauž nosl pumus, kas ir starp Vi u un dv seli.”
1616 + Ak, mans Kungs, pateicos Tev par to, ka caur izn bu Tu dari mani l dz gu Sev. Es redzu, ka mans zemes apvalks s k sabrukt un priec jos par to (16), jo dr z jau b šu mana
va m s. 1617 27.02.[1938.]. Šodien biju gr ks dz pie t va A.395, r kojos t , k J zus bija
jis. P c gr ks dzes mana dv sele pielija ar dzi u gaismu. Tad sadzird ju balsi: Tu esi b rns, c paliksi pie manas Sirds; man tava vienk rš ba ir pat kam ka nek tava m rd šan s.
1618 T va Andraša v rdi: „Dz vo vair k tic ; l dzies, lai š Dieva ž lsird bas lieta ietu plašum , non ktu lab s rok s un tiktu labi vad ta. Tu pati centies b t laba klosterm sa. Tagad, ja tu j ti Dieva gribu un apzinies, ka tevi vada Dievs, tad seko Vi am. Izmanto visu
gšanai paredz to laiku, bet piez mes raksti p c l gšanas...”
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
233
1619 + Divas p s dienas pirms Liel gav a. Manas fizisk s ciešanas pastiprin s. Cieš k savienojos ar Ciet ju Pest ju, l dzot Vi am ž lsird bu visai pasaulei, kura zaud pr tu sav aunum . Visu dienu jutu s pes no rkš u vainaga. Kad apg los, nevar ju galvu nolikt uz spilvena; tom r ap desmitiem s pes norima un var ju iemigt. Otr dien jutos piln gi iztukšota.
1620 + J zu, Hostija, ja Tu pats mani neatbalst tu, es nesp tu iztur t krust , nesp tu panest tik daudz ciešanu, ta u Tavas ž last bas sp ks notur mani augst kaj l men un padara
rt gas manas ciešanas. Tu dod man sp ku past gi iet uz priekšu, neatlaid gi iekarot debesis un just m lest bu uz tiem, kuri man sag nepatikšanas un atstumj mani. Ar Tavas ž last bas sp ku viss ir iesp jams.
1621 (18) 01.03.1938. Vienas dienas rekolekcijas. Medit cij sapratu, ka man vajag visdzi k nosl pties J zus Sird . Man vajag apcer t
Vi a s s ciešanas un iedzi in ties Vi a dieviš s Sirds j s, Sirds, kura ir pilna ž lsird bas uz gr ciniekiem. Lai izl gtu Vi am šo ž lsird bu, es ik br di ziedošu sevi, dz vojot tikai no Dieva gribas.
1622 J zu, visu š Gav a laiku es b šu hostija Tav s rok s. Izmanto mani, lai Tu pats var tu iet pie gr ciniekiem. Uzdod man, ko v lies; neviens upuris man neliekas par lielu, kad runa ir par dv sel m.
1623 + Visu šo m nesi Sv Mise un Sv Kom nija – par t vu Andrašu, lai Dievs vi am dotu dzi k paz t savu m lest bu un ž lsird bu.
1624 Šaj m nes vingrin šos tajos trijos tikumos, kurus man nov ja Dieva M te: pazem , (19) š st un Dieva m lest ; dzi padev Dieva gribai pie emšu visu, ko Dievs man s s.
1625 02.03.[1938.]. Sv to Gav ni ies ku t , k to v ja J zus, piln gi padodoties Vi a sv tajai gribai un m lest pie emot visu, ko Vi š man dod. Nesp ju praktiz t liel kas
rd šan s, jo esmu oti v ja. Ilg slimošana man ir piln gi at musi sp kus. Sav s ciešan s es savienojos ar J zu. Kad es p rdom ju Vi a krusta ciešanas, tad manas fizisk s ciešanas mazin s.
1626 Kungs man teica: Uz visu gav a laiku Es tevi emu sav skol ; gribu tev iem t ciest. Es atbild ju: „Ar Tevi kop , Kungs, esmu gatava uz visu.” Sadzird ju balsi: Tu vari dzert no t kausa, no kura Es dzeru; šodien Es tev dodu šo pašo privil iju... 1627 (20) Šodien sajutu J zus ciešanas vis sav ermen un Kungs va man uzzin t par dažu dv se u atgriešanos. 1628 Sv s Mises laik ieraudz ju J zu, krust piesistu, un Vi š man teica: Mana skolniece, stipri m li tos, kuri tev rada ciešanas, dari labu tiem, kuri tevi neieredz. Es atbild ju: „Mans Skolot j, Tu ta u redzi, ka man nav m lest bas j tu uz vi iem, un tas mani moka.” J zus man atbild ja: tas ne vienm r ir tav var . To, vai tev ir m lest ba, tu vari uzzin t, ja p c
rdz vot m nepatikšan m un gr m neesi zaud jusi mieru un l dzies par tiem, kuri tev sag juši ciešanas, un v li vi iem labu. Kad atgriezos396[ ...] +
1629 (21) JMJ
Esmu hostija Tav s rok s, Mans J zu, mans Rad js un Kungs, Klusa, neman ma, bez skaistuma un pievilc bas, Jo visa mana daile ir dv seles dzi umos. Esmu hostija Tav s rok s, dieviš ais Priesteri, Dari ar mani to, kas Tev pat k. Esmu piln gi pa vusies Tavai gribai, Jo t ir sv tlaime un c lums manai dv selei. Esmu Tav s rok s, Kungs, k hostija balt ,
dzu, p rveido mani Sev , Lai es piln gi pasl pjos Tev ,
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
234
Iesl dzos Tav ž lsird gaj Sird k debes s. Esmu Tav s rok s k hostija, m gais Priesteri, Lai mana miesa šai upur sl pjas no cilv ku ac m, Lai tikai Tavs skatiens m manu m lest bu un uztic bu, Jo mana sirds vienm r ir vienota ar Tavu dieviš o Sirdi. Esmu Tav s rok s, dieviš ais Vidut j, k upura hostija, Un kv loju uz alt ra k dedzin mais upuris, (22) Esmu saberzta un samalta ciešan s k kviešu grauds, Tas viss – Tavai slavai, dv se u gl bšanai. Esmu hostija Tavas Sirds tabern kul , Eju pa dz vi, Tav m lest iegrimusi, Un nek pasaul neb stos, Jo Tu pats man esi – droš ba, sp ks un sargs. Esmu hostija uz Tavas Sirds alt ra, Lai m gi kv lotu m lest bas ugun , Jo zinu – Tu esi mani paaugstin jis tikai no savas ž lsird bas,
c visas d vanas un ž last bas atdodu Tavai slavai. Esmu hostija Tav s rok s, Tiesnesi un Gl j, Manas dz ves p stund , Lai tava visvaren ž last ba aizved mani pie m a, Lai tiek slav ta Tava l dzj ba pret ž lsird bas trauku. 1630 Mans J zu, stiprini manus dv seles sp kus, lai ienaidnieks nek nepan ktu. Bez
Tevis esmu piln gi nesp ga. Kas tad es esmu bez Tavas ž last bas? Vien gi (23) savas nabadz bas bezdibenis. Mana nabadz ba ir mans pašums.
1631 Ak, ž lsird bas br ce, J zus Sirds, nosl p mani sav dzi um k vienu savas asins si un ne m žam neizlaid mani no turienes. Iesl dz mani savos dzi umos un iem ci mani m t
Tevi. M M lest ba, veido manu dv seli, lai vi a b tu sp ga atbild t uz Tavu m lest bu. Ak, dz M lest ba, dari mani sp gu Tevi m gi m t. Es gribu m gi atbild t uz Tavu m lest bu. Ak, Kristu, viens Tavs acu skatiens man ir d rg ks par t kstoš pasaul m, par vis m debes m. Tu, Kungs, vari manu dv seli t veidot, lai vi a sp tu Tevi piln gi izprast, k ds Tu esi sten . Es zinu un ticu, ka Tu visu sp j; ja Tu esi v jies mani tik d sni apd vin t, tad es zinu, ka vari b t
l d sn ks; ieved mani vienot ar Sevi tik t lu, cik t lu vien ir iesp jams cilv ka dabai... 1632 (24) JMJ
Tik lielas un plašas ir manas sirds ilgas, Nekas nesp j piepild t manas sirds bezdibeni, Visskaist s b tnes no visas pasaules Ne uz mirkli man neaizst tu Tevi, Dievs. Ar vienu acu skatienu caururbu visu pasauli Un neatradu m lest bu – k man sird , Raudz jos m bas pasaul , jo š man par mazu, Mana sirds sl pst p c M m lest bas. Mana sirds j t, ka esmu ni a b rns, Bet atrodos trimd un svešum , Zinu, ka manas m jas ir debesu telts, Tur patiesi b šu k sav T vzem . Ak, Kungs, Tu pats piesaist ji Sev manu dv seli, Ak, m gais Kungs, Tu pats non ci l dz man m, Un vi manai dv selei Tevi dzi k iepaz t.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
235
Tas ir m lest bas nosl pums. Š s m lest bas d Tu rad ji mani. ra m lest ba padar ja mani stipru un drosm gu,
Neb stos ne serafu, ne eruba, kas ar zobenu bru ots, Un br vi eju tur, kur citi bail s tr c, (25) Jo nav ko baid ties tur, kur ved m lest ba. kš i manas dv seles skatiens apst s pie Tevis, Ak, Kungs, J zu Kristu, krust kaltais, Mans M otais, mans neaptveramais Kungs un Dievs,
k, mana m lest ba, ar to es gulšos z rk . [Liels izlaidums]397. 1633 (26) 10.03.[1938.]. Past gas fiziskas s pes. Esmu krust kop ar J zu. Reiz man
te priekšniece teica: „M sa, tev tr kst m lest bas uz tuv ko. Tu kaut ko ie d un tad mokies, un ne auj citiem nakt gul t.” Es skaidri zinu, ka š s s pes man nerodas no šanas, to teica ar rsts, bet ir saist tas ar mana organisma st vokli un ar Dieva gribu. P c š aizr juma nol mu vair k ciest klus un nel gt pal dz bu, turkl t tai nebija j gas, jo no z m man bija nelabi. Man izdev s iztur t vair kas l kmes, par kur m zina tikai J zus. Š s ciešanas ir tik p kš as un stipras, ka reiz m zaud ju sama u. Tad, kad zaud ju saj gu un mani p rkl j auksti sviedri, š s s pes s k atk pties. Reiz m s pes (27) turpin s tr s stundas un vair k. Ak, mans J zu, lai notiek p c Tava sv pr ta, es visu pie emu no Tavas rokas. Ja es pie emu Tavas m lest bas saj smu, pat aizmirstot, kas notiek ap mani, tad man pien kas m lest bas d pie emt ar š s ciešanas, kuras pat aptumšo apzi u.
1634 Atn ca rsts, bet es nesp ju, k citas m sas, aiziet l dz viesu istabai, l dzu, lai vi š atn ktu pie manis, jo es nesp ju turp aiziet. Dr z rsts atn ca un p c izmekl šanas teica, ka visu past st šot m sai sanit rei. Kad rsts aizg ja un atn ca m sa sanit re, pateicu vi ai, k c nevar ju pati aiziet pie rsta, vi a izr ja lielu neapmierin bu. Bet, kad pajaut ju m sai, ko rsts teicis par š m s m, vi a atbild ja, ka nek nav teicis, tas nekas neesot. (28) T s esot
slimnieces kapr zes. Un aizg ja. Tad es teicu Dievam: „Kristu, dod man sp ku un sp ju iztur t ciešan s, dod man sird t ru m lest bu uz šo m su.” P c tam vi a veselu ned u pie manis nen ca. Tom r oti sp gas s pes atkal atk rtoj s un turpin s gandr z visu nakti, jau dom ju, ka tagad
s beigas. Priekšnieces nol ma l gt cita rsta pal dz bu, vi š apstiprin ja, ka mans st voklis ir smags, un teica man: „Tu vairs neb si pavisam vesela, bet mazliet tavu st vokli v l var uzlabot, par piln gu izvese ošanos gan nav runas.” Vi š man izrakst ja z les pret šo slim bu, un es, t s dzerot, vairs nejutu tik lielas s pju l kmes. „Bet, ja j s, m sa, atbrauktu pie mums, tad m s var tu v l pacensties, cik tas ir iesp jams, uzlabot j su vesel bu.” Tas rsts oti v s, lai es brauktu uz slimn cu. Ak, mans J zu, cik br numainas ir Tavas v šan s! 1635 To visu J zus (29) man liek rakst t citu dv se u mierin jumam, ja t s non ktu
dz s ciešan s. 1636 Lai gan jutos oti v ja, tom r braucu pie š rsta, jo to v s priekšnieces. M sa, kura mani pavad ja, brauca l dzi neapmierin ta. Vair kas reizes to izr ja un beidzot teica: „Kas tagad b s, man ir maz naudas vilcienam.” Es nek neatbild ju. Vi a turpin ja: „Varb t vilciena neb s? K m s tiksim gal ?” Vi a to un v l daudz ko citu teica tikai t c, lai mani satrauktu, jo
tes priekšnieces bija iedevušas pietiekami daudz naudas vis m vajadz m, mums t s pietika. To sapratusi, es m sai teicu, ka esmu piln gi mier ga un vajag pa auties uz Dievu. Tad es redz ju, ka mans miers kaitin ja vi u. 1637 S ku l gties vi as nodom : „Ak, mans Kungs, tas viss (30) ir Tev, lai izl gtu
lsird bu nabaga gr ciniekiem.” Kad atgriezos, biju tik nomoc jusies, ka vajadz ja uzreiz apgulties; ta u pie mums šaj laik bija ik ceturkš a gr ks dze, es grib ju aiziet ne tikai gr kus izs dz t, bet ar sa emt gar t va padomu. S ku gatavoties, bet jutos tik v ja, ka nol mu pal gt
tei priekšniecei, lai auj man iet pie gr ks dzes pirms noviciant m, jo j tos slikti398. M te priekšniece atbild ja: „M sa, pamekl m su audzin ju399, ja vi a aus iet pirms noviciant m,
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
236
tad labi.” Ta u pie gr ks dzes g ja tikai tr s m sas, es nol mu pagaid t, jo man nebija sp ka iet mekl t audzin ju. Kad g ju pie gr ks dzes, jutos tik slikti, ka nesp ju atkl t savu dv seli un tikai izs dz ju gr kus. Te es sapratu, cik oti man ir vajadz gs (31) gars400, burta kalp ba neved pie m lest bas izaugsmes.
1638 Taj dien rad s p rpratums starp priekšnieci un mani. Tur nebija ne vi as, ne manas vainas. Tom r mor li es cietu, jo nevar ju vi ai visu paskaidrot t c, ka tas bija nosl pums; t c cietu, kaut gan ar vienu v rdu b tu var jusi atkl t paties bu.
1639 20. [03.1938.]. Šodien pavad ju k du mirstošu dv seli. L dzu vi ai pa bu uz Dieva ž lsird bu. T dv sele bija tuvu izmisumam.
1640 Š nakts ir zin ma tikai Tev, Kungs. Es to upur ju par nabaga nocietin m gr cinieku dv sel m, lai izl gtu vi m Dieva ž lsird bu. Sit un dedzini mani, lai tikai es ieg tu gr cinieku dv seles, paši... Ak, J zu, pie Tevis nekas nez d, Tev ir viss, bet man dod dv seles... gr cinieku dv seles.
1641 (32) etrdesmit dienu ador cijas stund Kungs man teica: Mana meita, uzraksti, ka neapzin ti dv se u p rk pumi neattur manu m lest bu uz vi m un netrauc Man savienoties ar vi m, bet pat s ki p rk pumi, ko izdara labpr gi, aiztur manas ž last bas un t das dv seles Es nevaru apb rt ar sav m d van m.
1642 + J zus va man saprast, ka viss ir atkar gs no Vi a gribas, un deva man lielu rliec bu vis šaj liet .
1643 Paklausies, mana meita, lai gan visas lietas, kuras notiek p c manas gribas, iziet caur lieliem p rbaud jumiem, tom r apdom , vai ir k da no t m, kas b tu izg jusi caur liel kiem p rbaud jumiem nek mans tiešais darbs – Izpirkšana. Tev nevajag p k satraukties gr bu d . Pasaule nav tik stipra, k liekas, t s sp ks ir visai ierobežots. Zini to, mana meita (33), ja tava dv sele deg t m lest uz Mani, tad visas gr bas izkl st k migla saules staros.
s baid s pie erties š dai dv selei, visi pretinieki baid s no vi as, jo j t, ka š dv sele ir stipr ka par visu pasauli...
1644 Mana meita, šaj ž lsird bas liet dari tik daudz, cik tev auj paklaus ba, bet par manu vismaz ko skaidro v šanos pasaki biktst vam; lai k du l mumu vi š pie emtu, tu nedr ksti vair ties no t , bet uztic gi pild t, cit di Es neb šu tev labv gs...
1645 25.03.[1938.]. Šodien redz ju Kungu J zu ciešan s, Vi š pieliec s pie manis un, klusi ukstot, teica: Mana meita, pal dzi Man izgl bt gr ciniekus. Un man dv sel iedeg s
lest bas uguns gl bt dv seles. Kad atgriezos, es jau zin ju (34), k veid es varu gl bt dv seles, un sagatavojos visliel kaj m ciešan m.
1646 + Šodien401 ciešanas pastiprin s, turkl t sajutu br ces rok s, k s un s ; visu to paciet gi panesu. Jutu dv se u gl bšanas ienaidnieka dusmas, tom r man tas nepiesk s.
1647 01.04.[1938.]. Šodien atkal j tos slikt k. Mani moka augsta temperat ra. Es nevaru st. Grib tu iedzert kaut ko atsvaidzinošu, bet izr s, ka man kr nav pat dens. Tas viss, ak, J zu, lai izl gtu ž lsird bu dv sel m.
Kad es liel m lest atjaunoju šo nodomu, ien k k da noviciante un dod man lielu apels nu, kuru ats jusi m te audzin ja. Taj es ieraudz ju Dieva roku. Tas atk rtoj s v l dažas reizes. (35) Taj laik es neko veldz jošu nesa mu, lai gan citi zin ja, ka es to v los un pati biju
gusi. Es redz ju, ka Dievs v las ciešanas un upuri. Es daudz nerakstu par to, k man atteica, jo ir sarež ta t ma, turkl t attiec uz daž m liet m vienk rši gr ti notic t, ta u Dievs var
ties ar t dus upurus. 1648 Reiz biju nol musi pal gt m tei priekšniecei at auju tur t cell kaut ko sl pju
dzes šanai402, un, pirms es to pal dzu, m te pati s ka run t ar mani: „M sa, vajag kaut k beigt šo slim bu. Vajag vai nu rst ties vai ko citu. T nedr kst turpin ties.” P c br ža, kad paliku viena, teicu: „Kristu, ko man dar t? Vai Tev l gt vesel bu, vai n vi, neesmu sadzird jusi skaidru Tavu gribu.” Nometos ce os un teicu: „Lai man notiek p c Tava sv pr ta, dari ar mani J zu, kas Tev (36) pat k.” Uzreiz jutos vientu a, man uzm s daž di k rdin jumi, tom r dedz
gšan atguvu mieru un gaismu un sapratu, ka priekšniece tikai p rbaud jusi mani.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
237
1649 Nezinu, k c t notika, bet istaba, kur es gul ju, bija tik nolaista, ka bieži pat vair k par div m ned m to neuzkopa. Bieži vien neiekurin ja kr sni, t c man pastiprin s klepus, reiz m l dzu iekurin t, bet reiz m man pietr ka drosmes l gt. Reiz, kad m te priekšniece mani apmekl ja un jaut ja, vai nevajag vair k kurin t, es teicu „nevajag”, jo bija jau silts lauk un logs bija atv rts.
1650 Pirm piektdiena. Kad zus Sirds V stnes 403 izlas ju par sv Andžeja Bobo as kanoniz ciju, manu dv seli (37) p ma lielas ilgas p c t , lai ar mums b tu sv , s ku raud t
b rns, ka mums nav sv s, un teicu Kungam J zum: „Es paz stu Tavu d snumu, liekas, ka pret mums Tu esi ne tik d sns.” Un atkal raud ju k mazs b rns. Un Kungs J zus man teica: Neraudi, tu t esi. Tad manu dv seli piepild ja Dieva gaisma, es uzzin ju, cik man b s j cieš, un teicu Kungam: „K tas notiks, ja Tu ar mani run ji par citu kongreg ciju?” Kungs atbild ja: Tev nav j zina, k tas notiks, bet esi uztic ga manai ž last bai un dari visu, kas ir tavos sp kos un ko tev paklaus ba pie auj...
1651 + Šodien pie manis ien k viena m sa un st sta, ka k da m sa t ksmin s par savu slim bu un vi u tas kaitinot, vi a to pat nor tu, ja b tu no š s m jas. Es atbild ju, ka br nos par to, ka vi ai kaut kas t ds ien cis pr : „M sa, padom , cik naktis vi a nav gul jusi, cik s s raud jusi...” Un m sa main ja savas domas.
+
1652 (38) JMJ
Cildini, mana dv sele, Dieva ž lsird bu, Priec jies Vi , visa mana sirds,
c Vi š tevi ir izredz jis, Lai Vi a ž lsird bu tu celtu god .
Vi a labest bu neviens nav aptv ris, neviens nav izm jis, Vi a l dzj ba ir neizsme ama, To j t katra dv sele, kas tuvojas Vi am, Vi š to sarg un piek auj savai ž last bas pilnajai Sirdij. Laim ga ir t dv sele, kura uzticas Tavai labest bai Un piln gi pa aujas Tavai ž lsird bai, Vi u piepilda miers un m lest ba, Tu visur vi u sarg k savu b rnu. Ak, dv sele, lai kas tu b tu šaj pasaul , Kaut ar tavi gr ki b tu k melna nakts, Nebaidies Dieva, tu, v jais b rns, Jo liels ir Dieva ž lsird bas sp ks. +
1653 (39) JMJ
c debesu gaismas, kur valda mans Dievs, Ilgojas mana dv sele, Un mana sirds tiecas turp, Un visa mana b ba ce as pie Tevis.
Es eju uz debes m, pie paša Dieva, Uz neizsak mu gaismu, uz m lest bas uguni,
Jo mana dv sele un sirds ir rad ta Vi am, Un mana sirds m l Vi u no agras jaun bas. Tur Tava vaiga gaismas spožum Atdus sies mana ilgu piln m lest ba,
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
238
Jo trimd jaunava mirst p c Tevis, Vi a dz vo – tikai vienot ar Tevi. + JMJ Mana diena tuvojas rietam, Jau redzu Tavu m go spožumu, Dievs, Ko j t mana sirds, nevienam nav zin ms, Manas l pas klus dzi pazem . (40) Es tuvojos m gam mielastam
s debes s, neaptveram plašum , Negaidu ne atp tu, ne balvas, Uz debes m eju, jo m lu Dievu. Eju tikties ar Tevi, m M lest ba, Ar ilgu pilnu sirdi, kas tiecas uz Tevi, Dievs, Tava t m lest ba man sird viesojas, Un es j tu, kam debes s izredz ta esmu. Eju pie sava T va m gaj s debes s, No trimdas zemes, no asaru ielejas. Zeme nesp j aizkav t manu t ro sirdi, Mani velk pie sevis debesu augstumi. Eju, mans L gavaini, lai redz tu Tavu slavu, jau tagad manu dv seli pilda ar prieku, Piel gsm Tav priekš visas debesis zemojas, tu, ka ar mana piel gsme Tev ir pat kama, lai gan esmu niec ba vien.
gaj laim neaizmirs šu cilv kus uz zemes, gšu Dieva ž lsird bu visiem,
(41) Bet seviš i piemin šu tos, kuri bija d rgi manai sirdij, Un piln iegrimšana Diev man ne aus aizmirst par vi iem. jos br žos ar cilv kiem nesp ju run t, Klus šan gaidu Tevi, Kungs, Zinu, ka pien ks br dis, un citi izprat s Tavu darbu man dv sel , Zinu, t da ir Tava griba – un t notiks. + 1654 JMJ
Ak, paties ba, ak, rkš ain dz ve! Lai ar uzvaru ietu šai dz , Vajag balst ties uz Tevi, Kristu, Un vienm r b t kop ar Tevi.
Bez Tevis, Kristu, es nesp tu ciest, Es viena netiktu gal ar gr m, Man neb tu drosmes dzert no Tava kausa, Ta u Tu, Kungs, vienm r esi ar mani un ved mani nosl pumainos ce os. Es, v jš b rns, s ku c u Tav V rd , jos v riš gi, kaut reiz m nesekm gi, (42) Un zinu, ka Tev patika manas p les, Ka par p m Tu dod m go algu. Ak, paties ba, ak, c a par dz bu vai n vi, kot c u k nepieredz jis bru inieks, Jutu, ka man ir bru inieka asinis, bet esmu v l b rns,
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
239
c, Kristu, man bija vajadz ga Tava pal dz ba un apsardz ba. Mana sirds nenogurs p s un c s, dz nesauksi mani prom no kaujas lauka. Es st šu Tav priekš ne slavas vai vainaga d , Bet lai uz m žiem iegrimtu Tev , Tav mier .
1655 + Ak, Kristu, ja dv sele vien reiz ieraudz tu to, ko vi ai vajadz s ciest vis ža garum , vi a nomirtu no šausm m un neceltu pie l m skumjo bi eri. Bet, t k tai dod
pa pilienam, tad izdzer visu l dz dibenam. Ak, Kristu, ja Tu pats nestiprin tu dv seli, ko gan t pati var tu? M s esam stipri, bet ar Tavu sp ku; m s esam sv ti, bet ar Tavu sv tumu; kas tad esam m s paši? Maz k k nekas.
1656 (43) + Ak, mans J zu, Tu man esi svar ks par visu pasaul . Lai gan ir lielas ciešanas, Tu mani atbalsti. Manu vientul bu Tu padari saldu. Manu v jumu Tu p rv rt sp . Es neprotu aprakst t visu, ko ciešu; tas, ko l dz šim uzrakst ju, ir tikai piliens. Ir t di ciešanu br ži, par kuriem nemaz nevaru uzrakst t. Bet ir man dz t di br ži, kad manas l pas klus un man nav neviena v rda savai aizst bai, tad es piln gi aujos Dieva gribai, tad pats Dievs mani aizst v un audzina, to var pat ji paman t. Tad, kad es atpaz stu Vi a nopietnos aizr jumus, kas izpaužas k sods, es dedz gi l dzos p c ž lsird bas un piedošanas. Ta u Vi š ne vienm r mani uzklausa, apbr nojami Vi š izturas pret mani. Ir br ži, kad Vi š pats pie auj briesm gas ciešanas, bet reiz m Vi š ne auj ciest un nov rš visu (44), kas var tu nom kt dv seli. Tie ir Vi a ce i, mums neizprotami un neaptverami; m su da a ir vienm r pak auties Vi a sv tajai gribai. Ir nosl pumi, kurus cilv ka pr ts te virs zemes nekad neatkl s, tas b s iesp jams m .
1657 10.04.[1938.]. P polu sv tdiena. Biju Sv taj Mis , bet iet procesij 404 nebija sp ka. Jutos tik v ja, ka tik tikko sp ju iztur t Sv s Mises laiku. Sv s Mises laik J zus man
va izjust savas dv seles s pes, un es skaidri sajutu, ka himnas, Hosanna Vi a Vissv kaj Sird atbalsojas s gi. Manu dv seli p rpludin ja skumjas, bet katra Hosanna piln gi caurd ra manu sirdi. Visa mana dv sele bija piek vusies J zum. Es dzird ju Vi a balsi: Mana meita, tava
dzj ba Man ir veldze; kad tu p rdom manas ciešanas, tava dv sele k st paši dai a. 1658 (45) Sv to Kom niju pie mu augš , jo nevar ja pat run t par to, ka es aizietu
lej , uz kapelu, nesp mani kl ja sviedri, tad c s temperat ra un drudzis. Es jutos oti v ja. Šodien mums Sv to Kom niju atnesa viens no jezu tu t viem405. Vi š pasniedza Kungu trim
m, p c tam man, dom ja, ka esmu p un pasniedza man divas Hostijas, bet k da noviciante gul ja cit cell , un vi ai pietr ka. Priesteris atn ca otrreiz un atnesa vi ai Kungu, bet
zus man teica: Es nelabpr t eju taj sird . Tu pie mi divas Hostijas t c, ka Es vilcinos, ejot pie t s dv seles, kura pretojas manai ž last bai. Man nav pat kami viesoties pie t das dv seles. Šaj br mana dv sele tika ienesta Vi a tuvum , es ieguvu dzi u iekš ju gaismu un Vi a
lsird bas izpratni gar . Tas bija k zibens uzliesmojums, bet deva tik skaidru izpratni, ka t du nevar tu ieg t, stund m v rojot ar miesas ac m.
1659 (46) Lai kaut ko uzrakst tu, man ir j lieto v rdi, lai gan tie piln neatspogu o to, par ko priec jas mana dv sele, redzot Dieva ž lsird bas slavu. Dieva ž lsird bas slava jau skan, kaut ar tam pretojas ienaidnieki un pats s tans, kurš tik stipri neieredz Dieva ž lsird bu. Š lieta izrauj no vi a nagiem visvair k dv se u, t c tumsas gars bieži vien oti k rdina labas dv seles, lai t s liktu š rš us šai lietai. Es skaidri sapratu, ka Dieva griba jau stenojas un piepild sies piln gi – l dz p jam pilienam. Visliel kie ienaidnieku p li i nesp j main t neko no t , ko nol mis Dievs. Nav svar gi, ka dažbr d liekas, ka š lieta ir pazudin ta, tieši tad t nostiprin s.
1660 Manu dv seli piepild ja tik dzi š miers, k du v l nebiju piedz vojusi. Šo uztic šanos Dievam nekas nesp s izšaub t, šo dzi o mieru nekas nesp s satraukt, pat ja man b tu
iztur (47) visliel kie p rbaud jumi. Es esmu mier ga – Dievs pats visu vada. 1661 Visu dienu paliku pateic , un pateic ba pild ja manu dv seli. Ak, Dievs, cik Tu
esi labs, cik liela ir Tava ž lsird ba, Tu mani apd vini ar tik liel m ž last m, mani – nabaga putekli, k da esmu. Kr tot uz vaiga pie Tav m k m, Kungs, es va sird gi atz stos, ka ne ar ko neesmu peln jusi pat vismaz ko Tavu ž last bu, bet, ja Tu, Kungs, tik d sni mani apd vini, tad
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
240
tas ir Tavas neaptveram s labest bas d , t c mana sirds, sa emot vair k ž last bas – grimst dzi pazem .
1662 + Ak, Kristu, ciest Tevis d ir sv tlaime sirdij un dv selei. Manas ciešanas, turpinieties l dz bezgal bai, lai es var tu pier t Kungam savu m lest bu. Es pie emu visu, ko man dod Tava roka. Tavas m lest bas, J zu, man ir pietiekami. Es Tevi slav šu vientul un tums , nom kt un satraukum , slim (48) un skumj s, dv seles ciešan s un sirds sar gtin jum – vis esi slav ts. Mana sirds ir t atr vusies no zemes, ka man piln gi pietiek Tevis vien. Man dz vairs nav laika nodarboties ar sevi.
1663 Liel Ceturtdiena406. Šodien jutos tik stipra, ka var ju piedal ties bazn cas ceremonij s. Sv s Mises laik J zus nost s man priekš un teica: Raugies man Sird , t ir pilna ž last bas un ž lsird bas uz cilv kiem, bet paši uz gr ciniekiem. Skaties un iedzi inies man s ciešan s. du br di es izjutu un p rdz voju sav sird visas J zus ciešanas un br jos, ka
s mokas neat ma man dz bu. 1664 Ador cijas stund J zus man teica: Mana meita, zini, ka tava dz m lest ba un
dzj ba uz Mani bija mierin jums Man etzeman . 1665 (49) Vakar sv s stundas laik izdzird ju š dus v rdus: Tu redzi manu ž lsird bu
uz gr ciniekiem, šaj br t par s piln sp . Paskaties, cik maz tu par to uzrakst ji, tas ir tikai viens piliens. Dari visu, kas ir tavos sp kos, lai gr cinieki izprastu manu labest bu.
1666 Liel Piektdiena. Ieraudz ju Kungu J zu, nomoc tu, bet v l nepiesistu krust . Vi š man teica: Tu esi mana Sirds, st sti gr ciniekiem par manu ž lsird bu. Un Kungs man va iekš ji izprast visu savu bezgal gi dzi o ž lsird bu pret dv sel m, un es sapratu, ka tas, ko esmu uzrakst jusi, patiesi, ir tikai piliens.
1667 Liel Sestdiena. Ador cijas stund Kungs man teica: Esi mier ga, mana meita, š lsird bas lieta ir mana, taj nav nek tava; Man pat k tas, ka tu uztic gi pildi to, ko esmu tev
uzdevis, un ne v rda nepieliec un neat em. Vi š man deva iekš jo gaismu (50), un es sapratu, ka tur nebija neviena mana v rda; neraugoties uz gr m un š rš iem, es vienm r apzin gi pild ju Vi a gribu.
1668 Augš mcelšan s. Pirms Augš mcelšan s Sv s Mises jutos tik v ja, ka nesp tu piedal ties procesij , kura notiks bazn , tad teicu Kungam: „J zu, ja Tev ir pat kamas manas
gšanas, stiprini mani tam br dim, lai es var tu piedal ties procesij .” Uzreiz jutos sp ga un droši zin ju, ka var šu iet kop ar m m.
1669 Kad s s procesija, ieraudz ju J zu, t mirdzum , kas spož ks par saules gaismu. J zus m i paskat s uz mani un teica: Manas Sirds sirds, piepildies ar prieku. Taj paš br mans gars iegrima Vi ... Kad atgriezos sev , redz ju, ka eju procesij kop ar m m, bet mana dv sele bija piln gi gremd jusies Vi ...
1670 (51) + Lieldienas. Sv s Mises laik pateicos Kungam J zum, ka Vi š v s s izpirkt, un par visliel ko d vanu - ka Vi š v s mums dot savu m lest bu Sv taj
Kom nij , tas ir, pats Sevi dot. Taj paš br tiku ietverta Sv s Tr svien bas kl un iegremd ta T va, D la un Sv Gara m lest . T dus br žus ir gr ti aprakst t.
1671 Tad es aizl dzu pie Kunga par vienu personu, un Kungs man atbild ja: Š dv sele Man ir seviš i d rga. Es par to bezgal gi priec jos. Citu dv se u laime mani piepilda ar jaunu prieku, un, kad iev roju k dv sel augst s d vanas, mana sirds atkal cildin jum pace as pie Kunga.
1672 19.04.[1938.]. Rekre cijas laik viena m sa407 teica: „M sa Faust na ir tik nesp ga, ka tikko var paiet, lai tad vi a tr k nomirst, jo vi a ta u k s sv ta.” Uz to atsauc s viena no m m vad m: „Ka nomirs, to m s zin m, bet, vai b s sv ta, tas ir jaut jums.” Un
s dz gi joki ( 52) par šo tematu. Es klus ju, tad pateicu k du v rdu, bet redz ju, ka saruna saasin s, un atkal apklusu.
1673 Tagad es sa emu v stules no m m, kuras dz vo cit s m s, bet ar kur m kop biju novici 408. Bieži vien š s v stules mani iepriecina un uzjautrina. T s ir š das: „M m sa Faust na, mums ir oti skumji, ka tu esi tik smagi slima. Bet m s oti priec jamies par to, ka Kungs J zus tevi pa ems pie Sevis un tu par mums l gsies, jo tu, m sa, daudz vari izl gt no
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
241
Kunga.” Viena m sa to pateica š di: „M sa, kad tu nomirsi, em mani paš aizbildniec , jo tu, droši, to vari izdar t.” V l viena m sa rakst ja t : „Es t gaidu, kad Kungs J zus pa ems tevi,
sa, jo zinu, kas b s p c tam, un oti v lu n vi tev, m sa.” S kum grib ju vi ai pajaut t, ko vi a dom par manu n vi, (53) bet p rdom ju un atbild ju t : „Ar mani, gr cinieci, b s tas pats, kas ar visiem gr ciniekiem, ja mani neaizst s Dieva ž lsird ba.”
1674 20.04.[1938.]. Brauciens uz Prond iku409. oti uztraucos, ka b s j gu kop pal un j sastopas ar daž m nepatikšan m; ja t b tu ned a, divas, bet tik ilgi – divi m neši vai pat vair k. Vakar aizg ju pie Kunga J zus uz gar ku sarunu. Kad ieraudz ju J zu, izkrat ju savu sirdi: visas gr bas, bailes un šaubas. J zus mani uzklaus ja ar m lest bu, tad teica: Esi mier ga, mans b rns, Es esmu ar tevi, brauc visliel kaj mier . Viss ir gatavs, Es jau liku Man pien veid , lai sagatavo tev izolatoru. Nomierin ta, pateic bas pilna, likos gul t.
1675 Otr dien mani aizveda m sa Felicija410. Braucu dzi mier un gara br . (54) Kad iebrauc m, mums saka – m sai Faust nai ir izolators. Kad ieg m taj izolator , bij m
rsteigtas, ka viss tik jauki sagatavots, oti t rs, viss p rkl ts ar sedzi m, rot ts ar ziediem, uz skap ša m sas411 nolikušas skaistu Lieldienu j ri u. T t atn ca tr s m sas412. Vi as str šaj sanatorij , jau agr k m s bij m paz stamas, sirsn gi sasveicin mies. M sa Felicija par to visu br s, sirsn gi atvad mies, un vi a aizbrauca. Kad biju palikusi viena, vienatn ar Kungu
zu, es Vi am pateicos par tik lielu ž last bu. J zus man teica: Esi mier ga, Es esmu ar tevi. Biju nogurusi un aizmigu.
1676 Vakar atn ca m sa413, kuras p rzi es biju, un teica: „ M sa, r t j s nepie emsiet Kungu J zu, jo esat oti nogurusi, k b s t k, redz sim.” Mani tas oti sar gtin ja, tom r mier gi atbild ju: „Labi.” Piln pa (55) uz Kungu centos iemigt. No r ta notur ju medit ciju un sagatavojos Sv tajai Kom nijai, lai gan man tika teikts, ka nevar šu pie emt. Kad manas ilgas un m lest ba sasniedza augst ko pak pi, pie gultas ieraudz ju serafu. Vi š pasniedza man Sv to Kom niju, sakot: „Tas ir e u Kungs.” Kad biju pie musi Kungu J zu, mans gars iegrima Dieva m lest un saj sm par Vi u. Tas atk rtoj s 13 dienas, ta u man nebija
rliec bas, ka n kamaj r man atnes s Sv to Kom niju; pa vos uz Dievu un cer ju uz Dieva lsird bu. Tom r neiedrošin jos dom t, ka atkal pie emšu Sv to Kom niju t paš veid .
Serafu ap ma liels spožums, vi atainoj s dieviš ba un Dieva m lest ba. Vi am bija zelta t rps, p ri tam uzvilkta caursp ga komža un caursp ga stola. Krist la kausu sedza caursp gs pl vurs. Pasniedzis Kungu, vi š uzreiz nozuda.
1677 Reiz neilgi pirms Sv s Kom nijas (56) man rad s kaut k das šaubas, tad atkal man priekš nost s serafs ar Kungu J zu. Es jaut ju Kungam, bet nesadzird ju atbildi, t c teicu serafam: „Vai tu nevari pie emt manu gr ks dzi?” Bet vi š man atbild ja: „Nevienam garam debes s nav š s varas.” Un taj paš br Hostija pietuvoj s pie man m l m.
1678 Sv tdien m sa sanit re man teica: „M sa, šodien priesteris atnes s Kungu J zu.” Es atbild ju: „Labi.” Un atnesa. P c k da laika sa mu at auju celties no gultas un s ku iet uz Sv to Misi un pie Kunga.
1679 P c pirm s izmekl šanas rsts414 apliecin ja manu smago st vokli. „M sa, man ir aizdomas, ka jums ir tas, par ko j s jaut jat, ta u visvarenais Dievs visu sp j.”
Kad biju atgriezusies sav izolator , gremd jos pateic bas l gšan par visu, ko Kungs man s jis vis manas dz ves laik ; es piln gi atdevos Vi a sv tajai gribai. Prieka un miera dzi umi piepild ja manu dv seli. (57) Bija tik liels miers, ka, ja tai br b tu n kusi n ve, es vi ai neteiktu: „Pagaidi, man v l kaut kas ir j nok rto.” N , es ar prieku sveicin tu vi u, jo esmu gatava tikties ar Kungu ne tikai šodien, bet jau kopš t br ža, kad piln gi uztic jos Dieva
lsird bai, piln gi padevos Vi a vissv kajai gribai, kas ir ž lsird bas un l dzj bas pilna. Es zinu, kas es pati esmu... 1680 Sv Toma sv tdiena. Šodien atk rtoti upur ju sevi Kungam k dedzin mo upuri par gr ciniekiem. Mans J zu, ja man jau tuvojas dz ves beigas, visdzi kaj pazem es Tevi
dzu – pie em manu n vi vienot ar Tevi k dedzin mo upuri; to es šodien piln gi apzin ti un rdom ti Tev pienesu ar tr sk ršu m i.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
242
Pirmais – lai Tavas ž lsird bas lieta izplat tos vis pasaul un Dieva Ž lsird bas sv tki tiktu iedibin ti un Tavam godam svin ti.
(58) Otrais – lai gr cinieki, seviš i mirstošie, n ktu pie Tavas ž lsird bas un izjustu neizsak mo labumu, ko sa em no š s ž lsird bas.
Trešais – lai Tavas ž lsird bas lieta tiktu piln piepild ta, atbilstoši Taviem l mumiem, un par k du personu, kura vada šo lietu...
Visž gais J zu, pie em šo manu necien go upuri, kuru šodien saliku Tev debesu un zemes priekš . Lai Tava Vissv Sirds, kas ir ž lsird bas pilna, papildina to, k šaj upur tr kst, un upur savam T vam par gr cinieku atgriešanos. Kristu, es v los dv seles!
1681 + Taj br mani caurstr voja Dieva gaisma un es jutos k piln gs Dieva pašums, izjutu visaugst ko gara br bu, par k du pirms tam nebija nek da priekšstata; taj paš br ieraudz ju Dieva ž lsird bas slavu un neaptveramus dv se u pulkus, kuri cildin ja Dieva labest bu. Visa mana dv sele iegrima Diev , un es sadzird ju š dus v rdus: Tu esi mana vism meita. Dz vo Dieva kl tb tni izjutu visu dienu.
1682 (59) 01.05.[1938.]. Šovakar Kungs man teica: Mana meita, vai tev k netr kst? Atbild ju: „Ak, mana M lest ba, kad Tu man esi, man viss ir.” Un Kungs man atbild ja: Ja dv seles piln gi pa autos uz Mani, Es pats vi as padar tu sv tas un apb rtu ar v l liel m
last m. Ir dv seles, kuras Manas p les p rv rš p os, bet Es nepadodos; cik reiz vi as atgriežas pie Manis, tik reiz Es steidzos vi m pal , aizsarg ju vi as ar ž lsird bu un dodu vi m pirmo vietu sav l dzj gaj Sird .
1683 Uzraksti klosteru m m un br iem, ka mana laime ir ieiet vi u sird s Sv taj Kom nij , bet, ja k sird ir kas cits, Es to nevaru paciest un, cik vien tri var, aizeju no š s sirds, pa emot l dzi visas d vanas un ž last bas, kuras esmu vi ai sagatavojis, bet dv sele pat nej t Manu aiziešanu. P c k da laika dv sel atgriežas iekš ja tukšuma un neapmierin bas saj ta. Ak, ja šaj br vi a n ktu pie Manis, (60) Es pal dz tu vi ai att t sirdi un izdar tu visu vajadz go vi as dv sel , bet bez vi as zi as un piekrišanas Es nevaru vald t sird .
1684 + Bieži tiekos ar mirstošo dv sel m, izl dzot vi m Dieva ž lsird bu. Ak, cik liela ir Dieva labest ba. Liel ka, nek m s varam aptvert. Ir t di ž lsird bas br ži un nosl pumi, par kuriem br s debesis. Lai apklust m su spriedumi par dv sel m, jo m s nesp jam izzin t Dieva
lsird bu. 1685 (61) Šodien sv s stundas laik l dzu Kungam J zum, lai Vi š v tos mani
pam t gar gaj dz . J zus man atbild ja: Mana meita, uztic gi seko tiem v rdiem, kurus tev teikšu: Nev rt par augstu neko ju, kaut ar tas tev liktos oti d rgs. Atsakies no sevis un esi past gi ar Mani. Visu uztici Man, nek nedari uz savu roku, un tu vienm r jut si lielu gara br bu, un nek di apst i vai notikumi nesp s tev to at emt. Ne em v cilv ku uzved bu, auj, lai katrs tevi ties p c savas saprašanas. Necenties taisnoties, tas tev nek zi nekait s. Atdod visu p c pirm piepras juma, kaut ar tev tas b tu pats vajadz kais. Neko nel dz, nejaut jusi Man. auj, lai tev at em pat to, kas tev pieder, – cie u, labo v rdu; augst k par to visu lai b tu tavs gars. T atbr vota no visa, atp ties pie manas Sirds un ne auj nekam iztrauc t tavu mieru. Skolniece, apdom manus (62) v rdus, ko tev teicu.
1686 Ak, mana M lest ba, mans m gais Skolot j, cik labi ir t dar t, jo ar paklaus bu dv sel ien k sp ks un sp jas r koties.
1687 Šodien redz ju Kungu J zu, piesistu krust . No Vi a Sirds br ces bira d rgas rles un briljanti. Redz ju, ka daudzas dv seles las ja š s d vanas, bet bija viena dv sele,
vistuv k J zus Sirdij, vi a oti r gi t s las ja ne tikai sev, bet ar cit m dv sel m, zin dama, cik liela ir š d vana. Pest js man teica: Tie ir ž last bu d rgumi, kas pl st uz dv sel m, ta u ne visas dv seles prot izmantot manu d snumu.
1688 Šodien Kungs man teica: Mana meita, paskaties man ž lsird gaj Sird un pa em t s ž lsird bu sav sird , un dari, lai tu, kura sludini pasaulei manu ž lsird bu, pati taj degtu.
1689 (63) 08.05.[1938.]. Šodien redz ju divus oti lielus zem ieraktus stabus; vienu ieraku es, otru – cita persona, m. M., m s bij m oti nop juš s un nomoc juš s. Kad biju to
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
243
stabu ierakusi, pati br jos, ka man bijis tik daudz sp ka, bet tad sapratu, ka to esmu izdar jusi ne sav sp , bet ar sp ku no augšienes. Stabi bija tuvu viens pie otra, sv tbildes att lum , un es redz ju šo sv tbildi, pak rtu uz šiem stabiem, oti augstu. K br uz šie stabiem uzc s dievnams, redz ju t rpusi un iekšpusi. Es redz ju roku, kura pabeidza dievnama veidošanu, bet pašu veidot ju neredz ju. Dievnam un bazn cas d rz bija oti daudz cilv ku, no J zus
last bas piln s Sirds uz visiem pl da stari. 1690 Šodien p c Sv s Kom nijas J zus teica: Mana meita, dod man dv seles; zini, ka
tavs uzdevums ir (64) ieg t Man dv seles ar l gšanu, upuri un aicinot pa auties uz manu lsird bu.
1691 Ak, k es v los slavu Tavai ž lsird bai, bet man – s pes un ciešanas. Kad redzu Tavas ž lsird bas godin šanu, esmu bezgal gi laim ga. Lai kr t p r mani negods, apvainojumi un pazemojumi, lai tikai skan tu gods un slava Tavai ž lsird bai – t man pietiek.
1692 Rad js un rad ba
Cildinu Tevi, Rad j un Kungs, kas esi apsl pts Vissv kaj Sakrament . Cildinu Tevi
par visiem Tavu roku darbiem, kuros Tu par di tik daudz gudr bas, labuma un ž lsird bas. Ak, Kungs, Tu tik daudz skaistuma esi devis virs zemes, un šis skaistums man st sta par Tavu skaistumu, lai gan tas ir tikai v jš Tava neizsak skaistuma atspulgs. Un, kaut gan Tu esi nosl pies un pasl pis savu skaistumu (65), mana acs, tic bas sv ta, aizsniedz Tevi, un mana dv sele paz st savu Rad ju, savu visliel ko labumu, un mana dv sele piln gi iegrimst piel gsm . Mans Rad j un Kungs, Tava labest ba mani iedrošina run t ar Tevi; Tava ž lsird ba dara t , ka starp mums z d bezdibenis, kurš atdala Rad ju no rad bas. Sarun ties ar Tevi, Kungs, ir sv tlaime manai sirdij; Tev es atrodu visu, ko vien mana sirds var v ties. Tava gaisma apgaismo manu pr tu un padara to sp gu arvien dzi k Tevi paz t. No Tevis uz manu sirdi pl st ž last bu straume, Tev mana dv sele sme m go dz vi. Ak, mans Rad j un Kungs,
dz ar vis m d van m Tu vien gais dod man pats Sevi un cieši savienojies ar savu nabaga rad jumu. Te m su sirdis saprotas bez v rdiem, te neviens nesp j p rtraukt m su sarunu. Par ko es run ju ar Tevi, J zu, tas ir m su nosl pums, par to rad bas (66) neuzzin s un e i neiedrošin sies jaut t. T s ir nosl pumainas piedošanas, par kur m zin m tikai J zus un es, – tas ir Vi a ž lsird bas nosl pums, t das ž lsird bas, kas ietver katru dv seli atseviš i. Par šo neaptveramo Tavu labest bu, ak, Rad j un Kungs, es cildinu Tevi ar visu savu sirdi un dv seli. Un, lai gan mana cildin šana ir tik niec ga un maznoz ga, tom r esmu mier ga, jo saprotu, ka Tu zini: t ir patiesa, kaut ar nav cien ga...
1693 Kad biju uzrakst jusi šos v rdus, ieraudz ju p r mani noliekušos Kungu J zu, Vi š jaut ja: Mana meita, ko tu raksti? Es atbild ju: „Rakstu par Tevi, J zu, par Tavu nosl pšanos Vissv kaj Sakrament , par Tavu neaptveramo m lest bu un ž lsird bu uz cilv kiem.” Tad
zus man teica: Mana visdzi nosl puma lieciniece, zini to, ka esi paš tuv ar Mani; tavs uzdevums ir uzrakst t visu, ko Es tev auju uzzin t par manu ž lsird bu dv se u lab , vi as, lasot (67) š s piez mes, sajut s prieku un ieg s drosmi tuvoties Man. T c Es v los, lai tu visus savus br vos br žus velt tu šo piez mju rakst šanai. „Kungs, bet vai man vienm r b s kaut mazs br vs br ti š, lai rakst tu?” J zus atbild ja: Par to tev nav j dom , dari tik, cik vari ; Es rad šu t dus apst us, lai tu var tu viegli izpild t to, ko Es sagaidu.
1694 Šodien mani apmekl ja viena sieviete no pasaules, vi a man ir dar jusi daudz rest bu – melojusi, izmantojot manu labest bu. Pirmaj br , kad ieraudz ju vi u, man asinis
stinga dz sl s, jo acu priekš nost s viss, ko man vajadz ja izciest vi as d , lai gan es b tu var jusi ar vienu v rdu nov rst visas t s nepatikšanas. Pr ien ca doma t t un tepat atkl t vi ai visu paties bu. Bet tad manu acu priekš nost s Dieva ž lsird ba (68), un es nol mu pret vi u iztur ties t , k man viet iztur tos J zus. S ku laipni sarun ties ar vi u, bet, kad p c vi as
šan s run m tikai divat , es uzman gi liku vi ai saprast, k ds ir vi as dv seles st voklis. Redz ju, ka vi a ir dzi i satraukta, kaut ar sl pa to no manis. Taj br ien ca treš persona un
su saruna divat beidz s. Tad vi a pal dza man gl zi dens un v l divas citas lietas, un es
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
244
labpr t vi ai pakalpoju. Ja man neb tu bijis Dieva ž last bas, es neb tu sp jusi pret vi u t iztur ties. Kad vi as bija aizg jušas, pateicos Dievam par ž last bu, kura man pal dz ja taj laik .
1695 Te sadzird ju š dus v rdus: Es priec jos, ka tu iztur jies k sta mana meita. Esi vienm r ž lsird ga, k Es esmu ž lsird gs. M li visus t s m lest bas d , ar k du tu m li Mani; pat visliel kos ienaidniekus, lai tav sird var tu piln gi atspogu oties (69) mana ž lsird ba.
1696 Ak, Kristu, lai gan tas prasa tik lielas p les, tom r ar Tavu ž last bu viss ir iesp jams.
1697 Šodien jutos pietiekami labi un priec jos, ka var šu notur t sv to stundu. Tikko biju ies kusi sv to stundu, mani sagr ba tik lielas fizisk s ciešanas, ka nesp ju l gties. Kad sv stunda bija pag jusi, ar manas fizisk s s pes norima. S dz jos Kungam, ka biju oti v jusies iegrimt Vi a r gtaj s ciešan s, bet pašas ciešanas man to ne va. Tad Kungs J zus man atbild ja: Mana meita, zini to, ka, ja Es auju tev izjust un dzi k iepaz t manas ciešanas, t ir mana
last ba; bet, kad tu p rdz vo apzi as aptumšošanos un briesm gas mokas, tad tu piedalies man s ciešan s un Es daru tevi piln gi l dz gu Sev; tev vajag tikai paklaus t manai gribai, un
dos br žos v l vair k k jebkad. 1698 (70) Bieži pavadu mirstošo dv seles415 un aizl dzu par vi u pa bu uz Dieva
lsird bu, l dzu Dievam lielu ž last bu, kas vienm r uzvar. Bieži vien Dieva ž lsird ba pan k gr cinieku paš p br , br numain un nosl pumain veid . ji mums liekas, ka viss jau ir zaud ts, bet t tas nav; Dieva sp s p s ž last bas staru apgaismota, dv sele v ršas pie Dieva ar t du m lest bas sp ku, ka vien mirkl sa em no Dieva gr ku un soda piedošanu, bet
ji nekas nav man ms – ne nož la, ne skumjas, jo ju izpausmju vairs nav. Ak, cik neizdibin ma ir Dieva ž lsird ba! Bet k das šausmas! – ir dv seles, kuras labpr gi un apzin ti noraida šo ž last bu un noniecina to. Un tom r ž lsird gais Dievs v l pirms pašas n ves dod dv selei iekš ju gaismu, un dv sele, ja grib, var atgriezties pie Dieva. Ta u nereti dv seles ir t nocietin juš s aunum (71), ka apzin ti izv las elli; t vi as padara velt gas visas l gšanas par vi m, kuras citas dv seles nes Dieva priekš , un pat paša Dieva p les...
1699 JMJ Vientul ba – mani vism kie br ži, Vientul – bet vienm r kop ar Tevi, J zu un Kungs. Pie Tavas Sirds es pavadu šo jauko laiku, Pie Tavas Sirds manai dv selei ir miers. Kad manu sirdi p rpilda m lest ba uz Tevi Un dv sele deg t s liesm s, Tad visliel kaj tukšum dv sele nav vientu a, Jo atdusas Tav kl . Ak, vientul ba, visliel s draudz bas br ži, Kaut ar cilv ki mani ir atst juši, Es iegremd jos Tavas dieviš bas oke , Un Tu m i klausies man s atkl sm s. 1700 (72) Šovakar Kungs man jaut ja: Vai tev sird nav k das v šan s? Atbild ju:
„Man ir viena oti liela v šan s – savienoties ar Tevi uz m žiem.” Un Kungs man teica: Tas jau dr z notiks. Mans m otais b rns, katra tava kust ba atsaucas man Sird ; mans skatiens laipni kav jas pie tevis un atp šas no cit m rad m.
1701 Šodien l dzu Kungu, lai Vi š v tos mani pam t gar gaj dz , jo es pati nesp ju kaut ko piln gu saprast vai apzin ties. Un Kungs man atbild ja: Es biju, esmu un b šu tavs Skolot js; centies, lai tava sirds k tu l dz ga manai l npr gajai un pazem gajai Sirdij. Nekad neatg dini par sav m ties m. Visu, ar ko tu sastapsies, panes liel mier un paciet gi; neaizsarg jies, kad tevi nepeln ti kaunin s, auj citiem svin t uzvaru. Esi vienm r laba(73), ar tad, ja tavu labest bu aunpr gi izmanto; kur b s vajadz gs, Es pats tevi aizst šu. Esi pateic ga par vismaz ko manu ž last bu, jo š pateic ba liek Man dot tev jaunas ž last bas...
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
245
1702 G ju Krustace u, un uz t beig m J zus s dz s par m ku un priesteru dv sel m, par m lest bas tr kumu izredz taj s dv sel s. Es pie aušu, lai tiktu izn cin ti klosteri un bazn cas. Es atbild ju: „J zu, bet tik daudz dv se u Tevi slav klosteros!” Kungs atbild ja: slava ievaino manu Sirdi, jo m lest ba ir padz ta no klosteriem. Dv seles bez m lest bas un sv tuma, dv seles, pilnas egoisma un patm bas, lepn bas un pašp rliec bas, vilt bas un liš bas, remdenas dv seles, kur m ir tikai tik daudz siltuma, lai uztur tu savu dz bu. Mana Sirds to nesp j panest. (74) Visas manas ž last bas, kuras s tu vi m ik dienas, nopl st k no klints. Es nevaru vi as ciest, jo vi as nav ne labas, ne aunas. Es sv ju klosterus, lai caur tiem n ktu sv ba pasaulei; no tiem vajag izlauzties sp gai m lest bas un upuru ugunij. Ja vi i neatgriez sies un neiedegsies pirmaj m lest , Es atdošu tos šai pasaulei par upuri...
vi i var nos sties apsol taj tron , lai ties tu pasauli, ja vi u gr ki ir smag ki par pasaules gr kiem, un nav vi os ne nož las, ne gandar šanas... Ak, sirds, tu no r ta pie mi Mani, bet ap pusdienu laiku dedz ienaid pret Mani daž dos veidos. Ak, sirds, ko esmu paši izredz jis, vai t c tevi izredz ju, lai tu Man dar tu vair k ciešanu? Pasaules lielie gr ki manu Sirdi ievaino it k no virspuses, bet izredz s dv seles gr ki – caururbj manu Sirdi...
1703 Kad grib ju aizst t vi us, nesp ju nek atrast vi u (75) attaisnošanai, un, t k tobr d nek neizdom ju vi u aizst bai, s pes saž audza manu sirdi un s ku r gti raud t. Tad Kungs laipni paskat s uz mani un mierin ja š diem v rdiem: Neraudi, v l ir daudz dv se u, kuras oti m l Mani, bet mana Sirds v las, lai Mani m tu visas dv seles. T c, ka mana
lest ba ir tik liela, Es vi as br dinu un sodu. 1704 + C a ar k rdin jumu. K ds cilv ks man past gi pies s ar glaimiem. Vi š
zin ja, kad es eju uz kapelu vai uz verandu, un tad gad s man ce . Neuzdr kst jies viens man tuvoties, vi š atrada sev l dz gu draugu, tom r neviens no vi iem neiedrošin s man pieiet. Kad
ju uz maija dievkalpojumu, redz ju, ka tie cilv ki jau st v tur, kur man ir j iet. V l nebiju l dz vi iem aizg jusi, kad dzird ju man teiktos glaimus. Un Kungs man va saprast, ka vi u sird s nav labs nodoms. Es jutu, ka p c dievkalpojuma vi i aizš rsos man ce u un b s ar vi iem
run , jo l dz šim es nebiju teikusi ne v rda. Kad izg ju no kapli as, uzreiz ieraudz ju tos cilv kus, vi i st ja un gaid ja mani, man šoreiz k uva bail. Te man priekš nost s J zus un teica: Nebaidies, Es eju kop ar tevi. Tad dv sel sajutu t du sp ku, ka nesp ju to izteikt, bet, kad biju p ris so u no vi iem, teicu ska i un droši: „Lai top slav ts J zus Kristus!” Vi i, atbr vojot man ce u, atbild ja: „M gi m žos. Amen.” K zibens erti, vi i nok ra galvas, neiedrošin s pat paskat ties uz mani. Kad biju gar m, bira kaut k di auni v rdi. Kopš t laika šis cilv ks, mani ieraudz jis, izvair s, lai ar mani neb tu j tiekas, bet es, paldies Dievam, biju mier ga.
1705 (77) P c Sv s Mises izg ju d rz , lai nodotos apcerei; pacientu šaj laik d rz l nebija un es jutos br va. Kad dom ju par Dieva labdar m, mana sirds iedeg s tik stipr lest , ka lik s – t t p rpl s. Tad man priekš nost s J zus un teica: Ko tu te dari tik
agri? Atbild ju: „Dom ju par Tevi, par Tavu ž lsird bu un labest bu uz mums. Bet Tu, J zu, ko te dari?” Izn cu uz tikšanos ar tevi, lai apb rtu tevi ar jaun m ž last m. Es mekl ju dv seles, kuras grib tu pie emt manu ž last bu.
1706 Šodien Vesperu laik Kungs va man saprast, cik oti Vi am pat k t ra un br va sirds. Es sajutu, ka Dievam ir sv tlaime skat ties uz t du sirdi... Tiesa gan, t das sirdis pieder bru iniekiem, jo vi u dz ve ir past ga c a.
1707 (78) + Kad g ju uz verandu, uz br ti u ieg ju kapli . Mana sirds iegrima dzi piel gsm , cildinot Dieva neaptveramo labest bu un Vi a ž lsird bu. Tad dv sel sadzird ju šos
rdus: Tev Es esmu t ds, k du tu Mani iedom jies, kad slav ; jau šaj dz tu paz si manu labest bu, bet vis piln – tikai n kamaj dz .
1708 Ak, mans J zu, man tas ir visliel kais prieks – redz t, ka Tevi m l, ka skan Tev gods un slava, seviš i Tavai ž lsird bai. Ak, Kristu, l dz p jam dz ves br dim es nebeigšu slav t Tavu labest bu un ž lsird bu. Ar katru asins pilienu, ar katru sirds pukstu es slav ju Tavu
lsird bu. Es v los visu sevi p rv rst par cildin juma himnu Tev. Kad jau b šu n ves gult , lai manas sirds p jais puksts b tu m lest bas himna, kas slav Tavu bezgal go ž lsird bu.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
246
1709 (79) + Šodien Kungs man teica: Notur si triju dienu rekolekcijas pirms Sv Gara atn kšanas. Es pats tevi vad šu. Tev šaj s rekolekcij s neb s j iev ro nek das oblig s pras bas, neizmantosi gr matas p rdom m. Tev tikai ir j ieklaus s manos v rdos. Gar gajai las šanai – izlas si vienu noda u no sv J a Eva lija.
[Ori in puse lappuses tukša]. 1710 (80) 26.05.[1938.]. Šodien es pavad ju Kungu J zu, kad Vi š aizg ja debes s416.
Bija ap pusdienlaiku, kad mani p ma lielas ilgas p c Dieva. Br numaini, ka jo vair k es sajutu Dieva kl tb tni, jo mokoš kas k uva sl pes p c Vi a tuv bas. Tad ieraudz ju sevi liel m cek u pulk , blakus apustu iem un Dieva M tei; J zus teica, lai ejam pa visu pasauli un m Man [Vi a] rd . Vi š pac la roku, sv ja un nozuda m kon . Redz ju Vissv s Jaunavas skumjas. Vi as dv sele ar visu m lest bas sp ku ilgoj s p c J zus, bet Vi a bija tik mier ga un Dievam uztic ga, ka Vi as sird nebija neviena puksta, kas var tu nepatikt Dievam.
1711 Kad biju palikusi viena pati ar Vissv ko Jaunavu, Vi a man m ja par gar go dz vi. Vi a teica: „Patiess dv seles lielums ir m t Dievu un b t pazem gai Vi a tuvum , piln gi aizmirst par sevi un netur t sevi ne par ko, jo liels ir Kungs, tikai pazem m dv sel m Vi š ir labv gs, lepn m – vienm r pretojas.
1712 (81) Mani atkal apmekl ja t persona, par kuru jau min ju cit viet . Kad es jutu, ka vi a sapinusies melos, liku vi ai saprast, ka zinu – vi a melo. Vi a stipri nokaun s un apklusa. Tad es vi ai st st ju par Dieva Tiesu un sapratu, ka vi a ievelk nevain gas dv seles
stamos ce os. Atkl ju vi ai visu, kas man bija uz sirds, kaut gan man bija sevi j rvar, lai ar vi u sarun tos. Bet, lai pier tu J zum, ka m lu ienaidniekus, atdevu vi ai savu launagu. Vi a aizg ja ar gaismu dv sel , bet l dz r bai v l ir t lu...
1713 Ir br ži, kad Kungs J zus izpilda manu vismaz ko v šanos. Šodien teicu, ka los redz t kviešu v rpas, no m su sanatorijas t s nevar redz t. To bija dzird jis k ds pacients,
otr dien vi š aizg ja uz kviešu lauku un atnesa man dažas lieliskas (82) v rpas. Manu izolatoru past gi rot svaigi ziedi, tom r mans gars nekur nerod apmierin jumu un arvien stipr k ilgojas
c Dieva. 1714 Dedz gi l dzu Kungu J zu par m su m ju, lai Vi š v tos no emt krustu, kurš
lies p r m su klosteri417. Kungs man atbild ja: Tavas l gšanas Es pie mu cit nodom , bet šo krustu nevaru no emt, kam r te neb s sapratuši t noz mi. Tom r es nep rtraucu l gties.
1715 Stiprs k rdin jums. Kungs man va saprast, cik pat kama Vi am ir t ra dv sele, un caur to ieguvu dzi ku savas nabadz bas izpratni. Bet, kad s ku gatavoties sv tajai gr ks dzei, man uzbruka sp gi k rdin jumi pret biktst viem. S tanu es neredz ju, bet sajutu vi u, vi a briesm go naidu. „Tas ta u ir parasts cilv ks.” „N , nav parasts, jo vi am ir Dieva sp ks.” „Atz ties (83) gr kos nav gr ti, bet atkl t visdzi kos sirds nosl pumus, izst st t par Dieva
last bas darbiem, run t par katru Dieva vel šanos, izst st t cilv kam par visu, kas notiek starp mani un Dievu, tas ir p ri maniem sp kiem.” Es jutu, ka c nos ar k du varenu sp ku un saucu pie Kunga: „Ak, Kristu, Tu un priesteris – tas ir viens. Es eju pie gr ks dzes k pie Tevis, nevis pie cilv ka.” Pie biktskr sla pirm m k rt m atkl ju savas gr bas. Priesteris atbild ja, ka lab k nevar ju izdar t, k uzreiz atkl t šos smagos k rdin jumus. P c gr ks dzes tie kaut kur bija pazuduši, un mana dv sele priec jas mier .
1716 Rekre cijas laik k da m sa vad ja teica, ka m m no otr kora418 tr kst j tu, c pret vi m var iztur ties salti. Man bija s gi, ka m sas vad jas tik maz paz st otr kora
sas un spriež tikai p c skata. 1717 (84) Šodien sarun jos ar Kungu, Vi š man teica: Ir dv seles, kur s Es nek
nevaru izdar t; š s dv seles past gi v ro citus, bet nezina, kas notiek vi s paš s. Vi as past gi run par citiem, pat stingras klus šanas laik , kas paredz ts sarunai ar Mani. Nabaga dv seles, vi as nedzird manus v rdus un paliek tukšas, vi as nemekl Mani savas sirds dzi umos, bet p šan , kur Manis nekad nav. Vi as j t savu tukšumu, bet neatz st savu vainu, un t s dv seles, kur s Es piln gi valdu, vi m ir past gs sirdsapzi as p rmetums. T viet , lai
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
247
labotos, vi u sirdis p em skaud ba, un, ja t s nen k pie pr ta, tad pagrimst v l vair k. Skaud ga sirds k st naid ga, un t jau ir bezdibe a mal . Citas dv seles apskauž par man m
van m, bet pašas nesp j un negrib t s pie emt. 1718 (85) B t pie Tav m k m, apsl ptais Dievs, – Manai dv selei sv tlaime un parad ze. Tu, neaptveramais, auj man Sevi iepaz t Un laipni saki: dod Man sirdi, dod! Klus sarun ar Tevi vien Es p rdz voju debeš gus br žus Un saku Dievam: dodu Tev sirdi, Kungs, dodu , Bet Tu, lielais un neaptveramais, to m i pie em. lest ba un laipn ba – manas dv seles dz ve, Un Tava past kl tb tne man dv sel .
Es dz voju uz zemes bezgal saj sm Un k serafs atk rtoju – Hosanna.
Ak, Apsl ptais, ar miesu, dv seli un dieviš bu Zem vienk ršas maizes z mes, Tu esi mana dz ba, no Tevis str klo daudz ž last bu, Tu p rsp j debesu jaukumus. Kad Kom nij savienojies ar mani, ak, Dievs, Es j tu savu neaptveramo lielumu, (86) Tas n k no Tevis, ak, Kungs, pazem tam ticu, Un, kaut ar esmu nabaga, ar Tavu pal dz bu, varu k t sv ta. 1719 + Sv s Mises laik sapratu, ka viens priesteris maz pal dz dv sel m, jo dom par sevi, un, t k vi š ir viens pats, Dieva ž last ba aiziet no vi a. Vi š balst s uz s m m liet m, kur m Dieva ac s nav nek das noz mes. Vi š ir oti lepns, lej caur muc un nek du labumu neg st. 1720 Ir br ži, kuros J zus man auj dv sel saprast, ka viss, kas vien past v virs zemes, ir, lai kalpotu man: draugi un ienaidnieki, veiksmes un gr bas, visam, vai to v las, vai nev las,
kalpo man. Es par to nemaz nedom ju, cenšos b t uztic ga Dievam un m t Vi u l dz piln gai sevis aizmirst bai. Bet Vi š pats r jas par mani un c s ar maniem ienaidniekiem. 1721 (87) P c Sv s Kom nijas, kad ieaicin ju J zu sav sird , teicu Vi am: „Mana
lest ba, valdi manas sirds visdzi kajos nosl pumos, tur, kur s kas manas visslepen s domas, kur tikai Tev, Kungs, ir ieeja, šaj visdzi kaj sv tn , kur cilv ka doma nesp j iek t. Kungs, Tu paliec tur, un viss, ko es dar šu, lai izn k no Tevis. Es dedz gi v los un ar visu savas dv seles sp ku p los, lai Tu, Kungs, šaj sv tn justos k sav s m s. 1722 Sadzird ju š dus v rdus: Ja tu nesaist tu manas rokas, Es daudz sodu b tu s jis uz zemi. Mana meita, tavs skatiens atbru o manas dusmas; un, kaut ar tavas l pas klus , tu tik sp gi sauc uz Mani, ka visas debesis ir aizkustin tas. Es nesp ju aizb gt no taviem l gumiem, jo tu nemekl Mani t lu, bet sav sird . 1723 (88) Reiz pie manis atn ca k das sievietes dv sele, un es sajutu vi as kl tb tni. Vi a lika man saprast, ka vi ai ir vajadz gs mans aizl gums. Br di l dzos, bet šis gars neatk s no manis. Tad dom s teicu vi ai: „Ja tu esi no lab gara, tad aizej no manis, bet r t tu sa emsi atlaidas.” Taj br tas gars mani atst ja; sapratu, ka vi a ir š st tav . 1724 Šodien sajutu Kunga s pes sav ermen stipr k nek jebkad. Jutu, ka tas ir par mirstošu gr cinieku. 1725 Šodien atkal Kungs mani pam ja, k iet pie Gandar šanas sakramenta. Mana meita, k tu gatavojies man kl tb tn , t ar s dzi gr kus man priekš ; ar priesteri Es tikai aizsedzos. Nekad nespried, k ds ir priesteris, (89) ar kuru esmu aizsedzies, un atkl j savu dv seli gr ks dz k Man, tad tavu dv seli piepild s mana gaisma.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
248
1726 Kristu un Kungs, Tu vadi mani virs t diem bezdibe iem, ka, paskatoties lej , em bailes, ta u taj paš br mani piepilda miers, jo piespiežos pie Tavas Sirds. Pie Tavas
Sirds nek nebaidos. Tajos b stamajos br žos es uzvedos k b rns m tes rok s: kad ierauga kaut ko draud gu, cieš k ap eras ap m tes kaklu un j tas droš . 1727 + Bieži redzu t klus, kurus man izliek t das dv seles, kur m to nevajadz tu dar t. Es neaizsarg jos, bet vair k uzticos Dievam. Vi š redz manu dv seli, bet es redzu, ka š s dv seles pašas sapinas savos t klos. Ak, Dievs, cik Tu esi taisn gs un labs!
1728 + Raksti: Es esmu tr sk rt gi sv ts un Man riebjas pat vismaz kie gr ki. Es nevaru t gr ka aptraip tu dv seli, bet, kad vi a nož lo, manam d snumam pret vi u nav robežu.
Mana ž lsird ba vi u ap em un taisno. Ar savu ž lsird bu Es pan ku gr ciniekus visos vi u ce os, un mana Sirds priec jas, kad vi i atgriežas pie Manis. Aizmirstu par apvainojumiem, kurus vi i l juši man Sird , bet priec jos par vi u atgriešanos. Pasaki gr ciniekiem, ka neviens neizvair sies no manas rokas. Ja b g no manas ž lsird s rokas, tad iekr t man s taisn bas rok s. Pasaki gr ciniekiem, ka Es vienm r gaidu vi us, ieklausos vi u sirds pukstos un gaidu, kad t s ks pukst t Man. Uzraksti, ka Es run ju uz vi iem caur sirdsapzi as p rmetumiem, caur neveiksm m un ciešan m, caur negaisiem un p rkoniem, run ju ar Bazn cas balsi, bet, ja visas manas ž last bas noniecina, (91) tad s ku dusmoties, atst ju vi us vienus pašus un dodu to, ko vi i grib.
1729 Ak, mans J zu, vien gi Tu paz sti manas p les; it k b tu lab k, bet lab k tik daudz, ka varu aiziet uz verandu, nav visu laiku j gu . Es redzu un skaidri saprotu, kas ar mani notiek. Neraugoties uz priekšnie u un rstu p m, mana vesel ba z d un dziest, bet es bezgal gi priec jos par Tavu aicin jumu, mans Dievs, mana M lest ba, jo zinu, ka ar n ves br di s ksies mana misija. Ak, k es ilgojos atrais ties no š s miesas. Ak, mans J zu, Tu zini, ka vis s sav s ilg s vienm r gribu redz t Tavu gribu. P c savas gribas es negrib tu nomirt ne min ti agr k, ne min ti ilg k dz vot, ne ciešanu (92) samazin šanu, ne to palielin šanu, v los tikai t , k liek Tava sv griba. Lai gan man ir lielas v šan s un daudz centienu, tom r tie nekad nep rsniedz Tavu gribu.
1730 Es tveros pie Tavas ž lsird bas, ž gais Dievs, vien gi Tu esi labs. Kaut ar mana nabadz ba ir liela, un p rk pumi – neskait mi, tom r pa aujos uz Tavu ž lsird bu, jo Tu esi
lsird bas Dievs, un ne m žam nav dzird ts un ne zeme, ne debess neatceras, ka dv sele, kas pa aujas uz Tavu ž lsird bu, tiktu pievilta. Ak, ž gais Dievs, vien gi Tu vari mani attaisnot, Tu nekad mani neatstumsi, kad es nož k aušos pie Tavas ž lsird s Sirds, kura nevienu nekad nav atraid jusi, pat visliel ko gr cinieku t taisno.
1731 (93) Šodien mani pamodin ja liels negaiss. Trakoja v tra un lietus g s no tumša ko a. Ik br di atskan ja p rkona d rdi. S ku l gties, lai v tra nenodar tu nek du aunumu.
Tad sadzird ju šos v rdus: dzies to kron ti, kuru tev iem ju, un negaiss rimsies. t s ku gties šo kron ti un v l nebiju beigusi, kad negaiss p kš i norima, un sadzird ju v rdus: Ar to tu
izl gsi visu, ko grib si, ja tas saskan s ar manu gribu. 1732 Kad l dzos par Poliju, sadzird ju šos v rdus: Poliju Es esmu paši iem jis, ja t
s paklaus ga manai gribai, Es to paaugstin šu sp un sv tum . No t s izies dzirkstele, kura sagatavos pasauli manai p jai atn kšanai.
1733 (94) + Sveicin ta, apsl pt M lest ba, manas dv seles dz ba! Sveicinu Tevi, zu, zem vienk ršaj m maizes z m. Sveicin ta, mana vissald Ž lsird ba, kura pl sti uz
vis m dv sel m. Sveicin ta, bezgal Labest ba, no kuras pl st ž last bas straumes. Sveicin ts, Spožums, dv se u Gaisma. Sveicin ts, neizsme am s ž lsird bas Avots, vist kais avots, no kura uz mums str klo dz ba un sv tums. Sveicin ta, Sv tlaime, t m sird m. Sveicin ta, vien Cer ba gr m dv sel m.
1734 Ak, mans J zu, Tu zini, ka ir br ži, kad man nav ne augstu domu, ne gara lidojuma. Es paciet gi panesu pati sevi un atz stu, ka t esmu es, jo viss, kas ir skaists, ir Dieva
last ba. Es dzi i zemojos un saucu p c Tavas pal dz bas, bet apciemojuma ž last ba nekav jas kt pie pazem gas sirds.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
249
1735 (95) Ak, jaunava, dai ais ziedi š, Tu neb si vairs ilgi šaj pasaul , Cik jauks ir tavs dai ums, Tu – mana š st l gava. Neviens nesp s noteikt, Cik d rgs ir tavs zieds, jaunava, Tava skaidr ba nav aptumšota, Tu esi drosm ga, sp ga, neuzvarama. Dienvidu saules spožums
Nob l blakus jaunavas sirdij. Neredzu nek liel ka par jaunav bu, Tas ir ziedi š no Dieva Sirds.
Ak, skaidr jaunava, rožu smarža, Virs zemes gan ir daudz krustu, Ta u ne acs nav redz jusi, ne cilv ka sird n cis, Kas jaunavu debes s gaida. Ak, jaunava, sniegbalt lilija, Tu dz vo vien gi J zum, (96) Tavas sirds t raj kaus Ir pat kams m joklis Dievam. Ak, jaunava, tavu himnu neviens nedzied s, Dieva m lest ba tav dziesm pasl pta, Pat e i nenojaut s, Ko jaunava Dievam dzied. Ak, jaunava, tavs parad zes ziedi š Ir spož ks par katru š s pasaules gaismu. Pasaule tevi gan nesaprot, Tom r cie noliec galvu tav priekš . Kaut jaunavas ce š ir rkš iem kl ts, Un dz krusti ik uz so a, Kas ir tik v riš gs k vi a, Neviens vi u nesalauz s, vi a - neuzvarama. Ak, jaunava, tu zemes e elis, Tavu lielumu slav visa Bazn ca, Tu st vi tabern kula sardz Un k serafs – vien m lest ba esi. 1736 (97) Reiz, b dama verand , sapratu, ka viens cilv ks c s ar k rdin jumu attiec uz sv to gr ks dzi – vi š šaub s par šo nosl pumu. Kaut ar es zin ju par š s dv seles st vokli, nes ku par to run t. Kad bij m palikušas vienas pašas, š dv sele atkl s man un past st ja par visu. P c sas sarunas vi a teica: „Tagad es esmu mier ga, mana dv sele sa ma daudz gaismas.” 1737 Šodien Kungs man va saprast, ka man ir maz k j run ar vienu m eni. paša Dieva ž last ba mani stiprin ja t s sarunas laik , kura cit gad jum neb tu bijusi Dievam par godu. 1738 Kungs man teica: Bieži ej uz š st tavu, jo tur tu esi vajadz ga. Ak, mans J zu, es saprotu to v rdu noz mi, ko Tu man saki, ta u auj man vispirms aiziet pie Tavas ž lsird bas kr jumiem (98). 1739 Uzraksti, mana meita, ka Es esmu pati ž lsird ba t dai sirdij, kas nož lo. Visliel dv seles nabadz ba neiededzina Man dusmas, bet izraisa man Sird lielu ž lsird bu uz vi u.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
250
1740 Ak, mans J zu, dod man sp ku panest ciešanas, lai manas l pas nesavilktos, kad dzeru s pju bi eri. Pal dzi man pats, lai mans upuris Tev b tu pat kams, lai to neizkrop otu mana patm ba, ja ar tas turpin tos daudzu gadu garum . Lai nodoma t ba to padara Tev pat kamu, svaigu un dz vu. Nep rtraukta c a, past gas p les – t ir mana dz ve, lai izpild tu Tavu sv to gribu, bet viss, kas man ir, – v jums un sp ks – lai slav Tevi, Kungs. 1741 (99) Dieva bezgal labest ba e u rad šan Dievs, Tu esi laime pats Sev , Tev laimei nevajag daž du rad bu, jo Tu pats Sev esi
lest bas piln ba, bet no savas bezgal s ž lsird bas Tu izsauc dz rad bas un auj vi m piedal ties sav m gaj laim un sav m gaj dieviš aj dz , k du Tu dz vo – Viens Dievs Trij s Person s. Sav bezgal gaj ž lsird Tu rad ji e u dv seles un pietuvin ji vi as savai
lest bai, savai dieviš ajai uztic bai. Tu padar ji vi us sp gus m gi m t. Un kaut ar Tu, Kungs, vi us d sni apd vin ji ar savas m lest bas un skaistuma spožumu, no Tavas piln bas, ak, Dievs, nekas nezuda, un ar vi u skaistums un m lest ba nepapildin ja Tevi, jo Tu pats Sev esi Viss. Un, ja Tu esi at vis vi iem piedal ties Tav laim un auj vi iem past t un m t Tevi –
ir vien gi Tavas ž lsird bas j ra. T ir Tava bezgal labest ba, par kuru vi i Tevi nep rtraukti slav (100), godinot Tavu Majest ti un dziedot m go himnu „Sv ts, Sv ts, Sv ts...”
1742 Esi cildin ts, Viens Sv taj Tr svien , ž lsird gais Dievs, Sv tais, bezgal gais, neaptveramais, Grimstot Tev , e u pr ts nesp j Tevi izzin t,
c bezgal gi atk rto m go „Sv ts...” Esi slav ts m su ž lsird gais Rad js un Dievs, Visvarenais, pilns ž last bas, neaptveramais. t Tevi – m su dz ves uzdevums, Dziedot savu m go himnu „Sv ts...” Esi sv ts, ž lsird gais Dievs, m M lest ba, Tu esi augst ks par debes m un debesu jumu, Tevi slav t ro garu pulki Ar savu m go himnu „Sv ts...” Raugoties Tev , Dievs, Tav vaig , Redzu, ka pirms vi iem Tu var tu izsaukt citas rad bas, c vi i dzi i zemojas Tav priekš , Jo redz, ka š ž last ba n k tikai no ž lsird bas. (101) Viens no visskaist kajiem gariem negrib ja atz t Tavu ž lsird bu, Sav aklaj lepn vi š aizr va citus sev l dz Un no skaista e a k uva par s tanu. Vien mirkl tika no debesu augstumiem nog zts ell . Tad uztic gie gari sauca: „Gods Dieva ž lsird bai” Un laim gi iztur ja uguns p rbaud jumu. Slava J zum, pazemotajam Kristum, Slava Vi a M tei, pazem gajai un š stajai Jaunavai. c š s c as t rie gari iegremd s dieviš bas oke rdom jot un cildinot Vi a ž lsird bu, Vi i grimst Vi a skaistum un gaismas palos, Izzinot Tr s Personas, bet Vienu Dievu. 1743 + Dieva bezgal labest ba cilv ku rad šan
Dievs, Tu no savas ž lsird bas v jies izsaukt dz cilv ku dzimumu, Tu bag gi apd vin ji vi u ar b bu un ž last bu, bet Tavai labest bai t ir it k par maz. Tu,
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
251
Kungs, sav ž lsird dod mums (102) m go dz bu. Tu dalies ar mums sav m gaj laim un auj mums piedal ties sav dieviš aj dz , un dari to vien gi savas ž lsird bas d . Tu d vini mums savu ž last bu vien gi t c, ka esi labs un m lest bas pilns. Lai Tu b tu laim gs, m s neesam Tev vajadz gi, bet Tu, Kungs, gribi dal ties sav laim ar mums. Ta u cilv ks neiztur ja
rbaud jumu. Tu b tu var jis vi u sod t t pat k e us ar m go izraid šanu, bet te par s Tava ž lsird ba, Tavu garu p ma liela l dzj ba, un Tu apsol ji, ka pats vad si m su gl bšanu.
ir Tava neaptveram ž lsird ba, ka Tu m s nesod ji, k to bij m peln juši; ak, Kungs, lai tiek cildin ta Tava ž lsird ba, m žu m žos to slav sim. Un br s e i par to lielo ž lsird bu,
du Tu par ji cilv kiem... 1744 Esi pagodin ts, m su ž lsird gais Dievs, Visuvarenais m su Rad js un Kungs, Dzi pazem m s dodam Tev godu, Un gremd jamies Tavas Dieviš bas oke na. (103) Cilv ks neiztur ja p rbaud jumu, Klaus s aun ukstos un k uva neuztic gs Tev, Zaud ja ž last bu un d vanas, palika nabadz ba vien, Asaras, ciešanas, s pes un r gtums l dz pat n vei. Ta u Tu, ž lsird gais Dievs, ne vi cilv cei pazust, Un apsol ji Pest ju. Tu ne auj izmist, kaut ar liels ir m su aunums, Un s ti savus praviešus uz Izra lu. Dienu un nakti cilv ce sauc uz Tevi No nabadz bas, gr ku un ciešanu ielejas, Uzklausi vaimanas un asaras, Dievs, kas debes s valdi, Liel s ž lsird bas Dievs, ž gais Dievs. Cilv ks ir gr kojis, bet piedošanu l gt nevar, Jo bezgal gs bezdibenis š ir Dievu no cilv ka. Un sauc cilv ks savas nabadz bas bals : S ti mums apž lošanu! Bet klus Jahve, un gadsimti paiet. Aug cilv ces ilgas p c T , Kurš vi ai bija apsol ts, (104) N c, Dieva J rs, un nocel pasaules gr kus, c, izgaismo m su tumsu, spožais stars. Un nemit gi sauc cilv ce uz Tevi, kungu Kungs, Uz Tavu bezgal go ž lsird bu, Tavu laipn bu, Ak, lielais Jahve, aujies Sevi piel gt, Atceries savu labest bu un piedod m su nepaklaus bu.
1745 + Dieva bezgal ž lsird ba Vi a Vienpiedzimuš D la nos šan mums
Dievs, Tu nepazudin ji cilv ku p c vi a krišanas, bet sav ž lsird piedevi vi am, piedevi dieviš i, tas ir, ne tikai piedevi gr kus, bet ar apd vin ji ar daž m ž last m. Tava
lsird ba pamudin ja Tevi pašam non kt pie mums un izcelt m s no m su nabadz bas. Dievs, kungu Kungs, M gais, non ks zem , pazemin sies. Kur Tu, Kungs, non ksi, vai Z lamana templ ? Vai Tu liksi uzcelt jaunu templi, kur Tu v tos ieiet? Ak, Kungs, k du gan templi m s varam Tev uzb t, (105) ja visa zeme ir Tavu k ju pamesls? Tu pats sagatavoji Sev templi – sv to Jaunavu. Vi as bezvain b ba k st Tev par m jokli un k st par Tavas neaptveram s
lsird bas br numu, Kungs. V rds k st Miesa un dz vo starp mums, Dieva V rds, Iemiesot lsird ba. Caur savu pazemošanos Tu paaugstin ji m s l dz savai Dieviš bai; t ir Tavas lest bas piln ba, tas ir Tavas ž lsird bas bezdibenis. Br s debesis par Tavas ž lsird bas
daudzumu; tagad neviens nebaid s tuvoties Tev. Tu esi ž lsird bas Dievs, l dzj gs pret gar
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
252
nabagajiem, Tu esi m su Dievs, bet m s esam tavi audis. Tu esi m su T vs, bet m s esam tavi rni no Tavas ž last bas. Lai slav jam Tavu ž lsird bu, kuras d Tu non ci pie mums!
1746 Esi cildin ts, ž lsird gais Dievs, Ka v jies nok pt no debes m uz zemes.
Liel pazem slav jam Tevi, Kurš v jies paaugstin t visu cilv ku dzimumu. (106) Sav dzi aj , neaptveramaj ž lsird , lest uz mums Tu em Sev Miesu No Bezvain gas Jaunavas, gr ka neskartas, Jo t Tu biji l mis no m bas. Sv Jaunava, sniegbalt lilija, Pirm teic tavu visvareno ž lsird bu, Vi as t sirds m lest atveras V rda uz emšanai, Vi a tic Dieva s a v rdiem un nostiprin s pa . Br s debesis, ka Dievs k uvis cilv ks, Ka virs zemes ir sirds, kas paša Dieva cien ga, Kungs, k c Tu savienojies ne ar serafu, bet ar gr gu cilv ku? Tas ir Tavas ž lsird bas nosl pums, kaut ar t rs ir jaunavas kl pis. Ak, Dieva ž lsird bas nosl pums, ak, ž gais Dievs, Tu v jies atst t debesu troni, Pazemin jies l dz m su nabadz bai, l dz cilv ku v jumam, Jo nevis e iem, bet cilv kiem ir vajadz ga Tava ž lsird ba. Lai cien gi slav tu, Kungs, Tavu ž lsird bu, s savienojamies ar Tavu Bezvain go M ti, (107) Jo tad m su himna Tev k s m ka, Jo Vi a ir starp e iem un cilv kiem izredz ta. Caur Vi u k caur t ru krist lu, Atn ca pie mums Tava ž lsird ba, Caur Vi u cilv ks Dievam k uva m š, Caur Vi u uz mums pl st ž last bu straume. 1747 + Dieva bezgal labest ba cilv ka izpirkšan
Dievs, Tu ar vienu savu v rdu var tu izgl bt t kstošus pasau u, viena J zus nop ta var tu
gandar t Tavai taisn bai, bet Tu, J zu, tikai m lest uz mums pats g ji ciešanu ce u. Tava T va taisn gums b tu apmierin ts ar vienu Tavu nop tu, bet visi Tavi upuri ir vien gi Tavas
lsird bas un neaptveram s m lest bas izpausme. Kungs, Tu, aizejot no š s zemes, grib ji palikt ar mums un atst ji Sevi Alt ra Sakrament ; Tu piln gi atv ri mums savu ž lsird bu. Nav t das nabadz bas, kas (108) var tu Tevi izsmelt. Tu visus aicini pie m lest bas avotiem, pie Dieva
last bas avota. Te ir Tavas ž lsird bas piln ba, te ir z les m su nesp . Uz Tevi, dz vais lsird bas avots, tiecas visas dv seles: vienas – k brieži, kas ilgojas p c Tavas m lest bas, citas
– lai apmazg tu gr ku br ces, v l citas – lai pasmeltos sp ku dz ves gr s. Br , kad Tu miri pie krusta, Tu m s apd vin ji ar m go dz vi. At aujot caurdurt savu sv to s nu, Tu atv ri mums neizsme amo ž lsird bas avotu; Tu mums devi savu visd rg ko – Asinis un deni no savas Sirds. L k, t da ir Tava visvaren ž lsird ba, no t s uz mums pl st vis das ž last bas.
1748 Esi slav ts, Dievs, Tav ž lsird bas liet ,
Esi slav ts vis s tic s sird s, Kuras j t Tavu skatienu, Kur s ir Tava m dz ve. (109) Ak, mans ž lsird gais J zu, r gta bija Tava sv dz ve uz zemes. Un pabeigsi Tu savu darbu briesm s ciešan s, Kar joties pie krusta koka,
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
253
Un tas viss – m lest uz m su dv sel m. Neaptveram m lest Tu vi atv rt savu vissv ko s nu, Un no Tavas Sirds izpl da Asi u un dens straume. Tas ir Tavas ž lsird bas dz vais avots, Tas dv sel m dod prieku un mierin jumu. Vissv kaj Sakrament Tu atst ji mums savu ž lsird bu. Tava m lest ba t v s, Lai, ejot dz caur ciešan m un s m, Nekad es nešaub tos par Tavu labest bu un ž last bu. Pat, ja manu dv seli nospiestu visas pasaules nabadz ba, Nedr kst šaub ties ne mirkli, Ir j pa aujas uz Dieva ž lsird bas sp ku, Jo Dievs laipni sa em nož lot ju dv seli. Ak, m su Kunga neizsak ž lsird ba, Tu – ž last bas un prieka avots, (110) Ceri, ceri, dv sele, kaut ar esi gr ka aptraip ta, Ja tuvosies Dievam, zud s tev r gtums. Vi š ir liel s m lest bas dz uguns. Kad m s va sird gi ejam pie Vi a,
d m su nabadz ba, gr ki un aunums, Kad m s Vi am uzticamies, Vi š samaks m su par dus.
1749 + Dieva bezgal labest ba pasaules izdai ošan ,
lai cilv kam b tu pat kam ks laiks, kas j pavada virs zemes
Ak, Dievs, cik d sni Tu esi izl jis savu ž lsird bu, un to visu Tu dari cilv ka d . Cik stipri Tev ir j l šis cilv ks, lai Tava m lest ba t censtos. Ak, mans Rad j un Kungs, es visur redzu Tavu roku darba p das un Tavas ž lsird bas z mogu; Tava ž lsird ba aptver visu, kas vien ir rad ts. Ak, mans visuž gais Rad j, es v los pienest Tev godu visu bezdv selisko rad jumu un rad bu (111) viet un aicinu visu pasauli cildin t Tavu ž lsird bu. Ak, cik liela ir Tava labest ba, Dievs!
1750 Esi cildin ts, m su Rad j un Kungs,
Visums lai pazem cildina Kungu, Lai pateicas savam Rad jam, cik vien tam ir sp ka, Un slav Dieva neaptveramo ž lsird bu. c, zeme, za umiem kl ta, c, dzi dzi j ra, Lai tava pateic ba par jauku dziesmu k st
Un dzied par Dieva lielo ž lsird bu. c, skaist , spož saule, ciet, r ta ausma un vakara bl zma, Sapl stiet vienot himn , lai j su t s balsis Draudz gi apdzied Dieva lielo ž lsird bu. ciet, kalni un lejas, tumšie meži un noras, ciet, skaist s pu es r ta agrum , Lai j su visu smaržas Slav un teic Dieva ž lsird bu. (112) N ciet, visi zemes jaukumi, Par kuriem cilv ks nevar br ties beigt, ciet sav vienpr Slav t Dieva neaptveramo ž lsird bu.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
254
c, visas zemes past gais skaistums, Un liel pazem cildini savu Rad ju, Jo viss ir Vi a ž lsird ietverts, Viss sp bals sludina, cik liela ir Dieva ž lsird ba. Bet p ri visam skaistumam Lab kais cildin jums Dievam Ir bezvain ga dv sele, kas pa aujas k b rns, Un Dieva ž last piek aujas Vi am.
1751 + Ak, mans J zu, Vissv kaj Alt ra Sakrament apsl ptais, mana vien lest ba un ž lsird ba, es uzticu Tev visas manas dv seles un miesas vajadz bas. Tu vari man
pal dz t, jo esi pati ž lsird ba, Tev ir visa mana cer ba.
+ (114) JMJ Krakova-Prond iks, 02.06.1938. Triju dienu rekolekcijas
1752 Mana Skolot ja, J zus, vad ; Vi š pats v ja man notur t š s rekolekcijas, pats noteica dienas, kad notur t, - tr s dienas pirms Sv Gara atn kšanas, un pats ar t s vad ja.
Tom r jaut ju biktst vam, vai dr kstu š das rekolekcijas r kot, un sa mu at auju. To pašu l dzu ar m tei priekšniecei un ar tika at auts; kaut gan biju dom jusi, ja m te aizliegs, tad rekolekcijas nenotur šu. S ku novennu uz Sv to Garu un gaid ju m tes priekšnieces atbildi.
(115) Šodien b tu j k rekolekcijas, bet man v l nav nekas zin ms, k ds ir m tes priekšnieces l mums.
Vakar , kad biju aizg jusi uz dievkalpojumu, lit nijas laik ieraudz ju Kungu J zu: Mana meita, s ksim rekolekcijas. Es atbild ju: „J zu, mans visd rg kais Skolot j, l dzu piedošanu, bet es nes kšu rekolekcijas, jo man nav zin ms, vai m te priekšniece ir at vusi vai nav.” Esi mier ga, mana meita, priekšniece tev ir at vusi, tu to uzzin si r t no r ta, bet šovakar s ksim rekolekcijas...
Un tieš m, vakar m te priekšniece piezvan ja m sai419, kuras apr es biju š s slim bas laik , lai vi a man pazi o, ka rekolekcijas ir at autas, bet š m sa bija aizmirsusi vakar man pateikt, pateica tikai otr r un oti (116) atvainoj s man, ka nav pateikusi vakar vakar . Es atbild ju: „Esiet, l dzu, mier ga, esmu jau s kusi rekolekcijas, k priekšniece v s.”
1753 + Pirm diena
Vakar J zus deva man p rdomu tematu. Pirmaj br manu sirdi caurstr voja bailes un
prieks. Tad es piek vos pie Vi a Sirds un pazuda bailes, palika prieks. Jutos piln gi Dieva b rns, un Kungs man teica: Nek nebaidies; tas, kas citiem ir liegts, tev ir dots. Ž last bas, kuras citi nevar pat no t lienes redz t, tu sa em ik dienas, barojies ar t m k ar dieniš o maizi.
1754 Padom , mana meita, kas ir Tas, ar kuru tava sirds ir tik cieši saist ta, ar sol jumu sait m... Pirms Es rad ju pasauli, m ju tevi ar to m lest bu, k du tagad j t tava sirds, bet ar p c gadsimtiem (117) mana m lest ba nemain sies.
1755 Prakse. Jau atceroties vien, ar ko salaul ta mana sirds, mana dv sele ieg ja dzi klusum un stunda pag ja k min te. Šaj klusum sapratu Dieva paš bas. Š iekš
lest bas degsm izg ju d rz , lai atv sin tos. Bet, kad paskat jos uz debes m, jaunas m lest bas liesmas iekv loj s man sird . Tad sadzird ju šos v rdus:
1756 Mana meita, tu jau esi izsm lusi doto t mu? Tad došu tev citu. Es atbild ju: „Ak, bezgal Majest te, m bas man b s par maz, lai Tevi iepaz tu... Mana m lest ba uz Tevi ir nostiprin jusies, k pateic bu es nolieku pie Tav m k m savu sirdi, k rožu pumpuru, lai t
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
255
smarža priec Tavu dieviš o Sirdi tagad un m ... K da parad ze ir dv sel , kad sirds j t, ka Dievs to oti m l...
1757 (118) Šodien tu las si no sv J a Eva lija, piecpadsmito noda u. Es v los, lai tu las tu oti l m.
Otr medit cija 1758 Mana meita, p rdom par Dieva dz vi, kas ir ietverta Bazn tavas dv seles
gl bšanai un sv tdar šanai. Padom , k tu izmanto šo ž last bu d rgumus, š s manas m lest bas les.
1759 Prakse. Ak, ž gais J zu, ne vienm r es pratu izmantot š s nenov rt jam s vanas, jo maz uzman bas piev rsu pašai d vanai, bet vair k traukam, kur Tu man to
pasniedzi. Mans vissald kais Skolot j, tagad b s cit di: Tavas d vanas izmantošu t , k mana dv sele sp s to dar t. Dz tic ba man pal dz s. Lai k veid Tu man s si ž last bu, es to pie emšu tieši no Tevis, nekav joties pie trauka, kur (119) Tu man to s si. Ja ne vienm r b s manos sp kos to pie emt ar prieku, tad vienm r – padev Tavai sv tajai gribai.
1760 Konference par gar go c u
Mana meita, gribu pam t tevi par gar go c u. Nekad nepa aujies uz sevi, bet piln gi
uzticies manai gribai. Vientul , tums un daž s šaub s n c pie Manis un sava gar vad ja, vi š vienm r tev atbild s man v rd . Netirgojies ne ar k du k rdin jumu, uzreiz iesl dzies man Sird , bet pie pirm s iesp jas atkl j to biktst vam. Patm bu noliec p viet , lai t nekrop otu tavus darbus. Esi oti paciet ga pret sevi. Neaizmirsti par gar go attur bu. Priekšnie u un biktst va domas vienm r uzskati par pareiz m. B dz no kurn jiem k no m ra. (120) Citi lai dara, k vi iem pat k, bet tu dari, k Es tev pieprasu. Cik vien var, uztic gi pildi regulu. Kad tev rodas nepatikšanas, padom , ko labu tu var tu dar t tam cilv kam, kura vainas
tu ciet. Neizpaud savas j tas. Klus , kad tev aizr da; nejaut citu domas, vien gi – sava vad ja domas – vi a priekš esi atkl ta un vienk rša k b rns. Nesatraucies par nepateic bu; zi bas d nep tos ce us, pa kuriem tevi vadu. Kad skumjas un vilšan s klauv s pie tavas sirds, b dz pati no sevis un sl pies man Sird . Nebaidies c as, drosme pati bieži vien aizbaida
rdin jumus, un tie neiedrošin s uzbrukt. Vienm r c nies ar dzi u p rliec bu, ka Es esmu tev blakus. Nevadies no j m, jo t s ne vienm r ir tav var ; visa v rt ba ir grib . Viss kaj s liet s vienm r esi atkar ga no priekšniec m. Es nedodu tev mald gas cer bas , ka b s miers (121) un iepriecin jumi, gatavojies liel m c m. Apzinies, ka esi uz skatuves un tevi v ro visa zeme un visas debesis. C nies k bru inieks, lai Es var tu tevi apbalvot. P k nebaidies, jo tu neesi viena pati.
Otr diena 1761 Mana meita, šodien p rdom manas r gt s ciešanas, cik t s ir lielas. P rdom t ,
it k Es t s b tu uz mies tikai tevis d . 1762 Prakse. Kad s ku gremd ties Dieva ciešan s, atkl ju sev cilv ka dv seles lielo
rt bu un visu aunumu, ko nodara gr ks. Sapratu, ka m s neprotam ciest. Lai par ciešan m sa emtu balvu, ciešan s cieši savienošos ar Kunga J zus mok m, l dzot ž last bu mirstošiem, lai Dieva ž lsird ba vi us ap emtu šaj svar gaj br ...
(122) Otr medit cija 1763 Mana meita, padom par regulu un par sol jumiem, kurus tu Man devi. Tu zini,
cik augstu Es tos v rt ju, bet visas ž last bas, kuras Es s tu klosteru m su un br u dv sel m, ir saist tas ar regulu un sol jumiem.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
256
1764 Prakse. Ak, mans J zu, te es j tu daudz p rk pumu, bet Tavas ž last bas d neatceros gad jumu, kad b tu apzin ti un labpr gi p rk pusi regulu vai m enes sol jumus. Mans labais J zu, sarg mani ar turpm k, jo es pati esmu v ja.
1765 Mana meita, šodien tu las si no sv J a Eva lija, devi padsmito noda u, un lasi ne tikai ar l m, bet ar ar sirdi...
1766 Š s las šanas laik manu dv seli p ma dzi as skumjas. Es sapratu, cik nepateic gas ir rad bas pret savu Rad ju un Kungu. L dzu, lai Dievs mani pasarg no pr ta akl bas.
1767 Konference par upuri un l gšanu
(123) Mana meita, gribu pam t tevi, k tev ir j gl bj dv seles ar upuri un l gšanu. Ar
gšanu un ciešan m izgl bsi vair k dv se u nek mision rs tikai ar spredi iem un pam m. Es v los tevi redz t k dz vas m lest bas upuri, tikai š gad jum tam ir v rt ba man s ac s. Tev ir j t nov jin tai, izn cin tai, j dz vo k mirušai sav visapsl pt kaj b . Tev ir j t izn cin tai slepen , kur cilv ku acis nekad nesniedzas, bet tad tu Man b si pat kams dedzin mais upuris, pilns salduma un smaržas, un tu var si sp l gties par citiem. ji tavam upurim j izskat s t : neman ms, kluss, m lest bas pies tin ts, l gšanas p emts. Mana meita, Es v los, lai tavs upuris b tu t rs un pazem bas pilns, lai Man tas b tu pat kams. Es netaup šu savas ž last bas tev, lai tu var tu izpild t to, ko Es prasu. Tagad Es tevi pam šu, no k j saliek (124) šis dedzin mais upuris ikdienas dz , lai pasarg tu tevi no maldiem. Visas ciešanas pie emsi ar m lest bu; nesar gtinies, ja tava sirds bieži sajut s riebumu un nepatiku pret šo upuri. Viss t sp ks ir grib , t c š s nepat kam s saj tas šo upuri man s ac s ne tikai nemazina, bet paaugstina to. Zini to, ka tava miesa un dv sele bieži b s ugun . Lai gan dažos br žos tu mani nesajut si, Es tom r b šu ar tevi. Nebaidies, mana ž last ba b s ar tevi.
Treš diena 1768 Mana meita. Šaj medit cij dom par tuv m lest bu: vai tavu m lest bu uz
tuv ko vada mana m lest ba, vai tu l dzies par ienaidniekiem? Vai tu v li labu tiem, kuri tevi ir kaut k sar gtin juši vai apvainojuši?
Zini to, ka visu labo, ko tu dar si (125) k dai dv selei, Es uz emšu t , it k tu Man to tu dar jusi.
1769 Prakse. Ak, J zu, mana M lest ba, Tu zini, ka tikai nesen s ku censties attiec uz tuv kajiem vad ties tikai no Tavas m lest bas. Tikai Tev ir zin mas manas p les, k das es velt ju šai virzien . Tagad man tas jau ir viegl k, bet, ja Tu pats man dv sel neiedegtu savu m lest bu, es nesp tu to saglab t. To dara Tava euharistisk m lest ba, kura mani ik dienas iededzina.
Otr medit cija 1770 Tagad dom si par manu m lest bu Vissv kaj Sakrament . Taj Es esmu viss
tev: ar dv seli, miesu un Dieviš bu, k tavs L gavainis. Tu zini, ko grib m lest ba – pretm lest bu...
1771 Prakse. Ak, mans J zu, Tu zini, ka es ilgojos Tevi m t ar t du m lest bu, ar k du l neviena dv sele Tevi (126) nav m jusi. Es v los, lai visa pasaule p rv rstos m lest uz
Tevi, mans L gavaini; Tu mani baro ar savas Sirds pienu un medu; no vismaz kajiem gadiem Tu esi mani audzin jis Sev, lai tagad es m tu Tevi m t. Tu zini, ka es Tevi m lu, jo tikai Tu zini, cik lielu upuri es Tev pienesu ik dienas.
1772 J zus man teica: Mana meita, vai tev nav k das gr bas šaj s rekolekcijas? Es atbild ju, ka nav. Šaj s rekolekcij s mans pr ts ir k zibens. Es oti viegli iedzi inos visos tic bas
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
257
nosl pumos, mans Skolot j un Vadoni; Tavas gaismas staros no mana pr ta atk pjas jebkura tumsa.
1773 Šodien gar gajai las šanai emsi sv to Eva liju no J a, 21. noda u. Uztver to vair k ar sirdi, nek ar pr tu.
1774 (127) + J nija dievkalpojuma laik Kungs man teica: Mana meita, Es esmu atradis labpatiku tav sird . Kad Lielaj Ceturtdien Es atst ju Sevi Vissv kaj Sakrament , tu dzi i iespiedies man apzi .
1775 P c šiem v rdiem mana m lest ba cent s izteikt, kas Vi š man ir, bet es nevar ju atrast v rdus un nesp s ku raud t. Bet J zus teica: Es tev esmu pati ž lsird ba, t c l dzu tevi, upur Man savu nabadz bu un savu nesp ku, jo t tu iepriecin si manu Sirdi.
1776 Šodien man dv sel ien ca tik dz va Dieva m lest bas uguns, ka, ja tas turpin tos ilg k, es sadegtu šaj karstum un atbr votos no tagadnes važ m. Man lik s – v l viens mirklis un es nosl kšu m lest bas oke . Es nesp ju aprakst t m lest bas bultas, kuras ieurbjas man dv sel .
1777 (128) + Konference par m lest bu Mana meita, zini, ka mana Sirds ir pati ž lsird ba. No š s ž lsird bas j ras pl st
last bas uz visu pasauli. Neviena dv sele, kura ir n kusi pie Manis, nav aizg jusi bez mierin juma. Jebkura nabadz ba nogrimst man ž lsird un jebkura ž last ba verd no š avota, gl bjoša un sv tdaroša. Mana meita, Es v los, lai tava sirds b tu manas ž lsird bas pavards. Es v los, lai š ž lsird ba caur tavu sirdi izlietos uz visu pasauli. Kurš vien atn ks pie tevis, lai neaiziet proj m bez pa bas uz manu ž lsird bu, Es oti v los to dot dv sel m. Cik vien vari, l dzies par mirstošiem, izl dz vi iem pa bu uz manu ž lsird bu, jo vi iem visvair k ir vajadz ga pa ba, bet vismaz k t s ir. Zini to, ka dažu dv se u m s gl bšanas ž last ba
br ir atkar ga no tavas l gšanas. Tu paz sti manas ž lsird bas dzi umus, (129) t c smel no tiem sev, bet paši nabaga gr ciniekiem. Dr k debesis un zeme zud s, nek mana
lsird ba neap ems pa gu dv seli. 1778 Mans l mums turpm kajam paliek iepriekš jais: savienošan s ar Kristu –
lsird bu. 1779 Rekolekciju nobeigums – p saruna ar Kungu Pateicos Tev, m M lest ba, par Tavu neaptveramo laipn bu man, jo Tu pats
nodarbojies ar manis sv tdar šanu. Mana meita, lai tevi paši izdai o tr s tikumi: pazem ba, nodomu t ba un m lest ba. Nedari neko, iz emot to, ko Es tev prasu, un pie em visu, ko tev dod mana roka. Centies dz vot l npr , lai var tu sadzird t manu balsi, t ir tik klusa, ka tikai klusas dv seles to var sadzird t...
1780 (130) Šovakar l dz divpadsmitiem nevar ju iemigt – biju oti p emta ar to, ka r t notiks sol jumu atjaunošana. Šis Dieva lielums caurstr voja visu manu b bu.
1781 Vasarassv tki420. Sol jumu atjaunošana.
parasti piec los, cik var421 agr k, un aizg ju uz kapelu, gremd dam s Dieva m lest . Pirms Sv s Kom nijas klusi atjaunoju m enes sol jumus. P c Sv s Kom nijas mani
ma neaptverama Dieva m lest ba. Mana dv sele tik s ar Sv to Garu, kurš ir tas pats Kungs T vs un D ls. Vi a dvesma manu dv seli piepilda ar t du sv tlaimi, ka es velti p tos kaut
da ji dot priekšstatu par to, ko p rdz voja mana sirds. Visu dienu, visur, kur vien biju, ar ko vien sarun jos, kop ar mani bija dz vais Dieva tuvums; mana dv sele grima pateic par š m lielaj m ž last m
1782 (131) + Šodien, kad g ju uz d rzu, Kungs man teica: Atgriezies sav izolator , jo tur Es tevi gaid šu. Kad atgriezos, uzreiz ieraudz ju Kungu J zu, Vi š s ja pie galda un gaid ja
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
258
mani. Vi š laipni paskat s uz mani un teica: Mana meita, es v los, lai tu tagad rakst tu, jo t pastaiga neb tu p c mana pr ta. Paliku viena un s ku rakst t.
1783 + Kad iegrimu l gšan un pievienojos Mis m, kuras tai br notika vis pasaul , caur vis m š m Sv taj m Mis m l dzu Dievam ž lsird bu visai pasaulei, seviš i nabaga gr ciniekiem, kurus taj br piemekl n ve. Un taj br gar sa mu Dieva atbildi, ka t kstoš dv se u (132) sa mušas ž last bu caur to l gšanu, kuru es s ju Dievam. M s nezin m, cik dv se u varam izgl bt ar sav m l gšan m un upuriem, t c vienm r l dzamies par gr ciniekiem.
1784 Šodien gar sarun Kungs man teica: Ak, k Es v los dv se u gl bšanu! Mana ot sekret re, uzraksti, ka Es v los savu dieviš o dz vi ieliet cilv ku dv sel s un sv tdar t, lai
vi as grib tu pie emt manu ž last bu. Visliel kie gr cinieki sasniegtu lielu sv tumu, ja uztic tos manai ž lsird bai. Manu dv seli p rpilda ž lsird ba, un t izplat s uz visu, ko esmu rad jis. Mana bauda ir darboties cilv ka dv sel , piepild t to ar savu ž lsird bu (133) un attaisnot vi u. Mana kara valsts virs zemes ir mana dz ve cilv ka dv sel . Uzraksti, mana sekret re, ka Es pats esmu tiešais dv se u vad js, bet netieš veid vi as vadu ar priesteru starpniec bu, vadu vi as uz sv tumu tikai Man zin ce .
1785 Šodien mani apciemoja m te priekšniece, tikai oti su br di. Vi a apskat ja visu un teica, ka man te ir pat p k labi. J , tieš m, m sas cenšas padar t pat kam ku manu dz vi šaj sanatorij . Tom r viss šis skaistums nemazina manu upuri, kuru redz vien gi Dievs un kurš beigsies tikai tad, kad apst sies mana sirds. Nek ds zemes, ne pašu debesu skaistums nepadar s viegl ku manu upuri, kuru es j tu ik br di, (134) kaut ar dzi i sird . Tas beigsies tikai tad, kad Tu, Kungs, Rad j, teiksi – pietiek. Nekas nesp j mazin t manu upuri.
1786 Pirm piektdiena p c Vissv Sakramenta sv tkiem422. [17.06.1938.].
Piektdien p c Kunga Miesas sv tkiem jutos tik slikti, ka dom ju – tuvojas gaid stunda.
Sac s augsta temperat ra, bet nakt s ku sp aut asinis. Tom r no r ta g ju pie emt Kungu J zu, palikt visu Sv to Misi vairs nesp ju. P cpusdien temperat ra p kš i nokrit s l dz 35,8. Jutos oti v ja, lik s, ka man viss mirst. Tom r, kad iegrimu dzi l gšan , sapratu, ka t v l nav atbr vošanas stunda, bet tuv ks L gavai a aicin jums.
1787 Kad satikos ar Kungu, teicu (135) Vi am: „J zu, Tu mani m ni, par di man atv rtus debesu v rtus un atkal atst j virs zemes.” Tad Kungs teica: Kad debes s tu ieraudz si savas tagad s dienas, priec sies un grib si, lai to b tu bijis vair k. Nebr nies, mana meita, ka tagad tu to nesp j saprast, jo tavu sirdi ir p mušas s pes un ilgas p c Manis. Man pat k tava modr ba. Lai tev ir pietiekami viena mana v rda – vairs neb s ilgi.
Un mana dv sele atkal nok uva trimd . M lest savienojos ar Dieva gribu, padevos t s last bas pilnajiem l mumiem.
1788 + Sarunas par pasaules liet m, kuras te dzirdu, mani t moka, ka non ku gandr z dz bšanai. To ir paman jušas m sas, kuras mani apr , jo tas ir ji redzams.
1789 (136) + Šodien423 redz ju Dieva slavu, kas pl st no š s sv tbildes. Daudzas dv seles sa em ž last bas, lai gan bals par to nerun . Daž di ir t s ce i, ta u Dievs caur to tiek pagodin ts, bet s tana un aunu cilv ku p les zaud j gu un izn kst. Neraugoties uz s tana naidu, Dieva ž lsird ba uzvar s vis pasaul un to godin s visas dv seles.
1790 Esmu sapratusi, ka, lai Dievs var tu darboties dv sel , tai ir j atsak s no r bas c sava pr ta, cit di Dievs vi nepiepild s savu gribu.
1791 Kad tuvoj s liels negaiss, s ku l gties šo kron ti. Tad sadzird ju e a balsi: „Es nesp ju tuvoties (137) ar šo negaisu, jo gaisma, kas n k no vi as l m, atstumj mani un negaisu.” T e elis s dz s Dievam. Tad es sapratu, cik lielu postu vi am vajadz ja nodar t ar šo negaisu, bet ar uzzin ju, ka Dievam bija pat kama š l gšana, un cik liels sp ks ir šim kron tim.
1792 Uzzin ju, ka k da dv sele ir oti pat kama Dievam, un, neraugoties uz daž m vaj šan m, Dievs vi u iet rpj jaun , augst cie , un tas oti iepriecin ja manu sirdi.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
259
1793 Vispat kam kie br ži man ir, kad dv sel sarun jos ar Kungu. Cik vien ir manos sp kos, cenšos, lai Vi š neb tu viens; Vi am pat k vienm r b t kop mums...
1794 (138) + Ak, J zu, m gais Dievs, pateicos Tev par neskait m ž last m un labdar m. Lai katrs manas sirds puksts k st par jaunu pateic bas himnu Tev, Dievs. Lai katra mana asins l se ri o Tev, Kungs; mana dv sele – vien gi slav šanas himna Tavai ž lsird bai. Es
lu Tevi, Dievs, Tevis paša d . 1795 Mans Dievs, kaut ar ciešanas ir lielas un ilgstošas, no Tavas rokas es t s pie emu
lieliskas d vanas. Es pie emu t s visas, pat t s, kuras citas dv seles nav grib jušas pie emt. Vari n kt pie manis, J zu, ar ko vien v lies, es nek Tev neatteikšu. Tikai vienu l dzu – dod man sp ku to iztur t un dari, lai tam b tu nopelni. Te ir mana b ba, dari ar mani, kas Tev pat k.
1796 (139) Šodien redz ju J zus Vissv ko Sirdi debes s, liel spožum . No br ces izg ja stari un pl da p r visu pasauli.
1797 Šodien pie manis ien ca Kungs un teica: Mana meita, pal dzi Man gl bt dv seles. Tu iesi pie mirstoša gr cinieka un l gsies šo kron ti, ar to tu izl gsi vi am uztic šanos manai
lsird bai, jo vi š jau ir izmisum . 1798 P kš i atrados nepaz stam istab , kur briesm s mok s mira vec ks cilv ks. Ap
gultu raudot st ja vi a imene, un tur bija ar daudz velnu. Kad s ku l gties, aunie gari, cot un draudot pazuda; t dv sele nomierin s un pa bas pilna aizmiga Kung .
Taj paš br es ieraudz ju sevi sav istab . K tas notiek, nezinu. + 1799 (140) JMJ. Es j tu, ka k ds sp ks mani sarg un aizst v pret ienaidnieka
uzbrukumiem. Tas mani sarg un aizst v, es to labi j tu, esmu pasarg ta k zem Vi a sp rniem. 1800 Mans J zu, vien gi Tu esi labs. Lai k p tos mana sirds uzrakst t kaut da ji par
Tavu labest bu, es nesp ju – tas ir p ri visiem cilv ka priekšstatiem. 1801 K dreiz Sv s Mises laik Kungs va man dzi k izprast savu sv tumu un
augst bu, bet tai paš laik es dzi k izpratu ar savu nabadz bu. Es priec jos par šo izpratni, bet mana dv sele grima Dieva ž lsird ; jutos bezgal gi (141) laim ga.
1802 Otr dien skaidri sadzird ju v rdus: „Redzi, Dievs ir tik sv ts, bet tu esi gr ga. Neej pie Vi a, tev vajag katru dienu iet pie gr ks dzes.” Un tieš m, tas ko es dom ju, man lik s gr ks, tom r pie mu Sv to Kom niju, bet gr kus nol mu izs dz t parast laik , jo nesaskat ju nek du š rsli. Un, kad pien ca gr ks dzes diena, sagatavoju veselu vezumu gr ku, kurus grib ju nož lot. Bet, kad pieg ju pie lodzi a, Dievs man va nož lot tikai divas nepiln bas, kaut ar p jos s dz t gr kus t , k biju gatavojusies. Kad aizg ju no konfesion la, Kungs man teica: Mana meita, visi tie gr ki, kurus tu grib ji s dz t, man s ac s (142) nav gr ki, t c nedevu tev iesp ju par tiem st st t. Sapratu, ka s tans, grib dams trauc t manu mieru, iedveš man aplamas domas. Ak, Pest j, cik liela ir Tava labest ba!
1803 K du dienu gatavojos Sv tajai Kom nijai un iev roju, ka man nav nek , ko var tu Vi am ziedot, nokritu pie Vi a k m un piesaucu visu Vi a ž lsird bu savai nabaga dv selei. „Lai Tava ž last ba, kas pl st uz mani no Tavas l dzj bas piln s Sirds, stiprina mani c un ciešan s, lai es paliktu uztic ga Tev, un, lai gan esmu pati nabadz ba, es nebaidos Tevis, jo labi paz stu Tavu ž lsird bu. Nekas mani neaizbaid s no Tevis, Dievs, jo viss ir maz ks (143) par manu zin šanu – to es skaidri redzu.
[Ar to beidzas sest un p piez mju burtn ca, kuru rakst jusi m sa Faust na Kova ska
no Dievm tes Ž lsird bas m su kongreg cijas.]
MANA GATAVOŠAN S SV TAJAI KOM NIJAI
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
260
+ (1) JMJ Krakova, 10.01.1938. Mana gatavošan s Sv tajai Kom nijai sa Marija Faust na no Vissv Sakramenta
Dievm tes Ž lsird bas m su kongreg cij 1804 (2) Vissvin kais br dis man dz ir Sv s Kom nijas pie emšana. Es ilgojos pirms katras Sv s Kom nijas un par katru Sv to Kom niju pateicos Vissv kajai Tr svien bai. Ja e i sp tu apskaust, tad vi i m s apskaustu par div m liet m: pirmk rt – par Sv to Kom niju, otrk rt – par ciešan m. 1805 1. + Šodien gatavojos Tavai atn kšanai k l gava sava L gavai a atn kšanai. Liels ir Kungs, mans L gavainis. Pat debesis nesp j Vi u aptvert. Serafi, kuri st v Vi am vistuv k, aizkl j savu seju un nemit gi atk rto: „ Sv ts, Sv ts, Sv ts.” Šis augstais Kungs ir mans L gavainis. Vi am dzied kori, Vi a priekš kr t tro i, Vi a spožuma priekš b saule. Un tom r šis augstais Kungs – mans L gavainis. Mana sirds, izej no dzi aj m p rdom m par to, k Vi u cildina citi, jo tam tev nav laika – Vi š n k un jau st v pie tav m durv m.
1806 Ejot uz tikšanos ar Vi u, es dzi i zemojos Vi a Majest tes priekš un aicinu Vi u jot man sird . Kungs mani pace no p iem un k l gavu aicina aps sties Sev blakus, lai es
past st tu visu (3), kas ir man sird . Un es, Vi a labest bas iedrošin ta, noliecu savu galvu pie Vi a kr ts un st stu par visu. Vispirms es run ju par to, ko nevienai rad bai nest st tu. V k run ju par Bazn cas vajadz m, par gr cinieku dv sel m – cik oti ir nepieciešama Tava
lsird ba. Ta u laiks tri paiet. J zu, man ir j iet pie saviem pien kumiem, kuri mani gaida. zus saka, ka v l ir br ti š, lai atsveicin tos. Abpus js dzi š skatiens, un uz br di it k š iramies,
bet paties š iršan s nav, jo m su sirdis ir past gi vienotas. Un, lai gan ji es it k raujos pušu starp daž diem pien kumiem, tom r J zus kl tb tne mani uztur past koncentr .
1807 2. + Šodien mana gatavošan s J zus atn kšanai ir sa, ta u t ir dedz gas lest bas pilna. Mani caurstr vo Dieva kl tb tne un iekv lina manu m lest bu uz Vi u. Nav
nek du v rdu, ir tikai iekš ja izpratne. No m lest bas visa grimstu Diev . Kungs tuvojas manas sirds m joklim. P c Kom nijas pie emšanas man pietiek apzi as tik daudz, lai aizietu l dz savam soli am. Taj paš br mana dv sele (4) piln gi iegrimst Diev un es nezinu, kas notiek man apk rt. Dievs man auj iekš ji iepaz t savu Dieviš bu. Tie br ži ir si, ta u rada dzi u iespaidu. Dv sele iziet no kapelas, dzi i koncentr jusies, un nav viegli to padar t izklaid gu. T br es skaru zemi it k tikai ar vienu k ju. Neviens upuris visu dienu nav ne gr ts, ne smags. Jebkurš apst klis izraisa jaunu m lest bas uzliesmojumu.
1808 3. + Šodien aicinu J zu sird k m lest bu. Tu esi pati m lest ba. Visas debesis no Tevis iedegas un piepild s ar m lest bu. T c mana dv sele tv kst p c Tevis, k zieds tv kst p c saules. J zu, n c steigšus man sird , jo Tu redzi – k zieds tiecas uz sauli, t mana sirds – uz Tevi. Es atveru savas sirds kausu Tavas m lest bas atn kšanai.
1809 Kad J zus ien ca man sird , visa mana dv sele ietr s dz un siltum . J zu, pa em m lest bu no manas sirds un ielej taj savu m lest bu, karstu un starojošu m lest bu, kura prot nest upurus, kura prot piln gi aizmirst par sevi.
diena man ir z ga ar upuri... 1810 (5) 4. + Šodien gatavojos Kara a atn kšanai. Kas es esmu, un kas Tu, ak, Kungs, slavas Karali, nemirst s slavas Karali. Mana sirds,
vai tu sti apzinies, kas n k pie tevis? J , es zinu, ta u, br numaini, nesp ju to saprast. Ak, ja tas tu tikai Kungs, bet tas ir kungu Kungs, valdnieku Valdnieks. Vi a priekš dreb ikviens sp ks
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
261
un vara. Vi š šodien n k man sird . Es j tu, ka Vi š tuvojas, eju Vi am pret un aicinu ien kt. Kad Vi š ieg ja manas sirds m jokl , mana dv sele izjuta tik lielu cie u, ka nobij s un, zaud jusi saj gu, nokrita pie Vi a k m. J zus padeva vi ai savu roku un laipni at va aps sties Vi am blakus. Vi š mierin ja: Redzi, Es atst ju debesu troni, lai savienotos ar tevi. Tas, ko tu redzi ir tikai mazumi š, bet tava dv sele no m lest bas jau zaud pr tu, bet, cik p rsteigta b s tava sirds, kad ieraudz si Mani vis slavas piln . Es gribu tev pateikt, ka m go dz vi tev ir j k jau te virs zemes caur Sv to Kom niju. Katra Sv Kom nija dara tevi sp ku m gi dz vot kop ar Dievu.
1811 T c, mans Karali, es nek Tev nel dzu, lai gan zinu, ka (6) Tu visu man vari dot. Vienu gan l dzu: paliec m gi manas sirds Karalis, t man ir pietiekami.
1812 Šodien, iekš jas iedvesmas aicin ta, apstiprinu uztic bu savam Karalim. 1813 5. + Šodien es nep los kaut k paši sagatavoties. Nesp ju neko dom t, kaut gan
daudz j tu. Ilgojos p c t br ža, kad Kungs atn ks man sird . Es kr tu Vi a rok s un st stu par savu v jumu un nabadz bu. Izleju visas savas sirds s pes, jo es nesp ju Vi u t m t, k v los. Uzmodinu tic bu, cer bu un m lest bu un ar to dz voju visu dienu.
1814 6. + Šodien mana gatavošan s ir sa. Stipra un t ra tic ba gandr z p rpl š lest bas aizkaru. Dieva kl tb tne caurstaro manu sirdi k saules stars krist lu. Br , kad
pie emu Dievu, visa mana b ba ir Vi iegrimusi. P rsteigums un izbr na mani p em, kad redzu Dieva Majest ti, kas pazemin s l dz man m, l dz pašai nabadz bai. No manas dv seles izraujas pateic ba (7) Vi am par vis m ž last m, kuras Vi š man sniedz, bet seviš i par aicin juma ž last bu pašai sv tajai kalpošanai.
1815 7. + Šodien v los Sv taj Kom nij caur m lest bu cieš k savienoties ar J zu. Tik karsti ilgojos Dieva, ka liekas – nesagaid šu br di, kad priesteris pasniegs Sv to Kom niju. Mana dv sele it k zaud pr tu no m lest bas uz Dievu.
1816 Kad es pie mu Vi u sird , p rpl sa tic bas aizkars. Ieraudz ju J zu, un Vi š man teica: Mana meita, tava m lest ba Man gandar par daudzu dv se u atsalšanu. P c šiem v rdiem paliku viena pati, bet visu dienu dz voju gandar šan .
1817 8. + Šodien sav dv sel j tu nabadz bas bezdibeni. Es v los iet pie Sv s Kom nijas k pie ž lsird bas avota un piln gi iegremd ties šaj m lest bas oke .
Pie musi J zu, metos Vi k ž lsird bas bezgal gaj dzi um , un jo vair k sajutu, ka esmu pati nabadz ba, jo stipr ka k uva mana pa ba uz Vi u.
sevis pazemošan pag ja visa diena. 1818 (8) 9. + Šodien man ir b rniš gs noska ojums. Savienojos ar Dievu k b rns ar
vu. J tos piln gi Dieva b rns. 1819 Kad pie mu Sv to Kom niju, ieguvu dzi ku izpratni par debesu T vu un Vi a
viš bu attiec uz dv sel m. Šodien dz voju, cildinot Sv to Tr svien bu. Pateicos Dievam, ka Vi š v jies caur
last bu pie emt m s par saviem b rniem. 1820 10. + Šodien es v los piln gi p rv rsties J zus m lest un kop ar Vi u upur ties
debesu T vam. Sv s Mises laik ieraudz ju J zu, mazi u, kaus . Vi š man teica: tu Mani redzi šaj
kaus , t es m joju tav sird . 1821 P c Sv s Kom nijas sav sird sadzird ju J zus Sirds pukstus. Kaut ar sen zinu,
ka Sv Kom nija man paliek l dz n kamajai Kom nijai, šodien visu dienu ador ju J zu sav sird un l dzu Vi u, lai Vi š ar savu ž last bu aizsarg mazus b rnus pret aunumu, kas tos apdraud. Dz va, fiziski saj tama Dieva kl tb tne turpin s visu dienu, un nemaz netrauc darba gait s.
1822 (9) 11. + Šodien mana dv sele v las paš veid par t J zum savu m lest bu. Kad Kungs ien ca man sird , kritu pie Vi a k m k rozes pumpurs. V los, lai manas
lest bas smarža nemit gi celtos pie Tava tro a. Redzi, J zu, šaj rozes pumpur ir visa mana sirds Tev, un ne tikai taj mirkl , kad mana sirds deg liesm s, bet ar visas dienas laik ar uztic bu Dieva ž last bai pier šu Tev savu m lest bu.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
262
Šodien visas gr bas un ciešanas, ar kur m sastopos, tri tveru ciet k rozes pumpuru, lai to nomestu pie J zus k m. Maz k dom ju par to, ka roka vai pat sirds var tu asi ot...
1823 12. + Šodien mana dv sele gatavojas sa emt Pest ju, kurš ir pati labest ba un lest ba. K rdin jumi un izklaid ba mani m c un ne auj sagatavoties Kunga atn kšanai – t c
es karsti v los pie emt Tevi, Kungs, jo zinu, kad Tu atn ksi, uzreiz mani izgl bsi no š m mok m. Bet, ja Tava griba ir, lai es ciestu, tad stiprini mani c ai.
zu, Pest j, Tu v jies (10) ieiet man sird , padzen šo izklaid bu, t man trauc sarun ties ar Tevi.
zus man atbild ja: Es v los, lai tu b tu k kauj p rbaud ts bru inieks, kurš prot zem svilpjoš m lod m dot pav les citiem. T ar tu, mans b rns, visliel ko gr bu vid m cies vald t
r sevi, un lai nekas tevi neatt lina no Manis, pat tavi klupieni. Šodien visu dienu c jos ar vienu gr bu, par kuru Tu, J zu, zini.. 1824 13. + Šodien mana sirds tr s no prieka. Es oti v los, lai J zus atn ktu man sird .
Es ilgojos, un mana sirds ilg s iedegas v l liel m lest . Kad J zus atn ca, es kritu Vi a rok s k mazs b rns. Past st ju Vi am par savu prieku.
zus klaus s manos m lest bas pl dos. Kad es l dzu J zum piedošanu, ka neesmu sagatavojusies Sv tajai Kom nijai, jo visu laiku dom ju, k var tu vis tr k dal ties sav priek ,
zus man atbild ja: Man vispat kam ir t da sagatavošan s k šodien, kad tu pie em Mani sav sird . Šodien paš veid Es sv ju tavu prieku. Nekas tev šodien neaptumšos šo prieku...
1825 (11) 14. + Šodien mana dv sele gatavojas sagaid t Kungu, kurš visu sp j, kurš var mani padar t piln gu un sv tu. Es oti gatavojos Vi a atn kšanai, bet te man gad s sarež jums;
man to Vi am pateikt? Ta u par to vairs nedom ju. Pateikšu t , k sirds liks. 1826 Kad biju pie musi J zu Sv taj Kom nij , mana sirds no visa sp ka sauca:
„J zu, p rv rt mani otr hostij ! Es gribu b t dz hostija Tev. Tu, Kungs, esi liels, visuvarens, Tu vari man dot šo ž last bu.” Un Kungs man atbild ja: Tu esi dz hostija, pat kama debesu
vam, bet padom , kas ir hostija – upuris, tas noz ... Ak, mans J zu, es saprotu Hostijas noz mi, saprotu upura noz mi. Es v los b t dz
hostija Tavas Majest tes priekš , v los b t dz vs upuris, kurš katru dienu deg Tavai slavai. Kad mani sp ki s k v jin ties, tieši Sv Kom nija stiprina un dod sp ku. Patiesi, es
baidos t s dienas, kad neb šu pie musi Sv to Kom niju. Mana dv sele Sv taj Kom nij sme br numainu sp ku.
Ak, dz Hostija, manas dv seles gaisma! 1827 (12) 15. + Šodien mana dv sele gatavojas Sv tajai Kom nijai k k zu mielastam,
kur visi mielasta dal bnieki staro neizsak skaistum . Ar es esmu aicin ta uz šo mielastu, ta u neredzu sev šo skaistumu, bet gan – nabadz bas bezdibeni. Es nej tos cien ga s sties pie galda, bet pal šu zem galda un pie J zus k m l gšu kaut drupati as, kuras kr t zem galda. Paz stot Tavu ž lsird bu, es tuvojos Tev, J zu, jo dr k izbeigtos mana nabadz ba nek tiktu izsmelta l dzj ba no Tavas Sirds. T c šodien uzmodin šu pa bu Dieva ž lsird bai.
1828 16.+ Šodien mani aptver Dieva lielums. Es nek nesp ju sev pal dz t, lai lab k sagatavotos. Esmu piln gi Dieva p emta. Mana dv sele liesmo m lest uz Vi u. Zinu tikai to, ka m lu, un tieku m ta. T man pietiek. Cenšos visu dienu b t uztic ga Sv tajam Garam un visu dar t p c Vi a pr ta. Tiecos p c iekš ja klusuma, lai var tu dzird t Vi a balsi...
PIEZ MES Pirm burtn ca
1 1931. gada 22. febru , kad m sa Faust na uztur s Plock , Kungs J zus vi ai pav ja uzz t sv tgleznu p c t t la, kuru vi a redz ja v zij (sk. Dienasgr. 47); vi a cent s izpild t šo uzdevumu, ta u to izdar t nesp ja, jo nep rzin ja gleznošanas tehniku. Tom r vi a nepameta domu par š s sv tbildes gleznošanu. Faust na arvien atgriez s pie t s un mekl ja pal dz bu pie
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
263
klosterm m un biktst viem. 1933. gad , kad m sa Faust na atbrauca uz Vi u, vi as biktst vs Mihals Sopo ko ierosin ja m ksliniekam Eugenijam Kazimirovskim uzgleznot sv tbildi p c
sas Faust nas nor jumiem. Glezna tika pabeigta 1934. gada j nij un novietota Vi sv. Bernarda kongreg cijas m su klostera gaiten , pie sv. Mi a bazn cas, kur priesteris Sopo ko bija rektors.
1935. gad Pasaules Atpest šanas jubilejas svin bu nobeigum Dieva ž lsird bas sv tglezna tika p rnesta uz Ostra Bramu, Vi , un novietota augstu log , lai to var tu redz t no
lienes, tur t atrad s no 26. l dz 28. apr lim. !937. gada 4. apr ar Vi as metropol ta arhib skapa Romualda Jalbžikovska at auju glezna tika pasv ta un novietota sv. Mi a bazn , Vi . 1941. gad Vi as metropol ts lika sasaukt ekspertu komisiju, lai nov rt tu gleznu. Š komisija atzina, ka Eugenija Kazimirovska veidotajai Dieva Ž lsird bas gleznai ir noz ga reli isk un m ksliniecisk v rt ba.
c Dievm tes Ž lsird bas m su kongreg cijas l guma 1942. gad m kslinieks Sta islavs Batovskis vov uzz ja citu Dieva Ž lsird bas gleznu, un t tika novietota kongreg cijas kapel , Varšav , Žitnajas iel 3/9. Varšavas sacelšan s laik kapela nodega un reiz ar to ar sv tglezna. T k St. Batovska glezna bija oti iepatikusies, kongreg cijas ener lm te pas ja m ksliniekam citu gleznu, dom tu tieši kapelai Krakov .
Taj paš laik m kslinieks dolfs Hila pied ja klosterim Krakov uzz t k du gleznu k pateic bas d vanu par izgl bšanu kar . M kslinieks no m tes priekšnieces Ir nas Kžižanovskas un t va Juzefa Andraša (m sas Faust nas gar vad ja Krakov ) sa ma Kazimirovska Dieva Ž lsird bas gleznas kopijas mazu reprodukciju un m sas Faust nas v zijas aprakstu. Darbs pie gleznas s s 1942. gada novembr un t tika pabeigta 1943. gada mart . 1943. gada 7. mart . Hilas veidoto Ž lsird J zus gleznu t vs J. Andrašs svin gi iesv ja klostera kapel .
1943. gada 6. oktobr darbu pie gleznas pabeidza ar Sta islavs Batovskis. Rad s probl ma – kura no š m glezn m ir j atst j m su kloster . Šaubas izklied ja kardin ls A. Sapieha negaid tas viz tes laik . Apskat jis abas gleznas, vi š teica: „Ja pana Hilas glezna ir vi a
vin jums, tad t lai paliek kapel .” Tom r dr z izr s, ka . Hilas glezna neietilpst taj alt , kur šo gleznu bija paredz ts ievietot Dieva Ž lsird bas godin šanas dievkalpojumu laik . Tad klostera priekšniece m te I. Kžižanovska pas ja . Hilam citu Ž lsird J zus gleznu, kura p c lieluma un formas atbilstu
nu alt ra nišai. 1944. gada 16. apr , Toma sv tdien , kad pirmo reizi šaj kapel svin gi godin ja Dieva ž lsird bu, t vs Andrašs pasv ja . Hilas jauno gleznu. Ž lsird gais Kungs
zus taj bija par ts uz p avas un t lum za ojošu kr mu fona. 1954. gad . Hila gleznai izveidoja tumšu fonu, bet zem Kunga k m uzz ja gr du. . Hilas Dieva Ž lsird bas sv tglezna, kas atrad s Dievm tes Ž lsird bas m su kongreg cijas kapel Krakovas Lagev ikos, dr z k uva slavena ar ž last m, un t s kopijas un reprodukcijas izplat s pa visu pasauli. T tika izpild ta Kunga J zus v šan s, kuru Vi š m sai Faust nai bija izteicis jau pirm s v zijas laik Plock : „Es v los, lai šo sv tgleznu godin tu vispirms j su kapel , tad ar vis pasaul ” (sk. Dienasgr. 47). Sta islava Batovska sv tglezna tika ievietota Dieva Ž lsird bas bazn Krakov , Smo enskas iel . . Hilas pirmo gleznu m te I. Kžižanovska 1946. gad pa ma uz jauno klostera m ju Vroclav . Kongreg cijas m ja ir savienota ar J zus Sirds draudzes bazn cu, tur ar atrodas š sv tglezna. 2 „Te” – Dieva Ž lsird bas sv tglezn . 3 Esot Vi , m sa Faust na no sava biktst va sa ma ieteikumu rakst t par saviem iekš jiem p rdz vojumiem. Kad priesterim Mihalam Sopo ko kongreg cij jaut ja, k c m sa Faust na rakst jusi savu Dienasgr matu, vi as biktst vs atbild ja: „Taj laik es biju profesors Gar gaj semin un Stefana Batoras universit tes Teolo ijas fakult Vi . Man nebija laika konfesion ilgi klaus ties vi as plašaj s atkl sm s, t c ieteicu t s pierakst t burtn s un laiku pa laikam dot man las šanai. T rad s Dienasgr mata ( pr. Sopo ko v stule 06.03.1972.).
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
264
dztekus biktst va nor jumam m sa Faust na Dienasgr mat daudzk rt piemin paša Kunga skaidro pras bu vi ai rakst t ( sk. Dienasgr. 372, 459, 895, 965, 1160, 1457, 1665 un citur). 4 „Pasaul ga dz ve” – ar to m sa Faust na saprata parastu cilv ku dz vi pasaul , kur maz uzman bas velt ž last bas iekš m iedvesm m. 5 Deju balle notika Lodz , park „Ven cija” (Slovacka v. n.), net lu no sv. Sta islava Kostkas katedr les. Taj ball bija ar Hel nas draudzene ucina Stže ecka, v k m sa Julita, ursuliete ( m su ursuliešu atmi as, 1991. g.). 6 Nav izdevies noskaidrot ciemata nosaukumu. 7 T bija sv. J kaba bazn ca Varšav , Grujeckas iel , Narutovi a laukuma tuvum , Ohotas rajon . 8 Priesteris J kabs Dombrovskis (dz. 18.08.1862.), sv. J kaba draudzes pr vests, Varšav ,
k dek ns Varšavas apgabala dekan . Miris Otr pasaules kara laik . St sta Aldona ipšicova: „Mans v rs pal dza sv. J kaba draudzes pr vestu (Ohotas raj.) ieteikt k du cilv ku, kas man pal dz tu m jas darbos. Priesteris kanoni is J kabs Dombrovskis agr k bija pr vests K embov un draudz s ar manu v ru. Vi š bija vi u krist jis, salaul ja m s un krist ja visus m su b rnus. Priesteris kanoni is mums ats ja – tas bija 1924. gada vasar – Hel nu Kova sku ar z ti, ka nepaz st vi u, bet v l, lai vi a mums patiktu.” 9 Aldona ipšicova taj laik dz voja Ostrovk , K embovas pagast , Radziminas apri . Dzimusi 14.04.1896. Tbilisi, Serafima un Marijas Jastžemsku imen no Lemku m m. !965.- 1966. gad bija viena no lieciniekiem m sas Faust nas inform cijas proces . 10 Nav izdevies noskaidrot, kuros klosteros Hel na Kova ska l gusi vi u uz emt. 11 Beidzot Hel na Kova ska atn ca uz Dievm tes Ž lsird bas kongreg cijas m ju Varšav , Žitnajas iel 3/9, kuru šaj teksta viet sauc par m su v rti iem. 12 Pie Hel nas izn ca m te Mihaela Mora evska, taj laik vi a bija Varšavas m jas, Žitnajas iel 3/9, priekšniece. sa Mihaela – Olga Mora evska, dz. 1873. g., bija ieguvusi tam laikam labu izgl bu,
rvald ja vair kas valodas, bija beigusi konservatoriju. Kongreg cij iest s jau k nobriedusi persona. P c m ža sol jumiem tika iecelta par Varšavas m jas priekšnieci. Šaj amat vi a bija
dz 1928. gadam. Kad bija beidzies kongreg cijas ener s priekšnieces Leonardas Cie eckas pilnvaru laiks, vi a uz s visas kongreg cijas vad bu. Taj laik , kad vi a pild ja ener s priekšnieces funkcijas, tika apstiprin ta Kongreg cijas Konstit cija. Vi a nodibin ja jaunas
jas Varšav (Grohov ), Rabk , vov un Plockas m jas fili li Biali ciemat ( 10 km no Plockas). Mirusi Krakov 15.11.1966. g. un apglab ta klostera kaps . 13Hel na Kova ska v l vienu gadu str ja pie Aldonas ipšicovas, p c tam, neatgriežoties dzimtaj s m s, iest s kloster . 14 Tas bija 1925. gada j nij . Vissv Sakramenta sv tki iekrita 18. j nij un to okt va ilga l dz 25. j nijam. 15Hel na Kova ska, paklausot priekšnie u gribai, atk rtoti n ca uz šo kongreg ciju p c gada, tas ir, 01.08.1925. g., un šoreiz tika uz emta. 16 Pie m tes Mihaelas Mora evskas. 17Varšav , Žitnajas iel , kapela bija atseviš , net lu no m su m jas, t c vi u dz vojam s m jas pirmaj st tika ier kota cita kapela. Tur glab s Vissv kais Sakraments un reiz m tika svin ta Sv Mise. M su vid šo kapelu sauca par mazo kapelu vai mazo Kungu
zu. 18 Atbilstoši kongreg cijas regulai p c pulksten 21 bija noteikts iev rot klus šanu. Šaj laik m sas gatavoj s nakts mieram. Klusa priv ta l gšana, protams, nebija liegta. M sa Faust na ac mredzot par savu p rk pumu pret klostera noteikumiem uzskat ja l gšanu gu us uz gr das, jo tas var tu trauc t cit m m m. 19 Biktst vi kloster Žitnajas iel taj laik bija: parastie biktst vi (gr ks dzes pie ma ik dienas) t vs P teris Loeve un priesteris Bro islavs Ku eša; rk rtas biktst vs priesteris jezu ts Aloizs Bukovskis. Kuram no vi iem jaun kandid te s dz ja gr kus, tagad ir gr ti noteikt.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
265
Priesteris P teris Loeve, dz. 18.11.1875. g., par priesteri iesv ts 31.05.1898. g., veica Varšavas Gar semin ra profesora pien kumus, k ar bija Arhib skapa tiesas not rs Varšav ,
k viceofici ls. Miris 19.09.1951. g. Priesteris Bro islavs Ku eša, dz. 11.06.1885. g., priestera sv bas sa mis 18.10.1908. g. Bija daudzu skolu prefekts. Miris 05.05.1975. g. Priesteris Aloizs Bukovskis, jezu ts, dz. 29.08.1873. g., par priesteri iesv ts Pelplin 25.03.1897. g. P c divu gadu dv se u kopšanas darba draudz iest jies J zus Sadraudz . Bija dogmatisk s teolo ijas pasniedz js Gar gaj semin Vidnav , v k Varšavas universit . Miris 07.07.1941. g. 20 Gar go p rdz vojumu, oti intens dv seles darba un dz ves apst u mai as d Hel na Kova ska piedz voja visp ju iztukšot bu, t c audzin m tas rad ja nemieru un tika nolemts jauno postulanti s t uz Sko imovu net lu no Varšavas. 21 Kara laik sadegušas hronikas par m ju Varšav , Žitnajas iel , t c ir gr ti noteikt, kuras m sas pavad ja jauno postulanti uz Sko imovu. 22 Priekšnieces – dom tas ener lpriekšniece un postulanšu audzin ja, jo vi as pie mušas l mumu par Hel nas Kova skas uz emšanu orden , bet v k par vi as nos šanu novici uz Krakovu. Par ener lpriekšnieci taj laik bija m sa Leonarda – Stef nija Cie ecka, dz. 24.12.1850. g. Pap in (Sied eckas apg.). Dzimusi muižnieka imen , ieguvusi augst ko izgl bu, p rvald ja vair kas valodas. Kongreg cij iest jusies 01.09.1885. g., m ža sol jumus salikusi 1893. gad Varšav . !908. g. iecelta par kongreg cijas Derdu klostera (pie Varšavas) priekšnieci. No 1912. gada pild ja priekšnieces pien kumus Varšavas m , bet no 1918. gada – Valendov . Kad kongreg cijas m jas Polij ieguva patst bu (l dz tam t s bija pak autas galvenajai m jai Francij ), 1922. gad pirmaj kapitul Varšav vi a k uva par ener lpriekšnieci. Šaj amat vi a bija sešus gadus – l dz 1928. g., p c tam bija ener lpriekšnieces asistente. Mirusi 01.11.1933. g. Postulanšu audzin ja taj laik bija m sa Jan na – Olga Bartkevi a, dz. 31.07.1858. g., kongreg cij iest jusies 10.12.1877. g., m ža sol jumus salikusi Francij , Laval , 1885. g. Taj laik , kad Dievm tes Ž lsird bas ordenis bija atkar gs no galven s m jas Francij , m te Jan na pild ja galven vik rija pien kumus par m m Polij . Vi a bija ener iska, pras ga, reiz m pat despotiska. Pret jaunaj klosterm m vi a iztur s ar sirds siltumu, ta u vad ja vi as ar stingru roku, un tas rad ja bai u atmosf ru. P c ener vik rija pilnvaru termi a beig m k du laiku vi a bija audzin ja novici un trešaj klosterm su p rbaud jum . Š iemesla d vi a visu
žu jutusi savas ties bas pam t jaun s m sas. Mirusi Varšav 01.07.1940. g. 23 P c postulant ras kandid te piedal s asto u dienu rekolekcij s. Iet rpšanas ritu la laik
sa sa em habitu un jaunu v rdu, s kas novici ts. Dievm tes Ž lsird bas kongreg cij novici ts ilgst divus gadus Pirmais gads, jeb kanoniskais, tiek velt ts gar s dz ves veidošanai un kongreg cijas gar guma izpratnei. Noviciante šaj laik nedr kst apmekl t skolas, nodoties studij m un veikt saspringtu darbu. Otraj gad noviciantes dr kst l dztekus gar gajiem vingrin jumiem nodoties m m vai str t klosterm su vad . Ja p rbaud jums norit sekm gi – k kongreg cijas, t pašas noviciantes lab , tad noviciante p c diviem gadiem saliek sol jumus uz vienu gadu, p c tam tos atjauno piecus gadus p c k rtas. Tikai p c š laika posma vi a var tikt pielaista pie m ža sol jumu salikšanas. 24 Priesteris M. Sopo ko ieteica m. Faust nai Dienasgr mat nerakst t m su v rdus. Hel na Kova ska 23.01.1926.g. atbrauca uz Krakovu, lai tur pabeigtu postul tu. Taj dien Krakov nomira m sa Henrika Losinska, dz. 20.01.1897.g., kongreg cij iest jusies 1920.g., nodarboj s ar apavu gatavošanu. 25 Novici ta vad ja taj laik bija m te Malgožata – Anna Gimbuta, dz. 10.10.1857. g., kongreg cij iest jusies 1893. g. Bija novici ta vad ja, v k – Vi as m jas priekšniece, bet
c tam – treš p rbaud juma instruktore. Izc s ar pašaizliedz bu un attur bu. Pazem ga, klusa, dievbij ga – vi a bija priekšz me m m. Mirusi 08.05.1942. g.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
266
26 Priesteris Sta islavs Rosponda, dz. 30.09.1877.g. išk s, Krakovas tuvum , priestera sv bas sa mis 10.08.1901.g., pild ja Krakovas Gar semin ra prefekta funkcijas, v k rektora pien kumus. 12.06.1927. g. iesv ts par b skapu. Ilgus gadus bija Krakovas arhidiec zes galvenais vik rs. Ar Dievm tes Ž lsird bas m su kongreg ciju vi u saist ja sirsn gas draudz bas attiec bas. Miris 04.02.1957. g., apglab ts dzimtaj s išk s. 27 Tas bija 30.04.1926. g. Šo br di atceras m sa Klemensa Bu eka, kura iet rpšanas laik kandid tes iet rpa m u habit : „1926.g. maij man bija j iet rpj Helenka Kova ska. Kad vi a pie alt ra sa ma habitu, es vi ai teicu: „Helenka, pasteigsimies, j uzvelk habits.” Hel na zaud ja sama u. Es aizskr ju p c smarž dens, lai vi a n ktu pie sama as... V k es vi ai
rmetu, ka vi ai bijis ž l š irties no pasaules... Tikai p c vi as n ves sapratu, ka š s bšanas iemesls bija nevis ž lums p c pasaules, bet pavisam kas cits.” 28 Vad ja taj laik bija m sa Marija Juzefa – Stef nija Bžoza, dz. 1889.g., kongreg cij iest jusies 1909.g., m ža sol jumus salikusi 15.05.1917.g. Pild ja meite u audzin jas pien kumus Krakov . 1925.g. tika nos ta uz Lavalu Francij , lai tur lab k iepaz tos ar novicianšu audzin šanas procesu un izjustu kongreg cijas garu. P c atgriešan s no Lavalas 20.06.1926. g. p ma novici tu un to vad ja l dz 30.10.1934.g. Vi a bija priekšz ga vad ja un laba dv se u pazin ja. Bija pras ga, bet ar g ga k m te un labv ga pret katru novicianti. !934. g. ener lais kapituls vi u iev ja par galveno padomnieci, vienlaikus vi a k uva par galven s m jas priekšnieci Varšav . P c pieciem gadiem šaj amat vi a mira no v ža 09.11.1939.g. 29 Novici ta biktst vs bija priesteris Teodors aputa. Dz. 1884.g., par priesteri iesv ts 07.07.1907.g. P c studiju beigšanas Jagelas Universit tes Teolo ijas fakult tika nor kots par maz semin ra rektoru un sinod lo tiesnesi. No 1925. g. novembra bija Dievm tes Ž lsird bas orde a novici ta biktst vs Krakov . Š s funkcijas vi š veica gandr z l dz pašai n vei (02.03.1945.) un novicianšu vid bija ieguvis lielu uztic bu. 30 T bija m sa Placida – Antonija Putira, dz. 1903.g., kongreg cij iest jusies 1924.g. Mirusi 07.10.1985.g. 31 „Sv s paklaus bas v rd ” kongreg cij audzin jas dr kst pav t m m, kuras salikušas m ku sol jumus. Faktiski šai audzin jai nebija t du ties bu, t pat m sai Faust nai, kura bija noviciante, nebija oblig ti j paklausa š dai pav lei. Ja audzin ja Faust nai pav ja ”sv s paklaus bas v rd ”, tad cer ja tikai uz noviciantes labo gribu un dievbij bu, v s š veid pal dz t atbr voties no smagiem p rdz vojumiem. 32 Taj laik oblig tie gar gie vingrin jumi bija r ta pusstundas medit cija, Rožukro a viena da a, Krustace š, Stundu dziesmas Vissv s Jaunavas Marijas godam. 33 M sai audzin jai t pat k cit m priekšniec m ir ties bas atbr vot novicianti no oblig tiem gar gajiem vingrin jumiem vai to viet noteikt citus. 34 1927.g. Liel Piektdiena bija 15. apr . 35 Sol jumus uz laiku m sa Faust na salika 30.04.1928.g. 36 No m sas Faust nas citur teikt var secin t, ka tas notika Varšav . Varšavas m jas priekšniece taj laik bija m te Rafaela – Katr na Bu inska, dz. 23.12.1879.g., kongreg cij uz emta 18.10.1900.g., mirusi 23.12.1956.g. Bija izcila vad ja. Izc s ar skaidriem, pareiziem spriedumiem par cilv kiem un liet m un reiz ar praktisku dom šanu. Daudz r s par kongreg cijas iekš jo un jo izaugsmi. Attiec s ar m m bija sirsn ga, tieša un uzman ga. Prata nov rt t un kop jam labumam izmantot katras m sas sp jas.
37 As josta (wlosiennica) – „gandar juma r ks”, josta, kas noausta no asas vilnas. 38 No t m piez m redzams, ka runa ir par klostera m jas kapelu Varšav , Žitnajas
iel . Kapela atrad s atseviš , pat lu no m su m jas. Ieeja kapel bija no s tas puses. Taj laik kapela bija paredz ta vien gi m m un audz kn m. Cilv ki no rpuses to gandr z neapmekl ja.
39 „Audz knes” – kongreg cija vad ja audzin šanas iest di mor li nestabil m un gr ti audzin m meiten m. Sarun s vi as sauca par audz kn m vai b rniem. Grupas (klases) bija nodotas m su audzin ju p rzi , vi as sauca ar par klases m m.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
267
40 Taj laik biktst vi Varšavas m Žitnajas iel bija priesteri Bro islavs Ku eša un Františeks Rosla ecs; rk rtas biktst vs bija priesteris jezu ts Aloizs Bukovskis.
41 Priesteris Mihals Sopo ko, dz. 01.11.1888.g., Novosados, Vi as apgabal , par priesteri iesv ts Vi 1914.g., no 1928.g. profesors Vi as Stefana Batoras universit tes Teolo ijas fakult , p c kara – Gar gaj semin Belostok . No 01.01.1933.g. l dz 01.01.1942.g. bija parastais biktst vs Dievm tes ž lsird bas m su kongreg cij Vi . Miris 15.02.1975.g. Belostok . Priesteris Sopo ko ir izvirz ts sv to k rtai un šai sakar notiek inform cijas process diec (Belostok ).
42 Pirms ierašan s Vi m sa Faust na divas reizes bija „iekš ji” redz jusi savu n kamo gar go vad ju. Pirmo reizi tas bija Varšav , treš p rbaud juma laik , otro reizi – Krakov .
43 Taj laik m sa Faust na v l neslimoja ar tuberkulozi, v k t p ma visu vi as organismu; taj laik vi a bija oti nov jin ta un zaud jusi sp kus.
44 Taj laik m sa Faust na str ja virtuv audz kn m, kur vajadz ja pagatavot dienu vair k nek divsimt person m.
45 T k rsti m sai Faust nai nebija noteikuši fizisku slim bu, citas m sas uzskat ja, ka vi a izliekas slima, jo negrib str t, bet v las vair k l gties.
46 Dievm tes Ž lsird bas kongreg cij past v prakse, ka p c asto u un triju dienu rekolekcij m visas m sas atjauno saliktos sol jumus, kop gi sakot sol jumu formulu un nobeidz to ar v rdiem: „Mans Dievs, d man ž last bas, lai es tos pild tu uztic k nek l dz šim.”
47 Juzefineks – t nosaukta jauna kongreg cijas noda a Varšav , Grohov , Hetmana iel 44; taj laik to vad ja Varšavas galven s m jas priekšniece (Žitnajas iel ).
48 Taj laik biktst vi Plock bija: priesteris dolfs Modze evskis(1862-1942), Plockas katedr les kapitula prel ts. P c
studij m Plockas semin un Rom un priestera sv bu sa emšanas (24.04.1887.) bija Gar semin ra profesors P terburg , p c tam Plock . 17.02.1941.g. tika izvests kop ar citiem priesteriem uz l eri Dzialdov un tur v cu okupantu nogalin ts;
priesteris prel ts Ludviks Vilkonskis (1866-1940), kanoni is, Plockas katedr les penitenci rs. Bija skolot js, kad iest s Gar gaj semin , par priesteri iesv ts 05.07.1891.g.
rmai us bija Plockas katedr les vik rs, Plockas gar semin ra gar gais t vs, no 1909. gada – Plockas katedr les penitenci rs un Plockas b skapa kapel ns. 28.02.1940.g. kop ar b skapiem tika v cu intern ts un izvests uz Slupni, kur miris 02.06.1940.g. Daudzus gadus laiku pa laikam vi š bija biktst vs Dievm tes Ž lsird bas kongreg cij Plock ;
priesteris Vaclavs Jezuseks, dz. 1896.g., par priesteri iesv ts 1920.g. No 1923. l dz 1972. g. bija kanonisko ties bu profesors Plockas gar gaj semin , veica ar Plockas diec zes
rijas kanclera pien kumus, bet kara laik – Plockas diec zes galven vik ra pien kumus. Miris 05.12.1982.g.
Tagad nav iesp jams noteikt, pie kura no šiem priesteriem gr ks dz bija m sa Faust na. 49 Plockas m jas priekšniece taj laik bija m te Ruža – Janina Klobukovska, dz.1882.g.,
kongreg cij iest jusies1902.g. Vair s kongreg cijas m s pild jusi priekšnieces pien kumus. 1934.-1945.g. bija ener lpriekšnieces asistente, 1946.-1952.g.- ener lpriekšniece. Mirusi 18.11.1974.g.
50 Priesteris Juzefs Andrašs JS, dz.16.10.1891.g. Velopol , Novo San as tuvum , J zus Sabiedr iest jies 22.09.1906., priestera sv bas sa mis 19.03.1919.g. Gandr z visa vi a dz ve bija saist ta ar L gšanu apustul ta izdevniec bu. Vi š bija autors, direktors un galvenais redaktors m nešrakstam zus Sirds V stnesis (1930.-1938.) Tr sdesmitajos gados bija L gšanas apustul ta galvenais valsts direktors. Miris 01.02.1963.g.
51 Nav iesp jams noteikt, kuru biktst vu dom jusi m sa Faust na. Šaj Dienasgr matas fragment vi a atceras savus senus p rdz vojumus un nemin ne datumu, ne vietu, kur uztur s, run vien gi par biktst va teikto attiec uz Dieva pl niem vi as dz .
52 rk rtas biktst vs novici taj laik bija priesteris Teodors aputa. 53 Atsaucas uz L kas Eva lij aprakst to notikumu (Lk. 8, 44-48). 54 Skat. 42. piez mi.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
268
55 „Trešais p rbaud jums” – laika posms, kad klosterm sas gatavojas m ža sol jumu salikšanai. Dievm tes Ž lsird bas kongreg cij tas ilgst piecus m nešus. M sai Faust nai trešais
rbaud jums notika 1932/33.g. Varšav . Treš p rbaud juma vad ja bija m te Malgožata Gimbuta.
56 Par Kalv riju Vi sauca Krustace a apst šan s mežain kalnain . Visu Krustace a gaitu sauca par taci m. No Vi as klostera m jas Antakol uz „Kalv riju” var ja nok t ar ku i.
57 Taj laik uz trešo p rbaud jumu no Vi as bija izbraukusi m sa Petronella, kura str ja virtuv . M sa Faust na atbrauca, lai vi u aizst tu.
58 Vi priekšniece taj laik bija m te Ir na – Marija Kžižanovska, dz. 25.11.1889.g., kongreg cij iest jusies 07.12.1916.g. Bija audzin ja meite u audzin šanas iest , novici ta audzin jas pal dze, daž du m ju priekšniece un ener lpriekšnieces asistente. Mirusi Vroclav 03.12.1971.g.
59 Visticam k, ka m su Faust nu pavad ja Just na Golofita. Vi as vienoja draudz bas saites jau no novici ta laikiem, un m te Ir na, laikam v loties iepriecin t m. Faust nu, deva vi ai par ce abiedri senu draudzeni. sa Just na – Marianna Golofita, dz. 05.07.1908., kongreg cij iest jusies 1927.g. august , p c sol jumu salikšanas str ja virtuv Varšav , Vi , Radom . M sas Faust nas inform cijas procesa laik vi a bija viena no lieciniekiem. Mirusi 28.04.1989.g. 60 Virtuv str još m m m ik ned as main s vi u pien kumi. 61 Tas droši vien bija tuberkulozes s kums, lai gan rsti to v l nebija noteikuši. 62 M te Rafaela Bu inska. 63 Biala – taj laik ciems net lu no Plockas, kur kongreg cija nopirka bijuš s muižas kas un tur iek rtoja atp tas namu Plockas klostera m m un audz kn m. M su m joklis
atrad s neliel m d rza vid , ar galveno ieeju no d rza puses. Pie ieejas durv m bija veranda. 64 Kongreg cijas vad taj s iest s meiten m un sieviet m, kuras mor li nestabilas, nereti bija personas, naid gi noska otas pret reli iju un sv tajiem sakramentiem. Bieži vien bija vajadz gs ilgs laiks un paša Dieva ž last ba, lai vi u attieksme main tos. 65 ”Pat ja Tu grib tu mani nogalin t, es uzticos Tev” nedaudz p rveidoti v rdi no jaba gr.13,15. 66 Visticam k, ka priesteris Mihals Sopo ko. 67 T s bija Vi as m jas audz knes Imelda, Eda, Ignasija, Malgosja un Jadviga Ovara (sk. „M sas Faust nas dokumenti”, J. Ovaras v stule). etru pirmo vairs nav šaj pasaul . Jadviga Ovara dz vo Gdansk , m sas Faust nas inform cijas procesa laik vi a bija lieciniece. Akts par šo m sas Faust nas v ziju tika uzrakst ts Vi 28.11.1934.g. To parakst jusi
sa Faust na, m sa Taida, kura pierakst ja m sas Faust nas liec bu, un audz kne Imelda. Liec bu patiesumu apstiprin ja m te Ir na Kžižanovska, klostera priekšniece. 68 Gleznot ja Eugenija Kazimirovska z Dieva Ž lsird bas sv tglezna pirmo reizi, pateicoties priestera Mihala Sopo ko p m, tika izst ta tr s dienas sakar ar Pasaules Pest šanas jubilejas gada nosl guma svin m 1935.g. 26.-28. apr . T tika novietota augstu Ostra Bramas log un bija redzama no t lienes. Š s svin bas iekrita pirmaj sv tdien p c Lieldien m, kurai, p c m. Faust nas liec bas, j st par Dieva Ž lsird bas sv tkiem, k to vi ai piepras jis Kungs J zus. Priesteris Mihals Sopo ko šajos sv tkos teica m bu par Dieva
lsird bu. 69 „Katehisms par klosterdz ves sol jumiem”. Dievm tes Ž lsird bas kongreg cij novici ta audzin jas vad s p c jezu tu t va P tera Kotello darba „Sol jumu katehisms”. Uz t pamata audzin jas bija izveidojušas person gu rokasgr matu lekcij m par klosterm su sol jumiem. Taj bija ietverti jaut jumi un atbildes, kurus katrai m sai bija j ieraksta sav piez mju gr mati un j zina no galvas. 70 P c v rda „izg ju” fr ze apraujas, bet n kamaj teikum run par ko citu. Ir zin ms, ka
sa Faust na savu Dienasgr matu rakst ja paslepus. Varb t taj br vi u k ds p rtrauca, un kamaj reiz vi a vairs neatgriez s pie ies kt s domas.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
269
71 T var ja b t m te Mihaela Mora evska, kongreg cijas ener lpriekšniece, vai m sa Marija Juzefa Bžoza, novici ta vad ja. 72 Iesp jams, ka š s neveiksmes bija saist tas ar ikdienas pien kumu izpildi un apk rt jo neizpratni. 73 Dievm tes Ž lsird bas kongreg cij m m nav atseviš u istabu, vi as dz vo vair kas vien telp . Katras m sas vietu nodala ar aizslietni. Š di atdal tu telpas da u kongreg cij sauc par celli. 74 Ar v rdu „atk pties” m sa Faust na izsaka v šanos vair ties no iekš m atkl sm m,
t izklaid gai. Ta u par š du atk pšanos zin ja tikai vi a pati. ji t s nebija paman mas. 75 „Cit viet ” – cit s Dienasgr matas burtn s. Ilgu laiku m sa Faust na visp r nerakst ja par saviem p rdz vojumiem, dv seles st vokli un sa emtaj m ž last m. Tikai p c biktst va Mihala Sopo ko ierosmes s ka rakst t par saviem aktu lajiem p rdz vojumiem, k ar par agr kiem p rdz vojumiem, kurus vi a atcer s. P c k da laika vi a savas piez mes sadedzin ja. Priesteris M. Sopo ko šo gad jumu apraksta š di: „ Kam r es dažas ned as atrados Sv taj Zem , vi a, it k e a pam ta, Dienasgr matu sadedzin ja. K gandar jumu es vi ai liku atjaunot izn cin to tekstu, bet tai paš laik vi ai bija jauni p rdz vojumi, kurus vi a pierakst ja kop ar atmi m no sadedzin s burtn cas. T c vi as Dienasgr mat tr kst hronolo iskas sec bas.” 76 „M ža sol jumi”- Dievm tes Ž lsird bas kongreg cij tos saliek p c piecu gadu dz ves kloster . ener lpriekšniece, noklaus jusies savas padomes ierosin jumus, dod at auju klosterm m salikt m ža sol jumus vai ar izsl dz no kongreg cijas. 77 M su Faust nu nomierin ja priesteris Juzefs Andrašs (rekolekciju laik (20.-30.06.1933.g.), kurš vi u saprata un deva vi ai attiec gus padomus. 78 Visticam k, ka m sai Faust nai te bija pr priesteris Mihals Sopo ko. 79 Glezna, kur Kristus uzgleznots ar stariem un uzrakstu „J zu, es Tev uzticos”, t s izst šana publiskai godin šanai, k ar Dieva Ž lsird bas kron ša izplat šana. Visas š s „Kunga
šan s” tika izpild tas ar priestera J. Sopo ko p m. 80 „Gar vad ja” – priestera J. Sopo ko. 81 Visticam k, Malgožata Gimbuta. 82 M sa Faust na taj laik bija postulante un str ja virtuv kop ar m su Marciannu Osvencimeku. M sa Marcianna vi ai lika sakopt visu un nomazg t traukus p c pusdien m, bet pati izg ja. Hel na, v k m sa Faust na, s ka darbu, bet nevar ja to izpild t, jo m sas n ca v k pusdien s un ik p c br ža k da l dza pasniegt pusdienas vai izdar t ko citu. Atgriezusies virtuv ,
sa Marcianna redz ja, ka trauki nav nomazg ti, un par sodu lika vi ai s t uz galda tik ilgi, cik ilgi vi a pati str s. sa Marcianna – J lija Osvencimeka, dz. 1897.g., kongreg cij iest jusies 1919.g., ilgus gadus str ja par vir ju. Mirusi 20.04.1979.g. 83 M sa Marcianna nedr kst ja dot š du r kojumu „paklaus bas var ”. K izriet no vi as atmi m, t c, ka Hel na nebija izpild jusi vi as doto uzdevumu, vi a likusi s t uz galda un skat ties, k vi a pati veiks šo darbu. Hel na bija p rsteigta par š du sodu un br di šaub s. Tad
sa Marcianna jaut ja postulantei: „Tad tik paklaus ga, Hel na, tu esi?” Šo jaut jumu Hel na saprata k r kojumu „paklaus bas var ”. 84 Daž s kongreg cijas m s, t.sk. Varšav , Žitnajas iel , bija noteiktas nakts dež ras
m, lai neiek tu zag i. Dežur još s m sas apstaig ja m ju, apgaismoja pagalmu, pa logiem skat s lauk , lai pasarg tu m ju no iesp jam s laup šanas. 85 Sv s imenes francisk u m su kongreg cija dibin ta 1857.g.; dibin js arhib skaps Zigmunds Felinskis. Š s kongreg cijas galven m ja atrodas Varšav , Že aznas iel , kaimi os ar Dievm tes Ž lsird bas kongreg cijas galveno m ju. 86 „Mazais J zus”- skat. 17. piez mi. 87 1929. gad m sa Faust na k du laiku uztur s kongreg cijas m Kekž , net lu no Pozna as.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
270
88 Iesp jams, ka vi a aizst ja m su Modestu Že kovsku, kura šaj laik bija slima un vi ai bija j brauc rst ties uz Varšavu. 89 Katra m neša s kum m sas vienu dienu velt gara atjaunošanai jeb vienas dienas rekolekcij m. Taj dien nav rekre cijas, m sas saglab klus šanu un piln gu koncentr šanos, notur vienas stundas medit ciju, iet Krustace u, izdara sirdsapzi as izmekl šanu, kas aptver gar go darbu m neša laik , un v l – pusstundas medit ciju par n vi. 90 Vienu dienu m nes , kuru noteica audzin ja, noviciantes uztv ra k Krustace a dienu. Šaj dien katrai vajadz ja censties labi koncentr ties un savienoties ar Euharistisko J zu, vi as ar l dza audzin jai papildu miesas vai gara m rd šanu un visus savus darbus, l gšanas un ciešanas upur ja Kungam J zum par gr cinieku gl bšanu. Dažas m sas šo praksi saglab ja ar
c novici ta beigšanas. 91 Skat. 55. piez mi. 92 Treš p rbaud juma vad ja taj laik bija Malgožata Gimbuta. 93 Valendova – Varšavas tuvum ( Nadažinas draudze). M sas tur vad ja audzin šanas iest di meiten m.1936. g. p c Tieslietu ministrijas ierosin juma kongreg cija Valendov nodibin ja noda u meiten m un sieviet m, kuras bijušas noties tas pirmo reizi. sa Faust na l dztekus rekolekcij m Valendov atrad s ar 1936.g., no 25. marta l dz apr lim. 94 M te Mihaela Mora evska. 95 Rekolekcijas vad ja priesteris jezu ts Edmunds Elters, dz. 14.11.1887.g., J zus Sadraudz iest jies 15.07.1905.g. Vispus gi izgl tots priesteris – stud jis Varšavas universit ,
c tam Rom un Par . 1926.g. tika uzaicin ts par tikas profesoru P vesta Gregora universit Rom . 1932.g. atgriez s Varšav un bija gar gais t vs rekolekciju vad js. 1945.-1948.g. vad ja Ve kopo skas Mazoveckas jezu tu provinci, v k atkal pasniedza Gregora universit . Miris Rom 27.08.1955.g. 96 Skat. 19. piez mi. 97 Visticam k, Jan na Bartkevi a. 98 Derdi – apdz vota vieta net lu no Valendovas, Nadažinas draudz . K aze etvertinska kongreg cijai te uzd vin ja gabalu lauku, meža un saimniec bas kas, lai izveidotu iest di
re iem, kuriem tr kst tikumisk s audzin šanas. L dz 1947.g. š m ja palika Valendovas priekšnieces p rraudz , bet no š laika k uva par patst gu kongreg cijas m ju. 99 Trešaj p rbaud jum kop ar m su Faust nu bija m. Bonaventura delmane-Glovacka, (1902-1936), m. Florent na Pajenka (1905-1950), m. Henrika Sko imovska (1900-1974), m. Ren ta Jadlovska (1903.-1962.). 100 Ap rbu noliktava –te bija ar m u ap rba š šanas darbn ca. Noliktav str jošo
su pien kumos bija ap rbu un ve as t šana, labošana un nog de m m p c mazg šanas, k ar ap rbu komplektu papildin šana. 101 Dievm tes Ž lsird bas kongreg cijas m sas taj laik dal s divos koros: t saukt s
sas vad jas un m sas pal dzes (koadjutores). M su pieder bu pie k da no koriem noteica kongreg cijas vad ba, tas bija atkar gs no intelektu l me a, vecuma un sp m. M su vad ju pien kums bija kongreg cijas un audzin šanas iest žu vad ba, m sas koadjutores vi m pal dz ja, paši fiziskos darbos. 102 „Dzelzs josta” – š josta ir l dz ga smalkam dzelo dr šu pinumam. Š das jostas valk šana bija viens no gandar šanas veidiem. 103 M sa Mihaela Mora evska.
104 Kongreg cijas m Varšav , Žitnajas iel biktst vi bija: priesteris Aloizs Bukovskis SJ – rk rtas biktst vs, priesteris P teris Loeve parastais biktst vs, priesteris Františeks Rosla ecs – parastais biktst vs, priesteris Bro islavs Ku eša – parastais biktst vs.
105 Iepret mazajai kapelai koridora pret pus atrad s z le, kur notika m su tikšan s. 106 „Rekre cija”- laiks m su atp tai p c darba. 107 Varšavas m jas priekšniece taj laik bija m te Rafaela Bu inska (sk. 36. piez mi).
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
271
108 Hel nas jaun m sa – Vanda Kova ska, dz. 1920.g. P c vi u vec s m sas Juzefas Jasinskas (Kova skas) zi m, Vanda neilgi pirms Otr pasaules kara iest jusies Mirstoš J zus Sirds m su ursuliešu kongreg cij . Kara laik v cieši izveduši uz Reiha teritoriju. P c atbr vošanas vi a neatgriez s Polij , apprec s ar angli un kop ar vi u aizbrauca uz Angliju.
109 M te Malgožata Gimbuta. 110 Iesp jams, viens no parastajiem biktst viem Varšav . 111 M sa Marija Juzefa Bžoza. 112 „Iedom ta at auja”- pamatojas uz to, ka m sa, darot kaut ko bez priekšnieces at aujas,
ir p rliecin ta, ka priekšniece to at autu. 113 M sas beidza trešo p rbaud jumu novici ta m . 114 Skat. Dienasgr. 55. 115 M sa Faust na baid s, ka vi as iekš jie p rdz vojumi var tu b t il zijas, jo vair k
c, ka t dom ja daži biktst vi un vad jas. 116 M ža sol jumi – p jie m u sol jumi, kuros dod Dievam m ža sol jumus š st ,
nabadz un paklaus . No šiem sol jumiem var atbr vot tikai Apustuliskais Kr sls. 117 S ru p rkl js – liela melna sega ar vid izš tu baltu krustu. Dievm tes Ž lsird bas
su ceremoni ls paredz ja, ka pirms m ža sol jumu salikšanas vai pirms sol jumu formulas nolas šanas m sas krita alt ra priekš krusta veid un vi as apsedza ar s ru p rkl ju par z mi tam, ka vi as ir mirušas pasaulei. Šaj laik citas m sas, kas piedal s ritu , bals las ja 129. psalmu (De profundis) un zvan ja zvani k b ru laik . Celebrants, parasti b skaps, sv ja m sas ar sv to deni un p c tam teica: „Celieties, kas esat mirušas pasaulei, J zus Kristus sv s j s...”
118 Priesteris Mihals Sopo ko. 119 Dievm tes Ž lsird bas kongreg cij bija noteikums, ka katru m nesi m sas l dza
priekšniecei at aut nelielas miesas m rd šanas, l gšanas, kas nav iek autas kongreg cijas nolikum , atbr vot no t du noteikumu iev rošanas, kurus k du laiku nesp j iev rot, k ar dot at auju k m personisk m liet m.
120 B skaps Sta islavs Rosponda, kurš tajos gados Dievm tes Ž lsird bas kongreg cij Krakov parasti vad ja sol jumu salikšanu.
121 M te Mihaela Mora evska. 122 Taj laik priekšniece enstohov bija m te Serafima – Solomeja Kuku ska, dz.
30.11.1873.g., kongreg cij iest jusies 18.07.1894.g., veica audzin jas pien kumus, v k bija priekšniece Krakov , enstohov , Valendov . Mirusi 10.06.1964.g.
123 Skat. 59. piez mi. 124 Dievm tes Ž lsird bas sv tki, kurus svin 5. august , ir kongreg cijas Aizbildnes
sv tki. 125 Is. 53, 2-9. 126 Skat. Dienasgr. 53, 67. 127 Priesteris Kazimirs Dombrovskis, dz.08.02.1890.g., par priesteri iesv ts
29.05.1920.g., p c sešu gadu darba draudz 30.07.1926.g. iest jies J zus Sabiedr , kur str ja mision rs, konsultants un biktst vs. Miris 16.04.1976.g.
128 Tas ir – Dieva Ž lsird bas sv tbildes uzgleznošana un Dieva Ž lsird bas sv tku iedibin šana.
129 M te Ir na Kžižanovska. 130 Gar gais vad js – priesteris Mihals Sopo ko. 131 Runa ir par sv tbildi, kuru gleznojis Eugenijs Kazimirovskis Vi . 132 Uzticamais kalps – te priesteris Mihals Sopo ko. 133 No priestera Mihala Sopo ko. 134 Tas bija sv. Mi a bazn , kur priesteris M. Sopo ko bija rektors un notur ja Sv to
Misi. 135 Pie Eugenija Kazimirovska. 136 M te Ir na Kžižanovska.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
272
137 T var tu b t m sa Filomena Andreiko, kura mirusi Varšav 13.07.1934.g. pl. 16.45. etrus gadus vi a bija slimojusi ar sirds astmu smag form . Vi as miršana ilga 14 stundas.
sa Filomena – Viktorija Andreiko, dz. 25.05.1878.g., kongreg cij iest jusies 25.11.1894.g., bija audzin ja, zakristi ne, ekonome kongreg cijas m Varšav .
138 Dievm tes Ž lsird bas kongreg cij bija noteikums, ka visas vesel s m sas ik ceturtdienu no pl.21 l dz 22 notur ja pateic ba piel gsmi – sv to stundu. Pirms m neša pirm s piektdienas ador cija turpin s visu nakti; m sas main s ik p c stundas.
139 Dr. Hel na Maciejevska (1888-1965), taj laik bija rste kongreg cijas Vi as m . 140 Priesteris Mihals Sopo ko. 141 M te Ir na Kžižanovska. 142 „P rdomas” – l gšana dom s, kas pamatota tic bas paties bu apcer , to nobeidz ar
mumu praktiskai dz vei. Dievm tes Ž lsird bas kongreg cij m sas ik dienas notur ja pusstundu garas p rdomas. Vakar m sas sagatavo noda as (tematus) p rdom m otr r .
143 Dieva Ž lsird bas kulta sludin šana (skat. Dienasgr. 47-50). 144 Priesteris Mihals Sopo ko. 145 „M su audis”- šaj viet : cilv ki, kuri past gi pieg ja klosterim maizi. 146 Krakov , Smo enskas iel ir Dieva Ž lsird bas bazn ca, celta 1626.-1629.g., iesv ta
26.10.1665. Aizbild a sv tki šai bazn cai ir 14. septembr – Sv Krusta paaugstin šanas dien . 147 „Kapituls”- m su sapulce, kur m jas priekšniece nolas ja su ask tisku lekciju, deva
nor jumus par regulas izpildi, bet m sas nož loja savus p rk pumus regulas iev rošan . 148 „M te”- m jas priekšniece. Vi as m šaj laik priekšniece bija m sa Bordžija –
Jadviga Tihija, dz.25.01.1887.g., kongreg cij iest jusies 1913.g., pild ja sanit res, k ar m jas priekšnieces pien kumus Vi un Valendov . Mirusi Vroclav 26.04.1970.g. Bija lieciniece
sas Faust nas inform cijas proces . 149 „Benedikcija” (ador cija) – ss dievkalpojums un sv ba ar Vissv ko Sakramentu. 150 Viens no ieradumiem Dievm tes Ž lsird bas kongreg cij : sv tbild m otr pus vai
uz karti m uzraksta Dieva Personu vai daž du sv to v rdus un Jaungad pie brokastu galda katra m sa izvelk vienu karti u; š veid vi a sa em sev aizbildni n kamajam gadam.
151 „ te”- viens no gandar šanas „r kiem” (sk. 101. piez.). 152 No priestera Mihala Sopo ko v stules m sai Faust nai 1937.g. novembr k st zin ms,
vi š par Dieva Ž lsird bas sv tku iedibin šanu run jis ar apustulisko nunciju Polij arhib skapu Filipu Kortesu, cer dams, ka nuncijs šo jaut jumu iesniegs Sv tajam T vam.
153 M sas Faust nas piez mju rokrakst šis l mums ierakst ts atseviš lappus . 154 Ar šo redz jumu var saist t notikumus sakar ar to Dieva ž lsird bas godin šanas
veidu, k du pied m sa Faust na. Tic bas m bas kongreg cijas Notifik cija 06.03.1959.g. (Acta Apostolicae Sedis LI [1959] 271. lpp.) noliedza sludin t Dieva ž lsird bas godin šanu t form , k pied ja m sa Faust na. Saska ar šo Notifik ciju no daudz m bazn m iz ma Dieva Ž lsird bas sv tbildes, kas bija veidotas p c m sas Faust nas v zij redz t la, bet priesteri vairs nem ja par Dieva ž lsird bas godin šanu š form . Pats priesteris Mihals Sopo ko sa ma stingru aizr jumu no Apustulisk Kr sla un piedz voja citas nepatikšanas.
Dievm tes Ž lsird bas kongreg cijai ar bija aizliegts izplat t šo kultu, t c tika rtraukta sv tbild šu, kron ša un citu m sas Faust nas l gšanu izplat šana. Lik s, ka m sas
Faust nas misija ir piln gi nosv trota. dz tam br dim, kad Notifik cija par s kongreg cijas m Krakov , kur mirusi m sa
Faust na, Dieva Ž lsird bas sv tglezna jau bija ieguvusi lielu slavu un pateic par dziedin šanu tika apkarin ta ar vot m. Katra m neša trešaj sv tdien te notur ja svin gu Sv to Misi, priesteri teica m bas par Dieva ž lsird bu, bet pirm sv tdiena p c Lieldien m tika svin ta k Dieva
lsird bas sv tki, kuriem kardin ls dams Sapieha 1951.g. noteica piln gas atlaidas uz septi iem gadiem.
Sakar ar Apustulisk Kr sla aizliegumu m sas v rs s pie Krakovas arhidiec zes rvaldnieka arhib skapa Eugenija Baziaka ar jaut jumu, ko dar t ar Dieva Ž lsird bas
sv tgleznu, kura atrad s m su kapelas s nu alt un bija tic go godin ta, k ar – k iztur ties
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
273
pret svin m, kas jau bija iedibin tas. Arhib skaps Baziaks sav atbild lika sv tbildi atst t tur, kur t ir, neliegt tic gajiem š s gleznas priekš izl gt vi iem vajadz s ž last bas un saglab t jau iedibin tos sv tkus Dieva ž lsird bas godin šanai. Dieva ž lsird bas kults t form , k to pied ja m sa Faust na, iztur ja laika p rbaudi neliel m su kongreg cijas kopien Krakov , Vro jes iel 3/9, kur atdusas m sas Faust nas mirst s atliekas.
Un pats galvenais: 30.06.1978.g. Apustuliskais Kr sls atc la aizliegumus, kas bija noteikti ar min to1959. g. Notifik ciju. Tic bas m bas kongreg cija pasludin ja Notifik ciju (AAS LXX [1978.g.] 350. lpp.), kuru 15.04.1978.g. parakst jis t s prefekts kardin ls Franjo Šepers un sekret rs arhib skaps Žeroms Hamers OP. Taj teikts: „No daž m pus m, paši no Polijas, ar ofici li, v ršas ar jaut jumu, vai paliek sp aizliegumi, kas ietverti Tic bas m bas kongreg cijas Notifik cij , kas izdota Acta Apostolicae Sedis 1959.g. 271.lpp., attiec uz Dieva ž lsird bas godin šanu t s form s, k to sludin ja m sa Faust na. Sv Kongreg cija, emot v dadzskaitl gos ori in los dokumentus, kas nebija zin mi 1959. g., apspriedusi b tiski
izmain jušos apst us un emot v daudzu po u b skapu domas, pazi o, ka aizliegumi, kas ietverti min taj Notifik cij , vairs nav saistoši.”
12.07.1979.g., atbildot Bezvain gi Ie emt s Vissv s Jaunavas Marijas priesteru mari u kongreg cijas ener lpriekšniekam, kurš š s pašas kongreg cijas sv. Sta islava Kostkas Amerikas provinces priekšnieka v rd l dza autoritat vi izskaidrot 1978.g. Notifik cijas saturu, kas atce aizliegumu izplat t Dieva ž lsird bas godin šanu m sas Faust nas Kova skas ieteiktaj form , Tic bas m bas kongreg cijas prefekts kardin ls Fra jo Šepers apstiprin ja: „Attiec uz šo jaut jumu (kas skarts ener lpriekšnieka v stul ) priec jos, ka varu pazi ot, ka ar Notifik ciju, kas izsludin ta 30.06.1978.g.(AAS LXX [1978.g.], 350.lpp.), kura radusies sakar ar ori in lu dokumentu izp ti, k ar pateicoties pamat gai inform cijai, kuru iesniedzis bijušais Krakovas arhib skaps kardin ls Karols Voitila, Sv tais Kr sls nol mis atcelt aizliegumu, ko satur ja iepriekš 1959.g. Notifik cija (AAS,1959.g., 271.lpp.). Š iemesla d var uzskat t, ka no š s sv s Kongreg cijas puses vairs nav nek du š rš u Dieva ž lsird bas kulta izplat šanai
s form s, k to pied jusi m sa Faust na Kova ska.” Tagad š godin šana izplat s ar jaunu sp ku, to sekm teologu pieaugoš interese.
Izskat s, ka piepild s m sas Faust nas paredz jums. 155 Šaj viet m sa Faust na, nelietojot interpunkcijas z mes, p rg jusi no v zijas apraksta
pie iekš ji dzird cit šanas. 156 Rekolekcijas Vi (04.-12.02.1935.g.) vad ja priesteris P vels Macevi s JS (dv se u
gans p c Austrumu rita). Rekolekciju beig s bija Sv Mise p c Austrumu rita un m sas pie ma Sv to Kom niju zem div m z m.
157 Ar v rdu „j ” m sa Faust na s k cit t iekš ji dzird tos Kunga J zus v rdus, bez pašas grafiskas p rejas.
158 Sol jumu atjaunošana (renov cija) – ar Dievm tes Ž lsird bas kongreg cijas Konstit ciju noteikts, ka katrai m sai divreiz gad , p c asto u un tr s dienu rekolekcij m,
atjauno sv tie sol jumi: š st bas, nabadz bas un paklaus bas. 159 „M jas Saimnieks”- Kungs J zus Vissv kaj Sakrament . 160 M te Marija Juzefa Bžoza – m sas Faust nas audzin ja novici , v k m jas
priekšniece Varšav . 161 Juzefineks – skat. 47. piez mi. 162 ener lpriekšniece – m te Mihaela Mora evska toreiz dažas dienas pavad ja
Grohovas m . 163 M te Bordža Tihija. 164 M sa Marija Solomeja O šakovska, mirusi 1962.g. j nij . 165 Te ir runa par Dieva Ž lsird bas sv tgleznu, ko z jis Eugenijs Kazimirovskis. Š
glezna tika izst ta publiskai godin šanai Ostra Bram Pasaules atpest šanas jubilejas gada svin bu nosl gum 1935.g. 26.-28. apr . (skat. Dienasgr.419 un 1. piez.).
166 Priesteris Mihals Sopo ko. 167 Priesteris Mihals Sopo ko.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
274
168 Rokrakst : mais jos. 169 Pie priestera Mihala Sopo ko. 170 etrdesmit stundu dievkalpojums – Vissv Sakramenta izst šana monstranc
etrdesmit stundas visp jai piel gsmei. Tam ir aizl guma un pateic bas raksturs. Dievm tes lsird bas kongreg cijas m s š ds dievkalpojums notika parasti pirms sv. J zepa sv tkiem –
19. mart vai pirms sv. J zepa Aizbild a dienas – trešdien p c otr s sv tdienas p c Lieldien m. 171 M sa Faust na uzskat ja, ka vi ai ir j iziet no Dievm tes Ž lsird bas kongreg cijas un
dibina jauna kongreg cija. T s uzdevums b tu Dieva ž lsird bas kulta izplat šana un lsird bas izl gšana pasaulei.
172 Dom ts Mihals Sopo ko. Sav s atmi s vi š saka, ka vi am tr ka laika biktskr sl noklaus ties m sas Faust nas atkl smes, t c devis m sai nor jumu rakst t piez mes par saviem iekš jiem p rdz vojumiem. Lai k rtotu k das p rrun jamas lietas, m sa ierad s pie priestera m s.
173 Š Kunga J zus v šan s m sas Faust nas dom s pamaz m nobrieda un guva zin mu att st bu: no piln gi kontemplat va orde a, kuru vi a s kum v s izveidot un kuram uzrakst ja regulu, l dz kust bai, kas aptver ar darb s kongreg cijas un lajus (skat.1155-1158).
sas Faust nas dz jaunas kongreg cijas veidošanas uzdevums j skata saist ar mokošiem gar giem p rbaud jumiem. Uz to nor da vi as aprakst to p rdz vojumu strukt ras anal ze, kas atkl j tos pašus elementus, par kuriem run sv. J nis no Krusta darb Tumš nakts. Ar šo p rbaud jumu pal dz bu Dievs vi u pac la mistikas augstien s, dodot paraugu, k piln izpild ma Dieva dot misija un k dam garam ir j valda jaunaj kongreg cij .
c m sas Faust nas n ves ideju par jauno kongreg ciju daž di uztv ra un daž veid to stenoja dz .
Vieni cenšas jaun s kongreg cijas garu un uzdevumus, kas saskan ar II Vatik na Koncila pasludin to atjaunotnes ideju, ietvert sav s iepriekš s strukt s. Š veid r kojas Dievm tes
lsird bas kongreg cija, kura, mantodama m sas Faust nas misiju, savu uzdevumu lok ietv rusi Dieva ž lsird bas sludin šanu un t izl gšanu visai pasaulei, k ar savu „ž lsird bas” gar gumu bag tin jusi ar jaun m godin šanas form m un teolo isko dzi umu, k du tai dod Dienasgr mata.
Citi dibina jaunas kopienas, kas tiecas p c t paša m a. Pirm no š m kopien m – lsird J zus m su kongreg cija. Pirmos m su sol jumus (J. Osinskas un I. Naborovskas)
Otr pasaules kara laik Vi pie ma priesteris Mihals Sopo ko. P c p rcelšan s uz Poliju sas apmet s Mis ibož . 25.08.1947.g. jaun kongreg cija s ka kopienas dz vi. Darbojas ar
Dieva Ž lsird bas instit ts, kuru dibin jis priesteris M. Sopo ko un priesteris L. Novaks JS. dztekus tam Polij un rzem s past v daudz kopienu, kas piedal s jaun s kongreg cijas ideju
realiz cij , k ar plaša Dieva Ž lsird bas laju kust ba grup s un individu li. Sv tais T vs J nis P vils II enciklik Dives in misericordia noteica uzdevumus visai
Bazn cai m sdienu laika posm , kurus izvirz jis J zus Kristus „jaunajai kongreg cijai”. 174 1935.gad Kunga Miesas sv tki iekrita 20. j nij . Dieva Ž lsird bas sv tbilde, kuru
gleznojis Eugenijs Kazimirovskis, bija novietota vien no alt riem, kurus veido Kunga Miesas procesijai.
175 Priesteris Mihals Sopo ko. 176 M su gr ks dze kongreg cijas m Vi . Biktst vs bija priesteris Mihals Sopo ko. 177 Triju dienu rekolekcijas 1935.g.12.-16. august Vi vad ja priesteris Em ls
Ži kovskis (1899-1945), Vi as jezu tu imn zijas direktors, v k Ve ikopo skas- Mazoveckas jezu tu provinces priekšnieks.
178 Priesteris Mihals Sopo ko. 179 Priesteris Mihals Sopo ko. 180 Pie arhib skapa Romualda Jalbžikovska. 181 Dieva Ž lsird bas kron tis. Ar priestera Mihala Sopo ko p m kron tis tika iespiests
Krakov Dieva Ž lsird bas sv tbild tes otr pus (E. Kazimirovska gleznas reprodukcija). 182 Pie arhib skapa Romualda Jalbžikovska.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
275
183 Sv. ercen a Mi a dienu svin 29. septembr . 184 Priesteris Sopo ko, neb dams piln gi p rliecin ts par m sas Faust nas atkl sm m
attiec uz jaunas kongreg cijas dibin šanu, grib ja, lai ar šo jaut jumu iepaz stas v l viens priesteris, un lika m sai Faust nai par sav m iekš m atkl sm m attiec uz to visu st st t biktst vam Juzefam Andrašam JS.
185 Kristus Kara a sv tki l dz 1969. gadam tika svin ti oktobra p sv tdien . 1935. gad . tas bija 27. oktobris.
186 Dievm tes Ž lsird bas kongreg cijai Krakov ir sava kaps ta, kas atrodas klostera rza gal . Šaj kaps apbed visas m sas un audz knes, kuras mirušas Krakov . Šaj kaps
tika apglab ta m sa Faust na, un vi as mirst s atliekas tur palika l dz ekshum cijai – 25.11.1966.gad .
187 M sa Vitalina Maslovska, dz. 1852.g., mirusi 06.01.1939.g. 188 Ikm neša individu s sarun s ar m ti priekšnieci m sas l dza at auju br vaj laik
gties ar sav m l gšan m, kuras neietilpst kongreg cijas regul un ieradumos. Otr burtn ca 189 Rakst t Dienasgr matu m sai Faust nai pav ja biktst vs priesteris Mihals Sopo ko.
Faust na biktst va doto uzdevumu uzskat ja par tik oblig tu k b tu nor jums p c paklaus bas sol juma (skat. Dienasgr.894).T s Dienasgr matas lappus s ir las mi m sas Faust nas izteikumi, ka rakst t piez mes vi ai licis ar pats Kungs J zus.
190 Dievm tes Ž lsird bas kongreg cij ofici li pie m su v rdiem nepievieno k dus citus nosaukumus. Tom r m sas var to dar t it k priv k rt , emot to v , m sa Faust na sevi sauc par m su Faust nu no Vissv Sakramenta.
191 Šaj laik kongreg cij praktiz ja ador ciju visu nakti uz m neša pirmo piektdienu. Ta u šaj gad jum runa ir par k du citu ador ciju, kuru viet priekšniece dr kst ja m m at aut, bet daž s situ cij s pat pav t to dar t.
192 Te ir dom ts 15. novembris, jo 16. novembr ir Ostra Bramas Dievm tes sv tki. 193 Vi as m jas priekšniece taj laik bija m sa Bordžija Tihija. 194 M su biktst vs taj laik bija priesteris Mihals Sopo ko. 195 damistab bija t fel te, kur m jas priekšniece izlika karti as ar m su v rdiem, kur m
veic k da dež ra. Šaj gad jum runa ir par dež ru pie m jas v rti iem m su dienreizes laik . 196 Noda u strukt ras pamat ir Dievm tes Ž lsird bas kongreg cijas Konstit cija, kas
pie emta 1930. g. 197 Atbilstoši kongreg cijas iepriekš jai Konstit cijai m tes tituls pien s ener s
rvaldes locek iem, k ar visu kongreg cijas m ju priekšniec m. Audzin šanas iest s, lai rad tu imenisk ku atmosf ru, audz knes par m ti sauca ar savas audzin jas.
198 Oficiums (brevi rs) – Bazn cas litur isk l gšana, kas sast v no psalmiem un las jumiem.
199 Klauz ra – da a klostera m jas, kur nav auts ieiet cilv kiem, kas nepieder kongreg cijai.
200 M sa Faust na v zij redz ja m ju, kas dom ta jaunajai kongreg cijai. T bija sagrauta ja Vi , sv. Annas iel 12. M sas Faust nas biktst vs priesteris Mihals Sopo ko par
person giem l dzek iem šo m ju izremont ja un cer ja, ka taj izvietosies jaun kongreg cija. Š nodoma stenošanu izjauca karš.
201 Dieva Ž lsird bas sv tglezna ar uzrakstu ”J zu, es Tev uzticos.” 202 Priesteris Mihals Sopo ko. 203 Apmetnis – k ds no b rnu krekli iem. 204 Miesas šaust šana – upura pienešanas veids.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
276
205 Gr ti noteikt, k dus gav us te dom jusi m sa Faust na. Var pie aut, ka runa ir par Pelnu dienu un par Lielo Piektdienu.
206 Ikdien saukt s „saus s dienas”. T das bija tr s katr ceturksn (trešdiena, piektdiena un sestdiena), kad bija noteikts gav nis.
207 Taj laik oblig ts gav nis bija noteikts vigilij s pirms Sv Gara sv tkiem (Vasarassv tkiem),Vissv s Jaunavas Marijas Debes s K pšanas dienas un Visu Sv to dienas.
208 Dievm tes Ž lsird bas kongreg cija, l dz gi daž m cit m, par kongreg cijas ener lpriekšnieci izv s Dieva M ti, uzticot Vi ai visas laic s un m s lietas. Šis akts
tika veikts 05.08.1937.g. Varšavas galvenaj m , Žitnajas iel 3/9, kur piedal s visu kongreg cijas m ju priekšnieces. Atk rtoti šis akts tika veikts vis s kongreg cijas m s 18.08.1937.g.
209 Oranžereja – te: siltumn ca. 210 Priesteris Mihals Sopo ko. 211 Skat. 200. piez mi. 212 Pie arhib skapa Romualda Jalbžikovska. 213 Var dom t, ka te runa ir par arhib skapu Romualdu Jablžikovski un vi a attur go
iztur šanos pret m sas Faust nas ieceri nodibin t jaunu kongreg ciju. 214 Šis priesteris, visticam k, bijis Mihals Sopo ko. Sav s atmi s par m su Faust nu vi š
raksta: „Manas gr bas sasniedza kulmin ciju 1936.gada janv . Par š m gr m nevienam netiku teicis, tikai kritisk dien pal dzu m sai Faust nai, lai vi a aizl dz par mani. Man par lielu br numu, šaj paš dien visas gr bas p rpl sa k ziepju burbulis, bet m sa Faust na man teica, ka manas ciešanas pa musi uz sevi un taj dien cietusi vair k k jebkad.”
215 Te Deum laudamus – „Tevi, Dievs, m s slav jam”, pateic bas himna. 216 Priesteris Mihals Sopo ko. 217 Visticam k, ka t bijusi m sa Veronika – Marcianna Rapiša, dz.18.03.1853.g.,
kongreg cij iest jusies 16.12.1881.g., visu m žu kloster str ja d rz . Mirusi 28.01.1936.g. Vi .
218 Visa kongreg cija – šaj gad jum : m sas no Vi as m jas. 219 Vi as m jas priekšniece taj laik bija Bordžija Tihija. 220 Visticam k, tas bija priesteris Mihals Sopo ko. Par to liecina v rdi par „tr sk ršo
vainagu”, par kuru jau agr k (Dienasgr. 596) bija runa sakar ar vi u. 221 Par sv to Vect ti u m sa Faust na d sv. J zepu, kurš p c k da kristiešu nost sta
bijis jau vecs cilv ks, kad dzimis Kungs J zus. 222 Visticam k, te runa ir par priesteri Mihalu Sopo ko. 223 Šo m sas Faust nas v ziju priesteris Mihals Sopo ko min sav v stul 31.03.1972.g. 224 L dz gi k cit m Dievm tes Ž lsird bas m m ar Vi as m jai bija sava meite u
audzin šanas iest de. Reiz m t s audz knes kop ar m m ador ja Kungu J zu, izl dzot piedošanu par saviem un citu gr kiem.
225 J dom , ka runa ir par jaunas kongreg cijas dibin šanu. 226 M te Bordžija Tihija. 227 Skat Dienasgr matu 506. 228 M te Bordžija Tihija. 229 M te Mihaela Mora evska. 230 Vesperes. 231 Visticam k, t bija m sa Anto ina Greivule, kura atmi s par m su Faust nu raksta:
„P c gr ks dzes man bija nemiers un šaubas, vai Kungs J zus man ir piedevis. Raud dama dzu m sai Faust nai aizl gt par mani. Otr dien no r ta vi a man teica: „Tu, m sa, esi
sa musi ž last bu no Kunga J zus, jo Vi š uzreiz teica, ka nedusmojas par taviem gr kiem, bet Vi u s pina netic šana, ka Vi š ir piedevis. Es l gšu, lai Vi š tev piedod.”
sa Anto ina – Agata Greivule, dz.13.10.1877.g., kongreg cij iest jusies 29.06.1909.g. Vi , kur dz voja l dz pat š s m jas likvid cijai 1945.g. Otr pasaules kara laik , 1939.g., vi u kop ar cit m m m iemeta cietum Vi , Lukiškos, bet p c k da laika vi u k
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
277
latvieti atbr voja. P c m su evaku cijas no Vi as vi a tika p rcelta uz kongreg cijas m ju Bialaj pie Plockas. Mirusi 22.01.1960.g.
232 Rokrakst m sa Faust na te divreiz atk rto v rdu „redz ju”. 233 Visticam k, t bija m sa Reg na, kura m su Faust nu pazina no novici ta laika. M sa
Reg na (Val rija Javorska), dz. 28.11.1905.g., kongreg cij iest jusies 1926.g. Bija lieciniece sas Faust nas beatifik cijas proces . Mirusi 27.04.1984.g.
234 M jai Valendov bija oti smags saimnieciskais st voklis. 235 M su biktst vs Valendov taj laik bija priesteris eslavs Mališevskis (1880-1957),
Nadažinas draudzes pr vests. Nav zin ms, vai m sa Faust na pie vi a s dz jusi gr kus. 236 Priesteris Juzefs Andrašs JS. 237 Tas noz : iziet no Dievm tes Ž lsird bas kongreg cijas, lai, sekojot iekš m
atkl sm m, dibin tu jaunu kongreg ciju. 238 M te Mihaela Mora evska. 239 Agr k – pirms m ža sol jumiem Krakov 1933.g. (Skat. Dienasgr. 52). 240 V stule no priestera Mihala Sopo ko, kas rakst ta Vi 10.07.1936.g. 241 Ac mredzot runa ir par priestera Mihala Sopo ko broš ru „Dieva ž lsird ba”, kas
izdota Vi 1936.g. 242 Uz broš ras v ka bija Eugenija Kazimirovska gleznas kr saina reprodukcija –
sv tbild te. 243 sas Faust nas rokrakst p c v rda „savi oja” k das p c v lreiz uzrakst ts v rds
„mani”. 244 „Sanatorijas” rsts Prond ik dr. dams Silbergs, dz. 1896.g., ebrejs, p rg jis
katolicism . 1937.-1939.g. (l dz Otr pasaules kara s kumam) bija sanit ro iest žu direktors Krakov , Prond ik . Sarunvalod t s sauca par sanatorij m (tagad t ir J a Pavila II specializ pils tas slimn ca). Par vi a likteni p c kara s kuma nekas nav zin ms.
245 Kongreg cijas Krakovas m jas priekšniece visu m sas Faust nas uztur šan s laiku bija m te Ir na Kžižanovaska.
246 „Sanatorijas” rsts Prond ik m sai Faust nai atkl ja plaušu v zi. Citu m su droš bas vi š lika vi u atdal t no p m. M sa Faust na tika ievietota smagi slimajiem paredz taj
pal , t.s. izolator . 247 Medit cijas tematus šaj reiz sniedza priesteris Vladislavs Voitons JS, kurš 1936.g.
20-29. oktobr vad ja rekolekcijas pirms m su sol jumiem. 248 „Bet nija”- te atp tas vieta. Eva lijos min taj Bet nij Kungam J zum bija draugi,
uz turieni Vi š labpr t g ja, lai atp stos (sal. J . 12,1-11). 249 Sol jumu atjaunošana p c rekolekcij m notika piektdien, 30.10.1936.g. 250 Kaps klostera d rza gal . 251 M te Mihaela Mora evska. 252 Skat. Dienasgr. 46. 253 M sa Faust na laika sol jumus (vi a tos sauc par gada sol jumiem) salika
30.04.1928.g. 254 Iesp jams, ka priesteris Mihals Sopo ko dom ja par Dieva ž lsird bas kulta
izplat šanu, Dieva Ž lsird bas sv tku iedibin šanu un jaunas kongreg cijas izveidošanu. 255 V stule rakst ta 21.11.1936.g. Taj priesteris Mihals Sopo ko zi o m sai Faust nai par
Dieva ž lsird bas godin šanas izplat šanu un par darbiem sakar ar jaun s kongreg cijas dibin šanu.
256 M sa Faust na te laikam ir k jusies, nor dot savu vecumu, jo, k vi a pati min Dienasgr mat (15), šo ž last bu vi a sa musi 1925.gad , Kunga Miesas okt vas laik . T k vi a ir dzimusi 1905.g., tad 1925.g. vi ai bija 20, nevis 18 gadu (skat. Dienasgr. 16 un 14. piez.).
257 Rokrakst šaj viet atk rtots v rds „laime”. 258 Tas ir, uz daž m min m, lai pagodin tu Kungu J zu Vissv kaj Sakrament . 259 Dr. dams Silbergs.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
278
260 M sa D vida (Anto ina Cedro, dz. 17.09.1898.g.) no Vissv s J zus Sirds kalpo u kongreg cijas. Š s kongreg cijas m sas str ja slimn Prond ik .
261 V rda „ la” viet vajag b t „pamats”. 262 Pirmais rstniec bas seanss slimn cas verand . 263 M sa Felicija – Jan na Žakovecka, dz.1900.g., kongreg cij iest jusies 1926.g.,
veikusi ekonomes pien kumus Vi as un Krakovas klosteru m s (1936.-1938.). Inform cijas proces sakar ar m sas Faust nas beatifik ciju bija lieciniece. Mirusi kongreg cijas m Vroclav 07.11.1975.g.
264 Dievm tes Ž lsird bas kongreg cijas m ja Krakov (Lagev iku rajon ) atrad s apm ram 10 km no Prond ika, kur rst s m sa Faust na. Tajos apst os vajadz ja daudz laika un p u, lai nok tu slimn . Ar to var izskaidrot visai retos m sas Faust nas apmekl jumus.
265 Te ir runa par ciešan m un pazemojumiem, kurus cieta priesteris Mihals Sopo ko sakar ar vi a p m Dieva ž lsird bas kulta izplat šan un jaunas kongreg cijas dibin šan .
sai Faust nai bija iekš ja zin šana par š m ciešan m, un vi a par to rakst ja priesterim Sopo ko (tas ir zin ms no priestera Sopo ko v stules 06.03.1972.g.).
266 M sa Hrizostoma – Marija Kor aka, dz.1892.g., kongreg cij iest jusies 1921.g., str ja par audzin ju, v k par medic nas m su. Ar m su Faust nu satik s Vi , v k – Krakov , neilgi pirms vi as n ves. Bija lieciniece inform cijas proces . Mirusi 19.07.1982.g.
267 Dr. dams Silbergs. 268 P c m sas Faust nas uz slimn cu atbrauca m sa Kajetana – Marija Bartkoviaka, dz.
19.01.1911.g., kongreg cij iest jusies 1933.g. Kop ar m su Faust nu bija Varšav un Krakov . Deva liec bas inform cijas proces .
269 Skat. 221. piez mi. 270 Prond ika slimn cas izolator . 271 P c Kristus Dzimšanas sv tkiem m su Faust nu uz slimn cu Prond ik veda m sa
Damiana Zioleka. Vi a par š brauciena apst iem st sta š di: „Nakt pie klostera v rti iem bija nolikts mazs b rni š. No r ta m sa Franciska atrada šo b rni u, nomazg ja, pa din ja un s ka mekl t k du, kas var tu vi u pieskat t. Par to uzzin ja k da tuva kaimi iene, kurai nebija savu
rnu un kura grib ja pa emt k du b rni u audzin šanai. P c kongreg cijas ierosin juma, vi a ar prieku pie ma šo atrasto b rni u un v s pierakst t vi u ar savu v rdu. Vi a pievienoj s brauc jiem uz Prond iku un veda b rni u uz draudzes bazn cu Podguž , lai nokrist tu vi u un izdar tu formalit tes ierakst šanai bazn cas metrik s. Tieši par šo sievieti m sa Faust na raksta Dienasgr mat ” .
sa Damiana – Sofija Zeleka, dz.18.10.1911.g., kongreg cij iest jusies 1927.g. Ar su Faust nu tikusies 1932.g. Plock , v k – Krakov . Bija lieciniece inform cijas proces .
Mirusi 12.06.1990.g. 272 Sv. J zepa draudzes bazn ca Krakov , Podgužas rajon . 273 M sa Damiana Zeleka. 274 Par arhib skapu Romualdu Jalbžikovski. 275 Iesp jams, runa ir par to pašu broš ru, par kuru teikts 241. piez . 276 Iesp jams, par arhib skapu Romualdu Jalbžikovski, priesteri Mihalu Sopo ko un
priesteri Juzefu Andrašu. 277 M sa Faust na te atceras 02.01.1934.g. dienu, kad vi a pirmo reizi dev s pie Eugenija
Kazimirovska sakar ar Dieva Ž lsird bas sv tbildes gleznošanu. 278 Priekšniece Vissv s J zus Sirds kalpo u kongreg cij Prond ika slimn bija
sa Sebastjana – Hel na Vonsika (1899.-1952.). 279 Dibin t kongreg ciju, kuras m is b tu Dieva ž lsird bas sludin šana un l gšana
visai pasaulei. 280 M sa Faust na gul ja 1.tuberkulozes noda , kas atrad s k dus 70 so us no kapelas. 281 Sal. Lk.2, 34-35. 282 ”Sepena z te”- lapi a bez aploksnes ar sal m mal m.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
279
283 Droši vien arhib skapa Romualda Jalbžikovska, priestera Mihala Spo ko un priestera Juzefa Andraša.
284 Notika Manil , Filip s, 1937.g 3-7. febru . 285 Taj laik m sas Faust nas gar gais vad js bija priesteris Juzefs Andrašs JS, t c var
dom t, ka v stule ar l gumu at aut dažus gandar šanas aktus s ta vi am. 286 gto asaru dzied šana Gav a laik . 287 Uz šo saucienu pamata priesteris Mihals Sopo ko izveidoja Dieva Ž lsird bas lit niju,
daž s viet s redi jot un pievienojot dažus jaunus. 288 Savu m enes V rda dienu m sa Faust na svin ja 15. febru . 289 Priesteris Mihals Sopo ko, b dams gar gais vad js, lika m sai Faust nai pasv trot
sav dienasgr mat visu, kam, p c vi as dom m, ir dieviš a izcelsme, seviš i to, kas attiecas uz Dieva Ž lsird bas sv tku iedibin šanu un jaunas kongreg cijas veidošanu.
290 Tas ir, slimn cas kapel , kur glab jas Vissv kais Sakraments. 291 Dr. dams Silbergs. 292 15.02.1937.g. Plock nomira m sa Korn lija – Zofija Tžaska, dz.1888.g., kongreg cij
iest jusies 1905.g., str ja apavu darbn . 293 Priesteris Bonaventura Kadeja no priesteru pijaristu kongreg cijas, tolaik dz voja
Pijaras iel , Krakov . Dz. 1906.g., par priesteri iesv ts 1932.g., orden pild ja m jas priekšnieka ener padomnieka, provinci la pien kumus. 1965.-1966.g. bija tiesnesis inform cijas proces
sas Faust nas beatifik cijas liet . Miris 13.09.1980.g. 294 Slimn cas kapel Liel gav a laik dzied ja gt s asaras. 295 „P aujas laiks”- priesteru valod noz Lielo gav ni – tic go rekolekcijas un
gr ks dzes. 296 Par šo lietu m sa Faust na rakst ja10.06.1938.g. v stul sav m staj m m m
Nat lijai un Vandai. 297 M sa Faust na sav s vienas dienas rekolekcij s (ikm neša koncetr šan s diena)
izmantoja m bas, kuras teica priesteris Bonaventura Kadeja sanatorijas person lam. Treš burtn ca 298 JMJ – J zus, Marija, J zeps. 299 „Biktst vu” – iesp jams, ka uzdevumu rakst t dienasgr matu m sai Faust nai devis ne
tikai priesteris Mihals Sopo ko, bet ar priesteris Juzefs Andrašs. 300 M sas Faust nas gar gais vad js Vi priesteris Mihals Sopo ko atceras, ka vi ai ir
bijušas neparastas d vanas: v zijas, apgaism bas, balsu iekš ja dzird šana; te m s uzzin m par vienu no š m m sas Faust nas sp m – sajust to personu p rdz vojumus, kuras kaut k veid ir saist tas ar vi u.
301 Dibin t jaunu kongreg ciju. 302 gt s asaras – Pasija. 303 Dievm tes Ž lsird bas kongreg cijas m sas pirmo sol jumu laik sa ma melnu
pl vuru, krusti u, rožukroni un jostu. M sa Faust na run par šo krusti u. 304 Runa ir par Dieva Ž lsird bas sv tku iedibin šanu pirmaj sv tdien p c Lieldien m. 305 Taj laik Dievm tes Ž lsird bas kongreg cijas kapela bija paredz ta tikai m m un
audz kn m; okup cijas laik t k uva pieejama visiem tic gajiem. 306 „Tums bas”- alt ris vai kapela, kur Lielaj Ceturtdien glab jas Sv Euharistija. 307 Po u radio transl ja Ciešanu ned as dievkalpojumu. 308 Ar t vu Juzefu Andrašu. 309 Iesp jams, priesterim Teodoram aputam, kurš, b dams kapel ns, katru sv tdienu
teica m bas kongreg cijas kapel . 310 Taj laik novici ta vad ja bija m sa Kaliksta – Hel na Pekar ika, dz.30.03.1900.g.,
kongreg cij iest jusies 1920.g. Novici ta vad jas pien kumus vi a p ma 10.12.1934.g. p c sas Marijas Juzefas Bžozas n ves un veica tos l dz 08.09.1945.g. Mirusi 11.09.1947.g.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
280
311 Jaut jums, lieta, probl ma – ar šiem v rdiem m sa Faust na Dienasgr mat apz savas misijas saturu: Dieva ž lsird bas kulta izplat šanu, t.sk., jaunu sv tku un jaunas kongreg cijas dibin šanu.
312 Te ir runa par priestera Mihala Sopo ko rakstu par Dieva ž lsird bu, kas bija public ts Vi izdotaj žurn „Kato u Ned as Raksts – M su Draugs”, 1937, nr.14.
313 Rokrakst : kam r. 314 Dievm tes Ž lsird bas kongreg cij Krakov kapel ns ik ned as las ja lekcijas
m par ask zes tematiem, kuras ikdien sauca par kateh zi. 315 Skat. Dienasgr. 40 no v rdiem „Kad m s piec mies...” 316 Dievm tes Ž lsird bas kongreg cijas m sas katru gadu l dztekus asto u dienu
rekolekcij m notur ar triju dienu rekolekcijas. 317 Kongreg cijas Krakovas m taj laik (20.-29.1934.g.) notika asto u dienu
rekolekcijas pirms m su sol jumu salikšanas un iet rpšanas. Š s rekolekcijas vad ja priesteris Juzefs Plaza JS (1884.-1950.), taj laik – jezu tu m jas (rezidences) priekšnieks Krakov , pie Malija Rinka.
318 Runa ir par vienu no priestera Juzefa Plazas spredi iem. 319 Šo fr zi ir gr ti saist t ar k m konkr m diskusij m Vatik par Dieva Ž lsird bas
sv tku iedibin šanu. Kardin ls Eudženio Pa elli taj laik bija Apustulisk Kr sla valsts sekret rs.
320 ener lm te Mihaela Mora evska taj laik atrad s Krakov sakar ar m su sol jumiem un m jas vizit ciju.
321 Kongreg cijas m su parastie biktst vi Krakov tad bija priesteris Golonbs un priesteris Teodors aputa. Nav zin ms, par kuru run m sa Faust na.
322 Gar gais vad js priesteris Juzefs Andrašs. 323 Runa ir par procesiju Kunga Miesas sv tkos. Š procesija izg ja no Falenckas Borku
draudzes bazn cas un beidz s pie p alt ra, kas atrad s Dievm tes Ž lsird bas kongreg cijas rza teritorij . Vissv kais Sakraments tad palika m su kapel .
324 Procesija Kunga Miesas okt vas laik . Dievm tes Ž lsird bas kongreg cij Krakov procesija notika klostera d rz .
325 Vissv s J zus Sirds sv tkus svin piektdien p c Kunga Miesas sv tkiem. 326 Sal. Dienasgr. 435-438, 559, 563, 573, 1155-1158 u.c. 327 Vieta audz u atp tai, t s formas d l iesaukta par kvadr tu. 328 M sa Jolanta – Aleksandra Voz aka, audzin ja meite u audzin šanas iest Vi .
Taj laik , 1937.g. j lij , atrad s kursos Krakov . Dzimusi 1909.g., kongreg cij iest jusies 1929.g., str ja par audzin ju kongreg cijas m s, v k bija priekšniece Radom ,
enstohov un Krakov . Mirusi 14.06.1988.g. 329 Dievm tes Ž lsird bas kongreg cijas aizbild i bija: Ž lsird bas Dievm te (piemi as
diena – 5. augusts), sv. Ign cijs Lojola (31. j lijs), sv. J zeps (19. marts), erce elis Mi elis (29.septembris), sv. Marija Magdal na (22. j lijs), sv. Ter ze no J zus (15. oktobris), sv. Antonijs no Padujas (13. j nijs).
330 Dievm tes Ž lsird bas kongreg cijai ir neliels atp tas nams Rabk , ko sauc par „Loreto”.
331 Atceries... – l gšana sv. J zepam, kuru kongreg cij l dz s katru dienu. 332 Dienasgr mat min novenna public ta 1937.g., ar nedaudz redi tu tekstu broš
ar nosaukumu Kristus – Ž lsird bas Karalis (izd. J. Cebu skis, Krakova). Uz broš ras v ka ievietota kr saina Ž lsird Kristus sv tbild te ar uzrakstu: „J zu, es Tev uzticos”. Broš bija ietverta Dieva Ž lsird bas novenna, lit nija un kron tis.
Krakovas m jas priekšniece m te Ir na Kržižanovska nos ja šo broš ru uz cit m kongreg cijas m m.
333 Rokrakst : „aizdz st”. Ceturt burtn ca
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
281
334 Skat. Dienasgr. 585. 335 Ž lsird bas Dievm tes iev šana par kongreg cijas ener lm ti. 336 Reli iska satura tekstu public šanai ir j sa em attiec go Bazn cas vad ju at auja
(imprimatur). Priesteris Mihals Sopo ko bija sa mis š du at auju min to l gšanu public šanai. 337 M sa Faust na bija k jusies, nor dot datumu: 05.09. viet 05.08. 338 Savu pien kumu d , dežur jot pie v rtiem, m sa Faust na lielu dienas da u atrad s
rpus m su sabiedr bas, t c vi a šo vietu sauc par tuksnešainajiem v rti iem. 339 Priesterim Mihalam Sopo ko. 340 M sai Faust nai bija divi br i – Sta islavs un Me islavs Kova ski. Dienasgr matas
kamaj noda uzzin m, ka vi u apmekl jis Sta islavs. 341 „J zus Sirds V stnesis” – m nešraksts, ko izdeva t vi jezu ti Varšav kopš 1872.g. 342 Droši vien sakar ar broš ras public šanu – Dieva Ž lsird bas novenna, lit nija un
kron tis. 343 Iesp jams, pie J. Cebu ska, liela bazn cas piederumu veikala pašnieka. 344 Dieva Ž lsird bas lit nija (sk. Dienasgr. 949). 345 Dieva Ž lsird bas kron tis ( sk. Dienasgr. 475-476). 346 Bazn cas vad bas at auja public t. 347 Eugenija Kazimirovska gleznas kopija, kuru veica L cija Balzukevi a p c t vu
redemptoristu pas juma. V k š kopija nok uva Krakov . 348 M te Ir na Kžižanovska – m jas priekšniece. 349 Eugenija Kazimirovska sv tglezna. 350 Tas ir – audzin šanas iest . Audz knes ikdien sauca par b rniem. 351 Priesteris Juzefs Andrašs. Piekt burtn ca 352 Met liska josta – dzelo aina te. 353 Dr šu josta. 354 Darb ar sevi m sas parasti pierakst ja savas uzvaras un zaud jumus. 355 Rekolekciju nosl gum m sa Faust na aizg ja uz jezu tu bazn cu, lai ietu uz gr ks dzi
pie t va Juzefa Andraša, kurš, spriežot p c piez m Dienasgr mat , vi u gar gi stiprin jis. 356 u iet rpšana un sol jumu salikšana. 357 Priesteris Mihals Sopo ko. 358 Runa ir par m ti Ir nu Kžižanovsku, kura laik , kad m sa Faust na atrad s Krakov
(no 1936.g.12. maija l dz pat n vei 05.10.1938.g.) bija m jas priekšniece. M sas savu priekšnieci ja par m mu u.
359 Broš ru ar Dieva Ž lsird bas novennu, lit niju un kron ti. 360 M sa Dominika – Juzefa Šimanska, dz.28.11.1875.g., kongreg cij iest jusies
1897.g., tr sdesmit gadu str ja Krakovas m apavu darbn . Mirusi 15.11.1937.g. 361 Š sanit re vai medic nas m sa bija Hrizostoma Kor aka. 362 Skat. 314. piez mi. 363 Priesteris Mihals Sopo ko taj laik veda sarunas ar bazn cas vad bu par Dieva
lsird bas kulta izplat šanu, Dieva Ž lsird bas sv tku un jaunas kongreg cijas dibin šanu. 364 Par melu t vu Kristus nosauc s tanu (sk. J . 8,44). 365 Cit ts no „Romas martirologa”, kuru las ja damtelp p c l gšanas pirms malt tes. 366 Ar „ka” beidzas ies ktais teikums. Var dom t, ka k ds ir iztrauc jis, un v k vi a nav
atgriezusies pie s kt s domas. 367 Vai Gandar šanas sakrament . 368 M sa sanit re – Hrizostoma Kor aka. 369 Par Ž lsird bas sv tku iedibin šanu.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
282
370 M te Ir na Kžižanovska M sas Faust nas beatifik cijas inform cijas proces bija lieciniece. Ta u gr ti kaut ko teikt par m sas Marijas Juzefas Bžozas liec m (mirusi 1939.g.).
371 Pie priestera Teodora aputas. 372 Priesteris Mihals Sopo ko. 373 Rokrakst „kam r”. 374 Rokrakst „nozied ja”. 375 V rds „lai” lieks, k das d . 376 Rokrakst „man iekšien ”. 377 Tas ir, ar biktst viem, gar gajiem vad jiem, klostera priekšniec m. 378 Slim bas laik m sa Faust na izšuva alt ra p rkl ju. 379 Priesteris Mihals Sopo ko. 380 Kongreg cij parasti par mirstošajiem l dza last bas pilnais J zu... un 129. psalmu
– De profundis. 381 Priesteris Juzefs Andrašs. 382 Dievm tes Ž lsird bas kongreg cij pagaid m v l nav kanoniz tas sv s. 383 Priesterim Juzefam Andrašam. 384 Priesterim Mihalam Sopo ko. 385 M sas Faust nas m tes priekšnieces vis vi as dz ves garum bijušas: m te Malgožata
Gimbuta – novici ta s kum un treš p rbaud juma laik pirms m ža sol jumiem; m te Rafaela Bu inska – Krakov un Varšav ; m te Ksav rija O šamovska – Kekž ; m te Bordžija Tihija – Vi ; m te Serafima Kuku ska – Valendov .
386 M te Mihaela Mora evska. 387 M te Marija Juzefa Bžoza – m sas Faust nas audzin ja novici . 388 Ar priesteri Juzefu Andrašu. Sest burtn ca 389 Skat. 2. Kor. 12, 1-6. 390 Skat. 1. Kor. 2, 9. 391 Skat. Ps. 68, 21. 392 Priesteris Teodors aputa bija biktst vs novici . Dažas m sas m enes ar g ja
gr ks dz pie vi a. M sas Faust nas gar gais vad js taj laik bija priesteris Juzefs Andrašs SJ. sa Faust na te skaidri noš ir biktst vu no sava gar vad ja.
393 M sa Tarcizija – Kazimira Petrovi a, dz. 1891.g., kongreg cij iest jusies 1912.g., du laiku Krakovas m veica sanit res pien kumus. Mirusi 02.12.1978.g.
394 Iesp jams, m sa Am lija Soha, ar kuru draudz s m sa Faust na. 395 Priesteris Juzefs Andrašs (sk.70). 396 Teikums apraujas p cv rdiem „Kad atgriezos”... 397 M sa Faust na piez mju rokrakst atst jusi pusi lappuses tukšu. Varb t dzejolim
grib ja pierakst t v l k dus pantus. 398 Kongreg cij bija noteikums, ka pirm s pie gr ks dzes g ja noviciantes, p c vi m
sas m enes. T c m te priekšniece lika m sai Faust nai pal gt at auju novicianšu audzin jai iet pie gr ks dzes pirms noviciant m.
399 Novici ta vad ja bija m sa Kaliksta Pekar ika. 400 Rokrakst fr ze ir š da: „No t es sapratu, cik oti man tr kst, vajadz ga, gara
kl tb tne...” 401 Droši vien tas bijis piektdien, 25.03.1938.g. Piektdien s m sa Faust na izjuta s pes
Kunga J zus br u viet s. (Dienasgr. 759, 942, 1010, 1055, 1196, 1247, 1468, 1627). 402 Kongreg cij nav pie emts, ka m sas sav s cell s glab kaut ko damu vai dzeramu. 403 Žurn ls J zus Sirds godam.
nav
paee
dzet
s tālā
kai i
zpla
tīšan
ai
283
404 Krakov kongreg cijas kapela savienota ar m ju t veid , ka no gaite a otraj st var ieiet tieši kapelas kora telp . M sa Faust na Sv taj Mis piedal s, b dama kora telp , bet vi ai nebija sp ka, lai ietu lej un piedal tos P polu sv tdienas procesij .
405 Priesteris Andžejs Žukovi s (1886-1962), lieliem nopelniem bag ts L gšanu apustul ta idejas propagand js un „J zus Sirds V stnieka” redaktors; 1933.-1957.g. bija jezu tu provinci la sekret rs. Vi am bija draudz gas attiec bas ar Dievm tes Ž lsird bas m su kongreg ciju.
406 14.04.1938.g. 407 M sa Kajetana Bartkoviaka. 408 Reiz ar m su Faust nu novici bija: vec s noviciantes: m. Alisija Dombrovska, m. Herubina Kovieska, m. Ernesta Š irba,
m. Ivonna G bela, m. Joahima Gluca, m. Kinga Knopika, m. Kreš encija Bogda ika, m. Laurenta Kosinska, m. Longina Suhovska, m. ucina Tomaševska, m. Nat lija Fišere, m. Placida Putira, m. Ren ta Jedlovska, m. Šimona Nalevaika, m. Valent na Leš inska;
jaun s noviciantes: m. Anunciata Peraja, m. Bernarda Vil eka, m. Celina Bro ikovska, m. Felicija Žakovecka, m. Just na Golofita, m. Klement na Gluca, m. udvina Gadzina, m. Martina Gorecka, m. Reg na Javorska, m. Sever na Marciniaka, m. Terezita Ka mareka, m. Zenobija Saja;
iet rptas reiz ar m su Faust nu: m. Bernadeta Federovi a, m. Bonavent ra delmane-Glovacka, m. Florent na Pajenka, m. Henrika Sku imovska.
stules m sai Faust nai s ja: m. Just na Golofita, m. udvina Gadzina, m. Reg na Javorska, varb t ar citas m sas, kuru v stules nav saglab juš s.
409 Uz slimn cu Prond ik . 410 sa Felicija Žakovecka – ekonome Krakovas m . 411 Vissv s J zus Sirds kalpo u kongreg cijas m sas, kuras apkalpoja slimn cu
Prond ik . 412 M sas D vida Cedro, Alana Vi uša, Medarda Podrazika. 413 M sa D vida Cedro – sanit re pal . 414 Dr. dams Silbergs, Prond ika slimn cas direktors. 415 M sai Faust nai patika to dar t ar pirms iest šan s kloster . 416 26.05.1938.g. – Kunga Debes s k pšanas sv tki. 417 Iesp jams, m sa Faust na dom gripas epid miju, kas bija s kusies t gada febru un
ar p rtraukumiem turpin s vair kus m nešus. 418 M sas pal dzes (no otr kora). 419 M sai D vidai Cedro – sanit rei Prond ika slimn . 420 Sv Gara (Vasarassv tki) 1938.g. iekrita 5. j nij . 421 Rokrakst : „iesp jams”. 422 Kunga Miesas sv tki – 1938. g. 16. j nij ; t gad jum pirm piektdiena p c Kunga
Miesas sv tkiem bija 17. j nij . 423 Gr ti pateikt, kura diena t bija, jo m sa Faust na l dz pat piez mju beig m nenor da
datumu, tikai saka „šodien”.
