Grizelda Kristina Last Liv

7/25/2019 Grizelda Kristina Last Liv

1/8

2002. gada novembris DUNDADZN IE KS u n d a d z n i e k s 2 1r s n u mn e s i s

1

Par dzimtenes nodevbu1947. gada 11. septembra rt

mamma vaicja, vai nevaru u ztaistjaunu cku sili. Uzmeistaroju.Mamma pateica paldies un piebil-

da: tu jau vartu emt sievu. Manbija 22 gadi. Neilgi pc tam Pumpu-ru st ienca krievu virsnieks armedbu bisi pr plecu, un viu pa-vadja divi istrebiei. Mani arestja.Talsos ek lika saprast, ka esmudzimtenes nodevjs. Atbildju, kasavu Dzimteni neesmu nodevis.Trs dienas mani sauca un sacja:Ja tu uzrakstsi, kurus cilvkus uz-skati par padomju iekrtai naid-giem, tad pierdsi, ka esi padomjuiekrtai uzticgs. Un solja visduszelta kalnus. Bet es neko neuzrak-stju. Mani aizveda uz Ventspili,tad uz eku Rg. Tur trs dienasbiju vieninieku kamer maz,maz bunkurt, kur visu laiku j-s. Cik ilgi sdsi, pieclos kjs.

Sargs pavra durvis: Sais. Sdi.Ttrs dienas. Vakarlika gult, ot-boj. Bet tas fiziski nebija iespjams!Kaut ksarvos, kjas uzclu augun aizmigu. No rta sargs taisjadurvis va, es ar galvu iekritu gai-ten.

No ekas mani prveda uz cen-trlcietumu. Izmeklanas kameraar 60 vriem kuva par manu dz-vesvietu. Tur lielkoties bija inteli-enti cilvki literti, agronomi,mctji. Ar labu humora izjtu,

muzikli. Tdi, kas jau bijui Krievi-j, koncentrcijas nometns. Daudzlauku cilvku bija par meabruatbalstanu.Un visi par Latviju.Msu vid bija csinieks Visvaldis

Ozols, bijuais leionrs, rkrtgierudts. Vi spja reiz lastu gr-matu nevis atststt, bet itin k la-st vrdu vrd.

Uz eku ms veda ar melno bertu,kam uz sniem bija rakstts Heb nr.2. Maize nr. 2. Cla nakt un vedapratint. Tur maz kambartsab-za 15 vrus. Mums trka elpas. S-

djm k tdi zvirbuli, izrb-mies mazajs biksts, citdi neva-rja izciest. Pa krtai mm finie-ra gabaliu un vdinjm, lai var-tu elpot.

Viss centrlcietums dunja noklaudzieniem. T sazinjs starpkamerm. Sarunjs draugi. Tie,kas bija iesaistti vienliet, bet iz-vietoti dadas kamers. Pazioja,ja kds ir atzinies sav liet. Katrkamerbija Morzes specilisti. Ve-cie apmcja jaunos. Ms ar KrliAnsonu, jaunekli no emeriem, arkuru cietumbiju iedraudzjies, arapguvm. Daudz maz aprgs cil-vks nedvar iemcties.

Meabru lietaMans brlns Dvidsons no P-

m darbojs Felsberga grup. Ie-pazinos ar grupas vadtju. Viteica: ja nakti pieklauvsim pie tavaloga, tad ms pabarosi. Piekritu.Meabri izdeva bietenu man-drukMsu sauksme. To padalju zi-nmm imenm. Partizni nedo-mja ilgi dzvot me, jo cerja uzameriku paldzbu.

Reiz atnca tuvkais kaimi unpaststja par savu radinieku. Tas

dienjis vcu flot, noncis gst,kaut k nokuvis Zviedrij. Tur noRgas ieraduies aitt, lai droibraucot mjs. Latvijuzreiz ekistivirs: tu proti valodas, tev jstrdpie mums. Liek sdt krodzios unklausties, ko jrnieki run. Bet visaka: labk ieu me, nekkalpou

ekai. Vai es varot sarunt vietugrup? Sazinjos ar vadtju, viaatbilde: var nkt, ja tikai ir ierocis.Man bija bra patautene. Bet1947. gada jnij netlu no msuPumpuriem vius aplenca. Novavadtju Felsbergu, vairkus sa-ma gst, ar jaunpiencju. Prati-nanvi atzinies, ka esmu iede-vis ieroci. To man vlk atklja iz-mekltjs.

Es viu pc daudziem gadiem sa-tiku represto klub. Man nebijapilngi nekda naida. Sapratu, kavi piespiests. Satikmies kdrau-gi, bet par to nerunjm. Tbija pa-gtne.

Dieva vadbaMans dzves ststs apliecina, ka

Dievs mani ir pasargjis. Nekad ne-jutos nobdjies, izmisis, jo pilngipavos Dieva vadbai. Ar cietumun izstjum.

Pirmo reizi mani kristja rla-vas luteru draudz. TadCruos 30. gadu skumnodibinjs baptistudraudze, un mam-ma tur ska ap-meklt dievkalpo-jumus. Es negributeikt neko sliktu nepar luteriem, nepar citm kristga-

jm konfesijm, betmamma saprata, kabaptisti cenas pcRakstiem ardzvot.

Centrlcietumreiz notika t. Kdudienu no slimncaskorpusa pie mumsienca neliela augu-ma puisis, vl ma-zks par mani. Ka-meras vidbija kdi3 galdi. Pie tiem s-dja vri un vai nulasja, vai nu spljadomino vai ahu.Prjie staigja ri-. Es taj brd sa-runjos ar draugu

Krli, bet reiz no-vroju jaunpienc-ju. Vi noskumisviens pats ska so-ot. Kds it kuzru-nja sirdi: ej klt,iepazsties un paru-n. Uzzinju, ka vi-

u sauc Arnolds eris. Mehniis,strdjis Nevejas pienotav.

Cietumniekiem deva oti sliktuprtiku smirdgu zupu no mazmzivtim. Kartupeli klt, bet net-rti, ar mizm, un mazi k zirni.To nevarja iest. Viengi otro, put-riu. Bet mums gandrz katram nomjm ko pienesa, kms cietum-nieku valodteicm pudiu. Ar-nolds teica, ka viam neviens nekonenes. Teicu draugam Krlim, kasdivreiz ned sama pienesumu,ka vajadztu aicint Arnoldu koppusdienot. Krlis piekrita, un Ar-nolds bija oti pateicgs.

Arnolds dabja 5 gadus, un msusakari prtrka. 1948. gada martaskum uzzinju, ka Maskav aiz-muguriski man piespriesti astoigadi laboanas darbu nometns.

2. lpp. Pagjugada lielie remonti.

2. lpp.Vidusskola salidojuma gaids.

3. lpp. Balvtikans ar Valsts prezidentu.

4. lpp. Amatiertetris Kurzemes reiona skat.

6. lpp. Par Kolku

no pirmskumiem ldz msdienm.

8. lpp. Brauciens uz Lesteni

atklsme vidusskolniem.

Par Latviju!Krlis Lagzdi gadsimta ceturksni dzvo Kolkas pagasta pdj

mj vaos. Jaunbu pavadjis rlavas pagasta Pumpuros. Asto-desmit piecos gados piedzvojis daudz, argulagu unizstjumu.

Lagzdia kungs ir Nacionls pretoans kustbas dalbnieks, sa-mis medau Par Latviju. Vi saka: Kad man prasa, par ko teviarestja, par ko nok uvigulagun Sibrij, es pardu medau Par Lat-viju.Ar to viss ir pateikts.

Nr. 3 96) marts 2010 Dundagas novada domes izdevums

Ldzsvara alkas

Redaktora zia

Dundadznieks

AprlDundag...1. IVLieldienu paskums invaldiem pil.

3. IVplkst. 14.00 Lieldienu paskums Tgai-

dm Lielo dienupilvai parkatkarbnolaika apstkiem.

10.IVkoru sadziedans.16.un 23. IV plkst. 20.00 dzejas izrde Sibil-

las dienapils salon.24. IVLieltalka.25.IVamatiertetru izru skate.

un Kolk4. IV plkst. 13.00 Lieldienas Kolkas rag: -

poans, dziesmas, rotaas, olu kaujas,karsta zupa un tja.

9. IV Kolkas mzikas skolas un Sabiles mzi-kas skolas sadraudzbas koncerts.

17. IVplkst. 14.00 Kolkas pensionru padomeSarmaaicina uz pavasara balli. CiemosiesDundagas Sendienas, Rojas Liedags unValdemrpils Varavksne, par mziku g-

ds Laimonis Zemels.22. IVTikans ar Inesi Zinti.24. IVKolciniekus aicinm uz Lielo talku.

Krlis Markss esot teicis: au-bies par visu. Pirms daudziem ga-diem to uztvru ironiski, jo tadjau var apaubt ar pau Marksamcbu.

Lai nu paliek Markss! aubtiespar visu tomr ir galjba: svrst-ties vienmr, neiziroties parkaut ko vienu. Bet pretjpunktir otra galjba neaubties ne-kad. Mdien bt prliecintampar sevi.

Acmredzot patiesba ir kaut

kur par vidu. Tpc man patk a-ha sple: tur nemitgi jizvlas no

daudzm labm iespjm viena.Jaubs, jnovrt un jpieemlmums, turklt ierobeotlaik.

Tir arkatra cilvka m. Ik-vienas imenes dzv. Lielkas ko-pienas un valsts noriss. Jo paisvargi tas ir vadtjiem, no kurulmumiem atkargi daudzu cilvkuliktei. Vienldz bstami ir savda-bgo pou abi augstkie, pretjiepunkti: apaubt visu un vienmr,tarnespjot izlemt, un nekadneaubties par savu lmumu pa-

reizbu. Es ilgojos ldzsvara.Alnis Auzi

(Nobeigums 5. lpp.)

Pc izstjuma apmetos pie savas tantes, kas Jelgavstr-dja skolpar apkopju. Mazistabinakoju saliekamajgult. Staigju pa Jelgavas iestdm, lai iedod dzvojamo plat-bu. Dzvoku prvalds krievu virsnieks, paem manu pasi:

Skaties, atbraucis no Tomskas un tagad pieprasa dzvojamoplatbu. Kas viu te saucis, kam vi vajadzgs? Man sakpakamols kakl. Es saku: Es arkdam vartu jautt, ko vi temekl, bet es to nedaru. Esmu atbraucis uz savu dzimto zemi,un es te dzvou, vai tas kdam patk vai ne. Pietiek, ka esmuklaiojis apkrt ne pc savas gribas. Protams, nekas cits ne-atlika, kpaemt savu pasi un iziet pa durvm.

Skas atpakace no Sibrijas. Aug pirmais no kreiss Krlis Lagzdi.Foto no K. Lagzdia albuma

www.dundaga.lv


2/82

2002. gada novembris DUNDADZN IE KS r s n u mn e s i su n d a d z n i e k s 2 1

Mazajsporta zlgalven bdabija bojt grda. Reiz ar grdasmaiu paredzjm ar kosmtiskoremontu. Grdas segums ir nomai-nts, uzlikti msdiengi radiatori,nomainti arlogi, pielikti jauni bas-ketbola grozi un jaunas vingroanassienas, sakrtota ventilcija un no-liktava. Pirms tam zlbija par kar-stu, pc izdartajiem darbiem tvairs nav. Viss izskats skaisti, tauzl radusies akustikas problma,jo grdas segums kuvis cietks, ne-kbija iepriek. Domsim, kto at-risint. Viena iespja ir pie sienm

izvietot skau slpjous, mkstusmaterilus. Vartu izmantot gata-vas reklmas no piemrota materi-la vai artdus iegdties un aici-nt msu mksliniekus tos apzmt.

Lielaj sporta zl nomaintsgriestu segums, nosiltintas sienas,kosmtiski izremonttas zles sie-nas, sakrtota noliktava, kabinetsun ieejas koridors. Pirmo reizi, kopzle uzcelta, tajir silts. Vasar j-nolako grda, tad zle lielos vilcie-nos btu krtb.

ogad plnots pie sporta zlesizremontt rbtuves, izveidot pa-

pildu rbtuvi, lai btu msdiengagarderobe.

Saistb ar bvniecbu radusarneparedztas problmas, bet tsnovrss. sti pareizi nav uzliktasdens teknes, ldz ar to lielsniegaun ledoanas d veidojas lstekas,kam t nevajadztu bt. Pie ieejasieplsusi arsiena. Esam sagatavoju-i atzinumu un aizstjui firmai.Ts uzdevums ir novrst visus de-fektus, kas pards 2 gadu laikpcbvniecbas.

Darbus veica SIA Pretpils, kas bijauzvarjusi vairkos projektos Dun-dag. s firmas bvnieki strdjaar Veselbas un socils aprpescentr.

Pabeigts ar sporta halles pro-jekts. ka paredzama liela. Apkr-tnes iekrtoana sagatavota atbil-

stoi msdienm. Projekts gaidskrtu uz bvniecbu.

Dundagas vidusskola, piesakotiesuz dabaszintu kabinetu renovci-jas projektu, ir izturjusi konkursuun ieguvusi Eiropas Savienbas l-dzekus, lai iekrtotu dabaszintukabinetus. Prn skaisti izremontja2 kabinetus mijas un bioloijas.Vl skola gaida aprkojumu. Darbiritja raiti, kaut gan, noemot ve-cs sienas konstrukcijas, atkljstukumi, kas bija jaizpilda. Ncsarapmaint pienkoos elektrotk-lus, kas izrdjs sliktstvokl. Tasradja papildu izdevumus, bet darbsir paveikts.

Domjam, k padart gaikusLiels skolas gaiteus. Gribam, laivismaz puse no sienas btu stiklo-tas un apgaismotas. Ir sagatavoti

risinjumi un aptuvenas tmes. V-lamies ar uzlabot grdas segumuun sienas.

Atbilstoi finanu ldzekiem re-montsim Mazs skolasklases.

Mums ir izveidojusies laba ko-manda: Uis Kaugurs, Bvvaldesvadtjs ar pietiekami lielu pieredzisabiedrisku bvju vrtan, str-djis Liepj, un Andris Girniuss,Bvvaldes inspektors, oti pieredz-jis inenieris konstrukciju risinju-mos. Kopsankam kbirojs, apse-kojam visus objektus un radm re-dzjumus. Ja nav jrisina kda spe-cializta lieta, iztiekam pai. Ttur-pinot, paveiksim oti daudz.

Dina Silia

Deputtu iesniegumi

Piema zinanai un nolmapievienot iepriekjs sdes proto-kolam deputtu Guntas Abajas, ri-ka Brzkalna un Valda Randes ie-sniegumus ar viu viedokiem parlmumu Par izmaim ELFLA pasku-ma Lauku mantojuma saglabana unatjaunoana projekt Kubalu skolassaimniecbas kas renovcija un muze-ja stas labiekrtoana.

Kolkas mzikas skol

Piln mr atbrvoja no veckuldzfinansjuma divu imeu br-nus.

Pansij Jaundundaga

Ldz 1. IV atbrvoja vienu iemt-nieku no maksas par uzturanospansijJaundundagaun aicinja vi-u iesaistt sabiedriskajos darbospansij. Apstiprinja pansijas Jaun-dundagauzemanas noteikumus.

Pirmpirkuma tiesbas

Atteics no pirmpirkuma ties-bm uz nekustamajiempaumiem:Ogupilis (1,0046 ha), Vecumi (16,9ha), Viklandi(31,6 ha), Vecstrautmai(3,3 ha) un Kristlbi(25,8 ha).

Nosaukuma pieirana

Piera nosaukumu Valsts mesDundagazemes vienbai ar kadastraNr. 8850 006 0108.

Nodoku piedzia

Nolma bezstrda krtb, vrotpiedziu uz pardnieka naudas l-dzekiem un tam piederoo kusta-mo un nekustamo mantu, piedzt

no SIA Presta Woodnekustampa-uma nodoka pardu un nokavju-ma naudu (kopLs 950,00).

Tualetes maksa

Noteica, ka ar 1. III maksa par sa-biedrisks tualetes Talsu iel 10apakalpojumu ir Ls 0,10 (ar PVN).

Kaplias maksa

Noteica maksu par Anstrupeskaplias pakalpojumiem (ar PVN):par nelaia uzglabanu ldz 12stundm Ls 3,00, ldz 24 stun-dm Ls 6,00. Par kaplias izman-toanu izvadanas ceremonijai Ls 25,00.

Sludinjumi Dundadzniek

Apstiprinja maksu par reklmasizcenojumiem komercsludinju-miem laikrakst Dundadznieks Ls 0,50 par 1 cm2.

Maksas Kubalu skolmuzej

Apstiprinja Kubalu skolas mu-zeja maksas pakalpojumus un pie-

dvto iespieddarbu cenas.Biete pieauguajiem Ls 0,50,brniem Ls 0,30. Pirmsskolas vecu-ma brniem, brniem no brnu na-miem un specilajm skolm, inva-ldiem, Dundagas novada skolu sko-lotjiem un skolniem, grupas vad-tjam vai skolotjam, kas pavadaskolnu grupu bez maksas.

Bvvaldes nodevas

Apstiprinja saistoos noteiku-mus Nr. 5 Par pavaldbas nodevu parbvataujas saemanu Dundagas no-vadun uzdeva Bvvaldei sagatavot

Bvvaldes maksas cenrdi pakalpo-jumiem, kurus nevar iekaut saisto-ajos noteikumos.

Mrdotcijas pedagogu algm

Apstiprinja valsts mrdotci-jas pedagogu algm sadaljumu2009./10. m. g. 2. semestrim.

Iepirkumu komisija

Papildinja Iepirkuma komisijassastvu ar Bvvaldes vadtju Ui

Kauguru. Uzdeva komisijas dalb-niekiem apgt Publisko iepirkumulikuma prasbas, apmekljot nepie-cieamos seminrus.

Policijas auto

Pavaldbas policijas automanair slikt tehnisk stvokl, ts re-montos gada laik ir jiegulda vai-rk nek Ls 1000. Nolma operat-vaj lzing iegdties pavaldbaspolicijas vajadzbm jaunu auto.

Dienesta dzvoklis

Nolma vidusskolas direktoreiuz darba lguma laiku izrt dienes-ta dzvokli.

Liel talka

Nolma piedalties Lielaj talk24. IV. Par talkas koordinatoru ie-

cla Saimnieciskdienesta vadtjuAndri Kojro.

Ugunsdroba

Nolma rkot cenu aptaujuugunsdrobas signalizcijas ierko-anai Dundagas Mkslas un mzi-kas skolun cenu aptauju tehniskprojekta izstrdei ugunsdrobassignalizcijas ierkoanai brnudr-za kDundag.

Vlanu iecirki

Nolma slgt vlanu iecirkniNevejas vlanu iecirkni Nr. 834Nevejas skolun izveidot jaunu v-

lanu iecirkni Mazirb Mazirbesspecilajinterntpamatskol.

Detlplnojums

Atcla Dundagas pagasta pado-mes 26.03.2007. lmumu Par detl-plnojuma izstrdi pa u ma mVeldzes, jo pavaldbldz im naviesniegti pauma detlplnojumamaterili, k ar ne zemes pa-nieks, nedz detlplnojuma izstr-

dtjs jau pusgadu nav izrdjis in-teresi to dart.

Adreses maia

Mainja Kolkas pagasta pau-mam Banga Seafood adresi uz Pie-krastnieki, jo apbvei paredzts ze-mes vienbas nosaukum nedrkstizmantot vrdu savienojumu juri-diskas personas nosaukumu.

Koku cirana

Apstiprinja saistoos noteiku-mus Nr. 6 Par krtbu koku ciranairpus mea zemes Dundagas novad.Atva cirst kokus rpus mea ze-mes lteres ciema Kpurvalkos unDzintarvalkos.

Dundagas tautas nams

Ldza draudzei Prieka Vstssaga-tavot prieklikumus par kas no-mas termiiem, plnotajiem iegul-djumiem, sadarbbas iecerm arpavaldbu, un uzdeva Kultras sa-darbbas padomei sagatavot tautasnama darbbas redzjumu un iz-mantoanas nepiecieambu.

Skolnu prvadana

Pagarinja lgumu starp novadadomi un i/k Auto un Bve par skol-nu prvadanu ldz 30. VI.

Pc direktores lguma, lai sagla-btu Dundagas vidusskolas skolnuskaitu, nolma apmakst 26 vespagasta skolnu un 6 Valdgales pa-

gasta skolnu cea izdevumus uzmsu skolu, ko Talsu novads attei-cies makst. Transporta izdevumimnesir aptuveni Ls 500.

Pc iesniegtajiem lgumiem no-lma apmakst divu skolnu (noKolkas un Pitraga) cea izdevumusuz Dundagas vidusskolu.

Kolkas mzikas skola

Apstiprinja Kolkas mzikas sko-

las nolikumu.Kolkas tautas nama nolikums

Apstiprinja Kolkas tautas namanolikumu.

erboa lietoana

Atva uzmjam Ivaram Dam-bergam izmantot uz auto Dundagaspagastaerboni.

Telpu noma Alfakursam

Noteica Dundagas evaliskiluteriskajai draudzei par pils mazszles un garderobes izmantoanunomas maksu Ls 1,00 k par telpunomu aktvs atptas izmantoa-nai.

Dzvoku lietas

Neatva vienai rniecei maintdzvojamo platbu.

Vienu iedzvotju uzma dz-voku rind.

Atvarudetlplnojums

Nodeva sagatavotAtvaru detl-plnojuma 2. redakciju sabiedriska-jai apsprieanai un atzinumu sa-emanai.

Zemes iercba

Nolma izstrdt zemes iercbasprojektu paumam Dundagas kok-audztava (6 ha),lai panieks no tvartu atdalt 0,2 ha lielo mea ga-balu.

Protokolu prlkoja Aivars Mika

Runas vriem ir spks roks

Novada dom24. februr

K paststja tagadj direktoreAiga trausa, tikans saistta ar sa-lidojumu un vidusskolas 65. dzim-anas dienu ruden. rpusklasesdarba organizatore Inese Namsoneaicinja direktorus paceot atmis.Katrs ir atstjis pdas, ar savu per-sonbu devis ieguldjumu skolas at-tstb. U. Katlaps atzina kdamspar direktoru, vi oti centies sa-glabt skolu td lmen, kda tbijusi iepriekjdirektora I. Brus-bra laik. Savukrt I. Brusbrdis,kdams par skolas vadtju, tieitpat domjis par sevi un direktoruM. Ptersonu.

U. Katlapa laik ieviesa e-klasi,izveidoja korekcijas klasi un mjaslapu. I. Brusbrdis jtas gandarts,ka radta skolas simbolika un ka-rogs, ieviesti karoga svtki, kuroslabkie skolni fotografjas pie sko-las karoga. Laika gait par skolaslogo kuvusi Daces oderes veidotzme no skolas karoga. I. Brusbrdissacja, ka M. Ptersona iecertajaitrisma programmai vi vl kltpieliktu angu valodu, aktiermeista-rbu un spcgu visprjo program-mu. Dieml trisma programmamri nesasniedza, jo tprasja lie-lu finansjumu.

M. Ptersons sav skolas vada-nas laiksaprata, ka Dundagai jbtpaai ar savm programmm: t-rismu un mea apsaimniekoanu.Sks projektu laiks, ar skol tosrakstja. Notika Sorosa fondaLatvija seminri, projektu nedas,skolas datorizcija. Mainjs din-anas sistma: nebija vairs kopgal-da, bet skolni un skolotji p ai iz-vljs, ko st. Apkalpoja privtafirma. M. Ptersons ar uzska tra-dciju 1. IX aicint skolnus un sko-lotjus uz mcbu gada ieskumadievkalpojumu un pt Adventa vai-nagu. Smagkais prdzvojums Mazajskoluzsprga katlu mja.

V. Vadonis atzina, ka o katlu vi-a laik ielika. Toreiz daji bijaprejas laiks. Visvairk enerijaspama saimniecisks lietas. Ieg-djs skatuvei aizkarus, ores-trim instrumentus. Vi uzteicalabo vadbas komandu, pai mc-bu daas vadtju Krli oderu unsavu vietnieci saimnieciskajdarbDzidru Reinbergu.

L. Zepa atzina, ka pc aicinjuma

ir skolotja, nevis administratore.Par direktori kuvusi juku laik: pa-domija bruka, brva valsts vl nebi-ja. L. Zepa sacja, ka nekdu augstumri nemaz nevarja izvirzt, gal-venais bija ieviest elementru kr-tbu. Vissmagkais prdzvojums ugunsgrks pil. Atstts pdas sko-l nomaintais sporta zles jumts.

J. Freimute par direktori eit no-strdjusi 11 gadus, visus padom-ju laikos. Bijis viegli strdt spc-gs komandas d. Direktore pativairk varjusi veltt laiku pils glb-anai, novada vsturei. Vias laikskta literrnovadptniecba.

gi pajautja I. Namsone:Kds bijis jsu direktora krsls?Bijuie skolas vadtji ar atbildmtika gal lieliski. Visi sdjui uzviena un t paa sam. VienU. Katlapa laik tas nomaints pretgrozmu krslu ar ritentiiem.U. Katlaps atzina, ka prnestnoz-mkrsls bijis pietiekami patkams.I. Brusbrdis savukrt sacja, ka ne-ko nenolo, laiks bijis interesants.Ar pc M. Ptersona domm, tas

bijis aizraujos laiks, tau atzina, kaprk lieljaunba liegusi o to ap-tvert. V. Vadonis teica, ka nav bijisvilinjuma bt par vadtju. L. Zepasacja: Krsls man nekad nav bijissvargs. Paldies Vilnim Vadonim,kas to prma.

Pateicbas vrdus visiem direk-toriem sacja mcbu daas vadtjaSarmte Dinsberga. Ar muzikliemprieknesumiem direktorus sveicaskolas instrumentlais ansamblisCath-up, Santa Namsone un Artrsnikvalds, viktornas jautjumusbija sagatavojis skolnu paprval-des vadtjs Klvs Cirvelis.

Nobeigum bijuie direktori sa-cja paldies par uzaicinjumu unnovlja skolniem emt atbalstuno saviem skolotjiem, kas ir zeltavrti, bet skolotjiem simboliski d-vinja krzi, lai nekad nepietrkstpavasara dzriena, jo vienmr jaukdai vlodzei slpst.

Dina Silia

Direktoru pdas25. II Dundagas vidusskol ar interesentiem tiks visi 6 bijuie

s mcbu iestdes vadtji no 1977. ldz 2009. gadam: JautrteFreimute (19771988), Lcija Zepa (19881990), Vilnis Vadonis(19901994), Mris Ptersons (19941998), Imants Brusbrdis(19982002) un Uldis Katlaps (20022009).

Par zau pat vl za ks

Skolun sporta zlsPar pagjugada remontiem lielaj un mazaj sporta zl un

Lielajskolststa novada domes izpilddirektors Elmrs Pterhofs.


3/8


3

Vispirms jau ik pa laikam sa-mm vairkas vstules no AntrasGailes, Dienas mediju sabiedrisko at-tiecbu nodaas projektu vadtjas.Via iepazstinja ms ar gaidmo,zioja, ka Edijam jsagatavo pre-zentcija par sevi, ka sarkojumbs iespja intervt vairkus Latvi-jpazstamus cilvkus.

Uz Rgu devmies ms ar vru

Ivaru un visiem 3 brniem: Ediju,Evitu un Ernestu. Kop ar mumsbija arIvara brlis un mans brlis,Edija krusttvs, un skolotjas: Edijatagadjaudzintja Iveta Kundec-ka, Mazs skolas audzintja Maritaaunne un Sarmte Dinsberga.

Galvaspilst vispirms apmekl-jm Saeimu. Tur viss izskatjs cit-dks, nekvrojot televzij. Depu-ttu diskusiju telpbija tumi sar-kanas sienas. Kvar pieemt lmu-mus viet, kas ir tik nomcoi tum-a? Turklt zle dzvizrdjs ma-zka. Interesanti, ka deputtu ru-nto ieraksta dator, bet izsaucie-nus no zles pieraksta

stenogrfs. Gribjm zint, vaidarbs tautas kalpiem tiem ir tiknogurdinos, ka vii reizm pat s-

u laiksnau. Izrds likumpro-jektu pieemana ilgst pat ldz pus-gadam un katrs jau zina, ko kursacs, ietekmt kaut ko ir oti grti.Zl noteikta lnija, ko nedrkstprkpt, tpat katram deputtam irsava vieta, kur neviens cits ne-

drkst apssties. Par piemiu, kaeit bts, nofotografjmies zlpie tribnes.

Tlk ms veda uz laikraksta Die-na centru. Tas bija oti iespaidgs:sajta tda, it k tu btu aug uzklja, zem tevis ar ir kljs, visspilns ar cilvkiem. Mala, kur audissdja, bija no stikla. Bijm ekskur-sijuz tipogrfiju. Avzi iespie da-

torizti. Man jau liks, ka tur ir pie-tiekami liels troksnis, bet mumspaststja, ka nakt, kad tipogrfijask strdt, tas ir daudz skaks.Darbinieki lieto austias. Redzjmlielos papra ruus, kas sver 1500kg.

Pc tam devmies uz prezidentapili. Pagja laiks, kamr visi tikmiekpa vrtiem: no katras Latvijasdaas bija aicinti pa zinokajamskolnam un erudtkajai klasei. Pi-lkatrtelpatrads pa pulkstenimun spogulim. Gids asprtgi apsp-lja, kpc ir spogui. Jebkur cil-vks, noncis pie prezidenta, ir sa-traucies, bet, kad ieskats spogulun pret ierauga kdu pazstamu,nomierins.

Sasveicinans un msu grupi-

as fotografans kop ar prezi-dentu bija kviens mirklis, tad de-vmies blakus zl. Kad visi bija sa-sveicinjuies, zl no otras pusesienca Valdis Zatlers un teica runu.Vi ststja, k jaunb spljisbasketbolu. Treneris jautjis savai

komandai, kuri irvisstiprkie. Prezi-dents savukrtjaunieiem jautja:Kuri ir visgudr-kie? Zl atskann e p r l i e c i n o sms. Nu j, msjau artoreiz tpatatbildjm un tre-neris teicis, ka tadlabus rezulttusnav ko gaidt. Pre-zidents vlreizprasa kuri tad irvisgudrkie? Nuatskanja skaidraun spcga atbil-de ms! Prezi-

dents novlja, laiar tdu domu ardzvo konkursa uz-vartji. Prezi-dents jauki apru-njs ar ikvienuindividulo kon-kursa uzvartjuun katru klasi.Mums vi pajautja, kuri Latvijasprezidenti bijui Dundag. Nosau-cm Krli Ulmani, kas ceu uztais-ja, un Gunti Ulmani. Parunjm parimenes un dzimtas nozmi. Saru-nas nobeigumuzaicinjm V. Zat-leru uz Dundagu.

Tlk devmies uz Eiropas Savie-nbas mju, kur tikmies ar EiropasKomisijas prstvniecbas Latvijvadtju Ivetu ulcu. eit baudjm

gardas pusdienas.Lai jauniei aj dien ar izkus-

ttos, ms visus aicinja uz boulin-ga centru, kas atrads netlu noDienasredakcijas. Izminju roku.Man patika.

Noslgumuzvartjus sagaidja

apbalvoana Swedbankas centrlajk. Paskumu atkljot, oti skaistivijoles splja zns un meitene noRgas Emla Drzia mzikas vidus-skolas, dalbnieki no konkursa uz-vartju klasm. Tas uzreiz radjavl jaukku noskau. Sirsnba unciea izpauds pret uzvartjiem,jo vispirms noskatjs katra uzvar-tja un klases prezentciju, tad vi-us apbalvoja. Jau pati diena bija

balva, bet vl katrs uzvartjs sa-ma diplomu, kausu un urnla Ilus-trtZintneabonementu.

Pc tam ikviens varja jautt, jobija ieraduies vairki interesanticilvki.

Vakara noslgum vl visus gai-

dja svtku vakarias un atvada-ns.

Otraj dien e-past sammpateicbas vstuli par piedalanos.Paldies Dienai par atmaksto deg-vielu, tas bija liels atspaids. oti b-tiski ar, ka Edijs drkstja aicintldzi viam nozmgkos cilvkus.

Nkamaj gad devtklasniecebs meita Evita. Edijs dom, ka vi-ai ajkonkurs bs liela konku-

rence jau tepat, Dundag, jo vidraudzjas ar Edvnu Emerbergu,kas arbs 9. klasun ar ko abi pr-sprie sportu un politiku.

Dina Silia

Vecku dien3. III Lielskolarkoja Vecku

dienu. Vecki varja piedalties4 atkltajs stunds un pc tamapgt ko no e-apmcbas. Par

skol pieredzto daljs GunitaTropia.

Man Lielajskol mcs divi br-ni Edijs (9. klas) un Evita (8. kla-s). Uz kuru klasi iet? Rts piencaar satraukumu un iziranos. Vis-pirms apmeklju eogrfiju pieskolotjas Valdas Paremas. Mcj-mies par Eiropas valstm. Pris z-nu nesekoja ldzi. Tas nedaudztraucja. Tau tad, kad skolotja s-ka jautt, vii atbildja pirmie! Otrstunda mija pie skolotjas Ni-ces Jankovskas. oti patika telpa. Arinteresi vroju eksperimentus unsapratu, ka esmu aizmirsusi mis-ko vielu formulas, td novrtju,ka reakciju viendojumus rakstjauz tfeles. Stundas beigs, kad bija

jatrisina reakciju viendojumi,man veics labi. Tlk biju domjusiapmeklt literatru un eometriju,bet ldz eometrijai netiku. Jau arpirmajm mintm pie literatrasskolotjas Mrtes Pterhofas bijuaizkustinta. Paldies meitenm parmjas darbu Mans dzejou krjums,par drosmi, par prasmi pamatot iz-vli! Tad vajadzja izveidot dzejolidadaistu gaum. Strdju kop arGati, un mums tapa dzejolis Bibliot-ka. Sarunas par dzeju turpinjsldz pat otrs stundas beigm.

Bija vrts nkt uz atkltajmstundm un e-apmcbu, jo ts at-klja daudz jauna. Man kmammai

iet tbija liela savstarpja uzti-cans. Gandar tas, ka brni ne-teica: Mamm, bs Vecku diena,bet tu nenc. Gribas tict, ka ie-spja bija btiska ne tikai man, betarviiem.

Paldies skolotjiem!

Uzklausja Dina Silia

Skolnu darbi lablmen

5. III vidusskolas 11. un 12.klau skolni aizstvja zint-nisks ptniecbas darbus(ZPD). Par to ststa ZPD koordi-natore Inga Leistmane.

Lasjumi notika atsevii huma-nitro, dabas zintu (visvairkdarbu 15) un socilo zintu (14)sekcij. Skolni bija izvljuies ganoriinlus tematus, k Fibonaiskaiti un zelta griezums, gan aktu-lus, piemram, Skolas formu ieviea-na Dundagas vidusskol, un darbuslabi uzrakstjui. Aizstvanuklausjs 10. un 11. klau skolni, tgstot pieredzi.

Kurzemes reiona skolnu ZPDlasjumiem, kas notiek 27. III Liep-jas Universitt, izvirzjm 3 dar-bus: Elzas Laicnes Skolnu unskolo-tju savstarpjs attiecbas (darba va-dtja Iveta Brente), Sabnes Frei-vertes Tetra sports p siholoisku unteatrlu vingrinjumu komplekss ceuz radou personbu; tetra sportsDundagas vidusskol (Vaira Kamara)un Ievas Fridrihsones Fridrihsonu-Romanovsku dzimtas vsture (ImantsBrusbrdis).

Rakstot ZPD, skolni gst piere-dzi augstskolai. Ja viiem izdosiesdarbus labi aizstvt valsts lmen,tad pavrsies iespja vai nu tikt k-das augstskolas budeta grup, vaiar iegt papildu punktus iestjo-ties. Ieteicams gan izvlties tema-tu saistb ar nkotnes profesiju.ZPD ir sabiedrbai dergi jau tagad,piemram, skolotjs I. Brusbrdispiedvja darbus skolas muzejam.

ogad ZPD tematus 10. klasesskolni izvljs jau ldz projektanedai, kad ska rakstt. Pavasaraudzkiem bs jiesniedz prskatspar darba gaitu. 11. klasZPD jbtgataviem, jo tad ir vl iespja tospieslpt un aizstvt 12. klas vl-reiz. Vienoans, iestjoties msuvidusskol, paredz, ka skolns uz-raksts ZPD. Atestt atspoguosiesZPD sekcija un vrtjums.

Dina Silia

Vai bsjaunieu centrs?

15. III ar novada domesprieksdtju Aldonu Zumber-gu, pavaldbas darbiniekiem,daiem vidusskolas skolotjiemun paprvaldes dalbniekiemtiks Valsts Kurzemes reionaprvaldes Talsu iecirka Krt-bas policijas priekniece LigitaBoginska un nepilngadgo lietuinspektori Mrti Ziedi un Jo-lanta Feldmane. Pc tam aicin-ju izteikties vidusskolas papr-valdes vadtju, 12. klases sko-lnu Klvu Cirveli, un paprval-des dalbnieku, 11. klases skol-nu Robertu Sproi.

Abi atzina sde bijusi intere-

santa. Klvs uzskatja, ka vrtgi bi-jis dzirdt domes prieksdtja unpavaldbas darbinieku domas. Ro-berts skumnecerja, ka vlk s-de izvrtsies tik aizraujoa. Viuprsteidza, ka vecki cilvki baidsvls vakara stunds no jaunieubariiem. Roberts un Klvs pai ko-par draugiem vakaros pastaigjas,bet nevienu tpc neapdraud. Ro-berts uzsvra ne jau visi jauniei,kas vakara stunds centrturas ko-p, ir bstami. Klvs atzingi novr-tja pavaldbas policijas inspekto-ra Ja Simsona darbu ar jau-nieiem. Tpat viu novrtja sd.

Puii ir prliecinti Dundagvajag jaunieu centru, jo tad mazkjauno cilvku klstu pa ielm, betpulctos noteiktviet, kur labprtuzspltu galda tenisu vai kdu citugalda spli. Roberts ierosinja parjaunieu vadtju aicint Klvu:vi ir sts cntjs un lderis. TauKlvs nordja, ka ovasar beigsskolu un dosies studt. Vi dom-ja, ka piemrots vadtjs ir Roberts.Bet tik un tvajag arkdu vietjopieauguo, kam ir atslgas, kas pie-skata visu. Roberts atzina vi

vartu meklt piemrotas telpas undomt par jaunieu centra izveidi,ja btu domes atbalsts.

Dina Silia

Pavasara gaidsSaulte katru dienu iespd vidus-

skolas logos, vstdama pavasari,bet reiz dod vitamnus daudziemdarbiem. Marts bs aizvadts ar pa-skumiem, konkursiem un olimpi-dm un paliks atmi ar e-prasmju nedu, kur skolnus pa-pildus mcja, k darboties e-vid.3. III aicinjm veckus piedalties

mcbu stunds, k ar uzzint pardarboanos un drobu internet,dieml atsaucs tikai divi vecki.

Aizvadts etonu vakars, kurpc tradcijas visi 12. klau audzk-i sama Dundagas vidusskolasetonu, kas bs gan kpiemia unapliecinjums, gan ark talismansturpmkajos mcbu un darba ga-dos. ogad etonus kopar direkto-ri izsniedza 12. klau audzintjasAndra Grvne un Inta Freiverte.Kdi audzki bijui vidusskolas ga-dos? To katrs dalbnieks gan dzir-dja, gan redzja, jo varja pat ie-skatties 12. klau skolnu skum-skolas gaits. Labi un aizkustinoivrdi bija veltti veckiem par at-balstu un mlestbu, k ar paldiesteikts par klases audzintju unklasesbiedru stipro plecu.

18. III 5.9. klau grup32 meite-nes cnjs par titulu Supermeitene2010. Kdai jbt msdienu super-meitenei? Paprvaldes vadtjsKlvs Cirvelis uzskaitja garu sarak-stu: gudras, skaistas, tras, apr-gas, modernas, sportiskas, jprotpazt manu markas un iedzt nag-las. Titulu Supermeitene 2010 ieguva

9. d klases skolniece Kristne Kr-klevalka.

Lai iepriecintu SupermeitenesunSuperpuikas uzvartjus, skola23. III dvinja braucienu u z Rgascirku, kur skolni kskattji pieda-ljs valsts konkurs Superpuika2010.

Pirms brvdienm, 26. III, piemums ciemojs gaidti ciemii, bi-juie dundadznieki un vidusskolasaudzki, Valdis bols un Ro-mans Kundeckis.

Gaidm pavasari un pirmssniegpulkstentes!

Inese Namsone

Edija Tropia balva par uzvaruPrn jau 11. reizi Latvijas dev tklasnieki piedaljs laikraksta Die-

narkotajzinanu konkursKas notiek?. oreiz skaisti valstno-dunjis Dundagas vrds: par uzvartju Kurzemkuva msu vidus-skolas 9. b klases skolns Edijs Tropi. 26. II vi kopar imenipavadja brnigu dienu Rg. Par to ststa Edija mamma Gunita.

Rgas pil 26. II. No kreiss: Ivars, Imants, Gunita, Evita, Edijs Tropii, L va Kukle, Valsts prezidents

Valdis Zatlers, Ernests Tropi, skolotjas Iveta Kundecka, Sarmte Dinsberga, Marita aunne un

Gundars Kuklis.

No Tropiuimenes albuma

Ir msu skolas laiks


4/84


Izrdes reisors un galvens lo-mas Parzes mkslinieka Di-

bu tlotjs bija viens no Latvi-jas Nacionl tetra vadoajiemaktieriem Voldemrs ori. Viamots sievietes atveidoja aktrisesAda Ozolia, Ruta Vtia un EgijaMissa. Visi izrdes prpratumisaists ar mlas dkm. Aktieridarbojs brvi un atraisti, ar labugaumi. Darbbu papildinja muzi-klie numuri, kuru autori bija patsV. ori un Imants Paura.

Laik, kad visapkrt virmo ne-gcijas, izrde deva oti nodergussmieklu vitamnus. Ik pa brdimamizants situcijs atskanja ap-lausi. Kds kolcenieks atcerjs,ka pdjo reizi profesionls tet-

ris Rgas Operetes tetris

Kolk viesojies 1981. gad. Untautas namdarbojs arkafejncaJaunliepas ksttetr!

Jautju tautas nama vadtjaiInorai Spoei, vai nebija liels riskspiekrist producentes Adas Ozoli-as piedvjumam atvest o izrdiuz Kolku: Uzdroinjos pieemtviesmksliniekus no Rgas tpc,

ka oktobrDundagas amatiertetraizrde Aij, u, brns klcis Kol-

kpulcja vairk nek100 skatt-ju. J, riskjm, jo ar mkslinie-kiem bijm vienojuies par noteik-tu samaksu, kas bija jsedz tikai nobieu iemumiem. Labi, ka uzizrdi atbrauca ar dundadznieki.Ja vlamies uzemt profesionlusmksliniekus, savu reizi dundadz-niekiem jbrauc pie mums, savureizi mums pie viiem.

Pc izrdes no aktieriem uzzi-nju, ka vii ir gandarti par izrdiKolk, jo visu laiku jutui skattjuatsaucbu. Mkslinieki labprt teatgrieztos ar kdu citu izrdi. T-du Kabatasproducentei Adai Ozo-liai netrkstot. Ir gan jautras unmazliet skumjkas izrdes pie-auguajiem, gan ar oti jaukas iz-rdes brniem. Viss ir msu pauroks. Ja gribsim redzt tepat uzvietas profesionlus mksliniekusun apmeklsim izrdes kuplkpulk, sadarbba noteikti turpin-sies. Ja n, pai vaingi.

Baiba uvcne

Rezerves deurantecits stacijs

Esmu izstrdjusies lielkotiespa mazm stacijm. Viss bija padotsVentspils galvenajam dispeeram,es pat Ventspilpar dispeeri esmustrdjusi. Biju stacijas rezerves de-urante, atvietoju priekniekus undeurantus. Stacijas priekniekiemsvtdienas piera brvas, caurm-riznca etras mnes.

Rezerves deurantam galvenaisbija papru darbs. L bija jpie-em ogles. Stend strdju uz ma-zajiem ceiem, Valdgal, kur bijaotrs dispeerpunkts, deva ceatau-jas. Svargi bija pareizi sadzirdt te-lefonogrammas. Virskonduktorireizm kdaini saklausja, jo mljaiedzert.

Reiz bija t: izdota ceatauja no

Valdgales, bet nav nolikts krusto-jums Plintiu stacij. Man jpa-skrien vilcienam pret un japtur,lai neiznktu sadursme. Nakts, me- gaudo vilki. Lukturtis rok, unuz prieku. Prmijas ir vairkussimtus metru attlumno stacijas,un pc noteikumiem man vl jaiz-kst aiz prmijm vairkus met-rus, lai apturtu vilcienu.

Reiz Ovu stacij aizstju staci-jas prieknieku, kam vajadzja no-kt Rg. Stacija koka ka, mitra,nevdinta, peljuma smaka tda,ka elpu rauj ciet. Visur priekniekibija pptji. Katrstacijmju vis-pirms iztrju, izmazgju, tikai tadapsdos. Ovi palika visu mu at-mi aka ir, bet spaia nav. Dz-

voklis noslgts. Dzert gribas! Sazi-njos ar Ventspili, no turienes dis-peeri atstja pudeli ar ori. Ne-tlu pri kpm bija ezers, vietjieieststja, lai tur ejot mazgties.

Lielirbes stacijas prieknieks aizgara laika remontja pulksteus.Tur man vajadzja piekt skap-tim, kur aug glabjs bietes, bet

apak atskaites, rezerves bietesun arnauda. T noslgts, ka nek.

Apgzu skapti uz acm, piekuvu,kur vajag, tikai visas bietes sajau-cu. Beigs gan sakrtoju pc numu-riem.

Kad nca komisija, tad vajadzjaziot k zaldtam: darba laik ne-kdu atgadjumu nav, zio tdas untdas stacijas prieknieks. Vai re-zerves deurants. Reiz mazgju tel-pas, beru netrumus. Pki ienkJelgavas prieknieks Novikovs, ie-rauga mani gars bikses kjs,pdas plikas un prasa: kas te no-tiek, balle bs vakar, vai, kdus ka-valierus pieemsiet? Atbildu, ka va-kars vl tlu, vl grdm jnost.Labi, Novikovs aicina apskattiesprmijas un cea atzarus. Kur ba-sm kjm ieu? Pc pusstundas at-

nca un teica, ka viss krtb.Daudzas stacijas es nosaucu pasavam. Ogsilu, kas taisnajlnijuzVentspili bija vienu pieturu pirmsgalapunkta, iesaucu par sku pili.Tur visrimei, purvji, kpav-ru durvis uz uzgaidmo telpu, tliels zalktis pret. Stacijas priek-niekam govs pie stas, tai cits zal-ktis ap kju ri, pie pupiem kltun sc pienu r.

Mazirbes staciju nosaucu parSkudru staciju. Aizbraucu strdt,kofert ldzi prtika, ar medusburcia. Vciu toreiz nebija, tikaiar papru prsieta. Attaisu burkapilna ar skudrm! Prj prtikaar. Visa stacija mud. Labi, ka trskilometru attlum dzvoja tva-msa. Man bija daudz brva laika,gju viai palgun tur dabju pa-st.

Nakoanai stacijs bija oti cie-tas dermatna gultas. Ja spieda s-nus, salocja formas trpu un palikaapak. ins laikos neviens jau-nietis tdos apstkos nestrdtu.

Kad man sakrjs brvdienas, tad

braucu pie msas ciemos uz Rgu.Ce nemaksja neko. Vlk msadzvoja Maskav, un es tpat pie vi-as braucu katru gadu ar brvbi-eti.

Dundagas stacijasprieknieki

Vl no pirmskara gadiem atcerosprieknieku miteru. Feins onkulis.

Ulmaa laikos 18. novembra vakargjm skatties, k pie stacijas de-dzina plokas. Pirms svtkiem atve-da veselu vagonu ar mtrm, unstrdnieku sievm bija jpin vtnes,lai izpuotu staciju. Tad vl bijavecka, apmram tur, kur tagad irvidusskola. Uz veco staciju ncace no Ventspils, kur tagad braucuz kapiem. Vecajai stacijai galbijamja, kur dzvoja cemeistars vi-am tur bija kantoris.

mitera laik no vecs stacijasprnca uz jauno. miters nostr-dja visus kara gadus un prgja uzStendi, vlk bija vilcienu kustbasprraugs. Mira vilcien, braucot noJelgavas uz Stendi.

Tad nca Brizgis, ar kura meituBrigitu mcjos vien klas. Viierads k bglis kara laik no Eg-laines un dzvoja uz ibzdes cea tsaucamajBiu mj. Brizgis EglainUlmalaikos bija strdjis parprieknieku, un kad viam pa tele-fonu vajadzja ziot: Dundaga, vivienmr atbildja aplam: Eglaine.Bet man tagad ir ldzgi. Kad meita

zvana, ka drz bot mjsno Ikiles, es vram saku:man meita zvanja no Plinti-iem.

Brizgi neviens padotaisnekad nesauca vrd. Bijapieticgs, lai gan reizm ardiezgan uzstjgs. Man Briz-gis nevlja mcties, patma nost grmatas tasjums nav jzina, bet deu-rants Kleinmits nesa atpa-ka. Vi mani virzja uzprieku.

Pc Brizga nca Strazdov-skis. patnis, bet miergasdabas. Galva vienmr gais,skatjs pa logu, rokas uzmuguras uzlicis, kaut ko do-mja. Rakstja dzejous. Bijaiemljies darba biedr, de-urant Mart Derkevic. Tai uzmaiu vienmr atstja dzejolti.

Strazdovski nomainja KazimirsVrdi no Latgales puses. Dikti va-rens, komunists, visus strostja.Reiz kda svrja neierads darb,un viu par to notiesja. Tkviabija mtes cerbs, tad cietumganneielika.

Es biju teikusi: lai kur strdu,bet pie Vrdia gan ne. Bet iznca!Vi to bija dzirdjis un prasja, k-pc. Atbildju: tpc, ka js jauca-ties vilcienu kustb iek! Par toatbild stacijas deurants, k viprmijniekam un virskonduktoramir pateicis, t ir jbt. Es tiei tad

strdju par deurantu kdus ga-dus trs uz vietas.

Krlis Paegle bija pdjaisprieknieks pc Vrdia. Tad jaumazbntis ska jukt. Samazinjadarbinieku skaitu, deurants palikatikai viens. Indriksonu no prmij-niekiem prcla par deurantu. K-du laiku pc armijas par rezerves

deurantu strdja Uldis Vtols.Beigs laikam pat deuranta vairsnebija, palika Paegle un svrja.Visbeidzot Herta Avota viena pati.

Priekniekam un deurantiem,virskonduktoriem, pavadoiem unmanistiem bija formas trpi. Sv-rjm gan ne. Kad gju prom nodarba, viena svrja no manis no-pirka manu formas trpu, ko kd-reiz biju dabjusi par brvu. Viaitas oti patika.

Kad 1962. gadprclos uz Jaun-ogri, mazbntis vl bija un palikadaus gadus. Msu lokomotvi no-deva los, to uz Ventspils parkuneprveda.

Alnis Auzi

Foto no M. treinertes(Urbnes) albuma

Kdas labojums. Pagjuaj rei-zredzamajam attlam Slieu lik-ana pie jauns Dundagas stacijaskas 1942./43. g. pareizi jbt rak-sttam: Slieu nojaukana 60. ga-dos.

Turpmk vl.

MAZBNTISTurpinjums. Skums 86. numur.

Pabeidzam Maigas treinertes atmiu ststjumu.

Dundagas serils

Plintiu stacijas prieknieka bres. 50. gadi.

Maiga Urbne deurantes formas trp.

50. gadi.

Uzmangi ar sievietm!T autors Andrejs Koreiuks nodvjis komdiju, ko neatkar-

gais tetris Kabata13. III bija atvedis uz Kolkas tautas namu.

Piedaljs Kurzemes 9 labkie ko-lektvi, no msu puses vl sabilnie-ki ar Rdolfa Blaumaa Zagiem(reisore Inga Krine). Skate noti-ka divas dienas, rij tetra kri-tii Ilze Kavia, Benedikts Kalnasun reisors Valdis Lri.

Nospljm devto izrdi, diem-l iepriekjo reizi bijm spljuipirms mneiem diviem. Msu pilsmazo skatuvi esam labi apguvui.Milzg, dziun plaLiepjas Lat-vieu biedrbas nama skatuvemums radja papildu grtbas.

rija ms uzslavja, ka vis iz-rd jt ansamba saspli, un paraktulo tmu. K audzint jaunopaaudzi? Padomju laika metodes

neder, bet jautjums paliek. Kam arto nodarboties? Mjai? Skolai? Cikliela atbildba prasma no paajauniea?

Austra Auzia sama diplomupar veiksmgu direktores lomas at-veidi! rija uzteica ar Maizupri Rutu Brziu un Aigaru Za-

diu. Mani iepriecinja ar irtsLiepi Ja lom, oti laba bija Ru-dte Bate Japias lom, veiksmgabija Aelita Grvne inspektores lo-m. Aivaru pirmizrdsplja JnisZadi, tagad Aivaru atveido ArtursLauci.

l, ka neizdevs noskatties p-rjs izrdes. Aizbraucm tikai uzsavu izrdi, kas bija pati pdjska-t.

Vrtja 10 ballu sistm. Deviasballes un pirmo vietu ieguva mji-nieki Metalurgu tautas tetris arAnlava Egla lugu Karmen, Karmen,tikpat punktu ar ventspilniekiemun saldeniekiem, 8 punkti Liepjastautas tetrim, 7 punkti mums, sa-

bilniekiem un Jaunlutriu amatier-tetrim, bet pa 5 punktiem ieguvauglnieki un pvilostnieki.

Palaik msu jaunk izrde irSibillas diena. Gribtos iestudt vie-nu tautas gabalu...

Alnis Auzi

AmatiertetrisGada izrd2009

Dundagas amatiertetris, kam tagad ir nosaukums Vojmaness!,21. III Liepjpiedaljs Kurzemes reiona amatiertetru skat. Parto, k msjiem veicies ar Harija Gulbja Aij, u, brns k lcis,ststa reisore Vaira Kamara.

Paulam ierpem1. vieta!

10. III VentspilLatvijas profe-sionls ievirzes mzikas izglt-bas iestu programmas Pam-instrumentu sple audzku Valstskonkurs Dundagas Mkslas un

mzikas skolas audzknis Paulsierpe tubas splieguvis I vietu.Apsveicam Paulu, skolotju JniCirveli un koncertmeistari Dacimiti!

A. A.

Dejotju pankumiGatavojoties X Latvijas skolu

jaunatnes Dziesmu un deju svt-

kiem, kas noriss jlij Rg, 13.

III Liepjas Olimpiskaj centr

notika Kurzemes novada ms-

dienu deju atlases skate. Labi

veics dundadzniekiem.

Dundagas vidusskolas msdie-nu deju grupa Sensus (vadtjaDaina Mielsone) 1.2. klau gru-

p ar deju Grina Ziemassvtki un5.9. klau grupar deju Galvenajlomkrsls ieguva 3. pakpes dip-lomus.

Inga Ievia,

Talsu novada pavaldbas

sabiedrisko attiecbu

nodaas vadtja


5/8


5

58. 1. a pants par dzimtenes node-vbu. 11. aprl ar vism mantmmani izsauca uz etapu. No rta ms,30 latvieus, ielika arestantu vago-n, un nkamajrtjau bijm Mas-kav.

Pc tam caur Gorkijas cietumunokuvu Kirov. Tur prstmajpunkt bija drausmgas blaktis.Tad vilcien iek un uz zieme-iem, uz Komi Republiku. Tur msdzina strdt purvainme. Uzn-ca silts laiks, mani sada odi un sa-slimu ar malriju. Nokuvu slimn-c. Pa naktm cietu no liela druda.Bet izturju. Tad man uzmets izsi-tumi pa visu miesu. Tniez, ka navizturams. Aizgju pie dakteres. Vi-a ska ar mani runt. No kurie-nes? No Rgas etapa. Vai, cik Rga irskaista! Via, armijas rste, pc ka-ra ar savu vienbu bija iegjusi Rg.Via teics man paldzt. Dakteremani nostja uz invaldu nometni.

Invaldu nometn sku taujtpc latvieiem. Darba zon esotugunsdzsjs, vrd Arnolds. Vaitik nebs tas pats no centrlcietu-

ma? Un tiem! Vi, kaut gan dz-voja darba zon, bija brvlaistais.

Krli... Kds tu izskaties! Arnoldssauca. Kauli, zila da un melna br-da, tds es biju. Ms aprmies, un

mums bira asaras. Tagad ir labi,Dievs lika, lai ms atkal satieka-mies. Tu man paldzji, tagad es va-ru tev paldzt. Pirms pusdie-nas bija uz pannas cepti kartupeiun kafija. Es no prieka raudju.

Nekas vienkri tpat neatgads.Dievs mums jau indzve atmakslabu ar labu.

Mzika sirdslieta mamManu pirmo mzikas instrumen-

tu, mutes ermoikas, nopirka vec-ki Dundag, Mazmras tirg. TvsKris splja vijoli un klarneti. otimuzikls bija baptistu draudzes slu-dintjs Buksti. Iemcjos spltmandolnu, nedaudz vijoli, itru.

Vecgada vakarpat centrlcietu-m sarkojm koncertu. Ar Krli

Ansonu un Visvaldi Ozolu izveido-jm trio un diezgan skai dungojmdziesmias. Neviens sargs nepro-testja.

ArspecnometnKaragand, kurbija apmram 200 latvieu, nodibi-njm trio: no Lbagu pagasta Er-nests Alsbergs, no Pastendes Arvds

Klvers un es. Noliktavsadabjminstrumentus: akordeonu, kontra-basu un itru. Spljam Zilo lakati-u. Pienk klt virsnieks, kultorgs,un prasa, kdvaloddziedam. Lat-viski. Vi paslav ms, ka labi sa-nk, un ierosina uz pirmo maiju sa-gatavot koncertu. Reperturs msuzi. Labi. Spljm prsvartautasdziesmas un pazstamas melodijas,ar Zilo lakatiu. J, ms riskjm.Ms uzma ar aplausiem.

Vlk piebiedrojs krievu virs-nieks, kas labi splja mandolnu,un ukrainis, bungu virtuozs. dn-cas zl uztaisja paaugstinjumu,un brvdiens spljm krieviempopulras melodijas. Arcietumnie-ku melodijas un pasaulpazstamasmelodijas. Par velti ne par vderatiesu.

Jau 40 gadu vecum sku spltpamos instrumentus. Vispirmsaltu, tad dirients ieteica trompeti.Kad prclos uz Kolku, mani sa-meklja talsenieki un iesaistjameraga kvartet. Desmit gadussplju, daudz brs un kapu svt-kos. Vl nesen dziedju Kolkasjauktajkor.

Svemal,nebrvNo ziemeu nomet-nes, kur iemcjosgaldnieka arodu, paetapu ms ar Arnol-du aizstja uz Kara-gandu. ArViduszi-j ziem nekda sil-tuma nav, pdrausmgi vji, bu-rni, zeme ar debe-sm grieas kop,sniegs ar ogu pu-tekiem. Ja seju maz-gja aukst den,tad acis kuva ksie-vietm, kas izp

tuu. SpecnometnKaragand bija cie-tuma rems, panaktm barakas sl-dza, uz darbu gjm,rokas aiz mugurassalikui. Uz katraaprba gabala bijanumurs. Mans bijakrievu 821. Vlkms nostja uzlauksaimniecbasnometni Karagandasapgabal. Vecki bi-

ja izstti uz Tom-skas apgabalu. To

uzzinju, ziemeos bdams. Sa-mu tva raksttu atkltnti, ko vikdstacijbija izmetis pa vagona

logu. Tmdza dart, lai sazintos.Ziemeos, Komi, skum no ne-zeimertiem zaiem diem taisjuzrkus. Vlk strdju galdniekadarbu un taisju pat mbeles. Kara-gand strdju k augstkpjs, joman nekad nereiba galva. Tad maninorkoja ieeu raotn. Lauk-saimniecbas nometn iemcjosmetinanu, atsldznieka darbu,bet vlk Sibrijpieteicos par vir-potja mcekli. Kad atgriezos Latvi-j, ilgus gadus nostrdju par uni-verslvirpotju.

Nometndiens kuva labks. Japazioja, ka bs kda komisija, tadbija pilngi k svtkos. Pc dienauzreiz varja zint, ka ieradsiesprieknieki. Augstie kungi pat atn-ca pagarot un brnjs: js lieliski

baro! Bet reiz viens paukstja, kat ir tikai odien. K t? Atncietpie manis uz kabinetu! Protams,iet ststt bija liels risks.

1954. gad no Maskavas piencatelegramma, ka mani atbrvo 24stundu laik. Bet prstanas pun-kt gaidu vienu diennakti, otru,

treo. Kds latvietis saka: Es te 9mneus gaidu. Viens cits doku-mentus gaida 2 gadus. Tu jau piek-taj dien nervoz. Dokumentussamu, bet atbrvoanas apliecbbija ierakstts, ka jbrauc pie vec-kiem uz Sibriju.

Ierados Sergejevo ciemZiemas-svtku vakar. oferis, kas mani at-veda, parda, kurmjdzvo manivecki, un teic, ka grib redzt, kpc tik ilgiem gadiem satiksimies.Es izdomju, ka Ziemassvtku vaka-r iet ignos. Prliku galvai seguun klauvju pie durvm. Durvis at-veras mamma! Via saka: Kas tenk mani baidt? Es gaidu savu dli-u. Nometu segu, sprku iek.Mamma, tu mani gaidi!? Es esmuatgriezies! Mamma joprojm ir ap-jukusi, skraida pa istabu un saka:Nevar bt, nevar bt. Vai tie-m? Es viu mierinu un prasu,kur tvs. Izrds, aizgjis pie citiemlatvieiem uz eglti. Bet mamma ne-bija gjusi ldzi, jo nojautusi, ka va-ru atbraukt. Nu via man iedod no-mazgties, pacien ar tju. Drzdzirdu sous. Ienk tvs, bet es es-mu pamucis aiz aizkariem. Tvs ar

acm ko mekl. Un prasa mammai:Kur soma, emodns, kur vijole?

Nu vairs nevaldos uz metos pret.Visi raudam prieka asaras.

Atkltnte, ko es biju uzrakstjis,atceoja tikai pc 5 dienm. Nebi-jm tikuies turpat 8 gadus. Vec-kus izstja 1949. gada 25. mart. Espirmo vstulti veckiem bezmarkas, no cementa maisa saloctutrsstrti biju aizstjis no le-

ra. Nebrves laik sarakstjos ar arsludintja Bukstia meitu Zvaig-znti Ginteri. sarakste man bijaoti nozmga.

Izstjum nosapoju, ka sae-mu dokumentus par atbrvoanu.Izststu to darb savam mceklim,tas tlk. Ceha prieknieks to uzzi-na, atnk, uzklapman uz pleca unsaka: Tev savu dzimteni neredztk savas ausis. Atbildu: Man irtikai viens lgums: kad saemudokumentus, apsoliet, ka atlaidsiettlt. Labi, tas neesot grti. Tikai

ko Latvij darot, tur viens latvie-tis un divas govis. Tiei ts paasdienas vakarsamu dokumentuspar atbrvoanu, otrrttos nolikupriekniekam uz galda. Vi pa-em, sk last, rokas trc. Meklpa-pirosus. Uzsmjiet, nomierinie-ties un parakstiet, es saku. T1958. gadatgriezos mjs.

Daas draudzenes. Bet dz-vesdraugs viens

Biju aizvests uz Komi. Pirmajdienpa etapu ieraduos baroja at-sevii. Uzreiz viena kalpotja tieiman prieknoliek bodiu ar put-ru.Blakus rkrtgi vj lietuvietis,grasjos dot viam. N, n, tas esotman. Padu, pateicu paldies. Otrdien atkrtojas tas pats. Ieska-tos glta meitene. Ne tda vja kes. Vlk, kad nokuvu brigd, vi-a atkal man atnesa biezputru. Pie-nca vasara. Reiz svtdienvia ie-nk zemank, apsas uz manasgultas. Bet ar muguru pret mani unrunar citiem. Es klusi pa otru pusir. Via man paka. Man bija uz-siets lakati uz galvas, jo otikarsts. Norauj man lakatiu un pra-sa: Kpc tu bdz no manis, tuman patc. Es saku: Mana sirds iraizemta, man ir meitene Latvij.Nu labi. Tad lai atmiai viai atst-ju lakatiu. Un via man iedootlakatiu no sevis. Balts ar izraksttumaliu, ilgi glabju. T ar palika.Bet biezputru tik un tdeva.

Nezinju, ka mana pirmmlest-ba, kas palika Latvij, arar imenijau bija izstta. Kad via prbraucamjs, sadraudzjs ar vienu tipuun vlk noklda no cea. Un tga-djs, ka es savai pirmajai mlestbainosplju bres.

Karagandas lauksaimniecbas no-metn sapazinos ar vienu vidzem-nieci. Kuvm sirsngi draugi. Vlkizrmies, bet sarakstjmies. Tadvia uzrakstja, ka ir viens neatlai-dgs draugs. Reiz Valdemrpils vei-

kalsatikmies. Abi jau bijm pre-cjuies. Pc kda laika Valdemr-pils kapos splju kapu svtkos, unman teica: vakar Skaidrtei Rozen-tlei spljm bres. Pajautju, laiparda vias kapu. Man bija sarka-na nee, to noliku viai uz kapa.

Ar savu dzves draugu Ritu iepa-zinos pc izstjuma. Abi bijm Jel-gavas baptistu draudz un dzied-

jm kor. Bet, ldzko bijm iepazi-nuies, es avarju ar motociklu. No-ncu slimnc. Rita nca apmeklt.Izrakstjos no slimncas, bet labkja bija iekaojusies cel, un es tonespju paloct. Man bija 34 gadi,Ritai 21. Es teicu: Tu esi jaunka,kam tev dzvi saistt ar invaldu?Reiz via mani pavadja uz mjmpilstas nomal. Rita jautja: Jams jau btu precjuies un ar ma-ni kas notiktu, vai tu mani pames-tu? - Protams, ka ne. - Tad k-pc tu gribi, lai ms tagad pr-trauktu draudzties? Drz nol-mm salaulties. 1959. gada 1. no-vembrsvinjm kzas.

Biju neatlaidgs, un kja atlaba.Vlk neviens nevarja pateikt, ka

es mazliet kliboju.Varbt man nebija idela ime-ne. Mums ar sievu biei bija pretjiuzskati, kas vienam patika, tas ot-ram ne. Bet es uzskatju, ka man j-pilda pie altra dotais soljums kkristietim un k vrietim. Turkltnespju iedomties labku mtimsu brniem! Mjas sol via bijaapbrnojama. Rita mani atbalstja,kad biei gju uz minjumiem. J,via bija oti labs dzves draugs.Kdreiz strdjmies, bet ne biei.Piedzvojm ardaudz priecgu br-u. Atvainjumus centmies pava-dt koppie deiem.

Pirms gada nosvinjm zelta k-zas. ogad 1. janvrsievia aizgjamb. Tas ir diezgan bdgi, bet

no vias paliek trs brni, astoimazbrni un divi mazmazbrni. Ti-cu, ka satiksimies mb. Msudvseles atgriezsies pie msu T-va, kas ir debess. Tas neauj no-skumt.

Alnis Auzi

Foto no K. Lagzdia albuma

(Turpinjums no 1. lpp.)

Kaimi Aivars Freimanispar Krli Lagzdiu: Neesmudzv sastapis otru tik laipnuun izpaldzgu cilvku!

Ar dzvesdraugu Ritu kzs 1959. gad

un zelta kzs 2009. gad.

Universlvirpotjs Jelgav.

Ar draugu Krli Ansonu no labs) Jelgav.


6/86


Grizelda Bertholde dzimusi Dun-dagas pagasta Vaides ciem, onakumjs lbieu Ptera un Lzes Bert-holdu imen. Mjs valdja lbieuvaloda. Grizeldai uz mu atmi

iespieduies Ji, kad jrmal de-dzintas vecs zvejas laivas.

Trsdesmito gadu skumGrizel-da izmantoja lvu jaunieiem dotoiespju par brvu mcties Somij,

kur arodskol ap-guva pavra arodu.

1938. gad Gri-zelda apprecjs arVoldemru Kristi-u, ar no Vaidesciema, un dzvojaRg.

Miervaldis Cei-murs atceras 1944.gada vasaras noga-li, kad kopar savumti, Grizeldu unvias daus mne-us veco meitiuSarmti devs noRgas uz Vaidi. Tk sarkanarmijabija bloju sidzelzcea lniju R-g a S t e n d e Ventspils, bija j-brauc ar mazutvaikonti uz Mrsragu, tlk armazbnti ldz Mazirbei un tad pa-jguz Vaidi.

Kad Vaid ierads ar Grizeldesdzvesbiedrs, Kristiu imene skagatavoties braucienam uz Gotlandi.Vcu krasta apsardze izsniedza at-

aujas braucieniem uz Vciju, tpcnekavja bgu motorlaivas, jo s-kotnjais virziens sakrita.

1944. gada 22. oktobr visi trsKristii kop ar 2 citm imenmdevs bgu gaits. Jrbgu laivuaplenca vcu trlaivas, tomr dvai-

nkrt va turpint ceu. Grizel-da visu mu o notikumu apzm-jusi par liktea pirkstu. Likstas arto vl nebeidzs, jo vlk apstjieslaivas motors. Kad pc divm uz j-ras pavadtm naktm sasniegtasauszeme, bgi vl aubjuies, kas

tpar valsti...ZviedrijKristii tomr nav pali-

kui. Uztraukumu radja latvieuleionru liktenis, ko zviedru vald-ba izdeva PSRS. Tpc Kristii nol-ma doties tlk uz Kandu. Darbamu pavadjui Toronto, vlk ap-

metuies Toronto luteru drau-dzes lauku paum Saulain, kursirm jubilre dzvo joprojm. Kjau diplomta pavre Kristia kun-dze kaimius cien ar pacepturupjmaizi un bolkkm, kurmboli emti no paas drza.

Savulaik mctjs Arveds Celmsrosinjis Grizeldu Kristiu ieruntkasetes lbieu valod un stt tsLatvijas skolm. Nesen izdots lvuvalodas mcbas disks, kurKristi-a kundze ierunjusi 10 dialogus.Pris reiu Grizelda Kristia mro-jusi tlo ceu no Kandas uz Latviju,lai apciemotu radus Vaides ciem.

Dzvesbiedrs Voldemrs mirispirms 20 gadiem, bet Grizeldas i-mene ir meita Sarmte, divi mazdliun mazmazmeita. Lai veselba unmos gars pasaul veckajai lbie-tei!

Pc Miervala Ceimura atmi m

un publikcijas laikrakst Latvija

Amerik sagatavojis Alnis Auzi

Grizelda Marija Bertholde-Kristia dzimanas dien 19. III ar Dundagas radu Kristi-

u sttajiem ziediem. Vernera Mielteina foto

Grmata par Kolku turpina agr-kos ptjumus, k ar saraksttsgrmatas par lbieiem, viu tradi-

cionlo kultru, dzves veidu, vs-turi, mjvietm Ziemekurzemesjrmal, ko veidojuas lbieu kul-trvsturniece Valda Marija uvc-ne kopar meitu Baibu uvcni: L-bieu ciems, kura vairs nav (2002), L-bieu folklora (2003) un Mazirbe mazs ciems jrmal (2006). Sabiedr-ba ir augstu novrtjusi paveiktolbieu kultrmantojuma saglaba-n. Jauns grmatas izdoanu fi-nansili jau ir atbalstjui ValstsKultrkapitla fonds, Dundagas no-vada dome, SIA Kolkasrags, SIA Lcis`93, Somijas skolotju biedrba unprivtpersonas.

Grmatir apkopota un atspogu-ota Kolkas ciema kultrvsture no1040. gada, kad Kolka pirmo reizi

minta vstures avotos, ldz patmsdienm. Viens no darba galve-najiem mriem bija atspoguot l-bieu dzimtu attstbu un pctecbuKolkas ciem saistb ar ciema se-nko vsturi un msdienm. Gr-mat izmantoti arhvu, bibliotkumaterili, Kolkas ciema iedzvotjuun persongs atmias, materililbieu valod, kas savkti vairknek 20 iepriekjos darba gados.Vkums papildints ar vairk nek60 Kolkas iedzvotju atmiu stst-jumiem, kas pierakstti pdjos ga-dos. Grmat ievietotas 300 foto-grfijas.

Grmat daudz vietas atvltspau kolcenieku ststiem par savudzvi Kolkas ciem Latvijas brv-

valsts gados, kara laik, padomjugados, armsdiens. Ar daiem at-miu ststjumiem no topos gr-matas nu var iepazties Dundadznie-kalastji.

Kavas atrodas pa Kolkas cen-tr, lielcea mal, un tir pai labiuzturta un sakopta mja. To pa-

reizjpaniece Inta Zamaia (dz.Lauberga) ir lbieu Kra Lauberga(18721928) un Elzas Rozenfeldes

(18801954) mazmeita. imenpie-dzimui pieci brni. Laubergu vec-kmeita Amlija Peksis (19121984,Sidnej) 1944. gad ar brniem de-vs bgu gaits uz Vciju un vlkprcls uz dzvi Austrlij. Intastvs Rihards Laubergs un tante Al-da Lauberga Kolknodzvojui visumu.

Interesantu atmiu tlojumu parsavu brnbu Kolk ir uzrakstjis

Amlijas dls Krlis Peksis. Vi ar

sievu Joannu, meitm Jliju, Krist-ni, Karolni un seiem mazbrniemtagad dzvo Austrlij. Ir oti rosgs,daudz ceojis. Krlis nodarbojas ardadiem kokgriezumiem, veidomla traukus un au. Vi ir uzrak-stjis lieliskas atmias From Kolka toSydney and my first years in Australia

(No Kolkas ldz Sidnejai un mani pirmiegadi Austrlij) par savu brnbu unjaunbu. Apbrnojama ir Kra atmi-a, pc daudziem gadiem precziatainojot savas tlaika gaitas. Sir-snga pateicba Intai Zamaiai, kasar autora atauju uzticja atmiaspublict!

Tlk izvilkums no Kra Peka

atmi

m par 1940. gadu Kolk

.

Kbrns es jutos dros, ka m-su imene kaut kdveidir pasar-gta no dam briesmm. Es uz-augu savas Grosmammas (ElzaLauberga, dz. Rozenfelde) un tantesAlnas (Elzas meita) mlestbas unrpju apemts. Vias kolceniekuacs bija cientas, un es domju, katas nozm drou patvrumu unDieva aizsardzbu. Es dzvoju stin-

grdievbijgluteru ietekm.

Mana mte Amlija (Elzas mei-ta) strdja Rg. Mana msa Birutaun brlis Ilmrs biei dzvoja Kolk.Msa Velta un es, bdami divi jau-nkie, dzvojm Kolk lielko daumsu brnbas. Vecmmias mjabija manassts mjas.

Es domju, ka tas ir pats par sevi

saprotams, ka labi cilvki irpasargti no briesmm unnelaimm. Vecmmiasststi par savas dzves tra-dijm lika man domt, kadzve nav tik vienkra. Vi-a bija zaudjusi divus br-nus, vienu ugunsgrk,otrs noslka. Pirmais pasau-les kar bija izpostjis vias

zivju apstrdes rpalu. Ve-caistvs (Krlis Laubergs)vcu invzijas (iebruku-ma. Red.) laik bija ap-cietints uz nepareizu lie-cbu pamata. Es domju, kabriesmgie ststi attiecastikai uz pagtni. Mana dzvebija brniga. Es biju dro-b, labs roks un ar pilnu krtibaudju brnbas priekus.

Tad pki msu dzv iencadramatiskas prmaias. Man bijakdi pieci gadi. Klausjos pieauguosarunas par tuvojoos karu, un tsmani biedja. Vrdi Krievi nk!atspoguojs pieauguo sejs kbai-les un nezia. Kad Kolk iencapirmie krievu zaldti, ms, brni,

slpmies mjas bnios. Bet zik-re ma virsroku. Kareivji bija r-buies ziemas ineos ar savdmcepurm galvm. Tm aug bijaputis un ar ausu apsegi, k armaza, spdga, sarkana zvaigznepriekpus. Viu autenes ar ga-riem durkiem iedvesa bailes.

Kaut man bija tikai pieci gadi unes neko nesapratu no politikas,klausoties pieauguo sarunas, es iz-jutu, ka krievu ienkana atnesusilielas bdas un brvbas zaudanu.Krievu valdana ska ierobeot ik-dienas dzvi. Kdu dienu visi bijaokti, atkljot, ka zvejnieku laivasir piedtas pie dzii jrmalassmilts iedztiem stabiem. Dienu unnakti laivas sargja kareivji, kuriem

bija zvejnieku saraksts un arpie-dto laivu atslgas. Bija nepieciea-ma paa atauja, lai laivas vartulietot zvejai. Krievi ieviesa ceoa-nas ierobeojumus un oti stingrisargja jrmalu, lai neviens neiz-bgtu no padomju rema.

Kad krievi bija itin labi iedzvoju-

iem msu zem, viu politiskiekomisri ska ietekmt iedzvot-jus. audis bija nobijuies un pak-vs jaunajiem pavlniekiem. Kdupcpusdienu dzirdju mziku akordeons splja mara melodiju.Pa ceu gja paliels plis cilvku,nesot sarkanos karogus. Gjiena va-dtji sauca, lai visi nk lauk nomjm un piedals gjien. Es pie-

daljos un gju ldzi uz jrmalu. Turviss bars staigja u z p rieku un at-paka, gaidot, kas te notiks. Bijuprsteigts, kad viens vadtjs ie-spieda man roks brnu papra t-ti, pilnu ar lipgm un krsainmkonfektm. Vi lika iet klt cilv-kiem un piedvt viiem saldumus.Man bija kauns, bet es samos ungju. Divas sievas man prasja, kurdevis konfektes? Es rdju uz vad-tju. Vias atteics emt. Konfek-tes bija kkukulis, lai cilvki justosatbrvoti un pieemtu jauns ide-jas. Es briesmgi nokaunjos un arvisu tti aizskrju kps. Nosdosslptuv un du konfekti pc kon-fektes, ldz palika nelaba da. Dz-v o gadjumu atceros k niecgu

pretdarbbu komunistu propagan-das apturanai. Lai viu konfektesnesptu uzvart Kolkas auu sirdisun prtu!

Baiba uvcne

(Turpmk vl.)

To at ce ram ai s ma rt

Top grmata par KolkuPiedvjam ieskatu apgdJumava topoaj grmatSenais

lbieu ciems Kolka, kas papildina kultrvsturisko grmatu srijupar lbieiem.

Pasaules vecklbieteGrizelda Marija Bertholde-Kristia 19. III Kand svinja simto

dzimanas dienu.

Voldemrs, Sarmte un Grizelda Kristii 1948. gad Zvied-

rij. Foto no Miervala Ceimura albuma

DundadznieceiLcijai Graudiai 100

2. III Dundagas novada iedzvot-

jai Lcijai Graudiai apritja 100 ga-di. Viu apaaj jubilej sveikt bijaieraduies Dundagas novada domesprieksdtjs Aldons Zumbergs unKultras centra vadtja Smaidanikvalde.

Dinas Silia

Kavs 1930. gadu II pus. Stv no kreiss Lcija Rozenfelde, Rihards un Alna Lau-bergi, Elzas RozenfeldesLaubergas msa Marija. S Elza Lauberga, no kreiss Biru-

ta, klpKrlis Peksis un Velta, Ilmrs.

Krlis Peksis Vcij.


7/8


7

Parmizt lv kel skolnikdKolkast, Vntast, Rgst, Plstkinkks sait vimiz nd aigjagg vtt sest azmst. Bjkmerkv lod aig ja rim, kus

pojkelkks sb set lv k, laztulbiz igal se vlk teg jegp-vali jelmi. Tuoi projekt merk vDVD film lv kels inord lvlizt,kui ne oppbd et keld,llabd ja ndjelbd kla pl.

Ktmst, ku am llam te vtedt jedml azmt ja minnn ums rem, ku mddn vveggi j-odijizt jag Mont, Irbe, Krist,Raitis ja min.

Ma tks ka n i se, misinteresant um vnd. Am emikizzimi jedml azmt v vi sevlks jv mtkz azm tallted? iga lb klma, pvad t l-tizt, amdn, kis oppbd, febru-rks um skoliga. Agsvv siztikki am um dvermlimi az ja

se um siz nei, ku amd dkabltebd azmidi svv. Ja sepierst,ku se krd se um ka DVD film pie-rst tedt, mg mtlizm, ku sevlks jo interesant laz Bjkazmvlk tall.

Siz nei mg teim tlamngidi

ja tla ekskursij, mis vt imli-mizt. Kenlimi mierjeij pl ka iz osei jegpvali a, ku vib bjkjr ld ja bldidi ted. A mg ise mtlm, siz tla igal vib sei-

i ai ted, mis svv b l.Azmrgandkss md profesrTiit-Rein Viitso niz i Dge klaistrij, ku se kla sndiz na saddvkimd miljn igast tgi s-est, mis vulkn vulz eitn. Velta pliz md kdst tnda nutt Ti-it-Reinks, p profesrks, sepie-rst ku profesr b o nim jatmmn um ka nim...

Lv kel oppimi v mddnam tdzi, sepierst odl va-rld rgizt lv kel stdd. Pi-kizt lapstn Plst mnda krd vse lv kel oppimi iiga llam jaa. Agne opzt ka jvst.

Um llam krat, kui imli ja ar-mli Dagen Haus md azm ko v. Permez Omr biz jegd

aks, mis mddn sl v vajg.Srs tubs sina pl v lv post,kus jegik vi krat jegdnmingiz tieut.

Vel azms mdkks kuolmpuv vsti filmmez Vahur, kisteb film iTiit- Rein, ja md pro-

jekt filmmez Raitis, kis v amaiga kilgs.

Dge kultr sidms ja skolsstrdb ja jelb muzikant AstridBming ja siz tm ansambl jaNurmorkestr dskubs teit knakontsert Kina kils.

Imlimiz verm md azmn n-diz azm jodiji Monta Kvjatkov-ska. Ku amd vt vzznd pierroppimizt, ta ndiz mddn

mngidi ja naidi.Ja Pddrz ag J kratiz lvkels ledidi, mis sait ulzpandd immrkoui tubs ja kuodsja ka kemrikis, laz amdn vlk joparmstiz opp.

Bjk v s sam amdn, kisoppbd ja rkndbd lvkeld. Tulbi lv kel stud pierrazmt rika js vnei ku jvsp-egija ngiz, ku se sam vs jatdzi. Pierr siedstud rika k-tiz, ku se v emi krd, ku amdvibd rknd am iga set lvkeld.

Siz minnn um ka jvmise,ag ma tedab, ku se v set iksam. Ma tienb ami ja azm j-odijizt jagg.

Projekt jodiji Jnis Mednis, biji Irbemite, azm jodiji Monta Kvjatkovska,rntpidji Krista Greiko, o rganiztr Lvd

fond, rndiji Sabiedrbas integrcijas fonds,projekt Bjk/Bkanr. 2009.LV0061/2-21/31.

JMedja Lvd fond

Bjkkd kla plSe v tuoi lv kel lvd nord azm

B

jk

Kassar ja Dge

k

la p

l.

Krustm, rsm, augup, lejup,bet tomr uz prieku. Tnoticis arlbieiem kop Latvijas neatkarbasatjaunoanas.

Ko grib Lvu fonds? Uzvart. M-su pretinieks noteikti nav kdakonkrta persona, bet gan apstkiun cloi. Msu pretinieks ir no Pa-domju Savienbas mantotie dom-anas standarti nespja paraudz-ties tlk par savu stu. Msu preti-nieks ir ktrums, kas liek lietm ietgausk, pasvk un neskaidrk. M-su pretinieks ir skaudba un aunat-mingums, kas ik uz soa min pakalabajiem un clajiem darbiem. Tdims esam mazs Latvijas vl ma-zks spogulis.

Lvu fonds sevi pieskaita pie ide-listiem un tiem, kas savus mrussasniegs, balstoties uz sabiedrbasmorles un tikas normm, tau ie-turot ar visprpieemto diplom-tiju. Ms esam ieskui iet jaunu ce-u. Rkojam regulras tikans arvecajiem lbieiem gan Kolk, gan

Ventspil. Cenamies pierdt Dun-dagas novadam, ka esam spks, kasvlas paldzt risint lbieu lietas.Ms ejam pie bankm, pie fondiemun valsts, lai piesaisttu ldzekusmsu valodas, kultras un sabiedr-bas dzves nodroinanai. Ms sa-

km paldies tiem gaiajiem lbie-iem, kas iesaistjuies tautas namaglban, Kolkas lbieu saieta na-ma veidoan, Rgas lbieu dzvesnodroinanun Ventspils grupastelpu saglaban. Sakm paldiesmsu jaunieiem, kas nenolai ro-kas. Palaik esam uzskui sarunasgan ar Dundagas novadu, gan Un-grijas un Somijas prstvjiem, ganSorosa fondu Latvij un turpinmpiedalties Sabiedrbas integrcijasfonda rkotajos projekta konkursos.Ir notikusi ldz im vriengk l-bieu jaunieu valodas runtju no-metne Bjk 2010, notikusi inventa-rizcija lbieu tautas nam, izstr-dta Kolkas Lvu centra nkotnesvzija un 5 viets Latvijnotiek l-bieu valodas nodarbbas.

Ar trisma veicinana lbieukrastir liels solis gan materilzi-, gan paapzinans zi. Ik m-nea publicans lbieu krast la-stpreses izdevum ar ir solis uzapzias vrtiem, pa kuriem pama-

zm ienk lbiskais.Aicinm strdt un tict. Bs t,

kpai gribsim.

Dvis Stalts un Linda Zonne

Sa vd lv kel vidaji,Sa vd ukz

vlda lvlizks,Sa optizt rovstn

lv keld,Sinnn vllam jelmi,Agjvsidm,Tien, ku Sa mdkksRnda keld rkndizt!Jmlks!

Tu sargji lvu valodu,Tu biji lepna

bt par lbieti,Tu mcji audm

lbieu valodu,Tev nebija viegla dzve,Bet bija laba sirds,Paldies, ka runji ar mumsKrasta valod!Ar Dievu!

16. II mirusi lbieu valodas ru-ntja ventspilniece Erna Vanaga.

Eirovzijas dziesmu konkursa na-cionlaj atlas 8. vietu iegstdziesma lbieu valod Riti rti.Mzikas autors Raimonds Tiguls,

vrdu autors Valts Erntreits, izpil-dtja Kristne Krkle-Puria.19. III 100 gadu jubileju svin l-

biete Grizelda Kristia. Jubilri mt-nes zemKand sveic Lvu Kult-ras centra valdes loceklis ValtsErntreits, kur dodas uz somugris-tikas konferenci Kand.

21. III Turaidas muzejrezervts

piedv Liels dienas jeb pavasarasagaidanu pc senlvu tradcijmno plkst. 12.00 ldz 17.00.

25. IIIDundagas pilDVDAizslg-tais krasts un Burinieku gadsimtspriekstde un Ja Meda fotoiz-

stdes Za. Balts. Zils atklana. Pie-dals kolektvi no Kolkas un lbieujaunieu ansamblis Nurmorkestr.

4.5. IV Latvijas Etnogrfiskajbrvdabas muzej 4. IV, Iuciemakultras centr5. IV ansamblis Lv-listiepazstins ar Kurzemes lbieuLieldienu tradcijm.

Apkopoja Linda Zonne

Kaut gan Rga vl klta ar sniegu,visapkrt jtams pavasara tuvums.Astronomiskais pavasara skumsogad ir 20. III. Aiz loga katru rtuivina putnii un spd saule. Arl-

bieiem krastpavasara skums ag-rk bija svarga lieta. Ar to saistsputnu modinanas tradcija, jokrastticja, ka putni pa ziemu gu,tpc, atnkot pavasarim, tos gjajras krastmodint.

Otra lieta, par ko gribju paru-nt, ir tas, cik svargi ir saprast, koun kpc dari. Pdjlaiktas lbie-

iem kuvis aktuli. Man liekas, ka,pirmkrt, svargi ir paam saprast,kdkaut ko dari, otrkrt, jau lai-kus padomt, ko par to doms citiun vai visiem ir ldzgas priorittes.

Citdi galu gal sank nevajadzgiprpratumi. Un jatceras, ka vien-mr ir svargi bt godgam.

Visu beidzot, vlos atvainotiesKolkas jaunietei Elzai Sakniai, kaiepriekjnumurviu dvju parElzu. Bet stsu par igauni turpin-sim nkamreiz.

Linda Zonne

Lv iga Lvu lai ks

Trit!

Lvu zias Lvd tieudd

Pavasaris nksKievd tulb

Labkie lvu valodas skolniekino Kolkas, Ventspils, Rgas un P-les kdvanu sama iespju vese-lu nedu piedalties valodas no-

metn. Bkasmris bija radt lai-ku un telpu, kur par pamatvalodukst tikai lvu valoda, lai nkotntbtu ikdiena. Otrs projekta mr-is bija izveidot DVD filmu lbieuvalodpar lbieu jaunieiem kvii mcs lbieu valodu, muzicun nedu dzvo uz salas.

Jteic, ka pau grtko darbuizdarjm pirms nometnes, un manir liels prieks, ka mums bija spc-ga vadbas komanda Monta, Ir-be, Krista, Raitis un es.

Gribtu arpaststt par intere-santko, kas saistts ar nometni.Svargs jautjums pirms Bkasbija:vai btu laba doma rkot nometniziem? Laiks bs auksts, dienassas, visiem, kas mcs, februris irmcbu laiks. Bet vasarviss izska-ts viendi za, un visi parasti rkonometnes vasar! Tkoreiz Bkurkoja vienlaikus, lai filmtu DVD,ms izdomjm, ka bs interesan-tk, ja nometne festivls notiktuziem.

T ar ms sarkojm ziemas

olimpidi, ziemas ekskursiju, kasbija brnigas. Pastaiga pa jrasvirsmu arnebija pierasta lieta, jovarja pieiet klt pie aizsaluas b-

kas un nofotografties. Ja domjampar vism m paajm iespjm,tad ziemvar paveikt daudzas lie-tas, kas vasarnavstenojamas.

Nometnes skum msu profe-sors Tts Reins Vtso paststja parHjumsalas vsturi, ktradusiespirms etrsimt piecdesmit miljo-niem gadu no t, ko izspvisvulkns. Vl vi ldza ms sauktviu par Ttu Reinu, nevis par pro-fesoru, tpc ka profesors navvrds, bet viam ir arvrds.

Lvu valodas mcans mumsbija pats svargkais, tpc jau nopaa rta sks lvu valodas stun-das. Mazajiem brniem no Plesdau reizi lvu valodas mcbas bijapar grtu, bet vii mcjs labi.

Ir grti aprakstt, cik brnigaun mierga bija Dagen Haus msunometnes vieta. Saimnieks Omarspaldzja ar katru lietu, kas mumstur bija vajadzga. Lielajistabpiesienas bija lvu pasts, kur cits citamvarja uzrakstt kdu ziu.

Vl ar mums kop trs dienas

bija igauu filmu veidotjs Vahurs,kur veido filmu par Ttu ReinuVtso, un Raitis, kur visu laiku bijamums klt.

Hjumkultras centrun mk-slas skolstrdfolkloriste AstrdaBominga. Kop ar vias mzikasansambli un msu Nurmorkestrsarkojm koncertu Kainas ciem.

Brnumjauku krsu msu Bkai

piera nometnes vadtja MontaKvjatkovska. Kad visi bija piekusuipc smags mcans, via vadjavisdas trakas un smieklgas sp-les.

Pddrzjeb Jnis rakstja zmteslvu valod, ko izlmja visapkrt mj, istabs un pat tualet, lai vi-siem btu labk iemcties vrdus.

Bka bija liels solis visiem, kasmcs un run lvu valod. Nka-m lvu valodas stunda pie rikasRgbija klabs spogulis un par-dja, ka is solis bijis liels un sva-rgs. Pc s stundas rika sacja, katbijusi pirmreize, kad visi visulaiku var sarunties tikai lbiski.

Man ar par to ir liels prieks,bet es zinu, ka tas bija tikai vienssolis. Paldies visiem un Bjkdarbagrupai!

Projekta vadtjs Jnis Mednis, asistenteIrbe mite, nometnes/festivla vadtja MontaKvjatkovska, finanu direktore Krista Greiko,rkotjs Lvu fonds. Projektu atbalsta Sabiedr-bas integrcijas fonds, Bjk/Bka nr. 2009.LV0061/2-21/31.

Jnis Mednis un Lvu fonds

Bkauz divm salmbija otr lvu valodas un lvu jaunieu nometne

B

ka

Kas-

sari un Hjum sals.

Nometnes vadtja Monta Kvjatkovska Azm jodiji Monta Kvjatkovska

Ja Meda foto

Ernan Ernai30.05.1935.16.02.2010.


8/88


Deputte Smaida nikvalde at-gdinja, ka 1949. gada 25. III iz-ra daudzas imenes, sodja cilv-kus bez tiesas. Via uzsvra, ka ir arsatikans diena atmis unprdomu laiks, k dzvot tlk, jopalaik no Latvijas cilvki dodasprojm labprtgi tpc, lai vartuizdzvot. K lai aicinm vius at-griezties?

Domes prieksdtja vietnieksGuntis Pirvits rosinja sankuosststt atmias brniem un maz-brniem.

Sendienas dziedja patriotiskasdziesmas, saksofonu splja Artrsnikvalds, Agras Dages dzeju run-ja vidusskolnieces Agnese Neparte,

Sabne Freiverte un Guna Purele.Pc tam koncerts piemias

paskuma turpinjums pil gud-ri iedzvinja s dienas dziko j-gu caur pagtni, spm uz ta-gadni un nkotni. stenb jau zu-duais, esoais un topoais pastvvienlaikus. To paldz izprast un iz-

just mksliniecisk jaunrade. ajreiz Ja Meda un RaimondaTigua kopdarbs, foto un mzikasalbums Za. Balts. Zils, kas beidzotir skatms un klausms arDunda-g, un bs pieejams ldz pat 7. VI,filmas Burinieku gadsimts (scenrijaautore Deneta Marinska) un Aiz-slgtais krasts (Mra Zirnte) sa-viojoi ststi par cilvku likte-iem Ziemekurzemes piekrast19. un 20. gs., spcgs Kolkas an-samba Laula dziesmu skanjumslbieu un latvieu valod.

Piemias diena ogad izskanjavairk piepildti nek citus gadus,jo kop bija abu pagastu audis,prieknesumus sniedza savjie,

ldztekus sirmgalvjiem bija ar vi-djs un jauns paaudzes dun-dadznieki un kolcinieki.

Paldies visiem rkotjiem un da-lbniekiem!

Dina Silia un Alnis Auzi

V. Rande atzina, ka skum ap-

aubjis, vai vajag veidot SIA, kie-rosinjis domes vadtjs, tau pc 2mneiem prliecinjies, ka ir bijisvrts. Jau manma darbinieku lie-lka ieinterestba. Tagad paiemjdom, kdu pakalpojumu vl pie-dvt, lai pelntu. Prn skmveikt mjas aprpi, kuras izdevu-mus sedz Veselbas ministrija. o-gad piedvjam balneomasasvannu, sacja V. Rande .A. Zumbergs piebilda, ka darbskuvis operatvks. Ja jmaina pa-kalpojumu cenas, atliek vienotiesar viu k kapitldau turtju,nav vairs jgaida mnesis, kamrjautjums cauri komitejm nonkdomes sd. Pakalpojumu cenasvar mainties, jo uzmums ir iein-

terests pe. K labu piemruV. Rande minja sagatavoto zob-rstniecbas cenrdi, kas jsaskaoar domi. Vi nordja, ka jemvr cilvku makstspja. Rentge-nologa asistente Aiva Burnevicasacja, ka Talsos rentgena pakalpo-jumi maksLs 5, Dundag Ls 3.

Finanu speciliste Z. Eizenber-ga paststja, ka pc Likuma parpavaldbm ts 1. funkcija ir no-droint socilo paldzbu, pieeja-mu veselbas aprpi, bet tnav j-

finans. Ar pareizjo modeli pa-

valdba pastarpinti atbalsta vese-lbas aprpi. Vartu jau arpateikt,ka socil aprpe nes peu un arto var nosegt izdevumus veselbasaprp, tau pavaldba skats, laiuzmums krzes apstkos nebtunospiests uz ceiem. V. Rande tei-ca pavaldbai vajadztu apmak-st tikai ilgstoo aprpi, tau tap-maks arilgstoo cilvku rsta-nu. Z. Eizenberga vl nordja, kazobrstniecba ir tirgus sektors unpavaldbai tur nevajadztu iegul-dt, bet t ir iegdjusies zobrst-niecbas iekrtas. Ldz ar to pakal-pojums pieejams par ltku sa-maksu. Brauc arzobrste un higi-niste no Rgas.

A. Burnevica atzina, ka valsts ir

pierusi kvotas rentgena izmek-ljumiem, bet ts drz beigsies.V. Rande sacja, ka tas skar visuvalsti. Kop kvots ir iekauti ganmaznodrointie, kas saem Eiro-pas Savienbas naudu, gan citi pa-cienti. Knordja V. Rande, vi irsazinjies ar Silviju imfu, kas Pa-valdbu savienbprzina veselbasun socilo jomu, un via aicinjusirakstt vstuli. Jo vairk pavaldbunords uz o problmu, jo lielkascerbas, ka valsts to trk atrisins.

Z. Eizenberga sacja: ja valsts kvo-tas nekompenss, par to bs jdo-mpavaldbai. Tas ir socilais jau-tjums, jo tiek aizskarti maznodro-intie un socili neaizsargtie.

Darbinieki jautja, kas notiks, jauzmumam neizdosies pelnt tik,cik vajadzgs. A. Zumbergs atbild-ja, ka valsts nepieaus, ka cilvkinesaem minimlo veselbas unsocilo aprpi, un atgdinja, ka

kopar V. Randi un Z. Eizenberguir sarinjui, cik lielu naudu va-jag, lai os pakalpojumus sniegtu.Z. Eizenberga uzskata ja Dunda-gas veselbas centrs notursies lablmen, cilvki bs apmierinti arpakalpojumiem. Gribu gdt parsavu veselbu, priecjos, ka eit irpieejami kvalitatvi pakalpojumi,bet ltki nekcitur, sacja Z. Ei-zenberga.

V. Rande bijis Sabil, kur likvidtdu pau centru k eit.Raudiens nk, vi teica.Novads nebija gatavs to saglabt.Ms tomr esam laimgi, ka mumstas darbojas un tiek atbalstts. VlV. Rande paststja, ka vlas no no-vada sagaidt paldzbu 2. stva la-

b flanga remontam un lifta izb-vei. Gan A. Zumbergs, gan Z. Eizen-berga to atbalsta, tau palaik tamnav naudas.

V. Rande arzioja, ka ilgstoajaprp ir 20 cilvku, dienas staci-onr 14. Maksas pakalpojumi,saldzinot ar pagjuo gadu, ne-daudz samazinjuies. Tau, kopiestde prveidota par SIA, t iz-dzvojusi labi.

Dina Silia


Dundadznieks Nr. 3 96)

2010. gada marts.

Dundagas novada domes izdevums,iznk reizi mnes, reistrcijasNr. 000702696, pastanas indeksspast3085.

Redakcijas adrese: Dundagas pils,Dundaga, LV 3270.

Redkol

i ja: Alnis Auzi(redaktors, tlr.: 63237858, epasts:[email protected]), Gunta Abaja, BaibaDda, Velta Metene, Aivars Mika, Al-dis Pinkens, Smaida nikvalde, Aigatrausa.

Publictie materili ne vienmrpau redakcijas vai izdevja viedokli.

Par datu pareizbu atbild tos sniegusamatpersona, citos gadjumos rakstaautors, intervijs ar intervjamais.Prpublicanas gadjum ldzam at-saukties uz Dundadznieku.

Iespiests Talsu tipogrfij.Metiens: 500 eks.

Internet

: www.dundaga.lv/avize

Raibs k dz ea vders

Dundagas veselbas centr3. III ar pavaldbas uzmuma SIA Dundagas veselbas centrs

vadtju Valdi Randi un darbiniekiem tiks novada domes prieks-dtjs Aldons Zumbergs un finanu speciliste Zinta Eizenberga.

Ansis: Lesten biju pirmoreizun iepriek nebiju dzirdjis, ka turir piemias vieta. Iespaidgas bijagars plksnes pusotru metruaugstas un puskilometru garas. Tikdaudz vrdu, ka vartu visu dienulast. Blakus plksnm atrads arbaznca, kas kara laik izpostta.Dievnama mros redzamas loupdas. Saistoas bija ar karavru

runas.Rihards: Interesantkais bija

dzirdt atmias, ko kara laik bijapiedzvojui leionri. Kds kara-vrs ststja, k bijis ievainots, kvia cu biedri kritui. Tas ir pavi-sam citdk, nek last grmat.Garaj sien atradu 6 krituos ka-reivjus ar uzvrdu Savickis. Nezi-nu, vai tie ir mani radinieki, lkou

to noskaidrot.Laura:Man Lestenoti patika.

Siena bija sadalta 2 das: vienvarja last krituo kareivju, otrbez vsts pazuduo uzvrdus. oti

spcgu uzrunu sacja mctjs.Saistoas bija sirmo karavru atmi-as. Aizkustinoi bija vrot, ka zie-dus nesa ne tikai pieauguie, betarkds mazs puistis.

Emls: Biju prsteigts, ka pie-mias viet bija sapulcjuies vai-rki simti gan krietni gados, ganjauni. Daudzi bija ieraduies ar pu-m un meklja, kur atdus viu tu-vinieki. Garajs plksns atradu 6savus uzvrda brus. Bs jno-skaidro, vai tie vartu bt mani ra-di. Braukt noteikti bija vrts.

Uzklausja Dina Silia

Vidusskolni Lesten16. III. Kamr leionrs Guntis Avoti kopar kundzi un domu-

biedriem pc ziedu nolikanas pie Krokodila pilatcerjs pagtniun saldzinja pol itiku toreiz un tagad, vidusskolni devs braucie-

n uz Lesteni, ko sarkoja Elma Zadia, Aina Plia un atbalstjaskolotja Sarmte Dinsberga. Pc atgrieans iespaidos daljs An-sis Zadi, Rihards Savickis, Laura Bate un Emls Blumbergs.

DievkalpojumiDundagas baptistu baznc Liela-

jpiektdien, 2. IV, plkst. 11.00,Pirmajs Lieldiens, 4. IV, plkst.11.00.

Dundagas luteru baznc Klu-saj ned: no pirmdienas ldzceturtdienai plkst. 18.00, Lielajpiektdienplkst. 16.00, sestdie-n grksdzes laiks no plkst.11.00 ldz 13.00. Pirmajs Liel-diens plkst. 6.00 un plkst. 11.00baznc.

Dundagas katou draudzPirma-js Lieldiens plkst. 14.00.

Draudz Prieka vsts PirmajsLieldiens plkst. 16.00.

Kolkas katou baznc 1. IVplkst. 20.00, 2. IV plkst. 15.00,3. IV plkst. 18.00, Pirmajs Liel-diens plkst. 11.00 ar Lieldienuprocesiju.

Kolkas luter

u bazn

c

PirmajsLieldiens plkst. 11.00.

Kolkas pareizticgo baznc Otra-js Lieldiens, 5. IV, plkst. 10.00.

Mazirbes luteru baznc Pir-majs Lieldiens plkst. 7.00.

Pitraga baptistu baznc Pirma-js Lieldiens plkst. 12.00.

Piemiai un nkotnei25. III piemias brdpie eltakmens pulcjs ap 50 cilvku.

PateicbaM paldies SIA Dundaga val-

des prieksdtjai Tamrai Zol-tnei un darbiniecei Mrijai Bog-danoviai, Dundagas baptistudraudzei, sludintjam AndimSmeltem, Aldona Zumberga i-menei, invaldu kopai Cerba, br-nudrza Kurzemte saimei, msumju iedzvotjiem un citiemdundadzniekiem par iejtbu unatsaucbu, pavadot Raimondu Mi-ku pdj gait. Pateicba arSaimniecisk dienesta vadtjamAndrim Kojro par paldzbu, atve-dot malku!

Gunta un Marija Mikas

Piekrastes audm nav pietieka-mas informcijas par pavaldbasdarbu iedzvotju lab. Par lmu-miem uzzinm ar mnesi novloa-nos. Dundadznieksir msu pamatin-formcija, jo interneta piekrastvl

nav.Ziema ir projektu laiks. Neesoa

teritoril plnojuma d nevar-jm pieteikties atbalstam trismaveicinanai: kempinga koplietoa-nas telpu bvniecbai un rekon-strukcijai, vides aizsardzbas inves-tcijm laiku trisma mtns.

Btiska piekrastes problma virsdeu novadana uz jru.Mkslgi radtu ru d ir aptu-rts oti labs projekts Sesku valkarenovcijai.

Pareiz btu jizmanto katra ie-spja atbalsta programmm. LasotTalsu Vstis, secinm, ka novada va-dbas darbi nesakrt ar vrdiem unpau deputtu lemto. Diskusiju parKubalu skolas projektu sabiedrba

vispirms btu vljusies last Dun-dadzniek. skola kbrvdabas mu-zejs btu zmols Dundagas nova-

dam, tpc tas btustenojams. Ne-spju vienoties kopgam mrimsabiedrba uztver kproblmas, kasDundagas novad ir pret reli kr-tojamm lietm.

Lai sabiedrba laikus gtu izsme-

ou informciju un vartu piedal-ties tai nozmgu projektu risina-n, ierosinm Dundadznieku izdotdivreiz mnes.

Rasma Sakne, biedrbas

Ziemekurzemes piekraste

valdes prieksdtja

Redakcijas atbilde.Pdj laik mums iet tpat,

proti, avze ir kuvusi par mazu unpar lnu. Lai Dundadznieku izdotudivreiz mnes un ttad padartudivreiz vairk nekldz im, ir vaja-dzgi papildu ldzeki. Vai tos iesp-jams atrast gada vid? Par to jlemjpavaldbas vadbai. Btu jau labi,ja tda iespja rastos no nkamga-da, kas autu arlaikus izdart vaja-

dzgos grozjumos lgum ar Latvi-jas pastu.Alnis Auzi, redaktors

Mums rakstaRedakcija samusi vstuli no biedrbas Ziemekurzemespie-

kraste. Publicjam sasinti.

Administratvajkomisij

Komisija 23. II sdizskatja 11administratv prkpuma lietas,no tm 4 administratvprkpu-ma protokolus sastdjusi Pilson-bas un migrcijas lietu prvalde,1 Valsts policija, 6 Dundagasnovada pavaldbas policijas in-spektors.

Pc Latvijas Administratvoprkpuma kodeksa 186. punkta1. daas par dzvoanu bez dergas

pases sastdti 3 protokoli,173. p. 2. d. par brna aprpespienkumu nepildanu, ja brnsvecum ldz 16 gadiem izdarjissko hulignismu lamansskol 4 protokoli, 152. p. 1. d.par bves renovcijas uzskanubez saemtas bvataujas sast-dts 1 protokols, 172. p. 3. d. paralkoholisko dzrienu nodoanunepilngadgo personu rcb 1protokols, 173. p. 1. d. par brnaaprpes pienkumu nepildanu,konkrti aizsardzbu no sma-nas ietekmes 1 protokols,187. p. 2. d. par nolaidgu pasesglabanu 1 protokols.

Dace Kurpniece, komisijas sekretre

Bogdans Leko 1951)

Elza Ostupe 1912)

Lvija Ppolberga 1927)

Zna Kristia 1921)

Eleonora Pcte 1926)

Raimonds Mika 1964)

Laimonis Zigats 1931)

K rlis Eihlers 1938)

Leons Berkmers 1927)

Prk izstrdtus un augous meus.Laba, tltja samaksa. Tel. 28368838.

Second Hand bze prdoddziju un citas preces.

Tel. 26702170, 26336981.

Likums par nekustam paumanodokli noteic, ka minimlais nekusta-m pauma nodoka maksjumspavaldb ir Ls 5. Dome neizstanodoka maksanas paziojumupaniekiem, kam nodoklis par zemespaumu ir mazks par Ls 5, kamrvl nav aprinms nodoklis parkm.

12. IV plkst. 10.00 a/s SwedbankDundagas bibliotkrkos senioriemjeb pensijas gadagjuma klientiem

paas apmcbasinternetbankas lietoan.

Documents

Grizelda Kristina Last Liv