AKTULI2015. gada 18. septembr 1

21.august notika Latvijas Paval-dbu izpilddirektoru asocicijas (LPIA) sanksme, kura tika veltta izgltbas tmai, savukrt otraj da tika orga-nizta ekskursija, kuras laik izpilddi-rektoriem bija iespja iepazt Ilkstes novadu. Sanksm Ilkst pulcjs ne tikai izpilddirektori no visas Latvijas, bet ar Izgltbas un zintnes ministri-jas (IZM) valsts sekretra pienkumu izpildtja, valsts sekretra vietniece Izgltbas departamenta direktore Evija Papule, Izgltbas departamen-ta direktores vietniece izgltbas sta-tistikas un finanu plnoanas jom Lga Buceniece un veck eksperte Modra Jansone, Struktrfondu un starptautisko finanu instrumentu departamenta veckais eksperts Ed-gars Lore un citi eksperti. da veida izbraukuma seminri notiek ik gadu, Ilkstes novada pavaldbas izpilddi-rektore Lga Bukovska ststa: ogad tika izvlts Ilkstes novads, jo te ir piesaistti dadi projekti un ds iz-braukums dod iespju citu novadu prstvjiem iepazties ar to, k ie pro-jekti tiek realizti un k tiek sakrto-ta infrastruktra vidji liel novad. Atkljot sanksmi, Ilkstes novada domes prieksdtja vietnieks Mai-gurs Krievns svingaj uzrun teica: Novadu izpilddirektori ir k liela i-mene, sniedz atbalstu viens otram. L-mjvarai un izpildvarai ir jiet roku rok, jbt, k rokai ar cimdu, ti-kai tad tiks sasniegti vislabkie rezul-tti. Paldies par darbu, kuru ieguldat novados. Lai raga darba diena un aicinu atgriezties Ilkstes novad ar atptas vizt.

Izgltbas tmai velttaj sanksm tika uzsvrts, ka izgltbas jautjumi

pavaldbs sastv no divm dam -nemaingo, kuru nodroina fakts, ka pavaldbu budet tiei izgltbai tiek trti 50 (vietm pat vairk) pro-centi ldzeku, un maingo, par kuru rpjas nebeidzams reformas. To-starp tika runts par struktrfondu apguves iespjm. Evija Papule nor-dja, ka ES struktrfondu 2014.2020. gada plnoanas period tiks stenotas Izgltbas attstbas pamatnostdnes. Edgars Lore konkrtk izskaidroja tos mrus, kam bs paredzti Eiro-pas ldzeki. Vislielk summa plnota mcbu vides uzlaboanai. Tika runts ar par jaunu programmu izveidi, ie-kaujos izgltbas attstbu, skolnu svevalodas lmeni, svevalodas apgu-vi jau visjaunkajiem brniem, tika risinti pirmskolas izgltbas iestu jautjumi, tika runts par msdienu digitlajm iespjm un apspriestas citas tmas. Piemram, SIA ZZ Dats direktora vietnieks Dainis Dosbergs informja par iespjm gdt par iedz-votju izgltbu ar vienots pavaldbu sistmas atbalstu, k ar iepazstin-ja ar citm sistmas iespjm. Via teikto papildinja LPS padomnieks Guntars Krasovskis, kur uzbra vzi-ju par laiku, kad valst tiks izveidota vienot elektronisk e-pasta sistma, kur katram iedzvotjam jau gandrz reiz ar dzimanas brdi tiks pieirta e-pasta adrese, kas sekos viam ldzi visu mu. Taj vars saemt visus oficilos paziojumus un rinus.

Dadba ienk msu vid... Sko-lotju profesionlais izaicinjums... Iz-pratne... Skatties plak... Par atvr-tu sabiedrbu... ts ir tikait daas no frzm, kas izskanja sanksm,

savukrt Ilkstes novada pavaldbas izpilddirektore Lga Bukovska uzsver: Rezumjot var teikt, ka jautjumi, kuri tika apspriesti valsts lmen, liel-koties tika tendti uz 9 lielajm pils-tm un 21 lielo novadu, bet mazajiem un vidjiem novadiem ir jrins ar to, ka visa atbildba gulst uz pavald-bu pleciem.

K jau iepriek tika mints, sa-nksmes otraj da novadu prstv-jiem bija iespja iepazties ar Ilkstes novadu. Priecja tas, ka gan lielo, gan mazo novadu prstvji atzingi iz-teics par Ilkstes novad paveikto, uzsverot, ka izdarts ir tiem daudz! Ne vien senu mantojums, kopts vienstas, paie apskates objekti, mazpilstas miers, bet ar industril attstba, ieana ldzi laikam rak-sturo Ilkstes novadu. Lga Bukovska ststa: Izpilddirektorus prsteidza jaunizveidotais Sporta skolas Sporta centrs ar baseinu, atzstot to par veik-smgi izveidotu sporta kompleksu. Jau tagad daudzi ir pieteikuies uz konsul-tcijm, piemram, Preiu un Ozolnie-ku novadi. Daudzus prsteidza tas, ka s laik novada skolm sporta stun-ds tiek ieviestas nodarbbas basein. Tika atzstami vrtta industril at-tstba novad, piemram renovts, vai no jauna uzcelts katlu mjas, k pdj no tm, apskatei tika piedvta jaun katlu mja Bebren, kuras teh-noloiskais risinjums tika uzteikts, k labkais variants msdiens, uz ko vajag tiekties ik katram. Savukrt, apmekljot Bebrenes visprizgltojoo un profesionlo vidusskolu, atzingus vrdus izteica koli no Smiltenes, kur ar ir iespja apgt veterinrme-dicnu. Atgrieoties pie izgltbas t-

mas, Bebrenes visprizgltojos un profesionls vidusskolas direktore rika arune, izpilddirektorus uz-emot savs mjs, uzsvra, ka aj, t saucamaj digitlaj laikmet, to-mr nevajag aizmirst par cilvku, sa-kot: Vai ms tiem bsim laimgi, ja msu brni dzims ar planetdatoru roks? Msdienu tehnoloijas cilv-ku emocionli notrulina. Uzskatu, ka mcbu darbu ar bez planetm var organizt radoi un interaktvi...Ms strdjam pie kvalittes, strd-jam 25 stundas diennakt. Ms te tdi esam mazliet patrioti, gribam dzvot tur, kur dzvojam. Un vl svargi, ka neesam gliemei, kam mja uz mugu-ras tikldz kas, es aizeju. Un, ja kds ir iedomjies, ka laukus nevajag, vi rgti malds! Banli jau ir teikts, bet tik tiem, Rg, Valmier, Daugavpil jau visiem vietas nepietiks. Patiesb, pilstas daudz ietaupa uz lauku ri-na, jo mazpilsts un laukos skolotji ir ar socilie pedagogi, logopdi, psi-hologi un vl daudz kas. Btu labi, ja msu mazaj valst ts vadtji dz-votu ar Sent-Ekziper principu bt atbildgam par tiem, kurus pieradi-njui. Tdi esam ar ms, kas vl tu-ramies laukos, jo esam pieradui pie s vides. Bet odien ir prieks, ka tie izturgkie, caur putekainiem ceiem, ir nokuvui Bebren un msu nova-d. Jatzm, ka kopum oti labi Ilkstes novads tika reprezentts ar no trisma viedoka. Izpilddirektori viesojs vnogu tva Paula Sukatnieka mjs, kur visus sirsngi uzma Van-da Gronska, Slijas kocimaize tika cepta Dvietes palienes informcijas centr Gulbji. Lielu interesi un dau-dzus jautjumus izraisja tikans ar Inetu Timni, kuras imenes uz-mum tiek audztas melones un arb-zi, ko nodegustt bija iespja Bebrenes muias dzirnavs. Bet dienas izska izpilddirektoriem bija iespja doties izjd zirgu pajg grfu Plteru - Z-bergu Bebrenes muias pils park.

Un nekas, ja ir kds putekains cea posms...Ilkstes novad ir vroja-ma izaugsme, tiek mekltas un rastas iespjas attstbai, nezaudjot pamat-vrtbas. Pc pavadts dienas Ilkstes novad viesi msu novadam veltja oti atzingus vrdus, liekot ar paiem vl-reiz uz visu palkoties no malas un novrtt paveikto. Latvijas Pavaldbu savienbas izdevuma LOGS redaktore Daina Olia gada augsta / septem-bra numur, pc viesoans Ilkstes novad, raksta: Jdom, ka ldz im tl un daudziem maz zinm Ilkste, Bebrene un Dviete, k ar citas ceo-jum vrots vietas sagdja tik pr-steidzous iespaidus, ka ne viens vien rkosies saska ar M. Krievna nov-ljumu atbraukt urp vlreiz nevis darba, bet atptas vizt. Jatzm, ka te ir imenei draudzga infrastruktra izgltbas, kultras un sporta iesp-jas tuvu dzvesvietai, bet galvenais, ka ir nkotnes cerba (20% jaunieu).

Madara Pavlovskaredaktore

Ilkst tika aizvadta izpilddirektoru sanksme

Izpilddirektori no visas Latvijas pulcjs Ilkst

...iepazstoties ar Ilkstes novaduDienas izska izpilddirektori pulcjs Bebren

Izpilddirektorus prsteidza jaunizveidotais Sporta skolas centra baseins, atzstot to par veiksmgi izveidotu sporta kompleksu

NR.4 2015. gada septembris. Cena 0.14 EUR

2015. gada 18. septembr2DOMES ZIAS

Ilkstes novada pavaldbas 2015.gada 30.jlija saistoie noteikumi Nr.3/2015

Grozjumi Ilkstes novada pavaldbas 2013.gada 31.janvra saistoajos noteikumos Nr.3/2013 Par socils paldzbas

pabalstiem Ilkstes novada pavaldb

Izdoti saska ar Latvijas Republikas likuma Par pavaldbm 43.panta treo dau, Socilo pakalpojumu un

socils paldzbas likuma 35.panta ceturto dau, Ministru kabineta 2009.gada 17.jnija noteikumu Nr. 550

Krtba, kd aprinms, pieirams, izmaksjams pabalsts garantt miniml ienkumu lmea nodroinanai

un sldzama vienoans par ldzdarbbu 15.punktu

1. Izdart Ilkstes novada pavaldbas 2013.gada 31.janvra saistoajos noteikumos Nr.3/2013 Par socils paldzbas pabalstiem Ilkstes novada pavaldb dus grozjumus:1.1. svtrot 3.14. apakpunktu;1.2. svtrot 13.punktu;1.3. svtrot 17.2. apakpunktu.

2. Saistoie noteikumi stjas spk nkamaj dien pc to pilna teksta publicanas Ilkstes novada pavaldbas informatvaj izdevum Ilkstes Novada Vstis.

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Ilkstes novada pavaldbas 2015.gada 30.jlija saistoajiem noteikumiem Nr.3/2015

Paskaidrojuma raksta sadaas Nordm informcija

1. Saistoo noteikumu

nepiecieambas pamatojums

Socilie pabalsti ir pavaldbas brvprtga iniciatva autonomo funkciju izpild. Nepiecieams precizt Ilkstes novada pavaldb reglamenttos socils paldzbas pabalstus un pavaldbas brvprtgs iniciatvas. Pamatojoties uz likuma Socilo pakalpojumu un socils paldzbas likums 5.panta 1.dau, 32.pantu, nepiecieams precizt Ilkstes novada pavaldbas 2013.gada 31.janvra saistoos noteikumus Nr.3/2013 Par socils paldzbas pabalstiem Ilkstes novada pavaldb.

2. ss saistoo noteikumu satura izklsts

Ilkstes novada pavaldbas saistoie noteikumi Nr.3/2015 Grozjumi Ilkstes novada pavaldbas 31.01.2013. saistoajos noteikumos Nr.3/2013 Par socils paldzbas pabalstiem Ilkstes novada pavaldb:

1) izsldz 3.14.apakpunktu, kur noteica termina socil darba specilistu komisija skaidrojumu;

2) izsldz 13.punktu, kur noteica, ka vienreizjs pabalsts atseviu situciju risinanai tiek pieirts pamatojoties uz pabalsta pieprastja iesniegumu, Socil darba specilistu komisija izskata un sniedz atzinumu par socils paldzbas pabalsta pieiranas nepiecieambu atsevis situcijs;

3) izsldz 17.2.apakpunkts, kur noteica, ka pabalsts veselbas aprpei trcgai personai rstans izdevumu seganai no alkohola, narkotisko vielu atkarbas ne vairk k 145 euro gad.

Augstk mintie pabalsti izslgti no Ilkstes novada pavaldbas 2013.gada 31.janvra saistoajiem noteikumiem Nr.3/2013, jo saska ar likumu Socilo pakalpojumu un socils paldzbas likums, nav uzskatmi par socilo paldzbas pabalstu pamatvajadzbu nodroinanai.

3. Informcija par plnoto saistoo noteikumu ietekmi uz pavaldbas budetu

Saistoo noteikumu izpilde budeta izdevumu sadau neietekms.

4. Informcija par plnoto saistoo noteikumu ietekmi uz uzmjdarbbas vidi pavaldbas teritorij

Nav attiecinms.

5. Informcija par administratvajm procedrm

Saistoo noteikumu izpildi nodroina Ilkstes novada Socilais dienests.

6. Informcija par konsultcijm ar privtpersonm

Saistoie noteikumi apspriesti Ilkstes novada Socilaj dienest.

Saistoo noteikumu projekts ievietots pavaldbas mjas lap www.ilukste.lv sada Publiskie dokumenti.

Ilkstes novada pavaldbas 2015.gada 30.jlija saistoie noteikumi Nr.4 /2015

Grozjumi Ilkstes novada pavaldbas 2013.gada 31.janvra saistoajos noteikumos Nr.2/2013 Par socilajiem pabalstiem

Ilkstes novada pavaldb

Izdoti saska ar likuma Par pavaldbm 43.panta treo dau, Socilo pakalpojumu un socils paldzbas likuma 35.panta ceturto dau,

Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1036 Auduimenes noteikumi 43.punktu

1. Izdart Ilkstes novada pavaldbas 2013.gada 31.janvra saistoajos noteikumos Nr.2/2013 Par socilajiem pabalstiem Ilkstes novada pa-valdb dus grozjumus:

1.1. papildint saistoos noteikumus ar 4.4.apakpunktu d redakcij: 4.4. socil darba specilistu komisija ar pavaldbas izpilddirek-tora rkojumu izveidota komisija, kura izskata un sniedz atzinumu par socil pabalsta pieiranas nepiecieambu atsevis situcijs.;1.2. papildint saistoos noteikumus ar 5.7.apakpunktu d redakcij: 5.7. vienreizjs pabalsts atseviu situciju risinanai.;1.3. izteikt 6.1.apakpunktu d redakcij: 6.1. pensionriem un personm ar invaliditti par dienas stacionr trs pavadtm dienm (t.sk. ar izmitinanu un dinanu) vai stacion-r trs pavadtm diennaktm, bet ne vairk k 30 euro gad;;1.4. papildint saistoos noteikumus ar 6.5. apakpunktu d redakci-j: 6.5. trcgm un maznodrointm personm rstans izdevumu seganai no alkohola, narkotisko vielu atkarbas ne vairk k 145 euro gad.;1.5. izteikt 20.1. apakpunktu d redakcij: 20.1. brna uzturam 50% apmr no valst noteikts minimls algas;;1.6. papildint saistoos noteikumus ar VII.1 nodau d redakcij: VII.1 Vienreizjs pabalsts atseviu situciju risinanai241. Vienreizjs pabalsts ldz 100% apmr no valst noteikts minim-ls algas atseviu situciju risinanai tiek pieirts pamatojoties uz pabalsta pieprastja iesniegumu un Socil darba specilistu komisijas atzinumu par socil pabalsta pieiranas nepiecieambu atsevis situcijs..

2. o saistoo noteikumu 1.5. apakpunkts stjas spk 2016.gada 1.jan-vr.

3. Saistoie noteikumi stjas spk nkamaj dien pc to pilna teksta pub-licanas Ilkstes novada pavaldbas informatvaj izdevum Ilkstes Novada Vstis.

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Ilkstes novada pavaldbas 2015.gada 30.jlija saistoajiem noteikumiem Nr.4 /2015

Paskaidrojuma raksta sadaas Nordm informcija

1. Saistoo noteikumu

nepiecieambas pamatojums

Socilie pabalsti ir pavaldbas brvprtga iniciatva autonomo funkciju izpild. Nepiecieams precizt Ilkstes novada pavaldb reglamenttos socils paldzbas pabalstus un pavaldbas brvprtgs iniciatvas.

2. ss saistoo noteikumu satura izklsts

Ilkstes novada pavaldbas saistoie noteikumi Nr.4 /2015

Grozjumi Ilkstes novada pavaldbas 2013.gada 31.janvra saistoajos noteikumos Nr.2/2013 Par socilajiem pabalstiem Ilkstes novada pavaldb :

1) papildinti ar pabalsta veidu -vienreizjs pabalsts atseviu situciju risinanai, nodroinot iespju sniegt pavaldb dzvojoajiem iedzvotjiem btisku atbalstu neparedztos gadjumos (piem., veselbas aprp smagas, saretas manipulcijas, dokumentu atjaunoana u.c.);

2) preczk nodefinta iespja saemt atbalstu pensionriem un personm ar invaliditti par rstanos dienas stacionr;

3) papildinti ar veselbas aprpes pabalstu rstties no atkarbm trcgm un maznodrointm personm;

4) paaugstints pabalsta apmrs uzturam brnam, kur ievietots auduimen.

3. Informcija par plnoto saistoo noteikumu ietekmi uz pavaldbas budetu

Saistoo noteikumu izpilde budeta izdevumu sadau btiski neietekms.

4. Informcija par plnoto saistoo noteikumu ietekmi uz uzmjdarbbas vidi pavaldbas teritorij

Nav attiecinms.

5. Informcija par administratvajm procedrm

Saistoo noteikumu izpildi nodroina Ilkstes novada Socilais dienests.

6. Informcija par konsultcijm ar privtpersonm

Saistoie noteikumi apspriesti Ilkstes novada Socilaj dienest.

Saistoo noteikumu projekts ievietots pavaldbas mjas lap www.ilukste.lv sada Publiskie dokumenti.

2015. gada 18. septembr 3DOMES ZIAS

14.august rkrtas domes sd deputti iz-skatja 4 darba krtbas jautjumus:

1. Par galvojuma snieganu aizmuma emanai pavaldbas kapitlsabiedrbai SIA Ornaments.2. Par grozjumiem 29.01.2015. lmum Nr.41 Par Ilkstes novada pavaldbas un ts iestu darbi-nieku amata vienbu un atalgojuma noteikanu. 3. Par Alvja eda iecelanu par Ilkstes novada sporta skolas direktora pienkumu izpildtju.4. Par ikgadj apmakst atvainjuma pieira-nu domes prieksdtjam .

Nolma:Ataut SIA Ornaments (re.Nr.41503003743,

juridisk adrese: Jelgavas iela 21, Ilkste, Ilkstes novads, LV-5447) emt aizmumu 185 000 eiro apmr AS Swedbank uz 10 gadiem projekta Pa-ulienes ciema centralizts siltumapgdes sis-tmas attstba: katlu mja stenoanai un aj sakar lgt pavaldbu aizmumu un galvojumu kontroles un prraudzbas padomi izvrtt spju sniegt 2015.gad galvojumu pavaldbas kapitl-sabiedrbai SIA Ornaments, kur pavaldbas ka-pitla dau skaits ir 100%, aizmuma emanai.

Sakar ar Sporta centra darbbas uzskanu grozt Sporta skolas amata vienbu un amatalgu sarakstu. Palielinja amata vienbu medicnas msa par vienu slodzi un amata vienbu apko-pjs par trs vienbm, k ar izveidoja jaunas amata vienbas: instruktors, galvenais admi-nistrators/zles przinis, administrators/zles przinis, tehniskais specilists /saimniecbas przinis. Lai nodrointu atbilstoa personla piesaisti, nolma izsludint atkltu konkursu un pretendentu izvrtanu uzdeva veikt vrtanas komisijai sadarbb ar Sporta skolas direktora pie-nkumu izpildtju.

Par Sporta skolas direktora pienkumu izpildtju iecelt Alvi edi.

27.august krtj domes sd deputti iz-skatja 18 darba krtbas jautjumus

1. Par izmaim Ilkstes pirmsskolas izglt-bas iestdes Zvani izgltbas programmu ste-noanas viets .2. Par Ilkstes pirmsskolas izgltbas iestdes Zvani Nolikuma pieemanu.3. Par saistoo noteikumu Nr.6/2015 Pirms-skolas vecuma brnu reistrcijas, uzemanas un atskaitanas krtba Ilkstes novada paval-dbas izgltbas iestds, kas steno pirmsskolas izgltbas programmas pieemanu.4. Par finanu ldzeku pieiranu SIA OR-NAMENTS izdevumu seganai sakar ar rnie-ku prcelanu uz ldzvrtgm dzvojamm telpm Paulienes un deres ciemos.5. Par finanu ldzeku pieiranu Ilkstes pilstas siltumtrases rekonstrukcijai.6. Par pavaldbas iestu valdjum esoo ilg-termia ieguldjumu izslganu no bilances.7. Par pavaldbas jaunuzbvto objektu un iekrtu iekauana bilanc.8. Par grozjumiem pavaldbas 2015.gada bu-det.9. Par pavaldbas nekustam pauma Strl-

nieku iel 5A, Ilkst atsavinanu, nosacts ce-nas un izsoles noteikumu apstiprinanu.10. Par adreses precizanu sporta centram Stadiona iel 3, Ilkst.11. Par pavaldbas nekustam pauma (ze-mes) Zviedrii, Dvietes pagast nodoanu atsa-vinanai.12. Par pavaldbai piekritgo zemes vienbu (zem ceiem un ielm) robeu un platbu preciz-anu Subates pilst un Prodes pagast.13. Par zemes nomas lguma pagarinanu Su-bates pilst.14. Par zemes nomas lguma pagarinanu Be-brenes pagast.15. Par zemes nomas lguma pagarinanu Be-brenes pagast.16. Par pavaldbas zemes Bebrenes pagast nomas tiesbu izsoles rezulttu apstiprinanu.17. Par lietoanas mra noteikanu rezerves zemes fonda zemes vienbai Eglaines pagast.18. Par zemes nomas lguma pagarinanu -deres pagast.

Nolma:Jaun redakcij apstiprint PII Zvani noli-

kumu un sakar ar brnu skaita samazinanos izmaint pirmsskolas izgltbas programmu ste-noanas vietu sarakstu, no t izsldzot Dvietes pagasta grupu, k ar izdot jaunus saistoos notei-kumus, kas noteiktu pirmsskolas vecuma brnu reistrcijas, uzemanas un atskaitanas krt-bu Ilkstes novada pavaldbas izgltbas iestds, kas steno pirmsskolas izgltbas programmas. Pamatojums - Visprjs izgltbas likuma 26.pan-ta 1.punkts, kas nosaka, ka pavaldbu visprjs pirmskolas izgltbas iestds izgltojamos uzem izgltbas iestdes dibintja noteikt krtb.

Pieirt dzvojamo mju apsaimniekotjam SIIA Ornaments finanu ldzekus no pavaldbas budeta ldzekiem prj ekonomisk darbba rnieku prcelanas procesa nodroinanai no vismazk apdzvots daudzdzvoku dzvojams mjas Nr.7 Skolas iela 7, deres ciem un Nr.2 Paulienes ciem uz ldzvrtgm dzvojamm tel-pm, samaksu veicot pc SIA Ornaments attais-nojou dokumentu - vienoans, izdevumu tmes un rina iesnieganas.

Pieirt finanu ldzekus materilu iegdei un transporta izdevumiem 16990 eiro apmr (bez PVN) Ilkstes pilstas siltumtrases dajai re-konstrukcijai posm no Jkabpils ielas ldz Sta-diona ielai. Par rekonstrukcijas darbiem uzdeva noslgt lgumu pavaldbai ar SIA Ornaments un SIA Ilkstes siltums .

Izslgt no pavaldbas bilances Ilkstes komun-l dienesta valdjum esoo krmgriezi 343R, PII Zvani valdjum esoo ledusskapi Zanussi ZRD-27 JC , Raudas interntpamatskolas val-djum esoo apkures katlu K-180 un Bebrenes pagasta prvaldes valdjum esoo ku autuve. Savukrt pavaldbas bilanc uzemt jaunuzcelto Ilkstes novada sporta skolas sporta centru, Sta-diona iel1, Ilkst par 1 686 422,19 eiro un teh-noloisko iekrtu apkures katlu Ferolli FSB3 Max, par 4 643,56 eiro .

Izdart grozjumus pavaldbas 2015.gada bude-t. Grozjumi nepiecieami sakar ar pieemta-jiem lmumiem par finanu ldzeku pieiranu un grozjumiem pavaldbas iestu budetos.

Atsavint pavaldbas nekustamo paumu - ni Strlnieku iel 5A,Ilkst un zemi 0,26 ha platb Zviedrii Dvietes pagast.

emt vr VZD lgumu un precizt pavaldbas zemes vienbu robeas un platbas, kas atrodas zem ceiem un ielm Subates pilst un Prodes pagast.

Apstiprint pavaldbas zemes (kadastra numurs 4444 002 0298) 2,3 ha platb Bebrenes pagast nomas tiesbu izsoles rezulttus. Uz minto zemes gabalu bija pieteikuies divi pretendenti. Nomas tiesbas ieguma pretendents, kur par izsoles ob-jektu nosolja augstko nomas maksu 29 eiro (bez PVN) gad.

Pagarint zemes nomas lgumus ar nomniekiem, kuri ir izpildjui visas iepriekjs lgumsaistbas par pavaldbas zemes izmantoanu Bebrenes pa-gast, deres pagast un Subates pilst .

10.septembr rkrtas domes sd deputti izskatja 2 darba krtbas jautjumus:

1. Par IZM mrdotcijas sadali Ilkstes novada iz-gltbas iestdm, iestu vadtju un pedagogu dar-ba likmes paaugstinanu.2. Par finanu ldzeku pieiranu Ilkstes pilstas siltumstacijas atjaunoanas darbiem.

Nolma:IZM pieirto mrdotciju (4 mneiem) 531886 eiro apmra, kas paredzta izgltbas iestu pe-dagogu darba samaksai un socils apdroinanas obligtajm iemaksm sadalt di:

o pamata un visprjs izgltbas, k ar profe-sionls izgltbas programmm 359 592 eiro;

o intereu izgltbas programmm 13 298 eiro; o 5. 6. gadgo apmcbai 24 776 eiro;o pirmsskolas izgltbas iestdm un internt-

skolm 134 220 eiro.Pieirto ldzeku ietvaros paaugstint izgltbas

iestu vadtju MK noteikumos noteikts zem-ks mnea darba algas likmi par slodzi no 10% - 30% un Ilkstes 1.vidusskolas skolotjiem par 10 eiro.

Pieirt Ilkstes pilstas siltumstacijas atjauno-anas darbiem finanu ldzekus 75961 eiro ap-mr saska ar pavaldbas veikt iepirkuma Ilkstes pilstas siltumstacijas atjaunoana, identifikcijas Nr. INP 2015/11 rezulttiem no projektu realizcijai paredztiem budeta ldzek-iem un vienoties ar SIA Ilkstes siltums, Re.Nr.41503060271 par Ilkstes pilstas siltumstaci-jas atjaunoanas darbu daju izmaksu seganu ne mazk k 27 900 eiro apmr , nosldzot vienoa-nos par to.

Ar domes sd pieemto lmumu pilnu tekstu var iepazties pavaldbas mjas lap www.ilukste.lv sa-da Publiskie dokumenti /domes lmumi, k ar last viss novada bibliotks un prvalds.

Irna Bogdanova Ilkstes novada pavaldbas Lietvedbas nodaas vadtja

Par domes sdm august - septembr

Nacionl Kino centrs un Kultras informcijas sistmu centrs ir izveidojis portlu www.filmas.lv, kur paveras dadas iespjas ceojumam pa Latvijas filmu pasauli.

Pirmkrt, eit ir visplak un preczk datu bze par Latvijas filmm sada FILMU KATALOGS atrodamas zias par vairk nek 2500 filmm, kas uzemtas Latvij kop 1920. gada. Otrkrt, gandrz 100 no m filmm iespjams bez maksas noskatties dator kd no 874 Latvijas publiskajm bibliotkm, filmu saraksts pamazm tiek papildints. SKATTIES > BIBLIOTKS ir iespja iepazt Latvijas filmu izlasi un varbt pat atklt sev ldz im nezinmo un grti pieejamo Latvijas kino ja Tav pilst, ciem vai miest kinotetra jau sen nav vai ar nekad nav bijis, nu vairs nav jbd, jo filmas ir atnkuas uz bibliotku. Trekrt, Latvijas filmas var izmantot k papildu instrumentu skolas programmas mcbu materila apganai (sada FILMAS SKOLS). Un visjaunkais jaunums vairk nek 60 Latvijas filmu izlasi iespjams legli un bez maksas noskatties jebkur Latvijas teritorij, kur vien pieejams internets. Mekl sadau SKATTIES > VISUR, ar is saraksts tiek papildints, vienojoties ar Latvijas filmu producentiem. Lai patkams un atkljumiem bagts ceojums Latvijas filmu pasaul!

Informcijas avots: www.filmas.lv Filmas DVD formt ir pieejamas ar Ilkstes novada pavaldb, jautjot

Izgltbas, kultras un sporta noda. Aicinm skolu prstvjus izmantot o iespju!

2014.gada nogal biedrba Aizkraukles reionl Tautskola iesniedza projektu Daugavas Savienbai ar mri apkopot un pierakstt Daugavas krastos dzvojoo dzejnieku un komponistu radts dziesmas par un ap Daugavu, k ar aicint radt jaunas dziesmas. Projekts tika atbalstts un tam pieirts finansjums - EUR 590,-

No m dziesmm tiks izveidots kvalitatvs prezentcijas materils, kuru vars izmantot gan autori, gan pavaldbas ar autoru atauju. Tas popularizs msu komponistu un dzejnieku literro un muziklo veikumu. Plnots, ka nkamaj gad dziesmas tiks arantas un ieskaotas mzikas ierakstu studij, k ar izveidota koncertprogramma.

Aicinm atsaukties dziesmu autorus, kuri savus darbus veltjui Daugavai un vietm ap to, pa tlr.29497587 (Anitai) vai e-past muzgrafika@inbox.lv (Jnim)

Anita OstrovskaBiedrbas Aizkraukles reionl Tautskola izpilddirektore

Daugavas dziesmu grmata FILMAS - PAPILDU INSTRUMENTS SKOLAS PROGRAMMASMCBU MATERILA APGANAI

2015. gada 18. septembr4

Ja elektrbas rins iet par lielu vai ir vlme kt energoefektvkam, vai uzlabot savu dzves telpu, par to nemaksjot vairk nek ldz im, ir vrts paanalizt savus un imenes paradumus mainot tos, ikvienam ir iespja ietaupt.

K kt energoefektvkiem un makst mazk par elektrbu?

Pieaugo atkarba no enerijas importa, energoresursu trkums, k ar nepiecieamba ierobeot klimata prmaias, ir problmas, kuru risi-nanai k vrtgu ldzekli Eiropas Savienba (ES) izvirzjusi energoefek-tivittes paaugstinanu. Ir pieemta jauna energoefektivittes direktva, kuras stenoana attiecas ar uz Lat-viju. K ES energoefektivittes mr-i uz 2020.gadu izvirzti par 20% samazint siltumncefektu izraisoo gzu izmeus, ldz 20% palielint at-jaunojamo energoresursu patsvaru enerijas gala patri un par 20% paaugstint energoefektivitti. Ar katram no mums sav imen, m-jokl ir iespjams kt energoefekt-vkiem, td AS Sadales tkls ie-dzvotjiem atgdina daas zinmas, bet piemirstas lietas, ko varam dart efektvk.

Cilvka daba ir tda, ka pat tiem, kam iet, ka vii elektroeneriju zina visu un izmanto to oti efektvi, ikdien ievieas pa kdam ieradu-mam, kas rada liekus elektrbas tri-us. Pat cilvkiem, kam energoefek-tivitte ir maizes darbs, kas to pta, analiz un mca citus bt energoefek-tviem, reizi pa reizei der atsvaidzi-nt zinanas par efektvu saimnie-koanu sav mjsaimniecb. Katru dienu ms lietojam elektrbu, pai nedomjot par ts patriu. Ms pie-rodam pie sava dzvesveida, pierodam pie naudas summas elektrbas rina apmaksai. Vienlaikus ir daudz vien-kru, ietami pasaprotamu lietu, kas paldztu elektroeneriju izman-tot efektvk, - k gatavot st, k maz-

gt veu un traukus, k paiem maz-gties, k izmantot mjsaimniecbas tehniku. Piemram, ledusskap tem-peratru vlams noregult uz +5C, savukrt saldtav bs gana ar -18C. Der iegaumt, ka, izvloties ledusska-p vsku vidi, +4C, elektroenerijas izmaksas par ledusskapi palielinsies par 10%. Ledusskapja energoefektivi-tte bs zemka, ja novietosiet to bla-kus tieiem siltuma avotiem - pltij, radiatoriem, tieiem saules stariem caur logu. Tpat uz ledusskapjiem nedrkst likt virs mikroviu krs-nis, tosterus vai mazs cepekrs-nias. Savukrt dienus ledusskap vlams likt noslgtos traukos. Zem-kas temperatras uzstdana ir ar veids, k energoefektvi mazgt veu un traukus, jo tiei dens sildanai mazgans proces tiek patrts visvairk elektroenerijas - jo siltk den tiks mazgtas drbes un trauki, jo drgk tas izmakss. Svargi ir gan veas, gan trauku mazgjams ma-nas krtgi aizpildt - dau vju vai pris kreklu mazgana bs ldzvrt-ga zem nomestai naudai. Daudziem no mums neatemams rta rituls ir tase kafijas. Ja deni kafijai vai tjai vrm elektriskaj kann, ieteicams ir vrt tik daudz dens, cik bs ne-piecieams. Ja divu tasu viet uz-vrsiet pilnu kannu, patrsiet 4-5 reizes vairk elektroenerijas, nek vajadztu. Savukrt lielo dens sil-dtju vajag novietot iespjami tuvk dens izmantoanas vietai. Augstko energoefektivitti tas sniegs, ja tem-peratra bs noregulta uz 55-60C. Ja ir jizdara izvle starp mazga-

nos du vai vann, der iegaumt, ka, nedu katru dienu mazgjoties du, iztrsim aptuveni tikpat daudz dens k vien mazgans reiz van-n. Protams, ar du energoefektvi bs deni tecint tikai tad, kad tas nepiecieams. Ldzgi ar zobus trot, krnu nevajag atstt tekou visu zobu tranas laiku. Montas otra puse, sevii par duu runjot, ir komforts - vai gribam un esam ar mieru savus ierastos paradumus maint, jo ir tik patkami du mazgties, ja dens strkla virs galvas ir neprtraukta. Bet tas jau jizlemj katram paam, vadoties pc savm vlmm, iespjm un imenes macia biezuma. Gatavo-jot dienu, katlii un pannas vienmr ir jlieto ar vkiem, pretj gadjum daa elektroenerijas tiks patrta gaisa, ne diena sildanai. Svargi ir ar regult sildanas pakpes - ldz ko dens uzvrjies, jpagrie uz zemku pakpi. Katla vai pannas izmram j-atbilst sildvirsmas izmram vai jbt lielkam, bet ne mazkam, jo silst visa virsma. Ja katli bs mazks, elek-troenerija, tlaini izsakoties, tiks iz-kpinta gais. Lai efektvk izman-totu cepekrsni, gatavojot dienu, to var izslgt 10-15 mintes trk. Cepekrsni nevajag virint, bet sa-gaidt, kad diens gatavs. Savukrt vrot kartupeus, ar deni nevajag pieliet pilnu katlu, bet liet tik daudz, lai nosegtu kartupeus. Svargi btu ar maint savus paradumus telpu vdinan. Ja ierasts ir logus turt va nedaudz pavrtus, siltums iz-plst no telpas, aukstums iekst, bet gaisa apmaia nenotiek. K skaidro

AS Latvenergo Energoefektivittes centr, efektvk ir telpas vdint, logu atverot plai va uz brdi, kamr neatdziest grda un mbeu virsma. Ja ir iespjams, ar temperatru tel-ps energoefektvi ir regult atbilsto-i situcijai. Daudzviet k komforta zona ir noteikti 20 ldz 22C. Pametot mjokli, temperatru ieteicams sama-zint par daiem grdiem. Ar gult ejot, vlams rkoties ldzgi, tempera-tru pazeminot par 3-4C. Jatceras, ka par vienu grdu samazinot tempe-ratru, izmaksas apsildei konkrta-j laika posm samazinsies par 5%. Savu ieguldjumu energoefektvk dzvesveid var dot ar veco spuldu nomaia pret ekonomiskajm vai LED spuldzm. o spuldu jaudas ir tik mazas, ka ts nav nepiecieams biei slgt iek un r - t btisku ekonomiju iegt nevar. Bet kopum lielk vai mazk mr iespjas ie-taupt vai uzlabot savu dzves telpu, par to nemaksjot vairk, ir praktiski visiem, vien jspj maint paradumus.

Akciju sabiedrba Sadales tkls ir Latvij lielkais sadales tkla ope-rators, kas elektroeneriju piegd vairk nek 1 miljonam klientu. Uz-mums nodroina 95 000 km sadales tklu ekspluatciju un atjaunoanu 99% valsts teritorijas, k ar ir uzscis stenot viedo tehnoloiju risinjumos balstta tkla attstbu.

Papildu informcijai:AS Sadales tkls

www.sadalestikls.lv Klientu serviss: 80 200 403

Bojjumu pieteikana: 80 200 404

Lai pateiktos brnu un jaunieu tautas mkslas kolektvu vadtjiem par viu iegul-djumu Dziesmu un deju svtku tradciju t-lknodoan nkamajm paaudzm, XI Lat-vijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svtku lieldraugs Swedbank 50 skolotjiem ir pie-ris vienreizjas stipendijas, kuras 16.sep-tembr svingaj ceremonij sama ar Dace Para, Ilkstes 1. vidusskolas deju kolektva Ance vadtja un Lga Klia, Ilkstes Sa-draudzbas vidusskolas deju kolektva Dzirk-stelte vadtja.

K inform Swedbank AS prstvji, sti-pendiju saemanai skolotjus - koru, tautas deju kolektvu, folkloras kopu, kokltju an-sambu, ptju orestru un citu kolektvu vadtjus izvirzja esoie un bijuie audzki, audzku imenes piedergie, koli, pavald-bas prstvji un citi Dziesmu un deju svtku

tradcijas novrttji. Svtku skolotju stipen-dijm tika saemti 745 pieteikumi no visas Latvijas. Stipendiju ieguvjus noteica intere-u izgltbas nozaru ekspertu un Swedbank prstvju veidota rija, kas vrtja skolot-ja devumu Dziesmu un deju svtku tradciju saglaban, jaunieu iesaistan un izglto-an tautas mkslas joms, un ma vr ar par skolotjiem iesttajos ststos pausto m-lestbu, cieu un pateicbu par skolotju lielo emocionlo ietekmi. Savukrt stipendiju sa-mju skaitu katr Latvijas reion noteica Swedbank klienti, veicot karu maksjumus katr no reioniem no maija ldz jlijam.

Sveicam deju kolektvu vadtjas, vlam raitu un radou deju soli!

Madara Pavlovskaredaktore

Suminm Ilkstes novada deju kolektvuvadtjas Daci Paru un Lgu Kliu

Ilkstes novada izgltbas iestds mcbas 1.klas 2015./2016. gada mcbu gad kopum uzska 57 brni, no tiem -Subates pamatskol - 6Eglaines pamatskol - 9Ilkstes 1.vidusskol -20Ilkstes Sadraudzbas vidusskol - 10Bebrenes visprizgltojoaj un profesionlaj vidusskol - 10Raudas interntpamatskol - 2

Pagjuaj mcbu gad 1.klass mcbas uzska 51 skolns.Kop aj mcbu gad izgltbas iestds ir ds skolnu skaits

Subates pamatskola - 60Eglaines pamatskola - 95Ilkstes 1.vidusskola - 276Ilkstes Sadraudzbas vidusskola - 190Bebrenes visprizgltojoaj un profesionlaj vidusskol

kop ir 218 skolni, no kuriem 108 iestjuies profesionlajs programms.

Savukrt PII Zvani Ilkst un filils Bebren un Subat, uzmis 193 brnus

Sanita Plone Ilkstes novada pavaldbas

Izgltbas speciliste

Skolnu skaits Ilkstes novada izgltbas iestds

2015./2016. mcbu gad

Kultras centrs aicina radoo un aktvo Ilkstes novada jaunatni pieteikties jaunieu akustisks muzicanas un dzejas vakaram, kas notiks 25. septembr pie KC.

Ja spl kdu mzikas instrumentu, dziedi, raksti dzeju vai ststus, tad tev jpiedals! Pardi citiem jaunieiem savu talantu un skaties, ko citi mk. Ir pieemams jebkur anrs, muzikantu sastvs un izteiksmes forma. Galvenais - radoums, vlme darboties un labs noskaojums!

Bs ugunskurs, silta tja, jautras sples, aizraujoas sarunas un filma paskuma noslgum KC foaj. Dalies ar o ziu, un veidosim paskumu kop!

Jautjumi, ierosinjumi un pieteikans uz e-pastu vikija.klisane@gmail.com

Vikija Kline Ilkstes novada KC mksliniecisks

daas vadtja

Par novada aktualittm lasi ar sav mobilaj telefonLai rtk un trk uzzintu par aktulo novad, Ilkstes novada pavaldbai ir

izveidota jauna mjas lapa, kuru tagad ir iespjams lietot ar mobilaj versij. Lapa vl tiek papildinta, td atvainojamies, ja nedarbojs kdas saites, dos gadjumos ldzam ziot

rakstot uz e-pastu mpavlovska@inbox.lv.

Aicinjums piedalties jaunieu radoaj vakar

AKTULI

2015. gada 18. septembr 5

du jautjumu nevius gribas uzdot, re-dzot atkritumu kalnu drzk aisbergu bla-kus drzkopbas biedrbai, kuras saglabtais nosaukums krievu valod Mehanizator liek notict o cilvku vlmei nemaint plk-snti, dzvesveidu un . domanu. Raksts dieml jsk ar du secinjumu, jo redz-tais liek domt, ka eit ir t laika vilciena pietura, kur var dzvot nemainot padomju laika paradumus, kad viss ir kopjs, bet ms ne par ko neatbildam.

Ar mri saprast, k attstt bijuos va-sarncu ciematus un apsekot, kdi tie ir pa-laik, vides komisija un pavaldbas specilis-ti apmeklja novada 4 vasarncu ciematus, kas agrk bija drzkopbas sabiedrbas de-res pagasta dienvidda. T k ie ciemati atrodas aizsargjam ainavu apvidus Aug-zeme teritorij, paa vrba tika pievrsta tiei dabas aizsardzbas jautjumiem, k ar apbves noteikumu ievroanai. Izbraucot ainaviskos ceus un krietno attlumu ldz galamrim, ir jsecina, ka drzkopbas biedrbas tiem izvietojus dabas paspr-n pakalnos un skaistu prieu meu ie-lokos. Dieml s vrtbas Mehanizator (rakst minsim o vasarnieku lepni izkrto nosaukumu, nevis vietvrdu Brzii) va-sarniekiem ir kuvuas par rtu atkritumu izgztuves vietu. T prsteidza ar milzgu atkritumu apjomu un nekaungi iestaigtu taciu uz izgztuves vietu , kas tik tuvu ro-beojas ar vasarnieku ieogoto teritoriju. S-kotnj vietas apskate prliecina, ka ne jau paslepus ie atkritumi tiek mesti me, bet sistemtiski un nekaunoties par nodarto.

Jteic, ka tas, ko ieraudzjm, mums lika sajusties, ka esam ceojui laik un prvieto-ti viet, kur nenokst masu informcijas l-dzeki, nav dzirdts par atkritumu savka-nu un cilvka radto postu dab, par ko tik daudz run skols. Bet te tau dzvo cilvki, kuriem ir brni un mazbrni, kas visdrzk pai dodas izmest atkritumu spaini me

Protams, bs tie, kas teiks , ka tiei vii t nedara un savus atkritumus ved uz past-vgo dzvesvietu. Katram paniekam, lie-totjam, nomniekam Ilkstes novad, neatkargi no deklarts dzvesvietas, ir jbt noslgtam lgumam par atkri-tumu izveanu. Un, ja netrauc kaimiu bvtais atkritumu kalns blakus, tad var-bt ir vrts padomt - kda ir dens kvali-tte, kuru lieto di vasarnieki. Visdrzk, ka tam jbt ar savu saraoto atkritumu garu.

Un atkal jjaut kpc dai neko nezi-

na un nedara, bet citiem viss skaidrs un sa-krtots? Blakus esoaj vasarnieku ciemat Skujias ir atkritumu konteineri, iedzvo-tji apzingi maks par atkritumu izveanu un uztur savu teritoriju tru . Tpc varbt tiem prrvums laik un telp - Meha-nizator vai Brzii palikui Padomju Lat-vij?...

Prsteidz ar zemes panieka bezdarb-ba, ataujot krties atkritumiem, nenorobe-ojot un nebrdinot piesrotjus. Protams, ka pavaldbai NAV VIENALGA brdinju-mi, sodi, prrunas (gan ar vasarniekiem, gan zemes panieku) - tie ir likumdoan dotie instrumenti, k ietekmt kaitniecisko at-tieksmi pret dabu, kas tiek un tiks izmantoti vis pilnb. Tomr cik tri pazuds Meha-nizator atkritumu aisbergs, ir dieml ar naudas jautjums, ko kdam nksies mak-st par atkritumu izveanu, bet varbt lab padomju tradcija talka vartu samazint summu, ko nksies samakst atkritumu ap-saimniekotjam?

Esam tikai atkritumu ststa vidusda panieki ir pavaldbas administratvs ko-misijas brdinti par nepiecieambu noslgt lgumus par atkritumu izveanu, nepilda-nas gadjum iedarbinot administratvu sodanu. Ir sastdti protokoli, balstoties uz videokameru fiksto materilu atkritumu izganas viet, kam sekos naudas sodi. Iz-meklana turpins, lai maksimli noskaid-rotu vaingos, kurus izdodas fikst likum noteikt krtb. Aktvas rcbas piepra-sjums un sods tiek un tiks piemrots pie-srots zemes paniekam, tomr gribtos, lai is raksts mudintu katru iedzvotju prskatt savu ietekmi dab un ziot par at-kritumu izgztuvm meos vai ejot sot paert ldzi atkritumu maisiu, kur savkt nemaingos msdienu cilvces orientierus tuks pudeles un iepakojumus. Pavaldba ar turpmk aicins, mekls un sods, jo cil-vku atkritumi par savu panieku var pa-ststt daudz, ar prvietojams novroanas kameras paldz redzt.

Atgdinjums visiem paniekiem, ar viensts dzvojoajiem, neatkargi no juridisk statusa un uzturans il-guma!

Jbt noslgtiem atkritumu apsaimnie-koanas lgumiem ar novada atkritumu ap-saimniekotju SIA Eko Latgale, izvloties sev piemrotko atkritumu izveanas veidu. Lgumus var noslgt Ilkstes novada paval-dbas k, Brvbas iel 7, vai viss novada pagastu prvalds.

Ilkstes novada pavaldbas 28.07.2011. saistoajos noteikumos Nr. 7/2011 Par at-kritumu apsaimniekoanu Ilkstes novad par o noteikumu neievroanu piemro-jams administratvais sods.

Novada iedzvotjiem ir nodrointa ie-spja irot atkritumus katr novada pilst un pagast (ciemu centros) ir iz-vietoti 2 veidu konteineri: stikla izstrdju-miem un iepakojumam (papra, plastmasas, metla u. tml.), kur sairotos atkritumus var nodot BEZ MAKSAS.

Nereti ikvienam no mums rodas vajadz-ba atbrvot savu mjsaimniecbu no vecm mbelm, nolietotas lielgabarta sadzves tehnikas, elektroiercm, autoriepm, aku-mulatoriem, eas filtriem u. tml.. Td Strlnieku iel 49, Ilkst pie SIA Justs metlapstrdes darbncas ir izveidots liel-gabarta un bstamo atkritumu iro-anas laukums Ekostacija, kas str-d katru darba dienu no plkst. 7.00 ldz 17.00. Mintie atkritumi eit tiek pieemti BEZ MAKSAS.

Aicinm iedzvotjus sniegt ieteikumus un ziot par o tmu Vides un saimniecisko jautjumu komisijai Ilkstes novada paval-db Brvbas iel 7, Ilkst.

Ceojums laik vai paiem sava republika?

Ilkstes novada pavaldba izsludinaTRBAS DIENAS

Ilkstes novada pavaldba izsludina rudens Trbas dienas, kas norisinsies no 20. septembra ldz 18. ok-tobrim (ieskaitot). Trbas dienas ir vides sakopanas un uz-laboanas paskums, kura laik, ievrojot ugunsdrobas nor-mas, pilsts un ciematu centru teritorijs ir atauts dedzint drza atkritumus (sausos zarus, lapas u. tml.). Aicinm pilstu un ciematu iedzvotjus bt pacietgiem un, uz-skot rudens darbus, vl nesteigties dedzint sav st savkts lapu un zaru kaudzes, jo saska ar Ilkstes novada pavaldbas saistoo noteikumu Nr. 6/2011 Sabiedrisks krtbas noteiku-mi Ilkstes novad 43. punktu par drza atkritumu dedzina-nu pilstas un ciematu centru teritorij (izemot gadjumus, kad tas tiek darts oficili izsludinto Trbas dienu ietvaros) var piemrot naudas sodu ldz 50 euro.Aicinm ievrot pavaldb pieemtos noteikumus un savktos bioloiskos atkritumus vai nu kompostt (kas videi ir daudz saudzgk nek dedzinana) vai ar sagaidt to dedzinanai piemrotu laiku Trbas dienas vai Lielo Talku.

Talka Lau pilskaln

Biedrba Solis Dab jaunieu apmaias projekta 3xGreen ietvaros organizja Lau pilskalna labiekrtoanas talku

gada 18.august biedrba Solis Dab jaunieu apmaias projekta 3xGreen ietvaros organizja Lau pilskalna labiekrtoanas talku Eglaines pagast, uz kuru bija aicinti visi gribtji paldzt. Uz talku dalbnieki ierads no Ilkstes un uzska savu darbu nedaudz pc pulkstenis desmitiem. Pateicoties labajam laikam, visi iecertie darbi tika paveikti ldz pcpusdienai, tau projekta organizatori izteics, ka vienas dienas Lau pilskalna labiekrtoanai ir par mazs.

Talkas laik Lau pilskalna viena puse tika attrta no krmiem, paverot skatu uz kdreizjs pils drupm. Ts pakj un augpus tika izveidoti divi atkritumu grozi no nocirstajiem krmu zariem, savukrt nedaudz nostk starp kokiem projekta dalbnieki atstja ar Latvijas un Lietuvas rakstu zmm izrottus laukakmeus saules form.

Dieml talk piedaljs tikai projekt iesaisttie jauniei no Latvijas un Lietuvas, kaut ar informcija ar aicinjumu paldzt bija izplatta vairkos masu medijos. Vietjo iedzvotju trkums oti sargtinja, jo Lau pilskalna apmekljuma mris nebija tikai d t sakopanas, bet ar d saskarsmes ar vietjiem iedzvotjiem. T k projekts 3xGreen realizts Erasmus+ programmas ietvaros ir svargi atstt ieguldjumu ne tikai t dalbniekiem, bet ar apkrtjiem, lai kopgiem spkiem attsttu msu sabiedrbu. Neskatoties uz neatsaucbu, projekta vadtji tomr cer uz sabiedrbu vrsta mra izpildanos, kas paredz veidot vietjs sabiedrbas pozitvu attieksmi pret jaunatni darbb un pardt citiem jaunieiem, ka ar mazs pilsts vai ciemos ir daudz iespju, k padart savu ikdienu daudz pievilcgku un jautrku.

Anna Brokne Projekta 3xGreen kontaktpersona

AKTULI

2015. gada 18. septembr6 TIKANS UZ SIRU LAIPAS

Septembris. Gais rudens un bolu smara, bet saule vl sptgi cenas dzst vasaras par-dus. Brzos vd dzeltenas vkas, kds taurenis sitas loga rt, irbtis uz skapjaugas, mazliet dubaini zbaki. Mazpilstu un ciematu ielas ieskauj skolnu alas, asteru un mrtirou pui... Novad ieskanas Dzejas dienas.

Subat tika izstaigtas Raia brnbas takas. Realizjot projektu Rainis-Dzeja-Brni, 9.septem-br Subates KN bija iespja dzvot ldzi sirsngam un izjustam koncertuzvedumam. Subates KN projektu realizja kop ar Aknstes novada Asares pamat-skolu un Ilkstes novada Subates un Eglaines pa-matskolm. K ststa Gunta Okmane (Subates KN vadtja), etri brni no katras skolas kop ar sko-lotjiem augusta nogal pulcjs Subat un kopgi veidoja koncertuzvedumu ar Raia dzeju brniem. Skolniem uzvedum piebiedrojs ar Subates KN voklais ansamblis Sonte. Uzveduma prezentci-ja notika ne vien Subat, bet uzvedums priecja ska-ttjus ar viss trs iesaisttajs skols un, protams, tika veltts Dzejas dienm. Projektu atbalsta Valsts Kultrkapitla fonds, Latgales reiona attstbas aentra un Aknstes un Ilkstes novadu pavald-bas. Savukrt, 11. septembr Subates pilstas biblio-tk sadarbb ar Subates pamatskolu notika dzejas pcpusdiena. Ts ietvaros bibliotkas telps varja aplkot bibliotekru sarpto grmatu izstdi par dzejnieku. 1. - 6. klau skolni bija ctgi gatavoju-ies paskumam. Katrs skolns bija iemcjies vienu Raia dzejoli. Skum atlase notika klass, bet la-bkie uzstjs dailastju konkurs bibliotk. Br-nu sniegumi vrtja kompetenta rija: Subates un Eglaines vietj dzejniece Janna Vagulne, Subates kultras vadtja Gunta Okmane un Subates pils-tas bibliotkas vadtja Anita apala. Pc tam savus dzejous lasja Janna Vagulne. Skolas telps (vlk ar bibliotk) tika iekrtota neliela izstde. Katra klase izveidoja vienu Raia dzejoa ilustrciju virk-

ni, attlojot secgi dzejoa notikumus un prdzvoju-mus. Brni sama ne tikai diplomus, bet ar ganda-rjumu un jaunus iespaidus par dzejnieku Raini. *

Ar Ilkst, pie Raia piemineka, 11.septembr visi tika aicinti atvrt dvseli rudens un dzejas smarai. Paskuma laik, mazu un lielu brnu iz-pildjum skanja Raia dzeja. Dzeja - ar dziesms un dejs. Ieklausjmies atzis, bija iespja satikt dzejniekus, izzinoi un pamcoi, pavadot Dzejas dienu stundu Ilkst. Viea no Neretas, dzejniece Lidija Ozolia, daloties atmis ststja, ka vias laika biedri ir Ziedonis, Peters un citi. Savas dzej-nieces gaitas via ska pateicoties skolai. Smejoties piebilst, ka par dzejnieci sevi dvt nevar ir tikai dzejdare. Skol skolotjs ar kst, k brns, un nevar jau brniem prast rakstt dzejous, ja pats to nedara. T, nu man tas bacilis uz dzejas raksta-nu pielipa. Esmu dzejdaris, kur skats brnos un dab, ststja Lidija Ozolia, vlot, lai katr mj ienk siltums, miers un klusums. Interesanta tika-ns bija ar Vinetu Zemlicku - Ruhmani, kura savas dzejnieces gaitas ar ir uzskusi pateicoties skolai, un 6./7. klas pirmais tapuais dzejolis, ir kalpojis,

k stimuls, lai turpintu radt. Via atzst, ka laika dzejoanai tagad ir maz, bet dzejas velni ir. Alla mdzot savas domas un vrsmas pierakstt uz kdas piezmju lapias, vai turpat mobilaj telefon. Vine-ta ststa: Dzeja mani visbiek atrod skumj brd, tad rakstot, varu sakrtot savas domas. Ar nakt sapn pie manis ir nkui dzejoi. Aicinu, pierakstiet vrsma un ar tm iepazstiniet citus. Puii, rakstiet dzeju savm meitenm! Ar mans mlestbas ststs ir vijies caur szis raksttm dzejas rindm. Pa-skuma laik savus dzejous lasja ar Ilkstes no-vad iemlts dzejnieces Marija Baltmane, Laima Bue un Dzintra Krievne. Marija Baltmane uzsv-ra, ka savulaik Rainis, k trimdinieks pauda ilgas pc dzimtenes. Un tagad, oti sp sirds par msu aizbraucjiem. Skanot vljumam - Mlt dzeju un atrast savu dzejnieku,izskanja paskums Ilkst.

Bet Bebren 4.septembr, aizvadot Dzejas dienas, viesojs dziesminiece Laura Bicne un urnliste, dzejniece Egita Terze Jonne. Izskanja dziesmas no Lauras un Egitas kompaktdiska Trspuksti, kas iznca ogad, un dzeja no Egitas dzejou grma-tas Tikans uz siru laipas. Septembra pcpus-dien, ejot uz Bebrenes vecajm dzirnavm, turpat ap stri grieoties, bija dzirdama patkama kada. Gan lieli, gan mazi, gan skolotji, skolni, dzejnie-ki, interesenti pulcjs, lai svintu dzejas svtkus. Telpa ir maza, bet ietami mitrie dzirnavu akmeu

mri ir silti... Bebrene ir saulains pagasts un Sli-jas pus vienmr ir prieks atgriezties. Novads ir ba-gts ar personbm, ievadot pcpusdienas sarunu, teic Egita, man nepatk, ja saka latviei ir maza tauta. Ms neesam mazi...Viss ir liels un svargs. K pati Egita ststa, vias dzeja iet pasaul, patei-coties Laurai, kura trsrindes ietrpj mzik.

Bet Eglain, 11. septembr Vecajos Lau kapos pie Mnesmeitias kapa notiks paskums Manu jaunu dienu saule.... audis pulcjs, lai klaustos izcil novadnieka un vietjo dzejnieku - V.Sutias-Zuti-as un S.Lazdnes vrsmas. K ar Dzejas dienu ietvaros skolas brni sav skvri veidoja dzejiski krsainus pakljus, jaunko klau skolni iepazins ar maz ania bernbas dienm.

Cik tomr tas ir brnigi, ka varam dzejot, rakstt... sajtas ietrpt vrdos un valod, kas mums visu laiku ir apkrt un dzej neiztikt bez vrojuma gleznm, vrojuma skicm. Egita ststa: Man re-dzjumu ir daudz. Paminiet atvrt ausis, acis, sir-dis. Ar agros, klusos rtos var dzirdt daudz. Dzies-m skan - apstties, lai var saklaust, ko mana sirds tev saka rtos... Kpc kds dzejo, raksta, muzic? - jaut Egita. Mazs zns atbild - Tpc, ka patk. Un tiei t ar ir. Dzejnieks var bt katrs, tikai katrs sav veid. Trspuksts t ir dvana, kas jlai t-lk, uzsver Egita, aicinot, Nebaidieties dot tlk un tad var justies oti laimgs. Ir tik daudz sirds sts-tu. Nebaidieties no paa sirds. Bet Laura, piesakot vienu no dziesms, smejoties ststa: Dziesma ir Lganu puis. Koncertjot, man ir bijui gadju-mi, kad cilvki vlk jaut - Tu dziedji - Lganu puis vai Lganu kuis? Tad skaidroju, ja lg-

ana ir laba un no sirds, tad ir puis, ja ne visai, tad - kuis. Izskanot Dzejas dienm velttajam pas-kumam Bebren, dalbniekiem bija iespja apskatt novadnieka Ja Drua gleznu izstdi No sirds uz sirdi un patrzt, cienjoties ar Bebrenes saimnie-u sarptajm smalkmaiztm un zu tju. Dzejas dienas un izstdi rkoja Bebrenes pagasta prvalde un Bebrenes pagasta bibliotka.

Ms nevaram ignort daudzas lietas ai dzv, bet varam ietekmt to, kds krss un kdos vrdos un sajts trpsies msu vrojumu glezna. Dzejas dienu paskumi novad, lika apstties, piepildja ar mieru un ticbas gaismu. Svece neko nejaut, neko nesaka, bet deg un dod gaismu... Bt aj laik, t ir brniga dvana, kopg dzej un dziesm teic vieas Bebren.

* Informcija - Subates pilstas un Prodes pagasta prvalde

Madara Pavlovskaredaktore

Dzejas dienas

Bebren izskanja dziesmas no Lauras un Egitas kompaktdiska Trspuksti

... atvrt dvseli rudens un dzejas smarai

Vinetai Zemlickai - Ruhmanei 6./7. klas pirmais tapuais dzejolis, kalpoja, k stimuls, lai turpintu

radt un pierakstt savas dzejas vrsmas.

Paskuma laik Ilkst savus dzejous lasja novad iemlts dzejnieces Marija Baltmane,

Laima Bue un Dzintra Krievne

Ar Subates KN iniciatvu tika realizts projekts Rainis-Dzeja-Brni

2015. gada 18. septembr 7TIKANS UZ SIRU LAIPAS

Pauls Sukatnieks - selekcionrs, biologs, drz-nieks, literts, novadptnieks. Slavu un atpazsta-mbu vi ieguva pateicoties savm vnogu irnm un pamatoti tiek dvts par vnogu tvu. 1946.gada laikrakst Ca, septembra izdevum publictaj intervij Pauls Sukatnieks teic: Mans sapnis - pil-ngi nodoties tikai saviem izminjumiem un zi-ntniskajam darbam...i pankt, lai melones, arb-zus, vnogas vartu audzt ikvien drz, lai katrai imenei tie btu tikpat pieejami, k guri, tomti un kartupei. Tas, ko veicu sav saimniecb, pa spkam katram. Man darb nav nek prsteidzo-a, nek neparasta.. Un odien, 2015.gad, par prieku Paulam Sukatniekam un daudziem citiem, ms varam lepoties ar eksotisku augu un vnogu drziem. Td, 22.august selekcionra mjs, Dvietes pagasta Apsts tika aizvadti Latvijas vnkopju - vndaru svtki, kas pulcja augkopjus, vnkopjus, vndarus, amatniekus, rokdarbniekus no visas Latvijas. Svtki tika aizvadti zem nosau-kuma bele Paula Sukatnieka drz, jo Paula Sukatnieka drzs sks tiei ar belm, savs dze-jas rinds vi raksta -

beles es sku audztSeu gadu vecum,Izsju es be sklasDzirnav mra piesaul.

Neizdevs pirmais sjumsIzravju beles,Dgstu lapias tm bijaT k dadiem apaas. [...] (Skums ar belm)Paula Sukatnieka ce uz augkopbu nav bijis

vienkrs, bet oti mrtiecgs. Laikraksta Ca (1946.g.izdevums) publictaj intervij rakstts - Vl oti lab atmi viam diena, kad vi ar savu tvu Kriu Sukatnieku un prjiem imenes locekiem pirmo reizi ienca Apsu mjs, Lat-vijas buruzisk valdba atmeta Sukatniekam o mitro purvaino zemes gabaliu. Tvs ldja slikto, slapjo zemi, jo bija pieprasjis zemi uzkalni, kur sapoja uzcelt dzirnavas. Bet tagad, lk purvs, kur neizaugs ne vrpa.

Pauls auga trkum. Bet zemi vi mlja un tei-ca: Nekas, man ar te viss labi augs. Vi palika uzticgs jauno dienu sapnim - kuva par agronomu un ska nodarboties ar izminjumiem. Bet dau-dziem via izminjumi izliks nenozmgi. au-dis ar izbrnu vroja via darbu...Paskat, iedom-jies Latvij vnogas audzt. Bet vnogas izauga... Nabadzgie pelkie lauki prvras ziedo drz. Jatzm, ka Paulam Sukatniekam ir lieli nopelni ar Ilkstes novada augu drzu atjaunoan.

Bet ogad, svtkos apmekltji tika aicinti da-lties mlestb uz darbu, uz imeni, pret dzvi k tdu. Atkljot svtkus, Dvietes pagasta prvaldes vadtja Iveta Plone sveicot visus saka: Esam gan-darti, ka otro gadu pc krtas ie svtki tiek rkoti Dviet. Vasara ogad ms nav lutinjusi, bet iet, ka odien pati daba, un Dievs paldz, lai svtki btu izdevuies. Ciemii, novadnieki, augu audztji, vlam jums sajust svtku dzirksti. Degustjiet,

garojiet, lustjieties, lai katrs rod sev tuvko! Bet Paula Sukatnieka muzeja vadtja Vanda Gronska uzsvra: Par Apstm brns daudzi, ms prie-cjamies, bet ir ar skumji bri, msu drzu nav saudzjui garnadi. Vieni dara, bet citi noposta. Aicinu - turpinsim veidot labo un skaisto, cnsi-mies pret auno. Ne velti ar sav dzej Pauls Su-katnieks velta skarbus vrdus drzu posttjiem.

Tu, aunais, zvrgais patmliTu, drzu slepkava, apdom labi,Vai sirdsapzia un goda prts abiTev vispr vairs ir, vai zaudti abi.

Nekopjot, lauot un postot belesTu savas dvseles slepkava esi,Par sodu tev laimes neredztUz miem tu sev lstu nesi, [...] (Ziedoais drzs, 1974.g.)

ogad Latvijas vnkopju vndaru svtkos bija ieraduies ne vien novadnieki, bet ar viesi no Do-beles, Pres, Auces... Paskum piedaljs prstvji no Ptera Upa v.n. augu izminjumu stacijas un Pres drzkopbas ptjumu centra, u.c. Vn-kopju - vndaru biedrbas prstvis irts Mielsons brv dab pie vnoguljiem apsprieda gada prob-lmas vnkopb un atbildja uz visiem interesentu jautjumiem. Paskuma laik varja garot da-das bolu, bumbieru, plmju, jogu, aveu un kazeu ogu irne, baudt vnu, dabas burvbu un tikties ar interesentiem cilvkiem. Visu dienu bija iespja iesaistties radoajs darbncs, vienu no

tm organizja prstvji no Daugavpils Marka Rot-ko mkslas centra. Vakara noslgum - koncerts, brvdabas kinoizrde un zaumballe. Un svtkos visi tika aicinti redzt ar Paula Sukatnieka acm.

Kad visas beles ietrpjsTkstoziedu smargs kupens,Vairs citur nekur iet negribsTik palikt drz pilns apbrnas.

Drz, tik drz tad gribas btUn reiz ar bitm pa ziediem dkt, Aizmirstot visu, par bitti ktUn saldo nektru, nektru skt. [...] (Ziedoais drzs, 1974.g.)Kaut ar saretas ir bijuas meitu Skaidrte un

Mirdza attiecbas ar tvu Paulu Sukatnieku, vias ar patiesu prieku ststa, ka ir patkami atgriez-ties tva mjs. Jauki un brnigi, ka ir sagla-

bta tda vieta. Cilvkiem ir, kur pulcties un re-dzt vsturi. Vajag nosargt msu lepnumu. Redz to krmu, redz, k tas aug... Msu brnb ldz ceam stieps vnogu rindas, kur brni mlja iept neredzts ogas. Labi, ka dzimt puse ir kopta un skaista...rzems tu vienmr bsi sveais, bet te tu vari vis kaut ko izdomt un dart. Viesojoties tva mjs, vienmr ir laba juana. Prieks, ka drzs ir atjaunots un labi kopts. Lai vnogm te labi dzvo-js! Lai novada audm pietiek spka un nenolaias rokas kopjot Paula drzu! vl Skaidrte un Mirdza.

Lai gan Pauls Sukatnieks bija vienpatis, tagad via mjas ir prvrtus par sabiedrisku vietu, tiek dvtas ar par vienu no novada kultras cen-triem, kur alla tiek organizti dadi paskumi un pulcts kupls skaits interesentu. Vanda Grons-ka ststa, ka ideju ir oti daudz, kdus paskumus organizt, lai sabiedrba neaizmirstu Paula Sukat-nieka vrdu. Ja viss izdosies, nkogad svinsim tomta un kartupea svtku, jo vi bija izveidojis ar savas tomtu irnes un ptja kartupeus, ies-kicjot ieceres, teic Vanda.

Madara Pavlovskaredaktore

Par ziedou beli nav skaistks nekas. T laikam dvsele izskats Pauls Sukatnieks.

Paskuma laik varja garot dadas bolu, bumbieru, plmju, jogu, aveu un kazeu ogu irne, baudt vnu un dabas burvbu

Visu dienu bija iespja iesaistties radoajs darbncs, vakara noslgum koncerts,

brvdabas kinoizrde un zaumballe

Msu brnb ldz ceam stieps vnogu rindas, kur brni mlja iept neredzts ogas...Labi, ka dzimt puse ir kopta un skaista, rzems tu vienmr bsi sveais, bet te tu vari vis kaut ko izdomt un

dart, ststa Paula Sukatnieka meitas

Vanda Gronska ststa, ka ideju ir oti daudz, kdus paskumus organizt, lai sabiedrba

neaizmirstu Paula Sukatnieka vrdu

Vizma Belevica

Saule sird(Paulam Sukatniekam latvju zemes drzkopim)

Reiz bija zns k visi lauku zni Tds baltgalvains, ar platm, zilm acmUn garm, dzrvju zbakotm kjm, Kas viu nsja pa zau biru skupsnm, Pa rmo gru nainajm takmUn upenju brikiem strautu krastosNo zila rta ldz pat vlai naktij.

Bet, mjup nkot, nemiergas kjas Bij aplipuas sku puu prslm, Bij ziedputeku silt migla matos Un roks- devivru spka zelta zizlis Ar ziedu kausos aizmigum bitm, Ko neiztrauc zna rimt gaita.

Vai zinja gan mte, lauku sieva,Ka tas, kam vias sastrdta rokano brna klaipa nogrie maizes li,Nes savs mazs krts pau sauliUn zemes sulu briedjou spku, Kam gribas zaos asnos dgt un kuplot?Var bt, ka zinja. Lemts mtm daudz ko zint. [...]

2015. gada 18. septembr8 JAUNIEI

Vikija Kline - ce no melns krsas uz neona zao, ar spilgtu rieni un filozofisku skatjumu uz lietm, cilvkiem un notiku-miem. Teic, lai nemaldina riene. Es bu tas mazais cintis, kur sagzs lielos podus. Ar aj darb, gribu visus prsteigt. Uzskata, ka vajag sevi pareizi ieprogrammt un vienkri teikt - gribu bt laimga.

Pirms mnea tikmies ar Regnu Razminoviu, kura pc 40 gadu darba kultras sfr, tagad stafe-tes kociu nodevusi tlk. Un ir jdom, ka ir piepil-djies Regnas vljums par, to, ka Ilkstes novada kultras centr strdtu cilvks, kur spj ienest svaigas vsmas un prot sastrdties. Ar Vikija sevi sauc par ilkstieti, sakot: Ilkste ir mana miera osta, bet tik savdi, ka tagad t saists ar ar darba vidi. Vikija gada februr abolvja Latvijas Kul-tras koledu, to pau, kdreiz saukto, k Rgas kul-tras darbinieku tehnikumu, kuru absolvjui dau-dzi kultras darbinieki. Tagad ir atgriezusies mjs un skusi darbu Ilkstes novada kultras centr.

Dart trakas lietas, iet rpus rmjiem, standartiem1. Pieci vrdi, kas Tevi raksturo.

Interesants, jo man paai kaitina garlaicgas lie-tas. Garlaicb liekas, ka pstu.

Krsaina. Agrk gan bija meln krsa, gan prak-tisku apsvrumu d, gan no emocionls puses skatoties, ar tagad neatsakos no s krsas, bet ir nkui koie toi. Draugi jau zina neona dzeltens, za tas ir manjais. Koums saists ar visu, kas ir neparasts un savdabgs.

Mazs pati esmu maza un visu daru, lai ir kom-pakti. Es bu tas mazais cintis, kur sagzs lielos podus. Ar aj darb, gribu visus prsteigt. Tie ma-zie var ts liels lietas paveikt.

Kais. Dzvnieki patk. Gribtu bt kais, kur ir saimnieks saimniekam, grcija, skatjums - paap-mierints. Kais pats ar sevi ir apmierints. Manu-prt, ms katrs cenamies sasniegt to brdi - gult apmierinti, neskatoties ne uz ko, gan personiskaj gan profesionlaj vid.

Hmm, piektais.... iet, ka to pasakot, nevars vairs neko piebilst... lai paliek citu zi.2. Paststi nedaudz par sevi.

Mani sauc Vikija. Esmu ilkstiete, viengais brns imen. Esmu pieradusi bt t vieng, kura visu izdara, jo imen jau nav to citu bru vai msu, kas veckus iepriecina, dara visu, kas brniem j-dara. T ir ar atbildba. No brnbas iemcjos visu dart pati. Cenos nebt izlutinta, bet egoisma kri-pata ir. 3. Ldzu nedaudz ieskic savu aizvadto sko-

las laiku.Mcjos Ilkstes 1.vidusskol visus gadus - no

1 ldz 12. klasei, bez domm doties kaut kur prom. Miergi var te pat. Skol biju teicamniece. Saku to, k faktu, nelieloties. Patika, k mksla, t mate-mtika. Brnb biju ngka, bet tad vidusskolas laik iepazinu alternatvs subkultras, bija daudz ribu, tika veidoti neierasti vizulie tli. Kuva tuva gotika, melnais, drmais...Skolotji pat dom-ja, ka ar draudzeni esam kd sekt. Bet tas nenoz-m, ka izpalika interese par mkslu, dzeju, gleznm.

Runjot par skolotjiem, mk viena man nav.

Atceros, ka pamatskol vajadzja rakstt vstules saviem pirmajiem skolotjiem, rakstju Ingrdai Si-ukai un gribu viai teikt paldies, ka via bija tik radoa, iepazstinja mani ar rokdarbu, mkslas pasauli. Nav jau skolotja tds, k mans guru, bet uzskatu, ka skols vajag tdus cilvkus, kuri ma-zajiem auj izpausties, ievirza, parda... Koled pasniedzji mani prsteidza. Vieslektori vienrei-zji, interesanti, kuri aicina dart trakas lietas, iet rpus rmjiem, standartiem. Tdiem pasniedzjiem tagad dotu medau. Atvra acis...tik daudzas tmas tika apspriestas, lika domt par vsturi, politiku, uzmjdarbbu. Runjm par civilizcijas vsturi un lektors to pasniedz ar tdu izaicinjumu, sts-tot par NLO eksistenci, provoc studentus domt no dadiem rakursiem, uzzint vairk un pielie-tot s zinanas! Veidojs plaks skatjums uz pa-sauli. Studju menedmentu, bet tiku apgarota ar daudzm jomm. Vl atceros, k fotogrfijas pasnie-dzjs, analizjot dokumentls fotogrfijas, mums jautja kas ir patiesba? Tik aizraujoi!... Patiesba ir subjektva, vienas patiesbas nav, piemram, ms katrs uz bumbas skatmies no dadm autnm. Ar lielie notikumi, piemram, masu medijos pasau-l tiek apskatti no tik daudzm pusm, autnm un td jau ir tik daudzi viedoki. Viennozmgi varu apgalvot - koled redzesloks tika paplaints oti, laukos tomr viss ir t standartizti.

Jebkur skums vien pasaules mal var ietekmt to, kas notiek cit4. Universitte. K izvljies, ko dart pc vi-

dusskolas absolvanas?Tagad atskatoties, varu teikt, ka koleda atrada

mani. Draudzene ieteica Latvijas Kultras koledu, programmas nosaukums- Kultras menedments ar specializciju reklm un sabiedriskajs attiec-bs. Man ir oti plaas intereses - mksla, filozofija, valodas...Skotnji sapoju par Mkslas Akadmiju, bet sapratu, ka diez vai padu no t, ka gleznou. Domju ar par to, lai vartu apgdt imeni. No vienas puses, mksliniecisk domana, no otra ra-cionl, t izvljos apgt reklmas jomu, kaut ar neko nezinju par reklmas industriju k tdu. oti iecikljos uz o jomu, domju t, ka vien ar mkslu nenopelnu, bet mksla un bizness apvienojas rek-lm un tur ir vajadzgs cilvks, kas prot radoi do-mt, un doma man iepatiks. Toreiz, protams, vl nenojautu, cik grti ir iespraukties taj vid, indus-trij. Rads iespaids, ka tur ir tikai bagti bohmisti un radoums izpauas t savdi. Bet tik un t, gju uz to.

Studiju kurs apguvu reklmu, menedmentu,

sabiedrisks attiecbas...bet memendments man nepatk, ts visas tmes, cik, kas makss. Biznesa plnu sastdan, projektu rakstan gja grti, neveics, bet vizul puse super. gada 1.febru-r bija izlaidums. Vasaru izbaudju. Mekljot darbu, nebija spriedzes un satraukuma, bija tda k mks-linieciska, filozofiska pieeja stais darbs atnks. Vasar negribju Rgu, tuvka bija puse, mazpil-stas miers un is darba variants atnca pie manis pats.5. Kas ir ietekmjis Tavu ceu, Tavas izvles?

Dzvi ietekm viss, gan zvaigznes, gan tas, ko ietekmjam pai. Daudz mums mca filozofisks atzias, ar filmas, piemram, Tauria efekts. Jebkur skums vien pasaules mal var ietekmt

to, kas notiek cit. Pat manu koledas izvli ir ietek-mjuas vairkas sakritbas. Pirms pris gadiem, ie-pazinos ar draudzenes topoo vru, ar via paldzbu iepazinos ar draudzeni, kura vlk man ieteica ko-ledu...Bet, k btu, ja ms nesatiktos, vai satiktos vlk? Tda saistbu de. Un vl var novrot kluso telefonu efektu, lietas tiek nodotas nevis to skot-nj form, bet caur katra individulajm uztveres patnbm. Nedaudz ticu ar astroloijai. Citi piln-mness laik negu, ne tikai fizioloisku iemeslu d.

(Kabinet ienk kundze taujjot pc atslgm, Ilkstes senioru deju kopai - minjums. Vikija sm-ejot piebilst, ka vl neesot tik aizemta k Regna, sakot: Es baudu o laiku)

Saskatu ar dadu lietu sakritbas, redzu tdas k zmes. Ir bijis t, ka pirms krtj izbraukuma kda lieta izkrt no rokm un izrds, ka beigs t lieta braucien nav bijusi vajadzga. Jattsta ar intucija, kas liek ko domt, dart bez racionla ie-mesla.

Gribtu, lai tie latviei ir nedaudz stiprki6. Kpc ne rzemes?

Par rzemm neesmu domjusi, man svarga ir mjas sajta, ne ka, kurai esmu piesaistta. Rgai ir studiju sajta, Ilkste ir mana miera osta, bet tik savdi, ka tagad t saists ar ar darba vidi. Neesmu jau tik oti patriote, bet, ja ir iespja izvlos vietjo, skot no precm veikal, beidzot ar mzikas izv-li. Saprotu, ka daudziem nav viegli, gribtu, lai tie latviei ir nedaudz stiprki. Nesaku, ka aizbraucji ir pasaules pilsoi, man iet, ka ir tdi, k ne-kur nepiederoie tur sti nav mju, te nav darba...gribs teikt - dariet te! Cik daudzi krzes laik uz-ska savu biznesu... Neviens jau skum neticja, ka atradu darbu Ilkst. Vienkri nevajag sevi nepareizi ieprogrammt. Ja dom sliktu, bs slikti. Ieprogramm sevi! Kaut kas jau vienmr bs.

Var vienkri uzreiz teikt gribu bt laimgs7. Kas Tev aj brd ir visaktulkais?

Nemku atbildt, ja jsaka par kaut ko, kas s-kas ar vis. Nenokoncentrjos uz ko vienu. Aktuli ir bt laimgai, lai viss ir labi. Lai, vai k tur filozoftu, daltu un runtu par to, ko vls gt imenes dzv, ko sasniegt darb, kas ir tas svargkas, kas n...Ja var vienkri uzreiz teikt gribu bt laimgs.8. K Tu redzi savu jauno darba vidi, k to

sajti, vrt?13.august skus strdt Ilkstes novada kult-

ras centr, k mksliniecisks daas vadtja. Vide krsaina bilde, bet nedaudz noputjusi, k laukos, kad uzlien bnios un atodi bildi un gribi to uzspod-rint. Ir daudzsolo puse. Esmu ievrojusi, tikldz kd darba vid ienk jauns cilvks, jaunas asinis, visi cer, ka nu tik bs. Bet man rodas jautjums, k-pc neviens iepriek necents ieviest tos jauninju-mus, kaut ko mant, td zi atbildba tiek novelta uz tiem jaunajiem, bet to dart var visi, ar septi-desmit gadga kultras darbiniece. It k sist cauri var tikai jaunais. Ir nedaudz t stagnjba, td vlos ienest koumu, atklt cilvkus, iedroint, ar jaunieus iznest sault, lai var paskatties viens uz otru. Kopum skatu radt pozitvku, lai nedom, ka te nekas nenotiek. Bt jauniajam Rg ir grti, jo daudz uzspie, dzen, aprun, ir lielka konkurence un rvans sav starp, iesldzas tds, k izdzvo-anas instinkts. Bet te jtos atbalstta, apubinta, td lab nozm. Ir droi, jo esmu tuvk mjm un tas viss iet vieglks. 9. Nav bail no atbildbas?

Esmu cilvks, kur ir izgjis cauri alternatvajai videi, kad ir saemts tik daudz vrtjuma no ci-tiem. Zilas uzacis, saplstas zeubikses, tas izsauc no sabiedrbas kdu reakciju. Pusaudu trakulbas, vizulie, emocionlie mekljumi, izpauans veidi, tagad auj bt miergai. Tad bija svargi, ko doms citi, visu prdzvoju un tagad ir miers.

No atbildbas nebaidos, jau no brnbas ir pie-rasts, ka visu paai jizdara, ar visu jtiek gal. Ir ticba saviem spkiem. Pilngi kaut ko salaist grst diez vai varu. Daru maksimli krtgi visu laiku, lai nebtu izganos.

Nevajag gaidt zlti pie loga, kas ieuksts10. Kas ir tas, ko vlies izdart Ilkstes nova-

d?

Saruna ar daudzpunkti

2015. gada 18. septembr 9JAUNIEI

Jau iepriek teicu par jaunieiem, noteikti vlos vius saaktivizt. Gribtu, lai par maz-pilstas kultras dzvi nevaldtu stereotipiski uzskati, ka paskums tik sastv no t, ka kds kaut ko padara uz skatuves, visi aplaud, sa-em pues un pa mjm. Var bt neformli, neordinri paskumi, kurus veidot var jauniei pai, ne tikai, ka ms domjam. Sadarboties, komunict, radt kop, visi viens otru atbalsta - t ir mana vzija un primrais uzsvars ir uz jaunatni.

Negribtos klausties, ka saka - te nekas nenotiek. To var dzirdt ar no tiem, kuri ne-maz paskumus neapmekl. Daudzi iet garm afim, vienkri neievro, td gribas rast pieeju, k piesaistt cilvkus. Bet katram pieiet klt un pateikt jau ar nevar. Tagad, te strd-jot, pati redzu, ka notiek un t kultras dzve ir. Cilvkiem jatver acis. Saprotu, ka daudzi laukos ar datoru ir uz Js, bet m ome, paprasi mazbrniem, lai parda, kas tur taj

internet ir. Nevajag gaidt zlti pie loga, kas ieuksts. Ar no savas vecmammas dzirdu - Ai, nu ko es, ko es tur ieu... oreiz ar omi knapi pierunju atnkt uz izstdes atklanu tepat KC, via man saka - Es tur izgzos. Skaidroju, ka tev neviens, neko neprass, nc paskaties...Pc tam jau samu atzingus vr-dus. Nevajag baidties. Ar jauniei kpc ne-atnkt uz kultras namu paskumiem. Viiem ir ieslgta tda, k aizsarg reakcija, bailes no neiepazt izpauas caur nievjou izjtu un attieksmi.

Ir interesanta t sabiedrba, tas iedaljums - jaunie, vecie, vidj paaudze ar brniem. Kat-ram vajag savu pieeju un katram ir savi priek-stati - k te pie mums viss notiek.

Tagad zinu, kas es bu, kad iz-augu vl lielka11. Ko pati personiski vlies sasniegt?

Lielais mris - atrast savu vietu, jebk-d zi. Vajag vietu, kur savu pasauli veidot. Nav tdas konkrtas eogrfiskas vietas, kur gribu bt, piemram, tdas sapu pilstas nav. Lielpilsta, lauki, katr ir kaut kas piesaistos, katr kaut kas savs. Visur varu atrast to labo. Man daudz kas interes, nekad nebs viens, grti kaut ko tikai vienu vai vis...skaistko, mko utt. nosaukt. Man, piemram, nav ne-kdas mks krsas vai dziesmas. Es pati varu bt daudz kas un esmu.

Jteic ar, ka reklma mani piesaista vl joprojm, iztlojos sevi aj jom. Radoais direktors reklmas aentr ir mans lielais sapnis. Tagad zinu, kas es bu, kad izaugu vl lielka. Bet iet tas ar nedaudz nereli, jo tagad ir vieta, kur esmu.12. Kas Tavuprt ir izaugsme?

Izaugsme rodas izejot no komforta zonas, mcoties jaunas lietas. Uzskatu, ka ir jiet tur, kur ir t baile, tas satraukums. Izaug-sme, rodas, kad tu jties pilnvrtgks nek biji iepriekj dzves posm, un to var sajust, k privtaj, t profesionlaj jom. Citiem ir tas saucamais Ameriku sapnis - liela mja,

suns, mana, sieva, darbs. Bet kdam bs pie-cas mjas un nepietiks. Bet citam neko no ie-priek mint nevajadzs.

13. K sevi motiv?Grti uztvert motivcijas terminu. Vairk

to saprotu, pagrieot cit plksn un uzdodot jautjumu - k likt sev dart to, ko negribi. Tad vajag papildus iemeslus, tie rodas, kad atrodi to pozitvo + ieguvumu, ko sasniegsi. Vajag iz-vilkt sev un sabiedrbai nodergo.

Uzcept gargas pankkas, radt skaistu paskumu - iepriecina abi, bet, ja kaut kas piedeg, t ir pieredze

14. K atpties, kdi ir Tavi va-asprieki?

Tagad patk aizbraukt uz Rgu, lai palko-tu, kas tur notiek kultras dzv, ir vlme sa-just to garu, gt jaunus iespaidus, jo negribas, esot vien viet, aprst. Lauku un mazpils-tas vide tomr ir savdka...Bet nav jau vrts krist panik, ja jpaliek eit, tad ttad kaut kas eit ir jizdara.

K jau mksliniecisks cilvks, varu teikt, ka mksl ir ar mans hobijs. Esmu vizuliste, nedziedu, maz klausos mziku. Patk bildes un foto visdos veidos - dab, grmats.... Noteik-ti jpiemin ar mode. Daudz interesjos gan par modes aktualittm, gan alternatviem sti-liem un jebkdiem radoiem to miksjumiem. Stundm varu sdt fashion saitos. Agrk ar skicju aprbu dizainus, bet obrd aktulka ir trpu komplektana un neparastu tlu ra-dana fotosesijm. Esmu vienmr sajsm par karnevliem un iespjm interesanti sarb-ties. Skolas laik, kad sapoju par Mkslas akadmiju, tad vljos kt par trpu dizaine-ri. Bet par tdiem konkrtiem hobijiem grti teikt. Agrk zmju, bet tas skan t stulbi, pri-mitvi. Bet tagad nav laika...skarb pieauguo cilvku dzve (Smejas). Jebkuram cilvkam ho-bijs var bt - vienkri atpsties, nedart neko. Agrk domju - nez kpc mamma pc darba neko negrib dart...hmm...varbt tpc, ka ir nogurusi!? Td domju, ka darbam ir jbt k hobijam, ir jbauda process.15. Kas Tevi iepriecina?

Skaistas, krsainas, interesantas lietas. Esmu vizulie. Skaistas lietas, dadi nie-ki, urnli, grmatas, vietas.. Patk vienkri pastaigt pa veikalu, nevajag jau neko pirkt, patk izstdes, t pabaroju acis un ne tikai. Redzot skaisto ar sevi stimulju.

Iepriecina ar, kad izdodas. Dari, centies un sank, ir sajta, ka esi svargs. Apliecin-ans, gt atzinbu. Uzcept gargas pank-kas, radt skaistu paskumu - iepriecina abi, bet, ja kaut kas piedeg, t ir pieredze, ne velti mamma brnb teica - nekas, t tau oglte, nesps vders. Nav pai par visu jbdjas. Pat traiskos notikumos varu saskatt, ko po-zitvu, reizm sank melnais humors. Jebkur gadjum, visur nk pieredze. Sagremo, norij, pasmaidi.

Nobeigum... Ir vlme, lai cilvki mina vairk ieklaus-

ties viens otr. Domt, ar par to, k ms viens otru ietekmjam. Nedari otram to, ko negribi, lai dara tev. K uztraucies par sevi, t uztrauk-ties ar par otru. Ts klasiskas vrtbas - atzi-as. Tagad neko jaunu nepateiksi. Ir taisnba, ka cilvku ietekm vide, bet pamatvajadzbas jau paliek ts paas. Atzias ir tikai jinter-pret uz sevi aj laik. Latvieiem pietrkst draudzguma, jo esam kautrgi. Vairk pado-mt, kpc viam bail iet uz skatuves, pieemt vienam otru, nevis smieties par cita neizdoa-nos, neveiklbu.

Domju, ka intervijas ir nebeidzamas, ne-kad nevar pielikt punktu, ir tdas, k mksl-gas beigas. Neviens jautjums nav ldz beigm izrunts. Pc mirka par to pau tmu var ras-ties citas domas, nebs tikai viens skatjums. Ar tagad, ejot mjs daudz domu. T ir ar k saruna ar sevi, ieskatans sev, tas ldzi nes daudz prdomu. Biei jau t ir, ka pirmais iespaids ir maldinos un iespaids paam par sevi ar var bt maldinos. Lai cilvki ar, pai sevi nointerv, it pai, ja jt, ka ir ko teikt. Ir tik svargi parunt ar sevi.

Ar Vikiju Klini sarunjsMadara Pavlovska

Izstdi veidojis Somijas institts Igaunij sadarbb ar trol-lu autortiesbu turtju Moomin Characters, izdevnie-cbu Schildts&Sderstrm un Muminu urnla izdevju Egmont.Latvij izstde ceo ar Somijas vstniecbas starpniecbu, un t jau pabijusi vairks bibliotks dads Latvijas pilsts. Ekspozcij iekautas muminu srijas grmatas latvieu valod, urnli angu, somu un zviedru valods, rotalietas, k ar visdadkie priekmeti ar muminu sim-boliku.Izstde Ilkstes brnu bibliotk bs aplkojama no 15. ldz 25. septembrim.

Ilkstes novadacentrls

bibliotkasadministrcija

Augusta Kristia akvareu izstde

8. septembr Ilkstes novada Kultras centr tika at-klta Augusta Kristia (1909. - 1993.) akvareu izstde. A. Kristiu var droi saukt par akvareu meistaru, lai gan mkslinieka darbi tika atrasti pavisam nesen. A. Kristi izkopis savu uniklo akvarea tehniku, ieminot Latvijas gleznaino dabu ar senm pilm un pilsdrupm, lauku un mazo pilstiu ainavm, panormas skatiem, atsevim ielm, pagalmiem, bazncm. Via darbiem raksturga si-etu daudzveidba, caurstrvojos svaigums, krsu gammas harmonija, zmjuma vieglums un preczi dzia noskaoju-ma attloana.

ir otr A. Kristia darbu izstde. 9 gleznas plakai auditorijai ir apskatmas pirmo reizi.Izstde tapusi, sadar-bojoties ar Rriha biedrbu un mkslas darbu kolekcijas panieci Jeenu Romaenko, kas ir Rriha biedrbas biedrs.

Lai apskattu izstdi, ldzams griezties Kultras centra otraj stv. Izstde apskatma vismaz mnesi.

Vikija KlineIlkstes novada KC mksliniecikss daas vadtja

Rumbas Kvartets no Kuldgas, Ilkstes etrd

ieskandinja rudeniIlkstes brvdabas estrd 4. septembra pievakar no-

tika rudens ieskandinanas koncerts. Koncert uzstjs ansamblis no Kuldgas Rumbas Kvartets. Pirms viiem publiku iesildja msu pau Ilkstes novada Kultras cen-tra ptju orestris Slija.

Rumbas Kvarteta mzii, uzrunjot koncerta apmek-ltjus, smja, ka tie atvedui lietu no Kurzemes, jo visu koncerta laiku lana nerims, un mkoi nca arvien draudgks krss. Tomr, par spti kaprzajiem laikaps-tkiem, publika nenobijs, un paskums bija labi apmek-lts. Atrads pat tdi drosminieki, kas zem atkltas debess griezs dejs! Koncerta kulmincij Rumbas Kvartets ar publiku kopgi nodziedja vienu no savm populrkajm dziesmm.

Ar o koncertu ar nosldzs brvdabas estrdes pasku-mu sezona. Turpmk uz koncertiem un cietiem paskumiem apmekltji laipni gaidti Ilkstes novada Kultras centr.

K ar, atvadoties no vasaras, 21.august Ilkstes pils-tas estrd notika vriengs vasaras sezonas noslguma pa-skums - leendr ansamba EOLIKA lielkoncerts. No-slgum - diskotka ar 80, 90 gadu kompozcijm, ko vadja DJ Ainiks;

Bebren tika aizvadtas mzikas dienas, no 24. - 27. au-gustam, kuru laik bija iespja emt dalbu meistarklass - itra, sitamie instrumenti, balss, vijole, pamie instru-menti, kokle, basitra;

Vasaras izska, 29. august Ilkstes brvdabas estrd notika diskotka Atvadas vasarai. Mziku dadm gau-mm piedvja Dj Gatis;

Vikija KlineIlkstes novada KC mksliniecikss daas vadtja

Ceojo izstde Muminu imene no Somijas

Ilkstes pilstas brnubibliotk

2015. gada 18. septembr10 KAS ZINA, KO GRIB - SPJ, KO GRIB (RAINIS)

Slij ir manas mjas, mana imene, mana skola, mani draugi...te skas mans ce. Ar -diem vrdiem 28.august Viest tika atklta pir-m Slijas novadu jaunieu diena ar nosaukumu Dzimis Slij. Paskum dalbu ma visi Slijas novadu apvienbas novadi - Salas, Jkabpils, Vie-stes, Neretas, Aknstes, Jaunjelgavas un Ilkstes novads. Paskuma gaita tika iedalta trs posmos, pirm tika veltta sportam, otraj da rosba s-ks tematiskajos aktivitu punktos, k ar notika paskuma sving atklana ar svtku uzrunm no organizatoriem un novadu prstvjiem, bet treaj da tika suminti paskuma laureti un jauniei lksmoja koncert.

Slijas jaunieu diena sks ar sportiskajm aktivittm - futbola sacensbm Raia lauku-m un volejbola sacensbm Aspazijas laukum. Ilkstes novada jaunieu komanda volejbola sa-censbs ieguva daltu 7./8.vietu, savukrt futbol tika izcnta uzvara! Dienas gait sportu nomainja intelektulas, radoas un izklaidjoas nodarbes muzeja Slija teritorij, kur erudcijas konkur-s V.I.P. Ilkstes novada komanda ieguva 2.vietu. Ikvienam paskuma apmekltjam bija iespja izmint spkus Antia stikla kaln (klinu sie-na), rmt Rainiski, dzejot un satikt Mkoskr-jju Mrtiu Zvdriu, saposties Aspazijas SPA un tikt pie skaistiem foto Raia foto studij. Tostarp, paralli visas pcpusdienas garum, bija iespja iepazties ar novadu izgltbas iestu pie-dvjumiem. Vakara programma tika aizvadta Mlestbas sali, kur muzicja Salas, Neretas, Ilkstes jauns grupas. Msu novadu prstvja grupas PIPARmtra un TAKTSmrs. K ar notika novadu dalbnieku apbalvoana, kam sekos

mzia Goran Gora un grupas Bermudu Divst-ris koncerts. K jau to var noprast pc aktivitu punktu nosaukumiem, Viestes rado komanda gada pirmo Slijas novadu jaunieu dienu bija ie-cerjui aizvadt Raia un Aspazijas jubilejas gada zm un lai gan ideja bija skaista un iedvesmojoa, tomr dieml paskuma kvalitti ietekmja gan lietainie laikapstki, gan tauvojoais jaunais m-cbu gads, k ar tas, ka paskums tika aizvadts darba dien. Jauniei atzst, ka trcis dadbas un iespju pavadt dienu interesantk, lai diena btu piestintka, daudzas aktivittes varja ri-sinties paralli. Protams, ir jem vr katras vietas specifika, tomr l, ka volejbola un futbo-la sacensbas risinjus attlos sporta laukumos, liedzot iespju vienlaicgi atbalstt k vienu t otru komandu. Drta (prstvja Ilkstes novada vo-lejbola komandu) daloties savs prdoms ststa: Paskums nepamatoti tika izstiepts visas die-nas garum, varja iekaut vl cita veida aktivit-tes, un tad nelgie lakapstki nebtu traucjui, jo jauniei vls bt aktvi un iesaistties. Lai gan paskuma tematika tika veltta Rainim un Aspa-zijai, no organizatoru puses, to nevarja just. Ja organizatori btu trpuies senlaicgos trpos, tad tas radtu paku noskau. Savukrt Gunita, kura prstvja Ilkstes novada futbola komandu piebilst, ka btu priecjusies par sportiskajm ak-tivittm, sakot, ka iedertos basketbols, strtbols, vai kaut kas neierastks, piemram, loka auana vai tamldzgi. Interesanti btu piedalties kd stafet, vl jautrk btu, ja stafets piedaltos ko-mandas, kuras veido nevis prstvji no viena no-

vada, bet t btu jauktas, sniedzot iespju iepazt vienam otru. Ieteiktu uz priekdienm izvlties, uz ko paskum likt galvenos uzsvarus, vai tas ir sports, vai rados darbncas, vai muzikl diena, piebilst Gunita.

Par cik da veida paskums tiek plnots k ik-gadjs notikums ir vljums mcties no kdm un organizt kvalitatvu paskumu, nodroinot daudzveidbu un radot atmosfru. Nkogad Sli-jas jaunieus savs mjs uzems Nereta, kas tika noteikts ar izlozes paldzbu. Bet viennozmgi var apgalvot, ka da veida paskumi var sniegt lielu prieku, saliedt jaunieus, k ar kt par norisi, kas jaunieos rada izpratni par savu novadu, sak-nm un dzimts puses pao garu.

Paldies jaunieiem, kuri prstvja Ilkstes novadu Ilukstes BJC VIA PIPARmtra sk. A.Sloboanins, dalbnieces: Jana Dudare, Amanda Lapa, Lonija Kaeeva, Megija Pabrza, Adelna Olehnovia;

Ilkstes BJC VIA TAKTSmrs sk. A.Sloboa-nins, dalbnieki: Rdolfs Surgovts, Amanda Lapa, Arvis Jasevis, Regnrs Miders;

Futbola komanda - Deivis Pilacs, Dainis Dem-baks, Mrti Rubevskis, Oskars Romansevis, Jevnijs Ivanovs, Uldis Raups, Gunita Strode;

Volejbola komanda - Drta Pavlovska, Madars Megnis, Ronalds Plonis, Krlis Elerts;

Erudcijas konkursa V.I.P. komanda - Dinija Rimovia, Adelna Alehnovia, Gabriela Jonkute, Oesja Pildika.

Madara Pavlovskaredaktore

Vakara programma tika aizvadta Mlestbas sali, kur uzstjs ar jauns grupas no

Ilkstes novada

Ilkstes novada jaunieu komanda futbola sacensbs izcnja uzvaru

Dienas gait sportu nomainja intelektulas, radoas un izklaidjoas nodarbes.

Erudcijas konkurs V.I.P. Ilkstes novada komanda izcnja 2.vietu

Novada jauniei ma dalbu paskum Dzimis Slij

Ilkstes Brnu un jaunieu centra VIA PIPARmtra un TAKTSmrs (vadtjs Arnis Sloboanins) vasaras nogal kon-certja vairkos paskumos. VIA PIPARmtra 21. august dziedja koncert, sveicot novad Latvijas pavaldbu izpilddirek-torus, 22.august koncertja P.Sukatniekam velttaj paskum Dviet Apsts . 28.august abi ansambi PIPARmtra un TAKTSmrs koncertja Slijas novadu jaunieu diens Dzi-mis Slij Viest. Soliste Jana Dudare dziedja Jaunieu dienas atklanas paskum .

BJC priecjas, ir gandarti un saka, paldies, BJC ansambu dalbniekiem un skolotjam Arnim par aktvu un radou darboa-nos vasar un piedalanos Slijas novada paskumos!

Vanda Rima Brnu un jaunieu centra vadtja

VIA PIPARMTRA UN TAKTSMRSKONCERT NOVAD UN SLIJ

Grupa PIPARmtra

Dviet, Tvu dien, notika paskumsRudens noskas

gada 13.septembr Dvietes parka es-trd notika paskums Rudens noska-s. Laiks bija nedaudz vss, bet tomr saulte priecja ms un paskums izdevs.

Paskum piedaljs: Ar skangm rudens dziesmm

Dvietes sievieu voklais ansamblis Rasa (vad.V.Stapkevia);

Ar jestru dejas soli Dvietes lnijdeju grupa Atkal (vad.L.Ostrovska);

Ar jokiem un ststiem iz dz-ves Dvietes amatiertetris Nebdnieki (vad.V.Fjodorova);

Koiem trpiem un aizraujom dejm Dvietes senioru deju grupa Saules-pues (vad.R.Stapkevia);

K ar ovasar papildinja msu padarbnieku pulku gados jaunki dalb-nieki Enija Setkovska, Amanda Aderniece un Anda erova. Meitenes dziedja, skai-tja dzejolus un iekustinja skattjus jau-k rota.

Pc paskuma, apmekltjiem tika pie-dvtas rados darbncas, kuras vadja Aija uravska un Agate uravska. Darbn-cs varja no kavu lapm izveidot roztes un no tm izveidot puus, k ar no p-ldogm darint rotaslietas un no krsai-nm smiltm stikla pudel izveidot rudens gleznu. Daus no izveidotajiem darbiiem vars apskatt Dvietes KN foaj telp skot

no 22.09.15. ldz 09.10.15. Liels paldies visiem kas bija atnkui,

kas piedaljs, atbalstja, paldzja organi-zan. Paldies Lgai Petenko par rudengo un kro noformjumu.

Marija SetkovskaDvietes KN vadtja

Meitenes dziedja, skaitja dzejolus un iekustinja skattjus jauk rota

2015. gada 18. septembr 11VESEL MIES, VESELS GARS

Re.Nr.: 90000078782, A/S SEB banka, UNLALV2X, Konta Nr. LV05UNLA0005011130034maksjuma mris: Dalbas maksa skrjienam pa Ilkstes ielmvai samakst skaidr naud 26.09.2015, reistrjoties sacensbm ldz pl.12.00

Izdevumus saisttus ar skrjiena organizanu sedz Ilkstes novada pa-valdba. Prjos izdevumus sedz komandjo organizcija vai pats dalbnieks.

7. ApbalvoanaOrganizatori apbalvo visu grupu uzvartjus ar medam, diplomiem un

piemias balvm. 2.un 3. vietu ieguvji ar medam un diplomiem. Visi imenes skrjie-

na finiu sasnieguie dalbnieki saems piemias figras (1 figra katrai i-menei). Visi skrjiena finiu sasnieguie dalbnieki (t.sk. veselbas skrjiena dalbnieki) saems Ilkstes novada skrjiena piemias nozmtes. Specilas balvas Ilkstes novada labkajiem skrjjiem 6 km distanc. Sacensbu noslgums un apbalvoana 6km, 4km un 2km distancm notiks Ilkstes stadion plkst. 15.00, kad tiks saemta informcija no trasi kontroljoiem tiesneiem.

Ilkstes novada pavaldbas skrjiena orgkomiteja

1. Mris un uzdevumsPopularizt vieglatltikas skrjienu un veselgu dzvesveidu visu vecumu

Ilkstes novada iedzvotju vid, k ar veicint sabiedrbas vlmi bt fiziski akt-viem savs imens. Radt vispusgas iespjas ik vienam novada iedzvotjam siste-mtiski nodarboties ar fiziskm aktivittm. Stiprint draudzgas attiecbas ar citu reionu sportistiem.

2. Sacensbu vadba un organizatoriskie jautjumiSacensbas organiz Ilkstes novada pavaldba. Sacensbu vadba uzdo-

ta Ilkstes novada sacensbu orgkomitejai. Sacensbu galvenais tiesnesis Sergejs Petrakovs (m.22375124).

Skrjiens notiek pc IAAF noteikumiem. Skrjiena laik sacensbu dalbnieki nedrkst rsot cea daljuma joslu, kura bs vienmr cea kreisaj pus. Dalbnie-ki var saemt paldzbu tikai organiztju nordtajos punktos, kuros var izvietot savus dzrienus (ldz plkst.12.30). Pavadana ar velosipdu ir aizliegta. Visi dalb-nieki, kuri neievro sacensbu noteikumus, tiek diskvalificti.

3. Sacensbu laiks un vieta Sacensbas notiek 2015. gada 26.septembr ILKST saska ar sacensbu programmu.

4. DalbniekiPiedalties sacensbs aicinti Ilkstes novada skolu audzki, iedzvotji bez

vecuma ierobeojuma un citu novadu iedzvotji, imenes ar brniem k ar visi aktvs atptas un skrieanas cientji, sporta klubu un sporta skolas komadas no visas Latvijas.

5. Sacensbu programmaReistrans (Stadiona iela 2, Ilukstes stadion):

Brnu grupm SV8, SV10, SV12, SV14 no plkst.9.00 ldz plkst.10.00; Visiem prjiem sacensbu dalbniekiem, tai skait veselbas skrjiena dalb-

niekiem un imenes skrjiena dalbniekiem no plkst. 9.00 ldz plkst.11.00.Starts un finis (Stadiona iela 1, pie Sporta skolas):

Brnu vecuma grupm no plkst.10.30 ldz plkst.11.30.

Lai

ks

Vecu

ma

grup

as

Vec

um

s

Dis

tan

ce

Dzi

mu

ms

Vecu

ma

grup

as

Vec

um

s

Dis

tan

ce

Dzi

mu

ms

10.30 S8 2006.- 2007.g.dz.

500m meitenes V8 2006.-2007.g.dz.

500m zni

10.45 S10 2004.-2005.g.dz.

500m meitenes V10 2004.-2005.g.dz.

500m zni

11.00 S12 2002.-2003.g.dz.

1000m meitenes V12 2002.-2003.g.dz.

1000m zni

11.15 S14 2000.-2001.g.dz.

1500m meitenes V14 2000.-2001.g.dz.

1500m zni

imenes skrjiens - zni un meitenes kop ar veckiem, vecmmim, vec-tviem, briem un msm (500m distance) plkst.11.30.

Veselbas skrjiens 2km, bez vecuma grupm un laika kontroles (1 aplis 2km) plkst.11.45.

Sacensbu atklana, brnu skrjienu uzvartju un imenes skrjiena dalbnieku apbalvoana (Ilkstes stadion, Stadiona iela 2) plkst.12.30.

6km (3 api pa 2km), 4km (2 api pa 2km), 2km skrjiens (1 aplis) jaunie-u, junioru, pieauguo un veternu grupm plkst.13.00. Laika limits - 1,5 stundas;

Dis

tan

ce

Vec

um

a gr

up

as

Vec

um

s

Dzi

mu

ms

Vec

um

a gr

up

as

Vec

um

s

Dzi

mu

ms

Meistarklase

6km V20 1986.-1995.g.dz.

Vriei S20 1986.-1995.g.dz.

Sievietes

Veternu grupas

4km V30 1985. - 1964. g.dz.

Vriei S30 1985.-1964.g.dz.

Sievietes

2km V50 1965.g.dz un vecki

Vriei S50 1965.g.dz un vecki

Sievietes

Jaunieu un junioru grupas

2km V16 1998.-1999.g.dz.

Jauniei S16 1998.-1999.g.dz.

Jaunietes

2km V18 1996.-1997.g.dz.

Juniori S18 1996.-1997.g.dz.

Juniores

6. Pieteikans un finansils saistbas

Pieteikana elektroniski, nordot nepiecieamo informciju par dalbniekiem (dz.gads, distance, vecuma grupa) ldz 24.09.2014. pa e-pastu vlazidg@inbox.lv (tlr. 00371-65447859, 29495512), olimpijavk@inbox.lv (tlr.00371-22375124) vai sacensbu dien ldz plkst.10.30 brnu grupm un ldz plkst.12.00 prjiem dalb-niekiem. Katrs dalbnieks paraksts, ka pats persongi uzemas atbildbu par savu veselbas stvokli, pret saemot starta numuru. Starta numuri pec finia jatdod sekretarit, par numura zaudanu jmaks 2EUR.

Dalbas maksa dalbniekam: 6km, 4km,2 km skrjiens - 2,00 EUR, izemot SV 16, SV 18; Brnu skrjieni, 2km, imenes un veselbas skrjieni bez maksas.

Dalbas maksu prskaitt/iemakst ldz 24.09.2015. Ilkstes novada pavaldba

Nebrnies. Piedalies!Ilkstes novada pavaldbas sporta metodiis Vladimirs igajevs inform, ka 18.septembr tiks aizvadti Slijas novada pavaldbu skolnu spor-ta svtki, ar atklanu Ilkstes pilstas estrd plkst.11.00. Sporta svtku programm stafetes, tautas bumba, minifutbols un citas aktivittes. K ar katra novada komanda rds prezentciju par tematu Sports man nova-d. Bet Latvijas Olimpisks komitejas Olimpisk diena tiks aizvadta 25.septebr, gada moto - Nebrnies. Piedalies! un tiks veltta Olimpisk sporta veida - basketbola popularizanai. Savukrt 26.septembr tiks aiz-vadts ikgadjais Skrjiens pa Ilkstes pilstas ielm, t ietvaros ar imenes skrjiens un veselbas skrjiens. Aicinm piedalties!

Madara Pavlovskaredaktore

SKRJIENA PA ILKSTES PILSTAS IELM 2015N O L I K U M S

Subates pludmal...Biedrba Subatiei-sankam, domjam, darm kop 2009.gada organiz laivu un dens velosipdu nomu uz Subates ezeriem. Piesaistot finansjumu vairkos projektos no ES Zivsaimniecbas fonda un Lauku attstbas fonda, tika iegdti dadi dens rki, uzstdta lapene, zivju kpintava, izveidota piknika un atptas vieta. ogad biedrba realizja vl vienu projektu (projek-ta Nr. 14-03-ZL16-Z401201-000005) , iegdjoties un papildinot laivu nomu ar trs jauniem Sun Dolphin dens velosipdiem un airu laivu. Biedrbas projektus ldzfinans Ilkstes novada pavaldba. Tiekoties ar Guntu Okam-ni, Subates KN vadtju via ststa, ka ieceru, kur, ko atjaunot, izveidot ir daudz. Apstaigjot parku, via rda uz teritoriju pie ezera, kur ir vlans izvietot galdius, atjaunot estrdi. Pavasar iztrjm taku gar ezeru. Ar projektu paldzbu ieceres pakpeniski izdodas realizt, bet iegto ir jprot ar uzturt. ststa Gunta. obrd ir noslgusies pludmales aktv sezon, bet no jauna t tiks atklta 2016.gada maij.

Madara Pavlovskaredaktore

2015. gada 18. septembr12 DADI

?Cilvka ms dziesmai ldzgs liekas:Te tas ieskanas klusi, pieaug spk arvien;Te tas norimst un paliek atbalsis vien... (A.Krklis)

Ilkstes novada Dzimtsarakstu nodaaugust reistrti mb aizvadtie:

Bebrenes pagast:Ludmila Riekstia (1934)

Ilkst:Pteris Jarns (1944), Aldonija Kantne (1935)

Liec, Laimte, baltu zieduMazaj roci Lai ir balta t dzvte,Kura bs jdzvo

Ilkstes novada Dzimtsarakstu noda augustir reistrti jaundzimuie:

Eglaines pagast: Edvards Valainisederes pagast: Lna BekiaIlkst: Enrika ilvinska, Ujana Nikolajeva, Deniss Voickis, Armands VansovisSubat: Danils Tuziks

Lai rudens raa apcirkos,Lai domas nerimst apvros,Lai salnu dzestrums moumam,Lai lapu rota krumam

Ilkstes novada pavaldba sveic apaajs jubilejs septembr dzimuos novada iedzvotjus:

Bebrenes pagast:Jadvigu Bucenieci, Helnu Setkovsku,Silviju Grni

Dvietes pagast:Valentnu Diln