Informācija par būvniecības nozari NACE 2.redakcijas ...bvkb.gov.lv/.../files/buvniecibas_nozares_apskats_vid_petijums_2015.… · Informācija par būvniecības nozari (NACE 2.redakcijas

Informācija par būvniecības nozari

(NACE 2.redakcijas apkopojošie kodi 41,42,43)

Ievads

Nozares analītiskā apskata galvenais mērķis ir informēt sabiedrību un konkrēto

nozaru pārstāvjus par nozares vispārējām attīstības tendencēm un kopējo stāvokli.

Nozares analītiskais apskats ir sagatavots atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta

(turpmāk – VID) informācijas sistēmās pieejamai informācijai. Analīzei izmantoti

nodokļu maksātāju iesniegto nodokļu pārskatu dati, ko nodokļu maksātāji drīkst precizēt

trīs gadu laikā, un veikto nodokļu maksājumu dati, tādējādi turpmākās publikācijās

analītiskā apskata dati var tikt precizēti.

Vēršam uzmanību, ka, analizējot nozares rādītājus, tika izmantoti to nodokļu

maksātāju dati, kam informācijas apkopošanas brīdī ir norādīts nozarei atbilstošs

pamatdarbības veida kods saskaņā ar Saimnieciskās darbības statistisko klasifikāciju

Eiropas Kopienā (NACE 2.red.). Ņemot vērā, ka viens nodokļu maksātājs var veikt savu

saimniecisko darbību vairākās nozarēs, analītiskais apskats atsevišķos gadījumos var ne

visai precīzi raksturot situāciju nozarē.

Tekstā lietoto saīsinājumu sarakstu skatīt šī apskata 1.pielikumā.

1. Nodokļu maksātāju skaits

Pēc VID informācijas 2015.gada 9.novembrī nozarē darbojās 25 348 būvniecības

pakalpojumu sniedzēji (7,1 % no visiem nodokļu maksātājiem valstī), t.sk. 7 927 (jeb

31,3 % no visiem būvniecības pakalpojumu sniedzējiem valstī) ir pievienotās vērtības

nodokļa (turpmāk – PVN) maksātāji un 5 112 (20,2 %) ir mikrouzņēmumu nodokļa

(turpmāk – MUN) maksātāji (skatīt 1.tabulu).

1.tabula

Būvniecības nozares nodokļu maksātāju skaita statistika

NACE

apkopojošais

kods

NACE apkopojošā

koda nosaukums

Nodokļu maksātāju skaits 2015.gada 9.novembrī

juridiskās

personas

fiziskās personas –

saimnieciskās

darbības veicēji

t.sk.

individuālie

komersanti

KOPĀ

41 Ēku būvniecība 6 579 3 248 179 9 827

42 Inženierbūvniecība 1 585 149 26 1 734

43 Specializētie būvdarbi 8 228 5 559 507 13 787

Būvniecības nozare 16 392 8 956 712 25 348

2015.gada 9.novembrī nozares juridisko personu vidējais darbības ilgums ir 7,2

gadi (skatīt 2.tabulu).

2

2.tabula

Nodokļu maksātāju – juridisko personu – skaita struktūra

pēc uzņēmumu darbības ilguma

Uzņēmumu darbības ilgums gados

2015.gada 9.novembrī Īpatsvars, %

Līdz 1 gadam 4,83

1 gads 8,74

2 gadi 10,18

3 gadi 8,97

4 gadi 8,57

5 gadi 4,91

6 gadi 3,19

7 gadi 5,78

8 gadi 10,01

9 gadi 7,68

10 gadi 5,26

11 gadi 3,39

12 gadi 2,52

13 gadi 1,99

14 gadi 1,65

15 gadi 1,45

16 gadi 1,18

17 gadi 1,31

18 gadi 1,59

19 gadi 6,8

2014.gadā pēc VID iniciatīvas no PVN reģistra izslēgti 695 būvniecības nozares

nodokļu maksātāji, un biežāk piemērotie izslēgšanas pamatojumi ir:

– 76,3 % saistībā ar PVN deklarāciju neiesniegšanu;

– 13,7 % saistībā ar saimnieciskās darbības apturēšanu;

– 9,6 % dokumentu neiesniegšanu PVN aprēķinu pārbaudei.

2015.gada desmit mēnešos pēc VID iniciatīvas no PVN reģistra tika izslēgti

620 būvniecības nozares nodokļu maksātāji.

Līdz 2015.gada 30.oktobrim saimnieciskā darbība apturēta 3 681 nozares nodokļu

maksātājam, no tiem 89 nodokļu maksātājiem tā ir atjaunota.

2. Nodokļu pārskatu iesniegšanas disciplīna

Nodokļu maksātāju pārskatu iesniegšanas disciplīna ir analizēta pārskatiem, kam

iesniegšanas termiņš ir norādītājā gadā.

Sākot ar 2011.gadu, būvniecības nozarē ir palielinājies neiesniegto darba devēja

ziņojumu īpatsvars. 2014.gadā neiesniegto darba devēja ziņojumu īpatsvars bija 14,1 %

(2011.gadā – 5,8 %) (skatīt 3.tabulu).

3

2015.gada desmit mēnešos būvniecības nozarē būtiski augstāks nekā valstī ir

neiesniegto darba devēja ziņojumu īpatsvars – 18,4 % (valstī – 11,7 %). Nozares nodokļu

maksātāju neiesniegto darba devēja ziņojumu augsto īpatsvara rādītāju būtiski ietekmē

ēku būvniecības (21,2 %) un specializēto būvdarbu apakšnozares (18,9%) nodokļu

maksātājiem neiesniegto ziņojumu īpatsvars. Nozares nodokļu maksātājiem pārējo

nodokļu pārskatu iesniegšanas disciplīna 2015.gada desmit mēnešos arī ir sliktāka nekā

valstī (skatīt 3.tabulu).

Jāatzīmē, ka inženierbūvniecības apakšnozares nodokļu maksātāju nodokļu

pārskatu iesniegšanas disciplīna 2015.gada desmit mēnešos ir būtiski labāka nekā nozarē

un valstī (skatīt 3.tabulu).

3.tabula

Nodokļu pārskatu iesniegšanas disciplīna nozarē un valstī

Taksācijas

gads

NACE apkopojošā

koda nosaukums Dokumenta tipa nosaukums

Neiesniegto

dokumentu

īpatsvars, %

Kavēti

iesniegto

dokumentu

īpatsvars, %

2011.

gads

Būvniecības

nozare

Darba devēja ziņojums 5,8 10,0

MUN deklarācija 2,1 35,3

PVN mēneša deklarācija 2,5 12,0

UIN deklarācija 9,5 20,3

2012.

gads

Būvniecības

nozare





2013.

gads

Būvniecības

nozare





2014.

gads

Būvniecības

nozare





2015.

gada

desmit

mēneši

Būvniecības

nozare





ēku būvniecība





inženierbūvniecība





specializētie

būvdarbi





VALSTĪ





4

3. Aprēķinātās un iemaksātās nodokļu summas

3.1. Pamatnodokļu slogs

Nozares nodokļu maksātāju nodokļu sloga kopējais lielums un tā sadale

pamatnodokļu veidos ir atkarīga no nozares specifikas, kas nosaka atsevišķu ražošanas

faktoru (zemes, kapitāla, darbaspēka) patēriņa proporcijas.

2014.gadā aprēķinātās pamatnodokļu (PVN, UIN, iedzīvotāju ienākuma nodokļa

(turpmāk – IIN), valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk –VSAOI))

kopējas summas nodokļu maksātājiem veido vidēji 4,9 % no apgrozījuma (skatīt

2.pielikumu). Salīdzinot ar 2013.gadu, nodokļu slogs ir samazinājies par 0,74

procentpunktiem.

Pēc datiem no 2. pielikumā, redzams ka lielāko nodokļu sloga daļu 2014.gadā

veido IIN maksājumi, un lielākais nodokļu slogs veidojas nodokļu maksātājiem –

fiziskajām personām – ar apgrozījumu līdz 10 tūkst. EUR.

3.2. VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi

VID administrētajos kopbudžeta ieņēmumos, izņemot vieglo automobiļu un

motociklu nodokļa, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo

transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumus, jo maksājumi, kas veikti Ceļu satiksmes drošības

direkcijā, VID datubāzē netiek piesaistīti nodokļu maksātājiem (turpmāk – VID

administrētie kopbudžeta ieņēmumi), 2014.gadā ieņēmumu īpatsvars no būvniecības

nozares nodokļu maksātājiem ir 3,4 %.

VID administrētajos kopbudžeta ieņēmumos no būvniecības nozares nodokļu

maksātājiem 2012.gadā salīdzinot ar 2011.gada attiecīgo periodu bija vērojams

ieņēmumu palielinājums, savukārt, sākot ar 2013.gadu, ieņēmumi būtiski samazinājās,

kas skaidrojams ar būtisku PVN ieņēmumu samazinājumu (skatīt 4.tabulu, 1.attēlu un

3.pielikumu).

4.tabula

VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi no nozares nodokļu maksātājiem

sadalījumā pa apakšnozarēm laikā no 2011.gada līdz 2015.gada desmit mēnešiem,

milj. EUR

NACE apkopojošā

koda nosaukums 2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads

2015.gada

desmit

mēneši

Īpatsvars

kopējos

ieņēmumos no

nozares

nodokļu

maksātājiem

2015.gada

desmit

mēnešos,%

Ēku būvniecība 81,36 109,04 71,25 51,05 51,07 24,1

Inženierbūvniecība 196,93 204,74 186,20 138,03 115,06 54,2

Specializētie

būvdarbi 70,21 70,28 53,54 48,17 45,99 21,7

Būvniecības nozare 348,50 384,06 310,99 237,25 212,12 100,0

5

2014.gadā VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi no būvniecības nozares

nodokļu maksātājiem bija 237,25 milj. EUR un, salīdzinot ar 2013.gadu, tie būtiski

samazinājās par 73,74 milj. EUR jeb 23,7 % (valstī VID administrētie kopbudžeta

ieņēmumi palielinājās par 3,8 %). VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu

samazinājumu no būvniecības nodokļu maksātājiem 2014.gadā ietekmēja PVN

ieņēmumu samazinājums par 60,03 milj. EUR (valstī PVN ieņēmumi palielinājās par

8,2 %) (skatīt 3.pielikumu), kas skaidrojams ar PVN pārmaksu atmaksas palielināšanos

par 26,28 milj. EUR. Turklāt būtiski samazinājās arī PVN iemaksas par 33,76 milj. EUR

jeb 27,2 %, kā rezultātā 2014.gadā būvniecības nozares nodokļu maksātājiem PVN

pārmaksu atmaksas pārsniedza nodokļa iemaksas un veidoja PVN ieņēmumu negatīvo

starpību 73,08 milj. EUR apmērā (2014.gadā PVN atmaksāts 163,26 milj. EUR apmērā,

savukārt nodokļa iemaksas bija 90,18 milj. EUR) (skatīt 3.pielikumu). PVN ieņēmumu

samazinājums 2014.gadā bija vērojams nodokļu maksātājiem visās būvniecības nozares

apakšnozarēs.

2014.gadā UIN ieņēmumi bija 28,45 milj. EUR, salīdzinot ar 2013.gadu, tie

samazinājās par 4,79 milj. EUR jeb 14,4 % (valstī UIN ieņēmumi samazinājās par

2,2 %), kas skaidrojams ar nodokļa pārmaksu atmaksas palielināšanos par 4,5 milj. EUR

jeb 95,5 %. Galvenā ietekme uz nozares nodokļu maksātāju UIN ieņēmumu

samazinājumu 2014.gadā bija ieņēmumu samazinājumu no inženierbūvniecības

apakšnozares nodokļu maksātājiem par 3,03 milj. EUR jeb 23,0% (skatīt 3.pielikumu).

2014.gadā VSAOI ieņēmumi bija 171,99 milj. EUR, salīdzinot ar 2013.gadu, tie

palielinājās par 5,77 milj. EUR jeb 3,5 % (skatīt 3.pielikumu) (valstī VSAOI ieņēmumi

palielinājās par 2,2 %). VSAOI ieņēmumu palielinājums 2014.gadā bija vērojams divās

būvniecības nozares apakšnozaru nodokļu maksātājiem. Atbilstoši darba devēju

ziņojumos par VSAOI un IIN sniegtajai informācijai, ieņēmumu palielinājums

skaidrojams gan ar būvniecības nozarē nodarbināto skaita palielinājumu par 0,9 %, gan

ienākumu palielinājumu par 8,9 %.

2014.gadā IIN ieņēmumi bija 100,11 milj. EUR, salīdzinot ar 2013.gadu, tie

palielinājās par 6,67 milj. EUR jeb 7,1 % (valstī IIN ieņēmumi palielinājās par 4,2 %).

2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads

Uzņēmumu ienākuma nodoklis 7,89 21,30 33,24 28,45

Pievienotās vērtības nodoklis 134,40 124,38 -13,05 -73,08

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās

iemaksas127,14 146,71 166,23 171,99

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 71,97 83,50 93,44 100,11

Mikrouzņēmumu nodoklis 0,76 2,20 3,84 5,58

Pārējie nodokļu un nenodokļu ieņēmumi 6,33 5,97 27,29 4,19

VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi 348,50 384,06 310,99 237,25

-100

0

100

200

300

400

1.att. VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu dinamika no nozares

nodokļu maksātājiem laikā no 2011.gada līdz 2014.gadam, milj. EUR

6

IIN ieņēmumu palielinājums 2013.gadā bija vērojams visu trīs būvniecības nozares

apakšnozaru nodokļu maksātājiem (skatīt 3.pielikumu).

VID administrētajos kopbudžeta ieņēmumos 2015.gada desmit mēnešos

ieņēmumu īpatsvars no būvniecības nozares nodokļu maksātājiem ir 3,5 %

(skatīt 5.tabulu).

5.tabula

VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi no nozares nodokļu maksātājiem,

salīdzinot ar kopbudžeta ieņēmumiem valstī,

2015.gada desmit mēnešos, milj. EUR

Maksājuma veida

nosaukums Nozare, milj. EUR

Valstī kopā,

milj. EUR

Īpatsvars kopbudžeta

ieņēmumos valstī, %

UIN 20,43 317,96 6,4

PVN -47,58 1 579,57 -

VSAOI 142,09 1 914,73 7,4

IIN 81,24 1 162,20 7,0

MUN 6,28 54,95 11,4

Pārējie nodokļi un

maksājumi 9,67 1 053,80 0,9

VID administrētie

kopbudžeta ieņēmumi 212,12 6 083,21 3,5

2015.gada desmit mēnešos VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi no

būvniecības nozares nodokļu maksātājiem ir 212,12 milj. EUR (skatīt 2.attēlu), kas ir par

8,56 milj. EUR jeb 4,2 % vairāk nekā 2014.gada attiecīgajā periodā (valstī VID

administrētie kopbudžeta ieņēmumi palielinājās par 5,0 %), kas skaidrojams ar PVN,

MUN un pārējo nodokļu un maksājumu ieņēmumu palielinājumu.

Lielākais ieņēmumu no nozares nodokļu maksātājiem palielinājums 2015.gada

desmit mēnešos, salīdzinot ar 2014.gada gada attiecīgo periodu, ir pārējo nodokļu un

maksājumu ieņēmumiem, kas palielinājās gandrīz divas reizes jeb par 6,12 milj. EUR.

Pārējo nodokļu un maksājumu ieņēmumu palielinājums bija vērojams visu trīs

būvniecības nozares apakšnozaru nodokļu maksātājiem.

PVN ieņēmumi 2015.gada desmit mēnešos veido nodokļa ieņēmumu negatīvo

starpību (nodokļa atmaksu summa pārsniedz nodokļa iemaksu summu) 47,58 milj. EUR

apmērā (valstī PVN ieņēmumi palielinājās par 5,1 %). 2015.gada desmit mēnešos no PVN

atmaksāti 121,23 milj. EUR, PVN iemaksāts 73,65 milj. EUR apmērā). PVN pārmaksu

atmaksas pārsniedz nodokļa iemaksas visās būvniecības nozares apakšnozarēs (skatīt

4.pielikumu).

UIN ieņēmumi 2015.gada desmit mēnešos ir 20,43 milj. EUR, salīdzinot ar

2014.gada attiecīgo periodu, tie ir samazinājušies par 3,15 milj. EUR jeb 13,3 % (valstī

UIN ieņēmumi palielinājās par 8,6 %), kas skaidrojams ar nodokļa iemaksas

palielināšanos par 3,05 milj. EUR jeb 9,4% (2015.gada desmit mēnešos UIN pārmaksu

iemaksas ir 29,40 milj. EUR, savukārt nodokļa atmaksa - 8,97 milj. EUR). UIN

ieņēmumu no nozares nodokļu maksātājiem samazinājumu 2015.gada desmit mēnešos

galvenokārt ietekmēja UIN ieņēmumu no inženierbūvniecības apakšnozares nodokļu

maksātājiem samazinājums par 3,48 milj. EUR jeb 43,2 % un no specializēto būvdarbu

apakšnozares nodokļu maksātājiem samazinājums par 1,46 milj. EUR jeb 20,7 % (skatīt

4.pielikumu).

7

VSAOI ieņēmumi 2015.gada desmit mēnešos ir 142,09 milj. EUR, salīdzinot ar

2014.gada attiecīgo periodu, tie ir palielinājušies par 0,61 milj. EUR jeb 0,4 %

(valstī VSAOI ieņēmumi palielinājās par 5,8 %). VSAOI ieņēmumu no nozares nodokļu

maksātājiem palielinājumu 2015.gada desmit mēnešos galvenokārt ietekmēja VSAOI

nodokļa ieņēmumu no specializēto būvdarbu apakšnozaru nodokļu maksātājiem

palielinājums (skatīt 4.pielikumu).

Atbilstoši informācijai darba devēju iesniegtajos ziņojumos par VSAOI un IIN,

ieņēmumu palielinājums skaidrojams ar nozarē nodarbināto ienākumu palielinājumu par

1,4 %.

IIN ieņēmumi 2015.gada desmit mēnešos ir 81,24 milj. EUR, salīdzinot ar

2014.gada attiecīgo periodu, tie ir samazinājušies par 0,68 milj. EUR jeb 0,8 % (skatīt

4.pielikumu) (valstī IIN ieņēmumi palielinājās par 3,7 %). IIN ieņēmumu no nozares

nodokļu maksātājiem samazinājumu 2015.gada desmit mēnešos noteica IIN ieņēmumu

no ēku būvniecības un inženierbūvniecības apakšnozaru nodokļu maksātājiem

samazinājums.

VID administrētajos kopbudžeta ieņēmumos no būvniecības nozares nodokļu

maksātājiem lielāko īpatsvara daļu veido ieņēmumi no inženierbūvniecības apakšnozares

nodokļu maksātājiem – 2015.gada desmit mēnešos tie ir 115,06 milj. EUR jeb 54,2 %

(skatīt 4.pielikumu).

Analizējot būvniecības nozares juridisko personu veiktās nodokļu, izņemot vieglo

automobiļu un motociklu nodokļa, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un

uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumus, iemaksas un saņemtās atmaksas

(skatīt 5.pielikumu), var secināt, ka 2015.gada desmit mēnešos 13,7 % nozares juridisko

personu saņem nodokļu pārmaksu atmaksas, kas pārsniedz viņu veiktās nodokļu iemaksas

budžetā (valstī kopā 2015.gada desmit mēnešos – 10,2 % juridisko personu saņem

nodokļu pārmaksu atmaksas, kas pārsniedz viņu veiktās nodokļu iemaksas budžetā).

2014.gada

desmit mēneši

2015.gada

desmit mēneši

Uzņēmumu ienākuma nodoklis 23,57 20,43

Pievienotās vērtības nodoklis -52,07 -47,58

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās

iemaksas141,48 142,09

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 81,92 81,24

Mikrouzņēmumu nodoklis 5,11 6,28

Pārējie nodokļu un nenodokļu ieņēmumi 3,55 9,67

VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi 203,56 212,12

-50

0

50

100

150

200

250

2.att. VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu dinamika no nozares

nodokļu maksātājiem laikā no 2014.gada un

2015.gada desmit mēnešos, milj. EUR

8

2015.gada desmit mēnešos lielāko daļu – 168,92 milj. EUR jeb 83,6 % no

kopējiem nodokļu ieņēmumiem no nozares juridiskām personām – nodrošina 2,9 % no

kopējā nozares juridisko personu skaita ar nodokļu ieņēmumiem no katras atsevišķi virs

100 tūkst. EUR (skatīt 5.pielikumu) (valstī 2015.gada desmit mēnešos juridisko personu

īpatsvars, kas katra atsevišķi nodrošina nodokļu ieņēmumus virs 100 tūkst. EUR, ir

5,0 %, un kopā tās nodrošina 90,0 % no VID administrētajiem nodokļu ieņēmumiem no

juridiskām personām).

Savukārt vairāk nekā puse (56,9 %) būvniecības nozares juridisko personu ar

nodokļu ieņēmumiem no katras atsevišķi no 100 EUR līdz 10 tūkst. EUR kopā nodrošina

nelielu daļu – 14,29 milj. EUR jeb 7,1 % no kopējiem nozares nodokļu ieņēmumiem no

juridiskām personām (skatīt 5.pielikumu) (valstī 2015.gada desmit mēnešos juridisko

personu īpatsvars, kas katra atsevišķi nodrošina nodokļu ieņēmumus no 100 EUR līdz

10 tūkst. EUR, ir 55,0 %, un kopā tās nodrošina 3,0 % no VID administrētajiem nodokļu

ieņēmumiem no juridiskām personām).

Būvniecības apakšnozaru juridisko personu skaita struktūru pēc VID administrēto

nodokļu ieņēmumu apmēra skatīt 6., 7. un 8.pielikumā.

3.3. Faktori, kas negatīvi ietekmē valsts budžeta ieņēmumus

Fiktīvo uzņēmumu skaits

Līdz 2015.gada 09.novembrim nozarē darbojas 1 098 nodokļu maksātāji, kam ir

piešķirta fiktīva uzņēmuma pazīme, kas ir 6,7 % no visiem uzņēmumiem ar fiktīva

uzņēmuma pazīmi un 0,5 % no visiem nozares uzņēmumiem.

Darījumi ar fiktīvajiem uzņēmumiem

2014.gada PVN deklarācijas priekšnodokļa aprēķinos darījumu partnerus ar

fiktīva uzņēmuma pazīmi ir iekļāvuši 96 būvniecības nozares nodokļu maksātāji (0,02 %

no visiem nodokļu maksātājiem, kas iesniedza PVN deklarācijas) par summu

16,97 milj. EUR, kas ir 3,1 % no visu nozares nodokļu maksātāju priekšnodoklī iekļautās

summas. Tā rezultātā ir nepamatoti palielināts priekšnodoklis un no budžeta atmaksājamā

PVN apmērs (skatīt 6.tabulu).

6.tabula

Darījumi ar fiktīvajiem uzņēmumiem

NACE apkopojošā

koda nosaukums

2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads 2015.gada

deviņi mēneši

Pre

ču v

ai

pa

ka

l-

po

jum

u v

ērtī

ba

(b

ez

PV

N),

mil

j. E

UR

No

do

kļu

ma

ksā

tāju

ska

its

Pre

ču v

ai

pa

ka

l-

po

jum

u v

ērtī

ba

(b

ez

PV

N),

mil

j. E

UR

No

do

kļu

ma

ksā

tāju

ska

its

Ned

ekla

rētā

da

rīju

mu

vēr

tīb

a,

mil

j. E

UR

Ned

ekla

rētā

da

rīju

mu

vēr

tīb

a,

mil

j. E

UR

P

reču

va

i p

ak

al-

po

jum

u v

ērtī

ba

(b

ez

PV

N),

mil

j. E

UR

No

do

kļu

ma

ksā

tāju

ska

its

Pre

ču v

ai

pa

ka

l-

po

jum

u v

ērtī

ba

(b

ez

PV

N),

mil

j. E

UR

No

do

kļu

ma

ksā

tāju

ska

its

Ēku būvniecība 69,61 517 58,18 441 33,47 294 25,85 191 7,85 31

Inženierbūvniecība 13,66 174 12,56 143 3,16 85 1,65 58 0,23 11

Specializētie

būvdarbi 82,97 544 91,22 472 34,24 325 20,56 207 8,89 54

9

NACE apkopojošā

koda nosaukums

2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads 2015.gada

deviņi mēneši

Pre

ču v

ai

pa

ka

l-

po

jum

u v

ērtī

ba

(b

ez

PV

N),

mil

j. E

UR

No

do

kļu

ma

ksā

tāju

ska

its

Pre

ču v

ai

pa

ka

l-

po

jum

u v

ērtī

ba

(b

ez

PV

N),

mil

j. E

UR

No

do

kļu

ma

ksā

tāju

ska

its

Ned

ekla

rētā

da

rīju

mu

vēr

tīb

a,

mil

j. E

UR

Ned

ekla

rētā

da

rīju

mu

vēr

tīb

a,

mil

j. E

UR

P

reču

va

i p

ak

al-

po

jum

u v

ērtī

ba

(b

ez

PV

N),

mil

j. E

UR

No

do

kļu

ma

ksā

tāju

ska

its

Pre

ču v

ai

pa

ka

l-

po

jum

u v

ērtī

ba

(b

ez

PV

N),

mil

j. E

UR

No

do

kļu

ma

ksā

tāju

ska

its

Būvniecības nozare 166,24 1 235 161,96 1 056 70,87 704 48,06 456 16,97 96

Nedeklarētā darījumu vērtība

2014.gadā 507 būvniecības nozares nodokļu maksātājiem ir konstatēta nedeklarētā

darījumu vērtība (negatīvās starpības) 41,16 milj. EUR apmērā (18,36 milj. EUR

nedeklarētā reverso darījumu vērtība), jo citi nodokļu maksātāji savos pielikumos par

priekšnodokļa summām bija iekļāvuši iegādes no nodokļu maksātājiem par iepriekš

minēto summu lielāku nekā būvniecības nozares nodokļu maksātāji ir deklarējuši kā

realizāciju (kopējo darījumu vērtību) (skatīt 7.tabulu).

7.tabula

Nedeklarētā darījumu vērtība (PVN deklarāciju negatīvā starpība)

NACE apkopojošā

koda nosaukums


Ned

ekla

rētā

da

rīju

mu

vēr

tīb

a, m

ilj.

EU

R

No

do

kļu

ma

ksā

tāju

ska

its

Ned

ekla

rētā

da

rīju

mu

vēr

tīb

a, m

ilj.

EU

R

No

do

kļu

ma

ksā

tāju

ska

its

Ned

ekla

rētā

da

rīju

mu

vēr

tīb

a, m

ilj.

EU

R

No

do

kļu

ma

ksā

tāju

ska

its

Ned

ekla

rētā

da

rīju

mu

vēr

tīb

a, m

ilj.

EU

R

No

do

kļu

ma

ksā

tāju

ska

its

Ēku būvniecība 32,42 180 54,90 230 53,88 254 27,26 213

Inženierbūvniecība 2,26 44 3,98 67 2,03 65 4,24 76

Specializētie

būvdarbi

23,35 166 15,93 267 15,19 280 9,66 218

Būvniecības nozare 58,03 390 74,81 564 71,1 599 41,16 507

2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, palielinājies to nodokļu maksātāju skaits, kas

nav deklarējuši kopējo darījumu vērtību, bet kam ir priekšnodoklis. 2014.gada ir 396 tādi

nozares nodokļu maksātāji (skatīt 8.tabulu).

10

8.tabula

Nav deklarētās kopējās darījumu vērtības, bet

PVN deklarācijās aprēķinātais rezultāts ir no budžeta atmaksājamā summa

NACE apkopojošā

koda nosaukums


Pri

ekšn

od

ok

ļa s

um

ma

,

tūk

st.

EU

R

No

do

kļu

ma

ksā

tāju

ska

its

Pri

ekšn

od

ok

ļa s

um

ma

,

tūk

st.

EU

R

No

do

kļu

ma

ksā

tāju

ska

its

Pri

ekšn

od

ok

ļa s

um

ma

,

tūk

st.

EU

R

No

do

kļu

ma

ksā

tāju

ska

its

Pri

ekšn

od

ok

ļa s

um

ma

,

tūk

st.

EU

R

No

do

kļu

ma

ksā

tāju

ska

its

Ēku būvniecība 980,13 197 1 716,85 226 1 717,07 222 4 004,64 239

Inženierbūvniecība 49,39 23 26,61 35 42,53 34 116,13 40

Specializētie

būvdarbi 187,2 99 623,42 104 59,67 96 109,63 117

Būvniecības nozare 1 216,72 319 2 366,88 365 1 819,27 352 4 230,40 396

4. Saimnieciskās darbības rezultāti

4.1. Neto apgrozījums un pārskata gada peļņa vai zaudējumi

Viens no būtiskiem uzņēmējdarbības finanšu rādītājiem ir neto apgrozījums. Neto

apgrozījums rāda uzņēmuma pamatdarbības ieņēmumus no preču vai pakalpojumu

realizācijas, no kuriem atskaitīti nodokļi, kurus aprēķina no apgrozījuma, kā arī atlaides.

Šajā postenī norāda arī norēķinu summas par nosūtītām precēm, par kurām samaksa vēl

nav saņemta, bet norēķinu dokumenti ir iesniegti pircējiem vai arī kredītiestādei.

Sakot ar 2011.gadu, būvniecības nozarē palielinājies nodokļu maksātāju uzņēmuma

gada pārskatu iesniedzēju skaits un to kopējais neto apgrozījums.


virs 5 milj. EUR 1 803,85 2 225,48 2 460,13 2 459,40

no 1 milj. EUR līdz 5 milj. EUR 830,79 950,20 962,93 975,85

no 100 tūkst. EUR līdz 1 milj. EUR 528,32 606,09 649,88 653,32

no 10 tūkst. EUR līdz 100 tūkst.

EUR86,33 96,16 116,67 128,75

no 1 tūkst. EUR līdz 10 tūkst. EUR 3,68 3,88 5,01 5,43

no 0 EUR līdz 1 tūkst. EUR 0,08 0,08 0,09 0,10

0

1 500

3 000

4 500

3.att. Nozares apgrozījums nodokļu maksātaju apgrozījuma

lieluma grupu griezumā, milj. EUR

11

2014.gadā būvniecības nozares kopējais neto apgrozījums bija 4 222,85 milj. EUR,

salīdzinot ar 2013.gadu, apgrozījums nozarē ir pieaudzis par 28,14 EUR jeb 0,7 %, ko

ietekmēja ēku būvniecības un specializēto būvdarbu apakšnozares apgrozījuma

palielinājums (skatīt 3.attēlu un 9.-12. pielikumu). 2014.gadā lielāko būvniecības nozares

apgrozījuma daļu – 58,2 % no būvniecības nozares kopējā apgrozījuma veido nodokļu

maksātāji, kuru apgrozījums ir virs 5 milj. EUR. Savukārt nodokļu maksātāji ar

apgrozījumu līdz 100 tūkst. EUR aizņem tikai aptuveni 3,2 % tirgus.

Būvniecības nozares nodokļu maksātāji 2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu ir

deklarējuši mazāku peļņas un zaudējumu summu (skatīt 4.attēlu).

2014.gadā nodokļu maksātāju būvniecības nozares peļņa samazinājusies par

29,1 % jeb 92,19 milj. EUR, ar peļņu gadu noslēdza 4 002 nodokļu maksātāji jeb 42,8 %

no uzņēmumu gada pārskatu iesniedzējiem un lielāka nozares peļņas daļa bija deklarēta

uzņēmumiem ar apgrozījumu virs 5 milj. EUR (skatīt 9.-12.pielikumu). Nodokļu

maksātājiem, kas gadu noslēdza ar peļņu, peļņas attiecība pret šo nodokļu maksātāju neto

apgrozījumu ir aptuveni 5,3 % un sakot no 2011.gada radītājs samazinājās par 2,8 %.

2014.gadā nodokļu maksātāju būvniecības nozares zaudējumi samazinājušies par

76,47 milj. EUR jeb 40,3 %, ar zaudējumiem gadu noslēdza 4 405 nodokļu maksātāji jeb

47,2 % no uzņēmumu gada pārskatu iesniedzējiem, no tiem 518 nodokļu maksātāji

deklarēja nepārtrauktus zaudējumus, sākot ar 2011.taksācijas gadu (skatīt 9.tabulu).

9.tabula

Nodokļu maksātāju, kas 2014.gadu noslēdza ar zaudējumiem,

nepārtraukto zaudējumu perioda ilgums

Nepārtraukto zaudējumu periods

Nodokļu

maksātāju

skaits

Uzņēmumi, kuri 2014.gadu noslēdza ar zaudējumiem, kopā 4 005

- uzņēmumi, kuri deklarēja zaudējumus 2011.–2014.gadā 212



- uzņēmumi, kuri deklarēja zaudējumus tikai 2014.gadā 1 375

Būvniecības nozarē 2014.gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, palielinājies nodokļu

maksātāju ieņēmumu un izdevumu pārskata iesniedzēju skaits, kuri par 2014.gadu neto

apgrozījumu deklarēja 1,59 milj. EUR apmērā, kas salīdzinot ar 2013.gadu, ir pieaudzis

par 391,49 tūkst. EUR jeb 32,7 %. 2014.gadā deklarēta lielāka peļņa – 2,80 tūkst. EUR

apmērā, zaudējumi deklarēti 27,08 tūkst. EUR apmērā (skatīt 10.tabulu).


Peļņa 178,84 252,09 317,27 225,08

Zaudējumi 215,09 131,01 189,83 113,36

Peļņa pret neto apgrozījumu 8,1% 7,4% 7,6% 5,3%

0%

3%

6%

9%

0

100

200

300

400

4.att. Peļņa un zaudējumi, milj. EUR

12

10.tabula

Nodokļu maksātāju, kas iesniedz

ieņēmumu un izdevumu pārskatu saimnieciskās darbības rezultāti


Iesniegto ieņēmumu un izdevumu

pārskatu skaits 16 19 26 45

Neto apgrozījums, tūkst. EUR 847,69 1 212,38 1 198,89 1 590,38

Pozitīvais taksācijas gada rezultāts

(peļņa), tūkst. EUR 0,81 2,20 2,80

Negatīvais taksācijas gada rezultāts

(zaudējumi), tūkst. EUR 0,38 27,08

2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, būvniecības nozares nodokļu maksātāju gada

ienākumu deklarācijas D3 pielikuma iesniedzēju, kuri kārto grāmatvedību vienkāršā

ieraksta sistēmā, apgrozījums ir samazinājusies par 419,45 tūkst. EUR un ir

6,27 milj. EUR apmērā, savukārt ienākumu summa par 172,04 tūkst. EUR jeb 11,3 % ir

lielāka, zaudējumu summa ir palielinājusies par 32,83 tūkst. EUR jeb 12,8 % (skatīt

11.tabulu).

11.tabula

Nodokļu maksātāju, kas iesniedz gada ienākumu deklarācijas

D3 pielikumu un kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā

saimnieciskās darbības rezultāti


Iesniegto deklarāciju skaits ar D3

pielikumu 2 051 1 843 1 688 1 681

Saimnieciskās darbības ieņēmumu

summa, tūkst. EUR 6 025,87 6 358,30 6 685,70 6 266,25

Saimnieciskās darbības ienākumu

summa, tūkst. EUR 1 421,08 1 590,79 1 517,09 1 689,13

Saimnieciskās darbības zaudējumu

summa, tūkst. EUR 303,4 165,06 257,31 290,14

2014.gadā vērojams nodokļu maksātāju skaita un ieņēmumu summas samazinājums

būvniecības nozares nodokļu maksātājiem gada ienākumu deklarācijas D5 pielikuma

iesniedzējiem, kuri ir fiksētā ienākuma nodokļa maksātāji (skatīt 12.tabulu). Jāatzīmē, ka

sākot ar 2014.gada 1.janvāri jauni fiksētā ienākuma nodokļa maksātāji vairs netiek

reģistrēti un sākot ar 2016.gada 1.janvāri fiksētā ienākuma nodokļa režīms līdz 2013.gada

beigām reģistrētiem fiksētā ienākuma nodokļa maksātājiem nebūs piemērojams.

12.tabula

Fiksētā ienākuma nodokļa maksātāju skaits un ieņēmumu summa


Iesniegto deklarāciju skaits ar D5

pielikumu 621 1 067 1 659 1 255

Saimnieciskās darbības

ieņēmumu summa, milj. EUR 1 728,44 2 892,02 4 890,97 4 585,41

13

4.2 Nozares kopējais pašu kapitāls, ilgtermiņa un īstermiņa saistības

Nodokļu maksātāju pasīvus veido trīs finansējuma avotu pamatgrupas: pašu

kapitāls, ilgtermiņa saistības un īstermiņa saistības.

Ilgtermiņa saistības ir tādi parādi kreditoriem, kuru atmaksas termiņš ir ilgāks par

vienu gadu. Īstermiņa saistības ir tādi parādi kreditoriem, kuru atmaksas termiņš ir īsāks

par vienu gadu.

Ilgtermiņa saistības un īstermiņa saistības ir visu veidu parādi kreditoriem,

piemēram, aizņēmumi, parādi piegādātājiem, nesamaksātais nodokļu parāds,

neizmaksātā darbinieku alga.

Analizējot nodokļu maksātāju pasīvu struktūru, var secināt, ka nozares

finansējuma pamatavoti ir īstermiņa un ilgtermiņa kreditori (skatīt 5.attēlu). Augstu

ilgtermiņa kreditoru īpatsvaru var saistīt ar nozares specifiku – būvniecības nozares

uzņēmumiem ir nepieciešams piesaistīt ievērojamus līdzekļus ilgtermiņa ieguldījumu

finansēšanai no ārējiem avotiem.

4.3. Nozares kopējie ilgtermiņa ieguldījumi un apgrozāmie līdzekļi

Nozares uzņēmumu kopējā aktīvu summa sakot no 2011.gada katru gadu

palielinājusies, bet 2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu ir samazinājusies par 2,2 % jeb

94,41 milj. EUR.

Uzņēmumu bilances aktīvi iedalās divās aktīvu pamatgrupās: ilgtermiņa

ieguldījumi un apgrozāmie līdzekļi.

Ilgtermiņa ieguldījumi ir līdzekļi, kas paredzēti ilgstošai lietošanai vai ieguldīti

ilglietojamā īpašumā. To līdzdalība uzņēmuma saimnieciskajā darbībā ilgst vairākus

gadus. Saimnieciskajā darbībā šie ieguldījumi pakāpeniski nolietojas un zaudē savu

vērtību. Šo vērtības samazinājumu katru gadu iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos.

Turpretī apgrozāmie līdzekļi ir paredzēti īslaicīgai lietošanai, tos, piemēram, preču vai

izejvielu krājumus, ir iespējams izmantot un pārvērst naudā parastā uzņēmējdarbības

procesā.

Nozarei ir raksturīgs neliels ilgtermiņa ieguldījumu pārsvars, 2014.gadā ilgtermiņa

ieguldījumi ir 55,6 % no nozares kopējiem aktīviem, bet apgrozāmie līdzekļi ir 44,4 %

(skatīt 6.attēlu).


Īstermiņa kreditori 1 457,23 1 498,23 1 504,96 1 304,13

Ilgtermiņa kreditori 965,42 986,75 983,23 1 080,87

Pašu kapitāls (negatīvs) -540,96 -612,24 -547,74 -532,19

Pašu kapitāls (pozitīvs) 1 013,99 1 123,38 1 274,55 1 296,89

Kopējais pasīvs 2 895,68 2 996,12 3 215,00 3 149,70

0

1 500

3 000

4 500

5.att. Bilances pasīva struktūra, milj. EUR

14

2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, nozares apgrozāmo līdzekļu kopsumma ir

samazinājusies par 4,7 % jeb 90,79 milj. EUR. Lielāko apgrozāmo līdzekļu daļu veido

debitori. 2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, palielinājums ir vērojams debitoru un

naudas apgrozāmo līdzekļu sadaļās, bet krājumi un citi apgrozāmie līdzekļi ir

samazinājušies. Kopumā pieaugums mijās ar kritumu, bet kopējā apgrozāmo līdzekļu

struktūra svārstību ietekmē būtiski nav mainījusies (skatīt 7.attēlu).

2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, nozares ilgtermiņa ieguldījumu kopsumma ir

samazinājusies par 0,2 % jeb 3,63 milj. EUR (skatīt 8.attēlu).


Citi 22,00 31,90 40,50 35,37

Nauda 345,48 357,02 348,20 355,96

Debitori 930,75 1 091,53 1 107,38 1 121,71

Krājumi 411,07 388,13 454,19 346,50

0

400

800

1 200

1 600

2 000

7.att. Apgrozāmo līdzekļu struktūra, milj. EUR


Apgrozāmie līdzekļi 1 709,30 1 868,58 1 950,27 1 859,54

Ilgtermiņa ieguldījumi 2 379,05 2 357,94 2 329,37 2 325,69

0

1 500

3 000

4 500

6.att. Bilances aktīva struktūra, milj. EUR

15

Ilgtermiņa ieguldījumu samazinājumu var izskaidrot ar jaunu aktīvu iegādi

samazinājumu, kas tiek izmantoti un nodrošina saimnieciskās darbības attīstību.

4.4. Nozares bilances struktūras analīze

Nozares kopējās likviditātes koeficients (likviditātes koeficients = apgrozāmie

līdzekļi/īstermiņa kreditori) 2013.gadā bija 1,07, 2014.gadā nedaudz samazinājās līdz

1,05, kopumā koeficients iekļaujas likviditātes koeficienta vēlamajās robežās (“1” līdz

“2”, atsevišķos gadījumos līdz “3”). Koeficienta lielums 2014.gadā liecina, ka nozares

uzņēmumiem kopumā nevajadzētu rasties problēmām nokārtot savas īstermiņa saistības,

kā arī tikt gala ar īstermiņa finansiālajiem riskiem (skatīt 13.tabulu).

13.tabula

Bilances struktūru raksturojošo rādītāju dinamika

Rādītāji Normatīvs 2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads

Kopējās likviditātes rādītājs 1-2 0,93 0,96 1,07 1,05

Nauda pret īstermiņa

saistībām 0,2-0,5 0,19 0,18 0,19 0,20

Ilgtermiņa ieguldījumu

segums ar pašu kapitālu ≥0 0,20 0,22 0,31 0,33

Ilgtermiņa ieguldījumu

segums ar pašu kapitālu un

ilgtermiņa saistībām

≥0 0,92 0,94 1,02 1,01

Koeficients “Nauda pret īstermiņa saistībām” rāda, kādu īstermiņa saistību daļu

uzņēmums var segt tuvākajā laikā. 2013.gadā rādītājs bija 0,19, bet 2014.gadā tas nedaudz

palielinājās līdz 0,20.

Koeficients “Ilgtermiņa ieguldījumu segums ar pašu kapitālu” 2013.gadā bija 0,31,

bet 2014.gadā 0,33. Optimālajam koeficientam ieteicams būt ap “1”. Koeficients

atspoguļo pirmo bilances “zelta” likumu, kas paredz, ka ilgtermiņa ieguldījumus finansē

no pašu kapitāla. Tā kā pašu kapitāls ir uzņēmuma rīcībā uz neierobežotu laiku, to finansē

ar ilgtermiņa ieguldījumiem. Ja pašu kapitāls ir mazāks par ilgtermiņa ieguldījumu

summu, tas nozīmē, ka pašu kapitāls nesedz visus ilgtermiņa ieguldījumus, un liecina par

racionālu pašu kapitāla izmantošanu. Bet, ja pašu kapitālu lieto apgrozāmo līdzekļu

finansēšanai, to uzskata par neracionālu pašu kapitāla izmantošanu.

Koeficients “Ilgtermiņa ieguldījumu segums ar pašu kapitālu un ilgtermiņa

saistībām” 2013.gadā bija 1,02, bet 2014.gadā tas ir nedaudz palielinājies līdz 1,01.


Ilgtermiņa ieguldījumi 2 379,05 2 357,94 2 329,37 2 325,69

t.sk. pamatlīdzekļi 1 171,21 1 182,00 1 222,93 1 321,54

Pamatlīdzekļu aprites rādītājs 2,8 3,3 3,4 3,2

0

2

3

5

0

500

1 000

1 500

2 000

2 500

8.att. Ilgtermiņa ieguldījumu dinamika, milj. EUR

16

Koeficients atspoguļo otro bilances “zelta” likumu, kurā noteikts, ka ilgtermiņa

ieguldījumus finansē no pašu kapitāla un ilgtermiņa saistībām. Tā kā ilgtermiņa saistības

dzēš pēc viena gada un ilgāk, tās var izmantot ilgtermiņa ieguldījumu finansēšanai. Ja

ilgtermiņa rīcībā esošais kapitāls ievērojami pārsniedz ilgtermiņa ieguldījumus,

uzņēmumam ir iespēja lielu daļu apgrozāmo līdzekļu segt ar ilgtermiņa lietošanā saņemto

kapitālu, tomēr lietderīgāk būtu palielināt ilgtermiņa ieguldījumus.

17

5. Nodarbināto skaits, to gūtie darba ienākumi un darba devēju raksturojums

5.1. Nozarē nodarbināto skaits un to gūtie darba ienākumi

Nozarē nodarbināto skaits

Pie vispārējā nodokļu režīmā strādājošiem būvniecības nozares darba devējiem

2015.gada astoņos mēnešos bija nodarbināti vidēji 63 513 darba ņēmēji, kas ir vidēji

8,0 % no visiem darba ņēmējiem valstī (skatīt 9.attēlu). Salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo

periodu, nozarē nodarbināto skaits samazinājies par 5,4 %.

Būvniecības nozares apakšnozarēs vidējais nodarbināto skaits 2015.gada astoņos

mēnešos bija līdzīgs (ēku būvniecībā – 22 275, inženierbūvniecībā – 23 317,

specializētajos būvdarbos – 19 838).

Nozarē nodarbināto sadalījums pēc darba ienākumu apmēra

Sākot ar 2012.gadu, būvniecības nozarē, tāpat kā valstī kopā, samazinās

nodarbināto skaits, kuru darba ienākumi ir mazāki par minimālo darba algu vai valstī

noteiktās minimālās darba algas apmērā, un palielinās to nodarbināto skaits, kuru darba

ienākumi ir virs minimālās algas (skatīt 14.tabulu).

Pēc informācijas darba devēja ziņojumos par VSAOI un IIN, 2015.gada astoņos

mēnešos būvniecības nozarē 21,5 % nodarbināto saņēma darba ienākumus, kas ir mazāki

par valstī noteikto minimālo darba algu, un to īpatsvars nozarē ir līdzīgs vidējam līmenim

valstī (vidēji valstī – 18,4 %). Salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo periodu, to īpatsvars ir

samazinājies par 1,1 procentpunku (skatīt 10.attēlu un 14.tabulu).

Savukārt vairāk nekā puse (64,2 %) nozarē nodarbināto 2015.gada astoņos

mēnešos saņēma darba ienākumus virs valstī noteiktās minimālās darba algas, kas ir par

6,6 procentpunktiem mazāk nekā vidēji valstī (vidēji valstī – 70,8%).

I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII

2011.gads 53 083 51 923 52 744 54 984 57 588 60 133 63 240 64 909 64 633 64 041 62 997 61 084

2012.gads 58 735 57 324 58 309 60 350 62 807 65 414 67 993 69 344 68 460 68 093 66 667 64 278

2013.gads 62 009 60 478 60 427 63 821 66 778 68 652 71 449 72 018 71 133 70 887 69 388 67 012

2014.gads 64 384 62 557 63 948 66 152 67 681 69 397 71 593 71 413 70 396 69 757 67 922 65 597

2015.gads 8 mēneši 62 852 61 070 62 053 63 220 63 808 64 463 65 644 64 992

40 000

48 000

56 000

64 000

72 000

80 000

9.att. Nodarbināto skaita dinamika laikā no

2011.gada janvāra līdz 2015.gada augustam

18

14.tabula

Nozarē nodarbināto sadalījums pēc darba ienākumu apmēra

Taksācijas

gads

NACE

apkopojošā koda

nosaukums

Nozarē nodarbināto darba ienākumu apmērs, %

alga

0 EUR

mazāki

par

minimālo

algu

minimālā

alga*

no

minimālās

algas līdz

700 EUR

no

700 EUR

līdz

1400 EUR

Virs

1400 EUR

2011.gads

Būvniecības

nozare 12,6 25,0 5,6 30,0 21,0 5,8

ēku būvniecība 17,1 6,5 33,4 29,0 10,0 4,0

inženierbūvniecība 5,6 9,9 2,5 30,1 41,1 10,8

specializētie

būvdarbi 16,3 34,8 8,4 30,9 7,9 1,7

Vidēji valstī 7,1 20,7 5,6 38,6 21,1 6,9

2012.gads

Būvniecības

nozare 11,2 24,9 4,8 30,7 21,5 6,9

ēku būvniecība 15,0 32,9 5,7 30,9 11,4 4,1


specializētie

būvdarbi 14,2 34,0 7,0 33,0 9,8 2,0

Vidēji valstī 6,6 20,1 4,9 38,5 22,3 7,6

2013.gads

Būvniecības

nozare 10,2 22,8 4,2 32,8 22,6 7,4

ēku būvniecība 13,2 29,8 4,8 35,5 11,8 4,9


specializētie

būvdarbi 12,9 30,7 6,1 36,3 11,7 2,3

Vidēji valstī 6,0 18,7 4,2 38,4 24,3 8,4

2014.gads

Būvniecības

nozare 9,3 22,0 4,7 31,5 24,3 8,2

ēku būvniecība 11,5 28,6 5,1 35,5 13,6 5,7


specializētie

būvdarbi 11,8 28,3 7,2 35,7 14,0 3,0

Vidēji valstī 5,8 18,0 4,6 36,0 26,2 9,4

2015.gads

8 mēneši

Būvniecības

nozare 9,7 21,5 4,6 28,8 26,5 8,9

ēku būvniecība 12,5 27,8 5,3 32,3 15,6 6,5


specializētie

būvdarbi 11,8 27,5 6,4 33,5 16,8 4

Vidēji valstī 6,1 18,4 4,7 32,7 27,8 10,3

* Minimālā darba alga laikā no 2011. līdz 2013.gadam – 200 lati (284,57 EUR); 2014.gadā – 320 EUR; 2015.gadā – 360 EUR

2015.gada astoņos mēnešos valstī noteikto minimālo darba algu saņēma 4,6 %

nozarē nodarbināto un to īpatsvars ir līdzīgs vidējam līmenim valstī (4,7 %).

19

10.att. Nodarbināto sadalījums pēc darba ienākumu apmēra

2015.gada astoņos mēnešos

Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar kopējiem nozares rādītājiem, būtiski atšķiras

inženierbūvniecības apakšnozarē nodarbināto saņemtais darba ienākumu apmērs. Šajā

apakšnozarē nodarbināto īpatsvars, kuri 2015.gada astoņos mēnešos saņēma darba

ienākumus, kas mazāki par valstī noteikto minimālo darba algu, ir būtiski mazāks

(10,3 %) nekā vidēji nozarē (21,5 %) un vidēji valstī (18,4 %), un attiecīgi nodarbināto

īpatsvars ar darba ienākumiem virs minimālās darba algas ir būtiski lielāks (82,1 %) nekā

vidēji nozarē (64,2 %) un vidēji valstī (70,8 %).

Nodarbināto vidējie mēneša darba ienākumi

Pēc informācijas darba devēju ziņojumos par VSAOI un IIN, sākot ar 2011.gadu,

vidējie mēneša darba ienākumi būvniecības nozarē, tāpat kā vidēji valstī, palielinās (skatīt

11.attēlu).

6,1%

18,4%

4,7%32,7%

27,8%

10,3%

Vidēji valstī

alga 0 EUR

mazāki par minimālo algu

minimālā alga 360 EUR

9,7%

21,5%

4,6%

28,8%

26,5%

8,9%Būvniecības nozarē

no 360 EUR līdz 700 EUR


virs 1400 EUR


2015.gada

astoņi

mēneši

Būvniecības nozare 590 618 640 683 722

ēku būvniecība 450 467 502 552 600

inženierbūvniecība 853 913 928 968 972

specializētie būvdarbi 372 399 429 485 541

Valstī vidēji 633 660 691 739 781

200

400

600

800

1 000

11.att. Nodarbināto vidējie mēneša ienākumi, EUR

20

2015.gada astoņos mēnešos vidējie mēneša ienākumi nozarē nodarbinātajiem ir

722 EUR, salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo periodu, tie palielinājās par 8,1 % (vidēji

valstī – palielinājās par 7,0 %).

Nozarē nodarbināto vidējie mēneša darba ienākumi 2015.gada astoņos mēnešos

sasniedz 92,4 % no vidējiem mēneša darba ienākumiem valstī. Jāatzīmē, ka, analizējot būvniecības apakšnozarēs nodarbināto vidējos mēneša

darba ienākumus 2015.gada astoņos mēnešos, ēku būvniecības un specializēto būvdarbu

apakšnozarēs nodarbināto vidējie mēneša darba ienākumi ir mazāki (ēku būvniecība –

600 EUR, specializētie būvdarbi – 541 EUR) nekā vidēji nozarē, savukārt

inženierbūvniecības apakšnozarē tie (972 EUR) ir būtiski lielāki nekā vidējie mēneša

darba ienākumi nozarē.

5.2. Nozares darba devēju raksturojums

Darba devēju skaits un darba devēju deklarētais darba ņēmēju skaits

Darba devēju ziņojumos par VSAOI un IIN 2015.gada astoņos mēnešos iesniedza

vidēji 5 937 būvniecības nozares darba devēji, kas ir par 1,0 % mazāk nekā vidēji

2014.gada attiecīgajā periodā (skatīt 12.attēlu).

2015.gada astoņos mēnešos nozares darba devēju īpatsvars bija 7,5 % no visiem

darba devējiem valstī.

Jāatzīmē, ka ēku būvniecības un specializēto būvdarbu apakšnozarēs 2015.gada

astoņos mēnešos vidējais darba devēju skaits bija līdzīgs – attiecīgi vidēji 2 338 darba

devēji un 2 799 darba devēji, savukārt inženierbūvniecības apakšnozarē bija vidēji tikai

13,5 % no visiem darba devējiem nozarē jeb 800 darba devēji.

Būvniecības nozarē lielākā daļa (63,1 %) darba devēju 2015.gada astoņos mēnešos

nodarbināja no viena līdz pieciem darba ņēmējiem (valstī vidēji – 72,6 % darba devēju

norāda no viena līdz pieciem darba ņēmējiem).

I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII

2011.gads 5 464 5 398 5 407 5 411 5 421 5 450 5 500 5 538 5 552 5 566 5 541 5 527

2012.gads 5 497 5 483 5 520 5 524 5 544 5 592 5 622 5 646 5 680 5 684 5 696 5 708

2013.gads 5 721 5 680 5 703 5 711 5 742 5 763 5 840 5 889 5 899 5 900 5 889 5 874

2014.gads 5 914 5 874 5 884 5 885 5 896 5 925 5 939 5 971 5 995 6 000 6 016 6 014

2015.gada 8 mēneši 6 050 6 003 5 981 5 946 5 902 5 895 5 865 5 850

5 000

5 500

6 000

6 500

12.att. Darba devēju skaita dinamika laikā no 2011.gada janvāra

līdz 2015.gada augustam

21

Darba devēju sadalījums pēc vidējiem aprēķinātajiem darba ienākumiem

Lielākā daļa būvniecības nozares darba devēju, kā arī visas valsts darba devēju,

vidējos darba ienākumus aprēķina zem valstī noteiktās minimālās darba algas (skatīt

13.attēlu un 15.tabulu).

Būvniecības nozarē 48,4 % darba devēju 2015.gada astoņos mēnešos iesniedza

darba devēja ziņojumus, kur vidējie aprēķinātie darba ienākumi ir mazāki par valstī

noteikto minimālo darba algu, un to īpatsvars nozarē ir līdzīgs vidējam līmenim valstī

(vidēji valstī – 50,4 %). Salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo periodu, to īpatsvars ir

samazinājies par 1,6 procentpunktiem.

Savukārt 27,3 % nozares darba devēju 2015.gada astoņos mēnešos bija deklarējuši

vidējos darba ienākumus virs valstī noteiktās minimālās darba algas, un to īpatsvars

nozarē ir līdzīgs vidējam līmenim valstī (vidēji valstī – 27,7 %). Salīdzinot ar 2014.gada

attiecīgo periodu, minēto darba devēju īpatsvars nozarē ir nedaudz – par

1,7 procentpunktiem – samazinājies.

13.att. Darba devēju sadalījums pēc vidējiem aprēķinātajiem darba ienākumiem


2015.gada astoņos mēnešos darba ienākumus valstī noteiktās minimālās darba

algas apmērā aprēķināja 5,2 % nozares darba devēju (vidēji valstī – 7,5 %). Salīdzinot ar

2014.gada attiecīgo periodu, to īpatsvars ir palielinājies par 0,6 procentpunktiem.

Jāatzīmē, ka 2015.gada astoņos mēnešos 17,1 % nozares darba devēju iesniedza

darba devēja ziņojumus, kur vidējie aprēķinātie darba ienākumi ir 0 EUR (vidēji valstī –

12,3 %).

2,1%

12,3%

50,4%

7,5%

18,7%

6,8% 2,2%

Vidēji valstī

darba ņēmēji nav norādīti

alga 0 EUR

mazāki par minimālo algu

minimālā alga 360 EUR

2,1%

17,1%

48,4%

5,2%

20,2%

5,8% 1,2%

Būvniecības nozarē



virs 1400 EUR

22

15.tabula

Nozares darba devēju skaita sadalījums pēc vidējiem aprēķinātajiem

darba ienākumiem

Taksācijas

gads

NACE

apkopojošā

koda

nosaukums

Nozares darba devēju vidējais aprēķinātais darba ienākumu apmērs, %

darba

ņēmēji

nav

norādīti

0

EUR

mazāks

par

minimālo

algu

vienāds ar

minimālo

algu*

no

minimālās

algas līdz

700 EUR

no

700 EUR

līdz 1400

EUR

Virs

1400

EUR

2011.gads

Būvniecības

nozare 3,9 24,2 51,8 2,3 14,3 2,8 0,7

ēku

būvniecība 4,3 27,9 49,6 2,2 12,9 2,2 0,9

inženierbūvni

ecība 3,4 16,5 45,4 1,5 22,1 9,3 1,8

specializētie

būvdarbi 3,7 23,1 54,9 2,6 13,6 1,7 0,4

VIDĒJI

VALSTĪ 3,8 17,6 52,6 3,6 16,8 4,2 1,4

2012.gads

Būvniecības

nozare 3,3 21,7 52,0 2,2 16,5 3,5 0,8

ēku

būvniecība 3,8 25,3 50,6 1,7 14,9 2,7 1,0

inženierbūvni

ecība 2,1 14,8 45,8 1,6 22,9 10,6 2,2

specializētie

būvdarbi 3,2 20,5 55,0 2,3 16,1 2,5 0,4

VIDĒJI

VALSTĪ 3,4 16,3 52,5 3,5 18,2 4,5 1,6

2013.gads

Būvniecības

nozare 2,8 18,5 51,6 2,1 20,1 3,9 1,0

ēku

būvniecība 3,1 21,2 50,8 1,7 18,8 3,2 1,2

inženierbūvni

ecība 2,0 13,2 42,9 1,5 27,1 10,6 2,7

specializētie

būvdarbi 2,7 17,7 54,5 2,5 19,4 2,8 0,4

VIDĒJI

VALSTĪ 3,1 14,1 52,6 3,3 20,0 5,1 1,8

2014.gads

Būvniecības

nozare 2,6 16,7 49,0 4,8 21,1 4,6 1,2

ēku

būvniecība 2,8 18,4 49,5 4,0 20,7 3,4 1,2

inženierbūvni

ecība 1,7 12,7 42,9 3,5 24,6 11,9 2,7

specializētie

būvdarbi 2,6 16,5 50,1 5,8 20,6 3,7 0,7

VIDĒJI

VALSTĪ 2,7 12,6 49,4 7,4 20,0 5,9 2,0

2015.gads

8 mēneši

Būvniecības

nozare 2,1 17,1 48,4 5,2 20,2 5,8 1,2

ēku

būvniecība 2,3 18,3 49,0 4,4 20,1 4,6 1,3

inženierbūvni

ecība 1,0 12,0 43,7 4,9 22,9 12,5 3,0

specializētie

būvdarbi 2,3 17,5 49,2 5,9 19,6 4,9 0,6

23

Taksācijas

gads

NACE

apkopojošā

koda

nosaukums

Nozares darba devēju vidējais aprēķinātais darba ienākumu apmērs, %

darba

ņēmēji

nav

norādīti

0

EUR

mazāks

par

minimālo

algu

vienāds ar

minimālo

algu*

no

minimālās

algas līdz

700 EUR

no

700 EUR

līdz 1400

EUR

Virs

1400

EUR

VIDĒJI

VALSTĪ 2,1 12,3 50,4 7,5 18,7 6,8 2,2

* Minimālā darba alga laikā no 2011. līdz 2013.gadam – 200 lati (284,57 EUR); 2014.gadā – 320 EUR; 2015.gadā – 360 EUR

Jāatzīmē, ka inženierbūvniecības apakšnozarē 2015.gada astoņos mēnešos ir

lielāks to darba devēju īpatsvars (38,4 %) nekā vidēji nozarē (27,7 %), kuri aprēķinājuši

vidējos darba ienākumus virs valstī noteiktās minimālās darba algas, un attiecīgi mazāks

darba devēju īpatsvars (43,7 %) nekā vidēji nozarē (50,4 %), kuri aprēķinājuši darba

ienākumus mazākus par valstī noteikto minimālo darba algu.

5.3. Informācija par nozarē nodarbināto profesijām

Būvniecības nozarē 2015.gada astoņos mēnešos vidējā stundas tarifa likme

svārstās no 5,24 EUR līdz 5,90 EUR, savukārt, vidējais nostrādāto stundu skaits vienai

darba vietai mēnesī apskatītajā periodā ir no 120 stundām līdz 136 stundām mēnesī (skatīt

14.attēlu). Turklāt jāuzsver, ka visos 2015.gada mēnešos vidējais nostrādāto stundu skaits

ir zemāks par normālo darba laiku.

2015.gada astoņos mēnešos augstākā vidējā stundas tarifa likme un arī lielākais

nostrādāto stundu skaits ir inženierbūvniecības apakšnozarē, kurā vidējā stunda tarifa

likme svārstās no 6,16 EUR līdz 7,25 EUR, savukārt ēku būvniecības un specializēto

būvdarbu apakšnozarēs vidējās stundas tarifa likmes ir līdzīgas (skatīt 16.tabulu).

124 120 131 123 120 124 136 126

5,36

5,57

5,24

5,775,90

5,74 5,775,69

4

5

6

110

115

120

125

130

135

140

I II III IV V VI VII VIII

14.att. Būvniecības nozares vidējo nostrādāto stundu skaita

vienai darba vietai un vidējās stundas tarifa likmes dinamika


Vidējais nostrādāto stundu skaits mēnesī Vidējā stundas tarifa likme, EUR

24

16.tabula

Informācija par vidējo stundas tarifa likmi un vidējo nostrādāto stundu

skaitu 2015.gada astoņos mēnešos

NACE apkopojošā

koda nosaukums

Vidējais nostrādāto stundu skaits mēnesī Vidējā stundas tarifa likme, EUR

I II III IV V VI VII VIII I II III IV V VI VII VIII

Būvniecības nozare 124 120 131 123 120 124 136 126 5,36 5,57 5,24 5,77 5,9 5,74 5,77 5,69

ēku būvniecība 116 113 123 114 112 114 127 117 4,79 4,99 4,81 4,98 5,17 5,12 4,87 5,07

inženierbūvniecība 138 132 144 135 134 138 151 141 6,47 6,71 6,16 7,13 7,23 6,92 7,25 6,83

specializētie būvdarbi 117 113 122 116 112 115 125 117 4,46 4,63 4,39 4,65 4,68 4,58 4,48 4,67

2015.gada augustā būvniecības nozarē 50,0 % darba vietu nostrādāto stundu skaits

bija no 121 līdz 168 stundām, kas, salīdzinot ar valsts rādītājiem, ir par 1,5

procentpunktiem vairāk. Darba vietu skaits nozarē, kurās nostrādāto stundu skaits ir

mazāks par 40 stundām, ir 12,4 % jeb 7 245 darba vietas, bet gandrīz tikpat daudz darba

vietās nostrādāto stundu skaits ir lielāks par 168 stundām (skatīt 15.attēlu).

15.att. darba vietu sadalījums pēc nostrādāto stundu skaita 2015.gada augustā

Būvniecības nozarē 2015.gada astoņos mēnešos izplatītākās profesijas ir

būvstrādnieks (vidēji 3 739 darba vietas), būvdarbu vadītājs (2 400 darba vietas), kā arī

būvnieks ar 2 264 darba vietām (skatīt 17.tabulu).

17.tabula

Informācija par izplatītākajām profesijām ceļojumu biroju un tūrisma

operatoru pakalpojumu nozarē 2015.gada astoņos mēnešos

Profesija

Vidējais

darba vietu

skaits

Vidējais nostrādāto

stundu skaits vienai

darba vietai mēnesī

Vidējā stundas

tarifa likme,

EUR

931301 Būvstrādnieks 3 739 118 3,62

132305 Būvdarbu vadītājs 2 400 102 7,29

711102 Būvnieks 2 264 124 4,16

112014 Valdes loceklis 1 741 112 5,58

741102 Elektromontieris 1 445 135 5,69

711101 Ēku celtnieks 1 374 124 3,54

12,3%

12,0%

16,7%

48,5%

10,5%

Valstī

Līdz 40 stundām

No 41 līdz 80 stundām


12,4%

11,0%

14,4%

50,0%

12,2%

Būvniecības nozarē


Virs 168 stundām

25

Profesija

Vidējais

darba vietu

skaits

Vidējais nostrādāto

stundu skaits vienai

darba vietai mēnesī

Vidējā stundas

tarifa likme,

EUR

711501 Namdaris 1 081 122 4,14

711401 Betonētājs 994 122 5,49

932909 Palīgstrādnieks 1 432 111 3,17

833203 Kravas automobiļa vadītājs 1 166 146 5,44

Izplatītākās profesijas pārstāvji nozarē – būvstrādnieki – 2015.gada astoņos

mēnešos vidēji strādāja nepilnu darba laiku – 118 stundas un vidējā stundas tarifa likme

bija 3,62 EUR. Savukārt profesijas – būvdarbu vadītājs – darba vietās vidējais nostrādāto

stundu skaits bija 102 stundas mēnesī, bet vidējā stundas tarifa likme bija 7,29 EUR

(skatīt 18.tabulu), bet profesijā būvnieks vidējā stundas tarifa likme bija 4,16 EUR un

vidējais nostrādāto stundu skaits bija 124 stundas.

5.4. Nozares mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju raksturojums

Atšķirībā no nodarbinātajiem pie vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājoša

nodokļu maksātāja, darbiniekiem pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja iedzīvotāju

ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek noteiktas no

mikrouzņēmumu apgrozījuma, nesamazinot izmaksājamo ienākumu apmēru – respektīvi

mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijās, kas izmantotas analīzē, noradīti nodarbināto neto

darba ienākumi.

2015.gada 3.ceturksnī nozarē bija 3 612 darba devēji – mikrouzņēmumu nodokļa

maksātāji un to skaits, salīdzinot ar 2015.gada 2.ceturksni, samazinājies, lai gan

iepriekšējos periodos bija vērojams palielinājums (skatīt 17.attēlu). Mikrouzņēmumu

nodokļa maksātāju skaita samazinājums 2015.gada 3.ceturksnī ir vērojams arī

apakšnozarēs. Ņemot vērā, ka darba devēju – mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits

tiek noteikts pēc iesniegtajām mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijām.

Jāatzīmē, ka, Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ir noteikts darbinieka ienākuma

maksimālais ierobežojums mēnesī – 2013.gadā 711,44 EUR (500 latu) un sākot ar

2014.gadu 720 EUR.

1.cet. 2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet. 2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet. 2.cet. 3.cet.

2013.gads 2014.gads 2015.gads

Kopā nozarē 1936 2212 2438 2578 2738 3044 3400 3656 3616 3809 3612

Specializētie būvdarbi 1183 1366 1518 1614 1715 1925 2173 2343 2345 2481 2353

Inženierbūvniecība 124 146 156 162 171 190 197 210 197 203 209

Ēku būvniecība 629 700 764 802 852 929 1030 1103 1074 1125 1050

0

500

1 000

1 500

2 000

2 500

3 000

3 500

4 000

17.att. Darba devēju (tajā skaitā saimnieciskās darbības veicēju) -

mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaita dinamika nozarē

26

Liels īpatsvars ir nozares mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, pie kuriem darba

vietās ienākumi ir no valstī noteiktas minimālas algas līdz noteiktajam maksimālam

ierobežojumam (skatīt 18.tabulu). Jāatzīmē, ka pieaug mikrouzņēmumu nodokļa

maksātāju skaits, pie kuriem darba vietās nav ienākumu vai darba vietās vidējie mēneša

ienākumi ir zemāki par valstī noteikto minimālo algu. Galvenokārt ienākumi nav norādīti

pie nozares mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ar vienu darba vietu.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, pie kuriem vidējie mēneša ienākumi darba vietās ir

virs valstī noteiktās minimālās algas, lielāks īpatsvars ir specializēto būvdarbu nozarē un

2015.gada trijos ceturkšņos tas ir lielāks nekā valstī.

18.tabula

Darba devēju (tajā skaitā saimnieciskās darbības veicēju) –

mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju sadalījums pēc vidējiem ienākumiem

Taksācijas

gads Nozares nosaukums

Ienākumu apmērs, %

nav

ienākumu

zem

minimālās

algas

no minimālās algas

un līdz

ierobežojumam

virs

ierobežojuma

2013.gads

Nozarē 10,9 11,0 77,4 0,6

Ēku būvniecība 13,0 10,9 75,2 0,9

Inženierbūvniecība 10,2 8,4 81,3 0,0

Specializētie

būvdarbi 10,0 11,3 78,1 0,6

VALSTĪ 14,4 22,5 62,3 0,8

2014.gadas

Nozarē 11,7 14,1 73,3 0,9

Ēku būvniecība 14,0 13,3 71,3 1,4


Specializētie

būvdarbi 10,7 14,7 74,0 0,7

VALSTĪ 14,9 25,8 58,5 0,8

2015.gads

(1.,2.,

3.ceturksnis)

Nozarē 13,7 18,9 66,3 1,1

Ēku būvniecība 16,6 16,5 65,9 1,0


Specializētie

būvdarbi 12,7 20,2 66,1 1,0

VALSTĪ 13,9 29,8 55,3 0,9

2015.gada trijos ceturkšņos 44 nozares mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem

vidējie mēneša ienākumi darba vietā bija virs ierobežojuma. No tiem 28 mikrouzņēmumu

nodokļa maksātāji ir nodarbināti specializēto būvdarbu nozarē.

Nozares mikrouzņēmumu nodokļu maksātājiem 2015.gada 3.centurksnī vidēji bija

divas darba vietas.

2015.gada 3.ceturksnī nozares mikrouzņēmumu nodokļu maksātāji nodarbināja

11 395 darbiniekus. Straujāks nodarbināto palielinājums 2015.gadā trijos ceturkšņos,

salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo periodu, bija specializēto būvdarbu nozarē (20,6 %)

(skatīt 18.attēlu), kas skaidrojams gan ar jaunu darbavietu izveidošanos pie esošiem

mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, gan pie jaunreģistrētiem mikrouzņēmumu

nodokļa maksātājiem.

27

Vidējie mēneša ienākumi darba vietās pie nozares mikrouzņēmumu nodokļa

maksātājiem gan 2014.gadā, gan 2015.gada trijos ceturkšņos ir augstāks nekā valstī

kopumā (skatīt 19.attēlu).

Lai gan 2013.gadā, 2014.gadā un 2015.gada trijos ceturkšņos vidējie mēneša

ienākumi darba vietās pie būvniecības nozares mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem

bija lielāki nekā valstī. Tomēr jāatzīmē, ka, salīdzinot 2015.gada trijos ceturkšņos vidējos

mēneša ienākumus ar 2014.gadā vidējiem ienākumiem pie nozares mikrouzņēmumu

nodokļa maksātājiem, tie ir samazinājušies par 0,7 %.

1.cet. 2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet. 2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet. 2.cet. 3.cet.

2013.gads 2014.gads 2015.gads

Kopā nozarē 5 540 6 720 7 879 8 131 8 344 9 345 10 507 10 888 10 704 11 252 11 395

Specializētie būvdarbi 3 416 4 149 4 925 5 149 5 220 5 869 6 667 6 981 6 892 7 253 7 277

Inženierbūvniecība 345 480 545 563 584 644 708 698 649 668 698

Ēku būvniecība 1 814 2 154 2 467 2 495 2 609 2 920 3 235 3 333 3 293 3 471 3 543

0

2 000

4 000

6 000

8 000

10 000

12 000

18.att. Nodarbināto pie nozares mikrouzņēmumu nodokļa

maksātājiem dinamika

2013.gadā 2014.gadā2015.gads 1.,2.,3.

ceturksnī

Ēku būvniecība 541 553 549

Inženierbūvniecība 530 540 539

Specializētie būvdarbi 546 557 551

Kopā nozarē 544 554 550

VALSTĪ 486 502 495

440

460

480

500

520

540

560

580

19.att.Vidējie mēneša ienākumi darba vietās pie mikrouzņēmumu

nodokļa maksātājiem

28

19.tabulu

Vidējais darba vietu pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem skaita

sadalījums pēc ienākumu apmēra

Taksācijas

gads

Nozares

nosaukums

Ienākumu apmērs, %

nav

ienākumu

zem minimālās

algas

no minimālās

algas un līdz

ierobežojumam

virs

ierobežojuma

2013.gads

Nozarē 28,3 11,1 60,3 0,3

Ēku būvniecība 31,3 11,0 57,4 0,3


Specializētie

būvdarbi 27,2 11,0 61,6 0,3

VALSTĪ 23,6 18,3 57,7 0,3

2014.gadas

Nozarē 27,8 12,9 58,8 0,4

Ēku būvniecība 31,2 12,6 55,5 0,6


Specializētie

būvdarbi 26,5 12,9 60,2 0,4

VALSTĪ 23,3 20,5 55,8 0,4

2015.gads

(1.,2.,

3.ceturksnis)

Nozarē 28,1 15,4 56,1 0,4

Ēku būvniecība 31,3 15,1 53,2 0,4


Specializētie

būvdarbi 27,0 15,4 57,2 0,4

VALSTĪ 22,9 23,2 53,6 0,4

Vērtējot ienākumus darba vietās pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem pēc to

piederības apakšnozarei, nākas secināt, ka starp buvniecības apakšnozarēm pastāv

atšķirība (skatīt 19.tabulu).

6. VID administrēto kopbudžeta maksājumu parādi un nodokļu samaksas termiņa

pagarinājumi

VID administrēto kopbudžeta maksājumu kopējais parāds 2015.gada 1.oktobrī

bija 1 468,27 milj. EUR. Būvniecības nozarē nodarbināto nodokļu maksātāju parāds

2015.gada 1.oktobrī bija 157,97 milj. EUR, kas ir 10,8 % no kopējās parādu summas

(skatīt 19.attēlu).

01.10.2013. 01.10.2014. 01.10.2015.

Aktuālie parādi 82,92 96,14 102,86

Termiņa pagarinājumi 6,70 3,94 4,10

Apturētie parādi 35,94 42,22 51,01

KOPĀ 125,56 142,30 157,97

0

40

80

120

160

19.att. VID adminstrēto budžeta maksājumu kopējais parāds, milj. euro

29

Būvniecības nozares nodokļu maksātājiem 2015.gada 1.oktobrī, salīdzinot ar

2014.gada 1.oktobri, kopējā nodokļu parādu summa ir palielinājusies par

15,67 milj. EUR jeb 11,0 % (skatīt 20.tabulu).

20.tabula

VID administrēto kopbudžeta maksājumu parādu struktūra būvniecības nozares

nodokļu maksātājiem un valstī, milj. EUR

Parāds

2013.gada

1.oktobrī

Parāds

2014.gada

1.oktobrī

Parāds

2015.gada

1.oktobrī

Izmaiņas 2015.gadā

milj. EUR %

Kopējā parādu summa valstī

Parāda summa kopā,

t.sk.: 1 418,59 1 432,68 1 468,27 35,59 2,5

-aktuālie parādi 921,51 1 003,16 1 062,47 59,31 5,9

-termiņa pagarinājumi 81,23 61,11 73,65 12,54 20,5

-apturētie parādi 415,85 368,41 332,15 -36,26 -9,8

Kopējā parādu summa būvniecības nozarē


t.sk.: 125,56 142,30 157,97 15,67 11,0

-aktuālie parādi 82,92 96,14 102,86 6,72 7,0


-apturētie parādi 35,94 42,22 51,01 8,79 20,8

Lielākais kopējais parāds būvniecības nozarē 2015.gada 1.oktobrī ir ēku

būvniecībai – 82,57 milj. EUR jeb 52,3 %. Specializēto būvdarbu apakšnozares nodokļu

maksātāju kopējais parāds 2015.gada 1.oktobrī ir 61,46 milj. EUR jeb 38,9 % no

būvniecības nozares kopējā parāda. Inženierbūvniecības apakšnozarē nodokļu maksātāju

kopējais parāds 2015.gada 1.oktobrī ir 13,93 milj. EUR jeb 8,8 %. Informāciju par

būvniecības apakšnozaru parādu struktūru skatīt 13.pielikumā.

Būvniecības nozares nodokļu maksātāju kopējā nokavēto maksājumu struktūrā

2015.gada 1.oktobrī lielākais īpatsvars ir PVN parādiem – 56,5 % jeb 89,21 milj. EUR,

UIN parādiem – 16,0 % jeb 25,29 milj. EUR, kā arī VSAOI parādiem – 15,6 % jeb 24,64

milj. EUR (skatīt 21.tabulu).

21.tabula

Būvniecības nozares nodokļu maksātāju VID administrēto kopbudžeta

maksājumu parādi sadalījumā pa nodokļu veidiem, milj. EUR

Parāds

2013.gada

1.oktobrī

Parāds

2014.gada

1.oktobrī

Parāds

2015.gada

1.oktobrī


milj. EUR %


t.sk.: 125,56 142,30 157,97 15,67 11,0

-aktuālie parādi 82,92 96,14 102,86 6,72 7,0



UIN, t.sk.: 19,29 22,59 25,29 2,70 12,0

-aktuālie parādi 11,39 14,11 16,04 1,93 13,7

-termiņa pagarinājumi 1,45 1,36 1,21 -0,15 -11,0

30

Parāds

2013.gada

1.oktobrī

Parāds

2014.gada

1.oktobrī

Parāds

2015.gada

1.oktobrī


milj. EUR %


PVN, t.sk.: 70,33 80,53 89,21 8,68 10,8

-aktuālie parādi 46,27 53,93 58,98 5,05 9,4



IIN, t.sk.: 15,80 17,25 17,36 0,11 0,6

-aktuālie parādi 11,20 12,48 10,17 -2,31 -18,5



VSAOI, t.sk.: 19,29 20,77 24,64 3,87 18,6

-aktuālie parādi 13,28 14,55 16,29 1,74 12,0



2015.gada 1.oktobrī 91,9 % no kopējās būvniecības nozares nodokļu maksātāju

parādu summas (145,15 milj. EUR) veido relatīvi neliela nodokļu maksātāju – juridisko

personu – grupa ar parādiem virs 10 tūkst. EUR (skatīt 22.tabulu). Savukārt no nodokļu

parādnieku skaita struktūras fiziskām personām 13,2 % nodokļu parāds nepārsniedz

100 EUR. No nodokļu parādnieku skaita struktūras juridiskām personām 18,6 % nodokļu

parāds nepārsniedz 100 EUR.

22. tabula

Būvniecības nozares parādnieku skaita struktūra

pēc kopējā parāda lieluma uz 2015.gada 1.oktobri

Nodokļu parādnieku skaita

struktūra, % Kopējais parāds, tūkst. EUR

Parāda lielums Fiziskās

personas

Juridiskās

personas

Fizisko personu

parādi

Juridisko

personu parādi

Mazāks par 1 EUR 2,8 4,7 0,07 0,12

No 1 EUR līdz 10 EUR 1,7 3,6 0,71 1,52

No 10 EUR līdz 100 EUR 8,7 10,3 48,58 52,17

No 100 EUR līdz 1 tūkst. EUR 9,9 17,3 280,46 800,07

No 1 tūkst. EUR līdz

10 tūkst. EUR 1,2 23,1 325,50 9 368,06


100 tūkst. EUR 0,2 13,6 580,21 44 746,77


1 milj. EUR 0,0 2,7 1 368,28 71 468,69

Virs 1 milj. EUR 0,0 0,2 28 936,66

Kopā 24,4 75,6 2 603,80 155 374,06

Informāciju par būvniecības nozares apakšnozaru parādnieku skaita struktūru pēc

kopējā parāda lieluma 2015.gada 1.oktobrī skatīt 14.pielikumā.

2015.gada deviņos mēnešos 328 būvniecības nozares nodokļu maksātājiem

piešķirti 568 nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi par kopējo summu 4,53 milj. EUR,

31

savukārt 2014.gada deviņos mēnešos 263 nodokļu maksātājiem piešķirti 480 nodokļu

samaksas termiņa pagarinājumi par kopējo summu 5,37 milj. EUR (skatīt 23.tabulu).

23.tabula

Būvniecības nozares nodokļu maksātājiem piešķirto

nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu summas,

termiņa pagarinājumu skaits un nodokļu maksātāju skaits

Gads

Nodokļu

maksātāju

skaits

Piešķirtā nodokļu

samaksas termiņa

pagarinājumu

summa, milj. EUR

Nodokļu

samaksas

termiņa

pagarinājumu

skaits

2013.gada deviņos

mēnešos 441 9,12 831

2014.gada deviņos

mēnešos 263 5,37 480

2015.gada deviņos

mēnešos 328 4,53 568

Būvniecības nozares nodokļu maksātāju skaits, kas izmanto iespēju pagarināt

samaksas termiņu, 2015.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2014.gadu deviņiem

mēnešiem, ir palielinājies par 24,7 % jeb 65 nodokļu maksātājiem. Kopējā piešķirtā

termiņa pagarinājumu summa 2015.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2014.gadu

deviņiem mēnešiem, ir samazinājusies par 0,84 milj. EUR jeb 15,7 %. No būvniecības

nozares apakšnozaru nodokļu maksātājiem, kam 2015.gada deviņos mēnešos ir lielākais

piešķirto termiņa pagarinājumu īpatsvars – 43,3%, ir specializēto būvdarbu nodokļu

maksātājiem un ēku būvniecība 43,3%

2015.gada deviņos mēnešos 29,6 % būvniecības nozares nodokļu maksātāju

piešķirti PVN nodokļa samaksas termiņa pagarinājumi, bet 22,9 % piešķirti VSAOI

nodokļa samaksas termiņa pagarinājumi. Lielākā piešķirto nodokļu samaksas termiņa

pagarinājumu summa 2015.gada deviņos mēnešos ir UIN – 1,51 milj. EUR jeb 33,3 %

no kopējās piešķirto nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu summas.

Otra lielākā piešķirto nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu summa ir PVN.

2015.gada deviņos mēnešos piešķirtā nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma summa ir

1,34 milj. EUR jeb 29,6 % no kopējās būvniecības nozares nodokļu maksātājiem

piešķirtās nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu summas. Savukārt VSAOI samaksai

piešķirtā nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu summa 2015.gada deviņos mēnešos

bija 1,26 milj. EUR jeb 27,8 % no kopējās piešķirto termiņa pagarinājumu summas.

Informāciju par būvniecības nozares apakšnozaru nodokļu maksātājiem

piešķirtajiem nodokļu samaksas termiņa pagarinājumiem, to skaitu un summu

skatīt 15.pielikumā.

32

1.pielikums

Tekstā lietoto saīsinājumu saraksts

IIN – iedzīvotāju ienākuma nodoklis

MUN – mikrouzņēmumu nodoklis

NACE 2.red. – saimnieciskās darbības statistiskais klasifikators (2.redakcija)

PVN – pievienotās vērtības nodoklis

TP – nodokļu samaksas termiņa pagarinājums

UIN – uzņēmumu ienākuma nodoklis

VID – Valsts ieņēmumu dienests

VSAOI – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

IK IIP – individuālā komersanta ieņēmumu/izdevumu pārskats

33

2.pielikums

Aprēķināto pamatnodokļu attiecība pret

apgrozījumu vai saimnieciskās darbības ieņēmumiem

Nodokļu maksātāju

apgrozījuma lieluma

grupas

2013.gads 2014.gads

PV

N

atm

ak

sas

no

va

lsts

bu

dže

ta

PV

N

atm

ak

sas

no

va

lsts

bu

dže

ta

da

rba

ņem

ējie

m

ap

rēķ

inā

tās

VS

AO

I

da

rba

ņēm

ējie

m

ap

rēķ

inā

tais

IIN

UIN

IIN

no

saim

nie

cisk

ās

da

rbīb

as

MU

N

pa

ma

tno

do

kļi

ko

pā

PV

N

atm

ak

sas

no

va

lsts

bu

dže

ta

PV

N

atm

ak

sas

no

va

lsts

bu

dže

ta

da

rba

ņem

ējie

m

ap

rēķ

inā

tās

VS

AO

I

da

rba

ņēm

ējie

m

ap

rēķ

inā

tais

IIN

UIN

IIN

no

saim

nie

cisk

ās

da

rbīb

as

MU

N

pa

ma

tno

do

kļi

ko

pā

Nodokļu maksātāju – fizisko personu – nodokļu slogs

KOPĀ 0,66 -0,31 0,96 0,01 4,24 4,73 10,29 0,50 -0,11 0,79 0,01 0,00 5,33 5,96 12,48

No 0,01 tūkst. EUR līdz

1 tūkst. EUR 0,95 6,54 2,25 9,74 0,01 -0,20 0,54 0,00 0,00 18,86 4,76 23,97


10 tūkst. EUR 0,13 -0,06 1,01 7,02 4,18 12,28 0,08 -0,04 0,88 0,01 0,00 9,74 5,41 16,08


100 tūkst. EUR 0,98 -0,32 0,94 0,02 2,82 5,29 9,73 0,70 -0,11 0,70 0,01 0,00 2,79 6,26 10,35

Virs 100 tūkst. EUR 0,05 -3,20 0,56 1,50 -1,09

Nodokļu maksātāju – juridisko personu – nodokļu slogs

KOPĀ 2,61 -3,61 3,83 2,02 0,66 0,10 5,61 1,91 -3,80 3,92 2,11 0,58 0,00 0,13 4,85

No 0,01 tūkst. EUR līdz

1 tūkst. EUR 5,31 -85,59 25,98 15,85 0,35 3,72 -34,38 11,64 -109,87 28,97 12,24 9,42 0,00 5,70 -41,9


10 tūkst. EUR 4,24 -25,89 5,21 2,46 0,58 4,28 -9,12 9,14 -10,23 5,15 2,41 0,76 0,00 4,80 12,03


100 tūkst. EUR 4,36 -5,59 3,40 1,60 0,66 3,15 7,58 4,16 -2,25 3,37 1,62 0,52 0,00 3,89 11,31


1 milj. EUR 2,90 -4,09 3,86 1,91 1,01 0,03 5,62 2,71 -4,23 4,05 2,06 0,99 0,00 0,03 5,61

KOPĀ nozarē

Aprēķināto nodokļu

attiecība pret kopējo

nozares apgrozījumu

2,61 -3,61 3,82 2,02 0,66 0,01 0,11 5,62 1,91 -3,79 3,92 2,11 0,58 0,01 0,15 4,88

34

3.pielikums

VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi no būvniecības nozares nodokļu

maksātājiem no 2011.gada līdz 2014.gadam, milj. EUR

Taksācijas

gads

NACE apkopojošā koda

nosaukums UIN PVN VSAOI IIN MUN

Pārējie nodokļi

un maksājumi

VID administrētie

kopbudžeta ieņēmumi

2011.gads

Būvniecības nozare 7,89 134,40 127,14 71,97 0,76 6,33 348,50

ēku būvniecība 1,93 31,18 29,83 16,82 0,23 1,36 81,36

inženierbūvniecība 2,90 71,94 74,71 43,12 0,07 4,20 196,93

specializētie būvdarbi 3,06 31,28 22,60 12,03 0,46 0,77 70,21

VALSTĪ KOPĀ 278,99 1 364,04 1 834,26 1 123,87 13,01 1 074,48 5 688,66

2012.gads

Būvniecības nozare 21,30 124,38 146,71 83,50 2,20 5,97 384,06

ēku būvniecība 11,15 40,19 35,85 19,94 0,67 1,23 109,04


specializētie būvdarbi 5,79 18,74 27,74 15,73 1,37 0,91 70,28

VALSTĪ KOPĀ 345,85 1 588,78 1 972,68 1 231,18 28,16 1 214,50 6 381,15

2013.gads

Būvniecības nozare 33,24 -13,05 166,23 93,44 3,84 27,29 310,99

ēku būvniecība 11,36 -10,02 43,21 24,14 1,10 1,46 71,25


specializētie būvdarbi 8,72 -8,98 32,19 18,28 2,45 0,88 53,54

VALSTĪ KOPĀ 360,82 1 666,80 2 150,32 1 317,56 40,53 1 191,39 6 727,42

2014.gads


ēku būvniecība 10,12 -37,88 47,36 28,17 1,57 1,72 51,05

inženierbūvniecība 10,13 -14,73 89,45 51,36 0,41 1,42 138,03


VALSTĪ KOPĀ 352,73 1 803,71 2 197,22 1 372,72 51,07 1 202,81 6 980,28

Izmaiņas

2014.gadā

Būvniecības

nozare

milj. EUR -4,79 -60,03 5,77 6,67 1,74 -23,10 -73,74

% -14,4% - 3,5% 7,1% 45,4% -84,7% -23,7%

ēku būvniecība milj. EUR -1,24 -27,87 4,15 4,03 0,47 0,26 -20,20

% -10,9% - 9,6% 16,7% 42,9% 17,6% -28,4%

inženierbūvniecība milj. EUR -3,03 -20,68 -1,38 0,34 0,12 -23,53 -48,17

% -23,0% - -1,5% 0,7% 39,2% -94,3% -25,9%

specializētie

būvdarbi

milj. EUR -0,52 -11,49 3,00 2,30 1,15 0,18 -5,38

% -6,0% - 9,3% 12,6% 47,2% 20,3% -10,0%

VALSTĪ KOPĀ milj. EUR -8,09 136,91 46,91 55,17 10,54 11,42 252,86

% -2,2% 8,2% 2,2% 4,2% 26,0% 1,0% 3,8%

35

4.pielikums

VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi no būvniecības nozares nodokļu

maksātājiem 2014.gada desmit mēnešos un 2015.gada desmit mēnešos, milj. EUR

Taksācijas gads NACE apkopojošā koda

nosaukums UIN PVN VSAOI IIN MUN

Pārējie nodokļi

un maksājumi

VID

administrētie

kopbudžeta

ieņēmumi

2014.gada

desmit mēneši


ēku būvniecība 8,46 -28,49 38,72 22,88 1,44 1,37 44,38



VALSTĪ KOPĀ 292,73 1503,34 1810,20 1120,83 47,52 1020,84 5 795,45

2015.gada

desmit mēneši


ēku būvniecība 10,25 -25,33 38,27 22,50 1,76 3,61 51,07



VALSTĪ KOPĀ 317,96 1 579,57 1 914,73 1 162,20 54,95 1 053,80 6 083,21

Izmaiņas

(2015.gads –

2014.gads)

Būvniecības

nozare

milj. EUR -3,15 4,49 0,61 -0,68 1,16 6,12 8,56

% -13,3% - 0,4% -0,8% 22,8% 172,2% 4,2%

ēku būvniecība milj. EUR 1,79 3,16 -0,45 -0,38 0,32 2,24 6,69

% 21,2% - -1,2% -1,6% 22,3% 163,9% 15,1%

inženierbūvniecība milj. EUR -3,48 -1,23 -1,64 -1,77 0,09 3,55 -4,48

% -43,2% - -2,2% -4,2% 24,4% 275,9% -3,7%

specializētie

būvdarbi

milj. EUR -1,46 2,57 2,70 1,47 0,75 0,33 6,35

% -20,7% - 9,4% 8,8% 22,8% 36,2% 16,0%

VALSTĪ KOPĀ milj. EUR 25,23 76,23 104,53 41,37 7,43 32,96 287,76

% 8,6% 5,1% 5,8% 3,7% 15,6% 3,2% 5,0%

36

5.pielikums

Būvniecības nozares juridisko personu skaita struktūra pēc VID administrēto nodokļu ieņēmumu apmēra

no 2011. gada līdz 2014.gadam un 2015.gada desmit mēnešos, salīdzinot ar esošo valstī kopā 2015.gada desmit mēnešos

Nodokļu maksājumu

lieluma grupas

Būvniecības nozare VALSTĪ KOPĀ

2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads 2015.gada desmit mēneši 2015.gada desmit mēneši

ieņēmumu

summa,

milj. EUR

nodokļu

maksātāju

īpatsvars,%

ieņēmumu

summa,

milj. EUR

nodokļu

maksātāju

īpatsvars,%

ieņēmumu

summa,

milj. EUR

nodokļu

maksātāju

īpatsvars,%

ieņēmumu

summa,

milj. EUR

nodokļu

maksātāju

īpatsvars,%

ieņēmumu

summa,

milj. EUR

nodokļu

maksātāju

īpatsvars,%

ieņēmumu

summa,

milj. EUR

nodokļu

maksātāju

īpatsvars,%

Virs 1 milj. EUR 199,10 0,8 215,70 0,9 178,35 0,5 134,78 0,3 103,33 0,2 3664,76 0,6


1 milj. EUR 110,44 6,2 114,52 5,8 82,12 4,0 75,70 3,3 65,59 2,7 1507,97 4,4


100 tūkst. EUR 42,58 21,7 50,60 22,2 45,64 18,0 48,38 18,0 46,78 16,6 661,60 17,4


10 tūkst. EUR 8,00 34,0 9,27 35,1 11,00 36,8 12,87 39,9 13,53 40,0 160,19 35,8

No 100 EUR līdz

1 tūkst. EUR 0,57 20,2 0,63 19,3 0,74 19,0 0,76 18,1 0,76 16,9 10,97 19,2

No 20 EUR līdz 100 EUR 0,01 4,1 0,01 3,6 0,02 3,6 0,02 3,3 0,04 8,6 0,70 10,8

No 0,01 EUR līdz 20 EUR 0,001 1,6 0,001 1,9 0,00 1,8 0,001 1,9 0,001 1,4 0,02 1,7

Atmaksa lielāka par

iemaksām -18,45 11,3 -12,37 11,1 -34,11 16,2 -39,59 15,1 -27,95 13,7 -256,97 10,2

Kopā 342,26 100,0 378,37 100,00 283,75 100,00 232,91 100,00 202,08 100,00 5749,23 100,00

37

6.pielikums

Ēku būvniecības apakšnozares juridisko personu skaita struktūra pēc

VID administrēto nodokļu ieņēmumu apmēra no 2011. līdz 2014.gadam un 2015.gada desmit mēnešos

Nodokļu maksājumu

lieluma grupas

ĒKU BŪVNIECĪBA

2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads 2015.gada desmit mēneši

ieņēmumu

summa,

milj. EUR

nodokļu

maksātāju

īpatsvars,%

ieņēmumu

summa,

milj. EUR

nodokļu

maksātāju

īpatsvars,%

ieņēmumu

summa,

milj. EUR

nodokļu

maksātāju

īpatsvars,%

ieņēmumu

summa,

milj. EUR

nodokļu

maksātāju

īpatsvars,%

ieņēmumu

summa,

milj. EUR

nodokļu

maksātāju

īpatsvars,%

Virs 1 milj. EUR 34,71 0,6 49,53 0,8 33,71 0,5 20,40 0,3 13,88 0,2


1 milj. EUR 38,75 6,2 41,56 6,0 28,87 4,0 22,55 2,9 21,32 2,6


100 tūkst. EUR 16,10 21,1 18,95 21,3 17,37 18,0 19,10 19,0 17,55 17,3


10 tūkst. EUR 2,92 31,9 3,20 31,8 3,70 33,4 4,30 36,4 4,37 35,5

No 100 EUR līdz

1 tūkst. EUR 0,19 18,6 0,22 18,4 0,26 17,5 0,25 16,4 0,25 15,3

No 20 EUR līdz 100 EUR 0,01 4,4 0,005 3,4 0,01 3,7 0,01 3,4 0,02 10,3

No 0,01 EUR līdz 20 EUR 0,0004 1,7 0,0004 2,0 0,0005 2,0 0,0004 1,8 0,0004 1,4


iemaksām -12,64 15,6 -5,71 16,2 -14,28 21,1 -17,46 19,8 -10,36 17,5

Kopā 80,03 100,0 107,75 100,00 69,64 100,00 49,13 100,00 47,03 100,00

38

7.pielikums

Inženierbūvniecības apakšnozares juridisko personu skaita struktūra pēc


Nodokļu maksājumu

lieluma grupas

INŽENIERBŪVNIECĪBA


ieņēmumu

summa,

milj. EUR

nodokļu

maksātāju

īpatsvars,%

ieņēmumu

summa,

milj. EUR

nodokļu

maksātāju

īpatsvars,%

ieņēmumu

summa,

milj. EUR

nodokļu

maksātāju

īpatsvars,%

ieņēmumu

summa,

milj. EUR

nodokļu

maksātāju

īpatsvars,%

ieņēmumu

summa,

milj. EUR

nodokļu

maksātāju

īpatsvars,%

Virs 1 milj. EUR 156,7 4,35 159,34 4,1 138,73 2,4 110,71 1,3 87,25 0,8


1 milj. EUR 31,3 12,50 34,10 11,6 24,88 8,5 25,51 8,1 22,28 6,6


100 tūkst. EUR 6,3 25,95 7,62 25,1 6,40 19,9 7,12 19,9 7,81 20,3


10 tūkst. EUR 0,8 27,85 1,00 31,0 1,08 30,0 1,19 30,5 1,34 32,4

No 100 EUR līdz

1 tūkst. EUR 0,1 14,27 0,05 13,1 0,07 14,6 0,08 15,3 0,07 13,8

No 20 EUR līdz 100 EUR 0,002 4,76 0,002 3,8 0,001 2,7 0,002 2,9 0,004 5,9

No 0,01 EUR līdz 20 EUR 0,0001 1,09 0,0001 0,9 0,0001 1,0 0,0002 2,1 0,0001 1,0


iemaksām -2,2 9,24 -0,93 10,5 -9,63 21,1 -7,73 19,9 -8,02 19,1

Kopā 192,91 100,0 201,18 100,00 161,53 100,00 136,88 100,00 110,73 100,00

39

8.pielikums

Specializēto būvdarbu apakšnozares juridisko personu skaita struktūra pēc


Nodokļu maksājumu

lieluma grupas

SPECIALIZĒTIE BŪVDARBI


ieņēmumu

summa,

milj. EUR

nodokļu

maksātāju

īpatsvars,%

ieņēmumu

summa,

milj. EUR

nodokļu

maksātāju

īpatsvars,%

ieņēmumu

summa,

milj. EUR

nodokļu

maksātāju

īpatsvars,%

ieņēmumu

summa,

milj. EUR

nodokļu

maksātāju

īpatsvars,%

ieņēmumu

summa,

milj. EUR

nodokļu

maksātāju

īpatsvars,%

Virs 1 milj. EUR 7,72 0,1 6,83 0,2 5,91 0,1 3,67 0,1 2,19 0,04


1 milj. EUR 40,36 4,6 38,87 4,2 28,36 3,0 27,64 2,5 21,99 1,9


100 tūkst. EUR 20,19 21,2 24,03 22,2 21,87 17,6 22,16 16,8 21,43 15,2


10 tūkst. EUR 4,31 37,1 5,07 38,6 6,22 41,0 7,39 44,5 7,81 44,8

No 100 EUR līdz

1 tūkst. EUR 0,33 22,8 0,36 21,5 0,42 21,1 0,44 20,0 0,44 18,7

No 20 EUR līdz 100 EUR 0,01 3,8 0,01 3,7 0,01 3,7 0,01 3,4 0,02 8,1

No 0,01 EUR līdz 20 EUR 0,0004 1,7 0,00 2,1 0,001 1,9 0,001 1,9 0,001 1,4


iemaksām -3,60 8,6 -5,73 7,5 -10,20 11,6 -14,40 10,8 -9,57 9,7

Kopā 69,32 100,0 69,44 100,00 52,59 100,00 46,91 100,00 44,32 100,00

40

9.pielikums

Uzņēmumu gada pārskatu pamatrādītāji (milj. EUR) būvniecības nozarei (NACE 2.redakcijas apkopojošie kodi 41, 42 un 43)

Gads Uzņēmuma apgrozījuma

lielums UG

P

iesn

ied

zēju

ska

its

Neto

ap

grozīj

um

s

Peļņ

a

Za

ud

ēju

mi

Bil

an

ce

Ilg

term

iņa

ieg

uld

īju

mi

Pa

ma

tlīd

zek

ļi

Ap

gro

zām

ie

līd

zek

ļi

Krā

jum

i

Deb

itori

Na

ud

a

Pa

šu k

ap

itā

ls

(po

zit

īvs)

Pa

šu k

ap

itā

ls

(neg

atī

vs)

Ilg

term

iņa

kred

ito

ri

Īste

rm

iņa

kred

ito

ri

2011.gads

0 apgrozījums 1 932 0,00 5,21 103,78 519,05 357,01 163,78 162,36 85,65 60,80 8,00 61,87 -346,82 16,13 351,23

No 0 EUR līdz 1 tūkst. EUR 183 0,08 0,02 1,59 8,86 7,47 5,16 1,39 0,32 0,93 0,13 3,96 -2,40 1,56 3,85


10 tūkst. EUR 740 3,68 0,68 4,31 73,38 62,59 31,10 10,80 2,44 7,07 1,14 43,15 -18,23 4,85 21,27


100 tūkst. EUR 2 109 86,33 9,70 14,22 177,69 77,78 49,76 99,91 43,51 42,09 14,16 34,29 -37,80 15,39 81,97


1 milj. EUR 1 603 528,32 35,45 25,12 373,73 121,92 106,80 251,82 50,27 142,03 56,78 93,68 -63,50 43,36 178,62

No 1 milj. EUR līdz

5 milj. EUR 389 830,79 57,00 35,08 778,08 411,46 137,32 366,62 83,58 210,28 66,82 236,66 -61,87 33,51 386,62

Virs 5 milj. EUR 109 1 803,85 70,78 30,99 2 157,23 1 340,82 677,29 816,40 145,30 467,55 198,45 540,38 -10,34 850,62 433,67

KOPĀ 7 065 3 253,05 178,84 215,09 4 088,02 2 379,05 1 171,21 1 709,30 411,07 930,75 345,48 1 013,99 -540,96 965,42 1 457,23

2012.gads

0 apgrozījums 2 206 0,00 1,59 48,61 517,25 346,21 151,52 171,35 83,65 65,17 11,89 66,04 -425,23 17,29 381,09



10 tūkst. EUR 805 3,88 0,53 3,37 24,55 13,72 11,39 10,84 2,84 6,44 1,40 2,87 -18,06 5,98 17,62


100 tūkst. EUR 2 430 96,16 11,57 21,71 196,53 97,00 53,60 99,53 21,85 49,56 27,83 71,81 -53,86 12,46 103,38


1 milj. EUR 1 807 606,09 51,78 22,10 371,41 128,44 107,27 242,97 55,00 135,68 50,73 109,79 -45,33 42,26 149,99


5 milj. EUR 435 950,20 70,18 29,07 543,48 210,47 138,06 333,01 58,76 208,53 51,82 186,21 -60,74 31,22 196,75

Virs 5 milj. EUR 123 2 225,48 116,43 5,81 2 561,74 1 553,10 711,18 1 008,65 165,82 625,04 212,93 685,30 -5,20 875,52 645,90

KOPĀ 7 976 3 881,89 252,09 131,01 4 226,19 2 357,94 1 182,00 1 868,58 388,13 1 091,53 357,02 1 123,38 -612,24 986,75 1 498,23

2013.gads

0 apgrozījums 2 302 0,00 3,42 79,33 872,37 681,66 139,34 191,04 63,46 99,91 13,45 70,17 -307,74 426,27 365,39



10 tūkst. EUR 989 5,01 0,57 16,97 39,63 25,37 17,74 14,27 4,24 7,85 2,13 6,07 -68,54 5,23 29,83


100 tūkst. EUR 3 039 116,67 13,71 23,77 208,89 98,92 54,77 109,99 33,59 49,98 19,06 79,31 -64,85 19,13 96,97


1 milj. EUR 1 920 649,88 54,10 31,14 410,77 155,04 110,98 255,73 49,34 144,02 61,61 125,41 -62,23 36,51 182,27


5 milj. EUR 463 962,93 75,54 13,99 541,01 218,93 129,08 322,07 46,56 208,66 63,90 220,77 -23,14 32,61 199,14

Virs 5 milj. EUR 123 2 460,13 169,92 23,82 2 194,36 1 138,19 762,53 1 056,18 256,89 596,27 187,86 771,12 -19,69 461,70 627,57

KOPĀ 9 014 4 194,71 317,27 189,83 4 279,27 2 329,37 1 222,93 1 950,27 454,19 1 107,38 348,20 1 274,55 -547,74 983,23 1 504,96

41


lielums UG

P

iesn

ied

zēju

ska

its

Neto

ap

grozīj

um

s

Peļņ

a

Za

ud

ēju

mi

Bil

an

ce

Ilg

term

iņa

ieg

uld

īju

mi

Pa

ma

tlīd

zek

ļi

Ap

gro

zām

ie

līd

zek

ļi

Krā

jum

i

Deb

itori

Na

ud

a

Pa

šu k

ap

itā

ls

(po

zit

īvs)

Pa

šu k

ap

itā

ls

(neg

atī

vs)

Ilg

term

iņa

kred

ito

ri

Īste

rm

iņa

kred

ito

ri

2014.gads

0 apgrozījums 2 272 0,00 6,07 33,38 905,42 715,06 149,29 190,63 55,62 99,28 13,18 106,91 -363,99 453,61 331,81



10 tūkst. EUR 1 081 5,43 1,19 3,37 34,81 18,00 16,71 16,82 3,85 11,02 1,91 5,26 -29,33 4,66 31,55


100 tūkst. EUR 3 268 128,75 14,49 16,40 151,69 85,79 45,96 65,90 13,76 32,24 19,72 56,72 -43,56 19,86 65,13


1 milj. EUR 1 909 653,32 50,65 34,34 380,68 149,84 116,61 230,84 33,96 138,25 54,65 137,59 -66,64 29,73 167,98


5 milj. EUR 469 975,85 55,88 13,09 558,26 212,63 147,60 345,63 56,69 227,56 58,97 207,53 -18,19 49,50 181,97

Virs 5 milj. EUR 136 2 459,40 96,70 12,26 2 138,22 1 130,64 834,32 1 007,58 182,24 612,18 206,99 779,48 -9,24 520,96 520,45

KOPĀ 9 340 4 222,85 225,08 113,36 4 184,95 2 325,69 1 321,54 1 859,54 346,50 1 121,71 355,96 1 296,89 -532,19 1 080,87 1 304,13

42

10.pielikums

Uzņēmumu gada pārskatu pamatrādītāji (milj. EUR) ēku būvniecības apakšnozarei (NACE 2.redakcijas apkopojošais kods 41)


lielums UG

P

iesn

ied

zēju

ska

its

Neto

ap

grozīj

um

s

Peļņ

a

Za

ud

ēju

mi

Bil

an

ce

Ilg

term

iņa

ieg

uld

īju

mi

Pa

ma

tlīd

zek

ļi

Ap

gro

zām

ie

līd

zek

ļi

Krā

jum

i

Deb

itori

Na

ud

a

Pa

šu k

ap

itā

ls

(po

zit

īvs)

Pa

šu k

ap

itā

ls

(neg

atī

vs)

Ilg

term

iņa

kred

ito

ri

Īste

rm

iņa

kred

ito

ri

2011.gads

0 apgrozījums 991 0 5,13 101,21 486,42 340,64 151,25 145,77 83,68 47,77 6,52 54,98 -317,4 312,32 436,21



10 tūkst. EUR 253 1,27 0,34 1,97 65,45 58,41 27,58 7,04 1,59 4,81 0,51 42,26 -13,62 14,61 22,16


100 tūkst. EUR 706 29,69 2,95 7,7 123,82 61,22 34,94 62,6 37,9 17,77 6,83 20,19 -21,61 42 82,83


1 milj. EUR 623 211,36 14,89 13,62 179,41 54,16 45,47 125,25 28,71 65,44 29,27 29,44 -42,07 72,29 117,83


5 milj. EUR 166 359,8 31,11 19,6 523,86 321,75 57,91 202,1 57,81 106,53 32,75 158,36 -48,54 234,4 176,57

Virs 5 milj. EUR 43 654,87 32,7 7,78 488,41 137,36 34,87 351,05 82,38 194,83 73,4 133,93 -5,49 62,55 279,91

KOPĀ 2 857 1 257,02 87,13 152,40 1 874,66 980,36 356,54 894,28 292,15 437,47 149,34 443,00 -449,78 741,01 1 117,16

2012.gads

0 apgrozījums 1 120 0 1,07 39,05 490,11 336,25 144,06 153,86 81,44 51,38 10,5 60,85 -382,81 334,56 477,4

No 0 EUR līdz 1 tūkst. EUR 70 0,03 0 0,19 8,42 6,53 6,52 1,89 0,18 0,89 0,33 1,23 -3,1 2,13 8,15


10 tūkst. EUR 274 1,3 0,21 2,16 14,37 8,64 6,66 5,73 1,17 3,86 0,59 1,55 -12,97 9,71 15,67


100 tūkst. EUR 798 31,32 3,85 11,87 141,49 80,54 39,21 60,95 16,22 27,6 16,93 55,65 -28,85 52,68 60,95


1 milj. EUR 704 240,17 20,25 13,62 173,59 61,23 45,58 112,36 34,53 55,62 20,74 37,38 -28,66 53,01 110,62


5 milj. EUR 183 405,44 30,96 20,56 288,92 124,14 61,32 164,78 32,15 100,22 19,94 90,7 -49,45 62,41 182,22

Virs 5 milj. EUR 46 815,63 35,98 1,63 736,03 311,69 27,63 424,34 85,51 255,92 82,46 223,43 -1,74 194,56 304,05

KOPĀ 3 195 1 493,89 92,32 89,08 1 852,93 929,02 330,98 923,91 251,20 495,49 151,49 470,79 -507,58 709,06 1 159,06

2013.gads

0 apgrozījums 1 119 0 2,91 73,95 375,58 259,69 132,12 115,89 59,89 30,86 11,06 63,39 -262,04 256,01 316,08



10 tūkst. EUR 330 1,73 0,2 15,04 31,58 21,87 14,47 9,71 3,45 5,19 1,03 3,86 -62,87 23,64 66,9


100 tūkst. EUR 968 36,93 4,46 16,36 133,9 73,58 35,38 60,33 28,41 24,78 6,45 51,63 -49,64 54,48 75,67


1 milj. EUR 758 272,57 22,44 18,62 209,13 82,26 51,09 126,87 29,67 66,88 29,87 50,39 -41,35 73,93 124,17


5 milj. EUR 201 414,65 32,31 8,08 258,61 122,02 46,73 136,59 20,36 91,08 23,5 101,08 -13,7 65,19 102,72

Virs 5 milj. EUR 51 899,86 38,15 4,82 746,97 229,09 36,97 517,88 171,81 270,45 62,55 237,37 -3,2 198,13 296,84

KOPĀ 3 497 1 625,78 100,47 137,50 1 764,96 797,33 322,82 967,65 313,64 489,48 134,55 509,09 -433,89 673,78 988,89

43


lielums UG

P

iesn

ied

zēju

ska

its

Neto

ap

grozīj

um

s

Peļņ

a

Za

ud

ēju

mi

Bil

an

ce

Ilg

term

iņa

ieg

uld

īju

mi

Pa

ma

tlīd

zek

ļi

Ap

gro

zām

ie

līd

zek

ļi

Krā

jum

i

Deb

itori

Na

ud

a

Pa

šu k

ap

itā

ls

(po

zit

īvs)

Pa

šu k

ap

itā

ls

(neg

atī

vs)

Ilg

term

iņa

kred

ito

ri

Īste

rm

iņa

kred

ito

ri

2014.gads

0 apgrozījums 1 078 0 5,85 24,45 439,77 266,2 140,45 173,56 54,46 86,52 10,42 100,58 -305,91 268,23 374



10 tūkst. EUR 320 1,63 0,79 1,56 19,75 13,19 12,09 6,56 2,68 3,11 0,73 2,69 -22,8 17,3 22,5


100 tūkst. EUR 1 024 40,52 5,26 8,81 96,89 64,96 26,49 31,93 9,49 15,53 6,73 38,6 -24,99 30,48 52,76


1 milj. EUR 748 268,93 18,68 24,26 179,98 80,13 56,5 99,85 16,48 58,96 22,08 57,27 -54,02 68,04 107,23


5 milj. EUR 208 452,71 24,26 5,24 264,6 102,19 55,42 162,42 26,29 112,89 21,59 99,47 -4,95 38,44 127,68

Virs 5 milj. EUR 55 927,25 40,93 5,97 545,81 130,21 33,26 415,6 83,52 264 62,96 204,25 -7,31 67,36 265,54

KOPĀ 3 498 1 691,07 95,83 70,48 1 558,76 667,59 332,38 891,17 193,19 541,58 124,87 505,61 -420,38 493,58 955,59

44

11.pielikums

Uzņēmumu gada pārskatu pamatrādītāji (milj. EUR) inženierbūvniecības apakšnozarei (NACE 2.redakcijas apkopojošais kods 42)


lielums UG

P

iesn

ied

zēju

ska

its

Neto

ap

grozīj

um

s

Peļņ

a

Za

ud

ēju

mi

Bil

an

ce

Ilg

term

iņa

ieg

uld

īju

mi

Pa

ma

tlīd

zek

ļi

Ap

gro

zām

ie

līd

zek

ļi

Krā

jum

i

Deb

itori

Na

ud

a

Pa

šu k

ap

itā

ls

(po

zit

īvs)

Pa

šu k

ap

itā

ls

(neg

atī

vs)

Ilg

term

iņa

kred

ito

ri

Īste

rm

iņa

kred

ito

ri

2011.gads

0 apgrozījums 165 0 0,02 0,76 8,66 5,29 4,21 3,42 0,68 2,33 0,38 2,76 -11,36 6,59 10,54



10 tūkst. EUR 68 0,36 0,03 0,49 1,6 1 0,39 0,61 0,02 0,51 0,07 0,14 -0,71 1 1,17


100 tūkst. EUR 213 8,69 0,7 1,58 16,63 3,19 2,58 13,44 0,91 11,05 1,48 2,82 -2,09 1,81 14,03


1 milj. EUR 222 80,59 5,07 3,88 63,91 23,19 20,16 40,72 6,55 25,19 8,48 24,51 -9,05 15,86 32,16


5 milj. EUR 93 215,99 11,71 6,94 108,74 34,46 30,04 74,28 10,17 47,13 16,66 34,28 -5,53 13,53 64,6

Virs 5 milj. EUR 45 986,97 30,28 20,23 1 592,35 1 182,52 629,72 409,82 56,94 237,89 110,62 378,35 -0,34 844,37 325,52

KOPĀ 822 1292,61 47,81 33,90 1792,14 1249,73 687,18 542,46 75,28 324,25 137,70 442,87 -29,21 883,23 448,32

2012.gads

0 apgrozījums 193 0 0,07 3,67 9,9 4,25 2,86 5,68 0,17 5,11 0,37 2,79 -17,02 6,77 17,24

No 0 EUR līdz 1 tūkst. EUR 18 0,01 0 0,03 0,13 0,06 0,05 0,07 0 0,05 0,02 0,02 -0,14 0,07 0,17


10 tūkst. EUR 70 0,35 0,09 0,13 3,38 2,02 2,01 1,37 0,55 0,71 0,08 0,3 -0,31 0,35 3,04


100 tūkst. EUR 237 8,99 1,25 0,75 15,71 2,91 2,59 12,8 1,13 8,68 2,99 3,04 -1,51 1,97 12,13


1 milj. EUR 253 92,26 8,78 3,51 62,16 23,11 20,74 39,05 4,59 25,75 8,72 25,68 -7,15 16,02 26,7


5 milj. EUR 98 222,85 15,58 2,98 96,07 29,75 26,83 66,32 10,34 42,31 12,74 37,31 -3,72 11,56 49,14

Virs 5 milj. EUR 56 1 234,56 72,02 3,78 1 737,72 1 216,78 668,08 520,95 72,6 327,73 116,37 429,12 -3,35 866,31 406,13

KOPĀ 925 1559,02 97,79 14,85 1925,07 1278,88 723,16 646,24 89,38 410,34 141,29 498,26 -33,2 903,05 514,55

2013.gads

0 apgrozījums 220 0 0,01 1,87 481,9 418,45 4,61 63,49 2,89 59,66 0,9 4,27 -16,8 419,43 74,88



10 tūkst. EUR 73 0,36 0,02 0,58 1,21 0,35 0,3 0,87 0,06 0,71 0,09 0,21 -0,76 0,29 1,47


100 tūkst. EUR 313 12,3 1,83 1,11 21,28 7,58 6,12 13,7 1,1 9,05 3,56 5,65 -2,86 5,84 12,27


1 milj. EUR 276 95,94 8,93 4,57 56,6 21,1 17,18 35,5 5,78 21,95 7,73 22,61 -3,84 9,56 27,62


5 milj. EUR 108 238,31 19,57 3,73 124,33 39,31 32,86 85,01 9,77 56,26 18,44 56,95 -4,72 12,39 56,98

Virs 5 milj. EUR 53 1 394,01 125,45 18,55 1 357,82 883,25 707,74 474,57 77,01 289,1 106,54 497,95 -16,49 448,12 390,18

KOPĀ 1 057 1 740,93 155,81 30,42 2 043,27 1 370,12 768,89 673,19 96,62 436,76 137,27 587,66 -45,50 895,67 563,49

45


lielums UG

P

iesn

ied

zēju

ska

its

Neto

ap

grozīj

um

s

Peļņ

a

Za

ud

ēju

mi

Bil

an

ce

Ilg

term

iņa

ieg

uld

īju

mi

Pa

ma

tlīd

zek

ļi

Ap

gro

zām

ie

līd

zek

ļi

Krā

jum

i

Deb

itori

Na

ud

a

Pa

šu k

ap

itā

ls

(po

zit

īvs)

Pa

šu k

ap

itā

ls

(neg

atī

vs)

Ilg

term

iņa

kred

ito

ri

Īste

rm

iņa

kred

ito

ri

2014.gads

0 apgrozījums 224 0 0,08 5,83 449,54 443,51 5,14 6,04 0,2 4,98 0,85 3,38 -28,86 445,37 29,51

No 0 EUR līdz 1 tūkst. EUR 14 0,01 0 0,13 0,56 0,42 0,28 0,14 0 0,11 0,03 0,28 -0,02 0,22 0,07


10 tūkst. EUR 108 0,5 0,04 0,42 9,94 2,82 2,8 7,12 0,57 6,31 0,24 1,2 -0,8 0,72 8,8


100 tūkst. EUR 330 14,75 1,63 1,9 15,03 7,94 7,46 7,09 0,87 3,5 2,72 3,7 -5,13 7,56 8,82


1 milj. EUR 278 102,27 8,38 2,74 59,2 24,21 19,71 34,99 3,7 21,11 8,75 24,52 -5,18 11,37 27,3


5 milj. EUR 110 233,98 14,41 4,89 128,63 43,67 37,69 84,96 12,8 55,72 16,44 46,63 -3,31 18,17 64,42

Virs 5 milj. EUR 53 1 281,75 47,36 6,27 1 480,72 976,9 782,25 503,82 87,35 292,96 122,51 535,84 -1,86 508,91 393,93

KOPĀ 1 117 1 633,26 71,90 22,18 2 143,62 1 499,47 855,33 644,16 105,49 384,69 151,54 615,55 -45,16 992,32 532,85

46

12.pielikums

Uzņēmumu gada pārskatu pamatrādītāji (milj. EUR) specializēto būvdarbu apakšnozarei (NACE 2.redakcijas apkopojošais kods 43)


lielums UG

P

iesn

ied

zēju

ska

its

Neto

ap

grozīj

um

s

Peļņ

a

Za

ud

ēju

mi

Bil

an

ce

Ilg

term

iņa

ieg

uld

īju

mi

Pa

ma

tlīd

zek

ļi

Ap

gro

zām

ie

līd

zek

ļi

Krā

jum

i

Deb

itori

Na

ud

a

Pa

šu k

ap

itā

ls

(po

zit

īvs)

Pa

šu k

ap

itā

ls

(neg

atī

vs)

Ilg

term

iņa

kred

ito

ri

Īste

rm

iņa

kred

ito

ri

2011.gads

0 apgrozījums 776 0 0,06 1,81 23,97 11,08 8,32 13,17 1,29 10,7 1,1 4,13 -18,06 9,54 28,37



10 tūkst. EUR 419 2,05 0,31 1,85 6,33 3,18 3,13 3,15 0,83 1,75 0,56 0,75 -3,9 3,85 5,49


100 tūkst. EUR 1 190 47,95 6,05 4,94 37,24 13,37 12,24 23,87 4,7 13,27 5,85 11,28 -14,1 13,58 25,94


1 milj. EUR 758 236,37 15,49 7,62 130,41 44,57 41,17 85,85 15,01 51,4 19,03 39,73 -12,38 27,5 74,17


5 milj. EUR 130 255 14,18 8,54 145,48 55,25 49,37 90,24 15,6 56,62 17,41 44,02 -7,8 19,98 87,62

Virs 5 milj. EUR 21 162,01 7,8 2,98 76,47 20,94 12,7 55,53 5,98 34,83 14,43 28,1 -4,51 6,25 45,6

KOPĀ 3 386 703,42 43,90 28,79 421,22 148,96 127,49 272,56 43,64 169,03 58,44 128,12 -61,97 82,19 267,90

2012.gads

0 apgrozījums 893 0 0,45 5,89 17,24 5,71 4,6 11,81 2,04 8,68 1,02 2,4 -25,4 10,52 29,29



10 tūkst. EUR 461 2,23 0,23 1,08 6,8 3,06 2,72 3,74 1,12 1,87 0,73 1,02 -4,78 5,63 4,87


100 tūkst. EUR 1 395 55,85 6,47 9,09 39,33 13,55 11,8 25,78 4,5 13,28 7,91 13,12 -23,5 10,49 38,57


1 milj. EUR 850 273,66 22,75 4,97 135,66 44,1 40,95 91,56 15,88 54,31 21,27 46,73 -9,52 26,24 70,28


5 milj. EUR 154 321,91 23,64 5,53 158,49 56,58 49,91 101,91 16,27 66 19,14 58,2 -7,57 19,66 85,2

Virs 5 milj. EUR 21 175,29 8,43 0,4 87,99 24,63 15,47 63,36 7,71 41,39 14,1 32,75 -0,11 9,21 45,21

KOPĀ 3 856 828,98 61,98 27,08 448,19 150,04 127,86 298,43 47,55 185,70 64,24 154,33 -71,46 83,70 274,62

2013.gads

0 apgrozījums 963 0 0,5 3,51 14,89 3,52 2,61 11,66 0,68 9,39 1,49 2,51 -28,9 6,84 34,5



10 tūkst. EUR 586 2,92 0,35 1,35 6,84 3,15 2,97 3,69 0,73 1,95 1,01 2 -4,91 4,94 4,72


100 tūkst. EUR 1 758 67,44 7,42 6,3 53,71 17,76 13,27 35,96 4,08 16,15 9,05 22,03 -12,35 13,29 30,22


1 milj. EUR 886 281,37 22,73 7,95 145,04 51,68 42,71 93,36 13,89 55,19 24,01 52,41 -17,04 26,95 80,72


5 milj. EUR 154 309,97 23,66 2,18 158,07 57,6 49,49 100,47 16,43 61,32 21,96 62,74 -4,72 20,22 76,97

Virs 5 milj. EUR 19 166,26 6,32 0,45 89,57 25,85 17,82 63,73 8,07 36,72 18,77 35,8 0 13,58 39,26

KOPĀ 4 460 828,00 60,99 21,91 471,04 161,92 131,22 309,43 43,93 181,14 76,38 177,80 -68,35 87,56 267,69

47


lielums UG

P

iesn

ied

zēju

ska

its

Neto

ap

grozīj

um

s

Peļņ

a

Za

ud

ēju

mi

Bil

an

ce

Ilg

term

iņa

ieg

uld

īju

mi

Pa

ma

tlīd

zek

ļi

Ap

gro

zām

ie

līd

zek

ļi

Krā

jum

i

Deb

itori

Na

ud

a

Pa

šu k

ap

itā

ls

(po

zit

īvs)

Pa

šu k

ap

itā

ls

(neg

atī

vs)

Ilg

term

iņa

kred

ito

ri

Īste

rm

iņa

kred

ito

ri

2014.gads

0 apgrozījums 970 0 0,14 3,1 16,11 5,35 3,7 11,03 0,96 7,78 1,91 2,95 -29,22 8,24 34,07



10 tūkst. EUR 653 3,3 0,36 1,39 5,12 1,99 1,82 3,14 0,6 1,6 0,94 1,37 -5,73 3,94 5,45


100 tūkst. EUR 1 914 73,48 7,6 5,69 39,77 12,89 12,01 26,88 3,4 13,21 10,27 14,42 -13,44 12,3 25,83


1 milj. EUR 883 282,12 23,59 7,34 141,5 45,5 40,4 96 13,78 58,18 23,82 55,8 -7,44 18,36 72,64


5 milj. EUR 151 289,16 17,21 2,96 165,03 66,77 54,49 98,25 17,6 58,95 20,94 61,43 -9,93 31,33 79,11

Virs 5 milj. EUR 28 250,4 8,41 0,02 111,69 23,53 18,81 88,16 11,37 55,22 21,52 39,39 -0,07 12,05 59,16

KOPĀ 4 725 898,52 57,35 20,70 482,57 158,63 133,83 324,21 47,82 195,44 79,55 175,73 -66,65 88,55 277,70

48

13. pielikums

VID administrēto kopbudžeta maksājumu parādu struktūra būvniecības nozares nodokļu

maksātājiem un valstī, milj. EUR

Parāds

2013.gada

1.oktobrī

Parāds

2014.gada

1.oktobrī

Parāds

2015.gada

1.oktobrī


milj. EUR %

Kopējā parādu summa valstī

Parāda summa kopā, t.sk.: 1 418,59 1 432,68 1 468,27 35,59 2,5

-aktuālie parādi 921,51 1 003,16 1 062,47 59,31 5,9


-apturētie parādi 415,85 368,41 332,15 -36,26 -9,8

Kopējā parādu summa būvniecības nozarē, t.sk.:

Parāda summa kopā, t.sk.: 125,56 142,30 157,97 15,67 11,0

-aktuālie parādi 82,92 96,14 102,86 6,72 7,0



- Ēku būvniecība


-aktuālie parādi 38,57 44,30 49,84 5,54 12,5



- Inženierbūvniecība

Parāda summa kopā, t.sk.: 13,50 14,43 13,93 -0,50 -3,5

-aktuālie parādi 8,07 9,90 9,22 -0,68 -6,9

-termiņa pagarinājumi 2,41 0,78 0,22 -0,56 -71,8


- Specializētie būvdarbi


-aktuālie parādi 36,28 41,94 43,80 1,86 4,4



49

14.pielikums

Būvniecības nozares parādnieku skaita struktūra pēc parāda lieluma 2015.gada 1.oktobrī

Parāda lielums

Nodokļu parādnieku skaita

struktūra, % Kopējais parāds, tūkst. EUR

Fiziskās

personās

Juridiskās

personas

Fizisko

personu

parādi

Juridisko

personu parādi

Būvniecības nozare, t.sk.:

Mazāks par 1 EUR 2,8 4,7 0,07 0,12

No 1 EUR līdz 10 EUR 1,7 3,6 0,71 1,52

No 10 EUR līdz 100 EUR 8,7 10,3 48,58 52,17


No 1 tūkst. EUR līdz 10 tūkst. EUR 1,2 23,1 325,50 9 368,06


No 100 tūkst. EUR līdz 1 milj. EUR 0,0 2,7 1 368,28 71 468,69

Virs 1 milj. EUR 0,0 0,2 28 936,66

Kopā 24,4 75,6 2 603,80 155 374,06

- Ēku būvniecība

Mazāks par 1 EUR 2,9 4,2 0,03 0,05

No 1 EUR līdz 10 EUR 1,4 3,3 0,24 0,59

No 10 EUR līdz 100 EUR 8,1 10,1 18,31 20,83




No 100 tūkst. EUR līdz 1 milj. EUR 0,0 3,5 38 607,79

Virs 1 milj. EUR 0,0 0,2 19 359,63

Kopā 23,4 76,6 402,57 82 159,51


Mazāks par 1 EUR 1,3 5,9 0 0,01

No 1 EUR līdz 10 EUR 0,8 3,6 0,02 0,10

No 10 EUR līdz 100 EUR 0,8 13,1 0,25 4,49


No 1 tūkst. EUR līdz 10 tūkst. EUR 0,1 30,0 3,46 857,17


No 100 tūkst. EUR līdz 1 milj. EUR 0,0 4,9 9 055,42

Kopā 4,5 95,5 21,63 13 914,52


Mazāks par 1 EUR 2,8 5,0 0,04 0,06

No 1 EUR līdz 10 EUR 2,0 3,8 0,45 0,83

No 10 EUR līdz 100 EUR 10,1 10,1 30,02 26,85




No 100 tūkst. EUR līdz 1 milj. EUR 0,1 1,9 1 368,28 23 805,48

Virs 1 milj. EUR 0,0 0,1 9 577,02

Kopā 27,8 72,2 2 179,60 59 300,04

50

15.pielikums

Informācija par būvniecības nozares nodokļu maksātājiem piešķirtajiem nodokļu samaksas

termiņa pagarinājumiem sadalījumā pa nodokļu veidiem

Maksājuma

veida

nosaukums

Piešķirto nodokļu samaksas

termiņa pagarinājumu skaits

Piešķirto nodokļu samaksas termiņa

pagarinājumu summa, milj. EUR Nodokļu maksātāju skaits

2013.gads

deviņos

mēnešos

2014.gads

deviņos

mēnešos

2015.gads

deviņos

mēnešos

2013.gads

deviņos

mēnešos

2014.gads

deviņos

mēnešos

2015.gads

deviņos

mēnešos

2013.gads

deviņos

mēnešos

2014.gads

deviņos

mēnešos

2015.gads

deviņos

mēnešos

Būvniecības nozare, t.sk.:

PVN 260 150 168 4,30 2,14 1,34 218 129 134

UIN 196 137 135 2,40 2,21 1,51 166 109 122

IIN 157 79 73 0,87 0,34 0,35 120 57 47

VSAOI 179 88 130 1,49 0,65 1,26 118 59 80

Pārējie

nodokļi 39 26 62 0,06 0,03 0,07 33 22 35

Kopā 831 480 568 9,12 5,37 4,53 655 376 418

- Ēku būvniecība

PVN 98 52 66 1,83 0,51 0,63 83 44 48

UIN 65 47 58 0,89 1,05 0,72 52 41 45

IIN 53 36 36 0,22 0,19 0,26 43 22 19

VSAOI 70 34 63 0,54 0,34 0,66 47 21 32

Pārējie

nodokļi 15 6 23 0,02 0,00 0,03 14 6 21

Kopā 301 175 246 3,50 2,09 2,30 239 134 165


PVN 32 14 16 1,43 0,26 0,06 25 12 14

UIN 36 29 19 0,4 0,59 0,15 32 23 17

IIN 29 8 11 0,37 0,11 0,01 18 6 7

VSAOI 34 12 24 0,44 0,11 0,22 20 9 16

Pārējie

nodokļi 3 3 6 0,02 0,01 0,01 2 2 6

Kopā 134 66 76 2,66 1,08 0,45 97 52 60


PVN 130 84 86 1,05 1,38 0,65 110 73 72

UIN 95 61 58 1,1 0,57 0,64 82 45 50

IIN 75 35 26 0,28 0,04 0,08 59 29 21

VSAOI 75 42 43 0,5 0,19 0,38 51 29 32

Pārējie

nodokļi 21 17 33 0,03 0,02 0,03 19 14 32

Kopā 396 239 246 2,96 2,2 1,78 321 190 207

Documents

Informācija par būvniecības nozari NACE 2.redakcijas ...bvkb.gov.lv/.../files/buvniecibas_nozares_apskats_vid_petijums_2015.… · Informācija par būvniecības nozari (NACE 2.redakcijas