Kā organizēt festivālu? Balstoties uz Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas finansētā projekta „Young Active Creative” ietvaros notikušā Pelvas Jaunā Laikmeta festivālā (Uue Ajastu Festival) http://uueajastufestival.ee un Ogres festivālā “Cita Vide” gūto http://www.citavide.lv/ pieredzi.

Satura rādītā js 1. Kādēļ būtu jārīko festivāls?...........................................................................3 2. Festivāls un projekta vadīšana.......................................................................4 3. Festivāla ideja................................................................................................4 3.1. Prāta vētra jeb kā no ideju klāsta atlasīt pašu labāko?................................6 3.2. Kā radās ideja rīkot Jaunā Laikmeta festivālu?..........................................7 4. Projekta komanda..........................................................................................7 4.1. Lomas komandā (pēc Belbina)...................................................................9 4.2.Projekta vadītājs.........................................................................................11 4.3.Iekšējā komunikācija .................................................................................11 5. Kuram festivāls jārīko? (Mērķa grupa un ieinteresētās puses).....................12 6. Aktivitātes, lai nonāktu līdz festivālam.........................................................13 6.1. Atļauja rīkot publiskus pasākumus.............................................................13 6.2. Festivāla iekšējās kārtības noteikumi.........................................................14 7. Laika plānošana ............................................................................................14

8. Finanšu resursi...............................................................................................15 9. Festivāla programma.....................................................................................17 9.1. Papildus aktivitātes festivāla norises zonā.................................................17

10. Komunikācija un mēdiji..............................................................................21 10.1. Mēdiju plāns.............................................................................................21 10.2. Prese relīzes rakstīšana.............................................................................22 11. REKLĀMA.................................................................................................24 11.1. Vides reklāma...........................................................................................25 12. Foto..............................................................................................................27          

1. Kādēļ būtu jārīko festivā ls? Lielu pasākumu rīkošana ir nopietns un vienlaikus aizraujošs izaicinājums. Šodien populārāko vasaras festivālu organizēšanā labprāt piedalās arī jaunieši. Papildus bezmaksas ieejas biļetei uz pasākumu, iespējams saņemt milzum daudz pozitīvu emociju, iepazīties ar jauniem draugiem, iegūt vērtīgu pieredzi, ko vēlāk var uzrādīt savā CV u.tml. Pat ja sākotnējais mērķis ir skaidri noteikts, festivāla rīkotājiem nepieciešams sīki pārdomāt, kas ir tās galvenās vadlīnijas, kādēļ pasākums tiek organizēts. Tādēļ lietderīgi būtu pašiem sev pajautāt: 1) Kādēļ festivāls tiek rīkots? 2) Kādēļ mēs to darām? Apmācības kursos par festivālu plānošanu Igaunijas un Latvijas jaunieši grupu darba rezultātā piefiksēja galvenos cēloņus, kādēļ festivāls būtu jārīko mazpilsētā. Kā galvenie iemesli festivāla rīkošanai tika minēti: •Uzlabot vietējās dzīves kvalitāti; •Aktivizēt vietējo dzīvi; •Pievērst uzmanību vietējā līmenī notiekošajam (pilsēta, valsts); •Atklāt kaut ko jaunu; •Veicināt talantīgu jauniešu attīstību; •Iegūt pieredzi projekta vadībā; •Popularizēt radošumu; •Darboties dažādās vidēs; •Piepelnīties; •Patīkami un kvalitatīvi pavadīt laiku; •Labs ieraksts CV; •Kļūt tikpat populāram kā Lady Gaga. Kā redzams, iepriekšminētie iemesli pārsvarā saistīti ar labuma gūšanu savā kopienā un ar savas personības attīstību. Tiesa, šajā uzskaitījumā ir arī tādi iemesli, kas pārklājas ar citu masu pasākumu rīkošanas iemesliem, tomēr šajā gadījumā vairāk tiek piedomāts tieši pie vietējā līmeņa aktuālajiem apstākļiem. Atbildes uz jautājumu „Kādēļ mēs to darām?“ ir vērts pierakstīt un turēt redzamā vietā, jo laiku pa laikam, pasākuma rīkošanas laikā saskaroties ar problēmām un dažkārt pat nonākot strupceļā, atliek vien ielūkoties savās atbildēs, saskatīt tajās jēgu un savu labumu, lai darbs atkal varētu turpināties. Jautājums „kādēļ” palīdz arī

piefiksēt festivāla projekta pamatmērķi un apakšmērķus. Balstoties uz tiem, tālāk jau ir vieglāk plānot aktivitātes, kuras mērķa sasniegšanai būtu nepieciešamas. ! Pēc notikušā festivāla atklāsies arī jauni cēloņi, kas liks no jauna pārdomāt festivāla rīkošanas mērķi. ! Young, Active, Creative komandas jaunieši, pateicoties iespējai iesaistīties festivāla rīkošanā, atklāja sevī spējas un vēlmi arī turpmāk darboties šajā sfērā. ! Atklājām, ka, pateicoties festivālam, saikne ar tuvējo apkārtni kļuvusi ciešāka un šis aspekts varētu kalpot kā atpakaļceļš mājup. ! Vietējie masu pasākumi ir kā logs uz mazpilsētas dzīvi, kurā vēlas ielūkoties iebraucēji, bet mazpilsētas iedzīvotājam tā ir laba iespēja ikdienas rutīnu pārvērst par satraucošu notikumu un sevi parādīt ārpasaulei.

2. Festivā ls un projekta vadīšana Festivālu var uztvert kā projektu, kā dažādu aktivitāšu kopumu un mērķtiecīgu procesu, kas jāizpilda noteiktā laika periodā un kas jāīsteno kāda unikāla rezultāta sasniegšanas nolūkos. Festivālu vai masu pasākumu noteikti par tādu var uzskatīt. Projektu raksturo trīs ierobežojošie faktori: laiks, resursi, rezultāts. Tie visi ir būtiski, organizējot festivālu. Festivāla rīkošanas gaitā jāiziet tādi paši etapi kā jebkura cita projekta gadījumā. Šis projekta cikls sastāv no trīs fāzēm: 1. Stratēģiskā plānošana; 2. Īstenošana; 3. Izvērtēšana.

3.Festivā la ideja LABA IDEJA + LIELS DARBS = VEIKSMĪGS NOTIKUMS Dažkārt pasākuma ideja nāk no viena cilvēka, kurš inspirāciju aizguvis, piemēram, no vērojumiem vai sarunām. Laba doma var „iešauties prātā” pilnīgi nejauši vai sabiedrībā, kur valda patīkama aura, vai saskarsmē ar sarunu biedriem. Ir skaidrs, ka tieši idejai ir ļoti nozīmīga vieta festivāla rīkošanā. Protams, ideja pati par sevi arī nevar darboties, tomēr tikai uz idejas var tālāk uzbūvēt pārējo. Masu pasākumam vai festivālam jāizvēlas skanīgs un

atraktīvs nosaukums, uz kuru balstīt pasākuma galveno domu. Nosaukumam un festivāla koncepcijai jābūt tādai, kas vēstī idejas būtību. Balstoties uz to, apmeklētāji izlems, vai tas ir pasākums, kas viņus var ieinteresēt. Kā nonākt līdz labai idejai? Kurš gan varētu skaidri pateikt, no kurienes nāk labas idejas? Festivāla idejas ģenerēšanai noteikti nav vienas formulas. Šeit varētu vilkt paralēles ar biznesa ideju rašanās cēloņiem, tostarp: Nejaušība – ir daudz veiksmīgu festivālu un masu pasākumu, kuru sākums meklējams nejaušībā. Dažkārt pieticis tikai ar to, ka kāds cilvēks savam paziņam pastāstījis par savu „trako” ideju. Bieži vien kāds no blakusstāvētājiem ir tas, kurš utopisko domu uztvēris kā pilnīgi reālu un īstenojamu lietu. Smags darbs – ir tādas idejas, līdz kurām var nonākt tikai smaga un intensīva darba rezultātā. Piemēram, kādas ilgstošas problēmas risinājumu meklējumos rezultātā kāds nonāk līdz idejai, ka konkrētās grūtības palīdzēs pārvarēt tieši šāds pasākums. Pragmatiska analīze – labas idejas iespējams atvasināt, veicot analīzes un salīdzinājumus par dažādiem statistikas datiem. Piemēram, varētu paanalizēt, kādi pasākumi un kādām mērķa grupām Igaunijā vai tuvējā apkārtnē tiek rīkoti, kādi pasākumi būtu papildus nepieciešami?

Nepieciešamība pēc izaugsmes – jau par tradīciju kļuvušiem pasākumiem dažkārt arī nepieciešams ieviest kādas korekcijas. Festivālam izveidojies savs interesentu pulks un fani, tomēr gan publikas, gan savās interesēs nepieciešams pastāvīgi attīsties un publikai piedāvāt arī kādus jauninājumus. (www.stradiplats.ee piemērs)

3.1. Prāta vētra jeb kā no ideju klāsta atlasīt pašu labāko Mūsu Latvijas partneri kā veiksmīgu ideju ģenerēšanas metodi izvēlējušies prāta vētru. To var veikt savā komandā, bet var iesaistīt arī cilvēkus no malas, kuriem uz konkrētām lietām varētu būt svaigs skatījums. Prāta vētras var rīkot dažādos attīstības etapos, piemēram, ja idejas nevirzās uz priekšu. Lai prāta vētra varētu notikt, vēlams radīt gaisotni, kurā nav vietas kritikai, kurā pat visneprātīgāko ideju risinājumi tiek akceptēti un kurā caur asociācijām un priekšstatiem varētu dzimt jaunas idejas. Prāta vētras noteikumi: 1.Idejas nedrīkst kritizēt; 2. Tiek veicināta drosmīgu un neordināru ideju izteikšana; 3. Priekšroka ir kvantitātei, nevis kvalitātei; 4. Tiek sekmēta idejas tālāk attīstība; 5. Visas iesaistītās puses un dalībnieki ir vienlīdzīgi. Prāta vētras vadītājs seko, lai: 1. Dalībnieki ievērotu noteikumus; 2. Dalībnieki pieturētos pie noteiktā laika; 3. Dalībniekiem būtu vienādas izteikšanās tiesības; 4. Tiktu apspiestas negatīvās lomas; 5. Visas idejas tiktu pierakstītas vēlākas analīzes nolūkos. Jautājumi, kurus Latvijas jaunieši iesaka pašiem festivāla rīkotājiem uzstādīt: 1.Kādu atmosfēru vēlaties radīt? 2.Ko cilvēki no viena festivāla gaida? 3.Kādam vajadzētu būt ideālam festivālam? 4.Kādiem notikumiem dodat priekšroku un kādēļ? 5.Ar ko pašu ideja atšķiras no citu valstī notiekošo pasākumu idejām? Intensīvs darbs pie sākotnējās idejas pēc tam noteikti labvēlīgi atmaksāsies, jo tieši laba koncepcija ir par pamatu tam, lai pārējās lietas veiksmīgi pakārtotos.

3.2.Kā radās ideja rīkot Jaunā Laikmeta festivā lu? Atsaucot atmiņā pirmā Jaunā Laikmeta festivālu (2010), nāk prātā trīs vīri, kuriem ideja par festivāla rīkošanu dzimtajā Pelvas pilsētā lēnām attīstījās katram savā prātā, pat nepazīstot vienam otru. Komunicējot ar draugiem un paziņām, lieta sāka virzīties, un ideja pārtapa par realitāti. Lai gan Pelvā regulāri notiek dažādi pasākumi, vietējā kultūras dzīve ar šādu alternatīva rakstura notikumu iekāpa tādā kā jaunā sākumā. Kā būtisks moments festivāla rīkošanā tika minēts aicinošais atgriezeniskais efekts. Savu uzsaukumu rīkotāji vēlējās novirzīt tiem iedzīvotājiem, kuri aizceļojuši no savas pilsētas, bet kuriem būtu pietiekams iemesls, lai uz pāris dienām festivāla ietvaros apciemotu savu dzimto pilsētu. Jaunā Laikmeta festivāla triloģija „Mīlestības frekvence“ (2010), „Miera frekvence“ (2011) un „Laimes frekvence“ (2012) sevī slēpa ļoti dziļu koncepciju. Ar festivālu rīkotāji vēlējās pievērst uzmanību tam, cik būtiska ir pozitīvu noskaņu esamība, jo mūsu labklājība (arī visas pasaules labklājība) ir atkarīga no tā, uz kāda viļņa esam sevi noskaņojuši. Ja mūsu prāti aizņemti ar negatīvām domām, dusmām un bailēm, tad arī uz pasauli raugāmies caur filtriem. Ja esam gatavi piedot un atteikties no ļaunuma un naida, tad arī pasauli redzam krāsainu un daudzveidīgu. Trīs gadu laikā, kamēr tiek rīkots festivāls, arī pasaulē norisinājušies notikumi, kurus varētu uzskatīt par jauna laikmeta zīmi. Arī paši organizētāji līdz pēdējam brīdim stāvēja dilemmas priekšā, vai šo dziļo konceptuālo domu plašai publikai būtu nepieciešams skaidrot vai arī katram apmeklētājam pašam vajadzētu izjust tās frekvences, uz kurām uzvedināja festivāla apakšvirsraksti.

4. Projekta komanda Ļoti būtiski festivāla rīkošanas resursi ir arī cilvēkresursi jeb projekta komanda. Vienatnē, bez sabiedroto atbalsta nav iespējams lielus pasākumus noorganizēt. Festivāls ir kā radošs rezultāts, kuru īsteno grupa cilvēku ar dažādām spējām un darba pieredzēm, dažādām kultūrām un interesēm. Ļoti lielā mērā projekta (festivāla) izdošanās atkarīga tieši no komandas. 8 cēloņi projekta veiksmīgam iznākumam: 1. Organizācijas struktūra projekta komandai ir pieņemama. 2. Projekta komanda iesaistās plānošanā; 3. Projekta komanda ir uzņēmusies sastādīt laika grafiku un arī pieturās pie tā; 4. Projekta komanda sastāda reālu budžetu; 5. Projekta gaitā pareizi tiek izmantotas tīkla plānošanas metodes un projekta īstenošanā netiek pieļauta pašplūsma; 6. Projekta komanda sadarbojas ar birokrātiju, politiku un procedūras nosacījumiem nevis darbojas pret tiem; 7. Projekta komanda savā starpā vienojas par projekta konkrētiem un reāliem mērķiem; 8. Mērķa grupa projektā ir iesaistīta kopš pašiem pirmsākumiem. Veidojot festivāla orgkomiteju, vajadzētu labi pārdomāt, kādi nosacījumi komandas locekļiem būtu noteikti jāizpilda, kādām prasmēm un pieredzēm komandā vajadzētu būt pārstāvētām. Jaunu festivālu rīkošanā parasti darbojas brīvprātības princips, bet nākotnē ir vērts piedomāt pie tā, kā komandas biedrus motivēt iesaistīties arī turpmāk. Viena festivāla organizēšanai nepieciešams vismaz pusgads un komandas locekļiem ir jārēķinās ar to, ka šajā laika posmā tiem ir zināmi pienākumi attiecībā pret citiem kolēģiem. Lai komandas darbs norosināts vienmērīgi, kopīgi ir jāvienojas par noteikumiem. Tas ieteicams tādēļ, lai ar kolēģiem kopīgi varētu pārrunāt visas ieceres, lai veidotos vienots skatījums par lietām, lai kopīgi bez problēmām varētu sasniegt mērķi. Komandas locekļiem, saņemot cieņpilnu attieksmi no citiem, jāatbild ar to pašu. Pēc mūsu pieredzes, festivāla komandā jābūt cilvēkiem ar dažādām interesēm un prasmēm. Ideālā variantā komandas locekļiem vajadzētu darboties savā sfērā atbilstoši savām prasmēm. Parasti cilvēks no sirds dara to, kas viņam sagādā prieku. Ja cilvēks strādā ar pilnu atdevi, tad var gaidīt arī labus rezultātus. Pretējā gadījumā, mainoties lomu sadalījumam un pildot uzdevumus, kas nav pa prātam, komandas darbā var rasties spriedze un tas var ietekmēt turpmāko izdošanos.

Nav arī labi, ja komanda sastāv no vienas interešu sfēras cilvēkiem. Ja visi priekšroku dod, piemēram, festivāla mākslinieciskajam noformējumam, tad iztrūkst tehnisko vai finansiālo jomu jautājumu risinājumi? Dr. Meredits Belbins, kurš ilgstoši pētījis komandu darbu, teicis: „Par laimi vienmēr atradīsies tādi cilvēki, kuri ar prieku izpildīs arī tādus uzdevumus, kas citiem liekas nederīgi vai pat nepatīkami. Atšķirības tikt galā ar dažādiem uzdevumiem izpaužas starp visiem cilvēkiem, arī starp vadītāju un izpildītāju.”

Pēc Belbina grupu lomu teorijas labas komandas darba prasmes ļauj atpazīt komandas lomas un atrast īstos cilvēkus īstajā komandā, kā arī katram iedot īsto darbu. Ikvienam cilvēkam ir vairākas (parasti 2 –3) dominējošās lomas, kas nosaka viņa galvenās stiprās puses un vājības. ! Komandas locekļi nedrīkstētu aizmirt izteikt atzinību viens otram! ! Pēc iespējas atrodies laiku, lai kopā neformālā gaisotnē pavadītu brīvo laiku, tas veicina vienotību starp komandas biedriem.

4.1. Lomas komandā (pēc Belbina)

Loma komandā Stiprā puse Pieļaujamā vājība Radošais Radošs, ar labām iztēles

spējām, oriģināls. Risina sarežģītas

Ignorē detaļas un nebūtiskas lietas. Pārlieku aizņemts ar savām

problēmas. domām, lai efektīvi komunicētu.

Resursu pētnieks Ekstraverts, entuziasts, saskarsmes kārs. Pēta jaunas iespējas. Dibina kontaktus ārpus komandas.

Pārāk optimistisks. Zaudē interesi, kad pirmā sajūsma garām.

Koordinators Nobriedis, pašpārliecināts, labs vadītājs. Izskaidro mērķus, atbalsta lēmumu pieņemšanu, veiksmīgi deleģē.

Bieži var izskatīties kā manipulētājs. Savu darbu „uzgrūž” citiem.

Veidotājs Prasīgs, dinamisks, rīkojas pārdomāti stresa situācijās. Grūtu brīžu pārvarēšanā uzņemas līdera un iedrošinātāja lomu.

Ir tieksme provocēt. Var kļūt netaktisks attiecībā pret citu jūtām.

Novērtētājs Skaidru prātu, apveltīs ar stratēģisku domāšanas veidu un izsaka ļoti labus spriedumus. Spēj saskatīt arī iespējas. Prot pareizi izvērtēt.

Nespēj aizraut, nedz inspirēt citus.

Komandas cilvēks Labprāt uzņemas darbus, laipns, uzmanīgs un taktisks. Uzklausa un veicina labvēlīgu attiecību veidošanos komandā. Uzņemas samierinātāja lomu.

Kritiskos brīžos neizlēmīgs.

Izpildītājs Disciplinēts, uzticams, konservatīvs un rezultatīvs. Ideju īsteno dzīvē.

Dažkārt neelastīgs. Jaunas iespējas palaiž garām.

Pabeidzējs Rūpīgs, atbildīgs, centīgs. Ierauga kļūdas un trūkumus. Ievēro termiņus.

Ir tieksme nevajadzīgi uztraukties. Nelabprāt deleģē.

Speciālists Mērķtiecīgs, spējīgs uzsākt lietu, pilnībā nododas darbam. Apveltīts ar labām zināšanām un prasmēm.

Ieguldījums ļoti šaurā sfērā. Pārāk iedziļinās detaļās.

4.2.Projekta vadītā js Labam projekta vadītājam jābūt apveltītam ar daudziem talantiem. Festivāla projekta vadītājam jābūt: •Organizētājam, kurš mērķu sasniegšanas vārdā ir spējīgs izprast, izplānot un koordinēt aktivitātes un resursus. •Stratēģim, kurš prot nospraust skaidrus ilgtermiņa un īstermiņa mērķus, ņemot vērā arī tos cēloņus, dēļ kuriem projekts vispār tika uzsākts. •Motivētājam, kura prasmes un pozīcijas ir par pamatu, lai iesaistītu projektā citus cilvēkus/darbiniekus un motivētu tos pilnībā veltīt sevi darbam. •Naudas resursu meklētājam, kuram ir pietiekamas zināšanas un pārliecība pieprasīt projekta vadībai vajadzīgos līdzekļus un pēc labākās sirdsapziņas apieties ar tiem. •Aktīvistam, kurš prot saskatīt iniciatīvas un organizē, lai idejas īstenotos par sociālām aktivitātēm un kuru vērtības laika gaitā attīstīsies. •Vizionāram, kurš spēj iztēloties sociālu jauninājumu un vērtību. •Kopienas loceklim, kurš īpašu uzmanība pievērš savas kopienas/ organizācijas attīstībai. •Sociālajam darbiniekam, kurš ir spējīgs atbalstīt cilvēkus, tos neaizvietojot ar citiem, pārliecinot viņus par savām spējām. •Skolotājam un skolēnam, kurš prot dot cilvēkiem pārliecību par savām spējām un tai pašā laikā prot mācīties no pieredzes un izmantot iegūtās zināšanas organizācijas, projekta un kopienas labā. Turklāt projekta gaitā prot izvērtēt procesa atbilstību mērķiem un atkarībā no apstākļiem mainīt plānus. (T-kit rokasgrāmata. Projekta vadība 41.lpp) Ja ar visiem šiem talantiem nav apveltīts viens cilvēks, tad projekta vadītājam jāprot saskatīt iztrūkstošās īpašības citos un ap sevi pulcināt komandas biedrus, kuriem zināmus uzdevumus deleģēt.

4.3.Iekšē jā komunikācija Ir svarīgi, kāda atmosfēra valda kolektīvā, kāda ir savstarpējā komunikācija un informācijas apmaiņa. Šie faktori būtiski ietekmē informētību un motivāciju. Ar iekšējās komunikācijas palīdzību jānodrošina: •Lai visiem grupas locekļiem būtu skaidri zināmi mērķi, misija, vērtības; •Lai visi pastāvīgi būtu informēti par notiekošo, iesaistīti lēmumu pieņemšanā un justos kā līdzvērtīgi komandas biedri; •Lai grupas dalībnieki radušās aizvainojuma dēļ neizplatītu pretrunīgu informāciju.

Lielāka kolektīva gadījumā var rasties draudi, ka neviens labprāt neuzņemas iniciatīvu, bet gaida uz citiem. Tādēļ komandā ir vērts kādam uzdot koordinatora lomu, kura pienākumos būtu iekšējo informāciju apkopot un izplatīt. Viņam pārējie būtu jāinformē par sanāksmju norises laiku un vietu, jāuzņemas kontaktpersonas loma dažādu jautājumu risināšanā. Nekad aktivitāšu plānošanā nevajadzētu aizmirst tos grupas biedrus, kuriem nav uzdotas konkrētas izpildītāju vai atbildīgo lomas. Daži ieteikumi: •Laba interneta vietne sanāksmju norises laika noteikšanai: www.doodle.com •Izdevīgi izveidot vienotu interneta dokumentu, kuram ir nodrošināta pieeja no visu grupas locekļu puses un kuru ik pa laikam var papildināt. Jaunā Laikmeta festivāla komanda lietoja GoogleDrive vidi (drive.google.com), kurā augšupielādējām Excel tabulas dokumentu. Atsevišķi tur bija pieejamas mēdiju un reklāmas plāniem un festivāla dizaina ideju apkopošanai domātas lapas, kā arī lapas par visu komandas locekļu lomu sadali un kontaktinformāciju, iespējamo ēdinātāju un sponsoru kontaktiem. •Noorganizējiet ar kolēģiem kādu jautru pasākumu neformālā gaisotnē- sarīkojiet svētkus, dodieties pārgājienā, pagatavojiet kopīgi pankūkas!

5.Kuram festivā ls jārīko? (Mērķa grupa un ieinteresētās puses) Ir jādefinē mērķa grupas un ieinteresētās puses, jo, domājot par tām, tiek plānotas visas aktivitātes (programmas sastādīšana, papildus aktivitātes festivālā, reklāmas kanāli, potenciālie atbalstītāji utt.). Vajadzētu pārdomāt, kas būs pasākuma apmeklētāji (vecuma grupa, dzīves vieta, intereses, vērtības utt.) jeb tiešā mērķa grupa, un kas bez apmeklētājiem no festivāla saņems labumu vai kas ir kaut kādā veidā saistīti ar rīkošanu (uzņēmumi, vietējās organizācijas, vietējā pašvaldība, reģions utt.)? Piemēram, nedrīkst aizmirst par festivāla norisi informēt apkārtējos iedzīvotājus, ja tas var ietekmēt cilvēku ikdienas dzīvi. Projekta mērķa grupa ir cilvēku grupa, kas baudīs projekta rezultāta augļus. Pārējās ieinteresētās puses projektā var gūt tiešu vai netiešu labumu.

6. Aktivitātes , lai nonāktu līdz festivā lam Kad atbildēts uz jautājumu „Kādēļ nepieciešams rīkot festivālu?“ un kad izstrādāta ideja, kā nākamais solis būtu darbību plānošanas uzsākšana, lai festivāls varētu notikt. Vajadzētu uz papīra rakstiskā veidā piefiksēt konkrētās darbības un to izpildei nepieciešamo laiku, ieplānotos darbus sarindojot laika secībā. Ir lietas, kuras nevar izpildīt, kamēr vien nav izdarīti priekšdarbi. Laiku ieteicams plānot ar rezervi, neatstājot uz pēdējo brīdi, jo vienmēr radīsies arī neparedzēti apstākļi un šķēršļi.

6.1.At ļauja rīkot publiskus pasākumus Publisks pasākums tiek rīkots visiem pieejamā vietā pašvaldības administratīvajā teritorijā. Tāds pasākums domāts plašām cilvēku masām, kuros jāparedz paaugstināti drošības riski un kuri saistīti ar ceļu satiksmes reorganizāciju un skaņu tehnikas izmantošanu. Organizējot festivālu, iepriekš nepieciešams iepazīties ar pašvaldības noteiktajiem normatīviem un noteikumiem par publisku pasākumu rīkošanu. Parasti pašvaldībās attiecīgās normas ir līdzīgas, tomēr var gadīties arī izņēmumi. Tādēļ visdrošāk laicīgi vērsties pie kompetentas amatpersonas, kura sniegs tālāku instruktāžu. Daudzu pašvaldību interneta mājas lapās jau atrodas gatavas veidlapu formas, kurām pielikumā jāpievieno arī saturiskie apraksti un precīzs izvietojuma plāns, bet pasākumiem ar paaugstinātu riska pakāpi arī apsardzes firmas sastādīts drošības plāns. Pieteikumā par publiska pasākuma rīkošanu parasti tiek fiksēti: 1. Pasākuma nosaukums un forma; 2. Pasākuma raksturs; 3. Norises vieta un laiks (sākuma un beigu datums un laiks); 4. Prognozējamais aptuvenais apmeklētāju skaits; 5. Rīkotāja nosaukums; 6. Skaņu tehnikas vai pirotehnikas izmantošana. 7. Alkohola pārdošana. Pieteikumā jāatzīmē, vai ir vajadzība pārdot vājos vai stipros alkoholiskos dzērienus.

8. Saskaņojumi ar vietējo policiju un glābšanas dienestu. Pieteikums būtu jāiesniedz 40 dienas pirms pasākuma rīkošanas un pašvaldības prasības attiecībā uz noteikumiem ir jāievēro.

6.2. Festivā la iekšē jās kārtības noteikumi Rīkojot festivālu, noteikti jārēķinās ar drošības pasākumiem un jāpārdomā jautājumi par vispārējās kārtības ievērošanu. Parasti, lai atrisinātu šos jautājumus, pasākuma organizētāji griežas pie apsardzes firmām kā savas jomas profesionāļiem. Pirms darba uzsākšanas ar apsardzes firmu tiek noslēgts līgums, kurā tiek norādītas pušu tiesības, pienākumi un atbildības sfēra. Parasti pirms līguma noslēgšanas apsardzes firma rīkotājam iesniedz drošības plānu, kurā minēti sekojoši apstākļi: •Festivāla zonai jābūt norobežotai ar lentu vai sētu. •Par pasākuma caurlaidi kalpo aproce, kura kasē vai pie ieejas tiek apmainīta pret ieejas biļeti. •Aproce apmeklētājam dod iespēju brīvi pārvietoties gan pasākuma zonā, gan ārpus tās. •Apmeklētājam aizliegts pasākuma zonā ienest bīstamus priekšmetus (ieroči, stikla tara, sprādzienbīstami priekšmeti, naži). •Festivāla viesim pēc nepieciešamības jāiziet drošības kontrole. Tāpat sadarbībā ar vietējo pašvaldību, policiju, apsardzes firmu, jāpārdomā autotransporta novietošanas iespējas. Sadarbība ar operatīvajiem dienestiem un citām iesaistītajām iestādēm garantē festivāla normālu norisi un drošu vidi.

7. Laika plānošana Laika grafiku var sākt sastādīt tad, kad ir zināmas darbības, lai sasniegtu galarezultātu. Laika grafikam ir vairākas funkcijas.

Pateicoties tam: • Tiek kontrolēta laika grafika ievērošana projekta rīkošanas stadijā; • Tiek nodrošināta projekta mērķu kontrole un iekļaušanās laikā; • Tiek minimizēti izdevumi, kas izriet no neiekļaušanās laikā; • Tiek pieņemti ar vadīšanu saistīti lēmumi. Ņemot vērā, ka laika grafiks ir projekta norises pamatā, tam vajadzētu būt: • Reālam, loģiskam, izpildāmam, izprotamam; • Vizuāli skaidram, viegli uztveramam un viegli kontrolējamam; • Visaptverošam, tomēr pietiekami detalizētam; • Elastīgam un pēc nepieciešamības koriģējamam; • Vienoti akceptētam. /Tuppits, M. (2007) Projekta vadīšana/ Laika plānošanā var noderēt sekojoša tabula, kas palīdzēs atsijāt steidzamos un ne tik steidzamos uzdevumus un pārdomāt, kā tos visefektīvāk padarīt. Steidzams/ mazsvarīgāks Steidzams/ ārkārtējs Tiklīdz parādās laiks, paveiciet to pats. Ja nav iespējams, tad noteikti deleģējiet citu to izpildīt.

Šie uzdevumi steidzamā kārtā noteikti jāizpilda pašam.

Ne tik steidzams/ mazsvarīgāks Ne tik steidzams/ ārkārtējs Šīs lietas var arī atlikt vai pavisam ignorēt jeb uzdot izpildīt kādam citam.

Šos uzdevumus var izpildīt pats vai kā minimums uzticēt citam tā, lai būtu pamats uzsākt uzdevuma izpildi un sākotnējo komunikāciju.

8. Finanšu resursi Katram projektam nepieciešams budžets – projekta prognozējamās izmaksas, kas sastāv no izdevumiem un ienākumiem, kas savukārt sedz projektā iesaistīto un izmantoto resursu izdevumus. Budžetiem jābūt līdzsvarā. No kā būtu jāizvairās: •Nesniedziet sistemātiski vienādus projektu pieteikumus daudzajiem fondiem, institūcijām un firmām. Ja organizācijā ir cilvēks, kurš atbild par pieteikuma izskatīšanu, nerakstiet tieši programmas/fonda vadītājam; •Nesūtiet sava pieteikuma kopiju; •Neprasiet nepamatoti lielas summas; •Nesūtiet pieteikumu pēc iesniegšanas termiņa beigām;

•Nedomājiet, ka finanšu instrumenta pārvaldītājs ir lietas kursā par situāciju, kurā jūsu projekts tiks īstenots; •Nepieprasiet finanšu līdzekļus, lai segtu materiālās vērtības savā organizācijā; •Nelūdzieties. Praktiski padomi: •Pieteikuma adresātam izvēlieties tādu institūciju/fondu/komercuzņēmumu, kas prognozējami varētu piešķirt līdzekļus jūsu projektam, jo to mērķi ir līdzīgi jūsējiem; •Pārliecinieties, ka jūsu projekts ir ticams (nereāli pieteikumi var ietekmēt jūsu organizācijas izredzes nākotnē); •Neaizmirstiet pievienot organizācijas precīzu adresi un kontaktpersonas datus; •Ticiet savam projektam; •Pakārtojiet savu pieteikumu finansētājorganizācijas prioritātēm; •Izmantojiet personīgos kontaktus; •Ja nosaucat ekspertus, ar kuriem projekta saistībā esiet konsultējies, neaizmirstiet informēt iesaistītās puses; •Sastādiet detalizētu, reālu, līdzsvarotu un precīzu budžetu; •Sastādiet īsu un precīzu projekta prezentāciju; •Izslēdziet saīsinājumus; •Reģistrējiet visas izpildītās darbības. No jums noteikti tiks prasīta atskaite par darbībām (paturiet laikrakstu rakstus, atskaites par dalībnieku ieguldījumu utt.), kā arī gala atskaiti (saglabājiet visus rēķinus); •Mēģiniet ar atbalstītājiem saglabāt labas partnerattiecības, it īpaši ar tiem, kuru mērķi ar jūsu organizācijas vadlīnijām sakrīt; •Iztēlojieties, ka esat firmas pārstāvis: kādēļ man vajadzētu ieguldīt savu naudu jūsu projektā tā vietā, lai to investētu biržā? Kādēļ tieši jūsu projekts un nevis kāds cits? Kādu labumu gūšu, ja iesaistīšos projektā? Pārdomājiet par šiem jautājumiem pirms iesniegt pieteikumu; •Lūkojieties uz projektu kā firmu; •Izmantojiet visus savus kontaktus, kas firmā pieejami; •Pārdomājiet dažādas atbalsta iespējas, kuras jums varētu piedāvāt firma. Firma kā atbalsta formai priekšroku naudas vietā var dot arī, piemēram, automašīnas bezmaksas iznomāšanai, iekārtu vai pat savu darbinieku aizlienēšanai; •Pat šķietami nevērtīgām dāvanām ir jāpiešķir vērtība, kam jābūt atspoguļotām arī budžetā; •Nenovirzieties no pamatdomas, ka jūs noteikti varēsiet savākt nepieciešamo finansējumu un pārdomājiet citas alternatīvas; •Rūpīgi pārdomājiet, kura paraksts stratēģiski vislabāk noderētu pieteikuma pavadvēstulē (jūs, jūsu organizācijas vadītāja u.c.). Uzsveriet labumu, ko, jūsu projektu finansiāli atbalstot, gūs firma (sevišķi reklāmas jomā)! Neaizmirstiet pateikties atbalstītājiem par viņu ieguldījumu!

9. Festivā la programma Laba festivāla programma veido vienu veselumu. Visticamāk ir neizbēgami, ka festivāla programma līdzinās pašiem rīkotājiem. Ja tiek rīkots mūzikas festivāls, tad pašsaprotami, ka uz festivālu tiek aicināti tādi mākslinieki, kuri simpatizē pašiem organizētājiem. Ja jaunieši rīko jauniešu festivālu, tad visticamāk publikas mērķa grupas intereses līdzināsies pašu gaumei. Protams, jauniešu vidū arī ir daudz dažādu subkultūru un visiem nevar izpatikt, tomēr arī pavisam šaurai interešu grupai tendēts festivāls ne vienmēr pakļauts neveiksmei. Tādēļ starp šīm lietām jāatrod mērens līdzsvars. Vasaras festivāla mākslinieki būtu jāsarunā jau laicīgi, it īpaši, ja ir vēlme aicināt nesen uzlēkušu zvaigzni. Vasaras festivālu konkurenti ir arī firmu korporatīvie pasākumi. Nedēļas nogaļu vasarā ir tik, cik to ir un pasākumi, uz kuriem tiek aicināti vieni un tie paši mākslinieki, mēdz pārklāties. Ar Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu gan Pelvas, gan Ogres festivāli varēja lieliski papildināt izpildītāju rindas, jo abās pilsētās papildus vietējām grupām, uzstājās arī kaimiņvalsts izpildītāji. Lai gan vairums igauņu nebija dzirdējuši par tādiem Jaunā Laikmeta festivāla izpildītājiem kā Sus Dungo, TheSoundPoets un Triana Park, tad noteikti pēc savas uzstāšanās šie vārdi iemantoja popularitāti arī igauņu klausītāju vidū. Ogrē savukārt latviešu klausītāji iepazina tādus izpildītājus kā Mimicry, Greip, Kruuv u.c.

9.1. Papildus aktivitātes festivā la norises zonā Festivālā noteikti ieteicamas kādas papildus aktivitātes. Laikā, kad grupas uz skatuves nomaina viena otru un uzstāda nepieciešamo tehniku, festivāla dalībniekam nevajadzētu garlaikoties, bet gan baudīt citas festivāla izklaides. Papildus aktivitātes festivālam ir kā pievienotā vērtība. Tas nozīmē, ka ēdināšana un izklaides varētu veiksmīgi iekļauties kopējā festivāla idejā. Jaunā Laikmeta festivālam „Laimes frekvence“ centāmies pievienot vēl citas aktivitātes, kas labi sasauktos ar laimes tematiku un kopīgo koncepciju. Bija ieradušies: Laimes banka (labdarības apmaiņas vieta), Laimes kalēji, Laimes aka ar aforismiem par laimes tematiku, Radošais un laimīgais bērnu laukums. No otrā Jaunā Laikmeta festivāla pieredzes mācījāmies, ka starp koncertiem nav ieteicami gari starplaiki, ja publika šajā starpbrīdī nav nodarbināta ar citām saturīgām aktivitātēm. Mēdz būt tādi apmeklētāji, kas festivālā ierodas ar saviem draugiem vai ģimeni un

labprāt izbauda arī starpbrīžus un ir tādi apmeklētāji, kuri vēlas, lai šajā laikā tiktu piedāvātas citas izklaides. Piemērs no Jaunā Laikmeta festivāla „Laimes frekvence“ – Radošais bērnu laukums Kad ar nosaukumu ’’bērnu laukums’’ varētu iztēloties lielus atrakciju batutus vai rotaļu laukumus, tad mūsu mērķis bija piedāvāt radošas nodarbes. Tātad no mākslas skolas aizņēmāmies molbertus, salikām tos garā rindā un bērni varēja iejusties „īstu” mākslinieku lomā. Tie, kuriem aiz molberta vietas nepietika, savā radošumā varēja izpausties uz zemes. Attēli bija ļoti radoši un krāsaini. Dažs labs pat uzzīmēja 5 gleznas! Pēc tam rīkojām izstādi krūmu zaros. Bet kas pats galvenais – bērniem ļoti patika gleznošanas process. Varēja redzēt, ka viņi ar visu sirdi un dvēseli atdevās darbam. Otra lieta, kas bērnus iesaistīja, bija lielu burbuļu pūšana. Lai tos uzburtu, vispirms bija pamatīgi jāpiestrādā pie informācijas ieguves un pēc tam sagatavot nepieciešamos darba līdzekļus. Informācijas ieguvē ļoti palīdzēja dažas interneta vietnes, piemēram : Giantbubbles. Burbuļu šķidruma recepti vajadzēja, tā teikt, igauniskot, jo pie mums nav pārdošanā tādu pašu līdzekļu, kā tos piedāvā ASV. Šķidrumam jāstāv veselu nakti. Burbuļi gan izdevās, tomēr ne tik labi, kā sākotnēji cerējām. Tās mēdza pārplīst. Acīmredzot nebija īstais trauku mazgāšanas līdzeklis. Tomēr priekš pirmās reizes palikām apmierināti, jo bērniem tas sagādāja prieku. Vislabāk to varēja redzēt laimīgās un mirdzošās bērnu acīs! Interesanti bija tas, ka daudzi bērni nekad nebija redzējuši tik lielus burbuļus. Tas viss bija tik aizraujoši! Hanna (atbildīgā par bērnu laukumu) Piemērs no festivāla „CitaVide” – Bezmaksas second-hand veikals Viens veiksmīgs piemērs no Ogres festivāla papildus aktivitātes – second-hand veikals. Izvēlies sev bezmaksas drēbes un izveido jaunajam apģērbam sev tīkamu dizainu! Jau laicīgi festivāla organizētāji savāca no saviem un paziņu apģērbu skapjiem lielu daudzumu drēbju, pēc tam iepirka auduma krāsas, aerosolus, izveidoja sākotnējos dizainus, bet pārējo radoši praktisko procesu atstāja festivāla apmeklētāju ziņā. Šī radošā darbnīca kļuva ārkārtīgi populāra. Festivāla otrajā dienā drēbju bija palicis pāri pavisam maz. Bija jautri vērot, kā cilvēki pēc tam ar, varētu teikt, mākslinieciska dizaina apģērbiem apkārt staigāja un tādā izskatā nakts vidū devās arī mājup. Lielā cieņā bija apģērbi ar „CitaVide” festivāla logotipu, kas norādīja uz to, ka cilvēki vēlējās sev līdzi paņemt kaut ko piemiņai. Nākamajā dienā, kad laiks bija vēsāks un lietaināks, priekšroka tika dota siltākiem apģērba gabaliem.

10. Komunikācija un mēdiji

10.1. Mēdiju plāns Komunikācijas stratēģijas viena no praktiskajām izpausmēm ir mēdiju plāns, kas aptver to, kādi mēdiju kanāli sava vēstījuma nodošanai tiek izmantoti un kā tas viss tiek paveikts. Komunikāciju plānošanā vajadzētu piefiksēt sekojošu: •Komunikācijas mērķi: ko un kādēļ vēlamies pateikt, kas mainīsies tā rezultātā; •Mērķa grupas: pēc iespējas precīzs apraksts par to, ko vēlamies sasniegt; •Vēstījumi: ar kādu konkrētu vēstījumu palīdzību attiecībā pret vienu vai otru mērķa grupu to darām; •Kanāli: ar kādiem līdzekļiem savu vēstījumu izplatām;

•Atbildīgie: kurš komandā izpilda konkrētos darbus; •Budžets: kādas katrai projekta aktivitātei izmaksas; •Izvērtēšana: kā plāns patiesībā realizējās. Viena iespēja mēdiju plāna sastādīšanai:

Mēdiju kanāls Kur? Kā? Kas? Kad? Kurš? Internets Radio Televīzija Drukas mēdiji Vides reklāma (informatīvie stendi, plakāti, norādes)

Guerilla marketings

Pasākumi … Guerilla mārketings ir inovatīva un “citāda veida” marketinga metode, kurā patērētāja uzmanības iegūšanai tiek pielietoti netradicionāli un negaidīti risinājumi. Guerilla mārketings balstās uz vienkāršu pamatprincipu – būtisks ir nevis marketinga budžeta apmērs, bet gan sapņu un ideju lidojums. Guerilla mērķis ir sasniegt maksimāli labu rezultātu ar mazākiem naudas ieguldījumiem. Ja resursi ir ierobežoti, nepieciešams investēt vairāk laika, enerģijas un fantāzijas. Rīkojot festivālu, šī metode noteikti būtu jāpielieto un jādomā ārpus noteiktajiem rāmjiem, un labā nozīmē pārsteidzot citus.

10.2. Prese relīzes rakstīšana Preses relīze jāsastāda pēc tādiem pašiem principiem, kā žurnālists veido aktuālu publikāciju, kuros jāatbild uz jautājumiem: •Kas veica? •Ko veica? •Kad veica? •Kur veica? •Kādēļ veica? Seši soļi ceļā uz veiksmi

1. Izraugies mērķa grupu Precizē, kādam lasītājam vēstījums paredzēts. Ziņu publiskošanas kritēriji arī atšķiras. Nav vērts sūtīt ziņu, piemēram, par Tallinas Zooloģiskā dārza jaundzimušo krokodilu izdevējam, kurš atspoguļo jaunumus tehnikas pasaulē. Ziņa par zoodārza jaunumu visticamāk būtu attiecināma uz dienas laikrakstiem. 2. Ziņai nepieciešams labs virsraksts Virsraksts ir preses relīzes svarīgākā sastāvdaļa, kas nosaka to, vai nosūtītā ziņa tiks pamanīta vai saplūdīs ar citām ziņām. Labs virsraksts satur darbības vārdu un ir aktīvs nevis konstatējošs. Kādēļ gan "Uzņēmuma otrā kvartāla ekonomikas rezultāti" vietā nevarētu būt "Klejotājsiseņi trīskāršoja uzņēmuma apgrozību" u.tml. Tēmu var pārvērst par aktīvāku tieši ar veiksmīgu virsrakstu, kas kalpotu kā aicinājums redaktoram atvērt un izlasīt arī pašu ziņu. Virsrakstam jābūt īsam un konkrētam, kā arī pēc iespējas informatīvām, tai pašā laikā ne tādam, kas tūlīt atspoguļo visu informāciju. 3. Seko, lai saturs būtu konkrēts un balstīts uz faktiem Reklāmas tekstu var, protams, ieslēpt kopējā rakstā, bet redaktors to noteikti atšifrēs. Preses relīze nav reklāmraksts. Ziņu būtu vērts atspoguļot no žurnālista skatupunkta, proti, savu ziņu censties noformēt kā ziņu, lai tekstā būtu gan ievaddaļa, gan rezumējošā daļa, kāds citāts u.tml. Ziņas beigās ieteicams pievienot kontaktinformāciju par personu, pie kuras griezties. Nav arī labi pārcensties ar komunikāciju, respektīvi, dot pārāk daudz informācijas. Ja informācijā nav nekāda tāda, ko izcelt, tad var izmantot kādas populāras personības simpātijas, kuras figurēšana materiālā varētu atsvaidzināt sausu ziņu. 4. Noformē tekstu Sadali ziņu vairākās daļās, jo gari teksti ir grūti lasāmi un novirza no domas. Pirmā rindkopa varētu iekļaut informāciju par „kas”, „kur”, „kuram”, „kā” un „kādēļ”. Preses relīzē nozīmīga ir tieši pirmā rindkopa vai ievads, kurā ar dažiem teikumiem praktiski jāmēģina izteikt viss turpmākais saturs. Labi uzrakstīts un kompakts sākums nodrošina, ka žurnālists par tēmu var saņemt pietiekošu informāciju un tas turpmāk var palīdzēt tālākas ziņas izplatībā. Ja ziņa pareizi noformēta, ir lielākas izredzes, ka teksts tiks publicēts pilnā apmērā. 5. Pievērs uzmanību ziņas apjomam Labs ziņas teksts ir tik garš, cik vajadzētu būt un tik īss, cik iespējams. Vēlams, lai teksta apjoms iekļautos A4 lapā. Arī e-vēstules nevajadzētu „piebāzt” ar daudzajiem failiem, jo tie mēdz nenonākt līdz adresātam vai arī gadās, ka nobloķē saņēmēja sistēmu. Ja dokumentam pievienojami lielapjoma faili, tos ieteicams augšupielādēt attiecīgās failu vietnēs, kurās ikviens var ieiet.

6. Sūtot ziņu, jāņem vērā periodiskās aktivitātes Ne vienmēr var nokontrolēt, tomēr pēc iespējas ieteicams rēķināties ar to, ka nav lielas jēgas sūtīt vidusmēra aktualitāti, piemēram, vēlēšanu, olimpisko spēļu, kara un citu daudz nozīmīgāku notikumu laikā. Laba preses relīze ir: •Konkrēta –gan saturiski, gan stilistiski; •Precīza – ietver pareizus un pārbaudītus faktus; •Vienkārša – teksts ir saprotams, netiek lietoti žargoni un svešvārdi, kā arī nepaskaidroti un specifiski termini; •Īsa – vēlams ne vairāk kā A4 lapa; •Bez gramatikas kļūdām un korektā valodā; •Īstā laikā nosūtīta – pārāk agri nosūtīta ziņa līdz īstajam laikam var aizmirsties, pārāk vēlu nosūtīta ziņa vairs nav aktuāla; •Ietver citātu – rakstā atspoguļotos faktus komentē ar tēmu saistīts cilvēks/lietpratējs; ietver pareizi noformētus vārdus un nosaukumus, ieņemamo amatus nosaukumus, kontaktinformāciju un datumus; •E-vēstulē viegli atrodama – galvenais vēstījums neatrodas teksta beigu daļā vai nav paslēpts e-vēstules pielikumā. /„KĀ izveidot iedarbīgu preses relīzi?“ www.aripaev.ee, 21.08.2009/

11. REKLĀMA Reklāmas divi pamatmotīvi un mērķa grupas: •Informēšana – par produkta/pakalpojuma/notikuma esamību, īpašībām, pazīmēm, priekšrocībām un nosacījumiem, kā to saņemt vai līdz tam nokļūt; •Ietekmēšana – kā produktu/pakalpojumu izmantot vai arī kā iesaistīties notikumā. Ir svarīgi pārdomāt sekojošas lietas: •Ko vēlamies pateikt (ideja/koncepcija)? •Kā to pavēstīt (vēstījuma iesaiņošana)? Izplatot vēsti, noteikti jādomā par mērķa grupu, potenciālo festivāla apmeklētāju. Kas viņi ir? Kāds ir viņu vecums? Ar ko viņi nodarbojas? Kur viņi pārvietojas? Kādas ir viņu vērtības? Uz šiem jautājumiem atbildot, vieglāk sameklēt atbilstošāko reklāmas kanālu. Visticamāk iedzīvotāju vecuma grupai 65+ domāto reklāmu nav jēgas izplatīt internetā. Toties internets un sociālie mēdiji ir ļoti populāri informācijas avoti jauniešu vidū. Reklāmas zelta likumi: •Reklamējiet pasākumu, uz kurieni cilvēki VĒLĒSIES nākt, nevis pasākumu, kuru jūs rīkojat;

•Reklāma sākas ar NOSAUKUMU; •Laba IDEJA ir veiksmes pamatā; •Katrā reklāmā jābūt precizētam VIENAM UNIKĀLAM SOLĪJUMAM no produkta/notikuma; •Reklāmai jābūt SKAIDRAI un SAPROTAMAI; •Vēstījumam jābūt UZTICAMAM un ATŠĶIRĪGAM NO CITIEM; •Atslēgvārdi ĪSS un VIENKĀRŠS; •Ziņai par jūsu produktu/notikumu jāiespiežas mērķa grupas dziļajā ATMIŅĀ un APZIŅĀ; •Ievērojiet PIEKLĀJĪBAS normas.

11.1.Vides reklāma Kas ir vides reklāma – grafiskā, tekstuālā vai cita rakstura informācija, ko uzstāda uz stacionāras vai pārvietojamas konstrukcijas, kas redzamas atklātā vidē vai uz ēku ārsienām, ielu aprīkojumiem, ceļu un lielceļu malā u.tml. Ar vides reklāmu saprot arī tādus iekštelpās esošos informācijas nesējus, kā POS (point of sale) konstrukcijas, TPD, ekrānus utt., lai gan visbiežāk tos iedala atsevišķi kā "indoor” reklāmas. Vides reklāma (bieži kā outdoor-reklāmas termins vai OOH (out of home) tiek ietverta ATL jeb masu reklāmas kategorijā. Plusi: •Vides reklāmu patērētājam nav iespējams ieslēgt vai izslēgt •Lai to izlasītu, nav nepieciešami speciāli līdzekļi; •Auditorija arvien pieaug paralēli pilsētas iedzīvotāju un apmeklētāju skaita pieaugumam; •Vislētākā kontaktu (CPT) cena. Mīnusi: •Apgrūtināta novirzīšana; •Statisks reklāmas attēls (izņemot LED ekrāni); •Ambivalenta pašvaldības iedzīvotāju uztvere, daži domā, ka vides reklāma bojā pašvaldības arhitektūru un kopējo ainu. /http://et.wikipedia.org/wiki/V%C3%A4lireklaam/ Lai uzstādītu vides reklāmu, jau laicīgi jāveic visi saskaņojumi ar kompetentajām institūcijām.

Igaunijas pašvaldībās pārsvarā reklāmas nesēju un reklāmas uzstādīšanas nosacījumi ir līdzīgi. •Reklāmu uzstāda tikai uz reklāmas nesējiem •Reklāmas nesējus un/vai reklāmu, kuru uzstāda pašvaldības administratīvajā teritorijā, uz ēkām vai būvēm, var uzstādīt vienīgi ar pašvaldības speciālo atļauju. •Pašvaldību īpašumā vai pārvaldībā esošajās ēkās un uz pašvaldībām piederošajām reklāmas pamatnēm nav atļauts izlikt politiska rakstura reklāmas. •Lai saņemtu atļauju uzstādīt reklāmas nesēju un/vai reklāmu, pašvaldībā jāiesniedz sekojoši dokumenti: 1) Noteiktas formas iesniegums (parasti pieejams pašvaldības mājas lapā) 2) Reklāmas nesēju un/vai reklāmas skice ar izmēriem, krāsu papildinājumiem, nestacionāru reklāmu gadījumā krāsu fotogrāfija 3) Ja reklāma tiek uzstādīta uz zemes virsmas – izvietojuma plāns mērogā 1:500 kopā ar virszemes un pazemes tehniskiem tīkliem, kur norādīta uzstādāmā objekta atrašanās vieta 4) Reklāmas nesēja un/vai reklāmas uzstādīšanai uz ēkām vai būvēm – reklāmas nesēja fotoreprodukcija vai būves skice kopā ar perspektīvo reklāmu. Atļaujā par reklāmas uzstādīšanu tiek norādītas sekojošas lietas: 1) Reklāmas publicētājs (reģistrācijas vai personas kods, adrese, telefons, e-pasts); 2) Reklāmas nesēja novietojums; 3) Reklāmas izmēri; 4) Reklāmas uzstādīšanas atļaujas termiņš; 5) Likvidācijas termiņš; 6) Reklāmas nesēja uzstādītājs (adrese, telefons, e-pasts, reģistrācijas vai personas kods) un reklāmas nesēja izmēri. Maksa par reklāmu Saskaņā ar noteikumiem maksas objekts ir reklāma, ko eksponē pilsētā (atkarībā no katras konkrētās pašvaldības): •Publiskā vietā, ko pieņemts uzskatīt kā koplietošanas vietu vai teritorijā, kurā ierobežota brīva pārvietošanās un izmantošana, ēka vai tās daļa, kas atrodas būves iekštelpās vai ārpus tām, kuras vērstas uz plašu sabiedrību; •Privātīpašumā esošajā zemes gabalā vai uz būves, vai tā iekštelpās, kuras vērstas uz plašu sabiedrību; •Ar mobilas konstrukcijas palīdzību vietā, kas vērstas uz plašu sabiedrību

Ja ar vietējo pašvaldību saskaņošana ir izdarīta un attiecībā uz reklāmas maksu ir panākta vienošanās, tad tas vēl nebūt nenozīmē, ka vides reklāmu var sākt uzstādīt. Piemēram, ja ir vēlme reklāmu izvietot uz privātmājas sienas, tad saskaņojums nepieciešams arī ar mājas īpašnieku vai pārvaldnieku. Ja vides reklāmu plānots uzstādīt lielceļa tuvumā, tad papildus jāgriežas arī ceļu direkcijā. Darba šajā ziņā daudz.

12.Foto

Noslēgumā:

”Saglabājiet mieru un esiet pacietīgi (‘’Mieru, tikai mieru!’’ sacīja Karlsons)! Ja ideja ir laba, tad tās īstenošanai būs nepieciešams ieguldīt lielu darbu, bet tas noteikti atmaksāsies. Ja citu komandas biedru viedokļi nav pieņemami, vēlams to noteikti tūlītēji pārrunāt, lai vēlāk nerastos lieki pārpratumi un lai tas neapslāpētu tālākas darbošanās prieku. Darīt kaut ko pret savu gribu nav patīkami! Veiksmi darbā!” (Mari-Liis, Jaunā Laikmeta festivāls)