Kaitēkļi klimata izmaiņuKaitēkļi klimata izmaiņu kontekstā

LVMI “Silava” vadošais pētnieks,Dr.biol. A.Šmits

Klimata izmaiņu scenārijiKlimata izmaiņu scenāriji

• Klimats pasiltinās• Klimats kļūst vēsāks (Golfa straumesKlimats kļūst vēsāks (Golfa straumes

izmaiņas)Kli t li k i ī• Klimats paliek nemainīgs

Kaitēkļu ietekmes uz mežu izmaiņasKaitēkļu ietekmes uz mežu izmaiņas

• Palielinās bojājumu apjomi no Latvijā raksturīgām kaitēkļu sugāmg ļ g

• Kaitējumu mežos palielina jaunas, invazīvas sugasinvazīvas sugas

• Kaitējuma apjoms mežos nemainās vai samazinās

Klimatam pasiltinotiesKlimatam pasiltinoties• Kaitēkļu populācijas tiek ietekmētas 3

galvenajos veidos:– Pieaugot temperatūru maksimumiem (aktīvo

temperatūru summai) Latvijas klimats kļūst piemērots jaunu kaitēkļu sugu attīstībai, vai ļauj endēmiskām populācijām sasniegt eruptīvus apmēruspopulācijām sasniegt eruptīvus apmērus

– Pagarinoties veģetācijas periodam kaitēkļu populācijām raksturīgas vairākas paaudzes ienākpopulācijām raksturīgas vairākas paaudzes, ienāk jaunas sugas

– Ekstrēmu notikumu (Vētru plūdu degumu) biežākasEkstrēmu notikumu (Vētru, plūdu, degumu) biežākas izpausmes rada apstākļus kaitēkļu masu savairošanās uzliesmojumiem

Bojā aizgājušās audzes (izsniegtie sanitārie atzinumi) no 1991 g Līdz 2009 g

Dzīvnieku bojātasCēloņi: 19128,6 ha

sanitārie atzinumi) no 1991.g. Līdz 2009.g.

3500

4000Dzīvnieku bojātasKaitēkļu bojātasSlimību bojātasVējgāzes, snieglauzesUguns

2500

3000UgunsŪdensCiti

950

ha

1500

2000

gads

1

72 h

a

500

1000 77

0

1991

1992

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

ha

Kaitēkļu masu savairošanās kopš 1990 gadaKaitēkļu masu savairošanās kopš 1990.gada

Temperatūru maksimumiTemperatūru maksimumiPriežu koksnes nematode pine wiltPriežu koksnes nematode, pine wilt

nematode (pine wilt disease, pine woodnematode) сосновая древесная нематодаnematode) , сосновая древесная нематода

Bursaphelenchus xylophilus (Steiner & Buhrer) Nickle

Sinonīmi: Apelenchoides xylophilus, Bursaphelenchus lignicolus

Priežu koksnes nematodePriežu koksnes nematode

• Nematodes strauja attīstība un koku bojāeja notiek rajonos, kur jūlija-augusta j j j , j j gvidējā gaisa temperatūra ir virs 25oC. Šādos apstākļos koks parasti iet bojā 1Šādos apstākļos koks parasti iet bojā 1 ģenerācijas laikā.20 2 oC• 20-25oC koki iet bojā divu gadu laikā

• Zem 20oC slimība neattīstāsZem 20 C slimība neattīstās

SimptomiSimptomi

20.Augusts 25.augusts 2.septembris

IzplatībaIzplatība

Citi “introducenti”Citi introducentiO l ūķOzolu mūķene, Gypsy moth, Непарный шелкопряд

Tips – ArthropodaKlase – InsectaKārta – LepidopteraDzimta – LymantriidaeDzimta LymantriidaeĢints - LymantriaSuga -Lymantria dispar Linnaeus 1758Suga -Lymantria dispar Linnaeus, 1758.

Eiropas populācija (vēl izšķir Āzijas populāciju). Atšķirībā no Āzijas populācijas mātītes ir lidot nespējīgas, lai arī spārni ir pilnībā attīstīti.

Apmēram 30 ha intensīva defoliācija

Ozolu mūķene

Veģetācijas perioda pagarināšanāsVeģetācijas perioda pagarināšanās

P i ž ž j B l• Priežu sprīžotājs – Bupaluspiniarius L- Kāpuram raksturīgi 4-7 augumi. - Barojas kamēr laika apstākļi atļauja ojas a ē a a aps ā ļ a ļauj

Egļu astoņzobu mizgrauža sekmīgu divu paaudžu attīstībadivu paaudžu attīstība

y = -0,0364x + 2,3683R² 0 1238

3R² = 0,1238

3

22

1111

0

2009

2007

2005

2003

2001

1999

1997

1995

1993

1991

1989

1987

1985

1983

1981

1979

1977

1975

0

2009

2007

2005

2003

2001

1999

1997

1995

1993

1991

1989

1987

1985

1983

1981

1979

1977

1975

222221111111111111 222221111111111111

Ips accuminatus - apmēram 10 h k il i tē 200710 ha kailcirtēs 2007.g.

Ekstrēmi notikumi (vētras u.c)

Apmēram 400 000 m3 vēja gāztāsApmēram 400 000 m vēja gāztās egles palika mežāg p

03.09.2007.

Bojājumi mežāj j

03.09.2007.

Mizgraužu bojājumi mežā2007 2008

Mizgraužu bojājumi mežā

2009

17.03.2010.

Iespējamie pasākumiIespējamie pasākumi

• Risku izvērtēšana• Mežsaimnieciskie pasākumiMežsaimnieciskie pasākumi

– Cirsmu sakopšanas,M ž dž t ktū i– Mežaudžu struktūras maiņa

– Valdošo koku sugu nomaiņa• Selekcija• Aizsardzības ierobežošanas pasākumi• Aizsardzības, ierobežošanas pasākumi,

karantīna

Kaitēkļu ietekmes novērtējumsKaitēkļu ietekmes novērtējums1,4 KONTROLE

0,8

1

1,2

ugum

s (m

m)

men

t (m

m)

DEFOL

0 2

0,4

0,6

radiāl

ais

piea

ura

dial

incr

em

0

0,2

0 kpred

Gads Year

-0,15

-0,1

-0,05

0

s pi

eaug

ums

s pe

r uni

t bas

al

m2

p

tpred

plus

mīnus

-0 35

-0,3

-0,25

-0,2

cēta

is p

apild

usm

3 /m2

e in

crem

ent l

oss

area

m3 /m

-0,4

-0,35

2003 2004 2005 2006

redu

volu

me

Gadi Year

Kaitēkļu ietekmes novērtējumsKaitēkļu ietekmes novērtējums0

m2

2007

-0,1

-0,05

augu

ms

m3 /m

area

m3 /m

2 2007

2006

2005

2004

-0,2

-0,15

apild

us p

iea

er u

nit b

asal

2004

2003

-0 3

-0,25

redu

cēta

is p

emen

t los

s pe

0 4

-0,35

0,3

umul

atīv

ais

rvo

lum

e in

cre

-0,4

Primārā

vairo

šanā

sP

rimar

y ou

tbre

ak

Mig

lots

ar

DIM

ILIN

; D

IMIL

IN

treat

ed

stan

ds

Nem

iglo

ts;

Non

trea

ted

ekun

dārā

va

iroša

nās

Seco

ndar

y ou

tbre

ak

Ku

Psa

v ; o N N Se sav

; So

Priežu ciršanas atliekās konstatētie dendrofāgie kukaiņikonstatētie dendrofāgie kukaiņi

0,2

0,25

0 dm

2

0,15

aits

uz

10

0,05

0,1

aim

ju s

ka

0

phus

atus

erda

min

or

atus

dens etis

spp.

spp.

mus

atum atus

atus

sito

r

dilis

talis

cus

eus

phus

sa

I.typ

ogra

p

I.acu

min

a

T.pi

nipe

T.m

P.b

iden

ta

P.q

uadr

id

H.a

bi

Hyl

aste

s s

Pis

sode

s s

Mon

ocha

msp

pT.

linea

H.p

allia

P.fa

scic

ula

R.in

qus

A.a

ed

M.fr

ont

Orto

thom

isp

p.A

.gris

D.a

utog

rap

Kaudzes Vāli

Egļu ciršanas atliekās konstatētie dendrofāgie kukaiņidendrofāgie kukaiņi

1,2

0 8

1

10 d

m2

0,6

0,8

kaits

uz

1

0,2

0,4

saim

ju s

k

0

hus

hus

etis

spp.

mus

atus

tum

sito

r

dilis

eum

s

I.typ

ogra

p

calc

ogra

ph

H.a

bi

Hyl

aste

s s

Mon

ocha

msp

p

H.p

allia

T.lin

eat

R.in

qus

A.a

ed

C.v

iola

ce

I

P.c H M

Kaudzes Vāli

Ciršanas atliekas kaudzēsCiršanas atliekas kaudzēs

LVMI “Silava”LVMI “Silava”

Egļu 8 zobu mizgrauža sastopamība ciršanas atliekāsEgļu 8-zobu mizgrauža sastopamība ciršanas atliekās

Egļu 8-zobu mizgrauža blīvums ciršanas atliekās Egļu 8-zobu mizgrauža blīvumi dažādas intensitātes mizotos zaros

0,05

0,06

dm2 0,05

m2

0,03

0,04

skai

ts u

z 1

d

0,03

0,04

aits

uz

1 dm

Kaudzes

Vāli

0,00

0,01

0,02

saim

ju

Vāli0

0,01

0,02

saim

ju s

ka<8

8-20

Kaudzes

Zaru caurmērs<20

20-50>50

Kaudzes0

Mizojums

LVMI “Silava”

Kukaiņi kā slimību vektoriKukaiņi, kā slimību vektori

Ošu atmiršana – 132ha kailcirtēsha kailcirtēs 2007.gadā

03.09.2007.Hylesinus fraxini

Koksngrauzis-slimības vektors• Viena vabole var pārnest vairāk nekā

100000 nematodes100000 nematodes

Lielais skujkoku koksngrauzisM h tMonochamus sutor

Paldies par uzmanību!