Embed Size (px)
Citation preview
ZilbīteRīgas pirmsskolas izglītības iestāde
Rīgas PII “Zilbīte”pašnovērtējuma ziņojums
Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Zilbīte”
Reģistrācijas Nr. 90000013606
Malnavas 4, Rīga, LV – 1057
Tālrunis 67848417
Vadītāja: Ineta Škoļņikova
e-pasts [email protected]
2018.
1. Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes “Zilbīte” vispārīgais raksturojums1.1.Atrašanās vieta
Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Zilbīte” (turpmāk tekstā – Iestāde) ir Rīgas pilsētas pašvaldības dibināta izglītības iestāde, kas patstāvīgi organizē un īsteno izglītības procesu. Iestāde atrodas Latgales priekšpilsētā, Malnavas ielā 4. Lai maksimāli nodrošinātu izglītojamo drošību, Iestādes teritorija ir nožogota. Iestādes teritorijai ir vieni gājēju vārtiņi un vieni vārti paredzēti apkalpojošam transportam. Iestādes teritorijā un iekštelpās ir uzstādītas videonovērošanas iekārtas.
1.2.Sociālā videIestādi apmeklē izglītojamie no sociālās vides, kuru nevar raksturot viennozīmīgi.
Izglītojamo vecāku materiālo nodrošinājumu ietekmē Rīgas vietējā infrastruktūra, vecāku darba vietas Rīgas pilsētā. Lielākā daļa izglītojamo bērnu vecāki strādā Rīgā un Pierīgā. Iestādi izvēlas ģimenes, kuras vēlas ieguldīt sava bērna nākotnē, vecāki, kuri lūkojas pēc izglītības kvalitātes, individuālas pieejas un emocionāli drošas un stabilas vides, ko nodrošina neliels izglītojamo skaits grupās un individuāla pieeja katram audzēknim. Liela uzmanība mācību un audzināšanas procesā tiek veltīta izglītojamo sociāli emocionālo prasmju apguvei.
1.3.Iestādes vēstureIestāde ēka ir sešdesmito gadu tipveida celtne, uzcelta un nodota ekspluatācijā 1968. gada 30.
jūnijā kā Rīgas 212.pirmsskolas izglītības iestāde. Sākumā tika atvērtas 12 grupas 140 bērniem un iestādei nebija speciālās iestādes statusa. Kopš 1974. gada iestādei tika piešķirts speciālās pirmsskolas izglītības iestādes statuss un licencēta Mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programma izglītojamajiem ar valodas traucējumiem – 01015521, kas arī tiek īstenota līdz šim brīdim. 2012. gada 18.decembrī, pamatojoties uz Rīgas domes lēmumu, Iestādei tiek mainīts nosaukums uz Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Zilbīte”. Pašlaik Iestāde atrodas Rīgas domes pakļautībā un Iestādes darbība tiek finansēta no valsts un pašvaldības budžeta.
1.4.Iestādes videDrošā un sakārtotā vidē ir radīti apstākļi, lai mācību process būtu veiksmīgs un katrs
Iestādē strādājošais un izglītojamais justos labi. Mācību vide tiek regulāri atjaunota, uzlabota un papildināta. Katru gadu budžetā paredz līdzekļus, lai sakoptu un izremontētu Iestādes telpas. Vasaras mēnešos, jūlijā un augustā, tiek kosmētiski remontētas grupu telpas, kabineti, koridori un citas telpas. 2017. gada maijā Iestādes teritorijā tika veikti bērnu rotaļu laukuma labiekārtošanas darbi. Teritorijā tika uzstādīti dažādi kombinētie aprīkojumi, kā zviedru sienas, pievilkšanās stieņi, alpīnistu sienas, rāpšanās sieti, basketbola grozi, smilšu kastes, šūpoles, kā arī divvietīgas šūpoles uz atsperēm un atpūtas soli.
1.5.Īstenotās izglītības programmasIestādē īsteno šādas izglītības programmas:
TABULA 1: Īstenotās izglītības programmas
Izglītības programmas nosaukums Kods
LicenceIzglītojamo
skaits 2016./2017.m.g.
Izglītojamo skaits
2017./2018.m.g.
Numurs Datums Sākumā Beigās Sākumā
Beigās
Mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programma
izglītojamajiem ar valodas traucējumiem
01015521 V-6240 27.02.2013 112 111 110 112
1.6.Izglītojamo skaitsIestādē darbojas 8 grupas (izglītojamie vecumā no 3 - 7 gadiem), ar 12 stundu darba laiku.
Izglītojamo skaits un sadalījums pa grupām 2017./2018.mācību gadā
TABULA 2: Izglītojamo skaits
Mācību gads Kopā Grupas Piezīmes
2017./2018. 112 3 - 5 g. (1 gr.) – 14 bērni
4 – 6 g. (1 gr.) – 14 bērni
5 – 6 g. (2 gr.) – 14 bērni
5 - 7 g. (2 gr.) – 14 bērni
6 – 7 g. (2 gr.) – 14 bērni
Bērnu rinda uz Iestādi
2012. gadā dzimušie bērni 27
2013. gadā dzimušie bērni 37
2014. gadā dzimušie bērni 49
2015. gadā dzimušie bērni 36
1.7.Pedagogu kvantitatīvais un kvalitatīvais skaitsIestāde pilnībā ir nokomplektēta ar pedagoģisko personālu un 2017./2018.mācību gadā
profesionālo pedagoģisko darbību īsteno 32 pedagoģiskie darbinieki. Iestādes vadību nodrošina vadītājs. Katrā grupā strādā 2 pirmsskolas izglītības skolotājas un skolotāja logopēde. Atbalstu ikdienas darbā pedagogiem, vecākiem un izglītojamiem nodrošina atbalsta personāls - izglītības psiholoģe, speciālais pedagogs, iestādes māsa. Par izglītojamo labsajūtu rūpējas arī 2 mūzikas skolotājas, sporta skolotāja, latviešu valodas skolotāja un 18 tehniskie darbinieki. Visiem pedagogiem ir augstākā pedagoģiskā izglītība atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.662 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību”
TABULA 3: Pedagogu skaita sadalījums pēc izglītības
Ar vidējo izglītību Ar augstāko izglītību
Ar vispārējo vidējo izglītību
No tiem iegūst augstāko
pedagoģisko
Ar augstākās izglītības pirmo
līmeni
Ar augstāko pedagoģisko
izglītību
t.sk. pedagoģijas
maģistri
izglītību1 1 5 26 5
Pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” 3.aktivitātes (pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas pilnveide un tālāka attīstība) rezultātiem 17 Iestādes pedagogi saņēma 2. un 3. pakāpes.
Daudzi pedagogi Iestādē strādā jau daudzus gadus, bet 2017./2018.mācību gadā pedagoģisko kolektīvu papildināja jauni pirmsskolas skolotāji, kuri patlaban mācās augstākajās mācību iestādēs un strādā Iestādē.
ATTĒLS 1: Pedagogu skaita sadalījums pa vecuma grupām
30-35 gadi
36-40 gadi
41-45 gadi
46-50 gadi
51-55 gadi
56-60 gadi
61-65 gadi
66-70 gadi
71-75 gadi
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
1.8.Īpašie izglītības iestādes piedāvājumiIestādes īpašais piedāvājums ir neliels izglītojamo skaits grupās (14 izglītojamie),
kas nodrošina individuālo pieeju katram izglītojamam.
2.Izglītības iestādes misija, vīzija, darbības pamatmērķiMisija: palīdzēt katram bērnam noticēt sev, gūt panākumus, izteikt sevi radošā darbībā, būt atsaucīgam, rosināt bērnos iniciatīvu mācīties, vērot, pētīt un izdarīt secinājumus.
Pamatmērķis: Veikt pedagoģiski - medicīnisko korekciju izglītojamajiem ar runas traucējumiem, attīstot katra bērna vispārējās spējas, sniedzot stabilu, vecumam piemērotu zināšanu, prasmju un iemaņu bāzi, kas ļautu sekmīgi turpināt mācības un sagatavotu dzīvei nemitīgi mainīgā vidē.
Uzdevumi:
1. nostiprināt bērnu veselību un fizisko attīstību;2. attīstīt bērnu spējas un virzīt bērnu attīstību visās izpausmes jomās;
3. veicināt prasmju un iemaņu, kā arī vispārīgo un speciālo mācību prasmju veidošanos; 4. nodrošināt saskarsmes kultūras un sadzīves iemaņu veidošanos;5. veicināt iniciatīvas, zinātkāres, patstāvības un radošās darbības attīstību;6. sekmēt psihisko procesu, izziņas sfēras attīstību;7. psiholoģiski sagatavot bērnu skolas gaitām;8. veicināt pareizu, pozitīvu attieksmju veidošanos;9. akcentēt bērna nacionālo piederību, sekmēt valsts valodas pamatiemaņu apguvi.
Pirmsskolas izglītības iestādes attīstības plāna 2014.-2017. pēdējo trīs mācību gadu izvirzītās prioritātes un sasniegtie rezultāti
TABULA 4: Pedagoģiskais darbs
Mācību gads Izvirzītās prioritātes Rezultāti
2014./2015. 1. Eksperimentēšana – kā apkārtējās pasaules izzināšanas līdzeklis.
2. Sižeta lomu spēles nozīme runas attīstīšanā bērniem ar VSNA.
3. Sekmīgas sadarbības formas pamatprincipa „ģimene, bērns, pirmsskola”
1. Izstrādāts un veiksmīgi īstenots eksperimentēšanas un pētnieciskās darbības perspektīvais plāns.
2. Skolotājas prezentēja jaunas idejas semināros-praktikumos.
3. Pieredzes apmaiņas ietvaros organizētas un novadītas atklātās rotaļnodarbības.
4. Tika organizētas vecāku sapulces, tematiskās pēcpusdienas, sniegtas rekomendācijas par bērnu izglītošanu.
2015./2016. 1. Dažādu teatrālas darbības veidu izmantošana runas attīstības stimulēšanai, izrunas un intonācijas veidošanai
2. Veicināt pirmsskolas vecuma bērnu izpratni par veselību, veidojot veselīga dzīvesveida paradumus: veselīgs uzturs, fiziskā aktivitāte, personīgā higiēna.
3. Sekmīgas sadarbības formas pamatprincipa „ģimene, bērns, pirmsskola” īstenošana.
1. Grupās izveidoti, estētiski noformēti un veiksmīgi izmantoti dramatizācijas centri ar dažādiem teātra veidiem.
2. Ziemassvētku pasaku vakaros vecāki ciemojās pie saviem bērniem un baudīja prieku.
3. Mācību gada garumā tika papildināta grupu materiālā bāze ar jauniem materiāliem bērnu radošo iemaņu attīstīšanai, metodisko literatūru, dažādām spēlēm. Bērnu vecāki arī piedalījās materiālās bāzes papildināšanā.
4. Pieredzes apmaiņas ietvaros tika novadīts seminārs „Veselībai un drošībai labvēlīgas rīcības prasmes sekmēšana ikdienā”, kurā skolotājas pievērsa uzmanību bērnu veselības galvenajiem aspektiem izmantojot rotaļas, spēles un iepazīstināja ar interesantām darba metodēm.
5. Novadīts „Skatuves runas konkurss – 2016”. Konkursa tēma: „Veselības varavīksne”.
2016./2017. 1. Veicināt izpratnes veidošanos par savstarpējo attiecību kultūru, cieņpilnu attieksmi pret sevi un citiem, sekmēt bērna saskarsmes un sadarbības prasmju attīstību, kā arī atbildīgu rīcību ikdienas situācijās:
1.1.aktualizēt morālās un ētiskas vērtības, izmantojot piemērotas metodes un paņēmienus, bērnu daiļliteratūru un teatralizāciju;
1.2.sniegt praktiskās zināšanas par personīgo drošību;
1.3.īstenot atbalsta pasākumus iekļaujošai un pozitīvai uzvedībai;
1.4.radīt emocionāli komfortu vidi grupiņā;
1.5.komunikatīvo spēju attīstīšana.
2. Fonemātisko procesu (fonemātiskā dzirde, fonemātiskā uztvere, fonemātiskie priekšstati) attīstīšana, kā pirmsskolas vecuma bērna lasītprasmes attīstības veicināšanas līdzeklis.
3. Sekmīgas sadarbības formas pamatprincipa „ģimene, bērns, pirmsskola” īstenošana.
1. Ar iestādes psihologa palīdzību veiksmīgi noritēja adaptācijas process jaunuzņemtiem bērniem. Bērnu vecāki saņēma psihologa konsultācijas par bērnu kognitīvo un emocionālo sfēru attīstīšanu.
2. Grupās izveidots, estētiski noformēts un veiksmīgi izmantots emociju kalendārs ar dažādiem emociju veidiem.
3. Novadīts seminārs – praktikums “Emocionāli komfortablas vides izveide grupā”.
4. Ar savām emocijām no dažādiem ceļojumiem bērni varēja dalīties foto izstādē “Ceļojam pa Latviju”.
5. Novadīts seminārs „Fonemātisko procesu attīstības veicinošie faktori bērniem ar VSNA”, kurā logopēdi pievērsa uzmanību bērnu fonemātisko procesu attīstīšanas galvenajiem aspektiem caur dažādām rotaļām, spēlēm un iepazīstināja ar interesantām darba metodēm.
6. Pieredzes apmaiņas ietvaros organizētas un novadītas speciālās atklātās rotaļnodarbības fonemātisko dzirdes un uztveres pilnveidošanai, vārdu analīzes un sintēzes iemaņu attīstīšanai.
7. Organizētas atvērto durvju dienas, kur mūsu vecākiem tika piedāvāta iespēja apmeklēt integrētās rotaļnodarbības savā grupiņā un aktīvi piedalīties dažādās aktivitātēs.
8. Papildināta grupu materiālā bāze ar jaunu metodisko literatūru, uzskates līdzekļiem, rotaļu spēlēm.
TABULA 4: Saimnieciski organizatoriskais darbs
Mācību gads Izvirzītās prioritātes Rezultāti
2014./2016. 1. Iestādes sagatavošana jaunajam mācību gadam.2. Mēbeļu iegāde 2.grupas garderobei.3. Mēbeļu nomaiņa Iestādes virtuvei.4. Telpu un apkārtējās teritorijas atbilstības sanitāri higiēniskajām prasībām nodrošināšana.5. Āra sporta laukumu pilnveidošana.
1. Iestāde tika veiksmīgi sagatavota jaunajam mācību gadam.2. 2.grupas garderobei tika iegādāti sienas skapji grupas inventāra glabāšanai.3. Virtuvē tika 2 metāla galdi.4. Regulāri tika veikta visas iestādes apsekošana, bojājumu novēršana.5. Āra sporta laukumā tika līdzināta pirms iesētā zāle.
2016./2017. 1. Mēbeļu iegāde 1., 3. un 8.grupas telpām.2. Āra nojumju grīdas remonts.3. Āra rotaļu laukuma atribūtu remonts.4. Žalūziju nomaiņa 3. un 7. grupas kāpņu telpās.
1. Tika papildinātas ar jaunām mēbelēm 1., 3. un 8.grupas telpas.2. Saremontēta 2., 3. un 4. grupas āra nojumju grīda.3. Nokrāsota siena 4.grupas nojumei un veikts nojumes remonts.4. Uzstādītas jaunas žalūzijas 3. un 7. grupas kāpņu telpās/
3. Iepriekšējā vērtēšanas perioda ieteikumu izpildeIestādes pašvērtēšanas process notiek pirmo reizi.
4. Iestādes sniegums kvalitātes rādītājos visu jomu atbilstošajos kritērijos4.1. Joma: Mācību saturs - iestādes īstenotās izglītības programmas
Pirmsskolas izglītības mācību saturs Iestādē tiek organizēts pēc licencētās izglītības programmas 01015521 (mazākumtautību speciālā pirmsskolas izglītības programma izglītojamajiem ar valodas traucējumiem). Programmas saturs atbilst mūsdienu prasībām, tiek ievērots izglītojamo vecāku/aizbildņu pieprasījums un vajadzības pēc bērnu izglītošanas un sagatavošanas skolas gaitām.
Mācību process ir virzīts uz katra izglītojamā individuālo iezīmju respektēšanu un individuālās pieejas īstenošanu, pievēršot uzmanību tam, kādas bērna attīstības likumsakarības ir būtiski ievērot, kā nodrošināt viņa psihisko, sociālo, fizisko attīstību, kam visvairāk pievērst uzmanību. Pedagogi pārzina pirmsskolas izglītības satura vadlīnijas, mācību programmas saturu un izmanto to atbilstoši sasniedzamajiem mērķiem un uzdevumiem. Sadarbībā ar Iestādes vadību pedagogi veiksmīgi plāno satura apguves secību, izvēlas piemērotus mācību līdzekļus, metodes, vērtēšanas formas, integrējot tās visās nodarbībās, paredz mācību darba diferenciāciju un individualizāciju.
Pedagogi mērķtiecīgi plāno mācību procesu, izstrādājot tematiskos plānus, regulāri pilnveidojot mācību un uzskates līdzekļus, izvēlas arvien modernākas mācību metodes. Organizē atklātās nodarbības, piesakās pedagogu novērtēšanas pakāpēm. Katra mācību gada sākumā tiek apstiprināts pedagoģisko pasākumu plāns. Izglītojamo slodze atbilst normatīvo aktu prasībām. Tiek apstiprināts ieteicamais dienas kārtības, rotaļnodarbību saraksti, kuri atbilst licencētajai izglītības programmai. Saraksti tiek ievietoti metodiskajā kabinetā, grupu vecāku informāciju stendos. Par izmaiņām rotaļnodarbību sarakstā pedagogi un izglītojamo
vecāki tiek savlaicīgi informēti. Mācību literatūras sarakstu katram gadam atlasa un izvērtē metodiķe, to apstiprina vadītāja. Mācību līdzekļus iegādājas Iestāde, iepriekš tos izvērtējot un saskaņojot ar iestādes administrāciju.
Regulārās sapulcēs vadība un pedagogi apspriež dažādus jautājumus par ikdienas darbu, izglītojamiem, apmainās pieredzē, sadarbojas savā starpā. Pedagogi regulāri apmeklē profesionālās pilnveides kursus, pedagoģiskās un metodiskās sanāksmes, tiek regulāri organizēta pedagogu pieredzes apmaiņa.
Katra mācību gada sākumā atbilstoši noteikumiem par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām tiek organizēta izglītojamo zināšanu un prasmju izpēte, iegūtā informācija tiek aktualizēta pedagoģiskajās sēdēs, lai grupu pedagogiem būtu skaidri saskatāma izglītojamo attīstības pakāpe un varētu prognozēt sasniedzamos rezultātus. Mācību saturu izglītojamie apgūst saskaņā ar tematiskajiem plāniem, kurus mācību gadā sākumā, saskaņojot ar metodiķi, izstrādā logopēdes. Bērnu attīstības veselumā pēctecības nodrošināšanai, pamatojoties uz pedagoga un bērna mijiedarbībā sasniedzamo rezultātu un ievērojot humānās pedagoģijas pamatprincipus, visa pedagoģiskā personāla ciešā sadarbības rezultātā iestādē ir izstrādāta priekšmetu programma. Veiksmīgi notiek arī audzināšanas darbs, kas paredz attīstīt izglītojamā attieksmi pret sevi, citiem; izglītojamie mācās piederību savai grupai, iestādei, pilsētai un valstij.
Stiprās puses:
1. Pieredzējušie pedagogi, kuri spēj pielāgoties jaunām prasībām, uz kompetencēm balstītā izglītības pieejā. 2. Profesionāls atbalsta personāls, lai integrētu izglītojamos ar speciālām vajadzībām skolās ar vispārējās izglītības programmu.
Turpmākā attīstība:
1. Sekot līdzi izmaiņām pirmsskolas programmā, mēģināt pakāpeniski ieviest kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu.2. Turpināt dažādot rotaļnodarbību vadīšanas veidus, uzsverot izglītojamā lomu, viņa vēlmes.
Vērtējums - ļoti labi
4.2. Joma: Mācīšana un mācīšanās4.2.1. Mācīšanas kvalitāte
Mācību procesā ļoti svarīgs ir abpusējs skolotāja un izglītojamā darbības attīstīšanas cikls, kā būtisks un nepieciešams mērķis izglītojamo un skolotāju pozitīvas darbības realizēšanai. Pedagogi zina mācību programmā noteiktos mērķus, uzdevumus, obligāto saturu, izglītojamo sasniegumu vērtēšanas formas un kārtību, izvēlas atbilstošas mācību metodes un līdzekļus, plāno apguves laiku konkrētām tēmām, par ko liecina vēroto rotaļnodarbību analīze un pedagogu pašvērtējumi. Par metožu dažādību un efektivitāti pedagogi dalījās pieredzē semināros mācību gada tēmu ietvaros.
Pedagogi savlaicīgi sagatavo pedagoģiskajā darbā nepieciešamo mācību dokumentāciju. Izglītības metodiķe palīdz un konsultē pedagogus ar mācību dokumentācijas sagatavošanu un izstrādi saistītos jautājumos. Plānojot mācību saturu un mācību metodes, tiek paredzēts diferencēts darbs ar izglītojamiem, kam ir grūtības mācībās. Pedagogi sadarbojas ar speciālo pedagogu un iestādes psihologu, kuri mācību gada sākumā, balstoties uz Pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumiem, pēc izglītojamo zināšanu un prasmju izpētes rezultātiem un pēc pārrunām ar izglītojamo vecākiem, nosaka audzēkņus, kuriem ir nepieciešama
palīdzība. Pedagogiem arī ir iespējas konsultēties ar kolēģiem, saņemt jaunāko informāciju par interesējošiem jautājumiem un izmantot mūsdienu tehnoloģijas.
Pedagoģiskos vērojumus pedagogi veic aizpildot nepieciešamo dokumentāciju, uzsverot uzdevumus turpmākam darbam.
Logopēdi uz brīvdienām izglītojamiem uzdod mājas uzdevumus. Mācību gada sākumā logopēdi vecāku sapulcēs skaidro vecākiem mājas uzdevumu nepieciešamību un sniedz priekšstatus par uzdevumu izpildes struktūru un aspektiem. Turpmāk pedagogi ievirza gan izglītojamos, gan vecākus uzdevumu izpildē vai pārrunā darbu izpildes gaitu. Mājas darbi tiek mērķtiecīgi virzīti uz zināšanu pilnveidošanu un prasmju nostiprināšanu.
Mācību procesā notiek zināšanu un prasmju sasaiste ar iepriekš mācīto, apgūstot jaunas zināšanas un prasmes, sasaistot mācību saturu ar reālo dzīvi. Saikni ar reālo dzīvi sekmē arī piedalīšanās praktiskajās nodarbībās (Eiropas Sociālā fondā projekts “Veselīga uztura programma bērniem pirmsskolas izglītības iestādēs”, praktiskas apmācības evakuācijā), organizētās izzinošās ekskursijas uz Rīgas 51. vidusskolu, ekskursija uz Rīgas Centrālās bibliotēkas Ķengaraga filiālbibliotēku, āra nodarbībās dabā, piedalīšanās skatuves runas konkursos (iestādes ietvaros), FK Dinamo Rīga sporta svētkos. Mūsdienīgo mācību procesa nodrošināšanai tiek izmantotas informācijas tehnoloģijas, pieejamie resursi dod iespējas to darīt efektīvāk.
Pedagogi regulāri papildina savas zināšanas tālākizglītības kursos un dažādos semināros. Ikviens pedagogs veido un uzkrāj metodiskos un izdales materiālus.
Stiprās puses:
1. Rotaļnodarbības ir mērķtiecīgas un radošas, tajās izmantotas daudzveidīgas mācību darba formas un metodes.2. Mācību process tiek saistīts ar reālo dzīvi.3. Tiek veikts individuālais darbs ar izglītojamajiem, ņemot vērā viņu individuālās vajadzības, darba spējas, mācīšanās īpatnības.
Turpmākā attīstība:
1. Veicināt pedagogu sadarbību, veidojot caurviju kompetencēs balstītas mācību nodarbības.2. Turpināt mācību metožu dažādošanu, akcentējot praktisko darbošanos un IT izmantošanu. 3. Pilnveidot pedagoģiskā darba plānošanas hospitācijas sistēmu.
Vērtējums - labi
4.2.2. Mācīšanās kvalitātePedagogi mērķtiecīgi organizē izglītojamos mācību darbam, sekmē viņos motivāciju
darboties, rosinot mācību procesā izmantot visus Iestādē pieejamos resursus. Rotaļnodarbību sarakstā var redzēt, ka katra diena grupās sākas ar rīta apli, kur pedagogi iepazīstina izglītojamos ar dienas tēmu, uzdevumiem, aktivitātēm, mācību darbam izvirzītajām prasībām un kā visu to var sasniegt. Vērojumi hospitētajās rotaļnodarbībās un dienas ritma momentos liecina, ka pirmsskolas izglītības pedagogi mērķtiecīgi organizē izglītojamos un mācīšanās darbu, veido viņos motivāciju piedalīties mācīšanās darbā un pozitīvu attieksmi uz izzināšanas procesu. Gan rotaļnodarbību, gan ārpus nodarbību laikā izglītojamiem tiek dota iespēja analizēt, pētīt, izprast un secināt, veidot dialogu.
Iestādes administrācija un pedagogi regulāri iepazīstina izglītojamo vecākus ar mācību un audzināšanas darba organizācijas jautājumiem. Tas notiek gan mutiski, gan izvietojot informāciju speciālajos stendos. Visi izglītojamo vecāki un aizbildņi zina Iestādes iekšējās kārtības noteikumus. Ievērotie iekšējās kārtības noteikumi veicina izglītojamo kvalitatīvu
piedalīšanos mācīšanās procesā izglītības iestādē. Pedagogu darba laiks organizēts tā, lai katram vecākam būtu iespēja pieteikties pie jebkura specialista uz individuālo konsultāciju, kur tie var saņemt informāciju par sava bērna sasniegumiem, par nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem.
Pedagogi novērtē izglītojamo individuālos sasniegumus, izaugsmes dinamiku, veicot salīdzinošos ierakstus izglītojamo izpētes kartēs. Pedagoģiskajās sēdēs mācību gada sākumā un beigās pedagogi apkopo un analīzē iegūtus datus, vizuāli atspoguļojot rezultātus grafikos.
Izglītojamie pedagogu vadībā iesaistās dažādos ar mācību un audzināšanas procesu saistītos pasākumos. Iestāde organizē gadskārtu ieražu svētkus, tematiskās pēcpusdienas, sporta izpriecas, teatralizētus pasākumus. Ikviens izglītojamais tiek iesaistīts valsts svētku un atceres dienu atzīmēšanā. Par iestādes organizētajiem pasākumiem izglītojamie un viņu vecāki gūst informāciju no pedagogiem un pie ziņojumu stendiem.
Iestāde lepojas ar pašu gatavotu rotaļu materiālu klāstu, kuru pedagogi sekmīgi izmanto izglītojamo mācīšanās kvalitātes nodrošināšanā. Metodiskais kabinets ir materiāli nodrošināts ar bērnu vecumam atbilstošām spēlēm un materiāliem.
Stiprās puses:
1. Pēc zināšanu un prasmju izpētes rezultātiem, pēc Pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumiem izglītojamiem tiek nodrošinātas papildnodarbības ar atbalsta speciālistiem.
2. Izglītojamo attīstības dinamikas rezultāti tiek uzkrāti, analizēti un izmantoti turpmākajā darbā.
3. Pedagogi regulāri iesaista izglītojamos dažādos ar mācību un audzināšanas darbu saistītos pasākumos.
Turpmākās attīstības vajadzības:
1. Paaugstināt vecāku atbildību par izglītojamo attīstības rezultātiem un Iestādes apmeklējumu.
2. Mācību procesa nodrošināšana ar mūsdienu IKT.
Vērtējums: labi
4.2.3.Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļaVērtēšanas rezultātā tiek noteikta bērna zināšanu, prasmju un attieksmju atbilstība
plānotajiem rezultātiem. Vērtēšana norāda ne tikai uz rezultātu, bet arī uz tālāko pedagoģiskā procesa pilnveidi un individuālo uzdevumu izvirzīšanu bērnam. Vērtēšana palīdz arī izvērtēt bērna attīstības dinamiku un veidot sadarbību ar ģimeni, lai sekmētu bērna attīstības gaitu.
Mācību gada sākumā septembra pirmās divas nedēļas iestādē notiek izglītojamo zināšanu, prasmju un iemaņu izpēte. Iegūtie rezultāti tiek pierakstīti izpētes kartēs un izmantoti, lai kvalitatīvi organizētu mācību procesu un noteiktu bērnus, kuriem ir nepieciešama atbalsta personāla (psihologa un speciālā pedagoga) palīdzība. Lai veicinātu katra izglītojamā individuālo attīstību un izaugsmi, mācību sasniegumi tiek fiksēti atkārtoto pārbaužu laikā maija mēnesī un pierakstīti izpētes kartēs, lai būtu iespēja veikt salīdzinošo analīzi un noteikt uzdevumus turpmākai darbībai. Izglītojamo izpētes kartēs, tiek atspoguļota bērnu zināšanu, prasmju un iemaņu dinamika sociālās, intelektuālās, fiziskās attīstības jomās. Vērtēšanas kritērijus izstrādājuši iestādes pedagogi ciešā sadarbībā ar metodiķi un pamatojoties uz speciālo pirmsskolas izglītības programmu bērniem ar valodas traucējumiem. Pēc izpētes rezultātiem grupas pedagogi organizē individuālās pārrunas ar vecākiem ar mērķi iepazīstināt viņus ar konkrēta bērna sasniegumiem, atbildēt uz vecāku vai aizbildņu interesējošiem jautājumiem.
Iestādes izglītojamo ikdienas darbības rezultāts tiek atspoguļots viņu veiktos darbiņos rotaļnodarbību laikā, ārpus nodarbību laikā, kad viņi izrāda interesi un izsaka vēlmi darboties dienas ritumā. Izglītojamo darbi tiek novietoti tiem paredzētā vietā – vecāku stūrītī, veidojot izstādi. Tos katru dienu var redzēt vecāki, pārrunāt ar saviem bērniem par viņu prasmēm, konsultēties ar skolotāju, ja rodas jautājumi par bērnu prasmēm un spējām. Savā darbā pedagogi regulāri izmanto pirmsskolas vecuma bērniem piemērotas vērtēšanas metodes, pedagoga pamudinājumus, uzslavas un arī, atbilstoši vecumam, pašvērtējumu, uzsverot pozitīvo un nozīmīgo viņa darbībā un sasniegumos.
Iestādē izglītojamo zināšanu, prasmju un attieksmju vērtēšana tiek veikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 533, kuri nosaka pirmsskolas izglītības vērtēšanas pamatprincipus:
• izglītības programmas apguves laikā bērna zināšanu, prasmju un attieksmju vērtējumu izsaka mutvārdos, uzsverot pozitīvo un nozīmīgo viņa darbībā un sasniegumos,
• pēc pirmsskolas izglītības satura apguves par bērna sasniegumiem (zināšanām, prasmēm un attieksmēm atbilstoši plānotajiem rezultātiem) rakstiski informē viņa vecākus vai citus bērna likumiskos pārstāvjus.
Pirmsskolas izglītības satura apguves noslēgumā par izglītojamā sasniegumiem (zināšanām, prasmēm un attieksmēm atbilstoši plānotajiem rezultātiem) tiek rakstiski informēti viņu vecāki vai aizbildņi. Šo kārtību paredz Latvijas Republikas Ministru kabineta 03.08.2010. noteikumu Nr.709 „Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām” 17.punkts. Novērtējumā pamatā tiek analizēti attīstības virzieni: sociālais kontakts, orientēšanās laikā, telpā, matemātiskie priekšstati (cipari, skaitīšana, ģeometriskās formas), lasīt un stāstīt prasme, fiziskā attīstība, kā arī rokas gatavība rakstītprasmes apguvei. Analīze rāda, ka kopumā bērni ir zinošāki, palielinās novērošanas spējas, izprot cēloņu un seku sakarības, palielinās spriestspēja un aktivizējas izziņas interese. Sagatavojot šos vērtējumus, pirmsskolas iestāžu pedagogi izmanto metodiskos ieteikumus „Par bērna sasniegumu vērtēšanu pirmskolā”. Ieteikumi paredzēti pirmsskolas skolotājiem un arī bērnu vecākiem, lai iepazīstinātu ar dažādām bērnu sasniegumu un pedagoģiskā procesa vērtēšanas iespējām pirmsskolas izglītībā. Tajā sniegti ieteikumi un piemēri, kā veikt bērnu sasniegumu vērtēšanu un veidot vērtējuma pierakstu.
Stiprās puses:
1. Iestādē izstrādāta izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība, kura palīdz izvērtēt izglītojamo individuālo attīstības dinamiku.2. Individuāla informācijas nodošana vecākiem par izglītojamā sasniegumiem.
Turpmākā attīstība:
1. Turpināt vērtēšanas procesu pirmsskolas iestādē, apkopojot un uzsverot interesantākās vērtēšanas formas.2. Mēģināt izvērtēšanā vairāk iesaistīt vecākus.
Vērtējums – labi
4.3. Joma: Izglītojamo sasniegumiLai attīstītos par sevi pārliecināta, droša un atbildīga personība, nozīmīga ir pozitīva
pašvērtējuma veidošanās, tāpēc gan pedagogu, gan vecāku uzdevums ir veicināt bērna spēju savus sasniegumus vērtēt pozitīvi. Pirmsskolas vecuma bērnu sasniegumi netiek vērtēti ar atzīmēm. Pedagoga sniegtais vērtējums ir pozitīva uzslava, skaidrojot to, kas izdevies veiksmīgi, kā arī palīdzot gadījumos, ja kaut kas nepadodas.
Pirmsskolas pedagoģiskajā procesā bērnu sasniegumus vērtē atbilstoši vadlīnijās noteiktajiem pirmsskolas izglītības satura apguves plānotajiem rezultātiem, kuru apguve veicina bērna fizisko, psihisko un sociālo attīstību.
Ikdienā pirmsskolas pedagoģiskajā procesā izglītojamo sasniegumi tiek vērtēti rotaļnodarbībās, kur galvenais bērnu darbības veids ir rotaļa. Skolotājas cenšas uzteikt katra izglītojamā veikumu, stimulējot un iedrošinot viņu nākošajai izzinošai darbībai. Izglītojamo sasniegumi ikdienas mācību procesā tiek uzteikti ar uzslavām, uzlīmītēm vai smaidiņiem.
Arī vecāku pozitīvais vērtējums ir svarīgs, lai veicinātu bērnu motivāciju apgūt jaunas zināšanas un prasmes. Tieši tāpēc par izglītojamo sasniegumiem regulāri tiek informēti izglītojamo vecāki. Vecākiem ir iespēja pieteikties individuālām konsultācijām Pēc pirmsskolas izglītības satura apguves par bērna sasniegumiem vecāki tiek informēti rakstiski, saņemot vērtējumu par sava bērna sasniegumiem (zināšanām, prasmēm un attieksmēm atbilstoši plānotajiem rezultātiem). Izpētot bērnu sasniegumus pedagogi uzzin par bērna radošumu rotaļā, kultūras apguvi, komunikāciju ar pieaugušajiem, emocionālo attīstību, skaņu uztveres attīstību, pašiztiekšanos zīmējot, kustību apguvi un gribas īpašību veidošanos.
Stiprās puses:
1. Pedagoga spēja veikt vērtējumu tā, lai tas motivētu izglītojamos jauniem panākumiem .2. Izglītojamo vecāki tiek regulāri informēti par viņu bērnu sasniegumiem ikdienas darbā.
Turpmākā attīstība:
1. Pilnveidot audzēkņu vērtēšanas sistēmu Iestādē.2. Darbs ar vecākiem, lai veicinātu vecāku izpratni par pirmsskolas dienas ritmu un tajā organizētajām aktivitātēm
Vērtējums – labi
4.4. Joma: Atbalsts izglītojamiem4.4.1.Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts
Pirmsskolas izglītības iestādē “Zilbīte” ir pieejami atbalsta speciālisti: psihologs, speciālās izglītības pedagogs, logopēds. Izglītības iestādēs mērķis ir nodrošināt bērniem gan fiziski, gan psihoemocionāli drošu, atbalstošu vidi, kas būtu piemērotas bērniem ar dažādām spējām un veicinātu bērnu vispusēju un pilnvērtīgu attīstību.
Psihologs iestādē sadarbojas ar grupu pedagogiem, vecākiem, novēro bērnus grupā, ar mērķi apzināt bērnu vajadzības un izplānot turpmāko darbu ar bērniem. Psihologs veic bērnu adaptācijas novērtēšanu, kas notiek uzsākot mācību gadu, kā arī mācību gada 2. ceturksnī ar mērķi papildus izvērtēt bērnu adaptācijas dinamiku. Izglītības iestādē notiek korekcijas darbs ar bērniem, kuriem ir uzvedības problēmas, komunikācijas problēmas, grūtības iekļauties grupā. Bērnu uzvedības korekcijas plāna izstrāde notiek sadarbībā ar vecākiem un pedagogiem. Papildus ar bērniem grupā regulāri tiek izrunāti uzvedības noteikumi, situāciju analīze izmantojot vizuālos materiālus. Skolotājas un skolotāju palīgi ir izgājuši apmācības un zina kā rīkoties, ja ir pamanītas vardarbības pazīmes, vai pastāv aizdomas, kas varētu liecināt, ka bērns ir cietis no vardarbības.
Psihologs piedāvā psiholoģiskās konsultācijas vecākiem, organizē seminārus un grupas nodarbības vecākiem, par tēmām, kas saistītas ar papildus izglītošanu bērnu audzināšanas un disciplinēšanas jomā. Vecākiem grupās tiek regulāri piedāvāti izglītojoši materiāli par bērnu attīstību. Ik gadu psihologs veic psiholoģisko izpēti pēc medicīniski
pedagoģiskās komisijas pieprasījuma, kognitīvo spēju izpēti, ar mērķi noteikt bērnu gatavību skolai. Psihologa kabinets ir aprīkots ar smilškasti un figūriņām, kas tiek izmantotas smilšu terapijā darbā ar bērniem.
Speciālais pedagogs ikdienā strādā ar bērniem, kuriem pēc pedagoģiski medicīniskās komisijas slēdziena ir ieteikums apmeklēt speciālā pedagoga nodarbības. Pedagogs novērtē bērnu zināšanas un prasmes, balstoties uz kurām veic individuālo darbu ar bērniem, sadarbojas ar pedagogiem, lai iegūtu nepieciešamo informāciju, kā arī sniegtu ieteikumus pedagogiem darbā ar bērnu, ņemot vēra bērna individuālās spējas un īpatnības. Izvērtē bērnu attīstības dinamiku. Psihologs un speciālais pedagogs sadarbojas ar vecākiem un pedagogiem, lai kopīgi vienotos par korekcijas pasākumu gaitu. Katrā grupā ikdienā ar bērniem individuāli strādā logopēds.
Iestāde nepieciešamības gadījumā sadarbojas ar sociālajiem dienestiem, bāriņtiesu, nepieciešamības gadījumā sniedz informāciju.
Iestādes māsa veic izglītojošo darbu ar izglītojamiem un pedagogiem, par zobu higiēnu, stājas profilaksi, higiēnas un sanitāro normu ievērošanu. Izglītojamā saslimšanas vai traumas gadījumā, medmāsa izvērtē situāciju, sniedz pirmo palīdzību, nepieciešamības gadījumā informē vecākus, vienojas par tālākās rīcības veidiem, kas tiek fiksēts speciālajā žurnālā. Divas reizes gadā medmāsa veic bērnu svēršanu un auguma mērīšanu, lai izvērtētu bērnu fiziskās attīstības dinamiku un pielāgotu bērna augumam atbilstošas mēbeles. Iestādes medmāsa regulāri veic profilaktisku izglītojamo apskati, uzrauga ēdināšanas kvalitāti, seko iekšējo telpu kārtībai, ar mērķi nodrošināt sanitāri higiēnisko normu ievērošanu.
4.4.2. Izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība)
Iestādē ir izstrādāti noteikumi, kuri paredz kārtību, kas nosaka izglītojamo drošību izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos.
Iestādes telpās ir izvietoti evakuācijas plāni, kuros norādīti evakuācijas ceļi un evakuācijas kārtība, atbildīgie par evakuāciju. Abos iestādes stāvos ir izvietoti ugunsdzēšamie aparāti, dūmu detektori.
Katru mācību gadu Iestādē notiek evakuācijas mācības. Piemēram, 2018. gada maijā notika plānotās ugunsdzēsības taktiskās mācības, lai atkārtotu Iestādes kolektīva un izglītojamo rīcību ekstremālos apstākļos. No Iestādes tika evakuēti izglītojamie un visi darbinieki, kas pulcējās sporta laukumā pa grupām. Evakuācijas kartību uzrauga SIA „NIC Ozols” pārstāvis, kurš vēro evakuācijas gaitu un norāda uz nepilnībām, kuras nepieciešams uzlabot.
Iestādē ir izstrādāti reglamentējošie normatīvie akti, kas nosaka darba drošību darbiniekiem, izglītojamiem, ar tiem tiek iepazīstināti darbinieki katru rudeni, uzsākot jaunu mācību gadu, kā arī stājoties darbā, visi darbinieki tiek iepazīstināti ar darba drošību, visi ieraksti attiecīgi tiek veikti darba drošības žurnālā. Skolotāji kopā ar izglītojamajiem speciāli organizētajās nodarbības, kas parasti ir pakārtotas leksiskai tēmai (saistītas ar laikapstākļiem, profesijām u.c.), pirms masu pasākumiem, svētkiem, pārrunā drošības noteikumus un rīcības veidus.
Iestādes psihologs grupā ar bērniem pārrunā drošības noteikumus saskarsmē ar svešiniekiem, izrunā bīstamās situācijas un rīcības veidus, izglīto bērnus par ķermeņa robežu apzināšanos.
Iestādes iekšējās kārtības noteikumi balstās uz Ministru kabineta noteikumiem, un tiek papildināti, vai mainīti pamatojoties uz izmaiņām likumdošanā. Iekšējās kārtības noteikumus
ievēro visi Iestādes darbinieki un bērni. Katrā Iestādes vecuma grupā ir savi iekšējās kārtības noteikumi, kuri ir saistīti ar bērnu drošību un atbilstoši vecumam.
Iestādē izglītojamo un darbinieku drošībai, vārtiem ir uzstādīta gan atslēga, gan aizbīdņi, ieejas durvīm ir uzstādīti ieejas kodi, atvēršanas poga, kas izvietoti bērniem neaizsniedzamā augstumā. Video novērošanas kameras iestādē ir novietotas tā, lai reģistrētu notiekošo gan ēkā, gan ārpus tās. Izglītojamo vecāki un iestādes darbinieki ir informēti par drošības noteikumiem. Iestādē ir izstrādāts rīcības plāns, kā rīkoties gadījumā, ja iestādes teritorijā atrodas nepiederoša persona.
Iestādē darba aizsardzības speciālisti tiek piesaistīti no ārpuses (pakalpojums tiek pirkts).
Stiprās puses:
1. Grupas nodarbības un semināri vecākiem.2. Tematiskas nodarbības bērniem.3. Psihologa un medmāsas piedalīšanās vecāku sapulcēs.4. Psihologa konsultācijas bērniem un vecākiem.5. Psiholoģiskā izpēte bērniem.6. Pieejama smilšu terapija bērniem.7. Iestādē ir video novērošanas kameras.
Turpmākā attīstība:
1. Turpināt organizēt izglītojošus seminārus un grupas vecākiem.2. Papildināt psihologa kabinetu ar jaunu aprīkojumu smilšu terapijai.3. Turpināt izglītot bērnus drošības jautājumos, organizēt tematiskās nodarbības.
Vērtējums - ļoti labi
4.4.3. Atbalsts personības veidošanā
Iestāde īsteno pārdomātu un mērķtiecīgu audzināšanas darbu. Audzināšanas pamatuzdevums ir attīstīt izglītojamos kā vispusīgi attīstītās personības. Bērna personības veidošana notiek veselumā, attīstot fiziskās, psihiskās un sociālās attīstības jomas. Pirmsskolas izglītības pedagogi veic ieguldījumu izglītojamo personības tapšanā atbilstoši valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un Iestādes mācību un audzināšanas programmai. Izglītošanas procesā tiek ievērotas bērna attīstības likumsakarības un vajadzības, lai veicinātu bērna vispusīgu un harmonisku personības attīstību, apgūstot individuālajā un sabiedriskajā dzīvē nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes. Visi pasākumi vērsti uz sociālo iemaņu apgūšanu, uz tikumiskās un sociālemocionālās audzināšanas veicināšanu. Ikvienai vecuma grupai ir atbilstoši sociāli emocionālie uzdevumi, kurus pedagogi realizē mācību gada laikā.
Bērna personības attīstību un izaugsmi sekmē spēles un rotaļas, jo tas ir vadošais darbības veids pirmsskolā, kuru izmantojot, bērns pārņem sabiedrībā uzkrāto pieredzi, apgūst zināšanas, prasmes, veido attieksmes, pilnveido savu pieredzi, patstāvīgi darbojoties un izzinot sevi, dabu, sabiedrību. Tematiskās spēles un rotaļas orientētas uz saskarsmes attīstīšanas prasmēm, savstarpējo attiecību veidošanas prasmēm, kā arī uz prasmēm piekāpties, savaldīt savas emocijas, izvēlēties rotaļas partneri kopējai darbībai. Izmantojot atbilstošas spēles un rotaļas, tematiskās nodarbības, tiek attīstītas un pilnveidotas svarīgākās prasmes un iemaņas: atbildība, patriotisms, sociālās prasmes, saskarsmes kultūra, mācīšanās prasmes, kuras palīdz izvērtēt sevi un savu rīcību dažādās situācijās.
Liela nozīme Iestādē tiek pievērsta patriotiskai audzināšanai un pilsoniskās līdzdalības sekmēšanai. Šī joma ietver vairākus tematiskos lokus: „Es un mana ģimene”, „Es un mans
bērnudārzs”, „Es un mana pilsēta”, „Es un mana valsts”. Pilsoniskā un patriotiskā audzināšana tiek integrēta gan rotaļnodarbībās, gan iestādes pasākumos. Īpaši nozīmīga ir Latvijas valsts svētku atzīmēšana. Šie svētku brīži palīdz veidot cieņu pret valsti, tās simboliem un latviešu kultūru kopumā. Arī ikdienā bērniem šajā jomā tiek piedāvātas dažādas aktivitātes: „Latviskie raksti”, „Nejaušais vārds”, „Atrodi sevi attēlā”. Sagatavošanas grupu izglītojamie pedagogu vadībā apmeklē priekšpilsētas bibliotēku, kur iepazīstas ar grāmatu pasauli, piedalās konkursos un viktorīnās. Visu grupu bērni kopā ar vecākiem ar lielu atsaucību piedalījās akcijā „Palīdzēsim patversmes mājdzīvniekiem”.
Pirmsskolas vecumā ir svarīga ekoloģiskās kultūras veidošana, jo tieši tad bērnā veidojas izpratne par labo un ļauno, skaisto un neglīto, bērns sāk apjaust dzīvības vienreizīgumu. Pastaigās un mācību ekskursijās ārpus iestādes bērniem ir iespēja pētīt pasauli sev apkārt, apgūt sensoro pieredzi (krāsas, faktūras, skaņas, smaržas, garšas). Ārpus telpām izglītojamie apgūst uzvedības noteikumus un to ievērošanu dabā, tiek veidotas pozitīvas attieksmes pret dabu, attīstās līdzpārdzīvojuma spējas saskarsmē ar dabas objektiem. Bērni iegūst noderīgus priekšstatus un zināšanas par sakoptu vidi, tiek sekmēta izglītojamo saudzīgā attieksme pret dzīvo dabu iestādes teritorijā (putnu būrīši, koki, košumkrūmi, puķu dobes). Vairākus gadus iestāde piedalās makulatūras vākšanā.
Veselīgu dzīvesveidu aktualizējam tradicionālajos gadskārtu ieražu svētkos, regulāri tiek organizētas veselības un sporta dienas.
Iestādes pedagoģiskais personāls kopā ar Iestādes vecāku komitejas pārstāvjiem izstrādāja priekšlikums iestādes iekšējās kārtības noteikumiem. Kopīga darba rezultātā ir radušies korekti iekšējās kārtības noteikumi, pārrunāta kārtība problēmu un konfliktu gadījumu risināšanai. Problēmsituācijas un konfliktsituācijas tiek risinātas profesionāli, godīgi un taisnīgi, iesaistot izglītojamo vecākus un pedagogus, speciālo pedagogu, psihologu.
Stiprās puses:
1. Visiem audzēkņiem nodrošināta vienlīdzīga iespēja personības attīstībai, radošai pašizpausmei un savas individualitātes veidošanai atbilstoši saviem dotumiem un spējām.
2. Iestādes pedagogi savā profesionālajā darbībā, izmantojot individuālu un diferencētu pieeju, sniedz būtisku atbalstu un rada vidi, kur iespējama sekmīga personības attīstība.
Turpmākā attīstība:
1. Veidot bērna personību par aktīvu, patstāvīgu, pašpietiekamu, radošu, atvērtu un cieņpilnu sabiedrības locekli.
2. Stiprināt audzēkņu pilsonisko un valstisko apziņu, iesaistoties Latvijas simtgades pasākumos.
Vērtējums - ļoti labi
4.4.4. Atbalsts karjeras izglītībā
Iestādē tiek organizēti karjeras izglītības pasākumi. Karjeras izglītības pasākumos ir iekļautas rotaļnodarbības, kuru laikā izglītojamiem ir iespēja iepazīties ar dažādām profesijām, ieskaitot pirmsskolas iestādes profesijas. Rotaļnodarbību laikā izglītojamie tiek iepazīstināti ar dažādu profesiju darba specifiku, pienākumiem, atbildību, to nepieciešamību un svarīgumu. Pateicoties iestādes materiālai bāzei, skolotāji pilnvērtīgi organizē rotaļnodarbības, pēcpusdienas un ārpus nodarbību aktivitātes, izmantojot dažādas darba formas. Materiālā bāze iekļauj sevī plašu literatūras klāstu un mācību līdzekļus, ieskaitot uzskates līdzekļus, izdales materiālus, didaktiskās spēles, mācību filmas, kā arī interneta pieejamību. Katru gadu tiek organizētas mācību ekskursijas uz Centrālās bibliotēkas Ķengaraga filiāli, kur bērniem ir iespēja iepazīties ar bibliotekāres darbu. Vecāki tika aicināti piedalīties ēnu dienas pasākumos,
kur viņi ēnoja pirmsskolas skolotājus. Tika rīkotas arī muzeju dienas, kur bērni ar vecākiem izmēģināja sevi muzeju darbinieku lomās.
Stiprās puses:
1. Skolotāju kompetence un komandu darbs.2. Iestādes materiālā bāze.3. Sadarbība ar vecākiem.
Tālākās attīstības vajadzības:
Turpināt īstenot karjeras izglītības pasākumus.
Vērtējums: labi
4.4.5.Atbalsts mācību darba diferenciācijaiMūsu audzēkņiem ir iespēja rotaļnodarbībās pakāpeniski apgūt nepieciešamās prasmes,
zināšanas un iemaņas, lai izglītojamos sagatavotu skolas gaitu uzsākšanai. Mācību vielu izglītojamie apgūst speciāli organizētajās rotaļnodarbībās, kuras pedagogi veido tā, lai visi izglītojamie varētu iekļauties mācību procesā. Ja kādam izglītojamajam izvirzītie uzdevumi ir nepaveicami, bērnam palīdz atbalsta komanda: speciālais pedagogs, psihologs, skolotāja palīgs. Visi iepriekš minētie pedagogi ir iesaistīti arī izglītojamo vajadzību izpētē. Iestādes skolotāju darbs nepārtraukti tiek orientēts uz izglītojamajiem ar valodas attīstības traucējumiem. Veiksmīga ir sadarbība ar Rīgas pašvaldības pedagoģiski medicīnisko komisiju, kura ir veic Rīgas pilsētas teritorijā dzīvojošo izglītojamo pedagoģiski psiholoģisko, medicīnisko izpēti un attīstības traucējumu diagnosticēšanu.
Katram izglītojamajam tiek nodrošināta individuāla pieeja un atbalsts visās dienas aktivitātēs. Pateicoties ciešai sadarbībai ar Iestādes speciālistiem, logopēdiem, psihologu, speciālo pedagogu un medmāsu, izglītojamiem tiek sniegts pilnvērtīgs un vispusīgs atbalsts. Ja izglītojamais ir kavējis Iestādi, skolotāja plāno individuālu darbu ar bērnu, lai palīdzētu viņam iekļauties mācību un rotaļu vidē.
Ar izglītojamo vecākiem sistemātiski tiek organizētas pārrunas un konsultācijas kā par bērna attīstību un sasniegumiem, tā arī par grūtībām un iespējām saņemt pilnvērtīgu atbalstu, un problēmu veiksmīgu risināšanu.
Iestāde aktīvi atbalsta talantīgos izglītojamos, veicinot bērnu attīstību kopumā. Lai ievērotu izglītojamo vajadzības un attīstītu individuālās dotības, tiek organizētas un rūpīgi saplānotas dažādas individuālās aktivitātes. Pedagogi individuāli strādā ar izglītojamiem dzejas un prozas runāšanā. Šiem bērniem pasākumos, koncertos uztic individuālas lomas.
Stiprās puses:
1. Individuālas pieejas nodrošināšana izglītojamajiem ar mācīšanās grūtībām.2. Vecāku savlaicīga informēšana un atbalsta sniegšana.3. Pilnvērtīgs komandu darbs daudzpusīgi atbalstot izglītojamos ar mācīšanās grūtībām.4. Pilnvērtīgs atbalsts talantīgiem izglītojamiem.
Turpmākā attīstība:
1. Turpināt sniegt atbalstu un palīdzību izglītojamiem.2. Turpināt runas skatuves konkursu organizēšanas tradīcijas.
Vērtējums: ļoti labi
4.4.6.Atbalsts izglītojamajiem ar speciālām vajadzībāmIestāde īsteno mazākumtautību speciālu pirmsskolas izglītības programmu
izglītojamajiem ar runas traucējumiem (kods 01015521). Iestādē ir sakomplektētas 8 grupas pa 14 bērniem ar runas un valodas traucējumiem. Izglītojamo vecums ir no trīs līdz septiņiem gadiem. Iespēju robežās grupas tiek komplektētas pa vecumiem, no jaunākā līdz sagatavošanas vecumam. Bērni var sākt mācības Iestādē tikai ar nosacījumu, ka viņiem ir Pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums.
Visiem izglītojamajiem ir nepieciešama skolotāja logopēda palīdzība, kas tiek veiksmīgi nodrošināta. Pirmsskolas izglītības iestādē strādā 8 skolotāji logopēdi – katrā grupā ir viens, kurš strādā ar 14 bērniem ar runas un valodas traucējumiem. Turklāt izglītības iestādē ar izglītojamajiem strādā speciālais pedagogs (ar tiem izglītojamajiem, kam atzinumā ir pieraksts, ka viņiem ir nepieciešamas nodarbības pie speciālā pedagoga). Speciālais pedagogs cieši sadarbojas ar katru skolotāju logopēdu, un pirmsskolas pedagogiem. Izglītības iestādē ir iespēja saņemt psihologa palīdzību izglītojamajiem un konsultācijas izglītojamo vecākiem. Ir latviešu valodas skolotāja, sporta skolotāja, divas mūzikas skolotājas, medmāsa. Izglītības iestādes pedagoģiskajam personālam ir atbilstoša izglītība, kura ļauj strādāt ar bērniem ar runas traucējumiem. Izejot no traucējuma specifikas, speciālais aprīkojums darbā ar izglītojamajiem nav vajadzīgs.
Katra mācību gada sākumā (septembrī) pirmsskolas izglītības iestādē ir izglītojamo apsekošanas laiks, kad skolotāji logopēdi pārbauda izglītojamo runas attīstības līmeni un pirmsskolas pedagogi vērtē izglītojamo spējas, prasmes un iemaņas. Šī informācija tiek pierakstīta un izanalizēta, kas ļauj turpmāk gan skolotājiem logopēdiem, gan pirmsskolas pedagogiem veiksmīgi strādāt ar izglītojamajiem ar runas un valodas traucējumiem, pilnveidojot un attīstot viņu spējas un iemaņas. Pirmsskolas izglītības iestādē tiek veiktas atkārtotas izglītojamo apsekošanas, kas notiek janvārī un maijā, kuras rāda katra bērna sasniegumu dinamiku un koriģējoši attīstošās darbības rezultātus. Pedagoģiskais process ir balstīts uz tematiskā mācību gada plāna, kuru izstrādā skolotāji logopēdi kopā ar pirmsskolas pedagogiem atbilstoši izglītojamo vecumam un apstiprina izglītības metodiķis. Tematiskais plāns tiek sadalīts pa nedēļas tēmām.
Pedagoģiskais process tiek izveidots tā, lai vecāki varētu regulāri saņemt informāciju par bērna attīstību un panākumiem, informāciju par aktualitātēm un logopēdiskās korekcijas tēmām. Katrā grupā pie ieejas ir informācijas stendi: skolotāja logopēda padomi vecākiem un informatīvais stends ar vispārēju informāciju par aktuālo tēmu.
Skolotāji logopēdi īsteno koriģējoši attīstošo darbību mācību gada laikā, darbojoties ar izglītojamajiem gan apakšgrupās (ne vairāk pa 7 bērniem), gan individuāli. Skolotāju logopēdu darba grafiks ir izveidots tā, lai speciālistam būtu iespēja veiksmīgi sadarboties ar bērnu vecākiem; no rīta laika posmā no 8:00 (četras reizes nedēļā), vienreiz nedēļā pēcpusdienā pēc 16:00. Koriģējoši attīstošās darbības uzdevumi tiek pierakstīti izglītojamo individuālajās dienasgrāmatās, kur arī tiek pierakstīta informācijas par individuālās konsultācijām ar bērnu vecākiem. Tematu, pēc kura skolotājs logopēds strādā nedēļu, mēnesi, viņš pieraksta valodas attīstības skolotāja žurnālā. Skolotāji logopēdi un izglītības iestādes metodiķis regulāri sanāk kopā, lai apspriestu aktuālus jautājumus pedagoģiskajā procesā un pilnveidotu mācību procesu.
Iestāde sadarbojas ar citām pirmsskolas izglītības iestādēm. Katru mācību gadu notiek pieredzes apmaiņas pasākumi, kad pedagoģiskais personāls apmeklē citas pirmsskolas mācību iestādes, vai pieņem kolēģus savā Iestādē.
Iestādes pedagoģiskais personāls regulāri pilnveido izglītības līmeni kursos, semināros, kongresos, lai uzlabotu pedagoģisko procesu izglītojamajiem ar runas traucējumiem.
Stiprās puses:
1. Neliels bērnu skaits grupā ļauj īstenot individuālu pieeju katram izglītojamajam. 2. Pedagoģiskā procesa veidošanas specifika dod iespēju izglītojamajiem saņemt skolotāja
logopēda palīdzību katru darbadienu. 3. Ja ir nepieciešamība, ar izglītojamo darbojas speciālais pedagogs.4. Ir iespēja saņemt konsultācijas pie pirmsskolas izglītības iestādes psihologa.
Turpmākā attīstība:
1. Turpināt sadarboties ar citām pirmsskolas speciālajām izglītības iestādēm.2. Sadarboties ar logopēdiskās korekcijas klasēm vispārizglītojošajās skolās, ar
logopēdiskajām skolām.3. Atbalstīt katrā izglītojamā optimālu izaugsmi.
Vērtējums: ļoti labi
4.4.7. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni
Izglītojamo vecāki tiek regulāri informēti par aktualitātēm Iestādē. Viņiem ir iespēja aktīvi piedalīties grupu vecāku sapulcēs, kas tiek organizētas divas reizes mācību gadā vai biežāk; vecāku padomē, kopīgos pasākumos ar izglītojamiem un vecākiem, svinīgos pasākumos un koncertos.
Iestādē ir izveidota Iestādes padome. Tajā darbojas visu grupu vecāku pārstāvji, Iestādes administrācijas pārstāvji. Iestādes padome aktīvi piedalās Iestādes darba procesā pilnveidošanā. Iestādes padomes sēdēs risina aktuālus jautājumus, kas ir saistīti ar Iestādes sadarbību ar bērnu vecākiem, izskata vecāku priekšlikumus Iestādes darba organizācijas uzlabošanai.
Iestādē ir organizēti kopīgi pasākumi un koncerti izglītojamiem un vecākiem – Rudens pasākumi, Ziemassvētku pasākums grupā, Jaunā gada pasākums, Ziemas pasaka, Mātes dienas koncerts, atklātas nodarbības grupā pie pirmsskolas pedagoga, pie skolotāja – logopēda, pie latviešu valodas skolotājas; Sporta svētki, izlaidumi, u.c. Skolotāji logopēdi sadarbojas ar bērnu vecākiem – notiek individuālās konsultācijas, kur vecāks saņem informāciju par bērna attīstības īpatnībām, runas attīstības līmeni, padomus par bērna turpmāko izglītību. Iestādē notiek atklātās nodarbības, kur vecākiem ir iespēja piedalīties un paskatīties, kādas prasmes un iemaņas tiek pilnveidotas un attīstītas bērniem mācību procesā.
Bērnu vecākiem vienmēr ir iespēja iepazīties ar Iestādes notikušo. Viņiem ir iespēja redzēt bērnu darbu izstādi foajē. Grupās ir pieejama visa informācija par pirmsskolas izglītības iestādes noteikumiem, rīkojumiem, svarīgiem pasākumiem. Ir mapes ar padomiem no speciālā pedagoga un psihologa. Vecāki pēc izvēles apmeklē emocionālās attīstības grupas nodarbības, kurus vada pirmsskolas iestādes psihologs. Grupas nodarbībās risina jautājumus par bērna audzināšanu, uzvedību, socializēšanu, emocionālo vidi, sagatavošanu skolai.
Ja ir nepieciešams rīkot kādu pasākumu, kur darbojas likums par datu aizsardzību, vecāki ar savu parakstu apliecina, ka iepazinušies ar informāciju un piekrīt noteikumiem.
Stiprās puses:
1. Izglītojamo vecākiem ir pieejamas individuālās konsultācijas pie pirmsskolas izglītības iestādes atbalsta personāla (skolotājs logopēds, speciālais pedagogs, psihologs).
2. Daudzveidīgi pasākumi izglītojamajiem ar vecākiem.3. Psihologa palīdzība izglītojamo vecākiem, risinot svarīgus jautājumus bērna attīstības
jomā.
Turpmākā attīstība:
Izglītot vecākus par novitātēm izglītības jomā.
Vērtējums: ļoti labi
4.5. Joma: Iestādes vide.
4.5.1. Mikroklimats.Iestādei ir 50 gadi. Ar šo laiku, tika dibinātas, attīstītas un saglabātas daudzas tradīcijas,
kas palīdz saliedēt visus mācību procesa dalībniekus: bērnus, vecākus un iestādes darbiniekus.
Zinību diena Ražas svētki Latvijas valsts dzimšanas diena Ziemassvētku sagaidīšanas pasākums (dažādas tematikas) Jaungada eglīte Jaungada pasaka Meteņi / Masļeņica Lieldienas Māmiņu dienas koncerts Izlaidums Ģimenes sporta svētki Līgo svētkiPasākumu plāns tiek veidots un apstiprināts kārtējā mācību gada sākumā un darbs tiek
organizēts, vadoties pēc šī plāna.
Rudenī audzēkņi laipni sagaidīti un kopā jautri pavada Zinību dienu (tikšanās ar jauniem draugiem), Olimpisko dienu, Ražas svētkus, Latvijas valsts dzimšanas dienu, piedalās Drošības nedēļā. Ziemas tradīcijas vairākumā virzīti uz ģimenes stiprināšanu: Ziemassvētku vakarēšana kopā ar bērnu vecākiem un vecvecākiem, Eglītes svētki, Jaungada pasaka. Katras grupas bērni un skolotāji sagatavo izrādi, kurai vecāki palīdz sagatavot tērpus. Pavasara gaidīšanas laiku atklāj Meteņi vai Masļeņica, kas apvieno krievu un latviešu tautas tradīcijas un aktīvu dzīvesveidu. Pavasarī aicinām vecākus apmeklēt Atvērto durvju dienas, lai varētu ieraudzīt Iestādes dzīves iekšpusi. Vissiltākie svētki pavasarī ir Māmiņas diena un izlaidumi. Arī notiek Lieldienu tematiskās muzikālās nodarbības, izteiksmīgās runas konkurss. Vasara sākas ar Bērnu dienas sporta svētkiem un krāšņām Līgo svētkiem. Iestādes kolektīvs rūpējas, lai izkoptu un saglabātu savas tradīcijas un ieviestu jaunus.
Iestādes kolektīvs rūpējas par savas Iestādes pozitīvā tēla veidošanos un popularizēšanu sabiedrībā. Pedagoģiskais kolektīvs piedalās Latgales priekšpilsētas rīkotos pasākumos, dalāmies ar pieredzi ar saviem kolēģiem no citām pirmsskolas izglītības iestādēm, apciemojam viņus un aicinām pie sevis, kā pedagogus, tā arī bērnus uz pasākumiem.
Mēs atbalstam sporta, izglītojošos un kultūras pasākumus, kas rīkoti valsts, pilsētas un pašvaldības līmenī un, kuri atbilst pirmsskolas vecuma bērnu interesēm. Mēs piedalāmies Drošības nedēļā, Olimpiskajā dienā, Veselības nedēļā. Iestādes kolektīvs un audzēkņi ar vecākiem labprāt atsaucas uz dažādiem sabiedrībā rīkotajiem pasākumiem: zīmējumu konkursiem, labdarības akcijām, sporta notikumiem. Labdarības akcijā “Palīdzēsim dzīvnieku patversmei” 2017. gadā piedalījās visas Iestādes grupiņas. Mēs varējām iepriecināt Dzīvnieku
aizsardzības biedrības “Ķepu ķepā” aprūpētājus un viņu mazos draugus, par ko saņēmām sirsnīgu pateicību Facebook.
Mums izveidojās labas attiecības ar centrālās bibliotēkas filiāles Ķengarags pārstāvjiem, kuri mums sagādā interesantas tikšanās ar grāmatu un veicina bērnu interesi par lasīšanu. Iestāde izveidoja aktīvu sadarbību ar Rīgas 51. vidusskolu.
Ar interesantākajiem notikumiem var iepazīties portālā e-skola, kurā mēs ievietojam savas foto atskaites ar audzēkņu vecāku rakstisko atļauju.
Atbildīgas, emocionāli pozitīvas vides veidošana starp izglītības procesa dalībniekiem ir Iestādes prioritātē. Iestādē ir izstrādāti amatpersonu pienākumu apraksts, Iekšējās kārtības noteikumi, pedagogu ētikas kodekss. Tie nosaka darba kārtību, palīdz organizēt darbu, izprast pušu rīcību, atrisinot konfliktsituācijas, katras puses pienākumus un tiesības. Ir iespēja saņemt Ētikas komisijas palīdzību sarežģītu situāciju gadījumā. Iestādē darbojas atbalsta personāls: audzēkņi saņem iestādes psihologa un speciālā pedagoga palīdzību.
Lai atbalstītu Iestādes personālu tiek organizēti semināri, lekcijas ar ielūgtu speciālistu palīdzību. Pedagogi un pedagogu palīgi apmeklē kvalifikācijas paaugstināšanas kursus, daži turpina mācīties augstākās izglītības iestādēs.
Gada beigās pedagogi pilda pašvērtējumu, kas dod iespēju izvērtēt savas stiprās puses un vājumus, izteikt priekšlikumus Iestādes attīstīšanai.
Stiprās puses:
1. Iestādē tiek koptas un iedibinātās tradīcijas, kas saliedē un veicina piederības sajūtu. 2. Iestādē tiek veicināta patriotiskā audzināšana. 3. Iestādes telpas ir funkcionālas, estētiski noformētas, tīras un kārtīgas.
Turpmākā attīstība:
1. Turpināt izkopt un attīstīt jaunas iestādes tradīcijas.2. Sekmēt vecāku līdzdarbošanos skolas dzīvē.
Vērtējums: labi
4.5.2. Fiziskā vide
Iestādes ēka atrodas Rīgā, Malnavas ielā 4. Iestādes telpas ir atbilstošas licencētās izglītības programmas īstenošanai.
Grupu telpas ir funkcionālas, estētiski noformētas, tīras un kārtīgas. Telpu iekārtojums un inventārs atbilst izglītojamo skaitam, vecumam un augumam. Katrai grupai ir sava garderobe, rotaļu telpa, guļamistaba, tualetes telpa, virtuves telpa un logopēda kabinets. Grupu telpas ir atbilstošas sanitāri higiēniskajām prasībām, telpās ir optimāla temperatūra, telpas tiek regulāri vēdinātas un uzkoptas, telpās ir izmantojami gaisa mitrinātāji. Telpu apgaismojums ir atbilstošs normatīvo aktu prasībām. Iestādes sanitārās telpas ir atbilstošas sanitāri higiēnisko normu prasībām.
Iestādē ir medicīnas māsu kabinets, kurš aprīkots, atbilstoši normatīvajiem aktiem. Iestādē ir ierīkots metodiskais kabinets, speciālās izglītības skolotāja un psihologa kabinets. Iestādē ir zāle pasākumiem un atbilstoši aprīkota virtuve.
Kontroles institūciju veikto pārbaužu akti tiek reģistrēti, saglabāti atsevišķā lietā, kā arī sekots līdzi uzlabojumu ieviešanai.
Atzinumi iestādes darbības turpināšanai
Izglītības programmas īstenošanas vietas adrese Atzinums Izsniegšanas
datumsMalnavas iela 4, Rīgā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienesta pārbaudes akts26.10.2017.
Malnavas iela 4, Rīgā Veselības inspekcijas kontroles akts 22.08.2017.Malnavas iela 4, Rīgā Pārtikas un veterinārā dienesta
pārbaudes akts15.06.2018.
Izglītojamie kopā ar skolotājiem piedalās iestādes telpu noformēšanā, tīrības un kārtības uzturēšanā. Iestādē regulāri tiek veikti telpu remonti iedalītā budžeta ietvaros. 2017.gadā tika pilnībā renovēti Iestādes bērnu rotaļu laukumi, izremontēta aktu zāle, kā arī pilnībā atjaunots vienas grupas logopēda kabinets un garderobe.
Iestāde atrodas ierobežotā teritorijā ar slēdzamiem vārtiem. Katrai grupai ir savs āra laukumiņš ar konstrukcijām izglītojamo fiziskajām aktivitātēm. Iestādes durvju atvēršana tiek izmantoti kodi un speciāla bērniem neaizsniedzama poga durvju atvēršanai no iekšpuses. Iestādes teritorija ir aprīkota ar video novērošanas ierīcēm.
Iestādē ir ierīkots Internets, Wi-Fi nodrošinājums, automātiskā ugunsdzēsības un trauksmes apziņošanas sistēma, pastāvīgs evakuācijas izeju apgaismojums, kā arī regulāri tiek nodrošinātas apmācības. Āra teritorija ir apgaismota, lai izglītojamie varētu veikt āra pastaigas un rotaļas diennakts tumšajā periodā. Iestādes teritorija ir vienmēr sakopta, labiekārtota, apzaļumota, ar puķu un zaļo augu stādījumiem.
Izglītības iestādei piebraucamie ceļi ir labā kvalitātē, ir nodrošināta iespēja vecākiem pie iestādes atstāt savu automašīnu. Iestāde atrodas ceļa zīmes, kas apzīmē dzīvojamo zonu teritorijā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 20km/h.
Turpmākajam ir plānots vēl vairāk pilnveidot āra apgaismojumu Iestādes teritorijā, lai ziemas tumšajā periodā pilnīgāk varētu izmantot Iestādes teritoriju. Sadarbībā ar Iestādes padomi ir ieplānots Iestādes teritorijā izveidot Sajūtu taku.
Vērtējums – ļoti labi
4.6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi
Kopējā Iestādes telpu platība ir 1800 m2, un no tā telpu platība nodarbībām ir 820 m2. Iestādē ir 8 grupu telpas un visi nepieciešamie kabineti speciālistiem, metodiskais kabinets, uz vietas Iestādē tiek mazgāta veļa, tā ir aprīkota ar nepieciešamajām iekārtām. Iestādē ir visas nepieciešamās iekārtas un materiāltehniskie resursi licencētās izglītības programmas īstenošanai. Telpu iekārtojums atbilst izglītojamo skaitam, vecumam, izglītojamo augumam. Iestādes telpas ir Rīgas pilsētas pašvaldības īpašums.
Pedagogi un izglītojamie savā darbā var izmantot datoru, projektoru, skeneri, printeri, kopētāju, magnetafonu, ierakstus no iestādes metodiskā kabineta. Iestādē ir pārnēsājams tehnikas komplekts - portatīvais dators un projektors. Mājturības nodarbībām grupām ir pieejamas krāsniņas cepšanai. Visi materiāltehniskie līdzekļi un iekārtas ir darba kārtībā. Atbildīgās personas iestādē veic materiāltehnisko līdzekļu uzskaiti, laicīgi konstatē bojājumus, novērš tos. Materiāltehnisko resursu un iekārtu izmantojums ir efektīvs, racionāls. Iestādei ir metodiskais kabinets, kurā uzkrātos materiālus pedagogi izmanto rotaļnodarbībās. Kabinets nodrošina pedagogus ar informācijas pieejamību. Metodiskajā kabinetā pedagogiem pieejami jaunākie preses izdevumi, mācību literatūra, daiļliteratūra, uzziņu literatūra, enciklopēdijas,
vārdnīcas un metodiskā literatūra, kas regulāri un plānveidīgi tiek atjaunota, ko, uzklausot pedagogu ieteikumus un ierosinājumus, īsteno iestādes metodiķe. Biežāk ikdienā izmatojamie materiāli atrodas grupās.
Iestāde organizē arī mācības ārpus iestādes – Sporta pasākumus un svētku svinēšanu kopā ar citām pirmsskolas izglītības iestādēm, skolu un bibliotēku apmeklējumus.
Turpmāk plānojam vēl vairāk paplašināt sadarbību ar skolām, kas īsteno programmas izglītojamiem ar valodas traucējumiem.
Vērtējums - labi
4.6.2. Personālresursi
Iestādē 2018.gada jūnijā strādā 31 pedagogs. Iestāde ir nodrošināta ar atbilstošas kvalifikācijas pedagoģiskajiem darbiniekiem, sekmīgi darbojas atbalsta personāls. Visiem pedagogiem ir augstākā izglītība izņemot 1, kurš to šobrīd apgūs. Iestādes pedagogi regulāri apmeklē pedagogu profesionālās pilnveides A programmas, kā arī citus izglītojošus un informējošus metodiskos pasākumus, apmeklē lekcijas par izglītības, pedagoģijas un psiholoģijas aktualitātēm. Lielākā daļas pedagogu ir apguvuši pedagoģiskās palīdzības izglītojamajiem ar speciālajām vajadzībā kursu, bet tie, kuri vēl nav nākamajā mācību gadā plāno apgūt. Visi Iestādes darbinieki ir apmeklējusi speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā kursu.
Daļa iestādes pedagogu (15) iesaistījās ESF projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” un ieguva 2. vai 3.kvalitātes pakāpi.
Pedagogu profesionālās kompetences pilnveide
Akreditējamā izglītības programma
Pedagogu skaits akreditējamā izglītības programmā
01.06.2018.
Pedagogu skaits, kuri piedalījušies profesionālas
kompetences pilnveidē atbilstoši normatīvo aktu
prasībām
01015521 31 26
Darbinieku kvalifikācijas celšanu Iestāde atbalsta informējot par iespējām, kā ar atgādinot, ieinteresējot, kā arī iespēju robežās veicot apmaksu. Iestādes ietvaros arī tiek organizēti semināri, psihologa lekcijas, izglītojošas sapulces. Iestādē tiek organizētas metodisko darbu skates, labās prakses pieredzes apmaiņas starp kolēģiem.
Vakances uz darba vietām Iestādē izsludina RD IKSD mājaslapā. Darba intervijās ar potenciālo darbinieku tiek ņemta vērā izglītība, darba pieredze. Darbiniekam tiek piedāvāta iespējas pilnveidot savas profesionālās prasmes un iemaņas pieredzējušu kolēģu vadībā. Iestādes darbiniekam ir atbalsts tuvinieku nāves gadījumā u.c. Iestāde apmaksā obligāto veselības pārbaudi un arodārsta apmeklējumu. Pedagogiem un skolotāju palīgiem ir nodrošināta veselības apdrošināšana. Darbiniekiem par kvalitatīvu darbu mācību gada beigās tiek izteiktas pateicības, kā naudas balvas gada beigās.
Pabeidzot Iestādi, tikai nelielam skaitam bērnu ir nepieciešama turpmāka logopēda uzraudzība. No 37 bērniem, kuri 2018.gadā beidza Iestādi tikai 9 bērni turpinās mācības skolā izglītojamiem ar valodas traucējumiem.
2018./2019.mācību gadā ir ieplānots pilnveidot pedagogu valsts valodas zināšanas. 16 Iestādes pedagogi piedalīsies Valsts valodas organizētajos latviešu valodas zināšanu pilnveides kursos.
Vērtējums – labi
4.7.1. Iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana
Iestādes misija, pamata mērķi un uzdevumi nosaukti šī pašnovērtējuma 2.nodaļā.
Katru gadu, uzsākot mācību gadu, Iestādē tiek gatavots darba plāns gan pedagoģiskajā, gan saimnieciski organizatoriskajā dabā. Darba plāns sastāv no Iestādes perspektīvā plāna 3 gadiem, konkrētā mācību gada galvenajiem uzdevumiem, Iestādē plānotajiem pasākumiem, kā arī konkrēta darba plāna pa ceturkšņiem. Plāna veidošanā tiek iesaistīti darbinieki, bet to apkopo iestādes metodiķe un saimniecības vadītāja. Darba plānu apstiprina Pedagoģiskās padomes sēdē un iepazīstina darbiniekus, Iestāde padomi un vecākus Iestādes organizēto vecāku sapulču laikā.
Gada laikā darbinieki atskaitās par plāna izpildi. Pedagoģiskie darbinieki atskaites par saviem mācību un audzināšanas darba sasniegumiem iestādes metodiķei iesniedz 3 reizes gadā. Mācību gada beigās tiek apkopota darba plāna izpilde, kas tiek izskatīta Pedagoģiskās padomes sēdē un ar izpildes rezultātiem iepazīstināti darbinieki, Iestādes padome un vecāki.
Pedagoģiskie darbinieki ik gadu raksta sava darba pašnovērtējumu pēc Iestādes izstrādātiem kritērijiem.
Pašnovērtējuma ziņojumu atbilstoši 20.12.2016. Ministru Kabineta noteikumiem Nr.831 “Kārtība, kādā akreditē izglītības iestādes, eksaminācijas centrus un citas Izglītības likumā noteiktās institūcijas, vispārējās un profesionālās izglītības programmas un novērtē valsts augstskolu vidējās izglītības iestāžu, valsts un pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju profesionālo darbību” Iestāde gatavo pirmo reizi. Pašnovērtējuma veidošanai iestādē tika veidotas darba grupas, kuru darba rezultāti apkopoti pašnovērtējuma ziņojumā.
Turpmākā pašnovērtēšanas procesa pilnveidošanai plānojam šai procesā pilnvērtīgāk iesaistīt Iestādes tehniskos darbiniekus.
Vērtējums – labi
4.7.2. Iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība
Iestādes nolikuma aktuālā versija ir apstiprina 23.04.2013. (Rīgas domes nolikums Nr.354). Iestādē ir izstrādāta un ieviesta visa obligātā iestādes darbu reglamentējošā dokumentācija. Izstrādātie dokumenti veidoti, atbilstoši normatīvajiem aktiem un sakārtoti atbilstoši Iestādes lietu nomenklatūrai. Visam Iestādes personālam ir izstrādāti atbilstoši amatu apraksti, kuros noteikti viņu darba pienākumi, tiesības, atbildība Pēc nepieciešamības amatu apraksti tiek aktualizēti. Vadītāji savas kompetences ietvaros veiksmīgi pārrauga personāla pienākumu izpildi. Iestādes vadības atbildības jomas ir zināmas visam Iestādes kolektīvam un citām ieinteresētajām pusēm.
Iknedēļas darbinieku apspriedes kalpo par pienākumu izpildes atskaiti, plānošanas un nepieciešamā atbalsta saņemšanu turpmākajai darbībai. Mācību gadu uzsākot, tiek organizēta kopsapulce vecākiem, kā arī ne retāk kā 2 reizes gadā notiek grupas vecāku sapulces. Ne retāk kā 2 reizes gadā tiek sasaukta arī Iestādes padome, kurā aktīvi darbojas grupu izvirzītie vecāku pārstāvji. Iestādē tiek izmantoti arī ziņojumi dēļi gan grupās, gan Iestādes vestibilos, kur tiek izvietota aktuālā informācija.
Iestādes vadība veicina darbinieku pozitīvas attieksmes veidošanu, nodrošinot labus darba apstākļus, atbalstu, atalgojumu, profesionālās izaugsmes iespējas, saliedējošus korporatīvos pasākumus visiem darbiniekiem un apbalvojumus. Iestādē grupās ir izveidoti patriotiskie stūrīši, grupās tiek izmantotas Latvijas Republikas puzles, tiek svinēti latviešu svētki, dziedātas latviešu dziesmas. Papildus grupu skolotāju darbam ar bērniem nodarbojas latviešu valodas skolotājs.
Vadītāja un iestādes metodiķe regulāri pārskata un izvērtē iestādes darbinieku ierosinājumus Iestādes vadības un Iestādes darba uzlabošanā. Iestādes pedagogu darba kvalitātes nodrošināšanai tiek īstenotas hospitācijas, ikdienas grupu apmeklējumi, kā arī pieredzes apmaiņai izmantota kolēģu nodarbību vērošana. Iestādē tiek īstenota arī pedagogu darba pašnovērtēšana pēc Iestādes izstrādātiem kritērijiem. Labākajiem darbiniekiem tiek izteiktas atzinības, pateicības sapulcēs, naudas balvas, tiek rīkoti kolektīva saliedēšanas pasākumi.
2 reizes gadā tiek apkopoti arī izglītojamo mācību sasniegumu rezultāti. Iestādes psihologs un speciālais pedagogs nodrošina izglītojamo uzvedības analīzi.
Lai arī iestādi apmeklē izglītojamie, kuriem dzimtā valoda ir krievu, lepojamies ar latviešu tradīciju kopšanu Iestādē. Turpmākajam tiek plānots Iestādē ieviest darbinieku aptauju.
Vērtējums – labi
4.7.3. Iestādes sadarbība ar citām institūcijām
Iestāde savā darbā īsteno daudzveidīgu sadarbību ar citām institūcijām. Iestādei ir regulāra un tieša sadarbība ar Rīgas pašvaldību.
Iestādei regulāri notiek sadarbība arī ar Labklājības departamentu, Sociālo dienestu, Bāriņtiesu. Sadarbībā ar tām tiek īstenotas gan izglītojošas lekcijas, gan pārrunas, gan notiek dažādu problēmjautājumu risināšana. 2017./2018.mācību gadā tika īstenota cieša sadarbība ar RD IKSD Konsultatīvo centru, kuras ietvaros tika organizētas psihologa konsultācijas vecākiem, bērniem, pedagogiem.
Iestādei ir veiksmīga sadarbība ar citām pirmsskolas izglītības iestādēm, piemēram, ar Rīgas 224.pirmsskolas izglītības iestādi notiek kopīgu pasākumu organizēšana, svētku svinēšana. Iestāde aktīvi piedalās arī tādos kopīgos pasākumos kā Olimpiskā diena, Vislatvijas veselības nedēļa u.c.
Lai izglītojamos iepazīstinātu ar tālākās izglītības iespējām, Iestādei ir izveidojusies sadarbība ar Rīgas 51. vidusskolu, Rīgas 65. vidusskolu un Rīgas Austrumu vidusskolu.
Izglītojamo zināšanu veicināšanai Iestādei ir izveidojusies sadarbība arī ar Ķengaraga bibliotēku, kuru bērni kopā ar pedagogiem apmeklē.
Vislabākais veids kā iestāde var rūpētie par savu tēlu sabiedrībā ir celt sava darba kvalitāte, pie kā iestāde arī nepārtraukti strādā un tiešā veidā saņem atgriezenisko saikni no bērnu vecākiem.
Turpmākam Iestāde plāno paplašināt sadarbību ar Pedagoģiski medicīnisko komisiju.
Vērtējums - labi
