KĀDI IESPAIDI IR RADUŠIES PAR DU?

VIENA DVĒSELE DIVAS DZIMTENES

KĀDI IESPAIDI IR RADUŠIES PAR DU?

2

RedaktoreMargarita Mihailova

MaketētājsVladimirs Jeberza (Yoon)

Literārā redaktoreJana Butāne

Redaktores vietnieceKristīne Vucāne

ŽurnālistesKristīne VucāneInese GaiduleInna RenceDana Rimvide – MickevičaŽanna KuzminaLiāna Merņaka Solvita RagaEvita Ruļuka

Redakcijas adreseParādes iela 1 – 227DaugavpilsLV-5401

Tālrunis26443082

Reģistrācijas apliecībaNr. 1125

MetiensPieejams elektroniski

Redakcijas viedoklis ne vienmērsakrīt ar rakstu autoru viedokli.

Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumāatsauce uz „Lai Top!” obligāta!

DU Akadēmiskais apgāds„Saule”© Lai Top!, 2009

3

SATURS

REDAKTORES SLEJA

„LAI TOP!” RUNĀ

KAS NOTIEK?

Fakultāšu ziņas

SAID informē

Ārējo sakaru daļas jaunumi

Studentu padomes jaunumi

AKTUĀLI

Aizvadīta nozīmīgākā izglītības izstāde „Skola 2009”

Daugavpils Universitātes Gada balva 2008

Informācijas diena Daugavpils Universitātē

Par papīru

EKSPRESINTERVIJA

Kādas bija jūsu ziemas aktivitātes?

LATGOLYS VUORDS

Medejūs latgalīšu volūdys nabyus i itymā godā

MĒNEŠA INTERVIJA

„Tā ir laba īpašība – spēt pasmieties pašam par sevi.” Intervija ar Jāni Radionovu

VIENS NO

„Es dejoju visu dzīvi!” Intervija ar Marinu Kuprijanovu

EINŠTEINA LAPPUSĪTE

Augstās tehnoloģijas – ekonomikas attīstībai un stabilitātei

STUDENTS UN ZINĀTNE

„Zinātne spēj dot bezgalīgas iespējas tikai radošam studentam.” Intervija ar Veru Boroņenko

SKATS UZ UNIVERSITĀTI SENIORU ACĪM

Ķīmijas zinātņu doktores Valdas Ozoliņas (1940.04.04.–2008.14.11.) piemiņai

STUDENTS UN DARBS

„Savs laiks darbam, savs – atpūtai.” Intervija ar Līgu Grāveli

KUR ZĀLE ZAĻĀKA

Viena dvēsele - divas dzimtenes. Intervija ar Alīnu Apolioni

MŪZIKAS UN MĀKSLAS PASAULĒ

Zīmējam vēstules

RADOŠAIS LOGS

Dzeja

04

05 - 06

07 - 08

07

08

08

08

09 - 12

09

10

11

12

13 - 14

13 - 14

15

15

16 - 17

16 - 17

18 - 20

18 - 20

21

21

21 - 24

21 - 24

25 - 27

25 - 27

28 - 29

28 - 29

30 - 32

30 - 32

33

33

34 - 37

34 - 37

4

VĒSTULE OPTIMISTISKAM SKATĪJUMAM

Neskatoties uz to, ka ziema nebūt vēl nevēlas atkāpties, pavasaris tuvojas straujiem soļiem. Par to liecina gan pieaugošais gulbju skaits Daugavas krastos, gan saules staru maigais siltums, gan cilvēku verbāli izteiktās gaidas, gan draugos dāvāto sniegpulkstenīšu skaits un gaišā diennakts laika pieaugums.Pavasara noskaņas liek sirdij pukstēt straujāk un uz daudzām lietām raudzīties ar pozitīvisma pieskaņu. Nav viegli pašreiz saglabāt optimistisku skatījumu uz dzīves realitāti, tomēr pozitīvo nākotni mēs varam veidot tikai pašu spēkiem, un neviens mums nevar liegt saskatīt pat drūmajā apkārtnē skaistās dzīves puses.Arī „Lai Top!” ir skārušas globālās pārmaiņas un valsts drūmais periods, tieši tāpēc šo numuru varam lasīt tikai elektroniski, cerot uz mūsu lasītāju sapratni. Mēs ticam, ka krīze nevar būt mūžīga, un ceram, ka atkal pienāks tie laiki, kad mūsu izdevums priecēs lasītājus katru mēnesi. Pagaidām viss mūsu kolektīvs ir aizgājis ilgstošā radošā atvaļinājumā un atgriezīsies maija mēnesī. Šajā uzrunā vēlos vērsties ne tikai pie žurnāla lasītājiem ar pamudinājumu smaidīt, par spīti visām apkārt notiekošajām negācijām, saglabājot cerību un ticību labākiem laikiem. Vispirms vēlos griezties pie „Lai Top!” kolektīva, kas aizvien biežāk man uzdod jautājumus, kas skar žurnāla pastāvēšanu, un man jāredz viņu acīs skum-jas, ka vairs nevaram strādāt kā agrāk, nevaram augt un pilnveidoties. Lai topieši, tā nav stagnācija, tas ir tikai grūtību pārvarēšanas posms, kas paredz, ka mūsu žurnāls turpmāk izies četras reizes gadā. Ceru, ka neaiziesiet no mūsu izveidotā radošā pulka, jo žurnāls pastāvēs, kamēr jūs veidosit tā saturu. Jūs esat kodols, un es ceru, ka šis kodols saglabāsies, neskatoties uz pagaidu grūtībām. Kopā mēs veidojām to, kas tagad esam, un tikai kopā mēs varam to saglabāt. Paldies jums par sapratni un iecietību.Ne jau pirmo reizi valsti ir skārušas nopietnas grūtības, bet mūsu sīkstums vienmēr ir devis pozitīvu ieguldījumu nākotnē. Piekrītu, ka diezgan smagi ir runāt par pozitīvu noskaņojumu visapkārt valdošajā haosā un sasprindzinājumā, bet mēs joprojām varam redzēt tik daudz pozitīvā visapkārt. Tas vien, ka mēs pastāvam, ka universitāte spēj turēties pretī grūtībām un sniegt kvalitatīvu izglītību visiem studēt gribētājiem, ka mēs joprojām spējam radīt saviem tuviniekiem svētkus, kā, piemēram, 14. februārī vai 8. martā, kad visa pilsēta bija ziediem pārņemta, ka mēs varam meklēt risinājumus un iespējas, jo mums ir viss, kas ir vitāli svarīgs – fiziskās un garīgās dotības –, ka mēs bieži vien pat caur asarām spējam smieties un saglabāt elementāro cilvēciskumu – tas viss un citas nenosauktās vērtības padara mūs stiprākus.Neļausim apkārt notiekošajam izdzēst mirdzumu acīs un gaišumu dvēselē, smelsimies spēkus dabā un mūsu tuvākajos, atbalstīsim tos, kam nogurumā nolaidušās rokas, ar labu vārdu, jo mēs visi zinām, ka cilvēkam reizēm nevajag daudz – siltu smaidu, sirsnīgu vārdu, maigu pieskārienu –, un atkal gribas dzīvot, cerēt un cīnīties...Lai jums izdodas biežāk smaidīt, izvairīties no grūtsirdības un saglabāt ticību!

Pavasaris tuvojas... straujiem soļiem nāk... es ticu, ka šai saulei dzīvīguma spēks, kas spēj zemi kausēt, asnus laukā dziedēt, mīlestības dziesmā pretī gaismai skriet...ticēt, cerēt, smaidīt,nevis sāpēs kliegt,jo neviens uz zemesnav cīņas spara liegts...

Pavasari gaidot, Margarita

REDAKTORES SLEJA

5

„LAI TOP!” RUNĀ

Solvita

Visapkārt valda liels juceklis, bet nevajag nokārt galvu un nedarīt neko, tieši otrādi – ar mīlestību un lielāku atdevi ir jādara visi ierastie darbiņi. Būsim stipri un domāsim pozitīvi, tā atvieglojot dzīvi sev un visiem, kas mums ir apkārt!

Evita

Krīze... Pēdējā laikā tikai to vien dzirdam. Tā vien šķiet, ka tā ir pārņēmusi visu mūsu dzīvi un prātus. Tomēr nav ļaunuma bez labuma. Tieši grūtos laikos cilvēks sāk apzināties un novērtēt to, kas viņam ir. Krīze ir tikai grūts laika posms, kurš agri vai vēlu beigsies un pēc kura sekos labāki laiki. Tas viss ir jāuztver kā kārtējais pārbaudījums. Ja līdzās ir mīļi un uzticami cilvēki, izturēt nebūs grūti. Ir tikai jātic un jādomā pozitīvi, jācer, ka viss būs labi!

Hei, hei! Esam uzsākuši vēl vienu jaunu un jautru, notikumiem bagātu studiju semestri. Sesija ir aiz muguras, zeme turpina griezties, un saulīte drīz jau sildīs ziemā nosalušos vaigus. Neviļus sejā parādās smaids. Tā laikam ir tā sauktā pozitīvā domāšana, kas par spīti pelēkās masas drūmajai noskaņai un kādai bēdiņai liek spoži mirdzēt mūsu acīm. Bet, ja smaids vēl kavējas, tad jāņem talkā draugu pulks un liela šokolādes tāfele. Draudzīga čalošana un saldumi ir labs veids, kā atmosties no ziemas miega... Paskaties pa logu, kad aust saule, un nokod lielu šokolādes gabalu! Viss taču ir labi! :)

Liāna

Cilvēks nespēj kontrolēt visas pasaules politiku. Cilvēkam nav dots valdīt par visu valstu ekonomiku. Toties cilvēkam ir dota iespēja būt noteicējam par savām domām. Mēs nevaram izmainīt pasauli, nedz arī savus tuvākos, tikai paši sevi. Ja mainīsimies mēs, viss pārējais arī mainīsies mums līdzi, domāsim pozitīvi, un viss mainīsies uz labāko pusi! ;)

Dana

6

„LAI TOP!” RUNĀ

Inese

Noteikti esat pamanījuši, ka iedrošināt kādu citu, sakot: „Klau, vecīt, nekreņķējies, viss taču tik un tā būs labi!”, ir daudz vieglāk, nekā mierināt sevi. Neskatoties uz to, kas ir sagaidāms, dariet kaut ko, mīliet kādu un visbeidzot ticiet kaut kam!

Dzīvē nav tādas dienas, kad nerastos vismaz viena maza problēma, kas neļauj mums mierīgi dzīvot. Tomēr tas nemaz nenozīmē, ka dzīve nav skaista. Tas nozīmē, ka liktenis dod mums iespēju pilnveidoties un attīstīties, piemērojot savas personiskās un reizēm profesionālās prasmes problēmu risināšanā. Pat visgrūtākajā situācijā smaidiet un meklējiet pozitīvo. Jāatceras, ka vienmēr pasaulē būs cilvēks, kuram dzīve šobrīd ir daudz grūtāka nekā tev.

Žanna

Dorisa Mortmena teica: „Tu nekad nebūsi mierā ar to, kas tev ir, ja nesamierināsies ar to, kas tu esi.” Es viņai pilnībā piekrītu. Laime sākas no iekšējās pasaules un izplatās tālāk uz āru. Tāpēc nav nozīmes, kur un kādā laikā tu dzīvo – tava laime ir atkarīga tikai no tevis paša. Lai cik grūti būtu, vienmēr var atrast mīļu vārdu vai smaidu draugiem un tuviniekiem. Atbalstīsim viens otru un sagaidīsim labākus laikus kopā!

Inna

7

KAS NOTIEK?

MMF

Līdz 18. janvārim turpinājās DU Mākslu katedras studentu un docētāju radošo darbu izstāde viesnīcā „Park Hotel Latgola”. Izstāde bija veltījums Daugavpils iedzīvotājiem un viesiem Latvijas Republikas 90. gadadienā. Izstādē bija aplūkojami glezniecības, tekstilmākslas, grafikas un keramikas darbi.

11. janvārī tika organizēta maģistra studiju programmas „Māksla” 3. semestra studējošo darbu skate.

No 11. janvāra līdz 8. februārim DU mākslas galerijā MMF organizēja biedrības „Grafikas kamera” (Rīga) izstādi „Vēstules no Rīgas”.

HF

Jau trešo reizi, pateicoties Vācu filoloģijas katedras docētājiem, tika saņemts grāmatu dāvinājums no Vācu pētniecības biedrības (Deutsche Forschungsgemeinschaft) par kopējo summu vairāk nekā 4 000 eiro. Rezultātā DU bibliotēka ieguva 126 jaunas grāmatas par mākslas vēsturi, novadpētniecību, literatūrzinātni, valodniecību, kulturoloģiju un translatoloģiju.

29.–30. janvārī tika rīkota starptautiska zinātniska konference „XIX Zinātniskie lasījumi”. Tajā piedalījās 247 dalībnieki no 11 valstīm: Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, Krievijas, Kazahstānas, Slovākijas, Vācijas un Apvienotās Karalistes. Darbs notika sešās grupās: Baltu valodas: sinhronija un diahronija, Slāvu valodas: valoda, vēsture un kultūra, Vācu valoda kā mūsdienu lingvistikas pētniecības objekts, Angļu valodas kontrastīvais un sociolingvistiskais aspekts, Dzīvnieki literatūrā un kultūrā (piedalījās arī DU rektors), Vēsture: avoti un cilvēki. Pēc konferences referāti tiks publicēti zinātnisko rakstu krājumos „Valoda dažādu kultūru kontekstā”, „Vēsture: avoti un cilvēki”, „Kultūras studijas”.

28. februārī bija izlaidums studiju programmās „Vidējās izglītības skolotājs”, „Starpkultūru attiecības” un „Svešvalodu skolotājs”.

6. februārī Vācu valodas reģionālais tālākizglītības centrs sadarbībā ar Roberta Boša fondu rīkoja semināru „Vācu valoda

kā otra svešvaloda. Vācu valoda pēc angļu valodas”. Semināra vadītāja M. Repeckiene ar semināra dalībniekiem dalījās pieredzē, kā, ņemot vērā skolēnu mācīšanās pieredzi, apgūstot dzimto un pirmo svešvalodu, var atvieglot otrās svešvalodas – vācu valodas – apguvi.

12. februārī DU VVC un Vācu filoloģijas katedras darbinieki rīkoja 10.–12. klašu skolēniem pasākumu „Valentinsdag ODER ‘Vielliebchentag’”.

No 23. februāra Ģermānistikas institūta partnerības ietvaros Vācu filoloģijas katedrā mēnesi viesojās lektors no Vācijas.

DMF

Fakultātes docētāji bieži piedalās projektu konkursos. Janvārī Eiropas sociālajā fondā tika iesniegti vairāki projektu pieteikumi. Viens no tiem bija „Skolēnu intensīvās matemātiskās izglītības pētniecība DU”, kas domāts, lai paaugstinātu Latvijas jauniešu matemātisko kompetenci, uzlabotu atbilstošās vispārējās izglītības sistēmas sastāvdaļas un iezīmes. Projekta ietvaros tiek piedāvāts radīt DU ilgtspējīgu pētniecisku grupu, kas nodarbotos ar intensīvās matemātikas izglītības pētniecību, aprobētu pētījumu rezultātus un īstenotu tos praktiski. Projekta darbam ir vairāki virzieni – matemātikas satura izpēte un izstrāde, matemātikas kompetences un tās paaugstināšanas problēmu izpēte, matemātikas mācīšanas organizācijas izpēte un izstrāde. Pētnieciskajā grupā tiek plānots iekļaut matemātiķus, pedagogus un psihologus, lai nodrošinātu pētījumu starpdisciplinaritāti. Projekta iespējamais uzsākšanas laiks ir šī gada septembris.

5. februārī DU Sistemātiskās bioloģijas institūts aicināja visus interesentus piedalīties institūta Atvērto durvju dienā. Pasākuma gaitā bija iespējams iepazīties ar DU Sistemātiskās bioloģijas institūta laboratorijām, apskatīt jaunāko aprīkojumu, kā arī saņemt interesējošo informāciju par studiju iespējām bioloģijas jomā DU.

Sākot ar 16. janvāri DU Sistemātiskās bioloģijas institūts, Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra un Ekoloģijas institūts sadarbībā ar DU Zinātņu daļu organizē skolēnu atklāto zinātnisko darbu konkursu bioloģijā, ģeogrāfijā

un ķīmijā. Pirmajā konkursa kārtā skolēni veic pētījumus un labākos darbus iesūta DU līdz 14. aprīlim. Iesniegtos darbus izvērtē speciāla žūrijas komisija, un abu klašu grupu labāko darbu autori tiek uzaicināti uz DU, uz konkursa otro kārtu 8. maijā savu izstrādāto darbu publiskai aizstāvēšanai. Konkursam iesniegtie darbi tiks vērtēti divās klašu grupās: 8.–9. klases un 10.–12. klases. Godalgoto vietu ieguvēji abās klašu grupās tiks apbalvoti. Godalgoto vietu ieguvēji vidusskolas klašu grupā DU akadēmiskā bakalaura studiju programmās „Bioloģija” vai „Vides zinātne” tiks imatrikulēti ārpus konkursa.

SZF

7. janvārī SZF dekāns, profesors V. Meņšikovs Siguldā piedalījās Latvijas tautas attīstības kārtējā pārskata sagatavošanas seminārā. Šī seminārā gada pārskata temats bija „Atbildīgums”. Pārskatu sagatavoja DU, LU un citu Latvijas augstskolu pētnieki.

Janvārī uzsākta zinātniskās monogrāfijas „Jaunatne ceļā no izglītības uz darba tirgu” sagatavošana.

Februārī iznāca jaunais žurnāla „Sociālo Zinātņu Vēstnesis” numurs.

Februārī SPI direktors Vladislavs Volkovs lasīja lekcijas socioloģijas teorijā Ļubļanas Katoļu universitātē Polijā.

Tika prezentēta Irinas Plotkas un Māras Vidneres grāmata „Metodiskie materiāli zinātniskā darba veikšanai sociālo zinātņu doktorantiem”.

IVF

26. janvārī LU notika Latvijas augstskolu profesoru asociācijas (LAPA) pilnsapulce, kurā piedalījās arī IVF docētāji. Profesoru sapulcē bija iespēja dzirdēt LR Valsts prezidenta Valda Zatlera runu.

Iznācis kārtējais žurnāla „Journal of Teacher Education for Sustainability” numurs, kas tiks prezentēts izglitības pasaules izstādē Bonnā.

Tiek izskatītas un rediģētas tēzes 7. starptautiskajai konferencei „Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība”. Šīs konferences temats ir „Ilgtspējīgas attīstības izglītības

FAKULTĀŠU ZIŅAS

8

KAS NOTIEK?izpēte un pielietojums”. Konference notiks 5.–8. maijā DU. Sīkāka informācija: www.ise-lv.eu.

13.–16. februārī IVF Mācību metodiku katedras vadītāja Inga Belousa piedalījās koordinācijas seminārā Tamperē (Somija) LIFELONG LEARNING programmas ERASMUS IP projekta „Educational contributions to building cohesion within European social and institutional life” ietvaros.

26.–27. februārī Mācību metodiku katedras vadītāja Inga Belousa piedalījās TEMPUS un ERASMUS MUNDUS Baltijas valstu seminārā Tallinā.

28. februārī notika vairāku IVF programmu izlaidums.

SAID INFORMĒ

No 2. janvāra līdz 27. februārim DU Zinātņu daļa sadarbībā ar DU fakultātēm, zinātniskajiem institūtiem, pētnieciskajiem centriem, katedrām un citām struktūrvienībām organizēja zinātnisko darbu konkursu skolēniem „Ceļā uz zinātni”.

23. janvārī DU Sabiedrisko attiecību un informācijas daļa organizēja preses konferenci, kurā piedalījās DU rektors, profesors Arvīds Barševskis. Dienas kārtībā: DU darbība finanšu krīzes apstākļos 2009. gadā.

23. janvārī Attīstības un projektu daļa organizēja informatīvu semināru par aktuālajām finansējuma piesaistes iespējām.

No 26. februāra līdz 1. martam starptautiskajā izstāžu centrā „Ķīpsala” DU piedalījās 15. starptautiskajā izglītības izstādē „Skola 2009”.

26. februārī Latvijas Botāniķu biedrības pilnsapulcē Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta docentam Pēterim Evartam — Bunderam tika pasniegta Latvijas Botāniķu Gada balva „Latvijas gada atradums”. Balva tika piešķirta par zemā grīšļa (Carex supina) jaunu atradni valstī.

2. martā Daugavpils Universitātē notika reģionālais seminārs vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestāžu vadītāju vietniekiem izglītības jomā „Metodiskais atbalsts vispārējās vidējās izglītības modernizētā satura īstenošanai”.

5. martā Daugavpils Latviešu kultūras centrā notika pasākums „Gada balva 2008”. Pasākumu organizēja Daugavpils Universitātes Studentu padome un Mūzikas un mākslu fakultātes 2. kursa studiju programmas “Mākslas menedžments” studenti.

Informāciju sagatavoja Inna(izmantoti www.du.lv materiāli)

ĀRĒJO SAKARU DAĻAS JAUNUMI

Starptautiskā mobilitātes programma ERASMUS ir lieliska iespēja pavadīt studiju laiku ārvalstīs un apgūt savu izvēlēto studiju programmu kādā no DU partneraugstskolām. Ienāc DU mājaslapas sadaļā „Starptautiskā sadarbība”, apskati partneraugstskolu sarakstu un izvēlies, kurā ir iespēja studēt tieši tavā studiju jomā. Izprintē un aizpildi pieteikuma anketu, atnes uz DU Ārējo sakaru daļu līdz 31. martam. Pēc pieteikumu izskatīšanas tiks paziņots lēmums.

ERASMUS piedāvā:

• studēt atzītās Eiropas universitātēs;• iepazīt izvēlēto studiju jomu no cita skatu punkta; • ieskaitīt atbilstošus apgūtos kursus DU studiju

programmā;• tikties ar dažādu valstu studentiem;• iepazīt citu valstu kultūru.

Uzzināt sīkāku informāciju par iespējām studēt ārvalstīs varDU Ārējo sakaru daļā

Vienības ielā 13 – 215aTālr.: 65421606e-pasts: asd@du.lv,kā arī DU mājaslapas sadaļā „Starptautiskā sadarbība”.

STUDENTU PADOMES JAUNUMI

Šī gada 28. februārī DU koncertzālē (Parādes ielā 1) notika 2009. studiju gada ziemas izlaidums. Diplomus saņēma akadēmiskā maģistra studiju programmas „Pedagoģija”, profesionālās studiju programmas „Profesionālās izglītības skolotājs”, profesionālā maģistra studiju programmu „Vidējās izglītības skolotājs” un „Starpkultūru attiecības”, „Svešvalodas skolotājs”, kā arī akadēmiskā bakalaura studiju programmas „Ekonomika” absolventi.

Kristīne

9

KAS NOTIEK? / AKTUĀLI

piedāvājumu. Izglītības izstādē piedalījās arī Daugavpils Universitātes jauniešu komanda, kura izstādes apmeklētājus iepazīstināja ar DU studiju programmām, uzņemšanas noteikumiem un studējošo aktivitātēm. Jāteic, ka šogad topošie studenti visvairāk interesējās par mākslas un bioloģijas studiju programmām. Liela interese bija vērojama arī par pedagoģijas studiju programmām, kā arī fizioterapiju. Izstādē piedalījās izglītības iestādes un uzņēmumi no Latvijas, Igaunijas, Somijas, Lielbritānijas, Grieķijas, Vācijas, Izraēlas, Kanādas un citām valstīm. Vienlaicīgi izstāžu centrā notika arī 12. starptautiskā grāmatu un izdevniecību izstāde „Latvijas Grāmatu izstāde 2009”. Visiem grāmatmīļiem bija lieliska iespēja iepazīties ar pašmāju un ārzemju jaunākajiem izdevumiem, tikties ar autoriem un iegādāties grāmatas par izstādes cenām. Grāmatu izstādi apmeklēja arī Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Izstādē piedalījās KristīneFoto: D. Soldāne, A. Pankjāns,

V. Viļevko

STUDENTU PADOMES JAUNUMI

• Valentīndienas ietvaros 12. februārī DU Parādes ielā 1 tika organizēta diskotēka.• Pats svarīgākais notikums SP šogad ir „Gada balva”, kas notika šī gada 5. martā LKC. • Martā Rēzeknes Augstskolā tradicionāli notiks konkurss „Erudīts”.

Sekojiet informācijai DU mājaslapā (www.du.lv) un lasiet plakātus! P.S. Tev ir vēlme aktīvi iesaistīties studentu pasākumos? Vēlies padarīt universitātes dzīvi interesantāku? Varbūt ir radušās kādas problēmas studijās? Uzdod jautājumus, raksti priekšlikumus, sniedz ierosinājumus! E-pasts: studentupadome@du.lv, mob.: 22334224.

Jūsu SP

AIZVADĪTA NOZĪMĪGĀKĀ IZGLĪTĪBAS IZSTĀDE „SKOLA 2009”

No 26. februāra līdz 1. martam starptautiskajā izstāžu centrā „Ķīpsala” jau piecpadsmito reizi notika gada nozīmīgākais izglītības pasākums – starptautiskā izglītības izstāde „Skola 2009”, kas vienuviet ļāva iegūt visaptverošu informāciju par studiju iespējām un palīdzēja izvēlēties piemērotāko

izglītības ceļu. Četru dienu laikā interesenti varēja iegūt informāciju par valsts un privātajām a u g s t s k o l ā m , vidusskolām, koledžām, arodskolām, kā arī mācību centriem, valodu kursiem, tālmācību, e-studijām. Izstādē „Skola 2009” varēja vairāk uzzināt par interešu izglītību un iepazīties ar svešvalodu un dažādu mācību kursu

Jaunieši tika iepazīstināti ar DU studijuprogrammām, uzņemšanas noteikumiem unstudējošoaktivitātēm.

10

AKTUĀLI

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES

GADA BALVA 2008

2009. gada 5. martā Daugavpils Latviešu kultūras centrā notika Daugavpils Universitātes Studentu padomes un Mūzikas un mākslu fakultātes 2. kursa studiju programmas “Mākslas menedžments” studentu organizētais pasākums “Gada balva 2008”. Tas bija pirmais šāda veida svinīgais pasākums, kurā tika suminātas tās personas un notikumi, kas 2008. gadā ir devuši vislielāko ieguldījumu DU attīstībā un popularizēšanā.

Nomināciju ieguvēji saņēma Atzinības rakstu un speciāli šim pasākumam veidotu balvu ābola formā (tā simbolizē Hesperīdas zelta ābolus, kuriem bija spēja cilvēkam dot mūžīgo jaunību).

Apbalvojumu „Gada balva 2008” saņēma:

• Gada students – SZF studējošais Jānis Kudiņš; • Gada aktīvists – DMF studējošais Maksims Petrovs;• Jaunais zinātnieks – SBI pētnieks Uldis Valainis;• Gada senatore – profesore Vilma Šaudiņa; • Gada pasākums – 3. Zinātnes festivāls (organizatore Diāna Soldāne); • Gada DU notikums – DU uzņemšana (Uzņemšanas komisijas sekretariāta vadītāja Anita Kiričuka);• Gada sasniegums – IVF studējošais Jānis Zabarovskis (2000. g. čempions svara bumbas celšanā, 2. vietas ieguvējs 2000. g. pasaules čempionātā)• Gada mācībspēks – lektors Dmitrijs Oļehnovičs;• Gada šefs - Humanitārās fakultātes dekāne, asoc. prof. Valentīna Liepa; • Gada darbinieks – DU Muzeja vadītāja Zane Stapķeviča; • Gada „sadarbība“ – Svešvalodu centra vadītāja Ilona Ļaha; • Gada struktūrvienība – Sistemātiskās bioloģijas institūts (direktore Inese Kokina).

Vita Viļevko, DU Sabiedrisko attiecību un informācijas daļas vadītāja

DaugavpilsUniversitātesrektorsA.Barševskisuzrunāklātesošos.

„Gadabalvas”nominācijuieguvējukopbilde.

DU„Gadabalvas2008”simbolsābolaformā,kassimbolizēHesperīdaszeltaābolus,kuriembijaspējacilvēkamdotmūžīgojaunību.

11

studentiem laiku lokos, ar mikroskopa palīdzību aplūkot interesantus vaboļu eksemplārus, doties ekskursijā uz Anatomijas laboratoriju un G. Liberta Inovatīvās mikroskopijas centru, piedalīties fizikas eksperimentos, noklausīties koncertu, ko piedāvāja Izglītības un vadības fakultātes un Mūzikas un mākslu fakultātes studenti. Pēc organizatoru sniegtās informācijas un klātesošo skaita varēja spriest, ka interese par Daugavpils Universitātes piedāvātajām iespējām ir diezgan plaša, kas liek cerēt, ka studēt gribētāju septembrī Daugavpils Universitātē netrūks.

INFORMĀCIJAS DIENA DAUGAVPILS UNIVERSITĀTĒ

2009. gada 12. martā Daugavpils Universitātē notika Informācijas diena, ko organizēja Sabiedrisko attiecību un informācijas daļa, Studiju daļa, Studējošo servisa centrs un Studentu padome. Topošajiem studentiem tika piedāvāta iespēja ne tikai uzzināt plašāk par studiju iespējām DU, bet arī apmeklēt dažādas interesantas aktivitātes – vēsturnieku laboratoriju, kas sniedza priekšstatu par DU

AKTUĀLI

Studentupadomessarūpētaissveicienspriecējavisus,kasienācaDUtelpās.

Topošiestudentiinteresējasparstudijuiespējām.

DUrektorsA.Barševskisaicinapotenciālosstudentuspadomātparnākotnesperspektīvām.

VēsturniekulaboratorijaparDUstudentiemlaikulokos.

Informācijas dienā piedalījās Margaritafoto: V. Šilovs

12

PAR PAPĪRU

Cienījamie studenti!

Labierīcībās paredzētais papīrs domāts higiēnas normu ievērošanai!

Ja jums tas nav nepieciešams paredzētajam mērķim, lūdzam atstāt tiem, kas izmanto to pēc būtības...

Pateicamies par sapratni!

Sveiciens no DU Saimniecības daļas

AKTUĀLI

13

EKSPRESINTERVIJA

Zaiga Ikere, HF Angļu filoloģijas katedras profesore:

„Agrāk ar mazbērniem, kad viņi vēl bija maziņi, bieži braukājām ar ragutiņām. Pirms pāris gadiem kopā ar saviem mīļajiem uz finiera plāksnēm slidinājos lejā no kalniņa, kas bija diezgan interesanti un patīkami.”

Janīna Osnovina, MMF Mākslu katedras docētāja:

„Jau kopš skolas laikiem ļoti patīk slēpot. Taču kādas tagad ir ziemas?! Protams, patika arī slidot. Kad Daugavpils ledus halle tika atvērta, kopā ar audzēkņiem devāmies slidot.”

Valentīna Beinaroviča, DMF prodekāne:

„Jā, ziema – tas ir laiks ziemas prieku baudīšanai. Esmu par aktīvu dzīvesveidu. Ziemā tā ir slēpošana, kas ļoti patīk. Esmu iemācījusies arī kalnu slēpošanu. Protams, patīk kopā ar mazbērniem braukāt ar ragaviņām.”

Gatis Ozoliņš, HF docētājs:

„Skolas laikā nodarbojos ar slēpošanu, galvenokārt ar distanču slēpošanu, kas man patika. Šobrīd – tikai darbs. Tomēr kopā ar bērniem šad tad sanāk aiziet uz kādu kalniņu pavizināties ar ragaviņām vai arī nošļūkt uz plēves.”

Vladimirs Meņšikovs, SZF dekāns:

„Bērnībā un jaunībā tā bija slēpošana. Tomēr kalnu slēpošanu uzskatu par nedrošu, pat bīstamu sporta veidu. Pašlaik kā pastāvīga aktivitāte man ir darbs. Taču atvaļinājumu gan katru gadu cenšos pavadīt pie jūras.”

Līga Antoņeviča, IVF docētāja:

„Visspilgtākās ir bērnības atmiņas. Būdami mazi, bieži no sniega cēlām cietokšņus. Neizpalika arī slēpošana un slidošana pa dīķi. Tagad ziemas prieku ir mazāk, jo, pirmkārt, ziemas vairs nav tādas kā agrāk, otrkārt, darbs, kas aizņem lielāko daļu laika, tāpēc paliek tikai staigāšana. Vislabāk man tomēr patīk vasara, kad aktivitāšu ir daudz vairāk, piemēram, ceļošana pa Latviju.

KĀDAS BIJA JŪSU ZIEMAS AKTIVITĀTES?

Lai gan tuvojas pavasaris, laiku pa laikam uzsnieg bieza sniega kārta un tā vien gribas skriet laukā un baudīt ziemas priekus. Tāpēc pasniedzējiem un studentiem jautāju:

14

EKSPRESINTERVIJA

Iveta Bogdanoviča, HF:

„Diemžēl darba dēļ tām neatliek laika. Ziema man patīk, īpaši tad, kad uznāk sals un ir sarma. Tādos brīžos man patīk vērot skaistos dabas skatus un fotografēt.”

Aigars Lociks, DMF 1. kurss:

„Kad ir biezs ledus, kopā ar draugiem dodos uzspēlēt hokeju. Visbiežāk tās ir sacensības starp ciemata puišiem.”

Arina Nikiforova, SZF 2. kurss:

„Tā ir slidošana un braukšana ar ragaviņām. Kopā ar draugiem ir daudz jautrāk un interesantāk. Žēl, ka silto ziemu dēļ to darīt vairs nesanāk tik bieži, kā gribētos.”

Aļona Savicka, MMF maģistrantūra:

„Studēšana! Protams, tās ir jaukas pastaigas, pikošanās, braukšana ar ragaviņām. Labprāt slidoju. Diemžēl baudīt ziemas priekus sanāk reti, jo ir daudz darba.”

Olga Purviņa, IVF 2. kurss:

„Tā kā esmu no Jūrmalas un ziemas tur ir daudz siltākas, ziemas priekus sanāk baudīt daudz retāk. Bērnībā gan ar ragaviņām braucām no kalna, pikojāmies. Bija jautri!”

Evitas Ruļukas teksts un foto

15

LATGOLYS VUORDS

MEDEJŪS LATGALĪŠU VOLŪDYS NABYUS I ITYMĀ GODĀ

Vaļsts atbolsts, kurs latgalīšu volūdai kai nacionalai i Eiropys mārūga vierteibai ir paradzāts Latvejis normativajūs aktūs, ari 2009. godā tiks ignorāts praksē: vīneigais latgalīšu volūdā raidūšais privatais medejs Latgolys radeja ir puortraucs darbeibu, Latvejis sabīdriskī medeji ziņoj, ka leidzekli raidiejumim, kas veļteiti latgalīšu volūdys saglobuošonai i atteisteibai, 2009. goda budžetā nav paradzāti. Lai ari Latvejis Republikā spākā asūšajūs i izstruoduotajūs normativajūs aktūs i politikys plānošonys dokumentūs (Vaļsts volūdys lykums, Vaļsts volūdys politikys pamatnūstuodnis, Vaļsts kulturpolitikys vodlinejis) ir paradzātys normys latgalīšu volūdys saglobuošonai, aizsardzeibai i atteisteibai, tok itūs normu realizaceja dzeivē nanūtiek.Bīdreiba „Latgolys Studentu centrs” (LgSC) aicynoj sabīdreibu pīgrīzt viereibu tam, ka latgalīšu volūda ir nacionala i Eiropys mārūga vierteiba, kurys saglobuošonys i aizsorguošonys procesus, kai ari atbiļdeibu par volūdys atteisteibu vaļsts nadreikst izlikt iz sabīdriskuo i privatuo sektora placu.Seviški aktuala itei problema ir itūšaļt: privatuo radejis staceja „Latgolys radeja”, kas beja vīneigais latgalīšu volūdā raidūšais masu medejs i beja īgivuse lelys auditorejis simpatejis, snīdze naatsveramu īguļdiejumu latgalīšu volūdys i muzykys, Latgolys latvyskuos identitatis saglobuošonā i atteisteibā, piec 2,5 godu darbeibys, ituo goda 30. janvarī, translaceju latgaliski puortrauce narentabilitatis deļ. Tys pīruoda, ka bez vaļsts atbolsta privatpersonu realizeituos idejis latgalīšu volūdys i identitatis saglobuošonai i atteisteibai ilgtermeņā myusudīnu apstuokļūs nav dzeivuotspiejeigys. Jau vairuok kai godu LgSC rauga itai problemai pīgrīzt kai vaļdeibys, tai sabīdreibys viereibu. Deļtuo 2008. goda 17. oktobrī LgSC vērsēs ar oficialu viestuli Nacionalajā radejis i televizejis padūmē (NRTP), kurā lyudze snīgt informaceju par 2009. godā paradzātū budžeta finansiejumu sabīdriskūs raidorganizaceju lūmys styprynuošonai latgaliskuos kulturys ideņtitatis i latgalīšu volūdys izkūpšonā.2008. goda 5. novembrī LgSC sajēme atbiļdi nu NRTP (Nr. 01-10/09-1-905) ar ziņuojumu, ka viestule ir puorsyuteita VB SIA „Latvijas Televīzija” i VB SIA „Latvijas Radio”. 2008. goda 12. novembrī LgSC sajēme atbiļdis viestuli nu VB SIA „Latvijas Radio” (Nr. 152/111n), ka vīneigais raidiejums, kurs tīši veļteits itai tematikai, ir raidiejums „Latgale” radejis “Latvijas Radio” 4. programā (30 minoti reizi nedeļā), tok leidzekli latgaliskuos kulturys, ideņtitatis i latgalīšu volūdys saglobuošonai i atteisteišonai 2009. goda budžetā nav paradzāti.Piec storptautiskūs normativajūs aktūs ītvartūs kritereju latgalīšu volūda piļneibā atbylst regionaluos volūdys statusam, tok piec niulenejūs Latvejis normativūs aktu latgalīšu volūdai ir dūts vēļ nūzeimeiguoks – vaļsts volūdai leidzvierteigs – statuss, partū ka Vaļsts volūdys lykuma 3. panta catūrtajā daļā jei ir nūruodeita kai „viesturisks latvīšu volūdys paveids”. Vīna nu īspieju saglobuot volūdu 21. godu symtā ir volūdys lītuošona medejūs. Veiksmeiguo i ļaužu atsaceibu īgivušuo Latgolys regionaluos radejis darbeiba 2,5 godu garumā pīruodēja, ka latgalīšu auditorejai ir vajadzeigs sovs medejs voi vysmoz sovi raidiejumi Latvejis sabīdriskajūs medejūs: tys dūd na tikai īspieju kūpejis viesturis i kūpejis kulturys, praksis i idealu apsprīsšonai, taipat ari socialajai interakcejai, nūdrūšynojūt lokaluos identitatis napuortraukteibu. Kab nūdrūšynuotu latgalīšu volūdys aizsardzeibu nu pagaisšonys, LgSC uzsver, ka vaļstej juoatbolsta juos plašuoka lītuošona masu medejūs. Globalizacejis, urbanizacejis, sabīdreibys nūvacuošonys procesi signalizej par tū, ka 21. godu symts byus nūpītns puorbaudejums latgalīšu regionaluos ideņtitatis i volūdys pastuoveišonai. Leidza ar tū LgSC aicynoj Latvejis medejus, vaļsts i pošvaļdeibu institucejis i sabīdreibu suokt diskuseju par īspiejom snīgt leidzvierteigys īspiejis sajimt vaļsts finansialū atbolstu latgalīšu volūdys saglobuošonai, aizsorguošonai i atteisteibai – kai tys itūšaļt teik nūdrūšynuots latvīšu volūdai.

Vaira informacejis:Ilze Sperga,bīdreibys „Latgolys Studentu centrs” vaļdis prīšksādātuoja Mob. t.: 29512432E-posts: lgsc@inbox.lvSātyslopa www.lakuga.lv

16

MĒNEŠA INTERVIJA

„TĀ IR LABA ĪPAŠĪBA – SPĒT PASMIETIES PAŠAM PAR SEVI.”

Jurists, cilvēks, kas vienmēr uzvalkā, visu zina, runā konkrēti un korekti. Jā, šī ir populārākā profesija joprojām, lai gan to nevarētu saukt par darba tirgū visvairāk pieprasīto specialitāti. Studenti izvēlas šo profesiju, jo uzskata, ka juristi daudz pelna.Uz sarunu aicināju DU juristu Jāni Radionovu parunāt nevis par krīzi, bet gan kā parasti – par personību.

- Pastāstiet, no kurienes jūs esat?

- Dzimis esmu Līvānos, kur ir pagājusi visa mana bērnība un pabeigta skola. Daugavpilī dzīvoju kopš 1995. gada, kad sāku strādāt Daugavpils tiesā par tiesnesi.

- Kāda ir jūsu darbadiena?

- Mana darbadiena sākas astoņos no rīta, darbā esmu agri. Manos

pienākumos ietilpst pārbaudīt likumus portālā www.lv.lv. Jāzina, vai ir kādi normatīvie akti stājušies spēkā, kas tika pieņemti un pasludināti. Strādāju ar līgumiem, jo pēc mana amatu apraksta ir pienākums saskaņot līgumus ar visām DU struktūrvienībām. Veicu konsultāciju DU darbiniekiem un studentiem. Darba, protams, ir ļoti daudz, tāpēc brīvdienās daudz lasu, izskatu un analizēju judikatūru.

- Kur jūs esat strādājis un studējis?

- 1993. gadā esmu absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un uzreiz sāku strādāt privātuzņēmumā, Latvijas–Polijas kopuzņēmumā. No 1995. gada strādāju Daugavpils tiesā par tiesnesi. No 1996. gada DU strādāju kā lektors. 1998. gadā strādāju par tiesnesi Latgales apgabaltiesā Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļā. Strādāju ne tikai DU, bet arī citās

augstskolās. Lasīju nodarbības tiesību zinātnē, civiltiesībās, darba tiesībās, tiesību pamatos, komerctiesībās utt. No 2002. gada VAS „Latvenergo” filiāles „Austrumu elektrisko tīklu” Juridiskās daļas vadītājs. 2005. gadā iestājos Transporta un sakaru institūtā doktorantūrā un pašlaik atrodos akadēmiskajā atvaļinājumā. 2008. gada 21. novembrī Sanktpēterburgas universitātē, kur studēju divus gadus, man piešķīra juridisko zinātņu doktora grādu. Uzdevums bija noformēt disertāciju, nokārtot 3 promocijas eksāmenus un aizstāvēt disertāciju. 2008. gada 4. jūlijā Sanktpēterburgā tika aizstāvēta disertācija.Pašlaik domāju, ka pietiks mācīties, jo ir ļoti grūti visu paspēt un maksāt.

- Kā ir būt tik pazīstamam cilvēkam Daugavpilī?

- Jā, Daugavpilī mani patiešām pazīst ļoti daudzi, man ir ļoti labas attiecības ar Daugavpils tiesnesi Arvīdu Ozerski. Mēs arī kopā aizstāvējām disertāciju Sanktpēterburgā. Man šī atpazīstamība netraucē, patīk.

- Ģimene...

- Man ir lieliska ģimene, ar sievu esam jau 20 gadus. Mums ir meita, kurai jau ir 18 gadi, šogad absolvēs Daugavpils Centra ģimnāziju. Dzīvojam kopā ar sievasmāti. Attiecības ir brīnišķīgas. Kā jau katrā ģimenē, mums ir kopīgas tradīcijas svētkos pulcēties kopā. Svētki rada patīkamas emocijas un sajūtas, var atpūsties un pabūt kopā.

- Jums ir kādas īpašas intereses, kā pavadāt brīvo laiku?

- Protams, intereses ir daudzas un plašas, bet visam nepietiek laika. Es kolekcionēju dažādas monētas.

KopāarDaugavpilspilsētastiesastiesnesipēcdisertācijasaizstāvēšanasSanktpēterburgā.

17

MĒNEŠA INTERVIJA Kolekcijā ir 120 Latvijas monētas. Patīk pārskatīt un palasīt tādus žurnālus kā „Komersants”, „Jurista Vārds”, „Latvijas Vēstnesis”. Kad pienāk pavasaris un vasara, vairāk laika pavadu Grīvā, kur mūsu ģimenei pieder neliels zemes gabaliņš. Brīvajā laikā patīk klausīties Dalidas mūziku. Tā ir dziedātāja, Ēģiptē dzimusi itāliete, bet latviešiem vairāk asociējas ar Francijas mūziku. Dalida 1955. gadā kļuva par skaistumkonkursa „Mis Ēģipte” uzvarētāju un vēlāk

pārcēlās uz Franciju, kur guva fantastiskus panākumus – viņa ir pirmā dziedātāja, kas saņēma dimanta disku. Tā ir mūzika, kur kopā savijas rietumnieciski un Arābijas motīvi, skan jauka, ritmiska mūzika.

- Kāda ir jurista mīlestības formula?

- Mīlestības formula ir ļoti vienkārša: katram cilvēkam ir vajadzīgas mīļas attiecības, atbalsts un sapratne no cilvēkiem, kas tev ir svarīgi. Mīlestības formula sastāv no cieņas, labestības, sapratnes un atbalsta.

- Vai jums patīk ceļot? Kur esat bijis?

- Jā, mums ar ģimeni ļoti patīk ceļot. Četras reizes esam bijuši Turcijā, apskatījām arī Zviedriju. Ceru, ka paspēsim pabūt vēl daudzās skaistās pasaules vietās.

- Patiess humors ir spēja pasmaidīt par sevi (Austrumu gudrība).

- Jā, es piekrītu šai gudrībai. Ir jauki, kad cilvēks māk pasmieties par sevi, jo tādā veidā mēs redzam, ka ar katru var notikt kaut kas smieklīgs, ne tikai ar citiem. Domāju, ka tā ir laba īpašība – spēt pasmieties pašam par sevi.

- Darbs ar studentiem.

- Ar studentiem ir atgadījies daudz kas, bet tādu īpašu problēmu man nekad nav bijis. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka studentiem ir jādod pamatinformācija par to, kas viņus interesē, bet tas, kā viņi izmantos savu laiku un cik daudz veltīs savai profesijai, ir atkarīgs tikai no viņiem pašiem. Ja students vēlas iegūt kādas zināšanas, viņš daudz strādās patstāvīgi. Un to studentos ļoti augstu novērtēju – spēju visu sasniegt saviem spēkiem. Esmu pamanījis, ka studentu vidū ir tendence strādāt inerti, daudz lasīt tieši internetā.

- Un kā pašam bija būt par studentu?

- Tie, protams, bija skaistākie dzīves gadi. Kā jau īsts students, es arī piedzīvoju sajūtu, kad pietrūkst māju, kad dzīvo kopmītnē un kāds kaimiņš aiz sienas vēlu naktī klausās mūziku utt. Gadījās arī pašiem skaļi uzvesties, man bija jautri un kolosāli istabas biedri. Pie mums istabiņā atradās mazs ledusskapis, kas nedarbojās, vēl tagad atceros, ka tas bija firmas „Saratov”. Mums tas bija kā skatuve, kur katrs var uzkāpt un nodemonstrēt savas prasmes mūzikā. Mēs dziedājām un dejojām uz tā ledusskapja :).

- Jūsu novēlējums DU studentiem un pasniedzējiem!

- Mums visiem ir jāturas kopā, jāatbalsta un jāpalīdz. Krīzi mēs noteikti pārdzīvosim, un mūsu universitāte būs viena no spēcīgākajām Latvijā.

IneseFoto: no J. Radionova mājas albuma

Sanktpēterburgāpēcdisertācijasaizstāvēšanas,2008.gada4.jūnijs.

18

VIENS NO

„ES DEJOJU VISU DZĪVI!”

Ko gan katram no mums izsaka vārds students? Manuprāt, tas ir jauna, aktīva, interesanta un daudzsološa cilvēka tituls. Marina Kuprijanova, studiju programmas „Fizioterapija” 3. kursa studente, daudzsološa streetdance dejotāja un trenere, to arī pierāda, stāstot, cik gan daudz spēj paveikt šī titula īpašnieks.

- Kas tu esi?

- Šobrīd uzskatu, ka esmu parasta studente, kura mācās, cenšas strādāt un kaut kāda veidā savienot visu tā, lai spētu arī nopelnīt naudiņu.

- Kāpēc nolēmi studēt fizioterapiju DU?

- Nejauši! 12. klases beigās vēl nezināju, kur un ko studēšu. Draudzene pastāstīja, ka DU var apgūt „Fizioterapijas” studiju programmu. Mēs uzzinājām par šo programmu vairāk un iesniedzām dokumentus. Protams, bija doma braukt uz Rīgu, bet iespēja savienot mācības un citas aktivitātes likās daudz pievilcīgāka. Rīgā, visticamāk, pirmos gadus būtu tikai jāmācās.

- Vai studēt ir grūti?

- Jā, sarežģīti. Programma ir ļoti neparedzama, un arī bieži nākas piemēroties pasniedzēju iespējai atbraukt no Rīgas. Bet mēs tiekam galā.

- Zinu, ka tu dejo.

- Var teikt, ka es dejoju visu dzīvi. Sākumā nodarbojos ar sporta, balles dejām, bet kopš 11. klases dejoju streetdance.

- Vai savieno fizioterapeita zināšanas ar dejām? Tas palīdz?

- Jā, protams. Tagad jau ir daudz praktisku zināšanu, jo īpaši koriģējošajā vingrošanā. Tādēļ treniņos bērniem periodiski dodu dažādus vingrinājumus, piemēram, kā pareizi trenēt presi, kā pastiepties pēc treniņa, lai nebūtu traumu, dodu dažādus vingrinājumus fiziskās izturības uzlabošanai. Šīs zināšanas palīdz arī pašai, piemēram, ja gūstu kādu traumu, zinu, kur un kas ir jāpastiepj un kur jāpamasē (smejas).

- Cik daudz studē, trenējies un trenē?

- Apmēram puse uz pusi, laikam pat studijas aizņem 60%, jo pašlaik tās ir pirmajā vietā. Runājot par treniņiem, pasniedzu trīs reizes nedēļā un periodiski arī pati trenējos. Tādēļ kopējo treniņu skaits sasniedz apmēram četras piecas reizes nedēļā.

- Vai tu vēl uzstājies?

- Es aktīvi uzstājos pagājušajā gadā, bet šogad, kā sanāk. Tagad cenšos vairāk braukāt uz sacensībām kā trenere un palīdzēt bērniem. Lielākoties tagad pasniedzu dejas bērniem un dejoju savam priekam.

- Studijas un dejas var apvienot?

PasaulesčempionātāBrēmenēarpārinieciunčempionu.

19

VIENS NO - Varu droši teikt, ka man netraucē, pat palīdz. Jebkurā gadījumā fiziskās aktivitātes ir nepieciešamas, un laikam, ja nedejotu, es neko arī nevarētu paspēt. Parasti jau saka, jo vairāk cilvēks ir noslogots, jo vairāk viņš paspēj izdarīt. Man šķiet, ka tikai studēt būtu garlaicīgi. Dejas sniedz nepieciešamās pozitīvās emocijas.

- Kādi bija tavi un tavu audzēkņu lielākie panākumi?

- Šobrīd mans lielākais sasniegums streetdance dejās ir Latvijas čempionāts („Open Latvia Championship – 2008”), kad es vienīga no Latvijas tiku finālā un kļuvu par Latvijas čempioni. Otrais sasniegums bija šovasar, kad es ar vēl vienu meiteni, dejojot duetu, pārgājām atlases tūri hip-hop dejām pasaules čempionātā Brēmenē un aizbraucām piedalīties!Kas attiecas uz maniem audzēkņiem, tad juniori pēdējās sacensībās ieguva 3. vietu, bet pagājušās sacensības bija

veiksmīgākas – divas 1. vietas. Tagad centīsimies atkal sasniegt 1. vietu.

- Tev ir arī otra deju grupa. Kā ir trenēt jauniešus, kuri ir tikai dažus gadus jaunāki par tevi?

- Tas izrādījās grūtāk nekā ar mazajiem, jo mazie man ir

tikai šogad, pusgada laikā esmu ar viņiem sadraudzējusies, esmu gandrīz vai tāda kā labākā draudzene. Vecākās meitenes man jau ir otro gadu, un es saprotu, ka viņām ir citas prioritātes un dejai paliek ne tik daudz laika. Jā, viņām patīk dejot, patīk uzstāties un parādīt sevi, bet dejas viņām jau nav pirmajā vietā. Taču mēs brīvi komunicējam. Protams, treniņos esmu viņu trenere, un tas nav apspriežams, bet ārpus treniņu laika es varu būt māsa, labākā draudzene (smejas). Saprotamies diezgan vienkārši, meitenes mēģina ieklausīties, neniķojas, lielu strīdu arī nebija, un tas priecē.

- Vai bija vēlme padoties, visam atmest ar roku?

- Protams! No tā nekur nespruksi, jo īpaši sesijas laikā, kad

NometnēEngurē.

UzstāšanāsPilsētassvētkos.

20

VIENS NO

viss sakrājas. Lūk, sesijas laikā dejas nedaudz arī traucē. Laiks ir ierobežots. Tu saproti, ka daudz kas ir jāpaspēj un negribas atrauties no mācībām, bet nākas to darīt. Ja jau apņēmies strādāt, tad arī jāvelk. Bet ir arī krīzes dejās, kad gadās aizšaut garām, kaut arī tu redzi, ka centies, ka ieguldi darbu. Nedaudz nepatīkami, kad bērniem nesanāk un viņi pārdzīvo, arī kad pašai savas problēmas galvā.Ir bijušas radošās krīzes, kad gribējās visam mest mieru, bet tad atceros, cik ļoti man ir svarīgas dejas, un viss atkal ir labi.

- Cik svarīgs tev ir ģimenes, draugu un treneru atbalsts?

- Vecāku atbalsts man ir ļoti svarīgs gan studijās, gan dejās, jo, kad jūti, ka tevi atbalsta, ir vieglāk un patīkamāk paveikt visu nepieciešamo. Draugu atbalsts arī ir ļoti svarīgs, jo īpaši patīkami, kad viņi atnāk uz sacensībām un novērtē tavu darbu, bērnus, kā viņi dejo un uzstājas, kā pati dejo. Patīkami dzirdēt komplimentus. Liels paldies maniem treneriem, jo tam, kas ir sasniegts, pamatus lika tieši viņi. Sacensībās viņi vienmēr palīdzēs saprast, kas nogāja greizi, vai arī uzslavēs par labi paveiktu darbu.

- Tev ir laiks atpūtai?

- Atpūta ir nepieciešama, to es zinu kā fizioterapeite. Pēc iespējas cenšos atpūsties, iziet pastaigāties, kad laiks siltāks, ziemā eju kaut kur pasēdēt ar draugiem. Nedrīkst tikai mācīties,

dejot un strādāt.

- Vai aktīvam cilvēkam ir laiks privātai dzīvei?

- Diemžēl nākas atzīt, ne vienmēr. Te var atrast savus mīnusus, viss laiks aiziet mācībām, treniņiem, tu centies atrast laiku draugiem un saproti, ka, lai veidotu nopietnas attiecības, vienkārši nav laika. Tomēr drīz sāksies prakse, tādēļ brīvā laika būs vairāk. Liels pluss, ka prakse notiks Rīgā, varbūt kādu arī satikšu. :)

- Kādi ir tavi novēlējumi DU studentiem?

- Vēlos novēlēt mīlestību, savstarpēju sapratni, lai vērtē viens otru, lai lieku reizi nestrīdas. Kaut gan sīki strīdi stiprina attiecības, tādēļ lai tie ir, bet

pāriet un nes tikai labu. Studijās gribu novēlēt – turieties, draugi! Viss būs labi, galvenais ir pielikt kādu daļu pūļu, un tad viss izdosies.

- Paldies!

Iespējams, ka Marina ir parasta studente, kā viņa pati apgalvo. Taču viņas mērķtiecība, stiprais gars un optimisms ir tādas rakstura īpašības, kas bieži jārod katram no mums, lai spētu sasniegt cerēto un nenokartu degunu kādā drūmākā dienā. Tādēļ es pievienojos viņas novēlējumam – turamies!

Liāna MerņakaFoto: no Marinas mājas albuma

Arsaviemaudzēkņiem.1.vieta.

21

EINŠTEINA LAPPUSĪTE

Daugavpils Universitātes Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkta (projekta līgums Nr. L-TPK-08-0004, identifikācijas Nr. TPK/2.1.2.1.2/08/01/009) skatījums uz ekonomisko situāciju valstī un iespējām to uzlabot.Šodienas aktualitāte – ekonomiskā krīze valstī. Ik dienas dzirdams, ka valstij pietrūkst līdzekļu, nepieciešams ierobežot izdevumus vai paaugstināt kādu nodokli, līdz ar to ietekmējot preču un pakalpojumu cenu. Tātad Latvijas ekonomika ir slima, taču kaut kad tiks sasniegts minimums un sāksies kāpums. Bet kāds tas būs Latvijā? Un kas jādara, lai kāpums nevilktos paaudzēm ilgi? Kas attiecas uz valsts ekonomiskās attīstības plānu, acīmredzams, ka ar 2,5 miljonus lielu iedzīvotāju skaitu nav iespējams vienlaicīgi attīstīt visas nozares un ir nepieciešama prioritāšu sistēma. Vienai no prioritātēm noteikti jābūt nelielu augstu tehnoloģiju uzņēmumu izveidei valstī. Mūsdienu tehnoloģijas un augsti kvalificētu 10–50 cilvēku personāls varētu radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Vairāki desmiti vai pat simti tādu kompāniju pārorientētu zinātnieku, inženieru un strādnieku sagatavošanas sistēmu vajadzīgajā virzienā. Nepieciešamība uzturēt kompāniju konkurētspēju liks attīstīties tehnoloģijām un atbilstošām infrastruktūrām. Un valstī tiks ražota augsti tehnoloģiska produkcija! Bet svarīgākais jautājums ir – ar ko sākt?Problēma ir tā, ka Daugavpilī un visā Latvijā ir ļoti maz ražotņu, kas izmanto augstās tehnoloģijas, tādēļ ir vajadzīgs atbalsts tādu ražotņu izveidē. Parasti zinātnieki reti saskaras ar ražošanu, un viņu izstrādnes lielākoties paliek aprakstītas publikācijās. Lai risinātu šo jautājumu desmit Latvijas augstskolās, tai skaitā arī Daugavpils Universitātē, ERAF projekta ietvaros ir izveidoti Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkti (TPK). Šo struktūrvienību uzdevumi ir zinātnieku izstrādņu sistematizācija, palīdzība izgudrojumu patentēšanā, kā arī zinātniskās izstrādnes realizēt spējīgu ražotāju meklēšana. Daugavpils Universitātē TPK darbojas kopš 2008. gada jūlija – organizē seminārus, veido datubāzi, kurā apkopoti DU zinātnisko institūtu un centru pētījumu virzieni un pakalpojumu sniegšanas iespējas, tiek gatavots izgudrojuma patenta pieteikums un veic dažādus citus pasākumus, kas varētu veicināt zinātnisko izstrādņu pārnesi ražošanā.Praksē tas izskatās šādi. Daugavpils Universitātes Inovatīvās mikroskopijas centrā tiek izstrādātas izgatavošanas un tiražēšanas tehnoloģijas hologrammām ar informācijas elementu, kas integrēts hologrammas dizainā. Apstarojot ar lāzeru, no tām var nolasīt šifrētu informāciju. Piemēram, apstarojot alkohola hologrāfisko akcīzes uzlīmi, varēs nolasīt informāciju par preci. Sadarbībā ar DU TPK notiek tehnoloģijas elementu patentēšana, tiek izstrādāta biznesa shēma tehnoloģiju pārnesei uz konkrēta

objekta ražošanu. Zinātnieki konsultējas ar TPK darbiniekiem, kas sniedz informatīvu atbalstu un palīdzību patenta pieteikuma sagatavošanā un veic tālāko patenta iegūšanas procedūru. Tas ļauj zinātniekiem koncentrēties uz izgudrojuma uzlabošanu. TPK palīdz arī meklēt potenciālos sadarbības partnerus. Tiek plānots ar biznesa struktūru līdzdalību 1-2 gadu laikā sākt ražot līdz vienam miljonam informācijas hologrammu mēnesī.Kur lai iegūst līdzekļus augsto tehnoloģiju izstrādei? 2008. gada aprīļa beigās plašsaziņas līdzekļos bija redzami tādi virsraksti kā „Līdz 2013. gadam 717 miljoni latu tiks piešķirti zinātnei”, no kuriem aptuveni 300 miljoniem latu jāienāk no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Šie milzīgie līdzekļi mums jāapgūst, lai arī krīzes apstākļos tas, protams, būs sarežģītāk. Latvijā ir ap 30 augstākās izglītības iestāžu un universitāšu. Ne vairāk kā 10 no tām saistītas ar tehnoloģijām un ražošanu. Taču, lai to īstenotu, ir nepieciešams maksimāli vienkāršot grantu saņemšanas procedūru, sadalīt līdzekļus starp universitātēm un augstākās izglītības iestādēm. Turklāt dotācijas saņemšanas obligātam nosacījumam jābūt jaunu tehnoloģiju radīšanai vai modernu tehnoloģiju apgūšanai un konkrēta produkta, ko var pārdot, ražošanai. Tādi projekti zinātniekiem liks pieaicināt ražotājus vai arī radīt jaunas kompānijas, kas spēj realizēt projektu. Šī ideja daļēji tiek realizēta tā saucamajos biznesa inkubatoros. Mūsu apstākļos nepieciešama kompleksāka pieeja nekā biznesa inkubatoros, kur kompānijām tiek piedāvāta galvenokārt infrastruktūra. Ir nepieciešams radīt iespēju ražot konkrētu produktu. Tādēļ nākamais solis ir zinātnei piešķirto līdzekļu sadalīšana augsto tehnoloģiju realizācijas centru izveidei Latvijas augstākās izglītības iestādēs. Tādā gadījumā pēc trim četriem gadiem būs izveidota nozare, kas ražo produktus ar augstu pievienoto vērtību.Pirmkārt, tautsaimniecības nozaru vadītājiem ir jābūt vienīgi profesionāļiem. Ja tādu nav, ir jāuzaicina speciālisti. Otrkārt, speciālistiem jāsastāda valsts ekonomikas attīstības ilgtermiņa plāns, pie tam tāds, lai tas katrreiz nemainītos ar jaunas valdības ievēlēšanu.Treškārt, visu lēmumu pamatā jābūt valstiskuma principam, nevis grupu vai partiju interesēm.Var secināt, ka viens no perspektīvākajiem veidiem, kā panākt ekonomikas attīstību, ir augsto tehnoloģiju ieviešana ražošanā. Taču to var panākt, tikai cieši sadarbojoties izglītības iestādēm, uzņēmējiem un valsts vadītājiem.

Sergejs Gerbreders,DU TPK vadītājs

Sergejs.gerbreders@du.lv

AUGSTĀS TEHNOLOĢIJAS – EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAI UN STABILITĀTEI

22

STUDENTS UN ZINĀTNE

- Kad studēju 3. kursā bakalaura programmā, socioloģijas kursu mums pasniedza Meņšikova kungs, un viņš visu laiku brīnījās, kāpēc mēs vēl nestrādājam un kā mēs gribam kaut ko sasniegt, tā sēžot (smaida). Toreiz fakultātē bija Ekonomikas nodaļa un bija Socioloģisko pētījumu laboratorija, kuru vadīja Meņšikova kungs. Mēs ar draudzeni tik aktīvi piedalījāmies socioloģiskajās aptaujās, ka mūs pamanīja un uzaicināja strādāt laboratorijā par laborantēm. Cik šobrīd atceros, maksāja 30 latus. Tas bija 1997. gads. Pēc tam strādāju par vecāko laboranti. Tad Socioloģisko pētījumu laboratorija kļuva par institūtu.

- Tātad līdz tam jums nebija nekādas saskarsmes ar zinātniskiem pētījumiem?

- Nē, pirmā saskarsme ar zinātni notika tieši studiju darbos, pof. V. Meņšikova socioloģijas lekcijās, kaut gan mēs bijām ekonomisti. Toreiz mūs sauca pa socioloģiski domājošiem ekonomistiem (smaida).

- Atceraties savu pirmo nopietno pētījumu?

- Pirmais nopietnais pētījums bija mans pirmais studiju darbs. Tā izstrādāšanas procesā gāju pie prof. V. Meņšikova uz konsultācijām, teicu, kas man nepatīk, viņam viss patika. Es veiksmīgi aizstāvēju, dabūju desmitnieku. Pēc kādiem trim četriem gadiem, kad mēs par šo tēmu veicām kādu nopietnu pētījumu, Meņšikova kungs paņēma šo studiju darbu, lai kaut ko tur paskatītos, un brīnījās – par ko viņš ielika man desmitnieku (smaida). Man tas bija nopietni tāpēc, ka pirmo reizi tur bija manas domas, lai gan zaļas, varbūt ne visai pamatotas, bet tomēr manas.

Pēdējos gados tik daudz ir dzirdēts un lasīts par dažāda veida sociālā rakstura pētījumiem. Ar katru gadu šo pētījumu veikšana kļūst arvien aktuālāka, un DU kā Latgales zinātniskais centrs arī pievērš lielu uzmanību sociālo jautājumu pētīšanai.Par to, ar ko nodarbojas DU Sociālo pētījumu institūta darbinieki, žurnālam

„Lai Top!” pastāstīja Sociālo pētījumu institūta pētniece, Socioloģisko pētījumu laboratorijas vadītāja, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes doktorante un DU pasniedzēja Vera Boroņenko.

- Kāpēc bakalaura un maģistra grādu jūs nolēmāt iegūt tieši DU?

- Es pabeidzu vidusskolu Daugavpilī, te bija visa mana pasaule. DU bija blakus. Parasta izvēle Daugavpils jauniešiem. Diemžēl toreiz DU vēl nebija doktorantūras, tāpēc iestājos Latvijas Lauksaimniecības universitātē.

- Kādi bija mērķi, stājoties DU? Domājāt nodarboties ar zinātni vai pasniegtlekcijas?

- Nē, toreiz man bija astoņpadsmit gadu un tādu mērķu nebija. Cik atceros, bija mērķis iegūt augstāko izglītību un dabūt profesiju, strādāt, kļūt par kaut ko dzīvē. Toreiz vispār nezināju, kas tas ir – zinātne (smaida).

- Pastāstiet, lūdzu, kad un kā jūs nokļuvāt SPI?

„Zinātne spēj dot bezgalīgas iespējas tikai radošam studentam.”

2008.gadakonferencēIzraēlā(Jeruzaleme).

23

STUDENTS UN ZINĀTNE- Kādi ir jūsu pienākumi kā institūta pētniecei un laboratorijas vadītājai?

- Principā tie īpaši neatšķiras. Mēs nodarbojamies ar pētījumiem un meklējam iespējas saņemt kādu finansējumu, grantus, izpildām pasūtījumus un visādā veidā nodarbojamies ar pētījumiem. Kā vadītāja es, protams, jūtu atbildību par to, lai aktivizētu šo darbu.

- Kādiem jautājumiem jūs visbiežāk pievēršaties savā zinātniski pētnieciskajā darbībā?

- Sociāli ekonomiskās attīstības jautājumiem, jo pēc izglītības esmu ekonomiste, bet nodarbojos ar socioloģiju, tāpēc mūsu pētījumu lauks saistīts ar ekonomiskiem un sociāliem procesiem, ar cilvēku labklājību, dzīves kvalitāti, ar visu, kas interesē cilvēkus, ar ko saskaras cilvēki sociāli ekonomiskajā ikdienas darbībā.

- Pie kāda pētījuma strādājat šobrīd?

- Parasti, ir daudz paralēlo pētījumu. No pērnā gada oktobra piedalījos Eiropas Zinātniskā fonda programmā par kibervarmācību. Tā ir pavisam jauna izpētes tēma Latvijā. Piedalos vadības komitejā, kā arī esmu darba grupas vadītāja. Mūsu grupas uzdevums ir nevis pētīt, bet organizēt pētnieku, kas strādā šajā laukā Eiropā, tā saucamās īslaicīgas zinātniskās mobilitātes. Organizēju citu cilvēku braucienus un mobilitātes, paralēli domāju, ka varbūt pašai izmantot šādu iespēju un braukt pie kādas nopietnas pētnieku komandas, pie kāda profesora, kas nodarbojas ar šo tēmu.

Manuprāt, līdz šim brīdim Latvijā tādu pētījumu nemaz nebija, bet Eiropā un īpaši ASV ļoti aktīvi pēta šo jautājumu.Tomēr, protams, visnopietnākais man pašlaik ir doktora disertācijas pētījums, kas principā jau ir pabeigts, un drīz, es ceru, būs tā priekšaizstāvēšana.

- Ar ko ir saistīts jūsu disertācijas pētījums?

- Reģionu konkurētspēja un uzņēmuma klasteru loma šajā procesā. Tas ir saistīts tieši ar ekonomisko tēmu, tomēr skar arī sociāli ekonomisko pusi. Pēdējo divu gadu laikā tas ir visnopietnākais pētījums.Paralēli mēs aktīvi pētām arī jaunatnes dzīvi, vasarā aptaujājām Daugavpils rajona jaunatni par viņu dzīvi, problēmām. Pastāvīgi aptaujājam Daugavpils iedzīvotājus par sociāli ekonomiskajām problēmām.

- Kāds bija visinteresantākais pētījums?

- Īstenībā visi pētījumi ir interesanti. Ne īpaši interesanti ir tad, kad to visu vajag noformēt, izdrukāt visus pārskatus bez kļūdām. Pats pētnieciskais darbs vienmēr ir interesants. Bieži vien uzzinām kaut ko tādu, par ko iepriekš pat neiedomājamies. Pagājušajā gadā, piemēram, bija pētījums par klimata izmaiņām no socioloģijas puses, proti, kā uztver šīs izmaiņas pašvaldību darbinieki, kā viņi tām gatavojas. Protams, mūsu pašvaldībām nav tādu līdzekļu un pienākumu, lai to darītu, bet Eiropa tomēr interesējas, kā mūsu pašvaldības gatavojas klimata izmaiņām.

- Vai ir grūti apvienot pētniecisko darbu ar studijām? - Īstenībā nav grūti, jo studijas parasti arī ir pētnieciskais darbs. Savā darbā es izstrādāju savus zinātniskos studiju darbus. Tā ir mūsu priekšrocība, jo tiem, kas strādā, piemēram, bankā un studē pie mums, protams, ir dažādi lauki. No otras puses, viņiem ir piekļuve datiem, piemēram, finanšu datiem bankā.

- Kā jums izdodas visu paspēt tagad, kad esat pasniedzēja, strādājat SPI un studējat doktorantūrā? Jums ir arī divi dēli, ģimene.

- Ziniet, šķiet, es mācos no Eiropas, no tām individuālistiskajām valstīm, kur cilvēki netērē laiku liekai pļāpāšanai, bezgalīgai tējas dzeršanai. Tiešām, ja tam netērē laiku – un tās ir dažas stundas dienā, ko var izmantot darbam, attīstībai, ģimenei, visam tam, kas ir svarīgs tieši jums, nevis uzklausīt, kāds šodien izgulējies vai neizgulējies, — tad, manuprāt, paspēt var visu un pat vairāk. Es tiešām domāju, ka veiksmīgi izmantots laiks ir diezgan

Briselē.

24

STUDENTS UN ZINĀTNE

- Jā, protams, laiks ir. Tuvākajā laikā atsākšu nodarboties ar Austrumu dejām. Visu var organizēt. Nedrīkst tērēt laiku tam, kas tiešām jums nav vajadzīgs, piemēram, kādas draudzenes gaušanās par dzīvi, ko jūs klausāties stundām, sēžot pie kafijas. Lai viņa aiziet pie psihologa un viņam visu to izstāsta. Jums ir savas sūdzības un savas problēmas.Kas mums ir kopīgs ar visslavenākajiem cilvēkiem? Mums visiem ir 24 stundas. Pareizi tās organizējot, var paspēt daudz ko.

- Ko jūs ieteiktu studentiem, vai ir vērts saistīt savu dzīvi ar zinātni?

- Es domāju, ka radošiem cilvēkiem, kuriem zinātne interesē, protams, ir vērts, ja ir vēlēšanās. Ja tā nav, ir vērts saistīt savu dzīvi ar to, kas ir interesanti. Jebkurā dzīves jomā jābūt radošam un ar iniciatīvu – vai nu zinātnē, vai arī mājsaimniecībā. Ja visi iesaistīsies zinātnē, kurš tad ceps pīrādziņus? (smaida)

- Paldies par interviju!

Ja students vēlas un aktīvi meklē iespējas iesaistīties kādā nopietnā pētījumā vai piedalīties projektu īstenošanā, viņš noteikti to atradīs – vai nu pats, vai ar pasniedzēju palīdzību. Meklējiet, jautājiet un īstenojiet savus varbūt no sākuma ne tik profesionālus pētījumus. Uzdrošinieties tuvāk iepazīties ar zinātni, un tā sniegs jums patiešām apbrīnojamus un negaidītus atklājumus.

SPI viesojās ŽannaFoto: no V. Boroņenko mājas albuma

liels resurss. Decembrī piecas dienas strādāju Norvēģijā. Man parādīja kabinetu, iedeva datoru ar interneta pieslēgumu un netraucēja. Es pamanīju, ka norvēģi paši viens ar otru aprunājas tikai desmit minūtes, kad dzer kafiju, visu pārējo laiku viņi strādā. Tāda viņiem ir kultūra.

- Jūs piedalījāties daudzās zinātniskajās konferencēs arī ārzemēs. Kādās, jūsuprāt, valstīs studenti aktīvāk iesaistās zinātniski pētnieciskajā darbā?

- Es redzu, ka attīstītās Skandināvijas valstis aktīvāk piesaista aktīvus studentus no visas pasaules, jo pie viņiem brauc un studē studenti no daudzām valstīm. Aktīvs students ir jebkurā valstī. Skandināvijas valstīs ir liels stipendiju tirgus, līdz ar to Skandināvijas universitātēs ir liels skaits studentu no citām valstīm, pat no Āfrikas, no Āzijas. Tur ir pat musulmaņu reliģijas istabas. Lūk, kāda cieņa pret citu valstu studentiem.

- Varbūt ir bijusi kāda konference, kas palika atmiņā uz ilgu laiku? Piemēram, organizēšanas kvalitātes ziņā vai notika kāds kuriozs gadījums?

- Tas, protams, ir saistīts arī ar vietu, kur notiek konference. Piemēram, palika atmiņā konference, kas notika Maskavā, kur bija tik daudz vīna vakarā, ka nākamajā dienā uz mūsu sekciju no 32 cilvēkiem atnāca tikai pieci (smejas). Varbūt ne īpaši labs piemērs organizēšanas ziņā. Vēl palika atmiņā starptautiskās socioloģiskās asociācijas konference Dienvidāfrikā, protams, eksotiskās vietas dēļ. Tā tik tiešām bija eksotika, kad, ejot pa pilsētu, mēs bijām vienīgie, kam ādas krāsa bija balta.

- Kādas priekšrocības students iegūst, iesaistoties nopietnā pētnieciskajā darbā?

- Var iegūt daudz ko tikai tāds students, kuru interesē pati zinātne. Ja studentu neinteresē pētniecība, tad neko viņš tāpat neiegūs. Savukārt ja cilvēku tas interesē, tad viņam tiešām ir bezgalīgas iespējas, ir tik daudz dažādu stipendiju.No savas pieredzes varu minēt vienu piemēru, kad mēģināju stimulēt studentus braukt uz Poliju. Mums bija abpusējs līgums ar Poliju. Bija iespēja braukt uz veselu semestri, dabūt stipendiju, dzīvot tur, studēt. Mūsu studentu atteikumu iemesls bija tāds – mums ir darbs tirgū. Ja studentam darbs tirgū ir svarīgāks par tādu apmaiņas pieredzi, tad man vienkārši nolaižas rokas. Ja nav ģimenes, nav bērnu, tad šāda iespēja noteikti ir jāizmanto.Iespēju ir tiešām daudz, un nav vajadzīgi kaut kādi sakari, statuss vai bagāti vecāki. Ir vajadzīga tikai vēlēšanās un minimālas angļu valodas zināšanas.

- Kā vērtējāt DU studentu iespējas iesaistīties zinātnē?

- Tādas pašas kā visur, jābūt tikai aktīvākiem. Protams, mums nav tā kā Somijas universitātēs, kur foajē ir galds, apkārt krēsli un uz galda ir vesela kaudze grāmatu, bukletu ar informāciju par visām stipendijām. Tiešām nevar paiet garām. Protams, visu šo informāciju var atrast internetā.Ne īpaši organizēts ir informatīvais darbs DU, bet tas, kurš grib zināt, noteikti atradīs nepieciešamo informāciju.

- Vai jums paliek laiks arī kādām aktivitātēm?

25

SKATS UZ UNIVERSITĀTI SENIORU ACĪM

Ķīmijas zinātņu doktores Valdas Ozoliņas (1940.04.04.–2008.14.11.) piemiņai

ASV izdotajā žurnālā „Akadēmiskā Dzīve” (1996/1998, Nr. 38) ķīmijas zinātņu doktore, docente V. Ozoliņa sniedz šādu ieskatu par sevi: „Valda Ozoliņa, dzimusi 1940. g. Rundāles pagastā skolotājas un ārsta ģimenē. 1963. g. beigusi Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultāti (specialitāte – organiskā ķīmija). 1970. g. aizstāvēja ķīmijas zinātņu kandidāta disertāciju. Strādāja Latvijas Zinātņu akadēmijas Organiskās ķīmijas institūtā, RPI Organiskās ķīmijas katedrā, bet no 1972. g. Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, kas 1993. g. kļuva Daugavpils Pedagoģiskā universitāte. Intereses – ķīmijas mācīšanas metodika, Latvijas ķīmijas vēsture. Docente kopš 1991. g., ķīmijas zinātņu doktore kopš 1992. g.” Valdas Ozoliņas tēvs – ārsts Arnolds Ozoliņš (1898–1984) – 1930. gadā uzsāka ārsta gaitas Aumeisteru pagastā (Valkas rajons). Vēlāk viņš pārcēlās uz Eleju, kur nostrādāja divus gadus. Kopš 1933. gada visu turpmāko darba mūžu A. Ozoliņš strādāja Rundāles pagastā. A. Ozoliņš bija pazīstams ārsts ne tikai tuvākajā apkaimē, bet arī Lietuvā. Viņš bija arī mecenāts: 1982. gadā A. Ozoliņš novēlēja materiāli prēmēt Pilsrundāles vidusskolas spējīgākos un centīgākos absolventus. Līdz mūsdienām viņa iedibināto prēmiju ir saņēmuši 69 skolēni. Arnolda Ozoliņa un viņa dzīvesbiedres skolotājas Paulīnes Ozoliņas, dzimušas Reintāles (1901–1992), ģimenē piedzima trīs meitas: Daina (1937–1960) un dvīnes Valda un Ina. V. Ozoliņas mātes brālis Kārlis Reintāls (1910–1980) studēja Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē un strādāja par skolotāju Valmierā un Rīgā, bet pēc 1944. gada – Vācijā, kur vadīja latviešu pamatskolas Flensburgā un Hāmelē. 1947. gadā K. Reintāls izbrauca uz Austrāliju, strādāja Tasmānijā, pēc tam divdesmit gadus Melburnas seruma laboratorijās. Melnburnā studēja gleznošanu un mākslas priekšmetus. Rakstīja dzeju, Austrālijā ir iznākuši vairāki viņa dzejoļu krājumi ar pseidonīmu Kārlis Kāre.Par skolotāju strādāja arī V. Ozoliņas mātes māsa Olga Reintāle (1919–2004), kuru kā savdabīgu gleznu autori pazina Smiltenes pusē, viņas darbi ir bijuši izstādīti arī Rīgā. Māsas Valda un Ina Ozoliņas absolvēja Bauskas rajona Svitenes vidusskolu. Viņas mācījās ļoti labi. Bez pašu intereses, ģimenē ieaudzinātās vēlmes būt zinātkārām, atbildīgām ausīs allaž skanēja arī papus atgādinājums: dzīvē visu mūžu ir jāmācās, lai kaut ko aiz sevis varētu atstāt nākamajām paaudzēm. Biedēja arī lauku cilvēkiem „ieprogrammētais” ceļš – kolhozs. Skolā Valdai un Inai radās interese par ķīmiju. To veidoja izcilais ķīmijas skolotājs Artūrs Veinbergs, kura skolēns ir arī Valsts emeritētais zinātnieks, viens no pretgripas un pretencefalīta preparāta – remantadīna – u.c. izgudrotājiem Jānis Polis. A. Veinbergs aizrāva skolēnus ar prasmi mācībstundās demonstrēt ķīmiskos eksperimentus, mācībfilmas. 1958. gada rudenī Valda un Ina, izturot konkursu (astoņi cilvēki uz vienu vietu), iestājās Rīgas Politehniskajā institūtā Ķīmijas fakultātē. V. Ozoliņas kursabiedrs, LR Patentu valdes Ķīmisko izgudrojumu daļas vadītājs Felikss Grunsbergs atcerējās studiju gadus: „Tālu, tik bezgala tālu, ja skatāmies kalendārā, ir tas laiks, kad mēs gaišu nākotnes sapņu pilnām sirdīm pulcējāmies Kronvalda bulvārī 4 pie Ķīmijas fakultātes dekanāta durvīm. Tie bijām mēs, Hruščova atkušņa laika bērni, kuriem vidusskolā mācīja, ka tagad visas durvis vaļā – varat izvēlēties jebkuru profesiju, jebkuru arodu, varat mācīties jebkurā augstskolā vai tehnikumā... Mūsu izvēle bija ķīmija. Mēs bijām gatavi iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, lai stātos konkursā par vienu no 50 studentu vietām pirmajā kursā. Un 50 no mums to izturēja, kaut arī pieteikušies bija daudz, daudz vairāk... Bet domās un atmiņās šis laiks liekas tik tuvu, tikai nesen noticis...”F. Grunsbergs atcerējās, ka studentes dvīņu māsas Ozoliņas bijušas ļoti līdzīgas, „ka, satiekot vienu no viņām atsevišķi, ne katrreiz izdevās nekļūdīgi uzrunāt īstajā vārdā. Par pasniedzējiem nerunājot, nolikt eksāmenu māsas vietā varētu bez bažām, elementāri. Bet parasti abas māsiņas to nepraktizēja. Varbūt... vienreiz ...Valdiņa sekmīgi izgāja visam cauri, izcīnīja konkursu, pabeidza studijas, izturēja sirds operāciju, kas toreiz nebija visai parasta lieta, iestājās aspirantūrā pie prof. Ojāra Neilanda un izstrādāja, aizstāvēja disertāciju. [..] Aizstāvēšana notika 1970. gada 8. jūnijā. Ieklausīsimies, cik skanīga ir Valdiņas tēma: „Indāndiona-1,3 bisfunkcionālie atvasinājumi difenila un difeniloksīda rindā!” Akadēmiķis R. Valters par ķīmiķu paaudzi, kura Ķīmijas fakultāti absolvēja 20. gadsimta 50.–60. gados,

26

SKATS UZ UNIVERSITĀTI SENIORU ACĪMizteicās, ka tā bijusi ļoti laimīga. Ne tikai tāpēc, ka ķīmija kā zinātne attīstījās ļoti strauji, pa augšupejošu līkni, līdzīgi kā šodien strauji attīstās molekulārā bioloģija un informācijas tehnoloģijas, bet arī tāpēc, ka bija izcili, lieliski skolotāji – L. Liepiņa, G. Vanags, A. Ieviņš, A. Ķešāns. Studējot RPI, Valda Ozoliņa darbojās izcilā Latvijas ķīmiķa, profesora Gustava Vanaga (1891–1965) vadītajā organiskās ķīmijas pulciņā, kurā nodarbības bija ļoti saistošas. Profesors Gustavs Vanags ir izveidojis Latvijas ķīmiķu organiķu skolu ciklisko beta diketonu ķīmijā. G. Vanaga un viņa skolēnu darba rezultātā tapuši vairāki medicīnā, lauksaimniecībā un analītiskajā ķīmijā lietojami preparāti un reaģenti (omefīns, bindons, nitroindandions u.c.).Viens no Valdas Ozoliņas skolotājiem un zinātniskā darba vadītājs bija profesors, LZA loceklis, habilitētais ķīmijas zinātņu doktors Ojārs Neilands, kas no 1964. līdz 1999. gadam vadīja Rīgas Politehniskā institūta (kopš 1991. gada Rīgas Tehniskās universitātes) Organiskās ķīmijas katedru, bija G. Vanaga Diketonu problēmu laboratorijas zinātniskais vadītājs. O. Neilands ir 1977. gadā izdotās organiskās ķīmijas mācību grāmatas autors, 1990. gadā šo grāmatu izdeva arī Maskavā un ieteica kā mācību līdzekli bijušās PSRS studentiem. Profesora O. Neilanda vadībā ir izstrādātas 27 zinātņu kandidāta un divas doktora (tagad habilitēta doktora) disertācijas. Viņš ir publicējis vairāk nekā 700 zinātnisko darbu, saņēmis 70 autorapliecības un patentus. Profesors O. Neilands ir lasījis lekcijas ASV, Francijā, Izraēlā, Krievijā un Polijā. Profesora zinātniskā darbība ir augstu novērtēta: 1978. gadā viņam piešķīra LPSR ZA Gustava Vanaga prēmiju, 1980. gadā – LPSR Valsts prēmiju, bet 1982. gadā – LPSR Nopelniem bagātā zinātnes un tehnikas darbinieka goda nosaukumu. Viņš ir apbalvots ar Gustava Vanaga (1991), Solomona Hillera (1992) un Paula Valdena (2000) medaļām. 2000. gadā par nopelniem augsti kvalificētu ķīmiķu organiķu sagatavošanā un ievērojamu ieguldījumu teorētiskajā organiskajā ķīmijā O. Neilands saņēmis LZA un a/s „Grindeks” balvu. Kā norādīja R. Valters un B. Ādamsone laikrakstā „Zinātnes Vēstnesis” (2003. g. 10. novembrī), profesoram O. Neilandam organiskā ķīmija bija viss – aizraušanās, mīlestība, maizes darbs un vaļasprieks. To viņš centās ieaudzināt arī saviem skolēniem. Valda Ozoliņa no sava skolotāja un zinātniskā darba vadītāja mācījās būt prasīga pret sevi un citiem, mācījās būt labvēlīga pret saviem kolēģiem. Valdai Ozoliņai organiskā ķīmija bija viss – aizraušanās, mīlestība, maizes darbs un vaļasprieks. F. Grunsbergs atzīmēja: „Man vēl tagad darbā kā rokasgrāmata plauktā stāv Valdiņas Daugavpils periodā izdotās grāmatiņas „Organisko savienojumu nomenklatūra” (Daugavpils, 1978) un „Upražņeņija po nomenklature orgaņičeskih sojediņeņij” (krievu valodā, Daugavpils, 1982). Man tajās nākas ieskatīties bieži jo bieži...” Piebildīšu, ka 1991. gadā iznāca V. Ozoliņas grāmata „Organisko savienojumu nomenklatūras pamatprincipi”. Valda Ozoliņa savulaik veselības problēmu dēļ (viņa bija pārcietusi divas sirds operācijas, arī guvusi smagus apdegumus, veicot kādu ķīmijas eksperimentu RPI laboratorijā) 1972. gadā pārcēlās uz dzīvi Daugavpilī. Viņa uzsāka darbu DPI Ķīmijas katedrā un strādāja tajā līdz 1999. gadam.Jāpiebilst, ka viens no V. Ozoliņas ārstējošajiem ārstiem bija habilitētais medicīnas doktors, LZA akadēmiķis, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, LZA Paula Stradiņa un Kristapa Rudzīša balvu laureāts, ārsts Ilmārs Lazovskis (1931–2003). Grāmatā „Vīrs vietā”, kas ir autoru kolektīva atmiņu grāmata par Ilmāru Lazovski, Valda Ozoliņa viņam veltīja šādus vārdus: „Dakter, piedodiet, lūdzu, ka es Jūs traucēju Jūsu dziļajā miegā! Man tik ļoti gribas turpināt nāves pārtraukto sarunu par eitanāzijas realizēšanu Latvijā, par psiholoģijas lomu slimnieku ārstēšanā. Jūs esat bijis apbrīnojami pieejams cilvēks, kas katrā iniciējāt atvērtību – Jūs visus uzlūkojāt kā Jums līdzvērtīgus cilvēkus. Bet vispirms jāpalīdz izrauties no dvēseles sāpēm... Jūs to lieliski protat – slimnieks nemaz nejūt šo uzupurēšanos, kas apēd Jūsu laiku un spēkus. Bet no slimnieka puses sākas vārdu plūdi, neaptveramas vaimanas. Vai tukšvārdība un pļāpāšana sākas no garlaicības? ... Vai to bieži izjūt mūsu valstsvīri un politiķi, viņu sievas? Dakter, es domāju, ka mūsu dzimtu gēni pāri tālēm ir sasaukušies un viens otru atraduši. Mans tēvs 50 gadus nostrādāja par lauku ambulances dakteri Rundāles pagastā (pagājušā gadsimta 30. gados jaunajam mediķim pašam vajadzēja meklēt darba vietu). Arī mans tēvs bija vienojies ar profesoru Rudzīti, ka mācīsies pie viņa ordinatūrā, bet visu izjauca Otrais pasaules karš. Jūs, dakter, realizējāt arī mana tēva ieceres. Un kļuvāt par profesora K. Rudzīša iemīļotāko un labāko skolnieku. Jūs, protams, veltījāt skolotājam grāmatā izcilu rakstu. Ārkārtīgi interesantas ir Jūsu atmiņas par savu skolotāju Augustu Ģiezenu (publicētas literārā mantojuma gadagrāmatā Varavīksne, 1988). Es biju patiesi pārsteigta: Jūs esat beidzis Rīgas 1. vidusskolu, un latīņu valodu toreiz tur mācīja? Es pie Augusta Ģiezena netiku mācījusies, ne vārda nejēdzu no latīņu un grieķu valodas un tādēļ neaizgāju mācīties par ārsti, lai gan tēvam biju nosolījusies. Es nešaubos: Jums ir vienreizējs žurnālista (droši vien arī

27

SKATS UZ UNIVERSITĀTI SENIORU ACĪMrakstnieka) talants! Kas gan spētu uzrakstīt Dienā tādu piemiņas rakstu tikko mūžībā izvadītajai māsiņai Aleksandrai Vientiesei! Un tad es apstulbu: pa kuru laiku tapusi vairāk nekā 1000 lappušu biezā medicīnas enciklopēdija, kas satur visu izplatītāko slimību aprakstus trijās valodās!” Ķīmijas zinātņu doktores Valdas Ozoliņas interešu lokā bija ne tikai organiskā ķīmija, bet arī ķīmijas mācīšanas metodika. Ar atsevišķu tēmu mācīšanu viņa bija iepazinusies Vācijā, Getingenē pie ķīmijas profesora A. Cēka, Zīgenē pie ķīmijas profesora V. Šarfa un pedagoģijas doktora M. Grēgera. V. Ozoliņa piedalījās arī TEMPUS programmas darbā. Viņa ļoti priecājās par sadarbību ar DPU viesprofesori, Fulbraita programmas stipendiāti Anitu Briedi-Bilsēnu no ASV, kas 1994./1995. studiju gada pirmajā semestrī strādāja DPU. Studenti docenti Valdu Ozoliņu atceras kā prasīgu, zinošu un interesantu mācībspēku ar nestandarta domāšanu. Arī kolēģi Valdu Ozoliņu piemin ar labu vārdu, piemēram, Sniedze Bodrova viņu raksturoja kā atturīgu un sirsnīgi patiesu. Ināra Okuņeva pastāstīja, ka pret studentiem un kolēģiem V. Ozoliņa izturējās ar cieņu un sapratni. Visu, ko V. Ozoliņa darīja un uzskatīja, ka tā ir jādara, darīja no sirds, jo liekuļot viņa neprata. Vienmēr centās iejusties un izprast, kā attiecīgā situācijā jūtas līdzcilvēks. Genofeva Žemaitene atcerējās viņas plašo interešu loku, kurā bija ne tikai organiskā ķīmija, zinātņu vēsture un ķīmijas mācīšanas metodika, bet arī literatūra, valodas, māksla. V. Ozoliņai paticis abstrahēties no ikdienišķā. Varbūt dažkārt viņa palika nesaprasta. Kursabiedrs Jānis Meškovs Valdu Ozoliņu raksturoja kā nākotnes bērnu vislabākajā nozīmē. Ar viņu varēja runāt tikai par intelektuālām lietām, par praktiskām lietām viņa nerunāja. Viņa vairījusies runāt arī par citiem cilvēkiem. Man pašai ar docenti, ķīmijas zinātņu doktori Valdu Ozoliņu nācās sadarboties, strādājot pie rakstu krājuma „Acta Latgalica” 9., 10. un 13. sējuma. Viņa interesējās par zinātņu vēsturi Latvijā. „Acta Latgalica” 9. sējumā viņa iepazīstināja ar LU un Krievijas augstskolās līdz 1940. gadam strādājošajiem docētājiem daugavpiliešiem un pēc 1940. gada ar ārzemju augstskolās strādājošajiem. Viņa rakstīja par Nikolaju Balabkinu, Maksu Blohu, Nikodemu Bojāru, Erihu Dīlu, Jakovu Eidusu, Ernstu Felsbergu, Aleksandru Miķeli Janeku, Broņislavu Kokinu, Irmu Kvelbergu, Pēteri Laurinoviču, Paulu Mincu, Aleksandru Novicki un Valdi Juri Zepu. „Acta Latgalica” 10. sējumā ievietots V. Ozoliņas raksts „Daugavpilietis Pēteris Bolšaitis – pasaulslavens zinātnieks ķīmiķis”. „Acta Latgalica” 13. sējumā publicēts V. Ozoliņas raksts „Kosmisko procesu vēsturiskā attīstība ASV profesora Nikodema Bojāra skatījumā”. V. Ozoliņas Latvijas zinātņu vēsturei veltītie raksti publicēti arī citos izdevumos, piemēram, DPU zinātniskajos rakstos, LU zinātniskajos rakstos, preses izdevumos „Izglītība”, „Izglītība un Kultūra”, „Tāvu Zemes Kalendars”, „Latgales Laiks” u.c. Piemēram, viens no rakstiem veltīts divpadsmit sievietēm Latvijas Universitātes mācībspēku sastāvā (1918–1940), V. Ozoliņa ir rakstījusi arī par LZA Goda loceklēm – habilitēto ķīmijas doktori, farmakoloģi Mariju Šimansku, bioloģi un ķīmiķi Magdu Štaudingeri-Voitu, vairāki raksti veltīti profesoriem Nikodemam Bojāram, Pēterim Bolšaitim, Aleksandram Miķelim Janekam, Paulam Mincam u.c. Piebildīšu, ka, lai uzrakstītu šāda satura rakstus, ir jābūt plašām zināšanām vēsturē, kultūrvēsturē un atsevišķu zinātņu vēsturē. Tāpēc V. Ozoliņa strādāja bibliotēkās, meklēja kontaktus ar cilvēkiem, kas to vai citu personu pazina, ar dažiem ārzemju zinātniekiem viņa personīgi iepazinās un uzturēja kontaktus. 1999. gadā Valda Ozoliņa darbu DPU pārtrauca un pārcēlās uz dzīvi Rīgā, taču viņa iegriezās arī Daugavpilī, universitātē, savā katedrā, apciemoja savus draugus un paziņas.Ķīmijas doktores Valdas Ozoliņas bērēs klātesošie savās domās klusējot novēlēja Valdiņai gaišu ceļu uz Viņsauli, noskaitīja lūgšanu, katrs pēc savas ticības un pārliecības.Valdas Ozoliņas meita Gita ir jurisprudences doktore, pašlaik strādā Luksemburgā, kur viņas astoņgadīgā meitiņa Estere mācās skolā.Raksta autore pateicas par sadarbību V. Ozoliņas studiju un darba biedriem, Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbiniekiem un tuviniekiem.

Eleonora Terēzija Vaivode

28

STUDENTS UN DARBS

„Savs laiks darbam, savs – atpūtai.”

- Pastāsti, lūdzu, no kurienes esi!

- Esmu no Daugavpils rajona Pilskalnes pagasta (Ilūkstes novads). Turpat arī mācījos – esmu absolvējusi Ilūkstes 1. vidusskolu.

- Kāpēc izvēlējies studēt ekonomiku?

- Kad absolvēju vidusskolu, vēl nebiju izlēmusi, ko un kur studēt. Galvenais iemesls, kāpēc izvēlējos Daugavpils Universitāti, bija tas, ka tā atrodas tuvāk mājām.

Ekonomiku izvēlējos, jo uzskatu, ka tieši šīs studiju laikā iegūtās zināšanas nākotnē sniegs man lielākas iespējas konkurēt darba tirgū.Studijas ir diezgan interesantas. Kursā esam nedaudz vairāk par 20 studentiem, līdz ar to pasniedzēji ir mūs labāk iepazinuši un mēs viņus, kas savā ziņā ir pat labāk. Protams, ir iegūti jauni un labi draugi.

- Kur tu strādā un kā atradi šo darbu?

- Strādāju Latgales reģiona attīstības aģentūrā. Šo darbu atradu pavisam nejauši. Mums bija lekcija grāmatvedībā, un pasniedzēja mums paziņoja, ka viņu uzņēmumā meklē darbinieku. Daudz nedomādama, aizsūtīju savu CV, kaut arī īpaši lielas cerības neloloju, ka izvēlēsies tieši mani. Tomēr pēc kāda laika tiku aicināta uz pārrunām un mani pieņēma.Sāku strādāt 2008. gada aprīlī, tātad drīz būs jau gads.

TāsakaSZF„Ekonomikas”studijuprogrammas3.kursastudente Līga Grāvele. Līga ir aktīva un atbildīgastudente,kuraparalēlistudijāmarīstrādā,turklātsavāspecialitātē.Kāviņaitasizdodas,partoarīšajāintervijā.

- Kas ietilpst tavos darba pienākumos?

- Esmu grāmatveža palīdze. Darba pienākumi ir dažādi, galvenokārt ar grāmatvedību saistīti, piemēram, uzņēmuma darījumu iegrāmatošanu (datu ievadīšanu grāmatvedības programmā, kur katrs darījums tiek apzīmēts ar kontiem, apzīmējumiem), dažāda dokumentācija u.tml.

- Vai ir viegli studijas apvienot ar darbu?

- Strādāju darbdienās, paralēli arī mācos. Man ir pusslodzes darbs – strādāju tikai 4 stundas. Tā kā lekciju ir salīdzinoši maz, tad visu

var apvienot. Mans darba grafiks ir saskaņots ar lekciju grafiku, t.i., kad nav lekciju, es strādāju. Reizēm sanāk pat tā – uz divām stundām aizskrienu uz darbu un tad atpakaļ uz universitāti, tad atkal no universitātes uz darbu. Protams, ir arī dienas, kad ir grūtāk, piemēram, kad ir vairāk lekciju un ir daudz jāmācās, īpaši sesijas laikā. Tā kā es zinu, kādi ir mani pienākumi un ko esmu uzņēmusies, tad arī cenšos to visu izpildīt. Pariezi saka – jo vairāk dari, jo vairāk vari paveikt.

- Kādas attiecības ir ar darba kolektīvu?

- Darba kolektīvs ir ļoti labs. Ir patīkami strādāt tādā vidē, kur visi ir draudzīgi un laipni. Pagaidām esmu ar visu apmierināta.

- Ko esi ieguvusi, strādājot šajā darbā?

- Es sāku izprast to, ko studēju. Darbā iegūtā pieredze palīdz man studijās apgūt teorētiskās zināšanas.

- Kā tu vērtē ekonomisko situāciju Latvijā?

Savslaiksdarbam,savs–atpūtai.

29

STUDENTS UN ZINĀTNE- Grūti komentēt. Nepārprotami, krīze ir liela un nepatīkama. Ik uz soļa var dzirdēt sūdzības par dzīves dārdzību, darba trūkumu, bezdarbu u.tml. Piemēram, studentiem, kuriem sākas prakse, nav prakses vietu, jo tiek atlaisti darbinieki, līdz ar to kur nu vēl lai dod vietu praktikantiem. Vārdu sakot, Latvijas ekonomikā valda īsts haoss. Nevar saprast, kas īsti notiek. Kaut ko cenšas uzlabot, bet reāli nekas nemainās, tieši otrādi – kļūst vēl sliktāk. - Kā krīze skar tevi?

- Visvairāk krīzes situāciju izjūtu, ieejot veikalā, kad vairs nevaru atļauties iepirkties tā, kā to darīju agrāk. Itin viss kļūst dārgāks. Runājot par darbu, pagaidām krīzi neizjūtu, bet, kā būs vēlāk, rādīs laiks.

- Vai esi iesaistījusies kādās papildus aktivitātēs vai projektos?

- Pašreiz man neatliek laika, pietiek ar darbu un studijām.

- Bet kā ar izklaidēm?

- Šad tad izbrīvēju laiku arī izklaidēm. Kā saka, savs laiks darbam, savs – atpūtai. Atpūšos kopā ar draugiem.

- Kā tu raksturotu sevi?

- Sevi es raksturotu kā radošu, pacietīgu un centīgu cilvēku. Esmu maksimāliste – ja kaut ko daru, tad ar pilnu atdevi, gan darbā, gan mācībās. Man ir raksturīgi, ka cilvēkiem uzreiz neatklājos. Bet tie, kas mani ir labāk iepazinuši, draugi, mani varētu raksturot kā gaišu un draudzīgu cilvēku.

- Kādi ir tavi nākotnes plāni?

- Tālu nākotnē es nemēdzu skatīties, bet, raugoties tuvāk, plānoju veiksmīgi iegūt bakalaura grādu ekonomikā, pēc

tam varbūt stāties maģistrantūrā. Centīšos arī turpmāk strādāt savā specialitātē.

- Ko tu novēlētu studentiem?

- Novēlu izmēģināt visu, ko dzīve piedāvā, jo nekad nevar zināt, kas nākotnē var noderēt! Novēlu ticēt saviem spēkiem, iet tikai uz priekšu un nepadoties, jo bieži vien pietiek ar kripatiņu veiksmes, un panākumi garantēti!Lai katrai sirsniņai izdodas atrast un izjust mīlestību, nosargāt un saglabāt to!

- Paldies par sarunu!

Ar Līgu sarunājās EvitaFoto: no Līgas mājas albuma

LīgaGrāvele

30

KUR ZĀLE ZAĻĀKA

•savienot vēl ar mūzikas skolu, bet 5. klasē nācās izvēlēties vienu no diviem, jo apvienot abus fiziski trūka laika. Tagad nenožēloju, ka izvēlējos dejošanu.Man ļoti patīk dejot, es nevaru izteikt ar vārdiem, kādas sajūtas mani pārņem, kad esmu uz skatuves. To var saprast tikai tas cilvēks, kurš dejoja vai dejo, kurš, tāpat kā es, jūt šo dejas rimu. To pat grūti izskaidrot.

- Pateicoties šim vaļaspriekam, laikam daudz ceļo?

- Kā poļu folkloras deju kolektīvs mēs braucam uz Poliju, ir izdevies pabūt arī Zviedrijā, Baltkrievijā, Lietuvā. Poliju esmu izbraukājusi krustām šķērsām. Mājās ir Polijas karte, kur ir atzīmētas visas pilsētas, kurās esmu bijusi. To ir pārāk daudz, lai visas atcerētos. Lielākās no tām ir Varšava, Krakova, Gdaņska, Ļubļina, Žešova. - Polija – kā raksturotu šo zemi?

- Man tā noteikti ir kā otrā dzimtene, jo pati esmu poliete. Kopš pašas bērnības manī tika ieaudzināta poļu kultūra, tāpēc uz Poliju skatījos ar lielām, atvērtām bērna acīm, kā uz brīnumzemi, uz kuru varu aizbraukt vienreiz gadā. Vasarā mēs braucām uz festivāliem, treniņi, dejas. Tajā pašā laikā mēs arī atpūtāmies gan fiziski, gan arī garīgi, jo tur atpūtās mūsu dvēsele, tur jutāmies kā mājās. Mazās pilsētās dzīvo draudzīgāki cilvēki, jūtama sirsnība, mājas atmosfēra, gandrīz kā Latvijā. Tā kā man pašai ne pārāk patīk lielas pilsētas, jo tās ir pārāk trokšņainas, tajās ir pārāk ātrs dzīves ritms, kurā cilvēki neredz tās parastās mazās lietas.Uz Poliju braucu vismaz reizi gadā, lai vienkārši atpūstos.

- Tavuprāt, kas ir pats svarīgākais, ko katram vajadzētu apskatīt, aizbraucot uz Poliju?

- Tas ir atkarīgs no cilvēkiem. Polijā katrs var atrast kaut ko sev tīkamu. Tiem, kam patīk kultūra, var atrast daudz interesantu muzeju, piemēram, gandrīz katrā reģionā ir dabas muzejs, kurā ir parādīts, kā dzīvoja cilvēki, tērpi, tradīcijas. Vienkārši jāzina, ko tu gribi redzēt. Izmantojot internetu,

Daugavpilī var sastapt dažādu tautību cilvēkus, un tieši cilvēki to padara par tik unikālu Latvijas pilsētu. Daugavpils Universitātes SZF III kursa studentei Alīnai Apolionei ir iespēja lepoties, ka ir dzimusi un uzaugusi Latvijā, un tajā pašā laikā justies kā mājās sirdī tuvajā Polijā. Divas dažādas valstis, vēstures un kultūras, bet viena mīlestība.

- Esi topošā socioloģe. Kāpēc izvēlējies saistīt savu dzīvi tieši ar šo zinātni?

- Īstenībā daudzi cilvēki nezina, kas ir sociologs, bieži vien jauc sociologu ar sociālo darbinieku. Es izvēlējos socioloģiju, jo man ir interesanti zināt visu par sabiedrību, kas ir sabiedrība, kas ir apkārtējā vide, lai saprastu, kā var mainīt mūsu dzīvi, taču īstenībā es negribu ietekmēt citu cilvēku rīcību.

- Zinu, ka tev ir viens kolosāls vaļasprieks – dejošana!

- Tā nav parasta dejošana. Diemžēl daudzi cilvēki dejošanu kā tādu neuztver nopietni. Es dejoju poļu tautas folkloras deju kolektīvā „Kukułeczka”. Latvijā mazākumtautību kolektīvu ir diezgan daudz, taču tie nav tik izplatīti un populāri. Ja jaunieši izvēlas dejot tautiskās dejas, tad pārsvarā izvēlas latviešu deju kolektīvus.Dejoju kopš bērnības. Ja nemaldos, man bija 6 gadi, kad sāku vienkārši izdejot deju zīmējumus, precīzāk, izstaigāt tos. Kolektīvā dejot sāku no 1. klases. Sākumā to mēģināju

Viena dvēsele — divas dzimtenes

„Manaotrāģimene-„Kukułeczka.”

31

KUR ZĀLE ZAĻĀKAvar viegli atrast, kur ko var apskatīt. Polija ir attīstījusies daudzās sfērās, katrs var atrast sev ko piemērotu, interesantu. Tā kā tagad ir ziema, bet mums ar sniegu paši ziniet, kā ir, es ieteiktu braukt slēpot uz kalniem Zakopane, jo tur ir ļoti skaisti. Es tur biju tikai rudenī, bet tad jau bija jūtams slēpotāju gars, kas tur valda. Ir iespēja slēpot Tatros vai aizbraukt uz Slovākiju un salīdzināt vienus un tos pašus kalnus no dažādu valstu skatpunkta.

- Daugavpilī dzīvo daudz poļu. Tavuprāt, kādas ir spilgtākās īpašības, kuras raksturo šīs tautības pārstāvjus?

- Runājot par Daugavpils un Latvijas poļiem, viņi noteikti atšķiras no Polijā dzīvojošajiem. Vietējie, Latvijas, poļi cenšas sevī saglabāt visas pārmaiņas, jo te dzīvo jau sen. Viņiem atšķiras domas par dzīvi, uztver pasauli mazliet savādāk, ir jūtama vēsturiska ietekme – vācu laiki, krievu laiki. Poļi, kuri atbrauc no Polijas uz Latviju, jūt, ka te kultūra un tradīcijas ir saglabātas spilgtāk nekā pašā Polijā. Mēs, vietējie poļi, tie, kuri ir tālu no savas otrās dzimtenes, cenšamies saglabāt katru daļiņu no tās kultūras, kuru negribam aizmirst, tā mums visiem dod siltumu. Tagad ir grūti, jo paaudzes mainās un ne vienmēr cilvēkus interesē garīgā dzīve, vairāk ekonomiska.

- Kādi ir tradicionālie ēdieni, kurus var nobaudīt tikai Polijā?

- Mājās diezgan bieži mamma gatavo vienu no poļu tradicionālajiem ēdieniem, tāpēc es nevaru pateikt, ka to baudu tikai Polijā. Sautēti kāposti ar gaļas gabaliņiem „Bigos”. „Žurek” ir zupa, gatavota no dzīvnieku iekšām. Tā kā es zinu, no kā to gatavo, es nevarēšu to nobaudīt, bet tie, kas to garšoja, saka, ka ir garšīgi.Polijā man visvairāk garšo „Pomidorufka” – tomātu zupa. Latvijā, protams, to arī gatavo, bet tur tai ir savādāka garša.

- Polijā ir daudz senu tradīciju. Kuras tev ir vistīkamākās?

- Man ļoti patīk Ziemassvētki, poļu Ziemassvētku dziesmas koļendas, ko dzied gan baznīcā, gan arī ģimenes lokā. Tas miers, siltums un klusums, kas valda visapkārt.Pirms Adventa sākuma, 30. novembrī, poļi svin Andžejkas, latviešiem tā būtu Andreja diena, kad notiek dažāda veida zīlēšanas, kad var pareģot nākotni un uzzināt savu izredzēto.Poļu kultūras centrs šogad mēģinās īstenot Zapusti, pirms Lieldienu gavēņa Tlusty czwartek, Treknā ceturtdienu, līdzīga ir krievu kultūras tradīcijai – Masļinicai.

- Tu arī esi Poļu kultūras centa studentu kluba priekšsēdētāja, tāpēc jautāšu, kāds ir tavs novērojums – Daugavpils jaunieši bieži brauc studēt uz Poliju?

- Tie, kuri grib braukt, labprāt brauc ne tikai uz mēnesi vai semestri, bet arī uz gadu, arī maģistrantūrā tur studē. Tiem, kuri brauc studēt uzreiz pēc vidusskolas, ir grūtāk, jo viss ir jauns, ne tikai vieta, bet arī studentu dzīve.Bieži vien jaunieši brauc studēt medicīnu un nozarēs, kas ir saistītas vairāk ar politiku, laikam pēc tam cer atgriezties Latvijā, kā arī nereti studē kultūras attiecības. Studē vairāk Varšavas universitātē,

Ļubļinas universitātē, Lodzas universitātē.

- Kāpēc pati neizmanto šo iespēju?

- Man bija iespēja bez maksas studēt Varšavas universitātē poļu filoloģiju, taču es neizmantoju šo iespēju, jo negribēju braukt prom no Latvijas. Esmu savas pilsētas patriote, gribēju studēt Daugavpilī. Nevaru īsti paskaidrot, kāpēc neaizbraucu. Nebaidījos, noteikti zinu, ka varētu pielāgoties, ģimene arī nebija pret. Jau kā DU studentei man arī tika piedāvāta iespēja braukt studēt uz Poliju, bet pagaidām negribu izmantot šo iespēju.

- Kāds būtu tavs ieteikums šī brīža situācijā Latvijā un pasaulē DU studentiem un personālam, lai pozitīvi domātu?

- Neaizmirstiet, jūs taču dzīvojat Daugavpilī, Daugavpils atrodas Latgalē, bet Latgale dzīvoja, dzīvo un dzīvos krīzē. :) Īstenībā cilvēki izdomāja vārdu krīze, lai to vienmēr atkārtotu un negatīvi iespaidotos. Ja cilvēks kaut ko darīs, viņš noteikti izdzīvos. Nevajag ar negatīvu attieksmi pieņemt to, kas notiek. Viss notiek, jo tam tā ir jānotiek. Viss būs labi, nekas, pasalsim mazliet. Novēlu studentiem, lai viņi uzsmaidītu viens otram un arī pasniedzējiem. Jādalās ar pozitīvām emocijām, ar smaidu, labu attieksmi pret dzīvi. Nav jādomā negatīvi, jo vienalga būs, kas traucēs dzīvot.

- Paldies par interviju!

Ar pozitīvi noskaņoto socioloģi sarunājās DanaFoto: no Alīnas mājas albuma

125metrizemzemes.SālsraktuvēWieliczka,Krakovasrajonā.

32

KUR ZĀLE ZAĻĀKA

Der zināt...

Polija ir demokrātiska parlamentāra re-publika, tomēr prezidentam ir zināma ietekme uz politikas veidošanu.Polijas administratīvais dalījums ir 16 vojevodistes (vēsturiskais nosau-kums – vaivadijas) (województwo), kas sastāv no apriņķiem (powiat) un gminām (gmina).Polijas robežas garums ir 3528 km, no kuriem sauszemes robežas garums ir 3054 km, bet jūras robeža – 528 km. Tā ir gandrīz trīs reizes lielāka par Latviju.Senākā Polijas universitāte atrodas Krakovā. Tā dibināta 1364. gadā un nosaukta senākās Rečpospoļitas vald-nieku dinastijas vārdā – Jagellonu universitāte. Pazīstamākie poļi – Jānis Pāvels II (Kārols Voitila), Adams Mickevičs, Frideriks Šopēns, Tadeušs Kostjuško, Marija Sklodovska-Kirī, Nikolajs Ko-perniks u.c.

(http://www.polinfo.lv)

Poļu valodā ...

Cześć – čau

Dzień dobry – labdien

Proszę – lūdzu

Dziękuję – paldies

Do widzenia – uzredzēšanos

Uroda – skaistums

Sklep – veikals

Magazyn – žurnāls

Długopis – pildspalva

Choinka – egle

33

MŪZIKAS UN MĀKSLAS PASAULĒ

Vai jums kādreiz ir ienācis prātā, ka vēstules var ne ti-kai rakstīt? Daži tās arī zīmē un dalās savos iespaidos ar pārējiem.11. janvārī, kad visi jau bija pievērsušies sesijas eksāmeniem, uz DU mākslas galeriju tika atsūtītas „Vēstules no Rīgas”. Tā bija biedrības „Grafikas kamera” (Rīga) grafiķu izstāde, ko organizēja DU Mūzikas un mākslu fakultāte. Izstādi prezentēja viena no autorēm – Ilze Lībiete. Viņa ir arī LMA un MMF docētāja.Izstādē piedāvāti 11 autoru darbi, kur katram ir sava tehni-ka un pieeja. Te var redzēt gan dokumentālu pieeju, gan

sadzīves momentus, estampa tehnikas, dažādas Latvijas grafikas tradīcijas. Katram ir arī sava tēma – vēsturiska, teiku, pasaku, reliģiska u.c. Piemēram, dzejas, kur bija ar A. Čaku saistīto grafiku sērija, jo viņš visvairāk dzejas rindu veltīja Rīgai. Markās, kas ir pilsētas seja, parādīti Rīgas ēku sienas fragmenti. Bija arī skats no putnu lidoju-ma, krāsainas bērnības atmiņas. Diemžēl līdz Daugavpilij visi darbi netika – daži tika ziedoti labdarībai (droši vien dzirdējāt par organizāciju „Dzīvības koks”, kas pievēršas krūts vēža problēmai), dažus paņēma autori.Izstādei „Vēstules no Rīgas” jau bija lieli panākumi ārzemēs – tā viesojās Portugālē, Igaunijā (Tartu), Polijā (Varšava). Ar šiem izstādes darbiem projekts nebeidzas – tiek plānots

to turpināt 2011. gadā. Gribētos novēlēt izstādei „Vēstules no Rīgas” un biedrībai „Grafikas kamera” veiksmi turpmākajā darbā un ceļojumos. Nāciet lasīt „Vēstules no Rīgas”, jo tās taču tika atsūtītas mums visiem!Vairāk par mākslas biedrību var uzzināt www.grafikaskamera.lv.

Vēstules no Rīgas lasīja InnaAutores foto

Zīmējam vēstules

„A.ČakulasotVII”M.Dragūne.

MMFdekāneA.Šļahovaizstādesatklāšanā.

„Kogribsievietes?”S.Salmiņa-Balode,2004.gads.

34

RADOŠAIS LOGS

* * *

un atkalpretī koka zars pār ceļues apaļu akmeni veļuun neredzu galu.un saule ir kritusi jūrānav burunav laivases netieku pārisapņi vairs neliekas garikur gaisma?

nedz vai lemts būs aknmeni iemest jūrāizplest burasun rokaspiecelt sauli?likt pasaulei starotpret tumsupret manu ēnu iz dzīves

par traku!!!

* * *

Gaismas stari svētī siržu labirintumākoņiem pa pēdām ēnas briendvēsela ik dienas noskrienu vienu sprintutikai dzīve viņai bailes neuzdzen

pretestības stīgām mēness atmosfērāvijole spēj smalku skaņu dotatvērt pateicības vārtus dzīves sfērānebīties ne nezināt, ne nepiedot

retais pavadonis planētām dod dzīvīburetais cilvēks atdzīvina smaidukatrs no mums spēj iedvest sevī bijībuaizmirst, pazaudēt un atzīt naidu

arfas skaņas jūras viļņus ieaijāzvaigžņu gaisma acīm gaismu sniedzvētraas cilvēkam vairs nedraudkatra roka spožu sveci dedz.

* * *

Dzeja

35

RADOŠAIS LOGSir uzsākta cīņa ar liktenipar debesu dotajām dienāmpar pasaules šķeltajām dzīvībāmko saglābt lemts tik tev vienam

pret dzīvi pavērta adatano kompasa, kas rāda ceļuuz dzīvi, kas nebeigsies atvarābet atdursies pasakas pēļos

aiz deviņiem kalniem un ielejāmko šķērsot spēj tikai dievimēs esam tik debesu putekļiko Dievs palaiž pasaulē brīvi

bet puteklis - tā vien ir pasauleko apsargā dvēseles elpakā trauslo cilvēka dzīvībukā mūžīgo cerības elku

sniedz roku, rādīšu ielejukur atdusas pasaules vējikur naids un nemieri nemājobet apmetas pasaku tēli

re, paskaties, aizlido cerībatik balta, kā gulbīša spalvaun ticība apslauka celiņusar lakatu baltu jo baltu

nāk laipnība ar ciema kukulikā zinātu, ka tu reiz nāksimāj laime ar atlasa lentītikā zīmi, ka lidot drīz sāksi

bet spārnus tev nedāvās pasauletos dvēse dāvās ar sirditev jāsadzird pasaules mel’dijaes jautāju tev, vai tu dzirdi??

* * *

Ar Dieva vārduSveces liesmas pašā sirdīiet dvēsele pār zemi šoun sauc uz debesjumu:izglāb sirdiun mieru savām rokām dod

šo mieru tikai mazulietlai elpot

36

RADOŠAIS LOGSsmaidītcilvēkam ir ļautsun viņš kā gaismas ietīts spētu ietun apskaut tos ko jāapskauj

ak debesscik gan plašassapņu tekas bīstamāsun vārdu klusums jūras šalkāspret klintīm skrienar Tevis iegravēto vārdu turar vienu vārdu apzīmējot siržu bangas, bailes...

bet ticu es, ka vraki celsies!un kuģi peldēs jūrā kā līdz šim!ka pasaules reiz apvienosies vienā!un varēsim mēs teikt, ka dzīvosim!

* * *

mezglsuz dzīves virvesuz papīra lapasuzzīmētsmazsmelns un klusskā ogle ugunskurābet sadegt nevartas dzīvokā zvaigznekā uguns liesmakā mīlestība...

* * *

viens...divi...trīs...si?t pulkstenis laika mirkļuspret mūžības vārda lappusēmčetri...pieci...?griež stundas sirds stīgaszūs vienkāršībavai dzīve ir spēle?ar ko?seši...septiņi...dēļ kā cenšas ēna?

37

RADOŠAIS LOGSdēļ kā dzīvo gulbis?vienkārši?astoņi...?deviņi...es vēl esmu?13...

* * *

nekātikai debesu jumskā zvaigžņu putekļiem klāts

nekurtikai sirdī kāds irkā uguns, kas laipnības māts

nekadvairs nebūs tās gaismaskas svēti kā Lieldienu rītā spīd

nekasvairs nebūs tik mīļškā tu, pie kā domas man slīd

* * *

Es rakstu ar ogli uz sarkanas lapas,Es dzīve sev neredzu jēgu nekādu,Bet dvēsele saka: tas ir tikai sākums,”Un liktenis smīn: „Še es esmu, jau nāku!”

Es dzīvoju dzīvi, bet liekas, ka divas.Laiks pašaujas garām un viesuļiem skrien.Es vēlos, lai stāv viņš, lai varu es meklētTo vienīgo laimi, kas blakus arvien.

Šo laimi, kas palīdzēs pārvarēt bēdas,Kas mācas man viesū un tur’ mani ciet,Bet izrauties nespēju, zinu, tas pāries,Bet tomēr reiz, pasaulīt, ļaujiet man iet!!

Dzejas autore - Inna Celmiņa

KĀDI IESPAIDI IR RADUŠIES PAR DU?

VIENA DVĒSELE DIVAS DZIMTENES