KRIEVIJAKrievijas Federācija

Platība: 17 075 400 km2

Iedzīvotāji: 142 400 000Iedzīvotāju sastāvs: krievi 82%, tatāri 4%, ukraiņi 3%, čuvaši 1% citi 10%Galvaspilsēta: MaskavaGalvenā reliģija: Kristiešu PareizticībaGalvenā valoda: krievuIzveidojusies: 1991. gada 12.jūnijā kā Cariskās Krievijas impērijas un Padomju Savienības mantiniece.Valsts Līderi: Prezidents Vladimirs Putins, Premjers Mihails FradkovsPārvaldes forma: prezidentāli federatīvā demokrātijaKrievija pirms 20.gs.Krievijas Eiropas daļu no senatnes apdzīvoja slāvu ciltis. 8.-10. gadsimtā Skandināvijas vikingi dibināja apmetnes upju krastos, kas pārauga Novgorodas un Kijevas pilsētās. Kijeva kļuva par Senkrievu valsts galvaspilsētu. Valsts pieņēma Pareizticību un krievu alfabētu izveidoja čehu misionāri Kirils un Metodijs. Vēlāk valsts sadalījās sīkās karaļvalstīs, jeb kņazistēs. 11.-12. gadsimtā krievu kņazistes pakļāva mongoļu iebrucēji, jeb tatāri. 14.-15. gadsimtā par galveno Krievijas centru kļuva Maskava, kas sāka cīņu pret mongoļu kundzību. 1547. gadā Ivans Bargais kļuva par pirmo Krievijas virsvald nieku, jeb caru. Maskavas cari īstenoja Sibīrijas neskarto zemju kolonizēšanu un vairāku gadu laikā, Maskavas varā nonāca milzīgas Sibīrijas teritorijas. 17.gadsimtā Maskavā sāka valdīt Romanovu dinastija. 18. gadsimta sākumā Pēteris I sāka karu ar Zviedriju un ieguva zemes pie Baltijas jūras. Pēterburga kļuva par jauno Krievijas impērijas galvaspilsētu. 17.-18. gadsimtā Krievija pakļāva Baltiju, Somiju un Poliju, kā arī Centrālāziju un Kaukāzu. 20. gadsimta sākumā Krievija bija lielākā valsts pasaulē un ietekmīgs spēks pasaules politikā, bet tās spējām traucēja atpalicība no Eiropas valstīm un demokrātijas trūkums.

Krievija 20.gs

1904.-1905. Krievija cieš smagu militāru sakāvi, karā ar Japānas impēriju.1905.-1907. Nemieri un revolūcija piespiež caru Nikolaju II pieņemt jaunu konstitūciju un pieņemt parlamentu, jeb Valsts Domi.1914. Krievija iesaistās Pirmajā Pasaules karā pret Vāciju un Austroungāriju. Pirmajās kaujās Austrumprūsijā un Galīcijā Krievija cieš smagas sakāves.1915. Vācu karaspēks okupē krievu Poliju un daļu no Baltijas guberņām. 1917. gada februārī (pēc vecā kalendāra stila) cars Nikolajs II tiek gāzts uz pie varas nāk demokrātiskā Kerenska pagaidu valdība. Lielu popularitāti gūst komunistiski noskaņotā boļševiku partija ar Vladimiru Ļeņinu priekšgalā.1917. gada oktobrī boļševiki gāž Pagaidu valdību un nodibina padomju varu. Par galveno līderi kļūst Ļeņins un Sarkano Armiju komandē Ļevs Trockis.

1918. Padomju Krievija noslēdz Brestļitovskas miera līgumu ar Vāciju, zaudējot Baltijas valstis, Somiju, Ukrainu un Kaukāzu. Baltijas valstis un Somija pasludina neatkarību. 1918.-1922. Krievijas pilsoņu karā bolševiki cīnās ar kontrrevolucionārajiem spēkiem, jeb “baltajiem,” kas grib atjaunot monarhiju. Kara beigās Padomju vara nodibinās visā vecajā Krievijas impērijas teritorijā, izņemot Baltijā, Somijā un Polijā.1922. gada 29. novembrī dibina Padomju Sociālistisko Republiku Savienību (PSRS) ar galvaspilsētu Maskavā. 1924. Mirst Vladimirs Ļeņins. Sākās cīņa par varu starp Ļevu Trocki un Josifu Staļinu. 1927. Trocki padzen no partijas un 1929. gadā padzen no PSRS.1929. Staļins kļūst par galveno notiecēju partijā un par galveno PSRS vadītāju.1929. Tiek uzsākts Piecu gadu plāns, lai atjaunotu PSRS industrijas varenību.1929. Sākās kolektivizācijas politika, kas paredz privāto lauku saimniecību apvienošanu valstij piederošās saimniecībās, jeb kolhozos. Tas izraisa badu un ražas trūkumu daudzās PSRS daļās. Kolektivizācijas pretiniekus, jeb kulakus nežēlīgi represē.1934. Staļins uzsāk teroru pret saviem partijas biedriem nogalinot Sergeju Kirovu. Sākās nežēlīgas represijas partijas un armijas līmenī, kas nogalina pāri 600 tūkstošiem cilvēku. 1939. gada augustā Maskavā tiek noslēgts neuzbrukšanas līgums ar Vāciju, kas arī paredz Baltijas valstu un Somijas iekļaušanu PSRS sastāvā.1939. gada septembrī sākoties Otrajam Pasaules karam PSRS okupē Polijas austrumdaļu un iekļauj savā sastāvā.1939. gada novembrī PSRS sāk karu ar Somiju. Sākās Ziemas karš, kas beidzas ar miera līgumu. PSRS iegūst 10% Somijas teritorijas, taču cieš milzīgus dzīvā spēka zaudējumus.1940. PSRS okupē Baltijas valstis un Rumānijai piederošo Beserarābiju (mūsdienu Moldova).1941. gada 22. jūnijā Vācija pārkāpj 1939. gada paktu un iebrūk PSRS teritorijā. PSRS armija un valdība ir nesagatavota uzbrukumam un cieš smagus zaudējumus.1941. gada novembrī- decembrī Padomju Armija notur fronti pie Maskavas un glābj galvaspilsētu no krišanas.1942.-1943. Padomju armija gūst pārliecinošu uzvaru Staļingradas kaujā. 1943. Pēc uzvaras Kurskas kaujā Padomju armija sāk atgūt vācu okupētās teritorijas.1944. Padomju karaspēks sasniedz 1941. gada PSRS robežu un triecas iekšā Austrumeiropā Berlīnes virzienā.1945. gada 2.maijā Padomju armija ieņem Berlīni.1945. gada 9.maijā tiek svinēta uzvara pār Vāciju.1945. Vācija tiek sadalīta okupācijas zonās starp ASV, Lielbritāniju, Franciju un PSRS. Berlīne tiek sadalīta divās daļās starp rietumvalstu armiju un Padomju armiju. Padomju armijas okupētajās valstīs Polijā, Čehoslovākijā, Ungārijā, Bulgārijā un Rumānijā tiek īstenota varas pāriešana komunistu rokās un šīs valstis kļūst par PSRS satelītiem.1947. ASV prezidents Harijs Trūmens izsludina jauno ASV politiku, kas vērsta uz komunisma apkarošanu. Sākās Aukstais karš starp ASV un PSRS.1948.-1949. PSRS bloķē Rieturmberlīni. 1949. ASV un Eiropas valstis dibina NATO militāro savienību vērstu pret PSRS.1949. PSRS iegūst savā bruņojumā atomieročus saasinot ASV-PSRS attiecības.

1953. Mirst Josifs Staļins. Sākās cīņa starp Ņikitu Hruščovu un Lavrentiju Beriju. Beriju apvaino sazvērestībā un nogalina. Hruščovs pārņem varu.1956. gada februārī Hruščovs divdesmitajā partijas kongresā nosoda Staļina diktatūru un uzsāk Desstaļinizācijas politiku. 1955. Nodibina Varšavas pakta savienību, kurā apvieno visas sociālistiskās valstis, kā pretstāvošu spēku NATO.1956. Padomju armija apziež demokrātisko revolūciju Ungārijā.1957. PSRS palaiž pirmo kosmosa pavadoni visumā.1961. Sāk celt Berlīnes mūri.1961. PSRS astronauts Jurijs Gagarins kļūst par pirmo cilvēku visumā.1962. Hruščovs nolemj ievest atomraķetes Kubā. ASV to atklāj un sākas Kubas raķešu krīze. ASV piespiež izvest raķetes no Kubas.1964. Hruščovu gāž viņa partijas pretinieki un vara nonāk Leonīda Brežņeva rokās.1968. Padomju Armija likvidē Čehoslovākijas demokrātisko revolūciju. 1979. Padomju Armija ienāk Afganistānā, lai palīdzētu Afganistānas komunistiem pārņemt valstī varu. Sākās afgāņu tautas pretestību, ko materiāli atbalsta ASV.1983. Mirst Leonīds Brežnevs. Viņu nomaina Jurijs Andropovs.1984. Andropovs Mirst, viņu nomaina Konstantīns Černenko.1985. Pie varas nāk Mihails Gorbačovs. Sākās reformu politika, jeb perestroika, kas vērsta, lai glābtu PSRS ekonomisko un politisko sistēmu no sabrukuma.1986. Černobiļas atomreaktora avārija izraisa daudzu tūkstošu cilvēku bojāeju.1988. Tiek atļauts privātais bizness.1989. Pirmās īstās vēlēšanas PSRS vēsturē. Tiek ievēlēts Tautas pārstāvju kongress.1989. PSRS izved savu armiju no Afganistānas. Neveiksmīgajā karā PSRS zaudē tūkstošiem karavīru. Afganistānas komunistisko valdību gāž un Afganistāna nonāk Islāmistu rokās. 1989. Sākās demokratizācijas uzvara Austrumeiropas valstīs.1990. Valsts pazaudē kontroli pār ekonomiku.1990. gada 7. februārī Komunistiskās partijas vadība atkāpjas no galvenās varas tiesībām.1990. gada 11. martā Lietuva pasludina neatkarību no PSRS. Viņai seko Latvija un Igaunija.1991. gada 13.janvārī padomju tanki uzbrūk Lietuvas televīzijas tornim. Tautas pretestībā iet bojā 14 cilvēki un simts ievainoti. Latvijā tiek būvētas barikādes, lai nepieļautu līdzīgu padomju spēku uzbrukumu.1991. 12. jūnijā Krievijas vietējās vēlēšanās uzvar Boriss Jeļcins- komunisma pretinieks.1991. gada 19.augustā komunistiskās partijas augstu stāvošie biedri mēģina gāzt Gorbačovu un izsludināt karastāvokli, lai nepieļautu PSRS sabrukumu.1991. gada 21. augustā Borisa Jeļciņa vadībā apvērsums tiek novērsts. 1991. gada 6.septembrī PSRS atzīst Baltijas valstu neatkarību.1991. gada 8. decembrī oficiāli beidz pastāvēt Padomju Sociālistisko Republiku Savienība. Visas bijušās PSRS republikas kļūst par neatkarīgām valstīm.1991. Tiek nodibināta Neatkarīgo Valstu Savienība, kurā iestājās visas bijušās PSRS republikas izņemot Baltijas valstis.1991. Krievijas sastāvā esošā musulmaņu autonomā republika Čečenija pasludina neatkarību.1992. Tiek likvidēta cenu kontrole.

1993. Jeļcins aptur komunistu kontrolētā parlamenta darbību. Ministri nocietinās parlamentā. Jeļcins pavēl tankiem apšaudīt parlamenta ēku. Maskavā notiek asiņainas cīņas starp armiju un parlamenta atbalstītājiem.1993. gada decembrī pieņem konstitūciju, kas piešķir lielas varas tiesības prezidentam.Vēlēšanās uzvar komunisti un ultranacionālisti. 1994. Jeļcins pavēl uzbrukt Čečenijai, kas grib atdalīties no Krievijas.1995. Komunisti iegūst lielu vietu skaitu Valsts Domē.1996. Jeļcinu ievēlē uz otru prezidenta termiņu.1996. Noslēgts miers ar Čečeniju, dodot tai pastāvības tiesības.1996. Krievija iestājas G 7 grupā.1998. Sākas ekonomiskā krīze.1999. Čečenijas militāristi pārkāpj miera līgumu un iebrūk Dagestānas Autonomajā Republikā.1999. Jeļcins ieceļ Vladimiru Putinu par ministru prezidentu.1999. Putins pavēl atsākt karu Čečenijā. 1999. Jeļcins atkāpjas no prezidenta amata, viņu uz laiku nomaina Putins.2000. martā Putinu ievēlē par prezidentu.2000.gada augustā Krievijas karaflotes zemūdene nogrimst Barenca Jūrā ar visiem apkalpes locekļiem. Putins pieredz masīvu masu mēdiju kritiku.2000. gada decembrī Putins pavēl atjaunot veco PSRS himnu ar jauniem vārdiem.2002. Putins likvidē pēdējo neatkarīgo televīziju. Visi masu mēdiji nonāk valsts kontrolē. 2002.gada oktobrī čečenu teroristi sagrābj teātri Maskavas centrā. Specdienests pielieto gāzi, kas nogalina 120 ķīlniekus. 2003. gada martā referendumā Čečenijā tiek nobalsots par Čečenijas mūžīgu piederību Krievijai. Cilvēktiesību grupas kritizē referenduma likumību.2003. gada maijā čečenu nemiernieki uzspridzina Krievijai lojālās Čečenijas valdības mītni Groznijā.2003. gada jūlijā pašnāvnieces uzbrūk Maskavas rokfestivālam. Krievijas drošības iestādes uzskata, ka tas ir čečenu roku darbs.2003. gada septembrī Krievija atklāj jaunu karabāzi Kirgizstānā, lai cīnītos pret terorismu. Tā ir pirmā Krievijas Federācijas armijas karabāze ārpus Krievijas teritorijas.2003. gada oktobrī starp Ukrainu un Krieviju rodas robežstrīds par Kerčas pussalu. Krievija vēlas uzbūvēt dambi, kas savienotu Ukrainai piederošo Tuzla salu ar Krievijas piekrasti. Ukraina ieved savu karaspēku Tuzlā. 2003. gada oktobrī tiek arestēts miljonārs, naftas firmas Jukos īpašnieks Mihails Hodorkovskis, kas atbalstīja liberālu opozīciju Putinam.2003. gada decembrī Putina atbalstītā Vienotā Krievija uzvar Krievijas Domes vēlēšanās. 2004. Pašnāvnieks uzspridzinās Maskavas metro un nogalina 40 cilvēkus.2004. Putins atlaiž valdību un ieceļ Mihailu Fradkovu par jaunu premjeru. 2004. gada martā Putins ar lielu pārsvaru uzvar vēlēšanās. 2004. gada maijā Krievijai lojālo Čečenijas prezidentu Ahmadu Kadīrovu nogalina čečenu separātistu bumba.2004. gada augustā Krievijas valdība pārņem kontroli pār Jukos.2004. gada augustā teroristi uzspridzina divas Krievijas pasažieru lidmašīnas neilgi pēc pacelšanās. Iet bojā 89 cilvēki.

2004. gada septembrī čečenu separātisti sagrābj skolu Beslanā. Neveiksmīgajā krievu specdienesta uzbrukumā iet bojā 330 cilvēku pārsvarā bērni.2005. gada janvārī norisinās asiņainas sadursmes Čečenijā un tās kaimiņu republikās. 2005. gada februārī čečenu seperātistu Aslans Mashādovs piedāvā miera sarunas ar Krieviju.2005. martā Aslanu Mashadovu nogalina krievu specdienests. 2005. gada maijā Hodorkovski notiesā uz astoņiem gadiem un izsūta uz Sibīriju.2005. gada jūnijā valsts pārņem kontroli pār Gazprom- galveno gāzes piegādātāju valstī.2005. gada septembrī Vācija un Krievija noslēdz līgumu par gāzes vada būvi Baltijas jūrā, kas apietu Baltijas valstis.2006. gada janvārī Krievija uz laiku apstādina gāzes piegādi Ukrainai. 2006. gada janvārī Krievijas dome pieņem likumu par lielāku kontroli pār bezpartijiskajām organizācijām, ļaujot tās slēgt, ja valdība saskata draudus to darbībā.2006. gada jūnijā četrus krievu diplomātus nolaupa un nogalina Irākas pretošanās kustība. Putins pavēl pielietot jebkādus veidus, lai likvidētu slepkavas.2006. gada jūlijā tiek nogalināts čečenu pretošanās kustības vadītājs Šamils Basajevs.2006. gada septembrī-oktobrī norisinās nesaskaņas starp Krieviju un Gruziju. Krievija deportē vairākus Gruzijas pilsoņus.2006. gada novembrī Londonā ar radioaktīvā polonija palīdzību noindē bijušo VDK virsnieku Aleksandru Litviņenko. Rietumvalstis apvaino Krievijas varasiestādes slepkavībā.2006.-2007. Krievija strīdas ar Baltkrieviju par gāzes piegādes cenu. Krievija piespiež maksāt Baltkrievijai trīs reizes augstāku cenu, nekā pirms tam. Jaunajā gadā Krievija pārtrauc piegādāt naftu caur Baltkrieviju, Eiropai. Sarunu ceļā tiek atjaunota piegāde.

Galvenie Līderi

1. 2. 3. 4.

5. 6. 7. 81.Cars Nikolajs II,(1894.-1917) 2.Vladimirs Ļeņins,(1917.-1924) 3. Josifs Staļins,(1924.-1953) 4. Ņikita Hruščovs,(1953.-1964) 5. Leonīds Brežņevs,(1964.-1982) 6. Mihails Gorbačovs, (1985.-1991)7.Boriss Jeļcins,(1991.-2000) 8.Vladimirs Putins (2000-)

Galvenie notikumi bildēs

1. 2. 3.

4. 5. 6. 7.

8. 9. 10.

11. 12.

13. 14.1.1905.gada revolūcija, 2. 1917.gada februāra revolūcija gāž cara patvaldību, 3. 1917.gada oktobrī boļševiki V.Ļeņina vadībā pārņem varu, 4.1918.-1922. Pilsoņu karš starp boļševikiem un cara atbalstītājiem, 5. 1922. gadā Padomju Krieviju pārveido par Padomju Savienību (PSRS), 6. 30 gados Padomju Savienībā dominē Staļina personīgā diktatūra un viņa personības kults. 7. 1939.gada 23.augustā PSRS ar nacistisko Vāciju noslēdz neuzbrukšanas līgumu uzsākot Otro pasaules karu, 8. 1941.-1945. Padomju Savienība sakauj Vāciju Otrajā pasaules karā, 9. 1949.-1990. Padomju Savienība uzsāk bruņošanās sacensību ar ASV. 10. 1961. Padomju Savienība palaiž pirmos cilvēkus kosmosā. 11. 1986.-1991. Ekonomiskās stagnācijas un neveiksmīgo politisko reformu dēļ Padomju Savienība sabrūk, 12. 1991.-1995. Ekonomiskās un politiskās problēmas vajā jauno Krievijas Federāciju, 13. 1994. gadā sākās karš separātistu republikā Čečenijā, 14. 2000. Vladimira Putina autoritārā vadība ievieš stabilitāti valstī.