Upload
vonda
View
44
Download
6
Embed Size (px)
DESCRIPTION
Recognition Issues in the Bologna Process International Seminar, Lisboa, Fundação Gulbenkian 11 - 12 April 2002. Kvalifikāciju atzīšana darba tirgum. Darba devēja viedoklis. Dr. Kruno Hernaut s Siemens AG, München Direktors Izglītības politikā ,. Siemens daži skaitļi (2001). - PowerPoint PPT Presentation
Citation preview
s 1
Dr. K. Hernaut 04 / 02
Kvalifikāciju atzīšana darba
tirgum
Dr. Kruno Hernauts Siemens AG, München
Direktors Izglītības politikā,
Recognition Issues in the Bologna Process International Seminar, Lisboa, Fundação Gulbenkian 11 - 12 April 2002
Darba devēja viedoklisDarba devēja viedoklis
s 2
Dr. K. Hernaut 04 / 02
darbinieki:
pasaulē 485 000 (100 %)
Eiropā. 320 000 (66 %)
ar augst.izgl : 150 000 (31 %)
Inženieri: 120 000 (25 %)
Darbība pasaulē: 190 valstis
Pārdotās produkcijas 87 miljardi € kopapjoms 2001
Siemens daži skaitļi (2001)
s 3
Dr. K. Hernaut 04 / 02
Izglītības sistēmu daudzveidība EiropāVispārējie aspekti
Izglītības sistēma joprojām savā īpašā veidā ir katras
atsevišķas valsts kultūras identitātes izteikšanās forma.
Par spīti kopējām saknēm daudzās jomās, tas ir
novedis pie izteiktām strukturālām atšķirībām Eiropā.
Politiski tās tiek uzskatītas par patiesām vērtībām, kuras
ir svarīgi saglabāt.
s 4
Dr. K. Hernaut 04 / 02
Izglītības sistēmu daudzveidība
Vidējās izglītības līmenis
Atbilstoši katras valsts vajadzībām un attieksmēm
ievērojamas atšķirība sākas jau vidusskolas līmenī.
Dažādās valstīs atšķiras
skolu tipi
atšķirīgs uzsvars uz noteiktām mācību satura daļām
atšķirīga pedagoģiskā pieeja un
atšķirīgi izglītības standarti un tās ilgums
s 5
Dr. K. Hernaut 04 / 02
Izglītības sistēmu daudzveidība
Pēcviduskolas līmenis
Līdzīgas atšķirības vērojamas arī augstākās izglītības līmenī:
dažādi augstskolu tipi ar savu īpašu izglītības profilu
atšķirīgi teorijas un prakses līmeņi izglītībā
atšķirīga grādu akadēmiskā vērtība
atšķirīgi nosaukumi un atkal arī
atšķirīgs studiju ilgums
s 6
Dr. K. Hernaut 04 / 02
Akademiingeniør
Bachelor of Arts
Bachelor of Engineering
Bachelor of Science
Civilingeniør
Civilingenjör
Diplom-Ingenieur
Diplom-Ingenieur ETH
Diplom-Ingenieur (FH)
Diplomi-Insinöör
Diplomirani Inženir
Doktor-Ingenieur
Dottore in Ingegneria
Piemērs:Inženieru profesionālā nosaukuma daudzveidība Eiropā
Engenheiro
Europa-Ingenieur
Ingenieur (grad.)
Ingeniør
Inginer
Insinööri
Ingeniero Químico
Ingeniero Superior
Ingeniero Técnico
Ingénieur civil
Ingénieur diplomé
Ingénieur industriel
Ingénieur technicien
Inženyr
Inžinier
Inżynier
Inženieris
Magister Inżynier
Master of Arts
Master of Engineering
Master of Science
Okleveles mérnök
Okleveles üzemmérnök
Sivilingeniør
Teknikfræðingur
Teknikumingeniør
Verkfræðingur
s 7
Dr. K. Hernaut 04 / 02
Profesiju sistēmu daudzveidība
Gan pašas profesijas, gan sistēmas, kuras regulē
tiesību iegūšanu tajās darboties arī ir vēsturiskās
attīstības un likumdošanas rezultāts.
Arī šajā gadījumā ir vērojamas lielas atšķirības dažādu
valstu starpā.
Nodarbinātības sistēmas ir sevi pieskaņojušas
augstākās izglītības sistēmu darba rezultātiem
atsevišķās valstīs (relatīva harmonija).
s 8
Dr. K. Hernaut 04 / 02
Kurš ar kuru ir salīdzināms?
Kādu kompetenču profilu un līmeni varat sagaidīt no citas
valsts augstskolas absolventa?
Nepieciešamība pēc caurskatāmības
Lai spētu atbildēt uz šiem jautājumiem,
jums šobrīd ir jābūt ekspertam Eiropas
izglītības sistēmās
Lai spētu atbildēt uz šiem jautājumiem,
jums šobrīd ir jābūt ekspertam Eiropas
izglītības sistēmās
s 9
Dr. K. Hernaut 04 / 02
For
mēš
anās
Pro
fesi
on
ālā
s ko
mp
ete
nce
s iz
veid
oša
nās
Atšķirīgas formēšanās sistēmas
Vidējā izglītība
Inženieruprofesija
Inženieru izglītība
Izmantojot minimālo standartu pieeju
(kā FEANI)
Izmantojot minimālo standartu pieeju
(kā FEANI)
Kā novērtēt dažādas formēšanās sistēmas ?Kā novērtēt dažādas
formēšanās sistēmas ?
s 11
Dr. K. Hernaut 04 / 02
F
orm
ēšan
ās
Minimālais vidējās izglītības standartsMinimālais vidējās izglītības standarts
Minimālo standartu pieeja
Vidējā izglītība
Inženieraprofesija
Inženieru izglītība
s 12
Dr. K. Hernaut 04 / 02
For
mēš
anās
Minimālais inženiera izglītības standarts:Akreditēta programma
Minimālais inženiera izglītības standarts:Akreditēta programma
Minimālais vidējāsizglītības standartsMinimālais vidējāsizglītības standarts
Concept of Minimum Standards
Vidējās izglītība
Inženieraprofesija
Inženieruizglītība
s 13
Dr. K. Hernaut 04 / 02
For
mēš
anās
Minimālais standarts profesionālajai pieredzeiMinimālais standarts profesionālajai pieredzei
Minimālais standarts inženieru izglītībai:Akreditēta programma
Minimālais standarts inženieru izglītībai:Akreditēta programma
Minimālais standartsvidējai izglītībaiMinimālais standartsvidējai izglītībai
Minimālo strandartu pieeja
Vidējāizglītība
EngineeringProfession
Inženieru izglītība
Salīdzināmi inženieriSalīdzināmi inženieri
Apskatīsim
augstāko
izglītību
s 14
Dr. K. Hernaut 04 / 02
Dažādas iespējas veidot augstākās izglītības sistēmu
(PhD)
TSC
(Master)
OSC
(Bachelor)
PSC
Pirmais studiju ciklsPirmais studiju cikls
Otrais studiju ciklsOtrais studiju cikls
Trešais studiju ciklsTrešais studiju cikls
Pasaules standarts
Pasaules standarts
Kontinentālā
Eiropa
Kontinentālā
Eiropa
ASV(atsevišķos
gad.)
ASV(atsevišķos
gad.)
ļoti retaiespēja
ļoti retaiespēja
s 15
Dr. K. Hernaut 04 / 02
Tradicionālās augstākās izglītības sistēmas kontinentālajā EiropāDažādi augstskolu un inženieru programmu tipi
Pētnieciskā universitāte
“Garais grāds"
“garā" inženiera
programma
(5 gadi)
“Īsais grāds"
“īsā" inženiera
programma
(3-4 gadi)
Lietišķo zinātņu universitāte
TeorijābalstītaTeorijābalstīta
lietišķiorientēta lietišķi
orientēta
s 16
Dr. K. Hernaut 04 / 02
Pētnieciskā universitāte
Pasaules standarts Bakalaura/ maģistra sistēma
Maģistra līmenis
Bakalaura līmenis
Savietojamimobilitātes kanāli
Master
Pēcdiplomastudijas
Pasdaules standarts
Bachelor
Pirmsdiplomastudijas
Īsais grāds
“Īsā" inženiera
programma
(4 gadi)
Garais grāds
“Garā” inženiera
programma
(5 gadi)
Lietišķā universitāte
s 17
Dr. K. Hernaut 04 / 02
Maģistra līmenis
Bakalaura līmenis
Augstākais līmenis
Savietojamības problēmas
Garais grāds
“Garā" inženiera
programma
Īsais grāds
“Īsā" inženiera
programma
Pēcdiploma studijas
Pirmsdiploma studijas
Pasaules standarts
?
Nav pievienotāsvētrības
Nav pievienotāsvētrības
Nav definēts ieejas punktsNav definēts ieejas punkts
Aizmirstiet!!Aizmirstiet!!
Pamati Pamati Pamati
?
Atpa
kaļ p
ie p
amat
iem
!
Pamata līmenis
s 18
Dr. K. Hernaut 04 / 02
Jaunais Eiropas standarts (Boloņas deklarācija)labi atbilst FEANI klasifikācijai
Otrā cikla grāds OCG
Pirmā cikla grāds PCG
Otrā cikla programma
OCP
Pirmā cikla programma
PCP
Cie
ts s
tand
arrt
s:vi
smaz
3 g
adi
Ela
stīg
s s
tand
arts
(~ 5
gad
i)
(Bakalaurs)
(Maģistrs)
s 19
Dr. K. Hernaut 04 / 02
FEANI klasifikācijaGrādu līmenis un profils
SCD
A
FCD
TPirmā cikla grādi
(FCD)
Otrā cikla grādi(SCD)
vairāk uz teoriju orientēts
profils
vairākuz lietojumu orientēts
profils
Bol
oņas
līm
eņi
SCD
T
FCD
A
FEANI profili
s 20
Dr. K. Hernaut 04 / 02
Rūpniecībā pieprasīto kompetenčuteorijas un prakses daļas samērs
Pētniecība &attīstība (R&D)
Produktu izstrāde,projektēšana
Ražošana,Uzstādīšana,Apkalpe
Tehnoloģija,Pārdošana,Mārketings
Teorētiskās / Abstraktās kompetences
Praktiskās / konkrētās kompetences
s 21
Dr. K. Hernaut 04 / 02
Siemens inženieri Vācijā
55 %
45 %
25 %
75 %
35 %
65 %
90 %
10 %
Teorijā balstītais grādu profils
Uz lietojumu orientētais profils
5 % 20 %35 %35 %
R&D ProduktuIzstrāde,Projektēšana
Ražošana,Uzstādīšana,Apkalpošana
Tehnoloģija,Pārdošana,Mārketings
Kopā: 50 000
s 22
Dr. K. Hernaut 04 / 02
Vācijas augstskolu inženieru programmu veidi salīdzinājumā ar Boloņas tipiem
II ciklalīmenis
I ciklalīmenis
Bac
helo
r of
Sci
ence
B.S
c.
Bac
helo
r of
Eng
inee
ring
B.E
ng.
Dip
lom
-In
gen
ieu
r (F
H)
Dip
l.-In
g.(
FH
)
Dip
lom
-In
gen
ieu
r U
niv
.
Dip
l.-In
g.U
niv
. Mas
ter
of
Sci
ence
M.S
c.
Mas
ter
of
Eng
inee
ring
M.E
ng.
Kom
pete
nces
līm
enis
TradicionālieTradicionālie Bologna typeBologna type
Con
vers
ion
Mas
ter
e.g.
MB
A.
Secīgais maģistrs maģistrs ar virziena maiņu
s 23
Dr. K. Hernaut 04 / 02
Industrijas ieteikums mācību saturam inženierzinātnēs
Inženieris
Kvalifikācijas dziļums
Kvalifikācijas plašums
Tehnoloģijas bāze
Lietojuma bāze &
Problēmu risināšanasmetodika
Zinātniskā bāze
~30 % ~30 %
~25 %
Personīgāsprasmes
~15 %
Darbs (Projekts)
Prakse rūpniecībā
Pamati
Inženierzinātnes
s 24
Dr. K. Hernaut 04 / 02
Pasaules standartsPētnieciskā universitāte
II cikla līmenis
I cikla līmenis
MasterInž.zin.
Bachelor
Inž.zin.
Pamati
Pamati
Pamata līmenis
Augstākais līmenis
Pāreja no “garās izglītības" uz divu ciklu sistēmu
Pamati
Garais grāds
Inženier-zinātnes
Master
Inženier-zinātnes
BachelorEngineering
Inženier-zinātnes
Integratīva pieeja
Nav savietojama
Nav savietojama
Problēmas
Nav labi līdzsvarotaNav labi
līdzsvarota
s 25
Dr. K. Hernaut 04 / 02
Pāreja no “garās izglītības" uz divu ciklu sistēmu
Pasaules standartsPētnieciskā universitāte
II cikla līmenis
I cikla līmenis
Inženierzinātnes
Inženierzinātnes
Pamati
Pamati
Pamati
Garais grāds
Inženierzinātnes
Inženierzinātnes
Pamati
Rūpniecības rekomendācija jaunajām bakalaura programmām
Inženierzinātnes
Pamati
Paaugstinātais līmenis
Pamata līmenis
Savietojams risinājums
Savietojams risinājums
līdzsvarotas programmaslīdzsvarotas programmas
s 26
Dr. K. Hernaut 04 / 02
Secinājums
Rūpniecība atbalsta Eiropas izglītības sitēmas
veidošanos saskaņā ar Boloņas deklarāciju.
Sagaidāmā rīcība:
nacionālās likumdošanas pieskaņošana
jaunu programmu izveide augstskolās
tradicionālās sistēmas pārveide atbilstoši Eiropas augstākās izglītības telpas shēmai
mācīšanās no citu pasaules valstu labākās prakses un pieredzes
cik vien ātri iespējams!