PROJEKTS „LĪDZDALĪBA – LABĀKAS VALSTS POLITIKAS VEIDOTĀJS”.

Nr.1DP/1.5.2.2.2/11/APIA/SIF/071/70

92,07% no projekta " Līdzdalība - labākas valsts politikas veidotājs" finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību.

Biedrības „Saules siltums” atjaunojamo energoresursu eksperta Harija Jaunzema veiktā ES un LR normatīvo aktu analīze.

1

Rīga 2012.g.

2

SATURS Lpp1. Ievads. …………………………………………………………………………. 32. ES un Latvijas normatīvie akti normatīvie akti AER jomā. …………………… 43. Normatīvo aktu AER jomā analīze. ……………………………………………. 9 3.1. ES normatīvi ………………………………………………………………….. 103.2. LR normatīvi ………………………………………………………………….. 153.2.1. Plānošanas dokumenti ……………………………………………………….153.2.2. Likumi ……………………………………………………………………….413.2.3. MK noteikumi ……………………………………………………………… 484. VARAM Klimata tehnoloģiju sadarbības padomes izskatītie jautājumi. ……… 565. Kopsavilkums ………………………………………………………………….. 596. Priekšlikumi EM un VARAM. …………………………………………………60

3

1. Ievads

Enerģētika ir Eiropas dzīvības avots. Tādēļ Eiropas Savienībai (ES) ir jārisina mūsdienu aktuālās

enerģētikas problēmas, t. i., klimata pārmaiņas, aizvien pieaugošā atkarība no importa, enerģijas

resursu noslogojums un visiem patērētājiem pieejama un droša enerģija. ES īsteno ambiciozu

enerģētikas politiku, kas ietver visus enerģijas avotus, sākot no fosilā kurināmā (nafta, gāze un

akmeņogles), beidzot ar atomenerģiju un atjaunojamiem resursiem (saules, vēja, biomasas,

ģeotermālā, hidroelektriskā un plūdmaiņu enerģija), lai panāktu jaunu apvērsumu rūpniecībā.

Tās rezultāts būtu tautsaimniecība ar zemu enerģijas patēriņu, un tas uzlabotu arī patērētās

enerģijas drošību, konkurētspēju un ilgtspēju.

Atjaunojamie enerģijas avoti — ‎vējš, saule (termālā un fotoelementu enerģija), hidroelektriskā

enerģija, plūdmaiņu enerģija, ģeotermālā enerģija un biomasa — ‎ir būtiska alternatīva fosilajam

kurināmajam. Šo enerģijas avotu izmantošana palīdz samazināt siltumnīcas efektu izraisošu gāzu

emisiju, ko rada enerģijas ražošana un patēriņš, un ļauj mazināt arī Eiropas Savienības (ES)

atkarību no fosilā kurināmā (it īpaši naftas un gāzes) importa.

Lai panāktu ambiciozo mērķi — ‎20 % enerģijas iegūt no atjaunojamiem avotiem — ‎ES plāno

galveno uzmanību pievērst elektrības, apkures un dzesēšanas nozarēm un biodegvielai.

Transporta nozarē, kas ir gandrīz pilnībā atkarīga no naftas, Komisija cer līdz 2020. gadam

panākt 10 % lielu biodegvielas īpatsvaru kopējā degvielas patēriņā. (izkopējums no Eiropa

2020)

Šajā darbā apskatīti un analizēti spēkā esošie ES un LR normatīvie akti, kas tieši vai netieši ietekmē (atbalsta vai ierobežo) AER izmantošanas attīstību. Netiek apskatīti normatīvi, kuri jau atcelti vai izbeidzies to darbības termiņš. Daļā LR normatīvu (turpmāk tekstā – dokumenti) ir noteikti abstrakti vai vairāk vai mazāk konkrēti mērķi un to sasniegšanas mehānismi plašākai AER izmantošanai (piemēram NAP, LIAS 2030, Enerģētikas likums, Enerģijas attīstības pamatnostādnes, AER izmantošanas pamatnostādnes). Nevienā no tiem nav konkretizētas prioritātes. Daļā dokumentu ir konkrēti ierobežojumi vai aizliegumi AER izmantošanai (piemēram Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējais aizsardzības un izmantošanas likums, rinda MK noteikumu). Lai konkrēti varētu risināt enerģētikas, tai skaitā AER izmantošanas jautājumus, ir jānosaka prioritātes. Ietekmes uz vidi novērtējums ir pārāk vienpusīgs, lai izlemtu kāda enerģētiska objekta būves ieceres likteni. Šī AER eksperta veiktā ES un LR aktu analīze projekta „Līdzdalība – labākas valsts politikas veidotājs” ir veidota ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā Fonda finansiālu atbalstu. Par minētās analīzes saturu atbild sadarbības partneris – biedrība „Saules Siltums”.

4

2. ES un Latvijas normatīvie akti AER jomā

Atjaunojamie enerģijas avoti — ‎vējš, saule (termālā un fotoelementu enerģija), hidroelektriskā enerģija, plūdmaiņu enerģija, ģeotermālā enerģija un biomasa — ‎ir būtiska alternatīva fosilajam kurināmajam. Šo enerģijas avotu izmantošana palīdz samazināt siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju, ko rada enerģijas ražošana un patēriņš, un ļauj mazināt arī Eiropas Savienības (ES) atkarību no fosilā kurināmā (it īpaši naftas un gāzes) importa.Lai panāktu ambiciozo mērķi — ‎20 % enerģijas iegūt no atjaunojamiem avotiem , ‎ES plāno galveno uzmanību pievērst elektrības, apkures un dzesēšanas nozarēm un biodegvielai. Transporta nozarē, kas ir gandrīz pilnībā atkarīga no naftas, Komisija cer līdz 2020. gadam panākt 10 % lielu biodegvielas īpatsvaru kopējā degvielas patēriņā. Eiropas Savienībā un Latvijā ir izdota virkne dokumentu attiecībā uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģētikā. Tajos ir daudz grozījumu, neprecizitāšu, arī pretrunu. Atbilstoši reālajai situācijai diezgan operatīvi ir kardināli izmainīts ES galvenā plānošanas dokumenta „Lisabonas stratēģijas” burts un gars. Latvijas dokumentos izmaiņas atbilstoši situācijai mainās daudz lēnāk. Zināms juceklis ir arī LR dokumentu nosaukumos un hierarhijā. Vienas nozīmes / virziena dokumenti ar līdzīgu saturu tiek dažādi klasificēti: stratēģijas, pamatnostādnes, programmas, plāni, rīcības plāni. Pēc nozīmes NAP 2007. – 2013. šodien ir valsts galvenais vidējā termiņa plānošanas dokuments, tanī pašā laikā LIAS 2030 ar citām prioritātēm un mērķiem Saeima 2011.g. ir apstiprinājusi kā galveno valsts ilgtermiņa plānošanas dokumentu.

Saturs ne vienmēr atbilst nosaukumam, piemēram dokumentos LIAS 2030, Enerģijas stratēģija 2030 trūkst tieši konkrētu stratēģisko mērķu.

Šinī darbā normatīvi sagrupēti pēc to statusa un hronoloģijas.

5

2.1. ES Regulas, Direktīvas, Stratēģijas, Paziņojumi un citi.

Pamata dokuments ir Lisabonas stratēģija, kas vērsta uz konkurētspējīgas saimniecības attīstību visās nozarēs, tai skaitā arī enerģētikā. Tai nav juridiska pamata, tie ir Eiropas Padomes (EP) aicinājumi. Definētais mērķis - līdz 2010.g. padarīt Eiropas Savienību par „viskonkurētspējīgāko, visdinamiskāko, uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē”. Tai ir trīs pīlāri: ekonomiskais (dinamiska zināšanu ekonomika), sociālais (investīcijas cilvēkresursos) un apkārtējās vides (ekonomiskā izaugsme nav saistāma tikai ar dabas resursu izmantošanu). Mainoties situācijai pasaulē, arī ES ir bijusi spiesta koriģēt, pat mainīt savas nostādnes: Uzlabotais variants izstrādāts 2004.gadā, bet jaunais, EIROPA 2020 izstrādāts 2010.g. ar mērķi: pārvarēt krīzi un sagatavot ES ekonomiku nākamajai desmitgadei. Lisabonas stratēģiju realizēt dzīvē vienkāršāk varētu valsts regulētā saimniecībā. Privātā kapitāla dominējošos apstākļos ir grūtības to realizēt. To pierāda pēdējo 10 gadu darbības rezultāti. Lisabonas stratēģijas ieviešanai dzīvē ES ir izdoti loti daudz normatīvo aktu, kuriem ir dažādi juridiskie līmeņi. Katrā nozarē ir Zaļās grāmatas, ir arī Zaļā grāmata SEC(2008)2869 „Ceļā uz drošu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu enerģētikas tīklu”.

Nr. p.k.

Numurs / šifrs Nosaukums Ietekmes sfēra Piezīmes

1 Lisabonas stratēģija Visas2 EIROPA 2020 Visas Lisabonas

stratēģijas variants no 2010.g.

3 SEC(2008)2869 „Zaļā grāmata”, Ceļā uz drošu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu Eiropas enerģētikas tīklu

Visas Atmaina SEC(2006)317

4 COM(2004)366 Paziņojums Par AER izmantošanu Eiropas Savienībā.

AER

5 2004/8/EC Direktīva Par koģenerācijas veicināšanu.

Fosīlie un AER

6 2009/28/EK Direktīva Par AER izmantošanas veicināšanu

AER Atmaina 2001/77/EK

7 2010/31/ES Direktīva Par ēku energoefektivitāti

Energoefektivitāte

8 994/2010/ES Regula Par gāzes piegādes drošumu

Gāze

9 Komisijas (EK?) dienesta darba dokuments – Atjaunojamo enerģijas avotu ceļvedis, ietekmes novērtējuma kopsavilkums par COM(2006)848 galīgo redakciju, SEC(2006)1719, SEC(2007)12

AER

6

2.2. LR Plānošanas dokumenti.Nr. p.k.

Nosaukums Apstiprinājums Ietekmes sfēra Piezīmes

1.

NAP 2007.-3013. Visas

2.

Enerģijas attīstības pamatnostādnes 2007. – 2016.g.

MKN 57101.08.2006.

Visas

3.

Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes

MKN 83531.10.2006.

AER

4.

Latvijas nacionālā Lisabonas programma

Visas

5.

Valdības rīcības plāns MKR 67 23.02.2011.

6.

LR Otrais energoefektivitātes rīcības plāns

MKR 460 16.09.2011.

Visas

7.

LIAS 2030 Praktiski tikai AER

8.

Enerģētikas stratēģija 2030 Izstrādē Visas

9.

NAP2020 Izstrādē Visas Praktiski tikai AER

Plānošanas dokumenti ir gan valsts nozīmes (NAP, LIAS 2030, valsts Rīcības plāni), gan nozaru (Enerģētikas attīstības pamatnostādnes, Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes, Enerģijas stratēģija 2030). Virkne dokumentu izstrādāti t.s. „treknajos gados” ar tā laika domāšanu un nostādnēm, līdz šim brīdim nav koriģēti, aktualizēti un ir bremzējošs faktors jaunu dokumentu izstrādē. Atsevišķu dokumentu analīze sadaļā 3.

7

2.3. LR Likumi1.

Enerģētikas likums Visas

2.

Elektroenerģijas tirgus likums

3.

Enerģijas galapatēriņa efektivitātes likums

4.

Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas likums

AER

5.

Ēku energoefektivitātes likums

6.

Likums „Par Enerģētikas hartas protokolu par energoefektivitāti un ar to saistītajiem vides aizsardzības aspektiem”.

7.

Biodegvielas likums AER, biomasa

8.

Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums

AER, vēja enerģija

9.

Atjaunojamās enerģijas likums Izstrādē AER

Pamatā ir „Enerģētikas likums”. Tā kā tajā nepietiekoši / nepilnīgi reglamentēti atsevišķi specifiski, ar enerģētiku saistīti jautājumi, ir radusies nepieciešamība izdot atsevišķus likumus, kas precizē vai papildina pamatlikuma normas. Protams, izstrādājot jaunos likumus, nākas izdarīt grozījumus arī pamatlikumā un citos pakārtotos likumos. Tā, piemēram, „Enerģētikas likums” kopš izsludināšanas 1998.g. ir piedzīvojis 13 grozījumus. „Atjaunojamās enerģijas likuma” projekts ir izstrādē kopš 2010.g. un ir „iestrēdzis” gan savstarpēju likumdošanas, gan ekonomisku pretrunu dēļ. AER izmantošanai ierobežojoša loma ir virknei likumu citās, sevišķi ar vides aizsardzību saistītās jomās. Kā tādi minami „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas likums” (aizliegums dažādu AER izmantojošu enerģētikas objektu būvei), „Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums”.

8

2.4. LR MK noteikumi.Nr. Datums Nosaukums Ietekmes sfēra Piezīmes

1.

27 15.01.2002. Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus

AER, hidroenerģija

2.

155 21.02.2006. Grozījumi MK not. Nr. 27 AER, hidroenerģija

3.

455 06.06.2006. Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz NATURA 2000

AER

4.

165 2009. AER izmantojošu koģenerācijas attīstība

AER, biomasa

5.

262 16.03.2006 Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot AER un cenu noteikšanas kārtību

AER Atmaina MKN 486, 198, 503

6.

17 05.01.2010. Par aizsargājamām jūras teritorijām

AER, vēja enerģija

7.

264. 16.03.2010 ĪADT vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

AER, vēja un hidroenerģija

Atmaina MKN 415

8.

923 30.09.2010. Par enerģijas uzskaiti un monitoringu

Visi

9.

312 12.04.2011. Enerģijas lietotāju apgādes kārtība Visi

10.

535 05.07.2011. Par biodegvielu AER, biodegviela

11.

555 12.07.2011. Par energoefektivitātes paaugstināšanu

Visi

12.

900 22.11.2011. Par enerģijas izcelsmes apliecinājumu

13.

914 29.11.2011. Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumu

Visi

9

MK noteikumi, kas nosaka atsevišķu plānošanas dokumentu un likumu realizācijas mehānismus, ir „visraibākie”. Arī tie tiek izstrādāti, grozīti un mainīti atbilstoši daudzajiem likumu un citu dokumentu grozījumiem.

10

3. Normatīvu AER jomā analīze. Šajā sadaļā analizēta ES un Latvijas normatīvo aktu tieša un netieša ietekme uz AER izmantošanas iespējām. Šajos dokumentos vairāk vai mazāk konkrēti noteikti mērķi un to sasniegšanas mehānismi enerģētikas, tai skaitā AER attīstībai. ES un LR plānošanas dokumentos (Eiropa 2020, NAP, LIAS 2030) tie noteikti mazāk konkrēti, Direktīvās, dažādās Pamatnostādnēs, likumos un Ministru kabineta (MK) noteikumos - konkrētāk. Toties nevienā nav noteiktas prioritātes ne pa enerģijas izmantošanas veidiem, ne saskarsmē ar citām tautsaimniecības nozarēm vai vides politiku. Kā lielākais mīnuss atzīmējams vienotas enerģētikas politikas trūkums kā ES, tā arī Latvijā. Daļā normatīvo aktu ir konkrēti ierobežojumi vai pat aizliegumi AER izmantošanai (Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas likums, Aizsargājamo jūras teritoriju likums, virkne MK noteikumu). Lai konkrēti varētu risināt enerģētikas, tai skaitā AER izmantošanas jautājumus, ir jānosaka vērtēšanas kritēriji un to prioritātes. Patreizējā ietekmes uz vidi novērtēšanas sistēma ir vienpusīga, nav novērtējuma ekonomiskā vidē. Dažkārt cilvēks tiek nolikts it kā ārpus vides. Ir jāapzinās, ka enerģētika ir valsts stratēģiskā tautsaimniecības nozare un tai ir jābūt noteiktam un skaidram valsts regulējumam. Analīzei izmantoto dokumentu atsevišķo raksturojošo sadaļu kopijas tekstā ietonētas. Tekstā pasvītrojumi mani. Pie atsevišķiem dokumentiem un to daļām mani komentāri.

11

3.1. ES Regulas, Direktīvas, Stratēģijas, Paziņojumi un citi.

Nr. p.k.

Numurs / šifrs Nosaukums Ietekmes sfēra Piezīmes

1.

Lisabonas stratēģija Visas

2.

EIROPA 2020 Visas Lisabonas stratēģijas versija no 2010.g.

3.

COM(2004)366 Paziņojums Par AER izmantošanu Eiropas Savienībā.

AER

4.

2004/8/EC Direktīva Par koģenerācijas veicināšanu.

Fosīlie un AER

5.

SEC(2008)2869 Zaļā grāmata par Eiropas stratēģiju enerģijai

Visi

6.

2009/28/EK Direktīva Par AER izmantošanas veicināšanu

AER Atmaina 2001/77/EK2003/30/EK

7.

2010/31/ES Direktīva Par ēku energoefektivitāti

Energoefektivitāte

8.

994/2010/ES Regula Par gāzes piegādes drošumu

Gāze

9.

12

No kopēja ES normatīvu klāsta, kas lielākā vai mazākā mērā attiecas uz AER detalizētai analīzei izvēlēti normatīvi:- „Eiropa 2020”, atsauce tekstā [1];- Direktīva 2009/28/EK „Par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu” – [2]

Kā jau iepriekš minēts, galvenais pamatdokuments visu nozaru attīstībai bija Lisabonas stratēģija dažādos uzlabojumos un variantos, pēc pēdējās aktualizācijas nosaukta par EIROPA 2020 Lisabonas stratēģijas ieviešanai dzīvē ES ir izdoti loti daudz normatīvo aktu, kuriem ir dažādi juridiskie līmeņi. Katrā nozarē ir Zaļās grāmatas – stratēģijas attiecīgai tautsaimniecības nozarei.. Enerģētikā ES šāds ietvardokuments ir „Zaļā grāmata SEC(2008)2869. Ceļā uz drošu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu Eiropas enerģētikas tīklu”. Apzinoties enerģētikas lomu ES tautsaimniecībā (sk. Ievadā) un AER izmantošanas lomu CO2, izmešu samazināšanā, enerģētiskās neatkarības no fosilajiem resursiem stiprināšanā un klimata pārmaiņu amortizēšanā, ES ir izdevusi speciālas direktīvas. Šobrīd tā ir Direktīva 2009/28/EK, kas atmaina analogas iepriekšējās. Ir acīmredzams, ka, lai realizētu „EIROPA 2020” uzstādījumus, arī šī Direktīva būs jāmaina vai jākoriģē (jāaktualizē!).

13

„Eiropa 2020” [1].

2010.g. marta sākumā tika prezentēta ES jaunā stratēģijā Eiropa 2020, kuras mērķis ir krīzes pārvarēšana un ES ekonomikas izaugsmes sekmēšana tuvākajā desmitgadē. Stratēģija Eiropa 2020 nomaina Lisabonas stratēģiju, kuru EK apstiprināja 2000.gadā un kuras mērķis bija līdz 2010.gadam padarīt ES par konkurētspējīgāko, dinamiskāko, uz zināšanām balstīto reģionu pasaulē.

Šis Lisabonas stratēģijas mērķis diemžēl netika sasniegts, turklāt finanšu un ekonomiskā krīze būtiski iedragājusi Eiropas pozīcijas globālajā tirgū. Krīze tikai apstiprinājusi bažas par to, ka ES ir daudz Ahileja papēžu un steidzami jārīkojas, lai novērstu šo ES ievainojamību. Top jauna stratēģija un atkal tiek izvirzīti ambiciozi mērķi, bet kā būs ar realizāciju un vai EK rīcībā būs pietiekami daudz sviru, lai mobilizētu dalībvalstis kopējo mērķu sasniegšanai?

Stratēģijā Eiropa 2020 uzsvars tiek likts uz nodarbinātību, izglītību un „zaļāku” ekonomiku. Tas gan nav nekas jauns, jo arī Lisabonas stratēģijā bija par inovācijām, investīcijām izglītībā un apmācībā, nodarbinātības veicināšanu. Jaunajā stratēģijā tiek ierosināts noteikt piecus skaitliskos mērķus, piemēram, paaugstināt 20-64 gadus veco iedzīvotāju nodarbinātību līdz vismaz 75% (patlaban 69%), pētniecībai un attīstībai atvēlēt 3% no iekšzemes kopprodukta, samazināt nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaitu par 20 miljoniem jeb 25%. Tāpat šajā stratēģijā iekļauts ES mērķis klimata pārmaiņu jomā, t.s. 20/20/20, kas paredz samazināt energoresursu patēriņu, savukārt piektais mērķis saistīts ar izglītību - skolu nepabeigušo jauniešu īpatsvaram būtu jābūt mazākam nekā 10% (pašlaik 15%) un 40% jaunākās paaudzes cilvēku būtu jāiegūst augstāko izglītību (pašlaik 31%). Attiecībā uz izglītību jāsaka, ka šis mērķis ir tīri kvantitatīvs un rada risku, ka šī mērķa sasniegšanai var tikt upurēta kvalitāte. Latvijā ir liels studējošo skaits, tomēr tajā pašā laikā izglītības līmenis nebūt nav augsts – kāda tad jēga no kvantitātes? Savukārt nodarbinātības palielināšana un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju riska samazināšana iespējama tikai, ja ES valstu ekonomikas spēj uzrādīt pietiekami strauju izaugsmi, bet šādu izaugsmi var gaidīt, ja dalībvalstis spēs veikt kardinālas, uz nākotni vērstas, publiskā sektora reformas, kas nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Sākotnēji gan jārēķinās, ka budžeta deficīta samazināšanas pasākumi vārgas ekonomiskās izaugsmes apstākļos tikai palielinās nabadzīgo iedzīvotāju skaitu un bremzēs jaunu darba vietu radīšanu. Ņemot vērā daudzu ES valstu problēmas ar budžeta deficītu un ārējo parādu, izbrīna, ka šajā stratēģijā tik maz uzmanība pievērsti šiem jautājumiem. Lai arī EK plāno sekot līdzi sasniegtajam un izteiks brīdinājumus, ja panākumi nebūs pietiekami, tomēr EK rīcībā nav pietiekami daudz „pātagu” jeb likumīgu ieroču attiecībā uz daudzām svarīgām sfērām (piemēram, pensiju sistēmu, izglītības sistēmu).

Daudzas ilgtermiņa stratēģijas ļoti skaisti izskatās uz papīra, bet prakse rāda, ka ar to īstenošanu rodas problēmas un mērķi netiek sasniegti. Ir liels risks, ka Eiropa 2020 var piemeklēt līdzīgs liktenis - desmit ilgtspējīgas izaugsmes gadu vietā, kuru laikā ekonomikas izaugsmes tempi pārsniegtu pirmskrīzes pieauguma līmeni, būtiski uzlabotos situācija nodarbinātībā un ES valstu konkurētspēja, būs atkal zaudētā desmitgade, kurus laikā ES ekonomikas attīstības jomā atpaliks no citu reģionu (ASV, Āzijas) izaugsmes.

2. GUDRA, ILGTSPĒJĪGA UN INTEGRĒJOŠA IZAUGSME

Kādu mēs gribam redzēt Eiropu 2020. gadā?Stratēģijas Eiropa 2020 pamatā ir jābūt trim prioritātēm1.– gudra izaugsme – uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas attīstība;– ilgtspējīga izaugsme - resursu ziņā efektīvākas, videi nekaitīgākas un konkurētspējīgākasekonomikas veicināšana;– sociāli integrējoša izaugsme – tādas ekonomikas veicināšana, kurā ir augsts nodarbinātībaslīmenis un kas nodrošina ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.

14

– Samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas vismaz par 20 % salīdzinājumā ar1990. gada līmeni vai par 30%, ja tam ir atbilstoši nosacījumi2; atjaunojamo enerģijasavotu izmantošanu galīgajā enerģijas patēriņā palielināt līdz 20 %; un par 20 % palielinātenergoefektivitāti. – Tīra un efektīva enerģija. Sasniedzot mērķus enerģētikas jomā, naftas un gāzes imports līdz2020. gadam samazinātos par 60 miljoniem euro (!?, iespējams, ka tulkojuma kļūda). Tas nav tikai finansiāls ietaupījums, bet gan būtisks energoapgādes drošības nosacījums. Turpmāks progress Eiropas enerģijas tirgus integrācijā var nodrošināt papildu 0,6 % līdz 0,8 % no IKP. Tikai izpildot ES mērķi izmantot 20 % enerģijas no atjaunojamiem enerģijas avotiem, ES ir iespējams radīt vairāk nekā 600 000 darbavietu. Apvienojumā ar 20 % energoefektivitātes mērķi būtu iespējams radīt krietni vairāk nekā 1 miljonu jaunu darbavietu. Tā arī nosaka enerģētikā attīstīt jebkuru enerģijas ieguves veidu un arī pamatformulu 20/20/20, tas ir: līdz 2020.gadam panākt CO2 izmešu samazinājumu, par 20%, palielināt AER izmantošanas īpatsvaru enerģijas ieguvē līdz 20% un panākt energoefektivitātes uzlabošanos par 20%. Jāatzīmē, ka 2007.g. ir pieņemta „Latvijas nacionālā Lisabonas programma. Ietvardokuments 2007. – 2013.g.”, kas, šķiet, nepelnīti piemirsta.

15

Direktīva 2009/28/EK [2] Konkrēti uz AER izmantošanas veicināšanu vērsta ir Direktīva 2009/28/EK (izdota 23.04.2009. uz 140 lpp.), kura secīgi atceļ iepriekšējās analogās Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK. Te pieminamas norādes, kuras ir aktuālas arī Latvijai:- (6) Atbalstīt decentralizētas AER tehnoloģijas demonstrācijas fāzē … - (10) Eiropas Parlaments 2007. gada 25. septembra rezolūcijā par Eiropas Atjaunojamās enerģijas ceļu karti(5) OV C 219 E, 28.8.2008., 82. lpp. aicināja Komisiju līdz 2007. gada beigām iesniegt priekšlikumu tiesiskajam regulējumam atjaunojamo energoresursu jomā, atsaucoties uz to, cik nozīmīgi ir Kopienas un dalībvalstu mērogā noteikt mērķus atjaunojamo energoresursu īpatsvara sasniegšanā.- (10) Katrai dalībvalstij līdz 2007.g. beigām iesniegt priekšlikumus tiesiskajam regulējumam AER jomā. Te jāatzīst, ka Latvija vēl 2012.gadā nav izdevusi „AE izmantošanas likumu (projekta 1. redakcija sagatavota jau 2010,g,), nav sakārtota tiesiskā bāze vēja enerģijas izmantošanai teritoriālajā jūrā un kontinentālajā šelfā. - (13) Ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas nostāju, ir lietderīgi noteikt obligātos valstu mērķus, kas atbilst 20 % atjaunojamo energoresursu īpatsvaram un 10 % atjaunojamo energoresursu īpatsvaram transporta nozarē enerģijas patēriņam Kopienā 2020. gadā.

- (14) Obligātie valstu mērķi galvenokārt ir paredzēti tādēļ, lai radītu skaidrību investoriem un veicinātu tādu tehnoloģiju nepārtrauktu izstrādi, saskaņā ar kurām enerģiju iegūst no visiem atjaunojamo energoresursu veidiem. Nav lietderīgi atlikt lēmumu par mērķa obligāto raksturu, gaidot nākamos notikumus.

- (60) Prioritāras un garantētas tiesības piekļūt elektroenerģijai, ko iegūst no atjaunojamajiem energoresursiem, ir svarīgas, lai atjaunojamos energoresursus iekļautu iekšējā elektroenerģijas tirgū saskaņā ar 11. panta 2. punktu un turpinātu attīstīt Direktīvas 2003/54/EK 11. panta 3. punktu. Prasības, kas ir saistītas ar elektrotīklu uzticamības un drošuma profilaksi un enerģijas izplatīšanu, var būt dažādas atkarībā no attiecīgās dalībvalsts elektrotīkla un tā drošas darbības īpatnībām. Prioritāra piekļuve tīklam nodrošina, ka elektroenerģijas ražotāji, kas izmanto atjaunojamos energoresursus, var vienmēr, kad vien energoresurss kļūst pieejams, pārdot un izplatīt no atjaunojamajiem energoresursiem saražotu elektroenerģiju saskaņā ar pieslēgšanās noteikumiem. Ja elektroenerģija, ko iegūst no atjaunojamajiem energoresursiem, ir iekļauta tūlītējas piegādes tirgū, garantēta piekļuve nodrošina to, ka visa elektroenerģija, kuru pārdod un veicina, gūst piekļuvi tīklam, ļaujot izmantot maksimālo elektroenerģijas apjomu no atjaunojamajiem energoresursiem, ko ražo tīklam pieslēgtas iekārtas. Tomēr tas nenozīmē, ka dalībvalstu pienākums ir veicināt vai noteikt iepirkuma saistības attiecībā uz enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem. Šinī jautājumā Latvijai ir atšķirīga nostāja. Citās sistēmās nemainīgu cenu nosaka elektroenerģijai, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem, un to parasti nosaka kopā ar iegādes saistībām sistēmas operatoram. Tādā gadījumā prioritāra piekļuve jau ir nodrošināta

16

Direktīva nosaka:- 4. pants „Valstu rīcības plāni AER jomā” 1. Katra dalībvalsts pieņem valsts rīcības plānu atjaunojamo energoresursu jomā. Valstu rīcības plānos atjaunojamo energoresursu jomā izklāsta dalībvalstu mērķus no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaram, ko patērē transporta, elektroenerģijas, apsildes un dzesēšanas jomā 2020. gadā, ņemot vērā citu ar energoefektivitāti saistīto politikas pasākumu ietekmi uz galīgo enerģijas patēriņu, kā arī atbilstīgus pasākumus, kuri jāveic, lai sasniegtu minētos vispārējos valsts mērķus, tostarp vietējo, reģionālo un valsts iestāžu sadarbību, paredzēto statistikas datu pārdali vai kopīgos projektus, valstu politikas nostādnes, kurās jāparedz attīstīt pieejamos biomasas resursus un mobilizēt jaunus biomasas resursus dažādai lietošanai, kā arī pasākumus, kuri jāveic, lai izpildītu 13. līdz 19. pantā noteiktās prasības. Komisija līdz 2009. gada 30. jūnijam pieņem paraugu valsts rīcības plānam atjaunojamo energoresursu jomā. Šajā paraugā ir iekļautas VI pielikumā izklāstītās obligātās prasības. Dalībvalstis iesniedz savu valsts rīcības plānu atjaunojamo energoresursu jomā saskaņā ar šo paraugu. „Katra dalībvalsts pieņem valsts rīcības plānu AER jomā” (Plāna paraugs VI pielikumā, ar obligāto prasību uzskaiti).- 5. pants 3. Ar vēja un hidroenerģiju ražoto elektroenerģiju ņem vērā saskaņā ar II pielikumā noteikto normalizācijas normu.

Secinājumi:- Tā tad uzsvars tiek likts uz dalībvalstu aktivitāti šajā jomā. - ES dokumenti atbalsta visu veidu enerģijas ieguvi un izmantošanu, ievērojot tehniskos, ekonomiskos un vides aspektus.- ES nepieprasa ar finansiāliem atbalstiem izcelt kādu atsevišķu enerģijas ieguves veidu, arī no AER.- Prakse pierāda, ka katras dalībvalsts enerģētikas stratēģijas praktiska risināšana savās interesēs ne vienmēr dod optimālāko rezultātu kopumā.- Savukārt dalībvalstīm ir dota iespēja, gudri rīkojoties, optimizēt savu enerģētisko struktūru.

17

3.2. LR normatīvie akti

3.2.1. Plānošanas dokumenti (apstiprināšanas hronoloģiskā kārtībā).Nr. p.k.

Nosaukums Apstiprinājums Ietekmes sfēra Piezīmes

1.

NAP MKN 56404.07.2006.

Visas

2.

Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007. – 2016.g.

MKN 57101.08.2006.

Visas

3.

Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes 2006. – 2013.g.

MKN 83531.10.2006.

AER

4.

Latvijas nacionālā Lisabonas programma

Visas

5.

Valdības rīcības plāns MKR 67 23.02.2011.

Visas

6.

Valdības rīcības plāns 16.02.2012. Visas

7.

LR Otrais energoefektivitātes rīcības plāns

MKR 460 16.09.2011.

Visas

8.

LIAS 2030 Praktiski tikai AER

9.

Enerģētikas stratēģija 2030 Izstrādē Visas

10.

NAP 2020 Izstrādē Praktiski tikai AER

Analīzei izvēlēti galvenie valsts plānošanas dokumenti:

Nacionālais attīstības plāns (NAP) 2007 – 2013. - [3];

Latvijas ilgtspējīgās attīstības stratēģija (LIAS) 2030 – [4];

Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007 – 2016 – [5];

Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes 2006 – 2013 -[6];

Enerģētikas stratēģija 2030 (projekts) - [7]

18

Nacionālais attīstības plāns (NAP) 2007. – 2013. – [3]

MĒRĶIS UN UZDEVUMI

Nacionālais attīstības plāns (NAP) ir izstrādāts saskaņā ar LR Reģionālās attīstības likumu un ir vidēja termiņa plānošanas dokuments laika posmam no 2007. līdz 2013.gadam. Plāna mērķis ir sekmēt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību un nodrošināt Latvijas konkurētspējas paaugstināšanu citu valstu vidū. Tas ir mūsu ieguldījums ES dalībvalstu kopējā stratēģijā un Lisabonas programmas īstenošanā.

2.5. DABAS UN ENERĢĒTISKO RESURSU ILGTSPĒJĪGA UN EFEKTĪVA IZMANTOŠANA

Zemes, kā viena no galvenajiem dabas resursiem, izmantošana kļuvusi ekstensīva, samazinājušies ražošanas apjomi, palielinājusies lauksaimniecības zemju dabiskā transformācija - aizaugšana, pārpurvošanās. Vienlaikus lauksaimniecībā izmantojamā zeme un mežs ir pamats vairākām Latvijai tradicionālām nozarēm (mežsaimniecība, kokapstrāde, zemkopība u.c.) un nodrošina lielu darba vietu skaitu laukos. Šajās nozarēs darbojas pārsvarā nelieli uzņēmumi, kas dabas un enerģētikas resursus izmanto mazproduktīvi. Jāveicina inovatīva un augstākas pievienotās vērtības produktu ražošana arī šādos uzņēmumos, apgūstot jaunas tirgus nišas, kāpinot produktivitāti un palielinot strādājošo ienākumus.

Koksne ir ne tikai galvenā Latvijas eksportprece, bet arī nozīmīgs enerģijas ražošanas resurss līdzās citiem Latvijā pieejamiem alternatīviem enerģijas avotiem (biomasa, ģeotermālā enerģija, vēja un saules enerģija u.c.). Pastāv iespējas izmantot minerālūdeņus un naftas resursus, izstrādāt jaunus produktus, izmantojot kūdru un sapropeli, veicināt būvmateriālu ražošanu.

Latvijas teritorija ir bagāta ar ūdens resursiem, gan ar pazemes ūdeņiem, gan virszemes. Pazemes ūdeņu krājumi Latvijā nodrošina kvalitatīvu dzeramo ūdeni, savukārt virszemes ūdens resursu efektīva izmantošana var nodrošināt zivsaimniecības attīstību un cilvēku labklājības palielināšanos ne tikai piekrastes, bet arī iekšzemes rajonos. Latvijas dabas un kultūrvēsturiskais mantojums dod iespēju straujāk attīstīt tūrismu un radīt jaunas darba vietas laukos, jo tūrisma resursi ir pieejami visā valsts teritorijā.

Sabiedrības izprotoša attieksme var veicināt dabas resursu racionālu un ilgtspējīgu izmantošanu un atjaunošanu, kā arī samazināt slodzi uz dabu.

Risināmie uzdevumi:

(1) attīstīt augstākas pievienotās vērtības radīšanu, īpaši mežsaimniecības un lauksaimniecības nozarēs, efektīvi un ilgtspējīgi izmantojot pieejamos dabas resursus;

(2) stimulēt ar dabas un energoresursu intensīvu izmantošanu nesaistītu inovatīvu uzņēmējdarbības veidu attīstību un samazināt vidē novadīto piesārņojumu, veicinot labāko tehnisko risinājumu un jaunāko tehnoloģiju ieviešanu ražošanā;

(3) veicināt atjaunojamo dabas resursu un alternatīvās enerģijas avotu izmantošanu siltumapgādē un enerģijas ražošanā, tajā skaitā veicināt biomasas izmantošanu koģenerācijā; (izcēlums mans – H.J.)

(4) saglabāt lauksaimniecības zemes lauksaimniecības produkcijas ražošanai, kā arī palielināt lauksaimniecības nozares ieguldījumu kurināmā un transporta degvielu izejvielu ražošanā;

(5) ieviest ekodizaina principus ražošanā un patērētāju izglītošanā;

(6) nodrošināt racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu zemes dzīļu resursu izmantošanu tautsaimniecībā;

(7) veicināt resursu atkārtotu vai otrreizēju izmantošanu, kā arī atkritumu, t.sk. pārtikas pārstrādes blakus produktu, utilizāciju un pārstrādi;

19

(8) atbalstīt vides pārvaldības sistēmu un citu brīvprātīgu uz vides aizsardzību vērstu instrumentu ieviešanu uzņēmumos un iestādēs, kā arī turpināt vides aspektu integrēšanu nozaru politikās.

Šobrīd NAP ir augstākais valsts vidējā termiņa plānošanas dokuments. Tā tad, kā redzams, AER (un vispār enerģētikas) attīstībai visā NAP ir veltīts tikai viens no risināmo uzdevumu punktiem. Pēc šī plānošanas dokumenta darbības termiņa beigām (2013.g.) atbildīgās amatpersonas droši vien varēs ziņot par sekmīgu plāna izpildi, kaut arī taustāmu rezultātu būs maz (vai vispār nebūs). Šobrīd izstrādes procesā ir jaunā Nacionālā attīstības plāna versija – NAP 2020, kuras projektā enerģētikai ir veltīts nedaudz lielāks apjoms.

NAP 2020 (projekts, sākotnējā redakcija)[1] „Nacionālais attīstības plāns 2014. – 2020. gadam” (NAP2020) ir hierarhiski augstākais nacionāla līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokuments. NAP2020 ir cieši saistīts ar „Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam” (Latvija2030) un „Nacionālo reformu programmu stratēģijas „ES2020” īstenošanai” (NRP). [2] NAP2020 sākotnējās redakcijas mērķis ir konkretizēt valsts attīstības vektoru, vienoties par būtiskākajām vidēja termiņa prioritātēm, to rīcības virzieniem, mērķiem, kā arī to sasniegšanas rādītājiem. Darbs pie dokumenta aktīvi turpinās, nosakot sasniedzamo rezultātu kvantitatīvās vērtības, uzdevumu līmeņus un to īstenošanai nepieciešamā finansējuma apjomu. [3] NAP2020 sākotnējā redakcija ir tapusi, Pārresoru koordinācijas centra (PKC) ekspertiem sadarbojoties ar plašu dažādu nozaru pārstāvju loku. [4] NAP2020 risinās svarīgākos vidējā termiņa uzdevumus un nodrošinās stabilus pamatus valsts ilgtspējīgai attīstībai. Tas nekļūs par kārtējo vēlmju sarakstu, mēģinot risināt visu nozaru ietvaros esošās problēmas. [5] NAP2020 sākotnējā redakcija ir pamats turpmākajam darbam, tādēļ aicinām ikvienu aktīvi iesaistīties tā sabiedriskās apspriešanas procesā! Rīcības virziens „ energoefektivitāte un enerģijas ražošana” [152] Enerģija mūsdienās ir kļuvusi par vienu no būtiskākajiem tautas saimniecības konkurētspējas un neatkarības nodrošinātājiem. Latvija ir bagāta ar atjaunojamajiem energoresursiem, kas šobrīd netiek pietiekamā apjomā izmantoti enerģijas ražošanai valstī. Tādēļ šis rīcības virziens paredz veicināt vietējās energoavotu izmantošanu enerģijas ražošanā. Tas gan nenozīmē iespēju nekavējoties atteikties no energoresursu importa, taču veicina sabalansētu enerģijas ražošanas-importa struktūru. [153] Enerģija ir jāizmanto efektīvi. Tādēļ šis rīcības virziens paredz pasākumus energoefektivitātes celšanai, kas ir nozīmīgs konkurētspējas veicināšanas rīks. Energoefektivitātes celšana primāri ir būtiska ražojošajā sektorā – kā konkurētspējas paaugstināšanas rīks. Tajā pašā laikā ir jāsekmē arī ēku energoefektivitātes paaugstināšana, t.sk. to ēku, kas nav ražošanas aktīvi. [154] Rīcības virziena mērķi un rādītāji [155] Mērķis 1 Nodrošināt tautas saimniecībai nepieciešamo energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu, veicinot resursu tirgu pieejamību, sektoru energointensitātes samazināšanos un vietējo atjaunojamo energoresursu īpatsvaru palielināšanos kopējā patērētajā apjomā, fokusējoties uz konkurētspējīgām enerģijas cenām. [154]R īcības virziena mērķi un rādītāji [155] Mērķis 1 Nodrošināt tautas saimniecībai nepieciešamo energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu, veicinot resursu tirgu pieejamību, sektoru energointensitātes samazināšanos un vietējo atjaunojamo energoresursu īpatsvaru palielināšanos kopējā patērētajā apjomā, fokusējoties uz konkurētspējīgām enerģijas cenām.

20

[156] Mērķa sasniegšanas rādītāji

Bāzes vērtība (gads)

2014 2017 2020 2030

[157] No atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars kopējā bruto enerģijas galapatēriņā vismaz 40% 2020. gadā

34.3 (2009) 35 37 40 >50

[158] Enerģijas patēriņš iekšzemes kopprodukta radīšanai (kg naftas ekvivalenta uz 1000 EUR no IKP)

372.9 (2010) 350 320 280 <150

[159] Energoatkarība — neto energoresursu imports/bruto iekšzemes enerģijas patēriņš plus bunkurēšana (%)

41.6 (2010) EM

- - - <50

[160] Dzīvojamā sektora īpatnējais Rādītāju vērtības tiks noteiktas līdz gala redakcijai

21

LIAS 2030 -[4] Šobrīd svarīgākais no minētajiem ir LIAS 2030, kas ir valsts galvenais ilgtermiņa plānošanas dokuments, visiem pārējiem ir jāatbilst šai stratēģijai. Enerģētikai te atvēlēta atsevišķa apakšnodaļa „Atjaunojama un droša enerģija” (nevienai citai tautsaimniecības nozarei tādas nav), kas uzsver enerģētikas nozīmi Latvijas attīstībā. Diemžēl, arī šis dokuments neaptver visu Latvijas enerģētiku.Atjaunojama un droša enerģija Mērķis Nodrošināt valsts enerģētisko neatkarību, palielinot energoresursu pašnodrošinājumu un integrējoties ES enerģijas tīklos. Tendences un izaicinājumi: enerģētiskā neatkarība un enerģijas nodrošinājums (196) Mūsu ikdiena mājās, atpūtā, darbā un raţošanā nav iedomājama bez enerģijas izmantošanas. Mūsu dzīves organizācija, tautsaimniecība un labklājība ļoti lielā mērā ir atkarīga no lēmumiem enerģijas politikas jomā. Gan pasaulē, gan Latvijā enerģijas patēriņš pieaug, un, visticamāk, tas turpinās augt arī periodā līdz 2030. gadam. Tiek prognozēts, ka, neveicot nekādus pasākumus, līdz 2050. gadam enerģijas patēriņš pasaulē varētu pieaugt pat 3,5 reizes35.

(197) Visi pasaules reģioni, arī ES un Latvija, to izjutīs ne tikai kā pasaules fosilo enerģijas resursu izsīkumu un pieaugošu enerģijas cenu kāpumu, bet arī kā klimata izmaiņas un to ietekmi uz tautsaimniecību un ekosistēmām.

(198) Atbilstoši ES klimata un enerģijas tiesību aktiem Latvijai ir jāpanāk, ka 2020. gadā 40% no gala enerģijas patēriņa nodrošinās atjaunojamie energoresursi (turpmāk tekstā – AER). Sekmīgi īstenojot enerģētikas politiku, 2030. gadā pusi no kopējā enerģijas gala patēriņa valstī varētu nodrošināt AER. Turklāt, izmantojot AER, vienlaikus ar pieaugošo enerģētisko drošību un importa-eksporta bilances uzlabošanos, tiktu iegūtas papildus izaugsmes iespējas reģionālās attīstības un vietēja mēroga uzņēmējdarbības un nodarbinātības jomās.

(199) Lai gan fosilā enerģija un tās patēriņš nav ilgtspējīgas nākotnes attīstības iespēja, tuvāko 20 gadu laikā Latvijai noteikti nebūs iespējams nodrošināt mūsu vajadzības pēc enerģijas tikai ar atjaunojamajiem enerģijas resursiem. Tādēļ vienlaikus ar AER izmantošanas pieaugumu Latvijai ilgtermiņā jādrošina arī drošas un izdevīgas elektroenerģijas un fosilo energoresursu importa iespējas.

(200) Fosilo resursu importu raksturo lielas cenu svārstības, kas neveicina vienmērīgu tautsaimniecības attīstību, vairo politisko nestabilitāti un neprognozējamību daļā no šos resursus eksportējošajiem pasaules reģioniem. Īstenojot pasākumus klimata izmaiņu ietekmes samazināšanai, izsīkstot fosilo resursu krājumiem, kā arī atjaunojoties energoresursu pieprasījumam pēc globālās finanšu krīzes, neizbēgami celsies fosilās enerģijas cenas. Turklāt tādu svarīgu energoresursu kā dabasgāzi Latvijai piegādā tikai viena valsts – Krievija.

(201) Latvijas enerģētiskā atkarība jeb importēto energoresursu īpatsvars visaugstāko līmeni (68,9%) sasniedza 2004. gadā, taču 2007. gadā tas bija samazinājies līdz 61,5 procentiem36. Šāda virzība ir pozitīva, un būtu jācenšas to saglabāt, sekmējot pakāpenisku AER izmantošanas pieaugumu, kā arī plaši īstenojot energoefektivitātes pasākumus. Neskatoties uz to, ka Latvijas ekonomikas kopējā energointensitāte jeb enerģijas patēriņš uz vienu saraţotā IKP vienību pēdējos gados pakāpeniski samazinās, 2007. gadā tā joprojām bija divas reizes lielāka nekā vidēji ES37. Tādēļ nepieciešams būtiski uzlabot energoefektivitātes rādītājus gan enerģijas gala lietotāju grupā, gan arī enerģijas ražošanā un pārvadē. (202) Enerģijas raţošanā Latvijā pārsvarā izmanto fosilos resursus – naftas produktus un dabasgāzi. Enerģija, kas saražota no AER, 2007. gadā sastādīja 29,7% no Latvijas bruto iekšzemes enerģijas patēriņa38. Svarīgākie vietējie AER šobrīd ir koksne un ūdens. Latvijā ir pieejami ievērojami kūdras resursi, taču to izmantošana enerģijas ražošanā ir niecīga. Tiek izmantota vēja, biogāzes enerģija, ir iespējas izmantot arī saules enerģiju, tomēr arī šo enerģijas veidu īpatsvars enerģijas ražošanā šobrīd ir neliels. Uz Daugavas izvietoto lielo

22

hidroelektrostaciju ražotās elektroenerģijas daudzums mainīgu dabas apstākļu dēļ katru gadu nedaudz atšķiras, bet jaunu ūdens enerģijas jaudu radīšanas iespējas ir ierobežotas. Savukārt koksnes neizmantotais resurss ir ievērojams.

23

(203) Latvijas rīcībā ir pietiekami AER, lai palielinātu no tiem saražotās elektroenerģijas daudzumu. Jau pašlaik Latvija ir viena no ES līderēm elektroenerģijas ražošanā, izmantojot AER, tomēr tā nenodrošina visu valstī patēriņam nepieciešamo elektroenerģijas apjomu. Elektroenerģijas lielākie patērētāji ir būvniecība, pakalpojumu nozare, mājsaimniecības un rūpniecība. Elektroenerģijas patēriņš pēdējo septiņu gadu laikā pieaudzis par 31%39, (neatbilst patiesībai, sk. PSO ikgadējos ziņojumus) bet 2007. gadā elektroenerģijas pašnodrošinājums sastādīja 61,4%40. Trūkstošā elektroenerģija tiek nodrošināta, to importējot no kaimiņvalstīm. Atjaunojamo enerģijas resursu izmantošana un inovācija (207) Veiksmīgi izmantojot ES enerģijas tirgus priekšrocības, iespējams palielināt atjaunojamo enerģijas resursu īpatsvaru Latvijas enerģētikā un arī turpmāk saglabāt ES līdera pozīcijas atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā. Savukārt aktīvi veicinot pētniecību un jaunradi energoefektivitātes un AER jomā, iespējams uzlabot Latvijas ekonomikas konkurētspēju un ieguldījumu ekoefektīvā, uz zināšanām balstītā ekonomikā, kā arī jaunu darba vietu radīšanā. Apgūstot koksnes koģenerācijas esošo potenciālu, ir iespējams vienlaicīgi palielināt arī elektroenerģijas ražošanu no AER. Jau šobrīd ir pietiekams saules un vēja enerģijas izmantošanas potenciāls, un tas noteikti būtu jāattīsta jau nākamajā desmitgadē, ņemot vērā sagaidāmo uzstādāmās jaudas izmaksu kritumu un iespējas izkliedētai enerģijas ražošanai. Pēdējais teikums ir neskaidrs. „Jau šobrīd” teorētiskais saules un vēja enerģijas potenciāls ir praktiski bezgalīgs (attiecībā pret Latvijas enerģētiku), bet reāli un ekonomiski izmantojamais ir jānosaka. Ar ko pamatots apgalvojums „ņemot vērā sagaidāmo uzstādāmās jaudas izmaksu kritumu”, prakse to nepierāda. Iespējas ir ne tikai izkliedētai enerģijas ražošanai (mājsaimniecībās), bet tieši koncentrētai (vēja, saules elektrostacijas, sk.(221), (222)).

(208) Neizmantotajās lauksaimniecības zemju platībās būtu iespējams audzēt biodegvielas ražošanai piemērotas enerģētiskās kultūras. Tomēr jāņem vērā, ka biodegvielas attīstība jāsaista ar inovāciju un labākas prakses pārņemšanu, lai ražošanā izmantotais enerģijas apjoms nepārsniegtu iegūtās biodegvielas enerģijas apjomu.

(209) Atjaunojamo energoresursu izmantošana transporta nozarē noteikti būs saistīta ar elektrodzinēju tehnoloģiju, iespējams, arī ūdeņraža dzinēju attīstību. Latvijai aktīvi jāiesaistās starptautiskajā sadarbībā, pētniecībā un zināšanu uzkrāšanā šajā jomā.

(210) Pārejai no fosilajiem uz vietējiem atjaunojamiem energoresursiem ir nepieciešams īpašs valsts atbalsts, tomēr ilgtermiņā tas būs ne tikai finansiāli un ekonomiski izdevīgi, bet arī ļaus ieņemt spēcīgas pozīcijas AER ilgtspējīgā izmantošanā un saglabāt vadošo pozīciju klimata aizsardzības ziņā.

Energoefektivitātes pasākumi

(211) Latvijā mājsaimniecību kopējais enerģijas patēriņš pārsniedz raţotāju patēriņu, bet energointensitāte ekonomikā ir aptuveni divas reizes augstāka nekā vidēji ES. Tādēļ energoefektivitātes pasākumi tautsaimniecībā un privātajā sektorā, piemēram, siltuma, elektroenerģijas un transporta degvielas taupības pasākumi, intensīvāka sabiedriskā transporta un velotransporta izmantošana, līdztekus sabiedrības informēšanai un līdzdalībai ir valstiski nozīmīgi uzdevumi. Galvenais energoefektivitātes pasākumu veiksmes kritērijs ir samazināts siltuma un elektroenerģijas patēriņš un efektīvāka energoresursu izmantošana gan privātajā, gan valsts sektorā.

(212) Īpaši svarīgi ir veikt daudzdzīvokļu ēku, centralizēto siltumapgādes sistēmu, katlu māju un pārvades līniju renovāciju, lai samazinātu siltumenerģijas patēriņu un zudumus. Vēlams palielināt centralizētās siltumapgādes pieslēgumu skaitu, tādējādi uzlabojot centralizēto siltumapgādes sistēmu darbības efektivitāti. Atjaunojamo enerģijas resursu izmantošana un inovācija (219) Biomasas izmantošana siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai. Koksnei kā AER ir vislielākais izmantošanas pieauguma potenciāls, tāpēc nepieciešamas izmaiņas koksnes

24

izmantošanas politikā ar mērķi stimulēt enerģētiskās koksnes pilnvērtīgu izmantošanu galvenokārt vietējās enerģētikas attīstībai. Lai nodrošinātu sadarbību starp koksnes resursu īpašniekiem, ģenerējošo jaudu īpašniekiem un lielāko jaudu patērētājiem, ir jāveido kopuzņēmumi ar stabilu un pilnu enerģētikas ciklu (AER ieguve, piegāde, enerģijas ģenerēšana un piegāde gala patērētājam). To svarīgi izmantot mazas un vidējas jaudas biomasas koģenerācijas staciju attīstīšanai Latvijas lielo pilsētu centralizētajās siltumapgādes sistēmās. Apgūstot esošo koksnes koģenerācijas reģionālo potenciālu vasaras maksimālo siltuma slodžu līmenī un to izmantojot visu lielāko pilsētu centrālajos siltumtīklos, ir iespējams vienlaicīgi palielināt arī elektroenerģijas ražošanu no AER. Ziemas periodā papildus nepieciešamo siltumenerģiju saražotu koksni izmantojošās katlu mājas. Tādējādi Latvijas siltumenerģijas vajadzības centralizētajās siltumapgādes sistēmās var nodrošināt ar vietējiem resursiem 100% apmērā. (220) Salmu, niedru un kūdras izmantošana siltumapgādē. Vietējās katlu mājās iespējama arī salmu, niedru un kūdras izmantošana siltumapgādes vajadzībām. Kūdras īpatsvaru enerģijas gala patēriņā var palielināt ar nosacījumu, ka tās ieguvē tiek izmantotas metānu neizdalošas labākās pieejamās kūdras ieguves tehnoloģijas. AER sektora attīstības sekmēšanai būtiski jāpalielina reģionālās biomasas koģenerācijas (koksnes atlikumi, salmi un niedres) termoelektrocentrāļu izmantošana – tās kā augstas efektivitātes pilotprojektus var izvietot valsts mazajās un vidēji lielajās pilsētās.

(221) Vēja enerģijas potenciāla attīstīšana. Vēja elektrostacijas (VES) teorētiski var nodrošināt līdz 15% no elektroenerģijas izstrādes. Jūras vēja elektrostaciju potenciāla izmantošanu kavē likumdošanas bāzes trūkums atbilstošā zonējuma nodrošināšanai. Tā, piemēram, lai sasniegtu 1000 GWst izstrādi, būtu nepieciešams Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un kontinentālajā šelfā izkliedēti izvietot 500 MW VES jaudas, ieplānojot līdz 200 kvadrātkilometru teritorijas to izvietošanai, kā arī paredzot teritorijas sasaistes tīklu izvietošanai uz sauszemes. Priekšnosacījumi VES uzstādīšanai ir vēja jaudu optimālas izmantošanas un izdevīgākās piekļuves pārvades tīkliem nodrošinājums. VES īstenošana vismaz sākotnēji būs salīdzinoši dārga, tādēļ tā jāveic pakāpeniski, nepieciešamības gadījumā paredzot iespējas samērīgam valsts atbalstam šādām investīcijām.

(222) Saules enerģijas attīstīšana. Kaut gan pagaidām saules enerģijas ražošanas rentabilitāte nav pietiekami augsta, atsevišķi saules enerģijas pielietojuma veidi – vispirms kā siltumenerģijas un vēlāk arī kā elektroenerģijas papildavots – Latvijā sevi noteikti pierādīs jau līdz 2020. gadam. Saules enerģijas izmantošana ūdens sildīšanai privātmājās vasaras sezonā jau šobrīd ir ekonomiski pamatota. Nākotnē būtu iespējama un vēlama arī izkliedēta elektroenerģijas ražošana, ļaujot privātpersonām ražot savai mājsaimniecībai nepieciešamo elektroenerģiju, bet tās pārpalikumu nodot kopējā pārvades tīklā. Lai praktiski veicinātu šīs nozares attīstību, nepieciešams atbalstīt demonstrāciju pilotprojektus.

Nav saprotams, kamdēļ tikai izkliedēta, kamdēļ tikai privātpersonām? Pirmie pilotprojekti jau ir 10 gadus veci (Aizkraukles pilsētas katlu māja un citi). Atbalstīt tikai pilotprojektus līdz 2030.g. nav racionāli.

(223) Hidroenerģijas izmantošana. Kā nozīmīgs atjaunojamās enerģijas ražotājs arī turpmāk jāsaglabā un jāizmanto esošā Daugavas HES kaskāde. Ņemot vērā, ka mazajās HES saražotās elektroenerģijas daudzums ir neliels, turklāt vairumā gadījumu tajās nedarbojas zivju migrācijas ceļi, jāparedz šo staciju modernizēšana. Lai nodrošinātu valsts iekšējo ūdeņu zivju resursu saglabāšanu, jāievieš un jāīsteno stingras prasības attiecībā uz mazajiem HES, kas izvietoti uz lašupēm vai citām no bioloģiskās daudzveidības viedokļa nozīmīgām upēm.

Nav saprotams punkta otrais teikums. Ja jau mazajās HES saražotās elektroenerģijas daudzums ir neliels (nav tiesa, tas ir ievērojami lielāks par salmu, niedru, kūdras (220), saules (221) un biogāzes (224) izmantošanas apjomu), tad nav loģikas paredzēt šo staciju modernizēšanu, no tā ražotās elektroenerģijas apjoms nepalielināsies. Nav atsauces uz MK noteikumiem Nr.27, kas aizliedz aizsprostu būvi uz 204 Latvijas upēm. To ievērojot, Stratēģijā būtu jānosaka: atlikušais hidroenerģētiskais potenciāls Latvijā netiks izmantots.

(224) Biogāzes resursu izmantošana. Viens no potenciālajiem resursiem biogāzes ražošanai ir bioloģiskie atkritumi. Attīstot biogāzes ražošanu, to iespējams izmantot sabiedriskā transporta sektorā, lauksaimniecībā, kā arī siltumenerģijas ražošanā.

25

(225) Biodegvielas izmantošana. Jāveicina biodegvielas izmantošana sabiedriskajā transportā un lauksaimniecībā.

(226) Pētniecības iestāžu un uzņēmumu sadarbība AER jomā. Sadarbībai starp pētniecību un enerģijas tirgus dalībniekiem ir izšķiroša loma, lai sekmētu jaunāko tehnoloģiju un inovāciju pārnesi uz uzņēmumiem, kas darbojas energoefektivitātes tehnoloģiju jomā, kā arī atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanā. Nepieciešams atbalsts vietējām inovācijām AER potenciāla, it īpaši enerģētiskās koksnes un salmu, izmantošanā.

26

Energoefektivitātes pasākumi(227) Septiņi svarīgākie veicamie pasākumi, kas savstarpēji salīdzināmi pret valsts un pašvaldību investīciju vienību: (228) Daudzdzīvokļu māju renovācija un siltumenerģijas patēriņa samazināšana. Renovācijas rezultātā tiks likvidēti siltuma zudumi un samazināsies kopējais siltumenerģijas patēriņš. Īstenojot šādus projektus, ir jāņem vērā iedzīvotāju atšķirīgā maksātspēja un jārod risinājumi, kas nerada nepārvaramus šķēršļus renovācijas īstenošanai. Pieaugot būvmateriālu pieprasījumam, arī vietējiem būvmateriālu ražotājiem radīsies iespējas plašāk izmantot vietējās izejvielas un derīgos izrakteņus. Perspektīvs mehānisms ir nodokļu atlaižu konti, kas paredz nodokļu atlaides energoefektīvām mājsaimniecībām. Neefektīvs enerģijas patēriņš izmaksātu dārgāk, tādēļ iedzīvotāji tiktu informēti par šādu papildizmaksu cēloņiem un iespējām tās samazināt.

(229) Siltumenerģijas ražošanas efektivitātes paaugstināšana. Latvijas lielo pilsētu (Rīga, Daugavpils, Liepāja, Ventspils, Rēzekne) siltumapgādē plaši jāizmanto augstas efektivitātes biomasas (koksne, salmi) koģenerācijas stacijas un katlu mājas. Citu pilsētu esošajās centralizētajās siltumapgādes sistēmās jāpaaugstina siltumenerģijas ražošanas efektivitāte.

(230) Investīcijas centralizētajās siltumapgādes sistēmās. Pašlaik ir nomainīti tikai 19% centralizēto siltumtīklu. Siltumtīklu zudumu samazināšana ļaus būtiski ietaupīt līdzekļus, kuri tiek izlietoti kurināmā iegādei.

(231) Elektroenerģijas pārvades un sadales zudumu samazināšana.

(232) Elektriskā transporta energoefektivitātes uzlabošana un sasaiste ar citiem transporta veidiem. Svarīgi ir sasaistīt dzelzceļa pasažieru pārvadājumus ar pilsētu sabiedrisko transportu, jo īpaši Rīgas pilsētā.

(233) Energoefektīvs ielu apgaismojums pilsētās. Investīcijas perspektīvās un videi draudzīgās tehnoloģijās, piemēram, automātiskās apgaismojuma sistēmas un gaismu izstarojošas diodes, ilgtermiņā varētu samazināt pašvaldību izdevumus par elektroenerģiju un apgaismojuma sistēmu apkalpošanu.

(234) Racionāla enerģijas patēriņa veicināšana mājsaimniecībās. Nozīmīga loma ir iedzīvotāju izglītošanai un viņu izpratnes veicināšanai par enerģijas taupīšanas iespējām, piemēram, par neizmantotu elektroierīču atvienošanu no elektrības tīkla, energoefektīvu spuldžu izmantošanu, ekonomisku autobraukšanu, racionālu ūdens patēriņu.

(235) Valsts un pašvaldību iepirkumu konkursu kritērijos būtu jāiekļauj energoefektivitāte un produktu dzīves cikla analīzes apsvērumi.

Dabas aktīvu kapitalizēšana (248) Pasaulē pieaug pieprasījums pēc ekoloģiski sertificētiem un veselīgiem produktiem. Tīra un dabiska vide kļūst arvien būtiskāka pilnvērtīgas dzīves kvalitātes uzturēšanai. Ņemot vērā Latvijas salīdzinoši lielo dabas kapitālu ES valstu vidū, jāveido aktīva uzņēmējdarbības atbalsta politika dabas aktīvu kapitalizēšanai. Ilgtspējīga dabas kapitāla izmantošana var sekmēt Latvijas kā „zaļas‖ valsts tēla veidošanos. Tā ir iespēja veicināt eksporta un daudzu ekonomikas un jaunrades nozaru attīstību, piemēram, pakalpojumu industrijā – videi draudzīgs tūrisms, atpūta, rekreācija un ārstniecība, veselīgas ēdināšanas pakalpojumi; lauksaimniecībā – bioloģiskā lauksaimniecība un akvakultūra; ražošanā – enerģijas ražošana no AER,

Secinājumi.

1. Dokumentā praktiski nav noteikta visas enerģētikas, tai skaitā elektroenerģētikas atsevišķu sektoru attīstības stratēģija.

2. Nav vērtēts zemes siltuma resurss.

3. Energoefektivitāte praktiski ir reducēta tikai uz siltumenerģiju, nav pietiekoši vērtēta energoefektivitāte enerģijas ražošanā un transportā (piemēram visa dzelzceļa transporta pāreja uz elektrovilkmi).

27

Arī citi pašreiz spēkā esošie plānošanas dokumenti izstrādāti dažādos laikos, atbilstoši izstrādes laika tehniskiem un ekonomiskiem nosacījumiem. Dokumenti, kuri izstrādāti pirms 5 – 6 gadiem, nav aktualizēti, piemēram Enerģijas attīstības pamatnostādnes 2007. – 2016.g., Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes 2006 – 2013.g.

Enerģētikas attīstības pamatnostādnes. 2007. – 2016.g. – [5]

Apkopojot un analizējot dažādos pētījumos un dokumentos1 uzrādītās elektroenerģijas pieprasījuma prognozes un balstoties uz izstrādātiem Latvijas tautsaimniecības attīstības scenārijiem, 1.5.attēlā ir parādīta elektroenerģijas patēriņa prognoze, kas ietver šādus aspektus:

− Latvijas tautsaimniecības vienotā stratēģija prognozē IKP pieaugumu vidējā periodā (2010. gads) 8% robežās, bet ilgtermiņa (2030. gads) – 5% apmērā;− Pašreiz Latvijas rūpniecība nav izteikti energoietilpīga, tādēļ relatīvi liela un energoietilpīga uzņēmuma (piemēram, metalurģijas uzņēmums, elektrificēts dzelzceļš u.c.) biznesa uzsākšana var būtiski izmanīt pieprasījumu.−

0

4000

8000

12000

16000

20000

2000 2005 2010 2015 2020 2025

Augsta pieprasījuma scenārijs

Bāzes scenārijs

1.5.attēls. Elektroenerģijas pieprasījuma prognoze, GWh

1. Ņemot vērā prognozēšanu ietekmējošus daudzus nenoteiktības aspektus, elektroenerģijas patēriņa prognozi nav iespējams uzskatīt kā determinētu lielumu, bet gan kā „koridoru”, kurā iespējams atradīsies sagaidāmais patēriņš.

1.1.1. Elektroenerģijas bilance un ražošanas jaudas

2. No 2000.-2005. gadam elektroenerģijas piegādes bilancē importa daļa nav samazinājusies zem 30% (skat.1.6. att.). Latvijas siltumelektrostacijas var saražot daļu no importētās enerģijas, bet komerciālu apsvērumu dēļ tas tiek aizstāts ar importu. Importa apjomu var samazināt, darbinot stacijas režīmos, kuros to ražošanas izmaksas būtu augstākas. Līdz šim tirgus pozīcija vienīgam iepircējam valstī AS „Latvenergo” bija ļoti komfortabla, jo piedāvājams pārsniedza pieprasījumu. Tā rezultātā piegādātāji pārdeva praktiski savu ražošanas „pārpalikumu” par īstermiņa robežizmaksām, esošo jaudu atjaunošanai reģionā nebija

1 - NATO projekts „Par situācijas analīzi iespējām un drošumu energoapgādē Baltijas valstīs” (Draft report „Analyses of energy

supply options and security of energy supply in the Baltic States” Under the project „Sustainable Energy Options for Eastern

Europe” RER/0/019) pētījuma „Ilgtspējīga energoapgāde Austrumeiropā” ietvaros.

28

komerciālu stimulu un ekonomiska pamatojuma, bet jaunu jaudu ieviešana bija iespējama tikai projektos ar speciālu atbalstu. Importa enerģijas cena šajā laikā bija 20 EUR/MWh robežās, bet Ignalīnas AES apturēšanas laikā 2005. gada septembrī konkurējošā cena Baltijas reģionā sasniedza 35 - 40 EUR/MWh2.

Lai gan Latvijā uzstādīto jaudu un maksimālās slodzes attiecība (uzstādītā jauda vairāk kā 2184 MW pret slodzes maksimumu aptuveni 1300 MW) izskatās ļoti pozitīvi, par to spriest var tikai, izanalizējot jaudu pieprasījumu un piedāvājumu gada un vairāku gadu griezumā konsekventi pa stundām. Izņemot 4 – 6 nedēļas gadā palu laikā, pārējā laikā ir izteikts jaudas deficīts 200 – 700 MW apjomā, kas tiek kompensēts elektroenerģiju importējot.

3. Pamatnostādnes paredz:

− sekmēt ekonomiskai izaugsmei un dzīves kvalitātei nepieciešamo resursu pieejamību un nodrošināt energoapgādes drošumu, palielinot pašnodrošinājumu un veicinot piegāžu dažādošanu;− nodrošināt iedzīvotājiem enerģijas pieejamību un pietiekamību, pilnveidojot enerģijas apgādes infrastruktūru un plaši realizējot enerģijas efektivitātes pasākumus patērētāju sektorā;− palielināt atjaunojamo energoresursu efektīvu izmantošanu un enerģijas ražošanu koģenerācijas procesā; − nodrošināt vides kvalitātes saglabāšanu, pildot ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolā un Latvijas klimata pārmaiņu samazināšanas programmā 2005.-2010. gadam noteiktos mērķus par SEG emisiju samazināšanu;− atbalstīt tālāku tirgus liberalizāciju un konkurenci, kas nodrošina ekonomikas konkurētspēju, apgādes daudzveidību un ilgtspējīgu attīstību. Tirgus liberalizācijas process jāsaskaņo ar elastīgu regulēšanas principu piemērošanu un energouzņēmumu komerciālās darbības principu tālāku pilnveidošanu;− sekmēt apstākļu veidošanos tālākai ES enerģijas tirgus integrācijai;− radīt apstākļus elektroenerģijas ģenerēšanas pašnodrošinājuma pieaugumam.

1.2. Vēlamā primāro energoresursu patēriņa struktūra

4. Galvenie apgādes drošuma nodrošināšanas ceļi ir daudzveidība, kas ietver resursu veidu dažādību, daudzus piegādātājus un piegādes ceļu alternatīvas. Atjaunojamie energoresursi un izkliedētas vai decentralizētas enerģijas ražošanas sistēma var ilgtermiņā samazināt atkarību no energoresursu importa.

5. Valdībai ir ierobežotas iespējas tiešā veidā ietekmēt un noteikt vēlamo primāro resursu struktūru nākotnē. Cenu signāli un patērētāju izvēle ir galvenie faktori, kas noteiks primāro resursu struktūru. Valdība atbalstīs atjaunojamo resursu izmantošanu, lai samazinātu atkarību no importētiem resursiem, ar nodokļu palīdzību, veicinot viena vai otra primārā resursa plašāku izmantošanu., kā arī ar līdzfinansējumu atbalstot uz apgādes drošības paaugstināšanu un enerģijas resursu diversifikāciju vērstus projektus.

2.

29

14.3%

30.6%

35.3%35.7% 36.0% 36.4% 36.7% 37.0%

0

50

100

150

200

250

300

350

19

90

19

95

20

00

20

05

20

10

20

15

20

20

20

25

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%Importētāelektroenerģija

Hidro un vējaenerģija

Biomasa

Dabas gāze

Naftas produkti undegakmens eļļa

Kūdra

Ogles u.c. cietiefosilie kurināmie

Pašnodrošinājums

5.1. attēls. Vēlamā primāro energoresursu patēriņa struktūra3, PJ

6. Politikas mērķis attiecībā uz primāro energoresursu izmantošanas struktūru ir saglabāt pašnodrošinājumu 36-37% līmenī (skat. 5.1.att.). Galvenie pasākumi šī politiskā mērķa sasniegšanai ir:

− visu veidu atjaunojamo resursu (RES-E4 un RES-H5, RES-F6) un kūdras potenciāla ekonomiski pamatota izmantošana. Enerģijas ražošanas atbalsta shēmu ietvaros valdība neierobežos patērētāju un komersantu iespējas izvēlēties efektīvākās tehnoloģijas un citu resursu piegādes avotus;

− energoefektivitātes paaugstināšana piegādes un pieprasījuma pusē – ēkās, transportā un rūpniecībā.

1.3. Atkarības samazināšana no ārējiem primāro energoresursu avotiem

7. Fizisko un komerciālo risku samazināšanā galvenā uzmanība jāvelta dabas gāzes sabalansēšanai ar citiem fosiliem kurināmiem un aizstāšanai ar atjaunojamiem resursiem. Kā ticamākā alternatīva dabas gāzes tālākai „ekspansijai” elektroenerģijas ražošanā ir cietais kurināmais – ogles kombinācijā ar biomasu un hipotētiski – kodolenerģija. Katras alternatīvas izvēle ir jāizvērtē no praktiskās iespējamības un lietošanas sekām.

3 - Primāro energoresursu patēriņ struktūra ir ņemta no „Klimata pārmaiņu samazināšanas programmas 2005. - 2010. gadam”

enerģijas attīstības scenārija un nedaudz koriģējot pēc 2004. gada statistikas datiem.

4 - Atjaunojamie resursi elektroenerģijas ražošanai.

5 - Atjaunojamie resursi siltuma enerģijas ražošanai.

6 - Atjaunojamie resursi transporta degvielas ražošanai.

30

1.4. Atjaunojamo resursu izmantošanas rādītāji

8. Atjaunojamo resursu izmantošana ir jākoriģē saskaņā ar mežu un lauksaimniecības attīstības ilgtspējību. Lai sasniegtu izvirzīto pašnodrošinājuma mērķi – vismaz 36-37% no kopējā primāro energoresursu patēriņa, atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanas pieaugums ir jāsekmē gan elektroenerģijas, gan siltumenerģijas ražošanā, gan transportā.

9. Elektroenerģijas, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem (RES-E), īpatsvaram 2010. gadā ir jāsasniedz 49,3% no kopējā elektroenerģijas patēriņa valstī. Prioritārie attīstības virzieni šī mērķa sasniegšanai ir:

− atbalsts biomasas efektīvai izmantošanai ne tikai siltumenerģijas, bet arī elektroenerģijas ražošanā. Koģenerācijas elektrostacijām ar biomasas un biogāzes kurināmo kopējā jauda plānota 70-80 MWel;− vēja enerģijas izmantošana ar uzstādīto jaudu līdz 135 MW;− saprātīga mazo HES potenciāla apgūšana.

10. Augstas efektivitātes koģenerācijai (RES-H), izmantojot biomasu jāsastāda vismaz 8% no visa ar atjaunojamajiem energoresursiem ražotās elektroenerģijas (ieskaitot Daugavas HES kaskādi) apjoma 2016. gadā.

Nav saprotama Daugavas HES kaskādes iekļaušana RES-H sistēmā (!?)

1.5. Elektroenerģijas avotu vēlamā struktūra 2015. un 2020. gadā

11. Lai izvairītos no riskiem, kas saistīti ar elektroenerģijas un primāro energoresursu importu ir jāveic pasākumi Latvijas pašnodrošinājuma ar ģenerējošām jaudām paaugstināšanai. Pašnodrošinājuma līmenim ar elektroenerģiju uz 2012. gadu ir jāsasniedz 80%, bet uz 2016. gadu – 100% līmeni.

12. Ievērojot sagaidāmo elektrisko jaudu pieprasījuma prognozi, kuras lielums būs atkarīgs no efektivitātes paaugstināšanas līmeņa, un izvirzītos pašnodrošinājuma līmeņa mērķus, vēlamā jaudu struktūra parādīta 5.1.tabulā, ietverot arī salīdzinājumu ar pašreizējo situāciju. Jaudu sadalījumā ievēroti apgādes drošības kritēriji – maksimāla atjaunojamo resursu izmantošana un importa resursu dažādošana. 2020.gadā parādītais jaudas imports paredzēts ievērojot jauno Ignalīnas AES. Paātrināts tehnoloģiskais progress var izmainīt bilanci par labu atjaunojamiem resursiem un koģenerācijai.

5.1. tabula. Vēlamais uzstādīto jaudu sadalījums piegādes struktūrā, MW

2005 2010 2015 2020Hidroelektrostacijas 1535 1535 1535 1535Koģenerācijas elektrostacijas 310 450 650 650Kondensācijas elektrostacijas (gāze/mazuts) 220 220 220 220RES elektrostacijas7 63 180 280 350

7 - Ieskaitot RES koģenerācijas stacijas

31

Cietā kurināmā (ogles + RES) kondensācijas elektrostacija 0 0 400 400Imports 700 500 0 3008

2. Rīcības virzieni politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai

2.1. Jaunu ģenerējošo jaudu ieviešana

13. Valdības politikas mērķis ir panākt balansu starp elektroenerģijas pieprasījumu un piegādes potenciālu no Latvijas elektrostacijām 2011. – 2012. gados. Šī mērķa sasniegšanai maksimāli tiks veicināti enerģijas efektīvas izmantošanas pasākumi un piegādes no elektrostacijām, kuras izmanto vietējo kurināmo un atjaunojamos enerģijas resursus augstas efektivitātes koģenerācijas ciklā. Atlikusī nepieciešamā piegādes jaudu daļa tiks diversificēta uz citiem fosilā kurināmā veidiem, lai novērstu dabas gāzes pārmērīgu dominēšanu.

14. Veicinot koģenerācijas staciju attīstību un enerģijas no atjaunojamās enerģijas avotiem ražošanu tiks paaugstināts elektroenerģijas jaudu potenciāls gan pārvades, gan sadales sistēmā. Šim nolūkam izvēlēti divi atbalsta instrumenti:

− obligātais iepirkums par noteiktu cenu, kas izpaudīsies kā visu Latvijas elektroenerģijas patērētāju maksājums proporcionāli to patēriņam;− atjaunojamos enerģijas resursus izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstības veicināšanai paredzēta mērķdotācija investīcijām šādu elektrostaciju būvē, izmantojot šim mērķim ES struktūrfondu līdzekļus.

Finansējuma avotu sadalījums 2007. – 2016. gados, milj. LVLVB PB KOM ESF TEN-E Kopā

1

Cieto kurināmo izmantojošas kondensācijas elektrostacijas projekta īstenošana 54,00 0,00 289,00 0,00 0,00 343,00

2

Investīcijas siltuampgādes efektivitātes paaugstināšanai 81,6 69,26 52,59 73,6 0,00 277,1

2.1.

esošajos siltumavotos (bez koģenerācijas

stacijām) 16,53 27,55 27,55 38,56 0,00 110,18

2.2.siltumenerģijas pārvades

un sadales sistēmās 15,03 25,04 25,04 35,06 0,00 100,17

2.3.

publisko ēku lokālajos siltumavotos un mazjās

sistēmās 50,03 16,68 0,00 0,00 0,00 66,70

3Biomasas kogenerācijas elektrostacijās 8,10 0,00 54,90 27,00 0,00 90,00

4 Investīcijas ēku energoefektivitātes

62,77 104,62 89,79 161,28 0,00 418,46

8 - Ievērojot Ignalīnas jauno AES.

32

paaugstināšanai

5Finansējums izglītībai un zinātnei 92,00 0,00 0,00 0,00 0,00 92,00

6Enerģētikas aģentūras izveidošana un darbība 7,35 0,00 0,00 0,00 0,00 7,35

7 Pētījumi 3,85 0,00 0,00 0,00 0,00 3,85

8Līdzfinansējums TEN-E projektiem 0,80 0,00 0,63 0,00 1,43 2,86

9Tehnisko normatīvu sagatavošana 0,75 0,00 0,00 0,00 0,00 0,75

10

Energoinspekcijas kapacitātes stiprināšana un darbība 1,60 0,00 0,00 0,00 0,00 1,60KOPĀ 312,79 173,88 486,91 261,91 1,43 1236,92

Secinājumi.1. Prognozes un uzstādījumi uz 2010.g. nav realizējušies, šobrīd nav pamata to realizācijai 2016.g. 2. Lai dokuments atbilstu LIAS 2030 un šīsdienas situācijai, tas radikāli jāpārstrādā vai jāiekļauj dokumentā Enerģētika 2020 (projekts).

33

Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes. 2006. – 2013.g. [6]

2. Problēmu formulējums, kuru risināšanai nepieciešama noteiktas valdības politikas īstenošana

Atjaunojamo energoresursu izmantošanā pastāv šādas problēmas:

1. Atjaunojamie energoresursi un tos izmantojošās tehnoloģijas nevar konkurēt tirgū ar fosilajiem resursiem un tos izmantojošām tradicionālajām tehnoloģijām;2. Mazs neatkarīgo ražotāju skaits, kas izmanto atjaunojamos energoresursus;

3. Stabilu, ilglaicīgu un pārskatāmu valsts atbalsta pasākumu un nosacījumu trūkums atjaunojamo energoresursu jomā;

4. Vairākās atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomās, sevišķi koksnes izmantošanā siltumapgādē, netiek pielietotas jaunākās, efektīvākās un videi draudzīgākās tehnoloģijas;

5. Netiek nodrošināta lietišķo zinātnisko pētījumu atjaunojamo energoresursu jomā tālāka attīstīšana līdz pilotprojektu un tirgus risinājumu ieviešanas stadijai;

6. Latvijas elektropārvades tīkli ne vienmēr ir piemēroti jaunu ražotāju pieslēgšanai;

7. Atsevišķiem atjaunojamo energoresursu veidiem, piemēram, vēja un hidroenerģijai, raksturīga ražošanas nevienmērība un nepieciešams prognozēt elektroenerģijas izstrādi, lai nodrošinātu sistēmas balansēšanu;

8. Nepilnīga informācija par atjaunojamiem energoresursiem un atšķirīgs to potenciāla novērtējums no dažādu institūciju puses;

9. Sabiedrība nav pietiekoši izglītota un informēta par atjaunojamo energoresursu, tai skaitā biodegvielas, izmantošanas priekšrocībām un iespējām;

10. Netiek sagatavots pietiekamas skaits vidējā un augstākā līmeņa speciālistu enerģētikas jomā;

11. Atjaunojamo energoresursu izmantošana dažos gadījumos var nelabvēlīgi ietekmēt vidi – piemēram, HES ietekme uz floru, faunu un biotopiem, vēja iekārtu ietekme uz ainavu, ciršanas atlieku izvākšana var izraisīt augsnes degradēšanos.

4.1. Galvenie mērķiAtjaunojami resursu pamatnostādņu galvenie mērķi ir:

1. Palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru kopējā Latvijas energobilancē;

2. Veicināt Latvijas enerģijas apgādes drošību;

3. Ilgtermiņā nodrošināt atjaunojamo energoresursu ieguldījums SEG emisiju samazināšanā.

4.3. PrioritātesLai panāktu atjaunojamo energoresursu izmantošanas plānotu un pastāvīgu

palielināšanu, nepieciešama darbība gan enerģijas ražošanas, gan jauno tehnoloģiju

34

pārbaudes un pielietojamās pētniecības jomā. Tāpēc atjaunojamo energoresursu izmantošanā izvirzīti četri prioritārie darbības virzieni:

1. Tirgus risinājumu ieviešana un labvēlīgu nosacījumu radīšana tām enerģijas ražošanas tehnoloģijām, kuras ļauj palielināt AER konkurētspēju ar fosilajiem energoresursiem;

2. Efektīva biomasas izmantošana siltuma un elektroenerģijas iegūšanā;

3. Jaunu atjaunojamo energoresursu izmantošanas tehnoloģiju ieviešana pilotprojektu veidā, lai demonstrētu šo tehnoloģiju iespējas un pārbaudītu to piemērotību Latvijas apstākļiem;

4. Pielietojamu zinātnisko pētījumu veikšana par jaunāko tehnoloģiju pārnesi un adaptāciju Latvijas apstākļiem, kā arī atbalsts inovatīvu AER izmantošanas iespēju pētījumiem. Zinātniski pētījumi ir veikti, tikai reālu rezultātu nav.

Energoefektivitātes paaugstināšana enerģijas ražošanā

Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, no atjaunojamiem energoresursiem 2010.gadā papildus esošajam būtu jāsaražo 834GWh elektroenerģijas, uzstādot ap 300MW jaunu ražošanas jaudu, galvenokārt vēja ģeneratorus un biomasas koģenerācijas stacijas. Uz šodienu tālu no realizācijas.

Latvijas indikatīvais mērķis attiecībā uz elektroenerģijas iegūšanu no atjaunojamiem energoresursiem sasniedzams, ja tiek paplašināta dažādu to veidu izmantošana. 8.tabulā attēlota mērķa sasniegšanai nepieciešamā elektroenerģijas apjoma ražošanas struktūra. 8. tabula. Elektroenerģijas apjomi no atsevišķiem atjaunojamo energoresursu

veidiem GWh2004 2010

iekavās norādītas uzstādāmās jaudas

Elektroenerģijas patēriņš GWh 6786 7642Lielās HES* 2790 2790Esošās mazās HES 58**** 70Jaunas mazās HES 8 (2,5 MW)Esošie vēja ģeneratori 47 47Jauni vēja ģeneratori*** 298 (135 MW)Esošās biomasas un biogāzes stacijas 25 27Jaunas biomasas un biogāzes stacijas *** 510 (78 MW)Biomasa kā papildus kurināmais koģenerācijā 18 (3MW)Kopā 2926 3768 % daļa** 43,0% 49,3%

Kā redzams, tad šie mērķi vairākos AER veidos nav sasniegti (ne jaunu mazo HES, ne vēja, ne biomasas un biogāzes). Vai plānošana nav bijusi pietiekami tālredzīga? Vai tā ir globālās krīzes ietekme? Uz šiem jautājumiem atbildi nesniedz arī Vides ministrijas gada pārskati. Līdzīgs AER izmantošanas apjoma pieaugums uz 2010.g bija noteikts arī MK 2007.g. 27.jūlija noteikumos Nr 503. Tā neizpilde netika analizēta, bet izdoti jauni MK noteikumi Nr 198, pēc tam MK noteikumi Nr. 262. Tas norāda uz šo Pamatnostādņu aktualizācijas nepieciešamību.

35

7. Ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem novērtējums

Pamatnostādņu ieviešanai nepieciešams indikatīvais finansējums 255,5 milj. latu apmērā, no tā publiskais finansējums (valsts, pašvaldību, Eiropas Savienības fondu un citu fondu) finansējums – 126,5 milj. latu, bet privātais finansējums – ap 129 milj. latu. Pasākumu realizācijai nepieciešamais indikatīvais finansējums pa gadiem dots 10. tabulā.

10. tabula. Pamatnostādņu izpildei nepieciešamā finansējuma indikatīvais apjoms milj. latu

Pasākums 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 KOPĀ

Biomasas izmantošana koģenerācijā centralizētos siltumtīklos un ražošanas uzņēmumos

2 30 30 30 3 3 3 101

Biogāzes koģenerācijas staciju attīstība

5 10 20 10,5 1 1 1 48,5

Inovatīvu AER tehnoloģiju ieviešana elektroenerģijas ražošanā ( ieskaitot mazo HES piemērošana videi draudzīgai darbībai)

0,6 0,6 0,6 0 0 0 0 1,8

Biomasas kurināmā ieviešanas projekti centralizētajā un lokālajā siltumapgādē neatkarīgi no īpašuma formas.

6,4 6,4 6,4 6,4 6,4 6,4 6,4 44,8

Energoapgādes sistēmas ar atjaunojamiem energoresursiem būvniecība, rekonstrukcija un renovācija ciematos

0,86 0,86 0,86 0,86 0,86 0,85 0,85 6

AER izmantošanas veicināšana individuālajā siltumapgādē

0,5 0,5 0,5 0,5 0,5 0,5 0,5 3,5

Saules kolektoru izmantošanas veicināšana

0,2 0,2 0,2 0,2 0,2 0,2 0,2 1,4

Biomasas ieguves, pārstrādes un piegādes sistēmas attīstība

1 5 5 5 3 3 3 25

Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pilotprojektu attīstība

1,5 2 2,2 2,3 2,3 2,2 1,5 14

Biodegvielas izmantošanai piemērotu transportlīdzekļu ieviešana

0,15 0,3 0,3 0,3 0,3 0,45 0,45 2,25

Zaļais iepirkums biodegvielas izmantošanai

0,025 0,065 0,1 0,15 0,2 0,26 0,3 1,1

Starpnozaru pētījumu programmas realizācija atjaunojamo resursu jomā

0,16 0,16 0,16 0,16 0,17 0,17 0,18 0,18 1,34

Pētījumi atjaunojamo energoresursu jomā

0,02 0,1 0,15 0,15 0,15 0,15 0,15 0,15 1,02

Informēšanas un izglītošanas pasākumi par AER izmantošanu, t.sk. biodegvielu

0,02 0,03 0,03 0,04 0,04 0,04 0,04 0,04 0,28

Izglītības programmu izstrāde un infrastruktūras nodrošināšana

0,5 0,5 0,5 0,5 0,5 0,5 0,5 3,5

KOPĀ 0,2 19,025 56,765 67,01 57,07 18,62 18,73 18,07 255,49

36

8. Turpmākās rīcības plānojums

Pasākums Atbildīgā institūcija TermiņšBiomasas izmantošana koģenerācijā centralizētos siltumtīklos un ražošanas uzņēmumos

EM 2007.-2013.

Biogāzes koģenerācijas staciju attīstība ZM, VIDM 2007.-2013.Inovatīvu AER tehnoloģiju ieviešana elektroenerģijas ražošanā (ieskaitot mazo HES piemērošana videi draudzīgai darbībai)

VIDM 2007.-2009.

Biomasas kurināmā ieviešanas projekti centralizētajā un lokālajā siltumapgādē neatkarīgi no īpašuma formas

EM 2007.-2013.

Energoapgādes sistēmas ar atjaunojamiem energoresursiem būvniecība, rekonstrukcija un renovācija ciematos

ZM 2007.-2013.

AER izmantošanas veicināšana individuālajā siltumapgādē

EM 2007.-2013.

Saules kolektoru izmantošanas veicināšana VIDM 2007.-2013.Biomasas ieguves, pārstrādes un piegādes sistēmas attīstība

ZM 2007.-2013.

Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pilotprojektu attīstība

VIDM 2007.-2013.

Kopīgi īstenojamo projektu veicināšana un uzraudzība

VIDM 2006.-2012.

Biodegvielas izmantošanai piemērotu transportlīdzekļu ieviešana

VIDM, ZM, EM 2007.-2013.

Zaļais iepirkums biodegvielas izmantošanai VIDM, ZM, EM 2007.-2013.Starpnozaru pētījumu programmas realizācija IZM 2006.-2013.Pētījumi atjaunojamo energoresursu jomā EM, ZM, VIDM 2006.-2013.ES 7. ietvarprogrammas pētījumi sadaļā „Enerģētika”

IZM pastāvīgi

Informēšana par finansējuma piesaistes iespējām un atbalsts konkurētspējīgu projektu sagatavošanai AER izmantošanai

VIDM, ZM, EM pastāvīgi

Informēšanas un izglītošanas pasākumi par AER izmantošanu, t.sk. biodegvielu

VIDM, ZM, EM 2006.-2013.

Izglītības programmu izstrāde un infrastruktūras nodrošināšana

IZM pastāvīgi

10. Pamatnostādņu sasaiste ar plānošanas reģionu attīstības programmās un stratēģijās noteiktajām prioritātēm

Atjaunojamo resursu izmantošanas pamatnostādnēs formulēto mērķu sasniegšana ir saistīta ar decentralizētas enerģijas ražošanas un ar to saistīto saimniecības, pētniecības un izglītības nozaru attīstību. Tāpēc pamatnostādņu īstenošana dos pozitīvu ieguldījumu Latvijas reģionu ekonomikā. Pamatnostādnes saistītas ar šādu Latvijas plānošanas reģionu stratēģiskajos plānošanas dokumentos9 izvirzīto prioritāšu izpildi:

• reģionu teritoriju ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstība;• reģionu konkurētspējas paaugstināšana; • uzņēmējdarbības aktivitātes palielināšana, ekonomikas attīstība un dažādošana

reģionos;

9

37

• tautsaimniecības nozaru produktivitātes palielināšana, tajā skaitā vietējo resursu izmantošanas efektivitātes palielināšana;

• ar uzņēmējdarbību saistītas infrastruktūras attīstība;• uz zināšanām un pētniecību balstītu inovāciju, moderno tehnoloģiju; zinātniski

tehnoloģisko parku un citu uzņēmējdarbību veicinošu inovatīvu struktūru attīstība; • nodarbinātības uzlabošana;• investīciju piesaiste reģionu attīstībai.

Pamatnostādņu īstenošana veicinās reģionos uz vietējiem resursiem balstītu produkcijas ražošanu un pakalpojumu piedāvājumu, tādējādi radot darbavietas. Stabilas atjaunojamo energoresursu politikas realizācija ir investīciju piesaistes priekšnoteikums. Pamatnostādņu īstenošana veicinās reģionos uz vietējiem resursiem balstītu produkcijas ražošanu un pakalpojumu piedāvājumu, sekmēs mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un tā veicinās virzību uz ražošanu un pakalpojumiem ar augstāku pievienoto vērtību. Pamatnostādnēs paredzētā biomasas koģenerācijas attīstība dos tiešu ieguldījumu kurināmā resursu racionālā izmantošanā reģionos un var perspektīvā kalpot kā pamats kompleksu siltumapgādes ražošanas un sadales tīklu rekonstrukciju projektiem reģionu pašvaldībās.

Secinājumi:- Kā konstatēts (AER Pamatnostādnes p. 2.8.), dažādos dokumentos vienam un tam pašam

AER elementam ir dažādi raksturojumi, atšķirīgs potenciāla novērtējums, potenciāla novērtējumi atšķiras pat 10 kārtīgi. Kopš abu Pamatnostādņu apstiprināšanas nav veikta to korekcija / aktualizēācija.

- Salīdzinot paredzamā finansējuma apjomus, redzams, ka AER izmantošana nav prioritāte.- Katru Pamatnostādni ir gatavojusi un iesniegusi apstiprināšanai MK sava ministrija

(attiecīgi EM un VARAM - tolaik Vides ministrija), līdz ar to pieeja ir dažāda.- Salīdzinot mērķu nospraušanai paredzētos finansējuma plānus redzams, ka tie ir ļoti

atšķirīgi.- Nospraustie mērķi uz 2010.g. nav sasniegti.

38

Enerģētikas stratēģija 2030 (projekts). [7]

1. Enerģētikas politikas mērķi Lai nodrošinātu sabalansētu tautsaimniecības un iedzīvotāju interesēm atbilstošu enerģētikas politiku, izvirzīti šādi enerģētikas politikas mērķi: konkurētspējīga tautsaimniecība – sabalansēta, efektīva, ekonomiski, sociāli, ekoloģiski pamatota uz tirgus principiem balstīta enerģētika, kas nodrošina tautsaimniecības tālāko attīstību, tās konkurētspēju reģionā un pasaulē;

ilgtspējīga enerģija – pamatoti tiek dažādota primāro energoresursu bilance un mazināta atkarība no energoresursu importa, veicinātas jaunas efektīvas atjaunojamo energoresursu izmantošanas tehnoloģijas, veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi;

apgādes drošums – enerģijas lietotājiem pieejamas stabilas enerģijas piegādes un attīstīta infrastruktūra.

Enerģijas politikas ietvara radīšana ilgtermiņā veicina stabilas investīciju vides rašanos un konkurētspēju energoapgādē. Konkurence enerģijas tirgū ir pamatā valsts ekonomikas izaugsmei un ārējās konkurētspējas nostiprināšanai. Valsts spēja nodrošināt drošu energoapgādi par konkurētspējīgu cenu ir nozīmīga, lai Latvija spētu turpināt investīciju piesaisti un nodrošinātu labvēlīgus apstākļus Latvijas produkcijai eksporta un vietējā tirgū. Reģionāla pieeja ļaus lietotājiem pilnā mērā izmantot ieguvumus, ko sniedz pilnvērtīga enerģijas tirgus darbība un efektīva resursu izmantošana. Ekonomiski pamatota vietējo energoresursu izmantošana un droša energoapgāde ir vieni no galvenajiem valsts neatkarības nosacījumiem. Ilgtspējīgas nākotnes nodrošināšanas vārdā ir būtiski veidot tādu valsts enerģētikas politiku, kas nākotnē mazinātu atkarību no energoresursu importa un radītu apstākļus enerģijas ražošanas jaudu attīstībai Latvijā. Enerģētikas stratēģijā sabalansēti jānovērtē vietējo resursu paplašinātas izmantošanas iespējas transporta, elektroenerģijas un it īpaši siltuma jomā, kur šie resursi dotu visaugstāko ieguvumu. Sadārdzinājums, pieaugot atjaunojamo energoresursu izmantošanai, nedrīkst padarīt Latvijas ekonomiku un ražojumus konkurēt nespējīgus pasaules tirgū. 2. Enerģētikas politikas galvenie virzieni Plānojot enerģētikas ilgtermiņa risinājumus un to ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī ietekmējošo faktoru politisko slodzi un riskus, nacionālajā līmenī var izdalīt galvenos politikas virzienus, kopumā aptverot būtiskākās enerģētikas nozares dimensijas. Lai arī politikas virzienu dalījums nav izslēdzošs un pastāv arī citi politikas struktūras veidi, 2030. gada nacionālo prioritāšu noteikšanai tiek piedāvāti septiņi, savstarpēji cieši saistīti virzieni un tikai efektīva šī kopuma īstenošana var nodrošināt ilgtspējīgu enerģētikas nozares attīstību. Enerģētikas politikas galveno virzienu attīstību līdz 2030. gadam raksturos šādi rezultatīvie rādītāji: samazināt elektroenerģijas un dabasgāzes importu no pašreizējiem piegādātājiem trešajās valstīs par 50%;

panākt ēku siltumenerģijas patēriņa samazinājumu līdz 100 kWh/m2;

panākt 50% atjaunojamo energoresursu īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā un, tai skaitā palielināt atjaunojamās enerģijas patēriņu transportā;

2015. gadā nodrošināt alternatīvas dabasgāzes piegādes iespējas un tiesiskos apstākļus dabasgāzes tirgus atvēršanai Latvijā;

izveidot elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus;

palielināt starpvalstu savienojumu jaudas, lai mazinātu to radītās cenu atšķirības dažādos enerģijas biržas izsoļu apgabalos;

sniegt atbalstu investīcijām pievilcīgas vides radīšanai un tautsaimniecības attīstībai, veicinot pāreju uz energoefektīvām tehnoloģijām un samazinot enerģijas lietotāju enerģijas izmaksas.

39

Atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā un transporta sektorā samazina energoresursu (naftas produkti, dabasgāze, ogles, elektroenerģija) importu un veicina nozares attīstību, dodot ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā. Latvija ir noteikusi mērķi līdz 2020. gadam enerģijas bruto galapatēriņā sasniegt no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvaru līdz 40%. Izmantojot valsts atbalstu investīcijām enerģētikā un efektīvā enerģijas izmantošanā, nodrošinot atbilstošu nodokļu un emisiju tirdzniecības politiku, līdz 2030. gadam ir sasniedzams 50% slieksnis enerģijas bruto galapatēriņā. Īpaši šī mērķa sasniegšanu veicinās realizētā pasākumu kopa siltumenerģētikā. Transporta sektorā 2020. gadā jāsasniedz atjaunojamās enerģijas patēriņš 10% apmērā un līdz 2030. gadam tas vēl jāpalielina. Līdz šim atbalsta politika nav uzskatāma par efektīvu, jo, neraugoties uz vienu no lielākajiem atbalstiem ES, Latvijā zaļās enerģijas apjoms patēriņā ir pieaudzis lēni. Lai izvairītos no neatbilstošu atbalsta signālu esamības enerģētikā, līdz 2020. gadam ir nepieciešams īstenot valsts atbalstu tehnoloģiski neitrālas piemaksas veidā, to pakāpeniski samazinot no jauna izsniegtajiem atbalstiem, lai pēc 2020. gada pietiekamus signālus dotu tirgus konjuktūra. Vidējā termiņā visefektīvākais atbalsts atjaunojamo resursu izmantošanai siltuma ražošanā ir šobrīd īstenotais grantu 11 mehānisms centralizēto siltumapgādes sistēmu rekonstrukcijai un efektivitātes palielināšanai, un šī virziena efektivitāte un ietekme uz atjaunojamo energoresursu izmantošanas apjomu ievērojami pārsniedz grantu atbalsta shēmas elektroenerģijas ražošanas atbalstam, kuru tālāka izmantošana nav lietderīga. Atbalstam atjaunojamo energoresursu izmantošanai transportā īstermiņā izmantojot nodokļu politikas radītos tirgus signālus, jāveicina 1. paaudzes biodegvielu izmantošanas attīstība, nosakot paaugstinātus obligātā piejaukuma apjomus tirgū līdz 10%. Vienlaikus jāveicina arī fosilo degvielu un biodegvielu sajaukumu ar biodegvielas saturu virs 10% pieejamība mazumtirdzniecībā. Taču vidējā termiņā nepieciešams valsts (kā arī ES enerģētikas infrastruktūras fondu) atbalsts 2. paaudzes biodegvielu ražošanas attīstībai, līdz 2016. gadam sagatavojot konkursa nosacījumus BTL sintētiskā biodīzeļa ražotnes izveidei ar jaudu vismaz 100 milj. litru gadā, kas ievērojami veicinātu plašu vietējās biomasas izmantošanu transporta sektorā, nodrošinot koksnes, kūdras un lauksaimniecības atkritumu pieprasījumu 1,5 milj. m3

gadā. Tāpat vidējā termiņā ir nepieciešams attīstīt atbilstošu saspiestās gāzes infrastruktūru biogāzes izmantošanai transporta vajadzībām. Vidējā un ilgtermiņā būtisku lomu atjaunojamo energoresursu izmantošanā spēlēs valsts īstenotie pasākumi dzelzceļa elektrifikācijā un elektrisko automobiļu izplatības veicināšanā. Citu vietējo energoresursu ieguves un izmantošanas veicināšana ļautu izmantot šo potenciālu Latvijas enerģētikas bilancē līdz 10% no kopējā primāro resursu patēriņa, kas lielākā mērā saistāms ar kūdras izmantošanas iespējām, taču ilgtermiņā un šobrīd vēl grūti prognozējamā apjomā arī no ogļūdeņražu ieguves Latvijas teritorijā. Ņemot vērā ievērojamos kūdras resursus Latvijā, īstermiņā ir nepieciešams veikt modifikācijas esošajos valsts atbalsta instrumentos biomasas koģenerācijai un siltuma ražošanai, ļaujot palielināt kūdras izmantošanu, attiecīgi nodrošinot atsevišķu resursu izmantošanas uzskaiti AER izmantošanas statistikas nolūkos. Vidējā termiņā kūdras izmantošana ir saistāma ar BTL sintētiskā biodīzeļa ražošanas veicināšanu. Attīstot ogļūdeņražu ieguvi, jau esošā regulējuma ietvaros attiecībā uz naftas ieguvi uz sauszemes un jūrā īstermiņā jānosaka jauni licences laukumi, taču tālākai naftas ieguves perspektīvai jūrā vidējā termiņā nepieciešams atrisināt Latvijas-Lietuvas jūras robežas jautājumu. Ņemot vērā slānekļa gāzes ieguves tehnoloģiju attīstību ASV, nepieciešama padziļināta šī resursa potenciāla izpēte Latvijā, kā arī pieredzes apmaiņa ar tās ieguvi saistīto vides risku novēršanā, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, un ierobežojošu regulējumu izstrāde. Vidējā termiņā slānekļa gāzes ieguves licences laukumi Latvijā būtu nosakāmi, izmantojot esošo regulējumu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei.

Latvijas primāro energoresursu patēriņu nodrošina vietējie (atkritumi, kūdra, kurināmā koksne, kokogles, salmi, cita biomasa, hidroenerģija, vēja enerģija, biogāze, bioetanols, biodīzeļdegviela) un importētie energoresursi (ogles, kokss, naftas produkti, dabasgāze, elektroenerģija u.c.).

Primāro energoresursu patēriņš Latvijā ir ievērojami samazinājies no 333,2 PJ 1990. gadā līdz 200,5 PJ 2010. gadā. 20 gadu laikā būtiski ir mainījusies energoresursu struktūra primāro

40

energoresursu patēriņā. 1990. gadu sākumā plaši izmantotais mazuts un ogles ir aizvietoti ar dabasgāzi un kurināmo koksni. Šobrīd primāro energoresursu patēriņā Latvijā dominē trīs energoresursu veidi, kas aizņem apmēram vienādas daļas – naftas produkti (galvenokārt dīzeļdegviela un benzīns) (2010. gadā – 32,2%), dabasgāze (2010. gadā – 30,6%) un kurināmā koksne (2010. gadā – 25,6%).

Latvijā cietais kurināmais, naftas produkti un elektroenerģija tiek importēti no vairākām valstīm un piegādes reģioniem, turpretim dabasgāzei ir tikai viena piegādātājvalsts – Krievija. 2010. gadā energoresursu imports Latvijā bija 129,9 PJ, tai skaitā, dabasgāzes imports – 37,9 PJ, un dabasgāzes īpatsvars kopējā primāro energoresursu patēriņā – 30,6%. Līdz 2030. gadam kopējais dabasgāzes patēriņa pieaugums Latvijā nav gaidāms, taču paredzams, ka mainīsies dabasgāzes izmantošanas struktūra, un energoefektivitātes pasākumu un atjaunojamo energoresursu atbalsta rezultātā samazināsies dabasgāzes patēriņš centralizētajā siltumapgādē, taču tas pieaugs transportā, rūpniecībā un decentralizētās apkures sistēmās. Dabasgāze, ņemot vērā ievērojami zemāku emisiju intensitāti, salīdzinot ar oglēm un naftas produktiem, un tirgus attīstību pasaulē, iegūs dominējošo lomu Latvijas un ES primāro energoresursu bilancē līdztekus atjaunojamiem energoresursiem, taču ievērojami samazināsies ogļu patēriņš (Latvijā jau 2020. gadā tas faktiski vairs neeksistēs, ņemot vērā, ka, atšķirībā no citām ES valstīm, nepastāv lielas elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanas jaudas, kas izmanto šo resursu) un, pieaugot transporta energoefektivitātei un biodegvielu izmantošanai, mērens samazinājums paredzams naftas produktu patēriņā.

3. Piegāžu drošība un ārējā enerģētikas politika Ar energoapgādes drošumu tiek saprasta stabila energoresursu apgāde, kas garantē lietotāju vajadzību apmierināšanu un cenas, kas ir pamatotas un atbilstošas ekonomiskajai situācijai, paturot prātā arī optimālu vietējo energoresursu izmantošanu. Resursu plūsmu sadalījums primāro energoresursu patēriņā norāda uz relatīvi augsto Latvijas atkarību no importa piegādēm – tikai 33,5% no kopējā primāro energoresursu patēriņa 2010. gadā tika nosegti ar vietējiem energoresursiem. Līdz ar to ir pamatoti 2030. gadam noteikt kā mērķi pakāpenisku piegāžu diversifikāciju un to 50% samazinājumu no pašreizējiem trešo valstu piegādātājiem.

Elektroenerģija Valsts elektroapgāde ir atkarīga no bāzes režīmā strādājošām Latvijas un kaimiņu valstu elektrostacijām. Situāciju valsts apgādē ar elektroenerģiju var raksturot kā stabilu, kaut arī pēc Ignalinas AES slēgšanas 2009. gada beigās tā ir pasliktinājusies visā Baltijā. Šobrīd Latvijas energosistēmā ir elektroenerģijas bāzes jaudu deficīts. Ziemā pīķa slodzes nosegšanai Latvijas elektrostaciju pieejamā jauda ir nepietiekama, jo Daugavā ir zema pietece HES darbināšanai un nepieciešams uzturēt rezerves jaudas. Lielākā daļa patērētās elektroenerģijas tiek saražota vietējās elektrostacijās – Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 (2402 GWh), un Daugavas HES kaskādē (3445 GWh)7, bet iztrūkstošā elektroenerģijas daļa tiek iepirkta no kaimiņvalstīm. Daugavas kaskādes hidroelektrostaciju darba režīms (lielākais ģenerācijas avots) ir tieši atkarīgs no ūdens pieteces Daugavā. Pēdējos gados ir pieaugusi mazu un decentralizētu elektrostaciju, kur elektroenerģiju ražo no atjaunojamajiem energoresursiem, skaits un kopējā jauda. 2009. gadā mazo elektrostaciju, kas izmanto atjaunojamos energoresursus (vēju, ūdeni, biogāzi, biomasu), kopējā uzstādītā jauda bija 69,3 MW, bet pārdotās elektroenerģijas apjoms – 151 199 MWh. Papildus iepriekšminētajām stacijām darbojās 49 mazās koģenerācijas stacijas, kas kā kurināmo izmanto dabasgāzi, ar kopējo uzstādīto jaudu 71,3 MW. 2010. gadā Latvijas bruto elektroenerģijas patēriņš bija 7,5 TWh. Pēc krīzes ir sācies patēriņa pieaugums. Sagaidāms, ka 2030. gadā elektroenerģijas neto patēriņš pārsniegs 10 TWh

Atomenerģija Atomenerģija piedāvā iespējas liela mēroga elektroenerģijas ražošanai ar ļoti zemu emisiju līmeni visā tās dzīves ciklā un ir uzskatāma par nobriedušu, lai arī joprojām turpinās šīs tehnoloģijas attīstība, nākotnē paverot iespējas uzlabot ražošanas efektivitāti un drošību. Šobrīd atomenerģija tiek izmatota 30 pasaules valstīs un sastāda aptuveni 14% no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma. Atomenerģijas loma strauji pieauga 1970. un 1980. gados ar mērķi

41

mazināt atkarību no tradicionālajiem energoresursiem, taču 1990. gadu laikā jaudu pieaugums bija niecīgs zemo naftas cenu, bažu par reaktoru drošību un citu iemeslu dēļ. Sadaļā ir tikai konstatācija, nav perspektīvā vērtējuma atomenerģijas ražošanas un izmantošanas perspektīvai (jau ir valdības lēmums par dalību Visaginas AES būvē!)

5. Atjaunojamo un vietējo energoresursu izmantošana elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā un transporta sektorā Latvijai vispārējais mērķis no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaram enerģijas bruto galapatēriņā 2020. gadā noteikts 40% apmērā (2009. gadā sasniegti 34,3% un 2010. gadā – 32,5%), kā arī jānodrošina, ka no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars visā transportā 2020. gadā ir vismaz 10% (2009. gadā sasniegti 1,1% un 2010. gadā – 3,3%) no enerģijas galapatēriņa transportā.

Atjaunojamo enerģijas resursu izmantošana elektroenerģijas ražošanā Saražotā elektroenerģija no atjaunojamajiem energoresursiem 2010. gadā sastādīja 48,5% un šeit lielāko daļu nodrošināja lielās hidroelektrostacijas, bet atlikušo daļu - vēja elektrostacijas, biomasas koģenerācijas elektrostacijas un mazās hidroelektrostacijas. Turpinot paaugstināties fosilo energoresursu gala cenām un samazinoties atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmaksām, prognozējams ir zaļās elektroenerģijas konkurētspējas pieaugums, salīdzinot ar fosilo enerģiju. Paredzams, ka AER elektroenerģijas ražošanas apjomi pasaulē līdz 2035. gadam trīskāršosies. Kopējais investīciju apjoms šī līmeņa sasniegšanai pasaulē ir mērāms 6 triljonos USD.

42

Hidroenerģija Hidroenerģija izmanto ūdens enerģijas potenciālu, upēs un rezervuāros pārveidojot to par elektroenerģiju, un šis enerģijas veids ir uzskatāms par visnobriedušāko AER tehnoloģiju elektroenerģijas ražošanā. Arī izmaksu ziņā hidroenerģija ir salīdzinoši ar viszemāko kapitālieguldījumu apjomu uz saražoto enerģijas daudzumu, kur tā jau izsenis konkurē ar elektroenerģijas ražošanu no fosilajiem resursiem. Lielākā daļā pasaules valstu, arī Latvijā, ir piemēroti apstākļi šī enerģijas resursa izmatošanai un atsevišķas hidroelektrostacijas kombinācijā ar enerģijas uzkrāšanu rezervuāros vai ar elastīgas ražošanas iespējām no fosilajiem energoresursiem var tikt izmantotas kā bāzes elektrostacijas. Taču hidroelektroenerģijas tālāka attīstība saskaras ar pretrunīgo ietekmi uz vidi un apkārtējām ekosistēmām. Galvenais Latvijas hidroenerģijas avots – Daugava – jau lielā mērā ir izmantota ar uzstādīto Daugavas HES kaskādi (Ķeguma HES, Pļaviņu HES un Rīgas HES). Iepriekšējos gados, ņemot vērā sabiedrības noskaņojumu, kas vērsts pret Daugavas aizsprostu izveidi un potenciālo ietekmi uz Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklu (NATURA 2000), nav veikts ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums un augšbjefa (uzpludinājuma augstuma atzīmes) noteikšana, lai īstenotu jaunas lielas jaudas hidroelektrostaciju celtniecību teritorijās pie Daugavas (Jēkabpils HES 30 MW un Daugavpils HES 100 MW). Apskatāmā stratēģijas periodā Daugavas HES kaskādes attīstība būs saistīta ar esošo hidroagregātu rekonstrukciju. Elektroenerģija tiek ražota arī 144 mazajās HES (2010. gads). Mazo upju teorētiskie hidroenerģijas resursi ir līdz 300 GWh elektroenerģijas gadā. Praktiski izmantojamais potenciāls gan ir ievērojami mazāks, jo noteiktus ierobežojumus hidroenerģijas izmantošanai nosaka vides, dabas un ainavu aizsardzības prasības. ES, ieskaitot Latviju, lielākais hidroelektroenerģijas potenciāls praktiski ir izsmelts, taču joprojām ir paredzams jaudu pieaugums, rekonstruējot esošās jaudas un attīstot mazāka izmēra elektrostacijas. Vēja enerģija Vēja enerģijas izmantošana Baltijas reģionā pēdējos gados strauji palielinājusies. Sauszemes vēja elektrostaciju (turpmāk – VES) kopējā jauda 2010. gada sākumā ir sasniegusi 260 MW. Kopējo Baltijas vēja enerģijas potenciālu vērtē no 4,5 līdz 7 TWh gadā (Igaunijā – 4 TWh, Latvijā līdz 1,5 TWh, Lietuvā – 1,5 TWh). Vislabākie apstākļi VES izveidei Latvijā ir Kurzemes piekrastē, nedaudz sliktāki – Vidzemes piekrastē pie Igaunijas robežas. Ainažu VES (1,2 MW, 1996. gads) bija pirmā vēja elektrostacija Baltijā, bet SIA Vēja parks VES Grobiņā (19,8 MW, 2002. gads) – pirmais lielais vēja parks Baltijā. Pašlaik Latvijā ir uzstādīti vēja ģeneratori ar kopējo jaudu 30 MW, galvenokārt Kurzemē. Sākot ar 2007. gadu, vērojama pieaugoša investoru interese apgūt šo atjaunojamo energoresursu veidu. VES projekti ar kopējo elektrisko jaudu 517 MW jau ir saņēmuši PSO tehniskos noteikumus. Latvijas Sadales Sistēmas operators ir saņēmis pieteikumus 207 MW VES pieslēgšanai. Pēc Kurzemes 330 kV loka izbūves Latvijas rietumu daļā VES varēs dot līdz 1000 MW jaudas. Tomēr nav atrisināti jautājumi par šādas uzstādītās jaudas rezervēšanu. Latvijas vēja potenciāls ir stipri ierobežots vēja ātrumu ziņā. Vēja parku jūrā būvniecības attīstībā svarīga ir vēja elektrostaciju tehnoloģiju attīstība un tām piekļuves tehnoloģiju attīstība41. Paredzams, ka vidējā termiņā vēja elektrostaciju tehnoloģiju attīstība būs pietiekami izpētīta, lai panāktu izmaksu efektīvu liela mēroga jūras vēju parku attīstību un uzstādīšanu42. Selgas VES būve (tālāk kā 20 km no krasta) var ievērojami palielināt VES jaudas. Ņemot vērā esošās tendences jūras vēja tehnoloģiju attīstībā un tehnoloģiju briedumu, kā arī Latvijas piekrastes klimatiskos apstākļus, vidējā termiņā paredzams, ka Latvijā pirmais vēja parks tehnoloģiju demonstrācijas nolūkos (skat. arī 11. nodaļu Enerģētikas zinātnes attīstība) ir attīstāms ar uzstādīto jaudu apjomu līdz 50 MW. Ilgtermiņā Kurzemes piekrastē jūrā varētu novietot ap 600 MW selgas VES. Vērtējot Dānijas pieredzi vēja parku attīstībā, secināms, ka valsts koordinēta laukumu noteikšana vēja parku būvniecībai un atklāts izsoles mehānisms veicina investīciju vides stabilitāti un samazina izdevumus pieslēgumu infrastruktūras attīstībai. Savukārt, ja laukumu noteikšana tiek atstāta vēja parku attīstītāju ziņā, iespējams elektroenerģijas pieslēgumu sauszemei skaita palielinājums, kas ilgtermiņā palielina saražotās elektroenerģijas izmaksas.

Te trūkst stratēģijas, kā risināt VES būvi, ja pieteikumi jau ir uz apmēram 1000 MW jaudas, nav analizēti ierobežojumi (Aizsargājamās jūras teritorijas), nav stratēģijas VES jaudu rezervēšanai.

43

Biomasa un biogāze 2010. gada beigās visa veida biomasas un biogāzes staciju uzstādītā elektriskā jauda Latvijā bija 22 MW. Latvija eksportē enerģētisko koksni (kurināmās šķeldas, koksnes briketes, koksnes granulas, malka un koksnes atlikumi). Kopējais kurināmās koksnes eksportētais apjoms pēdējo septiņu gadu laikā ir saglabājies robežās 1000-2000 tūkst. t. Biomasas izmatošana elektroenerģijas ražošanā ir lietderīga tikai koģenerācijas stacijās, ņemot vērā ievērojamo siltuma slodzes ietekmi uz stacijas ekonomiskajiem rādītājiem. Optimāla biomasas koģenerācijas stacijas darbība bāzē visa gada griezumā (paredzot tehniskās apkopes periodus), bet siltuma patēriņa pīķa slodzi var segt ar ūdens sildāmajiem katliem (bez elektroenerģijas ģenerēšanas).

Atjaunojamo enerģijas resursu izmantošana transporta sektorā Biodegviela tiek plaši uzskatīta par atjaunojamu enerģijas resursu, kas ir pielietojams transporta sektorā, taču precīzāk tas ir enerģijas nesējs, nevis enerģijas resurss, kur kā izejviela var tikt izmatots plašs resursu klāsts ar dažādu ietekmi uz vidi, t.sk. kopējo dzīves cikla emisiju apjomu. Bez biodegvielas transporta sektorā ir izmantojama arī elektroenerģija un ūdeņradis, kuru var ražot gan no atjaunojamiem energoresursiem, gan atomelektrostacijās, gan izmantojot fosilos energoresursus. Stratēģijas nolūkos plašāk tiek apskatīta biodegvielas izmantošana Latvijas enerģijas patēriņa perspektīvai, ņemot vērā tās plašo izmantojamību esošajā autoparkā, aizstājot tirgū dominējošo fosilo degvielu, taču uzmanība tiks veltīta arī citiem energonesēju un resursu veidiem Latvijas transporta sektorā.

6. Citu vietējo energoresursu ieguve un izmantošana Ievērojams potenciāls ir arī citu vietējo energoresursu izmantošanas palielināšanai Latvijas energobilancē, veicinot kūdras izmantošanu un attīstot ogļūdeņražu ieguvi jau esošā regulējuma ietvaros attiecībā uz ogļūdeņražu ieguvi uz sauszemes un jūrā, kā arī slānekļa gāzes ieguvi vidējā termiņā, vadoties no ASV pieredzes jaunāko tehnoloģiju izmantošanā un ieguves vides risku novēršanā, kuras apjomi un iespējamā ietekme uz vietējo energoresursu struktūru līdz izpētei nav zināma. Ilgtermiņā šo energoresursu ieguves un izmantošanas potenciāls Latvijas enerģētikas bilancē var sasniegt līdz 10% no kopējā primāro resursu patēriņa. Kūdra Pēdējos gadu desmitos kurināmās kūdras ieguve un izmantošana Latvijā ir būtiski samazinājusies, taču pietiekami intensīvi izmantot kūdru enerģētikā turpina Ziemeļvalstīs (sevišķi Somijā) un Igaunijā53. Latvijā purvi aizņem 10,7% no valsts teritorijas, kopējie kūdras krājumi tajos ir 1500 milj. t, tai skaitā 230 milj. t ir izmantojami enerģijas iegūšanai un ik gadus kūdras pieaugums sasniedz 0,7-1 milj. t. Maksimālo kūdras ieguves apjomu Latvija sasniedza 1965. gadā – 7,2 milj. t. Kopš tā laika tikai 2006. gadā kūdras ieguves apjoms sasniedza 1 milj.t. un pēdējā desmitgadē vairāk kā 90% no iegūtā kūdras apjoma tiek eksportēts.

9. Enerģētikas nodokļu un emisiju tirdzniecības politika Kā viens no būtiskākajiem klimata pārmaiņu cēloņiem identificēts straujš siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju pieaugums pēdējo simts gadu laikā. Dabā sastopamas t.s. dabiskās siltumnīcefekta gāzes (oglekļa dioksīds jeb CO2, metāns jeb CH4, vienvērtīgā slāpekļa oksīds jeb N2O), taču ir arī tādas siltumnīcefekta gāzes (bez minētajām vēl sēra heksafluorīds jeb SF6, fluorogļūdeņraži jeb HFC un perfluorogļūdeņraži jeb PFC), kas rodas cilvēku saimnieciskajā darbībā (antropogēnas izcelsmes), sadedzinot akmeņogles un naftas produktus enerģijas ieguvei, transportā, rūpnieciskajā ražošanā, intensīvajā lauksaimniecībā, kā arī atkritumu apsaimniekošanā66. Oglekļa dioksīds (CO2) ir nozīmīgākā antropogēnā siltumnīcefekta gāze un tās koncentrācija atmosfērā ir pieaugusi no apmēram 280 ppm (miljonās daļas – parts per million) pirms industriālā periodā līdz vairāk par 450 ppm pēdējos gados (2009. gadā 48 Gt CO2

ekv.67), pateicoties fosilā kurināmā – naftas, akmeņogļu un dabasgāzes – intensīvai izmantošanai, tajā pat laikā strauji sarūkot mežu platībām.

44

10. Enerģētikas kā tautsaimniecības nozares konkurētspēja Attiecībā uz enerģētikas sektora lomu tautsaimniecībā, jāatzīmē šīs nozares salīdzinoši lielais īpatsvars citu tautsaimniecības nozaru starppatēriņā. Īpaši tas ir attiecināms uz ražošanas nozarēm (lauksaimniecība, rūpniecība, arī transports un daļēji būvniecības nozare). Enerģētikas nozare krīzes laikā, salīdzinot ar citām nozarēm, piedzīvoja salīdzinoši nelielu kritumu. Ja tautsaimniecībā kopumā krīzes laikā bija vērojams kritums par vairāk kā 20% (2009. gads salīdzinājumā ar 2007. gadu), tad elektroenerģijas, gāzes, ūdens apgādes nozarē šajā laika posmā kritums bija par 9,4%. Līdz ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos 2010. gadā (apstrādes rūpniecības izaugsme un iekšzemes patēriņa pakāpenisks pieaugums) elektroenerģijas, gāzes, ūdens apgādes nozarē atsākās pieaugums (par 12,7%). Elektroenerģijas, gāzes, ūdens apgādes nozare 2010. gadā veidoja 4,1% no kopējās pievienotās vērtības tautsaimniecībā. Sagaidāms, ka vidējā termiņā nozares īpatsvars tautsaimniecībā saglabāsies 4% robežās. Savukārt ilgtermiņā nozares īpatsvars tautsaimniecībā pakāpeniski mazināsies (skat. 3. tabulu). Tas ir saistīts ar vairākiem faktoriem. Piemēram, gan uzņēmumi, gan mājsaimniecības nākotnē aizvien lielāku uzmanību pievērsīs energoefektivitātei (lai mazinātu izmaksas) un līdz ar to nozares pieauguma tempi būs lēnāki nekā vidēji tautsaimniecībā.

Vietējo un atjaunojamo energoresursu plašākas izmantošanas veicināšanu enerģētikas sektora attīstībā ir viens no visbūtiskākajiem principiem ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā ekonomikā. Atjaunojamo energoresursu izmantošana sniedz ieguldījumu ne tikai klimata pārmaiņu ierobežošanā, bet dod arī vairākus sociālus un ekonomiskus ieguvumus. Tie ir saistīti gan ar atjaunojamo energoresursu izmantojošo tehnoloģiju izstrādi, ražošanu un uzstādīšanu, gan arī ar to ekspluatāciju, uzturēšanu un kurināmā sagatavošanu. Lai veicinātu energoietilpīgu rūpniecības nozaru konkurētspēju, nepieciešams panākt atbalsta instrumentu sadārdzinājuma (piemēram, obligātā iepirkuma komponentes) diferenciāciju, ilgtermiņā atsakoties no tā rūpniecības sektora patēriņā vispār. Šobrīd Latvijā praktiski netiek rūpnieciskā līmenī attīstītas un ražotas tehnoloģijas, kas paredzētas vietējo energoresursu izmantojošu elektrostaciju (piemērām, saules, vēja, u.c.) attīstīšanai, kā arī dažādu ar enerģiju (piemēram, biodegvielas, u.c.) saistītu iekārtu ražošanai. Līdz ar to, minētās iekārtas būtu nepieciešams projektēt un ražot, ievērojot Latvijai raksturīgos klimata apstākļus, lai uzstādītās iekārtas stacijās būtu maksimāli efektīvas, izmantojot Latvijā pieejamos vietējos un atjaunojamos energoresursus, kā arī būtu jāveicina vietējās rūpniecības izaugsme un jāizmanto vietējais zinātniskais potenciāls ar vietējo energoresursu saistīto tehnoloģiju izveidē, ražošanā un attīstīšanā. Papildus pilnvērtīgi būtu jāizmanto jau ieviestās inovācijas atjaunojamo energoresursu sektorā.

Secinājumi:- Abos dokumentos trūkst stratēģisko mērķu un sasniedzamo rādītāju konkrēto AER

izmantošanā.- Ir kardinālas atšķirības, piemēram, atsevišķo dokumentu mērķos. Ja LIAS 2030 mērķis

enerģētikā ir „Nodrošināt valsts enerģētisko neatkarību, palielinot energoresursu pašnodrošinājumu un integrējoties ES enerģijas tīklos” (prioritāte ir enerģētiskā neatkarība), tad Enerģētika 2030 projektā - sabalansēta, efektīva, ekonomiski, sociāli, ekoloģiski pamatota uz tirgus principiem balstīta enerģētika, kas nodrošina tautsaimniecības tālāko attīstību, tās konkurētspēju reģionā un pasaulē;

Tas nav viens un tas pats.

- ES, ieskaitot Latviju, lielākais hidroelektroenerģijas potenciāls praktiski ir izsmelts, taču joprojām ir paredzams jaudu pieaugums, rekonstruējot esošās jaudas un attīstot mazāka izmēra elektrostacijas. ([7], sadaļa Hidroenerģētika). Tā ir konstatācija, ne stratēģija. Nav skaidrs, ko nozīmē „mazāka izmēra elektrostacijas”. Latvijas neizmantotais hidroenerģētiskais potenciāls vērtējams ap 2 TWh gadā.

- Par vēja enerģijas izmantošanu trūkst stratēģijas VES būvei jūrā, VES jaudu rezervēšanai.

45

46

3.2.2. LR LikumiNr. p.k

Nosaukums Izdots Ietekmes sfēras

Piezīmes

1. Enerģētikas likums Visas

2. Elektroenerģijas tirgus likums

3. Enerģijas galapatēriņa efektivitātes likums

4. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas likums

AER

5. Ēku energoefektivitātes likums

6. Likums „Par Enerģētikas hartas protokolu par energoefektivitāti un ar to saistītajiem vides aizsardzības aspektiem”.

7. Biodegvielas likums AER, biomasa

8. Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums

AER, vēja enerģija

9. Atjaunojamās enerģijas likums Izstrādē AER

Analīzei izvēlēti:Enerģētikas likums -[8];Atjaunojamās enerģijas likums (projekts) [9].

Enerģētikas likums. (Izkopējumi)

2.pants

Šis likums reglamentē enerģētiku kā tautsaimniecības nozari, kas aptver energoresursu iegūšanu un

izmantošanu dažāda veida enerģijas ražošanai, enerģijas pārveidi, iegādi, uzglabāšanu, pārvadi,

sadali, tirdzniecību un izmantošanu.

(05.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2008.)

3.pants

Likuma mērķis ir:

1) nodrošināt enerģijas lietotāju efektīvu, drošu un kvalitatīvu apgādi ar enerģiju pieprasītajā

daudzumā un par pamatotām cenām, dažādojot izmantojamo energoresursu veidus, palielinot

energoapgādes drošumu un ievērojot vides aizsardzības prasības;

2) veicināt enerģijas efektīvu izmantošanu un līdzsvarotu patēriņu;

3) nodrošināt enerģijas lietotāju tiesības izvēlēties patērējamās enerģijas veidu un tirgotāju;

4) veicināt ekonomiski pamatotu konkurenci;

5) noteikt pārvaldes kārtību enerģētikā un energoapgādes komersantu darbības organizēšanas un

regulēšanas principus;

6) veicināt vietējo, atjaunojamo un sekundāro energoresursu izmantošanu;

7) veicināt saudzējošu enerģētikas ietekmi uz vidi un vidi saudzējošu efektīvu tehnoloģiju

izmantošanu.

(05.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2008.)

47

IV nodaļa

Elektroenerģijas ražošana un pārvade

(Nodaļa izslēgta ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005. Sk. Pārejas noteikumus.)

X nodaļa

Energoefektivitātes paaugstināšana

53.pants

(Izslēgts ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2001.)

54.pants

Energoapgādes komersanti, uzsākot jaunu objektu būvniecību vai ierīkošanu, kā arī esošo objektu

paplašināšanu, izmanto vai uzstāda vienīgi tādas energoapgādē izmantojamās iekārtas, ierīces un

ietaises, kuras atbilst energoefektivitātes, kvalitātes un drošuma prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2005.)

55.pants

Enerģijas lietotāji ierīko vai uzstāda tādas enerģiju patērējošās iekārtas vai ierīces, kuras atbilst

kvalitātes un drošuma prasībām.

56.pants

(1) Enerģiju patērējošo iekārtu tehniskajā dokumentācijā norāda, kāds ir šo iekārtu enerģijas patēriņš

tipiskos lietošanas apstākļos.

(2) Tirdzniecībā piedāvājamām enerģiju patērējošām iekārtām to energoefektivitāte tiek norādīta

speciālā marķējumā par tehnisko raksturojumu.

(3) Enerģiju patērējošo iekārtu energoefektivitātes atbilstību prasībām apliecina to atbilstības

sertifikāts.

57.pants

Jaunbūvēs vai ēkās un būvēs, kurās noris rekonstrukcija, esošie vai potenciālie enerģijas lietotāji

uzstāda tādas norobežojošās konstrukcijas, kuru siltumpretestība nav mazāka par attiecīgos

normatīvos noteikto.

Te jāpiemin, ka šim likumam laika gaitā ir 13 grozījumi – acīmredzama nestabilitāte.

Pieminams ir arī „Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums”, ar kuru noteikts līdz

15.07.2012. izstrādāt un apstiprināt „Jūras vides stāvokļa novērtējumu”, tajā ietverot jūras

izmantošanas sociālekonomisko analīzi, t.sk. vēja enerģētisko iekārtu būvi un ekspluatāciju. Šis

novērtējums nav veikts.

48

Atjaunojamo energoresursu izmantošanas likums – projekts

49

50

51

52

Secinājumi.1. Apšaubāma ir Atjaunojamo energoresursu enerģijas aģentūras lietderība. Saskaņā ar likuma projektu Aģentūra pārzinās ar 70% valsts elektroenerģijas jaudu un ar 40% elektroenerģijas izstrādi saistītos jautājumus. Kas šādā līmenī pārzinās tradicionālos resursus?2. Likuma statusam neraksturīgi konkrēti noteiktas cenas (laika gaitā mainīgs lielums).

53

3.2.3. MK noteikumi.Nr. Datums Nosaukums Ietekmes sfēra Piezīmes

14.

27 15.01.2002. Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus

AER, hidroenerģija

15.

155 21.02.2006. Grozījumi MK not. Nr. 27 AER, hidroenerģija

16.

455 06.06.2006. Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz NATURA 2000

AER

17.

165 2009. AER izmantojošu koģenerācijas attīstība

AER, biomasa

18.

262 16.03.2006 Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot AER un cenu noteikšanas kārtību

AER Atmaina MKN 486, 198, 503

19.

17 05.01.2010. Par aizsargājamām jūras teritorijām

AER, vēja enerģija

20.

264. 16.03.2010 ĪADT vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

AER, vēja un hidroenerģija

Atmaina MKN 415

21.

923 30.09.2010. Par enerģijas uzskaiti un monitoringu

Visi

22.

312 12.04.2011. Enerģijas lietotāju apgādes kārtība Visi

23.

535 05.07.2011. Par biodegvielu AER, biodegviela

24.

555 12.07.2011. Par energoefektivitātes paaugstināšanu

Visi

25.

900 22.11.2011. Par enerģijas izcelsmes apliecinājumu

54

26.

914 29.11.2011. Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumu

Visi

Analīzei izvēlēti MK noteikumi:262 -[10]; 27 un 155 - [11]

Noteikumi par augstākminēto Pamatnostādņu apstiprināšanu nav izdalīti, jo analīze ir sadaļā 3.2.1. „Plānošanas dokumenti”. Daļa šo Noteikumu (piem. Nr. p.k. 4., 5., 8., 9., 11., 12., 13.) ir vērsti uz enerģijas ražošanas, uzskaites, izmantošanas un cenu veidošanas politikas pilnveidošanu, savukārt citi (1., 2., 3., 6., 7.) būtiski ierobežo tehniski un ekonomiski efektīvu AER izmantošanu.

55

MK noteikumi Nr.262.

1. Noteikumi nosaka:

1.1. nosacījumus elektroenerģijas ražošanai, izmantojot Latvijas Republikas teritorijā esošus vai

Latvijas Republikā iegūtus atjaunojamos energoresursus;

1.2. kritērijus, saskaņā ar kuriem ražotājs, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos

energoresursus, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas

apjoma veidā;

1.3. kritērijus, saskaņā ar kuriem ražotājs, kas elektroenerģiju ražo elektrostacijās ar uzstādīto

elektrisko jaudu virs 1 MW, izmantojot biomasu vai biogāzi, var iegūt tiesības saņemt garantētu

maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu;

1.4. no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas obligāti iepērkamā apjoma

noteikšanas, īstenošanas un uzraudzības kārtību;

1.5. kāda Latvijas elektroenerģijas galalietotāju kopējā patēriņa daļa, nosakot to katram atjaunojamo

energoresursu veidam, ir obligāti nosedzama ar elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot atjaunojamos

energoresursus;

1.6. no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā

no energoresursu veida;

1.7. kārtību, kādā var atteikties no tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma

ietvaros;

1.8. (svītrots ar MK 29.11.2011. noteikumiem Nr.913);

1.9. pasākumus, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no biomasas;

1.10. (svītrots ar MK 29.11.2011. noteikumiem Nr.913);

1.11. kārtību, kādā nosakāma garantētā maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, kā arī tās

uzraudzības un samaksas kārtību un apmēru;

1.12. kārtību, kādā komersants var atteikties no tiesībām saņemt garantētu maksu par elektrostacijā

uzstādīto elektrisko jaudu.

2. Latvijas elektroenerģijas galalietotāju kopējā patēriņa daļa, kas obligāti nosedzama ar

elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus, laikposmam līdz 2010.gada

31.decembrim un turpmākajiem gadiem sadalījumā pa gadiem un atjaunojamo energoresursu veidiem

ir noteikta šo noteikumu 1.pielikumā. (te ietvertas visas elektrostacijas, arī HES ar jaudu >5 MW).

3. Kvalificēties tiesību iegūšanai pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju

obligātā iepirkuma ietvaros var komersanti, kuri elektroenerģiju ražo vai plāno ražot no

atjaunojamiem energoresursiem elektrostacijā Latvijas Republikas teritorijā, izmantojot:

3.1. hidroenerģiju; (te nav dalījuma pēc uzstādītām jaudām)

3.2. biogāzi;

3.3. jebkāda veida cietu vai šķidru biomasu;

3.4. vēja enerģiju, ja elektrostacijā uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz 0,25 MW un ja pie viena

elektroenerģijas sadales sistēmas transformatoru vai sadales punkta nav pieslēgta vairāk par vienu

ģenerētājvienību;

3.5. vēja enerģiju, ja elektroenerģija tiek vai tiks ražota elektrostacijās, kas nav minētas šo noteikumu

3.4.apakšpunktā;

3.6. saules enerģiju.

56

5. Iesniegumā par tiesību iegūšanu pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai garantētas maksas saņemšanai par uzstādīto elektrisko jaudu (2.pielikums) norādītā elektrostacijas jauda nedrīkst pārsniegt Ekonomikas ministrijas (turpmāk – ministrija) izsniegtajā elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanas atļaujā vai jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanas atļaujā norādīto jaudu, bet no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas apjoms, ko komersants gada laikā vēlas pārdot obligātā iepirkuma ietvaros, – lielumu, ko aprēķina, iesniegumā norādīto jaudu reizinot ar šādiem jaudu izmantošanas laikiem: 5.1. hidroelektrostacijām – 5000 stundu gadā; 5.2. vēja elektrostacijām – 3500 stundu gadā;5.3. elektrostacijām, kas nav minētas šo noteikumu 5.1. un 5.2.apakšpunktā, – 8000 stundu gadā.(šim dalījumam nav ne tehniska, ne loģiska pamatojuma). 19.2. komersants, kurš plāno būvēt vēja elektrostaciju, – dokumentu vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izgatavotu dokumenta kopiju, kas apliecina īpašuma vai lietojuma tiesības uz teritoriju, kurā plānota būvniecība; (šis nosacījums praktiski izslēdz VES būvi jūrā)

37.11. hidroelektrostacijām ar uzstādīto elektrisko jaudu līdz 5 MW 10 gadus no šo noteikumu 11.punktā minētā lēmuma pieņemšanas dienas:

C = 159 × e × k;

37.12. hidroelektrostacijām ar uzstādīto elektrisko jaudu līdz 5 MW 10 gadus pēc šo noteikumu 37.11.apakšpunktā minētā termiņa:

C = 159 × e × k × 0,8;

Šeit parādās dalījums pēc jaudām. Bet kā nosaka iepirkuma cenu no HES ar jaudu >5 MW, kas ieslēgtas šo noteikumu 1. pielikumā? To daļa galapatēriņā sastāda ap 37% no visa elektroenerģijas patēriņa un ap 96% no saražotās no AER.

Noteikumi nosaka stingru kārtību finansēšanas garantēšanā un jaudu nodošanu ekspluatācijā, kas praksē ne vienmēr tiek realizēta.

54. Komersants, kas ieguvis tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros:

54.1. 24 mēnešu laikā no šo noteikumu 11. vai 36.punktā minētā lēmuma saņemšanas uzsāk elektroenerģijas ražošanu elektrostacijās, kurās elektroenerģijas ražošanai tiek izmantoti šo noteikumu 3.2. vai 3.3.apakšpunktā minētie atjaunojamie energoresursi, un elektroenerģijas pārdošanu publiskajam tirgotājam;

54.2. 36 mēnešu laikā no šo noteikumu 11. vai 36.punktā minētā lēmuma saņemšanas uzsāk elektroenerģijas ražošanu elektrostacijās, kurās elektroenerģijas ražošanai tiek izmantoti šo noteikumu 3.1., 3.4., 3.5. vai 3.6.apakšpunktā minētie energoresursi, un elektroenerģijas pārdošanu publiskajam tirgotājam;

54.3. uzsāk elektroenerģijas ražošanu un pārdošanu publiskajam tirgotājam termiņā, kas norādīts iesniegumam pievienotajā elektrostacijas aprakstā, ja komersanta noteiktais termiņš ir īsāks par šo noteikumu 54.1. vai 54.2.apakšpunktā minēto termiņu;

77. Komersants, kas ieguvis tiesības saņemt garantētu maksu par uzstādīto elektrisko jaudu:

77.1. astoņu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 74.punktā minētā lēmuma saņemšanas rakstiski iesniedz

ministrijā kredītiestādes neatsaucamu izziņu par kredīta piešķiršanu, ja projekta īstenošanai tiks

ņemts kredīts. Ja projekta īstenošanā komersants plāno ieguldīt privātos vai kādus citus finanšu

līdzekļus, komersants iesniedz kredītiestādes izziņu, kas apliecina, ka komersantam ir pieejami

projekta īstenošanai nepieciešamie līdzekļi un ka komersanta finanšu līdzekļi ir uzkrāti termiņdepozītā

vai mērķkrājkontā uz termiņu, kas nav īsāks par trim mēnešiem no projekta iesniegšanas dienas

ministrijā;

77.2. 12 mēnešu laikā no šo noteikumu 74. punktā minētā lēmuma pieņemšanas saņem būvatļauju un

57

iesniedz ministrijā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izgatavotu būvatļaujas kopiju;

77.3. ne vēlāk kā 24 mēnešu laikā no šo noteikumu 74.punktā minētā lēmuma izsniegšanas

nodrošina, ka elektrostacijas uzstādītā elektriskā jauda ir nodota ekspluatācijā un darboties spējīga.

Secinājumi.

1. Šie MK noteikumi ir vērsti uz elektroenerģijas ražošanu un pamatā uz iepirkumu un cenu noteikšanas kārtību.

2. Noteikumos ir daudzi diskutējami jautājumi (komentāri tekstā).3. Noteikumos ir duāla pieeja hidroelektrostacijām ar jaudu >5 MW. 1. pielikumā tās ir

iekļautas AER sarakstā, punktos 1.6., 3.1., 5.1., 5.2. nav ierobežojumu, bet p. 37.11., 37.12. tās ir izslēgtas. Nav loģiski, ka ir noteikta cenu veidošanas kārtība no „mazajām” HES, kas veido dažus % no gala tarifa, bet nav noteikta no „lielajām”, kas veido tarifa bāzi.

4. Būtībā noteikumi neatbilst ES dokumentu prasībām attiecībā uz valsts atbalstu enerģijas ražošanai no AER.

5. Ļoti detalizēti, bez argumentiem noteikti fizikālie un finansiālie lielumi.

58

Ministru kabineta noteikumi Nr.27

Rīgā 2002.gada 15.janvārī (prot. Nr.3 5.§)

Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 26.panta sesto daļu

1. Noteikumi nosaka upes (upju posmus) (saraksts 1.pielikumā), uz kurām zivju resursu aizsardzības

nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus

šķēršļus, izņemot šo noteikumu 2. un 3.punktā minētos aizsprostus.

2. Šo noteikumu 1.punktā minētais upju (upju posmu) saraksts neattiecas uz:

2.1. hidroelektrostacijām, kuras līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim ir jau uzbūvētas uz šīm

upēm (upju posmiem);

2.2. hidroelektrostacijām, kuras līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim saņēmušas Ekonomikas

ministrijas atļauju uzsākt jaunu elektroenerģijas jaudu ieviešanu un normatīvajos aktos noteiktajā

kārtībā ir saņēmušas būvatļauju;

2.3. hidroelektrostacijām, kuru projekti līdz 2001.gada 20.novembrim (2001.gada 18.oktobrī pieņemtā

likuma "Grozījumi Zvejniecības likumā" spēkā stāšanās dienai) ir iesniegti noteiktā kārtībā Ekonomikas

ministrijā atļaujas saņemšanai un tiem būvniecības uzsākšanai tiek izsniegta būvatļauja normatīvajos

aktos noteiktajā kārtībā (2.pielikums).

3. Aizsprostu izmantošana hidroelektrostaciju un citām vajadzībām nav aizliegta augšpus

hidroelektrostaciju aizsprostiem, kuri līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir ekspluatācijā, tajās

vietās, kur uz šo noteikumu pielikumā minētajām upēm (upju posmiem) ir saglabājušies aizsprosti ar

ūdens uzstādinājumu un hidroelektrostaciju darbība vai aizsprostu izmantošana neparedz mainīt dabā

esošos normālos ūdens līmeņu uzstādinājumus.

4. Hidroelektrostacijās, kuras uzbūvētas saskaņā ar šo noteikumu 2. un 3.punktu, ir aizliegta

elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšana, ja tiek mainīti hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju

ekspluatācijas noteikumos paredzētie ūdens līmeņu regulēšanas režīmi un garantētie caurplūdumi.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Zemkopības ministrs A.Slakteris

Ar šiem noteikumiem aizliegts būvēt hidroelektrostacijas uz 204 Latvijas upēm.Secinājums:

- neraugoties uz tā laika valsts plānošanas dokumentos paredzēto atbalstu AER, tai skaitā hidroenerģijas, izmantošanu, tautsaimniecībai ir liegta iespēja izmantot ap 2000 GWh no ārvalstīm neatkarīgas elektroenerģijas;

- neraugoties uz šo aizliegumu, jaunajos valsts plānošanas dokumentos (LIAS 2030) un to projektos (NAP 2020, Atjaunojamās enerģijas izmantošanas likums, Enerģijas stratēģija 2030) ir paredzēta ūdens enerģijas izmantošana. Nav skaidrs, par kādiem ūdeņiem ir runa. Nav arī stratēģiskas norādes uz šī AER potenciāla neizmantošanu un tā aizstāšanu ar citiem.

- Šie MK noteikumi ir raksturīgs piemērs nesaskaņotai, paralēlai, no kopējiem enerģētikas jautājumiem atrautai AER jautājumu risināšanai.

59

Daudz MK noteikumu aizliedz AER izmantošanu daļēji vai pilnīgi. Ļoti raksturīgi ir MK noteikumi, saistīti ar Īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un Aizsargājamām jūras teritorijām.Tā, piemēram, MK noteikumos Nr. 264 Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas vispārīgie noteikumi” ir formulējumi: 24. Dabas parka teritorijā aizliegts:

24.7. uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru darba rata diametrs ir lielāks par pieciem metriem vai

augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu;

25. Būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas, kā arī veikt to rekonstrukciju un

renovāciju atļauts ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju šādos gadījumos:

25.1. lai novērstu teritoriju applūšanu ārpus aizsargājamās teritorijas vai līdz šim neapplūdušu

teritoriju applūšanu dabas parkā;

25.2. lai atjaunotu upju dabisko tecējumu un ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju

hidroloģisko režīmu;

25.3. lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas un atjaunošanas pasākumu

veikšanu;

25.4. lai atjaunotu zivju migrācijas ceļus;

25.5. lai īstenotu darbību, kura nav aizliegta ar šiem noteikumiem un nav pretrunā ar aizsargājamās

teritorijas izveidošanas mērķiem.

Līdzīgi formulējumi ir arī visos jūras aizsargājamo teritoriju individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos, piemēram:Aizsargājamās jūras teritorijas "Irbes šaurums" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi6. Visā aizsargājamā jūras teritorijā aizliegts:

6.1. uzstādīt vēja elektrostacijas;

Šādu MK noteikumu ir desmitiem.

Secinājumi.1. Šie MK noteikumi, kurus sagatavojusi Zemkopības ministrija, Vides ministrija, ir

bremzējošs faktors AER izmantošanai.2. Daudzo MK noteikumu maiņa ir rezultāts biežajiem likumu grozījumiem un to prasībām.

60

3. Ka daudziem LR dokumentiem AER jomā ir nepieciešamas radikālas izmaiņas, šobrīd atzīst arī Latvijas valdība.

Valdības komiteja atbalsta reformas valsts atbalstam zaļai enerģijai un koģenerācijai30.07.2012

Šā gada 30.jūlijā Ministru kabineta komiteja atbalstīja un nolēma virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu ilgtspējīgai elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem (AER), kā arī enerģijas ražošanai koģenerācijā, kas paredz veikt grozījumus esošajā regulējumā un līdz šā gada 1.oktobrim izstrādāt priekšlikumus jaunam valsts atbalsta mehānismam. Jaunais mehānisms būs vērsts uz to, lai nozare arī turpmāk varētu attīstīties, bet vienlaikus sistēma būtu no cenu viedokļa ilgtermiņā prognozējama, tiktu kontrolēti cenu pieauguma riski, tā būtu terminēta laikā un neradītu aplamas motivācijas zaļās enerģijas ražotājiem, kā arī neapdraudētu Latvijas uzņēmēju un ekonomikas konkurētspēju.

„Atbalsta sistēma elektroenerģijas ražošanai no AER līdz šim sabiedrībā radījusi virkni jautājumu un arī bažas par to, cik godprātīgi, valstiski atbildīgi un ekonomiski pamatoti šī sistēma strādā. Nav šaubu, ka Latvijai ir jāatbalsta un jāveicina zaļās elektroenerģijas ražošana, bet tas nevar notikt atrauti no citu nozaru vajadzībām un iespējām attīstīties. Patlaban redzam, ka, turpinot līdzšinējo sistēmu, radīsies būtiski elektrības cenu pieauguma riski ikvienam patērētājam. Tas savukārt palielinātu izmaksas ne vien iedzīvotājiem, bet arī citām Latvijas lielākajām nozarēm, kuru konkurētspēja tādējādi tiktu apdraudēta. To nedrīkst pieļaut, tāpēc ir jāizveido sistēma, kas palīdz mums sasniegt mērķus zaļās enerģijas ražošanā, bet vienlaikus neapdraud ekonomikas konkurētspēju un attīstību. Piemēram, pašlaik ar Zemkopības ministriju jau esam konceptuāli vienojušies par to, ka biogāzes ražotnēm atbalsts būtu jāsniedz investīciju izmaksu segšanai, nevis caur obligāto elektroenerģijas iepirkumu. Vienlaikus atbalsts tiks pārskatīts arī elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā, izmantojot dabasgāzi,” uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Ekonomikas ministrija informatīvajā ziņojumā, kas šodien tika skatīts Ministru kabineta komitejā, secinājusi, ka līdzšinējais atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražošanai, izmantojot AER, nav bijis ilgtspējīgs, ņemot vērā vairākkārtējos grozījumus obligāto elektroenerģijas iepirkumu regulējošajos normatīvajos aktos, bet no izmaksu viedokļa nav bijis pietiekami kontrolējams. Ekonomikas ministrijas veiktā analīze rāda, ka galvenās problēmas līdzšinējā atbalsta sistēmā ir neterminētais obligātā iepirkuma atbalsts; nekontrolējama ietekme uz gala tarifu (realizējot visas līdz šim piešķirtās tiesības, pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, ietekme uz elektroenerģijas tarifu palielinātos no pašreizējiem 0,0029 LVL/kWh līdz 0,0299 LVL/kWh laikā līdz 2014.gadam); atbalsts nav tehnoloģiski neitrāls (elektroenerģijas ražotājiem trūkst motivācijas samazināt ar enerģijas ražošanu un projekta īstenošanu saistītās izmaksas); nepietiekami kontroles mehānismi un uzraudzība. Informatīvajā ziņojumā tiek apskatīti arī citi esošā atbalsta mehānisma un tiesiskā regulējuma trūkumi, sniedzot ierosinājumus situācijas uzlabojumam, lai ilgtspējīgi un pamatoti veicinātu elektroenerģijas ražošanu, izmantojot AER. Ziņojums sniedz arī apkopotu informāciju par līdzšinējā atbalsta mehānisma efektivitāti, kā arī faktisko un potenciālo tā ietekmi uz elektroenerģijas cenu.

Latvijā 2010.gadā no AER saražots 3155 GWh elektroenerģijas, tai skaitā 171GWh elektroenerģijas, kas iepirkta obligātā iepirkuma ietvaros. Lai Latvija kopējā enerģijas galapatēriņā 2020.gadā sasniegtu 40% īpatsvaru no AER ražotai enerģijai, papildus 2011.gadā saražotajam elektroenerģijas apjomam būtu nepieciešams saražot un patērēt ap 1445 GWh elektroenerģijas, kas ražota no AER. Jau piešķirtās un spēkā esošās tiesības elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros, kuras ražotāji nav sākuši īstenot, paredz gadā pārdot elektroenerģiju 2068 GWh apjomā. Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, ja visi projekti tiktu īstenoti un tiktu saražots viss komersantu plānotais elektroenerģijas apjoms, būtu iespējams iztikt pat bez turpmāka papildu atbalsta elektroenerģijas ražošanai no AER. Tomēr enerģijas un elektroenerģijas patēriņš ir mainīgs lielums, un, kā līdzšinējā pieredze liecina, komersanti, kas uzsākuši elektroenerģijas ražošanu. publiskajam tirgotājam pārdod tikai ap 50% no plānotā elektroenerģijas apjoma. Turklāt publiskam tirgotājam 2011.gadā obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas apjoms, kas saražots no AER, sastāda aptuveni 9,7% no kopējā piešķirtā obligātā elektroenerģijas iepirkuma apjoma. Minētais īpatsvars uzskatāms par objektīvu rādītāju projektu īstenošanas efektivitātes vērtēšanai.

61

Laika posmā no 2007.gada līdz 2012.gadam obligātā iepirkuma komponente ir izmaksājusi vairāk nekā 86 milj. LVL un šīs izmaksas līdz ar katru ieviestu projektu pieaug. Ja tiek realizētas visas jaudas, par kurām iepriekš izsniegti lēmumi, obligātās komponentes izmaksas pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm var būtiski pieaugt. Tādēļ Ekonomikas ministrija nāk klajā ar grozījumu iniciatīvām esošajā regulējumā, nosakot stingrākus nosacījumus un uzraudzību jau uzsāktajiem projektiem, piemēram, attiecībā uz koģenerāciju elektrostaciju ekspluatācijā nodošanas un elektroenerģijas ražošanas uzsākšanas termiņiem, kā arī uz elektrostacijās izmantoto energoresursu. Ar šiem grozījumiem tiek ieviesti papildu kontroles mehānismi arī komersantiem, kas projektus jau ir īstenojuši, papildus pieprasot komersantiem arī nodokļu saistību izpildi, kā arī atbilstības nodrošināšanu būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem elektrostacijās.

Kā viena no elektroenerģijas galalietotājiem būtiskākajām izmaiņām Ekonomikas ministrijas ierosinātajos grozījumos, novēršot obligātā elektroenerģijas komponentes neierobežotu pieaugumu, ir laika perioda noteikšana, kurā komersantiem, kas saņēmuši tiesības pārdot elektroenerģiju, kas ražota augsti efektīvā koģenerācijā, ir tiesības elektroenerģiju pārdot obligātā iepirkuma ietvaros.

Informatīvā ziņojuma projektam pievienotais Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts paredz valdības uzdevumu Ekonomikas ministrijai līdz 2012.gada 1.septembrim izstrādāt normatīvo regulējumu mājsaimniecību elektroenerģijas neto uzskaites nodrošināšanai, lai nodrošinātu mājsaimniecību no AER saražotās elektroenerģijas, galvenokārt, savam patēriņam, nodošanu elektroenerģijas tīklā un nepieciešamības gadījumā tāda paša daudzuma saņemšanu atpakaļ, kā arī paredz valdības uzdevumu Ekonomikas ministrijai līdz 2012.gada 1.oktobrim izstrādāt priekšlikumus jauna atbalsta mehānisma izveidei.

Ekonomikas ministrija jau tuvākajā laikā aicinās iesaistītās puses uz tikšanos, lai apspriestu un izstrādātu priekšlikumus jaunam, prognozējamam, tehnoloģiski neitrālam un laikā ierobežotam atbalstam, kas veicinātu nobriedušāko tirgū pieejamo tehnoloģiju un efektīvu resursu izmantošanu, vienlaikus domājot par mājsaimniecību pirktspēju un uzņēmēju konkurētspēju.

Ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu un grozījumiem MK noteikumos Nr. 262 un MK noteikumos Nr. 221 var iepazīties Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē internetā.

Papildinformācija par biežāk uzdotajiem jautājumiem par atbalsta sistēmu elektroenerģijas ražošanai, izmantojot

atjaunojamos energoresursus .

62

4. VARAM Klimata tehnoloģiju sadarbības padomes jautājumi.

Analīzei izvēlēti Padomes 2009., 2010., 2011. un 2012.g sēžu protokoli. – [12].

63

64

Izanalizējot VARAM Klimata tehnoloģiju sadarbības padomes (turpmāk – Padomes) Nolikumu un sēžu protokolus (publicēti VARAM mājas lapā) par 2009. – 2012.g. iespējams konstatēt:

1. Padome aktīvi iesaistījusies ar AER saistītu jautājumu apspriešanā, sevišķi KPFI projektu konkursu organizēšanā, arī Latvijas normatīvo aktu projektu apspriešanā 2009. un 2010.g. (attiecīgi 4 un 5 Padomes sēdes). Diemžēl nav panākta aktuālo jautājumu tālāka virzība, piemēram, 2009.g.21.maija protokols par MK not. Nr. 27 izmaiņām [12],

3. Mazās hidroenerģētikas asociācijas priekšlikumi normatīvo aktu grozījumiem, Andrejs Vasiļjevs, MHEA valdes loceklis un Tatjana Jansone, VIDM Vides aizsardzības departamenta, Ūdens resursu nodaļas vadītāja.Lēmums:Biedrības „Mazās hidorenerģētikas asociācija” pārstāvis Andrejs Vasiļjevs sagatavo Klimata tehnoloģijas padomes vēstuli ar aicinājumu Zemkopības ministriju izskaidrot pieņemtajos MK Nr. 27 "Noteikumos par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus” iekļautos ierobežojumus un pārskatīt pielikumā iekļauto upju saraksts, kas aizliedz zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus.

Šī jautājuma risināšanas tālāka virzība protokolos nav redzama. MK noteikumi Nr.27 arī šodien ir spēkā sākotnējā formulējumā.

2. Arī par LR Rīcības plānu AER jomā 2010. – 2020.g., „Atjaunojamās enerģijas likuma projektu, Enerģijas stratēģijas 2030 projektu nav notikušas ne debates, ne iesniegti Padomes priekšlikumi. Padomes aktivitāte ir noplakusi – 2011.g. 2 sēdes, 2012.g. 1 sēde.Nav fiksēta Padomes vai Padomes dalīborganizāciju konkrētu priekšlikumu iesniegšana atbildīgām ministrijām normatīvo aktu projektu izstrādei AER jomā (Nolikuma p. 3.1.).2. Nav saprotama Padomes pasivitāte gan esošo pamata normatīvu (Enerģētikas attīstības

pamatnostādnes, AER izmantošanas pamatnostādnes, LIAS 2030) analīzē, gan jauno normatīvu projektu (NAP 2020, Atjaunojamās enerģijas likums, Enerģija 2030) izstrādē, gan sadarbībā ar līdzīgu struktūru EM analogos jautājumos (Nolikuma p.3.4.).

65

5. Kopsavilkums.5.1. ES normatīvi nenosaka kāda atsevišķa enerģijas iegūšanas veida prioritāti, apejot ekonomiskos pamatojumus. Salīdzinot ES un Latvijas normatīvos dokumentus enerģētikas, tai skaitā AER jomā, redzams, ka ES normatīvos prioritāte ir ekonomika, Latvijas normatīvos – vides aizsardzība. Mainoties situācijai globālajā vidē, atbilstoši situācijai mainās arī prioritātes kopējos un ar enerģētiku saistītos normatīvos [1]. Saskaņā ar jaunāko plānošanas dokumentu Eiropa 2020 ir paredzēts arī mainīt / aktualizēt galvenās uz enerģētiku vērstās Direktīvas 2009/28/EK uzstādījumus. 5.2. LR plānošanas dokumentu uzstādījumi ir pretrunīgi, neprecīzi, ir nepieciešams tos aktualizēt. Enerģētikas plānošanas dokumenti Latvijā izdoti t.s. „treknajos gados” un nav aktualizēti atbilstoši reālai situācijai tautsaimniecībā. AER potenciāla novērtējums Pamatnostādnēs [5 ], [6] un citos dokumentos un to jaunākajos projektos ir ļoti atšķirīgs, nav izvērtēts no dažādiem aspektiem gan teorētiskais, gan reāli izmantojamais. Vienas nozares – enerģētikas – plānošanas dokumentus ir sagatavojušas dažādas administratīvās struktūras ar dažādiem mērķiem un prioritātēm. EM savā dokumentā [4 ] kā mērķi ir izvirzījusi enerģētisko neatkarību, Vides ministrija [7 ] – uz tirgus principiem balstītu enerģētiku, ZM [11] - aizliegumu. Šajos attīstības stratēģijas dokumentos arī trūkst konkrētas stratēģijas. Līdz ar to nav noteiktas prioritātes un izpildinstitūcijas – MK noteikumos parādās pretrunas, lokālas prioritātes.5.3. LR likumos AER izmantošana ir vai nu nekonkrēta [8], [9], vai noliedzoša.[Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju likums] 5.4. MK noteikumi izstrādāti ES normatīvu un LR stratēģisko dokumentu un likumu realizācijai. Mainoties situācijai, mainās arī MK uzstādījumi [10]. Tajos ir daudz pretrunu, AER izmantošanas ierobežojumu, kas izskaidrojams ar dažādo ministriju iniciatīvām MK noteikumu sagatavošanā. Dažos noteikumos lielās HES atbilst AER statusam, dažos ne. Dažu MK noteikumu prasībām nav loģiska pamatojuma [11].5.5. Klimata pārmaiņu tehnoloģiju sadarbības padome, kurā koncentrēti pārstāvji no dažādām NVO atjaunojamo energoresursu jomā, aktīvi darbojusies 2009. un 2010.g., bet 2011.g. un 2012.g. aktivitāte samazinājusies. Padomes darbā dominē KPFI projektu konkursu jautājumi, nepilnīgi skarti esošo normatīvu aktuālie jautājumi, praktiski nav skarti jauno dokumentu projektu izstrādes jautājumi [12].

Te jāpiebilst, ka Latvijā enerģētikas jomā darbojas virkne NVO, galvenokārt AER sektorā, ar dažāda līmeņa kompetenci, aktivitāti, ļoti vāju savstarpējo sadarbību un principiālo jautājumu koordināciju.

66

6. Priekšlikumi EM un VARAM1 Jautājumos, kur AER izmantošanas iecere ir pretrunā ar sabiedrības un vides

organizāciju prasībām / iebildumiem, MK ir jānosaka prioritātes.2 Ir aktīvāk jāizmanto Latvijas dabiskie enerģijas resursi (vēja, hidro, biomasas,

zemes siltuma, saules) pie nosacījuma, ka tas nepazemina enerģijas lietotāju konkurētspēju un iedzīvotāju dzīves līmeni. Tam ir jāmaina enerģijas cenu veidošanas politika.

3. Nepieciešams vienkāršot valsts normatīvo bāzi enerģētikā un izslēgt paralēlismu atsevišķos dokumentos. Nebūtu pieļaujama AER izdalīšana atsevišķos enerģētikas plānošanas un likumdošanas dokumentos no kopējiem resursu izmantošanas politikas dokumentiem:

1) Kopējiem enerģētikas un ar to saistītiem jautājumiem jābūt ietvertiem NAP 2020 un LIAS 2030, speciāliem enerģētikas (nozares) plānošanas jautājumiem jābūt ietvertiem Enerģētika 2030 ar apakšuzdevumiem uz 2020.g.

2) Nav loģiska pamatojuma atsevišķam AE likumam. Prasības atjaunojamo energoresursu (vai Atjaunojamās enerģijas) izmantošanai ietveramas Enerģētikas likumā.

3) Nav loģiska pamatojuma dažādām Pamatnostādnēm, kas pēc būtības atkārto Stratēģiju jautājumus. Ja tādas kādu birokrātisku apsvērumu dēļ ir nepieciešamas, tad Enerģētikas attīstības pamatnostādnes un Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes ir radikāli jāpārstrādā un jāapvieno vienā dokumentā.

Lai aktivizētu un koordinātu atsevišķo NVO darbību, vispusīgāk izmantotu intelektuālo potenciālu enerģētikas jomā, ir priekšlikums izveidot apvienojošu sadarbības struktūru.

Eksperts H.Jaunzems

67