Upload
atjaunojamlv
View
359
Download
9
Embed Size (px)
Citation preview
LATVIJAS ATJAUNOJAMĀS ENERĢIJAS
FEDERĀCIJA
RISINĀJUMS PROGNOZĒJAMAI
ELEKTROENERĢIJAS CENU DINAMIKAI
18.03.13.
DIDZIS PALEJS
ANDIS KĀRKLIŅŠ
ŠODIEN STĀSTĪSIM PAR:
Importētās dabasgāzes īpatsvaru OIK (obligātā iepirkuma komponente)
Apkures tarifu atšķirību atkarībā no energoresursu veida
Cik (ne)daudz varētu pieaugt elektrības cena
2
KAS IR LATVIJAS ATJAUNOJAMĀS ENERĢIJAS
FEDERĀCIJA?
Biedrība, kas pirmo reizi apvieno AER nozares asociācijas
Vienots viedoklis, koordinēta darbība
Mērķis – sekmēt AER nozares attīstību un palielināt tās devumu Latvijas tautsaimniecības izaugsmē
3
74% JEB 152,7 miljoni Ls gadā IZMAKSĀTI
KRIEVIJAS GĀZEI
Avots: Publikācija Ekonomikas ministrijas vietnē, 29.01.13.
74% JEB 152,7 miljoni Ls gadā IZMAKSĀTI
KRIEVIJAS GĀZEI
Avots: Publikācija Ekonomikas ministrijas vietnē, 29.01.13.
0
50
100
150
200
250
300
350
янв.
05
ию
л.0
5
янв.
06
ию
л.0
6
янв.
07
ию
л.0
7
янв.
08
ию
л.0
8
янв.
09
ию
л.0
9
янв.
10
ию
л.1
0
янв.
11
ию
л.1
1
янв.
12
ию
л.1
2
%
Importētās gāzes un Latvijas koksnes šķeldas cenu procentuālo svārstību salīdzinājums
(pret sākumcenu 2005.g. janv.) laika posmā no 2005. g. līdz 2012. g.
Importētās Krievijas gāzes cenuprocentuālās svārstības (%) *
Latvijas koksnes enerģētiskās šķeldascenu procentuālās svārstības (%)
Gāzes cenu tendence
Šķeldas cenu tendence
GĀZES SMOGA MĀKOŅI PĀR LATVIJAS
EKONOMIKU
+300 %
* Avots: Latvijas gāze (tarifs rūpnieciskajiem klientiem lielākajai patēriņa grupai)
+85 %
6
PĀRDODAM „PA LĒTO“ UN PĒRKAM „PA DĀRGO“ ...
VAI TAS IR IZDEVĪGI LATVIJAI?
7
Latvijas energoresursu imports/eksports
Koksnes eksports
apt. 7 TWh gadā
Cena 10 Ls\MWh
Gāzes imports
apt. 7 TWh gadā
Cena 38 Ls\MWh
Latvijas ekonomika zaudē
apt. 200 miljonu Ls/gadā
Salīdzinājumam:
Latvijas biogāzes
cena 18 Ls\MWh (Agro Iecava)
ZAĻĀ ENERĢIJA – LABĀ ZIŅA KUR GĀZE, TUR DĀRGĀKS SILTUMS
8
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
50
55
60N
orm
a K
Mal
pils
Ru
jien
as S
iltu
ms
Lud
zas
bio
ener
ģija
Val
kas
no
vad
a d
om
e
Ku
ldīg
as s
iltu
mtī
kli
Mad
on
as s
iltu
ms
Pļa
viņ
u k
om
un
ālie
…
Val
mie
ras
silt
um
s
Vid
zem
es e
ner
ģija
…
Lim
baž
u s
iltu
ms
Krā
slav
as n
ami
Tals
u b
io-e
ner
ģija
Ieca
vas
silt
um
s
Sim
on
e -
Alū
ksn
e
Van
gažu
nam
saim
nie
ks
Aiz
krau
kles
silt
um
s
Tuku
ma
silt
um
s
Bau
skas
silt
um
s
Ogr
e
Sala
spils
silt
um
s
Sald
us
silt
um
s
Ven
tsp
ils s
iltu
ms
Jēka
bp
ils s
iltu
ms
Rīg
as s
iltu
ms
Liep
ājas
en
erģi
ja
Ozo
lnie
ku K
SDU
Wes
eman
n -
Sig
uld
a
Dau
gavp
ils s
iltu
ms
Fort
um
Jel
gava
Ola
ines
ūd
ens
un
…
Gro
biņ
as s
iltu
ms
Liel
vārd
es r
emte
Jūrm
alas
silt
um
s
Ls/M
Wh
18
Ls/MWh
Gāze vai jaukts
Atjaunojamā enerģija
ZAĻĀ ENERĢIJA – LABĀ ZIŅA KUR GĀZE, TUR DĀRGĀKS SILTUMS
9
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
50
55
60N
orm
a K
Mal
pils
Ru
jien
as S
iltu
ms
Lud
zas
bio
ener
ģija
Val
kas
no
vad
a d
om
e
Ku
ldīg
as s
iltu
mtī
kli
Mad
on
as s
iltu
ms
Pļa
viņ
u k
om
un
ālie
…
Val
mie
ras
silt
um
s
Vid
zem
es e
ner
ģija
…
Lim
baž
u s
iltu
ms
Krā
slav
as n
ami
Tals
u b
io-e
ner
ģija
Ieca
vas
silt
um
s
Sim
on
e -
Alū
ksn
e
Van
gažu
nam
saim
nie
ks
Aiz
krau
kles
silt
um
s
Tuku
ma
silt
um
s
Bau
skas
silt
um
s
Ogr
e
Sala
spils
silt
um
s
Sald
us
silt
um
s
Ven
tsp
ils s
iltu
ms
Jēka
bp
ils s
iltu
ms
Rīg
as s
iltu
ms
Liep
ājas
en
erģi
ja
Ozo
lnie
ku K
SDU
Wes
eman
n -
Sig
uld
a
Dau
gavp
ils s
iltu
ms
Fort
um
Jel
gava
Ola
ines
ūd
ens
un
…
Gro
biņ
as s
iltu
ms
Liel
vārd
es r
emte
Jūrm
alas
silt
um
s
Ls/M
Wh
~25 % lētāk
Atjaunojamā enerģija
Gāze vai jaukts
JA NO ELEKTRĪBAS CENAS IZSLĒGTU LIELĀS
GĀZES STACIJAS...
10
-13%
-10%
SITUĀCIJA AR AER ATĻAUJĀM
11
• Ekonomikas ministrija apgalvo, ka varētu tikt realizēti 30% izsniegto atļauju pēc MK noteikumiem Nr.221. Šobrīd ir realizēts ap 1,7%.
• Vairums atļauju izsniegtas staciju būvei vietās, kur siltuma patēriņš ir vairākkārt mazāks nekā staciju kopējā jauda.
• Lielu daļu atļauju izņēmuši nesen nodibināti mazkapitāla uzņēmumi vienā juridiskajā adresē.
Izsniegto atļauju izvĒrtēšana
12
Metodika – izvērtēšanai lietotie kritēriji: Derīgi tehniskie noteikumi no Sadales tīkla; Eiropas Savienības atbalsts; Siltuma nodošanas protokols centralizētajos tīklos ar pašvaldību. Papildus lietojamie kritēriji: Siltuma jaudas – vai ir reāls siltuma noņēmējs; Finansējuma esamība; Infrastruktūra; u.c.
SITUĀCIJA AR AER ATĻAUJĀM
13
2,6 miljardi EUR 2 – 3 gadu laikā (~900 mln EUR/gadā)
Bankas AER projektus nefinansē!!!
Liela brēka, maza vilna ...
14
Secinājums: kopā varētu tikt realizēti ne vairāk kā 8% no izsniegtajām derīgajām atļaujām, kas ir teju 4 reizes mazāk par EM prognozēm!
KĀ TAS IETEKMĒS ELEKTRĪBAS TARIFU
Realizējot 8% no izsniegtajām atļaujām
15
* Pieņemot, ka pārējās tarifa komponentes paliek nemainīgas.
Neatkarīgu novērtējumu
sniegs KPMG.
Tas ir mazāk kā 1,5 % gadā
– mazāk kā inflācija
16
PALDIES!
JAUTĀJUMI?