Vairāk par visu: Twitter:www.LLU.lv @LLU_lvLATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTES LAIKRAKSTS STUDENTIEM

2012.gada DECEMBRIS, nr.909 (4)

Kādi universitātei svarīgi notikumi norisinājās šajā gadā?

Ļoti veiksmīgi izdevās izmantot Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finan­sējumu universitātes mācību infra struktūras modernizācijai. Attīstībā tika ieguldīti 6,8 miljoni latu no piešķirtajiem 12,7 miljoniem, kas liek mums ar perspektīvu raudzīties uz visa projekta veiksmīgu pabeigšanu 2014.gadā.

Tikpat nozīmīgs notikums gan LLU, gan valsts mērogā bija LLU Veterinārās klīnikas būvniecības pabeigšana, kas, pilnībā no­kom plek tējot ar aparatūru, ļaus šai klīnikai ieņemt vadošo lomu veterinārmedicīnas nozarē visā Baltijā.

Daudzi svarīgi notikumi bija saistīti ar

notiekošo augstākās izglītības telpā. No tiem īpaši jāizceļ Rektoru Padomes, Latvijas Studentu apvienības, LLU un citu augstskolu ierosinājums izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa demisijas pieprasīšanai. LLU studentu savāktie paraksti par R.Ķīļa demisijas pieprasīšanu deva ieguldījumu ministrijas izstrādātā studiju virzienu vērtējuma izmantošanas apturēšanā un valsts finansēto studiju vietu saglabāšanā.

Universitātes kolektīvs šajā gadā ļoti lepojās ar studentu sasniegumiem, piemēram, LLU regbija komanda šogad kļuva par pirmajiem regbija čempioniem Latvijas Universiādē, „Kalves” dejotāji kolektīva 65.jubilejā mūs iepriecināja ar ļoti skaistu koncertu.

Kāds LLU būs nākamais gads? LLU mērķis 2013.gadam ir veikt

visu nepieciešamo, lai LLU attīstītos kā universitāte ar plaša profila augstas kvalitātes studiju programmām, kuras ir nodrošinātas ar visu vajadzīgo materiāltehnisko bāzi. Izvērtējot ārvalstu ekspertu ierosinājumus, tiks veikta studiju programmu pilnveidošana, īpaši aktivizējot jautājumus par starptautisko sadarbību, saikni ar darba devējiem, ārvalstu mācībspēku un studējošo piesaisti.

Otrs LLU mērķis ir turpināt aktīvi līdzdarboties visos procesos, lai Latvijas valsts mērogā stabilizētu un sakārtotu augstākās izglītības sistēmu, veicinot tās sekmīgu attīstību.

Turpināsies ERAF projekta realizācija, kuras rezultātā tiks veikti lieli rekonstrukcijas darbi Valdekas pilī un jauna Pārtikas tehnoloģijas fakultātes (PTF) korpusa būvniecība.

Nākamais gads būs bagāts ar dažādām jubilejām. Lauksaimniecības fakultāte un LLU atzīmēs 150 gadu jubileju, svinēsim Jelgavas pils 275.jubileju, PTF 65 gadu un Ekonomikas fakultātes 45 gadu jubilejas.

Ko Jūs novēlat universitātes kolektīvam?Novēlu Jaunajā gadā pie attīstības

veicināšanai pietiekoša finansējuma visiem godprātīgi veikt savus tiešos pienākumus – studentiem ar maksimālu atdevi nodoties studijām, mācībspēkiem – nodrošināt kvalitatīvu pedagoģisko un zinātnisko darbību, bet visiem kopā novēlu gaišus Ziemassvētkus un 2013.gadā daudz vairāk pozitīvu emociju, veselību, veiksmi un iecerēto mērķu sasniegšanu!

Ilvija Gaidukoviča

Aktīvu un darbīgu 2013.gadu!

Gada skaistākās balles spožumā 15.decembrī atkal svinīgi un karaliski mirdzēs baroka pērle Lielupes krastā. Mīlēta, gaidīta un lolota Ziemassvētku balle Jelgavas pilī viesus sagaidīs 27.reizi.

LLU rektors Juris Skujāns universitātes kolektīvam 2013.gadā novēl nebai dīties no pārmaiņām, aktīvi līdzdarboties visos procesos un godprātīgi veikt savus tiešos pienākumus.

Jelgavas pils ielūdz uz Ziemassvētku balliVienu nakti, vienu reizi gadā

augstdzimušo kārtā nokļūst visi, kas pārkāpj Jelgavas pils slieksni. Šajā naktī ikviens var griezties dejās zālēs, kurās pirms trim gadsimtiem dejojis pats Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons.

Lai sajustos pa īstam karaliski, ir jāierodas Jelgavas pilī, kuras noslēpumaini romantiskajā gaisotnē īstenojas sapņi, un balles viesi atplaukst kā sapņu ziedi. Tik dažādi, cik dažādi ir viņu sapņi.

Turpinājums 5.lappusē.

2012. gada DECEMBRIS, nr. 909 (4)2 ZIŅAS

Janvārī Sporta dienā LLU darbinieki varēja izmantot iespēju – pie viena galda ar rektoru Juri Skujānu uzspēlēt zolīti.

Februārī tika atzīmēta LLU Senāta darbības 20.jubileja.

LLU absolvents, Eiropas Ārējās darbības dienesta darbinieks Uldis Šalajevs nolēma ziedot paša pelnītos līdzekļus LLU studentu atbalstam un nodibināja savu stipendiju. Šī iniciatīva ir unikāla universitātes vēsturē.

Gatavojoties 150 gadu jubilejai, tika izsludināts konkurss par universitātes devīzi, un tagad tā skan – «Proventus Pro Patria» («Izaugsme Tēvijai»).

Šogad atrasta un ierakstīta 1940.gadā Jēkaba Mediņa universitātei sacerētā

2012.gads universitātes dzīvē

Par LLU Studentu pašpārvaldes (SP) “Gada balvas 2011” nominācijas “Gada students” ieguvēju tika atzīta Lauku inženieru fakultātes studente Jekaterina Stubailova.

Lauksaimniecības fakultātes studente un bijusī LLU SP vadītāja Daiga Bukonte ieguva Latvijas Studentu apvienības godpilno balvu “Gada students 2011”.

Ekonomikas fakultātes students Juris Leonovičs kļuva par „Misteru Jelgava 2011”.

Aigars Ieviņš, foto no LLU arhīva

himna „Mēs mīlam tevi, zeme dārgā, svētā”.

Viens no senākajiem Latvijas un Jelgavas deju kolektīviem – LLU Tautas deju ansamblis “Kalve” – ar krāšņu deju koncertu martā atzīmēja savu 65.jubileju.

Ievietojot simbolisku akmens plāksni Jelgavas pils parka bruģī, 2012./2013.studiju gada LLU pirmkursnieki aizsāka jaunu pirmās studiju dienas tradīciju – Akadēmiskā ceļa bruģēšanu.

NOTIKUMI

STUDENTI

Sociālo zinātņu fakultātes absolvente Eva Dombrovska aprīlī tika kronēta par “Mis Latvija 2011” titula ieguvēju.

Jūnijā diplomus par augstākās izglītības iegūšanu saņēma un izlaidumus nosvinēja 943 LLU pamatstudiju un 215 maģistratūras absolventi.

Izcilības jeb “sarkano diplomu” par teicamām sekmēm studijās saņēma desmit LLU absolventi – Ruta Grigorjeva, Sandra Klindžāne, Agnese Beņicka, Alīna Bogdanova, Jurijs Šuļins, Elvijs Kukša, Andrejs Kostromins, Dmitrijs Todorovs,

3.septembrī ar svinīgo Imatrikulācijas aktu Jelgavas pils pagalmā LLU studentu saimē tika uzņemti 1136 jaunie pamatstudiju un 308 maģistrantūras studenti.

Septembrī LLU studentu simti un korporācijas sveica rektoru J.Skujānu 60 gadu jubilejā.

2.novembrī tika atklāta jaunā Veterinārmedicīnas fakultātes klīnika, kas pašlaik ir modernākā veterinārā

references klīnika Baltijas valstīs. Fakultātes zinātniskā konference novembrī Jelgavas pilī pulcēja teju 500 dalībnieku no 12 valstīm.

Novembrī tika atzīmēta Zemes ierīcības specialitātes 65.jubileja, kas uz salidojumu pulcēja arī absolventus.

Gundega Stūrīte un Sintija Upmane. Tas kopš 1999.gada ir lielākais vienā studiju gadā absolvējušo izcilnieku skaits.

Meža fakultātes students Mārtiņš Lapiņš kļuva par divkārtēju Latvijas čempionu kartingā.

45.Azemitologa svētku Lielo balvu izcīnīja Tehniskās fakultātes pirmā kursa studenti, bet Mazo balvu Veterinārmedicīnas fakultātes pirmkursnieki.

Lauksaimniecības fakultātes 1.kursa students Matīss Majors oktobrī uzvarēja arāju sacensībās “Uzar 2012”.

Šogad savu darbību aktīvi uzsāka LLU karsējmeiteņu komanda.

Senāta prezidijs

2012. gada DECEMBRIS, nr. 909 (4) LLU LAIKRAKSTS STUDENTIEM 3UNIVERSITĀTĒ

Jelgavā ir senas augstākās izglītības saknes, kuras sniedzas līdz 1775.gadā dibinātajai Pētera akadēmijai. Mūsdienās augstākās izglītības sniegšanas tradīciju Jelgavā pārņēmusi LLU, kuras liktenis cieši savijies ar Jelgavas pili.

Līdz šim par LLU vēstures sākumpunktu tika uzskatīta Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas (JLA) dibināšana 1939.gadā, taču 2011.gadā pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķu Jāņa Stradiņa un Jura Ekmaņa iniciatīvas tika pārskatīta LLU vēsture, un pētnieki secināja, ka universitātes izveidošanās pirmsākumi meklējami nevis 70, bet gan 150 gadu senā pagātnē.

„1862.gadā tika nodibināts Rīgas Politehnikums. Gadu vēlāk tajā tika izveidota Lauksaimniecības fakultāte un tajā tika uzņemti pirmie studenti. No 1919.gada šī fakultāte darbojās Latvijas Universitātes sastāvā, bet 1939.gadā uz tās pamata tika izveidota JLA,” vēsturi šķetina LLU muzeja vadītāja Ginta Linīte.

JLA vēlākajos gados pārtapa par Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, bet 1991.gadā – par Latvijas Lauksaimniecības universitāti. LLU ir vienīgā Latvijā pirmās un vienīgās Lauksaimniecības fakultātes mantiniece, un universitātes rašanās saistāma ar šīs fakultātes izveidi 1863.

gadā, tāpēc 2013.gadā LLU ir tiesīga svinēt 150.jubileju,” rezumē G.Linīte. Pirmie svinīgie pasākumi sāksies ar 3.septembri, kad notiks LLU jubilejai veltītās markas pirmās dienas zīmogošana.

Gūt ieskatu universitātes 150 gadu senajā vēsturē var universitātes mājas lapā izveidotajā interaktīvajā laika joslā, kas atrodama adresē http://www.llu.lv/llu­150.

1939.gadā LLU liktenis savijās ar Jelgavas pili, pēc tam, kad 1936.gadā Ministru kabinets bija izdevis lēmumu Lauksaimniecības fakultāti pārcelt uz Jelgavu. Pašlaik pilī mitinās universitātes vadība, un tās auditorijās mājvietu radušas arī vairākas no deviņām LLU fakultātēm.

Jelgavas pils ir lielākā baroka stila pils Baltijā un viens no izcilākajiem Latvijas arhitektūras pieminekļiem. Tā bijusi gan hercogu rezidence, gan Livonijas ordeņa bruņinieku mājvieta, gan Kurzemes guberņas administratīvais centrs. Agrāk pilī valdīja hercogi, tagad – studenti un profesori, un, visiem vienojoties kopīgā svētku noskaņā, nākamgad 23.maijā kopā ar Jelgavas pilsētas svētkiem pilij tiks svinēta 275 gadu jubileja.

Tā tiks atzīmēta ar konferenci “Baroka laikmets Eiropā un Latvijā”, izstādes “Jelgavas pils pastkartēs” un Francijas karalim Luijam XVIII veltītas plāksnes atklāšanu, baroka mūzikas koncertu un citiem pasākumiem.

Ilvija Gaidukoviča

Nākamgad LLU – 150 un Jelgavas pilij – 275

Novēlējumi LLU un studentiemLaimdota Straujuma, zemkopības ministre

Šis gads pagājis augstākās izglītības reformas gaidās. Studiju programmu visaptverošu un detalizētu izvērtēšanu uzskatu par pilnīgi nepieciešamu, ja vēlamies izglītību uzlabot, padarot par viskvalitatīvāko un modernāko.

Zemkopības ministrija nekādā gadījumā nedomā atteikties no studiju programmām, kuras nepieciešamas mūsu pārziņā esošo nozaru attīstībai, bet izglītībai jāiet roku rokā ar praksi, ar tautsaimniecībai vajadzīgo speciālistu gatavošanu, radot konkurētspējīgu lauksaimniecisko ražošanu jau tuvākajā nākotnē. Lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un meža nozare gaida savu darbinieku rindās gudrus un prasmīgus absolventus.

Mūs vieno kopīga vēlme – lai LLU kļūtu par spēcīgāko lauksaimniecības zināšanu centru Baltijā. Šo mērķi es iezīmēju nākamajam darba cēlienam, un mēs varam to panākt, ja kritiski, draudzīgi un pārdomāti virzīsimies augšup pa kvalitātes kāpnēm. Mēs varēsim to izdarīt, ja vien gribēsim!

Juris Biķis, LLU Padomnieku konventa priekšsēdētājs, AS „Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs

2013. gadā LLU vēlu būt nešaubīgai par augsto pienākumu un iespēju nodrošināt Latvijas pamatnozares ar speciālistiem, garantējot nacionālās vērtības un lauku attīstību ilgtermiņā.

Studentiem novēlu kļūt par izglītotiem profesionāļiem, aktīviem uzņēmējiem un darba devējiem, bet mācībspēku kolektīvam vēlu izturību un veiksmi, pildot gan patīkamos, gan mazāk tīkamos pienākumus.

Imants Liepa, LLU Senāta priekšsēdis

2013.gadā mums jāturpina iet uz priekšu. Mēs esam uz pareiza un stabila ceļa. Katram jābūt savā vietā un jādara savs darbs. Nelieli uzlabojumi LLU ir vajadzīgi, bet tos jau mēs visu laiku veicam. Runājot par šo reformu laiku – visādi vēji vienmēr pūš, bet tie pūš, pārpūš pāri un aiziet.

Elita Baklāne-Ansberga, Valsts Zemes dienesta ģenerāldirektore

LLU ir īpaša vieta Latvijas izglītības sistēmā. Es novēlu katrai studiju programmai spēt nodefinēt savu unikalitāti un atrast īpašo lomu tautsaimniecības attīstībā, lai apliecinātu saviem studentiem un sabiedrībai tās ilgtspējību. Studentiem novēlu būt aizrautīgiem, zinātkāriem un ļoti prasīgiem pret saviem pasniedzējiem!

2012. gada DECEMBRIS, nr. 909 (4)4 IZGLĪTĪBA

Laiks, kad mūžizglītības jēdziens lielākajai daļai cilvēku bija pavisam svešs, nu jau ir pagājis. Arvien vairāk gan jaunu, gan pieredzējušu cilvēku izmanto LLU Mūžizglītības centra (MC) piedāvātās iespējas, saprotot, ka mūsdienās izglītības iegūšana nebeidzas tikai ar augstskolas absolvēšanu.

Viena no augstskolu funkcijām ir tālākizglītošana, un LLU to piecus gadus jau veic MC. Savi mūžizglītības centri ir vairākām Latvijas augstskolām, bet mūsu MC, salīdzinājumā ar tiem, ir savas būtiskas priekšrocības, viena no tām – orientēšanās uz lauksaimniecības kompetences jomām.

Darbojas elastīgi un atbilstoši pieprasījumam

MC darbības politika ir elastīga un pretimnākoša. „Viens darbības modelis būtu strādāt vienkārši kā izglītības

iestādes satelītam un komplektēt mācību kursus, kurus klausītājiem „no malas” var piedāvāt LLU, bet mēs esam izvēlējušies nedaudz citu ceļu – esam maksimāli elastīgi, pētām pieprasījumu un iespēju robežās variējam savu piedāvājumu, organizējot tādus kursus, kas ir vispieprasītākie. Nepieciešamības gadījumā piesaistām speciālistus un mācībspēkus no citām izglītības iestādēm vai arī konkrētā aroda meistarus – praktiķus. Universitātes vadība mums ir devusi brīvas rokas piesaistīt vislabākos pedagogus,” stāsta centra vadītāja Ilvita Švāne.

Šāda politika devusi labus rezultātus – MC mācību programmas ir pieprasītas un labi apmeklētas. Sava un visai liela loma

te ir arī centra labajai slavai, kas nav no­pērkama par naudu – kursu apmeklētāji, kuri praksē pārliecinājušies, ka nodarbī­bas dod praktiskas un konkurētspējīgas zināšanas, nodod šo ziņojumu citiem potenciālajiem apmeklētājiem.

MC auditorija – ļoti plaša un dažāda

Cilvēku loks, kas izmanto MC iespējas, ir ļoti plašs. „Ja būtu jāraksturo mūsu vidējais klients, portrets sanāktu diezgan nekonkrēts. Tas būtu 25 ­ 55 gadus vecs cilvēks ar augstāko vai vidējo profesionālo izglītību, kas meklē iespēju uzlabot savas zināšanas vai arī apgūt kādu jaunu, ieinteresējušu izglītības jomu,” atklāj I. Švāne

Šobrīd vecākais profesionālās piln­veides kursu apmeklētājs Kārlis Svirbuts no Jelgavas 24.novembrī atzīmēja savu 70.jubileju. Pēc izglītības viņš ir lidotājs – instruktors. Viņš apgūst pedagoģiskās pamatizglītības kursu, un, to pabeidzot, vēlas izveidot savu planieru – lidotāju apmācības programmu.

„Esmu jau strādājis kā sabiedriskais instruktors, bet man patīk mainīties līdzi laikam un apgūt jaunākās tehnoloģijas. Šajos kursos atsvaidzinu savas zināšanas, lai tās varētu tālāk nodot jaunajiem pilotiem. Nekas nestāv uz vietas, viss mainās, un mainos arī es. Man patīk nākt uz kursiem arī tādēļ, ka varu satikt da žā dus cilvēkus un iepazīt viņu idejas. Vislabāk man patīk tieši darbs semināros,” tā K.Svirbuts.

MC kursos mācās cilvēki no visas Latvijas, uz tiem brauc ļaudis pat no attālākajiem Latgales novadiem, tādēļ liela daļa kursu tiek organizēta tieši nedēļu nogalēs. Uz pedagoģijas kursiem tālo ceļu

Izglītība arī pēc augstskolas absolvēšanas Kontakti:

Tālrunis: 63005715E­pasts: mc@llu.lvwww.mc.llu.lv

Dārza un ainavu arhitektūras nodarbības

Zirgkopības pamatu nodarbības

“Vasaras skolas” nodarbības

no Alūksnes uz Jelgavu ik sestdienu mēro arī Dzintra Bāliņa un Ludmila Bērziņa, kuras strādā Alsviķu arodvidusskolā. „Darba vajadzības bija noteicošais faktors, lai pieteiktos šiem kursiem. Turklāt atkal atrasties studiju vidē ir patīkami. Man patīk mācīties, un tiešais kontakts auditorijā ar pasniedzējiem palīdz labāk apgūt kursu programmu,” atzīst Dz.Bāliņa.

Centra attīstībā svarīga arī valsts nostāja

Centrs attīstās un savā piedāvājumā regulāri ievieš dažādus jauninājumus. Augustā tika organizēta pirmā „Vasaras skola”, oktobrī sadarbībā ar LLU mācībspēkiem tika sākts atklāto bezmaksas semināru cikls, kurā nodarbības par dažādu jomu tēmām var apmeklēt ikviens interesents.

No šī gada LLU mācībspēkiem ir iespēja apmeklēt MC rīkotās “Informatīvās tējnīcas”, lai varētu pilnveidot savas informācijas tehnoloģiju, prezentēšanas un citas prasmes.

Diemžēl Latvijai joprojām nav vienotas valsts līmeņa koncepcijas mūžizglītības attīstībai valstī, līdz ar to katrs mūžizglītības centrs strādā pēc savas izpratnes par to, kas šajā jomā būtu derīgs un piedāvājams plašākai sabiedrībai. Tomēr tālākā perspektīvā valstij būtu nepieciešama skaidra vīzija par to, ko var dot mūžizglītība. Jo vairāk tādēļ, ka pagaidām šis tā pa īstam vēl neapzinātais resurss kļūst arvien pieprasītāks un svarīgāks, lai risinātu demogrāfijas problēmu un kvalificētu speciālistu trūkuma radītās problēmas.

Agnese Jermaka, SZFRakstā izmantota MC sagatavotā

informācija un foto

2012. gada DECEMBRIS, nr. 909 (4) LLU LAIKRAKSTS STUDENTIEM 5KULTŪRA

Turpinājums no 1. lpp.Jelgavas pils pamatīgums pieprasa

stabilas tradīcijas. Ar savu teju 275 gadu senās hercogu rezidences auru pils ir unikāla un neatkārtojama. Vītņu kāpnes, Aula, Sudraba zāle un pašas pils mūri joprojām stāsta par Kurzemes hercogistes ziedu laiku smalkajiem dāmu solīšiem un galantu augstmaņu pašpaļāvības pilno gaitu.

„Šī balle ir tikpat reizē mainīga un nemainīga kā pati gadu simtiem senā pils. Vieniem balle ir atpūta, vieniem darbs, bet visiem kopā tie ir svētki, kuros ienāk mirdzums un svētku sajūta mūsu sirdīs,” teic pasākuma galvenā organizatore, LLU Studentu kluba vadītāja Anita Prūse.

Ziemassvētku balle Jelgavas pilī ir vērtība pati par sevi. Nesalīdzināma. Tas ir laiks ārpus ikdienības un ierastības. Tā ir vide, kura piepilda sajūtu un emociju krātuves. Tā ir vieta, kurā nospēlēt savu visskaistāko lomu. Tas ir veids, kā sajust pašam savu un citu klātbūtni.

Jelgavas pils Aulas durvis vērsies 15.decembrī plkst.20, skanot Oginska polonēzei un iedegoties pils lielajai Ziemassvētku eglei. Piesātinātajā nakts programmā klavieru skaņas mīsies ar fl autas un saksofona spēli, operdziedājumiem, Ziemassvētku dziesmām un skaistajām balles dejām.

Ilvija Gaidukoviča

Jelgavas pils ielūdz uz Ziemassvētku balli

LLU darbinieki un mācībspēki 21.decembrī pulcēsies Jelgavas pils Aulā uz svinīgo LLU Konventa sēdi, lai atskatītos uz aizvadītajā gadā paveiktajiem darbiem, apsveiktu darbiniekus, kuri ieguvuši dažādus apbalvojumus un jaunus amatus, kā arī noteiktu svarīgākos uzdevumus 2013.gadam.

13.decembrī uz saviesīgu pasākumu LLU aicinās bijušos darbiniekus, kuri universitātei veltījuši daudzus savas darba dzīves gadus. Viņus gaidāmajos

svētkos sveiks LLU rektors Juris Skujāns un citi vadības pārstāvji. Pie sarūpētā cienasta un tējas tases kādreizējie darbinieki varēs kavēties atmiņās un apspriest LLU pašreizējo attīstību un sasniegumus gan zinātnē, gan studiju vides modernizēšanā.

Svētku un brīnumu gaidīšanas noskaņu LLU uzburs arī mazajām darbinieku atvasēm, 16.decembrī sagaidot viņus LLU darbinieku bērnu eglītes pasākumā.

Aigars Ieviņš

LLU svētkos sveiks savus darbiniekus un viņu atvases

Veterinārmedicīnas fakultātei (VMF) ir sava īpaša tradīcija – Ziemassvētku karnevāls, kurā iespēju uz vienu vakaru pārtapt par kādu pasaku vai dzīvnieka tēlu nelaiž garām ne studenti, ne darbinieki.

VMF prodekāne Dace Bērziņa stāsta, ka karnevāls jau daudzus gadus priecē fakultātes kolektīvu. „Man kopš studiju laikiem tas ir ne tikai jautrs un pārsteigumiem pilns pasākums ar priekšnesumiem, spēlēm, nominācijām, dejām, bet arī jauks laiks, kurā studenti un pasniedzēji kopīgi atzīmē gada beigas, un tas neapšaubāmi ir saliedējis mūsu kolektīvu.”

Karnevāls fakultātē rada arī īpašu svēt­ku un vienotības noskaņu. “Tas man ir kā atskaites punkts, viena posma noslēgums un jauna sākums. Tā ir kopības sajūta, ko izjūt tikai VMF studenti un mācībspēki,” atzīst 5.kursa students Armands Vekšins.

Pasākuma organizēšana katru gadu tiek uzticēta 5.kursa studentiem. Paši studenti karnevālu raksturo kā kaut ko ļoti fenomenālu un skaistu, ko kādam citam grūti izstāstīt un aprakstīt. Viņi ir pārliecināti, ka ir jāpiedalās un viss savām acīm jāredz, lai sajustu to lielo emociju gūzmu, ko tas sniedz.

Šogad karnevāls notiks 20.decembrī VMF manēžā, un tā tēma ir “Kentaura zelta pakava balvas” pasniegšanas ceremonija.

Karnevālā komandām būs jāuzstājas ar 5­7 minūšu priekšnesumu – īsfi lmiņu par tēmu “Kā radās VMF karnevāls?”

«Veti» svētkus sagaida ar karnevālu

Katram kursam un pasniedzējiem jau tika izlozēts fi lmas žanrs un galvenās lomas, kas jāattēlo.

P r i e k š n e s u m i būs jāveido kā šausmu fi lma, komēdija, melodrāma, fantastikas vai multiplikācijas fi lma. Studentiem un pasniedzējiem būs jāiejūtas „kaķ sie vietes”, Mistera Bīna, Rozalindas, Semīra Gerkāna, „jātnieka bez galvas”, Kleopatras, kā arī vāveres no ledus laikmeta lomās.

Radošo priekšnesumu starplaikos tiks pasniegtas dažādu nomināciju balvas pasniedzējiem un studentiem, kuru kandidātus, aizpildot īpašas anketas, būs noteikuši paši studenti un pasniedzēji. Vakara gaitā karnevāla apmeklētājus sagaidīs mazi un lieli pārsteigumi, bet pasākums noslēgsies ar balli, kurā par muzikālo atmosfēru rūpēsies grupa „Th e Rollmans Band”.

Ketija Broka, VMFFoto no LLU arhīva

2012. gada DECEMBRIS, nr. 909 (4)6 STUDENTU DZĪVE

Decembris ir īpaši rosīgs laiks tiem, kuri savus tuvākos svētkos priecē ar pašu darinātām dāvaniņām. Arī LLU ir daudz rokdarbnieču un mākslinieku – gan studentu un darbinieku, gan absolventu vidū. Vieniem dāvanu gatavošana ir hobijs, bet citi ar to cenšas arī nopelnīt.

Sirdslietu apvieno ar profesijuTehniskās fakultātes (TF) 1.kursa

maģistrantes Gundegas Stūrītes talants izpaužas rotu gatavošanā. Rokdarbi jau bērnībā ieņēmuši svarīgu lomu viņas dzīvē, tāpēc arī karjeru sākusi veidot šajā jomā – šovasar viņa absolvēja TF kā mājturības un vizuālās mākslas skolotāja, tā savu sirdslietu apvienojot ar profesiju.

„Savas rotas pārdodu ne tikai internetā, bet arī veikalos un tirdziņos. Pēdējā laikā šajā jomā ir jūtama liela konkurence, tāpēc ir svarīgi padomāt, kā tieši manis gatavotās rotas padarīt īpašas. Esmu elastīga un pielāgojos klientu vēlmēm – ir bijuši gadījumi, kad pie manis atnāk cilvēks ar gatavu ideju, es to uzskicēju un pēc tam

Dāvanu darināšana – no hobija līdz biznesam

izveidoju rotu. Arī radiniekiem ik gadu pasniedzu pašas gatavotas dāvaniņas. Viņi jau zina, ko es dāvināšu, tāpēc katru reizi cenšos izmantot jaunu tehniku, tādējādi radot pārsteiguma efektu. Mammai esmu sadāvinājusi tik daudz rotas, ka viņa apgalvo – „katru dienu varu nēsāt ko citu!”,” atklāj G.Stūrīte.

Divu vienādu kartiņu navSavus tuviniekus ar pašas darinātām

Ziemassvētku kartiņām ik gadu pārsteidz Sociālo zinātņu fakultātes galvenā speciāliste Inga Birkava. Viņa stāsta, ka rokdarbi viņai padevās jau skolas laikā: „Ja skolā vajadzēja kādu pie noformēšanas, tad tā vienmēr biju es. Ar kartiņu veidošanu nodarbojos jau sen. Gatavoju dažādas svētku kartiņas, arī ielūgumus. Šobrīd mans hobijs pārtapis par sava veida biznesu kopā ar meitu. Mana meita ir mans priekšnieks. Veidoju kartiņas gan privātpersonām, gan uzņēmumiem pēc pasūtījuma, bet tas man nav naudas darbs, tas ir vairāk manai sirdij.”Idejas kartiņām I.Birkavai ir daudz, bet visu realizācijai trūkst laika. Katra kartiņa tiekot veidota individuāli, un divu vienādu nav. Papildus viņa aizraujas arī ar adventes vainagu taisīšanu, un viņas darbus vienmēr apbrīno un novērtē arī kolēģi.

Lai ikdiena būtu radošākaŠī gada Ekonomikas fakultātes

absolvente Aiga Tomanoviča radošajā lauciņā cītīgi darbojas kopš studiju gadiem. „Tagad strādāju grāmatvedības pakalpojumu firmā par grāmatvedi.

A.Tomanovičas apsveikuma kartiņas

Ko Tu vēlies saņemt Ziemassvētkos?Arita LukssPTF, 2.kurssZiemai atbilstošu laiku – nelielu

aukstumiņu un baltu sniegu. Vēlos arī vieglu sesiju un garas brīvdienas.

Andris BērziņšMF, 3.kurssPar skādi nenāktu

laba bakalaura darba tēma. Diplomu esmu gatavs saņemt nākamajos Ziemassvētkos.

Liāna BoroduļinaTF, 4.kurssMieru un atpūtu no

mācībām ar gaišu, siltu svecīti, sniegu un svētku sajūtu.

Emīls KrustiņšMF, 2.kurssZiemas­svētkos gaidu

lielu apgrozījumu savam biznesam.

Jānis BrokānsLIF, 3.kurssPielaidīgus pasniedzējus, dažus

„automātus” svarīgākajos priekšmetos, Roberta Ķīļa demisiju un vairāk „budžeta vietu”.

Studentu darinājumi – Ziemassvētku tirdziņā LLU studentu, darbinieku un

absolventu darinājumus varēs iegādāties

11.decembrī no plkst.11 līdz 15 Sociālo zinātņu fakultātes

Studentu pašpārvaldes rīkotajā Ziemassvētku tirdziņā.

«Plēsums» jautā:

Lai „ciparu darbs” būtu radošāks, ik dienu cenšos padarboties savā darbnīcā, bet radošas izpausmes man nekad nav bijušas svešas, jo vienmēr, kopš sevi atminos, saviem mīļajiem esmu gatavojusi apsveikumu kartiņas.”

Viņa atceras, ka pirmā kursa beigās pavasarī radušās daudz jaunas idejas, un viņa sākusi tamborēt auskarus un krelles. Tagad viņa gatavo arī rokassprādzes, brošiņas un dekupētus dāvanu maisiņus, knaģus, birstītes un citas skaistas lietas. Ziemassvētkos A.Tomanoviča tuviniekus vienmēr sveic ar pašas darinātām dāvanām, un šogad visi tiks pie siltām, viņas adītām zeķītēm.

Agnese Jermaka, SZF

G.Stūrītes izšūtās rotas

2012. gada DECEMBRIS, nr. 909 (4) LLU LAIKRAKSTS STUDENTIEM 7STUDENTU PAŠPĀRVALDE

LLU student un darbiniek! Tev ir iespēja izcelt kādu personību vai struktūrvienību, kura šajā gadā devusi īpaši nozīmīgu ieguldījumu universitātes

Piesaki kandidātu LLU SP «Gada balvai»!attīstībā un studējošo labā.

Kandidātus iespējams pieteikt līdz 11.janvārim, aizpildot LLU mājas lapā atrodamo anketu un nosūtot to uz e­pastu: gadabalva2012@gmail.com.

“Gada balva” ir LLU Studentu paš­pār valdes tradīcija, kura dibināta 2007.gadā. Balvu pasniegšanas ceremonija ir sirsnīgs pasākums, kas vieno studējošos un darbiniekus, un tā notiks 23.janvārī.

Rūta Kļava, EF

LLU SP „Gada balvas” nominācijas:“Gada palīgs”“Gada dekāns/prodekāns” “Gada iedvesmojošākais mācībspēks”“Gada pašdarbības kolektīvs” “Gada komendants/pārvaldnieks” “Gada notikums”“Gada struktūrvienība” “Gada students”“Gada fakultātes studentu pašpārvalde”“Gada zinātnieks”

Nedēļu pēc gada skaļākā Studentu pilsētas Jelgavas pasākuma – Studentu dienām (SD) – „Plēsums” intervijā ar LLU Studentu pašpārvaldes (SP) aktīvistiem izzināja organizatoriskus noslēpumus, kas vairumam studentu pasākuma laikā palika nepamanīti.

SD rīkotāju kodolu veidoja LLU SP aktīvisti, kam klāt bija piepulcējušies vairāk nekā 60 palīgu, tostarp jaunieši no Jelgavas vidusskolām. „Ikvienam roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu iet. SD ir komandas darbs, un tai ir jābūt sirdslietai, kas jādara ar aizrautību,” lakoniski atbild aktīviste Rūta Kļava, kura kopā ar SP darbu pie pasākumu plānošanas sākusi jau pavasarī.

Mainās līdzi laikamLai arī šogad nenotika ierastie „Popielas”

un „Jautro un asprātīgo” konkursi, tos aizvietojuši jauni pasākumi. „Šogad pirmo reizi rīkojām korporāciju literāro vakaru, dragreisu, autofotoorientēšanos

un konferenci. Tāpat pēdējos gados SD programmu papildinājuši oratoru konkurss, sporta spēles un „MammaDaba” olimpiāde,” stāsta LLU SP vadītāja Signija Dziļuma. Viņa uzsver, ka „pastāvēs,

kas mainīsies”, tādēļ SD rīkotāji rutīnas mazināšanai aktivitātes laiku pa laikam izmaina: „Pasākumu dažādību lieliski varēja novērot, veidojot izstādi par SD 20 gadu vēsturi Jelgavā, tādēļ arī pieņēmām lēmumu programmu attīstīt.”

Gribēja Labvēlīgo tipu...SD rīkotāji stāsta, ka noslēguma koncerta

grupas tika izvēlētas atklātās diskusijās. Sākotnēji par „hedlaineri” jeb galveno mākslinieku izvēlēts „Labvēlīgais tips”. Tomēr šai grupai nedēļu vēlāk Jelgavā jau bija paredzēts koncerts, tādēļ tika izvēlēti „The Sound Poets”, kas Latvijas mūzikā šobrīd ir viens no spilgtākajiem projektiem. Savukārt pārējās grupas komanda

izvēlējusies, veicot studējošo aptaujāšanu un rīkojot jauno grupu konkursu.

„Raideri” bez pārspīlējumiemSalīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem,

šajā noslēguma koncertā mākslinieki nav izcēlušies ar ekstravagantām prasībām. „Ja pērn „raiderī” tika iekļautas īpašas „gumijlācīšu” konfektes un citi pārspīlējumi, tad šogad no kopējā saraksta „izleca” tikai viena interesanta un vienlaikus arī loģiska vēlme – ūdens ar īpašu piebildi, ka tam jābūt istabas temperatūrā,” stāsta R.Kļava.

Lielākā neveiksme saliedē komandu

Kas nedara, tas arī nekļūdās – pasākumu rīkošanā vienmēr ir jābūt

savstarpējai komunikācijai, saziņai un atbalstam. To īpaši spilgti organizatori izjuta pēdējās divās SD diennaktīs. „Dienu pirms noslēguma koncerta komunikācijas problēmu dēļ palikām bez viena no atbalstītājiem, kam bija jānodrošina dzērienu tirdzniecība noslēguma koncerta laikā,” par vienu no saspringtākajiem brīžiem stāsta S.Dziļuma. Tomēr tajā pašā laikā šis ir viens no lielākajiem veiksmes stāstiem, jo diennakts laikā SD komandai izdevās atrast citu atbalstītāju.

Šāda mēroga pasākuma – trīs dienu festivāla – organizēšana ir liela uzdrīkstēšanās. Studenti ir pārliecināti, ka, sešus mēnešus aktīvi domājot par šo pasākumu, ir iemācījušies būt neatlaidīgi, runāt ar sponsoriem, strauji reaģēt neparedzētās situācijās, kā arī papildināt savas zināšanas likumdošanā. Kā rezumē aktīvisti, pats grūtākais bijis visus šos darbus savienot ar studijām.

Aigars Ieviņš, foto no LLU SP arhīva

Pa atslēgas caurumu – «Studentu dienu 2012» aizkulises

2012. gada DECEMBRIS, nr. 909 (4)

Laikraksts

Izdevējs: Latvijas Lauksaimniecības universitāteReģistrācijas apliecība: 0512. Iznāk kopš 1956. gada.Adrese: Lielā iela 2, Jelgavas pils, 166. telpa, LV-3001.Tālruņi: 63005648; 28377759.E-pasts: plesums@llu.lv.Numura redaktore: Ilvija Gaidukoviča.Korespondenti: Ilvija Gaidukoviča, Aigars Ieviņš.

8 STUDENTU PILSĒTA

«Studentu dienu» laikā 20 LLU studenti devās uz savām bijušajām skolām un, tiekoties ar skolēniem, stāstīja par savu pieredzi esot studenta kārtā, kā arī studiju un pašdarbības iespējām LLU.

Jelgavas Amatu vidusskolas direktore šādu studentu iniciatīvu vērtē ļoti pozitīvi: „Skolēni atzīst, ka viņiem patīk tikties gan ar LLU darbiniekiem, gan studentiem, tomēr vieglāk un brīvāk viņiem izdodas komunicēt tieši ar studentiem. Pēc audzēkņu domām, viņi var arī vairāk pastāstīt par jautro studentu dzīvi.”

Uz Jelgavas Spīdolas ģimnāziju devās Lauku inženieru fakultātes students, to­pošais būvinženieris Aleksandrs Smirnovs. „Tā bija lieliska iespēja apciemot savu Par svētku priekšvēstnesi

un tradīciju universitātē nu jau kļuvis piparkūku mājiņu veidošanas konkurss, kurā savu bagāto izdomu, meistarību un pacietību parādījuši gan studenti, gan darbinieki.

Konkursa idejas autore ir Pārtikas tehnoloģijas fakultātes asociētā profesore Daiga Kunkulberga, kura pirms trīs gadiem ierosināja studiju kursa “Miltu konditoreja” studentus īsi pirms Ziemassvētkiem gatavot piparkūku mājiņas.

Studentus ļoti aizrāva mājiņu veidošana, un darbi izdevās tik skaisti, ka no tiem tika izveidota izstāde, kura ieinteresēja un priecēja LLU kolektīvu un universitātes viesus. Tad arī radās doma nākamajos gados aicināt arī citu fakultāšu studentus un LLU darbiniekus veidot piparkūku mājiņas un radīt pilī svētku noskaņu.

Šī gada konkursa darbi no 12. līdz 19. decembrim tiks izvietoti Jelgavas pils muzejā, 183. telpā, kur visi interesenti varēs tās apskatīt un noteikt “Skatītāju simpātijas” balvas ieguvēju. Mājiņas vērtēs arī konkursa žūrija, un labāko darbu autoru apbalvošana notiks pils muzejā 19.decembrī plkst. 15.

Ilvija Gaidukoviča

Jauns interneta projekts studentiem

Sekojot mūsdienu virtuālās vides attīstības tendencēm un studentu pieaugošajām prasībām pēc neformālākas komunikācijas, LLU mājas lapas redakcijā šobrīd tiek strādāts pie jauna interneta projekta – mājas lapas studentupilseta.lv – izstrādes.

Mājas lapa tiek veidota ar mērķi iedzīvināt LLU un Jelgavas studentisko vidi arī virtuālajā pasaulē. Tā tiks izveidota un uzturēta kā informācijas platforma, kurā studenti varēs saņemt jaunāko informāciju par atpūtas, izklaides iespējām, īpašiem piedāvājumiem studentiem un kultūras pasākumiem Jelgavā. Tāpat mājas lapā studenti varēs dalīties savos viedokļos, pārdomās un iespaidos par studentu dzīvi kopumā, publicējot rakstus, fotogrāfijas un video materiālus.

Jaunās lapas satura veidošanā varēs iesaistīties ikviens students, lai kopīgi visai pasaulei parādītu, ka tieši Jelgavā studentu dzīve ir visinteresantākā, spilgtiem iespaidiem un piedzīvojumiem piepildītākā un ka Jelgava patiešām ir studentu galvaspilsēta!

Ričards Pāns

bijušo skolu, satikt iemīļotos skolotājus, pastāstīt par savām studenta gaitām un studiju iespējām tepat Jelgavā. Man ļoti patika, ka skolēni izrādīja patiesu interesi, uzdeva arī pa kādam jautājumam. Labprāt to darītu vēl kādu reizi,” tā A.Smirnovs.

Studenti apmeklēja Jelgavas Amatu vidusskolu, Jelgavas Tehnikumu, Jelgavas 1.ģimnāziju, Jelgavas Spīdolas ģimnāziju, Jelgavas 4.vidusskolu, Jelgavas 6.vidusskolu, kā arī Jelgavas vakara (maiņu) vidusskolu.

LLU pārstāvji regulāri apmeklē arī citas Latvijas skolas. 30.novembrī viņi devās uz Madonu, kur notika Karjeras diena un tikās ar skolēniem no septiņām Madonas novada vidusskolām. 7.decembrī studenti piedalīsies arī Jelgavas Valsts ģimnāzijas Karjeras dienas pasākumā.

Ilvija Gaidukoviča

Studenti apciemo Jelgavas skolas Muzejā būs apskatāma piparkūku mājiņu izstāde

«Skalbe» cīnās par jauniem tautastērpiem

LLU jauniešu deju kolektīvs “Skalbe” pieteicies sociālā tīkla “Draugiem” labdarības projektā “LabieDarbi.lv”, lai gūtu sabiedrības atbalstu un iegādātos jaunus tautastērpus priekšnesumiem.

Pieteikumā kolektīvs uzsver, ka dejotājiem šobrīd ir tikai viena tipa tautas tērpi no Zemgales novada, kas kalpo jau vairāk nekā piecus gadus.

Tērpi tika iegādāti laikā, kad “Skalbe” bija vēl C grupas kolektīvs, tomēr, kopš kolektīvs jau vairākus gadus dejo kā B grupas pašdarbnieki, ar tiem nepietiek, lai nodrošinātu visas prasības kolektīva vizuālajam skatuves tēlam.

Balsot par „Skalbes” projektu iespējams gan portālā “LabieDarbi.lv”, gan sociālajā tīklā “Draugiem”. Balsošana ir bez maksas, un tā norisinās no 1. līdz 30. decembrim!

Aigars Ieviņš