Skatuves mākslinieces Veras Singajevskas 1947.gadā dibinātais tautas deju ansamblis „Kalve” divu stundu garajā jubilejas koncertā godināja bijušos kolektīva vadītājus Hariju Sūnu, Vili Ozolu un Maiju Sālzirni, kā arī atzīmēja pašreizējās mākslinieciskās vadītājas Guntas Skujas ieguldījumu, otrajā daļā izpildot dejas viņas horeogrāfijā. Izjūtot moderno laikmetu, kolektīvs ieguvis neatkārtojamu seju, dejojot savas dejas: cēlas un draiskas, tautiskas un mūsdienīgas, Latvijā un pasaulē atzītas un vienkārši dejotājiem mīļas.

Vairāk par visu: www.LLU.lvLATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTES LAIKRAKSTS

2012.gada APRĪLIS nr.903(7)

Ir pienācis pavasaris (vairāk vai mazāk, nedaudz negribīgi) un ārā no alām lien ne tikai dzīvnieciņi, bet arī studenti – viņi mostas no ziemas miega, un ir gatavi ķerties pie jauniem darbiem un lielisku ideju īstenošanas!

Jaunums ir tas, ka sākot ar šo numuru „Plēsuma“ veidošanā un ideju ģenerēšanā liela loma būs tieši STUDENTIEM. Jautāsiet – kāpēc to vajag? Back to basics – atpakaļ pie saknēm. „Plēsums“ jau kopš pirmā numura, kas iznāca 1956.gada 3.novembrī, ir bijis izdevums studentiem.

Šī ir vieta, kur studenti var uzzināt par aktualitātēm, paust savu redzējumu un pārdomas. Iesaistoties aktīviem studentiem, laik rakstā iegūsim plašāku redzējumu par universitātē, fakultātēs, studiju un ārpus­studiju dzīvē svarīgāko.

Mūsdienās ikkatrs informācijas kanāls ir būtisks. “Plēsuma” pieejamība visās fakultātēs un dienesta viesnīcās sniegs papildu iespējas studējošajiem uzzināt LLU SP aktualitātes.

Uzreiz jāatgādina, ka „aktuālais“ ne no­zīmē tikai ballīti kādā no Studentu gal vas­pilsētas klubiem, vai kultūras pasākumi. „Aktuāls“ – tie ir arī notikumi vai problēmas studentu sociālajā, akadēmiskajā un sporta dzīvē.

Studentiem ir jāiesaistās sava laikraksta tapšanā, lai pašiem būtu interesantāk to lasīt. Lai būtu iespēja diskutēt un rast atbildes uz mums svarīgiem jautājumiem. Lai viedoklis un aicinājums risināt ikdienas sadzīviskās problēmas nāktu no pašu studentu puses.

Tādēļ turpmāk ik numuru „Plēsumā“ būs lappuse, kas veltīta īpaši Studentu paš pār­valdes aktualitātēm, visam, kas visus LLU studentus pārstāvošajai organizācijai šķitīs būtisks. Savukārt pārējo lappušu veidošanā aktīvisti nāks klajā ar savām idejām, padarot laikrakstu interesantāku ikvienam. Tādēļ nebaidies – lec vilcienā ar mums, un kopā veidosim „Plēsumu“ vēl bagātāku!

Ja arī tu vēlies, lai tavs raksts par kādu studentiem interesantu tēmu, aktuālu jau­tājumu vai sasāpējušu problēmu tiktu pub­licēts „Plēsumā“, sūti to uz plesums@llu.lv!

Signija Dziļuma, LLU SP vadītāja

«Plēsums» studentam!«Kalve» uz skatuves priecē jau 65 gadus

Ar ziņojumiem konferencēs uzstāsies gan ilggadēju pētījumu veicēji, gan jaunāko kursu studenti, kas ar zinātnisko pētniecību pirmo reizi iepazinušies dažādu studiju darbu izstrādes laikā. Tajās tiks prezentēti jaunāko pētījumu rezultāti, jaunākās tehnoloģijas un inovācijas. Dalībnieki un klausītāji diskutēs par tendencēm un aktualitātēm dažādās nozarēs. Bagātīgo jaunumu klāstu papildinās stenda referātos izvietotie rakstiskie ziņojumi un vizuālie uzskates materiāli.

Jāatzīmē, ka, piedaloties zinātniskajās konferencēs, studentiem ir iespēja ne tikai ie­pa zīstināt citus ar savu pētījumu galvenajām atziņām, bet arī attīstīt uzstāšanās prasmes

un atrast domubiedrus, kuri iesaistījušies līdzīgu problēmu pētniecībā.

Zinātniskās konferences aprīlī:18.aprīlis: Lauksaimniecības fakultātes

studentu zinātniskā konference25.aprīlis: 2.Pārtikas tehnoloģijas fakul­

tātes studentu zinātniskā konference26.-27.aprīlis: 5.starptautiskā zinātniskā

konference “Lietišķās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas”

26.-27.aprīlis: Starptautiskā zinātniskā konference “Ekonomikas zinātne lauku attīstībai”

Plašāk par maijā rīkotajām konferencēm: LLU mājas lapas notikumu kalendārā.

Ilvija Gaidukoviča

«Pavasara trakums» – LLU zinātniskās konferences

Kā pieredzējuši zinātnieki, tā arī studenti, kuri vēl tikai sper pirmos soļus zinātnē, aprīlī un maijā būs sastopami LLU organizētajās lokāla un starptautiska mēroga zinātniskajās konferencēs.

LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTES LAIKRAKSTS

2012.gada APRĪLIS nr.903(7)2. lpp.

Kādēļ LLU studiju plānā ir obligātas sporta nodarbības divus kursus?

Zilvija Poča: Mācoties skolā, sports bija jāapmeklē reize nedēļā. Beidzot vidusskolu, fiziskās aktivitātes tiek pārtrauktas, un tas nav veselīgi organismam. Ne katrs ir tik uzņēmīgs, lai atrastu laiku vai piespiestu sevi sportam. Tādēļ LLU ir rasts risinājums, un pirmos kursus iespējams izvēlēties dažādus sporta veidus.

Viktors Valainis: LLU ir vienīgā universitāte, kurā sporta nodarbības ir obligātas divus gadus. Sporta aktivitātēs vajadzētu iesaistīties arī trešajam un ceturtajam kursam. Saprotams, nosaukums „obligāts” atbaida, taču – ja šīs nodarbības nebūtu obligātas, ciestu lielais vairums, kam sports patīk. Tādā gadījumā bezmaksas sports būtu pieejams tikai LLU izlašu sportistiem.

Zilvija Poča: Sports ļauj noteikt dažādas veselības problēmas. Tās atklājot, kaites iespējams laikus sākt ārstēt. Īpaši šādiem gadījumiem LLU kā vienu no variantiem obligātajā izvēlē piedāvā arī ārstniecisko vingrošanu. Šo nodar bī bu apmeklētāju skaits pieaug – tātad, ārstnieciskā vin gro­šana ir vitāli nepieciešama.

Kāds ir studentu viedoklis par sporta nodarbībām?

Edgars Bikse, MF students: Sporta nodarbības ir vajadzīgas, lai „neaudzētu taukus”. Tajās iespējams sevi fiziski attīstīt, un tas nekad nenāk par sliktu. Obligātajām nodarbībām noteikti vajadzētu būt biežāk nekā reizi nedēļā.

Līga Nātiņa, VMF studente: Sporta nodarbībās basketbolā „uzlādējos” visai nedēļai! Es arī uzskatu, ka sportu kā obligātu studiju priekšmetu vajadzētu arī trešajā kursā.

Andris Roberts, ITF students: Bez

sporta kļūsim par švakiem „nūģiem”. Peldbaseina nodarbības ir tik laba lieta, tas ir kā „tonuss” nedēļai! Gribētu, lai sportot var visus studiju kursus.

Agris Bodnieks, LIF students: Piekrītu Edgaram, sporta nodarbības vajadzētu plānot, lai tās būtu vismaz 2x45 minūtes.

Cik plašas ir LLU sporta iespējas?Viktors Valainis: Sporta namā

iespējams darboties visdažādākajos sporta veidos. Treneri, kas pasniedz obligātās nodarbības, trenē arī LLU izlašu sportistus. Mūsu piedāvātās nodarbības ir ļoti augstā līmenī, jo mācībspēki ir kvalificēti un savu darbu parādījuši arī valstiskā mērogā. Būtiski, ka ikkatrs var nākt ar savu iniciatīvu un papildināt treniņiespēju klāstu.

Māris Pafrats, ITF students: Būtu forši, ja universitāte rastu iespēju piedāvāt cīņas sportu, piemēram, MMA – Mixed Material Arts jeb Jaukto cīņas sportu. Uzskatu, ka piekritēju būtu daudz!

Viktors Valainis: Dažādu sporta veidu piekritēji lūdz atbalstu regulāri – tā LLU pēdējos gados ir izveidojusies frisbija, florbola un regbija entuziastu komanda.

Kāda ir sporta loma studiju procesā?Zilvija Poča: Sportā iespējams gūt

motivāciju, savas spējas salīdzinot ar citiem. Savukārt regulāri notiekošās sa censības saliedē ko lektīvu un stu­dē jošais gūst patri­otisma jūtas pret

savu fakultāti. Jaunieši, kas pēcpusdienās un vakaros nāk trenēties individuāli, nav no vienas fakultātes – viņi ir kļuvuši par draugiem, tā veicinot starpfakultāšu saliedētību.

Voldemārs Bariss: Fiziskas aktivitātes draugu lokā ļauj uzlabot psiholoģisko tonusu. Komandas, kurās jaunieši spēlē, veidojas mikrokolektīvs. Iespējams pārspriest tēmas, kuras citkārt varbūt nevestos.

Guntars Lukstiņš, EF students: Sports studentiem studiju laikā nodrošina fizisku nodarbošanos – tā iespējama [fiziska] atslodze no garīgās slodzes. Šādi arī kūtrie studenti var izkustēties un izprast, ka aktivitātes nāk tikai par labu.

Es piekrītu, ka sportu universitātē vajadzētu iekļaut obligātajās nodarbībās arī trešajā kursā. Gribētos, lai arī futbols tiek iekļauts

obligāto sporta nodarbību izvēlē!Kas ir labāk - individuālais sports vai

komandu sports?Zilvija Poča: Mums ir nepieciešami abi!

Vienam patīk cīnīties vienatnē, otrs vēlas „kapāt” par komandu. No saliedētības viedokļa komandu sporta veidi motivē vairāk, taču arī tenisa vai šaha nodarbībās ir novērojams komandas gars.

Voldemārs Bariss: Sportošana indi­viduāli cilvēkam liek izstrādāt stratēģiju un pieņemt lēmumus, un šīs spējas noder arī dzīvē. Reizēm šo spēju attīstīšana palīdz arī kritiskos brīžos. Komandu sportā iespējams iemācīties līdera īpašības, vai gluži otrādi – sekošanu līderim. Šeit socializācija izpaužas kā komandas veidošanās process, par ko psiholoģijā māca pat teorijas – jāmācās iekļauties, pieņemt citus.. Abiem veidiem kopīgais ir atbildības sajūta, kas īpaši izteikta ir kolektīvās sacensībās. Ja zaudē, piemēram, šaha spēlē, var vainot tikai sevi, taču, ja students nav atdevis sevi visu komandas spēlē, tad sajūtas ir ļoti sliktas.

Kādas iespējas universitāte piedāvā aktīvākajiem sportistiem?

Zilvija Poča: LLU ir plašas iespējas pilnveidot sevi tiem jauniešiem, kas to vēlas. Pilnvērtīgās sporta bāzes – dažādu spēļu laukumi, peldbaseins un stadions – ļauj sportot gan ar, gan bez treneru līdzdalības. Spēcīgākie sportisti iekļūst LLU izlasēs un var pārstāvēt universitāti.

Aigars Ieviņš

LLU ir vienīgā universitāte valstī, kurā divus gadus studējošajiem ir obligātas sporta nodarbības. Lai arī LLU Socioloģisko pētījumu grupas veiktajos pētījumos nospiedošais vairums studentu sporta nodarbības uzskata par milzīgu ieguvumu, jautājums paliek atklāts – kādēļ tas ir vajadzīgs? Uz diskusiju par šo nodarbību lomu studentu ikdienā aicinājām LLU Sporta katedras vadītāju Viktoru Valaini, LLU Sporta kluba vadītāju Zilviju Poču, Sociālo zinātņu fakultātes dekānu Voldemāru Barisu un dažādu fakultāšu studentus.

Kādas ir studenta un sporta attiecības?

DISKUSIJA

Sporta aktivitātēs vajadzētu iesaistīties arī trešajam un ceturtajam kursam.

Fiziskas aktivitātes draugu lokā ļauj uzlabot psiho­loģisko tonusu

2012.gada APRĪLIS nr.903(7)LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTES LAIKRAKSTS

3. lpp.STUDENTU DZĪVE

LLU Studentu pašpārvaldes vadītāja Signija Dziļuma uzsver, ka Fakultāšu dienas ir grandiozākie un pārsteigumiem bagātākie svētki Jelgavā, kurus īpašus un ievērības cienīgus padara enerģiskie un izdomas bagātie LLU studenti.

Atbilstoši fakultātei, tās galvenajiem studiju virzieniem un iesaukai, kādā tiek dēvēti attiecīgās fakultātes studenti, veidojušies arī Fakultāšu dienu nosaukumi, piemēram, „LIFu dienas”, „Vetu dienas”, „Mehu dienas”.

Līdzīgi kā Fakultāšu dienu tradīcijas pirmsākumos, šogad svētkus atklās „Putru dienas”. „Iniciatīvu Fakultāšu dienu organizēšanā 1986.gadā izrādīja Pārtikas tehnoloģijas fakultātes (PTF) aktīvie studenti un fakultātes dekāne tajā laikā – Ināra Melgalve –, tāpēc var uzskatīt, ka „Putru dienas” ir šīs skaistās tradīcijas aizsācējas,” atzīmē LLU Studentu kluba vadītāja Anita Prūse.

LLU studentu svētki šogad sākās 10.aprīlī Jelgavas pils telpās, kur notika jauna rekorda uzstādīšana – PTF studenti asociētās profesores Daigas Kunkulbergas vadībā cepa Latvijā lielāko picu. Jāpiebilst, ka rekordu uzstādīšana, pagatavojot kādu studentu iecienītu ēdienu ļoti lielā izmērā, jau kļuvusi par „Putru dienu” tradīciju – pirms diviem gadiem studenti pagatavoja Latvijā garāko sviestmaizi, bet pērn izcepa smagāko kūku “Skudru pūznis”.

Svētki turpināsies 17.un 18.aprīlī Lauku inženieru fakultātes “LIFu dienās”, kuru moto šogad ir „Labo inženieru fabrika”. To galvenās aktivitātes saistītas ar labdarību – studenti vāks ziedojumus „Labdarības gada” akcijā iesaistītajiem bērniem, sakops dzīvnieku patversmes apkārtni, kā arī palīdzēs līdzcilvēkiem, ziedojot asinis Valsts asinsdonoru centra busiņā.

18.un 19.aprīlī Informācijas tehno-loģiju fakultātes dienās „Bināriņš” studenti de monstrēs savas iemaņas robotikā un programmēšanā. Tāpat tiks apbalvoti fakultātes aktīvākie un nopelniem bagātākie studenti un mācībspēki „ITF

Studentu krāšņākie svētki – LLU fakultāšu dienas

Fakultāšu dienas ir nozīmīga LLU kultūras dzīves tradīcija, kas ik gadu aprīlī un maijā kopīgā svētku un patriotisma garā vieno gan studentus, gan pasniedzējus. Šajos svētkos studējošie parāda savu piederību universitātei un fakultātei, to demonstrējot ar dažādām specifiskām aktivitātēm, kas saistītas ar viņu nākotnes profesiju.

Gada balvas” pasākumā un stiprināts studentu sportiskais gars orientēšanās sacensībās un netradicionālajās sporta spēlēs.

18.jubileju šogad svinēs Tehniskās fakultātes „Mehu dienas”, kas norisināsies no 19.līdz 21.aprīlim. Tajās notiks dažādi pasākumi, kas jo īpaši aizraus autosporta, ātruma un asu izjūtu cienītājus.

Sociālo zinātņu fakultātes dienu organizatori 24.un 25.aprīlī aicinās LLU studentus atklāt savus talantus plašākai publikai, parādīt savu pasauli, veidojot skulptūras, iepazīt studentu pieredzi stu­dijās ārvalstīs seminārā „Studenti apkārt pasaulei”, kā arī uzturēt studentisku vienotību sporta spēlēs.

24.un 25.aprīlī svētkus bagātinās Meža fakultātes „Mežu dienas”, kurās pirmkursnieku vidū tiks meklēti jaunie titulu „Mis un Misters Meži” ieguvēji. Šajās dienās studenti mērosies spēkos volejbolā, zolītē, dažādās ar meža darbiem saistītās disciplīnās, „Dižkoku orientēšanās” sacensībās un „Piedzīvojumu sporta spēlēs” komandām.

Četru dienu garumā – no 23. līdz 26.aprīlim – norisināsies Veterinārmedicīnas fakultātes “Vetu dienas”. Tajās studenti veiks fakultātes apkārtnes sakopšanas darbus, piedalīsies sportiskās aktivitātēs un, lasot lekcijas jaunāko kursu studentiem, uz dienu iejutīsies fakultātes mācībspēku lomās, kuri 25.aprīlī dosies izbraucienā uz Kaņiera ezeru.

Lauksaimniecības fakultātes „Agro-nomu dienas” 15. un 16.maijā otro gadu notiks LLU Mācību un pētījumu saimniecībā „Vecauce”. Tajās topošie lauksaimnieki un citi interesenti lekciju ciklā varēs iepazīties gan ar pavisam jauno, gan Eiropas līmeņa lauksaimnieku pieredzi, gūt iemaņas komunikācijas spēju attīstīšanā, projektu vadībā un zināšanas par jaunākajām tehnoloģijām un modeļiem saimniekošanā.

Fakultāšu dienu maratons ar studentu iecienīto īpašo „Eku dienu” balli, erudīcijas konkursiem un deju šovu noslēgsies Ekonomikas fakultātes „Eku dienās” 15.un 16.maijā.

Iepazīsti pilnās Fakultāšu dienu programmas un seko līdzi visiem LLU studentu krāšņāko un pārsteigumiem bagātāko svētku jaunumiem LLU mājas lapā!

Ilvija Gaidukoviča

LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTES LAIKRAKSTS

2012.gada APRĪLIS nr.903(7)

LLU studentam iesaku iepazīties ar visām pieejamām stipendijām. Vajag izvērtēt savas spējas un nebaidīties pieteikties kādai no tām. Rezultāts ir ieguldītā darba un pūļu vērts!

Jana Uzāne, J.Čakstes stipendiāte 2011./2012.

studiju gadāVērtīgākais, ko esmu

ieguvusi līdz ar J.Čakstes stipendiju, ir ticība, ka ar saviem spēkiem varu sasniegt jebkuru mērķi – vajag tikai uzdrīkstēties un braši spert pirmo soli. Stipendija man kļuva par sākuma punktu jaunu ideju un mērķu īstenošanai, piemēram, ar tās palīdzību tagad apmeklēju vācu valodas kursus. Iespējams, kāds, kurš tagad lasa, domā, ka viņam nav laika un ir daudz jāstudē, ka papildus nespēs izstrādāt pētījumu par J.Čaksti – tās ir tikai atrunas! Nebaidieties izkāpt no sava iekšējā rāmja un izmēģināt kaut ko arī ārpus tā!

Ilvija Gaidukoviča, foto: no LLU un stipendiātu arhīviem

vārdu. Saņemtā stipendija bija liels materiāls atbalsts ikdienas gaitām, un arī ieguvums manai ģimenei. Stipendija tika izmaksāta pa daļām, kas neļāva to iztērēt īsā laikā, un lika iemācīties plānot un objektīvi izvērtēt, kur labāk ieguldīt iegūtos finansiālos resursus. Studentiem iesaku nevis daudz domāt, bet vienkārši saņemties un pieteikties. Cilvēks ir būtne, kas, ja vēlas kādu lietu izdarīt, to arī dara, bet, ja nē – vienmēr meklē attaisnojumus.

Juris Metums, K.Ulmaņa stipendiāts

2011./2012.studiju gadāIegūtā stipendija man

ļāva pilnvērtīgi pievērsties studiju procesam, jo tās apjoms ir pietiekošs, lai sevi finansiāli nodrošinātu bez nepieciešamības apvienot studijas ar darbu. Zīmīgi, ka, pateicoties stipendijai, arī mani studiju rezultāti uzlabojās. Tāpat stipendija man ļāva biežāk pievērsties vaļaspriekam – dabas pētniecībai. Katram

4. lpp. STUDIJU PROCESS

Student, uzdrošinies, piesakies stipendijām!

Stipendija - atbalsts sevis pilnveidošanai

LLU studenti var pretendēt uz vairāk nekā 20 dažādām stipendijām – gan pagodinošajām universitātes un fakultāšu stipendijām, gan LLU Attīstības fondā dibinātajām dāsno mecenātu un uzņēmumu stipendijām. Līdz jūnijam studenti aicināti pieteikties šādām stipendijām:

LLU Senāta stipendija – tikai valsts finansētā studiju vietā studējošiem studentiem, maģistrantiem, kuriem ir teicamas sekmes studijās un aktīva sabiedriskā darbība LLU. Stipendija: Ls 110 mēnesī. Pieteikšanās termiņš: 2.maijs.

Kārļa Ulmaņa stipendija – tikai valsts finansētā studiju vietā studējošiem studentiem, maģistrantiem, kuri uzrakstījuši pētījumu par K.Ulmani. Stipendija: Ls 130 mēnesī. Pieteikšanās termiņš: 2.maijs.

Jāņa Čakstes stipendija – gan valsts finansētā, gan maksas studiju vietā studējošiem studentiem, maģistrantiem,

kuri uzrakstījuši pētījumu par J.Čaksti. Stipendija: Ls 130 mēnesī. Pieteikšanās termiņš: 2.maijs.

Jāņa Rūvalda stipendija – pilna laika pamatstudiju studentiem, kuri ar izcilām sekmēm apguvuši studiju kursus „Fizika”, „Matemātika”, „Ķīmija”. Stipendija: Ls 100 mēnesī. Pieteikšanās termiņš: 20.jūnijs.

Labās prakses stipendija – studentiem, kas vasarā vēlas vienu mēnesi praktizēties kādā Latvijas uzņēmumā atbilstoši savai izvēlētajai specialitātei. Stipendija: Ls 150. Pieteikšanās: maijs.

Wess mežam stipendija – Ekonomikas un Meža fakultāšu pamatstudiju beidzējiem, kas uzrakstījuši studiju

noslēguma darbu meža ekonomikas jomā. Stipendija: Ls 200. Pieteikšanās: pēc studiju darba sekmīgas aizstāvēšanas.

Rudenī varēs pieteikties Jāņa un Millijas Kāvušu, Ulda Šalajeva, Konekesko, Baltic Breeders, Elzas un Arvīda Lazdupu, Armīna Rūša un citiem stipendiju konkursiem. Vairāk informācijas par stipendijām – LLU portāla sadaļā “Stipendijas” un LLU Attīstības fonda mājas lapā.

TOPOŠIE STUDENTI, kuri vēlas studēt pilna laika studijās LLU ar lauksaimniecību, mežsaimniecību, pārtikas zinātni, veterinārmedicīnu vai lauku inženierzinātni saistītā specialitātē, līdz 20.augustam var pieteikties Artūra un Ērikas Gerhardu stipendijai. Stipendija: Ls 100 mēnesī līdz universitātes absolvēšanai.

Agnija Bikaviņa, K.Ulmaņa stipendiāte

2011./2012.studiju gadā

K.Ulmaņa stipendija man ir sniegusi neatņemamu pieredzi pētnieciskā darba veikšanā. Stipendija ļāva arī iegūt materiālu neatkarību un zināmu atpazīstamību studentu vidū. Pirmajā semestrī par stipendijas līdzekļiem varēju pievērsties savam hobijam – dejošanai. Tā deva stimulu pieteikties „Erasmus” apmaiņas programmā, un šajā semestrī mācos Corvinus universitātē Ungārijā. Novēlu ikvienam izmantot iespējas, ko piedāvā mūsu universitāte! Lai veicas!

Lana Svarinska, J.Čakstes stipendiāte 2010./2011.studiju gadā

Jūtos ļoti pagodināta būt kaut kādā veidā saistīta ar tik vēsturiski nozīmīgas personības

2012.gada APRĪLIS nr.903(7)LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTES LAIKRAKSTS

5. lpp.

Lai lekcijā veidotos saistoša diskusija, U.Šalajevs studējošos un interesentus aicina līdz 17.aprīlim iesūtīt jautājumus, ko apspriest lekcijas laikā. Jautājumi jāiesūta uz e­pastu: attistibasfonds@llu.lv.

Interesentiem, kas nevarēs ierasties uz lekciju klātienē, būs iespējams to vērot tiešraidē internetā: llu.lv/tiesraides. Tāpat tiešraidē būs iespējams uzdot jautājumus. Tiešraidi varēs vērot ne tikai datoros, bet arī iOS un Android mobilajās ierīcēs.

Projektā paredzēts izpētīt elektro­velosipēdu, elektroauto un citu ar elektrību darbināmu spēkratu izmantošanas iespējas Latvijā. Projekts „Elektroenerģijas izmantošana fizisko personu spēkratos” iedalāms vairākās daļās – infrastruktūras plānošanā, lādēšanas ierīces uzstādīšanā, iekšdedzes automobiļa transformēšanā un alternatīvās enerģijas uzlādes stacijas izgatavošanā, kā rezultātā tiks piedāvāts Latvijai piemērots infrastruktūras modelis.

LLU TF Spēkratu institūta direktors un projekta vadītājs D.Berjoza stāsta, ka veikti dažādi eksperimenti ar fakultātes rīcībā esošajiem elektrovelosipēdiem un tūristu pārvadāšanas transportlīdzekļiem, lai noteiktu, cik lielus attālumus

U.Šalajevs stāstīs par darbu un ikdienu ES institūcijās

Piektdien, 27.aprīlī plkst.14 LLU Sudraba zālē notiks Eiropas Ārējās darbības dienesta darbinieka, LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātes absolventa un LLU Attīstības fonda ziedotāja Ulda Šalajeva lekcija „Darbs un ikdiena Eiropas Savienības institūcijās”.

iespējams ar šādiem agregātiem veikt. „Ja lietotājs elektromobili vēlēsies kā vienīgo auto, tuvākajos gados Latvijā ar to iztikt infrastruktūras dēļ būs grūti – transportlīdzeklis ar vienu uzlādi var nobraukt līdz 100 kilometriem, kas pietiks vien maršrutam mājas­darbs. Ja auto akumulators būs jauns un uzlādēts, tad varbūt izdosies aizbraukt uz Rīgu iepirkties...”

Fakultātes pagalmā pērnā gada nogalē uzstādīts Jelgavā pirmais elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkts, kuru izmantot var jebkurš. D.Berjoza atklāj, ka, lai arī elektrodzinēji ir pat senāki par iekšdedzes dzinējiem, problēmas ir saglabājušās nemainīgas – akumulatoru svars un ietilpība. Tādēļ publiskajām lādēšanas ierīcēm ilgtermiņā būtu jābūt vienkāršām, lētām un lietotājam draudzīgam: „Piemēram, Vācijā pieejami vienkārši skapīši ar rozeti, kuru izmantošanu lietotājam iespējams abonēt. Savukārt Francijā piedāvā nopirkt elektromobili, bet akumulatorus nomāt – apmaiņas punktos robots minūtes laikā to nomaina.”

Elektroauto iedala trīs grupās – oriģinālie dīleru ražojumi, piemēram,

TF projekts piedāvā degvielu aizstāt ar elektrību

ZINĀTNE UN PĒTĪJUMI

LLU Tehniskajā fakultātē (TF) asociētais profesors Dainis Berjoza ar komandu veic pētījumus, kas jau tuvākajos gados varētu mainīt cilvēku ikdienu, kā pārvietošanās līdzekļus ieviešot elektroautomombiļus.

Mitsubishi i­MiEV, rūpnieciski pār­būvētie, tostarp Tesla Roadster, kas ražots sadarbībā ar Lotus Cars, un individuāli pārbūvētie. LLU TF zinātnieki iegādājušies Renault Clio automašīnu, ar kuru jau veikti dažādu parametru – ieskriešanās, jaudas, griezes momenta un degvielas patēriņa – testi. „Ja ar pārbūvētu auto vēlas piedalīties ceļu satiksmē, tas jāsertificē, un, cik zināms, Latvijā līdz šim to neviens vēl nav izdarījis,” atklāj D.Berjoza. Projektā vienkāršo auto pārveido atbilstoši Eiropas standartiem, modificējot tā kustību nodrošinošās kom ponentes: „Piemēram, ātrumkārbai visticamāk paliks vien divi pārnesumi – ātrais un lēnais.”

Savukārt, lai nodrošinātu vēl lielāku vi des saudzēšanu akumulatoru lā dē­šanai, TF pagalmā paredzēts uzstādīt alternatīvās enerģijas uzlādes staciju – 2 kW jaudīgie saules paneļi ļaus transportlīdzekļus uzlādēt, neradot kaitējumu videi. „Ja ar pilsētas būvvaldi izdosies zinātnes nolūkiem saskaņot vēja ģeneratora uzstādīšanu uz ēkas jumta, lādēšanu būs iespējams nodrošināt arī ar vēja enerģiju,” tā projekta vadītājs.

Projekts norisināsies līdz 2013.gada beigām un tas realizēts ar Eiropas reģionālās attīstības fonda atbalstu.

Aigars IeviņšFoto: Gita Ogņeva

Asociētais profesors Dainis Berjoza demonstrē elektrisko transportlīdzekļu uzlādes punktu un vienu no elektriskajiem velosipēdiem, ar kuriem ikdienā tiek veikti dažādi testi

Drīzumā šis Renault Clio pārtaps par pilsētai piemērotu elektroauto.

LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTES LAIKRAKSTS

2012.gada APRĪLIS nr.903(7)6. lpp. STUDENTU PAŠPĀRVALDE

Elektrības taupīšana ir otrais posms dienesta viesnīcu jeb koju eko­sacensībās. Martā koju iemītnieki krāja izlietotās baterijas, savukārt maijā studenti pievērsīsies tetrapaku un makulatūras krāšanai. Šo sacensību mērķis ir veicināt resursu taupīšanu, iesaistot kopmītņu iedzīvotājus. Tā ir arī iespēja pierādīt, kura no 10 dienesta viesnīcām ir aktīvākā un vēlas dzīvot draudzīgāk videi.

4.aprīlī pirmo reizi notikušajā veco lietu jeb „Vintage” tirdziņā ikkatram bija iespējams iegādāties kādu senu vai lietotu labumu – sanākušie par studentiskām cenām „andelēja” (vai vienkārši mainīja pret citām mantām) drēbes, grāmatas, lietotas un pašdarinātas rotas, kā arī paštaisītas ziepes un nelielus interjera priekšmetus.

Šādu akciju LLU Studentu pašpārvalde rīkoja pirmo reizi, tādēļ dalībnieku skaits nebija liels, taču Zaļās iniciatīvas darba grupa ir paredzējusi, ka šādi senlietu tirdziņi varētu notikt vēl, un to popularitāte tikai augs.

„Vintage” tirgošanās galvenais mērķis – attīstīt studējošo izpratni par pārdomātu un lietderīgu resursu izmantošanu, kā arī iedrošināt nemest ārā to, kas var noderēt kādam citam.

Plānotie pasākumi:13.aprīlī – Dažādu pavasara stādu dalīšanaAprīļa izskaņā – meža stādīšana Latvijas Valsts mežu teritorijāMaija sākumā – tradicionālā talka Rīgas Zooloģiskajā dārzāMaijā – koju eko­sacensību turpinājums

«Vintage» tirdziņi notiks vēl

Šī gada SP nospraustie mērķi ir padarīt aktīvos un ne tik aktīvos studentus vēl aktīvākus, iesaistot viņus gan dažādu akadēmisko, sociālo, kultūras un sporta pasākumu darba grupās, gan arī „Plēsuma“ veidošanā. Studentu pašpārvaldē tiek ievēlēti un aktīvi darbojas tikai daži desmiti studējošo, taču būtiski ir, lai labi justos vairāki tūkstoši, kas nav gatavi organizēt pasākumus. Tāpat nozīmīgi ir saglabāt Jelgavas studentisko vidi, kā arī kultūras un sporta dzīvi, uzsverot, ka tieši šī vieta ir Latvijas Studentu galvaspilsēta.

„2012.gadā akcentēsim akadēmiskos jautājumus, tāpēc pēc iespējas ātrāk ir nepieciešams izveidot akadēmisko darba grupu, kas sastāvētu no dažādu fakultāšu un studiju programmu studentiem. Īpaši aktīvi piesaistīsim studējošos, kas saņem dažādas stipendijas, jo tieši viņiem ir mo­tivācija studēt un uzlabot studiju kvalitāti,” stāsta jaunā pašpārvaldes vadītāja Signija Dziļuma.

Studenti reizēm nezina, ka viņiem IR iespēja ietekmēt LLU notiekošos procesus – visu kas saistīts ar mums pašiem, tostarp akadēmiskos un sadzīviskos jautājumus. „Ir izskanējusi ideja, ka kvalitatīva studiju procesa nodrošināšanai būtu nepieciešama piecu darba dienu sistēma, un šādas idejas ir jāapspriež. Iespējams, ka ideja negūst milzīgu studentu atbalstu, taču arī 100 studentu viedoklis ir vērā ņemams un to nedrīkst ignorēt. Arī 1 cilvēka viedoklis ir jāizskata, jo tas veicinās diskusiju,“ vienu no akadēmiskās darba grupas uzdevumiem ieskicē S.Dziļuma.

Tāpat nozīmīgs jaunās LLU SP plāns ir veicināt sadraudzību starp „lielo pašpār­valdi“, fakultātēm un to paš pārvaldēm. „Katras fakultātes studenti ir lieli savas fakultātes patrioti, taču bieži vien tiek aizmirsts, ka mēs esam ne tikai studenti savā fakultātē, bet arī studenti LLU! Un ticiet vai nē – to var apvienot,“ uzskata LLU SP vadītāja.

S.Dziļuma stāsta, ka, tiekoties ar Biznesa augstskolas „Turība“ studējošajiem, jaunā SP komanda veiksmīgi turpina tradīciju sadarboties ar citām augstskolām: „Mācāmies no viņu veiksmes stāstiem un kļūdām! Drīzumā, tiekoties ar Lat vijas Universitātes un Rīgas Tehniskās univer­sitātes studentu pašpārvaldes aktīvistiem, ceram iegūt jaunas idejas un motivāciju.“

Veicinot pašpārvaldes darbības caur­skatāmību un atvērtību, jau 16.aprīlī plkst.16 Jelgavas pils 1.telpā norisināsies atvērtā diskusija „Ledus sakustas“. „Mēs esam 6000 studentu, un ne vienmēr mums būs vienots viedoklis,” rezumē S.Dziļuma, klāstot, ka aktīvisti paredzējuši veidot arī anketu, kurā studenti varētu norādīt jautājumus, kas būtu jārisina LLU SP.

Klinta Dirnēna (EF)

Jaunais Studentu pašpārvaldes sastāvs gatavs lauzt šķēpus

Kā jau ierasts, pavasara semestrī viena no pirmajām LLU studentu aktivitātēm ir universitātes Studentu pašpārvaldes vēlēšanas. Studentu pašpārvaldes sastāvā notiek izmaiņas – līdzšinējo aktīvistu vietā nāk jauni cilvēki ar jaunām idejām un svaigu degsmi.

2012.gada APRĪLIS nr.903(7)LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTES LAIKRAKSTS

7. lpp.

Līdz ar LLU Senāta lēmumu, no nākamā studiju semestra Latvijas Republikas izlašu dalībniekiem un kandidātiem būs iespēja pretendēt uz atlaidi studiju maksai.

Kā informē LLU Sporta katedra, lai arī spēcīgiem sportistiem jau līdz šim bija iespējams pretendēt uz atlaidēm, līdz ar Senāta lēmumu šis „jautājums” ir pilnībā sakārtots. Izlašu dalībnieki 100% atlaidi, bet kandidāti 50% atlaidi studiju maksai varēs saņemt, ja izpildīs vairākus soļus – iegūs trenera rekomendāciju, federācijas apstiprinājumu un LLU Sporta katedras piekrišanu.

Šādā gadījumā studējošā fakultāte būs iespēja lemt par atlaides piešķiršanu. Tiesa, kā norāda lēmuma sagatavotāji, kandidātu varētu būt gana daudz, un fakultātēs vērā tiks ņemts arī studenta uzcītīgums studijās, aktivitāte un līdzšinējās darbības LLU goda aizstāvēšanai dažādās sacensībās.

Aigars Ieviņš

Sporta katedras vadītājs atklāj, ka ar ziemas peldēšanu sācis nodarboties tikai pirms gada. „Kad vēl profesionālā līmenī nodarbojos ar biatlonu un startēju LLU izlasē, biju iecienījis iet pirtī un pēc tam atveldzēties āliņģī.”

V.Valainis norāda, ka ziemas peldēšana prasa lielu pacietību un, nenoliedzami, arī drosmi. „Nevar, piemēram, novembrī

LLU tradicionālajās treškur­snieku sporta sacensībās, kas simboliski iezīmē studējošo 1001.nakti, kopš studiju sākuma Latvijas Labākajā universitātē, dažādas sporta sacensības nori­sināsies visas nakts garumā.

9.maijā plkst.11 sāksies nakts skrējiens, kurā studentu komandas pieņems izai­cinājumu noteiktā laikā noskriet vislielāko attālumu LLU Sporta laukuma 250 metru garajā aplī. Pērn uz šādu trakulību saņēmās vien divas fakultātes – Lauku inženieru un Ekonomikas, no kurām pēdējie pretiniekus apdzina teju par apli.

Savukārt pusnaktī LLU Sporta namā sāksies dažādas sacensības gan komandās, gan individuāli. Tradicionālos strītbolu, volejbolu un zolīti papildinās jauni sporta veidi, un sacensību gars turpināsies līdz pat rīta gaismai.

Aigars Ieviņš

Ziemas peldēšanaijāgatavojas laikus

izdomāt, ka nedaudz patrenēsies un gai­dā majā ziemā varēs startēt sacensībās. Organisms jānorūda jau laikus.”

„Šis sporta veids nenoliedzami ir to vērts, jo sajūtas ir neaprakstāmas,” komentē katedras vadītājs.

Aizvadītajā čempionātā A.Paegle izcīnīja divas sudraba medaļas 25m brasa un brīvā stila distancēs, bet V.Valainis ierindojās 5.vietā 50m un 7.vietā 25m brīvā stila distancēs. Arī 2014.gada pasaules čempionātā Somijas pilsētā Rovaniemi katedras vadītājs cer kāpt uz pjedestāla, savukārt 2016.gada pasaules čempionātu iecerēts organizēt Jelgavā.

Piebilstams, ka ne tikai LLU darbinieki aizrāvušies ar šo savdabīgo sporta veidu. To sācis arī LLU Tehniskās fakultātes students un peldētājs Filips Vulfs, kurš pirmajās sacensībās pasaules čempionātā 25m brasa distancē ierindojās 25.vietā, bet brīvajā stilā – 19.vietā.

Evija Otaņķe (SZF)

LLU Sporta katedras vadītājs Viktors Valainis un Sporta nama trenere Anželika Paegle ir veselīga dzīvesveida piekritēji un ziemas peldētāju kluba „Jelgavas roņi” biedri. Abi ar labiem panākumiem startējuši arī ziemas peldēšanas pasaules čempionātā, kas gada sākumā norisinājās Jūrmalā.

Nakts sacensībāscīnīsies līdzrītausmai

A.Paegle un V.Valainis pasaules čempionātā Jūrmalā (foto no V.Valaiņa arhīva)

Sportisti varēs studēt ar atlaidēm

SPORTS

Sākotnējais A.Kuģenieka mērķis bijis izveidot kodolu, kas aktīvi iesaistītos un aģitētu spēlēt arī citus: „Cerēju, ka, ja būs liela atsaucība, tad nākamajā sezonā varētu startēt Zemgales amatieru hokeja līgā. Sākotnēji pieteicās vairāk nekā 30 interesentu, taču treniņos spēlētāju skaits svārstās no 15 līdz 20.”

„Spēlētāji ir dažādi – gan tādi, kas tikko nopirkuši ekipējumu un sākuši trenēties, gan tādi, kas jau spēlē citās amatieru komandās,” stāsta komandas izveides iniciators. Viņš novērojis, ka treniņus vis vairāk apmeklē tie, kas ar šo sporta veidu nodarboties sākuši nesen: „Var redzēt, ka džeki cenšas un ir ar vēlmi cīnīties!”

LLU studenti sākuši veidot hokeja komandu

Hokejs, nenoliedzami, ir dārgs hobijs – gan ledus halles īre, gan ekipējums izmaksu ziņā nav salīdzināmi ar citiem sporta veidiem. Par vienu treniņu katrs jaunās komandas dalībnieks maksā piecus latus, ar ko pietiek vien ledus īrei un samaksai vārtsargiem.

A.Kuģenieks norāda, ka reti kurā ama tie­ru komandā nav jāmaksā par iespēju spēlēt, taču cer, ka komanda sevi pierādīs un LLU Sporta namam izdosies rast līdzekļus šo sportistu atbalstīšanai.

LLU hokeja komanda treniņus ledus halles noslodzes dēļ organizē reizi nedēļā – pirmdienās no plkst.22:45, Zemgales ledus hallē, Rīgas ielā 11.

Aigars Ieviņš

Vien gada sākumā Lauksaimniecības fakultātes studentam Artim Kuģeniekam radās ideja par LLU hokeja komandas izveidi. Jau pēc četriem mēnešiem treniņus apmeklē vienas komandas komplektēšanai nepieciešamais interesentu skaits.

LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTES LAIKRAKSTS

2012.gada APRĪLIS nr.903(7)8. lpp. KULTŪRA

Abu kolektīvu iegūtais punktu skaits ir ļoti augsts, tā lieku reizi apliecinot LLU studentu ievērojamo profesionalitāti ārpusstudiju nodarbībās.

LLU Tautas deju ansamblis „Kalve” 10.martā notikušajā deju skatē ieguva augstāko pakāpi, kopā saņemot 45,89 punktus. Salīdzinot ar citiem reģiona pašdarbniekiem, šis Jelgavā bija labākais A grupas kolektīva sniegums.

Savukārt marta beigās savu skanīgo dziedājumu žūrijas komisijai rādīja universitātes sieviešu koris „Liepa”. Meitenēm skatē 14 koru konkurencē izdevās iegūt I pakāpi.

TDA „Kalve” mākslinieciskā vadītāja un horeogrāfe Gunta Skuja un kora „Liepa” mākslinieciskā vadītāja un diriģente Inga

«Kalve» un «Liepa» ar labiempanākumiem startē skatēs

Zakenfelde ir ļoti apmierinātas ar parādīto sniegumu, un atzīst, ka repertuārs skatēm bijis salīdzinoši grūts. Vēl vairāk abas vadītājas priecē fakts, ka to izdevās apgūt tik īsā laika periodā, jo kolektīvu sastāvs ik gadu mainās.

Vislielāko gandarījumu vadītājām tomēr sniedz nevis izcīnītie punkti un pakāpes, bet gan uzticēšanās un labās attiecības, kas valda kolektīvos. Gan G.Skuja, gan I.Zakenfelde arī uzsver, ka par spīti labajām sekmēm ne mirkli nedrīkst atslābt – tiesa, to paši dejotāji un dziedātāji nemaz neļaujot darīt.

Pašdarbības kolektīvu skate ir sava veida konkurss, kurā tiek vērtēts kolektīvu sniegums, gatavojoties Dziesmu un Deju svētkiem. Šādas koru un deju skates tiek rīkotas, „lai konstatētu kolektīvu sagatavotību, prognozētu svētku koncertu kvalitāti un justu dziedātāju un dejotāju noskaņojumu,” rezumē Dziesmu svētku virsdiriģente Aira Birziņa.

Jāpiezīmē, ka LLU kolektīvi „Kalve” un „Liepa”, kā arī vīru koris „Ozols” un jauniešu deju kopa „Skalbe” jau kopš to dibināšanas piedalījušies visos Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos.

Evija Otaņķe (SZF)

Tuvojoties 2013.gadā gaidāmajiem XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem, Latvijas kori un deju kolektīvi pavasari atzīmē, piedaloties sniegumu vērtējošās skatēs. Jelgavas pilsētas reģionālajā skatē labus rezultātus uzrādīja LLU kolektīvi „Kalve” un „Liepa”.

LaikrakstsIzdevējs: Latvijas Lauksaimniecības universitāteReģistrācijas apliecība: 0512Iznāk kopš 1956.gadaAdrese: 166.kabinets, Lielā iela 2, LV­3001, Jelgavas pilsTālruņi: 63005648; 28377759E­pasts: plesums@llu.lvRedaktors: Aigars Ieviņš

Studentu trešdienas klubā

18.04.2012 IVO FOMINS, DJ Andris Ozols25.04.2012 APVEDCEĻŠ, DJ Jax

Vien pēc pusotra gada viena no Latvijas senākajām univer­sitātēm – LLU – atzīmēs 150 gadu jubileju, savukārt jau pēc gada ēkai Lielupes krastā svinēs 275.gadadienu, kopš likts pamatakmens.

2013.gadā Jelgavas pilsētas svētku laikā cienījamu vecumu atzīmēs Jelgavas pils. Īpaša jubilejas pasākumu komisija jau vienojusies, ka šo notikumu godinās ar barokam veltītu konferenci un izstādi, kurā būs apkopotas Jelgavas pils pastkartes dažādos laikos.

Universitātes 150 gadu svinības nākamā gada septembrī sāksies ar izstādes par LLU vēsturi atklāšanu, un īpaši šim notikumam veltītiem Azemitologa svētkiem 30.septembrī.

Savukārt no 1.līdz 4.oktobrim, svinot apaļo jubileju, paredzēta plaša pasākumu programma – tiks atvērta Tehniskās fakultātes profesora Kaspara Vārtukapteiņa apkopotā LLU vēstures grāmata, norisināsies zinātniskā konference un citi notikumi, bet svētki noslēgsies ar īpaši 150 gadu vēsturei veltītu plenārsēdi.

Ieskicē 2013.gada jubilejas pasākumus