LATVIJAS REPUBLIKA

SALACGRĪVAS NOVADA DOME

SALACGRĪVAS VIDUSSKOLA Reģ.Nr.9000124533, Pērnavas ielā 31, Salacgrīvā, Salacgrīvas novadā, LV – 4033;

tālrunis: 64023061; e-pasts: skola@salacgrivasvsk.lv

Salacgrīvā

IEKŠĒJIE NOTEIKUMI

SALACGRĪVAS VIDUSSKOLAS

10.-11.KLAŠU IZGLĪTOJAMO

ZINĀTNISKI PĒTNIECISKĀS DARBĪBAS NOLIKUMS

Nr.1-4/3

2017.gada 20. janvārī

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas

Vispārējās izglītības likuma 10. panta 3. daļas 2. punktu.

I Vispārīgie jautājumi

1. Salacgrīvas vidusskolas (turpmāk tekstā –,,izglītības iestāde”) 10.-11. klašu izglītojamo

(turpmāk tekstā – “skolēnu”) zinātniski pētnieciskās darbības nolikuma (turpmāk tekstā -

,,nolikums”) mērķis ir noteikt Salacgrīvas vidusskolas skolēnu zinātniski pētnieciskās

darbības norisi, izstrādes gaitu un struktūru.

2. Šis nolikums ir saistošs visiem izglītības iestādes 10.-11. klašu skolēniem un izglītības

iestādes darbiniekiem.

3. Nolikums ir spēkā līdz jauna nolikuma izstrādei un apstiprināšanai.

4. Nolikums ir pieejams:

4.1. izglītības iestādes lietvedībā;

4.2. izglītības iestādes mājas lapā www.salacgrivasvsk.lv;

II Skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības mērķi un uzdevumi

5. Skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības mērķi ir:

5.1 sekmēt skolēnu zinātniskā pasaules uzskata un darbības attīstību;

5.2. ievirzīt skolēnus akadēmiskajām studijām augstskolā un darbībai zinātnē;

5.3. veicināt skolēnu profesijas izvēli.

2

6.Skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības galvenie uzdevumi ir:

6.1 iepazīties ar mūsdienu zinātniskās pētniecības darba būtību, organizāciju un metodēm;

6.2. veidot prasmes darbā ar zinātnisko literatūru un lietišķajiem informācijas avotiem;

6.3. apgūt prasmi apstrādāt pētījuma gaitā iegūtos datus un analizēt rezultātus;

6.4.apgūt prasmi noformēt zinātniski pētnieciskā darba rezultātus;

6.5. apgūt prasmi uzstāties zinātniskajās konferencēs;

6.6.veidot nepieciešamās prasmes un attieksmes zinātniskajai sadarbībai izglītības

iestādes, valsts un starptautiskajā mērogā.

III Skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības organizācija

7. Skolēnu zinātniski pētniecisko darbību koordinē direktora vietnieki izglītības jomā.

8. Zinātniski pētnieciskais darbs ir jāizstrādā 10. un 11.klasē.

9. Par zinātniski pētnieciskā darba vadītāju drīkst būt Salacgrīvas vidusskolas pedagogs.

Skolēniem ir tiesības pieaicināt citus speciālistus kā pētnieciskā darba konsultantus.

10. Zinātniski pētnieciskā darba tēmu un darba vadītāju izvēlas skolēni.

11. Skolēnam (saskaņā ar šī nolikuma Pielikumu Nr.1.), tiek izsniegta zinātniski pētnieciskā

darba izstrādes veidlapa, kurā darba vadītājs ar savu parakstu apliecina to, cik reizes skolēns

konsultējies ar viņu darba izstrādes gaitā. Minimālais konsultāciju skaits ir 6 (sešas) konsultāciju

reizes, lai skolēns varētu aizstāvēt savu izstrādāto zinātniski pētniecisko darbu. Bez minimālā

darba vadītāja parakstu skaita, zinātniski pētnieciskais darbs netiek izvirzīts aizstāvēšanai.

12. Skolēnu, visos zinātniski pētnieciskā darba izstrādes posmos, konsultē un pārbauda darba

vadītājs.

13. Daļēji zinātniski pētnieciskā darba izstrādei nepieciešamos līdzekļus (telpas, literatūru,

aparatūru u.c.) nodrošina Salacgrīvas vidusskola.

14. Attaisnojošu iemeslu dēļ, ar izglītības iestādes administrācijas atļauju, var tikt noteikts

papildus darba aizstāvēšanas termiņš.

15. Ja noteiktajā laikā zinātniski pētnieciskais darbs netiek aizstāvēts, tad tas tiek noformēts kā

pēcpārbaudījums.

16. Ja skolēns darbu veicis nepietiekamā līmenī (1 –3 balles) vai darbs ir plaģiāts, tiek nozīmēts

pagarinātais mācību gads ar zinātniski pētnieciskā darba veikšanu pa etapiem un

pēcaizstāvēšanu.

IV Zinātniski pētnieciskā darba organizēšanas posmi

17. Zinātniski pētnieciskā darba organizēšanas posmi:

17.1. I posms. 10.klases skolēni, līdz attiecīgā mācību gada skolēnu rudens brīvlaikam,

informē klases audzinātāju par izvēlēto zinātniski pētnieciskā darba tēmu, nosaukumu un

darba vadītāju. Klases audzinātājs sarakstu ar skolēnu izvēlētajiem zinātniski pētnieciskā

darba nosaukumiem un darba vadītājiem, kuru skolēni apliecina ar savu parakstu, iesniedz

direktora vietniekiem izglītības jomā.

3

17.2. II posms. 10.klases skolēni, līdz attiecīgā mācību gada projektu nedēļai un tās laikā,

izstrādā zinātniski pētnieciskā darba titullapu, aptuveno satura rādītāju, ievadu un

literatūras avotu sarakstu. Projektu nedēļas noslēgumā – piektdienā, notiek darbu

priekšaizstāvēšana, kuras laikā skolēni demonstrē izveidotās prezentācijas par paveikto

darbu zinātniski pētnieciskā darba izstrādē.

17.3. III posms. 11.klases skolēni, līdz attiecīgā mācību gada skolēnu rudens brīvlaikam,

vāc, apkopo un sistematizē teorētiskos materiālus, izstrādā zinātniski pētnieciskā darba

teorētisko daļu un praktisko pētījumu.

17.4. IV posms. 11.klases skolēni, līdz attiecīgā mācību gada skolēnu Ziemassvētku

brīvlaikam, turpina teorētiskās daļas un praktiskā pētījuma izstrādi.

17.5. V posms. 11.klases skolēni, attiecīgā mācību gada janvāra mēnesī, veic zinātniski

pētnieciskā darba noformēšanu atbilstoši šī nolikuma pielikumos norādītajām prasībām.

17.6. VI posms. 11.klases skolēni, attiecīgā mācību gada projektu nedēļas laikā, pabeidz

zinātniski pētnieciskā darba izstrādi, noformēšanu un, izmantojot sagatavotās

prezentācijas, aizstāv izstrādāto darbu.

V Zinātniski pētnieciskā darba noformēšana

18. Zinātniski pētniecisko darbu izstrādā latviešu valodā. Noformēšanas prasības var atšķirties,

atkarībā no pārstāvētās jomas sekcijas prasībām.

19. Darba kopējais apjoms ir no 20 – 30 A4 formāta lappusēm.

20. Darbam var būt pielikums, ne garāks par trešo daļu no pamatteksta lappušu skaita, taču

pielikums lappušu skaitā neietilpst.

21. Darbam ir jābūt datorsalikumā - raksta uz baltas A4 lapas vienas puses datorrakstā (burtu

izmērs – 12, intervāls – 1,5), burtu forma - Time New Roman, atkāpes no lappuses malām – no

kreisās puses 3 cm, no augšas un apakšas 2 cm, no labās 1 cm. Rindkopu sāk ar atkāpi.

22.Lappuses ir jānumurē (titullapu nenumurē, taču iekļauj kopējā lappušu skaitā, numerāciju ar

arābu cipariem sāk ar otro lappusi). Lappuses numurē lapas apakšā, tās centrā.

23. Darba struktūra:

23.1. titullapa;

23.2. anotācija;

23.3. satura rādītājs;

23.4. ievads;

23.5. satura izklāsts (darba pamatdaļas – teorētiskā un praktiskā daļa, pamatdaļu nodaļas

un apakšnodaļas).

23.6. secinājumi;

23.7. saīsinājumu un speciālo terminu skaidrojumi (ja tādi ir);

23.8. izmantoto avotu un literatūras saraksts;

23.9. pielikums (ja tāds ir).

24. Virsrakstos vārdus neīsina, nedala pārnešanai jaunā rindā un nepasvītro. Aiz virsraksta

neliek punktu.

4

25. Jaunā lappusē sāk darba galvenās daļas. Nodaļas un apakšnodaļas turpina rakstīt aizsāktajā

lappusē. Lappusi nebeidz ar virsrakstu.

26. Nav pieļaujamas pareizrakstības kļūdas.

27. Darbs ir jāiesniedz paredzētajā termiņā, direktora vietniekiem izglītības jomā, elektroniskā

veidā.

VI Zinātniski pētnieciskā darba aizstāvēšana

28. Salacgrīvas vidusskolas administrācija organizē zinātniski pētniecisko darbu aizstāvēšanu.

29. Gan 10.klasē, gan 11.klasē, zinātniski pētniecisko darbu aizstāvēšana notiek attiecīgā

mācību gada II semestrī. Informācija par konkrēto aizstāvēšanas datumu un laiku tiek publicēta

izglītības iestādes mājaslapā un izlikta pie izglītības iestādes informācijas stenda.

30. Skolēnam ir tiesības veikt sava darba aizstāvēšanu tikai tajā gadījumā, ja viņš 3 (trīs) darba

dienas pirms darba aizstāvēšanas datuma iesniedz komisijai darba vadītāja recenziju.

31. Zinātniski pētnieciskā darba aizstāvēšana notiek, demonstrējot izstrādātās prezentācijas.

32. Prezentācijas ilgums ir 7 (septiņas) minūtes. Pēc uzstāšanās autori atbild uz komisijas un

citu interesentu jautājumiem.

VII Zinātniski pētnieciskā darba novērtēšana

33. Zinātniski pētnieciskos darbus izvērtē komisija 3 (trīs) personu sastāvā.

34. Zinātniski pētnieciskā darba vērtēšanas kritēriji 10.klasē:

34.1. temata izvēle, tā pamatojums un atbilstība;

34.2. izmantotie informācijas avoti;

34.3. darba noformējums, struktūra (titullapa, satura rādītājs, ievads, izmantotās

literatūras un citu avotu saraksts);

34.4. darba aizstāvēšana (prezentācijas kvalitāte, saturs).

35. Zinātniski pētnieciskā darba vērtēšanas kritēriji 11.klasē:

35.1. temata izvēle, tā pamatojums un atbilstība;

35.2. darba plānojums, tā atbilstība saturam;

35.3. izmantotie informācijas avoti;

35.4. satura, teorētiskās daļas novērtējums (apjoms, mērķtiecīgums, argumentācija,

zinātniskā pieeja, aktualitāte, secinājumi);

5

34.5. darba noformējums, struktūra (titullapa, satura rādītājs, atsauces, izmantotās

literatūras un citu avotu saraksts);

35.6. darba aizstāvēšana (prezentācijas kvalitāte, saturs);

35.7. darba vadītāja recenzijā ieteiktais darba vērtējums.

36. Skolēns par zinātniski pētnieciskā darba izstrādi saņem 2 (divus) vērtējumus, kas kopā rada

vienu gala vērtējumu 10 ballu sistēmā. Viens vērtējums tiek saņemts par zinātniski pētnieciskā

darba satura kvalitāti un šajā nolikumā ietverto prasību ievērošanu, otrs vērtējums tiek saņemts

par skolēna darba prezentāciju.

37. Vērtēšanas komisijas pienākumi:

37.1. vadīt darbu aizstāvēšanu, uzdot jautājumus;

37.2. konstatēt, vai iesniegtais darbs nav plaģiāts;

37.3. novērtēt iesniegto darbu un tā prezentāciju;

37.4. sastādīt vērtēšanas protokolu, nodrošinot, ka iegūtais vērtējums tiek iekļauts skolēna

liecībā.

37.5. novērtēt, vai darbs ir virzāms izskatīšanai Vidzemes reģiona vai valsts līmeņa skolēnu

zinātniski pētniecisko darbu konferencē.

Salacgrīvas vidusskolas direktore Sanita Šlekone

6

Pielikums Nr. 1.

Salacgrīvas vidusskolas

___. klases skolēna/-nieces

.....................................................................................................

zinātniski pētnieciskā darba izstrādes veidlapa

Datums, diena

Zinātniski pētnieciskā

darba

norises plāns

Paveiktais darbs

Darba

vadītāja

paraksts

1. Diena/posms

………….……. datums

2.diena/posms

………….……. datums

3.diena/posms

………….……. datums

4.diena/posms

………….……. datums

5.diena/posms

………….……. datums

6.diena/posms

………….……. datums

7

Pielikums Nr. 2.

Nodaļu virsrakstu noformējums zinātniski pētnieciskajā darbā

1. Nodaļas virsrakstu raksta jaunā lapā, lapas centrā ar lielajiem burtiem, to izceļ treknrakstā

(Bold). Tā burtu lielums – 16.

Paraugs:

1.SALACGRĪVAS VIDUSSKOLAS VĒSTURE

2. Apakšnodaļas virsrakstu raksta lapas centrā ar mazajiem burtiem un lielo pirmo sākuma

burtu (simetriski tekstam), to izceļ treknrakstā (Bold). Burtu lielums – 14.

Paraugs:

1.1. Salacgrīvas vidusskolas tradīcijas

3. Detalizētāka iedalījuma virsrakstu raksta lapas kreisajā pusē ar mazajiem burtiem un lielo

pirmo sākuma burtu (simetriski tekstam), to izceļ treknrakstā (Bold). Burtu lielums – 12.

Paraugs:

1.1.1. Salacgrīvas vidusskolas tradīcijas sportā

4. Virsraksta attālums no iepriekšējā teksta ir 10-12 mm.

5. 6 mm attālumā no virsraksta sākas turpmākais teksts.

8

Pielikums Nr. 3.

Attēlu, tabulu un shēmu noformējums zinātniski pētnieciskajā darbā

1. Zinātniski pētnieciskajā darbā diagrammas, shēmas, zīmējumi un fotoattēli ir attēli.

Zem attēla raksta numuru un nosaukumu (slīprakstā), un tekstā uz to ir atsauce,

piemēram, skat.1.attēlu.

Paraugs:

1.attēls. Narcise.

2. Fotogrāfija ir oriģinālattēls, tāpēc norāda tās nosaukumu, bet iekavās raksta autoru,

piemēram, 2.attēls. Lubānas ezers. (Foto autore R.Hakele.)

Paraugs:

2.attēls. Lubānas ezers. (Foto autore R.Hakele.)

3. Tabulai numuru raksta augšējā labajā stūrī (slīprakstā), un tekstā uz to ir atsauce,

piemēram, skat. 1.tabulu. Tabulas nosaukumu raksta ar lielo burtu treknrakstā un centrē

virs tabulas.

Paraugs:

1.tabula

Faktoru salīdzinājums

9

Pielikums Nr. 4.

Titullapa

Darbam jāsākas ar titullapu, kurā jānorāda: 1) skola, kurā mācās pētnieciskā darba autors;

2) pētnieciskā darba nosaukums;

3) autora vārds, uzvārds;

4) klase, kurā autors mācās;

5) pētnieciskā darba vadītāja vārds un uzvārds, akadēmiskais vai zinātniskais grāds (sākot ar

jaunāko);

6) pētnieciskā darba zinātniskā konsultanta (ja tāds ir) vārds un uzvārds, akadēmiskais vai

zinātniskais grāds (saīsinājums latīņu valodā) un amats;

7) pētnieciskā darba tapšanas vieta (pilsēta) un laiks (gads).

Titullapas noformēšanas paraugs

Salacgrīvas vidusskola

Darba tiesību aktualitāte

bērnu un pusaudžu vecumposmā

Zinātniski pētnieciskais darbs

Darba autores

Karlīne Cercina, Laura Lizuma, 10.c klase

Darba vadītājs

mag. philol., Māris Bušmanis,

Salacgrīvas vidusskolas skolotājs

Salacgrīva, 2017

10

Pielikums Nr. 5.

Anotācija

1) Anotācija dod vispārīgu priekšstatu par darba saturu. Īsi formulē mērķi, darba būtību,

sasniegtos rezultātus secinājumus.

2) Beigās dod 3-5 atslēgas vārdus: pamatjēdzienus, kas raksturo tematiku un būtību.

3) Tajā uzskaitīti darba parametri: lappušu skaits, attēlu, tabulu, pielikumu skaits, izmantoto

informācijas avotu vienību daudzums.

4) Raksta latviešu valodā.

Anotācijas noformēšanas paraugs.

Darba temats ir “Latvāņi, to izplatības ierobežošana.” Darbā analizēts - Latvāņu

vispārīgais raksturojums. Latvāņu bīstamība. Darba drošība, apkarojot latvāņu audzes. Latvāņu

izmantošanas iespējas. Latvāņu ierobežošanas iespējas.

Darba mērķis: Noskaidrojot latvāņu izplatību Latvijā, izzināt, cik efektīvi ir pašreizējie

zinātnieku izstrādātie ieteikumi latvāņu apkarošanā.

Darba uzdevumi:

1. Iepazīties ar augu botānisko raksturojumu.

2. Apkopot informāciju par latvāņu izmantošanu floristikā, medicīnā.

3. Analizēt latvāņu apkarošanas metožu priekšrocības un trūkumus.

4. Iepazīstināt skolēnus ar izstrādātajiem informatīvajiem ieteikumiem.

Pētījumā secināts, ka pēc vairāku gadu zinātniskajiem pētījumiem nav atrasti efektīvi

latvāņu iznīcināšanas paņēmieni Latvijā. Latvāņu pārsteidzoši ātrā izplatība dažos rajonos jau

nopietni apdraud lauksaimniecībā izmantojamās platības. Latvāņu audzes sastopamas pat

pilsētās, nopietni apdraudot gan pieaugušo, gan īpaši bērnu veselību,jo saskarsme ar latvāņiem

rada ilglaicīgas brūces un paliekošas rētas. Tā ir kļuvusi par grūti apkarojamu un bīstamu nezāli,

jo pašlaik ir izgājusi ārpus cilvēku kontroles.

Atslēgas vārdi : latvāņi, bīstamība, ierobežošana.

Darbs satur 29 lapas, 12 attēlus, 4 tabulas, 9 bibliogrāfiskos nosaukumus, 3 pielikumus.

Darba praktiskajā daļā veikta aptauja Salacgrīvas vidusskolas 7.klasē, Salacgrīvas vidusskolas

6.klasē un 5. klašu grupā, kā arī starp pieaugušajiem. Respondentu skaits ir 148. Darba rezultāti

apkopoti, izanalizēti, salīdzināti un attēloti 4 tabulās un 9 attēlos.

11

Pielikums Nr. 6.

Satura rādītājs

1) Nosaukums – „Saturs”. Seko tūlīt pēc titullapas un anotācijas.

2) Numurē tikai satura izklāsta nodaļas, apakšnodaļas.

3) Tā kā darbam var būt ļoti daudzi pielikumi, tad pielikuma daļas atsevišķi neizdala. Ja ir

viens pielikums, tad raksta "Pielikums", ja ir vairāki - raksta "Pielikumi".

4) Nodaļu un apakšnodaļu skaits ir individuāls katram pētījumam.

Satura rādītāja noformēšanas paraugs

12

Pielikums Nr. 7.

Ievads

1) Pētnieciskā darba ievadā noteiktā secībā ir jāsniedz būtiskākā informācija par visu

pētniecisko darbu.

2) Jāraksturo temata aktualitāte un nozīme.

3) Jānosauc darba mērķis – ideāls, domās prognozēts rezultāts.

4) Jādefinē darba uzdevumi – darbību secība mērķa sasniegšanai, 3-5 soļi, posmi.

5) Jānorāda darba hipotēze – pieņēmums par to, kādi rezultāti gaidāmi pētījuma gaitā.

Hipotēzes vietā var būt pētnieciskais jautājums.

6) Jāmin pētījumā izmantotās metodes – nepieciešamas, lai izpildītu uzdevumus, pārbaudītu

hipotēzi, sasniegtu mērķi.

7) Jānosauc pētījumu bāze (vieta, kur tiks veikts pētījums).

Ievada paraugs

Darba tēma. Malārija Latvijā un pasaulē.

Pamato tēmas izvēli, aktualitāti, oriģinalitāti, novitāti, problēmu, tās atrisināšanas

nepieciešamību.

Darba mērķis. Iepazīties un izpētīt saslimšanas iespējas ar malāriju Latvijā un izstrādāt

ieteikumus nepieciešamajai profilaksei.

Darba uzdevumi. 1. Noskaidrot malārijas odu izplatību, attīstības fāzes un to attīstību Latvijā.

2. Uzzināt inficēšanās iespējas ar malāriju, malārijas profilaksi un ārstēšanu saslimšanas

gadījumā.

3. Informēt savus skolas biedrus un skolotājus par malāriju, malārijas odiem Latvijā un

nepieciešamo profilaksi.

4. Konsultēties ar ārsti infekcionisti..., NVVC biologu..., NVVC potēšanas kabineta ārsti....

Hipotēze. Paaugstinoties klimata temperatūrai, iespējama saslimšana ar malāriju arī

Latvijā.

Darbā izmantotās metodes. Literatūras analīze, odu un to kāpuru noteikšanas tabulas, apraksti.

Darba struktūra. Darbs sastāv no ievada, 5 nodaļām, 11 apakšnodaļām, secinājumiem,

izmantoto informācijas avotu saraksta un 3 pielikumiem. Darbā ir 12 attēli, 15 tabulas.

13

Pielikums Nr. 8.

Secinājumi

1) Secinājumi ir katras apakšnodaļas, daļas beigās.

2) Pētnieciskajam darbam ir gredzenveida kompozīcija - ievadā tika formulēts darba mērķis,

uzdevumi un izvirzīta hipotēzi, bet nobeigumā izvērtē, kā sasniegts izvirzītais mērķis, kā

paveikti uzdevumi, vai ir apstiprinājusies darba hipotēze.

3) Hipotēze ir pierādīta, ja pētījuma rezultātā iegūti pozitīvi, hipotēzi apstiprinoši rezultāti,

nav pierādīta, ja rezultāti ir negatīvi. Tad iespējams vai pat nepieciešams turpināt problēmas

izpēti (tas gan nav vienmēr jādara šajā pētnieciskajā darbā, to var darīt nākamajā

pētnieciskajā darbā, par ko informē darba secinājumos). Der zināt, ka darbu iespējams

aizstāvēt arī tad, ja hipotēze nav apstiprinājusies.

4) Secinājumiem jāatbilst darba uzdevumiem, ja kāds uzdevums nav izpildīts, tad jākomentē

iemesli.

5) Pētnieciskā darba gaitā iegūtos rezultātus un pamatatziņas formulē secinājumu vai tēžu

veidā. Gan tēzes, gan secinājumi ir jānumurē un katrs jāraksta jaunā rindkopā.

6) Nobeigumā informē arī par to, kur pētījuma rezultātus turpmāk varēs izmantot.

7) Ja iespējams, vēlams uzrakstīt arī savus priekšlikumus problēmas atrisināšanai vai pētījumu

turpināšanai.

8) Secinājumos neatkārto vispārzināmus apgalvojumus.

9) Secinājumi satur jaunu, pētījumos gūtu informāciju.

14

Pielikums Nr. 9.

Atsauces, citāti, piezīmes un to noformējums zinātniski pētnieciskajā darbā

1. Atsauce ir īsa norādes forma, ko lieto, lai norādītu, ka izmantots cita autora darbs, ideja vai

pētījums.

2. Atsauču, citātu, piezīmju, skaitlisko datu, formulu u.c. izmantošana no publicētiem

darbiem, kā arī autora aizgūto domu izmantošana obligāti norādāma atsaucē.

3. Atsauču nenorādīšana ir autortiesību pārkāpums.

4. Citātiem jābūt precīziem. Nedrīkst izraut no konteksta atsevišķu frāzi vai tās daļu un

uz tā pamata veikt secinājumus.

5. Citātam ir jābūt iekļautam pēdiņās. Ja citātā ir izdarītas izmaiņas, tās jānorāda ar

divpunkti (..).

6. Ja darbā tiek izmantota cita autora teksts, kas nav tiešs citāts, bet galvenās domas

atreferējums, tas nav liekams pēdiņās, bet izklāstāms darba autora vārdiem, atsaucē

norādot autoru un pirmavotu.

7. Ja tiek citēts fragments no pētījuma svešvalodā, tad citāts jātulko un jāmin citāta

tulkojuma autors.

8. Atsauci obligāti jānoslēdz ar avota vai izdevuma lappuses numuru, kurā ietverts

citētais fragments, minētā doma, viedoklis vai skaitliskais (statistiskais) materiāls.

Citējot tikai nelielu daļu no kāda teikuma, to drīkst gramatiski iekļaut tekstā. Arī šāds

citāts ir jāliek pēdiņās, bet nav jāsāk ar lielo burtu (ja vien nav citu nosacījumu lielā

burta lietošanai).

9. Zinātniski pētnieciskajā darbā lieto zemsvītras atsauces.

10. Darbā aiz izmantotā citāta, piezīmes vai skaitliskajiem datiem, norāda atsauces numuru,

izceļot to virs teksta.

Paraugs:

1921.gadā pēc H.Eidemaņa iniciatīvas tika nodibināta Salacgrīvas vidusskola1.

11. Zemsvītras atsauces novieto katras lapas apakšējā daļā zem svītras, numurējot pieaugošā

secībā, izmantojot funkciju Footnote. Lapas apakšējā daļā zem svītras norāda konkrētā

citāta, piezīmes vai skaitliskajiem datiem, norāda konkrēto atsauces numuru un tādu pašu

informācijas avota pierakstu kā norādīts zinātniski pētnieciskā darba avotu un literatūras

sarakstā un izmantoto darba lappusi.

Paraugs:

______________________ 1 Lapiņa, T. Salacgrīvas vidusskolas vēsture. Rīga, BAG, 2016, 33. lpp.

15

Pielikums Nr. 10.

Avotu un literatūras saraksta noformējums

zinātniski pētnieciskajā darbā

1. Avotu un literatūras sarakstā ievietotie materiāli ir jānumurē.

2. Avoti un literatūra sarakstā tiek sarindoti alfabēta secībā pēc autora uzvārda vai darba

nosaukuma pirmā burta, ja autors nav zināms, vai arī, norādot avotus vai literatūru, kuru

nosaukums sākas ar skaitli, un arhīvu fondus – skaitliskā secībā.

3. Ja grāmatai ir divi vai trīs autori, tad sarakstā norāda tos visus, viņu uzvārdus atdalot

ar komatu. Ja autoru ir vairāk nekā trīs, tad pēc pirmā uzvārda var norādīt – u.c.

4. Avotu un literatūras saraksta materiālu izkārtojuma secība:

1. izmantotās monogrāfijas (grāmatas);

2. izmantotā periodika (avīzes, žurnāli);

3. izmantotie interneta resursi.

5. Izmantotos avotus un literatūru vispirms norāda latviešu valodā, tad angļu, vācu, krievu un

citās valodās.

6. Izmantotajiem interneta resursiem obligāti pieraksta datumu, kurā konkrētais interneta

avots ir aplūkots.

7. Norādot interneta resursu adresi, to visu precīzi iekopē sarakstā. Nedrīkst norādīt tikai

vispārīgu adresi (piemēram: www.google.lv).

8. Izmantoto monogrāfiju noformēšanas paraugs:

1. Burgentāls, T. Starptautiskās cilvēktiesības. Kodolīgs izklāsts. Rīga, AGB, 2000,

188 lpp.

9. Izmantotās periodikas noformēšanas paraugs:

2. Palīgs pedagogam / Aut. kol. A.Staris, L.Žukovs, A.Krūze u.c. Rīga, RaKa, 1999,

288 lpp.

10. Izmantoto interneta resursu noformēšanas paraugs:

3. Saulīte, A. Bērnu pienākumi Latvijā//Diena, 16.02.2016. Pārskats par bērnu stāvokli

Latvijā 2015.gadā. Pieejams:http://www.bernutiesibas.lv/download/bernu_stavoklis_pars

kats_2015.doc - aplūkots 12.08.2016.

16

Pielikums Nr. 11.

Anketu veidošana

1) Praktiskajā darba daļā var izmantot anketas.

2) Veidojot anketu, pētnieka uzdevums ir izvēlēties tādus jautājumus vai uzdevumus, lai

iegūtā informācija pēc iespējas pilnīgāk palīdzētu atrisināt darbā izvirzītos uzdevumus.

3) Anketā var ietvert:

a) atvērtos jautājumus;

b) slēgtos jautājumus;

c) pusslēgtos jautājumus.

4) Atvērtie jautājumi ļauj respondentam atbildēt ar saviem vārdiem. Šajā gadījumā jārēķinās,

ka iegūto atbilžu apstrāde būs sarežģīta. Atvērtie jautājumi jāuzdod tā, lai rosinātu

atbildētāju domāt.

5) Slēgtie jautājumi ierobežo atbilžu variantus. Šo jautājumu priekšrocība ir tā, ka tos var

apstrādāt ar statistikas metodēm un tie ļauj analizēt lielu atbilžu skaitu.

6) Pusslēgtie jautājumi paredzētajiem atbilžu variantiem papildus dod iespēju izteikt savas

domas.

7) Veidojot anketu, respondenti vienmēr jāiepazīstina ar pētāmo problēmu. To parasti raksta

uzreiz zem anketas virsraksta.

8) Anketas beigās jāuzraksta pateicības vārdi.

9) Noteikti jānorāda:

a) vai jāizvēlas tikai viena atbilde vai vairākas;

b) vai izvēlētā atbilde jāpasvītro vai jāatzīmē ar krustiņu.

10) Jautājumiem jābūt skaidriem un nepārprotamiem. Ieteicams pirmās 10 anketas iedot saviem

draugiem, lai uzzinātu iespējamās neskaidrības un varbūtējos pārpratumus.

Anketu analīze

1) Anketu rezultātus vēlams analizēt saistībā ar papildinformāciju par respondentiem:

vecumu, dzimumu, klasi, izglītību, nodarbošanos, dzīvesvietu.

2) Analīzē skolēns veido dažāda tipa diagrammas un noteikti analizē, komentē un izdara

secinājumus.

3) Autors var minēt, cik anketas ir aizpildītas, cik tika izdalītas, cik atdotas atpakaļ, cik derīgas,

cik nederīgas. Protams, jāmin iemesli, kāpēc kāda anketa uzskatāma par nederīgu.

Piemēram, ja tajā jūtama pavirša attieksme, speciāli izaicinošas, neadekvātas atbildes.

4) Vienu neaizpildītas anketas paraugu var pievienot darba pielikumā, taču aizpildītās anketas

paliek pie darba autora, tās pielikumā nepievieno.

17

Pielikums Nr. 12.

Interviju veidošana

1) Veicot pētniecisko darbu, skolēni arvien biežāk izvēlas konsultēties ar speciālistiem, tāpēc

šajos gadījumos ieteicamā datu ieguves metode ir intervija.

2) Lai intervija izdotos veiksmīgi, ieteicams:

a) to savlaicīgi sarunāt;

b) iepriekš uzrakstīt intervijas jautājumus;

c) cilvēkam, kuru intervē, ir jāpasaka intervijas mērķis;

d) interviju var ierakstīt diktofonā;

e) ja nav diktofona, tad visas atbildes ir jāpieraksta, lai pēc tam izveidotu intervijas

tīrrakstu, kurš jāpievieno darba pielikumā;

f) intervijas protokolā jānorāda intervijas laiks, vieta, intervējamā cilvēka vārds, uzvārds,

amats (ja tāds ir).

Piemērs:

Intervijas nolūks - izzināt speciālistu viedokli par latvāņu izplatību Salacgrīvā un tās apkārtnē

Intervējamais - speciālista vārds, uzvārds, amats

Intervēja - vārds, uzvārds

Vieta - vieta, kur notiek intervija

Laiks - 12.09.2016., plkst. 17:00 – 18:00

18

Pielikums Nr. 13.

Pielikuma veidošana

1) ZPD pielikumā jāpievieno tikai tie materiāli, kas ir patiešām svarīgi un uz kuriem ir atsauces

tekstā.

2) Pielikumā iekļauj:

a) arhīva dokumentu kopijas,

b) interviju protokolus,

c) vēstuļu pierakstu kopijas,

d) lielas pārskata tabulas,

e) kartes,

f) fotogrāfijas vai to kopijas.

3) Ja ir vairāki pielikumi, tie ir jānumurē: pielikums Nr.1., pielikums Nr.2. utt.

4) Pielikumu neiekļauj kopējā darba numerācijā.

5) Ja pielikumā ir vairākas lappuses, tās numurē. Katra pielikuma lappuses jāsāk numurēt no

jauna.

6) Pielikumi jāievieto darba beigās, to pieminēšanas secībā darba tekstā.

7) Pielikums nedrīkst pārsniegt 1/3 no darba apjoma.

Padomi:

a) Pielikumā neievieto aptaujāto aizpildītās anketas.

b) Ja ZPD tēma ir saistīta ar matemātiku, tad pilnus uzdevumu atrisinājumus ievieto

pielikumā.