Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro -------------------------------------------------------------------------------------------------------

Anlavs Egltis

Lgavu mednieki

1940

1 ( 103 )

Anotcijaenilais latvieu ststnieks un urnlists Anlavs Egltis dzimis 1906. gad Rg, miris 1993. gad ASV. Anlava Egla tvs bija rakstnieks Viktors Egltis, mte skolotja un tulkotja Marija Eglte. Pc bgu gaitm Krievij Pirm pasaules kara gados imene 1918. gad atgriezs Latvij. Anlavs Egltis mcjs Rgas 2. imnzij un Valdemra Tons gleznoanas studij. Pc Mkslas akadmijas beiganas 1935. gad Anlavs Egltis ska strdt par zmanas skolotju, vlk par ldzstrdnieku laikrakst Jaunks Zias" un no 1940. ldz 1941. gadam urnl Atpta". Ldztekus darbam pres Anlavs Egltis pievrss rakstniecbai. Jau 1926. gad tika publicti via pirmie dzejoi. si pirms padomju okupcijas 1940. gad paspja iznkt rakstnieka pirmais romns Lgavu mednieki". Otr pasaules kara gados Anlavs Egltis turpinja darboties urnlistik vi bija kara reportieris. Vcu okupcijas laik iznca Egla romns Homo Novus" (1943 1944). Kara beigs 1944. gad Egltis nonca Rietumos, pck, 1950. gad, apmets ASV, Kalifornij. Tdjdi rakstniekam, visticamk, tika aiztaupts via tva liktenis rakstnieks un dekadences iedvesmotjs Viktors Egltis 1945. gad nomira padomju cietum. Anlava Egla pirmo romnu Lgavu mednieki" ar V. Zosta ilustrcijm laik no 1939. ldz 1940. gadam turpinjumos publicja Emlijas Benjamias urnls Atpta, un tas rakstniekam atnesa tltju popularitti. Romn aizraujoi un ironiski vstts par trim jauniem cilvkiem, kas izmisgi cenas atrast sev sievas, protams, pc iespjas bagtkas, jo pai jauneki prstv sabiedrbas zemkos un vidjos slus. Literatras kritiis Guntis Berelis Lgavu medniekus" vrt k tradicionlu psiholoisko romnu ar dinamisku un lineru sietu, rpgi apraksttm personm, kuru rcba alla vienldz rpgi tiek psiholoiski pamatota, kriem darbbas vides (XX gadsimta 30. gadu Rgas) aprakstiem un asprtgiem dialogiem. Egltim piemt reti sastopamais talants ne no k radt kaut ko pau, un rezultt tapis izcils, elegants un apbrnojami ldzsvarots psiholoisks romns ar prsteidzoi negaidtu atrisinjumu.

Lgavu mednieki

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Sajt, sajt mana nss, Kaut kur smaro ananss. Jnis Sudrabkaus Svings akmeng dium, lepns piecstvu nams iesljs nakts debess. Mms k enerldirektors, kam vairs nevajaga ne reklmas, nedz ieteikanas. Pr smailajm fera velm un tomiem, uburainiem vja rdtjiem, kas atgdinja buetes vai korakrmus, diviem drukniem un strupiem lauvm, kas, viens otram pagriezui suniski pacelts astes, sargja jumta strus, lija balta mnessgaisma k kausts metls. Plzdama pri eburainm jumta margm, k kaskde sada un vizuoja uz neskaitmiem ciiem un skulptrm, kas rotja fasdi. Kas gan tikai nebija attlots uz s sienas! Stilizti stdi, matongi gariem ktiem un lapm, nokarjs gar vairkiem stviem, ietverdami tumzili vptu ieeu slejas, kas ur tur logu starps rotja sienu. Divas pilnmiesgas kariatdes, trptas viengi dvaini izrakstts josts un muguras sags, balstja centrlo balkonu, sniegdamas skattjam pretim daio mkslu simbolus. Starp vim zbakots runcis turja eps vairogu ar iegravtu gada skaitli 190*. Milzgas augstprtgu amazou maskas, sfinksas platmutainas traisks un irdzgs komisks maskas, lauvu purni pattiski atvztm rklm, spirlragaini aunu galvaskausi, pces, vdekastaini pvi un liels skaits zdtju, rpuu un insektu prvrta o fasdi milzg bilu grmat. Gandrz ik logam, vismaz katrai logu rindai, bija savdka forma. Apakjie bija apai, nko rinda atgdinja cukurgalvas nocirstm smailm, tre rinda ieapam, vdergi izliektm malm, pie kam nama vid apgaismota laistjs milzga trsdaga ovla ambrazra. Ceturt rind logi bija straini, piekt atslgcauruma form, sest atgdinja lielo burtu T, bet caur tiem mirdzja zvaigotas debesis, sest rinda bija greznuma sien, kas paaugstinja fasdi par veselu stvu. Nama priek stvja divi jauneki un, galvas atgzui, jau labu brdi to ptja. Raugies,sacja slaidkais, lk, traka fantzija, bezgaumbas kalngali: pvu asts iestiprinti milzgi ipa gredzeni, kas brvi nokarjas gar sienu. Tas tik ir stils, is vecais Modern vai Jugend, k to vciei dv. Divas pardes durvis un stas mja, sacja plecgkais, rundams vairk pats ar sevi. Sei, ak, n, pieci stvi. Ttad etrdesmit dzvoku; in rajon tas ienestu mnes ap 4000 latu. Skaidrs atlikums btu ap 2000, atskaitot paa dzvokli, nolaidumus pazim, sacsim1500 latu. Nepievilies ar pardes durvm, ts virs ieejas st savienojas maz vestibil, un kpnes patiesb ir tikai vienas. Hm, tpat k ar sesto stvu. Ttad pa 10 dzvokiem katr nam, 750 latu mnes. Un tu tos sauc par ienkumiem? Neaizmirsti, ka Sureniekam Kurzem ir priekzmgas lauku mjas, gandrz muia ar zivju diem, palieru un pundurkociu augu drziem, kas ienkas divas nedas agrk par parastiem drziem, vnogu siltumncm, rstniecbas augu plantcijm, sugas lopiem, bekonckm. Turklt viam Majoros divas lielas vasarncas, viena izrta pansijai un, svargkais, ka lielas bankas direktoram kapitli un kredts, bezgalgs kredts. Kredts? Ne katrs roks kredts prvras ienkum. Biek valg. Nu, uz Surenieka rokm gan tu vari palaisties. Manis pc. Ja Sureniekam btu viena meita, es sauktu viu turgu, bet, ja viam ir, k tu saki, divas meitas un divi dli, tad vi ir tikai prticis, lai neteiktu padis. Runtja sejas dai bija nebalinta Piebalgas audekla krsa un rupjums; prstiepta vaigu kaulu asajiem striem, t atgdinja goda krslam uzvilktu prvelkamo. Drmas acis dzios dobumos, biezas, izspruas uzacis, prvs, smails deguns, strains zods, lpas, plnas k naa grieziens, raksturoja o fantia seju miergu, vsu, bez smaida. Vrdi sprakstja cieti un asi. Mugur viam bija biezas snu krsas lauku vadmalas mtelis ar samta apkakli, kas, neveikla lauku drbnieka darints, iesaioja via augumu k kokvilnas bai. Galv mksta, melna platmale, kuras akots atgdinja samtu. Iesim nu iek, vi teica, un abi draugi atvra slpt stikla durvis. Kpu telps sienas klja tumzai un sarkani vpti ieei. Piecpadsmit pakpieni uzveda ncjus zem vestibil ar lielu logu ldz pat mozakas grdai. Vestibila astoas zems, drukns kolonnas un griestus rotja sarets un raibs stdu ornaments lpju lapas, densrozes, lotosi, lilijas, asfodeli, bet kapiteos katr blenza pa etrm zelttm amazou maskm. Telpas koptonis bija tik zilumu zils, ka savd krt atgdinja veas mazgtavu. Prlaidui paviru skatu vestibilam, draugi iegja galvens kpns un apstjs pie izgleznota loga uz pagalmu. Dai izsistie krsainie stikli bija atvietoti vienkriem; caur tiem draugi palkojs st. Ne vsts no fasdes lepnbas. Neapmestas, nokpjuas un netras smilu ieeu sienas to ciei

3 ( 103 )

iesldza no vism pusm. Str rgojs milzga cilindriska mslu kaste, kas atgdinja reklmas stabus uz bulvriem. To puoja izrobots smails jumti ar lielu iekuru gal. Tas ar bija viengais rotjums, ko varja sablenzt pa stas logu. Par naudu, kas iziesta fasdes greznoanai, Surenieks miergi varja uzcelt vl treo korpusu, noteica plecgais un kpa tlk. Tre stv vii apstjs pie durvm ar misia plksni, kur mkslgm cilpm bija iegravts: "DVIDS JONATNS SURENIEKS." Plecgais satvra biedra roku. Es tomr nejtos rti. Neesmu tau ielgts. Nebajies. Zaudt nek nevaram. Turklt ststa, ka Surenieki esot oti viesmlgi. Galu gal, ar es nku pirmo reizi. Ms ar tvu iepazinm Surenieku pirms laba mnea Jrmal. Surenieki pieemot sestdiens un svtdiens, bet varbt vi jau sen aizmirsis sava pagastskolas biedra dlu un savu piekljbas ielgumu, jo vairk tpc, ka ar abu jaunkundu uzmanbu man neizdevs kaut cik saistt. Veck Grizelda ska mani pat zobot. Nu tad, cerams, atcersies. Vai cirti pretim? Nepaguvu. Tas jau sliktk. Asumus sievietes neaizmirst un rauga atmakst, bet izlgana atkal ir vislabkais iegansts tuvoties. Un eit viss bs atkargs no meitm. Izdabana veckiem der viengi, ja imen nav dlu. Nu tad ar Dieva palgu, teica slaidais un satvra zvana gredzenu. Durvis atvrs. Kalsns, melnacains zns, gadus etrpadsmit vecs, stvja viu priek. Zni in vecum reti kad skaisti, bet is bija taisni neglts. aur, tum seja liks it k par mazu lielai, sarkanai, savdi jutekliskai mutei un dziajm acm, kuru rjie stri, no priekas raugoties, liks tiei saskaramies ar sejas kontru. Ciei virs acm gulja neparasti biezas un tumas uzacis. rbies vi bija glui k pieaudzis, modemi piegriezt uzvalk, pat ar prli kaklasait un dti pri vestei. Lnm uzbdjis uzacis ldz zems, pusloka formas pieres vidum un droi, pat bezkaungi vrdamies iencjos, vi jautja tik sald bals, ka to varja jau uzlkot par izsmieklu: Ko kungi vlas? Kungi, jaunais dentlmen, sacja slaidais, atdarindams zna saldo manieri, vlas runt ar Surenieka kungu, eit ir viu kartes, un ar plau estu sniedza gan tikai savu karti. Zns nepakustjs. Dieml es kungiem varu piedvt viengi Imantu Surenieka kunga. Prjo Dvida un Visvala kungu nav mjs. Mintais kungs ir jsu rcb, sacja zns, palocdamies ar sastinguu seju. Lieliski, priecjos, sacja slaidais, iencis prieknam un ar nolku oti spcgi saspiezdams zna roku, bet tas pat nesaviebs. Kad nu Imants Surenieka kungs tik laipni nodevies msu rcb, turpinja slaidais vilcindamies, lai pagtu atrast veidu saprasties ar zei, kas vius acmredzot zja, ms lgsim ataicint Surenieka jaunkundzi. Kuru? prasja Imants, acu nepamirkinjis. Nu, sacsim, piemram, Grizeldu... Klausieties, dentlmen, slaidais pki prgja uz tvii draudzgu toni, js tau nsjat pulksteni atslgu vai. is lielais gredzens domts atslgm, vi piedra smalku ckdas cimdu zna vestes kabatai,t var samaitt vislabk uzvalka izskatu. Zns aizdomgi palkojs runtj, pama viztkarti un gribja doties dzik. Imaln, kas te, galu gal, notiek? skai un pavloi uzsauca dzidra balss: prieknam iedrzs liela, spcgi, bet samrgi noaugusi tummate. Zem pusloka veida piere, zems, taisns uzacis, liels, juteklgs lpas tlt nodeva Surenieku sugu. Tau viss, kas zna sej liks diezgan neglts, sievietes burvbas apgarots, izskatjs pievilcgs. Alla mitrs lpas drebja, liels, igls acis bija tikpat droas k brlim, kustbas straujas, negaidtas; viss ermenis liks k elektrbas pieldts, ik loceklis, drns apslpts, vibrja un trcja, dzvodams pats savu dzvi; elpa strauji cilja uz krtm vias trpu, kas, darints ar gudru ziu, skaisti izcla figras koumu. Abi draugi mmi palocjs. Labdien, via teica, sastingdama skaist poz. Ieraudzjusi plecg snu krsas vadmalas mteli, pacla uzacis glui k brlis. Slaidais steidzgi paspra soli uz prieku, pairdams savu modemi garo un uzkrtoo strpaino mteli. Pavdja spodri balta smokinga krts. Surenieces uzacis nolaids. Cient jaunkundz, sacja slaidais, mans vrds ir... Pvils Epalts, Imalns skai lasja viztkart.

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Uzmints, turpinja Epalts, ms iepazinmies septembra skum Majoros... Maskot? bez sajsmas jautja Sureniece, izbdjusi apaklpu un sarvusi smakru sks krocis. N, tikai jsu vasarncas priek; jsu tva kungs satika kdu senu skolas biedru... Vias lpas pki prsprga smaid k kukurzas pksts, atkldamas apaus zobu graudus. Bet smaids nebija nekds labais. Ah, un js esat via cienjamais dla kungs, kam bija tas jocgais melnais fara krekls pa vasaras svelm? Ceru, ka jsu smokingam ir normls krekls. Man vajadzja paredzt jsu nenormlo zobgalbu un apvilkt sarkanu, lai jums btu ko smiet. Es alla mdzu izdabt dmm. Ar to js tlu netiksiet. aujiet katram piekopt savas metodes, cient. Es tau nepeu jsu meongo rietumu stilu. Par manm metodm spriedsiet pc stundas vai divm. Nu viens izdabtjs jau tur, zl, s. metode man ir ldz kaklam. Nekas, es js rstu homeoptiski. Vai tad js esat sievieu rsts? Katrs vrietis sav zi ir sievietes rsts. Fui, js filozofjat. Tas jau pavisam slikti. Prtnieki ir garlaicgi platonii. Neprspljiet savu cilvku pazanu. Platonii var noteikt tikai skpstoties: vii pirmo reizi nekad netrpa uz lpm. Bet otro? Kas tiek pie otrs reizes, tas vairs nav platoniis, bet censonis. Tos dmas ml. Censous? Ak js, pagju gadu simtea idelists! Tomr. Ar dmas labvlbu ir k ar rsta praksi; nepraktizsi pris dienu klients vj. Tpc jau laimgos mltjus var pazt no noplstm pazolm. Durvs tagad sprda vesels pulci meiteu. Labi, sievietes ml centgos, bet kdas sievietes tad ml vriei? jautja Sureniece. Kdas pagads pie rokas. Mla ir slazds, kur ieskrien akluma brd, bet slazdu jau nemekl, tam uzgras nevius. Bet ko tad js te mekljat, in slazdu noliktav? Sureniece rdja uz smejom draudzenm durvs. Laba daa urku prtiek no spea, kas izlikts slazdos. Nu labi, velciet mteli nost, gribas redzt, kurai js atzsieties pirmai. Msdiens atzties ml vairs nav iespjams. Mutes vrdiem tas btu smieklgi, rakstveid gvi, pa telefonu nekorekti. Nabaga cilvk, k tad js cnsieties ar savm kaislbm? Ts nav nekdas kaislbas, ar kurm var cnties. Epalts novilka virsdrbes un izbdja biedru, kas visu laiku bija klusjis. Mans draugs Mrti urzns. No laukiem? Students ekonomists, teica Epalts, it k nedzirdjis zobgalgo jautjumu. Nekad nespljiet ar viu krtis. Jau skol to sauca par Niea Mrtiu, tagad jau sen par Sudraba Mrtiu. Ttad atliek tikai kt par Papra Mrtiu. Nu, vismaz vi spl krtis. Es jau domju, ka vi ir no tiem, no tiem... No tiem?! Palkojieties in sej. sauca Epalts. Tiem, griestu spuldzes apgaismota, urzna seja izskatjs gandrz baiga. Zem milzgs, velvts pieres un mongoliskiem vaigu kauliem biezja dzias nas. aurs lpas k melns mats locjs rgten smn. Mrti atgdinja apustuli vai asktu baroka gleznu "pagraba apgaismojum". Seja beidzot Surenieci prliecinja. Via ldza draugus iek. urzna uzvalks, pirkts pie Marijas ielas skbodnieka, nebija nekds jaunais. Vrga acs pamantu, ka elkoi, mugura, biku dibens rpgi apstrdti ar tuu, stipru tju, ziepju sakni, dzelzs suku. Spdums tomr bija nodabts. Pa parketu urzns kpa uzmangi, stvm kjm, k pa ledu, sveicindams locjs tikai gurnos k es, paturdams visu ermea augdau taisnu un stvu. Epalts gja brvi un vagi, pat prk vagi, atmetinjis kus biku kabats. Ja via smokings nebtu drusku par uzkrtou piegriezts un izpolsterts, to vartu saukt par elegantu. Epalta galva atgdinja rombu, kas nolikts uz smailes. Liela, bet labi veidota mute ar drusku nosldjuu apaklpu alla kaitino smn atklja neldzenus zobus, starp tiem vienu zelta. is smaids un palielas, srtas

5 ( 103 )

ausis bija viss, kas palika atmi no citdi neuzkrtos sejas. Apsveicinjuies abi nogja pie malas, lai apskattos. Ko tu mani par kru splmani izblamji? rca urzns. Ko tad man bija teikt? Ka tu nedzer, nesm, vairies sievieu, visu dienu mcies un katru svtdienu ej baznc? Tad tevis te vairtos k spitlg! Surenieku dzvoklis atgdinja nama fasdi. Raibas, puotas un tauriotas tapetes, zeltjumiem un ciiem izraibinti griesti, kuru centr lidinjs drukns, manmi apdrupis ipa amorets, priecgi vicindams loku un zelta bultas. Garo zli ar milzgo ovlo logu arkas veida koka sienas sadalja trs das, veidodamas zles galos mjgus kabinetus ar dvniem un grdsegm. Gar sienm laistjs gaii pulti ozola panei, pie sienm Purva sniega ainavas gaios ozola rmjos, kas nepavisam nesaderjs ar gleznu palso kolortu. Sarkankoka mbeles ar bronzas apkalumiem atbalsoja kaut ko no t saukt Nikolaja I stila. Labu stri aizma milzu palma. Garkjains lapas ar asajm smailm apdraudja garmgjju acis un matu gludo sasukjumu. Zem palmas sagumis, atzveltn umja kds aurplecains jauneklis idriem, rsganiem matiem. Apa, mkst, neveselgi bl seja bija piekaista retiem, bet lieliem vasaras raibumiem. Zem palsm uzacm mirkinja pavisam gaipelkas acis, iedzelteniem baltumiem, apsarkuiem plakstiem. Deguns, strups un resns, izskatjs k pietupies, lpas tuklas, piepstas, staipgas k gliemei, tikpat blas k seja. Rokas gvi klp, bet spalvainie, mezglainie pirksti bija eburgi sakrampti. Visa cilvka btne izteica reiz gvu nevarbu un savdi lipgu skstumu. Vi atgdinja matu gau, ko var visdi murksnt, bet nevar ne prraut, ne sakost. Seja, k aizmiguam vai aklam, neizteica nek, bet ieskatoties varja nojaust, ka sdtjs visu dzird un visu redz. Atkal zvanja, bet iencji kavjs prieknam. ebelkja, sauca Grizelda, paskatieties, kas tur ir! K atsperes sviests, blais izsprga no atzveltnes dziumiem k ipars no prsteigumu kasttes. Apbrnojami gar un izstdzjis izlocjs via augums. Ne vrda neteicis, odzg dles gait, milzgi gars rokas nevargi nokris, vi izsteidzs prieknam, necilvcgi aurs, k Harijs Kpers uz ekrna, kad viu aplko no vietm kinozles snos. Via uzvalka griezum un veid, k tas valkjs, tomr bija savs iks un elegance. Pc mirka vi pardjs durvs un mja Grizeldai, bet ar pau, uzbzgu familiaritti, it k atgdindams kdu viiem vien zinmu noslpumu. Grizelda saviebs, tomr piecls un iegja prieknam. Vai redzji Ati Dueli? ukstja urzns. Nu esam senais skolas triumvirts atkal kop. Vi ms nemaz negrib pazt. Baids konkurences. Parunsim ar viu vlk. Mums tomr jturas kop. Pretinieku netrks t k t. Ar jaunu vieu ienca pati namamte Surenieka kundze, resna, liela k piemineklis. Visi piecls. Vriei steigus klupa pie biezs, mksts rokas. Grizelda kaut ko ieukstja. Kundze pievrss draugiem. Lpu kaktios ievdjies, smaids pamazm izplatjs pa visu plato, izplduo seju k viu gredzeni, akmenim iekrtot d. Tau izbljus, drusku piemiegts acis, vsas un necaurredzamas k zivij, vius uzlkoja tik ciei, ka nevius bija jsaraujas. Tlt varja redzt, no k Surenieku imene mantojusi savus caururbjoos skatus. Lni, lni kundze atlaids dvn, svinga k karaliene, atkljot parlamentu. Pelnu pelkie mati, sasieti Aspazijas mezgl, bija gandrz vien krs ar sirmo smaga zda trpu, kura majesttisks krokas nolaids plataj klp k ielej, izveidodamas varenus ceu apaumus k milzu cius; uz tiem atbalstjs masvs rokas ar briljantiem izgreznotu zelta lorneti resnajos pirkstos. Ap rievaino kaklu apmest smalk, tikko saredzam, bet bezgala gar zelta lornetes vaia bija, izemot laulbas gredzenu, kundzes vieng rota. Kad via salieca roku, lai pieceltu lorneti sirmm uzacm, kas k nokaltui krmi dzedzied rgojs plataj m, spodrais zds, liks, prsprgs no milzgs miesas masas, kas sablvjs piedurkn. Tdus bicepsu apmrus apskaustu visdruknkais ckstonis. Lepna miera un neaprakstmas gravittes pilna, kundze briem liks ne vairs cilvks ar tieksmm un vjbm, bet imenes pavarda cienbas simbols, elks, koloss, ap kuru dejo, ko pieldz, kam upur un kvpina, kas pieem visu to bez pateicbas k piencgu godu, bet rkojas pats savas nenovrams un neizprotams gribas vadts. Kundzei kltesot, aprima pat verlg Grizelda. T, ko kundze pagodinja ievezdama, bija Irisa Majore, pazstam lieltirgotja, Nikaragvas un Librijas konsula Majora viengais brns, bla, miniatra rudmate, uzkrtoi drg tualet, spurain, neparast kaklarot un dvainas formas un materila somiu rok. Via atrads uz ts liktengs robeas, kad svaigums jsk atvietot ar eleganci. Abu dmu ienkana pilngi prveidoja noskau istab. Viss sejs pardjs medaini smaidi. Sasaukans pri istabai apklusa. Dzirdja viengi pusbals: ldzu, tencinu, vai drksttu, vai nevltos, cient kundze, cient jaunkundze... Epalts piesds dmu pulciam pie kundzes. urzns sastinga aiz

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Majores krsla. To redzot, Duea vpei ldzg seja drusku atlaids; vi glumi k zalktis aizsldja pie Grizeldas. Atkal atskanja zvans, bet oreiz neapklusa. Ak, Visvaldis atkal blojas, teica kundze, Grizeldi, Dadzt, ielaidiet nu. Bet prieknam jau vrjs jezga, un pc mirka zl iebruka bars jauneku komercakadmijas audzku ar savas organizcijas "Kubezele" nozmm. Vii valkja brokta cepurti, masvu sudraba gredzenu ar organizcijas vapeni un, protams, ar platu lenti pr krtm, tikai t nebija krsaina, bet tra zelta, kd o nozmi ieguvuos dvja par zeltneiem. Visvaldi, kam auojies! teica mte paskarbi, bet saltais, vrojoais skats bija kuvis neizteicami maigs un silts. Visvaldis noskpstja mti uz vaiga. Atkal dzris, via teica skumgi. Vienu glzti. Bet paklausies, es tev pasludinu pavisam kaut ko rmotu: klausies un brnies man gribas st. Kundze aplaida laimgu skatu kltesoiem, no sirds iesmiedams par teikto k par visbrangko joku. Ms jau tikai tevi gaidjm. Kungi, dmas, ldzu pie galda. Visvaldis bija uzkrtoi skaists. Gar, tievs, tomr plecgs un stalts, lokans k ptagas kts, nevainojami elegants, apskauami brvu un nepiespiestu izturanos. Mati, viegli cirtodamies, laistjs melni k darva. Taisna piere, rga deguns, enerisks, gar smakrs veidoja vrigi noteiktu, lnijs samrgu asu profilu. Pat brdas zilgan dmaka ap vaigiem liks daia un vriga kontrast ar sejas vso, svaigo srtumu. Sureniekiem raksturgs zems, taisns uzacis Visvaldim saplda vien as, meln svtr virs acm, kas td zibja sevii izteiksmgi, kaisli, pavloi. o skatienu ncs grti izturt. Visvaldis uzsmaidja meitenm k vecm draudzenm, ar kurm to saista kopgas jaukas atmias. Via izturans ar tm bija familira, bet pavisam citda k Duelim fascinjoi labvlga, draudzga, reiz k veckam brlim un mkajam. Vi runja maz, aprauti, vairk izldzdamies ar estiem, mjieniem, baltzobaino smaidu. Liks, neveiksmes vi nepazina. Kur das gudroja, karsja galvu, uztraucs, cnjs uz dzvbu un nvi, vi gja un ma, ko un k gribja, skaists, jauns un bagts. Katr vriet, kas viu sastapa, neatvairmi iedrs skaudba, pc tam domas: nedod Dievs sastapties ar to pie vienas meitenes. Ko likt pretim im vriam armam, im mieram, ai nesatricinmai paprliecbai, ka via iegriba ir pagodinjums, uzruna balva, pieskaranslaime? Epalta acis un prts drudaini un veltgi meklja kdu kdu vai trkumu. Vi juta: nekad is Surenieks neks via draugs; vi ienda to jau pirm mirkl, kad tas prkpa zles slieksni, un tomr tas patika viam, k vl neviens, k visu to pabu kopojums, pc kurm Epalts ilgojs un kurn tam trka. damistaba bija tuma k ala, ar meln ozola paneiem un tumm tapetm. Milzga, ar sudrabu un drgu porcelnu piekrauta bufete blvjs gar veselu sienu vai ldz griestiem. Gar, masvs galds stieps cauri istabai. Tas bija bagtgi klts. Acmredzot Surenieki varja atauties daudz. urzna parasts vakarias bija rupjmaize un tja; viam acis iegailjs k seskam, un lpas acumirkl kuva mitras, ieraugot skaisti nobrnjuu aukstu ttaru, maigi roainos fil, vtu desu ripiu piramdas, pasttes, sierus, konservus, skot ar sardnm, kas kuslas un nevargas peldja e, k glbja tvkdamas, ldz leendrajam langustam; pat trauci, pieraudts ar kavira sarkanajm asarm, stvja uz galda, gan nepatkami tuvu nama kundzes sdeklim. Ar kubezeliei liks izsalkui. Labu brdi dzirdja tikai nau un dakiu indanu pret vjiem. Visi da ar lielu steigu. Abi draugi cik spdami neuzkrtoi vroja djus, cenzdamies trk atrisint viu savstarpjs attiecbas. Visas meitenes, visi jauneki zibinja viens otram acm, sasmaidjs, saukstjs, sarunjs. Ja galda gal nesdtu Surenieka kundze, spara piln jaunatne droi saceltu neiedomjamu kadu. Grizelda flirtja ar visiem uz nebdu. Izteiksmgs acis audjs no viena uz otru, via neva nevienam izrunt ldz galam, mgi ieklupdama valod, jo dzlgk, jo labk. Duelis sdja kluss, galvu nodris, bet acu striem pastvgi vroja Grizeldu. ad tad ar via uzmeta tam pa mirklim, tad katru reizi viai nicinoi ietrcjs virslpa un, ar graciozu straujumu atmetusi skaisto galvu, via pievrss citiem. Dibagtniecei Majorei izcilu uzmanbu izrdja visi, izemot Dueli un, dvain krt Visvaldi, kas ar citm meitenm nodarbojs daudz vairk. Majores bl seja liks necaurredzama, nekrsots lpas sakniebtas, acis saltas. Goddevba bija tai prk parasta lieta. Kaut cik apmierinjis stgribu, ar urzns piegriezs Majorei. Piedvjis daus sasniedzamkos dienus, noskaldja k ar cirvi daus tik neveiklus komplimentus, ka via glui prsteigta pacla galvu. Bet urzns nebt neapjuka. Ieurbies

7 ( 103 )

acm jaunavas sej, saliecis drms lpas smn, vi bra dgi tlk, aizmirsis, ka to dzird ar Grizelda. Tavu daiu rociu! Pilngi vijolnieces pirksti! Vai js nespljat?... Vijoli? sauca Grizelda. Nelaime bija klt. N, via spls uz varena basa! Uz jums, Mrti urzn! Un, ja pie laika neuzliksiet dubultu vadmalas surdni, js skansiet tik li, ka ms visi plssim no smiekliem. Nelaba uguns uzliesmoja urzna acs. Vi necieta izsmieklu. Epalts mudgi mets starp: lastbu, Grizeldas jaunkundzi Js esat e nama pue, kpc js gribat kt par pi? Iestjs klusums. Grizelda mma blenza Epalt, nezindama, vai apvainoties, sacelt traci vai uzlkot to par joku. Bt vai nebt, nodomja Epalts un riskja tlk: Atcerieties, ms jau runjm par meongajiem rietumiem? Rok kalnos dzvo varens lcis, aristokrtisks lcis, sirmu akotu k sudrablapsai, viu sauc par grizli lci; vi, tpat k js, Grizeldas jaunkundz, saplosa katru, kas gads pa tvrienam. Redzi, nu tu beidzot pati dabji palamu, negaidti sacja Surenieka kundze. Visi smjs, saspljums izzuda. Grizli vrds gja no mutes mut. Tau Grizelda vairs ne reizes nepaskatjs uz Epalta pusi. Visprj kad klusa un mierga sdja Grizeldas jaunk msa Dagne. Neviens no viesiem nepiegrieza viai vairk vrbas, k piekljba nepiecieami spieda. Pilnmiesga, mazliet jau izpldusi, saliekusi muguru riten, via kkoja pie tuka vja, jo vakarias st nedrkstja, lai nektu prk resna. Vias vaigi bija tik sarkani, ka tlt varja redzt, ka sarkanums sts. "Tri brnums, k veselba var iznerrot cilvku," nodomja Epalts. Tau tas viss vl nebtu nekds lielais aunums, bet dvaina flegma, ktrba, gausums, kas piemita katrai vias kustbai un vrdam un tik neizdevgi izcls temperamentgs msas kltbtn, prvilka k neldzgu plvi visai Dagnes btnei un lika jaunekiem atbdt viu pa pdg rezerv: sak', ja vairs nevienas nebs, ar ko trzt vai dejot, Dagne Surgeniece arvien vl dabjama. Blakus Dagnei sdja Imants ar mjskolotju, izspruu apavaigainu, bet blu un nobijuos jaunekli, kas pastvgi mirkinja aiz brillm, viebs, raustja uzacis un galvas du tik stipri, ka ldzi kustjs ar ausis. Imanta vesti vairs negreznoja vaia. Kubezeliei, kas bija sagrupjuies galda vi gal tlk no namamtes, ska saukstties un sabubinties. in mj, kur visus sauca palams, Visvaldim bija t lepnk "Princis" vai pat "Velsas Princis". To nu dzirdja biei minam. Mamma, dod mums drusku spirtia, vi pki teica. Nerun niekus, im vakaram tev jau pietiek. Mamma, bet tikai k zles pret saaukstanos. Citdi man bs iesnas. Nu tad paem, bufet pa kreisi. Padod, Daga. Visvaldis uzsauca msai. Par spti ktrumam, via paklausja. Ko, viena glzte? Mamma! Visvaldis sauca apvainots. Zlm gana. Un ie? vi nordja uz biedriem, kas, galvas nodrui, nodarbinja okus. Vai ie lai skats, k es viens pats dzeru? Vai tad ie ar slimi? Imaln, e divi lati, noskrej pc aba. Skrej pats! Atradies. Par divi lati, tik vlu vakar, atcirta Imants. Jaunkais brlis ar vecko palaikam ir karastvokl. Paklausies, Vanckar, piezvani uz "Kubezeli", Visvaldis griezs pie glta jauneka, kas vervelja un ppja vien gabal. Tur tau palika tikai deurants, kas tad ness? Krupj, aizteci tu, vi griezs pie otra, kura mazais, resnais augums nordja, ka via palama nav nekds franu vrds, bet gan atvasinta no msu pau ms latvieu valodas. Bet tas tikai nodra galvu. Nu, mamm, tas tau ir skandls! Vairs ne godga abja nav mjs!! Vai tad paam bs jiet paka? N, paam Visvaldim nebija vis jiet. Mte beidzot atvlja ceturtdau spirta, ko Krupj izsteidzs prvrst degvn. Pc brtia, apskaidrot smaid piemiedzis aeles k spraudzias, vi bijgi k hostiju ienesa pusstopa pudeli. Sabiedrba atdzvojs. Janka, tev pieder zemes banka! kubezeliei cits caur citu sauca. Puikas, uzstriem! komandja Visvaldis. Ei, js tur! Nciet urp, dabsiet pa rijienam, vi uzsauca Epaltam un urznam labsirdgi, bet apvainojoi nevrgi. Apspiedui nepatiku, vii brdi pavilcinjs, tad piegja, sasveicinjs, sadzra. dji piecls, sadaljs pulcios. Pazibja krtis, zl atskanja fokstrots. Tikai tad abi draugi sarokojs ar Dueli, kas

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------kavjs pie grupas ap pudeli. Vsa, mitra, gva roka. Sveiks, vecais! Sveiks! Panc drusku snis, sacja Epalts. Visi trs nemanti iegja blakus telp, Surenieka kabinet. Surenieks pats no savm bankas sdm un veikaliem parasti atgriezs oti vlu. Plaaj telp valdja maiga puskrsla no zaabarains spuldzes, kas dega str uz grmatu kaudzm apkrauta grezna rakstmgalda. Istabu rsoja vl vairki mazki galdi, tpat grmatm, avu komplektiem, aktu mapm un papru saiiem piekrauti. Sienas aizsedza lieliski leksikoniem pieblvti grmatskapji. Pie kamna savus das klpjus izpleta vairki klubkrsli. Iegrimui sdekos, visi trs brdi klusja. Dueli, ska Epalts glui klusi, vai atceries skolu? Gadu no gada sddami uz viena sola, ms svingi soljmies turties viens par otru un soljmies to dart ar pc skolas. Atceros. Tu mdzi sact: lai tiktu uz prieku, nevajaga daudz draugu, pietiek ar pris, bet uzticamiem. Hm, iesim vienu ceu, kausim vienu teu, ko? Ms neesam eit, lai tev ko jauktu, piemetinja urzns. Bet ar ne, lai paldztu, irdza Duelis. Kpc ne? Un tu paldzsi mums. Vairk par... Epalts atkrtoja kdu raksturgu Grizeldas estu, tu tau nesagsi. Duelis sarvs: Bet kpc tu pie galda izlci? Smieklgi. Vai tu neredzi: ja gribam eit nkt, tad ar Grizeldu jsatiek, citdi via izdzvos tevi no mjm k pimberi, kaut vai desmit tvi un simt mu ielgtu. Cik ilgi tu te esi? No izgju rudens. Hm, tu mcies amatu jau veselu gadu, bet zis vl neiet taisni. Tur nav kaut kas krtb. Kpc tu neizvlies to... otru? Tur lieta droa. Duelis cnjs ar sevi. Varja redzt, daudz tam kas saspjis un ilgi trcis drauga, kam izsdzt sirdi, bet aizdomas bija stiprkas. Ah, otru? Lai atbrvotu vietu tev? Dueli, pagaidm esmu rpus sples un nemaz negribu tev stties ce, bet via tik slikti pret tevi izturas. K ar suni... Bet reiz via tpat locsies man priek. Duelis iecs ar negantu spvumu, bet tda atguvs, kustbas kuva atkal viainas, enganas. Pai redzat, k eit ir mja alla pilna viesu. Namamte pastvgi s klt. Nevar brvi rkoties. Eh, reiz pazinu divas msias k es pa pardes durvm iek, mte pa virtuves durvm r. T tikai bija dzve! J, sacja Epalts ar gudru seju. Iekm neesam sievieti kaut k satraukui, prsteigui, kaut vai saraudinjui, apvainojui, iekm neesam modinjui kaut kdas stipras jtas, kas liktu par mums domt, vienalga, kaut vai skaudbu, naidu, noloanu, manis pc nicinanu, maz cerbu gt tras sekmes. Kuras katras jtas vieglk prvrst ml nek vienaldzbu. Bet ko tu vecku uzraudzbai vari dart? Jpaliek par ierindnieku k visiem un jkalpo gadiem, pat bez cerbas uz izdienu. Nicinanu jau nu es btu izpelnjis, rgti teica Duelis. Nu tad noved to ldz pdgai robeai, un tad pki vrs pret viu pau. Blas, Epalt, iebilda urzns. Visa tda moans pilngi lieka. Visvairk sievieti ietekm glui primitvi glaimi. Daudzini viu skaistu un sakies mlam. Tas viss. Tevi turs neveiklu, teica Epalts. Varbt neveiklu, bet simptisku, un tas ir svargk. Bet msu meitenes nebt neml simptiskos lga znus, ts ilgojas bstamka partnera, atkal iebilda Epalts. Nieki. Vienkrs soljums prect atsver visas bstambas. Tu vari solties prect istabeni, bet ne, sacsim, Majori. Kpc ar ne Majori? Ja vairums dom k tu, tad aiz smalkjtbas neviens viu nebs vl bildinjis, bet pirmm un droam vienmr priekroka. Turklt labk izkopt vienu metodi krtgi, nek mam minties un gudrot visdus trikus. Labk metode ir trk; k taisne ir skais ce starp diviem punktiem, t soljums prect starp vrieti un sievieti. Vism, urzn, tomr neders tava universlmetode. Lai. Rauu va viendi uz visas lnijas; cik paliek, paliek. Pietiks!

9 ( 103 )

Durvs pardjs Visvaldis, Vanckars, Imants un vl dai. Epalts, pamanjis klaustjus, pacla balsi: T, draugs, ir nolojama mlestbas amatnieka valoda. Ne amatnieka, bet praktia, atcirta urzns. Praktiis donuns nedrkst kdties kaut vai tpc, lai nezaudtu prestiu, bet patiesam mltjam kme ir gals. Pareizi, sev nogrimis noteica Duelis. Tpc vrietim katra neveiksme bargs trieciens, turpinja Epalts. Vai zint, kas sadala vrieus veiksmgos un neveiksmgos? Pirms iemlans sekmes. Tikai ar pirmo izdoanos iegstama donuna bstamk mka visu, ko grib, dart t, it k pau par sevi saprotamu lietu. Vienu neveiksmi stiprs raksturs varbt vl sagremos, bet pc otrs jauneklis neglbjami ierindojas kautrajos, klusajos neveiksminiekos. Un tikai ilgstoa sievietes iniciatva vai pat uzupurans spj tos kaut cik uz kjm dabt. Vai ar sievietes draudzba, piebilda urzns. Nekad. Sievietes draudzba ir pensija, ko izsniedz invaldam. Bet kas ir vriea draudzba pret sievieti? iejautjs Visvaldis. Tikums. Bet katrs tikums dzimst no nevaranas. Un ne no sirdsapzias? atkal jautja Visvaldis. Sirdsapzia ir tda pati kaislba k visas citas. Ko vada kaislbas, tas ir vj. Kas vada kaislbas, ir stiprs un tpc netikumgs. Visvaldis domgi raudzjs pri grmatu apkrautiem galdiem uz attlko stri, kur dega spuldze. Un kas atsaks no nabadzgas meitenes, lai prectu bagtu, vai tds ir stiprs? vi jautja pavisam klus bals. Bagtba ir tda pati paba k visas citas. Vai kds var ko prmest, ja jums labk patk rums k erijs? Das ciena tikai skaistas sievietes, cits pacie viengi gudras, treais ml bagtas. Tas viss nemaz nav sirdsapzias, bet gaumes lieta. Ar tad, ja zinm, ka skaistums priet, bagtba paliek? Protams. Tas notiek retk, bet gads tau audis, kas maina veselu pudeli degvna pret glzti konjaka. Brdi visi domja, galvas nodrui. Epalts svingi klusja k orkuls pc pareoanas. Vi juts pilngi apmierints. odien viam bija veicies. Vi bija aizrunjis un iedevis palamu bstamai Grizeldai. Vi lika prdomt iedomgam Visvaldim. Pat izlutintais Imants, kas necienja ne savu vecko brli, viu paklausja. in mj, in sabiedrb Epalta stvoklis nu bija dros. Uzpildsim akumulatorus, prtrauca klusumu Visvaldis. Pameklsim vl spirta. Visi devs atpaka damistab. Epalts gja pdgais. Aiz muguras kaut kas noabja. Vi atskatjs. Str aiz grmatu kaudzm visu laiku nepamanta bija sdjusi un strdjusi kda gaimataina meitene. Nu via stvja kjs. Za galda spuldze spocgi no apakas apgaismoja brnigi maigo sejiu, kur tlojs nicinana, kpinta ldz izbailm. Plai ieplests acis, tumas, dzias un bargas k ieroa stobri urbs Epalt k ret, bet bstam zvr. Epalts pki nosarka, nosarka k pirmziemnieks. Dusmas iesits denios. Sarkt! Kds kauns! Meitene novrss. Balti novizja vaidzii un kakls, viai atkal noliecoties aiz sjumiem. Epaltam nevius pavrs lpas, vi ierva elpu, lai noliegtu, taisnotos, bet atids, spji apsvieds un izgja no kabineta. T bija pirm reize, kad Pvils Epalts sastaps ar Nikolni Buividi.

2Es nedou spganai jjt manu kumeliu. Jnis Medenis Plati atvzis rkli, meongs lauva blenza Epaltam taisni sej. Asins kr atirg sagrumbots spalvains lpas atklja smaganas un milzgus ilkus. Nezvra acis spdja metlisk mirg, izsprus krpes darja to pavisam briesmgu. Epalts sajuts nolojami mazs un nevargs nepetns bestijas priek. Vairkas reizes izstiepis ck-cimdoto roku pret nikno pumu, vi iztrcies to atkal atrva. Pdgi ar izmisuma nekaunbu iegrda roku Surenieku lauvas rkl un parva bronzas gredzenu.

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Zvans, kas atskanja dzvokl, liks skaks, nejdzgks par ugunsgrka trauksmi. "Vai tikai vajadzja nkt?" vl ievs prt. Kas gan bija meitene kabinet, cik via dzirdjusi? Ja sarunas beigas, ko klausjs visi, tad nekas, bet ja skumu, ko runja trijat?... Tad droi vien vi pdjo reizi stv o augsto, gaii pulto durvju priek. Katram gadjumam bija atncis paagrk, lai nebtu liecinieku, ja kas notiek. Durvis atvra mjskolotjs eturi un, skatdamies Epalt, mirkinja acis un raustja uzacis, neteikdams ne vrda. Epaltam kuva pavisam nelabi. Laikam bu pats pirmais, vi beidzot ar mokm izspieda. Pirmais gan, atsmaidja eturi, atraudams valodai k tapu. Mjs tikai Dagnes jaunkundze. Grizeldas jaunkundze vl augstskol, bet pc pusstundas bs mjs. Epalts atvieglots uzelpoja. Novilka virsdrbes. Ko dara jsu audzknis? vi sacja, likdams skant savai balsij tik draudzgi un silti, cik vien spja. Aizgja uz kino. Pie grmatm viu grti novaldt. Vi rbjas glui k pieaudzis. Vai tad skolniem nav jvalk forma? Forma viam ir visbriesmgkais, ko vien var iedomties. Tikko prnk no skolas, prrbjas. Un spl elegantu kungu. J, elegance msmjs ir cen, sacja eturi un tda sarvs, k izteicis par daudz. Pats vi tomr izskatjs gaum neelegants. Saburzt meln uzvalk, prk sm un aurm biksm, tik vag, vecmodg apkaklt, ka taj varja iebzt vl otru kaklu. Kaklasaites mezgls nosldjis zemu jo zemu. K tad elegantajam kungam veicas skol? Ja vi mcdamies patrtu tikpat pu, cik gudrodams visdus trikus un pamienus, k norakstt, sact priek un visdi izbldties, tad droi btu pirmais skolnieks. Via formas svrki ir k burvju mkslinieka fraka. Piedurkns gumijas cilpas un atsvari, kas izlai un ievelk zmtes, katra kabata divkra, katra aproce un atloks vesels signalizcijas mehnisms, katra poga aprakstta. Un js to pieaujat? Hm, skolotjs nostostjs, it k baiddamies atkal pateikt par daudz. Mjskolotjam jsadzvo ne vien ar veckiem, bet ar ar audzkni. Turklt zns, tik daudz nopldamies ar saviem "pikeriem", galu gal nevius o to ar iemcs. Galva viam viegla, un visa t viltoana sav zi ir tikai sports... Es pasauku Dagnes jaunkundzi. Nekas. Es pagaidu. Netraucjiet. Via gan laikam nestud? N, via paldz mtei un vislabk jtas "Kakars". Kur? "Kakars", Surenieku lauku mjs Apriu pagast. Vii pagjs pa tuko salonu un tagad apstjs pie durvm uz Surenieka kabinetu. Epalts pameta ar galvu uz tm un gribja iejautties pavisam nevrgi, tau dvains satraukums padarja valodu gausu un svargu: Vai Sureniekam mjs vl kdi radi vai darbinieki? K par brnumu, eturia laipn un draudzg seja acumirkl prvrts nekustg mask. Acs iekrs aizdomas. Nezinu, vi atteica sausi. Piedodiet, tagad man jiet. No prieknama klusu k pardba iznca Imants glui jaun, pc pdjs modes svtrot un piegriezt uzvalk. Kad run par Nikolni, tad eturia kungam vienmr jiet, vi sacja ar glnia smnu. Ko labu redzjt kino? eturi steidzgi jautja. Vai Nikolne jau klt? Tvs odien bot mjs jau devios. Nezinu. Js nezint? Es domju, ka js gribjt viu ielaist un tpc kavjties salon. eturi sakoda zobus. Imant, ejiet sav istab, jums vl daudz ko dart ovakar! Imants pavra kabineta durvis: Labvakar! K labi kljas? Paldies, atskanja klusa, laipna balss. K veics skol? Eh, tas velna Gumijkja pamanja, ka man formulas saraksttas uz nagiem, un ielika nvgu kloi. Ko nu? Tagad jums jau pirm trimestr bs veseli trs divnieki. Nieks! Trs adatas drieni kapstas vrtos! Gan bs labi. Vai ms ar eturia kungu, eit

11 ( 103 )

staigdami, js netraucjam? Nikolne tikko dzirdami iesmjs. eturi izsteidzs no salona. Es jums neieteiktu skatties "Gangsteru karali Partenon", durvis aizvris, Imants sacja Epaltam. Nvgi ega filma. Tas karalis ir sts idi: savus puikas izlutina, mgi gurojas ar skuiem, plts, kad jiet darb, pielejas un glui bez vajadzbas kaitina policijas prefektu. Kas ta' tas par gangsteri, kas neprot sadzvot ar policiju? Vi izma vieglu, modemu, ptu das portsigru un piedvja. Abi sasmja. Bet Amerik reizm rkojas vl labk: pa prieku izpelns prefekta posteni un tad tikai paliek par gangsteri, teica Epalts. Tas gan. Bet, kamr uzkalpojas td viet, var novecot. Kas sirmgalvis vairs par gangsteri? Varbt tad nemaz negribas? Vi brdi apklusa. Epalts izliks prdomjam sacto. Vai js, man ienkot, dzirdjt kdu troksni? Imants jautja. N. Protams. Redziet, vi izma no kabatas atslgu pui, kas karjs pie agrks pulkstea vaias. Te ir visas msu dzvoka un vrtu atslgas, ko mani cienjamie seni man neuztic. s te ir msu skolas atslgas. Lk, universla atslga vism klasm un kabinetiem. Es ts liku pagatavot pc nospiedumiem zieps. Atsldznieks nemaz negribja uzemties. Vajadzja makst trskrtgi. Vai tikai js nelast par daudz Vollesu, mans draugs? Ir kda daa lasta, bet... skbldbas mani patiesb nemaz neinteres. Ar atslgm es tikai tpat, starp citu. Ja ko grib paskt, tad vajaga cita grbiena. Vi brdi vilcinjs, k gribdams sact vl kaut ko. Tikai neststiet nevienam, ko te runjm. Js laikam domjat, ka es lielos, tpat k tas gangsteru karalis? T vis glui nav. Js man liekaties krtgs vrs, ar ko var aprunties. Bet nu gan man jiet. Nabaga audzkiem jsadzvo ar ar mjskolotjiem. Pagjies gabaliu, vi iejautjs: Sakiet, vai man atkal nav bikses par sm? Msu drbnieki ne velna nemo. N, atbildja Epalts ar lietpratja autoritti. Zees vl neredz, bet... Bet? nemiergi jautja Imants. Jsu svrkiem piedurku podzim nav pogcaurumu un, es sactu, ar apkakle par augstu, balto apkaklti neredz gandrz nemaz. Citdi uzvalks labs. Sakiet, kas t par Nikolni? oreiz izdevs iejautties tiem it k nevius. Paprasiet eturiam, Imants atteica ar platu smaidu. Via ir oti ldzga. Un nozuda. Tik tlu viss bija labi. Nekas auns acmredzot nedraudja. Imants meklja via draudzbu. Lieliski. To vi dabs. Mazais dentlmenis okeris skaidrk par dau labu zinja visu, kas notika ai nam. Bet kas tad sti bija Nikolne? Atmi vairk nekas neuzpeldja k gais, maigs sejas ovls un tumas, bargas acis, kas tovakar piespieda viu nosarkt, viu, kas sevi turja par visironiskko skeptii un skeptiskko ironii. Cik nolojami! Via ir jredz. Uzmangi nospiedis rokturi, Epalts lni, lni ska atvrt kabineta durvis, skatdamies pa mazo spraugu, kas vrs durvju eu pus. Lk, zaganas spuldzes apmirdzts grmatu un aktu vku kaudzes. Virs tm neliela baltas pieres svtria ar atpaka atsuktiem, viegli cirtainiem liepziedu blondiem matiem. Nu, vienkri jiet iek un kaut kas jpajaut. Bet, iekm Epalts paguva ko sagudrot, prieknamu piealca Grizeldas Surenieces sulg balss. Steigus aizvris durvis, Epalts ieklupa atzveltn zem palmas. Novelciet man botes! Veicgi! sauca Grizelda. trk, ko grbstties k pa aptieku! Kur mana somia? urp somiu! Savdi, ka js nekad nek nevarat atrast, atskanja Duea balss, pabailgi un klusi. Nek nevaru atrast?! Pat tdu guavu k js es esmu atradusi! Te ir somia! Te ir somia!! Vai t kds uzrun dmu? Jsaka: ldzu! Sakiet tlt: ldzu! Nu! Neteiksiet? Nu pagai... Ldzu, ldzu. Vai dabjt man lekcijas un prrakstjt vakardienas piezmes? Ldzu, te ir. J. Bet kas tas bija par prti, ar kuru js runjt, gaiddams mani pie augstskolas? Tas ir mans draugs, viam ir auto... Saprotu, vi ir oferis. Un meitene apteksne? Vi ir inenieris, un via lgava ir operas baleta dejotja. Turklt es ar dmu nemaz netiku runjis...

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------ Nelga, v i a ar jums nerunja! Epalts brnjs. Grizli, kas pastvgi atklti nonicinja Dueli, tomr bija greizsirdga. Vai t btu tikai patmlba? Vias vergs nedrkstja kalpot nevienam citam. Kas zina, varbt Duea stvoklis nemaz nebija bez cerbas, tikai nabaga ebelkja nezinja, kur jmekl glbi. K man piestv jaun cepure? atkal jautja Grizli. oti jauki. Vai nevajadztu eit, pie auss, saglaust matus gludk? Mubas! Tur taisni vajaga izlaist kuplu cirtu. Nerunjiet par lietm, ko nesaprotat. K nesaprotu? Vismaz cepures es saprotu. Vai es neievedu jsmjs mod melns platmales? Ievedis mod platmales? Js gan izvedt no modes okej cepures visi redzja, cik riebgi t jums izskatjs. emiet, pakariet manu mteli. Tur, jums saka. Cepuri ar. T, tagad varat noskpstt man roku. Fui, cik slapji! Kad js vienreiz iemcsieties roku skpstt? Mana brlna klavierskolotjs saka, iekrita valod Epalts, spljot tikai vieglus gabalus, nekad nevar iegt krietnu tehniku. Rokas vien skpstot, tau nek nevar iemcties. Starp daudzm sliktm pabm jums piemt viena sevii slikta, atcirta Grizelda, js pastvgi aizbildint citus. Pieraugiet, ka jums reiz nepietrkst, ko aizbildint sevi. Kad man vairs nebs ar ko aizbildinties, tad es bildinu, sacja Epalts, nkdams pretim ar vislaipnko no saviem smaidiem. Drz sarads visi izgjus reizes viesi: bars meiteu, kubezeliei. Trka viengi Visvaldis un mazais, resnais Krupj. Ar nokavanos ierads urzns. Epalts drusku bajs via d. Kad pagjuo vakaru Grizelda aicinja nkt atkal, vajadzja labu brdi jautjoi klust, pirms via piemetinja: Ar jsu draugu, to skrda vai alvas Mrtiu. Drusku jocgs jau urzns izskatjs, kad, sperdams kjas plati k jrnieks, jo spodrais parkets arvien vl liks prk glums, neveikli un stvi staigja pa salonu. Vi savdi klanjs, ar taisnu muguru un kaklu, ermea apakdau ataudams k marionete, ko spji un negaidti parauj aiz diega. Kad sarokodamies gja gar meiteu rindu, izliks, ka vi katrai ieknbj. Tikko apsveicinjies, urzns taisna ce devas pie Majores un neatkps vairs ne soli. Via izturjs apvainojoi nevrgi, bet, skatoties urzna sej, varja domt, ka to apber ar vismedainkm laipnbm skus kavkus un nepatikanas vi prata neievrot. Projm viu tomr nedzina, un tas bija svargkais. Pdgi neatlaidba ska kaitint kubezelieus, kas domja, ka tiem daudz lielkas, vismaz veckas tiesbas uz bagto Majori. Vakariojot vii sabza galvas kop un apsprieds. Viskustgkais no viiem bija labi noaudzis, glts jauneklis, ko saukja pavisam nepiemrot krt par Vanckaru. Via svaig, glud, bolsrt seja veidoja pareizu ovlu. Smalki, gandrz miniatri vaibsti, mandeveida gaibrnas acis, maza, ieapaa mute, kuras pabiez virslpa k gredzens aptvra apaklpu, prliekdams tai pri, vienmr smaidja, bet tikai divjdus smaidus, kas krasi mainjs atkarb no partnera saldi iztapgi laipnu vai viszingi ironisku. Ja via tumajiem, dabgi cirtainiem matiem apmestu lakatiu, iznktu jauka meitene lauku nevainba vai draisk, atkarb no smaida. Valodgs, mudgs, dmm pakalpgs, tomr vienmr cents turties k kungs un oti cieta, kad viu sauca par Vanckaru. Smaido seja k sastinga, gan tikai su, zibou mirkli, bet toties katru reizi. Tas bija vi, kas iesauca Visvaldi savu "Kubezeles" krusttvupar Velsas Princi. Princis revanjs ar Vanckaru. Bet Vanckars pateics Princim par grmatvea vietu Prina tva bank, par kubezeliea zelta lenti, par uzemanu Surenieku sabiedrb, par aicinjumiem uz Jrmalu, laukiem, par galdiiem balls un iedzeranm krogos. Vanckara plni sniedzs vl daudz tlk, Visvala untumiem un iegribm vajadzja padoties ar priecgu prtu, lai cik pazemojoi tas btu. Sekodams Visvaldim k uzticgs ieronesjs, vi nemanot bija kuvis par otru, mazu Visvaldi, Visvaldi vestes kabat k viu saukja vecko semestru kubezeliei, kas Vanckaru neko neieredzja. Vanckars piesavinjs Visvala kundzisko uzstanos, aprauto valodu, niecinos piezmes, nicinoo smnu un patnjo veidu, k vi lietoja paos kubezelieu izteicienus un estus: kubezeliei sav starp saprats tik labi, ka lietoja pavisam mazu vrdu leksikonu un nedaudzus zmgus mjienus. Visvaldis staigja pc angu parauga ar lietussargu drz tds, tikai ltks, pardjs ar Vanckaram. Visvaldis pauva ekstravagantu uzvalku ar divi pirksti platm, gaii pelkm un melnm rtm, pc mnea ldzg, tikai no ltkas drnas, pastaigjs ar Vanckars. Kad Visvaldis ska valkt gaias divrindu vestes, baltas getras un, rokas strpaino biku kabats sabzis, mila soiem, neskatdamies ne pa labi, ne kreisi, vs cauri komercakadmijas bezgalgajiem koridoriem, viam ciei aiz muguras, soli sol sekoja otrs tds pats vestains un getrains dentlmenis, tikai par pusgalvu sks, un via getras nebija vis balta audekla, bet tie pai pelkie filca zbaki, rpgi nobalsinti ar krtu. "Kubezel", vien no veckm jaunieu organizcijm, bija sastapusies laba daa no msu zelta

13 ( 103 )

jaunatnes. Mazturgkiem biedriem, kas pai pelnja savu iztiku, nebija viegli splt ldzi kungu lomu. Bet diciltba uzliek pienkumus: kubezelietim un kungam vajadzja bt sinonmiem, vii epurojs k prazdami. Skum tas viss Visvaldi oti uzjautrinja, vi un Vanckars visur gja kop, bet vlk Visvaldim apnika, un patlaban via ieronesjs bija mazais, resnais Krupj. Protams, glui atstumts Vanckars netika viu uzma Surenieku nam, pakalpbas un piemlbas labad ieredztu, uzskatja par savu cilvku. Tomr in laik Vanckara jtas pret krusttvu un mctju Visvaldi bija nonkuas pavisam savd stvokl. Visvald, ita, bramang vectva un kundzg tva gars bija izkristalizjies jau tri aristokrtisk, bet, dvain krt, biei neatvairmi apburo nevrb pret visu un visiem. Dzrotjs, paukotjs, dejotjs, skuu apjsmots, draugu apskausts, naidnieku cients, vi liks sts labdzimu studenta idels, kdus mums rda romni un filmas par Heidelbergas un Jenas veco buru greznbu. Tdu, nesaldzinmu, viu apbrnoja, dievinja un mlja mazais, gltais fukstis Vanckartis no visas savas daudz pazemots sirds. Bet pamazm ai apbrnoanai piejaucs savda smeldze. Visvaldis bija prk nesasniedzams. Gan ar Vanckars nodziedja pazstamai dziesmai nedzirdtus pantus, paststja jaunu anekdoti, labi pastvja kd dmu vakar, patiem, dai jau ska noraudzties uz viu ar cieu. Te atnca Visvaldis, uzsita viam uz pleca, paslavja, nosauca par Vanckaru, un atkal vi bija tikai Vanckars. Vi ska izgudrot visdas dkas, viam bija fantzija, prasme ststt. Daudzi ticja, ska jau apbrnot, bet, ldzko pardjs Visvaldis, vi pins melos k zirnjos, sarka un aizelss. Visvaldis viu atmaskoja ar vienu viengu smaidu, ar vienu viengu vpsnu. Un kdu dienu Vanckars noprata, ka nelgi un kaislgi ienst savu skolotju un idelu. Tagad vi vairjs k srgas no visa, kas vartu atgdint Visvaldi. Vi nikni apstrdja Visvala izteiktos uzskatus, pagaidm gan tikai viam klt neesot, un kri uztvra un izplatja visu, ko vien dzirdja sliktu vai kodgu par savu draugu. Vanckars kuva tramgs, aizdomgs, bet savos uzbrucienos un izteicienos jau diezgan nepetns vi cnjs par savu personbu un patstvbu. Samr sens un pastvgs ciemi Surenieku nam, Vanckars vl arvien nebija izries, kuru no ejienes dmm izraudzties, lai gan ticja, ka via laime nebs nekur tlk jmekl. Grizelda patika oti, tikai biedja vias skarb un ironisk daba, apsmieklu Vanckars jau diezgan cieta no Visvala. Kamr vi salgojs, uzpeldja Duelis, Surenieka bankas skdalbnieka dls, un pki ska lenkt Grizeldu ar izmisuu neatlaidbu. Atlika Dagne. Vanckars juta gandrz pienkumu iemlties viesmlg un labdarg nama miegainaj jaunkundz kaut vai td, ka cits neviens to nedarja. Bet k gan varja neievrot Irisu Majori, kas tau bija bagtka, elegantka, skaistka un... vecka, tas ir, rafintka, dmgka. Un kas gan labk grezno smalku kungu k sti dmga otr puse? Kdreiz liks, ka Irisas un Visvala starp kaut kas veidojas. Taisni atemt draugam lgavu Vanckars gan negribja, bet tik sliktu vi tagad vairs sevi neturja, ka nevartu kt Prina mantinieks. T Vanckars karjs starp pienkumu un patikanu k Muhameda zrks starp diviem magntiem, neieskdams nek noteikta, kamr urzns prsteidza visus ar savas rcbas satriecoo lietibu. Tagad izrs ari Vanckars jeb sauksim viu beidzot daudz piekljgk un skaistk st vrd Kurts Sprukulis. Majore bija jatkaro. Vienalga, kaut vai viu galu gal pievktu Princis pats, bet iencjam no malas viu nedrkstja pamest. Vienu lietu kubezeliei turja augsti: par savjiem stvt ldz galam. Kurts Sprukulis bija izgjis "Kubezeles" sabiedrisks uzstans un uzveans skolu. Attiecgais punkts par dmm skanja: neatlaidgi amizt! Ne mirkli dmas nedrkstja pamest vienas, bet smdint, ststt anekdotes, jocgus un dvainus atgadjumus no paa vai citu dzves. Vissvargkais: runt, runt. Nekrita svarko, bet lai tikai dma redztu, ka ap viu noplas. Ja valod prata ielikt saturu, kas izcla runtju un via sadraudzi, jo labk. Daudzint un uzsvrt, ka kubezeliei ir izlase un labiei, nekad nebija par daudz. Bet tas jau ir katras biedroans pamats: kopjiem spkiem pacelt atsevia loceka vrtbu. Pc vakarim, draugu uzmudinoo skatu pavadts, Sprukulis rs pie lietas. Nesen vi bija scis nodarboties ar sportu, ar vieglatltiku, galven krt tpc, ka to nedarja Visvaldis, lai kaut in zi btu par viu prks. Ststi par sporta dkm kuva Sprukua mk sarunu viela. Pc vakarim vi piesds Irisai, norkojs ar muguru pret urznu un paska bals, lai dzirdtu ar prjie, ska ststt: Vai zint, kas visvtdien man par nelaimi gadjs? Ak tu trakums! Js neticsiet. Tda eza! Vai, cik l! Vot nelaimes diena ar sasodtu postu! Kas tad, kas tad? viens otrs ieinterests sauca. Nu, lk. Esmu sportists. Js jau visi zint, ms, kubezeliei, piekopjam visu. Futbolu, paukojam, aujam, basketu, hokeju, peldam, dejojam, es vl pai vieglatltiku sav zi esmu specilists vidus distancs. T nu visvtdien, saprotiet, visvtdien, pdgo svtdienu sezon, piesaku t, joka d, rekordiu 800 metros. Tas mums tds pa-kapalicis. Nu, pievakar aizejam uz El Es B laukumu. Laiks pavss, bet kluss. Jtos labi. Svaigs. Vingrs. Skaists... n... tas ir lokans. Nu, saka savienbas

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------prieknieks, kas bs? Minsim, atsaku. Labs ir. Sasaucam puikas, tiesneus, pulkstevrus, starterus. Noliekam uz blakus skrejcea ik pa divsimt metriem pa pirmklasgam sprinterim, lai skrej un rauj mani ldzi, tpat k Ladumegu, to franu rekordistu. Starters bliuk! Skam! Spieu. Pc divsimt metriem pirmais vedjs izauj baltu mli un sabrk. Putas pa muti. Velk nkamais. Es garm. Sk treais. Es tpat. Klt pdgais posms! Laukums trako. Velc, piespied, pump! Pump, Sprukuli, lidojoais student! Pievelc, skrejo na! Rekords rok! Rekords rok! Sists par septim ar pussekundm! Te uzreiz viukt! Asinsvads degun puu, es bez samaas zem. Vai! iesaucs meitenes. Pieci metri no lentes! Pieci metri!! Pieci metri!!! Prieknieks k zvrs, ple matus, raud, brc, bauj, lamjas, endjas, gans. Sekretrs krak ar galvu sien. Valde piedzrs ldz nesamaai... l cilvku, jsaka. Ko darsi nelaime! Nkamsvtdien atkrto, mierinja kds kubezelietis. Atkrto! Sezona cauri! Nkamo sezonu.

Nkamo? Gaidi nu. Turklt, vai bs laiks trenties, uzturt formu? Jstud jau ar. No sporta vispr maz jgas, sacja urzns, lai mazintu sacelto ievrbu. Praktisk dzv

tam nav nekdas vrtbas. K nav vrtbas? sacls Sprukulis. Izkopt ermeni? Ko js iesksiet ar izkoptu ermeni, ja esat vesels? Par jsu skaistumu neviens neko nedos. Sievietes j, kad vias kopjas un masjas, es saprotu. Vim tas biei dzvbas jautjums. Nu, tad paklausieties, ko nozm izkopts ermenis, teica Sprukulis. Eju vakarrt pa Kalpaka bulvri, brauc trams. Izkpj eleganta jauna kundze ar trim sudrablapsm un brnu. Skaists brns. Meitene. Brns aizskrien. Pa prieku, pri ielai. Te ap stri smagais auto. Federl! Taisni virs! Vai! iesaucs Irisa ausms. Skatos, nu bs mizas. viukt, es klt! Blk, lecu uz rokm, parauju brnu zem sevis un plak uz mutes pa auto priek... oferis, velna zns, aprs un prlaida mums gareniski pri. Palikm starp riteiem veseli k ogas. Pieceos, nopurinos. ejiet, kundze, brns, saku. Glabjiet labk. Ne katru reizi gadsies veikli audis pie rokas. Kundze bla k mness. Raud. Stosts. Grib iepazties... Ar tdu novrttu? iesaucs urzns. Bet, piedodiet, saku. Steidzos. Norunts. Skpstu roku. Skaista kundze. Karalisks augums. Mima Loi. Un tiem via js neaizturja? Nepajautja adresi? interesjs Irisa. Prasja, prasja, bet man nebija laika runties. Steidzos. Kafejnc "Timbuktu" gaidja puikas. Norunta zolte. Lk, krtgs zns. Sportists, dentlmenis! urzna kungs, ko js dartu Sprukua kunga viet? Tauptu savas drbes? jautja Grizli provocdama. Es tauptu savu asprtbu, urzns atteica bez smaida. To js dart ar tagad, teica Sprukulis. Taupba ir laba lieta. Es jums ieteiktu pc taupgu valstu parauga rkot atkritumu vkanas nedas, asprtbas atkritumu... prstrdjot tos, js iegtu... Mantas, ko js labprt atpirktu. Lai ar tm pacientu js. Paldies. Man jau pietika no jsu briesmu ststiem. Protams. Ar prstrdtas asprtbas daiem par smagm. Bet es pagdu jums kaut ko vieglku ar apakvirsrakstu: prstrdts un piemrots jaunatnei un brniem. Bet es pagdu jums grmatiu "K izgja Jntim, kas vienmr lieljs". urzns nebija jokotjs. Vi cnjs vienmr ar ilksi, vienalga pret rungu vai rapieri. Sprukulis pietvka. Kubezeliei pietrks. Viu starp atskanja paklusas balsis: Meonis! Meonis! Ko ar tdu iesksi? Pat izaicint nevar! To dzirddami, apvainojs ar abi prjie meoi. Ko tie lentei iedomjas, paskai bilda Duelis Epaltam, pai uzsvrdams vrdu "lentenis", lai to labi sadzirdtu otr pus. Aplikusi banti pr krti, iedomjas par aristokrtiem. Naiva romantika, smndams piebilda Epalts. Bet mazais vrdi "naivs" bija visbriesmgkais nonievjums, kdu kubezeliei pazina, viu sejas pki kuva nopietnas nu aizskarts bija paas "Kubezeles" gods. Jau ieplets mutes, lai teiktu vrdus, kas katru izlgumu padartu neiespjamu, kad apdullinoi ietarkjs fokstrots: kda meitene, gribdama glbt stvokli, bija iedarbinjusi patafonu.

15 ( 103 )

Grizelda, vrodama sadursmi, necla ne pirkstu, lai to prtrauktu, jo troksn un juks juts k mjs. Pret nelielu traci nebija ko iebilst. Beigs vartu apsmiet abas puses. Via miergi piegja pie patafona un to apturja. urzns ar Sprukuli, meoi un lentei, vl joprojm stvja aci pret aci, un Dievs vien zina, ar ko vi btu beidzies, ja prieknama durvs nepardtos pats bankas direktors Dvids Jonatns Surenieks. Mdz sact, ka laulti draugi pc ilgstoas kopdzves skot atgdint viens otru, ja ne uzskatos un iedabs, tad droi izskat un augumos. Surenieks bija tikpat piemineklgi liels un smags, k via kundze. Viesi pajuka k spradi, pairdami baierim platu eju. Apsveicinjies ar svargu rokas pavzienu, vi grtiem, gausiem svina soiem prgja istabai un iezveas dvn, gandrz piepilddams to ar savas miesas neaptveramo masu. Ja resnus audis mdz saldzint ar mucu, tad baieris atgdinja tos milzu baseinus uz riteiem, kurus renesanses hercogi vadja savos triumfa braucienos, tvertnes, kurs mazgjs tritoni un vravas, peldja koas salas, lgojs izpriecu laivas un karoja galeras. Baiera plat, bezformg, dzelten seja, tikpat dzeltena k kundzei, un viss ermenis izstaroja piekusuu labsirdgu omulbu. Vi gurdi pagza galvu uz sniem, biezie, gagie plakstii k nevius uzvzs acm un, saslgdamies ar tikpat gagiem maisiem zem acm, izveidoja divus resnus miesas bumbuus k kastaus. Laisks un milzgs vi zvilnja dvn, miermlgs k padis behemots, kam gan ir kolosls ermenis, loceki k siekstas, piere k lakta, rkle k rijas krsns, milzu zobi k rcei, bet kas tomr prtiek tikai no am un stdiem un ja vien kds nekaua netrauc viu pcpusdienas snaudu ir vismlgkais un laipnkais milzenis pasaul. Visi klusja. Jau liks, ka baieris aizsnaudies, jo ss elpas vilcieni arvien retk un seklk sakustinja mucgs krtis. Te resnie, staparainie pirksti sakustjs, pieskardamies dvnam, k klavieres spljot, un slinks, labsirdgs smaids izplda tuklaj sej. Dagne klusu piesds un satvra tva smago, mksto roku plaukstas pus pirkst pavdja dzii, dzii iespiedies laulbas gredzens. Vai esi oti noguris, tt? Es? Ko tu teici? Noguris? N, n, priecjieties vien tlk, brni. Kur Visvaldis? Nav mjs. Cikos prnca vakarvakar? Ap... ap... K parasti no rta? Bet ovakar vi soljs nkt agrk. Hm. Soljs... Pc bra Surenieks, tpat ar mjienu atsveicinjies, iegja sav kabinet. Viesu pulci atkal sakvs ap Majori. Bet oreiz to izjauca pati Grizelda, aizvezdama Sprukuli uz citu zles stri. Nevarja tomr aut, ka paas mjs viea gst vairk ievrbas nek saimniece. Sprukua niknie blenzieni ad tad noplaiksnjs pr urzna nopietno seju aiz Irisas krsla, bet Niea Mrti neliks ne zinis. si pirms pusnakts visi sagja damistab pie liel galda splt krtis. Epaltam gadjs atgriezties krslainaj zl pc kdas dmas rokassomias. Aiz kabineta durvm steidzgi klabja rakstmmana. "Tik vlu nakt jstrd! Nabaga meitene," nodomja Epalts. "Varbt vecais baieris vairs nebs iek, dertu palkoties..." Kamr vi prtoja, no prieknama klusi iznca Visvaldis un Krupj. Pdjais, bargi piedzries, nevargi atsljs pret stenderi, bet Visvaldis turjs vl it droi. Via kustbs bija drudainba, sej nemiers; oki bram sakods, savilkdami vaigos muskuu kukulus. Nepamanjis Epaltu, vi brdi klausjs, k klab rakstmmana, tad ai piegja pie kabineta durvm, strauji satvra rokturi, bet tan pa mirkl, k sku sagrbis, atrva roku: damistabas durvs stvja Irisa Majore. Vai prmetums, nicinana, spes btu pavdjuas vias mt? N, tas bija miergs, mazliet gurdens k vienmr, varbt drusku blks k parasti, bet tas droi vien krsl tikai t izliks. Brdi mmi noraudzjusies Visvald, via atkal iegja damistab un vilcindams nostjs blakus urznam. Visvaldis sagrba iesnauduos Krupj aiz pleca un izrva atpaka prieknam enganu k maku. Pudeles li noelvinjs via kabats. Noklaudzja rdurvis. Kabinet tikko dzirdami klabja rakstmmana.

3

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------Kas pelks lk? Putns, ne prk mazs, uz prieku plas. Pteris rmanis Nkams diens urzns ar pedanta noteiktbu turpinja savu taktiku, un tiem viam piemita kaut kas tds, kas neva to noraidt k dau labu neizveicgu pieldzju bez vrda, stvoka, pat bez elegances bagto lgavu mednieka pirm un pdj ieroa. Katru reizi Majore labu brdi nevarja attapties no prsteiguma, redzot, ar kdu mieru, bez vilcinans, bet ar bez liekas sajsmas, k dardams pienkumu, urzns, paapzings un nopietns, nostjs aiz vias krsla vai piesds blakm un tikpat miergi, bet redzami koncentrjies ska trzt, bagtgi izpuodams valodu komplimentiem. Tie sav bezgalg vienkrb liktos gaum naivi un mugi, ja vien tos neruntu cilvks ar svina smagu, gandrz grtsirdgu skatienu, svina pelku askta mi, ja via pln mute, k gar naa grieziens sejas d, neloctos nopietni, pat rgti. Vi runja diezgan daudz par tautsaimniecbas lietm, viam bija zinanas un savas idejas tik relas un praktiskas, ka pat Majore ts saprata. Katrs urzna vrds, katra kustba izstaroja apzingu, pat prk apzingu mrtiecbu. Majore to izjuta k apvainojumu neviens nebija pc vias tiecies tik tiei un atklti, bet taisni tas viu, daudz aplidoto, dvain krt saistja. Ja urzna acs kaut mirkli iemirdztos cerba, aubas, iekre, ja via lpas saloctu prieka, veiksmes apzias smaids, tas tda taptu smieklgs un nicinms, bet vi stindzinja Majori k bazilisks, k pitons paradzes putnu. T notika neticamais: izlutint Majore pacieta, uzklausja, atbildja un pat uzsmaidja. Patiesb viss urzna ms bija cni par neiespjamo. Duelis un Epalts pirmo reizi viu sastapa imnzijas pirm klas. Angu valodas stund skolotjs atprasja uzdoto dzeju. Klase tum rudens rt garlaikojs. Miegaini urbinja solus, snauduoja, milzgs vs brakinja okus. Reizi pa reizei atskanja kda skolnieka vrds, noklaudzja soi ldz katedrai, monotoni nourdjs apnikus dziesma. Te skolotjs sauca: "Mrti urzns!" jauns vrds, jo urzns skolas skumu pris nedu bija nokavjis. oreiz soi neatskanja, bet pc mirka prsteigt klase izsaukto, k no zemes izauguu, ieraudzja sav priek: urzns valkja pastalas un tlab sldja klusu k na. Rgas skol tds kjavs nebija redzts, visi mutes vien iepleta. Stipri izaudzis no apdilu un tksto sks krocis saburzt vadmalas uzvalka gaipelka, k no aitas muguras jaunais skolns nopietns un ciengs stvja klases priek. Apemans un miers dvesa no via jau toreiz. Kalsn, bl seja liecinja par nepietiekamu dienu, matu spuras uz kakla un ap ausm par trkumu, kas neva atlicint daus santmus matu apgrieanai. Par spti nabadzbai, ko pauda katrs pogcaurums, katra vle, urzns turjs droi, gandrz vai lepni, atgdindams ignnus, kas savs skrands un netrumos prot uzvesties k mazi marzi. Nokrekinjies vi savd, aizsmaku, sausi skarb, vienaldzg bals k automts ska last dzeju. Klase sastinga un aizrijs apslptu smieklu guldzienos: urzns runja neticami nepareiz un nejdzg akcent. Kas gan zinja, ka angu valodu, posdamies uz imnziju, vi mcjs bez skolotja viens pats no grmatas? Kad ar skolotjs nevarja savaldt vpsns, klas atrvs k slas un smiekli gzs drddami k denskritums. urzns pietvka, bet nekustg seja citdi neprmainjs. Ne reizes neprteikdamies, vi miergi turpinja last, briem paklusdams, ja smiekli kuva prk skai, tau via nesteidzgs balss dvainais skarbums ar tpat urbs cauri visai kadai. Tomr, kad zns apsds, viu kratja ski drebui, un sviedri bira k pupas. Stipra griba izrdjs urzna rakstura pamatpaba. Viam vajadzja labu atzmju, lai panktu skolas naudas atlaidu. Vi bija laucinieks; tajos laikos vrds "laucinieks" nozmja tikpat k bagtnieks un tiem skolas naudas atlaida nelabprt. Bet, ko vajadzja, tas jpank, un biedru jautrbu nedrkstja vairk ievrot k lietus gzi, kas urznu prsteidza ce uz skolu. Uz Epaltu tas viss atstja stipru iespaidu, vi nesmjs, un laikam tpc urzns ar to iedraudzjs, vlk vii sasds kop. Blakm gadjs ar Duelis. Vii trijat noturjs kop visu skolas laiku. Kalpa zns no Malienes, urzns tan pa gad kuva apa brenis. Viam bija viens viengs radinieks, tvabrlis, ar kalps, jau vecs vrs, no kura atbalsta neatlca tikpat k nekda. Pieradis pelnties jau no agras brnbas, urzns vasars gja ganos vai strdja par puspuisi, ziems mitinjs kd paobel un gja skol. Mneiem neredzdams silta diena, prtika no maizes, sapiepjua, cementam ldzga siera un tjas. Apaviem naudas nepietika. Skolas grmatu nebijats vi aizms no biedriem vai bibliotkm. Klas iedzvojs diezgan tri. It k likdamies vecks par saviem gadiem, nedauzjs, nerotajs; vispr bez noteikta derga nolka neizdarja nevienas kustbas, k spkus taupdams. Zobgalbas viu tomr aizskra, atbilde vienmr bija asa. Ja vajadzja, izkvs,

17 ( 103 )

nebaiddamies no redzami stiprka pretinieka; vi zinja, ka puiku kauti par kropli nepaliks, bet pris belzienu dzves rdto nebaidja. Turklt vi bija sksts k nemta da un bagtgi lietoja visrupjkos un neatautkos pamienus spra, koda, plsa, kutinja, zinja visas spgs vietas, kur kniebt, spiest un sist, k izgriezt locekus un sastiept dzslas, un kur uz kauliem vismazk miesas un belzieni visspgki. Ja viu aptvra no priekas, vi veikli aizra ar lku un netm pirkstu pretiniekam aiz lpas un rva tam galvu atpaka. Ja viu sagrba aiz rkles, vi ra audzja roku mazos pirkstius un lauza tos tik spji, ka audzjs brkdams atlaids. Ja via galvu iespieda padus, vi spgi grda ki aptv-rjam bedrt zem auss vai nejauki knieba jutg dzsl zem cea. T beidzot neviens ar viu labprt nekvs. Bdams nopietns, skumj vai nospiests neliks nekad. Grtos apstkus panesa vieglu sirdi, teikdams, ka nedro un dkain dzve, kad nezini, ko rt dsi, kur vakar gulsi, esot vislabkais treni dzvei. Prliecba, ka dzv tiks uz augu, viam sprda no vism uvm. Galu gal zni viu ska apbrnot, pat apskaust. Ar saviem tuvkiem draugiem urzns bija vasirdgs, labprt aicinja pie sevis ciem kd dvain pasprn bnios slpiem griestiem un logiem virs galvas , kur ziems nelgi sala, bet saulain laik sautja k cepl. Bet pc nedas, visiem par brnumu, urzns jau dzvoja drgn pagrab, kura aizepjuie logi tikai par ceturtdau pacls virs zemes. Reizm viu sastapa kaut kur Klversal, viegl du bd, k malkas noliktavas sarga apakmieku, reizm viam bija gultas vieta Vecrg, Tora ielas smirdgos un aizdomgos akmens graustos, istabels bez logiem, ar izpuvuu grdu un simtgadgu salpetri uz sienm. Vi neslpa ar savus neparastos peas avotus, jo vasaras algas, saprotams, nepietika ne ldz Ziemassvtkiem. Toreiz Rg, it k lai sagdtu ldzekus labdargiem un kulturliem nolkiem, atklti darbojs vesela rinda spu namulotoklubu. Mazgadgiem, pc to laiku mroga ldz sepadsmit gadiem, ieeja gan skaitjs aizliegta, bet kas nu tdus skumus ievroja? Skolniekiem formas vl nebija, varja splt, kam gribjs. urzns krtgi katru vakaru ap desmitiem iesldja zili piesmt spu zl. K profesionlam spltjam kljas, miergs un nopietns k enerltba virsnieks pie kartes, vi meditja pie savm numuru lapm un, ldzko kaut drusku laimja, cls un gja mjs. Viam bija raksturs. Katru spu elli ielenc vesels bars savdu auu, kas pratui velnio laimes spli prvrst par dieniu, kaut ar trcgu, iztiku. Visi ie audis ir liktea un dzves satriekti, bet katrs mets savdk veid, nekur nav lielkas tipu dadbas k lieso, krno, glnoo dzves pabiru bar, kas ielenc publisko spu namu kru galdus. Pie ruletes vius neredz, neveiksmes tiem izncinjuas cerbu uz vieglu un tru uzvaru, gadi un piedzvojumi iemcjui splt ar vismazko risku: atmetui komplictas sistmas, ar kurm pazaudjui savus duktus, vii iemcjuies laimt graus. o auu vieng mksla ir pc pirm kaut niecg laimesta pamest spli. Tikai visbriesmgks neveiksmes un gari posta gadi spj iemct o visgrtko no mkslm atteikties no cerbas, viscilvcgks no cilvka pabm. Dievs zina, kur o mkslu bija ieguvis urzns; via paa dzve vien, lai cik grta, tomr bija par su. Lotoklubus drz sldza, bet urzns atrada vl ienesgku nodarboanos: Latvijas valsts pirm gadu desmit Rgas iels gandrz ik svtdienas vca ziedojumus ar bundm. Gan trkumcietjiem, slimbu apkaroanai, kulturliem mriem, visdm organizcijm, visdadkiem nolkiem. Ja ugunsdzsjiem saplsa tene vca ziedojumus, ja kda dmu komiteja nolma rkot rokdarbu kursus vca ziedojumus. Tos laikus audis vl nebga no bundu nstjiem k no spitlgiem, toreiz visi bijm trcgki. Parasti laikrakstos izsludinja, lai piesaks vcji. To dart daudzi turja par godu, vispr ai liet bija daudz romantiska. Pri dabja visu dienu izklejoties pa apstdjumiem, zei,par velti izbraukties tramvajos, katru varja uzrunt, katrs laipni atbildja, un daam labam gjjam visas krtis bija nospraustas ziedojumu zmtm, bet kam tdas vl nebija, apvainots pieprasja pats. Tas bija gandrz k ziemeu karnevls. Viengi urzns strdja viens un savrup. Agr rt vi izgja, tums atgriezs biroj. Vairodzi, kur sasprauda krsainos papr-us, vienmr bija glui tuks, pats vcjs noskrjies un piekusis, bet bund tikai dai santmi. Bundas tika aizsietas auklm, pie kurm karjs milzgi, sarkani zmogi, naudas irbu aizspieda spraiga atspere; t bija vesela zinba dabt naudu r. Turklt toreiz vl lietoja papra sknaudu rubus un kapeikas. Tos iebza spraug, ciei saloctus, bund nauda atkal izplets. urzns gan vispirms lkoja saemt ziedoto naudu no rokas rok un, tikai tlojot bund bzienu, paturt sauj. Tau ziedotjiem piemt veca indeve savu artavu parocgi iespiest spraug. urzns sildja bundu un auklas, kas drusku padevs, atspieda spraugas mli ar admm adatm un ar paiem iem no stingrm trauda stieplm kacja naudu r. Vairkkrt viam klizmjs zmogi sasprga, spraugas mle, prk stvta, saliecs vai nolza. Bet urzns zinja zles. Vi atraisja lenti, kur bunda karjs plecos un, pieturdams to ar elkoni, devs uz kdu ielu krustojumu, kur stvja krtbnieks un

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------gja tramvajs. Skriedams kdam vagonam gar pau degungalu, vi klupdams pameta bundu, ko vagons saberza smalks drusks. Tad urzns, nelaimgs un prbijies, ldza krtbnieku sastdt protokolu un, reizm pat krtbnieka pavadb, devs uz vkanas biroju, kur centgo un noskumuo vcju visdi mierinja un loja. Reiz, kad trs draugi sdja urzna pasprn un skatjs, k vi saskaa ar visiem mkslas likumiem veikli tukoja bundu, Epalts iejautjs, vai vi nejt sirdsapzias prmetumus, izlaupdams mlestbas dvanas. Prmetumus? Mrti atbildja prsteigts. Tas viam nebija iencis ne prt. odien vcm ldzekus trcgiem brniem. Es vienkri atviegloju iestdm darbu ziedojumi tie ce nonk pareizs roks. Epaltam neatlika ko piebilst. Tomr pdgi gadjs nelaime tramvajs nobrauca bundai tikai dibenu. Vks ar nolauzto spraugas atsperi palika vesels. Darbgais vcjs, kas tik paaizliedzgi uzupurjs katras organizcijas lab, varja pateikties Dievam un komitejas dmu labsirdbai, ka tika cauri viengi ar brienu un draudiem. Bet vcja karjera nu bija gal. Gadjs, ka to gadu biei streikoja ostas strdnieki izkrvji. Rderejas nezinja, kur audis emt, un urzns nebija viengais skolns, kas staipjs ap maisiem un kastm. urznam rads pazias, kas izoda izdevgks kravas. Vii prata tik izveicgi klupt un nogzt zem kastes ar kalttiem dienvidu augiem, ka ts prsprga par spti visiem dzelzs stpu apkalumiem un stiepu saistiem. Dau nedu urzns prtika tikai no vm, aprikozm vai roznm, pacienja ari draugus, kas nevarja nobrnties par drgo damo. urznam, k dadien rdtam izkrvjam, arvien bija pie rokas asa metla caurulte ar gumijas teni, kas ievijs aiz mtea oderes. Ja caurulti iecirta, teiksim, cukurmais, pieblvt maisa spiediens tri piepildja aizoderi ar cukuru. Katram amatam ir savi noslpumi kas tos visus lai uzskaita... Tomr, nodarbojoties ar izkrauanu, vajadzja kavt skolu, un smagais darbs vl nenobrieduam znam nebija sti pa plecam. urzns izuva k bute, acu dobumi kuva lieli un tumi k bodias, deguns smails un ass k sirpis. Pdgi vi izvljs citu amatu ska splt krtis. Acti, sedesmit sei, pokeru un citas kombinciju sples, kas tikko ska ieviesties, un, protams, zolti. Visur, kur tikai manja trumpojam uz graiem, urzns taisjs klt. Skum viam neveics, krjs ski pardi, ko nespja atdot. Bet neatlaidba atkal uzvarja. Pc daiem mneiem mksla bija rok. Spljot vi nekliedza, nerdjs, nejokoja, ar nezdjs par neveiksmi vai, k kru splmai mdz sact, neraudja, sdja kluss un rimts k nietis, bet, kad spli beidzot ska rint, urzns vienmr izrdjs laimtjs. Ar laiku trumpmau kompnijs viu ska neieredzt, jo, mazliet vinnjis, uzdodams visdadkos ieganstus, tda aizgja, lai gan visiem gribjs atsplties. Runja, ka vi nespljot "tri", bet pieerts nekad netika. Kru splmaa naktsdarbs nav vieglais. Tas prasa daudz vairk k tikai miegu. Katrs bs novrojis cilvkus, jautrus un laipnus, sstamies pie kru galda, pc pusstundas jau viu sejas ir iru sarkanas vai kau blas, pieres grumbs, acis izbijus, balsis aizsmakuas. Nevis badojoties, bet pie kru galda urzns ieguva vaibstu asktisko asumu un sejas das nebalint audekla pelcbu, ko daudzi aplami noturja par nemazgans sekm. Vi kuva "Niea Mrti", bet labs skolas liecbas ska obties. Pdj skolas gad viam nomira viengais radinieks, atstdams pris simtu latu mantojuma. Tikai tagad urzns varja atauties pirmos zbakus, spoi dzeltenus k plna pleznas. Vl vairk, vi atvra bank tekou rinu un pdj pusgad ti neldza skolas naudas atsvabinanu, bet lepni samaksja ar eku. Skolas kancelej eku nema pretim, stja viu pau pc naudas, bet urzns sdzjs direktoram, tieps un kauljs, kamr panca savu, kdams biedru acs varonis. Skolu beidzis, ska studt tautsaimniecbu un meklt vietu. Bez sakariem, bez labviem, bez ldzeku rezervm tas veics bezgala grti. K bdgi slavens demokrtijas laiku bezdarbnieku saimes loceklis pdgi iekuva kd ministrij, sama mnes trsdesmit septius ar pusi lata un brvzupu no socils apgdes. Studdams pie laika ska gudrot, kd studentu organizcij iestties, kas vartu sagdt droku atbalstu turpmkai karjerai. Liels un vecs viam nebija izredu tikt, skm un jaunm nebija filistru, kas gdtu vietas. Bet bija ar citi cei uz augu. rtkais un trkais bagta sieva. Tau katrs uzmums prasa kaut drusku rcbas kapitla skumam. urznam t nebija. Vi ilgi un veltgi izminjs iespraukties turgs aprinds. Pdgi ar Epalta paldzbu tas izdevs. Lielais brdis, liel dzves sple bija klt. Nu viam, kas tik ilgi nabagodamies apmierinjies ar visniecgko, bija laiks tvert vislielko laimestu. Ne mirkli neaubdamies, vi izvljs v i s v r t g k o meiteni. Citm vrbu nepiegrieza. Ja vi

19 ( 103 )

galu gal pat ciestu neveiksmi, btu daudz kas pankts. Cilvks, kas flirtjis ar miljonri Irisu Majori, tomr btu kaut kas. Ar baieris Surenieks, parunjies ar urznu, sacja, ka viam praktiska un aprga galva, bet Surenieks bija "Kubezeles" filistrs, via vrds svra vairk nek Vanckara kdana. urzns atrads uz vislabk cea, kad notika nelaime. Grizli jau no skta gala neieredzja urznu tpc, ka Epalts to bija ievedis Surenieku sabiedrb pret vias gribu un ar tpc, ka vi, nepiegriezdams vrbas namamtei, tlt pievrss Majorei. Lai iegtu svam un ievrbu dmu starp, nebt nav jpatk vism, bet tikai vienai. To urzns nojauta un rkojs pareizi, sekodams tikai vienai, bet, ja vlas ciemoties kd nam, nedrkst namamti neievrot nemaz. To Niea Mrti sav steig un centb bija piemirsis. Sabiedrisko taktu un izveicbu lotoklubos un kuus izkraujot jau nu reiz nevar iemcties. Pdj laik Grizli to neaizskra, liks, ka btu jau samierinjusies. Nevienam neienca prt, ka via gaida izirou izdevbu. T pienca. Kdu dienu, viesiem plstot no vienas telpas otr, urznam gadjs noirties savrup. Uzveans sabiedrb vl arvien prasja viam lielu piespieanos un uzmanbu; bija patkami atpsties. Domdams sevi istab vienu, vi sav nodab pagorjs, paknosjs un, aizmirsies roains doms par nkotni, ska urbinties degun, lietodams lko rdtja pirkstu k bagaru. Tds nu vi stvja Purva sniega ainas priek, paapzingi sasljis galvu, vienu roku iespraudis snos, otru ar augsti izslietu elkoni pie deguna. Grizli to pamanja, igli pasauca draudzenes, klusi pieveda visu bam pie plaajm divvim durvm un priek guldzo, gandrz drebo bals uzsauca: Grf Degun de Knibn, piedodiet, ka traucjam jsu patkamo nodarboanos! Grfs Deguns de Knibns! meitenes spiedza, bet kubezeliei taisni rca no prieka. Beidzot ilgi meklt palama bija rok. urzns atrva roku no deguna, it k tas btu no kvloas dzelzs. Seja pierietja tik tumi sarkana, ka acis izboljs k nerim un audjs dziajos dobumos k balts peles slazd. Acumirkl via skats uzmeklja smejo bar Majori. Vias ievtus lps ielocjs briesmgs smni. urzna burvba bija izgaisusi. Kaut vi sdtu vai uz Pterbazncas gaia, Irisa tagad skattos no augas ar visu neizsakmo nelbu un nicinanu, ko piera bagtba un sabiedriskais stvoklis. urzns atkal bija tikai puteklis pie vias kurpm, nolojams, neuzvedgs plikadda, viltgi ieviesies piekljgos auds. Viai bija kauns par sevi. Vai! ja vi vl iedrointos tuvoties. urzns pamazm ska to noskrst. Grfs Deguns de Knibns lksmi skanja viss muts; skangais tituls meta kleus pr maigajm krsotm un nekrsotm lpim, spraucs caur mirdzou zobiu apburom skriptam, trcja uz audgm mltm. urzns vl arvien stinga kluss un mms. Vi savdi, k sabiedts gliemezis, iervs sev un saduga. Vispirms nozuda kakls, tad rokas ievilks dzii piedurkns, lpas sakniebs tik ciei, ka pavisam nozuda no sejas. Matu ipsna bez redzama iemesla nokrita pr augsto pieri. Liela sviedru lse lni prvls visai sejai, atstdama spdou svtru. Grfs svst, grfs svst! kliedza Vanckars, prieka prvarts. urzna skatiens atdrs Duel, daudz smiet un eot. Duea sej vdja auns prieks. Vi vpsnja, k sacdams: nu tu bsi man biedros. Grizeldai bs jauns nerrs. N, to urzns nevarja, ar Majores d ne. Vi pki sasljs. Vairs nebija nozmes kavt laiku in nam. Seja atguva seno pelko krsu, bet ne veidu. T bija apbrnojama prmaia o triju minu laik: viss lotoklubos un pie kru galdiem pavadto naku gurdums kuva redzams via sej, kas bija pki veca kuvusi. Mongoliskie vaigu kauli meta melnu nu trsstrus pr liesajiem, bedrainajiem vaigiem. Acis kurjs dzias un karstas k notiestam spiegam, bet nespodras k izkausts svins. Miergi un paapzingi k vienmr vi piegja Grizeldai. Dieml ovakar man jatvads agrk... tpc un tpc. Paklanjies sav stvaj marionetes veid, nozuda prieknam. Kaut kas kokain gait lika noist, ka vi aiziet uz visiem laikiem. Smiekli apklusa. Noklaudzja rdurvis. urzns bija turjies k vrs. Epalts nobraucja seju un pavrs Grizeld, smndams savu kaitinoo, nenoteikto smnu. Grizelda pardja srtu mles galiu.

4o loksni, kur domas vird, K troksni lai via dzird. Kds amatieris Sadrmis par urzna neveiksmi, gns par Grizli patvarbu, Epalts vairkas dienas nerdjs pie Sureniekiem. Pdgi atnca labi vlu, jau pc vakarim, kad sabiedrba, pulcios sarusies, splja

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------krtis un trzja. Piemis visizklaidgkos vaibstus, rokas biku kabats sabzis, staigja no viena pulcia pie otra, ti nedzirddams, ka Grizli viu aicina piebiedroties. Viss bija k vajadzgs. ebelkja pie Grizli, Vanckars pie Majores, citi kubezeliei pie savm dmm. Miers un omulba atkal valdja. Viengi Dagne Sureniece viena, pusaizmigusi zvilnja dvna stri. Epaltam pki rads vlans aplkot tuvk o novrt pamesto mantinieci. Turklt t btu izdevga demonstrcija pret Grizli. K tad sti Dagnei trka? Augums pasmags, tpat k msai un mtei, t jau acmredzot bija Surenieku imenes sievieu pazme. Tomr in apab bija kaut kas mlgs, mjgs. Bet tik briesmgi flegmtiska via prk drz sks atgdint mti. Vl pris gadu miergas dzves, un via ks bezformga k milzga amba. Epalts piesds viai. Dagne to apveltja ar miegainu, drzk aizdomgu nek prsteigtu skatu. Vai nepievienosimies kru partijai? vi ieddojs iespjami silt, belg kru bals, kas reizm viam izdevs sti sirsnga. Es neprotu nevienas sples. Nekas, iemcsimies uz tru roku. Man grta galva. Bet es esmu labs skolotjs. Ir jau izminjuies visdi. Vai padejosim dmsku? Novietosim vi str patafonu... Neplieties, neprotu! Ko tad js balls dart? Nemaz neeju. Ari uz "Kubezeles" vakariem? Pietiek, ka msa staig. Kdam tau jpaliek mj. Jsmjs tik daudz auu. Var iztikt bez jums. Citi var, es pati ne. Ko tad js dart? Guu. To tau citi man viet nevar izdart. Epalts vrgi ieskatjs Dagn, kas nevarga gulsnja dvn, slinki nolaidusi rokas. Tau acis nemaz nebija tik miegainas, ts glnja sptgi, gandrz auni. "Ms darm to, ko no mums sagaida, ms esam tdi, par kdiem ms tur," nodomja Epalts. Sargtinta, ka viai visi it k atmetui ar roku, Dagne sptjs un ti prsplja un uzsvra savu miegainbu. Trakulgo vecko msu via tikpat nevartu prspt. Grizeldas smiekli un nemitg runana ar tagad pieskanja visu telpu. Pastarpm via nemitgi komandja Dueli: ebelkja, aizdod Vanckaram divus latus, ms viu jau izksm! ebelkja, iznes okoldi no damistabas! ebelkja, padod jaunu brida blociu! ebelkja, pasaki Epalta kungam, lai vi nesamait manu msu! Duelis gja, un Duelis skrja. Izdzirdis pdjo pavli, vi automtiski pagriezs pret Epaltu un atpleta jau muti, bet aprvs visiem par milzgu jautrbu. Nabaga Duelis, Epalts ukstja, jsu msa prspl, tas vairs nav asprtgi, bet cietsirdgi. Dagne neatbildja. Acmredzot nopelt msu via nevljs, kaut ar apskauda ts skaumu un drosmi, kas viu pau atstja n. Bet imenes gods paliek imenes gods. Ko nu? Pki Epalts atcerjs savu sarunu ar eturiu Dagne vislabk jtoties uz laukiem. Ststa, pie jums "Kakars" audzjot faznus. Vai tas vartu bt? Dagne sakustjs. Kas tur ko nebt? Faznus nemaz nav tik viegli izaudzt. Pai aug. Epalts piesauca atmi visu, ko kdreiz bija par fazniem dzirdjis. Nj, noprk parastos sarkanbrnos faznus, paber mieus un tad skaita, ka ierkota fazanrija. Bet paminiet izkopt kdu smalkku sugu, nas karaa faznus, apkakles faznus, palkojiet izaudzint cus, kas nobeidzas no viena vienga rasas piliena... Ldzu, ovasar pati izaudzju divas saimtes Japnas raibo un nkamgad audzu nieu djek, bultas faznus. Bet mieiem faznus neviens nebaro, viiem jdod grii ar pelaiem, kaptiem kiem un topinambru. Brlis priecjas, ka bot varenas medbas, bet es neauu... Epalts iesds dvn rtk. Pdgi bija atrasts, par ko runt. Kad fazni bija apspriesti, vii prgja uz pru vistm, baloiem, trusiem, ampiu audzanu, sinepju laukiem, turnepu plantcijm,

21 ( 103 )

skbanu, raudzanu, ievranu. Dagne atdzvojs pilngi. Seja pietvka, bumbulgo vaigu asais bolsrtums vairs t nedrs acs. Pabiezs lpas kuva oti kustgas. Runjot par kusliem trusniem, ts izbdjs uz prieku k caurultes. Piemindama salds marmeldes no paradzes boltiu serdm, via saldi no laizjs un elmgi samirkinja acis. Kad Dagne lietii sprieda par spareiem un skorconerm, vias pirksti izplets k drza grbekli un kustjs k ravjot; kad apcerja rkogas, no kurm iznkot vislabkais vns, via trim pirkstiem tvarstja savu ka galu k ogas dama, bet, piemindama Jork-ras un Hampras suus, vias delna rkojs ap dvna spilvenu, k plidama pusca tuklo bekona muguru. Epaltam, kas bija zvrints pilstnieks ldz par sirds ceturtam kambarim, patika visas lietas aplkot teortiski. Grmatu zinanas un abstrakcijas vi cienja tik oti, ka biei vien stenba viam liks tikai k visvarens teorijas nolojama na. Teortiski izpttu lietu praktiski prbaudt dakrt ita pilngi lieki un garlaicgi. Viu savdi, ldz skaudbai prsteidza tik cies cilvka sakars ar pam lietm un praktisko nodarbbu, kds izpauds saimniecisks Dagnes valod un kustbs. Vi vroja un atskrta, ka Dagne patiesb ir glui patkama meitene, vienkra un dabga. Dabgums. T nu bija lieta, par ko Epalts runja tikai smiedams un pulgodams, pats vairdamies ts k pia, jo kas dabgs tas naivs. Un naivitte ar Epaltam, tpat k kubezelieiem, liks viengais stais nves grks, kds cilvkam varja piemist. Bet tas nu bija jatzst, ka sievietm vientiesba un dabgums dau labu reizi piestvja pulka labk par visu rafintbu un ekstravaganci. Blaztba lika apbrnot, bet dabgums aizkustinja, un Epalts, doms nogrimis, paraudzjs kabineta durvs reizm pat sabiedja. Grizli, kas vljs, lai visi pulcjas ap viu, necieta noruos prus un arvien biek iecirta ngru skatienu viu str, rkoja savu ebelkju vl strupk un kva krtis vareniem atvzieniem k holandieu krogus trumpmai Brvera glezns. Pdgi via neizturja: Klausieties, Romeo un Jlija! Jsu saukstans mums krt uz nerviem. Ms nevienam neglaimojam, kpc mums jrun skai? atsaucs Epalts. Neglaimojat? Kpc tad js esat t pietvcis? Tas nav tikai pietvkums vien. Es esmu jau iededzis, gozdamies jsu asprta saul. T nav mana saule, kur js patlaban gozjaties. Klausies, Dagne, nudien, es negaidju no tevis tdu svelmi. Grizli! prmetoi iesaucs Dagne. Grizli?! Ar tu jau saki Grizli. Cik tri js esat sapratuies tur krslain str! Nav ne krslas, ne miglas, kurai nespiestos cauri jsu rentgena acis, teica Epalts. J, es redzu visu. Tad jau viss noticis ar jsu ziu. Protams, dodu jums savu svtbu. Paldies, un ms jums savu. Man? Kd sakarb? Sakarb pa kreisi, varongi riskja Epalts, redzdams Dueli sam Grizeldai pa kreisi. Efekts iznca prsteidzos. Sarkana k pu-jene Grizli pietrks kjs. Vias acis samiedzs k spraudzias, k plaisas krsn, caur kurm gailja liesmu mutui. Mirkli via nejaudja runt, vias elpa to smacja, vl otru mirkli via neattaps sameklt vrdus, pdgi neskangi izdvesa: Atkrtojiet, ko teict, bet is skangums baigi atbalsojs zles pilng klusum. Epalts minja prcirst to ar savas balss omulgo vienaldzbu: Klab atkrtot? Tas var bstami iespaidot jsu zemapziu; js tau pazstat doktora Ku principu... Epalts juta, ka gas bezdiben. Piekljgiem audm nemdz bt zemapzias. Bet ar ko tad vii attaisno savas aizrauans? Grizli apcirts un izskrja no zles. Duelis sagrojs un, vicindams rokas k zveeles, aizklupa paka. Vius raudzt pc bra izgja ar prjie. Zl palika viengi Epalts ar Dagni. Brdi vii klusja. Nez', vai nu man nebs jiet? teica Epalts pieceldamies. Jums nevajadzja runt par... par... Duea kungu, via to necie. Tomr paminiet vl salabt ar msu. Via patiesb js ieredz. Kpc js vienmr strdaties? T tas ir iegjies no skta gala, Epalts noteica, atvadjs no Dagnes un gja mjs. *** Epalts strdja kd Rgas pavaldbas bibliotk Iekrg. Przinis bija via tvabrlis, un tpc palgs Epalts varja iekrtoties it rti. Publiku apkalpot negja, bet savu laiku sasdja attl, grmatu plauktiem ciei ieogot str pie sava galda, dardams dadus skus darbus, visvairk sekodams

Mjaslapas: http://gramataselektroniski.blogspot.com/ http://gramataselektroniski.wordpress.com/ https://twitter.com/Gramataselektro ------------------------------------------------------------------------------------------------------jauniznkum grmatm, jo tvabrlis, glui neliterrisks cilvks, iekuvis przia viet ar partijas atbalstu, rpjs tikai par iestdes saimniecisko vadbu. Darbavietai bija vl sava rtba: prmaius ik nedas bija jstrd rta un vakara clieni. Darba neiznca daudz, un lielko tiesu Epalts lasja, kas paam patika, un rakjs arhva materilos un vecos sjumos, ko neviens necilja. Epaltu visvairk valdzinja iespieanas un iesieanas mksla: grmatas iekrtoana un izdaioana, skot no sjumu dm un pergamentiem ar zeltu un sudraba rakstiem, no marmortm vai izgleznotm prieklapm, greznm un daudzvrdgm titullapm, veltjumiem, priekvrdiem, pateicbm ldz noslgumam ar morli, uzrunm lastjam, bibliogrfiskm piezmm un avotiem. Epalts cerja diens sarakstt apcerjumu par msu grmatas veidoanos cauri dadiem virzieniem un svetautu ietekmm. Materilu viam bija savkts jau papulka. Patiesb ds apcerjums bija rakstms drz, jo liela msu grmatu daa, iespiesta uz gaum slikta papra, dgi brn, izpln un sairst; nepaies ilgi, kad no tm paliks viengi atmias. Un visaunk ir ar pckara laikmetu, kad visvairk, tikpat k visi, msu mkslinieki pielikui roku grmatas greznoanai. Savu nodarboanos, kas ienesa tikai paskstas iztikas tiesu, Epalts rpgi slpa, tpat k visu, kas zmjs uz via mjas apstkiem vai veckiem. Tie dzvoja Dubultos; Epalta tvs bija pensionts ierdnis. Veckais brlis jau sengadus, jrnieks bdams, bija aizkldis uz Angliju un strdja kd lidmanu fabrik. Kad Epalts, sav aizgald sddams, otr rt prlika un apgudroja ildu ar Grizli, vi oti satrks, piepei ieraudzdams sav priek Imanta glnia mi. Lai gan noteikumi neva laist apmekltjus dzik, jaunais Surenieks bija pratis piedabt bibliotkas jaunkundzes ievest viu pa grmatncas vder. H, negaidjt vis? vi irdza, manevrdams ar uzacm pa grumbaino pieri. Nu, amats netiek lamts. Bet, cerams, js gan nedomjat ldz ma galam urties vecs pusbbels. Epalts prgudri nosmnja, it k sacdams: kpc es te esmu, tur man sava un sevia zinana. Ja es gribtu, btujau diezin kur. Bet ko is okeris spiegoja? K tas bija uzodis via darbavietu? Js gan laikam brnties, k es js atradu? Nvgi vienkri. Pagjos viendien, jums aizejot, paka, atradu jsmjas. Vienrt pusdevios pagaidju pie durvm, sak\ kaut kur tau js strdsiet un te nu es esmu. Nekas, t zinana paliks pie manis. Es neppju. Bet skola? Skola var pagaidt. Kas js stja? Js domjat msa? Nek nebija. Via nvgi ellga uz jums. K sts savas paaudzes prstvis Imalns teica "nvgi" katra vrda gal, izrundams to ar pau iku nnn'gi. Ar tdu pat tiesbu k direktorijas laiku franu incroyabl us s paaudzes zeus vartu dvt par "nv g ie m". Labi, ka aizgjt pie laika. Visu sutu sama Duelis. Vot, tam gan ir nn'gas iekas. Tad jau Duelis ari nn'gs uz mani? Gan paciets, cik vi t nav trents. Bet tie ir dzves skumi. Es gribju oreiz pavisam ko citu. Vai jums te ir grmatas par slepenm biedrbm? pai par viu iekjiem likumiem un param? Par slepenm biedrbm? Nj. Mafiju, Kamorru, Melno roku... Par dm bandtu biedrbm nebs nek, bet par karbonriem, rozenkreiceriem, derviiem, pitagorieiem gan o to dabsim. Kam jums tas vajadzgs? Hm, nu lai iet ar, es jums pateiku bet klusana goda lieta: ms nodibinsim du biedrbu. Kas tie tdi ms? Es un dai puikas no skolas, mani draugi. Ko tad js iesksiet? Ko iesksim? Ko tad das biedrbas vispr iesk? Ts iedve visiem nvgas bailes, izdara visu, ko nolemj, un valda. Un lai tik palko aiztikt kdu no s biedrbas locekiem! Tad pasvelpj puikas, un lieta darta. Js izmets no skolas, ja dabs zint. Tpc jau biedrba bs nn'gi slepena. Turklt ar skolu tam visam maz sakara. Tas vl aunk; js nonksiet policijai nagos. Vai zint, js runjat vl nvgk k msu klases audzintja. Ja ms no visa t bsimies, tad nek neizdarsim. Epalts padomja. Nekas sevii auns tau zeiem nevarja bt nodom. Kpc lai zni nerotajas? Un Imalna draudzba tagad bija dergka k jebkad.

23 ( 103 )

Labi, vi teica. Es sagdu jums grmatas un paldzu tajs sameklt vajadzgo, bet ar vienu norunu. Ak tu ne