LR KM darbības stratēģija 2007-2009.gadamoldweb.km.lv/lv/doc/dokumenti/KM_strategija_2007_2009.doc · Web viewTitle LR KM darbības stratēģija 2007-2009.gadam Subject KMstart_02102006

Apstiprināta ar

Ministru kabineta

2006. gada ________

Rīkojumu Nr.

Latvijas RepublikasKultūras Ministrijas

darbības stratēģija

2007. – 2009. gadam

Rīga, 2006

2

Saturs

LIETOTIE SAĪSINĀJUMI.....................................................................................................................3IEVADS....................................................................................................................................................41. INFORMATĪVĀ DAĻA..............................................................................................................41.1. MINISTRIJAS DARBĪBAS MANDĀTS UN POLITIKAS VADLĪNIJAS........................................................41.2. MINISTRIJAS DARBĪBAS VIRZIENI UN MĒRĶI...................................................................................51.3. MINISTRIJAS ĀRĒJĀS DARBĪBAS VIDES NOVĒRTĒJUMS....................................................................81.4. MINISTRIJAS UN IESTĀŽU ADMINISTRATĪVO SPĒJU NOVĒRTĒJUMS................................................101.4.1. Ministrijas organizatoriskā struktūra.............................................................................................101.4.2. Padotības iestādes..........................................................................................................................101.4.3. Ministrijas cilvēkresursi.................................................................................................................111.4.4. Nozari raksturojošie sociāli ekonomiskie indikatori......................................................................121.4.5. Pārraudzības un atskaitīšanās kārtība.............................................................................................122. PROGRAMMU DAĻA.....................................................................................................................132.1. PROGRAMMA „KULTŪRPĀRVALDĪBA”..............................................................................132.2. PROGRAMMA „PROFESIONĀLĀ MĀKSLA”.......................................................................182.2.1. APAKŠPROGRAMMA „MĀKSLAS UN LITERATŪRA”........................................................................242.2.2. APAKŠPROGRAMMA „LATVIJAS NACIONĀLĀ OPERA”...................................................................262.2.3. APAKŠPROGRAMMA „FILMU NOZARE”...........................................................................................292.3. PROGRAMMA „KULTŪRIZGLĪTĪBA”...............................................................................322.4. PROGRAMMA „KULTŪRAS MANTOJUMS”........................................................................362.5. PROGRAMMA „KULTŪRAS PROJEKTI UN INVESTĪCIJAS”..........................................442.5.1. APAKŠPROGRAMMA „VALSTS KULTŪRKAPITĀLA FONDS”............................................................472.5.2. APAKŠPROGRAMMA „KULTŪRAS PASĀKUMI, SADARBĪBAS LĪGUMI UN PROGRAMMAS”...............492.5.3. APAKŠPROGRAMMA „KULTŪRAS INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBA”................................................512.5.4. APAKŠPROGRAMMA „LATVIJAS NACIONĀLĀS BIBLIOTĒKAS BŪVNIECĪBAS PROJEKTA ĪSTENOŠANA”............................................................................................................................................532.5.5. APAKŠPROGRAMMA „VALSTS VIENOTĀ BIBLIOTĒKU INFORMĀCIJAS SISTĒMA”............................542.6. PROGRAMMA „ES FONDI UN ĀRVALSTU FINANŠU PALĪDZĪBA”...............................552.6.1. APAKŠPROGRAMMA ”EIROPAS REĢIONĀLĀ ATTĪSTĪBAS FONDA (ERAF) KULTŪRAS PROJEKTU NODROŠINĀŠANA”....................................................................................................................................592.6.2. APAKŠPROGRAMMA ”EIROPAS SOCIĀLĀ FONDA (ESF) KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS PROJEKTU NODROŠINĀŠANA”....................................................................................................................................612.6.3. APAKŠPROGRAMMA „EIROPAS SAVIENĪBAS PROGRAMMU KULTŪRAS JOMĀ UN ĀRVALSTU FINANŠU PALĪDZĪBAS PROJEKTU NODROŠINĀŠANA”.................................................................................623. PIELIKUMI................................................................................................................................653.1 JAUNĀS POLITIKAS INICIATĪVAS.........................................................................................................653.2. Izstrādājamie politikas dokumentu un normatīvo aktu projekti.......................................................67

KMstrat_02102006; Latvijas Republikas Kultūras Ministrijas darbības stratēģija 2007. – 2009.gadam

3

LIETOTIE SAĪSINĀJUMI

ĀM Ārlietu ministrijaBM Bērnu un ģimenes lietu ministrijaCSP Centrālā Statistikas pārvaldeEBTA Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijaEEZ Eiropas Ekonomiskā zonaEM Ekonomikas ministrijaES Eiropas SavienībaERAF Eiropas Reģionālās attīstības fondsESF Eiropas Sociālais fondsFM Finanšu ministrijaIDS Iestādes darbības stratēģijaIKP Iekšzemes kopproduktsIKT Informācijas un komunikāciju tehnoloģijasISEC Izglītības satura un eksaminācijas centrsĪUMEPLS Īpašu uzdevumumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātsĪUMSILS Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātsIZM Izglītības un zinātnes ministrijaJPI Jaunās politikas iniciatīvasJRT Jaunais Rīgas teātrisKIS Valsts aģentūra «Kultūras informācijas sistēmas» KM Kultūras ministrijaKN/TN Kultūras nami/Tautas namiLM Labklājības ministrijaLNB Latvijas Nacionālā bibliotēkaLNMM Latvijas Nacionālais mākslas muzejsLNO Latvijas Nacionālā operaLNSO Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestrisLNT Latvijas Nacionālais teātrisLNVM Latvijas Nacionālais vēstures muzejsMK Ministru kabinetsMVP Muzeju valsts pārvaldeNAP Nacionālais attīstības plānsNĪ VSIA „Nekustamie īpašumi”NKC Valsts aģentūra „Nacionālais kino centrs”NMKK Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogsNSID Nacionālais stratēģiskais ietvardokumentsNVO Nevalstiskās organizācijasRAPLM Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijaSIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildībuTA/NA/AA Tiesību akti/ Normatīvie akti/ Administratīvie aktiTMC Valsts aģentūra „Tautas mākslas centrs”UNESCO Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijaVAĢ Valsts arhīvu ģenerāldirekcijaVAK Valsts akadēmiskais korisVJIC Valsts Jaunatnes iniciatīvu centrsVKC Valsts Kultūrizglītības centrsVKKF Valsts Kultūrkapitāla fonds


4

VKPAI Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijaVNĪ Valsts akciju sabiedrība «Valsts nekustamie īpašumi» VSIA Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildībuVSAOI Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas VVAIS Vienotā valsts arhīvu informācijas sistēmaVVBIS Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma

IEVADSKultūras ministrijas (turpmāk – ministrija) darbības stratēģija 2007.-2009.

gadam ir ministrijas vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 12. martā apstiprināto noteikumu Nr.111 „Ministru kabineta kārtības rullis” 2.6. apakšnodaļā minētajām prasībām.

Ministrijas darbības stratēģija ir izstrādāta, lai uzlabotu vidēja termiņa budžeta plānošanu, tieši saistot stratēģiskos mērķus ar to ieviešanai pieejamo un jaunām politikas iniciatīvām nepieciešamo budžeta finansējumu.

Stratēģija ietver trīs gadu vidēja termiņa mērķus un prioritātes, kā arī rīcības plānu to sasniegšanai. Rīcības plāns ir strukturēts pa budžeta programmām un apakšprogrammām, kam norādīti rezultatīvie rādītāji. Katru gadu budžeta plānošanas procesa ietvaros ministrijas stratēģiskais plāns tiek koriģēts.

1. INFORMATĪVĀ DAĻA

1.1. Ministrijas darbības mandāts un politikas vadlīnijasSaskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Ministru kabineta 2002. gada 12.

marta noteikumos Nr.111 „Ministru kabineta kārtības rullis” un Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr.241 „Kultūras ministrijas nolikums” noteiktajām funkcijām un uzdevumiem Kultūras ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras nozarē, kas ietver autortiesību, kultūras pieminekļu aizsardzības, arhīvu, arhitektūras, tautas mākslas, teātra, mūzikas, muzeju, bibliotēku, vizuālās mākslas, grāmatniecības, literatūras, kino un kultūrizglītības apakšnozares.

Ministrijas pamatfunkcija ir piedalīties kultūras politikas izstrādē, organizēt un koordinēt tās īstenošanu. Ministrijas uzdevumos ietilpst:

- izstrādāt nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus;

- nodrošināt nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja;

- savas kompetences ietvaros pārstāvēt valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās;

- uzraudzīt un koordinēt Eiropas Kopienas tiesību ieviešanu audiovizuālās politikas jomā;

- veikt funkciju izpildes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs;


5

- normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarboties ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā;

- informēt sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultēties ar nevalstiskajām organizācijām lēmuma pieņemšanas procesā, veicināt sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaistīt sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē.

Ministrijas darbības stratēģija balstās uz ilgtermiņa stratēģiskajiem mērķiem un prioritātēm, kas noteikti ar Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa rīkojumu Nr.264 apstiprinātajās politikas pamatnostādnēs „Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015. gadam. Nacionāla valsts” (turpmāk - Vadlīnijas), kā arī Nacionālajā programmā „Kultūra” 2000. – 2010. nospraustajos uzdevumos atsevišķu kultūras nozaru attīstībai.”

Ministrija savā stratēģijā ievēro 2005.gada 25.augustā Latvijas kultūras darbinieku pirmajā forumā „Kultūras tradīcijas un attīstība – nacionāla valsts” noslēgto sadarbības memorandu „Kultūra 2010” starp nevalstiskajām kultūras organizācijām, no vienas puses, un kultūras ministri un Ministru prezidentu, no otras puses, kas paredz:

- uzlabot kultūras darbinieku sociālo stāvokli, pakāpeniski palielinot kultūras budžetu, lai 2010. gadā kultūras darbinieku vidējā alga valstī būtu vismaz 600 latu;

- nodrošināt Dziesmu un deju svētku finansējumu likumā paredzētajā apjomā; - panākt VKKF finansējuma ikgadēju pieaugumu 10% apmērā;- atbalstīt investīciju pieaugumu kultūras objektos visā Latvijā; - sekmēt finansējuma piešķiršanu likumos paredzētajiem kultūras atbalsta

veidiem.Veidojot stratēģiju, ministrija ir ņēmusi vērā 2005. gada 26. oktobrī Saeimā

apstiprināto ilgtermiņa konceptuālo dokumentu „Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā”, kā arī tos citu ministriju un valsts pārvaldes institūciju atbildībā esošos politikas dokumentus, kuru izstrādē un īstenošanā ministrija ir iesaistīta un līdzatbildīga.

1.2. Ministrijas darbības virzieni un mērķi

Kultūras ministrijas darbības virsmērķis (misija) ir:

veidot labvēlīgus nosacījumus kultūras daudzveidībai, izcilībai un līdzsvarotai attīstībai, lai palielinātu tās ieguldījumu indivīda, sabiedrības un nacionālas valsts ilgtspējīgā attīstībā.

Atbilstoši Vadlīnijām ministrija īsteno šādus ilgtermiņa stratēģiskos mērķus:1. Stiprināt nacionālo identitāti un Latvijas pilsoniskās sabiedrības saliedētību,

uzturot un no jauna radot nacionālās kultūras vērtības. 2. Pilnveidot sadarbību starp kultūras un tautsaimniecības nozarēm Latvijas

kultūras daudzveidības veicināšanai un radošās ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai.

3. Veidot labvēlīgu vidi radošās daudzveidības attīstībai un stimulēt tiekšanos pēc izcilības.


6

4. Sekmēt līdzsvarotu kultūras procesu attīstību un kultūras pieejamību visā Latvijas teritorijā, nodrošinot tiesības uz kvalitatīvu dzīves telpu visiem valsts iedzīvotājiem.

5. Attīstīt un pilnvērtīgi izmantot kultūras potenciālu indivīdu izglītošanai mūžizglītības kontekstā, sekmējot uz humānām vērtībām balstītas zināšanu sabiedrības veidošanos.

6. Sekmēt dialogu un saprašanos starp kultūrām un nācijām un bagātināt Latvijas kultūras dzīvi, aktīvi līdzdarbojoties starptautiskajos kultūras procesos un sadarbības tīklos.

7. Veidot uz zināšanām, IKT balstītu un uz rezultātiem virzītu kultūrpārvaldību un veicināt kultūras decentralizāciju.

Vadlīnijās noteikto ilgtermiņa stratēģisko mērķu īstenošanai vidējā termiņā ir noteiktas šādas prioritātes:

1. Kultūras nozares cilvēkresursu attīstība: izglītība un atalgojuma paaugstināšana.

2. Nacionālas nozīmes kultūras objektu būvniecība.

3. Radošo industriju attīstība.

4. Reģionālās kultūrpolitikas veidošana.

5. Kultūras ieguldījuma palielināšana bērnu un jauniešu attīstībā.

6. Kultūras kartēšana un pētniecība.

Balstoties uz ministrijas darbības mandātu, kā arī uz minētajiem kultūrpolitikas ilgtermiņa stratēģiskajiem mērķiem un prioritātēm, ministrijas vidēja termiņa darbības stratēģijā ir noteikti 6 darbības virzieni, kas tiek īstenoti ar 6 budžeta programmu un 11 apakšprogrammu palīdzību.

1. darbības virziens: EFEKTĪVA, UZ REZULTĀTU VIRZĪTA KULTŪRPĀRVALDĪBA

Mērķis: nodrošināt efektīvu un uz rezultātiem virzītu politikas plānošanu un ieviešanu Kultūras ministrijas kompetences jomās.

Darbības virzienam noteiktas šādas vidēja termiņa prioritātes:

stratēģiskās plānošanas ieviešana ministrijas sistēmā;

kultūras nozaru un starpnozaru politikas plānošana un īstenošana saskaņā ar Vadlīniju Rīcības plānu un sadarbībā ar citām ministrijām, pašvaldībām, nevalstiskajām un privātajām institūcijām;

ministrijas un tās padotības iestāžu administratīvās kapacitātes, kompetences un atalgojuma palielināšana.

Virziens tiek īstenots ar budžeta programmu „Kultūrpārvaldība”, kā arī ar programmām “Profesionālā māksla”, “Kultūras mantojums”, „Kultūrizglītība”.

2. darbības virziens: PROFESIONĀLĀS MĀKSLAS KVALITĀTE UN PIEEJAMĪBA

Mērķis: nodrošināt profesionālās mākslas produktu kvalitāti un pieejamību sabiedrībai, kā arī sekmēt to daudzveidību un izcilību, īpaši veicinot radošo industriju attīstību un konkurētspēju.



7

cilvēkresursu attīstība profesionālajās mākslās, t.sk. izglītība un atalgojuma paaugstināšana;

nacionālas nozīmes kultūras institūciju attīstība;

profesionālās mākslas produktu kvalitāte, pieejamība un daudzveidība;

radošo industriju attīstība.

Virziens tiek īstenots ar budžeta programmas „Profesionālā māksla” apakšprogrammām “Mākslas un literatūra”, “Latvijas Nacionālā opera”, “Filmu nozare”, kā arī ar budžeta programmu „Kultūrizglītība” un apakšprogrammām “Valsts Kultūrkapitāla fonds”, “Kultūras pasākumi, sadarbības līgumi un programmas”, ”Eiropas Savienības programmu kultūras jomā un ārvalstu finanšu palīdzības projektu nodrošināšana”.

3. darbības virziens: SABIEDRĪBAS VAJADZĪBĀM ATBILSTOŠA KULTŪRIZGLĪTĪBA

Mērķis: nodrošināt sabiedrības vajadzībām atbilstošas kultūrizglītības ieguves iespējas, sekmējot gan kultūras jomas profesionāļu konkurētspēju, gan kultūrizglītības pieejamību sabiedrībai mūžizglītības kontekstā.


kultūrizglītības sistēmas pilnveide;

kultūrizglītības kvalitātes paaugstināšana, t.sk. inovatīvu izglītības programmu izveide;

ministrijas padotībā esošo kultūrizglītības iestāžu materiāli tehniskā nodrošinājuma uzlabošana.

Virziens tiek īstenots ar budžeta programmu „Kultūrizglītība”, kā arī ar budžeta programmām “Profesionālā māksla”, “Kultūras mantojums”, apakšprogrammām “Valsts Kultūrkapitāla fonds”, “Kultūras pasākumi, sadarbības līgumi un programmas”, ”Eiropas Sociālā fonda (ESF) kultūras un izglītības projektu nodrošināšana”.

4. darbības virziens: KULTŪRAS MANTOJUMA SAGLABĀŠANA, AIZSARDZĪBA, IZPĒTE UN PIEEJAMĪBA

Mērķis: nodrošināt kultūras mantojuma saglabāšanu, aizsardzību, izpēti, popularizēšanu un pieejamību sabiedrībai.


cilvēkresursu attīstība kultūras mantojuma nozarēs, t.sk. izglītība un atalgojuma palielināšana;

kultūras mantojuma un atmiņas institūciju resursu saglabāšana, aizsardzība un pieejamība, t.sk. digitalizācija;

nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība, jo īpaši Dziesmu un deju svētku procesa nodrošināšana.

Virziens tiek īstenots ar budžeta programmu „Kultūras mantojums”, kā arī ar budžeta programmu „Kultūrizglītība” un apakšprogrammām “Valsts Kultūrkapitāla fonds”, “Kultūras pasākumi, sadarbības līgumi un programmas”, “Kultūras infrastruktūras attīstība”, ”Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) kultūras


8

projektu nodrošināšana”, ”Eiropas Savienības programmu kultūras jomā un ārvalstu finanšu palīdzības projektu nodrošināšana”.

5. darbības virziens: KULTŪRAS PROJEKTI UN INVESTĪCIJAS

Mērķis: atbalstīt radošus projektus, inovācijas un sabiedrības iniciatīvas kultūras jomā, attīstīt nacionālas nozīmes kultūras infrastruktūru, plānot un īstenot Latvijas starptautiskās sadarbības saistības kultūrā.


VKKF atbalsta iespēju palielināšana radošiem projektiem un programmām;

nacionālas nozīmes kultūras objektu būvniecība;

starpvaldību un starpministriju līgumu un programmu kultūras jomā īstenošana.

Virziens tiek īstenots ar budžeta programmu „ Kultūras projekti un investīcijas” , ko veido apakšprogrammas “Valsts Kultūrkapitāla fonds”, “Kultūras pasākumi, sadarbības līgumi un programmas”, “Kultūras infrastruktūras attīstība”, „Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības projekta īstenošana” un „Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma”.

6. darbības virziens: ES FONDI UN ĀRVALSTU FINANŠU PALĪDZĪBA

Mērķis: nodrošināt ES un ārvalstu finansējuma piesaisti kultūras projektu īstenošanai un to efektīvu ieviešanu.

Darbības virzienam noteikta šāda vidēja termiņa prioritāte:

ES fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu pieejamā līdzfinansējuma maksimāla piesaiste kultūras projektiem.

Virziens tiek īstenots ar budžeta programmu „ES fondi un ārvalstu finanšu palīdzība”, ko veido apakšprogrammas ”Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) kultūras projektu nodrošināšana”, ”Eiropas Sociālā fonda (ESF) kultūras un izglītības projektu nodrošināšana”, ”Eiropas Savienības programmu kultūras jomā un ārvalstu finanšu palīdzības projektu nodrošināšana”.

1.3. Ministrijas ārējās darbības vides novērtējumsVeidojot stratēģiju, ministrija rēķinās ar šādu faktoru iedarbību :

Latvijas iekļaušanās ES, kas paver gan jaunas iespējas (ES fondu līdzekļu piesaiste), gan uzliek ar ES kultūrpolitikas veidošanu saistītus pienākumus, t.sk. ministrijai jaunās jomās (audiovizuālā politika, radošās industrijas, digitalizācija, ES struktūrfondu administrēšana u.c.), kas rada nepieciešamību paplašināt ministrijas funkcijas un celt tās administratīvo kapacitāti;

Globalizācijas radītās izmaiņas pasaules kultūras preču un pakalpojumu tirgū, kas rada draudus kultūras daudzveidībai. Jaunu starptautisku un Latvijai saistošu kontekstu kultūras daudzveidības aizsardzībai un saglabāšanai veido UNESCO Konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības saglabāšanu un aizsardzību, kurai Latvija tuvākajā laikā līdz ar citām ES valstīm gatavojas pievienoties un kura iekļaujama ministrijas darba kārtībā;

kultūras lomas un vietas nostiprināšanās iekšpolitikā (ir atzīta kultūras sociāli ekonomiskā ietekme uz valsts attīstību) nosaka tās iekļaušanu politikas


9

plānošanas dokumentos nacionālā un reģionālā līmenī. Pieaug to politikas jomu skaits, kuru dokumentu izstrādē un īstenošanā nepieciešama ministrijas partnerība un sadarbība ar citām valsts, pašvaldību, NVO institūcijām kopēju stratēģisku mērķu sasniegšanai. Negatīvu ietekmi uz šo jauno uzdevumu risināšanu atstāj nepietiekamā statistikas datu bāze kultūras jomā, pētījumu trūkums;

sociāli ekonomiskie faktori sabiedrībā, izmaiņas sabiedrības kultūras vajadzībās un to diferencēšanās (tostarp strauji augošā vajadzība pēc IKT izmantojuma kultūras pieejamībā). Uz kultūras jomu atstāj ietekmi arī nelabvēlīgā demogrāfiskā situācija, kas iespaidos kultūras procesa aktīvo un pasīvo dalībnieku auditorijas lielumu;

ar ministrijas budžeta starpniecību valsts ik gadu atbalsta iedzīvotāju kultūras vajadzības. Dinamikā starp 2000. un 2005. gadu ir vērojams šīs summas pieaugums par gandrīz 50%. Taču šis pieaugums joprojām ne tuvu nenodrošina ne kultūras patērētāju, ne kultūras „ražotāju” vajadzības, ne arī sasniedz Eiropas valstu vidējo līmeni. Mūsu rādītāji ir zem vidējā gan, vērtējot ministrijas kultūras budžeta daļu no IKP, gan, salīdzinot valsts kultūras izdevumus uz vienu iedzīvotāju. Slovēnijas un Igaunijas piemēri rāda, ka nav tā, ka kultūrā daudz investētu tikai lielas un bagātas valstis.


10

1.4. Ministrijas un iestāžu administratīvo spēju novērtējums

1.4.1. Ministrijas organizatoriskā struktūra

Administratīvaisdepartaments

Kultūrpolitikasplānošanas

departaments

Ministra birojsMinistrsParlamentārais

sekretārs

Valsts sekretārsValsts sekretārapadomnieks Valsts sekretāra

palīgs

Valsts sekretāravietnieks

ES politikasnodaļa

Ārvalstu sakarunodaļa

Autortiesībuun blakustiesību

nodaļa

Juridiskā nodaļa

Informācijas unanalīzes nodaļa

Dokumentupārvaldībasun kontroles

nodaļa

Informācijastehnoloģiju

nodaļa

Iekšējā auditanodaļa

Personāla nodaļa

Finanšu un budžetaplānošanas nodaļa

Grāmatvedībasuzskaites un

atskaites nodaļa

ES fondudepartaments

ES struktūrfondunodaļa


Konsultants ES PHAREprogrammas un citu ES

atbalsta programmujautājumos

ES kultūraskontaktpunkta

nodaļaKultūrpolitikasieviešanas

departaments

Bibliotēku nodaļa

Speciālists sabiedriskoattiecību jautājumos

Skatuvesmākslas nodaļa

Speciālisti

Reģionālāskultūrpolitikas

nodaļa

Stratēģijas nodaļa

Vizuālās mākslasun komunikācijas

nodaļa

Starpnozarunodaļa


Ministrijā ir četri departamenti un astoņas patstāvīgas nodaļas, kuru kompetencē ir ministrijas darbības un funkciju izpildes nodrošināšana.Reģionālās kultūrpolitikas īstenošana notiek ar rajonu galveno valsts kultūras inspektoru starpniecību.

1.4.2. Padotības iestādes

Kultūras ministrijas padotībā ir 42 kultūras institūcijas, t.sk. 17 valsts aģentūras. Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja 15 kapitālsabiedrībās.


11

KM padotībā esošas iestādes: Muzeju valsts pārvalde, Valsts arhīvu ģenerāldirekcija, Valsts kultūrizglītības centrs, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, Latvijas Nacionālā opera, Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Valsts augstākās kultūrizglītības iestādes (4): Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Kultūras koledža.

Valsts profesionālās mākslas izglītības iestādes (14): Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola, Daugavpils mūzikas vidusskola, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola, Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskola, Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola, Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola, Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola, Jelgavas mūzikas vidusskola, Liepājas mākslas vidusskola, Rēzeknes mākslas vidusskola, Rīgas Doma kora skola, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola, Ventspils mūzikas vidusskola, Rīgas horeogrāfijas vidusskola.

Kultūras ministra pārraudzībā esošas valsts pārvaldes iestādes (17 valsts aģentūras):

Tautas mākslas centrs, „Jaunie "Trīs brāļi"”, Kultūras informācijas sistēmas, Nacionālais kino centrs, Andreja Upīša memoriālais muzejs, Ārzemju mākslas muzejs, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi", Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Ojāra Vācieša memoriālais muzejs, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Rundāles pils muzejs, Turaidas muzejrezervāts, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Neredzīgo bibliotēka.

Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja kapitālsabiedrībās:

a/s Rīgas kinostudija, SIA Ventspils rakstnieku un tulkotāju māja*, VSIA Rīgas Cirks, VSIA „NĪ” (likvidācijas procesā), teātros (VSIA) - Latvijas Nacionālais teātris, Dailes teātris, Latvijas Leļļu teātris, Rīgas Akadēmiskais Krievu drāmas teātris*, Daugavpils teātris, Valmieras drāmas teātris, Jaunais Rīgas teātris, koncertorganizācijās (VSIA) – KREMERATA BALTICA, „Latvijas Koncerti”*, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valsts akadēmiskais koris "Latvija".

* tiek gatavoti grozījumi „Kultūras ministrijas nolikumā” ar precizētu kapitālsabiedrību sarakstu, kurā tiks iekļautas visas kapitālsabiedrības, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja.

Valsts kultūrpolitikas īstenošanā piedalās un savai darbībai no ministrijas budžeta finansējumu saņem publiskais nodibinājums Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF), kas atbilstoši nolikumam ar kultūras ministra starpniecību atrodas Ministru kabineta pārraudzībā. No ministrijas valsts budžeta finansējumu administrācijai saņem UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, kas ir neatkarīga Latvijas Republikas bezpeļņas institūcija ar valdības konsultatīvās iestādes funkcijām.

1.4.3. Ministrijas cilvēkresursi

Ministrijas Centrālā aparāta štatu sarakstā ir 88 štata vietas. Papildus tam reģionos darbojas 32 valsts galvenie inspektori (no tiem 5 reģionālo valsts inspektoru statusā), kas ir valsts ierēdņi un kuru pienākumos ietilpst pārraudzīt un koordinēt valsts kultūrpolitiku Latvijas rajonos un republikas nozīmes pilsētās.

No minētajām 120 štata vietām 81 ir vispārējā civildienesta ierēdņa štata vieta, savukārt 39 ir darbinieku statuss. No strādājošajiem 97 ir sievietes un 17 vīrieši. Vidējais darbinieku vecums ir 37 gadi.


12

No visiem Kultūras ministrijā strādājošajiem augstākā izglītība ir 84 jeb 74%, tajā skaitā 17 jeb 15% maģistra grāds. Patlaban studē 12 jeb 11% darbinieku.

Atbilstoši jaunu funkciju un uzdevumu ieviešanai stratēģijas darbības periodā paredzama ministrijas štatu paplašināšanās. Tā kā nākamajā ES struktūrfondu programmēšanas periodā no 2007. gada 1. janvāra ministrijai ir paredzēts veikt pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas funkcijas ES struktūrfondu vadībā, šīs funkcijas nodrošināšanai nepieciešamas 6 jaunas štata vietas. Nepieciešams arī stiprināt ministrijas analītisko kapacitāti, nodrošināt audiovizuālās politikas veidošanu saskaņā ar ES politiku šajā jomā, nodrošināt kultūras kartes resursu regulāru papildināšanu un atjaunošanu.

Ministrijas sistēmā kopumā strādā 7282 darbinieki, bet no valsts budžeta atalgojumu saņem 10 544 darbinieki.(t.sk. 264 pašdarbības kolektīvu vadītāji, 76 virsdiriģenti un virsvadītāji, kā arī 2 922 pašvaldību mūzikas un mākslas skolu pedagogi un darbinieki).

1.4.4. Nozari raksturojošie sociāli ekonomiskie indikatori

Rādītāji 2005 2009Nozares apjoms tautsaimniecībā (% no IKP)*

Valsts budžeta izdevumi kultūrai attiecībā pret IKP 0,56% 0,6%Valsts un pašvaldību kultūras budžetu attiecība (%) 54/46 50/50

Kultūras namu un tautas namu amatiermākslas kolektīvu dalībnieku skaits uz 100 valsts iedzīvotājiem

2.8 (2004) 2.8

Kultūras pakalpojumu pieprasījuma apjoms – kultūras iestāžu apmeklējums

19,1 milj. apmeklējumu

20,2 milj. apmeklējumu

Jaunradītas un saglabātas darba vietas kultūras nozarēs no kopējā nodarbināto skaita

1,8% 2,0 %

Mājsaimniecību izdevumi atpūtai un kultūrai ( % no visiem izdevumiem) 6,7% 6,9%

* dati būs pieejami pēc pētījuma veikšanas.

1.4.5. Pārraudzības un atskaitīšanās kārtība

Ministrijas darbības stratēģiju paredzēts aktualizēt katru gadu budžeta plānošanas procesa gaitā. Stratēģija tiks īstenota ar ministrijas un tās padotībā esošo institūciju ikgadējo darba plānu starpniecību. Kā atskaitīšanās instrumenti tiks izmantoti atskaites par darba plāna izpildi un gada publiskie pārskati.


13

2. PROGRAMMU DAĻA

2.1. Programma „Kultūrpārvaldība”

Situācijas raksturojums

Kultūras politikas veidošanu, ieviešanas koordināciju un uzraudzību valsts līmenī īsteno ministrijas centrālais aparāts un padotības iestādes, kas koordinē 52 valsts kultūras institūcijas darbību. Atbilstoši valsts pārvaldes reformai ministrijas sistēmā uzsākts pārejas process uz stratēģisko plānošanu. Nesen veiktā juridiskā statusa maiņa, valsts iestādēm pārtopot par valsts aģentūrām un valsts kapitālsabiedrībām, virknei ministrijas padotības iestāžu devusi iespēju elastīgāk plānot savu darbību, uzsākta to darbības stratēģiju izstrāde.

Izstrādājot Vadlīnijas, nosprausti starpnozariski stratēģiskie mērķi, identificētas aktuālas politikas jomas, kurās nav izstrādāti rīcībpolitikas dokumenti. Tas nosaka nepieciešamību pilnveidot politikas plānošanas dokumentu bāzi, kā arī ministrijas administratīvo kapacitāti nosprausto mērķu sasniegšanai.

Pēdējos gados ir pieaudzis ministrijas budžets, kas ļāvis palielināt valsts sektorā strādājošo atalgojumu, VKKF atbalstu radošiem projektiem un programmām, dotāciju kino nozarei, kā arī veikt citus uzlabojumus. Tomēr bāzes finansējums joprojām ir nepietiekams, lai nodrošinātu nozares attīstības vajadzībām nepieciešamo atalgojuma, infrastruktūras un materiāli tehniskās bāzes līmeni. Ministrija ir aktīvi uzsākusi IKT ieviešanu nozarē, ko nosaka pieaugošais iedzīvotāju pieprasījums pēc informācijas pieejamības digitālā formā. Ir izveidots kultūras vortāls www.kultura.lv, kā arī Latvijas digitālās kultūras kartes pirmā kārta. Šie projekti ir jāturpina.

Kultūras infrastruktūras labākai apsaimniekošanai ministrija tās valdījumā esošos nekustamos īpašumus ir nodevusi valsts akciju sabiedrībai VNĪ. Vienlaikus, lai līdz Latvijas Republikas 100. gadadienai visus valsts kultūras infrastruktūras objektus savestu kārtībā un modernizētu, Ministru kabinets ir apstiprinājis programmu „Mantojums – 2018”, kas paredz ar palielinātu nomas maksu palīdzību segt ne tikai ēku uzturēšanas, bet arī renovēšanas izdevumus. Jau pirmajā programmas īstenošanas kārtā, kas sakrīt ar ministrijas stratēģijas darbības laiku, paredzēts atjaunot un attīstīt 17 valsts kultūras objektus, no kuriem 10 atrodas Rīgā un 7 reģionos.

Kultūrpolitikas plānošanas, monitoringa un izvērtēšanas kvalitāti būtiski ietekmē nepietiekami attīstītā statistikas datu bāze. Nepieciešams izveidot adekvātu un pilnvērtīgu indikatoru sistēmu politikas izstrādei un novērtēšanai, izvērst lietišķos pētījumus.

Ir izveidojusies laba sadarbība ar atsevišķām valsts un pašvaldību, kā arī NVO sektora institūcijām politikas plānošanā un koordinētā politikas iniciatīvu īstenošanā, taču kopumā sadarbības mehānismi attīstīti nepietiekami, un jauno politikas Vadlīniju ieviešanai nepieciešams tos izvērst un nostiprināt. Atšķirībā no citām ES valstīm Latvijā kultūras sektorā ir lielāks valsts finansējuma īpatsvars, kas turpmāk būtu vairāk līdzsvarojams ar pašvaldību un privātā sektora ieguldījumu.

Ministrija sastopas ar grūtībām kadru komplektēšanā, kā arī ar pastāvīgu kadru mainību. Kultūrpārvaldībā nodarbinātie pārsvarā ir kultūras nozaru profesionāļi, kas izprot kultūras procesu un tā vajadzības, taču pārvaldē trūkst menedžmenta un valsts pārvaldes speciālistu. Kadrus piesaistīt traucē zemais atalgojums, motivācijas, un profesijas prestiža trūkums, nav nodrošināts izglītības piedāvājums cilvēkresursu


14

attīstībai nozarei aktuālajos virzienos. Ievērojamā personāla mainība vājina institucionālo atmiņu un neveicina pieredzes uzkrāšanos.

Normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu saraksts programmas darbības jomā

Programmas darbību nosaka šādi būtiskākie politikas plānošanas dokumenti un normatīvie akti: „ Valsts Kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015. gadam. Nacionāla valsts”; Sadarbības memorands „Kultūra 2010”; „Valsts pārvaldes iekārtas likums”; „Ministru kabineta iekārtas likums”; „Likums par budžetu un finanšu vadību”; „Publisko aģentūru likums”; „Kultūras institūciju likums”; „Biedrību un nodibinājumu likums” ; Likums “Par UNESCO Latvijas Republikas Nacionālās komisijas Satversmes

apstiprināšanu”; Ministru kabineta 2003. gada 29.aprīlī apstiprinātie MK noteikumi Nr.241.

„Kultūras ministrijas nolikums”; Ministru kabineta 2002. gada 12. martā apstiprinātie MK noteikumi Nr.111.

„Ministru kabineta kārtības rullis”; Ministru kabineta 2006. gada 16. maijā apstiprinātā Kultūras infrastruktūras

uzlabošanas programma 2006.-2018. gadam „Mantojums-2018”.

Programmas mērķis

Mērķis: nodrošināt efektīvu un uz rezultātiem virzītu politikas plānošanu un ieviešanu Kultūras ministrijas kompetences jomās.

Paredzamie programmas politikas un darbības rezultāti vidējam termiņam

1. Savlaicīga, demokrātiska, situācijai un resursiem atbilstoša politikas un rīcībpolitikas plānošana.

2. Efektīvāka kultūras nozarei piešķirto resursu izlietošana, saistot ieguldīto finansējumu ar nozares politikas rezultātiem.

3. Augstāka kultūras prioritāte valsts kopējā politikā, nodrošināta kultūrpolitikas integrēšana valsts attīstības un starpnozaru politikas dokumentos.

4. Sasniegti pārējo programmu politikas rezultāti.

Paredzamie politikas rezultāti Rezultatīvie rādītāji pa gadiem(A/B variants)

2005 2006 2007 2008 2009Noslēgto sadarbības līgumu skaitsNoslēgto funkciju deleģēšanas līgumu skaits, kuros ietverti rezultatīvie rādītājiFinansiāli atbalstīto NVO skaits, kas piedalās politikas veidošanā

17 21 23/25 25/28 27/30


15

Paredzamie darbības rezultāti Rezultatīvie rādītāji pa gadiem(A/B variants)

2005 2006 2007 2008 2009Padotības iestāžu izstrādāto IDS skaits 2 16 12 5 2Izstrādāto TA/NA/AA, atzinumu skaits 305 350 350 350 350Izstrādāto politikas dokumentu skaits 6 6 4 3Īstenoto pētījumu skaits 1 2 3/6 4/8 4/8

Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

1) Ieviest vidēja termiņa stratēģisko plānošanu ministrijas sistēmā (2007 - 2008).

2) Nodrošināt ministrijas administratīvo kapacitāti politikas dokumentos un normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai, t.sk. ES struktūrfondu starpniekinstitūcijas funkciju nodrošināšanai (2007 - 2008).

3) Izvērtēt esošo un politikas plānošanai un ieviešanai nepieciešamo statistisko un analītisko informāciju, sagatavot nepieciešamo datu un pētījumu bāzi, izveidot lietišķo pētījumu plānu, noslēgt sadarbības līgumu ar CSP (2007).

Jaunās politikas iniciatīvas

1) Kultūras darbinieku algu paaugstinājums (kultūrpārvaldībā).

Paredzēts ieviest 2005.gada 20.decembra MK noteikumu Nr.995 „Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju” paredzēto darba samaksas sistēmu. Tas samazinās speciālistu aizplūšanu uz labāk atalgotu darbu un personāla mainību zemā atalgojuma dēļ. Paredzamā ietekme uz politikas rezultātiem – pieaugs politikas plānošanas efektivitāte, kas atspoguļosies citu budžeta programmu politikas rezultātos.

Kultūras darbinieku algu paaugstinājums ietverts arī citās ministrijas budžeta programmās un tiek iesniegts kā viena kopēja jaunā politikas iniciatīva.

2) Administratīvās kapacitātes nostiprināšana.

Stratēģijas darbības laikā paredzēts ieviest 10 jaunas štata vietas ministrijas administratīvās kapacitātes palielināšanai, t.sk. 6 štata vietas ES struktūrfondu starpniekinstitūcijas funkciju nodrošināšanai.

3) Kultūras iestāžu telpu nomas maksa Finanšu ministrijas apsaimniekotājam (kultūrpārvaldība).

Pēc ministrijas nekustamo īpašumu pāriešanas VNĪ valdījumā un atbilstoši valsts programmai „Mantojums 2018” valsts īpašumā esošie kultūras objekti tiks apsaimniekoti un atjaunoti, izmantojot kā finanšu instrumentu nomas maksas. Paredzamā ietekme uz politikas rezultātiem – ministrijas administratīvie resursi netiks tērēti īpašumu apsaimniekošanai, tiks sakārtota un modernizēta valsts kultūras objektu infrastruktūra.

Kultūras iestāžu telpu nomas maksa Finanšu ministrijas apsaimniekotājam ietverta arī citās ministrijas budžeta programmās un tiek iesniegta kā viena kopēja jaunā politikas iniciatīva.


16

4) Atbalsts kultūras nozares NVO.

Atbalsts nozares NVO līdzdalībai kultūrpolitikas veidošanā. Paredzamā ietekme uz politikas rezultātiem – pieaugs politikas plānošanas kvalitāte, kas atspoguļosies citu budžeta programmu politikas rezultātos.

5) Kultūrpolitikas plānošanai un ieviešanai nepieciešamie lietišķie pētījumi.

Atbalsts esošās situācijas un iespējamās ietekmes izpētei kultūrpolitikas jomās, kurās patlaban trūkst informācijas politikas izstrādei un novērtēšanai. Paredzamā ietekme uz politikas rezultātiem – pieaugs politikas plānošanas kvalitāte, kas atspoguļosies citu budžeta programmu politikas rezultātos.

6) Datortehnikas un licenču atjaunošana.Paredzēts nodrošināt ministrijas uzturēto informācijas sistēmas amortizāciju

(25%) atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumiem Nr.96 „Noteikumi par budžeta iestāžu pamatlīdzekļu nolietojuma normām un pielietošanas nosacījumiem”, kā arī Valsts informācijas sistēmu likuma 7.panta prasībām.

Paredzēts turpināt nodrošināt licenzētas programmatūras izmantošanu ministrijas uzturētajās informācijas sistēmās atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 25.janvāra noteikumiem Nr.68 „Par Līgumu par Microsoft informācijas tehnoloģiju izmantošanu Latvijas Republikā publiskajā sektorā”.

Datortehnikas un licenču atjaunošana ietverta arī citās ministrijas budžeta programmās un tiek iesniegta kā viena kopēja jaunā politikas iniciatīva.

7) Telpu remonts, īres maksas un pakalpojumu tarifu pieaugums un citi neatliekami uzturēšanas izdevumi.

Kultūras iestāžu telpu remonts, nomas maksas un pakalpojumu tarifu pieaugums ietverts arī citās ministrijas budžeta programmās un tiek iesniegts kā viena kopēja jaunā politikas iniciatīva.

Jaunās politikas iniciatīvas Finansējums, tūkst. LVL2007 2008 2009

1) Kultūras darbinieku algu paaugstinājums (kultūras pārvaldībā)

567 669 771

2) Administratīvās kapacitātes stiprināšana 218 238 2583) Kultūras iestāžu telpu nomas maksa Finanšu ministrijas apsaimniekotājam (kultūrpārvaldība)

150 150 150

4) Atbalsts kultūras nozares NVO 50 190 2105) Kultūrpolitikas plānošanai un ieviešanai nepieciešamie lietišķie pētījumi

30 30

6) Datortehnikas un licenču atjaunošana 150 3007) Telpu remonts, īres maksas pieaugums, pakalpojumu tarifu pieaugums un citi neatliekami uzturēšanas izdevumi

45 45 45

Galvenie izstrādājamie normatīvo aktu un politikas dokumentu projekti

1) Grozījumi MK noteikumos „Kultūras ministrijas nolikums” (2007).

2) Izstrādāt politikas plānošanas dokumentus*: Reģionālās kultūrpolitikas pamatnostādnes (2007); Rīcības plāns sabiedrības līdzdalībai kultūras procesos (2007); Rīcības plāns bērnu un jauniešu kultūras attīstībai (2007);


17

Valsts ārējās kultūrpolitikas attīstības programma (2008); Rīcības plāns kultūras nozares cilvēkresursu attīstībai (2008); Valsts programma kultūras pētniecībai (2009).

3) Izstrādāt likumprojektus nacionālas nozīmes kultūras institūcijām: „Latvijas Nacionālā teātra likums” (2006); „Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra likums” (2006); „Valsts Akadēmiskā kora „Latvija” likums” (2006); „Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Koncerti” likums”(2006).

* skat. arī izstrādājamos politikas plānošanas dokumentus pie citām programmām.

Programmas ieviešanas instrumenti un sistēma

Politikas dokumentu izstrādē ministrija iesaista tās padotībā esošās iestādes, citas ministrijas, iestādes, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, uzņēmējus un speciālistus. Šie dokumenti ir pamats darbības plānošanai ministrijā un citās institūcijās.

Kultūrpolitikas ieviešanai ministrija piešķir finansējumu, izstrādā normatīvos aktus un uzrauga to ievērošanu, slēdz līgumus ar institūcijām, nevalstisko sektoru un partneriem.

Programmas finansējums

Finansējums, tūkst. LVL 2006 2007 2008 20091 496 2 526 2 968 3 260

Finansējums 2006.gadā

% no ministrijas kopējā budžeta

Resursi izdevumu segšanai 1 496 180 2.90Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 1 496 180 2.90Dotācija īpašiem mērķiemPašu ieņēmumiĪpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumiĀrvalstu finanšu palīdzība

Asignējumi kopā 1 496 180 2.90Uzturēšanas izdevumi 1 438 205 2.79Kārtējie izdevumi 1 306 246 2.53

Atalgojumi 758 366 1.47Pārējie kārtējie izdevumi

Maksājumi par aizņēmumiem un kredītiemSubsīdijas un dotācijas 131 959 0.26

Dotācijas iestādēm, uzņēmumiem 131 959 0.26Dotācijas iedzīvotājiemIemaksas starptautiskajās organizācijāsPārējās subsīdijas un dotācijas

Izdevumi kapitālieguldījumiem 57 975 0.11Kapitālie izdevumi 57 975 0.11Investīcijas


18

2.2. Programma „Profesionālā māksla”

Situācijas raksturojumsProgramma ietver tādas ministrijas kompetencē esošas profesionālās mākslas nozares kā teātris, mūzika, deja, opera, literatūra, vizuālā māksla, arhitektūra, literatūra un grāmatniecība, kino.

Valsts finansē 8 teātru, Latvijas Nacionālās operas, LNSO, VAK„Latvija” un „Latvijas koncerti” darbību, filmu uzņemšanu un izplatīšanu, kā arī sniedz finansiālu atbalstu tādām neinstitucionālām nozarēm kā literatūra un vizuālā māksla.

Stratēģijas darbības periodā īpaši paredzēts juridiski nostiprināt nacionālo kultūras institūciju statusu, ņemot vērā nepieciešamību stiprināt nacionālo identitāti, latviešu valodu, radīt jaunas nacionālās kultūras vērtības.

Nacionālajā programmā “Kultūra” (2000 – 2010) ir izstrādāta ilgtermiņa attīstības stratēģija profesionālās mākslas nozarēm, taču ne visām. Pēdējos gados ministrijas atbildībā ir nākušas klāt jaunas nozares (arhitektūra, dizains), kurām nepieciešams izstrādāt politiku. Vadlīnijas paredz veidot jaunu profesionālās mākslas attīstības programmu, kur būtu ietvertas visas kultūras nozares, kā arī starpnozaru jautājumi.

Iekļaušanos ES pastiprina konkurenci mākslas tirgū, līdz ar to prasības pēc kvalitātes, izcilības. Vairāki Latvijas kolektīvi ir apliecinājuši savu starptautisko konkurētspēju - JRT, LNO, KREMERATA BALTICA, VAK “Latvija”, Latvijas animācijas filmu studija „Rija” u.c. Pieaug iespējas veidot kopējus projektus un kopprodukcijas, mākslinieku mobilitātes un izglītošanās iespējas. Attīstās ciešāka sadarbība ar ES un, jo īpaši, Baltijas valstīm radošo industriju jomā („Baltic Films”, Baltijas Filmu un mediju skola u.c.).

Valsts ekonomikas pārorientācija uz produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu, kā arī Lisabonas stratēģijas mērķu īstenošana palielina radošo industriju nozīmi valsts sociāli ekonomiskajā izaugsmē. Valsts dotē kino, bet ir jāizstrādā valsts atbalsta mehānismi arī citām radošām industrijām, t.sk. dizainam.

Sabiedrība saskaras ar problēmām profesionālās mākslas pieejamībā gan reģionālajā, gan sociālajā aspektā. Mākslas pakalpojumi koncentrējas galvenokārt galvaspilsētā un lielākajās Latvijas pilsētās. To pieejamību reģionos ierobežo arī piemērotas infrastruktūras trūkums.

Izmaiņas kultūras patēriņa tradīcijās liek strādāt pie auditorijas vajadzību un interešu izpētes, kā arī pie jaunu mērķauditoriju piesaistes, sevišķi bērnu un jauniešu, t.sk. veidojot izglītojošas programmas bērniem un jauniešiem.

Daudzas valsts kultūras institūcijas piedāvā biļešu cenu atlaides pensionāriem, mācību iestāžu audzēkņiem un ģimenēm kultūras pasākumu apmeklēšanai. Palielinās iespējas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām apmeklēt kultūras pasākumus, pateicoties pielāgojumiem kultūras iestāžu infrastruktūrā. Uzsākts īstenot mākslas pieejamības nodrošināšanas programmu reģioniem, taču tās aptvērums vēl ir nepietiekams.

Mākslinieku un producentu tiesiskai aizsardzībai ir pieņemts Autortiesību likums, uzsākta ar publisko patapinājumu un reprogrāfisko reproducēšanu saistīto likuma normu ievērošana, kas ilgstoši kavējās finanšu trūkuma dēļ. Ir sācis darboties mākslinieku sociālās aizsardzības (izdienas pensiju) regulējums, taču aktualitāti saglabā likumdošanas izstrāde mākslinieku statusa noteikšanai un sociālās aizsardzības nodrošināšanai.


19

Viena no lielākajām problēmām profesionālās mākslas jomā ir neadekvāts atalgojums, kas neveicina motivāciju strādāt profesijā un tieksmi pēc izcilības. Nekonkurētspējīga atalgojuma dēļ nozari pamet augstas klases profesionāļi.

Mākslas nozarēs izjūtams menedžeru un kvalificētu tehnisko speciālistu trūkums. Kultūras industrija ir vāji attīstīta un nevar nodrošināt šādu speciālistu pilnvērtīgu nodarbinātību. Lai nodrošinātu kultūras institūciju darbības rentabilitāti, nepieciešams piesaistīt pašvaldību un privātā sektora atbalstu, ES struktūrfondu un programmu finansējumu.


Programmas darbību nosaka šādi būtiskākie politikas plānošanas dokumenti un normatīvie akti:

„Valsts Kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015. gadam. Nacionāla valsts”; Nacionālā programma „Kultūra” 2000 – 2010 apakšprogrammas „Vizuālā

māksla”, „Teātris”, „Mūzika un deja”, „Literatūra”, „Filmu nozare”; Sadarbības memorands „Kultūra 2010”; Ministru kabineta 2006. gada 16. maijā apstiprinātā Kultūras infrastruktūras

uzlabošanas programma 2006.-2018. gadam „Mantojums-2018”; „Kultūras institūciju likums” ; „Valsts Kultūrkapitāla fonda likums”; „Autortiesību likums”; „Latvijas Nacionālās operas likums”; „Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru

un cirka mākslinieku izdienas pensiju likums”; Ministru kabineta 2006.gada 28.februārī izdotie noteikumi Nr.176

„Noteikumi par pabalsta piešķiršanu izciliem Latvijas baleta māksliniekiem”; ar Ministru kabineta 2006.gada 31.maija rīkojumu Nr.399 apstiprinātā

Koncepcija par reprogrāfisko reproducēšanu; Ministru kabineta 2006.gada 21. augustā izdotais rīkojums Nr.623 „Par

finansējuma piešķiršanu Latvijas Nacionālā teātra darbībai”; Ministru kabineta 2006.gada 28.jūnijā izdotais rīkojums Nr.481 „Par

koncertzāles „Lielā ģilde” fasādes restaurāciju un iekštelpu renovāciju”.

Programmas mērķis

Mērķis: nodrošināt profesionālās mākslas produktu kvalitāti un pieejamību sabiedrībai, kā arī sekmēt to daudzveidību un izcilību, īpaši veicinot radošo industriju attīstību un konkurētspēju.


Paredzamie politikas rezultāti:

1) sabiedrībai pieejami daudzveidīgi, dažādu žanru kvalitatīvi mākslas produkti;

2) produkti ir pieejami cilvēkiem ar dažādu ienākumu un izpratnes līmeni, kā arī reģionos dzīvojošajiem;


20

3) nostiprināts kultūras produktu vietējais tirgus;

4) pieaudzis starptautisko kopprodukciju skaits, kuros piedalās Latvijas mākslinieki;

5) pieaudzis kultūras produktu un pakalpojumu eksports.


2005 2006 2007 2008 2009Profesionālās mākslas pasākumu apmeklējumu skaits (teātris, LNO, koncerti, kino), milj.

3.5 3.6 3.6/3,7 3.7/3,8 3.7/3,9

- t.sk. bērnu un jauniešu izrādēs un koncertos, tūkst.

192 193 194/198 195/199 196/200

Pārdoto biļešu skaits (izrādes un koncerti), tūkst.

1.310 1.350 1.400/ 1.500

1.450/ 1.600

1.500/ 1.700

- t.sk. biļetes ar atlaidēm 188 190 200/210 205/220 210/230- brīvbiļetes (labdarība, ielūgumi) 50 55 60/70 65/75 70/80Profesionālās mākslas pasākumu reģionālā pieejamība, % (Rīga/ republikas noz. pilsētas/ citur)

75/15/10 75/15/10 72/17/11 69/18/13 65/20/15

70/17/13 65/19/16 60/20/20

Radošo industriju daļa no IKP (%)*

KM padotības iestāžu kolektīvu un mākslinieku iegūtās balvas un nominācijas*- t.sk. ārvalstīs

* Izstrādājot Valsts programmu profesionālās mākslas attīstībai, kā arī nozaru attīstības programmas, tiks sagatavoti indikatori un dati, kas raksturo mākslas produktu un pakalpojumu tirgus rādītājus (apgrozījums, imports, eksports u.c.). Esošie rādītāji tiks papildināti ar datiem par privātā sektora sniegtajiem pakalpojumiem skatuves mākslās un mūzikā. Jaunie rādītāji un dati tiks iekļauti nākamā perioda stratēģijā vai pēc minēto politikas plānošanas dokumentu izstrādes.


2005 2006 2007 2008 2009Jaunuzvedumu skaits (teātris, opera, deja, mūzika)

475 480 480/500 480/500 4800/500

- t.sk. Latvijas autoru oriģināldarbi 40 50 50/55 50/55 50/55- t.sk. izrādes bērniem un jauniešiem 20 20 20/22 20/24 20/26

Jaunuzvedumu izrādīšanas reižu skaits (teātris, opera, deja, mūzika)

1350 1350 1400/1450 1450/1500 1500/1550

- t.sk. izrādes bērniem un jauniešiem 193 195 200/220 200/240 200/260- t.sk. izrādes un koncerti reģionos 351 355 365/380 375/400 385/420Izrādīšanas reižu skaits Latvijā uzņemtām un kopražojuma filmām (kino), tūkst.

32 33 33 33 33


1) Kultūras darbinieku algu paaugstinājums (profesionālajā mākslā).

Tiks paaugstināts no valsts budžeta finansēto kultūras darbinieku vidējais atalgojums. Tas samazinās speciālistu aizplūšanu uz labāk atalgotu darbu un personāla mainību zemā atalgojuma dēļ. Paredzamā ietekme uz politikas rezultātiem – pieaugs


21

profesionālās mākslas pasākumu apmeklētāju skaits, mākslas produktu un pakalpojumu apjoms un daudzveidība, to pieejamība reģionos un kvalitāte.

Kultūras darbinieku algu paaugstinājums visās ministrijas budžeta programmās tiek iesniegts kā viena kopēja jaunā politikas iniciatīva.

2) Kultūras iestāžu telpu nomas maksa Finanšu ministrijas apsaimniekotājam (profesionālajā mākslā).

Kultūras iestāžu telpu nomas maksa Finanšu ministrijas apsaimniekotājam visās ministrijas budžeta programmās tiek iesniegta kā viena kopēja jaunā politikas iniciatīva.

3) Izcilības novērtēšana kultūrā un atbalsts nacionālas nozīmes kultūras institūciju darbībai (profesionālajā mākslā).

Kvalitātes veicināšanai paredzēts atbalsts izcilām un nacionāli nozīmīgām kultūras institūcijām (piem., 2007: JRT, LNO, LNSO, VAK „Latvija”, LNT, „Rīgas cirks”), to darbības uzlabošanai un aprīkojuma iegādei. Paredzamā ietekme uz politikas rezultātiem – pieaugs profesionālās mākslas pasākumu apmeklētāju skaits, kā arī mākslas produktu un pakalpojumu apjoms un daudzveidība, pieejamība reģionos.

Izcilības novērtēšana kultūrā un atbalsts nacionālas nozīmes kultūras institūciju darbībai skar arī budžeta programmu ”Kultūras mantojums” un tiek iesniegta kā viena kopēja jaunā politikas iniciatīva.

4) Atlīdzība par publisko patapinājumu un reprogrāfisko reproducēšanu.

Pasākumu kopums ietver atlīdzības izmaksāšanas nodrošināšanu autoriem, izpildītājiem, filmu un fonogrammu producentiem par viņu darbu publisku patapinājumu un reprogrāfisko reproducēšanu atbilstoši Autortiesību likumam. Ietekme uz kultūrpolitiku – netiks pārkāptas autoru tiesības, tiks ievērota Latvijas un starptautiskā likumdošana autortiesību jomā.

5) Kultūras institūciju infrastruktūras uzlabojumi, ugunsdrošības sistēmas sakārtošana (profesionālajā mākslā).

Iniciatīva paredz pasākumus profesionālās mākslas institūciju infrastruktūras uzlabošanai, t.sk. ugunsdrošības sistēmas sakārtošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem. Paredzamā ietekme uz politikas rezultātiem: pasākumu skaita un apmeklējuma pieaugums, kā arī produktu kvalitātes uzlabošanās, kas pozitīvi ietekmēs mākslas produktu tirgu.

Kultūras institūciju infrastruktūras uzlabošana visās ministrijas budžeta programmās tiek iesniegta kā viena kopēja jaunā politikas iniciatīva.

6) Atbalsts radošo industriju attīstībai un kultūras produkcijas eksportam.

Atbalsts radošo industriju attīstībai (produktu radīšanai, ražošanai), kultūras produktu un pakalpojumu eksporta veicināšanai (dalība izstādēs, marketinga pasākumi). Paredzamā ietekme – pieaugs profesionālās mākslas nozares apgrozījums un rentabilitāte, algas, kā arī Latvijā veidoto produktu un pakalpojumu eksports.

7) Mākslas produktu un pakalpojumu reģionālā pieejamība.

Atbalsts mākslas produktu un pakalpojumu radīšanai ārpus Rīgas un lielajām pilsētām, kā arī Rīgā veidotās produktu/pakalpojumu pieejamībai reģionos (t.sk. viesizrādēm). Paredzamā ietekme uz politikas rezultātiem – pieaugs profesionālās mākslas pasākumu apmeklētāju skaits, to pieejamība reģionos.


22

8) Atbalsts bērnu un jauniešu mākslas produktiem.

Atbalsts jaunu mākslas produktu radīšanai bērnu un jauniešu auditorijai, pasūtījums (dotācija) kultūras pakalpojumu sniegšanai bērnu un jauniešu auditorijai. Paredzamā ietekme uz politikas rezultātiem – pieaugs jauniestudējumu skaits, pieaugs apmeklētāju skaits, it sevišķi bērni un jaunieši, kas veicinās mākslas produktu tirgus attīstību nākotnē.

9) Atbalsts nevalstiskajiem mākslas produktu ražotājiem.

Paredzēts īpaši atbalstīt nevalstiskā un privātā sektora mākslas produktu ražotājus un pakalpojumu sniedzējus jaunu produktu radīšanai un pasūtījums (dotācija) kultūras pakalpojumu sniegšanai. Paredzamā ietekme uz politikas rezultātiem – pieaugs jauniestudējumu skaits, pieaugs apmeklētāju skaits, kultūras produktu pieejamība reģionos, pieaugs kultūras dzīves daudzveidība un konkurence mākslas produktu tirgū.

10) Reģionu orķestru atbalsts.

Atbalsts paredzēts Ziemeļlatvijas kamerorķestrim un Vidzemes kamerorķestrim viesizrāžu nodrošināšanai reģionā. Paredzamā ietekme uz politikas rezultātiem – tiks veicināta profesionālās mākslas pieejamība Latvijas reģionos.

11) Skatuves mākslas materiāli tehniskās bāzes atjaunošana, transporta un aparatūras iegāde valsts teātriem un koncertorganizācijām.

Atbalsts paredzēts valsts teātriem un koncertorganizācijām izrāžu un koncertu materiāli tehniskā aprīkojuma uzlabošanai ( gaismas, skaņu iekārtas u.tml.), kā arī transporta bāzes uzlabošanai, kas ļaus celt mākslas produktu kvalitāti un pieejamību, jo īpaši nodrošinot viesizrāžu iespējas Latvijas reģionos.

12) Mūzikas instrumentu iegāde valsts mūzikas kolektīviem.

Valsts mūzikas kolektīvu instrumentu bāzei nepieciešama atjaunošana un uzlabošana. Tas veicinās koncertu kvalitāti.

13) Datortehnikas un licenču atjaunošana.





1) Kultūras darbinieku algu paaugstinājums (profesionālajā mākslā)

2 762 3 259 3 756

2) Kultūras iestāžu telpu nomas maksa Finanšu ministrijas apsaimniekotājam (profesionālajā mākslā)

898 898 898

3) Nacionālā kino atbalsts 1 000 1 200 1 4004) Izcilības novērtēšana kultūrā un atbalsts nacionālas nozīmes kultūras institūciju darbībai (profesionālajā mākslā, tajā skaitā Latvijas Nacionālajai operai).

1 962 1 962 1 962


23

5) Atlīdzība par publisko patapinājumu un reprogrāfisko reproducēšanu

946 995 1018

6) Kultūras institūciju infrastruktūras uzlabošana, ugunsdrošības sistēmu sakārtošana (profesionālajā mākslā).

1 094 1 094 1 094

7) Atbalsts radošo industriju attīstībai un kultūras produkcijas eksportam

350 350

8) Mākslas produktu un pakalpojumu reģionālā pieejamība 600 7009) Atbalsts bērnu un jauniešu mākslas produktiem 390 40010) Atbalsts nevalstiskajiem mākslas produktu ražotājiem 300 40011) Reģionu orķestru atbalsts 85 85 8512) Datortehnikas un licenču atjaunošana 50 50 5013) Kultūras iestāžu telpu remonti, īres maksas pieaugums, pakalpojumu tarifu pieaugums un citi neatliekami uzturēšanas izdevumi

411 911 911

14) Skatuves mākslas materiāli tehniskās bāzes atjaunošana, transporta un aparatūras iegāde

330 330 330

15) Mūzikas instrumentu iegāde valsts mūzikas kolektīviem 200 200 200

Citās budžeta programmās iekļautās JPI, kas ietekmē šīs programmas rezultātus:

1) VKKF finansējuma pieaugums (programma „Kultūras projekti un investīcijas”).

Finansējuma pieaugums profesionālās mākslas radošo izpausmju atbalstam veicinās mākslas produkcijas daudzveidību, kā arī Latvijas autoru darbu izmantošanu, apmeklētāju skaitu un reģionālo pieejamību.


1) Izstrādāt Valsts programmu profesionālās mākslas attīstībai (2008).

2) Izstrādāt nozaru attīstības politikas plānošanas dokumentus:

Arhitektūras politikas pamatnostādnes (2007);

Valsts programma „Atbalsts izcilībai kultūrā” (2008).

3) Balstoties uz pētījuma rezultātiem, izstrādāt Koncepciju par nodokļu atvieglojumiem kultūrai, kurā izvērtēta līdzšinējā nodokļu atvieglojumu sistēma kultūrā ES un to dalībvalstu kontekstā (2009).

4) Pilnveidot arhitektūras nozares normatīvo bāzi:

Arhitektūras kvalitātes likums (2007).

5) Izstrādāt likumprojektu par radošo personu statusu un sociālo aizsardzību (2008).

6) Izstrādāt Filmu likumu (2007).

7) Izstrādāt Likumu par Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu ( 2007).


Programmas politiku un normatīvos aktus izstrādā ministrija. Politikas ieviešanai ministrija slēdz līgumus par finansējumu un funkciju deleģējumu mākslas produktu radīšanai un pakalpojumu sniegšanai, kā arī eksporta veicināšanai, informācijas apkopošanai un sniegšanai, un citiem politikas ieviešanas pasākumiem.


24

Mākslas tirgū darbojas 14 kapitālsabiedrības, kurās valsts ir kapitāla daļu turētāja. Radošo procesu finansiāli atbalsta arī VKKF. Kino nozares politikas ieviešanu veic NKC.





Resursi izdevumu segšanai 9 799 211 18.99 Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 8 244 071 15.98 Dotācija īpašiem mērķiemPašu ieņēmumi 1 555 140 3.01 Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumiĀrvalstu finanšu palīdzība

Asignējumi kopā 9 799 211 18.99 Uzturēšanas izdevumi 9 758 911 18.91 Kārtējie izdevumi 4 187 683 8.12

Atalgojumi 2 587 218 5.01 Pārējie kārtējie izdevumi

Maksājumi par aizņēmumiem un kredītiemSubsīdijas un dotācijas 5 571 228 10.80

Dotācijas iestādēm, uzņēmumiem 5 444 158 10.55 Dotācijas iedzīvotājiem 72 000 0.14 Iemaksas starptautiskajās organizācijās 55 070 0.11 Pārējās subsīdijas un dotācijas

Izdevumi kapitālieguldījumiem 40 300 0.08 Kapitālie izdevumi 40 300 0.08 Investīcijas

2.2.1. Apakšprogramma „Mākslas un literatūra”


Situācijas raksturojums sniegts programmas kopējā sadaļā.

Apakšprogrammas mērķi

1) radīt apstākļus dinamiska, mūsdienīga, radoši un tematiski daudzveidīga mākslas procesa attīstībai Latvijā;

2) veicināt profesionālās mākslas pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem; 3) stiprināt nacionālo identitāti un latviešu valodu, saglabāt un veidot nacionālās

kultūras vērtības; 4) veicināt interesi par mākslu un literatūru un tās izpratni bērnu un jauniešu

auditorijā;5) kāpināt Latvijas profesionālās mākslas starptautisko apriti;6) veicināt latviešu literatūras attīstību, tās izcilāko darbu tulkošanu un

popularizēšanu pasaulē;7) nodrošināt atalgojuma palielinājumu profesionālās mākslas jomā strādājošiem.


25

Paredzamie apakšprogrammas politikas un darbības rezultāti vidējam termiņam

Paredzamie politikas rezultāti1) nodrošināta profesionālās mākslas pieejamība pilsētu un lauku iedzīvotājiem;2) palielināts latviešu mūzikas un oriģināldramaturģijas, kā arī bērniem un

jauniešiem adresētu iestudējumu skaits;3) nodrošināta Latvijas mākslinieku un kolektīvu dalība starptautiskos

pasākumos, paplašinot un nostiprinot Latvijas mākslas prestižu pasaulē;4) palielināts atalgojums valsts teātru un koncertorganizāciju māksliniekiem.


2005 2006 2007 2008 2009Profesionālās mākslas pasākumu apmeklētāju skaits(teātris, deja, mūzika), milj.

1,5 1,7 1,8/2,0 1,9/2,1 2,0/2,2

t.sk. bērnu izrādēs, tūkst. 161 165 175/185 185/195 200/210Pārdoto biļešu skaits (teātris, deja, mūzika), tūkst.

1.158 1.190 1.230/ 1.320

1.270/ 1.360

1.310/ 1.400

t.sk. ar atlaidēm 129 130 138 146 154t.sk. brīvbiļetes (labdarības pasāk.) 48 49 55/60 60/65 65/70Profesionālās mākslas pasākumu reģionālā pieejamība, % (Rīga / republikas noz. pilsētas / citur)

75/15/10

75/15/10 72/17/11 69/18/13 65/20/15

70/17/13 65/19/16 60/20/20

Latvijā jaunizdotās grāmatas, nosaukumi, tūkst.

2.6 2.65 2.7 2.75 2.8

t.sk. Latvijas autoru 1 470 1 475 1 480 1 485 1 490

Ārvalstīs izdoto latviešu literatūras darbu skaits

12 9 9/12 10/15 10/17

Kolektīvu un mākslinieku iegūtās balvas un nominācijast.sk. ārvalstīs


2005 2006 2007 2008 2009Jaunuzvedumu skaits (teātris, deja, mūzika) 490 530 540/560 550/580 560/590 t.sk. Latvijas autoru oriģināldarbi 45 50/65 55/70 60/75 65/80- t.sk. bērnu izrādēm 18 18 20/22 22/24 24/26Izrādīšanas reižu skaits (teātris, deja, mūzika)

1340 1350 1390/1430 1430/1470 1470/1510

- t. sk. izrādes un koncerti reģionos 350 350 360/380 370/400 380/420- t.sk. izrādes bērniem un jauniešiem 170 180 190/210 200/230 200/250


Jaunās politikas iniciatīvas ir iekļautas programmas kopējā sadaļā.


26

Apakšprogrammas finansējums





Asignējumi kopā 4 760 383 9.23Uzturēšanas izdevumi 4 760 383 9.23Kārtējie izdevumi

AtalgojumiPārējie kārtējie izdevumi


Dotācijas iestādēm, uzņēmumiem 4 688 383 9.09Dotācijas iedzīvotājiem 72 000 0.14Iemaksas starptautiskajās organizācijāsPārējās subsīdijas un dotācijas

Izdevumi kapitālieguldījumiem 0 0Kapitālie izdevumiInvestīcijas

2.2.2. Apakšprogramma „Latvijas Nacionālā opera”


Latvijas Nacionālā opera ir vienīgais muzikālais teātris valstī. LNO stiprās puses ir:

– mākslinieki, kuri spēj konkurēt starptautiskajā darba tirgū;

– Latvijas un ārvalstu profesionālo kritiķu augstais novērtējums;

– pieejamība Latvijas iedzīvotājiem;

– organizācijas atpazīstamība lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai;

– kapacitāte iestudēt un ražot sešus jauniestudējumus gadā;

– mārketinga augstā kvalitāte;

– daudzpusīgs repertuārs.

Problēmas rada:

– zemais atalgojums;

– telpu resursu trūkums bez LNO ēkas būvniecības 3. kārtas;


27

– nepietiekams jauniestudējumu skaits;

– nepieciešamība paaugstināt biļešu cenas, lai kompensētu operas darbībai trūkstošos līdzekļus, tādējādi apdraudot pieejamību.

Pēdējo 5 gadu laikā 2000. – 2004.g. 10 sezonas mēnešos tiek izrādītas vidēji 213 operas un baleta izrādes un koncerti. Lai noturētu skatītāju interesi un saglabātu patreizējo biļešu ieņēmumu līmeni, 2005.g. LNO repertuārā ir 40 nosaukumu operas un baletu izrādes, kā arī veidoti jauni iestudējumi. LNO viesizrādes ārvalstīs uzlabo trupas māksliniecisko kvalitāti, reprezentē Latvijas kultūru ārvalstīs un palīdz vēstniecībām veidot Latvijas tēlu ārvalstu sabiedrībās. Par vērtīgu kultūras tūrisma produktu izveidojies Rīgas Operas festivāls.

Nepabeigtā LNO būvniecības 3. kārta ierobežo Jaunās zāles izmantošanu. Piebūve ne tikai atvieglotu abu skatuvju apkalpošanas darbus, bet arī ļautu ievērojami palielināt LNO izrāžu skaitu, jo atrisinātu dekorāciju piegādes problēmu.

LNO pieejamību nosaka – repertuāra daudzveidība un cenas pieejamība. Biļešu cenas tiek plānotas atbilstoši iedzīvotāju pirktspējai, tādējādi dodot iespēju operu apmeklēt iedzīvotājiem arī ar vidēju un zemu ieņēmumu līmeni.

Nepietiekama valsts dotācija izraisītu nepieciešamību LNO ievērojami palielināt biļešu cenas, kas apdraudētu izvirzīto stratēģijas mērķi – LNO pieejamības nodrošināšanu skatītājiem.

Augstas mākslinieciskās kvalitātes nodrošināšanai ir nepieciešams motivēts un labi apmācīts personāls visās LNO darbības jomās, jo tas saistīts ar darba tirgus pieaugošajām prasībām un konkurenci. LNO stratēģijā plānots risināt šo problēmu, arī pakāpeniski palielinot LNO mākslinieku pamatalgu.

Normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu saraksts apakšprogrammas darbības jomā

„Latvijas Nacionālās operas likums”; Ministru kabineta 2003.gada 20.janvārī apstiprinātie MK noteikumi Nr. 31

“Nacionālās operas nolikums”


Panākt stabilu vidi operas izaugsmei, kas ļautu nodrošināt kvalitatīvu un daudzveidīgu repertuāru un LNO pieejamību dažādām skatītāju grupām.

Paredzamie apakšprogrammas politikas un darbības rezultāti

vidējam termiņam

Paredzamie politikas rezultāti1) nodrošināts kvalitatīvs un daudzveidīgs repertuārs dažādām skatītāju grupām;

2) pieaudzis apmeklētāju skaits;

3) īstenota bērnu un jauniešu izglītības programma;

4) nodrošināta Latvijas operas un baleta mākslas reprezentācija ārvalstīs, palielināts viesizrāžu skaits, augsts starptautisko mediju novērtējums.


28


2005 2006 2007 2008 2009Apmeklējumu skaits(tūkst.) 152 153 154/115

9156/161 158/163

- t.sk. bērnu izrādēm 31 32 33/34 34/35 35/36Pārdoto biļešu skaits 152 153 155 157 160

t.sk. ar atlaidēm 59 60 62 64 66

t.sk. brīvbiļetes 2 2.1 2.3 2.4 2.5

Iegūtās balvas un nominācijast.sk. ārvalstīs


2005 2006 2007 2008 2009Jaunuzvedumu skaits 7 7 8 8 7 t.sk. Latvijas autoru oriģināldarbi 2 2 1 2 2 t.sk. bērniem 1 - 1 -Jauniestudējumu izrādīšanas reižu skaits 61 63 63/66 62/67 61/67t.sk. bērniem 18 20 20 20 20


1) pilnveidot LNO organizatorisko struktūru un kontroles sistēmu;2) ieviest darbinieku darbības un tās rezultātu novērtēšanas sistēmu;3) nodrošināt nepārtrauktu personāla kompetences attīstību;4) izstrādāt darbinieku materiālās un īpaši nemateriālās motivēšanas sistēmu.


Tiek plānots pakāpenisks darbinieku atalgojuma paaugstinājums, lai tuvinātu LNO darbinieku atalgojumu darba tirgus vidējam līmenim.

Tā kā 10 gadu laikā cena patēriņu precēm cēlusies 1,76 reizes, vidējā alga pieaugusi 4 reizes, nākotnē ievērojami palielināsies arī izdevumi jauniestudējumu sagatavošanai un LNO uzturēšanai. Šī iemesla dēļ attiecīgi plānojams valsts dotācijas un pašu ieņēmumu palielinājums.

Apakšprogrammas ieviešanas instrumenti un sistēma

Programmu ievieš LNO saskaņā ar tās izstrādāto darbības un attīstības stratēģiju 2005. – 2009. gadam. Ministrija veic darbības uzraudzību un kontroli.




29



Resursi izdevumu segšanai 4 002 559 7.76Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 2 455 819 4.76Dotācija īpašiem mērķiemPašu ieņēmumi 1 546 740 3.00Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumiĀrvalstu finanšu palīdzība

Asignējumi kopā 4 002 559 7.76Uzturēšanas izdevumi 3 972 559 7.70Kārtējie izdevumi 3 972 559 7.70

Atalgojumi 2 469 636 4.79Pārējie kārtējie izdevumi

Maksājumi par aizņēmumiem un kredītiemSubsīdijas un dotācijas 0 0

Dotācijas iestādēm, uzņēmumiemDotācijas iedzīvotājiemIemaksas starptautiskajās organizācijāsPārējās subsīdijas un dotācijas


2.2.3. Apakšprogramma „Filmu nozare”


Pēdējo gadu laikā (2004. -2006.) situācija filmu nozarē ir uzlabojusies:

- pieaudzis filmu nozares finansējums, līdz ar to palielinās filmu skaits un dažādība;

- pozitīvi attīstījusies Baltijas valstu sadarbība filmu jomā, t.sk. izveidota Baltijas Filmu un Mediju skola, kas sagatavos kino profesionāļus;

- pieaudzis Eiropas kopprodukciju skaits, kā arī līdzfinansējums no Eiropas fondiem Media Plus un Eurimages;

- notikušas pozitīvas strukturālas pārmaiņas NKC un Kino muzejā;

- Latvijas filmas regulāri gūst panākumus starptautiskos festivālos;

- iezīmējušies jauni sadarbības modeļi, t.sk. ar Latvijas televīziju, kas pēc NKC iniciatīvas ir uzsākusi regulāru Latvijas dokumentālo filmu izrādīšanu, kā arī no 2006. gada sāk piedalīties Latvijas filmu līdzfinansēšanā.

Taču vēl aizvien Latvija ir starp Eiropas valstīm ar vismazāko valsts atbalstu filmu nozarei, ar ļoti nelielu nacionālo filmu skaitu (salīdzinājumam – Francija ražo ap 250 pilnmetrāžas spēlfilmām gadā, Dānija – 30 spēlfilmas gadā, Latvijā vidējais rādītājs līdz šim – 2 spēlfilmas), ar ierobežotu filmu skatīšanās pieejamību, ar nepietiekamām profesionālās apmācības iespējām. Šie trīs elementi savstarpēji negatīvi papildina cits


30

citu un veido apburto loku: skatītājam Latvijas filmas nav nepieciešamas, jo tās nav pieejamas.

Galvenās risināmās problēmas filmu nozarē ir:

- nepietiekams filmu skaits, kas savukārt nosaka filmu žanriskās dažādības ierobežotību un filmu nozares kā radošas industrijas nepilnīgu attīstību;

- nepietiekama Latvijas filmu nozares pieejamība plašai sabiedrībai, it sevišķi Latvijas reģionos;

- nepietiekami attīstīta filmu nozares profesionāļu izglītība un tālākizglītība, kas savukārt kavē filmu industrijas attīstību;

- nepietiekami sakārtota filmu nozares normatīvā bāze (nav nozares jumta likuma, nepilnības Filmu izplatīšanas noteikumos u.c.);

- augsts filmu pirātisma līmenis.


1) attīstīt nacionālo filmu mākslu: veicināt Latvijas filmu ražošanu un izplatīšanu, kāpināt to konkurētspēju starptautiskā mērogā;

2) nodrošināt Latvijas filmu pieejamību iespējami lielākam skatītāju skaitam Latvijā;

3) veicināt Latvijas līdzdarbību Eiropas audiovizuālās jomas atbalsta programmās;

4) popularizēt Latvijas filmu mākslu starptautiskos filmu festivālos un tirgos.


Nacionālās programmas „Kultūra” 2000. - 2010. apakšprogramma „Filmu nozare”;

Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlijā izdotie noteikumi Nr.558 "Valsts aģentūras "Nacionālais kino centrs" nolikums";

Ministru kabineta 2001.gada 20.novembrī izdotie noteikumi Nr.487 "Filmu izplatīšanas noteikumi";

„Muzeju likums”.


Paredzamie politikas rezultātiRezultatīvie rādītāji pa gadiem

(A/B variants)2006 2007 2008 2009 2010

Latvijas un Eiropas kino apmeklējuma pieaugums (% no apmeklējuma skaita) 21% 22/25% 22/28% 22/32% 22/36%

Latvijas filmu eksporta pieaugums (filmu skaits) 6 6/7 5/8 6/9 4/10Latvijas filmu panākumi starptautiskos kino festivālos (t.sk. filmas nominēšana konkursā) 30 30/33 30/35 30/38 30/40

Starptautisku kopražojumu skaita pieaugums 6 6/7 5/8 6/9 4/10Kino muzeja apmeklējumu pieaugums 4 000 4 300/4

5004 600/5

0004 900/5

5005 200/6

000


31

Paredzamie darbības rezultātiRezultatīvie rādītāji pa gadiem

(A/B variants)2005 2006 2007 2008 2009 2010

Ar valsts atbalstu saražoto filmu skaits 16 24 23/26 23/28 21/31 19/33- t.sk. pilnmetrāžas animācijas un spēlfilmas 1 4 3/4 3/4 2/5 2/5- t.sk. īsmetrāžas spēlfilmas 1 2 2 2 2 2- t.sk. animācijas īsfilmas 5 6 6/7 6/8 6/9 5/10- t.sk. dokumentālās filmas 9 12 12/13 12/14 11/15 10/16- t.sk. starpvalstu kopražojumi 2 6 6/7 5/8 6/9 4/10Latvijas dalība starptautiskajos filmu festivālos un pasākumos (pasākumu skaits) 6 7 7/7 7/7 7/8 6/8


1) Filmu nozares pārvalde (valstij piederošo filmu tiesību administrēšana un filmu klasifikācija) - 4 jaunas štata vietas 2007. gadā.

2) Kino muzeja darbības nodrošināšana – 2 jaunas štata vietas 2007. gadā, 2 jaunas štata vietas 2008. gadā.


Atbalsts nacionālā kino attīstībai paredzēts šādiem mērķiem:- regulārai bērnu un jauniešu filmu veidošanai, - Kino muzeja un sinematēkas veidošanai, - NKC darbības spēju uzlabošanai;- līdzfinansējums starpvalstu kopražojumiem; - atbalsts Latvijas filmu izplatīšanai ārvalstīs, kā arī Latvijas un Eiropas filmu

izrādīšanai Latvijā; - filmu klasificēšanai un filmu reģistra publiskai pieejamībai, kā arī valstij

piederošo filmu blakustiesību administrēšanai.


„Filmu likums” (2007).


Filmu nozares politikas ieviešanu veic Nacionālais kino centrs saskaņā ar izstrādāto vidēja termiņa darbības stratēģiju un ikgadējo darba plānu. Uzraudzību un kontroli veic ministrija.

Filmu nozares radošo procesu atbalsta arī VKKF.




32



Resursi izdevumu segšanai 1 036 269 2.01Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 1 027 869 1.99Dotācija īpašiem mērķiemPašu ieņēmumi 8 400 0.02Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumiĀrvalstu finanšu palīdzība

Asignējumi kopā 1 036 269 2.01Uzturēšanas izdevumi 1 025 969 1.99Kārtējie izdevumi 215 124 0.42



Dotācijas iestādēm, uzņēmumiem 755 775 1.46Dotācijas iedzīvotājiemIemaksas starptautiskajās organizācijās 55 070 0.11Pārējās subsīdijas un dotācijas


2.3. Programma „Kultūrizglītība”


Profesionālo un augstāko kultūrizglītību Latvijā nodrošina 3 augstskolas, Latvijas Kultūras koledža (realizē 1.līmeņa profesionālo augstāko izglītību), 16 profesionālās vidējās izglītības iestādes, 140 mūzikas un mākslas skolas. Ir iespēja apgūt 31 profesionālās ievirzes un vidējās izglītības programmu.Latvijas profesionālā kultūrizglītības sistēma atšķiras no citu Eiropas valstu sistēmām ar lielāku mācību intensitāti, šaurāk fokusētām un ilgstošākām mācību programmām. Šāda sistēma nodrošina efektīvu profesionāļu atlasi, taču pārāk maza jaunatnes un sabiedrības daļa tiek ieinteresēta un iesaistīta kultūras zināšanu un iemaņu apguves programmās.Profesionālās vidējās izglītības (arī profesionālās ievirzes izglītības) sistēmai kultūras jomā kopumā ir stingras tradīcijas un sasniegumi mākslā un mūzikā apdāvināto bērnu un jauniešu sagatavošanā, tomēr sistēmai kopumā trūkst elastības un sasaistes ar darba tirgus mainīgajām vajadzībām, kas ļautu audzēkņiem vieglāk iekļauties darba tirgū:

1) trūkst jaunu inovatīvu un starpdisciplināru izglītības programmu, kas darba tirgum sagatavo profesionāļus ar nepieciešamo zināšanu un prasmju bāzi konkurētspējīgu kultūras produktu un pakalpojumu veidošanai un kultūras ekonomiskās vērtības celšanai, t.sk. kultūras tūrisma, radošo industriju, kultūras mazā un mikro biznesa attīstībai;

2) darbam tirgus apstākļos nepietiekami tiek sagatavoti mākslas menedžeri, producenti, kuratori;

3) trūkst kvalificētu augstskolu mācībspēku kultūras ekonomikā, kultūras socioloģijā, kultūras vadībā un tirgzinībās. Par Latvijā labiem un


33

profesionāliem speciālistiem atzītie (t.sk. ārvalstīs studējušie) speciālisti ir jau noslogoti darbā. Salīdzinoši zemais kultūras nozarēs strādājošo atalgojums nesekmē jaunu speciālistu piesaisti pastāvīgam darbam kultūras jomā;

4) nav izstrādāti visi kultūras jomai nepieciešamie profesiju standarti;

5) novecojusi un nepietiekami attīstīta materiāli tehniskā bāze;

6) trūkst jauniešiem pieejama informācijas avota (kultūrizglītības vortāla) par kultūrizglītības iespējām;

7) nav aktuālu pētījumu par absolventu iekļaušanos darba tirgū un darba tirgū nepieciešamajām kompetencēm.



„Valsts Kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015. gadam. Nacionāla valsts”; Nacionālās programmas „Kultūra” 2000 – 2010 apakšprogramma

„Kultūrizglītība”; “Izglītības likums”; “Profesionālās izglītības likums”; “Augstskolu likums”.

Programmas mērķis

Mērķis: nodrošināt sabiedrības vajadzībām atbilstošas kultūrizglītības ieguves iespējas, sekmējot gan kultūras jomas profesionāļu konkurētspēju, gan kultūrizglītības pieejamību sabiedrībai mūžizglītības kontekstā.

Paredzamie politikas un darbības rezultāti vidējam termiņam

Paredzamie politikas rezultāti:

1) kultūrizglītības sistēma pielāgota darba tirgus un mūžizglītības vajadzībām;

2) sabiedrībai pieejams plašs kvalitatīvu un inovatīvu kultūrizglītības programmu piedāvājums, palielinās šo programmu dalībnieku skaits;

3) ir izveidots un regulāri tiek aktualizēts kultūrizglītības vortāls;

4) mācību process ir nodrošināts ar mūsdienīgu materiāli tehnisko bāzi. Paredzamie politikas rezultāti Rezultatīvie rādītāji pa gadiem

(A/B variants)2004 2005 2006 2007 2008 2009

Studentu un audzēkņu skaits prof. izglītībā, tūkst. 27 27,5 28 28 27,5/28 27/28Kultūrizglītības iestāžu beidzēji, kuri strādā specialitātē (%)*Audzēkņu iegūtās balvas starptautiskos konkursos 163 282 200 200 200 200Pedagogu tālākizglītība ( %, iesaistīto ) 43 45/50 50/55 55/60 60/65* dati būs pieejami pēc pētījuma veikšanas


34


2004 2005 2006 2007 2008 2009Pašvaldību profesionālās ievirzes izglītības iestāžu skaits ar valsts budžeta dotāciju skolotāju darba apmaksai

138 139 141 142 142 142

Finansēto prof. un augstākās izglītības pedagoģisko likmju skaits

1622 2052 2116 2120 2120 2120

Finansēto augstākās izglītības budžeta vietu skaits 1153 1319 1342 1360 1380 1400Gada laikā akreditēto programmu skaits (profesionālas ievirzes, profesionālo vidējo, studiju)

19 15 15 15 15 15

Jaunu izglītības programmu skaits, t.sk. mūžizglītības programmas

3 6 5 5/10 5/10 5/10


1) Veikt kultūrizglītības pārvaldības un sistēmas auditu, lai pielāgotu kultūrizglītības sistēmu sabiedrības vajadzībām (2006–2007);

2) plašāk iesaistīt sabiedrību politikas veidošanā - izveidot Kultūrizglītības padomi (2007).


1) Pedagogu algu paaugstinājums.

Tiks paaugstināts no valsts budžeta finansēto kultūrizglītības iestāžu pedagogu atalgojums atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

2) Kultūrizglītības iestāžu darbinieku algu paaugstinājums.

Tiks paaugstināts no valsts budžeta finansēto kultūrizglītības iestāžu darbinieku vidējais atalgojums. Tas samazinās speciālistu aizplūšanu uz labāk atalgotu darbu un personāla mainību zemā atalgojuma dēļ. Paredzamā ietekme uz politikas rezultātiem – pieaugs kultūrizglītības plānošanas efektivitāte, kultūrizglītības atbilstība darba tirgus prasībām.

Kultūrizglītības iestāžu darbinieku algas paaugstinājums tiek iesniegts kā viena kopēja jaunā politikas iniciatīva kopā ar kultūras darbinieku algu paaugstinājums visās ministrijas budžeta programmās.

3) Kultūrizglītības kvalitātes paaugstināšana un atbilstība darba tirgus prasībām.

Atbalsts jaunu inovatīvu kultūrizglītības programmu un profesijas standartu izstrādei, prakses nodrošināšanai, kultūrizglītības vortāla izveidei, pētniecībai, mūžizglītības programmu uzsākšanai, informācijas apritei starp kultūrizglītības darbiniekiem. Paredzamā ietekme uz politikas rezultātiem – pieaugs jaunu programmu skaits profesionālajā izglītībā un tālākizglītībā, tās būs atbilstošākas tirgus prasībām un pozitīvi ietekmēs citās budžeta programmās norādītos politikas rezultātus.

4) Kultūras institūciju infrastruktūras uzlabošana un ugunsdrošības sistēmas sakārtošana (kultūrizglītība).

Iniciatīva paredz investīcijas valsts kultūrizglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanai, t.sk. ugunsdrošības sistēmas sakārtošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem.


35

Kultūras institūciju infrastruktūras uzlabošana visās ministrijas budžeta programmās tiek iesniegta kā viena kopēja jaunā politikas iniciatīva.

5) Kultūrizglītības iestāžu mācību procesa nodrošināšana (t.sk. stipendijas, transporta kompensācija).

Iniciatīva paredz nodrošināt valsts kultūrizglītības mācību procesu atbilstoši pieņemtajiem normatīvajiem aktiem.

6) Kultūrizglītības iestāžu telpu remonti, īres maksas pieaugums, pakalpojumu tarifu pieaugums un citi neatliekami uzturēšanas izdevumi.

Telpu remonti, īres maksas pieaugums utt. visās ministrijas budžeta programmās tiek iesniegta kā viena kopēja jaunā politikas iniciatīva.


Datortehnikas un licenču atjaunošana visās ministrijas budžeta programmās tiek iesniegta kā viena kopēja jaunā politikas iniciatīva.

8) Mūzikas instrumentu iegāde valsts kultūrizglītības iestādēm.

Valsts kultūrizglītības iestāžu instrumentu bāzei nepieciešama atjaunošana un uzlabošana. Tas veicinās mācību procesa kvalitāti.


1) Pedagogu darba samaksas paaugstināšana 10 260 15 390 22 5722) Kultūrizglītības darbinieku algu paaugstinājums 802 947 1 0913) Kultūrizglītības kvalitātes paaugstināšana un atbilstība darba tirgus prasībām

1 588 1 588 1 588

4) Kultūras institūciju infrastruktūras uzlabošana un ugunsdrošības sistēmu sakārtošana (kultūrizglītība).

2 888 3 805 1 166

5) Kultūrizglītības iestāžu mācību procesa nodrošināšana (t.sk. stipendijas, transporta kompensācija)

2 416 3 065 3 813

6) Kultūrizglītības iestāžu telpu remonti, īres maksas pieaugums, pakalpojumu tarifu pieaugums un citi neatliekami uzturēšanas izdevumi

404 404 404

7) Datortehnikas un licenču atjaunošana 50 50 508) Mūzikas instrumentu iegāde valsts kultūrizglītības iestādēm 100 100 100



Finansējuma pieaugums kultūrizglītības projektu atbalstam veicinās kultūrizglītības satura daudzveidību, infrastruktūras uzlabošanu un izglītības kvalitātes pieaugumu.

2) Atbalsts bērnu un jauniešu mākslas produktiem (programma „Profesionālā māksla”).


Izstrādāt Valsts programmu kultūrizglītības attīstībai (2007).



36

Programmas ieviešanu veiks KM un VKC. Integrācija ar vispārējo izglītību un interešu izglītību tiks veikta sadarbībā ar IZM, ISEC un VJIC.

VKC sniedz metodisko atbalstu programmu izstrādē, akreditē programmas. Lai veicinātu izglītības kvalitāti, VKC rīko konkursus vai veicina pašvaldību rīkotu konkursu sistēmas veidošanos.

Ministrija finansē 3 augstskolas, Latvijas Kultūras koledžu un 14 vidējās izglītības iestādes. Tiek piešķirta valsts budžeta dotācija pedagogu darba samaksai pašvaldību profesionālās ievirzes kultūrizglītību programmu īstenošana.

VKKF atbalsta kultūrizglītības projektus, kā arī kultūrizglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošanu.





Resursi izdevumu segšanai 19 234 964 37.28 Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 18 309 027 35.48 Dotācija īpašiem mērķiemPašu ieņēmumi 925 937 1.80 Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumiĀrvalstu finanšu palīdzība


Atalgojumi 6 599 536 12.79 Pārējie kārtējie izdevumi


Dotācijas iestādēm, uzņēmumiem 9 292 005 18.01 Dotācijas iedzīvotājiem 414 057 0.80 Iemaksas starptautiskajās organizācijās 5 996 0.01 Pārējās subsīdijas un dotācijas


2.4. Programma „Kultūras mantojums”


Kultūras ministrijas kompetencē ir muzeju, bibliotēku, arhīvu, kultūras pieminekļu un tautas mākslas nozares.Latvijas kultūras mantojumu veido:


37

- nacionālais muzeju krājums: valsts un pašvaldību muzejos uzkrātās vērtības, kuru apjoms 2005.gadā pārsniedz 5 miljonus vienību;

- valsts un pašvaldību bibliotēku krājums - 56,4 miljoni vienību;- dokumentārais mantojums – valsts arhīvos uzkrāti vairāk nekā 16 miljoni

glabājamo vienību;- Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ir iekļauti 8444 objekti;- nemateriālais kultūras mantojums, kura apjoms vēl nav noteikts (mutvārdu

tradīcijas un izpausmes; spēles mākslas un sociālās prakses, rituāli un svētki; zināšanas un prakses saistībā ar dabu un Visumu; tradicionālā amatniecība).

Lai nodrošinātu mantojuma saglabāšanu un turpmāku izmantošanas iespēju, Latvijā ir izveidots aptverošs institūciju tīkls, taču to infrastruktūra ir novecojusi un atrodas tehniski sliktā stāvoklī, tādējādi nespējot nodrošināt mantojuma kvalitatīvu un drošu saglabāšanu un ierobežojot mantojuma fizisko pieejamību. Trūkst līdzekļu mantojuma restaurēšanai un pētniecībai.

Latvijā trūkst saskaņotas mantojuma saglabāšanas politikas. Valsts kultūrpolitikā ar kultūras mantojumu līdz šim apzīmētas tikai tā materiālās vērtības, nepietiekamu uzmanību veltot nemateriālajam kultūras mantojumam. Kultūras mantojuma normatīvā bāze kopumā ir sakārtota, tomēr nepietiekamu resursu un sadarbības tradīciju trūkuma dēļ rodas problēmas jau pieņemto normatīvo dokumentu īstenošanā.

Aizvien vairāk mantojuma plašākas pieejamības nodrošināšanai tiek izmantotas jaunās informācijas tehnoloģijas. Palielinās informācijas daudzums un kvalitāte par Latvijas kultūras mantojumu internetā. Uzsākts apjomīgs nacionālā kultūras mantojuma krājuma digitalizēšanas projekts – muzeju, arhīvu un bibliotēku krājuma elektronisko resursu izveide.

Pēdējos gados līdz ar Dziesmu un deju svētku tradīcijas iekļaušanu pasaules meistardarbu sarakstā un Latvijas pievienošanos UNESCO Konvencijai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu īpašās uzmanības centrā ir nonācis nemateriālais kultūras mantojums. Latvijai ir nepieciešams izveidot savu nemateriālā kultūras mantojuma reģistru.

Nemateriālā kultūras mantojuma pastāvēšanu nodrošina amatiermākslas kustība, kas Latvijā galvenokārt funkcionē uz plaši attīstīta kultūras un tautas namu tīkla bāzes, kas ikvienam indivīdam tuvu tā dzīves vietai piedāvā personības pilnveides iespējas amatiermākslas kolektīvos un daudzveidīgos kultūras pasākumos.

Latvijā 2005. gadā darbojās 4245 tautas mākslas kolektīvi ar 74,8 tūkst. dalībnieku. 2,38 miljoni apmeklētāju noskatījās tautas mākslas pasākumus.

Kultūras mantojuma nozares speciālisti saņem zemu atalgojumu, līdz ar to kultūras mantojuma profesijām ir zems prestižs, kas neveicina jauniešu vēlmi apgūt tās. Kultūras mantojuma jomā strādā pārsvarā entuziasti, kvalificēti speciālisti spiesti pāriet uz labāk apmaksātu darbu citās jomās. Drīzā nākotnē tas var radīt nopietnas problēmas arī mantojuma izpētē un pārvaldības nodrošināšanā.




38

„Valsts Kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015. gadam. Nacionāla valsts”; Nacionālā programma „Kultūra” 2000 – 2010, apakšprogrammas „Kultūras

mantojums”, „Muzeji”, „Bibliotēkas”, „Tradicionālā kultūra un amatiermāksla”;

Sadarbības memorands „Kultūra 2010”; „Kultūras institūciju likums” ; „Bibliotēku likums”; Likums „Par Latvijas Nacionālo bibliotēku”; „Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums”; „Poligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes

likums”; „Muzeju likums”; Likums„Par kultūras pieminekļu aizsardzību”; Likums „Par arhīviem”; „Dziesmu un deju svētku likums”; Ministru kabineta 2006. gada 16. maijā apstiprinātā Kultūras infrastruktūras

uzlabošanas programma 2006.-2018. gadam „Mantojums-2018”.

Programmas mērķis

Mērķis: nodrošināt kultūras mantojuma saglabāšanu, aizsardzību, izpēti, popularizēšanu un pieejamību sabiedrībai.


Paredzamie politikas rezultāti

1. Kultūras mantojums tiek aktīvi apzināts, papildināts, pētīts un dokumentēts; efektīvi pārvaldīts, saglabāts un aizsargāts.

2. Daudzveidīgi un kvalitatīvi kultūras produkti un pakalpojumi nodrošina kultūras mantojuma pieejamību dažādām sabiedrības interešu grupām un profesionāļiem.

3. Sabiedrībai pieejamas vienotas kultūras informācijas sistēmas, pieaug digitāli pieejamā kultūras mantojuma daļa.

4. Kultūras mantojuma resursi tiek efektīvi izmantoti mūžizglītības procesā, sabiedrības integrācijā, tautsaimniecības attīstībā un radošajā darbībā.

5. Saglabāts sabiedrības iesaistes līmenis amatiermākslas aktivitātēs. Paredzamie politikas rezultāti Rezultatīvie rādītāji pa gadiem

(A/B variants)2005 2006 2007 2008 2009

Apmeklētāju un izmantotāju skaits, milj (muzeji, arhīvi, bibliotēkas)

12 12.2 12.4/13 12.6/14.5 12.9/15

t.sk. bērni un jaunieši, milj. 2.5 2.5 2.5/2.6 2.6/2.7 2.6/2.9Sabiedrībai pieejamo kultūras pieminekļu īpatsvars, %

60 62 63/65 64/68 65/70

Digitāli pieejamo vienību aprakstu un satura īpatsvars (muzeji, arhīvi, bibliotēkas), %

0.07 0.09 0.12/0.2 0.15/0.8 1.18/1.5

Digitāli pieejamo vienību aprakstu un satura īpatsvars (kultūras pieminekļi), %

8.5 10 10/40 12/70 15/100


39

Amatiermākslas kolektīvu skaits, tūkst. 4.3 4.3 4.3 4.3 4.3Amatiermākslas dalībnieku skaits, tūkst. 76.2 76.4 76.5 76.5 76.5/85 t.sk. jaunieši un bērni, tūkst. 25.7 25.8 26 26 26/32Amatiermākslas pasākumu skaits, tūkst. 16 16 16.5 17 17Amatiermākslas pasākumu apmeklētāju skaits, milj.

2.6 2.6 2.6 2.6/2.7 2.6/2.8

Izstrādājot mantojuma nozares attīstības programmu, tiks sagatavoti indikatori un dati, kas raksturo mantojuma nozares ekonomiskos rādītājus (apgrozījums, imports, eksports u.c.). Jaunie rādītāji un dati tiks iekļauti nākošajā perioda stratēģijā vai pēc minētā politikas plānošanas dokumenta izstrādes.


2005 2006 2007 2008 2009Reģistrētās nemateriālā kultūras mantojuma izpausmes, skaits

3 5 5/6 6/7 7/10

Krājumā jaunuzņemto vienību skaits (gada laikā) milj.

1.2 1.2/1.3 1.2/1.3 1.2/1.3 1.2/1.4

Restaurēto mantojuma vienību skaits (valsts muzeji, arhīvi, bibliotēkas) (gada laikā) tūkst.

127 126 125/130 125/140 125/150

Restaurēto kultūras pieminekļu skaits (gada laikā)

100/130 100/150 100/150 100/150

Digitāli aprakstīto mantojuma vienību skaits (gada laikā) tūkst.

/+10 /+10 /+10

Izstrādāto izglītojošo programmu skaits (gada laikā)

104 110 110/130 100/140 100/150

Kvalifikācijas un tālākizglītības kursi mantojuma jomā, skaits (gada laikā)

175 285 290 300/350 300/360

Valsts finansēto amatiermākslas kolektīvu vadītāju skaits (pilnas štata vietas)

264 264 264 264 264/300

Valsts finansēto amatiermākslas pasākumu skaits

40 45

45/55 45/55 45/60


1) Optimizēt muzeju darba laikus (2007).

2) Optimizēt arhīvu pārvaldības sistēmu (2007).


1) Kultūras darbinieku algu paaugstinājums (kultūras mantojuma nozarēs).

Tiks paaugstināts no valsts budžeta finansēto kultūras darbinieku vidējais atalgojums. Tas samazinās speciālistu aizplūšanu uz labāk atalgotu darbu un personāla mainību zemā atalgojuma dēļ. Paredzamā ietekme uz politikas rezultātiem – pieaugs mantojuma nozares pakalpojumu apjoms un daudzveidība, to pieejamība un kvalitāte, saglabāto mantojuma vienību skaits, apmeklētāju un izmantotāju skaits.

Kultūras darbinieku algu paaugstinājums visās ministrijas budžeta programmās tiek iesniegts kā viena kopēja jaunā politikas iniciatīva.

2) Kultūras iestāžu telpu nomas maksa Finanšu ministrijas apsaimniekotājam (kultūras mantojuma nozarēs).


40

Kultūras iestāžu telpu nomas maksa Finanšu ministrijas apsaimniekotājam visās ministrijas budžeta programmās tiek iesniegta kā viena kopēja jaunā politikas iniciatīva.

3) Izcilības novērtēšana kultūrā un atbalsts nacionālas nozīmes kultūras institūciju darbībai (kultūras mantojuma nozarē).

Atbalsts izcilām un nacionāli nozīmīgām kultūras institūcijām (piem., LNMM, Rundāles pilij, LNVM) to darbības uzlabošanai, aprīkojuma iegādei, kolekcijas papildināšanai, pētījumu veikšanai. Paredzamā ietekme uz politikas rezultātiem – pieaugs kultūras mantojuma institūciju apmeklētāju skaits, pieejamo vērtību un pakalpojumu kvalitāte.

Izcilības novērtēšana kultūrā un atbalsts nacionālas nozīmes kultūras institūciju darbībai visās ministrijas budžeta programmās tiek iesniegta kā viena kopēja jaunā politikas iniciatīva.

4) Vienotas kultūras mantojuma un atmiņas institūciju e-pakalpojumu informatīvās vides izveide.

Digitālu informācijas avotu, kultūras vērtību un kultūras mantojuma resursu krājumu izveide, pieejamība, pakalpojumu attīstīšana, kompetences pilnveidošana. Paredzamā ietekme uz politikas rezultātiem – pieaugs digitalizēto un digitāli pieejamo krājumu apjoms, kā arī šo resursu pielietošana tautsaimniecībā un reģionālajā attīstībā.

Vienotas kultūras mantojuma un atmiņas institūciju e-pakalpojumu informatīvās vides izveide tiek iekļauta vienotā jaunās politikas iniciatīvā „Atbalsts reģionālās kultūras situācijas apzināšanai un uzlabošanai”.

5) Dziesmu un deju svētku procesa nodrošināšana. Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana.

Dziesmu un deju svētku procesa efektīva un kvalitatīva pārvalde. Nemateriālā kultūras mantojuma reģistra izveide, mantojuma apzināšana, dokumentēšana, saglabāšana, tālāknodošana un attīstīšana. Paredzamā ietekme uz politikas rezultātiem – saglabāsies un attīstīsies dziesmu un deju svētku tradīcija, palielināsies nemateriālā kultūras mantojuma aprakstīto izpausmju un praktizētāju skaits, pasākumu apmeklētāju skaits.

6) Atbalsts pašvaldību publiskajām bibliotēkām.

Līdzfinansējums akreditēto pašvaldību bibliotēku darbībai - bibliotēku darba kvalitātes uzlabošanai, pakalpojumu veidošanai, VVBIS ieviešanai un funkcionēšanai, datu bāžu pieejamībai, lauku bibliotēku interneta pieslēgumu abonēšanai, grāmatu iepirkumam. Paredzamā ietekme uz politikas rezultātiem – palielināsies bibliotēku apmeklētāju un izmantotāju skaits, digitāli pieejamo vienību aprakstu un satura īpatsvars, pozitīva ietekme uz reģionālo uzņēmējdarbību un kultūrvidi.

7) Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsts.

LNB darbības nodrošināšana, autoritatīvās datu bāzes un lietotāju saskarnes attīstība, standartizācija, retrokonversija, e-datu bāžu abonēšana, bibliotēku portāls, bibliotekāru apmācība, pieredzes apmaiņa, izpēte, jaunas mācību programmas, bibliotēkas krājumu veidošana, bibliotēku statistiskas apkopošana, Latvijas grāmatniecības muzeja izveide, LNB kartīšu digitalizācija, satura digitalizācija, Latvijas interneta avotu arhivēšana, Digitālo Objektu Vadības sistēma, diennakts lasītava. Paredzamā ietekme uz politikas rezultātiem – palielināsies LNB un citu


41

bibliotēku apmeklētāju un izmantotāju skaits, digitāli pieejamo vienību aprakstu un satura īpatsvars, bibliotēku krājuma apjoms.

8) Kultūras pieminekļu glābšana.

Avārijas stāvoklī esošu vērtīgu kultūras pieminekļu tehniskā stāvokļa apsekošana, konservācija un restaurācija, kuru nav iespējams veikt par īpašnieku līdzekļiem. Paredzamā ietekme uz politikas rezultātiem – tiks saglabātas nacionāli nozīmīgas kultūras vērtības, sekmēta mantojuma pieejamība.

9) Kultūras institūciju infrastruktūras uzlabošana (kultūras mantojums).

Tehniskā aprīkojuma un inventāra uzlabošana kultūras mantojuma institūcijās - drošības un ugunsdzēsības sistēmas, uzglabāšanas nodrošināšana, aprīkojums jaunu pakalpojumu radīšanai. Paredzamā ietekme uz politikas rezultātiem – apmeklētāju skaita pieaugums, labāka un drošāka mantojuma saglabāšana, aktīvāka mantojuma izmantošana reģionālajā ekonomikā.

Kultūras institūciju infrastruktūras uzlabošana visās ministrijas budžeta programmās tiek iesniegtas kā viena kopēja jaunā politikas iniciatīva.

10) Atbalsts akreditētajiem muzejiem.

Atbalsts muzeju darbībai - muzeju darba kvalitātes uzlabošanai, pakalpojumu veidošanai un popularizēšanai, NMKK ieviešanai un funkcionēšanai, eksponātu iepirkšanai, restaurācijai, pētniecībai. Paredzamā ietekme uz politikas rezultātiem – palielināsies muzeju apmeklētāju un izmantotāju skaits, digitāli pieejamo vienību aprakstu un satura īpatsvars, pozitīva ietekme uz reģionālo uzņēmējdarbību un kultūrvidi.

11) Mantojuma pētniecība un sabiedrības izglītošana par mantojumu.

Atbalsts izpētes projektiem kultūras mantojuma un atmiņas institūcijās, kā arī izglītības un informēšanas pasākumiem par tajās esošajām vērtībām. Paredzamā ietekme uz politikas rezultātiem – palielināsies muzeju apmeklētāju un izmantotāju skaits.

12) Reģionālo restaurācijas centru izveide.

Atbalsts reģionālo konservācijas un restaurācijas centru izveidei – aprīkojumam, tehnoloģijām, restauratoru profesionalizācijai, lai nodrošinātu profesionālus restaurācijas pakalpojumus visos reģionos, kā arī lai sekmētu profesionālu restauratoru piesaisti ārpus Rīgas. Paredzamā ietekme uz politikas rezultātiem – samazināsies zudušo un bojāto vērtību īpatsvars bibliotēkās, arhīvos un muzejos, palielināsies apmeklētājiem pieejamo fondu īpatsvars.

13) E- pārvaldes mērķu sasniegšana un digitālo dokumentu pieejamība, arhīvu sistēmas modernizācija.

Atbalsts paredz arhīvu sistēmas funkciju nodrošināšanu atbilstoši informācijas sabiedrības vajadzībām un pieņemto normatīvo dokumentu prasībām. Paredzamā ietekme uz politikas rezultātiem – sabiedrībai pieejami e-pakalpojumi, arhīvu darba kvalitātes uzlabošana.

14) Muzeju krājumu papildināšana un eksponātu iegāde.

Atbalsts paredzēts muzeju krājumu papildināšanai un jaunu eksponātu iegādei, kas veicinās apmeklētāju interesi, uzlabos piedāvāto pakalpojumu kvalitāti.


42

15) Atbalsts amatieru kolektīviem, KN/TN akreditācija, cilvēkresursu apmācība.

Atbalsts amatieru mākslas kolektīvu vadītājiem, amatieru mākslas norišu atbalstam, KN/TN vadītāju apmācība kultūras menedžmentā, finansējuma piesaistīšanā u.c. pasākumi kvalitatīvas un daudzveidīgas amatiermākslas attīstībai. Paredzamā ietekme uz politikas rezultātiem – pieaugs amatiermākslas dalībnieku skaits, amatiermākslas izpausmju daudzveidība, uzlabosies reģionu kultūras dzīve.






1) Kultūras darbinieku algu paaugstinājums (kultūras mantojuma nozarēs)

7 373 8 700 10 027

2) Kultūras iestāžu telpu nomas maksa Finanšu ministrijas apsaimniekotājam (kultūras mantojuma nozarēs)

1000 1 104 1 104

3) Izcilības novērtēšana kultūrā un atbalsts nacionālas nozīmes kultūras institūciju darbībai (kultūras mantojuma nozarē)

344 99 99

4) Vienotas kultūras mantojuma un atmiņas institūciju e-pakalpojumu informatīvās vides izveide (Atbalsts reģionālās kultūras situācijas apzināšanai un uzlabošanai)

354 354 354

5) Dziesmu un deju svētku procesa nodrošināšana. Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana

564 2 212 800

6) Atbalsts pašvaldību bibliotēkām 1 064 1 064 1 0647) Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsts 2 619 2 230 5 9508) Kultūras pieminekļu glābšana 3 171 3 674 3 9779) Kultūras institūciju aprīkojuma, infrastruktūras uzlabošana un ugunsdrošības sakārtošana (kultūras mantojums).

4 080 5 962 8 971

10) Atbalsts akreditētajiem muzejiem 300 35011) Mantojuma pētniecība un sabiedrības izglītošana par mantojumu 80 10012) Reģionālo restaurācijas centru izveide 60 6013) E- pārvaldes mērķu sasniegšana un digitālo dokumentu pieejamība, arhīvu sistēmas modernizācija

3 218 3 818 3 818

14) Muzeju krājuma un eksponātu iegāde 400 400 40015) Datortehnikas un licenču atjaunošana 50 50 5016) Kultūras iestāžu telpu remonti, īres maksas pieaugums, pakalpojumu tarifu pieaugums un citi neatliekami uzturēšanas izdevumi

577 577 577

17) Informatizācijas projektu īstenošana 121 121 12118) Atbalsts amatieru kolektīviem, KN/TN akreditācija, cilvēkresursu apmācība

230 230

19) Mērķdotācija pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un VSAOI

157 177 267



Finansējuma pieaugums kultūrizglītības projektu atbalstam veicinās kultūrizglītības satura daudzveidību, infrastruktūras uzlabošanu un izglītības kvalitātes pieaugumu.


43


1) Izstrādāt Valsts programmu kultūras mantojuma aizsardzībai, saglabāšanai un pieejamības veicināšanai (2008).

2) Izstrādāt Valsts programmu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un attīstībai (2006).

3) Izstrādāt koncepciju par nemateriālā kultūras mantojuma reģistru (2006).

4) Izstrādāt Kultūras namu darbības attīstības koncepciju (2006).

5) Izstrādāt MK rīkojumus par nacionālas nozīmes statusa piešķiršanu Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam un Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam (2007).

6) Izstrādāt MK noteikumus par valsts galvojuma sniegšanu un uzraudzības kārtību starptautisku izstāžu rīkošanai muzejos (2007).

7) Izstrādāt rīcības plānu kultūras informācijas sistēmu attīstībai (2009).

8) Pievienoties konvencijai par nelikumīga kultūras mantojuma importa / eksporta novēršanu un izstrādāt atbilstošos normatīvos aktus (2007).

9) Izstrādāt jaunu Arhīvu likumu un tam pakārtotos nozares normatīvos aktus – MK noteikumus (2007).


Mantojuma nozares politiku ievieš ministrija, MVP muzeju apakšnozarē, VKPAI – kultūras pieminekļu apakšnozarē, v/a TMC – nemateriālā mantojuma un amatiermākslas, VAĢ – arhīvu apakšnozarē, LNB – bibliotēku apakšnozarē. Šīs institūcijas uztur arī apakšnozares fondu datu bāzes. Mantojuma vienotu informatīvo vidi nodrošina v/a KIS.

VKKF finansē izpētes, izglītības, popularizēšanas u.c. projektus mantojuma nozarē.





Resursi izdevumu segšanai 11 605 126 22.49 Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 9 825 476 19.04 Dotācija īpašiem mērķiemPašu ieņēmumi 1 779 650 3.45 Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumiĀrvalstu finanšu palīdzība


Atalgojumi 6 308 903 12.23


44

Pārējie kārtējie izdevumiMaksājumi par aizņēmumiem un kredītiemSubsīdijas un dotācijas 537 282 1.04

Dotācijas iestādēm, uzņēmumiem 537 282 1.04 Dotācijas iedzīvotājiemIemaksas starptautiskajās organizācijāsPārējās subsīdijas un dotācijas


2.5. Programma „Kultūras projekti un investīcijas” Situācijas raksturojums

Pēdējo gadu laikā par kultūrpolitikas neatņemamu instrumentu ir kļuvusi gan vietēja, gan starptautiska mēroga īstermiņa un ilgtermiņa kultūras projektu plānošana, organizēšana un īstenošana. Atkarībā no sasniedzamajiem rezultātiem kultūras projekti var tikt veidoti gan atsevišķu pasākumu, gan regulāru norišu, gan noteiktu kultūras procesu īstenošanas nodrošināšanai.

Kultūras projekti vienlaikus ir gan efektīva kultūras darba plānošanas forma, gan papildu finansējuma piesaistes iespēja, sekmējot kultūrā ieguldīto līdzekļu avotu dažādību. Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda starpniecību kultūras projektu un programmu atbalstam tiek piešķirti konkursa kārtībā sadalāmi valsts budžeta līdzekļi, veicinot kultūras iniciatīvu un jaunrades procesa attīstību.

Ministrija savas kompetences ietvaros īsteno kultūrpolitiski nozīmīgus projektus, kuri pamatoti politikas dokumentos un normatīvos aktos. Ministrija koordinē izpildi starpvaldību un starpministriju līgumiem un programmām, kuru īstenošana notiek projektu formā.

Ministrija ir atbildīga par apjomīgu ilgtermiņa projektu īstenošanu, lai nodrošinātu nacionālas nozīmes kultūras objektu – Latvijas Nacionālās bibliotēkas, akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību. Līdztekus jaunās LNB ēkas būvniecībai tiek veidota arī Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma jeb Gaismas tīkls, kas saslēgs vienotā sistēmā visas Latvijas publiski pieejamās bibliotēkas.



„Valsts Kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015. gadam. Nacionāla valsts”;

Sadarbības memorands „Kultūra 2010” ;

„Valsts Kultūrkapitāla fonda likums”.


45

Programmas mērķis

Mērķis: atbalstīt radošus projektus, inovācijas un sabiedrības iniciatīvas kultūras jomā, veikt investīcijas nacionālas nozīmes kultūras infrastruktūrā un īstenot Latvijas starptautiskās sadarbības saistības kultūrā.



1. Pieaudzis valsts atbalsts sabiedrības radošām iniciatīvām kultūras jomā.

2. Uzlabota kultūrvide, izveidota mūsdienīgai nacionālai valstij atbilstoša kultūras infrastruktūra.

3. Latvijas starptautiskā līmenī apliecinājusi sevi kā uzticamu sadarbības partneri, audzis Latvijas prestižs.

Rezultatīvo rādītāju tabulas iekļautas apakšprogrammu sadaļās.


1) VKKF finansējuma pieaugums.

Finansējuma pieaugums paredzēts VKKF likumā un memorandā „Kultūra 2010”. Papildfinansējums ļaus atbalstīt vairāk kultūras nozares projektus, izveidot jaunas mērķprogrammas un kultūras programmas. Paredzamā ietekme uz citu budžeta programmu politikas rādītājiem – produktu un pakalpojumu daudzveidības, kā arī to reģionālās pieejamības pieaugums.

2) Komunistiskā režīma upuru pieminekļa izveide pie Okupācijas muzeja.

Tiks atrisināts sabiedrības izvirzītā prasība par totalitārā komunistiskā režīma upuru piemiņas vietu Rīgā, izveidojot piemiņas vietu Rīgas centrā, vienotā ansamblī ar Latvijas Okupācijas muzeju.

3) Valstiski un starptautiski nozīmīgi pasākumi.

Nozīmīgu nacionālu un starptautisku pasākumu organizēšana veicinās Latvijas kultūras prestižu ārvalstīs, kā arī ļaus Latvijas iedzīvotājiem iepazīt citu valstu kultūru. Paredzamā ietekme uz politikas rezultātiem – kultūras patēriņa, kopproduktu un eksporta pieaugums, kas atspoguļosies citu budžeta programmu politikas rezultātos. Stratēģijas darbības periodā starpvaldību un starpministriju sadarbības līgumu ietvaros paredzēti tādi nozīmīgi pasākumi kā „Francijas pavasaris” 2007. gadā, 8. Baltijas jūras valstu kultūras ministru konference Rīgā, 2008. gadā, Vācijas kultūras dienas Latvijā 2008. gadā, Krievijas kultūras dienas Latvijā 2009. gadā.

4) Kultūras vortāla www.kultura.lv pilnveide un aktualizēšana.

Finansējums nepieciešams izveidotā daudzvalodu kultūras vortāla informācijas regulārai aktualizēšanai un tulkošanai angļu, vācu, franču, krievu un spāņu valodās. Paredzamā ietekme uz politikas rezultātiem – palielināsies kultūras informācijas pieejamība gan Latvijas, gan ārvalstu interesentiem.


46

5) Latvijas digitālā kultūras karte.

Projekta 2. kārtas īstenošana paredz ievērojami papildināt datu bāzi, kā arī izveidot datu analīzes sistēmu. Paredzamā ietekme uz politikas rezultātiem – pieaugs sabiedrības informētība, kā arī politikas plānošanas efektivitāte un kvalitāte, it sevišķi saistībā ar reģionālo kultūrpolitiku, kas atspoguļosies citu budžeta programmu politikas rezultātos.

Kultūras karte ir iekļauta vienotā jaunās politikas iniciatīvā „Atbalsts reģionālās kultūras situācijas apzināšanai un uzlabošanai”.


1) VKKF finansējuma pieaugums 629 1 320 2 0812) Komunistiskā režīma upuru pieminekļa izveide pie Okupācijas muzeja

100 150

3) Valstiski nozīmīgi pasākumi 660 1500 1 5004 )kultūras vortāla „kultura.lv” pilnveide un aktualizēšana 10 10 105) Atbalsts reģionālās kultūras situācijas apzināšanai un uzlabošanai (kultūras karte)

287 18 18

6)LNB projekta īstenošana 9 800 9 963 9 9707) VVBIS projekta īstenošana 5 551 500 500


Politiku izstrādā ministrija sadarbībā ar padotības iestādēm. Katrai apakšprogrammai ir savs ieviesējs un ieviešanas instrumenti.

Kultūras nozares radošiem projektiem atbalstu konkursu veidā sniedz VKKF, kas projektu izvērtējumā un finansējuma piešķiršanā ir neatkarīgs, taču saskaņā ar likumu vadās pēc valsts kultūrpolitikas vadlīnijām.

Valstiski nozīmīgu kultūras pasākumu, sadarbības līgumu un programmu īstenošanu koordinē ministrija.

Kultūras infrastruktūras attīstības projektus, t.sk. Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības procesu, administrē v/a „Jaunie trīs brāļi”, VVBIS ieviešanu – v/a KIS.

Programmas finansējumsFinansējums, tūkst. LVL 2006 2007 2008 2009

7 566 24 603* 21 027* 21 645

* Ietverts LNB celtniecības finansējums 2007., 2008. gadā atbilstoši likumam



Resursi izdevumu segšanai 7 566 328 14.66 Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 7 566 328 14.66 Dotācija īpašiem mērķiemPašu ieņēmumiĪpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumiĀrvalstu finanšu palīdzība


47

Asignējumi kopā 7 566 328 14.66 Uzturēšanas izdevumi 7 484 328 14.50 Kārtējie izdevumi 981 534 1.90

Atalgojumi 572 591 1.11 Pārējie kārtējie izdevumi


Dotācijas iestādēm, uzņēmumiem 6 494 481 12.59 Dotācijas iedzīvotājiemIemaksas starptautiskajās organizācijās 8 313 0.02 Pārējās subsīdijas un dotācijas

Izdevumi kapitālieguldījumiem 82 000 0.16 Kapitālie izdevumi 32 000 0.06 Investīcijas 50 000 0.10

2.5.1. Apakšprogramma „Valsts Kultūrkapitāla fonds”


Nozīmīgākais kultūras radošo un mantojuma projektu finansētājs ir publiskais nodibinājums „Valsts Kultūrkapitāla fonds”. VKKF mērķis ir veicināt līdzsvarotu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī saskaņā ar valsts kultūrpolitikas vadlīnijām.

Ar VKKF atbalstu tiek izdotas grāmatas un kultūras periodika, iestudētas teātra izrādes, organizētas izstādes (gan Latvijā, gan ārpus tās robežām), sniegti koncerti, komponēti skaņdarbi, uzņemtas filmas, papildināts Latvijas bibliotēku un muzeju krājums, atjaunoti kultūras pieminekļi un realizēti citi nozīmīgi kultūras un mākslas projekti.

VKKF organizē gadā četrus projektu konkursus. 2005.gadā atbalstu saņēma 2127 projekti un 379 radošie braucieni, kā arī tika finansētas 20 mērķprogrammas un 16 kultūras programmas, tika piešķirtas 40 stipendijas par mūža ieguldījumu. 2005.gada beigās Fonds kopumā mūža stipendijas maksāja 257 stipendiātiem. Pateicoties VKKF atbalstam, radošā vide Latvijā kļuvusi aktīvāka, aktivizējas kultūras dzīve reģionos, mākslinieki - finansiāli neatkarīgāki un apvienojas organizācijās, pieteiktie projekti kļūst profesionālāki.

Normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu saraksts

apakšprogrammas darbības jomā

„Valsts Kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015. gadam. Nacionāla valsts”; Sadarbības memorands „Kultūra 2010”; „Valsts Kultūrkapitāla fonda likums”; Ministru kabineta 2004. gada 8. martā apstiprinātie MK noteikumi Nr.128

„Valsts Kultūrkapitāla fonda nolikums”.

Apakšprogrammas mērķis

Mērķis: veicināt līdzsvarotu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu.



48


2005 2006 2007 2008 2009VKKF iesniegto projektu skaits, tūkst. 4.3 4.6 5.1 5.4 5.6Atbalstīto projektu attiecība pret iesniegtajiem % 62 63 63/64 63/65 63/66


2005 2006 2007 2008 2009Atbalstīto VKKF projektu skaits, tūkst. 2.7 2.9 3.1/3.4 3.1/3.6 3.1/3.8Īstenoto mērķprogrammu un kultūras programmu skaits

36 42 42/45 42/48 42/50

Piešķirto mūža stipendiju skaits 40 25 25/30 25/35 25/40


Iekļautas programmas kopējā JPI aprakstā.


Apakšprogrammu īsteno publisks nodibinājums VKKF. Projektu konkursi tiek izsludināti četras reizes gadā, mērķprogrammām un kultūras programmām tiek sludināti atsevišķi konkursi. Projektus izvērtē un par finansējumu lemj neatkarīgu ekspertu padomes.






Asignējumi kopā 6 288 340 12.19Uzturēšanas izdevumi 6 268 340 12.15Kārtējie izdevumi 380 289 0.74



Dotācijas iestādēm, uzņēmumiem 5 888 051 11.41Dotācijas iedzīvotājiemIemaksas starptautiskajās organizācijāsPārējās subsīdijas un dotācijas



49

2.5.2. Apakšprogramma „Kultūras pasākumi, sadarbības līgumi un programmas”


Līdzās iniciatīvām, kas ir pašu kultūras procesa dalībnieku ierosinātas un kuru īstenošanai atbalstu var konkursa kārtībā saņemt VKKF, ir valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi un projekti, par kuriem atbildību uzņēmusies valsts, tostarp arī tādi, kuru pamatā ir ar starpvaldību un starpministriju līgumiem nostiprinātas sadarbības programmas, kas veicina kultūrapmaiņu (piemēram, „Pārsteidzošā Latvija” Francijā un „”Francijas pavasaris” Latvijā). 2014. gadā kādai no Latvijas pilsētām būs jārealizē projekts „Eiropas kultūras galvaspilsēta”, kura sagatavošana jāuzsāk jau 2007. gadā.

Veicinot sabiedrības informētību un iesaisti kultūrpolitiski nozīmīgu jautājumu risināšanā, ministrija nodrošina informācijas pieejamību par kultūras procesiem valstī, kā arī organizē konferences un seminārus. Apakšprogramma nodrošina arī finansējumu valstiskas atzinības izteikšanai par nozīmīgiem sasniegumiem kultūrā un mūža ieguldījumu (prēmijas, jubilejas, bēres).


Apakšprogrammas darbību nosaka šādi būtiskākie politikas plānošanas dokumenti un normatīvie akti:

„Valsts Kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015. gadam. Nacionāla valsts”;

Sadarbības memorands „Kultūra 2010”;

Ministru kabineta 2006.gada 31. augustā izdotais rīkojums Nr. 667 „Par festivāla „Francijas pavasaris” Latvijā 2007. gadā” projektu”;

Starpvaldību un starpministriju līgumi.


1) atbalstīt kultūrpolitiski nozīmīgus pasākumus un norises;

2) nodrošināt Latvijas pārstāvniecību un līdzdalību starptautiskās organizācijās un nozīmīgos kultūras un kultūrpolitikas pasākumos;

3) nodrošināt Latvijas starptautisko saistību izpildi saskaņā ar Latvijā ratificētajām starptautiskajām konvencijām kultūras jomā un parakstītajiem nolīgumiem par Latvijas dalību starptautiskajās kultūras organizācijās un programmās;

4) izteikt valstisku atzinību radošiem kolektīviem un personībām par izciliem sasniegumiem.



50


– nodrošināta Latvijas pārstāvniecība un līdzdalība starptautiskās organizācijās un nozīmīgos kultūras un kultūrpolitikas pasākumos, veicināts pozitīvs Latvijas tēls;

– nodrošināta Latvijas starptautisko saistību izpildi saskaņā ar Latvijā ratificētajām starptautiskajām konvencijām kultūras jomā un parakstītajiem nolīgumiem par Latvijas dalību starptautiskajās kultūras organizācijās un programmās;

– sabiedrībai pieejama informācija par kultūras procesiem valstī.


2005 2006 2007 2008 2009Īstenoto pasākumu (projektu) skaits 25 30 28/30 26/30 25/28- t.sk. starpministriju un starpvaldību līgumu ietvaros īstenoto pasākumu skaits

4

- t.sk. starptautiski gadatirgi, meses, festivāli, kuros pārstāvēta Latvijas kultūra (skaits)


Iekļautas programmas kopējā JPI aprakstā.


Izstrādāt Rīcības plānu „Latvijas pilsēta – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” (2007).


Apakšprogrammas ieviešanu nodrošina ministrija. Par līdzekļu piešķiršanu lemj īpaši izveidota komisija. Lielu projektu īstenošanai tiek veidotas darba grupas, pieņemts projekta vadītājs.


Finansējums, tūkst. LVL 2006 2007 2008 2009285 1 342 1 963 1 813



Resursi izdevumu segšanai 284 743 0.55Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 284 743 0.55Dotācija īpašiem mērķiemPašu ieņēmumiĪpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumiĀrvalstu finanšu palīdzība

Asignējumi kopā 284 743 0.55Uzturēšanas izdevumi 284 743 0.55Kārtējie izdevumi

Atalgojumi


51

Pārējie kārtējie izdevumiMaksājumi par aizņēmumiem un kredītiemSubsīdijas un dotācijas 284 743 0.55

Dotācijas iestādēm, uzņēmumiem 276 430 0.53Dotācijas iedzīvotājiemIemaksas starptautiskajās organizācijās 8 313 0.02Pārējās subsīdijas un dotācijas


2.5.3. Apakšprogramma „Kultūras infrastruktūras attīstība”


Lai īstenotu prioritāro nacionālas nozīmes kultūras objektu būvniecības projektu, ar Ministru kabineta 2005.gada 15. aprīļa rīkojumu Nr.238 izveidota valsts aģentūra „Jaunie „Trīs brāļi”” ( turpmāk – aģentūra), kuras uzdevums ir nodrošināt Latvijas Nacionālās bibliotēkas, akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja ēku būvniecību. Aģentūrai ir izstrādāta stratēģija 2005.-2010. gadam, kas aptver posmu no aģentūras izveidošanas līdz objektu pabeigšanai un nodošanai ekspluatācijā. Pēc ēku nodošanas ekspluatācijā aģentūru paredzēts likvidēt vai reorganizēt.


Apakšprogrammas darbību nosaka šādi būtiskākie politikas plānošanas dokumenti un normatīvie akti:

Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums; Likums par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas

vajadzībām”; Ministru kabineta 2005.gada 15. aprīļa rīkojums Nr.238 „Par valsts aģentūras

„Jaunie „Trīs brāļi” izveidi”; Ministru kabineta 2004.gada 14. septembra rīkojums Nr.615 „Par mūsdienīgas

akustiskās koncertzāles būvniecības projekta īstenošanu Rīgā līdz 2008. gadam”;

Ministru kabineta 2005. gada 13. aprīļa rīkojums Nr.227 „Par Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecības īstenošanas koncepciju”.


Nodrošināt un vadīt nacionālas nozīmes kultūras objektu būvniecības procesu, veikt iepirkuma procedūras, piesaistīt finanšu līdzekļus, sadarbojoties ar privātajiem investoriem publiskās un privātās partnerības modeļa ietvaros.



52


1) veicināta kvalitatīvas kultūrvides veidošana un kultūras pieejamība;

2) kultūras nozarei piesaistīti investīciju finanšu līdzekļi, kas tiek efektīvi pārvaldīti.

Paredzamie darbības rezultāti Ar aģentūras darbību nodrošināta LNB jaunbūves, akustiskās koncertzāles un

laikmetīgā mākslas muzeja celtniecības projektu īstenošana.

Darbības rezultatīvie rādītāji 2005 2006 2007 2008 2009

Administrēto projektu skaits 3 3 3 3


Programmu īsteno v/a „Jaunie trīs brāļi””, īstenojot iepirkuma procedūras saskaņā ar likumdošanu, piesaistot finanšu līdzekļus, t.sk. publiskās un privātās partnerības modeļa ietvaros.

Apakšprogrammas finansējumsFinansējums, tūkst. LVL 2006 2007 2008 2009

993 993 993 993




Asignējumi kopā 993 245 1.92Uzturēšanas izdevumi 931 245 1.80Kārtējie izdevumi 601 245 1.16




Izdevumi kapitālieguldījumiem 62 000 0.12Kapitālie izdevumi 12 000 0.02Investīcijas 50 000 0.10

2.5.4. Apakšprogramma „Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības projekta īstenošana”



53

Apakšprogramma tiek izvirzīta kā jauna politikas iniciatīva, un tās ietvaros paredzēts finansēt pasākumu kompleksu LNB būvniecības projekta īstenošanai, t.sk.:- veco ēku demontāžu un būvlaukuma sagatavošanu;- nekustamo īpašumu jautājuma risināšanu;- būvprojektu tehniskās dokumentācijas sagatavošanu;- LNB būvniecību;- būvuzraudzību;- autoruzraudzību;- bibliotēkas materiāltehniskajam nodrošinājumu;- būvniecības konsultantu un ekspertu pakalpojumus.Līdz 2007. gadam saskaņā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumu projekta īstenošanai izmantoti privatizācijā gūtie ieņēmumi.


Ministru kabineta 1995. gada 27. jūlija apstiprinātais MK rīkojums Nr. 416 „Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību”.


Apakšprogrammas mērķis ir nacionālas nozīmes valsts kultūras objekta – Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana, nodrošinot ar finansējumu būvniecības projektu izstrādi, būvniecību līdz nodošanai ekspluatācijā, nekustamo īpašumu jautājumu risināšanu un materiāltehnisko apgādi līdz bibliotēkas darbības uzsākšanai.


Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka uzbūvēta paredzētajos termiņos, efektīvi un mērķtiecīgi organizējot projekta īstenošanu.


MK Rīkojums „Par nepieciešamo finansējumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības projekta īstenošanai”.


Apakšprogrammu ievieš valsts aģentūra „Jaunie „Trīs brāļi””, kas pasūtītāja - ministrijas uzdevumā veic projekta ieviešanas vienības un projekta vadības funkcijas. Aģentūra nodrošina projekta vadību no pirmsprojekta stadijas līdz būvniecības projekta pabeigšanai un objekta darbības uzsākšanai, veic iepirkuma procedūras, piesaistot atbilstošos ekspertus, inženierus un būvniekus atsevišķiem projekta īstenošanas posmiem, savukārt ministrija nodrošina projekta īstenošanas uzraudzību un kontroli.



54

Finansējums, tūkst. LVL 2006 2007 2008 20099 800 9 963 9 970

Apakšprogrammas īstenošanai valsts budžeta līdzekļi tiek plānoti no 2007. gada.

2.5.5. Apakšprogramma „Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma”


Projekts „Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma” ir daļa no LNB projekta, kas paredz izveidot vienotu informācijas vidi visiem Latvijas bibliotēku lietotājiem. Līdz šim projekta īstenošanas rezultātā Latvijas bibliotēkām:

- iegādāti 3153 datorkomplekti,- izveidoti 603 lokālie datortīkli,- ierīkoti 385 interneta pieejas punkti.

Iegādāta bibliotēku informācijas sistēma un funkcionālo moduļu papildlicences 254 republikas nozīmes pilsētu, rajonu galvenajām un pagasta bibliotēkām. Apmācīti 911 bibliotēku darbinieki darbam ar bibliotēku informācijas sistēmu un 1000 darbinieki apguvuši pamatiemaņas darbam ar datoru.Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Universitātes bibliotēkas mācību centros apmācīti 2132 bibliotēku darbinieki.Līdz 2007. gadam saskaņā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumu projekta īstenošanai izmantoti privatizācijā gūtie ieņēmumi. No 2007. gada projektu kā jaunu politikas iniciatīvu plānots finansēt no valsts budžeta līdzekļiem.

Normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu saraksts apakšprogrammas darbības jomā:

Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums; Koncepcija „Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma”; Ministru kabineta 2004. gada 29. jūnijā apstiprinātie noteikumi Nr.559 „Valsts

aģentūras „Kultūras informācijas sistēmas” nolikums”.


Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas projekta galvenais mērķis ir izveidot saskaņotu valsts un publisko bibliotēku informācijas sistēmu, sniegt universālus informācijas pakalpojumus lasītājiem gan informācijas meklēšanā, gan nepieciešamo grāmatu, publikāciju, izziņu un dokumentu piegādē no Latvijas un starptautiskiem informācijas avotiem.



Sekmēta zināšanu sabiedrības veidošanās Latvijā, ieviešot vienotu informācijas sistēmu, kas nodrošina iedzīvotājiem universālus informācijas pakalpojumus.


55

Darbības rezultatīvie rādītāji Rādītājs 2005 2006 2007 2008 2009Datortehnika 1653 1500 500Interneta pieslēgumi 195 190 4Lokālie tīkli 403 200 26Apmācīto skaits 400 600 100

Apakšprogrammas ieviešanas instrumenti un sistēmaApakšprogrammu ievieš valsts aģentūra „Kultūras informācijas sistēmas”.Tā tiek īstenota saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu, izsludinot atklātus konkursus, cenu aptaujas un sarunu procedūras.


Finansējums, tūkst. LVL 2006 2007 2008 20095 551 500 500

Apakšprogrammas īstenošanai valsts budžeta līdzekļi tiek plānoti no 2007. gada.

2.6. Programma „ES fondi un ārvalstu finanšu palīdzība”


Līdz ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai ir pieejams ES fondu finansējums kultūras projektiem, tiek apgūti arī citi ārvalstu finanšu instrumenti, piemēram, Eiropas ekonomiskās zonas daudzpusējās un Norvēģijas divpusējās sadarbības finanšu instrumenta.

Pašreizējā programmēšanas periodā 2004. – 2006. gadam kultūras institūcijas apgūst ES struktūrfondu nacionālās programmas 1.3.1. aktivitātes "Sabiedrisko informācijas un elektroniskās pārvaldes sistēmu attīstība" finansējumu, kultūras mantojuma un tūrisma attīstībai pieejams finansējums 1.1.5. aktivitātes atklātā konkursa ietvaros, kā arī tiek īstenoti kultūras nozares projekti Eiropas Sociāla fonda ietvaros

No 2007.gada 1.janvāra Latvijā tiks uzsākta ES struktūrfondu apguve 2007.-2013.gada programmēšanas periodam. Kopumā nākamajā plānošanas periodā kultūras nozaru attīstības projektiem provizoriski tiks piesaistīts ap 126 miljonu eiro liels finansējums ES struktūrfondu ietvaros (20 milj. tūrisma nozares attīstības aktivitātēs, 59 milj. ministrijas pasākumā, ap 20 milj. Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai ietvaros, ap 20 milj. kultūras informācijas sistēmu attīstībai ERAF ietvaros, ap 5 milj. kultūrizglītībai ESF ietvaros, ap 2 milj. Pārrobežu sadarbības programmas INTERREG ietvaros), kā arī ES programmu „Kultūra 2007”, „Eiropa pilsoņiem”, Šveices valdības un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu ietvaros. No 2004.-2009.gadam plānots ieviest Norvēģijas un EEZ finanšu instrumentu.

Eiropas Savienības finansējums ir pieejams, piedaloties programmā “Kultūra 2000” (sākot ar 2007. gadu, programma „Kultūra 2007”). 2001. gadā “Kultūra 2000” ietvaros tika atbalstīti 5 projekti ar Latvijas kultūras organizāciju līdzdalību, 2002. gadā - 8, 2003. – 6, 2004. – 12, 2005. – 18 projekti. Starptautisko projektu rakstīšanu un realizēšanu, jo īpaši reģionos, kavē nepietiekamās svešvalodu zināšanas, pieredzes


56

un informācijas trūkums, nepietiekams finansējums projektu izstrādei un nepietiekams līdzfinansējums. Kopš 2003. gada tām Latvijas kultūras organizācijām, kuras ir iesaistījušās starpnacionālos sadarbības projektos, ir iespēja iesniegt projektu pieteikumus ministrijas līdzfinansējumam Eiropas Komisijas atbalstītajiem programmas projektiem.



Eiropas Savienības politikas plānošanas dokumenti un normatīvie akti

Padomes 1999. gada 21. jūnija Nolikums (EK) Nr. 1260/1999, kas nosaka vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem;

Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 12. jūlija Nolikums (EK) Nr. 1783/1999 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF)

Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 12. jūlija Regula (EK) Nr. 1784/1999 par Eiropas Sociālo fondu (ESF);

Padomes Regula (EK) Nr. 1083/2006 ar ko paredz vispārējus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999;

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1081/2006 par Eiropas Sociālo fondu un Regulas (EK) Nr. 1784/1999 atcelšanu;

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Regulas (EK) Nr. 1783/1999 atcelšanu;

Eiropas Komisijas komunikācija „Kohēzijas politika kā atbalsts izaugsmei un nodarbinātībai: Kopienas Stratēģiskās Vadlīnijas 2007.-2013.gadu programmēšanas periodam" (projekts);

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 151. pants, īpaši 4. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 14. februāra lēmums

Nr.508/2000/EK, ar ko izveido programmu „Kultūra 2000”; Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta lēmums

Nr.626/2004/EK, kas koriģē lēmumu 508/2000/EK, programma „Kultūra 2000” pagarināta vēl uz 2 gadiem;

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa lēmums Nr. 792/2004/EK, ar ko ievieš Kopienas rīcības programmu, kas vajadzīga, lai atbalstītu Eiropas līmeņa organizācijas kultūras jomā;

Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma projekts, ar ko izveido programmu „Kultūra 2007” (2007.-2013.);

Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma projekts, ar ko izveido programmu „Pilsoņi Eiropai” (2007.-2013.);

Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma projekts, ar kuru 2008. gadu pasludina par „Eiropas starpkultūru dialoga gadu”.

Latvijas Republikas Politikas plānošanas dokumenti


57

Vienotais programmdokuments (Latvijas Attīstības plāns – Latvijas valdības stratēģija un prioritātes 2004. – 2006.gadam, lai veicinātu sociālekonomisko apstākļu izlīdzināšanu, izmantojot ES struktūrfondu finansējumu (izstrādāja Latvija, apstiprināja Eiropas Komisija 2003. gada 18.decembrī ));

Programmas papildinājuma dokuments ar grozījumiem, kas apstiprināti 2006.gada 6. janvāra Uzraudzības komitejas sanāksmē – detalizēti skaidro pasākumus un aktivitātes; nosaka projektu atlases kritērijus, sagaidāmos rezultātus un to sasniegšanas indikatorus;

Nacionālais stratēģiskais ietvardokuments (NSID) 2007. – 2013.gada periodam. (Apstiprināts Ministru kabinetā 31.01.2006);

ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda piešķīruma sadalījums starp Nacionālā stratēģiskā ietvardokumenta 2007.- 2013.gada periodam tematiskajām asīm un pasākumiem (Apstiprināts Ministru kabinetā 18.04.2006);

Operacionālās programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi", "Cilvēkresursi un nodarbinātība" un "Uzņēmējdarbība un inovācijas" (šobrīd projekta statusā, iesniegts izskatīšanai Eiropas Komisijā);

Lauku attīstības programma 2007.-2013.gadam (projekts);

„Valsts Kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015. gadam. Nacionāla valsts” ;

Nacionālais attīstības plāns 2007. – 2013. gadam;

Ar Ministru kabineta 2006. gada 15. jūnija rīkojumu Nr.435 apstiprinātā programma „”Nacionālās un reģionālās nozīmes koncertzāļu tīkla izveide 2007. – 2013. gadam”.

Latvijas Republikas normatīvie akti

Eiropas Savienības struktūrfondu likums; Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnijā apstiprinātie MK noteikumi Nr.546

„Kārtība, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus”;

Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums (2007.-2013.gada programmēšanas periodam (projekts);

Ministru kabineta 2005.gada 8.novembrī apstiprinātie MK noteikumi Nr.852 "Noteikumi par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības, īstenošanas, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmu";

Ministru kabineta 2006.gada 28.martā apstiprinātie MK noteikumi Nr.238 "Kārtība, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus".


Programmas mērķis: nodrošināt ES un ārvalstu finansējuma piesaisti kultūras projektu īstenošanai un to efektīvu ieviešanu.

Politikas rezultāti:


http://www.eeagrants.lv/files/MK_not_238.doc






58

1) Nodrošināta ES fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu pieejamā līdzfinansējuma maksimāla piesaiste kultūras projektiem;

2) Kultūras nozarēm piesaistītie investīciju finanšu līdzekļi tiek efektīvi pārvaldīti;

3) Nodrošināta savlaicīga kultūras nozaru projektu ieviešana atbilstoši projekta nosacījumiem.

Politikas rezultatīvie rādītāji 2006 2007 2008 2009

ES fondu piesaistītais finansējums projektiem milj.latu 2.4 2.3 3.6 5.6

Darbības rezultatīvie rādītāji 2006 2007 2008 2009

ERAF projektu skaits 4 7 9 11ESF projektu skaits 4 8 10 12Norvēģijas/EEZ finanšu instrumenta projektu skaits 0 3 4 4Līdzfinansēto ES programmas „Kultūra 2007” projektu skaits

11 18 20 22


Nākamajā ES struktūrfondu programmēšanas periodā plānots ieguldīt līdzekļus daudzfunkcionālu koncertzāļu tīkla izveidei nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros, nozīmīgu kultūrvēsturiskā mantojuma objektu atjaunošanā, kā arī sniegt atbalstu kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā. Tiks turpināta aizsākto IKT projektu īstenošana (VVBIS, VVAIS, NMKK). Paredzēts palielināt līdzfinansējumu programmas Kultūra 2007 projektiem.


1) Akustiskās koncertzāles būvniecība Rīgā 2 000 2 640 2 6402) Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecība 5003) Reģionu koncertzāļu programmas īstenošana 500 500 5003 ) ERAF projektu īstenošana 847 500 5004) ESF projektu īstenošana 11 50 505) Citu projektu īstenošana (programma Kultūra 2007 u.c.) 10 21


Ministrija nodrošinās tās padotībā esošo iestāžu valsts budžeta finansējuma plānošanu ES struktūrfondu un Norvēģijas/EEZ finanšu instrumentu līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī atbalstīs Latvijas kultūras organizāciju līdzdalību ES programmas „Kultūra 2007” ietvaros atbalstīto projektu realizēšanā.

Kultūras nozaru projektu ieviešanu nodrošina projekta finansējuma saņēmēji – kultūras institūcijas.




59




Asignējumi kopā 1 897 897 3.68Uzturēšanas izdevumi 120 743 0.23Kārtējie izdevumi 10 843 0.02




Izdevumi kapitālieguldījumiem 1 777 154 3.45Kapitālie izdevumiInvestīcijas 1 777 154 3.45

2.6.1. Apakšprogramma ”Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) kultūras projektu nodrošināšana”


Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumu Nr.546 „Kārtība, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus” 6.punkta prasībām, šajā budžeta apakšprogrammā tiek plānots ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu valsts budžeta finansējums ERAF līdzfinansēto struktūrfonda projektu īstenošanai.


Apakšprogrammas darbību nosaka šādi būtiskākie tiesību akti: Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumi Nr.546 „Kārtība, kādā valsts

budžetā plāno līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus”.

Apakšprogrammas mērķis


60

Budžeta apakšprogrammas mērķis ir nodrošināt savlaicīgu, pārskatāmu un caurspīdīgu finansējuma uzskaiti ERAF līdzfinansētiem ministrijas padotībā esošo iestāžu esošajiem projektiem.



Apgūtais ERAF finansējums milj. latu 2,3 1,9 3 5


ERAF projektu skaits 4 7 9 11


Apakšprogrammas ietvaros finanšu plānošanu nodrošina ministrija sadarbībā ar tās padotībā esošajām iestādēm, kurām atbalstīti projekti ERAF ietvaros. Kultūras nozaru projektu ieviešanu nodrošina projekta finansējuma saņēmēji – kultūras institūcijas.






Asignējumi kopā 1 784 347 3.46Uzturēšanas izdevumi 7 193 0.01Kārtējie izdevumi 7 193 0.01




Izdevumi kapitālieguldījumiem 1 777 154 3.45Kapitālie izdevumi


61

Investīcijas 1 777 154 3.45

2.6.2. Apakšprogramma ”Eiropas Sociālā fonda (ESF) kultūras un izglītības projektu nodrošināšana”


Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumu Nr.546 „Kārtība, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus” 6.punkta prasībām, šajā budžeta apakšprogrammā tiek plānots ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu valsts budžeta finansējums ERAF līdzfinansēto struktūrfonda projektu īstenošanai.


Apakšprogrammas darbību nosaka šādi būtiskākie tiesību akti: Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumi Nr.546 „Kārtība, kādā valsts

budžetā plāno līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus”.

Apakšprogrammas mērķisBudžeta apakšprogrammas mērķis ir nodrošināt savlaicīgu, pārskatāmu un caurspīdīgu finansējuma uzskaiti ESF līdzfinansētiem ministrijas padotībā esošo iestāžu esošajiem projektiem.



Apgūtais ESF finansējums tūkst. latu 24 25 50 75


ESF realizēto/ uzsākto projektu skaits 4 8 10 12

Apakšprogrammas ieviešanas instrumenti un sistēmaApakšprogrammas ietvaros finanšu plānošanu nodrošina ministrija sadarbībā ar tās padotībā esošajām iestādēm, kurām atbalstīti projekti ESF ietvaros. Kultūras nozaru projektu ieviešanu nodrošina projekta finansējuma saņēmēji – kultūras institūcijas.


Finansējums, tūkst. LVL 2006 2007 2008 2009


62

4 15 54 54




Asignējumi kopā 3 650 0.01Uzturēšanas izdevumi 3 650 0.01Kārtējie izdevumi 3 650 0.01





2.6.3. Apakšprogramma „Eiropas Savienības programmu kultūras jomā un ārvalstu finanšu palīdzības projektu nodrošināšana”


2004.gadā starp Norvēģijas Karalisti, EBTA valstīm un Latvijas Republiku tika parakstīti Saprašanās memorandi par Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ieviešanu 2004.-2009. gadā, un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ieviešanu 2004.-2009.gadā. Saskaņā ar 2006.gada 28.marta MK noteikumu Nr.238 "Kārtība, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus" 6.punkta prasībām, šajā budžeta apakšprogrammā tiek plānots ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu valsts budžeta finansējums Norvēģijas/EEZ finanšu instrumenta līdzfinansēto struktūrfonda projektu īstenošanai.Eiropas Savienības finansējums ir pieejams piedaloties programmā Kultūra 2007. Tā ir kopēja daudzgadu atbalsta programma Eiropas Kopienas pasākumiem kultūras jomā. Programma ir pieejama visām kultūras nozarēm un visu kategoriju kultūras pakalpojumu sniedzējiem. Kopš 2003. gada tām Latvijas kultūras organizācijām, kuras ir iesaistījušās starpnacionālos sadarbības projektos, ir iespēja iesniegt projektu pieteikumus ministrijas līdzfinansējumam Eiropas Komisijas atbalstītajiem programmas projektiem šīs valsts budžeta apakšprogrammas ietvaros. Ik gadu tiek sadalīti 100 000 LVL (2003.–2007.g.) un no 2008. – 2013. gadam prognozēts 10% ikgadējs pieaugums.





63


Apakšprogrammas darbību nosaka šādi būtiskākie tiesību akti: Ministru kabineta 2006.gada 28.martā apstiprinātie MK noteikumi Nr.238

"Kārtība, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus"

Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma projekts, ar ko izveido programmu „Kultūra 2007” (2007.-2013.).

Apakšprogrammas mērķis - nodrošināt savlaicīgu, pārskatāmu un caurspīdīgu finansējuma uzskaiti Norvēģijas/EEZ finanšu instrumentu līdzfinansētiem ministrijas padotībā esošo iestāžu esošajiem projektiem, kā arī veicināt ES un ārvalstu finansējuma piesaisti kultūras projektu īstenošanai un to efektīvu ieviešanu.



Apgūtais Norvēģijas/EEZ finanšu instrumenta finansējums tūkst. latu

0 300 400 400

Līdzfinansējuma daļa ES programmas „Kultūra 2007” projektiem tūkst. latu

100 100 110 121


Norvēģijas/EEZ finanšu instrumenta projektu skaits 0 3 4 4Līdzfinansēto ES programmas „Kultūra 2007” projektu skaits

11 18 20 22

Apakšprogrammas ieviešanas instrumenti un sistēmaApakšprogrammas ietvaros finanšu plānošanu nodrošina ministrija sadarbībā ar tās padotībā esošajām iestādēm, kurām atbalstīti projekti Norvēģijas/EEZ finanšu instrumentu ietvaros. Ministrijas nodrošina arī ES programmas „Kultūra 2007” ietvaros atbalstīto projektu līdzfinansējuma daļēju segšanu atbilstoši KM Valsts budžeta apakšprogrammas 23.03.00 „Eiropas Savienības programmu kultūras jomā un ārvalstu finanšu palīdzības projektu nodrošināšana” nolikuma nosacījumiem.Kultūras nozaru projektu ieviešanu nodrošina projekta finansējuma saņēmēji – kultūras institūcijas.


Finansējums, tūkst. LVL 2006 2007 2008 2009110 110 120 131


% no ministrijas kopējā





64

budžetaResursi izdevumu segšanai 109 900 0.21

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 109 900 0.21Dotācija īpašiem mērķiemPašu ieņēmumiĪpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumiĀrvalstu finanšu palīdzība

Asignējumi kopā 109 900 0.21Uzturēšanas izdevumi 109 900 0.21Kārtējie izdevumi

AtalgojumiPārējie kārtējie izdevumi




3. PIELIKUMI

3.1. Jaunās politikas iniciatīvasNr. Iniciatīvas nosaukums Programma Finansējums (tūkst. latu)

2007 2008 2009I Kultūras nozares cilvēkresursu attīstība: izglītība un atalgojuma paaugstināšana

Kultūras darbinieku algu paaugstinājums 11504 13575 15645Kultūrpārv. Prof.mākslaKultūrizglītībaK.mantojums

Pedagogu darba samaksas paaugstināšana Kultūrizglītība 10260 15390 22572


65

Administratīvās kapacitātes stiprināšana Kultūrpārv. 218 238 258Kultūrizglītības kvalitātes paaugstināšana un atbilstība darba tirgus prasībām

Kultūrizglītība 1588 1588 1588

Atlīdzība par publisko patapinājumu un reprogrāfisko reproducēšanu

Prof.māksla 946 995 1018

IINacionālas nozīmes kultūras objektu būvniecībaLNB būvniecības projekta īstenošana Kult. projekti un inv. 9800 9963 9970VVBIS projekta īstenošana Kult. projekti un inv. 5551 500 500Akustiskās koncertzāles būvniecība Rīgā ES fondi un ārv.

f. palīdzība2000 2640 2640

Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecība ES fondi un ārv. f. palīdzība

500

III Kultūras mantojuma un atmiņas institūciju darbības nodrošināšanaLatvijas Nacionālās bibliotēkas darbības atbalsts

K.mantojums 2619 2230 5950

Atbalsts pašvaldību bibliotēkām K.mantojums 1064 1064 1064E- pārvaldes mērķu sasniegšana un digitālo dokumentu pieejamība, arhīvu sistēmas modernizācija

K.mantojums 3218 3818 3818

Muzeju krājuma un eksponātu iegāde K.mantojums 400 400 400Atbalsts akreditētajiem muzejiem K.mantojums 300 350

IV VKKF finansējuma pieaugumsVKKF finansējuma pieaugums K.proj.un inv. 629 1320 2081

V Atbalsts nacionālās identitātes un nacionālas nozīmes kultūras vērtību saglabāšanai un attīstībaiDziesmu un deju svētku procesa nodrošināšana. Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana.

K.mantojums 564 2212 800

Komunistiskā režīma upuru pieminekļa izveide pie Okupācijas muzeja

K.proj.un inv. 100 150

Izcilības novērtēšana kultūrā un atbalsts nacionālas nozīmes kultūras institūciju darbībai

2316 2071 2071Prof.māksla K.mantojumsKult.projekti un invest.

Kultūras pieminekļu glābšana K.mantojums 3171 3674 3977VI Kultūras un kultūrizglītības kvalitātes paaugstināšanās un darbības nodrošināšana

Kultūras iestāžu telpu nomas maksa Finanšu ministrijas apsaimniekotājam

2048 2152 2152Kultūrpārv. Prof.mākslaK.mantojums

Kultūras un izglītības iestāžu telpu remonti, īres maksas pieaugums, pakalpojumu tarifu pieaugums un citi neatliekami uzturēšanas izdevumi

1436 1936 1936Kultūrpārv. Prof.mākslaKultūriglītībaK.mantojums

Kultūrizglītības iestāžu mācību procesa nodrošināšana atbilstoši likumdošanai

Kultūrizglītība 2416 3065 3813

Kultūras un kultūrizglītības institūciju infrastruktūras uzlabojumi, aprīkojuma uzlabošana, ugunsdrošības sistēmu sakārtošana (t.sk. nomas maksas

8061 10861 11231Prof.māksla KultūrizglītībaK.mantojums


66

kultūrizglītībā)Datortehnikas un licenču atjaunošana 150 300 450

Kultūrpārv. Prof.mākslaKultūrizglītībaK.mantojums

Skatuves mākslas materiāli tehniskās bāzes atjaunošana, transporta un aparatūras iegāde

Prof.māksla 330 330 330

Mūzikas instrumentu iegāde 300 300 300Prof.māksla Kultūrizglītība

VII Radošo industriju attīstībaNacionālā kino atbalsts Prof.māksla 1000 1200 1400Atbalsts nevalstiskajiem mākslas produktu ražotājiem

Prof.māksla 300 400

Atbalsts radošo industriju attīstībai un kultūras produkcijas eksportam


VIII Atbalsts reģionu kultūras attīstībaiAtbalsts reģionālās kultūras situācijas apzināšanai un uzlabošanai

641 372 372Kult. projekti un inv. K.mantojums

Atbalsts amatieru kolektīviem, KN/TN akreditācija, aprīkojuma uzlabošana, cilvēkresursu apmācība, mērķdotācija tautas mākslas kolektīvu vadītājiem

K.mantojums 157 407 497

Reģionu orķestru atbalsts Prof.māksla 85 85 85Mākslas produktu un pakalpojumu reģionālā pieejamība


Reģionālo restaurācijas centru izveide K.mantojums 60 60IX ES fondu finansēto projektu realizācija

Reģionu koncertzāļu programmas īstenošana ES fondi un ārv. f. palīdzība

500 500 500

Struktūrfondu un citu ārvalstu projektu īstenošana

1645 681 702K.mantojums ES fondi un ārv. f. palīdzība

X Kultūras pētniecībaKultūrpolitikas plānošanai un ieviešanai nepieciešamie lietišķie pētījumi

Kultūrpārv. 30 30

Mantojuma pētniecība un sabiedrības izglītošana par mantojumu

K.mantojums 80 100

XI Valstiski un starptautiski nozīmīgi pasākumi

Valstiski nozīmīgi pasākumi K.proj.un inv. 660 1500 1500XII Atbalsts bērnu un jauniešu kultūrai

Atbalsts bērnu un jauniešu mākslas produktiem



67

3.2. Izstrādājamie politikas dokumentu un normatīvo aktu projekti

Nr. Projekta nosaukums Programma Gads1. MK noteikumi „Kultūras ministrijas nolikums” Kultūrpārv. 20072. Rīcības plāns sabiedrības līdzdalībai kultūras procesos Kultūrpārv. 20073. Rīcības plāns bērnu un jauniešu kultūras attīstībai Kultūrpārv. 20074. Reģionālās kultūrpolitikas pamatnostādnes Kultūrpārv. 20085. Valsts ārējās kultūrpolitikas attīstības programma Kultūrpārv. 20086. Rīcības plāns kultūras nozares cilvēkresursu attīstībai Kultūrpārv. 20087. Valsts programma kultūras pētniecībai Kultūrpārv. 20098. Latvijas Akadēmiskā kora „Latvija” likums Kultūrpārv. 20069. Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra likums Kultūrpārv. 200610. Latvijas Nacionālā teātra likums Kultūrpārv. 200611. VSIA „Latvijas Koncerti” likums Kultūrpārv. 200612. Profesionālās mākslas attīstības valsts programma Prof.māksla 200813. Arhitektūras politikas pamatnostādnes Prof.māksla 200614. Arhitektūras kvalitātes likums Prof.māksla 200715. Valsts programma „Atbalsts izcilībai kultūrā” Prof.māksla 200816. Koncepcija par nodokļu atvieglojumiem kultūrai Prof.māksla 200917. Filmu likums Prof.māksla 200718. Likums par Konvenciju par kultūras izpausmju

daudzveidības aizsardzību un veicināšanuProf.māksla 2007

19. Likums par radošo personu statusu un sociālo aizsardzību

Prof.māksla 2008

20. Valsts programma kultūrizglītības attīstībai Kultūrizgl. 200721. Kultūras/ tautas namu attīstības koncepcija K.mantojums. 200622. Valsts programma kultūras mantojuma aizsardzībai,

saglabāšanai un pieejamības veicināšanaiK.mantojums 2008

23. Valsts programma Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un attīstībai

K.mantojums 2006

24. Koncepcija par nemateriālā kultūras mantojuma reģistru

K.mantojums 2006

25. Rīcības plāns kultūras informācijas sistēmu attīstībai K.mantojums 200926. MK rīkojumi par nacionālas nozīmes statusa

piešķiršanu Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam un Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam

K.mantojums 2007

27. MK noteikumi par valsts galvojuma sniegšanu un uzraudzības kārtību starptautisku izstāžu rīkošanai muzejos

K.mantojums 2007

28. Normatīvie akti, kas saistīti ar pievienošanos konvencijai par nelikumīga kultūras mantojuma importa / eksporta novēršanu

K.mantojums 2007

29. Arhīvu likums un tam pakārtotie nozares normatīvie akti – MK noteikumi

K.mantojums 2007

30. Rīcības plāns „Latvijas pilsēta – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014”

K.proj.un inv. 2007


68

Kultūras ministre Valsts sekretāre Juridiskās nodaļas vadītājas p.i.

Par kontroli atbildīgā

amatpersonaAtbildīgā

amatpersona

___.___.2006 ___.___.2006 ___.___.2006 ___.___.2006 ___.___.2006H.Demakova S.Zvidriņa Z.Fogelsone-

KlodāneI.Bērziņa J.Treile

02.10.2006. 17:1117 978J.Treile7078137, [email protected]


Documents

LR KM darbības stratēģija 2007-2009.gadamoldweb.km.lv/lv/doc/dokumenti/KM_strategija_2007_2009.doc · Web viewTitle LR KM darbības stratēģija 2007-2009.gadam Subject KMstart_02102006