Mācību grāmata cittautu Mācību grāmata cittautu skolēniem: mūsdienu skolēniem: mūsdienu

mozaīkamozaīka

Arvils ŠalmeArvils Šalme

Sigulda 2010.gada 23.aprīlis

Padomju skolas Padomju skolas mantojumsmantojums

►Nodarbībās diezgan nemainīgi ir izcelti Nodarbībās diezgan nemainīgi ir izcelti trīs valodas mācīšanas aspekti: trīs valodas mācīšanas aspekti:

• fonētiskais (izruna), fonētiskais (izruna), • gramatiskais (kontrolētu formālo likumu gramatiskais (kontrolētu formālo likumu

iegaumēšana un to pielietojums iegaumēšana un to pielietojums vienveidīgos vingrinājumos), vienveidīgos vingrinājumos),

• leksiskais (skaitliski fiksētu leksisko leksiskais (skaitliski fiksētu leksisko vienību iegaumēšana, tulkošana, vienību iegaumēšana, tulkošana, pareizrakstība, noteikšana teikumos vai pareizrakstība, noteikšana teikumos vai tekstā). tekstā).

►Valodas parādības tiek aplūkotas Valodas parādības tiek aplūkotas izolētā veidā vai grupētas atbilstoši izolētā veidā vai grupētas atbilstoši valodas sistēmas tradicionālajiem valodas sistēmas tradicionālajiem apraksta principiem. Mācību materiāla apraksta principiem. Mācību materiāla atlasi un sistematizāciju gan atlasi un sistematizāciju gan nodarbībās, gan mācību grāmatās nodarbībās, gan mācību grāmatās nosaka lingvistiskie, nevis nosaka lingvistiskie, nevis komunikatīvie valodas apguves mērķi. komunikatīvie valodas apguves mērķi.

►Noteiktā posmā secīgi mācās vienas Noteiktā posmā secīgi mācās vienas vai vairāku vārdšķiru pilnas vai vairāku vārdšķiru pilnas paradigmas, ar tām saistītu vārdu paradigmas, ar tām saistītu vārdu krājumu, paraugteikumus un tekstus. krājumu, paraugteikumus un tekstus.

►Leksiku un gramatiskās formas apgūst Leksiku un gramatiskās formas apgūst izolētā veidā, dažkārt tās aplūkojot izolētā veidā, dažkārt tās aplūkojot ārpus valodas tiešā lietojuma ārpus valodas tiešā lietojuma konteksta. konteksta.

►Valodas jautājumus nereti mācās tikai Valodas jautājumus nereti mācās tikai teorētiskā veidā, secīgi izpildot teorētiskā veidā, secīgi izpildot leksiskus vai gramatiskus leksiskus vai gramatiskus vingrinājumus, “iemācoties” atstāstīt vingrinājumus, “iemācoties” atstāstīt noteiktu tekstu un mehāniski noteiktu tekstu un mehāniski iegaumējot iepriekš noteiktas leksiskās iegaumējot iepriekš noteiktas leksiskās vienības. vienības.

►Skolotāji praktizē valodas parādību Skolotāji praktizē valodas parādību zinātnisku izskaidrošanu un valodas zinātnisku izskaidrošanu un valodas elementu kontrastīvu analīzi.elementu kontrastīvu analīzi.

Dažkārt “pabeigtas un pilnīgas valodas Dažkārt “pabeigtas un pilnīgas valodas sistēmas” apguves dēļ skolēniem ir sistēmas” apguves dēļ skolēniem ir jāmācās ar praksi maz saistīti valodas fakti jāmācās ar praksi maz saistīti valodas fakti un dažādi gramatiskie izņēmumi, jāveic un dažādi gramatiskie izņēmumi, jāveic lingvistisko parādību teorētiska analīze, lingvistisko parādību teorētiska analīze, “jāiekaļ” gramatikas likumi un definīcijas.“jāiekaļ” gramatikas likumi un definīcijas.

► Īpaša uzmanība tiek pievērsta tekstu Īpaša uzmanība tiek pievērsta tekstu lasīšanai un atstāstīšanai. Lasīšanas lasīšanai un atstāstīšanai. Lasīšanas uzdevumus mācību stundās saista ar uzdevumus mācību stundās saista ar tulkošanu un tekstā sastopamo tulkošanu un tekstā sastopamo gramatikas formu noteikšanu. Izpratni gramatikas formu noteikšanu. Izpratni par izlasīto noskaidro ar vienveidīgu, par izlasīto noskaidro ar vienveidīgu, formālu jautājumu palīdzību.formālu jautājumu palīdzību.

►Komunikācijas uzdevumi klasē bieži Komunikācijas uzdevumi klasē bieži vien aprobežojas tikai ar skolotāja vien aprobežojas tikai ar skolotāja uzdotajiem jautājumiem un skolēnu uzdotajiem jautājumiem un skolēnu atbildēm. Runātās valodas formas atbildēm. Runātās valodas formas apguva no daiļliteratūras stila apguva no daiļliteratūras stila tekstiem, mākslīgi veidotiem dialogiem tekstiem, mākslīgi veidotiem dialogiem vai atsevišķiem teikumiem. vai atsevišķiem teikumiem.

Jauna satura meklējumos ... (90. Jauna satura meklējumos ... (90. gadi)gadi)

90. gadu sākumā iznāca vēl daži citi neliela apjoma mācību līdzekļi pieaugušajiem un tajos jau izpaudās funkcionāla un komunikatīva ievirze.

Šīs grāmatas bija paredzētas galvenokārt valodas kursu vajadzībām, ietvēra apjoma ziņā mazāku valodas materiālu, tām nebija metodisko pielikumu un papildmateriālu.

E.Lauriņa, Ā.Liepa E.Lauriņa, Ā.Liepa

Sarunas latviešu valodāSarunas latviešu valodā (1993) (1993)

Tā kā attīstīt runas prasmi tika uzskatīts par svarīgāko integrācijas programmas uzdevumu, tam mācību procesā sāka pievērst daudz lielāku uzmanība nekā metodiski sarežģītākai rakstīšanas un lasīšanas prasmju attīstīšanai. “Sarunu metode” varēja veicināt vismaz elementāras komunikācijas prasmes attīstību, tāpēc jaunu metožu un paņēmienu meklējumi turpinājās tieši šajā virzienā.

Konstruktīva attieksme pret valodas apguvi samērā ātri uzmanības centrā izvirzīja atsevišķus valodas funkcionālos aspektus, kas varēja nodrošināt valodas lietošanas prasmi komunikācijas vajadzībām. Kaut arī sākotnēji šī pieeja tika praktizēta bez pienācīga teorētiska pamata un metodiski izkoptas komunikācijas procesa vadīšanas pieredzes, jaunā mācīšanas filozofija nodrošināja interesantāku un radošāku mācību stundas norisi un, galvenais, labākus mācību sasniegumus..

S.Lazdiņa Latviešu valoda 10 klasei S.Lazdiņa Latviešu valoda 10 klasei mazākumtautību skolā (2001)mazākumtautību skolā (2001)

Latviešu valoda 8.klasei (2005) Latviešu valoda 8.klasei (2005)

A.Šalme, P.Ūdrs Dialogs jauniem cilvēkiem A.Šalme, P.Ūdrs Dialogs jauniem cilvēkiem 1. daļa (1998)1. daļa (1998)

Gramatikas mācīšanas pieeja

Mācību saturā sāka meklēt iespējas, kā samazināt teorētiski apgūstamo likumu skaitu un pēc iespējas vairāk šos likumus integrēt runātā tekstā.

Zinātniskā bāzeZinātniskā bāze

D. Šīlss D. Šīlss

Komunikācija svešvaloduKomunikācija svešvalodu

mācīšanāmācīšanā (1998) (1998)

Latviešu valodas prasmes līmenis (1997)

Moderno valodu apguves pieredze

Eiropas kopīgās Eiropas kopīgās

pamatnostādnes pamatnostādnes

valodu apguvei: valodu apguvei:

mācīšanās, mācīšanās, mācīšana, mācīšana,

vērtēšana vērtēšana (2006)(2006)Lielākais valodu mācīšanas vēsturē publicētais kopdarbs ir radīts ar mērķi, lai Eiropas Savienības valstīs attīstītu vienotu skatījumu uz svešvalodu apguves jautājumiem, mācību programmām, vadlīnijām un mācību līdzekļiem, kā arī lai noteiktu vienotus prasmju un zināšanu novērtējuma kritērijus.

Pamatnostādņu galvenais saturs

• Pamatnostādnes, to politiskais un izglītības konteksts

• Izraudzītā pieeja

• Valodas prasmes līmeņi

• Valodas lietošana, valodas lietotājs/apguvējs

• Valodas lietotāja/apguvēja kompetences

• Valodu mācīšanās un mācīšana

• Uzdevumu/vingrinājumu loma valodas mācīšanā

• Mācību programma

• Vērtēšana

► Izglītības pārmaiņu rezultātā tradicionālo Izglītības pārmaiņu rezultātā tradicionālo valodas teorijas apguvi un analītisko pieeju valodas teorijas apguvi un analītisko pieeju faktiem pakāpeniski nomainīja komunikatīvi faktiem pakāpeniski nomainīja komunikatīvi orientēta valodas apguves prakse. orientēta valodas apguves prakse. Jaunākās nostādnes paredz valodu apskatīt Jaunākās nostādnes paredz valodu apskatīt kā funkcionālu parādību un to apgūt kā funkcionālu parādību un to apgūt praktiskā lietojuma procesā.praktiskā lietojuma procesā.

►LAT2 mācību satura optimāla izveide izpaužas tajās LAT2 mācību satura optimāla izveide izpaužas tajās mācību programmās, kurās šis saturs ir zinātniski mācību programmās, kurās šis saturs ir zinātniski pētīts, sistematizēts un piemērots noteiktu valodas pētīts, sistematizēts un piemērots noteiktu valodas lietotāju spējām, interesēm un vajadzībām. lietotāju spējām, interesēm un vajadzībām.

Veidojot jaunu mācību saturu (t.sk. mācību līdzekļos) Veidojot jaunu mācību saturu (t.sk. mācību līdzekļos) ir jāapzinās latviešu valodas sistēmas unikālais ir jāapzinās latviešu valodas sistēmas unikālais raksturs, jānosaka dažādu struktūras elementu raksturs, jānosaka dažādu struktūras elementu mācīšanas taksonomija, pakāpenība, valodas mācīšanas taksonomija, pakāpenība, valodas elementu savstarpējā mijiedarbība, komunikatīvā un elementu savstarpējā mijiedarbība, komunikatīvā un tematiskā lietderība. tematiskā lietderība.