Grāmata "Zini elektrību!"

Autoru komanda:Teksta autori:

Edgars Grînis – LR IZM Izglîtîbas attîstîbas noda¬as vadîtåjs

Inta Rakéviça – LR IZM Izglîtîbas satura un eksaminåcijas centra

såkumskolas speciåliste

Mårîte Grîne – Rîgas Juglas vidusskolas fizikas un dabas zinîbu skolotåja

Valentîna Süniña – Rîgas Kultüru vidusskolas skolotåja

Projekta vadîtåja: Raja Koçanova – a/s “Latvenergo” mårketinga projektu

vadîtåja

Gråmata “Zini elektrîbu” ir tapusi reklåmas a©entürå

“ADELL Saatchi & Saatchi” péc a/s “Latvenergo” pasütîjuma.

ISBN 9984-9539-2-0

SatursIevads...............................................................................

Sadzîves elektroierîçu lietoßana un droßîba........................

Elektrodroßîba årpus måjas................................................

• Pagalmå..........................................................................

• Dårzå..............................................................................

• Laukos............................................................................

• Atrakciju parkå................................................................

Elektriskå stråva, stråvas vadîtåji un izolatori......................

Elektriskais spriegums.......................................................

Stråvas stiprums................................................................

Elektriskå pretestîba...........................................................

Elektriskå jauda..................................................................

Elektroener©ija un tås raΩoßana..........................................

• Termoelektrostacijas.......................................................

• Hidroelektrostacijas.........................................................

• Atomelektrostacijas.........................................................

Elektroener©ijas pårvade un piegåde..................................

Elektroener©ijas patéréßana un skaitîtåjs............................

Måjok¬a elekrotîkla iekårtojums...........................................

Stråvas iedarbîba uz cilvéka organismu..............................

Pårbaudi savu erudîciju! Tests............................................

5

6

14

14

16

18

20

22

26

29

32

34

36

38

39

41

42

44

48

50

58

3

4

5

IevadsElektrîba ir ener©ijas veids, ko iespéjams pårveidot gaismas,

skañas, kustîbas un siltuma ener©ijå. Elektrisko stråvu rada

sîkas da¬iñas – elektroni – kas saskañå ar fizikas likumiem

pårvietojas lielå åtrumå.

Nu jau apméram divsimt gadu cilvéks izmanto elektrîbu

savå labå – måjok¬a apgaismoßanai un apsildîßanai,

transportlîdzek¬u darbinåßanai, visdaΩådåkajåm raΩoßanas

vajadzîbåm. Ar elektrîbas palîdzîbu darbojas datori,

televizori, féni, ledusskapji u.c. sadzîves tehnika. Atliek tikai

nospiest slédzi, un niecîgå laika sprîdî elektroni sasniedz

spuldzi, sildîtåju, elektrisko plîti. Tomér stipra elektriskå

stråva (arî tå, kas tiek piegådåta müsu måjåm un dzîvok¬iem)

ir bîstama cilvéka dzîvîbai, tåpéc saskarsmé jåbüt

piesardzîgam. Tåpat svarîgi ir zinåt un ievérot elektrîbas

taupîgas izmantoßanas nosacîjumus – tas nåks par labu arî

©imenes budΩetam.

Lielåko da¬u elektroener©ijas pasaulé joprojåm raΩo,

sadedzinot zemes dzîlés atrodamo kurinåmo, tåtad – téréjot

neatjaunojamus dabas resursus. Taupot ßådi iegüto

elektrîbu, més savu iespéju robeΩås rüpéjamies par planétas

nåkotni.

6

Sadzîves elektroierîçu

lieto lietoßana un droßîbaSadzîves elektroierîçu

lietoßana un droßîba

Arî tev apkårt ikdienå ir neskaitåmas elektroierîces, kuras tu

izmanto gan izklaidei, gan palîdzot vecåkiem måjas darbos.

Òoti iespéjams, arî tev paßam jau pieder daΩi ar elektrîbu

darbinåmi aparåti – pieméram, radiouztvéréjs vai

kompaktdisku atskañotåjs. Lai tavas attiecîbas ar ikdienå tev

lîdzås esoßajåm elektriskajåm ierîcém vienmér bütu

patîkamas un bez starpgadîjumiem, tås jålieto atbilstoßi

instrukcijåm un piesardzîbas noteikumiem. Tas, protams,

jådara arî tåpéc, lai ßîs ierîces nebojåtos un tåm bütu ilgåks

müΩs. Vispirms aplükosim daΩus vispårîgus principus, kas

jåievéro, lietojot jebkuru sadzîves elektroierîci.

Instrukciju neievéroßanas gadîjumå tu apdraudi savu dzîvîbu un veselîbu!

• Elektrîba müsu måjok¬os plüst pa metåla vadiem. Tiem

visiem bütu jåbüt izolétiem – pårklåtiem ar elektrîbu

nevadoßu apvalku, aizsegtiem ar plastikåta vairodziñiem

(rozetés un slédΩos). Ja tomér tå nav, tad ßådiem

neizolétiem vadiem nekådå ziñå nedrîkst pieskarties – tas

apdraud dzîvîbu. Ja pamani, ka elektrîbas vadu izolåcija ir

bojåta, tev tas tüda¬ jåpasaka kådam no pieaugußajiem.

• Elektrisko stråvu vada arî üdens. Ja üdens nonåk uz

elektrîbas slédΩa, stråva no vadiem, kas pievienoti slédzim,

var såkt plüst uz roku. Tåpéc elektroierîces nedrîkst ieslégt

un izslégt ar slapjåm rokåm.

• Iepriekß minéto üdens îpaßîbu dé¬ aizdegußos elektroierîci

nedrîkst dzést ar üdeni, ja tå pieslégta spriegumam (par

elektrisko spriegumu sîkåk skat. 26. lpp.). Ja deg elektrîbas

vadi, slédzis vai rozete, måjoklî tüliñ jåatslédz spriegums.

Ja tomér atslégßana no sprieguma nav iespéjama, dzéßanai

jåizmanto sausa un bieza sega vai cits biezs audums.

Jebkurå gadîjumå pie aizdegußås elektroierîces dzéßanas

tev nevajadzétu ˚erties vienam – meklé pieaugußo palîdzîbu,

izsauc ugunsdzéséjus!

DaΩi materiåli elektrîbu vada labåk nekå citi. Materiålus, kas labi vada elektrîbu, sauc par vadîtåjiem, bet tos, kuros elektrîba nevar plüst, sauc par izolatoriem. Vadîtåji ir üdens, daΩådi metåli. Izolatori ir gumija, gaiss, sauss koks.

Anabela Kreiga, Klifs Rosnijs “Zinåtnes enciklopédija”, Zvaigzne ABC

7

• Daudzas elektroierîces tavås måjås nav pieslégtas

spriegumam paståvîgi, bet tiek pieslégtas katru reizi pirms

iedarbinåßanas, iesprauΩot kontaktdakßu rozeté

(“ießtepselétas”, kå médzam teikt ikdienå). Droßi tas

veicams, tikai turot kontaktdakßas izoléto da¬u. Seviß˚i tas

attiecas uz stråvas izslégßanu – nedrîkst izraut kontaktdakßu

no rozetes, velkot aiz vada – tå var sabojåt izolåciju un

izkustinåt rozeti. Protams, drîkst lietot tikai tådas rozetes,

kuras stingri turas sienå.

• Nereti müsu måjås vienai rozetei pieslégtas vairåkas

elektroierîces. Tomér ar rozetes noslogoßanu jåbüt

piesardzîgam – pårslogoti vadi un kontakti sakarst, var såkt

degt izolåcija un izcelties ugunsgréks.

• Pazîmes, kas signalizé, ka dzîvoklî draud såkties

elektrîbas izraisîts ugunsgréks, ir ßådas:

slédΩa vai rozetes tuvumå vérojami dümi,

dzirdama dzirkste¬oßanai raksturîgå sprakß˚oßå skaña,

jütama degoßas gumijas smaka,

ieslédzot vai izslédzot elektroierîci, nospieΩot

apgaismoßanas slédzi, vérojama dzirkstele.

Ja tu novéro savås måjås ko tådu, tüliñ ziño par to

pieaugußajiem.

112Ugunsdzéséjus var izsaukt, zvanot pa tålruni

8




• Elektroierîces labot ir jåmåk. Vislabåk to uzticét

apmåcîtam profesionålim – elektri˚im vai remonta

meistaram. DaΩas vienkårßåkas ierîces médzam labot arî

paßi, tomér tu to nedrîksti mé©inåt patståvîgi, bez pieaugußo

klåtbütnes. Tas attiecas arî uz samérå vienkårßåm

operåcijåm – pieméram, izdegußas spuldzes nomaiñu

griestu lampå.

Ir vairåkas sadzîvé bieΩi lietotas elektroierîces, kuras izmantojot, jåatceras daΩi îpaßi lietoßanas noteikumi.

Elektriskå téjkanna Ieslédz to tikai tad, ja tajå ieliets üdens.

Ja esi téjkannu ieslédzis, neatståj to bez uzraudzîbas.

Sildîtåjs Nenovieto to viegli degoßu priekßmetu tuvumå.

Uz elektriskå sildîtåja neΩåvé ve¬u.

Izejot no dzîvok¬a, pårliecinies, vai sildîtåjs ir izslégts.

Gludeklis Noregulé gludek¬a temperatüru atbilstoßi ap©érba

audumam.

Ja gludinåßanas laikå iezvanås telefons, izslédz gludekli

un tikai tad dodies pie tålruña.

Ja esi beidzis gludinåt, izslédz gludekli un novieto uz

paliktña.

Mikseris Lieto mikseri atbilstoßi instrukcijai, izmantojot tikai tiem

mér˚iem, kam tas paredzéts.

Mazgå mikseri tikai tad, kad tas atslégts no sprieguma.

Degoßas plastmasas smaka? Nekavéjoties izslédz visas elektroierîces!

Nekådå ziñå nepieskaries neizolétiem elektrîbas vadiem!

Nepieskaries elektrîbas slédzim ar slapjåm rokåm!

Aizdegußås elektroierîces vai vadus nemé©ini dzést ar üdeni!

Elektroierîci pieslédz spriegumam, turot aiz kontaktdakßas izolétås da¬as!

Nelieto rozetes, kuras stingri neturas sienå!

Nepårslogo rozetes, ieslédzot påråk daudz elektroierîçu!

Tülît ziño pieaugußajiem, ja pamani kådas elektrîbas izraisîta ugunsgréka pazîmes!

Nemé©ini patståvîgi måcîties labot elektroierîces!

9

Ëdens sildîtåjs ar spiråli Ieslédz sildîtåju tikai tad, kad spiråle atrodas üdenî, un

neizñem spiråli no üdens, pirms sildîtåjs nav izslégts.

Ja üdens uzvårîjies, atvieno sildîtåju no stråvas un novieto

droßå vietå.

Nepårbaudi üdens sasilßanas temperatüru, mércot tajå

pirkstu.

Lietoßanas laikå spiråli neatståj bez uzraudzîbas.

Galda lampa Ja izdegusi lampas spuldzîte, maini to tikai tad, kad esi

atslédzis galda lampu no sprieguma.

Tosteris Tosteri lieto tikai tad, kad esi pamatîgi izlasîjis instrukciju.

Lietoßanas laikå neatståj tosteri bez uzraudzîbas.

Tosteri tîri, kad tas atslégts no stråvas.

Plauktiñå vai skapîtî novieto tikai atdzisußu tosteri.

hallo?!

10




Daudzas sadzîvé lietojamas elektroierîces tiek darbinåtas

nevis no elektrîbas tîkla, bet gan ar nomainåmiem

elektriskiem baroßanas elementiem – baterijåm. Bateriju

spriegums nav liels un cilvéku faktiski neapdraud, taçu

bateriju saståvå ir indîgas vielas. Tåpéc nekådå ziñå nedrîkst

baterijas izjaukt, bojåt to apvalku u.tml.

Ko darît, ja måjås pazudusielektrîba?Ja måjås pékßñi pazüd elektrîba, jånoskaidro, vai elektrîbas

nav tikai jüsu dzîvoklî, viså måjå vai arî tuvumå esoßajås

kaimiñu måjås. Kréslas stundås un tumså, paskatoties pa

logu, var konstatét, vai blakus esoßo éku logi ir apgaismoti.

Var piezvanît kaimiñiem pa telefonu.

• Ja stråvas padeve pårtraukta plaßåkå apkårtné, tadŁ

par notikußo ir jåpaziño LATVENERGO Elektrisko tîklu

dispeçerdienestam. Tava rajona elektrotîklu

dispeçerdienesta tålruña numurs ir nodrukåts uz noré˚inu

gråmatiñas våka.

• Ja elektrîba ir pazudusi viså jüsu daudzdzîvok¬u ékå, tad

par notikußo ir jåpaziño ékas îpaßniekam (pilnvarotai

personai) vai cilvékam, kurß atbild par ékas

elktrosaimniecîbu.

• Ja elektrîba ir pazudusi tikai jüsu dzîvoklî vai ©imenes

måjå, tad par to jåpaziño pieaugußajiem.

• Vélams, lai jüsu dzîvoklî vai måjå visiem zinåmå vietå bütu

atrodami tålruñu numuri, uz kuriem zvanît ßådos årkårtas

gadîjumos.

Vélams, lai pierokas vienmér bütu kabatas lukturîtis!

11

Iespéjams, tu jau lieto datoru, un ne tikai spélém, bet arî

måcîbåm. Ir ¬oti nepatîkami, ja, pékßñi izslédzoties stråvai,

tiek izdzésta da¬a no datorå paveikta darba.

Vislabåkais lîdzeklis ßådiem gadîjumiem ir stråvas piegådes

stabilizétåjs, kas pieslédzams datoram un kådu laiku uztur

stråvas padevi, ja tîklå tå tiek izslégta. Ja jüsu måjas

datoram tåda nav, vélams iestatît programmå automåtisku

informåcijas saglabåßanu ik péc daΩåm minütém.

:)))

12




Izvérté savas zinåßanas!Atrodi pareizo atbildi!

1. Lai mazais brålîtis nevarétu izmantot kontaktrozeti rota¬åm, nepiecießams:

Atslégt dzîvoklî elektrîbu.

Kontaktrozeti aizlîmét ar papîru.

Lietot kontaktrozeßu blo˚étåjus.

2. Kas notiks, ja kådu no elektroierîcém mé©inås atslégt, raujot aiz vada?

Kontaktrozete var izrauties no sienas.

Elektroierîce sabojåsies.

Kaimiñu dzîvoklî atslégsies elektrîba.

3. Griestu lampå ir izdegusi spuldzîte. Kå jårîkojas bérniem?

Jåzvana uz Latvenergo, lai atbrauc un

nomaina.

Jåpasaka pieaugußajiem, lai atslédz

dzîvoklî stråvu un nomaina spuldzîti.

Jånomaina paßam.

4. Kas var notikt, ja ir bojåts gaismas slédΩa våciñß?

Nekas nenotiks.

Måjås nebüs elektrîbas.

Var sañemt elektriskås stråvas triecienu.

5. Ir sabojåjusies spé¬u konsole Play Station. Ko darît?

Tüda¬ mé©inåt atrast bojåjumu,

neatslédzot ierîci no sprieguma, jo tå to

vieglåk konstatét.

Atslégt no sprieguma un nodot remontå.

Atslégt no sprieguma, izmest un pieprasît

tévam jaunu.

kurapareizå?

13

Negadîjums Ko darît?

Zéns, gribédams ieslégt elektrisko téjkannu, pieskaras ar pirkstu pie kontaktdakßas un sañem stråvas triecienu.

Gludek¬a pårkarßanas rezultåtå aizdedzies gludinåmais délis.

Nezinåmu iemeslu dé¬ aizdedzies televizors.

Meitene tosterî apdedzina roku.

Par negadîjumu jåpaziño vecåkiem, pat ja stråvas sitiens nav bijis påråk spécîgs.

Steidzîgi jåzvana pa tålruni 112, jåuzsvieΩ degoßai vietai sega un jåpamet telpa.

Steidzîgi jåpamet dzîvoklis, jåzvana pieaugußajiem vai pa tålruni 112.

Apdedzinåto vietu ilgstoßi jåskalo tekoßå üdenî. Par notikußo jåpaziño vecåkiem.

kas to bütudomåjis!!

14

Elektrodroßîba årpus måjas


Iepriekßéjå noda¬å més aplükojåm elektrîbas droßu

izmantoßanu ikdienå – müsu måjås. Tomér ar elektrîbu

nåkas saskarties arî årpus måjok¬iem. Ar elektrîbas pårvadi

saistîtas celtnes un büves, elektrîbas darbinåti transporta

lîdzek¬i, elektriskais apgaismojums – tas viss mums ir apkårt

gandrîz ikvienå vietå. Tåpéc it visur, kur vien pavadåm laiku,

mums nåkas ré˚inåties ar elektrîbas klåtbütni un ievérot

droßîbu.

Pagalmå

• Neuzturies transformatoru punktu (ikdienå més tos

saucam par transformatoru büdåm) tuvumå un ne¬auj tur

uzturéties citiem bérniem! Ja redzi, ka transformatoru

punkta durvis atvértas, tüda¬ paziño pieaugußajiem!

Reizém tur médz iek¬üt måjdzîvnieki. Ja tev nav izdevies to

savlaicîgi aizkavét, nekådå ziñå nemé©ini paßa spékiem

izpestît kustoni – varat aiziet bojå jüs abi!

• LaiΩot papîra pü˚i, izvélies vietu, kur tas nevar aiz˚erties

aiz elektrîbas vadiem. Pü˚a auklå var büt elektrîbu vadoßi

elementi, un tu vari sañemt spécîgu stråvas triecienu. Ja

pü˚is tomér ie˚éries vados, nekådå ziñå nemé©ini to atbrîvot

paßa spékiem!

• Nekåp kokå, ja tå tuvumå atrodas elektrîbas vadi!

• Netuvojies zemé nokritußam elektrîbas vadam – tas

apdraud tavu dzîvîbu. Ja ievéro, ka vads pårtrücis vai var

pårtrükt (pieméram, lînijai uzkritis nolüzis koks), nekavéjoties

ziño par to pieaugußajiem!

• Nekurini ugunskuru elektrolîniju stabu tuvumå!

Ar ßådu zîmi apzîmé vietas, kur var notikt cilvékam bîstama saskare ar elektrîbu. Iegaumé to un atceries – tå jåuztver nopietni! Tomér ne visur iespéjams uzstådît brîdinoßas zîmes, tåpéc vairåkus ieteikumus tev vérts atceréties allaΩ, kad esi årpus måjas.

15

iesimpaskatîties?

• Neuzturies pie transformatoru punkta, nekådå ziñå

nemé©ini tajå iek¬üt!

• Negaisa laikå neståvi pie elektrîbas stabiem un kokiem!

Zibens seviß˚i bieΩi iesper tießi elektropårvades lînijås un

augstos kokos, un atraßanås pie ßåda koka draud ar ¬oti

spécîgu stråvas triecienu.

• Ja tev ß˚iet, ka cilvéks nonåcis stråvas ietekmé (t.i. caur

viña ˚ermeni plüst stråva), nemé©ini viñu glåbt paßa

spékiem – sauc palîgå pieaugußos!

• LaiΩot papîra pü˚i vai kåpjot kokos, vairies no elektrîbas

vadiem!

• Netuvojies zemé nokritußam elektrîbas vadam tuvåk par

8 m!

• Pamanot sarautu elektrîbas vadu vai atvértu

transformatoru punktu, pasaki to pieaugußajiem!

• Netuvojies, ja redzi pie måjas vadu mudΩek¬us!

• Uzmanies, ja redzi nopléstu zvana pogu pie Ωoga!

Transformatoru punkts.

16



Animåcijas filmås reizém tiek attélota stipras stråvas

iedarbîba uz filmas varoni, kas beidzas bez redzamåm

sekåm. (Pieméram, Mikimauss iebåΩ divus pirkstus rozeté

un viña galva iedegas kå spuldzîte. Péc tam viñß noskurinås

un turpina savas gaitas.)

Tas, protams, iespéjams tikai animåcijas filmå, kur bîstamas

situåcijas tiek pasniegtas nenopietni. Nekådå ziñå nemé©ini

reålajå dzîvé atdarinåt kino vai televîzijas ekrånå redzétas

darbîbas ar elektrîbu!

DårzåDårzs ir lieliska vieta laika pavadîßanai. Ja tavai ©imenei

pieder måja ar dårzu, jüs noteikti reizém rîkojat dårza

viesîbas, kuru sagatavoßanå un norisé iesaisties arî tu.

Un, ¬oti iespéjams, jüs izmantojat arî elektrîbu –

apgaismojumam un daΩådu ierîçu darbinåßanai.

Tåpéc jåievéro arî daΩi droßîbas apsvérumi.

• Ja svétkiem izmantojat elektriskås spuldzes, vadi

jånovieto droßå attålumå no grila un ugunskura, lai nesåktu

degt to izolåcija. Droßåk lietot 12 V spriegumam paredzétas

elektroierîces.

• Lietainå laikå nedrîkst lietot elektrisko zåles p¬åvéju

mauriña p¬außanai – üdens vada stråvu, un tas draud ar

stråvas triecienu! Ja zåles p¬åvéjs sabojåjies, to drîkst labot

tikai pieaugußie.

Padomå, kå tu rîkotos ßajås situåcijås!

Mazåki bérni mé©ina atvért transformatoru

punkta durvis.

Zéni svieΩ bumbu uz elektriskajiem vadiem.

Es ...

Es ...

Tavi nervi arî vada elektrîbu. Elektriskie signåli, kas nåk no tavåm smadzeném, liek darboties musku¬iem. Tie pårnes informåciju no tavåm acîm, deguna, méles un ådas atpaka¬ uz smadzeném.


17

• Kréslus nedrîkst novietot uz elektrîbas vadiem, jo krésla

kåja var sabojåt elektriskå vada izolåciju un var rasties

îssavienojums.

• Uzmanies, darbojoties ar pirotehniku! Lietojot

pirotehniku, jåbüt pårliecinåtiem, ka tå neskars elektrîbas

vadus. Protams, pirotehnikas lietoßana vispår pie¬aujama,

tikai rüpîgi sekojot instrukcijai un piedaloties pieaugußajiem.

• Vadi dårzå jåizvieto tå, lai tos nejaußi nebojåtu ugunskura

vai grila karstums, sédek¬u kåjas.

• Nelieto elektrisko zåles p¬åvéju lietus laikå!

18



Neatståj elektriskozålesp¬åvéjulietü!

LaukosJa tu dzîvo laukos, tad, visdrîzåk, jau pazîsti elektriskås

ierîces, kuras izmanto daΩådiem lauku darbiem, un esi arî

brîdinåts par droßîbas noteikumiem, kådi saskaré ar tåm

jåievéro. Ja esi pilsétnieks, arî tad tev jåzina ßie noteikumi,

lai, izbraucot uz laukiem, nenonåktu nelaimé. Lük, daΩi

padomi.

“Elektriskais gans”ir ganîbu noΩogojums, kuram pieslégts pulséjoßs

augstspriegums, un, pieskaroties Ωoga vadam, caur to såk

plüst elektriskå stråva. Seviß˚i bîstami tam tuvoties slapjås

drébés – üdens vada elektrîbu!

Elektriskie slaukßanas aparåtitiek izmantoti tajås saimniecîbås, kuras raΩo pienu lielåkos

apjomos. Kütî, kur atrodas ßåds aparåts, drîkst ieiet tikai

gumijas zåbakos – gumija ir labs izolators!

Elektriskie üdenssükñinodroßina daudzas lauku saimniecîbas ar üdeni gan

produktu raΩoßanai, gan sadzîvei. Darbinåt ßîs ierîces drîkst

tikai pieaugußie. Nekådå ziñå nedrîkst peldéties vai bradåt

dî˚î vai citå üdenstilpné, ja no tås tiek süknéts üdens ar

elektrisko sükni.

Elektriskie zå©i un dårzeñu smalcinåmås iekårtasparedzétas noteiktu lauku darbu veikßanai, un tås drîkst

darbinåt tikai pieaugußie, kuri tås pårzina. Íådas ierîces

nekådå ziñå nedrîkst ieslégt aiz ziñkårîbas, lai “paskatîtos,

kas büs”. Tås ir seviß˚i bîstamas ne tikai iespéjama stråvas

trieciena dé¬, bet arî tåpéc, ka tåm ir strauji kustîgas asas

da¬as, kas var tevi smagi ievainot, sakrop¬ot vai pat

nogalinåt.

Laistot dårzu ar ß¬üteni,jåuzmanås, lai üdens strükla neskartu elektrîbas vadus –

üdens vada elektrîbu!

19

mumspatîklietus!

DaΩi dzîvnieki paßi rada elektrîbu. Elektriskie zußi ßo elektrîbu izmanto, lai apdullinåtu vai nogalinåtu medîjumu. Íåda zußa radîtais elektriskais trieciens var pat nogalinåt cilvéku.


Pårbaudi savas zinåßanasPadomå, kådas vél lauku darbos izmantojamas

elektroierîces bez ßeit minétajåm tu zini!

Padomå, kur laukos tavupråt vajadzétu uzstådît brîdinåjuma

plakåtus ar aicinåjumu büt piesardzîgiem!

• Nemé©ini iedarbinåt ierîces, ar kuråm tu neproti apieties!

• Turies tålåk no “elektriskå gana”!

• Kütî, kur slauc ar aparåtu, – tikai gumijas zåbakos!

• Nepeldies tur, kur tobrîd sükné üdeni!

• Nelaisties ar ß¬üteni, kur un kå pagadås!

20



Pérkona laikå cilvéks ståv pie elektrîbas staba.

Lietainå laikå tiek lietots zåles p¬åvéjs.

Aukstå laikå ©imene dodas uz atrakciju parku.

Tu atrodies 8 m attålumå no zemé nokritußa augstsprieguma vada.

Bérni atver elektrovadu sadales skapja durvis.

Vecmåmiña mazgå spriegumam pieslégtu mikseri.

Bérni gu¬ pie ieslégtas galda lampas.

Izvérté situåciju bîstamîbu!Nr. Situåcija Òoti

bîstamiVidéja lîmeña risks

Riska nav

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

Atrakciju parkåIzklaidéjoties atrakciju parkå, mums vismazåk gribas domåt

par elektrodroßîbu. Lielåko tiesu atrakciju parku iekårtotåji ir

parüpéjußies, lai, ievérojot noteikumus, nekas slikts nevarétu

atgadîties. Tomér daΩus norådîjumus der iegaumét.

• Lielåkå da¬a iespéjamo negadîjumu atrakciju parkå

novérßami, ja tiek ievérotas parkå izvietotås instrukcijas un

brîdinåjumi, kå arî parka darbinieku norådîjumi.

• Negaisa laikå nedrîkst izmantot karuse¬us.

• Bérni, kas vél neiet skolå, parku drîkst apmeklét tikai

kopå ar kådu pieaugußo.

Neviziniesnegaisa laikå!

21

Pårbaudi savas zinåßanas!

• Kå elektrîbu izmanto atrakciju parkå?

• Kåpéc pirmskolas vecuma bérni nedrîkst bez

pieaugußajiem apmeklét atrakciju parku?

• Kåpéc atrakciju elektromobi¬i pårvietojas pa gumijas

paklåju?

Iepriekßéjås divås noda¬ås més aplükojåm tås situåcijas,

kådås tu savå ikdienå visbieΩåk sastopies ar elektrîbu.

Protams, visus gadîjumus nevar paredzét un aprakstît,

tåpéc tev bütu jåatceras galvenais: saskaré ar elektrîbu

nedari neko, ja neesi pårliecinåts par sekåm. Neiedarbini

iekårtas, ar kuråm neproti rîkoties! Netuvojies

elektrobîstamåm vietåm un brîdini no tåm citus bérnus! Ja

nezini, kå rîkoties, vislabåk sauc palîgå pieaugußos!

Elektriskå stråva, stråvas

vadîtåji un izolatoriElektriskå stråva, stråvas

vadîtåji un izolatori

Viena elektrona masa ir apméram 0,000 000 000 000 000 000 000 000 000 09 grami. Vienå gramå metåla vada ir vismaz 100 000 000 000 000 000 000 000 elektronu, kas gatavi veidot stråvu.

Iepriekßéjås noda¬ås més aplükojåm elektrîbas klåtbütni

müsu sadzîvé un bütiskåkos nosacîjumus, kådi jåievéro,

nonåkot saskaré ar elektrîbu un tås darbinåtåm ierîcém.

Tagad pienåcis laiks nopietnåk pievérsties elektrîbas dabai

un arî uzzinåt vairåk par elektrîbas droßu un lietderîgu

izmantoßanu.

Tåtad — kå veidojas un paståv elektriskå stråva?Ikviena viela dabå saståv no sîkåm da¬iñåm – molekulåm,

kuras veido vél sîkåkas da¬iñas – atomi. Arî atomi nav

viendabîgi – tos veido atoma kodols, ap kuru riñ˚o elektroni.

Gan atoma kodolam, gan elektroniem piemît îpaßîba, kuru

dévé par elektrisko lådiñu. Elektroni, kuri nav ¬oti cießi

piesaistîti kodolam un pårvietojas diezgan brîvi, åréju spéku

iespaidå var veidot lådiñu plüsmu noteiktå virzienå –

elektrisko stråvu.

DaΩådås vielås elektronu spéja veidot stråvu ir atß˚irîga;

pieméram, metålos lådiñi pårvietojas ¬oti brîvi. Vielas, kurås

stråva plüst ¬oti labi, sauc par stråvas vadîtåjiem. Stråvu labi

vada:

• visi metåli – dzelzs, alumînijs, varß, dzîvsudrabs u.c.,

• ogle, grafîts,

• üdens, kurå izß˚îdußi så¬i (tajå skaitå tas, ko satur cilvéka

˚ermenis).

Bet ir arî vielas, kurås lådiñi nepårvietojas gandrîz nemaz –

tås dévé par nevadîtåjiem jeb izolatoriem. Izolatori ir

plastmasas, gumija, gaiss, destiléts üdens, dzintars,

parafîns, stikls, keramika, e¬¬as u.c. Izolatoru var "uzlådét" –

uzkråt uz tå virsmas elektrisko lådiñu, bet cauri tas neplüst.

Tomér, ja elektronu ener©ija ir pietiekami liela, stråva var

caursist vai izkausét izolatoru.

22

Vadu vietå izmantojot ß˚éres un zîmuli, savieno kabatas

lukturîßa spuldzîti ar bateriju, izveidojot noslégtu ˚édi.

Spuldzîte gaißi iespîdas.

Íis eksperiments apstiprina, ka metåli (ß˚éres un spuldzîtes

kvéldiegs) un ogle (zîmu¬a grafîta serde) ir stråvas vadîtåji.

23

24

Elektriskå stråva, stråvas

vadîtåji un izolatoriElektriskå stråva, stråvas

vadîtåji un izolatori

Instrumenti darbiem ar elektrîbuVeicot måjas darbus, kuri saistîti ar elektrîbu (pieméram,

bojåtas rozetes nomaiñu), jåizmanto tikai instrumenti, kuru

rokturi ir izoléti – darinåti no plastmasas, gumijas, koka. Arî

darot darbus, kuri nav tießi saistîti ar elektrîbu, jåatceras par

tås klåtbütni. Urbt, skrüvét, dzît naglu, kalt u.tml. drîkst tikai

tur, kur zem apmetuma sienå noteikti nav elektrîbas vadu.

• Ar elektrîbu saistîtiem darbiem — tikai instrumentus ar izolétiem rokturiem!

• Neieurb vadå!

Izvélies pareizo atbildi!1. Kura no nosauktajåm vielåm ir stråvas vadîtåjs?

A kauçuks

B papîrs

C dzîvsudrabs

D destiléts üdens

2. Kurß no minétajiem materiåliem ir izolators?A grafîts

B mitrs koks

C gumija

D ogle

3. Vislabåkais stråvas vadîtåjs no nosauktajiem irA Latvenergo direktors

B vara vads

C skrüvgrieΩa plastmasas rokturis

D kråna üdens

25

[Pareizås atbildes: 1C, 2C, 3B, 4B, 5D, 6A]

4. Kuru no minétajåm sadzîves ierîcém nedarbina elektriskå stråva?

A televizoru

B apkures kråsni

C tosteru

D visas darbina

5. Ja kabatas lukturîtis nedeg, tadA ir izdegusi lampiña

B nepareizi ieliktas baterijas

C baterijas ir “tukßas”

D var büt visi minétie iemesli

6. Lai nomainîtu izdegußu spuldzi,A stråvai jåbüt izslégtai

B slédzim jåbüt ieslégtam

C jåizsauc elektri˚is

D kåjås jåbüt gumijas zåbakiem

... nomainîsimakumulatora

transformatoru...

26

Elektriskais spriegumsElektriskais spriegums

Stråvas elementi (vienreizlietojamås baterijas)

Mobilå telefona akumulators

Automaßînas akumulators

Sadzîves elektrotîkls

Tramvajs, trolejbuss

Elektrovilciens

Augstsprieguma lînijas

1,5 – 4,5 V

3,7 V

12 V

220 V

600 V

3000 V

lîdz 330 000 V

1879. gada 7. jünijå Rîgå, Ívarca koncertzålé pirmo reizi tika ieslégts elektroapgaismojums – t. s. Jabloçkova sveces. Jau 10. jünijå kåds ziñkårîgais pieskåries abiem 600 V akumulatoru baterijas poliem vienlaicîgi un gåjis bojå. Ziñkårîgais bija Ωurnålists.

No elektrodroßîbas viedok¬a bütiskåkå elektrîbas îpaßîba ir

elektriskais spriegums – lådiña lielumu starpîba starp diviem

punktiem, starp kuriem plüst stråva. Íis lielums nosaka to,

cik intensîva ir lådiñu plüsma, tåtad – cik potenciåli spécîga

tås iedarbîba. Nosacîti to var salîdzinåt ar straumes stipruma

atkarîbu no upes krituma – jo ståvåks kritums starp diviem

punktiem, jo stipråka straume.

Sprieguma mérvienîba ir volts (saîsinåti – V), nosaukts tå par

godu pirmå stråvas avota izveidotåjam, itå¬u zinåtniekam

Alessandro Voltam. Reizém médz lietot arî mérvienîbu

kilovolts – kV (1 kV = 1000 V). Jau 42 voltu spriegums var

büt bîstams cilvéka veselîbai un dzîvîbai, savukårt vairums

sadzîvé lietoto elektroierîçu darbojas ar 220 V stråvu, tåpéc

visås elektroierîcés stråvas ˚édes ir rüpîgi izolétas, lai cilvéks

tåm nepieskartos.

Ikdienå bieΩåk sastopamiespriegumi:

Spriegumu méra voltos (V)

U

27

nemé©inipie˚erties

braucoßamtramvajam!

Rîkojoties ar elektroierîcém, vienmér ir jånoskaidro, kådam

spriegumam tås ir paredzétas. Pieslédzot kådu ierîci

nepiemérotam spriegumam, to var sabojåt. Tomér gandrîz

visas mums ikdienå nepiecießamås elektroierîces

paredzétas tam spriegumam, kåds ir müsu dzîvok¬u

elektrîbas vados, vai arî tiek pårdotas kopå ar sprieguma

pårveidoßanas ierîcém – transformatoriem.

Pieslédz elektroierîci tikai tai paredzétå sprieguma tîklam!

28

Elektriskais spriegumsElektriskais spriegums

sorry,man beidzas

baterija...

TransformatoriTå kå elektriskais spriegums daΩådos tîklos ir atß˚irîgs,

normåla elektrîbas izmantoßana nebütu iespéjama bez

ierîcém, kas pietiekami vienkårßi paaugstina un/vai pazemina

elektrisko spriegumu. Tåda ierîce ir transformators, kura

darbîba balstås uz parådîbu, ko dévé par elektromagnétisko

indukciju. Transformatorå uz noslégtas serdes uztîti divi vadu

tinumi – primårais un sekundårais –, no kuru vijumu skaita

atkarîgs stråvas pårveidoßanas lîmenis. Pieméram,

transformatorå, kuram jåpårveido 220 V spriegums uz 9 V,

primåru tinumu veidos 220, sekundåro – 9 vijumi.

Transformatoru jauda un izméri ir visdaΩådåkie – atkarîbå no

to uzdevuma. Lieljaudas transformatori, kuriem jåpaaugstina

no elektrostacijas ©eneratora nåkoßais 10 kV spriegums lîdz

330 kV augstsprieguma tîklos, izvietoti atseviß˚ås ékås un

aprîkoti ar îpaßu dzeséßanas sistému (tajå izmanto e¬¬as un

gaisa dzeséßanu). Visai jaudîgi ir arî sadales tîklu

transformatori, kuriem 6 kV spriegums jåpazemina lîdz 220 V.

Mazgabarîta transformatori müsdienås ir gandrîz katrå måjå –

visbieΩåk tie ir mobilå telefona lådéßanai paredzétie

transformatori, kurus médzam dévét par “lådétåjiem”.

Apskatot kådu mobilå telefona lådétåju, uz tå lasåmi uzraksti:

Tåtad ßåds transformators, kas pieslédzams pie parastå

zemsprieguma tîkla, pårveido 220 voltu maiñstråvu,

piegådåjot telefona aparåtam lîdzstråvu, kuras spriegumsŁ

ir 5 volti.

Protams, lietojot ir jåñem vérå transformatora jauda.

Atceries, ka, stråvai plüstot, vienmér izdalås siltums. Ja kåds

pamé©inåtu mazu transformatoru, kas domåts, pieméram,

mobilå telefona akumulatora uzlådéßanai (220 V/5 V),

pieslégt 6 kV (6000 V) (nevis 220 V) lînijai, tad izdalîtos ßim

transformatoram neparedzéti liels siltuma daudzums un tas

vienkårßi sadegtu, pie tam tiktu caursista izolåcija.

Lietojot sadzîvé transformatorus, pårliecinies, vai tie atbilst spriegumam, kuram grasies tos pieslégt!

INPUT: 100-240V~/50-60Hz/130mAOUTPUT: 5.0V=/0.7A

29

Stråvas stiprumsStråvas stiprums

Ir arî stråva, kuras stiprums sasniedz tükstoßiem ampéru. Tåda stråva rodas, pieméram, sperot zibenim – ßîs stråvas stiprums vidéji ir 20 000 A! Lîdz 18. gadsimtam cilvéki neprata izsargåties no zibens postîjumiem – tas bieΩi iespéra augståkås ékås, izraisot ugunsgrékus. Zibensnovedéju – metåla stieni, kam jånovada ékå tråpîjußais zibens lådiñß zemé, 1752. gadå izgudroja viens no ASV dibinåtåjiem BendΩamins Franklins, kurß bija ne tikai izcils sava laika politi˚is, bet arî zinåtnieks.

Vél viens elektrisko stråvu raksturojoßs lielums ir tås

stiprums – cauri tam vai citam vadîtåjam plüstoßås stråvas

apjoms. Stråvas iedarbîbu gan bütiskåk raksturo spriegums,

tåpéc “stipruma” jédziens ßajå gadîjumå izklausås nedaudz

maldinoßi.

Stråvas stiprumu méra ampéros (saîsinåti – A); stråvas

stipruma vienîba nosaukta françu zinåtnieka André Marî

Ampéra vårdå, kurß 19. gadsimta pirmajå pusé izpétîja

daudzas stråvas izraisîtås parådîbas. Viens ampérs (1 A)

ir visai liels stråvas stiprums, plüstot caur cilvéka ˚ermeni,

ßåda stipruma stråva ir nåvéjoßa. Pieméram, dzîvok¬a

elektriskajå tîklå, degot vienai 100 vatu (W) kvélspuldzei

(tådas visbieΩåk lietojam telpu apgaismoßanai), plüst

apméram 0,45 A stipra stråva; darbojoties ve¬as maßînai –

apméram 5,5 A stipra stråva. Bet daudzu citu sadzîves

ierîçu darbinåßanai pietiek arî ar ¬oti våju stråvu, ko tad értåk

izteikt miliampéros (mA); mazam radioaparåtam pietiek ar

0,009 A = 9 mA stipru stråvu.

Stråvas stiprumam ir tießs sakars ar elektrodroßîbai bütisku

parådîbu – stråvas vadîtåja silßanu. Visi elektrîbas vadi ékås

ir paredzéti noteiktam pie¬aujamajam stråvas stiprumam.

Pårsniedzot ßo lielumu, vadi pårkarst, un var izcelties

ugunsgréks. Stråvas stiprums var pékßñi strauji pieaugt arî

tad, ja rodas îssavienojums – nejaußi saskaras vadi, kuriem

jåbüt izolétiem. Tas var notikt, ja bojåta vadu izolåcija vai

tîklå tiek veikts kåds remonts, neizslédzot stråvu. Tåpéc,

remontéjot jebkuru elektroierîci, jåievéro zelta likums –

vispirms izslédz stråva!

Veicot jebkådus ar elektrîbu saistîtus remontus, noteikti izslédz stråvu!

Stråvu apzîmé ar burtu I un stråvas stiprumuméra ampéros (A)

I

30

Stråvas stiprumsStråvas stiprums

DroßinåtåjiÈssléguma gadîjumå elektriskå ˚éde momentåni jåpårtrauc –

tam jånotiek automåtiski. To paveic elektriskais droßinåtåjs –

speciåli radîts elektroinstalåcijas “˚édes våjais posms”.

Droßinåtåja uzdevums ir atslégt ˚édi no stråvas avota, ja

stråvas stiprums pårsniedz pie¬aujamo lielumu. Ikdienå

droßinåtåjus médzam dévét par “kor˚iem” un par to

atslégßanos sakåm: “Izsita kor˚us.”

Droßinåtåju veidi un to uzbüve var büt daΩådi, bet pamatå

izß˚ir divus – küstoßo un automåtisko droßinåtåju.

Küstoßais droßinåtåjsir stikla vai keramikas korpuså ievilkta tieva metåla stieplîte.

Tå izküst un ˚éde pårtrükst, ja stråvas stiprums pårsniedz

pie¬aujamo lielumu. Íådi droßinåtåji sastopami elektroierîcés.

Vienreiz “izsisti”, tie vairs nav derîgi un ir jånomaina. Reizém

elektri˚i amatieri “uzlabo” droßinåtåju, ievietojot tajå resnåku

stiepli. Tå rîkoties nedrîkst – droßinåtåjs faktiski vairs nepilda

savu funkciju, un vadu sakarßanas dé¬ daudzkårt palielinås

ugunsgréka briesmas.

• Izmantot droßinåtåju, kas paredzéts lielåkam stråvas stiprumam nekå tîklå esoßais, ir ¬oti riskanti.

• Nekådå gadîjuma nemé©ini mainît droßinåtåja konstrukciju – tas apdraud dzîvîbu!

Automåtiskie droßinåtåjimüsdienås galvenokårt tiek izmantoti dzîvok¬u elektrotîkla

aizsardzîbai. Tajos îpaßa bimetåla plåksnîte (no diviem

metåliem, sakarstot izliecas) vai elektromagnétiñß pårtrauc

elektrisko ˚édi, tikko dzîvoklî patérétais kopéjais stråvas

stiprums pårsniedz pie¬aujamo. Kad ir noskaidrots un

novérsts atslégßanås célonis, droßinåtåju atkal var ieslégt –

tas nav jånomaina.

Katrs droßinåtåjs ir paredzéts noteiktam stråvas stiprumam,

kas norådîts arî uz droßinåtåja korpusa. To, kåds droßinåtåjs

atbilst jüsu dzîvok¬a elektroinstalåcijai, vislabåk var noskaidrot

profesionåls elektri˚is. Nav vélams izmantot droßinåtåjus, kas

paredzéti lielåkam stråvas stiprumam nekå dzîvoklî at¬auts, jo

palielinås vadu sakarßanas un aizdegßanås risks. Protams, ßim

lielumam, no otras puses, jåbüt pietiekamam, lai nodroßinåtu

måjås esoßo elektroiekårtu darbîbu.

kur irkor˚i?

31

vai stråvu

izslédzi?!!

KvélspuldzeTomér vadîtåja karßana stipras stråvas iespaidå nav tikai

negatîva parådîba – tå ir devusi cilvécei vienu no izcilåkajiem

sasniegumiem: elektrisko apgaismojumu. Kvélspuldzes

galvenå saståvda¬a ir tås kvéldiegs – ¬oti tieva, vairåkkårt

savîta volframa spirålîte. Volframa kußanas temperatüra ir

3370 °C, un to var droßi karsét, tås kvéldiegs no stråvas

sakarst lîdz apméram 3000 °C un såk izstarot ¬oti spoΩu

gaismu. Spuldzes balonå neatrodas gaiss, bet gan inerta

gåze, lai volframa kvéldiegs nesadegtu. Elektrisko spuldzi

pirmais 1879. gadå patentéja amerikåñu izgudrotåjs Tomass

Alva Edisons, bet spuldzi ar volframa kvéldiegu pirmais

izveidoja krievu inΩenieris Aleksandrs Lodigins.

32

Elektriskå pretestîbaElektriskå pretestîba

(grie˚u alfabéta burts “omega”). Vienîba tå nosaukta par godu våcu fizi˚im Georgam Omam, kurß atklåja stråvas stipruma atkarîbu no sprieguma un vadîtåja pretestîbas.

Visåm vielåm piemît elektriskå pretestîba. Kå jau liecina

nosaukums, ßî vielas îpaßîba saistîta ar spéju vadît elektrîbu –

jo mazåka kådas vielas pretestîba, jo labåks stråvas vadîtåjs

tå ir. Pretestîba iespaido stråvas stiprumu – jo lielåka

pretestîba, jo lielåks spriegums nepiecießams, lai panåktu

vajadzîgo stråvas stiprumu.

Elektriskå pretestîba ir atkarîga arî no vada garuma un

ß˚érsgriezuma laukuma: jo garåks un tievåks vads, jo lielåka

tå pretestîba. Tiesa, bütiski stråvas stiprumu ietekmé tikai

lieli attålumi un vada ß˚érsgriezuma laukuma starpîbas –

iekårtojot dzîvok¬a elektroinstalåcijas, to var neñemt vérå,

bet simtiem kilometru garajås elektropårvades lînijås tå ir

nozîmîgs faktors.

DaΩådu materiålu elektriskå pretestîba ¬oti atß˚iras.

Íajå tabulå atspogu¬ota vairåku populåru materiålu

pretestîba (omos uz metru).

Péc ßîs tabulas datiem tev vajadzétu noteikt, kuras no ßîm vielåm ir labi stråvas vadîtåji un kuras – labi izolatori.

Èpatnéjå pretestîba,W• mm2/m

0,016

0,0172

0,022

0,027

0,1

0,3

Viela,materiåls

Sudrabs

Varß

Zelts

Alumînijs

Dzelzs

Jüras üdens

Èpatnéjå pretestîba,W• mm2/m

100

10 000

1 000 000 000

10 000 000 000

100 000 000 000

100 000 000 000 000

Viela,materiåls

Mitra zeme

Destiléts üdens

Sauss koks

Polietiléns

Stikls

Porcelåns

Pretestîbu R méra omos,

R

33

Fénu labåk vannasistabånelietot!

Mitrums — lielåkais drauds elektrodroßîbai dzîvoklî!Cilvéka ˚ermeña elektriskå pretestîba galvenokårt ir atkarîga

no ådas virskårtas pretestîbas. Pretestîba ¬oti samazinås, ja

åda ir mitra. Tåpéc no elektrodroßîbas viedok¬a visbîstamåkå

telpa dzîvoklî ir vannas istaba, jo tå parasti ir vismitråkå, un arî

müsu ˚ermenis, tur uzturoties, médz büt mitrs. Tåpéc vannas

istabå elektroierîces jålieto seviß˚i piesardzîgi – jåievéro ßådi

nosacîjumi:

• visåm vannas istabå lietotajåm elektroierîcém jåbüt ar

dubulto izolåciju (apzîméjums uz korpusa – ),

• elektroierîçu metåla korpuss jåzemé – ar atseviß˚u kabe¬a

dzîslu jåsaslédz ar sadales skapja zeméjuma kopni,

• kontaktrozeßu aizsardzîbas pakåpei jåatbilst lietoßanai

seviß˚i bîstamås telpås,

• ieteicams elektroierîces pieslégt caur stråvas noplüdes

automåtisko droßinåtåju.

Izvélies pareizo atbildi!1. Kå izmainîsies elektrolînijas pretestîba, ja vara vadu

aizvietos ar tåda paßa garuma un resnuma alumînija vadu?

A neizmainîsies

B samazinåsies

C palielinåsies

2. Kådås vienîbås méra pretestîbu?

A voltos

B ampéros

C omos

3. Kå izmainîsies pretestîba, pañemot trîsreiz garåku vadu?

A neizmainîsies

B palielinåsies 3 reizes

C samazinåsies 3 reizes

4. Kå izmainîsies pretestîba, pañemot trîsreiz resnåku

vadu?

A neizmainîsies

B palielinåsies 3 reizes

C samazinåsies 3 reizes

5. Sasilstot visi ˚ermeñi izpleßas, atdziestot saraujas. Kad

elektropårvades lînijåm ir lielåka elektriskå pretestîba?

A vasarå

B ziemå

C ziemå un vasarå vienåda

[Pareizås atbildes: 1C, 2C, 3B, 4C, 5A]

34

Elektriskå jaudaElektriskå jauda

Elektrisko ierîçu darbinåßanai nepiecießama noteikta

elektriskå jauda, kas atkarîga no katras ierîces funkcijåm un

darbîbas principiem. Jaudu méra vatos (saîsinåti apzîmé ar

W). Jaudas vienîba nosaukta izcila ang¬u izgudrotåja, tvaika

maßînas konstruktora DΩeimsa Vata vårdå. Reizém jaudu

érti izteikt kilovatos (1000 W = 1 kW) vai pat megavatos

(1 000 000 W = 1 MW).

Jaudu var apré˚inåt, spriegumu reizinot ar stråvas stiprumu.

Tåtad, jo jaudîgåka elektroierîce, jo stipråka stråva tai

nepiecießama (spriegumam esot visu laiku vienådam).

Íis apståklis arî nosaka elektriskås jaudas nozîmi sadzîvé –

måjok¬a elektroinstalåcijai jåbüt ierîkotai tå, lai pa to varétu

pievadît stråvu, kuras stiprums atbilstu tai pieslégto

elektroierîçu jaudai. Tåpéc uz katra elektroener©ijas

patérétåja – uz ierîcei piestiprinåtas normatîvu plåksnîtes vai

tießi uz korpusa – norådîta tå saucamå nominålå jeb

paredzétå jauda. Pieméram, no attélotås tostera normatîvu

plåksnîtes redzams, ka ßî tostera darba spriegums ir 230 V

un nominålå jauda ir 750 W.

VisbieΩåk ar jaudas rådîtåjiem sadzîvé saskaramies,

izvéloties telpas apgaismoßanai atbilstoßu elektrisko spuldzi.

Katra apgaismes ierîce paredzéta noteiktas jaudas spuldzei –

ßis lielums noteikti norådîts uz tås kupola vai citå redzamå

vietå. Ieslégta spuldze stipri karst, un ja nepiemérotå

apgaismes ˚ermenî tiek ieskrüvéta påråk stipra spuldze, tå

deta¬as var påråk uzkarst, såkt kust vai degt.

Nominålås jaudas apzîméjums uz ierîces korpusa ir arî

orientieris, kas ¬auj izvairîties no pårslodzes måjok¬a

elektroinstalåcijå. No tîklam pieslégto iekårtu jaudas atkarîgs

tajå plüstoßås stråvas stiprums, savukårt no tå – vadu

silßana. Tåpéc nebütu ieteicams pieslégt vienai

kontaktligzdai un darbinåt vairåkas jaudîgas elektroierîces

(pieméram, ve¬as maßînu, tvaiku nosücéju un putek¬sücéju).

Visdrîzåk tas izraisîs droßinåtåju atslégßanos, taçu var

gadîties (ja droßinåtåjs izvéléts neatbilstoßi elektroinstalåcijas

îpaßîbåm), ka vadi sakarst, to izolåcija såk kust vai degt.

...nez vai ilgicepsies?..

Anex / Antec

model TS-369

230 V 59/60 Hz 750 W

Made in PRC

Jaudu apzîmé ar burtu P un méra vatos (W)

35

Jaudas apzîméjums uz ierîces korpusa ir orientieris, lai izvairîtos no måjok¬a elektroinstalåcijas pårslodzes.

_____________________________

Darba spriegums___________

Nominålå jauda ___________

_____________________________



_____________________________



_____________________________



_____________________________



_____________________________



Vai vari noteikt, kas tå ir par ierîci, kåda ir tås nominålå jaudaun darba spriegums?

36

Elektroener©ija un tås raΩoßanaElektroener©ija un tås raΩoßana

Cilvéks nav radîjis elektrîbu – dabå tå paståvéjusi vienmér –,

taçu prasme elektroener©iju izmantot visdaΩådåkajiem

mér˚iem un raΩot to vajadzîgajos daudzumos ir viens no

izcilåkajiem cilvéces sasniegumiem. Nozîmes ziñå to var

salîdzinåt ar prasmi audzét kultüraugus vai rakstîbas

izgudroßanu. Ne velti aptaujå, ko ap tükstoßgades miju

sarîkoja Ωurnåls Time, par personîbu, kuras ieguldîjums

cilvéces liktenî pédéjos 1000 gados bijis vislielåkais,

nosaukts elektriskås spuldzes izgudrotåjs Tomass Alva

Edisons.

Elektroener©ijas raΩoßanai müsdienu sabiedrîbas dzîvé ir

nepårvértéjama nozîme. Bez tås nav iedomåjama ne tikai

katras atseviß˚as valsts, bet arî visas pasaules lîdzsvarota

attîstîba un pat normåla paståvéßana. Modernais cilvéks ir

tik ¬oti pieradis pa¬auties uz elektroener©ijas izmantoßanu,

ka, ßådai iespéjai pékßñi züdot, cilvéce, visdrîzåk, nonåktu

baisa fantastikas romåna cienîgå haosa ståvoklî.

Maz ticams, ka varétu atgadîties kas tåds, tomér cilvécei

nåkotné büs jåatrisina vél ne viens vien sareΩ©îts uzdevums,

lai varétu apmierinåt savas prasîbas péc elektroener©ijas.

Joprojåm ¬oti lielu da¬u pasaulé saraΩotås elektroener©ijas

iegüst, sadedzinot zemes dzîlés atrodamo kurinåmo (gåzi,

ogles, naftu, degakmeni). Ío izrakteñu kråjumi neatjaunojas

(tåpéc arî tiek dévéti par neatjaunojamajiem

energoresursiem) un ßobrîd såk pamazåm izsîkt. To izjüt

ikviens elektrîbas patérétåjs – kråjumiem sarükot, kurinåmais

k¬üst arvien dårgåks, un attiecîgi dårgåka k¬üst arî no tå

iegütå elektroener©ija. Vienîgå izeja ir – attîstît citas

elektroener©ijas iegüßanas tehnolo©ijas, tai skaitå

atjaunojamo energoresursu (upju straumes, véja, saules

ener©ijas) izmantoßanu. Tomér ar ikvienu elektrîbas

iegüßanas pañémienu saistîts zinåms risks un kaitéjums

apkårtéjai videi, arî elektrostacijai lîdzås dzîvojoßo cilvéku

ierastajai dzîves kårtîbai. Gandrîz vienmér, lai iegütu mums

tik nepiecießamo elektrîbu, kaut kas tiek upuréts, tåpéc ir

svarîgi elektrîbu lietot gudri un taupîgi.

Lai iegütu elektroener©iju, gandrîz vienmér nåkas kaut ko upurét, tåpéc izmanto elektrîbu taupîgi!

37

Latvijå lielo vairumu patéréjamås ener©ijas saraΩo valstij

piederoßais uzñémums Latvenergo, kurß to arî piegådå

patérétåjiem – visdaΩådåkajiem, såkot ar rüpnîcåm,

elektrisko dzelzce¬u, trolejbusu un tramvaju satiksmes

uzñémumiem, beidzot ar privåtiem elektrîbas lietotåjiem.

Elektroener©iju Latvenergo raΩo pamatå divu veidu

spékstacijås: hidroelektrostacijås (Daugavas kaskådes HES)

un termoelektrocentrålés (Rîgas TEC-1 un TEC-2); nelielu

da¬u elektroener©ijas saraΩo arî ar véja ©eneratoriem.

Da¬u elektroener©ijas Latvenergo pérk no citiem raΩotåjiem

gan tepat Latvijå, gan kaimiñvalstîs. Uzñémuma

termoelektrocentråles raΩo arî siltumener©iju, ar kuru

apkures sezonå apgådå lielu da¬u Rîgas.

Iespaidîgakonstrukcija!

eguma HES ©eneratora vårpsta un nesoßå gultña apakßéjå da¬a.

38

Elektroener©ija un tås

raΩoßana Elektroener©ija un tås

raΩoßana

Termoelektrostacijåsdedzina kurinåmo, tå iegüstot ¬oti karstu saspiestu üdens

tvaiku. Tvaiks grieΩ turbînas, bet tås savukårt grieΩ stråvas

©eneratorus. Tå 30–40% no kurinåmå ener©ijas tiek

pårvérsta elektroener©ijå. Péc izießanas caur turbînu tvaiks

vél ir pietiekami karsts, tåpéc to izmanto pilsétas apkurei.

Elektrostaciju, kura ßådi raΩo arî siltumener©iju, dévé par

termoelektrocentråli (TEC).

Termoelektrostacijas joprojåm daudzviet pasaulé ir

vienkårßåkais, tåtad arî létåkais risinåjums elektrîbas

raΩoßanai. Tomér tas ir arî videi nedraudzîgåkais – tiek

sadedzinåti neatjaunojamie energoresursi, bet atmosférå

neizbégami nonåk lielåks vai mazåks kaitîgu izmeßu

daudzums. Dabasgåze, salîdzinot ar mazutu vai oglém,Ł

ir videi visdraudzîgåkais kurinåmais.

Latvenergo termoelektrostacijås par kurinåmo tiek izmantota

gandrîz vienîgi dabasgåze. Taçu Latvijå dabasgåzes atradñu

nav, tåpéc to nåkas importét no årzemém – pamatå no

Krievijas, un Latvija tådéjådi ir ener©étiski atkarîga no ßîm

piegådém.

Abas Rîgå esoßås lielås termoelektrostacijas büvétas

padomju periodå un jau pagåjußa gadsimta beigås bija gan

fiziski, gan moråli novecojußas. Tåpéc 2003. gadå

Latvenergo uzsåka plaßu ßo elektrostaciju modernizåcijas

programmu. TEC-1 modernizåcijas projekts noslédzås

2005. gadå, bet TEC-2 tiks uzsåkta.

39

Skurstenis

Tvaikaturbîna

Aukstais üdens

Elektrîbas©enerators

Energosistéma

KatlsOgles

Gåze

Nafta

Hidroelektrostacijaselektrîbas raΩoßanai izmanto üdens plüsmas ener©iju.

Uz upes tiek izbüvéts aizsprosts, uzkråjot lielåku üdens

daudzumu üdenskråtuvé, tåpéc üdens, paverot slüΩas, pa

hidroturbînas spiedvadu plüst ar lielu spéku un grieΩ turbînu.

Turbîna savukårt grieΩ ©eneratoru, kas üdens plüduma

ener©iju pårvérß elektriskajå ener©ijå, kuru tålåk ievada

elektriskajos tîklos.

Íeit toparî siltums!

Aiviekstes HES maßînzåle péc rekonstrukcijas 1955. gadå. Péc rekonstrukcijas tås maksimålå jauda pieauga no 600 kW lîdz 1260 kW.

Spékstacijas, ko darbina fosilais kurinåmais: ogles, nafta vai gåze. Katlå sasilda üdeni, lîdz

veidojas tvaiks, kas tad grieΩ tvaika turbînu. Tvaika turbîna darbina elektrisko ©eneratoru,

kas raΩo elektrîbu. Ener©ija tiek sadalîta pa elektroener©ijas pårvades tîklu.

40

Elektroener©ija un tås

raΩoßana Elektroener©ija un tås

raΩoßana

Hidroener©ija ir videi salîdzinoßi daudz draudzîgåka – pirmåm kårtåm

tåpéc, ka nerodas kaitîgi atkritumi. Tomér arî ßajå gadîjumå paståv

problémas. Lai izveidotu üdenskråtuvi, nereti nåkas applüdinåt plaßas

teritorijas, kurås var büt gan retu augu un dzîvnieku sugu måjvietas,

gan nozîmîgi véstures pieminek¬i, gan skaistas ainavas. Arî upes

ekosistéma tiek izjaukta – reizém cieß zivju sugas, kuråm aizsprosti

aizß˚érso dabîgos migråcijas ce¬us.

1931. gadå Latvijas Nacionålå spéku komiteja izdeva gråmatu

“Latvijas elektrifikåcijas pamati”, kurå tika apré˚inåtas elektriskås

slodzes un noteikti iespéjamie ener©ijas avoti laikposmam no 1935.

lîdz 1950. gadam. Íajå gråmatå par nozîmîgåkajiem tika atzîti vietéjie

ener©ijas avoti – malka, küdra, véjß un, protams, üdens. Jau 1931.

gadå tika paredzéts, ka par galvenajiem elektroener©ijas avotiem

jåk¬üst uz Daugavas izbüvétåm spékstacijåm, kas varétu nodroßinåt

Latviju ar létu elektroener©iju.

Kad 1939. gadå darbu såka vecåkå Daugavas hidroelektrostacija

eguma HES, tå bija tobrîd modernåkå hidroelektrostacija Eiropå.

1966. gadå tika pabeigta P¬aviñu HES celtniecîba. Péc elektroener©ijas

raΩoßanas apjomiem büdama lielåkå hidroelektrostacija Baltijå, tå ir

neatñemama Baltijas apvienotås energosistémas saståvda¬a. Jaunåkå

no trim – Rîgas HES – darbîbu uzsåka 1974. gadå, un visu trîs

saraΩotå elektroener©ija veido apméram pusi no Latvijas kopéjå

elektroener©ijas patériña.

Arî tagad Latvija ir vienîgå no jaunajåm ES dalîbvalstîm, kas jau

ßobrîd ener©étikas jomå izpilda Kioto protokola prasîbas, tåtad

piesårñojuma daudzums, kas no visåm müsu valsts elektrostacijåm

nonåk Zemes atmosférå, bütiski neapdraud planétas ekolo©iju. Bez

visåm trim Daugavas HES kaskådes spékstacijåm tas, visdrîzåk,

nebütu iespéjams.

Turbînas aizvaru pacelßanas – nolaißanas ˚édes. Atrodas ekspluatåcijå kopß eguma HES darbîbas såkuma, tas ir, kopß 1939. gada.

AIZSPROSTS

ÌENERATORS

TURBÈNA

ËDENS-KRÅTUVE

41

Atomelektrostacijasdarbojas lîdzîgi kå termoelektrostacijas, tikai üdens tvaiku

turbînu grießanai uzkarsé, izmantojot atomu sadalîßanås

ener©iju. Íåds ener©ijas ieguves process pats par sevi ir

videi visdraudzîgåkais – ievérojot noteiktos droßîbas

pasåkumus, nekådi kaitîgi atkritumi apkårtéjå vidé nenonåk,

nenåkas arî bütiski pårveidot ainavu plaßås teritorijås, lielos

apjomos netiek téréti neatjaunojamie energoresursi.

Tomér arî atomener©ijas izmantoßana saistîta ar vairåkåm

problémåm. Pirmkårt, ßî tehnolo©ija ir salîdzinoßi dårga, un

to var at¬auties tikai bagåtas valstis un lielas kompånijas.

Otrkårt, radioaktîvas vielas ir ¬oti bîstamas cilvéka veselîbai

un dzîvîbai. Ja notiktu pékßña avårija elektrostacijå vai

radioaktîvo izdedΩu glabåtavå, sekas varétu büt ¬oti

postoßas. Treßkårt, kodolener©ijas raΩoßanas tehnolo©ija

ir diezgan viegli pielågojama kodolieroçu raΩoßanai, un,

nonåkusi noziedzîga reΩîma vai cilvéku rokås, tå var k¬ütŁ

par draudu globålajai droßîbai.

Latvijå atomelektrostaciju nav. Müsu robeΩåm ßobrîd tuvåkå Ignalînas AES Lietuvå.

Lîdz ßim smagåkå kodolspékstacijas avårija notika 1986. gadå Çernobi¬å (netålu no Ukrainas galvaspilsétas Kijevas). Eksplodéjot reaktoram, atmosférå nonåca liels daudzums radioaktîvu izmeßu, saindéjot plaßas teritorijas Baltkrievijå un Ukrainå. Péc ßîs avårijas tådi reaktori kå Çernobi¬å izmantotais tika atzîti par påråk nedroßiem, ES valstîs tie nav izmantojami. Tießi ßåds reaktors darbojas arî Ignalînas AES, un 2010. gadå tas jåaptur. Da¬u elektrîbas, kuru saraΩo Ignalînå, iepérk Latvenergo.

DZES‰ÍANAS TORNIS

ÌENERATORS

PRIMÅRAISPROCESS

SEKUNDÅRAISPROCESS

ÍIDRUMS

KONDENSATORS

TURBÈNA

PUMPIS

UPE ATV‰SINÅTA ËDENS PLËSMA

DEDZINÅÍANASELEMENTI

REAKTORABLOKS

TVAIKS

TRANSFORMATORS

REAKTORS

MITRAIS GAISS

VADÈBAS STIEˆI

SPIEDIENASATUR‰TÅJS

TVAIKA KATLS

GAISS

42

Elektroener©ijas pårvade

un pieg un piegådeElektroener©ijas pårvade

un piegåde

Elektrostacijås saraΩoto elektroener©iju patérétåji sañem pa

vadiem simtiem un pat tükstoßiem kilometru attålumå.

Cits efektîvs elektroener©ijas piegådes veids paßlaik nav

atklåts. Tå kå vadiem piemît elektriskå pretestîba, tad da¬a

elektroener©ijas neizbégami pårvérßas siltumå – tie ir

ener©ijas zudumi. Vadam ir jo mazåka pretestîba, jo tas ir

resnåks, tomér resni vadi ir gan dårgi (jåizmanto daudz

metåla), gan arî ¬oti smagi. Savukårt, palielinot

elektroener©ijas pårvades spriegumu, var izmantot tievåkus

vadus, neizbégamajiem ener©ijas zudumiem paliekot tådiem

paßiem.

Pieméram, sprieguma palielinåjums 1000 reiΩu ¬auj

samazinåt vada masu apméram miljons reiΩu. Protams, arî

tîkla sprieguma maksimumam ir robeΩa – jo lielåks

spriegums, jo vadiem jåatrodas tålåk citam no cita un arî no

zemes, lai stråva necaursistu tos atdaloßo gaisu.

Péc elektrolînijås izmantotå sprieguma tås iedala

augstsprieguma lînijås (spriegums lielåks par 110 kV), vidéja

sprieguma lînijås (6 – 20 kV spriegums) un zemsprieguma

lînijås (400 V un mazåks spriegums). Elektrîbas pårvadîßanai

lielos attålumos izmanto 500, 750 un pat 1150 kV (vairåk

nekå miljons voltu!) spriegumu; Latvijå augstsprieguma

lînijas ir ar 330 un 110 kV spriegumu. Atbilstoßi funkcijai

augstsprieguma lînijas dévé par pårvades tîkliem, vidéjå un

zemå sprieguma lînijas – par sadales tîkliem.

Kå jau minéts, tad pat müsu måjok¬iem piegådåtå stråva ar

220 V (0,22 kV) spriegumu ir dzîvîbai bîstama. Nav grüti

iztéloties, cik daudzkårt bîstamåks ir vairåkus desmitus vai

pat simtus reiΩu augståkais spriegums pårvades un sadales

tîklos. Ja neesi profesionålis, tad, mé©inot piek¬üt pårvades

tîklu vadiem vai transformatoriem vai iek¬üt apakßstacijå, tu

nopietni apdraudi savu veselîbu un dzîvîbu.

Jebkurß elektropårvades un sadales objekts ir neprofesionå¬a dzîvîbai bîstama vieta!

43

Presé periodiski parådås ziñas par nelaimes gadîjumiem,

kuros cietußi vai pat gåjußi bojå kråsaino metålu zag¬i,

mé©inot iegüt savu laupîjumu Latvenergo pårvades vai

sadales tîklu objektos. Lielå bîstamîba viñus neattur no ßî

pretlikumîgå rüpala, un Latvenergo ik gadus nåkas térét

daudzus tükstoßus latu, remontéjot un atjaunojot zag¬u

sabojåtås iekårtas un vadus.

44

Elektroener©ijas patéréßana

un skait un skaitîtåjsElektroener©ijas patéréßan

a

un skaitîtåjs

Datums08.03.05.09.02.05.Izlietotås kWhCena par 1 kWh, LsSumma, Ls

Skaitîtåja rådîjums115909312280,045010,26

Apmaksåt lîdz 13.04.2005.Maksa par elektroener©iju

Pa pårvades un sadales tîkliem elektroener©ija nonåk pie

patérétåjiem, tai skaitå müsu måjok¬os. Katrs, kurß grib lietot

elektroener©iju, k¬üst par klientu, noslédzot lîgumu ar

piegådåtåju – atbilstoßo Latvenergo sadales tîklu filiåli,

pieméram, CET – Centrålajiem elektriskajiem tîkliem.

Lîgumå ierakstîts, ko apñemas klients (laicîgi veikt

maksåjumus, ¬aut Latvenergo kontrolieriem piek¬üt pie

skaitîtåja, utt.), savukårt piegådåtåjs apñemas piegådåt

kvalitatîvu elektrisko ener©iju.

K¬üstot par Latvenergo klientiem, més katru ménesi

sañemam ré˚inu, péc kura jåsamakså par piegådåto

elektroener©iju:

Tomér izplatîtåka noré˚inu prakse ir noré˚inu gråmatiñas,

kurås klients pats ieraksta skaitîtåja rådîjumus un

maksåjamo summu. Latvenergo tikai periodiski pårbauda

maksåjumu atbilstîbu skaitîtåja ståvoklim, t.i. reåli patérétajai

elektroener©ijai. Müsdienås arvien populåråki k¬üst arî

elektroniskie noré˚ini, maksåjot par elektrîbu ar

internetbankas vai bankas automåta starpniecîbu.

Elektroener©iju parasti méra kilovatstundås; saîsinåjums –

kWh. Cik daudz ener©ijas ir 1 kWh? Cilvéks, strådåjot

smagu fizisku darbu, dienå iztéré apméram 3 kWh ener©ijas.

Péc ßîs kvîts redzams, ka ménesî patérétas 228 kWh

elektroener©ijas. Par vienu kWh mums Latvenergo ir

jåmakså tikai 4,5 santîmi, bet kopsumma ménesî (ßajå

gadîjumå Ls 10,26) jau ir visai jütama.

45

Kopå Latvenergo elektriskie tîkli nodroßina elektroener©ijas

piegådi 1,1 miljoniam klientu un gadå piegådå apméram

5400 GWh = 5 400 000 000 kWh elektroener©ijas (un vél arî

apméram 3000 GWh siltumener©ijas)!

Lielåkie elektroener©ijas “édåji” müsu måjok¬os parasti ir

ledusskapis un ve¬as maßîna, pédéjå laikå nereti arî trauku

mazgåjamå maßîna, elektriskå plîts, måjas kinozåle un dators.

Ar krietni lielåkåm summåm jåré˚inås tiem, kuri savus

måjok¬us aprîkojußi ar elektrisko üdens sildîtåju un siltoŁ

grîdu. Proporcionåli visai lielu da¬u sadzîvé patérétås

elektroener©ijas més izlietojam arî måjok¬a apgaismoßanai,Ł

un ßajå ziñå ir arî vislielåkås iespéjas ietaupît. Proti, precîzi

novértéjot savas vajadzîbas, da¬u kvélspuldΩu dzîvoklî

iespéjams aizståt ar kompaktajåm fluorescentajåm spuldzém

vai halogénajåm spuldzém, kuras kvélspuldzei lîdzîgu

gaismas daudzumu dod, patéréjot mazåk elektroener©ijas.

46

Daudzas elektriskås ierîces nekad netiek pilnîbå izslégtas,

bet atrodas dîkståvé. Dîkståvei arî ir nepiecießama ener©ija –

to dévé par dîkståves ener©iju. (Pieméram, dators, arî

izslégts, téré elektroener©iju datu saglabåßanas funkcijåm.)

Vidéji måjas elektrisko ierîçu dîkståvei tiekot izmantota

apméram 100 W liela jauda. Vari kådreiz pårbaudît savås

måjås – vai elektroener©ijas skaitîtåjs turpina griezties, kad

tu domå, ka visas elektroierîces ir izslégtas.

Elektroener©ijas skaitîtåjsSkaitîtåjs ir ierîce, kuru energokompånija (Latvijas gadîjumå –

Latvenergo) uzståda klienta måjoklî, lai kontrolétu stråvas

patériñu. Parasti skaitîtåjs savienots vienå blokå ar måjok¬a

droßinåtåjiem. Uz parametru plåksnîtes skaitîtåja lodziñå ir

norådîts:

1 - skaitîtåja tips,

2 - skaitîtåja rüpnîcas numurs,

3 - skaitîtåja darba spriegums (voltos),

4 - nominålås darba stråvas stiprums (ampéros),

5 - maksimåli pie¬aujamås stråvas stiprums (ampéros),

6 - skaitîtåja konstante (apgriezieni/kWh).

Elektroener©ijas patéréßana

un skait un skaitîtåjsElektroener©ijas patéréßan

a

un skaitîtåjs

1999

kWh

P 10

V. N. DE FAMALICAOPORTUGAL

Nr. 0000456Shéma Nr. 1000

Vienfåzes elektroener©ijas skaitîtåjs

Schlumberger

230 V10 (40) A50 Hz600 Apgr./ kWh

1

3

6

5

4

2

Èpaßå lodziñå nolasåms patérétås elektroener©ijas daudzums kilovatstundås. Èpaßs rotéjoßs disks ar atzîmém, kura rotéßanas åtruma un elektroener©ijas patériña attiecîbu råda skaitîtåja konstante, ¬auj åtri novértét stråvas patériñu attiecîgajå momentå.

47

Interesanti,cik gan notéré

båka?

Jau ßobrîd elektrîbas komerciålie patérétåji (t.i. tie, kas

elektroener©iju izmanto darba proceså) var iegüt

kvalificétå klienta statusu. Tas nozîmé iespéju brîvi pirkt

elektroener©iju no kåda cita raΩotåja, maksåjot Latvenergo

meitasuzñémumam “Augstsprieguma tîkls” un attiecîgajai

Latvenergo re©ionålajai filiålei par elektroener©ijas pårvadi

savå tîklå. No 2007. gada 1. jülija tådas tiesîbas büs

ikvienam elektroener©ijas patérétåjam Latvijå. Pagaidåm

gan arî paßi lielåkie elektrîbas patérétåji – “Latvijas

dzelzce¬ß” un a/s “Liepåjas metalurgs” – nav atradußi

nevienu raΩotåju, kurß bütu izdevîgåks par Latvenergo.

48

Anekdote Divi elektri˚i séΩ stabå un par kaut ko strîdas. Viens no augßas sauc garåmejoßajai veçiñai:– Eu, tantiñ, padod to vada galu, kas tur zemé métåjas! Tantiña pace¬ vadu, padod elektri˚im. Tas saka otram:– Es taçu teicu, ka nulle, a tu tikai “fåze, fåze”!

Måjok¬a elektrotîkla iekårtojums. Fåzesvads, nullvads

, zemesvads

Måjok¬a elektrotîkla iekårtojums. Fåzesvads, nullvads

, zemesvads

56 78.0

elektroener©ijas skaitîtåjs

zemesvads

nullvads

galvenaisdroßinåtåjs

galvenaisslédzis

droßinåtåji

fåzesvads, nullvads un zemesvadsuz patérétåju ˚édém

droßinåtåju sekcijafåzesvads

Lai elektroierîces müsu måjok¬os varétu darboties, ir

nepiecießama noslégta elektriskå ˚éde – stråvai jåplüst no

stråvas avota cauri patérétåjam un péc tam jåatgrieΩas

stråvas avotå. Parasti dzîvoklim pienåkoßajam kabelim ir trîs

vadi – elektroener©iju pievada pa fåzesvadu un nepatéréto

ener©iju aizvada pa nullvadu, bet zemesvads ékas iekßiené ir

savienots ar aukstå üdensvada caurulém. Zemesvadå

stråva parasti neplüst, tas ir vajadzîgs aizsardzîbai pret

daΩådiem negadîjumiem. Elektrotîkla piesléguma shéma

redzama ßajå attélå.

Fåzesvads dzîvoklî ir pievienots vairåkåm elektriskåm

˚édém. Parasti viena vai divas ˚édes ir paredzétas

kontaktligzdåm, kå arî atseviß˚as ˚édes apgaismojumam,

elektriskajai plîtij, üdenssildîtåjam u.c. Katrå ßådå ˚édé ir

ieslégts droßinåtåjs. Gan galvenais droßinåtåjs, gan

atseviß˚o ˚éΩu droßinåtåji aizsargå vadus pret pårslodzi –

påråk lielu stråvas stiprumu, kas var izraisît izolåcijas kußanu

vai aizdegßanos.

Ja fåzesvada izolåcija tiek bojåta un vads nok¬üst saskaré ar

elektroierîces (pieméram, üdens sildîtåja) metåla korpusu,

tad ierîces korpuså noplüst elektriskais lådiñß. Ja lådiñß no

korpusa nevar aizplüst, tad cilvéks, pieskaroties korpusam,

sañem stråvas triecienu, jo lådiñß caur cilvéka ˚ermeni

aizplüst zemé. Zemesvads ßådus draudus novérß, jo lådiñß,

kas varétu nonåkt uz elektroierîces korpusa bojåtas

izolåcijas dé¬, tad caur zemesvadu (zeméjumu) uzreiz

49

noplüst zemé. Turklåt stråvas stiprums fåzesvadå k¬üst ¬oti

liels, un uz to rea©é droßinåtåjs, pårtraucot bojåto elektrisko

˚édi (droßinåtåjs tiek “izsists”), un bojåtå elektroierîce vairs

nesañem stråvu no tîkla.

Elektroierîcém ar plastmasas korpusu (putek¬usücéjam,

elektriskajam urbim u.c.) nav zemesvada. Plastmasas

korpuss nevada elektrisko stråvu, tådé¬ uz apvalka lådiñß

nevar uzkråties un apdraudét ierîces lietotåju. Par ßådåm

ierîcém saka, ka tås ir dubultizolétas, un uz to normatîvajåm

plåksnîtém tas parasti tiek norådîts ar speciålu zîmi –

Sadzîvé ir ieteicams lietot elektroierîces ar dubulto izolåciju – tas garanté lielåku droßîbu.

50

Stråvas iedarbîba uz cilv cilvéka organismu

.

Elektrotraumas un pirmå palîdzîba cietußajiem

Stråvas iedarbîba uz cilvéka organismu

.


Kå jau minéts, arî cilvéka ˚ermenis vada elektrisko stråvu.

Elektriskås stråvas iedarbîba uz cilvéka organismu irŁ

atkarîga no daudziem faktoriem (stråvas stipruma, veida un

frekvences, kontakta ilguma, individuålajåm cilvéka ˚ermeña

îpaßîbåm un stråvas ce¬a), bet noteicoßie no tiem ir caur

˚ermeni plüstoßås stråvas stiprums un ilgums.

Stråvas plüßanas ilgumsÍis nosacîjums ir ¬oti bütisks. Jo ilgåk caur ˚ermeni plüst

stråva, jo vairåk samazinås organisma pretestîba, un jo

smagåkas ir stråvas radîtås sekas.

Stråvas veids un frekvenceJa plüstoßås stråvas spriegums nepårsniedz 500 V,

lîdzstråvas iedarbîba uz cilvéka organismu ir mazåka nekå

maiñstråvas radîtå. Bet virs 500 V sliekßña viss mainås, un

lîdzstråva k¬üst bîstamåka par maiñstråvu. Jo vairåk

maiñstråvas frekvence pårsniedz 50 Hz, jo mazåkas ir

elektrotraumas sekas.

Cilvéka ˚ermeña îpaßîbasNozîme ir arî cilvéka ˚ermeña individuålajåm îpaßîbåm. Pilnîgi

veseli cilvéki ir daudzreiz izturîgåki nekå slimi cilvéki.

Stråvas plüßanas ce¬ßSvarîgi arî, ar kuru ˚ermeña da¬u cilvéks pieskaras stråvas

avotam, jo no tå atkarîgs stråvas plüßanas ce¬ß – kådå

virzienå stråva caur ˚ermeni aizplüst zemé. Bîstamåkie ir

gadîjumi, kad stråva plüst caur sirdi, galvu vai citiem dzîvîbai

svarîgiem orgåniem.

• Ja cilvéks pieskaras bojåtam vadam, ar otru roku turoties

pie üdens kråna, tad stråva plüst viñam cauri no rokas uz

roku.

• Ja cilvéks pietuvojas zemé nokritußam vadam, vienai

kåjai atrodoties sprieguma zonå, otrai – årpus tås, tad stråva

plüst no kåjas uz kåju (t.s. so¬a spriegums).

• Ja cilvéks ar plaukstu pieskaras neizolétam kontaktam,

bet ar elkoni – iezeméta sadales skapîßa durvîm, tad stråva

plüst caur viña roku.

51

netuvojiespårrautiem

vadiem!!

• Ja kontakta punkti ˚ermenî ir labå roka un kåjas (teiksim,

cilvéks ar labo roku ir pieskåries neizolétam kontaktam, un

stråva caur viña kåjåm noplüst zemé), tad stråvas lielåkå

da¬a izplüst cauri sirdij.

Stråvas stiprumsTurpmåk tabulå apskatîsim daΩåda stipruma elektriskås

stråvas izraisîto reakciju cilvéka organismå atkarîbå no

stråvas veida. Tabulå aprakstîtas reakcijas, kas rodas, ja

stråvas ce¬ß ir “roka – roka” vai “roka – kåjas”.

52

Stråvas iedarbîba uz

cilv cilvéka organismu.



cilvéka organismu.


Stråvasstiprums, mA

0,6-1,5

2-4

5-7

8-10

10-15

20-25

25-50

50-80

100

300

virs 5000 Uzreiz, momentåni, tiek paralizéta elpoßana. Var ieståties sirds fibrilåcija vai apståßanås.DaΩu sekunΩu laikå rodas smagi apdegumi un audu sairßana.

Maiñstråvas(50 Hz) iedarbîba

Saskares punktå ar stråvu sajütama kå våja nieze, ådas kñudéßana.

Stråvas sajußana izplatås arî uz augßdelmu, viegli saraujot visu roku.

Viså plaukstå pastiprinås såpju sajüta, rodas krampji, våjas såpes jütamas lîdz pat plecam.

Viså rokå lîdz pat plecam jütamas stipras såpes. Ar pülém, bet tomér iespéjams atraut rokas no stråvas.

Nepanesamas såpes viså rokå. Rokas nevar atrauties no stråvas. Ar katru brîdi såpes pieaug.

Rokas momentåni paralizéjas, jütamas stipras såpes, grüti elpot. No stråvas atrauties nav iespéjams.

Årkårtîgi spécîgas såpes rokås un krütîs, ¬oti apgrütinåta elpoßana. Ilgstoßi esot stråvas ietekmé, var tikt paralizéta elpoßana un pavåjinåties sirdsdarbîba, var ieståties bezsamaña.

DaΩu sekunΩu laikå tiek paralizéta elpoßana un traucéta sirdsdarbîba. Stråvai plüstot ilgåku laiku, var rasties nopietni, dzîvîbai bîstami sirdsdarbîbas traucéjumi (fibrilåcija).

2 lîdz 3 sekunΩu laikå såkas sirds fibrilåcija, un vél péc påris sekundém – elpoßanas paralîze.

Praktiski uzreiz såkas sirds fibrilåcija un ieståjas elpoßanas paralîze.

Lîdzstråvas iedarbîba

Nav jütama.

Nav jütama.

Sajütams, ka saskares punktå åda sakarst.

Sakarßanas sajüta palielinås.

Sakarßanas sajüta arvien palielinås un izplatås arî uz saskares punktam blakus esoßajiem ådas rajoniem.

Palielinås ne vien ådas, bet arî iekßéjas sakarßanas sajüta, ko pavada nenozîmîga rokas musku¬u saraußanås. Rokås rodas stipra sakarßanas sajüta, såpes un krampji. Atraujot rokas no stråvas, musku¬i krampjaini saraujas, radot nepanesamas såpes.

Òoti spécîga ådas virskårtas un dzi¬åko slåñu sakarßanas sajüta, ko pavada stipras såpes krüßu apvidü un viså roku garumå. Apgrütinåta elpoßana. Rokas nevar atraut no stråvas, jo, pårtraucot kontaktu, rodas stipras såpes. Stråvai plüstot ilgåku laiku, tiek paralizéta elpoßana.

2 lîdz 3 sekunΩu laikå såkas sirds fibrilåcija, un vél péc påris sekundém – elpoßanas paralîze.

53

ElektrotraumasKå redzams, pat samérå neliels stråvas stiprums var izraisît

nopietnas elektrotraumas vai pat nåvi. Elektriskås stråvas

ietekmé organisma audos rodas apdegumi, izmaiñas notiek

ne tikai saskares punktå ar stråvu, bet arî dzi¬åk – viså

stråvas ce¬å cauri ˚ermenim.

Elektrotraumas péc to iedarbîbas tiek klasificétas trîs

apakßgrupås.

• Elektriskais trieciens ir elektriskås stråvas (50-350 mA

stipra maiñstråvas ar 100-400 V spriegumu) iedarbîba uz

organismu – sirdi, plaußåm, nervu centriem u.c. Tå rezultåtå,

vél neieståjoties neatgriezeniskåm pårmaiñåm organismå,

apståjas dzîvîbas procesi.

• Lokålas elektrotraumas ir vietéja rakstura ˚ermeña

bojåjumi:

apdegumi var rasties gan no tießas stråvas iedarbîbas,

gan arî bez saskares ar elektrîbu vadoßåm da¬åm,

elektriskås zîmes rodas, ja kådai ˚ermeña da¬ai ir

cießs kontakts ar stråvu vadoßåm da¬åm,

ådas elektrometalizåcija rodas, metåla tvaikiem vai

sîkåm metåla da¬iñåm stråvas iedarbîbå ietriecoties ådå,

acu traumas var rasties spilgtas gaismas, pieméram,

elektriskå loka redzamås gaismas vai ultravioletå starojuma

rezultåtå,

mehåniski organisma bojåjumi (kaulu lüzumi,

sastiepumi u.c.) var rasties, stråvas iedarbîbas rezultåtåŁ

krîtot no augstuma vai krampjaini saraujoties musku¬iem.

• Vienlaikus elektriskais trieciens un lokålas traumas.

220 V sadzîves elektrotîklu pieñemts saukt par

“zemsprieguma”, tomér k¬üdaini to uzskatît par droßu.

Prakse råda, ka visvairåk nelaimes gadîjumu notiek,

izmantojot tießi sadzîves elektrotîklu, jo tas ir pieejams

nespeciålistiem. Elektrotraumas un ugunsgrékus nereti

izraisa arî tas, ka laika gaitå elektroierîçu izolåcija noveco un

zaudé savas îpaßîbas.

Elektrotraumas – audu, orgånu un ˚ermeña funkciju traucéjumi, ko izraisa elektriskås stråvas vai elektriskå lauka iedarbîba.

Sniedz palîdzîbu!Elektrotraumu gadîjumos var büt divéjas situåcijas – kad

cilvéks nonåcis saskaré ar zemsprieguma stråvu (lîdz 1000

V) un kad cietußais nonåcis augstsprieguma stråvas (virs

1000 V) ietekmé. Un ßajås situåcijås bütiski atß˚iras

nepiecießamå rîcîba.

Vienîgais, kå iespéjams palîdzét cilvékam, kas nonåcis

augstsprieguma stråvas iedarbîbå, ir izsaukt neatliekamo

medicînisko palîdzîbu (NMP), informéjot to par

augstspriegumu. Zvani – 112 vai 03! Nekådå gadîjumå

necenties tuvoties stråvas ietekmé esoßajam cilvékam, nedz

arî stråvas noplüdes vietai, jo jebkuram amatierim saskare ar

augstsprieguma stråvu ir nåvéjoßa! Íådi rîkojoties, bojå

iesiet jüs abi! Toties cilvéku, kas nonåcis zemsprieguma

stråvas ietekmé, ir iespéjams glåbt. Un tas ir jådara!

Palîdzot cilvékam, kas nonåcis zemsprieguma stråvas

iedarbîbå, jårîkojas åtri, bet pårdomåti. Atceries, ßådås

situåcijås jåcenßas saglabåt mieru!

• Vispirms jånovérté situåcija un uzmanîgi jåcenßas pårtraukt

stråvas iedarbîba. To var izdarît, atslédzot elektrîbu, izslédzot

droßinåtåjus, motoru utt. Ja tas neizdodas, tad var mé©inåt

“atvienot” cietußo no stråvas ar elektrîbu nevadoßa

(pieméram, gumijas vai sausa koka) priekßmeta palîdzîbu.

• Kad cietußais ir atvienots no stråvas iedarbîbas, jåmé©ina

ar viñu sazinåties. Ska¬i uzrunå cietußo: “Kas noticis?”,

papurini viñu! Ja cietußais neatbild un nerea©é arî papurinot,

viñß ir bezsamañå.

• Tådå gadîjumå tülît jåsauc palîgå apkårtéjie. Liec kådam

izsaukt NMP un neaizmirsti pateikt, ka cietußais ir bez

samañas!

• Ja esi viens un tev lîdzi ir mobilais telefons, izsauc NMP

pats: zvani 112. Ja tießå tuvumå ir stacionårais tålrunis,

zvani 03!

• Gaidot NMP, cietußajam var sniegt pirmo palîdzîbu. To

dara péc ABC shémas, ja nepiecießams, izmantojot

atdzîvinåßanas tehnikas – måkslîgo elpinåßanu un sirds

masåΩu. Tomér to var darît tikai speciåli apmåcîti cilvéki –

rîkojoties uz savu galvu, var nodarît vairåk ¬aunuma nekå

palîdzét.

Necenties atbrîvot cilvéku no augstsprieguma stråvas iedarbîbas. Paståv ¬oti liela iespéja, ka bojå iesiet abi. Cik vien åtri iespéjams, zvani 112!

åtråpalîdzîba:

112

54





cilvéka organismu.


55

Pirmås palîdzîbas sniegßana

Rîcîba:• izvérté céloni• nosaki ievainojumu• atkårtoti novérté atbildes reakciju

Atliec cietußå galvu un izbîdi apakßΩokli. Galvas un kakla traumas gadîjumå tikai izbîdi apakßΩokli.• Pårbaudi cietußå elpoßanu, skaties krüßkurvja kustîbas, klausies elpoßanas skañas, sajüti elpoßanas plüsmu.

• pagriez cietußo uz muguras• novieto uz cieta pamata• nodroßini elpce¬u caurlaidîbu

Novérs céloni (atver muti un izñem sveß˚ermeni)

Måkslîgi elpini apméram 12 reizes minüté

Veic sirds netießo masåΩu pårmaiñus ar elpinåßanu

Cietußå atbildes reakcijas noteikßana: jautå “Kas noticis?”, viegli pakratot aiz pleca

Cietußå måkslîgå elpinåßana

Pårbaudi miega artérijas pulsu ~ 5 s

• novieto cietußo stabilå sånu gu¬å• novéro un sagaidi NMP

Kåds gu¬ un nekustas

rea©é Sauc palîgå, lüdz izsaukt NMP

Veic cietußajam divas ieelpas

cietußais nerea©érea©é

neiespéjama

Veic divas ieelpas

Ventilåcija

cietußais neelpo

pulss nav

elpo

iespéjama

ir

56

esmubezsamañå,

palîgå!!

Zibens var iespert divreiz vienå un tajå paßå vietå. Nekådå ziñå nevajag izmé©inåt “tautas lîdzekli” – no elektrotraumas cietußo apbért ar zemi, “lai izvelk elektrîbu”!

Zibens traumasatß˚iras no citåm elektrotraumåm, jo tås izraisa nevis cilvéka

radîti objekti, bet dabas spéki. Zibenim ir milzîgs spriegums

(50 milj. voltu), bet zibens temperatüra ir virs 25 000° C.

Zibens var radît ¬oti smagus ievainojumus vai cietußå bojåeju.

Zibens radîtie apdegumi atß˚iras no elektriskås stråvas

radîtiem apdegumiem, jo stråva iedarbojas tikai ¬oti îsu brîdi,

tåpéc ßie apdegumi parasti nav dzi¬i.

Zibens traumu veidiTießa trauma

Zibens iedarbojas uz cilvéku tießi. Stråvas vadîtåjs

var büt lietussargs, makß˚ere vai kåds cits priekßmets,

kas labi vada stråvu. Íådas traumas parasti ir

vissmagåkås.

Netießa trauma: zibens noplüst gar cilvéka ˚ermeni zemé. Tas parasti

notiek tad, ja cilvéks ir slapjß;

zibens iesper kådå cilvéka tuvumå esoßå priekßmetå,

˚erot netießi arî cilvéku;

zibens iesper zemé cilvéka tuvumå, rodas so¬a

spriegums, stråva plüst pa cilvéka kåju uz augßu un tad

pa otru kåju atpaka¬ zemé.

Divi pédéjie zibens traumu veidi var skart vairåkus

cilvékus vienlaikus.

Zibens izraisîtas elektrotraumas pazîmes ir: sirdsdarbîbas ritma traucéjumi vai sirdsdarbîbas

apståßanås;

elpoßanas traucéjumi vai apståßanås. Sirdsdarbîba

var atjaunoties pati no sevis, bet elpoßana parasti pati

neatjaunojas;

nervu sistémas bojåjumi. Apziñas traucéjumi,

bezsamaña, jußanas un kustîbu traucéjumi un atmiñas

zudums;

apdegumi. Zibens radîtus apdegumus médz saukt

par “zibens zîmém”, tie ir virspuséji ådas apdegumi un

atgådina koka zarojumu.





cilvéka organismu.


57

Palîdzîba1. Zvanît 112.

2. Pårvietot cietußo no bîstamås vietas. Cietußie nav

bîstami palîdzîbas sniedzéjam, bet zibens var iespert

divas reizes vienå un tai paßå vietå, tåpéc palîdzîbas

sniedzéjam jåuzmanås.

3. Cietußajiem var büt nepiecießama ilgstoßa

atdzîvinåßana, tåpéc tå jåturpina tik ilgi, kamér ierodas

neatliekamås medicîniskås palîdzîbas dienests.

4. Izsaukt neatliekamo medicînisko palîdzîbu.

5. Pårsiet brüces, ja nepiecießams.

58

Pårbaudi savu erudîciju! TestsPårbaudi savu erudîciju! Tests

Par katru pareizi atbildétu jautåjumu pieskaiti vienu punktu!

1. Ja pirms 100 gadiem tu nok¬ütu kådå

zinåtniskå laboratorijå, ¬oti iespéjams, tu ieraudzîtu

Leidenes trauku. Kas glabåjas ßajå traukå?

A. Koncentréta sérskåbe.

B. Baktérijas.

C. Elektrîba.

2. Kurß no ßiem metåliem vislabåk vada elektrisko

stråvu?

A. Varß.

B. Alva.

C. Sudrabs.

3. Kådé¬ vajadzîgs vasaras laiks?

A. Lai taupîtu elektroener©iju.

B. Lai kompensétu dienu, ko més iegüstam garajå

gadå.

C. Lai nenokavétu lidmaßînu, dodoties vasaras

brîvdienås.

4. Kas pamudinåja slaveno ang¬u dabaszinåtnieku

Èzaku ˆütonu zéna gados såkt cîtîgi måcîties?

A. Tikßanås ar Galileo Galileju.

B. Uzvara pår huligånu.

C. Kritiens no koka.

5. Kåds fizi˚is gatavojas doties pastaigåties un

ielükojas termometrå, lai redzétu, vai pietiks ar

dΩemperi vai nepiecießams arî mételis. Tå kå

termometrs råda 290 grådus, fizi˚is nolemj, ka

pietiks ar dΩemperi. Kas ßim fizi˚im vainas?

A. Viñß ir traks – vilkt dΩemperi, kad årå ir tik karsts!

B. Viñß aiz pårpratuma ieskatîjies cepeßkråsns

termometrå.

C. Viñß ir nedaudz dîvains, jo lieto neparastu

termometru.

6. Ko var iegüt, ja pañem grafîta gabalu un

pietiekami ilgi un stipri to spieΩ augstå temperatürå?

A. Mazåku grafîta gabaliñu.

B. Vulkånisko stiklu – obsidiånu.

C. Dimantu.

7. Kå gåja bojå otrais sakaru kabelis no Eiropas

kontinenta uz Angliju?

A. Jüras üdens saéda izolåciju.

B. To pårcirta zvejnieki, uzskatot par jüras nezvéru.

C. Tas pårtrüka vétras laikå.

8. Kåds vîrs ar izspürußiem matiem, ener©iski

Ωestikuléjot, uzståjas daΩu skatîtåju priekßå. Pie viña

kåjåm pékßñi iedegas 200 W spuldze, kaut gan

tuvumå nav ne bateriju, ne elektrotîkla. Kas ir ßis

vîrs?

A. Burvis.

B. InΩenieris.

C. Triku meistars.

9. Kå 1937. gadå gåja bojå pasaules lielåkais

pasaΩieru diriΩablis “Hindenburg”?

A. tajå, visticamåk, iespéra zibens.

B. to netîßåm notrieca kara lidmaßîna.

C. tas pazuda Bermudu trîsstürî.

10. 1960. gadå krievi notrieca amerikåñu spiega

lidmaßînu. PSRS vadîtåjs Hrußçovs, dusmås par ßo

spiegoßanu, novilka kurpi un, sizdams ar to pa ANO

tribîni, draudéja “parådît kuzkinu matj”. Ûurnålisti to

pårtulkoja kå the Kuzmas mother. Kas tå bija?

A. Bîstama krievu spiedze.

B. ËdeñraΩa bumba.

C. Tradicionåls krievu tautas izteiciens.

59

1. C. Lai cik tas liktos pårsteidzoßi, Leidenes traukå glabåja

elektrîbu. Tas ir stikla trauks, kas no iekßpuses un årpuses

noklåts ar metåla foliju. To varéja uzlådét un tas uzglabåja

elektrisko lådiñu. Var sacît, ka Leidenes trauks bija primitîvs

akumulatora un kondensatora priekßtecis. Nosaukumu tas

ieguvis no Nîderlandes pilsétas Leidenes, kur tas tika

izgudrots 1746. gadå.

2. C. Lo©iski bütu domåt, ka tas ir varß, jo varu més

visbieΩåk redzam elektriskajos vados, taçu faktiski nedaudz

mazåka îpatnéjå elektriskå pretestîba ir sudrabam. Taçu

starpîba nav liela, un, tå kå sudrabs ir dårgs, elektrisko vadu

izgatavoßanai to nelieto. Labi vien ir, jo tad kråsainå metåla

zag¬u kårdinåjums zagt kabe¬us bütu nepårvarams.

3. A. Lai taupîtu elektroener©iju. Pavasara un vasaras vakaros

par vienu stundu ilgåk ir gaißs un nav vajadzîbas iedegt

spuldzes. Savukårt rudenî, kad atgrieΩamies pie parastå laika,

vakari k¬üst tumßåki, toties més ce¬amies par stundu vélåk un

nav jåiet uz darbu vai skolu tumså. Tiesa, ßis ietaupîjums ir

vairåk jütams dienvidu zemés. Latvijå vakari un rîti tåpat ir gari.

4. B. ˆütons îpaßi neintereséjås par måcîbåm lîdz brîdim,

kad uzvaréja klasesbiedru – huligånu, kurß viñam uzmåcås

pa ce¬am uz skolu. Viñß noléma nostiprinåt panåkumus un

drîz k¬uva par pirmo skolénu klasé.

5. C. Fizi˚is nav traks, tikai mazliet dîvains, jo Celsija

termometra vietå lieto termometru, kas råda temperatüru péc

Kelvina skalas. Ja péc Kelvina ir 290 grådi, tad péc Celsija ir

+17 grådi. Abu termometru skalu atß˚irîba ir 273 grådi.

6. C. Ja grafîtu karsé augstå temperatürå un zem liela

spiediena, iegüst dimantu. Íådå veidå iegüst måkslîgos

dimantus. Tiesa, tie nav tik lieli un skaisti kå dabiskie dimanti,

toties ir ¬oti noderîgi supercietu urbju izgatavoßanai un citåm

vajadzîbåm.

7. B. Zvejnieki nejaußi izvilka kabeli ar enkuru. Noturéjußi to

par kaut kådu jüras nezvéru, drosmîgie jüras vilki varonîgi

“uzvaréja” nezvéru, ar cirvjiem to sacértot gabalos.

8. B. InΩenieris Gijs Pinjolé ar pétniekiem, kuri strådå pie

bezvadu elektropårvades problémas. Viñi mé©ina izpétît, kå

elektroener©iju pårraidît bez vadiem ar elektromagnétiskiem

mikrovi¬ñiem, lîdzîgi kå mikrovi¬ñu kråsniñå.

9. A. DiriΩablim nolaiΩoties ˆüdΩersijå, tas pékßñi uzspråga.

Visticamåk, ka vainîgs bija zibens, kas izraisîja üdeñraΩa, ar

ko bija pildîts diriΩablis, eksploziju.

10. B. Pirmå padomju üdeñraΩa bumba RDS-202. Bumbai

bija dots vårds “Ivans”, bet paßiem atomfizi˚iem tas nelikås

interesants, tåpéc viñi deva bumbai otru vårdu “Kuzkina

måte”. Tå bija 5000 reiΩu jaudîgåka nekå tås atombumbas,

kuras bija nomestas uz Hirosimas un Nagasaki.

Vértéjums:8 – 10 sédies, teicami, tu esi gandrîz ©énijs,

5 – 7 vispusîgi izglîtots indivîds, gudrîbasnekad nav par daudz,

2 – 4 müΩu dzîvo, müΩu måcies,

0 – 1 tev viss vél priekßå... jeb aiz muguras?

TESTA ATBILDES

60

DaΩi vårdi nobeigumåCeram, ka tev ßî gråmata ¬åva uzzinåt ko jaunu un noderîgu

par elektroener©iju, par tås droßu un pareizu izmantoßanu.

Gråmata ietver pamatzinåßanas, kuras bütu jåiegaumé

ikvienam, lai ikdienas saskarsme ar elektrîbu bütu pozitîva –

bez liekåm problémåm un riska. Protams, tå ir tikai neliela

da¬a no zinåßanåm, kuras nepiecießamas, strådåjot kådåŁ

ar elektrîbas raΩoßanu, pårvadi vai izmantoßanu saistîtå

profesijå. Íådu profesiju ir ¬oti daudz, jo arî elektrîba visås

müsu dzîves jomås “piedalås” ¬oti plaßi un daΩådos veidos,

un, iespéjams, arî tavs nåkotnes darbs izrådîsies tå vai citådi

ar to saistîts. Katrå ziñå ßî nelielå gråmata ir labs såkums,

tuvåk iepazîstot to plaßo un daudzveidîgo pasauli, kuru

ikdienå dévéjam par elektrîbu.

Documents

Grāmata "Zini elektrību!"