Mūžizglītības politikas pamatnostādnes

2007-2013Tatjana Koķe

27.04.2006

Ko gribam pārvarēt?

• Būtiskas atšķirības MI pieejamībā starp reģioniem, pilsētu un laukiem, sociālajām un ekonomiskajā grupām

• Palielināt cilvēku drošību par izglītības rezultativitāti, panākot pilnvērtīgu atbilstību starp piedāvājumu izglītībā un valsts ekonomiskās un pilsoniskās attīstības vajadzībām.

Politikas veidošanas principi

• Efektivitāte – efektīva resursu (nacionālo, starptautisko) izmantošana mūžiglītības politikas mērķu sasniegšanai.

• Vienlīdzība – katra cilvēka vajadzībām atbilstošas izglītības iespējas mūža garumā. 

Pieejamība – valsts atbildība par izglītības iegūšanas iespējām cilvēkiem mūža garumā neatkarīgi no vecuma, dzimuma, iepriekšējās izglītības, dzīves vietas.

Politikas veidošanas principi

• Sabiedrības izpratne (izpratība) - vienprātība par mūžizglītību kā vērtību un sabiedrības bagātību.

•  Dalītā atbildība – par mūžizglītības iespēju nodrošinājumu atbildību dala valdība, pašvaldības, juridiskās personas (privātie uzņēmēji, sabiedriskās organizācijas), katrs iedzīvotājs.

• Nozaru politiku mijiedarbība – katras nozares politikas īstenošanā tiek ievērotas cilvēku mūžizglītības faktiskās un perspektīvās vajadzības, lai vairotu valsts cilvēkkapitālu (cilvēkresursus).

Mūžizglītības politikas mērķi

• Noteikt valsts un pašvaldību atbildību par mūžizglītības politiku Latvijā, kas nodrošina katram iedzīvotājam izglītības pieejamību jebkurā dzīves posmā un jomā, neatkarīgi no viņu vecuma, iepriekšējās izglītības, dzīves vietas, ienākumu līmeņa

Mūžizglītības politikas mērķi

• Veidot kvalitatīvas izglītības piedāvājumu pieaugušajiem, kas nodrošina kompetences darbam, pilsoniskai līdzdalībai un sekmē uz augstām prasmēm balstītu konkurētspējīgu zināšanu ekonomiku un demokrātisku sabiedrību Latvijā, īpaši motivējot tos, kas mācīšanās iespējas nenovērtē un neizmanto.

Mūžizglītības politikas mērķi

• Izveidot saskaņotu tiesību aktu sistēmu, efektīvu resursu, tai skaitā finanšu, pārvaldi, ievērojot dalītās atbildības un nozaru politiku mijiedarbības principus.

Politikas rīcības virzieni

• 1.1. Elastīgas otrās iespējas izglītības, tai skaitā pamata un vidējās vispārējās, profesionālās, ieguves nodrošinājums atbilstoši vajadzībām (pēc mācību vietas; pēc īstenošanas kontakta formas (e-mācības, vakara, neklātienes mācības), pēc satura, pēc ilguma);

Politikas rīcības virzieni

• 1.2. Katrā mācību iestādē radīt priekšnosacījumus augstu prasmju cilvēkresursu izaugsmei; uzņēmības, patstāvības atbildības un gatavības mācīties mūža garumā veidošanai.

Politikas rīcības virzieni

• 1.3. Stiprināt izglītības atbalsta struktūru izveidi, iesaistot padomdevējus, psihologus, sociālos darbiniekus, pedagogus, medicīnas darbiniekus, lai savlaicīgi novērstu mācīšanās problēmu rašanos. Nodrošināt informāciju un konsultācijas visiem iedzīvotājiem profesijas, izglītības, karjeras izvēlei.

• 1.4. Formālās un neformālās, tai skaitā pamata prasmju, izglītības piedāvājums, īpaši sociālām grupām ar ierobežotām iespējām izglītības apguvē viņu dzīves (tai skaitā rehabilitācijas iestādes, cietums, armija utml.), darba vietās.

Politikas rīcības virzieni

• 1.5. Izlīdzināt mūžizglītības teritoriālo pieejamību, formālo un neformālo izglītība visiem, kam to vajag pēc iespējas tuvāk dzīves vietai (kvalitatīva pamata un vidējā izglītība, darba rotācijas shēmas).

Politikas rīcības virzieni

• 2.1. Izglītības sistēmā efektīvi koordinēt pieaugušo izglītības (formālās un neformālās) piedāvājumu

• 2.2 Valsts atbalsts pieaugušo izglītības piedāvātājiem un pieaugušo neformālās izglītības atbalsta struktūrām

• 2.3 Veidot valsts ietekmes mehānismu izglītības piedāvājuma un pieprasījuma atbilstības nodrošināšanai, līdzsvarojot izglītības piedāvājumu konkurētspējai, demokratizācijai un pašrealizācijai.

Politikas rīcības virzieni

• 2.4. Noteikt un ieviest pieaugušo izglītības kvalitātes novērtēšanu, saskaņā ar kopējo izglītības rezultātu vērtēšanas pieeju.

• 2.5. ieviest neformālās izglītības rezultātu atzīšanas sistēmu.

• 2.6.ieviest mācību un darba rotācijas shēmas.

Politikas rīcības virzieni

• 3.1. Noteikt un izveidot mūžizglītības pārvaldes struktūru nacionālā un vietējā līmenī.

• 3.2. Izveidot mūžizglītības tiesisko bāzi, papildinot un harmonizējot saistošos likumus un normatīvos aktus.

• 3.3. Noteikt un izveidot mūžizglītības finansēšanas mehānismus, ievērojot valsts, pašvaldību, privātās (juridiskās, fiziskās personas) intereses un ieguldījumu apjomus.

MI politikas rezultāti un to sasniegšanas rādītāji

• 3.2 Izveidot mūžizglītības tiesisko bāzi, papildinot un harmonizējot saistošos likumus un normatīvos aktus.

• Mūžizglītība definēta un iekļauta izglītības likumā, citos izglītības normatīvajos aktos,

• Mūžizglītības normatīvais regulējums citos (ne izglītības)

MI pievienotā vērtība

• Zināšanu un prasmju līmeņa atbilstība sabiedrības attīstības un ekonomikas vajadzībām

• Izglītības piedāvājums sociāli atstumto grupu resocializācijai

• Indivīda un sabiedrības vajadzību saskaņošana, balstoties uz apsteidzošu pārmaiņu izpratni

MI pievienotā vērtība

• Izglītojošās vides paplašināšana, veidojot jaunus sadarbības modeļus starp izglītības programmām un uzņēmējiem

• Elastīgs izglītības piedāvājums (vispārēju zināšanu pēctecība; vispārēju zināšanu un profesionālu zināšanu sadalījums atbilstoši pieprasījumam)

MI pievienotā vērtība

• Ikdienas mācīšanās kā vadāms process, kas balstās uz apjēgtu problēmas risināšanu kā mācīšanos no empīriskām zināšanām uz teorētiskām

Stratēģijas ideja

Izveidot pamatnostādnes rīcības plānam,

kas palīdzētu cilvēkiem

palīdzēt pašiem sev

Gaidām priekšlikumus

Tatjana.Koke@izm.gov.lv