Nr. 11 (259) Piektdiena, 2015. gada 27. novembris

ŠAJĀ NUMURĀ:

• SakoptākāslaukusētasOgresnovadā

• Ārstu prakses pacientupieņemšanaslaiki • Stāsts par zviedru brīvkundzi

KatarinuSuntažosunJ.K.Broci

• Kultūrasnamānovembrī

• Parkorakstījaavīzespirms100gadiem

Mēsbūsimtā,mēsbūsimtā:kāmargrietiņasvainagā,kābērzurindaceļmalā,kāgliemežvāki jūrmalā-kābaltāsvītrakarogā,kābaltāsvītrakarogā.

(M.Cielēna)

• “Gadaskolotājs2015”

• Skolasziņas

2 SUNtAžNiekSĀRStU pRAkSeS pAcieNtU pieņeMŠANAS lAiki SUNtAžU pAgAStA doktoRĀtĀ

ineses Volkopas ģimenes ārstaprakses pacientu pieņemšanas laiks

Pacientupieņemšanaslaiks:P.,C.,P.09:00–13:00

O.8:00–12:00T.15:00–19:00

Akūto pacientu pieņemšananotiekkatrasdienaspieņemšanas lai-kapirmostundu.Pārējā laikāpacien-

tus pieņem ar iepriekšēju pierakstu.Mājas vizīšu pieteikšana pa telefonukatru darba dienu līdz 15:00. Ārstapraksestelefonanr.:65037008

SiA “Medcontrol”,ģimenes ārsta un ārsta palīgapacientu pieņemšanas laiks

ĢimenesārstaAndīnasRencespacientupieņemšanaslaiks:

SAkoptĀkĀS lAUkU SĒtAS ogReS NoVAdĀ Piedaloties Ogres novada pašvaldībasdomes organizētajā konkursā “Ogres novadasakoptākā sēta 2015”, noskaidrotasarī Suntažupa-gastasakoptākāssētas. Nominācijā “Sakoptākā ražošanas un pa-kalpojumu sniegšanas vieta ciemā 2.vietu Ogresnovadā ieguvusi SIA “Suntažu aptieka” un tāsīpašnieceDzidraLaģe.

Par sakoptākajām lauku sētām Suntažupagastāatzītas: 1.vieta - lauku sēta “Laubežkalns” (JānisĶaune); 2.vieta-laukusēta“Copes”(TaivoRava); 3.vieta-laukusēta“Kumeļi”ViktorsGisičs.

„gAdA SkolotĀJS 2015” 5.novembrī notikaOgres novada pašvaldībasbalvas “Gada Skolotājs 2015”svinīgāpasniegšana. Konkursa mērķis ir iz-teikt atzinību un apbalvotOgres novada pašvaldībasizglītības iestāžu pedago-gus par ieguldījumu skolēnumācību un audzināšanasdarbāunmotivētpedagogusun izglītības iestādes skolēnumācībuunaudzināšanasdar-bakvalitātespaaugstināšanai. Kopumā balvas“Gada Skolotājs 2015” tikapasniegtas nominācijās “parinovācijām izglītības procesā”, “parmūsdienīgu un kvalitatīvu izglītībasdarba organizāciju un vadību”,“par ieguldījumu un sasniegumiemaudzināšanasunārpusstundudarbā”,“par mūža ieguldījumu izglītībā” un“par ieguldījumu un sasniegumiematbalsta pasākumu nodrošināšanāizglītojamajiem”. Kopumā izglītībasiestādesbijaizvirzījušas63skolotājus. Pasākuma sākumā tika pa-sniegts Izglītībasunzinātnesministrijas

Foto

no

ww

w.o

gres

nova

ds.lv

P.15:00–19:00O.08:00–13:30;15:00–19:30

Pk.09:00–14:00

ĀrstapalīgaLidijasPutniņaspacientupieņemšanaslaiks:

P.09:00–13:00T.08:30–12:00C.08:30–13:00

Ārstapraksestālr.Nr65037238.

Atzinības raksts Suntažu vidusskolasmūzikas skolotājai initai Andževai par nozīmīguieguldījumuizglītībasjomā. Nominācijā “Par mūža iegul-dījumu” balvu saņēma Jaunogres vi-dusskolasskolotājaLudmilaKarasjova,tačuizvirzītabalvaibijaarīSuntažuvi-dusskolasskolotājaAina linde. Parmūsdienīguun kvalitatīvuizglītības darba organizāciju balvu“Gada skolotājs 2015” saņēma VPII“Taurenītis” vadītāja Ingrīda Mārtiņa.ŠainominācijaiizvirzītabijaarīSuntažu

vidusskolas direktore Astrīda Ārmane.Katrā no nominācijām gadabalvai ieteikto pedagoguskaits bija krietni lielāks, līdzar to daudzi palika ārpusnolikumānoteiktāpiecinieka.Svinīgajāpasākumāšiepeda-gogisaņēmaziedus. Nominācijai “Par inovatīvaun radoša mācību proce-sa nodrošināšanu darbā arizglītojamajiem” bija izvirzītideviņi pedagogi, tajā skaitāarī Suntažu vidusskolasskolotājaieva glūdiņa. Nominācijā “Par nozīmīgu

ieguldījumu un augstiem sasnie-gumiem ārpusstundu darbā arizglītojamajiem” uz gada balvu pre-tendēja arī Suntažu vidusskolasskolotājaValda tuča. Balvas pasniegšanu vadīja«Radio Skonto» programmu vadītājsValdis Melderis, bet skolotājus armuzikāliem pārsteigumiem priecējavokālā grupa “Framest”. Pēc svinīgāpasākumavisusgaidījamilzīgasvētkutorte. Izraksts no www.ogresnovads.lv

SkolAS ziņASlāčplēša diena

Lāčplēša diena ir visulatviešu karavīru un brīvības cīnītājupiemiņas diena. Suntažu vidusskolāLāčplēša dienas atzīmēšana šogadsākās ar „Vīru spēlēm”, ko 5.-12.klases skolēniem organizēja skolasJaunsardzes dalībnieki instruktora Ed-gara Kristapura vadībā. Sākumskolaicīņpilnas aktivitātes noorganizēja

7. klase. Šeit gan puišu sniegumuuzlaboja katras klases karsējmeiteņuuzmundrinājums. Bija padomāts ganparatribūtiem,gankopējotēlu.Un,jakarsējmeiteņu pulciņam pievienojasarīaudzinātājas… Betvakarāpagastaautobussar53lieliemunmaziemsuntažniekiemdevās uz Lāpu gājienu un Latvijāpirmā monumentālā karoga svinīgo

pacelšanuOgrē. Lāpu gājiens, skanot grupas“Auļi” dūdāmun bungām, sākās pieStrēlniekucīņuatcereszīmesDaugavasmalā. Pirmais apstāšanās punkts bijaBrīvības ielā,pie Kūrmājas, kur šogadnorisinājāslīdzšimnebijisnotikums.PieKūrmājas,Brīvībasielāvirspilsētas20maugstumāuzvijās50kvadrāmetru lielsLatvijas monumentālais karogs. Tas

SUNtAžNiekS 3

tikapaceltsīpašāatklāšanasceremonijā,kurāpiedalījāsnetikailāpugājienadalībnieki,betarīļotidaudzOgresunno-vadapagastuiedzīvotāju. AršoīpašonotikumuvisusogrēniešussveicaarīLat-vijas Republikasprezidents RaimondsVējonis, kurš uzteicaogrēniešuveikumutautasunvalstsvēsturiskāpiemiņasunvērtību saglabāšanā. Prezidents pauda gandarījumu parlatviešustrēlniekupiemiņaiizveidotozīmipieOgressalas–šīpiemiņaszīmetagadirkļuvusiparpulcēšanāsvietupatrio-tiskospasākumos. „OgreirpirmāpilsētaLatvijā,kasīstenojusišādupa-triotiskuprojektu,gatavojotiesLatvijasRepublikas100.gada-dienai,kasLatvijaiapritēs2018.gadā”teicaLatvijasKarogabiedrības priekšsēdētājs Rihards Kols pirms monumentālākarogapacelšanas. Karogstikaiznests,skanotgrupas“Auļi”,ritmiskajaiuntautiskajaimūzikai,betpacelts,svinīgiskanotLatvijasRepublikashimnai“Dievs,svētīLatviju”. KaroguiesvētījaarīOgresevaņģēliskiluteriskāsdraudzesmācītājsModrisĪvāns. PēcsvinīgāskarogaatklāšanaslāpugājiensturpinājāsunnoslēdzāsarpiemiņasbrīdiBrāļukapos.

Skolotāja Gunta Būmeistare

SkolAS ziņAS

piedzīvojumu sacensības„pūču nakts”

6.novembrī Ogrē jau otro gadu norisinājāspiedzīvojumu sacensības “Pūču nakts”, kurās arī otro gadupiedalījāsSuntažuvidusskolaskomanda. Sacensības organizē Ogres novada Jauniešuiniciatīvas centra jaunieši sadarbībā ar Ogrē esošajāmpašvaldības un valsts iestādēm. Šogad piedalījās 16 ko-mandasnoOgres, Suntažiem, Salaspils,patno JelgavasunJaunjelgavas. Dalībniekiem bija iespēja pildīt uzdevumus 9 kon-trolpunktos, kurus organizēja visdažādākās Ogres pilsētasiestādes:Valstsugunsdzēsībasunglābšanasdienests,OgresKultūras centrs, Ogres Centrālā bibliotēka, Pilsonības unmigrācijas lietu pārvalde, Nodarbinātības valsts aģentūra,Ogres novada Sporta centrs, Baseins „Neptūns” un OgresBērnu un jauniešu centrs. Arī šogad uzdevumi bija atraktīvi,interesanti. Pašidalībniekiatzīst, ka katrāpunktābija intere-santiunjautri.Jauniešibijapārsteigti,ieejotiestādēs,ierastāsoficiālās un nopietnās atmosfēras vietā ieraugot smaidošassejasunatvērtassirdis.SimpātijubalvuieguvāmnoPilsonībasun migrācijas dienesta, kurā tikām pie jauniem „personuapliecinošiemdokumentiem”unjaunasidentitātes,kovarējaizvēlētiespēcsirdspatikas,pieliekotūsas,piemērotbrillesu.t.t. Summējot kontrolpunktos iegūtos rezultātus, tika no-skaidrotasunarmedaļām,diplomuunkliņģeriapbalvotas1.-3.vietuieguvušāskomandas.1. vietu ieguva komanda „pēdējie lāči” no Suntažiem (48p.), 2. vietu – komanda noOgres 1.

vidusskolas „O1VSK PPV” (52p.), 3.vietu – komanda„Čiekuri”noJelgavaspuses(53p.).Tikaiparvienupunk-tu atpalika 4. vietas ieguvēji - komanda „Draudzība”(54p.), tāpēcpasākumaorganizatori viņiemdāvinājamierinājumakliņģeri. Es lepojosarmūsukomandas jauniešiemVal-teruOdziņu,ReiniOzoliņu, IlziGlaudiņu,EvijuAnderso-ni unEvitu Janbergu, kasnodemonstrējacīņas sparu,attapību un komandas vienotību šajās sacensībās.Mājās atgriezāmies pēc pusnakts un kopumā bijāmnosoļojuši 18 km! (ir tāda laba aplikācija kā „Soļuskaitītājs”!) Paldies šoferītim Ilgonim, kas pacietīgigaidījašīpasākumanoslēgumu!

Skolotāja Gunta Būmeistare

Foto

no

ww

w.o

gres

nova

ds.lv

Foto

Gun

ta B

ūmei

star

e

ziemassvētku egles Suntažu vidusskolā

16.decembrī •plkst.10.00 5-6gadīgajiempilszālītē„Svētki leduspilī” •plkst.17.00Lauberesfiliālē„Kaķīšadzirnavas”

17.decembrī •plkst.10.001.-4.klasei„Kraukšķīšaceļojums” •plkst.14.005.-8.klasei„SvētkiLatvijādažādosgadudesmitos”

•plkst.17.009.-12.klasei„Ziemassvētkuspeciāl-izlaidums” Diskotēkano18.30-22.00

18.decembrī •plkst.11.00Pieņemšanapiedirektores

21.decembrī • plkst. 10.00 „Suntiņu” jaunākajai grupai(internātskolaszālē) • plkst. 15.00 „Suntiņu” vecākajai grupai„Ziemassvētkunotikumsmežā”(internātskolaszālē)

4 SUNtAžNiekSStĀStS pAR zViedRU bRīVkUNdzi kAtARiNU SUNtAžoS UN J. k. bRoci,

UN pAR A. tAiMiņAS pĒtīJUMU – 17., 18. UN 21. gAdSiMtS

KatarinaunJohansKristofsBrocešajā saulē nav satikušies, jo viņus šķir lai-ka upe vairāk nekā simts gadu garumā,savukārt A. Taimiņu – vairāk par 300 ga-diem. Katarina jeb pilnā vārdā Hed-viga Kārina Gillenšjerna (arī Gillenšjērna,Gilljenšēra, Gillenšērna), dzimusi ap 1611.gaduZviedrijā,mirusi1683.gadāSuntažos,ir bijusi Suntažu muižas īpašnieka Engel-brehta fon Meka atraitne. Vācu valodāviņasvārdsunuzvārdsatveidots–Cathari-navonGyldenstiernvaiGüldenstern,tākāLatvijāviņagalvenokārtrunājusiunrakstījusivācu valodā, turpmāk lietosim šā vārdaun uzvārda vācisko variantu – KatarīnaGildenšterna. J. K. Broce (1742–1823) pēcpro-fesijasbijis skolotājs,betpēc izglītības teo-logs un literāts. Broce bija ļoti apdāvinātszīmētājs,kaligrāfs[kasprotskaidriunskaistirakstīt]untopogrāfs[kasprotmērītunzīmētplānu], vāciski runājošs jauneklis. KādasaistībaKatarinai,BrocemunAijaiTaimiņai,touzzināsimšajārakstā. LatvijasUniversitātesAkadēmiskāsbibliotēkas galvenā bibliotekāre, rokrak-stu un reto grāmatu speciāliste filoloģijaszinātņudoktoreAijaTaimiņairatklājusiJ.K.Brocessaikniar17.gs.rakstnieciunSuntažumuižnieciKatarinu.Parsaviematklājumiemviņa referējusi 2011. gada 18. janvārī Lat-vijas Universitātes seminārā „Latviešuraksti un raksti Latvijā 16.–17. gadsimtā –pētniecības aktualitātes un problēmas”(par to var izlasīt šā semināra hronikā„Baltu filoloģija XX (1) 2011, 89.–91. lpp.),bet šeit sniegsimdaudzplašākustāstījumunekāhronikā, jo tas veidotspēcpašasA.Taimiņas referāta teksta (Taimiņa 2011),kuruviņauzticējašārakstasastādītājai,kāarī pēccitām viņaspublikācijām – „RīgasSv. Jēkaba baznīcā 1774. gadā atrastaisstāvusiemūrētaiscilvēks”(„MākslasVēstureun Teorija”, 2009/12, 58.–70. lpp. (Taimiņa2009)unL.Malānes intervijuarA. Taimiņu„Katoļu Baznīcas Vēstnesī” 2010.10. aprīlī„StāvusiemūrētaiscilvēksRīgasSv.Jēkababaznīcā”(Malāne,Taimiņa2010). Aija Taimiņa ir lielākā speciālisteLatvijā par J. K. Broci, viņas disertācijastemats ir „Johana Kristofa Broces (1742–1823)dzīvesgājumsunviņarokrakstukolek-cija LU Akadēmiskajā bibliotēkā”, kasaizstāvēta2013.gada26.martā. KāpēcA.Taimiņa interesējāspar17.gs.Suntažumuižnieci,jaBroceirdzīvojis,sākot no 18. gadsimta vidus līdz 19. gad-simta sākumam? Zinātniece ir apzinājusivisusfaktus,kasattiecasuzJ.K.Broci,Bro-ces atstāto mantojumu un cilvēkiem, kaskaut kādā veidā ir bijušiminēti saistībāarviņu. Izrādās, ka Broce ir pārzīmējis 17.gs.Suntažu muižas īpašnieku fon Meku dzim-tas kapeņu zīmējumu Rīgas Sv. Jēkababaznīcā,piešīsģimenespiederarīKatarīnaGildenšterna fonMeka. Jāpiebilst, kaVid-zeme ietilpst Zviedrijas sastāvā (no 1629.līdz1721.gadam)unšajālaikāSv.Jēkababaznīca pakļauta Zviedrija kronim, irevanģēliski luteriskā baznīca, tajā „guldītidaudzi Zviedrijas pavalstnieki, starp tiem

arī Zviedrijas armijas militārpersonas unierēdņi”(Taimiņa2009,65). A.Taimiņastāstaparsavuatradu-mu:„ApzinotJohanaKristofaBroceskolek-ciju,TartuliteratūrasmuzejāatradāsunikāliBroces zīmējumi, kas attēloja savulaik unjoprojām šokējošu 1774. gada atradumuRīgas Sv. Jēkaba baznīcā, proti, sienaspīlārā stāvus iemūrētu 17. gs. vīrieti. Tasnotika, nojaucotMeku ģimenes kapenes.Dzimtas apbedījumu vieta bija iezīmētaar greznu epitāfiju [zīmējumu ar uzrakstu],kurā Golgātas ainas fonā bija redzamas16Mekuģimenespersonas.Epitāfijastekstsvēstīja,ka„1677.gada3.jūlijāDievampargodulikusiuzstādītaugstdzimusībrīvkundzeKatarīna Gildenšterna saviem abiemmirušajiem vīriem, Pērnavas vietvaldim unKokneses apriņķa zemes tiesnesim Engel-brehtam fon Mekam un Rīgas apriņķazemes tiesnesimOto fon Fītinghofam, parpastāvīgu piemiņu un tad sev un saviempilntiesīgiemmantiniekiem” (Taimiņa2009,85).VietaSv.Jēkababaznīcāpēcatraitnesgribasiepirkta1676.gada4.martā.Gandrīzpēc100gadiemBrocebijauzzīmējisneti-kaiatrastoiemūrētocilvēku,betarīdrīzpēctamiznīcinātoMekuģimenesepitāfijubezGolgātas fona (Brotze Monumente, Bd.III, 235–236). Zīmējumā attēlota KatarinaGildenšterna savas lielāsģimenesvidū (arbērniem un abiem jaumirušajiem vīriem),visi stāv uz ceļiem, viņa – vidēja vecumasieviete sēru tērpā, proti, Suntažu muižasīpašnieka Engelbrehta fon Meka atraitneKatarīnaGildenšterna.

KāJ.K.BrocenokļuvaSv.Jēkababaznīcā? A. Taimiņa stāsta: „JohansKristofs Broce studijas bija sācis Leipcigāun turpinājis Vitenbergā. No turienes viņuuzaicinājauzRīguparmājskolotāju.Vēlākviņš dabūja darbavietu Rīgas Ķeizariskajālicejā,sākumāparskolotāju,betvēlākviņšieņēma augstākus amatus. Ķeizariskais

licejs atradās netālu no Sv. Jēkababaznīcas, kurai bija ideāls novietojums –

tai apkārt norisinājās visaRīgas vēsture. Un šajālaikānojaucaSv.Jēkababaznīcas kapenes”(Taimiņa2011.). Kāpēc nojauca kape-nesbaznīcās? „Krievijas senāta rīko-jums 1771. gada 24.martā (arī 17. novembrī)noteica, ka turpmāk aiz-liegts apglabāt mirušosbaznīcās, pilsētās,ciemos,kāarī totuvumāun ka jāierīko iežogotaskapsētas ārpilsētā;rīkojuma pamatā bijasanitāriapsvērumisakarāarmēraepidēmijuKrievijā1770. un 1771. gadā.Vidzemē rīkojums stājāsspēkā vēlāk, kad 1773.gada23.februārīRīgaspilīto apstiprināja Vidzemesģene rā l gube r na to r sGeorgs (Džordžs) Brauns.Nojaukšanas termiņusvēl pagarināja” (Taimiņa

2009,87). 1774.gadaseptembrī,kadnojau-caMekudzimtaskapeņuvirszemesdaļuSv.Jēkaba baznīcā [gandrīz simts gadu pēcMeku kapeņu ierīkošanas], tur klāt ir bijisarīBroce,viņššofaktuiraprakstījisvēstulēslaikabiedriem un zīmējis, un pārzīmējis turredzēto,arīMekudzimtaskapeņuepitāfiju,kas pēc kapeņu likvidēšanu tur vairs nav

J. F. Broces zīmējums – Meku dzimtas kapeņu attēls Sv. Jēkaba baznīcā

(no „Mākslas Vēsture un Teorija” 2009/12, 64. lpp.)[Zīmējumā Katarina ir vidū ar tumšu gal vassegu, atstatu

mirušais vīrs un 14 viņu bērni, zīmējumā uz jau mirušu personu krūtīm ir zīmēts sarkans krustiņš, kas šajā melnbaltajā kopijā

droši vien nav redzams, tolaik dzīvi ir bijuši tikai trīs bērni, meita – blakus mātei un divi dēli, otrais un piektais no kreisās, viens no attēlotajiem izdrupušā mūra dēļ nav redzams, Dz. P.

pēc A.T. stāstījuma.]

J. K. Broce. Skats uz Rīgas Sv. Jēkaba baznīcas daļu, Ķeizarisko liceju baznīcai līdzās un Mazās Pils ielas vienu pusi, 1785. (No „Arhitektūra un māksla Rīgā”, rakstu

krājums, E. Grosmane, 2004, 15. lpp.)

SUNtAžNiekS 5

redzama (Pēc Malānes, Taimiņas 2010).Sv. Jēkaba baznīcas pīlārā iemūrētaisun atrastais, un Broces zīmētais mirušaiscilvēks tāarī navatklājis savunoslēpumu,bet,tāatminējumumeklējot,nogadsimtuaizmirstības rēgainās krēslas [..] negaidīti irizcēliescitas, tāpataizmirstasdzīvesmeti”(Taimiņa 2011) – Katarinas GildenštrenasfonMekaspersonībaSuntažos.

katarīna gildenšterna fon Meka Suntažos „1641. gada 14. martā Suntažumuižāsvinējalepnaskāzas.22gaduvecaiszviedru armijas kapteinis Engelbrehts fonMeksbijapārvedismājāssievu. Meku dzimtā vēl gadiem ilgipieminēja, cik naudas kāzām ticis iz-dots: tādēļ jaunā vīra mātei bija nāciesaizņemties lielu naudu un sanaidoties arcitiem radiem. Bija vīns, marcipāns, kon-fektes, garšvielas, muzikanti u.c. (300valstsdālderi), [valstsdālderi, saīsinot VD –zviedrulaikanauda],bijazīdakāzudrēbesarmežģīnēm jaunajampārim un apģērbitokalpotājiem(kopāpar230VD),pirktsarītūks[mīkstsvilnasaudumsarmīkstuvirspusi]unmežģīnes(Schier und Kammertuch)utt.–1300VD. Otrā rītā jaunāsievameineherz­liebste haussfrau bija saņēmusi lepnasdāvanasnovīra,koapliecināja4lieciniekuparakstītsdokuments[vācuvalodā,šeitA.T.tulkojumā]:Es, Engelbrehts fon Meks, dzimt­kungs Suntažos, nosaku un apliecinu atklāti, ka es augstdzimušai kundzei Katarīnai Gildenšternai, dzimušai Lindholmas brīvkunga meitai, Fēgelvīkas un Uibi man­tiniecei, manai sirdsmīļajai mājaskundzei, apliecinot sirdī uzticīgu mīlu, ko pret viņu jūtu, manu kāzu pirmdienā [..]svinīgiapsolutaikādonation propter nuptiasjebrītavelti(Morgengabe): 8000 VD. Vēl jaunā sievasaņēmadimantu rotu (kleinodt)500VD,2zeltaķēdes–666VD,pārisdimantuaprocesundimantukaklaķēdi–450VD.Kopāparkāzāmizdevamilzusummu8316–VD.Vēlzināms,kakāzāsbijaklātneparastiaugstsviesis – Vidzemes ģenerālgubernatorsBengts Bengtsons Ūksenšjerns (1591–1643Rīga) kopā ar savu dzīvesbiedri – Marge-retu Brahi. Un visdrīzāk – jaunopāri laulājaSuntažu draudzes mācītājs Solomons Gu-berts. Jaunās sievas pilns vārds bija Hed-viga Kārina, brīvkundze Gillenšjērna noLundholmiem, Fēgelvīkas un Uibi muižu(Kalmarā) mantiniece, vāciskajā variantā– Katarīna Gildenšterna. Pēc kāzām viņapārcēlās uz Suntažiem,un kļuvapar lielasģimenesmāti”(Taimiņa2011). Un A. Taimiņas pētījumi turpinās:„Jaunākiepieejamieģenealoģiska rakstu-rapētījumi ļaujprecizētziņasparsazarotobrīvkungu Gillenšjērnu dzimtu Zviedrijā,kur Fēgelvīkā (Kalmaras pusē), 8 bērnuģimenē ir dzimusi Hedviga Katarīna Nilsameita Gillenšjērna. Viņas tēvs ir zviedruarmijasviceadmirālis,vectēvs–valstskanc-lers un ievērojams diplomāts, kas studējisVitenbergā. Katarīnas dzimšanas gadsnavnosakāmsprecīzi,varētubūtap1611.gadu.Viņaagrikļūstparbāreni(tēvsmirst1622). Domājams, ka kādu laiku viņa uz-

turas Stokholmā, iespējams, 1630. gadāceltajā Bengta Ūksenšjernas pilī –Hessen­steinska palatset. – Bengts Ūksenšjerns irapprecējis Katarīnas māsīcu, t.i., mātesmāsas (Elsas Brahes, dzim. Gillenšjernas)meitu Margaretu Brahi (1603 – 1669) –karalienesKristīneskambardāmu(no1644),kas2reizesprecējusies,otrreiz–1648.gadāarAkselaUksenšjernadēluJohanu.Untur,Stokholmā, Katarīna iepazīstas ar Suntažumuižniekiem–artēvuundēlufonMekiem,kas tolaik bija Stokholmā, Engelbrehts fonMeks(tēvs)savulaikbijaiemantojiszviedrukroņauzticību,karagadosviņšbijauzņēmisSuntažos zviedru karaspēku, 200 vīrus unto vadoni, vēlāk valsts kancleru AkseluŪksenšjernu.Meks Stokholmā bija nonācisŪksenšjernuģimeneslokā”(Taimiņa2011). „KatarīnaslaulībaarMekuilgusi24gadus,domājams,tābijusi laimīga.Engel-brehts fon Meks (1619–1665. 22.I.) vēlākkļuvaparPērnavasvietvaldi,pēctamparCēsu(Kokneses)apriņķazemestiesnesi,unviņulaulībādzimuši14bērni. Dokumentinetiešiliecina,kaviņakopā ar vīru laiku pa laikam uzturējusiesarī Stokholmā, galma aprindās. Īpaši tikauzsvērts,ka1649.gadādzimušodēluGus-tavu (1649–1689) krista Stokholmā un tākrustmāte ir Zviedrijas karaliene Kristīna,kristīšanuveicpirmaisgalmamācītājsĒriks,vēlāk (no 1664) Štrengnesas bīskaps (Erik Gabrielsson Emporagrius, Ericus Empor­agrius, 1606–1674). To, ka Meku ģimenēvedeklas dzimta tikusi augsti cienīta,rāda arī jaundzimušo vārdi, piemēram,pirmajambērnamvārdsdots Bengts (= B.Ūksenšjerna), otrajam bērnam – meitai –Kristīna Margarēta, 10. bērnam – meitai– dots vecāsmātes Gervel(es) vārds. Tasnozīmē,katieirbērnukrustvecāki.Citiem(5vai6)bērniemvārdidotinoRozenu-Me-kudzimtas. Katarīna lielākus periodus uz-turas ārpus Suntažiem (Rīgā, Pērnavā,Stokholmā). Viņas prombūtnes laikā nobakām vienā dienā mirst divi jaunākiebērni, pirmdzimtais, sešgadīgais BengtsJākobs un pusotrgadīgais Nicolaus Engel-brechts. Abus bērnus bija izvadījis Katari-nas vīratēvaamatā ieceltais (1635. 30.VII)draudzes mācītājs Solomons Guberts, kasšajāsakarābijasacerējissēruveltījumu. ParBengtuJākobuGubertssaka:„Tam bija īpašas dāvanas, kas citiemviņa vecumabērniemparasti nav: lieliskaatmiņa,kaviņšvarējaskaistilūgtiesundrīzidarinājadziesmas,koviņšarīlabprātpieko-pa;vienlaikuslabssaprāts,parkodaudzivi-saibiežibrīnījās,tāpatskaidraizteiksmeungaišalabskanīgabalss.Bijulicisuzviņulielascerības,līdzarraizēm,josakāmvārdssaka:pārāk gudri bērni reti piedzīvo vecumu.Nāvekļuvaparabuārstuundoktoru.” Kārinas [Katarīnas] vīratēvs 1635.gada 30. jūlijā iedibina Suntažu pastorātuun ieceļ Gubertu par Suntažu mācītāju,un dod viņam 4 zemniekus (pauren):Maschen, Gebbeling, Blom, Laass [Dz.P.– no Mašeniem, Gabaliņiem, Blūmiem unLāsām].Meksnorāda,jakādsnobaznīcaszemniekiem (kirchenpauren) aizbēg, pas-

tors par to atbild. Te fiksētas nodevas, kozemniekiemjāsniedzmācītājam. Katarīnas vīrs Engelbrehts fonMeksmirst1665.gada22. janvārī46gaduvecumāRaunā, gandrīz pēcgada, 1665.gada 19. decembrī, viņš svinīgi apbedītsRīgā.Katarīnapaliekvienaarbērnupulku,jaunākajiem ir tikai 3 un 6 gadi, un tolaikjau4bērnimiruši.Unviņaikāsievieteinavtiesībupārvaldīt savu īpašumu. Tiek ieceltidivi aizbildņi. Katarīna tomēr pati spējusipieņemt patstāvīgus lēmumus un saim-niekottā,kavēlākviņasdēlisacīs:„Viss,kasmumsir,irpateicotiesmātesrūpēmundar-bam.”katarīna nodibina Suntažos nabagu patversmi un hospitāli, kurā noteikts uzturēt 5 nabagus par muižas naudu.Tāviņabijapārkāpusistriktinospraustās17.gs.sievietespasaulesrobežas(PēcTaimiņa2011). Katarīnaar otro vīru salaulājusies1667. gadā, vīrs ir Rīgas apriņķa tiesnesisOto fon Fītinghofs (1634–1675.23.II), viņšapglabāts1677.gada21.jūnijāSv.Jēkababaznīcā. Pati Katarīna Gildenšterna mirst1683.gadamaijāSuntažos,apglabātaSv.Jēkababaznīcā līdzāssaviemvīriem,tiešunorāžupartobaznīcasgrāmatāgannav.Jāpiebilst, ka „Meku dzimtaGildenšternasceltās kapenēs Sv. Jēkaba baznīcā no1677. līdz 1771. gadamapbedīti 13Mekudzimtaspiederīgie”(Taimiņa,2009,66). Pētniece ir atradusi ziņas H.Langes grāmatās par citiem Meku dzim-tas mirušajiem Suntažos. „No 17. gs.pirmajā pusē mirušajiem Meku dzimtaspieaugušajiem vīriešiem divi apglabātimūrētajāskapenēs zem1631.–1633.gadāceltāsSuntažubaznīcas,koPolijas–Zviedri-jas karānopostītās vietā licisbūvēt Engel-hards von Meks (1570–1636) – KartarīnasGildenšternasvīratēvs.Viņšarīturapglabātstāpat kā viņa vecākais dēls Vilhelms fonMeks (1605–1634). Ceļot jauno, t. i., trešo,Suntažubaznīcu(1782,KristofaHāberlandaprojekts),vecokapeņuakmeņusnesaudzīgiizmantoja būvdarbos, bet kapaplāksnesatdevatiem,kastovēlējās”(Taimiņa,2009,69).katarīnas gildenšternas prozas darbs par

dvēseles dziedināšanu 1677. gadā Rīgā karaliskātipogrāfa Vilkena drukātavā tika iespiestsvairāk nekā 760 lappušu apjpmīgs darbs:”Geistliches Heil Pflaster und Seelen-Artz-neyinallerleyGeistlichenKranckheitenAusGottesWortzusammengetragen,undofftbewähret erfunden: Anjetzo maennigli-chen zum seeligen Gebrauch mitgethei-let vonCatharina, Freyherrin vonGylden-stern.”A. Taimiņas tulkojumānosaukums iršāds: Garīgais dziedinājuma plāksteris un dvēseles zāles visās garīgās slimībās, no Dieva vārdiem salikts kopā un bieži par pārbaudītu atrasts, tagad daudziem par svētīgu lietošanu izpausts no Katarīnas, brīvkundzes fon Gildenšternas.DarbsveltītskaralieneiHedvigaiEleonorai. „Nomaļajā Suntažu muižā bijasarakstītsdarbspardvēselesdziedināšanu,tas satura dēļ patiesi ir uzskatāms par re-tumu un dārgumu (rara et cara). Intere-

StĀStS pAR zViedRU bRīVkUNdzi kAtARiNU SUNtAžoS UN J. k. bRoci, UN pAR A. tAiMiņAS pĒtīJUMU – 17., 18. UN 21. gAdSiMtS

6 SUNtAžNiekSStĀStS pAR zViedRU bRīVkUNdzi kAtARiNU SUNtAžoS UN J. k. bRoci,

UN pAR A. tAiMiņAS pĒtīJUMU – 17., 18. UN 21. gAdSiMtS

santi,kadrīzumāgrāmatatikusipārtulkota(varbūt jau sākotnēji uzrakstīta) un pēcgada izdota arī zviedriski ”Ett andeligit apoteek”(Rīga,1678).Vēl20.gs.30.gadubeigās Rīgābija zināmi vairāki vācu izde-vuma eksemplāri, bet mūsdienās fiksētitikai trīs: Rīgā viens eksemplārs LatvijasNacionālajā bibliotēkā (no Senatnes unVēstures pētītāju bibliotēkas), StokholmāNacionālajābibliotēkāunUpsalā.Šoiemes-lu dēļ pētniekiem Gildenšternas grāmataunviņaspersonība ir palikušineizzinātiunnenovērtētilielumi. Latvijas senākā literatūra irvīriešuradītaunlielākoties–arīvīriešiemadresēta.Katarīnu Gildenšternu jeb patiesībā Hed-viguKārinuGillenšjernupirmaisirpieminējisFrīdrihs KonrādsGādebušs 1777. gadā [..]un vēl daži citi, kā hronoloģiski pēdējaisun arī kā visplašākais pieminams HaraldaLanges pētījums parMeku dzimtas vēsturi1913.un1931.gadā. Tomēr līdz pēdējam laikam ti-kai aptuveni fiksēti pat viņas dzīves datiun izcelsme; tāpat maz bija to, kam bijazināma Gildenšternas literārā darbība.No jauna apzinātie fakti un dokumentiparGildenšternuunMekudzimtāmpaveriespējasdziļākai teksta izpratnei. KatarīnuGildenšternu ļauts iepazīt ne tikai kādaudzu bēdu un zaudējumu piemeklētusievieti: bāreni, sievu, māti, atraitni, kasradusi mierinājumu vienīgi dziļā ticībā unvecumdienās ilgojusies pēc nāves kā visulaicīgociešanuunslimīburemdētājas.Viņaspārspriedumos lasām pašas pieredzēto,toscauraužskarbapatiesībaunizskandziļsrūgtums. 15nodaļāsizkārtotipārspriedumi,tos ievadaunnoslēdzcitāti.Tās irnodaļasparciešanāmjebkrustu,sērdienību,slimību,bērniemuntoaudzināšanu,paratraitnību,par savējo atraidītiem, par kārdināšanu,par piedošanu, par grēku, par sarunu ar

Dievujebmākslu lūgtiesunattiekšanosnopasaules, par nāvi, parmūžīgo dzīvošanuunmirušoaugšāmcelšanos. Katarīnai būtiskākie tēmu loki irrobežsituācijas, liktenīguun smagu triecie-nuradītipārdzīvojumisievietesdzīvē. Bāreņa un atraitnes rūpesti, kasjānes un jāvar panest. Un kā būtiskākātēma–nāve–atpestītāja,atskaitespunktsdzīvei.Grāmataliecina,kaautoresskumjasparmirušopirmovīruEngelbrehtufonMekulaiks nav spējis dzēst pat pēc 12 gadiem.Pirmaisvīrsirbijisuzticamsunmīlētslaulātaisdraugs, kas aprūpējis savu sievu un savunamu, atbalsts ikdienas darbos un garīgituvs cilvēks, kura nāve ir neremdināmszaudējums: „(105) Vīru zaudējot, zaudē daudz, jo vīrs ir viņas dzīves saturs; (107) viņš ir bijis pavēnis un miers viņas rūpēs, viņas prieku radītājs, viņas sirds patiesā mīla; (104–105), cik daudz gan nelaimju nāk līdzi, kad atstātā atraitne ar daudzajiem bērniem iegrimst slimībā un parādos, un arī no visiem savējiem tā ir tālu prom, tā ka viņai nav neviena, kas to apkampj; bēdas, ak kādas bēdas ir vientuļajai, kad tā pakrīt, jo nav un nevar atrast neviena, kas tai at­kal palīdz. Atraitnība ir smagākais stāvoklis, kādu vien var iedomāties.” Gildenšternasvārdimirdz kāasarupērles, tajosvirknējasdaudzu sieviešu rūgtādzīves pieredze. Kāvientulīgas sievas raud – tā akmens raud,arī17.gadsimtā. Viņas grāmatā atrodamas arīautorespārdomasunbažasotrās laulībassakarā:„Smagas un dziļas domas ir atrait­nei, ja tā iedomājas doties otrā laulībā. Viņa raizējas: 1) ka viņai vajadzēs savus bērnus nodot audžutēvam, 2) ka viņai sa­vas dzīves laiks jāpavada vienai. Ja viņa paliek neprecējusies, tā slimo, kad viņa ir slima, nav neviena, kas to koptu, un jo bieži notiek tā, ka bērni labprāt redz savas mātes nāvi. Tā nu nabaga atraitnei nākas nopūsties ik dienas par savu vīru, ko tā zaudējusi, un raudāt par citu vīru, kas tai atkal jāapņem.(106)”. Gildenšternas vēlāk rakstītos pār-spriedumus skan dziļš rūgtums: ”Ja atrait­nei vīrs nomirst, tai nav atļauts iet laukā no mājas un pat runāt ar drau giem, vai pat izlīdzināties ar parādniekiem, tai jāpaliek ieslēgtai savā mājā, un viņas darbs ir ar asarām slacīt zemi, un debesis ar vaidiem pieskandināt: ak, cik bēdīga ir viņas atraitnība! Ja tā iet no mājas laukā, tevi uzskata par negodājamu, ja tā neiet ārā, tā pazaudē sevi. Summa summarumnelaimīgās atraitnes atrod tūkstošus, kas viņas dzīvi izrīko, bet nevienu, kas viņai posta laikā nāk palīgā.”Tākādarbsrakstītsdzīves izskaņā, vecumdienās, kadautoresspēki jau ir tuvu izsīkumam (ir uzskats, ka,guļot gultā, viņa darbu diktējusi, jo bijusijau pusakla): autores „augums ir sakrities sērojot un kļuvis vecs., summasummarum,no galvas līdz pat kāju pēdām manī nav nekā vesela (680)”, tad, saprotams, ka

par grāmatas vadmotīvu kļūst nāve kāatpestīšana. Atkāpei A. Taimiņas pārdomasMeku ģimenes kapenēs iemūrētā cilvēkasakarā. Vai maz iespējams izteikt to izjūtugammu, kas bija jāpārdzīvo 17. un 18.gs. cilvēkiem, tuvinieku zaudējot, jo tosapbedīja tikaipēcgadavai ilgāk,unbijajānonāk saskarē ar aizgājēja mirstīgajāmatliekām. Jau pieminētajai KatarīnaiGildenšternai liktenis bija daudzkārt vēlējisstāvētpiesavutuviniekuzārka:noepitāfijāattēlotajiem viņas 14 bērniem un 2 vīriem1677.gadādzīvibijatikaipiecidēliunvie-na meita. Gildenšterna bija pieredzējusi,kā iznīcība pārvērš tos, kas pārcēlušiespāri nāves melnupei (”Schwartzbach des Todes”). Jāsecina, ka Gildenšternadaiļliteratūras un morālteoloģijas jomābija daudz stiprāka par praktiski orientētoSuntažu draudzes mācītāju SalomonuGubertu (†1653), kuram pieder pirmālauksaimniecības grāmata Vidzemē”Stratagema oeconomicum Oder Akker­Studen” (1645). Katarīnas rakstītais tekstsapliecina, ka autore ir izglītota, pratusivairākasvalodasundaudz lasījusi,barokalaikaliterāteunreliģijasfilosofe.Unlasīšanaviņaiirsniegusimierinājumsunprieku. Suntažu brīvkundzes grāmataslielākā vērtība ir spēja brīvi izteikt emoci-jas un darīt to literāri izkoptā formā. Tā irproza, kas līdzinās dzejai. Valoda neretiritmizēta, izteiksmebagātaatkārtojumiem,arskaidri jaušamuBībelesungarīgodzies-mufrazeoloģiju.Betvācuvalodanavviņasdzimtā! Jau 1677. gadā Gildenšternarakstīja par aiziešanu no pasaulīgā, 1682.gadā viņa atsakās no visiem saviempienākumiemunīpašumiemunsadalatosstarpsaviem6bērniem:„Pavisam atsakos no administrēšanas un vēlu viņiem visa veidu prieku, mīlestību un vienotību, līdz ar laimi un svētību to saimniecības lietās un visu citu labklājību. Lielākai drošībai esmu gribējusi to apstiprināt ar savu vārgo roku un dzimtas spiedogu. Tas notika manā slimības /vārgšanas/ gultā 1682 19. jūnijā Catharina Gyllensterna mp.” Pat neilgipirms nāves sacerētais dokuments lieci-na par Gillenšternas bagāto valodu, kassaistītā prozas tekstā uzrāda ritmizētas iz-teiksmesklātbūtni. Suntažu Fēgelvīkas zelta zvaigz-nes – Kārinas Gillenšjērnas personībaskodolam ļauj tuvoties viņasgrāmata,bet,tikai pateicoties Johanam Kristofam Bro-cem,varieskatītiesarīviņasdzīvesgudrībasun laipnības pilnajos vaibstos” (PēcTaimiņas 2011.). Katarīna Gildenšternafon Meka ar Suntažu muižā uzrakstīto un1677.gadāiznākušogrāmatupardvēselesdziedināšanu 760 lappušu apjomāuzskatāma par pirmo Vidzemes literāti,sievieti, kas pievērsusies prozai. Un Suntaživararviņulepoties.

Rakstu pēc A. Taimiņas pētījumiemsagatavojusi Dz. Paegle

Katarinas 1677. gadā izdotās grāmatas titullapa (LNB)

SUNtAžNiekS 7pAR ko RAkStīJA AVīzeS piRMS 100 gAdieM?

Rīgas latviešu teātris

Mūsu kultūras dzīves centrs –sirmā Rīga, palikusi bez kādiem garabaudījumiem. Nav ne koncertu, neteātru, ne rakstniecības. Atlikušāsavīzesapkalpotikai“politiskāsslāpes”– garīgās - paliek tām blakus lieta.Tāpēc jo plašās aprindās silti tikauzņemta ziņa, ka svētdien, 4.oktobrī,tiks sarīkota teātra izrāde. Cik lielasbijušas publikas slāpes, to liecina tas,kaplašāsInterimteātratelpasjaudie-

nuiepriekšbijaizpārdotas.Publikabij’novisāmaprindām–neskatījāsuzto,ka tas bija “interims” (pagaidu tel-pas),kurnotikaizrāde,nedzatsaucāsuzto,kaRainimšenavvietas.Likās,itkākāda sēta, kas šķīraagrākpublikudivās daļās, šinīs tautas posta dienāsbūtu sagruvuse, sakrituse. (Diemžēlredz vēl dažus puslūzušus stabeļusun ietrunējušus mietus turamies.)Tagadējie pārbaudījumi iegriezušidziļas rētas katra latvieša sirdī, kas jūtsevikāzarupielatviešutautaskoka.

Vēsture un varoņi

Tauta, kas grib pastāvēt, ne-var to darīt bez savas vēstures, beztradīcijām.Vēl visiematmiņa tas laik-mets,kadlatviešutautaigriezmugurutā sauktie “kārklu vācieši”. Latviešutautas pagātnē izcēlās grūtie vergulaiki,bet viņaspirmlaikmetsbija segtskā ar plīvuri. Nav brīnums, ka aiz šīiemeslatadarīdaudziatgriezamugurušai“vergutautai”unpieķērāstaitau-tai, kurai bija slavena pagātne, sava

kultūra un savas izkoptas tradīcijas.Tautas,kurasgribpastāvēt,apzinīgiunneapzinīgiizkopjunradasavuvēsturi.Tiek izceltinopelnubagātivīri,varoņi,celti pieminekļi un rakstīti raksti. Unnākošās paaudzes ir lepnas uz savastautas pagātni, saviem senčiem, sa-viem varoņiemun viņudarbiem. Tiekceltaskrātuvesunmuzeji,kurosievietovēsturiskus darbus un lietas, kam arpagātni,artautasvēsturiunattīstīšanukādssakars. Mūsu tauta vēl ir jauna. Liela

tāpēcirnozīmemūsutautasvēsturēunnākotnē latviešu tautas bataljoniem.Kādos ieskatos kurais par šiem mūsutautas kareivjiem, nevar būt priekšlatviešuvēsturesnosvara.Vienstomērirskaidrs–šietautaskareivji ir lielsfak-torsmūsu tautasvēsturespacelšanai.Šie kareivji ir varoņi, par kuriem arcienībuatsaucasarīcitas tautas,parkurāmrunāunraksta. Slavavaroņiem!

Krs. (Varavīksne, Nr.40., 28.11.1915)

Šai tagadējai tautas dvēslesjušanai labi bija piemērota pirma-jai izrādei izvēlētā luga “Pūt, vējiņi!“.Publikaneuzņēma izrādiarovācijām,betarklususirsnībuunaizkustinājumā.Izrādē bija daži labi vilcieni, kasnepamanīti nepagāja garām, kautgan visi tēlojumi neapmierināja.Nākošai izrādei izvēlēta tautas luga“Kas tie tādi, kas dziedāja”. Atkal -bāru bērni, kas tagad palikuši bezsaulītesvakarā.

Slt. (Varavīksne, Nr.37-38., 14.11.1915)

latviešiem viņu negods iet līdzi

Kamēr mēr, latvieši, skaldī-jāmies un plūcāmies mājās, tikmēr šīskaldīšanās un plūkšanās bija mūsumājaslieta,garkurucitiemnavdaļas.Bettagadkaravētramūs ir iesviedusicitas tautas sētā un nostādījusi viņasacupriekšāarvisiemtikumiemunne-tikumiem.Plašākakrievusabiedrībati-kaitagadiepazīstasarlatviešiem.Lasalaikrakstos un sajūsminās par latviešubataljonu,Petrogradāskatāsunbrīnāspar latviešu mākslas gatavību. Tās irgaišāspuses.Betbezgaišajāmpusēmlatviešiem par nožēlošanu līdzi iet arī

viņu ēnas puses, kuras svešajā mājāuzkrīt jo tumšāki. Latviešos visvairākpazemojošā īpašība – pašnecienīgāsavstarpējā nogānīšanās nekad navsasniegusi tik nejēdzīgas formas, kātaisni šajā tautas posta gadā, kurtautai katru acumirkli ir jādreb parsavueksistenci.Arlielunegodumumsjāredz, ka Petrogradā, liekas tamdēļvien,uzturasdažilatviešu“vadoņi”,laivirinātu salonu pakaļdurvis un nodar-botos ar paslepenu iečukstēšanusavu personīgu un uzskatu pretiniekupazudināšanasnolūkā. Šādunicinošuiespaidu par latviešiem pūlas iepotētkrievu sabiedrībā Fr.Veinbergs, kurš

latviešu populārās organizācijasvaldības acīs mēģina notaisīt parlatviešu un visas valsts ienaidnieku.Mums, latviešiem, par šo un viņamlīdzīgiem vairs nav jābrīnās. Tie ir uzvisu spējīgi. Te ir darīšana ar tādupretsabiedrisku elementu, kurš navlabojams. Sabiedrības interesēs ir ti-kai – šo elementu iespaidu lokalizētpēc iespējas šaurākā lokā, atsedzotviņanejēdzīgokailumuvisāpilnībā,laisabiedrībaiegūtupretviņiemriebumuunnotiemnovērstos.

(Līdums, Nr.248, 06.11.1915)

Romualda Sudņika piemiņai RomualdsSudņiksdzimis1927.gadāskolotājuģimenē.PēcDaugavpilspedagoģiskā institūta absolvēšanas atbilstoši to laiku sistēmai, tika norīkotsdarbāparmācībupārziniVarkavasskolā.Turviņšsatiekāsar skolotājuSabīni.Kopāstrādājotviņi iepazīstastuvākun1949.gadātiekdibinātajaunaģimene.Lielu prieku sagādādēls Vilis, kurš dzimis 1950.gadā. Romualdadarbagaitasvedušasviņuuzdažādāmskolā, tai skaitāAmuļuunLīksnas septiņgadīgajāmskolām,kurkatrānošīmskolāaizvadīti10darbadzīvesgadi. KopējaisdarbaundzīvesceļšSudņikuģimeniatvedauzSuntažiem,kurRomualds par darbmācības skolotāju Suntažu internātskolā nostrādā līdz patbrīdim,kaddodaspelnītāatpūtāpensijasgados. Dēls Vilis savas ikdienas gaitas vadīja Rīgā, taču ļoti bieži nedēļasnogalēsciemojāspievecākiemunpalīdzējatiktgalāarikdienasrūpēm. Diemžēl, likteņa gaita ir neizdibināma un šīgada vasarā dēls Vilispēc grūtas slimības aiziet mūžībā, atstājot vecākus ar dziļām sāpēm sirdī unneatbildētiemjautājumiem. Oktobramēnesī, nespējotpārdzīvot sāpespar zaudētodēlu,mūžībāaizietarīRomualdasievaSabīne.Pēcnepilnamēneša,novembrasākumā,sa-viemtuvajiemcilvēkiemmūžībāsekoarīRomualds.

8 SUNtAžNiekS

IespiestsSIA“TipogrāfijaOgrē”,5001,Ogrē,Brīvībasielā31.Suntažupagastalaikraksts.Tirāža500eks.ReģistrācijasapliecībaNr.1364.

Atbildīgāparizdevumu-AgneseBrauna.Tālrunis25729105,e-pasts:agnese_brauna@inbox.lvAvīzēievietotofotogrāfijuautorsunmaketētājs-AndrisLinde.

Es ticu tam, ka dzīve dota, Lai viņā ceļu spējam rast.

Kur saulains miers mums sirdi rotā,Kā zāļu jūru rotā krasts.

(L.Breikšs)

SVeicAMViSUS NoVeMbRA JUbilĀRUS!

īpAŠi70 gados

MāruBeļēvičuAusmuDamani

75 gadosDzidruFranku

81 gadāBroņislavuGaiduliGenovefuGrišuliZinovijuKalniņuAloizuUpenieku

82 gadosPēteriDeksniBenediktuKālītiLidijuLagzdiņu

83 gadosEmīlijuDreimaniValentīnuMasāni

87 gadosAntonuSvilānu

KULTŪRAS NAMĀ DECEMBRĪ

•05.12.plkst.18:00vokāloansambļu sadziedāšanās“Mēsvaramlīdzāsbūt”.Ieejas maksa ­ 1 Eiro. •10.12.plkst.14:00 izrāde bērniem ”SunītisunKaķīte”.Lomās: Sunītis ­ Ar­mands Ekštets/Enriko Avots, Kaķīte­Inta Bankoviča/Gerda Dinsberga. Ieejas maksa­2 eiro. •10.12.noplkst.9.00-17.00Redzes pārbaude. Optikassalons”Metropole”iz-braukums.Pieteiktiespatel.29264645. •13.12.Noplkst.10.00-14.00ziemassvētku tirdziņškultūrasnamā. •13.12.plkst.15.15Ev.Lutbaznīcākora”Suntaži”unvokālāansambļa”Svīre”koncerts ”Mazu brīdi pirms...”. •18.12.plkst.19.00LailaIlzePurmaliete,JānisPaukštellounLatvijasRa-diovokālāgrupa”Dzeguzīte”koncertprogrammā ”baltās dziesmas”. Ieejasmak-sa-5Eiro. •19.12.plkst.11.00pagastapirmsskolas vecuma bērnu ziemassvētku eglīte. PieteiktiespieT.Makarovas,t.65037187. • 19.12. plkst. 15.00 Pagasta senioru ziemassvētku sarīkojums. JūsupriekammuzicēsAndrejsnoCēsīm.Aicināmpiedalītiessuntažniekuslabākajosgados,kamsirdīdzīvesprieksunjaunība!PieteikšanāspieT.Makarovas. • 26.12. plkst. 21.00 ziemassvētku balle - groziņu vakars ar grupu”Mākoņstūmēji”.Vietupieteikšanapiegaldiņiemunieejasbiļešuizpirkšanalīdz21.decembrim!Informācijapatel.29217856,65037246. •02.01.plkst.16.00Jaungada Masku ballesniegotajāSuntažuestrādē! Sekojiet precīzākai informācijai afišās!!!

Kolektīvuizbraukumi. •5.decembrīVPDK”Sunta”piedalāsdejukolektīvusadancīUlbrokā. •6.decembrīamatierteātra”Sauja”viesizrādesĻaudonasunSaikavaskultūras namos ar izrādēm ”Dzimumdienas rītā”un “Kā brālītis Trusītis uzvarējaLauvu”. •12.decembrīfolkloraskopa”Saule”piedalāssestajāsTautasmākslasunamatudienās”Baltālaipa”OgresKultūrascentrā.Noplkst.12.00-13.00dejuzālēSuntažufolkloraskopasprogramma. 8.decembrī(otrdien)plkst.19.00SandijaSemjonovadokumentālāfilma“Prātavētra:starpdiviemkrastiem.”Ieeja-2Eiro.

Māt, Tu saules ceļš un labā avotsBiji,

Kam, rimstot tecēt,Mūsu sirdīs paliek

Joprojām mīlestības vilnis balts.(K.Apšukrūma)

Izsaku līdzjūtību Andai, Brigitai un Ingai, māti pēdējā gaitā pavadot

Juris.

Laipaliekābele,koiestādījuUnvārds,kokādamteicumierinot.

TikgodīgsdarbsbezskaļumairvainagsPiezemesvārtiem,komanlīdzidot.

(K.Apškrūma)

Izsakām līdzjūtību ilggadējā skolotājaRomualda Sudņika

piederīgajiem, viņu smiltājā pavadot.

Suntažu internātskolas – rehabilitācijas centra kolektīvs, bijušie kolēģi un kaimiņi.

Kā gribētos vēl parunātAr Tevi, mīļo māt!

Bet atvadām laiks roku sniedz,Man Tavu mīļo glāstu liedz.

Līdzjūtība Lidijas Bērziņas tuviniekiem, pavadot viņu pēdējā

gaitā.

“Vampu” mājās iedzīvotāji.

Suntažu k/n amatierteātris ”Sauja” un kultūras namadarbinieki sveic SAVU režisoru didzi caukuarieguldītādarbanovērtējumunovadā!

Paldies Aldai Balodei paruzdāvinātajiem floristikas mate-riāliemunmanaPateicībaarīDzid-rai Bleijai unDzidrai Laģei par zie-dojumurepresētopiemineklim.

Dzidra Sproģe

Izsaku pateicību ŅinaiBlūmai,JānimRečam,EdīteiStrīķei,Dainim Viesturam, Reinicānuģimenei par finansiālu atbalstuSuntažukapumūranostiprināšanasdarbuveikšanai.

Herta Ivanova