Ogres novada attīstības programmas 2011 nodala... · Web viewN.p.k. Darbības veids (pēc NACE) Skaits 1 Uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi; konsultēšana

Ogres novada attīstības programma 2014. - 2020. gadamapstiprināta ar Ogres novada domes

2015. gada 22. janvāra lēmumu (protokola Nr._, _. §)

OGRES NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2014. – 2020.GADAM

(4 DAĻĀS)

I daļa

Pašreizējās situācijas raksturojums un SVID analīze

Ogre, 2014

Ogres novada attīstības programma 2014. - 2020. gadam

Page 2Page 2

SATURS

Terminu skaidrojumi............................................................................................................5Saīsinājumi...........................................................................................................................6Ievads....................................................................................................................................7

1. Ogres novada pašreizējās situācijas raksturojums....................................................10

1.1. Ogres novada fiziski ģeogrāfiskais raksturojums...................................................101.1.1. Ģeogrāfiskais stāvoklis................................................................................101.1.2. Reljefs, augsnes un fizioģeogrāfiskie rajoni................................................101.1.3. Tektoniskā un ģeoloģiskā uzbūve...............................................................111.1.4. Derīgie izrakteņi..........................................................................................111.1.5. Pazemes ūdeņi.............................................................................................121.1.6. Ģeotehniskie apstākļi...................................................................................131.1.7. Klimatiskie apstākļi.....................................................................................151.1.8. Iekšējie ūdeņi...............................................................................................151.1.9. Meži un purvi..............................................................................................161.1.10. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas...........................................................161.1.11. Ainavu apvidi..............................................................................................18

1.2. Iedzīvotāji un apdzīvojums.....................................................................................191.2.1. Iedzīvotāju skaita izmaiņas..........................................................................191.2.2. Iedzīvotāju sastāvs.......................................................................................20

1.3. Ogres novada ekonomiskās attīstības tendences.....................................................211.3.1. Iekšzemes kopprodukts un pievienotā vērtība.............................................211.3.2. Investīcijas...................................................................................................21

1.3.2.1. Privātās un publiskās investīcijas būvniecībā................................221.3.2.2. Ārvalstu investīcijas.......................................................................22

1.3.3. Nodarbinātība..............................................................................................221.3.3.1. Nodarbinātos skaits uzņēmumos...................................................221.3.3.2. Nodarbināto skaits pašvaldību institūcijās.....................................23

1.3.4. Bezdarba raksturojums................................................................................231.3.5. Tautsaimniecības nozaru attīstība................................................................25

1.3.5.1. Uzņēmumu skaita dinamika un sadalījums pa nozarēm................251.3.5.2. Uzņēmumu apgrozījums................................................................261.3.5.3. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis......................................................271.3.5.4. Nekustamā īpašuma nodoklis........................................................27

1.3.6. Rūpniecība...................................................................................................281.3.7. Lauksaimniecība..........................................................................................28

1.3.7.1. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme.............................................281.3.7.2. Lauksaimniecības nozaru raksturojums.........................................29

1.3.8. Tūrisms........................................................................................................311.3.8.1. Tūrisma nozares attīstība...............................................................311.3.8.2. Tūrisma resursi un pakalpojumi....................................................32

1.3.9. Eksporta uzņēmumi.....................................................................................341.3.10. Finanšu pakalpojumi...................................................................................341.3.11. Biznesa centrs un inkubators.......................................................................34

1.3.11.1. Ogres Biznesa un Inovāciju centrs...............................................341.3.11.2. Biznesa inkubātors........................................................................35

1.3.12. Uzņēmēju sabiedriskās organizācijas..........................................................36

Ogres novada pašvaldība, 2014 2


Page 3Page 3

1.4. Infrastruktūra...........................................................................................................381.4.1. Satiksmes infrastruktūra un pakalpojumi....................................................38

1.4.1.1. Autoceļu un ielu tīkls.....................................................................381.4.1.2. Dzelzceļš........................................................................................401.4.1.3. Velotransports................................................................................411.4.1.4. Sabiedriskais transports.................................................................41

1.4.2. Sakaru komunikācijas un informatizācija...................................................421.4.3. Enerģētikas infrastruktūra...........................................................................43

1.4.3.1. Elektroapgāde................................................................................431.4.3.2. Siltumapgāde.................................................................................441.4.3.3. Gāzes apgāde.................................................................................45

1.4.4. Vides infrastruktūra.....................................................................................451.4.4.1. Ūdensapgāde..................................................................................451.4.4.2. Notekūdeņu savākšana un attīrīšana..............................................461.4.4.3. Atkritumu apsaimniekošana..........................................................47

1.4.5. Vides kvalitāte.............................................................................................481.4.5.1. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas..................................481.4.5.2. Virszemes ūdeņu kvalitāte.............................................................481.4.5.3. Vides riski......................................................................................48

1.5. Sabiedriskas nozīmes infrastruktūra.......................................................................501.5.1. Pašvaldības pārvaldes un iedzīvotāju apkalpošanas iestāžu infrastruktūra.501.5.2. Izglītības, sporta un kultūras iestāžu infrastruktūra.....................................501.5.3. Sociālās un veselības aprūpes infrastruktūra...............................................521.5.4. Kapsētas un piemiņas vietas........................................................................521.5.5. Parki, skvēri, rekreācijas zonas un peldvietas.............................................53

1.6. Apdzīvojums un mājokļi.........................................................................................551.6.1. Mājokļu veidi un to kvalitāte.......................................................................551.6.2. Mājokļu apsaimniekošana...........................................................................56

1.7. Izglītība...................................................................................................................571.7.1. Pirmsskolas izglītība....................................................................................571.7.2. Vispārējā pamatizglītība un vidējā izglītība................................................581.7.3. Profesionālā izglītība...................................................................................591.7.4. Profesionālās ievirzes izglītība....................................................................591.7.5. Interešu izglītība..........................................................................................60

1.8. Sports.......................................................................................................................621.8.1. Sporta organizācijas.....................................................................................621.8.2. Sporta infrastruktūra....................................................................................621.8.3. Investīcijas sporta infrastruktūrā.................................................................631.8.4. Sports visām paaudzēm...............................................................................63

1.9. Kultūrvide...............................................................................................................651.9.1. Kultūrvēsturiskā ainava un kultūras pieminekļi..........................................651.9.2. Ogres vēstures un mākslas muzejs un novadpētniecības darbs...................651.9.3. Novadpētniecības izpētes objekti................................................................671.9.4. Bibliotēkas...................................................................................................681.9.5. Nemateriālais kultūras mantojums..............................................................69

1.10.Sociālie pakalpojumi un sociālā palīdzība..............................................................721.10.1. Sociālās situācijas raksturojums..................................................................721.10.2. Ogres sociālais dienests un tā struktūrvienības...........................................72

1.10.2.1.Ogres novada Sociālā dienesta Ogres sociālais centrs..................73



Page 4Page 4

1.10.2.2.Ogres novada Sociālā dienesta Madlienas sociālais centrs...........741.10.2.3.Ogres novada Sociālā dienesta Taurupes sociālais centrs.............741.10.2.4.Ogres novada Sociālā dienesta Suntažu sociālais centrs...............741.10.2.5.Ogres novada Sociālā dienesta Dienas centrs „Saime”.................751.10.2.6.Ogres novada Sociālā dienesta Krīzes centrs „Laipas”.................751.10.2.7.Ogres novada Sociālā dienesta Ģimenes atbalsta dienas centrs....75

1.10.3. Vispārējā tipa pansionāts „Madliena”.........................................................761.10.4. Bērnu nams “Laubere”................................................................................771.10.5. Bāriņtiesas...................................................................................................77

1.11.Veselības aprūpe.....................................................................................................791.11.1. Ogres rajona slimnīca..................................................................................791.11.2. Dziednīca.....................................................................................................80

1.11.2.1.Jaunatnes veselības centrs.............................................................80

1.12.Ogres novada pašvaldības resursi...........................................................................811.12.1. Pašvaldības struktūra...................................................................................811.12.2. Pašvaldības budžets.....................................................................................811.12.3. Pašvaldības administrācija...........................................................................82

1.12.3.1.Pašvaldības darbības principi un kvalitāte.....................................821.12.4. Privātā un nevalstiskā sektora iesaiste pašvaldības darbā...........................82

1.12.4.1.Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām...................................821.12.4.2.Sadarbība ar uzņēmējiem...............................................................83

1.12.5. Ogres novada pašvaldības starptautiskā sadarbība......................................831.12.5.1.Sadraudzības pašvaldības..............................................................831.12.5.2.Nozīmīgākie starptautiskie projekti...............................................84

1.13.Sabiedriskā kārtība un drošība.............................................................................. 861.13.1. Policija.........................................................................................................86

1.13.1.1.Pašvaldības policija.......................................................................861.13.1.2.Valsts policija................................................................................86

1.13.2. Ugunsdzēsība...............................................................................................87

2. Ogres novada SVID analīze........................................................................................882.1. Sociālās vides un veselības aizsardzības SVID analīze........................................882.2. Ekonomiskās vides SVID analīze.........................................................................912.3. Infrastruktūras SVID analīze................................................................................932.4. Izglītības un sporta nozares SVID analīze............................................................992.5. Kultūrvides SVID analīze.....................................................................................1032.6. Dabas vides SVID analīze....................................................................................1052.7. Pašvaldības pārvaldes SVID analīze....................................................................1072.8. SVID analīzes kopsavilkums................................................................................109

3. Iedzīvotāju līdzdalība attīstības programmas izstrādē..............................................1113.1. Iedzīvotāju aptauja................................................................................................1113.2.Publiskās darba grupas ……………………......................................................... 112

Pielikumi............................................................................................................................114



Page 5Page 5

TERMINU SKAIDROJUMI

Attīstības programma – vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikts pasākumu kopums ilgtermiņa prioritāšu īstenošanai.

Integrēta pieeja – pieeja attīstības plānošanā, kas paredz koordinētu telpisko, tematisko un laika dimensiju, nodrošinot interešu saskaņotību starp visiem pārvaldes līmeņiem un ieinteresētajām pusēm, izmantojot konkrētus instrumentus, lai sasniegtu noteiktos mērķus un prioritātes.

Investīciju plāns – attīstības programmas rīcības plāna sastāvdaļa laika posmam vismaz līdz trīs gadiem, kuru apstiprina pašvaldība.

Klasters – nozaru, uzņēmumu grupa, kurus vieno kopējas izejvielas, ražošanas ķēdes vai citi faktori, ar mērķi koordinēt ražošanu.

Monitorings – regulāra novērošana, vērtēšana un pārskats par rīcībām un pārmaiņām attīstības programmas īstenošanā.

Prioritāte – teritorijas attīstības vispārējā aktualitāte, kuras risināšana tiek izvirzīta priekšplānā salīdzinājumā ar citām attīstības aktualitātēm.

Projekts – pasākumu kopums, kas veicams noteiktu mērķu sasniegšanai noteiktā laika periodā ar iepriekš noteiktiem finansiālajiem, materiālajiem un cilvēku resursiem.

Publiskā apspriešana – ar ārējo normatīvo aktu vai institūcijas noteikts laika periods, kura ietvaros sabiedrības pārstāvji sniedz savus iebildumus un priekšlikumus vai piedalās citās institūcijas organizētās sabiedrības līdzdalības aktivitātēs.

Rīcības plāns – attīstības programmas sadaļa, kas ietver konkrētu pasākumu kopumu un investīciju plānu attīstības programmā noteikto uzdevumu īstenošanai.

Rīcības virzieni – konkrētu pasākumu kopums, kas ir izvirzīts vidēja termiņa prioritāšu sasniegšanai.

Sabiedriskā apspriede – sanāksme, kurā piedalās un savus iebildumus un priekšlikumus sniedz sabiedrības pārstāvji.Stratēģiskā daļa – attīstības programmas sadaļa, kurā definē pašvaldības vidēja termiņa prioritātes un izvirza uzdevumus to īstenošanai.

Stratēģiskais mērķis – koncentrēts politisku uzstādījumu kopums vēlamajām situācijas pārmaiņām noteiktā laika periodā, kas vērsts uz teritorijas attīstības vīzijas sasniegšanu un kalpo par pamatu prioritāšu noteikšanai, turpmāk veicamo darbu identificēšanai.

Uzdevumi – iniciatīvu un rīcību kopums, kas izvirzīti noteikto rīcības virzienu sasniegšanai. Tie ir skaidri definēti, izmērāmi un pārbaudāmi.

Vīzija – lakonisks ilgtermiņa nākotnes redzējums, kas vienlaikus parāda teritorijas unikālās vērtības.



Page 6Page 6

SAĪSINĀJUMI

A/S Akciju sabiedrībaATR Administratīvi teritoriālā reformaES Eiropas SavienībaERAF Eiropas Reģionālais Attīstības FondsIIN Iedzīvotāju ienākuma nodoklisIKP Iekšzemes kopproduktsIKT Informācijas un komunikāciju tehnoloģijasIT Informāciju tehnoloģijasĪADT Īpaši aizsargājamā dabas teritorijakV KilovoltiLKPS Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrībaLR Latvijas RepublikaLVL/Ls Latvijas latsMVU Mazie un vidējie uzņēmumiMW MegavatiMWh MegavatstundasNACE1 Ekonomiskās darbības statistiskā klasifikācija Eiropas

SavienībāNAP Nacionālais attīstības plānsNĪN Nekustamā īpašuma nodoklisNVA Nodarbinātības valsts aģentūraNVO Nevalstiskās organizācijasPPP Publiskās – privātās partnerattiecībasSIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildībuSVID Analīzes matrica (stiprās puses, vājās puses, iespējas,

draudi)VAS Valsts akciju sabiedrībaVID Valsts ieņēmumu dienestsVjl. Virs jūras līmeņa

1 Classification of Economic Activities in the European Community



Page 7Page 7

IEVADS

Ogres novada attīstības programma (turpmāk tekstā - Attīstības programma) ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikts pasākumu kopums pašvaldības ilgtermiņa prioritāšu īstenošanai no 2014. līdz 2020. gadam. Šis dokuments nodrošinās līdzsvarotu Ogres novada teritorijas attīstību ilgtermiņā un kalpos par pamatu investīciju piesaistei privātajā un publiskajā sektorā.

Attīstības programma izstrādāta saskaņā ar Ogres novada domes 21.01.2010. lēmumu (sēdes protokols nr. 1; 2.§) un aktualizēta saskaņā ar Ogres novada domes 21.11.2013. lēmumu (sēdes protokols nr. 18; 6.§) un grozījumiem (sēdes protokols nr. 12; 2.§).

Attīstības programma izstrādāta, pamatojoties uz likuma „Par pašvaldībām” 14. panta otrās daļas 1. punktu un Teritorijas attīstības plānošanas likumu, ievērojot Ministru kabineta 16.10.2012. noteikumu Nr.711, „Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” un Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumu Nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” prasības.

Attīstības programmas izstrādē speciālisti ir ņēmuši vērā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas „Metodiskos ieteikumus attīstības programmu izstrādei reģionālā un vietējā līmenī” (07.10.2014.). Attīstības programma izstrādāta tā, lai tā hierarhiski būtu pakārtota un saskaņota ar šādiem Rīgas plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentiem:

1) Rīgas plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģija (2014. - 2030. gads);2) Rīgas plānošanas reģiona attīstība programma (2014. - 2020. gads).Lai nodrošinātu attīstības dokumentu pēctecību, attīstības programmas izstrādē ievēroti spēkā

esošā Ogres novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013. - 2037. gadam (29.08.2013. lēmums, protokols Nr.14, 1.§), Ogres novada attīstības programma 2013. - 2020. gadam (20.01.2011. lēmums, protokols Nr.1, 1.§), Ogres novada teritorijas plānojums (17.09.2009. lēmums, protokols Nr.5, 2. §).

Dokumenta izstrādātāji ir ievērojuši to vietējo pašvaldību, kuras robežojas ar Ogres novadu, plānošanas dokumentos noteiktos attīstības virzienus.

Veidojot Attīstības programmu, ievēroti šādi plānošanas dokumenta izstrādes principi:1) ilgtspējīgas attīstības princips;2) interešu saskaņotības princips;3) līdzdalības princips;4) sadarbības princips;5) finansiālo iespēju princips;6) atklātības princips;7) uzraudzības un novērtēšanas princips;8) subsidiaritātes princips;9) attīstības plānošanas un normatīvo aktu izstrādes sasaistes princips.10) līdzsvarotas attīstības princips.

Ogres novada vīzija:Ogres novads - Pierīgas uzņēmējdarbības, inovāciju, izglītības un sporta attīstības

centrs. Konkurētspējīga, radoša un kvalitatīva pārvalde Latvijas centrā. Harmoniska, sociāli stabila un videi draudzīga dzīves vide cilvēkam laukos un pilsētā. Moderna un attīstīta novada satiksmes un komunikāciju infrastruktūra. Aktīva un pasākumiem bagāta novada kultūras un tūrisma dzīve. Unikālās dabas vērtības – Daugavas, Ogres, Ogres upes, Zilie kalni un meži – cilvēku dzīves kvalitātes paaugstināšanai.

Ogres novada devīze- „Ogres novads – cilvēka un dabas harmonija”.Ogres novada stratēģiskie mērķi ir:



Page 8Page 8

1) veicināt Ogres novada ekonomisko izaugsmi un uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanos;

2) attīstīt novada cilvēkresursu potenciālu;3) nodrošināt vidi saudzējošu, augstu dzīves kvalitāti.

Attīstības programmas izstrādes laikā noteiktas novada ilgtermiņa attīstības prioritātes, un tās ir:

1) veselīga un sociāli atbalstīta sabiedrība;2) daudzveidīga un inovatīva ekonomika;3) vidi saudzējoša infrastruktūra;4) konkurētspējīga izglītība un sports;5) kvalitatīva un pieejama kultūrvide;6) atbildīga dabas apsaimniekošana un augsta vides kvalitāte; 7) laba teritorijas pārvaldība.

Attīstības programma sastāv no vairākām daļām:1) aktualizēts pašreizējās situācijas raksturojums un SVID analīze (aktualizēta

2014.gadā);2) attīstības stratēģija 2011. - 2020. gadam;3) rīcības plāns 2014. - 2017. gadam;4) investīciju plāns 2014.- 2017.gadam; 5) attīstības programmas īstenošanas uzraudzības kārtība;6) pārskats par sabiedrības līdzdalību.

Pašreizējās jeb esošās situācijas raksturojumā atspoguļotas novada attīstības tendences, nozaru attīstības problēmas, iespēju robežās parādīti izaugsmes resursi un 2014. gadā aktualizēta SVID analīze. Pašreizējās situācijas daļu noslēdz sadaļa par iedzīvotāju līdzdalību attīstības programmas izstrādē.

Stratēģiskajā daļā noteiktas vidēja termiņa attīstības prioritātes, nepieciešamie rīcības virzieni un uzdevumu kopums, kā arī vidējā termiņā sasniedzamie vispārīgie rezultāti.

Rīcības plānā, ņemot vērā esošo sociāli ekonomisko situāciju valstī, ir parādīti projekti un aktivitātes četru gadu periodam (2014. - 2017. gadam), norādot to sasaisti ar atbildīgajiem izpildītājiem un finanšu resursiem.

Attīstības programmas īstenošanas uzraudzības kārtībā noteikts uzraudzības un ziņojuma sagatavošanas periodiskums, ziņojumā analizējamie uzraudzības rādītāji un tā kopējais saturs.

Attīstības programmas 2013/2014. gadā programmas aktualizāciju vadīja Ogres novada domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis.

Lai analizētu konkrētas nozares un noteiktu attīstības virzienus, 2013. gadā tika izveidotas septiņas tematiskās darba grupas: pārvalde, infrastruktūra, ekonomika, izglītība un sports, sociālā labklājība un veselība, kultūra, vides aizsardzība. Darba grupās iesaistījās pašvaldības un nozaru speciālisti, uzņēmēji, deputāti un iedzīvotāji.

Vadības darba grupu sanāksmēs piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības un Rīgas plānošanas reģiona speciālisti, konsultācijas sniedza Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas speciālisti, kas, izvērtējot darba grupu sagatavotos materiālus, sniedza priekšlikumus dokumenta pilnveidošanai.

Lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par novada attīstību, attīstības programmas aktualizācijas laikā - 2014.gada pavasarī, veikta iedzīvotāju aptauja, kurā piedalījās 425 respondenti (aptaujas apkopojumu skatīt 2014. gada programmas aktualizācijas laikā notika 3 publiskās darba grupas, kurās piedalījās vairāk kā 100 iedzīvotāju.

Galvenās problēmas dokumenta izstrādē bija saistītas ar objektīvas un savstarpēji salīdzināmas informācijas iegūšanu par noteiktu laika periodu katrā no teritoriālajām vienībām.



Page 9Page 9

Iespēju robežās izmantoti pagastu pārvalžu dati, no valsts institūcijām pieprasītā un publiski pieejamā informācija, pētījumi, kā arī dažādas publikācijas.

Aktualizētā Attīstības programma nodota sabiedriskajai apspriešanai no 2014. gada 19. decembra līdz 2015. gada 19. janvārim.

Vadības grupa pateicas visiem darba grupu vadītājiem, pašvaldības speciālistiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem par atsaucību un atbalstu Ogres novada attīstības programmas izstrādē.



Page 10Page 10

1. OGRES NOVADA PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

1. 1. OGRES NOVADA FIZISKI ĢEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS

1.1.1. ĢEOGRĀFISKAIS STĀVOKLIS

Ogres novads atrodas Latvijas valsts centrālajā daļā (1. pielikums), tā kopējā platība2 ir 987,6 km2.

Pašreizējās robežas Ogres novads ieguvis 2009. gada 1. jūlijā. Novadā ietilpst Ogres pilsēta un Ogresgala pagasts (no 12.12.2002. līdz 30.06.2009. Ogres novads), Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Suntažu un Taurupes pagasts. Novada administratīvais centrs ir Ogre.

2014. gada 1. janvārī novada kopējais iedzīvotāju skaits bija 37 292, no kuriem 25 894 jeb 69,4 % dzīvoja Ogres pilsētā. Vidējais apdzīvojuma blīvums bija 37,8 cilvēki uz km2, taču tas ievērojami atšķiras, salīdzinot informāciju par Ogres pilsētu ar Ogresgala pagastu un pārējiem pagastiem.

Novads ir izteikti izstiepts rietumu - austrumu virzienā apmēram 60 km garumā, bet ziemeļu - dienvidu virzienā - 30 km garumā. Tā lielākā daļa atrodas Viduslatvijas zemienē, bet austrumu daļa - Vidzemes augstienē.

Ogres novads robežojas ar Mālpils, Amatas, Ērgļu, Kokneses, Aizkraukles, Skrīveru, Lielvārdes, Ķeguma, Ikšķiles un Ropažu novadu.

Ogres novads ietilpst Rīgas plānošanas reģionā un atrodas valsts galvaspilsētas Rīgas aglomerācijas tiešā ietekmes zonā, tā ekonomiski ģeogrāfiskais stāvoklis ir ļoti izdevīgs. Būtiska nozīme ir tam, ka teritoriju gan Z-D, gan R-A virzienā šķērso vairāki valsts un reģionālas nozīmes autoceļi un dzelzceļš.

1.1.2. RELJEFS, AUGSNES UN FIZIOĢEOGRĀFISKIE RAJONI3

Ogres novads atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, divos fizioģeogrāfiskajos rajonos - Viduslatvijas zemienē un Vidzemes augstienē (1. pielikums). Viduslatvijas zemienē novada teritorijā ir Lejasdaugavas senlejas un Viduslatvijas nolaidenuma dabas apvidi, bet Vidzemes augstienē - Piebalgas pauguraines un Augšogres pazeminājuma dabas apvidi4.

Augstienēm raksturīga pacelta pamatiežu virsa, biezi kvartāra nogulumi un ļoti saposmots, paugurains reljefs, kā arī palielināts nokrišņu daudzums. Reljefa augstuma atšķirības nosaka mitruma apstākļu, augu valsts un augšņu īpašību visai lielo dažādību salīdzinoši nelielās augstieņu platībās. Piebalgas pauguraines apvidū atrodas daļa Taurupes un Mazozolu pagasta teritorijas, bet Augšogres pazeminājuma apvidū – daļa Meņģeles, Taurupes un Mazozolu pagasta teritorijas. Mazozolu pagasta ziemeļu daļā atrodas augstākais novada zemes virsmas punkts - 213,5 m vjl.

Lielāko daļu teritorijas aizņem Viduslatvijas nolaidenums, kura virsma ir slīpa, un tas vislabāk raksturo Ogres novada virsmas reljefu. Virsmas absolūtais augstums mainās no 20 m vjl. rietumu daļā līdz vairāk nekā 100 m vjl. austrumu daļā. Zemieņu daļā ir mazāk nokrišņu, klimats ir sausāks, notece mazāka, lēnāka, un līdz ar to pārpurvošanās pakāpe ir lielāka. Arī vienlaidu augu valsts grupējumu un zemes lietojuma veidi (piemēram, aramzeme) aizņem lielākas platības nekā augstienēs.

Novada dienvidrietumu un rietumu daļā pēdējais apledojums ir atstājis visai savdabīgus ģeomorfoloģiskos veidojumus - osus, ko sauc arī par kangariem. Tie ir šauri, kilometriem gari vaļņveida pauguri un to virknes ar stāvām nogāzēm. Osi pārsvarā sastāv no grants un dažāda rupjuma smilts kārtām. Novada teritorijā osi ir sastopami Ogres, Juglas (Annasmuižas) un Suntažu

2 Pēc VZD datiem uz 01.01.2014.3 Pēc A. Kuzmina „Ogres novads”; „Mācību grāmata”, R., 19964 Pēc V. Zelča vispārējās Latvijas dabas rajonu un apvidu kartes



Page 11Page 11

apkārtnē. Nozīmīgākie ir Lielie Kangari (lielākā daļa atrodas Ropažu novadā), Suntažu Kangari, Ogres Kangari ar 69 m augsto Ķentes kalnu.

Daļu no Ogres Kangariem, kas stiepjas cauri pilsētai un kuru pakājē atrodas Jaunogres dzīvojamais masīvs, sauc par Zilajiem kalniem, kas ir iecienīta pilsētnieku atpūtas vieta. Savukārt pilsētas centrā esošie osi nosaukti par Vilku kalniem, kuros uzcelta pašvaldības administrācijas ēka un Ogres 1. vidusskola.

Viduslatvijas nolaidenumā dominē vidēji viļņots morēnu līdzenums ar gareniem, līdz 20 m augstiem pacēlumiem - drumliniem. Pa šo pauguru lēzenajām mugurām un nogāzēm stiepjas labi iekultivētu tīrumu joslas (pārsvarā uz mālainiem cilmiežiem). Ievērojamākais no drumliniem ir Ķeipenes valnis ar ļoti komplicētu uzbūvi. Morēnu līdzenumos ir salīdzinoši auglīgākās augsnes - velēnu podzolētās augsnes ar vidēju iekultivēšanas pakāpi. Vislabāk iekultivētās augsnes Ogres novadā ir Lejasdaugavas senlejā, kur tās bijušas apstrādātas kopš seniem laikiem, un to cilmieži ir karbonātiskie dolomīti.

Lejasdaugavas senlejā ir visplānākā kvartāra nogulumiežu kārta, kas vietām pārklāj pamatiežu dolomītus tikai nepilna metra biezumā. Terasēs un to nogāzēs uz karbonātiem bagātajiem dolomītiem izveidojušās karbonātu vai velēnu karbonātu augsnes. Lielāko daļu ielejas applūdinājuši Rīgas HES ūdeņi.

1.1.3. TEKTONISKĀ UN ĢEOLOĢISKĀ UZBŪVE

Ogres novada tektoniskais pamats sastāv no senās Austrumeiropas platformas pamatklintāja cietajiem, kristāliskajiem iežiem - dažādu paveidu granītiem un gneisiem. Šādos tektoniskajos apstākļos stipras zemestrīces nav iespējamas un pat vājas zemestrīces ir ļoti reta parādība. Pamatklintāja blokiem ir raksturīgas lēnas svārstības - Vidzemes augstienes apkārtne katru gadu paceļas ar vidējo ātrumu 2 - 3 mm gadā. Kristāliskais pamatklintājs novada teritorijā atrodas 800 - 1000 m dziļumā.

Ģeoloģiskā ziņā virs pamatklintāja simtiem metru biezumā atrodas devona periodā noslāņojušies un sablīvējušies, sacementējušies pat līdz 400 miljoniem gadu veci nogulumieži, kurus sauc arī par pamatiežiem. Pārsvarā pamatiežus veido dolomīti, un Ogres novada teritorijā tie atsedzas Daugavas, Ogres, Mazās Juglas un citu upju krastos.

Virs pamatiežiem ir nogulsnējušies jaunāki un irdenāki nogulumieži, kuru vecums nepārsniedz 2 miljonus gadu. Šos iežus veido četru apledojumu kušanas ūdeņu noguldītā smilts, māls, grants, oļi, laukakmeņi un šo iežu savstarpējie sajaukumi.

Jaunāko nogulumiežu jeb kvartāra nogulumiežu kārtas biezums svārstās vidēji no 10 - 40 m, bet Daugavas krastos kvartāra nogulumiežu biezums nepārsniedz 10 m. Savukārt novada austrumu daļā šā veida nogulumiežu kārtas biezums var pārsniegt pat 80 m.

1.1.4. DERĪGIE IZRAKTEŅI5

Minerālo izejvielu resursi ir viens no ekonomiskās attīstības pamatfaktoriem. To kvantitāte un kvalitāte, saguluma apstākļi un teritoriālais izvietojums ir būtiski novada teritorijas turpmākajai attīstībai.

Ogres novadā ir samērā lieli kūdras resursi. Teritorijā ir apzinātas 60 kūdras atradnes, taču kūdras resursu ģeoloģiskā izpēte ir salīdzinoši zema. Saimnieciski nozīmīgākās ir atradnes, kuru platība ir lielāka par 100 ha. Detāli izpētītas ir Žļaugu, Ozolēnu, Pečora, Gulbju, Vērenes un Sivenīcas atradnes ar kopējo platību 2800 ha, kurās esošā kūdra izmantojama galvenokārt mēslojumam un pakaišiem, Sivenīcas atradnē - arī enerģētikai. Saimnieciski nozīmīgas ir arī Lielā Sūces, Čaulu un Saulrietu atradnes. Tā kā daļa no apzinātajiem kūdras resursiem nav izmantojami, jo to atradnes aizņem arī vērtīgas mežaudzes, lauksaimniecībā izmantojamas zemes vai tās atrodas

5 Pēc „Vides situācijas izpēte Ogres rajonā un priekšlikumu izstrādāšana Ogres rajona sociālās un ekonomiskās attīstības virzieniem. I daļa. Ģeoloģiskā vide”, SIA „Ģeoloģiskais un geofiziskais centrs”, R., 2001



Page 12Page 12

ĪADT, perspektīvā enerģētikā un lauksaimniecības vajadzībām varētu izmantot arī atradnes ar mazāku platību.

Dolomīta atradnes un prognozētie izplatības laukumi novada teritorijā ir saistīti ar augšdevona Ogres, Daugavas un Pļaviņu svītu. Dolomītu iespējams izmantot kā dabīgo celtniecības materiālu, no dolomīta iegūst arī būvkaļķus un dolomītmiltus. Praktiska nozīme ir dolomīta slāņiem, kas atrodas līdz 10 m dziļumā. Rūpniecisko nozīmi zaudējušas četras novada teritorijā esošas atradnes - „Ogresgals”, „Ogre - 60”, „Ogre - 56” un „Ciemupe - Ķilupe”. Prognožu laukumi, kuros nepieciešams veikt papildu izpēti, ir „Ķilupe”.

Kastrānes ķieģeļmālu atradne izpētīta jau 1958. gadā, un tās derīgo slāņkopu (biezums 0,45 - 7,0 m) veido Ogres svītas māli. Šie māli ir derīgi celtniecības ķieģeļu un apdares flīžu ražošanai. Daļa Kastrānes mālu atradnes teritorijas jau ir apbūvēta. Iepriekšējo gadu ģeoloģisko pētījumu rezultātā novada teritorijā nav atklātas celtniecības vajadzībām perspektīvas lielas mālu atradnes.

Smilts - grants materiālu iegulas pārsvarā saistītas ar glaciālajiem jeb ledāja kušanas ūdeņiem, retāk ar aluviālajiem jeb upju nogulumiem. Novada teritorijā ir zināmas ap 26 smilts - grants atradnēm, bet tās ir izvietotas nevienmērīgi. Līdzīgi kā kūdras atradnes, arī daļa smilts – grants atradņu atrodas apbūvētās, lauksaimniecības zemēs vai ĪADT, līdz ar to ir zaudējušas savu saimniecisko nozīmi (piemēram, „Ogres Kangari”). Daudzu atradņu ģeoloģiskās izpētes pakāpe ir nepietiekama - krājumi un materiāla kvalitāte novērtēti nepilnīgi.

Nozīmīgākās būvsmilts atradnes ir „Madliena”, „Zādzene I”, „Zādzene II”. Perspektīvā papildu smilts atradnes varētu būt prognozēto resursu laukumā Taurupes pagastā.

Ogres novada teritorijā atrodas Lobes un Pečoru ezera sapropeļa6 atradnes, no kurām detalizēti izpētīta Lobes ezera atradne (iegulas biezums no 0,1 - 5,0 m, kopējais krājums 2963 m3). Lielākie prognozētie sapropeļa krājumi atrodas Pečoru ezerā (5292 m3), taču izpētes pakāpe ir ļoti zema. Abu atradņu sapropelis izmantojams dziedniecībai, mēslojumam, ķīmiskai pārstrādei, un tas uzskatāms par novada stratēģisko resursu rezervi.

1.1.5. PAZEMES ŪDEŅI

Ogres iedzīvotāju ūdensapgādi pilnībā nodrošina pazemes saldūdens avoti. Ūdens ieguve notiek no Katlešu - Ogres un starpmorēnas ledāja kušanas ūdeņu horizonta, Pļaviņu - Daugavpils horizonta, Arukilas - Amatas horizonta, kā arī kvartāra nogulumiem. Artēzisko urbumu dziļums ir ļoti atšķirīgs – no dažiem desmitiem m līdz vairāk kā 200 m dziļumam. Lauku teritorijā individuālo dzīvojamo māju apgādē ar dzeramo ūdeni pamatā izmanto individuālās akas.

Vairumā centralizēto ūdens apgādes sistēmu ūdens kvalitāte atbilst normatīvo aktu prasībām, tomēr vietām dzeramajā ūdenī joprojām ir paaugstināts dzelzs saturs (> 0,2 mg/l). Raksturīga ir arī dzeramā ūdens paaugstināta cietība. Piesārņojuma riskam visvairāk pakļauti ir kvartāra ūdeņi.

Ūdens kvalitāti nosaka ne tikai ūdens ķīmiskais sastāvs, bet arī apgādes sistēmu tehniskais stāvoklis – tās pārsvarā ir tehniski novecojušas. Dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumi ir veikti Ogres pilsētā, Ogresgala, Madlienas, Ķeipenes, Taurupes, Mazozolu, Meņģeles, Suntažu un Lauberes pagastā gan par pašvaldības budžeta, gan ES līdzekļiem.

Visā novada teritorijā ir artēziskie urbumi, kuri pēc zemes privatizācijas ir nonākuši arī privātā īpašumā. Tā kā to uzraudzība nenotiek, tad šādās vietās ir paaugstināti pazemes ūdeņu piesārņojuma draudi.

Lielākais dzeramā ūdens patērētājs novadā ir Ogres pilsēta, kurā ir ap 90 ekspluatācijas urbumu un liels skaits individuālo aku. Pilsētas centralizētā ūdens apgādes sistēma no 19 urbumiem nodrošina ar dzeramo ūdeni ap 85 % pilsētas iedzīvotāju. Decentralizētajā ūdens apgādē iekļauti ap 45 urbumiem, kuri nodrošina ar ūdeni galvenokārt saimnieciska rakstura uzņēmumus.

Plašāka informācija par ūdensapgādi iekļauta 4. nodaļā „Infrastruktūra”.

6 Sapropelis ir organiskas izcelsmes nogulumiezis, kas veidojies no ūdens augu un dzīvnieku sadalīšanās produktiem, kā arī minerālu komponentēm – māls, smilts, ūdenī izšķīdušo kalcija, magnija un dzelzs oksīdiem.



Page 13Page 13

Būtiski, ka lielākā daļa artēzisko urbumu netiek ekspluatēta ar pilnu jaudu. Salīdzinot ūdens ekspluatācijas krājumus ar patērētā ūdens apjomu, secināts, ka Ogres novads kopumā ir pilnībā nodrošināts ar dzeramo ūdeni - ekspluatācijas krājumi vairākkārt pārsniedz iedzīvotāju un rūpnieciski patērētā ūdens apjomu. Galvenās problēmas nākotnē saistāmas ar labas kvalitātes dzeramā ūdens nodrošināšanu centralizētajās ūdens apgādes sistēmās un atsevišķu kvalitātes rādītāju uzlabošanu – pilnīgāku atdzelžošanu un ūdens mīkstināšanu. Īpaša uzmanība pievēršama piesārņojuma draudu novēršanai pazemes urbumos.

Bijušā Ogres rajona teritorijā ir veikti speciāli pazemes minerālūdeņu izpētes darbi, tai skaitā Ogres pilsētā. Urbumā „RM - 6 Ogre” atklāti ārstnieciskie minerālie bromūdeņi, pēc ķīmiskā sastāva tie ir hlorīdu - nātrija tipa ūdeņi ar mineralizāciju 106,2 - 118,6 g/l, un pēc būtības tie ir sālsūdeņi. Broma hlorīdu - nātrija sālsūdeņi ir vērtīga balneoloģiskā hidrominerālā izejviela.

Visa novada teritorijā sastopami ārstnieciskie un maz mineralizētie dzeramie galda ūdeņi.

1.1.6. ĢEOTEHNISKIE APSTĀKĻI7

Jebkura objekta celtniecību, virszemes un pazemes komunikāciju ierīkošanu, ceļu būvi u.t.t. ietekmē vietas inženierģeoloģiskie apstākļi, tai skaitā grunts fizikāli – mehāniskās īpašības.

Vidzemes augstienes apgabalā morēnas pauguru un grēdu reljefa rajonu raksturo hipsometriskās atzīmes no 120 līdz 200 m, vidēji 150 - 180 m vjl., liels kvartāra nogulumu biezums (70 - 130 m) ar morēnas mālsmilts un smilšmāla gruntīm. Pakārtota nozīme ir ledāja kušanas ūdeņu ezera māliem, aleirītiem un smiltīm, kā arī ledāja kušanas ūdeņu smiltīm un smilts - grants maisījumiem, kā arī purvu nogulumiem. Morēnas grunts, smilts un smilts - grants grunts ir droša dabiska pamatne inženiertehniskām būvēm un ceļiem.

Šajā apgabalā iecirkņus ar nelabvēlīgiem inženierģeoloģiskajiem apstākļiem veido starppauguru pazeminājumi (ieplakas un vagas), kurus aizņem purvi, kā arī ledāja kušanas ūdeņu ezeru laukumi ar aleirītiskām un mālainām gruntīm. Ledāja kušanas ezera veidotās aleirītiskās un mālainās gruntis, kuras ir ar salīdzinoši augstu mitruma daudzumu un porainību un viegli pāriet plūstošā stāvoklī, izplatītas Mazozolu, Braku un Vecogres apkārtnē, kā arī dienvidaustrumos no Taurupes.

Mūsdienu fizikāli ģeoloģisko procesu attīstība šajā apgabalā ir maz izteikta. Gravu veidošanās notiek atsevišķu pauguru nogāzēs ziemeļu daļā un uz dienvidaustrumiem no Taurupes, kā arī Ogres un Līčupes terasēs. Ogres upes krastos izteikti vērojama sānu erozija, bet dziļumerozija, kas saistīta ar krasta un dibennogulumu alūvija pārnesi un pārnoguldīšanu, - visās upēs. Vērojama arī pazemināto vietu pārpurvošanās.

Morēnas izplatības apgabals ar smilšmāla un mālsmilts, ledāja kušanas ezera un ledāja kušanas ūdeņu smilts gruntīm, kā arī īpaša sastāva un īpašību gruntīm aizņem daļu no novada centrālās un dienvidaustrumu daļas. To raksturo lēzeni viļņots reljefs ar relatīvi nelielām augstuma starpībām (1 - 10 m), hipsometriskās atzīmes svārstās robežās ap 80 - 120 m vjl. Labākie ģeotehniskie parametri raksturīgi morēnas smilšmālam un mālsmiltīm, tām ir labas nesošās īpašības, līdz ar to tās ir drošas inženiertehnisko būvju un ceļu pamatnēs. Šo slāņu biezums ir 20 - 40 m.

Ledāja kušanas ezera nogulumus apgabalā veido vidēji graudainas un smalkgraudainas aleirītiskas smiltis, kuru biezums sasniedz 5 - 6 m. Šie ieži veido pietiekami stabilu pamatu inženiertehniskām būvēm un ceļiem. Ledāja kušanas ezera nogulumu paguliežus veido morēnas smilšmāls un mālsmilts.

Ledāja kušanas ūdeņu smilts grunšu izplatība ir ierobežota, tās sastopamas Meņģeles apkārtnē un uz ziemeļiem no Ķeipenes. Grunts biezums nepārsniedz 6 m, tā parasti pārklāj morēnas smilšmālu un mālsmilti. Smilts fizikāli mehāniskās īpašības un nestspēja ir analoģiski augstāk minētajām ledāja kušanas ezera smiltīm un tās veido samērā drošu pamatni būvēm.

7 Pēc „Vides situācijas izpēte Ogres rajonā un priekšlikumu izstrādāšana Ogres rajona sociālās un ekonomiskās attīstības virzieniem. I daļa. Ģeoloģiskā vide”, SIA „Ģeoloģiskais un geofiziskais centrs”, R., 2001



Page 14Page 14

Apgabala ievērojamu daļu aizņem īpaša sastāva un īpašību gruntis - kūdra, kūdraina smilts, dūņas. Tās veido samērā nestabilas gruntis ar augstu dabisko mitrumu un saspiežamību, kas būvju celtniecībai nav derīgas. Šo grunšu pamatni veido morēnas un ledāja kušanas ūdeņu nogulumi un gadījumā, ja kūdraino slāni var norakt, tad būves var balstīt uz paguliežiem. Ceļu būvi sarežģī purvu masīvi un daudzi sīki pārpurvoti iecirkņi.

Mūsdienu fizikāli ģeoloģiskie procesi saistīti ar upju eroziju, palieņu, salu, purvu un terašu veidošanos, taču šie procesi notiek lēni un jūtamas izmaiņas reljefā neizraisa.

Morēnas līdzenuma pārsvarā smilšmāla un mālsmilts izplatības apgabals aizņem Ogres novada centrālo un rietumu daļu. Reljefs ir līdzens vai viegli viļņots, virsmas absolūtās augstuma atzīmes ir robežās no 40 - 80 m vjl. ar relatīviem pacēlumiem 1 -5 m. Augšējā kompleksa iežus veido galvenokārt morēnas smilšmāls un mālsmilts, to biezums 10 - 20 m, retāk 30 - 40 m. Pakārtota nozīme ir ledāja kušanas ezera un ledāja kušanas ūdeņu smilts nogulumiem, kas ieguļ gan morēnā, gan virs morēnas un iznāk zemes virspusē. Apgabala grunšu ģeotehniskie apstākļi praktiski neatšķiras no analoģiskām gruntīm iepriekš minētajos apgabalos, un tās ir derīgas inženiertehnisko būvju un ceļu pamatnei.

Mūsdienu procesi notiek lēni un ir saistīti ar upju eroziju, lokālo reljefa pazeminājumu pārpurvošanos.

Ledāja kušanas ezera līdzenuma pārsvarā smilšanas, aleirītiskas un mālainas grunts izplatības apgabals aizņem novada rietumu daļu. Apgabala reljefs ir līdzens, viegli viļņots, vietām paceļas osu grēdas un morēnu pauguri vai to masīvi. Virsmas absolūtās atzīmes 10 - 40 m vjl. ar relatīviem pacēlumiem 1 - 3 m, retāk līdz 5 m, bet pauguros 10 - 20 m, retāk līdz 25 m. Augšējā inženierģeoloģiskā kompleksa iežus pārsvarā veido ledāja kušanas ezera smilts un smilts - grants nogulumi, retāk ledāja kušanas ūdeņu nogulumi. Samērā reti izplatīti ledāja kušanas ūdeņu mālainie nogulumi. Smilšaino nogulumu biezums svārstās no 2 - 3 m, vietām līdz 25 m. Paguliežus veido morēnas smilšmāls un mālsmilts no dažu metru (ziemeļrietumu daļā) līdz 20 - 40 m biezumam apgabala austrumu daļā. Smilts un smilts - grants nogulumi izplatīti paugurainajos iecirkņos gar Daugavas labo krastu (tipiski Ogres Kangari).

Smilts un smilts - grants nogulumi veido pietiekami stabilu pamatni jebkāda veida celtniecībai. Būvniecībai mazāk piemērotas vai nepiemērotas ir mālainās un putekļainās smiltis, kas attiecīgos apstākļos var veicināt pseidoplūdeņus.

Apgabala austrumu daļā ledāja kušanas ezera nogulumi veido mālainas aleirītiskas gruntis. Šeit bieži sastopams slokšņu māls ar smilšaina materiāla starpkārtām un lēcām. Mālaino nogulumu biezums ir līdz 15 m, pārsvarā 2 - 3 m. Paguliežus pamatā veido morēnas nogulumi. Mālainām gruntīm raksturīga plastiska konsistence. Tās parasti ir ūdens piesātinātas un noteiktos apstākļos uzbriest, tāpēc šīs gruntis nav piemērotas būvobjektu pamatnēm. Mālaino iežu uzbriešana sezonāli vērojama uz ceļiem, kas ierīkoti uz mālainas grunts ar ūdens saturošu irdenu iežu lēcām. Lēcas, kas atrodas sasaluma zonā, veido ciļņus, kuriem atkūstot, apkārtējā grunts izmirkst un zaudē stiprību.

Purvu nogulumi izplatīti apgabala ziemeļrietumu daļā, citviet sporādiski. Īpašā sastāva un īpašību dēļ gruntis nav piemērotas būvobjektu pamatnēm.

Apgabala raksturīga pazīme ir iecirkņi ar plānu kvartāra nogulumu segu no mazāk kā 1 m līdz 2 - 5 m. Tie atrodas uz ziemeļiem no Ogres pilsētas un par būvju pamatni šeit var izmantot cietos vai puscietos cilmiežus: dolomītu, merģeli, smilšakmeni, kas ir drošs pamats dažāda veida inženiertehnisko būvju celtniecībai.

Daugavas ielejas aluviālo nogulumu pārsvarā smilšainas grunts izplatības apgabals aptver Daugavas ieleju. Augšējo iežu kompleksu veido galvenokārt smilts un smilts - grants maisījums, retāk mālsmilts un smilšmāls. Pēc fizikāli mehāniskajām īpašībām gruntis maz atšķiras no līdzīgām ledāja kušanas ūdeņu gruntīm, kas aprakstītas iepriekš, un tām ir laba nestspēja. Jaunākie nogulumi - palieņu mālsmilts un smilšmāls - ir mīksti un plastiski, tiem raksturīga liela saplakšanas spēja un zema izturība.

Mūsdienu procesi ir saistīti ar Daugavas un tās pieteku sānu un dziļumeroziju, gravu veidošanos, terašu malu nogruvumiem un nobirumiem.



Page 15Page 15

Daugavas ielejas inženierģeoloģiskie apstākļi ir daļēji nelabvēlīgi celtniecībai, to ierobežo atsevišķos iecirkņos esošo iežu vājā izturība.

Kopumā novads ir pieskaitāms reģionam ar samērā labvēlīgiem inženierģeoloģiskajiem apstākļiem dažāda veida būvobjektu celtniecībai, izņemot Daugavas ieleju, purvu masīvus, pārpurvotos zemes gabalus, kā arī teritorijas, kurās iežu augšējo kompleksu veido ledāja kušanas ezera mālainie nogulumi.

1.1.7. KLIMATISKIE APSTĀKĻI8

Ogres novads atrodas mērenās klimata joslas pārejas klimata apgabalā. Noteicošā loma klimata veidošanā ir Atlantijas okeāna mērenajām gaisa masām. Ogres pilsētas apkārtni, galvenokārt ziemā, ietekmē arī Baltijas jūras gaisa masas. Klimata veidošanā nozīmīgākie faktori novada teritorijā ir ģeogrāfiskais platums, augstums virs jūras līmeņa, paugurainība, ūdenskrātuvju tuvums, mežainība. Visu gadu zināma ietekme uz apkaimes mikroklimatu ir Daugavai un Rīgas HES ūdenskrātuves lielajai virsai.

Diennakts vidējā gaisa temperatūra janvārī novada rietumu daļā ir - 5,9 0C, bet austrumu daļā tā noslīd līdz - 7,2 0C. Bezsala periods ilgst apmēram piecus mēnešus, rietumu daļā tas ir par divām nedēļām garāks nekā austrumu daļā. Gaisa vidējā diennakts temperatūra jūlijā ir 17,2 0C rietumu daļā un 16,4 0C novada ziemeļaustrumu daļā.

Vidējais nokrišņu daudzums gadā svārstās no 609 mm Ogrē līdz 883 mm Taurupes pagastā.Sniega segas vidējais biezums Ogres apkaimē ir 10 - 30 cm, bet novada ziemeļaustrumu un

austrumu daļā tās vidējais biezums sasniedz 40 - 60 cm, un tā ir noturīgāka.Novada austrumu un ziemeļaustrumu daļā apmākušos dienu skaits vidēji ir par 20 - 30

dienām lielāks nekā novada rietumu daļā, kur ir salīdzinoši sausāks un saulaināks.Valdošie vēji ir dienvidrietumu un rietumu vēji.

1.1.8. IEKŠĒJIE ŪDEŅI

Ogres novadā ir maz ezeru. Lielākais ezers ir Lobes jeb Viskāļu ezers, kas atrodas Krapes pagasta teritorijā, un tā platība ir 5,2 km2.Tā vidējais dziļums ir 1,3 m, lielākais dziļums - 2,2 m. Ezers ir ļoti aizaudzis, tā gultni sedz vairākus metrus bieza dūņu kārta, kura apakšējā daļa ir sablīvējusies, veidojot sapropeli - vērtīgu organiskas izcelsmes mēslojumu. Lobes ezera sapropeļa atradne iekļauta valsts nozīmes atradņu sarakstā.

Pečoru ezera, kas atrodas Ķeipenes pagastā, platība ir 1,03 km2, vidējais dziļums 0,9 m, bet lielākais dziļums - 1,8 m. Arī Pečoru ezerā atrodamas nozīmīgas sapropeļa iegulas, taču nepieciešama to pilnīgāka izpēte.

Ķeipenes un Taurupes pagastā atrodas trešais lielākais ezers - Plaužu ezers, kura platība ir 0,96 km2. Tā vidējais dziļums ir 4,1 m, lielākais dziļums - 7,5 m.

Visu trīs lielāko ezeru kopējā platība ir apmēram 7,2 km2 - tikai 0,7 % no kopējās novada teritorijas.

Ogres upes ielejā sastopami nelieli vecupju ezeriņi, kas nereti raksturojas ar lielu bioloģisko daudzveidību.

Mākslīgas izcelsmes sprostezeri ir Zvanu ezers Meņģeles pagastā, Noru ezers Lauberes pagastā, Mežezers Ogrē un citi.

Novada rietumu daļā iestiepjas arī neliela daļa no Rīgas ūdenskrātuves.Upēm bagātāka ir novada ziemeļu un ziemeļaustrumu daļa (ap 0,7 km/km2), bet rietumu daļa

- nabadzīgāka (ap 0,5 km/km2). Novada nozīmīgākās upes ir Daugava, Ogre, Mazā Jugla, Abza, Aviekste un Līčupe.

Daugavas platums pie Ogres upes ietekas ir aptuveni 450 m, ūdenskrātuves teritorijā tā plūst lēni - 0,1 līdz 0,2 m/s. Upes gultnē atsedzas pamatieži un ledāju atstātie nogulumi. Rīgas

8 Pēc A. Kuzmina „Ogres novads”; „Mācību grāmata”, R., 1996



Page 16Page 16

ūdenskrātuvē biežo ūdens līmeņa svārstību dēļ aktīvi norisinās krastu izskalošanas un erozijas procesi.

Garākā upe Ogres novada teritorijā ir Ogre (ap 80 km), tai ir daudz nelielu pieteku (Nāruža, Sumulda, Līčupe, Skolas upe, Aviekste, Ranka un citas). Atsevišķos posmos upē ir nelielas krāces, tās gultne ir akmeņaina, vietām izveidojušās smilšu sēres. Ogresgala pagasta un Ogres pilsētas teritorijā upe iegrauzusies dolomītu pamatiežos.

Pēc Rīgas HES uzcelšanas būtiski pasliktinājies upes ekoloģiskais stāvoklis, pavasaros un intensīvu nokrišņu laikā pilsētā nereti novērojami plūdi.

Mazā Jugla ir trešā lielākā novada upe, kuras lielākās pietekas ir Abza, Lēģerurga, Bērzupe un citas. Mazās Juglas krastos bieži atsedzas pamatieži – dolomīti. Upe ir visai līkumaina, tās gultne ir akmeņaina, lejtecē vairāk smilšaina, un tās krasti ir pakļauti erozijai.

Atbilstoši Daugavas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plāna dalījumam virszemes ūdens objektos Ogres novada teritorijā atrodas 9 upju virszemes un 3 ezeru ūdensobjekti.

Lielākās novada upes ir iecienījuši ūdens tūristi un makšķernieki.

1.1.9. MEŽI UN PURVI

Cilmiežu dažādība, reljefa formu daudzveidība, nokrišņu daudzuma atšķirības ir radījušas lielu augšņu un veģetācijas daudzveidību. Būtiska loma ainavas veidošanā un saimnieciskajā darbībā ir mežiem.

Ogres novada teritorijā meža zemju platības aizņem 50 049,4 ha9. Purvi aizņem1,8% jeb 1806,3 ha. Meža zemju īpatsvars Ogres novadā ir 50,7%, salīdzinoši Latvijā tas ir 50,2%.

Vismežainākā ir novada ziemeļrietumu, ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu daļa (Suntažu, Madlienas, Taurupes, Mazozolu un Meņģeles pagasta teritorija). Pārējā lauku teritorijā starp lauksaimniecībā izmantojamām zemēm ir sastopami mazāki mežu puduri. Vismazāk mežu ir novada centrālajā un dienvidu daļā (Krapes, Lauberes un Ogresgala pagasta teritorija).

Uz dažādiem cilmiežiem biežāk sastopamie mežu tipi ir vēris, sils, damaksnis. Izplatītākās koku sugas novada mežos ir priede, bērzs, egle, apse, baltalksnis un melnalksnis.

Aizsargājamās teritorijas aizņem 6331,7 ha jeb 12,2 % meža zemju platību. Lielākā daļa aizsargājamo teritoriju atrodas privāto mežu īpašnieku mežu zemēs (67,1 % no ĪADT platības). 479 20,6 ha jeb 92% Ogres novada meža zemju nav saimnieciskās darbības ierobežojumu. Mežsaimnieciskā darbība aizliegta 399,4 ha jeb 0,8% no šo mežu platības, savukārt galvenā cirte aizliegta 962,9 ha vai 1,8% no platības.

Purvi aizņem aptuveni 1,8% no novada teritorijas, izplatītākie ir zemie zāļu un pārejas tipa purvi. Lielākās purvu platības ir novada dienvidaustrumu daļā - Madlienas un Krapes pagastā. Pēc platības lielākie purvi ir Sivenīcas purvs - 7,5 km2 (Madlienas pagasts), Žļaugu purvs - 5,2 km2

(Suntažu pagasts), Pečoru purvs - 5,0 km2 (Ķeipenes un Madlienas pagasts), Vērenes purvs - 4,8 km2 (Madlienas pagasts), Gulbju purvs - 4,0 km2 (Krapes pagasts), Lielais Sūces purvs - 3,0 km2

(Madlienas pagasts) un Ozolēnu purvs - 2,5 km2 (Lauberes pagasts)10.Daļai purvu raksturīga liela bioloģiskā daudzveidība, tāpēc tajos izveidotas īpaši

aizsargājamās dabas teritorijas. Padomju varas gados veiktās izpētes liecina, ka purvos ir nozīmīgi kūdras resursi, kas saimnieciskiem nolūkiem izmantoti samērā maz.

1.1.10. ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT) atrodas īpašā valsts aizsardzībā un izveidotas, lai aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību, retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos

9 Pēc VZD datiem uz 01.01.2014.10 Pēc A. Kuzmina „Ogres novads”; „Mācību grāmata”, R., 1996



Page 17Page 17

veidojumus, dendroloģiskos stādījumus un dižkokus, kā arī saglabātu sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizņem apmēram 6 % (6130 ha) no novada kopējās teritorijas. Lielākā ĪADT ir Ogres ieleja (4,7% no kopējās teritorijas), savukārt viena no populārākajām un atpazīstamākajām teritorijām Latvijā ir Ogres Zilie kalni (1. pielikums).

Ogres novadā kā aizsargājamās dabas teritorijas sastopami dabas parki, dabas liegumi, dabas pieminekļi (aizsargājamie koki, dendroloģiskie stādījumi, alejas, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie veidojumi), mikroliegumi. Īpaši izdalāmas ES aizsargājamo teritoriju tīkla Natura 2000 teritorijas11.

Ogres ieleja, Natura 2000 teritorija, ir dabas parks (dibināts 2004. gadā), kurā ietilpst dabas liegums Vērenes gobu un vīksnu audze. Parka kopējā platība ir 7516 ha. Ogres ieleja ir viena no bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai nozīmīgākajām neregulētu upju ielejām Latvijā biotopu dažādības un savdabības dēļ. Tajā konstatēti 11 ES Biotopu direktīvas 1. pielikuma biotopi, no kuriem 5 ir prioritāri (nogāžu un gravu meži, parkveida pļavas, sugām bagātas atmatu pļavas, sugām bagātas vilkakūlas pļavas, pārmitri platlapju meži), kā arī vienlaikus 15 Latvijā īpaši aizsargājami biotopi. Ogres ieleja ir viena no nedaudzajām vietām Latvijā, kurā sastopami ļoti reti biotopi – parkveida pļavas un jaukti ozolu, gobu, ošu meži upju krastos, upju straujteces. Sastopamas vairākas tieši Ogres ielejai raksturīgas retas augu sugas (augstais gaiļpiesis, daudzgadīgā mēnesene), kā arī daudzas Latvijā retas īpaši aizsargājamas augu sugas. Teritorijā konstatētas arī vairākas Eiropas direktīvas pielikumos iekļautās augu un dzīvnieku sugas.

Parkam 2008. gadā izstrādāts dabas aizsardzības plāns (līdz 2018. gadam), kas ir saistošs plānošanas dokumentu izstrādē.

Vērenes gobu un vīksnu audze, Natura 2000 teritorija, ir dabas liegums, kas atrodas Madlienas pagastā. Liegums dibināts 1977. gadā, un tā kopējā platība ir 53 ha.

Liegums veidots reti sastopamo gobu un vīksnu audžu un Ogres upes vecupju aizsardzībai un saglabāšanai. Nogāzes pakājē izplūst gruntsūdeņi, veidojot avoksnājus un pārmitras augtenes. Pļavās ir daudz retu augu sugu. Teritorijā sastopami baltmuguras un vidējie dzeņi.

Vērenes purvi, Natura 2000 teritorija, ir dabas liegums, kas atrodas Madlienas pagastā. Liegums izveidots 1999. gadā, un tā kopējā platība ir 1248 ha.

Liegums ir nozīmīga augsto purvu, ieplaku purvos un purvainu mežu aizsardzības teritorija. Liegumā ietilpst 3 augsto purvu teritorijas: Zirnaites, Sivenīcas un Jeiskas purvi, kurus vienu no otra atdala purvaini priežu meži, kā arī lapkoku un jauktu koku meži. Liegumam nav dabas aizsardzības plāna un individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu.

Lielie Kangari, Natura 2000 teritorija, ir dabas liegums, un tas atrodas Suntažu pagasta un Ropažu novada teritorijā. Liegums dibināts 1957. gadā, tā kopējā platība ir 1972 ha.

Lielie Kangari ir izcilākais osa valnis Latvijā, kura relatīvais augstums 27 m (78 m vjl.), tā platums 60 - 100 m. Tajā ir sastopama savdabīga veģetācija, retas augu sugas. Teritorijā ietilpst arī Lielo Kangaru ezers un Lielkangaru purvs. Liegumā konstatēta ES Biotopu direktīvas suga - dzeltenā dzegužkurpīte. No ES Biotopu direktīvas biotopiem sastopami neskarti augstie purvi, purvaini meži, skujkoku meži uz osiem.

Liegumam 2007. gadā izstrādāts dabas aizsardzības plāns (līdz 2017. gadam).Ogres Zilie kalni, Natura 2000 teritorija, ir dabas parks, kas atrodas Ogres pilsētas un

Ikšķiles novada teritorijā. Parks dibināts 2004. gadā, tā platība ir 312 ha.Teritorijas lielāko daļu aizņem Latvijā ļoti rets Biotopu Direktīvas I pielikuma biotops -

skujkoku meži uz osiem. Tajā sastopamas 6 aizsargājamas augu sugas, kas raksturīgas mežiem uz osiem vai osveida vaļņiem - meža silpurene, smiltāju esparsete, šaurlapu lakacis, Ruiša pūķgalve, pundurbērzs, pļavas silpurene.

2011. gadā parkam izstrādāts dabas aizsardzības plāns laika posmam no 2011. līdz 2021. gadam, bet tam nav individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu.

Novada teritorijā ir divi aizsargājamie ģeoloģiskie objekti12.

11 Informācija par Ogres novada ĪADT sagatavota pēc www.daba.gov.lv pieejamās informācijas12 Pēc http://mapx.map.vgd.gov.lv/geo3/Geo_site/index.ht/


http://www.daba.gov.lv/


Page 18Page 18

Ogres dolomītu krauja, aizsargājamā platība 3,577 ha, atrodas Ogresgala pagasta teritorijā, un tā ir Daugavas svītas dolomītu atsegums ar daudzām vidusdevona raksturīgāko brahiopodu atliekām.

Līčupes atsegums, aizsargājamā platība 3,283 ha, atrodas Taurupes pagasta teritorijā. Atsegumā ir reti sastopami starpmorēnu nogulumi.

Saskaņā ar Ministru kabineta 20.03.2001. noteikumiem Nr. 131 „Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem” Ogres novada teritorijā atrodas viens šāda veida aizsargājamais objekts – Ķeipenes parks.

Saskaņā ar Ministru kabineta 22.11.2005. noteikumiem Nr. 888 „Noteikumi par aizsargājamām alejām” Ogres novada teritorijā atrodas divas aizsargājamās alejas – Vērenes muižas aleja (ozolu aleja ap 3,5 km garumā) un Vatrānes aleja (ozolu aleja ap 0,4 km garumā).

Ogres novada teritorijā ir izveidoti vairāk nekā 20 dažādu veidu mikroliegumi augu un dzīvnieku sugu un meža biotopu aizsardzībai, taču to izvietojums katrā no pagastiem atšķiras.

2007. gada vasarā Ogrē un Ogresgala pagastā veikta dižkoku inventarizācija, kuras laikā apsekoti 45 liela izmēra koki: vīksnas, ozoli, priedes, liepas u.c. Inventarizācijas veicēji secināja, ka vairums no apsekotajiem kokiem atbilst dižkoku kategorijai. Saskaņā ar informācijas sistēmā „Īpaši aizsargājamie koki” pieejamajiem datiem novada pagastos aug 82 īpaši aizsargājamie koki, kas atbilst dižkoku kategorijai. Lielākā daļa no tiem - 61 - ir parastais ozols, to skaitā 8 parastās priedes, 8 vīksnas, 2 parastās liepas, 2 āra bērzi un 1 Zviedrijas kadiķis. Lielākais vairums dižkoku - 29 - aug Ogresgala pagastā, savukārt Madlienas pagastā - 21 dižkoks un Krapes pagastā - 11 dižkoki.

Jāņem vērā, ka kopumā novada teritorijā pēdējās desmitgadēs nav veikta datu bāzēs esošo dižkoku apsekošana un datu precizēšana.

1.1.11. AINAVU APVIDI13

Ogres novada ainava sniedz informāciju par teritorijas vēsturisko izmantošanu un parāda mūsdienu attīstības tendences, tai skaitā cilvēku saimnieciskās darbības veidus un dabiskos procesus.

Pēc Latvijas ainavu rajonēšanas iedalījuma teritorija ietilpst Dienvidvidzemes ainavzemes Kangaru mežaines un Vidzemes (Sudas - Madlienas - Vecbebru) ainavapvidos. Novada austrumu daļā neliela teritorija ietilpst Vidzemes augstienes ainavzemes Augšogres - Jumurdas ielieces ainavapvidū, bet dienvidrietumu daļa - Daugavzemes Lejasdaugavas nolaidā.

Reljefa saposmojums nosaka novada teritorijas daudzveidīgo ainavu struktūru. Ogres novadā sastopami vairāki ainavu tipi - terasēto upju (Daugavas, Ogres) ieleju un ielejveida pazeminājumu ainava, smilšaino līdzenumu mežaine (novada rietumu daļa), stipri iekultivētā smilšmāla un mālsmilts āru viļņaine (Ogresgala, Suntažu, Lauberes, Madlienas un Krapes apkārtne), osu grēdu ainavu mežaine (Zilo kalnu krauja, oss uz dienvidiem no Suntažiem), mitrzemju ainava (Vērenes purvi), smilšmāla un mālsmilts mežāru viļņaine (Taurupes, Meņģeles apkārtne), smilšaino līdzenumu mežāre (Ķeipenes apkārtne), mežāru morēnas pauguraine (Līčupes, Ogresmuižas apkārtne).

Valsts nozīmes aizsargājamie ainavu apvidi novadā nav izveidoti, taču netālu no novada austrumu robežas atrodas aizsargājamie ainavu apvidi „Vestiena” un „Vecpiebalga”. Novada ainavu telpai ekoloģiski nozīmīgi ainavu elementi iekļauti dabas parkā „Ogres ieleja”.

Ainavu telpu pieejamība novadā ir laba, jo ceļu tīkls ir pietiekami blīvs. Ogres novadā galvenokārt sastopamas Latvijai tipiskās mozaīkveida lauku ainavas ar lauksaimniecības un meža zemju miju un atsevišķiem viensētu puduriem. Ogres pilsētas apkārtnē vērojamas urbanizētas ainavas. Ainaviski augstvērtīgākās teritorijas novadā sastopamas Daugavas un Ogres upju ielejās, kā arī novada austrumu daļā, kurai raksturīgs saposmots reljefs. Daugavas ielejas un novada austrumu daļas ainavu telpām raksturīgi tāli, vizuāli augstvērtīgi skatu vērsumi. Savukārt Ogres upes ielejā vērojamas dabiskas upes ielejas ainavas.

13 Pēc Ogres novada Vides koncepcija 2009. - 2019. gadam



Page 19Page 19

1.2. IEDZĪVOTĀJI UN APDZĪVOJUMS1.2.1. IEDZĪVOTĀJU SKAITA IZMAIŅAS

Iedzīvotāju skaits Ogres novada teritorijā no 2009. līdz 2014. gadam kopumā ir samazinājies, bet, kā redzams 1. attēlā, savukārt pārējos pagastos iedzīvotāju skaitam ir tendence pakāpeniski samazināties.

1. att. Iedzīvotāju skaita izmaiņas Ogres novadā14

Teritoriālā vienība 01.01. 2010.

01.01. 2011.

01.01. 2012.

01.01. 2013.

01.01. 2014.

Ogre 26220 26093 26549 26328 25894Krapes pagasts 756 757 751 738 715Ķeipenes pagasts 1158 1144 1092 1078 1048Lauberes pagasts 773 753 748 743 717Madlienas pagasts 1990 1922 1890 1838 1802Mazozolu pagasts 632 624 616 595 567Meņģeles pagasts 658 660 643 626 608Ogresgala pagasts 3711 3758 3055 3046 3052Suntažu pagasts 2129 2111 2107 2077 2029Taurupes pagasts 917 919 903 882 860

Kopā 38994 38741 38354 37951 37292

Ogres novadā reģistrētais dzimušo skaits pēdējo piecu gadu laikā ir svārstījies no 285 (2013. gadā) līdz 342 (2010. gadā) gadā. Vidēji gadā Ogres novadā gadā dzimuši 310 bērni, un tas ir par 75 jaundzimušajiem gadā mazāk, nekā laikā no 2005. līdz 2009. gadam.

Reģistrētais mirušo skaits vislielākais bijis 2011. gadā - 486, vismazākais 2013. gadā – 368. Vidēji gadā reģistrēti 444 miršanas gadījumi.

Iepriekš minētie dati parāda, ka pēdējo piecu gadu laikā Ogres novadā ir bijis negatīvs dabiskais pieaugums - mirušo skaits ik gadu vidēji ir par 134 lielāks, nekā dzimušo skaits.15

Novadā norisinās iedzīvotāju mehāniskā kustība - iekšējā un ārējā migrācija, taču pašvaldības rīcībā nav precīzas informācijas par procesu raksturojošiem skaitliskajiem rādītājiem. Tāpat kā visā Latvijā, pēdējo piecu gadu laikā vērojama iedzīvotāju, jo īpaši darbspējas vecumā, migrācija uz citām valstīm sociāli ekonomisko apstākļu dēļ. Saglabājoties negatīvam iedzīvotāju dabiskajam pieaugumam, iedzīvotāju skaita palielināšanās novadā iespējama uz mehāniskās kustības pieauguma rēķina.

Novada iedzīvotāju mehānisko kustību būtiski ietekmē Rīgas aglomerācija, jo iedzīvotāji labprāt izvēlas dzīvesvietu Rīgas tuvumā, vietās ar labu satiksmes infrastruktūru, mācību iestādēm, darbavietu pieejamību u.t.t.

Rīgas aglomerācijas iekšējās zonas kodolā atrodas Ogres pilsēta, savukārt tās ārējā zonā - Ogresgala un Suntažu pagasti. Uz aglomerācijas robežas atrodas Ķeipenes un Lauberes pagasts.16. Aglomerācijas paplašināšanās tendenču rezultātā arī pārējos pagastos iespējama Rīgas ietekmes palielināšanās.

14www. pmlp.gov.lv15 Pēc Ogres novada dzimtsarakstu nodaļas sniegtās informācijas16 Rīgas attīstības programma 2006. – 2012. gadam



Page 20Page 20

12.2. IEDZĪVOTĀJU SASTĀVS

2014. gada 1. janvārī Ogres novadā bija reģistrēti 17 268 vīrieši un 20 024 sievietes, kas attiecīgi sastāda 46,3 % un 53,7 % no kopējā iedzīvotāju skaita17.

Sadalījumā pēc vecuma grupām (2. attēls) vislielākais iedzīvotāju skaits bija darbspējas vecumā - 23 944 iedzīvotāji. Līdz darbspējas vecumam reģistrēti 5591 iedzīvotājs, bet pēc darbspējas vecuma - 7757 iedzīvotāji.

Salīdzinot ar 2009. gadu, par 0,6% ir palielinājies iedzīvotāju skaits līdz darbspējas vecumam un par 1,5% pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars virs darbspējas vecuma, bet iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā šajā laika posmā ir samazinājies par 2,1%.

2. att. Ogres novada iedzīvotāju sadalījums pa vecuma grupām uz 01.01.2014.

Vecuma grupa Iedzīvotāju skaits grupā

% no kopējā iedzīvotāju skaita

Līdz darbspējas vecumam 5591 15,0tai skaitā vīrieši 2815 7,6

tai skaitā sievietes 2776 7,4Darbspējas vecumā 23944 64,2

tai skaitā vīrieši 11806 31,6tai skaitā sievietes 12138 32,6

Pēc darbspējas vecuma 7757 20,8tai skaitā vīrieši 2647 7,1

tai skaitā sievietes 5110 13,7Pavisam kopā 37292 100,0

2014. gada 1. janvārī Ogres novadā pēc nacionālā sastāva reģistrēti: 27 867 latvieši, 6 239 krievi, 1 002 baltkrievi, 516 ukraiņi, 470 poļi, bet pārējo tautību iedzīvotāji - 1106.

Pēc valstiskās piederības 2014. gada 1. janvārī Ogres novadā reģistrēti 33 675 pilsoņi (90,3 %), 3115 nepilsoņi (8,4 %) un 502 pārējie iedzīvotāji (1,3 %).

17 Visi dati par iedzīvotājiem uz 01.01.2014. – www.pmlp.gov.lv



Page 21Page 21

1.3. OGRES NOVADA EKONOMISKĀS ATTĪSTĪBAS TENDENCES

1.3.1. IEKŠZEMES KOPPRODUKTS UN PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA

Jebkuras teritorijas viens no ekonomiskās attīstības rādītājiem ir iekšzemes kopprodukts (turpmāk - IKP). Sākot ar 2007. gadu, valsts mērogā dati par IKP tiek sniegti tikai Latvijas statistisko reģionu griezumā, līdz ar to nav iespējams objektīvi izvērtēt IKP dinamiku Ogres novadā. Dati par laika posmu valstī no 2007. līdz 2012. gadam liecina par to, ka vēl 2008. gadā bija vērojams IKP pieaugums uz vienu iedzīvotāju faktiskajās cenās - 9 % attiecībā pret 2007. gadu (8018 EUR - 2007. gadā, 8658 EUR - 2008. gadā), bet jau 2009. gadā IKP kritums uz vienu iedzīvotāju, salīdzinot ar 2008. gadu, pārsniedza 20 % (IKP uz vienu iedzīvotāju 2009. gadā - 6714 EUR, 2010.gadā – 6817 EUR). Turpmākajā periodā IKP uz vienu iedzīvotāju faktiskajās cenās atsāk pieaugt, 2011. gadā palielinoties par 18 %, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un 2012.gadā – vēl par 8 % (2011. gadā - 8078 EUR, 2012. gadā – 8711 EUR)18.

Ekonomiskās attīstības izvērtējumam ilgtermiņā būtu nepieciešami vismaz šādi rādītāji:1) IKP faktiskajās cenās, milj. latu,2) IKP īpatsvars Latvijas kopproduktā,3) IKP pieaugums % pret iepriekšējo gadu,4) IKP faktiskajās cenās uz vienu iedzīvotāju.Augstāk minēto apstākļu dēļ nav iespējams arī raksturot Ogres novada ekonomikas nozaru

īpatsvaru kopējā pievienotajā vērtībā un nozaru struktūru pēc pievienotās vērtības.Priekšstatu par ekonomiskās attīstības tendencēm pastarpināti sniedz turpmākās nodaļas.

1.3.2. INVESTĪCIJAS

1.3.2.1. Privātās un publiskās investīcijas būvniecībā

Pēc Ogres Būvvaldes (darbības teritorija – Ogres pilsēta un Ogresgala pagasts) un Madlienas būvvaldes (darbības teritorija – Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Meņģeles, Mazozolu, Suntažu, Taurupes pagasts) informācijas kopējais publisko investīciju apjoms 2013. gadā – Ls 2 999 022 (2011. gadā - Ls 8 587 092; 2012. gadā - Ls 2 607 163).

2013. gadā Ogrē un Ogresgalā ekspluatācijā pieņemti publisko investīciju 9 objekti (par valsts un pašvaldību līdzekļiem, kā arī piesaistot Eiropas Savienības finansējumu):

– atkritumu izgāztuves “Ķilupe” rekultivācija Ogresgala pagastā – Ls 1 765 620,70;– Brīvības ielas posma no Kranciema ielas līdz Suntažu ielai rekonstrukcija – Ls 873 502,56;– Ogres mūzikas skolas lietu notekūdeņu kanalizācijas, fekālās kanalizācijas tīkla

rekonstrukcija – Ls 12 009;– Krasta ielas lejas promenādes teritorijas labiekārtojuma 1. kārta – Ls 67 520,16;– Jāņa Čakstes prospekta rekonstrukcijas 1.kārta – Ls 101 003,61;– ielu pagaismojuma rekonstrukcija Ogrē (Jaunā gatve – Stūrīšu gatve) – Ls 34 758,70;– zemsprieguma elektrolīniju rekonstrukcija Ogrē (Stirnu, Vanagu, Ošu, Skuju ielas);– ārējās elektroapgādes rekonstrukcija Ogrē (Jaunā gatve – Stūrīšu gatve) – Ls 96 994,21;– garāžas rekonstrukcija Brīvība ielā 48, Ogrē – Ls 25 979,98.

Privāto investīciju apjoms 2013. gadā – Ls 1 830 476.09, ekspluatācijā pieņemti 54 objekti (2011. gadā – Ls 4 927 518, ekspluatācijā pieņemti 64 objekti; 2012. gadā – Ls 2 766 227.15, ekspluatācijā pieņemti 45 objekti).

1.3.2.2. Ārvalstu investīcijas18 Pēc CSB datiem



Page 22Page 22

Valsts straujā ekonomiskā izaugsme līdz 2008. gadam radīja labvēlīgus priekšnosacījumus gan nefinanšu, gan ārvalstu investīciju apjoma pieaugumam Ogres novadā, jo īpaši Ogres pilsētā. Kā atzīmē vairāku uzņēmumu pārstāvji, kuri izvēlējušies Ogri par savu investīciju vietu, izvēlē starp Rīgu un Ogri noteicošais ir bijis gan tas, ka no loģistikas viedokļa nav būtiskas atšķirības starp kādu galvaspilsētas priekšpilsētas teritoriju vai Ogri, gan tas, ka mazākā pilsētā ir atsaucīgāka pašvaldība.

Ārvalstu tiešo investīciju apjoms Ogres novadā no 1991. gada līdz 2014. gada beigām ir sasniedzis 22 062 636 EUR (investīcijas veiktas galvenokārt Ogres pilsētā). Salīdzinot ar citām pilsētām un novadiem, Ogres novads ieņem 17. vietu pēc ārvalstu tiešo investīciju apjoma augstāk norādītajā laika posmā. Tā īpatsvars kopējā ārvalstu investīciju apjomā ir 0,31 %19.

3. attēlā apkopota informācija par lielākajām investīcijām pēc apjoma atbilstoši NACE kodiem un valstīm.

Kopumā Ogres novadā investīcijas veiktas 64 nozarēs (pēc NACE). Desmit lielāko investoru kopējais investīciju apjoms ir 20 635 348 EUR jeb 93,5% no investīciju kopējā apjoma.

3. att. Ārvalstu tiešās investīcijas sadalījumā pa nozarēm Ogres novadā

N.p.k.

NACE kods

Darbības veids Investoru skaits

Investīcijas Valstis

1 10.71 Maizes ražošana; svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražošana

1 17182671,00 Somija

2 47.19 Pārējā mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos

2 2240399,67 Lihtenšteina, Lietuva

3 68.20 Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana

5 1188140,65 Norvēģija, Zviedrija

4 31.01 Biroju un veikalu mēbeļu ražošana 1 469547,70 Norvēģija5 42.91 Hidrotehnisko objektu būvniecība 1 155866,00 Igaunija6 01.11 Graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu

un eļļas augu sēklu audzēšana 1 153670,16 Igaunija

7 16.23 Namdaru un galdniecības izstrādājumu ražošana

4 101998,00 Uzbekistāna

8 58.19 Citi izdevējdarbības veidi 1 59760,62 Kipra9 56.30 Bāru darbība 1 44109,03 Lietuva10 85.59 Citur neklasificēta izglītība 2 39185,89 Zviedrija

1.3.3. NODARBINĀTĪBA

1.3.3.1. Nodarbināto skaits uzņēmumos

Pēc Valsts ieņēmuma dienesta sniegtās informācijas Ogres novada pašvaldībai par nodokļu maksātājiem (darba devējiem), kas reģistrēti Ogres novadā 2013. gadā bija redzams, ka nodarbināto darba ņēmēju vidējais skaits bija 10 34520, bet 1374 darba ņēmēji bija iesnieguši mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju par 2013. gadu.

Pēc augstāk minētā informācijas avota datiem 2013. gadā lielākais nodarbināto darba ņēmēju vidējais skaits uzņēmumos, kas reģistrēti Ogrē, bija:

1) „Plus Punkts” – 337 strādājošie;2) „Ogres rajona slimnīca” - 304 strādājošie;

19Pēc www.lursoft.lv20 Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu (2010.gada 7.septembra MK noteikumu Nr.827 3.pielikums) par 2013.gadu



Page 23Page 23

3) „Ogres Trikotāža” - 285 strādājošie;4) „Fazer Latvija” - 268 strādājošie;5) „Aurora Baltika” - 256 strādājošie;6) „Pallogs” - 173 strādājošie;7) „Hanzas elektronika” - 141 strādājošie;8) „Ogres prestižs” - 133 strādājošie;9) „Veiters korporācija” – 90 strādājošie;10) „Orions” – 88 strādājošie.

Šajos desmit uzņēmumos vidējais nodarbināto skaits kopā bija 2 075 jeb aptuveni 20% no kopējā nodarbināto skaita.

Pagastu teritorijā 2013. gadā lielākais nodarbināto darba ņēmēju vidējais skaits uzņēmumos bija:

1) Krapes pagastā - „AB KOKS” (12 strādājošie) un „Dzibeta” (10 strādājošie);2) Ķeipenes pagastā – „Senlejas” (58 strādājošie) un „Agroserviss Ķeipene” (8 strādājošie);3) Lauberes pagastā – „Tilbe” (24 strādājošie) un „Enartec Latvija” (13 strādājošie);4) Madlienas pagastā – „Madliena 2” (73 strādājošie), „Galiņi” (43 strādājošie) un „Rasas

Madlienā” (22 strādājošie);5) Mazozolu pagastā – „Strautmaļi” (6 strādājošie);6) Ogresgala pagastā - „Pallant” (119 strādājošie), „Miandum” (63 strādājošie) un

„Zvaigznītes” (37 strādājošie);7) Suntažu pagastā – „Upeslīči” (55 strādājošie), „Upeslīči – Suntaži” (30 strādājošie),

„Vegi” (21 strādājošais) un „Lielanteni” (20 strādājošie);8) Taurupes pagastā – „AP Profit” (37 strādājošie), „Drācēni” (23 strādājošie) un „Odziņa

M” (20 strādājošie).Pēc VID sniegtās informācijas ik gadu Ogres novadā ir reģistrēti jauni nodokļu maksātāji, tai

skaitā individuālie komersanti:1) 2010. gadā 217 nodokļu maksātāji, tai skaitā 17 individuālie komersanti;2) 2011. gadā 287 nodokļu maksātāji, tai skaitā 14 individuālie komersanti;3) 2012. gadā 263 nodokļu maksātāji, tai skaitā 7 individuālie komersanti;4) 2013. gadā 275 nodokļu maksātāji, tai skaitā 6 individuālie komersanti.

1.3.3.2. Nodarbināto skaits pašvaldību institūcijās

Ogres novada pašvaldībā un tās iestādēs un aģentūrās nodarbināto darba ņēmēju vidējais skaits pēc VID sniegtās informācijas par 2013. gadu bija 2 42421, un tas nozīmē, ka pašvaldība pēc nodarbināto skaita ir lielākais darba devējs novadā. 73% no kopējā darba vietu skaita bija Ogres pilsētā, bet 27% – pagastu teritorijā.

Ogrē visvairāk nodarbināto bija pašvaldības izglītības iestādēs, kā arī aģentūrās „Ogres novada kultūras centrs” un „Mālkalne”. Pagastu teritorijā visvairāk darba vietu pašvaldības institūcijās bija Madlienas un Suntažu pagastā.

1.3.4. BEZDARBA RAKSTUROJUMS

Viens no nozīmīgākajiem ekonomiskās attīstības rādītājiem ir bezdarba līmenis. Tā kā bezdarbs pēc 2009. gada bija viena no smagākajām sociāli ekonomiskajām problēmām valstī un tas tiešā un netiešā veidā ietekmēja pašvaldības attīstību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, tad tā attīstības tendencēm jāpievērš vislielākā uzmanība.

Bezdarba rādītāju dinamika absolūtos skaitļos parādīta 4. attēlā.

4. att. Bezdarbnieku skaita izmaiņas Ogres novadā no 2009. gada janvāra21 No tiem 95 nodarbinātie ir Ogres novada vēlēšanu komisijas locekļi



Page 24Page 24

līdz 2014. gada janvārim

No 2009. gada līdz 2014. gadam Ogres novadā visaugstākais vidējais bezdarba līmenis bija 2010. gadā (11,1%), bet viszemākais 2014. gada sākumā – 4,6%.22 Visā šajā laikā bezdarba līmenis Ogres novadā ir bijis zemāks, nekā vidēji valstī.

No kopējā bezdarbnieku skaita 2014. gada sākumā 61,1% bija sievietes. 9% no kopējā bezdarbnieku skaita bija invalīdi, 8,6% - jaunieši, bet procentuāli lielākā daļa bezdarbnieku bija iedzīvotāji pirmspensijas vecumā (14,2%) un ilgstošie bezdarbnieki (14,1%).

Laikā no 2009. līdz 2014. gadam bezdarbnieku skaits novadā samazinājies, taču administratīvo teritoriju griezumā bezdarbnieku skaits ir atšķirīgs, un tas parādīts 5. attēlā.

5. att. Bezdarbnieku skaits novada administratīvajās teritorijās 2014. gada sākumā

6. attēls parāda bezdarbnieku sadalījumu pa atsevišķām grupām. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, vislielākais bezdarbnieku skaits joprojām ir personas pirmspensijas vecumā un ilgstošie bezdarbnieki.

6. att. Atsevišķās bezdarbnieku grupās uzskaitīto bezdarbnieku skaitsOgres novadā 2014. gada sākumā

22 Pēc NVA datiem



Page 25Page 25

Ekonomikas atveseļošanās, kas visstraujāk norisinās tieši Pierīgas reģionā, ļauj cerēt, ka nākamajos analīzes periodos bezdarbnieku skaits turpinās samazināties. Pagastu iedzīvotāju atgriešanos darba tirgū kavē darba vietu nepietiekamība iespējami tuvāk dzīves vietai, ierobežotie mājsaimniecību finanšu līdzekļi un sabiedriskā transporta kustības organizācija.

1.3.5. TAUTSAIMNIECĪBAS NOZARU ATTĪSTĪBA

1.3.5.1. Uzņēmumu skaita dinamika un sadalījums pa nozarēm

Nodokļu maksātāju - juridisko personu pastāvīgo uzņēmumu - skaits Ogres novada teritorijā pēdējo trīs gadu laikā ir pakāpeniski palielinājies no 1992 uzņēmumiem 2010. gada janvārī līdz 2088 uzņēmumiem 2014. gada janvārī. Būtiski, ka uzņēmumu skaita palielināšanās ir bijusi visās novada administratīvajās vienībās. Lielākais uzņēmumu skaits visos gados reģistrēts Ogrē, Ogresgala pagastā un Suntažu pagastā.

7. attēls parāda Ogres novadā23 reģistrēto un likvidēto uzņēmumu dinamiku no 2007. līdz 2013. gadam.

7. att. Ogres novadā reģistrēto un likvidēto uzņēmumu skaits pa gadiem

23 Periodā pēc 01.07.2009. tiek pieņemts, ka statistikas objekts atrodas adresē, kura atbilst vēsturiskajam iedalījumam pirms ATR veikšanas



Page 26Page 26

Novadā reģistrēto uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību reģistrētais pamatkapitāls 2014. gada beigās sasniedzis 58 589 296 EUR, vidēji 18 826,89 EUR uz katru uzņēmumu. Šis rādītājs ir augstāks, salīdzinot ar Ikšķiles (7 925,17 EUR) un Ķeguma novadu (7948,64 EUR), bet ir zemāks par Lielvārdes novadu (21 097,20 EUR) un ievērojami zemāks nekā vidēji valstī – 92 573,82 EUR.

Pēc uzņēmumu reģistrācijas dinamikas sadalījumā pa uzņēmējdarbības formām komercreģistrā un uzņēmumu reģistrā no 1991. gada līdz 2014. gada beigām secināms, ka 65,6 % (kopā 2775) no reģistrētajiem uzņēmumiem ir SIA, 15,5 % zemnieku saimniecības (kopā 653), 14,7 % individuālie uzņēmumi un individuālie komersanti (kopā 623), bet pārējie uzņēmumi - 4,2 % (kopā 179). Pašvaldības rīcībā nav informācijas par likvidēto uzņēmumu uzņēmējdarbības formām.

1.3.5.2. Uzņēmumu apgrozījums24

Izvērtējot informāciju par uzņēmumiem, kuri veido vislielāko kopējo apgrozījumu 2013. gadā, secināms, ka Ogres novadā vadošās ir bijušas pakalpojumu nozares: Uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi; konsultēšana nodokļu jautājumos (NACE 69.20), Kravu pārvadājumi pa autoceļiem (NACE 49.41) un Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība (NACE 41.20). Informācija par uzņēmumu skaitu pēc nozares kopējā apgrozījuma parādīta 8. attēlā.

8. att. Nozaru uzņēmumu skaits pēc nozares uzņēmumu kopējā apgrozījumaOgres novadā 2013. gadā

N.p.k. Darbības veids (pēc NACE) Skaits1 Uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi;

konsultēšana nodokļu jautājumos (69.20)56

2 Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība (41.20) 553 Kravu pārvadājumi pa autoceļiem (49.41) 524 Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana (68.20) 495 Pārējā mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos (47.19) 376 Automobiļu apkope un remonts (45.20) 367 Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt

pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku (47.11)32

8 Datorprogrammēšana (62.01) 249 Konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās (70.22) 2410 Inženierdarbības un ar tām saistītās tehniskās konsultācijas (71.12) 2411 Citur neklasificēti profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi 24

24 Pēc www.lursoft.lv



Page 27Page 27

(74.90)12 Mežizstrāde (02.20) 2313 Citi informācijas tehnoloģiju un datoru pakalpojumi (62.09) 2314 Citur neklasificētie specializētie būvdarbi (43.99) 2115 Frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumi (96.02) 2116 Koka taras ražošana (16.24) 2017 Izolācijas ierīkošana (45.32) 2018 Juridiskie pakalpojumi (69.10) 2019 Reklāmas aģentūru darbība (73.11) 2020 Mazumtirdzniecība pa pastu vai Interneta veikalos (47.91) 19

Informācija par Ogres novada uzņēmumiem ar lielāko apgrozījumu 2013. gadā un apgrozījuma pieaugumu apkopota 9. attēlā.

9. att. Ogres novada lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2013. gadā

N.p.k. 2013. gadā

Uzņēmums Apgrozījums, milj. EUR

pret 2012. gadu

pret 2011. gadu

pret 2010. gadu

1. SIA „ FAZER LATVIJA ” 18 408 973 -6% -8% 11%2. SIA „Hanzas elektronika” 10 389 821 40% 84% 96%3. SIA „TM Metal Baltic” 8 979 717 7% -18% 15%4. SIA „Pallogs” 8 294 278 11% 16% 47%5. SIA "OGRES PRESTIŽS” 7 958 411 5% 24% 47%6. SIA „SENLEJAS” 6 164 434 -5% 20% 81%7. SIA „Veiters korporācija” 5 846 351 1% 13% 35%8. SIA „Fornex” 5 532 884 2,34

reizes43,79 reizes

nav datu

9. SIA „ Pallant” 4 885 857 10% 2,66 reizes

nav datu

10. SIA „DSN Latvija” 4 810 653 2,53 reizes

49,85 reizes

247,74 reizes

11. SIA „OGRES RAJONA SLIMNĪCA” 4 733 212 13% 27% 19%

1.3.5.3. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Viens no teritorijas attīstības rādītājiem ir iekasētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), tā ieņēmumi tiešā veidā ietekmē pašvaldības budžeta ieņēmumus.

Apkopotie dati liecina, ka Ogres novada IIN kopējie ieņēmumi ir bijuši šādi:1) 2007. gadā – 16 642 275 LVL,2) 2008. gadā – 19 286 695 LVL (pieaugums attiecībā pret iepriekšējo gadu 15,9 %),3) 2009. gadā – 14 072 527 LVL (samazinājums attiecībā pret iepriekšējo gadu 27 %),25

4) 2010. gadā – 13 149 571 LVL (samazinājums attiecībā pret iepriekšējo gadu 6,6 %),5) 2011. gadā – 13 341 633 LVL (pieaugums attiecībā pret iepriekšējo gadu 1,4 %),6) 2012. gadā – 13 817 562 LVL (pieaugums attiecībā pret iepriekšējo gadu 3,4 %),7) 2013. gadā – 14 659 798 LVL (pieaugums attiecībā pret iepriekšējo gadu 5,7 %).26

1.3.5.4. Nekustamā īpašuma nodoklis

25 Pēc VID sniegtās informācijas26 Ogres novada pašvaldības 2013. gada publiskais pārskats.


https://www.lursoft.lv/lapsaext?act=URCPI&pscode=MRNYGBCGKIBIAYWEPFYYSVOSATOMSO

https://www.lursoft.lv/lapsaext?act=URCPI&pscode=YOILLQCRHTBFJUGREQKIXKXEPFCUQX

https://www.lursoft.lv/lapsaext?act=URCPI&pscode=ILJTICOICWNTAAAKEODFKLFPXOWESA

https://www.lursoft.lv/lapsaext?act=URCPI&pscode=PNHQMVMWGINJWASLQFONDYYOAYEBRE

https://www.lursoft.lv/lapsaext?act=URCPI&pscode=XMBUXJRIKYKLIQPBYHSIAAWWFSJELX


Page 28Page 28

Nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm veido daļu no pašvaldības nodokļu ieņēmumiem. 80,8 % šī nodokļa kopsummas novadā ik gadus veido maksājumi par objektiem Ogrē un Ogresgala pagastā, kas liecina par saimnieciskās aktivitātes atšķirībām pilsētā un pagastos.

No pagastiem lielākais īpatsvars šī nodokļa ieņēmumos ir Suntažu (4,5 %) un Madlienas (3,7 %) pagastā.

10. ATT. NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA NODOKĻA IEŅĒMUMI NOVADA TERITORIĀLAJĀS VIENĪBĀS 2013. GADĀ,

EUR

Teritorija EUR %Krapes pagasts 25 220 1,8Ķeipenes pagasts 35 416 2,0Lauberes pagasts 28 687 1,8Madlienas pagasts 56 648 3,7Mazozolu pagasts 21 873 1,4Meņģeles pagasts 20 728 1,5Ogre, Ogresgala pagasts 1 076 717 80,8Suntažu pagasts 72 760 4,5Taurupes pagasts 36 550 2,5

KOPĀ 841 321 100

1.3.6. RŪPNIECĪBA

Ogres pilsētā ir 2 lielas rūpnieciskās zonas, kas atrodas pilsētas nomalēs. Rietumdaļā - bijušā Ogres trikotāžas kombināta telpas un austrumdaļā ir izveidots biznesa parks SIA „BUSINESS PARK OGRE”, kas ir viens no pirmajiem pilna servisa industriālajiem parkiem Latvijā. Tas dibināts 2001. gadā un izveidots, izmantojot Norvēģijas industriālās attīstības korporācijas SIVA SF ilggadējo pieredzi un sadarbības tīklu. SIA „BUSINESS PARK OGRE” nomnieki ir Norvēģijas akciju sabiedrības „RING MEKANIKK” meitas uzņēmums SIA „RING BALTIC”, kurš Latvijā darbojas no 2003. gada. Pamata produkcija ir augstas kvalitātes biroju krēslu mehānismi, bet uzņēmumā iespējams veikt arī cita veida pasūtījumus. Gatavo produkciju eksportē uz Norvēģiju, Zviedriju, Vāciju un citām pasaules valstīm. A/S "RING MEKANIKK" ir arī 50 % līdzīpašnieks industriālajā parkā.

SIA „TMMetal - BALTIC” ir pirmais un lielākais industriālā parka nomnieku uzņēmums. Galvenā ražošanas produktu grupa ir kuģu dzenskrūvju lāpstas no niķeļalumīnija bronzas. Uzņēmums ražo kuģu dzenskrūvju rumbas, vākus un servocilindrus kuģniecības dzinējspēka iekārtām. SIA „TMMETAL BALTIC” strādā šīs nozares pieredzējušu speciālistu apmācīti 65 strādnieki. SIA „TMMETAL BALTIC” var piedāvāt galējās apstrādes kuģu dzenskrūvju lāpstas, kas tehniskā procesa rezultātā sasniedz ļoti augstu precizitāti - tie ir S klases produkti.

SIA „AGA” Ogrē ir izveidojusi modernu medicīnisko gāzu uzpildes staciju, ar produkciju apgādājot medicīnas iestādes visās trijās Baltijas valstīs. Uzņēmums ir iekļauts „LINDE GROUP”, kas ir pasaules vadošais industriālo un medicīnas gāzu ražotājs un tehnoloģiju izstrādātājs.

SIA „SATEMA BALTIC” ir Norvēģijas akciju sabiedrības „SATEMA” meitas uzņēmums, kurš jau kopš tā dibināšanas 1963. gadā ir nozīmīgs piegādātājs celtniecības un būvindustrijas sektoram. Uzņēmuma pamatprodukcija ir pārvietojamās elektrosadales būvobjektiem, spēka elektrosadales un automātikas un vadības skapji.

Netālu no biznesa parka atrodas SIA „HANZAS ELEKTRONIKA”. Tā ir privāta kompānija, kas dibināta 1999. gadā un ražo augstas kvalitātes elektroniskās ierīces, kā arī sniedz projektēšanas



Page 29Page 29

pakalpojumus. Galvenie klienti ir Ziemeļeiropas uzņēmumi, kuri „HANZAS ELEKTRONIKA” ražoto produkciju izmanto gatavo izstrādājumu komplektācijai. Latvijā ir aptuveni pieci uzņēmumi, kas darbojas šajā jomā. 2003. gadā uzņēmums atvēra jaunu ražotni, kurā 20 % nodarbināto ir inženieri.

1.3.7. LAUKSAIMNIECĪBA

1.3.7.1. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme

Ogres novada lauku teritorijā tradicionāli ir izteikta lauksaimnieciskā darbība, tomēr pēdējo 10 - 15 gadu laikā šīs nozares aktivitātes ir samazinājušās.

2014. gada 1. janvārī 89,1 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes bija fizisko personu īpašumā vai lietošanā, bet 10,3 % - juridisko personu īpašumā vai lietošanā. Pašvaldības īpašumā bija tikai 167 ha lauksaimniecībā zemes, bet tai piekritīgā lauksaimniecībā izmantojamā zeme - 501,5 ha.

2014. gada 1. janvārī novadā lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopējā platība saskaņā ar nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupu „Lauksaimniecības zeme” bija 34 626 ha jeb 35,1 % kopējās novada platības, no tiem 22 560 ha aramzeme, 7 381 ha ganības, 4 175 ha pļavas un 510 ha augļu dārzi27.

Salīdzinot ar 2009. gadu28, lauksaimniecībā izmantojamās zemes struktūrā 2014. gadā aramzemes, ganību un augļu dārzu īpatsvars ir nedaudz samazinājies savukārt pļavu īpatsvars ir palielinājies par 8%.

Ņemot vērā to, ka pēdējo desmit gadu laikā nav veikti būtiski ieguldījumi meliorācijas sistēmu ierīkošanā, pēc pieejamās informācijas var pieņemt, ka meliorētās zemes pašreizējā novada teritorijā ir aptuveni 58 %, bet šis rādītājs būtiski atšķiras pagastu griezumā. Vairāk kā 70 % no lauksaimniecības zemēm meliorētas Krapes un Madlienas pagastā, bet mazāk kā 50 % Lauberes (35 %), Ogresgala un Taurupes pagastā (aptuveni 42 %).

Pēc valsts neatkarības atgūšanas visā novada lauku teritorijā novērojama daļas lauksaimniecībā izmantojamo zemju degradācija. Aizaugušie novadgrāvji, būtiski bojātās un nekoptās meliorācijas sistēmas paaugstināta mitruma apstākļos veicina augšņu pārpurvošanos un lauku masīvu aizaugšanu ar krūmiem.

1.3.7.2. Lauksaimniecības nozaru raksturojums

Lauksaimniecības pamatnozares Ogres novadā ir graudkopība. Kā lielākie graudu audzētāji jāmin SIA „Lūšlejas” (135 ha) Lauberes pagastā, SIA „Madliena 2” Madlienas pagastā, z/s „Madaras” Krapes pagastā, z/s „Ogre” (283 ha), z/s „Zvaigznītes” (273 ha), z/s „Jautras” (213 ha) un SIA „Kārļi” (160 ha) Ogresgala pagastā, z/s „Upeslīči” (168 ha) Ķeipenes pagastā.

2009. gadā Ogres novada teritorijā bija reģistrētas 38 saimniecības, kuras nodarbojās ar kartupeļu audzēšanu 184 ha platībā29. Līderi kartupeļu audzēšanā ne tikai Ogres novadā, bet arī valstī kopumā ir z/s „Galiņi” Madlienas pagastā, kas kartupeļus audzēja 108 ha platībā (2010. gadā >150 ha). Vairāk kā 10 ha platībā kartupeļus audzēja SIA „Lakstene” (20 ha) Taurupes pagastā un z/s „Zemturi” (11 ha) Suntažu pagastā. Informācija par kartupeļu aizņemtajām platībām pagastu griezumā parādīta 3. pielikumā.

Lielākais uzņēmums Ogres novadā, kas nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu, ir z/s „Galiņi” Madlienas pagastā. 2010. gadā saimniecība audzēja dārzeņus 227 ha platībā, bet kartupeļus - 153 ha platībā. Saimniecība nodarbina vairāk kā 60 darbinieku. Tās realizācijas ieņēmumi pieauguši no 201 tūkst. latu 2002. gadā līdz 1,140 milj. latu 2009. gadā.

27 Pēc VZD informācijas28 Salīdzinošā informācija iegūta, izmantojot CSB publicētos datus par lauksaimniecības skaitīšanu 2001. gadā29 Pēc LLKC sniegtās informācijas



Page 30Page 30

Saimniecības straujā izaugsme bija iespējama, pateicoties SAPARD un ES struktūrfondu atbalstam, - no 2002. līdz 2008. gadam realizēti 8 projekti.

Z/S „Galiņi” ir viena no kooperatīvās sabiedrības „Mūsmāju dārzeņi” dibinātājām. 2007. gadā ar Lauku atbalsta dienesta lēmumu „Mūsmāju dārzeņiem” kā pirmajiem Baltijas valstīs atbilstoši EK Regulas Nr.2200/96 prasībām tika piešķirts atzītas dārzeņu ražotāju grupas statuss. Šāds statuss dod tiesības izmantot ES un Latvijas valsts finansiālu atbalstu četrgadīgas investīciju programmas īstenošanā.

„Mūsmāju Dārzeņi” apvieno 9 dārzeņu ražotājas saimniecības no dažādiem Latvijas novadiem un ir galvenais lauka dārzeņu un kartupeļu piegādātājs lielveikalu tīklam RIMI, kurš darbojas visās trijās Baltijas valstīs.

2009. gadā „Mūsmāju Dārzeņi” realizēja produkciju par 2,16 milj. latu un, neskatoties uz cenu kritumu par 27%, palielināja realizācijas ienākumus par 37%, salīdzinot ar 2008. gadu.

„Mūsmāju Dārzeņu” attīstību nodrošina Lauku atbalsta dienesta apstiprinātais Atzīšanas plāns, kurš paredz 4 milj. latu vērtas investīcijas kooperatīva un tā biedru ražošanas attīstībā 4 gadu periodā no 2007. gada līdz 2011. gadam. Līdz 2010. gadam apgūti 3 milj. latu, kas iegūti, izmantojot Hipotēku bankas kredītu 5,8 milj. eiro apjomā. Tā kā šīm investīcijām ir paredzēts ES atbalsts 50 % un Latvijas valsts atbalsts 25 % no atbalstāmo izmaksu summas, daļa kredīta ir jau atmaksāta30.

Vēsturiski lopkopība ir bijusi viena no Ogres novada lauksaimniecības pamatnozarēm. Padomju varas gados plaši attīstīta bijusi piena un gaļas lopkopība, cūkkopība un putnkopība, bet pēdējos desmit gados vadošās nozares ir piena un gaļas lopkopība. Apkopojot informāciju par saimniecībām, kuras audzēja vairāk kā 20 liellopu 2009. gadā, redzams, ka pagastos kopā ir 51 šāda veida saimniecība31. Krapes pagastā šādu saimniecību ir 8, Mazozolu pagastā - 8, Taurupes pagastā - 7, Meņģeles pagastā - 6, Ķeipenes pagastā - 5, Ogresgala pagastā - 5, Madlienas, Suntažu un Lauberes pagastos - katrā pa četrām saimniecībām. 11. attēls parāda kopējo liellopu skaitu katrā no pagastiem, un no tā secināms, ka visaugstākā ražošanas koncentrācija ir Ogresgala, Madlienas un Suntažu pagastā.

11. att. Kopējais liellopu skaits pagastos 2009. gadā

1 343

357

185

834

507

505

306

254

240

0 200 400 600 800 1 000 1 200 1 400 1 600

Ogresgala pagasts

Madlienas pagasts

Suntažu pagasts

Krapes pagasts

Mazozolu pagasts

Ķeipenes pagasts

Meņģeles pagasts

Taurupes pagasts

Lauberes pagasts

Kā lielākās liellopu audzētāju saimniecības jāmin z/s „Zvaigznītes” (659 liellopi), z/s „Ogre” (450 liellopi) un SIA „Kārļi” (194 liellopi) Ogresgala pagastā, SIA „Madliena 2” (634 liellopi) Madlienas pagastā, i/k „Lejaskornieši” (424 liellopi) Suntažu pagastā un z/s „Madaras” (289 liellopi) Krapes pagastā.

30 Pēc z/s „Galiņi” sniegtās informācijas31 Pēc LLKC sniegtās informācijas



Page 31Page 31

Pēdējo gadu laikā, kad iespējams saņemt ES struktūrfondu atbalstu lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai, Ogres novada teritorijā pakāpeniski attīstās augļkopība - komercnolūkos iestādīti jauni augļu dārzi (ābeles, bumbieres, plūmes) un ogulāji. Augļkopības nozarē lielākās saimniecības izveidojušās Ķeipenes pagastā (z/s „Ķenteni”), Mazozolu pagastā (z/s „Iņķi”) un Madlienas pagastā (z/s „Bajāri”). Ķeipenes pagastā ir koncentrētas lielākās upeņu platības - kopā ap 17 ha (z/s „Aliņi -2”, „Ķenteni”, „Lauri” un „Sauleskalns”). Krūmmelleņu audzēšana uzsākta Mazozolu pagastā saimniecība „Bīnes” un Ķeipenes pagastā - z/s „Jaundadži”. Nelielos apmēros vairākas saimniecības nodarbojas ar stādu audzēšanu.

Viena no vecākajām lauksaimniecības nozarēm ir biškopība, un vadošā saimniecība šajā nozarē ir SIA „Miandum” Ogresgala pagastā. Jāmin, ka ikkatrā pagastā ir vairākas piemājas saimniecības, kas nodarbojas ar medus ieguvi, un, iespējams, nākotnē biškopība var kļūt par vienu no lauksaimniecības pamatnozarēm.

Ogresgala pagastā ar spožlapsenīšu trihogrammu audzēšanu nodarbojas z/s „Dukāti”.Ogres novadā 2007. gada 1. janvārī bija 136 bioloģiskās saimniecības, bet 2010. gada janvārī

- 96, no tām trīs bija pārstrādes uzņēmumi. Informācija par bioloģisko saimniecību skaita izmaiņām pagastos no 2007. līdz 2010. gadam apkopota 12. attēlā.

2010. gadā Ogres novadā visvairāk bioloģisko saimniecību nodarbojās ar augkopību (93 saimniecības), piena lopkopību (39 saimniecības), gaļas liellopu audzēšanu (23 saimniecības), putnkopību (8 saimniecības) un aitkopību (5 saimniecības).

12. att. Bioloģisko saimniecību skaita izmaiņas pagastos

Jāatzīmē, ka, atšķirībā no citiem uzņēmumiem, ievērojams skaits bioloģisko saimniecību reģistrētas uz privātpersonu vārda. Bioloģisko saimniecību skaits var būtiski mainīties ik pēc pieciem gadiem, kad saimniecībām jāveic pārreģistrācija, uzņemoties noteiktas saistības. Pēc LLKC sniegtās informācijas ir zināms, ka daļa saimniecību neturpina bioloģisko saimniekošanas veidu nākamajā periodā, jo valstī mainās bioloģiskās saimniekošanas noteikumi un kontroles sistēma.

Pēc novada pašvaldības rīcībā esošās informācijas, ar bioloģiskās izcelsmes piena pārstrādi nodarbojas kooperatīvā sabiedrība „Ķeipenes piensaimnieks”, SIA „Senlejas” īpašumā ir liellopu un aitu kautuve, bet z/s „Aņčiņi” nodarbojas ar kazas piena pārstrādi.

Ņemot vērā novada ģeogrāfisko stāvokli, dabas apstākļus un lauksaimniecības ražošanas resursus, uzkrāto pieredzi un finanšu ieguldījumus, lauksaimnieciskās produkcijas ražošana ir lauku teritorijas viens no attīstības priekšnoteikumiem.



Page 32Page 32

1.3.8. TŪRISMS

Tūrisms ir viena no vadošajām un straujāk augošajām nozarēm gan Eiropā, gan pasaulē. Šī nozare tiek uzskatīta par stratēģisku ekonomiskās attīstības un nodarbinātības prioritāti. Tūrisms ietekmē ikvienas sabiedrības sociālo, kultūras un ekonomisko dzīvi, savukārt minētās sfēras ietekmē tūrisma attīstību.

1.3.8.1. Tūrisma nozares attīstība

Ogres novada ģeogrāfiskais novietojums un daudzveidīgie dabas apstākļi, kultūrvēsturiskais mantojums, infrastruktūra ir pamats, uz kura balstīt jaunu tūrisma produktu izveidi un paplašināt esošo piedāvājumu. Kopēja tūrisma nozares attīstība novadā var paaugstināt tā konkurētspēju reģiona un valsts līmenī. Jāņem vērā, ka tūrisms ir viena no Latvijas attīstības stratēģiskajām iespējām un prioritātēm. Tikpat būtiska nozīme ir arī novada spējai iekļauties kopējā valsts un reģiona tūrisma infrastruktūrā, kā arī sadarbībai starp dažādām institūcijām, organizācijām, uzņēmējiem un citiem interesentiem.

Ogre vēsturiski veidojusies kā atpūtas un kūrorta centrs. No 1861. gada, kad atklāja dzelzceļa līniju Rīga - Dinaburga, rīdziniekiem radās iespēja nokļūt Ogrē, kur uzbūvēja pirmo koka dzīvojamo māju koloniju vasarnieku atpūtai. Oficiāli kolonija dibināta 1884. gada rudenī, un to pārvaldīja Rīgas pilsēta32.

Padomju režīma gados Ogres pilsēta zaudēja savu tūrisma un atpūtas vietas nozīmīgumu, kļūdama par vienu no rūpnieciskās ražošanas centriem Latvijā.

Ogres novada teritorija pēdējā desmitgadē, pateicoties mērķtiecīgiem pašvaldību ieguldījumiem tūrisma infrastruktūras attīstībā, kļuvusi arvien pievilcīgāka kā galamērķis galvenokārt vietējiem tūristiem. Teritorija ir pievilcīga ar tās stratēģisko novietojumu attiecībā pret tūrisma plūsmām - Rīga, Vidzemes augstiene un Daugavas ieleja, kā arī ir piemērota vienas vai vairāku dienu nesteidzīgiem ceļojumiem.

Ogres novada popularitāti veicina šādi priekšnoteikumi:1) pilsētas atrašanās pie divām upēm;2) rekreācijas iespējas pie ezeriem un mazajām upēm, jo īpaši pie Ogres un Mazās Juglas;3) daudzveidīga un pievilcīga mozaīkveida ainava;4) kultūrvēsturiskās liecības.

Diemžēl novadā maz attīstīts ir lauku tūrisms, tā attīstību kavē asfaltēto ceļu trūkums. Lauku uzņēmēji, kuri sniedz pakalpojumus tūrisma jomā, aktivizējušies tikai pēdējā desmitgadē. Nozares izaugsmei svarīgi faktori ir vietējo iedzīvotāju un uzņēmēju aktivitāte un ieinteresētība, spēja sadarboties kopēju interešu vārdā. Teritorija ir piemērota lauku tūrisma, bet perspektīvā arī ekotūrisma attīstībai. Praktiski neizmantotas ir iespējas attīstīt komercmedības un makšķerēšanu.

Būtiska loma tūrisma attīstības veicināšanā ir informatīvo un reklāmas materiālu sagatavošanai un izplatīšanai, plašsaziņas līdzekļu iesaistīšanai, Tūrisma un informācijas centra sistemātiskai un mērķtiecīgai darbībai.

1.3.8.2. Tūrisma resursi un pakalpojumi

Tūrisma resursi ir dabas, kultūras un vēsturisko resursu kopums, kas piemīt teritorijai un ir pievilcīgs tūristiem. Tā kā novadā ir daudzveidīgi un plaši pieejami tūrisma resursi, tad perspektīvā tam ir iespēja kļūt par aktīvu tūrisma rajonu visa gada garumā. Siltajā sezonā vairāk izmantojami dabas un kultūrvēsturiskie resursi, savukārt aukstajā sezonā varētu pieaugt ziemas sporta veidu aktivitātes, kam pagaidām nav izveidota atbilstoša infrastruktūra.

32 Pēc grāmatas „Ogre. Rakstu un atmiņu krājums”; 2002.



Page 33Page 33

Ogres novada viens no perspektīvajiem resursiem ir dabas parki „Ogres ieleja” un „Ogres zilie kalni”, kuros tūrisms savienojams ar aktīvu un izglītojošu atpūtu. Tūrisma attīstība ir paredzēta arī šo parku dabas aizsardzības plānos.

Ogres upe ir piemērota ūdenstūrismam, taču praktiski nav izveidota šim tūrisma veidam nepieciešamā infrastruktūra (apmetņu vietas, informācijas kartes, ugunskuru vietas u.c.).

Ogres novada galvenie kultūras un vēstures resursi ir pilskalni, baznīcas, bijušie muižu centri, parki un alejas, citi objekti. Par savdabīgiem, ārvalstu tūristus interesējošiem objektiem kļūst sakoptās kapsētas.

Dabas un kultūrvēsturisko objektu un tiem piegulošo teritoriju sakopšana, piemērošana mūsdienu tūristu vajadzībām var būtiski uzlabot novada kopējo pievilcību tūristu acīs.

Novada kultūras vidi papildina dažādi festivāli, koncerti, izstādes, atpūtas pasākumi. Pēdējo gadu laikā apsīkusi koncertu darbība Ogres estrādē.

Novada teritoriju šķērso „Tour de LatEst” velotūrisma maršruts, iespējama citu velomaršrutu izveide sadarbībā ar kaimiņos esošajām pašvaldībām.

Kaut arī mūsdienās Ogre ir zaudējusi savu vēsturisko kūrorta vietas nozīmīgumu, tomēr novada dabas resursi, jo īpaši pazemes ūdeņu resursi, ir priekšnoteikums kūrorta vietas atdzimšanai.

Lietišķā tūrisma attīstību kavē Pierīgas reģiona un Rīgas plašais piedāvājums šajā jomā, kā arī atbilstošas infrastruktūras trūkums. Tomēr, ņemot vērā novada īpašās dabas vērtības, jāizvērtē ar vides izglītību un ekotūrismu saistītas infrastruktūras attīstība.

Tūrisma pakalpojumi ietver naktsmītnes, ēdināšanu, izklaidi, tirdzniecību un papildu pakalpojumus (piemēram, valūtas maiņa, apdrošināšana), un viens no būtiskākajiem tūrisma pakalpojumiem ir naktsmītnes.Informācija par tūrisma pakalpojuma vietām bijušā Ogres rajona teritorijā apkopota 13. attēlā.

13. att. Nozīmīgākie tūrisma pakalpojumi un to dinamika

2005. gads

2006. gads

2007. gads

2008. gads

2009. gads

2010. gads

2011. gads

2012. gads

2013. gads

Tūrisma objektu skaits 46 - 36 36 41 42 41 38 66

Viesnīcu skaits 1 0 1 1 1 1 1 2 2Gultas vietu skaits viesnīcās 36 0 150 150 150 150 150 191 191

Moteļu skaits 1 1 1 1 1 1 1 1 1Gultas vietu skaits moteļos 18 18 18 18 18 18 18 18 18

Viesu māju skaits 1 2 3 4 4 3 4 4 8Viesu māju gultas vietu skaits

75 87 97 193 193 193 189 189 269

Kempingu skaits 0 0 0 1 2 2 2 2 2Gultas vietu skaits kempingos 0 0 0 6 34 43 14 14 14

Jāatzīmē, ka perspektīvā būtu nepieciešams izveidot vairāk naktsmītņu lētajā cenu kategorijā - kempingu vietas teltīm un treileriem, jauniešu viesnīcas.

Pagastu teritorijā izvietoto naktsmītņu sasniedzamību un izmantošanu kavē neapmierinošā ceļu kvalitāte un ceļu ar melno segumu trūkums.

Svarīgs tūrisma pakalpojumu elements ir ēdināšana. Iespēju paēst piedāvā gandrīz visas naktsmītnes un ēdināšanas vietas - restorāni, kafejnīcas, picērija. Neapmierinošs nodrošinājums ar



Page 34Page 34

ēdināšanas vietām ir pagastu centros, un tas kavē iespējamo tūristu skaita palielināšanos tieši lauku teritorijā.

Ogrē ekskursijas profesionālu gidu pavadībā organizē Ogres Vēstures un mākslas muzejs. Perspektīvā būtu iespējams organizēt ekskursijas arī pārējā novada teritorijā, ņemot vērā klientu vēlmes.

Ogres Tūrisma informācijas centrs (turpmāk - TIC) ir Ogres novada pašvaldības aģentūra. TIC piedāvā:

- tūrisma informāciju, ceļvežus, kartes un suvenīrus;- informāciju par tūrisma objektiem, apskates vietām, muzejiem Ogres novadā, kā arī

citur Latvijā;- informāciju par naktsmītnēm, ēdināšanu un citiem pakalpojumiem Ogres novadā, kā

arī citur Latvijā;- atpūtas, izklaides un sporta iespējām Ogres novadā, kā arī citur Latvijā;- tūrisma maršrutu sastādīšanu un ekskursiju organizēšanu;- gida pakalpojumus;- citus pakalpojumus.

1.3.9. EKSPORTA UZŅĒMUMI

Vairāki Ogres novada uzņēmumi saražoto produkciju eksportē uz ārvalstīm. Kā atpazīstamākie eksporta uzņēmumi jāmin:

- SIA „TMMETAL BALTIC” - metālliešanas un metālapstrādes produkcija, - SIA „PROMETĀLS” - metāla izstrādājumi, - SIA, „HANSA MATRIX” - elektronika, - SIA „FAZER MAIZNĪCAS” - maizes izstrādājumi, - LKPS „MŪSMĀJU DĀRZEŅI” - lauka dārzeņi.

1.3.10. FINANŠU PAKALPOJUMI

Finanšu pakalpojumu pieejamība ir būtisks uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstības faktors. Sadarbība starp valsts, pašvaldību, finanšu institūcijām un uzņēmējiem veicina jaunu atbalsta veidu ieviešanu dažādām mērķa grupām un kopumā uzlabo uzņēmējdarbības vidi ikvienā teritorijā.

Ogres novadā darbojas 6 Latvijas banku filiāles, kuru pakalpojumu sniegšanas vieta ir Ogre un kuras veic savu darbību atbilstoši finanšu iestāžu pamatfunkcijām. Tās ir:

- "DNB banka", AS, Ogres filiāle ,- "Citadele banka", Ogres filiāle ,- "Latvijas Attīstības finanšu institūcija ALTUM", VAS, Ogres konsultāciju centrs ,- "Norvik banka", AS, Ogres klientu apkalpošanas centrs ,- "SEB banka", Ogres filiāle ,- "Swedbank", Ogres filiāle .

1.3.11. BIZNESA CENTRS UN INKUBATORS

1.3.11.1. Ogres Biznesa un Inovāciju centrs

Ogres Biznesa un Inovāciju centrs (turpmāk tekstā OBIC) ir izveidots, lai veiktu koordinatora funkciju pašvaldības un uzņēmēju sadarbības veicināšanai, savstarpējai viedokļu apmaiņai un kopēju pasākumu organizēšanā, lai, sadarbojoties ar dažādu nozaru speciālistiem, uzņēmumu ceļu uz saviem mērķiem padarītu vieglāku un inovatīvāku. OBIC palīdz atrast sadarbības partnerus un īstenot uzņēmumu ieceres. Galvenais uzdevums ir sekmēt ikviena uzņēmuma darbību, kā arī veicināt uz zināšanām un inovācijām balstītas ekonomikas attīstību Ogrē, Ogres novadā un Rīgas reģionā.


http://swedbank-ogres-filiale.infolapa.zl.lv/

http://seb-banka-ogres-filiale.infolapa.zl.lv/

http://norvik-banka-as-ogres-klientu-apkalposanas-centrs-279476.infolapa.zl.lv/

http://latvijas-attistibas-finansu-institucija-altum-vas-ogres-konsult.infolapa.zl.lv/

http://citadele-banka-ogres-filiale-128857.infolapa.zl.lv/

http://dnb-banka-as-ogres-filiale.infolapa.zl.lv/


Page 35Page 35

OBIC veic uzņēmējdarbības atbalsta funkciju, lai sakārtotu uzņēmējdarbības vidi, stimulētu attīstību un veicinātu cilvēkresursu attīstību, radot jaunas darba vietas un papildinot pašvaldības budžetu, tādējādi rūpējoties par ikvienu Ogres un Ogres novada iedzīvotāju.

OBIC sadarbībā ar Ventspils inženierpētniecības centru un Tartu Zinātnes parku 2010. gadā atklāja Protolab laboratoriju, kas nodarbojas ar spiesto plašu prototipēšanu līdz 8 slāņiem un sniedz pakalpojumus Latvijas un Igaunijas uzņēmumiem, kas veic elektronikas izstrādes. Projekts „Latvijas un Igaunijas mehatronikas sektora konkurētspējas paaugstināšana, izveidojot integrētu produktu attīstības, apmācības un testēšanas centru tīklu” jeb PROTOLAB NETWORK tika realizēts ar Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas finansējumu.

Laboratorijā katru gadu apmācības iziet un diplomdarbus izstrādā Ogres tehnikuma topošie elektronikas tehniķi.

2011. un 2012. gadā OBIC realizēja Projektu ”Increasing Competitiveness of Estonian and Latvian Mechatronics sector through creating the Skills Centre for product development training”. Projekta ietvaros OBIC tika izveidots Skills Centre jeb Prasmju centrs ar mērķi radīt konkurētspējas pamatu Latvijas un Igaunijas uzņēmumos, kas spētu attīstīt un tālāk nodot zināšanas mašīnbūves, elektronikas nozarēs, kas saistītas ar inovācijām produktu attīstībā. Skills Centre izglītos uzņēmumu vadītājus, kā arī speciālistus produktu attīstībā, sniedz atbalstu jaunu produktu ieviešanā, veic prototipēšanas pakalpojumus, ideju testēšanu, tādējādi nodrošinot inovācijas ieviešanas, attīstības pilnu ciklu – no idejas izpētes līdz pat pašam prototipam, tā sagatavošanai un ieviešanai ražošanā. Projektu īstenoja OBIC sadarbībā ar Tartu Zinātnes parku un Ventspils universitāti.

OBIC katru gadu par pašvaldības piešķirto finansējumu veic vairākus pasākumus un aktivitātes :

- kopš 2009. gada OBIC gada nogalē organizē Ogres uzņēmēju dienu;- divus gadus OBIC organizē Ogres skolēnu prakses novada uzņēmumos;- 2012. gadā tika izveidota Ogres novada investoru karte http://investorukarte.lv/.

informācija ir izvietota OBIC mājas lapā http://www.obic.lv/lv/ogres-novada-investiciju-karte/ par iespējām pieteikt potenciālos investīciju objektus un zemes;

- OBIC pēc LIAA lūguma sagatavo prezentācijas un atlasa piemērotākos objektus potenciāliem investoriem un organizē investoru vizītes novada uzņēmumos;

- kopš 2012. gada notiek izpētes darbi, lai uzlabotu Lobes un Plaužu ezeru ihtiofaunu un palielinātu ezeru ekonomisko vērtību;

OBIC darbības pamataktivitātes:- tiek piedāvāta juridiskās adreses noma un pastkaste, sekretariāta pakalpojumi,

semināru un tikšanās telpa (102 uzņēmumi un organizācijas);- kopš 2012. gada katru mēnesi OBIC organizē grāmatvedības seminārus, kas ir guvuši

lielu atsaucību no Ogres novada uzņēmumiem;- OBIC organizē jauno uzņēmēju / uzņēmumu piesaisti Rīgas reģiona biznesa

inkubācijas programmai. No 2009. gada konsultēti vairāk kā 60 biznesa ideju autori;- OBIC brīvprātīgie 2 gadus vada senioru datorapmācības kursu (Lattelekom akcija),

kopā apmācīti 34 pensionāri;- OBIC notiek tikšanās ar Ogres tehnikuma un vidusskolu audzēkņiem ekonomikas

stundu ietvaros par biznesa inkubatoru darbību, uzņēmējdarbību un atbalsta un sadarbības iespējām jauniešu uzņēmējdarbībai;

- OBIC kopā ar Ogres novada uzņēmēju biedrību (ONUB) organizē karjeras dienas, kurās notiek biznesa iemaņu mācīšana skolēniem;

- sadarbībā ar nodibinājumu „Lux Viridia”, SIA „CleanHouse”, NVA un pašvaldību, OBIC telpas uzkopj 3 invalīdi darba vadītāja uzraudzībā, 2015. gadā plānots dibināt sociālo uzņēmumu.

Ogres Biznesa un inovāciju centrs ir kā biedrs sekojošās organizācijās :1) Biznesa efektivitātes asociācijā;


http://investorukarte.lv/


Page 36Page 36

2) Latvijas elektronikas un elektrotehnikas ražotāju asociācijā;

3) Attīstības un inovāciju mācību centrā;

4) Latvijas tehnoloģisko parku, centru un inkubatoru asociācijā.

1.3.11.2. Biznesa inkubators

Pamatojoties uz 2009. gada 15. oktobrī starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un pilnsabiedrību „Rīgas Reģiona biznesa attīstības inkubators” (turpmāk tekstā – RRBAI) noslēgto iepirkuma līgumu par biznesa inkubācijas pakalpojumu sniegšanu, RRBAI laika posmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 14. oktobrim sniedza komersantiem dažāda veida pakalpojumus uzņēmējdarbības attīstībai ar mērķi veicināt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu veidošanos un attīstību Ogres, Tukuma un Limbažu novadā. Šim mērķim tika izīrēti 95% telpu.

Šajā laika periodā inkubators ir sniedzis pakalpojumus kopā 143 uzņēmumiem, no kuriem 99 Ogrē vai Ogres novadā. 14. attēlā ir redzami rādītāji, ko laika posmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 14. oktobrim inkubatorā ir radījuši uzņēmumi, kas bija reģistrēti Ogrē vai Ogres novadā.

14. att. Inkubatora pakalpojumu rādītāji

Rādītājs Kopā2010. - 2014. gads

Inkubēto uzņēmumu skaits Ogrē/Ogres novadā 99Inkubatora uzņēmumu aprēķināto nodokļu apjoms, EUR 1,05 milj.Inkubatora uzņēmumu apgrozījums, EUR 9,2 milj.Inkubatora uzņēmumu eksporta apjoms 2,2 milj.Inkubatora uzņēmumos izveidoto jauno darba vietu/pilnu slodžu skaits 178

1.3.12. UZŅĒMĒJU SABIEDRISKĀS ORGANIZĀCIJAS

Ogres novadā ir reģistrētas vairākas biedrības, kuru darbība ir saistīta ar uzņēmējdarbības veicināšanu.

Ogres novada uzņēmēju biedrība ir nevalstiska darba devēju organizācija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt sadarbību Ogres novada uzņēmēju starpā, Ogres pilsētas un novada uzņēmēju interešu pārstāvniecību un dialoga veidošanu ar valsts institūcijām, pašvaldībām un starptautiskām organizācijām.

Biedrības vīzija ir plaukstošs un ekonomiski stabils Ogres novads, kurā ir uzņēmējdarbību un sabiedrības labklājību veicinoša vide.

Biedrības misija ir, veicinot savstarpēju uzņēmēju sadarbību, sekmēt uzņēmējdarbības vides un sabiedrības labklājības uzlabošanos Ogres novadā un valstī.

Biedrības mērķi ir:a) pārstāvēt Ogres novada uzņēmēju intereses un veidot dialogu ar valsts un pašvaldību

iestādēm un starptautiskajām organizācijām, iesaistoties lēmumu pieņemšanā, kas sekmētu uzņēmēju un Ogres novada ekonomisko attīstību; veicināt uzņēmējdarbības attīstību, izstrādāt un īstenot ar to saistītus projektus,

b) veicināt savstarpējo informācijas, pieredzes un labās prakses piemēru apmaiņu starp Ogres novada uzņēmējiem.

Ogres novada uzņēmēju biedrība aicina pievienoties visus aktīvos Ogres novada un valsts ekonomiskās attīstības un labklājības celšanā ieinteresētus uzņēmējus. Biedrības izpildinstitūcija ir valde piecu valdes locekļu sastāvā.


http://www.onub.lv/


Page 37Page 37

Publisko un privāto partnerattiecību biedrība “Zied zeme” (PPP biedrība “Zied zeme”) ir sadarbības organizācija, kura, apvienojot pašvaldību (Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes novadu), nevalstisko organizāciju un uzņēmējdarbības pārstāvjus, tika izveidota 2005. gada 25. maijā.

PPP biedrības „Zied zeme” darbības teritorija ir Ogres (izņemot Ogres pilsētas teritoriju), Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes novads.

Izmantojot LEADER pieeju, PPP biedrība “Zied zeme” īsteno Vietējās attīstības stratēģiju, kuras ietvaros tiek organizēti atklāti projektu konkursi. Vietējās attīstības stratēģijā 2009 - 2013 noteikto mērķu sasniegšanai PPP biedrība “Zied zeme” ir piesaistījusi 1 902 981,90 EUR lielu (ELFLA, EZF33) finansējumu, kas atklātu projektu konkursu veidā pieejams fiziskām un juridiskām personām, uzņēmējiem, biedrībām, nodibinājumiem un pašvaldībām.

Izstrādājot Vietējo attīstības stratēģiju 2009. - 2013. gadam, tika iesaistīti vietējie iedzīvotāji, potenciālie projektu iesniedzēji, biedri, kuri ar dažādu metožu palīdzību piedalījās rīcības plāna izstrādē. Stratēģijas mērķis ir noteikt galvenās attīstības prioritātes un paredzēt konkrētas rīcības, kas sekmēs teritorijas attīstību, veicinās jauninājumus, stiprinās lauku ekonomiku un paaugstinās iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Stratēģija ir virzīta uz vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes pieaugumu. Organizācijas, kas īsteno šo Vietējās attīstības stratēģiju, tiek dēvētas arī par “partnerībām” jeb “vietējām rīcības grupām” (VRG).

Finansējumu teritorijas attīstības veicināšanai var saņemt, gūstot atbalstu iesniegtajiem projektiem. Pieteikumus projektu konkursos var iesniegt nevalstiskās organizācijas, pašvaldības, kā arī citas juridiskas un fiziskas personas. Par uzņēmējdarbības vidi veicinošām rīcībām ir uzskatāmas, piemēram, rīcība Atbalsts nodarbinātības veicināšanai un pakalpojumu dažādošanai, Atbalsts Mājražošanas attīstībai vai Atbalsts ar zivsaimniecību un tūrismu saistītas maza mēroga infrastruktūras un pakalpojumu attīstībai. Pārējās rīcības ir saistītas ar teritorijas infrastruktūras attīstību un sabiedrisko aktivitāšu veicināšanu, taču, realizējot projektus, to ieviešanā iesaistās vietējie pakalpojumu sniedzēji, kas veicina lauku uzņēmējdarbības attīstību.

Laika periodā no 2009. līdz 2014. gadam PPP biedrībā ir iesniegti 408 projektu pieteikumi, no kuriem 320 ir iesniegti ELFLA programmā, bet 88 EZF programmā. Projektus visvairāk realizē biedrības un nodibinājumi – 112 projekti jeb 69% no visiem apstiprinātajiem projektiem. 43 projektus realizē pašvaldības, bet 20 projektus uzņēmēji un fiziskas personas. 50 projekti no kopējā realizējamo projektu skaita ir no Ogres novada, visvairāk – Ogresgala pagastā, bet vismazāk Mazozolu un Meņģeles pagastos.

Vidēji PPP biedrības Zied zeme teritorijā ir piesaistīti 48,12 EUR uz vienu cilvēku. Ķeguma novadā – 62,87 EUR, Ikšķiles novadā – 50,58 EUR, Lielvārdes novadā – 49,71 EUR, bet Ogres novadā – 37,64 EUR.

Biedrība „Attīstības un Inovāciju Mācību Centrs” (AIMc) ir dibināta 2009. gada nogalē ar mērķi: veicināt inovatīvas, uz zināšanām balstītas uzņēmējdarbības attīstību, veicināt jaunāko zinātnes atzinumu un moderno izglītības tehnoloģiju apmācību metožu ieviešanu un izmantošanu, sniegt ieguldījumu izglītotas, demokrātiskas sabiedrības attīstībā, sekmējot indivīdu un sabiedrības profesionālo kapacitāti, kvalifikāciju, konkurētspēju un sadarbību, iesaistīt biznesa un inovāciju apmācību procesos skolniekus, sociāli mazaizsargāto personu grupas un mazturīgo personu grupas, sekmēt biedrības biedru piedalīšanos dažādos starptautiskos izglītības projektos, kā arī paplašināt biedru zināšanas un pieredzi.

33 ELFLA – Eiropas lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, LZF – Eiropas Zivsaimniecības fonds



Page 38Page 38

1.4. INFRASTRUKTŪRA

1.4.1. SATIKSMES INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI

Konkurētspējīga satiksmes infrastruktūra ir viens no faktoriem, kas nodrošina pašvaldības teritorijas attīstību un ekonomisko izaugsmi. Satiksmes infrastruktūras un pieejamie pakalpojumi veicina novada iedzīvotāju mobilitāti un pārējo reģionu sasniedzamību.

Ogres novada atrašanās Latvijas centrālajā daļā, kuru šķērso valsts nozīmes transporta kustības ceļi, rada labvēlīgus apstākļus pasažieru un kravu pārvadājumu attīstībai. Novada starptautisko sasniedzamību papildus nodrošina ostu un starptautiskās lidostas „Rīga” tuvums.

1.4.1.1. Autoceļu un ielu tīkls

Ogres novadā ir sazarots ceļu tīkls, kas nodrošina novada iedzīvotāju vajadzības un kravu transportu caur novadu. Starptautiskas nozīmes autoceļš, kas iekļauts TEN - T tīklā, ir Austrumu - Rietumu koridors (E22 Tukums - Jūrmala - Salaspils - Ogre - Ķegums).

Izvērtējot autoceļu struktūru novada teritorijā, var izdalīt divas krasi atšķirīgas teritorijas daļas. Rietumu daļā jeb Rīgas tuvumā asfaltēti gandrīz visi nozīmīgākie ceļi, turpretī austrumu daļā asfaltēto ceļu īpatsvars ir mazāks. Valsts nozīmes autoceļi šķērso visas novada blīvi apdzīvotās vietas, padarot aktuālus vides un satiksmes drošības jautājumus.

Ogres novadā pašvaldības teritorijā atrodas dažādi valsts nozīmes autoceļi:1) galvenie autoceļi - 12 km;2) reģionālie autoceļi - 124,3 km;3) vietējie ceļi - 189,6 km.Valsts galvenie, reģionālie un vietējie ceļi nodrošina novada sasaisti ar kaimiņos esošajām

pašvaldībām, Pierīgas reģionu un pārējo valsts teritoriju. 2010. gadā 61 % no valsts nozīmes autoceļu kopējā garuma bija ar asfaltbetona segumu, bet 39 % ar grants segumu, tomēr līdz 2014. gadam grants seguma kopējais garums ir ievērojami samazinājies. Pēc VAS „Latvijas Valsts ceļi” datiem, no 2010. līdz 2015. gadam 50,3 % no esošo valsts autoceļu kopgaruma pašvaldības teritorijā būtu nepieciešams remontēt vai rekonstruēt.

Laika posmā no 2006. līdz 2009. gadam novada teritorijā kopumā rekonstruēts 41 km valsts autoceļu (tikai 14 km ar asfaltbetona segumu), 71 % no tiem rekonstruēti 2008. un 2009. gadā.

Ogres novadā uz valsts autoceļiem atrodas 22 tilti (to laukums 3 724 m2), taču tikai 5 no tiem ir labā stāvoklī, 14 tilti ir apmierinošā stāvoklī, bet 3 tilti - sliktā stāvoklī (tilts Suntažu ciemā virs mazās Juglas, tilts Ogresgala ciemā virs Rankas, tilts Krapes pagastā virs Lobes)34.

Pašvaldības autoceļu kopējais garums novadā ir 703,2 km, no tiem 15,3 km ir ar asfalta segumu. Ceļu zemā izmantošanas intensitāte un līdzekļu trūkums kavē šo ceļu noklāšanu ar asfaltbetona segumu vai kvalitatīvu to uzturēšanu. Pašvaldības autoceļu sadalījums pēc garuma garumi novada teritoriālajās vienībās parādīts 15. attēlā.

15. att. Ogres novada pašvaldības autoceļu garums un to sadalījums pa teritoriālajām vienībām

Administratīvā vienība Autoceļi IelasKopā, km

Tajā skaitā ar melno segumu, km

Kopā, km

Tajā skaitā ar melno segumu, km

Ogres pilsēta 0 0 103,73 56,1Ogresgala pagasts 94,50 11,70 14,03 12,2Krapes pagasts 39,85 2,15 1,2 1,2Ķeipenes pagasts 75,2 0 4,1 1,9

34 VAS „Latvijas valsts ceļi”, 2010.



Page 39Page 39

Lauberes pagasts 58,1 0 1,84 0,47Madlienas pagasts 118,2 0 3,86 2,01Mazozolu pagasts 82,65 0 2,6 1,3Meņģele pagasts 60,2 0 1,1 1,1Suntažu pagasts 92,88 1,46 2,21 0,81Taurupes pagasts 81,65 0 2,25 1,07Kopā 703,23 15,31 136,92 78,16t.sk. ielas pagastos 33,19 22,06

Ogres pilsētas un novada ciemos 2009. gadā rekonstruēti 17 771 m2 ielu seguma, bet 2013. gadā 29078 m2.

2013. gadā ir pabeigta autoceļa P80 Tīnūži – Koknese rekonstrukcija un tas ir kļuvis par daļu no starpvalstu nozīmes autoceļa E22 posma. Pašlaik lielākais un nozīmīgākais novada ceļš ir valsts galvenās nozīmes autoceļš A6 Rīga - Daugavpils - Krāslava - Baltkrievijas robeža (Paternieki), kas tam piegulošajās teritorijās rada papildu slodzi, apgrūtinot satiksmi, un pastiprina bīstamu situāciju veidošanos.

Ogres novada ziemeļdaļai ļoti svarīgs ir reģionālais autoceļš P4 Rīga - Ērgļi, kurš pēdējo gadu laikā piesaistot ERAF finansējumu ir rekonstruēts un noklāts ar asfalta segumu, jo pirms tam liela daļa ceļa bija sliktā stāvoklī. Tas bija ievērojams šķērslis Suntažu, Ķeipenes, Taurupes un Mazozolu pagastu attīstībai.

Intensīvās tranzīta transporta plūsmas dēļ satiksmes intensitāte uz autoceļa A6 ir ievērojami lielāka nekā uz citiem autoceļiem, turklāt autotransporta intensitātei bija tendence pieaugt līdz 2008. gadam, bet 2009. gadā tā ievērojami samazinājās. Posmā Ikšķile - Ogre 2002. gadā diennaktī fiksētas 12 280 automašīnas, 2009. gadā - 14 899 automašīnas un 2013. gadā - 15 597. Posmu Ogre - Ķegums 2002. gadā šķērsoja 9 565 automašīnas, 2009. gadā 10 423 automašīnas un 2013. gadā 10 26835.

Saskaņā ar VAS „Latvijas Valsts ceļu” statistikas datiem uz valsts reģionālajiem un vietējās nozīmes autoceļiem satiksmes intensitāte 2013. gadā nepārsniedza 1000 automašīnas diennaktī. Vienīgais posms ar intensitāti no 2700 līdz 3700 automašīnām diennaktī, bija jaunizbūvētais autoceļš P80 Tīnūži – Koknese.

Ogres novadā apdzīvoto vietu satiksmes noslogotību un plūsmu ietekmē arī pašvaldības teritorijā reģistrēto automašīnu skaits. Automašīnu skaita atšķirība 2009. un 2013. gadā parādīta 16. attēlā.

16. att. Automobilizācijas līmenis un reģistrēto automašīnu skaits Ogres novadā36

Gads Automašīnu skaits uz 1000 iedzīvotājiem

Ogres novadā reģistrēto automašīnu skaits

2009 419 16 3772013 365 13 521

Par Ogres pilsētas ielu tīkla „mugurkaulu” dēvē Rīgas un Daugavpils ielu, kā arī pilsētas galvenās ielas (Raiņa prospekts, Kalna prospekts, Dārza iela, Austrumu un Karjera iela) ar savienojumiem starp tām kreisajā un labajā Ogres upes krastā. Ogres pilsētā beidzas valsts autoceļš P5 Ulbroka - Ogre, kas palielina satiksmes plūsmu caur pilsētas centru, šķērsojot dzelzceļa pārbrauktuvi.

Ogres novadā ir 284 ielas, no tām 202 ir Ogrē. Pilsētas teritoriju šķērso piecas tranzītielas (Brīvības, Tīnūžu, Turkalnes, Rīgas un Daugavpils iela). Ielu tīkla kopējais blīvums (7,26 km/km2)

35 VAS „Latvijas Valsts ceļi” (2010 un 2014).36 CSDD Transportlīdzekļu sadalījums pa pilsētām un pagastiem (2010 un 2014)



Page 40Page 40

atbilst līdzīga lieluma pilsētu rekomendējošajiem parametriem. Visblīvākais ielu tīkls ir izveidojies Ogres pilsētas centrā.

Viens no galvenajiem trūkumiem saistībā ar ceļu infrastruktūru ir nepietiekamais tiltu skaits pāri Ogres upei, kā rezultātā gan Ogres pilsētas, gan Ogresgala pagasta teritorija ir sadalīta divās daļās. Situāciju sarežģī arī nepietiekamais dzelzceļa šķērsošanas vietu skaits. Savukārt Suntažu ciemā vienīgais autotransporta un gājēju tilts pāri Mazajai Juglai ir fiziski nolietojies un atrodas avārijas stāvoklī, brauktuves daļa ir sašaurināta un gājējiem paredzētā daļa nobrukusi. Īpaši bīstama situācija uz šī tilta veidojas mācību gada laikā.

Autostāvvietu trūkums ir viena no apdzīvoto vietu kopējām problēmām. Ogres pilsētas centrālajā daļā ar vietām garāžās un maksas autostāvvietās nodrošināti tikai 50% no visiem automobiļiem.37 Līdzīga situācija izveidojusies arī pārējās lielākajās apdzīvotajās vietās – trūkst autostāvvietu pie daudzdzīvokļu mājām un sabiedriskas nozīmes objektiem.

Ogres pilsētā un novada apdzīvotajās vietās kā viena no problēmām ir arī ietvju trūkums gar ielām un ceļiem. Pilsētas teritorijā ietvju nav galvenokārt privātmāju apbūves teritorijās.

Madlienas ciemā ir ievērojamas satiksmes drošības problēmas, jo nav gājēju ietvju, tāpēc iedzīvotāji pārvietojas pa autoceļu vai ielu braucamo daļu vai nomali. Nav stāvlaukumu pie daudzdzīvokļu mājām, tāpēc automašīnas novieto jau tā šauro ielu malās, kas apgrūtina gājēju un transporta pārvietošanos un ierobežo redzamību. Nav apzīmētu gājēju pāreju uz valsts autoceļiem P32 un V977 pie autoostas38. Līdzīga situācija vērojama arī pārējos ciemos.

Izbūvēto ietvju vai kājāmgājēju celiņu garums pēdējo gadu laikā ir pieaudzis Ogres pilsētā, piemēram, ietves Brīvības ielas posmā no Kranciema ielas līdz Rūpnieku ielai, Meža prospektā, Rīgas un Daugavpils ielā. Meņģeles ciemā 2009. gadā realizēts projekts, kā rezultātā uzlabota gājēju drošība. Ogresgala ciemā Liepu ielā ierīkota gājēju ietve un veloceliņš, novēršot iedzīvotāju pārvietošanos pa braucamās daļas malu. Ciemupē gar valsts nozīmes autoceļu A6 ir izveidota gājēju ietve un uzstādīts luksofors ceļa šķērsošanai kājāmgājējiem. Turpretī citos apdzīvoto vietu centros, kurus šķērso reģionālas vai vietējas nozīmes autoceļi (piemēram, Suntaži, Madliena, Mazozoli, Ķeipene u.c.), praktiski nav veikti pasākumi gājēju un satiksmes drošības paaugstināšanai.

Valsts un pašvaldības ceļu infrastruktūru papildina privātpersonu īpašumā esošie ceļi un meža ceļi. Atsevišķos gadījumos pašvaldības ceļu sarakstos iekļauti ceļi, kuri reāli dabā neeksistē vai pēc būtības pieskaitāmi māju ceļiem. Kopēja problēma ir tā, ka daļa pašvaldības ceļu zemesgrāmatās reģistrēti kā ceļu servitūti, un tas nākotnē var apdraudēt pašvaldības ceļu infrastruktūras attīstību.

Daļa Ogres pilsētas ielu un Ogres novada autoceļu ir avārijas stāvoklī. Autoceļu neapmierinošās kvalitātes pamatā ir nepietiekamais finansējums. 2009. gadā no valsts piešķirtās mērķdotācijas autoceļu (ielu) uzturēšanai novadā izlietoti 592 024 EUR un no pašvaldības budžeta - 326 038 EUR, bet 2013.gadā no valsts piešķirtās mērķdotācijas autoceļu (ielu) uzturēšanai novadā izlietoti 594 304 EUR un no pašvaldības budžeta 2 158 993 EUR.

Svarīga satiksmes infrastruktūras daļa ir hidrotehniskās būves, kuru uzturēšana iepriekšējos gados bijusi apgrūtināta. Nekoptie sāngrāvji, bojātās caurtekas, meliorācijas sistēmu un aku aizsērējumi īpašas problēmas rada sniega kušanas un stipru nokrišņu laikā, kad būtiski pasliktinās satiksmes drošība uz ceļiem un kvalitāte.

Satiksmes infrastruktūras objektiem ir liela ietekme uz vides kvalitāti. Mobilie piesārņojuma avoti ir automašīnas un dzelzceļa sastāvi, bet, tā kā gaisa piesārņojuma mērījumi novadā nav veikti, tad nav iespējams objektīvi raksturot to radīto apkārtējās vides piesārņojumu. Pieaugot satiksmes intensitātei uz valsts galvenajiem autoceļiem. Lauku teritorijā gaisa piesārņojumu rada putekļi.

1.4.1.2. Dzelzceļš

Ogres novadu 12 km garumā šķērso dzelzceļa maģistrāle Rīga - Daugavpils – Indra - valsts robeža, šī līnija ir elektrificēta, un to izmanto pasažieru un kravu pārvadājumiem. Joslā gar

37 SIA „Imink” (2002). Ogres pilsētas teritorijas plānojuma. Transporta shēma. Rīga. 8.lpp.38 Pēc Madlienas pagasta pārvaldes sniegtās informācijas



Page 41Page 41

dzelzceļu tranzītkravu pārvadājumi ar dīzeļlokomotīvēm rada paaugstinātu piesārņojuma un trokšņu līmeni.

Ogres novadā ir 6 dzelzceļa pārbrauktuves, kurās visi autoceļi ir vienā līmenī ar sliežu ceļu. Nepietiekamais dzelzceļa šķērsošanas vietu skaits Ogres pilsētā ir nozīmīga satiksmes organizācijas problēma, jo dzelzceļa kustības intensitāte apgrūtina autotransporta kustību, radot sastrēgumus. Joprojām aktuāla ir gājēju drošība dzelzceļa šķērsošanas vietās, īpaši Ogres pilsētā, kurā ir tikai viens gājēju tunelis.

Pēc VAS „Latvijas Dzelzceļš” datiem diennaktī caur Ogres staciju 2009. gadā izbrauca 91 pasažieru vilcienu sastāvs un 56 kravas vilcienu sastāvi, bet 2013. gadā 40 pasažieru vilcienu sastāvi un 44 kravas vilcienu sastāvi39.

Dzelzceļa pasažieru pārvadājumi apskatīti sadaļā par sabiedrisko transportu.

1.4.1.3. Velotransports

Ogres novada teritorijā trūkst veloceliņu, it sevišķi tas jūtams svarīgākajās velosipēdistu kustības trasēs, kas savieno dzīvojamos kvartālus ar darbavietām, skolām, sabiedriskajām un atpūtas vietām. Līdz 2013. gadam Ogres novadā veloceliņi izveidoti tikai Ogresgala ciemā, Liepu ielā un Ogres pilsētā - Brīvības ielas skvērā, Pļavas ielā, Bērzu alejā, Krasta ielā, Rīgas un Daugavpils ielas posmos, Brīvības ielā no Tīnūžu ielas līdz Rūpnieku ielai, Tīnūžu iela un tās aplis ar visām pieslēdzošajām ielām, Jāņa Čakstes prospekts no Līkā tilta līdz sanatorijai “Saulstari”. Veloceliņu izbūve turpmāk plānota vairākās citās pilsētas ielās, veicot ielu rekonstrukciju.

Pagastu ciemos nav izbūvētu veloceliņu, tomēr perspektīvā jāapsver to būvniecība, lai veicinātu lauku teritoriju attīstību un paplašinātu tūrisma iespējas.

Pie novada izglītības iestādēm un publiskajām vietām pakāpeniski turpinās velonovietņu izveidošana.

2010. gadā pārrobežu sadarbības programmas projekta „Ar velo pa Vidzemi un Dienvidigauniju” projekta ietvaros (maršruts šķērso Suntažu, Lauberes, Madlienas, Ķeipenes, Taurupes un Mazozolu pagasta teritorijas), veikta informācijas stendu, velonovietņu un atpūtas vietu ierīkošana.

Informācija par perspektīvo veloceliņa maršrutu iekļauta dabas parka „Ogres ieleja” dabas aizsardzības plānā.

1.4.1.4. Sabiedriskais transports

Sabiedriskā autotransporta pakalpojumus Ogres novadā nodrošina SIA “Ogres autobuss” (viens no kapitāldaļu turētājiem ir Ogres novada pašvaldība), A/S „Nordeka”, A/S „Rīgas taksometru parks”, A/S „Cata” un A/S “Liepājas autobusa parks”. Pasažieru autobusu kustības intensitāte novadā pakāpeniski pieauga līdz 2008. gadam, bet kopš 2009. gadā tā ir samazinājusies.

Ogres pilsētas teritorijā pasažieru autobusi regulāri kursē 6 maršrutos. Kopējais pārvadāto pasažieru skaits pilsētas teritorijā 2009. gadā bija 797 556, bet 2013. gadā 700 896. Ogres novadā izveidoti 14 iekšējie autobusu maršruti, kuri nodrošina pagastu centru savstarpēju sasniedzamību un saikni ar Ogres pilsētu. Kopējais pārvadāto pasažieru skaits novada teritorijā 2009. gadā bija 276 407, bet 2013. gadā 276 648 pasažieri. 40

2009. gadā pasliktinājās pagastu iedzīvotāju, pārvietošanās iespējas ar sabiedrisko transportu, kā arī reģiona, novada un pagastu centru sasniedzamība ar sabiedrisko transportu ar sabiedrisko transportu ar sabiedrisko transportu. Nedaudz labāka situācija veidojas mācību gada laikā, kad kursē autobusi, kas pamatā nodrošina skolēnu nokļūšanu no mājām līdz skolai un atpakaļ. Plānojot

39 „Latvijas Dzelzceļš” (2010. un 2014.).40 SIA “Ogres autobuss” (2010. un 2014.).



Page 42Page 42

pasažieru pārvadājumus, nav ņemtas vērā arī uzņēmumos strādājošo vajadzības, kā rezultātā uzņēmumiem nereti jānodarbojas ar darbinieku pārvadāšanu.

Maršrutā Ogre - Rīga sabiedriskā autotransporta pakalpojumus nodrošina A/S “Liepājas autobusa parks”, bet SIA „Ogres autobuss” pēc 2009. gada vairs nenodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus ārpus bijušā Ogres rajona robežām. Šajā maršrutā joprojām ievērojams ir pārvadāto pasažieru skaits, 2009. gadā tas bija 507 551. Pasažieru pārvadājumi ārpus novada robežām tiek nodrošināti arī maršrutos Rīga – Ērgļi, Aizkraukle – Sigulda un Ogre - Ropaži.

Lielākās problēmas sabiedriskā transporta uzturēšanai rada nekvalitatīvie ceļi novada teritorijā, kas sadārdzina autobusu ekspluatāciju un palielina izmaksas, kā arī augošās un svārstīgās resursu, tai skaitā degvielas, cenas, kas sadārdzina satiksmes pārvadājumus.

Pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu organizē „Latvijas Dzelzceļš”, un dzelzceļa pasažieru pārvadājumi galvenokārt notiek virzienā Ogre - Rīga, bet mazāk virzienā Ogre - Lielvārde. Atbilstoši „Latvijas Dzelzceļa” datiem, pasažieru skaits Ogres novadā regulāri ir pieaudzis līdz 2007. gadam un pēc tam samazinājies, bet no 2009. gada pasažieru skaita dinamika ir bijusi samērā stabila. Dzelzceļa pasažieru skaita dinamika parādīta 17. attēlā.

17. att. Izkāpušo un iekāpušo pasažieru skaits Ogres novada dzelzceļa stacijās41

Esošajam dzelzceļa transportam ir savi trūkumi - lēna ritošā sastāva kustība, tā zemā kvalitāte, tehniskais un morālais nolietojums, kā arī nepiemērotība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

1.4.2. SAKARU KOMUNIKĀCIJAS UN INFORMATIZĀCIJA

Ogres novadā telekomunikāciju nodrošina fiksēto un mobilo tīklu infrastruktūra. Ogres novadā fiksēto telefonsakaru nodrošinātājs ir SIA „Lattelecom”. Jānorāda, ka šā veida telefona sakari nav pieejami daudziem lauku iedzīvotājiem, sevišķi raksturīgi tas ir novada austrumu daļai, vai arī sniegtā pakalpojuma kvalitāte nav apmierinoša.

Pēdējo gadu laikā fiksēto telefonu abonementu skaits palicis bez lielām izmaiņām, bet arvien vairāk cilvēku izvēlas mobilo sakaru operatoru pakalpojumus. Latvijā mobilo tālruņu abonementu skaits (izmantojot statistiku no SIA „Latvijas Mobilais Telefons” un SIA „Tele 2”) 2004. gadā beigās bija 1,53 miljoni, bet 2010. gada sākumā tas bija sasniedzis jau aptuveni 2,15 miljoni, kas norāda uz līdzīgu abonementu skaita pieauguma tendenci Ogres novada iedzīvotāju vidū. Latvijā un 41 AS „Latvijas Dzelzceļš” (2010-2014).



Page 43Page 43

arī novada teritorijā darbojas trīs mobilo telekomunikāciju tīklu operatori - SIA „Tele 2”, SIA „Latvijas Mobilais Telefons” un SIA „Bite Latvija”, tomēr ne visu minēto operatoru pakalpojumu kvalitāte visā pašvaldības teritorijā ir vienlīdz augsta.

Mobilo sakaru tīklu pārklājums nosedz apmēram 98% novada teritorijas. Mobilo sakaru pakalpojumi ir nodrošināti pašvaldības administratīvajā centrā un visos pagastu centros. Mobilo sakaru tīklu infrastruktūras uzlabojumi plānoti vietās, kur tīklu pārklājums nav pietiekams. SIA „Latvijas Mobilais Telefons” plāno uzbūvēt sakaru torni Ķeipenes pagastā, bet SIA „Bite Latvija” - Taurupes un Ogresgala pagastā.

Pasta pakalpojumus Ogres novadā nodrošina VAS „Latvijas Pasts” 11 pasta nodaļas, divas no tām atrodas Ogres pilsētā, bet katra pagasta centrā pa vienai pasta nodaļai, kuras apkalpo sava pagasta teritorijas iedzīvotājus un iestādes. Pasta nodaļu saglabāšana ir atkarīga no to rentabilitātes, klientu plūsmas, nodaļu darbības rādītājiem un ģeogrāfiskā novietojuma, kā arī valsts ekonomiskās attīstības tendencēm

Iedzīvotāju datorprasmes un interneta pieejamība uzņēmumos, organizācijās ir būtisks mūsdienu sociālekonomiskās attīstības faktors un labklājības rādītājs.

Informāciju tehnoloģiju attīstībai Ogres novada pašvaldībās vienmēr bijusi pievērsta liela uzmanība, un datorizācijas līmenis ir vērtējams kā salīdzinoši augsts, jo īpaši Ogres pilsētā. Interneta pakalpojumu pieejamība Ogres novadā ir liela, taču kopējais abonementu skaits nav zināms.

Ogres rajona pašvaldības un vietējo pašvaldību mērķtiecīgie ieguldījumi informatizācijas procesa attīstībā pēdējā desmitgadē un to aktīva dalība dažāda mēroga projektos ir nodrošinājuši strauju interneta lietotāju skaita pieaugumu. Iedzīvotājiem ir pieejams kvalitatīvs bezmaksas interneta pieslēgums bibliotēkās, arī skolās ir nodrošināts stabils un ātrdarbīgs interneta pieslēgums. Ar pieeju internetam ir nodrošinātas visas pašvaldības iestādes un struktūrvienības. Bijušā Ogres rajona teritorijā novada lielākajās apdzīvotajās vietās par ES Struktūrfondu līdzekļiem ir izveidoti publiskie interneta pieejas punkti, taču to izmantošana ir atkarīga no kopējā interneta pieslēguma vietu skaita.

Mājsaimniecībām un iestādēm pieejamais interneta ātrums Ogres novadā svārstās no 2 Mbit/sek līdz 10 Mbit/sek. Nozīmīgākie interneta pakalpojumu nodrošinātāji novadā ir SIA „Lattelecom”, SIA „GP Systems”, Ogres Interneta Centrs, SIA „Triatel”, SIA „I-Nets”, u.c.

Kopš 1996. gada Ogrē darbojas Ogres Interneta Centrs (turpmāk - OIC), kas pamatā apkalpo bijušā Ogres rajona teritoriju, tai skaitā daļu pašvaldības iestāžu. Nozīmīgākais projekts, kura realizācijā Ogres rajonā iesaistījās OIC, bija Ogres rajona PVISC (pašvaldību vienotā informatizācijas sistēmas centrs) izveidošana, bet iestāde līdz ar Ogres rajona reorganizāciju darbību pārtrauca. Tā vietā ir izveidojusies biedrība „Attīstības un Inovāciju mācības centrs”, kas turpina inovatīvas, uz zināšanām balstītas uzņēmējdarbības attīstību un moderno izglītības tehnoloģiju apmācību metožu ieviešanu un izmantošanu, sekmējot indivīdu un sabiedrības profesionālo kapacitāti, kvalifikāciju, konkurētspēju un sadarbību.

Ogres novada pašvaldībai kopš 2008. gada ir izveidota sava oficiālā mājas lapa www.ogresnovads.lv, kas nodrošina informācijas sniegšanu pašvaldības iedzīvotājiem un citiem interesentiem. Tajā pieejama informācija par Ogres novada pašvaldību, tās iestādēm un struktūrvienībām, kā arī plānotajām un veiktajām aktivitātēm. Mājas lapā iedzīvotājiem ir pieejamas pašvaldības izveidotās veidlapas iesniegumu sagatavošanai.

1.4.3. ENERĢĒTIKAS INFRASTRUKTŪRA

1.4.3.1. Elektroapgāde

Elektroenerģijas sadales pakalpojumus un elektroenerģijas piegādi Ogres novadā nodrošina AS „Latvenergo” meitassabiedrība AS „Sadales tīkls”, kuru pārziņā ir 20 kV un zemāka sprieguma elektropārvades līnijas. AS „Augstsprieguma tīkls” pārziņā ir 330 kV (37 km garumā) un 110 kV (29 km garumā) elektropārvades līnijas.


http://www.ogresnovads.lv/


Page 44Page 44

Elektroapgādes jomā Ogres novadā ir salīdzinoši laba situācija - ir labs tīkla pārklājums, gandrīz pilnībā visām apdzīvotām vietām ir nodrošināta elektrības padeve. Pašvaldības teritorijā astoņām dzīvojamajām mājām (Lauberes pagastā - 3, Ķeipenes pagastā - 3, Meņģeles un Suntažu pagastos pa vienai) un Ogresgala pagastā esošajām ēkām dārzkopības sabiedrībā „Kooperators” nav nodrošināta elektrības padeve.42

Sadales tīkla elektropārvades līnijas novada teritorijā ir daļēji novecojušas, tādēļ nepieciešams veikt esošo tīklu rekonstrukciju un samazināt gaisa elektropārvades tīklu īpatsvaru apdzīvotās vietās. Tādējādi samazinātos drošības riski avāriju vai dabas stihiju rezultātā, kā arī rastos labvēlīgāki apstākļi uzņēmējdarbības attīstībai novada teritorijā.

Perspektīvā jāizanalizē iespējamā jaudu palielināšana esošajām un plānotajām rūpniecības zonām. Ikdienā problēmas rada īslaicīgie elektroenerģijas pārrāvumi, pagājušā gadsimta 60. - 80. gados celtajās daudzdzīvokļu mājās esošie kabeļi neatbilst mūsdienās nepieciešamajai slodzei.

Ogres novada lielākais elektroenerģijas patērētājs ir Ogres pilsēta, kurā atrodas lielākie rūpniecības uzņēmumi. Lielākie elektroenerģijas patērētāji pagastu teritorijās ir lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes uzņēmumi, kokzāģētavas, kaltes un citi objekti.

Ogres pilsētā un apdzīvotajās vietās virs 200 iedzīvotājiem nodrošināts ielu apgaismojums ar gāzizlādes lampām, tomēr nepieciešams uzlabot ielu apgaismojuma tīklu kvalitāti un samazināt patērēto enerģiju. Pašvaldībā lielākais elektroenerģijas patērētājs ir komunālā saimniecība.

Ogrē darbojas koģenerācijas stacija - uzņēmums SIA „Elektro bizness”, kas siltuma un elektrības ražošanai izmanto 16 iekārtas, kuru kopējā jauda ir 2,7 MW. Kā kurināmais tiek izmantota dabasgāze. Uzņēmums sadarbojas ar p/a “Ogres namsaimnieks” (iepriekš ar p/a „Mālkalne”), lai papildus nodrošinātu siltumenerģijas piegādi Ogres pilsētai. Novadā arī enerģiju ražo SIA „KEGO” ar jaudu 0,495 MW un SIA „Ogres bioenerģija” ar jaudu 0,16 MW.

Ogres novada teritorijā ir viena maza hidroelektrostacijas, kas atrodas uz Ogres upes - Ogres HES Ogrē ar jaudu 639 kW. Jaunu hidroelektrostciju būvniecība uz Ogres upes nav plānota, to nepieļauj arī dabas parka „Ogres ieleja” dabas aizsardzības plāns un normatīvie akti.

1.4.3.2.Siltumapgāde

Ogres novada pašvaldībā pēdējo desmit gadu laikā ir noritējusi centralizētās siltumapgādes sistēmu modernizācija, kas veicinājusi patērētā kurināmā un gaisa piesārņojuma apjomu samazinājumu.

Ogres novadā patērē dažāda veida kurināmo. Ogres pilsētā izmanto dabasgāzi, jo pilsētu šķērso maģistrālais gāzes vads Rīga - Daugavpils, bet pārējā pašvaldības daļā salīdzinoši daudz lieto koksni, pamatā apaļkoku vai šķeldas, kā arī granulas. Akmeņogļu patēriņš ir stabils, tās lieto privātmāju iedzīvotāji un citi patērētāji, kuriem ir kurtuves cietajam kurināmajam, bet to kurināšana ar malku nav pietiekami efektīva. Citviet gāzes vai šķidrā kurināmā izmantošanai nepieciešamās investīcijas nav ekonomiski pietiekami pamatotas vai pieejamas.

Centralizēto siltumapgādi Ogres pilsētā nodrošina p/a „Ogres namsaimnieks”, un siltumapgādes sistēmas ir salīdzinoši labā stāvoklī. Ogrē ir desmit mūsdienu prasībām atbilstošas katlumājas, kas gada laikā realizē ap 100 000 MWh. Siltuma zudumi sistēmā svārstās ap 18 %. Kopējā apkurināmā platība Ogrē ir apmēram 350 000 m2. Daudzdzīvokļu mājām ir uzstādīti siltuma piegādes regulēšanas mezgli, ir izstrādāti tipveida ēku siltināšanas projekti, un aptuveni 40 % no tīklu kopējā garuma Ogres pilsētā ir atjaunoti. Ir veikta divu lielāko Ogres katlumāju savienošana, šim nolūkam ir izbūvēta siltumtrase zem dzelzceļa, kas veicina siltumapgādes piegādes drošību un padevi abās pilsētas daļās. Ogres pilsētā centralizētai siltumapgādei pievienoti galvenokārt daudzstāvu daudzdzīvokļu māju rajoni un atsevišķas daudzdzīvokļu ēkas, kopumā ap 7276 mājsaimniecību, kā arī pašvaldības iestādes. Kopējais siltumtrašu garums pilsētā ir ap 256 km.

Ogres pilsētā vēl nepieciešams atjaunot ap 60 % siltumtīklu un risināt jautājumu par individuālās apbūves teritoriju pieslēgšanu centralizētajai siltumapgādes sistēmai (vai centralizētas

42 Pēc pagastu pārvalžu sniegtās informācijas



Page 45Page 45

gāzes piegādes sistēmai), tādējādi nodrošinot gan iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanos, gan samazinot kopējo gaisa piesārņojumu, gan arī paaugstinot drošību.

Lauku apdzīvotajās vietās kopējais tīklu garums ir ap 7,4 km, Ogresgala, Krapes un Mazozolu pagastos nav centralizētās siltumapgādes. Daļēja siltumapgādes sistēmu rekonstrukcija, tai skaitā katlumāju rekonstrukcija, veikta vairākās lielākajās apdzīvotajās vietās - Suntažos, Madlienā, Lauberē, Ķeipenē, Taurupē, bet vēl nepieciešams rekonstruēt lielāko daļu siltumtīklu, kas ir neapmierinošā stāvoklī. Kopējais rekonstruējamais siltumtrašu garums novada pagastos ir ap 4 km.

Lauberes bērnunams un vispārējā tipa pansionāts „Madliena” izmanto alternatīvo siltumenerģiju - tā saukto zemes siltumu.

Kā riska faktors jāatzīmē gāzes un cita veida kurināmā kopēja cenu paaugstināšanās, kā rezultātā var samazināties daļas iedzīvotāju pakalpojuma pirktspēja un veidoties pakalpojuma sniedzēju nespēja norēķināties par piegādātajiem kurināmā resursiem.

1.4.3.3. Gāzes apgāde

Ogres novadu šķērso maģistrālais gāzes vads Daugavpils - Rīga, no kura izbūvēti atzari, kas veido gāzes apgādes tīklu apdzīvotajās vietās. Tā tālāka attīstība ir noteikta saskaņā ar AS „Latvijas gāze” attīstības plāniem un reālajām iespējām. Ogres novadā aptuvenais gāzes vadu kopējais garums ir 47 km.

Ogres pilsētā gāzes apgādes pieslēgums ir pieejams aptuveni pusei iedzīvotāju, tomēr lielākā daļa pilsētas individuālo privātmāju ir bez gāzes pieslēguma. Visas Ogres pilsētas katlumājas ir nodrošinātas ar atbilstošiem gāzes vadu pieslēgumiem, lai nodrošinātu siltumapgādi.

No lauku apdzīvotām vietām dabas gāzes pieslēgums ir Ogresgalā, bet citos pagastos izmanto sašķidrināto gāzi. Madlienā, Suntažos un Lauberē ir centralizētas sašķidrinātās gāzes apgādes sistēmas, kas nodrošina ar gāzi daļu no daudzdzīvokļu mājām.

A/S „Agroprojekts” pēc A/S „Latvijas gāze” pasūtījuma 2002. gadā izstrādāja gāzes apgādes shēmas korekciju, kurā norādīti esošie un perspektīvie gāzes apgādes tīkli Ogres pilsētā, Ogresgalā un Ciemupē turpmākajiem 20 gadiem.

1.4.4. VIDES INFRASTRUKTŪRA

1.4.4.1. Ūdensapgāde

Ogres novadā nav vienota ūdenssaimniecības apsaimniekotāja, kā tas bija pirms jaunā novada izveidošanas 2009. gadā. Ūdenssaimniecības pakalpojumus Ogres novadā nodrošina vairākas iestādes:

1) p/a „ Ogres namsaimnieks” (Ogres pilsēta un Ogresgala pagasts);2) p/a „Rosme” (Suntažu pagasts);3) Lauberes pagasta pārvaldes struktūrvienība “Sarma”;4) Madlienas komunālo pakalpojumu iestāde „ABZA”.

Pārējos pagastos ūdenssaimniecības infrastruktūru apsaimnieko un pakalpojumus patērētājiem sniedz pagastu pārvaldes. Skaitliski nedaudz ir uzņēmumu vai privātpersonu, ar kurām pašvaldība ir noslēgusi līgumus par konkrētu darbu veikšanu ūdensapgādes nodrošināšanā.

LR Vides ministrija iesaka novados organizēt pārskatāmu un efektīvu institucionālo struktūru ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai. Stratēģiski un finansiāli optimālākais risinājums būtu novadā izveidot vienu ūdenssaimniecības sabiedriskā pakalpojumu sniedzēju - pašvaldības kapitālsabiedrību.43

Ogres novada iedzīvotāju ūdensapgādi nodrošina no pazemes saldūdens avotiem. Kopējais ūdens patēriņš Ogres novada teritorijā 2010. gadā bija apmēram 3,2 tūkst. m3/diennaktī.

43 LR Vides ministrija, 2010.



Page 46Page 46

Lielākais dzeramā ūdens patērētājs ir Ogres pilsēta, kas izlieto ap 75% no kopējā patērētā ūdens daudzuma novadā. Ogrē ir vairāk nekā 90 ekspluatācijas urbumu un liels skaits individuālo aku. Centralizētai ūdensapgādei paredzēto ūdeni, ar kuru apgādā Ogres pilsētu, iegūst no 19 ap 160 līdz 180 m dziļām artēziskajām akām. Visu aku ūdeņi atbilst dzeramā ūdens kvalitātes prasībām, izņemot paaugstināto dzelzs saturu. Centralizēta ūdensapgāde ir pieejama 85% pilsētas iedzīvotāju. Ogres pilsētu ar dzeramo ūdeni nodrošina viena galvenā un 5 lokālās apgādes sistēmas. Saskaņā ar p/a „Ogres namsaimnieks” datiem apmēram 57% pilsētas iedzīvotāju izmanto galvenās ūdensapgādes sistēmas piegādāto ūdeni, bet pārējie iedzīvotāji - lokālās ūdensapgādes sistēmas ūdeni. Iedzīvotāji, kam nav pieejams ūdens no centralizētās ūdensapgādes sistēmas, to iegūst no dažāda dziļuma privātām akām.

Ūdens ieguves apjomi no pazemes ūdens avotiem Ogres novadā saskaņā ar valsts statistikas pārskata „Nr.2 - Ūdens”44 datiem pēdējo deviņu gadu laikā praktiski nav mainījušies. Sadzīves vajadzībām lieto tikai pazemes ūdeņus, savukārt virszemes ūdeni izmanto ražošanas vajadzībām.

Dzeramā ūdens kvalitāte ūdensapgādes tīklos, kurus apkalpo pašvaldības uzņēmumi, atbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot paaugstinātu dzelzs saturu un duļķainību. Latvijā dzeramajam ūdenim ir raksturīga paaugstināta dzelzs koncentrācija - 2008. gadā tikai aptuveni 50 % no Sabiedrības veselības aģentūras pārbaudītajos ūdens paraugos dzelzs saturs bija mazāks par 0,2 mg/l, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktai kvalitātes normai.

Dzeramo ūdeni iegūst arī no pazemes ūdeņiem, kuros var būt dabīgi paaugstināts dzelzs, amonija, sulfātu, hlorīdu un mangāna saturs, dzeramajā ūdenī šo savienojumu koncentrācija nereti pārsniedz normatīvajos aktos noteikto maksimāli pieļaujamo normu. Veselības ministrijas sniegtā informācija liecina, ka pazeminātas nekaitīguma un kvalitātes prasības ir noteiktas 12 ūdens ņemšanas vietām.

Pagastu teritorijās padomju gados izbūvēja centralizētās ūdensapgādes sistēmas ne tikai lielākajās apdzīvotajās vietās, bet arī tā saukto brigāžu centros, kuros blakus lauksaimnieciskās ražošanas objektiem un daudzdzīvokļu mājām bija izvietojušies arī citi ūdens patērētāji (pasts, ēdnīca, veikals u.c.). Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, kolhozu privatizācijas un ievērojamas ražošanas apjoma samazināšanās lielākā daļa mazo apdzīvoto vietu infrastruktūras objektu nonāca pašvaldību pārziņā, bet finanšu līdzekļu trūkuma dēļ tās nespēja nodrošināt to funkcionēšanu. Atlikušās funkcionējošās ūdensapgādes sistēmas tehniski ir kritiskā stāvoklī.

Līdz 2014 gadam pagastu pašvaldības iespēju robežās un piesaistot ES fondu līdzekļus veikušas vairākus pasākumus dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai centralizētajās ūdensapgādes sistēmās vai atsevišķos pašvaldības objektos, taču daļā pagastu saglabājas lielais ūdens sistēmu tehniskais nolietojums.

1.4.4.2. Notekūdeņu savākšana un attīrīšana

2009. gadā novadā darbojās 16 notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (NAI), informācija par tām apkopota 31. attēlā. Laika posmā no 2004. līdz 2007. gadam apkārtējā vidē novadīti ap 3000 tūkst. m3 notekūdeņu gadā, no tiem 98 % atbilda normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Ogres novadā kopējais kanalizācijas tīklu garums ir ap 100 km, no tiem ap 22,7 km atrodas pagastu teritorijā.

Pēc p/a „ Ogres namsaimnieks” datiem, Ogres pilsētas kanalizācijas sistēmas kopējais garums ir 25,7 km un lielākā daļa kanalizācijas tīkla ir aptuveni 30 gadus veca, mitrajā periodā tajā vietām vērojama virszemes ūdeņu infiltrācija.

Ogres pilsētā 2008. gada beigās noslēdzās ES Kohēzijas fonda finansētā projekta I kārta, tās ietvaros rekonstruēti 5,36 km kanalizācijas tīklu. Projekta II kārtas ietvaros līdz 2012. gadam plānota 6,87 km kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un jaunu tīklu izbūve 18,06 km garumā, kā arī jaunas augstspiediena kanalizācijas mašīnas un tīklu video inspekcijas iekārtas iegāde, 6 jaunu sūkņu staciju būvniecība.

44 http://vdc2.vdc.lv:8998/udens.html


http://vdc2.vdc.lv:8998/udens.html


Page 47Page 47

2009. gadā pilsētā pieslēgums centralizētajai kanalizācijas sistēmai pieejams tikai 69 % Ogres pilsētas iedzīvotāju, kas neatbilst vispārējos pakalpojumu standartos noteiktajiem mērķiem - 95 %. Īstenojot projektu un paplašinot kanalizācijas tīklus, plānots, ka 79 % iedzīvotāju būs pieejami pieslēgumi kopējai kanalizācijas sistēmai un centralizēti savāks 82 % no pilsētas notekūdeņu kopējā apjoma45. 2013. gadā centralizētās kanalizācijas sistēmas pakalpojuma saņēmēju skaits sasniedza 73% no pilsētas iedzīvotājiem.

Lauku apdzīvotajās vietās notekūdeņu attīrīšanas ietaises un kanalizācijas tīkli ir stipri novecojuši, daudzi no tiem atrodas avārijas stāvoklī, tādēļ tos nepieciešams rekonstruēt. NAI praktiski nedarbojas vairākos mazajos ciemos. Lauku teritorijā kopējais rekonstruējamo kanalizācijas tīklu garums ir ap 22,7 km. Ogresgalā nepieciešama tīklu izbūve ap 2 km garumā, lai nodrošinātu pieslēgumu centralizētajai sistēmai 80 individuālajām dzīvojamajām mājām.

Ar ERAF un Ogres novada pašvaldības finansējumu ir izbūvētas jaunas vai rekonstruētas esošās NAI Ogresgala, Taurupes, Meņģeles, Lauberes, Suntažu un Līčupes ciemos.

Visā novada teritorijā aktuāla ir notekūdeņu savākšana un attīrīšana individuālo dzīvojamo māju sektorā.

1.4.4.3. Atkritumu apsaimniekošana

Ogres novadā sadzīves atkritumu apsaimniekošanu organizē saskaņā ar Ogres novada Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem (26.01.2006.). Ogres novada teritorijā atkritumus no iedzīvotājiem savāc SIA „Marss”, SIA „Ķilupe” un SIA „L&T”. SIA „L&T” atkritumus izved uz Getliņu sadzīves atkritumu poligonu Stopiņu novadā, savukārt SIA „Marss” un SIA „Ķilupe” atkritumus izved uz rekultivējamās izgāztuves “Ķilupe” atkritumu šķirošanas poligonu Ogresgalā, kuru apsaimnieko SIA „Ķilupe”. No šķirošanas poligona atkritumi tiek izvesti uz sadzīves atkritumu izgāztuvi „Totēni” Jaunjelgavas novada Sērenes pagastā.

Novērtējot datus par savākto atkritumu apjomu un apkalpoto iedzīvotāju skaitu, var secināt, ka viena iedzīvotāja saražotais atkritumu apjoms:

- pilsētā ir ap 1,1 m3/gadā;- lauku teritorijā, ieskaitot ciemus, - 0,85 m3/gadā.Atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistītie iedzīvotāji procentuāli kopējam novada

iedzīvotāju skaitam sadalās šādi:- 50 - 70%: Ogres pilsēta, Ogresgala pagasts, Meņģeles pagasts, Mazozolu pagasts,

Lauberes pagasts, Madlienas pagasts;- mazāk kā 50 %: Krapes pagasts, Suntažu pagasts, Ķeipenes pagasts, Taurupes pagasts.Atkritumu savākšanas sistēma novadā ir pārāk sadrumstalota, spēkā esošajos līgumos ar

atkritumu apsaimniekošanas organizācijām, kas noslēgti pirms ATR, ir atšķirīgi nosacījumi, un tas kavē vienotas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu.

Pēc provizoriskiem aprēķiniem, tikai 2 % no Rīgas reģionā savākto atkritumu daudzuma gadā sašķiro un nodod tos otrreizējai pārstrādei. Ņemot vērā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistīto nelielo iedzīvotāju skaitu, Ogres novadā šis rādītājs varētu būt vēl mazāks.

Ogres novada teritorijā šķirotus atkritumus var nodot tikai Ogrē, šķiroto atkritumu savākšanu nodrošina SIA „Ķilupe”. Pilsētā ir 24 šķiroto atkritumu konteineru vietas un viens šķiroto atkritumu laukums Ogrē, Akmeņu ielā 62a. Madlienas ciemā ir 2, bet Ciemupes un Ogresgala ciemos pa vienam šķiroto atkritumu punkta. Madlienas ciemā ir arī viens šķiroto atkritumu laukums, kas atrodas Madlienas pagastā “Šķirotava”. Šķiroto atkritumu punktos ir iespējams nodot papīru, plastmasu un stiklu. Dalīto atkritumu laukumā bez maksas var nodot šādus iepriekš sašķirotus atkritumus: metālu, balto stiklu, krāsaino stiklu, PET iepakojumu, cieto PET, polietilēna iepakojumus, makulatūru, vieglo transportlīdzekļu riepas, tekstilijas, spuldzes, elektriskos un elektronisko iekārtu atkritumus, mēbeles.

45 Eko projekts, 2008. Ogres ūdenssaimniecības attīstības kārta. Projekta finanšu un izmaksu – ieguvumu analīzes aktualizācija



Page 48Page 48

Jānorāda, ka novada teritorijā nav attīstīta vienota dalītās atkritumu vākšanas sistēma, kas veicinātu apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanos. Vienīgi Ogres pilsētā šī sistēma ir izveides stadijā. Atsevišķi pasākumi veikti arī Madlienas pagastā, Meņģeles, Suntažu, Līčupes un Taurupes ciemos, kuros ir vairākas šķiroto atkritumu konteineru vietas.

Ogrē kopš 2009. gada darbojas SIA „Ekobāze Latvija”, kas veic otrreizējo izejvielu šķirošanu. Uzņēmums šķiro papīra, kartona, plastmasas, stikla, koksnes un metāla iepakojuma atkritumus. Sašķirotos atkritumus sadala pa frakcijām, sapresē, saķīpo un īslaicīgi uzglabā līdz tālākai nodošanai pārstrādes uzņēmumiem.

Ogres novada teritorijā nav aktīvu atkritumu izgāztuvju, visas no tām ir rekultivētas, izmantojot ES fondu līdzekļus.

1.4.5. VIDES KVALITĀTE

1.4.5.1. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas

Piesārņotās vietas var būt: augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēku, ražotņu teritorijas. Lai piesārņotās vietas neapdraudētu vidi, kā arī cilvēku veselību un dzīvību, tiek nodrošināta šo vietu inventarizācija un uzskaite, lai pēc tam varētu veikt to sanāciju.

No 2003. līdz 2005. gadam visā Latvijas teritorijā veikta piesārņoto vietu apzināšana un uzskaite. Informācija ir apkopota LVĢMC datu bāzē par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām46. Datu bāzē piesārņotās vietas ir iedalītas 2 kategorijās:

1) potenciāli piesārņota vieta, kur, ņemot vērā teritorijas izmantošanas veidu, ilgumu un citus apstākļus, iespējams grunts un/vai gruntsūdens piesārņojums;

2) piesārņota vieta, kur, veicot apsekojumu, konstatēts grunts un/vai gruntsūdens piesārņojums.

Saskaņā ar LVĢMC datu bāzē pieejamo informāciju Ogres novadā ir 8 piesārņotās vietas un 51 potenciāli piesārņotās vietas. Sešas piesārņotās vietas ir saistītas ar naftas produktu uzglabāšanu un/vai tirdzniecību. 22 piesārņotajās un potenciāli piesārņotajās vietās ir konstatēts vai ir iespējams grunts un/vai gruntsūdens piesārņojums ar naftas produktiem. Ņemot vērā to, ka visu potenciāli piesārņoto vietu apsekošana uz vietas nav notikusi, par deviņu potenciāli piesārņoto vietu iekļaušanas iemesliem LVĢMC datu bāzē informācija nav norādīta.

Piemērojot principu „piesārņotājs maksā”, piesārņoto vietu īpašnieki, operatori vai apsaimniekotāji ir atbildīgi par piesārņoto vietu sanāciju. Par šādām teritorijām var uzskatīt lopbarības kompleksus, cūku un putnu fermas, kā arī degvielas uzpildes stacijas, sadzīves atkritumu izgāztuves un naftas bāzes. Piesārņojuma draudu novēršanā, kā arī šādu teritoriju sakopšanā un sanācijā, ja tas nepieciešams, iesaistāmi piesārņojuma radītāji, teritorijas īpašnieki un/vai apsaimniekotāji atbilstoši integrēto atļauju nosacījumiem.

1.4.5.2. Virszemes ūdeņu kvalitāte

Ogres novada teritorijā atrodas 9 upju un 3 ezeru ūdensobjekti. Virszemes ūdeņu kvalitāte divos upju ūdensobjektos atbilst augstai ūdens kvalitātei, četros upju un divos ezeru ūdensobjektos - labai kvalitātei, divos upju ūdensobjektos - vidējai kvalitātei. Vienā ūdensobjektā (Daugava) ūdens kvalitāte ir slikta, bet ļoti slikta tā ir Pečora ezerā, kurā norisinās intensīvi eitrofikācijas procesi.

1.4.5.3. Vides riski

Plūdu risku teritorijas dabas stihisku apstākļu var radīt cilvēku upurus, piespiest cilvēkus mainīt dzīvesvietu, nodarīt kaitējumu videi, būtiski apdraudēt ekonomikas attīstību un traucēt saimnieciskajai darbībai. Plūdi ir dabas parādība, kas nav novēršama pilnībā. Novada teritorijā ir 46 LVĢMC (2009). Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs. http://vdc2.vdc.lv:8998/p_ppv.html


http://vdc2.vdc.lv:8998/p_ppv.html


Page 49Page 49

novēroti dažādu veidu plūdi, tai skaitā upju pārplūšana, pēkšņi plūdi, pilsētas applūšana, kanalizācijas pārplūšana un spēcīgu lietusgāžu izraisīti plūdi. Pēc Rīgas ūdenskrātuves izveidošanas Ogres pilsēta ik pavasari ir pakļauta plūdu riskam.

Bīstamās kravas visvairāk pārvadā pa valsts nozīmes autoceļiem un dzelzceļu. Valsts autoceļš A6 uzskatāms par vienu no lielākajiem vides piesārņojuma avotiem novadā. Automaģistrāles posms pilsētas teritorijā ir salīdzinoši drošs, tomēr pastāv risks iedzīvotāju drošībai gadījumos, ja avārijās iesaistītas automašīnas, kas pārvadā bīstamās kravas.

Jāmin, ka saskaņā ar valsts AS „Latvijas Dzelzceļš” sniegto informāciju caur Ogres staciju pa dzelzceļu 2007. gadā pārvadāja 44 597 tonnu kravas. Apmēram 1/3 no pārvadātajām kravām ir bīstamās kravas.

Elektromagnētiskais starojums (turpmāk tekstā - EMS) ir saistīts ar radio un mikroviļņu frekvences diapazonu. Mobilo telefonu staciju radīto EMS iedzīvotāji nereti uzskata par vienu no lielākajiem riskiem savai veselībai, taču jāatzīmē, ka elektromagnētiskā lauka jaudas plūsmas blīvums, kuru rada mobilo telefonu bāzes stacijas, ir ļoti minimāls (nepārsniedz 0,001 W/m2). Ņemot vērā to, ka nav datu par vidējas, lielas vai superjaudas elektromagnētiskā starojuma iekārtām Ogres novadā, var pieņemt, ka EMS nerada apdraudējumu cilvēku veselībai.

Viena no nelabvēlīgākajām ietekmēm uz iedzīvotāju veselību ir ceļu un dzelzceļu satiksmes troksnim, it sevišķi Ogres pilsētā. Trokšņu stratēģiskās kartes dzelzceļu posmiem, kur satiksmes intensitāte pārsniedz 30 000 vilcienu sastāvus gadā, un autoceļu posmiem, kur satiksmes intensitāte pārsniedz 3 miljonus transportlīdzekļu gadā ir izstrādāta 2013. gadā, tomēr trokšņu stratēģiskā karte autoceļam A6, ko ir izstrādājusi Satiksmes ministrija attiecas tikai uz Ogresgala pagasta teritoriju, bet Ogres pilsētai tā nav izstrādāta.

Radiācija un kodoldrošība nav uzskatāma par prioritāru problēmu, jo Latvijai nav savas kodolprogrammas un tās teritorijā kopš 1998. gada, kad tika apturēts Salaspils kodolreaktors, nav kodolobjektu. Ogres novadā radioaktīvais piesārņojums varētu rasties iespējamo kodolavāriju vai kodolnegadījumu rezultātā kaimiņvalstīs.

Klimata pārmaiņas mūsdienās ir viens no lielākajiem draudiem dabas videi, sociālajai videi un ekonomikai. Klimata novērojumi visā pasaulē rāda, ka pieaug vidējā gaisa un okeāna ūdens temperatūra, kūst sniegi un ledāji, tādējādi paaugstinot vidējo pasaules okeāna līmeni. Iespējams, ka klimata izmaiņas veicinājušas cilvēku darbības rezultātā radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas.

Efektīvākie veidi, kā Ogres novads var līdzdarboties SEG emisiju samazināšanā, ir veicināt daudzdzīvokļu ēku renovāciju, atbilstoši energoauditu rezultātiem, kā arī stimulēt iedzīvotājus izvēlēties videi draudzīgas tehnoloģijas.

Ogres novada teritorijā ir vairāki polderi, kas uzskatāmi par paaugstināta riska teritorijām, un tie ir:

1) Ciemupes polderis;2) Ogres 1. polderis;3) Ogres 2. polderis;4) Ogres 3. polderis.Polderu teritorijas attēlotas pašvaldības teritorijas plānojumā.



Page 50Page 50

1.5. SABIEDRISKAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRA

Sabiedriskās nozīmes infrastruktūra (kultūra, sports, veselības aprūpe, tieslietas, utt.) ir paredzēta sabiedrības vajadzību apmierināšanai, uzlabojot dzīves kvalitāti, stabilitāti, drošību, taisnīgumu un veselību. Sabiedrisko infrastruktūru veido sabiedriskas nozīmes ēkas un būves, piemēram, skolas, sociālie aprūpes centri, bibliotēkas, kultūras un tautas nami, utt. Vienas no sabiedriskās infrastruktūras nozīmīgākajām daļām ir izglītība, sociālā un veselības aprūpe, jo tās ietekmē reģiona tautsaimniecības un sociālo attīstību. Savukārt kultūra veicina individuālās iniciatīvas un tieši ietekmē cilvēku uzvedību un sociālās normas, kas atstāj ietekmi uz visām dzīves jomām, ieskaitot ekonomisko izaugsmi un teritorijas attīstību.

Publiskās apbūves teritorijas koncentrējas Ogres pilsētā, tās centrālajā daļā vai tuvumā esošā teritorijā, kā arī pagastu centros.

Pie sabiedriskas nozīmes infrastruktūras objektiem pieskaitāmas arī reliģiskās kulta celtnes, koplietošanas teritorijas (skvēri, parki, laukumi un citi tamlīdzīgi objekti).

1.5.1. PAŠVALDĪBAS PĀRVALDES UN IEDZĪVOTĀJU APKALPOŠANAS IESTĀŽU INFRASTRUKTŪRA

Centrālā pašvaldības pārvaldes institūcija ir Ogres novada pašvaldības administrācija ar tās iestādēm un struktūrvienībām, kas atrodas Ogres pilsētā.

Ogres novada pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību pašvaldības teritoriālajās vienībās nodrošina pagastu pārvaldes:

1) Krapes pagasta pārvalde,2) Ķeipenes pagasta pārvalde,3) Lauberes pagasta pārvalde,4) Madlienas pagasta pārvalde,5) Mazozolu pagasta pārvalde,6) Meņģeles pagasta pārvalde,7) Ogresgala pagasta pārvalde,8) Suntažu pagasta pārvalde,9) Taurupes pagasta pārvalde.Bāriņtiesas pakalpojumi Ogres novada iedzīvotājiem pieejami Ogrē, Ogresgalā, Madlienā,

Suntažos un Taurupē, visas bāriņtiesas atrodas pagastu pārvalžu ēkās, bet Ogres bāriņtiesa - Ogres novada pašvaldības administrācijas ēkā.

Ogres novada pašvaldības policija atrodas Ogrē, vienā ēkā ar Valsts policiju. 2010. gadā uzsākta pašvaldības policijas darbības paplašināšana pagastu teritorijās, izveidojot darba vietas Madlienā, Suntažos un Taurupē.

Pašvaldības aģentūra „ Ogres namsaimnieks”, kas nodarbojas ar namu apsaimniekošanu, ūdenssaimniecību un siltumapgādi pilsētai, 2000. gadā izveidoja klientu apkalpošanas sistēmu un 2002. gadā atvēra iedzīvotāju apkalpošanas punktu, kurā centralizēti pieņem iedzīvotāju iesniegumus un sūdzības, kā arī nodrošināta iespēja norēķināties par aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem.

1.5.2. IZGLĪTĪBAS, SPORTA UN KULTŪRAS IESTĀŽU INFRASTRUKTŪRA

Ogres novadā ir iespējams iegūt izglītību visos izglītības posmos, izņemot augstāko izglītību. Novads atrodas tuvu Rīgai, kas, no vienas puses, neveicina augstskolu filiāļu veidošanu novadā, bet, no otras, piedāvā lielas izvēles iespējas studijām augstskolās Rīgā.

2010. gada oktobrī atvēra jaunu pirmsskolas izglītības iestādi (turpmāk – PII) – „Riekstiņš”.2014. gadā Ogres novada vispārējās pirmsskolas izglītības iestādēs “Saulīte”, ”Dzīpariņš”,

”Strautiņš”, ”Cīrulītis”, “Zelta sietiņš“ un Madlienas vispārējā pirmsskolas izglītības iestādē “Taurenītis” tika realizēts projekts “Energoefektivitātes paaugstināšana Ogres novada pašvaldības vispārējās pirmsskolas izglītības iestādēs”.



Page 51Page 51

Visām PII, izņemot „Riekstiņu”, nepieciešama teritoriju rekonstrukcija (nojumju, sporta un spēļu laukumu rekonstrukcija).

Inženiertehnisko un palīgtelpu tehniskā stāvokļa uzlabošana nepieciešama VPII „Strautiņš”, „Taurenītis”, „Ābelīte” un „Sprīdītis” (grupu laukumu apgaismojuma ierīkošana).

Ēdināšanas bloku un aprīkojuma atjaunošana nepieciešama VPII „Zelta sietiņš”, „Dzīpariņš” un „Taurenītis”.

Ķeipenes VPII nepieciešama apziņošanas sistēmas izveide.Divās no pirmsskolas izglītības iestādēm - „Saulīte” un „Taurenītis” ir peldbaseini. 2015.

gadā ir iedalīti līdzekļi 6000 EUR PII “Taurenītis” baseina kapitālajam remontam.Ogres novada pašvaldības teritorijā ir 1 sākumskola, 3 vispārējās pamatizglītības iestādes, 5

vispārējās vidējās izglītības iestādes, 1 speciālās izglītības iestāde, 5 profesionālās ievirzes izglītības iestādes, 1 interešu izglītības iestāde. Ir 1 profesionālās izglītības iestāde (Ogres tehnikums), kura juridiski neatrodas Ogres novada teritorijā, bet tai ir būtiska loma kopīgajā novada izglītības sistēmā.

Aktuāla ir vairāku izglītības iestāžu optimizācija, kas saistīta ar Ogres tehnikuma 2 ēku (Meža prospektā 13 un Upes prospektā 16) pārņemšanu pašvaldības īpašumā. Lai ēkās varētu organizēt izglītības iestāžu darbu, nepieciešams izstrādāt tehnisko dokumentāciju ēku rekonstrukcijai, nodrošinot telpu atbilstību attiecīgās iestādes darbības specifikai.

Ogres sākumskolas darbības nodrošināšana Meža prospektā 13 tiek plānota 2017. gadā. Lai Ogres 1. vidusskola varētu atvērt nepieciešamo 1.klases komplektu skaitu, plānots

nodrošināt vakara un neklātienes nodaļai citas telpas.Suntažu vidusskola plāno pielāgot telpas vidusskolas internāta vajadzībām.

Energoefektivitātes paaugstināšana nepieciešama Ogresgala, Taurupes un Ķeipenes pamatskolās un Ogres 1. vidusskolā, Madlienas vidusskolā un Krapes filiālē, Jaunogres vidusskolas sākumskolas korpusā un Suntažu internātpamatskolā – rehabilitācijas centrā.

Ogres 1. vidusskolas un Jaunogres vidusskolas stadionos nepieciešama rekonstrukcija, Ogres Valsts ģimnāzijas stadionā jāuzstāda skatītāju tribīnes, Ķeipenes pamatskolas un Suntažu vidusskolas sporta laukumos nav veikta rekonstrukcija.

Pašvaldībā ir 5 profesionālās ievirzes izglītības iestādes (Ogres mūzikas skola, Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skola, Ogres Mākslas skola, Ogres Sporta centrs un Ogres Basketbola skola) un 1 interešu izglītības iestāde (Ogres novada bērnu un jauniešu centrs).

Ogres novada bērnu un jauniešu centra darbības un pieaugušo izglītības nodrošināšanas Upes prospektā 16 uzsākšana tiek plānota 2017. gadā.

Energoefektivitātes paaugstināšana nepieciešama Ogres mūzikas skolā. Rekonstrukcijas projekti plānoti Ogres Basketbola skolas 2. stāvā, Ogres novada sporta centra sporta hallē un Ogres mūzikas skolā (daudzfunkcionāla piebūve – deju, orķestru zāle).

Sporta laukumiem un stadioniem nepieciešama rekonstrukcija.Pašvaldība ar kultūras infrastruktūras elementiem kopumā ir nodrošināta.Ogres novadā lielākās kultūras institūcijas atrodas Ogres pilsētā - Ogres Kultūras centrs,

Ogres Centrālā bibliotēka un Ogres estrāde, kas ir privatizēta.Katrā pagastā ir kultūras vai tautas nams un bibliotēka (Ogresgala pagastā ir divi tautas nami

un divas bibliotēkas). Atsevišķos gadījumos kultūras un tautas namu ēkas netiek intensīvi izmantotas kultūras procesa nodrošināšanai, to uzturēšanas izmaksas ir ļoti augstas. Pēdējo gadu laikā ievērojami uzlabojies pagastos esošo tautas un kultūras namu tehniskais un vizuālais stāvoklis (Laubere, Ķeipene, Krape, Taurupe, Mazozoli, Ogresgals, Madliena), jo daļa ēku ir renovētas, izmantojot pašvaldību budžeta, valsts mērķdotācijas ATR pabeigšanai un ES līdzekļus. Ciemupes tautas namam ir nepieciešams veikt ēku renovāciju un uzlabot tās energoefektivitāti. Pie kultūras infrastruktūras objektiem jāmin arī estrādes, muzeji, novadpētniecības istabas, memoriālās mājas un citi objekti.

Sporta infrastruktūra pašvaldībā attīstās pakāpeniski. Līdz 2010. gadam tika uzbūvētas divas jaunas sporta halles - Ogres 1. vidusskolā un Ogres novada Sporta centrā un sporta zāle Krapes pamatskolā, rekonstruēts stadions Ogrē.



Page 52Page 52

Lai gan katru gadu par pašvaldības budžeta līdzekļiem tiek veikta sporta bāzu renovēšana un pilnveidošana, izglītības iestādēs vērojams sporta zāļu un sporta laukumu trūkums, vai arī tās ir neapmierinošā stāvoklī. Daudzās Ogres novada pašvaldības izglītības iestādēs nav atbilstošas sporta zāles (Taurupes pamatskola, Mazozolu filiāle) un āra sporta laukumu (Ogres 1.vsk, Jaunogres vsk, Krapes filiāle, Mazozolu filiāle) sporta mācību priekšmeta standarta izpildes nodrošināšanai, sacensību un profesionālās ievirzes un interešu sporta izglītības īstenošanai.

Latvijas Futbola federācija 2011. gadā dāvināja Ogres novada pašvaldībai mākslīgo futbola laukuma segumu, kas tika ieklāts Ogres Valsts ģimnāzijas un Ogres pamatskolas sporta laukumā.

Tika rekonstruēti sporta laukumi Taurupes pamatskolā, Ogresgala pamatskolā, Madlienas vidusskolā.

Šobrīd Ogres novadā ir 1 peldbaseins, kurā notiek peldēšanas un peldēt apmācības nodarbības. Baseins atrodas Ogrē, tāpēc šo piedāvājumu var izmantot Ogrē dzīvojošie. Novada teritorijā peldbaseinu nav, līdz ar to ir apgrūtināta skolēnu peldēt apmācības īstenošana un veselības profilakses pasākumi.

2014. gadā Ogres un Ikšķiles novadu pašvaldību aģentūras „Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa „Zilie kalni” tika veikta slēpošanas trases izbūve, kas veicinās Ogres iedzīvotāju aktīvu dzīvesveidu.

Nenoliedzami, ka sakārtota un ērti pieejama sporta infrastruktūra sekmē sportiskos sasniegumus un arī pozitīvu sportošanas paradumu veidošanos.

1.5.3. SOCIĀLĀS UN VESELĪBAS APRŪPES INFRASTRUKTŪRA

Kvalitatīvu sabiedrības veselības aprūpi novadā nodrošina un attīsta SIA „Ogres rajona slimnīca” un līdz 2014. gada beigām arī pašvaldības aģentūra „Dziednīca” (reorganizēta ar 2015. gadu; tās sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus pārņem SIA „Ogres rajona slimnīca”).

Ogres novadā ir vairākas sociālas institūcijas:- Ogres novada Sociālais dienests un tā struktūrvienības:

Ogres Sociālais centrs, Madlienas sociālais centrs, Taurupes sociālais centrs, Suntažu sociālais centrs, dienas centrs “Saime”, krīzes centrs „Laipas”, ģimenes atbalsta dienas centrs;

- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra;- Bērnunams „Laubere”;- Vispārējā tipa pansionāts „Madliena”;- Pansionāts „Ogre”;- Ogres novada Ogres bāriņtiesa;- Ogres novada pagastu bāriņtiesa.

Pašvaldībā ir izveidotas arī vairākas sociālās mājas un sociālie dzīvokļi, īslaicīgās uzturēšanās telpas (bez pajumtes palikušām personām) un pagaidu dzīvojamās telpas.

1.5.4. KAPSĒTAS UN PIEMIŅAS VIETAS

Ogres novadā ir 10 kapsētas - Ogres pilsētā (16,1 ha), Ciemupē un Ogresgalā (kopā 5,6 ha), Suntažu pagastā (5 ha), Madlienas pagastā (Madlienas un Vērenes kapi ar kopējo platību 9 ha), Meņģeles pagastā (5,2 ha), Taurupes pagastā (1,3 ha), Krapes pagastā (4 ha) un Mazozolu pagastā (Vecogres un Līčkalniņa kapi ar kopējo platību 6,9 ha)47. Kopējā kapu platība novadā sasniedz 49,7 ha.

47 Pēc pagastu pārvalžu sniegtās informācijas



Page 53Page 53

Kapu apsaimniekošanu Ogres pilsētā veic SIA „Ogres Svēte”, bet pagastos pārvaldes, kuru izvēlēti kapu pārziņi uzrauga kapsētas.

Nozīmīgākās problēmas ir Ogres kapsētas augstais noslogojums un ierobežotā platība. Pilsētas kapsētai 2004. gadā izstrādāja tehnisko projektu, daļēji veikti tās labiekārtošanas darbi. Lai nodrošinātu kapsētas pakalpojumus tālākā nākotnē, pašvaldība ir iegādājusies jaunu teritoriju ar kopējo platību 30 ha un sākusi izveidot kapsētu Ikšķiles novada teritorijā.

Lauku teritorijā kapsētu nav Lauberes un Ķeipenes pagastā, līdz ar to apkārtējo pagastu kapsētām ir augstāks noslogojums. Jānorāda, ka Taurupes pagasta kapsētas platība ir stipri ierobežota un pašvaldībai būtu nepieciešams to paplašināt zemes gabalos, kas neatrodas tās īpašumā.

Novada teritorijā ir vairākas piemiņas vietas, galvenokārt tās ir nelielas I un II pasaules karā kritušo karavīru kapu vietas un piemiņas vietas padomju represiju upuriem. Jānorāda, ka vairākās no piemiņas vietās, tai skaitā pie piemiņas akmens politiski represētajiem Ogrē, nav nodrošinātas vides pieejamības prasības vai veikta teritoriju labiekārtošana.

Novadā nav atrisināts jautājums par mirušo dzīvnieku apbedīšanu vai kremēšanu, līdz ar to jāizvērtē iespējas novada teritorijā veidot dzīvnieku kapsētu vai krematoriju.

1.5.5. PARKI, SKVĒRI, REKREĀCIJAS ZONAS UN PELDVIETAS

Gan apdzīvoto vietu ainavas veidošanā, gan vides kvalitātes uzlabošanā būtiska nozīme ir novadā esošajiem parkiem. Vecākie parki galvenokārt saistīti ar muižu centriem un raksturīgi ar brīvo plānojumu un daudzām eksotu sugām. Pie šāda veida parkiem jāmin Ķeipenes parks (platība 2,8 ha), Krapes parks (7,2 ha), Vērenes parks (2,5 ha) un Taurupes muižas parks48 (15,87 ha). Atsevišķi parku fragmenti saglabājušies pie bijušajām nelielajām muižām (padomju gados - kolhozu brigāžu centriem, piemēram, Laubere, Mazozoli, Zādzene u.c.) vai skolām (Suntaži, Madliena). Kopumā vecie parki ir daļēji kopti vai nekopti, tiem ir nepieciešama stādījumu atjaunošana. Vairākiem parkiem nav nodrošināta piekļuve, tajos nav veikti labiekārtošanas darbi, paredzot celiņus, atpūtas vietas, nav uzstādītas informatīvās norādes.

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas vērojama tendence, ka arī privātpersonas iesaistās jaunu parku veidošanā. Pie šāda veida parkiem jāmin dendrololoģiskais parks „Lazdukalni” jeb „Špakovska parks” Ogrē. 2004. gadā, sadarbojoties Latvijas Pašvaldību savienībai un A/S „Latvijas valsts meži”, Madlienā iestādīta Pagastu ozolu birzs ar 453 ozoliem.

Jānorāda, ka Ogre 19. gadsimta sākumā veidojusies kā kūrorts ar vasarnīcu, sanatoriju un atpūtas iestāžu teritorijām. Šī vieta izsenis bijusi piemērota plaušu slimniekiem atveseļošanās periodā. Ogres upes tuvums un priežu meži radīja labvēlīgu klimatu un gaisu atveseļošanās vajadzībām. Ogres upes krastos bija izveidots Ogresparks (12 ha) ar pastaigu, sauļošanās, peldu un atpūtas vietām. Ogresparka teritorija šobrīd nav labiekārtota, ir slikti kopta, tajā nav nodrošinātas vides pieejamības prasības. Nepieciešams veikt Ogresparka renovācijas, rekonstrukcijas darbus. Starptautiskajā arhitektu, ainavu arhitektu un pilsētplānotāju plenērā tika izstrādāti priekšlikumi Ogres pilsētas centra rekreācijas zonas nākotnes attīstības vīzijām un vides dizainam, pamatojoties uz šiem un citiem materiāliem jāizstrādā pilsētas centra rekreācijas zonas attīstības koncepcija.

Pie Ogres centra rekreācijas zonām pieskaitāms arī Zilo kalnu parks (24 ha) un Jaunogres parks (1,3 ha), kā arī Ogres sala ar vecupes krastiem un pastaigu -velobraucēju promenāde uz aizsargdambja un pieguļošās teritorijas. Šobrīd tās ir iedzīvotāju iecienītas pastaigu un atpūtas vietas, kuras nepieciešams labiekārtot un attīstīt sporta, atpūtas un tūrisma vajadzībām. Šajās teritorijās jāizveido arī laivu piestātne.

Ne mazāka loma ir arī citām apdzīvoto vietu zaļajām teritorijām - mežaparka tipa apbūves teritorijām Ogrē un skvēriem, birzīm un alejām. Lielākā daļa skvēru atrodas Ogrē. Brīvības ielas labiekārtotā teritorija - gājēju promenāde un skvēri pie Bērzu alejas, Lācīša, pasta ēkas, Tīnūžu

48 Pēc A. Kuzmina „Ogres novads”; „Mācību grāmata”, R., 1996



Page 54Page 54

ielas. Šīs teritorijas ir rekonstruētas un labiekārtotas saskaņā ar ainavu arhitekta izstrādātu projektu. Jāturpina šo teritoriju labiekārtojuma rekonstrukcija pie Tīnūžu ielas un Bērzu alejā.

Izstrādājot jaunus teritorijas labiekārtošanas projektus, jāparedz vides pieejamības prasību nodrošināšana, gājēju un velosipēdistu celiņu izbūve, atpūtas vietu ierīkošana, kā arī skatu platformu, paviljonu, apstādījumu izveidošana. Projektu ietvaros jāparedz arī vietas spēļu, atpūtas, atrakciju laukumiem, skatu torņiem, peldvietu platformām un laivu piestātnēm.

Novada lauku teritorijā brīvā laika pavadīšanai iedzīvotāji izmanto vietējo pasākumu organizēšanas vietas - brīvdabas estrādes (Ogresgalā, Suntažos, Madlienā), pastaigu vietas („Spurdzes” un Ķeipenes komunikāciju centrs, „Dabas taka” Ogresgalā, Plāteres pilskalns Madlienā), muižu ēku kompleksus (Madlienas pagastā), bērnu spēļu laukumus un sporta aktivitāšu teritorijas (piemēram, slēpošanas trases Madlienas un Ķeipenes pagastā, u.c.). Lielākajai daļai šo vietu ir nepieciešama papildu labiekārtošana.

Novada teritorijā ir vairākas iedzīvotāju iecienītas peldvietas gan pilsētā, gan lauku teritorijā, taču to uzturēšana un sakopšana iepriekšējos gados ir bijusi problemātiska.

Ogres pilsētā ir divas peldvietas. Viena no tām atrodas pie Ogres vecupes, kurā nepieciešams turpināt veikt labiekārtošanas darbus, tas ir, dūņu izsmelšanu, krastu sakopšanu, jaunu smilšu pievešanu un pieguļošās teritorijas labiekārtošanu, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar peldvietu infrastruktūru. Otra peldvieta atrodas pie Ogres HES un ir daļēji labiekārtota.

Lauku teritorijā pie Ogres upes ir sešas peldvietas (divas Ogresgalā un četras Madlienas pagastā), bet neviena no tām nav labiekārtota. Arī citos pagastos ir vairākas nelielas peldvietas bez atbilstošas infrastruktūras. Dažas peldvietas atrodas arī pie Pečora un Lobes ezera, tomēr tās nav labiekārtotas, turklāt to izmantošana ir apgrūtināta ezeru aizaugšanas dēļ. Plaužu ezera austrumu daļā atrodas daļēji labiekārtota peldvieta, kuras uzturēšanu veic pašvaldība. Peldvietu izveidi lauku teritorijā apgrūtina tas, ka potenciālajām atpūtas vietām nav piebraucamo ceļu un lielākā daļa piegulošo zemju ir privātīpašumā.

Ogres novadā ir arī viens atklātais peldbaseins Madlienā, tomēr, lai to varētu izmantot, nepieciešama tā rekonstrukcija.



Page 55Page 55

1.6. APDZĪVOJUMS UN MĀJOKĻI

Ogres novada apdzīvojuma struktūra ir veidojusies vēsturiski ilgā laika posmā. Lielākā apdzīvotā vieta novadā ir Ogres pilsēta, kurai saskaņā ar Rīgas plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentiem noteikts reģiona nozīmes attīstības centra statuss. Kā vietējas nozīmes attīstības centri noteikti Suntaži un Madliena.

Apdzīvoto vietu izvietojums teritoriālā griezumā parādīts 6. pielikumā.Ogres novadā, līdzīgi kā visā Latvijā, norisinās pārmaiņas mājokļu jomā: pabeigti

privatizācijas un denacionalizācijas procesi, kopš 2008. gada ir vērojams ievērojams kritums mājokļu būvniecībā un mainījies pieprasījums.

Jāmin, ka visaktīvākā celtniecība un pilsētvides veidošanās Ogres novadā ir norisinājusies padomju varas pastāvēšanas laikā.

1.6.1. MĀJOKĻU VEIDI UN TO KVALITĀTE

Ogres novadā ir daudzveidīgs mājokļa piedāvājums, īpaši aktīvi ir attīstījusies individuālā būvniecība Ogres pilsētā un tai tuvākajās lauku teritorijās, rindu un daudzdzīvokļu ēku būvniecība privātīpašniekiem piederošajās teritorijās. Ņemot vērā Ogres pilsētas, Ogresgala un Suntažu pagasta nelielo attālumu līdz Rīgai, apbūves un mājokļa jautājums šajās teritorijās ir bijis aktuāls vienmēr, jo liela daļa darbspējīgo iedzīvotāju strādā vai mācās Rīgā.

Esošais daudzstāvu dzīvojamais fonds Ogres pilsētā ir radies padomju periodā, lielākoties tās ir lielpaneļu ēkas. Šīm ēkām raksturīga zema konstrukciju kvalitāte, lieli siltuma zudumi, vienmuļš vizuālais veidols, pilsētai neatbilstošs mērogs. Lai nodrošinātu kvalitatīvus dzīves apstākļus, ir nepieciešams būtiski uzlabot gan daudzdzīvokļu, gan individuālo māju tehnisko stāvokli, to energoefektivitāti, sakārtot iekšpagalmus un piebraucamos ceļus, nodrošināt auto stāvlaukumu izveidošanu pie daudzdzīvokļu mājām. Kā negatīvs faktors jāatzīmē dzīvojamā fonda nepiemērotība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Viena no nozīmīgākajām problēmām pilsētā ir tā, ka ir beidzies deviņstāvu lielpaneļu dzīvojamo māju plānotais kalpošanas ilgums, tāpēc ir jānodrošina regulāra šo būvju tehniskā stāvokļa pārbaude un jāizstrādā rekonstrukcijas un renovācijas pasākumu plāni.

Ogres novadā dzīvojamā platība pirms novada plašināšanās bija aptuveni 27 m2/iedz., kas ir skaidrojams ar lielo privātmāju īpatsvaru dzīvojamajā fondā.49 Lauku teritorijā šis rādītājs ir augstāks, piemēram, Madlienas pagastā 37 m2/iedz.

Novada teritorijai raksturīgas divas ciemu grupas. Pirmā - ciemi ar attīstītu tehnisko un sociālo infrastruktūru, ražošanas un dzīvojamām zonām, tajos dzīvo ievērojams pagastu iedzīvotāju skaits. Pārsvarā tie ir pagastu centri (Madliena, Suntaži, Ogresgals, Ciemupe u.c.). Otru grupu veido pārsvarā vēsturisko ciemu grupa, kurai raksturīga iezīme ir savrupmāju apbūve ar atsevišķiem infrastruktūras elementiem vai bez attīstītas infrastruktūras50 (piemēram, Plātere, Zādzene, Aderkaši un citas) un lauku viensētas. Lauku teritorijas viena no problēmām ir atsevišķu vēsturiski izveidojušos apdzīvoto vietu pakāpeniska izzušana, tajās praktiski nav palicis nekā no kādreiz izveidotās infrastruktūras un līdz minimumam samazinājies iedzīvotāju skaits (piemēram, Bēvulēni Taurupes pagastā).

Pagastu centros apbūves struktūra ir sadalīta starp individuālajām mazstāvu un 2-3-4 stāvu daudzdzīvokļu ēku grupām, kurām raksturīga augsta nolietojuma pakāpe.

49 Ogres novada dome (2006). Ogres novada teritorijas plānojums (1.sējums). Paskaidrojuma raksts50 Ogres rajona pašvaldība (2008).Ogres rajona teritorijas plānojums 2008.-2020.Paskaidrojuma raksts



Page 56Page 56

1.6.2. MĀJOKĻU APSAIMNIEKOŠANA

Daudzdzīvokļu mājas pagastos praktiski netiek apsaimniekotas, atsevišķu māju iedzīvotāju veiktie pasākumi ēku uzturēšanā uzskatāmi par izņēmumu. Suntažu pagastā māju apsaimniekošanu nodrošina uzņēmums, citur to veic individuālie komersanti, iedzīvotāju grupas, Meņģelē un Ķeipenē (izņemot par pajām privatizētās mājas) - pagastu pārvaldes.

Ogres pilsētā izveidotas vairākas mājokļu apsaimniekošanas sabiedrības, tomēr lielāko daļu privatizēto mājokļu apsaimniekošanu vēl arvien veic Ogres novada p/a „Ogres namsaimnieks”. Aģentūras apsaimniekošanā ir ap 173 māju. Apsaimniekošanas darbus pilsētā veic par iekasētajiem maksājumiem, mājās plānveidīgi remontē jumtus, kāpņu telpas, nomaina ieejas durvis, uzstāda kodu atslēgas. Namu pagalmos pakāpeniski iekārto jaunus bērnu rotaļu laukumus, izvieto soliņus, veic citus pieguļošo teritoriju labiekārtošanas un apzaļumošanas darbus.

Katru gadu p/a „Ogres namsaimnieks” sadarbībā ar pašvaldību, un iedzīvotājiem piedaloties ar līdzfinansējumu, veic ēku siltināšanas darbus. Tādā veidā Ogrē ir nosiltinātas apmēram 20 mājas.51

Turpretī pagastu teritorijā nosiltināta viena daudzdzīvokļu māja.

51 P/a „Mālkalne” (2009). Namu apsaimniekošana.



Page 57Page 57

1.7. IZGLĪTĪBA

Ogres novada pašvaldības aktivitātes izglītībā vērstas uz to, lai nodrošinātu laikmetīgu, kvalitatīvu izglītību, kas atbilst darba tirgus prasībām, kā arī veicina teritorijas ekonomisko un sociālo attīstību.

1.7.1. PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBA

Ogres novadā īpaša uzmanība tiek pievērsta pirmsskolas vecuma bērnu izglītošanai un sagatavošanai mācībām vispārizglītojošās pamatizglītības iestādēs. Šī mērķa sasniegšanai ir būtiski veltīt uzmanību izglītības procesa nodrošinājumam un kvalitātei. Ogres novadā vecākiem ir plašas pirmsskolas izglītības izvēles iespējas, jo to nodrošina 10 vispārējās pirmsskolas izglītības iestādes: Ogres pilsētā – „Cīrulītis”, „Dzīpariņš”, „Saulīte”, „Sprīdītis”, „Zelta sietiņš”, „Strautiņš”, „Riekstiņš”, Ogresgalā – „Ābelīte”, Ķeipenē – „Saulīte”, Madlienā – „Taurenītis”.

Obligāto pirmskolas vecuma bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei no 5 gadu vecuma realizē arī Taurupes pamatskolā un Suntažu vidusskolā, kurās īsteno attiecīgās izglītības programmas.

Ogres novada pirmsskolas izglītības iestādēs izglītības programmas īsteno latviešu valodā, tikai vienā iestādē – Ogres vispārējās pirmsskolas izglītības iestādē „Saulīte” – īsteno arī pirmsskolas izglītības mazākumtautību programmas, kuru ietvaros tiek bilingvāli apgūta latviešu valoda.

Pirmsskolas izglītības programmas apgūstošo audzēkņu skaita izmaiņas atspoguļotas 18. attēlā.

18. att. Izglītojamo skaita dinamika pirmsskolas izglītības programmās

Ogres novadā trīs pirmsskolas izglītības iestādes (“Saulīte”, “Zelta sietiņš”, ”Taurenītis”) piedāvā speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar stājas traucējumiem, ar valodas traucējumiem un jauktiem attīstības traucējumiem.

Pilsētā pirmsskolas izglītības iestādē „Saulīte” darbojas konsultatīvais centrs, kurā sniedz metodisko palīdzību tiem vecākiem, kuru bērni dažādu apstākļu dēļ neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādes.

Pašreizējais pieprasījums pēc izglītības nodrošināšanas pirmsskolas vecuma bērniem rada situāciju, ka Ogres pilsētā esošās iestādes nespēj pilnībā nodrošināt izglītību bērniem no 1,6 līdz 2 gadu vecumam. Rindā uz pirmsskolas iestādēm gaida 38 bērni. Situācija uzlabojusies pēc 2 papildus grupu atvēršanas pirmsskolas izglītības iestādē “Saulīte”. Bērni, kuri netiek nodrošināti ar vietām pašvaldības pirmsskolas iestādēs, var apmeklēt licencētas privātās pirmsskolas iestādes, saņemot valsts un pašvaldības līdzfinansējumu.

Pilsētā darbojas privātā pirmsskolas izglītības iestāde „Mikausis”. Ogres novada Kultūras centrā darbojas izziņas skola „Kāpēcītis”.



Page 58Page 58

1.7.2. VISPĀRĒJĀ PAMATIZGLĪTĪBA UN VIDĒJĀ IZGLĪTĪBA

Ogres novada pašvaldības teritorijā ir 10 vispārējās pirmsskolas izglītības iestādes, 1 sākumskola, 3 vispārējās pamatizglītības iestādes, 5 vispārējās vidējās izglītības iestādes, 1 speciālās izglītības iestāde, 5 profesionālās ievirzes izglītības iestādes, 1 interešu izglītības iestāde. 1 profesionālās izglītības iestāde juridiski neatrodas Ogres novada teritorijā, bet tai ir būtiska loma kopīgajā novada izglītības sistēmā).

Ogres novada teritorijā esošās vispārējās izglītības iestādes pēc izglītojamo piepildījuma ir dažādas. Ogres pilsētas teritorijā esošajā sākumskolā un vidusskolās izglītojamo skaits ir no 440 līdz 1120, savukārt novada pagastu teritorijās esošajās pamatskolās un vidusskolās skolēnu skaits ir no 100 līdz 270 skolēniem. 2014./2015. mācību gadā novada vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs mācības uzsāka 3716 (ar pirmsskolas grupiņu izglītojamajiem – 3857) izglītojamie.

Laika posmā no 2011. gada veikta izglītības iestāžu tīkla optimizācija, reorganizējot izglītības iestādes, kurās izglītojamo skaits bija ievērojami samazinājies. Ar 2011. gada 1. septembri Taurupes pamatskolai tika pievienotas 2 filiāles – Mazozolu filiāle un Meņģeles filiāle (uz 2011. gada 1.septembri katrā filiālē mācījās 41 izglītojamais), bet Taurupes vidusskola ar 2013.gada 1.augustu tika reorganizēta par Taurupes pamatskolu.

Ar 2011. gada 1. septembri Madlienas vidusskolai tika pievienota Krapes filiāle ar 52 izglītojamajiem, bet Ogres 1.vidusskolā tika izveidota struktūrvienība – Ogres 1.vidusskolas vakara un neklātienes nodaļa (2011.gada 1.septembrī – 203 izglītojamie).

Ar 2011. gada 22. septembri Ogres pamatskolas nosaukums mainīts uz „Ogres sākumskola”.Ar 2014. gada 1. janvāri Suntažu vidusskolai tika pievienota Lauberes filiāle (ar 18

izglītojamajiem).Palielinājies to skolēnu skaits ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, kuri ir integrēti

vispārizglītojošās dienas skolās. Bet būtu jāmeklē risinājumi, kā nodrošināt izglītības ieguves iespējas tiem skolēniem, kurus nav iespējams integrēt vispārizglītojošajās izglītības iestādēs. Šo skolēnu izglītošanai nepieciešamas speciālās skolas vai speciālās klases vispārizglītojošajās skolās. Ogres novadā ir speciālā skola Suntažos (Suntažu internātpamatskola – rehabilitācijas centrs). Pilsētā būtu jāizveido speciālās izglītības un attīstības centrs (skola bērniem ar speciālām vajadzībām).

Ir apzināta situācija par izglītojamo skaita dinamiku tagadējā Ogres novada pašvaldības teritorijā esošajās vispārējās izglītības iestādēs no 2005. līdz 2014. gadam (19. attēls).

19. att. Kopējais izglītojamo skaits novadā pa gadiem



Page 59Page 59

Ogres novada vispārējās izglītības iestādes ir nodrošinātas ar kvalificētiem pedagogiem, kuriem ir normatīvajos dokumentus noteiktā atbilstošā izglītība un kvalifikācija. Pedagogu vidējais vecums ir optimāli vienmērīgs, tomēr būtu vēlama aktīvāka jauno speciālistu ienākšana un arī palikšana izglītības iestādēs.

Statistisko datu apkopošana un analīze tiek veikta pastāvīgi. 2014. gadā novadā ir 2 izglītības iestādes, kurās skolēnu skaits ir mazāks par 100 (Ķeipenes pamatskola un Suntažu internātpamatskola – rehabilitācijas centrs).

2014. gadā 9. klasi absolvēja 332 skolēni, 12. klasi – 282 izglītojamie.

1.7.3. PROFESIONĀLĀ IZGLĪTĪBA

Ogres novada pašvaldības teritorijā nav nevienas profesionālas izglītības iestādes.Kaut arī Ogres tehnikums juridiski neatrodas Ogres novada teritorijā, tam ir būtiska loma

kopīgajā novada izglītības sistēmā.Tehnikums ir Latvijas Republikas Ministru kabineta dibināta izglītības iestāde profesionālās

izglītības programmu īstenošanai.Ogres tehnikums ir vienīgā izglītības iestāde Latvijā, kura sagatavo mūsdienu tendencēm

atbilstošus speciālistus meža nozarē, un vienīgā izglītības iestāde Rīgas plānošanas reģionā, kura sagatavo speciālistus elektronikas, pārtikas izstrādājumu ražošanas, radošo industriju (mākslas un dizaina), tūrisma jomās, kuri spēj veiksmīgi konkurēt darba tirgū, nodrošinot starpnozaru saikni.

Tehnikuma darbības mērķis ir sagatavot darba tirgus pieprasījumam atbilstošus un konkurētspējīgus speciālistus. Ogres tehnikumā 2014. /2015. mācību gadā tiek īstenotas licencētas un akreditētas 19 izglītības programmas 7 izglītības programmu grupās:

- Mežsaimniecība un meža tehnika ar iegūstamajām profesionālajām kvalifikācijām: mežsaimniecības tehniķis, meža mašīnu operators, meža mašīnu mehāniķis;

- Datorzinātnes un elektronika ar iegūstamajām profesionālajām kvalifikācijām datorsistēmu tehniķis, elektronikas tehniķis;

- Kokizstrādājumu izgatavošana ar iegūstamajām profesionālajām kvalifikācijām būvizstrādājumu galdnieks, mēbeļu galdnieks;

- Būvdarbi ar iegūstamo profesionālo kvalifikāciju namdaris;- Tūrisms, viesmīlība un pārtikas ražošana ar iegūstamajām profesionālajām

kvalifikācijām tūrisma pakalpojumu komercdarbinieks, viesmīlības pakalpojumu speciālists, maizes un miltu konditorejas izstrādājumu speciālists, ēdināšanas pakalpojumu speciālists;

- Dizains ar iegūstamajām profesionālajām kvalifikācijām apģērbu modelētājs, interjera noformētājs, vizuālās reklāmas noformētājs, multimediju dizaina speciālists, video operators;

- Administratīvais darbs ar iegūstamajām profesionālajām kvalifikācijām grāmatvedis, klientu apkalpošanas speciālists.

Akreditācijai ir pieteikta profesionālās vidējās izglītības programma „Vizuālās saziņas līdzekļu māksla” ar iegūstamo profesionālo kvalifikāciju Video operators, kura ietilpst Dizaina izglītības programmu grupā.

Tehnikumā ir visu programmu īstenošanai nepieciešamais personāls.Ogres tehnikumā 2015. gada janvārī izglītojamo skaits ir 1003; darbinieku skaits kopā ir 159

darbinieki: t.sk. 111 pedagoģiskie darbinieki un 48 pārējie darbinieki.

1.7.4. PROFESIONĀLĀS IEVIRZES IZGLĪTĪBA

Ogres novads ir bagāts ar profesionālās ievirzes izglītības iestādēm. Kopumā šajās izglītības iestādēs strādā 110 pedagogi, un tās īsteno 33 profesionālās ievirzes

izglītības programmas.



Page 60Page 60

2014. gada 1. septembrī šajās iestādēs mācības uzsāka 1649 izglītojamie, kas ir par 231 izglītojamo vairāk nekā 2009. gadā.

Ogres novada mākslas un mūzikas skolas veido plašus sadarbības projektus ar citu valstu izglītības iestādēm, piedalās konkursos un izstādēs, piemēram, Somijā, Itālijā, Igaunijā, Lietuvā, Nīderlandē, Norvēģijā un citur. Izglītības iestādes ir piedalījušās dažādās Eiropas Savienības piedāvātajās programmās: programmā Jaunatne, Comenius, Leonardo da Vinci, Grundtvig u.c. Neizpaliek arī rezultāti. Ogres Mākslas skolas skolēni regulāri piedalās dažādos konkursos ārpus Latvijas: Ungārijā, Polijā, Čehijā, Somijā, Japānā u.c. Starptautiskajos konkursos saņemti atzinības raksti, zelta, sudraba un bronzas godalgas. Mākslas un mūzikas skolu audzēkņi aktīvi iesaistās arī novada kultūras dzīvē.

Ogres novadā ir divas profesionālās ievirzes izglītības iestādes, kas piedāvā sporta programmas. Tās izglītojamo ziņā ir skaitliski mazākas akreditētajās programmās, bet ļoti nozīmīgas novada sporta dzīves organizēšanā.

Ogres Basketbola skolā un Ogres novada Sporta centrā aktīvi norisinās arī pieaugušo sporta aktivitātes un sacensības, tādējādi nodrošinot izglītības pēctecību arī tad, ja skolu beidzēji neizvēlas profesionālās izglītības apguvi sporta jomā vai darbību profesionālajā sportā. Ogres sporta centra izglītojamie ir uzrādījuši augstus rezultātus individuālajos sporta veidos: vieglatlētikā, orientēšanās sportā un svarcelšanā (vairāki ir ieguvuši godalgotās vietas Latvijas jaunatnes čempionātos), daudzi ir Latvijas izlašu dalībnieki. Iecienītākās sporta spēles ir handbols un futbols. Ogres Basketbola skolas sportisti ļoti aktīvi piedalās Latvijas Jaunatnes Basketbola līgas sacensībās, Latvijas Republikas čempionātā, 1. divīzijas regulārajā čempionātā dažādās vecuma grupās un citās augsta līmeņa sacensībās un turnīros, gūstot labus rezultātus.

1.7.5. INTEREŠU IZGLĪTĪBA

Interešu izglītības programmas un citas ārpusskolas aktivitātes bērniem un jauniešiem plaši īsteno vispārējās izglītības iestādēs, Ogres novada Bērnu un jauniešu centrā, Ogres Kultūras centrā, novadā esošo pagastu kultūras un tautas namos.

Novadā 2014./2015. mācību gadā 3339 skolēniem ir iespēja piedalīties vairāk nekā 15 veidu skolu kolektīvos ar to kopējo programmu skaitu – 169.

20. att. Interešu izglītības pulciņu skaits 2014./2015. mācību gadā

Viens no interešu izglītības darba rādītājiem ir kolektīvu dalība skatēs, konkursos, festivālos, pašvaldības un citu institūciju organizētajos pasākumos.



Page 61Page 61

Sākot ar 2014.gadu, XI Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem Ogres novadā gatavojas ap 1200 bērni un jaunieši no vispārizglītojošām, profesionālās ievirzes, interešu izglītības iestādēm, kā arī no kultūras namiem šādās jomās: kori, tautiskās un mūsdienu dejas, instrumentālās mūzikas un mazie mūzikas kolektīvi, teātra un vizuāli plastiskās mākslas kolektīvi.

Ar 2014.gadu jau norit sagatavošanās pasākumi: mūsdienu un tautas deju, koru skates, vizuāli plastiskās mākslas konkursi, repertuāra apguve, kopmēģinājumi, tikšanās ar virsdiriģentiem un repertuāra precizēšanas semināri.



Page 62Page 62

1.8. SPORTS

Sports ir sabiedrības dzīves neatņemama sastāvdaļa, kas ietver dažāda veida brīvprātīgas un organizētas aktivitātes veselības, garīgas un fiziskas labsajūtas uzlabošanai, kā arī sportisko rezultātu sasniegšanai sacensībās. Sports ir viens no pašvaldības darba pamatvirzieniem, lai mazinātu sociālās problēmas. Sporta infrastruktūra veido pašvaldības tēlu un var paaugstināt tās prestižu.

Sports sevī ietver bērnu un jauniešu sportu, tautas sportu, augstu sasniegumu sportu un sportu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Šajā nozarē darbojas valsts, pašvaldība un NVO/sporta klubi. Valsts pārziņā ir izstrādāt politiku, kā arī organizēt un koordinēt politikas īstenošanu sporta jomā. Savukārt pašvaldība veic sporta politikas koordinēšanu un īstenošanu savā administratīvajā teritorijā.

Ogres novada pašvaldības līmenī sporta politiku regulē Ogres novada pašvaldības saistošie noteikumi, domes lēmumi un institūciju nolikumi. 2009. gadā pieņemts nolikums „Par maksas atlaidēm Ogres novada pašvaldības sporta bāzēs”, kas regulē sabiedrisko sporta organizāciju sadarbību, izmantojot Ogres novada pašvaldības sporta bāzes. 2012. gadā apstiprināti noteikumi „Par pašvaldības atbalstu sporta veicināšanai Ogres novadā”, kas nosaka kārtību, kādā tiek iesniegti un izskatīti pieteikumi Ogres novada domes finansējuma saņemšanai sporta atbalstam. 2014. gadā pieņemts „Ogres novada sporta attīstības konsultatīvās komisijas nolikums”.

1.8.1. SPORTA PASĀKUMI

Ogres novadā sporta sacensību kalendārs ir daudzveidīgs, tiek organizētas starptautiskas sacensības, vairāk notiek tautas sporta sacensības, skolu sporta un sporta klubu rīkotās sacensības.

Būtisks ir ikgadējs pašvaldības sniegtais atbalsts dažādu vietēja un starptautiska mēroga sacensību un pasākumu rīkošanā. Piemēram, pašvaldība organizē Ogres novada čempionātus, kausa izcīņas un tautas sporta sacensības.

Ogres novads startē ar savu komandu arī valsts nozīmes sporta pasākumos, piemēram, Latvijas vasaras un ziemas olimpiādēs, Latvijas Jauniešu vasaras un ziemas olimpiādēs, Latvijas Sporta senioru sporta spēlēs.

Kā noslēdzošais sporta pasākums gadā notiek „Ogres novada sporta laureāts”, kurā tiek nominēti labākie novada sportisti, treneri, sporta komandas.

1.8.2. SPORTA INFRASTRUKTŪRA

Pašvaldības sporta objektus Ogres novadā var iedalīt šādās grupās: divas sporta skolu sporta bāzes, 1 skolas sporta halle, 9 skolu sporta zāles, 9 skolu sporta laukumi, brīvpieejas sporta laukumi. Sportošanas iespējas Ogres novadā nosaka izglītības iestādēs esošā sporta infrastruktūra, sporta skolas un to piedāvātās iespējas, privātās iniciatīvas (sporta klubi), kā arī Ogres un Ikšķiles novadu pašvaldību aģentūras „Tūrisma, sporta un atpūtas komplekss „Zilie kalni”” brīvpieejas atpūtas zonas, kur iespējams nodarboties ar sportu un aktīvo atpūtu (peldvietas, veloceliņi u.c.). Lai gan Ogrē ir plašas sportošanas iespējas, tomēr ir vērojamas atšķirības pagastu līmenī, kur ir ierobežotas iespējas apmeklēt sporta skolas, peldbaseinu, sporta klubus.

Lai gan katru gadu par pašvaldības budžeta līdzekļiem tiek veikta sporta bāzu renovēšana un pilnveidošana, izglītības iestādēs vērojams sporta zāļu un sporta laukumu trūkums, vai arī tās ir neapmierinošā stāvoklī. Daudzās Ogres novada pašvaldības izglītības iestādēs nav atbilstošas sporta zāles (Taurupes pamatskola un tās Mazozolu filiāle) un āra sporta laukumu (Ogres 1.vidusskola, Jaunogres vidusskola, Madlienas vidusskolas Krapes filiāle, Taurupes pamatskolas Mazozolu filiāle) sporta mācību priekšmeta standarta izpildes nodrošināšanai, sacensību un profesionālās ievirzes un interešu sporta izglītības īstenošanai.

Šobrīd Ogres novadā ir 1 peldbaseins, kurā notiek peldēšanas un peldēt apmācības nodarbības. Baseins atrodas Ogrē, tāpēc šo piedāvājumu galvenokārt izmanto Ogrē dzīvojošie.



Page 63Page 63

Novada teritorijā peldbaseinu nav, līdz ar to ir apgrūtināta skolēnu peldēt apmācības īstenošana un veselības profilakses pasākumi.

1.8.3. INVESTĪCIJAS SPORTA INFRASTRUKTŪRĀ

Sporta infrastruktūra pašvaldībā attīstās pakāpeniski. Līdz 2010.gadam tika uzbūvētas divas jaunas sporta halles - Ogres 1. vidusskolā un Ogres novada Sporta centrā, kā arī sporta zāle Madlienas vidusskolas Krapes filiālē, rekonstruēts stadions Ogrē.

Sporta attīstības ietvaros Latvijas Futbola federācija 2011.gadā dāvināja Ogres novada pašvaldībai mākslīgo futbola laukuma segumu, kas tika ieklāts Ogres Valsts ģimnāzijas un Ogres pamatskolas sporta laukumā.

Tika rekonstruēti sporta laukumi Taurupes pamatskolā, Ogresgala pamatskolā, Madlienas vidusskolā.

Nozīmīgākās privātās investīcijas sporta infrastruktūras attīstībā veiktas 2004. gadā, kad pie Ogres pilsētas robežas uzcēla Vidzemes ledus halli.

2014.gadā Ogres un Ikšķiles novadu pašvaldību aģentūras „Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa „Zilie kalni” tika veikta slēpošanas trases izbūve, kas veicinās Ogres iedzīvotāju aktīvu dzīvesveidu.

Nenoliedzami, ka sakārtota un ērti pieejama sporta infrastruktūra sekmē sportiskos sasniegumus un arī pozitīvu sportošanas paradumu veidošanos.

1.8.4. SPORTS VISĀM PAAUDZĒM

2014. gadā Ogres novadā strādāja 17 treneri un 19 sporta skolotāji, t.sk. arī nacionālā un starptautiskā līmenī pazīstami treneri. Līdzīgi kā visā Latvijā, arī Ogres novadam raksturīgs sporta skolotāju trūkums un zems jaunu darbinieku īpatsvars. Lai arī augstu tiek vērtēta esošo treneru profesionālā kvalifikācija un atdeve, tomēr, nemainoties atalgojuma sistēmai, nākotnē treneru un sporta skolotāju skaits varētu turpināt samazināties.

Ogres novadā dzīvojošie bērni un jaunieši aktīvi nodarbojas ar dažādiem sporta veidiem. Īpaši populāri ir tādi sporta veidi kā basketbols, futbols, handbols, orientēšanās, vieglatlētika, frisbijs, florbols, hokejs, mākslas vingrošana, svarcelšana un cīņas sports.

Ogres novada sporta klubi orientējas uz aktīvu jauniešu iesaistīšanu un līdzdalību sporta aktivitātēs. Iesaistīto bērnu skaits uzrāda noturīgas tendences. Papildu aktivitāti var panākt, veicinot sporta spēļu pulciņu un sporta sacensību organizēšanu. Pašlaik ar futbolu, florbolu, hokeju nodarbojas tikai zēni un jaunieši. Liela interese ir par volejbolu. Ogres Basketbola skola 2009. gadā uzsāka meiteņu basketbola pulciņa organizēšanu, jau 2012.gadā Ogres Basketbola skolā ir meiteņu basketbola grupas. Aktīvi darbojas dažādi sporta klubi.

Sporta izglītības iestādes, sporta organizācijas un klubi bērniem un jauniešiem rīko dažādus pasākumus, kuru lielākais īpatsvars ir mācību gada laikā. Populārākās sporta sacensības ir:- Ogres novada Skolēnu sporta spēles futbolā, volejbolā, florbolā, tautas bumbā, dambretē,

vieglatlētikā, stafetes „Drošie, veiklie”, pavasara kross;- skriešanas seriāls „Apkārt Zilajiem kalniem”;- orientēšanās sacensības „Magnēts”;- skolu sacensības „Lieliskā balva”;- Skolēnu Sporta spēļu olimpiskā diena;- atklātie Ogres novada čempionāti galda tenisā, basketbolā, telpu futbolā, volejbolā, futbolā

5:5, vieglatlētikā, distanču slēpošanā, smilšu volejbolā, ielu basketbolā, peldēšanā;- starptautiskās sacensības frisbijā „Rīgas Rudens”;- starptautiskās sacensības karate „Ogres kauss”;- starptautiskās sacensības taekvondo;- J. Daliņa piemiņas sacensības soļošanā,



Page 64Page 64

- Ogres sporta svētki;- pirmsskolas izglītības iestāžu sporta svētki;- tenisa turnīrs.

Noturīgu popularitāti ieguvuši pagastu sporta svētki Suntažos, Madlienā un Meņģelē.Ogres novada sportisti un komandas ar panākumiem piedalās sacensībās Latvijā un citviet

pasaulē dažādos sporta veidos: orientēšanās sportā, basketbolā, frisbijā, vieglatlētikā, tenisā, taekvondo un citos.

Starp sporta komandām var minēt basketbola komandu „BK Ogre”, kas 2013. gadā spēlēja Latvijas basketbola līgas 2. divīzijā un ieņēma 4.vietu. Hokeja komanda „Ogre” 2009. gadā Latvijas čempionātā hokejā izcīnīja 4.vietu.

Ogres novadā nav sporta kluba cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Šo darbu koordinē Ogres novada sociālais dienests. Sporta pasākumi iedzīvotājiem ar īpašām vajadzībām tiek organizēti sadarbībā ar Ogres novada Sporta centru. Sekmīgu sporta attīstību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām kavē divi faktori: pirmkārt, nav pietiekamas sabiedrības izpratnes par cilvēku ar īpašām vajadzībām iesaistīšanu sporta aktivitātēs; otrkārt, pilsētas sporta bāzes lielākoties nav pieejamas cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem.

Ogres novadā aktīvi darbojas arī sporta veterāni (turpmāk tekstā - seniori). Seniori piedalās basketbola, futbola, vieglatlētikas, novusa, slēpošanas, galda tenisa, peldēšanas, orientēšanās, pavasara krosa, rokasbumbas un citos sporta veidos.

Seniori ir vieni no aktīva dzīvesveida popularizētājiem, piemēram, izveidojušās nūjotāju interešu grupas pagastos.

Senioru sportu atbalsta arī Ogres novada pašvaldība, veicinot viņu aktivitāti.Ir nepieciešama Ogres novada Sporta centra uzdevumu paplašināšana, kas veicinātu Ogres

novada sporta nozares attīstības pilnveidošanu.



Page 65Page 65

1.9. KULTŪRVIDE

Kultūra tās visplašākajā nozīmē ir radusies un attīstījusies kā cilvēka atbildes reakcija un pielāgošanās dzīvei dabas vidē. Cilvēka saskarsmē ar dabas, ekonomisko un sociālo vidi būtiska nozīme ir sabiedrībā notiekošajiem garīgajiem procesiem.

Ogres novada kultūrvide ir veidojusies kā Latvijas kultūrvides sastāvdaļa, ko ietekmējusi senlatviešu folklora un mitoloģija, tautas mentalitāte, dabas vide, vēsturiskie notikumi un citu tautu atstātais kultūras mantojums, teritorijas ekonomiskā attīstība un citi faktori. Novada kultūras mantojuma pamatu veido kultūrvēsturiskas un lauku ainavas – pilskalni, pilsētas un ciemu vēsturiskie centri, muižu ansambļi, dažādu konfesiju baznīcas, parki, vēsturisko notikumu piemiņas un ievērojamu cilvēku darbības vietas. Katrai vietai ir vēsturiska, mākslinieciska, zinātniska vai cita veida vērtība, kuras saglabāšana atbilst novada, valsts un pasaules interesēm.

Mūsdienās kultūrvide ir tā, kas var prezentēt pašvaldības tēlu, veidot biznesa darījumu un kultūras sakarus.

Ogres novadā darbojošās pašvaldības kultūras institūcijas ir: kultūras centrs, kultūras un tautas nami, bibliotēkas, mūzikas un mākslas skolas, muzeji.

1.9.1. KULTŪRVĒSTURISKĀ AINAVA UN KULTŪRAS PIEMINEKĻI

Kultūrvēsturiskā ainava ir viens no kultūrvēstures pieminekļiem, kas atspoguļo tautas mentalitāti un vēsturiskos procesus, saglabā un vizuāli uztveramā formā sniedz informāciju, veido priekšstatus par teritorijas attīstību ilgākā laika periodā.

Kultūrainavu veido apdzīvotas vietas, tīrumu sistēmas, ceļi un takas, komunikācijas līnijas, irigācijas būves, kultūrdarbības radītie pārveidojumi un citi.

Ainavā skatāmie objekti nav vērtējami viennozīmīgi, jo noteicošais faktors ir to tehniskais stāvoklis un izskats.

Kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisko notikumu norises un ievērojamu personu darbības vietas), kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm52.

Ogres novada teritorijā 121 objektam piešķirts pieminekļa statuss. No tiem 31 ir valsts nozīmes piemineklis, 90 - vietējās nozīmes pieminekļi. Papildus valsts noteiktajai aizsardzībai Ogres novada saistošo noteikumu Nr. 16/2012 (spēkā no 07.10.2009.) „Ogres novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” noteiktas kultūras pieminekļu aizsargjoslas. Ogres pilsētas aizsargājamās apbūves teritorijas noteiktas nolūkā saglabāt Ogres pilsētas savdabību, ko veido saglabājusies vēsturiskā apbūves struktūra, ēkas, būves un ainavas elementi, aizsargājot pret nepārdomātiem un haotiskiem būvniecības pasākumiem.

Ogres pilsētā noteiktas šādas aizsargājamās apbūves teritorijas:1) Ogres parka vasarnīcu kolonijas zona;2) Ogres centra 20. un 30.-to gadu apbūve;3) Jaunogres vasarnīcu apbūve.

1.9.2. OGRES VĒSTURES UN MĀKSLAS MUZEJS UN NOVADPĒTNIECĪBAS DARBS

Ogres Vēstures un mākslas muzejs (turpmāk tekstā - OVMM) dibināts, pamatojoties uz Ogres rajona Tautas deputātu padomes 23.10.1980. lēmumu, darbu uzsācis 1981. gada 21. jūlijā.

52 Likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 1. pants



Page 66Page 66

No 2009. gada 31. jūlija OVMM ir Ogres novada pašvaldības iestāde, kas veic Ogres novada kultūrvēstures mantojuma izzināšanu, krāšanu un popularizēšanu, tādējādi stiprina visu paaudžu iedzīvotāju nacionālo un savas dzīvesvietas identitāti, veicina sabiedrības kultūrvēsturisko izglītošanu.

Muzejā regulāri mainās mākslas un vēsturiskās izstādes, notiek pasākumi, tiek īstenots izglītības darbs, veidojot un piedāvājot skolām muzejpedagoģiskās programmas. Muzeja zinātniskā darba rezultāti pieejami publikāciju, muzeja izdevumu, kā arī izstāžu un ekspozīciju veidā.

Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājums ir Latvijas Nacionālā muzeju krājuma daļa, kurā uzkrātās mākslas un vēstures vērtības atspoguļo Ogres pilsētas un novada (arī agrākā Ogres rajona) veidošanos, vēsturisko attīstību, būvniecību, sadzīvi un kultūras dzīvi no aizvēstures līdz mūsdienām (21. attēls). OVMM krājuma darba rezultātā ir izveidota bāze daudzpusīgiem pētījumiem un izstādēm par Ogres novada kultūrvēsturi, nodrošināta tās saglabāšana un iekļaušana Nacionālā muzeju krājuma apritē.

21. att. OVMM krājuma vienību skaita pieaugums no 2009. līdz 2013. gadam

Gads No jauna pieņemtie priekšmeti

Krājuma priekšmetu kopskaits gada beigās

2009 1017 39 4382010 212 39 6512011 605 40 2562012 607 40 9262013 809 41 735

Muzejs sniedz tādus bezmaksas pakalpojumus kā muzeja ekspozīciju un izstāžu apskate pirmsskolas vecuma bērniem, invalīdiem, kā arī visiem apmeklētājiem trešdienās, bezmaksas ieeja ir lielākajā daļā muzeja telpās organizēto sarīkojumu (izstāžu atklāšanas, tematiski pasākumi, gadskārtu un citi svētki). Lai iegūtu papildu finansējumu pašvaldības piešķirtajam budžetam, muzejs noteicis maksu par atsevišķiem pakalpojumiem.

Papildus pastāvīgajām ekspozīcijām muzejs iekārto tematiskas un mākslas izstādes. Atsevišķas no tām tiek veidotas, paredzot iespēju tās eksponēt arī novada pagastu kultūras namos, bibliotēkās vai skolās. Muzeja organizētie pasākumi orientēti uz dažādu sabiedrības grupu mērķauditorijām. Muzeja organizētie pasākumi notiek Ogrē, bet nākotnē, attīstot sadarbību ar novada kultūras iestādēm, atsevišķi muzeja rīkoti pasākumi varētu notikt arī pārējā teritorijā.

Muzeja apmeklētāju skaits pēdējo 5 gadu laikā bijis stabils un ar nelielu pieaugumu:2009. gadā – 5398 apmeklētāji;2010. gadā – 1647 apmeklētāji;2011. gadā – 5053 apmeklētāji;2012. gadā – 6069 apmeklētāji;2013. gadā – 6162 apmeklētāji;Dominējoši ir skolēnu grupu apmeklējumi, kas liecina par veiksmīgu muzeja sadarbību ar

skolām un tūrisma organizācijām. Pieprasītas ir arī muzeja speciālistu lasītās lekcijas. Pieaugoša ir skolēnu aktivitāte, izmantojot muzeja krājumu un zinātnisko arhīvu, kā arī speciālistu konsultācijas, kas nepieciešamas skolēnu zinātniski pētniecisko darbu un projektu izstrādei.

Pēdējo piecu gadu (no 2009. - 2013. gadam) laikā muzeja darbinieku skaits ir 11, un visiem darbiniekiem ir atbilstoša kvalifikācija. Muzeja speciālisti savu izglītību nemitīgi papildina dažādos ar muzeoloģiju un kultūrvēsturi saistītos tālākizglītības kursos un projektos.

Aģentūras „Ogres Vēstures un mākslas muzejs” uzturēšanu un pamatfunkciju veikšanu ik gadu finansē pašvaldība saskaņā ar noslēgto Pārvaldes līgumu un iesniegto darba plānu.

Muzeja ieņēmumus pamatā veido pašvaldības finanšu līdzekļi, kā arī maksas pakalpojumu ieņēmumi. Muzeja darbības nodrošināšanai 2009. gadā izlietoti 111 130 LVL, 2010. gadā 84 444 LVL, 2011. gadā 83 560 LVL, 2012. gadā 91 264 LVL un 2013. gadā 95 733 LVL. Atlīdzībai ik



Page 67Page 67

gadu izmantoti no 67 % līdz 71 % kopējiem izdevumiem, bet pārējos izdevumus veido preces un pakalpojumi.

2010. gadā muzejs pārcelts uz pielāgotām telpām Ogres Kultūras centra ēkā, līdz ar to samazinājušās krātuvju, apmeklētāju apkalpošanas, palīginventāra novietošanas un darbnīcu telpu platības. Krājuma priekšmetu glabāšanai nepieciešamās temperatūras un mitruma līmeņa nodrošināšana ir problemātiska. Jau, sākot ar 2011. gadu, pietrūkst vietas restaurēto un liela izmēra krājuma priekšmetu novietošanai atbilstoši MK „Noteikumos par nacionālo muzeju krājumu” izvirzītajām prasībām. Aizvien biežāk muzejs pasākumu rīkošanai meklē telpas citur pilsētā, jo esošajās telpās vienlaikus nav iespējams uzņemt vairāk kā 30 apmeklētāju. Maināmo izstāžu zāle, kuras platība ir vien 26 kvadrātmetri, nespēj nodrošināt pilnvērtīgu izstāžu darbu.

Muzejs ir nodrošināts ar administratīvajam, pētnieciskajam, krājuma uzskaites un digitalizācijas darbam nepieciešamajiem tehniskajiem līdzekļiem. Datortehnikai novecojot un plānojot multimediālu elementu ieviešanu ekspozīcijās un muzejpedagoģiskajā darbā, plānojami ieguldījumi tehniskās bāzes pilnveidošanā.

Lai arī funkcionāli pielāgojamas, telpas to pašreizējā atrašanās vietā nav pilnībā piemērotas pilnvērtīgai visu muzeja funkciju īstenošanai. Jau 2008. gadā pabeigts muzeja jaunās ēkas projekts, kura realizāciju līdz šim nav izdevies uzsākt finansējuma trūkuma dēļ.

1.9.3. NOVADPĒTNIECĪBAS IZPĒTES OBJEKTI

Ogres Vēstures un mākslas muzejs ir pagaidām vienīgais akreditētais un valsts atzītais muzejs Ogres novadā. Novada kultūrvēstures mantojuma apkopošanu, izpēti un popularizēšanu veic arī citas Ogres novada teritorijā esošas struktūras un iestādes, ar kurām OVMM izveidojusies laba sadarbība.

LGSCO (Latvijas Gaidu un skautu centrālās organizācijas) muzejs (pēc statusa – privāts) ir unikāls ar to, ka ir vienīgais šāda veida muzejs Latvijā un visā Baltijā. Gaidu un skautu muzeja krājums un ekspozīcijas stāsta par to, kā skautisms un gaidisms aizsākās Latvijā, par latviešu skautu un gaidu gaitām visā plašajā pasaulē.

“Bet tā bija!” ir privāta novadpētniecības kolekcija Madlienā, izvietota Plāteres vecajā skolā. Ekspozīcijā izvietoti Madlienas apkaimē savākti priekšmeti, kas stāsta par sociālisma un postsociālisma dzīvi, padomju saimniecību „Madliena”. Muzejā saglabātas lietas, kas vēsta par ievērojamiem novada cilvēkiem, atpazīstamām sava laika, novada un valsts personībām (K. Kažociņš, E. Brencēns, A. Benjamiņš, K. Hūns).

Taurupes novadpētniecības istabā savākti un eksponēti materiāli par Taurupes pagasta vēsturi un personībām, kas šeit ir dzimuši, dzīvojuši, darbojušies un kļuvuši pazīstami arī Latvijas mērogā: gleznotāju Vilhelmu Purvīti, operdziedoni Paulu Saksu, ķīmiķi Mārtiņu Kalniņu, ģenerāļiem Rūdolfu Bangerski, Edurdu Kalniņu, Kažociņu un Kroderu dzimtām.

Sergeja Eizenšteina komunikāciju centrs Ķeipenē ir netradicionāla ekspozīcija, kas atrodas dzelzceļa stacijas ēkā, veltīta kino režisoram Sergejam Eizenšteinam.

Sudrabu Edžus novadpētniecības kolekcija Meņģelē pārcelta no rakstnieka dzimtajām mājām „Siliņi” uz pašvaldībai piederošām telpām bijušajā bērnudārza ēkā. Tā vēsta par pazīstamā rakstnieka Sudrabu Edžus dzīvi un darbību, kā arī par Meņģeles pagasta vēsturi. Aktuāls ir jautājums par kolekcijas uzskaiti, sākotnējo konservāciju un varbūtējo pievienošanu Ogres Vēstures un mākslas muzejam struktūrvienības statusā.

Suntažu novadpētniecības muzejs iekārtots kādreizējā muižas kungu mājā (tagad Suntažu vidusskola), kurā aplūkojama pagasta un skolas vēsture.

Vilhelma Purvīša dzimtās mājas „Vecjauži” Taurupes pagastā (privātīpašums) dzīvojamā ēka ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis. „Vecjaužos” notiek mākslinieku plenēri, izstādes, tā veidojas par radošu cilvēku tikšanās un iedvesmas gūšanas vietu.

Ciemupes novadpētniecības istabā ir savākti un eksponēti materiāli par bijušā kolhoza „Kopdarbs” vēsturi un personībām, kuri ilgu laiku ir bijuši atpazīstami visas Latvijas mērogā.



Page 68Page 68

Novadpētniecības darbu veic arī skolās izveidotie muzeji vai novadpētniecības istabas (Ogres 1.vidusskola, Krapes pamatskola, Mazozolu pamatskola, Meņģeles pamatskola). Novadpētniecības materiālus vāc un lasītājiem piedāvā arī novada bibliotēku darbinieki.

1.9.4. BIBLIOTĒKAS

2010. gadā Ogres novadā darbojas 11 akreditētas publiskās bibliotēkas: viena reģiona galvenās bibliotēkas statusā (Ogres centrālā bibliotēka), 10 - vietējas nozīmes bibliotēkas statusā.

Ogres Centrālā bibliotēka (turpmāk tekstā - OCB) ir patstāvīga Ogres novada pašvaldības iestāde, kuras struktūrvienības ir Ogresgala un Ciemupes bibliotēkas.

Kā attiecīgā pagasta pārvaldes struktūrvienība darbojas:- Krapes pagasta bibliotēka,- Ķeipenes pagasta bibliotēka,- Lauberes pagasta bibliotēka,- Madlienas pagasta bibliotēka,- Mazozolu pagasta bibliotēka, - Meņģeles pagasta bibliotēka,- Suntažu pagasta bibliotēka,- Taurupes pagasta bibliotēka.

Novada bibliotēkās strādā 31 bibliotekārie darbinieks, gandrīz visiem ir atbilstoša kvalifikācija. Nepilnu darba laiku strādā Ciemupes un Krapes bibliotēkas. Ne visas bibliotēkas ir nodrošinātas ar tehniskajiem darbiniekiem, daļā bibliotēku speciālisti veic arī apkopēju pienākumus.

OCB strādā 17 bibliotekārie darbinieki, kuriem ir darbam nepieciešamā kvalifikācija. Bibliotēka ir nodrošināta ar nepieciešamajiem tehniskajiem darbiniekiem.

Visi bibliotekārie darbinieki izgājuši daudzpusīgu apmācību kursu BMGF53 un Latvijas valsts finansētā projekta „Trešais tēvadēls” ietvaros.

2013. gadā novada bibliotēkās reģistrēti 8217 lasītāji. 2013. gadā no kopējā lasītāju skaita vislielākais tas bijis OCB – 70,2 %, Madlienas bibliotēkā - 6,4 % un Ogresgala bibliotēkā - 4,9 %.

Bibliotēkās novadā no 2009. līdz 2013. gadam par 10,6% ir pieaudzis apmeklētāju skaits. Tas izskaidrojams ar to, ka minētajā laika periodā būtiski uzlabojās bibliotēku materiāli tehniskā bāze, it īpaši nodrošinājums ar informācijas tehnoloģijām, kā arī paplašinājās bibliotēku sniegto pakalpojumu klāsts, t.sk., bezmaksas internets un bezvadu interneta (WiFi) pieejamība. Vislielākais apmeklētāju skaits 2013. bija OCB - 64,2 %, Lauberes pagasta bibliotēkā - 6,1 % un Ogresgala bibliotēkā – 5,9 % no kopējā apmeklētāju skaita (148 773 apmeklētāji).

2013. gadā visvairāk izsniegumu no kopējā 297 418 izsniegumu skaita bijis OCB – 76,3 %, Madlienas pagasta bibliotēkā – 4,9 % un Ogresgala bibliotēkā - 3,9 %.

Bibliotēkās krājumu skaits ir nedaudz samazinājies sakarā ar pastiprinātu darbu krājumu kvalitātes uzlabošanā - no 168 127 vienībām 2009. gadā līdz 146 800 vienībām 2013. gadā. Aptuveni 50 % no krājumiem ir OCB.

Kopējais grāmatu skaits novada bibliotēkās 2013. gadā bija 127 714. Vislielākais grāmatu skaits 2013. gadā bija OCB – 53,7 %, Madlienas un Ogresgala pagastu bibliotēkās - attiecīgi 9,4 % un 6,1 %.

Bibliotēku finansiālais nodrošinājums bibliotēkām ir bijis ļoti atšķirīgs, tas izskaidrojams ar kopējo finanšu stāvokli un noteiktajām attīstības prioritātēm, struktūru un spēju piesaistīt ārējos finanšu līdzekļus.

2009. gadā bibliotēkām piešķirti 319 332 LVL, bet 2013. gadā 321 870 LVL. Būtiskākās izdevumu pozīcijas 2013. gada budžeta līdzekļu izlietojuma ir bijušas atlīdzība

(55,4%), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (16,8%) un krājumu komplektēšana – 8,1% no kopējiem izdevumiem.

53 Bill and Melinda Gates Foundation



Page 69Page 69

Būtiski atšķiras bibliotēkām krājuma iegādei piešķirto līdzekļu apjoms, tos pārrēķinot uz vienu iedzīvotāju.

2013. gadā vislielākais finansējums krājumam uz vienu iedzīvotāju bijis Lauberes un Mazozolu pagasta bibliotēkai – 2,0 LVL, Ķeipenes pagasta bibliotēkai – 1,84. Savukārt vismazākais tas bijis OCB – 0,41 LVL un Ogresgala bibliotēkai – 0,75 LVL.

Bibliotēkas kopumā ir nodrošinātas ar informācijas tehnoloģijām (datori, printeri, skaneri, multifunkcionālās iekārtas, kopētāji; programmnodrošinājums, interneta ātrums, WiFi).

Bibliotēkās kopā ir 111 datori, no kuriem 32 izmanto darbinieki. Visas bibliotēkas ir nodrošinātas ar printeriem, daļai no tām ir kopētāji (kopā 10) un skeneri (kopā 5). Visas bibliotēkas ir nodrošinātas ar interneta pieslēgumu un multifunkcionālajām iekārtām. Visas publiskās bibliotēkas novadā strādā ar bibliotēku informācijas sistēmu ALISE.

Bibliotēkās kopā ir 192 lasītāju vietas, no tām 80 - OCB, 16 - Lauberes un 12 - Madlienas pagasta bibliotēkā. Telpu tehniskais stāvoklis ir labs piecās bibliotēkās (Madlienas, Lauberes, Ciemupes, Suntažu un Taurupes bibliotēka), bet apmierinošs pārējās bibliotēkās - atsevišķās no tām ir nepieciešams remonts.

Ogres Centrālā bibliotēka ir izvietota pielāgotā ēkā, kurā telpu nepietiekamības dēļ ir ļoti ierobežotas iespējas pakalpojumu attīstībai un kvalitātes pilnveidei, bet ēkas tehniskā stāvokļa dēļ pastāv riski apmeklētāju un darbinieku drošībai. Lai novada iedzīvotājiem mūsdienīgā vidē sniegtu kvalitatīvus bibliotekāros, bibliogrāfiskos un informacionālos pakalpojumus, nepieciešama jauna ēka, kurā apmeklētājiem, darbiniekiem un krājumam būtu nodrošināta labvēlīga, droša, mūsdienīga, attīstību veicinoša vide (vides pieejamība, klusās lasītavas, darbinieku un iedzīvotāju IT apmācībai atbilstoši aprīkota mācību klase, pasākumu zāle, telpas dažāda vecuma bērniem un jauniešiem, novadpētniecības lasītava, grāmatu krātuve, darbinieku darba telpas, u.c.).

Novada bibliotēku regulāri organizētie pasākumi ir izstādes, tematiski pasākumi, bibliotekārās stundas, konkursi, Bibliotēku nedēļa, Grāmatu svētki, Bērnu žūrija, Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa.

Ogres novadā un arī apkārtējo pašvaldību teritorijās daļa iedzīvotāju bibliotekāros pakalpojumus turpina saņemt, izmantojot mobilo bibliotēku jeb bibliobusu. Lai nodrošinātu šī pakalpojumu sniegšanu ne tikai novada, bet arī reģiona (bijušā Ogres rajona) iedzīvotājiem, ir noslēgti sadarbības līgumi ar kaimiņu pašvaldībām, bet, lai pakalpojumus nodrošinātu labā kvalitātē arī nākotnē, nepieciešams atjaunot mobilās bibliotēkas materiāli tehnisko bāzi.

Informācija par bibliotēkām pieejama Ogres Centrālās bibliotēkas mājas lapā www.ocb.lv sadaļā „Novadu bibliotēkas”, novada mājas lapā www.ogresnovads.lv , Latvijas bibliotēku portālā www.biblioteka.lv, kā arī portālā www.kulturaskarte.lv.

1.9.5. NEMATERIĀLAIS KULTŪRAS MANTOJUMS

Kultūras identitātes apzināšanā, nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un dokumentēšanā būtiska nozīme ir pašvaldības un privātajām kultūras institūcijām.

Saskaņā ar nolikumu54 Ogres novadā darbojas pašvaldības aģentūra „Ogres novada kultūras centrs” un šādas iestādes: Ogres mākslas skola, Ogres mūzikas skola, Ogres novada bērnu un jauniešu centrs, Ogres centrālā bibliotēka un Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skola.

Ogres novada kultūras centrs ir daudzfunkcionāla kultūras iestāde, kuras pakļautībā atrodas struktūrvienības Ogres kultūras centrs, Ogresgala tautas nams un Ciemupes tautas nams, un tas plāno, organizē, koordinē un kontrolē kultūras procesu Ogres un Ogresgala pagasta kultūras iestādēs.

Katra pagasta teritorijā kā attiecīgās pagasta pārvaldes struktūrvienības darbojas Krapes tautas nams, Ķeipenes tautas nams, Lauberes kultūras nams, Madlienas kultūras nams, Mazozolu tautas nams, Meņģeles tautas nams, Suntažu kultūras nams un Taurupes tautas nams.

Viena no kultūras un tautas namu darbības pamatjomām ir nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana. Šajās iestādēs ik gadu darbojas ap 13 dažāda veida mākslinieciskie

54 Pēc Ogres novada pašvaldības nolikuma


http://www.kulturaskarte.lv/

http://www.biblioteka.lv/


http://www.ocb.lv/


Page 70Page 70

kolektīvi. Apkopotā informācija liecina, ka 2013./2014. gada sezonā Ogres novadā kopā bija 134 kolektīvi ar 2393 dalībniekiem. No kopējā kolektīvu skaita 115 bija amatiermākslas kolektīvi, un to kopējais dalībnieku skaits bija 2102. Salīdzinot ar 2009. gadu, ir pieaudzis tieši amatiermākslas kolektīvu un to dalībnieku skaits55 Vislielākais amatiermākslas kolektīvu un to dalībnieku skaits ir bijis Ogres kultūras centrā - 54 kolektīvi (no tiem 51 – amatiermākslas kolektīvs) ar 1219 dalībniekiem.

Gandrīz visos kultūras un tautas namos apskatāmajā laika posmā darbojušies bērnu kolektīvi, to skaits ir palielinājies no 19 kolektīviem 2009. gadā (dalībnieku skaits 687) līdz 43 kolektīviem (dalībnieku skaits 889) 2013. gadā.

Pašvaldības kultūras un tautas namos darbojas arī interešu pulciņi, to vidējais skaits gadā ir 10 un ar svārstīgu dalībnieku skaitu (2013. gadā 18 pulciņi, kopējais dalībnieku skaits – 283).

Pašvaldības iedzīvotāju iesaistīšanos amatiermākslas kolektīvos un pārējos kolektīvos 2013. gadā raksturo 22. attēls.

22. att. Amatiermākslas kolektīvu un interešu grupu un to kopējais dalībnieku skaitskultūras iestādēs 2013. gadā

Kultūras/ tautas nams Kolektīvu un grupu skaits kopā

Tai skaitā bērnu kolektīvi

Dalībnieku skaits kopā

Tai skaitā bērni

Ciemupes tautas nams 6 1 47 5Krapes tautas nams 2 0 20 0Ķeipenes tautas nams 9 3 148 68Lauberes kultūras nams 10 3 157 62Madlienas kultūras nams 9 1 188 60Mazozolu tautas nams 4 1 52 10Meņģeles tautas nams 8 2 96 21Ogresgala tautas nams 13 7 180 124Ogres KC 54 23 1219 508Suntažu kultūras nams 13 0 192 0Taurupes tautas nams 6 2 94 31Pavisam kopā 134 43 2393 889

Ņemot vērā iedzīvotāju kopējo skaitu pašvaldībā uz 2013. gada 1. janvāri, var secināt, ka augstāk minēto kultūras iestāžu mākslinieciskajos kolektīvos un interešu grupās iesaistīti 6,4% no kopējā iedzīvotāju skaita. Salīdzinot ar 2009. gadu, šis rādītājs ir palielinājies par 1,9%. Šie dati ir aptuveni, jo nav zināms, cik pašvaldības iedzīvotāju ir iesaistījušies mākslinieciskajos kolektīvos citās pašvaldībās, it īpaši Rīgā.

Kultūras un tautas namos strādājošo skaits, salīdzinot ar 2009. gadu ir bijis praktiski nemainīgs, un tas ir 134. Nemainīgs visos gados ir iestāžu un struktūrvienību vadītāju skaits - 12. Speciālistu skaits šajā periodā ir samazinājies no 76 līdz 64, bet pārējo darbinieku skaits nedaudz pieaudzis – no 55 līdz 58 darbiniekiem.

Lai veiksmīgi nodrošinātu kultūras pasākumu norisi, visos pagastos līdz 2014. gadam ir renovēti, izmantojot ES fondu un pašvaldības budžeta līdzekļus, kultūras vai tautas nami. Vidēji vietu skaits zālēs svārstās no 200 līdz 300, visvairāk vietu ir Ogres kultūras centra zālē - 670, bet vismazāk Taurupes tautas namā - 100. Mazās un citas zāles ir Lauberes, Madlienas, Suntažu kultūras namos (papildus ap 250 vietām) un Ogres kultūras centrā.

Mūsdienu prasībām atbilstoša Brīvdabas estrāde ārpus Ogres ir tikai Suntažos, kas renovēta, piesaistot ELFLA līdzekļus. Pārējos pagastos, piemēram, Lauberē, Madlienā un Taurupē, estrādes ir, bet to tehniskais stāvoklis praktiski visās vietās ir neapmierinošs vai daļēji apmierinošs. Vietas

55Visi dati par kultūras un tautas namu rādītājiem iegūti no kultūras un tautas namu statistikas atskaitēm



Page 71Page 71

brīvdabas kultūras pasākumu organizēšanai nav Meņģeles pagastā. Ogres pilsētā estrāde ir privātīpašums.

Materiāli tehniskā nodrošinājuma ziņā kopīgas problēmas pagastos ir kinofilmu demonstrēšanā un izglītojošu pasākumu organizēšanā, jo praktiski nekur nav atbilstošas aparatūras. Apkopotie dati liecina, ka problemātisks ir skatuvju aprīkojums - nepilnīgs skaņas un gaismas aprīkojums, neapmierinošs skatuvju grīdas segums, kā arī ne visur labā stāvoklī ir iekšējie inženiertehniskie tīkli. Būtiski atzīmēt, ka lielai daļai amatiermākslas kolektīvu joprojām nepieciešami jauni tērpi vai tautas tērpu atjaunošana.

Ogres novada amatiermākslas kolektīvi aktīvi iesaistījušies dažādās mākslinieciskajās aktivitātēs, to priekšnesumi ir neatņemama valsts un pašvaldības svētku sastāvdaļa.

Īpaši jāatzīmē kolektīvu dalība Vispārējos Latviešu Dziesmu un deju svētkos. 2013. gada XXV Vispārējos Latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos piedalījās 33 kolektīvi - 9 kori, 18 deju kolektīvi, 3 pūtēju orķestri, 2 vokālie ansambļi un viena lietišķās mākslas studija. Vislielākais kolektīvu skaits šajos svētkos bija no Ogres - 15, no Suntažu kultūras nama - 4 kolektīvi, Madlienas kultūras nama - 5 kolektīvi. Ķeipenes, Lauberes, Meņģeles un Ogresgala pagasta kultūras institūcijas svētkos piedalījās katra ar diviem kolektīviem, bet Taurupes tautas nams ar vienu kolektīvu.

Kā tradicionālie kultūras un tautas namu organizētie pasākumi jāmin pilsētas un pagastu dienas (Ogre, Suntaži, Madliena, Ķeipene), konkursi, Ogres Mūzikas svētki, Mākslas un amatu dienas, Dzejas dienas, Suntažu pagasta dziesmu svētki, mākslinieku plenērs Ķeipenē, ražas svētki Meņģelē un c.), gadskārtu un ieražu svētki.



Page 72Page 72

1.10. SOCIĀLIE PAKALPOJUMI UN SOCIĀLĀ PALĪDZĪBA

1.10.1. SOCIĀLĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. pants nosaka pašvaldības pienākumus sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanā - pašvaldībai, kuras teritorijā persona reģistrējusi savu pamatdzīvesvietu, ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.

Sociālo pakalpojumu attīstība ir būtisks Latvijas sociālās politikas mērķis, kā arī svarīgs priekšnoteikums mazaizsargāto grupu sociālās atstumtības mazināšanai. Sociālā darba mērķis ir palīdzēt personai vai ģimenei noteikt, atrisināt vai mazināt sociālās problēmas, attīstot pašas personas vai ģimenes resursus un iesaistot atbalsta sistēmas.

Ogres novadā sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību novada iedzīvotājiem sniedz Ogres novada Sociālais dienests, kurā ietilpst šādas struktūrvienības: Ogres sociālais centrs, Madlienas sociālais centrs, Suntažu sociālais centrs, Taurupes sociālais centrs, Krīzes centrs „Laipas”, Ģimenes atbalsta dienas centrs un Dienas centrs „Saime”, nodrošinot klientiem pieejamu, no klienta vajadzībām izrietošu sociālo pakalpojumu saņemšanu.

Lai nodrošinātu likumā „Par pašvaldībām” noteikto autonomu funkciju izpildi sociālajā jomā, pašvaldībā ar 2011. gadu tika reorganizēti Ogres sociālais dienests, Madlienas sociālais dienests, Taurupes sociālais dienests, Suntažu sociālais dienests, un uz to bāzes izveidota jauna iestāde – Ogres novada Sociālais dienests. Līdz ar to Ogres novada administratīvajā teritorijā ir nodrošināti visiem novada iedzīvotājiem vienādi nosacījumi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanai.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā 10. pantā noteikta norma, ka uz 1000 iedzīvotājiem jābūt 1 sociālā darba speciālistam. Ogres novadā kopumā uz 1 sociālā darba speciālistu ir 1434 iedzīvotāji. Tas liecina, ka vēl joprojām trūkst kvalificētu sociālā darba speciālistu.

Ogres novada Sociālais dienests:1) sniedz sociālā darba pakalpojumu;2) palīdz personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai

atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt; 3) administrē pašvaldības budžeta līdzekļus, kas piešķirti sociālo pakalpojumu un

sociālās palīdzības sniegšanai; 4) sniedz sociālo atbalstu ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī

audžuģimenēm un aizbildņiem; 5) sniedz sociālos pakalpojumus vai organizē to sniegšanu personām, kurām ir sociālās

funkcionēšanas vai pašaprūpes traucējumi, personām, kuras aprūpē kādu no ģimenes locekļiem, invalīdiem, pensijas vecuma personām, personām ar garīga rakstura traucējumiem un citām personu grupām, kurām tas nepieciešams;

6) sniedz sociālo palīdzību trūkumā nonākušām personām; 7) iesaista klientus savu problēmu risināšanā, sekmē atbalsta un pašpalīdzības grupas

veidošanu un darbību; 8) novērtē sociālā dienesta administrēto un pašvaldības finansēto sociālo pakalpojumu

un sociālās palīdzības kvalitāti, informē iedzīvotājus par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību.

1.10.2. OGRES NOVADA SOCIĀLAIS DIENESTS UN TĀ STRUKTŪRVIENĪBAS

Saskaņā ar Ogres novada pašvaldības Ogres novada Sociālā dienesta nolikumu, Ogres novada Sociālais dienests ir pašvaldības iestāde ar septiņām struktūrvienībām: Ogres sociālais centrs, Madlienas sociālais centrs, Taurupes sociālais centrs, Suntažu sociālais centrs, Krīzes centrs



Page 73Page 73

„Laipas”, Dienas centrs „Saime”, Ģimenes atbalsta dienas centrs, un tajā kopumā nodarbināti 74 darbinieki. Ogres novada Sociālais dienests sniedz sociālo palīdzību un nodrošina sociālos pakalpojumus Ogres novada iedzīvotājiem.

1.10.2.1. Ogres novada Sociālā dienesta Ogres sociālais centrs

Ogres novada Sociālā dienesta Ogres sociālajā centrā (turpmāk tekstā – Ogres sociālais centrs) ir 3 nodaļas:

- Sociālās palīdzības nodaļa;- Atbalsta nodaļā ģimenēm ar bērniem;- Sociālās rehabilitācijas un aprūpes nodaļa.Sociālās palīdzības nodaļas uzdevums ir sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām

trūcīgām un maznodrošinātām (personām) ģimenēm, lai apmierinātu to pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā. Sociālās palīdzības speciālisti izvērtē un piešķir valsts un pašvaldību normatīvajos aktos noteiktos pabalstus. Sociālās palīdzības speciālisti sniedz iedzīvotājiem nepieciešamo informāciju par dokumentu aizpildīšanas kārtību un nepieciešamajiem dokumentiem iesnieguma izskatīšanai, konsultē sociālo pakalpojumu saņemšanas jautājumos, kā arī veido datu bāzi par ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām. Kopumā Sociālā dienestā ir nodrošināti 16 sociālo pabalstu veidi.

Atbalsta nodaļā ģimenēm ar bērniem sociālo darbu ģimenēm ar bērniem veic 3 sociālie darbinieki Ogres pilsētā, bet no 2011.gada 2 sociālie darbinieki strādā pakalpojumu centrā Ogresgalā un Ciemupē; Ogres novada Sociālajā dienestā darbu uzsācis arī psihologs, veicot psihodiagnostiku un psiholoģisko konsultēšanu sociālā riska ģimenēm. 2010. gadā darbu atbalsta nodaļā uzsācis arī sociālais aprūpētājs, kurš pilnveido ģimeņu dzīvesprasmes. Kopējais lietu skaits vidēji mēnesī 2008. gadā 76, 2009. - 77, 2010. - 83, 2011. - 93 , 2012. - 91, 2013. - 116, 2014. - 87.

Lai sekmīgi risinātu ģimenes multiproblēmas (vecāku alkoholismu, narkomāniju, bērnu pamešanu novārtā, nevērīgu vecāku attieksmi pret bērniem, kā arī vecāku neizglītotību) un sekmētu šo ģimeņu sociālo un psiholoģisko atveseļošanos, sociālajam darbiniekam jāveic pasākumu kopums, kas uzlabotu ģimenes apstākļus, palīdzētu personām un ģimenēm atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt.

Sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes nodaļas mērķis ir sniegt sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, lai stabilizētu, atjaunotu, uzlabotu vai uzturētu personas sociālās funkcionēšanas spējas un iekļaušanos sabiedrībā. Sociālās aprūpes nodaļā strādā 3 sociālie darbinieki – 1 vadītājs un 2 sociālie aprūpētāji, 1 sociālais rehabilitētājs, 2 medicīnas māsas, 1 aprūpētājs. Sociālās aprūpes un rehabilitācijas nodaļas sniedz šādus pakalpojumus:

1) aprūpe mājās;2) silto pusdienu piegāde;3) medicīniskā un sociālā rehabilitācija bērniem;4) profilakses punkta pakalpojumi;5) sociālais darbs ar pilngadīgām personām un personām, kuras palikušas bez mājokļa;6) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi.

Aprūpe mājās var būt pastāvīga vai pagaidu. Aprūpi mājās var saņemt Ogres novada iedzīvotāji, kuri vecuma, garīgu vai fizisku traucējumu dēļ, slimības laikā vai atveseļošanās periodā nevar veikt ikdienas mājas darbus un savu personisko aprūpi un kurām nav likumīgu apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt nepieciešamo palīdzību.

Šo pakalpojumu skaits un tiem izlietotie pašvaldības budžeta līdzekļi pieaug ar katru gadu. 2005. gadā pakalpojumu saņēma 17 klienti, 2006. - 20, 2007. – 25, 2008. – 36, 2009. - 47, 2011. – 53, 2012. – 55, 2013. – 63, 2014. – 60. Pakalpojumu nodrošina aprūpētāji, bet ar 2009. gadu – arī izmaksājot pabalstu aprūpējamai personai. 2010. gadā NVA projekta ietvaros sociālās aprūpes pakalpojuma sniegšanā iesaistījās bezdarbnieki ar 100 Ls stipendiju.



Page 74Page 74

Silto pusdienu piegāde ir pakalpojums, kuru nodrošina Ogres pilsētas iedzīvotājiem. Sociālā dienesta darbinieks piegādā pusdienas klientiem mājās, izmantojot Sociālā dienesta autotransportu. Vidēji mēnesī šo pakalpojumu izmanto ap 50 klientu.

Medicīniskās un sociālās rehabilitācijas bērniem uzdevums ir nodrošināt Ogres novada trūcīgu un maznodrošinātu ģimeņu bērniem un bērniem ar invaliditāti līdz 18 gadiem medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus (fizikālas terapijas un masāžas procedūras), lai uzlabotu bērnu veselības stāvokli. Rehabilitāciju veic 1 medmāsa – masiere. Vidēji gadā veiktas 1600 masāžas kursu procedūras un 1500 fizikālās procedūras.

Profilakses punkta pakalpojumos ietilpst preventīvais un sociālais darbs ar atkarīgām personām, kura mērķis ir izstrādāt personām ar atkarības problēmām un personām pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas soda izciešanas, kā arī personām, kuras nosacīti pirmstermiņa atbrīvotas no brīvības atņemšanas soda, un to piederīgajiem (turpmāk tekstā – klienti) individuālos sociālās rehabilitācijas plānus, mainīt un papildināt tos atbilstoši pārmaiņām klienta dzīves situācijā; palīdzēt klientam uzlabot esošās un attīstīt jaunas sociālās prasmes; noteikt klientiem atbilstošākos un efektīvākos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus; veidot un vadīt atbalsta grupas; veicināt klientu funkcionēšanas spēju uzlabošanos; organizēt un veikt veselību veicinošus atbalsta pasākumus dažādām iedzīvotāju grupām; sniegt atkarību profilakses pakalpojumus Ogres novada iedzīvotājiem, nodrošināt un veikt ekspresdiagnostiku HIV/AIDS, vīrushepatītu B,C u.c. noteikšanai, veikt šļirču apmaiņu, konsultēt profilakses un higiēnas jautājumos.

Sociālā darba ar pilngadīgām personām un personām, kuras palikušas bez mājokļa, mērķis ir veikt sociālo darbu ar pilngadīgām personām, sociālo māju un pagaidu dzīvojamo telpu, kā arī bez pajumtes palikušajiem iedzīvotājiem; izstrādāt individuālos sociālās rehabilitācijas plānus, mainīt un papildināt tos atbilstoši pārmaiņām klienta dzīves situācijā; noteikt klientiem pieejamos, atbilstošākos un efektīvākos sociālos pakalpojumus; veicināt klientu funkcionēšanas spēju uzlabošanos.

Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā pašvaldība nodrošina vidēji 20 klientiem gadā. Valsts sociālās aprūpes centros ir nodrošināti pakalpojumi pilngadīgām personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, neredzīgām personām, bērniem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem līdz 2 gadu vecumam.

Sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes nodaļas darbinieki nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, veic klientu sociālo funkcionēšanas spēju izvērtēšanu, atjaunošanu un uzlabošanu, palīdz nokārtot nepieciešamos dokumentus invaliditātes grupas piešķiršanai, palīdz konfliktsituāciju ģimenē un ar kaimiņiem risināšanā, sociālo prasmju attīstīšanā un sadzīves jautājumu risināšanā.

1.10.2.2. Ogres novada Sociālā dienesta Madlienas sociālais centrs

Ogres novada Sociālā dienesta Madlienas sociālais centrs nodrošina sociālās palīdzības, sociālā darba, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu Madlienas, Ķeipenes un Krapes pagasta iedzīvotājiem. Madlienas sociālā centra darbu nodrošina 6 darbinieki: vadītāja, 3 sociālie darbinieki, sociālās palīdzības organizators un aprūpētājs.

1.10.2.3. Ogres novada Sociālā dienesta Taurupes sociālais centrs

Ogres novada Sociālā dienesta Taurupes sociālais centrs nodrošina sociālās palīdzības, sociālā darba, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu Taurupes, Mazozolu un Meņģeles pagasta iedzīvotājiem. Taurupes sociālā centra darbu nodrošina 4 darbinieki: vadītāja un 3 sociālie darbinieki.

1.10.2.4. Ogres novada Sociālā dienesta Suntažu sociālais centrs



Page 75Page 75

Ogres novada Sociālā dienesta Suntažu sociālais centrs nodrošina sociālās palīdzības, sociālā darba, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu Suntažu un Lauberes pagasta iedzīvotājiem. Suntažu sociālā centra darbu nodrošina 4 darbinieki: vadītāja, 2 sociālie darbinieki un sociālās palīdzības organizators.

1.10.2.5. Ogres novada Sociālā dienesta Dienas centrs „Saime”

Dienas centra personām ar garīga rakstura traucējumiem un psihiskām saslimšanām „Saime” mērķis ir nodrošināt sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīgās attīstības traucējumiem, lai radītu pēc iespējas lielāku personas pašnoteikšanos un pēc iespējas pilnīgāku integrāciju sabiedrības dzīvē. Centra darbībai ir jāveicina personu ar garīga rakstura traucējumiem dzīvošana ārpus stacionāra tipa iestādēm, atbalstot tās ģimenes, kuras vēlas pašas uzturēt un aprūpēt šādas personas.

Centru apmeklē cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem un psihiskām saslimšanām, kas sasnieguši 16 gadu vecumu un kuriem ir I vai II invaliditātes grupa. 2009. gadā centru apmeklēja 25 - 30 klienti. No 2011. gada līdz 2015. gadam dienas centru apmeklēja no 35 līdz 38 klientu gadā.

Dienas centrs katru darba dienu saviem klientiem piedāvā dažādas nodarbības: vizuālā māksla, sporta nodarbības, veselības mācība, sarunas par ticību, datornodarbības, mūzika, mūzikas terapija, rokdarbi, pašaizstāvības grupa, mājturība, metālapstrāde, kokapstrāde, mākslas skolas keramikas nodarbības. Centrs klientiem organizē teātra, kino, muzeju, operas un baleta teātra apmeklējumus, konferences un nometnes, ekskursijas.

Lielāko daļu nodarbību vada dienas centra darbinieku komanda ar atbilstošu izglītību un darba kvalifikāciju – vadītājs, sociālais darbinieks, sociālais rehabilitētājs, sociālais aprūpētājs, aprūpētājs.

1.10.2.6. Ogres novada Sociālā dienesta Krīzes centrs „Laipas”

Krīzes centra vardarbībā cietušajiem bērniem “Laipas” uzdevums ir nodrošināt krīzes situācijā nonākušajiem bērniem vecumā no 5 līdz 15 gadiem nepieciešamo diennakts psiholoģisko palīdzību, sociālo rehabilitāciju, drošu naktsmītni un tiesību aizsardzību. Krīzes situācijās patvērumu saņem sievietes ar jaunākiem bērniem, kā arī jaunieši līdz 18 gadu vecumam.

Sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām krīzes centrs veic sociālās atveseļošanas darbu ar bērna ģimenes locekļiem, lai palīdzētu pārvarēt esošās problēmas un bērns ar iespējami mazāku psiholoģisko traumu varētu integrēties sabiedrībā. Nepieciešamības gadījumā, ja bērns ir cietis no vardarbības ārpus ģimenes, krīzes centra speciālisti sniedz arī ambulatoru palīdzību.

Krīzes centrā ir 10 uzturēšanās vietas. Ik gadus krīzes centrā rehabilitācijas pakalpojumus saņem ap 50 bērnu.

Gadījumos, kad tiesvedībā ir uzsākti kriminālprocesi par prettiesisku izturēšanos pret bērnu, krīzes centra psihologa klātbūtnē krīzes centrā notiek bērna nopratināšana.

Aktuāla kļūst vardarbībā cietušo sieviešu problēmu risināšana. Krīzes centrā griežas aizvien vairāk sieviešu ar lūgumu sniegt viņām un bērniem patvērumu un atbalstu, bet krīzes centra darbība nav vērsta uz vardarbībā cietušo sieviešu rehabilitāciju. Neraugoties uz to, pēdējā gada laikā krīzes centrs nodrošināja patvērumu un psiholoģisko rehabilitāciju 3 sievietēm un viņu nepilngadīgajiem bērniem. Pieprasījums pēc šāda veida pakalpojuma ir pieaudzis, taču telpu un nepieciešamo speciālistu trūkuma dēļ krīzes centrs nevar nodrošināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu arī personām, kuras varētu būt cietušas no cilvēku tirdzniecības.

1.10.2.7. Ogres novada Sociālā dienesta Ģimenes atbalsta dienas centrs

Ģimenes atbalsta dienas centra (turpmāk tekstā - Ģimenes centrs) uzdevums ir nodrošināt bērnu un jauniešu vecumā no 5 līdz 18 gadiem uzturēšanos Ģimenes centrā laika posmā no plkst.



Page 76Page 76

11 līdz 19, izņemot sestdienas un svētdienas, organizējot sociālā riska ģimeņu bērnu un jauniešu brīvo laiku, kontekstā risinot ģimeņu sociālās problēmas un sadarbībā ar valsts un pašvaldības institūcijām sekmējot šo ģimeņu atveseļošanos.

Ģimenes centra mērķis ir sniegt sociālpedagoģisko atbalstu, nodrošināt saturīgu brīvā laika pavadīšanu bērniem un jauniešiem; veicināt sadarbību ar tiesībsargājošajām institūcijām, valsts un sabiedriskajām organizācijām; sekmēt ģimenes kustību par dzīvi, brīvu no atkarības vielām; organizēt izglītojošās un atbalsta grupas bērniem un viņu vecākiem.

Ģimenes centrs savu pakalpojumu sniedz Ogrē (2 centri), Ciemupē un Ogresgalā. Vidēji dienā pakalpojumu saņem ap 40 bērniem.

Ogres novada Sociālā dienesta (turpmāk - Dienests) struktūrvienības, kuru darbības teritorija aptver Ogres pilsētu, šobrīd ir izvietotas un organizē savu darbu sešās adresēs: Ogrē, Parka ielā 1, Brīvības ielā 44, Grīvas prospektā 4a, Meža prospektā 9, Slimnīcas ielā 2 un Suntažu ielā 2, kopā aizņemot 1541,01 m2 lielu telpu platību, no kurām:

1) Parka ielā 1 tiek aizņemtas telpas 843,9 m2 platībā;2) Brīvības ielā 44 tiek aizņemtas telpas 60,56 m2 platībā;3) Meža prospektā 9 tiek aizņemtas telpas 116,7 m2 platībā;4) Slimnīcas ielā 2 tiek aizņemtas telpas 157,55 m2 platībā;5) Grīvas prospektā 4a tiek aizņemtas telpas 100 m2 platībā;6) Suntažu ielā 2 tiek aizņemtas telpas 262,3 m2 platībā.

Augstāk norādītajās telpās strādā 55 darbinieki. Ja Dienesta struktūrvienības, kuru darbības teritorija aptver Ogres pilsētu, tiktu izvietotas

Ogrē vienā vai divās adresēs, Dienesta darbinieki un klienti, kā arī Ogres novada pašvaldība rastu vairākus ieguvumus - būtu iespēja samazināt Dienesta telpu ikmēneša uzturēšanas izdevumus; tiktu atvieglota Dienesta struktūrvienību, kuras atrodas atsevišķās adresēs, darbinieku komunikācija un dokumentu aprite; būtu iespēja iedibināt stingrāku iekšējās kontroles sistēmu. Šobrīd Dienesta struktūrvienībā Ogres sociālajā centrā, kas atrodas Parka ielā 1, Ogrē, kur notiek visintensīvākā klientu pieņemšana, netiek nodrošināta konfidencialitāte klientu pieņemšanas laikā, jo vairāku darbinieku darba vietas atrodas vienā telpā. Šīs problēmas risināšanai Dienestā būtu nepieciešamas papildus 8 telpas darba vietu iekārtošanai, kā arī lielāka telpa arhīva vajadzībām. Telpas Parka ielā 1 1.stāvā neatbilst klientu uzgaidāmās telpas prasībām, jo klienti uz pieņemšanu gaida šaurā trepju telpā. Telpas ir fiziski nolietotas, un ēkai Parka ielā 1, Ogrē ir nepieciešama renovācija.

Šobrīd Dienesta struktūrvienības Dienas centra „Saime” klientiem darba iemaņu un prasmju attīstošās darbnīcas atrodas Slimnīcas ielā 2, un klienti uz nodarbībām Slimnīcas ielā 2 tiek vesti no Parka ielas 1, kā nodrošināšanai tiek izmantots Dienesta auto un tērēta degviela.

Lai veiktu kontroles un darba organizatoriskos jautājumus, Dienesta administrācijas darbiniekiem jātērē laiks un jānoslogo transports pārvietojoties no vienas struktūrvienības uz otru.

Telpas un sanitārie mezgli visās augstāk norādītajās telpās, izņemot Suntažu ielā 2, nav pielāgotas klientiem ar īpašām vajadzībām. Telpu trūkums ierobežo Dienestam attīstīt jaunus sociālos pakalpojumus dažādām iedzīvotāju mērķgrupām.

1.10.3. VISPĀRĒJA TIPA PANSIONĀTS „MADLIENA”

Vispārējā tipa pansionāts „Madliena” (turpmāk tekstā – pansionāts) ir ilgstošās sociālās aprūpes institūcija, kas savu darbu uzsāka 1995. gadā. Pansionātā ir 80 vietas un strādā 39 darbinieki. Kopš 2005. gada pansionāts ir reģistrēts Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

Pansionāts sniedz sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pensijas vecumu sasniegušām personām un I, II grupas invalīdiem no 18 gadu vecuma, veic pēcinsulta pacientu aprūpi un rehabilitāciju, imobilo klientu aprūpi un rehabilitāciju un klientu ar vecuma demenci aprūpi (plašāka informācija www.pansionats.lv).

Būtiskākie pansionāta statistiskie rādītāji apkopoti 23. attēlā.



Page 77Page 77

23. att. Statistiskie rādītāji par Vispārējā tipa pansionātu „Madliena”

Gads Klientu skaits iestādē

Darbinieku skaits Viena klienta uzturēšanās izmaksas mēnesī

2005. 82 46 213,652006. 82 46 256,912007. 82 46 316,462008. 83 46 362,642009. 76 41 390,182010. 70 39 316,112011. 80 39 303,562012. 79 39 297,512013. 80 39 324,672014. 82 39 -

Apstiprinātā uzturēšanās maksa ir EUR 15,85 dienā, par ko klients saņem četrreizēju ēdināšanu, aprūpi un sociālo rehabilitāciju pēc individuāla rehabilitācijas plāna, visus nepieciešamos medikamentus un kopšanas līdzekļus, bezmaksas medicīnisko palīdzību un stomatologa pakalpojumus, tehniskos palīglīdzekļus un kompensatorus.

Laikā no 2005. līdz 2009. gadam uz vietu pansionātā gaidīja apmēram 40 cilvēki gadā. No 2009. līdz 2012. gadam galvenā problēma bija ekonomiskās situācijas izraisītā klientu maksātspējas pasliktināšanās. No 2012. gada pakalpojums tiek nodrošināts mēneša laikā no tā pieprasīšanas brīža. Nav mazinājusies nepieciešamība pēc aprūpes pakalpojumiem, jo sabiedrība noveco, bet cilvēki un pašvaldības nespēj norēķināties par nepieciešamajiem pakalpojumiem.

2010. gadā veikta izmaksu samazināšana, saglabājot līdzšinējo sniegto pakalpojumu kvalitātes līmeni. Tālāka izmaksu samazināšana iespējama tikai uz kvalitātes rēķina.

2010. gadā pansionāts uzsācis aprūpi pēc insulta un piedāvā invalīdu transporta pakalpojumus, īslaicīgo aprūpi (sākot no vienas dienas), krīzes istabas pakalpojumus, pansionāts var sniegt mobilos aprūpes pakalpojumus (ir profesionāli darbinieki, transports un kopšanas līdzekļi). Pakalpojuma izmaksas ir atkarīgas no attāluma līdz pakalpojuma sniegšanas vietai.

2014. gadā ir noslēgts sadarbības līgums ar Rīgas domes Labklājības departamentu par sociālās aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespēju Rīgas iedzīvotājiem.

Iestāde ir gatava piedāvāt savu darbinieku sniegtos pakalpojumus mājas aprūpei.Ņemot vērā iepriekšējos gados Ogres rajona pašvaldības mērķtiecīgi veiktās investīcijas

pansionāta infrastruktūras sakārtošanā un materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanā, tas spēj piedāvāt savus pakalpojumus augstā līmenī.

Lai 2016. gadā varētu veikt ēkas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus (jumta siltināšanu) un ekonomēt arvien dārgākos energoresursus, 2015. gadā tiks veikts ēkas energoaudits un izstrādāts pasākumu plāns ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai.

1.10.4. BĒRNU NAMS „LAUBERE”

Bērnu nams „Laubere” ir bērnu ilgstošas aprūpes institūcija, kura nodrošina ārpusģimenes pakalpojumu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, lai, sasniedzot pilngadību, viņi varētu integrēties sabiedrībā un uzsākt patstāvīgu dzīvi. Bērnu namā gadā vidēji uzturas 26 bērni, no kuriem 15 ir jaunieši vecumā no 14 līdz 18 gadiem un 11 bērni vecumā no 6 līdz 14 gadiem.

1.10.5. BĀRIŅTIESAS

Ogres novada teritorijā pēc ATR (administratīvās teritorijas reformas) pabeigšanas tika izveidotas 5 bāriņtiesas - Ogres, Ogresgala, Madlienas, Suntažu un Taurupes bāriņtiesa. Uz doto brīdi Ogres novada teritorijā darbojas 2 bāriņtiesas.



Page 78Page 78

2013. gada 19. decembrī Ogres novada pašvaldība nolēma ar 2014.gada 1.februāri reorganizēt Ogres novada Ogres bāriņtiesu un Ogresgala bāriņtiesu, abas bāriņtiesas apvienot un izveidot jaunu iestādi - Ogres novada Ogres bāriņtiesu ar darbības teritoriju: Ogres pilsēta un Ogresgala pagasts.

2014. gada 25. septembrī Ogres novada pašvaldība pieņēma lēmumu ar 2014. gada 1. novembri reorganizēt Madlienas bāriņtiesu, Suntažu bāriņtiesu un Taurupes bāriņtiesu un izveidot jaunu iestādi – Ogres novada pagastu bāriņtiesu, ar darbības teritoriju: Ogres novada Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Suntažu un Taurupes pagasti.

Apkopotie dati par pēdējiem trīs gadiem liecina, ka ik gadu novadā ir ap 50 ģimeņu, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana. Ik gadu novadā bāriņtiesas ap 30 bērnu vecākiem ar lēmumu atņem bērna aprūpes tiesības un lemj par bērnu ārpusģimenes aprūpi, taču minimāls ir to personu skaits, kurām bāriņtiesas šīs tiesības atjauno56.

2013. gada janvārī Latvijas Republikas Civillikuma 203. pantā tika veikti grozījumi, nosakot, ka bāriņtiesa lemj par aizgādības tiesību pārtraukšanu, nevis aprūpes tiesību atņemšanu. 2013. gadā Ogres bāriņtiesa pārtrauca bērnu aizgādības tiesības 21 vecākam. 2014. gadā Ogres novadā bērnu aizgādības tiesības ir pārtrauktas 16 vecākiem.

Dati liecina, ka gadā vidēji 110 bērni atrodas ārpusģimenes aprūpē. Apmēram 35 % bērnu dzīvo bērnu aprūpes iestādēs, bet pārējie - aizbildņa ģimenēs un audžuģimenēs (24. attēls). Jāatzīmē, ka ar katru gadu pieaug audžuģimenēs ievietoto un aizbildnībā nodoto bērnu skaits.

Ogres novadā ir maz audžuģimeņu - tikai septiņas. Ņemot vērā, ka novada teritorijā atrodas Lauberes bērnunams ar nelielu bērnu skaitu, nākotnē jārisina jautājums par alternatīviem ārpusģimenes aprūpes modeļiem novadā.

Pēdējo trīs gadu dati liecina, ka pakāpeniski samazinās adoptējamo bērnu skaits, 2009. gadā tas bija nedaudz mazāk kā 50, taču pieaug adoptētāju skaits.

24. att. Bērnu ārpusģimenes aprūpes dinamika, % no kopējā skaita

Ogres novada Ogres bāriņtiesa notariālās funkcijas veic Ogresgala pagasta teritorijā, Ogres novada pagastu bāriņtiesa notariālās funkcijas veic savas darbības noteiktajā teritorijā.

1.11. VESELĪBAS APRŪPE56 Pēc pašvaldības bāriņtiesu sniegtās informācijas



Page 79Page 79

Ogres novadā ir nodrošināta primārā un sekundārā veselības aprūpe. Novada teritorijā darbojas 24 ģimenes ārstu prakses.

Iedzīvotājiem Ogrē, Suntažos, Madlienā un Taurupē ir pieejami arī aptieku pakalpojumi, taču, ņemot vērā attālumus starp novada apdzīvoto vietu centriem un sabiedriskā transporta kustības grafiku, šis pakalpojums būtu jāattīsta arī pārējās apdzīvotajās vietās.

1.11.1. OGRES RAJONA SLIMNĪCA

Ogres novada pašvaldība ir kapitāldaļu turētāja SIA „Ogres rajona slimnīca”, kas sniedz daudzpusīgu stacionāro palīdzību 24 stundas diennaktī, neatliekamo palīdzību, tai ir arī ambulatorā nodaļa.

2009. gadā stacionārā palīdzība sniegta ap 7000 pacientu, un slimnīcas dzemdību nodaļā pasaulē nāca 439 mazuļi. 2014. gadā stacionārā medicīniskā palīdzība tika sniegta 5407 pacientiem, un dzemdību nodaļā pieņemtas 383 dzemdības.

2009. gadā kopējais gultu skaitu slimnīcā bija 120 (terapijas nodaļā - 20, neiroloģijas - 20, ķirurģijas - 13, traumatoloģijas - 12, dzemdību - 10, grūtniecības pataloģiju - 5, ginekoloģijas - 10, pediatrijas - 25, reanimācijas, intensīvā terapijas - 5 gultas). 2013. gadā gultu skaits ir samazināts līdz 100 gultām, no tām –

40 ir internā profila gultas, 20 ķirurģiskā – traumatoloģiskā profila gultas, 20 ginekoloģijas – dzemdību gultas, 15 pediatrijas gultas, 5 intensīvās terapijas profila gultas.

Minētais gultu skaits ir saglabāts arī 2014.gadā. Slimnīcas pakalpojumi ir pieprasīti, par ko liecina lielais stacionāro veselības aprūpes

pakalpojumu saņēmēju skaits (sk. 25. attēlu).

25. att. Ogres slimnīcas stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju skaits 2009. - 2014. gadā

Gads Vecuma grupa0 - 14 gadi 15 - 17 gadi 18 - 44 gadi 45 - 59 gadi 60 gadi un

vairāk2009 1127 200 1916 952 20322010 968 155 1766 779 21282011 843 181 1737 756 24792012 824 155 1761 801 25802013 647 112 1516 675 25572014 566 108 1517 628 2588

Līdz 2010. gada 1. jūlijam slimnīca sniedza arī neatliekamo medicīnisko palīdzību Ogrē un Madlienā (2009. gadā kopējais izsaukumu skaits bija 10 504), taču pēc norādītā datuma šo pakalpojumu nodrošina valsts vienotais dienests.

2010. gadā slimnīcā strādāja 147 visu specialitāšu ārsti un ārstniecības personas, no tām 42 ārsti bija nodarbināti pamatdarbā, tai skaitā 20 ārsti stacionārā. 2014. gadā strādāja 165 visu specialitāšu ārsti un ārstniecības personas, no tām 39 ārsti bija nodarbināti pamatdarbā, tai skaitā 38 ārsti stacionārā.

Ambulatoro apmeklējumu skaits 2009. gadā sasniedza 53 355. Ambulatoro pakalpojumu saņēmēju skaits sadalījās sekojoši: 10 906 bērnu (līdz 18 gadu vecumam) un 36 419 pieaugušo.

Ambulatoro apmeklējumu skaits 2014. gadā sasniedza 45 912, t.sk. 9617 bērni.2011. gada aprīlī ekspluatācijā tika nodota jaunā slimnīcas ēka.



Page 80Page 80

2009. gadā slimnīca uzsāka jaunas struktūrvienības – pansionāta – izveidošanu, kurā līdz gada beigām uzturējās 89 iemītnieki. 2010. gadā turpinājās pansionātam paredzēto telpu paplašināšana un atjaunošana. Ņemot vērā to, ka pieprasījums pēc šā veida pakalpojuma saglabājas augsts un uz vietām pansionātā izveidojusies rinda, pansionātā plānots uzņemt no 120 līdz 140 cilvēkiem. 2014. gada nogalē pansionātā atradās 115 klienti.

Slimnīcas un pansionāta kopējais aprūpēto personu skaits dienā ir ap 200 - 220 personām.

1.11.2. DZIEDNĪCA

Ogres novada pašvaldības aģentūra „Dziednīca” tika izveidota ar mērķi īstenot pašvaldības uzdevumu – rūpēties par iedzīvotāju medicīnisko un sociālo rehabilitāciju – un nodrošināt ambulatorās medicīniskās aprūpes pieejamību Ogres novadā.

Līdz 2014. gada beigām aģentūra veica šādas funkcijas: 1) iedzīvotāju medicīniskās aprūpes nodrošināšana atbilstoši LR MK apstiprinātai veselības

aprūpes bāzes programmai un līgumam ar Veselības norēķinu centru;2) baseina, saunas, tvaika pirts, infrasarkanās staru kabīnes pakalpojumu sniegšana.Aģentūra nodrošināja medicīniskos atveseļošanās pakalpojumus maznodrošināto iedzīvotāju

grupām bez maksas un ar 50% atlaidi.Līdz 2014. gada beigām „Dziednīca” piedāvāja okulista, otorinolaringologa, neirologa un

dermatologa pakalpojumus, kā arī veic injekcijas, fizikālās terapijas procedūras, masāžu, ūdens procedūras (Šarko duša, zemūdens masāžas).

Ar 2015. gadu pašvaldības aģentūra „Dziednīca” tiek reorganizēta. Tās sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus pārņem SIA „Ogres rajona slimnīca”.

1.11.2.1. Jaunatnes veselības centrs

Ogres novada Sociālā dienesta Jaunatnes veselības centrā (turpmāk tekstā - JVC) līdz 2012. gadam strādāja 2 sociālie darbinieki jauniešu konsultēšanai un preventīvam darbam ar skolu jauniešiem. Tika izstrādātas nodarbību tematiskās programmas, metodiskā bāze, videotēka ar mērķi informēt un izglītot iedzīvotājus, īpaši jauniešus, par reproduktīvo, seksuālo un garīgo veselību.

JVC darbības pamatvirzieni bija jauniešu izglītošana par seksuālo, reproduktīvo un garīgo veselību - nodarbības jauniešu grupām (no 1. līdz 12. klasei), individuālās konsultācijas, brīvprātīgo jauniešu grupu aktivitātes (diskusijas, akcijas, konkursi, nodarbības, u.c.), informatīvo pasākumu organizēšana: semināri, lekcijas, nometnes utt., atkarīgo jauniešu (alkohola, narkotiku, azartspēļu) atbalsta grupas, nodarbības un tikšanās jaunajām māmiņām.

Gada laikā Ogres JVC apmeklēja apmēram 3000 pusaudžu un jauniešu.2012. gada nogalē, reorganizējot Ogres novada Sociālā dienesta Jaunatnes veselības centru,

pašvaldības aģentūra „Dziednīca” pārņēma centra funkcijas. 2013. gada februārī darbu p/a „Dziednīca” uzsāka veselības veicināšanas konsultanti darbam ar jaunatni – 2 štata vietas ar 1,5 darba slodzi. Veselības veicināšanas konsultanta darbam ar jaunatni pienākums ir vadīt nodarbības dažādām skolas vecuma grupām veselības veicināšanas un profilakses jomās, konsultēt bērnus, pusaudžus un jauniešus par veselību veicinošām tēmām, sadarboties ar izglītības iestādēm, to psihologiem, metodiskajiem vadītājiem, sociālajiem darbiniekiem, sociālo zinību skolotājiem, klašu audzinātājiem, izglītības un sporta pārvaldi, jauniešu domi un jaunatnes organizācijām.

Pašvaldības aģentūras „Dziednīca” ēkā reorganizētā Jaunatnes veselības centra telpas atrodas jau kopš 2004. gada. Tās izveidotas un aprīkotas ar visu nepieciešamo tā, lai uzņemtu dalībniekus interaktīvām nodarbībām. Telpas lieliski kalpo arī citiem veselības veicināšanas pasākumiem, kursiem, semināriem, konsultācijām.

Pavisam no 2012. gada februāra līdz 2014. gada decembrim veselību veicinošajās aktivitātēs ir piedalījušies 11303 iedzīvotāji.



Page 81Page 81

1.12. OGRES NOVADA PAŠVALDĪBAS RESURSI

1.12.1. PAŠVALDĪBAS STRUKTŪRA

Novada iedzīvotāju pārstāvību pašvaldībā nodrošina viņu ievēlētā dome - pašvaldības lēmējinstitūcija, kas pieņem lēmumus, nosaka pašvaldības institucionālo struktūru, lemj par autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanu un par kārtību, kādā nodrošina pašvaldībai deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildi, izstrādā un izpilda pašvaldības budžetu.

Novada dome, atbilstoši kompetencei, ir atbildīga par pašvaldības institūciju tiesisku darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu.

Ogres novada dome, atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumam, sastāv no 17 deputātiem.

Dome no deputātu vidus ievēl domes priekšsēdētāju un domes priekšsēdētāja vietniekus (izglītības, kultūras, sporta, veselības un sociālo lietu jautājumos un tautsaimniecības jautājumos, kuri pilda domes priekšsēdētāja pienākumus viņa prombūtnes laikā vai viņa uzdevumā, kā arī veic citus uzdevumus un pienākumus.

Lai nodrošinātu savu darbību un izstrādātu domes lēmumprojektus, dome no pašvaldības deputātiem ir izveidojusi četras pastāvīgās komitejas - finanšu komiteju, tautsaimniecības komiteju un sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteju, kā arī komunālo un transporta jautājumu komiteja.

Ogres novada domes darba organizāciju reglamentē Ogres novada pašvaldības nolikums, un tajā noteikta pašvaldības struktūra.

Novada pašvaldības funkciju izpildi un darbību, atbilstoši domes nolikumam un domes lēmumiem, nodrošina administrācija, ko vada domes iecelts izpilddirektors.

Pašvaldības galvenās funkcijas nosaka likums “Par pašvaldībām”. Pamatojoties uz šī likuma prasībām un veicot citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un pienākumus, pašvaldība mērķtiecīgi plāno un izmanto budžeta līdzekļus.

Atsevišķu pašvaldības funkciju pildīšanai dome izveido komisijas un darba grupas, kurās tiek iekļauti domes deputāti un pašvaldības iedzīvotāji. Šo komisiju un darba grupu izveidošanas nepieciešamību nosaka atsevišķi likumi, normatīvie akti vai domes lēmumi.

1.12.2. PAŠVALDĪBAS BUDŽETS

Ogres novada pašvaldības 2014. gada budžeta prioritātes ir: - turpināt uzsākto Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanu

un, piesaistot investīcijas, uzsākt jaunus projektus novada infrastruktūras sakārtošanai un attīstībai;

- saglabāt un attīstīt izglītības, kultūras un sporta iestāžu tīklu un to sniegtos pakalpojumus;

- nodrošināt sociālos pabalstus maznodrošinātajai sabiedrības daļai.Ieņēmumos 2014.gadā plānoti EUR 43 180 024, kas ir par 7% jeb EUR 3 273 957 mazāk

nekā 2013. gadā, jo Valsts budžeta transferti pedagogu darba samaksai un darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksām plānotas tikai 8 mēnešiem, kā arī 2013. gadā Ogres novada pašvaldība saņēma finansējumu Ogres upes plūdu radīto zaudējumu novēršanai.

Šāgada budžetā noteikts Valsts kases kredīta apjoms – EUR 11 611 593 – Ogres novada pašvaldības projektu līdzfinansējuma un projektu realizācijai piešķirtā finansējuma priekšfinansējuma nodrošināšanai.

Kopā ar Valsts kases kredītu EUR 11 611 593 un budžeta atlikumu uz 2014. gada 1. janvāri EUR 7 229 846 pieejamais finanšu resursu apjoms pašvaldības budžetā 2014. gadā ir EUR 62 021 463.



Page 82Page 82

Izdevumu apjoms 2014. gada budžetā ir EUR 57 246 321, t.sk esošo kredītsaistību izpildei EUR 1 318 730, turpinot norēķināties par 49 kredītiem, kas ņemti investīciju projektu realizēšanai pašreizējā novadā, kā arī vēl pirms novada izveides ņemtajiem kredītiem pagastos un pilsētā.

Pēc funkcionālajām kategorijām, tāpat kā iepriekšējos gados, lielākais izdevumu īpatsvars ir pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai – 26.6%, nākamais lielākais izdevumu īpatsvars ir izglītībai – 23.7%, tad seko vides aizsardzība ar 20.0%, vispārējie vadības dienesti ar 8.1%, ekonomiskā darbība ar 6.1%, sociālā aizsardzība ar 5.5%, atpūta, kultūra, reliģija ar 5.3%, sabiedriskā kārtība un drošība ar 3.7% un veselība ar 1.0% no izdevumu kopapjoma.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumus galvenokārt ietekmē pašvaldības teritorijā dzīvojošo un tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits, darba samaksa, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma un atvieglojumu apmērs, kā arī minimālā darba alga. 2014.gadā IIN ietekmē minimālās algas palielināšanās par 12,5%. 2014.gadā nemainās IIN likme (24%), bet neapliekamo minimumu un atvieglojumu apmēru par apgādājamiem ar 2014.gadu paredzēts palielināt. Arī 2014.gada budžetā noteikts, ka pašvaldība saņems 80% iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu un valsts budžets segs - 20%. IIN ieņēmumi 2014. gadā tiek plānoti EUR 18 797 719 apmērā, kas ir par EUR 40 618 jeb 0.2 % mazāk nekā 2013. gadā.

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumos 2014. gadā tiek plānoti EUR 1 649 411, kas ir par EUR 306 708 jeb 15.7 % mazāk nekā 2013. gada faktiskā izpilde, jo 2013.gadā ir iekasēti iepriekšējo gadu NĪN parādi EUR 312 724 apmērā. 2014.gada NĪN ieņēmumi ir plānoti saskaņā ar aprēķināto NĪN ieņēmumu prognozi 2014. gadam.

1.12.3. PAŠVALDĪBAS ADMINISTRĀCIJA

1.12.3.1. Pašvaldības darbības principi un kvalitāte

Ogres novada pašvaldības darbības pamatprincipi ir šādi:- novada pašvaldības darbība nodrošina novada teritorijas līdzsvarotu attīstību;- nodrošināta optimāla pašvaldības pakalpojumu pieejamība visā novada teritorijā;- pašvaldības materiālie un cilvēkresursi tiek izmantoti efektīvi - racionāli un lietderīgi;- pašvaldība veicina un atbalsta iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju iniciatīvu,

brīvprātīgo darbu un iesaistīšanos pašvaldības funkciju nodrošināšanā.Pašvaldības darbā ir būtiski rast līdzsvaru starp racionālu pašvaldības resursu izmantojumu un

pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu visiem novada iedzīvotājiem, vienlaikus veicinot līdzsvarotu attīstību un aktīvu iedzīvotāju iesaistīšanu pašvaldības funkciju realizācijā.

Pēc administratīvi teritoriālās reformas bija nepieciešams ieviest vienotu centralizēto grāmatvedības, lietvedības sistēmu visās novada administratīvajās vienībās, kā arī ieviest vienotus kritērijus budžeta plānošanā visās pašvaldības iestādēs. Lai veiktu novērtējumu - vai izvēlētā administrācijas struktūra ir patiešām racionālākā pieeja pašvaldības funkciju īstenošanā, 2014.gadā tika veikts procesu audits pašvaldības administrācijā un aģentūrās. Pēc procesu audita rezultātiem tika uzsākta pašvaldības aģentūru un administrācijas reorganizācija.

1.12.4. PRIVĀTĀ UN NEVALSTISKĀ SEKTORA IESAISTE PAŠVALDĪBAS DARBĀ

1.12.4.1. Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām

Ogres novada teritorijā 2015. gada janvārī ir reģistrētas 261 biedrības un nodibinājumi. Ogres novada pašvaldība nav deleģējusi nevienu no savām funkcijām nevalstiskā sektora

organizācijām. Pašreiz pašvaldībā nav izveidota atbalsts struktūra, kas koordinētu un attīstītu sadarbību ar sabiedriskā sektora organizācijām. Atbalsts ar Ogres novada domes lēmumu tiek piešķirts konkrētu aktivitāšu, projektu īstenošanai.



Page 83Page 83

No 2010. līdz 2014. gadam pašvaldība ar līdzfinansējumu ir atbalstījusi 19 sabiedrisko organizāciju projektu īstenošanu.

Katru gadu budžetā tiek plānoti ap 46000,- EUR nevalstisko organizāciju darbības atbalstam, tai skaitā, 6000,- EUR NVO projektu līdzfinansēšanai.

Jau kopš 2006. gada pašvaldība organizē sabiedrisko organizāciju un iedzīvotāju apvienību aktivitātes, izsludinot projektu konkursus. Kopš 2011. Līdz 2014. gadam šādi ir atbalstītas iedzīvotāju un organizāciju iniciatīvas apkārtējās vides sakopšanas un labiekārtošanā - apstiprināti 168 projekti, no tiem: Ogrē – 82, Krapē – 11, Madlienā – 13, Mazozolos – 8, Ogresgalā – 14, Suntažos – 11, Ķeipenē – 7, Lauberē – 5, Meņģelē – 7, Taurupē -10.

1.12.4.2. Sadarbība ar uzņēmējiem

Pēdējos gados aktivizējusies pašvaldības sadarbība ar uzņēmējiem. 2014. gadā tika izveidota Attīstības komisija, kurā darbojas uzņēmēji, sabiedrisko organizāciju pārstāvji, pašvaldības vadība un speciālisti, kas tiekas pašvaldībai aktuālu jautājumu risināšanai Šajā pašā gadā izveidotā biedrība „Ogres novada uzņēmēju biedrība” aktīvi iesaistās informācijas apmaiņā ar pašvaldības speciālistiem. Ogres uzņēmēju biedrība izveidota ar mērķi nodrošināt sadarbību Ogres novada uzņēmēju starpā, Ogres pilsētas un novada uzņēmēju interešu pārstāvniecību un dialoga veidošanu ar valsts institūcijām, pašvaldībām un starptautiskām organizācijām.

Ogres Biznesa un inovāciju centrs, kas ir ar pašvaldības atbalstu izveidots nodibinājums, ik gadus veic aktivitātes uzņēmējdarbības veicināšanai un sadarbībai uzņēmējiem ar pašvaldību, kā skolēnu prakšu organizēšanu pie novada uzņēmējiem, ikgadējās Uzņēmēju dienas organizēšanu, apmācību organizēšanu uzņēmējiem un citas.

1.12.5. OGRES NOVADA PAŠVALDĪBAS STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

1.12.5.1. Sadraudzības pašvaldības

Ar Hengelo (Nīderlande) pašvaldību 1993. gadā parakstīts nodomu protokols par sadarbību vides jautājumos, bet 1996. gadā parakstīts plašāks sadarbības līgums (aptver pašvaldības darbību kopumā, pašvaldības organizāciju, administrāciju, informāciju un attīstību).

Kopš 1994.gada, sadarbojoties Ogres un Hengelo pašvaldībām un to iestādēm, izstrādāti un īstenoti kopīgi projekti dažādās abām pusēm nozīmīgās sfērās - energoefektivitāte, infrastruktūra, izglītība, kultūra, pašvaldības darba uzlabošana, vides aizsardzība u.c.

Īpaši attīstījusies sadarbība starp Ogres un Hengelo mūzikas skolām. Organizētas abpusējas vizītes, pieredzes apmaiņas pasākumi, jauniešu un pedagogu apmaiņas, kā arī rīkoti kopīgi koncerti.

Nolūkā veicināt sadarbību abu pašvaldību starpā Hengelo ir izveidota un aktīvi darbojas arī biedrība “Ogre - Hengelo”.

Ar Onges (Ånge) pašvaldību Zviedrijā 1996. gadā parakstīts sadarbības līgums (aptver pašvaldības darbību kopumā, pašvaldības organizāciju, administrāciju, informāciju un attīstību).

Ar Žueletūras (Joué lès Tours) pašvaldību Francijā sadarbības līgums noslēgts 2005. gadā, līguma darbības jomas ir administrācija, sociālie jautājumi, kultūra, jaunatne, sports, u.c.

Līdzšinējā sadarbība ietver abpusējas vizītes, apmaiņas starp Ogres ģimnāzijas un Žueletūras Žana Monē liceja jauniešiem un pedagogiem (t.sk. Ogres ģimnāzijas projekts „Jauniešu tiesības un pienākumi Žueletūras licejā un Ogres ģimnāzijā”, ES programma „Jaunatne darbībā”), kā arī Žueletūras pūtēju orķestra „Orchestre d'Harmonie de Joué les Tours” dalību 3. starptautiskajā pūtēju orķestru festivālā „Brīze”.

Par tradīciju jau kļuvusi Ogres novada mūzikas un deju ansambļu dalība Žueletūras pašvaldības organizētajos ikgadējos Ziemassvētku pasākumos „Féeriades de Noël”.

Ar Basarabjaskas (Basarabeasca) pašvaldību Moldovā sadarbības līgums noslēgts 2006. gadā (līguma darbības jomas - administrācija, kultūra, izglītība, arhitektūra, jaunatne, sports, sociālie pakalpojumi, uzņēmējdarbības veicināšana).



Page 84Page 84

Ar Čerņigovas (Чернігів) pašvaldību Ukrainā 2007. gadā parakstīts nodomu protokols (sadarbības jomas tirdzniecība, ekonomika un kultūra, kā arī izglītība, veselības aprūpe, jaunatnes politika, sports, u.c.).

Ar Kelmes (Kelmė) pašvaldību Lietuvā sadraudzības līgums parakstīts 2010. gadā (darbības jomas - uzņēmējdarbība, lauksaimniecība, vides, tehniskie projekti, izglītība, kultūra un sports, tūrisms). Kelme ir kādreizējā Ogres rajona sadraudzības pašvaldība. Ņemot vērā administratīvi teritoriālās reformas ietvaros notikušās izmaiņas, 2010. gadā sadraudzības līgums tika atjaunots starp Kelmes pašvaldību un Ogres novada pašvaldību.

Līdzšinējā periodā norisinājušās vairākas abu pašvaldību un to iestāžu pārstāvju tikšanās. Kelmes tautas mūzikas un deju kolektīvi, kā arī tautas mākslas meistari vairākkārt piedalījušies Ogres novada Kultūras centra organizētajās tautas mākslas un amatu dienās „Baltā laipa”, savukārt Ogres novada mākslinieciskie kolektīvi ik gadu ņem dalību Kelmes Tautas mūzikas un amatniecības festivālā. Sadarbība izveidojusies arī izglītības un sporta jomās.

Arī Jehvi (Jõhvi) Igaunijā ir kādreizējā Ogres rajona sadraudzības pašvaldība. 2011. gadā sadarbības līgums tika atjaunots starp Jehvi pašvaldību un Ogres novada pašvaldību, aptverot visas pašvaldību kompetencē esošās jomas, tai skaitā sadarbību starp pašvaldību struktūrām un administrācijām, informācijas apmaiņu un attīstības jautājumus. Abu pašvaldību sadarbības ietvaros notikušas vairākas abpusējas darba un pieredzes apmaiņas vizītes.

Ar Maimanas pašvaldību Afganistānā 2011.gadā tika noslēgts sadarbības līgums pašvaldību darba uzlabošanas un sociālajā sfērā. Sadarbības ietvaros sniegta humānā palīdzība (rakstāmpiederumi, burtnīcas un citas mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamās lietas) Maimanas skolai, kā arī notikusi Maimanas pašvaldības delegācijas vizīte Ogrē. Afgāņu bērnu zīmējumi, kas tapuši, izmantojot saziedotos zīmēšanas piederumus, bijuši izstādīti starptautiskā bērnu un jauniešu darbu izstādē Ogres Mākslas skolā un Ogres 1.vidusskolā.

Ar Sloņimas (Слонім) pašvaldību Baltkrievijā sadarbības līgums tika noslēgts 2013.gadā (prioritārās jomas - vietējās pašvaldības attīstība, atbalsts saimnieciskajām iniciatīvām, investīcijas, ārējā ekonomiskā darbība, tūrisms, ražošana, pakalpojumi, transports, komunikācijas, ekoloģija un dabas resursu racionāla izmantošana, izglītība, kultūra un sports, veselības aizsardzība, atbalsts nevalstisko organizāciju un privātajām iniciatīvām). Notikušas vairākas abpusējas tikšanās, Sloņimas uzņēmēju vizīte Ogrē, kā arī Ogres 1.vidusskolas pedagogu un audzēkņu pieredzes apmaiņa Sloņimā par izglītības un kultūras jautājumiem.

Bolnēsas (Bollnäs) komūna Zviedrijā ir kādreizējā Ogres rajona sadraudzības pašvaldība. Sadarbības aktivitātes ietver abpusējas vizītes, jauniešu un pedagogu apmaiņas, Ogres un Bolnēsas pašvaldību kopuzņēmuma - izglītības centra „Tempus LS” izveidi, kā arī sadarbību dažādu projektu realizācijā.

15 gadu garumā ilgusī Bolnēsas/Arbras Lauvu kluba sadarbība ar Ogres rajona pašvaldību turpinās arī pēc administratīvi teritoriālās reformas, dāvinot Ogres novada skolām, iestādēm un invalīdu biedrībai skolas mēbeles, aprīkojumu un citas vērtīgas lietas.

Kopš 1999.gada tiek uzturēti sadarbības kontakti arī ar Keravas pašvaldību Somijā.

1.12.5.2. Nozīmīgākie starptautiskie projekti

2009. - 2010. gads. „Development of Cross-Border Choir Singing Culture (Singing Neighbours)”, Igaunijas - Latvijas programma. Projekts tika īstenots ar mērķi veicināt Igaunijas un Latvijas bērnu un jauniešu koru sadarbību. Tā ietvaros noorganizētas diriģentu meistarklases, jauniešu nometnes, koncerti un kopīgi dziesmu svētki, iegādāti jauni tautas tērpi iegāde Ogres ģimnāzijas jauktajam korim “Gājputni”, izveidota Igaunijas - Latvijas dziesmu grāmata jauniešu koriem ar nelielu vārdnīcu abās valodās, u.c. Projekta aktivitātes norisinājās Baldonē, Jūrmalā un Ogrē, kā arī Viru pilsētā un pagastā (Igaunija).

2010. gads. ”Sustainable Municipal Development via Project Implementation in Different Sectors and Different Administratively Territorial Levels”, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu



Page 85Page 85

mobilitātes programma „Valsts administrācija”. Projekta ietvaros organizēta pieredzes apmaiņa ar Salo (Somija) un Sigdal (Norvēģija) pašvaldībām par projektu vadību un attīstības plānošanu.

2010. - 2012. gads. „Sabiedrība ar iedvesmu - Ķeipene / Laubere / Madliena / Suntaži / Meņģele”, Nīderlandes fonds KNHM. Turpinot aizsākto sadarbību ar KNHM, Ogres novada pašvaldība organizēja projektu konkursus iedzīvotāju grupām un sabiedriskajām organizācijām piecos novada pagastos, kuros līdz tam KNHM fonda atbalstīti projekti vēl nebija īstenoti – t.i., Ķeipenē, Lauberē, Madlienā, Meņģelē un Suntažos. Konkursa ietvaros saņemti 86 projektu pieteikumi dažādās ar dzīves kvalitātes uzlabošanu saistītās sfērās, no kuriem apstiprināti 32.

2011. – 2013. gads. „RECO Baltic 21 Tech”, Baltijas jūras reģiona programma 2007-2013. Projekts īstenots sadarbībā ar citiem Baltijas jūras reģiona partneriem no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Baltkrievijas, Polijas un Vācijas un projekta vadošo partneri IVL Zviedrijas vides pētniecības institūtu. Tā ietvaros realizēts pilotprojekts atkritumu apsaimniekošanas jomā, piesaistot investīcijas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībai (t.sk. informatīvās kampaņas, tehniskās un ekonomiskās dokumentācijas izstrāde, u.c.).

2012. – 2013. gads. „Vital Communities by Promotion of Youth Skills and Involvement” („Young Active Creative”), Igaunijas - Latvijas programma. Projekta iesniedzējs bija Polvas pilsētas pašvaldība (Igaunija), projekta partneri - Ogres novada pašvaldība, Ogres jauniešu klubs „Projektu darbnīca”, Ogres Rotarkakta klubs, kā arī NVO „Munalinn” no Igaunijas. Projekts bija vērsts uz jauniešu kapacitātes paaugstināšanu jauniešu pasākumu un starptautisku festivālu organizēšanā, īstenojot apmācības un noorganizējot divus starptautiskus jauniešu mākslas un mūzikas festivālus (Ogrē un Polvā).

2013. – 2015. gads. „Ūdens tūrisma kā dabas un aktīvā tūrisma komponentes attīstība Latvijā un Igaunijā” (saīsinājumā „Riverways”), Igaunijas - Latvijas programma. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar 39 citiem reģiona partneriem no Latvijas (Kurzemes, Rīgas un Vidzemes reģionu pašvaldībām un organizācijām) un Igaunijas (Dienvidigaunijas reģiona un Rietumigaunijas reģionu pašvaldībām un organizācijām), un projekta vadošo partneri - Kurzemes plānošanas reģionu. Projekta ietvaros Ogres novadā ir ierīkotas divas atpūtas un pieejas vietas Ogres upes krastā (labiekārtotas atpūtas vietas pie Rankas upes iztekas Ogresgalā un Krasta ielas lejas promenādes teritorija Ogres upes labajā krastā Ogres pilsētā), tādejādi veicinot ūdens tūrisma attīstību.

2013. – 2015. gads. „Outdoor Learning 4 All” („O-L-A”), ES Mūžizglītības programma (Comenius reģionālās partnerības apakšprogramma). Projekta mērķis ir iedrošināt skolotājus un skolas vairāk pievērsties skolēnu apmācībai ārpus klašu telpām, brīvā dabā, uztverot to kā nozīmīgu apmācības dimensiju. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar vadošo partneri – Soutendas pašvaldību (Lielbritānija).

Arī virkne Ogres novada pašvaldības iestāžu piedalījusies dažādu starptautiska rakstura projektu realizācijā sadarbībā ar tādām valstīm kā Somija, Zviedrija, Lielbritānija, Slovākija, Portugāle, Itālija, Lietuva, Francija, Beļģija, Kipra, Rumānija, u.c., piesaistot finansējumu no dažādām Eiropas Savienības un citām programmām un fondiem.



Page 86Page 86

1.13. SABIEDRISKĀ KĀRTĪBA UN DROŠĪBA

1.13.1. POLICIJA

Ogres novada pašvaldības teritorijā sabiedrisko kārtību nodrošina Ogres novada pašvaldības policija un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirknis. Pašvaldības policija līdz 2009. gadam darbojās tikai Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā, atsevišķi pašvaldības policijas darbinieki bija Suntažu pagastā un Taurupes pagastā. No 2009. gada pašvaldības policija nodrošina sabiedrisko kārtību visā Ogres novadā.

1.13.1.1. Pašvaldības policija

Ogres novada pašvaldības policija (izveidota 1992. gadā) kontrolē pašvaldības saistošo noteikumu izpildi, nodrošina vispārēju sabiedriskās kārtības pārkāpumu novēršanu un veic preventīvo darbu likumpārkāpumu novēršanā.

Kārtības uzturētāju skaits Ogres novada pašvaldības policijā 2014. gadā bija 31 (2009. gadā bija 29 un kopš 2010. gada - 31). 2010. gada laikā Ogres novada pagastos izveidoti 3 pašvaldības policijas iecirkņi, katrā no tiem strādā viens pašvaldības policijas darbinieks. Perspektīvā būtu nepieciešams papildināt iecirkņu darbinieku skaitu (papildus viens darbinieks katrā iecirknī).

Ogres novada pašvaldības policijas apkopotā policijas darba statistiska (skatīt 26. attēls).

26. att. Ogres novada pašvaldības policijas darba statistika

Gads Iedzīvotāju izsaukumi

Administratīvo pārkāpumu

skaits

Sastādīti administratīvie

protokoli

Novērsti likumpārkāpumi

Veicināta noziegumu atklāšana

2009. 2592 3698 1537 2358 352010. 2689 3621 1477 2514 372011. 2730 4279 1658 3242 592012. 2775 5641 1879 4469 912013. 2850 6235 1849 5024 832014. 2948 6068 1991 5004 53

Pašvaldības policija administratīvo pārkāpumu skaita palielināšanos pēdējos četros gados skaidro ar dažādiem sociāliem faktoriem, t.sk., iedzīvotāju emigrācija un reemigrācija, sadzīviskie apstākļi, finansiāli ekonomiskās situācijas ietekme.

Ar katru gadu pieaug administratīvo pārkāpēju pesimisms un agresivitāte, kas izpaužas arī komunikācijā ar pašvaldības policijas darbiniekiem. Lielākajai daļai pārkāpēju nav pastāvīga darba. Lai prasmīgāk risinātu konfliktus ar likumpārkāpējiem, būtu nepieciešams regulāri papildināt policistu zināšanas šajā jomā, organizējot apmācību kursus. Nepieciešamas psihologa konsultācijas arī pašiem policistiem.

Sabiedriskās kārtības nodrošināšanai no 2010. gada tiek veidots video novērošanas centrs. Līdz 2014. gada beigām ir uzstādītas 24 video novērošanas kameras Ogres pilsētā. Turpmākajos gados nepieciešams palielināt izvietoto kameru skaitu pilsētā, izvietot video novērošanas kameras arī pagastu centros sabiedriski bīstamās vietās. Lai video centrs funkcionētu diennakts režīmā, ir nepieciešams piesaistīt papildu personālu.

1.13.1.2. Valsts policija

Valsts policijai Ogres novada teritorijā līdz 2009. gadam bija 2 iecirkņi - Ogrē un Madlienā, kopš 2009. gada septembra ir 1 iecirknis - Ogrē. 2014. gadā 2 cilvēki Ogres iecirkņa policijas darbiniekiem ir snieguši atbalstu, kā brīvprātīgie policijas palīgi. Valsts policija (Nodrošinājuma



Page 87Page 87

valsts aģentūra) nodrošina (izīrē) telpas atskurbtuvei, savukārt pašvaldība finansē medicīnisko personālu - 4 feldšerus.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirknis ir apkopojis informāciju par Ogres novada teritorijā uzsāktajiem kriminālprocesiem un kriminālprocesu uzsākšanas atteikumiem, ja nodarījumam nav konstatētas krimināla rakstura pazīmes.

Reģistrēto gadījumu skaitam, kad ir aizdomas par noziedzīgu nodarījumu, ir pakāpeniska tendence palielināties, taču faktiski uzsākto kriminālprocesu skaits ir samērā stabils (27. attēls).

27. att. Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits VP RRP Ogres iecirkņa apkalpojamā teritorijā.

Gads Uzsākti kriminālprocesi

Atteikts uzsākt kriminālprocesu

2010. 969 13922011. 1064 16292012. 962 15462013. 800 15512014. 925 1607

Gads Elektronisko notikumu žurnālā (ENŽ) reģistrēto

iesniegumu, ziņojumu kopējais skaits

Noformēti administratīvo

pārkāpumu protokoli

2010. 3763 12012011. 4314 17462012. 4029 11012013. 4000 13212014. 4379 1168

Ceļu satiksmes negadījumu skaitam Ogres novada teritorijā pēdējos gados ir tendence saglabāties nemainīgam.

Gads Ceļu satiksmes negadījumu skaits

2010. 4502011. 3682012. 3512013. 3532014. 357

1.13.2. UGUNSDZĒSĪBA

Ogres novadā par ugunsdzēsību atbild VUGD Rīgas reģiona pārvaldes Ogres daļa un Ķeipenes postenis. Ugunsdzēsēju mašīnas ir saglabātas arī Krapē, Lauberē, Taurupē, Madlienā, Meņģelē un Ķeipenē, tomēr tās nav iespējams izmantot tehniskā stāvokļa vai kvalificēta personāla trūkuma dēļ.



Page 88Page 88

2. OGRES NOVADA SVID ANALĪZE

2.1. SOCIĀLĀS VIDES UN VESELĪBAS AIZSARDZĪBAS SVID ANALĪZE

VIETĒJĀ MĒROGĀ

REĢIONA MĒROGĀ

VALSTS MĒROGĀ

STIPRĀS PUSESIr izveidots vienots sociālais dienests XNodrošināti vienādi kritēriji sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu saņemšanai Ogres novada iedzīvotājiem X

Tiek nodrošināti rehabilitācijas pakalpojumi vardarbībā cietušiem bērniem krīzes centrā „Laipas” X

Tiek nodrošināti dienas centra „Saime” pakalpojumi personām ar intelektuālās attīstības traucējumiem un psihiskām saslimšanām

X

Tiek nodrošināti ilgstošas aprūpes pakalpojumi pansionātā „Madliena” X

Tiek nodrošināta ārpusģimenes aprūpe bērniem bērnu namā „Laubere” X

Tiek nodrošināti dienas centra pakalpojumi riska ģimeņu bērniem Ģimenes atbalsta dienas centrā X

Attīstīti alternatīvās sociālās aprūpes pakalpojumi bērniem un ģimenēm Ogres pilsētā X

Tiek organizētas nometnes mazaizsargātiem un riska grupas bērniem un jauniešiem X

Ir pieejami sociālie pakalpojumi personām ar atkarības problēmām X

Laba starpinstitucionālā un starpprofesionālā sadarbība ar dažādām institūcijām un nevalstiskajām organizācijām X

Sociālie jautājumi ir viena no Ogres novada pašvaldības prioritātēm, kā rezultātā tiek paplašināti esošie un ieviesti jauni sociālie pakalpojumi

X

Profesionāli darbinieki sociālajā un veselības jomā XVeselības aprūpē vērojami tehnoloģiski uzlabojumi un attīstība X

Novadam ir sava slimnīca, var nodrošināt dažāda veida veselības pakalpojumus X

Ir nodrošināta primārā medicīniskā aprūpe katrā pagastā XIr nodrošināti atsevišķi bezmaksas pakalpojumi dažādām iedzīvotāju grupām PA „Dziednīca” X

Novadā ir veselību veicinoša vide un infrastruktūra (sporta zāles, stadioni, mežs, upe, pauguri utt.) X

Ir veselības veicināšanas speciālisti XVeiksmīgi uzsākts darbs ar sabiedrību veselīga dzīvesveida veicināšanas jomā, un tiek īstenoti veselību veicinoši pasākumi visām iedzīvotāju grupām, t.sk. senioriem un jaunajām māmiņām

X

Pašvaldība iesaistījusies Latvijas Nacionālajā veselīgo pašvaldību tīklā X



Page 89Page 89

VĀJĀS PUSESNepietiekama sociālā infrastruktūra, piemērotu un pielāgotu telpu trūkums sociālo pakalpojumu sniegšanai, pieejamībai un pakalpojumu attīstīšanai Ogres pilsētā

X

Nav pietiekami nodrošināta pakalpojumu pieejamība tuvāk klientu dzīvesvietai pagastos X

Nepietiekami sociālie pakalpojumi lauku teritorijā XNepietiekams sabiedrības informētības līmenis par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jautājumiem pagastos X

Speciālistu trūkums un esošo speciālistu pieaugoša noslodze X

Zems atalgojuma līmenis nozarē strādājošajiem XNepilnības Latvijas Republikas likumdošanā attiecībā uz sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību X

Nepietiekams nodrošinājums ar transportu, lai operatīvi sniegtu pakalpojumus X

Trūkst dienas centru dažādām mērķa grupām XNav pusceļa māju un grupu dzīvokļu personām ar īpašām vajadzībām X

Nav pietiekami aprūpes pakalpojumi Ogres novadā XIerobežots pakalpojumu klāsts senioru aprūpei dzīvesvietā pagastos X

Alternatīvu sociālo pakalpojumu trūkums dažādām iedzīvotāju grupām (veciem cilvēkiem, cilvēkiem ar invaliditāti, bērniem ar īpašām vajadzībām, u.c.)

X

Nepietiekams atbalsts daudzbērnu ģimenēm XVāji attīstīta audžuģimeņu kustība Ogres novadā XNav pietiekami risināti jautājumi par nodarbinātības iespējām cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un senioriem pirmspensijas vecumā

X

Nav vienotas informācijas platformas par pakalpojumu klāstu PA „Dziednīca” un Ogres rajona slimnīcā X

Pagastos ir vāji nodrošināti veselības veicināšanas pasākumi X

Cilvēkresursu (t.sk. jaunatnes speciālistu) trūkums preventīvā darba veikšanai un veselīga dzīvesveida veicināšanai pagastos

X

NVO sadrumstalotība, nav koordinācijas XSabiedriskā transporta trūkums starp pagastiem un uz novada centru, tā nepiemērotība cilvēkiem ar kustību traucējumiem

X

Cilvēkiem ar kustību traucējumiem apgrūtināta vides pieejamība X

IESPĒJASSadarbības tālāka pilnveidošana starp valsts un citām pašvaldības institūcijām, kuras iesaistītas sociālo problēmu risināšanā

X

Investīciju un projektu līdzekļu piesaiste sociālo pakalpojumu attīstībai, cilvēkresursu nodrošinājumam un pieredzes apmaiņai

X



Page 90Page 90

DRAUDIBiežas izmaiņas valsts izdotajos normatīvajos aktos XIr maz programmu sociālajā sfērā, caur kurām pašvaldība varētu piesaistīt līdzekļus X

Sabiedrības novecošanās un iedzīvotāju izceļošanas tendence X

Augsts bezdarba līmenis XSakarā ar maksājumu sloga paaugstināšanos var pieaugt maznodrošināto personu skaits X

Iedzīvotāju motivācijas trūkums sava sociālā statusa mainīšanai X



Page 91Page 91

2.2. EKONOMISKĀS VIDES SVID ANALĪZE

VIETĒJĀ MĒROGĀ

REĢIONA MĒROGĀ

VALSTS MĒROGĀ

STIPRĀS PUSESIzdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, neliels attālums līdz galvaspilsētai X

Profesionālās izglītības iespējas XIzveidots biznesa inkubators/centrs XPozitīva pieredze ES finansējuma apgūšanā XPilsētas un daļēji novada lauku teritorijā attīstīta transporta infrastruktūra (Ogres stacija, šoseja Rīga-Daugavpils) X

Daudzveidīga uzņēmējdarbība XLabvēlīgi apstākļi lauksaimniecības produkcijas ražošanai XBanku un valsts iestāžu pakalpojumu pieejamība novada centrā X

Attīstītas komunikāciju tehnoloģijas XPašvaldībā izveidota Attīstības komisija XIzstrādāts teritorijas plānojums, kur ir paredzētas teritorijas ražošanas attīstībai X

Sakopta, pievilcīga vide Ogres novadā XVĀJĀS PUSES

Nepietiekami attīstīta mūžizglītības sistēma XVāja uzņēmēju savstarpējā sadarbība XNeapmierinoša pašvaldības autoceļu kvalitāte XIedzīvotāju ekonomiskās izglītības, izpratnes trūkums XNegatīva attieksme pret uzņēmējiem no iedzīvotāju puses XNegatīva iedzīvotāju attieksme pret ražošanas objektu būvniecību X

Neapmierinoša sabiedriskā transporta kustība novadā XVāja informācijas plūsma/apmaiņa starp domi, uzņēmējiem un iedzīvotājiem X

Kvalificētu speciālistu trūkums XKredītresursu nepieejamība priekšfinansējumam ES fondu projektiem X

Nekvalitatīvi telekomunikāciju, interneta pakalpojumi attālākajos novada pagastos X

Neefektīvs lauku konsultantu darbs XInformācijas trūkums par jaunākajiem normatīvajiem aktiem un atbalsta iespējām uzņēmējiem X

Lauksaimniecības zemju nepietiekamā izmantošana XAtbalsta trūkums uzņēmējiem XIerobežotas energoapgādes jaudu palielināšanas iespējas XLēns dokumentu aprites un lēmumu pieņemšanas process novada pašvaldībā X

Nav pietiekamas informācijas par derīgajiem izrakteņiem un to izmantošanas iespējām X

IESPĒJASAtsevišķu pašvaldības funkciju nodošana uzņēmējiem X



Page 92Page 92

Sadarbības attīstība starp uzņēmējiem un arodskolām XPrakses vietu nodrošināšana novada uzņēmumos XOgres novada uzņēmumu nozaru sasaistīšana ar arodskolu mācību programmām X

Telekomunikāciju, interneta sakaru attīstīšana attālākajos novada pagastos X

Lauksaimniecības uzņēmumu kooperācija XUzņēmējdarbības koordinators/konsultants lauksaimniecības jautājumos X

Kvalificēta ārvalstu darbaspēka piesaistīšana XOgres novadā ražoto izstrādājumu popularizēšana XVisu institūciju sadarbība un noieta tirgus meklēšana vietējo ražotāju produktu realizācijai ārpus Latvijas X

Investīciju piesaiste no dažādiem finanšu avotiem XZemes auglības paaugstināšana un lauksaimnieciskās ražošanas zemju saglabāšana X

Sociālās uzņēmējdarbības attīstība XKrājaizdevu sabiedrību veidošana pašvaldībā XDerīgo izrakteņu potenciāls XSadarbība starp zemniekiem, lauksaimniekiem, attīstīta pieredzes apmaiņa X

DRAUDINeprognozējams izmaiņas valsts nodokļu politikā XUzņēmējdarbību neatbalstošas izmaiņas normatīvajos aktos XIlgtermiņa aizdevumu nepieejamība XIedzīvotāju skaita samazināšanās un sabiedrības novecošanās X

Pamestu un degradētu teritoriju veidošanās XRīgas pilsētas sociāli ekonomiskās ietekmes palielināšanās X



Page 93Page 93

2.3. INFRASTRUKTŪRAS SVID ANALĪZE

Satiksmes infrastruktūra

VIETĒJĀ MĒROGĀ

REĢIONA MĒROGĀ

VALSTS MĒROGĀ

STIPRĀS PUSESTeritoriju šķērso vairāki valsts galvenās un reģionālās nozīmes autoceļi, kā arī starptautiskas nozīmes autoceļš E22 un dzelzceļa līnija Rīga- Daugavpils

X

Starptautiskās lidostas, autoostas un ostu tuvums XĀtra valsts galvaspilsētas sasniedzamība, izmantojot autotransportu X

Blīvs valsts un pašvaldības autoceļu tīkls XOptimāla autotransporta satiksmes organizācija Ogres pilsētā X

Veloceliņu un velonovietņu izbūve apdzīvotajās vietās XVĀJĀS PUSES

Zema autoceļu kvalitāte, vairāk kā 50 % no valsts un pašvaldību autoceļiem ir sliktā tehniskā stāvoklī, kā arī nepietiekams valsts un pašvaldības autoceļu ar asfalta segumu garums

X

Gājējiem nepietiekami droši dzelzceļa sliežu šķērsojumi XNepietiekams finansējums pašvaldības ceļu uzturēšanai un sabrukušo ceļa posmu rekonstrukcijai X

Tilti pagastu teritorijā atrodas avārijas stāvoklī XOgres pilsētā un Ogresgala pagastā ir tikai viens Ogres upes šķērsošanai ar autotransportu piemērots tilts X

Ogres pilsētas teritoriju šķērso valsts un reģionālas nozīmes autoceļi, dzelzceļš, kas apgrūtina autotransporta kustību pilsētā, rada vides piesārņojumu un paaugstina trokšņu līmeni

X

Trūkst autostāvvietu, īpaši dzīvojamos masīvos XNepietiekams sabiedriskā autotransporta maršrutu skaits un reisu biežums novada iekšienē, savstarpēji nekoordinēta pasažieru pārvadājumu kustība

X

Nesakārtotas hidrotehniskās būves ielās un uz ceļiem XNav rekonstruētu pievedceļa E22 uz Ogresgala pagastu XNovadā netiek veikti preventīvie pasākumu autoceļu aizsardzībai pret smagsvara kravu (kokmateriāli, smilts, grants) pārvadājumu radītajiem bojājumiem

X

Trūkst vienotas metodikas pašvaldības autoceļu tehniskā stāvokļa izvērtēšanai X

Lielākā daļa pašvaldības autoceļu posmu lauku teritorijā zemesgrāmatās ir norādīti kā ceļu servitūti, līdz ar to netiek uzskaitīti kopējā ceļa garumā

X

Bijusī dzelzceļa līnija Rīga – Ērgļi atstāta novārtā (neizmantots potenciāls) X

IESPĒJASES struktūrfondu u.c. programmu līdzekļu piesaiste X



Page 94Page 94

satiksmes drošības uzlabošanai un ceļu vai ielu rekonstrukcijaiPPP projektu iespēju izpēte pašvaldības satiksmes infrastruktūras uzlabošanā X

Sadarbība ar blakus esošo novadu pašvaldībām un citām institūcijām satiksmes infrastruktūras plānošanā X

DRAUDIValsts finanšu līdzekļu samazinājums autoceļu rekonstrukcijai un uzturēšanas darbu veikšanai X

Sistēmiskas pieejas trūkums transporta infrastruktūras veidošanai valsts un reģiona mērogā X

1/3 no pārvadātajām kravām pa dzelzceļu caur Ogres staciju ir bīstamās kravas X

Sabiedriskā autotransporta maršrutu skaita un reisu biežumu samazināšana X

Zemes īpašnieku noraidošā attieksme pret infrastruktūras attīstību līdzās viņu zemes gabaliem var ierobežot un aizkavēt ielu vai ceļu rekonstrukcijas projektu īstenošanu

X

Ceļu uzturēšanas un rekonstrukcijas darbu izmaksu paaugstināšanās X

Sakaru komunikācija un informatizācija

VIETĒJĀ MĒROGĀ

REĢIONA MĒROGĀ

VALSTS MĒROGĀ

STIPRĀS PUSESLabs interneta pakalpojums un plaša interneta pieejamība XPašvaldība nodrošina publiskā interneta pieejamību iedzīvotājiem X

Pašvaldības administrācija un pagastu pārvaldes ir nodrošinātas ar kopēju iekšējo sakaru tīklu X

Laba fiksēto un mobilo telekomunikāciju tīklu infrastruktūra, laba pakalpojumu sniegšanas kvalitāte X

Izveidota Ogres novada pašvaldības mājas lapa un tiek veikta komunikācija sociālajos medijos X

VĀJĀS PUSESPatvaļīga elektronisko sakaru ierīču (antenas, kabeļi) ierīkošana, kas rada bojājumus ēku jumtiem un fasādēm X

IESPĒJASSadarbība ar sakaru uzņēmumu par pakalpojumu attīstību, servisa līmeni un kvalitāti X

Infrastruktūras uzlabošana sadarbībā ar mobilo sakaru operatoriem X

DRAUDIPasta nodaļu skaita un pakalpojumu pieejamības samazināšanās X

Interneta pakalpojumu pieejamības tiešā atkarība no elektroenerģijas piegādes X



Page 95Page 95

Elektroapgādes un siltumenerģijas infrastruktūra

VIETĒJĀ MĒROGĀ

REĢIONA MĒROGĀ

VALSTS MĒROGĀ

STIPRĀS PUSESSaglabāta pašvaldību pārziņā nodotās elektroapgādes infrastruktūra X

Lielākajās apdzīvotajās vietās ir nodrošināts ielu apgaismojums X

Novada teritorijā darbojas mazās hidroelektrostacijas un koģenerācijas stacijas X

Pagastu katlumājās tiek izmantoti atjaunojamie resursi XOgres pilsētas katlumājas ir modernizētas, paaugstināta to darbības efektivitāte X

VĀJĀS PUSESPalielinās īslaicīgu elektroenerģijas piegādes traucējumu skaits X

Liels gaisvada līniju īpatsvars un to tehniskais nolietojums XAttīstībai nepietiekamas elektroenerģijas piegādes jaudas un infrastruktūras trūkums X

Neapmierinošs ielu apgaismojuma tīklu kopējais tehniskais stāvoklis X

Mazākos ciemos nav nodrošināts ielu apgaismojums XNeracionāls elektroenerģijas patēriņš ielu apgaismojuma sistēmās vietās ar mazu gājēju kustības intensitāti X

Pagastu siltumapgādes sistēmu liels tehniskais nolietojums XNolietojušās siltumenerģijas piegādes centralizētajās siltumapgādes sistēmās pagastu teritorijā X

Ogres pilsētas apkures sistēmā nav iespējams izmantot alternatīvu kurināmo, tās atkarība no viena veida kurināmā X

Lieli siltumsaimniecības uzņēmumu un iestāžu debitoru parādi X

IESPĒJASES Struktūrfondu finansējuma piesaiste enerģētikas un siltumapgādes attīstībai X

Atjaunojamo resursu īpatsvara palielināšana enerģijas ražošanā un alternatīvo enerģijas iegūšanas veidu attīstība X

Koģenerācijas staciju attīstība XEnergoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšana privātajā un publiskajā sektorā X

„Sadales tīkls” pāriet no gaisvadu līnijām uz pazemes kabeļlīnijām X

DRAUDINepietiekamās elektropadeves jaudas, elektroapgādes līniju trūkums un augstās jaunu līniju izmaksas var radīt ievērojamus šķēršļus novada uzņēmējdarbības attīstībai

X

Elektroapgādes infrastruktūras bojājumi elektroenerģijas patēriņa pārslodžu rezultātā X

Zemes īpašnieku negatīva attieksme pret infrastruktūras objektu, kas šķērso to zemes īpašumus, ierīkošanu X



Page 96Page 96

Elektroenerģijas izmaksu pieaugums X

Ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra

VIETĒJĀ MĒROGĀ

REĢIONA MĒROGĀ

VALSTS MĒROGĀ

STIPRĀS PUSESIzveidoti šķiroto atkritumu savākšanas punkti un laukumi XSlēgtas un rekultivētas praktiski visas nelegālās sadzīves atkritumu izgāztuves X

ES fondu līdzekļu piesaistītes rezultātā, Ogres pilsētā 2015.gadā darbosies pilnīgi jaunas modernas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas

X

Moderna bāze Ogres un Ogresgala pagasta ūdenssaimniecības pārvaldīšanai un apkalpei X

Nodrošināta iespēja lielākās daļas Ogres pilsētas individuālo dzīvojamo māju pieslēgšana centralizētajai ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmai

X

VĀJĀS PUSESNav vienota pašvaldības uzņēmuma vai iestādes, kas nodarbojas ar ūdenssaimniecības koordināciju visā novada teritorijā

X

Informācijas un kontroles par individuālo namu sadzīves notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu, infiltrāciju trūkums, nav atbilstošu saistošo noteikumu

X

Nepilnīga pašvaldības saistošo noteikumu par atkritumu savākšanu administrēšana X

Notekūdeņu attīrīšanas ietaises Suntažu un Madlienas pagastu teritorijā ir sliktā tehniskā stāvoklī X

Normatīvo aktu prasībām neatbilstoša dzeramā ūdens kvalitāte centralizētajās ūdensapgādes sistēmās lauku teritorijā

X

Lauku apdzīvoto vietu notekūdeņu attīrīšanas ietaišu un ūdensapgādes tīklu augsts tehniskais nolietojums X

Augsts to individuālo dzīvojamo māju īpatsvars, kuras nav pieslēgtas centralizētajām kanalizācijas sistēmām X

Ierobežoti finanšu resursi ūdenssaimniecības sakārtošanai mazākos ciemos X

Nepietiekami popularizēta atkritumu šķirošana un savākšana, zems iedzīvotāju vides izglītības līmenis X

IESPĒJASES Struktūrfondu finansējuma ūdenssaimniecības attīstībai pilsētā un apdzīvotās vietās virs 2000 iedzīvotāju pieejamība

X

ES Kohēzijas fonda finansējuma piesaiste izgāztuvju rekultivācijai X

Sadarbība ar citām pašvaldībām un institūcijām atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanā X

Iedzīvotāju vides izglītības līmeņa (pakāpeniska) paaugstināšana X

DRAUDI



Page 97Page 97

Latvijas Republikas normatīvie akti neveicina privāto atkritumu apsaimniekotāju ilgtermiņa investīciju ieguldījumus atkritumu apsaimniekošanas sistēmas sakārtošanā

X

Vides kvalitātes pasliktināšanās nesavākto un nelikumīgi noglabāto atkritumu dēļ X

Gruntsūdeņu un dziļāko ūdens horizontu piesārņojums ar sadzīves un rūpnieciskajiem notekūdeņiem X

Sabiedriskas nozīmes infrastruktūra

VIETĒJĀ MĒROGĀ

REĢIONA MĒROGĀ

VALSTS MĒROGĀ

STIPRĀS PUSESPašvaldība nodrošina tās sniegto pakalpojumu pieejamību pilsētā un visos pagastos X

Pietiekami daudz iespēju atpūtas un rekreācijas objektu izveidošanai X

Privātās iniciatīvas sabiedrībai pieejamu objektu veidošanā un uzturēšanā X

VĀJĀS PUSESFinansējuma trūkums sabiedriskās infrastruktūras objektu uzturēšanai un labiekārtojuma līmeņa paaugstināšanai

X

Zema pagastu administrāciju ēku energoefektivitāte XNepietiekami daudz labiekārtotu parku, skvēru un citu rekreācijas un atpūtas objektu X

Trūkst labiekārtotu atpūtas vietu pie publiski pieejamiem ūdeņiem X

Nepilnīga informācija un nav veikta uzmērīšana par apbedījumiem lauku kapsētās X

Nav atrisināts jautājums par dzīvnieku apbedīšanu XNav labiekārtotas un apgūtas ūdens rekreācijas zonas X

IESPĒJASES Struktūrfondu finansējuma piesaiste ēku energoefektivitātes paaugstināšanai X

Sadarbība ar citām pašvaldībām un institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, uzņēmējiem sabiedriskās infrastruktūras izveidošanā un labiekārtošanā

X

PPP projektu realizācija sabiedrībai nozīmīgu infrastruktūras objektu veidošanā X

DRAUDIIedzīvotāju aizplūšana no laukiem uz pilsētām un izceļošana X

Mājokļu infrastruktūra

VIETĒJĀ MĒROGĀ

REĢIONA MĒROGĀ

VALSTS MĒROGĀ

STIPRĀS PUSESOgres pilsētā nodrošināta daudzdzīvokļu māju apsaimniekošana X



Page 98Page 98

Ogres pilsētā daudzveidīga mājokļu struktūra-daudzdzīvokļu mājas, rindu mājas, savrupmājas X

Pilsētā veikti daudzdzīvokļu māju infrastruktūras uzlabojumi un teritorijas labiekārtošana X

Sabiedrības līdzatbildība publiskās telpas uzlabošanai, iesaistoties Ogres novada pašvaldības projektu konkursā „Veidojam vidi ap mums”

X

Pašvaldības atbalsts ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai un pagalmu labiekārtošanai daudzdzīvokļu mājās

X

VĀJĀS PUSESLauku teritorijā netiek veikta sistemātiska mājokļu apsaimniekošana X

Padomju laikā būvētajām daudzdzīvokļu mājām ir zema būvniecības kvalitāte un raksturīgi lieli siltuma zudumi, kā arī paneļu mājām beidzies kalpošanas laiks

X

Nesakārtoti daudzdzīvokļu māju iekšpagalmi XDaudz tukšu dzīvokļu daudzdzīvokļu mājās lauku teritorijā un apgrūtināta ēku apsaimniekošana X

Daudzdzīvokļu mājām nav veikti pasākumi pieejamības uzlabošanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām X

Vizuāli nepievilcīgas padomju laikā celtās daudzdzīvokļu mājas X

Zems iedzīvotāju zināšanu līmenis par kopīpašumā esošu dzīvojamo māju apsaimniekošanu X

Salīdzinoši liels cilvēku īpatsvars ar zemu maksātspēju daudzdzīvokļu mājās X

IESPĒJASFinansējuma piesaiste ēku energoefektivitātes paaugstināšanai X

Iespēja rekonstruēt daudzdzīvokļu ēkas, palielinot dzīvojamo platību (jumta stāvi), uzlabojot komfortu, energoefektivitāti un publisko telpu pie tām

X

Brīvas teritorijas jaunu savrupmāju būvniecībai XSadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, uzņēmējiem mājokļu infrastruktūras uzlabošanā un teritoriju labiekārtošanā

X

DRAUDIIedzīvotāju aizplūšana no laukiem uz pilsētām un izceļošana X

Graustu (daudzdzīvokļu namu, kvartālu) problēma X



Page 99Page 99

2.4. IZGLĪTĪBAS UN SPORTA NOZARES SVID ANALĪZE

VIETĒJĀ MĒROGĀ

REĢIONA MĒROGĀ

VALSTS MĒROGĀ

STIPRĀS PUSESPlašs dažādu izglītības pakāpju nodrošinājums novada teritorijā X

Plašs vispārējās izglītības, profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu piedāvājums X

Mazākumtautību izglītības programmu pieejamība pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības līmenī X

Daudzveidīgas profesionālās ievirzes izglītības programmu un interešu izglītības programmu apguves iespējas X

Speciālo izglītības programmu pieejamība izglītības iestādēs X

Attīstītas neformālās izglītības iespējas XAugsta izglītības kvalitāte un izglītības iestāžu konkurētspēja X

Valsts ģimnāzija novadā kā plašākas un konkurētspējīgākas izglītības ieguves un metodiskais centrs X

Augsta un normatīvo aktu prasībām atbilstoša pedagogu profesionālā kvalifikācija X

Sistemātisks darbs zinātniski pētniecisko un novada pētniecisko darbu izstrādē X

Vairākās izglītības iestādēs ir nodrošināta pieejamība izglītojamajiem ar funkcionāliem traucējumiem X

Izglītības iestādēs mērķtiecīgi pilnveido un izmanto modernās tehnoloģijas X

Eiropas Savienības struktūrfondu un citu fondu un programmu līdzfinansētu projektu īstenošana novada izglītības iestādēs, t.sk. energoefektivitātes uzlabošanai

X

Plašas izglītības iestāžu kopējās tradīcijas (konkursi, skates, sporta dienas, projekti u.c.) X

Aktīva pašvaldības sadarbība ar izglītības iestāžu vadītājiem X

Sakopta vide izglītības iestāžu teritorijā XLaba izglītības iestāžu sadarbība ar citām pašvaldības institūcijām X

Iekļaujošās izglītības īstenošana XPašvaldības atbalsts skolēnu pārvadājumiem XPamatizglītības pieejamība tuvāk skolēnu dzīvesvietai XEko skola Ogresgalā un vides izglītības iespējas citās novada izglītības iestādēs X

Pašvaldības atbalsts talantīgiem skolēniem dažādās izglītības jomās X

Pieejami atbalsta speciālisti novada izglītības iestādēs XIzglītības pieejamības nodrošināšana dažādām sociālajām grupām X

Attīstīta sporta infrastruktūra (stadions, baseins, ledus halle u.c.) X



Page 100Page 100

Sporta attīstībai piemērots reljefs un dabas teritorijas XBrīvi pieejami publiskie sporta laukumi dažādām sporta aktivitātēm X

Sporta pasākumu daudzveidība gan novada, gan valsts mērogā X

Augsts līmenis sportistu/komandu sagatavotībā (dalība dažādu mērogu sacensībās) X

Augsta līmeņa jauniešu un amatieru sporta sacensības novadā X

Pašvaldības līdzfinansēti projekti sporta inventāra un infrastruktūras atjaunošanai/papildināšanai u.c. X

Aktīvi, tradīcijām bagāti un attīstīti sporta klubi / biedrības XIr pieejami netradicionālie sporta veidi (loka šaušana, alpīnisms, tramplīnlēkšana u.c.) X

Tiek pilnveidotas izglītības iestāžu sporta bāzes XIedzīvotāju iniciatīva jaunu sporta aktivitāšu ieviešanā X

VĀJĀS PUSESIzglītojamo skaita samazināšanās novada izglītības iestādēs XSpeciālo izglītības programmu apgrūtināta realizācija pilsētas izglītības iestādēs telpu trūkuma dēļ

X

Nelielā skolēnu skaita dēļ vairākās pagastu izglītības iestādēs ir apvienotās klases

X

Nepietiekams finansējums izglītības iestāžu remontam XVairākās izglītības iestādēs nav nodrošināta pieejamība izglītojamajiem ar funkcionāliem traucējumiem X

Nepietiekams finansējums pedagogu tālākizglītībai XNepilnīga infrastruktūra un materiāli tehniskais nodrošinājums izglītības programmu īstenošanai sportā X

Atšķirības pedagogu darba samaksā un pedagogu noslodzē XNepietiekams piedāvājums saturīgai brīvā laika pavadīšanai (nometnes u.c.) vasaras brīvlaikā X

Sabiedriskā transporta ierobežotā pieejamība starp pagastiem un uz novada centru X

Grūtības jauno speciālistu piesaistē darbam izglītības iestādēs X

Nepietiekamas mūžizglītības iespējas un nepietiekama informācija par tām X

Vienveidīgs interešu izglītības piedāvājums XNepietiekams materiāli tehniskās bāzes nodrošinājums atsevišķās pagastu skolās X

Nepietiekams atbalsta personāla nodrošinājums izglītības iestādēs X

Atšķirīgas ēdināšanas izmaksas skolās XNav nodrošināta visu ēku energoefektivitāte XNeremontēts un neizmantots baseins VPII „Taurenītis” XNepietiekama sadarbība starp izglītības iestādēm un uzņēmējiem, veicinot jauniešus apgūt novadā pieprasītas profesijas

X

Nepietiekami mūsdienīga vide izglītības iestādēs un sporta bāzēs X



Page 101Page 101

Nav atbilstošs finansiālais nodrošinājums mācību ekskursijām X

Pagastos nav pieejams dažādu sporta veidu piedāvājums un speciālisti X

Nav attīstīts serviss sportistu izmitināšanai XNepietiekama publiska informācija par skolu sporta zāļu izmantošanas iespējām X

Nav attīstīts profesionālais sports XBaseins nav pieejams vasarā XSporta bāzes netiek izmantotas nometņu rīkošanai XNav attīstīti ūdens sporta veidi XNav pietiekami attīstīta veloceliņu infrastruktūra un velosipēdu noma X

Trūkst labiekārtotu peldvietu XZema iedzīvotāju fiziskā aktivitāte, iniciatīva XOgres novada Sporta centrā nav piedāvājuma pieaugušo sportiskajām aktivitātēm X

IESPĒJASIzglītības programmu dažādošana, jaunu programmu licencēšana X

Izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes pilnveidošana, piesaistot ES struktūrfondu un citu fondu un programmu līdzekļus

X

Pedagogu kvalifikācijas paaugstināšana, izmantojot savstarpēju pieredzes apmaiņu un ārzemju pieredzes ieguvi X

Aktīvāka informācijas tehnoloģiju ieviešana pedagoģiskā procesa pilnveidē un izglītības iestāžu sadarbībā ar izglītojamo vecākiem

X

Izglītības konkurētspējas paaugstināšana reģionālajā un valsts līmenī X

Pieaugušo tālākizglītības pieejamības nodrošināšana XReemigrācijas jautājumu risināšana XKarjeras izglītības attīstīšana izglītības iestādēs X

DRAUDINepietiekams finansējums izglītībai XDemogrāfiskās slodzes palielināšanās un izglītojamo skaita tālāka samazināšanās X

Jauniešu ar zemu izglītības līmeni skaita pieaugums XJauniešu ar zemu izglītības un prasmju līmeni skaita pieaugums X

Ģimeņu materiālo apstākļu pasliktināšanās, to nespēja rast finanšu līdzekļus nepieciešamo zināšanu apguvei un tālākizglītībai

X

Ģimenes locekļu attālināšanās no līdzdarbības bērna izglītošanas procesā, ģimenes saišu pavājināšanās X

Izglītības ieguvei nepieciešamo izmaksu pieaugums XGlobalizācijas ietekme uz vietējo izglītības iestāžu tradīcijām, nacionālā mantojuma apzināšanu, apgūšanu un saglabāšanu

X

Atsevišķu apdzīvoto vietu kopēja sociāli ekonomiskās X



Page 102Page 102

situācijas pasliktināšanās izglītības iestāžu skaita samazināšanas dēļAtsevišķu medijos un internetā pieejamo resursu negatīvās ietekmes palielināšanās X

Birokrātiskās slodzes palielināšanās XNestabilitāte valdības lēmumos un nepārdomātu lēmumu pieņemšana X



Page 103Page 103

2.5. KULTŪRVIDES SVID ANALĪZE

VIETĒJĀ MĒROGĀ

REĢIONA MĒROGĀ

VALSTS MĒROGĀ

STIPRĀS PUSESDaudzveidīga kultūras infrastruktūra XNodrošinājums ar pieredzējušiem un atbilstošas kvalifikācijas speciālistiem X

Nodrošināts pašvaldības finansējums XNodrošināta iespēja bērniem apgūt profesionālās ievirzes programmas mūzikā un mākslā X

Augsta amatiermākslas kolektīvu darba kvalitāte XKvalitatīvs, daudzveidīgs kultūras programmu piedāvājums dažādām iedzīvotāju grupām

X

Laba kultūras iestāžu reputācija XAugsta iedzīvotāju līdzdalība kultūras procesos XStabils kultūras iestāžu apmeklētāju loks XAugstas kvalitātes kultūras pasākumus prasoša un novērtējoša auditorija

X

Labs bibliotēku materiāli tehniskais nodrošinājums XIedzīvotājiem nodrošināti bibliobusa pakalpojumi XBagātīgi kultūrvēsturiskie resursi XAugsts profesionālu mūziķu īpatsvars XInformatīvais izdevums “Kultūras Ziņas” X

VĀJĀS PUSESNepietiekams finansējums lielu un konkurētspējīgu kultūras produktu attīstībai un projektu realizācijai X

Nepilnīgi un nolietojušies materiāli tehniskie līdzekļi, nepietiekams kultūras iestāžu nodrošinājums ar modernajām iekārtām un aparatūru

X

Maza kultūras darbinieku konkurētspēja kvalitatīvam, sabiedrības kultūras prasībām atbilstošam piedāvājumam X

Mūsdienu prasībām atbilstošas izstāžu zāles trūkums XNepietiekami izmantoti ģeogrāfiskie un vides resursi inovatīvu kultūras produktu radīšanai X

Nepietiekama informācija par sabiedrības kultūras vajadzībām X

Būtiskas atšķirības kultūras finansējumā uz vienu iedzīvotāju starp dažādām kultūras iestādēm un pagastu teritorijām

X

Muzeja atrašanās pielāgotās un muzeja statusam un funkciju pilnīgai veikšanai neatbilstošās telpās X

Atbilstoši aprīkotas vietas brīvdabas pasākumu organizēšanai Ogrē trūkums X

Mūsdienu prasībām neatbilstošs Ogres kultūras centra lielās zāles tehniskais, funkcionālais un vizuālais stāvoklis X

Ogres kultūras centra Mazās zāles un Deju zāles nepieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem X

IESPĒJASFinansējuma piesaiste no dažādiem finanšu avotiem X



Page 104Page 104

Privātās un publiskās partnerības iespēju izmantošana XSabiedrības līdzdalības paaugstināšana kultūras procesu veidošanā X

Iesaistīšanās sadarbības projektos, lai sekmētu pakalpojumu pilnveidi un attīstību X

Pārrobežu sadarbības attīstīšana, tai skaitā projektu ieviešana, ar novada sadraudzības pašvaldību kultūras institūcijām

X

Kultūras kā novada attīstību veicinoša instrumenta apzināšanās un mērķtiecīga dialoga veidošana ar novada uzņēmējiem

X

Inovatīvu risinājumu izmantošana kultūras procesu veidošanā X

IT un sociālo tīklu izmantošana komunikācijā XModerno tehnoloģiju izmantošana kultūras programmu veidošanā X

Iesaistīšanās Rīgas plānošanas reģiona kultūras institūciju organizētajās aktivitātēs X

DRAUDIValsts kultūrpolitikas nestabilitāte XValsts piešķirtā finansējuma samazinājums kultūras nozarei XValsts mērķdotāciju apjoma samazināšanās XPašvaldības finansiālās situācijas pasliktināšanās XMotivācijas trūkums jauniem cilvēkiem studēt un strādāt kultūras jomā X

Iedzīvotāju ierobežotie resursi kultūras pakalpojumu pieejamībai X



Page 105Page 105

2.6. DABAS VIDES SVID ANALĪZE

VIETĒJĀ MĒROGĀ

REĢIONA MĒROGĀ

VALSTS MĒROGĀ

STIPRĀS PUSESDabas teritoriju izdevīga atrašanās vieta Pierīgas reģiona un valsts mērogā, citos blakus novados esošo dabas objektu tuvums

X

Ievērojami dzeramā ūdens resursi, kas pilnībā nodrošina iedzīvotāju un ražošanas vajadzības ilgā perspektīvā X

Liela dabas daudzveidība, daudzas īpaši aizsargājamo dabas teritorijas X

Kopumā labi ģeotehniskie apstākļi XIzstrādāts vienots vides politikas dokuments - Ogres novada Vides koncepcija 2009.-2019. gadam un izstrādāti dabas aizsardzības plāni

X

Privātās iniciatīvas dabas teritoriju aizsardzībā un apsaimniekošanā X

Novadā atrodas izglītības iestāde, kas darbojas Ekoskolas programmas ietvaros X

Iedzīvotāju iesaiste vides sakopšanas talkās XOgres pilsētu apkārt apskauj meži XPilsētas teritorijā ir attīstīta atkritumu šķirošanas infrastruktūra X

Izveidota Ogres un Ikšķiles novadu pašvaldību aģentūras „Tūrisma, sporta un atpūtas komplekss „Zilie kalni”” un notiek dabas parka Ogres Zilie kalni apgūšana, labiekārtošana

X

Notiek ūdenstilpju labiekārtošana un krastu attīstība, kā arī zivju resursu palielināšana X

Iedzīvotājiem veidojas vides apziņa XVĀJĀS PUSES

Nav nodrošināta vienota informācijas apmaiņa par vidi, vides stāvokli, plānotajām un veiktajām aktivitātēm vides aizsardzības jomā

X

Maz detāli izpētītu derīgo izrakteņu atradņu un nepietiekami izmantoti esošie vides resursi X

Iepriekšējās desmitgadēs pieļautā un ieplānotā būvniecība nepiemērotās un ģeotehniski sarežģītās vietās vai derīgo izrakteņu atradnēs

X

Neizmantoti minerālo ūdeņu resursi XNepietiekami pašvaldības finanšu resursi vides pasākumu realizēšanā un sabiedrības informēšanā, kā arī nepietiekams vides izglītības līmenis sabiedrībā

X

Nav informācijas apmaiņa un uzskaite novadā par mājsaimniecībām, kas nav iesaistītas sadzīves atkritumu apsaimniekošanā

X

Nav vienotas prasības visā novadā par atkritumu apsaimniekošanu un nepietiekama sadarbība starp

X



Page 106Page 106

pašvaldību un atkritumu apsaimniekotajiemPalielināts vides piesārņojums gar autoceļiem XZems sadzīves atkritumu šķirošanas līmenis un nepietiekamas informācijas kampaņas iedzīvotāju iesaistei atkritumu šķirošanā

X

Trūkst iespējas nodot zaļos (bioloģisko) atkritumus novadā un informācijas par kompostēšanu. X

Neattīstīta atkritumu šķirošana pagastos XSkaņas piesārņojums apdzīvotajās vietās gar autoceļiem un dzelzceļa līnijas X

Nav vienotas vides kvalitātes novērtēšanas sistēmas novadā XDabas aizsardzības plāns dabas parkam “Ogres ieleja” netiek realizēts X

Plūdu un lietusgāžu radītās sekas XApbūve plūdu riska zonāsHidroelektrostaciju negatīvā ietekme uz vidi XNovadā atrodas neapsaimniekoti grausti XNav pietiekama dabas vērtību un dendroloģisko stādījumu aizsardzība dendroloģiskajā parkā „Lazdukalni” X

IESPĒJASVidei draudzīga tūrisma un apkalpojošās infrastruktūras attīstība X

Sadarbības starp pašvaldībām un citām institūcijām ĪADT pārvaldībā X

Dažādu finansējuma avotu piesaiste vides projektu un pasākumu realizēšanā X

Novadā ir ievērojamas mežu platības XDRAUDI

Antropogēnās slodzes pieaugums dabas teritorijās XValsts institūciju nespēja realizēt dabas aizsardzības plānos paredzētos pasākumus X

Dzeramā ūdens horizontu tehnogēnais piesārņojums XRīgas aglomerācijas dzeramā ūdens patēriņa pieauguma ietekmes palielināšanās uz novada rietumu daļas ūdens ieguvi

X

Bīstamo kravu pārvadājumu pieaugums pa dzelzceļu un koncentrācija pilsētas teritorijā X

Ainavas degradācija XIespējamais plūdu radītais piesārņojums plūdu riska teritorijās X

Meža teritoriju saskarsme ar slimībām un kaitēkļiem XLobes ezera aizaugšana X



Page 107Page 107

2.7. PAŠVALDĪBAS PĀRVALDES SVID ANALĪZE

VIETĒJĀ MĒROGĀ

REĢIONA MĒROGĀ

VALSTS MĒROGĀ

STIPRĀS PUSESKvalificēti un pieredzējuši speciālisti pašvaldības administrācijā

X

Zema speciālistu mainība XNepārtraukta iekšējo procesu auditēšana un operatīva uzlabojumu ieviešana

X

Pašvaldības policijas darbība kopīga visam novadam XLabs pašvaldības policijas materiāltehniskais nodrošinājums

X

Nodrošināta pakalpojumu sniegšana visās novada teritoriālajās vienībās

X

Mērķtiecīga un piesardzīga budžeta plānošana XSabalansēta pašvaldības kredītpolitika XAtbalsts pašvaldības darbinieku tālākizglītībai un kvalifikācijas paaugstināšanai

X

Aktīva sadarbība ar ārvalstu pašvaldībām XFinanšu piesaiste ar investīciju fondu un citu avotu starpniecību

X

Pagastu pārvaldes funkcionē kā patstāvīgas iestādes (pilda deleģētās funkcijas)

X

Pašvaldības mājaslapā ir pieejama informācija par pašvaldības darbu u.c. aktualitātēm

X

VĀJĀS PUSESĢeogrāfiski neizdevīga novada centra atrašanās vieta XLēns lēmumu pieņemšanas process XNav izanalizēta efektivitāte pašvaldības pakalpojumu sniegšanā un veikts pašvaldības funkciju audits X

Nepietiekami nodrošināta videonovērošana pilsētā XNevienmērīga kvalificētu speciālistu pieejamība novada teritorijā X

Nav klientu apkalpošanas centra XNepilnīga dokumentu aprites sistēma XNepietiekama iekšējā komunikācija un informācijas aprite struktūrvienību / iestāžu starpā X

Sadrumstalota pārvalde, daudzas mazas pagastu pārvaldes XIESPĒJAS

Ģeogrāfiskā stāvokļa (Rīgas tuvums) sniegto priekšrocību izmantošana pašvaldības attīstībā X

Privātās un publiskās partnerības projektu realizēšana XSadarbība ar ārvalstu partneriem, citiem novadiem un dalība partnerorganizācijās X

Jaunāko tehnoloģiju izmantošana pašvaldības darba uzlabošanā X

Sadarbības formu ar NVO un uzņēmējiem paplašināšana un pilnveidošana X

Pašvaldības komunikācijas veidu ar sabiedrību X



Page 108Page 108

modernizēšana un pilnveidošanaPašvaldības ēku pieejamības uzlabošana personām ar funkcionāliem traucējumiem X

Ogres zīmola izstrāde un ieviešana XE-pakalpojumu pilnveidošana X

DRAUDIValstī netiek realizēta ilgtermiņa politika XNeparedzamas un biežas izmaiņas normatīvajos aktos, neprognozējama nodokļu politika X

Iedzīvotāju aizplūšana no lauku teritorijām, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās X

Funkciju deleģēšana pašvaldībām, nenodrošinot finansējumu X

Pašvaldības darbības nodrošināšanai nepieciešamo resursu sadārdzinājums X



Page 109Page 109

2.8. SVID ANALĪZES KOPSAVILKUMS

VIETĒJĀ MĒROGĀ

REĢIONA MĒROGĀ

VALSTS MĒROG

ĀSTIPRĀS PUSES

Ļoti izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, neliels attālums līdz galvaspilsētai Rīgai X

Daudzveidīga uzņēmējdarbība XTeritoriju šķērso vairāki valsts galvenās un reģionālās nozīmes autoceļi, kā arī perspektīvais starptautiskas nozīmes autoceļš E22, dzelzceļa līnija, neliels attālums līdz Rīgas lidostai un ostām

X

Laba fiksēto un mobilo telekomunikāciju tīklu infrastruktūra, laba pakalpojumu sniegšanas kvalitāte, plašs IKT pakalpojumu piedāvājums

X

Finanšu un valsts institūciju pakalpojumu pieejamība XPlašs izglītības pakāpju nodrošinājums novada teritorijā XKvalificētu un izglītotu darbinieku pieejamība XBagātīgs kultūrvēsturiskais mantojums XPlaša kultūras pakalpojumu pieejamība visām paaudzēm X

Daudzveidīga sabiedriskas nozīmes infrastruktūra - sporta bāzes, kultūras objekti X

Pieejami stacionārie un ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi X

Novada teritorijā tiek nodrošināta sociālā palīdzība un pieejami sociālie pakalpojumi X

Ekoloģiski tīra un nepārblīvēta dzīves telpa XLiela bioloģiskā daudzveidība, procentuāli daudz īpaši aizsargājamo dabas teritoriju X

Ievērojami dzeramā ūdens resursi, kas pilnībā nodrošina iedzīvotāju un ražošanas vajadzības ilgā perspektīvā

X

Derīgo izrakteņu potenciāls XPlašs pašvaldības piedāvāto pakalpojumu klāsts X

VĀJĀS PUSES

Neapmierinoša autoceļu kvalitāte XVāja uzņēmumu konkurētspēja globālā tirgus apstākļos XLauku apdzīvoto vietu ūdensapgādes sistēmu un notekūdeņu attīrīšanas ietaišu augsts tehniskais nolietojums

X

Vidējā posma kvalificētu darbinieku trūkums ražošanas un pakalpojumu sniegšanas nozarēs X

Nevienmērīgs kvalificētu speciālistu sadalījums novada teritoriālajās vienībās X

Nepietiekami izmantotas informācijas tehnoloģiju iespējas X



Page 110Page 110

Izkliedētas pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas, sarežģīta apmeklētāju apkalpošanas sistēma X

Maz rekreācijai piemērotu ūdenstilpju un ūdensteču XIESPĒJAS

Uzņēmējdarbības attīstības orientācija uz zināšanām bāzētas produkcijas ražošanu un pakalpojumiem ar lielāku pievienoto vērtību

X

Ražošanas attīstība novadā, piedāvājot potenciālajiem investoriem bijušās rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas objektu teritorijas, kā arī kvalificētu darbaspēku

X

Tūrisma un atpūtas nozaru attīstība, balstoties uz dabas un kultūras resursiem X

Mūžizglītības attīstība XEnergoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšana privātajā un publiskajā sektorā X

Finanšu piesaiste ar investīciju fondu un citu avotu starpniecību X

Privātās un publiskās partnerības projektu realizācija XSadarbība starp pašvaldību un NVO, uzņēmējiem, ārvalstu partneriem, citiem novadiem X

DRAUDIIedzīvotāju skaita samazināšanās un sabiedrības novecošanās X

Darbaspēka aizplūšana uz Rīgu XNeparedzamas un biežas izmaiņas valsts institūciju izdotajos normatīvajos aktos, neprognozējama nodokļu politika

X

Rīgas pilsētas sociāli ekonomiskās ietekmes palielināšanās XAugsta bezdarba līmeņa saglabāšanās XNepietiekamās elektropadeves jaudas var radīt ievērojamus šķēršļus novada uzņēmējdarbības attīstībai X

Pamestu un degradētu teritoriju veidošanās XDebitoru parādu paaugstināšanās XBīstamo kravu tranzīts X



Page 111Page 111

3. IEDZĪVOTĀJU LĪDZDALĪBA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS IZSTRĀDĒ

3.1. IEDZĪVOTĀJU APTAUJALai izzinātu iedzīvotāju viedokļus un izmantotu tos attīstības programmas aktualizācijā, 2014.

gada sākumā pašvaldība veica iedzīvotāju aptauju. Aptaujas anketas tika izplatītas visās novada teritoriālajās vienībās, tās bija pieejamas arī interneta vidē un Attīstības programmas publisko darba grupu apspriešanās. Aptaujā kopumā piedalījās 425 iedzīvotāji, no kuriem 68,5 % dzīvo Ogres pilsētā, 31,5 % - novada pagastos, bet strādā vai mācās Ogres pilsētā- 38,8 %, Rīgā – 30,4 %, pagastos – 18,1 %, citur- 12,7 %.

Aptaujas dalībniekiem tika lūgts 5 baļļu sistēmā novērtēt dažādu jomu darbību novadā, izteikt viedokli un ierosinājumus. Par pozitīvu vērtējumu tiek uzskatīts vērtējums ar 4 un 5 ballēm, vidējs jeb daļējs – 3 balles, negatīvs- 1 un 2 balles.

78,1 % iedzīvotāju pozitīvi novērtēja apgalvojumu „man patīk šeit dzīvot”, un 61 % respondentu lepojas ar savu pilsētu vai pagastu. Ar novadu kopumā lepojas 54,4 % aptaujāto.

Salīdzinot ar 2010. gadā veikto aptauju, ir mazinājies iedzīvotāju informētības līmenis par pašvaldības darbu, jo tikai trešā daļa iedzīvotāju apgalvo, ka ir pietiekami informēti par pašvaldības darbu, ja 2010.gadā apmierināti bija vairāk kā puse respondentu.

Pozitīvu vērtējumu apgalvojumam, ka novada doma (deputāti) rūpējas par novada attīstību izteikusi piektā daļa iedzīvotāju (19,8 %), 39,1 % šim apgalvojumam piekrīt daļēji (3 balles).

Par pašvaldības administrācijas darbinieku darbu pozitīvs vērtējums ir 35 % respondentu, negatīvs – 28,5 %, vidējs – 36,5 %.

Novērtējot atsevišķu jomu attīstības līmeni novadā, visaugstāk novērtēta izglītības joma – 64,9 %, sportam - 57,2 %, kultūrai – 56,9 % pozitīva vērtējuma. Infrastruktūras attīstību novadā pozitīvi vērtē tikai 16 % aptaujāto iedzīvotāju, uzņēmējdarbību – 19,7 %, tūrisma attīstību – 20,9 %.

Respondenti par lietām, kas apmierina Ogres novadā, pārsvarā min iespēju dzīvot tuvu dabai, uzsvērtas Daugava, Ogres upe un Zilie kalni kā dabas vērtības, dažādu pakalpojumu pieejamība, laba satiksme ar Rīgu, iespējas nodarboties ar sportu un kultūras pasākumu pieejamība, pilsētas sakoptība, izglītības iespēju dažādība un pieejamība. Visvairāk neapmierina ielu un ceļu stāvoklis, ierobežotās dzelzceļa šķērsošanas iespējas, brīvdabas estrādes neizmantošana, neapsaimniekoti upju krasti un peldvietu trūkums, daudzdzīvokļu namu nesakārtotie pagalmi, izklaides iespēju trūkums, atkritumu apsaimniekošana, autobusu satiksme, ielu apgaismojums.

Par prioritārajiem veicamajiem darbiem novadā 2/3 aptaujāto iedzīvotāju uzskata ielu infrastruktūras sakārtošanu Ogres pilsētā. Tāpat par būtiskiem darbiem minēti estrādes darbības atjaunošana, tuneļa izbūve zem dzelzceļa, sabiedriskā transporta uzlabošana pilsētā un novadā, uzņēmējdarbības veicināšana, tai skaitā laukos, tūrisma un ar to saistīto pakalpojumu attīstība, jauniešu nodarbinātības jautājumu risināšana, vides labiekārtošana, atkritumu izvešanas, ūdens un kanalizācijas jautājumu risināšana privātajā sektorā, pagastu sabiedriskās dzīves veicināšana, dambja uz Ogres upes rekonstrukcija.

3.2. PUBLISKĀS DARBA GRUPAS Ogres novada iedzīvotāji, uzņēmēji, nevalstisko un sabiedrisko organizāciju pārstāvji 2014. gada februārī tika aicināti iesaistīties pašvaldības plānošanas dokumenta aktualizēšanas procesā un piedalīties publiskajās darba grupu sanāksmēs:

– darba grupa Pārvalde (sabiedriskā kārtība, drošība, pašvaldības administrācija, sabiedrības iesaistīšana);

– darba grupas: Ekonomika (t.sk. uzņēmējdarbība), Infrastruktūra (t.sk. ielas, inženierkomunikācijas), Vides aizsardzība;

– darba grupas: Izglītība un sports, Sociālā labklājība, Veselības aizsardzība.Uz darba grupām kopā ieradās vairāk kā 100 iedzīvotāju, kuru priekšlikumi tika izskatīti

vēlākajā darba grupu darbā un iespēju robežās iekļauti Attīstības programmas Rīcības plānā.



Page 112Page 112

3.3. NĀKOTNES PILSĒTAS SPĒLE” (FUTURE CITY GAME)57

2010. gada 28. un 29. jūlijā, balstoties uz Britu padomes metodoloģiju pilsētvides jautājumu risināšanai, notika situācijas analīzes un ideju radīšanas aktivitāte „Nākotnes pilsētas spēle” (Future City Game), kuru rīkoja Britu padome projekta „Radošās pilsētas” ietvaros, Ogres novada pašvaldības Attīstības nodaļa un biedrība „Zināšanu un inovācijas sabiedrība”. Iespēju rīkot „Nākotnes pilsētas spēli” Ogres novada pašvaldība ieguva, piedaloties Britu padomes konkursā 2010. gada pavasarī. Spēles dalībnieku uzdevums bija rosināt radošus priekšlikumus Ogres novada attīstības prioritātēm un sniegt savu redzējumu Ogres novada „sejai”, kas ļautu to atšķirt no citiem novadiem Latvijā. Spēles noslēgumā komandas prezentēja četrus projektus:

1) „Zīmola „EKONOVADS” izveide Ogres novadam;2) „Ogres novads - dizaina un mākslas ligzda”;3) „Ogres novads - cilvēka un dabas harmonija”;4) „Kartupeļu festivāls”Projekta „Zīmola „EKONOVADS” izveide Ogres novadam (komanda: Sintija Kuršinska,

Daina Čalpa, Anete Antrope, Jurijs Lanavojs, Kristaps Drone) mērķis ir izveidot ilgtspējīgu Ogres novada zīmolu, kas balstīts uz ekoloģiskas, harmoniskas dzīves telpas un zaļās ekonomikas attīstību, un piedāvāt dažus no rīcības virzieniem šīs ilgtermiņa stratēģijas realizācijai. Ekonovada koncepcija ietver tādus elementus kā Ekomaršruts „Ogres novada Zaļā josta”, Mājražotāju tīkls un attīstības centrs, Etnocentru tīkls pagastos, pasākumi enerģētiski neatkarīga novada izveidei, alternatīvas kopienas izveide sociāli atstumtajām sabiedrības grupām, alternatīvais veselības atjaunošanas centrs un Eko kompetences centra izveide.

Projekta „Ogres novads - dizaina un mākslas ligzda” (komanda: Uldis Apinis, Inese Ādmine, Mārīte Puriņa, Uģis Amons, Lana Feigina) ideja ir koordinēt mākslinieku un uzņēmēju (īpaši vietējo) sadarbību, komercializēt novada radošo cilvēku un speciālajās (mākslas un mūzikas skolās) un profesionālās izglītības un sociālās aprūpes iestādēs radītos dizaina un kultūras produktus, audzināt un attīstīt uzņēmējdarbības garu, it īpaši jauniešos. Mērķa sasniegšanai plānots izveidot radošo inkubatoru, kas nodrošinātu vidi ideju attīstībai, risinātu mārketinga jautājumus, kā arī veiktu koordinācijas, konsultāciju un apmācības darbu.

Projekta „Ogres novads – cilvēka un dabas harmonija” (komanda: Senija Proose, Lilija Paegle, Rinalds Rudzītis, Ēriks Mikštas, Gita Bambāne) ideja ir Ogres novada tēla veidošanā izmantot „cilvēku” kā simbolu. Vizuāli tas būtu parādīts instalāciju un skulptūru veidā. Iesaistot novada iedzīvotājus dažādās aktivitātēs un konkursos, tādā veidā tiktu radīta piederības sajūta novadam un veicinātas iedzīvotāju radošās izpausmes, kā arī novads visā tā teritorijā iegūtu vienojošu elementu, kas būtu interesanti apskates objekti arī tūristiem. Šī koncepcija sasaucas arī ar to, ka jau veiktajā Ogres novada iedzīvotāju aptaujā kā vispopulārākais novada sauklis tika izvēlēts: „Ogres novads – cilvēka un dabas harmonija”.

Projekta „Kartupeļu festivāls Ogrē” (komanda: Agrita Vagoliņa, Dzirkstīte Žindiga, Indra Viktorova, Indra Leja, Māris Tilibs) iecere ir reizi gadā septembra pēdējā nedēļā organizēt četru dienu festivālu visā Ogres novada teritorijā jebkuram Latvijas iedzīvotājam un viesim. Projekta norises vieta izvēlēta, ņemot vērā to, ka novadā atrodas z/s „Galiņi”, kas ir lielākais kartupeļu audzētājs Latvijā, kā arī novada ērto ģeogrāfisko novietojumu, transporta satiksmi un galvaspilsētas tuvumu.

Lai gan kartupelis ir viens no nozīmīgākajiem pārtikas produktiem, ko lieto 75% planētas iedzīvotāju, šāds festivāls būtu unikāls un inovatīvs ne vien Latvijas, bet pat Eiropas līmenī. Tā mērķis ir veidot jaunu, inovatīvu ilgtermiņa tradīciju, kas sekmētu Ogres novada atpazīstamību Latvijā un pasaulē.

57 Pēc spēles vadītājas V. Brakovskas sagatavotās informācijas Ogres novada pašvaldībai



Page 113Page 113

Ar iedzīvotāju anketēšanas un Nākotnes pilsētas spēles rezultātiem ikviens interesents varēja iepazīties pašvaldības mājas lapā www.ogresnovads.lv. Rezultāti iespēju robežās ir ņemti vērā, veidojot SVID analīzi un izstrādājot programmas stratēģisko daļu.




Page 114Page 114

PIELIKUMS


Page 115Page 115


1. pielikums1.1. Karte „Ogres novada ģeogrāfiskais novietojums”


Ogres novada attīstības programma 2014. - 2020.gadam

Page 116Page 116

1. pielikums2.1. Karte „Ogres novada fizioģeogrāfiskā karte”



Page 117Page 117

1.pielikums1.2. Karte „Ogres novada īpaši aizsargājamās dabas teritorijas”



Page 118Page 118

2. pielikums2.1. Karte „Uzņēmējdarbība Ogres novadā”



Page 119Page 119

3. pielikums3.1. Karte „Ogres novada sabiedriskās iestādes”



Page 120Page 120

4. pielikums4.1. Karte „Ogres novada apdzīvojuma struktūra”


Page 121Page 121



Documents

Ogres novada attīstības programmas 2011 nodala... · Web viewN.p.k. Darbības veids (pēc NACE) Skaits 1 Uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi; konsultēšana