Pētījums "Enerģētikas un vides rīcību politiku integrēta plānošana ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai"

E N E R Ģ Ē T I K A S U N V I D E S R Ī C Ī B U P O L I T I K U I N T E G R Ē T A

P L Ā N O Š A N A I L G T S P Ē J Ī G A I A T T Ī S T Ī B A I U N L A B A I

P Ā R V A L D Ī B A I

ATSKAITE

VERSIJA 3.0

SOROSA FONDS – LATVIJA

PROGRAMMA: LABA PĀRVALDĪBA ENERĢĒTIKĀ

PROJEKTA NR. 2011-057-0

PROJEKTA DIREKTORS: JĀNIS REĶIS

RĪGA 2012. GADA, DECEMBRIS

2

SATURS

1. IEVADS ....................................................................................................................................... 3

2. MĒRVIENĪBAS ............................................................................................................................ 5

3. MODELĒTIE SCENĀRIJI ............................................................................................................... 6

4. REZULTĀTU ANALĪZE .................................................................................................................. 8

4.1. SEG EMISIJAS .............................................................................................................................. 8 4.1.1. SEG emisiju kalibrēšana .................................................................................................. 8 4.1.2. SEG emisiju projekcijas ................................................................................................... 9 4.1.3. Pirmās paaudzes biodegvielas emisijas ........................................................................ 13

4.2. IZMAKSU NOVĒRTĒJUMS UN ANALĪZE ............................................................................................. 14 4.3. REZULTĀTUS RAKSTUROJOŠIE ENERĢĒTIKAS UN EKONOMIKAS INDIKATORI .............................................. 18 4.4. PRIMĀRIE RESURSI ...................................................................................................................... 21 4.5. PĀRVEIDOŠANAS SEKTORS ............................................................................................................ 23 4.6. GALA ENERĢIJAS PATĒRIŅŠ ........................................................................................................... 27 4.7. ATJAUNOJAMO ENERGORESURSU DEVUMS KOPĒJĀ GALA ENERĢIJAS PATĒRIŅĀ ....................................... 29

5. SCENĀRIJU PIEŅĒMUMI ........................................................................................................... 32

5.1. MODEĻA KALIBRĒŠANA UN PIEŅĒMUMI .......................................................................................... 32 5.2. MAKROEKONOMISKĀ PROGNOZE .................................................................................................. 33 5.3. ENERĢIJAS PAKALPOJUMU PROJEKCIJAS .......................................................................................... 35

5.3.1. Mājsaimniecības ........................................................................................................... 38 5.3.2. Pakalpojumi .................................................................................................................. 41 5.3.3. Rūpniecība .................................................................................................................... 42 5.3.4. Transports .................................................................................................................... 44 5.3.5. Lauksaimniecība ........................................................................................................... 45

5.4. ENERĢIJAS RESURSU CENAS .......................................................................................................... 45 5.5. KVANTITATĪVIE MĒRĶI ................................................................................................................. 48

5.5.1. AER mērķi ..................................................................................................................... 48 5.5.2. Emisju ierobežojums ..................................................................................................... 50

5.6. PASĀKUMI ................................................................................................................................ 53 5.6.1. Emisiju nodokļi (Dabas resursu nodoklis) ..................................................................... 53 5.6.2. Enerģijas nodokļi (Akcīzes nodoklis, Dabas resursu nodoklis, Elektroenerģijas nodoklis)

54 5.6.3. Kurināmais ar zemu sēra saturu ................................................................................... 55 5.6.4. Enerģijas efektivitāte ēkās ............................................................................................ 56

PIELIKUMS 1. IZMANTOTAI MODELIS UN METODOLOĢIJA ....................................................... 58

3

1. IEVADS

Atskaitē (fails ATSKAITE_v3.0.doc) apkopoti galvenie rezultāti, izmantojot failus Rezultati.xlsx (palīg fails attēlu veidošanai) un modeļa rezultātu fails MARKAL rezultāti v.3.0.xlsm., kuru izmantojot var konstruēt nepieciešamās tabulas un arī attēlus.

Projekts veikts saskaņā ar līgumā izvirzītajiem uzdevumiem modelēšanai:

stratēģijas enerģētikas attīstības scenārija vērtējums Latvijas klimata pārmaiņu politikas izvirzīto mērķu kontekstā, t.i., SEG emisiju ierobežojums,

enerģētikas attīstības bāzes scenārija (ar spēkā esošajām politikām un pasākumiem) definēšana (1. scenārijs),

enerģētikas attīstības scenārija modelēšana, balstoties uz stratēģijas projektā norādītajiem attīstības virzieniem, parādot pretrunas stratēģijā (2. scenārijs),

enerģētikas attīstības scenārija izstrāde ievērojot SEG emisiju ierobežojumu (3. scenārijs);

scenāriju izmaksu un SEG emisiju vērtējums.

Latvijas enerģētikas attīstības bāzes scenārijam tika definēti raksturīgie parametri modelēšanas ievades datiem, t.sk.,:

patēriņa sektoru (mājsaimniecības, lauksaimniecība, transports, rūpniecība un pakalpojumi) lietderīgās enerģijas pieprasījums laika posmam 2012.-2050. gads, kas tika aprēķināts, novērtējot parametrus, kuri nosaka lietderīgās enerģijas patēriņu dažādiem enerģijas pakalpojuma veidiem, pamatojoties uz EM makroekonomisko rādītāju prognozi (IKP un iedzīvotāju skaits);

primāro energoresursu un elektroenerģijas importa/eksporta cenu prognoze;

pieņēmumi par enerģijas ražošanas un patēriņa tehnoloģiju attīstību.

Latvijas enerģētikas attīstības bāzes scenārijā tika ņemtas vērā esošās politikas un pasākumi, bet stratēģijas scenārija bāzes scenārijam nāca klāt divas jaunas politikas – paaugstināta enerģijas efektivitāte dzīvojamās ēkās un AER daļa bruto enerģijas gala patēriņā 50% sākot 2030. gadu. Līdzīgi tika modelēts siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju ierobežojošs scenārijs.

Modelēšanas rezultātā tika noteikti raksturojošie parametri scenārijiem, t.sk., primāro enerģijas resursu un enerģijas gala patēriņa struktūra un apjoms pēc izmantotā resursa veida, elektroenerģijas un centralizētās siltumenerģijas ražošanas struktūra, AER izmantošana, SEG emisijas, kā arī sekundārie indikatori, t.sk., enerģijas un emisiju intensitāte; AER īpatsvars, enerģijas

4

patēriņš uz kv.m mājsaimniecībās, scenāriju kopējo izmaksu salīdzināšana un attiecināšana uz IKP, saražoto AER enerģijas papildu vienību.

5

2. MĒRVIENĪBAS

MARKAL-LV modelī naudas mērvienība ir 2000. gada EUR [EUR(2000)]. Lai pārietu no modelī dotajām izmaksām, piemēram, uz EUR(2010), izmanto Eiropas Savienības Eiro zonas HICP (Harmonized indices of consumer prices) – 1 EUR(2000) ir vienāds 1,2247 EUR(2010). Pārejas koeficienti un modelī izmantotās mērvienības dotas 1. tabulā.

1. TABULA. MODELĪ IZMANTOTĀS MĒRVIENĪBAS

Modelī izmantotās

mērvienības

Mērvienību pārveidošanas koeficienti

Enerģija PJ 1 PJ = 0,2778 TWh = 277778 MWh

1 TWh = 3,6 PJ

Jauda GW 1 GW = 1000 MW

Izmaksas EUR(2000) 1 EUR(2000) = 1,2247 EUR(2010) = 0,5592 LVL(2000) = 0,8679 LVL(2010)

1 EUR(2010) = 0,7087 LVL(2010)

Īpatnējās

izmaksas

MEUR(2000)/PJ

MEUR(2000)/GW

1 MEUR(2000)/PJ = 1 EUR(2000)/GJ

1 EUR(2000)/GJ = 4,4088 EUR(2010)/MWh = 3,1245 LVL(2010)/MWh

Emisijas kT 1 kT = 1000 t = Gg =10-3

Mt

6

3. MODELĒTIE SCENĀRIJI

Enerģētikas – vides sistēmas attīstības prognozēšanā bieži izmanto scenāriju analīzes pieejas pielietošana. Tas ir veids, kas ļauj ņemt vērā atsevišķus nenoteiktības faktorus. Jo ilgtermiņa stratēģiskos risinājumus pamatot tikai ar pieņēmumiem, ka pastāvošās attīstības tendences turpināsies, ietver risku, ka netiek ņemtas vērā situācijas, kuras var rasties pieņēmumiem neizpildoties. Lai mazinātu šādus riskus un, lai izstrādātu pilnīgāku pārskatu par sistēmas attīstību, jāņem vērā iespējas, ka daži no sistēmu ietekmējošiem faktoriem var attīstīties dažādos virzienos, bet citi var tikt aizvietoti ar jauniem vai mainīsies to ietekmes pakāpe.

Izmaiņas politikā un jauni pasākumi enerģijas piegāžu drošuma nodrošināšanā un vides aizsardzībā, īpaši klimata izmaiņu jomā, jūtami var ietekmēt enerģijas tirgu.

SEG emisiju analīzei tika izveidota scenāriju kopa, kas raksturo dažus no svarīgākiem Latvijas enerģētikas stratēģijas mezglu punktiem, t.i., vietējo primāro resursu daļas palielināšana un esošo fosilo enerģijas resursu piegāžu daudzveidošana. 2. tabulā paskaidroti modelētie pamata un papildus ilustratīvie scenāriji, kuri turpmāk analizēti un salīdzināti.

2. TABULA. APSKATĪTIE SCENĀRIJI

Scenārija

saīsinājums

Scenārija

nosaukums

Enerģijas

pieprasījuma

līmenis

AER mērķis SEG mērķis Efektivitātes

mērķis

Citi pieņēmumi

(politikas un

pasākumi)

Pamat scenāriji

REF References

scenārijs

Tāds pats kā

BASE

nav nav nav nav

BASE Bāzes

scenārijs

(Sk.

5.3. nodaļu)

AER-F

(Obligātais

biodegvielas

piejaukums)

(Sk.

5.5.1. nodaļu)

nav nav Emisiju un

enerģijas resursu

nodokļi;

Efektivitātes

pasākumi

mājsaimniecībās

un pakalpojumu

sektorā (Sk.

5.6. nodaļu)

EFF_R50-

F125

Stratēģijas

scenārijs

AER 50%

scenārijs

Tāds pats kā

BASE

AER 40% un

50% mērķis

attiecīgi 2020.

un 2030. gadā,

t.sk., AER-F -

10% un 12,5%

(Sk.,

5.5.1. nodaļu)

nav Tāds pats kā EFF Tāds pats kā BASE

BASE_SEG-

UP

SEG emisiju

ierobežojuma

scenārijs

Tāds pats kā

BASE

Tāds pats kā

BASE

SEG emisiju

ierobežojum

s 8550 Gg

līmenī sākot

ar

2020. gadu

(Sk.

5.5.2.1. noda

ļu)

Nav Tāds pats kā BASE

SEG_UP SEG emisiju Tāds pats kā Tāds pats kā SEG emisiju Nav Tāds pats kā BASE

7

ierobežojuma

scenārijs

BASE BASE ierobežojum

s 7872 un

6825 Gg

attiecīgi

2020. un

sākot ar

2030. gadu

(sk.

5.5.2.1. noda

ļu)

Ilustratīvie scenāriji

EFF Efektivitātes

scenārijs

Tāds pats kā

BASE

Tāds pats kā

BASE

nav Siltumenerģijas

patēriņš apkurei

mājsaimniecībās

153 un 100

kWh/m2 attiecīgi

2020. un

2030. gadā (Sk.,

5.6.4. nodaļu)

Tāds pats kā BASE

EFF_R40-F10 AER 40%

scenārijs

Tāds pats kā

BASE

AER 40%

mērķis sākot ar

2020. gadu,

t.sk., AER-F -

10% (Sk.,

5.5.1. nodaļu)


EFF_RE75 AER-E 75%

scenārijs

Tāds pats kā

BASE

Tāds pats kā

Bāzes scenārijā

(BASE) un AER-

E 58,5% un

75% mērķis

attiecīgi 2020.

un 2030. gadā

(Sk.,

5.5.1. nodaļu)


BASE_TAX-

40

CO2 nodoklis Tāds pats kā

BASE

Tāds pats kā

BASE

nav nav Tāds pats kā BASE

BASE_R40-

F10

BASE_R50-

F125

BASE_RE75

EFF_SEG-UP

Atbilst iepriekšējiem scenārijiem tikai EFF scenārija vietā izmantots BASE scenārijs vai otrādi

PIEZĪME: AER mērķus attiecina uz bruto gala enerģijas patēriņu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK.

Ņemot vērā darba uzdevumu tika modelēts references scenārijs (REF) un uz tā pamata izveidots bāzes scenārijs (BASE) ar spēkā esošajām politikām 2011. gadā. Lai analizētu jaunu AER, enerģijas efektivitātes un SEG emisiju ierobežošanas mērķu sasniegšanas iespējas tika izstrādāti attiecīgi scenāriji.

Scenāriju veidošanā vēl ir izdarīti atsevišķi pieņēmi:

Pašnodrošinājuma palielināšana elektroenerģijas ražošanā;

Primāro enerģijas resursu piegāžu dažādošana;

Tehnoloģiju vidējā efektivitātes līmeņa paaugstināšanās;

Īpatnējo enerģijas zudumu samazināšanās.

8

4. REZULTĀTU ANALĪZE

Šajā atskaites sadaļā ir dots īss pārskats par projekta ietvaros izpētei definēto un aprakstīto scenāriju kopas modelēšanas rezultātiem. Scenāriju rezultāti tiek salīdzināti pēc vairākiem parametriem, t.sk., SEG emisiju apjoms, gala enerģijas patēriņa struktūra, primāro resursu patēriņa struktūra, elektroenerģijas un centralizētās siltumenerģijas ražošanas struktūra, elektroenerģijas un centralizētās siltumenerģijas ražošanas izmaksas, scenāriju kopējās energoapgādes izmaksas u.c. raksturojošiem indikatoriem. Rezultātu aprakstā turpmāk scenārijiem tiks lietoti šādi apzīmējumi (sk. 2. tabulu): „Bāzes” scenārijs (BASE), „Efektivitātes” scenārijs (EFF), „Stratēģijas” scenārijs (EFF_R50-F125), „Emisiju ierobežojošie” scenāriji [„Klimata paketes” scenārijs (BASE-SEG-UP) un „Stingrais klimata” scenārijs – (SEG-UP)], kā arī „AER 40%” un „AER 50%” scenāriji (attiecīgi BASE_R40-F10 un BASE_R50-F125).

Apskatot rezultātus jāpatur prātā, ka „Efektivitātes” un „AER 50%” scenāriji kopā veido „Stratēģijas” (EFF_R50-F125) scenāriju, bet „Efektivitātes” un „AER 40%” scenāriji veido EFF_R40-F10.

4.1. SEG EMISIJAS

4.1.1. SEG EMISIJU KALIBRĒŠANA

Izmantotā modelēšanas pieeja dod iespēju ne tikai salīdzināt un analizēt definēto scenāriju rezultātus, pamatojoties uz enerģētikas sistēmu raksturojošiem rādītājiem, bet arī noteikt SEG emisiju apjomu un novērtēt vienas vai otras politikas ietekmi uz emisiju daudzumu.

Modelī prognozētās emisijas aprēķina, reizinot attiecīgu sektoru raksturīgos emisiju faktorus ar patērēto energoresursu daudzumu. Pārveidošanas sektorā lielās elektrostacijas ir izdalītas atsevišķas un tām var koriģēt emisiju faktorus. Modelī tiek rēķinātas CO2, N2O, CH4, kuras veido SEG emisijas (CO2 eq.), un NOx, SO2, GOS, NH3, PM2.5 emisijas atsevišķos enerģētikas sektoros. Modelī izmantotie emisiju faktori jāsaskaņo ar emisiju inventarizācijās izmantotajiem emisiju faktoriem, jāizdara pieņēmumi par emisiju faktoru skaitliskām vērtībām nākotnē, kā arī jāapkopo informācija par dažādu jaunu energoresursu (piem., metanola, etanola, biodīzeļa u.tml.) un tehnoloģiju emisiju faktoriem.

Enerģētikas SEG emisiju vēsturiskā līmeņa (sk. 17. tabulu) salīdzinājums ar modeļa rezultātu ir parādīts 1. attēlā.

9

0

1000

2000

3000

4000

5000

6000

7000

8000

9000

10000

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

Modeļa rezultāts

Pēc inventarizācijas

1. ATTĒLS. VĒSTURISKĀS SEG EMISJAS ENERĢĒTIKAS SEKTORĀ , GG

AVOTS: Latvia’s national inventory report. Submission under UNFCCC and the Kyoto protocol. Common reporting formats (crf) 1990 – 2010, 2012.

Modeļa rezultāts nedaudz atšķiras no faktiskām (inventarizācijas) emisijām (robežās no -1 līdz 2%) sekojošu faktoru dēļ:

nedaudz atšķirīgi aktivitāšu dati (enerģijas patēriņš), jo modelī aktivitāšu dati ir doti PJ, kas noapaļoti līdz simtdaļām;

atšķirīgi aprakstīta enerģētikas sektora struktūra. Piemēram, inventarizācijā atsevišķos sektoros atsevišķi ir izdalīts energoresursu patēriņš off-road vajadzībām, kuram emisijas aprēķina ar atšķirīgiem emisiju koeficientiem.

Minētie faktori var ietekmēt visu veidu emisijas, bet ne-CO2 emisijas arī ietekmē sekojoši apstākļi:

enerģijas bilancē uzņēmumu koģenerācijas stacijās un uzņēmumu katlumājās saražotā siltumenerģija tiek sadalīts divās daļās – pārdotā un patērētais savām vajadzībām. Respektīvi, pirmajā gadījumā siltumenerģija un attiecīgi patērētie energoresursi tiek ieskaitīti pārveidošanas sektorā, bet otrā daļa ieskaitīta attiecīgā sektorā, kur siltumenerģija tiek patērēta - rūpniecība, pakalpojumi u.tml. Savukārt SEG emisiju inventarizācijā uzņēmumu elektrostacijā, koģenerācijas stacijā vai katlumājā viss patērētais energoresurss enerģijas (elektroenerģija, siltumenerģija) ražošanā tiek ieskaitīts attiecīgā sektorā, kur enerģija tiek saražota;

modelī nav aprakstīta atsevišķi katra rūpniecības nozare, lai gan emisiju koeficienti var būt atšķirīgi.

4.1.2. SEG EMISIJU PROJEKCIJAS

10

ES Enerģētikas un klimata politikas pakete ir noteikusi SEG emisiju ierobežojumu dalībvalstīm uz 2020. gadu. Šis noteiktais SEG emisiju daudzums ir noteiktais ierobežojums „Emisiju samazināšanas” scenārijā (BASE-SEG-UP). Kā redzams 2. attēlā, „Bāzes” un „Efektivitātes” scenārijā SEG emisijas 2020. gadā pārsniedz noteikto emisiju ierobežojumu, un arī periodā līdz 2030. gadam emisijām ir tendence pieaugt. Par iemeslu „Efektivitātes” scenārija mazai ietekmei uz emisiju samazināšanu ir apstākļiem, ka efektivitātes pasākumi tiek īstenoti tikai mājsaimniecību dzīvojamās ēkās, un to īpatsvars kopējās no kurināmā sadedzināšanas radītās SEG emisijās ir nenozīmīgs, kā arī efektivitātes pasākumi tiek īstenoti jau „Bāzes” scenārijā.

Scenārijs ar noteikto AER mērķi 40% 2020. gadā ir ļoti tuvu SEG emisiju ierobežojuma izpildīšanu. No SEG emisiju viedokļa vislabvēlīgākais ir „Stratēģijas” scenārijs, kurā emisijas samazinās visā laika periodā līdz 2030. gadam.

0

2000

4000

6000

8000

10000

12000

2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050

BASE

EFF

BASE_R40-F10

EFF_R40-F10

BASE_R50-F125

BASE_SEG-UP

EFF_R50-F125

SEG-UP

2. ATTĒLS. SEG EMISIJAS ENERĢĒTIKAS SEKTORĀ , GG

3. attēlā ir parādīts kumulatīvais CO2 emisiju samazinājuma (pret „Bāzes” scenāriju) salīdzinājums absolūtās un relatīvās vienībās apskatītajos scenārijos dažādiem laika periodiem. Kā redzams „Stratēģijas” scenārijs izpilda SEG ierobežojumus, t.i., emisiju trajektorija iet zem „Klimata paketes” scenārija, jeb kumulatīvās SEG emisijas ir mazākas par apmēram 5%.

11

-478 -377 -2563-4589

-11142-15292

-6092

-15592-21510

-5062

-17521

-45083

-5849

-27505

-69106

-7267

-31163

-75746

-8464

-35680

-98201

2010-2020 2010-2030 2000-2050

Gg,

kt

EFF BASE_R40-F10 EFF_R40-F10 BASE_SEG-UP BASE_R50-F125 EFF_R50-F125 SEG-UP

-0,4% -0,2% -0,5%

-3,7%

-5,1%

-3,2%

-4,8%

-7,1%

-4,5%-4,0%

-8,0%

-9,3%

-4,7%

-12,5%

-14,3%

-5,8%

-14,2%

-15,7%

-6,7%

-16,2%

-20,3%

2010-2020 2010-2030 2000-2050

EFF BASE_R40-F10 EFF_R40-F10 BASE_SEG-UP BASE_R50-F125 EFF_R50-F125 SEG-UP

3. ATTĒLS. CO2 EMISIJU SAMAZINĀJUMS ENERĢĒTIKAS SEKTORĀ SALĪDZINĀJUMĀ AR „BĀZES”SCENĀRIJU

4., 5. un 6. attēlos ir parādīta SEG emisiju struktūra enerģētikas sektorā „Bāzes” scenārijā kā arī dots salīdzinājums starp scenārijiem absolūtās un relatīvās vienībās.

Enerģijas pārveidošanas (transformācija) un transporta sektors ir lielākie SEG emisiju avoti „Bāzes” scenārijā. Taču pastiprinoties klimata draudzīgām politikām enerģijas paveidošanas sektorā SEG emisijas samazinās un par lielāko SEG emisijas avotu paliek transporta sektors, jo tā emisijas ir stabilizētās jau „Bāzes” scenārijā.

12

BASE BASE BASE BASE BASE BASE BASE BASE

2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035

Lauksaimniecība 316 375 375 392 416 432 446 458

Pakalpojumi 392 486 497 444 381 320 289 283

Mājsaimniecības 506 673 785 658 575 482 426 410

Rūpniecība 1018 1076 1150 1492 1876 1948 1910 1657

Transformācija 2732 2225 2411 2039 2861 3379 3609 4131

Transports 2190 3087 3245 3358 3296 3235 3099 2972

0

1000

2000

3000

4000

5000

6000

7000

8000

9000

10000

4. ATTĒLS. „BĀZES” SCENĀRIJA SEG EMISIJU STRUKTŪRA ENERĢĒTIKĀ, GG

BASEBASE_SEG-UP

EFF_R50-F125

SEG-UP BASEBASE_SEG-UP

EFF_R50-F125


EFF_R50-F125


EFF_R50-F125

SEG-UP

2020 2025 2030 2035

Lauksaimniecība 416 416 416 416 432 432 432 432 446 446 446 446 458 458 458 458

Pakalpojumi 381 381 381 381 320 320 320 320 289 289 289 289 283 283 283 283

Mājsaimniecības 575 575 562 575 482 482 457 482 426 426 363 426 410 410 355 410

Rūpniecība 1876 1533 1533 1459 1948 1602 1373 1304 1910 1570 1285 1284 1657 1657 1348 1319

Transformācija 2861 2260 2218 1745 3379 2479 2143 1576 3609 2720 1860 1281 4131 2770 2177 1382

Transports 3296 3296 3082 3296 3235 3235 3007 3235 3099 3099 2834 3099 2972 2972 2718 2972

0

1000

2000

3000

4000

5000

6000

7000

8000

9000

10000

5. ATTĒLS. SCENĀRIJU SEG EMISIJU STRUKTŪRA ENERĢĒTIKĀ , GG

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

BA

SE

BA

SE_

SEG

-UP

EFF_

R5

0-F

12

5

SEG

-UP

BA

SE

BA

SE_

SEG

-UP

EFF_

R5

0-F

12

5

SEG

-UP

BA

SE

BA

SE_

SEG

-UP

EFF_

R5

0-F

12

5

SEG

-UP

BA

SE

BA

SE_

SEG

-UP

EFF_

R5

0-F

12

5

SEG

-UP

2020 2025 2030 2035

Lauksaimniecība

Pakalpojumi

Mājsaimniecības

Rūpniecība

Transformācija

Transports

13

6. ATTĒLS. SCENĀRIJU SEG EMISIJU STRUKTŪRA ENERĢĒTIKĀ , %

4.1.3. PIRMĀS PAAUDZES BIODEGVIELAS EMISIJAS

SEG emisijas pirmās paaudzes biodegvielas ražošanas ķēdē rodas izejvielu audzēšanas un pārstrādes procesos, transportēšanā, kā arī zemes izmantošanas izmaiņu rezultātā. Modelējot biodegvielas ražošanas ķēdi tiek ņemtas vērā sekojošas SEG emisijas:

no fosilo degvielu izmantošana izejvielu audzēšanas procesā;

no fosilo kurināmo izmantošanas biodegvielas ražošanas procesā;

no augsnes (N2O emisijas) izejvielu audzēšanas procesā.

Pēdējā gadījumā pēc SEG emisiju inventarizācijas metodikas emisijas tiek ieskaitītas 4. Lauksaimniecības sektorā, kuru Latvijas gadījumā veido emisijas no 4A. Mājlopu gremošanas procesi, 4B. Organiskā mēslojuma izmantošana un 4D. Lauksaimnieciskās augsnes. Pārējos gadījumos SEG emisijas paliek 1. Enerģētikas sektorā.

7. attēlā ir parādītas SEG emisijas no augsnes, kas rodas audzējot izejvielas (kvieši un rapsis) pirmās biodegvielas paaudzei. 2030. gadā šis emisijas atkarībā no AER mērķa veido apmēram 1,7-3,7% no kopējām 2010. gada 4. Lauksaimniecības SEG emisijām, kuru līmenis bija 2330 Gg, bet no 4D. Lauksaimnieciskām augsnēm – 2,8-6,0%.

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050

Gg

EFF_R50-F125

BASE_R40-F10

BASE

7. ATTĒLS. BIODEGVIELAS IZEJVIELU AUDZĒŠANAS SEG EMISIJAS NO AUGSNES

8. attēlā ir redzams aramzemes 2010. gada kopējās platības salīdzinājums ar aramzemi, kas ir vajadzīga, lai izaudzētu izejvielu daudzumu, kas nepieciešams biodegvielas ražošanai. 2030. gadā nepieciešamais aramzemes daudzums atkarībā no AER mērķa veido 5,9-13,5% no kopējā aramzemes 2010. gada līmeņa. Kviešu un rapšu sējumu 2010. gada platība ir lielāka par nepieciešamo aramzemi izejvielu audzēšanai, kas nepieciešams biodegvielas ražošanai.

14

0

200

400

600

800

1000

1200

2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050

10

00

ha

Aramzeme (2010. gada līmenis)

t.sk., kviešu un rapšu sējumu platība (2010. gada līmenis)

EFF_R50-F125

BASE_R40-F10

BASE

8. ATTĒLS. BIODEGVIELAS IZEJVIELU AUDZĒŠANAI NEPIECIEŠAMĀ ARAMZEME

Aizstājot fosilo degvielu ar biodegvielu, tiek samazinātas CO2 emisijas, jo biodegvielai neņem vērā CO2 emisijas, kas rodas to sadedzinot. Taču SEG emisijas, kas rodas biodegvielas izejvielu audzēšanas un biodegvielas ražošanas procesā jāņem vērā. SEG emisiju ietaupījums (ap 60-75%), kas rodas aizstājot fosilo degvielu ar biodegvielu, ņemot vērā tikai izejvielu audzēšanas emisijas, ir redzams 9. attēlā. Starp scenārijiem SEG emisiju ietaupījumi atšķiras, jo īpatnēji emisijas daudzumi, kas rodas kviešu un rapšu audzēšanā, ir atšķirīgi.

-100%

-90%

-80%

-70%

-60%

-50%

-40%

-30%

-20%

-10%

0%

2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050

EFF_R50-F125

BASE_R40-F10

BASE

9. ATTĒLS. SEG EMSIJU IETAUPĪJUMS

4.2. IZMAKSU NOVĒRTĒJUMS UN ANALĪZE

Kā jau iepriekš tika minēts modelis atrod optimālu risinājumu katrā no definētiem scenārijiem, ievērojot mērķa funkciju, kas nosaka, ka optimāls risinājums ir tāds, kas nodrošina mazākās kopējās sistēmas izmaksu pie noteiktās ierobežojuma kopas. Modelis kopējās sistēmas izmaksas aprēķina pie konstantas naudas vērtības, šajā gadījumā 2000. gada EUR.

15

10. attēlā ir parādītas modelēto scenāriju kopējās izmaksas salīdzinot pret „Bāzes” scenāriju un attiecinātas pret IKP apjomu. Šāds salīdzinājums no vienas puses dod iespēju novērtēt cik viena vai otra enerģētikas un vides politika ietekmē kopējās sistēmas izmaksas, no otras puses dod iespēju izvērtēt kā šīs izmaksas ir saistītas ar prognozēto IKP apjomu un tālāk ar iespējamo pienesumu IKP.

Izmaksu salīdzināšanai izvēlēts laika nogrieznis 2010.-2030. gads, jo tas patiesāk attēlos ieguldīto investīciju ietekmi uz izmaksām. Kā redzams attēlā, efektivitātes pasākumi dod pozitīvu ietekmi (sk. “Efektivitātes” scenārijs), jo to īstenošana kopējās sistēmas izmaksas scenārijos tikai samazina. Tas izskaidrojams ar to, ka investīcijas energoefektivitātē ne tikai samazina patērēto enerģijas apjomu pie patērētāja, bet visā apgādes ķēdē līdz primāriem resursiem, kas būtiski samazina izmaksas par kurināmo. Modelēšanas rezultāti parāda, ka energoefektivitāte ir pasākums, kas noteikti samazina kopējās sistēmas izmaksas, un daļēji tas tiek realizēts jau „Bāzes” scenārijā. Pilnā apmērā energoefektivitātes pasākumu īstenošanai vienīgais šķērslis ir nepieciešamība pēc lielām sākotnējām investīcijām un to atmaksāšanās samērā ilgais periods.

-0,10%

-0,26%

-0,16%

0,33%

0,18%

0,03%

0,30%

0,54%

0,13%

0,26%

-0,05%

-0,12%

0,23%

0,29%

-0,03%

0,09%0,14%

0,03%

0,26%

0,43%

0,15%

2010-2020 2010-2030 2000-2050

% n

o I

KP

EFF BASE_R40-F10 BASE_R50-F125 EFF_R40-F10 EFF_R50-F125 BASE_SEG-UP SEG-UP

10. ATTĒLS. IZMAKSU PIEAUGUMS SALĪDZINĀJUMĀ AR IKP

Tikai AER īpatsvara palielināšana rada kopējo sistēmas sadārdzinājumu, bet kombinācijā ar efektivitātes pasākumiem šīs izmaksas tiek daļēji kompensētas. Salīdzinot modelēto scenāriju izmaksas pret bāzes scenāriju (sk. 10. attēlu), var redzēt sekojošu:

tikai paaugstināta AER izmantojošā scenārija ar mērķi 50% 2030. gadā (BASE_RES50-F125) izmaksas 20 gadu periodā ir dārgākas par bāzes scenāriju par 0,54% no IKP, turpretim „Stratēģijas” scenārijā, kas paredz vienlaicīgi arī energoefektivitātes pasākumus mājsaimniecībās, izmaksas ir augstākas tikai par 0,29% no IKP;

scenārijs ar pašreizējo AER mērķi uz 2020. gadu 40% ir par 0,18% no IKP dārgāks par „Bāzes” scenāriju. Šīs izmaksas ir nedaudz augstākas par SEG

16

emisiju ierobežošanas mērķa sasniegšanas, t.i., „Klimata paketes” scenārija, izmaksām, bet tas vēl nenodrošina klimata paketes izpildi;

EFF_RES40-F10 scenārijā, kas paredz arī vienlaicīgi energoefektivitātes pasākumus mājsaimniecībās, izmaksu ziņā ir lētāks par „Bāzes” scenāriju, taču tā SEG emisijas ir nedaudz augstākas kā „Klimata paketes” scenārijā.

No augstāk minētā izriet, ka „Stratēģijas” scenārijs klimata paketes kontekstā ir diezgan ambiciozs, klimata paketes izpildei pie modelētā efektivitātes līmeņa ir nepieciešams tikai nedaudz palielināt esošo AER mērķi.

Ja scenāriju izmaksas apskata emisiju samazināšanas kontekstā, tad „Stratēģijas” scenārijs ir otrais lētākais starp 11. attēlā apskatītajiem scenārijiem CO2 emisiju samazināšanas ziņā.

41 38

9

74,1

45,6

-5,4

71

58

21

169,1

79,1

27,8

119,8

95,1

25,1

2010-2020 2010-2030 2000-2050

€(2

00

0)/

t

BASE_SEG-UP EFF_R50-F125 SEG-UP BASE_R40-F10 BASE_R50-F125

11. ATTĒLS. VIDĒJĀS CO2 SAMAZINĀJUMA IZMAKSAS PRET BASE SCENĀRIJU

Piezīme: Zīmējumā nav parādīti EFF un EFF_R40-F10, jo to CO2 emisiju samazināšanas izmaksas ir negatīvas

Pie patreizējās tehnoloģiju attīstības līmeņa pārsvarā AER izmantošana, sevišķi, elektroenerģijas ražošanā vēl ir saistīta ar augstākām izmaksām. Sekojošā attēlā (sk. 12. attēlu) ir parādīta viena AER procenta punkta pieauguma vidējās izmaksas dažādos laika nogriežņos.

17

8.8

5.2

-2.3

11.6 11.3

3.0

11.9

6.6

2.3

6.0

8.2

2.0

18.119.2

0.9

2010-2020 2010-2030 2000-2050

M€(2000)/AER%

EFF_R50-F125 BASE_R50-F125 BASE_R40-F10 BASE_SEG-UP BASE_RE75

12. ATTĒLS. AER % PUNKTA IZMAKSAS

20 gadu periodā (2010. - 2030. gads) augstākās izmaksas ir scenārijam ar noteiktu elektroenerģijas daļu (75% 2030. gadā) no AER. Tas parāda, ka tikai vienā enerģijas veidā AER veicināšana kopējās AER izmaksas var ievērojami palielināt, nesasniedzot augstu kopējo AER mērķi. Pie tāda paša AER mērķa izpildes apjoma, bet sabalansēta sadalījuma starp enerģijas veidiem (elektroenerģija, centralizētā siltumapgāde, siltumenerģija un degviela) kopējās izmaksas var samazināt apmēram 2,5 reizes (scenārijs Base_R40-F10). „Stratēģijas” scenārijā viena papildus AER % punkta saražošana var izmaksāt 5,2 miljoni EUR(2000) gadā, turpretim, ja netiek realizēti enerģija efektivitātes pasākumi mājsaimniecības, tad izmaksas var sasniegt 11,3 miljonus EUR(2000) gadā. Pie optimālas AER atbalsta mehānismu īstenošanas 50% AER mērķa sasniegšana varētu papildus maksāt 170 – 200 miljonus EUR (2000) gadā. Šos izdevumus no kopējās sistēmas izmaksu viedokļa daļēji ir iespējams kompensēt ar energoefektivitātes pasākumiem, ieguvumiem no AER nozares attīstības un tās devuma IKP.

20

11

-5

22.3 21.4

5.8

23

13

4

11.3

15.5

3.8

33.936.3

1.7

2010-2020 2010-2030 2000-2050

€(2000)/MWh

EFF_R50-F125 BASE_R50-F125 BASE_R40-F10 BASE_SEG-UP BASE_RE75

18

13. ATTĒLS. AER VIENĪBAS PIEAUGUMA VIDĒJĀS IZMAKSAS PRET BASE

4.3. REZULTĀTUS RAKSTUROJOŠIE ENERĢĒTIKAS UN EKONOMIKAS INDIKATORI

Modelēto scenāriju rezultātus var raksturot ar indikatoriem, kas sasaista ekonomisko attīstību ar primārās un gala enerģijas patēriņu šīs attīstības nodrošināšanai un šīs mijiedarbības efektivitāti. Makroekonomiskā līmenī tās ir primārās un gala enerģijas intensitātes indikators, kas parāda cik daudz primārās vai gala enerģijas tiek patērēts vienas pievienotās vērtības radīšanai. Rezultāti parāda (sk. 14. attēlu), ka pieņemtie ekonomikas attīstības tempi tiek nodrošināti ar efektīvāku primārās enerģijas izmantošanu. Pēc intensitātes vērtības palielināšanās 2010. gadā, kas saistīta ar ekonomisko lejupslīdi, tā līdz 2030. gadam samazinās, jo modelis piedāvā no izmaksu viedokļa izdevīgāko enerģijas apgādes sistēmas konfigurāciju, kas vienlaicīgi nodrošina efektīvu enerģijas izmantošanu. Gala enerģijas intensitātes indikatora vērtība „Stratēģijas” scenārijā samazinās par 55% punktiem 2030. gadā salīdzinot ar 2010. gadu. 14. attēlā papildus Latvijas enerģētikas un ekonomikas attīstību raksturojošiem indikatoriem ir parādīti attiecīgo indikatoru ES vidējā līmeņatzīme 2010. gadā. Kā redzams attēlā, tad pat pie šāda strauja pozitīva Latvijas indikatoru uzlabošanās, tie ir sliktāki nekā ES vidējā vērtība1.

0,0

0,1

0,1

0,2

0,2

0,3

0,3

0,4

0,4

0,5

0,5

2 000 2 005 2 010 2 015 2 020 2 025 2 030 2 035 2 040 2 045 2 050

toe

/k€

(20

00

)

Primārā enerģija EFF_R50-F125

Primārā enerģija ES27

Gala enerģija EFF_R50-F125

Gala enerģija ES27

Rūpniecība EFF_R50-F125

Rūpniecība ES27

Pakalpojumi EFF_R50-F125

Pakalpojumi ES27

14. ATTĒLS. ENERĢIJAS PATĒRIŅA INTENSITĀTES (UZ PV)

Ņemot vērā, ka enerģijas intensitātes indikatora aprēķinā tiek izmantots pievienotās vērtības lielums, tad patiesāku intensitātes salīdzinājumu starp valstīm var veikt izmantojot patērētāju pirktspējas paritātes pieeju aprēķinot radīto pievienoto vērtību. Par pamatu šai pieejai ir fakts, ka vienas un tās pašas preces vai pakalpojuma radīšanai dažādās valstīs tiek radīta dažāda pievienotā vērtība (šo lielumu ietekmē atšķirīgā darba samaksa un citi lielumi). 15. attēlā ir

1 - IEE project “Monitoring of EU and national energy efficiency targets” (ODYSSEE-MURE 2010)

19

parādīta gala enerģijas intensitātes attīstības tendence Latvijā un ES pie pirktspējas paritātes pieejas. Kā redzams, tad pie šīs aprēķināšanas metodes Latvijas indikatora vērtība 2010. gadā ir par 75% punktiem augstāka nekā ES līmeņatzīme, kaut gan pie parastas indikatora aprēķināšanas Latvijas indikatora vērtība ir 3,5 reizes augstāka

0,000

0,050

0,100

0,150

0,200

0,250

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

koe/€2005p

ES gala enerģijas intensitāte

Latvja gala enerģijas intensitāte

15. ATTĒLS. GALA ENERĢIJAS PATĒRIŅA INTENSITĀTE LATVIJĀ UN ES APRĒĶINĀTA PIE PATĒRĒTĀJU PIRKTSPĒJAS PARITĀTES

Enerģijas intensitātes indikatoru vērtības uzlabojas arī visos ekonomikas sektoros (sk. 14. attēlu) laika periodā līdz 2030. gadam, tomēr tās ir virs ES līmeņatzīmes.

0

50

100

150

200

250

300

350

2 000 2 005 2 010 2 015 2 020 2 025 2 030 2 035 2 040 2 045 2 050

kWh/k

€(2000)

Pakalpojumi EFF_R50-F125

Pakalpojumi ES27

Mājsaimniecības EFF_R50-F125

Mājsaimniecības ES27

16. ATTĒLS. ELEKTROENERĢIJAS PATĒRIŅA INTENSITĀTE (UZ PV UN PP)

16. attēlā ir parādīta elektroenerģijas patēriņu raksturojoša indikatora izmaiņas pakalpojumu sektorā (patēriņš uz pievienoto vērtību sektorā) un mājsaimniecībās (patēriņš uz privātā patēriņa vienību). Mājsaimniecību indikatora vērtība savā ziņā parāda, ka pie esošā labklājības līmeņa Latvijā elektroenerģija tiek patērēta apmēram 2 reizes vairāk nekā ES pie tāda paša labklājības līmeņa. Savā ziņā tas nozīmē, ka mājsaimniecības Latvijā tērē vairāk

20

no sava budžeta par enerģijas patēriņu nekā ES. Elektroenerģijas patēriņš pakalpojumu sektorā ir būtisks enerģijas veids pievienotās vērtības radīšanā sektorā. Indikatora vērtības izmaiņas parāda, ka līdz šim izmaiņas ir bijušas maznozīmīgas pēdējo desmit gadu laikā, bet paredzams, ka indikators uzlabosies turpmākajā periodā līdz 2030. gadam. Izmantojot pirktspējas paritātes aprēķināšanas pieeju, indikatora vērtība Latvijā ir par gandrīz 60% punktiem augstāka nekā ES vidējais lielums (sk. 17. attēlu).

0

20

40

60

80

100

120

140

160

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

kWh/k€2005p

ES Latvija

17. ATTĒLS. ELEKTROENERĢIJAS PATĒRIŅA INTENSITĀTE PAKALPOJUMU SEKTORĀ APRĒĶINĀTA PIE PATĒRĒTĀJU PIRKTSPĒJAS PARITĀTES

0

2000

4000

6000

8000

10000

12000

14000

16000

18000

20000

2 005 2 010 2 015 2 020 2 025 2 030 2 035 2 040 2 045 2 050

kWh

/māj

okl

is

Enerģijas patēriņš uz mājokli EFF_R50-F125

18. ATTĒLS. MĀJSAIMNIECĪBU ENERĢIJAS PATĒRIŅU RAKSTUROJOŠIE INDIKATORI

Viens no enerģētikas stratēģijas izvirzītiem mērķiem ir energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās. Modelētā „Stratēģijas” scenārija rezultāti parādīja, ka papildus energoefektivitātes pasākumu īstenošana var nodrošināt enerģijas patēriņa apkurei mājsaimniecību dzīvojamās ēkās samazināšanu līdz 100 kWh/m2/gadā (sk. 19. attēlu).

21

202214

206

189

163

136

122116

202214

206

179

153

126

100 99

0

50

100

150

200

250

2 000 2 005 2 010 2 015 2 020 2 025 2 030 2 035

BASE

EFF_R50-F125

19. ATTĒLS. ĪPATNĒJAIS SITUMENERĢIJAS PATĒRIŅŠ MĀJSAIMNIECĪBĀ, KWH/M2/GADĀ

Kā redzams attēlā, jau „Bāzes” scenārijā modelis piedāvā veikt energoefektivitātes pasākumus, kas ietver lētāko pasākumu pakešu potenciālu (sk. 22. tabulu) apgūšanu. Energoefektivitātes rādītāja uzlabošanai līdz 100 kWh/m2/gadā ir nepieciešams pieslēgt arī dārgāko pasākumu paketi.

Nepieciešamais investīciju apjoms ir ap 7,8 miljardiem LVL(2010) (sk. 20. attēlu).

3. TABULA. INVESTĪCIJAS ENERĢIJAS EFEKTIVITĀTES PASĀKUMOS

4 833

7 875

0

1 000

2 000

3 000

4 000

5 000

6 000

7 000

8 000

9 000

BASE EFF

20. ATTĒLS. INVESTĪCIJAS ENERĢIJAS EFEKTIVITĀTES PASĀKUMOS LAIKA POSMĀ 2010.-2030. GADS, MLVL(2010)

4.4. PRIMĀRIE RESURSI

Vispirms raksturosim „Bāzes” scenārija rezultātus, jo tie parāda modeļa piedāvātu optimālu risinājumu pie esošām pieņemtām un spēkā esošām politikām (AER mērķi, efektivitātes papildus mērķi, SEG emisiju ierobežojumi).

22

Galvenās iezīmes, kas raksturo primāro resursu struktūru bāzes scenārijā ir sekojošas:

Primāro resursu patēriņš 2030. gadā salīdzinot ar 2010. gadu pieaug par mazliet vairāk kā par 6% punktiem, ko nosaka galvenokārt kurināmā patēriņa pieaugums pārveidošanas sektorā;

Pieņēmumi par ogļu cenas prognozi nosaka ogļu patēriņa ienākšanu enerģijas bilancē, un 2030. gadā to daļa primāro resursu apgādē sastāda mazliet vairāk par 13%. Lielākā daļa no oglēm tiek patērēta elektroenerģijas ražošanai, bet pārējā, galvenokārt, rūpniecībā;

Primāro resursu bilancē paplašinās kūdras izmantošana. Kūdras patēriņš pieaug līdz 2020. gadam, kad tas sasniedz gandrīz 5% no primāro resursu patēriņa, bet perioda beigās tas samazinās līdz 2,7%;

Dabas gāzes daļa primāro resursu struktūrā samazinās no apmēram 30% 2010. gadā uz 19% 2030. gadā. Galvenais iemesls ir to konkurence ar oglēm un biomasu elektroenerģijas ražošanā, un to nespēja konkurēt pēc saražotā produkta izmaksām;

Elektroenerģijas imports sastāda apmēram 1% 2030. gadā, kas ir samazinājums pret patreizējo situāciju par apmēram 1-2% punktiem;

Biomasas patēriņš paliek gandrīz nemainīgs, un tas ir apmēram 28% no kopējās primāro resursu bilances.

-50

0

50

100

150

200

250

2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030

BASE BASE_SEG-UP EFF_R50-F125 (Stratēģija)

Efektivitāte

Elektroenerģijas neto imports

Biogāze

Biodegvielas neto imports

Cietā biomasa

Citi AER

Dabasgāze

Naftas produkti

Kūdra

Ogles, kokss un atkritumi

21. ATTĒLS. PRIMĀRO ENERGORESURSU PATĒRIŅŠ , PJ

Piezīme: Tiek rādīts biodegvielas neto imports, jo biodegviela tiek ražota pārveidošanas procesā no cietās biomasas

Lai novērtētu, kā dažādas politikas un to izvirzītie mērķi ietekmē primāro resursu struktūru, salīdzināšanai izvēlēti trīs modelēto scenāriju rezultāti (sk. 21. attēlu) un tiem uzskaitītas dažas raksturīgas iezīmes:

23

Kopējais primāro resursu patēriņš visos scenārijos ir ļoti līdzīgs, bet tas ir mazliet lielāks „Stratēģijas” scenārijā, ko nosaka plašāka AER (biomasas) izmantošana ar mazliet zemākiem enerģijas pārvēršanas efektivitātes koeficientiem;

AER mērķa 50% 2030. gadā palielina biomasas daļu primāro resursu bilancē, un tā sastāda apmēram 40%. Dabas gāzes daļa šajā scenārijā jau ir samazinājusies līdz 10%. AER mērķa izpildē bez biomasas un hidroenerģijas plaši tiek izmantota arī vēja enerģija, saules enerģija un ģeotermālā enerģija.

Ne AER noteiktais mērķis, ne patreizējais noteiktais SEG emisiju ierobežošanas mērķis uz 2020. gadu no primāro resursu bilances neizspiež ogles. Tehnoloģijas paredz biomasas līdzsadedzināšanu (līdz 15%) oglēm, un pieņēmumi par to cenu prognozi nākotnē nodrošina to konkurētspēju elektroenerģijas ražošanas sektorā.

4.5. PĀRVEIDOŠANAS SEKTORS

Pārveidošanas sektors ietver elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu centralizētā siltumapgādes sistēmā. Modelēšanas rezultātā, pie kritērija kopējās sistēmas apgādes mazākās izmaksas un noteiktiem sistēmas ierobežojumiem, tiek piedāvāta sekojoša primāro resursu struktūra „Bāzes scenārija”, „Emisiju ierobežojošā” scenārija un „Stratēģijas” scenārija pārveidošanas sektorā (sk. 22. attēlu):

Visos scenārijos pēc 2015. gada pieaug ogļu izmantošana elektroenerģijas ražošanā, bet kūdras izmantošana siltumenerģijas ražošanā tiek izmantota periodā beigās tikai bāzes scenārijā;

Veiktie papildus energoefektivitātes pasākumi mājsaimniecībās „Stratēģijas” scenārijā nosaka siltumenerģijas pieprasījuma samazināšanos, līdz ar to arī kurināmā izmantošanas samazināšanos pārveidošanas sektorā;

Noteiktais AER mērķis nosaka dabas gāzes patēriņa strauju samazināšanos pēc 2020. gada pārveidošanas sektorā „Stratēģijas” scenārijā;

Kopējais izmantotais kurināmā daudzums pārveidošanas sektorā līdz 2030. gadā pieaug visos scenārijos, jo samazinās elektroenerģijas importa apjoms;

Spēkā esošā klimata politika un tās izvirzītie SEG emisiju mērķi uz 2020. gadu būtiski neietekmē pārveidošanas sektora kurināmā struktūru.

24

0

10

20

30

40

50

60

70

2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030

BASE BASE_SEG-UP EFF_R50-F125 (Stratēģija)

Elektroenerģija

Biogāze

Biodegviela

Cietā biomasa

Dabasgāze

Dīzeļdegviela

Pārējie naftas produkti

Kūdra


22. ATTĒLS. PĀRVEIDOŠANAS SEKTORS ENERGORESURSU GRIEZUMĀ, PJ

Stratēģijas scenārija bruto elektroenerģijas patēriņa2 salīdzinājums ar citām prognozēm ir parādīts 23. attēlā. Pārveidošanas sektora primāro resursu struktūru nosaka elektroenerģijas ražošanas sadalījums pēc izmantotā resursu veida, kas parādīts 24. attēlā.

0

2000

4000

6000

8000

10000

12000

14000

2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030

EM prezentācija "Atbalsta mehānismi elektroenerģijas ražošanai, izmantojot AER"

(09.2012)

Enerģijas stratēģijas projekts (2012)

EFF_R50-F125

23. ATTĒLS. BRUTO ELEKTROENERĢIJAS PATĒRIŅŠ, MWH

2 - Bruto elektroenerģijas ražošanu no visiem kurināmajiem (t.sk., autoražotāji, kas ražo elektroenerģiju galvenokārt pašu lietošanai), plus elektroenerģijas importu, mīnus eksports

25

0

1000

2000

3000

4000

5000

6000

7000

8000

9000

10000

2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030

BASE EFF_R50-F125 (Stratēģija)

Elektroenerģijas neto imports

Saules enerģija

Vēja enerģija

Hidroenerģija

Biomasa

Dabasgāze

Naftas produkti

Kūdra

Ogles

24. ATTĒLS. ELEKTROENERĢIJAS PIEGĀDE PĒC ENEĢIJAS RESURSA VEIDA, GWH

Salīdzinot elektroenerģijas piegādes struktūru modelētos scenārijos pēc izmantotā resursu veida, tā sasaucas ar iepriekš aprakstītām iezīmēm pārveidošanas sektorā, bet var atzīmēt sekojošus galvenos virzienus:

Ar dabas gāzi izstrādātās elektroenerģijas apjoms samazinās „Bāzes” un „Stratēģijas” scenārijos līdz 2030. gadam. Ja „Bāzes” scenārijā 2030. gadā ar gāzi saražotās elektroenerģijas apjoms ir 20%, tad Stratēģijas scenārijā tas ir samazinājies līdz 5%;

Biomasa ieņem nozīmīgu vietu elektroenerģijas ražošanā. Tās daļa „Bāzes” scenārijā 2030. gadā sastāda 16%, bet „Stratēģijas” scenārijā jau 26%.

„Stratēģijas „ scenārijā ir pieaudzis hidroenerģijas, vēja un saules enerģijas devums elektroenerģijas ražošanā, un tas 2030. gadā attiecīgi sastāda 32%, 10% un 1% no kopējā piegādātā elektroenerģijas apjoma.

Modelēšanas rezultātos par optimālu (minimālas kopējās izmaksas pie noteiktiem ierobežojumiem) elektroenerģijas ražošanas struktūru nākotnē lielu lomu spēlē pieņēmumi par resursu cenu attīstību nākotnē. Kā redzams „Bāzes” scenārijā, pie esošiem pieņēmumiem par ogļu un dabas gāzes cenas attiecību un prognozes par to attīstību nākotnē, dabas gāzi izmantojošām iekārtām elektroenerģijas ražošanai ir vāja konkurētspēja ar pārējiem resursu veidiem.

Elektroenerģijas ražošanas apjomu nodrošina lielo koģenerācija staciju piedalīšanās siltumenerģijas ražošanā centralizētās siltumapgādes sistēmai, un līdz ar to elektroenerģijas ražošanas pakārtošana siltuma pieprasījuma slodzei.

Pēdējā laikā dažādi eksperti izsaka viedokļus par iespējamo dabas gāzes cenas attīstību nākotnē, ņemot vērā slānekļa gāzes plašo iegūšanu un izmantošanu ASV. Daži no ekspertiem uzskata, ka šis apstāklis un arī slānekļa gāzes iegūšanas attīstība Eiropā varētu ievērojami apturēt dabas gāzes cenas pieaugumu nākotnē. Tomēr jāatzīmē, ka dažādu kurināmo veidu izmantošana un to cenas ir

26

mijiedarbībā. Slānekļa gāzes plaša izmantošana ASV ir atbrīvojusi lielu ogļu pieejamo apjomu (arī LNG) pasaules tirgū, jo ASV bija viena no lielākām ogļu patērētājām elektroenerģijas ražošanā. Tas līdz ar to var ietekmēt ogļu cenu pasaules tirgū, respektīvi, to samazināt. Tiek prognozēts, ka slānekļa gāzes iegūšanai Eiropā būs vairāk nacionāla jeb vienas valsts ietekme, tas nozīmē, iegūšana apjomi būs pakārtoti valsts gāzes patēriņam, bet nenotiks tās eksports uz pārējām valstīm.

0

500

1000

1500

2000

2500

3000

3500

4000

2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030

BASE EFF_R50-F125 (Stratēģija)

Saules enerģija

Vēja enerģija

Hidroenerģija

Biomasa

Dabasgāze

Naftas produkti

Kūdra

Ogles

25. ATTĒLS. ELEKTROENERĢIJAS RAŽOŠANAS JAUDAS PĒC IZMANTOTĀ ENERĢIJAS RESURSA VEIDA, MW

25. attēlā ir parādīta elektroenerģijas ražošanas jaudu kopums, kas modelētos scenārijos ir iesaistītas ražošanas procesā vismaz 1 stundu gadā. Galvenās iezīmes analizējot šos rezultātus laika posma 2010. – 2030.g. ir sekojošas:

Lielākais kopējās izmantotās jaudas apjoms ir „Stratēģijas” scenārijā (AER 50% mērķis), ko nosaka vēja, hidroenerģijas, saules un biomasas izmantojošo tehnoloģiju ietekmes pieaugums kopējā jaudu bilancē;

Dabas gāzes izmantojošo jaudu apjoms paliek nemainīgs visā analizējamā laika periodā, jo nav ekonomiska pamata jaunu jaudu celtniecībai. Lielo koģenerācija staciju piedalīšanās siltumenerģijas ražošanā centralizētās siltumapgādes sistēmai nosaka to piedalīšanos elektroenerģijas ražošanā;

Abos scenārijos („Bāzes” un „Stratēģijas”) pieaug ogļu izmantojošo tehnoloģiju jauda, un perioda beigās tā sasniedz apmēram 400 MW. Jāatzīmē, ka AER scenārijā tā ir pat lielāka nekā bāzes scenārijā, jo biomasas līdzsadedzināšana ir efektīvs elektroenerģijas ražošanas veids un tas sekmē AER mērķa sasniegšanu;

2030. gadā „Stratēģijas” scenārijā hidroenerģijas jauda sasniedz 1620 MW, vēja enerģijas jauda 400 MW, biomasas 400 MW un saules enerģijas 100 MW.

27

0

1000

2000

3000

4000

5000

6000

7000

8000

9000

10000

2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030

BASE EFF EFF_R50-F125 (Stratēģija)

Elektroenerģija

Ģeotermālā enerģija

Biomasa

Dabasgāze

Naftas produkti

Kūdra

Ogles

26. ATTĒLS. CENTRALIZĒTĀS SILTUMENERĢIJAS PIEGĀDE PĒC ENERĢIJAS RESURSA VEIDA, GWH

Analizējot modelēšanas rezultātus (sk. 26. attēlu) par centralizētā siltumapgādē saražotās siltumenerģijas apjomu pēc izmantotā resursa veida trīs izvēlētos scenārijos var atzīmēt sekojošas tendences:

Veiktie papildus energoefektivitātes pasākumi mājsaimniecību ēkās „Efektivitātes” scenārijā samazina enerģijas pieprasījumu 2030. gadā salīdzinot ar bāzes scenāriju par 11% punktiem;

Noteiktais AER mērķis „Stratēģijas” scenārijā samazina fosilā cietā kurināmā izmantošanu (ogles un kūdra) un dabas gāzes izmantošanu. Šie kurināmā veidi tiek aizvietoti ar biomasas un sākot ar 2025. gadu ģeotermālo resursu izmantošanu siltumenerģijas ražošanai centralizētai siltumapgādei.

4.6. GALA ENERĢIJAS PATĒRIŅŠ

Salīdzinot modelēto scenāriju kopas gala enerģijas patēriņa izmaiņu tendences un struktūru var atzīmēt sekojošas galvenās iezīmes (sk.27. attēlu):

Ja tiek realizēta spēkā esošā energoefektivitātes politika un patērētāji reaģē uz resursu cenu signāliem, tad „Bāzes” scenārijā tas ļauj samazināt enerģijas patēriņu, salīdzinot ar scenāriju bez šādas politikas par 17,91 PJ, jeb 9%;

Papildus veiktie energoefektivitātes pasākumi mājsaimniecību dzīvojamās ēkās, lai sasniegtu vidējo enerģijas patēriņu apkurei mājsaimniecībās 100 kWh/m2/gadā, ļautu samazināt gala enerģijas patēriņu vēl par 7,8 PJ. Tas samazina „Efektivitātes” scenārija gala patēriņu par 4% punktiem pret „Bāzes” scenāriju;

28

Bāzes scenārijā nenotiek būtiskas strukturālas izmaiņas, izņemot ogļu patēriņa palielināšanās rūpniecības sektorā un biomasas patēriņa samazināšanās mājsaimniecībās. Pirmās no minētām izmaiņām saistītas ar pieņēmumu par konkurētspējīgo ogļu prognozi, bet otrais saistīts ar energoefektivitātes pasākumu realizāciju mājsaimniecībās;

Elektroenerģijas patēriņa daļa 2030. gadā palielinās gala enerģijas patēriņā par apmēram 2,5 procenta punktiem, kas saistīts ar modernāku tehnoloģiju izmantošanu aizvietojot kurināmā izmantošanu;

„Stratēģijas” scenārijs raksturojas ar plašāku AER izmantošanu un tā lielāku daļu kopējā gala enerģijas patēriņā. Biomasas patēriņš 2030. gadā sasniedz 22% pret „Bāzes” scenārija 19%, biodegvielas patēriņš 5% pret 1% „Bāzes” scenārijā.

0

50

100

150

200

250

2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030


Efektivitāte

Elektroenerģija

Centralizētā siltumenerģija

H2 no dabasgāzes

Biogāze

Biodegviela

Cietā biomasa

Dabasgāze

Benzīns

Dīzeļdegviela

Pārējie naftas produkti

Kūdra


27. ATTĒLS. ENERĢIJAS GALA PATĒRIŅŠ ENERĢIJAS RESURSU GRIEZUMĀ , PJ

Var redzēt dažādas gala enerģijas patēriņa izmaiņu tendences patēriņa sektoros laika periodā 2010.-2030.g (sk. 28. attēlu). „Stratēģijas” scenārijā patēriņš paliek gandrīz nemainīgs pakalpojumu un transporta sektorā un lauksaimniecībā. Tas palielinās rūpniecībā par apmēram 58% punktiem, turpretim, mājsaimniecībās samazinās par 39% punktiem. Tas ir ienesis izmaiņās patēriņa sektoru īpatsvarā kopējā gala enerģijas patēriņā. Tā rūpniecības sektora īpatsvars ir pieaudzis no 18% 2010. gadā līdz 29% 2030. gadā, bet mājsaimniecību patēriņa īpatsvars attiecīgi samazinājies no 35% uz 22%. Par iemeslu tam ir veiktie papildus energoefektivitātes pasākumi mājsaimniecībās un pieņēmumi IKP prognozē par attīstības tempiem rūpniecības nozarēs.

29

0

20

40

60

80

100

120

140

160

180

200

2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030


Bunkurēšana (Aviācija)

Transports

Mājsaimniecības

Rūpniecība

Pakalpojumi

Lauksaimniecība

28. ATTĒLS. ENERĢIJAS GALA PATĒRIŅŠ SEKTORU GRIEZUMĀ , PJ

„Stratēģijas” scenārija gala enerģijas patēriņš ir aprēķināts pie IKP prognozes, kas paredz apstrādājošās rūpniecības īpatsvaru apmēram 16% apmērā 2030. gadā no kopējā IKP (sk. 4. tabulu). Veicot analītisku izpēti, tika novērtēts, par cik varētu palielināties gala enerģijas patēriņš rūpniecībā un arī kopējais gala enerģijas patēriņš, ja apstrādājošās rūpniecības īpatsvars sasniedz 20% 2030. gadā (sk. 29. attēlu).

20

40

60

80

100

120

140

160

180

200

2010 2015 2020 2025 2030

PJ

Gala enerģija

"stratēģijas" scen.

Gala enerģija

Apstr.rūpn+

rūpniecība

"Stratēģijas"scen.

Rūpniecība+

29. ATTĒLS. GALA ENERĢIJAS PATĒRIŅŠ RŪPNIECĪBĀ UN KOĒJAIS PIE DAŽĀDIEM APSTRĀDĀJOŠĀS RŪPNIECĪBAS ĪPATSVARIEM, PJ

Apstrādājošās rūpniecības īpatsvara pieaugums kopējā IKP varētu palielināt enerģijas patēriņu rūpniecības nozarē par apmēram 14% punktiem, bet kopējo gala enerģijas patēriņu līdz 4% punktiem 2030. gadā.

4.7. ATJAUNOJAMO ENERGORESURSU DEVUMS KOPĒJĀ GALA ENERĢIJAS PATĒRIŅĀ

30

Viens no rādītājiem, kas mūsdienās raksturo enerģētika sistēmas attīstības scenāriju ir AER izmantošana un tās daļa kopējā bilancē. Bāzes scenārijā AER daļa kopējā gala enerģijas patēriņā 2030. gadā sastāda 34,2%. Sekojošos attēlos ir parādīta AER daļas izmaiņas modelētos trīs scenārijos (sk. 30. attēlu). „Stratēģijas” scenārijā, kura aprakstā ir noteikts zināmas AER daļas (50%) nodrošināšana 2030. gadā, parāda, protams, vislielāko pieaugumu pret bāzes scenāriju. Jāatzīmē, ka „Emisiju ierobežošanas” scenārijā AER daļa 2020. gadā ir 38% bet 2030. gadā 40%. Tas norāda, ka noteiktā AER mērķa 2020. gadā 40% izpilde ļauj izpildīt arī SEG emisiju izvirzīto mērķi, un pie tādas pašas klimata politikas režīma ir nepieciešams turpmāk palielināt AER īpatsvaru. „Stratēģijas” scenārijā kopējā mērķa izpildīšanai būtiski pieaug AER izmantošana centralizētā siltumapgādē un transporta degvielā.

0%

5%

10%

15%

20%

25%

30%

35%

40%

45%

50%

2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030

BASE

RES-F of GFEC

RES-H of GFEC

RES-DH of GFEC

RES-E of GFEC

0%

5%

10%

15%

20%

25%

30%

35%

40%

45%

50%

2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030

EFF_SEG-UP

RES-F of GFEC

RES-H of GFEC

RES-DH of GFEC

RES-E of GFEC

31

0%

5%

10%

15%

20%

25%

30%

35%

40%

45%

50%

2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030

EFF_R50-F125 (Stratēģija)

RES-F of GFEC

RES-H of GFEC

RES-DH of GFEC

RES-E of GFEC

30. ATTĒLS. AER ĪPATSVARS ENERĢIJAS BRUTO GALA PATĒRIŅĀ, %

32

5. SCENĀRIJU PIEŅĒMUMI

Lai veiktu projekta uzdevumu izpildi, tika izmantots izstrādātais MARKAL-LV modelis, kas balstās uz MARKAL3 modelēšanas platformas matemātisko un programmu nodrošinājumu.

Modelī MARKAL-LV ir aprakstīta Latvijas enerģijas sistēma – sākot ar enerģijas pakalpojuma pieprasījumu [lietderīgā enerģija līmenī (energy service demands)], tad gala patēriņa un pārveidošanas sektora posmi, un beidzot ar primārās enerģijas piegādi (vietējo resursu ieguve, imports un eksports u.tml.).

Modeļa pamatā ir enerģijas resursi, kā arī pašreizējās un nākotnes tehnoloģijas, kuras raksturotas ar tehniskiem un ekonomiskiem parametriem. Modelī vienā sistēmā ir integrēta enerģijas lietotāju un enerģijas apgādes puse. Tas ļauj tām būt savstarpējā mijiedarbībā. Atrisinājumā ieiet enerģijas resursu un tehnoloģiju kombinācija, kurai ir minimālās kopējās izmaksas.

Ieejas informācija modelī ir prognozes par enerģijas resursu cenām, tehnoloģiju tehniski ekonomiskie parametri, enerģijas pakalpojumu pieprasījumu prognoze, piemēram, lietderīgās enerģijas lielums, apsildāmo telpu platība, tonnu kilometri, transporta kilometri, kas atspoguļo nepieciešamību pēc enerģijas daudzuma.

Modelēšanas scenāriju ticamība nav atkarīga tikai no tā, cik modelis labi spēj attēlot realitāti, bet arī no pieņēmumu pareizības. Izmaiņas valdības politikā un tehnoloģiju attīstības tendences pasaulē kopā ar makroekonomiskajiem nosacījumiem ir galvenie nenoteiktību avoti. Šie faktori iespaido gan pieprasījumu pēc enerģijas, gan investīciju apjomus enerģijas apgādes infrastruktūrā. Būtisks nenoteiktības cēlonis ir mūsdienu tehnoloģiju efektivitātes uzlabošanas iespējas, kā arī jaunu tehnoloģiju ieviešana Latvijā. Protams, nenoteiktība palielinās tālākos prognozes periodos.

5.1. MODEĻA KALIBRĒŠANA UN PIEŅĒMUMI

Modeļa bāzes gadā (2000. gads) kā arī 2005. un 2010. pēc CSP enerģijas resursu bilances4 ir kalibrēts:

Enerģijas gala patēriņš – rūpniecība, pakalpojumi, mājsaimniecības, lauksaimniecība, transports;

Zudumi – elektroenerģijas un siltumenerģijas tīklos, dabas gāzes sistēmā;

Ražošanas procesi – biodīzeļdegvielas un bioetanola ražošana, kokogļu un kūdras brikešu ražošana;

3 - http://www.iea-etsap.org

4 - IEA-EUROSTAT-UNECE Energy Questionnaire 2009R-2010

http://www.iea-etsap.org/

33

Pārveidošanas sektors – elektrostacijas (atsevišķi izdalītas 3 lielās HES), koģenerācijas stacijas (atsevišķi izdalītas Rīgas 3 CHP) un katlumājas;

Enerģijas resursu ieguve, imports un eksports.

Atbilstoši tirdzniecības bilancei noteiktas importēto un eksportēto energoresursu cenas. Enerģijas un emisiju nodokļu likmes noteiktas atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Veidojot scenārijus ir izdarīti būtiski pieņēmumi:

BASE, EFF, REF scenārijos ir uzlikts konstants ierobežojums uz minimālo siltumenerģijas ražošanu lielajās TEC līdz 2030. gadam. Pārējos scenārijos ierobežojums lineāri samazinās un 2030. gadā sasniedz nulli.

Neto elektroenerģijas imports ir ierobežots robežās no 0-0,56 (0,89 – 2015. gadā) TWh.

5.2. MAKROEKONOMISKĀ PROGNOZE

Pieprasījums pēc enerģijas ir tieši saistīts ar ekonomisko attīstību, tāpēc enerģijas pakalpojumu (lietderīgās enerģijas) nākotnes pieprasījums ir aprēķināts par izejas parametriem izmantojot prognozētos makroekonomikas attīstību raksturojošos parametrus– iedzīvotāju skaita, IKP, pievienotās vērtības pa tautsaimniecības nozarēm un rūpniecības apakšnozarēm, privātā patēriņa izmaiņu dinamikas.

31. attēlā ir parādīta Ekonomikas ministrijas ilgtermiņa IKP prognoze līdz 2030. gadam atsevišķi agregētām nozarēm atbilstoši energoresursu bilances enerģijas gala patēriņa sektoriem, t.i., rūpniecība, pakalpojumi, lauksaimniecība un daļēji transports. Apstrādes rūpniecības nozaru struktūra ir redzama 32. attēlā.

0

2000

4000

6000

8000

10000

12000

14000

16000

18000

2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035

Nodokļi

Pārveidošanas sektors

Būvniecība

Ieguves rūpniecība

Apstrādes rūpniecība

Transports, glabāšana un sakari

Pakalpojumi (bez Transports, glabāšana un sakari)

Lauksaimniecība

31. ATTĒLS. IKP PROGNOZE 2000. GADA CENĀS , MLVL(2000)

34

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035

Pārējā rūpniecība

Kokapstrādes rūpniecība

Papīra ražošana, poligrāfija

Nemetālisko minerālu rūpniecība

Metālu rūpniecība

Pārtikas rūpniecība

Ķīmiskā rūpniecība

32. ATTĒLS. IKP PROGNOZES STRUKTŪRA APSTRĀDES RŪPNIECĪBĀ

Iedzīvotāju skaita, privātā patēriņa un makroekonomiskā prognoze ir parādīta 2. tabulā.

4. TABULA. IEDZĪVOTĀJU SKAITA, PRIVĀTĀ PATĒRIŅA UN MAKROEKONOMISKĀ PROGNOZE

2010 2015 2020 2025 2030

Iedzīvotāju skaits gada vidū, 1000 2161 1993 1950 1940 1945

ikgadējās izmaiņas -1,2% -1,6% -0,4% -0,1% 0,1%

Privātais patēriņš 2000. gada cenās, MLVL 4578 5761 7110 8461 9971

ikgadējās izmaiņas 0,3% 4,7% 4,3% 3,5% 3,3%

IKP 2000. gada cenās, MLVL

IKP 6765 8672 10752 12900 15121

Lauksaimniecība 272 313 378 430 482

Pakalpojumi (bez Transports, glabāšana un sakari) 3709 4487 5456 6610 7797

Transports, glabāšana un sakari 875 1192 1433 1672 1882

Apstrādes rūpniecība 799 1176 1537 1863 2234

Ķīmiskā rūpniecība 40 60 79 95 114

Pārtikas rūpniecība 155 171 204 227 254

Metālu rūpniecība 27 37 52 68 86

Nemetālisko minerālu rūpniecība 46 78 103 124 149

Papīra ražošana, poligrāfija 42 51 65 74 85

Kokapstrādes rūpniecība 199 304 399 480 577

Pārējā rūpniecība 290 473 636 793 968

Ieguves rūpniecība 38 44 50 58 66

Būvniecība 380 604 857 1027 1217

Pārveidošanas sektors 191 216 249 289 329

Nodokļi 501 639 792 950 1114

ikgadējās izmaiņas

IKP 5,1% 4,4% 3,7% 3,2%

Lauksaimniecība 2,9% 3,8% 2,6% 2,3%

Pakalpojumi (bez Transports, glabāšana un sakari) 3,9% 4,0% 3,9% 3,4%

Transports, glabāšana un sakari 6,4% 3,8% 3,1% 2,4%

Apstrādes rūpniecība 8,0% 5,5% 3,9% 3,7%

Ķīmiskā rūpniecība 8,5% 5,6% 3,8% 3,7%

Pārtikas rūpniecība 2,1% 3,5% 2,2% 2,2%

35

Metālu rūpniecība 6,6% 7,1% 5,6% 4,7%

Nemetālisko minerālu rūpniecība 11,1% 5,7% 3,8% 3,7%

Papīra ražošana, poligrāfija 3,9% 4,7% 2,8% 2,7%

Kokapstrādes rūpniecība 8,8% 5,6% 3,8% 3,7%

Pārējā rūpniecība 10,3% 6,1% 4,5% 4,1%

Ieguves rūpniecība 2,7% 2,8% 3,1% 2,6%

Būvniecība 9,7% 7,2% 3,7% 3,5%

Pārveidošanas sektors 2,5% 2,8% 3,1% 2,6%

Nodokļi 5,0% 4,4% 3,7% 3,2%

struktūra

IKP 100% 100% 100% 100% 100%

Lauksaimniecība 4,0% 3,6% 3,5% 3,3% 3,2%

Pakalpojumi (bez Transports, glabāšana un sakari) 54,8% 51,7% 50,7% 51,2% 51,6%

Transports, glabāšana un sakari 12,9% 13,7% 13,3% 13,0% 12,4%

Apstrādes rūpniecība 11,8% 13,6% 14,3% 14,4% 14,8%

Ķīmiskā rūpniecība 0,6% 0,7% 0,7% 0,7% 0,8%

Pārtikas rūpniecība 2,3% 2,0% 1,9% 1,8% 1,7%

Metālu rūpniecība 0,4% 0,4% 0,5% 0,5% 0,6%

Nemetālisko minerālu rūpniecība 0,7% 0,9% 1,0% 1,0% 1,0%

Papīra ražošana, poligrāfija 0,6% 0,6% 0,6% 0,6% 0,6%

Kokapstrādes rūpniecība 2,9% 3,5% 3,7% 3,7% 3,8%

Pārējā rūpniecība 4,3% 5,5% 5,9% 6,2% 6,4%

Ieguves rūpniecība 0,6% 0,5% 0,5% 0,5% 0,4%

Būvniecība 5,6% 7,0% 8,0% 8,0% 8,0%

Pārveidošanas sektors 2,8% 2,5% 2,3% 2,2% 2,2%

Nodokļi 7,4% 7,4% 7,4% 7,4% 7,4%

Ekonomikā aktivitāte ir galvenais faktors, kas ietekmē enerģijas patēriņu. Ja IKP pieaugs straujāk, kā pieņemts, tad arī pieprasījums pēc enerģijas gandrīz noteikti palielināsies straujāk.

Salīdzinot Latvijas IKP prognozēto izaugsmi ar pasaules un atsevišķu valstu un reģionu doto prognozi IEA World energy outlook 2011 (sk. 5. tabulu), redzams, ka prognoze ir optimistiska.

5. TABULA. IKP IKGADĒJO PIEAUGUMU TEMPU SALĪDZINĀJUMS

2009-2020 2009-2035

Latvija 4,3% 3,7%

Pasaule 4,2% 3,6%

OECD Eiropa 2,1% 2,0%

ES 2,0% 1,9%

ASV 2,6% 2,4%

Japāna 1,7% 1,4%

Krievija 4,1% 3,6%

Ķīna 8,1% 5,9%

Indija 7,7% 6,6%

5.3. ENERĢIJAS PAKALPOJUMU PROJEKCIJAS

Kopējais valsts enerģijas gala patēriņš modelī ir aprakstīts pa sektoriem (rūpniecība, lauksaimniecība, pakalpojumi, mājsaimniecības un transports) un

36

apakšsektoriem (piemēram, transporta un rūpniecības sektorā), kas atbilst enerģijas resursu bilances dalījumam. Atsevišķiem sektoriem (piemēram, mājsaimniecības, pakalpojumi, autotransports), kuriem enerģijas resursu bilancē nav dots sīkāks dalījums, enerģijas patēriņš ir sadalīts detalizētāki pēc enerģijas pakalpojuma veida, piemēram, apkure, ēdienu gatavošana, apgaismojums (mājsaimniecības un pakalpojumi), autobusi, vieglās un smagās automašīnas (autotransports). Lauksaimniecībā un rūpniecībā enerģijas patēriņš nav sīkāk dalīts. Enerģijas gala patēriņa sadalījuma salīdzinājums modelī un enerģijas resursu bilancē ir apkopots 6. tabulā.

6. TABULA. ENERĢIJAS GALA PATĒRIŅA SADALĪJUMS

Sektori Apakšsektori

Enerģijas

resursu

bilancē

Modelī Enerģijas resursu bilancē (NACEs kods) Modelī

Rūpniecība

un

būvniecība

Rūpniecība Būvniecība (41-43) Būvniecība

Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana;

farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko

preparātu ražošana (20, 21)

Ķīmiskā

Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana,

izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu

ražošana (16)

Kokapstrādes

Pārtikas produktu ražošana; dzērienu ražošana;

tabakas izstrādājumu ražošana (10-12)

Pārtikas

Metālu ražošana (24.1, 24.2, 24.3, 24.51, 24.52) Metālu

Pārējo metālu ražošana (24.4, 24.53, 24.54)

Papīra un papīra izstrādājumu ražošana,

poligrāfija un ierakstu reproducēšana (17, 18)


Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

(23)

Nemetālisko minerālu

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (07,

izņemot 07.21, 08, 09.9)

Pārējā

Tekstilizstrādājumu, apģērbu, ādas un ādas

izstrādājumu ražošana (13-15)

Gumijas un plastmasas izstrādājumu, mēbeļu un

cita veida ražošana (22, 31, 32)

Gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnas un

iekārtas), datoru, elektronisko un optisko iekārtu,

elektrisko iekārtu, citur nekvalificētu iekārtu,

mehānismu un darba mašīnu ražošana (25-28)

Automobiļu, piekabju, puspiekabju ražošana un

citu transportlīdzekļu ražošana (29, 30)

Transports Transports Dzelzceļa Dzelzceļa

Cauruļvadu Cauruļvadu

Auto Autobusi

Kravas mašīnas

Pasažieru automašīna un

motocikli

Ūdens Vietējā kuģošana

Gaisa Vietējā aviācija

Bunkurēšan

a

Starptautiskā aviācija

Bunkurēšan

a

Bunkurēšana Starptautiskā kuģošana

Pārējie Pakalpojumi Pārējie patērētāji - komerciālais un sabiedriskais Gaisa kondensēšanas iekārtas

37

patērētāji sektors (33, 36-39, 45-47, 52, 53, 55, 56, 58-66,

68-75, 77-82, 84-88, 90-96, 99)

Ēdienu gatavošana

Apkure un siltais ūdens

Apgaismojums

Elektriskās iekārtas un ierīces

Saldēšanas iekārtas

Mājsaimnie

cības

Mājsaimnie

cības

Mājsaimniecības Gaisa kondensēšana

Veļas žāvēšanas mašīnas

Ēdienu gatavošana

Veļas mazgājamās mašīnas

Trauku mazgājamās mašīnas

Elektriskās iekārtas un ierīces


daudzdzīvokļu ēkām


savrupmājām

Apgaismojums

Ledusskapji un saldētavas

Lauksaimni

ecība,

mežsaimnie

cība un

zivsaimniecī

ba

Lauksaimnie

cība

augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas

palīgdarbības, mežsaimniecība un mežizstrāde

(01, 02); zivsaimniecība (03)

Elektroenerģija

Kurināmais un degviela

Izmantotais modelis ir „demand driven” optimizācijas modelis, t.i., optimizējot aprakstīto enerģijas-vides sistēmu, tiek nodrošināts atsevišķu enerģijas gala patērētāju sektoru pieprasījums pēc enerģijas, lai tādējādi apmierinātu dažādas vajadzības – enerģijas pakalpojumus, kas modelī atspoguļoti lietderīgās enerģijas pieprasījuma veidā. Lietderīgās enerģijas pieprasījums ir ieejas parametrs modelī un tiek prognozēts ārpus modeļa. Turpretim enerģijas gala patēriņš ir modeļa rezultāts.

Apakšsektoriem prognozētais pieprasījums pēc pakalpojuma vai lietderīgās enerģijas (UC) (sk. 33. attēlu) modelī tiek nodrošināts caur attiecīga apakšsektora tehnoloģijām (Tehn), izmantojot attiecīgu enerģijas resursu, t.i., enerģijas gala patēriņš (FEC), kura patērēto daudzumu raksturo iekārtas

raksturojoši parametri – pārveides koeficients ( ), piemēram, katla lietderības koeficients. Apakšektora kopējo lietderīgās enerģijas pieprasījumu iegūst summējot atsevišķu tehnoloģiju nodrošināto lietderīgo pieprasījumu -

UCapakšsektors= UCTehn. Tādējādi tehnoloģiju patērētie enerģijas resursi veido enerģijas gala patēriņu (FEC), kas ir modeļa rezultāts.

38

FECen.res. i Tehn.n UCTehn. n

FECen.res. j Tehn.m UCTehn. m

FEC ŋ UC

33. ATTĒLS. LIETDERĪGĀS ENERĢIJAS UN GALA ENERĢIJAS SASAISTE MODELĪ

Pieprasījums pēc enerģijas ir saistīts ar ekonomisko attīstību, respektīvi, lai prognozētu lietderīgās enerģijas patēriņu, ņemam vērā ilgtermiņa makroekonomiskās attīstības prognozi, kā arī identificē ekonomisko, tehnisko un sociālo faktoru kopu, kas ietekmē katra enerģijas pakalpojuma vai lietderīgās enerģijas veida pieprasījumu:

Iedzīvotāju skaits;

Sektoru pievienotā vērtība (PV);

Iedzīvotāju privātais patēriņš;

Ton-kilometri (T-km) kravu transportēšanā;

Pasažieru kilometric (P-km) pasažieru transportēšanā;

Pakalpojuma sektora apkurināmā kopējā platība;

Mājsaimniecību skaits;

Mājokļu kopējā dzīvojamā platība

u.c.

Pamatojoties uz vēsturiskām kopsakarībām starp minēto parametru un enerģijas patēriņa izmaiņām, izmantojot IKP prognozi pa nozarēm un definējot ekonomisko, tehnisko un sociālo faktoru vērtību attīstības scenārijus nosaka lietderīgās enerģijas patēriņa attīstības tendences apakšsektoriem. Respektīvi, vispārējā gadījumā attiecīga sektora lietderīgo enerģijas patēriņu ar pievienoto vērtību saista elastības parametrs, t.i., par cik procentiem izmainīsies lietderīgais enerģijas patēriņš uz viena procenta pievienotās vērtības izmaiņām. Aprēķinot elastību vēsturiskās vērtības un izdarot pieņēmumus par nākotnes vērtībām, var prognozēt lietderīgās enerģijas patēriņa izmaiņas nākotnē.

5.3.1. MĀJSAIMNIECĪBAS

39

Vēsturiskais enerģijas gala patēriņš mājsaimniecībās ir sadalīts apakšsektoros (sk. 34. un 35. attēlu) atbilstoši 6. tabulā redzamajam un, izmantojot iekārtām raksturīgos pārveides koeficientus (sk. 33. attēlu), ir aprēķināts atbilstošais enerģijas pakalpojums jeb lietderīgais patēriņš. Lietderīgā patēriņa izmaiņu tendences indeksu veidā, kā arī aprēķinātā izmaiņu elastība pret privāto patēriņu, ir parādītas 7. tabulā.

0

10

20

30

40

50

60

70

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

Citas elektroiekārtas

Ēdiena gatavošana


34. ATTĒLS. ENERĢIJAS GALA PATĒRIŅA SADALĪJUMS APAKŠSEKTOROS, PJ

0

1

2

3

4

5

6

7

8

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

Saldētavas

Veļas žāvēšana


Gaisa kondicionieri


Ēdiena gatavošana

Elektroierīces

Ledusskapji

Apgaismojums


35. ATTĒLS. ELEKTROENERĢIJAS GALA PATĒRIŅA SADALĪJUMS APAKŠSEKTOROS, PJ

7. TABULA . LIETDERĪGĀ PATĒRIŅA IZMAIŅU INDEKSS – 2010=1 UN IZMAIŅU ELASTĪBA

2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 Elastība

2000-

2010

2010-

2030

Privātais patēriņš 0,65 0,98 1 1,26 1,55 1,85 2,18

Veļas žāvējamās mašīnas 0,61 0,81 1 1,05 1,16 1,31 1,50 1,13 0,51

Veļas mazgājamās mašīnas 0,61 0,81 1 1,01 1,08 1,17 1,29 1,13 0,32

40

Trauku mazgājamās mašīnas 0,61 0,81 1 1,01 1,08 1,17 1,29 1,13 0,32

Gaisa kondicionēšana 0,61 0,81 1 1,00 1,09 1,18 1,28 1,13 0,31

Apgaismojums 0,60 0,78 1 0,97 1,03 1,09 1,14 1,18 0,17

Ledusskapji un saldētavas 0,61 0,81 1 0,95 0,97 1,00 1,03 1,13 0,04

Citas elektroiekārtas 0,72 0,86 1 0,99 1,04 1,12 1,21 0,75 0,24

Apkure un karstais ūdens

savrupmājās

0,78 0,95 1 1,00 1,04 1,07 1,11 0,56 0,13

Apkure un karstais ūdens

daudzdzīvokļu mājās

0,98 1,04 1 0,98 1,00 1,02 1,04 0,05 0,05

Ēdiena gatavošana 0,92 1,00 1 0,92 0,89 0,88 0,88 0,18 -0,16

Sākot ar 2015. gadu lietderīgais patēriņš (UC) ir prognozēts un vispārīgā gadījumā ir aprēķināts izmantojot divu parametru sakarību - UC(20YY)apakšsektors = Parametrs_A(20YY) X Parametrs_B(20YY). Parametru raksturojums apkopots 8. tabulā.

8. TABULA. LIETDERĪGĀ PATĒRIŅA PROGNOZĒŠANĀ IZMANTOTIE PARAMETRI

Apakšsektors Parametrs_A Parametrs_B

Gaisa kondicionēšana dzīvojamais fonds UC intensitāte - UC patēriņš uz

dzīvojamo fondu Apkure un karstais ūdens

Apgaismojums

Ēdiena gatavošana iedzīvotāju skaits UC intensitāte – UC patēriņš uz

iedzīvotāju

Ledusskapji un saldētavas mājsaimniecību skaits UC intensitāte – UC patēriņš uz

mājsaimniecību Citas elektroiekārtas



Veļas žāvējamās mašīnas

Parametri ir laikā mainīgi un to vērtības ir atkarīgas no citiem parametriem, kuru vērtības ir prognozētas. Tā, piemēram, dzīvojamā fonda (Parametrs_A) laika rinda ir aprēķināta, izmantojot iedzīvotāju skaita prognozi (sk., 4. tabulu) un dzīvojamā fonda lieluma (m2 uz iedzīvotāju) laika rindu, kas savukārt ir aprēķināta, ņemot vērā privātā patēriņa prognozi (sk., 4. tabulu) un pieņēmumu par elastību (0,15-0,38), kas sasaista dzīvojamā fonda un privātā patēriņa izmaiņu lielumus. Dzīvojamā fonda un citu parametru izmaiņas ir parādītas 9. tabulā.

9. TABULA. PARAMETRA_A PROGNOZE UN CITU SAISTĪTO PARAMETRU IZMAIŅAS

2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030

Dzīvojamais fonds milj. m² 53,5 57,0 58,6 57,1 60,6 63,8 67,1

- mājokļu platība daudzdzīvokļu

mājas

milj. m² 35,3 36,7 36,4 35,0 36,7 38,1 39,4

- mājokļu platība savrupmājās milj. m² 18,2 20,3 22,2 22,1 23,9 25,8 27,7

Dzīvojamā fonda lielums m²/iedz. 22,5 24,8 27,1 28,7 31,1 32,9 34,5

Mājokļu skaits tūkst. 998 1035 981 987 1009 1041

Mājokļa lielums iedz./māj. 2,3 2,1 2,0 2,0 1,9 1,9

m2/māj. 57,1 56,6 58,2 61,4 63,2 64,4

41

- daudzdzīvokļu mājās m2/māj. 51,5 49,6 50,8 53,3 54,6 55,3

- savrupmājās m2/māj. 71,0 74,0 76,1 80,2 82,6 84,1

Mājsaimniecību skaits tūkst. 925 905 888 838 839 854 876

Mājsaimniecības lielums iedz./mājs. 2,6 2,5 2,4 2,4 2,3 2,3 2,2

m2/mājs. 57,8 63,0 66,0 68,2 72,2 74,8 76,5

Savukārt Parametrs_B raksturo attiecīga sektora intensitāti, respektīvi, lietderīgais patēriņš (UC) attiecināts uz Parametru_A, t.i., dzīvojamais fonds, iedzīvotāju vai mājsaimniecību skaits. Parametru_B aprēķina vēsturiskās vērtības un izdara pieņēmumus par tā attīstību nākotnē, ņemot vērā iespējamos energoefektivitātes uzlabojumus (ja vien tā nav modelēta sektoram atsevišķi) un enerģijas pakalpojumu tirgus piesātinājumu (piemēram, cik mājokļos būs trauku mazgājamās mašīnas). Piemēram, aprēķinot lietderīgo patēriņu mājokļu apkurei pieņem, ka esošajai platībai enerģijas patēriņš uz kvadrātmetru (Parametru_B) paliek konstants 2010. gada līmenī (171 kWh/m2/gadā), bet klāt nākušajai platībai enerģijas patēriņš apkurei ir pieņemts attiecīgi 83 un 76 kWh/m2/gadā 2015. un 2030. gadā.

5.3.2. PAKALPOJUMI

Līdzīgi mājsaimniecību gadījumam vēsturiskais enerģijas gala patēriņš pakalpojumu sektorā ir sadalīts apakšsektoros (sk. 36. un 37. attēlu) atbilstoši 6. tabulā redzamajam un, izmantojot iekārtām raksturīgos pārveides koeficientus (sk. 33. attēlu), ir aprēķināts atbilstošais enerģijas pakalpojums jeb lietderīgais patēriņš. Lietderīgā patēriņa izmaiņu tendences indeksu veidā, kā arī izmaiņu elastība pret pievienoto vērtību, ir parādītas 10. tabulā.

0

5

10

15

20

25

30

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

Elektroierīces


Ēst gatavošana

Apgaismojums

Gaisa kondicionēšana



42

0

2

4

6

8

10

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

Elektroierīces


Ēst gatavošana

Apgaismojums

Gaisa kondicionēšana


37. ATTĒLS. ELEKTROENERĢIJAS GALA PATĒRIŅA SADALĪJUMS APAKŠSEKTOROS, PJ


2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 Elastība

2000-

2010

2010-

2030

Pievienotā vērtība 0,67 1,00 1 1,24 1,50 1,81 2,11

Elektroierīces 0,64 0,89 1 1,19 1,38 1,59 1,78 1,11 0,77

Ledusskapji un saldētavas 0,64 0,89 1 1,19 1,38 1,59 1,78 1,11 0,77

Ēdiena gatavošana 0,55 0,93 1 1,08 1,15 1,23 1,29 1,47 0,34

Gaisa kondicionēšana 0,64 0,89 1 1,07 1,13 1,19 1,24 1,11 0,29

Apgaismojums 0,64 0,89 1 1,07 1,13 1,19 1,24 1,11 0,29

Apkure un karstais ūdens 0,81 0,97 1 1,04 1,09 1,12 1,16 0,51 0,19

Sākot ar 2015. gadu lietderīgais patēriņš (UC) ir prognozēts un vispārīgā gadījumā ir aprēķināts izmantojot sakarību –

5

);(

5

1

5

)5;();( 11 tDM

t

ttDMtDM ELAST

PV

PVUCUC , kur PV ir pakalpojumu

sektora pievienotā vērtība un ELAST ir elastība, kas raksturo sasaisti starp attiecīga apakšsektora (DM) lietderīgo patēriņu un pievienoto vērtību. Sektoru vēsturiskā un nākotnes vidējās elastību vērtības ir parādītas 10. tabulā.

5.3.3. RŪPNIECĪBA

Modelēto rūpniecības nozaru vēsturiskais enerģijas gala patēriņš ir parādīts 38. attēlā. Rūpniecības nozares, kuras nav atsevišķi modelētas ir apkopotas zem pārējās rūpniecības (sk. 6. tabulu). Izmantojot iekārtām raksturīgos pārveides koeficientus (sk. 33. attēlu), ir aprēķināts atbilstošais enerģijas pakalpojums jeb lietderīgais patēriņš. Lietderīgā patēriņa izmaiņu tendences indeksu veidā, kā arī izmaiņu elastība pret pievienoto vērtību, ir parādītas11. tabulā.

43

0

5

10

15

20

25

30

35

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

Būvniecība

Pārējā rūpniecība

Metālu

Ķīmiskā


Nemetālisko minerālu

Pārtikas

Kokapstrādes

38. ATTĒLS. ENERĢIJAS GALA PATĒRIŅA RŪPNIECĪBAS NOZARĒS , PJ


2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 Elastība

2000-

2010

2010-

2030

Pievienotā vērtība

Visa rūpniecība (t.sk.

būvniecība)

0,70 1,08 1 1,50 2,01 2,42 2,89

Ķīmiskā 0,45 0,77 1 1,50 1,97 2,37 2,85

Pārtikas 1,04 1,43 1 1,11 1,32 1,47 1,64

Metālu 1,15 1,56 1 1,38 1,94 2,55 3,21

Nemetālisko minerālu 0,37 0,73 1 1,69 2,23 2,69 3,23

Papīra ražošana, poligrāfija 1,18 1,46 1 1,21 1,53 1,75 2,00

Kokapstrādes 0,56 0,82 1 1,53 2,00 2,41 2,90

Pārējā 0,61 0,93 1 1,58 2,09 2,60 3,16

Lietderīgā patēriņa izmaiņu indekss

Visa rūpniecība (t.sk.

būvniecība)

0,78 0,94 1 1,20 1,37 1,49 1,61 0,68 0,44

Ķīmiskā 0,55 0,66 1 1,17 1,30 1,39 1,48 0,75 0,37

Pārtikas 1,49 1,49 1 1,03 1,07 1,10 1,13 11,34 0,24

Metālu 1,06 1,02 1 1,14 1,30 1,45 1,58 0,41 0,38

Nemetālisko minerālu 0,55 0,96 1 1,31 1,50 1,64 1,78 0,59 0,49

Papīra ražošana, poligrāfija 0,78 1,20 1 1,06 1,13 1,18 1,22 -1,54 0,29

Kokapstrādes 0,31 0,50 1 1,23 1,39 1,51 1,63 2,11 0,45

Pārējā 1,95 2,05 1 1,18 1,30 1,40 1,49 -1,29 0,34


5

);(

5

1

5

)5;();( 11 tDM

tDM

tDM

tDMtDM ELASTPV

PVUCUC , kur PV ir attiecīgas

rūpniecības nozares (DM) pievienotā vērtība un ELAST ir elastība, kas raksturo sasaisti starp lietderīgo patēriņu un pievienoto vērtību. Rūpniecības nozaru vēsturiskā un nākotnes vidējās elastību vērtības ir parādītas 11. tabulā.

44

Rūpniecības nozarēs enerģijas pakalpojumu, kuru nodrošina ar elektroenerģiju, prognozē atsevišķi pēc tādas pašas metodes ar atšķirīgām elastībā, bet tas iekļaujas attiecīgas rūpniecības nozares kopējā lietderīgā patēriņā.

5.3.4. TRANSPORTS

Vēsturiskais enerģijas gala patēriņš autotransportā, izmantojot COPERT modeli, ir sadalīts apakšsektoros atbilstoši 6. tabulā redzamajam un kopā ar pārējiem transporta apakšsektoriem, kā arī bunkuriem, ir redzams 39. attēlā.

Izmantojot transporta tehnoloģijām raksturīgos pārveides koeficientus (sk. 33. attēlu), ir aprēķināts atbilstošais enerģijas pakalpojums jeb lietderīgais patēriņš, kura izmaiņu tendences indeksu veidā ir parādītas12. tabulā.

0

10

20

30

40

50

60

70

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

Vietējā aviācija

Vietējā kuģošana

Cauruļvadi

Starptautiskā kuģošana

Starptautiskā aviācija

Dzelzceļš

Autobusi

Kravas mašīnas

Pasažieru automašīna un motocikli



2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030

Vietējā kuģošana 0,03 0,03 1 1,11 1,20 1,29 1,37

Starptautiskā kuģošana 0,03 1,03 1 1,09 1,17 1,24 1,30

Starptautiskā aviācija 0,23 0,50 1 1,09 1,17 1,24 1,30

Pasažieru automašīna un

motocikli

0,56 0,91 1 1,14 1,26 1,35 1,42

Kravas mašīnas 0,69 0,86 1 1,08 1,15 1,21 1,27

Autobusi 0,62 0,80 1 0,93 0,92 0,93 0,94

Dzelzceļa 0,97 1,21 1 1,08 1,16 1,22 1,28

Cauruļvadu 2,00 1,43 1 1,09 1,17 1,24 1,30

Vietējā aviācija 3,79 7,33 1 1,11 1,20 1,29 1,37

Sākot ar 2015. gadu enerģijas pakalpojums ir prognozēts un atkarībā no sektora ir funkcija no iedzīvotāju skaita, pasažieru skaita un apgrozības, auto skaita, nobraukuma, kravu pārvadājuma un apgrozības, IKP un privātā patēriņa.

45

Piemēram, pasažieru automašīna un motocikli gadījumā pakalpojums (Mkm) tiek

prognozēts izmantojot sakarību - iedz

auto

auto

MkmiedzMkm , kur Mkm ir

nobraukums, iedz ir iedzīvotāju skaits, Mkm/auto ir auto nobraukums gadā un auto/iedz ir auto skaits uz iedzīvotāju. Respektīvi, izmantojot prognozētu iedzīvotāju skaitu, sasaistot auto skaitu un nobraukumu caur elastību ar privāto patēriņu, var aprēķināt pieprasījumu pēc enerģijas pakalpojuma – miljons kilometri.

5.3.5. LAUKSAIMNIECĪBA

Lauksaimniecībā modelēts ir enerģijas resursu un elektroenerģijas patēriņš, bet ne atsevišķu tehnoloģiju līmenī, izmantojot iekārtām raksturīgos pārveides koeficientus (sk. 33. attēlu). Respektīvi, enerģijas gala patēriņš ir vienāds ar enerģijas pakalpojumu jeb lietderīgo patēriņu. Patēriņa izmaiņu tendences indeksu veidā, kā arī izmaiņu elastība pret pievienoto vērtību, ir parādītas13. tabulā.


2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 Elastība

2000-

2010

2010-

2030

Pievienotā vērtība 0,72 0,88 1 1,15 1,39 1,58 1,77

Elektroiekārtas 1,14 1,12 1 1,05 1,11 1,15 1,19 -0,39 0,30

Pārējie enerģijas resursi 0,80 0,96 1 1,05 1,11 1,15 1,19 0,66 0,30


5

);(

5

1

5

)5;();( 11 tDM

t

ttDMtDM ELAST

PV

PVUCUC , kur PV ir

lauksaimniecības sektora (DM) pievienotā vērtība un ELAST ir elastība, kas raksturo sasaisti starp lietderīgo patēriņu un pievienoto vērtību. Sektoru vēsturiskā un nākotnes vidējās elastību vērtības ir parādītas13. tabulā.

5.4. ENERĢIJAS RESURSU CENAS

Enerģijas resursu cenu attīstība ir galvenais faktors, kas ietekmē enerģijas patēriņa tendences, jo cena ko enerģijas lietotājs ir gatavs maksāt rāda, cik daudz enerģijas resursus viņi vēlas patērēt un cik daudz ir vērts ieguldīt tehnoloģiju efektivitātes uzlabošanā, lai nodrošinātu enerģijas pakalpojumu. Cenu prognozes ir ieejas parametrs modelī. Nākotnes cenas enerģijas resursiem ar pietiekami lielu ticamību ir grūti prognozēt. To uzskatāmi parāda 40. attēlā, apkopotās IEA izstrādātās Eiropas valstu dabas gāzes cenas vēsturiskās prognožu lielā izkliede. Attēlā arī redzamas Eiropas valstu dabas gāzes un LNG vidējās cena, kā arī Latvijā importētās un apstrādes rūpniecībā patērētās dabas gāzes cena.

46

0

50

100

150

200

250

300

350

400

450

1988

1990

1992

1994

1996

1998

2000

2002

2004

2006

2008

2010

2012

2014

2016

2018

2020

2022

2024

2026

2028

2030

2032

2034

Europe natural gas imports -WEO2011











LV natural gas - IMP-EXP

LV natural gas - apstrādes rūpniecība - IMP-EXP

Europe natural gas imports -pipeline - IEA

Europe natural gas imports - LNG - IEA

40. ATTĒLS. EIROPAS VALSTU DABAS GĀZES FAKTISKĀ CENA UN CENAS VĒSTURISKĀS PROGNOZES, US$2000/1000M3

Katrs enerģijas resursa veids būs pieejami pietiekošā daudzumā, lai apmierinātu enerģijas pieprasījumu apskatāmajā laika periodā, bet iegūšanas un transportēšanas cena ir nenoteikta.

Enerģijas resursu cenu prognozes sastādītas, izmantojot IEA WEO 2011 „esošo politiku scenārija” prognozes (sk. 41. attēlo):

IEA valstu naftas vidējās cenas prognozes izmaiņu tempi izmantoti naftas produktu cenu prognozē;

Eiropas valstu dabas gāze vidējās cenas prognozes izmantota dabas gāzes cenu prognozē;

OECD valstu ogļu vidējās cenas prognoze izmantota ogļu un tās izmaiņu tempi izmantoti cieto kurināmo cenu prognozē.

47

0

2

4

6

8

10

12

14

16

18

1998-2002

2003-2007

2008-2012

2015 2020 2025 2030 2035

EUR

(20

00

)/G

J IEA valstu naftas imports

Eiropas valstu dabas gāzes imports

OECD valstu ogļu imports

41. ATTĒLS. ENERĢIJAS RESURSU CENU PROGNOZE PĒC IEA WEO 2011

Cenu prognožu trajektorijas ir pieņemtas gludas, bet tas nenozīmē, ka tās interpretē kā stabilu cenu prognozi, drīzāk kā ilgtermiņa trajektorijas, ap kurām cenas var svārstīties. Enerģijas resursu cenas5 2000.-2011. gadam ir aprēķinātas pēc EUROSTAT (External trade datu bāze) datiem par ārējo tirdzniecību un neietver nodokļus. Vietējo enerģijas resursu cenas ir atkarīgas importēto enerģijas resursu cenām. Prognozēts, ka enerģijas resursu cenas pieaugs laika periodā 2000.–2030. gadam. Elektroenerģijas un centralizētā siltuma cena tiek aprēķināta modelī. Enerģijas resursu cenu prognoze redzama 42. attēlā un 14. tabulā.

0

5

10

15

20

25

30

1998-2002

2003-2007

2008-2012

2015 2020 2025 2030 2035

EUR

(20

00

)/G

J

Dīzeļdegviela

Benzīns

Importētā elektroenerģijaMazuts

Dabas gāze

Ogles

Biomasa - D

Biomasa - C

Biomasa - B

Biomasa - A

42. ATTĒLS. ENERĢIJAS RESURSU CENU PROGNOZE

5 - Preču importa dati, sākot ar 1995. gadu, uzrādīti faktiskajās CIF cenās (preces cena, kuru veido preces vērtība, ieskaitot transporta un apdrošināšanas izmaksas līdz importētājvalsts robežai). Preču eksports uzrādīts faktiskajās FOB cenās (preces cena, kuru veido preces vērtība, ieskaitot transporta un apdrošināšanas izmaksas līdz eksportētājvalsts robežai)

48

Tradicionālā cietā biomasa (koksne) sadalīta četrās cenu grupās ar atšķirīgiem pieejamiem daudzumiem. Kopējais pieejamais daudzums ir 100 PJ gadā.

14. TABULA . CENAS IMPORTĒTAJIEM ENERGORESURSIEM, EUR(2000)/GJ

1998-

2002

2003-

2007

2008-

2012

2015 2020 2025 2030 2035

Importētā elektroenerģija 6.0 7.5 14.3 15.2 16.1 17.4 18.4 19.0

Dīzeļdegviela 4.8 11.4 15.9 21.3 23.6 25.5 26.9 28.0

Benzīns 5.0 11.6 15.3 20.5 22.7 24.5 25.9 26.9

Mazuts 2.3 5.6 9.3 12.5 13.8 14.9 15.8 16.4

Dabas gāze 2.4 3.4 8.8 9.3 9.9 10.7 11.3 11.7

Ogles 1.4 2.1 3.1 4.2 4.4 4.6 4.7 4.8

Biomasa - A 1.4 1.5 1.8 2.5 2.6 2.7 2.8 2.8

Biomasa - B 1.8 2.0 2.3 3.2 3.4 3.5 3.6 3.7

Biomasa - C 2.7 3.0 3.5 4.8 5.0 5.2 5.4 5.5

Biomasa - D 3.8 4.2 4.9 6.8 7.0 7.3 7.5 7.7

Enerģijas resursu piegādes izmaksas jeb transportēšanas izmaksas modelī ir ņemtas vērā katram sektoram atsevišķi. Enerģijas resursu piegādes cenās ir iekļauti iekšzemes kravas pārvadājumi, enerģijas resursu uzglabāšana, degvielas uzpildes stacijas utt. Elektroenerģijas, centralizētā siltuma un dabas gāzes piegādes sistēmas modelī attēlotas kā atsevišķas tehnoloģijas.

5.5. KVANTITATĪVIE MĒRĶI

5.5.1. AER MĒRĶI

Modelī enerģijas ražošanai no AER ir pieejami dažādas tehnoloģijas un AER avoti, piemēram, cietās (koksne, salmi u.c.), šķidrās (bioetanols, biodīzeļdegviela u.c.) un gāzveida (biogāze) biomasa un to izmantošanas tehnoloģijas, hidro, vēja un saules enerģijas tehnoloģijas u.tml.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK, kas stājās spēkā 2009. gada 25. jūnijā, I pielikuma A daļu Latvijai vispārējais mērķis no AER saražotas enerģijas īpatsvaram enerģijas bruto gala patēriņā 2020. gadā noteikts 40% apmērā, t.sk., jānodrošina, ka no RES-F īpatsvars transportā 2020. gadā ir vismaz 10% no enerģijas gala patēriņa transportā. Analizēti ir divi scenāriji, kuros ir modelēts AER pilnais mērķis - EFF_R40-F10 un EFF_R50-F125 (Stratēģijas scenārijs) (sk. 2. tabulu). AER minimālā īpatsvara enerģijas bruto gala patēriņā, kā arī AER-F minimālā īpatsvara transporta enerģijas gala patēriņā, trajektorijas ir parādītas 16. tabulā.

15. TABULA. AER ĪPATSVARA TRAJEKTORIJAS ATTIECĪGĀ ENERĢIJAS GALA PATĒRIŅĀ

Scenārijs Ierobežojums 2010 2015 2020 2025 2030 2035

EFF_R40-F10 AER, % 32,5 35,8 40,0 40,0 40,0 40,0

t.sk., AER-F, % 3,3 7,88 10,0 10,0 10,0 10,0

EFF_R50-F125 AER, % 32,5 35,8 40,0 45,0 50,0 50,0

49

t.sk., AER-F, % 3,3 7,88 10,0 11,25 12,5 12,5

EFF_AER-E75 AER-E, % 42,1 50,3 58,5 66,8 75,0 75,0

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.772 Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību (sk. arī MK noteikumus Nr.332 Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu) Latvijā ir atļauts realizēt šādu iekšdedzes dzinējos izmantojamu biodegvielu un biodegvielas sajaukumu (AER-F) ar fosilo degvielu:

Svinu nesaturošu benzīnu, kurš satur dehidratētu bioetanolu, ja absolūtā spirta saturs ir 4,5–5 (E5) vai 9,5–10 (E10) vai 70–85 (E85) tilpuma % no kopējā produktu daudzuma;

Dīzeļdegvielu (t.sk. mērenā klimata apstākļos izmantojamu A, B, C, D, E un F kategorijas dīzeļdegvielu), kura satur biodīzeļdegvielu, kas iegūta no rapšu sēklu eļļas, 4,5–5 (B5) vai 6,5–7 (B7) tilpuma % apjomā no kopējā produkta daudzuma;

Dīzeļdegvielu, kura satur biodīzeļdegvielu, kas iegūta no rapšu sēklu eļļas 30–30,5 tilpuma % apjomā no kopējā produkta daudzuma (B30);

Biodīzeļdegvielu, kas iegūta no rapšu sēklu eļļas (B100);

Tīru rapša sēklu eļļu un citas no eļļas augiem iegūtas tīras nerafinētas vai rafinētas augu eļļas, kas kā degviela ir piemērotas izmantošanai noteiktu veidu iekšdedzes dzinējos (AE100);

Biogāzi - gāzdegvielu, kas iegūta no biomasas un (vai) bioloģiski noārdāmās atkritumu frakcijas un attīrīta līdz kvalitātei, kas ir līdzvērtīga dabasgāzes kvalitātei.

Kā redzams zemākā robeža biokomponetes piejaukumam fosilajai degvielai ir 4,5 tilpuma %. Tāpēc visos modeļa scenārijos (izņemot references (REF) scenāriju) sākot ar 2010. gadu autotransportā izmantotais benzīns un dīzeļdegviela attiecīgi satur vismaz 4,5 tilpuma % bioetanolu vai biodīzeļdegvielu, kam atbilst attiecīgi 2,89 vai 4,21 % ņemot vērā enerģijas ietilpību. Tas ir nedaudz zemāk par 2011. gada rādītājiem. Bioetanola un biodīzeļdegvielas īpatsvars laika periodam 2008.-2011. gads ir redzams 16. tabulā.

16. TABULA . FOSILĀS DEGVIELAS UN BIOKOMPONENŠU PATĒRIŅŠ UN ĪPATSVARS

2008 2009 2010 2011 Pēc 2011

Benzīns, TJ 16269 13586 12308 10728

Bioetanols, TJ 1 108 350 318

Bioetanola īpatsvars, % 0,01% 0,79% 2,84% 2,96% 2,89%

Bioetanola īpatsvars, tilpuma % 0,01% 1,26% 4,50% 4,69% 4,5%

Dīzeļdegviela, TJ 28256 25154 27449 26939

Biodīzeļdegviela, TJ 81 65 752 1341

Biodīzeļdegvielas īpatsvars, % 0,29% 0,26% 2,74% 4,98% 4,21%

50

Biodīzeļdegvielas īpatsvars, tilpuma % 0,31% 0,28% 2,94% 5,33% 4,5%

AVOTS: CSP

Elektroenerģijas tirgus likumā noteikto AER-E mērķi neņem vērā, jo Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta 2. daļā6 49,3% AER-E daļa Latvijas elektroenerģijas galalietotāju kopējā patēriņā ir noteikta līdz 2010. gada 31. decembrim. Atsevišķi ir izstrādāts scenārijs (EFF_AER-E75), kurā 2030. gadā ir jāsasniedz 75% AER-E elektroenerģijas kopējā enerģijas gala patēriņā (sk. 2. un 16. tabulu).

5.5.2. EMISJU IEROBEŽOJUMS

Emisiju samazināšanas pasākumus, kurus var novērtēt ar modeli, var sagrupēt pēc sekojošām īpašībām:

Kurināmā aizvietošana un kurināmā kvalitātes uzlabošana nozīmē augstu emisiju kurināmo aizstāšanu ar tīrāku kurināmo sadedzināšanas iekārtā, kur var lietot arī vienlaicīgi vairākus kurināmos. Kurināmo aizvietošanas piemērs ir dabasgāzes aizstāšana ar biomasu katlumājā;

Enerģijas pārveides tehnoloģiju aizvietošana nozīmē augstu emisiju enerģijas pārveides procesu aizstāšana ar mazāk emisiju intensīviem procesiem. Piemēram, ogļu elektrostaciju aizstāšana ar gāzes elektrostacijām;

Enerģijas efektivitātes pasākumi iekļauj visus tehniskos un ekonomiskos pasākumu, kuri vērsti uz ražošanas sistēmu vai enerģijas sektora īpatnējā enerģijas patēriņa samazināšanu;

Emisiju samazināšanas tehnoloģijas ir dažādas tehnoloģijas, kuras izstrādātas, lai samazinātu gaisa piesārņošanu. Tās atšķiras pēc izmantotā kurināmā veida un var būt dažādas. Piemēram, slapjā kaļķakmens un sausā sorbenta inžekcija metodes var izmantot SO2 emisiju samazināšanā.

5.5.2.1. SEG EMISIJAS

Latvija uzņēmusies pildīt starptautiskās saistības globālo klimata pārmaiņu novēršanai, parakstot ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām 1992. gadā Riodežaneiro un ratificējot to LR Saeimā 1995. gadā. Konvencijas mērķis ir sasniegt SEG koncentrācijas stabilizāciju atmosfērā tādā līmenī, kas novērstu bīstamu antropogēnu iejaukšanos klimata sistēmā. Atbilstoši Konvencijas 1997. gada 11. decembra Kioto protokolam, kuru Latvija parakstīja 1998. gadā un LR Saeima ratificēja 2002. gadā, Latvijai individuāli vai kopīgā

6 - Noteikta daļa no visu Latvijas elektroenerģijas galalietotāju kopējā patēriņa ir obligāti nosedzama ar elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Šo daļu katram atjaunojamo energoresursu veidam piecu gadu periodam, sākot no 2006. gada 1. janvāra, nosaka Ministru kabinets tā, lai līdz 2010. gada 31. decembrim šīs daļas procentuālais īpatsvars attiecībā pret kopējo elektroenerģijas patēriņu sasniegtu ne mazāk kā 49,3 procentus

51

rīcībā ar citu valsti jāpanāk, ka antropogēnie tiešie SEG (t.i., CO2, CH4, N2O, HFC, PFC un SF6) izmeši, izteikti kopējā formā, laika posmā no 2008. līdz 2012. gadam būs 8% zem 1990. gada izmešu līmeņa.

Izvirzītais Kioto mērķis nav ambiciozs, jo saskaņā ar 2010. gada SEG emisiju inventarizāciju (sk. 17. tabulu) Latvijas kopējās faktiskās SEG emisijas bija 55% zem 1990. gada izmešu līmeņa. Tāpēc Latvija piedalās starptautiskajā emisiju tirdzniecībā kā emisiju pārdevējs valstīm, kuras, lai izpildītu savas saistības, pērk emisiju atļaujas.

2008. gada 23. janvārī Eiropas Komisija nāca klajā ar Klimata enerģētikas paketi , kuras kontekstā tika publicēti divi dokumenti, kas ir saistīti ar SEG emisiju ierobežošanu:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvas 2003/87/EK par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK līdzšinējās darbības pārskats, t.i., emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) pārskats. Sistēmas dalībnieki ir rūpnieciskās iekārtas energoietilpīgajās tautsaimniecības nozarēs, tai skaitā elektroenerģijas un siltumenerģijas, cementa, keramikas, tērauda, stikla u.c. ražošanas iekārtas. Sākotnēji direktīva bija domāta, lai nodrošinātu ES kopējo saistību izpildi (samazināt SEG emisijas par 8%) Kioto protokola kontekstā. Galvenā korekcija bija ieviest vienotu ES mēroga emisijas ierobežojumu, kas 2020. gadā sasniegtu līmeni, kas ir zemāks par 21% pret 2005. gadu. ETS iekļautajām nozarēm nav valsts individuāla mērķa.

Lēmums emisiju samazināšanai nozarēs, ko neaptver ETS. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes 2009. gada 23. aprīļa lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam Latvija ir uzņēmusies, ka SEG emisiju pieaugums ne-ETS nozarēs 2020. gadā nedrīkst pārsniegt +17%, salīdzinot ar 2005.gadu.

Saskaņā ar Latvijas nacionālo reformu programmu „ES 2020” stratēģijas īstenošanai Latvijas mērķis ir ierobežot valsts kopējās SEG emisijas, lai 2020. gadā tās nepārsniegtu 12,2 Mt CO2 ekvivalenta. Šis mērķis iekļauj visu augstākminēto starptautisko saistību izpildi. Saskaņā ar trajektoriju 2015. gada emisiju ierobežošanas starpmērķis ir 12,4 Mt CO2 ekvivalenta (sk. 17. tabulu).

17. TABULA. SEKTORĀLĀS SEG EMISIJAS

1990 2000 2005 2010 2020

(Reformu

programma)

Pastiprinātais

mērķis

2020 2030

1. Enerģētika (t.sk.,

transports)

Gg 19103 7363 8046 8401 8550 7872 6825

2. Rūpniecības procesi Gg 599 180 292 639 500 850 850

52

3. Solventi un citu

produktu lietošana

Gg 51 45 36 42

4. Lauksaimniecība Gg 6002 1966 2179 2330 2500 2500 2300

5. Zemes izmantošana,

Zemes izmantošanas

izmaiņas un

mežsaimniecība

Gg -16011 -14489 -17368 -17147

6. Atkritumi Gg 801 685 693.20 666.09 650 650 500

Kopā (bez ZIZIIM) Gg 26556 10238 11247 12077 12200 11872 10475

Indekss (2005=100)


transports)

237.4% 91.5% 100% 104.4% 106.3% 97,83% 84,82%

2. Rūpniecības procesi 205.1% 61.6% 100% 218.8% 171.2% 291,1% 291,1%

3. Solventi un citu

produktu lietošana

140.5% 124.1% 100% 116.2%

4. Lauksaimniecība 275.4% 90.2% 100% 106.9% 114.7% 114,7% 105,5%

5. Zemes izmantošana,

Zemes izmantošanas

izmaiņas un

mežsaimniecība

92.2% 83.4% 100% 98.7%

6. Atkritumi 115.5% 98.8% 100% 96.1% 93.8% 93,8% 72,1%

Kopā (bez ZIZIIM) 236.1% 91.0% 100% 107.4% 108.5% 105,6% 93,1%

Struktūra


transports)

71.9% 71.9% 71.5% 69.6% 70.1% 66,3% 65,2%

2. Rūpniecības procesi 2.3% 1.8% 2.6% 5.3% 4.1% 7,2% 8,1%

3. Solventi un citu

produktu lietošana

0.2% 0.4% 0.3% 0.3% 0.0% 0,0% 0,0%

4. Lauksaimniecība 22.6% 19.2% 19.4% 19.3% 20.5% 21,1% 22,0%

6. Atkritumi 3.0% 6.7% 6.2% 5.5% 5.3%

Kopā (bez ZIZIIM) 100% 100% 100% 100% 100% 5,5% 4,8%

ZIZIIM – Zemes izmantošana, zemes izmantošanas izmaiņas un mežsaimniecība (LULUCF - Land Use, Land-Use Change and Forestry) AVOTS: Latvia’s national inventory report. Submission under UNFCCC and the Kyoto protocol. Common reporting formats (crf) 1990 – 2010, 2012.

Enerģētika ir lielākais SEG emisiju avots (70% 2010. gadā), tāpēc mērķa sasniegšana ir atkarīga no emisiju ierobežojošu politiku un pasākumu īstenošanas šai sektorā.

Darbā ir apskatīts scenārijs EFF_SEG-UP, kurā saskaņā ar reformu programmu ir izveidots kopējs emisiju ierobežojums – sākot ar 2020. gadu – 8550 Gg CO2 ekvivalenta.

5.5.2.2. PĀRĒJĀS EMISIJAS

53

Saskaņā ar MK noteikumiem Noteikumi par kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā sākot ar 2010. gadu ir jāievēro sēra dioksīdam (SO2), slāpekļa oksīdiem (NOx), gaistošiem organiskajiem savienojumiem (GOS) un amonjakam (NH3) noteiktā maksimāli pieļaujamā emisija gaisā. Kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā un 2010. gada faktiskās emisijas ir apkopotas 18. tabulā.

Kā redzams, ka 2010. gadā emisijas ir būtiski zem pieļaujamā emisiju līmeņa. 2010. gadā kopējo NOx un SO2 emisiju daudzumu galvenokārt veidoja enerģētikas sektora emisijas (89% un 95%), GOS emisijās tas sastādīja nedaudz vairāk par pusi (56%), bet NH3 emisijām tas veidoja niecīgu daļu – 2%.

18. TABULA. KOPĒJĀ VALSTĪ MAKSIMĀLI PIEĻAUJAMĀ EMISIJA GAISĀ UN EMISIJU LĪMENIS 2010. GADĀ

Mērvienība NOx GOS SO2 NH3

Pieļaujamās emisijas Gg 61 136 101 44

2010 Gg 33,72 65,01 3,16 17,34

% no pieļaujamās emisijas 55,3% 47,8% 3,1% 39,4%

t.sk., Enerģētika Gg 30,03 36,32 3,00 0,33

% no kopējā 89,1% 55,9% 94,9% 1,9%

no tā Transports Gg 19,02 3,03 0,10 0,21

% no enerģētikas 63,3% 8,3% 3,3% 63,6%

Modelēšanas scenārijos nav uzlikti „griestu” ierobežojumi šīm emisijām. Taču pašreiz saistībā ar Ženēvas konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos Gēteborgas protokolu7 tiek gatavoti stingrāki emisiju ierobežojumi, kas nākotnē būtu jāņem vērā scenāriju izstrādē.

5.6. PASĀKUMI

5.6.1. EMISIJU NODOKĻI (DABAS RESURSU NODOKLIS)

Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu ar nodokli apliek piesārņojošu vielu emisiju vidē un emitēto SEG gāzu apjomu.

Stacionāras tehnoloģiskās iekārtas operatori un gaisa kuģu operatori, kuri ir iekļauti ES ETS nemaksā nodokli par CO2 emisijām, kura likme ir redzama 19. tabulas rindiņā CO2/Lauksaimniecība un Pakalpojumi. Latvijā ETS sektors pārveidošanas sektorā un rūpniecībā attiecīgi veido aptuveni 90% un 60% sektora SEG emisijās. Ņemot vērā šo attiecību, ES ETS tirgoto EUA (European Union Allowance) vienību ikgadējo vidējo cenu (sk. 43. attēlu) un CO2 nodokļu likmi, ir aprēķināta vidējā CO2 nodokļu likme rūpniecībā un enerģijas pārveidošanas sektorā. EUA cena 2020. un 2030. gadā attiecīgi pieņemta 20,8 un

7 - The 1999 Gothenburg Protocol to Abate Acidification, Eutrophication and Ground-level Ozone

54

32,5 EUR (2000) par tonnu CO2, saskaņā ar PRIMES modeļa scenārijos izmantotajām.

0

2

4

6

8

10

12

14

16

18

20

0

1000

2000

3000

4000

5000

6000

7000

8000

9000

10000

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011

CO2 ETS Mt

CO2 ETS EUR(2000)/t

43. ATTĒLS. TIRGOTAIS EAU APJOMS UN VIDĒJĀ CENA

Avots: Publikāciju sērija State and trends of the Carbon Market, World Bank.

Modelētās emisiju vidējās nodokļu likmes ir apkopotas 19. tabulā.

19. TABULA. EMISIJU NODOKĻU LIKMES, EUR (2000)/TONNA

Sektors 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030

CH4, NOx,

SOx, GOS

Lauksaimniecība,

Pakalpojumi, Rūpniecība un

Enerģijas pārveidošana

17,9 38,6 69,1 67,3 67,3 67,3 67,3

PM Lauksaimniecība,

Pakalpojumi, Rūpniecība un

Enerģijas pārveidošana

5,4 5,2 4,6 44,9 44,9 44,9 44,9

NH3 Rūpniecība un

Pārveidošana

18,0 17,0 15,0 15,0 15,0 15,0 15,0

CO2 Lauksaimniecība un

Pakalpojumi

0,0 0,1 0,7 2,2 2,2 2,2 2,2

Enerģijas pārveidošana 0,0 5,4 11,5 13,5 18,5 23,6 28,6

Rūpniecība 0,0 3,4 8,4 10,6 14,2 17,9 21,7

Piezīme: Likmes aprēķināts vidējās piecu gadu garam laika periodam, kura vidus gads ir tabulā redzamais

5.6.2. ENERĢIJAS NODOKĻI (AKCĪZES NODOKLIS, DABAS RESURSU NODOKLIS, ELEKTROENERĢIJAS NODOKLIS)

Elektroenerģijas nodokļa likums nosaka kādā elektroenerģiju apliek ar elektroenerģijas nodokli. Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu ar nodokli apliek kūdras ieguvi, ogles, koksu un lignītu (brūnogles).

Likums par akcīzes nodokli nosaka kārtību, kādā akcīzes preces - naftas produktus un dabas gāzi atkarībā no to izmantošanas apliek ar akcīzes nodokli.

55

Akcīzes nodoklis neattiecas uz energoresursiem, ja tos izmanto citiem mērķiem, nevis kā degvielu vai kurināmo.

Modelētās enerģijas vidējās nodokļu likmes ir apkopotas 20. tabulā.

20. TABULA. ENERĢIJAS NODOKLIS, EUR(2000)/GJ

Piezīmes: Vidējās likmes aprēķināts piecu gadu garam laika periodam, kura vidus ir tabulā redzamais gads. * - neattiecas uz avio un kuģošanu; ** - neattiecas uz lauksaimniecībā izmantotās zemes apstrādāšanu un pasažieru pārvadājumiem; *** - neattiecas, ja izmanto elektroenerģijas ražošanai vai koģenerācijā.

5.6.3. KURINĀMAIS AR ZEMU SĒRA SATURU

MK noteikumi Nr.332 Par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu nosaka kvalitātes prasības, kā arī sēra saturu, Latvijas tirgū piedāvātajam benzīnam un dīzeļdegvielai (t.sk., gāzeļļai), kas paredzēta izmantot autotransporta līdzekļu un visurgājēja tehnikas (tostarp iekšējo ūdensceļu kuģu, kad tie nekuģo jūrā), lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru, kā arī atpūtas kuģu, kad tie nekuģo jūrā, dzirksteļaizdedzes dzinēju un kompresijaizdedzes dzinēju darbināšanai.

MK Noteikumi Nr.801 Noteikumi par sēra satura ierobežošanu atsevišķiem šķidrās degvielas veidiem nosaka šķidrās degvielas veidus ar paaugstinātu sēra saturu, kurus aizliegts izlaist brīvam apgrozījumam vai realizēt, kā arī nosaka vides kvalitātes normatīvus iekārtām un noteikta veida kuģošanas līdzekļiem, kuri izmanto sēru saturošu šķidro degvielu.

Sēra saturs degvielā ir apkopots 21. tabulā.

21. TABULA. SĒRA SATURS KURINĀMĀ , GG/PJ

2005 2010 2015 ...

Benzīns 0,0023 0,0005 0,0005

2000 2005 2010 2015 2020 2025

Transports*

Benzīns 7,78 7,22 9,10 9,64 9,64 9,64

Dīzeļdegviela** 5,15 5,47 7,30 7,40 7,40 7,40

LPG 1,42 2,14 2,26 2,22 2,22 2,22

Dabas gāze 0 0 1,18 2,34 2,34 2,34

Kurināmais***

Dīzeļdegviela 0,50 0,51 0,89 1,27 1,27 1,27

Degvieleļļa 0 0 0,18 0,30 0,30 0,30

Ogles 0 0,03 0,23 0,25 0,25 0,25

Dabas gāze 0 0 0,23 0,40 0,40 0,40

Kūdras ieguve 0,02 0,02 0,02 0,03 0,03 0,03

Rūpniecība

LPG 1,42 2,14 2,26 2,22 2,22 2,22

Dīzeļdegviela 0,50 0,51 0,89 1,27 1,27 1,27

Dabas gāze 0 0 0,23 0,40 0,40 0,40

Elektroenerģija

Elektroenerģija 0 0,02 0,20 0,22 0,22 0,22

56

Dīzeļdegviela transportam 0,0024 0,0005 0,0005

Dīzeļdegviela lauksaimniecības traktor tehnikai 0,0471 0,0471 0,0471

Dīzeļdegviela u.c. naftas produkti citām vajadzībām 0,0941 0,0471 0,0471

Flotes dīzeļdegviela 0,0941 0,0471 0,0471

Mazuts u.c. naftas produkti 0,4828 0,4828 0,4828

5.6.4. ENERĢIJAS EFEKTIVITĀTE ĒKĀS

Visos scenārijos (izņemot REF) apskatītas enerģijas patēriņa samazināšanas iespējas dzīvojamās un publiskās ēkās (attiecīgi mājsaimniecības un pakalpojumi) izmantojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, kuri dod pozitīvu ieguldījumu arī SEG emisiju samazināšanā, kā arī samazina nepieciešamo finanšu resursu apjomu importētiem energoresursiem un tehnoloģijām.

Enerģijas efektivitāte dzīvojamās ēkās ir modelēta ietaupītās enerģijas un izmaksu līkņu veidā – pie zemākām izmaksām darbojas lētāki pasākumi, pie augstākām izmaksām – dārgāki (sk. 22. tabulu).

22. TABULA. ENERĢIJAS EFEKTIVITĀTES PASĀKUMU PAKEŠU POTENCIĀLS UN ĪPATNĒJĀS IZMAKSAS

Pasākuma potenciāls (% no lietderīgās enerģijas

līmeņa 2010. gadā)

Savrupmājas Daudzdzīvokļu mājas

% EUR(2000)/GJ

1. pasākumu pakete 15% 100 109



57

58

PIELIKUMS 1. IZMANTOTAI MODELIS UN METODOLOĢIJA

MARKAL-LV

Enerģētikas un vides sistēmas pētījumos pasaulē plaši tiek izmantots MARKAL modelis (sk. http://www.iea-etsap.org/web/index.asp). Tas tapis un tiek attīstīts kopš pirmās naftas krīzes starptautiskas sadarbības rezultātā8, kas ir liela priekšrocība, salīdzinot ar modeļiem, kuri izstrādāti vienas institūcijas ietvaros. MARKAL modeli arī lieto IEA9 un ASV EIA10 savu pārskatu veidošanā par enerģijas patēriņa nākotnes scenārijiem pasaulē.

MARKAL ir optimizācijas modelis, kurā parasti attēlo enerģētikas sistēmas attīstību ilgā laika periodā (parasti 40-50 gadu) nacionālā vai reģionālā līmenī. MARKAL-LV ir optimizācijas modelis, kurā attēlota Latvijas enerģētikas nozares attīstību 50 gadu laika posmā nacionālā līmenī. Iegūtie rezultāti ir atkarīgi no ieejas parametriem un izmantotā modeļa algoritma modifikācijas. Galvenās modeļa paradigmas ir ideāls tirgus (competitive partial equilibrium) un tehnoloģiju attīstības pār redzamība visa apskatāmā perioda garumā (perfect foresight).

MARKAL -

TIMES

Tehnoloģiju

pieejamība un izvēle

Enerģijas patēriņš un

tehnoloģiju izmaksas

Vides ierobežojumi Iespaids uz vidi

Iegu

ve u

n t

ird

znie

cīb

a

(t.s

k. e

mis

iju

atļ

au

jas)

Vide

Enerģētika un ekonomika

Re

surs

i un

tir

dzn

iecī

ba

Ekon

om

ika un

sabie

drīb

a

Ene

rģijas pakalp

oju

mu

pie

prasīju

ms

44. ATTĒLS. MARKAL MODELĒŠANAS PLATFORMAS ENERĢĒTIKAS – EKONOMIKAS – VIDES MIJIEDARBĪBA

8 - Enerģijas tehnoloģiju sistēmu analīzes programma (ETSAP - Energy Technology Systems Analysis Program) ir Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) īstenošanas nolīgumu, kas izveidota 1976.gadā (http://www.iea-etsap.org/web/index.asp)

9 - International Energy Agency (Starptautiskā enerģētikas aģentūra)

10 - Energy Information Administration (Enerģētikas informācijas administrācija)

http://www.iea-etsap.org/web/index.asp

http://www.iea-etsap.org/web/index.asp

59

Modelī MARKAL-LV matemātiski ir aprakstīta visa Latvijas enerģijas sistēma – sākot ar enerģijas pieprasījumu (lietderīgās enerģijas patēriņi jeb enerģijas pakalpojumi), tad enerģijas gala patēriņa un pārveidošanas sektora posmi, un beidzot ar primārās enerģijas piegādi (vietējo resursu ieguve, imports un eksports).

Modeļa ieejas informācija ir prognozes par enerģijas resursu cenām, tehnoloģiju un enerģijas resursu raksturojums, kā arī enerģijas pakalpojumu pieprasījumu(energy service demands), piemēram, apsildāmo telpu platība vai tonnu kilometri, kas atspoguļo nepieciešamību pēc attiecīg enerģijas daudzuma.

MARKAL-LV kā enerģētikas un vides sistēmas analīzes instrumentārijs nodrošina daudzpusīgu analīžu veikšanu, kurā līdzās esošajai Latvijas enerģētikas struktūrai ir aprakstītas nākotnē iespējamās alternatīvās enerģijas piegādes ķēdes, tehnoloģijas un emisiju samazināšanas iespējas. Modeļa struktūra ir pielāgota tā, ka emisijas var rēķināt ne tikai pēc kurināmā veida, bet arī pēc sektora un tam atbilstošo tehnoloģiju veida.

Modelētajos enerģētikas attīstības scenārijos pēc vajadzības var ņem vērā dažādas iespējas, piemēram:

AER un vietējo resursu izmantošana, piemēram, lielāka AER daļa bruto enerģijas gala patēriņā, plašāka koksnes izmantošana centralizētā siltumenerģijas ražošanā, biodegvielu piejaukums fosilajai degvielai u.tml.;

vides faktors, piemēram, SEG, NOx, SO2, GOS, PM emisiju ierobežojumi un nodokļi;

emisiju samazināšanas iespējas, piemēram, veicot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus u.tml.;

apgādes drošums, piemēram, elektroenerģijas importa ierobežojumi, LNG termināls u.tml.;

reģionālās tirdzniecības iespējas, piemēram, elektroenerģijas un emisiju tirdzniecība;

nākotnes nenoteiktība, piemēram, enerģijas resursu cenas, SEG emisiju ierobežošanas mērķi,

kā arī citas iespējas.

Izmantojot enerģētikas un vides sistēmas modeli MARKAL-LV, var, piemēram, atbildēt uz šādiem vai līdzīgiem fundamentāliem jautājumiem:

kādam jābūt enerģētikas attīstības scenārijam, lai nodrošinātu drošu un izmaksu efektīvu enerģijas apgādi;

kādi būs atbilstošie emisiju līmeņi enerģētikas attīstības scenārijiem;

60

kāds izmaksu sadārdzinājums ir sagaidāms, lai sasniegtu izvirzītos AER mērķus;

kādi pasākumi jāveic, lai varētu izpildīt vides nosacījumus, kā tie ietekmēs enerģijas piegādes struktūru, kādas būs emisiju samazināšanas izmaksas;

cik attīstību scenāriju izvēlētas stratēģiju izmaksas ir atkarīgas no pieņēmumiem (energoresursu cenas, ekonomiskā izaugsmes tempi u.tml.).

Pirmā MARKAL-LV versija tika izveidota 1995. gadā sadarbībā ar Norvēģu institūtu IFE un modelis tiek attīstīts līdz pat šim laikam. Sadarbībā ar dažādām institūcijām MARKAL-LV ir izmantots vairākos pētījumos par SEG emisiju prognožu izstrādāšanu enerģētikas sektoram, kā arī dažādos projektos saistībā ar enerģētikas attīstības scenāriju izstrādi un enerģētikas politikas novērtēšanu, kuru atsevišķi rezultāti ir aprobēti dažādu politisko dokumentu izstrādē:

pētījums „Latvijas enerģētikas attīstības scenāriju modelēšana” (2012., FEI sadarbībā ar SPRK);

pētījuma „Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes prognožu līdz 2020. gadam sagatavošana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr.280/2004/EK” (2011., FEI sadarbībā ar VARAM);

pētījums „Latvijas starpposma mērķi nacionālajiem emisiju griestiem atsevišķām gaisu piesārņojošām vielām 2020. gadā saskaņā ar Direktīvu 2001/81/EC un 2003/35/EC grozījumiem” (2008.-2009., FEI sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu);

valsts pētījumu programma „Modernu metožu un tehnoloģiju izpēte un izstrāde enerģētikā: videi draudzīgiem atjaunojamās enerģijas veidiem, enerģijas piegādes drošībai un enerģijas efektīvai izmantošanai”. Projekts Nr. 6 „Metodes un tehnoloģijas ilgtspējīgas un drošas Latvijas valsts enerģijas apgādes plānošanai” (2007.-2008., FEI);

pētījums „Latvijas Siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes prognožu sagatavošana līdz 2020. gadam saskaņā ar Eiropadomes 2007. gada 8.-9. marta secinājumiem” (2007., FEI sadarbībā ar Vides ministriju);

prognozes izstrāde energoresursu patēriņam un SEG emisijām enerģētikā, ieskaitot transportu (2006. un 2007.);

priekšlikumu sagatavošana Rīcības programmas valsts kopējo emisiju gaisā samazināšanas datu un satura precizēšanai, ietverot SO2, NOx, GOS, NH3 emisiju un prognožu rādītājus 2010. gadam attiecībā uz enerģētikas nozari (2006.);

Enerģijas patēriņa prognozes klimata pārmaiņu samazināšanas programmai 2005.-2010. gadam (2005.);

61

“Nacionālās stratēģijas izstrādes nosacījumu izpēte un stratēģijas izstrāde biomasas un citu reģeneratīvo energoresursu izmantošanai Latvijas pašvaldību siltumapgādes sistēmās” (2004., sadarbībā ar BO VSIA “Vides projekti”);

pasākumu novērtējums nacionālo emisiju samazināšanai enerģētikā laika posmā līdz 2010. gadam. Rīcības programmas “Valsts kopējo emisiju samazināšana” ietvaros (2003., sadarbībā ar LR Vides ministriju);

RES-E atbalsta shēmu modelēšana un izpēte (2003., sadarbībā ar Ekonomikas ministriju);

Latvijas elektroenerģijas apgādes sistēmas drošuma un ekonomiskais novērtējums laika posmam līdz 2006. gadam (2001., sadarbībā ar Ekonomikas ministriju);

1998. un 2001. gadā, izmantojot modeli izstrādātas enerģijas patēriņa prognozes Latvijas Republikas otrajam un trešajam nacionālam ziņojumam ANO vispārējās konvencijas "Par klimata pārmaiņām" ietvaros (sadarbībā ar Vides ministriju);

Emisiju atļauju tirdzniecība starp Ziemeļu un Baltijas valstīm. (sadarbībā ar Tallinas Tehnisko universitāti un Institutt For Energiteknikk);

CO2 izmešu samazināšanas potenciāla novērtējums, realizējot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus ēkās, izmantojot enerģētikas sistēmu optimizācijas modeli MARKAL (2000., sadarbībā ar Vides ministriju);

Latvijas enerģētikas sektora ekonomikas vērtējums klimata pārmaiņu kontekstā (2000., sadarbībā ar International Resources Group, Ltd. un Vides ministriju);

pētījumam "Dažu politisko līdzekļu un pasākumu novērtējums enerģētikas un mežsaimniecības sektoros" tika izstrādāti attīstības scenāriji enerģētikas sektoram (1998., sadarbībā ar Vides ministriju);

CO2 emisijas Latvijā (1998., sadarbībā ar Institutt For Energiteknikk);

SOx izmešu prognoze Latvijai līdz 2010. gadam (1996., sadarbībā ar Vides ministriju).

METODOLOĢIJA

Parasti ar modeli atrod optimālo atrisinājumu vairākiem scenārijiem, lai varētu tos izvērtēt un salīdzināt. Parasti izstrādā references scenārijs, kurā, piemēram, nav ierobežotas CO2 emisijas vai zemākas energoresursu cenas, kuru salīdzina ar citiem scenārijiem, kuros ir paredzēta CO2 emisiju ierobežošana vai pie

62

augstākām energoresursu cenām. Katram scenārijam modelis atradīs vislētāko resursu, tehnoloģiju un apgāžu ķēžu kombināciju.

Modeļa pamatā ir enerģijas un izmešu tehnoloģijas, kuras ir raksturotas ar tehniskiem un ekonomiskiem parametriem. Pašreizējās un nākotnes tehnoloģijas ir ieejas informācija modelī. Modelī vienā sistēmā ir integrēta gan enerģijas lietotāju, gan apgādes puse, tāpēc tās mijiedarbojas. Meklējot atrisinājumu, modelis izvēlas tehnoloģiju kombināciju, minimizējot kopējās izmaksas:

nosakot visām tehnoloģijām pilnās dzīves cikla izmaksas, ietverot vides izmaksas;

identificējot un sarindojot tehnoloģijas pēc to iespaida uz sistēmas kopējām izmaksām;

pārbaudot, vai ievēroti visi ierobežojumi;

nosakot, kad vislabāk sākt „rīkoties”, lai ievērotu ierobežojumus nākotnē;

nepārtraukti pārliecinoties vai identificētās tehnoloģijas ir joprojām labākās.

Vietējie

Eksports

Imports

Gala

patē

riņa te

hnolo

ģija

s

Lie

tderīg

ās e

ne

rģija

s p

iepra

sīju

ms

Elektroenerģija

Siltumenerģija Naftas Pārstrādes Rūpnīcas

Energoresursu

pārstrāde

Emisiju ierobežošana

Krājumi

Resursi Procesi Enerģijas patēriņš

Energoresursu Pārveidošana

45. ATTĒLS. ENERĢIJAS PLŪSMAS CAUR REFERENCES ENERĢĒTIKAS SISTĒMU

Modelī izmantots enerģētikas references sistēmas (skat. 45. attēlu) koncepts, kas sasaista vienā sistēmā enerģijas pieprasījumu, resursus, tehnoloģijas un tirgus preces (enerģijas nesēji, emisijas). Dažādi enerģijas resursu piegādātāji, procesu, transformācijas un patērētāju tehnoloģijas konkurē gala enerģijas patērētāju tirgū, lai nodrošinātu lietderīgās enerģijas pieprasījumu. Modelis izvēlas optimālāko enerģētikas sistēmas struktūru katram laika posmam, minimizējot izmaksas, ņemot vērā dažādus ierobežojumus.

63

MARKAL modeļa struktūra ir formulēta ar mainīgajiem lielumiem, vienādībām un nevienādībām, kuras nosaka ar ieejas parametriem. Viss šīs informācijas kopums ir matemātisks enerģētiskās references sistēmas attēlojums. Optimizācijas uzdevuma formulējums sastāv no triju objektu grupām11: mērķfunkcija (izsaka lielumu, kurš ir jāminimizē vai jāmaksimizē), mainīgie locekļi (nezināmie) un ierobežojumi (nevienādības, kuras ir jāievēro).

MARKAL modeļa mērķfunkcija ir aplūkotās sistēmas katra laika perioda kopējo izmaksu (visos reģionos r, visām tehnoloģijām k, visām emisijām p un enerģijas nesējiem f) diskontētā summa. Vienkāršotā veidā tā ir parādīta izteiksmes veidā:

,)1(

),,(*),,(

),,,(*),,,(

),,,(*),,,(

),',,(*),,(

),,,(*),,,(

),,,(*),,,(*),,,(

),,,(*),,(

),,(*),,(

),,(*),,(

5*)1(

t

t

s

s

d

rtpENVrtpTax

tlrcExporttlrceExportpric

tlrctlrcI

trrcTRADEtrc

tlrcMiningtlrc

srtkACTrtkfInputrtkf

srtkACTrtkVarom

rtkCAPrtkFixom

rtkINVrtk

Importmportprice

Tradecost

Miningcost

Delivcost

Invcost

kur

Invcost(k,t,r), Fixom(k,t,r), Varom(k,t,r) - tehnoloģijas k vienības investīciju, mainīgās un pastāvīgās izmaksas reģionā r laika periodā t;

Delivcost(f,k,t,r) - enerģijas nesēja f vienības piegādes izmaksas tehnoloģijai k reģionā r laika periodā t;

Input(f,k,t,r) - enerģijas nesēja f daudzums, lai darbinātu tehnoloģijas k vienu vienību reģionā r laika periodā t;

Miningcost(c,r,l,t) - preces c ieguves izmaksas ar cenu līmeni l reģionā r laika periodā t;

Tradecost(c,r,t) - transporta vai darījuma izmaksas precei c reģionā r laika periodā t;

Importprice(c,r,l,t), Exportprice(c,r,l,t) - importa un eksporta cena precei c

11 - http://www.iea-etsap.org/web/MrklDoc-I_StdMARKAL.pdf

http://www.iea-etsap.org/web/MrklDoc-I_StdMARKAL.pdf

64

reģionā r laika periodā t;

Tax(p,t,r) - nodoklis par emisiju p reģionā r laika periodā t;

d - diskonta likme.

Mainīgo locekļu vērtības izvēlas modelis, piemēram:

INV(k,t,r) - jaunu jaudu ievešanas lielums tehnoloģijai k laika perioda t un reģionā r. Pieņem, ka investīcijas jaunās jaudās tiek veiktas perioda t sākumā;

CAP(k,t,r) - tehnoloģijas k uzstādītā jauda periodā t un reģionā r;

ACT(k,t,r,s) - tehnoloģijas k izmantošana laika periodā t reģionā r diennakts laikā s;

TRADE(c,t,r,r’) - preces c daudzums, kuru pārdod reģions r reģionam r’ laika periodā t. Šis mainīgais attēlo tirdzniecību starp reģioniem endogēni;

IMPORT(c,t,r,l), EXPORT(c,t,r,l) - preces c daudzums reģionā r ar cenu līmeni l, kas tiek eksportēta vai importēta reģionā r laika periodā t. Līdzīgs TRADE mainīgajam, bet nav noteikta importa eksporta izcelsme;

MINING(c,t,r,l) - iegūtās preces c daudzums reģionā r ar cenu līmeni l laika periodā t;

ENV(p,t,r) - emisijas p laika periodā t reģionā r.

MARKAL modeļa ierobežojumos ir izteiktas loģiskas sakarības, kuras modelim ir jāievēro, piemēram, lietderīgās enerģijas pieprasījumu nodrošināšana, enerģijas bilance, rezerves ierobežojums elektroenerģijas patēriņam maksimumā, emisiju ierobežojumi u.c. Ja kaut viens ierobežojums nav ievērots, tad uzdevumam nav atrisinājuma.

Modeļa kods ir uzrakstīts GAMS (General Algebraic Modeling System) valodā. GAMS ir modelēšanas sistēma matemātiskās programmēšanas uzdevumiem. Tā ietver valodas kompilatoru un virkni augstas veiktspējas risinātāju (solvers) – lineāriem un nelineāriem uzdevumiem. GAMS ir pielāgots sarežģītiem, liela mēroga modelēšanas uzdevumiem, kas ļauj izveidot lielus modeļus.

Documents

Pētījums "Enerģētikas un vides rīcību politiku integrēta plānošana ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai"