EEttnnooppoolliittiikkaa LLaattvviijjââ(Pârskats par etnopolitisko stâvokli Latvijâ

un tâ ietekmi uz sabiedrîbas integrâciju)

Rîga 2001

llga Apine Leo Dribins Artûrs Jansons

Elmârs Vçbers Vladislavs Volkovs Sigita Zankovska

Pârskats sagatavots un publicçts ar Sorosa fonda–Latvija finansiâlu atbalstu

Pârskata galvenais redaktors un darba grupas vadîtâjs: Elmârs Vçbers

Literârâ redaktore: Alîda ÂvaJura Boiko makets

Pârskatâ iekïauti materiâli par 2000. gadâ Latvijâ notikuðajâm etnoaktivitâtçm, to analîze un vçrtçjums

Sagatavots izdoðanai un iespiestsapgâdâ un spiestuvç "Elpa"

© Elmârs Vçbers, llga Apine, Leo Dribins, Artûrs Jansons,Vladislavs Volkovs, Sigita Zankovska,2001ISBN 998-543-79-x

UDK 323.1 (474.3)EL 655

Saîsinâjumi 4Ievads 5

Pirmâ nodaïa.Valsts institûciju aktivitâtes 7

Valsts valodas politika un latvieðu valodas apguves integrçjoðâ loma 7Izglîtîbas politika un bilingvâlâs izglîtîbas reforma 13Kultûrpolitikas integrçjoðâ funkcija un nacionâlo minoritâðu kultûras tiesîbas 25Naturalizâcijas tempi un jaunpilsoòu politiskâ lîdzdalîba 36

Otrâ nodaïa. Politisko partiju un apvienîbu etnopolitiskâs aktivitâtes 42

Politisko partiju, apvienîbu etnopolitiskie uzskati un darbîba, to ietekme uz sabierîbas integrâcijas procesu 42Politisko partiju attieksme pret Latvijas integrâciju Eiropas Savienîbâ 56

Treðâ nodaïa. Nevalstisko organizâciju loma sabiedrîbas integrâcijâ 61

Sabiedrisko (minoritâðu) organizâciju etnoaktivitâtes 61Nevalstisko organizâciju etnoaktivitâðu sabiedriskâ rezonanse 73

Ceturtâ nodaïa.Sabiedrîbas informâcijas lîdzekïi 80

Nobeigums 99

SSaattuurrss

4

ANAP - Apvienoto Nâciju attîstîbas programma

ASV - Amerikas Savienotâs ValstisÂM - Ârlietu ministrijaBAPP - Baltijas – Amerikas

partnerattiecîbu programmmaBDN - Baltijas Datu NamsBJVP - Baltijas jûras valstu padomeDP - Darba PartijaDPP - Daugavpils pilsçtas partijaEDSA - Eiropas Droðîbas un sadarbîbas

apspriedeEDSO - Eiropas Droðîbas un sadarbîbas

organizâcijaEK - Eiropas KomisijaEP - Eiropas PadomeES - Eiropas SavienîbaFIDH - Cilvçktiesîbu organizâciju

starptautiskâ federâcijaIZM - Izglîtîbas un zinâtnes ministrijaJP - Jaunâ PartijaKBA - Krievu biedrîbu asociâcijaKBL - Krievu biedrîba LatvijâKDS - Kristîgi demokrâtiskâ SavienîbaKKF - Kultûrkapitâla fondsKKL - Krievu kopiena LatvijâKM - Kultûras ministrijaKVLSA - Krievu valodas un literatûras

skolotâju asociâcijaLC - Latvijas CeïðLCESC - Latvijas Cilvçktiesîbu un etnisko

studiju centrsLCK - Latvijas Cilvçktiesîbu komitejaLÈNKB - Latvijas Èigânu nacionâlâ

kultûras biedrîbaLDP - Latvijas Demokrâtiskâ partijaLGP - Latvijas Gaismas partijaLKKB - Latvijas Krievu kultûras biedrîbaLKMSAA - Latvijas Krievu mâcîbvalodas

skolu atbalsta asociâcijaLKP - Latvijas Krievu partijaLM - Labklâjîbas ministrijaLNKBA - Latvijas Nacionâlo kultûras

biedrîbu asociâcijaLNP - Latvijas Nâkotnes partija

LR - Latvijas RepublikaLR AP - Latvijas Republikas Augstâkâ

PadomeLSDSP - Latvijas Sociâldemokrâtiskâ

strâdnieku partijaLSP - Latvijas Sociâlistiskâ partijaLTF - Latvijas Tautas FronteLU - Latvijas UniversitâteLUS - Latvijas Ukraiòu savienîbaLVAVP - Latvieðu valodas apguves

valsts programmaLZP - Latvijas Zaïâ partijaLZS - Latvijas Zemnieku savienîbaMK - Ministru kabinetsMP - Ministru PadomeNATO - Ziemeïatlantijas alianseNP - Naturalizâcijas pârvaldeNVO - Nevalstiskâs organizâcijasOESD - Ekonomiskâs sadarbîbas un

attîstîbas organizâcijaPCTVL - Par cilvçka tiesîbâm

vienotâ LatvijâPNS - Pilsoòu un nepilsoòu savienîbaPSRS - Padomju Sociâlistisko

republiku savienîbaSAB - Satversmes aizsardzîbas birojsSID - Sabiedrîbas integrâcijas

departamentsSIF - Sabiedrîbas integrâcijas fondsSIK - Sabiedrîbas integrâcijas koncepcija

(Valsts programmas koncepcija “Sabiedrîbas integrâcija Latvijâ”)

SIP - Sabiedrîbas integrâcijas programma(Valsts programma “Sabiedrîbas integrâcija Latvijâ”)

SOKP - Sabiedrisko organizâciju koordinâcijas padome

TB/LNNK - “Tçvzemei un brîvîbai”/ Latvijas nacionâlâ neatkarîbas kustîba

TKP - Tautîbu konsultatîvâ padomeTM - Tieslietu ministrijaTP - Tautas PartijaTSP - Tautas Saskaòas partijaTV - televîzijaVFR - Vâcijas Federatîvâ RepublikaVVC - Valsts valodas centrs

Saîsinâjumi

Etnopolitiskâs aktivitâtes Latvijâ izraisa

daudzi un daþâdi iemesli. Visbieþâk tie ir

tieði saistîti ar etniska rakstura nosacîju-

miem. Kâ zinâms, Latvija ir valsts ar etniski

dalîtu sabiedrîbu. Mûsu valstî dzîvo vairâk

nekâ 130 daþâdu tautîbu cilvçki, tiesa, ap 99

procenti iedzîvotâju pieder desmit lielâka-

jiem etnosiem: latvieðu, krievu, baltkrievu,

ukraiòu, poïu, lietuvieðu, ebreju, èigânu,

vâcieðu un igauòu.

Ðî sareþìîtâ etniskâ struktûra nav noturî-

ga un proporcionâla visâs etnisko attiecîbu

izpausmçs. Piemçram, valodas lietojuma un

kultûras piederîba sadalîjums neatbilst

etniskajai struktûrai. Lingvistiskâ piederîba

mûsu sabiedrîbu sadala tikai divâs daïâs, jo

cilvçki ìimenç lielâkoties sarunâjas vai nu

latvieðu, vai arî krievu valodâ. Savukârt

sabiedrîbas kultûras piederîbas sadalîjums

veido atðíirîgu struktûru, kas neatbilst ne

sabiedrîbas etniskajai, ne arî valodas lietoju-

ma struktûrai. Turklât ievçrojams cilvçku

skaits Latvijâ nepieder nevienai kultûrai un

veido kultûras nozîmç marginalizçtu

sabiedrîbas daïu.

Latvijâ pieòemts likt vienlîdzîbas zîmi

starp etniskâs grupas skaitlisko (statistiskajos

dokumentos uzrâdîto) lielumu un nacionâla-

jai minoritâtei piederîgo skaitu. Ðâda pieeja

neatklâj patiesâs nacionâlâs minoritâtes

iespçjas, jo paðorganizâcijâ iekïauto un at-

tiecîgajai minoritâtei piederîgo skaits ir

ievçrojami mazâks nekâ statistiski uzrâdîtais

formâlais etniskâs grupas lielums. Ðâda neat-

bilstîba paver iespçjas daþâdâm politiskâm

manipulâcijâm, kâ arî apgrûtina nacionâlo

minoritâðu definîcijas izstrâdi. Kopumâ ðo

stâvokli var raksturot kâ nacionâlo

minoritâðu tapðanas procesa sâkotnçjo

posmu, kurâ etnisko grupu paðidenti-

ficçðanos par nacionâlajâm minoritâtçm

pavada daudzas organizatoriska un politiska

rakstura neskaidrîbas.

Etnopolitisko situâciju ietekmç tas, ka

Latvijâ turpinâs likumdoðanas process, kura

mçríis ir mainît no padomju laikiem manto-

to etnisko attiecîbu sakârtojuma veidu

Latvijâ un nodroðinât tâdu ar likumdoðanu

noteiktu normatîvo vidi, kas rada droðus

nosacîjumus latviskâs identitâtes pastâvç-

ðanai. Par etnopolitisku problçmu ir kïuvuðas

demogrâfiska rakstura parâdîbas: maza

dzimstîba, mazs vidçjâ mûþa ilgums, liels

izceïotâju skaits kâ latvieðu, tâ cittautieðu

vidû u. tml.

Etnopolitisko situâciju Latvijâ vistieðâkâ

veidâ turpina ietekmçt padomju laika man-

tojums (piemçram, neseno ieceïotâju lielais

îpatsvars cittautieðu vidû) un izpratne par

etnisko attiecîbu (jeb padomju laika termi-

noloìijâ – “starpnacionâlo attiecîbu”) rakstu-

ru un nozîmi sabiedrîbâ. Nepietiekami ana-

lizçtas un izvçrtçtas ir etnisko attiecîbu

atðíirîbas, kâdas pastâv atvçrtâ un demo-

IIeevvaaddss

5

6

krâtiskâ sabiedrîbâ, no tâm, kâdas valdîja

totalitârâ un “sevî ieslçgtâ” sabiedrîbâ.

Izpratnes trûkumu nereti kompensç

sabiedrîbâ dominçjoðie stereotipi. Viens no

visizplatîtâkajiem ir stereotips par latvieðu

nâcijas un latvieðu valodas fatâlo apdrau-

dçtîbu. Etnopsiholoìiskos stereotipus papil-

dina sakâpinâtâ etniskâs identitâtes

nozîmîbas izjûta. Tai atbilst uzskats par pil-

soniskâs identitâtes pakïauðanu etniskâs

identitâtes dominantei. Tajâ paðâ laikâ

Latvijâ izplatîta ir arî etniskâs paðapziòas

labilitâte, kas izpauþas savas etniskâs iden-

titâtes pasîvâ vai aktîvâ noliegumâ.

Visi iepriekð minçtie nosacîjumi veido

augsni politiska rakstura darbîbâm un paver

iespçju politiskajâm partijâm aktîvi iejaukties

etniskajâs attiecîbâs, pakïaut etniskos proce-

sus un daþâdu etnisko grupu intereses poli-

tiskiem mçríiem. Ðâda veida aktivitâtes

vairâkâm partijâm veido nozîmîgu darbîbas

segmentu, kas palîdz tâm iegût lielâku elek-

torâta atbalstu.

Rezultâtâ iegûstam politizçtu etnisko

attiecîbu klimatu, kas ne vien sareþìî

sabiedrîbas integrâcijas procesu, bet arî

izjauc balansu starp nacionâlo minoritâðu

centieniem un iespçjâm attîstît savu kultûru,

no vienas puses, un politiskajâm aktivitâtçm,

kas aizçno iepriekð minçtos centienus, no

otras. Tâdçjâdi veidojas pretruna starp etnis-

ko grupu interesi veidot un attîstît savu

etnisko identitâti, ko var sasniegt, attîstot

savu kultûras dzîvi, un politisko rosîbu, kas

ðâdu rezultâtu tieðâ veidâ nedod.

Etnopolitiskâ situâcija Latvijâ ir visai

sareþìîta, daudzos gadîjumos – saspringta

un grûti prognozçjama. Etnopolitiskajam kli-

matam ir raksturîgs paaugstinâts spriegums

un atvçrtîba pieaugoðai politizâcijai.

Iepriekð minçto nosacîjumu rezultâtâ

etnopolitiskâs aktivitâtes (vai vismaz saskare

ar tâm) ir raksturîgas gan valsts institûcijâm

un politiskajâm partijâm, gan nevalstiskajâm

organizâcijâm un pat sabiedrîbas informâci-

jas lîdzekïiem.

Pârskatâ etnopolitiskâs aktivitâtes

aplûkotas saistîbâ ar nacionâlo minoritâðu

kultûrpolitiskajâm aktivitâtçm. Robeþa starp

etniskâs grupas kultûras dzîves aktivitâtçm

un ðîs grupas etnopolitisko mobilitâti ne

vienmçr ir skaidri izteikta.

Latvijas valsts institûciju darbîbai ir rak-sturîga kâda specifiska iezîme: tâs aktivitâðustruktûrâ ievçrojamu vietu ieòem etnopoli-tiska rakstura aktivitâtes, kas vçrstas ne vienminoritâðu, bet arî majoritâtes intereðuaizstâvîbas virzienâ. Valsts institûciju darbî-ba, kas vçrsta uz majoritâtes intereðu aktîvuaizstâvîbu, izraisa ne mazâk aktîvu pretreak-ciju no minoritâðu organizâciju puses.

Ar etnopolitisko problemâtiku un sabied-rîbas integrâciju vistieðâk ir saistîta Tieslietuministrija, Izglîtîbas un zinâtnes ministrija,Kultûras ministrija, Ârlietu ministrija unatseviðías ðo ministriju pakïautîbâ vai pâr-raudzîbâ esoðâs institûcijas. Atbilstoði ðovalsts institûciju kompetencei izdalâs vairâkiaktivitâðu virzieni, kuriem ir etnopolitisks sa-turs vai arî etnopolitisks konteksts, proti:valsts îstenotâ valodas politika, izglîtîbaspolitika, naturalizâcijas politika, nacionâlominoritâðu tiesîbu aizsardzîbas politika,kultûrpolitika, kâ arî sabiedrîbas integrâcijaspolitika, kuras aprises ir iezîmçjuðâs pçdçjogadu laikâ.

Naturalizâcija politikas (NP) un nacionâ-lo minoritâðu tiesîbu aizsardzîbas politikas(NP Nacionâlo lietu nodaïa), kâ arî sabied-rîbas integrâcijas politikas (SID) îstenoðanasaistîta galvenokârt ar TM, izglîtîbas politi-ka – ar IZM, bet kultûrpolitika – ar KM dar-bîbu. Valodas politikas îstenoðana sadalîtastarp vairâkâm ministrijâm – TM (VVC) unIZM (piemçram, LVAVP). TM uzrauga valstsvalodas likuma izpildi, IZM – veicina latvieðuvalodas kâ valsts valodas apguvi, îsteno bi-lingvâlâs izglîtîbas reformu u. tml. Sabied-rîbas integrâcijai ir izteikta ârpolitiskafunkcija, it seviðíi saistîbâ ar mûsu valstsmçríi integrçties Eiropas Savienîbâ.

Valsts valodas politika unlatvieðu valodas apguves

integrçjoðâ lomaNepârtraukta pie daþâdâm etniskâm

grupâm piederoðu indivîdu integrâcija Lat-vijas sabiedrîbâ ir svarîgs priekðnoteikumsilgstoðas stabilitâtes un labklâjîbas sasnieg-ðanai. Bûtisks ðíçrslis ðâdas sabiedrîbasvienotîbai ir relatîvi lielais iedzîvotâju skaits,kuri slikti vai vispâr neprot latvieðu valodu.Ðâdos apstâkïos îstenotâ valodas politika, kasveicina latvieðu valodas kâ valsts valodasapguvi un tâs lietoðanu atbilstoði starp-tautiskajiem standartiem, ir jâkoordinç arî arvalstî îstenoto naturalizâcijas, nacionâlominoritâðu tiesîbu aizsardzîbas, izglîtîbas unkultûras politiku sabiedrîbas integrâcijaspolitikas kontekstâ.

Kâ zinâms, Pilsonîbas likums nosaka, kapilsonîbu var iegût tikai tâs personas, kurasatbilstoðâ lîmenî pârvalda latvieðu valodu. Ðîlikumâ noteiktâ norma arî nozîmç to, ka val-stî îstenotajai naturalizâcijas politikai ir jâbûtsaistîtai ar valodas politiku. Valodas politikasveiksmes un neveiksmes tieðâ un netieðâveidâ ietekmç naturalizâcijas gaitu un iespç-jas.

Valsts valodas politikas îstenoðanaLatvijâ notiek divu galveno nosacîjumuietekmç: 1) latvieðu valodas pastâvçðanas,latvieðu valodas vides nodroðinâjuma un2) nacionâlo minoritâðu tiesîbu ievçroðanasapstâkïos. Saskaòot ðîs divas prasîbas navviegli. Nostâdnes lîmenî ðîs dilemmasnosacîjumu ievçroðanas formulçjums irpiedâvâts Latvijas Valodas politikas koncepci-jas projektâ (1999), proti, ja “valsts valodasrunâtâjs var lietot savu valodu visâs socio-lingvistiskajâs sfçrâs un minoritâtes valodasrunâtâjam pieejama literatûra, masu infor-mâcijas lîdzekïi, kultûras pasâkumi,

PPiirrmmââ nnooddaaïïaa

7

VVaallssttss iinnssttiittûûcciijjuu aakkttiivviittââtteess

8

pamatizglîtîba dzimtajâ valodâ un, protams,valodas brîva izvçle ìimenç un neformâlajoskontaktos – valodas tiesîbas un lîdz ar to arîðîs valodas runâtâju lingvistiskâs cilvçk-tiesîbas ir ievçrotas.”

Atzîstot to, ka latvieðu valodas prasme irviens no nozîmîgâkajiem sabiedrîbas integrâ-cijas iespçjamîbas râdîtâjiem, svarîgi irizsekot tâm kvalitatîvajâm un kvantitatîva-jâm pârmaiòâm, kas pçdçjo gadu laikâ irnotikuðas ar latvieðu valodu.

Saskaòâ ar 1989. gada tautskaitesdatiem latvieðu valodu prata 18–20 procenticittautieðu, 2000. gadâ (saskaòâ ar daþâduaptauju datiem) – vairâk nekâ 50 procenticittautieðu. LVAVP finansçtâ un Baltijas Datunama (BDN) veiktâ aptauja (2000. gadaaprîlis/maijs) liecina, ka latvieðu valoduaugstâkajâ lîmenî prata 13 procenti, vidçjâ –28 procenti un zemâkajâ – 52 procenti, tâtadkopâ 93 procenti respondentu, kuru dzimtâvaloda nav latvieðu valoda. Ðie dati liecina,ka valodas situâcija Latvijâ aizvadîto desmitgadu laikâ ir visai principiâli mainîjusies.

Aizvadîto gadu laikâ cittautieðu vidû irmainîjusies arî attieksme pret latvieðu va-lodu – vairâk nekâ 90 procenti cittautieðuatzîst latvieðu valodas kâ valsts valodas sta-tusu un uzskata, ka ir svarîgi, lai visi Latvijasiedzîvotâji zinâtu latvieðu valodu [1]. Taèutajâ paðâ laikâ ap 70 procenti cittautieðujoprojâm iestâjas par krievu valodu kâ otrovalsts valodu [2], un ðî nostâja izraisa etno-politiska rakstura sareþìîjumus, kaut arî nevienmçr atklâtâ veidâ.

Kopð 1996. gada LVAVP sadarbîbâ arBDN veic regulâras iedzîvotâju aptaujas, lainoskaidrotu to Latvijas iedzîvotâju attieksmipret latvieðu valodu, tâs apguvi un lietoðanu,kuriem latvieðu valoda nav dzimtâ valoda.Ðie pçtîjumi aptver iepriekð minçtoiedzîvotâju grupu, sâkot ar 15 gadu vecumu;tâtad tajos nav datu par pirmsskolas unpamatskolas vecuma bçrnu latvieðu valodasapguvi un latvieðu valodas zinâðanu lîmeni.

Pçtîjumu sçrijâ iegûtie dati ïauj konstatçtvairâkas tendences. Pirmkârt, kaut arîsamçrâ lçni, toties nepârtraukti uzlabojaslatvieðu valodas zinâðanas nelatvieðu vidû –

to skaits, kuri uzskata, ka zina latvieðu valo-du pietiekami labi, ik gadu pieaug aptuvenipar 1–2 procentiem. Otrkârt, strauji irpalielinâjies to cilvçku skaits, kuri atzîst, kanedaudz spçj sazinâties latviski. Lîdz ar toievçrojami ir samazinâjies to skaits, kurilatvieðu valodu nezina nemaz (1996. gadâtâdu bija 22 procenti, bet 2000. gadâ – 9 pro-centi), un attiecîgi pieaudzis to cilvçkuskaits, kuri latvieðu valodu zina zemâkajâlîmenî.

Gados jaunâkie (vecuma grupâ no 15lîdz 34 gadiem) un vidçja vecuma cilvçki(vecuma grupâ no 35 lîdz 49 gadiem) savaslatvieðu valodas zinâðanas kopumâ vçrtçaugstâk nekâ gados vecâki cilvçki – attiecîgi49 , 47 un 28 procenti vçrtç savas zinâðanaskâ atbilstoðas augstâkajam vai vidçjamlîmenim. Jâatzîmç, ka tieði vecuma grupâ no50 lîdz 74 gadiem pçdçjo trîs gadu laikâ tocilvçku skaits, kuri latvieðu valodu vispârnezina, ir samazinâjies par 22 procentiem(1996. gada jûnijâ tâdu bija 41 procents, bet2000. gada pavasarî – 19 procenti). Tâtadvaram secinât, ka tieði ðajâ vecuma grupâvisstraujâk ir pieaudzis to cilvçku skaits, kuriprot latvieðu valodu atbilstoði zemâkajamlîmenim (1996. gadâ – 34 procenti, 2000.gadâ – 53 procenti).

Svarîgi ir dati, kas raksturo valodas vidi.Ap 70 procenti aptaujâto, kuru dzimtâ valo-da nav latvieðu valoda, bieþi nonâk saskarçar latvieðu valodu daþâdâs dzîves situâcijâs,56 procenti aptaujâto to bieþi dzird darbavietâ. Salîdzinot 1996. un 2000. gada aptau-jas rezultâtus, jâsecina, ka kopð 1996. gada irmainîjusies arî latviešu valodas vide, latvieðuvalodas lietoðanas intensitâte. Aptaujurezultâti liecina, ka 1996. gadâ nelatvieði arlatvieðu valodu visbieþâk sastapâs ar televî-zijas starpniecîbu, bet 2000. gadâ – sadzîvç,uz ielas u. tml. Tâtad ir samazinâjies tonelatvieðu skaits, kuri skatâs televîzijasraidîjumus latvieðu valodâ – 77 procenti1996. gadâ un 59 procenti 2000. gadâ. Unotrâdi, ja 1996. gadâ sadzîvç, uz ielaslatvieðu valodu visbieþâk dzirdçja tikai 67procenti nelatvieðu, tad 2000. gadâ to skaitsbija nedaudz palielinâjies – 70 procenti. Ðie

dati norâda, ka latvieðu valodas izmantoðanasabiedrîbâ un ikdienas dzîvç pakâpeniskipaplaðinâs, tai kïûstot par saziòas lîdzeklivisdaþâdâkajâs dzîves situâcijâs. Tomçrjâatzîst, ka aptuveni katrs ceturtais nelatvie-tis ir arî minçjis, ka viòam latvieðu valoduapgût traucç ierobeþotâs iespçjas lietot ðovalodu.

Kaut arî ap 40 procenti respondentuatzîst, ka viòu zinâðanas ir pietiekamas, laikârtotu ikdienas darîjumus vai pildîtu darbapienâkumus, tomçr vçl lielâks aptaujâtoskaits (ap 70 procenti) vçlas turpinât uzlabotsavas latvieðu valodas zinâðanas. Seviðíi rak-sturîgs tas ir tiem nelatvieðiem, kuri latvieðuvalodu pârvalda zemâkajâ (1996. gadâ 70procenti no viòiem vçlçjâs uzlabot savaslatvieðu valodas zinâðanas, 2000. gadâ – 79procenti) un vidçjâ lîmenî (1996. gadâvçlçjâs uzlabot 78 procenti, 2000. gadâ – 79procenti). Arî 43 procenti no tiem respon-dentiem, kuri latvieðu valodu pârvaldaaugstâkajâ pakâpç, vçlçjâs uzlabot (2000.gadâ) savas latvieðu valodas zinâðanas.

Strauji ir samazinâjies latvieðu valodunezinoðo nelatvieðu îpatsvars, kuri vçlçtosapgût latvieðu valodu. Ja 1996. gadâ latvieðuvalodu vçlçjâs apgût 56 procenti nelatvieðubez latvieðu valodas zinâðanâm, tad saskaòâar 2000. gada datiem to skaits ir sarucis lîdz36 procentiem. (Tiesa, 1998. gada feb-ruâra/marta aptaujas dati liecina, ka latvieðuvalodu vçlas uzlabot 69 procenti latvieðu va-lodu nezinoðo nelatvieðu.) Jâsecina, ka ðajâiedzîvotâju grupâ nav izplatîta vçlme uzlabotlatvieðu valodas zinâðanas. Taèu jâuzsver arî,ka iedzîvotâju grupa, kas latvieðu valodunezina, skaitliski arvien vairâk samazinâs unkïûst arvien vecâka.

Svarîgâkie iemesli, kâpçc cilvçki nevçlasuzlabot savas latvieðu valodas zinâðanas, irvecums (38 procenti) un pârliecîba, ka viòijau pietiekami labi pârvalda latvieðu valodu(35 procenti).

Cittautieði vçlas uzlabot savas latvieðuvalodas zinâðanas daþâdu iemeslu dçï. Daïano aptaujâtajiem uzskata, ka latvieðu valodajâprot tâdçï, ka tas ir katra Latvijas iedzîvotâ-ja pienâkums (28 procenti), ka latvieðu valo-

das zinâðanas sekmç sevis pilnveidoðanu(27 procenti) u. tml. 1999. gada aptaujâ,salîdzinot ar 1996. gada datiem, par 16 pro-centiem pieaudzis to respondentu skaits,kuri uzskata, ka latvieðu valodas apguveveicina sevis pilnveidoðanu, un par 12 pro-centiem – ka valoda ir nepiecieðama ikdienâ.(2000. gada aptaujâ ðâds jautâjums vairsnetika iekïauts.)

Pçtîjumi kliedç arî izplatîtos apgalvoju-mus par to, ka nelatvieði neinteresçjas parsabiedrîbas informâcijas lîdzekïiem latvieðuvalodâ. Patiesîbâ aptuveni katrs treðaisnelatvietis lasa kâdu latvieðu þurnâlu, 39procenti – kâdu no avîzçm latvieðu valodâ,59 procenti skatâs TV raidîjumus latvieðuvalodâ. Kâ galveno iemeslu, kâpçc nelasavairâk latvieðu avîzes, þurnâlus, neskatâs TVraidîjumus latvieðu valodâ, aptaujâtie minnepietiekamâs latvieðu valodas zinâðanas.

Pçtîjuma rezultâti arî liecina, ka 76 pro-centi no visiem respondentiem (tajâ skaitâ53 procenti nelatvieðu) atbalsta izglîtîbasreformu, kura paredz minoritâðu skolâspakâpenisku priekðmetu skaita palielinâðanulatvieðu valodâ.

Ðie dati un iepriekð raksturotâs ten-dences ir nozîmîgas ar to, ka diezgan deta-lizçtâ veidâ raksturo latvieðu valodasapguves fonu sabiedrîbâ, kâ arî ïauj izdarîtsecinâjumu, ka lîdzðinçjâ valodas politika irdevusi rezultâtus. Tajâ paða laikâ jâatzîmç,ka ðie pçtîjumi nedod iespçju apzinâtlatvieðu valodas apguves problçmasizglîtîbas sistçmâ: pirmsskolas, pamatskolas,vidusskolas un augstskolas lîmenî.

Valsts institûciju loma valodas vides veidoðanâ

Valsts institûcijas, kuras tieði nodarbojasar latvieðu valodas kâ valsts valodas lomasstiprinâðanu sabiedrîbâ, ir VVC un LVAVP,kuras savu darbîbu vçrð trîs galvenajosvirzienos:

1) latvieðu valodas aizsardzîba unattîstîba;

2) latvieðu valodas kâ valsts valodasapguve;

9

10

3) sabiedrîbas integrâcijas procesa ap-zinâðana, pieredzes apkopoðana un popula-rizçðana valsts valodas jomâ.

Valodas politikas îstenoðanâ piedalâs vçlarî citas institûcijas: Saeimas Izglîtîbas,zinâtnes un kultûras komisija (likumdoðanasdarbîba) un Naturalizâcijas pârvalde (natu-ralizâcijas pretendentu apmâcîba un latvieðuvalodas zinâðanu pârbaude).

Saeimas Izglîtîbas, zinâtnes un kultûras komisija

Jaunais Valsts valodas likums tikapieòemts 1999. gadâ. Tâ izstrâdes laikâkomisija konkretizçja jomas, kuras tikadeleìçtas MK, lai izstrâdâtu atbilstoðus MKnoteikumus, un turpmâk Valsts valodas liku-ma papildinoðo noteikumu izstrâdç vairsneiesaistîjâs. Var uzskatît, ka komisijas vie-dokli ðajâ gadîjumâ reprezentç tâs priekð-sçdçtâja Dz. Âbiía paustais uzskats, ka mûsuvalsts atbildîgâs institûcijas pieòems tâdusnoteikumus, kuri bûs saskaòâ ar cilvçktiesîbunormâm un veicinâs latvieðu valodas pozîci-ju nostiprinâðanu.

Valsts valodas centrsVVC ir Tieslietu ministrijas pârraudzîbâ

esoða valsts pârvaldes iestâde, kas saskaòâ artâs nolikumu îsteno valsts politiku, proti,uzrauga un kontrolç normatîvo aktuievçroðanu valsts valodas jautâjumos,nodroðina latvieðu valodas saglabâðanu,aizsardzîbu un attîstîbu [3]. Viena nosvarîgâkajâm centra funkcijâm ir iesniegtpriekðlikumus valsts valodas normatîvo aktupilnveidoðanai, noteikt valsts valodas lietoju-mu valsts un sabiedriskâs dzîves jomâs nor-matîvajos aktos paredzçtajos gadîjumos,analizçt valsts valodas situâciju un socio-lingvistisko procesu dinamiku, organizçtvalsts valodas prasmes pârbaudi, pârraudzîtValsts valodas likuma un citu ar valsts valo-das lietoðanu saistîto normatîvo aktu izpildiu. c.

Tâtad VVC bija tâ valsts institûcija, kuras

kompetencç ietilpa MK noteikumu projektuizstrâde jaunâ Valsts valodas likuma sakarâ.Kâ zinâms, tieði ðie noteikumu projektiizraisîja vislielâko etnopolitisko viïòoðanos2000. gadâ, kâ arî starptautisko organizâcijuun ârvalstu ekspertu sakâpinâto interesi parvalodas politikas îstenoðanas principiemLatvijâ.

VVC, izstrâdâjot noteikumu projektus,neuzsâka atklâtu un tieðu dialogu arsabiedrîbu, tostarp ar minoritâðu pârstâv-jiem. Tie arî netika savlaicîgi informçti (iepa-zîstinâti) ar topoðo noteikumu saturu.Nepilnîgi izstrâdâtie noteikumu projektinegaidîti, bez projektu autoru ziòas, nokïuvasabiedrîbas informâcijas lîdzekïu uzmanîbaslokâ un uzjundîja nevajadzîgas kaislîbas.Daudzâm politizçtâm organizâcijâm pavçrâsplaðas etnopolitiskâs darboðanâs iespçjas, kotâs nekavçjoties arî izmantoja. Latvijâ iz-vçrsâs asa etnopolitiska rakstura kampaòa,kas turpinâjâs vairâkus mçneðus. VVC pietrû-ka arî apòçmîbas pabeigt uzsâkto darbu, unminçto noteikumu projektu izstrâdi pabeidzaspeciâli izveidota TM darba grupa.

Par nozîmîgu etnopolitisku veikumu va-lodas vides veidoðanâ varçja kïût VVC iecereizstrâdât jaunu ilglaicîgu Latvijas valodaspolitikas koncepciju, kuras mçríis bûtuveicinât Latvijas sabiedrîbas integrâciju uzvalsts (latvieðu) valodas pamata, nodroðinottâs konkurçtspçju, latvieðu valodas lietotâjulingvistisko cilvçktiesîbu aizsardzîbu, vien-laikus garantçjot iespçju saglabât, attîstît unnoteiktâs funkcijâs lietot arî Latvijasminoritâðu valodas. 2000. gadâ bija iecerçtsizstrâdât koncepciju un apstiprinât to MK,taèu, òemot vçrâ notikumus, kas izraisîjâssakarâ ar Valsts valodas likuma papildinoðonoteikumu izstrâdâðanu un pieòemðanu,koncepcijas izstrâde ir atlikta.

Naturalizâcijas pârvaldeKaut arî NP tieðajos pienâkumos ietilpst

latvieðu valodas prasmes pârbaude, nevisvalodas mâcîðana, tomçr, òemot vçrâ daudzuLatvijas iedzîvotâju vçlmi iegût Latvijas pil-sonîbu un pilnveidot latvieðu valodas prasmi

lîdz naturalizâcijas pârbaudîjumiem nepie-cieðamajam lîmenim, NP ir veicinâjusi arîlatvieðu valodas apguvi un piesaistîjusi ârval-stu finansçjumu bezmaksas valodas kursuorganizçðanai.

2000. gada augustâ noslçdzâs NP unASV sabiedriskâs organizâcijas FreedomHouse projekts, kura ietvaros Latvijas pil-sonîbas pretendenti bez maksas apmeklçjaLatvijas Tautas skolas organizçtos latvieðuvalodas kursus. Projektam bija divi galveniemçríi: uzlabot pilsonîbas pretendentulatvieðu valodas zinâðanas lîdz naturalizâci-jas pârbaudîjumos nepiecieðamajam lîme-nim, kâ arî pârbaudît un uzlabot izvçlçtolatvieðu valodas apguves programmu efekti-vitâti.

Valodas kursos valodas zinâðanas piln-veidoja 876 iedzîvotâji Rîgâ, Daugavpilî,Rçzeknç un Liepâjâ. 79 procenti no tiem,kuri pabeidza kursus un kârtoja naturalizâci-jas pârbaudîjumus, tos nokârtoja sekmîgi. Ðopasâkumu var vçrtçt kâ veiksmîgu. Projektaîstenotâji uzsver, ka gûtâs atziòas irpalîdzçjuðas uzlabot pretendenta valodaszinâðanu izvçrtçðanas pirmskursu apmek-lçjuma testu, kâ arî iegût vçrtîgu pieredzimâcîbu programmas uzlaboðanai.

NP uzskata, ka nâkotnç nepiecieðamsizveidot visâ valstî vienotu latvieðu valodasapguves sistçmu pilsonîbas pretendentusagatavoðanai naturalizâcijas pârbaudîju-miem. Tâs ievieðana saistâma ar SIPîstenoðanu. Ðâdas sistçmas izveide pavçrtujaunas iespçjas pilnveidot latvieðu valodasapguves un naturalizâcijas politiku Latvijâ.

NP vairâku gadu garumâ ir sekmîgiîstenojusi arî sabiedrîbas integrâcijas poli-tiku. Pârvalde ir sekmçjusi SIK izstrâdi unapsprieðanu sabiedrîbâ, SIP izstrâdi unapstiprinâðanu MK. Tâ ir organizçjusi dau-dzas konferences par sabiedrîbas integrâciju,veikusi citus pasâkumus, lai informçtuLatvijas un starptautisko sabiedrîbu par inte-grâcijas gaitu Latvijâ. NP ir viena no tâmretajâm valsts institûcijâm, kura ir kon-sekventi rûpçjusies par sabiedrîbas integrâci-ju un pievçrsusi tai noturîgu interesi daudzugadu garumâ.

Latvieðu valodas apguvesvalsts programma

LVAVP izstrâdâta ar Apvienoto NâcijuAttîstîbas programmas (ANAP) ekspertuatbalstu un apstiprinâta LR MK 1995. gadanovembrî. Programmas ievieðana uzsâkta1996. gada februârî. Programma paredzçta10 gadu periodam, un tâs îstenoðana notiekvairâkâs fâzçs (pirmâ fâze no 1996. gadabeigâm lîdz 1998. gada beigâm, otrâ – no1998. gada beigâm lîdz 2000. gada beigâmu. tml.). LVAVP domâta nelatvieðiem, kurivçlas apgût un pilnveidot savas latvieðu va-lodas prasmes, lîdzdarboties Latvijasattîstîbâ. Tâ paredzçta latvieðu valodasapguves veicinâðanai sabiedrîbas integrâcijasnolûkâ minoritâðu skolâs un arî pieauguðovidû. Programmas mçríis ir saliedçt Latvijassabiedrîbu, mazinât valodas vides saðíeltîbuun veicinât kopîgu vçrtîbu raðanos.

Kopumâ ANAP finansiâli atbalstîtâLVAVP darbîba ir vçrsta trîs virzienos:1) izglîtîbas sistçmas kapacitâtes paaug-stinâðana, 2) dialoga rosinâðana un 3) inte-grâcijas veicinâðana sabiedrîbâ.

Izglîtîbas sistçmas kapacitâtes paaug-stinâðanas stratçìija ietver divus virzienus:1) skolotâju tâlâkizglîtîbu un 2) mâcîbumateriâlu sagatavoðanu. Skolotâju tâlâk-izglîtîba ir risinâjusies vairâkâs pakâpçs, unpiecu gadu laikâ latvieðu valodas kâ otrâs(LAT-2) metodiku ir apguvuði 1405 (tostarp60 bilingvâlâs metodikas) multiplikatori [4].

Kopð 1997. gada LVAVP sagatavotieLAT-2 multiplikatori un LAT-2 skolotâji aktîvipiedalâs minoritâðu skolu priekðmetuskolotâju tâlâkizglîtîbâ un citu pieauguðolatvieðu valodas mâcîðanâ. LAT-2 multiplika-tori lîdz 2000. gada jûnijam bija apmâcîjuðivairâk nekâ 10 000 priekðmetu skolotâjus ungandrîz 7000 citu specialitâðu pieauguðos(galvenokârt noteiktu profesiju pârstâvjus).

LVAVP darbîba neapðaubâmi ir pozitîviietekmçjusi pârmaiòas valodas situâcijâ unsekmçjusi tâs izmaiòas, ko apstiprinaiepriekð minçtie socioloìiskie pçtîjumi.

Viens no bûtiskâkajiem LVAVP ieguldîju-miem latvieðu valodas apguvç ir jaunu uninteresantu mâcîbu materiâlu izstrâde. Ðî

11

12

darbîba îstenojas trîs virzienos, izstrâdâjot:1) mâcîbu metodiskos lîdzekïus skolotâjiem;2) mâcîbu lîdzekïus skolçniem un 3) mâcîbulîdzekïus ikvienam, kas vçlas apgût latvieðuvalodu, tostarp profesionâli orientçtâmgrupâm.

LVAVP ir aktîvi iesaistîjusies dialogâ parizglîtîbas, valodas un sabiedrîbas integrâcijaspolitiku [4]. Tâ ir veicinâjusi daþâdu etniskogrupu, valsts institûciju, kâ arî sabiedrîbasinformâcijas lîdzekïu izpratni par sabiedrîbasintegrâciju. LVAVP ir viena no retajâm valstsprogrammâm, kas savâ darbîbâ iesaistanelatvieðus. Tâ palielina cittautieðu unminoritâðu organizâciju lîdzdalîbu sabied-rîbas dzîvç, veicina toleranci un izpratni parLatvijas valsti.

Sakarâ ar to, ka latvieðu bçrni un jau-nieði ar citu tautîbu bçrniem un jaunieðiembieþi vien nespçj kontaktçties ne tikai tâdçï,ka cittautu bçrni vâji zina latvieðu valodu,bet arî tâpçc, ka viòi uzturas vidç, kur ðâdikontakti nepastâv, LVAVP organizç jaunieðunometnes un klubus, veicina latvieðu un cit-tautieðu skolu sadarbîbu. Ðâdi pasâkuminotiek jau èetrus gadus.

Analizçjot vasaras nometòu darbaatskaites, jâsecina, ka, lai gan nometnesnotiek latvieðu valodâ, to tieðais mçríis navlatvieðu valodas mâcîðana. Valoda ir pakârto-ta kâdai tçmai, kas atbilst dalîbniekukopçjâm interesçm. 2000. gada nometòuatskaites liecina, ka ðo nometòu mçríis irbijis: 1) veicinât nelatvieðu bçrnu integrâciju

40

_

_

_

_

_

4400

_

220

_

_

_

_

222200

_

300

30

_

_

_

333300

_

468

(30)*

40

247

60

881155

40

988

30

40

247

60

11440055

MMââccççnnuusskkaaiittss

11999966//9977

MMââccççnnuusskkaaiittss

11999977//9988

MMââccççnnuusskkaaiittss

11999988//9999

MMââccççnnuusskkaaiittss

11999999//0000

MMââccççnnuukkooppsskkaaiittss

11999966 _22000000

MMââccîîbbuu vveeiiddss

LAT-2 metodika multiplikatoriem

LAT-2 metodika latvieðu valodas skolotâjiem

LAT-2 metodika augstskolupasniedzçjiem. IZM darbiniekiem

LAT-2 metodika multipli-katoriem sâkumskolâs

LAT-2 metodika sâkumskolu skolotâjiem

Bilingvâlâs mâcîbumetodikas multiplikatori

KKooppââ

*Tie paði mâcçni, kas iepriekðçjâ mâcîbu gadâ. (LVAVP. Sabiedrîbas integrâcijas veicinâðana 1996.–2000. Darbîbas atskaite. 2000. gada 21. septembris.)

LAT-2 metodikas apguve1. tabula

latviskajâ vidç, padziïinot un paplaðinot viòulatvieðu valodas zinâðanas, izpratni parkultûru un vçsturi; 2) veicinât skolçnu vastis-kâs un pilsoniskâs identitâtes attîstîbu; 3) at-tîstît saskarsmes iemaòas, audzinât iecietî-bu, attîstît bçrnu radoðâs spçjas.

Kâ galvenais integrâcijas attîstîbu sek-mçjoðais faktors tiek minçts tas, kanelatvieðu bçrni atradâs latvieðu valodasvidç un bçrni ieguva savstarpçjas saskarsmesiemaòas. Bçrni savâs atskaitçs uzsver, kaviòiem ir uzlabojuðâs latvieðu valodaszinâðanas, bagâtinâjusies izpratne parlatvieðu kultûru. Savukârt latvieðu bçrnibieþi uzsvçra to, ka nometne ir palîdzçjusiizprast krievu kultûru un apzinâties, “ka krie-vu bçrni nav nemaz tik slikti, kâ sâkumâdomâju”. (Citçts no kâdas meitenîtes rakstîtânometnes novçrtçjuma.)

Pçdçjo gadu laikâ ir mainîjusies latvieðuskolu attieksme pret kopîgu projektuîstenoðanu sadarbîbâ ar cittautu skolâm – nostrikti noraidoðas nostâjas skolas irpârgâjuðas uz sadarbîbai atvçrtu pozîciju.Ðâdas attieksmes maiòu ir veicinâjusi arîiepriekðçjo gadu LVAVP darbîba.

2000. gada LVAVP izsludinâtajos konkur-sos tika iesniegti vairâk nekâ 250 sadarbîbasprojekti.

Izglîtîbas politika un bilingvâlâs izglîtîbas

reforma

Latvijas izglîtîbas sistçmai vajadzçtu kïûtpar galveno sabiedrîbas integrâcijas procesavirzîtâju un îstenotâju, kura nodroðina vis-pârcilvçcisko un Latvijai raksturîgo vçrtîbuapguvi un pârmantojamîbu, starpkultûruizglîtîbu un minoritâðu kultûras identitâtessaglabâðanas iespçjas. Sabiedrîbas integrâci-jas mçríis izglîtîbâ ir veidot izglîtîbas sistç-mu par galveno instrumentu pilsoniskâssabiedrîbas vçrtîbu apziòas, tolerances,jaunâs paaudzes politiskâs kultûras attîstîbâ;nodroðinât tâdu minoritâðu izglîtîbas pro-grammu veidoðanu un îstenoðanu, kas atbil-stu iepriekð minçtajiem mçríiem un vien-laikus veicinâtu minoritâðu identitâtessaglabâðanu un integrâciju Latvijas sa-biedrîbâ [5].

Latvijas Republikas minoritâðu izglîtîbaspolitikas pamatâ ir minoritâðu skoluattîstîbas veicinâðana. Kâdâ 1995. gadapçtîjumâ respondentiem tika uzdotsjautâjums par nacionâlo minoritâðu skoluatjaunoðanu Latvijâ. Atbildes liecinâja, kasabiedrîba minoritâðu skolu atjaunoðanasideju bija pieòçmusi. Minoritâðu skolu

GGaaddss

1997199819992000

KKooppââ

JJaauunnaattnneessnnoommeettnneess

2252610

6633

KKlluubbii

_7_

10

1177

SSkkoolluussaaddaarrbbîîbbaa

___

10

1100

PPaassââkkuummii kkooppââ

2322630

9900

DDaallîîbbnniieekkuusskkaaiittss

40800780750

22337700

13

LVAVP aktivitâtes sabiedriskâs integrâcijas jomâ 2. tabula

14

pastâvçðanu atbalstîja 78 procenti krievu, 72procenti baltkrievu, 68 procenti ukraiòu, 88procenti poïu, 77 procenti lietuvieðu,82 procenti ebreju, turklât atbalstîtâju pro-cents bija apmçram vienâds gan to vidû, kurisavas minoritâtes valodu prata, gan arî to,kuri neprata. Arî latvieði lielâkoties atbalstîja(68 procenti respondentu) minoritâðu skolusistçmas atjaunoðanu Latvijâ [6].

PriekðvçstureKâ zinâms, lîdz ar neatkarîbas atjauno-

ðanu Latvijâ sâka veidoties daudznacionâlaiun demokrâtiskai sabiedrîbai raksturîgânacionâlo minoritâðu skolu sistçma. PaðlaikLatvijâ darbojas piecas nacionâlo minoritâðuvidusskolas – Ð. Dubnova Rîgas ebreju vidus-skola, I. Kozakçvièas poïu vispârizglîtojoðâvidusskola, Daugavpils poïu vidusskola,Rîgas ukraiòu vidusskola, Rîgas lietuvieðuvidusskola (kopð 2000./2001. mâcîbu gada)un septiòas minoritâðu pamatskolas. Ðajâsskolâs jau vairâkus gadus tiek îstenota bi-lingvâlâ mâcîbu programma, kas paredzçtamçrítiecîgai etniskâs un latvieðu valodas, kâarî etniskâs dzimtenes un Latvijas kultûras,vçstures, ìeogrâfijas apguvei.

Latvija ir noslçgusi sadarbîbas lîgumusar Poliju, Izraçlu, Igauniju, Lietuvu, Ukrainu,

Baltkrieviju par pedagogu tâlâkizglîtîbu,daïçji arî sagatavoðanu. Seviðíi aktîva irsadarbîba starp Latviju un Poliju, organizçjotLatvijas poïu skolu skolotâju kursus Polijâ.Poïu skolâs strâdâ viesskolotâji no Polijas, arîRîgas ebreju vidusskolâ strâdâ divi trîsskolotâji no Izraçlas. Neapðaubâmi, ka ðoskolotâju klâtbûtne palîdz tâm sasniegtaugstâku profesionalitâtes lîmeni un veicinaarî etniskâs valodas apguvi.

Gandrîz visâm skolâm, izòemot baltkrie-vu pamatskolu, ir cieði sakari un sadarbîbaar etniskâs dzimtenes vçstniecîbâm Latvijâ,kâ arî – ar nacionâlajâm kultûras biedrîbâmetniskajâ dzimtenç. Visu poïu skolu skolçni,arî lietuvieðu skolas skolçni, vismaz reizigadâ dodas valodas praksç vai mâcîbu brau-cienâ uz Poliju vai Lietuvu.

Nacionâlâs minoritâðu skolas lielâkotiesfinansç Latvijas valsts un paðvaldîba; ârval-stu finansçjums tiek izmantots galvenokârtmâcîbu lîdzekïu iegâdei, kâ arî skolu remon-tam. Arî ar mâcîbu literatûru ðîs skolasnodroðina Latvijas valsts, atseviðíos priekð-metos – etniskâ dzimtene.

Visâs nacionâlo minoritâðu skolâs darbo-jas daþâda veida pulciòi, kuros bçrni apgûstsavas etniskâs tradîcijas, folkloru, dziesmasun dejas; tiek uzturçta sadarbîba arnacionâlajâm kultûras biedrîbâm; organizç-tas vasaras nometnes, lai veicinâtu etniskâs

SSkkoollaa//kkllaassee

IgauòuLietuvieðu Ebreju PoïuUkraiòu BaltkrievuÈigânu (kl.)

1991/1992

1

131

1992/1993

1

131

1993/1994

1

141

1994/1995

1

1611

1995/1996

112611

1996/1997

112611

1997/1998

1126112

1998/1999

1136112

1999/2000

1126115

Latvijas vispârizglîtojoðo skolu statistikas datu kopsavilkumi. – Rîga, IZM, 1999. Dati atbilst mâcîbu gada sâkumam. 1999./2000. mâcîbu gadâ Jelgavâ ir atvçrta poïu svçtdienas skola/klase, Liepâjas rajonaKalçtu pamatskolas pedagogi organizç lietuvieðu klasi/klases.

Minoritâðu skolu/klaðu dibinâðanas dinamika

3. tabula

valodas apguvi; tiek svinçti nacionâlie svçtkiu. tml. Ðajâs skolâs jau pamatskolas gadosetniskâs identitâtes apziòai ir ielikti samçrâdroði pamati, nodroðinâta etniskâs valodasun kultûras saglabâðana. Ðo skolu skolçni, novienas puses, apzinâs savu etnisko piederîbu,no otras, – spçj integrçties Latvijas sabied-rîbâ.

Kâ atzîst Rîgas ebreju vidusskolas direk-tors M. Birks:“Lîdzâs lielam disciplînu skai-tam, kas orientçts uz bçrnu etniskâs kultûrasidentitâtes veidoðanu, skolâ paaugstinâtauzmanîba tiek pievçrsta latvieðu valodas,vçstures, ìeogrâfijas, latvieðu tautas kultûrasapguvei. Ðo disciplînu apguve ïauj skolçniemne tikai saglabât savu etnisko identitâti, betarî brîvi integrçties Latvijas sabiedrîbâ uniegût augstâko izglîtîbu latvieðu valodâ [7].”

Arî Rîgas ukraiòu vidusskolâ jau no pir-mâs klases tiek mâcîta gan ukraiòu, ganlatvieðu valoda, kas vienlaicîgi ir arî galvenâsmâcîbu valodas, lai gan lielâkâ daïa mâcîbupriekðmetu tiek pasniegta tieði latvieðu va-lodâ. Kâ uzsver skolas direktora vietniecemâcîbu jautâjumos G. Savèuka: “Ðâda pieejair izskaidrojama ar to, ka visi mûsu skolçnidzîvo Latvijâ un tâpçc viòiem ir jâzinalatvieðu tautas valoda un kultûra… Lîdz arðâdas pieejas îstenoðanu un valodas videsradîðanu, skolâ pilnâ mçrâ tiek nodroðinâtaarî bçrna etniskâs kultûras identitâtessaglabâðana [8].” Latvijas izglîtîbas standar-tus skolâ papildina ukrainistikas priekðmetubloks: ukraiòu valoda un literatûra, Ukrainasvçsture un ìeogrâfija, dejas, mûzika un tau-tas mâcîba. Tautas mâcîbas stundâs skolçnijau no pirmâs klases tiek iepazîstinâti artâdiem jçdzieniem kâ tauta, dzimtene, valo-da, mitoloìija, etnogrâfija, folklora, amat-niecîba, nacionâlie svçtki. L. Kravèenko,Rîgas ukraiòu vidusskolas direktore, uzskata,ka skolçniem ðo jçdzienu apgûðana unizpraðana paver iespçju jau sâkumskolâiepazît savu etnisko un latvieðu, kâ arî citutautu etnokultûras, kas ir svarîgs priekð-nosacîjums veiksmîgai integrâcijai latviskajâsabiedrîbas dzîvç, un, tajâ paðâ laikâ, iespçjasaglabât savu nacionâlo paðapziòu [9].

Tâpat kâ iepriekðminçtajâs skolâs, arî

poïu skolas par savu galveno uzdevumuizvirza bçrnu sagatavoðanu dzîvei un darbamLatvijâ, tâpçc vidusskolâ 70 procenti mâcîbupriekðmetu tiek mâcîti latvieðu valodâ, betbçrniem, kuri mâcîbas nolçmuði turpinâtPolijâ, tiek piedâvâta fakultatîva mâcîbu pro-gramma poïu valodâ.

Arî daudzâs skolâs ar krievu mâcîbvalo-du – Rîgas Klasiskajâ ìimnâzijâ, Liepâjas 8.vidusskolâ, Daugavpils 3. vidusskolâ, Rîgas13. vidusskolâ, Varavîksnes vidusskolâ Krâs-lavâ un daudzâs citâs skolâs ir izstrâdâtas unieviestas metodes, kas attîsta skolçnu intere-si un izpratni par savu etnisko kultûru unveicina latvieðu valodas apguvi. Piemçram,Rîgas Klasiskajâ ìimnâzijâ ir izveidotsMultinacionâlâs kultûras centrs (vadaM. Braþòika). Centrs organizç starpkultûruizglîtîbas nodarbîbas, etnisko minoritâðukultûras festivâlus, skolçnu diskusijas parintegrâcijas problçmâm.

Tomçr starp skolâm ar krievu mâcîbvalo-du pastâv lielas atðíirîbas. Vçl joprojâmLatvijâ ir ne mazums tâdu skolu, kurasnespçj rosinât skolçnu interesi ne par etniskokultûru, ne arî – par latvieðu valodas apguvi.Tajâs nedarbojâs etniskas ievirzes pulciòi,mâcîbu priekðmeti ar etniskâs kultûras satu-ru ðo skolu izglîtîbas programmâs parasti navparedzçti. Beidzot ðîs skolas, skolçnulatvieðu valodas zinâðanas un prasmes pa-rasti ir vâjas. Ðo skolu pastâvçðana un izplatî-ba bija viens no iemesliem, kâdçï tika uzsâk-ta bilingvâlâs izglîtîbas reforma.

Lai arî nemitîgi tiek spriests parnepiecieðamîbu veidot krievu nacionâloskolu, lîdz ðim ir bijuði tikai daþi mçìinâjumiizstrâdât un ieviest krievu nacionâlo skoluizglîtîbas modeli. Piemçram, 1995. gadaoktobrî tika dibinâta Jûrmalas Krievunacionâlâ svçtdienas skola, kas 1999. gadamaijâ tika pârveidota par Krievu nacionâloskolu. Tomçr arî ðajâ gadîjumâ piedâvâtaismodelis nav pilnveidojies tâdâ mçrâ, lai touzskatîtu par pamatotu, visaptveroðu un kla-sisku krievu nacionâlâs skolas modeli, kurutuvâko gadu laikâ varçtu pâròemt skolas arkrievu mâcîbvalodu. Krievu minoritâtespârstâvji joprojâm atrodas izvçles priekðâ, un

15

16

krievu nacionâlâs skolas veidols Latvijasizglîtîbas sistçmâ turpina palikt neskaidrsatðíirîbâ no ukraiòu, ebreju, poïu un cituminoritâðu skolâm, kuras turpina attîstîtiesnacionâlo minoritâðu skolu virzienâ.

Statistika1990./1991. mâcîbu gadâ latvieðu

mâcîbvalodas skolâs mâcîjâs 180,0 tûkstoði(53,4 procenti) skolçnu, bet krievu plûsmâ –157,2 tûkstoði (46,4 procenti) skolçnu.Krievu mâcîbvalodas skolâs mâcîjâs ne vienkrievi, kuru tolaik Latvijâ bija aptuveni 34procenti, bet arî citu minoritâðu un daudzilatviskas izcelsmes bçrni.

1999./2000. mâcîbu gada sâkumâLatvijas vispârizglîtojoðajâs dienas un vakaraskolâs mâcîjâs 361,4 tûkstoði skolçnu [10].Latvieðu skolâs mâcîjâs 238,7 tûkstoðiskolçnu, krievu mâcîbvalodas skolâs – 120,6tûkstoði skolçnu, citâs nekrievu nacionâlominoritâðu skolâs – 2,1 tûkstotis skolçnu.Tâtad Latvijâ ir saglabâjusies plaða krievumâcîbvalodas skolu sistçma, un ðajâs skolâsmâcâs daudzu un daþâdu tautîbu bçrni – 33procenti no kopçjâ skolçnu skaita Latvijasskolâs, bet citâs minoritâðu skolâs – tikai 0,6procenti.

Lielâkâ daïa baltkrievu (83 procenti),ukraiòu (83 procenti), vâcieðu (72 procenti),

poïu (70 procenti), ebreju (62 procenti)bçrnu mâcâs skolâs ar krievu mâcîbvalodu.Krievu mâcîbvalodas skolâs mâcâs arî krietnsskaits latvieðu tautîbas bçrnu – 13,9 tûkstoðiskolçnu. Tas ir krietni vairâk nekâ krievutautîbas bçrnu skaits latvieðu skolâs, proti,8,8 tûkstoði skolçnu [10].

Kaut arî skolçnu skaits nekrievu nacionâ-lo minoritâðu skolâs pakâpeniski pieaug,tomçr tas vçl joprojâm ir neliels.1999./2000. mâcîbu gadâ poïu skolâsmâcîjâs 1169 skolçni, ebreju skolâs – 303skolçni, ukraiòu – 256 skolçni, igauòu – 114skolçni, lietuvieðu – 110 skolçni, baltkrievu –52 skolçni, kâ arî èigânu klasçs Ventspilsvakara vidusskolâ – 95 skolçni un Sabilesvidusskolâ – 16 skolçni. Taèu, kâ jau minçts,ðîs skolas aptver mazâko daïu no attiecîgâstautîbas skolçnu daïas, piemçram, 1999./2000. mâcîbu gada sâkumâ Latvijas skolâsmâcîjâs 6910 baltkrievu, 6081 poïu, 5158ukraiòu, 1067 èigânu, 877 ebreju tautîbasbçrni [10].

Statistika liecina, ka skolçnu skaitsskolâs ar krievu mâcîbvalodu samazinâs. Tasnotiek vairâku iemeslu dçï: 1) pieaugskolçnu skaits nekrievu nacionâlo minoritâðuskolâs, 2) daïa cittautieðu, it seviðíi jauktoìimeòu vecâki, sûta savus bçrnus latvieðumâcîbvalodas skolâ, 3) samazinâs dzimstîba,4) turpinâs izceïoðana no Latvijas.1999./2000. mâcîbu gadâ latvieðu valodâ

11999977..//11999988.. mm.. gg.. 11999988..//11999999.. mm.. gg.. 11999999..//22000000.. mm.. gg..

336600 001144 336611 772222 336611 443322

MMââccââss

latvieðu valodâ

krievu valodâ

citâ valodâ

KKooppââ

dienas

220 266

125 945

1043

334477 225544

vakara

793

4967

1122 776600

dienas

226 166

120 866

1173

334488 220055

vakara

8310

5207

1133551177

dienas

229 771

115 166

2115

334477 005522

vakara

8924

5456

1144 338800

Vispârizglîtojoðo skolu skolçnu skaita izmaiòas4. tabula

SSkkoollaass//kkllaasseess nnoossaauukkuummss

I. Kozakçvièas Rîgas poïu vidusskola

Rîgas poïu pamatskola

Daugavpils poïu vidusskola

Krâslavas poïu pamatskola

Rçzeknes poïu pamatskola

Jçkabpils poïu pamatskola

Ð. Dubnova Rîgas ebreju vidusskola

RVI hasîdu ebreju pamatskola

Rîgas baltkrievu skola

Rîgas ukraiòu vidusskola

Rîgas lietuvieðu pamatskola

Rîgas igauòu skola

Èigânu klases Ventspils vakara vidusskolâ

mâcîbas uzsâka 74 procenti no visiem pirm-klasniekiem. Pçdçjo 3 gadu laikâ bçrnuskaits, kuri mâcîbas uzsâk latvieðu valodâ, irpieaudzis par 4,4 procentiem.

Skolas, kurâs bçrni izglîtîbu iegûst krie-vu valodâ, ir koncentrçtas galvenokârtlielâkajâs Latvijas pilsçtâs. Rîgâ skolu skaitsar latvieðu mâcîbvalodu 1999./2000. mâcîbugadâ bija mazâks par pusi no visu Rîgasskolu skaita, mazâks bija arî to Rîgas skolçnuskaits, kuri mâcîjâs latvieðu valodâ. Tomçr,salîdzinot datus vairâku gadu laikâ, arî ðajâgadîjumâ saskatâma tendence – pieaug toskolçnu îpatsvars, kuri mâcâs latvieðu skolâs.1999./2000. mâcîbu gadâ latvieðu valodâmâcîbas uzsâka 4058, bet krievu valodâ –3886 Rîgas skolçni.

Likumi un citi normatîvie akti1998. gadâ Saeima pieòçma jauno

Izglîtîbas likumu, kas salîdzinâjumâ ariepriekðçjo nosaka atðíirîgu izglîtîbas struk-turçðanas veidu – izglîtîbas programmu prin-cipu. Likums nosaka, ka izglîtîbas ieguvesvaloda Latvijas Republikâ ir latvieðu valoda,bet paralçli latvieðu valodai izglîtîbâ var tiktlietotas citas valodas – minoritâðu izglîtîbasprogrammâs un starptautiskajos lîgumos vaiîpaðos likumos paredzçtos gadîjumos.Izglîtîbas programmâm (arî minoritâðu pro-grammâm) noteiktâs prasîbas ir iekïautasvalsts standartos, un IZM izstrâdâ attiecîgoprogrammu paraugus atbilstoði izglîtîbaspakâpçm un veidiem.

17

1988

1993

1991

1991

1993

1994

1989

1995

1994

1991

1995

1989

1997

22

105

85

10

22

13

390

30

10

45

51

_

38

256

74

405

75

286

73

225

78

52

256

110

114

95

LR Naturalizâcijas pârvaldes Mazâkumtautîbu nodaïas aptaujas dati (2000. gada marts).

SSkkoollççnnuu sskkaaiittss

Dibinâðanas gadâ

DDiibbiinnââððaannaass ggaaddss

1999./2000.mâcîbu gadâ

Skolçnu skaita dinamika nacionâlo minoritâðu skolâs/klasçs

5. tabula

18

Minoritâðu pamatskolas un vidusskolasobligâto mâcîbu priekðmetu (vçsture,ìeogrâfija u. c.) programmâs lîdztekusobligâti noteiktajam mâcîbu saturamjâiekïauj arî minoritâðu etniskâs izglîtîbassaturs (etnokultûra, nacionâlâs tradîcijas,vçsture u. c.). Mâcîbu saturâ ietilpst arîminoritâðu dzimtâ valoda, un ar etniskoidentitâti saistîtâ mâcîbu satura daïa tiekapgûta dzimtajâ valodâ [5].

Izglîtîbas likums arî nosaka, ka valsts unpaðvaldîbu finansçjumu var saòemt tâsizglîtîbas iestâdes (tostarp privâtâs), kurasîsteno akreditçtas izglîtîbas programmas. Tasnozîmç, ka izglîtîbas iestâdes, kuras îstenominoritâðu izglîtîbas programmas, varsaòemt valsts un paðvaldîbu finansçjumu,

taèu ðîm iestâdçm ir jâievçro valsts standartuprasîbas, tâm jâbût akreditçtâm un vismaz50 procentu priekðmetu mâcîðana jânodroði-na valsts valodâ. Ðîs prasîbas ir pârejas uzbilingvâlo izglîtîbu pamatâ.

Saskaòâ ar Izglîtîbas likuma Pârejasnoteikumu 9. punkta 2. apakðpunktu valstsun paðvaldîbu vispârçjâs izglîtîbas iestâdçm,kurâm mâcîbu valoda nav latvieðu valoda,1999. gada 1. septembrî bija jâuzsâk mino-ritâðu izglîtîbas programmu îstenoðana.Minoritâðu izglîtîbas programmas îstenoðanaparedz, ka pâreja uz bilingvâlo izglîtîbunotiek pakâpeniski, t. i., sâkot ar 1. klasi (arîkatrâ nâkamajâ mâcîbu gadâ) un turpinot tovisu pamatskolas laiku. Tâtad, lai îstenotubilingvâlâs reformas pirmo kârtu, ir nepie-

*Latvijas vispârizglîtojoðo skolu statistikas datu kopsavilkumi. – Rîga, IZM, 1989.–1999. Uzrâdîtie gadiatbilst mâcîbu gada sâkumam.

Skolçnu sadalîjums pçc mâcîbvalodas 1. klasç*

6. tabula

cieðami 9 gadi. Skolçni, kuri uzsâka mâcîbasbilingvâli 1999. gada septembrî, bûs ieguvuðibilingvâlu pamatizglîtîbu 2008. gadapavasarî.

Tas nozîmç, ka izglîtîbas sistçma pat for-mâlâ nozîmç nebûs gatava 2004. gadâ pârietuz mâcîbâm latvieðu valodâ valsts un pað-valdîbu vispârçjâs vidçjâs izglîtîbas iestâþudesmitajâs klasçs, kâ to paredz Izglîtîbaslikuma pârejas noteikumi [11]. Minoritâðuskolas nespçs arî lîdz 2005. gadam realizçtpakâpenisku pâreju uz mâcîbu priekðmetubilingvâlu apguvi pamatizglîtîbas pakâpç, kâto paredz “Valsts pamatizglîtîbas stan-darts”[12], jo arî to varçs paveikt tikai2007./2008. mâcîbu gadâ.

Tâdçjâdi var teikt, ka likumdevçji ir“parûpçjuðies” par to, lai bilingvâlâ reformanetiktu îstenota pârdomâti un mçrítiecîgi,bez lieka sasprindzinâjuma un politiskâmkaislîbâm. Patiesîbâ tieði 2004. gada “problç-ma” ir tâ, kas rada vislielâko jucekli unneskaidrîbas par reformas hronoloìiskogaitu. Turklât nereti arî bilingvâlâs izglîtîbasmçríi tiek sagrozîti un bilingvâlo izglîtîbudefinç nevis kâ priekðnosacîjumu, lai skolçnivienlîdz labi apgûtu savu etnisko un latvieðuvalodu jau pamatskolas gados, bet gan kâlîdzekli, lai skolçni jau 2004. gadâ uzsâktumâcîbas vidusskolâ latvieðu valodâ. Ðîsnekonsekvences bilingvâlâs izglîtîbas refor-mas sakarâ izraisa etnopolitiskâs kaislîbas.Tâs pastiprina neskaidrais krievu nacionâlâsminoritâtes vidusskolas modelis (modeïi) kâalternatîva iecerçtajai vidusskolu ar krievumâcîbvalodu pârveidoðanai par latvieðumâcîbvalodas vidusskolâm (pieòemsim,sâkot ar 2008./2009. mâcîbu gadu).

Bilingvâlâs izglîtîbas reforma neliedziespçju minoritâðu skolâm, kuras to vçlas,îstenot izglîtîbas programmas, kuras paredzarî lielâku nekâ 50 procentu mâcîbupriekðmetu skaitu latvieðu valodâ, vai arîîstenot bilingvâlo reformu intensîvâk – netikai sâkot ar pirmo klasi. Kâ zinâms, atse-viðías klases skolâs ar krievu mâcîbvalodu irpârgâjuðas pârsvarâ uz latvieðu valodasizglîtîbas programmu îstenoðanu jau pirmsbilingvâlâs izglîtîbas reformas uzsâkðanas.Tomçr vairâkuma gadîjumos tas nav noticis,

un tâpçc tika sagatavots speciâls IZM30. 07. 2000. rîkojums nr. 389, kas noteica,ka tajâs cittautu mâcîbvalodas skolu pamat-izglîtîbas klasçs, kuras 1999./2000. mâcîbugadâ vçl nesâka îstenot bilingvâlâs izglîtîbasprogrammu (tâtad no 2. lîdz 9. klasei), nemazâk kâ divos mâcîbu priekðmetos mâ-cîbâm jânotiek latvieðu valodâ [35].

Savukârt vidusskolâs turpina pastâvçtprasîba par mâcîbu nodroðinâðanu latvieðuvalodâ vismaz trîs mâcîbu priekðmetos. Ðajosgadîjumos skolas parasti izvçlas sporta,vizuâlâs mâkslas, dabaszinîbu, mûzikas,rokdarbu, atseviðíos gadîjumos arî mate-mâtikas un citas stundas.

Bilingvâlâs izglîtîbas bûtîbaTâtad ar bilingvâlo izglîtîbu saprot tâdu

izglîtîbas procesa norisi, kurâ paralçli (stun-dâ) tiek izmantotas divas mâcîbu valodas unlîdz ar to otrâ valoda (ðajâ gadîjumâ – lat-vieðu valoda) no mâcîbu priekðmeta kïûstpar mâcîbu lîdzekli. Bilingvâlâ izglîtîba, jaizglîtîbas programma ir izstrâdâta atbilstoðinacionâlâs minoritâtes skolas îpatnîbâm,paver iespçju nacionâlo minoritâðu bçrniemapgût latvieðu valodu un kultûru, nezaudçjotsavas etniskâs piederîbas apziòu, jo, kâ jauminçts, bilingvâlâs izglîtîbas mçríis irpanâkt, lai cittautu bçrni, beidzot pamat-skolu, labi zinâtu divas valodas – savu dzim-to un latvieðu valodu kâ valsts valodu.

Uzsâkot Izglîtîbas likuma îstenoðanu,tika izstrâdâti 4 minoritâðu pamatizglîtîbasprogrammu modeïi, kas paredz atðíirîgusvariantus pârejai uz bilingvâlo izglîtîbuatkarîbâ no vecâku un skolçnu pieprasîjuma,valodas prasmes lîmeòa un pedagogusagatavotîbas. Piedâvâtajiem programmuparaugiem bija ieteikuma raksturs un, saòe-mot licenci, skolas ir tiesîgas îstenot paðuizstrâdâtas izglîtîbas programmas.

Ar 1999./2000. mâcîbu gadu visas cit-tautu mâcîbvalodu izglîtîbas iestâdes oficiâlibija sâkuðas îstenot bilingvâlo reformu,izvçloties vienu vai vairâkus minoritâðuizglîtîbas programmas modeïus un uzsâkotmâcîbas pirmajâs klasçs atbilstoði ðiem mo-

19

20

deïiem. Tiesa, reti kura skola bija izstrâdâjusipati savu bilingvâlâs izglîtîbas variantu, pâr-svarâ skolas izvçlçjâs kâdu no IZM piedâvâ-tajiem paraugiem.

Netieðam bilingvâlâs izglîtîbas atbalstamvalsts budþetâ bija pieðíirti lîdzekïi 600 tûk-stoðu latu apmçrâ piemaksu nodroðinâðanailatvieðu valodas kâ otrâs valodas skolotâjiemun skolotâjiem, kuri mâca priekðmetuslatvieðu valodâ un bilingvâli minoritâðuizglîtîbas programmâs. Tomçr speciâls mçrí-finansçjums bilingvâlâs reformas kompleksaiîstenoðanai netika pieðíirts. Tas netiekparedzçts arî turpmâk.

Reformas sagatavoðanaLikumdevçjs nebija atvçlçjis daudz laika,

lai izglîtîbas sistçma spçtu sagatavotiesmçrítiecîgai reformas uzsâkðanai. Izglîtîbaslikums Saeimâ tika pieòemts 1998. gadaoktobrî, un tas stâjâs spçkâ 1999. gada1. jûlijâ. Lai sagatavotos bilingvâlâs reformasuzsâkðanai 1999. gada 1. septembrî, nebijaatlicis daudz laika.

Patiesîbâ reformas sagatavoðana tikauzsâkta jau pirms Izglîtîbas likuma stâðanâsspçkâ. Tiesa, sâkotnçjais mçríis nebija îstiskaidrs un noteikts. Bija paredzçta nevis bi-lingvâlâs reformas izstrâde un îstenoðana,bet gan programmas pakâpeniskai pârejai uzvidçjo izglîtîbu valsts valodâ izstrâde [13].1998. gadâ IZM tika izveidota darba grupa,lai izstrâdâtu programmu, kâ uzlabotlatvieðu valodas apguvi skolâs ar krievumâcîbvalodu [14].

Saglabâjoties neskaidrîbâm par reformasmçríiem, vçl pirms Izglîtîbas likuma stâðanâsspçkâ 1999. gada sâkumâ bija iespçjamsiepazîties ar minoritâðu pamatizglîtîbas pro-grammas paraugu, kurâ IZM skolâmpiedâvâja èetrus bilingvâlâs izglîtîbas mo-deïus. Skolas uzdevums bija operatîviizvçlçties sev piemçrotâko modeli (modeïus)un sagatavot skolas izglîtîbas programmu.Ðajâ laikâ bilingvâlo reformu lielâkotiessaprata kâ veidu, lai palielinâtu stunduskaitu latvieðu valodâ, latvieðu valodai kïûs-tot par mâcîbu lîdzekli [15], un nevis kâbilingvâlâs metodes izmantoðanu izglîtîbas

programmâ ar mçríi panâkt, lai skolçns, bei-dzot pamatskolu: 1) labi prastu divas valo-das – savu dzimto un latvieðu valodu kâvalsts valodu; 2) bûtu apguvis savasetnokultûras vçrtîbas; 3) bûtu sagatavots tâ,lai pats spçtu izvçlçties, vai turpinât izglîtîbunacionâlâs minoritâtes skolâ vai latvieðuskolâ.

Sagatavoðanas periodâ tika organizçtivairâki seminâri (parasti nelielam cilvçkuskaitam), lai apzinâtu labâko skolu ar krievumâcîbvalodu pieredzi latvieðu valodas apgu-vç, aprobçtu bilingvâlâs izglîtîbas pamatno-stâdnes, iepazîtos ar ârvalstu speciâlistu at-ziòâm par bilingvâlo izglîtîbu. Pateicotiesðiem seminâriem, tika precizçtas reformasvadlînijas un varbûtçjie bilingvâlâs izglîtîbasmodeïi.

Neilgi pirms jaunâ mâcîbu gada sâkumagadskârtçjo reìionâlo izglîtîbas darbiniekuseminâru laikâ skolu vadîba tika iepazîstinâ-ta ar vispârçjâm bilingvâlâs izglîtîbas nostâd-nçm, kâ arî ar prasîbu (saskaòâ ar jaunâIzglîtîbas likuma pârejas noteikumiem)uzsâkt bilingvâlo reformu.

Reformas sagatavoðanas posmâ netikaorganizçti seminâri, kursi u. tml. peda-gogiem, kuriem 1. septembrî bija jâbûtgataviem 1. klasç mâcît bçrnus bilingvâli.Viòiem bija uzticçts jauno, sareþìîto mâcîbumetodi apgût individuâli un patstâvîgi. Tâ kâvairumâ gadîjumos 1. klaðu skolçni skolâs arkrievu mâcîbvalodu nebija gatavi apgûtmâcîbu priekðmetus latvieðu valodâ, skolo-tâjiem klasç bija jâstrâdâ bilingvâli neatkarî-gi no modeïa, kâds tika izvçlçts, tâtad, pie-mçram, arî treðâ modeïa izvçles gadîjumâ.Bieþi vien arî skolotâja latvieðu valodaszinâðanas bija nepilnîgas.

Bilingvâlâs izglîtîbas reformu ievadîjaLVAVP pasûtîts pçtîjums “Latvieðu valodasapguve skolâs ar krievu apmâcîbas valodu”.Pçtîjumu veica 1999. gada aprîlî un maijâ,pçtot skolçnu, skolotâju un vecâku nostâjuun uzskatus par bilingvâlo izglîtîbu pirms bi-lingvâlâs reformas uzsâkðanas. Pçtîjuma datiliecinâja, ka bilingvâlâs izglîtîbas reformasuzsâkðanai bija diezgan labvçlîgi priekð-noteikumi, jo skolçni, skolotâji un vecâki topârsvarâ atbalstîja. Saskaòâ ar aptaujas

datiem 65 procenti vecâku, 63 procentiskolotâju un 60 procenti skolçnu uzskatîja,ka pakâpeniska latviski apgûstamo priekðme-tu skaita palielinâðana paplaðinâs minori-tâtçm piederîgo jaunieðu iespçjas turpinâtizglîtîbu Latvijas augstskolâs. 80 procentiskolotâju, 67 procenti vecâku un tikpatdaudz skolçnu domâja, ka latvieðu valodasprasme paplaðinâs cittautu bçrnu iespçjassekmîgi iekïauties darba tirgû [34]. Tomçrraksturîgi, ka arî ðis pçtîjums parâdîja, ka pattâ organizçtâji identificç bilingvâlo izglîtîbasmetodi ar “pakâpenisku latviski apgûstamopriekðmetu skaita palielinâðanu” skolâs arkrievu mâcîbvalodu.

Atðíirîbâ no respondentu paustajiemuzskatiem publiskâ sabiedriskâ doma, koreprezentçja sabiedrîbas informâcijas lîdzekïikâ latvieðu, tâ krievu valodâ, neveidoja lab-vçlîgu noskaòojumu sabiedrîbâ sakarâ ar bi-lingvâlâs reformas uzsâkðanu. Publikâcijassabiedrîbas informâcijas lîdzekïos lielâkotiespârstâvçja to cilvçku uzskatus, kuri bija no-skaòoti pret bilingvâlo reformu vai arî ðaubî-jâs par tâs nozîmi. Lielâkâs latvieðu avîzesuzsvçra, ka bilingvâlo metodi pavadot mîti,bailes un nezinâðana, krievu skolçni domâ-jot, ka latvieðu valoda esot neglîta un naba-dzîga valoda. Pat tie krievu jaunieði, kuriprot latvieðu valodu, nevçloties tajâ runât.Proti, sabiedrîbas informâcijas lîdzekïi uz-svçra visu noraidoðo un nepieòemamo,akcentçja to cilvçku noskaòojumu, kuri bijapret reformu, kaut arî ðâdi uzskati saskaòâ ariepriekð minçtâ pçtîjuma rezultâtiem bijaizteiktâ mazâkumâ [16,17].

Ne reformas sâkuma periodâ, ne arîvçlâk latvieðu valodâ iznâkoðie sabiedrîbasinformâcijas lîdzekïi neizrâda lielu interesipar bilingvâlo reformu un latvieðu publikupar tâs gaitu informç tikai epizodiski.Latvieðu informâcijas lîdzekïi ïoti rezervçtiiepazîstina savus lasîtâjus ar veiksmîgâka-jiem bilingvâlâs izglîtîbas îstenoðanas pie-mçriem, ar krievu mâcîbvalodas skolu unskolotâju panâkumiem ðajâ izglîtîbas virzie-nâ. Patiesîbâ ðâdu, veiksmîgi strâdâjoðuskolotâju un skolu skaits Latvijâ nav nemaztik mazs.

Ja latviski iznâkoðie sabiedrîbas informâ-

cijas lîdzekïi demonstrç samçrâ vienaldzîguattieksmi pret bilingvâlo reformu, tad krievuvalodâ iznâkoðo informâcijas lîdzekïuattieksme pârsvarâ ir noraidoða un kritiska.Uzsvçrta tiek reformas nesagatavotîba, tâsasimilçjoðais raksturs. Tâdçjâdi skolçnu ve-câki tiek noskaòoti pret ðo reformu.

Sabiedrisko domu un vecâku attieksmipret reformu principiâli iespaidoja politiskâskaislîbas, kas virmoja Valsts valodas likumasakarâ. Lîdz ar to arî bilingvâlâ reforma tiekierauta politisko cîòu un etnopolitisku kais-lîbu virpulî un apvienîba Par cilvçktiesîbâmvienotâ Latvijâ (PCTVL) ir pat izplatîjusi pa-ziòojumu, kurâ aicinâts “minoritâðu skolupedagogu kolektîvus neupurçt audzçkòulikumîgâs tiesîbas iegût kvalitatîvu izglîtîbu,izpildot politiskus un nesagatavotus lçmu-mus izglîtîbas jomâ ”[18]. Tas pçc bûtîbas iraicinâjums boikotçt bilingvâlo reformu.

Bilingvâlâs izglîtîbas gaitas raksturojums

Bilingvâlâs reformas trûkumi tâs saga-tavoðanas posmâ atstâj iespaidu uz reformasturpmâko îstenoðanas gaitu. Faktiski reformanetiek politiski vadîta, tâ netiek uztverta kâviena no svarîgâkajâm izglîtîbas politikassastâvdaïâm, kas jâîsteno IZM visaugstâkoamatpersonu lîmenî. Rodas iespaids, kareformas îstenoðana ir atstâta to skolu ziòâ,kuras ðo reformu veic.

Pirmajâ reformas îstenoðanas gadâ IZMrîcîbâ nebija pat informâcijas par to, kâdusmodeïus (no piedâvâtajiem èetriem varian-tiem) skolas bija izvçlçjuðâs [19]. Tikai mâ-cîbu gada beigâs radâs iespçja piekïût ðâdaiinformâcijai. Izglîtîbas valsts inspekcija bijaapkopojusi datus par bilingvâlo modeïuizvçli 234 minoritâðu klasçs. Saskaòâ ar ðiemdatiem 1999./2000. mâcîbu gada beigâs cit-tautu mâcîbvalodas skolas pârsvarâ îstenojatreðo minoritâðu izglîtîbas programmas mo-deli (56 procenti no pirmo klaðu skaita), kasparedz pakâpenisku pâreju no mâcîbâm krie-vu valodâ uz mâcîbâm latvieðu valodâ. Tas,kâ zinâms, tika ieteikts bçrniem, kuriem navlatvieðu valodas lietoðanas vides un iepriek-

21

22

ðçju zinâðanu. Saskaòâ ar ðo modeli, sâkot arpirmo klasi, viens mâcîbu priekðmets tiekapgûts latvieðu valodâ, un katru nâkamogadu to skaits palielinâs par vçl vienumâcîbu priekðmetu, lîdz 9. klasç latvieðu va-lodâ tiek apgûti vismaz 9 mâcîbu priekðmeti.

Pirmo programmas modeli bija izvç-lçjuðies 10 procenti, otro – 25 procenti, betceturto – 9 procenti no pârbaudç iekïautopirmo klaðu skaita.

Kaut arî vçl joprojâm nav pieejama pie-tiekama apjoma informâcija, lai veiktu vis-pusîgu analîzi par reformas gaitu, minçtiedati pieïauj iespçju, ka daïa no skolâm, kurasbija izvçlçjuðâs 3. modeli, faktiski vilcinâsuzsâkt reformu un tâpçc izvçlçjâs ðíietamivieglâko tâs uzsâkðanas variantu – vienupriekðmetu pirmajâ klasç latvieðu valodâ.Turklât saprotams, ka ðajâs skolâs pat vienspriekðmets pirmajâ klasç nevar tikt mâcîtspilnîbâ tikai latvieðu valodâ (kâ to paredz 3.modelis), jo bçrni tam nav sagatavoti, untâpçc bieþi vien bilingvâlâ izglîtîba nozîmçvienîgi to, ka skolotâjs atseviðíus vârdusstundas laikâ (piemçram, sporta nodarbîbâs)pasaka arî latvieðu valodâ.

Galvenâs grûtîbas bilingvâlâs reformasîstenoðanai tomçr rada tas, ka reforma tikauzsâkta bez iepriekðçjas pedagogu saga-tavoðanas un pirmo klaðu skolotâji bijaspiesti to uzsâkt profesionâli nesagatavoti.Tikai pçc tam, kad reforma jau bija sâkusies,sâka gatavot pirmos skolotâjus multiplika-torus. 1999./2000. mâcîbu gadâ, kâ jauminçts, bija sagatavoti 60 multiplikatori(40 vçstures, bioloìijas, ìeogrâfijas priekð-metu skolotâju un 20 latvieðu valodas(LAT-2) skolotâji, kuri kâ multiplikatori sâkastrâdât 2000./2001. mâcîbu gadâ.

Saspringto stâvokli, neziòu un neskaid-rîbas bilingvâlâs reformas sakarâ daïçjikliedçja Sorosa fonda–Latvija Programmas“Pârmaiòas izglîtîbâ” iesaistîðanâs krievumâcîbvalodu skolu pedagogu tâlâkizglîtîbâ.Îstenojot projektu “Atvçrtâ skola”, kurâpiedalâs 37 skolas (èetri cilvçki no katrasskolas: viens skolas administrâcijas pârstâvisun trîs skolotâji – viens sâkumskolas un divipamatskolas pedagogi), ðajâ projektâuzmanîba pievçrsta arî bilingvâlâs metodes

apguvei. Ðajâ gadîjumâ ðî metode balstîta uzprincipu: stundâ skolotâjs cenðas runâtlatviski un nepiecieðamîbas gadîjuma skaidrotematu arî krievu valodâ.

Kâ jau to varçja sagaidît, lielas grûtîbasbilingvâlâs izglîtîbas reformas îstenoðanârada metodisko materiâlu trûkums. Arî ðosmateriâlus bilingvâlas izglîtîbas reformasatbalstam sâkumskolâs ir sâkusi izstrâdâtProgramma “Pârmaiòas izglîtîbâ” un LVAVP.Sorosa fonds–Latvija finansç arî informatîvaizdevuma izglîtîbas darbiniekiem “Tilts”, betLVAVP – informatîva biïetena “Tagad”izdoðanu.

2000. gadâ tika organizçti vairâki semi-nâri un konferences bilingvâlajiem skolo-tâjiem un bilingvâlâs izglîtîbas reformâiesaistîtajâm personâm. Piemçram, 2000.gada 8. un 9. martâ notika IZM un EP se-minârs “Latvijas bilingvâlâs izglîtîbas moni-torings” ar mçríi izstrâdât mehânismu, kasdotu iespçju iegût informâciju par bi-lingvâlâs reformas norisi un analizçt tâsgaitu. Seminâra darbâ piedalîjâs pârstâvji noIZM, LU Sorosa fonda–Latvija, VVC, atse-viðíu skolu ar krievu mâcîbvalodu pârstâvji,kâ arî EP eksperti. Seminârs sekmçja per-sonisku kontaktu izveidoðanos, bet navveicinâjis izvirzîtâ mçría sasniegðanu.

2000. gada 7. aprîlî Liepâjas 8. vidus-skolâ notika konference “Pâreja uz vienotuizglîtîbas sistçmu Latvijâ”, kas bija veltîta bi-lingvâlajai reformai. Tajâ piedalîjâs skolotâji,kuri strâdâ bilingvâli. Ðâdas konferences irnozîmîgas ar to, ka palîdz pedagogiem sav-starpçji pârrunât un analizçt bilingvâlâsreformas gaitâ raduðâs problçmas, meklçtrisinâjumus, papildinât teorçtiskâs zinâ-ðanas.

Pçtîjumi1999./2000. mâcîbu gada beigâs tika veikts

IZM pasûtîtais lietiðíais pçtîjums “Bilingvâlâsizglîtîbas programmas ievieðanas izpçte:skolçnu vecâku nostâdnes un izpratne” [34],lai konstatçtu pirmâs klases skolçnu un viòuvecâku viedokli par bilingvâlâs reformasgaitu pirmajâ reformas îstenoðanas gadâ.

Pçtîjumu veica Baltijas Sociâlo zinâtòuinstitûts. Pçtîjuma metode: fokusgrupu inter-vijas. Ðâ pçtîjuma galvenie secinâjumi skarproblçmas, kuras bija minçtas iepriekð.

Pirmo klaðu skolçnu vecâku izpratne unattieksme pret bilingvâlo izglîtîbu ir atðíirî-ga. Daïa vecâku atbalsta bilingvâlo reformuun uzskata, ka ðâda metode ne tikai ievçro-jami uzlabo bçrnu latvieðu valodas zinâ-ðanas, bet tâ ir arî priekðnoteikums tâlâkâsizglîtîbas un konkurçtspçju attîstîbai Latvijasdarba tirgû. Otra daïa vecâku domâ, kaizglîtîba ir jâiegûst skolçna dzimtajâ valodâ,vienlaikus palielinot stundu skaitu latvieðuvalodas priekðmetâ.

Pçtîjums parâdîja, ka ne visi vecâkisaprot, ko nozîmç bilingvâlâ izglîtîbas pro-gramma. Turklât respondentu izteikumi lieci-na, ka arî pedagogiem tas ne vienmçr irskaidrs.

Pçtîjuma dalîbnieki uzsver, ka navmâcîbu materiâlu bilingvâli apgûstamajosmâcîbu priekðmetos. Vecâki ir neapmierinâtiar to, ka nav bilingvâlu mâcîbu grâmatu unka skolçni mâcâs no latvieðu skolçniemdomâtâm mâcîbu grâmatâm.

Problçmas pastâv arî latvieðu valodasvides sakarâ. Bçrni, kuri mâcâs bilingvâli,bieþi vien nav saistîti ar latvieðu valodas vidi.Ðo bçrnu vecâki uzskata, ka barjera latvieðuun krievu bçrnu savstarpçjai saskarsmeinereti ir radîta mâkslîgi. Ðo barjeru ir veido-jis valstî valdoðais etnopolitiskais noskaòo-jums, kâ arî – attieksme pret latvieðu valoduun latvieðiem, kura veidojusies cittautieðuìimençs.

Pirmo klaðu skolçnu vecâki atzîst, kaliela loma bçrnu attieksmes veidoðanâ ir pe-dagogiem un viòu profesionâlajai sagata-votîbai, atbilstoðas metodikas un mâcîbumateriâlu izvçlei, ìimenç un apkârtçjâ vidçvaldoðajai nostâdnei attiecîbâ pret latvieðuvalodu, bilingvâlâs izglîtîbas programmu unetnopolitiskajiem jautâjumiem.

Savukârt lielâkajai daïai pirmo klaðuskolçnu ir pozitîva attieksme pret latvieðuvalodu un bilingvâlo izglîtîbas programmu.Bçrni ir noskaòoti apgût latvieðu valodu,mâcîties bilingvâli, veidot saskarsmi arlatvieðu bçrniem. Vislielâkâs grûtîbas

latvieðu valodâ un bilingvâli apgûstamajosmâcîbu priekðmetos skolçniem rada nepie-tiekamais vârdu krâjums, kas negatîvi ietek-mç viòu spçju uztvert un saprast jauno vielu,kâ arî paðiem izteikties latvieðu valodâ.

Fokusgrupas intervijâs paustie viedokïiïauj izdarît secinâjumu, ka liela loma bçrnuattieksmes veidoðanâ pret bilingvâlo izglî-tîbas programmu, latvieðu valodu un sa-skarsmes veidoðanu ar latvieðiem ir apkârtç-jai videi – ìimenei, skolai, draugiem. Pirmoklaðu skolçnu vecâku interese par bilingvâloizglîtîbu ir liela, bet izpratne par tâs bûtîbusamçrâ vâja. Tas, iespçjams, arî ir galvenaiscçlonis, kâdçï daïai no vecâkiem veidojasnegatîva attieksme pret bilingvâlo izglîtîbu.Lai ðo stâvokli labotu, ir nepiecieðamspaaugstinât vecâku informçtîbas unizpratnes lîmeni.

Vairâk nekâ gada laikâ kopð uzsâkta bi-lingvâlâ reforma ir apzinâti galvenie reformubremzçjoðie iemesli, daïa no apzinâtajâmproblçmâm pakâpeniski tiek risinâtas, citasvçl tikai gaida risinâjuma pieteikumu.Bilingvâlâs reformas gaitu kopumâ kavçnesakârtotais reformas vadîbas mehânismsun nenoteiktîba atbildîbas pakâpes sadalç,nepietiekamais finansiâlais nodroðinâjums,neskaidrîbas par reformas galvenajiem pos-miem, reìionâlajâm îpatnîbâm, sabiedrîbasiesaistîðanu reformas îstenoðanâ u. tml.

Bilingvâlâ reforma tâs îstenoðanas laikâne reizi nav apspriesta IZM vadîbas sçdç.Nav pieòemti nekâdi lçmumi un izstrâdâtikoriìçjoði pasâkumi reformas gaitasuzlaboðanai, kas iegûti, balstoties uz refor-mas îstenoðanas pirmâ gada pieredzi.Faktiski pirmâ reformas gada rezultâti navpat apspriesti, analizçti un publiski izvçrtçti.Finansu trûkuma dçï IZM nespçj sekmçtnepiecieðamâ apjomâ metodikas izstrâdi,visu reformâ iesaistîto pedagogu tâlâk-izglîtîbu. Tâdçï vçl joprojâm ne visi pedagogiizprot bilingvâlâs izglîtîbas modeïu atðíirîbas[20]. Bilingvâlo reformu turpina bremzçtprofesionâli sagatavotu skolotâju un grâ-matu trûkums, vâjâ sadarbîba un atbalstatrûkums no latvieðu skolu puses, nepietieka-ma labâko skolu pieredzes popularizçðana.

Bilingvâlâs reformas vadîbas procesâ

23

24

pieïautâs nepilnîbas un kïûdas paver iespçjupolitiskâm organizâcijâm politizçt reformasgaitu. Etnopolitisko spriedzi rada arî ne-skaidrais skolu ar krievu mâcîbvalodu turp-mâkais liktenis Latvijâ – nav skaidrs, kurasno ðîm skolâm nâkotnç pârveidosies par kla-siskâm krievu minoritâtes skolâm un kuras –par latvieðu mâcîbvalodas skolâm.

Valodas politika krievu mâcîbvalodas

vidusskolu reformas sakarâKâ jau minçts, Izglîtîbas likuma pârejas

noteikumu 9. panta 3. punkts paredz, ka“2004. gada 1. septembrî – valsts un pað-valdîbu vispârçjâs vidçjâs izglîtîbas iestâþudesmitajâs klasçs.. mâcîbas tiek uzsâktastikai valsts valodâ”. 2000. gada 9. februârîLR Saeima pieòçma “Stratçìiju integrâcijaiEiropas Savienîbâ”. Kâ stratçìisks mçríisizglîtîbas jomâ ir definçta sekojoða prasîba:“Lai veidotu integrçtu sabiedrîbu, valstij jâ-nodroðina visu valsts finansçto skolu pârejauz mâcîbâm valsts valodâ.” Tajâ paðâ laikâVispârçjâs izglîtîbas likuma 42. panta 2.apakðpunktâ noteikts, ka “Vispârçjâs vidçjâsizglîtîbas programmu attiecîgajâ virzienâ varapvienot ar minoritâðu izglîtîbas program-mu, iekïaujot tajâ mazâkumtautîbas dzimtovalodu, ar mazâkumtautîbas identitâti unintegrâciju Latvijas sabiedrîbâ saistîtu mâcî-bu saturu”.

Likumdevçja iecerçtâs pârmaiòas ir ne-skaidras. Kâ izvirzîto normu izpildes gadî-jumâ attîstîsies krievu minoritâtes skolaLatvijâ? Vai izglîtîbas sistçma, vispirms jaupedagogi, bûs profesionâli un psiholoìiskisagatavoti iecerçtajai pârejai? Vai ðâda pâr-eja bûs finansiâli nodroðinâta un nepaze-minâs izglîtîbas kvalitâti? Kâ iepriekð minçtiemçríi veicinâs krievu skolçnu un viòuvecâku psiholoìisko integrâciju Latvijassabiedrîbâ? Vai sabiedriskâ doma Latvijâ irsagatavota ðâdâm izmaiòâm? Un kâdi irpretargumenti centieniem etnopolitizçtminçtâs pârmaiòas?

Tâ kâ nav rastas skaidras atbildes uzðiem un daudziem citiem jautâjumiem, visai

iespçjams, ka iecerçtâ reforma vidusskolâsvar tikt uzsâkta tikpat nesagatavoti kâ bi-lingvâlâ reforma pamatskolâs. Tâdâ gadî-jumâ tâ var radît arvien lielâkas problçmasizglîtîbas sistçmâ, bet sabiedrîbâ – briestoðuetnopolitisku spriedzi un krievu mâcîbvalo-das skolu, it seviðíi vecâku, arvien lielâkupolitizçðanos.

Kâ zinâms, mçrítiecîgi pasâkumi novalsts institûciju puses, lai sagatavotos minç-tajai pârejai, netiek veikti. Lai patieðâmuzsâktu ðâdu pâreju jau 2004./2005. mâcîbugadâ, bûtu nepiecieðams nodroðinât visu cit-tautu skolu pamatskolas skolçniem, sâkot ar5. klasi jau 2000./2001. mâcîbu gadâ, tâdaslatvieðu valodas apguves iespçjas, lai latvieðuvaloda, beidzot pamatskolu un uzsâkotmâcîbas vidusskolâ, bûtu apgûta dzimtâs va-lodas lîmenî. Taèu, kâ zinâms, paðreizçjaismâcîbu process to nenodroðina. Turklât, kâjau minçts, bilingvâlâs izglîtîbas reformapaðlaik ir aptvçrusi tikai 1. un 2. klasesskolçnus. Citiem vârdiem, bilingvâlâs izglî-tîbas reforma nav saskaòota ar iecerçto valo-das reformu vidusskolâs 2004. gadâ.

Ðâda nepârdomâta reformu politikaizraisa protestus. Krievu valodâ iznâkoðiesabiedrîbas informâcijas lîdzekïi ir pârpilni arpublikâcijâm, kas uzstâjas pret gaidâmo va-lodas reformu vidçjâs izglîtîbas lîmenî.Dialogs ar ðo publikâciju autoriem no valstsinstitûciju puses parasti nenotiek.

Ekonomiskâs sadarbîbas un attîstîbasorganizâcijas (OESD) eksperti, analizçjotLatvijas izglîtîbas politiku, secina, ka nepâr-domâtâm, nesagatavotâm reformâm visefek-tîvâk pretojas tieði skolotâji mâcîbu stundulaikâ [21]. Viòi cenðas saglabât pçctecîbu,rûpçjas par to, lai strauju pârmaiòu apstâkïosneciestu skolçnu zinâðanas, un bieþi vien nojaunievedumiem slçpti atsakâs. Nav pamataneticçt, ka arî bilingvâlâs reformas apstâkïosdaudzu skolotâju taktika ir tâda pati. Vçl jovairâk tâdçï, ka reformai ir spilgti izteiktsetnopolitisks konteksts, un iebildumus pretðo reformu intensîvi izsaka daudzi krievuorganizâciju pârstâvji.

Krievu minoritâtes pârstâvji bieþi pauþbaþas, ka pâreja uz latvieðu mâcîbvaloduvidusskolâ veicinâs aizvien straujâku jaunâs

paaudzes asimilâciju un bûtisku etniskâsidentitâtes elementu zaudçðanu, ka bez krie-vu jaunâs paaudzes inteliìences pârstâvjiempilnvçrtîgi pastâvçt vairs nebûs spçjîga arîkrievu etniskâ kultûra. Tiek uzsvçrts, ka,pârejot uz latvieðu mâcîbvalodu vidusskolâ,tiek apdraudçtas krievu valodas zinâðanasun “krieviski runâjoðie” pakâpeniski latvis-kosies, zaudçjot savu etnisko patîbu, pilnîbâneapgûstot latvieðu tradîcijas un kultûru[22]. T. Arðavska uzskata, ka tikai tas jaunie-tis, kurð vidusskolâ ir ieguvis izglîtîbu savâdzimtajâ valodâ, ir spçjîgs bût par piln-vçrtîgu dzimtâs kultûras nesçju, pat jaaugstâko izglîtîbu viòð ieguvis citâ valodâ[23].

Protams, nevar nepiekrist pârmetumam,ka krievu sabiedriskâs organizâcijas ir mazdarîjuðas, lai palîdzçtu veidoties Latvijâ krie-vu nacionâlajâm skolâm, kurâs bûtu atbil-stoði saskaòota latvieðu valodas un kultûrasapguve ar krievu valodas un kultûras apguvi.Katrâ ziòâ lîdzðinçjâ nekrievu nacionâlominoritâðu skolu prakse un pieredze liecina,ka tas ir iespçjams, ja vien etniskajai grupaiir stingra apòemðanâs saglabât, kopt unattîstît savu nacionâlo identitâti (kultûru,valodu, tradîcijas) un vienlaicîgi integrçtiesLatvijas sabiedrîbâ.

Ja daïa no paðreizçjâm skolâm ar krievumâcîbvalodu pârveidotos par krievu nacio-nâlâs minoritâtes skolâm, tâdâ gadîjumâpârçjo skolu ar krievu mâcîbvalodu pârejapârsvarâ uz latvieðu mâcîbvalodu vidus-skolâm neapdraudçtu etniskâs identitâtessaglabâðanu krievu jaunajai paaudzei.

Kultûrpolitikas integrçjoðâ funkcija unnacionâlo minoritâðu

kultûras tiesîbas

Kultûra ir sabiedrîbu saliedçjoðs spçks,kas veicina pilsoniskas sabiedrîbas vei-doðanos un nostiprinâðanos. Kultûra ir vienano galvenajâm sabiedrîbas integrâcijas kva-litâtçm, tâ veicina radoðu un garîgi orientçtucilvçku lîdzdalîbu integrâcijas procesâ. Ðâda

kultûrpolitika labvçlîgi ietekmç izglîtîbasprocesu, kâ arî tâdas jomas, kuras nav tieðisaistîtas ar kultûru, – ekonomiku, politiku,finanses.

Latvijas kultûrpolitikas mçríi un uzdevu-mi, kâ arî lîdzekïi to iedzîvinâðanai ir for-mulçti Latvijas valsts kultûrpolitikas pamat-nostâdnçs, kas akceptçtas Saeimâ 1995. gadaseptembrî. Dokumentâ minçtas galvenâs(bûtiskâkâs) kultûrpolitikas nostâdnes:kultûras identitâtes saglabâðana, kultûrasdaudzveidîbas pastâvçðana, jaunrades proce-sa brîvîba, kultûras pieejamîbas nodro-ðinâðana. Pamatnostâdnçs uzsvçrts, kaLatvijas valsts savâ kultûrpolitikâ aizstâvdabisku, uz savstarpçjas cieòas un tolerancesprincipiem balstîtu kultûru lîdzâspastâ-vçðanu un mijiedarbi. Valsts garantç Latvijasnacionâlo un etnisko grupu brîvu kultûrasattîstîbu un rada priekðnoteikumus cittau-tieðu brîvai izvçlei integrçties latvieðukultûrâ [24].

1996. gadâ Latvija iesaistîjâs plaðâ EPprojektâ Kultûras attîstîbas politika EiropasPadomes dalîbvalstîs, kura mçríis bija pçcvienotas metodikas analizçt Eiropas valstîsîstenoto kultûrpolitiku, kâ rezultâtâ 1998.gada aprîlî Strasbûrâ tika aizstâvçtsnacionâlais ziòojums par kultûrpolitikuLatvijâ, kurâ, analizçjot minoritâðu kultûru,tiek akcentçti trîs virzieni: 1) minoritâðukultûras attîstîbas vçsture, dodot ieskatu parminoritâðu iespçjâm Latvijâ attîstît savunacionâlo izglîtîbu un kultûru (laika posmâno 1918. lîdz 1934. gadam) un padomjuvaras gados îstenoto rusifikâcijas un sovje-tizâcijas politiku, 2) nacionâlo minoritâðukultûras tiesîbas, norâdot, ka tâs garantç1991. gadâ pieòemtais Konstitucionâlaislikums Cilvçka un pilsoòa tiesîbas unpienâkumi un tai paðâ gadâ pieòemtaislikums Par Latvijas nacionâlo un etniskogrupu brîvu attîstîbu un tiesîbâm uz kultûrasautonomiju. Svarîga nozîme ir arî Latvijassadarbîbas lîgumiem ar vairâku minoritâðuetniskajâm dzimtençm, 3) etnisko mino-ritâðu kultûras infrastruktûra un nacionâlokultûras biedrîbu darbîba, uzsverot, kaLatvijâ pastâv daudzveidîgas etniskâs at-tiecîbas.

25

26

Kâ viena no integrâciju kavçjoðajâmparâdîbâm tiek minçta latvieðu valodas ne-pietiekamâ apguve un lietoðana. Tajâ paðâlaikâ uzsvçrts, ka Latvijas minoritâtes irnodibinâjuðas savas biedrîbas, atvçruðassavas skolas, izdevuðâs savus preses izdevu-mus un veido radio raidîjumus.

Ziòojums stiprina atziòu par kultûru kâfaktoru, kas bûtiski ietekmç sabiedrîbasattîstîbu, – ja valsts nevelta tai pienâcîguvçrîbu, nebûs iespçjams panâkt arî sabied-rîbas attîstîbu kopumâ.

Nacionâlâ programmaKultûra

MK ir apstiprinâjusi LR Nacionâlo pro-grammu Kultûra, kas ir jauns valsts kultûr-politikas îstenoðanas dokuments; to varuzlûkot par kultûras attîstîbas stratçìiskâsplânoðanas dokumentu lîdz 2010. gadam.Nacionâlajâ programmâ kultûra aplûkota kâtautsaimnieciska nozare, tajâ definçti ðâdistratçìiskie mçríi un uzdevumi:� garantçt tiesiskos, ekonomiskos unsociâlos apstâkïus radoðam darbam; nodro-ðinât materiâlo un finansiâlo pamatu, kasdod iespçju katram indivîdam atbilstoði viòaspçjâm un vçlmçm piedalîties kultûrasvçrtîbu apguvç un to radîðanâ;� aizsargât Latviju kâ nelielas valodas unkultûras areâlu no lielâku valodu un kultûruekspansijas; stiprinât latvieðu un lîbieðunacionâlâs identitâtes apziòu un paðcieòu,dzîvojot atvçrtâ pasaules kultûras telpâ;� veicinât decentralizâciju kultûras pâr-valdç, kultûras institûciju darbîbâ un finan-sçðanâ; noteikt kultûratbildîbu visos lîme-òos – valstiskajâ, paðvaldîbu, sabiedriskajâun individuâlajâ;� veicinât novadu kultûras tâlâku attîstîbu,kultûras centru veidoðanos ârpus Rîgas;nodroðinât pilnvçrtîgu kultûrvidi visâLatvijâ;� veicinât latvieðu un cittautu kultûrassavstarpçju bagâtinâðanos, ideju un piere-dzes auglîgu apriti daudzveidîgâ kultûrassaskarsmç;� stiprinât kultûras un izglîtîbas savstar-

pçjo saistîbu, seviðíu uzmanîbu pievçrðotjaunâs paaudzes vçrtîborientâcijai, tâs iesais-tîðanai kultûras procesâ [25].

Nacionâlajâ programmâ Kultûra sa-biedrîbas integrâcijas jomâ izvirzîts uzde-vums veicinât visu Latvijâ dzîvojoðo tautuiespçjami pilnvçrtîgas kultûrvides veidoða-nos, seviðíi akcentçjot: � nacionâlo kultûras biedrîbu darbîbasatbalstîðanu,� nacionâlo kultûras biedrîbu sadarbîbasveicinâðanu,� nepiecieðamîbu izstrâdât sabiedrîbasmultikulturâlas attîstîbas koncepciju, veicotmultikulturâlas sabiedrîbas izveidoðanasanalîzi un multikulturâlisma idejasskaidroðanu sabiedrîbâ.

Nacionâlâs programmas Kultûra galve-nais uzdevums ir sekmçt kultûru daudzvei-dîbas saglabâðanos un ievçrot visu Latvijâdzîvojoðo tautu un etnisko grupu kultûrasintereses. Nacionâlajâ programmâ ir uz-svçrts, ka kultûra ir sabiedrîbu saliedçjoðsspçks, kas veicina pilsoniskas sabiedrîbas vei-doðanos un nostiprinâðanos Latvijâ. Tâsizstrâdç ir òemta vçrâ nepiecieðamîba visuapakðprogrammu rîcîbas daïâ paredzçtpasâkumus, kas veicinâtu sabiedrîbas inte-grâcijas procesu ðî jçdziena visplaðâkajânozîmç.

LikumdoðanaPçc neatkarîbas deklarâcijas pieòem-

ðanas deviòdesmitajos gados tika uzsâktalikumu sistçmas veidoðana, kas regulçkultûras procesus valstî. Divi nozîmîgâkielikumi minoritâðu kultûrpolitikas jomâ bijalikums Par Latvijas nacionâlo un etniskogrupu brîvu attîstîbu un tiesîbâm uz kultûrasautonomiju un likums Par sabiedriskajâmorganizâcijâm un to apvienîbâm (1992), kasnoteica daþâdu sabiedrisko organizâciju unapvienîbu, to skaitâ nacionâlo minoritâðuizveides noteikumus un darbîbas pamatprin-cipus.

1991. gada 19. martâ LR AugstâkâPadome pieòçma likumu Par Latvijasnacionâlo un etnisko grupu brîvu attîstîbu un

tiesîbâm uz kultûras autonomiju. Jâatzîst, kalikums, kura mçríis bija garantçt LatvijasRepublikâ visâm nacionâlajâm un etniskajâmgrupâm tiesîbas uz kultûras autonomiju unkultûras paðpârvaldi, ir deklaratîvs, jo liku-ma îstenoðanas mehânisms nav izstrâdâts.

Svarîgi atcerçties vçsturisko kontekstu,kâdâ minçtais likums tika pieòemts:� Tas bija laiks, kad Latvijas valsts atradâsstarp formâlo un reâlo neatkarîbu – bijanoticis 1990. gada 3. marta referendums,kurâ 73,6 procenti iedzîvotâju apstiprinâjasavu atbalstu demokrâtiskai un neatkarîgaiLatvijai, un pieòemta 4. maija Neatkarîbasdeklarâcija, bet reâlâ neatkarîba vçl nebijaiegûta.� 1980. gadu beigâs sâkâs straujð unintensîvs nacionâlo kultûras biedrîbu vei-doðanâs process. 1988. gadâ LTF ietekmçtika dibinâta Latvijas nacionâlo kultûrasbiedrîbu asociâcija (LNKBA), kas apvienoja20 Latvijai lojâlas nacionâlâs kultûrasbiedrîbas. LNKBA veicinâja cittautieðu aktî-vâku piedalîðanos Latvijas neatkarîbas atjau-noðanas procesâ, kâ arî – dialogu starpetniskajâm grupâm un valstiskajâm institûci-jâm.

Var uzskatît, ka 1991. gada marta likumapieòemðana bija sava veida notiekoðâ proce-sa tiesisks apstiprinâjums, kâ arî – atbalststâlâkai procesa veicinâðanai. Likums, nede-finçjot ne minoritâtes, ne nacionâlâs unetniskâs grupas, par tâ subjektiem atzinavisus pastâvîgos iedzîvotâjus neatkarîgi no tonacionâlâs piederîbas. Analizçjot likumu,nâkas secinât, ka likums ir visu starp-tautiskajâm normâm atbilstoðo cilvçktiesîbuprincipu deklarçðana. Likuma valoda irvairâk socioloìiska nekâ juridiska. Nekadnetika iedzîvinâts likuma 7. pants (izslçgts ar1994. gada 15. jûnija likuma grozîjumiem),kas garantçja visâm nacionâlajâm unetniskajâm grupâm tiesîbas, izvirzot savuspârstâvjus, piedalîties LR AP Sabiedriskâskonsultatîvâs padomes darbâ un ar tâs starp-niecîbu lîdzdarboties LR likumu izstrâdç.

Protams, daïa vainas par minoritâðutiesîbu juridiskâ mehânisma nesakârtotîbu irjâuzòemas arî paðâm nacionâlajâm mino-ritâtçm, kas visu ðo gadu laikâ nav spçjuðas

izstrâdât un piedâvât efektîvus un abas pusesapmierinoðus minoritâðu etnopolitikas pa-matprincipus.

Òemot vçrâ iepriekðminçtos likumapieòemðanas apstâkïus un reâlo likuma dar-bîbu, 1998. gadâ Tieslietu ministrijas Nacio-nâlo lietu nodaïa piedâvâja izstrâdât jaunulikumprojektu Par minoritâðu tiesîbâm. Jau-na likuma nepiecieðamîbu noteica vairâkibûtiski apsvçrumi:� Ir mainîjusies starptautiskâ likum-doðanas vide. 1991. gadâ vienîgais starp-tautiskais dokuments, kas tieðâ veidâ attiecâsuz nacionâlajâm minoritâtçm, bija 1990.gada 29. jûnijâ pieòemtais EDSA Cilvçk-tiesîbu dimensijas Kopenhâgenas konfe-rences noslçguma dokuments. Turpretî 1999.gada sâkumâ, kad darbu uzsâka likumpro-jekta izstrâdes neoficiâlâ darba grupa, bijapieòemti vairâki starptautiski un reìionâlidokumenti, kuru mçríis bija minoritâðutiesîbu garantçðana un aizsardzîba: ANODeklarâcija par etniskâm, reliìiskâm vailingvistiskâm minoritâtçm piederoðo personutiesîbâm (1992); Eiropas reìionâlo vaiminoritâðu valodu harta (1992); EP Vispârçjâkonvencija par nacionâlo minoritâðu aizsar-dzîbu (1994), kuru Latvija parakstîja 1995.gadâ; Hâgas rekomendâcijas par minoritâðutiesîbâm uz izglîtîbu (1996); Oslo reko-mendâcijas par minoritâðu lingvistiskajâmtiesîbâm (1998).

Latvijas Republika kâ ANO un EP dalîb-valsts saskaòâ ar starptautiski saistoðo doku-mentu pamatnostâdnçm uzòemas noteiktâssaistîbas minoritâðu valodu, lingvistisko cil-vçktiesîbu un nacionâlo minoritâðu tiesîbuaizsardzîbai Latvijâ.� 1998. gada 15. oktobrî Saeima pieòçmaLR Satversmes 8. nodaïu; tajâ 114. pantsparedz, ka personâm, kuras pieder piemazâkumtautîbâm, ir tiesîbas saglabât unattîstît savu valodu, etnisko un kultûrassavdabîbu.� Jauna likuma nepiecieðamîba, kas aizstâ-tu 1991. gada likumu, ir izvirzîta arî vairâkoscitos dokumentos. Pirmkârt, SIK norâdîts, kaLatvijâ ir nepietiekami attîstîta likumdoðana,kas precizç minoritâðu kultûras tiesîbas,nosaka garantijas minoritâðu kultûras brîvai

27

28

attîstîbai, veicina minoritâðu etniskâs iden-titâtes saglabâðanu un minoritâðu lojalitâtipret Latvijas valsti (36. lpp.), un izvirzîtaprasîba “pilnveidot likumdoðanu par Latvijasminoritâðu kultûras tiesîbâm”. Otrkârt, jaunalikuma izstrâdes nepiecieðamîba izvirzîta arîtopoðajâ Latvijas valodas politikas koncepcijâ.

Neskatoties uz to, ka oficiâla likumpro-jekta izstrâdes darba grupas izveidoðana unapstiprinâðana daþâdu iemeslu dçï ir atlikta,neoficiâlâ darba grupa, kuras sastâvâ bijavalodnieki, zinâtnieki, juristi, politologi (arîpolitiíi), ir pabeigusi (2000. gada februârî)likumprojekta Par minoritâðu tiesîbâm izstrâ-di. Likumprojektâ ir piedâvâta minoritâtesdefinîcija, par minoritâti atzîstot LR pilsoòusun nepilsoòus, kurus vieno kopîga kultûra,valoda vai reliìija, kuri apzinâs savaskultûras identitâtes îpatnîbas, vçlas tâssaglabât un attîstît, ja to skaits ir mazâksnekâ puse no kopçjâ iedzîvotâju skaita valstî.Tâpat tiek definçti arî tâdi termini kâmazâkumtautîba, mazâkumtautîbas pârstâv-niecîba u. tml.

Likumprojektam ir ðâda struktûra untematiskâ ievirze:

1. Vispârçjos noteikumos uzsvçrti starp-tautiskajos cilvçktiesîbu dokumentos noteik-tie un atzîtie cilvçktiesîbu pamatprincipi,norâdot, ka minoritâðu tiesîbas ir starptautis-ki atzîto cilvçktiesîbu neatòemama sastâv-daïa.

2. Likumprojekts paredz regulçt mino-ritâðu pârstâvniecîbu, nosakot visâm nacio-nâlajâm minoritâtçm Latvijâ vienâdastiesîbas veidot savu pârstâvniecîbu. Formu-lçts pârstâvniecîbas reìistrçðanâs mehâ-nisms. Projektâ noteikts, ka katrai mino-ritâtei tiek reìistrçta tikai viena pâr-stâvniecîba (9. pants) ar mçríi konsolidçtnacionâlâs grupas, lai valsts institûcijâm unpaðai minoritâtei bûtu iespçjams identificçtdialoga partnerus un sadalît valsts pieðíirtoslîdzekïus.

3. Noteiktas minoritâðu valodu lietoða-nas tiesîbas, balstoties uz EP Vispârçjo kon-venciju. Tâs vairâkos punktos nesaskan ar LRValsts valodas likumu.

4. Noteiktas minoritâðu tiesîbas iegûtizglîtîbu dzimtajâ valodâ; tiesîbas ierosinât

atvçrt minoritâðu klases (ja to pieprasa25 skolçnu vecâki) pamatskolâs vai vidus-skolâs. Likumprojektâ noteikts, ka mino-ritâðu mâcîbu iestâdes un klases ir speciâlasIZM struktûrvienîbas (minoritâðu mâcîbuiestâþu nodaïas) pârraudzîbâ. Saistîbâ ar ðonodaïu darbojas konsultatîvâ padome, kurassastâvu veido minoritâðu pârstâvniecîbuizvirzîtas personas.

5. Minoritâðu tiesîbas sabiedrîbas infor-mâcijas lîdzekïu jomâ paredz brîvi izplatît unsaòemt informâciju un paust savu viedokliminoritâtes valodâ; tiesîbas izdot savus pre-ses izdevumus un veidot raidorganizâcijas.

6. Minoritâðu kultûras attîstîbas unkultûras tiesîbas lielâ mçrâ formulçtassaskaòâ ar spçkâ esoðo likumdoðanu, pare-dzot tiesîbas, kas minoritâtçm ïauj saglabâtsavu etnisko identitâti. Noteikts, ka tâpat kâlîdz ðim valsts pieðíir minoritâtçm ikgadçjufinansçjumu, taèu atðíirîbâ no paðlaik no-teiktâs kârtîbas lîdzekïi tiek pieðíirti katraiattiecîgajai minoritâtes pârstâvniecîbai, kuralemj par ðo lîdzekïu tâlâku izmantoðanu.

Neoficiâlâs darba grupas izstrâdâtaislikumprojekta variants, salîdzinot ar spçkâesoðo likumu, ir: 1) detalizçtâks un kon-krçtâks; 2) paredz likumâ iestrâdâto prin-cipu îstenoðanas mehânismu; 3) balstîts uzspçkâ esoðajiem starptautiskajiem dokumen-tiem.

Protams, par izstrâdâtâ likumprojektasaturu var diskutçt un atseviðíi tâ panti vartikt precizçti un saskaòoti ar spçkâ esoðajiemLR likumiem, kâ arî ar sabiedrîbas integrâci-jas procesa priekðnosacîjumiem, taèu navpareizi pârtraukt diskusiju par ðo likumpro-jektu.

Lîdz ar jauna minoritâðu tiesîbu un toaizsardzîbas likuma pieòemðanu Latvijâ tiktuatrisinâtas divas problçmas: 1) likumprojek-ta apsprieðana prasîtu tâ normu saskaòoðanuar citiem LR likumdoðanas aktiem, nepie-cieðamîbas gadîjumâ paredzot to korekciju;2) likuma pieòemðana kalpotu par pamatuEP Vispârçjâs konvencijas par nacionâlominoritâðu aizsardzîbu ratifikâcijai.

Tomçr jâsecina, ka Latvijâ paðlaik navpolitiskâ spçka, izòemot Saeimas frakcijuPCTVL, kas bûtu gatava atbalstît jauna mi-

noritâðu tiesîbu likumprojekta pieòemðanuSaeimâ.

Iniciatîvu ðajâ gadîjumâ varçtu uz-òemties TM, apstiprinot oficiâlu darba grupulikumprojekta izstrâdei, un pçc tâ saga-tavoðanas (kuras laikâ notiktu pçc iespçjasplaðâkas diskusijas ar minoritâðu pâr-stâvjiem) ar MK atbalstu virzît to apsprie-ðanai Saeimâ.

Institûcijas1991. gada aprîlî ar LR MP lçmumu tika

nodibinâts Nacionâlo lietu departaments kâsaimnieciski patstâvîga vienîba ar 12darbiniekiem. Saskaòâ ar nolikumu departa-menta galvenais uzdevums bija izstrâdât unsadarbîbâ ar daþâdâm institûcijâm îstenotvalsts politiku nacionâlo attiecîbu jomâ, laiveicinâtu ðo attiecîbu harmonizâciju valstî,kâ arî sekmçtu uzticçðanos nacionâlajâm(sabiedriskâm) organizâcijâm un sapraðanosstarp tâm. Tomçr 1992. gadâ ar LR MP 14.janvâra lçmumu nr. 14 departaments tikalikvidçts. Ar LR tieslietu ministra 1992. gadajanvâra pavçli nr. 12-k TM sastâvâ tika izvei-dots Nacionâlo lietu departaments, kas 1993.gada septembrî tika pârveidots par Nacio-nâlo lietu nodaïu. Mainoties tieslietu mi-nistriem, darbinieku skaits tika arviensamazinâts. 1999. gadâ Nacionâlo lietunodaïâ strâdâja vairs tikai divi darbinieki:nodaïas vadîtâjs un galvenais speciâlists.

Paðlaik par minoritâðu valsts kultûrpoli-tikas îstenoðanu atbildîbu ir uzòçmusies NP,kas, sâkot ar 2000. gada janvâri, pâròçmaNacionâlo lietu nodaïu un sâka koordinçtjautâjumus, kas saistîti ar nacionâlajâmminoritâtçm. NP ietvaros, nepastâvot atse-viðíai nodaïai, ar minoritâðu jautâjumiemnodarbojas trîs cilvçki. Ðo cilvçku pienâku-mos ietilpst:� analizçt esoðos tiesîbu aktus minoritâðutiesîbu aizsardzîbâ un izstrâdât priekðliku-mus tiesîbu aktu pilnveidoðanai, kâ arîveicinât Latvijas Republikas pievienoðanosstarptautiskajiem cilvçktiesîbu dokumentiemminoritâðu tiesîbu jomâ;� sadarboties ar valsts, paðvaldîbu, sabied-riskajâm, starptautiskajâm un ârvalstu insti-

tûcijâm, lai veicinâtu minoritâðu tiesîbuievçroðanu un to efektîvu îstenoðanu, kâ arîminoritâðu identitâtes saglabâðanu;� apkopot un analizçt informâciju parminoritâðu organizâciju darbîbu un to iespç-jamo attîstîbu;� noskaidrot un prognozçt valsts finan-siâlâ atbalsta nepiecieðamîbu un apjomu mi-noritâðu organizâcijâm;� kontrolçt, kâ tiek ievçrotas LR likumdo-ðanâ, kâ arî LR saistoðajos starptautisko cil-vçktiesîbu tiesîbu aktos noteiktâs mino-ritâðu tiesîbas valsts pârvaldes institûcijâs,iestâdçs un organizâcijâs.

Var uzskatît, ka minoritâðu jautâjumanodoðana NP kompetencç bija pussolis uzpriekðu lietu sakârtoðanâ, tomçr gada laikânetika panâkta nekâda tâlâka virzîba – ðîsstruktûrvienîbas juridiskais statuss palikanenoteikts.

Viens no iespçjamajiem risinâjumiemvarçtu bût minoritâðu jautâjumus koordi-nçjoða departamenta izveide TM, kurâlîdzðinçjo trîs cilvçku vietâ tiktu iesaistîtslielâks, profesionâli sagatavots darbiniekuskaits.

Ar minoritâðu jautâjumiem nodarbojasarî KM Kultûrpolitikas departaments un IZMVispârçjâs izglîtîbas departamenta Integrâ-cijas nodaïa, kâ arî 2000. gada decembrî TMizveidotais Sabiedrîbas integrâcijas departa-ments. Ieteicams îstenot 2000. gada konfe-rencç Kultûras tiesîbu îstenoðana Latvijâsabiedrîbas integrâcijas kontekstâ nobeigumarekomendâciju 5 punkta ieteikumu: “..izvei-dot LR Kultûras ministrijas struktûrâ mino-ritâðu kultûras nodaïu” [26].

1996. gadâ tika nodibinâta Valsts prezi-denta Tautîbu konsultatîvâ padome (TKP).Tâs galvenie uzdevumi ir:� apkopot un apspriest informâciju, kasattiecas uz jautâjumiem, kuri ietekmç mazâ-kumtautîbas; � apkopot viedokïus par nacionâlo poli-tiku;� analizçt un sniegt atzinumus parizstrâdâtajiem likumprojektiem vai spçkâesoðiem likumiem vai Ministru kabinetanoteikumiem, kuri jebkâdâ veidâ attiecas uzminoritâtçm;

29

30

� veicinât minoritâðu lîdzdalîbu sociâlo,politisko un kultûras problçmu risinâðanâ; � izstrâdât rekomendâcijas un ieteikumusðo problçmu risinâðanai.

Lai gan bija cerçts, ka ir izveidots efek-tîvs minoritâðu tieðâs lîdzdalîbas mehânisms,tomçr, òemot vçrâ TKP iespçjas, tâs darbamnebût nebija tik liela ietekme, kâ bija cerçts.Kopð savas nodibinâðanas TKP kopâ irsanâkusi tikai 14 reizes.

Padomes darba efektivitâte ir saistîta artâs nelielo iespçju ietekmçt minoritâðujautâjumu izskatîðanu Saeimâ un Ministrukabinetâ. Valsts prezidents TKP sçdç akcep-tçto viedokli uzklausa, bet tas nenozîmç, kaviòam ðis viedoklis bûtu arî jâaizstâv parla-mentâ un valdîbâ vai arî jâpopularizç arsabiedrîbas informâcijas lîdzekïu starp-niecîbu.

Lîdzðinçjâ pieredze râda, ka arî TKPdarbs nebija konstruktîvs un mçrítiecîgs.TKP sçdes visbieþâk izvçrsâs par atseviðíupolitiíu uzskatu deklarçðanas vietu. Mino-ritâðu pârstâvji TKP bieþi vien nebija spçjîgikompetenti analizçt aktuâlâs iekðpolitiskâsproblçmas un aizstâvçt savu viedokli, viòiemvairâk rûpçja savas kopienas izdzîvoðanasproblçmas (tekoðie jumti, naudas trûkums,kârtçjâ pasâkuma rîkoðanas sareþìîjumi), unpolitisku jautâjumu lemðanu viòi labprâtatstâja politiíu ziòâ.

Lai arî kopð jaunâs Valsts prezidentesV. Vîíes-Freibergas ievçlçðanas 1999. gadajûnijâ TKP ne reizi nav sasaukta, tâ nav arîatlaista. Tomçr atjaunot ðîs padomes darbîbuvairs neðíiet arî mçrítiecîgi. Turpmâk,òemot vçrâ paðreizçjo situâciju, kad parvienu no valsts galvenajâm iekðpolitiskajâmprioritâtçm tiek izvirzîta integrçtas un tole-rantas sabiedrîbas veidoðana, ir ieteicamsveidot tâdu Konsultatîvo padomi, kas cieðisadarbotos ar Sabiedrîbas integrâcijas fondu(SIF) un darbotos saskaòâ ar SIP mçríiemun uzdevumiem.

FinansçjumsLai arî 1991. gada likuma Par Latvijas

nacionâlo un etnisko grupu brîvu attîstîbu untiesîbâm uz kultûras autonomiju 10. pants

nosaka, ka “Latvijas Republikas valsts institû-cijas sekmç materiâlo apstâkïu radîðanuLatvijas teritorijâ dzîvojoðo nacionâlo unetnisko grupu izglîtîbas, valodas un kultûrasattîstîbai, paredzot tam valsts budþetânoteiktas summas”, jâatzîst, ka bieþi vien NPun nacionâlo kultûras biedrîbu ieceres netiekîstenotas finansu lîdzekïu trûkuma dçï.

NP 2000. gada budþetâ Nacionâlo lietunodaïas funkciju pildîðanai bija paredzçti7990 latu (lîdzekïi darbinieku atalgojumam,komunâlajiem maksâjumiem u. tml.).

Saskaòâ ar likumu Par valsts budþetu2000. gadam TM gada budþetâ dotâcijâmnacionâlo kultûras biedrîbu un kultûraspasâkumu finansçðanai (tostarp avîþu,þurnâlu, grâmatu izdoðanai) paredzçti tikai14 490 latu, proti – 1207 lati mçnesî (ðâdasumma bija iedalîta arî 1998. un 1999. gadabudþetâ). Tâ kâ Latvijâ ir reìistrçtas vairâknekâ 150 nacionâlâs biedrîbas un tâm visâmir tiesîbas saòemt valsts dotâcijas, summa, kokatra no tâm gadâ var saòemt, nepârsniedz100 latu. Tiesa, ðîs tiesîbas izmanto ne vairâkkâ 40 lîdz 50 organizâcijas. Galvenie likumânoteikto tiesîbu neizmantoðanas iemesli:

1) daïai organizâciju trûkst informâcijaspar iespçju saòemt finansu lîdzekïus, itseviðíi biedrîbâm, kuras atrodas ârpus Rîgas;

2) organizâcijas bieþi vien nevçlas iz-strâdât nepiecieðamos dokumentus, uzska-tot, ka to izstrâde ir kârtçjâ ierçdòu iegribaun summa, ko tâs var saòemt, ir pârâk niecî-ga;

3) sâkot ar 2000. gadu, ir ieviesta jaunadotâciju saòemðanas kârtîba, kas paredziesniegt detalizçtu un labi pamatotu gadadarba plânu un finansu tâmi.

Lîdz 2000. gada decembrim NP valstspieðíirto dotâciju saòemðanai bija iesniegti50 nacionâlo kultûras biedrîbu pieteikumi unkopçjâ pieprasîtâ summa bija 116 117 latu;tâtad 8 reizes pârsniedza valsts budþetâatvçlçto summu.

Analizçjot nacionâlo kultûras biedrîbudarba plânus un finansu tâmes, jâsecina, kavidçji katras biedrîbas darbîbas nodroði-nâðanai gadâ ir nepiecieðami vismaz 2,5 tûk-stoði latu. Paðreizçjâ prakse liecina, ka biedrî-ba, kura piesakâs uz valsts dotâcijâm, vidçji

gadâ saòem 262 latus. Lîdzekïi visbieþâk tiekpieprasîti daþâdu tradicionâlo un nacionâlosvçtku svinçðanai, etniskâs dzimtenes neat-karîbas dienu atzîmçðanai, administratîvisaimnieciskiem izdevumiem, materiâli teh-niskâs bâzes nodroðinâðanai, svçtdienasskolu darba nodroðinâðanai ar mâcîbu lî-dzekïiem, koncertu un izstâþu organizçðanai.

Aptuvenie aprçíini liecina, ka ikgadçjamfinansçjumam lîdzðinçjo 14 490 latu vietâvajadzçtu bût vismaz 20 000 lîdz 25 000latu. Tas dotu iespçju katrai organizâcijaisavas darbîbas uzturçðanai un kultûras untradîciju popularizçðanai gadâ saòemt ap-mçram 400 lîdz 500 latus (ðâda summa vis-bieþâk tiek norâdîta organizâciju iesniegu-mos lîdzekïu saòemðanai). Tâtad minoritâðufinansiâlâs prasîbas nebût nav tâdas, kaLatvijas valsts tâs nespçtu izpildît.

Neskatoties uz to, ka LNKBA 1989. gadâ,apvienojot 20 minoritâðu organizâcijas, tikaveidota kâ nacionâlo biedrîbu jumta orga-nizâcija un potenciâlais valsts sarunu part-neris, pârstâvot minoritâðu viedokli dialogâar valsti, atseviðías valsts dotâcijas asociâci-jas darbîbas nodroðinâðanai pirmo reizi(10 000 latu apmçrâ) tika pieðíirtas tikai2000. gada budþetâ. Lai LNKBA varçtuizdzîvot (darbinieku algas, komunâlie mak-sâjumi, remontdarbi), îstenot minoritâðukultûras projektus, organizçt izglîtîbas unvalodas apguvi, iegâdâties nepiecieðamobiroja tehniku, tai gadâ nepiecieðami 25 000latu.

Viena no visvairâk finansiâli atbalstîta-jâm kultûras biedrîbâm, saòemot 16 000latus 1998. gadâ, 10 000 latus 1999. gadâ un15 000 latus 2000. gadâ, ir Latvijas èigânunacionâlâ kultûras biedrîba (LÈNKB), kuraminçtos lîdzekïus bija paredzçjusi ieguldît 5reìionâlo centru veidoðanâ. Òemot vçrâ to,ka lîdz 2000. gada beigâm neviens no ðiemcentriem nav izveidots un lîdz pat 2001.gada janvâra beigâm ne NP (par 2000.gadu), ne TM (par 1998. un 1999. gadu) navsaòçmusi atskaiti par pieðíirto valsts lîdzekïuizlietojumu, ir grûti spriest par ðâdu finansulîdzekïu pieðíirðanas un izmantoðanas liet-derîbu. Tomçr, neskatoties uz iepriekð minç-to, arî 2001. gadâ LÈNKB turpina saòemt

15 000 latu lielu valsts dotâciju.Minoritâðu organizâcijas lîdzekïus savas

kultûras dzîves pasâkumiem var iegût, arîiesniedzot pieteikumus (projektus) Kultûr-kapitâla fondâ (KKF), Rîgas domes Kultûraspârvaldç, Sorosa fondâ–Latvija, Nevalstiskoorganizâciju centrâ, kâ arî vairâkâs ârvalstuvçstniecîbâs, piemçram, Zviedrijas, Holan-des, ASV u. c.

Lîdzðinçjie KKF naudas pieðíîrumi lieci-na, ka nozaru padomes savos apsvçrumosòem vçrâ ne tikai kvalitâtes un jaunradeskritçrijus, bet pieðíir lîdzekïus projektiem,kuru tieðie vai netieðie mçríi ir sabiedrîbasintegrâcija, lîdzdalîbas veicinâðana sabied-rîbâ. KKF pieðíirtos lîdzekïus savu projekturealizâcijai ir saòçmuðas poïu, ukraiòu, ebre-ju, krievu u. c. nacionâlâs kultûras biedrîbas.

IZM budþetâ, kâ arî KM budþetâ finansulîdzekïi minoritâðu kultûras, izglîtîbas unvalodas attîstîbai nav paredzçti. Pârtrauktaarî minoritâðu svçtdienas skolu finansçðanano valsts un paðvaldîbu lîdzekïiem. Rezultâtâdaudzas svçtdienas skolas jau ir slçgtas vaiarî, nespçjot rast nepiecieðamos lîdzekïus,bûs spiestas pârtraukt darbîbu tuvâkâ nâkot-nç (piemçram, Lietuvieðu svçtdienas skolaJûrmalâ).

Finansu lîdzekïi kultûras integratîvâsfunkcijas stiprinâðanai ir nepietiekami.Stâvoklis varçtu uzlaboties, ja darbîbu uzsâk-tu SIF, kura uzdevumos ietilptu sabiedrîbasintegrâcijas idejas popularizçðana, sabied-rîbas plaðâka iesaistîðana integrâcijasprocesâ, finansu lîdzekïu (ziedojumu, dotâci-ju) piesaiste un sadale. Kâ zinâms, IgaunijâSabiedrîbas integrâcijas fonds darbojas jaukopð 1998. gada un lîdz 2000. gada jûnijambija îstenojis vairâk nekâ 124 daþâda mç-roga projektus, kuru kopçjâs izmaksas ir8 186 677 Igaunijas kronas [27]. Latvijâ SIFdibinâðana norisinâs lçni un negribîgi.

Minoritâðu skolas kâ kultûras iestâdes

Minoritâðu skolas nav tikai izglîtîbasiestâdes vien. Tâs izvirza arî papildmçríus,kuri ir raksturîgi tieði minoritâðu skolu dar-

31

32

bîbai. Ðîs skolas cenðas modinât skolçnosetnisko paðapziòu, stâstît bçrniem par viòuetnisko dzimteni, tâs kultûru un tradîcijâm.Tâs pievçrð pastiprinâtu uzmanîbu dzimtâsvalodas apguvei un izmanto to kâ mâcîbva-lodu etniskâs kultûras priekðmetu apguvç.Lîdz ar to minoritâðu skolas veidojas arî kâkultûras iestâdes. Ðajâ nolûkâ minoritâðuskolas sadarbojas ar nacionâlajâm kultûrasbiedrîbâm un attîsta kultûras sakarus aretnisko dzimteni. Ðo skolu kultûras dzîvesgalvenie izpausmes virzieni ir ðâdi:

1) nacionâlo un valsts svçtku svinîbas(visâs skolâs);

2) mâkslinieku, aktieru, kultûras darbi-nieku viesoðanâs (ukraiòu, lietuvieðu, poïuskolas);

3) piedalîðanâs daþâdos kultûras bied-rîbu organizçtajos pasâkumos. Seviðíi aktîvaun cieða ir izveidojusies poïu skolu sadarbîbaar Latvijas poïu savienîbu, ebreju skolusadarbîba ar Rîgas ebreju kopienu, baltkrie-vu skolas – ar baltkrievu biedrîbu “Svitanak”( tâ ir arî ðîs skolas dibinâðanas iniciatore),Rîgas ukraiòu skolas – ar ukraiòu kultûrasbiedrîbu “Dòipro” (arî ir skolas dibinâðanasiniciatore), lietuvieðu vidusskolas – ar Rîgaslietuvieðu savienîbu un Latvijas lietuvieðusavienîbu, èigânu etnisko klaðu – ar Latvijasèigânu biedrîbu;

4) bibliotçkas izveide (igauòu unukraiòu skola);

5) sadarbîba ar kultûras centriemetniskajâ dzimtenç, piemçram, poïu skolâmir izveidojusies plaða sadarbîba ar daþâdiemkultûras centriem Polijâ;

6) sadarbîba ar reliìiskajâm organizâci-jâm (ebreju, poïu, lietuvieðu skolas);

Visâs minoritâðu skolâs darbojas paðdar-bîbas kolektîvi – tautas deju ansambïi (RîgasI. Kozakçvièas poïu vidusskolâ, Rîgas poïupamatskolâ, Rçzeknes poïu pamatskolâ,Rîgas ukraiòu vidusskolâ, Rîgas lietuvieðupamatskolâ u. c.), tautas folkloras ansambïi(Krâslavas poïu pamatskolâ, Rîgas ukraiòuvidusskolâ, Rîgas lietuvieðu pamatskolâ),poïu tautas dziesmu zçnu ansamblis(Rçzeknes poïu pamatskolâ), kori (Rîgaspoïu pamatskolâ, Rîgas lietuvieðu pamat-skolâ, Rîgas ukraiòu vidusskolâ u. c.), dra-

matiskie pulciòi (Rçzeknes poïu pamatskolâ,Rîgas poïu pamatskolâ), tautas daiïmat-niecîbas pulciòi (Rîgas lietuvieðu pamat-skolâ). Rîgas ukraiòu vidusskola nodarbojasarî ar izdevçjdarbîbu – publicç ikgadçju izde-vumu “Dþereïce”.

Minoritâðu skolu direktori uzskata, ka, tâkâ liela daïa priekðmetu tiek mâcîti valstsvalodâ un skolas cenðas iesaistît bçrnusLatvijas sabiedriskajâ dzîvç, skolçnu lielâka-jai daïai nav problçmu ar integrâciju Latvijasvidç, viòi izjût piederîbu Latvijai un jûtasintegrçti Latvijas sabiedrîbâ. Jâpiezîmç, kapiederîbas sajûta Latvijai visbieþâk tieksaprasta kâ latvieðu valodas prasme, uzsve-rot to, ka bçrniem nav valodas barjeras.Lielâkajai daïai nacionâlo skolu skolçnu irLatvijas pilsonîba vai arî viòi vçlas to iegût.

Latvijas valsts kultûrpolitika unnacionâlo minoritâðu kultûras

attîstîbaMinoritâðu kultûras attîstîba ir iespçja-

ma, ja savu kultûras dzîvi organizç un veidopati minoritâte, ja minoritâtei piederîgâs per-sonas apzinâs savas kultûras nozîmi, tâslomu identitâtes saglabâðanâ. Priekðno-teikums mazâkumtautîbas jeb etniskâs gru-pas kultûras attîstîbai ir tâs organizçðanâspar nacionâlu minoritâti ar noteiktu organi-zatorisko struktûru. Paðorganizçtâs nacio-nâlâs minoritâtes attiecîbas ar citâmnacionâlajâm minoritâtçm un ar valsti irnosakâmas ar likumu par nacionâlo mino-ritâðu kultûras tiesîbâm. Nacionâlo mino-ritâðu kultûras tiesîbas ir valsts kultûrpoli-tikas sastâvdaïa.

Nacionâlo minoritâðu kultûras attîstîbasmodelis Latvijâ nav izstrâdâts. Neskaidri irarî valsts kultûrpolitikas konkrçtie uzdevu-mi, kas izvirzâmi nacionâlo minoritâðukultûras attîstîbas jomâ.

Viens no iespçjamajiem nacionâlominoritâðu kultûras stiprinâðanas un at-tîstîbas virzieniem ir saistîts ar “kultûrastiesîbu” ideju. Katrai nacionâlai minoritâteivar izdalît divas kultûras tiesîbu dimensijas:kolektîvo un personâlo. Kolektîvâs kultûras

tiesîbas paver minoritâtei iespçju paðairûpçties par savu kultûras dzîvi un veidotkultûras pârstâvniecîbu, kas sadarbojas arvalsts institûcijâm. Kultûras tiesîbu personâlâdimensija ir saistîta ar katrai minoritâteipiederîgas personas tiesîbâm savas iden-titâtes saglabâðanas nolûkâ mâcîties un lietotsavu valodu, turpinât savas kultûras, reli-ìiskâs un sadzîviskâs tradîcijas un ðo cen-tienu vârdâ apvienoties savâs kultûrasbiedrîbâs, to asociâcijâs vai cita veida orga-nizâcijâs.

Tomçr kultûras tiesîbu idejas nav kon-struçjamas tikai teorçtiski un politiski.Svarîgi ir apzinât tâs tendences un ievirzes,kas raksturîgas minoritâðu kultûras attîstîbaimûsdienu Latvijâ, jo tieði tâs var atklât tâmodeïa galvenâs iezîmes, kas bûtu vislabâkpiemçrotas Latvijâ paðreizçjos apstâkïos.

Piemçram, Latvijas nacionâlo mino-ritâðu kultûras dzîves attîstîbu varçtu pçtîtun analizçt saskaòâ ar Dþ. Berrî piedâvâtoakulturâcijas ideju. Adaptâcijas pakâpei vai-râkuma kultûrâ, kad minoritâðu pârstâvjicenðas apgût vairâkuma valodu un iesais-tîties tâs kultûrâ, ir raksturîgi divi galvenieaspekti: pirmkârt, centieni saglabât savukultûru, apòçmîba attîstît un stiprinât savuetnisko identitâti, un otrkârt, lîdzdalîbakultûras kontaktu veidoðanâ valstî [29].

Kopumâ etnisko grupu pârstâvji ir plaðiizmantojuði likumâ Par sabiedriskajâm orga-nizâcijâm un to apvienîbâm noteiktâs tiesîbasdibinât savas sabiedriskâs organizâcijas unapvienîbas. Paðlaik Latvijâ ir reìistrçtas unaktîvâk vai mazâk aktîvi darbojas vairâknekâ 150 etniskâ ievirzç veidotas apvienîbas,organizâcijas vai biedrîbas. Tas nav maz.Savas nacionâlâs biedrîbas ir izveidojuðikrievi, poïi, ebreji, igauòi, lietuvieði,baltkrievi, vâcieði, lîvi, kâ arî tâdas Latvijainetradicionâlas etniskâs grupas kâ tatâri,jakuti, ungâri, moldâvi u. c. Pçdçjo gadulaikâ pçc etniskâ principa ir izveidotas vai-râkas profesionâlas sabiedriskâs organizâci-jas, piemçram, Krievu kultûras darbiniekuasociâcija un Krievu kultûras darbiniekukoncerta - teâtra biedrîba.

Tomçr vçl joprojâm daudzas Latvijasminoritâðu grupas ir vâji organizçtas un liels

ir to cilvçku skaits, kuri nav iesaistîti mino-ritâtes kultûras dzîvç.

Bieþi sastopami gadîjumi, kad minoritâticenðas pârstâvçt organizâcija, kuras rîcîba irklaji politizçta un nav vçrsta uz kultûrasdzîves attîstîbas veicinâðanu. Ðâdâ ievirzçnereti tiek izplatîtas arî politizçtâs mino-ritâðu kultûras “autonomijas” idejas, kurumçríis ir sadalît Latvijas kultûras vidi etno-centriskos segmentos.

Tomçr pçdçjo gadu laikâ vçrojama arîcita tendence – daïa nacionâlo kultûrasbiedrîbu likvidçjas vai darbojas ïoti pasîvi,galvenokârt tâdçï, ka trûkst lîdzekïu darbîbaivai arî biedrîbas vadîbâ atrodas cilvçki,kuriem nav intereses par savu kultûru unierobeþotas spçjas organizçt tâs attîstîbu. Ðîtendence visbieþâk ir raksturîga mazajâmetniskajâm grupâm. Kâ vienu no piemçriemvarçtu minçt bulgâru kopienu Latvijâ. Taijâizðíiras vai nu par savas nacionâlâskultûras biedrîbas saglabâðanu, vai arî parasimilâciju dominçjoðajâ kultûrâ vai pie-vienoðanos kâdai citai etniskai grupai,piemçram, krieviem, pâròemot ðîs tautastradîcijas un kultûru.

Jâatzîst, ka lielâkâs etniskâs grupasLatvijâ – krievi, ukraiòi, baltkrievi –nepârstâv sevi kâ vienotu kopienu; tâdçï irapgrûtinâta to attiecîbu organizâcija ar val-sti. Piemçram, Latvijas krievi veido grupas,kas krasi atðíiras gan ar to interesçm, izcel-smi un saikni ar Latvijas kultûras dzîvi, ganarî politisko orientâciju. “Tieði starp krie-viem, kas dzîvo Latvijâ, lîdz ðim jûtamsapjukums, neizpratne par notiekoðo, daþosgadîjumos aizvainojums vai, gluþi pretçji,pat vainas komplekss. Krieviem Latvijâ irvçrojams kopçjas vienojoðas nacionâlâs ide-jas trûkums un krievu nacionâlâs paðapziòasveidoðanâs grûtîbas [30].” Tajâ paðâ laikâjârçíinâs ar to, ka daudzskaitlîgâ krievukopiena Latvijâ vienmçr bûs iekðçji dife-rencçta, un pastâvoðâ tâs daudzveidîba lieci-na par kopienas iekðçjo demokrâtiju.

Ja 1980. gadu beigâs galvenais krievuorganizâciju mçríis bija saglabât un atjaunotLatvijâ vietçjâs krievu kultûras tradîcijas(Baltslâvu biedrîba, Latvijas krievu kultûrasbiedrîba), tad deviòdesmito gadu vidû sâka

33

34

veidoties organizâcijas, kuras galvenokârtorientçjas nevis uz kultûru, bet uz iesais-tîðanos politikâ (Latvijas krievu kopiena,Krievu sabiedrîba Latvijâ, Krievu mâcîbvalo-das skolu atbalsta asociâcija u. c.). Paðlaik irreìistrçtas vairâk nekâ 35 krievu sabied-riskâs organizâcijas, un lîdz ðim neveiksmîgiir bijuði mçìinâjumi radît vienotu krievuorganizâciju Latvijâ. Gluþi pretçji, daudzaskrievu organizâcijas piedzîvo ðíelðanos.

Bûtiskâkâ nacionâlo kultûras biedrîbupazîme Latvijâ ir tâ, ka salîdzinâjumâ arstatistiski uzrâdîto etniskâs grupas skaitliskolielumu biedrîbu aktivitâtçs ir iesaistîtsneliels cilvçku skaits, turklât ðo cilvçku ve-cums parasti ir no 45 lîdz 60 gadiem. Bied-rîbu darbâ pavisam retos gadîjumos iriesaistîti jaunieði. Izòçmumus veido tâsetniskâs grupas, kurâm ir izveidotas savasnacionâlo minoritâðu skolas un kuras darbo-jas ne vien kâ izglîtîbas iestâdes, bet arî kâminoritâtes kultûras dzîves centri.

Tradicionâlie nacionâlo biedrîbu kultû-ras darbîbas virzieni ir etnisko un valstssvçtku svinçðana, attiecîgâs tautîbas ievçro-jamu cilvçku – mâkslinieku, dzejnieku, dra-maturgu – atcerei veltîtu pasâkumu orga-nizçðana (seviðíi raksturîgs tas ir ukraiòukopienai Latvijâ, kura regulâri rîko pasâku-mus par godu ukraiòu dzejniekam T. Ðev-èenko), sadarbîba ar minoritâtes skolâm, jaattiecîgajai etniskajai grupai tâdas ir izveido-tas. Pçdçjâ laikâ nacionâlâs biedrîbas pievçr-suðas uzmanîbu draudzîbas pasâkumu orga-nizçðanai.

Lai arî daudzu nacionâlo kultûrasbiedrîbu pasâkumi tiek rîkoti regulâri, tie vis-bieþâk ir domâti samçrâ mazai auditorijai, koveido biedrîbas locekïi, viòu ìimenes pâr-stâvji un draugi. Pasâkumi parasti netiekreklamçti, un plaðâka sabiedrîba par na-cionâlo kultûras biedrîbu aktivitâtçm parastinav informçta. Ðâda informâcija nav pieeja-ma pat attiecîgâs tautîbas pârstâvjiem, kurinav tieði iesaistîti biedrîbas darbâ.

Neskatoties uz to, ka pagâjuði jau gan-drîz desmit gadi kopð neatkarîbas atjau-noðanas, nav izveidojusies regulâra sadar-bîbas sistçma starp latvieðu un nacionâlominoritâðu kultûru. Ðíiet, ka vçl joprojâm

katrai no tâm svarîgâk liekas izdzîvot katraipar sevi, un kultûras darbâ iesaistîtie cilvçkinecenðas meklçt daþâdu kultûru vienojoðoselementus un iespçjas. Kâ pozitîvs piemçrsjâmin nacionâlo minoritâðu koncertprogram-ma Latvijas vainags, kas pirmo reizi tikaiekïauta 1998. gada Latvijas VispârçjoDziesmu svçtku programmâ un guva lielupublikas atsaucîbu.

Latvijas vainags1996. gada rudenî ar mçríi veicinât tau-

tîbu saskaòu un aktivizçt kultûras darbuLatvijâ dzîvojoðo minoritâðu vidû, ar KM,TM, Rîgas Domes un Latvijas kultûras fondaatbalstu (ar 1000 latu budþetu) pirmo reiziLatvijas vçsturç tika rîkots Latvijas nacionâlokultûras biedrîbu festivâls Latvijas vainags.Tajâ piedalîjâs ap 1000 cilvçku no daudzâmnacionâlo kultûru biedrîbâm. Festivâla laikânotika klasiskâs, kora un tautas mûzikas kon-certi – Baltijas vainags, Slâvu vainags, Krievurudens, poçtiskie lasîjumi, ebreju kultûrasvakars, bçrnu svçtki un izstâdes, plaðsnoslçguma koncerts. Festivâla ietvaros noti-ka arî seminârs Multikulturâlâ Latvija.

Nâkamais Latvijas vainaga festivâls noti-ka 1998. gadâ Vispârçjo Dziesmu svçtkulaikâ. Svçtku programmâ bija iekïauti divinacionâlo minoritâðu koncerti.

Jâpiezîmç, ka arî 2000. gada Latvijasskolu jaunatnes 8. Dziesmu un deju svçtkuatlases skatçs piedalîjâs 27 divplûsmu skoludeju kolektîvi un 11 minoritâðu skolu kolek-tîvi. No tiem svçtkos piedalîjâs 11 divplûsmuun 6 minoritâðu skolu deju kolektîvi. Svçtkospiedalîjâs arî 16 minoritâðu skolu kori un7 cita veida kolektîvi [32].

Paðlaik sadarbîbâ ar KM tiek izstrâdâtsprojekts treðâ Latvijas vainaga festivâla orga-nizçðanai, kas varçtu notikt 2001. gadâ.

Tautas tçrpu centra Senâ klçtsprojekts

Tautas tçrpu centra Senâ klçts (direktoreMaruta Grasmane) projekts “Latvijâ dzîvo-joðo minoritâðu integrçðanâs procesa

veicinâðana tautas mâkslas un tradîcijuizziòas ceïâ” ir apvienots kultûras projekts.Tâ îstenoðanâ iesaistîtas daudzas kultûrasbiedrîbas. Projekta galvenie mçríi ir ðâdi: � Latvijâ dzîvojoðo minoritâðu etniskâspaðapziòas celðana un saskaòas veidoðanastarp daþâdâm tautîbâm tradicionâlâskultûras kontekstâ; � latvieðu tuvinâðana Latvijâ dzîvojoðominoritâðu kultûras videi, veicinot daudzna-cionâlâs sabiedrîbas integrâcijas procesu; � latvieðu iepazîstinâðana ar Latvijâ dzîvo-joðo daþâdo nacionalitâðu tautas mâkslu,atklâjot un izceïot atðíirîgo etnogrâfijâ, folk-lorâ, paraþâs un vedinot uz kopîgo iezîmjumeklçðanu latvieðu un ðeit dzîvojoðo tautîbutradicionâlajâs kultûrâs.

Galvenais uzdevums, izvirzot ðo ideju,bija aicinât Latvijâ dzîvojoðo citu tautîbu cil-vçkus integrçties mûsu daudznacionâlajâsabiedrîbâ, pievçrðot uzmanîbu tâdâm savastautas identitâtes izpausmçm kâ tautas tçrps,gadskârtu ieraþu svinçðana un ar tâm saistî-tajâm norisçm.

Projekta îstenoðanas gaitâ tika veidotitautîbu mçneði: poïu, baltkrievu, lietuvieðu,lîbieðu un igauòu, vâcu un èehu, krievu. Visutautîbu mçneðu pasâkumos (laika posmâ no1999. gada marta lîdz 2000. gada martam)piedalîjâs ap 1040 cilvçku. Projekta koordi-natore atzîst, ka ðî projekta îstenoðanas laikâminoritâtes sâkuðas nopietni izvçrtçt savastautas kultûras vçrtîbas. Projekta veidotâji argandarîjumu secina: ja kâda tautîba sâkpatiesi interesçties par savâm tradîcijâm, ri-tuâliem, tai nenoliedzami radîsies interesearî par lîdzâs dzîvojoðâs tautas kultûru.Tradîciju mçneðu veidoðanâ iesaistîtieminoritâðu pârstâvji atzina, ka ðâda veidapasâkumi dod “nozîmîgu ieguldîjumu mino-ritâðu paðapziòas celðanâ” (baltkrievi), “pro-jekts modina un dod labu impulsu vçlmeidziïâk iepazît, izzinât savu kultûru, rosinotveidot cieðâkus kultûras sakarus ar savumîtnes zemi” (igauòi). Latvijâ dzîvojoðievâcieði uzsvçra, ka kultûras dienas bijavçrtîgs pasâkums arî ar to, ka varçja pa-skatîties uz paðiem it kâ no malas – cik pa-tiesîbâ viòi ir vâciski, kâ saglabâ savu senèumantojumu – tikumus un tradîcijas [31].

Projekta îstenoðanu atbalstîja Sorosafonds–Latvija. Tautas tçrpu centrs Senâ klçtsmeklç finansçjumu, lai turpinâtu uzsâktoprojektu.

Projekts – festivâls Zelta kamoliòð

Pirmo reizi festivâls Zelta kamoliòð noti-ka 1995. gada aprîlî, îstenojot Rîgas 96.vidusskolas pedagogu un skolas muzikâlâsstudijas Zvonòica ieceri un idejas. Projektamçríis bija iepazît Latvijas daudznacionâlokultûru, radît iespçju pilnveidot skolçnatalantu, radoðâs spçjas, veidot bçrnapiederîbas apziòu Latvijas tautai. Festivâlsnorisinâs kâ minoritâðu skolu folklorasansambïu un koru skate; dalîbnieku vecums:4.–18. gadi. Ðajâ festivâlâ tradicionâlipiedalâs poïu skolas ansamblis Riþskijepromiki, ebreju ansamblis AVIV, ebrejuansamblis Maagaï, lietuvieðu pamatskolasansamblis, ukraiòu skolas ansamblis Ïeïitki,Krievu klasiskâs ìimnâzijas jauktais koris,Rîgas 96. vidusskolas koris Zvonòica, balt-krievu ansamblis Vovjoroèka u. c. No 1995.gada lîdz 1997. gadam festivâls notika reizigadâ (maijâ), bet, sâkot ar 1997. gadu, –divas reizes gadâ (pavasarî un vasarâ).

1999. gada novembrî tika reìistrçtasabiedriska organizâcija “Minoritâðu bçrnuun jaunieðu programma Zelta kamoliòð”,kuras mçríis ir veicinât daþâdu etniskogrupu jaunieðu savstarpçjo sapratni un dia-logu, Latvijâ dzîvojoðo daþâdu tautîbu unetnisko grupu kultûras mantojuma sagla-bâðanu un attîstîðanu, nacionâlas identitâtesstiprinâðanu [33]. Ðî organizâcija ir uzòç-musies atbildîbu par festivâla turpmâkoorganizçðanu.

2000. gada 3.–5. martâ notika jau asto-tais minoritâðu bçrnu un jaunieðu festivâlsZelta kamoliòð, ðoreiz – Daugavpilî. Tâ bijapirmâ reize, kad festivâls notika ârpus Rîgas.Kopumâ koncertos, pârstâvot 9 nacionâlâsskolas, kâ arî Rîgas un Daugavpils nacionâlâskultûras biedrîbas – ukraiòu, lietuvieðu,baltkrievu, ebreju, poïu, krievu, vâcu –,piedalîjâs vairâk nekâ 300 jaunie dziedâtâji,

35

36

instrumentâlisti, dejotâji. Pasâkumu pro-grammâ tika iekïauti 9 koncerti, draudzîbasvakars, seminârs skolotâjiem u. c. pasâkumi.Kâ atzîst festivâla direktore I. Viòòika, patsvçrtîgâkais ieguvums festivâla dalîbniekiemðajâs dienâs bija lielais skaits nodibinâtodraudzîgo un radoðo kontaktu.

Festivâls Zelta kamoliòð ir kïuvis parminoritâðu kultûras attîstîbas skati. Tomçrpagaidâm festivâls, tâpat kâ programmaLatvijas vainags, nav guvis pastâvîgu valstsatbalstu un tiek organizçts par daþâdu fonduun organizâciju lîdzekïiem. Valsts lîdzfinan-sçjums (lîdzâs Sorosa fonda–Latvija unDaugavpils pilsçtas domes finansçjumam)2000. gada festivâla organizçðanâ bija 200lati, ko Naturalizâcijas pârvalde pieðíîra nobudþeta dotâcijâm nacionâlo kultûrasbiedrîbu un kultûras pasâkumu finansçðanai.

Sabiedrîbas integrâcijas programma

2000. gada maijâ MK pieòçmasabiedrîbas integrâcijas programmas îso vari-antu, kas nosaka prioritâros kultûras dar-bîbas virzienus sabiedrîbas integrâcijas kon-tekstâ. Tas paredz nevalstisko organizâciju,paðvaldîbu, izglîtîbas un kultûras iestâþuprojektu îstenoðanu, lai veicinâtu kultûrudialogu – minoritâðu pârstâvju izpratni parlatvieðu tautas kultûrvçrtîbâm, no vienaspuses, un latvieðu izpratni par Latvijâ dzîvo-joðo minoritâðu kultûrvçrtîbâm, no otraspuses.

2000. gadâ darba grupa turpinâja valstsprogrammas Sabiedrîbas integrâcija Latvijâizstrâdi un gada beigâs iesniedza to apstip-rinâðanai MK. (2001. gada sâkumâ MK Valstsprogrammu “Sabiedrîbas integrâcija Latvijâ”akceptçja.) 2000. gada beigâs darbu uzsâkaTM SID un Tieslietu ministres konsultatîvâpadome sabiedrîbas integrâcijas jautâjumos.

Naturalizâcijas tempi unjaunpilsoòu politiskâ

lîdzdalîba

Statistika2000. gada vidû Latvijâ bija reìistrçti

2371,3 tûkstoði iedzîvotâju. 1776,0 tûk-stoðiem bija Latvijas Republikas pilsonîba,568,2 tûkstoði bija nepilsoòi, bet 27,1 tûk-stotim bija ârvalstnieka statuss.

Etniskais sadalîjums: latvieði - 1369,7tûkstoði (57,8 procenti) krievi – 699,5 tûk-stoði (29,5 procenti), baltkrievi – 96,5 tûk-stoði (4,1 procents), ukraiòi – 63,2 tûkstoði(2,7 procenti), poïi – 59,4 tûkstoði (2,5 pro-centi), lietuvieði – 33,3 tûkstoði (1,4 procen-ti), ebreji – 10,3 tûkstoði (0,4 procenti),igauòi – 2,6 tûkstoði (0,1 procents) un 36,8tûkstoði (1,6 procenti) citas etniskâspiederîbas personas.

Ja 99,6 procenti latvieðu ir LatvijasRepublikas pilsoòi, tad minoritâðu grupâsaina ir cita. Piemçram, lielâkâ daïa Latvijâdzîvojoðo krievu nav LR pilsoòi – tikai 42,2procentiem Latvijas krievu ir Latvijas pilsonî-ba. Vçl bûtiskâkas atðíirîbas vçrojamas citâslielâkajâs etniskajâs grupâs. Baltkrievu unukraiòu vidû Latvijas pilsonîba ir attiecîgi24,0 un 11,2 procenti. Salîdzinoði labâkasituâcija ir poïu un ebreju etniskajâs grupâs,LR pilsonîba ir attiecîgi 66,6 un 56,2 procen-tiem poïu un ebreju. Latvijas pilsonîba irvairâk nekâ 90 procentiem èigânu tautîbaspersonu. Tâ nav raksturîga parâdîba citâsEiropas valstîs. Latvijas èigâni ir dzîvojuðiLatvijas teritorijâ jau daudzus gadsimtus unatðíirîbâ no saviem tautieðiem citâs Eiropasvalstîs nav ceïojuði no vienas valsts uz citu[36].

No personâm, kurâm ir tiesîbas pre-tendçt uz Latvijas pilsonîbu, kopð 1995. gadafebruâra (naturalizâcijas procesa sâkuma)lîdz 2000. gada jûlija beigâm bija saòemti37 614 iesniegumi. Tâtad vidçji mçnesî tieksaòemti ap 570 iesniegumi, protams, saòem-to iesniegumu skaits naturalizâcijas procesasâkumâ bija krietni gausâks nekâ paðlaik.

Lîdz 2000. gada 31. jûlijam ar MK rîko-jumu LR pilsonîba bija pieðíirta 33 523 per-sonâm, ieskaitot 4281 nepilngadîgu bçrnu.Tas veido 5,8 procentus no kopçjâ atlikuðânepilsoòu skaita [36].

Naturalizâcijas politikas izmaiòas

Kâ zinâms, atjaunojot Latvijas pilsonîbasinstitûciju, par LR pilsoòiem tika reìistrçtastâs personas, kuras paðas vai kuru priekðteèibija Latvijas pilsoòi pirms padomju okupâci-jas. Tas nozîmç, ka LR pilsoòu kopumâ neti-ka iekïautas pçc 1940. gada 17. jûnija Latvijâieceïojuðâs personas un to pçcnâcçji, pat jaðo personu pçcnâcçji bija dzimuði Latvijâ.

Bûtiskas izmaiòas naturalizâcijas poli-tikâ iezîmçjâs 1998. gada nogalç, kad stâjâsspçkâ grozîjumi LR Pilsonîbas likumâ, kasparedzçja vecuma ierobeþojumu atcelðanu.Tas pavçra iespçju piedalîties naturalizâcijasprocesâ visiem pilsonîbas pretendentiem,kuri bija gatavi kârtot pârbaudes pilsonîbasiegûðanai. Ja 1997. gadâ NP saòçma tikai3030 iesniegumus, tad 1998. gadâ jau gan-drîz divreiz vairâk – 5590 iesniegumus.Potenciâlo pretendentu aktivitâte turpinâjapieaugt arî 1999. gadâ. Pçc grozîjumustâðanâs spçkâ NP vidçji mçnesî saòem ap1,2 tûkstoðus iesniegumu.

Tas norâda, ka naturalizâcijas politikâ irnotikuðas pârmaiòas, kas bûtiski ietekmç (unietekmçs arî turpmâk) sabiedrîbas integrâci-jas procesu Latvjâ.

Turpmâkâs tendencesIespçjams, ka turpinâs pieaugt pilsonîbas

pretendentu iesniegumu skaits, tomçr to varbremzçt paðreizçjâ NP kapacitâte. Katrâ ziòânav pamata uzskatît, ka tuvâko gadu laikâpilsonîbas pretendentu skaits samazinâsies.

Lai izvçrtçtu pilsonîbas pretendentuaktivitâti un pilsonîbas pieðíirðanas gaitu, irbûtiski konstatçt ne vien iesniegumu skaitadinamiku, bet arî izvçrtçt citas sakarîbas,piemçram, nepilsoòu skaita samazinâðanâs

îpatnîbas saistîbâ ar vecuma un dzimumastruktûru, izglîtîbas lîmeni, profesionâlopiederîbu, dzîves vietu, emigrâciju u. tml. Jasalîdzinâm lielâkâs etniskâs grupas, tadaktîvâk LR pilsonîbu ir centuðies iegût krievi(5,6 procenti no krievu nepilsoòu skaita),seko ukraiòi (4,8 procenti) un baltkrievi(4,6 procenti)[36].

Jaunpilsoòu politiskâ un pilsoniskâ lîdzdalîba

Pilsonîbas pieðíirðanas politiskâs efekti-vitâtes kritçrijs ir pilsonîbu ieguvuðo personulîdzdalîba Saeimas un paðvaldîbu vçlçðanâs,piedalîðanâs referendumos un citos pasâku-mos. Svarîga ir jaunpilsoòu lîdzdalîba neval-stisko organizâciju, kâ arî partiju darbâ.

Paðlaik viss jaunpilsoòu kopums varnodroðinât apmçram divu deputâtu ievç-lçðanu Saeimâ. Tas nav daudz, bet pakâpe-niski ðîs iespçjas palielinâsies. Nenoliedzami,ka jaunpilsoòu ietekme Latvijas politiskajâdzîvç turpinâs pieaugt.

Secinâjumi un ieteikumiAktîva valsts institûciju etnopolitiska

darbîba ir spilgta pârejas tipa un daudzna-cionâlas sabiedrîbas izpausme, kas liecinapar to, ka tiek meklçts veids, kâ saskaòotmajoritâtes un minoritâðu attiecîbas unintereses. Nepiecieðamîba ar likumu palî-dzîbu stiprinât latvieðu valodas un kultûrastiesîbas norâda uz to, ka majoritâtes stâvok-lis nav vçl tik droðs, lai tâs intereðuievçroðana bûtu paðsaprotama – kâ tâdas, kopolitiskâ un tiesiskâ sistçma garantçti aiz-sargâ. Arî turpmâkajâ likumdoðanas procesâðî nepiecieðamîba bûs aktuâla.

Atseviðías valsts institûcijas daþâdiizprot savus pienâkumus un atbildîbu ðajos,dalîtâs etnopolitikas îstenoðanas apstâkïos.Daþas valsts institûcijas spontâni stâjaslatvieðu intereðu sardzç, daudz nedomâjotpar etnopolitisko stâvokli valstî kopumâ.Ðajos gadîjumos minoritâðu intereðuaizsardzîba netiek uztverta kâ aktuâla un

37

38

nozîmîga sabiedrîbas problçma. Latvijas poli-tiskajâ sistçmâ, proti, – valsts lîmenî navizveidots mehânisms dialogam ar mazâkum-tautîbâm. Piemçram, pieòemot Valsts valodaslikumu un to papildinoðos MK noteikumus,valdîba un atbildîgâs institûcijas diskutçja arstarptautisku institûciju amatpersonâm uncîtîgi ieklausîjâs to viedokïos, bet necentâsdiskutçt ar minoritâðu pârstâvjiem, kurus ðienoteikumi skar vistieðâkâ veidâ. VViissââmm vvaallssttssiinnssttiittûûcciijjââmm,, kkuurraass ttiieeððii vvaaii ppaassttaarrppiinnââttiiîîsstteennoo eettnnooppoolliittiikkuu,, iirr jjââbbûûtt aattvvççrrttââmmddiiaallooggaamm aarr mmiinnoorriittââððuu oorrggaanniizzââcciijjââmm uunnjjââvveeiicciinnaa ssaabbiieeddrrîîbbaass iinntteeggrrââcciijjaa..

Valsts pârvaldes lîmenî nav izveidotaatbilstoðas kapacitâtes institûcija sekmîgaisadarbîbai ar minoritâðu organizâcijâm. Tasnozîmç, ka nav izveidojies arî skaidrs unnoteikts mehânisms sadarbîbai ar tâm. Lîdzar to nesakârtota ir nacionâlo kultûrasbiedrîbu finansçðanas kârtîba un apjoms.1991. gada likums Par Latvijas nacionâlo unetnisko grupu brîvu attîstîbu un tiesîbâm uzkultûras autonomiju neatbilst mûsdienuprasîbâm, tâpçc nepiecieðama jauna likumaun tam pakârtotu MK noteikumu izstrâde.

Latvijâ nav izveidots demokrâtiskai unnacionâlai valstij atbilstoðs nacionâlominoritâðu kultûras attîstîbas mehânisms.Pastâvoðais minoritâðu kultûras paðdarbîbasveids nepietiekami veicina cittautieðu inte-grçðanos Latvijas sabiedrîbâ, neveidojastradîcijas plaða kultûras dialoga uzturçðanai.Nepiecieðams iesaistît cittautieðus ar kultûrusaistîto likumprojektu un lçmumu izstrâ-dâðanâ, kâ arî to îstenoðanâ.

Neskaidra ir Valsts prezidentes TKP reor-ganizâcijas gaita un darbîbas atjaunoðanasperspektîva. SIP projekta (îsajâ variantâ)dialoga veicinâðanai ar sabiedrîbu un itseviðíi – ar minoritâtçm bija paredzçts izvei-dot Konsultatîvo padomi. Atteikðanâs noneatkarîgas Konsultatîvas padomes vei-doðanas un tâs varbûtçjâ iekïauðana SIFstruktûrâ (pçc tâ izveidoðanas) nerada pâr-liecîbu, ka ðî padome spçs iegût tâduautoritâti, lai sekmîgi uzturçtu dialoguLatvijas sabiedrîbâ par sareþìîtiem sabied-rîbas integrâcijas jautâjumiem. Turklât ðîs in-stitûcijas izveide ir aizkavçjusies sakarâ ar to,

ka valdîba nedemonstrç lielu ieinteresçtîbuveidot SIP îstenoðanas mehânismu. Tomçr toir nepiecieðams izveidot pçc iespçjas drîz.

Neskatoties uz to, ka ar katru gadupieaug cilvçku skaits, kuri uzskata, ka protlatvieðu valodu (kaut vai zemâkajâ lîmenî),latvieðu valodas apguve un lietoðanasaglabâjas kâ sabiedrîbas integrâcijas problç-ma. Valstî nav izveidota vienota latvieðu va-lodas apguves sistçma un nav noteiktainstitûcija, kura koordinçtu tâs apguvi pieau-guðo vidû. Valodas apguve, lai sagatavotosnaturalizâcijas eksâmeniem, ir atstâta paðupilsonîbas pretendentu ziòâ. LLaaii nnooddrrooððiinnââttuullaattvviieeððuu vvaallooddaass aappgguuvvii iikkvviieennaamm,, kkuurrðð ttoovvççllaass,, nneeppiieecciieeððaammss iizzvveeiiddoott vviieennoottuu ssttaannddaarr-ttiizzççttuu vvaallooddaass aappgguuvveess ssiissttççmmuu ppiieeaauugguuððaa-jjiieemm..

Turpinâs bilingvâlâs izglîtîbas reforma.Ðo reformu apgrûtina mâcîbu materiâlu unprofesionâli sagatavotu pedagogu trûkums.Latvieði ir nepietiekami informçti par bi-lingvâlâs izglîtîbas reformas gaitu un tâsproblçmâm. Lai novçrstu ðîs problçmas, bi-lingvâlâs izglîtîbas reformas îstenoðanu(tostarp ðîs reformas vadîbu) nepiecieðamsnodroðinât ar atbilstoðu finansçjumu novalsts budþeta. Reformas gaita periodiski(pçc katra mâcîbu gada) jâanalizç, jâvçrtç unar iegûtajiem rezultâtiem jâiepazîstinasabiedrîba; iegûtie rezultâti jâizmanto refor-mas vadîbas uzlaboðanai. Krievu minoritâteiaktîvâk jâveicina krievu minoritâtes skolutîkla izveide Latvijâ.

Kaut arî 2000. gadâ sabiedrîbâ virmojaetnopolitiskas kaislîbas, kas padziïinâjaplaisu starp pilsoòiem un nepilsoòiem,latvieðiem un krievu valodâ runâjoðajiem cit-tautieðiem, SIP îstenoðana ir aizkavçjusies.TM SID savu darbîbu ir uzsâcis nepârlieci-noði, arî noteiktais departamenta statussnevieð pârliecîbu, ka tas spçs vçlamâ lîmenîveikt valsts institûciju koordinâcijas darbusabiedrîbas integrâcijas sakarâ. Latvijânepiecieðams veidot aktîvu sabiedrîbas inte-grâcijas politiku. Tam jâbût vienam no galve-najiemm SID uzdevumiem.

Lîdz ðim ieguldîjumu integrâcijâ irdevuðas atseviðías valsts institûcijas (NP,Ârlietu ministrija), LVAVP, nevalstiskâs orga-

nizâcijas, Sorosa fonds–Latvija, starptau-tiskâs organizâcijas (ANAP, EDSO u. c.),ârvalstu vçstniecîbas. LR Saeima, Valstsprezidentes kanceleja, MK nav izrâdîjis pat-stâvîgu iniciatîvu, lai atbalstîtu sabiedrîbasintegrâciju. Latvijas valdîba drîzâk ir sekojusiintegrâcijas procesam kâ pasîva vçrotâja unvairâkkârt ir bijusi spiesta pielâgoties jaunotiekoðajiem procesiem. Rezultâtâ sabied-rîbas integrâcija norisinâs decentralizçti (unlokalizçti), bez aktîvas koordinçjoðas dar-bîbas visas valsts lîmenî. Stâvoklis varçtumainîties pçc SIF izveides, ja valdîba bûsgatava ilgtermiòa ieguldîjumiem sabiedrîbasintegrâcijâ.

Aizvadîtajâ 2000. gadâ valstî îstenotânaturalizâcijas politika un daïçji arî kultûr-politika ir veicinâjusi sabiedrîbas integrâciju.Tas nozîmç, ka naturalizâcijas procesa un arîkultûras dzîves kontekstâ valstî ir mazi-nâjuðâs etnopolitiskâs pretrunas un atsve-ðinâtîba starp valsti un sabiedrîbu. Taèu topaðu nevar teikt par valstî îstenoto valodasun izglîtîbas politiku. Kaut arî darbu sekmîgiturpina LVAVP un pieaug latvieðu valodaspratçju skaits, un krievu mâcîbvalodas skolâsjau otro mâcîbu gadu norisinâs bilingvâlâsizglîtîbas reforma un daudzu krievu mâcîb-valodas skolu skolçni sekmîgi apgûst latvieðuvalodu, tomçr etniskâ spriedze, kas radâs MKnoteikumu sagatavoðanâs laika posmâ jaunâValsts valodas likuma sakarâ un pretrunas arIzglîtîbas likuma pârejas noteikumu 9. panta3. punkta ievieðanu, kas paredz, ka 2004.gada 1. septembrî valsts un paðvaldîbu vis-pârçjâs vidçjâs izglîtîbas iestâþu desmitajâsklasçs mâcîbas ir jâuzsâk tikai valsts valodâ,liecina, ka valstî îstenotâ valodas unizglîtîbas politika nav profesionâli lîdzsvaro-ta un tâlredzîga. Kâ vienâ, tâ otrâ gadîjumâtiek provocçts etniskais saspîlçjums valstî.

Atsauces1. Latvijas iedzîvotâju aptauja. Aprîlis/maijs2000. Valoda. – LVAVP, Baltijas Datu nams, 2000.2. “Ceïâ uz pilsonisku sabiedrîbu”. Latvijasiedzîvotâju aptauja. Atskaite. 1996. gada nov. –1998. gada janv. – Baltijas Datu Nams, 1998.

3. Valsts valodas centra nolikums // LatvijasVçstnesis. – 2000. – 29. aug. 4. Latvieðu valodas apguves valsts programma(LVAVP). Darbîbas atskaite: 1996. – 2000. –Rîga, 2000. 5. Valsts programmas koncepcija “Sabiedrîbasintegrâcija Latvijâ”. – Rîga, 1999. 6. Valodas situâcija Latvijâ. Sociolingvistiskspçtîjums. 2.daïa. Latvieðu lingvistiskâ kompe-tence un valodas procesu vçrtçjums. – Latviešuvalodas institûts. – Rîga, 1996.7. Gušèin V. Riþskaja evrejskaja škola im.Šimona Dubnova // Obrazovaòije i karjera. –2000. – 5.–18. apr.8. Kak þivjoš, nacionaïnaja ðkola? //Obrazovaòije i karjera. – 2000. – 9.–22. febr.9. Vilkauðs E. Skolas pieredze savas tautaskultûras identitâtes nostiprinâðanâ // LatvijasVçstnesis. – 2000. – 1. jûn.10. Pârskats par LR vispârizglîtojoðajâm skolâm.1999./2000. mâcîbu gada sâkumâ. III krâjums. –Rîga, IZM, 2000.11. LR Izglîtîbas likums. – Rîga, 1998.12. Valsts pamatizglîtîbas standarts. – Rîga, 1998.13. Liepiòa I. Valsts valodas prestiþam ir ten-dence pieaugt // Jaunâ Avîze. – 1998. – 9. febr.14. Zvirgzde A. Kâdâ valodâ mâcîties? // Diena.– 1998. – 12. jûn.15. Nagle G. Skolotâjus iepazîstina ar biling-vâlâs izglîtîbas modeïiem // Diena. – 1999. – 23. marts.16. Loèmele N. Krievu jaunieði nejûtas integrçtiLatvijâ // Diena. – 1999. – 22. sept.17. Lulle A. Jâmaina attieksme pret latvieðu va-lodu // Jaunâ Avîze. – 1999. – 22. sept.18. Apvienîbas “Par cilvçka tiesîbâm vienotâLatvijâ” frakcijas paziòojums // Lauku Avîze. –2000. – 30. sept.19. Nagle G. Mazâkumtautîbu izglîtîbas pro-grammas skolâs ievieð lçni // Diena. – 2000. – 20. sept.20. Nagle G. Trûkst metodisko lîdzekïu biling-vâlâs izglîtîbas ieviešanai // Diena. – 1999. – 4. dec.21. OESD. Rewiews of National Policies forEducation. – Latvia, 2000.22. Mirskis S. Krievu nacionâlâs kultûrasautonomijas modeïa principi un mehânismi //Latvijas Vçstnesis. – 1999. – 6. okt.23. Arðavskaja T. Kuda idjote, nacionaïnijeðkoli? // Obrazovaòije i karjera. – 2000. – 26. janv.–8. febr.24. Latvijas valsts kultûrpolitikas pamatnostâd-nes. – Rîga, 1996.

39

40

25. Virtmane V. Vienotas kultûrtelpas veidoða-nâs un kultûrpolitika Latvijâ // LatvijasVçstnesis. – 1999. – 6. okt.26. Konferences “Kultûras tiesîbu îstenoðanasabiedrîbas integrâcijas kontekstâ” rekomendâci-jas. – Rîga, 2000. – 25. febr.27. Report of the Government of Estonia.Integrating Estonia (1997–2000). – Tallin, 2000.28. Dribins L. Kultûras autonomijas principi uniezîmes Latvijâ // Latvijas Vçstnesis. – 1999. – 6. okt.29. Vçbers E. Kultûras tiesîbas un sabiedrîbasintegrâcija // Latvijas Vçstnesis. – 2000. – 14. jûl.30. Viòòika I. Nacionâlo kultûras biedrîbu lomaLatvijas kultûras dzîvç // Latvijas Vçstnesis. –1999. – 5. okt.31. Tautas tçrpu centra “Senâ klçts”. Atskaitepar projektu “Latvijâ dzîvojoðo mazâkumtautîbuintegrçðanâs procesa veicinâðana tautas mâkslasun tradîciju izziòas ceïâ”: 1999. gada marts –2000. gada marts. – Rîga, 2000.32. LR IZM Valsts jaunatnes iniciatîvas centravçstule. – Rîga, 2000. – 6. nov. 33. Sabiedriskâs organizâcijas “Mazâkum-tautîbu bçrnu un jaunieðu programmas Zelta kamoliòð” statûti.34. Bilingvâlâs izglîtîbas programmas ievieðanasizpçte: skolçnu un vecâku nostâdnes un izprat-ne. (Baltijas Sociâlo zinâtòu institûts). – Rîga, IZM, 2000. 35. IZM rîkojums (30. 07. 1999.) nr. 389 “Parmâcîbu priekðmetu stundu paraugplânu valstsun paðvaldîbu izglîtîbas iestâdes ar citu mâcîb-valodu 2. un 9. klasei. – Rîga, 1999.36. Âboltiòð R., Pabriks A., Vçbers E. Pârskatspar sabiedrîbas integrâciju: atsveðinâtîbas pâr-varçðanu. (Nodaïa par naturalizâciju.) SFL poli-tikas analîzes 2000. gada projekts. – Rîga, 2001.

Papildliteratûra1. Bilingual Education. (In Latvian Schools ofGeneral Education). – Riga, Ministry ofEducation and Science, 1988.2. Buhvalov V., Pliner J. Probïemi i perspektiviintegraciji uèaðèihsja ðkol nacionaïnih meòðinstvv latvijskoje obðèestvo. – Rîga, 2000. 3. Divvalodu izglîtîbai traucç skolotâju un grâ-matu trûkums // Diena. – 2000. – 25. maijs.4. Djaèkova S. Valsts valodas zinâðanu ietekmeuz nelatvieðu integrâciju Latvijas sabiedrîbâ.Bakalaura darbs. – Rîga, Latvijas Universitâte,1998.

5. Druviete I. Latvijas valodas politika Eiropassavienîbas kontekstâ. – Rîga, 1998.6. Informatîvie biïeteni. LAT-2. “Tagad”. –Rîga, LVAVP, 1999. – 2000. 7. Kabanov N. Vozmoþen ïi massovij protest //Vesti segodòa. – 2000. – 25. apr. 8. Koïesòikova K. Valodas politikas realizâcijasperspektîvas mûsdienu Latvijas sabiedrîbâ. Baka-laura darbs. – Rîga, Latvijas Universitâte, 1998. 9. Latvijas iedzîvotâju aptauja. Valoda. (LVAVPfinansçti un BDN un Baltijas Sociâlo zinâtòuinstitûta veikti socioloìiski pçtîjumi.). – Rîga,LVAVP, 1996.,1997.,1998., 1999. 10. Latviešu valoda: no politikas uz sadzîvi. –Rîga, 1999.11. Latvieðu valodas apguve skolâs ar krievuapmâcîbas valodu. (LVAVP finansçts un BDNveikts socioloìisks pçtîjums.) – Rîga, LVAVP, 1999.12. Latvijas valsts kultûrpolitikas pamatno-stâdnes. – Rîga, 1996. 13. Lase I. Svin igauòu skolas desmitgadi //Diena. – 2000. – 14. febr. 14. Lavîze. Latvieðu kâ otrâs valodas apguvesskolotâju asociâcijas izdevums. – Rîga, 1999., 2000.15. Loèmele N. Divvalodîbas draudi pret kon-venciju // Diena. – 2000. – 14. jûn.16. Maslo I. Mazâkumtautîbu kultûra un biling-vâlâ izglîtîba // Latvijas Vçstnesis. – 2000. – 1. jûn. 17. Nacionâlâ programma “Kultûra” (2000.–2010.). Kopsavilkums // Latvijas Vçstnesis. –2000. – 3. febr. 18. Nacionâlais ziòojums par kultûrpolitikuLatvijâ. – Rîga, 1998.19. Ne nado podgonjat detej // Vesti segodòa. –2000. – 13. janv.20. NP un Latvijas Tautas skolas projekts “Âtrâlatvieðu valodas apmâcîbas pilotprogramma” unprojekta atskaites. – Rîga, 2000.21. Ozoliòa G. Cittautieði Gulbenç mâcâs biling-vâli // Diena. – 1999. – 1. febr.22. Papule E. Mazâkumtautîbu skola unnacionâlo kultûru aktualizçðanas iespçjas //Latvijas Vçstnesis. – 1999. – 6. okt.23. Papule E. Par mazâkumtautîbu izglîtîbu Lat-vijâ // Izglîtîba un Kultûra. – 2000. – 13. apr.24. Pârskats par daþâdu mâcîbu priekðmetuapguvi LR vispârizglîtojoðajâs skolâs.1999./2000. mâcîbu gada sâkumâ. VI krâjums. –Rîga, IZM, 2000.25. Pârskats par sveðvalodu mâcîðanu LR vispârizglîtojoðajâs skolâs. 1999./2000. mâcîbugada sâkumâ. IV krâjums. – Rîga, IZM, 2000.

26. Pliner J. Zakon ob obrazovaòii likvidiruetobrazovaòije na ne gosudarstvennom jazike //Obrazovaòije i karjera – 2000. – 8.–21. marts.27. Sabiedrîbas integrâcijas programma. Îsaisvariants. – Rîga, 1999.28. Saruna redakcijâ ar Valsts valodas centravadîtâju Dz. Hirðu // Lauku Avîze. – 2000. – 6. jûl. 29. Sovmestnoje zajavïeòije // Obrazovaòije ikarjera. – 2000. – 23. febr.–7. marts.30. UNDP pârskati/novçrtçjumi par LVAVPdarbu – Rîga, 1997., 1998., 1999.

31. Valsts programma “Sabiedrîbas integrâcijaLatvijâ”. – Rîga, 2001. 32. Vçbers E. Bilingvâlâs izglîtîbas reforma //Diena. – 1999. – 15. okt.33. Zaïalksne Z. Poïu pamatskolu skâruðas pâr-maiòas // Rîgas Balss. – 2000. – 22. febr. 34. Ziemele I. Minoritâðu kultûras tiesîbas. EPstandarti // Latvijas Vçstnesis. – 1999. – 6. okt.

41

42

Ðajâ nodaïâ tiek raksturota Latvijas gal-veno, ietekmîgâko politisko partiju etnopoli-tisko uzskatu evolûcija un aktivitâtes, toietekme uz sabiedrîbas integrâciju unLatvijas integrçðanos Eiropas Savienîbâ.Pçtîjuma gaitâ vçrtçti partiju programmiskieun taktiskie dokumenti, intervçti partijuvadoðie darbinieki, pçtîta partiju parlamen-târâ darbîba etnisko attiecîbu jomâ, analizçtipartiju publiskie pasâkumi un kampaòas.

Politisko partiju, apvienîbuetnopolitiskie uzskati un darbîba, to ietekme uzsabiedrîbas integrâcijas

procesu

Etnopolitiskie mçríi un uzdevumi partiju programmâs

Pârskatâ raksturoti piecpadsmit lielâkopolitisko apvienîbu un partiju programmâsun citos programmiskajos dokumentos(manifestos, paziòojumos, priekðvçlçðanuprogrammâs) paustie partiju mçríi un uzde-vumi etnopolitikas jomâ.

No Saeimâ pârstâvçtâm partijâm etno-politiskais virziens visvairâk izteikts LatvijasSociâldemokrâtiskâs Strâdnieku Partijas(LSDSP), Tautas Saskaòas Partijas (TSP) unApvienîbas Tçvzemei un Brîvîbai/LNNK(TB/LNNK) programmâs.

LSDSP 1998. gada programmâ ir speci-âlas nodaïas ar nosaukumiem Nacionâlavalsts, Naturalizâcija un integrâcija, kurâstika proponçta etnopolitika, kas sekmçtu pil-soòu apvienoðanos politiskâ nâcijâ,

apstiprinâts atbalsts latviskas Latvijas idejaiun minoritâðu valodas un kultûras tiesîbâm.LSDSP uzskata, ka jâapvieno “latvieðu na-cionâlâ valsts” ar “citu etnosu valstisku inte-grâciju”, neprasot, lai tie atteiktos no savasetniskâs identitâtes, “bet sekmçjot tokultûras izkopðanu”. Jâveido “civilizçtadaudzkultûru sabiedrîba”. Seviðíi akcentç-tas lîbieðu kultûras tiesîbas. Programmaprasîja nepieïaut rasu un nacionâlâ naidasludinâðanu. Naturalizâcijai jâveicina katracilvçka integrâcija Latvijas sabiedrîbâ.Pilsonîba tika vçrtçta augstâk par tautîbu[1].

2000. gada 21. oktobrî LSDSP 32. kon-gresâ apsprieda un pamatâ pieòçma jaunuLSDSP programmas tekstu, kuru vçl redak-cionâli un saturiski pilnveidos. Jaunajâ tek-stâ etnopolitikai ierâdîta vçl plaðâka vieta.Vairâk uzsvçrta nacionâlâs valsts celtniecîbasizðíiroðâ nozîme latvieðu nâcijas pastâ-vçðanâ, par nacionâlâs politikas primaritâtiatzîta latvieðu un lîbieðu likumîgo intereðuievçroðana, etniskâs spriedzes mazinâðana,etnopolitiskais izlîgums. LSDSP programmaatbalsta latvieðu valodas valstiskâ statusastiprinâðanu un latviskas kultûrvides paplaði-nâðanu, deklarçjot, ka tieði kultûrâ “izpauþaslatviskâs Latvijas ideja”. Programmâ iekïau-tas jaunas sadaïas Nacionâlâ politika unsabiedrîbas integrâcija un Nacionâlo mino-ritâðu tiesîbu aizsardzîba. Pçdçjâ neizvçrstâveidâ [2].

TSP 1997. gadâ pieòemtajâ programmâetnopolitiskie mçríi un uzdevumi izteiktinodaïâs Politiskâs nâcijas veidoðana, valstsvara, paðvaldîbas un Etnopolitika. KopumâTSP izvirza etnopolitiku par savas darbîbasgalveno virzienu un tâdâ veidâ cenðas iegûtsev piekritçjus. Programmâ uzsvçrts, kaLatvijas valsts pamats ir “Latvijas tauta”,

OOttrrââ nnooddaaïïaa

PPoolliittiisskkoo ppaarrttiijjuu uunn aappvviieennîîbbuu eettnnooppoolliittiisskkââss aakkttiivviittââtteess

“daþâdu tautîbu cilvçku kopums”, kasuzticîgs Latvijai.

Galvenie uzdevumi: pilsoòu kopumaatjaunoðana un attîstîba; tiesisko atðíirîbumazinâðana starp pilsoòiem un nepilsoòiem(lai veicinâtu integrâciju), naturalizâcijasnoteikumu “atviegloðana”, Latvijas mino-ritâðu kultûrautonomijas principa kon-sekventa îstenoðana, 1919. gada likuma parminoritâðu izglîtîbu atjaunoðana, EiropasPadomes Vispârçjâs konvencijas par nacionâlominoritâðu aizsardzîbu ratificçðana. Tiekprasîta arî 1992. gada Eiropas reìionâlo unminoritâðu valodu hartas noteikumu îste-noðana, pieðíirot vietçjâm paðvaldîbâm“iespçju reglamentçt citu valodu oficiâlulietoðanu lîdzâs valsts valodai vietâs, kurkompakti dzîvo etniskâs un lingvistiskâsminoritâtes” [3].

TSP programmâ arî atzîts, ka 1991. gadâpieòemtais LR likums Par Latvijas nacionâloun etnisko grupu brîvu attîstîbu un tiesîbâmuz kultûras autonomiju nedarbojas un kajâpieòem jauni normatîvi akti, kas garantçtuminoritâðu kultûras tiesîbu îstenoðanu.

TSP programmas dokumentâ nav minç-tas konkrçtas minoritâtes un to vajadzîbas.Ðâda pieeja etnopolitiskajâm problçmâm irarî citu partiju programmâs.

TSP 7. kongresâ, kas notika 2000. gada25. novembrî, pieòemta jauna TSP program-ma, kurai dots nosaukums Sabiedrîbas inte-grâcija un sociâlais taisnîgums. Saglabâtasiepriekðçjâs programmas galvenâs atziòasetnopolitikas jomâ, kuras papildinâtas arjaunu uzdevumu izvirzîðanu: jâpieòemsabiedriskâ izlîguma deklarâcija, kas veici-nâtu integrâciju; jâpaâtrina naturalizâcija;nepilsoòiem jâpieðíir tiesîbas piedalîties pað-valdîbu vçlçðanâs; visâm tautîbâm jâdodtiesîbas saòemt valsts atbalstu savas valodas,kultûras un izglîtîbas attîstîbai, pieòemotlikumu par nacionâlâm minoritâtçm. Prasîtaarî ierobeþojumu atcelðana nepilsoòiemdarba un sociâlâ nodroðinâjuma jautâjumos.TSP programma atzîst, ka latvieðu valodaijâbût vienîgai valsts valodai, taèu jâregla-mentç arî citu valodu oficiâlâ lietoðanavietâs, kur kompakti dzîvo etniskâs un

lingvistiskâs minoritâtes. Seviðíi akcentçtasabiedrîbas integrâcijas un politiskâs nâcijasveidoðanâs kopsakarîba.

Apvienîba Tçvzemei un Brîvîbai/LNNKsavus etnopolitiskos mçríus izteikusi1997. gada programmas ievadâ, sadaïâLatvijas valsts – demokrâtiska sabiedrîba.Programmas ievadâ uzsvçrts pamatmçríis –veidot latvisku Latviju, izkopjot nacionâlopaðapziòu, aizsargâjot latvisko kultûrvidi,pârvarot “okupâcijas, kolonizâcijas un tota-litârisma (boïðevisma) sekas”. TB/LNNKuzskata, ka mazâkumtautîbâm Latvijâ jaupaðlaik ir “vairâk tiesîbu un iespçju nekâvairums ES valstu”. “Sabiedrîbas stabilitâtigarantç visu Latvijas pilsoòu vienlîdzîba,nacionâlo minoritâðu tiesîbas, turpinotLatvijas pirmskara tradîcijas.” Programmânorâdîts: “Lai garantçtu latvieðu nâcijas poli-tisko varu.. jâierobeþo ârvalstnieku un bez-valstnieku uzòemðana Latvijas pilsonîbâ,jâveicina okupâcijas perioda ieceïotâju unviòu pçcnâcçju repatriâcija un sniedzamsatbalsts viòu tâlakai emigrâcijai.”

TB/LNNK 1998. gada Rîcîbas program-mâ etnopolitikai ierâdîts plaðâks izklâstsnodaïâs Valodas politika, Pilsonîba,Repatriâcijas veicinâðana, Etniskâ politika.Rîcîbas programmâ solîts izstrâdât valstsnacionâlâs politikas koncepciju, panâktNacionâlo lietu nodaïas darbîbas pilnvei-doðanu un paplaðinâðanu, ar likumu noteikttradicionâlo minoritâðu statusu. Formulçtasarî minoritâtes iezîmes:

1) tâ ir Latvijas pilsoòu grupa, kas skait-liski veido mazâkumu un nedominç valstî;

2) tai ir sava valoda; 3) tâ ir solidâra kultûras, tradîciju un

valodas saglabâðanas jomâ; 4) nacionâlâ minoritâte valsts teritorijâ

dzîvo vairâkus gadsimtus. Personas, kuras ieceïojuðas okupâcijas

laikâ, “nav uzskatâmas par Latvijas na-cionâlâm minoritâtçm”, tâm ir tikai iece-ïotâju statuss.

Tiek atzîtas vçsturisko minoritâðu kul-tûrautonomijas tiesîbas [4]. TB/LNNK pro-grammas dokumentos nav norâdîta attiek-sme pret sabiedrîbas integrâciju.

43

44

Citu Saeimâ pârstâvçto partiju program-mâs etnopolitiskie mçríi un uzdevumi izteik-ti mazâk izvçrstâ veidâ. Latvijas Ceïa(LC)1998. gada programmas nodaïâ VienotaLatvijas tauta uzsvçrta nepiecieðamîbanacionâlâs valsts ietvaros pârvarçt atsve-ðinâtîbu starp latvieðiem un cittautieðiem arintegrâcijas un naturalizâcijas palîdzîbu.Izvirzîti priekðnoteikumi ðo procesu îsteno-ðanai: atbalsts valsts etnopolitikai, nepilsoòugatavîba iekïauties Latvijas tautâ, apgûstotlatvieðu valodu un kultûru, kâ arî natura-lizçjoties. (Dokumentâ lietots kïûdains jç-dziens: “nepilsoòu kopiena”[5].) PaðreizLatvijas Ceïð izstrâdâ jaunu programmu.

Jaunâs Partijas (JP) 1998. gada pro-grammâ (ar norâdi: “îstenosim 7. Saeimâ”)etnopolitikas uzdevumi izteikti nodaïâ “Esamdaþâdi, bet ne pârâki viens par otru”, kurâizvirzîtas prasîbas izdarît grozîjumus [1991.gada] likumâ par mazâkumtautîbâm,“ievçrojot Tautîbu konsultatîvâs padomesviedokli”, un izstrâdât tâdu ilgtermiòasabiedrîbas integrâcijas programmu, kasnodroðinâtu nacionâlâs valsts attîstîbu unveicinâtu minoritâðu kultûrcentienus. Sadaïâpar kultûru teikts, ka JP atbalstîs latvieðukultûras identitâtes saglabâðanu, respektçsarî Latvijas minoritâðu kultûrautonomiju.Uzsvçrta latvieðu valodas tiesîbu aizsardzîba[6].

Tautas Partijas (TP) Rîcîbas programmâ,kas apstiprinâta TP valdes sçdç 1998. gadaseptembrî, etnopolitiskie mçríi un uzdevuminav izvirzîti. Ievadâ teikts, ka tiks garantçtalatvieðu tautas izdzîvoðana, latviska LatvijaEiropâ. Sadaïâ “Likumi tautai” prasîtalatvieðu valodas valstiskâ statusa reglamen-tçðana Satversmç [7]. Tolerantas etnopoli-tikas nepiecieðamîba, rasisma un antisemî-tisma nosodîjums dots TP Manifestâ.

Latvijas Krievu Partijas (LKP) program-mâ (1998. gads) teikts, ka LKP aizstâvçskrievu un citu tautîbu (“tautu”), kuri savulikteni saista ar krievu tautu, interesesLatvijâ, – “pret etnokrâtisko reþîmu”. Prasîtapilsonîba visiem, kas 1990. gada 4. maijâpastâvîgi dzîvoja Latvijâ. LKP vçloties izvei-dot spçcîgu, nacionâli solidâru krievu kopie-

nu, kura cînîtos par tâs tiesîbu no-stiprinâðanu Latvijas likumos un propor-cionâlu pârstâvniecîbu visos varas orgânos.Prasîta “pilnîga kultûras autonomija”, izvei-dojot krievu nacionâlo skolu un nodroðinotkrievu valodas netraucçtu funkcionçðanu,krievu vçsturisko pieminekïu atjaunoðanu.Uzsvçrta reliìijas un nacionâlâs apziòas kop-sakarîba [8]. LKP programma faktiski orien-tç uz divkopienu valsts veidoðanu Latvijâ.Tas ir pretrunâ ar sabiedrîbas integrâcijasideju.

Latvijas Sociâlistiskâs Partijas (LSP)“Politiskâs programmas paziòojumâ” (1999.gads) nodaïâ Valsts politiskajâ jomâ prasîtapilsoòu un nepilsoòu “tiesîbu izlîdzinâðana”,starptautisko tiesîbdokumentu prioritâtesatzîðana un “topoðâs divkopienu sabiedrîbasapstâkïos” pieðíirt krievu valodai “oficiâlustatusu”[9]. Lîdz ar to LSP ir atteikusies nosavas iepriekðçjâs ideoloìiskâs nostâjas:vienkopienas internacionâlas sabiedrîbas“atjaunoðanas” veicinâðanas.

Lîdztiesîbas partijai joprojâm spçkâ ir1996. gada programma, kura atbalsta pil-sonîbas pieðíirðanas “nulles variantu”, prasakrievu valodas atzîðanu par oficiâlu valoduun paðvaldîbu tiesîbas risinât valodu jautâju-mu savâ administratîvajâ teritorijâ[10]. Arîðî programma ir vçrsta pret sabiedrîbas inte-grâciju. “Lîdztiesîba” gatavojas izstrâdâtjaunu programmu.

No Saeimâ nepârstâvçtajâm partijâmetnopolitiskie mçríi un uzdevumi deklarçtiLatvijas Demokrâtiskâs Partijas (LDP) doku-mentos. 1998. gadâ pieòemtajâ programmâ,kura bija spçkâ lîdz 2000. gada novembrim,atbalstîta demokrâtiskas nacionâlas valstssaglabâðana un nostiprinâðana, kas ir“latvieðu un lîbieðu nacionâlâs identitâtesgarants”, “vienlaikus atbalstot Latvijas citutautîbu iedzîvotâju nacionâlâs savdabîbas unkultûras saglabâðanas centienus”. LDP pro-grammas 7. nodaïâ Nacionâlâ politika bijaapliecinâta partijas griba sekmçt cittautieðubrîvprâtîgu integrçðanos Latvijas vidç, vien-laicîgi îstenojot savas nacionâlâs kultûrasautonomijas tiesîbas, tuvinot pilsoòu unnepilsoòu tiesîbas. Tiek atbalstîta minoritâðu

nacionâlo skolu veidoðana, lai varçtu iegûtizglîtîbu dzimtajâ valodâ. LDP uzskata, kastarpnacionâlâ saskaòa ir Latvijas demo-krâtiskâs valsts pastâvçðanas pamatnosa-cîjums [11]. 2000. gada 11. novembrî noti-kuðajâ LDP 7. kongresâ pieòemtajâ jaunajâprogrammâ ðîs prasîbas ir saglabâtas. Taèutajâ vairs nav norâdes uz lîbieðu faktoru, naviepriekðçjâ programmâ izvirzîtâs prasîbaspar pâreju uz latvieðu valodu iedzîvotâjuapkalpoðanas un reklâmas jomâ, nepilsoòubrîvprâtîgas repatriâcijas lietderîbu [11].

Kristîgi Demokrâtiskâs Savienîbas (KDS)2000. gada programma aizstâv latvieðunacionâlâs valsts pastâvçðanu, atbalstot lojâ-lo cittautieðu integrâciju un viòu etniskâskultûras autonomiju. Uzsvçrts, ka latviskumakodols atrodas lauku apvidos, kur jâgâdâ partâ saglabâðanu [12].

Latvijas Zemnieku Savienîba (LZS) 1998.gada programmas nodaïâ Izglîtîba prasîta“nacionâli lepnas personîbas izaugsme”,latvieðu valodas iemâcîðana cittautieðiem,bet nodaïâ Kultûra – latvieðu nâcijas izdzî-voðanas nodroðinâðana, saglabâjot nacionâlokultûru. Speciâlâ rindkopâ izvirzîta prasîbaatbalstît minoritâðu kultûras tradîcijukopðanu un attîstîðanu[13].

Darba Partijas (DP) 2000. gada papil-dinâtajâ programmâ nodaïâ Galvenie valstspârvaldes principi uzsvçrta latvieðu valodasapgûðanas principiâlâ nozîme un proponçtanacionâlo attiecîbu veidoðana “uz savstarpç-jas sapratnes principiem”, nodroðinot “etnis-kâm grupâm” attiecîgu cilvçktiesîbu ievç-roðanu[14]. Taèu kopumâ etnopolitiskie uz-devumi nav formulçti.

Latvijas Zaïâ Partija (LZP) 1990. gadaManifesta sadaïâ Unifikâcija – daudzveidîbakategoriski noraida “tautu mehânisku sa-jaukðanu un etniskâs savdabîbas nive-lçðanu”. Tajâ paða laikâ atbalsta kultûrudaudzveidîbu un nacionâlo minoritâðutiesîbu aizsardzîbas likuma nepiecieðamîbu.1995. gada programmâ prasîta latviskâdzîvesveida saglabâðana, taèu konkrçtinosaukta tikai latvieðu valodas kopðana,dzimtâ novada izzinâðana, latviskâ izglîtîbaLatgalç [15]. Programmâ nav izteikts LZP

viedoklis par sabiedrîbas integrâciju.Visâs iepriekð minçtajâs programmâs

nosodîta tautu un rasu naida kurinâðana,pausta gatavîba veicinât tautîbu sadzîvoðanuLatvijâ.

Atðíirîgâ, pçc bûtîbas ksenofobiskâ garâveidota 2000. gada jûnijâ dibinâtâs LatvijasNâkotnes Partijas (LNP) pagaidu program-ma, kurâ sabiedrîbas integrâcijas koncepcijadçvçta par kïûdainu un kaitîgu, jo cittau-tieðiem neatkarîgâ Latvija esot tikai nemîla-ma “pagaidu mîtne”, kurâ viòi jûtot diskom-fortu un tâdçï vçloties “vçstures ratu pagrieztatpakaï”. Tiek prasîta cittautieðu “humânarepatriâcija”, saòemot ðajâ nolûkâ palîdzîbuno bijuðajâm totalitârajâm valstîm [16].

Iepriekð minçtâs politisko partiju pro-grammas un programmiskos dokumentuspçc to etnopolitiskâ satura var dalît piecâsgrupâs:

1) programmas, kuras proponç Latvijaspilsoòu kopuma – Latvijas tautas vienotasnâcijas veidoðanos un nostiprinâðanos sa-biedrîbas integrâcijas procesâ (LSDSP, TSP,LC, JP, LDP);

2) programmas, kuras prasa atbalstîtlatvieðu etnonacionâlo valsti, nodroðinotvalsts interesçm atbilstoðu tolerantuattiecîbu veidoðanu ar vçsturiskajâm mino-ritâtçm, bet neformulç partijas nostâju inte-grâcijas jautâjumâ (TB/LNNK, LZS, KDS);

3) programmas, kurâs atklâti izvirzîtsmçríis veicinât divkopienas valsts izveidi(LSP, Lîdztiesîba, LKP), tâs orientç uzvçrðanos pret valdîbas akceptçto sabiedrîbasintegrâcijas koncepciju;

4) programmas, kurâs faktiski nav for-mulçti etnopolitiskie mçríi un uzdevumi, kâarî attieksme pret sabiedrîbas integrâciju(TP, ZP, DP);

5) programma, kura pauþ klaji etno-krâtiskus uzskatus, kategoriski noraidasabiedrîbas integrâcijas nepiecieðamîbu(LNP).

Visnozîmîgâkâs ir programmas, kuraspar etnopolitikas galveno mçríi izvirza atbal-stu demokrâtiskas nacionâlas valsts attîs-tîbai, kuras pamatu veido vienota pilsoniskanâcija; ðîs programmas saskaòo latvieðu un

45

46

cittautieðu intereses, veicina sabiedrîbasintegrâciju un Latvijas integrâciju demokrâ-tisko Eiropas valstu sadraudzîbâ. Partijas arðâdâm programmâm veido ietekmîgâko par-tiju lielâko daïu.

Politisko partiju vadoðo darbinieku uzskati

2000. gada martâ un aprîlî tika intervçtiseðpadsmit politisko partiju vadoðie darbinie-ki, pavisam trîsdesmit personas. Tika aptau-jâti partijas LC, TP, apvienîbas TB/LNNK,LSDSP, JP, TSP, LSP, Lîdztiesîbas, LKP, LDP,DP, LZS, KDS, LZP, Daugavpils PilsçtasPartijas (DPP) un Latgales Gaismas Partijas(LGP) pârstâvji. Intervijas mçríis: atklât ðodarbinieku attieksmi pret aktuâlâm etnopoli-tikas un sabiedrîbas integrâcijas problçmâmun to risinâðanas metodçm.

Aptaujas gaitâ iegûtie rezultâti liecina,ka :

1. Aptuveni puse no aptaujâtajiem (LC,TP, LSDSP, LZS, LDP, KDS, LGP u. c.) parti-ju pârstâvjiem valdîbas apstiprinâto SIKuzskata par vadlînijas dokumentu valdîbai,savukârt 16 no aptaujâtiem – tikai par zinât-nieku ieteikumu vai valdîbas apstiprinâtuorientçjoðu prognozi.

2. Tikai 3 aptaujâtie (TP, LSDSP,TB/LNNK) uzskata valdîbas darbîbu integrâ-cijas jomâ par apmierinoðu.

3. 15 aptaujâtie darbinieki (50 procen-ti) politisko integrâciju uzskata par svarîgâkointegrâcijas virzienu. To vidû – LC, TP, JP,TSP, LKP, LDP, Lîdztiesîbas, LSP darbinieki.LSDSP pârstâvju domas dalîjâs starp poli-tisko integrâciju un valodas/kultûras unsociâlo integrâciju, bet TB/LNNK darbiniekuatbildçs – pârsvaru guva uzskats, ka vis-svarîgâkâ ir integrâcija valodas un kultûrasjomâ, tâpat domâ arî DPP pârstâvis. SavukârtLZS viennozîmîgi akcentç sociâlo integrâciju,tâpat domâ arî LZP, KDS, LGP pârstâvji.

4. 21 aptaujâtâ persona (70 procenti)domâ, ka politiskajâ integrâcijâ galvenânozîme ir pilsoniskajai apziòai, lojalitâteipret valsti. LKP, LSP, DPP pirmajâ vietâ liek

vçlçðanu tiesîbu pieðíirðanu nepilsoòiem.TSP, LDP, Lîdztiesîba prioritâti saskata natu-ralizâcijâ.

5. 11 aptaujâto uzskata, ka valodas unkultûras jomâ svarîgâkais uzdevums ir di-binât cieðus sakarus starp latvieðu un cittau-tieðu kultûras dzîvi. To atbalsta LC, LSDSPpârstâvji. 6 aptaujâtie uzskata, ka galvenânozîme ir latvieðu kultûras dominantespastiprinâðanai (TB/LNNK, JP, LZP, LGP). 7aptaujâtie kâ kultûrpolitisku prioritâti minminoritâðu kultûras autonomijas jauna mo-deïa izveidoðanu (TSP, Lîdztiesîba, LSP, LKP,LZS). 6 aptaujâtie prioritâti pieðíir pârejai uzbilingvâlo izglîtîbu (TP, DPP, LSP).

6. Atbildot uz jautâjumu, kâda irsociâlâs integrâcijas galvenâ prioritâte, 13aptaujâtie par svarîgâko atzîst vidçjâ sociâlâslâòa izaugsmi (LC, TP, TSP, JP, LZS, LDP,LZP, LGP), 11 aptaujâtie par tâdu uzskata cil-vçku sociâlâs droðîbas lîmeòa paaugsti-nâðanu medicînas, sociâlâs aprûpes, izglî-tîbas jomâ. To seviðíi akcentç TB/LNNK,TSP, LSDSP, LSP, Lîdztiesîbas, DPP, KDSpârstâvji.

7. Jautâjumâ par integrâcijas iekðçjosavstarpçjo saikni 23 aptaujâtie uzskata, kaintegrâcijai jâveicina latvieðu un cittautieðusavstarpçja saliedçðanâs Latvijas tautas ko-pumâ. 7 aptaujâtie domâ, ka tam jânotiekvienâ virzienâ – cittautieðiem piemçrojotieslatviskai videi. (TB/LNNK, LZS, pa vienamrespondentam no LC un JP). Asimilâcijuatbalsta tikai èetri aptaujâtie (divi no TP, pavienam no TB/LNNK un LZS).

8. 17 intervçtâs personas uzskata, kaLatvijas valdîbai ir jâveic speciâli pasâkumi,lai aizsargâtu latvieðu identitâti. Par toizsakâs gan TB/LNNK, TP, LZS, LZP, LSDSP,KDS, LDP, gan LSP un Lîdztiesîbas pârstâvji.Tiesa, motivâcija ir atðíirîga: LSP unLîdztiesîba uzskata, ka aizsardzîba nepie-cieðama tâdçï, lai mazinâtu Eiropas integrâ-cijas nivelçðanas draudus.

9. 24 (80 procenti) aptaujâtie uzskata,ka sabiedrîbas integrâcija veicinâs Latvijasiestâðanos Eiropas Savienîbâ. To neatbalstaseði pârstâvji (LSP, LZS, KDS, DPP), kâ arî pavienai personai no LSDSP un TB/LNNK.

Integrâcijas saistîbu ar Latvijas iestâðanosNATO nesaskata astoòas personas, tostarpLîdztiesîbas un TSP atseviðíi darbinieki.

10. No aptaujâtajâm 16 partijâm 14 par-tijâs ir iestâjuðies jaunpilsoòi (tâdu navTB/LNNK un KDS). Seðâs partijâs viòi irievçlçti arî vadîbâ: Lîdztiesîba, DPP, LSDSP,LDP, TSP, DP.

Partiju vadoðo darbinieku aptauja liecina,ka viòi pauþ pârsvarâ demokrâtiskus un tole-rantus uzskatus par etniskajâm attiecîbâm,atbalsta sabiedrîbas integrâciju un piekrîttam, ka Latvijas multietniskâ sabiedrîbaattîstâs valststautas – politiskâs nâcijasvirzienâ. Divas treðdaïas aptaujâto atbalstaminoritâðu kultûras tiesîbu garantçðanu.

Tas ir cerîgs politisks priekðnoteikumstam, lai Latvijâ veidotos integrçta sabiedrîba.Taèu aptauja liecinâja, ka valdîbu veidojoðopartiju vadoðie darbinieki pauþ ïoti atðíirî-gus uzskatus par sabiedrîbas integrâciju.Skeptiskus uzskatus visbieþâk izteicaTB/LNNK un JP pârstâvji (argumentâcija bijadaþâda: nacionâlistiska un liberâla). Tas,iespçjams, arî ir viens no iemesliem valdîbaspasivitâtei attieksmç pret sabiedrîbas inte-grâcijas programmu. Baþas rada arî visaiizplatîtais viedoklis, kas SIK interpretç kâzinâtnieku ieteikumu, kuru valdîba ganatbalsta, bet tâ neuzliekot valdîbai nekâduskonkrçtus pienâkumus.

Vienlaikus jâpiezîmç, ka politiíi daþkârtpauda uzskatus, kas atðíiras no partiju pro-grammu etnopolitiskajâm tçzçm. Tomçrvairâkums ievçroja programmu prasîbas.

Latvijas politisko partiju vadîbâ irpârstâvçti latviskâ (TB/LNNK) un krieviskâ(LKP) etnocentrisma spçki, kas rada un radîsnopietnus ðíçrðïus sabiedrîbas integrâcijai.Turpmâkâ Latvijas sabiedrîbas integrâcijaspolitikas dominante bûs atkarîga no tâ, kâdipolitiskie spçki bûs noteicoðie – sabiedrîbasintegrâciju veicinoðie vai etnocentrisko prin-cipu atbalstîtâji. Pçdçjâ gadîjumâ laika gaitâiespçjama ne tikai latviskâ, bet arî krieviskâ(slâviskâ) entocentrisma pozîciju pastip-rinâðanâs.

Partiju darbinieku etnopolitisko uzskatu izpausmes

sabiedrîbas informâcijas lîdzekïos

Savas partijas etnopolitiskos uzskatusvisvairâk popularizçjuði un komentçjuði LC,TB/LNNK, TSP un Lîdztiesîbas vadîba unpartijas aktîvisti.

Valdîbas koalîcijas partijasLC vadoðie politiíi A. Bçrziòð, I. Bçrziòð,

V. Birkavs, A. Panteïejevs, K. Lîbane u. c.intervijâs sabiedrîbas informâcijas lîdzek-ïiem, radio un televîzijas pârraidçs ne reizivien pauduði viedokli, ka konsekventijâîsteno SIK izvirzîtie mçríi, jâizstrâdâ SIPprogramma un jâizveido tâs îstenoðanasmehânisms, jânodroðina Pilsonîbas likuma,Izglîtîbas likuma un Valsts Valodas likumakonsekventa îstenoðana saskaòâ ar starp-tautiskajâm tiesîbu normâm. LC ir par mak-simâli tolerantu attieksmi pret cittautieðiemun vçlas, lai Latvijas valdîba prastu saskaòotnacionâlâs valsts intereses ar multikulturâlassabiedrîbas realitâtçm [17]. Taèu partija vçlnav skaidri formulçjusi savu viedokli jautâ-jumâ par EP Vispârçjâs konvencijas parnacionâlo minoritâðu aizsardzîbu ratifi-cçðanu.

TP vadoðie politiíi arî ir izteikuðies pariepriekð minçto likumu prioritâti etnopoli-tikâ, kâ arî naturalizâcijas veicinoðo pasâku-mu nepiecieðamîbu. Piemçram, Dz. Âbiíisuzsvçra, ka nepiecieðams veicinât integrâci-jas norisi vispirms izglîtîbas jomâ, jo izglîtîbavar dot lielu ieguldîjumu pilsoòu kopumaveidoðanâ. Viòð atbalsta SIK tçzi, ka “cittau-tieði ir ne tikai problçma, bet arî resurssLatvijas sabiedrîbai”[18]. Taèu, kopumâvçrtçjot, TP politiíi sabiedrîbas informâcijaslîdzekïos reti izsakâs par sabiedrîbas integrâ-ciju. Savu nostâju ðajâ jautâjumâ sabiedrîbaizinâmu nav darîjis arî TP lîderis A. Ðíçle.

TB/LNNK valdîbas koalîcijas ietvaros irspiesta rçíinâties ar tajâ valdoðo noskaòoju-mu un valdîbas deklarâcijâ paustajâm ide-jâm. Lîdz ar to tâ atklâti neprotestç pret

47

48

1998. gada grozîjumiem Pilsonîbas likumâ,atbalsta Izglîtîbas likuma un Valodas likumanormas, taèu prasa, lai likumu îstenoðanasnoteikumi bûtu stingrâki nekâ lîdz ðim, krasinodalîtu pilsoòu un nepilsoòu tiesîbas,nepieïautu latvieðu nâcijas politiskâs domi-nantes un kultûras prioritâtes mazinâðanos.TB/LNNK kopumâ atbalsta tikai tâdu inte-grâciju, kas palielina latvieðu lomu valstî unsabiedrîbâ; saprot integrâcijas procesu kâvienvirziena pârmaiòas – cittautieðuiekïauðanu latviskajâ kultûrvidç un loja-litâtes apliecinâjumu latvieðu nâcijai.TB/LNNK arî uzsver, ka nepietiekami tiekievçroti naturalizâcijas noteikumi, ka pil-sonîbas pretendentu latvieðu valodas zinâ-ðanas tiek vçrtçtas pârâk liberâli, mâkslîgiforsçjot nepilsoòu pâreju pilsoòos [19].Sabiedrîbas informâcijas lîdzekïos TB/LNNKpolitiíi cenðas stiprinât partijas nacionâlkon-servatîvo tçlu. Redzamâkâs pozîcijas ðajâsaktivitâtçs ieòem nacionâlradikâlo uzskatupolitiíi – P. Tabûns, J. Dobelis, P. Lâce,J. Vidiòð [20].

Parasti mçrenâkus uzskatus pauþM. Grînblats: iesaka lîdz ar sabiedrîbas inte-grâciju precizçt minoritâðu tiesîbas unpienâkumus. A. Jirgens iesaka îstenot inte-grâcijas un naturalizâcijas kontroles taktikutâ, lai sekmçtu lojâlo cittautieðu “orien-tçðanos latvieðu kultûras vidç”. A. Íimenis,kritizçjot MK apstiprinâtos Valsts valodaslikuma noteikumus kâ pârâk liberâlus, tomçruzskata, ka tie bija jâpieòem, neatliekot uzvçlâku laiku, jo tad dokuments ârvalstu spie-diena dçï kïûtu vçl “neatbilstoðâks” [21].

TB/LNNK 4. kongresâ 2000. gada 4. no-vembrî iezîmçjâs tendence koriìçt partijasetnopolitisko taktiku, “aizstâvçt nacionâlâsvçrtîbas” apstâkïos, kad nepilsoòi legalizçti,notiek plaða naturalizâcija un Latvija gatavo-jas iestâties Eiropas Savienîbâ, kur labçjikonservatîvi uzskati netiek cienîti. Taèu reizçpasvîtrota partijas programmas negrozâmî-ba. Abas nostâdnes ir savstarpçji pretrunîgas[22]. Daþkârt TB/LNNK vadîba pauþ viedok-li, ka etniskâ spriedze Latvijâ mazinâsies, jonaturalizâcija un nepilsoòu iespçjamâ iz-ceïoðana uz Rietumvalstîm arvien samazinâs

nepilsoòu skaitu. Ðâdos gadîjumos pietieka-ma uzmanîba netiek pievçrsta etniskajâmpretrunâm paðu pilsoòu vidû, seviðíi tâm,kuras saistîtas ar izglîtîbas un valodas poli-tiku.

JP kopumâ atbalsta SIK, tâs politiíi irtolerantas, demokrâtiskas etnopolitikaspiekritçji. Ðâdu politiku cenðas îstenot tieslie-tu ministre I. Labucka savas ministrijas darbâ[23]. Savukârt S. Dreimane izteikusi atbalstupriekðlikumam, lai paðvaldîbu vçlçðanutiesîbas iegûtu arî nepilsoòi, kas, viòasprât,veicinâtu to integrâciju Latvijas sabiedrîbâ[24].

Arî sabiedrîbas informâcijas lîdzekïospubliskotâ informâcija liecina par valdîbaskoalîcijas partiju dziïâm domstarpîbâmetnopolitikas un sabiedrîbas integrâcijasjautâjumos. Vçrojama LC un TP uzskatutuvinâðanâs. Paðreizçjâs valdîbas koalîcijaspartiju etnopolitisko uzskatu atðíirîbasapgrûtina sabiedrîbas integrâcijas jautâjumurisinâðanu.

Valdîbâ nepârstâvçtâs partijas

LSDSP politiíi sabiedrîbas informâcijaslîdzekïos samçrâ plaði pauþ nacionâlidemokrâtiskus, bet atseviðíos gadîjumos arînacionâlkonservatîvus un pretnacionâlis-tiskus uzskatus. LSDSP vadîba (J. Bojârs,E. Baldzçns) neizslçdz sadarbîbas iespçju arTB/LNNK, bet ar PCTVL – tikai sociâlajosjautâjumos [25]. Sociâldemokrâtu uzskatuplurâlisms zinâmâ mçrâ lîdz ðim ir traucçjisLSDSP veidot vienotu politiku izglîtîbas, va-lodas, pilsonîbas, minoritâðu tiesîbu unsabiedrîbas integrâcijas jautâjumos.

Politiskajâ koalîcijâ PCTVL ietilpstoðâsTSP politiíi aizstâv uzskatu, ka nepiecieðamibûtiski grozîjumi Izglîtîbas likumâ un Valstsvalodas likumâ, ka jâpaplaðina minoritâðu unnepilsoòu tiesîbas. Pretçjâ gadîjumâ varotsâkties plaði etnopolitiska rakstura nemieri.TSP iesaka izdarît minçtos grozîjumussaskaòâ ar Eiropas Padomes 1992. gadaEiropas Reìionâlo vai minoritâðu valodu har-

tu un EP Vispârçjo konvenciju par nacionâlominoritâðu aizsardzîbu. Galvenie TSPrunasvîri ðajos jautâjumos ir J. Urbanoviès,J. Pliners un B. Cilçviès [26]. TSP iestâjas arîpar jauna minoritâðu tiesîbu likuma pie-òemðanu.

Savukârt apvienîbâ PCTVL ietilpstoðâspartijas Lîdztiesîba politiíi prasa pieòemtjaunu Izglîtîbas likumu un Valsts valodas liku-mu, kas garantçtu paðreizçjo skolu ar krievumâcîbvalodu turpmâko pastâvçðanu, kâ arîkrievu valodas oficiâlu lietoðanu sabiedriska-jâ dzîvç. Raksturîgi, ka netiek prasîtabaltkrievu, ukraiòu, poïu, lietuvieðu u. c.minoritâðu skolu attîstîba un valodu lie-toðanas paplaðinâðana. Netiek arî prasîtaebreju skolu pâreja uz mâcîbâm ivrita va-lodâ. Tâtad, PCTVL faktiski prasa nevisnacionâlo minoritâðu, bet tikai krievvalodîgoskolu saglabâðanu. Seviðíi tiek uzsvçrtanepiecieðamîba pieðíirt vçlçðanu tiesîbasnepilsoòiem. Galvenie oratori ðajos gadîju-mos ir M. Mitrofanovs un T. Þdanoka. Sa-vukârt A. Giïmans propagandç destruktîvuuzskatu, ka Latvija jâpârveido par divkopie-nu valsti, pçc Beïìijas parauga [27].

Arî LSP izvirza lîdzîgas prasîbas, taèu netik kategoriski. LSP politiíi, pat tâs lîderisA. Rubiks samçrâ reti izmanto sabiedriskosinformâcijas lîdzekïus un publiskus saietussavu uzskatu pauðanai par ðiem jautâju-miem. Lîdztiesîba un LSP uzskata, ka jâiz-strâdâ jauna sabiedrîbas integrâcijas koncep-cija, paðreizçjâ esot orientçta uz asimilâcijasveicinâðanu.

LKP atbalsta prasîbas par Izglîtîbas liku-ma, Valsts valodas likuma pârskatîðanu unnepilsoòu tiesîbu paplaðinâðanu. Tiek prasîtakrievu kultûras autonomijas sistçmas izveidear plaðâm pilnvarâm un valsts garantçtuatbalstu, kâ arî – pasâkumi, kas veicinâtukrievu jaunatnes audzinâðanu pareizticîbasun krievu nacionâlo ideju garâ. Ðajâ nolûkâLKP sadarbojas ar Krievijas valdîbai tuvo par-tiju Jedinstvo [28]. LKP ir virzîba uz nacionâ-lo paðsegregâciju.

2000. gada augustâ/novembrî iezîmçjâsbûtiskas domstarpîbas starp frakcijâ PCTVLesoðajâm partijâm. Ja Lîdztiesîba un LSP

prasîja jaunu Izglîtîbas likumu un Valsts va-lodas likumu, krievu valodas atzîðanu par ofi-ciâlu informâcijas valodu, jaunu (“interna-cionâlistisku”) uzskatu par sabiedrîbas inte-grâciju izplatîðanu, tad TSP prasîja daïçjuesoðo likumu grozîðanu un tâdu toîstenoðanas noteikumu izstrâdi, kuri atbilstune vien EP Vispârçjâs konvencijas parnacionâlo minoritâðu aizsardzîbu prasîbâm,bet arî atzîtu vienkopienas valsts pastâ-vçðanu un latvieðu valodas dominantesnepiecieðamîbu Latvijâ [29]. TSP palielinâsatðíirîba starp kompromisa meklçtâju unopozicionâlâs pretdarbîbas piekritçju uzska-tiem, kas vçl vairâk izpauþas apvienîbasPCTVL rindâs, skarot Lîdztiesîbas un LSPiekðçjâs attiecîbas. Tas izpauþas, piemçram,S. Dîmaòa kritiskajâ nostâjâ pret T. Þdanokaspropagandçto protestu un boikotu kampaòu[30].

Saeimas opozîcijas partiju politiíu iztei-kumi par etnopolitiku liecina, ka tie irizraisîjuði spraigu diskusiju, bet nav devuðikonstruktîvus priekðlikumus sabiedrîbasintegrâcijas veicinâðanai.

Negatîvi vçrtçjama Saeimâ pârstâvçtopartiju politiíu, deputâtu pasîvâ attieksmepret dalîbu daþâdos pasâkumos, kuros tiekapspriesti sabiedrîbas integrâcijas jautâjumi.Pat TM un ANAP rîkotajâ diskusijâ parsabiedrîbas integrâciju, kas notika 2000.gada 1. jûnijâ, ieradâs tikai daþi partijupârstâvji, kaut arî bija aicinâti pieci deputâtino katras Saeimas frakcijas. TB/LNNKdeputâti diskusiju ignorçja vispâr.

Saeimâ nepârstâvçtâs partijasLZS, KDS, LZP politiíi publiski neizsaka

savu nostâju par etnopolitikas un sabiedrîbasintegrâcijas jautâjumiem.

DP viedokli reprezentç Ilgas Kreitusesnostâja. Viòa kopumâ atbalsta SIK, Izglîtîbaslikumu, Valsts valodas likumu un Pilsonîbaslikumu, taèu uzskata, ka jâizstrâdâ liberâlâkito îstenoðanas noteikumi. Piemçram, pietik-tu ar divu valodas zinâðanu lîmeòu noteik-ðanu, jâsniedz bezmaksas palîdzîba vecâkâspaaudzes cittautieðiem, kuri neprot latvieðu

49

50

valodu, pârtulkojot viòu iesniegumus valstsun paðvaldîbu iestâdçm. Viòas viedoklis:nevajag sodus, represijas. “Nesludinâsimpretstatus.. latvieði nedrîkst kïût par rîdî-ðanas un ienaida upuriem” [31].

DPP, ar tâs lîderi A. Vidavski priekðgalâ,kopumâ atbalsta PCTVL izvirzîtâs prasîbas,seviðíi uzsverot nepilsoòu tiesîbu paplaðinâ-ðanas (arî vçlçðanu tiesîbu) nepiecieðamîbu.Papildus ðî partija prasîja Valsts valodas liku-ma stâðanos spçkâ Daugavpilî 2003. gada 1.septembrî, prasîja pieðíirt Daugavpilij îpaðustatusu Valsts valodas likuma îstenoðanai[32]. Taèu, kad ðo prasîbu noraidîja, DPPpauda lojâlu attieksmi pret Valsts valodaslikumu.

Savukârt LGP kopumâ atbalsta Latvijasvaldîbas koalîcijas partiju etnopolitiku,uzskata, ka Izglîtîbas likums un Valsts valodaslikums veicinâs uzòçmçjdarbîbas uzlaboðanuDaugavpilî. Ðî partija iestâjas par naturalizâ-cijas procesa intensificçðanu.

Pçdçjâ laikâ samçrâ lielu uzmanîbusabiedrîbas integrâcijas jautâjumiem irsâkusi veltît LDP, kura cenðas iesaistît savâsrindâs pie minoritâtçm piederîgos uzòçmç-jus un inteliìences pârstâvjus. LDP 7. kon-gresâ partijas Domç ievçlçja un arî par LDPpriekðsçdçtâja vietnieci izvirzîja a/s Latga-rants prezidenti Gaïinu Alijevu, kura Domespirmajâ sçdç arî tika apstiprinâta ðajâpostenî. 2000 gadâ LDP uzòemti 30 nepil-soòi.

***Latvijas politisko partiju etnopolitisko

nostâju, kas izteikta sabiedrîbas informâcijaslîdzekïos, var sadalît piecos virzienos:

1) nacionâli demokrâtiskais virziens (LC,JP, LSDSP, LGP, LDP, LZS, KDS, LZP, DP);

2) latvieðu nacionâli konservatîvais(nacionâlistiskais) virziens (TB/LNNK, TP);

3) antinacionâlistiskais virziens (TSP,Lîdztiesîba, LSP, DPP);

4) krievu nacionâli konservatîvais(nacionâlistiskais) virziens (LKP);

5) latvieðu nacionâlistiski radikâlaisvirziens (LNP).

Tâtad lielâkajâm un ietekmîgâkajâm

partijâm nav vienotas nostâjas par etnopoli-tikas saturu un sabiedrîbas integrâcijasîstenoðanas taktiku. Tiesa, uzskatu daþâdîbavar radît iespçju tuvinât demokrâtiskas, to-lerantas etnopolitikas piekritçjus nolûkâmazinât 2000. gadâ samilzuðo etnopolitiskospriedzi. Savukârt jaunus spriedzes recidîvusvar izraisît gan mçìinâjumi atbalstît divkopie-nu valsts veidoðanos Latvijâ, gan centienitransformçt sabiedrîbas integrâciju mçrí-tiecîgi izvçrstâ asimilâcijâ, atòemot cittau-tieðiem kultûras un valodas saglabâðanasiespçjas.

Politisko partiju etnopolitiskâs aktivitâtes

1998.–1999. gadâ etnopolitikâ rezul-tatîvâkâs bija nacionâli demokrâtiskâs unnacionâli liberâlâs partijas, kuras panâcaIzglîtîbas likuma un Valsts valodas likumapieòemðanu. Pçc tam lielâku aktivitâti etno-politiskajâ jomâ sâka parâdît kreisi cen-triskâs, kreisâs un krievvalodîgâs separâ-tiskâs partijas, cenðoties panâkt ðo likumugrozîðanu, minoritâðu un nepilsoòu tiesîbupaplaðinâðanu.

Aktivitâtes Saeimâ2000. gada 30. martâ Saeimâ notika

diskusija, un tâs rezultâtâ tika pieòemtigrozîjumi likumâ Par to bijuðâs PSRS pilsoòustatusu, kuriem nav Latvijas vai citas valstspilsonîbas (tâ sauktais Nepilsoòu likums).Grozîjumi paplaðina nepilsoòu tiesîbas:

1) pielîdzina viòu kultûras tiesîbasLatvijas pilsoòu kultûras tiesîbâm;

2) nosaka viòu kultûrtiesîbu ietvarus,paplaðinot to lomu;

3) nosaka, ka nepilsoni nevar izraidît noLatvijas, izòemot atseviðíus individuâlusgadîjumus;

4) nosaka, ka nepilsoòa statusu varatòemt tikai ar tiesas lçmumu likumâ pare-dzçtajos gadîjumos.

Par ðiem grozîjumiem enerìiski iestâjâsapvienîba PCTVL. Grozîjumus atbalstîja un

reizç redakcionâli pilnveidoja partijas LCdeputâti Saeimâ, tos atbalstîja arî LSDSP unJP. Pret grozîjumiem bija TP un TB/LNNK.Balsojot 61 deputâts bija par grozîjumiem,23 – pret un 6 deputâti atturçjâs (balsojumâpiedalîjâs 90 deputâti) [33].

Grozîjumi likumâ veicinâs nepilsoòuintegrçðanos Latvijas sabiedrîbâ, taèu varparedzçt, ka palielinâsies tiesu darba slodze,izskatot prasîbas par nepilsoòu statusaatòemðanu. Ðie grozîjumi rada labvçlîguspriekðnoteikumus minoritâðu kultûras sistç-mas izveidei, ietverot tajâ arî nepilsoòus. Argrozîjumiem Nepilsoòu likumâ Latvija irdevusi arî vçrtîgu tiesisku ieguldîjumuEiropas minoritâðu aizsardzîbas likum-doðanâ, tas veicinâs virzîbu uz EiropasSavienîbu.

Apvienîba PCTVL (deputâts no LSPO. Deòisovs) iesniedza priekðlikumu Parnepilsoòu tiesîbâm piedalîties paðvaldîbuvçlçðanâs. Balsojums notika Saeimâ 2000.gada 6. aprîlî. Iesniedzçju vârdâ deputâts noLîdztiesîbas M. Mitrofanovs atklâti paziòoja,ka: “viòu mçríis ir radikâlas pârmaiòasLatvijas politiskajâ elitç”, “kurâ ir vâja, mâk-slîgi ierobeþota konkurence”. Ja vçlçs nepil-soòi, tad apvienîba PCTVL “uzvarçs vçlç-ðanâs Rîgâ un tas atveseïos politisko dzîvi unadministratîvo pârvaldi”, ïaus pârvarçt “poli-tisko stagnâciju” [34].

PCTVL viedokli atbalstîja daïa no JPpârstâvjiem (S. Dreimane u. c.). SavukârtDz. Âbiíis (TP) norâdîja, ka vçlçðanu tiesîbasnepilsoòiem var radît Latvijâ vçl lielâku poli-tisku nestabilitâti, jo lielajâs pilsçtâs pâr-svaru var gût partijas, kuras neatbalstaLatvijas nacionâlo attîstîbu.

V. Lauskis (LSDSP) pamatoja savu no-stâju ar to, ka vislielâkais ðíçrslis vçlçðanutiesîbu pieðíirðanai ir tas, ka nepilsoòi neprotlatvieðu valodu.

Ðajâ sakarîbâ izraisîjâs arî diskusija parnepilsoòu saistîbu ar jçdzienu Latvijas tauta.Deputâts A. Kirðteins (TP), atsaucoties uzkâdreizçjâ vâcbaltieðu lîdera P. Ðîmana nesenlatvieðu valodâ iznâkuðajâ darbu izlasç“Eiropas problçma” sniegto skaidrojumu,atkârtoja, ka Latvijas tauta ir Latvijas pilsoòi

un nekas vairâk [34]. Ðajâ sakarîbâ tomçrjâpiebilst, ka, iegûstot tiesîbas piedalîtiespaðvaldîbu vçlçðanâs, nepilsoòu saistîbâ arLatvijas tautu lielas izmaiòas tomçr nenotik-tu.

Kopumâ Saeimâ uzvarçja viedoklis, kavçlçðanu tiesîbas (arî paðvaldîbu vçlçðanâs)var iegût tikai pçc naturalizâcijas, kad nepil-sonis ir tiesiski integrçjies Latvijas valstî, protlatvieðu valodu. Balsojumâ PCTVL priekð-likumu atbalstîja tikai 14 deputâti, 63 bijapret, 6 atturçjâs [34]. Kaut arî priekðlikumstika noraidîts un nepilsoòu iespçjas ietekmçtpaðvaldîbas palika lîdzðinçjâ lîmenî, tomçrjautâjums, protams, palika atklâts, un navðaubu, ka pçc laika lîdzîgi priekðlikumi bûsatkal jâizskata Saeimâ un galu galâ nepilsoòiiegûs tiesîbas piedalîties paðvaldîbuvçlçðanâs.

11. maijâ izskatîja PCTVL frakcijasdeputâtu O. Deòisova, P. Maksimova, J. Pli-nera u. c. iesniegto likumprojektu par Eiro-pas Padomes 1994. gada 10. novembraVispârçjâs konvencijas par nacionâlo mino-ritâðu aizsardzîbu ratifikâciju un iepriekðçjoizskatîðanu Saeimas Ârlietu un Cilvçktiesîbuun sabiedrisko lietu komisijâ. Pret ðo priekð-likumu uzstâjâs LC pârstâve deputâte I. Birz-niece, izvirzot kontrargumentus: 1) mi-noritâðu aizsardzîbas tiesîbas jau pietiekamiatspoguïotas Satversmç un likumâ ParLatvijas nacionâlo un etnisko grupu brîvuattîstîbu un tiesîbâm uz kultûras autonomiju;2) Latvijas likumdevçjs nav noteicis, kasLatvijâ ir minoritâte un kâdas personas tâmpiederîgas. Ieceïotâji no PSRS nepieder pieLatvijas minoritâtçm.

Saeima ar 25 balsîm pret, 52 atturotiesun tikai 15 balsojot par (PCTVL frakcija)noraidîja iesniegto priekðlikumu [35].

Tâtad EP minoritâðu tiesîbu konvencijaLatvijâ netika ratificçta. Saeimas pozîcijanebija konstruktîva. Nepietiekami lîdzsvaro-ta bija LC pretargumentâcija, jo Satversmçnav konkretizçtas minoritâðu tiesîbas, betminoritâtes definîcijas trûkums EP Konven-cijâ ïauj Latvijas likumdevçjam izstrâdâtpaðiem savu minoritâtes definîciju. Arîapgalvojums, ka ieceïotâji no PSRS nepieder

51

52

pie minoritâtçm, neiztur kritiku, jo, iegûstotLR pilsonîbu, viòi neapðaubâmi var, ja viento vçlas, pârstâvçt to vai citu nacionâlo mi-noritâti Latvijâ.

Kâ zinâms, Lietuva ir ratificçjusi EPKonvenciju bez ierunâm, Igaunija ar piebildi,ka minoritâtçm piederîgi ir tikai pilsoòi. ArîLatvijas Saeimai bija iespçjams noteikt savasatrunas.

Tomçr ratifikâcijas nepiecieðamîbapaliek. To intervijâ avîzei Èas atzina arîSaeimas deputâts no LC V. Birkavs [36].Jâatzîmç, ka EP Konvenciju ir ratificçjusiBosnija un Hercegovina, Moldova, Azer-baidþâna, kur etniskâ nestabilitâte ir lielâkanekâ Latvijâ. Ratifikâcija varçtu notikt, for-mulçjot îpaðus nosacîjumus, kas atbilstuLatvijas apstâkïiem.

Kopumâ jâsecina, ka Saeima, kaut arîkopumâ teorçtiski pauþ savu politisko atbal-stu sabiedrîbas integrâcijai, savâ rîcîbâ nevienmçr ir tâlredzîga un apliecina to arî dar-bos. Katrâ ziòâ Saeimas politiíi nespçja rastveidu, kâ mazinât spriedzi, kas etniskoattiecîbu jomâ pastiprinâjâs Latvijâ 2000.gada otrajâ pusç. Tas, kam nespçja rast ri-sinâjumu Saeimas sienâs, meklçja aplie-cinâjumu ielu aktivitâtçs.

Ðâda situâcija radusies tâdçï, ka Saeimâpârstâvçtâs valdîbas koalîcijas partijasnevçlas aktîvi veicinât sabiedrîbas integrâci-jas procesu ar jauniem konstruktîviempriekðlikumiem. Ne tikai TB/LNNK, bet arîTP un LC uzskata, ka pçckara ieceïotâjutiesîbu tâlâka paplaðinâðana var apdraudçtLatvijas valsts latvisko veidolu. Ðîs partijasatsaucas uz savu elektorâta (pilsoòu, lat-vieðu) vairâkuma noskaòojumu, bet mazcenðas ietekmçt citâdi domâjoðos, necenðaspiesaistît jaunpilsoòus, padarît nepilsoòujauno paaudzi par saviem piekritçjiem.

Publiskâs akcijas ar etnopolitisku ievirzi

Apvienîbâ PCTVL ietilpstoðâs partijas2000. gadâ organizçja masu akcijas, laiizdarîtu spiedienu uz Saeimu un MK, kâ arî –

apelçtu pie Krievijas un Eiropas valstusabiedrîbas, EP un tâs institûcijâm.Acîmredzot ar ðo kampaòu PCTVL partijascentâs vairot savu piekritçju skaitu Latvijâ,seviðíi nepilsoòu vidû. Kampaòas galveniepasâkumi bija saistîti ar politisko atbalstuparakstu vâkðanai èetru prasîbu petîcijaiSaeimai un MK. Ðîs prasîbas bija ðâdas:

1) bez kavçðanas ratificçt EP Vispârçjokonvenciju par nacionâlo minoritâðuaizsardzîbu;

2) noteikt krievu valodai Latvijâ oficiâlilietojamas valodas statusu (visâ valsts teri-torijâ vai arî pilsçtâs, kurâs krievvalodîgie irvairâkumâ);

3) saglabât valsts finansçtas krievva-lodîgâs skolas (arî vidusskolas);

4) pieðíirt nepilsoòiem tiesîbas 2001.gadâ piedalîties paðvaldîbu vçlçðanâs.

Parakstu vâkðanai tika izveidotas PCTVLpartiju aktîvistu un atbalstîtâju grupas, kurasdarbojâs Rîgâ, Daugavpilî, Liepâjâ u. c.lielâkajâs pilsçtâs. Parakstu vâkðana notikapubliskâs vietâs, kurâs ir liela iedzîvotâjukustîba (piemçram, pie Rîgas galvenâsdzelzceïa stacijas). Lîdz 2000. gada jûlijambija savâkti 57 tûkstoði parakstu (Daugav-pilî – 5 tûkstoði) [37]. Saskaòâ ar informâci-ju, kas saòemta LCK, vçlâk savâkti vçl ap10 tûkstoði parakstu.

PCTVL frakcija Saeimâ ir izveidojusiSabiedrisko padomi izglîtîbas, zinâtnes unkultûras jautâjumos. Tâ 2000. gada februârîvçrsâs pie Valsts prezidentes, Ministru prezi-denta, Kultûras ministra un Izglîtîbas unzinâtnes ministra ar Atklâtu vçstuli parkultûras saglabâðanu un attîstîbu Latvijâ.Vçstulç tika prasîta krievvalodîgâs izglîtîbassaglabâðana un vietçjâs krievu kultûrasatbalstîðana ar valsts lîdzekïiem [38].

J. Plinera vadîtâ Sabiedriskâ padomeaktîvi piedalîjâs mîtiòa organizçðanâ Rîgâ2000. gada 2. martâ, kurâ runâtâji aicinâjaizvçrst cîòu par krievvalodîgâs izglîtîbassaglabâðanu un vçlçðanu tiesîbu pieðíirðanunepilsoòiem. Padome ir izveidojusi aktîvistugrupu, kura J. Plinera vadîbâ veica kampaòuskolçnu vecâku vidû un centâs organizçtplaðu vecâku protesta konferenci pret pâreju

uz izglîtîbu latvieðu valodâ. Kaut arî konfe-rence nenotika (it kâ lîdzekïu trûkuma dçï),tâs vietâ 17. jûnijâ sarîkoja slçgtu protestç-tâju seminâru Nacionâlo minoritâðu izglîtîbasprogrammu problçmas un attîstîbas iespçjas,kurâ piedalîjuðâs ap 100 personas, starptâm – 30 krievu skolu direktori no Rîgas,Rîgas rajona, Daugavpils, Rçzeknes, Lie-pâjas, Krâslavas, Jelgavas rajona u. c. vietâm[39]. Ðajâ laikâ Rîgâ tika izdota arî V. Buh-valova un J. Plinera broðûra Problemi i per-spektivi integraciji uèaðèihsja ðkol nacionaïnihmeòðinstv v latvijskoje obðèestvo (Nacionâlominoritâðu skolu skolçnu integrâcijas problç-mas un perspektîvas Latvijas sabiedrîbâ).Publicçjuma autori cenðas pierâdît mino-ritâðu nacionâlâs izglîtîbas (dzimtajâ valodâ)saglabâðanas nepiecieðamîbu valsts finan-sçtâs izglîtîbas sistçmâ.

Tâdâ veidâ tiek organizçta pretdarbîbabilingvâlâs izglîtîbas reformai. Taèu daïa novecâkiem, kuri ìimençs sarunâjas krievu va-lodâ, neatbalsta ðos pretdarbîbas centienusun kopumâ pozitîvi vçrtç bilingvâlâs izglî-tîbas ievieðanu pamatskolâ, kâ arî savu bçrnumâcîðanos latvieðu valodas skolâs.

PCTVL organizçtâ prasîbu un protestukampaòa seviðíi plaðu vçrienu guva pçc tam,kad izplatîjâs neoficiâla informâcija par VVCizstrâdâto un Ministru kabinetam iesniegtonoteikumu projektiem Valsts valodas likumaîstenoðanai. Dokumenta projekta trûkumi unnepilnîbas tika izmantotas trauksmes unpanikas celðanai krievvalodîgo iedzîvotâjuvidû, turklât daudzi noteikumu projektapunkti tika sagrozîti un nepareizi inter-pretçti. Tika izplatîtas baumas, ka jaunienoteikumi paredzot pilnîgu krievu valodaslietoðanas izspieðanu, iepriekð nokârtotovalsts valodas eksâmenu atcelðanu, krieviskuuzrakstu aizliegðanu uz kapu pieminekïiemu. tml.

Apvienîba PCTVL sadarbîbâ ar LCK orga-nizçja kreiso partiju un sabiedrisko organizâ-ciju bloku, kas 8. jûlijâ avîzç Vesti segodòanâca klajâ ar savâm prasîbâm par MKnoteikumu projektu Valsts valodas likumasakarâ [40]. Prasîbu 7 punktos izteiktsprotests pret pâreju uz valsts valodas atestâ-

cijas seðâm pakâpçm, valsts valodas zinâ-ðanu apliecîbu anulçðanas tiesîbâm, prasîtavalsts apmaksâta iedzîvotâju iesniegumutulkoðana, minoritâðu valodu brîva lietoðanapubliskajos pasâkumos, kâ arî informâcijasizplatîðanâ, vârdu un uzvârdu lietoðanaoriìinâlvalodâ u. tml. Zem protesta doku-menta ir visu PCTVL partiju un 16 sabied-risko organizâciju vadîtâju paraksti. Viòiaicinâja Latvijas iedzîvotâjus piedalîtiesprotesta akcijâs pret noteikumu projektu.

Daudzi krievvalodîgie iedzîvotâji ðîsakcijas uztvçra atzinîgi. Uz PCTVL rîkoto 13.jûlija saietu Esplanâdç ieradâs ap 1000 cil-vçku. J. Plinera, A. Gilmana, T. Þdanokas,F. Kaca runâs izskançja aicinâjums noteiku-mu apstiprinâðanas gadîjumâ organizçtplaðas “nevardarbîgâs pretoðanâs akcijas”pret Valsts valodas likuma noteikumuîstenoðanu. Ðajâ saietâ atseviðíi runâtâjiaicinâja ignorçt Latvijas likumus unnepakïauties tiem.

14. jûlijâ notika protesta pikets Dau-gavpilî laikâ, kad pilsçtâ bija ieradiesMinistru prezidents A. Bçrziòð. Piketu orga-nizçja Lîdztiesîbas vietçjâ organizâcija(priekðsçdçtâjs A. Providenko), piedalotiesarî Daugavpils pilsçtas partijas aktîvistiem.Taèu starp abâm partijâm radâs arî dom-starpîbas. Ja Lîdztiesîba uzstâjâs pret Valstsvalodas likumu vispâr, tad DPP prasîja novaldîbas vairâk lîdzekïus latvieðu valodasmâcîðanai un savâ “Aicinâjumâ Ministruprezidentam A. Bçrziòam” prasîja ðî likumaîstenoðanas îpaðu statusu Daugavpilî [41].

PCTVL ierosinâtâ un vadîtâ politiskâprotesta kampaòa bija cieði saistîta ar PCTVLgatavoðanos vietçjo paðvaldîbu vçlçðanâm.To norâda arî 2000. gada jûnijâ PCTVL izvei-dotâs frakcijas Rîgas domç aktîvâ iesais-tîðanâs protestu kampaòâ un PCTVLpriekðvçlçðanu bloka izveidoðana Daugav-pilî, kurâ tiek iesaistîtas arî sabiedriskâsorganizâcijas.

Zîmîgi, ka ðajâ blokâ nav DPP, kuruPCTVL, it seviðíi Lîdztiesîba arvien vairâk kri-tizç par “oportûnismu” etnopolitikas jomâ.DPP ir izstrâdâjusi pati savu rîcîbas doku-mentu, kurð orientçts uz kompromisu ar

53

54

demokrâtiskajâm latvieðu partijâm. 2000.gada 17. augustâ A. Vidavskis un A. Panteïejevsparakstîja DPP un LC Nodomu protokolu, kasparedz abu partiju sadarbîbu Daugavpilssociâlo un ekonomisko problçmu risinâðanâun kopîga deputâtu kandidâta saraksta sastâ-dîðanu pilsçtas Domes un Latvijas Saeimasvçlçðanâs, bet 13. novembrî abas partijasparakstîja lîgumu par sadarbîbu paðvaldîbuvçlçðanâs [42].

PCTVL un DPP tomçr ir vienotas prasîbâpieðíirt vçlçðanu tiesîbas nepilsoòiem. Dau-gavpils iedzîvotâju vairâkums atbalsta ðoprasîbu.

Kâ liecina socioloìiskie pçtîjumi 2000.gada jûnijâ, Latvijâ no aptaujâtajiem pil-soòiem 33 procenti piekrita ðai prasîbai, bet61 procents bija pret, no nepilsoòiem 91procents piekrît, bet 7 procenti nepiekrît[43].

Valsts valodas likuma un Izglîtîbas likumaîstenoðanas problçmas ir saasinâjuðasattiecîbas starp pilsoòiem un nepilsoòiem,tâdçï raduðies jauni ðíçrðïi sabiedrîbas inte-grâcijai. Tas ietekmç arî pilsoòu attieksmipret nepilsoòu tiesîbu paplaðinâðanu. Uz ðodomstarpîbu fona PCTVL cer celt savu reitin-gu un gût lielâkus panâkumus paðvaldîbuvçlçðanâs, piesaistot sev to pilsoòu daïu,kura atbalsta nepilsoòu dalîbu vçlçðanâs.

Apvienîbas PCTVL protesta un prasîbukampaòas kulminâciju sasniedza tâs rîkotajâkonferencç 2000. gada 4. septembrî, kurizskatîja jautâjumu “Par Latvijas iedzîvotâjulingvistisko tiesîbu aizstâvçðanas darbîbastaktiku”. Konferenci vadîja bijuðais LatvijasAP komunistiskâs Lîdztiesîbas frakcijasdeputâts L. Kurdjumovs, un tajâ piedalîjâs arîkrievvalodîgo kreiso sabiedrisko organizâcijupârstâvji [44]. Netika pieïauta latvieðu va-lodâ iznâkoðo laikrakstu korespondentu klât-bûtne. Tikai J. Jurkâns savu runu konferencçteica latviski. Konferenci faktiski organizçjapartija Lîdztiesîba, kuras pârstâvji T. Þda-noka un M. Mitrofanovs kopâ ar B. Cilçvièu(TSP) bija arî rezolûcijas projekta saga-tavotâji. Tajâ noteikta PCTVL nevardarbîgaspretoðanâs kampaòas taktika pret Valsts va-lodas likuma îstenoðanu, arî pretdarbîba

Ministru kabineta noteikumiem, kaut arî tietika mîkstinâti un bija guvuði EDSO atbalstu.

Rezolûcijas projekts paredzçja:� boikotçt veikalus, iestâdes, pasâkumus,organizâcijas, kuras “ignorç krievu valodu”;� sabiedriskajâ dzîvç plaði, kur vien tasiespçjams, lietot krievu valodu;� izvairîties no saskares ar VVC inspekto-riem;� sûtît bçrnus tikai krievu skolâs u. c.

M. Mitrofanovs ieteica konferences pro-jektâ paredzçt arî latvieðu nacionâloradikâïu atbalstîtâju – firmu un uzòçmumu“melnâ saraksta” sastâdîðanu, taèu ðo priekð-likumu projektâ neiekïâva. Apsprieþot pro-jektu, B. Cilçviès ieteica papildinât taktiku arsodu provocçðanu par Valsts valodas likumapârkâpumiem, lai pçc tam, balstoties uzStarptautisko cilvçktiesîbu konvenciju, sûtîtusûdzîbas Eiropas cilvçktiesîbu tiesai Strasbûrâun uzvarçtu tiesas procesâ.

Kopumâ konferences debates bija hao-tiskas, nekonsekventas, naidîgas un destruk-tîvas. Tâ V. Buzajevs ieteica publicçt to kriev-valodîgo skolu direktoru “melno sarakstu”,kuri forsçs pâreju uz mâcîbâm latvieðu va-lodâ, bet S. Bazarovs – iet pa “izraçlieðuceïu”, radît krievvalodîgo separâtus paðpâr-valdes, “izlûkoðanas” un pârstâvniecîbuorgânus, kuri izveidotu Latvijâ “krievvalodî-go teritorijas”, kas uzturçtu sakarus arKrieviju un Baltkrieviju. G. Kotovs uzskatîja,ka nevardarbîgajâm akcijâm jâpiespieþlatvieðu un krievu kopienas “sçsties piesarunu galda”, izmantojot starpniekus.

Vairâki konferences dalîbnieki nepiekritapiedâvâtai taktikai. Tâ I. Pimenovs aicinâjarespektçt latvieðu vçlmi nosargât savuneatkarîgo valsti, panâkt sapraðanos. Viòa-prât, galvenais uzdevums ir saglabât krievuskolu.

Rezolûciju konference nespçja pieòemtun tikai ieteica izveidot orgkomiteju rezolû-cijas galîgai izstrâdâðanai. Domstarpîbas unneorganizçtîba mazinâja konferences nozî-mi. Tâs destruktivitâti kritizçja krievva-lodîgâs vadoðâs avîzes Vesti segodòa, Èas,Respublika [45].

Konferences rezolûcijas projekts nebija

saskaòots ar TSP vadîbu. 2000. gada 11.septembrî TSP Dome distancçjâs no ðî pro-jekta un tajâ ierosinâtiem pasâkumiem.J. Jurkâns nosauca projektu par “marazmâ-tisku dokumentu” un paziòoja, ka TSPneprasîs divvalodîbu, bet tikai valodaslikumdoðanas atbilstîbu Eiropas normâm,tâdçï izstrâdâs pati savu paziòojumu par va-lodas jautâjumu [46].

13. septembrî apvienîbas PCTVL frakci-jas TSP un LSP deputâti nolçma neatbalstîtnevardarbîgâs pretoðanâs kampaòu unpieòçma savu paziòojumu “Par Valsts valodaslikuma un tâ izpildes noteikumu spçkâstâðanos”. Tajâ piedâvâtâ taktika pirmajâvietâ liek cîòu par EP Vispârçjâs konvencijaspar minoritâðu tiesîbu aizsardzîbu ratifikâcijuun Latvijas likumu pieskaòoðanu ðim doku-mentam. Paredzçts arî izveidot Informâcijasbiroju Valsts valodas likuma îstenoðanasgaitas analîzei un iedzîvotâju informçðanai,sniedzot palîdzîbu viòu tiesîbu aizstâvçðanâ.PCTVL apòçmâs enerìiski veicinâtminoritâðu valodas, izglîtîbas un kultûrasattîstîbu un latvieðu valodas mâcîðanuminoritâðu skolâs. Ierosinâts “organizçtLatvijas tautu 2. forumu” [47]. Taèu ðispriekðlikums neradîja plaðu atbalstu patkreiso partiju un organizâciju vidû un tikaatzîts par anahronisku.

2000. gada 27. septembrî PCTVL frakci-ja Saeimâ pieòçma paziòojumu par Izglîtîbaslikuma îstenoðanu, uzsverot valdîbas izglî-tîbas politikas neatbilstîbu starptautiskotiesîbu prasîbâm nodroðinât mazâkum-tautîbâm tiesîbas iegût izglîtîbu dzimtajâ va-lodâ. PCTVL uzskata, ka bilingvâlâs izglîtîbasievieðana notiek nesagatavoti, neapmâcotskolotâjus, nesagatavojot attiecîgas grâmatasun mâcîbu metodiskos lîdzekïus. TâdçïPCTVL iesaka minoritâðu skolu pedagogiem“neupurçt savu audzçkòu likumîgâs tiesîbasiegût kvalitatîvu izglîtîbu” [48]. Pçc bûtîbastas ir aicinâjums krievvalodîgâm un mino-ritâðu skolâm patstâvîgi izlemt mâcîbu valo-das jautâjumus.

Lîdz ar to apvienîbâ PCTVL ir izstrâdâtasdivas atðíirîgas taktikas attieksmç pret Valstsvalodas likuma îstenoðanu.

21. septembrî Lîdztiesîbas vadîba paziòo-ja, ka saglabâ savu 4. septembra konferenceiiesniegto nevardarbîgâs pretoðanâs taktikuun uzòemas atbildîbu par tâs realizçðanu. Ðonostâju atbalsta Sabiedrisko organizâcijukoordinâcijas padome (G. Astahovs, T. Favor-ska u. c.) un tajâ ietilpstoðâs biedrîbas, arîLatvijas ukraiòu savienîba [49]. IzveidotsLîdztiesîbas informâcijas centrs boikota tak-tikas popularizçðanai.

Diskusiju starp TSP un Lîdztiesîbu saasi-nâja M. Mitrofanova aktîvâ dalîba Krievijasnacionâlboïðevika J. Ïetova turnejas orga-nizçðanâ Latvijâ un pat preses konferencessarîkoðanâ Saeimâ ar nacionâlboïðevikiem.J. Jurkâns 28. septembrî Latvijas televîzijâpaziòoja, ka “nepieïaus Interfrontes meta-stâzes PCTVL”. Taèu PCTVL nav sarâvusiorganizatorisko saikni ar Lîdztiesîbu, cerotizmantot tâs piekritçjus paðvaldîbu vçlç-ðanâs. Savukârt Lîdztiesîba cer, saglabâjotsakarus ar PCTVL, pârvilkt savâ pusç daïu noTSP elektorâta un tikai tad atdalîties.Lîdztiesîbnieks O. Ðèipcovs ierosinâja 2001.gadâ sasaukt minoritâðu kongresu, laiapvienotu vietçjos krievus, ukraiòus, balt-krievus un citus krievvalodîgos, arî toslatvieðus, kuri saredz nâkotni “kopçjâ mâjâ”[50]. PCTVL vçl nav paziòojusi par savu no-stâju ðajâ sakarîbâ.

Nozîmîgs notikums PCTVL dzîvç bijaLKP protests pret 4. septembrî notikuðo kon-ferenci un Lîdztiesîbas izvirzîðanos krievva-lodîgo tiesîbu aizstâvçðanas kampaòaspriekðplânâ. LKP uzskata, ka paðreizçjâsituâcijâ tâ palikusi vienîgâ etnisko krievuintereðu paudçja un nevar pievienoties kos-mopolitiskajai un kreisajai Lîdztiesîbai. 28.septembrî LKP izstâjâs no apvienîbas PCTVLun patstâvîgi izvirzîja kandidâtus paðvaldîbuvçlçðanâm [51]. LKP saglabâ savu kritiskonostâju pret Izglîtîbas likumu un Valsts valo-das likumu, taèu norobeþojas no Lîdztiesîbasboikota un separâtisma taktikas, atbalsta na-turalizâciju, latvieðu valodas apgûðanu,izlîgumu “starp divâm kopienâm” [52]. LKPcer piesaistît sev tos krievu iedzîvotâjus, kuriir vîluðies Lîdztiesîbâ un vairs neseko tâsdemagoìijai. Taèu LKP nav tik spçcîga, lai

55

56

ievçrojami paplaðinâtu savu ietekmi.Var prognozçt, ka cittautieðu lielâkâ daïa

sekos TSP politikai, otrajâ plânâ atvirzotLîdztiesîbu, kuras ietekmç paliks gadosvecâkâ paaudze, bet Rîgâ, Daugavpilî,Liepâjâ – arî daïa no krievu jaunatnes.

***Jâsecina, ka PCTVL izraisîtâ kampaòa

nav guvusi plaðu atsauksmi krievvalodîgoiedzîvotâju vidû. Tai kaitçjusi Lîdztiesîbasdestruktîvâ rîcîba. Pat kreisâ Sociâlistiskâpartija nav tai piekritusi. Lîdztiesîbaspiekritçji pârsvarâ ir nepilsoòi.

Socioloìiskie pçtîjumi liecina par PCTVLatbalstîtâju skaita samazinâðanos. Ja 2000.gada septembrî PCTVL atbalstîjuði 8,2 pro-centi respondentu, tad oktobrî – vairs tikai5,9 procenti, bet decembrî PCVL piekritçjuskaits nedaudz pieaudzis, sasniedzot 6,9procentus [53]. Protams, ðie dati ir relatîvi,tie jâvçrtç kritiski. Taèu jâsecina, ka etnoat-tiecîbu kritiskâkâ zona Latvijâ koncentrçtanepilsoòu vidç.

Latvijas iedzîvotâjus ðíir bûtiskas dom-starpîbas par etnisko attiecîbu turpmâkovirzîbu. Politiskâs partijas nav piedâvâjuðasðîs spriedzes mazinâðanas lîdzekïus. Varprognozçt pieaugoðu Lîdztiesîbas aktivitâtespastiprinâðanos, lielâku uzmanîbu pievçrðotizglîtîbas problçmâm, izmantojot valstsinstitûciju pieïautâs kïûdas pârejâ uz bi-lingvâlo izglîtîbu. Lîdztiesîba acîmredzot cen-tîsies ietekmçt arî naturalizâcijas procesu. Novienas puses – aicinot nepilsoòus aktîvâknaturalizçties, no otras – skaidrojot, ka tasesot “mazâkais ïaunums”, kuram jâpielâgo-jas, atrodot paòçmienus, kâ vieglâk iegût pil-sonîbu. Par ðâdas taktikas pielietojumu lieci-na fakts, ka 2000. gadu nogalç Lîdztiesîbasagatavojusi bukletu par naturalizâcijas pro-cedûras noteikumiem.

Etnosituâcijas saasinâjumâ jâvaino arîLatvijas valdîbas nostâja, tâs pasîvâattieksme pret sabiedrîbas integrâcijas proce-su un tajâ ietilpstoðo partiju etnopolitiskâstaktikas nenoteiktîba. Taèu Latvija ir unpaliks valsts ar etniski daudzveidîgu, multi-kulturâlu sabiedrîbu. Sabiedrîbas integrâcija

ir tâ alternatîva, kas var veicinât etniskoattiecîbu uzlaboðanos Latvijâ.

2000. gada beigâs politisko partiju akti-vitâtes jau tika vairâk pieskaòotas gaidâma-jâm paðvaldîbu vçlçðanâm 2001. gada 11.martâ. Priekðvçlçðanu kampaòâ etnopoli-tiskos jautâjumus atkal akcentçja galve-nokârt PCTVL ietilpstoðâs partijas, daïçji arîLC. Liela uzmanîba pievçrsta jaunpilsoòunoskaòojuma ietekmçðanai. Seviðíi aktîvaðajâ virzienâ ir LDP, kura avîþu Èas un Vestisegodòa slejâs apelç pie nepilsoòiem – cittau-tieðiem ar politiskâs reklâmas tekstiem. Savâdeputâtu kandidâtu sarakstâ Rîgas domeiLDP nolçmusi iekïaut arî vairâkus jaunpil-soòus.

Jaunpilsoòu faktors ieòem arvien lielâkuîpatsvaru partiju etnopolitikajâs aktivitâtçs.Ðî interese varçtu seviðíi pieaugt, gatavo-joties 8. Saeimas vçlçðanâm, kad aptuveni60–70 tûkstoðiem jaunpilsoòu bûs tiesîbaspiedalîties vçlçðanâs. Tas bûs faktors, kasspiedîs arî lielâs centriskâs nacionâlâs parti-jas un sociâldemokrâtus arvien vairâk pie-vçrsties etnopolitisko un sabiedrîbas integrâ-cijas problçmu risinâðanai. Lîdz ar jaunpil-soòu skaita pieaugumu etnisko attiecîbuproblemâtika arvien vairâk bûs pârstâvçta kâpilsonîbas iekðçjâs dzîves sastâvdaïa, attiecî-gi mazinot pilsoòu/nepilsoòu pretstatîjumaapjomu un nozîmi etnopolitikâ.

Politisko partiju attieksmepret Latvijas integrâciju

Eiropas Savienîbâ Latvijas etnopolitikas atbilstîbas kompo-

nentus integrâcijai Eiropas Savienîbâ veidoattieksme pret:

1) cilvçktiesîbu normâm un pilsoniskosabiedrîbu, ðîs sabiedrîbas vienotîbas (inte-grâcijas) ideju;

2) minoritâðu tiesîbâm;3) multikulturâlas sabiedrîbas intere-

sçm un vajadzîbâm; 4) ieceïotâju, nepilsoòu iespçjâm inte-

grçties sabiedrîbâ.EP un ES valdošie etnopolitiskie principi

neatbalsta divkopienu valsts veidoðanos, javienu no ðîm kopienâm veido nesenie iece-ïotâji.

Ierosmi etnopolitikas jautâjumu ap-sprieðanai saistîbâ ar Latvijas integrâcijuEiropâ deva Eiropas Komisijas priekðsçdçtâjaV. E. Romano Prodi ieraðanâs Latvijâ 2000.gada februârî. Pirms viòa vizîtes Saeima2000. gada 9. februârî ârkârtas sçdç apsprie-da jautâjumu “Par Latvijas stratçìiju integrâ-cijai Eiropas Savienîbâ”, dodot iespçju visâmSaeimâ pârstâvçtâjam partijâm izteikties parðo jautâjumu.

Debates kârtçjo reizi parâdîja partijudaþâdo izpratni par Latvijas integrâcijas ESpriekðnoteikumiem. Saeimas priekðsçdçtâjsJ. Straume un partijas TB/LNNK deputâtiJ. Siliòð, J. Dobelis uzsvçra iekðçjas stabi-litâtes, vçsturisko tradîciju, nacionâlâs kul-tûras un nacionâlâs ekonomikas radîðanasprimâro nozîmi. TP deputâti V. Paegle,A. Kirðteins un H. Demakova turpinâja ðodomu. JP pârstâve S. Dreimane uzskatîjaintegrâciju ES galvenokârt par ârpolitiskuuzdevumu.

Tikai LC deputâts ârlietu ministrsI. Bçrziòð pieminçja sabiedrîbas integrâcijasnozîmi ceïâ uz integrâciju demokrâtiskâEiropâ. Tâtad valdîbas koalîcijâ pârstâvçtâspartijas gandrîz vai nepievçrsa uzmanîbuLatvijas sabiedrîbas iekðçjâs integrâcijassaistîbai ar ârçjo integrâciju.

Toties ðo kopsakaru uzsvçra opozîcijâesoðâs TSP deputâti J. Jurkâns, B. Cilçviès unV. Pliners, savienojot ðo atziòu ar valdîbasdarbîbas asu kritiku. Seviðíi uzsvçrta tikavalsts atsacîðanâs finansçt pilsonîbas pre-tendentu latvieðu valodas apguvi, “gausânaturalizâcijas gaita”, izglîtîbas politikasneatbilstîba sabiedrîbas integrâcijas vaja-dzîbâm, nepilsoòu tiesîbu ierobeþojumiu. tml.

9. februârî dokuments Latvijas Republi-kas stratçìija integrâcijai Eiropas Savienîbâ,kas atbilda valdîbas politikas pamatnostâd-nçm, ar 77 balsîm – par, 2 – pret, 14 (PCVL)– atturoties, tika pieòemts [54].

Latvijas valdîbas pieòemtâ un Saeimâapstiprinâtâ Latvijas Republikas stratçìija

integrâcijai Eiropas Savienîbâ par galvenouzdevumu uzskata 1993. gadâ Kopenhâgenâizvirzîto dalîbas kritçriju noteikumu îste-noðanu. Tie prasa cilvçktiesîbu ievçroðanuun minoritâðu aizstâvîbu. Stratçìija paredz,ka sabiedrîbas integrâcija Latvijâ ir integrâci-jas Eiropâ neatòemama sastâvdaïa, kurai jâ-ietver trîs savstarpçji saistîti procesi: 1) pil-soòu un valsts atsveðinâtîbas pârvarçðana;2) minoritâðu iekïauðanâs valsts politiskajâ,ekonomiskajâ un kultûras dzîvç; 3) nepil-soòu naturalizâcija. Stratçìija paredz arîpasâkumus latvieðu kultûras un valodasstiprinâðanai visâs valsts dzîves jomâs, arîvisu valsts finansçto skolu pâreju uzmâcîbâm valsts valodâ, kâ arî to izglîtîbas unzinâtnes sektoru attîstîbu, kas “palîdzsaglabât nacionâlo patîbu” [55].

Tâtad ðî stratçìija cer apvienot eiro-peisko un nacionâlo integrâciju. Taèu poli-tiskâs dzîves pieredze liecina, ka tas bûs visaisareþìîts un grûti izpildâms uzdevums. Lai tosekmîgi îstenotu, nepiecieðama aktîva val-dîbas lîdzdalîba sabiedrîbas integrâcijas pro-cesâ, kâ arî Saeimas gatavîba, piemçram, ra-tificçt EP Vispârçjo konvenciju par nacionâlominoritâðu aizsardzîbu.

ES Komisijas priekðsçdçtâjs R. Prodi savârunâ Saeimâ 10. februârî pozitîvi novçrtçjaSIK un izteica pârliecîbu, ka “visu cilvçkuapòemðanâs veidot integrçtu sabiedrîbu”veicinâs tâdu pârvçrtîbu, kurâ “attiecîgu cil-vçku kultûra, tradîcijas kïûst par neatòema-mu sabiedrîbas sastâvdaïu kopumâ”. Viòðuzsvçra latvieðu valodas apguves seviðíosvarîgumu tiem, kas vçl ir “atstatus noLatvijas sabiedrîbas” [56].

Analizçjot Latvijas Saeimâ 2000. gada 9.un 10. februârî teiktâs runas, jâkonstatç, kasabiedrîbas integrâcijas saistîba ar integrâci-ju Eiropas Savienîbâ tika pozitîvi un kon-struktîvi atklâta tikai Valsts prezidentesVairas Vîíes-Freibergas ievadrunâ 9. febru-âra sçdç un R. Prodi uzrunâ Saeimai. Fakts,ka valdîbas koalîciju veidojoðo partijudeputâti atdeva ðo tçmu opozîcijas – PCTVLinterpretçðanai un kritikai, liecina par ðo par-tiju neuzmanîbu, ðîs svarîgâs kopsakarîbasnenovçrtçðanu vai arî neprasmi savienot

57

58

nacionâlo intereðu aizstâvîbu ar sabiedrîbasintegrâcijas tendencçm, kas savukârt irsvarîgs priekðnoteikums, lai sekmçtu Latvijasintegrâciju Eiropas Savienîbâ.

Vçrtçjot TSP pozîciju, nevar neatzît –J. Jurkâna 10. februârî izteiktâ tçze, ka sa-biedrîbas integrâcija ir Latvijas galvenais“mâjas darbs”, lai iestâtos ES, ir objektîvs,Latvijas nacionâlajâm interesçm atbilstoðsformulçjums.

Lai sabiedrîbas integrâcijas uzdevumitiktu iekïauti Latvijas eiropeiskâs integrâcijaskontekstâ, nepiecieðama Latvijas vadoðopolitisko partiju uzskatu tuvinâðanâs Eiropasdemokrâtijas etnopolitiskajiem principiem.Tâdâ gadîjumâ rastos jauna situâcija, kasïautu lielâkâm partijâm vienoties par atbal-stu sabiedrîbas integrâcijas procesam.

Secinâjumi un ieteikumiPolitiskâs partijas Latvijâ 2000. gadâ ar

savu uzskatu popularizçðanu un publiskajâmaktivitâtçm etnopolitikas jomâ nav veici-nâjuðas sabiedrîbas integrâciju. Gluþi pretç-ji – politiski konfrontçjoties valodas, izglî-tîbas, nacionâlo minoritâðu un nepilsoòutiesîbu jautâjumâ, tâs ir apgrûtinâjuðas unpalçninâjuðas integrâcijas gaitu sabiedrîbâ.Nav atrasta pieeja strîdîgo jautâjumu kon-struktîvam risinâjumam. Tâdu nav piedâ-vâjusi neviena partija.

Viens no bûtiskâkajiem trûkumiem etno-politikas jomâ ir partiju etnonacionâlâ pola-rizâcija. Lielâko politisko partiju (LC, LSDSP,TP u. c.) darbâ maz ir iesaistîti cittautieði,jaunpilsoòi, nepilsoòi. Ðo partiju elites veido-jas galvenokârt no latvieðiem vai latvietîbâasimilçtâm personâm.

Partiju vairâkums savâ politiskajâ dar-bîbâ nepietiekami ievçro cittautieðu un ne-pilsoòu intereses. Tâdçï ðo cilvçku aizstâ-vîbas funkciju ir uzòçmusies tikai viena poli-tiska apvienîba – PCTVL. Tâds stâvoklisneveicina etnopolitisko stabilitâti valstî, tasstiprina divkopienu sabiedrîbas principus.

Pagaidâm plaðâku sadarbîbu ar mino-ritâtçm ir uzsâcis LC, noslçdzot vienoðanosar DPP, sadarbojoties ar èigânu kopienu, ar

organizâciju Rietumu krievi. Minoritâðupârstâvju iekïauðanu partiju dzîvç ir vei-cinâjusi LDP, kura papildinâjusi savu biedrurindas ar aktîviem minoritâðu pâr-stâvjiemno jaunpilsoòu vidus.

Ârpus politiskâ atbalsta paliek daudzâskrievu organizâcijas, poïu, baltkrievu, ukrai-òu, ebreju, lietuvieðu, igauòu kopiena.Valdoðâs partijas nav vçl spçjuðas iegût tâduprogrammatisku un organizatorisku veidolu,lai padarîtu sevi par visas Latvijas tautas par-tijâm. Sabiedrîbas integrâcijas process kïûturezultatîvâks, ja partijas râdîtu piemçru, kâapvienot daþâdas etniskas izcelsmes cilvçkusvienotu pilsonisko mçríu un uzdevumu sa-sniegðanai.

Politisko partiju darbîbas analîze liecina,ka to interese par valstî îstenoto naturalizâci-jas politiku ir mazinâjusies, acîmredzottâdçï, ka naturalizâcija vairs neizraisa etno-politiskas problçmas. Toties ðâdas problçmasturpina pastâvçt valodas politikas sakarâ, untâm pçdçjâ laikâ ir pievienojuðâs etnopoli-tiskâs kaislîbas saistîbâ ar valstî îstenotoizglîtîbas politiku. Politisko partiju darbîbainebija raksturîgi mçìinâjumi pârvarçt etno-politiskâs pretrunas, drîzâk pretçji – ar savurîcîbu politiskâs partijas iespçjamâs pretru-nas vçl vairâk saasinâja.

Atsauces1. Latvijas Sociâldemokrâtiskâs StrâdniekuPartijas Programma. – Rîga, 1998.2. Latvijas Sociâldemokrâtiskâs StrâdniekuPartija. Programma. – Rîga, 2000. 3. TSP. Tautas Saskaòas Partija. Programma. –Rîga, 1997; Tautas Saskaòas Partijas Program-ma “Sociâlâ integrâcija un sociâlais taisnîgums”.– Rîga, 2000. 4. Apvienîba “Tçvzemei un Brîvîbai”/LNNK.Dibinâðanas lçmums. Programma. Statûti.Rîcîbas programma. – Rîga, 1999. 5. Savienîbas Latvijas Ceïð programma. – Rîga,1998.6. Jaunâs Partijas Programma. Îstenosim,strâdâjot Septîtajâ Saeimâ. Darba projekts. –[1998]. 7. Tautas Partijas Rîcîbas Programma 1998.gada 2. maija manifesta izpildei. (ApstiprinâtaTautas partijas Valdes 1998. gada 9. septembra sçdç.)

8. Programma Russkoi Partiji Latviji //Russkoje slovo. – 1998. – 7. okt.9. Latvijas Sociâlistiskâs partijas V kongress.Latvijas Sociâlistiskâs partijas programmas paziòojums. – [1999].10. Politiskâs organizâcijas “Kustîba par sociâlotaisnîgumu un lîdztiesîbu Latvijâ” Programma.(Apstiprinâta dibinâðanas konferencç 1996.gada 27. jûlijâ Rîgâ.)11. Latvijas Demokrâtiskâ Partija. Programma. –[1998]; Projekts. Latvijas Demokrâtiskâs partijasProgramma // Latvijas Demokrâtiskâ Partija.Biïetens. – 2000. – Nr. 10.12. Kristîgi Demokrâtiskâ Savienîba (KDS). KDSPamatprogramma. (Pieòemta KDS 4. kongresâRîgâ 2000. gada 18. martâ.)13. Latvijas Zemnieku Savienîba. LatvijasZemnieku Savienîbas Programma. – 1998. 14. Darba Partijas Programma. (Papildinâta unapstiprinâta DP kongresâ 2000. gada 8. aprîlî.) 15. Latvijas Zaïâ Partija. Manifests. Statûti.Programma. – Rîga, 1997. 16. Sk. Antoneviès M. Èetrdesmit devîtâ, betvai îstâ? // Lauku Avîze. – 2000. – 13. jûn.17. Fridrihsone M. Cerot uz valsts atbalstuintegrâcijai // Jaunâ Avîze. – 2000. – 10. febr.;Birkavs V. O poïitike, smertnoi kazòi i proble-mah integraciji // Obrazovaòije i karjera. –1999. – 10.– 23. nov.; Latvijas televîzija.Pârraide “Varas viedoklis”. – 2000., 25. febr.;Latvijas Radio 1. programma, 26. jûn. 12.30; 17. jûl. 6.20.18. Âbiíis Dz. Atmetîsim ilûzijas un rîkojumus,ko ðodien sçjam, to rît pïausim // Diena. –2000. – 11. janv. 19. Íimenis A. Integrâcijai jâbalstâs uzlatviskâm vçrtîbâm // Diena. – 1999. – 26. okt.;Latvijas Radio 1. programma, “Kâpnes”, 2000.,12. janv.; turpat, pârraide “Pârdomas par inte-grâciju”, 18. febr. 20. Latvijas Radio, 2000., 1. sept. 9.30; LatvijasTelevîzija, Panorâma, 2000., 15. okt. u. c.21. Jaunais kurss? Kas tas tâds? // Lauku Avîze.– 2000. – 14. okt.; Íimenis A. Jauni draudilatviešu valodai // Diena. – 2000. – 9. sept.22. Egle I. TB/LNNK noskaòojas pârmaiòâmpolitikâ un vadîbâ; Rodins A. Latvieti,nepadodies // Diena. – 2000. – 6. nov. 23. Labucka I. Integrâcijas programmas mçríisir harmoniska, stabila cilvçku sabiedrîba //Latvijas Vçstnesis. 2000. – 7. jûn.24. Òevskaja D. Nado davaí ïudjam avansdoverija! // Respubïika. – 2000. – 28. febr.;Latvijas Radio 1. programma, 2000, 9. apr. 7.25.

25. Sociâldemokrâti par Rubika bildinâjumu //Lauku Avîze. – 2000. – 29. aug.26. Pliner J., Buhvalov V. Kogda teïega vpereìiloðaìi // Panorama Latvii. – 2000. – 27. janv.;Urbanoviè J. O podderþke takoi programmireèi bií ne moþet // Panorama Latvii. – 2000. –9. febr.; Pliner J. Jazik do sori doveìot // Èas.– 2000. – 27. apr.; Kac Z. Zastavim praviteïstvonas usliðaí // Respubïika.– 2000. – 12. jûl. u. c.27. Loèmele N. Kreisie sâks plaðus protestuspret valodas noteikumiem // Diena. – 2000. – 7.jûl.; Latvijas Televîzija, Panorâma, 2000, 15.oktobrî; Lavrenov B. Nað partner – izbirateï //Dinaburg. – 2000. – 14. marts; Sedov S.Ravnopravije iìot na vibori dumi // Million. –2000. – 14. marts u. c.; Giïman A. Kak nas tepernazivaí // Vesti segodòa. – 2001. – 22. janv. 28. Mirskis S. Krievu nacionâlâs kultûrasautonomijas principi un mehânismi // LatvijasVçstnesis. – 1999. – 6. okt.; Mirskis S. Krievuminoritâtes kultûras tiesîbu îstenoðana //Latvijas Vçstnesis. – 2000. – 1. jûn.; Soglaðenijeob ustanovïeniji partòerskih otnoðenij meþduMoskovskoi organizacijei Obðerossijskoi poli-tièeskoi obðèestvennoi organizacijei – partijei“Jeìinstvo” i Russkoi Partijei Latviji // Russkojeslovo. – 2000. – okt.29. Sk. “Soglasije” òe soglasno s graþdanskimòepovinoveòijem // Èas. – 2000. – 12. sept.; Taspats // Jaunâ Avîze. – 2000. – 12. sept.; Kac Z.Razdvojenije poïitièeskoi ïiènosti // Respubïika.– 2000. – 13. sept.; Giïman A. Narodamsvoistvenno oðibatsja // Èas. – 2000. – 15. sept. 30. Kac Z. Òe prodajotsja vdohnoveòije, nomoþno znaòija prodaí...// Respubïika. – 2000. – 19. okt.31. Intervija ar I. Kreitusi // Lauku Avîze. –2000. – 10. aug.; Intervija ar I. Kreitusi //Biznes Baltii. – 2000. – 3. aug.32. Zajavïenije Pravïeòija Daugavpilskoi gorod-skoi partiji // Dinaburg. – 2000. – 8. febr.;Partijnaja þiþò // Latgales Laiks (krievu val.). –2000. – 14. jûl.; Obraðèeòije DaugavpilskoiGorodskoi Partiji k Prezidentu MinistrovAndrisu Berziòðu // Dinaburg. – 2000. – 18. jûl.33. Septîtâ Saeima. 30. marta sçdes stenogram-ma // Latvijas Vçstnesis. – 2000. – 4. apr.;Saeimâ. Ministru Kabinetâ // Diena. – 2000. –12. apr.; Latvijas Radio 1. programma. Frakcijuviedokïi pçc Saeimas 2000. g. 30. marta sçdes.(Izdruka.)34. Septîtâ Saeima. 6. aprîïa sçdes stenogram-ma // Latvijas Vçstnesis. – 2000, 11. apr.

59

60

35. Septîtâ Saeima. 11. maija sçdes stenogram-ma // Latvijas Vçstnesis. – 2000. – 16. maijs. 36. Pommere G. Nacmenðinstvam osobije pravaòe polagajutsja // Èas. – 2000. – 12. maijs.37. Diena. – 2000. – 7. jûl.; Latgales Laiks(krievu val.). – 2000. – 4. jûl.38. Otkritoje pismo “O sohraòeòiji i razvitijikuïturi v Latvii” // Obrazovaòije i karjera. –2000. – 23. febr.– 27. marts.39. Russkaja ðkola Latvij i. Otstupaí òekuda //Obrazovaòije i karjera. – 2000. – 28. jûn.– 15. aug.40. Dialog s nami jeðèo vozmoþen, jesïi... O pro-jekte Pravil Kabiòeta miòistrov, izdavajemih vsootvetstviji s zakonom LR “O gosudarstvennomjazike” // Vesti segodòa. – 2000. – 8. jûl.; arîDiena. – 2000. – 11. jûl.41. Obraðèeòije Daugavpilskoi gorodskoi partijik Prezidentu Miòistrov Andrisu Berziòðu //Dinaburg. – 2000. – 18. jûl.42. Dinaburg. – 2000. – 8. febr.; Latgales Laiks(krievu val.). – 2000. – 14. jûl.; Diena. – 2000. – 14. nov.43. Loèmele N. Par nepilsoòu tiesîbâm vçlçtdomas dalâs // Diena. – 2000. – 19. jûl.44. Konferences atreferçjums pilnîbâ nav pub-licçts. Visplaðâkâ informâcija par to dota avîzes“Russkoje slovo” 2000. gada septembra numurâ,3. lappusç. Sk.: arî Èas. – 2000. – 5. sept. unLauku Avîze. – 2000. – 5. sept.45. Kabanov N. Latvija kak èastnij russkij sluèai// Vesti segodòa. – 2000. – 6. sept.; Fedosejev L.Òe hoèu v getto // Èas. – 2000. – 16. sept.; IïjinA. Skoïko moþno zvaí na barikadi //Respubïika. – 2000. – 5. okt.46. “Soglasije” ne soglasno s graþdanskimòepovinoveòijem // Èas. – 2000. – 12. sept.47. Politisko organizâciju apvienîbas “Par cilvç-ka tiesîbâm vienotâ Latvijâ” frakcijas paziòojumspar Valsts valodas likuma un tâ izpildes noteiku-mu spçkâ stâðanos. – 2000. – 14. sept. 48. Politisko organizâciju apvienîbas “Par cilvç-

ka tiesîbâm vienotâ Latvijâ” frakcijas paziòo-jums. 2000. g. 27. sept. – Oriìinâla kserokopija.Fakss. Arî – Lauku Avîze. – 2000. – 30. sept.;Million. – 2000. – 3. okt. 49. I veènij spor slavjan pora zakoòèií.. // Vestisegodòa. – 2000. – 22. sept., 7. okt.; Hroòikaseòtjabrskih sobitij // Russkoje slovo. – 2000. – okt.50. Ðèipcov O. Lozung dòa – objediòeòije //Vesti segodòa. – 2000. – 11. okt.51. Zajavïeòije LARO. O podìerþke RusskoiPartii Latvii na viborah // Russkoje slovo. –2000. – okt. 52. Sk. Ko saka îstie krievi // Lauku Avîze. –2000. – 10. okt.53. Partiju reitinga izmaiòas // Diena. – 2000. – 27. okt., 28. dec.54. Septîtâ Saeima. 9. februâra ârkârtas sçdesstenogramma // Latvijas Vçstnesis. – 2000. – 15. febr. 55. Latvijas Republikas stratçìija integrâcijaiEiropas Savienîbâ // www. eib. lv.56. Septîtâ Saeima. 10. februâra sçdesstenogramma // Latvijas Vçstnesis. – 2000. – 15. febr.

Papildliteratûra1. Blumentvitz D. Volksgruppen undMinderheiten. Politische Vertretung undKulturautonomie. – Berlin, 1995.2. Brunner G. Nationalitätenprobleme undMinderheitenkonflikte in Osteuropa. Strategienfür Europa. – Gütersloh, 1996.3. Eiropas Padome. Vispârçjâ konvencija parnacionâlo minoritâðu aizsardzîbu. 1994. gada10. novembrî. – Gr.: Dribins L. Eiropas valstuminoritâðu tiesîbas. – Rîga, 1998.4. Rotèailds Dþ. Etnopolitika: konceptuâlâsaprises. – Rîga, 1999.

Pçc neatkarîbas atjaunoðanas Latvijâ, laiveicinâtu demokrâtijas attîstîbu, paplaðinâtusabiedrîbas lîdzdalîbas iespçjas, aizstâvçtucilvçka tiesîbas un daþâdu sociâlo grupçjumuintereses, sâka veidoties demokrâtiskai sa-biedrîbai raksturîgas nevalstiskâs organizâci-jas. Aizvadîto gadu laikâ to skaits ir pie-audzis lîdz aptuveni 5000, ap 750 darbojâsaktîvi [1]. Nevalstisko organizâciju sistçmaturpina paplaðinâties, un tâs struktûra kïûstarvien daudzveidîgâka. Daudzas organizâci-jas veido apvienîbas.

1996. gadâ Latvijâ tika izveidots NVOCentrs, lai veicinâtu demokrâtiskâs un pil-soniskâs sabiedrîbas attîstîbu Latvijâ. NVOcentrs (vadîtâja Kaija Gertnere) koordinçNVO darbîbu valstî, sniedz konsultâcijas unpakalpojumus, palîdz piesaistît finansulîdzekïus projektiem. NVO centra darbiniekianalizç LR likumus, ierosina izmaiòasnodokïu sistçmâ, lai iespçjamajiem spon-soriem bûtu izdevîgâk atbalstît NVO arziedojumiem.

NVO centrs ir izveidojis cilvçktiesîbuatbalsta tîklu daþâdâs Latvijas pilsçtâs. Tomçríis ir nodroðinât ar informâciju un izglî-tot Latvijas iedzîvotâjus cilvçktiesîbu jomâ,veicinât sadarbîbu starp daþâdâm NVO.

Aktîvi NVO sistçmâ ir iekïâvusies LatvijasTautas skola, kura izveidojâs uz agrâkâsLatvijas zinîbu biedrîbas pamata. Kâ jauminçts, 2000. gadâ Latvijas Tautas skolakonkursa kârtîbâ ieguva ASV sabiedriskâsorganizâcijas Freedom House finansçjumu unorganizçja latvieðu valodas apguvi pilsonîbaspretendentiem èetrâs Latvijas pilsçtâs [2].

Vçl pirms neatkarîbas atgûðanas Latvijâsâka veidoties sabiedriskâs organizâcijas, laiaizstâvçtu etnisko grupu intereses, veicinâtuto kultûras attîstîbu. Izveidojâs ðo organizâ-ciju apvienîba. Nacionâlo kultûrbiedrîbu aso-ciâcija paðlaik aptver aptuveni 20 biedrîbas.

Taèu ne visas minoritâðu organizâcijas irapvienotas ðajâ asociâcijâ. Krievu organizâci-jas darbojas neatkarîgi no minçtâs asociâci-jas un veido citas apvienîbas ar tikai tâm rak-sturîgiem mçríiem.

Sabiedrisko (minoritâðu) organizâciju etnoaktivitâtes

Krievu sabiedrisko organizâciju darbîba

Krievu kopiena LatvijâKrievu kopiena Latvijâ (KKL) izveidojâs

1993. gadâ, to vada H. Astahovs. Kopienai irorganizâcijas arî citâs Latvijas pilsçtâs –Liepâjâ, Ventspilî, Daugavpilî. Ðî organizâcijaaktîvâk par citâm krievu organizâcijâm irpieteikusi sevi politiskajâ dzîvç, tâ uztur arîsakarus ar Krievijas politiíiem.

KKL iestâjas par krievu valodas un krievuskolas lîdzðinçjâ statusa saglabâðanu Latvijâ,cînâs par vçlçðanu tiesîbu pieðíirðanu nepil-soòiem paðvaldîbu vçlçðanâs, arî par kârtçjoPilsonîbas likuma pârskatîðanu, kaut arî, kâliecina daþâdas aptaujas, pilsonîbas iegû-ðanas juridiskais sakârtojums nepilsoòu vidûvairs netiek uzskatîts par politiski un tiesiskiaktuâlu un diskutçjamu jautâjumu.

KKL vçrðas pret Valsts valodas likumu. Tâir viena no 2000. gada 3. marta mîtiòa, kasbija vçrsts pret valodas politiku Latvijâ, orga-nizçtâjâm, aktîvi piedalîjâs visâs akcijâs2000. gada jûnijâ/septembrî sakarâ ar Valstsvalodas likuma noteikumu apspriešanu unpieòemðanu MK. KKL ir noraidoða attieksmearî pret valdîbas apstiprinâto SIK, jo uzskata,ka tâ paredz “cittautieðu asimilâciju spaidu

61

TTrreeððââ nnooddaaïïaa

NNeevvaallssttiisskkoo oorrggaanniizzââcciijjuu lloommaassaabbiieeddrrîîbbaass iinntteeggrrââcciijjââ

62

kârtâ”. KKL ir kritiska attieksme pret LatvijasSaeimu, kopienâ valda uzskats, ka Saeimavçrðas pret minoritâðu lîdzdalîbu Latvijaspolitiskajâ dzîvç [3].

Krievu biedrîbu asociâcija Krievu biedrîbu asociâcija (KBA) dibinâ-

ta 1994. gadâ. Vadîtâji: M. Gavrilovs unS. Mirskis. KBA apvieno vairâkas krievuorganizâcijas: krievu kultûras centru “Uïej”,baltslâvu biedrîbu, vairâkas pareizticîgoorganizâcijas, profesionâlas (krievu juristu,vçsturnieku, zinâtnieku) organizâcijas, mâk-slinieku apvienîbas. Asociâcija izdod avîzi“Russkoje slovo”.

KBA sanâksmes ir samçrâ labi apmeklç-tas, piemçram, kârtçjâ sanâksmç 2000. gadaoktobrî piedalîjâs vairâk nekâ 200 cilvçku –daþâdu krievu organizâciju pârstâvji.Asociâcija principâ atbalsta bilingvâloizglîtîbu, taèu pauþ baþas par krievuvidusskolu likteni pçc 2004. gada. KBApiedâvâ arî savu krievu nacionâlâs skolasvariantu – tâ balstâma uz pareizticîgajâm unkrievu kultûras vçrtîbâm, mâcîbas skolânotiek divâs valodâs. 2000. gada septembrîAsociâcija strikti norobeþojâs no PCTVLpasludinâtâs nevardarbîgâs pretoðanâs kam-paòas Valsts valodas likumam. KBA sevi rak-sturo kâ organizâciju, kas orientçta gal-venokârt uz krievu kultûras un garîgovçrtîbu saglabâðanu [4].

Krievu biedrîba Latvijâ (KBL)Izveidojâs 1996. gadâ, to vada T. Favor-

ska. KBL uzskata sevi par tâda paða nosauku-ma organizâcijas mantinieci, kâda Latvijâpastâvçja pirms kara. Darbîbas mçríi gal-venokârt virzîti uz garîgo un kultûras dzîvi.KBL paspârnç darbojâs vairâkâs studijas,klubi, apvienîbas, paðizglîtoðanâs centri,kurâs tiek lasîtas lekcijas un organizçtas citasnodarbîbas [3].

KBL vadîba atzinîgi vçrtç to, ka valstîtiek pievçrsta liela uzmanîba latvieðu valodas

kâ valsts valodas apguvei. Biedrîba aizstâvprasîbu, lai nepilsoòiem tiktu pieðíirtas pað-valdîbu vçlçðanu tiesîbas.

Tâ ir otra nozîmîgâkâ nevalstiskâ orga-nizâcija, kas lîdzâs KKL definç sevi kâ krievusabiedrîbas pârstâvi. Kaut arî KBL dokumen-tos kâ galvenais darbîbas virziens minçtskrievu garîgâs dzîves attîstîbas veicinâðana,tâ ir politiski aktîva organizâcija. Tâs pa-spârnç (Maskavas ielâ 68) darbojas Sabied-risko organizâciju koordinâcijas padome(SOKP).

Pilsoòu un nepilsoòu savienîba (PNS)

Sabiedriskâs organizâcijas Pilsoòu unnepilsoòu savienîba, kâ arî fonda Pilsonîba,Izglîtîba, Kultûra darbîbu koordinç V. Soko-lovs. Savienîba, kas jau kopð 1999. gadafebruâra mçìina rast risinâjumu nepilsoòutiesîbâm piedalîties paðvaldîbu vçlçðanâs,2000. gada 24. maijâ paziòoja, ka uzsâkparakstu vâkðanas kampaòu ar mçríi panâktnepilsoòu lîdzdalîbu paðvaldîbu vçlçðanâs.Savienîba 3 mçneðu laikâ bija iecerçjusisavâkt 10 000 notariâli apstiprinâtus pilsoòuparakstus, taèu parakstu vâkðanas kampaòacieta neveiksmi, jo izdevâs savâkt tikai 122parakstus. Kampaòas rezultâtu ietekmçjatas, ka katram pilsonim, kurð vçlçjâs parak-stîties, paðam bija jâsedz valsts nodeva parnotâra pakalpojumiem.

1998. gadâ Savienîba izdeva vairâkusinformâcijas bukletus (piemçram, “10 ïetnazad. Vremja nadeþd’’ – Latvijas Tautasfrontes materiâli. 1988.–1989. gads), kurospausta doma, ka Atmodas laika vîzija parLatvijas iedzîvotâju vienotîbu ir palikusineîstenota [4]. Savienîba nav tik ïoti poli-tizçta kâ Latvijas krievu kopiena, tâ visumâpozitîvi vçrtç Sabiedrîbas integrâcijas koncep-ciju.

1999. gadâ Savienîba un fonds Pilsonîba,Izglîtîba, Kultûra izdeva bukletu, kurâ izklâs-tîta vispârizglîtojoðo skolu attîstîbas koncep-cija [5].

Latvijas Cilvçktiesîbu komiteja (LCK)

Latvijas Cilvçktiesîbu komiteja nodibi-nâjâs 1992. gadâ. Tâ uzskata sevi par nepil-soòu, nelatvieðu cilvçktiesîbu aizstâvi. Tâsvadîtâji ir G. Kotovs, V. Buzajevs, L. Raih-mans. LCK citu cilvçktiesîbu organizâcijuvidû izceïas ar savu aktivitâti, darbîbasnepârtrauktîbu un mçrítiecîbu vairâku gadugarumâ. LCK ir labiekârtots birojs ar mûsdie-nîgu tehniku Dzirnavu ielâ 102A. Katrumçnesi aptuveni 350 cilvçku meklç tiesiskupalîdzîbu. LCK vadîba uzskata, ka 90. gadulaikâ tâ ir sniegusi tiesisku palîdzîbu un kon-sultçjusi vairâk nekâ 27 tûkstoðus Latvijasiedzîvotâju. LCK algo un savâ darbîbâiesaista profesionâlus juristus.

LCK ir izveidojuðies stabili starptautiskiesakari, tâ ir noformçjusi 11 petîcijas EiropasCilvçktiesîbu tiesâ un ANO Cilvçktiesîbu ko-mitejâ. LCK ir Cilvçktiesîbu organizâciju(lîgu) Starptautiskâs Federâcijas (FIDH)locekle [6].

LCK ir aktîva daþâdu etnopolitiska rak-stura akciju (saistîbâ ar pilsonîbas, izglîtîbas,valodas jautâjumiem) organizçtâja; tâ iropozîcijâ Latvijas valstî îstenotajai pil-sonîbas, izglîtîbas un valodas politikai. LCKnoliedz Latvijâ îstenoto integrâcijas politikuun aizstâv divkopienu valsts ideju.

LCK aktîvi vçrðas pret tâ saucamajiemprofesiju aizliegumiem. Taèu pçdçjâ laikâ tâir mainîjusi savu nostâju un atzîst, ka galve-nais veids, kâ pârvarçt ðos ierobeþojumus, irnaturalizâcija, kâ arî jaunpilsoòu aktivitâtevçlçðanâs un lîdzdalîba politiskajos procesosvalstî.

Latvijas krievu kultûras biedrîba (LKKB)

Latvijas krievu kultûras biedrîba pastâvkopð 1988. gada; tâs vadîtâji ir J. Abizovs unT. Arðavska. Biedrîba ir skaitliskâ ziòâneliela, tâ apvieno krievu inteliìencespârstâvjus. Tâs darbâ piedalâs arî daþilatvieðu inteliìences pârstâvji (piemçram,

Viktors Avotiòð, Leons Briedis). Biedrîbai ircieði sakari ar lîdzîgâm biedrîbâm Tallinâ unViïòâ. Kopîgi tiek veikti pçtîjumi par krievukultûras likteòiem Baltijâ. Jâatzîmç tâdasfundamentâlas publikâcijas kâ avîzes“Segodòa” arhîvs, Baltijas arhîva sçrija.2000. gada janvârî krievu izglîtîbas svçtkosLKKB prezentçja vairâkas grâmatas: OtLiflandii k Latvii, II (1917–1935), redaktorsJ. Abizovs, Rîga, 1999; Baltijskij arhiv.Ruskaja kultura v Pribaltike. Tom IV, V, VI ,Rîga, 1999, 2000. Sastâdîtâjs J. Abizovs,redaktors B. Ravdins.

Kopumâ LKKB cenðas atturçties no aktî-vas lîdzdalîbas politiskajâs akcijâs. Tomçr tâpiedalâs kampaòâ par izmaiòâm Valsts valo-das likumâ un Izglîtîbas likumâ. 2000. gada26. decembra sanâksmç nolemts 2001. gadâorganizçt konferenci par krievu kultûrasjautâjumiem.

Latvijas krievu mâcîbvalodas skolu atbalsta asociâcija

(LKMSAA)Asociâcija izveidojâs 1996. gadâ, un to

vada I. Pimenovs. Tâ ir aktîva krievu mâcîb-valodu skolu intereðu aizstâve, cenðas panâktðo skolu lîdzðinçjâ statusa saglabâðanuLatvijâ. Asociâcija bieþi vien izstrâdâ un po-pularizç savus alternatîvos projektus IZMsagatavotajiem dokumentiem. Tâ bija ini-ciatore 2000. gada aprîlî sagatavotajamaicinâjumam izdarît grozîjumus Izglîtîbaslikumâ, lai saglabâtu krievu mâcîbvalodasskolas arî pçc 2004. gada. Aicinâjumu parak-stîja desmit minoritâðu organizâciju pârstâvji(Igors Pimenovs, Jurijs Abizovs, TatjanaAršavska, Viktors Popovs u. c.)

Asociâcija aktîvi piedalîjâs diskusijâs parSabiedrîbas integrâcijas koncepciju. Asociâci-jai ir pastâvîgi sakari ar krievu mâcîbvalodasskolu pedagogiem.

2000. gada 25. novembrî LKMSAA orga-nizçja krievu skolu vecâku konferenci ardevîzi “Mâcîties dzimtajâ valodâ”. Tajâpiedalîjâs vairâk nekâ 200 cilvçku no visasLatvijas. Konferences gaitâ noskaidrojas, ka

63

64

dalîbnieki principâ nenoraida bilingvâloizglîtîbu, ja to ievieð saprâtîgâ tempâ, ievçro-jot finansiâlâs un metodiskâs iespçjas.Atbalstu guva arî alternatîvais variants –“Letonikas” programma, kura paredz krievuvalodas dominçðanu (70 procentu apjomâ)un îpaðu priekðmetu bloku latvieðu valodasun kultûras apguvei (30 procentu apjomâ),lai ðo skolu absolventi bûtu sagatavoti studi-jâm Latvijas augstskolâs un konkurenceidarba tirgû. Par izglîtîbas mçríi tiek izvirzîtaarî Latvijas patriota audzinâðana. Konfe-rences vadîba noraidîja ideju par krievu va-lodu kâ otru valodu un pauda pârliecîbu, kanepiecieðams pastâvîgs dialogs ar latvieðusabiedrîbu un valsts iestâdçm [7].

Krievu valodas un literatûras skolotâju asociâcija (KVLSA)Asociâcija izveidojâs 1996. gadâ, to vada

L. Smirnova, T. Liguta, S. Guðèina. Tâ sastâvno pedagogiem, aktîva diskusijâs par valodasun izglîtîbas jautâjumiem. Asociâcija iestâjaspar krievu valodu kâ mâcîbvalodu lîdzðinçjâskrievu mâcîbvalodas vidusskolâs arî pçc2004. gada.

KVLSS organizç daþâdus krievu kultûraspasâkumus – krievu izglîtîbas dienu (2000.gada 25. janvârî), krievu kultûras festivâlu(2000. gada 4.–11. martâ), diskusiju parkultûras biedrîbu sakariem (2000. gada 21.martâ) u. tml. Asociâciju darbîba nav izteiktipolitizçta, tâ orientçta uz krievu kultûras(krievu valodas, izglîtîbas, tradîciju)saglabâðanu un attîstîbu.

***

Iepriekð minçtâs sabiedriskâs organizâci-jas ir ietekmîgâkâs krievu organizâcijasLatvijâ. Tâs ir aktîvas, un katrai no tâm iratbalsts zinâmâ krievu vai krievvalodîgoiedzîvotâju vidû. Pastâv arî daudzas citaskrievu sabiedriskâs organizâcijas Latvijâ,taèu tâm ir galvenokârt lokâla nozîme.

Krievu sabiedrisko organizâciju konsolidçðanâs mçìinâjumi

Krievu organizâcijâm Latvijâ raksturîgadziïa diferencçðanâs. Tomçr vçrojami arînepârtraukti mçìinâjumi ðíelðanos pârvarçtun vienoties par savstarpçji koordinçtu dar-bîbu. Ar ðâdu ideju tika dibinâta arî KKL,kaut arî tâ pati nespçja izvairîties noðíelðanâs.

1994. gadâ TM reìistrçja KBA. Par mçríitika izvirzîta krievu organizâciju iesaistîðanâsLatvijas sabiedriskajâ dzîvç un krievukultûras (un citu pareizticîgo slâvu kultûras)vçrtîbu saglabâðana. Par vienojoðu motîvutika izraudzîta pareizticîba. Tomçr plaða krie-vu organizâciju apvienoðanâs uz ðî pamatanenotika.

Vairâkas krievu organizâcijas 1999. gadâapvienojâs politisku mçríu sasniegðanai.Kopð 1999. gada augusta darbojas Sabied-risko organizâciju koordinâcijas padome(SOKP). To dibinâja piecpadsmit organizâci-jas, bet 2000. gada augustâ tâ apvienoja jaudivdesmit trîs organizâcijas. SOKP ietilp-stoðâs organizâcijas saglabâ savu organiza-torisko patstâvîbu, un kopîgu lçmumupieòemðanas procesâ katrai no tâm ir vienabalss. Organizâciju pârstâvji, ja viòi nepiekrîtkâdam lçmumam, izsaka savu attieksmi bal-sojot. Ar SOKP parakstu tiek publiskoti tikaitie dokumenti, kuri pieòemti vienbalsîgi.

SOKP pamatu veido uz politisku darbîbuorientçtâs biedrîbas: LKK, KBL, LCK, Krievunacionâla kultûrautonomija Latvijâ (D. Igo-òins). SOKP ir pievienojuðâs arî vairâkas uzkultûras darbîbu orientçtâs biedrîbas, pie-mçram, Baltslâvu biedrîba (V. Popovs),LKMSAA, KVLSA . SOKP sastâvâ ietilpst arîbaltkrievu Prameò un Ukraiòu savienîbaLatvijâ. Padomes darbâ piedalâs arî veterânuorganizâcijas (Nacisma upuru – koncentrâci-jas nometnçs ieslodzîto, Otrâ pasaules kara,Afganistânas kara veterânu organizâcijas),jaunieðu organizâcija – Latvijas jaunatnesklubs (V. Jolkins). Daþas organizâcijas (LKKB,Latvijas armçòu biedrîba, PNS) atbalsta tikaiatseviðías SOKP iniciatîvas.

SOKP darbojas aktîvi, tâs sçdes notiek ikpçc divâm nedçïâm. Sanâksmju laikâ tiek

polemizçts par daþâdiem jautâjumiem, pie-mçram, par sadarbîbu ar latvieðu sabied-riskajâm organizâcijâm, lai risinâtu ekono-miskos jautâjumos, par attieksmi pret natu-ralizâciju (veicinât vai boikotçt to) u. tml.[8].

2000. gada martâ KBL sasauca daþâdukrievu organizâciju apspriedi. Tajâ piedalîjâsdaudzas biedrîbas: LKKB, Baltslâvu biedrîba,vecticîbnieku organizâcijas (I. Ivanovs), PNS,Rietumu krievu biedrîba (D. Nikolajevs) u. c.Apspriedç tika runâts par krievu organizâcijuvienoðanâs iespçjâm, par Tautu Forumasasaukðanas nepiecieðamîbu. Notika samçrâlietiðía saruna par krievu skolu likteni unkrievu valodas nâkotni Latvijâ. Pamatâ atbal-stot integrâcijas ideju, tika pausta uzskats, kaLatvijas politiíi nevçlas patiesu integrâciju,jo “mûs atgrûþ”.

SOKP ir izveidojusi un uztur pastâvîgussakarus ar 7. Saeimas PCTVL frakciju, tai irpârstâvji Izglîtîbas sabiedriskajâ padomç(vada J. Pliners), Cilvçktiesîbu sabiedriskajâpadomç (vada B. Cilçviès). Ðo pârstâvnie-cîbas darbu koordinç T. Favorska.

2000. gadâ SOKP bija vairâku politiskuakciju iniciatore un organizçtâja. SOKP iero-sinâja parakstu vâkðanu par minoritâðu unnepilsoòu tiesîbâm, sagatavoja “AicinâjumaANO, EP, EK, EDSO, BJVP, starptautiskaisabiedrîbai” projektu. Akcijas organizçtâjiAicinâjumu iesniedza Saeimâ 2000. gadajûnijâ [9].

Aicinâjumâ ietvertâs prasîbas atsedz gal-venos etnopolitisko aktivitâðu virzienus, kasbija raksturîgas krievu organizâcijâm 2000.gadâ, proti: 1) krievu vidusskolu un krievuvalodas kâ mâcîbvalodas saglabâðanavidusskolâs, 2) nepilsoòu tiesîbas piedalîtiespaðvaldîbu vçlçðanâs, 3) minoritâðu tiesîbuvispârçja aizsardzîba.

Sadarbîbai ar 7. Saeimas PCTVL frakcijuir izstrâdâts speciâls mehânisms – izveidotassabiedriskâs padomes, kuru sastâvâ ietilpstSOKP locekïi un kuras vada PCTVL frakcijasdeputâti. Kaut arî atseviðíu krievu organizâ-ciju vadîba noliedz sadarbîbu ar partijuLîdztiesîba, tomçr ðîs sadarbîbas sekas varsaskatît viedokïu argumentâcijâ, kopîgi rîko-tajos pasâkumos u. tml. Paðas organizâcijas

ðâdu sadarbîbu nevçrtç kâ pakïauðanoskâdas partijas îstenotai politikai, bet gan kâlîdztiesîgu partnerîbu kopîgu problçmu ri-sinâðanâ.

Ne visas krievu organizâcijas izvçlaspolitizâcijas virzienu kâ savas darbîbas gal-veno virzienu. Tomçr, tâ kâ no valsts pusesnetiek piedâvâtas dialoga iespçjas, nedarbo-jas TKP, SIF u. tml., lai risinâtu savas problç-mas, krievu kultûras organizâcijas meklçkontaktus ar politizçtajâm krievu organizâci-jâm. Pieeja vairâku jautâjumu risinâjumam(krievu valodas pozîciju stiprinâðana, krievumâcîbvalodu skolu sistçmas saglabâðana)krievu organizâcijâm ir vienota.

Dialogs iezîmçjâs 1999. gada martâ–ok-tobrî, kad tika apspriests SIK projekts. Arîdaþâdu NVO organizâciju pârstâvji atzîstdialoga esamîbu ðajâ periodâ, tomçr uzskata,ka, aizstâvot nacionâlo minoritâðu intereses,to organizâcijas pauda kolektîvo domu, bijavienotas, izvirzîja savus ekspertus, kamçrotrajâ pusç bija tikai “otrâ eðelona” valdîbasierçdòi. Turklât 2000. gadâ dialogs starpdivâm sabiedrîbas daïâm ir vispâr apsîcis unatbalsts integrâcijai valsts lîmenî kavçjas.

Laika gaitâ ir pilnveidojuðâs SOKP dar-bîbas metodes. Liela uzmanîba tiek pievçrstaradniecîgu organizâciju darbîbas koordinç-ðanai, notiek informâcijas apmaiòa, tiekpieòemti kopîgi paziòojumi, organizçtaskopîgas publiskas akcijas, vâkti paraksti zemdaþâda rakstura aicinâjumiem, meklçti aiz-bildòi citâs valstîs. Politizçto krievu orga-nizâciju vadîba uzskata ðîs organizâcijas parnepilsoòu un krievvalodîgo iedzîvotâju poli-tiski aktîvâko daïu, kura ir spçjusi apvieno-ties, un lîdz ar to tâm ir tiesîbas runât viòuvârdâ.

NacionâlboïðevikiLatvijâ darbojas arî ekstrçmas krievu jau-

natnes organizâcijas (nacionâlboïðevikiu. c.). Tâs ir provokatîvas, cenðas piesaistîtsev uzmanîbu un paplaðinât savu ietekmi.

Nacionâlboïðeviki – ekstrçma organizâci-ja, 2000. gada aprîlî reìistrçjâs ar nosaukumu“Uzvara”. Izdod avîzi “Tribunal” (redaktors

65

66

V. Lindermanis). Izmanto katru iespçjupiedalîties piketos un demonstrâcijâs, kurosierodas, iepriekð nepieteikti; izplata un slu-dina galçjas, nesamierinâmas idejas. Nacio-nâlboïðeviku darbîbas virzieni – niknsantikapitâlisms, naida kultivçðana pretârzemju firmâm (Lattelekom u. c.), arî pretLatvijas varas iestâdçm, kuras, kâ apgalvots“Tribunâlâ”, pârdevuðâs ârzemju kapitâlam[10].

2000. gada augustâ SAB ierosinâja kri-minâllietu pret avîzi “Tribunal” par rasu unnacionâlâ naida kurinâðanu. 2000. gadaseptembrî Saeimas deputâts M. Mitrofanovsuzaicinâja divus nacionâlboïðevikus uz pre-ses konferenci Saeimâ, ko rîkoja sakarâ aratteikumu neielaist Latvijâ krievu mûziíiJ. Ïetovu. Tas izraisîja citu Saeimas deputâtusaðutumu un plaðas debates sabiedrîbasinformâcijas lîdzekïos.

Nacionâlboïðeviki atzîst savu tuvîbulîdzîga tipa organizâcijâm Krievijâ (piemç-ram, ïimonovieðiem). Nacionâlboïðeviki,kaut arî piedalâs krievu organizâciju rîkota-jos pasâkumos, uzskatâmi par marginâlu pa-râdîbu ðo organizâciju îstenotajâ politikâ.

Citu minoritâðu sabiedrisko organizâciju

aktivitâtesLatvijas minoritâtes organizçjas, lai vei-

dotu priekðnoteikumus savas etniskâs iden-titâtes saglabâðanai. Ðo organizâciju aktiv-itâtes izpauþas divos galvenajos virzienos –etnokultûras attîstîbas un etnopolitikasvirzienâ.

Baltkrievu organizâciju darbîba

Baltkrievu nacionâlâs minoritâtes intere-ses Latvijâ pârstâv tâdas organizâcijas kâSvitanak (dibinâta 1988. gadâ), Prameò(1990. gadâ), Uzdim Daugavpilî (1994.gadâ), Spadèina Ventspilî (2000. gadâ).

1999. gada jûlijâ notika Baltkrievu tau-tas mâkslas dienas Rîgâ un pie Daugavas.

Kopð 1994. gada pastâv baltkrievu skola(pârzine A. Ivana). Darbojas folkloras an-samblis Nadzeja, iznâk avîze Prameò.Regulâri notiek pasâkumi, kuros, lai celtubaltkrievu nacionâlo paðapziòu, tiek popu-larizçtas baltkrievu kultûras vçrtîbas. 2000.gada martâ baltkrievu organizâcijas Rîgâvienoti atzîmçja Baltkrievijas TautasRepublikas gadadienu.

Vçrienîgi tika atzîmçta biedrîbas Prameò10 gadu jubileja 2000. gada 11. novembrî,kurâ piedalîjâs baltkrievu biedrîbu pârstâvjino visas Latvijas, kâ arî pârstâvji no Balt-krievijas valsts iestâdçm.

Ne visos gadîjumos abas Rîgas baltkrievuorganizâcijas izvçlas vienâdu darbîbas tak-tiku. Kultûras biedrîba Svitanak (vadîtâjaT. Kazaka) orientçjas galvenokârt uz kultûrasdarbîbu un atsakâs no piedalîðanâs politiskâsakcijâs, savukârt biedrîba Prameò (vadîtâjsA. Karpoviès) sadarbojas ar SOKP un ir dele-ìçjusi tajâ savu pârstâvi – N. Buriju.

Daugavpilî, kurâ dzîvo ap 10 000baltkrievu, baltkrievu biedrîba Uzdim irnodibinâjusi baltkrievu kultûras centru, svçt-dienas skolu baltkrievu bçrniem. Baltkrievuvalodu var apgût Daugavpils Pedagoìiskajâuniversitâtç slâvistikas specialitâtes ietvaros.

Ukraiòu organizâciju darbîba

Ukraiòu minoritâti Latvijâ pârstâvvairâkas organizâcijas: biedrîba Dòipro(pastâv no 1988. gada, vadîtâjs I. Naïivaiko)un Latvijas ukraiòu savienîba (vadîtâjiV. Strojs un A. Reitupe). Ukraiòu organizâ-cijas veidojas arî Liepâjâ un Ventspilî.Kultûras biedrîba Dòipro nepiedalâs poli-tiska rakstura aktivitâtçs, tâs darbîba orien-tçta ukraiòu kultûras attîstîbas virzienâ.

Savukârt Latvijas ukraiòu savienîba(LUS) ir politiski orientçta organizâcija, tâ iriestâjusies arî SOKP. LUS savâ 2000. gada13. maija sapulcç asi kritizçja valdîbas ap-stiprinâto valsts programmas koncepcijuSabiedrîbas integrâcija Latvijâ, prasîja izstrâ-dât un pieòemt jaunu likumu par nacionâlominoritâðu autonomâm tiesîbâm, atbalstîja

PCTVL prasîbas valodas un izglîtîbas poli-tikas jautâjumos, kâ arî ierosinâja, lai Valstsprezidente apstiprinâtu jaunu TKP nolikumu.

LUS 2000. gada 25. novembra sapulcçatbalstîja Lîdztiesîbas u. c. krieviski orientçtokreiso organizâciju un biedrîbu protestaprasîbas, arî priekðlikumu 2001. gadâ orga-nizçt “Latvijas tautu otro forumu”. LUS, kuraapvieno no Ukrainas ieceïojuðu daþâdutautîbu cilvçkus, uzsver savu politisko soli-daritâti ar krievvalodîgo iedzîvotâju kopumuun neizrâda lielu interesi par ukraiòuminoritâtes etniskâs identitâtes saglabâðanuun atjaunoðanu. LUS liela ietekme ir perso-nâm, kuras aicina boikotçt naturalizâciju,panâkt nepilsoòu tiesîbu pielîdzinâðanu pil-soòu tiesîbâm. LUS nepauþ Latvijâ dzîvojoðoukraiòu vairâkuma viedokli.

Poïu organizâciju darbîba Latvijas poïi ir viena no vislabâk orga-

nizçtajâm minoritâtçm Latvijâ. Poïuspârstâv: Latvijas poïu savienîba ar 13 teri-toriâlâm nodaïâm. Latvijas poïu savienîba unbiedrîba Promieò (Daugavpilî) nodibinâjâsjau 1988. gadâ. Veiksmîgi darbojas poïuskolu sistçma. Iznâk þurnâls Poïak na Lotwie.Poïiem raksturîga izteikta nacionâlâ paðap-ziòa, bagâtas kultûras dzîves tradîcijas Latvi-jâ, sazarota kultûras dzîve un atbilstoða kul-tûras infrastruktûra.

Poïi ir organizçta kâ nacionâla mino-ritâte, tâ neiesaistâs politiskajâ dzîvç unnemçìina radît savu politisko partiju. Latvi-jas poïu savienîba nav pievienojusies SOKP.Individuâli Latvijas poïi atbalsta daþâdus po-litiskos spçkus.

Ebreju organizâciju darbîbaArî ebreji ir viena no vislabâk organizç-

tajâm minoritâtçm Latvijâ. Ebreju kopiena(vadîtâjs G. Krupòikovs) pastâv no 1988.gada, kultûras centrs – Skolas ielâ 6. Ebrejukultûras centrâ darbojas muzejs un doku-mentâcijas centrs Ebreji Latvijâ (vadîtâjsM. Vestermanis), daþâdas biedrîbas, klubi,mâkslas kolektîvi. Ebrejiem ir centri arî citâs

Latvijas pilsçtâs. Ebreju organizâcija nodar-bojas ar labdarîbu, sniedz sociâlu palîdzîbuveciem un slimiem cilvçkiem. Ebreju kopienanepievienojas nevienai politiskai partijai, pa-svîtro savu lojalitâti Latvijas valstij.

Kaut arî ebreju kopiena nav politiski ori-entçta Latvijas minoritâte, tomçr tâ ir aktîvatajos gadîjumos, kad saskata Latvijas oficiâloiestâþu nevçlçðanos nosodît holokaustuLatvijâ, kavçðanos ar tiesas darbiem, pie-mçram, K. Kalçja lietâ, kâ arî sakarâ ar anti-semîtisma izpausmçm Latvijâ.

2000. gada augustâ Latvijas ebreju kopie-na un ebreju draudþu padomes iesniedzaLatvijas ìenerâlprokuroram lûgumu pâr-baudît iespçjamos tiesîbu normu pârkâ-pumus sakarâ ar publikâciju Þîdi valdapasauli þurnâlâ Kapitâls. Ebreju kopienavçrtç publikâciju kâ klaji antisemîtisku rak-stu, kurâ atkârtota nacistiska propaganda.(Pârbaudei beidzoties, ìenerâlprokuratûrapaziòoja, ka tiesisko normu pârkâpðanasfakts nav konstatçts.)

Latvieðu presç saistîbâ ar publikâcijuþurnâlâ Kapitâls tika izteikti daþâdi viedokïi.Laikraksts Diena minçto publikâciju nepâr-protami klasificçja kâ antisemîtisku [11]. Arîciti latvieðu centrâlâs preses izdevumi atzina,ka publikâcijai Kapitâlâ bija antisemîtiskaievirze [12], tomçr vairâk tika kritizçta nevispati publikâcija, bet gan latvieðu devalvçtânacionâlâ paðapziòa un mazvçrtîbas kom-pleksi, kas ir pamats antisemîtisma un ruso-fobijas izpausmçm latvieðu vidû. Tiek paustaatziòa, ka no raksta Kapitâlâ un citâm lîdzî-ga satura publikâcijâm necietîs etniskâsattiecîbas Latvijâ, bet gan Latvijas starp-tautiskais tçls [11,12].

Latvijas ebreju kopienai ir plaði starp-tautiski sakari. Tâs priekðsçdçtâjs G. Krup-òikovs ir ievçlçts par Eiropas Ebreju kopienupadomes viceprezidentu.

Latvijas èigânu nacionâlâs kultûras biedrîbas aktivitâtes Èigâni ir tradicionâlâ Latvijas nacionâlâ

minoritâte. Èigâni (viòu skaits Latvijâ irapmçram 8 tûkstoði) ir labi integrçjuðies

67

68

Latvijas sabiedrîbâ latvieðu valodas prasmesun pilsonîbas, bet ne sociâli ekonomiskânozîmç. 98 procenti èigânu ir Latvijas pil-soòi. Èigânu kopiena ir spiesta risinât no-pietnas problçmas, kas saistîtas ar izglîtîbuun bezdarbu èigânu vidû. Latvijas èigânunacionâlâs kultûras biedrîba ir uzòçmusiesrûpes par èigânu profesionâlo sagatavotîbu,plâno atvçrt Baltijas valstu èigânu kultûrascentru Rîgâ, bet Latvijas novados – reìionâ-los centrus.

2000. gadâ èigânu stâvoklim Latvijâ tikapievçrsta pastiprinâta sabiedrîbas uzmanîba.Kaut arî Latvijas èigânu organizâciju vadîba(tostarp Saeimas deputâts N. Rudçviès)neuzskata, ka Latvijâ èigânu diskriminâcijasjautâjums ir aktuâls, tomçr atseviðías pa-zîmes liecina, ka daþâdi incidenti ir iespçja-mi. Piemçram, Latvijas TV ziòu programmaPanorâma izplatîja siþetu par èigânu tautîbaskrâpnieci, ko varçja uztvert kâ apvainojoðuvisi Latvijas èigâni. Savukârt Gulbenç èigânuìimenei tika atteikts lîzings, pamatojotatteikumu ar piederîbu èigânu tautîbai.

Kâ Latvijas èigânus pagodinoðu varvçrtçt faktu, ka 2000. gada augustâ Prâgânotikuðajâ Pasaules èigânu kopienu kongresâLatvijas èigânu nacionâlâs kultûras biedrîbasprezidents, Saeimas deputâts N. Rudçvièstika ievçlçts par pasaules èigânu premjeru.

Lîbieðu aktivitâtes Lîbieðu organizâcijas (Lîvu savienîba un

citas) galvenie darbîbas virzieni: vçrsties pretlîbieðu pilnîgu asimilâciju, sekmçt lîbieðu va-lodas saglabâðanu, publicçt lîbieðu pro-blçmâm veltîtus darbus (mçneðrakstu Lîvli,dzeju krâjumus, zinâtniskus rakstus), celtlîbieðu paðapziòu. Savâ darbîbâ lîbieðu orga-nizâcijas, tâpat kâ citas Latvijas mazâkum-tautîbas, balstâs uz likumu Par Latvijasnacionâlo un etnisko grupu brîvu attîstîbu...un LR Ministru Padomes lçmumu par aiz-sargâjamâs kultûrvçsturiskâs teritorijasLîbieðu krasts izveidoðanu. 2000. gadâekspertu grupa un lîbieðu organizâciju pâr-stâvji (vadîtâjs J. Geige) izstrâdâja mçrípro-grammu Lîbieði Latvijâ. Tâs îstenoðana kavç-

jas sakarâ ar finansiâlâ atbalsta trûkumu.2000. gada augustâ notika lîbieðu svçtki

Mazirbç. Ðo svçtku laikâ tika prezentçtamâcîbu grâmata lîbieðu valodâ (autoreK. Boiko). Vienîgais lîbiski dziedoðais sievie-ðu koris Lîba (I. Buntika) gatavo svçtku pro-grammu Rîgas 800 gadu jubilejai.

Lîbieði cer uz konsekventâku Latvijasvalsts atbalstu un lielâku latvieðu iein-teresçtîbu lîbieðu kultûras vçrtîbu saglabâ-ðanâ.

Jaunatnes organizâcijas1999. gada 8. aprîlî Rîgâ notika pirmais

Latvijas jaunatnes kongress, ko organizçjaIZM Valsts Jaunatnes iniciatîvu centrs, untajâ piedalîjâs ap 300 dalîbnieki – jaunatnesorganizâciju pârstâvji. Saskaòâ ar LUFilozofijas un socioloìijas institûta veikta-jiem pçtîjumiem tikai 1,8 procenti jaunieði15–18 gadu vecumâ ir iesaistîjuðies kâdâ jau-natnes organizâcijâ.

Jaunatnes organizâcijas savu mçríu,vçrtîbu un uzskatu ziòâ ir ïoti daþâdas.Raksturîgi, ka jaunatnes organizâcijas, kuruaktivitâtes ir saistîtas ar etnopolitiku unsabiedrîbas integrâciju, orientçjas uz tâdâmvçrtîbâm kâ demokrâtija, cilvçktiesîbas, to-lerance, kultûru daudzveidîba, lîdzdalîbaEiropas un globâlajos procesos. Ðâdu orga-nizâciju skaits pieaug, un tâs ir arî aktîvâkas,salîdzinot ar tâm jaunatnes organizâcijâm,kuras orientçjas uz konservatîvâm nacio-nâlâm vçrtîbâm. Pie jaunatnes organizâcijâmir jâpieskaita arî ekstrçmâ nacionâlboïðevikuorganizâcija, kas balstâs uz marginalizçtonelatvieðu jaunatnes daïu.

Jaunatnes organizâcija klubs Mâja

Klubs Mâja tika izveidots 1995. gadâ, untâ galvenais mçríis ir popularizçt Eiropasvienotîbas ideju un atbalstît Latvijas integrâ-ciju Eiropas Savienîbâ. Organizâcijâ ar 13nodaïâm visâ Latvijâ ir vairâk nekâ 200biedru un atbalstîtâju (studenti un vecâkoklaðu skolçni).

1999. gadâ klubs Mâja sâka pievçrstuzmanîbu nacionâlo minoritâðu jautâjumiemun sabiedrîbas integrâcijai. Ðajâ gadâ klubsuzsâka îstenot projektu Ekspedîcija 2000,kura mçríis bija izveidot klubu Mâja parmultietnisku jaunieðu organizâciju. 1999.gadâ aizsâkâs arî projekts Mçs paði, kasparedz sagatavot jaunieðus (lektorus) sa-biedrîbas integrâcijas un nacionâlo mino-ritâðu jautâjumos.

Lai sasniegtu ðo mçríi, tiek organizçtiseminâri un rîkotas vasaras nometnes.Pirmais no tiem notika Carnikavâ 1999. gadaoktobrî. 2000. gadâ organizçti divi seminâriun viena vasaras nometne. Nometnes laikâjaunie lektori sagatavoja projektu informâci-jas bukletam par nacionâlo minoritâðu unsabiedrîbas integrâcijas jautâjumiem. Bukle-tu paredzçts izdot 2001. gadâ latvieðu unkrievu valodâ.

Lektoriem jâbût gataviem lasît lekcijasskolâs un vadît seminârus jaunieðiem parsabiedrîbas integrâciju un cilvçktiesîbu jau-tâjumiem. Astoòi lektori ir uzsâkuði lekcijulasîðanu par ðiem jautâjumiem daþâdâsLatvijas skolâs.

Kluba Mâja projektus ir finansçjis Sorosafonds–Latvija, Eiropas Komisijas delegâcijaLatvijâ un Eiropas Padomes Informâcijas undokumentâcijas centrs.

Jaunatnes organizâcija Klubs 415

Klubs 415 ir izveidots 1995. gadâ, unpaðlaik tajâ darbojas ap 130 jaunieðu. Klubsizraisa interesi no etnopolitikas viedokïa, joorganizâcijas ideoloìija ir pakârtota vienammçríim – izveidot Latvijâ latvieðu valsti [24].

Klubs vçrðas pret SIK tâs paðreizçjâ vari-antâ, jo uzskata, ka ir jânotiek dekolonizâci-jai (pçc 1940. gada iebraukuðo nelatvieðuaizceïoðanai no Latvijas), un tikai pçc tamvar runât par sabiedrîbas integrâciju. Klubsar dekolonizâciju nedomâ nelatvieðu pie-spiedu izraidîðanu no Latvijas, bet uzskata,ka valstij ir jâveicina labprâtîga viòuaizceïoðana uz savu etnisko dzimteni. Ðajâsakarîbâ Klubs iespieda 20 000 skrejlapas par

dekolonizâciju un okupâcijas fakta atzîðanuun 2000. gada vasarâ organizçja divas ðoskrejlapu izplatîðanas kampaòas.

Galvenâs Kluba publiskâs aktivitâtes2000. gadâ saistâs ar uzstâðanos pret Latvijasintegrâciju ES. Klubs ir formulçjis 10 iemes-lus, kuru dçï vçrtç Latvijas integrâciju ES kânepieïaujamu. Latvijas suverenitâtes zaudç-ðana ir galvenais no ðiem iemesliem. 2000.gada pavasarî Klubs organizçja arî divuspiketus pret Latvijas integrâciju ES. Klubs irorganizçjis piketu arî pret Krievijas rîcîbuÈeèenijâ, piketu pie Krievijas vçstniecîbasRîgâ ar aicinâjumu Krievijai atzît Latvijasokupâcijas faktu, kâ arî publiski paudisnegatîvu attieksmi par vçrðanos pret K. Kalçju.

Klubam 415 ir labi attîstîta izdevçjdarbî-ba. Trîs èetras reizes gadâ tiek izdotsmçneðraksts Saules Koks, kurâ tiek rakstîtspar Latvijas vçsturi, pausts latvieðu tradi-cionâlais pasaules skatîjums, kâ arî pamatotanostâja pret Latvijas integrâciju ES. SaulesKokam tiek izdots arî pielikums Eiroreâlists,kurâ apkopots Eiropas lielâko laikrakstu ziòuapskats – tâs ir publikâcijas, kurâs paustieiroskeptiíu argumenti pret ES. 2000. gadâKlubs ir izdevis 4 grâmatas par padomjulaika vçsturi, kâ arî par Treðo Atmodu. Klubsir uzsâcis un îsteno beztermiòa Latviešu tau-tas atjaunotnes programmu “Sidrabene’’,kuras galvenais uzdevums ir vienot latvieðuskopîgâ mçría – latvieðu tautas garîgâs unmateriâlâs atdzimðanas panâkðanai.

Klubu 415 finansç ârzemju latvieði,lîdzekïi tiek pelnîti arî ar izdevçjdarbîbu.

Latvijas Jaunatnes klubsKlubu vada V. Jolkins. Latvijas Jaunatnes

klubs izraisa interesi tâpçc, ka ðî organizâci-ja piedalâs SOKP darbâ. Orga-nizâcijaapvieno pârsvarâ krievu jaunieðus. Jaunatnesklubs atbalsta politisko apvienîbu PCTVL. Tasnoraida paðreizçjo Pilsonîbas likumu unuzskata, ka jâpieòem pilsonîbas likumanulles variants. Latvieðu valodas apguve irjâveicina ar izskaidroðanas darbu un pa-triotismu, nevis – piespiedu metodçm.

69

70

Klubs noraida Latvijas iestâðanos ES unNATO. Tiek pausts uzskats, ka Latvijai jâbûtneitrâlai, piemçram, tâdai kâ Ðveice. 2000.gadâ klubs neplâno patstâvîgas etnopoli-tiskas aktivitâtes. Klubs atbalsta un iesaistâsaktivitâtçs, ko îsteno LCK un SOKP.

Jaunatnes diskusiju klubs PRO ET CONTRA

Diskusiju klubs tika izveidots arsabiedriskâs organizâcijas PNS un fondaPilsonîba. Izglîtîba. Kultûra atbalstu. Tas irinteresants tâpçc, ka ar savâm aktivitâtçmtieði ietekmç krievu jaunieðu sabiedriskâsdomas veidoðanu par jautâjumiem, kassaistîti ar politiku, sabiedrîbas integrâciju,naturalizâciju. Kluba organizçtajâs diskusijâspiedalâs ap 40–50 nelatvieðu studenti noBaltijas krievu institûta, Rîgas Tehniskâs uni-versitâtes, Latvijas Universitâtes un bijuðâsRîgas Aviâcijas universitâtes. Kâ skaidroviena no ðî kluba izveides idejas autorçmI. Viòòika, latvieðu studentiem ir daudzsabiedrisko organizâciju, kurâs viòi varpiedalîties, bet krievu jaunieði jûtas atstumtino latvieðu studentu sabiedriskâs dzîves,tâpçc ðis diskusiju klubs ir viena no nedau-dzajâm iespçjâm krievu jaunieðiem satiktiesun runât par savâm problçmâm.

Diskusiju klubs 2000. gadâ saòçmalîdzekïus no fonda Freedom House. Ja lîdzekïibûs arî turpmâk, diskusiju klubs savu dar-bîbu turpinâs arî 2001.gadâ.

Sievieðu organizâcijasBaltijas – Amerikas partnerattiecîbu pro-

grammas (BAPP) izsludinâtajâ konkursâuzvarçja nevalstiskâs organizâcijas, kurastika atzîtas par veiksmîgâm un aktîvâmsabiedrîbas politikas veidoðanâ. Ðajâ Pârska-tâ no divpadsmit ðâdâm organizâcijâmaplûkotas daþas – tâs, kuras orientçtas uzintegrâcijas veicinâðanu etniski jauktâ unsociâli nelabvçlîgâ vidç. Ðîs organizâcijasbieþi vien veic darbîbas, kas nav pa spçkamvalsts institûcijâm.

Sievieðu attîstîbas– sadarbîbas tîkls Iespçja

Biedrîbu vada A. Sâne. Darbîbas mçríis:palîdzçt integrçties sabiedrîbâ sievietçm nosociâli nelabvçlîgâs vides, tostarp laukos.Projektâ paredzçts attîstît sievieðu pilsoniskolîdzdalîbu, celt paðapziòu, veicinât uzòçmçj-darbîbu, organizçjot mâcîbu kursus. Pasnie-dzçjas ieguvuðas profesionâlas iemaòasLielbritânijâ. Kursi ir labi apmeklçti unpieprasîjums parasti ir lielâks, nekâ Iespçjavar nodroðinât.

Iniciatîva. Cerîba. PalîdzîbaOrganizâciju vada Ï. Drukteine. Biedrî-

bas galvenais darbîbas veids – seminâri, va-lodu kursi, juridiskas konsultâcijas, sociâlâpalîdzîba.

Biedrîba apvieno ap 340 sievietes (gal-venokârt krievietes, nepilsones, vientuïâsmâtes), kurâm ir problçmas ìimençs un citassociâlas problçmas. Biedrîbâ sastâv gal-venokârt pusmûþa sievietes ar ne seviðíilabâm latvieðu valodas zinâðanâm, nepil-sones. Tâs ir izglîtotas sievietes, kas gribçtuatrast savu vietu dzîvç un gatavot dzîveiLatvijâ savus bçrnus.

Biedrîba 2000. gadâ organizçja vairâkusseminârus: par pilsonisko izglîtîbu, parsabiedrîbas integrâciju u. c. tçmâm. Biedrîbapalîdz gatavoties naturalizâcijas pârbaudîju-miem, sniedz padomus konfliktu pâr-varçðanâ, kas rodas uz etniska raksturapretrunu pamata u. tml.

Starptautiskâ sievieðu sociâlâ atbalsta kustîba MartaBiedrîba Iespçja. Cerîba. Palîdzîba, kâ arî

Lietiðío sievieðu klubs un Sievieðu tiesîbuinstitûts 2000. gada maijâ iekïâvâs starp-tautiskajâ sievieðu sociâlâ atbalsta kustîbâMarta, kas ir izplatîta Somijâ un Zviedrijâ.Latvijas sievieðu resursu centra Marta birojarîcîbâ ir labiekârtotas telpas Brîvîbas ielâ183. Martas centra administratore ir Ï. Druk-teine – diplomçta sociâlâ darbiniece. Kustîbu

turpmâkos divus gadus paredzçts finansçt noES Phare Partnership programmas lîdzek-ïiem. Centrâ iespçjams saòemt juridiskas unpsiholoìiskas konsultâcijas, pieejama sociâlarakstura informâcija, tiek organizçti kursi[14].

Brîvprâtîgo kustîbaAr Sorosa fonda–Latvijâ atbalstu ir izvei-

dota Brîvprâtîgo kustîbas atbalsta programma(koordinatore Iluta Prikule). Latvijâ tâpastâv kopð 1998. gada, bet pasaulç pazîsta-ma jau sen. Organizatori ir ieguvuði darbapieredzi Anglijâ un Polijâ. Paðlaik ir saga-tavoti 40–50 motivçti brîvprâtîgie nodaþâdâm nevalstiskâm organizâcijâm visâLatvijâ. Viena brîvprâtîgo grupa (18 cilvçki)speciâli veidota no krievvalodîgo vides.Brîvprâtîgie dodas uz slimnîcâm, pansio-nâtiem, onkoloìisko centru, lai sniegtumorâlu atbalstu un psiholoìisku palîdzîbuslimniekiem un veciem cilvçkiem, ko nevarsniegt medicîniskais personâls [15].

Reìionâlâs nevalstiskâs organizâcijas un to centri

NVO darbîba ir izplatîta visâ Latvijâ. Parto liecina tas, ka 60 procenti no NVO atrodasârpus Rîgas. NVO Centram ir reìionâlâsatbalsta organizâcijas 13 pilsçtâs. Kâ reìio-nâli centri darbojas arî cilvçktiesîbu atbalstaorganizâcijas 10 pilsçtâs [16]. Cilvçktiesîbuatbalsta tîklu finansç Sorosa fonds–Latvijau. c.

NVO reìionâlie centri veidojas, laikoordinçtu NVO darbîbu reìionâ. Abiemorganizâciju tîkliem ir vairâki saskares punk-ti: vides aizsardzîba, sociâlâ aprûpe, mino-ritâðu tiesîbu aizsardzîba, sabiedrîbas inte-grâcija. Ðo organizâciju pârstâvji sadarbojas,bieþi izmantojot arî kopîgas telpas, piemç-ram, Jçkabpilî, Tukumâ, Ventspilî.

Kâ piemçri analîzei un vçrtçjumam izvç-lçta atseviðíu reìionâlo nevalstisko orga-nizâciju darbîba.

Jçkabpils reìionâlais NVO centrs

Jçkabpilî darbojas reìionâls NVO centrsSçlija. To 1999. gadâ dibinâja vienpadsmitvietçjâs NVO, iegûstot finansçjumu no Lat-vijas NVO Centra un ârzemju fondiem.Centrs atrodas labiekârtotâs telpâs Jçkabpilî,Brîvîbas ielâ 39A, tas ir aprîkots ar datoriemun pieslçgts Internetam.

Zinâtniskajâ konferencç, kura 14. jûlijâtika organizçta Jçkabpilî par godu pilsçtas330. gadadienai (rîkotâji: Latvijas ZA unJçkabpils pilsçtas dome), uzsvçrta Jçkabpilsîpaðâ, Latvijai neraksturîgâ izcelsme. Aka-dçmiíis J. Stradiòð savâ referâtâ atzîmçja, ka“ìençtiski Jçkabpils pamatâ ir senu imi-grantu, reliìisko disidentu, Krievijas vecticîb-nieku un Baltkrievijas uniâtu ieceïoðana”.Ðâdu multikonfesionâlu un multikultûrasraksturu pilsçta ir saglabâjusi arî mûsdienâs.Tai ir izteikti jaukts iedzîvotâju sastâvs [17].

Sçlijas vadîba vçlas pilsçtas daudzna-cionâlo sastâvu pârvçrst par savas pilsçtaskrâðòumu. Tâ palîdz aktivizçties cittautieðukopienâm, iesaistît tâs pilsçtas kultûrasdzîvç. Viena no visaktîvâkajâm ir poïu kopie-na (pilsçtâ darbojas poïu pamatskola, plaðiizvçrsta paðdarbîba). Stabila un saimnieciskispçcîga ir krievu vecticîbnieku grupa arilgstoðâm tradîcijâm pilsçtas dzîvç. Arîpârçjie krievi grib organizçt savu kultûrasbiedrîbu un nevçlas atbalstît Rîgas krievuorganizâciju politiskâs aktivitâtes.

2000. gada vasarâ Jçkabpilî nodibinâjâskrievu kultûras biedrîba – klubs Rodòik(Avots), kluba prezidente – L. Anosova.Kluba darbîbas pamatvirziens – krievvalodî-go iedzîvotâju apvienoðana integrâcijas pro-cesâ. Aktîva ir aptuveni 50 cilvçku liela gru-pa. Klubs plâno izzinât novada krievu vçs-turi, izglîtot kluba biedrus, saglabât krievukultûrvidi un veicinât etnisko attiecîbuuzlaboðanos.

Rosinoða ir Jçkabpils 2. vidusskolas(skola ar krievu mâcîbvalodu) jaunieðuiesaistîðanâs integrâcijas procesâ. Ðîs skolaslatvieðu valodas skolotâja Çrika Osîte ir pâr-liecinâta, ka krievu jaunieði ir noskaòoti aktî-vai darbîbai un dzîvei integrçtâ sabiedrîbâ,

71

72

ka viòiem nav problçmu ar latvieðu valodaslietoðanu un nebûs grûtîbas ar naturalizâciju.Pierâdîjums tam – skolçnu uzòemtâs filmas“Jçkabpils ðodien” demonstrçðana iepriekðminçtâs zinâtniskâs konferences noslçgumâ.Filmas saturs liecina par krievu jaunieðumîlestîbu uz savu pilsçtu un savu skolu.Tekstu ierunâjuði paði skolçni labâ latvieðuvalodâ.

Nevalstisko organizâciju reìionâlajamcentram Sçlija ir labi sakari un atbalsts nopilsçtas domes (izdevumus par telpu izman-toðanu sedz dome), kâ arî – ar vietçjiem, tajâskaitâ krievu, vecticîbnieku uzòçmçjiem.

Ventspils sabiedrîbas integrâcijas programma

Ventspils ir vienîgâ Latvijas paðvaldîba,kura ir izstrâdâjusi pati savu sabiedrîbas inte-grâcijas programmu. Sagatavotajos materiâ-los – Ventspils sabiedrîbas integrâcijas pro-grammâ un Nepilsoòu konsultatîvâs padomesnolikumâ – konstatçjamas visai NVO sistçmainozîmîgas problçmas. Krievvalodîgâ vide (32procenti no iedzîvotâju kopskaita pilsçtâ) iratrauta no pilsçtas dzîves, tâ ir mazaktîvakultûras dzîvç, bet ar paðpietiekamîbas no-skaòojumu. Integrâcijas process rit gausi,kultûru dialogs neveidojas. Ðajâ ziòâ izstrâ-dâtâ programma var kalpot par paraugu arîcitâm paðvaldîbâm, ja tâs izlems pievçrstiesmçrítiecîgai vietçjâs sabiedrîbas integrâcijasveicinâðanai.

Lai uzturçtu dialogu ar nepilsoòiem,paredzçts ar Nepilsoòu konsultatîvâs padomesstarpniecîbu tuvinât nepilsoòus paðvaldîbasdarbam, sekmçt novada identitâtes vei-doðanos.

Ventspils sabiedrîbas integrâcijas pro-gramma paredz plaðu nevalstisko organizâci-ju lîdzdalîbu Ventspils dzîvç [18].

EDSO misijas Latvijâ izsludinâtajâkonkursâ Ventspilî papildfinansçjumu savaidarbîbai saòçma trîs aktîvâkâs vietçjâsminoritâðu kultûras biedrîbas – krievu ko-pienas Ventspils nodaïa, ebreju biedrîba unbaltkrievu biedrîba. Pavisam Ventspilî darbo-jas 61 nevalstiskâ organizâcija, no tâm 13 –

nacionâlâs kulturâlâs biedrîbas, to vidûukraiòu Kobzar, baltkrievu Spadèina, LKKvietçjâ nodaïa, ebreju Hevre Hanonim u. c.

Veiksmîga ir paðvaldîbas, nevalstiskoorganizâciju un Nepilsoòu konsultatîvâspadomes sadarbîba, îstenojot Ventspils sa-biedrîbas integrâcijas programmu.

Latvijas Cilvçktiesîbu un etniskostudiju centrs (LCESC)

LCESC kopð tâ izveides 1993. gadâ aktîvipievçrðas cilvçktiesîbu un etnisko attiecîbuanalîzei un vçrtçjumam, bieþi uzstâjas sa-biedrîbas informâcijas lîdzekïos kâ kritisksnovçrotâjs par sabiedrîbas integrâcijas unetnopolitikas jautâjumiem.

2000. gadâ interesi no etnopolitiskâviedokïa izraisa divi LCESC projekti.Pirmkârt, pçtîjums par ekstrçmâm organizâ-cijâm Latvijâ un to analîze no cilvçktiesîbuun politikas analîzes viedokïa. Latvijâ lîdzâsintegrâcijas procesam notiek arî sabiedrîbasdezintegrâcijas process, ko veicina ganlatvieðu, gan krievu ekstrçmâs organizâcijas.Projekta pamattçmas: vârda brîvîbas robeþasun Latvijas starptautiskâs cilvçktiesîbu saistî-bas; pulcçðanâs brîvîba un tâs ierobeþojumi.Galvenâ problçma: kâ ierobeþot ekstrçmoorganizâciju aktivitâtes un to nelabvçlîgoietekmi uz sabiedrîbas integrâciju. Kaut ganlatvieðu un krievu ekstrçmâs organizâcijâsaktîvi darbojas apmçram 100 cilvçki, ðo or-ganizâciju mçríauditorija un ietekme sabied-rîbâ ir daudz lielâka. Pârçjâ sabiedrîbaparasti pret ðîm organizâcijâm aktîvi nevçr-ðas. Nav skaidra Latvijas lielâko politiskopartiju attieksme pret ekstrçmâm organizâci-jâm.

Otrkârt, pçtîjums par sievieðu lomusociâlâs integrâcijas procesâ. Kâ zinâms,divas treðdaïas pilsonîbas pretendentu irsievietes nepilsones. Sievietçm ir lielaietekme uz jauno paaudzi – viòas ieaudzinanoteiktas vçrtîbas savos bçrnos – nâkamajosLatvijas pilsoòos. Arî izglîtîbas sistçmâ domi-nç sievietes. Bieþi skolotâjas krievu mâcîb-valodas skolâs uzstâjas pret sabiedrîbas inte-

grâciju (arî pret bilingvâlo izglîtîbu), josaprot to kâ asimilâciju. Sievietçm nelatvie-tçm ir îpaða loma sabiedrîbas integrâcijasprocesâ arî tâpçc, ka viòas aktîvâk nekâvîrieði cenðas apgût latvieðu valodu, pie-mçram, latvieðu valodas kursus pârsvarâapmeklç sievietes.

Nevalstisko organizâcijuetnoaktivitâðu sabiedriskâ

rezonanseMûsu valsts attîstîba atrodas tâdâ stadi-

jâ, ka tiek pieòemti un sabiedrîbâ plaði ap-spriesti likumprojekti un citi valstiski nozîmî-gi dokumenti, kuri tieði vai pastarpinâtiietekmç paðreizçjâs vai nâkotnes etniskâsattiecîbas sabiedrîbâ. Sabiedriskâs domasreakciju uz etnopolitiski jutîgu likumu iz-maiòâm un valsts institûciju aktivitâtçmietekmç daudzi nosacîjumi. No vienas puses,etnopolitiskajâs attieksmçs izpauþas orga-nizâciju un sabiedrisko grupçjumu intereses,mçríi, vçrtîborientâcija, organizçtîbas (mo-bilizâcijas) pakâpe u. tml. No otras, etnopoli-tiskâ doma veidojas atbilstoði etnopolitiskoaktivitâðu saturam, proti, saistîbâ ar notieko-ðajâm izmaiòâm naturalizâcijas politikâ,izglîtîbas politikâ, valodas politikâ, mino-ritâðu tiesîbu aizsardzîbas politikâ, sa-biedrîbas integrâcijas politikâ un attiecîbâm,kas ðajâ sakarîbâ veidojas starp valsts institû-cijâm un procesâ iesaistîtajâm nevalstiska-jâm organizâcijâm.

Par Pilsonîbas likumu un naturalizâciju

Minoritâðu organizâciju vadîtâji paðusastâdîtâjos dokumentos (paziòojumos), kâarî intervijâs nenoliedz, ka naturalizâcijasprocess ir paâtrinâjies un attieksme pret pil-sonîbas iegûðanu mainâs. Tomçr viòi uzsver,ka tas notiek lçni, jo, pçc viòu uzskata,prasîbas ir pârâk augstas un valsts nepie-tiekami palîdz nepilsoòiem apgût valsts valo-du.

Aprçíinâts, ja saglabâsies paðreizçjietempi, tad ap 220 tûkstoðu nepilsoòu natu-ralizâcija (Naturalizâcijas pârvaldes pro-gnoze par naturalizâcijas kandidâtu iespç-jamo skaitu tuvâko gadu laikâ) varçtu notiktaptuveni 17 gadu laikâ.

Tomçr kopumâ valstî îstenotâ naturalizâ-cijas politika vairs neizraisa aktîvus mino-ritâðu organizâciju protestus un pretdarbîbu.Var uzskatît, ka pamatâ ðis process ir sakâr-tots. Ievçrojama loma tajâ ir bijusi Natura-lizâcijas pârvaldei, kura veiksmîgi îstenovalsts politiku delikâtajâ naturalizâcijas pro-cesâ. Pârvaldei ir augsts prestiþs cittautieðuun nepilsoòu vidû. Tâ ir aktîva un atvçrtadialogam ar minoritâðu un nepilsoòu orga-nizâcijâm, lîdz ar to tai ir iespçjams daþâdasaktuâlas problçmas risinât sadarbîbâ ar mi-noritâtçm, meklçjot savstarpçji pieòemamuskompromisus.

Par Izglîtîbas likumu un izglîtîbas politiku

Minoritâðu, it seviðíi krievu organizâcijupaziòojumos atkârtoti tiek minçti iebildumipret Izglîtîbas likuma Pârejas noteikumosparedzçto pâreju uz vidçjo izglîtîbu valstsvalodâ, sâkot ar 2004. gadu: tiek uzsvçrts, kaizglîtîbas sistçma tai nebûðot gatava, kaðâdas pârmaiòas neatbalstot daudzi krievuskolu skolotâji, vecâki, skolçni. Arvien bieþâknopietni iebildumi izskan arî pret notiekoðobilingvâlâs izglîtîbas reformu tâs vâjâssagatavotîbas un sliktâs vadîbas dçï. Ðajâsakarîbâ jâapzinâs, ka plaða mçrogâ dom-starpîbâs ir iesaistîts ïoti liels cilvçku skaits –iecerçtâs pârmaiòas skar vairâk nekâ treð-daïu no Latvijas skolçniem, viòu vecâkus unðo skolu pedagogus. Tâtad skaitliskâ ziòâ tieir ievçrojami plaðâki sabiedrîbas slâòi nekânaturalizâcijâ potenciâli iesaistâmais cilvçkudaudzums.

Situâciju sareþìî tas, ka IZM nav izveido-jusi stabilu mehânismu sadarbîbai ar mino-ritâtçm un to organizâcijâm. Trûkst atklâta,abpusçji ieinteresçta dialoga, kas palîdzçtusavlaicîgi novçrst domstarpîbas un meklçt ri-sinâjumu sarunu ceïâ.

73

74

Par valodas politikuValodas politikas jautâjumos starp

daþâdâm nelatvieðu (krievvalodîgajâm)sabiedriskajâm organizâcijâm veidojas lielâ-ka vienprâtîba nekâ visos citos jautâjumos.Jau 1999. gada jûlijâ daudzas, pârsvarâ krie-vu organizâcijas vçrsâs pie Valsts prezidentesar lûgumu neparakstît un neizsludinât7. Saeimas pieòemto Valsts valodas likumu.Kâ zinâms, labotais un ar EDSO prasîbâmsaskaòotais likums tika pieòemts 1999. gadadecembrî.

Jaunas kaislîbas krievvalodîgo sabied-risko organizâciju vidû uzvirmoja 2000. gadajûnijâ sakarâ ar MK gatavotajiem valsts va-lodas lietoðanas normatîviem. Galvenâs iebil-des arî no nevalstisko organizâciju puses bijavçrstas pret mçìinâjumiem noteikt valodaslietoðanas normas privâtajâ uzòçmçjdarbîbâ,pret valsts valodas prasmes seðiem lîmeòiemu. tml.[19].

Lai pçc iespçjas skaïâk un draudîgâkvçrstos pret valsts valodas lietoðanas notei-kumiem, tika organizçtas protesta akcijas:piketi; uzstâdîtas simboliskas valodas bum-bas; demonstrçti plakâti ar brîdinoðiem uz-rakstiem par “valodas inkvizîciju” u. tml.Ðajâs akcijâs un to organizçðanâ aktîvipiedalîjâs krievvalodîgâs sabiedriskâs orga-nizâcijas. Tâs izplatîja paziòojumus, ka ga-dîjumâ, ja valdîba neievçros protestçtâjuprasîbas, krievvalodîgie iedzîvotâji tiksaicinâti uzsâkt pilsoniskâs nepakïauðanâsakcijas.

Kad valdîba valodas normatîvus pieòç-ma 2000. gada augustâ, ievçrojot EDSOrekomendâcijas, krievu organizâcijas vis-pirms pauda gandarîjumu sakarâ ar to, kabija pieòemts variants, kurâ bija ievçrotas arîdaþas krievvalodîgo organizâciju izvirzîtâsprasîbas. Tomçr pretdarbîbas noskaòojumsbija kïuvis par noteicoðo vadmotîvu krievva-lodîgo politizçto organizâciju darbîbâ un tâs,neskatoties uz pieòemto normatîvu raksturu,aktîvi piedalîjâs PCTVL 4. septembrî rîkotajâkonferencç un atbalstîja lçmumu uzsâkt cîòupret “diskriminçjoðo valodu politiku”, pielie-tot nevardarbîgâs pretoðanâs taktiku [20].Turklât, lai savu apòçmîbu stiprinâtu, tika

izvirzîtâs pat jaunas prasîbas: ïaut izmantotkrievu valodu saskarsmç ar oficiâlâm amat-personâm, pieïaut rakstîbu krievu valodâ(kirilicu), atcelt ierobeþojumus krievu valo-das lietoðanâ radio un televîzijas pârraidçsu. c. Prasîba par krievu valodu kâ otru ofi-ciâlu valodu valstî ðoreiz tieði netika izteikta.

2000. gada septembrî/oktobrî kïuvaskaidrs, ka kreiso politisko spçku ierosinâta-jai taktikai ir maz piekritçju iedzîvotâju vidû,tâ izrâdîjâs nereâla un neefektîva. Krievuorganizâcijâs un krievvalodîgajos iedzî-votâjos pârsvaru sâka gût noskaòojums, kakrievu valodas lietoðanas noteikumus vaja-dzçtu mainît (piemçram, pieïaut tâs izman-toðanu saskarç ar administrâciju), bet nekon-frontçjot ar latvieðu sabiedriskâm organizâci-jâm.

Par nepilsoòu tiesîbâm piedalîties paðvaldîbu vçlçðanâs

Tuvojoties paðvaldîbu vçlçðanâm, arvienbieþâk tiek diskutçts par nepilsoòu tiesîbâmpiedalîties paðvaldîbu vçlçðanâs. Ðo tiesîbuaizstâvju galvenie motîvi: 1) Eiropas Padomerekomendç pieðíirt ilgstoði dzîvojoðiem imi-grantiem tiesîbas piedalîties municipalitâtesvçlçðanâs; 2) Igaunijâ (arî daþâs citâsEiropas valstîs) nepilsoòiem (imigrantiem)ðâdas tiesîbas ir dotas; 3) ðâds solis demokra-tizçs Latvijas politisko dzîvi, kurâ valdotstagnâcija, jo nav konkurences un nenotiekotpolitiskâs elites atjaunoðanâs; 4) paðvaldîbasnodarbojas galvenokârt ar saimnieciskiem,vietçjâs kultûras dzîves, izglîtîbas, sporta u.tml. jautâjumiem, nevis ar lielo politiku, kasietekmç valsts varas sistçmu kopumâ, tâpçcnepilsoòu iesaistîðanâs ir pieïaujama; 5) ne-pilsoòu lîdzdalîba paðvaldîbu vçlçðanâs sek-mçtu viòu integrçðanos vietçjâ sabiedrîbâ.

7. Saeimas 2000. gada 6. aprîïa balsoju-mu, kurâ ar lielu balsu vairâkumu tikanoraidîts likumprojekts par vçlçðanu tiesîbupieðíirðanu nepilsoòiem paðvaldîbu vçlçða-nâs, daudzâs minoritâðu organizâcijâsiesaistîtie cilvçki uztvçra ar sarûgtinâjumuun uzskata ðo balsojumu par nedemokrâ-

tiskas attieksmes izpausmi. Sabiedrîbâ, pie-mçram, Rîgâ, ðajâ jautâjumâ valda cita no-stâja, ap 60 procenti rîdzinieku atbalstanepilsoòu tiesîbas piedalîties paðvaldîbuvçlçðanâs [21].

Pret profesiju aizliegumiemLCK no jauna pievçrsâs ðai problçmai

2000. gada jûnijâ. Viòu sniegtajâ informâcijâminçti 59 nepilsoòus diskriminçjoði punktiLR likumos. Viòuprât, pastâvot vçl 19 profe-sijas, kurâs aizliegts darboties nepilsoòiem:advokâti, notâri, privâtdetektîvi u. c. LCKuzskata par savu pûliòu pozitîvo rezultâtuvismaz to, ka izdevies panâkt aizliegumuatcelðanu daþâm profesijâm un nepilsoòi irieguvuði tiesîbas strâdât par farmaceitiem,strâdât gaisa un jûras kuìu apkalpç. LCKaktîvi pauda savu saðutumu par jaunu iero-beþojumu parâdîðanos, kad LU studentisavas paðpârvaldes statûtos iekïâva noteiku-mu, ka tiesîbas tikt ievçlçtiem paðpârvaldçsir tikai LR pilsoòiem.

Pretdarbîba citiem diskriminâcijas gadîjumiem

SOKP paziòojumos bieþi minçti arî citinepilsoòu un krievvalodîgo diskriminâcijasfakti: 1) ierobeþota iespçja izmantot bez-darbnieku pârkvalificçðanas sistçmu, jo tâfunkcionç tikai valsts valodâ; 2) stipri iero-beþota nacionâlo minoritâðu pârstâvju (arîpilsoòu) piedalîðanâs valsts institûciju darbâ.Piemçram, LR Radio un TV nacionâlajâ pa-domç nav neviena krievu tautîbas pârstâvja,arî LR Cilvçktiesîbu birojâ nav nevienanelatvieða; 3) pilsoòiem bezvîzu reþîms irnodroðinâts ar 31 valsti, nepilsoòiem – tikaiar 4 valstîm; 4) Latvijas armijâ nav pareizticî-go kapelânu; 5) Latvijas tiesîbsargâjoðâsiestâdes nerîkojâs taisnîgi – bargi sodanelatvieðu izdevumus, bet caur pirkstiemskatâs uz to, ka latvieðu izdevumi (piemç-ram, Latvietis Latvijâ) atïaujas nacisma idejupropagandu.

SOKP atsaucas uz socioloìisku aptauju

datiem, ka 31 procents nelatvieðu pçdçjo trîsgadu laikâ ir saskâruðies ar diskriminâcijasgadîjumiem. Tiek izdarîts secinâjums, kavalsts struktûru leìitimitâtes lîmenis ir zems,jo kritiski noskaòoti pret Latvijas valsti ir ap70 – 80 procenti iedzîvotâju. Ðajos gadîjumossocioloìisko pçtîjumu dati tiek interpretçtipatvaïîgi. Kritiska attieksme pret valsts in-stitûciju darbîbu nenozîmç nelojalitâtes iz-pausmi pret valsti kopumâ.

Starptautiskâ rezonanseKâ zinâms, 1992.–1998. gadâ vairâki

starptautiskie cilvçktiesîbu eksperti (A. Eide,I. Folls u. c.) saskatîja cilvçktiesîbu pârkâ-pumus Latvijâ. Latvieðu valodâ iznâkoðiepreses izdevumi ðiem apgalvojumiem lieluuzmanîbu nepievçrsa, toties LCK tos pielie-toja plaði un uz tiem atsaucâs bieþi. Ðo faktuanalizç Ðlçzvigas–Holðteinas pçtnieciskâinstitûta pçtniece Hanne Margreta Birken-baha darbâ par starptautisko organizâcijupreventîvo diplomâtiju sakarâ ar Igaunijasun Latvijas pilsonîbas likumiem [22]. KritiskiLatvijas etnopolitiku 90. gados vçrtç arîpazîstamais vâcu pçtnieks Egberts Jâns, kurðuzskata, ka Latvijas etnopolitikas pamatâ iretnonacionâlisms, nevis valstiskais nacionâ-lisms, kas spçtu nodroðinât stabilu demo-krâtisku kârtîbu [23].

LCK un SOKP savus materiâlus (pârska-tus, paziòojumus u. tml.) sûta starptau-tiskâm organizâcijâm – uz Briseli un citur.Tâm izveidojuðies cieði sakari ar BJVP bijuðokomisâru Ole Espersenu. Viòð ir vairâkkârtapmeklçjis LCK un savos spriedumos parLatviju izmanto galvenokârt ðîs organizâcijasmateriâlus.

Latvijas krievu organizâcijâm ir pastâvîgisakari ar Krieviju. Krievijas Federâcijas valstsdomes paspârnç funkcionç Lîdzpilsoòupadome. Tajâ no Latvijas piedalâs S. Mirskis,T. Þdanoka, G. Astahovs, V. Kirejs un V. Gav-rilovs. Viòiem ir tiesîbas piedalîties arîKrievijas parlamenta darbâ.

2000. gadâ Latvijâ ir notikuðas vairâkasstarptautiskas konferences, kurâs aktîvipiedalîjâs arî cittautieðu organizâciju pâr-

75

76

stâvji. Piemçram, starptautiskâ 7. sanâksmepar Eiropas Padomes dalîbvalstu valsts pâr-valdes institûciju sadarbîbu ar mazâkum-tautîbâm (Jûrmala,12.–13. jûnijs). Sanâksmeuzskatâmi atklâja, ka Latvija nav ierindojamato Eiropas valstu vidû, kura îsteno konstruk-tîvu un pârdomâtu minoritâðu politiku.

Sabiedrîbas integrâcija LatvijâLatvijas valstî notiekoðajiem procesiem

opozîcijâ esoðâs krievvalodîgâs organizâcijasmçdz apgalvot, ka SIK apsprieðanas gaitânacionâlo minoritâðu priekðlikumi netikaievçroti. Turklât sabiedrîbas integrâcijaLatvijâ reâli nenotiekot, jo valdîba 2000.gadâ tai nav pieðíîrusi lîdzekïus. Negatîvitiek vçrtçta krievu valodâ iznâkoðâ laikrak-sta Diena izdoðanas pârtraukðana, jo tieði tasvisaktîvâk popularizçja integrâcijas idejas.

Savas nostâjas pamatoðanai minçtoorganizâciju pârstâvji min argumentâciju, kalatvieðu politiíi patiesîbâ nemaz nevçloties,lai integrâcija notiktu. Lai diskreditçtu LRetnopolitiku, ðîs organizâcijas savos doku-mentos pastâvîgi citç divu trîs latvieðu poli-tiíu – J. Dobeïa, P. Tabûna, J. Vidiòa viedok-li, ka integrâcija neattiecas uz latvieðiem, kapatiesîbâ integrâciju vajadzçtu bremzçt, kapareizi bûtu aizliegt krievu presi u. tml.

Tomçr ðâda noraidoða attieksme pretsabiedrîbas integrâciju neatspoguïo visukrievvalodîgo uzskatus. Kopumâ krievvalodî-gajâ vidç sabiedrîbas integrâcija tiek uztver-ta pretrunîgi, attieksme pret to nav stabila. Ðîattieksme mainâs atkarîbâ no tâ, kâds ir val-stî valdoðais etnopolitiskais noskaòojums.

Secinâjumi un ieteikumiNevalstisko organizâciju sistçma ir viens

no visefektîvâkajiem lîdzekïiem, kas veicinasabiedrîbas integrâciju. Ðajâ sistçmâ veidojaspolitiskâs un pilsoniskâs lîdzdalîbas iemaòasun pieredze. Kopð 1996. gada Latvijâ vçro-jams NVO aktivitâðu nepârtraukts kâpums.Taèu nevalstiskâs organizâcijas ir daþâdas undaþâda ir arî to ietekme uz integrâcijas pro-cesu.

Politizçtâs krievu organizâcijas (LKK uncitas) aktîvi vçrtç valsts etnopolitiku un,uzturot kritisku attieksmi pret Izglîtîbas liku-mu un Valsts valodas likumu, cenðas ietekmçtetnopolitiskos apstâkïus Latvijâ. Citas krievuorganizâcijas (LKKB, Baltslâvu biedrîba,Krievu kultûras darbinieku asociâcija u. tml.)par galveno mçríi uzskata krievu kultûrvidessaglabâðanu Latvijâ. Tomçr visas krievu orga-nizâcijas ir vienotas jautâjumâ par krievumâcîbvalodas vidusskolu saglabâðanu Lat-vijâ.

2000. gada notikumos, kas izvçrsâs valo-das politikas sakarâ, atklâjas vairâkas etno-politiska rakstura sakarîbas:

1) politizçtâs krievvalodîgâs nevalstis-kâs organizâcijas konsolidçjas savâ starpâpretdarbîbai pret valstî îstenoto valodas poli-tiku;

2) nerazdamas iespçju veidot dialogu arvalsts institûcijâm, tâs pieslçjâs PCTVL îste-notajai politikai un saskaòoja ar to savas dar-bîbas mçríus un taktiku;

3) savu mçríu sasniegðanai politizçtâskrievvalodîgâs nevalstiskâs organizâcijasizvçlçjâs krasas etnopolitiskâs aktivitâtes –uz konfrontâciju vçrstas ielu akcijas unmîtiòus;

4) ðo organizâciju izvçlçtâ taktika negu-va atbalstu iedzîvotâju vidû un atklâjaiepriekð minçto organizâciju samçrâ vâjosaikni ne vien ar valsts institûcijâm, bet arî arkrievvalodîgo iedzîvotâju vairâkumu.

Citu minoritâðu biedrîbas pârsvarâ ir ori-entçtas uz kultûras darbu, atturas no lîdz-dalîbas politiskajâs akcijâs (poïi, ebreji,baltkrievi, lietuvieði). Bieþi vien robeþlînijuveido piederîba pie Itas Kozakçvièas Latvijasnacionâlo kultûrbiedrîbu asociâcijas. Kopðsavas dibinâðanas 1988. gada decembrîAsociâcija orientç biedrîbas uz pozitîvukultûras darbu un konstruktîvu dialogu arLatvijas valsts struktûrâm. LNKPA priekð-sçdçtâjs R. Haradþanjans uzskata to par ðîssabiedriskâs organizâcijas galveno principu.

Jaunieðu organizâcijas un klubi (arnelieliem izòçmumiem) neizrâda interesi paretnopolitiku un sabiedrîbas integrâciju.Jaunatnes (ne)iesaistîðanos sabiedriskajâs

aktivitâtçs un nevalstiskajâs organizâcijâsnosaka vairâki faktori:� jaunieði ir aizòemti ar savu sociâleko-nomisko problçmu risinâðanu; � izjût emocionâlu diskomfortu un atsveði-nâtîbu no valsts varas institûcijâm; � viòiem raksturîga nestabilâ vçrtîbu sistç-ma; � jaunieði dziïi pârdzîvo sabiedrîbas iden-titâtes krîzi; � jaunieðiem nepieòemama ir politiskâselites korumpçtîba un zemais kultûras lîme-nis; � traucç tas, ka politiskie lîderi un elitenespçj piedâvât sabiedrîbai konkrçtu Latvijasnâkotnes tçlu un attîstîbas virzienu.

Kopumâ jaunieðiem ir ïoti aptuvenspriekðstats par to, kas ir NVO, kâdas ir toaktivitâtes un kâdas ir jaunieðu iespçjas tajâsdarboties. Galvenie pozitîvie argumenti parlabu dalîbai kâdâ NVO (jauni kontakti, iespç-ja satikt sev lîdzîgi domâjoðos, daþâdu resur-su pieejamîba, iespçja nodarboties ar sevtîkamâm aktivitâtçm) lielai daïai jaunieðutomçr ðíiet pârâk nekonkrçti un nepârlieci-noði. Jaunieði mçdz aktîvâk iesaistîties toNVO darbîbâ, kuras izvirza reâlus mçríus –palîdzîbu invalîdiem, dabas aizsardzîbu u. c.

Jaunatnes organizâcijâm ir raksturîgasvairâkas bûtiskas iezîmes:� organizâcijas ir sadalîtas pçc nacionâlâspazîmes: latvieðu un nelatvieðu organizâci-jâs; � starp ðîm jaunatnes organizâcijâm ko-pumâ nepastâv dialogs un domu apmaiòapar sabiedrîbas integrâcijas jautâjumiem.2000. gadâ ir vçrojami tikai atseviðíi mç-ìinâjumi latvieðu un nelatvieðu jaunieðiemkopîgi iedziïinâties sabiedrîbas integrâcijasun etnopolitikas jautâjumos.

Sievieðu organizâcijâs darbojas daþâdutautîbu cilvçki. Tâs mçìina savstarpçji palî-dzçt arî sievietçm no cittautieðu vidus, javiòas nokïuvuðas nelabvçlîgâ situâcijâ.Sievieðu resursa aktivizçðana integrâcijasprocesâ ir seviðíi nozîmîga, jo sievietes lîdz-dalîba veicina sabiedrîbas demokratizçðanos,sievietçm ir liela ietekme uz jauno paaudzi,tâs vçrtîbu sistçmu kâ ìimenç, tâ arî skolâ.

Jaunpilsoòu vidû lielâks ir sievieðu skaits, joviòas aktîvâk naturalizçjas un mçrítiecîgâkapgûst latvieðu valodu.

Latvijas reìionos vislabâkie rezultâti irtâm organizâcijâm, kuras saòem paðvaldîbuun vietçjo uzòçmçju atbalstu, – Ventspilî,Jçkabpilî, Alûksnç u. c. Paðvaldîbas sniedzNVO daþâdu atbalstu – izîrç telpas ar at-vieglotiem finansiâliem noteikumiem, palîdzar transportu u. tml. Salîdzinoði jauna pa-râdîba ir atseviðíu funkciju (kultûras,sociâlâs aprûpes) deleìçðana nevalstiskâmorganizâcijâm reizç ar attiecîgu finansçjumu.

NVO centrâ veiktais pçtîjums NVO unsociâlâ stabilitâte ïauj sazîmçt kolektîvo NVOaktîvista portretu. Tie ir samçrâ jauni, izglî-toti cilvçki, strâdâ valsts dienestâ, apmçramdivas treðdaïas – latvieði, pârçjie – cittautieði.NVO aktîvisti cenðas uzturçt savâ vidç jaunasgarîgâs un morâlâs vçrtîbas, kas pamatotasar savstarpçju palîdzîbu, toleranci, solidâruatbalstu vâjâkiem, atbildîbas sajûtu. Ðo orga-nizâciju darbîba konsolidç sabiedrîbu, no-stiprina tajâ demokrâtijas principus unsabiedrîbu vienojoðas vçrtîbas. No apsû-dzîbas valsts iestâdçm, no ieilguðâs kritikasvçrojama pâreja uz lîdzdalîbu un atbildîbasuzòemðanos par sabiedriski nozîmîgu lietukârtoðanu.

Raksturîgi, ka daudzâs NVO cilvçkiapvienojâs, vadoties nevis pçc etniskâs pie-derîbas vai valodas (ja tâs speciâli nav veido-tas saskaòâ ar etniskâs piederîbas principu),bet pçc piederîbas sociâlai vai intereðu gru-pai (samârieði, brîvprâtîgie, invalîdi, pen-sionâri, daudzbçrnu ìimenes u. tml).

Minoritâðu organizâcijas atðíirîbâ nocitâm NVO ir veidotas saskaòâ ar etniskopiederîbu, tâs ir orientçtas uz savu kopienuinteresçm un savas kultûras attîstîbu, atse-viðíos gadîjumos arî – uz dialogu ar val-stiskâm institûcijâm un latvieðu kultûrasorganizâcijâm. Minoritâðu organizâcijâm irraksturîgi divi galvenie darbîbas virzieni:etniskâs kultûras attîstîba un etnopolitika. Aretnopolitiku nodarbojas galvenokârt kriev-valodîgâs sabiedriskâs organizâcijas, kurasminoritâðu organizâciju pazîmçm atbilsttikai nosacîti. Sabiedrîbas integrâciju nesek-

77

78

mç 2000. gada 4. septembrî PCTVL ierosi-nâtâ nevardarbîgâs pretoðanâs taktika Valstsvalodas likumam. Nepieïaujami ir tas, kaPCTVL cenðas politizçt krievu mâcîbvaloduskolas, iesaistot savos etnopolitiskajospasâkumos ðo skolu vadîbu.

Perspektîvi varçtu bût valsts institûciju(KM, LM, IZM un citu ministriju) lîgumi arNVO (radoðâm savienîbâm, nacionâlâmkultûrbiedrîbâm, jaunatnes klubiem u. tml.)par ilglaicîgu projektu îstenoðanu. Ðâda insti-tucionalizâcijas kârtîba ïautu NVO labâksakârtot savu darbîbu un finanses. No atbal-sta lûdzçjâm NVO pârvçrstos par lîdz-vçrtîgâm sadarbîbas partnerçm. Lîdz ðimsadarbîbas iniciatîvu pârsvarâ ir piedâvâjusiNVO, turpmâk iniciatîvu vajadzçtu parâdîtarî valsts institûcijâm.

Atsauces1. Gertnere K. NVO sabiedrîba // NVO IVForuma izdevums. – 2000. – 20. – 21. okt.2. Loèmele N. Pilsonîbas pretendentiem jaunivalodas kursi // Diena. – 1999. – 28. dec.3. Russkoje obšestvo v Latviji. Prospekt.4. Ruskoje slovo. – 2000. – okt.5. Pliner J., Buhvalov B. Latvijskaja ðkola evroet-nokuïturnogo razvitija. – Sojuz graþdan inegraþdan Latvii. Fond “Graþdanstvo”. – Rîga, 1999.6. Kotov G. Latvijskij komitet po pravamèeloveka. Prava èeloveka v Latvii. God 1999.Itogovij obzor. – Rîga, 2000.7. Latvijas vecâku konferences “Mâcîties dzim-tajâ valodâ” materiâli. – 2000. – 25. nov.8. Buzajev V. Èuvstvuja lokoí drug druga (ParSOKP darbu 1999. – 2000. gadâ)9. Aicinâjums ANO, EP, EK, EDSO, BJVP, starp-tautiskai sabiedrîbai. – 2000. – febr.10. Generaïnaja linija. Poïitièeskij portret.Tribunal gotovit ataku sverhu // Subota. –2000. – 1. sept.; Delo Iïjièa // Subota. – 2000. – 2.– 8. nov.11. Rodins A. Stulbums valda þurnâlu // Diena.– 2000. – 4.apr. 12. Toès S. Esi neveiksminieks? Lasi þurnâlu“Kapitâls”! // NRA. – 2000. – 7. aug.

13. Kïaviòð A. “Ceram uz jums, un mîliet ðo val-sti!” // Brîvâ Latvija. – 2000. – 24.– 30. apr. 14. Marta Centrs. Phare Partnership programm.“Dârgâs sievietes, esiet sveicinâtas sievieðuresursu centrâ “Marta” (prospekts, informâcija).– 2000.15. Arâja D. Nevalstiskâs organizâcijas balstabrîvprâtîgie palîgi // Diena. _ 2000. _ 20. okt. 16. Cilvçktiesîbu atbalsta tîkls Latvijâ. Prospekts.17. Stradiòð J. Jçkabpils devums Latvijai unpasaulei // Latvijas Vçstnesis. – 2000. – 14. jûl. 18. Ventspils sabiedrîbas integrâcijas program-ma. – Ventspils, 2000.; Ventspils pilsçtas domeskonsultatîvâs padomes nepilsoòu jautâjumosnolikums // Ventas Balss. – 2000. – 3. febr.19. Ozoliòð A. Kad valodas ðíiïas // Diena. –2000. – 11. jûl.; Loèmele N. Kreisie sâk plaðusprotestus pret valodas noteikumiem // Diena. –2000. – 7. jûl.20. Prokopova E. Kreisie aicina nevardarbîgipretoties valsts valodai // Diena. – 2000. – 5. sept.21. Vairâkums iedzîvotâju Rîgâ ïautu nepil-soòiem vçlçt paðvaldîbas // Neatkarîgâ RîtaAvîze. – 2000. – 20. jûl.22. Birkenbah H. M. Rassïedovaòije faktov kaksredstvo preventivnoj diplomatii. – Moskva, 1998.23. Egbert J. Issïedovaòije probïem mira v peri-od i posïe konfïikta “Vostok – Zapad”. – Moskva,1997.24. Mçneðraksts “Saules Koks”. – 2000. – Nr. 2/3 (7/8).

Papildliteratûra1. Dva puti integracii. Sojuz graþdan i negraþ-dan. – Rîga, 1998.2. Gde mi poterjaïi svoih graþdan? Sojuz graþ-dan i negraþdan. – Rîga, 1998. 3. Jaunatnes starptautisko programmu aìentûra.Visi vienâdi. Visi daþâdi. – 2000. 4. 10 ïet nazad. Vremja nadzeþd. Sojuz graþdani negraþdan. – Rîga, 1998. 5. Nabadzîgo cilvçku viedokïi. Nabadzîbassociâlais vçrtçjums Latvijâ. – Rîga, 2000.

6. Nevalstisko organizâciju centrs. 1998. gadapârskats. – Rîga, 1999.7. Nevalstisko organizâciju centrs. Gadapârskats. 1999. – Rîga, 2000. 8. Tçrauda V. Atbildîbu uzòemties ir grûti //Sestdiena. – 1999. – 20. nov.

9. Zepa B. Politiskâs lîdzdalîbas veicinoðieapstâkïi Latvijâ. – Rîga, 1999.10. Zepa B. Komunikâcija - politiskâs integrâci-jas nosacîjums. – Gr.: Integrâcija un etnopoliti-ka. – Rîga, 2000. – 164.–183. lpp.

79

80

Latvieðu un krievu preses izdevumiemLatvijâ ir nozîmîga loma etnopolitisko idejuizplatîðanâ, popularizçðanâ un îstenoðanâ.Latvijas politisko partiju, sabiedrisko orga-nizâciju un valsts institûciju darbîbâ navtâdu etnopolitisko ideju vai aktivitâðu, kampreses izdevumi 2000. gadâ nebûtu pievçr-suði uzmanîbu. 1997. un 1998. gadâ presesizdevumos tika daudz diskutçts par izmai-òâm Pilsonîbas likumâ, naturalizâcijas proce-su, latvieðu valodas apguvi un izglîtîbasjautâjumiem. 1999. gadâ presç bija daudzpublikâciju un diskusiju par sabiedrîbas inte-grâciju. Savukârt 2000. gadâ ir vçrojamsstraujð etnopolitikai veltîto publikâciju skaitapieaugums. Paðlaik Latvijâ ir vairâki cen-trâlâs preses izdevumi, kas aktîvi pauþnoteiktu pozîciju, atspoguïojot ar etnopoli-tiku saistîtos jautâjumus.

Mûsdienu etnopolitikas pçtîjumos irgrûti atrast vienu dominçjoðo teoriju –uzskatu, pieeju un izpçtes metodoloìijuraibums ir raksturîga iezîme kâ zinâtnç, tâarî sabiedriskajâ domâ, ko pârstâv sabied-rîbas informâcijas lîdzekïi. Tomçr kopumânav grûti konstatçt, ka Latvijâ turpina pa-stâvçt divas informâcijas plûsmas: latvieðuun krievu valodâ. Krievu preses izdevumiemraksturîgs ir tas, ka publikâcijas par etnopo-litiku koncentrçjas cieðâ saistîbâ ar krievva-lodîgâs grupas (krievu kopienas, nepilsoòu)daþâdâm aktuâlâm interesçm.

Kâ liecina preses analîze, latvieðu unkrievu preses izdevumos pastâv vairâkaskopîgas problçmas, kas tiek apspriestas kâetnopolitikas sastâvdaïas un kuru analîzeiautori varçja izmantot vienotu pieeju (bi-lingvâlâ izglîtîba, naturalizâcijas processu. c.). Tomçr vairâkumâ gadîjumos etnopoli-tikas jautâjumu pasniegðanas veids latvieðuun krievu presç atðíiras, tâpçc ðîs problçmasir izdalîtas atseviðíi.

Etnopolitiska rakstura publikâcijas vis-bieþâk sastopamas centrâlâs preses izdevu-mos Diena, Neatkarîgâ Rîta Avîze, LaukuAvîze, Rîgas Balss, Vesti segodòa, PanoramaLatviji, Èas, Bizness i Baltija, Rîgas Balss(krievu izdevums), Respubïika, Obrazovaòijei karjera, kâ arî reìionâlajos izdevumos.Krievu valodâ iznâkoðo presi vçl var iedalîtèetrâs apakðgrupâs:

1. Izdevumi, kas aktîvi piedalâs etnopo-litikas veidoðanâ un deklarç krievu valodârunâjoðo Latvijas iedzîvotâju intereðu aiz-stâvîbu, – Vesti segodòa, Panorama Latvii,Èas, Obrazovaòije i karjera, Dinaburg u. c.

2. Izdevumi, kas iznâk gan latvieðu,gan krievu valodâs – Rîgas Balss, LatgalesLaiks, Ventas Balss u. c.

3. Izdevumi krievu valodâ, kas dis-tancçjas no pirmajâ grupâ minçto presesizdevumu aktivitâtçm, bet ieòem noteiktupozîciju etnopolitikas jautâjumos, –Respubïika, Novaja gazeta (Jelgava).

4. Izdevumi, kas distancçjas no Lat-vijas iekðpolitiskâs un etnopolitiskâs situâci-jas apsprieðanas, – izklaides rakstura laikrak-sti Subota, Vesti, Weekend.

Krievu preses analîzei etnopolitikasjautâjumos izmantoti pirmo trîs grupu laik-raksti, bet latvieðu preses analîzei pârsvarâizmantoti iepriekð minçtie centrâlâs preseslaikraksti.

Preses loma etnopolitisko ideju îstenoðanâ

Sabiedrîbas informâcijas lîdzekïi latvieðuvalodâ etnopolitisko ideju kontekstâ pievçr-ðas gan daþâdiem iekðpolitiskajiem, ganârpolitiskajiem aspektiem. Iekðpolitiskajâaspektâ latvieðu prese etnopolitikâ ir orientç-ta galvenokârt uz kolektîva (institucionâla)

CCeettuurrttââ nnooddaaïïaa

SSaabbiieeddrrîîbbaass iinnffoorrmmââcciijjaass llîîddzzeekkïïii

lîmeòa prasîbâm – publikâcijâs autori vçrðaspie valdîbas un Saeimas, pauþot viedokli, kavalsts ir pârâk neaktîva atseviðíu etnopoli-tisko jautâjumu risinâðanâ, norâdot uz pro-blçmâm, kas bûtu jârisina vispirms [43, 55,56, 57]. Latvieðu prese necenðas sniegt atbil-di uz jautâjumu, kas latvieðu sabiedrîbai,piemçram, nevalstisko organizâciju lîmenî,bûtu jâdara, lai uzlabotu etniskâs attiecîbasvalstî.

Savukârt krievu preses izdevumi – Vestisegodòa, Èas, Panorama Latviji, Obrazovaòijei karjera, Biznes i Baltija, Dinaburg regulâriiepazîstina lasîtâjus ar krievu sabiedriskoorganizâciju darbîbu, ar to attieksmi pretaktuâlajiem etnopolitiskajiem jautâjumiem.Ðie informâcijas lîdzekïi cenðas uzturçtsabiedrîbâ priekðstatu, ka tie ir krievu na-cionâlo intereðu paudçji, publicçjot krievu unslâvu sabiedrisko organizâciju speciâlos pa-ziòojumus par Latvijas valsts valodas unkultûras jautâjumiem, sniedzot informâcijupar minçto organizâciju un Latvijas tiesîbuaizstâvju politiskajâm akcijâm, iepazîstinotlasîtâjus ar ðo organizâciju viedokli [99, 140,141, 143].

Ârpolitikas kontekstâ latvieðu presecenðas skatît etnopolitiku un sabiedrîbasintegrâciju saistîbâ ar Latvijas iestâðanosEiropas Savienîbâ un NATO [44, 66, 67, 68].Ðajâ sakarîbâ latvieðu prese bez ievçrîbasneatstâj Krievijas centienus ietekmçt Latvijasiekðpolitiku, tostarp etnopolitikas un sabied-rîbas integrâcijas procesa virzîbu. Ðim te-matam latvieðu preses izdevumos ir veltîtasvairâkas publikâcijas. Piemçram, laikrakstsDiena informç par Krievijas valdîbas pieòem-to humânâs sadarbîbas programmu ar NVSun Baltijas valstîm, ko vairâki ASV analîtiíijau kritiski novçrtçjuði kâ Maskavas îstenoturusifikâcijas mçìinâjumu [58]. Pamatu ba-þâm rada fakts, ka ðî programma iekïauj NVSun Baltijas valstis vienotâ Maskavas intereðutelpâ, un tâ ir plânota kâ politisks ierocis, laiapturçtu krievu valodas lomas mazinâðanosBaltijas valstîs.

Sabiedrîbas informâcijas lîdzekïi latvieðuvalodâ ziòo, ka saskaòâ ar jauno Krievijasârpolitikas koncepciju spiediena politikâ pretBaltijas valstîm turpmâk tiks izmantotas poli-

tiskas un diplomâtiskas metodes, kam pama-tâ ir veselîga pragmatisma ideja [59, 60].Krievija ir deklarçjusi labu attiecîbu nosacîju-mus ar Baltijas valstîm, proti: Krievijas in-tereðu cienîðana, krievvalodîgo iedzîvotâjutiesîbu ievçroðana un Krievijas negatîvâs no-stâjas respektçðana jautâjumâ par NATOpaplaðinâðanu [59]. Baltijas valstu ietek-mçðanai Krievija plâno izmantot starp-tautiskâs organizâcijas, piemçram, EDSO.

Latvijas krievu prese neiebilst pret minç-to Krievijas valdîbas ârpolitikas koncepciju,taèu uzskata, ka etnopolitikas ideju avots irRietumu demokrâtiju pieredze. Krievu presesizdevumos ðajâ sakarîbâ dominç viedoklis,ka Latvijai jâpieòem tâds etnopolitikas mo-delis, kâds ir izveidojies tajâs Centrâleiropasun Austrumeiropas valstîs, kurâs ir Latvijailîdzîga etniskâ struktûra. Mûsu valsts etno-politiku krievu izdevumi kritizç kâ tiesiskinepamatotu, jo Latvijas likumdoðana neatbil-stot Eiropas prasîbâm.

Krievu informâcijas lîdzekïi aizstâvuzskatu, ka Latvijas etnopolitikai ir jâbûtvçrstai uz:� krievu valodas nostiprinâðanu atbilstoðiEiropas Savienîbas minoritâðu valodas sta-tusam [106, 107, 118, 121, 126];� humâno vçrtîbu dominanti pâr ideo-loìizçto etnopolitiku [100, 112];� konkurçtspçju nodroðinâjumu, ko neie-tekmç cilvçka nacionâlâ piederîba [102, 105,108, 112, 114, 117, 119, 120].

Krievu informâcijas lîdzekïu raksturîgaiezîme ir tâ, ka tie ieòem noteiktu etnopoli-tisku pozîciju un aktîvi piedalâs etnopolitikasveidoðanâ. Kâ informâcijas lîdzekïu veidotuakciju var vçrtçt apaïâ galda diskusiju, koorganizçja krievu informâcijas lîdzekïisaskaòâ ar apvienîbas PCTVL iniciatîvu. Ðajâdiskusijâ piedalîjâs Biznes i Baltija, Vestisegodòa, Weekend redaktori, kâ arî PanoramaLatvii, Èas pârstâvji. Tikðanâs mçríis bijaapspriest MK noteikumus likuma Par valstsvalodu îstenoðanai [124, 125]. Pçc publikâci-jas avîzç Èas tika organizçta TM preses kon-ference, kurâ piedalîjâs tieslietu ministre unVVC direktore [125]. Krievu informâcijaslîdzekïu þurnâlisti neatsakâs no iespçjasietekmçt Baltijas krievu institûta studentu,

81

82

nâkamo þurnâlistu profesionâlo virzîbu[124].

Rîgas Balss þurnâlisti faktu, ka viòulaikraksts iznâk divâs valodâs, vçrtç kâ atbil-stoðu Latvijas sabiedrîbas integrâcijasinteresçm [127].

Vairâkas krievvalodîgâs avîzes – Pano-rama Latvii, Respubïika – ir organizçjuðaslasîtâju aptauju, lai noskaidrotu attieksmipret saviem izdevumiem. Laikraksta Pano-rama Latvii lasîtâju vçrtçjumi visbieþâk irglaimojoði – “avîze ir ïoti taisnîga, bet tâsþurnâlisti erudîti, inteliìenti un izglîtoti”.Vçrtçjumos uzsvçrta pilsoniskâs pozîcijasnozîme: “Laikam jûsu avîze ïoti traucçdaþiem politiíiem nodarboties ar kûdîðanu.”Tomçr kopumâ ðîs avîzes lasîtâji interesçjasnevis par etnopolitiskajâm problçmâm, betgan par maznodroðinâto iedzîvotâju sociâla-jâm garantijâm [128].

Avîzes Respubïika pozîciju skaidro tâsgalvenais redaktors V. Miðins. Viòð, vçrðotiespie lasîtâja, raksturo avîzes galveno mçríi,kas ir tuvs etnopolitiskâm nostâdnçm, –apgaismot “to, kas notiek Latvijâ un arLatviju.. to, kas notiek Krievijâ un ar Krie-viju.. To, kas saista ðîs valstis”. A. Kleckins,LU Sociâlo zinâtòu fakultâtes docents,uzskata, ka Respubïika ir “avîze ar krievupresei Latvijâ pilnîgi jaunu programmu”.E. Aldermane, Naturalizâcijas pârvaldespriekðniece, uzskata, ka avîze ir “gudra unkonsekventa partnere sabiedrîbas integrâci-jas procesâ”. Avîzes komentçtâji par savukredo uzskata uzdevumu “iepazîstinâtlasîtâjus ar visiem viedokïiem, ar ekspertu unpolitiíu, politologu un publicistu, mûsuþurnâlistu un citu izdevumu kolçìu uz-skatiem”. Bet lasîtâjs izdarîs savus secinâju-mus pats. Pazîstamais þurnâlists un rakst-nieks V. Avotiòð, kurð izvçlçjies ðo avîzi gankâ lasîtâjs, gan kâ publicists, savu lîdzdalîbuðîs ârpusstraumes avîzç skaidro ar to, ka“gribu joprojâm labi prast krievu valodu unnegribu to zaudçt” [129].

Þurnâlisti lieliski apzinâs to, ka laikrakstine tikai informç sabiedrîbu par etnopoli-tiskajâm problçmâm, bet visai bieþi piedalâsarî etnopolitikas veidoðanâ. Tâpçc lasîtâjam

paðam ir jâprot atðíirt îstenîbu no tâ, ko viòðlasa laikrakstu lappusçs un skatâs televîzijasekrânâ. A. Þîgure raksta: “Latvija ir tâda,kâda tâ ir, ar visu labo un slikto – kâ jebkurâvalstî. Slikto pamanît ir viegli, turklât tâ nu iriegâjies, ka tieði uz sliktajâm ziòâm þurnâlistiir viskârâkie.. bet vai gan jûs gribçtu atbrauktuz valsti, kurâ regulâri apgâna ebrejupiemiòas vietas, kur pa ielâm marðç faðisti,kur minoritâtes klusçdamas cieð no beztie-siskuma [130].”

Presei kâ “ceturtajai varai” ir lielaietekme uz etnopolitikas veidoðanas un îste-noðanas procesu. Tomçr, neskatoties uz atse-viðíiem rakstiem krievu presç par ðo problç-mu, publikâciju autori labprâtâk raksta parcitiem etnopolitikas îstenotâjiem (Saeimu,Ministru kabinetu, tieslietu sistçmu).

Bilingvâlâ izglîtîbaCentrâlie preses izdevumi latvieðu va-

lodâ 2000. gadâ bilingvâlâs izglîtîbasjautâjumiem pievçrsuðies samçrâ reti un virs-pusçji, vienlaikus informçjot, ka latvieðuskolâs mâcâs arvien vairâk krievu bçrnu.Publicçjot ðo informâciju un atsaucoties uzIZM datiem [6], netiek sniegta argumentâci-ja un piedâvâta plaðâka analîze, kâpçc notiekminçtais process, kâ tas bûtu vçrtçjams unkâdas sekas ir gaidâmas nâkotnç. Publikâ-cijâs, kas veltîtas bilingvâlajai izglîtîbai,latvieðu prese skaidro bilingvâlâs izglîtîbasmodeïus, kâ arî uzsver problçmas (skolotâjuun mâcîbu grâmatu trûkumu), kas traucç bi-lingvâlâs izglîtîbas sekmîgu îstenoðanu [7].

Publikâcijâs bieþi tiek uzdots jautâjums,vai nelatvieði atbalsta pâreju uz bilingvâloizglîtîbu, un vienlaikus, atsaucoties uz daþâ-diem socioloìiskajiem pçtîjumiem, tieksniegta arî atbilde, ka kopumâ nelatvieðuattieksme pret bilingvâlo izglîtîbu ir pozitîva[8].

Laikraksti norâda arî uz pretçju tenden-ci, proti, ka katru gadu pieaug to latvieðuskolçnu skaits, kuri vçlas apgût krievu valo-du [9]. Tâ acîmredzot notiek tâdçï, ka,pirmkârt, krievu valodas nozîme sadzîves lî-

menî un darba tirgû nemazinâs. Otrkârt,latvieðu skolçni krievu valodu mâcâs armçríi iemâcîties krieviski runât, jo viòilielâkoties krievu valodu jau saprot. Minçtâtendence tomçr rada baþas par to, vaisabiedrîbas integrâcijas process patieðâmnotiek un nâkotnç arî notiks uz latvieðu va-lodas pamata.

Krievu presç bilingvâlâs izglîtîbasjautâjums tiek saistîts ar Latvijas minoritâðulingvistiskajâm iespçjâm. Saskaòâ ar krievuþurnâlistu viedokli valsts etnopolitika veido-jama uz etnisko grupu politisko un garîgointereðu saskaòas (konsensa) pamatiem,tâdçjâdi sekmçjot nacionâlo minoritâðukultûras un valodas identitâtes saglabâðanu[80]. Bilingvâlo izglîtîbu kâ mâcîbu metodi,kas palîdzçtu minoritâðu bçrniem apgût lat-vieðu valodu kâ valsts valodu un dzimto va-lodu kâ minoritâtes valodu, krievvalodîgâprese lielâkoties atbalsta. Tomçr tos biling-vâlâs izglîtîbas modeïus, ko piedâvâ IZM,vairums krievvalodîgo izdevumu asi kritizç(tiekot sareþìîts mâcîbu process, netiekotòemts vçrâ brîvprâtîbas princips bilingvâlâmodeïa izvçlç, modeïu izvçle neesot iespçja-ma, jo vienas un tâs paðas klases skolçniemlatvieðu valodas zinâðanu lîmenis principiâliatðíiras). Rezultâtâ nevis skolçnu radoðospçju attîstîba, bet bilingvâlâs izglîtîbasmetode bieþi vien kïûst par galveno izglîtîbasmçríi [70, 71, 72, 73, 74]. Kâ alternatîvuIZM piedâvâtajiem bilingvâlâs izglîtîbasmodeïiem vairums krievvalodîgo izdevumuuzskata LKMSAA izstrâdâtâs programmasLetonika ievieðanu. Lai bilingvâlajâ izglîtîbânodroðinâtu ievçrojamu stundu skaitu krievuvalodâ, kâ piemçrs minçta Latvijas privâtoaugstskolu prakse: tur studenti brîvprâtîgiizvçlas mâcîbu valodu, un krievu valodaitajâs ir nozîmîga loma [75].

Kâ uzskata krievu þurnâlisti un publikâ-ciju autori, bilingvisms nav mçríis, bet tikailîdzeklis, lai saglabâtu un attîstîtu nacionâlominoritâðu identitâti nacionâlâ valstî. Pretçjâgadîjumâ bilingvâlâ izglîtîba nozîmç asimilâ-ciju, dzimtâs identitâtes nomaiòu ar cituidentitâti. Tâ kâ mûsdienu sabiedrîbâ etnis-kâs identitâtes pamats galvenokârt ir cilvçka

un grupas valodas piederîba, krievu informâ-cijas lîdzekïi lielu vçrîbu velta valodas situâ-cijas raksturojumam un valodas politikaiLatvijâ. J. Pliners un V. Buhvalovs raksta:“Mûsu izpratnç personîba noteic savunacionâlo identitâti, izvçloties valodu unkultûru, ar kuru palîdzîbu galvenokârt arîveic savu darbîbu. Izslçdzot dzimto valodukâ mâcîbu lîdzekli un nomainot to ar latvieðuvalodu, pakâpeniski nonâks tik tâlu, kanacionâlo minoritâðu bçrni pârstâs domâtdzimtajâ valodâ. Par galveno viòiem kïûsvalsts valoda, tâtad notiks skolçnu asimilâci-ja pret viòu vecâku gribu [104].” Ðajâgadîjumâ publikâcijas autori galçji vienpusî-gi interpretç bilingvâlâs izglîtîbas mçríi,kura, kâ zinâms, akcentç ne vien latvieðu va-lodas, bet arî attiecîgâs minoritâtes valodasun kultûras apguves nepiecieðamîbu.

Naturalizâcijas process Kopð Saeima ir veikusi grozîjumus

Pilsonîbas likumâ un ir atcelti naturalizâcijas“logi”, naturalizâcijas procesam latvieðu pre-ses izdevumi vairs nepievçrð lielu uzmanîbu.Saistîbâ ar naturalizâcijas procesu latvieðupresç ir publikâcijas, kas satur informâcijupar naturalizâcijas procesa kvantitatîvajiemrâdîtâjiem: to, cik iedzîvotâju ir ieguvuði LRpilsonîbu. Atskatoties uz paveikto kopð 1995.gada, kad sâkâs naturalizâcijas process, atse-viðíâs publikâcijâs tiek vçrtçta naturalizâci-jas procesa tâlâkâ attîstîba un akcentçti tiefaktori (valsts valodas apguves programmurealizâcija, integrâcijas politikas îstenoðana,centralizçto valodas eksâmenu pielîdzi-nâðana naturalizâcijas pârbaudei), kas varç-tu paâtrinât naturalizâcijas procesu [42, 43].Atsaucoties uz ekspertiem, latvieðu preseatzîst, ka lîdzðinçjâs prognozes par naturali-zâcijas procesa gaitu ir bijuðas pârâk opti-mistiskas, jo pat ar paðreizçjiem naturalizâci-jas tempiem (ap 1000 pieteikumiem mçnesî)visu nepilsoòu naturalizâcija prasîtu vairâkpar 40 gadiem [43], un liela daïa nepilsoòutâ arî nekad nenaturalizçsies. LaikrakstsDiena nepilsoòu problçmu saista ar Latvijasiestâðanos Eiropas Savienîbâ [44].

83

84

Vienlaikus latvieðu prese aicina nelat-vieðus aktîvâk izmantot savas tiesîbas uniespçju naturalizçties [45]. Kâ argumentâci-jas veids tiek izmantoti “pozitîvie piemçri”,atsauksmes/publikâcijas par cilvçkiem, kuriveiksmîgi nokârtojuði naturalizâcijas eksâ-menus. Svarîgi, ka uzmanîba ðajos gadîju-mos tiek pievçrsta daþâdu tautîbu cilvçkiem.Piemçram, Lauku Avîze ðajâ sakarîbâ intervç-ja LR Ârlietu ministrijas, uzbeku tautîbasdarbinieku [46], kâ arî LNKBA priekð-sçdçtâju armçni R. Haradþanjanu [47].

Arî krievu presç (salîdzinâjumâ ar citâmetnopolitiska rakstura tçmâm) par natura-lizâciju tiek rakstîts salîdzinoði maz [113,114, 118, 141, 142, 143, 144, 145, 146,147]. Krievu laikraksti publicç materiâluspar naturalizâcijas procesu konstatçjoðâ,aprakstoðâ veidâ. Publikâcijâs atzinîgi vçrtç-ta cilvçku vçlme naturalizçties un iegût LRpilsonîbu. Piemçram, Panorama Latvii unRîgas Balss (krievu izdevums) publicçja rak-stus par nozîmîgu notikumu naturalizâcijasprocesa gaitâ – LR pilsonîbas pieðíirðanuÒinai Jurjonokai, desmittûkstoðajai natura-lizçtajai LR pilsonei. Abas avîzes vçstîja parsvinîgo gaisotni pilsonîbas pieðíirðanas cere-monijâ, kâ arî par N. Jurjonokas pacilâtonoskaòojumu sakarâ ar pilsonîbas iegûðanu[145, 146]. Lîdzîga rakstura publikâcijas varatrast arî avîzç Èas, kurâ A. Stroja aprakstîjajaunpilsoòa virsnieka A. Mamuðkina karjeruLatvijas armijâ [147]. Latvijas pilsonîbasiegûðana – svarîga un loìiska Mackevièuìimenes izvçle – tâ ðo faktu komentç avîzeLatgales Laiks [142].

Citas krievu avîzes ne vienmçr pauþ tikpozitîvu attieksmi pret naturalizâcijas proce-su Latvijâ. Piemçram, avîze Obrazovaòije ikarjera apraksta jaunieðu diskusijas par na-turalizâcijas politiku Latvijâ. Visbieþâk pub-likâcijâ minçti to diskusijas dalîbniekuuzskati, kuri demonstrç atsveðinâtu attieksmipret naturalizâciju [113]. Ðî avîze ir pub-licçjusi arî Saeimas deputâta B. Cilçvièaviedokli par naturalizâciju. Viòð uzskata, kapret ðo politiku nepilsoòiem jâattiecas prag-matiski: pilsonîbas iegûðana palîdzçs paðiemðiem cilvçkiem uzlabot savu sociâlo untiesisko stâvokli Latvijâ.

Tâtad arî sabiedrîbas informâcijas lî-dzekïu analîze liecina, ka krievu sabiedrîbavairs neuztver nepilsoòu jautâjumu saistîbâar naturalizâciju kâ politiski aktuâlu problç-mu.

Nepilsoòu lîdzdalîba paðvaldîbu vçlçðanâs

Publikâcijas, kas veltîtas nepilsoòutiesîbâm piedalîties paðvaldîbu vçlçðanâs,pçc satura var attiecinât pie komentâriem unviedokïiem [1, 2, 3, 4]. Ðajâs publikâcijâssavus viedokïus ir izteikuði politologi,eksperti, Saeimas deputâti. Latvieðu presçnedominç viens noteikts viedoklis. Ekspertiun politologi ir izteikuðies gan par, gan pretðâdu tiesîbu pieðíirðanu nepilsoòiem.

Atbalstot priekðlikumu pieðíirt nepil-soòiem tiesîbas piedalîties paðvaldîbuvçlçðanâs, argumentâcija “par” tiek pamato-ta ar to, ka ðo tiesîbu pieðíirðana ir veids, kânepilsoòus iesaistît sabiedriskajos procesos,veicinât viòu lîdzdalîbu un mazinât atsve-ðinâtîbu no Latvijas valsts. Vçlçðanu tiesîbupieðíirðana tiek raksturota kâ solis, kas sek-mçs sabiedrîbas integrâcijas procesu, jo no-stiprinâs iedzîvotâju lîdzdalîbu sabiedriskipolitiskajos procesos. Tiek pausts uzskats, kaapmçram 300 tûkstoði paðreizçjo Latvijasiedzîvotâju nekad nekïûs par pilsoòiem,tâdçï svarîgi tos vismaz ðâdâ veidâ iesaistîtpaðvaldîbu darbâ.

Galvenie argumenti pret nepilsoòutiesîbâm piedalîties paðvaldîbu vçlçðanâs irðâdi: � nepilsoòi saskaòâ ar grozîjumiemPilsonîbas likumâ faktiski bez ierobeþoju-miem var iegût Latvijas pilsonîbu un pie-dalîties Saeimas un paðvaldîbu vçlçðanâs; � paðvaldîbu vçlçðanu tiesîbu iegûðana ne-veicinâs nepilsoòu integrâciju Latvijas sa-biedrîbâ, jo viòiem zudîs stimuls apgût lat-vieðu valodu un iegût pilsonîbu;� òemot vçrâ nepilsoòu lielo îpatsvaruLatvijas lielâkajâs pilsçtâs, tajâs ievçlçtodeputâtu politiskâ ievirze jûtami atðíirsiesno Saeimas politiskâ vairâkuma nostâdnçm,kas var radît konfrontâciju starp lielajâmpaðvaldîbâm un Saeimu.

Vairâkâs publikâcijâs laikraksti ðajâsakarâ informç arî par PNS uzsâkto parakstuvâkðanas kampaòu, lai ierosinâtu referendu-mu par nepilsoòu tiesîbâm piedalîties pað-valdîbu vçlçðanâs [5]. Kâ jau minçts, parak-stu vâkðanas kampaòa beidzâs neveiksmîgi,jo nepiecieðamo 10 000 parakstu vietâ tikasavâkti tikai 122 pilsoòu paraksti.

Par nepilsoòu iespçjamo lîdzdalîbu pað-valdîbu vçlçðanâs krievu presç ir samçrâ mazpublikâciju. Viena no redzamâkajâm irS. Dolgopolova, Rîgas Domes deputâta,intervija. Viòð uzskata, ka nepilsoòu lîdz-dalîbas problçma paðvaldîbu vçlçðanâs navpietiekami aktualizçta nepilsoòu vidû, ne arîLatvijâ kopumâ. Nepilsoòiem nav iespçjutransformçt aktîvâ politiskâ rîcîbâ savassûdzîbas un neapmierinâtîbu ar viòu inte-reðu neievçroðanu. Kad Latvija kïûs par ESdalîbvalsti, tad arî ES pilsoòi varçs piedalîtiesLR paðvaldîbu vçlçðanâs, bet Latvijas vietç-jiem iedzîvotâjiem – nepilsoòiem ðajâ pro-cesâ nav iespçjams piedalîties [169].Dolgopolovs nav apmierinâts arî ar likum-doðanu, kas nosaka paðvaldîbu vçlçðanukârtîbu [170].

EP Vispârçjâs konvencijas par nacionâlo minoritâðu aizsardzîbu

(ne)ratifikâcija SaeimâPublikâcijâs, kas veltîtas konvencijas ra-

tifikâcijai, no vienas puses, tiek paustsviedoklis, ka Latvijai ir jâratificç minçtâ kon-vencija, kâ argumentu minot to, ka Latvija ðokonvenciju parakstîja un pieòçma jau 1995.gadâ, bet vçl arvien nav to ratificçjusi unkopâ ar Turciju palikusi pçdçjâ no EiropasSavienîbas kandidâtvalstîm, kas to nav izda-rîjusi [10, 63]. No otras puses, publikâcijâspârsvarâ parâdâs valdoðo partiju politiíupretargumenti, kâpçc Latvija vçl nav politis-ki gatava ratificçt ðo konvenciju. Publikâcijâstiek minçti tikai politiskie ðíçrðïi, bet netiekrunâts par juridiskajiem ðíçrðïiem, kas arîkavç konvencijas ratifikâciju. Galvenais pret-arguments konvencijas ratifikâcijai ir pieòç-mums, ka Rîga un Latgale varçtu atgrieztiespie divvalodîbas.

Jâatzîmç, ka latvieðu presç netiek plaðâkskaidroti un analizçti LCK parakstu vâkðanaskampaòas mçríi un iespçjamâs sekas. Ðajâsakarâ latvieðu centrâlajos preses izdevumosnav publikâciju, kurâs bûtu tieðas intervijasar ekspertiem vai arî paðiem minçtâs akcijasorganizatoriem. Kopumâ var uzskatît, kalatvieðu preses materiâlos pausta vairâkneitrâla (nogaidoða) nekâ nosodoða attiek-sme pret LCK etnopolitiskajâm aktivitâtçm.

Minoritâðu aizsardzîbas konvencijas ne-ratificçðana nav izraisîjusi seviðíi lieluuzmanîbu krievu presç. Tikai divos rakstos[171, 172] þurnâlisti atgâdinâja lasîtâjiem,ka Latvija ir parakstîjusi konvenciju un tâsneratificçðana vçl nenozîmç to, ka Latvijasnacionâlo minoritâðu problçmu ignorç arîEiropas Padome. Þurnâlists Ç. Ronis raksta,ka konvencijas neratificçðanas iemesls irsaistâms ar politiskâs gribas trûkumu unnevçlçðanos reformçt valodas, izglîtîbas unsabiedrîbas informâcijas lîdzekïu politiku[173]. Krievu prese pauþ viedokli [174], kakonvencijas ratifikâcija nenotika tâdçï, kaliberâlâs partijas nevçlas nacionâlo minori-tâðu problçmu uztvert mûsdienîgi.

Ministru kabineta noteikumi Preses izdevumos pârskata periodâ vis-

lielâkâ uzmanîba pievçrsta Valsts valodaslikuma izpildes noteikumu sagatavoðanai unpieòemðanai MK, kâ arî atseviðíu politiskospçku, sabiedrisko organizâciju un EDSOieteikumiem un kritikai saistîbâ ar MKnoteikumiem. Pievçrstâ uzmanîba MK valo-das noteikumiem ir saprotama, jo to pie-òemðanas procesâ atklâjâs vairâkas sav-starpçji pretrunîgas intereses: EDSO eksper-tu ieteikumi, krievvalodîgo tiesîbu aizstâvjuprasîbas, latvieðu lingvistiskâs intereses un tosaskaòoðanas nepiecieðamîba ar jauno Valstsvalodas likumu. Krievvalodîgâ prese par ðotçmu publicçja vairâk nekâ 50 rakstus, arîMK noteikumus [155, 156, 157].

Sâkotnçji MK valodas noteikumiem lat-vieðu presç pastiprinâta uzmanîba tika pie-vçrsta tâpçc, ka PCTVL partijas un krievu

85

86

sabiedriskâs organizâcijas izplatîja paziòoju-mu, ka Valsts valodas likuma pantu regla-mentçjoðo noteikumu pieòemðana MK varç-tu pasliktinât etniskâs attiecîbas Latvijâ.Laikraksts Diena atðíirîbâ no citiem latvieðupreses izdevumiem piedâvâja iespçju iepa-zîties ar pilnu ðî paziòojuma tekstu [11].

Gandrîz visâs publikâcijâs, kas veltîtaspaziòojumam, tika uzsvçrts, ka nelatvieðiemir negatîva nostâja pret MK valodas noteiku-miem [12, 13, 14, 15, 16]. Laikrakstâ Diena[13] vienlaikus arî minçts, ka patiesaisnelatvieðu protestu mçríis ir panâkt izmai-òas Valsts valodas likumâ, kas, pçcprotestçtâju domâm, neatbilst starptautiskinostiprinâtâm minoritâðu tiesîbâm un nere-spektç “cittautieðu tiesîbas lietot dzimto va-lodu”. Kâ galvenais subjekts, kas pârstâvkrievvalodîgo intereses, latvieðu presç vis-bieþâk tika minçta apvienîbas PCTVL parti-jas, it seviðíi Lîdztiesîba. Savukârt kâ tos, kaskonceptuâli aizstâv MK noteikumu pieòem-ðanu, min valdîbas amatpersonas un ierçd-òus, kâ arî EDSO. Galvenie argumenti, kasbija vçrsti pret krievvalodîgo izteiktajâmprasîbâm, bija pamatoti ar apgalvojumu, kaMK noteikumi tiks pieòemti atbilstoði starp-tautiskajâm normâm.

Vienlaikus jâatzîmç, ka centrâlie presesizdevumi maz uzmanîbas veltîja ekspertuviedoklim un minçto MK noteikumu autoru,tostarp arî VVC darbinieku paskaidroju-miem, kâpçc noteikumus bija nepiecieðamsizstrâdât un kâpçc noteikumu projektos tikaiekïautas tâs un ne citas normas. Piemçram,laikraksts Diena [17, 18] pauda izteikti ne-gatîvu nostâju pret MK noteikumu projek-tiem un raksturoja tos kâ pavirðu ierçdòudarbu, tîðu un nevajadzîgu provokâciju.

MK noteikumu izskatîðanas laikâ VVCviedokli vairâkkârt uzklausîja Lauku Avîze[19, 20, 21] un Rîgas Balss [22]. Ðie laikrak-sti atðíirîbâ no Dienas neieòçma tik kritiskupozîciju jautâjumâ par MK noteikumiem.

Latvieðu presç, vçrtçjot EDSO ekspertulomu MK noteikumu izstrâdâðanas sakarâ,pausta pretrunîga nostâja – no vienas puses,tâ apgalvoja, ka EDSO nepiekrît noteiku-miem un prasa tos mîkstinât [23, 24, 25], no

otras, – ka valodas noteikumi ir saskaòâ arEDSO ieteikumiem [26] un tai nav iebildu-mu pret valodas noteikumiem [27, 29].EDSO viedokli valodas noteikumiem veltîta-jâs publikâcijâs pârsvarâ saistîja ar EDSOaugstâ komisâra nacionâlo minoritâðu jau-tâjumos Maksa van der Stûla vârdu, kâ arî ardaþâdu ekspertu atziòâm, lai gan nevienâpublikâcijâ netika nosaukti ðo ekspertu vârdiun amati, radot nekonkrçtîbas un bezper-soniskuma iespaidu.

Bûtiski, ka ðajâ laika periodâ latvieðupresç nav atrodama neviena intervija arM. van der Stûlu, tâdâ veidâ liedzot uzzinâtviòa viedokli bez þurnâlistu un paðmâjuekspertu starpniecîbas. Kâ izòçmums jâminLauku Avîze, kas pçc lasîtâju lûguma publicç-ja EDSO komisâra M. van der Stûla vçstu-les – ieteikumu MK valodas noteikumu labo-jumiem neoficiâlu tulkojumu [28].

No iepriekð teiktâ var izdarît vairâkussecinâjumus. Pirmkârt, publikâcijâs, iespç-jams, tika manipulçts ar M. van der Stûlaviedokli. Otrkârt, analizçjot visas valodasnoteikumiem veltîtâs publikâcijas, nav iespç-jams atrast konkrçtus un vienotus argumen-tus, kas M. van der Stûlam bija iebilstamspret MK valodas noteikumiem.

Patiesîbâ M. van der Stûla un EDSOekspertu viedokïu interpretâcija atðíirasatkarîbâ no tâ, kas ðos viedokïus pauda:valdîbas amatpersonas un ierçdòi uzsvçra,ka EDSO tikai vçlas, lai valdîba rastu iespçjupârdomât atseviðíu MK noteikumu panturedakciju, bet kopumâ no EDSO nav jûtamakategoriska nostâja; savukârt krievvalodîgointereðu aizstâvji pastâvçja uz to, ka EDSOtomçr ir bûtiski iebildumi pret vairâkâm MKnoteikumu normâm, un tas izvirza priekð-likumus nepiecieðamajâm izmaiòâm. Kustî-bas Lîdztiesîba pârstâve T. Þdanoka patpauda viedokli, ka EDSO iebildumi pret MKnoteikumiem satur netieðu kritiku arî pretpaðu Valsts valodas likumu [30].Krievvalodîgâ prese seviðíi uzsvçra, ka EDSOpârstâvju MK noteikumu kritika praktiskisakrît ar Latvijas krievu sabiedrisko un poli-tisko organizâciju viedokli [158].Krievvalodîgâ prese daudzkârt publicçja

M. van der Stula viedokli par MK noteiku-miem [159, 160, 161, 162, 163].

Pçc MK valodas noteikumu pieòem-ðanas laikraksti vçstîja, ka:

a) valodas noteikumi pieòemti pretçjiEDSO ieteikumiem un krievvalodîgo tiesîbuaizstâvju protestiem, saglabâjot noteikumosvairâkas strîdîgâs normas [31];

b) MK noteikumos ievçrotas gandrîzvisas EDSO rekomendâcijas, tostarp arî kon-struktîvâko krievvalodîgo organizâciju pâr-stâvju ieteikumi [32];

c) tie atbilst starptautiskajiem standar-tiem un EDSO rekomendâcijâm [33] (ðoapgalvojumu publicçja vçl pirms EDSO unEiropas Komisijas atzinuma saòemðanas);

d) MK noteikumi ir atkâpðanâs valodasfrontç. Valsts valodas likums un MK noteiku-mi pieïauj plaðas interpretâcijas iespçjas, unnoteikumi ir tikpat vispârîgi kâ valodaslikums [20];

e) MK noteikumi ir kompromiss, un topieòemðana ir izvirzîjusi mçríi nodroðinâtlatvieðu valodas saglabâðanu, kâ arî òçmusivçrâ sabiedrîbas intereses un starptautiskâsprasîbas [34].

f) PCTVL pieòemtos noteikumus uzskatapar progresu cilvçktiesîbu ievçroðanâ, jolielâkâ PCTVL priekðlikumu daïa ir iestrâdâtinoteikumu galîgajâ redakcijâ un òemti vçrâarî daþi svarîgâkie EDSO ieteikumi [35].

Jâatzîmç, ka latvieðu presç gandrîznemaz neparâdîjâs (izòemot daþas atsauces[30]) nacionâli konservatîvo politiíu kritikapar MK noteikumiem, viòu nostâja ir palikusineskaidra. Izòçmums ir viena publikâcijaDienâ [36], kur izklâstîts apvienîbasTB/LNNK viedoklis, proti, MK valodas notei-kumi raksturoti kâ jauni draudi latvieðu valo-dai. Ðajâ sakarîbâ jâmin intervija arTB/LNNK priekðsçdçtâja vietnieku J. Dobeli,kurâ viòð cita starpâ izklâsta savu viedokli arîpar valodas noteikumiem [37].

Tomçr no publikâcijâm latvieðu presçlasîtâjs nevar izdarît skaidrus un nepârprota-mus secinâjumus, kâdçï tad îsti bijanepiecieðami MK valodas noteikumi, kâ arîjaunais Valsts valodas likums – EDSO unM. van der Stûlam vai Latvijas sabiedrîbai,

un kas mainâs pçc ðo noteikumu pieòem-ðanas. Pat Tieslietu ministre I. Labucka atzi-na, ka MK valodas noteikumu pieòemðanasadzîvç neko bûtisku nemainîs [32].

Pârskata periodâ atseviðías publikâcijaslatvieðu laikrakstos bija veltîtas krievu presesizdevumu attieksmes raksturojumam MKvalodas noteikumu sakarâ. Publikâcijâsakcentçts tas, ka krievu prese dramatizçnotikumus, kas saistîti ar valodas noteikumupieòemðanu [38], ka publicç nepatiesu infor-mâciju, piemçram, LKK paziòojumu, kalîdzðinçjâs valsts valodas prasmes apliecîbastiks atzîtas par nederîgâm un pçc seðu valo-das prasmes lîmeòu ievieðanas visiem nojauna bûs jâkârto atestâcija. Kaut arî LKKpaziòojums neatbilda patiesîbai, vairâki krie-vu valodâ rakstoðie laikraksti LKK paziòoju-mu publicçja bez jebkâdiem komentâriem.

Lauku Avîze publicçja interviju arSaeimas deputâtu R. Labanovski (LSDSP),kurâ viòð kritiski vçrtç krievu presi unLatvijas valsts un politiíu nevçlçðanosnosodît attiecîgâs krievu þurnâlistu publikâ-cijas [39]. Vçl citâ publikâcijâ Visvaldis Lâcisasi kritizçja krievu presi, starptautisko orga-nizâciju divkosîgo politiku pret Latviju unLatvijas valsts institûciju bezdarbîbu unpakïauðanos ârvalstu spiedienam [40].

Laikraksts NRA informçja par Krievijas(domâts Krievijas Ârlietu ministrijas paziòo-jums) negatîvo nostâju pret pieòemtajiemMK valodas noteikumiem, kas, pçc KrievijasÂM domâm, kopâ ar jauno Valsts valodaslikumu kïûs par minoritâðu diskriminâcijasun asimilâcijas lîdzekli [41]. Latvijas ÂMuzskata, ka Krievijas kritiskais viedoklis parvalodas noteikumiem bija izstrâdâts jaupirms noteikumu pieòemðanas ar mçríiizdarît spiedienu uz starptautisko sabiedrîbu.To apliecina fakts, ka Krievijas ÂM paziòo-jums tika izplatîts jau pirms MK valodasnoteikumu oficiâlâs publiskoðanas.

Raksturîgi, ka daudzu publikâcijuvirsraksti krievvalodîgajâ presç, kas veltîtietnopolitikas lingvistiskajiem aspektiem,atgâdina saukïus no politiskâm runâmmîtiòos. Krievvalodîgâs preses lielâkâ daïa(izòemot Respubïika, Latgales Laiks (krievu

87

88

variants) un Ventas Balss (krievu variants))uzskata, ka MK noteikumu mçríis ir poli-tisks – izstumt krievu valodu no sabiedrîbasdzîves [164]. Saskaòâ ar ðo viedokli spçki,kuri iniciçja MK noteikumus, ir ieinteresçti:� paaugstinât valdoðas koalîcijas izredzespaðvaldîbu vçlçðanâs [158];� nostiprinât nacionâlradikâïu politiskâspozîcijas Latvijas sabiedrîbâ, kurâ pakâpenis-ki palielinâs naturalizçto krievu pilsoòuskaits [165];� palielinât latvieðu priekðrocîbas darbatirgû [159];� izstumt krievus no lielâ biznesa [166].

Daïa krievvalodîgo þurnâlistu piedâvâjasavus priekðlikumus, kâ, viòuprât, ievçrotLatvijas likumdoðanu un arî EDSO eksperturekomendâcijas, piemçram, paredzot garan-tijas minoritâðu valodu brîvai lietoðanai pub-liskajâ dzîvç, informâcijas izplatîðanâ u. tml.[167], citi savukârt pozitîvi vçrtçja tâsizmaiòas, kas tika izdarîtas MK noteikumupçdçjâ redakcijâ [168].

Sabiedrîbas integrâcija Arî sabiedrîbas integrâcija latvieðu presç

nav aktualitâte, par kuru diskutç un izsakadaþâdus viedokïus. Sabiedrîbas informâcijaslîdzekïos periodiski parâdâs publikâcijas parto, ko valdîba ir nolçmusi, lai beidzot sâktuîstenot sabiedrîbas integrâcijas programmu.Latvieðu presç faktiski nav publikâcijas paraktualitâtçm (izòemot daþus rakstus LatvijasVçstnesî [48, 49]), un eksperti analizç, kasbûtu, piemçram, mçrítiecîgâk – atstât SIPîstenoðanas koordinâciju TM vai IZM pârzi-òâ, saglabât Konsultatîvâs padomes pat-stâvîbu vai iekïaut to SIF u. tml.

Informçjot par aktivitâtçm, kas jau noti-kuðas, latvieðu presç sastopamas publikâcijaspar sabiedrîbas integrâcijas programmuVentspilî [50]. Lasîtâji periodiski tiek infor-mçti par daþâdiem ar sabiedrîbas integrâcijusaistîtiem projektiem un to finansçjumu, kopârsvarâ saòem no Rietumvalstîm [51]. Kâsabiedrîbas integrâcijas subjekti latvieðupresç visbieþâk tiek minçtas daþâdas NVO –kâ latvieðu, tâ nelatvieðu organizâcijas [64].

Latvieðu prese kritiski vçrtç valdîbasattieksmi pret sabiedrîbas integrâciju, norâ-dot, ka tai trûkst politiskâs gribas, ka tâ irneizlçmîga un nenoteikta un tas traucçsabiedrîbas integrâcijas procesa tâlâkaivirzîbai [52, 53, 54, 65].

Krievu presç nav rakstu, kas bûtuspeciâli veltîti Latvijas sabiedrîbas integrâci-jas problçmâm. Tomçr integrâcijas problçmavijas cauri lielâkajai daïai publikâciju paretnopolitiku. Sabiedrîbas integrâcija (arînacionâlo minoritâðu integrâcija) tiekuzskatîta par demokrâtisku vçrtîbu. Salîdzi-nâjumâ ar iepriekðçjiem gadiem, kad krievupresç notika intensîvas diskusijas par SIKiekïautajâm tçzçm, 2000. gada publikâcijasliecina, ka:� sabiedrîbas integrâcijas kompleksais rak-sturs ir saðaurinâts lîdz etniskajâm attie-cîbâm; � trûkst analîtisku problçmrakstu.

Atseviðíu tematu izklâsts krievupreses izdevumos

Minoritâðu valodas statussJçdziens “nacionâlo minoritâðu valoda”

ir krievu presç plaði izplatîts, lai gan Latvijaslikumdoðanâ ðî jçdziena trûkst. Jçdziens“nacionâlo minoritâðu valoda” ir viens notiem, kas veido pamatu krievu minoritâtespriekðstatam par savâm “dabiskajâm tiesî-bâm”. Minoritâðu valodas tiesîbu jçdzienskrievvalodîgajâ presç ietver sevî spilgtiizteiktu vçrtçjuma funkciju. Saistîbâ ar ðojçdzienu tiek vçrtçta visa Latvijas valodaspolitika [77, 78, 79, 80, 81, 82, 83, 84].

Krievu valoda ir Latvijas lielâkâs mino-ritâtes identitâtes pamats un priekðnotei-kums krievvalodîgâs lingvistiskâs grupaspastâvçðanai, kura ietver sevî arî citu Latvijastautîbu pârstâvjus, kam krievu valoda irdzimtâ valoda. Tâpçc krievvalodîgajos izde-vumos Latvija tiek uztverta kâ valsts, kurâdominç galvenokârt divas lingvistiskas ko-pienas [85, 86, 87]. Tomçr publicistiem un

þurnâlistiem nav vienotîbas jautâjumâ par ðîdalîjuma etnopolitisko nozîmi. V. Popovsuzskata, ka Latvijas sabiedrîbâ divvalodîba irrobeþðíirtne starp divâm kopienâm un tâ irjâsaglabâ. Viòð raksta: ”Vai tas kâdam patîkvai nepatîk, Latvijâ reâli pastâv divas kopie-nas – latvieðu un krievu. Turklât otrâ ietversevî visus, ko apvieno krievu kultûra un va-loda. Tâ nav organizatoriski izveidota, bettas var notikt, ja bûs precîzi formulçts uzde-vums un krievu labâ griba [76].” Daïaþurnâlistu uzskata daudzu un nopietnuetnisku problçmu pastâvçðanu par dabiskuLatvijas kâ daudzkultûru zemes îpatnîbu[91, 123], bet citi to salîdzina ar Kosovas unBelfâstas traìiskajiem piemçriem, norâdot uzhipertrofçtas lingvistiskâs identitâtes bîs-tamîbu [88, 89, 90, 91, 92, 93, 94, 95, 96,97].

Kâ redzams, krievvalodîgie informâcijaslîdzekïi publicç rakstus, kas demonstrç galç-jas izpratnes pozîcijas valodas jautâjumâ.Viena no tâm aicina izvairîties no nacionâlominoritâðu valodas jautâjuma politizçðanas,otra – nacionâlo minoritâðu lingvistiskotiesîbu pielîdzinâðanâ valsts valodas statu-sam redz vienîgo iespçju, kâ harmonizçtetniskâs attiecîbas valstî.

Nacionâlo minoritâðu tiesîbunodroðinâðana valodas

un kultûras jomâKrievvalodîgie informâcijas lîdzekïi pam-

ato krievu minoritâtes tiesîbas valodas unkultûras jomâ, balstoties uz:� starptautiskajiem tiesîbu aktiem [105];� apgalvojumu, ka LR likuma Par valstsvalodu mçríis ir asimilçt nacionâlâsmazâkumtautîbas un vçrðoties pret to [106];� LR likumu Par Latvijas nacionâlo unetnisko grupu brîvu attîstîbu un viòu tiesîbâmuz kultûras autonomiju [107];� Krievijas federâcijas valdîbas nostâju[108, 109].

Krievvalodîgajos informâcijas lîdzekïoskâ minoritâðu tiesîbas apskatîts arî jautâjumspar to, kâ valsts valodâ atveidojami cittau-

tieðu vârdi un uzvârdi, daþâdi nosaukumi,pat Krievijas vçstures pieminekïu atjau-noðanas problçma Latvijas teritorijâ [110].

Salîdzinot ar 1990. gadu pirmo pusi,krievvalodîgajos informâcijas lîdzekïos irkrietni mazâk publikâciju par nepilsoòu cil-vçktiesîbâm un politiskajâm tiesîbâm, gal-venâ ir kïuvusi nacionâlo minoritâðu lingvis-tisko tiesîbu tçma.

Krievu mâcîbvalodas skolu problçmas

Ðai problçmai veltîto rakstu autori irsabiedriski aktîvas personas, kuras pârstâvLKMSAA, LKKB un skolu administrâciju, kâarî publicisti, zinâtnieki, skolotâji. No krievuizdevumiem minoritâðu skolu problçmâmvisbieþâk pievçrsies laikraksts Obrazovaòije ikarjera. Ðajos izdevumos akcentçti iemesli,kâdçï nepiecieðamas minoritâðu skolas:� krievu inteliìences veidoðana [98, 99];� vairâku gadsimtu ilgâs krievu izglîtîbastradîciju saglabâðana Latvijâ [100];� speciâlistu gatavoðana Latvijas sociâlajaiun kultûras infrastruktûrai, kas darbojaskrievu valodâ [101];� krievu nacionâlâs identitâtes institu-cionalizçðana un ìimenes lomas saglabâðanatajâ [102];� minoritâðu valodas vides veidoðana, kasdaþâdu cçloòu dçï zaudçta vai nav izveido-jusies Latvijâ (domâta ukraiòu, baltkrievu,poïu, ebreju, igauòu u. c. valodas vide)[103];� izglîtîbas sistçmas pilnveidoðana, laiattîstîtu nacionâlo identitâti un integrâciju[104].

Krievvalodîgajos informâcijas lîdzekïosdoti daþâdi valsts izglîtîbas politikas vçrtçju-mi: kritiski (raksturîgi krievu sabiedriskajâmorganizâcijâm, piemçram, LKMSAA; “îstenî-bâ Izglîtîbas likums neparedz nacionâlo skoludibinâðanu,” apgalvo asociâcijas priekðsç-dçtâjs I. Pimenovs) un pozitîvi (raksturîgi,piemçram, Ukraiòu vidusskolas vadîbai;“Latvijas valsts nacionâlo politiku mûsu skolâvçrtç pozitîvi,” uzsver G. Savèuka, vidussko-las direktores vietniece).

89

90

Daþâs publikâcijâs kritiski vçrtçta arîkrievu sabiedrîbas un krievu organizâcijupozîcija nacionâlo skolu jautâjumâ. Tajâsatgâdinâts, ka bez paðu iniciatîvas nevar iz-veidot savas nacionâlâs minoritâtes skolas.“Kâpçc krievi piekrita izglîtîbas asimilâcijasmodelim? Kâpçc neizmanto likumdoðanu, laidibinâtu krievu nacionâlo skolu?” _ vaicâþurnâlists A. Kleckins. Taèu ðâda pieeja navraksturîga krievu sabiedriskajiem aktîvis-tiem, kuri raksta par skolu problçmâm.

Etnopolitikas psiholoìiskie aspekti

Kritizçjot Latvijas etnopolitikas modeli,krievvalodîgie izdevumi tomçr necenðas dra-matizçt etnisko attiecîbu stâvokli. Atzîmçjotdivu lingvistisko kopumu “mierîgo lîdzâs-pastâvçðanu”, tajâ paðâ laikâ tiek runâts arîpar kopienu norobeþoðanos. Lingvistiskajâmkopienâm atsveðinoties, tiek hipertrofçtavalsts birokrâtijas loma etnopolitikas vei-doðanâ [111, 112]. Tieði valsts birokrâtijasrîcîba saskaòâ ar krievvalodîgo izdevumuslejâs paustajâm atziòâm ir tâ, kas radaLatvijas krievu apziòâ “aizvainojuma”, “paze-mojuma”, “saðutuma” jûtas [113, 114, 115].Lai mazinâtu etnopolitisko spriedzi, krievuinformâcijas lîdzekïi mçdz publicçt intervijasar pazîstamiem latvieðu kultûras darbinie-kiem, kâ arî ar pedagogiem, kuri mâcalatvieðu valodu, un tiem latvieðiem, kurivçrtç valsts îstenoto etnopolitiku no ikdienasdzîves pozîcijâm.

Laikraksti ir pievçrsuðies arî to krievubçrnu tematikai, kuri mâcâs latvieðu skolâs.Zîmîgi, ka avîze Èas 1. septembra numurâpublicçja interviju ar krievu zçnu V. Smir-novu, kurð kâdu laiku mâcîjâs latvieðu skolâ.Rakstâ atzîmçta labvçlîgâ vide skolâ, sko-lotâju un skolçnu uzmanîgâ attieksme pretkrievu skolnieku. Atbildot uz korespondentajautâjumu: “Par ko tu sevi uzskati? Vai tagadtu jau esi pa pusei latvietis?” Zçns atbild:“Nç, es esmu krievs. Man tuvie cilvçki gal-venokârt taèu ir krievi [116].”

Krievu presç sastopami latvieðu nacionâ-lâs paðsajûtas psiholoìiski emocionâlie

vçrtçjumi. Piemçram, A. Celma, sabiedrîbasintegrâcijas koncepcijas lîdzautore, atbildotuz jautâjumiem izdevumâ Vesti segodòa,saka: “Valoda – tâ ir liela emocionâla problç-ma. Saprotiet, mûs, latvieðus, aizvaino fakts,ja krievvalodîgie nevçlas mâcîties mûsu valo-du. Mçs daudzçjâdâ ziòâ saprotam jûsuproblçmas, bet kâpçc jûs negribat nâktmums pretî ðajâ jautâjumâ? ..cienîsim viensotru tâdu, kâdi esam [117].” Pazîstamaislatvieðu aktieris I. Kalniòð saka tâ: “Maskavaman paðreiz ir – vislabâkâ pilsçta uz zemes..Paskatieties, kas notiek Krievijâ, Maskavâ!Tur ir strîdi, diskusijas.. Vârdu sakot, turdzîvo pa îstam. Un mums ar Krieviju noteik-ti jâdraudzçjas.. [118].”

Etnopolitikas idejiskie avotiPievçrðanos vçstures materiâliem kriev-

valodîgie izdevumi motivç ar nepiecieðamîbupamatot to, ka Latvija vienmçr ir bijusidaudzkultûru un daudzvalodu zeme [119]un ka elite, kura îsteno mûsdienu etnopoli-tiku Latvijâ, nav atsaucîga demokrâtiskâmidejâm, ko pauda Treðâs Atmodas laikâ [120,121].

Krievu lasîtâjam ir pieejama arî informâ-cija, kas pamato sabiedrîbas integrâcijasnepiecieðamîbu no sabiedrîbas integrâcijaskoncepcijas autoru pozîcijâm: “Latvijas valstsstruktûras aizstâv nacionâlas valsts modeli armultikulturâlu sabiedrîbu un vienu valstsvalodu. Tajâ ieinteresçti gan latvieði, gannacionâlo minoritâðu pârstâvji. Tas ir sa-biedrîbas integrâcijas, vienotas politiskasnâcijas veidoðanas ceïð ar vienotu apziòu,kamçr divkopienu valsts modelis draud aratsveðinâtîbas attîstîbu [122].”

Tomçr latvieðu pieeju etnopolitiskajâmproblçmâm krievu prese neuztver kâ pie-kâpðanos nacionâlajâm minoritâtçm, jolatvieðu izpratnei par demokrâtiju ir daudzkonservatîvu iezîmju. Vesti segodòa ir pievçr-susi uzmanîbu A. Kamenskas, LCESCekspertes, paustajai atziòai: “Seviðíu iecie-tîbu pret nacionâlajâm minoritâtçm esneparedzu. Vienîgâ iespçjamâ izeja – jâmek-lç atbalsts liberâli domâjoðu ekspertu vidû

[123].” Turklât Latvijas valsts attieksmesmaiòu pret krievu valodu A. Kamenska saistaar elektorâta etniskâ sastâva maiòu – LatvijasRepublikas pilsoòu loka paplaðinâðanu arLatvijas krievvalodîgajiem iedzîvotâjiem.

Publikâcijas krievu informâcijas lîdzek-ïos liecina, ka krievu sabiedrîbai Latvijâ irpieòemama sadarbîba ar latvieðiem, lai ri-sinâtu aktuâlâs etnopolitiskâs problçmas.Tomçr atðíirîbâ no Atmodas laikiem, kadkrievu sabiedrîbas demokrâtiskâkâ daïaLatvijâ faktiski pilnîbâ orientçjâs uz latvieðupolitisko prasîbu atbalstu, deviòdesmitajosgados iegûtâ pieredze liecinâja, ka demo-krâtija ir lîdzeklis daþâdu etnisko intereðusaskaòoðanai, nevis savu intereðu igno-rçðanai latvieðu nâcijas vçsturiskâ taisnîgu-ma uzvaras vârdâ.

KsenofobijaKsenofobijas problçma tiek aktualizçta

daþâdâ veidâ:1) informçjot par faktiem un akcijâm,

kas vçrstas pret ksenofobijas izpausmçm(piemçram, pret þurnâla Patriots galvenoredaktoru G. Landmani);

2) publicçjot analîtiskus, vçrtçjoðus rak-stus, piemçram, sakarâ ar rakstu Þîdi valdapasauli þurnâlâ Kapitâls;

3) publicçjot rakstus par ksenofobijasietekmi uz Latvijas valsts etnopolitiku.

Visbieþâk ksenofobijas tçmai pievçrðaslaikraksti Panorama Latvii un Vesti segodòa,arî Èas. Tâ kâ ðîs avîzes ir krievu organizâci-ju un krievu minoritâtes ideju un noskaòoju-ma paudçjas, ir grûti nodalît objektîvo infor-mâciju par iespçjamajâm ksenofobijas iz-pausmçm sabiedriskajâ un politiskajâ dzîvçno vçlmes veidot politisku ideoloìiju. Zîmîgi,ka ksenofobijas problçma tiek aplûkota diez-gan emocionâlâ tonî, lîdz ar to racionâlu risi-nâjumu piedâvâjumi izpaliek.

Nereti tiek norâdîts arî uz latvieðu infor-mâcijas lîdzekïu pusi, kuri arî tiek vainoti parlîdzîga rakstura darbîbu. Piemçram, L. Fedo-sejevs raksta: “Ja seko lîdzi latvieðu presei,nav grûti pamanît, ka latvieðiem tiek regulâriiestâstîts, cik nepievilcîgs ir krievs. Krievu kâ

kolonistu, okupantu un ienaidnieku primitî-vo attçlojumu pakâpeniski nomaina rafinçtâ-ka un ievçrojami bîstamâka ðo paðu idejuslçpta propaganda. Lai ko arî krievi darîtu,lai kâ runâtu par savâm problçmâm unbaþâm, latvieðu prese viòus attçlo kâ tâdus,kas nomelno un apmelo Latviju un latvieðus.Tâ tiek uztverta kâ pati par sevi saprotamalieta neatkarîgi no problçmas bûtîbas [91].”

Nevardarbîgâ pretoðanâs unsabiedrisko organizâciju darbîba

PCTVL mçìinâjumi uzsâkt “nevardarbî-gas pretoðanâs” akciju izraisîja daudzkomentâru un vçrtçjumu krievvalodîgajâpresç. Tos izteikuði kâ akcijas iniciatori, tâ arîvçrotâji no malas. Daþi iniciatori – Saeimasdeputâts M. Mitrofanovs un Rîgas domesdeputâts A. Gilmans domâ, ka nevardarbîgapretoðanâs krievu sabiedrîbai ir raksturîgavisâ Latvijas Republikas pastâvçðanas laikâ;jaunums esot tikai tas, ka 2000. gada rudenîatrasts vajadzîgais apzîmçjums, politiskaisjçdziens, kas raksturo krievvalodîgâssabiedrîbas atsveðinâtîbu no Latvijas valsts[131]. Publikâciju autori raksta, ka vidus-mçra krievi jau desmit gadus nepieòemLatvijas izglîtîbas sistçmu, izmanto dzimtovalodu un gremdçjas krievvalodîgajâ infor-mâcijas telpâ. Tomçr publikâcijas krievuinformâcijas lîdzekïos liecina par ko citu –“nevardarbîgâ pretoðanâs” ir jauns etnopoli-tisks pavçrsiens, kas radîjis arî polemiku krie-vu sabiedriskajâ dzîvç.

Raksturîgi, ka nevardarbîgâs pretoðanâsakciju atbalsta arî þurnâlisti. Viskonsekven-tâk “nevardarbîgâs pretoðanâs” nepiecie-ðamîbu aizstâv Vesti segodòa un PanoramaLatvii, un tikai daþi ðo izdevumu publicisti irizturçjuðies skeptiski pret ðo iniciatîvu. Visoslielâkajos krievvalodîgajos laikrakstos bijapublicçti plaði materiâli par apvienîbasPCTVL konferenci, kas pieòçma lçmumu sâktnevardarbîgas pretoðanâs kampaòu [132,133].

A. Gilmans uzskata, ka domstarpîbâmkrievu sabiedrîbâ pilsoniskâs nepakïauðanâs

91

92

jautâjumâ ir principiâls raksturs: “Saskaòâ arLîdztiesîbas pozîciju Latvija ir nacionâla lat-vieðu valsts, kurâ netiek pietiekami ievçrotasminoritâðu tiesîbas.. Tomçr ïaunuma saknemeklçjama daudz dziïâk: krievvalodîgajâkopienâ – 44 procenti iedzîvotâji nav piln-tiesîgi politiskâ procesa dalîbnieki. Nelat-vieða karjeras iespçjas stingri ierobeþo viòaizcelsme un dzimtâ valoda [134].” SavukârtT. Þdanoka domâ, ka “nevardarbîgâ pre-toðanâs” par savu mçríi izvirza krievvalodîgoiedzîvotâju asimilâcijas novçrðanu [135].Avîzes Vesti segodòa þurnâlists A. Elkins akci-jâ saskata mçìinâjumu paskubinât valstsvaru uz dialogu ar krievvalodîgo opozîciju[136].

Savukârt atseviðíi ðîs akcijas pretiniekiuzskata, ka tâ novedîs krievu politiíus izolâ-cijâ un tikai pastiprinâs nacionâlradikâlonoskaòojumu latvieðos [137]. ÞurnâlistsN. Kabanovs sprieþ, ka krievu aktîvai dar-bîbai izveidojusies nelabvçlîga ìeopolitiskâsituâcija – Rietumi daþâdi kavç Krievijas, kâarî krievu diasporas nostiprinâðanos [139].

Kaut arî krievu prese neapðaubâmi sim-patizç krievu sabiedriskajâm un politiskajâmorganizâcijâm, tomçr tâ neizslçdz arî to dar-bîbas kritisku vçrtçjumu. A. Gordejevs avîzçDinaburg raksta: ”Savas trîs ceturtdaïas pil-sçtas iedzîvotâju runâ krieviski, bet pilnvçrtî-gas, likumîgas krievu kopienas ðeit nav.Toties biedrîbu.. rokai pirkstu trûkst, lai tâssaskaitîtu. Katrâ ir sava valde, tiek organizç-tas (lai gan reti) kopsapulces, rakstîti darbaplâni. Tikai, lûk, lai tos îstenotu, rokas parîsâm – un pârdomâtas kopçjas akcijas kriev-valodîgo tiesîbu aizstâvçðanai neizdodas[81].”

Acîmredzot Latvijas krievu kopienas unkrievu sabiedrisko organizâciju vâjâ sadarbî-ba saistîta ar to, ka nav panâkta vienprâtîbajautâjumâ par krievu minoritâtes nacionâlopamatintereðu izpratni Latvijâ. To apliecinaarî publikâcijas krievu presç. Piemçram,avîze Panorama Latvii speciâlâ jaunatneidomâtâ pielikumâ iepazîstina ar vairâkujaunu cilvçku, partijas biedru, domâm. Viensno viòiem atklâja patieso cçloni, kâpçciestâjies TSP: “Man patîk, ka partijas pro-gramma virzîta uz to, lai Latvijas iedzîvotâji

nebûtu dalîti pçc nacionâlâs pazîmes [140].”Ðâdi uzskati nav reta parâdîba. Lîdzîgi sprieþarî populârais þurnâlists N. Kabanovs, uzska-tot, ka nacionâlo îpatnîbu akcentçðana poli-tiskajâ ideoloìijâ ir anomâla parâdîba. Viòðto uzsver, kritizçdams apvienîbas TB/LNNKpozîciju [121].

Krievu ekstrçmismsKrievu prese maz uzmanîbas pievçrð

ekstrçmo politizçto organizâciju ideoloìijasun darbîbas atspoguïojumam. 2000. gadâatseviðías krievu avîzes veltîja savuuzmanîbu krievu ekstrçmajâm organizâcijâmLatvijâ – Krievu nacionâlajai vienotîbai(labçjie radikâïi) un Nacionâlboïðevikiem(kreisie radikâïi) [148, 149, 150, 151].

Plaðâkâ publikâcija bija ievietota avîzçPanorama Latvii: viens no Nacionâlboïðevikulîderiem V. Lindermanis piekrita sniegt inter-viju. Viòð stâstîja par ðîs organizâcijas dar-bîbu un savu pozîciju “revolucionârajâkustîbâ” [151]. Ðî intervija ir vienîgâ ðâdaveida publikâcija krievu presç, kurâ aplûkotskrievu ekstrçmisms XX gadsimta beigâs.Pârçjâs publikâcijas aprobeþojas ar fak-toloìisko materiâlu publicçðanu par radikâïugrupçjumu darbîbu, sastâvu, mçríiem, akci-jâm. Analîzes trûkumu krievvalodîgajâ presçpar ðo problçmu var ilustrçt ar paðu þurnâlis-tu vârdiem: “Tagad grûti nosaukt krievuekstrçmistus Latvijâ par ietekmîgâm orga-nizâcijâm.” Tomçr ðo grupçjumu maz-skaitlisko sastâvu nevar uzskatît par iemeslu,lai nepievçrstu uzmanîbu ðo ekstrçmistuideoloìijai un darbîbai. Krievu liberâlâdomâðana jau ir izveidojusi attieksmi prettiem, diemþçl to nevar atrast krievu laikrak-stos Latvijâ.

SecinâjumiSabiedrîbas informâcijas lîdzekïi ir viens

no visspilgtâkajiem pilsoniskâs sabiedrîbasdemokrâtiskuma râdîtâjiem. Publikâcijassabiedrîbas informâcijas lîdzekïos (presesizdevumos) 2000. gadâ liecina par ïoti plaðu

etnopolitisko problçmu spektru, kâ arî – parpiedâvâto problçmu risinâjumu daþâdîbu.

Latvieðu prese orientçjas uz noteiktusabiedrîbas daïu, respektîvi – latvieðu audi-toriju, kuras uztverç pilsonîbas problçmas,latvieðu valodas apguve vai minoritâðuizglîtîba un minoritâðu tiesîbas nav pirmâspakâpes nozîmîguma jautâjumi. Ðis fakts arîizskaidro to, kâpçc latvieðu presç 2000. gadâetnopolitikai veltîto publikâciju un tçmuklâsts ir ievçrojami mazâks nekâ krievuinformâcijas lîdzekïos.

Savukârt krievu informâcijas lîdzekïiorientçjas uz to Latvijas sabiedrîbas daïu,kurai ìimenes valoda ir krievu valoda. Ðajosizdevumos uzmanîba etnopolitiska raksturapublikâcijâs pievçrsta galvenokârt mino-ritâðu, it seviðki krievu minoritâtes, tiesîbu,izglîtîbas un valodas jautâjumiem. Tâtadinformâcijas telpu noðíirtîba saglabâjas unpastâv ne tâdçï, ka sabiedrîbas informâcijaslîdzekïi ir latvieðu vai krievu valodâ, bet gantâdçï, ka tie ir orientçti uz krasi atðíirîgâmlasîtâju interesçm.

Latvieðu informâcijas lîdzekïi seviðíinecenðas sniegt informâciju par (un vçlmazâkâ mçrâ – uzrunât) to sabiedrîbas daïu,kuras apziòu ar sabiedrîbas informâcijaslîdzekïu starpniecîbu cenðas ietekmçt ap-vienîbâ PCTVL ietilpstoðâs partijas un krievusabiedriskâs organizâcijas. Acîmredzot lat-vieðu informâcijas lîdzekïu þurnâlistiem unredaktoriem neskaidrs ir jautâjums par to,vai latvieðu auditorijai ir jâorientçjas tajâetnopolitiska satura informâcijâ, kas vis-vairâk interesç krievvalodîgo auditoriju, unvai ir jâakcentç uzmanîba arî uz to nelatvieðuproblçmâm, kuri ir apguvuði (un apgûst)latvieðu valodu un cenðas iepazîties arlatvieðu informâcijas lîdzekïos paustajâmatziòâm.

Krievu presç tiek publicçta informâcijapar latvieðu sabiedrîbas interesçm, bet at-tiecîga satura publikâcijas ir epizodiskas.Atseviðíos krievu laikrakstos ir pat veselasnodaïas ar informâciju no latvieðu presesizdevumiem. Tomçr krievu izdevumi akcentçun lielâku uzmanîbu nereti pievçrð tieðilatvieðu radikâlajiem un nacionâlkonservatî-vajiem etnopolitiskajiem uzskatiem, lîdz ar

to saasinot etnopolitiskâs un psiholoìiskâsattiecîbas sabiedrîbâ. Savukârt publikâcijâspar latvieðu kultûras darbiniekiem krievvalo-dîgâ prese veido pozitîvus psiholoìiskostçlus, un ðâda pieeja demonstrç labasLatvijas sabiedrîbas integrâcijas perspektîvaskultûras jomâ.

Latvieðu prese necenðas piedâvât ap-sprieðanai kâdus etnopolitiskus jautâjumusun tematus, kas varçtu ieinteresçt sabied-rîbu. Materiâlu izvçle par etnopolitiskajiemjautâjumiem ir pakârtota paðreizçjâm etno-politiskajâm aktivitâtçm, ko izvirza politiíi,politiskâs partijas vai nelatvieðu sabiedriskâsorganizâcijas un intereðu aizstâvju grupas.Jâpiebilst, ka ar politiíu un valsts institûciju“aktivitâtçm” ir jâsaista arî to bezdarbîba vaivilcinâðanâs izlemt kâdu svarîgu jautâjumu,kas varçtu ietekmçt etnopolitiku un sabied-rîbas integrâciju. Ðim aspektam latvieðuprese paretam pievçrð uzmanîbu.

Krievu prese plaðu un detalizçtuuzmanîbu velta tâm etnopolitiskajâm akti-vitâtçm, kas tieði skar krievvalodîgo iedzî-votâju intereses. Tomçr, publiskojot ðîs akti-vitâtes, to autori mçdz politizçt un ideolo-ìizçt nacionâlo minoritâðu intereðu aiz-sardzîbas jautâjumus.

Lielâkajos latvieðu preses izdevumos irïoti maz publikâciju, kurâs eksperti vai poli-tiíi diskutçtu par etnopolitiku un sabiedrîbasintegrâciju. Publikâcijâs parâdâs tikai autoruatsauksmes par ekspertu viedokli, kâ arî citâ-ti no politiíu sacîtâ. Publikâcijâs trûkst valstsinstitûciju, politiíu un ministru precîzi for-mulçta viedokïa vai argumentâcijas par tovai citu ar etnopolitiku saistîtu jautâjumu.Ðis fakts liecina, ka valstî kopumâ (arî poli-tiskajâm partijâm) nav izstrâdâta vienota unskaidri formulçta etnopolitika.

Krievu presç diskusijas par etnopoli-tiskiem jautâjumiem ir krietni vairâk. Etno-politisko viedokïu veidoðanâ aktîvi piedalâsgandrîz visi pazîstamie krievu sabiedriskiedarbinieki – politisko partiju pârstâvji,Saeimas un Rîgas domes deputâti, sabied-risko organizâciju vadîtâji, þurnâlisti. Etno-politiskâs idejas aktîvâk pauþ tieði sabied-risko organizâciju vadîtâji, nevis politiskâselites pârstâvji.

93

94

Latvieðu prese savâ argumentâcijâ bieþiatsaucas uz demokrâtijas un vispârcilvçciska-jâm vçrtîbâm, uz Rietumu valstu pieredzi,starptautisko organizâciju ekspertu prasî-bâm, kâ arî uz Krievijas ârpolitiku un poli-tisko spiedienu. Vienlaikus presç maz tiekakcentçtas vietçjâs nacionâlâs intereses unvçrtîbas. Turklât minçtâ argumentâcija bieþiir neprecîza; tâ tiek intensîvâk izmantotatad, ja kâdas problçmas risinâjumu vai nunevar parâdît kâ Latvijas valstij un sabied-rîbai svarîgu, vai arî – atsaucas uz tiem, laiiebiedçtu auditoriju (par to liecina publikâci-ju virsraksti). Latvieðu prese kopumâ nespçjargumentçti pierâdît to, kâpçc etnopolitiskojautâjumu risinâðana un sabiedrîbas integrâ-cija bûtu aktuâla tieði Latvijas iekðpolitikaskontekstâ.

Arî krievvalodîgâs preses galvenaiskritçrijs, vçrtçjot Latvijas etnopolitiku, irdemokrâtiskâs un vispârcilvçciskâs vçrtîbas.Akcentçjot krievvalodîgo iedzîvotâju lingvis-tiskâs prasîbas, krievu prese lielu uzmanîbupievçrð pasaules praksei un piemçriem, laipârliecinâtu lasîtâjus, ka mçìinâjumi uzlabotetniskâs attiecîbas bez valsts un nacionâlominoritâðu aktîvas savstarpçjas sadarbîbasnav iespçjami. Krievvalodîgajâ presç retiparâdâs publikâcijas, kurâs bûtu sastopamaanalîze par krievu sabiedrisko organizâciju,politiíu un kultûras darbinieku aktivitâtçm.Paðvçrtçjuma trûkums ir viens no galvena-jiem ðíçrðïiem pragmatiskas pozîcijas vei-doðanai par etnopolitiskajiem un sabiedrîbasintegrâcijas jautâjumiem.

Latvieðu informâcijas lîdzekïi parastisadarbojas ar vieniem un tiem paðiem eks-pertiem un politologiem, ar vieniem un tiempaðiem Saeimas deputâtiem un politiíiem.Lîdzîga parâdîba vçrojama arî krievu infor-mâcijas lîdzekïos. No tâ izriet vairâki seci-nâjumi. Pirmkârt, presç vâji tiek ievçrots vie-dokïu daþâdîbas princips, un bieþi netiekpieïauta pretçju viedokïu konfrontâcija.Otrkârt, etnopolitiskie jautâjumi Latvijâ ganekspertu, gan politiíu vidû tiek izlemti ðaurâcilvçku lokâ, un bieþi vien ðo cilvçku pie-dâvâtie risinâjumi paliek nesaprotami plaðâ-kai sabiedrîbai.

Latvieðu prese nav veicinâjusi, bet navarî bremzçjusi sabiedrîbas integrâcijas proce-su. Publikâcijâs par etnopolitiski jutîgiemjautâjumiem vairumâ gadîjumu dominçneitrâli un racionâli, nevis nacionâlradikâliun emocionâli spriedumi.

Krievu avîzçs autori sabiedrîbas integrâ-ciju pamatâ saista ar prasîbu saskaòotnacionâlo minoritâðu (patiesîbâ krievu)intereses ar valsts attîstîbas interesçm. Tâ kâkrievu presç dominçjoðâ izpratne parsabiedrîbas integrâcijas politiku un tâs ideo-loìiju vairâkos bûtiskos jautâjumos nesakrîtar SIK paustajâm atziòâm un vçrtîbâm, krie-vu informâcijas lîdzekïi SIP izstrâdâðanailielu uzmanîbu nevelta, jo cenðas popularizçtun aizstâvçt savu viedokli par sabiedrîbasintegrâcijas stratçìiju. Viskrasâk ðîs atðíi-rîbas jûtamas jautâjumâ par valodas, izglî-tîbas un nacionâlo minoritâðu tiesîbuaizsardzîbas politiku.

Atsauces1. Grunckis G. Atgrieþoties pie mîtiem parnepilsoòiem // Diena. – 2000. – 21. jûn. 2. Muiþnieks N. Jaunie mîti par nepilsoòiem// Diena. – 2000. – 8. jûn. 3. Pabriks A. Vai nepilsonim jâkïûst par pus-pilsoni? // Diena. – 2000. – 3. jûn. 4. Urbanoviès J. Nepilsoòi un paðvaldîbuvçlçðanas // Diena. – 2000. – 7. febr. 5. Fridrihsone M. Uz spçles liktâ cilvçka balss// Jaunâ Avîze. – 2000. – 25. maijs. 6. Nagle G. Latvieðu skolâs mâcâs arvienvairâk krievu bçrnu // Diena. – 2000. – 17. jûl. 7. Nagle G. Divvalodu izglîtîbai traucç skolotâju un grâmatu trûkums // Diena. – 2000. – 25. maijs. 8. Grînuma I. Krievu skolas pâriet uz valstsvalodu // NRA. – 2000. – 2. aug. 9. Èujanova E. Latvieðu skolçni mâcâs krievuvalodu // Rîgas Balss. – 2000. – 12. sept. 10. Loèmele N. Mazâkumtautîbu aizsardzîbâLatvija atzîst politiskus ðíçrðïus // Diena. –2000. – 13. jûn. 11. Prasîbas Valodas likuma MK Noteikumuprojektu sakarâ // Diena. – 2000. – 11. jûl.

12. Loèmele N. Kreisie sâks plaðus protestus pretvalodas noteikumiem // Diena. – 2000. – 7. jûl. 13. Loèmele N. Cittautieði ceï troksni, ierçdòisola starptautiskos standartus // Diena. – 2000. – 12. jûl. 14. Loèmele N. Protestus pret valodas noteiku-miem sâk ar “mînu” pie MK // Diena. – 2000. – 12. jûl. 15. Neimanis G. Kreisie vçrtçs noteikumus valo-das likuma izpildei // NRA. – 2000. – 7. aug. 16. Rutkçviès A. Kreisos neapmierina valodasnoteikumi // NRA. – 2000. – 19. aug. 17. Ozoliòð A. Kad valodas ðíiïas // Diena. –2000. – 11. jûl. 18. Rodins A. Valodas dzirnas // Diena. – 2000. – 14. jûl. 19. Ruska R. Dzintra Hirða – valodas sargs //Lauku Avîze. – 2000. – 20. jûl. 20. Mûrniece I. Atkâpðanâs valodas frontç //Lauku Avîze. – 2000. – 22. aug. 21. Mûrniece I. Likme, augstâka par valsts valo-du // Lauku Avîze. – 2000. – 6. jûl. 22. Koròeva I. Dzintra Hirða: “Man patîk runâtskaidru valodu” // Rîgas Balss. – 2000. – 1. sept. 23. Loèmele N. EDSO nepatîk pârâk stingras va-lodas prasîbas // Diena. – 2000. – 16. jûn. 24. Prokopova E. EDSO vairâki priekðlikumi va-lodas noteikumiem // Diena. – 2000. – 8. aug. 25. Prokopova E. Stûls prasa mîkstinât valodasnoteikumus // Diena. – 2000. – 9. aug. 26. Prokopova E. EDSO ieteikumi òemti vçrâtikai daïçji // Diena. – 2000. – 10. aug. 27. Cera E., Kârkliòa I. Stûlam neesot lielu iebil-dumu pret valodas likuma noteikumiem // NRA.– 2000. – 8. aug. 28. Kuzmina I. Ko grib Stûls // Lauku Avîze. –2000. – 10. aug. 29. Loèmele N. Valsts valodai tomçr bûs seðasprasmes pakâpes // Diena. – 2000. – 3. aug. 30. Prokopova E. Valdîbai jâsabalansç valstsvalodas noteikumi // Diena. – 2000. – 21. aug. 31. Prokopova E. Valdîba pieòem valodasnoteikumus // Diena. – 2000. – 23. aug. 32. Bojârs G. Stûls pieliek punktu valodas no-teikumu epopejai // Diena. – 2000. – 1. sept. 33. Kluinis A. Pieòem noteikumu paketi par va-lodu lietoðanu // Rîgas Balss. – 2000. – 23. aug. 34. Belousova R. Ingrîda Labucka: “Valdîba atra-da vidusceïu” // Latvijas Vçstnesis. – 2000. – 1. sept. 35. Kreisie slavç valodas noteikumus // NRA. –2000. – 26. aug. 36. Íimenis A. Jauni draudi latvieðu valodai //Diena. – 2000. – 9. sept.

37. “Mums jâiemâcâs aizstâvçt savas tiesîbas”:intervija ar apvienîbas TB/LNNK priekðsçdçtâjavietnieku Juri Dobeli // Lauku Avîze. – 2000. – 15. aug. 38. Loèmele N. Krievu prese dramatizç valodasjautâjumu // Diena. – 2000. – 13. jûl. 39. Lîcîtis E. It kâ sveðíermenis ne savâ valstî// Lauku Avîze. – 2000. – 8. aug. 40. Lâcis V. Pietiek klusçt! // Lauku Avîze. –2000. – 1. aug. 41. Cera E. Krievijai netîk valodas noteikumi //NRA. – 2000. – 26. aug. 42. Loèmele N. Naturalizâcijai – pieci gadi //Diena. – 2000. – 10. febr. 43. Loèmele N. Eksperti: Vairâkums nenatura-lizçsies // Diena. – 2000. – 26. apr.44. Loèmele N. Nepilsoòi – ðíçrslis ceïâ uz ES?// Diena. – 2000. – 21. janv. 45. Loèmele N. Sumina 30000. naturalizçto pil-soni // Diena. – 2000. – 8. jûn. 46. Kondrâts Ì. “Lepojos, ka pârstâvu Latviju” //Lauku Avîze. – 2000. – 2. sept. 47. Krauja V. Latvijâ kultûras plauks // LaukuAvîze. – 2000. – 1. aug. 48. Aldermane E. Sabiedrîbas integrâcija navvienreizçjs akts, bet ilgstoðs un individuâls pro-cess // Latvijas Vçstnesis. – 2000. – 10. janv. 49. Nîgals A. Par pilsonîbu, naturalizâciju unintegrâciju // Latvijas Vçstnesis. – 2000. – 27. apr. 50. Trops J. Ventspilî sâk îstenot sabiedrîbasintegrâcijas programmu // Diena. – 2000. – 26. apr. 51. Arâja D. Zviedru nauda lîdzçs integrçtsabiedrîbu // Diena. – 2000. – 8. apr. 52. Arâja D. Integrâcijas îstenoðanai trûkstotpolitiskâs gribas // Diena. – 2000. – 10. nov. 53. Prokopova E. Sabiedrîbas integrâcijas pro-jekts gaida finansu mehânisma izveidi // Diena.– 2000. – 13. sept. 54. Avotiòð V. Labs darbs krustcelçs // NRA. –2000. – 14. okt. 55. Loèmele N. Koalîcija “iestrçgst” sabiedrîbasintegrâcijas jautâjumâ // Diena. – 2000. – 13. jûl. 56. Loèmele N. Politiíi saòem asu kritiku parintegrâcijas vilcinâðanu // Diena. – 2000. – 3. jûn. 57. Loèmele N. Politiíi kavç integrâcijas pro-grammu // Diena. – 2000. – 20. jûn. 58. Sloga G. Rusifikâcijas asni Putina paspârnç// Diena. – 2000. – 22. febr. 59. Ðirovs P. Krievija izvirza nosacîjumusattiecîbâm ar Baltijas valstîm // Diena. – 2000. – 11. jûl.

95

96

60. Brauna A., Loèmele N. Jaunas vçsmasattieksmç pret Baltijas valstîm // Diena. – 2000. – 10. jûn. 61. Dieziòa S. Samazinâjies pilsonîbas pre-tendentu skaits // NRA. – 2000. – 11. febr. 62. Loèmele N. Pçrn pieaudzis pilsonîbas pre-tendentu skaits // Diena. – 2000. – 12. janv. 63. Dribins L. Etnopolitikas trumpji un tukšumi// Diena. – 2000. – 8. dec. 64. Apine I. Integrâcija Latvijâ un NVO loma //Universitâtes Avîze. – 2000. – 28. nov. 65. Muiþnieks N. Galçjîbas vienojas kopçjâdziesmâ // Diena. – 2000. – 21. okt. 66. “Integrâcijâ iedroðinâðana ir labâka parsankcijâm”: intervija ar EDSO misijas Latvijâvadîtâju P. Semnebiju // Diena. – 2000. – 23. dec. 67. “XXI gadsimta tendence ir integrâcija”: inter-vija ar ANO îpaðo sûtni Balkânu jautâjumosK. Biltu // Diena. – 2000. – 29. nov. 68. Lçbers D.A. “Sabiedrîbas integrâcija” Latvijâun Latvijas tçls pagâtnç un nâkotnç. //LatvijasVçstnesis. – 2000. – 30. marts.69. Pliner J., Buhvalov V. Kogda teïega vperediloðadi // Panorama Latvii. – 2000. – 27. janv.70. Faïkov V. Ne nado podgoòatj detej jazikom// Vesti segodòa. – 2000. – 13. janv.71. Zagovorit ïi po latiðski russkaja Latgaïija? //Vesti segodòa. – 2000. – 10. maijs.72. Sïusareva E. Nacionaïnostj: Ðarikovs //Rîgas Balss. – 2000. – 1. jûn.73. Arðavskaja T. Starpvaloda ili “Lettonika”//Dinaburg. – 2000. – 1. febr.74. Butâne O. Ðkola kak tvorèeskaja masterskaja// Novaja gazeta. – 2000. – 14. marts.75. Starkova A. Komu on nuþen, vtoroj jazik? //Èas. – 2000. – 6. jûn.76. Popov V. Dvuhobèinnostj Latvii virosla izpolitièeskoj þadnosti // Vesti segodòa. – 2000. – 18. janv.77. Kabanov N. Eti dvojakije russkije latvijci //Vesti segodòa. – 2000. – 15. marts.78. Popov V. . Vospolòit li integracija genofondtituïnoj nacii? // Vesti segodòa. – 2000. – 10. janv.79. Mitrofanov M. Pravila po izjatiju prjaòikov// Rîgas Balss. – 2000. – 22. jûn.80. Zajavïenije russkoj obèini Latvii // Vestisegodòa. – 2000. – 12. jûl.81. Arkadjev A. Virtuaïnij vizit prezidenta LR narossijskuju zemïu // Vesti segodòa. – 2000. – 24. maijs.82. Markarjan K. Jânis Jurkâns: “Normaïnojegosudarstvo na eþi òe postrojið”// Vesti segodòa.– 2000. – 4. maijs.

83. Popov V. Vesenneje obostreòije // Vestisegodòa. – 2000. – 16. maijs.84. Kabanov N. “Revanš Rigi”: torgovïa obrazomvraga // Vesti segodòa. – 2000. – 12. jûl. 85. Uðakov N. Ïubovj ili uvaþeòije? //Respubïika. – 2000. – 17. marts.86. Fedosejev L. Mif o “sta nacionaïnostjah” //Èas. – 2000. – 14. febr.87. Zajavïenije // Vesti segodòa. – 2000. – 18. jûl.88. Giïman A. Ili Kvebek dïa Latvii ne primer? //Vesti segodòa. – 2000. – 22. marts. 89. Giïman A. Russkij - eto tot, kto ïubit Rossiju// Vesti segodòa. – 2000. – 3. jûn.90. Gerasimova T. Èitaí po russki // Novajagazeta. – 2000. – 13. apr.91. Fedosejev L. Usliðaí russkogo // Èas. – 2000. – 26. apr.92. Fedosejev L. K zemïe obetovannoj // Èas. –2000. – 26. apr.93. Fedosejev L. Viboroènij podhod // Èas. –2000. – 26. janv.94. Arkadjev A. Jazik uþe dovel do Brusseïa //Vesti segodòa. – 2000. – 30. jûn.95. Makromenko V. Za jazik vzjaïisj i anaïitiki// Biznes i Baltija. – 2000. – 6. janv. 96. Kabanov N. Grimasi dvuhobðèinnoj poïitiki// Vesti segodòa. – 2000. – 3. apr.97. Krasnitskij A. Kak eto uþe bilo // Èas. –2000. – 21. jûn.98. Arðavskaja T. Kuda idjoíe, nacionaïnijeðkoli? // Obrazovaòije i karjera. – 2000. – 26. janv.99. Kabanov N. Vozmoþen ïi massovij protest?// Vesti segodòa. – 2000. – 25. apr.100. Pavlov E. Gimnazija ostajetsa krievu //Dinaburg. – 2000. – 16. marts.101. Popov V. Najkraðèi umovi dïa ridnoj movi// Vesti segodòa. – 2000. – 1. marts. 102. Gerasimova T. Uèiísja na rodnom jazike //Novaja gazeta. – 2000. – 11. apr.103. Kak þivjoð, nacionaïnaja ðkola? //Obrazovaòije i karjera. – 2000. – 26. janv.104. Buhvalov V., Pïiner J. Perevod na latiðskijiïi // Èas. – 2000. – 6. janv.105. Frank B. 10 ïet poïitièeskogo bespravija //Vesti segodòa. – 2000. – 28. febr.106. Pïiner J., Buhvalov V. Uèiteï protiv assi-miïaciji // Èas. – 2000. – 13. jûl.107. Zajavïeòije // Dinaburg. – 2000. – 6. janv.108. Kommentarij k Zakonu LR “O gosu-darstvennom jazike // Vesti segodòa. – 2000. – 10. janv. – 28. janv.109. Stroj A. Oèeredj k Putinu // Èas. – 2000. – 25. marts.

110. Ivanov i Ivanovs, davajte þií druþno //Dinaburg. – 2000. – 3. febr.111. Kabanov N. Recidiv “sovetskogo” miðïeòija// Vesti segodòa. – 2000. – 17. febr.112. Fedosejevs L. Ja toïko... // Èas. – 2000. – 1. apr. 113. Guðèin V. Síisnuv zubi, skazaí “da” iïi... //Obrazovaòije i karjera. – 2000. – 9. dec.114. Guðèin V. Boikot naturaïizaciji: za iïi protiv?// Obrazovaòije i karjera. – 2000. – 8. marts. 115. Elkin A. M. Gorbaèov: “Òe nado msíií!” //Vesti segodòa. – 2000. – 26. maijs.116. Strugar T. Russkij rebjonok v latiðskojðkoïe // Èas. – 2000. – 1. sept.117. Sïusareva E. Serdcu òe prikaþeð // Vestisegodòa. – 2000. – 28. apr.118. Meškov O. Ja òe poòimaju, èto takojenaturaïizacija // Vesti segodòa. – 2000. – 24. janv.119. Kabanov N. Ïiteratura razvivajet“nacionaïnije mifi” // Vesti segodòa. – 2000. – 2. maijs.120. Gurin A. Kogda Rainis “òeudoben” //Panorama Latvii. – 2000. – 4. janv.121. Kabanov N. Kak “bogonosci” poroþdajutterroristov // Vesti segodòa. – 2000. – 31. janv.122. Apine I. Prava meòðinstv // Èas. – 2000. – 18. febr. 123. Sïusareva E. Zakon o jazike: vsjo eðèo toïkonaèinajetsja // Vesti segodòa. – 2000. – 1. jûl.124. Makromenko V. “Pravila “Hirði” vizivajutsoprotivïeòije // Biznes i Baltija. – 2000. – 17. jûl.125. Stroj A. Russkaja pressa gotovit protivo-jadije // Èas. – 2000. – 15. jûl.126. Kabanov N. Jazik òe moþet bií objektomprava // Vesti segodòa. – 2000. – 10. jûl.127. Ronis E. Dva berega odnoj reki // RîgasBalss. – 2000. – 29. maijs.128. Dubrovskij V. Poèemu bi òe sozdaí klubdruzej “Panorami Latvii”? // Panorama Latvii. –2000. – 14. aug.129. Deò roþdeòija “Respubïiki” // Respubïika.– 2000. – 3. aug.130. Þigure A. Ïubovj stoit dorogo // RîgasBalss. – 2000. – 10. jûl.131. Mitrofanov M., Giïman A. Kto òe riskujet -tot òe viigrivajet // Vesti segodòa. – 2000. – 11. sept.132. Zaïetajev S. V interesah vsego latvijskogoobðèestva // Panorama Latvii. – 2000. – 5. sept.133. Elkin A. Nas zovut v òeravnij boj // Vestisegodòa. – 2000. – 5. sept.134. Giïman A. Narodam svojstvenno oðibaísja// Èas. – 2000. – 15. sept.

135. Þdanok T. Sumejem ïi obojtisj bez “avosj”?// Vesti segodòa. – 2000. – 14. sept.136. Elkin A. Kak zatoptaí novih dissidentov?// Vesti segodòa. – 2000. – 13. sept. 137. Stroj A. “Soglasije” òe soglasno s graþdan-skim òepovinoveòijem // Èas. – 2000. – 12. sept.138. Kabanov N. Latvija kak èastnij russkij sluèaj// Vesti segodòa. – 2000. – 6. jûn.139. Gordejev A. Vzgïad iz proðlogo na nasto-jaðèeje // Dinaburg. – 2000. – 24. febr.140. Sokolova J. Molodije i serjoznije buduðèijepoïiíiki // Panorama Latvii. – 2000. – 6. apr.141. Ušakov N. Latvijskij sojuz graþdan imetekov // Respubïika. – 2000. – 26. jûn.142. Mackeviè M. Bií òegraþdaòinom boïejeuòiziteïno, èem naturaïizovatsja // Latgaleslaiks. – 2000. – 19. apr. 143. Sïusareva E. Òegraþdaòe toþe ïuìi // RîgasBalss. – 2000. – 13. jûl.144. Stroj A. Ðestero pervih graþdan vstupiïi vsojuz s “fioïetovimi” // Èas. – 2000. – 31. maijs.145. Harlanova I. “Delo èesti i visokoj otvet-stvennosti...” // Panorama Latvii. – 2000. – 22. sept.146. Barbale A. Jesí desjatitisjaènij pretendentna graþdanstvo // Rîgas Balss. – 2000. – 22. sept.147. Stroj A. Graþdanstvo dïa starïeja // Èas. –2000. – 5. jûn.148. Uðakov N. Ekstremisti v Latvii //Respubïika. – 2000. – 8. marts.149. Golubev R. RNE: v kruge vtorom // Biznesi Baltija. – 2000. – 4. janv.150. Kabanov N. Russkije bojeviki v objektiveBi-Bi-Si // Vesti segodòa. – 2000. – 24. marts.151. Dubrovskij V. Vladimir Linderman: “Mi par-tija nacionaïnogo i sociaïnogo soprotivïeòija” //Panorama Latvii. – 2000. – 23. sept. 152. Volkovs V. Krievvalodîgâs jaunatnesdzimtâs valodas vieta integrâcijas procesâLatvijâ. – Gr.: Integrâcija un etnopolitika. –2000. – 240.–250. lpp.153. Volkov V. Mesto rodnogo jazika russkojaz-iènoj molodeþi v integracionnih processah Latvii// Etnografièheskoje obozrenije. – Moskva,1999. – Nr. 6. – s. 69–74. 154. Volkov V. Lingvistièeskij princip samoorga-nizacii nacionaïnoj identiènosti russkojaziènojmolodeþi v Latvii // Pervij VserossijskijSociologièeskij kongress, tezisi dokladov. – S. Peterburg, 2000. – s. 323–324.155. Zaïetajev S. Sujeta vokrug klassifikatora //Panorama Latvii. – 2000. – 28. aug.

97

98

156. Bartaðeviè A. Detskaja boïezò “jazika”zaíanulasj // Vesti segodòa. – 2000. – 4. aug.157. Buzajev V. Jazikovaja dubina stanovitsjabumerangom // Vesti segodòa. – 2000. – 30. jûn.158. Ronis Ç. Jesïi ne pobeda, to ðag vperjod //Rîgas Balss. – 2000. – 1. janv. 159. Arkadjev A., Kazakov K. Kak nam veðajutlapðu na uði // Vesti segodòa. – 2000. – 9. aug.160. Stroj A. Jazikovije pravila protivoreèat kon-stitucii // Èas. – 2000. – 11. aug.161. Viderþki iz pisjma verhovnogo komissaraOBSE po delam nacmeòðinstv Maksa van derStula // Biznes i Baltija. – 2000. – 9. aug.162. Stroj A. Jazikovim pravilam “propisan”kapitaïnij, a òe jevroremont // Èas. – 2000. – 9. aug.163. Zaïetajev S. Raòðe toïko privetstvoval, ateperj nastaivajet.. // Panorama Latvii. – 2000. – 15. aug.164. Zajavïeòije Russkoj obðèini Latvii // Vestisegodòa. – 2000. – 12. jûl.165. Krumin A. Mi moþem okazaísja vinuþden-nimi naèaí borjbu neparlamentskimi metodami// Panorama Latvii. – 2000. – 20. jûn.166. Mitrofanov M. Pravila po izjatiju prjaòikov// Biznes i Baltija. – 2000. – 30. jûn.167. Dialog s nami eðèe vozmoþen // Vestisegodòa. – 2000. – 8. jûl.168. Stroj A. Lingvistièeskij bespredel otmeòiïi// Èas. – 2000. – 22. aug.

169. Sïusareva I. Òegraþdaòe toþe ïudi // RîgasBalss. – 2000. – 13. jûl.170. Pîlâdzis M. Mi za integraciju poïitièeskojþizòi // Novaja gazeta. – 2000. – 8. jûl.171. Elkin A. Kruðeòije iïïuzij // Vesti segodòa. –2000. – 2. dec.172. Stroj A. Latvii pridjetsja ratificirovaí kon-venciju po zaðèite nacmeòðinstv // Èas. – 2000. – 14. jûn. 173. Ronis Ç. Nazlo babuðke otmoroþu uði //Rîgas Balss. – 2000. – 15. maijs.174. Fedosejevs L. “Stidïivij rasizm”// Èas. –2000. – 15. jûn.

Papildliteratûra1. Melvin L. DeFleur, J. Ball-Rokeach S.Theories of Mass communication. Longman Inc.,NY., 1989.2. Pçtîjums un rîcîbas programma “Ceïâ uz pil-sonisku sabiedrîbu”. Ekspertu aptauja, Masu sa-ziòas lîdzekïu materiâlu satura analîze. – Rîga,1998. 3. Ðulmane I. Divas informâcijas plûsmasLatvijâ: etniska, profesionâla vai ideoloìiskadilemma. Seminâra “Masu mediju loma integrâ-cijas procesâ” materiâli. – 1999. – 26. maijs.

Pârskatâ veiktâ analîze uzskatâmi parâ-

da, ka Latvijâ ir daudz etnopolitikas aktieru.

Lîdz ar to ir arî daudz un daþâdu etnopoli-

tiska rakstura impulsu un augsta kopçjâ

etnopolitisko aktivitâðu intensitâte. Galvenie

etnopolitikas subjekti ir valsts institûcijas,

partijas, sabiedriskâs organizâcijas, sabied-

rîbas informâcijas lîdzekïi, atseviðíi indivîdi.

Personas, kuras nodarbojas ar etnopolitiku,

ne vienmçr ir etnopolitiski izglîtotas. Tâdç-

jâdi plaði izplatâs “etnopolitiskais amatie-

risms”, nereti pat valsts institûcijâs. Tas

savukârt ir viens no iemesliem, kâdçï kriev-

valodîgo iedzîvotâju vidû ir iesakòojies

uzskats, ka tieði amatpersonas (valsts institû-

cijas) izraisa krievvalodîgo iedzîvotâju vidû

“aizvainojuma un saðutuma jûtas”.

Likumsakarîgi, ka latvieðiem (atðíirîbâ

no krieviem) nav ietekmîgas sabiedriskâs

organizâcijas, kas nodarbotos ar etnopolitis-

kiem jautâjumiem. Citiem vârdiem, latvieði

païaujas uz to, ka viòu intereses aizstâv poli-

tiskâs partijas un valsts institûcijas, kuras

rîkojas likuma vârdâ. No aktîvas (un emo-

cionâlas) etnopolitiskâs rosîbas nomaïus stâv

arî nozîmîgâkie latvieðu informâcijas lîdzek-

ïi. Ðâdu sakârtojumu principâ arî var uzskatît

par vçlamo etnopolitisko kompetenèu sadalî-

juma veidu un modeli.

Atðíirîgâ stâvoklî atrodas Latvijas krievi,

kuri nepaïaujas uz to, ka arî viòu etniskâs

intereses aizstâv likumi un valsts institûcijas.

Tâdçï krievvalodîgâs kopienas aktivizç savus

etnopolitiskos mçríus ar sabiedrisko orga-

nizâciju starpniecîbu un etnisko intereðu

aizstâvçðanas nolûkâ politizç savu darbîbu,

saistot to ar partijâm (ðajâ gadîjumâ ar

Saeimas opozîcijas partiju apvienîbu –

PCTVL). Raksturîgi, ka ðim sabiedrisko orga-

nizâciju un politisko partiju tandçmam ir

pievienojies arî vçl “treðais spçks” – krievu

preses izdevumi. Ðî “alianse” sâka veidoties

jau pirms 2000. gadâ, taèu nostiprinâjâs va-

lodas politikas krîzes apstâkïos un ðajâ laikâ

kïuva par ietekmîgu etnopolitisku un organi-

zatorisku spçku nelatvieðu vidû. Ðo sakarîbu

kontekstâ plaði izplatîtais uzskats, proti, ka

Latvijâ nav iespçjami etniski konflikti, vairs

neatbilst patiesîbai; ðâds uzskats ir pârvçrties

par stereotipu.

2000. gads etnopolitiskâ nozîmç nebija

veiksmîgs, un ðo gadu nevar raksturot kâ

etniskâs integrâcijas gadu Latvijâ. Mûsu val-

stî virmoja lielas etnopolitiskâs kaislîbas, kas

padziïinâja sabiedrîbas atsveðinâtîbu. To

izraisîja neveiksmes valodas politikâ, kas,

kaut arî radîja etnisko spriedzi valstî vairâku

mçneðu garumâ, bûtiskus priekðnotei-

kumus, lai stiprinâtu Latvijas sabiedrîbâ

latvieðu valodas statusu, neradîja.

No vienas puses, mûsu sabiedrîbai ir rak-

sturîga augsta etnopolitiska aktivitâte un

99

NNoobbeeiigguummss

100

plaði sazarota etnopolitiska paðdarbîba.

Latvija kâ valsts tikai iegûtu, ja etnisko akti-

vitâðu intensitâte mazinâtos, ja etnopolitikas

veidotâji kïûtu profesionâlâki un pilsoniskâ

nozîmç atbildîgâki, proti, – spçtu saistît

atseviðías etnopolitiskâs darbîbas un pa-

sâkumus ar perspektîviem valsts attîstîbas

mçríiem un interesçm, ar sabiedrîbas inte-

grâcijas idejâm. No otras, neskatoties uz

iepriekð minçto stâvokli, pie mums nenotiek

diskusijas par vçlamo etnisko attiecîbu sakâr-

tojuma veidu, par metodçm, ar kuru palî-

dzîbu ir iespçjams pârvarçt etniska rakstura

pretrunas, citiem vârdiem, – netiek domâts

par sabiedrîbas attîstîbas etnopolitisko mo-

deli sabiedrîbas integrâcijas procesa kontek-

stâ.

2000. gads arî sabiedrîbas integrâcijas

sakarâ bija mazâk veiksmîgs nekâ iepriekðç-

jais – 1999. gads. Ja ðajâ gadâ notika plaðas

diskusijas par sabiedrîbas integrâciju un

daudzi tûkstoði Latvijas iedzîvotâju ieguva

priekðstatu par to, kas ir integrâcija un kâda

ir tâs loma un nozîme sabiedrîbâ, tad uzsâk-

tâ diskusija strauji pârtrûka 2000. gadâ, jo

savlaicîgi netika izveidotas sabiedrîbas inte-

grâciju veicinoðas institûcijas (SIF, Sabied-

riskâ konsultatîvâ padome, sabiedrîbas inte-

grâciju koordinçjoðâ valsts institûcija).

Valdîba neveica pasâkumus, lai praktiski (un

finansiâli) atbalstîtu un veicinâtu integrâcijas

procesu valstî. Diskusiju un sabiedrîbas inte-

grâciju veicinoðu pasâkumu vietâ drîz vien

stâjâs dezintegrçjoði etnopolitiska rakstura

publiski mîtiòi un ielu akcijas.

2000. gada beigâs tika pabeigta SIP

izstrâde un iesniegta apstiprinâðanai valdîbâ.

Ja programmas îstenoðana tiks uzsâkta un ja

tâ notiks veiksmîgi, mainîsies arî etniskâs

attiecîbas valstî un nozîmîgâkas kïûs sabied-

rîbu vienojoðâs vçrtîbas.

Galvenie ieteikumiI

Valsts institûcijâm ir jâatturas no aktîvas

un vienpusîgas etnopolitiskâs rosîbas, tâ

vietâ liekot sabalansçtu majoritâtes un

minoritâtes attiecîbu lîdzsvarojuma politiku.

Latvijas sabiedrîba tikai iegûtu, ja atklâta (un

it seviðíi neprofesionâla) etnopolitiskâ darbî-

ba valsts institûciju lîmenî mazinâtos un tâ

tiktu aizstâta ar kultûras attîstîbu un

sabiedrîbas integrâciju veicinoðiem pasâku-

miem.

Latvijas iekðpolitikâ kopumâ un civil-

dienestâ it seviðíi ir jâatsakâs no tradîcijas

publiskâs un profesionâlâs dzîves priekð-

plânâ izvirzît personas etniskâs piederîbas

konstatâciju, etnisko atðíirîbu uzsvçrðanu un

no tâs izrietoðos vçrtçjumus. Jâatsakâs no

tautîbas ieraksta pasç.

Saeimas frakcijâm ir jâvienojas par jauna

likuma izstrâdi un pieòemðanu, kas noteiktu

nacionâlo minoritâðu tiesîbas un pienâku-

mus valstî, beidzot jâizstrâdâ un oficiâli jâ-

apstiprina arî nacionâlâs minoritâtes definî-

cija.

Saeimai jâratificç Eiropas Padomes

Vispârçjâ konvencija par nacionâlo mino-

ritâðu aizsardzîbu, formulçjot atrunas, kas

uzsver Latvijas specifiskos apstâkïus.

Nepiecieðams izveidot, iespçjams, Ties-

lietu ministrijâ, departamentu, kurâ strâdâtu

profesionâli sagatavoti un pietiekama skaita

darbinieki, kas koordinçtu: 1) valsts sadar-

bîbu ar nacionâlajâm minoritâtçm; 2) valsts

institûciju sadarbîbu etnopolitikas jomâ.

Jâpalielina lîdzekïu apjoms minoritâðu

kultûras aktivitâðu veicinâðanai un tâdu pro-

jektu îstenoðanai, kas sekmç minoritâtes

kultûras, valodas un tradîciju saglabâðanu un

pilnveidoðanu, tâdçjâdi bagâtinot Latvijas

kopçjo kultûras vidi. Jâparedz arî pastâvîgs

valsts lîdzfinansçjums svarîgâkajiem minori-

tâðu kultûras pasâkumiem. Valstij un pað-

valdîbâm jâatbalsta (minoritâðu) skolas, lai

tâs attîstîtos ne vien par izglîtîbas, bet arî par

kultûras iestâdçm.

Kultûras ministrijas sastâvâ jâizveido

nodaïa minoritâðu kultûras dzîves jautâjumu

koordinçðanai un atbalstîðanai, kâ arî

metodiskâs palîdzîbas sniegðanai.

TM SID sâkt aktîvâk pildît savus tieðos

pienâkumus un funkcijas, koordinçjot inte-

grâcijas procesu valstî, popularizçjot ar

sabiedrîbas informâcijas lîdzekïu starp-

niecîbu sabiedrîbas integrâcijas valstisko un

pilsonisko nozîmi, informçjot sabiedrîbu par

integrâcijas reâlo gaitu un problçmâm. SID

jâuzòemas iniciatîva, lai sagatavotu un divas

reizes gadâ izdotu informatîvu biïetenu par

sabiedrîbas integrâcijas procesu valstî.

Òemot vçrâ to, ka vidusskolas absolven-

tiem tiek izvirzîtas augstâkas latvieðu valo-

das prasîbas, nekâ nepiecieðams naturalizâ-

cijas eksâmenâ, vidusskolas izlaiduma

latvieðu valodas pârbaudîjumus ieteicams

apvienot ar naturalizâcijas eksâmenu. Ðo

eksâmenu apvienoðana stimulçtu gan lat-

vieðu valodas apguvi krievu mâcîbvalodu

skolâs, gan arî naturalizâcijas procesu.

Lai îstenotu tâdu izglîtîbas politiku, kas

neðíeï, bet integrç sabiedrîbu, nepiecieðams

izdarît politisku izvçli. Pirmkârt, ja paliek

spçkâ noteikums, ka 2004. gada 1. septembrî

valsts un paðvaldîbu vispârçjâs vidçjâs iz-

glîtîbas iestâþu desmitajâs klasçs mâcîbas

tiek uzsâktas tikai valsts valodâ, tad turp-

mâko gadu laikâ (sâkot jau ar 2001. gadu)

izglîtîbas sistçmâ, lai sagatavotu skolas ar

krievu mâcîbvalodu ðâdai pârejai, neapdrau-

dot tajâs izglîtîbas kvalitâti, ir jâiegulda

papildu investîcijas. Otrkârt, ja ðâdas finan-

siâlas iespçjas valstî nav, tad jâatsakâs no

ieceres 2004. gadâ uzsâkt minçto reformu,

pârceïot to uz 2008./2009. mâcîbu gadu,

vienlaikus pievçrðot nopietnâku uzmanîbu

bilingvâlâs izglîtîbas reformai. Ðajâ laikâ arî

krievu minoritâtei jâizdara izvçle par labu

krievu minoritâtes skolu attîstîbai.

Izmantojot Ventspils paðvaldîbas piere-

dzi, arî citâm paðvaldîbâm nepiecieðams

uzsâkt sadarbîbu ar nepilsoòiem un izveidot

Konsultatîvâs sabiedriskâs padomes pað-

valdîbas sadarbîbai ar cittautieðiem un nepil-

soòiem. Ðâdu sadarbîbu vçlams attîstît visâm

lielâkajâm pilsçtâm, vispirms jau Rîgas, kâ

arî Liepâjas, Daugavpils, Jelgavas, Jçkabpils

u. c. pilsçtu domçm. It seviðíi Latgalç – Dau-

gavpilî, Rçzeknç, Krâslavâ un citur. Konsul-

tatîvo padomju darbâ akcentçjama arî

latvieðu kultûras un latvieðu dzîves veida

attîstîba pilsçtâ un novadâ.

101

102

IIPolitiskajâm partijâm jâpievçrð nopietnâ-

ka uzmanîba etnopolitiskajiem un sabied-

rîbas integrâcijas procesiem, jâpârvar aiz-

spriedums, ka etnopolitika ir mazsvarîgs

sabiedrîbas dzîves komponents, kam var

atïaut attîstîties paðplûsmâ. Jâpievçrð lielâka

uzmanîba politiíu etnopolitiskajai izglî-

toðanai un paðizglîtîbai.

Latvieðu politiskajâm partijâm ieteicams

plaðâk iesaistît savâ organizâcijâ jaunpil-

soòus un uzsâkt dialogu arî ar nepilsoòiem –

izskaidrot viòiem Latvijas valsts etnopoli-

tiskos mçríus un uzdevumus, savas partijas

nostâju sabiedrîbas integrâcijas sakarâ. Ðâda

sadarbîba palîdzçtu politiskajâm partijâm

izprast nepilsoòu problçmas un pieòemt

racionâlu lçmumu par nepilsoòu tiesîbâm

piedalîties paðvaldîbu vçlçðanâs.

Latvijas Ceïa, bet it seviðíi Tautas Partijai

atklât sabiedrîbai savus etnopolitiskos uzska-

tus un attieksmi pret sabiedrîbas integrâciju,

tâdçjâdi veicinât valsts etnopolitisko stabi-

litâti.

Saeimas politiskajâm partijâm ieteicams

apspriest Eiropas politisko partiju hartu pret

rasismu sabiedrîbâ (Charter of European

Political Parties for a Non_Rasist Society) un

to parakstît, lîdzîgi kâ to darîjuðas citas

Eiropas valstu demokrâtiskâs partijas. Ini-

ciatîvu ðajâ gadîjumâ vajadzçtu uzòemties

Saeimas Cilvçktiesîbu un sabiedrisko lietu

komisijai.

Organizçtâs minoritâtes ir samçrâ viegli

mobilizçt politiskiem mçríiem, to izmanto

un, iespçjams, turpmâk arvien bieþâk cen-

tîsies izmantot partijas savu politisko mçríu

sasniegðanai. Manipulâcija ar nacionâlo mi-

noritâðu problçmâm var radît etnisko sprie-

dzi, ko ne vienmçr var viegli un âtri novçrst.

Lai mazinâtu nacionâlo minoritâðu politisko

mobilizâciju, valsts institûcijâm nepiecie-

ðams ne tikai uzturçt dialogu ar minoritâðu

organizâcijâm, bet arî atbalstît ðo organizâci-

ju kultûras centienus.

Etnopolitiskâs attiecîbas valstî mçdz

pasliktinâties vçlçðanu kampaòas laikâ, kad

atseviðías politiskâs partijas cenðas izspçlçt

“etnisko kârti”, lai vairotu savu piekritçju

balsis. SIF un Konsultatîvajai padomei (pçc

to izveidoðanas) jâpievçrð uzmanîba ðai

problçmai un jâizstrâdâ paòçmieni, kâ iero-

beþot ðâda veida aktivitâtes, izmantojot

pieredzi, kas gûta nevalstiskajâs organizâci-

jâs, un plaði izmantojot atklâtîbas un infor-

mâcijas publiskoðanas principu.

IIIJa minoritâðu sabiedriskajâm organizâci-

jâm, kuras ir tendçtas uz etnopolitisku

rosîbu, neveidojas stabili un lietiðíi kontakti

ar valsts institûcijâm, tâs mçdz politizçties

un saistît savu mçríu îstenoðanu ar poli-

tiskâm partijâm. Ðâda sadarbîba neveicina

minoritâtes kultûras attîstîbu, toties padara

atseviðías tâs organizâcijas politiski atpazîs-

tamas. Raksturîgi, ka etnopolitiski aktîvas

Latvijâ ir tikai krievu sabiedriskâs organizâci-

jas un daþas krieviski orientçtâs ukraiòu un

baltkrievu organizâcijas. Kopumâ Latvijas

nekrievu minoritâtes galveno uzmanîbu

velta savas minoritâtes kultûras un izglîtîbas

103

attîstîbai. Ja krievu organizâcijas aktîvâk pie-

vçrstos krievu minoritâtes kultûras un arî

skolu attîstîbai, tad acîmredzot mazâka bûtu

arî to interese par etnopolitiku. Valstij un

paðvaldîbâm jâturpina meklçt iespçjas, kâ

finansiâli atbalstît minoritâðu organizâciju

kultûras centienus, deleìçjot tâm atbilstoðâs

funkcijas. Ðâdu funkciju deleìçðana nav

ieteicama tâm minoritâðu organizâcijâm,

kuras nodarbojas ar etnopolitiku.

NVO sistçmâ ieteicams aktivizçt jaunieðu

lîdzdalîbu sabiedrîbas integrâcijâ.

IV2000. gadâ Latvijas informâcijas telpa

joprojâm bija sadalîta divâs daïâs – uz

latvisko un uz krievvalodîgo vçrtîbu sistçmu

vçrstâ. Socioloìisko pçtîjumu dati liecina, ka

zinâms skaits nelatvieðu regulâri lasa lat-

vieðu preses izdevumus. Sabiedrîbas integrâ-

cijas procesa veicinâðanai un latvieðu valodas

apguves uzlaboðanas nolûkâ nelatvieðu vidû

ir svarîgi, lai latvieðu preses izdevumi uzru-

nâtu arî ðos lasîtâjus un publicçtu informâci-

ju par viòu problçmâm, tostarp sabiedrîbas

integrâcijas sakarâ.

Lai veicinâtu preses izdevumu objektivi-

tâti, atspoguïojot Latvijas etnopolitiskâs

problçmas, nepiecieðams veikt regulâru sa-

biedrîbas informâcijas lîdzekïu analîzi un

veicinât þurnâlistu sadarbîbu ar zinâtniski

pçtnieciskajâm institûcijâm, kas veic pçtîju-

mus par etnopolitiku, sabiedrîbas integrâciju

un preses lomu sabiedrîbâ.

Ieteicams rîkot etnopolitikâ kompetentu

zinâtnieku un politiíu diskusijas latvieðu un

krievu valodâ Latvijas televîzijâ un radio.

VPârskata gadâ sabiedrîbas integrâcijas

process nav bijis mçrítiecîgs. Darbîba SIK

noteiktajos darbîbas virzienos nav bijusi

iespçjama tâdçï, ka ir aizkavçjusies SIF iz-

veide. Lîdz ar to sabiedrîbas integrâcijas pro-

cesam netiek piesaistîti finansu lîdzekïi un

aizkavçjas integrâcijas projektu îstenoðana.

Nav bijis arî iespçjams uzturçt dialogu ar

minoritâðu un citâm nevalstiskajâm orga-

nizâcijâm. Ðâda dialoga uzturçðana ir viena

no galvenajâm prasîbâm, lai izvairîtos no

etnopolitiskajiem saspîlçjumiem. Etnopoli-

tiskâ krîze 2000. gada vasarâ nebûtu iegu-

vusi tik plaðus apmçrus, ja darbîbu bûtu

uzsâkuðas integrâcijas procesu atbalstoðâs

institûcijas.

Turpmâkâ sabiedrîbas integrâcija Latvijâ

bûs atkarîga no SIP îstenoðanas mçrí-

tiecîguma. Lai iegûtu iespçju izvçrtçt sa-

biedrîbas integrâcijas procesa norisi, ne-

piecieðams veikt ðî procesa politikas ana-

lîzi arî par 2001. gadu. Ðâdu analîze ir

seviðíi nepiecieðama SIP îstenoðanas sâku-

ma periodâ.