8/3/2019 Pretestba sabiedrbas integrcijai: cloi un prvaranas iespjas [2007.03]

1/4

Valmieras Prgaujas imnzijas

11.d klases

Ja Crua

Patstvgais darbs Jauno Politologu skolai

13.03.2007

Pretestba sabiedrbas integrcijai: cloi un prvaranas

iespjas .

Etnopolitiskie procesi Latvij ir nozmgi procesi, tie tiek pastiprinti ptti,

Meklti to cloi, risinjumi, pozitvais un negatvais. dus ptjumus veicot sastda

rekomendcijas turpmkai rcbai. Izvljos o ptjumu, jo taj vispusgi izklstts par

Latvijas integrciju-par ts kdm gaitu, aplkots kdos apstkos t izveidojs, k

ar iekautas nkotnes iespjams rcbas.

Sada etnopolitikas analze sniegts Latvijas valsts etnopolitiskais novrtjums

no 1991.gada ldz msu dienm, ietverot gan valsts institciju, gan politisko partiju un

masu mediju pozitvo un negatvo lomu, demokrtijas un etnokrtijas izpausmes.

Skatt ar iekauans vai atgrans no ES valstu pieredzes.

Likumdoanai ir bijusi sava ietekme uz integrciju: ldz ar neatkarbasieganu Latvija uzska latvieu, pamatncija statusa atjaunoanu. da ievirze bija

likumsakarga un ar attaisnojama, tau laikam ejot etnopolitikai netika veltta

pietiekama uzmanba. Trkstot dialogam ar sabiedrbu, nereti tika pieemti sasteigti

neprdomti lmumi etnisks situcija risinanai. Negatvo situciju visskaidrk

pardja izgltbas reformas ievieana un protesta kampaa pret to 2003.-2004. gad,

di vl vairk palninot integrcijas procesu sabiedrb .Problmas rada tas ka

etnopolitika nav atvrta visai sabiedrbai un daudzi tai neuzticas. Manuprt,etnopolitikas pilnveidoana var aizemt ilgu laiku, pateicoties saretajai etniskai

situcijai.

Etnopolitika Latvij ciei saists ar rpolitiskm interesm. eit var piemint:

1) LTF Atmodas period cnoties par brvbu izmantoja nevardarbgas metodes,

td lai to vartu stenot bija nepiecieams cittautieu atbalsts. LTF to ieguva

pateicoties ka attiecbas ar minorittm bija definta par prioritti, di

pankot vajadzgo atbalstu programmas stenoanai.

8/3/2019 Pretestba sabiedrbas integrcijai: cloi un prvaranas iespjas [2007.03]

2/4

2) Pc neatkarbas ieganas minoritu stvoklis nebija prioritte. Par prioritti

tika noteikta iestans ES, NATO . Tomr lai iesttos ajs organizcijs,

vara bija spiesta piekpties prasbm un ieviest izmaias likumdoan un

veicint integrciju.

di Latvij darbojas saikne starp etnopolitiku un rpolitiku. Zmgs fakts ka lielais

krievvalodgo skaits(37%) spl lielu lomu attiecbs ar Krieviju, To it pai veicina

Krievijas politika, kura cenas kontrolt postpadomju telpu un uzturt uzraudzb

savus tautieus .Ar masu mdiji nerimtgi atgdina par Krievijas nostju un

Maskavas roku.Ldz ar iestju ES, NATO rvalstis nevelta lielu uzmanbu, etnisko

konfliktu iespjai Latvij. rvalstu specilisti uzskata ka Latvija atbilst zinmiem

demokrtijas standartiem. Latvieu pau veiktie ptjumi liecina ka vislielks

atirbas sabiedrb saists ar valsts stenoto etnopolitiku. Apskatot aptaujas

starpetniskajs attiecbs rezulttus var secint ka vairums Latvijas iedzvotju

nesliecas atbalstt radiklkos grupjumus, bet dod priekroku dialogiem,

kompromisiem. Dieml aptauja atklj ka 46% latviei joprojm jt draudus savai

valodai un kultrai, di saglabjot cloni spriedzes situcijai nkotn.

Integrciju ar palnina Latvij darbojoais etnisks demokrtijas rems ar

izteiktu latvieu dominanu politik. di pie varas esoie latviei nobda cittautieus

uz samazina dialoga veidoanos starp kultrm iespjambu, lai panktu abpusji

izdevgus lmumus

Vstures faktors ir nozmgs Latvijas sabiedrbas integrcijas ietekmjos

faktors. Pc vsturisk faktora izpratnes sabiedrbu var iedalt trs das;

1) Pie pirms pieskaitmi prsvar Latvijas Republikas pilsoi, kuri nosoda

totalitrismu, k ar vlas latvisku Latviju.

2) Pie s daas pieskaitmi krievvalodgo politisko intereu aizstvji. Vii

uzskata ka Krievijai ir bijusi liela loma Eiropas atbrvoan, pckaraatjaunoanas darbos un Latvijas saimniecisk procesa nostiprinan. Par

augstko sasniegumu tiek uzskatta PSRS uzvara Lielaj Tvijas kar

di glbjot valsti no verdzbas un pakautbas. Turklt Padomju armijas

ienkana Austrum un Viduseiropas zems tiek uztverta k cla atbrvoanas

misija.

3) Pdjie ir vairk uz Eiropas demokrtijas standartiem orientti. Vii aicina

atteikties no galjiem uzskatiem, labjo un kreiso prertlikumigm akcijm.

8/3/2019 Pretestba sabiedrbas integrcijai: cloi un prvaranas iespjas [2007.03]

3/4

du sadaljumu nereti veido informcijas vakuums, kas rada neskaidrbu sabiedrb,

dodot iespju manipult ar vstures versijm. Tomr ptjums parda ka kop Latvijas

neatkarbas ieganas is jautjums tiek risints, kopum laikposm pc 1990 gada

4.maija izdotas 424 Latvijas autoru zintniskas grmatas par vsturi. No tm

288(69%) velttas 20.gadsimtam ietverot neatkargo Latvijas valsti 1918-1940, otr

pasaules notikumu atspoguojumu un padomju okupcijas gadu atspoguojumus.

Tdjdi secinms ka integrciju ietekmjoie fakti nk no perioda. Strdi un

nesapraans rodas par neizpttm un neizskaidrotm tmm: latvieu lomu Krievijas

vstur 20.gs, K. Ulmaa Prezidentras politiku, Deportcijas 1941.14jnij.

Ptjuma autors rekomend iesaistt vairk vsturniekus veidot vienu kopju prskatu

par vsturi, pilnveidojot vstures mcanu skols izmantojot Eiropas valstu pieredzi,

di btiski palielinot skolu lomu integrcijas proces.

Sadaa par etnisks identittes lomu uz sabiedrbas integrcijas procesiem pta

k latviea etnisk identitte ietekm sabiedrbas integrcijas procesu Latvij tiek

izvirzti sekojoi integrcijas procesa ietekmjoi faktori:

1) Latvieu valoda ir btiska latvieu etnisks identittes pazme, un ts apzinta

nelietoana rada nejauku sajtu un tiek uztverta k nicinjums pret tautu

kopum. Krievi nemcs latvieu valodu, jo negrib atzt latvieu prkumu un

negrib atzt faktu ka ja dzvo attiecg valst tev ir jpieem tur noteiktie

likumi, tradcijas un valoda

2) Pdj laik aktvi izplats teritorils piederba variants. Sabiedrb liela daa

nosoda tos kuri nedzvo sav dzimten, bet dodas darba mekljumos uz es

valstm

3) Pastv atirbas starp tautbu mentalittm. Latviei sagaida ka cittautiei

rkosies ldzgi, un nespj pieemt kad vii rkojs savdk

Pdj ptjuma sada analizjot sabiedrbas integrcijas procesus autors pardaka ldz im sabiedrbas integrcija ir cietusi neveiksmi. K galvenie cloi tiek

nordti

1) Socils problmas Maza alga, mazas pensijas saldzinot ar prjm ES

valstm

2) Valsts institcijas un politisk elite neveido vajadzgo dialogu ar

sabiedrbu, turklt di no sabiedrbas netiek saemta uzticba un atbalsts

3) Neuzticba tiesu varai un liels noziedzbas lmenis

8/3/2019 Pretestba sabiedrbas integrcijai: cloi un prvaranas iespjas [2007.03]

4/4

4) Valst arvien biek notiek dadi rasistiski uzbrukumi veidojot

neiecietbu un naidu.

Projekta galvens nobeiguma rekomendcijas iesaka :veidot kopgu dialogu starp

sabiedrbas etniskajm grupm, iepazstint ts ar kultru atirbm, veidot

iecietbu, valsts prvald iesaistt lielku skaitu cittautieus, masu medijus

papildint ar papildus informciju. Skols veicint kopgus kopienu paskumus un

sasaisttus mcbu procesus. Vstures strdgos jautjumus papildus ptt un izdot

grmatas, rkot seminrus lai risintu problmas

Piekrtu ptjum paustajiem cloiem, kas izraisa integrcijas problmas.

Atbalstu dau no ptjum mintajiem soiem, lai novrstu o problmu- uzskatu

ka ir nepiecieams pilnveidot Latvijas vstures mcanas standartus un vienoties

par kopju Latvijas vsturisk skatjuma versiju. Pozitvi vrtju ar ierosinjumu

maint etnopolitikas procesu norisi, tau atirb no ptjuma uzskatu ka Latvijai

t viet lai veidotu pastiprintu integrciju visupirms ir jievie stingri,

neapgami valodas kultras, izgltbas standarti un piespiest ar likuma spku

visiem mcties un cient valodu. Vajadztu ieviest ar sodus par latviski svargu

faktu grozanu. Pc das nostiprinanas jveido vienldz cilvcgi apstki

visiem neatkargi no etnisks piederbas, sekmjot integrcijas procesu.

http://www.politika.lv/index.php?id=11551

http://www.politika.lv/index.php?id=11551http://www.politika.lv/index.php?id=11551