Saldie un skābie ķirši · minētajās augsnēs cieš no hlorozes, kā rezultātā augu augšana tiek aizkavēta, un raža ievērojami samazinās. Hloroze Jaunāko lapu plātnes

Krūmcidonijas

E.Kaufmane, Dr. biol.

D.Segliņa, Dr.sc.ing. LVM

19.10.2017

Atšķirība starp krūmcidoniju un

parasto cidonijuKas ir cidonija un krūmcidonija,

kas aiva un henomele?

• Tās, ko esam pieraduši saukt par cidonijām, un

audzējam savos dārzos, ir krūmcidonijas jeb

henomeles (pēc latīniskā nosaukuma-

Chaenomeles)

• Cidonija (latīniski - Cydonia oblonga) ir sens

kultūraugs, ko daudz audzē dienvidu zemēs –

Vidusāzijā, Kaukāzā. Latvijā sadzīvē cidonijas mēdz

dēvēt arī par aivām (no krievu valodas). Parastā

cidonija ir neliels koks vai 3 – 4 metru augsts krūms,

kuru Latvijā audzē dzīvžogos vai izmanto kā

bumbieru potcelmu. Augļu dēļ Latvijā cidonijas

neaudzē, bet pēc formas tie ir līdzīgi āboliem vai

bumbieriem, citrondzelteni, cieti, ar spēcīgu aromātu.

Izmantošana• Pasaulē krūmcidonijas ir labi

pazīstamas un tiek kultivētas to krāšņo ziedu un pievilcīgā lapojuma dēļ. Ir zināmas vairāk

nekā 100 dekoratīvās šķirnes

• Taču cilvēku interese par krūmcidoniju augļiem arī ir bijusi jau, domājams, sen. Piemēram, Ķīnā krūmcidoniju augļus izmanto tautas medicīnā kopš seniem laikiem

• Eiropā kopš 1850.gada minēti gadījumi, kad iegūts liķieris, želeja, marmelāde un biezenis, kuros krūmcidoniju augļi ir atsevišķi vai kopā maisījumos ar citiem augļiem.

Japānas

krūmcidonijas

Chaenomeles

japonica

Latvijā nozīmīgākā suga, ko izmanto gan kā augļaugu,

gan kā dekoratīvo augu (pavisam zināmas 4

krūmcidoniju sugas).

Savvaļas suga ir ērkšķaini, bet zemāki krūmi, salīdzinot

ar pārējo sugu krūmiem. Augļi aromātiski, to svars līdz

30g, satur ļoti daudz sēklu (līdz 80 gab. vienā auglī)

• Par Japānas krūmcidoniju kā krāšņumauga ieviešanas gadu Latvijā uzskata 1930.gadu, kad tā pieminēta Šoha kokaudzētavas katalogā

• Japānas krūmcidonijas ir labi piemērotas mērenā klimatā, tām ir pietiekami laba ziemcietība

• Doma par auga izmantošanu augļu ražošanai radās nejauši. 1950.g.Tukuma rajona Garaušu kokaudzētavas darbinieki pasūtīja parastās cidonijas Cydonia oblonga sēklas, lai izaudzētu bumbieru potcelmus. Taču kļūdas dēļ tās vietā tika atsūtītas un izauga krūmcidoniju sēklaudži, kurus pēc dārzkopja A.Circeņa un Bulduru Dārzkopības tehnikuma skolotāja J.Liepiņa ieteikumiem izmantoja A.Tīcs savos izmēģinājumos Pūrē. Viņš ir uzskatāms par pamatlicēju krūmcidoniju izveidei par augļaugu.

Krūmcidoniju audzēšanas

uzplaukums

Interese par krūmcidoniju audzēšanu pieauga, un 1970.gados dārzkopis Māris Ķikuts izveidoja 50 ha lielu plantāciju Smiltenē. Turpmākajos gados krūmcidonijas tiek audzētas arī Jelgavas un Saldus rajonos, kā arī mazdārzos un 1993.gadā to kopējā platība sasniedza 300 ha

Augļus saražoja daudz, taču to izmantošana kļuva problemātiska: no augļiem ieguva galvenokārt tikai sulu, kas ir ļoti skāba, bez aromāta, kuru ir ļoti grūti pārdot lielos daudzumos; ieguva arī augļu biezeni, pēc kura pieprasījums bija minimāls

• 1980.g.vidū darbu ar Japānas krūmcidonijām Dobelē uzsāka

zinātniece, Dr.ag. Silvija Ruisa, vācot un veidojot selekcijas

izejmateriālu un veicot auga pētījumus

• Selekcijas materiāls tika savākts, vērtējot un atlasot

krūmcidoniju sēklaudžus ražojošos stādījumos Smiltenē,

Saldus, Jelgavas apkārtnē un citās vietās piemājas dārzos

• Tika veikti pētījumi un novērojumi par auga morfoloģiskajām un

agronomiski bioloģiskajām īpašībām: ziemcietība, krūmu forma,

lielums, zarojums, ērkšķainība, ziedēšana, apputeksnēšanās

ražība, augļu forma, lielums, krāsa, augšanas dinamika,

bioķīmiskais sastāvs

• Tieši augļu bioķīmiskais sastāvs un patīkamais aromāts izraisa pētnieku interesi par šo augu

• Augļiem ir specifisks, svaigs aromāts, ko diemžēl tā īpatnību dēļ pārstrādes procesā ir grūti saglabāt, jo aromātvielas neatrodas dabiskās eļļās, kā tas ir citos augļos, bet ūdens šķīdumā, ir jutīgas pret temperatūras izmaiņām un ātri zūd.

Krūmcidoniju augļi - bagātīgs organisko

skābju, pektīnvielu un aromātvielu avots

Dobelē selekcionētajos augļos konstatēts (vidējie rādītāji no liela skaita analizēto hibrīdu):

• 6,4 – 8,5 % šķīstošās sausnas

• 4 – 6 % organisko skābju, to satura ziņā krūmcidonijas pārspēj visus Latvijā audzētos augļus un ogas. Visvairāk no skābēm konstatēta ābolskābe, mazāk hinskābe un dzintarskābe.

• Augļi satur daudz pektīnvielu (1-2%)

Krūmcidoniju augļi - bagātīgs organisko

skābju, pektīnvielu un aromātvielu avots

• 40- 109 mg% C vitamīna, kam kopā ar fenolsavienojumiem piemīt dabiska antioksidanta īpašības, un tam ir liela nozīme cilvēku veselībā –īpaši imūnsistēmas nostiprināšanā, lai organisms spētu pretoties infekcijas slimībām;

• 350 – 740 mg% fenolsavienojumu (atsevišķos gados pat 900-1000);

• Tā kā augļos ir daudz sēklu, tad analizēts arī no sēklām iegūtās eļļas sastāvs un tajā tika konstatēts 80 – 90 % nepiesātināto taukskābju (oleinskābe un linolskābe).

Selekcija• Japānas krūmcidoniju sugai piemīt liela daudzveidība

• Ņemot vērā auga ērkšķainību, ko kontrolē viens dominantais

gēns, un vēlamo īpašību plašo variabilitāti, kas nereti cieši

saistīta ar selekcijā nevēlamām īpašībām, šķirnes izveidošana

bija salīdzinoši ilgstošs process

• Galvenās selekcijas metodes bija mērķtiecīga krustošana,

par vecākaugiem izvēloties genotipus ar vēlamām īpašībām:

augstražīgus, lieliem augļiem, agru ienākšanās laiku, bez

ērkšķiem un ar labu krūmu un ziedpumpuru ziemcietību

Selekcija• Labāko genotipu atlase, novērtēšana

un hibridizācija tika turpināta, izveidojot jaunas selekcijas populācijas no krustojumos iegūtajiem labākajiem bezērkšķu genotipiem, kamēr to skaits ievērojami samazinājās.

• Selekcijas populācijās tika ietverti arī sēklaudži no ražojošiem stādījumiemar selekcijā noderīgām īpašībām

• Rezultātā tika iegūti produktīvi, ziemcietīgi bezērkšķu genotipi ar lielākiem augļiem, labu bioķīmisko sastāvu, agru ienākšanās laiku, no kuriem tika izdalīta šķirne ‘Rasa’.

‘Rasa’

Krūms bez ērkšķiem, ziemcietīgs,

ļoti ražīgs, kopējā raža 5 gados

sasniedz 22 kg no krūma, izturīgs

pret lapu plankumainību un augļu

puvēm.

Krūms vidēji augsts, tā zarojums

vidēji stāvs, sākoties lielākām ražām,

zari noliecas.

Augļi dzelteni, gludi, 35 - 40 g, satur

vidēji 76 mg% C vitamīna, 324 mg%

fenolsavienojumu; nogatavojas agri,

septembra sākumā. Problēma: izskaldās atsevišķi krūmi ar

atšķirīgiem, ļoti lieliem, bet ribainiem augļiem

Šķirnes

Šķirnes‘Rondo’

Krūms bez ērkšķiem, ziemcietīgs, ļoti ražīgs, kopējā raža 5 gados sasniedz 28 kg no krūma(maksimālā raža 1 gadā: 10 kg no krūma), izturīgs pret lapu plankumainību un augļu puvēm. Krūms diezgan augsts, nesabiezināts, ar stāviem, nedaudziem galvenajiem zariem.

Augļi dzelteni, ap 40 - 50 g, satur 92,8 mg% C vitamīna un 734,3 mg% fenolsavienojumu; nogatavojas agri, septembra sākumā.

‘Darius’

Krūms bez ērkšķiem, ziemcietīgs, ražīgs, kopējā raža 5 gados sasniedz 20,4 kg no krūma(maksimālā raža: 9 kg no krūma), vidēji izturīgs pret lapu plankumainību un augļu puvēm. Krūms neliels, izplests, nesabiezināts, ar nedaudziem galvenajiem zariem.

Augļi dzelteni,gludi, vidēji, ap 40 g, satur vidēji 68 mg% C vitamīnu un 558 mg% fenolsavienojumu; nogatavojas agri, septembra sākumā.

Augļi samērā viegli novācami.

Šķirnes

Šķirņu priekšrocības,

salīdzinājumā ar sēklaudžiem+

• Kvalitatīvi, viendabīgi stādi un augļi

• Nav ērkšķu,

līdz ar to vieglāka kopšana un ražas

novākšana.

• Agrāk sāk ražot ( 2 l podā stādam jau pirmā raža)

_

• Dārgāki stādi.

Pētījumi Dobelē, Dārzkopības institūtā

turpinās

Audzēšanas vieta• Pareizai krūmcidoniju audzēšanas vietas izvēlei ir ļoti liela

nozīme. Tās jāaudzē saulainās, atklātās vietās, jo, lai iegūtu augstas ražas (2-3 kg/krūma), tām nepieciešams labs apgaismojums.

• Augi nopietnu ražo dod trešajā gadā. Augļus jācenšas novākt pirms rudens salnām.

• Saulainās vietās augļi laikus nogatavojas, tiem ir labs bioķīmiskais sastāvs un aromāts.

• Audzēšanai nav vēlamas reljefa pazeminātas vietas, kur augus var bojāt sals, bet ziedpumpurus vai augļus - salnas.

• Labi piemērotas ir dienvidrietumu vai dienvidaustrumu nogāzes.

Audzēšanas apstākļi• Samērā bieži gadās, ka krasu temperatūru svārstību

rezultātā ziemā apsalst krūmcidoniju zaru gali vai

ziedpumpuri. Tipiski tas bija 2016. un 2017. gadā –

krūmi pavasarī ziedēja visā krāšņumā, bet augļi

ienācās tikai zaru apakšējā daļā.

• Kāpēc? Tāpēc, ka ziedpumpuri zem sniega segas

izturēja, bet tiem, kas bija zaru galos, izsala

auglenīcas, no kā veidojas auglis.

• Ko darīt? Ja sola lielu aukstumu, ieteicams krūmu

apmest ar skujām vai ar neitralizētu kūdru. Rudenī to

darīt gan nevajag – augs var izsust. Bet principā

krūmcidonijas nav jāpiesedz.

Aprūsinājums. Var izraisīt dažādi meteoroloģiskie apstākļi: ✓vairākas aukstas naktis pēc kārtas ar temperatūru ap 0 līdz +1°C;

✓bieži un ilgstoši nokrišņi;

✓augsts gaisa mitrums un migla pēc ziedēšanas;

✓arī ilgstošs sausums pēc ziedēšanas;

✓strauja laika apstākļu maiņa un krasas diennakts temperatūras svārstības.

Augsne• Krūmcidonijām ir piemērotas auglīgas, ar trūdvielām

bagātas augsnes (vismaz 2,5 % trūdvielu 25 cm aramkārtā). Var būt vidēji smagas smilšmāla vai mālsmilts augsnes, vai smilts augsnes, bet nav piemērotas blīvas, necaurlaidīgas māla augsnes. Krūmcidonijām nav piemērotas arī caurlaidīgas grants augsnes, kuras ātri izžūst, bet barības vielas izskalojas, tāpēc raža samazinās.

• To audzēšanai jāizvēlas vāji skābas augsnes - pH ap 6, 0. Sārmainās augsnēs (pH virs 7,0) ar augstu karbonātu saturu krūmcidonijām nav piemērotas. Augi minētajās augsnēs cieš no hlorozes, kā rezultātā augu augšana tiek aizkavēta, un raža ievērojami samazinās.

Hloroze

Jaunāko lapu plātnes kļūst dzeltenas un pat baltas, bet to

dzīslojums paliek zaļš, lapu apmales sāk atmirt.

Hloroze saistīta ar nepietiekamu dzelzs uzņemšanu un izmantošanu augos, kas bāziskās augsnēs ir traucēta, jo izveidojas mazšķīstoši un augiem grūti izmantojami savienojumi.

Lai augsni paskābinātu, var lietot lielās devās skābu kūdru, līdz ar to dzelzs un citu mikroelementu (Mn, Zn) savienojumi augsnē skābā vidē kļūst augiem izmantojami.

Lai nodrošinātu sekmīgu mikroelementu uzņemšanu, ieteicams agri pavasari dot mēslojumu (Kristalons)- apm. 80 kg/ha. Ja parādās hlorozes pazīmes, ieteicami smidzinājumi uz lapām, dodot mikroelmentu mēslojumus helātu veidā. Helāti(piemēram, OEDF,EDTA, DTPA) ir sāļi, kas palīdz noturēt mikroelementus (Fe,Mn,Zn,Cu) augiem viegli izmantojamā veidā.

Augu barības vielu vajadzība• Augu mēslošanas vajadzību krūmcidonijām līdzīgi kā citiem

augļukokiem un ogulājiem nosaka, gan vizuāli (konstatējot slāpekļa vai mikroelementu vajadzību), gan vadoties no barības vielu satura augsnē un augu lapu analīzēm.

• Vēlamais augiem izmantojamā fosfora saturs augsnes virskārtā ir ap 190 - 250 mg/kg un kālija saturs – 250 - 300 mg/kg.

• Fosfora un kālija minerālmēslojums jādod rudenī.

• Pirms stādīšanas augsni var ielabot vai nu ar kūdras - kūtsmēslu kompostu vai ar zaļmēslojumu.

• Augšanas sākumā, kad augi tikko iesakņojušies, tiem dod papildmēslojumā slāpekli.

• Atkarībā no barības vielu satura augsnē slāpekli papildmēslojumā augiem var dot otrreiz - maija beigās vai jūnija sākumā.

• Lai augi labāk nobriestu un sagatavotos pārziemošanai, slāpekļa mēslojumu nedod vēlāk par jūlija sākumu.

Stādījumu iekārtošanas un

kopšanas svarīgākie

priekšnoteikumi• Pirmais un galvenais noteikums sekmīgai krūmcidoniju

audzēšanai ir - nestādīt tās nezāļainā augsnē!

• Tāpēc pirms stādījumu ierīkošanas noteikti jāapkaro vārpata un citas daudzgadīgās nezāles, augsni regulāri kultivējot ( uzrokot) vai lietojot herbicīdus.

• Labākais segums apdobēm –melnais ģeotekstils, var lietot arī šķeldu, piemājas dārziņos- regulāri aprušināt.

• Rindstarpās – zālājs.

Stādīšana• Krūmcidonijas stāda iepriekš labi sagatavotā augsnē agri pavasarī

vai rudenī. Vēlams stādīt divgadīgus stādus, kuru virszemes daļa ir vismaz 15 cm gara ar kuplu sakņu sistēmu.

• Ja stāds tiek pirkts podiņā, tad tas ir jāstāda tikpat dziļi, kā tas ir audzis – nevajag stādīt dziļāk vai atstāt daļu sakņu ārā. Jāņem vērā, ka ilgstoši augušas krūmcidoniju saknes var stiepties 4 -5 metru dziļumā.

• Attālums starp rindām var būt 2 - 3 m, bet starp augiem - 0,6 - 1m.

• Stādot augu piemājas dārziņā, atkarībā no stāda lieluma jāizrok

līdz pusmetru dziļa bedre (citreiz mazāk, ja saknes nav lielas),

jāiestrādā organiskais mēslojums. Ja augsne ir auglīga, varbūt

pirms stādīšanas mēslot nemaz nav nepieciešams.

• Svarīgi ir stādu neiekaltēt – rudenī tas diezin vai notiks, taču

pavasarī pirmās trīs nedēļas, kamēr augs iesakņojas zemē,

mitrumam ir jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Veidošana

• Krūmus ieteicams veidot, izgriežot nevēlamos zarus - jāizgriež apsalušie, mehāniski bojātie vai iekaltušie dzinumi, kā arī visi tie zari, kas sabiezina krūmu un aug nepareizā virzienā, veicinot tā noēnošanu. Jāatstāj pēc iespējas jaunāki (div- un trīsgadīgi) zari. Nav vēlami arī tādi zari, kas guļ tieši uz augsnes.

• Audzējot uz plēves, guļošie zari nav traucēklis. Vēlams krūmiem apgriezt zaru galus, kas aug uz rindstarpas zāliena, jo tie tiks bojāti, pļaujot zālienu.

Apputeksnēšanās

• Pēc iepriekšējo gadu pētījumiem konstatēts, ka

vairums(85-90%) krūmcidoniju ir pašneauglīgas ( tām

vajadzīga apputeksnētājšķirne). Šobrīd pārbaudām visu

trīs šķirņu pašauglības pakāpi, tiek meklēti piemērotākie

apputeksnētāji;

• Pēc pirmajiem datiem ‘Rasa’ uzrāda daļēju pašauglību,

pārējām nepieciešams apputeksnētjs. Tāpēc drošības pēc

dārzā vajadzētu stādīt vismaz 2 šķirnes.

Slimības

• Augļu pelēkā puve( izr. Botrytis cinerea).Sēņu slimība, kas

inficē ziedu daļas, dzinumus un augļus no pavasara līdz

rudenim. Jūlija beigās liela daļa negatavo augļu kļūst brūni -

sapūst un nokrīt. Ja tos inkubē mitrā gaisā, vairumam no tiem

attīstās pelēkā puve.

• Parastā augļu puve (izr. Monilia fructigena). Sēņu izraisīta

slimība, kas stādījumos parādās augusta sākumā. Inficē augļus

caur ievainojumiem, ko izraisa augsnes apstrādes mašīnas. Uz

augļiem parādās brūni plankumi, pēc tam šie bojātie augļi

sapūst. Infekcija saglabājas bojātajos augļos, kas paliek pie

zariem vai uz augsnes. Tāpēc bojātie augļi jāsavāc un jāiznīcina.

Slimības

• Augļu rūgtā puve (izr. Gleosporium spp.).

Tā attīstās līdzīgi.Uz augļiem var parādīties arī melni plankumi, kas pakāpeniski kļūst vidū pelēcīgi. To lielums variē no dažiem milimetriem līdz pāris centimetriem.

Minētās slimības var ierobežot tāpat kā sēkleņiem (ābelēm, bumbierēm) - ar aizsargājošu jeb kontakta fungicīdu pavasarī pirms ziedēšanas (efektoru 0,05 - 0,1 %); mitrās vasarās var smidzināt arī pēc ziedēšanas.

Slimības• Lapu plankumainības (izr. Phyllosticta spp.).

Ar plankumiem inficētās lapas kļūst dzeltenas un nobirst priekšlaikus. Sēnes, kuras to ierosina, vēl nav pilnībā identificētas. Infekcija saglabājas nobirušajās lapās, kur sēnes pārziemo.

Ierobežo rudenī pēc lapu nobiršanas:

– iestrādājot augsnē nobirušās lapas, kuras satrūd, un slimību izraisītāji aiziet bojā,

– smidzinot karbamīda šķīdumu vēlu rudenī.

Bioloģiskajās saimniecībās - varētu līdzētsmidzinājumi ar vircas - ūdens šķīdumu vēlārudenī (1:5 - 1:10), pret augļu puvēm - bojātoaugļu izvākšana, veco zaru izgriešana, zālājsrindstarpās un plēve apdobēs (jo augļi tīrāki, mazāk mehāniski traumēti).

KaitēkļiIr konstatēti vairāki laptinēji, no kuriem nozīmīgākais -

pelēcīgais rožu laptinējs.

Šie tinēji stipri bojā krūmcidoniju un citu radniecīgo rožu

dzimtas augu mazāka izmēra augļus (aronijas, korintes utt.).

Ierobežošana šobrīd nepietiekami izpētīta

• Tāpat kā citiem tinējiem diagnostikai un daļējai tauriņu

iznīcināšanai noderīgi feromonu slazdi (specifiski sugām!)

• Pēc ziedēšanas (jūnijā) var izlaist trihogrammas

• Pumpuru vēršanās stadijā var lietot pieskares iedarbības

insekticīdus Lapu stadijā- sistēmas iedarbības

insekticīdus (bet krūmcidonijām nav reģistrēti)

• Rudenī- bojāto augļu savākšana un iznīcināšana!!!!

Pārstrādes iespējas

Patents 2002. g. ►tehnoloģijas piemērošana rūpnieciskai

ražošanai ► ražotāja piesaiste ► patenta licences realizācija

► sadarbība ar SIA “Amberbloom” ► starptautiskā izstāde

“Fruit Logistica 2012, Berlīne.

Sadarbībā ar SIA “Amberbloom”, izstādē prezentējot LVAI

izstrādāto un patentēto produktu - „krūmcidoniju sukādes”,

iekļūts konkursa „Innovative Awards 2012” TOP 10

skaitā.

Šobrīd krūmcidoniju sukādes ražo vairāk nekā 15

uzņēmumi Latvijā, tostarp lielākie - «Rāmkalni», kuri

uzsākuši eksportu.

• Sukādes izmanto konditorejā (maize, keksi…);

• «Laima»- šokolādē;

• Sīrups, sula – dzērienu pagatavošanai;

• Biezenis – piedeva citiem produktiem.

Pārstrādes iespējas

ERAF projekts «Perspektīvas augļaugu

komerckultūras - krūmcidoniju (Chaenomeles

japonica) vidi saudzējoša audzēšana un

bezatlikuma pārstrādes tehnoloģijas»

Divi sadarbības partneri:

LAAPC un SIA «Cooperative»

Aktivitātes:

1.Krūmcidoniju audzēšanas tehnoloģiju precizēšana, izmantojot integrētas

un bioloģiskas metodes;

2.Krūmcidoniju slimību ierosinātāju un bezmugurkaulnieku noteikšana un

potenciālo augu aizsardzības metožu pārbaude;

3.Krūmcidoniju izmantošanas iespēju paplašināšana, bioaktīvi savienojumi

augļos un blakusproduktos;

4.Audzēšanas un pārstrādes tehnoloģiju ekonomiskais pamatojums;

5.Tehnoloģiju pārneses pasākumi.

Krūmcidoniju (Chaenomeles japonica) augļi

Bez termiskās apstrādesTradicionāli:Sīrups (griezti augļi ar cukuru); sukādes

Ar termisko apstrādi Sīrups; sula; piedeva augļu un dārzeņu

konserviem; džems, marmelāde, pastila;

bezalkoholiskie dzērieni (nektārs, limonāde);

alkoholiskie dzērieni (vīns, liķieris)

Krūmcidoniju pārstrāde

Pārstrādes blakusprodukti

Spiedpaliekas Sēklas, serdes un mīkstuma daļas

Pēc sulas ieguves no

saldētiem augļiemPēc sēklu daļas izņemšanas sukāžu gatavošanaiPēc biezeņa iegūšanas

Sēklas, miza








Pārstrādes blakusprodukti

Spiedpaliekas Sēklas, serdes un mīkstuma daļas

Iespējama frakcionēšana Sēklas Serdes un mīkstuma daļa

Spiedpaliekas pēc

eļļas ieguvesEļļa

Izmantošanas iespējas: pārtika, kosmētika, farmācija, piedevas lopbarībai, lauksaimniecība

Pēc sulas ieguves no

saldētiem augļiem

Piedeva biodegvielai

Pēc sēklu daļas izņemšanas sukāžu gatavošanaiPēc biezeņa iegūšanas

Sēklas, miza








Krūmcidoniju izmantošanas iespēju

paplašināšana, izmantojot pārstrādes

blakusproduktus

SĒKLU EĻĻA

SERDES UN MĪKSTUMA DAĻA

Biodegviela

Pārtika

Górnaś et al., 2016, Industrial Crops and Products; Górnaś et al., 2014, European Journal of Lipid Science and Technology

Kosmētika &

Farmācija

Sēklu eļļa



blakusproduktus


Kosmētika &

Farmācija

Sēklu eļļa



blakusproduktus

Sēklu eļļa satur karotinoīdus,

fitosterolus, tokohromanolus,

nepiesātinātas taukskābes,

tādēļ ir piemērota izejviela

kosmētikas un farmācijas

produktu ražošanai

Pārtika


Sēklu eļļa



blakusproduktus

Sēklu eļļā ir līdzīgs taukskābju un tokoferolu saturs kā saulespuķu eļļā, tādēļ to var lietot pārtikā

Biodegviela


Sēklu eļļa



blakusproduktus

Sēklu eļļa atbilst vairākiem biodegvielas

standartiem Eiropā, piemēram,

cetānskaitlis, jodskailis, oksidācijas

stabilitāte, viskozitāte 40 ºC, blīvums



blakusproduktus

SERDES UN MĪKSTUMA DAĻA

Piedeva gaļas ēdienu

kvalitātes uzlabošanai

Riga Food 2017

Paldies par uzmanību!

Lai veicas krūmcidoniju audzēšanā!

Documents

Saldie un skābie ķirši · minētajās augsnēs cieš no hlorozes, kā rezultātā augu augšana tiek aizkavēta, un raža ievērojami samazinās. Hloroze Jaunāko lapu plātnes