SATURS · 2013. 10. 17. · SATURS. 4 IEVADS Līdz ar Latvijas plānoto pievienošanos eirozonai, sabiedrībā arvien plašāk tiek diskutēts par eiro, tā lomu Eiropas Savienības

1

2

Metodiskā materiāla skolotājiem „8 stāsti par eiro” īstenotājs un izdevējs: SIA „Eko Media”.

Autori: Santa Kazaka, Inga Riemere.

Dizaina mākslinieks: Jānis Esītis.

Foto materiāls: Eiropas Centrālā banka©, Jānis Esītis, Latvijas Banka© un iStockphoto®.

Animācijas tēlu autori: Roberts Cinkus, Ilze Emse - Grīnberga, Māris Grīnbergs, Jānis Kārkliņš, Kristīna Ratniece, Ilze Ruska, Indra Sproģe, Gatis Šļūka.

Paldies Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts izglītības satura centra, Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas, Latvijas Republikas Valsts kancelejas, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā, Eiropas Parlamenta Informācijas biroja ekspertiem par atbalstu metodiskā materiāla izstrādē.

Izdevumu finansē no Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības līdzekļiem. Tā mērķis ir sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību.

Metodiskā materiāla saturs ir Eiropas Komisijas īpašums un to aizsargā Autortiesību likums.ISBN 978-9934-8401-5-9

3

IEVADS

METODISKĀ MATERIĀLA STRUKTŪRA

IETEICAMĀS MĀCĪBU METODES UN DARBA FORMAS

1. STĀSTS. Eiro naudaszīmes

2. STĀSTS. Eiro monētu daudzveidība

3. STĀSTS. Norēķini ar eiro

4. STĀSTS. Eiro funkcijas

5. STĀSTS. Eiro drošības pazīmes

6. STĀSTS. Droša iepirkšanās internetā ar eiro

7. STĀSTS. Eiro uzņēmējdarbībā

8. STĀSTS. Ekonomikas un monetārā savienība

IZMANTOTIE AVOTI

ANIMĀCIJAS FILMU DVD

4

6

8

10

22

58

68

86

106

124

136

157

159

SATURS

4

IEVADS

Līdz ar Latvijas plānoto pievienošanos eirozonai, sabiedrībā arvien plašāk tiek diskutēts par eiro, tā lomu Eiropas Savienības un Latvijas ekonomiskās izaugsmes kontekstā. Šie jautājumi ir būtiski un tiek iekļauti arī mācību priekšmetu saturā. Latvijas vispārējās izglītības pirmsskolas izglītības vadlīnijas, kā arī mācību priekšmetu standarti paredz dot iespēju skolēniem apgūt zināšanas, prasmes un attieksmes, kas ļauj argumentēti spriest par Eiropas Monetārās Savienības vienoto valūtu eiro, tās vēsturi un lomu ekonomikā. Lai minēto jautājumu apguve būtu saistoša un atbilstoša attiecīgam vecumposmam, nepieciešami mūsdienu izglītības paradigmai atbilstoši mācību līdzekļi.

Metodiskā materiāla „8 stāsti par eiro” izveides mērķis ir dot iespēju pedagogiem organizēt mūsdienīgu mācību procesu, lai skolēni saistošā un interesantā veidā, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas, varētu gūt zināšanas un izpratni par Eiropas Monetārās Savienības vienoto valūtu eiro, tās rašanās vēsturi un praktisko pielietojumu.

Lai veiksmīgāk īstenotu šīs pārmaiņas izglītības iestādē un palīdzētu skolēniem sagatavoties mācību stundām, ir izveidots metodiskais materiāls, ko veido animācijas filmas, darba lapas skolēniem un nodarbību apraksti skolotājiem.

Animācijas filmas paredzētas dažādiem vecumposmiem: pirmsskolai, 1.-3. klasei, 4.-6. klasei, 7.-9. klasei un 10.-12. klasei. Filmas veidojuši astoņi Latvijas animācijas mākslinieki, katrs ar savu individuālo rokrakstu un atšķirīgo mākslas tehniku. Stāsti veidoti atbilstoši konkrētai vecuma grupai un kopumā animācijas filmu saturs veido vienotu, unikālu vēstījumu par eiro.

Metodiskā materiāla autori ir devuši tikai ierosmi skolotājam, parādot dažādus mācību paņēmienus, metodes vai citas idejas. Daudzus uzdevumus vai izdales materiālus no darba lapām, kas pievienoti vienam konkrētam stāstam, skolotājs var izmantot pilnībā vai daļēji arī citu tematu mācību stundās, veidojot uzdevumus.

Izveidotā metodiskā materiāla saturs ir veidots atbilstoši sociālo zinību un ekonomikas mācību priekšmetu standartiem. Tomēr tajā ir iekļautas daudzas aktivitātes, kuras ieteicams izmantot arī matemātikas, mājturības un tehnoloģiju, vēstures, klases audzinātāja un citās mācību stundās. Skolotāji savā darbā var izmantot gan visu izveidoto stāstu pilnībā, kā arī izvēlēties tikai atsevišķas tā daļas.

5

IEVADS

Peļu māte

Alise

Naudas maks

Eiro banknotes

Pauls

Māris

Luīze

Klāvs

Kristaps

Justīne

6


Metodisko materiālu veido astoņi stāsti. Katram stāstam ir norādīta mērķauditorija, mērķis, plānotais rezultāts, nepieciešamie resursi un ieteicamās mācību metodes un darba organizācijas formas. Katra stāsta sākumā dots animācijas filmas sižets, kuru izmantojot, skolotājs ar audzēkņiem var to iestudēt. Tālāk seko nodarbības vai nodarbības fragmentu apraksts, darba lapas skolēniem un darba lapas vai papildu informācija skolotājam. Vēršam uzmanību uz to, ka atsevišķiem stāstiem ir vairākas nodarbības.

Pirmais stāsts. Eiro naudaszīmesStāsts paredzēts pirmsskolas vecuma bērniem. Tajā viņi uzzina, kādas ir eiro naudaszīmes – monētas un banknotes. Šo animācijas filmu un darba lapas ieteicams izmantot arī skolas vecuma bērniem, lai demonstrētu, kādu nominālvērtību eiro naudaszīmes ir laistas apgrozībā.

Otrais stāsts. Eiro monētu daudzveidībaStāsts paredzēts 4. - 6. klases skolēniem. Skatoties animācijas filmu, skolēni uzzina, ka dažādām Eiropas valstīm ir dažādas eiro monētas. Nodarbības gaitā skolēni iepazīstas ar dažādu valstu eiro monētu dizainu. Metodiskajā materiālā ir piedāvāti divi varianti nodarbībai. Variējot ar darba lapās pieejamo uzdevumu apjomu un grūtības pakāpi, skolotājs šo stāstu var piemērot arī darbam citam vecumposmam. Stāstam pievienotajās darba lapās ir iekļauti visu eirozonas valstu monētu nacionālās puses dizaini.

Trešais stāsts. Norēķini ar eiroStāsts paredzēts 1. - 3. klases skolēniem. Tas ļauj iegūtās zināšanas par eiro izmantot matemātikā un otrādi – izmantot skaitļošanas prasmes finanšu aprēķinos. Aprakstītās nodarbības ietvaros skolēni attīsta kombinēšanas prasmes un spēju pamatot savu viedokli. Nodarbībai sagatavotos papīra monētu komplektus var izmantot arī aktivitātēm citās mācību priekšmetu stundās.

Ceturtais stāsts. Eiro funkcijasStāsts paredzēts 4. - 6. klases skolēniem. Stāsta mērķis ir pilnveidot skolēnu zināšanas par naudas funkcijām, kas tiek atklātas animācijas filmas sižetā. Metodiskajā materiālā ir piedāvāti trīs varianti nodarbībai. Izveidoto darba lapu aizpilde palīdzēs skolēniem apgūt un izprast gan naudas funkcijas, gan arī naudas īpašības un naudas veidus.

7


Piektais stāsts. Eiro drošības pazīmesStāsts paredzēts 4. - 6. klases skolēniem. Šīs nodarbības mērķis ir dot skolēniem iespējas izzināt eiro pretviltošanas elementus. Metodiskajā materiālā ir piedāvāti trīs varianti nodarbībai. Skolotājs var izvēlēties saviem skolēniem piemērotāko. Nodarbība plānota, lai skolēni, mācoties par eiro pretviltošanas elementiem, attīstītu prasmes darbā ar informāciju. Nodarbības ietvaros plānots arī analizēt situācijas, kad skolēna rokās nonākusi viltota vai bojāta nauda.

Sestais stāsts. Droša iepirkšanās internetā ar eiroStāsts paredzēts 7. - 9. klases skolēniem. Tā kā iepirkšanās internetā ir mūsdienās bieži lietojama prakse, tad šo stāstu var izmantot arī jaunākiem un vecākiem skolēniem. Aizpildot darba lapas, skolēni apgūst drošas iepirkšanās internetā priekšnosacījumus, attīsta pētnieciskās un analītiskās prasmes, kā arī sadarbības iemaņas.

Septītais stāsts. Eiro uzņēmējdarbībāStāsts paredzēts 7. - 9. klases skolēniem. Noskatījušies animācijas filmu, skolēni pārrunā, kādas īpašības un prasmes nepieciešamas uzņēmējam. Viņi arī uzzina, kādi ir uzņēmēju ieguvumi no eiro ieviešanas. Metodiskajā materiālā ir piedāvāti divi varianti nodarbībai. Skolēni mācās ģenerēt idejas un tās izvērtēt. Šo nodarbību ietvaros skolēni iepazīstas arī ar dažādiem uzņēmumiem.

Astotais stāsts. Ekonomikas un monetārā savienībaStāsts paredzēts 10. - 12. klases skolēniem. Skolēni iepazīst Ekonomikas un monetārās savienības vēsturi un tās lomu valstu tautsaimniecības attīstībā. Veicot darba lapās iekļautos uzdevumus, skolēni attīsta prasmes meklēt, atlasīt, un apkopot informāciju, kā arī prezentēt sava pētījuma rezultātus. Nodarbības ietvaros plānots, ka skolēni izvērtē ieguvumus Latvijas tautsaimniecības attīstībai, saistībā ar eiro ieviešanu.

8


Metode, darba forma Metodes apraksts

Darbs ar tekstu

Diskusija

Domu karte

Grupu darbs

Izpēte (izzināšana)

Jautājumi un atbildes (mācību dialogs)

Lomu spēle

Pārrunas

Skolotājs piedāvā informāciju drukātā vai elektroniskā formātā mācību uzdevumu veikšanai. Skolēns iepazīstas ar tekstu, iegūst un izmanto informāciju atbilstoši mācību uzdevumam.

Skolotājs vai skolēni piedāvā apspriešanai kādu jautājumu. Skolēni argumentēti aizstāv savu un uzklausa citu viedokli. Diskusiju var organizēt visai klasei vai grupās.

Tā ir grafiskā organizatora metode. Domu kartes ir tīklveida zīmējums, kurā prioritāšu secībā sakārto informāciju, izmantojot gan atslēgvārdus, gan attēlus, dažreiz arī lakoniskas frāzes. Tās centrā ir vārdu savienojums, teikums, frāze vai idejas uzmetums, kurai apkārt kārtojas citas frāzes, teikumi, vārdu savienojumi vai atslēgvārdi, kuri papildina vai izskaidro galveno domu. Tās galvenā funkcija ir parādīt konkrētās problēmas/jautājuma/jēdziena savstarpējās saistības kā vienotu veselumu. Domu karte palīdz strukturēt domas gaitu.

Skolotājs mērķtiecīgi veic skolēnu sadalīšanu grupās. Skolotājs piedāvā skolēnu grupām uzdevumu, kura veikšanai nepieciešama skolēnu produktīva sadarbība, jo rezultāti ir atkarīgi no katra grupas dalībnieka paveiktā. Grupas dalībnieki ir ar dažādām zināšanām un spējām, mācās cits no cita, apmainās ar idejām un atbilstošu informāciju. Metodes priekšrocības – palīdz skolēniem kopīgi strādāt pie noteikta uzdevuma izpildes, ļauj mācīties citam no cita, iedrošina skolēnus kļūt mazāk atkarīgiem no skolotāja viedokļa, uzticēties saviem spēkiem, metode dod iespēju skolēniem strādāt tempā, kas atbilst viņu individuālajām vajadzībām un spējām.

Skolotājs uzdod izzināt kādu objektu, parādību vai procesu, konkretizējot pētāmo jautājumu. Skolēni meklē atbildes, vāc informāciju, izvirza pieņēmumus, pārbauda tos.

Skolotājs vai skolēns uzdod jautājumus un virza sarunu, ņemot vērā saņemtās atbildes un iesaistot pārējos skolēnus.

Skolotājs piedāvā skolēniem mācību situācijas aprakstu. Skolēni, uzņemoties kādu lomu, rīkojas tipiski reālai situācijai. Pārējie skolēni vēro, analizē, diskutē, vērtē. Metode ļauj skolēnam atšķirt nozīmīgu informāciju no mazāk svarīgas, izsakot un definējot savu viedokli, uzklausot citus un attīstot toleranci pret citu viedokļiem. Izspēlējot reālas dzīves situācijas, skolēnam tiek attīstīta prasme uzņemties atbildību par notiekošo dažādās aktivitātēs un prasme ietekmēt dažādu situāciju gala rezultātu.

Skolotājs vai skolēni piedāvā apspriešanai kādu jautājumu. Skolēni izklāsta savu viedokli, cits citu papildinot. Sarunas gaitā apspriežamais jautājums tiek daudzpusīgi analizēts, lai skolēni gūtu pēc iespējas dziļāku izpratni par to.

9

Metode, darba forma Metodes apraksts

Pētījums

Prāta vētra

Problēmu risināšana

Radošā kafejnīca (“World Cafe”)

Situācijas analīze

Pārrunas var organizēt visai klasei vai grupās. Pārrunas ir izmantojamas arī informācijas ieguvei par skolēnu iepriekšējo pieredzi pirms konkrētā jautājuma padziļinātas apguves.

Skolotājs vai pats skolēns formulē problēmu vai jautājumu, kas jāizpēta. Skolēns vai darba grupa patstāvīgi vāc informāciju, veic eksperimentu, pieraksta rezultātus, apkopo informāciju, izklāsta pētījuma rezultātus.

Tā ir problēmu risināšanas vai ideju apkopošanas metode. Skolēni izsaka pēc iespējas vairāk idejas, no kurām vēlāk tiek izvēlētas dažas kā iespējamie risinājumi vai skaidrojumi. Metode orientēta nevis uz ideju novērtējumu, bet uz to ģenerēšanu. Metode ietver arī lietderīgu paņēmienu – izteikt kādu ideju, izmantojot dažus svarīgākos atslēgas vārdus. „Prāta vētras” norises laikā tiek aizliegta jebkāda kritika, arī pozitīvā.

Skolotājs vai skolēns formulē problēmu, kura jāatrisina. Skolēni izvirza jautājumus, precizē problēmu, izdomā risinājuma plānu, analizē risinājumus, izvērtē rezultātu un problēmas risinājumu.

Metodes pamata modeli veido 5 elementi:

atbilstošas vides radīšana (ideālā variantā tiek izveidota īpaša vide, kas atgādina galdu izvietojumu kafejnīcā, ar galdautiem un ziediem uz tiem);

iepazīstināšana un ievads (visi tiek iepazīstināti ar „Radošās kafejnīcas” procesu, nosakot darbības mērķi un iepazīstinot ar uzdevumu);

grupu darbs (process sākas ar pirmo trīs līdz divdesmit minūšu sarunu atkarībā no uzdevuma, kur katrs grupas biedrs izsaka savu viedokli un rakstvedis to pieraksta, tad, laikam beidzoties, grupa pārvietojas pie nākamā galdiņa, kur atzinīgi novērtē iepriekšējās grupas veikumu, un pieraksta savas idejas);

jautājumu daļa (tiek izmantota, ja grupas risina konkrētu problēmu, tādā gadījumā jautājumu uzdošana palīdz virzīt visas grupas uz konkrēta risinājuma atrašanu);

apkopojums (grupu dalībnieki tiek aicināti dalīties ar saviem rezultātiem ar pārējiem „kafejnīcas” apmeklētājiem, rezultātus atspoguļo, tos vizualizējot).

Skolotājs piedāvā reālas situācijas aprakstu un uzdod atbildēt uz jautājumiem par šo situāciju. Skolēni pārrunā un analizē to, kā arī pieraksta, secina, nereti veido arī kopsavilkumu.


10

1. stāsts Eironaudaszīmes

Mērķauditorija: pirmsskolas vecuma bērni.

Mērķis:veicināt bērna prasmes pazīt eiro monētas un banknotes.

Plānotais rezultāts:zina, ka ir banknotes un monētas;

atšķir monētas no banknotēm;

zina, ka ir dažādu nominālu eiro monētas un eiro banknotes;

zina, ka eiro centu monētas un eiro banknotes ir dažāda lieluma un dažādās krāsās;

pazīst Latvijas eiro monētu attēlus;

raksturo, salīdzina un grupē objektus pēc dažādām pazīmēm;

saprot saskaitīšanas un atņemšanas darbības, prot iegūt rezultātu praktiskās situācijās skaitļa 10 apjomā.

Nepieciešamie resursi:

dators, projektors vai interaktīvā tāfele, darba lapas, krāsainie zīmuļi.

Ieteicamās mācību metodes:jautājumi un atbildes.

Animācijas filmas sižets Nodarbības aprakstsDarba lapas bērnam

eiro monēta, eiro banknote,naudas nozīme

SATURĀ IEKĻAUTS:

ATSLĒGVĀRDI:

Peļu bērns 1

Peļu māte

Peļu bērns 2

11

ANIMĀCIJAS FILMAS SIŽETS

Vakars peļu mājā. Peļu māte lasa pasaku pelēniem. Pelēni jau ir savās gultās.

Peļu māte:.... un tā princis ar princesi dzīvoja ilgi un laimīgi. Viņiem netrūka ne laimes, ne mantas. Graudi tiem krājās apcirkņos un spožas monētas arī….

Peļu bērns 1:Kas spožas?

Peļu māte:Nu kā, kas – monētas – nauda. Tu taču zini, ka mēs to ņemam līdzi, kad ejam iepirkties. Nauda ir nepieciešama, lai varam nopirkt ēdienu, apģērbu, grāmatas, aizbraukt ekskursijā vai apmeklēt teātri.

Peļu bērns 1:Vai mums ir tāda pati nauda kā princim un princesei pasakā?

Peļu bērns 2:Vai mums arī ir spožas monētas?

Peļu māte:Kopš tiem senajiem laikiem nauda ir mainījusies. Tagad mūsu naudu sauc par eiro. Bet monētas mums ir joprojām.

Peļu bērns 1:Kādas tās ir?

Peļu māte:Tik gudri stāsti ir jāpajautā mūsu burvju spogulim. Darīsim tā! Bērni, jūs gulēsiet, bet spogulis jums sapnī izstāstīs par eiro.

Peļu bērni (abi)Jā, jā, gribam dzirdēt burvju spoguļa stāstu!

Peļu māte spodrina veco spoguli, peļu bērni žāvājās un aizmieg. Peļu bērni redz sapni.

Spogulis (stāsta peļu mātes balsī):Ir papīra nauda un monētas. Monētas ir mazākās naudas vienības. Monētām ir dažāds lielums, krāsa un biezums. Trīs mazākās eiro monētas ir brūnā krāsā. Tās ir viena, divu un piecu eiro centu monētas.

Spogulis:Nākamās, nedaudz lielākas eiro centu monētas ir dzeltenas.

Spogulis:Viena un divu eiro monētas ir divkrāsainas. Tās ir veidotas no diviem metāliem zeltītā un sudraba krāsā.

Spogulis:Bet papīra naudā krāsu ir vēl vairāk! Papīra naudu sauc par banknotēm. Skatieties - pelēkā, sarkanā, zilā, oranžā, zaļā, dzeltenā, un violetā. Banknotes ir dažādās krāsās un atšķiras arī pēc lieluma. Par vienu papīra naudu var nopirkt vairāk nekā par vienu monētu.

Peļu bērnu sapni pārtrauc peļu mammas balss.

Peļu mamma:Pelēni, mostieties! Šodien ir sestdiena. Dosimies uz tirgu, lai varam nopirkt garšīgu sieru ar lielajiem caurumiem!

Peļu bērns 1 (samiegojies):Vai tikpat dzeltenu kā eiro centu monēta?

Peļu bērns 2:Mammu, atceries, ka līdzi jāņem gan monētas, gan banknotes!

Peļu mamma (smejoties):Jā, gudrinieki!

12

NODARBĪBAS APRAKSTS

1. Skolotājs demonstrē animācijas filmu „Eiro naudas zīmes“. Skolotājs rosina skatīties vērīgi un mēģināt iegaumēt, kādu nominālu vērtību naudaszīmes ir laistas apgrozībā.

2. Bērni saņem 1.1. un 1.3. darba lapas vai izgrieztas monētas un banknotes. Tad jautājumus skolotājs uzdod mutiski.

3. Iepazīstinot bērnus ar monētu abām pusēm, skolotājs pārrunā arī par eiro valstu monētu nacionālās puses zīmējumu dažādību (ieteicams izmantot materiālu no 2. stāsta Eiro monētu daudzveidība). Visus eiro banknošu dizainus skolotājam ir iespējams demonstrēt, izmantojot interneta vietni:http://www.jaunas-euro-banknotes.eu/Rādot banknotes, skolotājs izskaidro bērniem, kāpēc uz tām ir uzraksts paraugs (Specimen).

4. Skolotājs kopā ar bērniem min piemērus, ko var nopirkt par katru naudas vienību (monētu, banknoti), ļaujot bērniem izmantot viņu pašu pieredzi.

5. Skolotājs sarunu par kopīgo un atšķirīgo monētās un banknotēs vada tā, lai bērni nonāktu pie secinājuma, ka uz visām monētām un banknotēm ir redzama nominālvērtība, uz tām norādīta naudas vienība.

6. Bērni nonāk pie secinājuma, ka vajadzīgo naudas summu var samaksāt vairākos veidos.

7. Skolotājs 1.2. darba lapu bērnam aicina izpildīt kopā ar vecākiem mājās.

13

1.1. Darba lapa BĒRNAM

Kā var samaksāt 4 centus, 7 centus, 8 centus?

Sadali monētas grupās! Pastāsti, kāpēc tu grupēji tieši tā!

Kādus ciparus un kādus skaitļus uz monētām tu vari atrast?

Atbildi uz jautājumiem!

Apskati eiro monētas!

Uzdevums

14


Izdomā un uzzīmē, ko tu nopirktu tirgū par eiro monētām!

Uzdevums

15


Apskati eiro banknotes!

Uzdevums

Kādus ciparus un kādus skaitļus uz tām tu vari atrast?

16


17


18


19


20


21


Avots: http://www.bank.lv/es-un-eiro/banknotes

22

2. stāsts Eiro monētudaudzveidība

Mērķauditorija: 4.-6. klases skolēni.

Mērķis:pilnveidot zināšanas par eiro monētām un Latviju kā eirozonas valsti.

Plānotais rezultāts:zina, kas ir nauda;

zina, ka eiro ir maksāšanas līdzeklis Latvijā;

zina, ka Latvija ir eirozonas valsts;

zina, kādu nominālu eiro centu monētas ir laistas apgrozībā;

zina, ka visu eirozonas valstu eiro monētām Eiropas pusē attēli ir vienādi;

zina, ka eirozonas valstu eiro monētām nacionālās puses attēli ir atšķirīgi;

zina, ka eiro centu monētas un banknotes ir dažāda lieluma un dažādās krāsās;

pēc monētu nacionālās puses attēla prot atšķirt Latvijas eiro monētas no citu eirozonas valstu monētām;

no dotās informācijas veido stāstījumu;

stāsta par pārī (grupā) paveiktu darbu;

stāsta par naudas nozīmi cilvēka dzīvē.



Ieteicamās mācību metodes:domu karte, grupu darbs, pārrunas, “prāta vētra“.

Animācijas filmas sižetsNodarbību aprakstiDarba lapas skolotājamDarba lapas skolēnam

eirozona, eiro monētas nacionālā puse, eiro monētas Eiropas puse

SATURĀ IEKĻAUTS:

ATSLĒGVĀRDI:

Māte

Tēvs

Justīne

23


Upes mala.

Māte:Ja Līgo vakarā brien pa ūdeni, tad naudu atradīs pastalās.

Justīne:Žēl gan, ka man nav pastalu.

Māte (smaidot):Varbūt kurpītēs arī varēs naudu atrast!?

Izbridušas no ūdens, māte un meita nonāk ziedu pļavā.

Māte:Sapīsim vainagus?

Justīne:Te ir tik daudz skaistu puķu!

Māte:Līgo vakarā tās visas sauc par jāņuzālēm. Vai tu zini, cik jāņuzālēm jābūt vainagā? Trejdeviņām.

Justīne:Cik tas ir?

Māte:Trejdeviņi – tas ir trīs reiz deviņi, tātad 27.

Māte un meita plūc puķes.

Justīne:Kur tad tik daudz!?

Māte:Skaties, margrietiņa, sarkanais āboliņš, madaras, zvaniņi, vanagzirņi, debestiņa. Un vēl! Ir taču bezgala daudz smilgu! Katra citādāka.

Justīne un māte lasa ziedus un pin vainagus. Tēvs sakūris ugunskuru.

Tētis:Tā nāciet nu, ugunskurs gatavs!

Justīne un māte dodas pie ugunskura. Blakus tam ir uzklāts piknika galds ar siera rituli, pīrādziņiem, māla krūku.

Tētis:Meitiņ, cik tev skaists vainadziņš!

Jautri sprēgā ugunskurs.

Justīne:Ai! Kas tad tas?

Justīne brīnās, rokās turēdama dažādas eiro monētas.

Justīne:Skaties, mammu! Kurpēs tiešām nauda atradās.

Mātei rokā ir 5 eiro banknote.

Māte:Tiešām! Manās kurpēs arī ir nauda! Tā ir piecu eiro banknote. Līdzīgi kā puķes, eiro banknotes ir atšķirīgās krāsās un lielumā.

Justīne atver plaukstu, uz kuras atrodas dažādas eiro monētas. Viņa noliek tās uz galda. Tēvs noliecas pie meitas.

24

Tēvs:Tās ir eiro monētas. Paskatieties, cik tās dažādas! Eiro ir daudzu Eiropas valstu nauda. Visu valstu eiro monētu viena puse ir kopīga. Savukārt monētu otru pusi katra valsts izveido pati. Pētīt šīs monētas ir aizraujoši.

Tēvs paņem rokā Igaunijas 1 eiro monētu tā, ka redzama monētas Eiropas puse. Pēc tam pagroza rokās – redzama Igaunijas 1 eiro monētas nacionālā puse.

Tēvs:Redzi, šī ir Igaunijas eiro monēta, uz tās ir redzama Igaunijas karte.

Meitene paņem rokā Austrijas 1 eiro monētu tā, ka redzama monētas Eiropas puse. Pēc tam pagroza rokās – redzama Austrijas 1 eiro monētas nacionālā puse.

Justīne:Un šī? No kuras valsts ir šī monēta?

Tēvs:Redzi, te ir slavenais austriešu komponists Mocarts, par kuru jūs mācījāties mūzikas stundā. Tātad tā ir Austrijas eiro monēta.

Tēvs:Cik interesanti, uz šīs monētas ir attēloti lāceņu ziedi un ogas. Šīs ogas aug Somijas purvos, tātad...

Justīne:Es sapratu – tā ir Somijas monēta! Katra monēta stāsta par savu valsti. Tēti, skaties, re, kur es!

Tēvs:Lūk, šī ir Latvijas eiro monēta! Uz tās ir redzama tautumeita. Tiešām līdzīga tev, Justīn! Uz šīs Latvijas eiro centu monētas ir Latvijas lielā ģerboņa attēls, bet uz šīs – Latvijas mazā ģerboņa attēls.

Māte:Apbrīnojami, eiro monētas ir kā ziedi pļavā – tik dažādas un interesantas, un ar tām var norēķināties jebkurā eirozonas valstī.

Justīne:Mammu, kas ir eirozona?

Māte:Tās ir valstis, kuru nauda ir eiro. Ja ziedi vienkopus veido krāšņu vainagu, tad šīs valstis kopā veido eirozonu.


25

1. Skolēni izlasa tautasdziesmas 2.1. darba lapā skolēnam, kopīgi pārrunā, kā viņi tās saprot. Izvēlas vienu, kura patīk vislabāk, un pārrunā, kas tautasdziesmā ir domāts ar vārdiem: nauda, zelts, sudrabiņš. Skolotājs aicina skolēnus pārdomāt naudas nozīmi cilvēka dzīvē.

2. Skolotājs uzdod jautājumu – kā radās nauda? Skolēnu sniegtās atbildes ar atslēgas vārdiem pieraksta uz tāfeles. Aicina skolēnus noskatīties Latvijas Bankas „Naudas skolas” piedāvātās filmas „Naudas evolūcija” pirmās 2 minūtes:http://www.naudasskola.lv/en/content/maza-naudas-abece#nSkolēni izlasa 2.2. darba lapā skolēnam tekstu par seno naudu, ieraksta atšifrējumu vārdiem, kādi priekšmeti senāk kalpoja kā nauda. Iepazīstina pārējos ar savām atbildēm. Pārrunā, kāda nauda varētu būt izmantota spēlēs un rotaļās.

3. Skolotājs pārrunā, kāda nauda ir mūsdienās un kā tā tiek izmantota. Aicina papildināt domu karti 2.3. darba lapā skolēnam. Skolotājs piedāvā izmantot Eiropas Komisijas spēli Euro kids`corner par ceļošanu laikā, kas savdabīgi pastāsta par naudas vēsturi:http://ec.europa.eu/economy_finance/netstartsearch/euro/kids/money_lv.htm#history

4. Skolotājs aicina skolēnus pārdomāt, kā nauda tiek glabāta. Pastāsta par bankām, iepazīstinot skolēnus, ka banka ir iestāde, kurā ne tikai glabā naudu, bet arī aizdod to cilvēkiem un uzņēmumiem. Skolēni uzzīmē sev zināmos veidus, kur tiek glabāta nauda (2.4. darba lapa skolēnam). Ja zīmējumos parādās tas, ka nauda, piemēram, tiek glabāta zeķē, maisā, grāmatplauktā, tad skolotājs aicina padomāt, cik neapdomīgs un nedrošs ir šāds glabāšanas veids.


Nodarbībai tiek piedāvāti vairāki varianti:

1.variants

26


1. Skolēni noskatās animācijas filmu „Eiro monētu daudzveidība”.

2. Skolotājs, izmantojot informāciju, kas dota 2.1., 2.2. un 2.3. darba lapās skolotājam, pastāsta par eirozonu un eiro monētām. Svarīgi atcerēties, ka eiro lieto ne tikai eirozonas valstīs. Monako, Vatikāns un Sanmarīno ir noslēgušas vienošanos ar Eiropas Savienību, ka eiro šajās valstīs ir vienīgais maksāšanas līdzeklis. Tomēr noslēgtā vienošanās nenozīmē to, ka attiecīgās valstis ir daļa no eirozonas.

3. Skolotājs pastāsta par eiro monētām (2.3. darba lapa skolotājam).

4. Skolēni iepazīstas ar Latvijas eiro monētu nacionālās puses dizainu, salīdzina tās, aizpilda tabulu (2.5. un 2.6. darba lapas skolēnam). Skolēniem ir jāatpazīst tautumeitas portrets uz 1 un 2 eiro monētām. Skolotājs var pastāstīt, ka portrets ir aizgūts no pirmskara Latvijas Republikas 5 latu monētas. Latvijas eiro monētu nacionālās puses dizaina izvēle notika 2004. gadā visas tautas ideju konkursā, kurā žūrija par labāko atzina priekšlikumu uz eiro monētām atveidot tautumeitas portretu, Brīvības pieminekli un Latvijas ģerboni. Ideju konkursa žūrija Latvijas eiro monētām izvēlējās zīmes, kas koncentrēti simbolizē Latviju, tās pamatvērtības – mūsu tautas Tēvzemes mīlestību, ilgas un cīņu par brīvību un lepnumu par savu zemi un cilvēkiem:http://www.bank.lv/es-un-eiro/latvijas-eiro-monetasLatvijas lielā ģerboņa attēls uz 20 un 50 centu monētu nacionālajām pusēm un Latvijas mazā ģerboņa attēls uz 1 un 5 centu monētām. Skolotājam ieteicams izmantot Latvijas Bankas piedāvāto datorspēli „Saliec Latvijas eiro monētu attēlus”:http://www.naudasskola.lv/content/speles#item676

5. Skolotājs aicina 2.7. darba lapā skolēnam uzzīmēt savu īpašo eiro monētu. Pēc darba pabeigšanas, var izveidot nelielu izstādi.

6. Skolotājs sadala skolēnus grupās un aicina izlozēt eirozonas valstu kartiņas (2.4. darba lapa skolotājam). Lai labāk sagatavotos darbam, grupas dalībnieki var iepazīties ar Eiropas Centrālās bankas spēli „No kuras valsts ir šī monēta?”:http://www.naudasskola.lv/lv/content/speles#item674

7. Skolotājs pēc izlozes katrai grupai izdala tās valsts eiro monētas nacionālās puses dizaina attēlus (2.5. darba lapa skolotājam). Grupa izvēlas kādu eiro monētas dizainu un iepazīstas ar tās aprakstu 2.6. darba lapā skolotājam. Atrod un parāda valsti eirozonas valstu kartē (2.1. darba lapa skolotājam), veido īsu stāstījumu par izvēlēto monētu (2.8. darba lapa skolēnam).

8. Skolēni veic savstarpējo vērtējumu 2.9. darba lapā skolēnam.

2.variants

27

2.1. Darba lapa SKOLOTĀJAM

Avots: http://www.eiro.lv/lat/par_eiro/eiro_un_ems/ems_pasreiz

ES dalībvalstis, kas pieņēmušas lēmumu eirozonai nepievienoties

28


2007. gada 1. janvārī eirozonai pievienojās Slovēnija.

2008. gada 1. janvārī uz skaidras naudas norēķiniem eiro pārgāja Kipra un Malta.

2009. gada 1. janvārī eirozonai pievienojās Slovākija.

2011. gada 1. janvārī eiro ieviesa Igaunijā.

2014. gada 1. janvārī eiro tiks ieviests Latvijā.

Uz dalību Eiropas Monetārajā Savienībā pretendē pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis: Čehija, Lietuva, Polija, Ungārija, Bulgārija un Rumānija.

Eiro nav ieviests 3 „vecajās” Eiropas Savienības dalībvalstīs - Lielbritānijā, Dānijā un Zviedrijā. Tās turpina izmantot savas nacionālās valūtas.

Avots: http://www.eiro.lv/lat/par_eiro/eiro_un_ems/ems_pasreiz/

Austrija

Beļģija

Francija

Grieķija

Īrija

Itālija

Luksemburga

Nīderlande

Portugāle

Somija

Spānija

Vācija

Sākotnēji eiro banknotes un monētas2002. gada 1. janvārī ieviesa 12 ES valstis:

29


Nosaukums „euro” (eiro) tika radīts 1995. gadā, un tas saistās ar vārda „Eiropa” pirmajām divām zilbēm.

Simbola pamatā ir grieķu alfabēta burts epsilons, paralēlās līnijas, kuras šķērso burtu, apzīmē stabilitāti.

Pavisam ir 8 dažādas eiro valūtas monētas. Tām ir dažāds lielums, krāsa un biezums.

Monētas ar lielāko nominālvērtību – 1 eiro un 2 eiro – ir sudraba un zelta krāsā.

Vidējās nominālvērtības monētas – 10, 20 un 50 centu – ir zelta krāsā.

Zemākās nominālvērtības monētas – 1 cents, 2 un 5 centi – ir vara krāsā.

1 centa monēta ir vismazākā, bet 2 eiro monēta – vislielākā.

Eiro monētu dizains atšķiras:

visu valstu eiro monētām ir kopīgā jeb Eiropas puse ar vienādu dizainu, bet atšķirīga ir nacionālā puse ar attiecīgās valsts simboliku.

Visas eiro monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis visās eirozonas valstīs.

Avots pēc: http://www.eiro.lv/lat/par_eiro/eiro_banknotes_un_monetas/monetas

30


Eirozonas valstis

AUSTRIJA

Galvaspilsēta Vīne

BEĻĢIJA

Galvaspilsēta Brisele

FRANCIJA

Galvaspilsēta Parīze

GRIEĶIJA

Galvaspilsēta Atēnas

31


Eirozonas valstis

IGAUNIJA

Galvaspilsēta Tallina

ITĀLIJA

Galvaspilsēta Roma

ĪRIJA

Galvaspilsēta Dublina

KIPRA

Galvaspilsēta Nikozija

32


Eirozonas valstis

LATVIJA

Galvaspilsēta Rīga

LUKSEMBURGA

Galvaspilsēta Luksemburga

MALTA

Galvaspilsēta Valleta

NĪDERLANDE

Galvaspilsēta Amsterdama

33


Eirozonas valstis

PORTUGĀLE

Galvaspilsēta Lisabona

SLOVĀKIJA

Galvaspilsēta Bratislava

SLOVĒNIJA

Galvaspilsēta Ļubļana

SOMIJA

Galvaspilsēta Helsinki

34


Avots: http://europa.eu/about-eu/countries/index_lv.htm

Eirozonas valstis

SPĀNIJA

Galvaspilsēta Madride

VĀCIJA

Galvaspilsēta Berlīne

35

AUSTRIJA

BEĻĢIJA

1 cents 2 centi 5 centi 10 centu


20 centu 50 centu 1 eiro 2 eiro



36


GRIEĶIJA



FRANCIJA



37

ITĀLIJA




IGAUNIJA



38


KIPRA



ĪRIJA



39


LATVIJA



LUKSEMBURGA



40


NĪDERLANDE



MALTA



41


SLOVĀKIJA



PORTUGĀLE



42


SOMIJA



SLOVĒNIJA



43

Avots: http://www.bank.lv/es-un-eiro/monetas


VĀCIJA



SPĀNIJA



44

AUSTRIJA

FRANCIJA

BEĻĢIJA

Austrijā eiro monētām nolēma izvēlēties 3 tēmas – ziedus, arhitektūru un ievērojamus cilvēkus.

1 cents attēlots genciānas zieds

2 centi attēlots Alpu kalnu simbols ēdelveiss

5 centi attēloti prīmulu ziedi

10 centu attēlota Sv. Stefana katedrāle (Stephansdom)

20 centu attēlota Belvederas pils

50 centu attēlota Secesijas ēka Vīnē

1 eiro attēlots Volfgangs Amadejs Mocarts

2 eiro attēlots ievērojamās austriešu pacifistes Bertas fon Zutneres (Bertha von Suttner) portrets

1 cents, 2 un 5 centi attēlots Francijas Republikas simbola – jaunās, sievišķīgās, bet apņēmīgās (to pauž viņas sejas vaibsti) Mariannas – tēls

10, 20 un 50 centu attēlots sējējs

1 un 2 eiro attēlots koks, kas simbolizē dzīvību, turpinājumu un izaugsmi. Apkārt kokam izvietots republikāņu moto „Brīvība, vienlīdzība, brālība”

Beļģijas eiro monētas nacionālā pusē attēlots karalis Alberts II un viņa monogramma - burts „A” ar kroni zem tā - starp Eiropas Savienību simbolizējošām 12 zvaigznēm un monētas kalšanas gada norādi.


45

GRIEĶIJA

ITĀLIJA

IGAUNIJA

1 cents attēlots viens no modernākajiem antīkās Grieķijas karakuģiem – trirēma

2 centi attēlota korvete

5 centi attēlots moderns tankkuģis

10 centu attēlots Rigas Fereosas (Rigas-Fereos Velestinlis, 1757-1798) portrets

20 centu attēlota Joanna Kapodistriasa (Ioannis Capodistrias, 1776-1831) piemiņa

50 centu attēlots Elefteriosa Venezilosa (Eleftherios Venizelos, 1864-1936) portrets

1 eiro attēlota pūce

2 eiro attēlota Eiropas nolaupīšana

1 cents attēlota Kasteldelmonte (Castel de Monte)

2 centi attēlots Alesandro Antonelli 1863. gadā projektētais Mole Antonelliana tornis

5 centi attēlots amfiteātris, kuram, pateicoties grandiozajiem izmēriem, tika dots Kolizeja vārds

10 centu attēlota Sandro Botičelli (Sandro Botticelli) „Veneras dzimšana”

20 centu attēlota Umberto Bočioni (Umberto Boccioni) veidotā skulptūra

50 centu attēlota skulptūra – imperators Marks Aurēlijs Antonijs zirga mugurā

1 eiro attēlots slavenais Leonardo da Vinči (Leonardo Da Vinci) zīmējums, kurā parādītas ideālās cilvēka ķermeņa proporcijas

2 eiro attēlots Rafaela (Raphael) zīmētais Dantes Aligjeri (Dante Alighieri) portrets

Visu nominālvērtību Igaunijas monētām ir vienāds nacionālās puses dizains. Uz tās redzams Igaunijas ģeogrāfiskais attēls un uzraksts “Eesti”.


46


ĪRIJA

LUKSEMBURGA

MALTA

KIPRA

Īrijas valdība pieņēma lēmumu izvēlēties vienu motīvu visu eiro monētu nacionālām pusēm. Uz monētām attēlota ķeltu arfa - tradicionālais Īrijas simbols.

Uz visu monētu nacionālām pusēm attēlots lielhercoga Henrija profils.

NĪDERLANDE

Nīderlande savu monētu nacionālām pusēm izvēlējusies karalienes Beatrikses (Beatrix) stilizēta portreta divus variantus. Portretu papildina uzraksts holandiešu valodā „Beatrikse – Nīderlandes karaliene”.

1 cents, 2 un 5 centi attēlots aizvēsturiskā Mnaidras tempļa kompleksa altāris

10, 20 un 50 centu attēlots Maltas ģerbonis

1 un 2 eiro attēlota Maltas ordeņa zīme

1 cents, 2 un 5 centi attēlots muflons - Kiprā sastopama savvaļas aita, kas ir raksturīgs salas faunas pārstāvis

10, 20 un 50 centu attēlots Kirēnijas kuģis - 4. gs.pr.Kr. būvēts tirdzniecības kuģis

1 un 2 eiro attēlota halkolīta perioda (3000. g.pr.Kr.) dievības krustveida figūra

LATVIJA

1 cents, 2 un 5 centi attēlots Latvijas mazais ģerbonis

10, 20 un 50 centu attēlots Latvijas lielais ģerbonis

1 un 2 eiro attēlots tautumeitas portrets, kas aizgūts no pirmskara Latvijas Republikas 5 latu monētas.

47


SLOVĀKIJA

SLOVĒNIJA

1 cents, 2 un 5 centi attēlota Tatru kalnu Krivana virsotne, slovāku tautas suverenitātes simbols, un Slovākijas valsts ģerbonis

10, 20 un 50 centu attēlota Bratislavas pils un Slovākijas valsts ģerbonis

1 un 2 eiro attēlots Slovākijas valsts ģerbonī redzamais dubultkrusts uz trim pakalniem

PORTUGĀLE

1 cents, 2 un 5 centi attēlots Portugāles karaļa pirmais 1134. gada zīmogs

10, 20 un 50 centu attēlots 1142. gada karaļa zīmogs

1 un 2 eiro attēlotas Eiropas Savienības zvaigžņu ielokā Portugāles pilis un ģerboņi

1 cents attēlots baltais stārķis

2 centi attēlots sens valdnieku akmens (kāds tas izskatās mūsdienās) reljefs

5 centi attēlota simboliska kustība, izsējot sēklas

10 centu attēlots Slovēnijas slavenākā arhitekta Jože Plečnik neīstenotais Slovēnijas Parlamenta ēkas projekts

20 centu attēloti divi skaisti, jauni un rotaļīgi Lipicas zirgi

50 centu attēlots Slovēnijas augstākais kalns Triglavu (2 864 m) ar trijām virsotnēm

1 eiro attēlots protestanta Primož Trubar portrets

2 eiro attēlots Slovēnijas izcilākā dzejnieka France Prešeren siluetportrets, daži vārdi viņa rokrakstā no dzejoļa, kura daļa kļuvusi par Slovēnijas valsts himnu

48


SPĀNIJA

VĀCIJA

1 cents, 2 un 5 centi attēlota Santjago de Kompostelas (Santiago de Compostela) katedrāle

10, 20 un 50 centu attēlots spāņu literatūras tēva – rakstnieka Migela de Servantesa (Miguel de Cervantes) – portrets

1 un 2 eiro attēlots Spānijas karaļa Huana Karlosa I (Juan Carlos I) portrets

1 cents, 2 un 5 centi attēlots ozola zariņš

10, 20 un 50 centu attēloti Brandenburgas vārti – Vācijas sadalīšanas un apvienošanās simbols

1 un 2 eiro attēlots Vācijas tradicionālais suverenitātes simbols - ērglis, kuru ieskauj Eiropas Savienības 12 zvaigznes

Skolotājam zināšanai:eiro monētu zīmējumi ir vēl atšķirīgāki, jo katra valsts var izlaist arī īpašas 2 eiro piemiņas monētas.Piemērus skat.: http://www.ecb.int/euro/coins/comm/html/index.lv.html

SOMIJA

1 cents, 2 un 5 centi, 10, 20 un 50 centu izraudzīts heraldikas elements – lauva, kas gadiem ilgi attēlots uz dažādām Somijas monētām

1 eiro attēloti divi lidojoši gulbji

2 eiro attēlots Somijas nacionālais augs – lāceņu mētras ar ogām un ziediem

49

2.1. Darba lapa SKOLĒNAM

Jūra šņāca, jūra krāca,

Kas guļ jūras dibenā?

Tur gulēja zelta nauda

Sudrabiņa lādītē.

Bitīte bajāra

Kalponīte.

Tā nesa zeltu,

Tā sudrabiņu.

Aramā zemītē

Šūpulīti nekarat!

Aramā zemītē

Zelta nauda apakšā.

Izvēlies tautasdziesmu, kura tev patīk vislabāk! Apvelc to!

Padomā, par ko tautasdziesma stāsta!

Pastāsti, kas tautasdziesmā ir domāts ar vārdiem: nauda, zelts, sudrabiņš?

Kā tu domā, vai naudai ir liela nozīme cilvēka dzīvē? Kāpēc?

Izlasi latviešu tautasdziesmas!

Uzdevums

Avots: Latviešu tautasdziesmas

50

Atšifrē, ko vēl senāk izmantoja kā naudu!

Izlasi tekstu!

TARSNIDZ –

GAIDRU –

KOŽADĀKA –

GLĀMEŽIEVIK –

RĒŠVI –


Nauda var būt jebkas, ko cilvēks pieņem apmaiņai pret citām lietām un pakalpojumiem.

Senāk par naudu kalpoja dažādas preces, piemēram, kafijas pupiņas. Par tām varēja nopirkt gan dārglietas, gan augļus un dārzeņus, gan apģērbus, traukus un citas lietas. Par naudu izmantoja arī ādas un pat presētus tējas ķieģelīšus.

Uzraksti, kas senāk kalpoja vai mūsdienās varētu tikt lietota kā nauda bērniem!

Uzdevums

51

Papildini domu karti!


Mūsdienās kā naudu izmantojam banknotes un monētas. Banknotes ir papīra naudas zīmes. Monētas ir metāla naudas gabali. Monētas un banknotes sauc par skaidru naudu.

Naudu izmanto, lai:

varētu samaksātpar sev

nepieciešamopreci

varētu samaksātpar sev

vajadzīgupakalpojumu

Uzdevums

52


Skaidru naudu parasti glabā naudas makā

Uzzīmē, kur vēl var glabāt naudu!

Kur ir drošāk glabāt naudu? Kāpēc?

Uzdevums

53


Iepazīsti Latvijas eiro monētas!

Uzdevums

1 cents 2 centi 5 centi

10 centu 20 centu 50 centu

1 eiro 2 eiro

Avots: http://www.bank.lv/es-un-eiro/latvijas-eiro-monetas#

54


1 un 2 eiromonētas

1 centaun 5 centumonētas

20 un 50centumonētas

Attēls Krāsa Lielums

Apraksti tabulā Latvijas eiro monētu attēlu un krāsu, kā arī salīdzini, kura no divām monētām ir lielāka!

Uzdevums

SalīdzinājumsMonētas

55


Uzzīmē savu īpašo eiro monētu!

Uzdevums

56

Grupu darbsIepazīstieties ar norādītās eirozonas valsts 8 monētu dizainu!

Izvēlieties to, kura jums patīk vislabāk!

Uzrakstiet un pastāstiet saviem klasesbiedriem par monētu!


Valsts

Monētas nomināls

Monētā attēlots

jo

,

57

A

B

C

D

E

F

Uzdevums


Piešķir katram grupas dalībniekam/-cei alfabēta burtu!

Novērtē savu un katra dalībnieka/-ces darbu ballēs no 1 līdz 5 visās pozīcijās, kur 1 ir viszemākais novērtējums, bet 5 – visaugstākais!

A B C D E F

Izvirzīja priekšlikumus

Iedrošināja

Uzturēja možu garu

Palīdzēja citiem

Pamatoja savu viedokli

Runāja pieklājīgi

Uzmanīgi klausījās

Dalībnieks/-ceDarbība

58

3. stāsts Norēķini ar eiro


Mērķis:pilnveidot zināšanas pareiro kā norēķinu līdzekli Latvijā.


zina, kādu nominālu eiro centu monētas ir laistas apgrozībā;

zina, ka dažādu nominālvērtību eiro monētas ir maksāšanas līdzeklis ar dažādu vērtību;

lieto matemātiskās prasmes finanšu aprēķinos;

raksturo lielumus ar skaitļiem, pareizi lieto naudas mērvienības;

pamato savu viedokli;

prot pāriet no lielākām uz mazākām mērvienībām, risinot praktiskus uzdevumus;

salīdzina, šķiro, sakārto objektus pēc norādītas vai paša izvēlētas pazīmes.


dators, projektors vai interaktīvā tāfele, darba lapas, tabula dažādu variantu apkopošanai.

Ieteicamās mācību metodes:uzdevumu risināšana, situācijas analīze.

Animācijas filmas sižetsNodarbības aprakstsDarba lapas skolotājamDarba lapas skolēnam

eiro, eiro centi, nominālvērtība

SATURĀ IEKĻAUTS:

ATSLĒGVĀRDI:

Alise

Skolotāja

59


Klase no aizmugures. Skolēni sēž ielokā ap tāfeli, kuras priekšā stāv skolotāja.

Skolotāja:Šodien risināsim šādu uzdevumu. Alisei par āboliem jāmaksā 2 eiro. Cik dažādos veidos Alise var samaksāt par pirkumu, ja viņa vēlas izmantot tikai vienas vērtības eiro monētas?

Uzdevums tiek uzrakstīts uz tāfeles. 1. skolēns:Kā var noteikt monētu vērtību?

2. skolēns:Kas ir monētu vērtība?

Skolotāja:Vērtība ir uz monētas redzamais skaitlis. Tas norāda, cik naudas vienībām atbilst šī monēta. To sauc par nominālvērtību.

Skolotāja:Var arī teikt, ka šis skaitlis norāda, cik vērta ir monēta, vai par to var nopirkt maz vai daudz. Skolotāja:Ir astoņu dažādu vērtību eiro monētas. Padomājiet – kā Alise var samaksāt 2 eiro par āboliem ar vienas vērtības monētām?

1. skolēns:Alise var maksāt ar 200 viena centa monētām.

Skolotāja:Jā, tā var.

2. skolēns:Viņa var maksāt ar 100 divu centu monētām.

Skolotāja:Pareizi, arī tā var!

3. skolēns: Alise var maksāt ar 5 četrdesmit centu monētām.

1. skolēns:Ar 20 desmit centu monētām.

2. skolēns:Un ar 10 divdesmit centu monētām.

3. skolēns:Arī ar 4 piecdesmit centu monētām.

1. skolēns:Alise var maksāt ar 2 viena eiro monētām.

Skolotāja:Un vēl?

Skolotāja:Vēl viens maksāšanas variants netika minēts. Kāds zin? 2. skolēns:Nav izmantota 2 eiro monēta! Alise taču var maksāt arī ar 2 eiro monētu!

Skolotāja:Gudrinieki! Tagad mēs zinām visus veidus, kā var norēķināties par āboliem, kuri maksā divus eiro, ar vienas vērtības monētām.

3. skolēns:Skolotāj, bet veikalā taču var maksāt ar dažādu vērtību eiro monētām?

Skolotāja:Jā, protams, veikalā var norēķināties ar dažādām eiro monētām, tikai šajā uzdevumā Alise gribēja maksāt ar vienas vērtības monētām, un mēs viņai palīdzējām.

60


1. Skolotājs demonstrē animācijas filmu „Norēķini ar eiro”. (Nominālvērtība – skaitlis uz monētas, kas parāda vērtību).

2. Skolēni saprot, ka uz vienu jautājumu ir iespējamas vairākas pareizas atbildes arī gadījumā, ja Alise maksā ar viena veida monētām.

3. Skolotājs uzdod jautājumu: Vai veikalā vienmēr jāmaksā ar vienāda veida monētām? Skolēni atbild uz jautājumu, minot piemērus no savas pieredzes.

4. Skolotājs izdala monētu komplektus (3.1. darba lapa skolotājam). Skolotājs var variēt ar monētu komplektu veidošanu, piedāvājot vairāk vai mazāk monētu. Skolēniem var būt dažādi monētu komplekti.

5. Skolotājs aicina izveidot (sakomplektēt monētas) vismaz divējādi, kā Alise var samaksāt 2 eiro, izmantojot dažādas monētas. Pēc tam aicina konsultēties ar blakussēdētāju, lai pārbaudītu, vai visi izveidotie varianti ir pareizi. Uz interaktīvās tāfeles vai ar dokumentu kameras palīdzību apkopo iegūtos atbilžu variantus. Vēlams apskatīt vismaz 7-9 variantus, lai būtu pietiekama daudzveidība. Apkopojumam var izmatot tabulu (3.1. darba lapa skolēnam).

6. Aicina skolēnus paskaidrot, kurš no izveidotajiem variantiem viņiem šķiet visizdevīgākais, un pamatot, kāpēc. Svarīgi, ka skolēni savu atbildi pamato. Pamatojums varētu būt visdažādākais, piemēram, mazāks monētu skaits, ko iespējams ātrāk saskaitīt, mazākus monētu nominālus ir vieglāk saskaitīt.

7. Skolotājs izdala vai demonstrē uz tāfeles uzdevumu (3.1. darba lapa skolēnam). Aicina skolēnus uzdevumu veikt individuāli. Ja nepieciešams, var rosināt skolēnus izmantot izgrieztās papīra monētas. Skolēni individuāli pilda uzdevumu.

8. Skolotājs demonstrē iespējamos atbilžu variantus uz tāfeles un aicina skolēnus tos salīdzināt (3.2. darba lapa skolotājam). Skolēni salīdzina savus risinājumus ar skolotāja piedāvātajiem, pārrunā kļūdainos risinājumus, ja tādi ir.

9. Skolotājs kopā ar skolēniem vēlreiz pārrunā, ka pat šajā gadījumā, kad ir samērā daudz ierobežojumu attiecībā uz monētu izvēli (jāizmanto visu veidu monētas, ierobežots monētu skaits), ir daudz dažādu uzdevuma atrisinājumu, kas visi ir pareizi. Ja laiks atļauj, ieteicams pārrunāt, kāpēc citu variantu nav. Piemēram, kāpēc nevar ņemt vienu 50 centu monētu.

10. Skolēni var veikt pašnovērtējumu, salīdzinot savus uzdevuma risinājuma variantus ar skolotāja piedāvātajiem, izvērtējot savas prasmes. Skolotājs, vērojot skolēnu darbu un atbildot uz uzdotajiem jautājumiem, iegūst informāciju par skolēnu prasmēm.

11. Lai skolēnam nostiprinātu zināšanas par eiro centu nominālvērtību, skolotājs izdala 3.2. darba lapu.

61


62


63



64


1.variants

2.variants

3.variants

4.variants

5.variants

6.variants

7.variants

8.variants

1

3

1

3

1

3

1

3

2

1

2

1

2

1

2

1

1

1

3

3

3

3

1

1

2

2

1

1

2

2

3

3

1

1

1

1

3

3

3

3

3

3

3

3

2

2

2

2

Eiro centu monētas

Varianti

65


Kopā: 2 eiro

MONĒTAS MONĒTU SKAITS SUMMA

66


Tev par pirkumu jāmaksā summa divi eiro. Katra monēta jāizmanto vismaz vienu reizi un katru monētu var izmantot ne vairāk kā trīs reizes. Izveido visus iespējamos variantus!

Uzdevums

67


Ieraksti apļos, kādas nominālvērtības eiro centu monētas ir apgrozībā!

Izvēlies vienu nominālvērtību, bez kuras, tavuprāt, varētu iztikt. Atbildi pamato!

Kuru nominālvērtību eiro monētas pietrūkst?

Uzdevums

68

4. stāsts Eiro funkcijas


Mērķis:pilnveidot zināšanas par eiro kā norēķinu līdzekli Latvijā.

Plānotais rezultāts:zina, ka eiro ir norēķinu līdzeklis Latvijā;

zina naudas funkcijas un īpašības, prot tās ilustrēt ar piemēriem;

zina, ka Latvija ir ES dalībvalsts;

attīsta ekonomiskās darbības prasmes, pamato savu izvēli ar ekonomiskiem apsvērumiem;

attīsta saimnieciskās darbības prasmes, pamato savu izvēli ar ekonomiskiem apsvērumiem;

veido stāstījumu no dotās informācijas;

prot strādāt grupā, uzklausa un pārdomā citu uzskatus, atzīst citu vajadzības un intereses, kā arī ņem vērā citu domas, pieredzi un pārliecību;

stāsta par pārī (grupā) paveikto;

ievēro drošības noteikumus;

zina, kā rīkoties, ja noticis negadījums.


dators, projektors vai interaktīvā tāfele, darba lapas, aksesuāri lomu spēlei.

Ieteicamās mācību metodes:lomu spēle, situācijas analīze,grupu darbs.

Animācijas filmas sižetsNodarbību aprakstiDarba lapas skolēnam

naudas funkcijas, naudas īpašības

SATURĀ IEKĻAUTS:

ATSLĒGVĀRDI:

Mamma

Kristaps

Toms

69


Krājkasīte „cūciņa”. Rokas krata krājkasīti. Žvadz nauda. Eiro centu monētas lēkā pa krājkasīti. Pirksti ar tamboradatu mēģina izķeksēt naudiņu.

Kristaps:Nāc, nauda, ārā!

Kristaps vienu pēc otras velk ārā monētas. Uz galda izkrīt 1, 2 un vēl viena 2 eiro centu monēta.

Kristaps:Hopā! – ir!

5 eiro centi izkrituši ārā uz galda.

Kristaps:Hopā!

Vēl izkrīt 5 eiro centi, divreiz pa 10 eiro centiem , 20 eiro centi un 50 eiro centi. Visas naudas monētas sakārtojas uz galda. Toms paceļ krājkasīti.

Toms:Kāpēc tu izvilki naudu no „cūciņas”? Tu taču krāj ritenim!

Kristaps rāda skimborda* dēli.

Kristaps:Jā, es krāju ritenim. Bet es gribu paņemt tikai dažus eiro saldējumam. Skimbords ir gatavs! Jānosvin pirmais brauciens.

Toms:Tātad mēs braucam uz pludmali to izmēģināt?

Mamma:Hm, vai tad braukšanai ar tādu dēli nav vajadzīgi okeāna viļņi?

Kristaps:Nē! Ar skimbordu slīd pa gludu ūdens virsmu tur, kur ūdens ir tikai līdz potītēm!

Mamma:Ā, malacis! Pats uztaisīji?

Kristaps:Jā, pats. Nebija tik grūti. Pēc instrukcijas internetā uztaisīju.

Mamma:Tad jau esi ietaupījis, un saldējums ir godam nopelnīts.

Kristaps kārto uz galda monētas.

Kristaps:Saskaitot kopā, man sanāk vesels eiro…

Toms:Man arī ir 1 eiro. Un vēl 1 eiro. Vai mums sanāks divi saldējumi? Es gribētu tādu milzīgu saldējumu ar ķiršiem un šokolādi!

Mamma:Es jums katram iedošu vēl pa vienam eiro.

Mamma piebīda katram 1 eiro. Toms un Kristaps piebīda iedotos eiro tuvāk saviem pārējiem eiro.

Toms un Kristaps:Paldies, mammu!

Mamma:Bet samainīsim monētas pret papīra banknoti. Tā būs drošāk, jo monētas var arī izkrist no kabatas ūdenī.

70


Toms un Kristaps:Ju-hū! Visi uz pludmali!

Pludmale. Mamma lasa žurnālu. Puikām kājās ir šorti, uz acīm saulesbrilles un pie kājām skimbords.

Mamma: Pagaidiet! Vai jūs ar visu naudu iesiet ūdenī?

Kristaps:Naudai nekas nenotiks. Eiro banknotes izgatavo no kokvilnas! Tās ūdenī neizjuks.

Mamma: Protams, ka neizjuks, bet pārdevēja slapjo banknoti var neņemt pretī.

Kristaps:Labi, ņem un pasargā!

Kristaps iedod mammai banknoti. Abi puikas aizskrien pie ūdens. Šļūc ar skimbordu. Kristaps skrien un met skimbordu. Kristaps uzlec virsū un slīd, brauc pa rampu. Slaido. Pēc brīža atgriežas pie mammas.

Parādās saldējuma busiņš.

Saldējuma pārdevēja:Saldējums! Saldējums!

*Skimbords – ovāls saplākšņa dēlis, kuru iespējams nopirkt vai pagatavot pašiem. Braukšana uz tā līdzinās sērfošanai pa ūdeni, tomēr ir vairākas būtiskas atšķirības, proti, skimbords ir slīdēšana pa ūdens virsmu smilšainā pludmalē, kur ūdens ir līdz potītēm (lāmās).

Mamma:Nu, skriesiet pēc saldējuma?

Plakāts, uz kura uzzīmēti saldējumi ar cenām: 0,80 ; 1, 00; 1,20 EUR.

Pludmales skats. Saldējuma kiosks. Meitene - saldējuma pārdevēja pie letes.

Pārdevēja:Nu, puikas, ko vēlaties?

Toms un Kristaps:Mēs vēlētos nopirkt trīs lielos saldējumus ar ķiršiem!

Dod pārdevējai 5 eiro banknoti.

Pārdevēja:Lūdzu! Atpakaļ saņemsiet 1 eiro un 40 centus.

Toms un Kristaps priecīgi par saldējumu. Dod mammai saldējumu.

Mamma:Atlikumu gan ieliec krājkasē. Ritenim.

Mājās Kristaps 1 eiro un 40 (20+20) centus iemet krājkasē.

71



1. Skolēni izlasa stāstu par kāda zemnieka ikdienas dzīves situāciju. Izmantojot 4.1. darba lapu skolēnam, kurā ievietoti attēli ar stāsta personāžiem un priekšmetiem. Skolēns ar bultiņām shematiski attēlo izlasīto.

2. Skolēni analizē situāciju, atbild uz jautājumiem, izmantojot 4.2. darba lapu skolēnam, noskaidro, kas ir barters, analizē tā priekšrocības un trūkumus, pārrunā, kur mūsdienās izmanto barteru.

3. Skolotājs iepazīstina skolēnus ar naudas funkcijām, aicinot viņus 4.3. darba lapās skolēnam izpētīt, ar ko atšķiras naudas funkcijas bartera un naudas darījumos.

4. Skolēni noskatās animācijas filmu „Eiro funkcijas”. Izanalizē, kurā no filmas situācijām eiro veic minētās funkcijas (4.4. darba lapa skolēnam).

5. Skolotājs pastāsta, kādi ir naudas veidi. Skolēni pretī burtiem ieraksta attēlā parādīto naudas veidu (4.5. darba lapa skolēnam).

1.variants

72


1. Skolēni iepazīstas ar naudas īpašībām un izanalizē tās naudas īpašības, kuras pilda un nepilda prečnauda (4.6. darba lapa skolēnam). Pārrunā to!

2. Skolotājs sadala skolēnus grupās. Aicina izlozēt grupas vadītājam vienu no naudas īpašībām.

3. Skolēni grupu darba lapā (4.7. darba lapa skolēnam) ieraksta izlozēto naudas īpašību, noskatās animācijas filmu „Eiro funkcijas”, meklējot situāciju, kurā tiek parādīta konkrētā īpašība. Lai skolēni labāk varētu sagatavoties nākamajam uzdevumam, skolotājs var nodemonstrēt Latvijas Bankas „Naudas skolas” piedāvāto filmu par vienu no naudas funkcijām - nauda kā vērtības mērs:http://www.naudasskola.lv/lv/content/tv-raidijums-naudas-zimes?birka=18#n

4. Skolēni paši veido nelielu lugu ar situāciju, kurā parāda naudas īpašību un turpina aizpildīt grupu darba lapu (4.7. darba lapa skolēnam), aprakstot izvēlēto lugu. Skolotājs piedāvā veiksmīgākai lomu spēlei izmantot dažādus aksesuārus.

5. Katra grupa lomu spēlē atveido situāciju, pārējās grupas cenšas noteikt, kādu naudas īpašību raksturo atveidotā situācija.

6. Skolēni izvērtē savu dalību grupas darbā (4.8. darba lapa skolēnam).

IZTURĪGA

DALĀMA

ĒRTI LIETOJAMA

PAZĪSTAMA

UZTICAMA

2.variants

73


1. Skolēni noskatās animācijas filmu „Eiro funkcijas”. Skolotājs aicina skolēnus izvērtēt, kurā situācijā filmas varoņi nedomāja par drošību. Pārrunā, vai šajā situācijā varēja ko mainīt.

2. Skolotājs pastāsta, ka katru dienu ir neskaitāmas situācijas, kad ir jāpieņem pareizais lēmums, tā nodrošinot gan savu, gan citu cilvēku drošību. Skolotājs aicina izlasīt ikdienas situācijas 4. 9. darba lapā skolēnam un izvērtēt tās. Klasē pārrunā, kā katrā situācijā bija jārīkojas. Kāpēc būtu jārīkojas tieši tā?

3. Skolotājs pastāsta, ka ikvienam ir ne tikai jārīkojas tā, lai nodrošinātu drošību sev un apkārtējiem, bet arī jāzina, kā rīkoties, ja noticis negadījums, atgādina pirmās palīdzības pamatprincipus:

saskatīt, kas noticis;

izvērtēt, kādas briesmas draud cietušajam un arī glābējam;

rīkoties, t.i., izsaukt ātro medicīnisko palīdzību; meklēt pieaugušo palīdzību; iepriekš, izvērtējot situāciju, palīdzēt pašam.

Skolotājs atgādina, ka jāatceras tikai viens tālruņa numurs, pa kuru piezvanot, iespējams saņemt palīdzību jebkurā ārkārtas vai nelaimes gadījumā. Tas ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta numurs – 112.

Zvanot uz šo numuru, jābūt gatavam sniegt šādu informāciju:

kur noticis negadījums: jānosauc pilna adrese ar pilsētas nosaukumu, nosaukums vietai (piemēram, tilts pār upi);

kas ir noticis;

cik ir cietušo, kas tos raksturo.

4. Skolotājs pastāsta, ka ļoti svarīgi ir zināt arī par naudas drošu uzglabāšanu un uzkrāšanu un, nonākot izvēles situācijā, jāprot pareizi rīkoties. Lai labāk izprastu iespējamās izvēles situācijas, skolēni izspēlē Latvijas Komercbanku asociācijas piedāvāto spēli:http://www.naudasskola.lv/lv/content/speles#item1019

5. Skolēni izspēlē lomu spēli ar situāciju, kurā ir noticis negadījums.

3.variants

74


Izlasi stāstu par turīga zemnieka darījumu senatnē!

Ar bultiņām shematiski attēlo izlasīto!

Lībiešu apmetnes iedzīvotājam, kuram bija lieli labības krājumi, vajadzēja jaunu dzelzs arklu. Viņš devās pie kalēja un cerēja, ka varēs graudus apmainīt pret arklu, bet kalējam graudi nebija vajadzīgi. Viņam bija nepieciešams vilnas audums. Turīgais lībietis devās pie audēja, bet arī tam graudi nebija vajadzīgi, viņam vajadzēja aitu. Tad lībiešu zemnieks devās pie lopkopja pēc aitas. Gājiens izrādījās veiksmīgs, un viņš varēja iemainīt aitu pret graudiem. Tad zemnieks ar aitu devās pie audēja, kur iemainīja to pret vilnas audumu, tālāk devās pie kalēja, kur audumu samainīja pret arklu.

Uzdevums

75


Uzdevums

Cik reizes turīgais zemnieks veica maiņas darījumus, lai iegūtu savā īpašumā jaunu dzelzs arklu?

Kā tu rīkotos šādā situācijā?


Mongolijā un Ķīnā

tēja

Latvijā

vadmala

Kalnu un mežu apvidu tautām

zvērādas

Universāla prece daudzās valstīs

lopi

Gāja laiks, un cilvēki secināja, ka ir tādas preces, kuras labprāt ņem pretī ikviens. Pret tām var iemainīt jebkuru citu preci. Prece pildīja naudas funkcijas.

76


Nauda ir tas, ko pieņem kā maksāšanas līdzekli, pērkot preci vai pakalpojumu.

Uzdevums

Vai mūsdienās lieto barteru?

Nosauc piemērus!

Kādas ir bartera darījuma priekšrocības un trūkumi?

Preču vai pakalpojumu maiņas darījumu sauc par barteru.

77


BARTERS

NAUDA

UzdevumsNosaki naudas funkcijas veidu!Izpēti, ar ko atšķiras naudas funkcijas bartera un naudas darījumos!

78


2.00 EUR 1.50EUR

BARTERS

NAUDA


79


BARTERS

NAUDA


80


Noskaties animācijas filmu „Eiro funkcijas”!

Uzraksti, kurā no situācijām eiro veic kādu no naudas funkcijām!

Maiņas līdzeklis –

Vērtības mērs –

Bagātības uzkrāšanas līdzeklis –

Uzdevums

81


Nosaki naudas veidu katrā no attēliem!

A

B

C

D E

A B

C

D

E

Uzdevums

82


Tabulā nosauktas dažādas preces, ko senatnē cilvēki izmantoja kā naudu. Aizpildi tabulu, atbildot ar „jā” vai „nē” un nosakot, kāda naudas īpašība piemīt katrai lietai!

Pastāv noteiktas prasības pret lietām, kas kalpo kā nauda. Naudai ir vairākas svarīgas īpašības:

Izturīga. Lietai, ko izmanto par naudu, jābūt piemērotai ilgstošai lietošanai.

Dalāma. Jāpastāv iespējai dalīt naudu mazākās vienībās bez jebkādiem zaudējumiem.

Vienveidīga. Visām vienas vērtības lietām jābūt pilnīgi vienādām.

Ērta lietošanā. Lietai, ko izmanto par naudu, jābūt pietiekami vieglai un ērti pārvietojamai no vienas vietas uz citu.

Pazīstama. Visi pircēji un pārdevēji to pazīst un zina, ka pret to var mainīt savas preces.

Stabila. Uzticama. Lietai jābūt vērtīgai ne tikai šodien, bet arī nākotnē. Visi ir gatavi apmainīt un nebaidās, ka rīt citi to varētu vairs neuzskatīt par naudu.

Tēja

Zvērādas

Vadmala

Lopi

Izturīga Dalāma Vienveidīga Ērtalietošanā

Pazīstama Stabila/ Uzticama

Uzdevums

Naudas īpašībasPreces

83


Grupu darbsIzvēlieties vienu no naudas īpašībām!

Noskatieties atkārtoti animācijas filmu „Eiro funkcijas”! Atrodiet filmā situāciju, kurā tiek parādīts, ka eiro piemīt jūsu izvēlētā naudas īpašība!

Izdomājiet situāciju, kurā parādās minētā naudas īpašība!

Izveidojiet lugu un parādiet to klasesbiedriem tā, lai viņi varētu nosaukt, kādu naudas īpašību jūsu grupa situācijā parāda!

Grupā darbojas

Animācijas filmā „Eiro funkcijas” naudas īpašība tiek parādīta brīdī, kad

Lugas scenārijs:

1) norises vieta –

2) laiks –

3) darbojošās personas –

4) situācijas apraksts –

(izvēlētā naudas īpašība)

.............................................................................................................................................

......................................................................................................................................................................

.........................................................................................................................

84


Grupas dalībnieka pašvērtējumsAtzīmē savas sadarbības prasmes uz vērtējuma taisnes!

1) Es ievēroju nosacījumus.

2) Es uzklausīju citus.

3) Es ņēmu vērā citu idejas.

4) Es iedrošināju citus.

5) Es spēju pamatot savu viedokli.

Vienmēr

Vienmēr

Vienmēr

Vienmēr

Vienmēr

Nekad

Nekad

Nekad

Nekad

Nekad

85


Noskaties animācijas filmu „Eiro funkcijas”!

Izvērtē, kurā situācijā filmas varoņi nedomā par drošību! Kā tu rīkotos šādā situācijā?

Iepazīsties ar tabulā aprakstītajām situācijām!

Analizē tās, ieraksti, kā šajā situācijā tu rīkotos!

Mamma dzimšanas dienā tev uzdāvina jaunas skrituļslidas. Tu dodies tās izmēģināt, kā arī parādīt draugiem. Uz ietves ir daudz gājēju.

Tu esi atbraucis ciemos pie sava labākā drauga. Visu dienu jūs pavadāt sauļojoties, peldoties un spēlējot bumbu. Tu esi ļoti izslāpis, bet dzērienu nekur nemani. Tu ieej drauga virtuvē un pieliekamajā atrodi „Sprite” pudeli, kura ir līdz pusei pilna.

Tu kavē. Vecākais brālis apsola tevi aizvest ar motorolleri, tikai viņam nav otras aizsargķiveres.

Tu esi izgājis uz balkona, bet mazā māsa aiztaisa tā durvis no iekšpuses.

Nesen ir nolijis lietus. Braucot ar velosipēdu pa ielu, tu priekšā pamani lielu peļķi.

Tu ar draugiem lidini pūķi. Tas aizķeras aiz elektrības vadiem.

1.

2.

3.

4.

5.

6.

Uzdevums

86

5. stāsts Eiro drošībaspazīmes


Mērķis:veicināt izpratni par eiro drošības pazīmēm.


saprot, ka nauda ir īpaša prece;

ir iepazinis eiro drošības pazīmes;

praktiskā situācijā izvērtē iespējas, ar ekonomiskiem apsvērumiem pamato savu izvēli un pieņem lēmumu, kā rīkoties;

prot patstāvīgi atrast dažādos informācijas avotos (uzziņu literatūrā, plašsaziņas līdzekļos, datorresursos) nepieciešamo informāciju un izmantot mācību uzdevumu veikšanai;

zina, ka par likuma pārkāpumiem var tikt piemērots sods.


dators, projektors vai interaktīvā tāfele, darba lapas, dažādi priekšmeti, kurus var izmantot, imitējot naudu, – papīriņi, spēļu naudas, apaļas ripiņas u.tml., dažas īstas monētas un banknotes (vēlams ārvalstu, ko skolēni varētu nepazīt).

Ieteicamās mācību metodes:pētījums, grupu darbs, darbs ar tekstu, situācijas analīze.

Animācijas filmas sižetsNodarbību aprakstiDarba lapas skolotājamDarba lapas skolēnam

eiro pretviltošanas elementi

SATURĀ IEKĻAUTS:

ATSLĒGVĀRDI:

Naudas maks

Eiro banknotes

Spēļu nauda

87


Daļēji caurspīdīgas durvis, aiz kurām ģimene jūt līdzi hokeja spēlei. Galds, uz kura atrodas kaste ar spēļu naudu. Pēkšņi viena spēļu nauda „mostas”. Staipās, žāvājas, izlien no kastes un apsēžas uz kārbiņas malas, palūr uz miglainajām durvīm.

Spēļu nauda:

Hokejs... atkal visi uz to hokeju... vai tad tā ir spēle? Ne tur var ielas pirkt, ne viesnīcas celt, bet, nē - skatās hokeju, kamēr mums te nav ko darīt... Nu nekas, nekas. Mēs pašas protam sevi izklaidēt.

Spēļu nauda modina pārējās.

Spēļu nauda:

Ei, jūs, piecīši un lielie piecdesmitnieki,

raušaties augšā!

Sākas kustība. Spēļu nauda ierauga maku.

Spēļu nauda:

Kas tas tāds?! Parasti te tāda nav.

Maks paveras, no tā lien ārā eiro banknotes, izripo monētas.

Spēļu nauda:

Kas tad jūs tādas būtu?

10 eiro banknote (rāda aversā):

Mēs esam eiro.

Spēļu nauda:

Kas tas ir eiro?

Eiro banknote:

Eiro ir nauda – maksāšanas līdzeklis. Mēs te makā esam gan banknotes, gan monētas.

Spēļu nauda:

Mēs arī esam nauda! Tad jau mēs esam māsas!

Eiro banknote:

Diez vai. Jūs esat spēļu nauda, bet mēs – īsta nauda.

Spēļu nauda:

Kāda tad te atšķirība? Mēs esam ļoti nopietna nauda. Spēlē par mums var nopirkt ielas un būvēt viesnīcas. Vai par jums var nopirkt viesnīcu?

Eiro banknote:

Protams. Par eiro var nopirkt visu, ko var nopirkt par naudu.

Spēļu nauda:

Ja mūs aiznestu uz veikalu, tad jau arī varētu labi iepirkties.

Eiro banknote:

Nē, nevarētu! Veikalā nepieņem spēļu naudu. Jūsu pasaule neiziet ārpus spēļu kastes. Mēs varam parādīt atšķirības starp eiro un spēļu naudu. Gribat redzēt?

Spēļu nauda:

Protams, tas ir jāredz!

5 eiro banknote nostājas pie galda lampas, demonstrējot vispirms metālisko joslu un ūdenszīmi, tad eiro aizsardzības elementus.

88


5 eiro banknote:

Eiro banknotēm ir atšķirīga krāsa un izmērs. Mums ir arī dažādas pazīmes, pēc kurām var pateikt, vai esam īstas. Tās vislabāk pārbaudīt, mūs apskatot, aptaustot un pagrozot. Ja mūs aplūko pret gaismu, tad ir redzama metāliska josla ar uzrakstiem un ūdenszīme. Tā papīrā iestrādāta jau izgatavošanas laikā rūpnīcā. Turklāt papīrs ir īpašs, ne tāds kā jums, spēļu banknotēm, mēs esam izgatavotas no kokvilnas.

Spēļu nauda N1 (jautā otrai spēļu naudai):

Ei, vai tu zini, no kāda materiāla esam izgatavotas mēs?

Spēļu nauda N2 (atbild):

Vakar zīmēšanas burtnīcas lapa teica, ka mēs esot māsas – no viena materiāla gatavotas.

5 eiro banknote:

Skatieties vēl! Mūs pagrozot, labi var aplūkot krāšņo hologrammas joslu un banknotes nominālvērtības skaitli, kas maina krāsu. Uz banknotēm ir reljefs attēls, to var ne tikai ieraudzīt, bet arī sataustīt.

Spēļu nauda:

Vareni! Pārējās banknotes arī var pataustīt un apskatīt?

50 eiro banknote:

Noteikti! Kaut arī mums, pārējām banknotēm šīs pazīmes izskatās mazliet citādāk, mūs visas var pārbaudīt apskatot, pagrozot un aptaustot. Atšķirīgie banknošu izmēri un uzraksti reljefā palīdz arī neredzīgajiem mūs atšķirt.

20 eiro centu un 1 eiro monētas pieripo klāt banknotei un runājot mazliet pagrozās, lai redz Eiropas pusi un sāna jostiņu.

20 eiro centu monēta:

Man arī, man arī ir drošības zīmes! Apskatiet rūpīgi manu izskatu un formu!

1 eiro monēta:

Bet man ir viegli magnētisks centrs, kas arī ir drošības pazīme. Re, kā magnēts mani pievelk!

Magnēts pievelk monētu, monēta priecīgā intonācijā iesaucas „Hop!”

Spēļu nauda:

Esat gan jūs svarīgas un aizsargātas! Kā to visu atcerēties?

10 eiro banknote:

Būtiskākās naudas pazīmes jāzina katram, taču uztraukumam nav pamata. Bankās arī banknotes un monētas rūpīgi pārbauda, lai makos nonāktu maksāšanai derīga nauda.

Spēļu nauda:

Tad jau tiešām ar spēļu naudu veikalā nemaz nevar maksāt!?

Eiro banknote:

Nē, nevar! Jūs esat radītas rotaļām.

Atskan prieka saucieni par uzvarētu hokeja spēli.

Spēļu nauda:

Aši, aši savās vietās! Tētim nepatīk, ka esam izmētātas pa galdu!

Spēļu nauda un eiro banknotes samūk spēļu kastē un makā, veras durvis.

89



1. Uz galda salikti dažādi priekšmeti (papīriņi, spēļu nauda, apaļas ripiņas u.tml.) un dažas īstas monētas un banknotes (vēlams ārvalstu, ko skolēni varētu nepazīt). Skolotājs vienu skolēnu aicina pie galda, lai izvēlas no kaudzes derīgās lietas. Kad skolēns izvēlējies derīgās lietas, skolotājs aicina pamatot izvēli. Sarunas gaitā vēlams nonākt pie secinājuma, ka naudu (banknotes un monētas) var atšķirt no citām lietām pēc dažādām pazīmēm. Ja gadījumā skolēns pie vērtīgām lietām pielicis arī spēļu naudu, tad ir vieta sarunai par to, kā īsta nauda atšķirama no neīstas vai viltotas.

2. Skolotājs aicina skolēnus sagatavot mājās īsu prezentāciju par eiro pretviltošanas elementiem (katram divi elementi). Skolēni var izvēlēties, par kādām naudas vienībām – monētām vai banknotēm – viņi meklēs informāciju.

Skolotājs uzsver, ka Latvijā 5 eiro banknotes būs ar jaunajām eiro banknošu drošības pazīmēm un pakāpeniski tiks uzlaboti pretviltošanas elementi arī pārējiem nomināliem (informāciju skat. interneta vietnē:http://www.jaunas-euro-banknotes.eu/).

3. Skolotājs iepazīstas ar informāciju par eiro pretviltošanas elementiem (5.1. un 5.2. darba lapas skolotājam).

4. Nākamās nodarbības sākumā skolotājs sadala skolēnus grupās, lai katram grupas dalībniekam būtu stāsts par atšķirīgu eiro pretviltošanas elementu. Skolēni pēc kārtas izstāsta par vienu pretviltošanas elementu. Katrs skolēns, klausoties klasesbiedru stāstījumu un izmantojot savas zināšanas, aizpilda 5.1. darba lapu skolēnam.

5. Skolotājs uzsver, ka būtiskākās pretviltošanas pazīmes jāzina ikvienam, taču bankas, īpaši centrālās bankas, naudu pārbauda ļoti rūpīgi, tā akcentējot, ka par naudas uzticamību un drošību rūpējas 24 stundas diennaktī.

6. Skolotājs demonstrē animācijas filmu „Eiro drošības pazīmes“.

7. Skolēni mājās uzraksta īsu pārspriedumu (5.2. darba lapa skolēnam).

1.variants

90

Nodarbība notiek datorklasē, lai informācijas meklēšanai varētu izmantot internetu. Ja ir pieejami drukāti materiāli par eiro, tad tos arī var izmantot nodarbībā kā informācijas avotu.

1. Skolēni sadalās pāros, katrs pāris izlozē pretviltošanas elementu, par kuru jāmeklē informācija (5.4. darba lapa skolotājam). Skolēni, izmantojot internetu vai citus izziņas avotus, sameklē informāciju par izlozēto eiro pretviltošanas elementu. Informāciju apkopo savos pierakstos, lai pēc tam var to pastāstīt klasesbiedriem. Laiks informācijas meklēšanai 10–12 min. Kā vienu no informācijas meklēšanai noderīgām spēlēm internetā skolotājs piedāvā spēli “Euro Cash Academy”, kas iepazīstina ar eiro banknotēm un to pretviltošanas elementiem un dod iespēju uzzināt vairāk par drošības elementiem. Spēlējot spēli, dalībnieki var piedalīties vienkāršā viktorīnā vai izpētīt virtuālu pilsētas laukumu:http://www.jaunas-euro-banknotes.eu/Informacijai-un-lejupieladei/EURO-CASH-ACADEMY/SPELE-EURO-CASH-ACADEMY

2. 10–15 minūtes skolēni meklē informāciju, apkopo to un sagatavo stāstījumu.

3. Skolēnus sadala grupās tā, lai katrā no grupām būtu skolēni, kas veica atšķirīgus uzdevumus. 10–12 minūtes grupas skolēni atstāsta cits citam iegūto informāciju. Klausītāji aizpilda 5.1. darba lapu skolēnam.

4. Nodarbības noslēgumā skolotājs demonstrē animācijas filmu „Eiro drošības pazīmes”.

5. Skolēni mājās uzraksta īsu pārspriedumu (5.2. darba lapa skolēnam).

1. Skatīt 1.varianta pirmo punktu.

2. Skolotājs izdala darba lapu skolēnam 5.1. darba lapa skolēnam. Demonstrē animācijas filmu „Eiro drošības pazīmes“. Skolēni aizpilda minēto darba lapu. Pēc tam pāros salīdzina un papildina darba lapu, ja tas nepieciešams. Vajadzības gadījumā lūdz skolotāja palīdzību.

3. Skolotājs aicina skolēnus iepazīties ar spēli “Euro Cash Academy”, kas iepazīstina ar eiro banknotēm un to pretviltošanas elementiem un dod iespēju uzzināt vairāk par drošības elementiem:http://www.jaunas-euro-banknotes.eu/Informacijai-un-lejupieladei/EURO-CASH-ACADEMY/SPELE-EURO-CASH-ACADEMY

2. variants

3. variants


Visu trīs piedāvāto nodarbību noslēgumā skolēni iepazīstas ar situāciju 5.3. darba lapā skolēnam. Skolotājs aicina iepazīties ar informāciju Latvijas Bankas mājaslapā, kā rīkoties līdzīgās situācijās:http://www.bank.lv/jautajumi-un-atbildes/skaidra-nauda#7Pēc iepazīšanās ar informāciju skolēni atbild uz darba lapā dotajiem jautājumiem. Ieteicams ar skolēniem pārrunāt, ko darīt ar bojātu naudu, piemēram, saplēstu banknoti. Skolotājs var iepazīstināt skolēnus ar Krimināllikuma 192. pantu „Viltotas naudas un valsts vērtspapīru izgatavošana un izplatīšana” (5.3. darba lapa skolotājam).

91

Monētas


Eiro monētu sēriju veido astoņas monētas ar dažādu nominālvērtību:

1 centa, 2, 5, 10, 20 un 50 centu, kā arī 1 un 2 eiro monētas. Visu valstu eiro monētām ir kopīgā jeb Eiropas puse un nacionālā puse ar attiecīgās valsts veidoto simboliku. Pusē ar attiecīgās valsts veidoto simboliku ir norāde uz emitentvalsti.

Visas eiro monētas var izmantot visās eirozonas valstīs.

Monētu kopīgās puses dizaina autors ir Luks Luikss (Luc Luycx) no Beļģijas Karaliskās naudas kaltuves. Uz tām attēlota Eiropas Savienības vai Eiropas karte, kas simbolizē Eiropas Savienības vienotību.

Astoņu monētu kopīgajai jeb Eiropas pusei ir atšķirīgs dizains.

Uz 1 un 2 eiro, 50, 20 un 10 centu monētām attēlota Eiropas Savienība pirms paplašināšanās 2004. gada 1. maijā vai (kopš 2007. gada 1. janvāra) Eiropas ģeogrāfiskā karte. Uz Itālijas (t.sk. Sanmarīno un Vatikāna), Austrijas un Portugāles monētām jaunākais dizains redzams tikai tad, ja tās datētas ar 2008. gadu (vai vēlāk).

Uz 1 centa, 2 un 5 centu monētām attēlota Eiropa kopā ar Āfriku un Āziju uz zemeslodes.

1 un 2 eiro monētās ir iestrādāti vairāki pretviltošanas elementi, piemēram,

krāsu – zelta un sudraba - kombinācija, kā arī raksts uz 2 eiro monētas jostas, kas katrai valstij ir atšķirīgs. Turklāt 1 un 2 eiro monētu kārtainā struktūra un unikālās magnētiskās īpašības ļauj monētas daudz drošāk izmantot tirdzniecības automātos.

92

Forma: apaļa

Krāsa: ārējā daļa: zelta iekšējā daļa: sudraba

Josta: pārtraukts rievojums

Forma: apaļa

Krāsa: zelta

Josta: ar smalkiem ierobiem

Forma: spāņu zieda forma

Krāsa: zelta

Josta: gluda


Forma: apaļa

Krāsa: ārējā daļa: sudraba iekšējā daļa: zelta

Josta: uzraksts, smalks rievojums

Monētas

93


Avots: http://www.ecb.int/euro/coins/html/index.lv.html

Forma: apaļa

Krāsa: zelta

Josta: ar smalkiem ierobiem

Forma: apaļa

Krāsa: vara

Josta: gluda

Forma: apaļa

Krāsa: vara

Josta: gluda

Forma: apaļa

Krāsa: vara

Josta: gluda ar gropi

Monētas

94


Apskate

Caurskata zīme

Ūdenszīme

Banknotes augšējā stūrī abās pusēs iespiestas neregulāras zīmes, kas precīzi savienojas, veidojot banknotes nominālvērtības skaitli. Visu skaitli pilnībā var redzēt, turot banknoti pret gaismu.

Jaunajām eiro sērijas banknotēm šīs pazīmes nav!

Ūdenszīmi izgatavo, mainot papīra biezumu. Tā parādās, turot banknoti pret gaismu. Noliekot banknoti uz tumšas virsmas, gaišās daļas kļūst tumšākas. Šis efekts viegli saskatāms ūdenszīmē, kas attēlo banknotes nominālvērtību.

Īsta banknote

Īsta banknote

Īsta banknote

Īsta banknote

PAZĪME

Pārbaude ar tausti

Banknotes

KĀ PĀRBAUDĪT?

Papīrs

Reljefs iespiedums

Banknotes papīrs izgatavots no tīras kokvilnas un ir ciets un stingrs (nevis mīksts vai vaskots).

Īpašais iespiedums rada sajūtu, ka krāsa banknotes Eiropas puses galvenajā attēlā, uzrakstos un nominālvērtības skaitļos ir biezāka. Pārvelkot tai ar pirkstu vai maigi to paskrāpējot ar nagu, sataustāms reljefs iespiedums.

200 eiro banknotes lejasdaļā un 500 eiro banknotes labajā malā sataustāmas papildu zīmes cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

95


Banknotes

Pretviltošanas josla

Uz jaunās banknotes redzams arī grieķu mitoloģijas tēla – Eiropas – portrets.

Pretviltošanas josla iestrādāta banknotes papīrā. Turot banknoti pret gaismu, šī josla kļūst redzama tumšas līnijas veidā. Uz joslas saskatāms sīkiem burtiem salasāms vārds „EURO” un banknotes nominālvērtības skaitlis.

Jaunajām eiro sērijas banknotēm pretvilto-šanas joslā ir redzams eiro simbols un nominālvērtības skaitlis!

PAZĪME KĀ PĀRBAUDĪT?

96


Hologrammas josla

5, 10 un 20 eiro banknotēm:

Pagroziet banknoti – hologrammas attēlā pārmaiņus redzams nominālvērtības skaitlis un eiro simbols uz daudzkrāsaina fona. Malās parādās nominālvērtības uzraksts sīkiem burtiem.

Īsta banknote Viltojums

50, 100, 200 un 500 eiro banknotēm:

Pagroziet banknoti – hologrammas attēlā pārmaiņus redzams banknotes nominālvērtības skaitlis un logs vai durvju aile. Fonā redzami daudzkrāsaini koncentriski sīku burtu apļi, kas virzās no laukuma centra uz malām.

Jaunajām eiro sērijas banknotēm ir citāda dizaina hologramma un spīdošā skaitļa apakšējā kreisajā stūrī redzams kustīgas gaismas efekts, kas pārvietojas augšup un lejup, maina krāsu no smaragdzaļas uz tumši zilu!

Īsta banknote

Apskate slīpā leņķī


Perforācijas

Aplūkojot banknoti pret gaismu, hologrammā redzamas perforācijas, kas veido eiro simbolu €. Redzams arī banknotes nominālvērtības skaitlis sīkiem cipariem.

Banknotes

97


Zeltīta josla

Krāsu maiņas efekts

5, 10 un 20 eiro banknotēm:

Pagroziet banknoti – nacionālā pusē kļūst redzama zeltīta josla. Uz tās redzams nominālvērtības skaitlis un eiro simbols.

50, 100, 200 un 500 eiro banknotēm:

Pagroziet banknoti – nominālvērtības skaitlis banknotes nacionālā pusē maina krāsu no violetas uz olīvzaļu vai brūnu.

Īsta banknote

Īsta banknote

Viltojums

Īsta banknote

Pārbaude ar palielināmo stiklu

Mikroburtu raksts. Dažviet uz banknotes redzami uzraksti sīkiem burtiem, piemēram, banknotes Eiropas puses uzrakstā „EYPΩ” (EURO ar grieķu alfabēta burtiem). Lai to ieraudzītu, nepieciešams palielināmais stikls. Mikroburtu raksts ir ass (nevis izplūdis).

Papildu elementi


Banknotes

98


Pirmās sērijas banknotes pamazām tiks nomainītas ar jaunām Eiropas sērijas banknotēm, kuras varēs viegli pārbaudīt, aptaustot, apskatot un pagrozot, nebūs vajadzīgi nekādi palīglīdzekļi. Latvijā 5 eiro banknote būs ar jaunajām eiro banknošu drošības pazīmēm. Pakāpeniski tiks uzlaboti pretviltošanas elementi arī pārējiem nomināliem (informāciju skat. interneta vietnē:http://www.jaunas-euro-banknotes.eu/).

Avots: http://www.ecb.int/euro/banknotes/security/tilt/html/index.lv.html

Pārbaude ar ultravioleto staru lampu

Ultravioleto staru apgaismojumā:

papīrs nespīd;

papīrā iestrādātās šķiedras izskatās sarkanas, zilas un zaļas;

Eiropas Savienības karogs izskatās zaļš ar oranžām zvaigznēm;

ECB prezidenta paraksts kļūst zaļš;

lielās zvaigznes un mazie apļi Eiropas pusē spīd; karte, tilts un nominālvērtības skaitlis banknotes nacionālā pusē izskatās dzelteni.


Banknotes

99


Atšķirīgi izmēri: jo augstāka nominālvērtība, jo lielāka izmēra banknote.

Atšķirīgas krāsas: banknotēm to nominālvērtības secībā ir skaidri kontrastējoša krāsa. 5 eiro banknote ir pelēka un 10 eiro banknote – sarkana. 20 eiro banknote ir zila, 50 eiro banknote – oranža un 100 eiro banknote – zaļa. 200 eiro banknote ir dzeltenīgi brūna un 500 eiro banknote – violeta.

Nominālvērtības uzraksts iespiests lieliem cipariem.

Reljefs iespiedums, ko var viegli sataustīt.

Uz 200 un 500 eiro banknotes malām izvietotas sataustāmas zīmes. Uz 100 eiro banknotes, kas ir tikpat plata kā augstākas nominālvērtības banknotes, nav šādu zīmju.

Banknotes

Atšķirīgs izmērs, forma, krāsa un josta.

Atšķirīgs svars – jo smagāka monēta, jo tā vērtīgāka (izņemot 1 eiro monētu).

Atšķirīgs biezums – jo biezāka monēta, jo tā vērtīgāka (izņemot 1 eiro un 2 eiro monētu).

Nominālvērtība skaidri norādīta monētu Eiropas pusē.

Monētas

„Labs dizains neredzīgajiem un vājredzīgajiem ir labs dizains visiem’’ – tas bija pamatprincips ciešai sadarbībai ar Eiropas Neredzīgo savienību (European Blind Union – EBU) valūtas izstrādes posmā 20. gs. 90. gados. Sadarbības rezultātā tika izstrādātas eiro banknotes un monētas ar tādām pazīmēm, ko var viegli izmantot cilvēki ar redzes traucējumiem.

100


2 eiro monētai uz smalki rievotas jostas iekaltas rakstzīmes.

1 eiro monētas jostai ir pārtraukts rievojums (trīs iedaļas ar rievojumu, trīs iedaļas gludas).

50 un 10 centu monētas jostu klāj smalki ierobi.

20 centu monētas jostai ir septiņi iespiedumi (“spāņu zieda” forma).

5 centu un 1 centa monētas josta ir gluda.

2 centu monētas josta ir gluda un ar gropi.

Atšķirīgas jostas

Avots: http://www.ecb.int/euro/visually/html/index.lv.html

101

192.pants. Viltotas naudas un valsts finanšu instrumentu izgatavošana, izplatīšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, iegādāšanās un glabāšana

(1) Par viltotu Latvijas Republikā apgrozībā esošu vai apgrozībai paredzētu naudaszīmju, monētu, valsts finanšu instrumentu vai ārvalstu valūtas izgatavošanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu, iegādāšanos vai glabāšanu nolūkā to izplatīt, kā arī par šāda viltojuma izplatīšanu —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Ja, APTAUSTOT, APSKATOT un PAGROZOT eiro banknoti, atklājas, ka tai nepiemīt aprakstītās pazīmes, banknote droši vien ir viltota un to nedrīkst pieņemt.

Ja jums šķiet, ka jūsu rokās nonākusi viltota banknote, jums nekavējoties jāvēršas policijā vai citā kompetentā valsts iestādē.

Lai pārliecinātos, vai banknote ir īsta vai viltota, dodieties ar to uz tuvāko banku.

Visās bankās ir speciālas skaidrās naudas apstrādes iekārtas, ar kuru palīdzību iespējams pārbaudīt, vai banknote ir īsta. Centieties atcerēties, kur, kad un no kā saņēmāt banknoti. Šī informācija var būt ārkārtīgi svarīga, lai palīdzētu atklāt naudas viltotājus.

Banknotes nodošana tālāk, ja zināms vai radušās aizdomas, ka tā ir viltota, ir krimināli sodāma. Tā kā viltotām banknotēm nav vērtības, saglabājiet modrību!

Par viltotas banknotes nodošanu nepienākas kompensācija.

Avots: http://likumi.lv/doc.php?id=88966

Avots: http://www.jaunas-euro-banknotes.eu/Euro-banknotes/AIZDOMIGAS-BANKNOTES

Latvijas Republikas Krimināllikuma 192. pants „Viltotas naudas un valsts vērtspapīru izgatavošana un izplatīšana” iekļauts Krimināllikuma nodaļā „Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā”. Tādējādi uzsvērts, ka šī nodarbe ir viens no sabiedriski bīstamākajiem likuma pārkāpumiem.


Kā rīkoties?

102


Monētu pretviltošanas

elementi

Ar tausti nosakāmi

banknošu

pretviltošanas

elementi

Apskatot nosakāmi

banknošu

pretviltošanas

elementi

Slīpā leņķī apskatot,

nosakāmi banknošu

pretviltošanas

elementi

Ar palīgierīcēm

nosakāmie banknošu

pretviltošanas

elementi

Naudas pretviltošanas

elementi cilvēkiem ar

redzes traucējumiem

103


UzdevumsIeraksti tukšajās vietās atbilstošu vārdu no iekavām!

Izveido domu karti vai citu informācijas apkopojumu par eiro banknošu pretviltošanas elementiem!

Eiro .............. droša nauda, kuru ir .................................... viltot.(ir / nav; viegli / grūti)

Pretviltošanas elementi ............ gan monētām, gan banknotēm.(ir / nav)

Eiro dizainā ir iestrādāti elementi cilvēkiem ar .......................... traucējumiem.(redzes / dzirdes)

104


Uzdevums mājas darbamUzraksti īsu pārspriedumu par to, kāpēc nepieciešami naudas pretviltošanas elementi.Savu viedokli pamato!

105


Kādas kļūdas savā rīcībā ir pieļāvusi Anna?

Vai Annas lēmums par turpmāko rīcību ir pareizs? Atbildi pamato!

Kā tu rīkotos šādā situācijā? Kāpēc?


Izlasi tekstu!

Anna iepirkās tirgū. Viņa maksāja ar 20 eiro banknoti. Tā kā pirkums nebija liels, tad pārdevēja izdeva viņai 5 eiro un monētas. Anna atlikumu, nepārskaitot, iebēra makā. Taču, atnākusi mājās, viņa nolēma naudu pārskaitīt un atklāja, ka viena 50 centu monēta ir viltota.

Anna jutās piekrāpta un uzreiz nesaprata, ko darīt. Ja būtu uzreiz pamanījusi, varētu viltoto monētu neņemt no pārdevējas.

„Nekas,” viņa nodomāja, „rīt iešu uz veikalu un tur arī viltoto monētu iejaukšu starp citām, un tikšu no tās vaļā. ”

Uzdevums

106

6. stāsts Droša iepirkšanās internetā ar eiro


Mērķis:sekmēt izpratni par eiro ieviešanuun ar to saistītajām iespējām.

Plānotais rezultāts:zina, ka norēķinos var izmantot gan skaidru, gan bezskaidru naudu;

zina, kā rīkoties, lai aizstāvētu patērētāja tiesības;

prot pieņemt ekonomiski izdevīgus lēmumus;

izprot ar eiro ieviešanu pavērtās iespējas patērētājam;

pazīst cenu zīmēs eiro;

apzinās, ka var piedalīties lēmumu pieņemšanā un to īstenošanā;

prot publiski uzstāties par grupas darba rezultātiem, sistematizē un apkopo informāciju;

ekonomiskās izvēles situācijā izvēlas alternatīvas, ar ekonomiskiem apsvērumiem pamato savu izvēli un pieņem lēmumus, kā rīkoties.


dators, projektors vai interaktīvā tāfele, darba lapas.

Ieteicamās mācību metodes:domu karte, grupu darbs, pētījums.


patērētāju aizsardzība, atteikuma tiesības, eirozonas valstis, bezskaidras naudas norēķini

SATURĀ IEKĻAUTS:

ATSLĒGVĀRDI:

Pauls

Madara

Reksis

107


19–gadīga jaunieša istaba. Pauls nopietni pēta datora ekrānu, pa kuru zib shēmas un skaitļu virknes, šad tad ieinteresēti pieliekdamies tuvāk.

Teksts:

Pauls ir 1. kursa students, viņš apgūst programmēšanu un ar datoru, protams, ir uz “tu”. Arī tagad viņš iegrimis interneta dzīlēs, pētī tikai viņam vien saprotamas shēmas.

Apņēmīgā solī istabā ienāk mazā māsiņa Madara. Tuvojoties Paulam, viņas soļi paliek biklāki. Madara nevēlas iztraucēt brāli svarīgās darīšanās.

Teksts:

Madara ir Paula jaunākā māsa.

Madara bikli pielavās un paceļas uz pirkstgaliem brālim aiz muguras. Madara kādu brīdi skatās Paulam pār plecu, gaidīdama, kad lielais brālis viņai pievērsīs uzmanību. Istabā iecilpo Reksis un noguļas uz spilvena pie lielā brāļa rakstāmgalda. Madara mīļi paskatās uz viņu un pieliek pirkstu pie lūpām - klusu.

Teksts: – Madarai vairāk nekā datori patīk suņi, un viņa vēlas mācīties par dzīvnieku ārsti.

Madara vēl vairāk pastiepjas uz priekšu, tad atliecas un piebiksta Paulam pie pleca. Pauls pagriež galvu un viņa sejas izteiksme rāda, ka nav īpaši priecīgs, ka jāatraujas no datora.

Teksts:

Kad Pauls tomēr neliekas par māsu ne zinis, viņa nedroši tam piebaksta pie pleca: „Paul, paklau, man vajadzīga tava palīdzība. “

Madara sāk aizrautīgi žestikulēt, cenšoties brālim pierādīt savas domas svarīgumu.

Teksts:

Māsa izstāsta brālim, ka atradusi interneta veikalā enciklopēdiju par suņiem, kuru viņa jau sen sapņo iegādāties.

Teksts:

Vai tad vienkāršāk nav to grāmatu nopirkt grāmatnīcā? - Pauls vaicā.

Teksts:

Grāmatnīcā nav nopērkamas visas pasaules grāmatas, bet interneta veikalos ir! - Madara aizrautīgi iesaucas. Ērtāk ir iepirkties Eiropas Savienības interneta veikalos, jo tad nav jāmaksā nodoklis, precei šķērsojot Latvijas robežu. Turklāt visas cenas ir eiro, kas ļauj pircējam tās vieglāk salīdzināt un izvēlēties sev izdevīgāko.

Teksts:

Pauls, būdams lepns par mazās māsas plašajām zināšanām, saka: – Nu, labi, bet, kāpēc tev esmu vajadzīgs es? Vēlies, lai es tev aizdodu naudu?

Madara priecīgi sasit plaukstas. Arī Reksis, kā saprazdams, ka būs kaut kas labs, sāk priecīgi lēkāt.

Teksts:

Madarai atbilde gatava: „Nu, nē taču! Naudu es esmu sakrājusi! Bet interneta veikalā jāmaksā ar norēķinu karti vai jāpārskaita nauda no konta. Bet man tādu nav.“

108

Pauls jau atkal sēž pie datora un aicinoši pamāj māsai ar roku. Viņa piesteidzas klāt un veikli sāk darboties ar klaviatūru.

Teksts:

Protams, man ir norēķinu karte un konts! Bet vispirms parādi man to veikalu!”

Teksts:

Pauls cenšas noskaidrot, ko māsa vēl zina: – Nu jā, izskatās labi, bet vai tas ir droši?”

Teksts:

Arī uz šo jautājumu māsai ir gatava atbilde: – Jā, ir droši, tikai jāievēro daži vienkārši noteikumi. Pirmkārt, – jāizvēlas zināmi un uzticami interneta veikali. Ja izdevīgus noteikumus piedāvā mazāk zināma interneta vietne, nenāks par ļaunu palasīt citu pircēju atsauksmes un rūpīgi iepazīt sniegto informāciju par interneta veikalu – līguma nosacījumus, iegādes, samaksas un piegādes kārtību.

Pauls pieceļas no krēsla, uz kura visu laiku sēdējis un ripinājies, un pastiepj roku māsai. Madara priecīgi pielēkā viņam klāt un dod savas eiro naudas zīmes. Reksis arī sajūt pozitīvo iznākumu un, asti luncinādams, asistē brālim un māsai.

Teksts:

Uz šo Paulam vairs nekas nav iebilstams: – Labi, dod savu naudu, es pārskaitīšu eiro no sava bankas konta.

Teksts:

Pauls internetbankā pērk Madaras kāroto grāmatu.

Madara ar Reksi pastaigājas pa parku. Pēkšņi no gaisa kā krītoša lapa Madaras rokās ieslīd glīta paciņa. Viņa atver vaļā savu Suņu enciklopēdiju.

Teksts:

Jau pēc divām dienām kurjers atvedis Madarai glīti iesaiņotu grāmatu.

Teksts:

Arī Reksis tajā ierauga savu attēlu.


109


1. Skolēni noskatās animācijas filmu „Droša iepirkšanās internetā ar eiro”.

2. Skolotājs iepazīstina skolēnus ar patērētāju aizsardzības 10 pamatprincipiem, kas ir interneta vietnē: http://ec.europa.eu/consumers/cons_info/10principles/lv.pdf

3. Sadala skolēnus 4 grupās. Skolotājs katrai grupai izdala atšķirīgu informāciju par drošu iepirkšanos internetā (6.1. darba lapa skolotājam).

4. Grupa iepazīstas ar materiāla saturu un veido domu karti, aizpildot 6.1. darba lapu skolēnam.

5. Darba grupas iepazīstina savus klasesbiedrus ar paveikto.

6. Pēc grupu darba prezentēšanas, skolēni sadalās pāros, iepazīstas ar situācijām, kādas var rasties, iepērkoties internetā (6.2. darba lapa skolēnam). Atbild uz jautājumiem. Pēc situācijas apraksta savu atbildi pamatojot. 6.2. darba lapā skolotājam ir dotas pareizās atbildes. Jāpievērš uzmanība, ka termiņš dažādās ES valstīs var atšķirties, taču jebkurā gadījumā nevar būt īsāks par 7 dienām.

7. Skolotājs aicina nosaukt populārākos interneta veikalus Latvijā. Atbildes skolotājs vai skolēns pieraksta uz tāfeles.

8. Skolotājs atgādina, ka iepirkšanās internetā, izmantojot vienoto valūtu, ne tikai izslēdz konvertēšanas izmaksas, bet arī dod iespēju vieglāk salīdzināt cenas dažādās eirozonas valstīs.

9. Skolotājs izskaidro, ka valūtu konvertācija jeb maiņa ir bankas pakalpojums, kurā tiek veikta kādas valūtas maiņa uz citu valūtu pēc bankas noteiktā kursa.

10. Skolotājs aicina iepazīties ar informāciju par pāreju no lata uz eiro. Pēc izvēles skolotājs piedāvā:

1) infografiku, kurā apkopota informācija par īstermiņa un ilgtermiņa ieguvumiem un riskiem, kas saistīti ar eiro ieviešanu Latvijā:http://www.naudasskola.lv/lv/content/tv-raidijums-naudas-zimes#n

2) Latvijas Bankas mājaslapā apkopoto informāciju ar visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par eiro: http://www.bank.lv/es-un-eiro/jautajumi-un-atbildes-par-eiro/visbiezak-jautatais-par-eiro/

3) interneta vietnē www.eiro.lv apkopotās atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par eiro: http://www.eiro.lv/lat/iedzivotajiem/biezak_uzdotie_jautajumi

11. Skolēni aizpilda pašvērtējuma lapu (6.4. darba lapa skolēnam).

12. Skolēni mājās veic pētījumu, izvēloties 3 interneta veikalus dažādās eirozonas valstīs. Salīdzina 3 atšķirīgu preču grupu cenas pēc vienotiem kritērijiem, piemēram, zīmols un izdara secinājumus (6.3. darba lapa skolēnam).

110


1. Interneta veikala kontaktinformāciju un ģeogrāfisko adresi. Iegādājoties preci Eiropas Savienības dalībvalstu interneta veikalos, tavas tiesības tiek nopietni aizsargātas.

2. Pasūtīšanas procedūras aprakstu, kas aprakstīts soli pa solim, kā arī piegādes laika grafiku.

3. Preces pilnu cenu, samaksas formu un valūtu. Izvēloties preci eirozonas valstu interneta veikalos, tev nebūs komisijas maksas.

4. Piegādes cenu un citas izmaksas. Pievienotās vērtības nodoklim ir jābūt jau iekļautam preces cenā vai vismaz norādītam atsevišķi.

5. Pirkuma noteikumus, lai zinātu savas un pārdevēja tiesības, pienākumus un saistības līguma izpildē.

6. Savas kredītkartes atlikumu, lai varētu būt drošs, ka ir samaksāta norādītā summa.

7. Preces atpakaļ atdošanas noteikumus.

8. Pārdevēja konfidencialitātes politiku, lai personīgā informācija netiktu tālāk izmantota ļaunprātīgi.

Ko ieteicams pārbaudīt pirms pirkuma veikšanas internetā?

1. grupa

111


2. grupa

1. Patērētājam ir vismaz septiņu darba dienu termiņš, kura laikā, nemaksājot sodu un nesniedzot nekādu pamatojumu, var atteikties no pasūtītās preces. Vienīgā maksa, ko var prasīt no pircēja, ja tiek izmantotas atteikuma tiesības, ir preču atpakaļ nosūtīšanas tiešās izmaksas.

2. Atteikuma tiesību termiņi dažādās Eiropas Savienības valstīs ir atšķirīgi:

Valsts Atteikuma tiesībutermiņš

Kas ir atteikuma tiesības un kā tās drīkst izmantot?

Austrija

Beļģija

Bulgārija

Kipra

Čehija

Dānija

Igaunija

Somija

Francija

Vācija

Grieķija

Ungārija

Īrija

Īslande

Itālija

7 darba dienas

14 kalendāra dienas

7 darba dienas

14 darba dienas




14 darba dienas

7 darba dienas


10 darba dienas

8 darba dienas

7 darba dienas


10 darba dienas

112


Valsts Atteikuma tiesībutermiņš

Latvija

Lietuva

Luksemburga

Malta

Nīderlande

Norvēģija

Polija

Portugāle

Rumānija

Slovākija

Slovēnija

Spānija

Zviedrija

Lielbritānija


7 darba dienas

7 darba dienas


7 darba dienas


10 dienas


10 darba dienas

7 darba dienas


7 darba dienas


7 darba dienas

113


3. grupa

1. Izzini iepriekšējās atsauksmes par izvēlēto interneta veikalu.

2. Pievērs uzmanību uzticamības zīmēm un sertifikātiem, kādus veikals ieguvis, un kādas papildu garantijas tas sniedz. Viena no uzticības zīmju raksturojošām pazīmēm – tās tiek izvietotas interneta lapā kā elektronisks apzīmējums.

Pašlaik vienīgā vienotā uzticības zīme Eiropas Savienībā attiecībā uz tirdzniecību internetā.

Kā izvairīties no krāpnieciskiem veikaliem?

3. Atteikuma tiesības neattiecas uz:

līgumiem, kas noslēgti izsolē;

līgumiem par pārtikas preču, dzērienu vai citu tūlītējam patēriņam mājsaimniecībā paredzētu preču piegādi patērētāja atrašanās vietā, ja preces pastāvīgi piegādā tirdzniecības aģents;

līgumiem par izmitināšanas vai transporta pakalpojumiem, ēdināšanu vai izklaides pasākumiem, ja pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs pēc līguma noslēgšanas apņemas sniegt pakalpojumu noteiktā dienā vai noteiktā laika posmā (piemēram, koncerta biļetes, aviobiļetes, dzimšanas dienas svinību organizēšana);

audioierakstu, videoierakstu vai datorprogrammu, ja ir atvērts to iepakojums;

laikrakstu, periodisko izdevumu un žurnālu piegādi;

līgumu, kas saistīts ar azartspēļu vai izložu pakalpojumiem.

4. Ja patērētājs izmanto atteikuma tiesības, interneta veikala pienākums ir bez atlīdzības atmaksāt patērētāja samaksāto summu. Tas jāveic 30 dienu laikā.

5. Ja esat veicis pasūtījumu, pārdevējam tas jāizpilda 30 dienu laikā vai jāatmaksā samaksātā naudas summa.

114


3. Pārliecinies, ka interneta veikals piegādā preci uz Latviju. Tāpat, ja tomēr pērc preci ārpus Eiropas Savienības, atceries, ka ir preces, kuras no trešajām valstīm aizliegts ievest Eiropas Savienībā.

4. Veicot samaksu, izvēlies atbilstošāko samaksas kārtību. Var dot priekšroku zināmiem elektroniskās naudas starpnieku pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, PayPal.

5. Izvairies no priekšmaksājumiem un neveic naudas pārskaitījumu uz privātiem kontiem vai caur Western Union.

6. Veicot samaksu un datu ievadi, novērtē, vai mājaslapa ir arī tehniski nodrošināta ar maksājuma un ievadīto datu drošību, par ko var liecināt: adreses laukā redzams http://…, kas, veicot maksājumu, mainās uz šifrēto https://…

4. grupa

1. Vispirms par radušos problēmu informē konkrēto interneta veikalu.

2. Ja interneta veikals problēmu nerisina vai arī nesniedz atbildi, vērsies pēc palīdzības Eiropas Patērētāju Informēšanas centrā (ECC Latvija). Tas ir Eiropas Patērētāju centru tīkla dalībnieks, kas darbojas Patērētāju tiesību aizsardzības centra ietvaros ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Tas sniedz palīdzību Latvijas iedzīvotājiem, kuriem radušās problēmas, iegādājoties preces vai pakalpojumus Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī Norvēģijā un Īslandē.

3. Ja konkrētais interneta veikals nav reģistrēts kādā Eiropas Savienības dalībvalstī, Norvēģijā vai Īslandē, sūdzību var iesniegt patērētāju pārrobežu strīdu risināšanas portālā:http://www.econsumer.gov

Avots: http://ecclatvia.lv

Kā rīkoties problēmu gadījumā?

115


1. Es pasūtīju saulesbrilles, kuras neesmu saņēmis. Es sazinājos ar pārdevēju, bet viņš apgalvo, ka neko nevarot darīt, jo saulesbrilles ir izsūtītas, tāpēc tā ir pasta vaina. Vai viņam ir taisnība?

2. Esmu nopirkusi sporta kurpes no kataloga, bet man tās nepatīk. Vai varu atsaukt savu pasūtījumu?

3. Mana mamma internetā iegādājās biļeti uz Madonnas koncertu Īrijā, bet saprata, ka savas aizņemtības dēļ netiks uz to. Vai viņa var samaksāto naudu saņemt atpakaļ?

4. Pirms piecām nedēļām internetā pasūtīju enciklopē-diju. Enciklopēdiju pirku tētim, lai dāvinātu Ziemassvētkos. Svētki jau pagājuši, bet enciklopēdija vēl nav saņemta. Vai es varu anulēt pasūtījumu un saņemt naudu atpakaļ?

Situācija PamatojumsJā Nē

Tirgotājs ir atbildīgs par pirkuma piegādi, viņa pienākums ir sazināties ar piegādes dienestu un pierādīt, ka prece ir piegādāta. Ja viņš to nevar pierādīt, viņam ir pienākums vēlreiz jums nosūtīt preci vai atmaksāt atpakaļ samaksāto naudu.

Pirkumu var atsaukt septiņu dienu laikā. Septiņu dienu periods sākas brīdī, kad saņem preces.

Kaut gan ir septiņu dienu periods pārdomām, kad var anulēt pirkumus, kas veikti internetā, izņēmumi ir atvaļinājumu, ceļojumu un izklaides pakalpojumu rezervācijas. Attiecībā uz šī veida pirkumiem internetā tirgotājam nav pienākuma atdot samaksāto naudu, ja anulējat savu pasūtījumu. Tomēr iespējams, ka attiecīgās interneta vietnes noteikumi pircējiem dod iespēju anulēt pasūtījumu un saņemt atpakaļ visu samaksāto naudu vai kādu tās daļu.

Ja prece, kuru nopirki, nav piegādāta 30 dienu laikā, pasūtījumu var anulēt. Ja par preci jau ir samaksāts, pārdevējam 30 dienu laikā ir jāatlīdzina samaksātā nauda.

116



5. Planšetdators, kuru pirms četrām nedēļām iegādājos internetā, vairs nedarbojas. Vai varu to apmainīt pret jaunu?

6. Es iegādājos fotoaparātu internetā rīkotā izsolē, bet tas nedarbojas. Vai varu to atdot atpakaļ, pretī saņemot naudu?

7. Vakar internetā iegādājos mūzikas ierakstus, kurus tūlīt lejupielādēju. Vairākas reizes noklausījos, izrādījās, ka tie man nepavisam nepatīk, bet esmu par tiem jau samaksājusi. Vai varu prasīt, lai man atmaksā naudu, ko samaksāju par ierakstiem?

Internetā iegādātai precei ir tāda pati garantija kā precei, kas iegādāta veikalā, t.i., divu gadu garantija. Ja prece, ko iegādājies, pārstāj darboties sešu mēnešu laikā pēc piegādes, tev ir jāsazinās ar tirgotāju. Savukārt viņam ir pienākums preci salabot vai aizstāt ar citu, vai arī atdot atpakaļ samaksāto naudu, ja preci nevar salabot vai aizstāt. Ja prece pārstāj darboties pēc sešu mēnešu perioda, tev ir jāpierāda, ka problēma nav radusies tavas vainas dēļ, un to izdarīt, iespējams, nebūs viegli.

Iegādājoties preces no privāt-personas, kā tas ir izsolē, tev nav tiesību pēc piegādes anulēt pirkumu un nav arī tiesiskas garantijas, kādas ir, ja iepērcies pie oficiāla pārdevēja.

Kaut gan kopš iegādes vēl nav pagājušas septiņas dienas, tomēr, lejupielādējot šos ierakstus, tu esi iegādājies pakalpojumu, kuru esi jau izmantojis. Tu nevari anulēt pakalpojumu, kas ar tavu piekrišanu jau ir sniegts.

Avots: http://ecclatvia.lv

117


Grupu darbsIepazīstieties ar informāciju par drošu iepirkšanos interneta veikalā!

Izmantojot doto skolotāja izdales materiālu, izveidojiet savas grupas domu karti! Izmantojot izveidoto domu karti, informējiet savus klasesbiedrus par drošu iepirkšanos internetā!

Grupasjautājums

118


1. Es pasūtīju saulesbrilles, kuras neesmu saņēmis. Es sazinājos ar pārdevēju, bet viņš apgalvo, ka neko nevarot darīt, jo saulesbrilles ir izsūtītas, tāpēc tā ir pasta vaina. Vai viņam ir taisnība?

2. Esmu nopirkusi sporta kurpes no kataloga, bet man tās nepatīk. Vai varu atsaukt savu pirkumu?

3. Mana mamma internetā iegādājās biļeti uz Madonnas koncertu Īrijā, bet saprata, ka savas aizņemtības dēļ netiks uz to. Vai viņa var samaksāto naudu saņemt atpakaļ?

4. Pirms piecām nedēļām internetā pasūtīju enciklopēdiju. Enciklopēdiju pirku tētim, lai dāvinātu Ziemassvētkos. Svētki jau pagājuši, bet enciklopēdija vēl nav saņemta. Vai es varu anulēt pirkumu un saņemt naudu atpakaļ?


Grupu darbs

Iepazīstieties ar informāciju par drošu iepirkšanos interneta veikalā!

Atrodiet atbildes uz jautājumiem! Sakārtojiet tās domu kartē!

Izmantojot izveidoto domu karti, informējiet savus klasesbiedrus par drošu iepirkšanos internetā!

119



5. Planšetdators, kuru pirms četrām nedēļām iegādājos internetā, vairs nedarbojas. Vai varu to apmainīt pret jaunu?

6. Es iegādājos fotoaparātu internetā rīkotā izsolē, bet tas nedarbojas. Vai varu to atdot atpakaļ, pretī saņemot naudu?

7. Vakar internetā iegādājos mūzikas ierakstus, kurus tūlīt lejupielādēju. Vairākas reizes noklausījos, izrādījās, ka tie man nepavisam nepatīk, bet esmu par tiem jau samaksājusi. Vai varu prasīt, lai man atmaksā naudu, ko samaksāju par ierakstiem?

120

Nr.

1.

2.

3.

4.

5.

Preces nosaukums

Interneta veikala nosaukums

Preces cena interneta veikalā

Latvijā

PĒTĪJUMS


UzdevumsVeic pētījumu „Cenu salīdzinājums Latvijas un citu eirozonas valstu interneta veikalos”!

Eiro ieviešana ir izdevīga pircējiem internetā, jo: mazākas izmaksas; nav jāņem vērā lata un eiro konvertēšanas izmaksas; ir iespēja salīdzināt cenas dažādās eirozonas valstīs, tas veicina konkurenci un cenu stabilizēšanos (www.eiro.lv).

Preces cena eirozonas valsts

interneta veikalā, izņemot Latviju

Preces cena eirozonas valsts

interneta veikalā, izņemot Latviju

121


1)

2)

3)

Secinājumi:

122

Vārds

PAŠVĒRTĒJUMS


Lieta, ko agrāk nezināju, bet šodien noskaidroju

Mana vislabākā doma šodien bija

123


Šodien mani pārsteidza, ka

Es viscītīgāk strādāju, darot

Šodien man patika, ka mēs (es)

124

7. stāsts Eirouzņēmēj-darbībāMērķauditorija:

7.-9. klases skolēni.

Mērķis:sekmēt izpratni par eiro radītajām iespējām uzņēmuma attīstībai un konkurētspējas palielināšanai.

Plānotais rezultāts:zina, kas ir komercdarbība, prot to raksturot;

apzinās, ka norēķini ar eiro atvieglo tirdzniecības procesu partneriem, samazinot zaudējumu risku;

zina, ka valūtas maiņas izmaksu likvidēšana eirozonā un ārpus tās veicina tirdzniecību un ieguldījumus;

raksturo Latvijas un citu eirozonas valstu uzņēmumu ieguvumus saistībā ar eiro radītajām iespējām;

motivē apzināties, ka nākotnē pašnodarbinātība un uzņēmējdarbība varētu būt labas karjeras pamatā;

skaidro un argumentēti pierāda, ka profesionālās darbības izvēle ir viens no faktoriem, kas nosaka cilvēka vietu sabiedrībā.


dators, projektors vai interaktīvā tāfele, darba lapas, A3 lapas, flomāsteri.

Ieteicamās mācību metodes:radošā kafejnīca, grupu darbs.

Animācijas filmas sižetsNodarbību aprakstiDarba lapas skolēnam

SATURĀ IEKĻAUTS:

Māris

eirozona, uzņēmumi, uzņēmējdarbība, valūtas maiņa

ATSLĒGVĀRDI:

125


Reiz dzīvoja Māris. Mārim bija trīs dēli. Ui, nē! Trīs augļu dārzi. Divi ābeļdārzi un viens ābelīšu. Arī uzvārds Mārim bija Ābele.

Kādu dienu pēc ilgām pārdomām, sarunām ar uzticamiem padomdevējiem un biznesa plāna sastādīšanas Māris Ābele nolēma dibināt uzņēmumu un ieguldīt līdzekļus ābeļdārzu attīstībā. Gāja laiks. Ziemu nomainīja pavasaris, tad vasara. Pienāca rudens – ilgi gaidītais ābolu laiks – ar tādu ražu, kāda nevienam pat sapņos nebija rādījusies. Tomēr prieki bija īsi – ne jau Mārim vienīgajam Latvijā ābolu gads. Augļu piedāvājums tirgū bija tik brangs, ka ābolu cena bija pārāk zema, lai atpelnītu ieguldījumus. Ābolus atdot par sviestmaizi Māris nebija gatavs. Bet ko ar tiem darīt?

Viņš sāka domāt. Domāja… ilgi domāja. Prātā nāca dažādas idejas – gan labas, gan – ne tik labas. Tad Māris atcerējās skolā mācīto teicienu par domāšanu ārpus rāmjiem. Viņš mēģināja saprast, kurš tagad ir rāmī – viņš pats, tirgus, iepircēji, augļu dārzs vai pat valsts? … Valsts? Vai tad tikai Latvijā ēd ābolus?

Laiks ir nauda, to Māris zināja, tāpēc ātri vien iedomājās, ka tepat, ar roku sasniedzama, ir Somija, kur no ābolu gada nebija ne vēsts. Somijas uzņēmums “Biezenītis” bija gatavs ne tikai pusi karaļvalsts atdot, lai tiktu pie Māra gardajiem

āboliem, bet arī par ābolu transportēšanu samaksāt. Māris, domājot par nākotni, parādīja somu uzņēmējiem savu biznesa plānu. Tā viņam izdevās noslēgt ilgtermiņa sadarbības līgumu. Partneri Somijā bija priecīgi noslēgt vienošanos ar Māri, norādot, ka sadarbība starp valstīm, kuras lieto vienādu naudu, ir ērtāka, lētāka un tāpēc īpaši veiksmīga. Tas Mārim ļaus samazināt izmaksas, jo viņam vairs nebūs valūtas maiņas izdevumu, un tāpēc, ar laiku, būs vairāk naudas biznesa paplašināšanai. Tad varēs arī plānot, ar kuras vajadzības īstenošanu sākt, – vajag gan dārza instrumentus, gan jaunas ābelītes, gan noalgot kādu palīgu. Arī uzņēmums “Biezenītis” jutīsies droši, jo Māris lieto tādu pašu naudu, kādu lieto Somijā, un tā būs vieglāk un ērtāk plānot kopīgo biznesu ne tikai vienam gadam, bet vairākiem gadiem uz priekšu. Partneri, redzot Māra aprēķinus, nolēma ieguldīt naudu Māra biznesā, lai iecerētā peļņa abpusēji būtu vēl lielāka un ātrāk sasniedzama. Māris saprata, ka eiro viņam būtiski atvieglo biznesa un tirdzniecības darījumus ar ārvalstu partneriem.

Tagad Māris Ābele dzīvo, cepuri kuldams. Nu… saprotams… ne tik vienkārši. Tomēr galvenais, ka viņš var darīt to, ko prot vislabāk, – rūpēties par saviem mīļajiem augļu dārziem un plānot jaunus biznesa darījumus ar partneriem gan Latvijā, gan arī ārvalstīs.

126



1. Skolotājs aicina noskatīties animācijas filmu „Eiro uzņēmējdarbībā” un analizēt, kā tajā tiek parādīti galvenie priekšnoteikumi uzņēmējdarbības izaugsmes veicināšanai. Skolēni aizpilda 7.1. darba lapu skolēnam.

2. Skolēni uzraksta, kādas rakstura īpašības būtu nepieciešamas uzņēmējam, izvēlas, viņuprāt, labākās un izanalizē, cik lielā mērā pašiem piemīt izvēlētās īpašības. Ja skolēni nav nosaukuši tādas uzņēmējam nepieciešamas īpašības kā:

paļāvība uz sevi, drosme;

spēja izvirzīt mērķus un tos sasniegt;

iniciatīva, neatlaidība, enerģiskums;

gatavība uzņemties risku;

spēja fantazēt, vēlēšanās radīt;

vēlme būt neatkarīgam;

prasme risināt problēmas;

prasme pieņemt lēmumus;

atbildība, prasme rīkoties ar naudu;

komunikācijas un saskarsmes prasmes;

pozitīva domāšana, labs garastāvoklis;

fiziskā, psihiskā un emocionālā veselība,

tad skolotājs var papildināt īpašību sarakstu.

3. Katrs skolēns nosauc to īpašību, kas viņam piemīt vislielākā mērā, un kas par to liecina. Skolēni izvēlas būtiskākās rakstura īpašības un aizpilda 7.2. darba lapu skolēnam. Skolēni argumentēti skaidro, ko vēl vajadzētu darīt, lai sevi pilnveidotu.

1.variants

127


4. Skolēni iepazīstas ar uzņēmējdarbības uzsākšanai nepieciešamajiem priekšnoteikumiem (7.3. darba lapa skolēnam). Strādājot pārī, vienojas par problēmām, kādas ietver katrs no priekšnoteikumiem, piemēram, motivācija ir tikai ārēja; idejai, kas radīta, ir jau analogs, nav nepieciešamo resursu.

5. Skolotājs aicina skolēnus izmantot mācību metodi „Radošā kafejnīca” (“World Cafe”), lai radītu ideju jaunai precei. Sadala skolēnus grupās.

6. Grupas izlozē darba vietas, uz kurām novietotas lapiņas ar atslēgas vārdu. Piemēram, vasara – ziema – rudens – pavasaris; silts – auksts – vēss – karsts; pūkains – ciets – ass – gluds – grubuļains utt.

7. Skolotājs izdala A3 papīra lapas, krāsainos flomāsterus un 7.4. darba lapu skolēnam. Katra grupa izvēlē rakstvedi, izlasa atslēgas vārdu un, izmantojot „prāta vētras” metodi, uzraksta vai uzzīmē savas idejas, kas būtu saistītas ar doto vārdu. Pēc 5 minūtēm grupas mainās ar galdiņiem, nonāk pie nākamā atslēgas vārda, izlasa iepriekšējās grupas piedāvātās idejas un pieraksta klāt savējās. Skolotājs uzsver, ka iepriekšējo grupu idejas, tieši tāpat kā izmantojot „prāta vētras” mācību metodi, nav komentējamas, kritizējamas, no tām var vienīgi ietekmēties, radot jaunas idejas. Grupas, ievērojot laika intervālu, turpina, līdz nonāk pie sava sākotnējā galdiņa. Skolotājs dod laiku idejas izvērtēt, izvēlēties labākās, sagatavoties prezentācijai. Grupas prezentē idejas.

8. Pēc prezentācijas skolotājs vada pārrunas, cik lielā mērā prezentācijā nosauktās idejas varētu darboties ilgtermiņā, kas varētu būt jaunradītās preces pircējs, vai šo preci varētu eksportēt uz citām eirozonas valstīm, kas mainītos, ja preci eksportētu uz ES valstīm, kuras nav eirozonā, kādi zaudējumi rastos valūtas maiņas dēļ.

128


1. Skolēni iepazīstas ar informāciju par eirozonu un eiro sniegtajām priekšrocībām (7.5. darba lapa skolēnam).

2. Skolēni sadalās grupās. Skolotājs aicina nosaukt kādus Latvijā zināmus uzņēmumus, atbildes pierakstot uz tāfeles. Ieteikums uzrakstīt vismaz 10 uzņēmumus.

3. Grupas uzdevums ir vienoties par to, kādas preces vai pakalpojumus ražo vai sniedz uzņēmums, kā arī to, kura no eirozonas valstīm ir uzņēmuma izcelsmes valsts.

4. Skolēni mājās veic pētījumu par 10 pasaulē pazīstamiem uzņēmumiem, kuru izcelsmes valsts ir kāda no eirozonas valstīm, aizpildot tabulu 7.6. darba lapā skolēnam.

2.variants

129

Noskaties animācijas filmu „Eiro uzņēmējdarbībā”!

Izanalizē priekšnoteikumus Māra Ābeles veiksmīgajai uzņēmējdarbībai!

Pabeidz teikumu!

Uzdevums

Lai būtu uzņēmējs, ir nepieciešamas šādas rakstura īpašības:

1)

2)

3)

4)

5)

IDEJA

MOTIVĀCIJA

PRASME

MATERIĀLAIS NODROŠINĀJUMS


130

Apkopo savas un klasesbiedru nosauktās uzņēmēju rakstura īpašības! Izvēlies būtiskākās! Ieraksti tās lodziņos!

Uz ass atzīmē, cik lielā mērā katra no nosauktajām īpašībām piemīt tev!

Uzdevums


nemaznepiemīt

nemaznepiemīt

nemaznepiemīt

nemaznepiemīt

nemaznepiemīt

piemītlielā mērā





131

Uzņēmējdarbība ir saimnieciska darbība,kuras mērķis ir gūt peļņu.


IDEJA

MOTIVĀCIJA

PRASMES

RESURSI

Uzņēmējdarbības veiksmi nosaka četri galvenie priekšnosacījumi:

Pirms sākt uzņēmējdarbību, ir jāatbild uz jautājumiem:

1. Ko es protu darīt? Kādas ir manas prasmes un spējas?

2. Kāds ir mans personīgais mērķis? Vai es vēlos:

nopelnīt daudz naudas?

darīt darbu, kas patiesi interesē?

iegūt patstāvību?

padarīt kādu citu /citus laimīgus?

radīt sev nozīmīgu stāvokli sabiedrībā?

3. Vai es zinu, kur meklēt palīdzību nepieciešamības gadījumā?

132

Ikviena biznesa pamatā ir idejas. Tās var rasties gan spontāni (mazgājoties dušā, braucot uz skolu, tīklojot internetā utt.), gan veidoties pakāpeniski, apzināti un mērķtiecīgi. Meklējot idejas, iedvesmu var smelties:

sarunās ar draugiem;

internetā, TV, radio;

izstādēs un gadatirgos;

ārzemēs noskatītos piemēros;

izdevībās, ko rada Latvijas īpašie apstākļi;

esošo preču uzlabošanā;

veiksmīgu uzņēmēju dzīvesstāstos;

saskaroties ar kādu problēmu;

no vaļasprieka;

novērojot patērētāju pirkšanas uzvedību;

un vēl daudz citi veidi...

Ne mazāk svarīgs ir pašnovērtējums. Idejai jābūt ne vien peļņu sološai, bet arī tavai personībai, pieredzei un spējām atbilstošai. Ir sarežģīti gūt panākumus, ja ideja, kas tiek attīstīta, pašu maz interesē.

IDEJA

MOTIVĀCIJA

PRASMES

RESURSI

Uzrakstiet katra priekšnosacījuma galvenās problēmas!

Pāru darbs


133

Ievēliet grupas rakstvedi!

Izlasiet uz lapas uzrakstīto atslēgas vārdu un, izmantojot „prāta vētras” mācību metodi, pierakstiet savas idejas, kādas lietas varētu būt saistītas ar doto vārdu (5 min.)!

Pārejiet pie nākamā galdiņa, iepazīstieties ar jauno atslēgas vārdu, izlasiet iepriekšējās grupas idejas, papildiniet tās ar savām (5 min.)!

Pārejiet pie nākamā galdiņa un papildiniet ieteikumus (5 min.)!

Pārejiet pie nākamā galdiņa un papildiniet ieteikumus (5 min.)!

Atgriezieties pie sākotnējā galdiņa un apkopojiet visu darba grupu ieteikumus, izsvītrojiet tos, kas atkārtojas, atzīmējiet 3 vislabākos!

Prezentējiet savas grupas radītās idejas!


Grupu darbs

134

2013. gadā eiro ir vienotā valūta 17 ES dalībvalstīs. Eirozonas valstu skaits nemitīgi palielinās, jo saskaņā ar Līgumu visām ES dalībvalstīm ir jāpievienojas eirozonai, kad tās ir izpildījušas eiro ieviešanas nosacījumus.

Ar 2014. gada janvāri eirozonas valsts ir Latvija.

Izņēmumi ir Dānija un Apvienotā Karaliste, kuras ir vienojušās par „atteikšanās” klauzulu, kas ļauj tām nepievienoties eirozonai.

Paredzams, ka arī Zviedrija nākotnē pievienosies eirozonai.

Eiro tika ieviests tāpēc, ka vienotai valūtai ir vairākas priekšrocības:

tiek likvidētas valūtas maiņas izmaksas un valūtas svārstību risks (pirms eiro ieviešanas valūtas maiņas izmaksās tika iztērēti 20 līdz 25 miljardi eiro);

tiek stiprināts vienotais ES tirgus (kopš vienotas valūtas ieviešanas tirdzniecības apjoms eirozonā ir palielinājies par aptuveni 4% līdz 10%);

ir lielāka drošība un vairāk iespēju uzņēmumiem (kopš eiro ieviešanas 1999. gadā eirozonā ir izveidotas vairāk nekā 10 miljoni jaunas darba vietas);

lai eiro saglabātu savu stabilitāti, ES dalībvalstīm ir jāsadarbojas.

Avots: http://ec.europa.eu/economy_finance/euro/why/index_lv.htm


„Eirozona” ir oficiāls termins, ar ko apzīmē to ES dalībvalstu grupu, kas par savu valūtu ir pieņēmušas eiro.

135


Atrast 10 pasaulē pazīstamus uzņēmumus, kuru izcelsmes valsts ir kāda no eirozonas valstīm. Apraksti, kuru eirozonas valsti un kādu preču vai pakalpojumu grupu katrs uzņēmums pārstāv.

Uzņēmuma nosaukums Valsts Preču/pakalpojumu grupa

Uzdevums

136

8. stāsts Ekonomikas un monetārā savienībaMērķauditorija:

10.-12. klases skolēni.

Mērķis:sekmēt izpratni par Latvijas tautsaimniecības attīstības iespējām eirozonā.

Plānotais rezultāts:zina centrālās bankas lomu un iespējas ekonomiskās aktivitātes regulēšanā;

izprot naudas tirgus darbību;

saskata Latvijas tautsaimniecības attīstības iespējas un problēmas Eiropas Savienībā;

spēj analizēt un novērtēt Latvijas dalības ietekmi un nozīmi Eiropas Savienībā;

zina Eiropas Savienības galvenās institūcijas un to funkcijas;

zina un izprot Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesu un Latvijas ietekmi tajā;

apkopo faktus sava viedokļa pamatošanai un atšķirīgu viedokļu analīzei;

patstāvīgi veido uzskates līdzekļus, izstrādā tēzes, ziņojumus, referātus un zinātniski pētniecisko darbu pamatus par izvēlēto vēstures tēmu, izmantojot daudzveidīgus informācijas avotus.



Ieteicamās mācību metodes:domu karte, pārrunas, diskusija,grupu darbs.


SATURĀ IEKĻAUTS:

Luīze

Klāvs

eirozona, eirozonas mērķi, ekonomiskā integrācija, ekonomikas pārvaldība

ATSLĒGVĀRDI:

137


Darbība noris uz Vecrīgas fona.Uz soliņa sēž meitene, viņai klēpī dators. Pie viņas pienāk puisis.

Puisis:Sveika, Luīze!

Meitene:Čau, Klāv!

Klāvs:Šodien ir ļoti labs laiks mūsu ekskursijai pa Vecrīgu.

Luīze:Jā, bet vai tu vispirms varētu palīdzēt man pabeigt prezentāciju par Ekonomikas un monetāro savienību?

Klāvs:Oooo!!! Noteikti! Esmu no eirozonas dalībvalsts. Igaunijā eiro ieviesa jau 2011. gadā.

Luīze:Kas ir eirozona?

Klāvs:Ekonomikas un monetāro savienību veido eirozonas valstis – tās Eiropas Savienības valstis, kurām ir vienota valūta – eiro. Tādēļ to dēvē par eirozonu. Parādi, ko esi sagatavojusi!

Klāvs apsēžas blakus Luīzei un abi sāk skatīties Luīzes izveidoto prezentāciju.

Luīze:Vai dalība Ekonomikas un monetārajā savienībā nodrošina lielāku ekonomisko stabilitāti?

Klāvs:Noteikti! Tā dalībniekiem sniedz stabilitāti un atbalstu krīzes brīžos, nodrošina labākus izaugsmes nosacījumus un rezultātā – arī pakāpenisku dzīves līmeņa celšanos. Es to redzu Igaunijā. Tomēr tas nenotiek ātri – kā uz burvja mājienu. Pašiem viss rūpīgi jāplāno un jārealizē.

Luīze:Skaidrs – liels tirgus ar vienotu valūtu ir daudz efektīgāks nekā daudzi mazi tirgi ar dažādām valūtām. Taču šīs stabilitātes nodrošināšana uzliek arī lielu atbildību. Tādēļ ekonomiskā politika starp dalībvalstīm tiek koordinēta un ir izveidoti īpaši ekonomiskie nosacījumi – Māstrihtas kritēriji.

Ekonomikas un monetārāsavienība nozīmē:

vienotu valūtu - eiro - visās EMS valstīs jeb eirozonā;

vienotu monetāro politiku visā eirozonā, ko īsteno Eiropas Centrālā banka kopā ar eirozonas valstu centrālajām bankām. Tās galvenais mērķis ir cenu stabilitāte;

ekonomiskās un fiskālās politikas koordināciju starp dalībvalstīm.

Informācija slaidā:

138


Luīze:Vai tu vari pateikt, kad ir eiro dzimšanas diena?

Klāvs:Nē.

Luīze: 1999. gada 1.janvārī, kad 11 dalībvalstīs to ieviesa bezskaidrā naudā. Tikai 2002. gadā šīs valstis pārgāja arī uz skaidras naudas norēķiniem eiro.

Klāvs:Pievieno vēl prezentācijai ne vien, ka eiro ir valūta, ko ikdienas norēķinos lieto vairāk kā 330 miljoni cilvēku, kuri dzīvo eirozonas valstīs, bet arī citur pasaulē. Šodien eiro ir kļuvis par otro svarīgāko starptautisko valūtu pēc ASV dolāra.

Luīze:Kā Tu domā, Klāv, kādi ir svarīgākie ieguvumi no eiro ieviešanas, ko man noteikti vajadzētu uzsvērt?

Jauniešiem rokās dators. Viņi iet pa Vecrīgu.

Klāvs:Nu, man pašam ļoti patīk, ka ceļojot nav jāmaina nauda. Saprotu arī, ka eiro veicina tautsaimniecības attīstību, bet tā, savukārt – plašākas un labākas izglītības iespējas un jaunas darba vietas. Cenu stabilitāte ļauj drošāk ikvienam plānot finanses nākotnei. Izskatās, ka tu visu vienā prezentācijā neiekļausi. Tā varētu būt tēma jaunai prezentācijai.

Luīze:Labi, tad es pabeigšu prezentāciju tā – eirozona ikvienam nozīmē ieguvumus un saistības, kā arī atbalstu un atbildību.

Klāvs:Nu, tā var teikt, tikai jāprot to pamatot un paskaidrot.

Luīze:Pēc mūsu sarunas Rīgu es arī varētu salīdzināt ar eirozonu – tā visu laiku attīstās, saglabājot seno un vērtīgo. Tā mēs šeit varam justies labāk un drošāk.

Rīgas vecpilsētas ainava ar Nacionālās bibliotēkas veidolu un nākotnes debesskrāpjiem fonā.

Ekonomikas un monetārās savienības valstis kopīgi veido un saskaņo ekonomikas politiku, lai nodrošinātu, ka visa eirozona vienoti strādā izaugsmes, darbavietu un stabilitātes radīšanai.

Māstrihtas kritēriji ir ekonomiski nosacījumi, kas ietver zināmas prasības attiecībā uz inflācijas, procentu likmju, budžeta deficīta (valdības parāda līmeni) un nacionālās valūtas piesaisti pie eiro vismaz divus gadus pirms eiro ieviešanas.

KURĀS VALSTĪS EIRO LIETO KĀ VALSTS VALŪTU UN KOPŠ KURA LAIKA?

1999. GADS – BEĻĢIJA, VĀCIJA, ĪRIJA, SPĀNIJA, FRANCIJA, ITĀLIJA, LUKSEMBURGA, NĪDERLANDE, AUSTRIJA, PORTUGĀLE UN SOMIJA

2001. GADS – GRIEĶIJA

2002. GADS – EIRO BANKNOŠU UN MONĒTU IEVIEŠANA

2007. GADS – SLOVĒNIJA

2008. GADS – KIPRA UN MALTA

2009. GADS – SLOVĀKIJA

2011. GADS – IGAUNIJA

2014. GADS – LATVIJA



139


1. Skolotājs aicina noskatīties animācijas filmu „Ekonomikas un monetārā savienība”.

2. Skolotājs izdala 8.1. darba lapas skolēnam par Ekonomikas un monetārās savienības dalībniekiem, to lomu un funkcijām. Darba lapā skolēni veido domu karti. Pēc darba lapu izpildes skolotājs organizē pārrunas.

3. Skolotājs izdala 8.3. darba lapas skolēnam, ar kuru palīdzību skolēni meklē informāciju interneta vietnēs par iestāšanās kritērijiem Ekonomikas un monetārajā savienībā, analizē pašreizējos Latvijas ekonomiskos rādītājus, pārrunā to atbilstību noteiktajiem kritērijiem. Skolotājs var izmantot informāciju, kas dota 8.1. darba lapā skolotājam.

4. Skolēni izstrādā prezentāciju vai vizuālo materiālu par eirozonas izveidošanās vēsturi (8.4. darba lapa skolēnam). Skolēni prezentē klasesbiedriem savu veikumu. Darba novērtēšanai skolotājs izmanto vērtēšanas kritērijus, kas doti 8.2. darba lapā skolotājam. Kritērijus var izmantot, īstenojot savstarpējo vērtēšanu. Skolotājs var izmantot informāciju, kas dota 8.3. darba lapā skolotājam.

5. Izpratnes veicināšanai par monetārās un fiskālās politikas jautājumiem var izmantot 8.5. darba lapu skolēnam un 8.4. darba lapu skolotājam. Ja skolēni izpratuši jautājumus par monetārās un fiskālās politikas instrumentiem, skolotājs rosina iepazīties ar eiro priekšrocībām 8.6. darba lapās skolēnam un sagatavoties diskusijai. Skolotājs vada diskusiju, atbilstoši klasei un tās izziņas līmenim izvēlas diskusiju veidu.

6. Lai skolēni pārbaudītu, vai ir labi informēti par ECB un eiro sistēmu, skolotājs uzaicina spēlēt spēli, kas veidota kā viktorīna „TOP FLOOR ” – Atrodi ceļu augšup! Spēlē jāatbild uz jautājumiem par eiro sistēmas un Eiropas Centrālās bankas lomu un uzdevumiem: http://www.ecb.int/ecb/educational/html/index.lv.html

7. Izmantojot izdales materiālu, skolēni atzīmē kontūrkartē eirozonas valstis (8.2. darba lapa skolēnam).Noslēgumā skolotājs var izmantot 8.7. darba lapu skolēnam ar vērtēšanas darbu, kura atbildes dotas 8.5. darba lapā skolotājam.

140


Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) iestāšanās kritēriji ir noteikti ES dalībvalstu 1992. gadā Māstrihtā noslēgtajā līgumā.

1. Inflācijas līmenis nedrīkst vairāk kā par 1.5 procentu punktiem pārsniegt triju labāko dalībvalstu vidējo rādītāju.

2. Ilgtermiņa procentu likmes - parasti valdības 10 gadu obligāciju likmes -, nedrīkst vairāk kā par 2 procentu punktiem pārsniegt triju inflācijas ziņā labāko dalībvalstu vidējo rādītāju.

3. Valdības budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

4. Valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no valsts IKP.

5. Valstī jānodrošina valūtas kursa stabilitāte attiecībā pret eiro. Proti, iekļaujoties Valūtas kursa mehānismā II, divu gadu laikā pirms pievienošanās EMS nacionālās valūtas svārstības attiecībā pret eiro nedrīkst pārsniegt +/-15%.

Latvijas ekonomikas rādītāji tiek publicēti Latvijas Bankas mājaslapā: www.bank.lv


141


Vēsturiskie fakti (maks. 3 p.)

Ekonomiskie rādītāji (maks. 3 p.)

Vizuālā materiāla vai prezentācijas izveide (maks. 3 p.)

Uzstāšanās(maks. 3 p.)

3 punkti

2 punkti

1 punkts

3 punkti

2 punkti

1 punkts

3 punkti

2 punkti

1 punkts

3 punkti

2 punkti

1 punkts

Vēstures fakti aptver visu EMS veidošanās periodu, fakti ir precīzi.

Vēstures fakti aptver visu EMS veidošanās periodu, pieļautas dažas sīkas neprecizitātes.

Nav aptverts viss periods (iekļauta informācija tikai par eiro ieviešanu), pieļautas neprecizitātes.

Raksturoti visu materiālā iekļauto valstu rādītāji un Eiropas valstu vidējie rādītāji atbilstoši Māstrihtas kritērijiem.

Raksturoti atsevišķu materiālā iekļauto valstu rādītāji un Eiropas valstu vidējie rādītāji atbilstoši Māstrihtas kritērijiem.

Raksturoti Eiropas valstu vidējie rādītāji atbilstoši Māstrihtas kritērijiem.

Vizuālais materiāls vai prezentācija izveidota uzskatāma, tā ietver pietiekami daudz precīzas informācijas, nav pārsātināta, ievērots vienots stils.

Ir daži nebūtiski trūkumi (par daudz informācijas vai trūkst vienota stila, vai ir sīkas neprecizitātes).

Ir būtiski trūkumi (par daudz informācijas vai trūkst vienota stila, vai ir informācijas neprecizitātes).

Precīzs terminu lietojums, skaidra, saprotama valoda, ir acu kontakts ar auditoriju, netiek lasīta informācija no slaida vai vizuālā materiāla, laba stāja, prasmīgs IT vai citu prezentācijas materiālu lietojums.

Dažas sīkas nepilnības uzstāšanās laikā.

Būtiski trūkumi uzstāšanās laikā.

142


1951. gads.

18. aprīlī Francija, Rietumvācija, Itālija un Beniluksa valstis - Holande, Beļģija un Luksemburga – Parīzē parakstīja vienošanos par Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, kas ir Eiropas Kopienas priekštece.

1957. gads.

25. martā tika parakstīts Romas līgums, kas noteica Eiropas Ekonomiskās kopienas dibināšanu – kopīgu tirgu, kurā pastāv brīva cilvēku, preču un naudas kustība.

1967. gads.

Tika apvienotas līdz tam tapušās eiropiešu sadarbības iniciatīvas - tai skaitā Eiropas Ogļu un tērauda kopiena, Eiropas Ekonomiskā kopiena - un izveidojās Eiropas Kopiena.

1979. gads.

Martā sāka darboties Eiropas Monetārā sistēma - kopīgas naudas ieviešanai nepieciešamās stabilitātes ieviesēja. Tās ietvaros dalībvalstu valūtu maiņas kursus piesaistīja Eiropas valūtas vienībai - ekijam (ECU), izmantojot tam veidotu Valūtas kursa mehānismu (VKM). VKM darbojās kā koordinātu režģis, kurā fiksēja dalībvalstu valūtu kursus un svārstību joslas ar ekiju. EMS iesaistījās visas Eiropas Kopienas dalībvalstis, izņemot Lielbritāniju. Ekijs bija valūtu grozs, ko veidoja Eiropas Kopienas dalībvalstu valūtas.

1989. gads.

Aprīlī Eiropas Komisijas prezidents Žaks Delors nāca klajā ar ziņojumu, kurā iezīmēts plāns EMS izveidei trijās pakāpēs.

1992. gads.

Februārī Māstrihtā parakstīja ES līgumu. Tajā noteica laika grafiku, noteikumus un ekonomiskos kritērijus kopējas Eiropas valūtas ieviešanai, sākot ar 1999. gada janvāri. Līgums noteica, ka Eiropas kopīgo naudu sauks par ekiju. 1995. gada decembrī tika nolemts valūtas nosaukumu mainīt uz eiro.

1993. gads.

Janvārī darbu sāka ES un tika pabeigta vienotā tirgus izveide.

143


1996. gads.

ES līderi Dublinas galotņu sanāksmē pieņēma Stabilitātes un izaugsmes paktu. Tā uzdevums - likt valstīm pēc eiro ieviešanas ievērot stingru budžeta disciplīnu.

1998. gads.

25. martā Eiropas Komisija rekomendēja 11 ES valstis kopīgas valūtas ieviešanai. Jūnijā stājās spēkā 11 EMS dalībvalstu valdību 1998. gada 26. maijā pieņemtais lēmums par Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidenta, viceprezidenta un četru pārējo ECB valdes locekļu stāšanos amatā. Šo maija datumu uzskata par ECB izveidošanas dienu.

1999. gads.

1. janvārī sākās svarīgākais posms ceļā uz eiro ieviešanu: stājās spēkā ES Padomes lēmums, ar kuru tika fiksēts eiro kurss attiecībā pret EMS dalībvalstu valūtām. Grāmatvedības uzskaite uzņēmumos, banku un kredītkaršu maksājumi, kā arī vairākas citas operācijas, t.sk. darījumi ar nekustamo īpašumu ķīlām, tiek veikti tikai jaunajā valūtā.

2001. gads.

1. janvārī EMS pievienojās 12. valsts - Grieķija.

2002. gads.

1. janvārī 12 Eiropas valstīs apgrozībā laida eiro banknotes un monētas. Eiro banknotes un monētas var bez ierobežojumiem izmantot jebkurā eirozonas valstī.

2007. gads.

1. janvārī Slovēnijā ieviesa eiro un apgrozībā laida eiro banknotes un monētas.

2008. gads.

1. janvārī Kipra un Malta ieviesa eiro un apgrozībā laida eiro banknotes un monētas.

2009. gads.

1. janvārī Slovākija ieviesa eiro un apgrozībā laida eiro banknotes un monētas.

2011. gads.

1. janvārī Igaunija ieviesa eiro un apgrozībā laida eiro banknotes un monētas.

Avots: http://www.bank.lv/es-un-eiro/par-ekonomikas-un-monetaro-savienibu-un-eiro

144


NACIONĀLĀS CENTRĀLĀS BANKAS

EIROPAS CENTRĀLĀ BANKA

Eirosistēmas nacionālās centrālās bankas ir tiesību subjekti (saskaņā ar attiecīgo valstu likumiem), kas ir šķirti no ECB. Vienlaikus tās ir eirosistēmas sastāvdaļas, kas atbildīgas par cenu stabilitāti eirozonā; pildot eirosistēmas uzdevumus, tās darbojas saskaņā ar ECB pamatnostādnēm un norādījumiem. Nacionālās centrālās bankas iesaistītas eirozonas vienotās monetārās politikas īstenošanā. Tās veic monetārās politikas operācijas, piemēram, nodrošina kredītiestādēm centrālās bankas naudu un bezskaidras naudas maksājumus iekšzemes un pārrobežu norēķinos. Turklāt tās veic ārējo rezervju pārvaldīšanas operācijas patstāvīgi un kā aģenti ECB vārdā.

Turklāt nacionālās centrālās bankas ir lielā mērā atbildīgas par valstu statistisko datu vākšanu, kā arī eiro banknošu emitēšanu un apstrādi attiecīgajās valstīs. Nacionālās centrālās bankas pilda arī funkcijas, kas nav paredzētas Statūtos, ja vien Padome neuzskata, ka tās neatbilst eirosistēmas mērķiem un uzdevumiem. Saskaņā ar valstu likumiem nacionālajām centrālajām bankām var būt noteiktas arī citas funkcijas, kas nav saistītas ar monetāro politiku: dažas nacionālās centrālās bankas veic banku uzraudzību un/vai darbojas kā valdības galvenais baņķieris.

Eiropas Centrālā banka (ECB), kas atrodas Frankfurtē (Vācija), nodarbojas ar ES vienotās valūtas eiro pārvaldību un gādā par cenu stabilitāti ES.

ECB arī atbild par ES ekonomikas un monetārās politikas pamatnostādņu formulēšanu un īstenošanu.

Mērķis

Eiropas Centrālā banka ir viena no Eiropas Savienības iestādēm. Tās darbības galvenais mērķis ir šāds:

nodrošināt cenu stabilitāti (nepieļaut inflācijas pārmērīgu pieaugumu), īpaši valstīs, kurās lieto eiro,

nodrošināt finanšu sistēmas stabilitāti, gādājot par finanšu tirgu un iestāžu pienācīgu pārraudzību.

Banka sadarbojas ar visu 28 dalībvalstu centrālajām bankām. Tās visas kopā veido Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS).

Tā gādā arī par ciešu sadarbību starp centrālajām bankām eirozonā. Šīs šaurākās banku grupas sadarbību dēvē par eirosistēmu.

Avots: http://www.ecb.int/pub/pdf/other/escb_lv_weblv.pdf

145


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS UZDEVUMI

ECB uzdevumi ir šādi:

noteikt procentu pamatlikmes eirozonai un kontrolēt naudas piedāvājumu,

pārvaldīt eirozonas ārvalstu valūtas rezerves un pirkt vai pārdot valūtas, kad tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu valūtu maiņas kursu samēru,

palīdzēt dalībvalstu iestādēm nodrošināt finanšu tirgu un iestāžu pienācīgu uzraudzību un sekmēt maksājumu sistēmu netraucētu darbību,

pilnvarot eirozonas valstu centrālās bankas emitēt eiro banknotes,

pārraudzīt cenu tendences un novērtēt risku, ko tās rada cenu stabilitātei.

Avots: http://europa.eu/about-eu/institutions-bodies/ecb/index_lv.htm

146


1. Eiropas vienotā tirgus izveide pamatā tika pabeigta:

a) 1957.gadā;

b) 1958.gadā;

c) 1991.gadā;

d) 1993.gadā.

2. Eiropas Centrālās bankas galvenais mērķis ir:

a) samazināt bezdarbu;

b) nodrošināt ekonomikas izaugsmi;

c) nodrošināt cenu stabilitāti;

d) ieviest eiro visās dalībvalstīs.

3. Eiropas Centrālā banka:

a) nosaka eirozonas monetāro politiku;

b) koordinē nacionālo centrālo banku darbību;

c) emitē eiro banknotes un monētas dalībvalstīs;

d) uzrauga komercbanku darbību.

4. Nacionālās centrālās bankas:

a) apkopo un nodod Eiropas centrālajai bankai statistiskos datus;

b) emitē eiro banknotes;

c) veic eiro banknošu apstrādi;

d) visas iepriekšējās atbildes ir pareizas.

5. Eiropas Centrālā banka ir izveidota:

a) 1993.gadā;

b) 1998.gadā;

c) 1999.gadā;

d) 2001.gadā.

6. Sākotnējais vienotās valūtas nosaukums bija:

a) eiro;

b) eira;

c) ekijs;

d) marka.

147


Ekonomikas un monetārā savienība (EMS) ir būtisks solis ES valstu ekonomikas integrēšanā. Tajā ietilpst ekonomikas un fiskālās politikas koordinēšana, kopīga monetārā politika un vienotā valūta — eiro. Lai arī visas 28 ES dalībvalstis piedalās ekonomikas savienībā, dažas ir integrējušās vēl vairāk un ir pieņēmušas eiro. Šīs valstis kopā veido eirozonu.

Lēmumu par Ekonomikas un monetārās savienības izveidi 1991. gada decembrī Nīderlandes pilsētā Māstrihtā pieņēma Eiropadome, un to vēlāk iekļāva Līgumā par Eiropas Savienību (Māstrihtas līgums). Ekonomikas un monetārā savienība ir solis tālāk ES ekonomiskās integrācijas procesā, kas sākās ar ES dibināšanu 1957. gadā. Ekonomikas integrācijas ieguvumi ES ekonomikai kopumā un atsevišķu dalībvalstu ekonomikai ir lielāki ekonomikas apmēri, iekšējā efektivitāte un noturīgums. Šie faktori savukārt palielina ekonomikas stabilitāti un nodarbinātību, kā arī paātrina izaugsmi — no šiem rezultātiem tiešie ieguvēji ir ES iedzīvotāji. EMS praktiski nozīmē:

dalībvalstu ekonomikas politikas veidošanas koordinēšanu,

fiskālās politikas koordinēšanu, galvenokārt izmantojot valsts parāda un deficīta ierobežojumus,

neatkarīgu Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteiktu monetāro politiku,

vienotu valūtu un eirozonu.

Ekonomikas pārvaldība EMS

EMS nav vienas atsevišķas iestādes, kas būtu atbildīga par ekonomikas politiku. Šī politika ir dalībvalstu un ES iestāžu kopīgs pienākums. Galvenie EMS dalībnieki ir:

Eiropadome — nosaka galvenās politikas ievirzes,

ES Padome (“Padome”) — koordinē ES ekonomikas politikas veidošanu un lemj, vai dalībvalsts var pieņemt eiro,

„Eirogrupa” — koordinē politiku, kas skar eirozonas dalībvalstīm kopīgas intereses,

dalībvalstis — nosaka valstu budžetu, ievērojot saskaņotos deficīta un parāda ierobežojumus, un savu strukturālo politiku, tostarp attiecībā uz nodarbinātību, pensijām un kapitāla tirgiem,

Eiropas Komisija — uzrauga izpildi un atbilstību,

Eiropas Centrālā banka (ECB) — nosaka monetāro politiku, kuras galvenais mērķis ir cenu stabilitāte,

Eiropas Parlaments – kopā ar Padomi pieņem tiesību aktus un nodrošina ekonomiskās pārvaldības demokrātisku pārbaudi, proti, izmantojot jauno ekonomikas dialogu.

148


Kopumā Ekonomikas un monetārā savienība ir augsta līmeņa ekonomikas integrācijas posms. Ekonomikas integrāciju var iedalīt sešos posmos:

1. labvēlīga tirdzniecības režīma zona (kurā ir pazemināti muitas tarifi starp konkrētām valstīm);

2. brīvās tirdzniecības zona (starp kuras dalībvalstīm nepastāv iekšējie tarifi dažu vai visu preču tirdzniecībai);

3. muitas savienība (kurā pastāv vienādi ārējie muitas tarifi attiecībā uz trešajām valstīm un vienota tirdzniecības politika);

4. vienotais tirgus (ar kopējiem noteikumiem attiecībā uz precēm un brīvu preču, kapitāla, darbaspēka un pakalpojumu kustību);

5. ekonomikas un monetārā savienība (vienotais tirgus ar vienotu valūtu un monetāro politiku);

6. ekonomikas pilnīga integrācija (viss iepriekš minētais, kā arī saskaņota fiskālā un cita veida ekonomikas politika).

1958. gadā, kad ar nosaukumu „Eiropas Ekonomikas Kopiena” tika dibināta Eiropas Savienība, tās mērķis bija izveidot muitas savienību un kopēju lauksaimniecības tirgu. Pēc tam šo ierobežoto kopējo tirgu paplašināja, radot vienotu preču un pakalpojumu tirgu, kura izveide pamatā tika pabeigta līdz 1993. gadam. Pašlaik Eiropas Savienība atrodas šī modeļa piektajā posmā. Pieaugoša ekonomikas integrācija nesākās ar lēmumu ieviest eiro. Tas ir ilgs process, kas ir ES vēstures daļa un viens no lielākajiem tās sasniegumiem.


149


Avots: http://ec.europa.eu/economy_finance/euro/emu/index_lv.htm

Kuras Eiropas Savienības valstis ir eirozonas valstis?

Atzīmē tās kartē!

Uzdevums

150

Ekonomikas un monetārās savienības iestāšanās kritērijitika noteikti

Uzdevums


Izmantojot Latvijas Bankas mājaslapu www.bank.lv vai citus informācijas avotus, sameklē informāciju par nosacījumiem, kas jāizpilda valstij, lai tā varētu pievienoties eirozonai! Papildini tekstu!

(gads, vieta).

Kritēriji ir:

1)

2)

3)

4)

5)

151

Uzdevums


Nosaki Latvijas tautsaimniecības rādītājus atbilstoši iestāšanās kritērijiem!

1)

2)

3)

4)

5)

152

Vizuālā materiāla vai prezentācijas izveides gaita:

1) izmanto precīzus vēstures faktus;

2) iekļauj informāciju par periodu arī pirms eiro ieviešanas;

3) raksturo atsevišķu valstu ekonomiskos rādītājus atbilstoši Māstrihtas kritērijiem un rādītājus vidēji eirozonas valstīs;

4) ievēro prezentāciju un vizuālo materiālu veidošanas pamatprincipus: precizitāte, uzskatāmība, informācijas apjoms slaidā vai plakātā u.c.

5) prezentējot pētījuma rezultātus, esi precīzs, runā skaidri, uzturi acu kontaktu ar auditoriju, neatkārto informāciju slaidā, bet papildini to. Izvairies no liekvārdības!

Uzdevums


Izmantojot dažādus informācijas avotus, izpēti eirozonas izveidošanās vēsturi! Izveido vizuālu materiālu vai prezentāciju par veikto pētījumu rezultātiem!

153

Ekonomikas un monetārā savienība nozīmē:

1) vienotu valūtu - eiro - visās EMS valstīs jeb eirozonā;

2) vienotu monetāro politiku visā eirozonā, ko īsteno Eiropas Centrālā banka kopā ar eirozonas valstu centrālajām bankām. Tās galvenais mērķis ir cenu stabilitāte;

3) ekonomiskās un fiskālās politikas koordināciju starp dalībvalstīm.

Avots: http://www.bank.lv/es-un-eiro/par-ekonomikas-un-monetaro-savienibu-un-eiro

Izskaidro jēdzienu monetārā politika!

Nosauc monetārās politikas instrumentus!

Izskaidro jēdzienu fiskālā politika!

Nosauc fiskālās politikas instrumentus!

Raksturo, kāda monetārā politika jāīsteno centrālajai bankai, ja valstī ir augsts bezdarba līmenis, zema inflācija un zema ekonomiskā aktivitāte! Pamato atbildi!

Uzdevums


154

Uzdevums


Izlasi tekstu!

Eiro priekšrocībasRadot Ekonomikas un monetāro savienību (EMS), ES būtiski veicinājusi iekšējā tirgus izveides pabeigšanu. Patērētāji un uzņēmumi tagad var viegli salīdzināt cenas un atrast viskonkurētspējīgākos piegādātājus eirozonā. Turklāt EMS visā Eiropā nodrošina stabilu ekonomisko un monetāro vidi, kas veicina ilgtspējīgu izaugsmi un darbavietu radīšanu, savukārt vienotā valūta novērsusi iepriekšējo nacionālo valūtu kursu straujo svārstību nelabvēlīgo ietekmi.

Eiro banknošu un monētu ieviešana 2002. gada 1. janvārī padarījusi ceļošanu eirozonā vienkāršāku. Preču un pakalpojumu cenas var salīdzināt acumirklī, un maksājumus visās valstīs var veikt vienā valūtā.

Pēc eiro ieviešanas eirozonā likvidētas valūtas maiņas darījumu izmaksas un valūtas kursa riski. Iepriekš šīs izmaksas un riski apgrūtināja pārrobežu konkurenci. Augstāka konkurence palielina iespēju, ka pieejamie resursi tiks izmantoti visefektīvāk. Pēc vienotās valūtas ieviešanas kļuvis daudz vieglāk pieņemt lēmumus par ieguldījumu veikšanu, jo valūtas kursa svārstības vairs nevar ietekmēt ieguldījumu atdevi dažādās valstīs eirozonā.

Pirms eiro ieviešanas finanšu tirgi galvenokārt bija nacionāli. Finanšu instrumenti, piemēram, valdības obligācijas un akcijas, bija izteikti nacionālajās valūtās. Eiro ieviešana bija svarīgākais pasākums eirozonas finanšu tirgu integrācijā. Tā arī turpmāk ietekmēs eirozonas tautsaimniecības struktūru. Liecības par integrāciju dažādās pakāpēs atrodamas visās finanšu struktūras daļās.

Eirozonas starpbanku naudas tirgus ir pilnībā integrēts.

Eiro denominēto obligāciju tirgus ir labi integrēts, dziļš un likvīds, un tas nodrošina plašu ieguldījumu un finansējuma klāstu.

Eirozonas kapitāla vērtspapīru tirgu arvien biežāk uzskata par vienotu tirgu.

Eirozonā arvien biežāk notiek iekšzemes un pārrobežu banku apvienošanās un pārņemšanas darījumi.

Integrēta finanšu tirgus dziļums un kvalitāte veicina tautsaimniecības izaugsmes finansēšanu un arī darbavietu radīšanu. Cilvēkiem pieejama plašāka izvēle, pieņemot lēmumus par uzkrājumiem un ieguldījumiem. Uzņēmumi var izmantot ļoti lielus kapitāla tirgus, lai finansētu uzņēmējdarbību, un izmantot jaunus finanšu instrumentus, lai nodrošinātos pret dažādiem finanšu riskiem un veicinātu savu ieguldījumu pārvaldīšanu. Likvidēti valūtas kursa riski un valūtas maiņas darījumu izmaksas.

Avots: http://www.ecb.int/pub/pdf/other/escb_lv_weblv.pdf

155


Individuāli pārdomā šādus jautājumus!

Veic piezīmes, lai sagatavotos diskusijai grupā!

Kādi ir tavi ieguvumi no eiro ieviešanas? Īsi raksturo konkrētas situācijas, norādot neērtības, kādas būtu, ja šajā situācijā nebūtu eiro!

Kādi ieguvumi no eiro ieviešanas ir taviem ģimenes locekļiem? Īsi raksturo konkrētas situācijas, norādot neērtības, kādas būtu, ja šajā situācijā nebūtu eiro!

Vai eiro ieviešana ir radījusi kādas neērtības? Mini piemērus!

Grupā pārrunājiet šos jautājumus!

Iepazīstiniet klasesbiedrus ar grupas diskusijā gūtajiem secinājumiem!

156

Eiropas vienotā tirgus izveide pamatā tika pabeigta:a) 1957. gadā;

b) 1958. gadā;

c) 1991. gadā;

d) 1993. gadā.

Eiropas Centrālās bankas galvenais mērķis ir:a) samazināt bezdarbu;

b) nodrošināt ekonomikas izaugsmi;

c) nodrošināt cenu stabilitāti;

d) ieviest eiro visās dalībvalstīs.

Eiropas Centrālā banka:a) nosaka eirozonas monetāro politiku;

b) koordinē nacionālo centrālo banku darbību;

c) emitē eiro banknotes un monētas dalībvalstīs;

d) uzrauga komercbanku darbību.

Nacionālās centrālās bankas:a) apkopo un nodod Eiropas centrālajai bankai statistiskos datus;

b) emitē eiro banknotes;

c) veic eiro banknošu apstrādi;

d) visas iepriekšējās atbildes ir pareizas.

Eiropas Centrālā banka ir izveidota:a) 1993. gadā;

b) 1998. gadā;

c) 1999. gadā;

d) 2001. gadā.

Sākotnējais vienotās valūtas nosaukums bija:a) eiro;

b) eira;

c) ekijs;

d) marka.


UzdevumsAtzīmē pareizo atbildi!

157

IZMANTOTIE AVOTI

Eiro dizaina elementi cilvēkiem ar redzes traucējumiemPieejams: http://www.ecb.int/euro/visually/html/index.lv.html

Eiro un Ekonomikas un monetārā savienībaPieejams: http://www.eiro.lv/lat/par_eiro/eiro_un_ems/ems_pasreiz/

http://www.eiro.lv/lat/par_eiro/eiro_banknotes_un_monetas/monetas

http://www.ecb.int/pub/pdf/other/escb_lv_weblv.pdf

Eiro ieviešanaPieejams: http://ec.europa.eu/economy_finance/euro/why/index_lv.htm

http://ec.europa.eu/economy_finance/general/pdf/the_road_to_euro_poster_en.pdf

http://www.ecb.int/pub/pdf/other/escb_lv_weblv.pdf

Eiro monētasPieejams: http://www.bank.lv/es-un-eiro/monetas

http://europa.eu/about-eu/countries/index_lv.htm

http://www.bank.lv/es-un-eiro/latvijas-eiro-monetas#

Eiro naudaszīmju dizainsPieejams: http://www.ecb.int/euro/banknotes/security/tilt/html/index.lv.html

Eiropas Savienības dalībvalstisPieejams: http://europa.eu/about-eu/countries/index_lv.htm

Ekonomikas un monetārā savienībaPieejams: : http://ec.europa.eu/economy_finance/euro/emu/index_lv.htm

http://europa.eu/about-eu/institutions-bodies/ecb/index_lv.htm

http://www.eiro.lv/lat/par_eiro/eiro_un_ems/ems_pasreiz/

Ekonomikas un monetārās savienības vēsturePieejams: http://www.bank.lv/es-un-eiro/par-ekonomikas-un-monetaro-savienibu-un-eiro

Filma par naudas evolūcijuPieejams: http://www.naudasskola.lv/en/content/maza-naudas-abece#n

Tautas dziesmu izlase. Liepu laipa. - Rīga: Zinātne, 1990.

KrimināllikumsPieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=88966

Naudas viltošanaPieejams: http://www.bank.lv/nauda/skaidra-nauda

http://www.ecb.int/euro/coins/html/index.lv.html

Patērētāju aizsardzības 10 pamatprincipi interneta vietnēPieejams: http://ec.europa.eu/consumers/cons_info/10principles/lv.pdf

Patērētāju tiesību aizsardzība ESPieejams: http://ecclatvia.lv

Pētījums “Kur visdrošāk glabāt naudu?”Pieejams: http://www.zelts24.lv/2012/03/kur-visdrosak-glabat-naudu-aptauja.html

Skolas 21. gadsimtam. (2007) Brisele: Eiropas Kopienu KomisijaPieejams: http://ec.europa.eu/education/school21/consultdoc_lv.pdf

158

LATVIJAS 2 EIRO MONĒTA


159

ANIMĀCIJAS FILMU DVD

Documents

SATURS · 2013. 10. 17. · SATURS. 4 IEVADS Līdz ar Latvijas plānoto pievienošanos eirozonai, sabiedrībā arvien plašāk tiek diskutēts par eiro, tā lomu Eiropas Savienības