Latvijas UniversitātesVēstures un Filozofijas fakultātes 2. kursa studentaSemināra darbs kursā jauno laiku semināri 3.10.2011

Statistiska datu apstrāde Nītaures pils novadam pēc 1638. gada Vidzemes arklu revīzijas

materiāliem.

SatursIevads..........................................................................................................................................................1

1. Pils novada atsevišķu vietu statistika...................................................................................................2

2. Nītaures pils novada kopējā statistika.................................................................................................4

Secinājumi...................................................................................................................................................6

Izmantotā Literatūra....................................................................................................................................7

Ievads

Semināra ietvaros uzdotajā darbā izvēlējos statistiski apstrādāt datus no 1638. Gada revīzijas

dokumentiem. Analīze veicu vienam pilsnovadam, izvēloties Nītaures pilsnovadu. Par pamatu

ņemot tabulu1tika izrakstīti dati, piederīgi šim administratīvajam iedalījumam. Tas ietvēra

atsevišķi izdalītus datus par Nītauri2, Ķēčiem3, Slīpi4, Kartūžiem5 un Mārča muižu6. Iegūtie dati

tika sašķiroti pēc minētās piederības, kā arī atsevišķi izdalot datus, ar nepadzīvotajām

saimniecībām. Tālākai analīzei izdalīju trīs lietas kā arkla lielumu, govju un zirgu skaitu. Tie tika

analizēti atsevišķi un kopsakarībā viens ar otru.

1Vidzemes 1638. Gada arklu revīzija. – izd. E. Dunsdorfs. 1. Burtnīca. Rīga 1938-1941. C-Cii. lpp

2 Turpat;138.-145.lpp.3 Turpat;146.-147.lpp.4 Turpat;148.- 149.lpp.5 Turpat;148. 151.lpp.6 Turpat;286.- 287.lpp.

1. Pils novada atsevišķu vietu statistika

1.1 Nītaure

Pirmā Nītaures pils novada atsevišķi izceltā vienība minama Nītaure. Analīzei izmantota

pieejamā informācija par 76 zemnieku saimniecībām, kā arī 6 pamestajām saimniecībām7. Kā

pirmo jāapskata aprakstošā analīze arklu lielumam attiecīgajā teritorijā. 1. Attēls, parāda, ka

visvairāk izplatītākais arkla lielums ir ½, tas novērojams 52 gadījumos(68,4%). Kā otrs

izplatītākais lielums minams ceturtdaļarkls, kas sastopams 14(18,4%) saimniecībās. Kā retāk

izplatītākās ir viena arkla saimniecības, attiecīgi 10(13,2%). Arkla lielums kopīgi ar pamestajām

saimniecībām(2.attēls) saglabā līdzīgu sadalījuma raksturu, vien izteiktāk palielinot pusarklu un

samazinot pilna arkla platību īpatsvaru.

Arkla lielums Biežums Procenti

1/4 14 18.4

1/2 52 68.4

1 10 13.2

Kopā 76 100.0

(1.attēls) Arkla lieluma sadalījums Nītaurē. (2.attēls)

Arkla lieluma sadalījums Nītaurē (kopā ar neapdzīvotajām saimniecībām).

Tālāk apskatāms sadalījuma biežums starp zirgiem un govīm. Iesākot ar zirgiem, pēc

datiem redzams, ka visvairāk 40 gadījumos(52,6%) saimniecībās ir viens zirgs. 2 zirgi ir 17

saimniecībās(24%). 13(17,1%) gadījumos zirgs nav vispār. 4 gadījumos(2,6% un 2,6%)

apzīmējumi puszirgs un pusotrs zirgs apzīmē gadījumus, kad pēc norādēm zirgi lietoti kopīgi.

Tālāk apskatot govju skaitu, redzams, ka visbiežāk ir 1 govs, attiecīgi 46 gadījumos(60,5%). Tad

seko saimniecības ar divām govīm 19 gadījumos(25%) un vismazāk ir 3 govis 4

saimniecībās(5,3%). 7 saimniecībās, kas sastāda 9,2 procentus govis nav.

7 Turpat;138.-145.lpp.

Arkla lielums Biežums Procenti

1/4 15 18.3

1/2 57 69.5

1 10 12.2

Kopā 82 100.0

Skaits Biežums Procenti

0 13 17.1

0,5 2 2.6

1 40 52.6

1.5 2 2.6

2 17 22.4

3 2 2.6

Total 76 100.0

(3. attēls) Zirgu skaita sadalījums Nītaurē. (4. attēls) Govju skaita sadalījums Nītaurē.

Tālāk izvērstākai analīzei tiek apskatītas saistības starp šiem atsevišķi apskatītajiem

rādītājiem. Par pamatu ņemot arkla lielumu var apskatīt tā ietekmi uz govs un zirgu skaitu. 5.

attēlā apskatāms zirgu skaits attiecībā pret arkla platību. Redzams, ka pie pilna arkla platības nav

sastopami gadījumi, bez zirgiem, bet te novērojams visbiežāk divu zirgu skaits, attiecīgi 6

gadījumos, kā arī viens gadījums ar 3 zirgiem un 2 ar 1 zirgu. Skatot tuvāk ½ arkla plātības

nospiedošs vairākums 31 saimniecība sastāv no 1 zirga. Šajā arkla lieluma kategorijā ietilpst

paliels skaits, attiecīgi 10 saimniecību, kurām nav zirgi. Būtisks liels skaits minams arī ar 2 zirgu

īpatsvaru uz šo arkla platību. Ceturtdaļarkla izmēra ietilpstošajās 14 saimniecībās, aptuveni pusē

no tām ir viens zirgs, bet mazākā mērā 4 ir 2 zirgi un 3 saimniecībās tie vispār nav, lielāks skaits

par diviem zirgiem nav nevienā. Pievēršoties govju un arklu platības savstarpējai attieksmei,

redzams(5. Attēlā), ka platībās ar pilnu arklu vairāk par pusi šā lieluma saimniecību ir 2 govis.

Atlikušo daļu sastāda visupirms tādas, kurās ir viena govs un arī tāda kurā ir trīs. Pusarkla

platībās visvairāk audzē vienu govi, attiecīgi 31 no 54 saimniecībām, tam seko tās kurās ir 2

govis un 5 gadījumos, netiek turēta neviena. Ceturtās daļas platības lielākais īpatsvars ir vienai

govij, kas sastāda 8 no 14 aplūkotajām vietām, atlikušās saimniecības vienmērīgi sadalās starp

tām, kas neaudzē nevienu, vai divas. Zīmīgi, ka šeit sastopama arī 3 govju turēšana saimniecībās.

Biežums Procenti

0 7 9.2

1 46 60.5

2 19 25.0

3 4 5.3

Kopā 76 100.0

Zirgi

Kopā0 0,5 1 1,5 2 3

Arkls 1/4 3 0 7 0 4 0 14

1/2 10 2 31 1 7 1 52

1 0 0 2 1 6 1 10

Kopā 13 2 40 2 17 2 76

(5.attēls) Zirgu skaits pēc Arkla platības.

Govis

Kopā0 1 2 3

Arkls 1/4 2 8 2 2 14

1/2 5 35 11 1 52

1 0 3 6 1 10

Kopā 7 46 19 4 76

(6.attēls) Govju skaits pēc Arkla platības.

Pārējās Nītaures pils novada apdzīvotās vietas netiks atsevišķi apskatītas, dēļ pietiekami

nelielā datu saimniecību skaita. Tās visas kopēji neizdalot apskatīt kopējā Nītaures pilsnovada

analīzē tālākā tekstā.

2. Nītaures pils novada kopējā statistika.

Apskatāmai Nītaures pils novada analīzei izmantota informācija par 104 saimniecībām un 12

pamestajām saimniecībām. Aplūkotās saimniecības ietver atsevišķi izdalītās vieta, attiecīgi

Nītauri, Kārtūžus, Ķēčus, Slīpi un Mārčmuižu. Šajā datu apskatā līdzīgi, kā iepriekšējā, tādā pašā

kārtībā tiks aplūkoti augstākminētie pieminētie dati. Iesākumā apskatot trīs rādītājus atsevišķi

arkla lielumu, govju un zirgu skaitu pēc tam to savstarpējo saistību vienam ar otru.

Arklu lieluma sadalījums novadā vērojams 7. attēlā. Tas parāda, ka lielākoties 63

gadījumos(60,6%) visbiežāk uzskaitīts ½ arkls. 27 Gadījumos(26%), kā otrs visbiežāk sastopams

¼ arkls. Pilns arkls sastopams 9,6 % gadījumu, bet vismazāk 1/8 arkla platības, kas uzskaitītas

3,8% uzskaitīto saimniecību. Pieskaitot pamesto saimniecību arkla lielumu, sadalījums(8. attēls)

saglabā savu raksturu, vien mazliet palielinot ½ arklu platības īpatsvaru.

Skaits Procenti

1/8 4 3.8

1/4 27 26.0

1/2 63 60.6

1 10 9.6

Kopā 104 100.0

(7.attēls) Arkla lieluma sadalījums Nītaures pils novadā

(8.attēls) Arkla lieluma sadalījums Nītaures pils novadā (kopā ar neapdzīvotajām saimniecībām).

Pievēršoties saimniecībās uzskaitīto mājlopu skaitam, 8. un 9. attēli parāda, ka visbiežāk

saimniecībās sastopams pa vienam lopam, attiecīgi 54,8% gadījumu zirgs, 60,6 % gadījumu

govs. Līdzīgi abiem ir rādītāji, par divu zirgu(23.1%) un divu govju(26.9%) turēšanu. Mazāk

saimniecībās tur trīs zirgus un trīs govis, attiecīgi 2,9%, 3,8%. Daļa saimniecību netur nevienu

no šiem, tā sastādot saimniecības 15,4% bez zirga un mazākā mērā bez nevienas govs(8,7%).

(8. attēls) Zirgu skaita sadalījums Nītaures pils novadā

(9. attēls) Govju skaita sadalījums Nītaures pils novadā

Tālākā analīzē 10. attēlā, redzams zirgu skaits atkarībā no arklu platības. 3 zirgi tiek turēti

saimniecībās, kas ir pilna vai pus arkla lieluma, tomēr to skaits ir neliels, attiecīgi 1 un 2. 2. Zirgi

bieži tiek turēti ½ arkla platībās un proporcionāli visvairāk tos tur saimniecībās ar 1 arkla platību.

Attiecībā uz viena zirga turēšanu, tas visbiežāk novērojams ¼ un 1/8 arklu platībās. Aplūkotajā

statistikā par Nītaures reģionu, saimniecības bez zirgiem nav sastopamas starp 1 un 1/8 arklu, bet

Skaits Procenti

1/8 5 4.3

1/4 30 25.9

1/2 71 61.2

1 10 8.6

Kopā 116 100.0

Skaits Procenti

0 9 8.7

1 63 60.6

2 28 26.9

3 4 3.8

Kopā 104 100.0

ir novērojams ½ un ¼ arklu lieluma zemēs. Attiecībā uz govju skaitupēc arkla platības attiecības

paliek līdzīgās proporcijās.

Zirgi

Kopā.0 .5 1.0 1.5 2.0 3.0

Arkls 1/8 0 0 4 0 0 0 4

1/4 4 0 16 0 7 0 27

1/2 12 2 35 1 11 2 63

1 0 0 2 1 6 1 10

Kopā 16 2 57 2 24 3 104

(10.attēls) Zirgu skaits pēc Arkla platības.

Govis

Kopā0 1 2 3

Arkls 1/8 0 4 0 0 4

1/4 3 16 6 2 27

1/2 6 40 16 1 63

1 0 3 6 1 10

Kopā 9 63 28 4 104

(11.attēls) Govju skaits pēc Arkla platības.

Secinājumi.

Pēc statistiskās analīzes Nītaures pils novadam var īsumā rezumēt rezultātus.

Attiecībā uz arklu lielumu visvairāk procentuāli sastopams ½(60,6%). Tam seko(26%),

kā otrs visbiežāk sastopams ¼ arkls(26%) un 1 arkls, kas satopams 9,6 % gadījumu, bet

vismazāk saimniecības ir ar 1/8 arkla platības (3,8%).

Attiecībā uz turamo mājlopu skaitu visbiežāk, mazliet vairāk par pusi gadījumos tiek

turēts viens zirgs un govs. Tam seko mazāks skaits gadījumu, kad turēti pa diviem.

Mazāk saimniecībās tur trīs zirgus un trīs govis.

Saimniecības, kuras netur nevienu zirgu ir lielākā skaitā, sastādot 15%, pretstatā 8%

saimniecību, kas netur ne vienu govi.

Analizējot arkla lieluma ietekmi uz govju un zirgu skaitu, ir redzams, ka tam pastāv

nozīme. Saimniecībās ar lielāku skaitu, nav sastopami gadījumi, kad netiek turēti zirgi.

Līdzīgi saimniecībās ar 1/8 arkla platībām, nav atzīmēti šādi gadījumi, bet arī ne lielāks

skaits par vienu zirgu, ko var skaidrot ar tā nozīmi zemes apstrādei. Mazākajās arkla

platībās ir mazāks skaits gadījumu, kad lopu skaits ir lielāks, kas visticamāk skaidrojams

ar nepieciešamo barības sagādi ziemai, ko pamato iegūtie dati, par to, ka visbiežāk tiek

turēts 1 zirgs vai viena govs, krietni retāk to skaits sasniedz divus un vēl mazāk 3.

Statistiski apstrādājot datus apstrādāti par ievadā minētajām kategorijām. Tomēr

pilnvērtīgākai ainai, ir iespējams palielināt izejas datus, piesaistot datus par klaušu

apjomu un par ražu un sēju, tā gūstot pilnīgāku iespaidu par situāciju. Tālākai analīzei

iespējams atsevišķi izdalīt minētos kritērijus un arī jaunos zemniekus un vecos, kā arī tos,

kas atbrīvoti no klaušām.

Izmantotā Literatūra.Vidzemes 1638. Gada arklu revīzija. – izd. E. Dunsdorfs. 1. Burtnīca. Rīga 1938-1941.