13
TIMOR - LESTE, JUNHO 2015 INDISE PRESU KONSUMEDOR Ministerio das Finanças INTRODUSAUN IPK SERI 2

TIMOR LESTE, JUNHO t5 · 2019-05-28 · 2 INDISE PRESU KONSUMEDOR TIMOR -LESTE, JUNHO 5 INTRODUSAUN IPK SERI Timor-Leste seri 2 edisaun ne’e sei publika kada fulan hahu husi edisaun

  • Upload
    others

  • View
    12

  • Download
    0

Embed Size (px)

Citation preview

TIMOR - LESTE, JUNHO 2015

INDISE PRESU KONSUMEDOR

Ministerio das Finanças

INTRODUSAUN IPK SERI 2

Title Indesu Presu Konsumedor Junho 2015

Editor 1. Eduardo M. Ximenes 2. Botavio Joaquim Alves 3. Fidencio de Araujo 4. Silvino Lopes Direcção Geral de Estatística Rua de Caicoli, PO Box 10 Dili, Timor-Leste

Director Geral de Estatistica Antonio Freitas, SE.MM

Paulina R.C. Viegas Directora Nacional de Estatistica Economia e Socias No. Telp: + 670 77305918 Direcção Geral de Estatística Rua de Caicoli, Dili, PO Box 10 Telefone: +670 3311348 email: [email protected]

www.statistics.gov.tl

NOTA

1. Paulina Rita Viegas, Directora DNEES Email : [email protected], No Telp : 77305918 2. Eduardo Martinho Ximenes, Chefi Dept. Social Economia Email : [email protected], No Telp. 77339216 3. Fidencio de Araujo Email : [email protected], No Telp. 77376458 4. Botavio J. Alves Email [email protected] No Tlp. 75743383 Email: [email protected] No Telp. 77774333

EDISAUN TUIR MAI TUIR MAI DATA REALISA

Junho 2015 21 Julho 2015

Julho 2015 18 Agusto 2015

MUDANSA IHA EDISAUN INTRUDUSAUN

CPI SERI 2

Laiha

Antonio Freitas, SE.MM Director Geral de Estatistica

INFORMASAUN Atu Hatene informasaun kona ba informasaun ne’ebe

iha Relasaun ho IPK, kontaktu

Konteudu

1. Konteudu..................................................................................................................... ..........................................................1

2. Numerus Save Junho 2015 tuir Grafiku......................................................................................... .........................2

3. Pontus Save Junho 2015…….…...….............................................................................................. ..............................3

4. Tabela 1 : Indise Presu Konsumedor (IPK) Timor-Leste Fulan Junho 2015…….................................4

5. Tabela 2 : Analytiku Indise Rejiaun Dili Fulan Junho 2015…...….................................................................5

6. Tabela 3 : Analytiku Indise Ex-Dili fulan Junho 2015…….…................................ ..........................................6

7. Nota Esplikasaun ............................................................................................................ .................................................7

1

INDISE PRESU KONSUMEDOR TIMOR - LESTE, JUNHO 2015

INTRODUSAUN IPK SERI 2 Timor-Leste seri 2 edisaun ne’e sei publika kada fulan hahu husi edisaun fulan Janeiru 2013. Sei publika mos analiza mensal husi indise Dili nian no Ex- Dili. Publikasaun hotu-hotu Indise Janeiru 2013 refere fali ba Desembru 2012=100.0

(hanesan fulan/tinan base ba IPK seri 2). Tempu seri data nian detailu konaba

todan IPK foun, no informasaun seluk relasiona ba movimentu IPK Timor-Leste,

bele hare iha DNE website www.statistics.gov.tl

NUMERUS SAVE JUNHO 2015

(a) For March, June, and September 2013, annual percentage changes are calculated on a quarterly basis. For December 2013 onwards

annual changes will be calculated on movements between corresponding months of consecutive years.

2

Indise Presu Konsumedor Timor-Leste

Mensal Annual (a)

Maio-2015 Junho-2014

ba ba

Junho-2015 Junho-2015

% Troka % Troka

Grupu hotu IPK 0.0% 1.4%

Grupu hotu la konta uma 0.0% 1.8%

1. Hahan no bebidas 0.0% 1.5%

2. Alkohol ho tabaku 0.0% 3.7%

3. Hatais ho sapatu 0.0% 5.2%

4. Uma 0.1% -0.6%

5. Manutensaun rutina ba equi-pamentu no mobiliariu uma kain

0.5% 1.3%

6. Saude 0.0% 2.8%

7. Transportasaun 0.8% -6.2%

8. Komunikasaun 0.0% -0.1%

9. Rekreasaun no kultura 0.0% 1.8%

10. Edukasaun 0.0% 18.6%

CPI Seri 2 Junho 2015

PONTUS SAVE JUNHO 2015

Total Grupu IPK hotu laiha movimentasaun (0.0%) iha fulan Junho 2015 kompara ba fulan kotuk tun (-0.2%) iha fulan Maio 2015

ESPLIKASAUN MOVEMENTASAUN IPK Grupu IPK hotu laiha mudansa iha fulan Junho 2015, akontese ho mudansa nebe kiik iha grupu Tranportasaun (+0.8%),

Manutensaun rutina ba equipamento no mobilario uma laran (0.5%) no Uma (+0.1%), ho mudansa ida ne’e kiik ladun fo impak-

tu iha Grupu IPK hotu ba Timor Leste.

Transportasaun sae (+ 0.8%) ba iha parte utilizasaun equipamento transportasaun pessoal (+ 1.8%), presu sae iha parte mina

ba transportasaun.

Manutensaun rutina ba equipamento no mobilario uma laran sae (+0.5%) parte primeiru mak hanesan material badaen hadia

uma (+ 0.6%)

Grupu Uma sae (+ 0.6%), hanesan iha parte be, eletrisidade, gas no sira seluk (+ 0.5%).

Hahan no bebidas laos alkoholika hanesan grupu ida boot nebe sempre fo impaktu ba IPK Timor Leste, no laiha mudansa ba

fulan ida ne’e, maibe hanesan parte ida nebe mak fo impaktu bebeik ba Grupu IPK hotu. Hanesan ikan no hahan tasi (+ 0.4%),

masin midar, marmelada, bani ben no chocolate (+ 0.2%) no naan (+ 0.1%). Iha mos parte balun nebe tun husi Grupu hahan no

bebidas laos alkoholika mak hanesan mina ho bokur (-1.1%), Frutas (-0.5%) no Fos (-0.1%).

Grupu IPK hotu iha fulan ida ne’e sae (+ 1.4%) durante tinan ida ne’e tuir tinan kalendario fulan junho 2015 hodi kompara ba

tinan kalendario fulan Maio 2015, tun (- 6.2%). Kontribuisaun signifikante iha tinan ida ne’e mak hanesan grupu hahan no

bebidas laos alkoholika (+ 1.5%) no edukasaun (+ 18.6%). Transportasaun sai hanesan parte ne’ebe mak tun durante tinan

kalendario ba fulan Junho 2015 nebe tun ba parte grupu utiliza equipamento transportasaun pessoal (-13.4%).

PORSENTU IPK TIMOR- LESTE TROKA BA FULAN

PORSENTU IPK TIMOR- LESTE TROKA BA TINAN

3 CPI Seri 2 Junho 2015

4

CPI Seri 2 Junho 2015

TABELA 1. TIMOR-LESTE CPI NUMERU INDESE

MUDANSA PERSEN-

TAGEN

PONTU

KONTRIBUISAUN

MUDANSA

PONTUS

Junho 2015 Junho Maio Junho Maio-15 Junho-14 Maio Junho Maio-15

2014 2015 2015 to to 2015 2015 to

Grupu Gastu Junho-15 Junho-15 Junho-15

a GRUPU HOTU 103.4 104.8 104.8 0.0% 1.4% 104.8 104.8 0.0

b GRUPU HOTU LA KONTA UMA 103.2 105.1 105.1 0.0% 1.8%

1 HAHAN NO BEBIDAS 104.3 105.9 105.9 0.0% 1.5% 68.02 67.99 -0.03

1.1 Pao ho hahan la inklui husi Fós 115.7 119.1 119.1 0.0% 2.9% 5.31 5.31 0.00

1.2 Fós 104.1 104.2 104.1 -0.1% 0.0% 17.92 17.91 -0.01

1.3 Naan 101.8 107.1 107.2 0.1% 5.3% 8.57 8.58 0.01

1.4 Ikan ho hahan tasi 91.0 91.9 92.3 0.4% 1.4% 2.46 2.47 0.01

1.5 Susu ben, keju ho manu tolun 109.9 119.5 119.8 0.3% 9.0% 1.90 1.90 0.00

1.6 Mina ho bokur 113.0 114.8 113.5 -1.1% 0.4% 3.75 3.70 -0.05

1.7 Frutas 106.8 110.4 109.9 -0.5% 2.9% 2.51 2.50 -0.01

1.8 Vejetais 106.3 104.6 104.6 0.0% -1.6% 16.18 16.19 0.01

1.9

Masin midar, marmelada, bani ben, choco-

late 92.6 96.7 96.9 0.2% 4.6% 3.10 3.11 0.01

1.10 Produtu Aihan 96.4 102.6 102.6 0.0% 6.4% 3.04 3.04 0.00

1.11 Café, xá, no cacao 102.6 101.9 101.9 0.0% -0.7% 2.11 2.11 0.00

1.12 Be, Bebidas, jus ai fuan no modo tahan 102.3 99.4 99.4 0.0% -2.8% 0.66 0.66 0.00

1.13 Hahan preparadu 96.2 94.6 94.8 0.2% -1.5% 0.51 0.51 0.00

2 ALKOHOL HO TABAKU 109.0 113.0 113.0 0.0% 3.7% 5.52 5.52 0.00

2.1 Alkohol 133.4 140.8 140.8 0.0% 5.5% 1.90 1.90 0.00

2.2 Tabaku 100.0 102.8 102.8 0.0% 2.8% 3.62 3.62 0.00

3 HATAIS HO SAPATU 102.1 107.4 107.4 0.0% 5.2% 6.27 6.28 0.01

3.1 Ropaba mane 103.2 106.5 106.7 0.2% 3.4% 1.27 1.27 0.00

3.2 Ropaba feto 99.9 103.2 103.2 0.0% 3.3% 0.91 0.91 0.00

3.3 Ropaba labarik ho bebe 101.5 110.1 110.1 0.0% 8.5% 2.15 2.15 0.00

3.4 Sapatu ho rikusoin rasik 102.5 106.5 106.5 0.0% 3.9% 1.94 1.94 0.00

4 UMA 104.1 103.4 103.5 0.1% -0.6% 5.88 5.89 0.01

4.1 Aluga uma 97.9 97.9 97.9 0.0% 0.0% 0.67 0.67 0.00

4.2 Manutensaun no hadiak hela fatin 102.4 99.6 100.1 0.5% -2.2% 1.40 1.41 0.01

4.3 Be, eletrisidade, gas no sira seluk 106.2 106.2 106.2 0.0% 0.0% 3.81 3.81 0.00

5

MANUTENSAUN RUTINA BA EQUI-

PAMENTO NO MOBILARIO UMA LARAN 100.3 101.1 101.6 0.5% 1.3% 4.20 4.22 0.02

5.1 Mobiliario no tekstil uma laran 104.4 106.9 106.9 0.0% 2.4% 0.34 0.34 0.00

5.2 Manutensaun uma laran 104.6 108.1 108.3 0.2% 3.5% 0.39 0.39 0.00

5.3 Material no badaen hadia uma 99.8 100.2 100.8 0.6% 1.0% 3.47 3.49 0.02

6 SAUDE 101.8 104.6 104.6 0.0% 2.8% 0.78 0.78 0.00

6.1

Produtu medicamentos no material equi-

pamentos 102.7 107.1 107.1 0.0% 4.3% 0.51 0.51 0.00

6.2 Doutor no atendimento husi hospital 100.0 100.0 100.0 0.0% 0.0% 0.27 0.27 0.00

7 TRANSPORTASAUN 99.7 92.8 93.5 0.8% -6.2% 5.95 6.00 0.05

7.1 Sosa kareta 99.1 100.1 100.1 0.0% 1.0% 0.59 0.59 0.00

7.2 Utiliza equipamento transportasaun pessoal 97.7 83.1 84.6 1.8% -13.4% 2.55 2.60 0.05

7.3 Hadia transportasaun 102.0 102.0 102.0 0.0% 0.0% 2.81 2.81 0.00

8 KOMUNIKASAUN 82.3 82.2 82.2 0.0% -0.1% 1.90 1.90 0.00

8.1 Hadia equipamento telekomunikasaun 82.3 82.2 82.2 0.0% -0.1% 1.90 1.90 0.00

9 REKREASAUN NO KULTURA 106.8 108.7 108.7 0.0% 1.8% 3.61 3.61 0.00

9.1

Equipamentos audio visual, fotografian no

produs informasauN 101.7 98.9 98.9 0.0% -2.8% 0.02 0.02 0.00

9.2 Sasan rekreasaun no kultura 108.4 108.4 108.4 0.0% 0.0% 2.32 2.32 0.00

9.3 Jornal, livru no equipamento hakerek 104.0 109.3 109.3 0.0% 5.1% 1.27 1.27 0.00

10 EDUKASAUN 101.2 120.0 120.0 0.0% 18.6% 2.80 2.80 0.00

10.1 Edukasaun 101.2 120.0 120.0 0.0% 18.6% 2.80 2.80 0.00

Periode referencia husi indise: Dezembru 2012 = 100.0

5

TABELA 2. DILI - analytical index NUMERU INDESE

MUDANSA PER-

SENTAGEN

PONTU

KONTRIBUISAUN

MUDANSA

PONTUS

Junho 2015 Junho Maio Junho Maio-15 Junho-14 Maio Junho Maio-15

2014 2015 2015 to to 2015 2015 to

Grupu Gastu Junho-15 Junho-15 Junho-15

a GRUPU HOTU 103.3 104.5 104.5 0.0% 1.2% 104.5 104.5 0.0

b GRUPU HOTU LA KONTA UMA 103.8 105.1 105.1 0.0% 1.3%

1 HAHAN NO BEBIDAS 105.2 106.4 106.3 -0.1% 1.0% 65.76 65.67 -0.09

1.1 Pao ho hahan husi Fós 115.0 119.8 119.8 0.0% 4.2% 5.15 5.15 0.00

1.2 Fós 110.0 108.8 108.6 -0.2% -1.3% 16.38 16.35 -0.03

1.3 Naan 102.7 107.6 107.5 -0.1% 4.7% 8.99 8.98 -0.01

1.4 Ikan ho hahan tasi 90.0 91.3 91.8 0.5% 2.0% 2.74 2.76 0.02

1.5 Susu ben, keju ho manu tolun 109.3 119.7 120.0 0.3% 9.8% 2.13 2.14 0.01

1.6 Bokurho mina 112.8 115.5 113.8 -1.5% 0.9% 3.52 3.46 -0.06

1.7 Frutas 107.6 112.2 111.6 -0.5% 3.7% 2.70 2.69 -0.01

1.8 Vejetais 106.3 104.6 104.6 0.0% -1.6% 15.43 15.43 0.00

1.9

Masin midar, marmelada, bani ben, choco-

late 88.3 91.7 91.7 0.0% 3.9% 2.85 2.85 0.00

1.10 Produtu Aihan 92.8 95.9 95.9 0.0% 3.3% 2.64 2.64 0.00

1.11 Café, xá, no cacao 97.5 97.5 97.5 0.0% 0.0% 1.85 1.85 0.00

1.12 Be, Bebidas, jus ai fuan no modo tahan 102.2 99.6 99.6 0.0% -2.5% 0.76 0.76 0.00

1.13 Hahan preparadu 96.4 94.7 94.7 0.0% -1.8% 0.61 0.61 0.00

2 ALKOHOL HO TABAKU 111.4 115.6 115.6 0.0% 3.8% 5.13 5.13 0.00

2.1 Alkohol 136.0 145.7 145.7 0.0% 7.1% 1.89 1.89 0.00

2.2 Tabaku 101.1 103.0 103.0 0.0% 1.9% 3.24 3.24 0.00

3 HATAIS HO SAPATU 101.5 106.3 106.3 0.0% 4.7% 6.73 6.73 0.00

3.1 Ropaba mane 102.6 105.5 105.7 0.2% 3.0% 1.33 1.34 0.01

3.2 Ropaba feto 98.4 100.0 100.0 0.0% 1.6% 0.94 0.94 0.00

3.3 Ropaba labarik ho bebe 101.1 109.0 109.0 0.0% 7.8% 2.31 2.31 0.00

3.4 Sapatu ho rikusoin rasik 102.6 106.8 106.8 0.0% 4.1% 2.15 2.15 0.00

4 UMA 104.0 102.9 103.0 0.1% -1.0% 6.57 6.58 0.01

4.1 Aluga uma 97.9 97.9 97.9 0.0% 0.0% 0.82 0.82 0.00

4.2 Manutensaun no hadiak hela fatin 101.8 99.0 99.4 0.4% -2.4% 1.55 1.55 0.00

4.3 Be, eletrisidade, gas no sira seluk 106.0 105.4 105.4 0.0% -0.6% 4.21 4.21 0.00

5

MANUTENSAUN RUTINA BA EQUI-

PAMENTO NO MOBILARIO UMA LARAN 99.1 98.9 99.5 0.6% 0.4% 4.43 4.45 0.02

5.1 Mobiliario no tekstil uma laran 104.2 106.7 106.7 0.0% 2.4% 0.39 0.39 0.00

5.2 Manutensaun uma laran 102.7 106.2 106.4 0.2% 3.6% 0.43 0.43 0.00

5.3 Material no badaen hadia uma 98.2 97.5 98.2 0.7% 0.0% 3.61 3.63 0.02

6 SAUDE 100.0 103.1 103.1 0.0% 3.1% 0.86 0.86 0.00

6.1

Produtu medicamentos no material equi-

pamentos 100.0 104.9 104.9 0.0% 4.9% 0.55 0.55 0.00

6.2 Doutor no atendimento husi hospital 100.0 100.0 100.0 0.0% 0.0% 0.32 0.32 0.00

7 TRANSPORTASAUN 98.5 91.4 92.1 0.8% -6.5% 6.48 6.53 0.05

7.1 Sosa kareta 99.1 100.6 100.6 0.0% 1.5% 0.65 0.65 0.00

7.2

Utiliza equipamento transportasaun pes-

soal 97.1 82.2 83.7 1.8% -13.8% 2.82 2.87 0.05

7.3 Hadia transportasaun 100.0 100.0 100.0 0.0% 0.0% 3.00 3.00 0.00

8 KOMUNIKASAUN 80.7 80.6 80.6 0.0% -0.1% 2.02 2.02 0.00

8.1 Hadia equipamento telekomunikasaun 80.7 80.6 80.6 0.0% -0.1% 2.02 2.02 0.00

9 REKREASAUN NO KULTURA 106.5 108.7 108.7 0.0% 2.1% 3.68 3.68 0.00

9.1

Equipamentos audio visual, fotografian no

produs informasauN 101.5 98.6 98.6 0.0% -2.9% 0.02 0.02 0.00

9.2 Sasan rekreasaun no kultura 108.4 108.4 108.4 0.0% 0.0% 2.30 2.30 0.00

9.3 Jornal, livru no equipamento hakerek 103.3 109.3 109.3 0.0% 5.8% 1.36 1.36 0.00

10 EDUKASAUN 100.0 117.7 117.7 0.0% 17.7% 3.12 3.12 0.00

10.1 Edukasaun 100.0 117.7 117.7 0.0% 17.7% 3.12 3.12 0.00

Periode referencia husi indise: Dezembru 2012 = 100.0

CPI Seri 2 Junho 2015

6

CPI Seri 2 Junho 2015

Periode referencia husi Indise: Dezembru 2012 = 100.0

TABELA 3. EX-DILI - analytical index NUMERU INDESE

MUDANSA PER-

SENTAGEN

PONTU

KONTRIBUISAUN

MUDANSA

PONTUS

Junho 2015 Junho Maio Junho Maio-15 Junho-14 Maio Junho Maio-15

2014 2015 2015 to to 2015 2015 to

Grupu Gastu Junho-15 Junho-15 Junho-15

a GRUPU HOTU 102.9 105.9 106.2 0.3% 3.2% 105.9 106.2 0.3

b GRUPU HOTU LA KONTA UMA 102.7 105.6 105.9 0.3% 3.1%

1 HAHAN NO BEBIDAS 101.7 104.2 104.5 0.3% 2.8% 78.37 78.60 0.23

1.1 Pao ho hahan husi Fós 117.2 115.4 115.4 0.0% -1.5% 6.03 6.03 0.00

1.2 Fós 89.3 93.0 93.4 0.4% 4.6% 24.94 25.03 0.09

1.3 Naan 96.5 105.0 106.0 1.0% 9.8% 6.66 6.72 0.06

1.4 Ikan ho hahan tasi 101.2 99.8 99.8 0.0% -1.4% 1.15 1.15 0.00

1.5 Susu ben, keju ho manu tolun 117.7 117.7 118.7 0.8% 0.8% 0.81 0.82 0.01

1.6 Bokurho mina 114.6 113.0 113.0 0.0% -1.4% 4.80 4.80 0.00

1.7 Frutas 103.1 100.5 100.5 0.0% -2.5% 1.63 1.63 0.00

1.8 Vejetais 106.7 105.3 105.5 0.2% -1.1% 19.65 19.67 0.02

1.9

Masin midar, marmelada, bani ben, choco-

late 110.5 117.8 118.6 0.7% 7.3% 4.23 4.26 0.03

1.10 Produtu Aihan 108.7 124.7 124.7 0.0% 14.7% 4.86 4.86 0.00

1.11 Café, xá, no cacao 118.6 115.7 115.7 0.0% -2.4% 3.32 3.32 0.00

1.12 Be, Bebidas, jus ai fuan no modo tahan 105.6 99.3 99.3 0.0% -6.0% 0.23 0.23 0.00

1.13 Hahan preparadu 89.9 89.9 95.3 6.0% 6.0% 0.08 0.08 0.00

2 ALKOHOL HO TABAKU 102.7 106.1 106.1 0.0% 3.3% 7.31 7.31 0.00

2.1 Alkohol 123.6 121.7 121.7 0.0% -1.5% 1.95 1.95 0.00

2.2 Tabaku 96.6 101.7 101.7 0.0% 5.3% 5.36 5.36 0.00

3 HATAIS HO SAPATU 105.1 114.2 114.2 0.0% 8.7% 4.19 4.19 0.00

3.1 Ropaba mane 105.7 111.9 111.9 0.0% 5.9% 0.99 0.99 0.00

3.2 Ropaba feto 110.4 125.4 125.4 0.0% 13.6% 0.78 0.78 0.00

3.3 Ropaba labarik ho bebe 104.5 119.1 119.1 0.0% 14.0% 1.43 1.43 0.00

3.4 Sapatu ho rikusoin rasik 101.9 102.9 102.9 0.0% 1.0% 0.99 0.99 0.00

4 UMA 107.2 110.8 111.1 0.3% 3.6% 2.72 2.73 0.01

4.1 Aluga uma 97.9 97.9 97.9 0.0% 0.0% 0.00 0.00 0.00

4.2 Manutensaun no hadiak hela fatin 106.2 104.6 105.5 0.9% -0.7% 0.72 0.73 0.01

4.3 Be, eletrisidade, gas no sira seluk 107.6 113.3 113.3 0.0% 5.3% 1.99 1.99 0.00

5

MANUTENSAUN RUTINA BA EQUI-

PAMENTO NO MOBILARIO UMA LARAN 111.7 119.3 119.3 0.0% 6.8% 3.17 3.17 0.00

5.1 Mobiliario no tekstil uma laran 110.2 109.9 109.9 0.0% -0.3% 0.09 0.09 0.00

5.2 Manutensaun uma laran 122.4 125.0 125.0 0.0% 2.1% 0.25 0.25 0.00

5.3 Material no badaen hadia uma 110.9 119.4 119.4 0.0% 7.7% 2.83 2.83 0.00

6 SAUDE 122.0 122.0 122.0 0.0% 0.0% 0.40 0.40 0.00

6.1

Produtu medicamentos no material equi-

pamentos 126.5 126.5 126.5 0.0% 0.0% 0.34 0.34 0.00

6.2 Doutor no atendimento husi hospital 100.0 100.0 100.0 0.0% 0.0% 0.06 0.06 0.00

7 TRANSPORTASAUN 111.2 106.4 107.1 0.7% -3.7% 3.56 3.58 0.02

7.1 Sosa kareta 98.6 94.2 94.2 0.0% -4.5% 0.28 0.28 0.00

7.2

Utiliza equipamento transportasaun pes-

soal 104.6 93.8 95.4 1.7% -8.8% 1.32 1.34 0.02

7.3 Hadia transportasaun 118.8 118.8 118.8 0.0% 0.0% 1.96 1.96 0.00

8 KOMUNIKASAUN 95.7 95.7 95.7 0.0% 0.0% 1.33 1.33 0.00

8.1 Hadia equipamento telekomunikasaun 95.7 95.7 95.7 0.0% 0.0% 1.33 1.33 0.00

9 REKREASAUN NO KULTURA 108.8 108.8 108.8 0.0% 0.0% 3.24 3.24 0.00

9.1

Equipamentos audio visual, fotografian no

produs informasauN 109.2 109.2 109.2 0.0% 0.0% 0.00 0.00 0.00

9.2 Sasan rekreasaun no kultura 108.5 108.5 108.5 0.0% 0.0% 2.41 2.41 0.00

9.3 Jornal, livru no equipamento hakerek 109.4 109.4 109.4 0.0% 0.0% 0.83 0.83 0.00

10 EDUKASAUN 118.3 152.7 152.7 0.0% 29.1% 1.34 1.34 0.00

10.1 Edukasaun 118.3 152.7 152.7 0.0% 29.1% 1.34 1.34 0.00

7 CPI Seri 2 Junho 2015

NOTAS ESPLIKASAUN

NOTAS BA USA NAIN SIRA Timor-Leste IPK Seri 2 hamutuk ho resultadu husi revisaun bot ho nia todan (weight) husi IPK Timor-Leste. Weight foun baseia ba weight resultadu pesquiza konaba rendimentu no despesas/gastus umakain 2011. Iha papel informasaun rua konaba revisaun: Primeiru revisaun IPK Timor-Leste 2012. Isu ba konsiderasaun publika ona iha Novembru 2012 hodi buka visaun husi usanain konaba espasu ba isu konsiderasaun iha revisaun no exercisiu troka todan (Weight). Segundu Introdusaun konaba seri 2 IPK Timor-Leste nebe publika ona iha 17 de Maio 2013 hato’o ona resultadu ba usanain sira iha fase konsultasaun hodi foti desisaun final kona ba IPK foun, hamutuk ho informasaun iha troka weight tuir pola no klasifikasaun foun nebe introdus iha IPK seri 2. Papel informasaun rua ne’e bele hetan iha website DNE iha www.statistics.gov.tl. ESPLIKASAUN KONA BA IPK Indise Presu Konsumidor (IPK) sukat movimentu presu tuir tempu iha grupu sasan ho servisu tuir proporsional presu as husi despesas/gastus ba umakain privadu tuir sira nia hela fatin. Grupu ne’e akumula sasan ho servisu, mak hanesan grupu sanulu iha kraik. Hahan no laos bebidas alkohol; 2. Alkohol ho tabaku; 3. Hatais ho sapatu; 4. Uma; 5. Mobiliariu, Equi-pamentus uma kain no manutensaun rutina uma kain; 6. Saude; 7. Transportasaun; 8. Komunikasaun; 9. Rekreasaun no kultura; 10, Edukasaun. Informasaun kompletu ba IPK Timor-Leste esplika iha liatudun IPK Timor-Leste no mos bele down-load husi DNE website iha www.statistics.gov.tl INDISE PUBLIKASAUN Numerus IPK ne’e produs husi Direcça o Geral de Estatistika DGE publika kada fulan antes loron ikus ba fulan refere. Primeiru Indise publika husi DGE maka IPK Timor - Leste. Data husi Indise Nasional ida ne’e hatudu iha numeru save no tabela 1 husi publikasun ida ne’e. DGE mos publika Indise rua hanesan segundu Indise ba analitiku Indise – Ida representa movimentu presu iha Dili no ida seluk representa movimentu presu distritus iha Timor-Leste (Ex-Dili). Analitiku seri sira ne’e kompila husi subset husi grupu IPK no hatudu iha tabela 2 ho 3 iha publikasaun ida ne’e. KOLEKTA PRESU BA IPK Atu kolekta presu hahu uluk husi treinamentu ba pesoal staf kolektor iha base nebe hala’o husi DGE iha Dili. Kolekta presus iha distritus halao husi staf DGE Agencia, maibe iha presu balu kolekta husi survey special. MODELU TODAN (weighting)

Iha Despesa/gastus 35 (hanesan kategoria, husi Item) iha IPK seri 2 no kada klase ba despesas/gastus iha ninia todan(weight), atu sukat ninia importancia relative. Iha kalkula Indise, troka presu ba var-iedade klase despesas/gastus iha kombinasaun hodi usa todan (weight). IPK seri 2 modelu todan (weighting) hanesan mos iha DNE website www.statistics.gov.tl.

8 CPI Seri 2 Junho 2015

ANALISA BA MOVIMENTU IPK

Movimentu iha Indise husi periode Ida ba periode seluk bele expresa husi troka iha pontu Indise ka troka presentagen. Troka persentagen hanesan kalkulasaun atu hatudu/ilustra diferencia rua husi movimentasaun iha numeru indise.

Movimentasaun entre korespondenti fulan husi tinan tutuir malu (consecutive). Movimentasaun entre fulan tutuir malu (consecutive).

Exemplu tuir mai hatudu/ilustra methode atu kalkula troka iha pontu indise no persentagen troka entre periode Rua.

Grupu IPK hotu: Numeru Indise Dili Janeiru 2013 101.4 Antes Janeiru 2012 90.7 Troka iha Pontus Indise 10.7 Persentagen troka 10.7/90.7x100 = 11.8% Tabela idak-idak iha publikasaun ida ne’e prepara analisa detailu husi movimentu iha IPK husi peri-ode antes, inklui informasaun iha movimentu ba grupu ho klase despesas/gastus. Ida ne’e hatudu mos kontribuisaun ho idak-idak nian ba total IPK. Hanesan klase despesas/gastus fos 2013 Timor-Leste fo kontribuisaun 17.85 pontus indise ba total grupu hotu ho numeru 101.3 ba Janeiru 2013. Ba koluna final hatudu kontribuisaun atu troka iha grupu hotu Pontus Indise ba grupu idak-idak ho Klase despesas/gastus. ROUNDING (PEMBULATAN) Publikasaun numeru indise ho decimal ida, (no troka percentagen mos ho decimal ida) ne’e kalkula husi pembulatan numeru indise. Iha kazu balu, ida ne’e bele resultadu iha troka persentagen ba level total grupu indise bele sai husi range troka persentagen ba level komponente indise. KONABA REVISAUN IPK indise original hala’o deit revisaun bainhira iha exceptional circumstancia, konaba sala nebe signifikante. Hanesan iha kazu ho presu indise hotu-hotu, iha reference periode indise, (exemplu iha periode nebe indise iha set igual 100.0) sei troka iha periodikamente. DADUS NIA FATIN Diak tebes, Estatí stika inklui iha Publikasaun ida ne’e, iha ne’e dadus detailu liu (iha formatu tuir tempu seri) husi indise idak-idak bele download husi website DGE.

Direcção Geral de EstatÍstica

Rua de Caicoli, Po Box 10

Dili, Timor-Leste

www.statistics.gov.tl