TV 2012.Modes vārds - konverģenceAnda Rožukalne RSU Komunikācijas fakultāte

Konverģences altāris?

• “Mēs visi stāvam pie konverģences altāra. Bet ko gan mēs uz tā redzam. Vai mēs esam sastapuši Jaunās Derības Dievu, kas mums sola glābšanu?

• Vai mēs redzam dusmīgu Dievu no Vecās Derības, kurš mums draud ar iznīcību, ja neievērosim viņa noteiktos likumus?

• Vai tomēr ceram, ka konverģence būs tāda kā vudū dieviete, kura palīdzēs sagādāt sāpes mūsu konkurentiem?”

• Henrijs Dženkins (Jenkins, 2008:9).

Konverģence

• Konverģence – saplūšana/satuvināšanās?

• Modes vārds, kas attaisno mediju organizāciju ekonomiskās stratēģijas

• Parasti tiek attiecināta uz tehnoloģijām

• Tā ir kā lietussargs, zem kura tiek paliktas dažādas tehnoloģiju un ekonomikas pārmaiņas mediju un komunikācijas jomā

Konverģence

• Viens no pārspīlējumiem – tehnoloģiskais determinisms

• Mediju vēsture - attīstība nav lineāra un to nenosaka vienīgi tehnoloģijas

Diverģence

• Konverģence vai diverģence (nesakrišana/atšķiršanās)

• Daudz vairāk komunikācijas tehnoloģiju, rīku, formātu un standartu nekā jebkad iepriekš

• Vēsturiski sociāli, estētiski un institucionāli faktori nosaka, ka atšķirīgu mediju identitātes turpina “spītīgi saglabāties” (Fetveit, 2007:63)

Konverģence un diverģence

• Lielā utopija – pieņēmums, ka dažādas tehnoloģijas – telekomunikācijas, raidošie mediji, internets - kopā radīs “supermediju”

• Rezultāts bieži ir pretējs – kā patērētāji mēs biežāk redzam diverģenci nevis konverģenci

• Arī mediju auditorija migrē, savienojas un atgrūžas

Jautājumi?

• Vai tehnoloģisko rīku un kanālu daudzveidība palielina satura dažādību un viedokļu daudzveidību?

• Vai konverģences spēks saved kopā fragmentēto auditoriju un vēstījumus?

• Vai multimedialitāte nozīmē arī intermedialitāti?

Intermedialitāte

• Intermedialitāte – saistīta ar digitalizāciju, mediju koncentrāciju, globalizāciju

• Intermedialitāte sakņojas – sociālajā un mākslas sfērā

• Cits narratīva veids

• InteraktivitāteKonverģence +diverģence + intermedialitāte kā profesijas izpratne, satura menedžments,

auditorijas uztvere, mediju lietojums

Piemērs nr.1. Konverģence &transformējošā intermedialitāte

• Viens medijs ir pieejams ar cita medija palīdzību

Konverģences dominējošā izpratne

• Kanāla atvēršana un nodrošināšana

• Reklāmdevēju piesaiste

• Auditorijas “sagūstīšana”

Konverģence. Piemērs nr.2

• Tiešraide

• Īslaicīga arhivēšana

• Arhīva piedāvāšana

• Pašreklāma

• Līdzdalības organizēšana

Konverģences produkts

Diverģence. Piemērs nr.2

Konverģences produkts

Intermedialitāte. Piemērs nr.3

Konverģence & intermedialitāte

Konverģence & intermedialitāte

Konverģence – redaktora/producenta domāšana

• Prioritātes?

• Kur ieguldīt?

• Darba apjoms/darba uzdevumi/darbinieku skaits

• Jauni pienākumi – nenovērtētais, bet nepieciešamais darbs

• Mijiedarbība starp dažādiem medijiem un formātiem

• Jauna medija radīšana, kurā svarīga ir kustība dažādos virzienos un “pulsācija”

Konverģence – redaktora/producenta domāšana

• Līdera lomas maiņa

• Īslaicīgi projekti ar iepriekš nezināmu rezultātu kļūst par pastāvīgu darba daļu

• Vadītājs reizēm nezina, kas tiks radīts un kā

• Secinājums: mums ir jāturpina mēģināt, lai arī nezinām, kas iznāks

Konverģence – redaktora/producenta domāšana

• Pētījums: 100 mediji 30 valstīs (Himmelboim&McCreery, 2012)

• Ziņu mediji ir lēni un selektīvi ieviešot auditorijas interaktivitātes formas

• To nosaka ziņu dienestu struktūra, darba rutīna un profesionālie uzskati

• Kāpēc? Interaktivitātes iespējas rada konfliktu ar žurnālistikas normatīvo, profesionālo, sociālo, ekonomisko pozīciju, bet galvenokārt ekskluzivitāti un uzticamību

• Žurnālisti sevi joprojām uzskata par elitāru grupu, kas pārstāv unikālu statusu sabiedrībā, jo vada informācijas plūsmu, tāpēc svarīga ir sava veida izolācija

• Iesaistīšana – nevis labākai sabiedrības informēšanai, bet ekonomisku mērķu vārdā, lai piesaistītu uzmanību un reklāmdevējus

Atslēgas vārdi – dominējošā loģika

YLE (Somija) pārmaiņu pētījums (Paivi Maijanen-Kylaheiko, 2012)

• Mērķi – kādi domāšanas modeļi eksistē pārmaiņu laikā

• 1379 repondenti, 39,4% no strādājošajiem

• Teorētiskais pamatojums – organizācijas darbības mentālais modelis

• Jautājumi: pārmaiņu nepieciešamības uztvere; attieksme pret pārmaiņām; motivācija strādāt; attiecības ar auditoriju, satura pārmaiņas

YLE (Somija) pārmaiņu pētījums

Agrākā dominējošā loģika Jaunā dominējošā loģika

Jāsasniedz liela auditorija Mazām auditorijas grupām paredzēts saturs, interaktivitāte palīdzību

Pastāvēšanu nosaka darbība sabiedrības uzdevumā un sabiedrības interesēs

Pastāvēšanu nosaka panākumi mediju tirgū

Orientācija uz esošo auditoriju Jaunas auditorijas un jaunas attiecības ar auditoriju

Atjaunošanās, attīstot esošās prasmes un funkcijas

Atjaunošanās, ieviešot jaunas prasmes un funkcijas

YLE uztver ārējos izaicinājumus, izmantojot esošās funkcijas

YLE uztver ārējos izaicinājumus, proaktīvi mainot savas funkcijas

YLE (Somija) pārmaiņu pētījums

• Divas dimensijas: tagadne un nākotne

• Kā notiek procesi pašlaik?

• Kā tiem vajadzētu notikt nākotnē?

YLE (Somija) pārmaiņu pētījums

Rezultāti:- Vēlme pēc pārmaiņām ir augstāka vadītāju grupā- Vēlme pēc pārmaiņām ir augstāka to cilvēku grupā, kas strādā mazāk

nekā 5 gadus - Problēma: pārmaiņu rutīna- Ziņu un aktuālo notikumu redakcijā: augsta konkurences izjūta, zema

auditorijas orientācija- Programmu daļa: izteikta klientu orientācija- Citās redakcijās: izteikta klientu orientācija nākotnes uztverē

- Dominējošās loģikas maiņa nenozīmē skaidru pāreju no agrākās un jauno dominējošo loģiku, - pārmaiņas var nostiprināt vēlmi saglabāt agrāko dominējošo loģiku

Jaunas idejas. Varbūt arī ne?

• Konverģences radītie panākumi?!• Varbūt pati konverģences izpratne un tās ietveros rastie risinājumi ir

nederīgi?• Ierosinājums: slēgt finansiāli neizdevīgas interneta mediju lapas

un… (Arne Krumsvik, Oslo universitāte)

• “Dzīvais arhīvs” – pieejamība jebkuram, aktīva izmantošana, īpaši formāti.

• Mijiedarbība ar kino, kultūras iestādēm, skolām, citām organizācijām

• Auditorija – Japānas NHK sociālais tīkls, kura dalībnieki novērtē filmas un raidījumus, tā veicinot to skatīšanos

Paldies!

• Jūsu jautājumi?