Ugunsdro šības noteikumu prasību pilnveidošana

Ugunsdrošības noteikumu prasību pilnveidošana

RTU DCAI

V.Jemeljanovs

Ierašanas laiks uz ugunsgrēkiem, kuros bojā gājuši cilvēki

<=5 min.23%

6-10 min.14%

11-15 min.13%

>15 min.50%

<=5 min. 6-10 min. 11-15 min. >15 min.


• Statistikas dati liecina, ka ierašanas laiks un boja gājušo cilvēku skaits ir ciešā mijsakarībā, ja ierašanas laiks bija 5. minūtes, kas sastāda 23 % mirušo cilvēku skaits pēdēja desmitgadē ir 381 cilvēks, bet līdz ar laika pieaugumu pieaug arī bojā gājušo skaits, ja UGD dienesta ierašanas laiks pieaug trīs reizes, tas ir 15 minūtes, tad bojāgājušo skaits arī trīskāršojas desmitgadē tas sastāda 809 cilvēki, kas gāja bojā uguns nelaimē.


• Pastāv liela atšķirība starp pilsētas un lauku teritorijas ierašanas laikiem. Pilsētas UGD 44% ir ieradusies uz ugunsgrēku laikā 6-10 minūtes, bojā gājušie bija 197 cilvēki, savukārt lauku teritorijā ierašanas laiks 6-10 minūtes sastāda tikai 14% un bojā gājušo skaits ir 101 cilvēks. Lauku teritorijās 50% ierašanas laiks ir >15 minūtēm un līdz ar to liels bojā gājušo skaits 345 cilvēki, savukārt pilsētu teritorija šis ierašanas laiks sastāda tikai 8% un ievērojami mazāks bojā gājušo skaits 35 cilvēki. Salīdzinoši liels ir bojāgājušo cilvēku skaits gan pilsētas, gan lauku UGD, ja ierašanas laiks ir <=5 minūtes, bojā gājušo skaits pilsētas UGD ir 164 cilvēki, bet lauku UGD -156 cilvēki. Skaits ievērojami atšķiras, ja ierašanas laiks ir 11-15 minūtes pilsētā 55 bojāgājušie un lauku teritorijā 99 cilvēki.

Bojā gājušo skaits pēc ugunsgrēka paziņošanas

pa stundām

102

82

72

50

62

33

44

70

38 39 3632

37 3543 40

28

4048

41

70

4551

72

0

20

40

60

80

100

120

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23

Bojā gājušo skaits pēc ugunsgrēka paziņošanas

pa stundām

180

135

121

110116

95

75

114

66 64 64

57 55

44

7165

5763

74 76

104

81

99

108

40

60

80

100

120

140

160

180

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23


• Būvniecība un projektēšanas • 1.Latvijas būvnormatīvs LBN 006-00 "Būtiskās prasības būvēm“• III. Ugunsdrošība• 5. Būves projektē un būvē tā, lai ugunsgrēka vai avāriju gadījumā:• 5.1. tās noteiktu laiku saglabātu nestspēju;• 5.2. ierobežotu uguns un dūmu izraisīšanos (rašanos) un izplatīšanos

būvē;• 5.3. neradītu uguns izplatīšanās draudus blakus esošajām būvēm;• 5.4. būvē esošie cilvēki varētu būvi operatīvi atstāt, tikt evakuēti vai

izglābti citādi;• 5.5. neradītu neparedzamus draudus ugunsdzēsības un glābšanas

dienesta darbībai un nodrošinātu iespēju efektīvi veikt ugunsdzēsības un glābšanas pasākumus


• Latvijas būvnormatīvs LBN 006-00 "Būtiskās prasības būvēm“

• Lietošanas drošība• 7. Būves projektē un būvē tā, lai būves

ekspluatācijas un remonta laikā tās lietotājiem neizraisītu:

• 7.4. apdegumus;• 7.5. elektrotraumas;• 7.6. ievainojumus no eksplozijas


1. Noteikumi nr. 866 no 11.12.2007 par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-07 "Būvju ugunsdrošība“

• 2.14. zibensaizsardzība – ugunsgrēka novēršanai būvē izvietota ierīce vai ierīču sistēma, kas pasargā būvi no zibens tiešā trāpījuma un sekundārām parādībām;

• 2.15. ugunsaizsardzības sistēma – stacionāra inženiertehniskā sistēma vai stacionāru inženiertehnisko sistēmu kopums:

• 2.15.1. ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma – sistēma, kas paredzēta ugunsgrēka atklāšanai, ugunsgrēka signalizācijai un citu sistēmu iedarbināšanai;


• Noteikumi nr. 866 no 11.12.2007 par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-07 "Būvju ugunsdrošība“

• 2.15.2. stacionāra ugunsdzēsības sistēma – sistēma, kas paredzēta uguns grēka lokalizācijai, ugunsgrēka izplatīšanās ierobežošanai, ugunsgrēka likvidācijai, būvkonstrukciju ugunsaizsardzībai un citu sistēmu iedarbināšanai;

• 2.15.3. ugunsgrēka izziņošanas sistēma – sistēma, kas paredzēta akustisko un vizuālo trauksmes signālu iedarbināšanai;

• 2.15.4. dūmu un karstuma kontroles sistēma – sistēma, kas paredzēta būvju un telpu aizsardzībai pret piedūmošanos un karstumu, cilvēku evakuācijas drošībai un ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbības nodrošināšanai. Ir dūmu un karstuma izvadīšanas sistēmas, kas paredzētas dūmu un karsto gāzu izvadīšanai, un virsspiediena sistēmas, kas paredzētas dūmu un karstuma izplatīšanās ierobežošanai


• Noteikumi nr. 866 no 11.12.2007 par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-07 "Būvju ugunsdrošība“

• 3. Pasākumi uguns un dūmu izplatīšanās novēršanai• 41. Lai novērstu būves aizdegšanos, dūmu un uguns

rašanos un izplatību (turpmāk ugunsgrēks), kā arī ugunsgrēka risku, būves būvniecības un ekspluatācijas laikā ņem vērā ugunsgrēka iespējamību attiecībā uz būves iekšpusē esošajiem iekšējiem faktoriem, kā arī uz būves ārpusē esošajiem ārējiem faktoriem.

• • 42. Ugunsgrēka un tā riska novēršanai būves aprīko ar

ugunsaizsardzības sistēmām atbilstoši būves ugunsbīstamībai un sprādzienbīstamībai.


• 5. Ugunsaizsardzības sistēmas• • 198. Atbilstoši būves vai telpas izmantošanas veidam un telpu

plānoju mam paredz šādas ugunsaizsardzības sistēmas:• 198.1. ugunsgrēka atklāšanai un ugunsgrēka signalizācijai;• 198.2. uguns un dūmu izplatīšanās ierobežošanai;• 198.3. cilvēku evakuācijas drošībai;• 198.4. ugunsgrēka dzēšanai vai lokalizācijai;• 198.5. būvkonstrukciju ugunsaizsardzībai;• 198.6. ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbības

nodrošināšanai;• 198.7. dūmu un karstuma izvadīšanai.


• 5. Ugunsaizsardzības sistēmas• 199. Ugunsaizsardzības sistēmas iedala šādās

tehniskajās sistēmās:• 199.1. ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes

signalizācijas sistēmas;• 199.2. stacionārās ugunsdzēsības sistēmas;• 199.3. ugunsgrēka izziņošanas sistēmas;• 199.4. dūmu un karstuma kontroles sistēmas.


• 5. Ugunsaizsardzības sistēmas• 200. Ugunsaizsardzības sistēmām (izņemot autonomās ugunsgrēka trauk smes

ierīces) nodrošina:• 200.1. nepārtrauktu diennakts darbību dežurējošā (gaidīšanas) režīmā, kā arī to

vadības (palaišanas) ķēžu, strāvas piegādes avotu (darba un rezerves) un sakaru līniju darbspējas automātisku kontroli ar uztveršanai pietiekamu akustisko signalizāciju un vizuālo indikāciju;

• 200.2. nepārtrauktu elektroapgādi vismaz no diviem neatkarīgiem baroša nas avotiem. Barošanas elektroinstalācijas ugunsizturība nav mazāka par normētu sistēmas darbības laiku atbilstoši piemērojamajam standartam.

• 200.3. sprādzienbīstamā un ugunsbīstamā vidē būves vai telpas bīstamībai atbilstošu drošību;

• 200.4. kontroles, signalizācijas un vadības iekārtu (pultis) izvietošanu viegli pieejamās vietās, parasti būves pirmajā stāvā vai cokola stāvā. Ja minētās iekārtas izvieto citā stāvā, pie būves galvenās evakuācijas izejas pirmajā stāvā vai cokola stāvā paredz ugunsaizsardzības sistēmas kontroles, signalizācijas un vadības iekārtu (pultis) atkārtotāju (dublējošas iekārtas).


• 5. Ugunsaizsardzības sistēmas• 201. Vietas, kur atrodas ugunsaizsardzības sistēmu kontroles,

signalizā cijas un vadības iekārtas, nodrošina ar telefona sakariem, avārijas apgaismo jumu, apkuri un ventilāciju.

• 202. Automātisko ugunsaizsardzības sistēmu trauksmes signālu pārraida uz tādu vietu objektā, kur pastāvīgi atrodas instruēts personāls. Uz būves fasādes pie galvenās ieejas izvieto gaismas un skaņas trauksmes ierīci. Ierīci uzstāda redzamā vietā ne zemāk par 2,5 m no zemes virsmas (grīdas) līmeņa un paredz attiecīgu aizsardzību.

• • 203. Ugunsaizsardzības sistēmu trauksmes, bojājumu,

bloķēšanas un sistēmu nepārtrauktas darbības testa signālus automātiski pārraida uz ugunsgrēka trauksmes pulti, kas atrodas ārpus objekta un kur pastāvīgi ir instruēts personāls.

•


• 5. Ugunsaizsardzības sistēmas• 204. Ugunsaizsardzības sistēmas atbilst

ugunsdrošību reglamentējošiem normatīviem aktiem, obligāti piemērojamo standartu prasībām un ražotāju tehniskajiem noteikumiem.

• • 205. Ugunsaizsardzības sistēmas pastāvīgi un

mijiedarbībā ar citām inženiersistēmām nodrošina ugunsdrošību reglamentējošos normatīvajos aktos un piemērojamos standartos paredzēto funkciju veikšanu.


• Ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas

• 210 - 218..panti• . Stacionārās ugunsdzēsības sistēmas• 219-226. panti• Ugunsgrēka izziņošanas sistēmas• 227.- 233..panti.• Dūmu un karstuma kontroles sistēmas• 234- 269.panti.


• Drošības apgaismojums un apzīmējumi• 301. Ja ir izslēdzies kopējais apgaismojums, drošības

apgaismojumam jānodrošina šādu pasākumu veikšana:• 301.1. būvju lietotāju izkļūšana no apdraudētajām vietām;• 301.2. bīstamu procesu pārtraukšana vai ierobežošana pirms

lietotāju nokļūšanas drošībā;• 301.3. telpu apgaismošana, kurās atrodas ugunsdzēsības sūkņu

stacijas, ugunsaizsardzības kontroles, signalizācijas un vadības iekārtas, kā arī iekšdedzes dzinēji.

• • 302. Drošības apgaismojumu iedala evakuācijas apgaismojumā un

avāri jas apgaismojumā.


• Zibensaizsardzība• 306. Zibensaizsardzību ierīko:• 306.1. I, II, III, IV, V un VI izmantošanas veida būvēm,

kuru augstākā daļa ir vairāk nekā 15 metrus augstāka par blakus esošajām būvēm un kuras neatrodas blakus esošo būvju zibensaizsardzības zonā;

• 306.2. U2 un U3 ugunsnoturības pakāpes II un IV izmantošanas veida būvēm neatkarīgi no to augstuma;

• 306.3. III izmantošanas veida būvēm neatkarīgi no to ugunsnoturības pakāpes un augstuma;


• Zibensaizsardzība• 306.4. VI izmantošanas veida būvēm (neatkarīgi no

būves augstuma), kurās notiek ugunsbīstami vai sprādzienbīstami un ugunsbīstami ražošanas procesi vai tiek uzglabāti degtspējīgi materiāli;

• 306.5. atklātām VI izmantošanas veida būvēm;• 306.6. dzīvnieku izmitināšanas būvēm, kurās uzturas

vairāk nekā 100 dzīvnieku.• • 307. Zibensaizsardzību projektē un ierīko atbilstoši

piemērojamajiem standartiem.


• Noteikumi no 21.07.2008. nr. 567 par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-08 "Publiskas ēkas un būves“

• Inženiertīkli un inženiertehniskais iekārtojums• 166. Iekšējos inženiertīklus un inženiertehnisko iekārtojumu

publiskajās ēkās projektē atbilstoši attiecīgo inženiertīklu normatīvo aktu prasībām, ievērojot attiecīgās normatīvajos aktos noteiktās sanitārās un higiēnas prasības.

• 167. Aukstā un karstā ūdens apgādes un kanalizācijas tīklus, kā arī ugunsdzēsības ūdensvada tīklus publiskajās ēkās projektē saskaņā ar iekšējo ūdensvadu un kanalizāciju regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi projektē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdensapgādes ārējiem tīkliem un būvēm. Papildu prasības iekšējam ugunsdzēsības ūdensvadam un stacionārajām ugunsdzēsības sistēmām kultūras un izklaides iestādēs projektē saskaņā ar šā būvnormatīva 6.pielikumu.

• 168. Ugunsaizsardzības sistēmas projektē atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.


• Noteikumi no21.07.2008. nr. 567 par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-08 "Publiskas ēkas un būves“

• . Papildu prasības iekšējam ugunsdzēsības ūdensvadam un stacionārajām ugunsdzēsības sistēmām

• • 1. Teātros, kinoteātros, koncertzālēs, cirkos, tautas namos, klubos un citās

kultūras un izklaides iestādēs, kuru būvtilpums ir 5000 m3 un lielāks, paredz iekšējo ugunsdzēsības ūdensvadu saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 221-98 par ēku iekšējo ūdensvadu un kanalizāciju:

• 1.1. iekšējam ugunsdzēsības krānu tīklam jābūt cilpveida ar diviem pievadiem no ārējā ūdens tīkla;

• 1.2. iekšējās ugunsdzēsības sistēmas krānus var pievienot stacionārajai sprinkleru un drenčeru ugunsdzēsības sistēmai pirms sadales (vadības) ierīcēm, ievērojot stacionārās sprinkleru un drenčeru ugunsdzēsības sistēmas izbūvei noteiktās prasības;

• 1.3. ugunsdzēsības krānus izvieto skatuves portālā, darba galerijās un citās telpās tā, lai ugunsgrēka gadījumā jebkuru telpas punktu varētu dzēst ar divām strūklām (katras strūklas minimālais caurplūdums vismaz 2,5 l/s);

• 1.4. skatuves telpā ugunsdzēsības krānus var izvietot atklāti, bez skapīšiem.•



• 2. Teātros, kinoteātros, koncertzālēs, cirkos, tautas namos, klubos un citās kultūras un izklaides iestādēs stacionārās drenčeru un sprinkleru ugunsdzēsības sistēmas projektē, ievērojot šādas prasības:

• 2.1. viens smidzinātājs aizsargā ne vairāk kā 9 m2 platību;• 2.2. vidējā smidzināšanas intensitāte ir vismaz 0,5 l uz 1 m skatuves

portāla platuma, ja skatuves portāla augstums ir līdz 7,5 m, un 0,7 l uz 1 m skatuves portāla platuma, ja skatuves portāls ir augstāks par 7,5 m;

• 2.3. ūdens patēriņš priekšskatuves un skatuves ūdens aizsegiem ir 0,5 l uz 1 m aizsega garuma;

• 2.4. vidējā smidzināšanas intensitāte pārejās telpās ir vismaz 0,1 l uz 1 m2 platības;

• 2.5. vienā sistēmas sekcijā smidzinātāju sprauslām ir vienāds diametrs;

• 2.6. vistālāk un visaugstāk esošajā smidzinātājā minimālajam spiedienam pastāvīgi jābūt 50 kPa (5 m ūdenstabs).



• 3. Stacionārajai drenčeru ugunsdzēsības sistēmai ir šāda vadība:

• 3.1. automātiskā vadība no ugunsgrēka detektoriem un (vai) sprinkleriem;

• 3.2. manuālā tālvadība (elektriskā vai hidrauliskā vadība) no divām vietām uz skatuves planšetes un no ugunsdzēsēju posteņa telpas;

• 3.3. manuālā tālvadība (elektriskā vai hidrauliskā vadība) no sūkņu vai vadības mezglu telpas.



• 4. Ugunsaizsardzības sistēmu summārais aprēķinātais ūdens patēriņš ir lielākais no šādiem diviem ugunsaizsardzības ugunsdzēsības sistēmu patēriņiem:

• 4.1. ja vienlaikus darbojas drenčeru sekcija, kā arī skatuves sprinkleri (skatuves, visu skatuves galeriju, pāreju un pāreju tiltiņu noklāšana), divi ugunsdzēsības krāni, kas atrodas uz skatuves planšetes, un divi krāni augšējās darba galerijās;

• 4.2. vienlaikus darbojas skatuves portāla drenčeru sekcija, kā arī visi drenčeri zem skatuves un priekšskatuves šņorbēniņiem, apakšējās darba galerijās un tās savienojošajos tiltiņos, divi ugunsdzēsības krāni uz skatuves planšetes, un divi krāni augšējās darba galerijās.

• • 5. Stacionārās sprinkleru un drenčeru ugunsdzēsības sistēmas spiedvadā starp

ugunsdzēsības sūkņiem un sadales (vadības) ierīcēm paredz divus izvadus ar diametru 80 mm, kas paredzēti ūdens padošanai sistēmā no pārvietojamajiem ugunsdzēsības sūkņiem. Izvadus aprīko ar pretvārstiem un ugunsdzēsības šļūteņu standartsavienojumiem.


• Latvijas būvnormatīvs LBN 211-08"Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami“

• 51. Ēkās, kas ir augstākas par deviņiem virszemes stāviem vai 27 met riem, paredz šādas dūmu un karstuma kontroles sistēmas:

• 51.1. mehānisko dūmu novadīšanas sistēmu koplietošanas evakuācijas ceļos (koridoros, hallēs), kas ir garāki par 30 metriem;

• 51.2. mehānisko virsspiediena sistēmu liftu šahtās vai liftu priekštelpās.

• • 52. Šo noteikumu 51.punktā minētajām sistēmām nodrošina

automātisko vadību no automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas, kuru izvieto koplietošanas evakuācijas ceļos. Minētās prasības neattiecas uz daudzstāvu dzīvojamo namu rekonstrukciju.

•



• 53. Dzīvojamiem namiem, kas nav augstāki par 16 virszemes stāviem vai 50 metriem, dzīvokļos ierīko autonomās ugunsgrēka trauksmes ierīces vai automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

• • 54. Dzīvojamiem namiem, kas ir augstāki par 16 virszemes stāviem

vai 50 metriem, dzīvokļos un koplietošanas telpās ierīko automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu projektē tā, lai sistēmas bojājums vienā dzīvoklī neietekmētu sistēmas darbību citos ugunsdrošības nodalījumos.

•



• 55. Dzīvojamiem namiem, kas ir augstāki par 25 virszemes stāviem vai 75 metriem, paredz automātisko stacionāro ugunsdzēsības sistēmu atbilstoši ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

• 56. Dūmu un karstuma kontroles sistēmu vadībai un kontrolei ierīko automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu, izvieto jot signāldevējus attiecīgajās koplietošanas telpās (koridoros, ugunsdrošības priekštelpās, liftu priekštelpās, kāpņu telpās).



• 72. Projektējot iebūvētas slēgtās vai atklātās autostāvvietas, paredz:• 72.1. autostāvvietas atdalīšanu no ēkas pārējās daļas un

autostāvvietas sadalīšanu ugunsdrošības nodalījumos atbilstoši ugunsdrošību reglamentējo šajiem normatīvajiem aktiem;

• 72.2. dūmu un karstuma kontroli;• 72.3. automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas atbilstoši

ugunsdrošību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem;• 72.4. iekšējo ugunsdzēsības ūdensvadu ar vienas strūklas minimālo

ūdens patēriņu 1,5 l/s.

Latvijas būvnormatīvs LBN 261-07"Ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūve"

• 1. Būvnormatīvs nosaka prasības elektroietaišu (līdz 1 kV) projektēšanai un izbūvei, lai nodrošinātu cilvēku un vides aizsardzību pret elektriskās strāvas triecieniem, ugunsgrēku, sprādzieniem (eksplozijām), apdegumiem un elektriski darbināmu mašīnu negaidītu mehānisku kustību, kā arī lai nodrošinātu elektroietaišu funkcionēšanu atbilstoši paredzētajam mērķim. Būvnormatīvs neietver detalizētas tehniskās prasības, kas mainās tehnikas attīstības radīto modifikāciju dēļ.

• 7. Elektroietaises projektē, montē un pārbauda personas, kuras Būvniecības likuma 8.pantā noteiktajā kārtībā ir saņēmušas būvprakses sertifikātu attiecīgo darbību veikšanai.

• 8. Elektroietaises projektē un izbūvē tā, lai panāktu to drošu lietošanu un nepieļautu aizdegšanās, eksplozijas, cilvēku un mājdzīvnieku veselībai un dzīvībai bīstama strāvas trieciena, apdeguma vai cita veida risku.

http://pro.nais.lv/naiser/text.cfm?Ref=0101032007101600709&Req=0101032007101600709&Key=0103011995081032773&Hash=

http://pro.nais.lv/naiser/text.cfm?Ref=0101032007101600709&Req=0101032007101600709&Key=0103011995081032773&Hash=2#Iera%C5%A1anas%20laiks%20uz%20ugunsgr%C4%93kiem,%20kuros%20boj%C4%81%20g%C4%81ju%C5%A1i%20cilv%C4%93ki


• 10. Elektroapgaismei, elektroapgādei, vadībai, signalizācijai, elektro niskajiem sakariem un citām vajadzībām nepieciešamo elektrisko ķēžu skaitu un veidu nosaka, ņemot vērā:

• 11. Projektējot avārijas elektroapgādi, apzina:• 11.1. no avārijas elektroapgādes avota

barojamās ķēdes;• 11.2. apgādes avotu (veids, raksturojums);• 11.3. nosacījumus, kas jāievēro, lai izslēgtu

kļūdainu sprieguma padevi dažādiem avotiem pieslēgtām ķēdēm.


• 17. Elektroiekārtas ugunsaizsardzības līmenim jābūt tādam, lai tā izturētu paredzamās mehāniskās un elektriskās slodzes, kā arī vides apstākļus, kas raksturīgi iekārtas uzstādīšanas vietai (šī būvnormatīva 3.pielikums).

• 23. Elektroinstalācijas veids un izbūves metodes ir atkarīgas no:

• 23.1. izbūves vietas (piemēram, telpu, ēku, zonu) ugunsbīstamības un sprādzienbīstamības;

• 27. Atbilstoši piemērojamajiem standartiem īpašas prasības elektroietaisēm piemērojamas šādās vietās:

• 27.11. ugunsbīstamās un spradzienbīstamās telpās, ēkās un zonās


• 44. Būves, kuru sastāvā ir elektroietaises, pieņem ekspluatācijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Pieņemšanas aktam pievieno protokolu ar šādiem dokumentiem (ja attiecīgie darbi ir veikti):

• 44.1. autoruzraudzības kārtībā koriģēta tehniskā projekta rasējumu komplektu un detalizētus rasējumus;

• 44.2. uzstādīto iekārtu pases un izmantoto materiālu atbilstības apliecinājumus;

• 44.3. segto darbu pieņemšanas aktus par elektromontāžas darbiem;• 44.4. apstiprinātus atzinumus par vadu un kabeļu elektriskās pretestības

pārbaudi, par pilnas elektriskās pretestības mērījumiem cilpai "fāze–nulle", par zemējumu kontūru noplūdes elektriskās pretestības pārbaudi un par saites elektriskās pretestības pārbaudi starp zemētājiem un sazemējamajiem elementiem;

• 44.5. ietaises automātiskās regulēšanas un elektriskās komutācijas shēmas;

• 44.6. sistēmu lietošanas aprakstu un drošības tehnikas instrukcijas;• 44.7. personāla apmācību protokolus par sistēmu ekspluatāciju.


• 45. Elektroietaisēm pirms to pieņemšanas ekspluatācijā pārbauda izolācijas pretestību. Elektroietaišu elektriskās izolācijas pretestības minimālā vērtība noteikta šī būvnormatīva 6.pielikuma 2.tabulā.

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 221-98 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija"

• Ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas• Sūkņu iekārtas• Rezerves tilpumi un regulējošie tilpumi• Ugunsdzēsības ūdens rezerves apjomu nosaka

vismaz 10 minūšu ilgai uguns dzēšanai no ugunsdzēsības krāniem maksimālā ūdens patēriņa laikā sadzīves un ražošanas vajadzībām. Minēto ugunsdzēsības ūdens rezervi var neparedzēt, ja ir garantēta automātiska ugunsdzēsības sūkņu ieslēgšana.

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-99 "Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves"

• Ugunsdzēsības ūdens patēriņi• Sūkņu stacijas• 144. Ugunsdzēsības sūkņu stacijas drīkst izvietot ēku un

būvju pagrabstāvā, cokolstāvā un pirmajā stāvā, ja tās norobežo ar sienām un pārsegumiem, kuru minimālā ugunsizturības robeža saskaņā ar LBN 201-96 ir REI-180, un paredz tiešu izeju uz āru.

• Ūdensvada maģistrāles, tīkli un būves• Ugunsdzēsības rezervuāri un atklātās ūdens tilpnes

• Elektroiekārtas, tehnoloģiskā kontrole,automātika un vadības sistēmas

Organizācija

• Noteikumi nr. 299 no13.04.2004 par būvju pieņemšanu ekspluatācijā

• 4.1 Ja nodod ekspluatācijā sabiedriski nozīmīgu būvi, pēc pasūtītāja (būvētāja) rakstiska pieprasījuma papildus šo noteikumu 4.punktā minētajām institūcijām 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas atbilstoši kom petencei atzinumu sniedz šādas institūcijas:

• 4.1 1. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests – par atbilstību ugunsdrošības prasībām

• 5. Būves pieņemšanu ekspluatācijā ierosina pasūtītājs vai būvētājs (turpmāk – pasūtītājs). Ierosinot būves pieņemšanu ekspluatācijā, pasūtītājs attiecīgajā būvvaldē iesniedz šādus dokumentus (oriģinālus):

• 5.7. būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību;

Organizācija

• Noteikumi nr. 120.no 23.03.1999 Kārtība, kādā izbeidzama Latvijas PSR normatīvo aktu piemērošana

• . Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā izbeidzama Latvijas PSR valsts pārvaldes institūciju izdoto normatīvo aktu piemērošana.

• • 2. Ar 2000.gada 1.janvāri Latvijas Republikā nav piemērojami tie

normatīva rakstura akti, ko izdevušas Latvijas PSR valsts pārvaldes institūcijas:

• 2.1. Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumi, instrukcijas un rīkojumi;• 2.2. Latvijas PSR ministriju un resoru instrukcijas, nolikumi,

metodiskie norādījumi un citi akti, kas apstiprināti ar attiecīgā ministra vai resora vadītāja pavēli vai rīkojumu;

• 2.3. citu Latvijas PSR valsts pārvaldes institūciju izdotie akti.• • 3. Latvijas PSR standarti, darba aizsardzības normatīvi, būvnormatīvi

un citi normatīvtehniskie akti izskatāmi likumos noteiktajās institūcijās, un turpmāk piemērojamo Latvijas PSR aktu saraksti līdz 1999.gada 31.decembrim publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Organizācija

• Ministru kabineta noteikumi Nr.1260

Rīgā 2009.gada 3.novembrī (prot. Nr.77 11.§)• Noteikumi par valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektoru

kompetenci un kārtību, kādā veicama valsts ugunsdrošības uzraudzība un civilās aizsardzības prasību ievērošanas kontrole

• 8. Ja ēkas, būves un iekārtas projektētas, būvētas un nodotas ekspluatācijā saskaņā ar būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajām uguns drošības prasībām, kas bijušas spēkā to ekspluatācijā nodošanas brīdī, jaunu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu ugunsdrošības prasības tām ne piemēro, izņemot gadījumus, ja šo ēku, būvju un iekārtu ekspluatācija rada nepieļaujamu risku cilvēkiem un materiālajām vērtībām.

Organizācija

• 15. Ja pārbaudes laikā konstatēti pārkāpumi, kas saistīti ar ugunsdrošības vai civilās aizsardzības prasību ievērošanu, tos norāda pārbaudes aktā, vien laikus nosakot šo pārkāpumu novēršanas termiņus.

• 16. Ja pārbaudes laikā konstatēti pārkāpumi, kad būves, tās daļas vai iekārtas ekspluatācija, būvdarbi vai produkcijas laišana tirgū var radīt nepie ļaujamu risku cilvēkiem un materiālajām vērtībām, valsts ugunsdrošības uzrau dzības inspektors ir tiesīgs izsniegt brīdinājumu par būves, tās daļas vai iekārtas ekspluatācijas, būvdarbu vai produkcijas tirgū laišanas apturēšanu vai iero bežošanu, norādot konstatētos pārkāpumus un nosakot šo pārkāpumu novēršanas termiņus.

• 17. Konsultācijas par pārkāpumu novēršanu un civilās aizsardzības pasā kumu pilnveidošanu saskaņā ar valsts iestāžu, pašvaldību un komersantu pieprasījumiem valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori sniedz, iepriekš saskaņojot konsultācijas laiku ar minētajām institūcijām.

Organizācija

• Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Noteikumi Nr.INA-4 no 2008.gada 29.janvārī” Valsts ugunsdrošības uzraudzības darba organizācija VUGD”

Ekspluatācijā.1. Ministru kabineta noteikumi Nr.82 Rīgā 2004.gada 17.februārī (prot.

Nr.7 27.§) „Ugunsdrošības noteikumi”• . Juridiskās personas vadītājam ir šādi pienākumi:

.-. nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievēro šanu;

.-. nodrošināt ugunsdrošības instrukcijas izstrādi saskaņā ar šo noteiku mu 10.punktu;

-organizēt darbinieku instruēšanu ugunsdrošības jomā un par to izdarīt atzīmi Ugunsdrošības instruktāžas uzskaites žurnālā (1.pielikums);

-. izvērtēt iespējamā ugunsgrēka risku un, pamatojoties uz to, izstrādāt un īstenot ugunsdrošības pasākumus objektā;

Ekspluatācijā.• Ministru kabineta noteikumi Nr.82 Rīgā 2004.gada 17.februārī (prot. Nr.7 27.§)

„Ugunsdrošības noteikumi• nodrošināt apkures un ventilācijas iekārtu, elektroietaišu, citu inže niertehnisko

iekārtu, tehnoloģisko un ražošanas iekārtu atbilstību ugunsdrošības prasībām, kā arī šajās iekārtās radušos bojājumu novēršanu;

- nodrošināt valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora noteikto ugunsdrošības pasākumu izpildi;

-. nodrošināt objektu ar ugunsdzēsības tehniku, ugunsdzēsības ūdensapgādi, ugunsaizsardzības un ugunsdzēsības sistēmām, ugunsdzēsības dienesta izsaukšanas ierīcēm, ugunsdzēsības aparātiem un inventāru atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām ugunsdrošības prasībām, kā arī uzturēt šīs iekārtas un līdzekļus lietošanas kārtībā;

-. izstrādāt rīcības plānu ugunsgrēka gadījumam objektos ar sprādzien bīstamu vidi un objektos, kuros var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem (izņemot dzīvojamās mājas). Ne retāk kā reizi gadā saskaņā ar šo plānu organizēt praktiskās nodarbības, kā arī nodrošināt rīcības plāna izpildi ugunsgrēka gadījumā.

Ekspluatācijā.• Ministru kabineta noteikumi Nr.82 Rīgā 2004.gada 17.februārī (prot.

Nr.7 27.§) „Ugunsdrošības noteikumi• 6. Inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums• 6.1. Ugunsaizsardzības sistēmu ekspluatācijas vispārīgās prasības• 105. Ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas - ārējās un

iekšējās ūdensvada sistēmas, ventilācijas sistēmas, ārējo un iekšējo elektroapgādi, ugunsaizsardzības sistēmas (vai to montāžas kārtas) pirms ekspluatācijas uzsākšanas pieņem ar aktu atbilstoši būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

• (MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā)• 106. Objektā glabā ugunsaizsardzības sistēmas tehnisko projektu,

ekspluatācijas instrukciju, aizsargājamo telpu (zonu) sarakstu, ugunsaizsardzības sistēmas pieņemšanas aktu un tam pievienotos dokumentus, ugunsaizsardzības sistēmas tehniskās apkopes un remontdarbu uzskaites žurnālu, ugunsaizsardzības sistēmu iedarbošanās gadījumu un bojājumu uzskaites žurnālu, ugunsaizsardzības sistēmu tehniskās apkopes reglamentu.

• (MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā)

Ekspluatācijā.• Ministru kabineta noteikumi Nr.82 Rīgā 2004.gada 17.februārī (prot.

Nr.7 27.§) „Ugunsdrošības noteikumi• Ugunsaizsardzības sistēmu ekspluatācijas vispārīgās prasības• 107. Automātisko ugunsaizsardzības sistēmu ekspluatācijai norīko:

107.1. par automātisko ugunsaizsardzības sistēmu ekspluatāciju atbildīgo darbinieku;

107.2. dežurējošo personālu, kas diennakti kontrolē sistēmas un to darb spēju (izņemot objektus, kur trauksmes signālus pārraida uz centrālo ugunsgrēka trauksmes pulti);

107.3. apkalpojošo personālu, kas veic sistēmu tehnisko apkopi un remontu (izņemot gadījumu, ja ir noslēgts līgums ar attiecīgu organizāciju par automātisko ugunsaizsardzības sistēmu tehnisko apkopi un remontu).

• (Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)

Ministru kabineta noteikumi Nr.82 Rīgā 2004.gada 17.februārī (prot. Nr.7 27.§) „Ugunsdrošības noteikumi

• 108. Par automātisko ugunsaizsardzības sistēmu ekspluatāciju atbildīgajam darbiniekam ir šādi pienākumi:

108.1. uzturēt automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas darba kārtībā;

108.2. ievērot automātisko ugunsaizsardzības sistēmu ekspluatācijas notei kumus;

108.3. nodrošināt automātisko ugunsaizsardzības sistēmu ekspluatācijas dokumentācijas noformēšanu;

108.4. nodrošināt dežurējošā personāla apmācību automātisko uguns aizsardzības sistēmu ekspluatācijas jautājumos;

108.5. kontrolēt automātisko ugunsaizsardzības sistēmu tehnisko apkopi un remontu.



• 109. Ugunsaizsardzības sistēmām objekta vadītājs vai ap saimniekotājs izstrādā šādu ekspluatācijas un tehniskās apkopes dokumentāciju:

109.1. instrukciju par iekārtas ekspluatāciju un aizsargājamo telpu (zonu) sarakstu;

109.2. instrukciju par rīcību gadījumos, ja no automātiskās uguns aizsardzības sistēmas pienāk trauksmes signāls par uguns grēka izcelšanos vai sistēmas bojājumu, kā arī instrukciju par rīcību stacionārās ugunsdzēsības sistēmas darbības laikā un pēc sistēmas funkciju izpildes;

109.3. Uguns aizsardzības sistēmas tehniskās apkopes un remontdarbu uzskaites žurnālu (4.pielikums);

109.4. Uguns aizsardzības sistēmas iedarbošanās gadījumu un bojājumu uzskaites žurnālu (5.pielikums);

109.5. Uguns aizsardzības sistēmas tehniskās apkopes regla mentu (6.pielikums).• (Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)


• 110. Dežurējošam personālam jāzina:

110.1. ugunsaizsardzības sistēmu tehniskais raksturojums un darbības kārtība;

110.2. ugunsaizsardzības sistēmu darbspējas noteikšanas kārtība;

110.3. aizsargājamo telpu nosaukumi un atrašanās vietas;

110.4. rīcība gadījumos, ja no automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas pienāk trauksmes signāls par ugunsgrēka izcelšanos vai sistēmas bojājumu, kā arī rīcība stacionārās ugunsdzēsības sistēmas darbības laikā un pēc sistēmas funkciju izpildes.



• 111. Ugunsaizsardzības sistēmu tehnisko apkopi un remontu veic īpaši apmācīta persona, kurai ir nepieciešamās zināšanas apliecinošs dokuments. Ja objekta darbinieki minētos darbus nevar veikt, noslēdz līgumu ar attiecīgu organizāciju.

• (Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)• 112. Ar attiecīgo organizāciju noslēgtais līgums par

ugunsaizsardzības sistēmu tehnisko apkopi un remontu neatbrīvo objekta atbildīgo darbinieku no atbildības par šo sistēmu ekspluatāciju.

• (Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)• 113. Ugunsaizsardzības sistēmām nodrošina tehnisko apkopi un

remontu saskaņā ar apstiprinātu tehniskās apkopes reglamentu. Reglamentu izstrādā, pamatojoties uz iekārtu ražotāja tehniskajiem noteikumiem un aizsargājamā objekta īpatnībām.



• 114. Ugunsaizsardzības sistēmas tehniskās apkopes darbus un remont darbus reģistrē ugunsaizsardzības sistēmu tehniskās apkopes un remontdarbu uzskaites žurnālā (4.pielikums).

• (MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā) • 115. Ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās gadījumus un bojājumus

reģistrē ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās gadījumu un bojājumu uzskaites žurnālā (5.pielikums).

• (MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā) • 116. Ugunsaizsardzības sistēmas darbspēju atjauno iespējami īsā laikā, bet

ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās vai bojājuma konstatēšanas brīža.

• (MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā) • 117. Ja darbu izpildes laikā nepieciešama ugunsaizsardzības sistēmas

pilnīga vai daļēja atslēgšana, objektā nodrošina attiecīgus ugunsaizsardzības pasākumus, kas kompensē atslēgtās ugunsaizsardzības sistēmas funkcijas.



• 118. Automātisko ugunsaizsardzības iekārtu ekspluatācijas termiņš ne drīkst pārsniegt ražotāja noteikto.

• 119. Ja automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas kontroles un signalizācijas pults atrodas ārpus telpas, kurā diennakti dežurē speciāli apmācīts personāls, tad nodrošina, lai automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas trauksmes signāls par ugunsgrēku, sistēmas un sakaru kanāla bojājumiem tiktu automātiski pārraidīts uz centrālo ugunsgrēka trauksmes pulti, kura atšķir šos signālus.

• (MK 05.02.2008. noteikumu Nr.60 redakcijā) • 120. Ugunsaizsardzības ierīces vietās, kur tās var mehāniski bojāt, aizsargā

ar speciālām stacionārām aizsargierīcēm. Aizsargierīces nedrīkst ietekmēt ugunsaizsardzības ierīču darbspēju un darbības para metrus.

• (Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)• 121. Ugunsaizsardzības sistēmu manuālās tālvadības iedar bināšanas

ierīces izvieto apgaismotās un pieejamās vietās, aizsargā pret nejaušu iedarbināšanu, nodrošina ar paskaidrojošiem uzrakstiem.



• 122. Ja remontdarbi var ietekmēt ugunsaizsardzības ierīces darbspēju, ierīci aizsargā ar aizsargvāku, ko noņem pēc remontdarbu pabeig šanas.

• (Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60)• 123. Objekta vadītājs vai apsaimniekotājs

nodrošina brīvu pieeju pie ugunsaizsardzības sistēmu ierīcēm, lai varētu veikt to tehnisko apkopi un remontu.



• 124. Aizliegts:

124.1. veikt izmaiņas ugunsaizsardzības sistēmā un aizsar gājamā zonā, ja tas ietekmē ugunsaizsardzības sistēmu darbspēju vai to funkciju izpildi;

124.2. atslēgt automātisko ugunsaizsardzības sistēmu vai pārslēgt to no automātiskā vadības režīma uz manuālo vadības režīmu, izņemot tehnisko apkopi vai sistēmas darbības atjaunošanu;

124.3. atslēgt ugunsaizsardzības sistēmas uztveršanas, vadības, kontroles, skaņas un citas ierīces, kā arī mainīt sistēmas darbības režīmu;

124.4. atslēgt liftu bloķēšanas ierīces (lifta kabīnes nolaišana uz stāvu, no kura paredzētas cilvēku evakuācijas izejas uz āru);


• 124.5. atslēgt ugunsdzēsības liftam ugunsdzēsēju komandu pārvietošanas darba režīmu;

124.6. aizkraut pieejas pie ugunsaizsardzības ierīcēm;

124.7. piekārt vai piestiprināt priekšmetus pie uguns aizsardzības ierīcēm, cauruļvadiem un kabeļiem.


• 6.2 Ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas- 125-128.pants

• 6.3. Stacionārās ugunsdzēsības sistēmas- 129-141.pants

• 6.4. Stacionārās dūmu un karstuma kontroles sistēmas- 142-143.pants

• 6.5. Ugunsgrēka izziņošanas sistēmas-144-151.pants• 6.6. Ugunsdzēsības ūdensapgāde-152-168.pants• 6.7. Ugunsdzēsības tehnika, aparāti un inventārs-

169-179.pants• 6.8. Elektroietaises- 180-186.pants


• 9. Ugunsbīstamie darbi

• 9.1. Vispārīgās prasības -238-250 .pants.

• 9.2. Ugunsbīstamo darbu veikšana sprādzienbīstamā vidē- 251-257.pants

• 9.3. Gāzes metināšana un elektrometināšana (griešana)- 258-265.pants

Ministru kabineta noteikumi Nr.300 Rīgā 2003.gada 10.jūnijā (prot. Nr.34, 16.§)

„Darba aizsardzības prasības darbā sprādzienbīstamā vidē”

• Darba vide uzskatāma par sprādzienbīstamu, ja tajā pastāv vai var rasties gāzes, tvaiku, miglas vai putekļu veidā esošu uzliesmojošu, viegli uzliesmojošu vai īpaši viegli uzliesmojošu vielu un produktu (turpmāk — uzliesmojošas vielas) maisījumi ar gaisu, kuros normālos atmosfēras apstākļos pēc uzliesmojuma uguns izplatās visā maisījuma tilpumā.



• II. Sprādzienbīstamu darba vietu klasifikācija• 6. Darba vieta uzskatāma par sprādzienbīstamu, ja tajā pastāv vai var

rasties sprādzienbīstama vide, kas rada risku nodarbināto drošībai un veselībai, un aizsardzībai pret šo risku ir nepieciešami īpaši nodrošinājumi un pasākumi.

• 7. Sprādzienbīstamas darba vietas iedala zonās, pamatojoties uz sprādzienbīstamas vides rašanās biežumu un pastāvēšanas ilgumu:

• 7.1. 0.zona — vieta, kur sprādzienbīstama vide, ko veido gaisa maisījums ar uzliesmojošu vielu gāzes, tvaiku vai miglas veidā, pastāv visu laiku, ilgstoši vai bieži;

• 7.2. 1.zona — vieta, kur sprādzienbīstama vide, ko veido gaisa maisījums ar uzliesmojošu vielu gāzes, tvaiku vai miglas veidā, var dažreiz rasties normālos darba apstākļos, veicot tehnoloģiskajā (darba) procesā noteiktas darbības;

• 7.3. 2.zona — vieta, kur sprādzienbīstama vide, ko veido gaisa maisījums ar uzliesmojošu vielu gāzes, tvaiku vai miglas veidā, nevarētu rasties normālos darba apstākļos, veicot tehnoloģiskajā (darba) procesā noteiktas darbības, bet, ja tā rodas, pastāv tikai īsu laikposmu;



• 7.3. 2.zona — vieta, kur sprādzienbīstama vide, ko veido gaisa maisījums ar uzliesmojošu vielu gāzes, tvaiku vai miglas veidā, nevarētu rasties normālos darba apstākļos, veicot tehnoloģiskajā (darba) procesā noteiktas darbības, bet, ja tā rodas, pastāv tikai īsu laikposmu;

• 7.4. 20.zona — vieta, kur sprādzienbīstama vide, ko veido gaisa maisījums ar uzliesmojošu vielu putekļu mākoņa veidā, pastāv visu laiku, ilgstoši vai bieži;

• 7.5. 21.zona — vieta, kur sprādzienbīstama vide, ko veido gaisa maisījums ar uzliesmojošu vielu putekļu mākoņa veidā, var rasties dažreiz normālos darba apstākļos, veicot tehnoloģiskajā (darba) procesā noteiktas darbības;

• 7.6. 22.zona — vieta, kur sprādzienbīstama vide, ko veido gaisa maisījums ar uzliesmojošu vielu putekļu mākoņa veidā, nevarētu rasties normālos darba apstākļos, veicot tehnoloģiskajā (darba) procesā noteiktas darbības, bet, ja tā rodas, pastāv tikai īsu laikposmu.



• 40.1. gāzes, tvaiku vai miglas (marķējumā tiek apzīmēts ar G) radītai sprādzienbīstamai videi:

• 40.1.1. 0.zonā — 1G kategorijas darba aprīkojumu un aizsargsistēmas;

• 40.1.2. 1.zonā — 1G vai 2G kategorijas darba aprīkojumu un aizsargsistēmas;

• 40.1.3. 2.zonā — 1G, 2G vai 3G kategorijas darba aprīkojumu un aizsargsistēmas;

• 40.2. putekļu (marķējumā tiek apzīmēts ar D) radītai sprādzienbīstamai videi:

• 40.2.1. 20.zonā — 1D kategorijas darba aprīkojumu un aizsargsistēmas;

• 40.2.2. 21.zonā — 1D vai 2D kategorijas darba aprīkojumu un aizsargsistēmas;

• 40.2.3. 22.zonā — 1D, 2D vai 3D kategorijas darba aprīkojumu un aizsargsistēmas.



• 41. Atbilstoši sprādzienbīstamās vides īpašībām (uzliesmojošu vielu vai to maisījumu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām) izvēlas šādu darba aprīkojumu un aizsargsistēmas:

• 41.1. II A apakšgrupas, ja pēc sprādzienbīstamās vides īpašībām tā pielīdzināma metāna, propāna, benzīna un acetaldehīda radītai;

• 41.2. II B apakšgrupas, ja pēc sprādzienbīstamās vides īpašībām tā pielīdzināma etilēna un dietilētera radītai;

• 41.3. II C apakšgrupas, ja pēc sprādzienbīstamās vides īpašībām tā pielīdzināma ūdeņraža, acetilēna un sēroglekļa (oglekļa disulfīda) radītai.



• 42. Atbilstoši sprādzienbīstamās vides pašuzliesmošanas temperatūrai (uzliesmojošu vielu vai to maisījumu pašuzliesmošanas temperatūrai gaisā) izvēlas šādu darba aprīkojumu un aizsargsistēmas:

• 42.1. T 1 temperatūras klases, ja pašuzliesmošanas temperatūra ir lielāka par 450 °C;

• 42.2. T 2 temperatūras klases, ja pašuzliesmošanas temperatūra ir no 300 °C līdz 450 °C;




• 42.6. T 6 temperatūras klases, ja pašuzliesmošanas temperatūra ir no 85 °C līdz 100 °C.

Standarti.

• 1.Latvijas būvnormatīva LBN 201-07 "Būvju ugunsdrošība"obligāti piemērojamie standarti

• III. Ugunsaizsardzības sistēmas • LVS EN 54-1 -14,” Ugunsgrēka atklāšanas un ugunsgrēka

trauksmes sistēmas “; LVS EN 12259-1 -5; “Stacionārās ugunsdzēšanas sistēmas “ ; LVS EN 12094-1 -13,16;” Stacionārās ugunsdzēsības iekārtas “; LVS EN 671-1 -3” Stacionārās ugunsdzēsības sistēmas “; LVS EN 12101-,2,3.5,6,10 “Dūmu un karstuma kontroles sistēmas” un citi.

• IV. Zibensaizsardzība• LVS EN 62305-1 -4, “Zibensaizsardzība”; LVS EN 50164-1 -2,

“Zibensaizsardzības komponenti “

Standarti.

• MK noteikumi Nr 82-2004.• 1. LVS 446 ‘ Ugunsdrošībai un civilajai

aizsardzībai lietojamās drošības zīmes un signālkrāsojums ‘

• 2. Latvijas standarta LVS 402 "Ugunsdzēsības aparātu apkopes punkti. Vispārējās prasības" prasībām.

• 3. Latvijas standarta LVS 332 "Ugunsdzēsības aparātu uzturēšana ekspluatācijai gatavā stāvoklī"

Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss

• 179.pants. Ugunsdrošības noteikumu pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām – līdz tūkstoš latiem.

Par atbilstības ugunsdrošības prasībām nenodrošināšanu valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora noteiktajā termiņā –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – līdz divtūkstoš latiem.

Par valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora dotā rīkojuma apturēt vai ierobežot iestādes, organizācijas, komercsabiedrības, cita objekta, tā struktūrvienību vai iekārtu darbību, ēku un būvju celtniecību un ekspluatāciju vai produkcijas izlaidi nepildīšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – līdz trīstūkstoš latiem.

Par kūlas dedzināšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm.(11.12.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2006. likumu, kas stājas spēkā no 21.07.2006.)

Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss

• 215.pants. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izskata šā kodeksa 71. un 179.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vārdā ir tiesīgi:

1) galvenais valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektors un viņa vietnieki – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – līdz trīstūkstoš latiem,

2) pārējie valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem.(11.12.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2006.)

Objektu apturēšanas

• 13.1 pants. .Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā par būvju un iekārtu ekspluatācijas, būvdarbu un produkcijas tirgū laišanas apturēšana vai ierobežošana

(1) Izdot brīdinājumu par būves, tās daļas vai iekārtas ekspluatācijas, būvdarbu vai produkcijas tirgū laišanas apturēšanu vai ierobežošanu (turpmāk – brīdinājums) vai pieņemt lēmumu par būves, tās daļas vai iekārtas ekspluatā cijas, būvdarbu vai produkcijas tirgū laišanas apturēšanu vai ierobežošanu (turpmāk – lēmums par apturēšanu) ir tiesīgi:

1) galvenais valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektors;

2) galvenā valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora vietnieki;

3) valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori, izņemot lēmumu par apturēšanu attiecībā uz produkcijas laišanu tirgū.

(2) Pirms lēmuma par apturēšanu pieņemšanas īpašniekam, valdītājam, pārvaldniekam vai īrniekam, nomniekam (turpmāk – atbildīgā persona) izsniedz brīdinājumu (izņemot šā panta septītajā daļā minētos gadījumus), norādot konstatētos normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumus un nosakot termiņu pārkāpumu novēršanai.


• (3) Brīdinājumā nosaka šādus pārkāpumu novēršanas termiņus:

1) no diviem līdz pieciem gadiem, ja pārkāpuma novēršanai nepieciešami būvdarbi vai rekonstrukcija;

2) no gada līdz diviem gadiem, ja pārkāpuma novēršanai nepieciešama ēkas renovācija;

3) pārējos gadījumos var noteikt pārkāpuma novēršanas termiņu no viena mēneša līdz sešiem mēnešiem.

(4) Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektors, kas izdevis brīdinājumu, var brīdinājumā noteikto pārkāpuma novēršanas termiņu pagarināt līdz diviem gadiem, ja saņemts pamatots iesniegums termiņa pagarināšanai.


• (5) Ja brīdinājumā norādītie pārkāpumi nav novērsti noteiktajā termiņā, pieņem lēmumu par apturēšanu.

(6) Lēmumu par apturēšanu attiecībā uz produkcijas laišanu tirgū pieņem, ja tirgū tiek laista produkcija, kas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām ugunsdrošības prasībām.

(7) Lēmumu par apturēšanu pieņem bez iepriekšēja brīdinājuma, ja konstatēti normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumi, kas rada tiešus ugunsgrēka izcelšanās draudus. Lēmumu par apturēšanu pieņem triju darbdienu laikā pēc pārkāpuma konstatēšanas.

(8) Lēmuma par apturēšanu izpildi nodrošina atbildīgā persona.

Documents

Ugunsdro šības noteikumu prasību pilnveidošana