1

Darba materiāls 02.11.2012.

Ainavu politikas pamatnostādnes 2013.-2020.gadam(informatīvā daļa)

Rīga, 2012

2

Satura rādītājs

Termini.......................................................................................................................................3

Lietotie saīsinājumi...................................................................................................................5

1. Ievaddaļa................................................................................................................................6

1.1. Vispārīga informācija..........................................................................................................6

1.2. Informācija par pamatnostādņu izstrādi.............................................................................6

2. Pamatnostādņu sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem.......8

3. Situācijas raksturojums un problēmu formulējums, kuru risināšanai nepieciešams īstenot noteiktu politiku.....................................................................................9

3.1.Latvijas ainavu veidošanās un mainības dinamika..............................................................9

3.2.Latvijas ainavu daudzveidība, vērtība un kvalitāte..............................................................9

3.3.Izmaiņas Latvijas ainavās pēdējo 20 gadu laikā................................................................10

3.4. Ainavu pārvaldība Latvijā.................................................................................................15

3.4.1.Ainavu pārvaldība nacionālā līmenī................................................................15

3.4.2.Ainavu pārvaldība reģionālajā līmenī.............................................................19

3.4.3.Ainavu pārvaldība vietējā līmenī....................................................................20

3.5. Izpratne par ainavām, izglītība un sabiedrības līdzdalība................................................21

3.6. Speciālistu apmācība un pētniecība...................................................................................21

3.7.Problēmu formulējums........................................................................................................22

4. Politikas pamatprincipi, nākotnes redzējums, mērķi un rīcības virzieni.................24

4.1. Politikas pamatprincipi......................................................................................................24

4.2.Nākotnes redzējums............................................................................................................24

4.3.Politikas mērķis, apakšmērķi un rīcības virzieni................................................................25

5. Rīcības virzieni un uzdevumi politikas mērķu sasniegšanai.....................................26

5.1.Ainavu kvalitātes uzlabošana..............................................................................................26

5.2.Ainavu pārvaldības uzlabošana un normatīvā regulējuma pilnveidošana.........................27

5.3. Ainavu pētniecības veicināšana un izglītības, ietverot mūžizglītību, pilnveidošana ainavu pārvaldības jomā...........................................................................................................27

5.4.Sabiedrības informēšanas, izglītošanas un iesaistes ainavu pārvaldībā uzlabošana.........28

3

Termini

Ainava – teritorija tādā nozīmē, kā to uztver cilvēki, un kas ir izveidojusies dabas un/vai cilvēku darbības un mijiedarbības rezultātā. Ainavu aizsardzība - darbības, lai saglabātu un uzturētu ainavas ievērojamās un raksturīgās īpašības, kuras ir pamatotas ar tās mantojuma vērtību, ko nosaka šīs ainavas dabiskais veidols un/vai cilvēku darbības.Ainavu apsaimniekošana no ilgtspējīgas attīstības perspektīvas nozīmē darbības, lai nodrošinātu regulāru ainavas kopšanu ar mērķi virzīt un harmonizēt pārmaiņas, kuras rada sociālie, ekonomiskie un vides procesi.Ainavu plānošana - konsekventi uz tālāku nākotni vērstas darbības, lai uzlabotu, atjaunotu vai radītu jaunas ainavas.Ainavas kvalitātes mērķis - kompetentu publisko iestāžu formulētas sabiedrības vēlmes attiecībā uz viņu apkārtnes ainavas raksturiezīmēm.Ainavu klasificēšana – ainavu sadalīšana dažādos tipos vai vienībās pēc dažādām noteiktām un atpazīstamām pazīmēm Ainavu novērtēšana – vērtības piešķiršana atsevišķam ainavu tipam, ainavai vai elementam atkarībā no specifiskiem kritērijiem.Ainavu telpa - ainavu kopums, kurā apvienotas atsevišķas ainavas pēc noteiktāmpazīmēm vai izmantošanas un/vai apsaimniekošanas prasībām.Ainavas struktūras elements - ainavas struktūrvienība: ainavas robežās ietilpstošarelatīvi homogēna ekoloģiskā pamatvienība, kas var būt gan dabiska, gan cilvēkuveidota.Aizsargājamo ainavu apvidi - teritorijas, kas izceļas ar savdabīgu vai daudzveidīgu ainavu. To mērķis ir aizsargāt un saglabāt raksturīgo ainavu un tos ainavas elementus, kas ir būtiski aizsargājamo sugu un biotopu ekoloģisko funkciju nodrošināšanai, Latvijai raksturīgajai kultūrvidei un ainavas daudzveidībai, kā arī nodrošināt sabiedrības atpūtai un tūrismam piemērotas vides saglabāšanu un dabu saudzējošu apsaimniekošanu.Aizsargājamās teritorijas individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi - Ministru Kabineta noteikumi, kas ir pamatoti ar konkrētās aizsargājamās teritorijas īpatnībām, izveidošanas un aizsardzības mērķiem un uzdevumiem. Tie reglamentē pieļaujamo un aizliegto darbību veidus šajā teritorijā, kā arī, ja nepieciešams, tās iedalījumu funkcionālajās zonās. Dabas aizsardzības plāns – MK noteiktā kārtībā izstrādāts dokuments, lai saskaņojot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas un reģiona ilgtspējīgas attīstības intereses, nodrošinātu aizsargājamās teritorijas dabas vērtību saglabāšanu. Plānam ir ieteikuma raksturs, to apstiprina atbildīgais ministrs vai pašvaldība, kas izveidojusi aizsargājamo teritoriju. Dabas pieminekļi - atsevišķi, savrupi dabas veidojumi: aizsargājamie koki, dendroloģiskie stādījumi, alejas, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi un citi dabas retumi, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība.

4

Degradēta teritorija - teritorija ar izpostītu vai bojātu augšņu segu, pamestas apbūves, derīgo izrakteņu ieguves, saimnieciskās un militārās darbības teritorijas vai piesārņotas vietas, kuras ietekmē vai var ietekmēt augsnes spēju pildīt tās funkcijas, vidi, cilvēku veselību un drošību, kā arī ainavu, kultūras un dabas mantojumu1 .Ilgtspējīga attīstība – sabalansēta pašreizējās paaudzes vajadzību nodrošināšana, saglabājot apkārtējo vidi, lai nākamās paaudzes varētu nodrošināt savas vajadzības.Infrastruktūra - teritorijas, nozares, uzņēmuma darbības nodrošināšanai nepieciešamais materiālo objektu kopums.Kultūrvēsturiskā ainava - ainava, kas satur cilvēku veidotus ainavu struktūras elementus vai atsevišķu elementu kopu un kas vismaz 50 gadus saglabājusies bez būtiskām izmaiņām.Marginalizācija – process, kad veidojas nomales efekts. Lauksaimniecības zemēs tas izpaužas kā saimnieciskās darbības apsīkums, kas noslēdzas ar kādreiz apstrādāto lauksaimniecības zemju pamešanu apstākļos, kad līdzšinējā saimniekošana kļūst nekonkurētspējīga. Nacionālo interešu telpas - teritorijas un areāli ar izcilu vērtību un nozīmi Latvijas ilgtspējīgai attīstībai, identitātes saglabāšanai, kas ietver valsts attīstībai nozīmīgus stratēģiskus resursus. Vienlaikus šajās teritorijās veidojas dažādu interešu konflikti un problēmas, kas pārsniedz atsevišķu pašvaldību un nozaru kompetenci, tādēļ ir nepieciešami kompleksi risinājumi un mērķtiecīga valsts politika2. Pārvaldība – uz zināšanām balstīts darbību kopums konkrēta mērķa sasniegšanai, efektīvi izmantojot resursus un iesaistot visplašāko dalībnieku loku – valsts pārvaldes un zinātniski pētnieciskās institūcijas, pašvaldības un sabiedrību. Tematiskais plānojums - teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā atbilstoši plānošanas līmenim risināti specifiski jautājumi, kas saistīti ar atsevišķu nozaru attīstību (transporta infrastruktūras, veselības aprūpes iestāžu, izglītības iestāžu izvietojums u.c.) vai noteiktu tēmu (inženiertīklu izvietojums, ainaviski vērtīgas teritorijas, riska teritorijas u.c.)

Teritorijas attīstības plānošanas dokumenti plānošanas reģioniem: ilgtspējīgas attīstības stratēģija, attīstības programma. Teritorijas attīstības plānošanas dokumenti vietējām pašvaldībām: ilgtspējīgas attīstības stratēģija, attīstības programma, teritorijas plānojums, lokālplānojumi, detālplānojumi, tematiskie plānojumi.Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma - strukturēts informācijas tehnoloģiju un datu bāzu kopums, kuru lietojot tiek nodrošināta teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei un realizācijai nepieciešamās informācijas radīšana, apkopošana, uzkrāšana, apstrādāšana, izmantošana un iznīcināšana1.Zemes apsaimniekošana - veids, kādā attiecīgo zemi izmanto un pārvalda valsts,pašvaldības un juridiskas iestādes vai privātpersonas.

1 Zemes pārvaldības likuma koncepcija (apstiprināta ar MK 2010.gada 19.aprīļa rīkojumu Nr.214 „Par Zemes pārvaldības likuma koncepciju”)2 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija „Latvija 2030”

5

Lietotie saīsinājumi

BAT Biznesa augstskola „Turība”DAP Dabas aizsardzības pārvaldeEM Ekonomikas ministrijaES Eiropas Savienībaha hektāriIZM Izglītības un zinātnes ministrijaĪADT īpaši aizsargājamās dabas teritorijasIVN ietekmes uz vidi novērtējuma processKM Kultūras ministrijaKoordinācijas grupa Ainavu politikas koordinācijas grupa km kilometrikm2 kvadrātkilometriKonvencija Eiropas ainavu konvencijaLAD Lauku atbalsta dienestsLIAS Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija „Latvija 2030”LiepU Liepājas universitāteLIZ Lauksaimniecībā izmantojamā zemeLLU Latvijas Lauksaimniecības universitāteLU Latvijas universitāteLPS Latvijas Pašvaldību savienībaLR Latvijas RepublikaLVL Latvijas valsts latiMK Ministru kabinetsNatura 2000 Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijasPamatnostādnes Ainavu politikas pamatnostādnes 2013.-2020.gadamPR plānošanas reģionsRTU Rīgas Tehniskā universitāteSM Satiksmes ministrijaTAPIS Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmaUNESCO Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijaUNESCO LNK UNESCO Latvijas Nacionālā KomisijaVARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaVKPAI Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijaVMD Valsts meža dienestsZM Zemkopības ministrijaVAS Valsts akciju sabiedrībaVZD Valsts zemes dienests

6

1. Ievaddaļa

1.1. Vispārīga informācija

Apzinoties, ka Eiropas ainavu daudzveidība un kvalitāte ir būtisks resurss cilvēku dzīves kvalitātes paaugstināšanai, teritoriju identitātes stiprināšanai un saimnieciskās darbības aktivizēšanai, Eiropas Padomes dalībvalstis 2000.gada 20. oktobrī Florencē pieņēma Eiropas ainavu konvenciju, kuras galvenais mērķis ir veicināt Eiropas ainavu aizsardzību, apsaimniekošanu un plānošanu. 12 gadu laikā konvenciju ir ratificējušas 37 valstis, konkrētus pasākumus konvencijas īstenošanai ietverot valstu politikas dokumentos. Pieņemot likumu „Par Eiropas ainavu konvenciju”, 2007.gada 18.aprīlī konvenciju ratificēja arī LR Saeima. Līdz ar to Latvija ir apņēmusies izstrādāt un īstenot ainavu politiku, tajā ietverot konvencijā noteiktos pasākumus, lai veidotu izpratni par ainavu vērtību un lomu gan sabiedrībā, gan institūcijās, veicinātu speciālistu apmācību un izglītību, identificētu, novērtētu ainavas visā valsts teritorijā un noteiktu tām kvalitātes mērķus.

1.2. Informācija par pamatnostādņu izstrādi

Uzdevums izstrādāt pamatnostādnes ir noteikts MK 2006.gada 6.novembra sēdes protokollēmumā (protokols Nr.57, 16.§) „Par Eiropas ainavu konvenciju”. Tā kā vienlaikus tika uzsākts darbs arī pie LIAS izstrādes, kas nosaka Latvijas telpiskās attīstības perspektīvu un tās īstenošanas risinājumus ilgtermiņā, pamatnostādņu izpildes termiņi tika grozīti, jo pamatnostādnēs tiek paredzēti uzdevumi vidējam termiņam. Saskaņā ar LIAS izcili dabas, ainavu un kultūrvēsturisko teritoriju areāli ir valsts attīstībai nozīmīgs stratēģiskais resurss - nacionālo interešu telpa, kurā nepieciešami kompleksi risinājumi un mērķtiecīga valsts politika. Savukārt pamatnostādnes ir gan konvencijas, gan LIAS īstenošanas instruments vidējā termiņā - starpnozaru politikas dokuments, kas ir jāņem vērā, gan izstrādājot valsts vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentus, gan ar ainavām saistīto nozaru politikas, gan plānošanas reģionu un pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentus3. Pamatnostādņu uzdevums - izveidot ietvaru ainavu pārvaldībai, lai nodrošinātu Latvijas ainavu resursu efektīvu izmantošanu un ilgtspējīgu attīstīšanu, saskaņojot dažādu sabiedrības grupu intereses. Pamatnostādnes formulē problēmas, kas esošajās nozaru politikās netiek risinātas vai arī tiek risinātas nepietiekami, nosaka ainavu politikas principus, izvirza politikas mērķi, apakšmērķus, galvenos rīcības virzienus, kā arī politikas ieviešanas instrumentus un uzdevumus, kas ir jāveic pamatnostādņu īstenošanas laikā.

Pamatnostādnes ir sagatavotas, ņemot vērā konvenciju, spēkā esošos politikas plānošanas dokumentus, plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, kā arī dažādu Eiropas valstu pieredzi ainavu pārvaldības jomā, institūciju un ekspertu sniegto informāciju.

Pamatnostādņu izstrādei ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieka 2012. gada 26.jūnija rīkojumu Nr. 234 tika izveidota starpinstitūciju darba grupa, kurā tika iekļauti pārstāvji no EM, IZM, KM, ZM, Valsts meža dienesta, 3 Saskaņā ar Attīstības plānošanas likumu hierarhiski augstākais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments ir Nacionālais attīstības plāns

7

Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales PR, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Sekretariāta, Latvijas Universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Latvijas Arhitektu savienības, Latvijas ainavu arhitektūras biedrības, Vides konsultatīvās padomes, biedrības "Latvijas Teritoriālplānotāju asociācija" un Latvijas pašvaldību savienības. Atsaucoties uz paziņojumu VARAM un Valsts kancelejas tīmekļa vietnēs, pamatnostādņu projekta sagatavošanā piedalījās pieci sabiedrības pārstāvji.

Diskusiju rezultātā darba grupa vienojās, ka:

1. ainavas ir būtisks iedzīvotāju dzīves kvalitātes, vietu un visas valsts attīstības resurss;

2. ainavu attīstības pamatprincips ir sekmēt ilgtspējīgu attīstību un ekonomisko izaugsmi;

3. prioritārie uzdevumi Latvijas ainavu ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai ir: ainavu novērtēšana pēc vienotiem kritērijiem, izdalot nacionālā, reģionālā, vietējā

līmenī ainavas, kuru saglabāšana un attīstīšana ir prioritāra; ainavu kvalitātes mērķu noteikšana; ainavu politikas sasaiste ar atbalsta instrumentiem - atbalsta noteikšana ainavu

saglabāšanai un attīstībai, ainavu politikas integrēšana plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritorijas

plānojumos; speciālistu apmācība, izglītošana;

sabiedrības izglītošana un līdzdalības nodrošināšana ainavu politikas īstenošanā.

8

2. Pamatnostādņu sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem

Pašlaik tiek gatavota

9

3. Situācijas raksturojums un problēmu formulējums, kuru risināšanai nepieciešams īstenot noteiktu politiku

3.1.Latvijas ainavu veidošanās un mainības dinamika

Latvijas ainavas ir veidojušās ilgā laika posmā ciešā dabas procesu un cilvēku aktivitāšu mijiedarbībā. Izšķirošie dabas faktori Latvijas ainavu attīstībā bija klimats un ledāja atkāpšanās pirms 12-14 tūkstošiem gadu, kas, nosakot reljefa un augšņu daudzveidību, ietekmēja veģetācijas izplatību un vēlāk arī zemes izmantošanu. Līdz ar cilvēku ienākšanu Latvijas teritorijā ainavas būtiski ietekmēja dažādas cilvēku aktivitātes: zemes seguma maiņa, apdzīvojuma un satiksmes infrastruktūras attīstīšana. Var uzskatīt, ka Latvijas mūsdienu ainavas ir tiešā vai netiešā veidā cilvēku veidotas kultūrainavas -vēstures liecinieces, kurās ir saglabājušies kultūrvēsturiskie elementi gan no laika pirms mūsu ēras, gan jaunākiem laikiem. Arī pašlaik valsts, pašvaldības un arī katrs indivīds ar saviem lēmumiem un konkrētu darbību izmaina ainavu rakstu un kvalitāti.

Ainavas veidojošo faktoru ietekme dažādos laika posmos ir atšķirīga. Līdz ar to ainavu attīstībā var izdalīt gan salīdzinoši mierīgus un līdzsvarotus ainavu attīstības periodus, gan „lūzumpunktus” (piemēram, dabas katastrofas, kara darbība vai politiskās varas maiņa), pēc kuriem ainavās notiek būtiskas un straujas izmaiņas. Viens no šādiem „lūzumpunktiem” ir Latvijas neatkarības atgūšana 1990.gadā, kas būtiski mainīja līdzšinējo saimniekošanas sistēmu un cilvēku dzīves veidu, ietekmējot arī ainavas. Tāpēc pamatnostādnēs tiek raksturota situācija pēdējo 20 gadu laikā. Tā kā šajā laikā nodrošinājums ar statistikas datiem ir mainījies, jo līdz ar Latvijas iestāšanos ES Valsts statistiskās informācijas programma akcentē starptautiski salīdzināmas statistiskās informācijas nodrošināšanu, vairākos gadījumos izmaiņas ir analizētas īsākā laika posmā.

3.2.Latvijas ainavu daudzveidība, vērtība un kvalitāte

Latvijas mūsdienu ainavu telpu raksturo lauku un urbāno ainavu telpu mija. Būtiskas lauku ainavu telpas komponentes ir lauksaimniecības zemju un meža ainavas, kā arī salīdzinoši mazpārveidotas ainavas, piemēram, purvi, ūdeņi un ūdensmalas. Lauku ainavu telpas savdabība ir arī lauku apdzīvojums – viensētu grupas, atsevišķas viensētas un laukiem raksturīgi ainavu elementi, piemēram, koku puduri, siena zārdi un ruļļi. Urbāno ainavu telpu raksturo salīdzinoša blīva dzīvojamā, darījumu un industriālā apbūve, satiksmes un cita infrastruktūra pilsētās un ciemos, kā arī derīgo izrakteņu ieguves vietas un industriālie objekti lauku telpā. Īpaša urbānās ainavu telpas komponente ir inženierbūves – ceļi, dzelzceļi, dambji, kas pārsvarā veido lineāras ainavas/ainavu koridorus un caurvij arī lauku ainavu telpu. Pēdējās desmitgadēs Latvijā strauji attīstās piepilsētu ainavu telpa, kas ietver gan lauku, gan urbānos ainavu elementus.

Minēto ainavu telpu mijas raksturs dažādās Latvijas daļās ir atšķirīgs, taču vizuāli var izdalīt areālus ar vienādu vai līdzīgu „ainavu rakstu”, kas ir pamats reģionālu ainavu telpu izdalīšanai. Parasti tās telpiski tiek sasaistītas gan ar Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem – Kurzemi, Zemgali, Vidzemi un Latgali, gan funkcionālajiem reģioniem, piemēram, piekrasti, Pierīgu. Šādas reģionālas ainavu telpas sabiedrības izpratnē nereti iegūst simbolisku nozīmi un tiek akceptētas kā vietu un reģionu vizuālās identitātes pamats. Vienlaikus ainavām piemīt arī dabas daudzveidības, ekoloģiskā, vizuālā,

10

kultūrvēsturiskā un ekonomiskā vērtība, kas nosaka katras ainavas kvalitāti. Saskaņā ar konvenciju ainavas kvalitātes mērķis ir kompetento publisko iestāžu formulētas sabiedrības vēlmes attiecībā uz ainavas raksturiezīmēm. Lai noteiktu ainavu kvalitātes mērķi, sadarbībā ar sabiedrību, pamatojoties uz pētījumiem, ir jāveic vispusīga konkrētās ainavas un vietas attīstības tendenču analīze, izvērtējot gan attīstības iespējas, gan draudus, gan dažādas attīstības alternatīvas.

3.3.Izmaiņas Latvijas ainavās pēdējo 20 gadu laikā

Līdzīgi kā citur Eiropā arī Latvijā pēdējās desmitgadēs notiek būtiska telpiskās struktūras transformācija. Visievērojamākās izmaiņas ir notikušas lauku ainavu telpā, kuras raksturo lauksaimniecībā izmantojamās zemes, meža platību un apbūvēto teritoriju dinamika. Saskaņā ar VZD datiem4 kopš 1995.gada LIZ kopplatība ir samazinājusies par 116000 ha un pašlaik aizņem 37,6 procentus Latvijas teritorijas. Gandrīz 15 procenti no šīs platības nav apstrādāti, kas ir viens no augtākajiem neapstrādātās LIZ īpatsvariem ES. LIZ atstāšanu atmatā un aizaugšanu lielā mērā veicināja nelielo lauku saimniecību zemā konkurētspēja un zemes īpašnieku dzīve tālu no sava īpašuma. Saskaņā ar LAD datiem (1.attēls) augstākais neapstrādātās LIZ īpatsvars ir pierobežas novados Latgales augstienē (Zilupes, Ludzas, Rēzeknes, Ciblas, Dagdas novadi), reti apdzīvotajos novados Daugavas kreisajā krastā (Neretas, Jaunjelgavas, Ķeguma, Vecumnieku novadi), novados ar augstu īpaši aizsargājamo teritoriju īpatsvaru (Vecpiebalgas, Amatas, Līgatnes, Dundagas novadi), mazauglīgajos piekrastes novados (Salacgrīvas, Limbažu novadi) un novados, kas robežojas ar Rīgu (Carnikavas, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Olaines, Babītes novadi). Minētajos novados dabiskās sukcesijas rezultātā LIZ platības aizaug ar krūmiem un invazīvajiem augiem. Saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta datiem cilvēku veselībai bīstamās un izplatības ziņā agresīvās Sosnovska latvāņa audzes pašlaik aizņem aptuveni 11000 ha jeb 0,5 procentus no LIZ.

4 Latvijas Republikas administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību zemes pārskats uz 2010.gada 1.janvāri

11

1.attēls. Neapstrādātā lauksaimniecībā izmantojamā zeme 2011.gadā (% no kopējās LIZ).

Avots: Lauku atbalsta dienests

Pēdējos 20 gados samazinās atklāto ainavu īpatsvars, kas ir nozīmīgs tūrisma attīstības resurss, kā arī pazeminās lauksaimniecības zemju ainavu kultūrvēsturiskā un ekonomiskā vērtība. Šīs izmaiņas apstiprina arī Latvijas iedzīvotāji. 2002.-2003.gadā septiņās lauku pašvaldībās veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka 73 procenti lauku un 60 procenti pilsētu iedzīvotāju uzskata, ka lauksaimniecības zemju aizaugšana ar krūmiem samazina lauku ainavas skaistumu5. Krimuldas, Siguldas, Līgatnes un Vecpiebalgas novados veiktās aptaujas rezultāti6 liecina, ka lielākajai daļai iedzīvotāju izmaiņas ainavā pēdējos 20 gados asociējās ar „ainavas aizaugšanu”, uz ko norāda gandrīz 70 procenti aptaujāto iedzīvotāju.

Atšķirībā no Centrāleiropas valstīm Latvijā pēdējos 20 gados ir būtiski ir palielinājušās mežu platības. Saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem par inventarizētajām platībām, kas tiek pakļautas saimnieciskajai darbībai, tās Latvijā pašlaik aizņem 3 007 260 ha un Latvijas mežainums pašlaik ir 50,9 procenti. Tas ir ceturtais augstākais mežainuma rādītājs ES valstīs. Turpinoties LIZ dabiskai aizaugšanai, kā arī mākslīgai LIZ apmežošanai, prognozējams, ka meža ainavu platības pieaugs. Taču to

5 Z. Penēze. Promocijas darbs “Latvijas lauku ainavas izmaiņas 20.un 21.gadsimtā: cēloņi, procesi un tendencies”. Rīga, 2009.g. 6 A. Ruskule

12

kvalitāti būtiski ietekmē mežizstrādes apjomi un cirsmu izvietojums, kas dažādos Latvijas  reģionos ir atšķirīgi.  Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta četros valsts mežu masīvos veikto pētījumu rezultāti7 liecina, ka pēdējos 20 gados kailcirtē izcirsto teritoriju īpatsvars ir 12-27 procenti no pētīto meža masīvu kopplatības. Tā kā ekonomisku apvērumu dēļ kopš 2009.gada mežizstrādes projekti tiek īstenoti, izmantojot „bloku” metodi, kad cirsmas tiek koncentrētas vienuviet, būtiski palielinās kailciršu telpiskā agregācija: pētītajos meža masīvos tā ir palielinājusies par 15-55 procentiem, salīdzinot ar situāciju pirms 2009.gada. Šāda cirsmu koncentrēšana veicina meža ainavu fragmentāciju, negatīvi ietekmē ainavu vizuālo vērtību, kā arī samazina meža noturību pret vēja postījumiem, ugunsgrēkiem un slimībām, kas tuvējās apkārtnes iedzīvotājiem rada nelabvēlīgākus dzīves apstākļus.

Pēdējos 20 gados lauku ainavu telpā pastiprinās tās polarizācija, jo līdzās koptām teritorijām un kvalitatīvām jaunbūvēm joprojām veidojas degradētas platības, kas ietver nerekultivētas derīgo izrakteņu ieguves vietas, padomju laikā izbūvēto saimniecisko un militāro infrastruktūru, kura pašlaik tiek izmantota ekstensīvi vai ir pamesta, kā arī nepabeigtas jaunbūves. Potenciāli degradēti objekti ir arī daļa no kultūras mantojuma objektiem – muižu, baznīcu un citas ēkas, nekopti parki un stādījumi.

Vienlaikus lauku telpā tiek veidotas jaunas ainavas, kas ir saistītas ar atjaunotām vai jaunām saimnieciskām aktivitātēm, piemēram, medījamo dzīvnieku „dārzu” ierīkošanu, elektroenerģijas ieguvi vēja un hidroelektrostacijās, viesu māju izveidošanu, kā arī pārmaiņām iedzīvotāju dzīves stilā, kad agrāk pastāvīgi apdzīvotās lauku mājas tiek izmantotas kā brīvdienu mājoklis, vai arī tiek veidoti ciemi vietās, kur tādu agrāk nav bijis, piemēram, Amatciems Amatas novadā.

Lauku telpas urbanizācijas ietekmē Latvijas lielo pilsētu tuvumā, it īpaši Rīgai tuvajos Carnikavas, Ādažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Olaines, Mārupes un Babītes novados, pēdējo 20 gadu laikā ir izveidojušās piepilsētu ainavas. 2008.gadā pilsētu un ciemu platības bijušā Rīgas rajona teritorijā aizņēma 16,3 procentus, bet blīva apbūve ārpus pilsētām un ciemiem 1.0 procentus no rajona teritorijas. Saskaņā ar 2009.gadā spēkā esošajiem pašvaldību plānojumiem pilsētu un ciemu platības bija plānots paplašināt līdz 18,3 procentiem un blīvi apbūvēto teritoriju platības ārpus pilsētām un ciemiem līdz 3,3 procentiem8. Apbūves platību paplašināšanās Pierīgā ir saistīta gan ar jaunu apbūves teritoriju izveidošanu, gan ar mazdārziņu transformēšanu par pastāvīgi apdzīvotām vietām. Lielākais apbūves platību pieaugums plānots Ķekavas, Ādažu, Olaines un Ropažu novados (2. attēls), savukārt apjomīgākā dārziņu transformēšana paredzēta Olaines novadā (3.attēls).

7 Z. Rendenieks 8 A. Pužulis. Promocijas darbs „Robežu loma ģeogrāfiskās telpas organizācijā Latvijā” Rīga, 2012.g.

13

2. attēls. Plānotā ciemu, pilsētu un ārpus ciemu apbūve bijušā Rīgas rajona teritorijā (ha).

Avots: A.Pužulis. Robežu loma ģeogrāfiskās telpas organizācijā Latvijā. Promocijas darbs, 2012.

3.attēls. Plānotā mazdārziņu transformācija bijušā Rīgas rajona teritorijā (ha).

Avots: A.Pužulis. Robežu loma ģeogrāfiskās telpas organizācijā Latvijā. Promocijas darbs, 2012.

14

Tā kā jaunizveidotā dzīvojamā un transformētā mazdārziņu apbūve ar pastāvīgai dzīvei nepieciešamo satiksmes, transporta, atkritumu apsaimniekošanas, ūdenssaimniecības un sociālo infrastruktūru ir nodrošināta nepietiekami, pašlaik pieprasījums pēc mājokļa piepilsētā ir samazinājies un daļa ēku netiek izmantotas. Latvijas urbānā ainavu telpa pēdējo 20 gadu laikā ir paplašinājusies. Par to netieši liecina VZD dati par zemes zem ēkām, pagalmiem un ceļiem platībām un dzīvojamā fonda kopplatību. Salīdzinot ar 1997.gadu, platības zem ēkām, pagalmiem un ceļiem ir palielinājušās par 32295 ha. Savukārt dzīvojamā fonda kopplatība salīdzinot ar 1990.gadu ir palielinājusies par aptuveni 20 procentiem9. Pašlaik Latvijas urbānā telpa ir izteikti polarizēta: vietām tā tiek mērķtiecīgi apsaimniekota un plānota, kvalitatīvi atjaunojot jau esošo apbūvi un publisko telpu vai veidojot jaunu dzīvojamo, sabiedrisko un komercapbūvi. Tomēr daudzviet publiskā telpa un esošā apbūve netiek apsaimniekota atbilstoši to izmantošanas sākotnējam mērķim, līdz ar to publiskā telpa sarūk, veidojas potenciāli degradētas teritorijas. Piemēram, datu bāzē par degradētiem objektiem un teritorijām Rīgas pilsētā ietverti 460 degradēti objekti un teritorijas. Turklāt puse no šīm teritorijām atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā vai atrodas tiešā vēsturiskā centra funkcionālajā ietekmē10. Līdzīgas problēmas ir arī citās pilsētās. Saskaņā ar VKPAI informāciju atsevišķos pilsētbūvniecības pieminekļos avārijas stāvoklī atrodas aptuveni viena trešdaļa no visām ēkām. To īpašnieku finansiālās iespējas nereti ir ierobežotas, bet nodokļu atvieglojumi ir nepietiekami, lai nodrošinātu ēku atjaunošanu atbilstoši to statusam11. Dažādu procesu ietekmē (piemēram, automobiļu skaita palielināšanās, apdzīvojuma centru funkciju maiņa pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas) daudzu pilsētu telpas vēsturiskā struktūra ir mainījusies un investīciju ekonomiskās efektivitātes vārdā tiek pārveidots pilsētu vertikālais siluets. Līdz ar to arī pilsētās un ciemos ainavu pievilcību iedzīvotāji vērtē kritiski. Tikai 40 procenti no 750 Rīgas pilsētā aptaujātajiem iedzīvotājiem12 piekrīt apgalvojumam ”Mani apmierina Rīgas ainavas kvalitāte”. Turklāt apgalvojumam „Aleju izciršanas gar ielām mazina ainavas kvalitāti” piekrīt 86 procenti, apgalvojumam „Mani apmierina Rīgas ūdensmalu kvalitāte” piekrīt septiņi procenti no aptaujātajiem iedzīvotājiem, bet apgalvojumam „Mani apmierina māju pagalmu kvalitāte” piekrīt tikai pieci procenti no aptaujātajiem iedzīvotājiem. Savdabīga urbānās ainavas komponente ir ceļu ainavas. Lai gan ceļu kopgarums pēdējos 20 gados ir mainījies nebūtiski, taču ceļu kvalitāte ir ievērojami pasliktinājusies. Saskaņā ar SM datiem13 48 procenti galveno, 54 procenti reģionālo un 47 procenti vietējo autoceļu ar asfalta segumu ir sliktā un ļoti sliktā stāvoklī. Veicot šo ceļu remontu un rekonstrukciju, iespējama ietekme arī uz apkārtējo ainavu. Saskaņā ar likumu Par ietekmes uz vidi novērtējumu jaunbūvējamām automaģistrālēm un ātrsatiksmes autoceļiem, ja būvētā, iztaisnotā un/vai paplašinātā autoceļa posms ir 10 vai vairāk km garš, ir nepieciešams novērtēt paredzēto darbību ietekmi uz vidi, ietverot arī novērtējumu uz ainavām. Taču rekonstruējot vai veicot remontu īsākos ceļa posmos, ainaviskās vērtības netiek respektētas pietiekami. Ikdienas uzturēšanu valsts ceļiem nodrošina VAS 9 CSP dati10 Rīgas pilsētas degradēto objektu un teritoriju revitalizācijas programma, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, 2009.11 Nacionālā programma „Kultūra” 2000.-2010.gadam12 Rīgas pilsētas ainavu teritoriju izdalīšana, analīze un novērtēšana, LU, 2009.g.13 Transporta attīstības politikas pamatnostādņu 2013.-2019.gadam projekts

15

„Latvijas valsts autoceļi”, bet pašvaldību ceļiem attiecīgā pašvaldība. Autoceļu ikdienas uzturēšana notiek saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām atbilstoši ceļu uzturēšanas klasei. Valsts ceļiem tā tiek finansēta no valsts, bet pašvaldību ceļiem no attiecīgās pašvaldības budžeta. Tomēr pēc tīmekļa vietnēs publicētās informācijas vairāku pašvaldību, piemēram, Ādažu, Bauskas novadu iedzīvotāji uzskata, ka valsts autoceļu ceļmalu pļaušana saskaņā ar normatīvajā regulējumā noteikto ir nepietiekama. Savukārt pašvaldībām aizliegts ieguldīt līdzekļus cita īpašumā. Līdz ar to ceļu ainavu kvalitāte sabiedrības vērtējumā tikai vietumis ir apmierinoša.

3.4. Ainavu pārvaldība Latvijā

3.4.1.Ainavu pārvaldība nacionālā līmenī

Ainavu pārvaldības jautājumiem Latvijā tika pievērsta uzmanība jau pašos valsts pirmsākumos 20.gadsimta pirmajā pusē, kad Lauksaimniecības ministrijā tika izveidots Mežu departaments, Izglītības ministrijā Pieminekļu valde, tika veidoti trīs nacionālie parki un apstiprināts aizsargājamo parku un kultūras pieminekļu saraksts.

Pašlaik ainavu pārvaldības jautājumi ir vairāku ministriju kompetencē. VARAM nodrošina politikas izstrādi teritorijas attīstības plānošanā, tajā skaitā ainavu plānošanā, kā arī dabas un vides aizsardzībā. Līdz šim Latvijā pārsvarā tika akcentēts aizsardzības aspekts, līdz ar to kā viena no astoņām ĪADT kategorijām ir izdalīti aizsargājamo ainavu apvidi. Pašlaik Latvijā ir deviņi aizsargājamo ainavu apvidi, kuri kopumā aizņem 2,5 procentus no Latvijas teritorijas (4. attēls).

4. attēls. Aizsargājamo ainavu apvidi: 1. „Ādaži” (6126 ha), 2. „Ziemeļgauja” (21749 ha), 3.„Veclaicene” (20892 ha), 4.„Vecpiebalga” (8945 ha), 5.„Vestiena” (27150 ha) 6.„Nīcgales meži” (915 ha) 7. „Kaučers” (2762 ha), 8.„Augšzeme” (20828 ha), 9. „Augšdaugava” (52325 ha).

16

Vispārīgās prasības šo teritoriju apsaimniekošanai nosaka MK noteikumi Nr.264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", taču tieši katrai teritorijai atbilstošus apsaimniekošanas pasākumus var ietvert attiecīgās teritorijas dabas aizsardzības plānā, kuru apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs un individuālajos aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumos, kurus apstiprina MK. Pašlaik dabas aizsardzības plāni ir izstrādāti tikai pieciem no deviņiem aizsargājamo ainavu apvidiem, bet individuālie aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi ir izstrādāti tikai vienam - aizsargājamo ainavu apvidum „Ziemeļgauja”. Turklāt dabas aizsardzības plānu prioritāte ir konkrēto teritoriju bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, līdz ar to ainavu apsaimniekošanas un plānošanas jautājumiem parasti ir pievērsta mazāka vērība.

Ainavu aizsardzības zonas14 69460 ha platībā ir noteiktas arī citās ĪADT15, tai skaitā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un nacionālajos parkos. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātam un nacionālajam parkam „Rāzna” ir izstrādāti ainavu ekoloģiskie plāni, kuru izstrādes ietvaros tika veikta ainavu inventarizēšana, noteiktas īpaši vērtīgās ainavas un sagatavoti ieteikumi vietējām pašvaldībām par attiecīgo ainavu apsaimniekošanu. Lai uzlabotu ĪADT apsaimniekošanu VARAM ar Kohēzijas fonda atbalstu 2010.-2013. gadā īsteno aktivitāti "Infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās”. Aizsargājamo ainavu apvidu teritorijās plānota tikai skatu torņa būvniecība aizsargājamo ainavu apvidū „Vestiena”.

VARAM kompetencē ir arī zemes politika un IVN procesa nodrošināšana. Zemes politikas ietvaros ir noteikts, ka LIZ, kas atrodas Rundāles, Bauskas, Dobeles, Tērvetes un Jelgavas novados un atbilst MK noteiktajiem16 kritērijiem un polderu sarakstam, ir nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas, kuru transformēšanai, sadalīšanai un apbūvēšanai ir noteiktas īpašas prasības. Savukārt IVN process garantē, ka virknei darbību ir jāveic vismaz sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums. Kritērijos, pēc kuriem novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi, ir ietverta arī paredzētās darbības ietekme uz vēsturiski, arheoloģiski un kultūrvēsturiski nozīmīgām ainavām.

KM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras nozarē, kas ietver arī kultūras pieminekļu aizsardzības apakšnozari. Saskaņā likumu Par kultūras pieminekļu aizsardzību kultūras pieminekļu statuss var tikt noteikts kompleksiem objektiem — arheoloģiskām senvietām, arhitektūras ansambļiem un kompleksiem, pilsētu un citu apdzīvoto vietu vēsturiskajiem centriem, ielām, laukumiem, kvartāliem, kapsētām, kultūrvēsturiskām ainavām, piemiņas vietām, vēsturiskām vietām un teritorijām. Pašlaik Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu sarakstā ir iekļauti 1277 valsts un 2139 vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi, 1482 valsts un 1007 vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļi, 9 valsts un 2 vietējas nozīmes industriālā mantojuma pieminekļi, 40 valsts un 6 vietējas nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļi, 110 valsts un 3 vietējas nozīmes 14 ĪADT apsaimniekošanai var iedalīt šādās funkcionālajās zonās: stingrā režīma, regulējamā režīma, dabas lieguma, dabas parka, ainavu aizsardzības un neitrālā zona. Nacionālajos parkos var izveidot arī kultūrvēsturisko zonu. 15 Dabas aizsardzības pārvaldes dati 16 MK noteikumi Nr.977 „Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām”

17

vēsturiskie pieminekļi, kā arī 16 valsts nozīmes un 3 vietējas nozīmes vēsturisko notikumu vietas. Visi minētie objekti ir nozīmīgas lauku un urbānās ainavas komponentes, kas būtiski ietekmē to apkārtējās ainavas kvalitāti. Kultūras pieminekļu stāvoklis pārsvarā ir slikts, tāpēc 2007.-2013.gadā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu KM īsteno aktivitāti „Sociālekonomiski nozīmīgu kultūras mantojuma objektu atjaunošana”, kas valsts un pašvaldības institūcijām sniedz iespēju pretendēt uz finansējumu kultūras pieminekļu atjaunošanai. KM organizē arī dažādus pasākumus, kuros iesaista gan speciālistus, gan interesentus, piemēram, ikgadējās Eiropas kultūras mantojuma dienas un Latvijas pretendentu līdzdalību ES kultūras mantojuma balvai Europa Nostra.

Īstenojot savas funkcijas, ZM izstrādā valsts un Eiropas Savienības atbalsta politiku lauksaimniecības un lauku attīstībai. Visi atbalsta instrumenti ir veicinājuši zemes izmantošanu. Aptauju rezultāti liecina, ka 91 procenti Taurenes17 un 83 procenti Sutru18 pagasta novada iedzīvotāju uzskata, ka atbalsta maksājumi motivē LIZ apsaimniekotājus veikt darbības ainavas uzturēšanai. Tomēr 59 procenti Taurenes un 82 procenti Sutru pagastu iedzīvotāji uzskata, ka pašlaik pieejamais atbalsts ir nepietiekams.

Īpaši pozitīvi lauku ainavu ir ietekmējis atbalsta pasākums “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos”, kas pasākuma „Agrovide” ietvaros ir paredzēts Latvijas Lauku attīstības programmā 2007.- 2013.gadam. Tas nodrošina finansiālu atbalstu bioloģiski daudzveidīgo zālāju19 pļaušanai vai noganīšanai. Pēc LAD datiem BVZ kritērijiem atbilst aptuveni 68 000 ha (5.attēls), kas ir aptuveni 1% no LIZ, taču 2011. gadā atbalsta maksājumiem tika saņemti pieteikumi no nedaudz vairāk par 50 procentiem no šobrīd apzinātajiem BVZ īpašniekiem20.

17 K. Rasiņa. Maģistra darbs „ES agrārpolitikas ietekme uz lauku ainavas attīstību paugurotā reljefā. Rīga, 2011.g.18 L. Ruisa. Maģistra darbs „”ES atbalsta maksājumu loma ainavu apsaimniekošanā Sutru pagastā. Rīga, 2010.g.19 Bioloģiski vērtīgie zālāji - dabiski zālāji, kas nav sēti un apmēram 20 gadus nav tikuši aparti vai ielaboti. Ilgstošas ekstensīvas apsaimniekošanas rezultātā šie zālāji ir izveidojušies par sarežģītām ekosistēmām ar lielu bioloģisko daudzveidību.20 2011.gada progresa ziņojums un Stratēģiskais kopsavilkuma ziņojums par Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam īstenošanu periodā no 2007.- 2011.gadam. ZM, 2012.g.

18

5.attēls. Apzināto bioloģiski vērtīgo zālāju izvietojums Latvijas teritorijā.

Avots: Lauku atbalsta dienests (Latvijas Valsts Agrārās Ekonomikas institūta kartoshēma)

LIZ īpašniekiem, kas nenodrošina zemes kvalitatīvu apsaimniekošanu, pamatojoties uz Lauku atbalsta dienesta pārbaužu rezultātiem, vietējās pašvaldības var piemērot paaugstinātu nekustamā nodokļa likmi. Tomēr līdz šim minētais instruments nav sniedzis būtisku ieguldījumu LIZ apstrādē, jo liela daļa neapstrādātās LIZ atrodas teritorijās ar salīdzinoši zemu nodokļa bāzes vērtību. Lai efektivizētu LIZ izmantošanu, ZM ir atbalstījusi iniciatīvu par valsts aizdevuma sniegšanu LIZ iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai vai jaunajiem lauksaimniekiem21, kā arī katru gadu organizē konkursu „Sējējs”, lai noteiktu labāko ieguldījumu Latvijas lauku attīstībā un lauksaimniecībā.

Latvijas Lauku attīstības programmā 2007.-2013.gadam ir paredzēts pasākums “Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējā apmežošana”, kura ietvaros zemes īpašnieki saņem atbalstu zemes pirmreizējai apmežošanai un dabiski apmežotu platību papildināšanai un kopšanai. Lai gan pretendenta pieteikumā atbalsta saņemšanai ir jānorāda plānotā projekta ietekme uz vidi, ietekme uz ainavu tiek vērtēta nepietiekami, tāpēc atsevišķos gadījumos pēc apmežošanas ainavu vērtība būtiski samazinās. Phare projekta „Institucionālais atbalsts privātās mežsaimniecības attīstībai” ietvaros tika sagatavota „Rokasgrāmata meža ainavas plānošanai un dizainam”22, taču tās ieteikumi mežu apsaimniekošanas praksē, LIZ apmežošanā, cirsmu plānošanā tiek īstenoti nepietiekami, līdz ar to meža ainavu kvalitāte kopumā pazeminās.

21 MK noteikumi Nr. 381 „Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai”22 S. Bells, O. Nikodemus “Rokasgrāmata meža ainavas plānošanai un dizainam”.Valsts Meža dienests, LTS International Ltd, Rīga, 2000.g.

19

UNESCO LNK palīdz Latvijā koordinēt UNESCO Pasaules mantojuma programmas darbību un UNESCO Konvencijas par kultūras un dabas mantojuma aizsardzību īstenošanu un tās principu iekļaušanu vietējā likumdošanā. Tās ietvaros tiek veidots Pasaules mantojuma saraksts, kas ietver pasaules nozīmīgākās kultūras un dabas mantojuma vietas, kurām piemīt īpašas nozīmes universāla vērtība. No Latvijas Pasaules mantojuma sarakstā ir iekļauts Rīgas vēsturiskais centrs un Strūves ģeodēziskā loka punkti Jēkabpilī un Sestukalnā. Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajām vietām (arī dabas un kultūrainavām) kā obligāta prasība ir vietas pārvaldības plāna izveide, kurā tiek noteikti pasākumi raksturīgo vērtību saglabāšanai un veicināšanai.

UNESCO LNK ir izveidojis UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālo sarakstu ar mērķi izcelt, apzināt un popularizēt Latvijas kultūras un dabas mantojumu, kam UNESCO Konvencijas par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību izpratnē ir īpašas nozīmes universāla vērtība Latvijas, Eiropas un pasaules mantojuma kontekstā un kas ir aizsargājams un nododams nākamajām paaudzēm. Latvijā par šādām īpašas nozīmes universālas vērtības vietām ir atzītas kā kultūras, tā arī dabas mantojuma vietas: Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā, Daugavas loki, Grobiņas arheoloģiskais ansamblis.

UNESCO LNK palīdz Latvijā koordinēt UNESCO programmas „Cilvēks un biosfēra” darbību. Programmas mērķis ir veicināt starpdisciplinārus pētījumus par vides un cilvēku mijiedarbību, paraugteritoriju attīstību, un ilgtspējīgu vides, tajā skaitā, ainavu pārvaldību. Programmas ietvaros ir izveidots Pasaules biosfēras rezervātu tīkls, kurā kopš 1997.gada ir iekļauts Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts. Biosfēras rezervātu darbība pierāda, ka ir iespējama vides pārvaldība, kura atspoguļo gan līdzsvarotu un sabalansētu vides, sociālo, politisko un ekonomisko vajadzību un vēlmju attīstību, gan nodrošina sabiedrības iesaisti vides pārdomātā pārvaldīšanā un dabas resursu sapratīgā izmantošanā.

3.4.2.Ainavu pārvaldība reģionālajā līmenī

Ainavu pārvaldība reģionālajā līmenī pēdējo 20 gadu laikā aktivizējās līdz ar rajonu teritorijas plānojumu izstrādi. Sadarbībā ar Dāniju 1997.-2000.gadā Latvijā tika īstenots projekts „Rajona plānošana Latvijā. Kuldīgas rajons kā piemērs”. Tā ietvaros, balstoties uz dāņu plānotāju pieredzi, tika izstrādāta arī metodoloģija ainavu aizsardzības integrācijai teritorijas plānojumos un VARAM sagatavoja metodisku materiālu „Ainavu plānošana, apsaimniekošana un aizsardzība lauku pašvaldībās”23. Tomēr turpmākajos gados šo metodoloģiju izmantoja tikai neliela pašvaldību daļa.

Pašlaik ainavu pārvaldība reģionālā līmenī tiek īstenota Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales PR, īstenojot to attīstības plānošanas dokumentus. Tā kā PR koordinē un pārrauga vietējo pašvaldību attīstības plānošanas dokumentu izstrādi, PR vietējām pašvaldībām sniedz nosacījumus un atzinumus par PR attīstības plānošanas dokumentos noteikto prasību ievērošanu vietējo pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentos.

Kurzemes PR telpiskās attīstības perspektīvā parādītas esošās un perspektīvās aizsargājmās dabas un kultūrvēsturiskās teritorijas, bet lauku struktūras kartoshēmā

23 Metodisks materiāls “Ainavu plānošana, apsaimniekošana un aizsardzība lauku pašvaldībās”. VARAM , Rīga, 2001.g.

20

izdalīti areāli ar vērtīgām lauksaimniecības zemēm, tuvās un tālās piepilsētas areāli, kā arī apbūves un ainavu aizsardzības interešu saskares areāli, kas pārsvarā noteikti piekrastē, Bārtas un Ventas ielejās, kā arī Usmas un Mordangas ezeru apkārtnē.

Rīgas PR telpiskās attīstības perspektīvā parādīti Rīgas zaļā loka vides aizsardzības un rekreācijas telpa, tūrisma un dabas aizsardzības teritorijas, piejūras urbānā, rekreācijas un vides aizsardzības, kā arī piejūras tūrisma un vides aizsardzības, kā arī kultūras un dabas vērtību teritorijas, kuru areālu asis viedo Abavas, Daugavas, Gaujas un Salacas ielejas. Zemgales PR telpiskās attīstības perspektīvā parādītas Natura 2000 teritorijas, tūrisma maršruti.

Vidzemes PR telpiskās attīstības perspektīvā izdalītas ainaviski nozīmīgas teritorijas, dabas aizsardzības teritorijas un tūrisma attīstības areāli. Vidzemes PR ir veicis plānošanas reģiona ainavu novērtēšanu un kopš 2012.gada piedalās starptautiskā projektā „Vēsturiskās vērtības un ar tām saistītās ainavas” (HISTCAPE) Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmas „Interreg IVC” ietvaros.

Latgales PR ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030 uzsvērts, ka īpaša Latgales iezīme ir nepārveidota vide un dabas vērtību kopums ir nozīmīgs nākotnes kapitāls. Plānoto darbības programmu sarakstā ir ietverta programma „Ezeri” – dabas resursu gudras izmantošanas un tūrisma programma.

3.4.3.Ainavu pārvaldība vietējā līmenī

Ainavu pārvaldību vietējā līmenī īsteno vietējās pašvaldības, kas ainavu pārvaldības aspektus ietver pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.711 „Par vietēja līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” vietējā pašvaldība savā telpiskās attīstības perspektīvā attēlo teritorijas telpisko struktūru, ietverot arī ainaviski vērtīgās un citas īpašas teritorijas, bet konkrētas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos, ņemot vērā ainavu izvērtējumu.

Pašlaik vietējo pašvaldību pieeja ainavu identificēšanā, novērtēšanā un plānošanā ir ļoti atšķirīga, jo Latvijā nav vienotas ainavu klasifikācijas un novērtēšanas metodikas. Turklāt ainavu kā pašvaldības attīstības resursa loma pārsvarā tiek uzsvērta stratēģiskajos vai aprakstošajos dokumentos, neizvirzot konkrētas prasības to kvalitātes nodrošināšanai. Arī tajos gadījumos, kad teritorijas plānojumos ir noteiktas ainaviskas vai citas īpašas, piemēram riska vai degradētas teritorijas, prasības šādu teritoriju apsaimniekošanai teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ir ietvertas reti. Daļā pašvaldību teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ir ietverts nosacījums par to, ka šādām teritorijām pašvaldības var noteikt īpašas prasības un var tikt izstrādāti ainavu plāni.

Saskaņā ar grozījumiem likumā Par nekustamā īpašuma nodokli, kas LR Saeimā tika pieņemts 2011.gada decembrī, vietējām pašvaldībām ir tiesības vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu būvi aplikt ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3 procentu apmērā, ja tas ir noteikts attiecīgās pašvaldības saistošajos noteikumos. 2012.gadā saskaņā ar saviem saistošajiem noteikumiem Rīgas pilsētas dome ir pieņēmusi lēmumu par nekustamā īpašuma likmes dubultošanu 44 graustu īpašniekiem un sastādījusi vairāk nekā 300 administratīvo pārkāpumu protokolus īpašniekiem par nerūpēšanos par tiem piederošajiem nekustamajiem īpašumiem.

21

Vietējās pašvaldības savu funkciju ietvaros sniedz atzinumus par to ĪĀDT dabas aizsardzības plānu projektiem, kuras atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā, piedalās projektos, kā arī organizē dažādus pasākumus, piemēram, balvas, talkas, lai veicinātu ainavu kvalitātes uzlabošanu pašvaldības teritorijā.Tā kā lielākā daļa pašvaldību pašlaik gatavo jaunus plānošanas dokumentus, ir plānots izanalizēt to pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, kuri apstiprināti pēdējo 3 gadu laikā un papildināt šo apakšnodaļu.

3.5. Izpratne par ainavām, izglītība un sabiedrības līdzdalība

Lai gan Eiropas ainavu konvencija, kas uzver akcentu pārbīdi no ainavu aizsardzības uz ainavu pārvaldību un plānošanu, Latvijā ir ratificēta jau 2007.gadā, Latvijas sabiedrībā joprojām valda viedoklis, ka ainavu politika ir dabas aizsardzības politikas turpinājums un, nosakot dažādus darbību ierobežojumus, pārsvarā ir vērsta uz ainavu „konservāciju”. Arī diskusijās publiskajā telpā lielāka vērība parasti tiek pievērsta dažādu aizliegumu noteikšanai un pastiprināšanai, atšķirīgo interešu līdzsvarošanai ar dažādiem ainavu apsaimniekošanas un plānošanas instrumentiem veltot mazāku vērību.

Tā kā ar ainavu pārvaldību saistīti jautājumi ir gan VARAM, gan ZM, gan KM kompetencē, pašlaik informācija par ainavām ir sadrumstalota: informācija par teritorijas plānošanu, dabas un vides aizsardzību ir pieejama VARAM, par lauku ainavām ZM, bet kultūras pieminekļu aizsardzību VKPAI mājaslapās internetā. Tāpēc vienotas informācijas iegūšana par savā īpašumā atļautajiem un nepieciešamajiem pasākumiem, kā arī atbalstu ainavu apsaimniekošanai nekustamo īpašumu īpašniekiem ir apgrūtināta.

Ainavu aspekti vispārizglītojošo skolu mācību programmās ir ietverti gan ģeogrāfijas, gan bioloģijas, gan literatūras mācību priekšmetu saturos, tomēr šo ainavu aspektu integrēšana un vienotas izpratnes veidošana par ainavām notiek reti.

Spēkā esošais normatīvais regulējums sabiedrībai paredz plašas līdzdalības iespējas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, taču pārsvarā sabiedrības aktivitāte ir vērsta uz dažādu aizliegumu noteikšanu, mazāku vērību veltot konstruktīviem priekšlikumiem ainavu attīstībai un plānošanai.

Ainavu apsaimniekošanas jomā līdz šim ir veiktas atsevišķas ainavu sakopšanas un labiekārtošanas aktivitātes, kuras balstās uz pašvaldību, sabiedrisko organizāciju vai atsevišķu entuziastu ierosinātiem un īstenotiem projektiem. Pārsvarā tās ir kampaņveidīgas, pēctecīgas, uz zinātnisku izpēti balstītas ainavu apsaimniekošanas darbības tiek īstenotas reti.

3.6. Speciālistu apmācība un pētniecība

Speciālo izglītību, kurā ietverti arī ainavu jautājumi, pašlaik ir iespējams apgūt Bulduru dārzkopības vidusskolā, Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā, Kandavas lauksaimniecības tehnikumā. Latvijas augstskolās ainavu pārvaldības jautājumi pamatstudiju (bakalaura) programmās dažādos aspektos ir iekļauti LU vides zinātnē, ģeogrāfijā, LLU ainavu arhitektūrā un plānošanā, zemes ierīcībā, RTU arhitektūrā, DU vides zinātnē, LiepU vides pārvaldē, BAT tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadība, VIA tūrisma organizācijā un vadībā. Augstākā līmeņa (maģistra) studiju programmas, kurās ir ietverti ainavu pārvaldības aspekti, ir pieejamas LU vides pārvaldībā, vides zinātnē, ģeogrāfijā, telpiskās attīstības plānošanā , LLU ainavu

22

arhitektūrā, RTU arhitektūrā un pilsētplānošanā, BAT tūrisma stratēģiskā vadībā, VIA tūrisma stratēģiskā vadībā, DU vides plānošanā. Ainavu aspektus doktora studiju programmās iespējams ietvert LU ģeogrāfijā, vides zinātnē, LLU ainavu arhitektūrā, RTU arhitektūrā. Lai gan minētajās studiju programmā tiek ietverti dažādi ainavu aspekti, neviena no tām nesniedz kompleksu izglītību ainavu pārvaldības jomā. Arī apmācība mūžizglītības/profesionālajā jomā pārsvarā skar atsevišķus ainavu pārvaldības jautājumus. Piemēram, projekta „Kultūras mantojums” ietvaros ir sagatavotas rekomendācijas vēsturisko objektu apsaimniekošanai, detalizēti aprakstot iespējamos riskus un vēlamos pasākumus dažādām objektu grupām.

Zinātniskie pētījumi par ainavu jautājumiem Latvijā tiek veikti tikai pēdējos 100 gados. Pārsvarā tie tika un tiek veikti teritorijās ar noteiktiem vai plānotiem dabas aizsardzības režīmiem un aptver tikai nelielu Latvijas teritorijas daļu. Tā kā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas daļa pētniecisko institūciju tika reorganizēta un tika īstenota arī administratīvi teritoriālā reforma, kas būtiski mainīja pašvaldību statusu, pētījumu materiāli ir grūti atrodami, tāpēc trūkst vēsturiskas informācijas par izmaiņām ainavās.

Lai gan ainavas ir nozīmīgs tautsaimniecības attīstības resurss, pēdējos 20 gados valsts pasūtīti pētījumi par ainavām nav veikti. Vienlaikus ir atsevišķi projekti, kā arī izstrādāti zinātņu doktora darbi, kas saistīti ar ainavu izmaiņu ietekmējošo faktoru izpēti un sadarbībā ar ārvalstu zinātniekiem veikta iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana par izmaiņām ainavā. Pētījumi pārsvarā tiek veikti dažādu projektu ietvaros atšķirīgās teritoriālās vienībās un nav savstarpēji koordinēti. To rezultāti tiek popularizēti šaurā interesentu lokā un attīstības plānošanas dokumentu izstrādē tiek izmantoti nepietiekami.

3.7.Problēmu formulējums

1. Pēdējo 20 gadu laikā Latvijā ir pastiprinājusies ainavu polarizācija, kad vienlaikus ar mērķtiecīgu ainavu apsaimniekošanu notiek ainavu kvalitātes pazemināšanās:

turpinās LIZ aizaugšana,

pastiprinās kailciršu telpiskā agregācija/koncentrēšanās,

degradēto platību sakārtošana notiek lēni;

tiek plānota nepamatota, pašreizējam pieprasījumam neatbilstoša piepilsētu platību palielināšana.

Līdz ar to cilvēku dzīves vides kvalitāte un ainavu potenciāls uzņēmējdarbības, it īpaši tūrisma attīstībai, pazeminās.

2. Pašreizējā ainavu pārvaldība nenodrošina mērķtiecīgu un vienotu ainavu kvalitātes uzlabošanu visā Latvijas teritorijā:

funkcijas ministriju starpā ir sadrumstalotas, atbalsta pasākumi tiek novirzīti, pamatojoties uz katras nozares noteiktajiem kritērijiem, līdz ar to finansiālā atbalsta teritoriālā fokusēšana ir nepietiekama un atbalsts ne vienmēr tiek izmantots visefektīvākajā veidā;

23

netiek veikta vienota (pēc vienotas klasifikācijas un metodikas) ainavu identificēšana un novērtēšana nacionālajā, reģionālajā un vietējā mērogā, līdz ar to trūkst visaptverošas, pēctecīgas un salīdzināmas informācijas par Latvijas ainavām un to dinamiku;

līdz šim izstrādātajos vietējo pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentos ainavu saglabāšanas un attīstības jautājumi pārsvarā ir ietverti vispārīgā formā, nenosakot konkrētas normas un rīcības;

normatīvie akti daudzos gadījumos nav vērsti uz ainavu vērtību saglabāšanu un kvalitātes paaugstināšanu;

dabas aizsardzības plānos, ietekmes uz vidi novērtējumos ietekme uz ainavu vairumā gadījumos tiek vērtēta formāli.

3. Ar ainavu pārvaldību saistītu valsts pārvaldes un pašvaldību darbinieku kapacitāte ir ļoti atšķirīga, kas negatīvi ietekmē lēmumu par ainavu attīstību un attīstītības plānošanas dokumentu kvalitāti. Trūkst:

zinātnisko pētījumu par ainavu attīstību;

metodisku materiālu par ainavu novērtēšanu, apsaimniekošanu un plānošanu;

aktivitāšu ainavu pārvaldības speciālistu profesionālajai pilnveidei.

3. Dažādu sabiedrības grupu un indivīdu izpratne par ainavu nozīmi ir ļoti atšķirīga, tādēļ lēmumu pieņemšana ir apgrūtināta:

Sabiedrībā dominē viedoklis, ka ainavu politika ir dabas aizsardzības politikas turpinājums ar būtiskiem ierobežojumiem;

ir maz regulāru aktivitāšu, kas veicina konvencijai atbilstošas ainavu izpratnes veidošanu sabiedrībā;

informācija par ainavu jautājumiem ir sadrumstalota, nav iespējams vienuviet gūt pārskatu par būtiskāko ainavu jomā.

24

4. Politikas pamatprincipi, nākotnes redzējums, mērķi un rīcības virzieni

4.1. Politikas pamatprincipi

Ainavu politikas pamatprincips – ilgtspējīga ainavu attīstība, kas tiek nodrošināta, baltoties uz šādiem vispārīgiem principiem:

1. Ainavu kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas princips - tiek respektētas ainavu kultūrvēsturiskās vērtības, kas veicina vietu identitātes saglabāšanu.

2. Ainavu vizuālās kvalitātes saglabāšanas un attīstīšanas princips – tiek nodrošināta ainavu vizuālās kvalitātes saglabāšana un uzlabošana.

3. Ekosistēmas pieejas princips - tiek ievērota dabas procesu un cilvēka darbības ietekmes savstarpējā saistība ilgtermiņā.

4. Ilglaicīguma un piesardzības princips - ilgtermiņa plānošanā tiek ievērots piesardzības princips un ņemtas vērā šīs un turpmāko paaudžu vajadzības.

5. Adaptīvās pārvaldības princips – ainavu pārvaldība ir pēctecīga un elastīga, tā ņem vērā jaunatklātas problēmas un zināšanas, ko nodrošina gan nepārtraukts ainavu monitorings, gan lietišķie un zinātniskie pētījumi.

6. Telpiskās pieejas princips - tiek ņemta vērā ainavu daudzveidība un vietas unikalitāte, kas dod iespēju uz konkrētām vajadzībām reaģēt ar īpašiem lēmumiem un elastīgiem/atbilstošiem pasākumiem.

7. Sabiedriskās līdzdalības princips – ainavu pārvaldības procesā tiek iesaistītas dažādas sabiedrības grupas un sociālie partneri, kas pārstāv gan vietējos iedzīvotājus, gan sabiedriskās organizācijas, gan uzņēmējus/investorus. Pārvaldības pamats ir kopīga vienošanās par atbildības/kompetenču sadalījumu, kas var tikt noteikta ar līgumiem.

8. Koordinācijas un sadarbības princips - lai uzlabotu koordināciju starp dažādām nozaru politikām, ainavu pārvaldībā tiek iesaistītas attiecīgās valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldības iestādes un aktivizēta/stiprināta sadarbība vietējo pašvaldību un plānošanas reģionu starpā.

9. Daudzveidīgu instrumentu pielietošanas princips – ainavu pārvaldībā tiek izmantoti tādi instrumenti, kas veicina dažādu nozaru politiku mērķu saskaņošanu un ainavu aizsardzības, apsaimniekošanas un plānošanas savstarpējo koordinēšanu.

4.2.Nākotnes redzējums

Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvija ir viena no zaļākajām valstīm ar izcilu mazpārveidotas dabas, lauku un urbāno ainavu daudzveidību. Kvalitatīvas un dinamiskas ainavas:

nodrošina Latvijai tipisko un unikālo sugu, biotopu un zemes izmantošanas struktūras saglabāšanu un vides aizsardzību;

veicina cilvēku dzīves vides uzlabošanu;

25

ir nozīmīga kultūras mantojuma komponente, kas atspoguļo Latvijas sarežģīto attīstības vēsturi un veido vietu, reģionu un visas Latvijas identitāti;

ir būtisks turpmākās izaugsmes resurss ar lielu nozīmi saimnieciskās darbības, it īpaši tūrisma aktivizēšanā - savdabīga Latvijas „eksportprece”.

Latvijas ainavu ilgtspējīgu attīstību nodrošina koordinēta ainavu pārvaldība, kas tiek īstenota, sadarbojoties valsts pārvaldes institūcijām, plānošanas reģioniem, vietējām pašvaldībām un sabiedrībai.

Ainavu politikas jautājumi ir integrēti nozaru politikās un visu līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumentos. Tiek veicināta daudzpusīga ainavu pētniecība un nodrošināts ainavu dinamikas monitorings.

Ainavu aspekts ir integrēts vispārizglītojošo un profesionālo skolu mācību programmās, augstskolas piedāvā kompleksu ainavu pārvaldības speciālistu izglītību, tiek nodrošinātas dažādas mūžizglītības programmas kvalifikācijas celšanai un sabiedrības izglītošanai par ainavu pārvaldības jautājumiem.

4.3.Politikas mērķis, apakšmērķi un rīcības virzieni

Mērķis:

Daudzveidīgas un kvalitatīvas ainavas, kas visā Latvijā uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti un veicina vietu, reģionu un valsts ekonomisko aktivitāti un atpazīstamību.

Apakšmērķi un rīcības virzieni politikas mērķa sasniegšanai:

N.p.k. Apakšmērķi Rīcības virzieni

1. Uzlabota ainavu kvalitāte, īstenojot teritoriāli fokusētus* atbalsta pasākumus

* teritoriāli fokusēti pasākumi tiek noteikti, pamatojoties uz ainavu novērtēšanas rezultātiem par prioritāri atbalstāmajām ainavām nacionālajā, reģionālajā un vietējā līmenī.

Ainavu kvalitātes uzlabošana

2. Laba sadarbība valsts pārvaldes institūciju, plānošanas reģionu, vietējo pašvaldību un sabiedrisko institūciju starpā un nodrošināta ainavu politikas integrēšana nozaru politikās un visu līmeņu teritorijas attīstības plānošanā.

Ainavu pārvaldības uzlabošana un normatīvā regulējuma pilnveidošana

3. Kompetenti ainavu pārvaldības un pētniecības speciālisti

Ainavu pētniecības veicināšana un izglītības, ietverot mūžizglītību, pilnveidošana ainavu pārvaldības

26

jomā

4. Par ainavu jautājumiem informēta un izglītota sabiedrība, kas aktīvi piedalās ainavu pārvaldībā

Sabiedrības informēšanas, izglītošanas un iesaistes ainavu pārvaldībā uzlabošana

27

5. Rīcības virzieni un uzdevumi politikas mērķu sasniegšanai

5.1.Ainavu kvalitātes uzlabošanaUzdevumi Atbildīgie par

izpildi

1.Sagatavot priekšlikumus par atbalstu ainavu kvalitātes uzlabošanai VARAM sadarbībā ar KM, ZM, SM, plānošanas reģioniem, ekspertiem

2.Izstrādāt ainavu klasificēšanas metodiku, nosakot klasifikācijas principus, kritērijus un galvenos Latvijas ainavu tipus.

VARAM sadarbībā ar KM, ZM, SM, plānošanas reģioniem, ekspertiem

3.Identificēt ainavtelpu areālus nacionālā mērogā un sagatavot elektronisku Latvijas ainavtelpu atlantu.

VARAM sadarbībā ar KM, ZM, SM, plānošanas reģioniem, vietējām pašvaldībām un sabiedrību

4.Izdalīt ainaviski vērtīgus ainavtelpu areālus ar nacionālu nozīmi, ieverot gan laukus, gan apdzīvotās vietas.

5.Ainaviski vērtīgiem ainavtelpu areāliem ar nacionālu nozīmi noteikt ainavu kvalitātes mērķus, izstrādāt vadlīnijas un ainavu plānus to sasniegšanai.

6.Uzsākt ainavu plānu īstenošanu ainaviski vērtīgajiem ainavtelpu areāliem ar nacionālu nozīmi

VARAM sadarbībā ar KM, ZM, SM, plānošanas reģioniem, vi

7.Precizēt ainavu klasificēšanas metodiku, nosakot katram plānošanas reģionam raksturīgos ainavu apakštipus.

Plānošanas reģioni sadarbībā ar reģionālajām institūcijām, vietējām pašvaldībām un sabiedrību

8.Identificēt ainavtelpas reģionālā mērogā.

9.Izdalīt ainaviski vērtīgās ainavtelpas ar reģionālu nozīmi, ietverot gan laukus, gan apdzīvotās vietas.

10.Ainaviski vērtīgajām ainavtelpām ar reģionālu nozīmi noteikt ainavu kvalitātes mērķus un izstrādāt vadlīnijas un ainavu plānus to sasniegšanai.

11.Identificēt ainavas/ainavtelpu struktūrelementus vietējā mērogā. Vietējās pašvaldības sadarbībā ar sabiedrību un kaimiņpašvaldībām

12.Izdalīt ainaviski vērtīgās teritorijas, ietverot gan laukus, gan apdzīvotās vietas.

28

13.Noteikt ainavu kvalitātes mērķus (pirmkārt, ainaviski vērtīgām teritorijām) un izstrādāt vadlīnijas un ainavu plānus to sasniegšanai.

5.2.Ainavu pārvaldības uzlabošana un normatīvā regulējuma pilnveidošanaUzdevumi Atbildīgie par

izpildi

1.Izveidot koordinācijas grupu ainavu pārvaldības uzlabošanai. VARAM

2.Sagatavot ainavu monitoringa koncepciju saistībā ar TAPIS, nosakot institūciju kompetenci monitoringa nodrošināšanai nacionālajā, reģionālajā un vietējā līmenī.

VARAM sadarbībā ar citām institūcijām, plānošanas reģioniem, vietējām pašvaldībām

3.Sagatavot grozījumus normatīvajā regulējumā par:

-pašvaldību tiesībām diferencēt nekustamā īpašuma nodokli atkarībā no ainavas kvalitātes nekustamajā īpašumā;

FM

-zemes, piem. degradētu teritoriju, pirkšanu vai nomāšanu pašvaldībām;

TM

-atbalstu/kreditēšanu zemes iegādei teritorijās (piem., paugurainēs), kurās ir ierobežota augstu ienākumu gūšana no lauksaimnieciskās ražošanas;

ZM

-ainavu dizaina plānu nepieciešamību mežistrādes projektiem ainaviski vērtīgajās teritorijās;

ZM

-atmežošanas kompensācijas koeficientiem; ZM

- ceļu uzturēšanas klases noteikšanu ainaviski vērtīgās teritorijās SM

- Teritorijas plānojumos ietvert nosacījumus, lai veicinātu ainavu kvalitātes mērķu nodrošināšanu un sabiedrībai nozīmīgu teritoriju publisku pieejamību

Vietējās pašvaldības

5.3. Ainavu pētniecības veicināšana un izglītības, ietverot mūžizglītību, pilnveidošana ainavu pārvaldības jomā

Vidēja termiņa uzdevumi Atbildīgie par izpildi

1.Izvērtēt Latvijā pieejamo studiju programmas un sagatavot IZM, VARAM

29

priekšlikumu studiju un mūžizglītības programmu pilnveidošanai, lai nodrošinātu kompleksu un pēctecīgu izglītību ainavu pārvaldību.

2.Izstrādāt vadlīnijas par ainavu identificēšanu, novērtēšanu, kvalitātes mērķu noteikšanu, apsaimniekošanu un plānošanu, ņemot vērā ainavu pētījumus un labās prakses piemērus.

VARAM

3.Organizēt seminārus speciālistiem par ainavu identificēšanu, novērtēšanu, kvalitātes mērķu noteikšanu, apsaimniekošanu un plānošanu, ņemot vērā ainavu pētījumus labās prakses piemērus.

Plānošanas reģioni sadarbībā ar VARAM un vietējām pašvaldībām

4.Atbalstīt kompleksu izglītības programmu, tostarp mūžizglītības kursu izveidi par ainavu pārvaldību un pētniecību.

VARAM, KM, ZM, IZM

5.Atbalstīt starptautiska, reģionāla un vietēja līmeņa projektus ainavu pārvaldības un pētniecības jomā.

VARAM, KM, ZM, IZM, plānošanas reģioni, vietējās pašvaldības

6.Izveidot un katru gadu aktualizēt pētījumu un projektu, kuros ietverti ainavu jautājumi, sarakstu.

VARAM sadarbībā ar citām institūcijām, plānošanas reģioniem, vietējām pašvaldībām

5.4.Sabiedrības informēšanas, izglītošanas un iesaistes ainavu pārvaldībā uzlabošana

Vidēja termiņa uzdevumi Atbildīgie par izpildi

1.Integrējot ainavu jautājumus politikas plānošanas dokumentos un normatīvajā regulējumā, lietot konvencijā un pamatnostādnēs ietvertās definīcijas un terminus.

MK, valsts institūcijas

2.Integrējot ainavu jautājumus plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos, lietot konvencijā un pamatnostādnēs ietvertās definīcijas un terminus.

Plānošanas reģioni, vietējās pašvaldības

3.Par ainavu pārvaldību kompetentās ministrijas tīmekļa vietnē izveidot sadaļu par ainavu pārvaldības jautājumiem, kas ir sasaistīta ar citu institūciju mājaslapu sadaļām, kuras ir svarīgas ainavu politikas īstenošanā.

VARAM sadarbībā ar citām institūcijām

4.Izveidot bukletu elektroniskā formā par ES un Latvijas ainavu politiku, uzverot akcentu pārbīdi no ainavu aizsardzības uz ainavu pārvaldību un plānošanu.

VARAM sadarbībā ar citām institūcijām,

30

plānošanas reģioniem, vietējām pašvaldībām

5.Regulāri publicēt informāciju par Eiropas ainavu godalgu un citām balvām kompetentās valsts institūcijas un plānošanas reģionu tīmekļa vietnēs.

VARAM , KM, ZM, plānošanas reģioni, vietējās pašvaldības

6.Nosakot ainaviski vērtīgās teritorijas un to kvalitātes mērķus, organizēt pasākumus sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai.

VARAM , plānošanas reģioni, vietējās pašvaldības

7.Organizēt aktivitātes konvencijai atbilstošas izpratnes par ainavu vērtībām veidošanai reģionālā/pārnovadu mērogā.

Plānošanas reģioni

8. Organizēt iedzīvotājus un īpašumu apsaimniekotājus motivējošas aktivitātes (skates, balvas, seminārus ar labās prakses piemēriem u.c.) konvencijai atbilstošas izpratnes par ainavu vērtībām veidošanai vietējā mērogā.

Vietējās pašvaldības