VIDES PĀRSKATS - · PDF fileVides politikas pamatnostādnes zemes resursu, zemes dzīļu un augsnes aizsardzības jomā atzīst, ka teritorijas plānošanā varētu lielākā mērā

1

Salaspils novada dome

Līvzemes iela 8, Salaspils

Salaspils novads, LV-2169

SIA „Vides eksperti”

Ganību dambis 24D-317A,

Rīga, LV-1005

VIDES PĀRSKATS

projekts

Salaspils novada teritorijas plānojumam

Salaspils

2012

2

Saturs

Vides pārskata sagatavošanas procedūra un sabiedrības līdzdalība. ........................................ 3

Stratēģiskā novērtējuma metodes ........................................................................................ 3

Sabiedrības līdzdalība ............................................................................................................ 4

Plānošanas dokumenta galvenie mērķi ..................................................................................... 5

Nacionālie un starptautiskie vides aizsardzības mērķi .............................................................. 5

Esošā vides stāvokļa apraksts .................................................................................................... 8

Teritorijas plānojuma īstenošanas būtiskās ietekmes uz vidi ................................................. 17

Atsevišķu plānojuma daļu ietekme ..................................................................................... 17

Gaisa kvalitāte ..................................................................................................................... 26

Troksnis................................................................................................................................ 27

Alternatīvas ......................................................................................................................... 27

Ietekmju novēršana un samazināšana .................................................................................... 29

Monitorings ............................................................................................................................. 30

Kopsavilkums ........................................................................................................................... 32

Pielikumi .................................................................................................................................. 36

3

Vides pārskata sagatavošanas procedūra un sabiedrības

līdzdalība.

Vides pārskats ir sagatavots vadoties no LR 2001.gada 30.maija likuma „Par

ietekmes uz vidi novērtējumu” un LR 2004.gada 23.marta MK noteikumiem Nr.157

“Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”.

Salaspils novada dome griezās 2011. gada 1. martā ar iesniegumu Vides pārraudzības

valsts birojā, kurā sniedza likumdošanā noteikto informāciju par plānošanas

dokumenta izstrādes uzsākšanu un izteica viedokli, kas šim dokumentam stratēģiskais

novērtējums nav nepieciešams. Tas tika pamatots ar to, ka teritorijas plānojuma

grozījumi ir vērsti uz apdzīvojuma struktūras izvērtēšanu un pamatotu plānošanu, kas

uzlabos dzīves un vides kvalitāti. Tomēr Vides pārraudzības valsts birojs 2011. gada

9. martā ir nosūtījis lēmumu Nr. 11 par stratēģiskā novērtējuma piemērošanu, jo

plānošanas dokuments attiecas uz likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4. panta

trešajā daļā minētajiem plānošanas dokumentiem, kuriem jāveic stratēģiskais

novērtējums.

Stratēģiskais novērtējums tiek veikts paralēli teritorijas plānojuma 1. redakcijas beigu

posma sagatavošanai un paralēli 2. redakcijas sagatavošanas posmam.

Novada teritorijas plānojuma 1. redakcija tika nodota sabiedriskajai apspriešanai un ar

to varēja iepazīties laika posmā no 2012.gada 3. augusta līdz 14. septembrim. un

iesniegt rakstiskus komentārus un priekšlikumus, kā arī tika organizēta sabiedriskās

apspriedes sanāksme 2012.gada 27.augustā. Gan sabiedriskās paspriešanas laikā, gan

arī sākotnēji, uzsākot teritorijas plānojuma izstrādi, iesniegti vairāki priekšlikumi, kas

vērsti uz cilvēku veselības un vides kvalitātes uzlabošanu.

Savukārt stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma un tā vides pārskata projekta

sabiedriskā apspriešana tiks organizēta pēc Vides pārskata projekta sagatavošanas un

nosūtīšanas VPVB lēmumā norādītajām institūcijām: VVD Lielrīgas reģionālajai

vides pārvaldei, Veselības inspekcijas struktūrvienībai, Rīgas plānošanas reģiona

administrācijai un Dabas aizsardzības pārvaldei.

Stratēģiskā novērtējuma metodes Vides pārskats ir veidots kā informatīvs apkopojums par Stratēģiskā novērtējuma

gaitā paveikto, kā arī apraksta identificētās ietekmes un sniedz ieteikumus ietekmju

novēršanai vai mazināšanai. Daļa ieteikumu attiecas arī uz pasākumiem ārpus

teritorijas plānojuma procedūras.

Vides pārskats veidots konspektīvā un pēc iespējas pārskatāmā formātā, lai tas būtu

maksimāli praktiski lietojams. Pārskats izvairās sniegt faktuālu informāciju, kas

netiek tālāk analizēta, kurai nav kontekstuālas nozīmes vai kas netiek citādi

izmantota.

4

Tālāk uzskaitītas galvenie Stratēģiskā novērtējuma veikšanas paņēmieni:

1. Pieejamās rakstiskās un grafiskās informācijas analīze:

- Novada teritorijas plānojuma materiāli – gan tekstuālā daļa (īpaši apbūves

noteikumi, kur aprakstītas atļautās darbības), gan kartogrāfiskā informācija;

- Vides politikas plānošanas dokumentācija, dažādas valsts programmas un

plāni (piem. Daugavas upju baseinu apsaimniekošanas plāns, trokšņa novērtējums

Rīgas aglomerācijā, Natura 2000 Dabas aizsardzības plāns u.c.);

- Datubāzes (LVĢMC Gaiss-2, Derīgie izrakteņi, potenc piesārņotās vietas)

- Palīgmateriāli (piem. ortofoto kartes, vispārēja informācija par novadu u.c.

2. Pētījumi un jauna informācija

- Pasūtīts pētījums par gaisa piesārņojumu vairākām vielām Salaspils novadā

3. Darba grupa

- Stratēģiskais novērtējums tika veikts darba grupā kopā ar novada Attīstības

daļas darbiniekiem un plānošanas speciālistiem, kas strādā pie teritorijas plānojuma

praktiskās izstrādes. Šim nolūkam tika organizētas darba grupas sanāksmes, katrā no

tām apspriežot noteiktu jautājumu loku un lemjot par atspoguļojumu teritorijas

plānojumā.

4. Apsekojumi dabā.

- Novada teritorijas, konfliktteritoriju un atsevišķu objektu apsekojums dabā,

fotofiksācija.

Sabiedrības līdzdalība

Sabiedrībai ir bijusi plaši pieejama informācija par teritorijas plānojuma izstrādes

gaitu, tā ir publicēta gan novada mājas lapā internetā, gan divvalodīgajā (latviešu un

krievu val.) novada avīzē "Salaspils Vēstis", gan atsevišķās informatīvajās lapās.

Iedzīvotāji piedalījās teritorijas plānojuma 1. redakcijas sabiedriskās apspriešanas

sanāksmē un ir iesniegti 76 priekšlikumi: 39 uzsākot teritorijas plānojuma izstrādi, 29

priekšlikumi 1.redakcijas sabiedriskās apspriešanas laikā (03.08.2012.-14.09.2012.)

un 8 pirms un pēc 1.redakcijas sabiedriskās apspriešanas noteiktā laika. Priekšlikumi

galvenokārt attiecas uz konkrētiem (saviem) zemes īpašumiem vai tuvējo apkārtni.

Nozīmīgākie un platību ziņā lielākās izmaiņas ir Salaspils pilsētas teritorijā saglabāta

zaļā zona Krasta ielas rajonā un teritorijā gar apvedceļu A4, tiešā „Purva” ciemā

tuvumā, kur bija paredzētas ražošanas teritorijas; likvidēta derīgo izrakteņu zona

Vālodzes ielas rajonā. Ņemtas vērā iebildes pret Miera ielas pagarinājumu no

krustojuma ar Rīgas ielu Rīgas virzienā, jo "palielināsies kaitīgās vides ietekme, [..]

Ceļa izbūves laikā būtu jānocērt vairāki tuvumā esošie ozoli, kas aiztur putekļus un

trokšņus [..] Plānotā ceļa izbūve samazinās īpašumu vērtību." Savukārt ārpus Salaspils

pilsētas robežas sekojot īpašnieku vēlmēm noteiktas vairākas rūpnieciskās apbūves

teritorijas, kas ietver arī iespēju iegūt derīgos izrakteņus.

5

Sabiedrībai būs iespēja iepazīties ar stratēģiskā novērtējuma gaitā sagatavoto Vides

pārskatu, kā arī piedalīties Vides pārskata sabiedriskajā apspriešanā, tai skaitā

sanāksmē.

Plānošanas dokumenta galvenie mērķi

Teritorijas plānojuma paskaidrojuma rakstā ir dots pārskats par iepriekšējo periodu

teritorijas plānojumiem un raksturota teritorijas attīstība šajā periodā. Īpaši uzsverams,

ka visā novada teritorijā izvietotu koncentrētu savrupmāju teritoriju (ciematu)

izveidošanas pieļaušanu 2000 gadu vidū tiek vērtēta kā iepriekš pieļautu kļūdu

teritorijas plānošanā, kuras novēršana pakāpeniski būs īstenojama šā un turpmāko

teritorijas plānojumu laikā. Galvenās problēmas ar šādām teritorijām ir pienācīga

nodrošinājuma trūkums ar pašiem nepieciešamākajiem infrastruktūras elementiem,

piemēram, autoceļiem (ielām), kas nodrošinātu piekļuvi jaunizveidotajām zemes

vienībām, kā arī pieslēgumus centralizētajai ūdensapgādei un kanalizācijai.

Šī teritorijas plānojuma mērķis ir konsolidēt apdzīvojumu

- novada teritorijā plānoti tikai 5 ciemi ārpus Salaspils pilsētas teritorijas (Acone,

Silabrieži, Jaunsaurieši, Bajāri un Saulkalne). Salīdzinājumam iepriekšējos plānojuma

periodos bija paredzētas 16 ciemu teritorijas. Tomēr juridisku nosacījumu dēļ esošie

detālplānojumi, kas paredzēja koncentrētu ciema tipa apbūvi būs spēkā vēl 5 gadus.

Salaspils novada attīstības programmā 2012.-2018.gadam ir norādīti divi novada

ilgtermiņa attīstības virzieni:

1. iedzīvotāju skaita pieaugums

2. uzņēmējdarbības pieaugums.

Kā ilgtermiņa prioritātes šo mērķu sasniegšanai ir noteiktas kvalitatīvas un pievilcīgas

dzīves vides radīšana iedzīvotājiem, kā arī mūsdienīga uzņēmējdarbības vides

radīšana nolūkā veicināt uzņēmējdarbības pieaugumu.

Nacionālie un starptautiskie vides aizsardzības mērķi

Viens no galvenajiem dokumentiem, kas pašreiz nosaka Latvijas valsts mērķus

vides jomā ir Vides politikas pamatnostādnes 2009. – 2015.gadam. Savukārt

novada teritorijas plānojuma periods ir 2025. gads, kas par 10 gadiem pārsniedz Vides

politikas pamatnostādņu laika horizontu. Attiecīgi 2015. gada laikā var sagaidīt jaunu

6

valsts vides politikas plānošanas dokumentu un nevar izslēgt akcentu vai mērķu

izmaiņas atkarībā gan no situācijas valstī, vai globālā mērogā. Taču 2010. gadā

izveidotajā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam uzsvērts

Latvijas dabas kapitāls, tā relatīvā bagātība Latvijā pretstatā globālajam mērogam kur

tas strauji izzūdot un kā stratēģisks mērķis izvirzīts šī dabas kapitāla saglabāšana un

saprātīga izmantošana. Varētu pieņemt, ka dominējošā paradigma par dabas kapitāla

saglabāšanu nemainīsies arī līdz 2025. gadam un pat ilgāk.

Sīkāk analizējot Vides politikas pamatnostādnes 2009. – 2015.gadam tās

sadalītas 5 galvenajās daļās: gaiss, ūdens, zeme, daba un klimats.

Gaisa daļā tiek atzīts, ka gaisa kvalitāte Latvijā kopumā ir labā stāvoklī, bet

pārsniegumi konstatēti NO2, PM10 un benzolam Rīgā. Vides politikas plāns paredz

samazināt valsts kopējo emisiju SO2, NOx, nemetāna gaistošo organisko savienojumu

(NMGOS) un NH3 apjomus (kaut arī šajā pašā dokumentā norādīts, ka problēmas ir ar

NO2, PM10 un benzola emisijām Rīgā).

Politikas mērķis

Nodrošināt gaisa kvalitāti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām,

iesaistot pašvaldības, komersantus un sabiedrību.

Ūdens daļā politika atsaucas uz t.s. Ūdens Struktūrdirektīvas nostādnēm un prasībām,

kā vides politikas īstenošanas veidu ūdens sadaļā. Norādīts, ka saskaņā ar Ūdens

Struktūrdirektīvas prasībām "tiks izstrādāti Daugavas, Ventas, Lielupes un Gaujas

upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni, kuros tiks ietverti vides kvalitātes

mērķi, bet šo mērķu sasniegšanai jāsagatavo pasākumu programmas. Programmās

noteiktos pasākumus šo mērķu sasniegšanai jāuzsāk ne vēlāk kā 2012.gadā, lai šajā

upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānošanas periodā līdz 2015.gadam

sasniegtu mērķus vismaz tajos ŪO, kuros nebūs konstatēti riski un būs iespējams

sasniegt nospraustos kvalitātes mērķus un kuros šo mērķu sasniegšana neprasīs

nepamatoti augstas izmaksas".

Politikas mērķis

Nodrošināt normatīvo aktu prasībām atbilstošu ūdens kvalitāti, samazināt iekšējo

ūdeņu eitrofikāciju un nodrošināt ūdenssaimniecības pakalpojumu kvalitāti.

Valstī eksistē arī vairākas citas programmas, kas saistītas ar ūdens izmantošanu,

kvalitāti, tā kontroli.

- Vides monitoringa programmas pamatnostādnēs 2009.-2012. gadam;

- Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālajā programmā 2008.-2015.gadam,

- Rīcības programmā prioritāro zivju ūdeņu un peldūdeņu piesārņojuma

samazināšanai un kvalitātes nodrošināšanai,

- Rīcības programmā komunālo notekūdeņu un bīstamo vielu radītā virszemes ūdeņu

piesārņojuma samazināšanai,

7

- Rīcības programmā īpaši jutīgām teritorijām, uz kurām attiecas paaugstinātas

prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisītā

piesārņojuma ar nitrātiem

- Latvijas lauku attīstības valsts stratēģijas plānā 2007.-2013.gadam

Tomēr kopumā arī šo pārējo programmu mērķi ir raksturojami kā ūdensobjektu

piesārņojumu un risku samazinoši.

Zeme

Vides politikas pamatnostādnes zemes resursu, zemes dzīļu un augsnes aizsardzības

jomā atzīst, ka teritorijas plānošanā varētu lielākā mērā ņem vērā upju erozijas

darbību un karsta procesus. Jāpilnveido arī derīgo izrakteņu ieguves, uzskaites,

kontroles un rekultivācijas metodikas, kā arī, ka nepietiekoša ir derīgo izrakteņu

ieguvju vietu rekultivācija.

Daugavas krastu erozija ir aktuāla problēma Salaspils novadā. Kā arī īpaša nozīme

pievēršama derīgo izrakteņu ieguves aspektiem, jo to izmantošana ir viena no novada

attīstības prioritātēm un teritorijas plānojumā ir palielinātas derīgo izrakteņu ieguves

teritorijas. Arī gruntsūdeņu izmaiņām gan derīgo izrakteņu ieguves laikā, gan pēc

ieguves izveidojušos dīķu rezultātā.

Piesārņoto vietu apsaimniekošanas jomā Vides politikas pamatnostādnes norāda, ka

neveicot piesārņoto vietu sanāciju, saglabājas draudi gruntsūdeņos un augsnē esošā

piesārņojuma tālākai izplatībai vidē, kas varētu ietekmēt virszemes ūdenstilpnes un to

ekosistēmas, ūdens kvalitāti ūdens ieguves avotos, pazemes ūdeņu kvalitāti un

sekojoši radīt draudus cilvēku veselībai. Risku rada nepietiekami līdzekļi un iniciatīva

piesārņoto vietu sanācijā un atgriešanā saimnieciskajā apritē.

Politikas mērķis

Nodrošināt zemes resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsardzību, veicinot ilgtspējīga

patēriņa un ražošanas principa īstenošanu.

Daba

Vides politika dabas aizsardzības jomā balstās uz paradigmu par sugu apdraudētību

un izzušanu kam attiecīgi nepieciešama sugu un biotopu aizsardzība. Politika

atsaucas arī uz Starptautisko Konvenciju „Par bioloģisko daudzveidību” un izmanto

šīs konvencijas nostādnes. Lielāko daļu ES sugu un biotopu aizsardzību nodrošina,

veidojot ES nozīmes aizsargājamās teritorijas Natura 2000.

Politikas mērķis

Nodrošināt dabas aizsardzības un saimniecisko interešu līdzsvarotību.

Klimats

Klimata jomā politika balstās uz paradigmu par klimata mainību un globālo sasilšanu,

kam ir tiešas un netiešas ietekmes. Piemēram, straujāk pieaugs arī ekstremālu vai

neraksturīgu dabas parādību (piemēram, vētru, plūdu, liela karstuma vai aukstuma,

8

ilgstoša sausuma u.c.) izpausmju skaits un apmēri, radot būtiskus zaudējumus dabai,

cilvēku radītajai videi, tautsaimniecībai, cilvēku veselībai un drošībai. Vides politika

akceptē, ka viens no būtiskākajiem klimata pārmaiņu cēloņiem ir straujš SEG

(siltumnīcas efekta gāzu) emisiju pieaugums. Uz šīm paradigmām balstās arī Latvijas

vides politika klimata jomā. Līdz ar to

Politikas mērķis ir

Nodrošināt Latvijas ieguldījumu globālo klimata pārmaiņu novēršanā, nodrošinot

vides aizsardzības un ekonomisko interešu līdzsvarotību.

Starptautiskie vides aizsardzības mērķi ļoti lielā mērā saskan ar nacionālajiem

mērķiem vai pat ir identiski, kas ir arī loģiski, jo Latvijas vides politika tiek veidota

vadoties no starptautisko konvenciju, līgumu un uz ES direktīvu pamata. Piemēram,

bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, ainavas saglabāšana un aizsardzība, klimata

kontrole un siltumnīcas gāzu emisiju samazināšana, integrēta piesārņojuma kontrole,

sugu dzīvotņu un biotopu aizsardzība un saglabāšana, arī t.s. Orhūsas konvencijas

principi par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un dalību vides plānošanas

procesos u.c. Šie mērķi un uzdevumi ir ņemti vērā strādājot pie novada attīstības

stratēģijas un tās stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma, kā tas arī atspoguļojas

tālāk Vides pārskata tekstā.

Esošā vides stāvokļa apraksts

Dabas un klimatiskie apstākļi, dabas resursi, to izmantošana un antropogēnās slodzes,

tai skaitā svarīgākās vides problēmas un riski aprakstīti Salaspils novada Attīstības

Programmā 2012 - 2018. gadam. Vispārīgā informācija tādēļ Vides pārskatā netiek

dublēta, bet tiek izcelts galvenais teritorijas plānojuma kontekstā vai sniegta jauna

informācija.

Salaspils novadā kā galvenās vides problēmas var izdalīt sekojošo:

- Trokšņa ietekme no dzelzceļa un A6 automaģistrāles

- Gruntsūdens paaugstināšanās un pārpurvošanās HES ūdenskrātuves un bojāto

meliorācijas sistēmu ietekmē;

- Mainīgas gruntsūdens plūsmas un līmeņi ģipšakmens ieguves rezultātā, t.sk.

izveidojoties jaunām ūdenskrātuvēm bijušajos karjeros;

- Vibrācijas no spridzināšanas darbiem ģipšakmens ieguvē;

- Daugavas krastu izskalošana (Doles salā, pie Sauriešu ciema );

- Autotransporta un dzelzceļa izplūdes gāzes.

9

Troksnis

Daļa Salaspils novada iekļauta Rīgas aglomerācijas trokšņa stratēģiskajā kartēšanā

(Rīga, 2008): 5 līdz 10 dB trokšņa līmeņa pārsniegumi galvenokārt Salaspils pilsētā,

tai skaitā dzīvojamos rajonos. Tiešā dzelzceļa un autoceļu tuvumā pārsniegumi līdz 15

un 20 dB. Pārsniegumi ir lielāki vakarā un naktī, galvenais iemesls dzelzceļa un

autotransports. Rūpniecība nerada trokšņa pārsniegumus. Trokšņa problēma ir

aprakstīta arī iepriekšējā Vides pārskatā1.

1. attēls. Akustiskā diskomforta zonu (zilā krāsa) un kluso teritoriju (zaļā krāsa)

izvietojums Salaspils novada teritorijā2.

Ilgtermiņa pasākumi trokšņa mazināšanai Salaspils novadā (norādīti Rīcības plānā):

• Autoceļa A6 posma rekonstrukcijas darbu pielāgošana Salaspils novada interesēm;

• Autoceļa A4 rekonstruējamā posma pielāgošana Salaspils novada interesēm;

• Dzelzceļa divlīmeņu krustojuma, ar pievadceļiem, izbūve Nometņu ielas turpinājumā;

• Rietumu apvedceļa izbūve Salaspils pilsētas centrālai daļai;

• Teritorijas rezervēšana valsts autoceļa Via Latgale izbūvei Salaspils novada teritorijas

ziemeļu daļā, kā arī dzelzceļa koridoru rezervēšana saskaņā ar Rīgas rajona plānojumu;

• Saulkalnes pieslēguma uzlabošana autoceļam Rīga -Daugavpils.

1 Vides pārskats Salaspils novada Teritorijas plānojuma 2008. - 2012. g. grozījumi, SIA Reģionālie

Projekti, Rīga 2008. 2 Rīcības plāns vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā 2009.-2019. gadam. Rīga, 2009.

10

Secinājumi

Troksnis ir būtisks ietekmējošs faktors, kas ņemams vērā turpmākajā novada attīstībā,

it īpaši Salaspils pilsētā autoceļa A6 un dzelzceļa tuvumā. Šajās zonās ir konstatēti

vislielākie trokšņa normatīvu pārsniegumi.

Gaisa kvalitāte

Vides politikas pamatnostādnēs līdz 2015. gadam norādīts, ka gaisa kvalitāti Latvijā

kopumā var uzskatīt par labu. Tomēr tiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi:

slāpekļa dioksīdam (NO2) Rīgā, daļiņām PM10 Rīgā un Liepājā un benzolam Rīgā. Arī

Vides un Reģionālās attīstības ministrijas mājaslapā sniegtā informācija norāda, ka

"Latvijā galvenās gaisa aizsardzības problēmas rada paaugstināts piesārņojums ar

slāpekļa oksīdiem, daļiņām PM10 un benzolu atsevišķās Latvijas lielākajās pilsētās

(Rīgā un Liepājā), kas prasa rīcību no valsts un pašvaldībām gaisa kvalitātes

uzlabošanai. Nākotnē grūtības var sagādāt arī paaugstināts piesārņojums ar daļiņām

PM2,5." 3

Latvijā, tiek izdalītas divas zonas gaisa kvalitātes novērtēšanai un pārvaldībai4:

1) Rīgas aglomerācija;

2) pārējā Latvijas teritorija.

Pārskatā par gaisa kvalitāti Latvijā 2011.gadā (LVĢMC) Rīgas aglomerācija

definēta nekonkrēti, precīzāk sakot nav definēta, kartē "Rīgas aglomerācija" parādot

vienkārši daļu teritorijas ap Rīgu5 (skat. 2. attēlu). Šajā kartē no Salaspils novada

iekļaujas tikai Doles sala.

3 http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/gaisa_aizsardziba/

4 Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājaslapā publicēto

informāciju par gaisa aizsardzības politiku

http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/gaisa_aizsardziba/?doc=10602 5 Salīdzinājumam, piemēram, trokšņa kartēšanā Rīgas aglomerācija ir precīzi definēta

(skat. nodaļu).

11

2. attēls. Rīgas aglomerācija saskaņā ar LVĢMC Pārskata par gaisa kvalitāti 2011

Tomēr no plānošanas viedokļa Salaspils novads atrodas Rīgas aglomerācijā, kā tas

minēts teritorijas plānojuma paskaidrojuma rakstā. Arī gaisa monitoringa stacijas,

kuras neatrodas Rīgā, atrodas ļoti tālu Latvijas citās daļās - respektīvi, arī no šī

viedokļa Salaspils novads ir pieskaitāms Rīgas aglomerācijai gaisa kvalitātes

pārvaldības ziņā.

Pārskats par gaisa kvalitāti 2011. gadā analizē tikai monitoringa staciju datus. Netiek

analizēti LVĢMC rīcībā esošā plašākā informācija par gaisa piesārņojumu no Gaiss-2

datubāzes, kā arī VVD RVP esošā informācija par A, B un C kategorijas

piesārņojošās darbības atļaujām. Savukārt Rīgas domes mājaslapā var iepazīties ar trīs

Rīgas domes īpašumā esošu novērošanas staciju rezultātiem tiešsaistes režīmā un tie

nesniedz kopainu par gaisa kvalitāti Rīgas aglomerāciju vispārīgā nozīmē.

Publiski pieejamā informācija no "Gaiss-2" datubāzes ir tādā formā, ka datus

telpiskajā plānošanā nav iespējams izmantot.

12

Tādējādi publiski pieejamā informācija nesniedz ne precīzu, ne telpisku informāciju

par gaisa kvalitātes stāvokli Salaspils novadā.

Tādēļ lai iegūtu konkrētāku informāciju par gaisa kvalitātes stāvokli Salaspils novadā,

tika pasūtīta t.s. fona dati no LVGMC, kurus izmanto uzņēmumu emisiju limita

projektu aprēķinos piesārņojošo darbību atļauju vajadzībām (pielikumā). Salīdzinot

tur uzrādītos izkliedes datus ar 2009.11.03. MK noteikumu Nr.1290 "Noteikumi par

gaisa kvalitāti" tur uzrādītajiem gaisa kvalitātes normatīviem iegūst šādu ainu:

1. tabula. Gaisa kvalitātes salīdzinājums Salaspils novadā ar robežlielumiem

Viela Noteikšanas

periods

Robežlielums Maksimālā

koncentrācija

Salaspils

novadā

Galvenie avoti un % no

robežlieluma

PM10 24 st. 50 µg/m3 21,2 µg/m

3 Lokāli pie Kanuf Saurieši

42% no robežlieluma

PM10 Gads 40 µg/m3 13,6 µg/m

3 34% no robežlieluma,

divas derīgo izrakt ieguves

PM2,5 Gads 20 µg/m3 5,3 µg/m

3 Autotransports A6, 26,5%

no robežlieluma

Benzols Gads 5 µg/m3 2,52 µg/m

3 Autotransports A6 aiz

Salaspils Rīgas virzienā,

50% no robežlieluma

NO2 1 gads 40 µg/m3 16,3 µg/m

3 Autotransports A6, 41%

CO 8 st. 10 mg/m3 0,24 mg/m

3 Autotransports 2,4%

SO2 24 st. 125 µg/m3 1,2 µg/m

3 Ražotne Saulkalnē,

Dzelzceļa mezgls Rīgā, 1%

Šie dati liecina, ka attiecībā uz šīm piesārņojošajām vielām gaisa kvalitāte novadā ir

labā stāvoklī un nebūtu attiecināma uz pastāvošām vides problēmām. Vietas, kur

identificētas maksimālās koncentrācijas ir lokālas un salīdzinoši nelielas (piemēram,

šaurā joslā gar A6 ceļu) un kopumā ir tālu no robežlielumu pārsniegumiem. Šeit

tomēr jāpiebilst, ka LVĢMC veiktie modelēšanas rezultāti ir teorētiski modeļa

aprēķini un balstās tikai uz ražošanas uzņēmumu (un arī ne visu) pašu sniegto

informāciju, kura savukārt arī ir iegūta pārsvarā teorētiski un aprēķinu ceļā. Šajā

modelī nav izmantoti konkrēti mērījumu dati par gaisa kvalitāti novadā, kā arī nav

iekļautas emisijas no maziem un privātpersonu īpašumā esošiem avotiem (piem.

savrup māju apkures).

Secinājumi:

1) Nepilnīgi, tomēr konkrēti modelēšanas dati liecina, ka gaisa kvalitāte kopumā visā

Salaspils novadā ir laba un nav riska pārsniegt robežlielumus.

2) Neapmierinoša gaisa kvalitāte iespējama atsevišķās, lokālās vietās (piem karjeru

tuvumā daļiņas, automaģistrāļu tuvumā izplūdes gāzes).

13

3) Ģipšakmens karjeru, kas ir viena no dominējošajām rūpniecības nozarēm novadā,

radītais piesārņojums ar daļiņās (PM10) neizplatās tālu no ieguves vietas un tam ir

lokāls raksturs

Ūdens

Saskaņā ar Daugavas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plānu 2010 - 2015.

gadam, Salaspils novads ietilpst šādās ūdensobjektu teritorijās:

1) D413 SP "Daugava", pašreizējā ūdens ekoloģiskā kvalitāte vidēja, Šis ūdensobjekts

ietilpst t.s. riska ūdensobjektu kategorijā, kuros labu stāvokli plānots sasniegt līdz

2015. gadam; Riska avots ir punktveida avotu piesārņojums, Salaspils novadā atrodas

64,07 km2 no šī ūdensobjekta teritorijas.

2) D401 "Mīlgrāvis -Jugla", ūdens ekoloģiskā kvalitāte laba, 16,12km2 atrodas

Salaspils novadā

3) D410 "Mazā Jugla", ūdens ekoloģiskā kvalitāte laba, 40,98 km2 Salaspils novadā

4) D414 "Ķekava", ūdens ekoloģiskā kvalitāte laba, 4,55 km2 Salaspils novadā

Salaspils novads atrodas D4 pazemes ūdensobjekta teritorijā, kuram ir labi gan

kvalitatīvie, gan kvantitatīvie rādītāji.

Salaspils pilsētā 17,5 tūkstošu iedzīvotāju mājsaimniecību pieslēgtas centralizētai

ūdensapgādei un kanalizācijai, Saulkalnē 1,3 tūkstošu iedzīvotāju mājsaimniecības,

kopā - 18,8 tūkstoši iedzīvotāju. Bet vairāk kā 2,5 tūkstošu iedzīvotāju

mājsaimniecībām nav centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas.

Novada Attīstības stratēģijā norādīts, ka "Salaspils novadā gruntsūdeņu dziļums ir

mainīgs, bet tas ir stipri ietekmēts (paaugstināts) Rīgas HES izbūves rezultātā. Pēc

Rīgas HES aizsprosta noslēgšanas 1976. gadā gruntsūdens līmenis cēlies – atkarībā no

vietas reljefa un ģeoloģiskās uzbūves par 0,5 līdz 2 m. Pagājušā gadsimta 80-tajos

gados gruntsūdens līmenis stabilizējies, bet 90-tajos gados atsākusies lēna

gruntsūdens līmeņa paaugstināšanās. Tas izskaidrojams ar pirms 30-35 gadiem

ierīkotās meliorācijas sistēmas nolietošanos, kā arī apzinātu vai neapzinātu ūdens

novadīšanas grāvju aizbēršanu u.c." Teritorijas plānojumam pievienotā meliorācijas

sistēmu karte neatbilst reālajai situācijai, jo meliorācijas sistēmas ir bieži izjauktas un

pārbūvētas, taču precīza informācija novada mērogā par esošo stāvokli nav pieejama.

Daugavas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plānā ietvertie pasākumi norāda

uz nepieciešamību izvērtēt ietekmes jaunu meliorācijas sistēmu būvniecības vai esošo

rekonstrukcijas gadījumā. Taču negatīvās ietekmes ir radušās tieši meliorācijas

sistēmu izjaukšanas, nolietošanās un neapsaimniekošanas rezultātā.

14

No citiem Daugavas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plānā minētajiem

rīcības pasākumiem ūdens kvalitātes saglabāšanai un uzlabošanai varētu izcelt

sekojošos:

- Apdzīvotajās vietās, kur nav ārējā kanalizācijas tīkla, sausās tualetes vai izvedamas

notekūdeņu krājtvertnes drīkst izbūvēt dzīvojamās ēkās, kuras izmanto tikai vasarā,

individuālajās dzīvojamās ēkās, ēdnīcās, ja tajās ir ne vairāk kā 10 sēdvietu, ražošanas

uzņēmumu pārvaldes un sadzīves ēkās, kā arī ražošanas ēkās, ja maiņā strādā ne

vairāk kā 15 cilvēku.

- Nodrošināt decentralizētās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu un ar tiem

saistīto atkritumu savākšanu un utilizēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

- Jāievēro mēslošanas un mēslu uzglabāšanas prasības un laba prakse lauksaimniecībā

- Saņemt ūdens resursu lietošanas atļauju darbībām, kuru rezultātā rastos mākslīgs vai

stipri pārveidots ūdensobjekts (piemēram, kanālu, dīķu un ūdenskrātuvju vai to

sistēmu ekspluatācija, ja dīķus vai ūdenskrātuves regulāri uzpilda no virszemes

ūdeņiem un ja mākslīgs vai stipri pārveidots ūdensobjekts nav izveidots uz

ūdensteces). Atsauce uz MK noteikumi Nr.736 “Noteikumi par ūdens resursu

lietošanas atļauju” (23.12.2003)

Veikt Daugavas HES kaskādes ūdenskrātuves krastu nostiprināšanas, krasta

nobrukumu apdraudēto dzīvojamo ēku un ar tām saistīto saimniecības ēku

pārvietošanas darbu pasūtītāja pienākumus, noteikt vides sakārtošanas veidu un

veicamo darbu apjomu un aprēķināt nepieciešamās izmaksas. Atbildīgais - Valsts SIA

"Vides projekti". Atsauce uz MK noteikumiem Nr.310 „Daugavas hidroelektrostaciju

ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas HES ūdenskrātuves

inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu finansēšanas kārtība”

(18.08.1998.)

Sagatavot priekšlikumus piesārņojuma samazināšanai, ko minētajos ūdensobjektos

rada apdzīvotās vietas un objekti bez centralizētas kanalizācijas sistēmas (mazdārziņi,

tūrisma mītnes u.c.). Konkrēti šim pasākumam minēts arī ūdensobjekts D413 SP

Daugava. Atbildīgais - Vides ministrija. Šis pasākums attiektos uz vairākām

mazdārziņu un bijušo ciemu teritorijām Salaspilī (skat arī tālāk Vides pārskatā).

Secinājumi

1) Gan virszemes, gan pazemes ūdensobjekti Salaspils novadā ir labā ekoloģiskās

kvalitātes stāvoklī. Jāseko, lai to kvalitāte nepasliktinātos.

2) Problēmas saistītas nevis ar gruntsūdens sliktu kvalitāti vai nepietiekamību, bet

pārāk augstu gruntsūdens līmeni.

3) zināms, ka meliorācijas sistēmas ir sliktā stāvokli, tomēr trūkst konkrētas

informācijas novada mērogā.

15

Zeme

Pēc plānotajiem (atļautajiem) izmantošanas veidiem vislielāko daļu aizņem mežu

teritorijas (24%), tad lauksaimniecības (19%) un ūdeņu teritorijas (19%). Teritorijas

plānojumā salīdzinot ar iepriekšējo plānojumu vislielākās izmaiņas attiecas uz

rūpnieciskās apbūves teritorijām, kuras palielinās no 3,4% uz 8%. Tas skaidrojams ar

derīgo izrakteņu ieguves teritoriju iekļaušanu šajā kategorijā. Savukārt savrupmāju

apbūves teritorijas samazinājušās no 7,1% uz 5,2%, tomēr to īpatsvars saglabājas

salīdzinoši liels. Kopā dzīvojamās apbūves teritorijas (savrupmāju, vasarnīcu,

mazstāvu un daudzstāvu apbūves teritorijas), kam pieskaitītas arī publiskās un centru

apbūves teritorijas aizņem 12,7% no novada platības. Bet atrēķinot ūdeņu teritorijas

(pamatā HES ūdenskrātuve) pat 15,7% sauszemes novada platības. Tas skaidrojams ar

to, ka Salaspils novads ir visblīvāk apdzīvotais novads Latvijā ar apmēram 200

cilv/km2 (prognoze uz 2012 gadu; http://www.salaspils.lv/lv/iedzivotaji/).

Stratēģijā minēts, ka ģipšakmens ieguve atstāj ļoti būtisku iespaidu uz vidi – mainās

gruntsūdeņu režīms un ķīmiskais sastāvs, ūdens atsūknēšanas rezultātā palielinās

sulfātu koncentrācija un duļķainība virszemes ūdenskrātuvēs, tiek radītas degradētas

rekultivējamas teritorijas.

Antropogēnie procesi Salaspils teritorijā XX gadsimta otrajā pusē bijuši ļoti apjomīgi

– Rīgas HES aizsprosts izsaucis daudzas ģeoloģisko procesu izmaiņas, vairākas reizes

paplašinājusies Daugavas gultne, būtiska un līdz šim maz pētīta ir arī Rīgas pazemes

ūdens depresijas piltuves ietekme, izbūvēti jauni ceļi, ierīkoti karjeri u.c. Karsta

procesiem Salaspils teritorijā raksturīgas gan senas, gan mūsdienu izpausmes.

Nav datu par augsnes kvalitāti un tās izmaiņām

Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas ir uzskaitītas Attīstības Programmā, ka arī

atrodamas LVĢMC uzturētajā datu bāzē. Diemžēl nav veikti ne pētījumi potenciāli

piesārņotajās vietās ne piesārņoto vietu sanācija. Laikam ejot pamazām zūd šādu

teritoriju izdalīšanas jēga, jo piesārņojums vai nu jau ir izplatījies tālāk,

samazinājusies tā koncentrācija, notiek arī pašattīrīšanā procesi, kā rezultātā datubāze

zaudē aktualitāti.

Secinājumi

1) Salaspils novads ir salīdzinoši antropogēni ietekmēts - tajā ir vislielākais

iedzīvotāju blīvums, lielu daļu teritorijas aizņem uz dzīvošanu attiecināma apbūve.

2) Rūpnieciskās apbūves teritorijām, kas ietver arī derīgo izrakteņu ieguvi plānots

apmēra 8% novada teritorijas.

16

Daba

Dabas aizsardzības vajadzībām ir izveidota Natura 2000 teritorija, kā arī citi

aizsargājami objekti un teritorijas (mikroliegumi, dižkoki, u.c.). Salaspils novads

Latvijas kontekstā ir salīdzinoši ietekmētas un visblīvāk apdzīvots. Tomēr arī ārpus

aizsargājamām teritorijām arī saglabājas pietiekamas daudzums dabas teritoriju -

apmēram 1/4 daļa meži un 1/5 daļa lauksaimniecības teritorijas izmantotas dažādas

intensitātes pakāpē. Arī rūpniecībā izmantotie karjeri beigās atgriežas dabas apritē kā

jaunas ūdenskrātuves.

Secinājumi

Salaspils novadā nav problēmu ar sugu vai biotopu apdraudētībai

Klimats

Salaspils novadā atrodas Rīgas HES - kas uz novada teritoriju rēķina un gruntsūdens

paaugstināšanās rēķina nodrošina ievērojamu elektroenerģijas ieguvi bez SEG

emisijām.

Salaspils novads piedalās klimata kontroles pasākumos un ir parakstījis pašvaldību

hartu par CO2 emisiju samazināšanu. Plānota Salaspils Siltumapgādes pāreja uz

atjaunojamiem energoresursiem - šķeldas katlumājas celtniecība.

Secinājumi

Salaspils novads aktīvi piedalās klimata kontroles pasākumu īstenošanā.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 157 punkts 8.3. nosaka veikt vides stāvokļa izmaiņu

aprakstu, ja plānošanas dokuments netiktu īstenots. Tomēr noteikumi vai citi

dokumenti nepaskaidro sīkāk kādā nozīmē vai mērā netiktu īstenots. Tradicionāli

teritorijas plānošanas dokumentu stratēģiskajā analīzē izmantots pieņēmums par

haotiskas apbūves vai attīstības veidošanos, ja kādu nezināmu un nedefinētu iemeslu

dēļ plānošanas dokuments netiktu īstenots. Atšķirībā no atsevišķiem nozaru plāniem

vai stratēģijām, vai nesen plānošanā ieviestajiem lokālplānojumiem, ir grūti prognozēt

iemeslus kādēļ pilnībā varētu netikt īstenoti novada līmeņa plānošanas dokumenti un

līdz ar to modelēt šādu situāciju. Salaspils novads diemžēl pats ir piemērs tam, kā

haotiska un nepārdomāta apbūve iespējama arī tur kur ir spēkā esoši teritorijas

plānojumi, arī ja tiem veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums.

Tomēr ja pieņem, ka izveidojas apstākļi, kuru dēļ netiek realizēts šis teritorijas

plānojums, prognozējams, ka tas neatstātu ietekmi uz vides stāvokli. Vides stāvoklis

un tā izmaiņu dinamika saglabātos tāda pati, kā šī teritorijas plānojuma realizācijas

gadījumā.

17

Teritorijas plānojuma īstenošanas būtiskās ietekmes uz vidi

Atsevišķu plānojuma daļu ietekme

Rūpnieciskās teritorijas un derīgo izrakteņu ieguve

Stratēģiskā novērtējuma gaitā darba grupā īpaša uzmanība tika veltīta derīgo izrakteņu

ieguves plānošanai, lai minimizētu iespējamās konfliktteritorijas ar apdzīvojuma

struktūru no vienas puses, un veicinātu uzņēmējdarbību no otras puses.

Plānotās izmantošanas kartē ir atzīmētas visas LVĢMC reģistrētās atradnes - tas

nodrošina informāciju par esošajiem derīgajiem izrakteņiem. Taču ieguve ir atļauta

tikai rūpniecisko teritoriju zonā. Ārpus šīs zonas iespējamai ieguvei būtu

nepieciešams veikt izmaiņas teritorijas plānojumā, piemēram, ar lokālplānojuma

palīdzību, kas savukārt paredz sabiedrības līdzdalību un dažādu faktoru izvērtēšanu

konkrētajā vietā.

Šāds teritorijas plānojuma risinājums no vienas puses ierobežo derīgo izrakteņu

ieguvi, no otras puses ir pietiekoši elastīgs lai nākotnē ar lokālplānojumu palīdzību

varētu risināt ieguves iespējas arī citviet.

SIVN rezultātā samazināta atzīmēto atradņu teritoriju platība neuzrādot tās vietās, kas

atrodas zem apbūvētām teritorijām.

Derīgo izrakteņu ieguves galvenās ietekmes ir troksnis un putekļi gan ieguves vietā,

gan smagā transporta kustības rezultātā, kā arī gruntsūdens plūsmu un līmeņu

izmaiņas. Ģipšakmens un dolomīta gadījumā vibrācijas un troksnis spridzināšanas

darbu laikā, arī virszemes ūdens duļķošanās un ķīmiskā sastāva izmaiņas. Iespējamas

arī citas ietekmes atkarībā no konkrētajiem apstākļiem.

Šīs ietekmes ir ilglaicīgas, tomēr pārejošas, kad beidzas derīgo izrakteņu ieguve.

Izņemot saglabājas paliekošās ietekmes no pārveidotā reljefa (jauna ūdenskrātuve,

izmainīti gruntsūdens režīmi, izmainīta ainava). Gruntsūdens režīma izmaiņām var

būt kumulatīva ietekme ar citiem faktoriem kas Salaspils novadā ir atbildīgi par

gruntsūdens paaugstināšanos. Derīgo izrakteņu ieguve var veicināt arī karsta

procesus.

Vibrācijas ietekmju dēļ veidojas konfliktteritorija ar Salaspils bijušo atomreaktoru,

kur paredzēts uzstādīt pret vibrācijām jutīgus instrumentus. Tādēļ organizēta

ieinteresēto pušu tikšanās un rezultātā izveidots ierobežojums 500m rādiusā ap bijušo

atomreaktoru ģipšakmens ieguvē neizmantot spridzināšanas metodi.

Darba grupā analizēta arī karjeru teritoriju izmantošana pēc ieguves - vai cita veida

rūpnieciskā darbība bijušajās ieguves vietās neradīs konfliktsituācijas. Šīs analīzes

rezultātā rūpnieciskās teritorijas netika samazinātas.

18

Salaspils novadā notiek derīgo izrakteņu ieguves attīstība un interese par ieguves

teritorijām, sagaidāma šīs nozares paplašināšanās arī nākotnē. Pašvaldībai būs jādod

vērtējums un jālemj par darbību konkrētās ieguves vietās, lokālplānojumiem,

ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumiem, piesārņojošo darbību atļauju

nosacījumiem. Tomēr pašreiz trūkst apkopotas un praktiski pielietojamas informācijas

par ieguves ietekmēm visa novada mērogā, lai stratēģiski lemtu par derīgo izrakteņu

ieguves pieļaujamo intensitāti, veidiem un novietojumu.

Ieteikumi

Veikt analītisku pētījumu par derīgo izrakteņu ieguves ietekmēm novada mērogā, kas

dotu praktiski pielietojamas vadlīnijas un rekomendācijas lēmumu pieņemšanai un

stratēģiskai plānošanai attiecībā uz derīgo izrakteņu ieguvi.

Atsevišķas IVN procedūras piemēro konkrētiem projektiem (piemēram ieguves

paplašināšanai), bet tās var arī nesniegt atbildes uz plānošanai nepieciešamo

informāciju novada mērogā.

SIVN rezultātā precizēts apbūves noteikumu teksts, samazinot nepamatotus

ierobežojumus uzņēmējdarbības attīstībai attiecībā uz ķīmisko vielu un produktu

ražošanas ēku būvniecības aizliegumu.

Lauku zemju teritorijas

Apbūves noteikumos noteikts ierobežojums nedzīvojamām ēkām maks. 100m2. Tas

nerada iespēju būvēt lielas fermas, mēslu novietnes, minerālmēslu glabātavas,

tehnikas novietnes utt. Šādam ierobežojumam ir gan pozitīva, gan negatīva ietekme.

No vienas puses tas ierobežo lauku uzņēmējdarbību, bet no otras samazina riskus

ietekmēm (smakas, gruntsūdens piesārņojums) no lieliem lauksaimniecības objektiem

Ieteikums

Precizēt maksimāli atļauto 100m2 nedzīvojamo ēku ierobežojuma būtību Lauku

teritorijās; uz kādas kategorijas ēkām tas tieši attiecas. Iespējami dažādu pielietojumu

ēkām, dažādi platības ierobežojumi.

19

Dzīvojamās apbūves teritorijas

Salaspils pilsētā plānota mazstāvu un savrupmāju apbūves zona starp dzelzceļa

ziemeļu malu un Dienvidu ielu (parādīta ar bultiņu 3. attēlā). Šajā zonā ir trokšņa

pārsniegumi no dzelzceļa kustības un šādas apbūves rezultātā izveidosies jauna

akustiskā diskomforta zona.

Ieteikumi

- Izskatīt iespēju mainīt zonējumu starp dzelzceļu un Dienvidu ielu uz publiskās vai

jauktas apbūves teritoriju.

- Informēt attīstītājus par trokšņa pārsniegumiem šajā zonā (t.sk. izveidot plānojuma

karti, kur attēloti trokšņu līmeņi)

- Paredzēt prasības prettrokšņa aizsardzībai

Iepriekšējos plānošanas periodos, it īpaši saistībā ar pārāk straujo un tāpēc nevadāmo

būvniecības attīstību "treknajos gados" (2000 gadu vidū) Salaspils novadā ir

izveidojušās vairākas blīvai apbūvei paredzētas teritorijas, kas iepriekš tika plānoti kā

ciemi. Vairākos no tiem pašreiz saskatāmi riski kvalitatīvas dzīves vides

nodrošināšanai, cilvēku veselībai un drošībai, kā arī videi. Teritorijas parādītas ar

bultiņām 3. attēlā.

20

3. attēls. Dzīvojamās apbūves konfliktteritorijas.

21

Teritorija "Mežezeri"

Teritorija sadalīta apbūves gabalos un tās malā izrakta ūdenskrātuve. Apbūves gabali

ir ļoti dažādā attīstības stadijā, lielāko tiesu neapbūvēti vai daļēji apbūvēti. Teritorijā

nav nodrošināta centrālā ūdensapgāde un kanalizācija, katrs īpašnieks šos jautājumus

risina pēc savām iespējām. Piebraukšanas iespējas tikai pa vienu ceļu, kura tehniskais

stāvoklis ir ļoti slikts.

4. attēls. Mežezeru teritorija, 2012. gada oktobris.

22

Ieteikumi

Pēc iespējas veicināt Mežezeru teritorijas attīstību kvalitatīvas dzīves vides virzienā.

Vienlaikus ar cieņu jāizturas pret cilvēku vēlmēm un centieniem sava privātīpašuma

attīšanai, kuri rīkojušies šeit doto iespēju ietvaros. Iespējams, Mežezeru teritorijas

attīstībai var tikt pielietoti kādi inovatīvi, netradicionāli vai eksperimentāli risinājumi.

Teritorija Zirņu salā

Zirgu salā uzsākta rindu māju apbūve, zeme sadalīta apbūves gabalos. Bez vienotām

NAI, kā tas bija paredzēts detālplānojumā, risks neattīrītu vai nepietiekoši attīrītu

notekūdeņu ietekmei uz Daugavas ūdens kvalitāti. Detālplānojumā NAI ir paredzētas,

bet nevar izslēgt risku atsevišķai apbūvei sadalītajos zemes gabalos.

5. attēls. Zirņu sala

Teritorija pie Mazās Juglas (netālu no Bunčiem).

Teritorija sadalīta apbūves gabalos līdz pašam upes krastam. Plūdu risks. Upes

piesārņojuma risks neapmierinošu kanalizācijas risinājumu dēļ.

23

Teritorija "Avoti" (Cekule) ziemeļos pie apvedceļa

Teritorija sadalīta apbūves gabalos pie plānotā autoceļa. Risks trokšņa un gaisa

piesārņojuma ietekmēm no autotransporta.

Savrupmāju teritorija Acones ciema austrumu stūrī

Savrupmāju anklāvs atrodas starp plānoto autoceļu un ražošanas teritoriju. Risks

trokšņa un gaisa piesārņojuma ietekmēm un no plānotā autoceļa un ražošanas

teritorijas.

Silabriežu ciema ziemeļu stūris

Atrodas pie plānotā autoceļa, riski trokšņu pārsniegumiem un jaunai akustiskā

diskomforta zonai.

Ieteikumi

Informēt iespējamos attīstītājus/ iedzīvotājus par sagaidāmajiem riskiem šajās

savrupmāju apbūves teritorijās.

Doles sala

Dabas parks „Dolessala” dibināts 1987. gadā, lai saglabātu savdabīgo Doles salas

ainavu, dabas un kultūrvēsturiskās vērtības. 2004. gadā dabas parks ir iekļauts Eiropas

nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā – NATURA 2000 teritoriju tīklā

(Dolessalas Dabas aizsardzības plāns, 2009). No šī plāna sabiedriskās apspriešanas

protokola noprotams, ka iedzīvotāju atbalsts 1986. gadā Dabas parka izveidei tika

saņemts pirms zemju privatizācijas un lielā mērā kā protests pret toreizējo cementa

rūpnīcu. Pašlaik iedzīvotāju attieksme ir negatīva pret dažādiem saimnieciskās

darbības ierobežojumiem un pret tūrisma attīstību šajā teritorijā, acīm redzot vēloties

Doles salu redzēt vairāk kā dzīvošanai piemērotu klusu teritoriju.

SIVN rezultātā likvidēta rūpnieciskā teritorija Dabas parka funkcionālajā zonā. Tas

nozīmīgi samazina iespējamību darbībām, kuras būtiski vai neatgriezeniski pārveido

raksturīgo ainavu (Dolessalas individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu

prasība, punkts 22.1.). Šādu nosacījumu varētu būt grūti ievērot ražošanas teritorijas

gadījumā, lai arī tā bija salīdzinoši neliela.

Parka Neitrālajā zonā teritorijas plānojums paredz rūpnieciskās teritorijas, tomēr tur

būs iespējams izvedot tikai C kategorijas piesārņojošās darbības, jo Dolessalas

24

individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi aizliedz A vai B kategorijas

piesārņojošās darbības.

SIVN rezultātā neitrālajā zonā dīķu teritorijā mainīts zonējums no derīgo izrakteņu

atradnes uz lauku zemēm. Samazināts ražošanas teritoriju platība neitrālajā zonā, lai

attīstību šajā zonā vairāk Dabas parkam piemērotā virzienā.

SIVN darba grupā vairākkārt skatītas dabas aizsardzības plānā esošās rekomendācijas

teritorijas plānojumam un sagatavota analīze par rekomendāciju iestrādi apbūves

noteikumos.

Pretēji Dabas aizsardzības plāna rekomendācijām, kā arī novada apbūves

noteikumiem Natura 2000 teritorijā Individuālie aizsardzības un izmantošanas

noteikumi pieļauj veikt zemes sadalīšanu sīkās parcelēs. Šī norma netika saskaņota ar

novadu MK noteikumu izstrādes laikā.

Līdz ar to var izveidoties ar laiku ciema tipa apbūves struktūra, pretēji Dabas

aizsardzības plāna idejām. Konkrēti, Individuālie aizsardzības un izmantošanas

noteikumi atļauj neierobežotu zemes vienību dalīšanu, nodalot uzbūvētas ēkas. Ātrā

tempā māju var uzbūvēt gada vai divu laikā. Pastāvot apbūves spiedienam un

pieprasījumam, jau 10 gadu periodā var izveidoties ciemata tipa koncentrēta apbūve.

Iespējams, pastāv arī kādi juridiski un tehniski līdzekļi sadalīšanas paātrināšanai.

Piem. no 2 ha gabala uz kura ir saimniecība vispirms atdala 1 ha, tad atkārtoti no šīs

pašas nu jau 1 ha lielās saimniecības atdala vēl kādu platību utt.

Ieteikumi

- Sekot zemes gabalu sadalīšanai un apbūves attīstībai Doles salā.

- Izskatīt iespēju apbūves noteikumos iekļaut Dabas aizsardzības plānā aprakstītās

rekomendācijas

Turpmākās izpētes teritorijas (dzelzceļam un autotransportam)

Salaspils novadā ir noteiktas valsts nozīmes infrastruktūras objektu plānošanai

nepieciešamās teritorijas (Rail Baltica koridors, apvedceļš, multimodāla šķērsojuma

vieta ar Daugavu). 6. attēlā parādīta plānotā šķērsojuma vieta, no kā redzams, ka tas

virzās pāri jau esošai privātmāju teritorijai Saulkalnes ciemā. Saprotams, ka šāds

risinājums ir nereāls un nevar tikt realizēts.

25

Daugavas multimodālais šķērsojums būtiski un savstarpēji izslēdzoši konfliktē ar

Saulkalnes ciema teritoriju un tur jau pastāvošo un plānoto privātmāju apbūvi. Šāds

Daugavas šķērsojums, kas virzītos pāri savrupmājām nav pieļaujams no cilvēku

veselības un drošības viedokļa.

A

6. Attēls. Plānotā multimodālā Daugavas šķērsojuma vieta, kas būtiski un savstarpēji

izslēdzoši konfliktē ar Saulkalnes ciema savrupmāju esošo un plānoto apbūvi. A -

izgriezums no plānotās izmantošanas kartes, tumši zilā līnija - Saulkalnes ciema

robeža; B - Skats no autoceļa A6 un Saulkalnes ciema.

Apvedceļa

pārvads

Apbūve Saulkalnes ciemā

plānotā Daugavas

šķērsojuma ceļā

B

26

Ilgstošs turpmākās izpētes teritorijas statuss būtiski apgrūtina zemes īpašniekus

aprobežojumu dēļ kā arī precīzākas informācijas dēļ kāda attīstība būtu pieļaujama un

kāda ne šajās teritorijās.

Ieteikumi

Projekta Rail Baltica tehniskās izpētes stadijā nepieciešams multimodālo šķērsojuma

vietu ar Daugavu veidot tā, lai tā negatīvi neietekmētu Saulkalnes iedzīvotājus.

Piemēram, pārvirzot šķērsojuma vietu tālāk no privātmāju apbūves un ciema

teritorijas uz Rīgas pusi.

Potenciāli piesārņotās vietas

Ieteikumi

Iespēju robežās veicināt Potenciāli piesārņotās vietu izpēti un atkarībā no rezultātiem

vai nu izslēgšanu no datubāzes, vai nepieciešamos pasākumus sanācijai.

Gaisa kvalitāte

Palielinoties derīgo izrakteņu ieguvei, individuāliem apkures risinājumiem, transporta

intensitātei iespējams palielināsies gaisa piesārņojums ar daļiņām PM10, arī PM2,5.

Savu ieguldījumu palielinājumā dos arī Salaspils Siltuma šķeldas katlumāja.

Pašvaldībai ir iespējas kontrolēt A, B un C kategoriju piesārņojošo darbību atļauju

iesniegumus, kur tiek modelēta arī gaisa piesārņojuma izkliede, kā arī ietekmēt šo

piesārņojošo darbību atļauju nosacījumus. Lielākiem objektiem var tikt piemērota arī

IVN procedūra, kurā ir gan iespēja, gan pienākums pašvaldībai piedalīties.

Ieteikumi

- Periodiski (piem. reizi gadā vai vismaz trijos) sekot gaisa kvalitātes izkliedes datiem

(no LVĢMC) visā novadā;

- Sekot A, B un C kategoriju iesniegumiem un nepieciešamības gadījumā

saskaņošanas procesa ietvaros izvirzīt papildu nosacījumus pirms atļaujas

izsniegšanas;

- Nepieciešamības gadījumā un iespēju robežās veikt daļiņu PM10 mērījumus.

27

Troksnis

Trokšņa kartēšana neuzrāda pārsniegumus no līdzšinējās (2008. gada dati)

rūpnieciskās darbības Salaspils novadā. Tiesa, šajā pētījumā nav ietverta Salaspils

novada austrumu daļa. Tomēr tiek plānotas jaunas derīgo izrakteņu ieguves teritorijas

t.s. "kluso teritoriju" tuvumā. Tādēļ pastāv risks trokšņa līmeņa paaugstinājumiem

šajās zonās. Atsevišķās vietās ražošanas teritorijas tieši robežojas ar savrupmāju vai

mazstāvu dzīvojamo teritoriju, kas arī rada risku paaugstinātam trokšņa līmenim

apdzīvotajās teritorijās.

Ieteikumi

- Izveidot karti(es), kas savieto trokšņa pārsniegumu kartes, akustiskā diskomforta

zonu un klusās teritorijas ar teritorijas plānoto izmantošanu.

- Iekļaut apbūves nosacījumos ja ražošanas teritorija tieši robežojas ar savrupmāju vai

mazstāvu apbūves teritoriju pilsētas vai ciemu teritorijā, ražošanas teritorijai kur

notiek vai tiek uzsākta darbība kas rada troksni, pa šo robežu uzstāda prettrokšņa

sienu.

- Pašvaldībai atsevišķi reģistrēt veiktos un plānotos pasākumus trokšņa

samazināšanai, lai tos ilgtermiņā būtu vieglāk izvērtēt un koriģēt.

- Iespēju robežās veikt jaunus mērījumus problemātiskākajās vietās

Alternatīvas

Darba grupā derīgo izrakteņu ieguvei tika analizēti vairāki teritorijas plānojuma

varianti (alternatīvas). Apkopotā veidā tie parādīti 2. tabulā

2. tabula. Derīgo izrakteņu ieguves plānošanas varianti

Nr. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta Plusi Mīnusi

1. Visā novada teritorijā Atvieglo

uzņēmējdarbību

Ietekmju dēļ

nepieļaujami riski

konfliktteritoriju

attīstībai

2. Tikai konkrētās vietās Skaidrība gan

uzņēmējiem, gan

iedzīvotājiem par

ieguves vietām

Apgrūtina

uzņēmējdarbību,

neracionāla dabas

resursu

izmantošana

28

3. Visās reģistrēto atradņu

teritorijās

Skaidrība par ieguves

vietām un racionāla

resursu izmantošana

Atsevišķas atradnes

atrodas

konfliktteritorijās

4. Atsevišķās reģistrēto atradņu

teritorijās

Skaidrība par ieguves

vietām, racionāla

resursu izmantošana,

konfliktteritoriju

samazināšana

Apgrūtina

uzņēmējderbību,

bet neierobežo.

Teritorijas plānojumā tika izvēlēta 4. variants ("alternatīva"), kurai bija visvairāk

priekšrocību un samērīgi trūkumi. Tā nav ideāls risinājums, taču ir vispiemērotākā

dinamiskai attīstībai, kur visi faktori nav paredzami.

Tādējādi plānotās izmantošanas kartē ir atzīmētas visas LVĢMC reģistrētās atradnes -

tas nodrošina informāciju par esošajiem derīgajiem izrakteņiem. Taču ieguve ir

atļauta tikai rūpniecisko teritoriju zonā. Ārpus šīs zonas iespējamai ieguvei būtu

nepieciešams veikt lokālplānojumu, kas savukārt paredz sabiedrības līdzdalību un

dažādu faktoru izvērtēšanu konkrētajā vietā.

Šāds teritorijas plānojuma risinājums no vienas puses ierobežo derīgo izrakteņu

ieguvi, no otras puses ir pietiekoši elastīgs lai nākotnē ar lokālplānojumu palīdzību

varētu risināt ieguves iespējas arī citviet.

3. Tabula. Plānojuma elementu sagaidāmā ietekme uz vidi un cilvēku veselību un

ietekmes vērtējums (+ pozitīvi/ 0 neitrāli/ - negatīvi).

Nr. Plānojuma elementi Ietekme Vērtējums

1. Derīgo izrakteņu ieguve Gruntsūdens režīma izmaiņas ,

vibrācijas, putekļi,

transportēšanas maršrutu

ietekme, virszemes ūdens

izmaiņas

-

2. Ierobežojums maks. 100 m2

nedzīvojamām ēkām lauku

teritorijās

Ierobežo lauku uzņēmējdarbību

-



teritorijās

Samazina riskus ietekmēm

(smakas, gruntsūdens

piesārņojums) no lieliem

lauksaimniecības objektiem

+

4. Savrupmāju un mazstāvu

apbūve starp dzelzceļu un

Dienvidu ielu

Jaunas trokšņa diskomforta

zonas rašanās

-

5. Savrupmāju apbūve teritorijā

"Mežezeri"

Riski cilvēku veselībai

izveidojoties blīvai apbūvei

ūdensapgādes un kanalizācijas

risinājumu trūkuma dēļ

-

6. Teritorija Zirņu salā Bez vienotām NAI, risks

notekūdeņu ietekmei uz

Daugavas ūdens kvalitāti

-

29

7. Teritorija pie Mažas Juglas

(pie Bunčiem)

Plūdu risks. Upes piesārņojuma

risks neapmierinošu

kanalizācijas risinājumu dēļ.

-

8. Teritorijas "Avoti" daļa pie

plānotā autoceļa

Risks trokšņa un gaisa

piesārņojuma ietekmēm no

autotransporta.

-

9. Savrupmāju zona Acones

ciemā


piesārņojuma ietekmēm un no

plānotā autoceļa un ražošanas

teritorijas

-

10. Silabriežu ciema ziemeļu mala riski trokšņu pārsniegumiem un

jaunai akustiskā diskomforta

zonai.

-

11. Zemes sadalīšanas iespējas

Doles salā (atbilstoši MK

noteikumiem)

Risks ciema apbūves

izveidošanai pretēji DAP

idejām un ieteikumiem

0/-

12. Daugavas multimodālais

šķērsojums

Konfliktteritorija (pārklājas) ar

privāto apbūvi

-

Ietekmju novēršana un samazināšana

1. Derīgo izrakteņu ieguve


dotu praktiski pielietojamas vadlīnijas un rekomendācijas lēmumu pieņemšanai (t.sk.

lokālplānojumu gadījumā) un stratēģiskai plānošanai

attiecībā uz derīgo izrakteņu ieguvi.

2. Ierobežojums maks. 100 m2 nedzīvojamām ēkām lauku teritorijās




4. Savrupmāju un mazstāvu apbūve starp dzelzceļu un Dienvidu ielu






5. Savrupmāju apbūve teritorijā "Mežezeri"


Iespējams, Mežezeru teritorijas attīstībai var tikt pielietoti kādi inovatīvi,

netradicionāli vai eksperimentāli risinājumi.

30

6. - 10. Savrupmāju apbūves teritorijas (Zirņu sala, Avoti. pie Mazās Juglas, Acone,

Silabrieži)


teritorijās.

12. Daugavas multimodālais šķērsojums

Plānošanas risinājumi Daugavas šķērsojumam. Piemēram, novirzīt to uz Rīgas pusi

prom no jaunizveidotās savrupmāju apbūves.

Monitorings

Ieteicamie monitoringa parametri

Apbūvei

- Zemes gabalu sadalīšanas intensitāte un apbūves attīstība Doles salā (atdalīto zemes

gabalu skaits un platība, uzcelto māju un izsniegto būvatļauju skaits)

- Reālā apbūves attīstība bijušajās ciematu teritorijās, kur veikta zemes vienību

sadalīšana (uzcelto māju un izsniegto būvatļauju skaits)

- Kanalizācijas un ūdensapgādes risinājumi bijušajās ciematu teritorijās

- Iedzīvotāju skaits, kuru mājsaimniecības ir pieslēgtas centralizētai ūdensapgādei un

kanalizācijai

Troksnim

- Trokšņa līmeņa kontrole (mērījumi problemātiskajās teritorijās);

- Mērījumu vai netiešas analīzes ceļā noteikt vai ir ietekmētas t.s. "klusās teritorijas"

kas norādītas Rīcības plānā)

- Mērījumu vai netiešas analīzes ceļā noteikt vai ir radušās jaunas akustiskā

diskomforta zonas

- Uzskaitīt veiktos un plānotos trokšņa samazināšanas pasākumus

Gaisa kvalitātei

- Reizi gadā vai vismaz reizi trijos sadarbībā ar LVĢMC sekot gaisa piesārņojuma

izkliedes datu izmaiņām;

- PM10 mērījumi riska zonās

Ūdens kvalitātei un ietekmēm

- NAI izplūdes parametri

- Potenciāli piesārņoto vietu izpētes pakāpe un veiktie pasākumi

31

- Apkopot valsts monitoringa datus par ūdensobjektu ekoloģisko kvalitāti.

- Iespēju robežās kontrolēt mākslīgo ūdenskrātuvju ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti,

veicot ūdens paraugu analīzes

- Apkopot un reģistrēt gruntsūdens līmeņa ietekmes

- Reģistrēt informāciju par teritoriju applūšanu

32

Kopsavilkums

Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma mērķis ir plānošanas procesā vērst

uzmanību uz cilvēku veselības un vides aspektiem un, kur nepieciešams, ieteikt

negatīvu ietekmju samazināšanas vai novēršanas pasākumus.

Šajā gadījumā plānošanas dokuments ir Salaspils novada teritorijas plānojums.

Analizējot pašreizējo vides stāvokli novadā un pieejamo informāciju, identificētas

šāda galvenās vides problēmas:

- Trokšņa ietekme no dzelzceļa un A6 automaģistrāles

- Gruntsūdens paaugstināšanās un pārpurvošanās HES ūdenskrātuves un bojāto

meliorācijas sistēmu ietekmē;

- Mainīgas gruntsūdens plūsmas un līmeņi ģipšakmens ieguves rezultātā, t.sk.

izveidojoties jaunām ūdenskrātuvēm bijušajos karjeros;

- Vibrācijas no spridzināšanas darbiem ģipšakmens ieguvē;

- Daugavas krastu izskalošana (Doles salā, pie Sauriešu ciema );

- Autotransporta un dzelzceļa izplūdes gāzes.

Troksnis ir būtisks ietekmējošs faktors, kas ņemams vērā turpmākajā novada attīstībā,

it īpaši Salaspils pilsētā autoceļa A6 un dzelzceļa tuvumā. Šajās zonās ir konstatēti

vislielākie trokšņa normatīvu pārsniegumi.

Par gaisa kvalitātes stāvokli Salaspils novadā publiski pieejamā informācija nesniedz

ne precīzu, ne telpisku informāciju. Tādēļ lai iegūtu konkrētāku informāciju par gaisa

kvalitātes stāvokli Salaspils novadā, tika pasūtīta gaisa piesārņojuma izkliedes

informācija no Valsts SIA "Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs". Šie

dati liecina, ka attiecībā uz piesārņojošajām vielām gaisa kvalitāte novadā ir labā

stāvoklī un nebūtu attiecināma uz pastāvošām vides problēmām. Tādējādi

- gaisa piesārņojošo vielu izkliedes modelēšanas dati liecina, ka gaisa kvalitāte

kopumā visā Salaspils novadā ir laba un nav riska pārsniegt robežlielumus;

- Neapmierinoša gaisa kvalitāte iespējama atsevišķās, lokālās vietās (piem. karjeru

tuvumā daļiņas un putekļi, automaģistrāļu tuvumā izplūdes gāzes);

- Ģipšakmens karjeru, kas ir viena no dominējošajām rūpniecības nozarēm novadā,

radītais piesārņojums ar daļiņām (PM10) neizplatās tālu no ieguves vietas un tam ir

lokāls raksturs.

Gan virszemes, gan pazemes ūdensobjekti Salaspils novadā ir labā ekoloģiskās

kvalitātes stāvoklī. Jāseko, lai to kvalitāte nepasliktinātos. Taču attiecībā uz

33

gruntsūdeni problēmas saistītas nevis ar gruntsūdens sliktu kvalitāti vai

nepietiekamību, bet pārāk augstu gruntsūdens līmeni.

Zināms arī, ka meliorācijas sistēmas ir sliktā stāvokli, tomēr trūkst konkrētas

informācijas novada mērogā.

Kopumā Salaspils novads ir salīdzinoši antropogēni ietekmēts - tajā ir vislielākais

iedzīvotāju blīvums, lielu daļu teritorijas - apmēram 13% - aizņem uz dzīvošanu

attiecināma apbūve. Rūpnieciskās apbūves teritorijām, kas ietver arī derīgo izrakteņu

ieguvi plānots atvēlēt apmēra 8% novada teritorijas.

Salaspils novadā nav problēmu ar sugu vai biotopu apdraudētībai

Salaspils novads aktīvi piedalās klimata kontroles pasākumu īstenošanā.

Vides pārskatā analizētas teritorijas plānojuma iespējamās negatīvās ietekmes, sniegti

ieteikumi, gan tieši attiecībā uz teritorijas plānošanas procesu, gan arī vispārīgi

ieteikumi problēmas risināšanai vai nepieļaušanai ar citiem paņēmieniem. To ir

mēģināts darīt maksimāli konspektīvā un pārskatāmā veidā, izveidojot arī apkopojošu

tabulu:

Plānojuma elementu sagaidāmā ietekme uz vidi un cilvēku veselību un ietekmes

vērtējums (+ pozitīvi/ 0 neitrāli/ - negatīvi).

Nr. Plānojuma elementi Ietekme Vērtējums

1. Derīgo izrakteņu ieguve Gruntsūdens režīma izmaiņas ,

vibrācijas, putekļi,

transportēšanas maršrutu

ietekme, virszemes ūdens

izmaiņas

-



teritorijās

Ierobežo lauku uzņēmējdarbību

-



teritorijās

Samazina riskus ietekmēm

(smakas, gruntsūdens

piesārņojums) no lieliem

lauksaimniecības objektiem

+

4. Savrupmāju un mazstāvu

apbūve starp dzelzceļu un

Dienvidu ielu

Jaunas trokšņa diskomforta

zonas rašanās

-

5. Savrupmāju apbūve teritorijā

"Mežezeri"

Riski cilvēku veselībai

izveidojoties blīvai apbūvei

ūdensapgādes un kanalizācijas

risinājumu trūkuma dēļ

-

6. Teritorija Zirņu salā Bez vienotām NAI, risks

notekūdeņu ietekmei uz

Daugavas ūdens kvalitāti

-

7. Teritorija pie Mažas Juglas

(pie Bunčiem)

Plūdu risks. Upes piesārņojuma

risks neapmierinošu

kanalizācijas risinājumu dēļ.

-

8. Teritorijas "Avoti" daļa pie

plānotā autoceļa


piesārņojuma ietekmēm no

autotransporta.

-

34

9. Savrupmāju zona Acones

ciemā


piesārņojuma ietekmēm un no

plānotā autoceļa un ražošanas

teritorijas

-

10. Silabriežu ciema ziemeļu mala riski trokšņu pārsniegumiem un

jaunai akustiskā diskomforta

zonai.

-

11. Zemes sadalīšanas iespējas

Doles salā (atbilstoši MK

noteikumiem)

Risks ciema apbūves

izveidošanai pretēji DAP

idejām un ieteikumiem

0/-

12. Daugavas multimodālais

šķērsojums

Konfliktteritorija (pārklājas) ar

privāto apbūvi

-

Tālāk apkopoti ieteikumi šo ietekmju novēršanai vai samazināšanai

1. Derīgo izrakteņu ieguve


dotu praktiski pielietojamas vadlīnijas un rekomendācijas lēmumu pieņemšanai (t.sk.

lokālplānojumu gadījumā) un stratēģiskai plānošanai

attiecībā uz derīgo izrakteņu ieguvi.

2. Ierobežojums maks. 100 m2 nedzīvojamām ēkām lauku teritorijās




4. Savrupmāju un mazstāvu apbūve starp dzelzceļu un Dienvidu ielu






5. Savrupmāju apbūve teritorijā "Mežezeri"


Iespējams, Mežezeru teritorijas attīstībai var tikt pielietoti kādi inovatīvi,

netradicionāli vai eksperimentāli risinājumi.

6. - 10. Savrupmāju apbūves teritorijas (Zirņu sala, Avoti. pie Mazās Juglas, Acone,

Silabrieži)

35


teritorijās.

12. Daugavas multimodālais šķērsojums

Plānošanas risinājumi Daugavas šķērsojumam. Piemēram, novirzīt to uz Rīgas pusi

prom no jaunizveidotās savrupmāju apbūves.

Vides pārskatā atrodami arī ieteiktie monitoringa parametri, kas varētu kalpot izmaiņu

uzraudzībai nākotnē, lai noteiktu vai nav jāveic kādas koriģējošas pasākumi. Kā arī

sīkāk aprakstīti nacionālie un starptautiskie vides politikas mērķi. Atsevišķa sadaļa

pārskatā veltīta pašam Stratēģiskā novērtējuma procedūras aprakstam, kā arī

sabiedrības līdzdalības ieguldījumam.

36

Pielikumi

27.08.2012./ Lapa 37 no 43_Salaspils_novads_26.09.2012.

Slāpekļa dioksīda NO2

Gada vidējo koncentrāciju novērtējums

Salaspils novada teritorijā

M 1:65 000

Izkliežu aprēķini veikti analizējot esošo gaisa piesārņojuma līmeni Salaspils novada teritorijā.

Aprēķinos iekļauti:

- stacionārie piesārņojuma avoti (datu bāze 2-Gaiss);

- mobilie piesārņojuma avoti (transporta plūsmu intensitātes dati).

Režģa šūnas izmēri - 100100 m.


Benzola C6H6



M 1:65 000







Oglekļa oksīda CO

8 stundu maksimālās koncentrācijas novērtējums


M 1:65 000







Daļiņu PM10



M 1:65 000







Daļiņu PM10

Diennakts 90.41 procentīlo (atbilst diennakts 36.augstākajai koncentrācijai) koncentrāciju

novērtējums


M 1:65 000







Daļiņu PM2.5



M 1:65 000







Sēra dioksīda SO2

Diennakts 99.18 procentīlo (atbilst diennakts 4.augstākajai koncentrācijai) koncentrāciju

novērtējums


M 1:65 000






Documents

VIDES PĀRSKATS - · PDF fileVides politikas pamatnostādnes zemes resursu, zemes dzīļu un augsnes aizsardzības jomā atzīst, ka teritorijas plānošanā varētu lielākā mērā