Upload
melvin-herman
View
39
Download
4
Embed Size (px)
DESCRIPTION
Vienkāršots skatījums uz nevienkāršu realitāti. Kļūdu un neprecizitāšu kopīraiti Helmūtam Ancānam. Par ko šodien mēģināsim runāt. Realitāte un tukšums Kāpēc būtu svarīgi saprast tukšuma jēdzienu? Kā mēs uztveram lietas un parādības? Kas ir mentālā marķēšana un kā tā strādā? - PowerPoint PPT Presentation
Citation preview
Kļūdu un neprecizitāšu kopīraiti Helmūtam Ancānam
Par ko šodien mēģināsim runātRealitāte un tukšumsKāpēc būtu svarīgi saprast tukšuma
jēdzienu?Kā mēs uztveram lietas un parādības?Kas ir mentālā marķēšana un kā tā
strādā?Kā meditēt par tukšumu?Tipiskākie maldi saistībā ar tukšuma
izpratni Laimīgās beigas
Realitāte un tukšumsBuddhismā tiek mācīts, ka visu lietu un parādību galējā
realitāte, to galējais eksistences veids, ir tukšums (šūnyatā)
Pretēji pirmajām asociācijām šis tukšums noteikti nav ne-eksistence, bet gan brīvība no neiespējamiem eksistences veidiem, šādu eksistences veidu neesamība
Būtībā mēs neapstrīdam, vai lietas eksistē; mūs interesē, kā tās eksistē
Lietas un parādības eksistē tikai tāpēc, ka tās ir brīvas no neiespējamiem eksistences veidiem -> realitāte
Dažādas buddhisma filozofiskās sistēmas dažādi postulē šos neiespējamos eksistences veidus -> dažādas tukšuma izpratnes
Tukšums kā neesamībaDr. Berzin uzskata, ka termini “voidness” un
“emptiness” (tukšums) dod nepareizu izpratni par šo parādību, tuvāks būtu termins “abscence” (neesamība)
Mēs runājam par eksistējošu lietu, un neesamība eksistē – teiksim, mēs redzam ziloņa neesamību šajā telpā
Tukšuma sakarā mēs savukārt runājam par kaut kā tāda neesamību, kas (atšķirībā no iespējamā ziloņa šajā telpā) neeksistē vispār
Toties iedomāšanās vai fantāzija, ka kaut kas tāds pastāv, noteikti eksistē un no tās jātiek vaļā
Kāpēc būtu kaut kas jāzina par tukšumu?
Pēc mēneša Dr.Berzin sniegs komentāru par Sirds sutru, kas ir viena no īsākajām sutrām tukšuma izpratnes (vai gudrības pilnveidošanas) žanrā
Dziļākais iemesls: neziņa par realitāti, par to, kā mēs paši un viss ap mums eksistē, ir samsāras sakne
Līdz ar to, nesaprotot tukšumu vai neizprotot to pareizi, nevaram atbrīvoties ne no zināšanu šķēršļiem, ne arī traucējošām emocijām -> ciešanas
Lai kļūtu par buddhām vai arhatiem, nepieciešams atbrīvoties no šīs neziņas
Kāpēc būtu kaut kas jāzina par tukšumu?Bez neiespējamiem eksistences veidiem ir
neskaitāmas citas neeksistējošas lietas – zaķa ragi, bruņurupuča vilna, utt. Kāpēc satraukties tieši par tukšumu?
Pieķeršanās lietu eksistencei “no savas puses”, pašām par sevi, ar savu dabisko esenci – šie maldi neskaitāmo dzīvju laikā ir kļuvušu par mūsu redzējumu, par to, kā mēs uztveram sevi un apkārtējo pasauli
Mēs esam pilnībā šīs ilūzijas varā un rīkojamies saskaņā ar šo iluzoro redzējumu, nevis realitāti -> rezultātā daudzveidīgas ciešanas
Kāpēc būtu kaut kas jāzina par tukšumu?Pilnīga atbrīvošanās no neziņas ir garš un
darbietilpīgs process, bet...Zināma tukšuma jēdziena izpratne tagad
un tūlīt palīdz dzīvot mierīgāku, laimīgāku dzīvi bez nevajadzīgiem stresiem un pārdzīvojumiem, līdz ar to var uzskatīt par praktiski izmantojamu metodi dzīves uzlabošanā
Jo dziļāka tukšuma izpratne – jo spēcīgāki un paliekošāki rezultāti!
Terminoloģija, terminoloģija...Emptiness = voidness = tukšumsEntity = būtībaSelf = patiskums (individualitāte), avots:
Tildes datorvārdnīcaSelflessness = patiskuma neesamība =
pašneesamība(?)Inherent = raksturīgs, iedzimts, dabisks,
avots: Tildes datorvārdnīcaSubstantial = reālsReal = īstens
Tukšums budisma pamatnostādņu perspektīvā: 4 dzīves fakti
Pirmais fakts: dzīve ir grūta
Otrais fakts: mūsu dzīves problēmām ir cēloņi
Trešais fakts: no mūsu dzīves problēmām ir iespējams atbrīvoties
Ceturtais fakts: lai atbrīvotos no problēmām, jāatbrīvojas no to cēloņiem -> pamatā jātiek vaļā no neziņas
Neziņa – problēmu māteMēs nevajadzīgi ciešam neziņas dēļ, precīzāk,
nepareizas zināšanas dēļBuddhismā tiek runāts par divu veidu neziņu:
Par cēloņu un seku likumsakarībām (Kā?)Par realitātes būtību – kā mēs paši un viss
ap mums eksistē (Kāpēc?)Neapstrīdami ticot mūsu maņām, mēs
uzskatām, ka mēs un viss ap mums ir pašeksistējošs, reāls, autonoms, neatkarīgs un stabils
Neziņa – problēmu māteBalstoties uz šo maldīgo izjūtu, mēs izkopjam
pārspīlētu “Es”, kuru cenšamies visos veidos apmierināt, pat nodarot ļaunu citiem
Balstoties uz šo maldīgo izjūtu, mēs jūtam lepnumu, bailes, naidu un iekāri, mēs darām visu, lai iegūtu un noturētu
Tomēr rezultātā mēs nekļūstam laimīgāki –patiesībā mēs tikai stiprinām samsāru: nekontrolējamu dzimšanu/miršanu un cikliski atkārtojošos ķibeļu riņķa danci
Neziņa – problēmu māteMirkli aiz mirkļa mēs krītam šajos pašu
negribot radītajos slazdosGluži kā narkotikas, neatkarīgi eksistējoša
“Es” maldīgais koncepts rada nopietnas, pastāvīgi atkārtojošās, ilgtermiņa problēmas mums un apkārtējiem
Kā mēs uztveram lietas un parādības: 5 agregāti
Dr. Berzin terminoloģijā – mūsu pieredzes 5 agregātfaktori
Pamatideja: katru mūsu eksistences/pieredzes momentu veido 5 agregātfaktori, tas vienkārši ir mūsu pieredzes klasificēšanas veids
“Agregāti” = sastāv no daudzām, nemitīgi mainīgām daļām vai kopām
Parasti pilnībā fokusējamies uz kaut ko vienu, ignorējot visu pārējo“Es esmu resns” vai “Man sāp galva”
Secinājums: tas, kā mēs lietas uztveram, lielākoties atšķiras no realitātes
Kā mēs uztveram lietas un parādības: 5 agregāti
Forma – krāsas un formas, skaņas, smaržas, utt.
Sajūtas – patīkamas/nepatīkamas/neitrālasIzšķiršana –izdala/atpazīst vienu no
uztveres lauka objektiemApziņa – 6 primārās apziņas: redzes,
dzirdes, ožas, garšas, taustes un mentālāKompozicionālie faktori – visi pārējie
mentālie faktori: uzmanība, iekāre, dusmas, visas emocijas un konkrētā objekta uztveri pavadošās/”iekrāsojošās” lietas
Tukšuma otra puse -atkarīgā rašanās Ja reiz lietas ir tukšas no neiespējamiem
eksistences veidiem, tad kā īsti tās pastāv? Kas ir iespējamie eksistences veidi?
Lietas un parādības pastāv kā ne-neatkarīgas, tās pastāv mijiedarbībā vai rodoties/mainoties atkarībā no citiem faktoriem
Varam runāt par 3 atkarīgās rašanās skaidrojumiem vai līmeņiem:Atkarīgā rašanās cēloņu un apstākļu kontekstāAtkarīgā rašanās atkarībā no daļāmAtkarīgā rašanās saistībā ar mentālo marķēšanu
Mentālā marķēšana (labeling)Piemērs: kas tas ir?
Bet kas to padara par “A”, kas nosaka tā identitāti kā “A”? Vai slīpie sānu nogriežņi? Vai nogriežņu slīpuma leņķis?Vai horizontālais nogrieznis? Vai visi šie elementi kopā?
Mentālā marķēšana (labeling)No paša grafisko elementu kopuma puses nav
nekādas “A” identitātes, nevienā no tiem nav atrodama “A” esence
Mēs neesam pasīvi novērotāji, kuri uztver “A” identitāti vai tam dabīgi piemītošo esenci, kura kaut kādā veidā būtu atrodama šajā elementu kopumā
“A” ir kaut kas, ko mēs paši radām, tā ir nerakstīta vienošanās, kuras dalībnieki mēs esam – mēs piešķiram identitāti vai marķējam kā “A” noteiktas formas grafisko elementu kopumu
Mentālā marķēšana (labeling)Otrais piemērs: kas ir apelsīns? Vai tā ir sfēra?Vai tas ir kaut kas oranžs?Vai tā ir smarža?Vai tā ir garša?Vai tā ir taustes sajūta, paņemot doto objektu rokās?Vai tā ir skaņa, piemēram, nometot doto objektu
zemē?
Neviena no šīm lietām nav apelsīns, bet, balstoties uz dažādajām sensorām izjūtām, mēs varam piešķirt marķējumu “apelsīns”
Mentālā marķēšana (labeling)Trešais piemērs: kas ir smēķēšanas ieradums?Tā nav pati smēķēšanas fiziskā darbība, tā arī nav
mūsu tieksme vai impulss smēķēt (mentālā aktivitāte)Saskaņā ar buddhismu tā ir atkārtojošos līdzīgu
notikumu secībaUz šīs notikumu secības bāzes, izmantojot abstrakciju
mēs sakām: “Tas ir ieradums” -> mēs apzīmējam (marķējam) šo līdzīgo notikumu secību ar terminu “Ieradums”
Ieradums nav vārds, tā arī nav marķēšanas bāze –ieradums ir tas, uz ko attiecas vārds, balstoties uz marķējumu
Protams, līdzīgo notikumu secība var mainīties -> ieradums mainās
Mentālā marķēšana (labeling)Konvencionālais “Es” ir līdzīga konstrukcija:Mums ir līdzīgu subjektīvas pieredzes
notikumu secība - pamošanās, zobu tīrīšana, brokastu ēšana, skrējiens uz darbu, labas un sliktas sajūtas, strādāšana, komunicēšana ar citiem, atpūta pie TV, gulēšana
Tā ir notikumu secība, jo viens pieredzēšanas moments seko nākošajam
Izmantojot abstrakciju vai mentālo marķēšanu, mēs varam teikt: “Tas esmu es”, “Es daru to”, “Es daru šo”, utt.
Konvencionālais “Es” nav kāds mazs kontrolieris, kas sēž mums galvā un izrīko: “Tagad dari to”, “Bet tagad dari šo”
Mentālā marķēšana (labeling)Vēl viens konvencionālā “Es” piemērs:Es neesmu marķējums, es neesmu mans vārds (teiksim,
Helmūts)Kam tiek piemērots vārds “Helmūts”? Mūsu 5 pieredzes
agregātfaktoriem, mūsu ikdienas pieredzei: iešanai, runāšanai, jušanai, ēšanai, utt., kas ir marķēšanas bāze (pamats)
Marķēšanas bāzei jābūt atbilstošai, pretējā gadījumā nepareizs marķējums
“Es” vai “Helmūts” apraksta mani, balstoties uz šiem pieredzēšanas agregātfaktoriem
Tas ir kā ilūzija, jo parādās kā kaut kas “ciets” un konkrēts, lai arī patiesībā tāds nav. Tomēr šis konvencionālais “Es” eksistē!
Mentālā marķēšana (labeling)Būtiski: ja kaut kas eksistē kā mentālais
marķējums, tas nav tas pats, kā apgalvot, ka to ir radījis mentālais marķējums!
Teiksim, mazulis eksistē neatkarīgi no tā, vai izrunājam vārdu “mazulis” vai arī mēs redzam to. Mazulis eksistē un to mēs neapstrīdam!
Bet mazulis eksistē kā, teiksim, “Peciņa” uz mentālā marķējuma pamata
Tas pats mazulis eksistē kā “brokastis,” teiksim, odam, vai “bīstams objekts” kaķim
Mentālā marķēšana (labeling)Grūts punkts: mentālās marķēšanas processMentālā marķēšana sevī ietver 3
atšķirīgas lietas:Marķēšanas bāziMarķējumu (label)Mērķobjektu (referent object)
Piemērā ar apelsīnu marķēšanas bāze ir sfēriskā forma, oranžā krāsa, atbilstošā smarža, garša, utt.
Vārds “apelsīns” ir marķējums –apzīmējums
Apelsīns ir mērķobjekts - tas, uz kuru attiecas marķējums
Mentālā marķēšana (labeling)Apelsīns nav marķēšanas bāze - forma, krāsa,
smarža, utt. Ja forma būtu apelsīns, tad tikai sfēra būtu apelsīns, krāsa un smarža nevarētu būt apelsīns
Ja forma, krāsa un smarža būtu apelsīns, tad mums būtu trīs dažādas lietas, trīs dažādi apelsīni
Apelsīns nav vārds, skaņu kombinācija “apelsīns”
Apelsīns ir mērķobjekts – konvencionālais mūsu ikdienas pieredzes objekts, uz kuru attiecas skaņu kombinācija “apelsīns”. Tas ir kā ilūzija
Mentālā marķēšana (labeling)
Vēl viens piemērs: sarkana krāsa No gaismas spektra puses nav nekādu zīmju,
robežu vai kā cita, kas iedalītu gaismu oranžā, dzeltenā un sarkanā
Līdz ar to vienīgais, kas to iedibina ir koncepti, vārdi un marķējumi – būtībā cilvēku kopas arbitrāra vienošanās, bet nekas no objekta paša puses
“Krāsa ir vizuāla uztveres īpašība, kas cilvēkos atbilst kategorijām, ko sauc sarkans, dzeltens, zils, utt.” - avots: Wikipedia
Mentālā marķēšana (labeling)Runājot par tukšumu, mēs analizējam to, kas
tieši nosaka vai iedibina kāda objekta eksistenciBūtībā tukšums pasaka, ka nav nekā no paša
mērķobjekta puses, kas nosaka vai iedibina objektu kā šo objektu, kā pareizi izzināmu objektu
Un tikai tāpēc, ka lietas ir tukšas no “no savas puses”, ka tās ir pašneesošas, ka tās ir iedibinātas caur mentālo marķēšanu, lietas var eksistēt kā dažādas, atšķirīgas lietas vienlaicīgi – piemēram, kā pulkstenis vienam cilvēku kopumam, bet, teiksim, kā rotaļlieta bērnu pulciņam
Mentālā marķēšana (labeling)Ja mēs pieķeramies vīzijai par to, ka lietas
eksistē “no savas puses”, teiksim, kā pulkstenis – mēs nikni raujam doto priekšmetu bērnam no rokām, dusmīgi brēcot: ”Muļķa sīkais, tā nav nekāda rotaļlieta!”
Bet no bērna viedokļa dotais priekšmets ir pavisam pareizi nomarķēts kā rotaļlieta, bērnam tā ir rotaļlieta
Būtībā varam teikt, ka lietu eksistence ir relatīva: man – pulkstenis, bērnam – rotaļlieta
Buddhisms un fizikaHomer J. Simpson: “What is mind? No matter.
What is matter? Never mind!“Mūsdienu zinātne un buddhisms pieiet realitātes
analīzei no atšķirīgiem skatu punktiem:Buddhisms cenšas kvalitatīvā veidā saprast mūsu
pieredzes pasauli (ieskaitot gan fiziskās, gan mentālās parādības), lai atbrīvotos no ciešanām un sasniegtu garīgu atmošanos
Fizika kvantitatīvā veidā analizē fizisko parādību dabu, pieņemot, ka tās eksistē objektīvā pasaulē neatkarīgi no subjektīvās pieredzes, un šīs zināšanas tiek izmantotas tehnoloģiskiem uzlabojumiem un apkārtējās pasaules iekarošanai
Buddhisms un fizikaPar cik mūsdienu zinātne pamatā balstās uz
fizikas paradigmu, tad zinātniskajā skatījumā uz Visumu subjektīvās mentālās parādības ir noreducētas uz kaut ko visnotaļ nenozīmīgu, kas rodas no matērijas objektīva rakstura konfigurācijām
Agrīnajam buddhismam un klasiskajai fizikai raksturīgi pieņēmumi par striktu objekta-subjekta dualitāti, starp mērīšanas sistēmu un mērāmo parādību
Abas sistēmas pieņēma, ka fiziskā pasaule sastāv no nedalāmām pamatdaļiņām, kas eksistē pašas par sevi, neatkarīgi no novērojumiem un mērījumiem
Buddhisms un fizikaSavukārt Madhjamakas filozofiskā skola
apgāž subjektīvu un objektīvu parādību neatkarīgu eksistenci
Saskaņā ar šo redzējumu visas parādības eksistē kā atkarīgi saistīti notikumi, kas ir tukši no jebkādas pašeksistējošas identitātes
Visām parādībām piemīt tikai konvencionāla eksistence, kas ir relatīva attiecībā pret prātu, kas tās uztver
Buddhisms un fizikaVienīgā nemainīgā patiesība dažādo uztveres
līmeņu ietvarā ir tas, ka visas parādības ir tukšas no “iedzimtas” vai tajās esošas dabas
Līdz ar to var teikt, ka visu parādību dabiskas būtības ir šādas dabiskas būtības neesamība
Kvantu mehānikas eksperimentālie fakti liecina, ka fiziskā visuma pamatvienībām – matērijas un enerģijas kvantiem – nepiemīt dabiska daļiņu vai viļņu būtība
Īpašības, kuras šie kvanti uzrāda, atkarīgas no izvēlētās mērījumu sistēmas
Buddhisms un fizikaVēl vairāk – kvantu parādību eksistence pirms
mērīšanas ir dziļi abstrakta un tikai mērījuma rezultātā tās iegūst “reālu” eksistenci
Līdz ar to tā vietā, lai aplūkotu fiziskā visuma elementārdaļiņas kā diskrētas, neatkarīgas, lokālas “lietas”, tās drīzāk var raksturot kā nelokālus, atkarīgi saistītus notikumus, kas rodas atkarībā no mērījumu sistēmas, ar kuru tās tiek fiksētas
Kā vienkāršoti varētu formulēt t.s. kvantu mehānikas Kopenhāgenas interpretāciju: ”Atomi veido potenciālu un iespēju pasauli, nevis lietas un faktus”
Buddhisms un fizikaKā teicis viens no kvantu mehānikas tēviem
Šrēdingers: “Ir pareizāk uzlūkot daļiņu ne kā nemainīgu būtību, bet gan kā acumirklīgu notikumu. Dažkārt šie notikumi sasaistās kopā, radot nemainīgas būtības ilūziju”
Bet amerikānu kvantu fiziķis Stapps rakstīja: “Elementārdaļiņa nav neatkarīgi eksistējoša, neanalizējama būtība (entity). Tā ir, būtībā, attiecību kopa, kas stiepjas uz citām lietām”
Buddhisms un fizikaĪsi apkopojot, var teikt, ka gan Madhjamaka, gan
kvantu mehānika uzskata, ka fenomena īpašības nav dabiski piemītošas fenomenam, tās nav “iedzimtas”
Tomēr starp Madhjamaku un kvantu mehāniku ir arī atšķirības – teiksim, kvantu mehānikā tiek postulēts, ka elektrona miera masa ir tam dabiski piemītoša īpašība
Madhjamaka un kvantu mehānika abas noliedz, ka novērotājam būtu tikai pasīva lomaJ.A.Wheeler: “Neviens elementārfenomens nav
fenomens, pirms tas ir reģistrēts fenomens”Tomēr Madhjamaka iet tālāk par kvantu mehāniku,
postulējot, ka pilnīgi nekam nav “objektīvas”, neatkarīgas, pašsaturošas eksistences vai dabiskās būtības
Buddhisms un fizikaProtams, jāpatur prātā, ka Madhjamaka
(tāpat kā viss buddhisms) ir atbrīvošanās līdzeklis, bet fizikas mērķi ir piezemētāki
Buddhisms un rietumu fizika nāk no atšķirīgām kultūrām, tiem ir atšķirīgi sākumpunkti, metodes un mērķi
Tāpēc vēl jo interesantāk ir tas, ka tie ir radījuši ļoti līdzīgas idejas
Tukšuma izpratnes līmeņiBuddhisma filozofiskās skolas var studēt
pakāpēs, iegūstot arvien smalkāku un niansētāku izpratni par noliegšanas objektu, jo katra nākošā skola noliedz smalkāku un smalkāku neiespējamās eksistences veidu
Nav zināms, vai Indijā šīs filozofiskās sistēmas tika apgūtas šādā veidā, tomēr tā tas notiek Tibetas buddhisma ietvaros
Tas ir visnotaļ efektīvs veids, jo mēs pakāpeniski, soli pa solim fokusējamies uz arvien precīzāku izpratni
Tukšuma izpratnes līmeņiMēs analizējam to veidu, kā mēs
iedomājamies lietas un parādības eksistējam, un caur loģiku un citiem instrumentiem pārliecināmies, ka šie veidi ir neiespējami
Izslēdzot šīs neiespējamo eksistences veidu projekcijas, mēs nonākam pie pārpalikuma
Būtiski: jāpārliecinās, ka neskatoties uz to, ka noteikta veida neiespējamais eksistences veids tiek noliegts, pārpalikušais nodrošina lietu un parādību funkcionēšanu
Tukšuma izpratnes līmeņiTad mēs ņemam pārpalikumu un
atmetam/noliedzam nākamo, vēl smalkāku neiespējamās eksistences veidu, un atkal pārliecināmies par to, ka lietas un parādības joprojām funkcionē
Tādā veidā mēs secīgi, pakāpienveidīgi nonākam pie smalkākās tukšuma izpratnes
Uzreiz ķeroties pie smalkākā izpratnes līmeņa, mēs riskējam lietas trivializēt, pārlieku vienkāršot, tādejādi negūstot pareizu izpratni
Tukšuma izpratnes secībaKopsavilkums:1. Saprotam bāzi, t.s. konvencionālo “Es”, kurš
eksistē2. Noskaidrojam iluzoro “Es”, neiespējamo
eksistences veidu, kas tiek projicēts uz konvencionālo “Es”
3. Atbrīvojamies no iluzorā, neiespējamā “Es”
Šīs secības neievērošana var būt psiholoģiski bīstama, jo nestabilas konvencionālās identitātes gadījumā riskējam palikt ar “neko” un, teiksim, pilnīgi nepareizu viedokli par jebkādas darbības bezjēdzību
Buddhisma filozofiskās skolasVaibhašikaSautrantikaČittamatraMadhjamaka
SvatantrikaPrasangika
Nianse: dažādo Indijas filozofisko skolu pieņēmumu interpretācijas atšķiras dažādās Tibetas buddhisma skolās!
Buddhisma filozofiskās skolasSvarīgi saprast, ka šīs interpretācijas nav
pretrunīgas, tās vienkārši izmanto nedaudz atšķirīgas definīcijas, vai analizē problēmu no nedaudz cita leņķa
Vienlaikus būtiski “nesapīties” atšķirīgos skaidrojumos, paturot prātā noteiktas skolas uzstādījumus un nejaucot to ar citām sistēmām...
...kā arī neieslīgt sektantismā un “vienas pareizās teorijas” pašpārliecinātībā, uzskatot pārējos skaidrojumus par nepareiziem, “zemākiem”, bērnišķīgiem vai muļķīgiem
Visas šīs sistēmas mācījis Buddha un komentārus šīm mācībām rakstījuši sava laika gaišākie prāti!
Buddhisma filozofiskās skolasPiemērs: “Visas parādības ir kā ilūzija”Šo teicienu akceptē visas Buddhisma
filozofiskās sistēmas, interpretācijas gan ir dažādas, bet pamatideja – lietas nepastāv tā, kā viņas parādās
Vaibhašika, nosacīti vienkāršākā sistēma, pieņem, ka, lai arī objekti izskatās cieti, patiesībā tie sastāv no sīkām daļiņām
Prāts “padara” mūsu uztveres objektus cietus, tomēr patiesībā tie sastāv no atomiem un elementārdaļiņām un liela apjoma tukšas telpas
Līdz ar to lietas ir kā ilūzijas: tās izskatās cietas, bet patiesībā tādas nav
Buddhisma filozofiskās skolasLīdz ar to Vaibhašikas sistēmas ietvaros mēs
varam teikt, ka lietas un parādības ir tukšas no eksistēšanas kā kaut kas ciets
Mēs tam piekristu arī no rietumu zinātnes viedokļa
Neskatoties uz to, ka lietas (mūsu ķermenis un visi apkārtējie objekti) nepastāv kā cieti objekti, tie tomēr pilda noteiktas funkcijas – teiksim, mēs neizkrītam cauri krēslam vai grīdai
To saprast ir grūtāk nekā pašu noliegšanas objektu (neiespējamo eksistences veidu)
Buddhisma filozofiskās skolasVēl viens piemērs: valodaVienā noteiktā laika momentā viss, ko mēs dzirdam,
ir tikai viena skaņa – patskanis vai līdzskanisŠis skaņa izbeidzas, kad sāk skanēt nākošā skaņa,
kura savukārt izbeidzas, uzsākot skanēt aiznākošajai, utt.
Mēs nekad nedzirdam vārdu vai visu teikumu pilnībā, līdz ar to nav nekā “cieta” vai fiksēta attiecībā uz vārdu vai teikumu
BET, neskatoties uz to, teikums pilda savu funkciju – mēs saprotam jēgu un komunicējam
Buddhisma filozofiskās skolasKāpēc gan to būtu noderīgi zināt un saprast?Piemērs: kāds mūs nosauc par idiotuMēs saprotam, ka tā ir bijusi gaisa svārstību
secība, šo īso skaņu virkne. Tā ir tikai skaņa, - nu un kas?! Tas palīdz mums neģenerēt sevī dusmas
No otras puses, mēs saprotam skaņu virknē iekodēto jēgu un izvērtējam, vai tas varētu raksturot kādu mūsu rīcību, un vai varbūt mūsu uzvedībā nepieciešamas kādas korekcijas
Buddhisma filozofiskās skolasAplūkojot buddhisma skolu uzskatu secību,
redzams, ka sākotnējās pieņem, ka personām piemīt cita veida pašneesamība nekā objektiem (ne-personām)
Neapstrīdot iepriekšējo sistēmu identificētos neiespējamās eksistences veidus, Madhjamaka-Prasangika pieņem, ka šī pašneesamība vai neiespējamie eksistences veidi ir vienādi personām un objektiem, atšķiras tikai bāzes, kuru pašneesamību mēs analizējam
Protams, Madhjamaka-Prasangikas identificētais neiespējamās eksistences veids ir vissmalkākais, tas ir plašāks nekā jebkurā citā sistēmā
Neziņas apkarošanas pakāpesTātad, balstoties uz mūsu pieredzes
agregātfaktoriem, tiek marķēts “es”. Šis konvencionālais “es” ir tas, uz ko attiecas marķējums “es”
Uz šo konvencionālo “es” mūsu neziņas ieradumu dēļ tiek projicēti dažādi neiespējami “es” eksistences veidi
No tiem jāatbrīvojas pakāpeniski, izbeidzot šādos veidos domāt, projicēt un ticēt šīm projekcijām
Neziņas apkarošanas pakāpesPirmā pakāpe: jāatbrīvojas no doktrināli radītas
neziņas vai apmulsumaTie ir iemācīti priekšstati par to, kā mēs
eksistējam, un specifiski attiecas uz ne-buddhistu Indijas filozofiskajām skolām, kuras vienā vai otrā veidā proponē patiskumu vai atman
Tie ir iemācīti veidi, mēs nepiedzimstam ar tiem, kādam bija tos mums jāiemāca
Lai arī šie filozofiskie viedokļi ir atšķirīgi dažādās skolās, tiem ir vairākas kopīgas pazīmes
Neziņas apkarošanas pakāpesNeatkarīgi no tā vai mēs to saucam par
patiskumu vai atman vai dvēseli (kas patiesībā ir citas sistēmas jēdziens), tam ir vairākas pazīmes, kas ir kopīgas ar rietumos bieži sastopamo dvēseles aprakstu
Dr.Berzin to sauc par “viltus “es”” un vienmēr atgādina, ka tas, ko mēs noliedzam ir “konvencionālā “es”” eksistēšana kā “viltus “es”” –t.i., “konvencionālais “es”” eksistē, bet “viltus “es”” neeksistē un nekad arī nav eksistējis
Neziņas apkarošanas pakāpesDoktrināli bāzēto “viltus “es”” raksturo 3
īpašības:Tas ir statisks –t.i., laikā nemaināsTas ir monolīts – t.i., tam nav daļuTas ir pilnīgi nošķirts/neatkarīgs no
agregātfaktoriem –t.i., vienkāršoti sakot, neatkarīgs no ķermeņa un prāta
Kad mēs nekonceptuāli uztveram tukšumu, saprotot, ka nav šādas lietas, ka tā neeksistē – tad mēs atbrīvojamies no ticības šim doktrināli bāzētajam “viltus “es””
Neziņas apkarošanas pakāpesNoliedzot šo neiespējamo eksistences veidu,
mēs paliktu ar redzējumu: “Patiskums, vai “es”, ir kaut kas, kas laikā mainās, kuram ir daļas un kurš nav neatkarīgs no agregātfaktoriem, bet tiek projicēts/marķēts uz agregātfaktoru bāzes” – tas būtu pārpalikums pēc pirmās noliegšanas
Neziņas apkarošanas pakāpesOtrā pakāpe – “automātiski rodošās neziņa”Pamatproblēma ir uzskats, ka mainīgo, uz
agregātfaktoru bāzes marķēto “es” iespējams zināt nepastarpināti un tieši, “pašu par sevi”“Es redzu Jāni”“Es runāju pa telefonu ar Jāni”
Vai mēs varam redzēt Jāni (personu), neredzot tā formu un krāsu?
Vai mēs varam runāt ar Jāni (personu) pa telefonu, nedzirdot balss radītās skaņas?
Pat saprotot, ka “es” ir apzīmējums uz agregātfaktoru bāzes, mums automātiski rodas šī sajūta, ka mēs varam domāt par “es”, nedomājot par ķermeni un prātu
Neziņas apkarošanas pakāpesMēs pat varam uzskatīt, ka “es” ir daļa no
agregātfaktoriem, bet vienalga šis “es” būtu kā boss, kā vienlīdzīgāks par pārējiem
Cenšoties nostiprināt, pasargāt un lolot šo pašizzināmo “es”, rodas daudzas traucējošās emocijas“Es vēlos, lai mani mīlētu ne dēļ manas naudas vai
izskata, bet gan manis paša dēļ”“Man ir jāizpauž sevi, savu individualitāti, lai citi
cilvēki zinātu mani!”Saprotot, ka šāds pašizzināms “es” neeksistē,
pēc noliegšanas mēs paliekam ar atziņu: ““Es” pastāvīgi mainās, tas nav neatkarīgs no agregātfaktoriem, tam ir daļas un tas nav pašizzināms”
Neziņas apkarošanas pakāpesTrešā pakāpe: smalkākais automātiski rodošās
neziņas līmenis, ko noraida Madhjamika-PrasangikaPamatproblēma ir uzskats, ka no paša “es” puses ir
kaut kas unikāls un atrodams, kas to padara par “es”, par unikālu indivīdu
Šis automātiski rodošais uzskats atrod plašu atspoguļojumu rietumu pasaulē ar tās izteiktu uzsvaru uz individualitāti“Man jāatrod savs patiesais “es””“Vakar, kad biju piedzēries, es nebiju es”
Prasangika noliedz, ka no paša objekta puses būtu jelkas, kas kā caurspīdīgs apvalks ietvertu objektu un padarītu to reālu un izzināmu, padarītu to tieši par šo objektu
Neziņas apkarošanas pakāpesBieži vien mēs to formulējam kā definējošās vai
nosakošās īpašības:“Tas ir tas, kas padara mani par mani”
Neskatoties uz šo pašneesamību, “es” netiek noliegts –es pastāvu, es jūtu prieku un bēdas, man jāstrādā, utt.
Bet tas viss var “strādāt” tikai tāpēc, ka nav nekā no objekta paša puses, kas to padarītu par šo objektu
Pretējā gadījumā lietas būtu fiksētas un nemainīgas, jebkādas mijiedarbības būtu neiespējamas un visi procesi apstātos – pasaule būtu statiska
Neziņas apkarošanas pakāpesPiemēram, mēs neko nevarētu iemācīties, jo
jebkura jauna informācija būtu kaut kas ārējs, kas nebūtu “es”, un, ja mēs kaut ko iemācītos, tad “es” būtu izmainījies –> tas vairs nebūtu “es”
Šo viltus identitāti mēs attiecinām ne tikai uz sevi, bet arī uz visu mums apkārt esošo“Mans dators”“Mana problēma”
Neziņas apkarošanas pakāpesKad mēs fokusējamies uz tukšumu, mēs
koncentrējamies uz atziņu, ko esam guvuši par neiespējamajiem eksistences veidiem: “Šāda lieta nepastāv, nekad nav pastāvējusi un arī
nepastāvēs”Neskatoties uz to, ka mums varētu būt šī “viltus
“es”” sajūta, mēs saprotam, ka šī sajūta ir maldinoša, tai nav nekāda sakara ar realitāti
Neziņas apkarošanas pakāpesPiemērs: gada nogalē mēs redzam uz
ielas vīriņu sarkanā tērpā ar bārdu un dāvanu maisu
Vīriņš ir ģērbies kā Santa Klauss, viņš izskatās kā Santa Klauss, mums liekas, ka viņš ir Santa Klauss
Bet pēc pamatīgas domāšanas un analīzes mēs saprotam, ka nav nekāda Santa Klausa
Kas mums paliek pāri pēc šī nolieguma? Vīriņš sarkanās drānās ar dāvanu maisu, - tā ir bāze vai pamats
Neziņas apkarošanas pakāpesMēs nenoliedzam vīriņa eksistenci, mēs
noliedzam maldinošo redzējumuPie tam mēs to darām tādā veidā, ka
gūstam pārliecību, - šis vīriņš nav Santa Klauss, bet arī tas otrs tālāk aiz stūra nav Santa Klauss, Santa Klausa nav vispār!
Tādā pat veidā tas attiecas uz “es”: ir parastais, konvencionālais “es”, kurš parādās eksistējam kā “viltus “es””. Bet šāds “viltus “es”” neeksistē, tam nav nekāda sakara ar realitāti
Neziņas apkarošanas pakāpesIznākumā mums ir konvencionālais “es”,
kurš mums šķiet kā “viltus “es”” esam, mēs pilnīgi to jūtam
Tomēr analizējot lietu eksistenci un atkārtoti pārliecinoties par neiespējamu eksistences veidu neesamību, kā arī pieradinot sevi pie šīs atziņas, beigu beigās mūsu prāts pārstāj ģenerēt šis maldinošās projekcijas
Tukšuma realizācija ceļa pakāpēs
Tipiskākie maldi attiecībā uz tukšumuJa lietas neeksistē no to pašu puses, tās
neeksistē vispārJa lietas ir tukšas, cēloņu-seku
likumsakarības nestrādāPar cik tukšums ir lietu galējā realitāte,
tukšums ir absolūts, pašeksistējošs vai dabīgi eksistējošs
Tukšums ir kaut kas absolūts “tur ārā”
Ieteicamā literatūrawww.berzinarchives.comAlan Wallace “Buddhism and Science”Gen Lamrimpa “Realizing Emptiness”Guy Newland “Introduction to Emptiness”Jeffrey Hopkins “Meditation on Emptiness”Matthieu Ricard&Trinh Xuan Thuan
“Quantum and the Lotus”Tenzin Gyatso “Essence of the Heart Sutra”