Kompleksais uzdevums dabaszinību jomā – ģeogrāfija, ķīmija, bioloģijā, fīzika.

Kalnainos apvidos parasti līst un snieg vairāk nekā līdzenumos — galvenokārt tāpēc, ka gaiss, ceļoties augšup pa kalnu nogāzēm, atdziest un veidojas mākoņi. No Andiem, Himalajiem, Ziemeļamerikas Klinšu kalniem, Alpiem un citiem kalnu masīviem ūdeni bagātīgi saņem arī apkārtējie līdzenumi. Ja nebūtu kalnu, klimats daudzos pasaules reģionos būtu krietni vien sausāks.

1.uzdevums. Dotām pilsētam noteikt atrašanas vietu, augstumu un koordinātas. Atzimēt šīs pilsētas kontūrkartē.

Pilsetas nosaukums Kontinents,valsts Kalni, augstums Koordinātas1. Insbruka2. Sanpaulu3. Katmandu4. Kito

2.uzdevums. Dotām piulsētām uzzīmēt klimatogrammas, veikt rēķinus.

Mēnesis Insbruka Sanpaulu Katmandu KitoVideja temp.,

tºC

Nokrišņi,

mm

Videja temp.,

tºC

Nokrišņi,mm

Videja temp.,

tºC

Nokrišņi,

mm

Videja temp.,

tºC

Nokrišņi,mm

Janvāris -0.8 49 22.8 226 10 14 14 114Februāris 0.8 31 23.1 213 11.7 17 15 130Marts 5.6 42 22.4 163 16.1 31 15 152Aprīlis 11 41 20.9 68 20 54 15 175Mājs 14.6 86 18.3 64 23.1 114 15 125Jūnijs 17.9 112 17.2 50 24.4 256 15 48Jūlijs 19.5 115 16.6 31 24.4 360 14 20Augusts 18.7 143 17.7 29 24.2 311 15 25

Septembris 15.3 85 18.0 71 23.6 183 15 79Oktobris 10.8 65 19.7 92 20 59 15 127Novembris 4.6 44 20.9 108 15.3 8 14 109Decembris 0.1 51 21.9 172 11.1 14 14 104Gadā

3.uzdevums. Veikt prasīto.

1.Izmanto terminu vārdnīcu un sameklē jēdziena "kondensācija" galveno pazīmi.

Izlasiet tekstu, lai noskaidrotu jēdzienu "ūdens tvaiku kondensācija" nozīmi.

Iztvaikošana un kondensācija

Jebkura viela noteiktos apstākļos var atrasties trīs dažādos agregātstāvokļos – cietā, šķidrā un gāzveida. Pārēju no viena agregātstāvokļa uz citu sauc par fāžu pārējām. Iztvaikošana un kondensācija ir fāžu pārējas piemēri.

Visas reālās gāzes (skābeklis, slāpeklis, ūdeņradis u. tml.) noteiktos apstākļos var pārvērsties šķidrumos. Taču gāzes pārvērtība šķidrumā var notikt tikai temperatūrā, kas ir zemāka par tā saucamo kritisko temperatūru Tkr. Piemēram, ūdens kritiskā temperatūra ir 647,3 K, slāpekļa 126 K, bet skābekļa 154,3 K. Istabas temperatūrā (≈ 300 K) ūdens var atrasties gan šķidrā, gan gāzveida stāvoklī, bet slāpeklis un skābeklis eksistē tikai gāzveida stāvoklī.

Par iztvaikošanu sauc fāžu pārēju no šķidrā uz gāzveida stāvokli. No molekulāri kinētiskās teorijas viedokļa iztvaikošana ir process, kurā no šķidruma virsmas atraujas un aizlido prom visātrākās daļiņas. Šo daļiņu kinētiskā enerģija ir lielāka par saites enerģiju ar citām šķidruma molekulām. Rezultātā samazinās šķidrumā palikušo molekulu vidēja kinētiskā enerģija, un šķidrums atziest (ja enerģija netiek pievadīta).

Kondensācija – ir iztvaikošanai pretējs process. Kondensācijas laikā tvaiks pārvēršas šķidrumā. Kondensēšanās notiek gāzi izotermiski saspiežot vai atdzesējot zem kritiskās temperatūras. Kondensācijas procesā izdalās fāžu pārejas siltums, kas ir vienāds ar iztvaikošanas vai sublimēšanās siltumu.

Ūdens tvaika kondensācija atmosfērā ir sniega, lietus un rasas cēlonis.

2. Nosaki apstākļi, kādos notiek ūdens tvaiku kondensācija.

3. Aprakstiet situāciju, kurā novēroja ūdens tvaiku kondensāciju mājās vai uz ielas\ dabā.

Kā šo procesu var modelēt?

4.uzdevums. Augu iedalījums pēc abiotiskā faktora ( ūdens) ietekmes. 1. Skolēna darba lapa. Vērojot skolotājas prezentāciju tekstā trūkstošajās vietās ierakstiet trūkstošos jēdzienus, skaidrojumus vai teikumus. Darba lapu pildiet rūpīgi, jo šī lapa Jums noderēs gatavojoties pārbaudes darbam un stundas nostiprināšanas fāzē.

Ekoloģisko faktoru izmaiņu amplitūdu, kurā suga saglabā normālu dzīvotspēju, sauc par_______________________________.

Sugas ar plašu ekoloģisko valenci sauc par __________________.

Sugas ar šauru ekoloģisko valenci sauc par __________________.

____________ ir organismi, kuru izplatība liecina par noteiktu vides faktoru esamību un kuri var kalpot _______________________________________________________________________________.

___________ augi, kas pilnīgi vai daļēji aug ūdenī.Lapās ir ar __________________ pildīta telpa.Augiem, kuri pilnībā ir ūdenī atvārsnīšu __________.Augiem, kuriem ir peldošas lapas atvārsnītes ir lapas ___________.Augu balsta ūdens, tāpēc __________ __________attīstīti.

______________augi , kas aug mitrās vietās un spēj izturēt nelielu mitruma deficītu.Augu lapās ir _________ telpa.Atvārsnītes atrodas auga lapas _______________________.

_________augi, kas aug vidēji mitrās vietās.Priedes, egles, vairums lapu koku, vairums lakstaugi, kūltūraugi.Slikti pacieš pārmērīgu _______________, vai _______________.Atvārsnītes novietotas lapas apakšpusē.Labi attīstīti balstaudi.

___________augi, kas aug sausās smilšainās augsnēs.___________augi ar dziļu sakņu sistēmu.___________biezs, sulīgs stumbrs vai lapas, kurās krājas ūdens rezerves.

2. Ir dots attēls ar kalniem. Zīmējumu drīkst papildināt un krāsot. Ir doti augu attēli un nosaukumi atbilstoši minētajam kalnu reģionam uz nelielām kartītēm. Skolēni drīkst meklēt papildus augus dažādos informācijas avotos. Skolēniem strādājot grupās pa 5 jāizveido tūrisma ceļvedis augu iepazīšanai. (uz A 3 lapas vai lielākas)Jāizvēlas un jāiezīmē tūrisma taka, Jānorāda, kur un kādus, augus ceļotāji varēs atrast sākot ar kalni pakāji un beidzot ar augstāko punktu kalnos. Zīmējuma norādēm jābūt skaidrojumiem. Pēc darba izstrādes darbu jāprezentē, tā lai visi grupas biedri būtu iesaistīti. Darba izpilde dota rubrika, ar kuras palīdzību var sekot līdzi un izvērtēt sava darba rezultātu un savu atbildību par izdarīto.

Rubrika . Augu iedalījums pēc abiotiskā faktora ( ūdens) ietekmes. Ceļvedis kalnu apvidū.Darbība 1 punkts 2 punkti 3 punkti 4 punktiIezīmēta tūristu taka

Tūristu taka iezīmēta tikai kalnu augšējā daļā.

Tūristu taka iezīmēta tā ka var aplūkot 2 dažādas abiotiskā faktora – ūdens ietekmes zonas

Tūristu taka iezīmēta tā ka var aplūkot 3 dažādas abiotiskā faktora – ūdens ietekmes zonas

Tūristu taka iezīmēta tā ka var aplūkot 4 dažādas abiotiskā faktora – ūdens ietekmes zonas

Augu izvietojums atbilstoši aprakstam un vides mitrumam tūristu takas ceļa.

Ir pareizi noteikti un novietoti tikai viena veida augi (Hidrofīti vai Hidrofīti vai Mezofīti vai Kserofīti

Ir pareizi noteikti un novietoti divu veidu augi no (Hidrofītiem, Hidrofītiem, Mezofītiem, Kserofītiem)

Ir pareizi noteikti un novietoti trīs veidu augi no (Hidrofītiem, Hidrofītiem, Mezofītiem, Kserofītiem)

Ir pareizi noteikti un novietoti visu veidu augi no (Hidrofītiem, Hidrofītiem, Mezofītiem, Kserofītiem)

Darba kvalitāte Darbs satur vienkāršu attēlu un nelielu daļu attēlā redzamo augu nosaukumus attēla ārmalās.

Darbs satur informatīvu vienkāršu attēlu un nelielu daļu attēlā redzamo augu aprakstu attēla ārmalās.

Darbs satur glīti noformētu, izkrāsotu un papildinātu attēlu un viegli saprotamu lielāko daļu attēlā redzamo augu aprakstu attēla ārmalās.

Darbs satur glīti noformētu, izkrāsotu un papildinātu attēlu ar izstrādātām sīkām detaļām un viegli saprotamu augu aprakstu attēla ārmalās.

Prezentēšana Prezentācijā iesaistīti 1 -2 komandas

Prezentācijā iesaistīti 1-2 komandas

Prezentācijā iesaistīti 4-3 komandas

Prezentācijā iesaistīti visi komandas

dalībnieki. Darbu lielāko daļu lasa. No prezentācijas ar grūtībām var saprast ceļveža pielietojumu.

dalībnieki ar vienādu apjomu teksta. Darbu lielāko daļu stāsta. No prezentācijas iedziļinoties var saprast ceļveža pielietojumu.

dalībnieki ar vienādu apjomu teksta. Darbu stāsta nevis lasa. No prezentācijas viegli var saprast ceļveža pielietojumu.

dalībnieki ar vienādu apjomu teksta. Darbu stāsta nevis lasa. No prezentācijas viegli var saprast ceļveža pielietojumu.

Visu komandu vērtē vienādi arī tad ja kāds darbā ielicis vairāk darbu nekā citi. Tādā veidā skolēni uzņemas atbildību par visu komandas rezultātu un pārējo komandas dalībnieku iesaistīšanu darba veidošanā.

3. Problēmjautājums. Jādomā atbilde tajās pašās grupās un pēc tam jāizrunā kopīgi klasē.

Vienā no Latvijas skaistākajām, tūristu iemīļotākajām vietām Siguldā ļoti bieži notiek stāvo nogāzu nobrukumi. Kādi faktori to izraisa un kā cilvēki tās var pasargāt?

5.uzdevums. Ūdens tvaiks atmosfērā

Jēdzienu skaidrojums: iztvaikošana, kondensēšanās, gaisa mitrums. Mitruma noteikšanas ierīces: higrometri, psihrometri. 1. Ieraksti trūkstošos vārdus!Iztvaikošana ir šķidruma pārvēršanās par …Kondensēšanās ir gāzes pārvēršanās par . . .Iztvaikošanas laikā vielas temperatūra . . .2. Skaidrojums. Kā zinams, zemeslodes lielākā daļa ir pārklāta ar ūdeni. Tā kā šķidrums iztvaiko jebkurā temperatūrā, tad sakarā ar ūdens iztvaikošanu no okeānu, jūru, ezeru un upju virsmas Zemes atmosfērā vienmēr ir ūdens tvaiks.Lielumu, kas raksturo ūdens tvaika klātbūtni Zemes atmosfērā, sauc par gaisa mitrumu.3.Ieīces gaisa mitruma noteikšanai.Psihrometri. Mitruma merīšanas ierīces ar diviem termometriem - sauso un mitro - sauc par psihrometriem. Ar sauso termometrru nosaka telpas temperatūru. Mitrajam termometram apkārt ir aptīta distīlētā ūdenī samērcēta marle. No tas notiek ūdens iztvaikošana. Jo mazāks ir gaisa mitrums, jo intensīvāk notiek iztvaikošana un mitrais termometrs vairāk atdziest.4.Risināt uzdevumus. Uzdevums. Pēc tabulas, izmantojot sausā un mitrā termometra rādījumus, nosaki relatīvo mitrumu.Uzdevums. Gaisa relatīvais mitrums ir  60%. Psihrometra sausais termometrs rāda 23℃ temperatūru. Nosaki, cik lielu temperatūru rāda psihrometra mitrais termometrs.Higrometri. Elektroniskajos digitālajos higrometros izmanto sensoru.

6.uzdevums. Programma datu ieguvei

Iepriekšējās zināšanas: Skolēni uz doto brīdi ir nonākuši pie atziņas, ka nokrišņu daudzums ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, kā arī skolēniem ir radusies nepieciešamība ievākt datus.

Pirms darba uzsākšanas: 1. Skolēniem jānoskaidro, kādu datus viņi ievāks un kādi sensori tam nepieciešami

(temperatūras, apgaismojuma, mitruma u. tml.).

2. Skolēnam jāizpēta mikrokontrolleri, ar kuriem strādās (micro:Bit un/vai Arduino). Jāizpēta, kā pieslēdz sensorus (vai mikrokontrollerim ir iebūvētie sensori).

Darba gaita:1. Skolēni sadalās pāros (vai nelielās grupās pa trim); kopīgi izlemj par veidojamās ierīces

dizainu.2. Skolēni veido programmu, kas ļaus mikrokontrollerim nolasīt datus no sensoriem (ideālā

gadījumā - ierakstīt tos); skolotājs palīdz skolēniem (skolotājs - mentors).3. Skolēni pieslēdz sensorus un pārbauda ierīces darbību; labo kļūdas, ja tādas tiek atrastas.4. Skolēni pabaidz veidot ierīci, pievienojot dizaina detaļas, ievietojot mikrokontrolleri un

sensorus kastē u.t.t.5. Skolēni uzstāda izveidoto ierīci skolā un/vai mājās. Ievāc datus, kurus turpmāk apstrādās.

Secinājumi: Skolēniem darba beigās jāsaprot, kā veidojama programma, kā iespējams ievākt datus, izmantojot mikrokontrolleri, un kā iespējams izmantot dažada veida sensorus (kā izvēlēties piemērotus sensorus uzdevuma izpildei).

Pēc uzdevuma: Skolēniem ir pieejams pašu iegūts datu masīvs, kuru iespējams salīdzināt ar citiem datiem un apstrādāt.

7.uzdevums. Datu analīze/apstrāde

Priekšnosācījumi Skolēni ir ieguvuši datus par temperatūras, mitruma un nokrišņu daudzuma izmaiņām noteiktajā laikā (diena/nedēļa/mēnesis), ka arī savākuši un analizējuši datus no ārējiem avotiem.

Statistika (I) Izmantojot MS Excel, LibreOffice Calc vai citas datu apstrādes un analīzes programmas, izmērītiem un no ārējiem avotiem savāktiem datiem aprēķina sekojošos statistiskos rādītājus:

vidējās vērtības [piem., AVERAGE(A1:A100)]; standartnovirzes [piem., STDEV(A1:A100)]; kvantilas [piem., PERCENTILE(A1:A100,0.1) utml.]; histogrammu no kvantilām.

Statistika (II) Meklē korelācijas starp izmērītām datu kopām (temperatūra–mitrums, mitrums–nokrišņu daudzums, utt.), kā arī starp izmērītām un avotos atrastām datu kopām, izrēķinot katram kopu pārim sekojošos rādītājus:

korelācijas koeficientu [piem., PEARSON(A1:A100,B1:B100)]; kovariāciju matricu  [piem., COVAR(A1:A100,B1:B100) utml.];

Secinājumi Secina, vai (a) uzņēmtie dati korelē ar ārējiem datiem; (b)  kādi izmērītie lielumi korelē savā starpā stiprāk, kādi — māzāk. Pārbauda pieņēmumu par datu korelāciju uz neizmantotiem datiem.