Dabā pēc intensīvasaugšanas iestājies tāsaucamais miera periods,un arī telpaugi to jūt. Die-nas kļūst arvien īsākas untumšākas, fotosintēzes

procesi lapās vairs nenotiek tik aktīvi. Šīspārmaiņas jāņem vērā – tumšajosmēnešos augus mēslo un laista mazāk unretāk. Ūdens daudzumu gan nesamazinamitrumu mīlošajiem augiem, piemēram,papardēm.

Putekļainos vannoTā kā telpās arī ziemā krājas putekļi unnosēžas uz augiem, traucējot transpirā-ciju (augu elpošanu) lapās, vēlams tosvismaz reizi nedēļā likt vannā un zemremdenas dušas rūpīgi noskalot. Ūdens

temperatūrai jābūt tādai pašai kā telpās.Lielu palmu vai citronkoku novannot būsgrūti, tāpēc tie ik pārdienas jārasina arpulverizatoru.Augus, kurus regulāri noskalo dušā, pa-pildus nav jālaista, tikai jāseko, lai augsnepodiņos pārāk nesablīvētos. Tāpēc ar ko-ka irbulīti augsni regulāri irdina, laisaknēm piekļūtu gaiss un tās varētuelpot.

Aprūpē citroniņu Citronkociņi ir īpaši jutīgi, jo tiem šispārejas periods reizēm kļūst liktenīgs –var nobirt visas lapas. Daudzi augi pēcmiera perioda izdzen jaunas lapas, tikaine citronkoki. Viskritiskākais ir periods,kad dzīvokļos sākas apkures sezona. Sau-sais gaiss, jo īpaši, ja ir plastmasas logi,

nelabvēlīgi ietekmē citronkoku veselību.Tomēr ir vērts piestrādāt pie šā vērtīgāauga saglabāšanas, jo tā ziedu smarža, la-pas un gardie augļi lieliski atsvaidzinagaisu un nodrošina pasakainu aromātuvisā dzīvoklī.

Aizdomīgos likvidēJa kāda lapa vai dzinums sāk dzeltēt vaibrūnēt, to nogriež un iznīcina, lai izvairī-tos no inficēšanās ar kādu slimību.Dažkārt, pat ļoti rūpīgi kopjot augus unnodrošinot tiem optimālus apstākļus,gadās ievazāt kādu kaitēkli, piemēram,laputis. Pret tām pietiekami iedarbīgas irzaļās jeb kālija ziepes, kuras nopērkamasdārzkopības preču veikalos. Apstrādiatkārto pēc nedēļas.

52

Ziemas

Labu vesel¥bu,

DÇrzÇ 2006 decembris

istabas puke!

Augu kopšanaivajadzīgas lietas

Mīksta lupatiņa Augu laka

Smidzināmais trauksOta

MÇra Kilïvica, fitopataloÆe

Kad ārā sniegs un sals, tik vien tā zaļuma, cik telpaugiuz palodzes. Ziemā tie šķiet īpaši vērtīgi. Taču skaists irtikai tas augs, kurš ir pareizi kopts un veselīgs.

,

Bruņutis nodzirdaBruņutis iznīdēt ir daudz sarežģītāk. Šokaitēkļu klātbūtne liecina, ka invadēta-

jam (bruņutu apsēsta-jam) augam vienkāršinepatīk konkrētie apstākļiun citu augu sabiedrība.Bruņutu apkarošanai varlietot spirtu. Vates tam-poniņu vai otiņu iemērcspirtā (der jeb-kurš stiprsalkoholisks dzēriens) unno-smērē ar bruņutīmklāto augu daļas. Pro-cedūru atkārto ik pēc 3–4

dienām, ikreiz to darot vairākkārt. Noķīmiskajiem insekticīdiem iedarbīgs irKalipso 480 (sistēmas pieskares un zar-nu inde) 0,15–0,20% koncentrācijā.

Bru¿utun¥dï‰ana aroti¿u.

Augu mazgljana,apklÇjot augsni arav¥zi vai marli, lainetiktu izskalotazeme.

54DÇrzÇ 2006 decembris

Vilkābeļu augļos ir lērumsdažnedažādu dziedniecis-ku vielu. Tie ir bagāti arflavonoīdiem, polifeno-liem, triterpēnu savienoju-miem, miecvielām, fito-

steroliem, cukuriem. Šāds kokteilis sti-mulē sirdsdarbību, paplašina un atslābi-na sirds asinsvadus, tam ir antiaritmiskaun asinsspiedienu pazeminoša iedarbība.

Skaistulēs labuma mazDekoratīvās vilkābeļu formas, kas zied arrožainiem, pildītiem ziediem, augļu iegu-vei neizmanto.Augļus vāc no savvaļā augošiem vai kul-tivētiem augiem - vilkābelēm jeb krustā-belēm Crataegus. Tie ir nelieli vasarzaļikoki vai krūmi ar ērkšķiem un daivaināmvai dalītām, retāk veselām lapām. Maijāvai jūnija sākumā vilkābeles zied baltiem,vairogos sakopotiem ziediem, bet augus-ta beigās vai septembrī veidojas apaļi vaiiegareni augļi sarkanā krāsā – ābolveidakauleņi. Tos vāc, žāvē un izmantoveselības stiprināšanai. Šim mērķimbiežāk izmanto divirbuļu vilkābeli

Crataegus laevigata syn. C. oxyacan-tha, vienirbuļa vilkābeli C. monogyna unasinssarkano vilkābeli C. sanguinea.

Vērtība ir augļosAugļus vāc, kad tie ir pilnīgi nogatavo-jušies - septembrī, oktobrī. Noplūc vainogriež visu augļu vairogu (rokas jāsargāno ērkšķiem!), žāvē temperatūrā, kasnepārsniedz 700C, tad augļus atdala nokātiņiem un vētījot attīra no piemaisīju-miem. Vilkābeļu augļus var uzglabāt di-vus gadus - tie savas labās īpašības neza-udē. Protams, šos augļus, īpaši - lielākaizmēra, var izmantot arī pārtikā. Tos vargrauzt svaigus, bet var arī gatavot ievā-rījumu, ķīseli, biezeņus un citus našķus.

Årstniec¥bas augi

VilkÇbele Çrsta vietÇVilkābele prot ne tikaipavasaros skaisti ziedēt -tā spēj briedēt augļus,kuri lieliski noderveselības uzlabošanai. Joīpaši ar sirds slimībāmsirgstošajiem derētudārza malā iedēstīt šāduzaļo aptieku.

Vija Eni¿a, homeopÇte

Vilkābeļu augļi der kardio-sklerozes un aritmijas ārstēša-nai. Veselību veicinošus līdzek-ļus var gatavot mājas apstākļos.

Novārījums sirds mazspējas, ar-itmijas, stenokardijas ārstē-šanai. Vienu ēdam-karoti sasmal-cinātu augļu aplej ar glāzi verdošaūdens, vāra 20 minūtes uz mazasuguns, ļauj stundu ievilkties, nokāš unlieto pa 1/4–1/3 glāzes trīs reizes dienāpirms ēšanas. Tinktūra sirds un asinsvadu dar-bības uzlabošanai. 25 g kaltētu

augļu sasmalcina, aplej ar 100 mldegvīna, ļauj 10 dienas ievilkties, palaikam trauku saskalinot. Nokāš un li-eto pa 30 pilieniem ar ūdeni 3–4 reizesdienā pirms ēšanas. Maisījums uzlējumam arteriālāasinsspiediena pazemināšanai.Izmanto maisījumu no vilkābeļuaugļiem (4 daļas), māteru lakstiem (4daļas), dumbrāju zaķpēdiņas lakstiem(4 daļas) un kumelīšu ziediem (1 daļa). 1 ēdamkaroti maisījuma aplej ar glāziverdoša ūdens, ļauj stundu ievilkties,nokāš un dzer pa ēdamkarotei trīsreizes dienā pirms ēšanas.

Noder mÇjas dakteriem

VilkÇbe∫u tinktra. To dzer sirdsun asinsvadu slim¥bu Çrstï‰anai.Nerada blaknes. KopÇ ar ginkapreparÇtiem izmanto atmi¿asuzlabo‰anai.

55 DÇrzÇ 2006 decembris

Årstniec¥bas augi

Tiem, kas jūtas saguruši, lieliski palīdzēsspēcinošs dzēriens no auzu pārslu

novārījuma un vilkābeļu augļiem.

Dzira vesel¥baiøem 1 kg vilkÇbe∫uaug∫u, 100 g cukura,300 g auzu pÇrslu un 3l dens.

1. VilkÇbe∫u aug∫usnomazgÇ un krÇsn¥pasautï m¥kstus,izberÏ caur sietu.

2. Sagatavotajai vilk-Çbe∫u masai piebercukuru un krietnisamaisa

3. Pagatavo auzupÇrslu novÇr¥jumu, koiegst, vakarÇ pÇrlejotauzu pÇrslas ar deni,

no r¥ta uzvÇrot un at-dzesïjot. NovÇr¥jumu pievienovilkÇbe∫u masai.

4.Dzïriens ir pat¥kamitum¥gs, saldskÇbs.Labi noder ar¥ veciem

cilvïkiem, kas sirgst arfunkcionÇliem sirds unasinsvadu darb¥bastraucïjumiem.

1

2

3

4

• KÇdi jaunumi gaidÇmi augu dizainÇ? ·ogadEiropÇ b‰ot modï melnbaltie Ziemassvïtki, so-la floristi, rotÇjumiem izvïloties galvenokÇrt mel-nas un baltas krÇsas materiÇlus.• Viegli un artistiski strÇdÇ poliete Aneta Mali‰a,no sausajiem un mÇksl¥gajiem materiÇliemdarinot apjom¥gas kompoz¥cijas. Neparasts irvi¿as kolïÆa Roberta Milkovska sniegums,strÇdÇjot ar dz¥vajiem ziediem. • Cilvïki vïlas kaut ko neparastu gan ikdienÇ, gansvïtkos, ir pÇrliecinÇta Çrzemju vie‰¿a IzabelaDerzinska, demonstrïjot dÇvanu iesai¿o‰anaspa¿ïmienus. Tie‰i ap vi¿as galdi¿u ir vislielÇkÇdrzmï‰anÇs. • Iecere veidot ‰Çdu pasÇkumu radÇs SIA EvaDÇrzam direktorei Evai Dzïrvei. Vi¿as vad¥tajÇveikalÇ floristi var iegÇdÇties pat vistrakul¥gÇkoideju ¥steno‰anai vajadz¥gos materiÇlus. Pro-tams, vienmïr atrodams kÇds jaunums iedves-mai. ·o veikalu labi paz¥st ar¥ dÇrzkop¥bas preãu,daÏÇdu sïklu un neparastu ziemcie‰u uns¥polpu˙u pircïji.

ukaina,PprezentÇcija

1. Kaltïti paparÏu dzinumi

2. Kokosa ‰˙iedra

3. Eksotisku augu sakne¿i

4. Palmas aug∫a lapa

5. Gliteri Hameleoni

6. LÇs¥tes

7. GliemeÏvÇki

8. Sieta lenta

9. Klgu bumba zelta krÇsÇ

10. Bïrza tÇss

11. Atvïrusies auga pÇksts

12. BalinÇti ãiekuri

13. Adatas ar pïrli

14. Mizoti koku zari

15. Lentes, lent¥tes

16. Pïrles

17. Ziedu formas dekori¿i

18. ÎÇvïtas aug∫a ‰˙ïles

19. Atplïsta aug∫u kopa

20. Mizotu klgu bumbas

21. Palmas aug∫ulapa

22. Zelta stieple

23. Pkains stri˙¥tis

24. Drlju zari¿i ar kristÇli¿iem

25. Dekorat¥vs pap¥rs

Veikals: Valkas 3/5, R¥ga,tÇlr.: 7323237Vairumtirdzniec¥ba: Valkas1a, R¥ga, tÇlr.: 7509795.

VislabÇkÇ ball¥te ir tÇ, ja izdodas sagÇdÇt svïtkus gan sev,gan citiem. TÇdï∫ savu prezentÇciju SIA Eva DÇrzamr¥koja krlj¿ajÇ birÏas ïkas zÇlï, uzaicinot ar¥ talant¥gusfloristus no Latvijas un Polijas. Mzikai skanot, tapa interesanti darbi.

P o p u l Ç r Ç k i e f l o r i s t i k a s m a t e r i Ç l i

Rotas svïtkiemPap¥ri un pap¥ri¿i,lentes un lent¥tes,gluÏi kÇ dz¥vi mÇk-sl¥gi un daÏnedaÏÇ-di sausie augi,stiepl¥tes, pïrles unsp¥gu∫i... Lk, da∫amodes preãu gadanogalei, ko savosdarbos visvairÇk iz-mantoja floristi SIAEva r¥kotajÇ prezen-tÇcijÇ.

1

2

21

23

24

7

25

19

17

18

22

16

20

14

6

3

5

8.

9.

10

11

12

13

15

4

Pēc izskata dārza majorāns irlīdzīgs parastajai raudenei,kas ir daudzgadīga un Latvi-jā sastopama arī savvaļā. Šieaugi ir radinieki, tomēratšķirīgi.

Majorāns ir daudzgadīgs puskrūms, ku-ru zemēs ar aukstām ziemām, tātad arīLatvijā, audzē kā viengadīgu. Tā aug-stums parasti ir 30–50 cm, stublājizaroti, pie pamatnes pārkoksnējušies.Lapas nelielas, olveida, ar sudrabaini bal-tu apmatojumu. Ziediņi balti, bāli vaipurpura rozā, sakopoti vārpiņās. Sēk-liņas sīkas, dzeltenas vai tumši brūnas.Zied no jūnija līdz augustam.

Izsauļo, jo augs ir ļoti siltumprasīgs,tam vajag daudz gaismas un mitruma.Sēklas sāk dīgt 12–15°C, bet optimālātemperatūra augšanai un attīstībai ir 20-25°C. Dīgsti necieš salnas un iet bojā,ja temperatūra ir kaut vai tikai pāris grā-du mīnusā. Kad kļūst vēss, pārstāj augt.Majorāna audzēšanai piemērotassaulainas, pietiekami mitras vietas, labiiekultivēta un trūdvielām bagāta,neitrāla vai vāji skāba augsne.

Pavairo, stādot ar dēstu, retāk – arspraudeņiem. Sēklas sēj martā, aprīlī sil-tumnīcā, dēstu kastītē. Tā kā sēkliņas irļoti sīkas, tās augsnē neiestrādā, bet tikaiviegli piespiež ar dēlīti vai delnu. Sējumuaplaista caur smalku sietiņu. Sēklassadīgst 7–10 dienās. Sējumus retina, at-stājot audziņus 2–3 cm attālumā citu no

cita, vai izpiķē dēstu kasetē vai kastītē 5 x 5 cm attālumā.

Stāda laukā tikai pēc salnām, jūnijasākumā. Var stādīt maija vidū, bet tadaugs jāsargā no salnām. Kamēr augi vēlmazi, tiem pa nakti var uzlikt stikla bur-ciņu vai pārgrieztu plastmasas pudeli.

Sēt majorānu tieši dobē nav ieteicams, joaugsnes virskārta ļoti ātri izžūst, tāpēcsēklu sadīgšanai trūks mitruma. Jatomēr sēj paliekošā vietā, sējumu vismaznosedz ar plēvi. Āra apstākļos sēklassadīgst 2–3 nedēļās.

Kopj majorānu tāpat, kā lielāko daļu au-gu – dažas nedēļas pēc stādīšanas papild-mēslojumā dod kompleksos mi-nerālmēslus. Ja vēlāk garšaugu applūcbieži un daudz, to vēl dažas reizes varpabarot, mēslojumu izšķīdinot laistāma-jā ūdenī. Papildmēslojumu noteikti dodtad, kad viss majorāna krūmiņš ir stipriapgriezts. Tad labāk ataugs jaunie dzinumi. Stādījumu ravē, irdina augsnesvirskārtu, sausā laikā laista. Pārmērīgsmitrums nav vēlams, jo tad majorānu ap-draud pelēkā puve. Slimību izplatību vei-cina mitrs laiks un sabiezināts stādījums.

Vāc ražu no brīža, kad augs gatavojasziedēt, kad dzinumi sasnieguši 15–20 cmgarumu. Visvairāk vērtīgo vielu ma-jorānā ir pumpuru veidošanās laikā. Javāc vairāk nekā tikai šķipsniņu pusdie-nām, augus nogriež 6–10 cm augstumāvirs zemes. Tad nogrieztos dzinumusžāvē ēnā, caurvējā vai cepeškrāsnī 30°Ctemperatūrā. Paaugstināta temperatūražāvējot nav vēlama, jo aromātiskās eļļasir gaistošas. Sažāvētie augi ilgi saglabāaromātu, ja tos tur tumšās stikla burkāsar uzskrūvējamiem vāciņiem.

Sak¿u

Pat vienkāršākā zupa kļūst izcila, kad taipievieno šķipsniņu majorāna. Ja jūsu draudzība

ar viņa garšību majorānu tikai sākas, jūs varpatiesi apskaust – ir gaidāms brīnumains at-

klājums garšas piedzīvojumu valstībā.

DÇrzÇ 2006 decembris

majorÇnsVi¿a gar‰¥ba

Garšaugs uz palodzesMajorānu var audzēt arī dzīvoklī –uz palodzes, balkona vai lodžijas.

Sēkliņas sēj podā, to novietosiltākajā un gaišākajā vietā uz

palodzes. Rūpīgi kopjot, majorāns var augtvairākus gadus. Ja majorāns aug

dārzā, tad tālākai audzēšanairudenī un ziemā var griezt

spraudeņus. Jūlijā vai augustāgriež spraudeņus – jauno dzinumugalotnītes – un sprauž grantī vaicitā substrātā. Kad spraudeņi ap-sakņojušies, tos pārstāda 7–10 cmdiametra podiņos. Šādi augi telpāsziemo labāk, jo ir jauni. Ja dārzāvisu vasaru augušie augi ir labisaglabājušies, arī tos pirms sal-nām var pārstādīt lielos traukosvai kastēs, cenšoties netraumēt

sakņu kamolu. Bet visbiežāk šādiveci augi, telpās ienesti, nīkuļo.

58

Lolita Presnikova, dÇrze¿kope

59

Sak¿u

IelÇgo! MajorÇna lapÇs ir ïteriskÇse∫∫as, miecvielas, C un P vitam¥ni,karot¥ns. SvaigÇs lapÇs ir 0,3–0,5%ïterisko e∫∫u, bet ÏÇvïtÇs 2–3%.

At‰˙ir¥bÇ no citiem ‰¥s dzimtasgar‰augiem majorÇns aromÇtiskÇksizaug augl¥gÇs, bagÇt¥gi mïslotÇsaugsnïs.

MajorÇns ir viens no aromÇtiskÇka-jiem gar‰augiem, tÇpïc ïdienam topievieno uzman¥gi un pavisamnedaudz.

VasarÇ majorÇnu ieteicams lietotsvaigu. Ziemai to var sakaltït patsvai pirkt kaltïtu veikalÇ.

DÇrzÇ 2006 decembris

Kaķis paciņā·˙ir¿u majorÇnam nav – vienassugas augi var at‰˙irties atkar¥bÇ noto audzï‰anas vietas. DaudzÇs valst¥s tiek lietots cits ma-jorÇna lat¥niskais nosaukums nekÇpie mums – Oregano majorana(LatvijÇ – Majorana hortensis). Ir ar¥vïl citi nosaukumi – itÇ∫u, grie˙u,turku, franãu majorÇns utt. Tie ircitas sugas augi, tÇpïc, pïrkot sïk-las, nekad nav ¥stas pÇrliec¥bas parto, kas no tÇm izaugs. Piemïram,raudenei (Oregano vulgare) irvairÇkas ‰˙irnes, kuru angliskajÇnosaukumÇ ir vÇrds marjoram – ganar dzeltenÇm, gan raibÇm lapÇm,kas, protams, var samulsinÇt pircïju.

Saldo jeb dārza majorānu audzēja jau sensenos laikosGrieķijā un Ēģiptē. Tā dzimtene ir Vidusjūras piekraste un

Ziemeļāfrika. Šo garšaugu ar patīkamo, īpašo aromātu un maigo garšu

lieto salātu, silto gaļas, zivju un dārzeņu ēdienu, kā arīetiķa, tējas, kvasa, kompotu un ķīseļu aromatizēšanai. Siltajiem ēdie-niem majorānu pievieno dažas minūtes pirms gatavošanas beigām.Majorāns lieliski der arī marinādēm un sālījumiem, to lieto kā sāls

aizvietotāju diētiskajā uzturā. Medicīnā majorānu izmanto gan vienu pašu, gan maisījumos ar

citiem augiem apetītes veicināšanai, pret klepu, vemšanu, migrēnu,astmu, reimatismu, holicistītu, zobu sāpēm, nervu un citām slimībām.Tas ietilpst tā saukto krūšu tēju sastāvā. Majorāns ir arī lielisks nek-

tāraugs, īpaši vasaras otrajā pusē.

60DÇrzÇ 2006 decembris

Lietas

putni¿!Åbols uz mieti¿a·ÇdÇ barotavÇ uziesma uzsprauÏÇbolu vai taukubumbu arsïkli¿Çm.Piemïrota maza-jiem putni¿iem.(Ls 2,89)

Uzmanību!Putnu bar¥bai ne-dr¥kst btpievienots sÇls.TÇpïc nedersÇl¥ti cku tauki,sviests. LabÇkabs e∫∫a.

Labu apet¥ti,

Barotavas izliek novembrī,kaut arī nav sniega un sala,lai putni pie tām pierod unziemā barība nav tālu jāmek-lē. Lielajiem putniem ēdamosadabūt ir vieglāk, tāpēc tie

pie mazputniņu barotavām nav vēlamiviesi. Bet arī tos var palutināt, piemēram,sarūpējot sīlim ozolzīles.Gatavojot barotavu, jāievēro:– vajag jumtiņu, lai barība neapsnigtu;– tuvumā jābūt krūmam vai dzīvžogam, laiputniņi varētu paslēpties no plēsīga putna;– zem barotavas jābūt tīrībai, jo putniņiuzlasa arī zemē nobirušo barību, un tur tosviegli var noķert kaķis.

Draugi. Profesoru, putnu pazinïju Ar-turu Pried¥ti spÇrnai¿i jau paz¥st unneb¥stas nolaisties vi¿am uz plauk-stas, lai ieknÇbÇtu kÇdu sïkli¿u. Put-ni zina, ka profesora dÇrzÇ ir gaid¥tiviesi un vienmïr tiks labi pacienÇti.

SpirÇlveida ïstuvePace∫ot jumti¿u,barotavÇ var ielikttauku bumbas.Lielajiem putniemnav ¥sti kur pie˙er-ties, tÇpïc ar¥ ‰ajÇïstuv¥tï saimniekiir s¥kie putni¿i.(Ls 6,26)

Īsajā ziemas dienā putniņam jā-pagūst guzā salasīt tik daudzēdamā, lai pietiktu spēkasagaidīt rītu. Nu ir laiks palīdzētspārnaiņiem, atdarīt par ku-kaiņu un kāpuru tvarstīšanuvasarā. Sauja sēkliņu barotavābūs lieliska pateicība.

Barotavas vïrtïputnu pazinïjsArturs Pried¥tis

UzpildÇma barotava Putni sïkli¿as varïrti knÇbÇt gan no‰˙¥v¥‰a, gan pa diviem caurumiemsÇnos.(Ls 17,89)

61 DÇrzÇ 2006 decembris

Lietas

Pat

eica

mie

s pa

r sad

arb¥

bu S

IA Z

a∫ai

s tir

gus

îdn¥ca uz kÇjasBarotavas var ne tikai iekÇrt, bet

ar¥ iespraust zemï uz garas kÇjas.Galdi¿‰ nedr¥kst bt par zemu,

citÇdi aizraut¥gos ïdÇjus varnomed¥t ka˙is.

(Ls 17,99 un Ls 17,29)

KompleksÇs pusdienasSïkli¿u mais¥jums, rieksti untaukos iesaldïtas sïkli¿as labinoderïs daÏÇdÇm barotavÇm.(Ls 2,69; 850 g)

Zvanveidaïdn¥ci¿a·¥ barotavaparedzïta taukubumbÇm ar sïk-li¿Çm. TÇdu vargan nopirktgatavas, gan pa-gatavot pats.Barotava ir laba ar¥ tÇpïc, ka lielajiem putniem bar¥bai tajÇ grtÇk piek∫t un tie neatstÇs mazos tuk‰iem vïderiem. (Ls 3,19)

îdamkast¥te no kokaVienkÇr‰u koka barotavu var pa-gatavot ar¥ pats. ·¥ izskatÇs l¥dz¥gapastkast¥tei, ar vienu sl¥pu sieni¿u. Noaug‰as kÇ piltuvï ber bar¥bu, apak‰ÇtÇ lïnÇm izbirst uz dïl¥‰a. Cik apïd,tik izbirst jauna. îdamo nepieputinÇssniegs.

Putniem ziemā piemērota barība:saulespuķu, prosas, kaņepju, linu,

griķu, ķirbju u. c. sēklas. Vislielākaisgardums tiem ir auzu pārslas, kas

samaisītas ar eļļu.Putnu mīļotājiem pie mājas va-

jadzētu audzēt mežvīnus, irbenes,vilkābeles, mežrozītes, bārbeles,

Sārdženta ābeles un citus augus, arkuru augļiem lidonīšiem ziemā

mieloties.

Zemesriekstuna‰˙is Zemesrieksti irbarojo‰i, tÇpïcziemÇ putniem¥pa‰i noder¥gi.Barotavai sÇnos irizurbti caurumi, laiputniem vieglÇktikt pie riekstiem.(Ls 18,99)

Pudele barotÇjaπoti vienkÇr‰askonstrukcijas baro-tavu var pagatavotno pudeles. TajÇieber graudus unapgÇÏ otrÇdi.Pudeli nostiprinatÇ, ka graudi no tÇslïnÇm birst trau-ci¿Ç, un katrs spÇr-nainis var ieknÇbÇt,cik kÇro.

Barotavas vietaPutni pierod pievietas, kur vi¿usbaro, tÇdï∫ baro-tavu nav vïlamspÇrvietot tÇlÇk parpÇris metriem.

Fot

o U

ldis

Muz

ikan

ts, A

rturs

Prie

d¥tis

Bar¥bas stien¥tisTaukos iesaldïtÇssïkli¿as ir kÇrumsmazajiemputni¿iem. Tie piestien¥‰a var vieglipie˙erties arkÇji¿Çm.

62DÇrzÇ 2006 decembris

Daba ir vienots veselums, un katra tāsdaļa iedarbojas uz citu daļu. Augu savs-tarpējo iedarbību – gan atbalstošu, gankavējošu – pēta bioloģijas zinātņu nozareallelopātija (no grieķu valodas). Kaut arīzinātnieki cenšas, tomēr nevar teikt, kašīs parādības būtību un cēloņus būtuizdevies pilnībā izpētīt. Lai gan izskaidrojuma nav, būtu aplamneņemt vērā dārzkopju un laukkopjupaaudžu paaudzēs radušos novēroju-mus.

Ķīmija vajadzīga pat jūtāmIzejot pļavā, mežā vai laukā, var pamanīt,ka ir dažādu sugu augi, kuri gandrīz vien-mēr mēdz augt kopā. Kāpēc radušās šā-das draudzīgas kompānijas? Zinātniskito varētu skaidrot tā, ka dažādas sugasuzkrāj atšķirīgas vielas. Zināms, ka tau-riņzieži (zirņi, pupas, lupīnas u. c.) spējno gaisa uzņemt slāpekli, radot labvēlī-gus nosacījumus jaukai dzīvei citiemaugiem, kas aug ar tauriņziežiem kopāvai pēc tiem. Mazāk zināmi ir pētniekuatklātie fakti, ka margrietiņas, krēsu ir-bulenes (Genista tinctoria), griķi,pienenes un kumelītes uzkrāj kalciju pattad, ja aug ar kalciju nabadzīgā augsnē.Driģenes, velnāboli un baldriāns ir spe-cializējušies fosfora uzkrāšanā. Uzpirk-stenes (Digitalis sp.) meistarīgi savāc

dzelzi, kalciju, silīciju un magniju, ap-tieku kumelītes – kalciju un kāliju,pelašķi – kalciju, kāliju un silīciju, kosas– it īpaši silīciju. Sarakstu var turpināt,bet mērījumi ne visos gadījumos ir vien-nozīmīgi, jo tas ir atkarīgs no auga ve-cuma, augsnes, gadalaika. Interesantaslietas apgalvo kāds slavens vācu zināt-nieks, vēstot, ka elementu daudzums au-gos ritmiski mainās Mēness cikla laikā.Augi augšanas laikā ar savām sīkajām

saknītēm – spurgaliņām – aktīvi ganuzņem, gan izdala barības vielas, mainotsituāciju augsnē. Tā tiek radīti specifiskiapstākļi augsnes mikroorganismiem, laitie varētu vairoties un dzīvot, cepuri kul-dami. Šie bioloģiskie procesi pakļaujasmehānikas likumiem, gudri sakot, difū-zijai un osmozei, bet ne vienmēr. Augudzīve kļūst vēl noslēpumaināka un in-teresantāka, ja zinām, ka to augšana

turklāt darbojas pretēji gravitācijas liku-mam. To jau apmēram pirms 100 gadiempaziņoja holandiešu botāniķis Hugo deVries. Viņam izdevies izzināt, ka ķīmis-kās kombinācijas augos neatbilst tām,kas ir augsnē vai ūdenī, kur tie aug, undažreiz variācijas divos blakus esošos au-gos ir ļoti lielas. Ej nu izskaidro, kāpēc tā!Līdzīgi kā barības elementus, augi uzkrājvai atdod hormonus, fermentus, auk-sīnus, inhibitorus un citas vielas – ganļoti mazos daudzumos, it kā homeo-pātiskās devās, bet tam tomēr ir liels efek-ts. Īpaši garšaugi, izdalot minimālu vieludaudzumu, izmaina augsnes mikroor-ganismus, regulējot to vielu maiņu unvairošanos. Daudzos gadījumos šie pro-cesi uz augiem iedarbojas labvēlīgi. Arprieku var secināt, ka mazāk ir augu, kurinaidojas un cīnās par eksistenci, nekā to,kas izrāda citas citam simpātijas un veic-ina labklājību.

Labs ar labu sazatika...Puķes ir labi sabiedrotie dārzeņiem –novērojumi liecina, ka tās pievilinakaitēkļu dabiskos ienaidniekus.Smaržīgu ziedu vai garšaugu apmalessakņu dārzam attur izsalkušos kukaiņusuzbrukt dārzeņiem. Skaisti un droši! Ie-spējams, ka puķu smarža nomaskēkaitēkļiem pievilcīgo dārzeņu smaržu,

Noslïpumi

Ar¥ augi Vētrainas kaislības un jūtu dzīve raksturīga ne tikaicilvēku un zvēru pasaulē. Arī augiem ir savas at-tiecības, tikai tās izpaužas klusi. Arī par dobju iemīt-nieku kopdzīvi var teikt “...un viņi dzīvoja ilgi unlaimīgi” vai “naids uz mūžu”. Rūpīgāk ieskatoties, uz-manīgāk pavērojot, var pamanīt, ka ir augi, kurusneredzamām saitēm saista savstarpējas simpātijasvai antipātijas. Pārzinot šīs smalkās nianses, gudrsdārznieks tās pratīs izmantot, lai iegūtu lielisku ražu.

Var cerēt, ka garšas ziņā saderīgidārzeņi veidos labas kaimiņat-

tiecības.

m¥l Ilze Îola, agronome

63 DÇrzÇ 2006 decembris

Noslïpumi

bet varbūt kaitēkļi puķu aromātā kļūstsentimentāli un aizmirst par darbu. Katrā ziņā monokultūrās (daudz vienaveida augu) ir sarežģītāk tikt galā arkaitēkļiem un slimībām nekā dārzos, kuraug gan augļu koki, gan dārzeņi, ganpuķes un jo īpaši – labvēļi garšaugi. Pro-tams, tas nenozīmē, ka dārzu vajag pār-blīvēt ar visu, ko vien var dabūt. Kas pardaudz, tas par skādi - pārpildītā tramva-jā mīla nerodas.

Kur saticība, turpārticībaVissvarīgākādārzniekiem parastišķiet saticība un labaaugšana sakņu undārzeņu lauciņā. Tāpēcpar šo praktisko jomu irvisvairāk novērojumu. Jomazākā telpā visiemjāsadzīvo, jo svarīgāk, laiblakus augtu augi, kas citspret citu jūt simpātijas. Garšaugi ir labi sabiedrotiegandrīz visiem dārzeņiem. Burkāni mīļi sader ar zirņiem,redīsiem, lokiem, sīpoliem. Sīpoli, sargājot burkāniņus, at-baida burkānu mušu. Burkāni maigi at-bild sīpolu jūtām un atvaira sīpolu mušu.Laba agrīno dārzeņu dobe izdodas,kopdzīvei apvienojot salātus, burkānusun sīpolus. Sīpoliem labi kaimiņi ir arī bietes un pupas.Gurķi labi gurķojas kopā arcukurkukurūzu un salātiem.Kāpostiem kaimiņos patīk krūmupupiņas, un dobju apmalēs tie vēlasredzēt dilles un kumelītes. Pa vidu vaiblakus iesējot kādu kaņepi, tā džentl-meniski atbaidīs kāpostu kaitēkļus. Javar ievērot augšanas laiku, vēlajiem kā-postiem labs priekšaugs ir agrie kartupeļiKartupeļi vēlas augt blakus pupām (tāsvar audzēt arī kartupeļu vagās), kā-postiem un zirņiem. Kaņepju rinda garlauka malu atbaida Kolorādo vaboles.Skaistums glābs pasauli un kartupeļus -no tiem kaitēkļus aizbiedēs blakus lau-

ciņam iesētās kreses, samtenes, uzpirk-stītes. Kolrābji jūtas saderīgi ar citiemapalīšiem – bietēm un sīpoliem.Pupas sadzīvo ar daudziem dārzeņiem,bet īpaši labi jūtas kompānijā ar gurķiem,kāpostiem, selerijām, kartupeļiem un ze-menēm. Redīsi sarkdami liecina, ka viņiem patīksalātu, zirņu un krešu ciešs tuvums.Salāti ar patikšanu lapos, sēti vai

stādīti starp burkāniem, kāpostiem vaibietēm. Tos var ieprecināt arī jaunajoszemeņu stādījumos. Salātus labi ietekmēsamtenes. Selerijas, tāpat kā citi čemurziežu dzimtas dārzeņi (burkāni, pētersīļi,pastinaki), veiksmīgi sadzīvos ar sīpo-laugiem. Spināti var sekmīgi saskatīties ar jauna-jām zemenēm. Tomāti par vispiemērotāko dobesbiedru uzskata baziliku. Savstarpējapatikšana tos saista arī ar pētersīļiem,burkāniem un samtenēm. Tie stalti izsle-jas, ja gadās augt sparģeļu rindas tu-vumā.Zirņi dzīvos zaļi blakus kartupeļiem,burkāniem, redīsiem, spinātiem ungurķiem.Naids mājās, laime vējāTomēr ne visi augi dārzā satiek labi. Daži

dārzeņi ir savstarpēji antagonisti, tāpēctos citu citam nevajadzētu laist pat tu-vumā. Burkāni par netīkamām uzskata dilles.Un otrādi.Kartupeļi naidojas ar tomātiem,gurķiem un saulespuķēm. Pupas neradīs laimi pie ķiplokiem.Zirņi labprāt vairītos no sīpoliem un ķi-plokiem. Vībotnes, vērmeles un pelašķi (arīkrāsainie) valdonīgi nomāc daudzu auguattīstību. Turklāt pat nākamajā gadāzemē, kurā tie auguši, citi jutīsies slikti.Rudzi, kurus sēj zaļmēslojumam, pretburkāniem un pētersīļiem izturas tik ne-jauki, ka tie pat slikti dīgst. Valrieksts ir vientuļnieks un citu auguaugšanu apspiež. Baltā madonna vai baznīcas lilijanecieš sāncenses un kautrīgi iznīkst.

Uzpirkst¥ti (Digitalis purpurea) va-jadzïtu stÇd¥t zem aug∫u kokiem – artiem ind¥gajai pu˙ei ir lieliska sader¥ba.

un n¥st

Tam jābūt skanīgam, vieglisaprotamam, pēc iespējaslabāk jāraksturo šķirne, tur-klāt jāatbilst starptautiska-jām prasībām. Parasti šķirninosauc par godu kādam iz-

cilam notikumam, slavenam cil-vēkam, iestādei, debesuķermenim, šķirnes īpat-nībai utt. Šķirnei vār-du dod selekcionārs,un to, šķirni ap-stiprinot, ierakstavisos dokumentos. Kādi vārdi dotiLatvijas Universi-tātē izveidotajiemrododendriem?Vasarzaļo rododen-dru šķirnēm doti sie-viešu vārdi – ‘Skaidrīte’,‘Dzintra’, ‘Inga’, ‘Indra’,‘Alīna’, ‘Ina’, ‘Francisa’, ‘Mada-me Debene’ u. c. Turpretī mūžzaļāsšķirnes nokristītas vīriešu vārdos – ‘Edu-ards Smiļģis’, ‘Uldis’, ‘Emīls’, ‘Jānis’,‘Kārlis’. Ir arī nosaukumi, kas raksturo

šķirni, piemēram, ‘Rubīns’ (rubīn-sarkanā krāsā), ‘Lavanda’ (lavandu zilākrāsā), ‘Liesma’, ‘Saule’, ‘Līgo’, ‘Agris’.Ziedu formas dēļ trīs šķirnes nosauktasdebess ķermeņu vārdos – ‘Polārzvaig-zne’, ‘Rīta Zvaigzne’ un ‘Astra’.Par godu Universitātei viena šķirne no-dēvēta par ‘Alma Mater’, bet ‘AcademiaScientiarum’ izveidota pēc toreizējā

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta,akadēmiķa Jāņa Stradiņa ierosinājuma(1998.). Izrādot godu un cieņu visiemievērojamākajiem Latvijas vecākās pa-audzes zinātniekiem, viens mūžzaļaisrododendrs nosaukts par ‘Emeritus’.Slavējot Rīgu, viena vasarzaļo rododen-dru šķirne nodēvēta par ‘Rīgas Rododen-dru’.

64

Selekcija

DÇrzÇ 2006 decembris

Kad noticis brīnums un selekcionāramizdevies radīt jaunu šķirni, seko ne ma-zāk svarīgs darbs – tai jādod vārds.Kādam tad jābūt jaunās šķirnesnosaukumam?

Re,kÇ!Rododendru krist¥bas

Ievērojamais gladiolu un liliju selekcionārs Viktors Orehovs,

kurš radījis vairāk nekā 600 gladiolu hibrīdu, savulaik sacīja, ka viņam vieglāk izveidot jaunu

hibrīdu nekā sameklēt tam piemērotu vārdu.

‘‘BBaabb¥¥tteess BBaallttaaiiss’’®®

MÏza∫ais rododendrs, ‰˙irnes sta-tusu ieguva 2003. gadÇ. Tas ir 1974.gada krustojums. ·˙irne izdal¥ta1983. gadÇ. SelekcionÇrs R. Kondra-

toviãs. Ziedkopa bl¥va, puslodesveida, 18 cm diametrÇ, ar 15

ziediem. Ziedi balti, 7 cmdiametrÇ. Plaukstot

ziedpumpuri ir gai‰ÇpurpurkrÇsÇ. Zieduforma atklÇti pil-tuvveida. Uzaug‰ïjÇs vainagla-pas dzeltenza∫‰ lÇso-jums, tÇ punkti nesa-

plst. Vainaglapu ap-males viegli krokotas.

Lapas plÇtne eliptiska,za∫a, 16 cm gara, 6,5 cm plata.

20 gadus veci krmi ir 3 m augsti un4 m plati. Spïc¥gs, stÇvus augo‰s.Zied maija beigÇs, jnija sÇkumÇ.Piln¥gi ziemciet¥ga ‰˙irne, var audzïtvisÇ Latvijas teritorijÇ.

‘‘FFrraanncciissaa’’®®

KÇ ‰˙irne apstiprinÇta 2003. gadÇ.1976. gada krustojums, izdal¥ta 1983.gadÇ. SelekcionÇrs R. Kondratoviãs. ·˙irne nosaukta par godu pirmÇLielbritÇnijas vïstnieka LatvijÇSamuela kunga dz¥vesbiedrei Franci-sai, kura aizrÇvÇs ar glezno‰anu, au-gu fotografï‰anu un par mode∫iemizmantoja ar¥ msu rododendrus.‘Francisa’ ir vasarza∫‰ rododendrs arbl¥vu lodveida ziedkopu 12 cm di-ametrÇ, tajÇ ir 10–12 ziedi. ZiedioranÏsarkani, stobrveida–piltuvvei-da. Vainaglapu apmales krokotas, togali atlieku‰ies. πoti bagÇt¥gi ziedo‰a‰˙irne. Lapas plÇtne eliptiska, 10 cm gara, 4 cm plata, pie pamata ˙¥∫veida. Lapugalos mazs dzelon¥tis.20 gadus veci krmi ir 2 m augsti un2 m plati.Zied maija beigÇs, jnija sÇkumÇ.Ziemciet¥ga ‰˙irne, var audzït visÇLatvijas teritorijÇ.

Prof., Dr. biol. Rihards Kondratoviãs

Fot

o: R

ihar

ds K

ondr

atov

iãs

Latvijas Ainavu arhitektu biedr¥baR¥ga, Tor¿u iela 11

21. novembr¥ pulksten 17 Lekcija Jumta dÇrzi. SIA Tagete direktore Ilze Indriksone. Ieeja bez maksas.

5. decembr¥ pulksten 17 Priek‰las¥jumi: Ainavas akustiskÇ kvalitÇte.Ainavu arhitekte Lauma Garkalne.Ainavas vizuÇlÇ uztvere un ietekme uz cilvïku. Ainavu arhitekte Gunta Rozenberga. Ieejas maksa LAAB biedriem – Ls 2 pÇrïjiem – Ls 5.12. decembr¥ pulksten 17 foto vakars Ce∫ojumu iespaidi: biennÇleBarselonÇ, V¥ne, Nirnberga un GALABAU-2006, Minhene. GundegaLinÇre, Daiga Veinberga, Agrita Kalnozola, Dace Damberga, Rita μir˙e u. c.Ieeja bez maksas.

DÇrzkop¥bas lekcijuciklsPiektdienÇs pulksten 18Lektori – zino‰Çkie speciÇlistidÇrzkop¥bÇ un dÇrzu ier¥ko‰anÇ.

17. novembris Lapu koku izvïleun kop‰ana.

Latvie‰u Maijas un MÇrti¿a BergudÇrzs AnglijÇ.

24. novembris Åderes un toietekme uz augiem.Modernie dÇrzi Anglijas KaraliskÇsdÇrzkop¥bas biedr¥bas r¥kotajÇizstÇdï âelsijÇ.

1. decembris Kompoz¥cija unkrÇsa dÇrza ainavÇ.Atjaunotie baroka un renesansesdÇrzi LatvijÇ.

8. decembris Skujkoku izvïle unkop‰ana.Atptas vieta dÇrzÇ.LiepÇjas puses ko‰ie dÇrzi.

Vienas lekcijas cena Ls 7; LDB biedriem Ls 5.

Floristikas kursiCeturtdienÇs pulksten 18Svaigas idejas, oriÆinÇlsskat¥jums, vïrt¥gi padomi.Vada ÏurnÇla DÇrzÇ florists ValtersOzoli¿‰.

Nodro‰ina ar darbamnepiecie‰amajiem materiÇliem.Vienas nodarb¥bas cena Ls 12;LDB biedriem Ls 10.

Fotografï‰anas kursiTre‰dienÇs pulksten 18.Nodarb¥bas gan iesÇcïjiem, ganar iepriek‰ïju pieredzifotografï‰anÇ. Tiek veidota grupa ar specializÇci-ju dÇrzu fotografï‰anÇ. Vada ÏurnÇla DÇrzÇ fotogrÇfs Uldis Muzikants.

Vienas nodarb¥bas cena Ls 12;LDB biedriem Ls 10.

Latvijas DÇrzu biedr¥basr¥kotie kursi novembris/decembris

Kursi notiek Latvijas Dabas muzejÇ R¥gÇ, K. Barona ielÇ 4.Ldzam pieteikties iepriek‰ pa tÇlruni 26117817.

DÇrzkop¥bas portÇlsVisi, kuriem interesï ar dÇrzu undÇrzkop¥bu saist¥tas tïmas,aicinÇti apmeklït internetaportÇlu www.horti.lv. Tas ir ïrtilietojams, piedÇvÇ daudzder¥gas informÇcijas.Augu kataloga datu bÇzï ap-kopots 13 Latvijas stÇdaudzïtavusortiments. Visi ‰eit minïtie augipiemïroti audzï‰anai LatvijÇ. Uz¿ïmumu katalogÇ atrodamasuzzi¿as par kokaudzïtavÇm, stÇduaudzïtavÇm, labiekÇrto‰anas unapza∫umo‰anas fir-mÇm, biedr¥bÇm,dÇrziem, parkiem,dendrÇrijiem, dÇrzuÏurnÇliem.Forums ir vietaamatieru unspeciÇlistu diskusi-jÇm par un apdÇrzkop¥bu. PasÇkumi ir sada∫a, kurÇ tiekzi¿ots par kursiem, seminÇriem,gadatirgiem, ekskursijÇm,izstÇdïm un citiem pasÇkumiem,kas notiek LatvijÇ saist¥bÇ ardÇrzkop¥bu.

AicinÇm stÇdu audzïtÇjuspievienoties horti.lv datu bÇzei!

Latvijas Dabas muzejÇIzstÇdes 15.–26. novembris Trejdeksnis2006 22.–26. novembris Rudensrozes – krizantïmas 13.–30. decembris Puzuri6.–30. decembris Egles rota

DÇrza delf¥nija (Delfinium cultorum) Agrinantïma (Agrinanthemum) Kanna (Canna indica)

Pelargonija (Pelargonium) Pu˙zirnis (Lathyrus odoratus) Eiropas segli¿‰ (Eonymus europeus)

Romantikas dÇrzsMaigas krāsas, smaržu vēsma, pēdām piekļaujas mauriņa zīds.

Ļaujies, lai dvēsele veldzējas dārzā.