Download pptx - Informācija par pētījumu

Transcript
Page 1: Informācija par pētījumu

SIA „Projektu un kvalitātes vadība”

TAUTAS ATAUDZI IETEKMĒJOŠO FAKTORU IZVĒRTĒJUMS

Pētījuma rezultāti

Valsts kancelejas projekta „Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē” (ID Nr. 1DP/1.5.1.1.1./10/IPIA/CFLA/004/002) ietvaros veiktais pētījums „Tautas ataudzi ietekmējošo faktoru

izpētes veikšana” (iepirkuma ID Nr. MK VK 2012/40 ESF).

2014.gada 12.februāris.

Page 2: Informācija par pētījumu

INFORMĀCIJA PAR PĒTĪJUMU

2

Gads: 2013 Veicējs: SIA “Projektu un kvalitātes vadība” Pasūtītājs: Valsts kanceleja Autori: Pārsla Eglīte, Aivita Putniņa, Māris Brants, Ilze Mileiko, Māra Laizāne Mērķis: iegūt datus un analizēt faktorus, kas ietekmē tautas ataudzi,

izstrādājot priekšlikumus demogrāfiskās situācijas uzlabošanai Metodes:

literatūras analīze, statistikas datu izpēte; iepriekš veikto pētījumu datu sekundārā analīze (galvenokārt tika

izmantoti 2011.gadā veiktā Reproduktīvās veselības pētījuma dati) iedzīvotāju aptauja (1710 derīgas intervijas ar 18-64 gadus veciem

Latvijas iedzīvotājiem); padziļinātās intervijas ar bērnu vecākiem (38), pašvaldību pārstāvjiem

(11) un NVO pārstāvjiem (4); ekspertu diskusija ar valsts institūciju un sociālo partneru pārstāvjiem.

Page 3: Informācija par pētījumu

KONSTATĒTĀS PROBLĒMAS

3

Bērni joprojām sabiedrībā tiek uzskatīti par vērtību

Bērni kā vērtība to respondentu vērtējumā, kuriem ir bērns līdz 18 gadu vecumam un kas dzīvo ar to kopā; n=438)

Page 4: Informācija par pētījumu

KONSTATĒTĀS PROBLĒMAS

4

Pētījums parāda pretrunas cilvēku pieredzes, apstākļu un vispārējās situācijas vērtējumā, radot plaisu starp normatīvi pieņemamajiem un praktiskiem situācijas risinājumiem:

augstu tiek vērtēta laulība, lai arī praksē 45% bērnu dzimst nereģistrētās attiecībās;

kā optimāls bērnu radīšanas vecums sievietēm tiek nosaukti 23,5 gadi, bet reāli pirmais bērns šobrīd dzimst 26,6 gados.

Kā “pareiza” tiek vērtēta tradicionāla rīcība, kamēr reālā rīcība ļoti bieži balstās mūsdienu ekonomiskajā racionalitātē. Savu rīcību indivīdi uztver kā “nepareizu” izņēmumu, taču šādu “izņēmumu” kopums pakāpeniski kļūst par jaunu normu.

Page 5: Informācija par pētījumu

KONSTATĒTĀS PROBLĒMAS

58%

7%

2%

1%

2%

3%

4%

6%

8%

8%

8%

11%

13%

19%

25%

39%

40%

46%

0% 5% 10% 15% 20% 25% 30% 35% 40% 45% 50%

Grūti pateikt / NA

Nekas netraucē

Cits iemesls

Nevēlos uzņemties saistības

Nejūtos drošs pašreizējās partnerattiecībās

Problēmas ar partnera veselību

Karjeras plāni nākotnē

Partneris nevēlas

Nav gatavs tik lielai atbildībai

Grūti tikt galā ar jau esošajiem bērniem

Nav piemērota partnera

Problēmas ar savu veselību

Nav stabilu partnerattiecību

Nepiemērots mājoklis

Nestabilitāte darbā

Nestabila valsts/pašvaldības atbalsta politika

Nestabilitāte ienākumos

Nepietiekami ienākumi

Kādi apstākļi jums traucē sasniegt vēlamo bērnu skaitu ģimenē? (respondenti, kam vēlamais bērnu skaits pārsniedz plānoto; n=226; atbilžu skaits vienam respondentam nebija ierobežots)

Page 6: Informācija par pētījumu

KONSTATĒTĀS PROBLĒMAS

6

Atslēgas vārds, runājot par grūtniecības plānošanu un eventuālo dzimstības pieaugumu, ir „stabilitāte”.

Pieredze ar pirmo bērnu kalpo kā etalons, izvērtējot iespēju radīt nākamos bērnus, līdz ar to ir ļoti būtiski, lai pieredze ar pirmā bērna radīšanu un aprūpi būtu pozitīva.

Page 7: Informācija par pētījumu

KONSTATĒTĀS PROBLĒMAS

7

Šobrīd valsts politika galvenokārt vērsta uz dzimstības veicināšanu un iztikas nodrošināšanu bērna pirmajos dzīves gados. Vēlāk bērnu aprūpes izdevumus galvenokārt pārņemot vecākiem, pieaug nabadzības risks.

Īpaši atbalstāmas ir divas mērķgrupas – daudzbērnu ģimenes un vientuļie vecāki.

Galvenie emigrācijas motīvi ir ekonomiski – saistīti ar darba iespējām, atalgojumu un apstākļiem, tāpēc ir svarīgi valsts politiku vērst uz ārējās migrācijas aizstāšanu ar iekšējo. Ir jāattīsta centri – ne tikai Rīga, kas būtu vērā ņemama emigrācijas alternatīva.

Page 8: Informācija par pētījumu

80 000 60 000 40 000 20 000 0 20 000 40 000 60 000 80 000

0–4

5–9

10–14

15–19

20–24

25–29

30–34

35–39

40–44

45–49

50–54

55–59

60–64

65–69

70–74

75–79

80-84

85+

Vīrieši Sievietes

KONSTATĒTĀS PROBLĒMAS

Avots: CSP dati.

Latvijas iedzīvotāju demogrāfiskā struktūra 2013.gadā

8 Ir ļoti būtiska valsts rīcība šobrīd, kad 20-29 gadus veco sieviešu

īpatsvars ir augsts. Svarīgi lai šīs paaudzes sievietēm būtu lielāks bērnu skaits, nekā tas novērojams līdz šim. Nākamās paaudzes ir mazskaitlīgas, tāpēc pat pie liela bērnu skaita spētu atstāt mazāku iespaidu uz tautas ataudzi. Tāpat svarīgi, lai šīs paaudzes sievietes iespējami maz emigrētu.

Page 9: Informācija par pētījumu

TAUTAS ATAUDZI IETEKMĒJOŠIE FAKTORI

9

Ekonomiskā stabilitāte, kas saistīta ar abu vecāku nodarbinātību

Partnerattiecību stabilitāteBērnu aprūpes pieredze, atbalsts bērnu

audzināšanā Iepriekšējā dzemdību un grūtniecības

pieredze

Visi minētie faktori tiek novērtēti pirmā bērna gadījumā un pēc tam ekstrapolēti uz nākotni, sagaidot līdzīgu situāciju arī ar nākamajiem bērniem. Ja iepriekšējā pieredze ir negatīva, tas būtiski ierobežo bērnu skaitu un līdz ar to tautas ataudzi kopumā.

Page 10: Informācija par pētījumu

EKONOMISKĀ STABILITĀTE:ALTERNATĪVIE RISINĀJUMI

10

Nodrošināt lielākus un ilgākus pabalstus, kas kompensē izdevumus bērnu vajadzībām (īpaši vientuļajiem vecākiem).

Sekmēt sieviešu ar maziem bērniem nodarbinātību un karjeru, veicinot agrāku atgriešanos darba tirgū un finansiālu patstāvību.

Page 11: Informācija par pētījumu

EKONOMISKĀ STABILITĀTE

11

Sociāli ekonomisko procesu indikatoru izmaiņas Latvijā laikā no 1996. līdz 2012.gadam

Iekšzemes kopprodukts

Nodarbinātība darbaspējas vecumā

Valsts izdevumi ģimenēm

Summārais dzimstības koeficients 0,938 0,805 0,872Iekšzemes kopprodukts x 0,784 0,765Nodarbinātība darbaspējas vecumā 0,784 x 0,620Valsts izdevumi ģimenēm 0,765 0,620 x

Sociāli ekonomisko procesu indikatoru korelācijas tabula

Page 12: Informācija par pētījumu

12

Visciešākā ietekme uz summāro dzimstības koeficientu ir iekšzemes kopproduktam.

Nodarbinātība un valsts izdevumi ģimenēm vērtējami kā papildus faktori, kas gan ietekmē dzimstību, tomēr daudz lielākā mērā paši izriet no iekšzemes kopprodukta.

Lielākais valsts atbalsts ģimenēm līdz šim sniegts brīžos, kad valstij ir visvairāk līdzekļu, bet ģimenēm tad šis atbalsts nepieciešams vismazāk.

Tomēr, ja valsts vislielāko atbalstu sniegtu tieši krīzes laikā, tas nevarētu būt pietiekams, lai kompensētu kopējo ekonomiskās situācijas pasliktināšanos un radītu pārliecību par rītdienu.

EKONOMISKĀ STABILITĀTE

Page 13: Informācija par pētījumu

13

Šobrīd, kad iekšzemes kopprodukts pieaug, pabalstu iespaids uz dzimstību visdrīzāk būs niecīgs.

Tā kā ekonomiskās situācijas uzlabošanās sniedz plašākas nodarbinātības iespējas, optimāls risinājums šobrīd būtu sniegt tādu atbalstu, kas ļauj vecākiem piedalīties darba tirgū – t.i., saīsināt laiku, ko mātes pavada ārpus darba tirgus, veicināt uzņēmēju vēlmi pieņemt darbā sievietes ar maziem bērniem, kā arī paplašināt bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamību.

EKONOMISKĀ STABILITĀTE

Page 14: Informācija par pētījumu

14

Aizsardzības formu nodrošināšana nereģistrētu partnerattiecību gadījumā.

PARTNERATTIECĪBU STABILITĀTE:ALTERNATĪVIE RISINĀJUMI

Laulību stiprināšana (ieviešot apmācību vidusskolās u.tml.).

Page 15: Informācija par pētījumu

33%

10%

26%

11%

42%

44%

36%

30%

20%

41%

25%

48%

1%

4%

11%

8%

3%

2%

1%

3%

0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100%

Neprecējies (n=69)

Precējies (n=182)

Neprecējusies (n=72)

Precējusies (n=153)

Vīrie

ši ve

cum

ā no

25

līdz

44

gadi

em, k

am ir

pas

tāvī

gs

part

neris

Siev

iete

s vec

umā

no 2

5 līd

z 44

gadi

em, k

am ir

pas

tāvī

gs

part

neris

bērnu nav 1 bērns 2 bērni 3 bērni 4 un vairāk bērni

Bioloģisko bērnu skaits:

PARTNERATTIECĪBU STABILITĀTE

15

Šobrīd laulības visciešāk saistāmas ar otrā bērna parādīšanos ģimenē: ja attiecības netiek uztvertas kā pietiekami stabilas, partneri nav

apmierināti ar situāciju, kāda izveidojusies pirmā bērna aprūpē, otrā bērna un arī laulību nav;

ja attiecības tiek prognozētas kā stabilas ilgtermiņā, slēdz laulību, un ģimenē parādās otrais bērns.

Page 16: Informācija par pētījumu

PARTNERATTIECĪBU STABILITĀTE

16

9,8

7,2

3,94,4

7,0

5,55,0

5,6

2,52,1

3,43,6

0

2

4

6

8

10

1980

.

1981

.

1982

.

1983

.

1984

.

1985

.

1986

.

1987

.

1988

.

1989

.

1990

.

1991

.

1992

.

1993

.

1994

.

1995

.

1996

.

1997

.

1998

.

1999

.

2000

.

2001

.

2002

.

2003

.

2004

.

2005

.

2006

.

2007

.

2008

.

2009

.

2010

.

2011

.

2012

.

Noslēgto laulību skaits uz 1 000 iedzīvotājiem

Šķirto laulību skaits uz 1 000 iedzīvotājiem

Avots: CSP dati

Ap 45% bērnu Latvijā ik gadu dzimst ārlaulībā; Ap 2/3 noslēgto laulību tiek šķirtas; Laulību noslēgšana un šķiršana ciešāk saistāma ar valsts ekonomisko situāciju

un administratīvo šķēršļu izvērtēšanu, nekā ar tautas ataudzi; Tautas ataudzes veicināšanai racionālākais būtu nodrošināt valsts garantēto

aizsardzības formu pieejamību neatkarīgi no laulības.

Page 17: Informācija par pētījumu

17

Kompensējoši mehānismi (pabalsti), kas ļauj mātei ilgstoši aprūpēt bērnu un neciest ar to saistītus finansiālus zaudējumus, ja izirst partnerattiecības un problemātiski atrast darbu.

NEVEIKSMĪGA BĒRNU APRŪPES PIEREDZE, ATBALSTA TRŪKUMS:ALTERNATĪVIE RISINĀJUMI Atbalsts bērna

aprūpē – bērna aprūpes pakalpojumi gan pirms 1,5 gadu vecuma, gan jaunākajās skolas klasēs.

Page 18: Informācija par pētījumu

18

NEVEIKSMĪGA BĒRNU APRŪPES PIEREDZE, ATBALSTA TRŪKUMS

Viedokļi par bērna kopšanas atvaļinājumu

Page 19: Informācija par pētījumu

19

Dzīvesbiedra un radinieku atbalsta trūkumu valstij pilnībā aizstāt nav iespējams, tomēr kā kompensējoši mehānismi varētu kalpot: Aukļu dienesta pakalpojumu nodrošināšana no bērna gada līdz

1,5 gadu vecumam tiem vecākiem, kas izvēlas ātrāk atgriezties darbā;

Īpašs atbalsts bērnu diennakts pieskatīšanai krīzes situācijās visām ģimenēm;

Nereģistrētu partnerattiecību tiesiska definēšana, izstrādājot atzīšanas mehānismus un paredzot mantiskas un finansiālas saistības, nereģistrētām partnerattiecībām izjūkot, līdzīgi kā reģistrētu attiecību gadījumā.

Iespējams rīkot informatīvas kampaņas sabiedrībā, kas būtu orientētas uz tolerantu attieksmi pret grūtniecēm un maziem bērniem sabiedriskajā transportā, veikalos, ēdināšanas iestādēs, darbavietās un citur.

NEVEIKSMĪGA BĒRNU APRŪPES PIEREDZE, ATBALSTA TRŪKUMS

Page 20: Informācija par pētījumu

20

Jāpārskata valsts apmaksātais pakalpojuma apjoms, lielāku uzsvaru liekot uz vecāku sagatavošanu dzemdībām un personāla apmācību;

Nepieciešami vairāk uz klienti vērsti dzemdniecības pakalpojumi vai arī izdevumu segšana, izvēloties dzemdēt privātās veselības aprūpes iestādēs.

Šeit netiek piedāvātas alternatīvas, jo iespējamie risinājumi grūtniecības un dzemdību pieredzes uzlabošanai būtu pietiekami līdzīgi visos gadījumos. Šī pieredze no vienas puses ir ārkārtīgi svarīga lēmuma pieņemšanā par nākamo bērnu radīšanu, no otras – problēmas risināšana ir nesalīdzināmi vienkāršāka un lētāka, salīdzinot ar pārējām minētājām.

NEVEIKSMĪGA GRŪTNIECĪBAS UN DZEMDĪBU PIEREDZE: RISINĀJUMI (BEZ ALTERNATĪVĀM)

Page 21: Informācija par pētījumu

ALTERNATĪVIE SCENĀRIJI

21

80000 60000 40000 20000 0 20000 40000 60000 80000

0-4

5-9

10-14

15-19

20-24

25-29

30-34

35-39

40-44

45-49

50-54

55-59

60-64

65-69

70-74

75-79

80-84

85+

Vīrieši Sievietes

Latvijas iedzīvotāju demogrāfiskā struktūras prognoze 2030.gadam – līdzšinējās situācijas ekstrapolācija (līdzšinējā politikas scenārijs)

Nulles imigrācija; Emigrācija pakāpeniski samazinās, līdz 2030.gadā sasniedz nulles

līmeni; Dzimstības tendences saglabājas līdzšinējās; Sasniedzams būtiskas izmaiņas neveicot.

Iedzīvotāju skaits – 1,58 miljoni

Page 22: Informācija par pētījumu

ALTERNATĪVIE SCENĀRIJI

22

Veicina bērna aprūpi kā pakalpojumu

Veicina sieviešu pozīciju uzlabošanu darba tirgū

Veicina ģimenei draudzīgu uzņēmumu veidošanos

Veicina emigrācijas mazināšanos

Nodrošina finansiālu atbalstu galvenokārt ar nodokļu atvieglojumiem

PABALSTU SCENĀRIJS

NODARBINĀTĪBAS SCENĀRIJS

Veicina bērna aprūpi ģimenes iekšienē, pagarinot bērnu aprūpes ilgumu

Atbalsta tradicionālo lomu dalījumu ģimenē

Nodrošina finansiālu atbalstu galvenokārt ar pabalstiem

Neveicina emigrācijas mazināšanos

Tiek nodrošināts atbalsts krīzes situācijās Papildus atbalstu saņem daudzbērnu ģimenes Bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumi bērniem de

facto

Page 23: Informācija par pētījumu

ALTERNATĪVIE SCENĀRIJI: SALĪDZINĀJUMS

23

Prognozējamās sieviešu skaita izmaiņas no 2013. līdz 2030.gadam pa vecumgrupām trīs piedāvāto scenāriju gadījumā

Ieceres atgriezt emigrantus vai piesaistīt ārvalstu darbaspēku vērtētas skeptis-ki, jo Latvijas ekonomiskā situācija 2030.gadā būs sliktāka nekā Rietumeiropā;

Būtiskākais ir migrācijas saldo tuvināšana nullei un dzimstības pieauguma veicināšana;

Tā kā abos gadījumos nozīmīgākā problēma saistās ar nodarbinātību, nepieciešams atbalstīt nodarbinātību.

-70000 -60000 -50000 -40000 -30000 -20000 -10000 0 10000

0-14

15-24

25-34

35-49

50-64

65+

Nodarbinātības scenārijsPabalstu scenārijsLīdzšinējā politika

Page 24: Informācija par pētījumu

PALDIES PAR UZMANĪBU!

Jautājumi, atbildes, diskusijas.


Recommended