BANKU

DARBĪBA

LATVIJĀ

2014. GADĀ

12.02.2015.

Banku galvenie darbības rādītāji 2014. gadā

Ludmila Vojevoda, FKTK Regulējošo prasību un

statistikas departamenta direktore un padomes locekle

Prognozes un uzraudzības aktualitātes 2015. gadā

Kristaps Zakulis, FKTK priekšsēdētājs

Bankas Latvijā: 2014 / 2015

Mārtiņš Bičevskis, Latvijas Komercbanku asociācijas

prezidents

MEDIJU PASĀKUMA DARBA KĀRTĪBA

ATTĪSTĪBA IZAICINĀJUMU PILNAJĀ VIDĒ

Copyright Clipper Ventures Plc.

BANKU KAPITĀLA UN AKTĪVU ĢEOGRĀFISKĀ

STRUKTŪRA KONCENTRĒTA EEZ

• Darbību Latvijā 2014. gadā turpināja 17 bankas un 9 dalībvalstu banku filiāles

• Nozīmīga ārvalstu kapitāla klātbūtne - 80.5% no kopējā ir ārvalstu kapitāls

• Koncentrācija Eiropā gan kapitāla, gan aktīvu struktūrā, zems Krievijas un Ukrainas īpatsvars

Banku akcionāru struktūra 2014. gada beigās,

% no pamatkapitāla

7.2%

12.3%

53.4%

9.4%

3.5% 3.6%

10.6% Latvijas valsts

Pārējie Latvijas investori

Zviedrija

Norvēģija

Ukraina

Krievija

Citi investori

51.5%

29.8%

6.1% 1.7% 4.1% 0.4%

6.4%

Latvija

EEZ valstis, izņ.Latviju

ASV

Šveice

Krievija

Ukraina

Pārējās valstis

*nav iekļauta nauda kasē un Latvijas Bankā (8.7% no aktīviem), kā arī pārējie aktīvi, kas nav sadalāmi valstu griezumā (4.3% no aktīviem)

Latvijas banku sektora aktīvu* ģeogrāfiskā struktūra,

2014.gada beigās, % no aktīviem

BANKU GALVENIE DARBĪBAS RĀDĪTĀJI

2014. GADĀ

BANKU PELNĪTSPĒJA TURPINA UZLABOTIES

Kapitāla atdeves rādītāja (ROE)

dinamika, %

* Datu avots: ECB banku konsolidētie dati uz 30.06.2013..

Ienākumu un izdevumu struktūra,

milj. EUR

• Ar peļņu strādāja 13 Latvijas bankas un 3 ārvalstu banku filiāles, kuru aktīvi kopumā veidoja ~80%

no banku sektora aktīviem

• Peļņas pieaugumu galvenokārt nodrošināja izdevumu samazinājums (tīrie izdevumi uzkrājumiem

nedrošiem parādiem saruka par 40.3%, savukārt administratīvie izdevumi – par 6.8%) un tīro

komisijas naudu ienākumu pieaugums (par 8.3%)

• Kopumā Latvijas banku kapitāla atdeve gandrīz divreiz apsteidz ES vidējo rādītāju

85

-1 100

-513

-254

174 246 311

-2 400

-2 100

-1 800

-1 500

-1 200

-900

-600

-300

0

300

600

900

1 200

1 500

2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 .

Tīrie izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem

Tīrie procentu ienākumi

Tīrie komisijas naudas ienākumi

Tīrie ienākumi no finanšu instrumentu darījumiem

Citi ienākumi/izdevumi

Administratīvie izdevumi

Peļņa/Zaudējumi

3.7

-41.7

-21.2

-11.2

5.6 8.6

11.1

-50

-40

-30

-20

-10

0

10

20

2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014

AUGSTA BANKU KAPITALIZĀCIJA UN LIKVIDITĀTE

52.8

62.8 67.9

63.9 59.7

64.4 63.5 61.5 64.4 63.1

0

10

20

30

40

50

60

70

2008 2009 2010 2011 2012 2013 III 2014

VI IX XII

Likviditātes rādītājs

Minimālā likviditātes prasība

Kapitāla pietiekamības rādītājs, % Likviditātes rādītājs, %

• Banku sektora kapitāla kvalitātes augsto līmeni nodrošina banku pašu kapitāla galvenā sastāvdaļa –

pirmā līmeņa pamata kapitāls (CET1). Latvijas banku gadījumā CET 1, kas ir augstākās kvalitātes

kapitāls, pašlaik sakrīt ar pirmā līmeņa kapitālu un sasniedz 17.9% (ES vidējais CET1 – 11.8%*)

• Bankas Latvijā ir labi kapitalizētas, ko apliecināja arī trīs lielāko banku aktīvu kvalitātes pārbaude –

ECB visaptverošā novērtējuma rezultāti, kā arī 2014.gada stresa testu rezultāti

• 2014. gadā banku sektora likviditātes rādītājs nebūtiski samazinājās un decembra beigās sasniedza

63.1%

* Avots: EBA Risk Assesment report, janvāris 2015

11.8

14.6 14.6

17.4 17.6 18.9

20.7 20.8 20.6

10.3

11.5 11.5

14.2 15.3

17.3 18.0 18.1 17.9

0

2

4

6

8

10

12

14

16

18

20

22

2008 2009 2010 2011 2012 2013 III 2014

VI IX

Kapitāla pietiekamības rādītājs (%)

Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs (%)

Minimālā kapitāla prasība (8%)

Kopējā kapitāla prasība (10.5%)

15 618

14 666

427

606 81

13 500

14 000

14 500

15 000

15 500

16 000

Banku kredītportfelis un tā izmaiņas 2014.gadā, milj. EUR

15%

3%

6%

4%

3%

4%

3%

5% 5%

32%

6%

14%

Banku kredītportfeļa nozaru un aizņēmēju kategoriju struktūra 2014. gada beigās

Operācijas ar NĪ

Būvniecība

Apstrādes rūpniecība

Tirdzniecība

Enerģētika

Transports un uzglabāšana

Lauksaimniecība

Finanses un apdrošināšana

Pārējās nozares

Mājokļu kredīti, rezidenti

Citi mājsaimniecību kredīti, rezidenti Nerezidenti

KREDĪTPORTFELIS TURPINA SAMAZINĀTIES

2014.gadā banku kredītportfelis turpināja samazināties, ko noteica:

• mazāks jauno kredītu apmērs, ko ietekmēja gan pieprasījuma, gan piedāvājuma faktori

• tirgus dalībnieku skaita samazināšanās

• banku bilanču tīrīšana – lai gan mazākā apmērā nekā pērn, tomēr turpinājās un veidoja gandrīz 2%

no portfeļa

LHZB, UCB

ietekme

Gada izmaiņas attiecīgajam kredītportfelim:

-6.5% -7.1% -7.2% +4.1% -6.1%

SAMAZINĀJIES ARĪ JAUNĀS KREDITĒŠANAS APMĒRS

• Jauno kredītu struktūrā

aizdevumi mājokļa iegādei

veidoja mazāk kā 20%, lai

gan kredītportfeļa struktūrā to

īpatsvars ir 32%

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

1600

1800

2000

2011 2012 2013 2014

Jaunie kredīti rezidentu nefinanšu uzņēmumiem, milj. EUR

Pārējās nozares

Citi pakalpojumi

Lauksaimniecība

Enerģētika

Transports un uzglabāšana

Tirdzniecība

Apstrādes rūpniecība

Operācijas ar NĪ, būvniecība

0

2000

4000

6000

8000

10000

0

100

200

300

400

500

2011 2012 2013 2014

Jaunie kredīti rezidentu mājsaimniecībām, milj. EUR

Citi kredīti mājasaimniecībām

Mājokļu kredīti

Mājokļu kredītu skaits (labā ass)

• Mazāku jauno kredītu apmēru

nefinanšu uzņēmumiem

noteica gan pieprasījuma, gan

piedāvājuma faktori, reaģējot

uz norisēm ārējā vidē

NOTURĪGI UZLABOJAS KREDĪTPORTFEĻA KVALITĀTE

• Virs 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars kredītportfelī samazinājās no 8.1% līdz 6.9%, tuvojoties

vidējam eirozonas rādītājam – 6.4%*

• Virs 90 dienām kavētie kredīti ir segti ar uzkrājumiem 77.2% apmērā (EZ vidējais – 46.8%*)

11.9 9.4

2.0

1.8

6.7

5.7

0

5

10

15

20

25

Mājsaimniecības

Vairāk par 90 dienām 31-90 dienas Līdz 30 dienām Uzkrājumi

6.2 5.4

1.1 0.7

2.7 2.4

0

5

10

15

20

25

Uzņēmumi

Rezidentu kavētie kredīti un banku uzkrājumi,

% no attiecīgā portfeļa

* Avots: EBA Risk Assesment report, janvāris 2015 (kredīti, kuriem samazināta vērtība + virs 90 dienām kavētie kredīti, kuriem nav samazināta vērtība)

PIEAUG NOGULDĪJUMU LOMA FINANSĒJUMA

STRUKTŪRĀ

• Piecus gadus ilgušais saistību pret mātes bankām samazinājums otrajā pusgadā apstājies un to apmērs pat

nedaudz pieaudzis, sasniedzot 3.1 mljrd. eiro

• Mājsaimniecību noguldījumi 2014. gada laikā turpināja palielināties, veicinot būtisku devumu kopējo rezidentu

noguldījumu pieaugumā. Rezidentu noguldījumi gada laikā pieauga par 446 milj. eiro jeb 4.3%

• 2014. gadā nerezidentu noguldījumu izmaiņas būtiski ietekmēja ASV dolāra vērtības kāpums. Nerezidentu

noguldījumi ar ASV dolāra vērtību izmaiņu korekcijām gada laikā pieauga par 14.4%

• Banku emitēto parāda vērtspapīru apmērs turpināja palielināties - gada laikā par 180 milj. eiro jeb 54%,

gada beigās sasniedzot 513 milj. eiro

Galvenie finansējuma avoti, milj. EUR

0

5 000

10 000

15 000

20 000

25 000

30 000

2008 2009 2010 2011 2012 2013 III 2014

VI IX XII

Rezidentu noguldījumi Nerezidentu noguldījumi Saistības pret mātes bankām Saistības pret citām bankām Emitētie parāda vērtspapīri

Kredītiestādēs piesaistīto noguldījumu gada

pieauguma temps, %

-15

-10

-5

0

5

10

15

20

25

30

I 2011

V IX I 2012

V IX I 2013

V IX I 2014

V IX

Rezidenti Nerezidenti (ar USD valūtas svārstību korekcijām)

2015. GADS – GALVENIE NOTIKUMI UN

PROGNOZES

PROGNOZES UN REALITĀTE

Rādītājs 2014.gads Prognoze

2015. gadam Prognoze Fakts

Jaunie kredīti Rezidenti

Nerezidenti

Kredītportfeļa

izmaiņas

Rezidenti

Noguldījumu

izmaiņas

Rezidenti

Nerezidenti

Banku pelnītspēja

Filiāļu tīkls

Attālinātie pakalpojumi

Banku sektora prognožu apkopojums

?

BANKU SEKTORA IZAICINĀJUMI 2015

Pilnveidots banku regulējums un

kapitāla prasības ir padarījušas banku

sektoru stabilāku un labāk kapitalizētu

nekā pirms krīzes

Optimāla līdzsvara atrašana starp risku

un ienesīgumu

Nenoteiktība ģeopolitiskās un

ekonomiskās vides attīstībā

Atbilstoša risku pārvaldība un spēja

noturēt stabilus darbības rādītājus

Kredītu pieejamība uzņēmumu un

mājsaimniecību segmentam

Vāja kreditēšanas attīstība dažādu

faktoru ietekmē (globālās tendences,

pēckrīzes «mantojums», likumdošanas

iniciatīvas u.c.)

Apkalpošanas platformas maiņa un

pāreja uz attālināto pakalpojumu

nodrošināšanu

Finanšu pakalpojumu pieejamība

reģionos

Jaunākās tendences nebanku finanšu pakalpojumu attīstībā

pakalpojumu veidu attīstība

2015. GADS – UZRAUDZĪBAS

AKTUALITĀTES

TURPINĀSIES DARBS PIE BANKU SAVIENĪBAS IZVEIDES

• 2014. gada 4. novembrī darbu sāka eirozonas valstu vienotā banku

uzraudzības sistēma - vienotais uzraudzības mehānisms

• Noguldījumu garantiju sistēmas direktīva dalībvalstu normatīvajos

aktos jāiestrādā līdz š.g. 3. jūlijam. Tā paredz uzlabotu piekļuvi

noguldījumu garantijām – 10 gadu laikā tiks pakāpeniski saīsināts

garantētās atlīdzības izmaksas termiņš – no 20 līdz 7 darbdienām

• Plānots, ka vienotais noregulējuma mehānisms stāsies spēkā 2016.

gada janvārī. Galvenais princips – noregulējuma izmaksas segs

bankas, nevis no nodokļu maksātāju naudas

MAKROPRUDENCIĀLĀ UZRAUDZĪBA UN TĀS

INSTRUMENTI

• Makroprudenciālās uzraudzības mērķis -

stiprināt kredītiestāžu spēju absorbēt (izturēt)

potenciālo makroekonomisko risku radītos

zaudējumus

• FKTK ir atbildīgā iestāde par

makroprudenciālās uzraudzības

instrumentu piemērošanu: - kapitāla rezervju normu noteikšanu;

- iestāžu sistēmiskā nozīmīguma vērtēšanu;

- paaugstinātu riska pakāpju noteikšanu ar mājokļa vai

komercīpašuma ķīlu nodrošinātiem kredītiem;

- kapitāla, likviditātes, lielo riska darījumu prasību, kas ir

stingrākas par Regulā noteiktām, un papildus informācijas

atklāšanas prasību ieviešanu uz ierobežotu laiku finanšu

stabilitātes apsvērumu dēļ.

MAKROUZRAUDZĪBAS

PADOME

MAKROPRUDENCIĀLĀS UZRAUDZĪBAS INSTRUMENTI

• Sākot ar 2015. g. FKTK katru ceturksni noteiks pretcikliskās kapitāla

rezerves normu (PKR) darījumiem ar Latvijas rezidentiem, kas stājas spēkā

12 mēnešus pēc tās noteikšanas

• PKR norma paredz nodrošināt kredītiestāžu uzkrājumu bāzi ekonomiskās

izaugsmes laikā, lai varētu absorbēt zaudējumus un turpināt kreditēšanu

lejupslīdes laikā

• 2015. gadā FKTK vērtēs banku sistēmisko

nozīmīgumu

• Bankām, kuras atzīs par sistēmiski nozīmīgām,

tiks piemēroti atbilstoši makroprudenciālas

uzraudzības pasākumi

PKR norma

0% noteikta 2015. g.

janvārī

PALDIES

FINANŠU UN KAPITĀLA TIRGUS KOMISIJA

Kungu ielā 1, Rīga LV 1050

T.+371 67774800

fktk@fktk.lv | www.fktk.lv